Paplašinātā meklēšana

Meklējam ī.

Atrasts vārdos (1000):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9999):

konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
memento mori _burtiski_ "atceries nāvi"; neaizmirsti, ka esi mirstīgs.
sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
in spe _burtiski_ "cerībā"; nākotnē.
ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
raison dʽêtre _burtiski_ "esamības jēga"; saprātīgs pamats, jēga.
pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
sapienti sat _burtiski_ "gudram (ar to) pietiek"; gudrais sapratīs.
omne simila claudet _burtiski_ "jebkurš salīdzinājums klibo"; ar salīdzinājumu neko nevar pierādīt.
nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
laissez-aller _burtiski_ "ļauj iet"; neierobežota brīvība.
laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
vade mecum _burtiski_ "nāc man līdzi"; īsa rokasgrāmata, rādītājs, ceļvedis.
non bis in idem _burtiski_ "ne divreiz par to pašu"; nedrīkst divreiz sodīt par vienu un to pašu.
nature morte _burtiski_ "nedzīvā daba"; klusā daba (mākslā).
nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
poste restante _burtiski_ "paliekošais pasts"; uz pieprasījumu.
Weltschmerz _burtiski_ "pasaules skumjas"; pesimistiskas jūtas, apātisks skats uz dzīvi.
pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
lapsus calami _burtiski_ "spalvas kļūda", pārrakstīšanās kļūda.
profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
nomina sunt odiosa _burtiski_ "vārdi ir nīstami"; vārdus neminēsim.
persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
izohronais "Ethernet" tīkls _Ethernet_ tīkls, kurā realizētas reāllaika audio un video pārraides iespējas.
izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
intertīkla adrese _IP_ adrese, kas viennozīmīgi identificē mezglu intertīklā.
apakštīkla adrese _IP_ adreses daļa, kas identificē apakštīklu.
datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
parļiks _Parlament_ (arī _Parliament_) cigaretes un degvīns.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
Xmas _saīsinājums (Christmas)_ - Ziemassvētki.
lietotāja datogrammu protokols _TCP_ protokolu komplekta protokols, kas ļauj lietojumprogrammai nosūtīt ziņojumu vienam vai vairākiem kāda datora lietojumiem.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
made in ... _uzraksts uz eksportprecēm_ - izgatavots, ražots (attiecīgajā valstī).
sulfonilgrupa -SO~2~ -, divvērtīga grupa.
-morfisks -veidīgs (piemēram, antropomorfisks).
-morfs -veidīgs (piemēram, antropomorfs).
ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
Ammodytes lancea "ammodytes tobianus" sinonīms nosaukums.
bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
guanidāze "Aspergillus niger" ferments, kas katalizē guanidīna hidrolīzi urīnvielā un amonjakā.
veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
bembis "BMW" markas automašīna
vers libre "brīvais pants"; vārsmas, kurās nav ievēroti tradicionālie vārsmošanas likumi.
artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
C "Čarli" (angļu val. _Charlie_) - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
cappucino "espresso" kafija ar karstu saputotu pienu (var būt arī ar piedevām).
čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
maša "Gaiļu kastas" saimniecības vadītājs cietumā.
darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
Ostjaku–Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
giovinezza "Jaunība", itāļu fašistu himna.
krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
similis simili gaudet "līdzīgs ar līdzīgu priecājas"; tāds tādu atrod.
parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
Mamutu nacionālais parks "Mamutu alas", atrodas Kentuki štatā, ASV, izveidots 141. g., platība - 213,8 km^2^
monasters "Mātzvaigzne", figūra, ko mitozes metafāzes stadijā veido hromosomas dalīšanās vārpstas ekvatoriālajā plaknē.
egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
kabans "Mersedes" markas vieglā automašīna.
Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
testimonium paupertatis "nabadzības apliecība"; gara nbadzības apliecinājums.
NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
prikolotsja "Pierakstīties".
PCP "Pneumocystis carinii" izraisīta pneimonija (angļu "Pneumocystis carinii pneumonia").
PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
gaudeamus "priecāsimies"; senas studentu dziesmas nosaukums un pirmais vārds latīņu valodā.
karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
RB "Rīgas Balss" (Rīgas pilsētas vakara avīze).
ese "S" veidīgs ķēdes posms.
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
direkcijs "Saīsināta" un vienkāršota partitūra, kurā visu (arī transponējošo) instrumentu partijas tiek ierakstītas 3 vai 4 līnijkopās reālajā skanējumā.
causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
Caņņui "Sieviete - zīdtauriņa kāpurs", zīda audzēšanas dieviete.
verba magistri "skolotāja vārdi"; autoritatīva cilvēka vārdi.
Kun Fudzi "Skolotājs Kuns", ķīniešu domātājs, plašāk pazīstams kā Konfūcijs.
magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
Uncle Sam "tēvocis Sems"; _ironiski_ ASV, ASV valdība.
arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
luetīns "Treponema pallidum" nedzīvās kultūras ekstrakts; lietots sifilisa ādas raudzei.
tertium non datur "trešais nav dots"; vai nu - vai arī; viens no diviem.
tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
traduttore, traditore "tulkotājs ir nodevējs" (nevienu tekstu pilnīgi precīzi pārtulkot nav iespējams).
Dons "Tumšais", īru mitoloģijā - mirušo dievs.
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
punctum saliens "uz priekšu izvirzīts punkts"; svarīgs punkts, svarīgs apstāklis.
littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
hārdkors "Visīstākais", "vispamatīgākais" roks, tam raksturīgs ātrs, agresīvs stils.
ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
Mērfija likums “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”.
Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^
normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
rokas aizņemtas (abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas
aizkaita (Aizturēts, apvaldīts) naids, (aizturētas, apvaldītas) dusmas.
nom de guerre (aktiera) pieņemts vārds, pseidonīms
brūvēšana (Alus) gatavošana, darīšana.
(iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
(iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
(sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti
(sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
(ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt)
grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem)
aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām.
(no)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības
(pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi).
hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos
(būt) stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī
būt uz bānēm (būt) grūtniecības stāvoklī
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.).
trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra.
trietilamīns (C2H5)3N, ptomaīns, izolēts no pūstošām zivīm.
penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē.
izopropils (CH3)2CH, vienvērtīgs radikālis.
metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs.
paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku.
(cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
(cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
ietilpība (daiļdarba, teksta) satura nozīmīgums, dziļums
aizlīdēt (Daļēji) ļaut salīt.
aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam).
omnipotence (Dieva) visspēcība.
orhis (Dzīvnieka) sēklinieks, pauts.
elektrogramma (Dzīvo audu) elektrisko norišu grafisks attēls.
(dzīvot) kā azotē (dzīvot) ļoti labi, labos apstākļos
ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs.
uretroreja (Gļotu vai strutu) atdalījumi no urīnizvadkanāla.
(ie)spert (arī (ie)celt) (savu) kāju (arī kājas) (ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur)
iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
(sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu)
(pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu
nīdeklis (Insektu) iznīcināšanas līdzeklis.
(pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
(sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam
(no)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas
(no)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas
(sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
(iz)locīt zāģi (arī zāģa ceļu) (iz)locīt zāģa zobus
(aiz)iet postā (Iz)nīkt.
atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus
(pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot.
(sa)griezt (arī (sa)vīt, (sa)ritināt) gredzenā (iz)veidot lokā, aplī, spirālē
griezt (arī sagriezt, (sa)vīt, (sa)ritināt) gredzenā (iz)veidot lokā, aplī, spirālē
(iz)likt kārtis (iz)zīlēt pēc kartīm
aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē).
rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
izpilde (kā ieplānota, uzdota) veikšana, īstenošana; process, arī rezultāts --> izpildīt (1)
izpilde (kā iepriekš sagatavota) atveidošana, paveikšana; process, arī rezultāts --> izpildīt (2)
puse (kā, piemēram, procesa vai parādības) aspekts
iestāšanās (kā) aizstāvēšana, cīnīšanās (par ko), paužot noteiktu viedokli, nostāju
realizācija (kā) īstenošana; darbība, process --> realizēt (1)
norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma).
nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma).
trīsoņa (Kādu laiku nepārtraukti) trīcēt.
lielais pirksts (kājas) īkšķis
nozvākšēt (Krītot) dobji noskanēt.
ņurķis (Līks) deguns.
aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas.
apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt.
bambino (mazs) bērns; zīdainis
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(ne)izturēt kritiku (ne)atbilst kādām prasībām
(ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko)
(ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam
(ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)darīt ko.
(ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
(ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
(ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu)
(ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (ne)pārstāt skatīties (uz ko)
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt)
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties
(ne)dabūt dibenā (ne)spēt norīt
(ne)ķert muļķus (arī muļķi) (ne)uzskatīt citus par muļķiem
(ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
aizjukt (Nekārtībā) kaut kur nonākt.
dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu)
(no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā
(no)ņemt mēru (no)mērīt (ko)
uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā (no)slēpt savu īsto būtību
(no)iet (retāk aiziet) dibenā (No)slīkt, (no)grimt. Panīkt; pagrimt, nonīkt.
turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko)
aetatis (norādītajā) vecumā
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.).
(pa)agra rīta stunda (pa)agrs rīts
(pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
(pa)dzīt (retāk plēst) velnu (pa)jokot; arī (pa)muļķot kādu
(pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību
(iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi
iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi
(pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
(pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
in octavo (papīra) astotdaļloksnes formātā
in quarto (papīra) ceturtdaļloksnes formātā
in folio (papīra) pusloksnes formātā
praktisks (par cilvēku) tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus
(pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
(pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
(pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
(pār)iet pušu (pār)plīst
(pār)vilkt krustu (pāri) (Pār)svītrot (ko).
darīšana (Parasti alus vai vīna) gatavošana.
apgrantēt (Pavirši) apkaisīt ar granti.
(pie)sērt riju (pie)sērt labību rijā
(sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem)
ex adverso (pierādījums) no pretējā; no citas puses
izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus
treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš.
Riga-Strand (Rīgas) Jūrmala.
(pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
(sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju)
klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot ļaut acīm kļūt sarkanām.
aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā.
aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest.
germinācija (Sporas, sēklas) dīgšana.
inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā.
drīzala (Svītrainas) govs vārds.
pro hac vice (tikai) šim gadījumam
ļoļķis (Tīts) smēķējamais.
(uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī)
(uz)laist suni (kādam) virsū (uz)rīdīt suni (kādam) virsū
(uz)tīt spoli (uz)tīt uz spoles kādu materiālu
aizgrābāt (vairākkārtīgi pārvietojot) ar rokām aizpildīt
pieložņāt (Vairākkārtīgi) pielīst klāt.
aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni.
pievataļāt (Vārtoties vai guļot) savandīt, sajaukt.
apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt.
noplādīt (Zāli vai labību) pie zemes piegāzt.
metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
abejpusīgs [abpusējs]{s:2386}, [abpusīgs]{e:56990}.
kvartets [ansamblis]{s:2249}, kura sastāvā ir četri izpildītāji
apbrīnība [apbrīna]{s:2388}
apguve [apgūšana]{s:416} , mācīšanās process
autobibliotēka [bibliobuss]{e:56920}; ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
bezdelēt [bīdelēt]{s:2264}
detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
varēt [drīkstēt]{s:2178}
P [fosfora]{s:1933} ķīmiskais simbols
laulību gredzens [gredzens]{s:2124}, ko valkā pirkstā par [laulības]{s:2125} simbolu
augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
zapte [ievārījums]{s:1853}
acu zīmulis [kontūrzīmulis]{s:2053} acu līnijas iezīmēšanai
Galuā lauks [lauks]{s:1637} ar galīgu elementu skaitu; elementu skaits šādā laukā vienmēr ir pirmskaitļa pakāpe
Norma [Leņķmērs]{s:1461}, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
līvi [lībieši]{s:2144}
lībji [lībieši]{s:2146}
līvi [lībietis]{s:2145}
lībji [lībietis]{s:2147}
skolojums [mācīšanas]{s:522}, [skološanas]{s:521}, pamācīšanas rezultāts.
skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
dzinējs [mašīna]{s:2334}, kas noteikta veida enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
N [neitronu bumbas]{s:1929} apzīmējums.
zināms [nosacīts]{s:138}
autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
pingvīnēns [pingvīna]{s:2485} mazulis
reģipsis [rīģipsis]{s:2389}
C [romiešu cipars]{s:1912}, ar kuru apzīmē skaitli 100
D [romiešu cipars]{s:1922}, ar ko apzīmē skaitli 500
I [romiešu cipars]{s:1924}, ar kuru apzīmē skaitli 1
H [romiešu cipars]{s:1925}, ar kuru apzīmēja skaitli 200 viduslaikos
L [romiešu cipars]{s:1926}, ar kuru apzīmē skaitli 50
M [romiešu cipars]{s:1927}, ar kuru apzīmē skaitli 1000
O [skābekļa]{s:1932} simbols ķīmijā (latīņu _Oxigen_).
žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
skreja [skriešana]{s:672}; steidzīga iešana, braukšana
skrīpstveidīgs [skrīpstveida]{s:2195}
P [svara]{s:1930} apzīmējums
viendienīte [viendienītis]{s:1945}
zinības [zināšanas]{s:110}, arī [zinātne]{s:109}
želantīns [želatīns]{s:2460}
1 hektārs = 100 āri = 2,74 pūrvietas = 0,91554 desetīnas = 2,47 akri (angļu) = 3,9 morgeni (vācu) = 1,79 morgi (poļu) = 1,9 johi.
tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
tionilgrupa =SO, vienvērtīga grupa.
eukonogens 1-amino-2-naftol6-sulfoskābes nātrija sāls, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
ideāls kristāls 1) kristāls ar ideālu trīsdimensiju periodisku režģi, kurā nav struktūras defektu, piemaisījumu atomu un dislokāciju; 2) ideālas formas kristāls, kurā fizikāli ekvivalentas skaldnes ir vienādi attīstītas.
ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
decimālā pēda 1/10 mērrīkstes = \~31,4 cm, Rīgā ieviesās 18.-19. gs. no Holandes.
ulmanītis 1/4 litra degvīna pudele.
žuļiks 1/8 litra degvīna pudele; neliela tilpuma alkoholiskā dzēriena pudele.
kurzemnieks 1/8 litra degvīna pudele.
pusdālderis 10 hektāru liela saimniecība.
Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
garmons 10 punktu burtu biezuma apzīmējums.
dekurions 10 vīru nodaļas komandieris, vadītājs.
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
šeherezada 1001 pasakas stāstītāja.
neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
Amenemhets I 12. dinastijas dibinātājs, valdīja ap 2000.-1969. g. p. m. ē.
Amenemhets III 12. dinastijas faraons, valdīja ap 1850.-1800. g. p. m. ē.
valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
vidējie 14 punktu burtu biezuma apzīmējums.
Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
galjona 15.-18. gs. kara un tirdzniecības burukuģis ar augstu priekšgalu.
psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
unikods 16 bitu sistēma, kas paredzēta visu pasaules valodu rakstzīmju kodēšanai.
trīsloči 16 lappušu loksnes locīšana trīs locīšanas gājienos, visizplatītākais lokšņu locīšanas veids.
"Ektachrome" tehnoloģija 16 mm beznegatīva krāsu filmu izgatavošanas tehnoloģija.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
monodija 16. gs. Itālijā - solo dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā.
cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
arķebuze 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
arķebuzs 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
pennālisms 16. un 17. gadsimtenī vācu studentu paraša izmantot savus jaunākos biedrus, kuriem atņēma jaunas drēbes, lietoja viņu naudu utt.
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
Mazā Klīversala 17. gs. no uzsērējumiem līdzās Klīversalai radusies neliela sala.
universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
sinfonia 17. un 18. gs. arī uvertīras apzīmējums.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
ārpilsēta 17.-18. gs. tirdzniecības un rūpniecības centrs, kam nebija cietokšņa.
redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
parangons 18 punktu burtu biezuma apzīmējums.
Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
setečento 18. gs. apzīmējums itāliešu mākslā un literatūrā.
neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi Zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
sanpjerino 18.-19. gs. Romā kalta pāvesta vara monēta, 2,5 bajoka, vēlāk 1,5 bajoka vērtībā.
pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu nacionālās atmodas kustības aktīvisti.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
ārieši 19. gs. ar vārdu "ārieši" sāka apzīmēt tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
altins 19. gs. otrajā pusē - turku zelta nauda 3 piastru vērtībā.
sanfedisti 19. gs. pirmā pusē pāvesta pasaulīgās varas atbalstītāji, karbonāru pretinieki.
mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes. Tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva.
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
aģitprops 1920. g. septembrī dibināts padomju valdības birojs, kam vajadzēja pārzināt komunistisko aģitāciju un propagandu.
ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
Kosmonautikas diena 1961. g. 12. aprīlis, pasaulē pirmais cilvēka lidojums kosmosā.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
Priekules pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Asītes pagasts, kā arī daļa no Gramzdas pagasta pirmskara teritorijas.
Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
Audriņu ezeriņi 2 ezeriņi Audriņu pagastā, platība mazāka par 1 ha
fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
guanīns 2-amino-6-oksipurīns, heterocikliska bāze; ir dabas vielu sastāvā.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
morgs 2/3 desetīnas (~0,74 ha) zemes; morga^2^(2).
morga 2/3 desetīnas (~0,74 ha) zemes; morgs^2^(2).
māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
iecirte 20-30 m plata kailcirte līdz 40 gadu vecās egļu audzēs cirtes malu pieradināšanai pie vēja līdz audzes ciršanas vecumam.
etiķa esence 20-70% etiķskābes šķīdums, ko atšķaidot, iegūst etiķi.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
ulmaņlaiki 20. gs. 30. gadi Latvijas vēsturē, kad neatkarīgā Latvija piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
Baltās-Baltijas jūras kanāls 227 km garš kuģošanas kanāls, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar Baltijas jūru.
jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
divkāršcicero 24 punktu burtu biezuma apzīmējums.
daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
dižie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; divkāršvidējie.
divkāršvidējie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; dižie.
Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha
peņķālis 3 līdz 4 nīšu audekls.
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
divkārštercija 32 punktu burtu biezuma apzīmējums.
pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
divkāršteksts 40 punktu burtu biezuma apzīmējums.
misāls 48 un 60 punktu burtu biezuma apzīmējums.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
pērle 5 punktu burtu biezuma apzīmējums.
Centra ūdenskrātuve 5 ūdenskrātuvju kaskāde uz Slampes upes Tukuma novada Slampes pagastā, platība — 12 ha
karbogēns 5-7% ogļskābās gāzes un 95-93% skābekļa maisījums; lieto kā līdzekli, kas pastiprina plaušu ventilāciju.
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
pijaķihatka 500 latu vai citas naudas vienība.
pjaķihatka 500 latu vai citas naudas vienība.
Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
senā jūras (krievu) jūdze 7467,6 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
dimanta kāzas 75 (dažās kultūrās - 60) gadu laulības dzīves jubileja.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
Rīgas pods 8,376 kg (oficiāli lietots līdz 1845. g.).
kodziki 8. gs. sarakstīta japāņu hronika, galvenais japāņu mitoloģijas avots.
Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
Aglabidi 9. gadsimta arābu dinastija, kas valdīja Tunisijā.
termidorieši 9. termidora apvērsuma ierosinātāji un līdzdalībnieki.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā.
akseroftols A vitamīns.
apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās.
stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa.
versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā.
daži diagonālsaīsinājumi a/s - akciju sabiedrība; km/h - kilometri stundā; p/n - pasta nodaļa
LK A/s "Latvijas kuģniecība".
LNT A/s "Latvijas Naftas tranzīts".
RCT A/s "Rīgas Centrālais tirgus".
RPO A/s "Rīgas Pasažieru osta".
AED AAE dirhēms; Apvienoto Arābu Emirātu valūtas kods, sīknauda - puls.
indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību.
AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi).
Nava Aba - pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā.
Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā.
Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
abakanieši Abakanas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca.
Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte.
Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā.
Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte.
Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe.
Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte.
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai.
Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā.
Valgales pagasts Abavas pagasta nosaukums līdz 1949. gadam.
Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.)
Pareto metode abc analīze - kontrolinga tehnoloģija uzņēmējdarbībā
abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha
tīkltārps Ābeļu kaitēklis, tīklkodes kāpurs.
Coleophora anatipenella ābeļu makstkodes "Coleophora bernoulliella" nosaukuma sinonīms
Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā.
grāverieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji.
sīļukalnieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" iedzīvotāji.
zemgalieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" iedzīvotāji.
Nola cucullatella ābeļu pundurvērpējs, šīs ģints suga
zaķpurnis Ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābols.
Yponomeuta malinella ābeļu tīklkode
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā.
Eberdīna Aberdīna - pilsētas Skotijā.
medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg.
Abisinija Abesīnija.
abesīnietis Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs
abesīņi Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs; etiopietis
mahalleks Abesīņu sudraba naudas vienība, 1/12 daļa no Menelika dāldera.
Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā.
Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne
Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete.
Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā.
Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi
abi vienā maisā bāžami abi (visi) vienādi nederīgi, slikti
Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
idiohromosomas Abiem dzimumiem esošas hromosomas, kas tēviņiem un mātītēm ir katram savā lielumā.
abietināti abietīnskābes sāļi (C~19~H~29~COOMe) vai esteri (C~19~H~29~COOR), (Me - metāls, R - radikālis)
bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki
astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
abitūrijs Abiturienta pārbaudījums; abitūrija.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi
Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā.
Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā.
ābolaugļi Āboli, bumbieri, pīlādži un korintes.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
abuliņballe Āboliņa ķīpa.
tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens")
dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium")
rupjā lopbarība (arī barība) āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas
rupjā lopbarība āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas
birkavs Āboliņa, linu, siena mērvienība (20 podu).
četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
kalvadoss Ābolu degvīns.
borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē.
boršts Ābolu šķirne - sīpoliņš.
suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš.
ābolvīns Ābolu vīns.
a/k Abonenta kastīte.
koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
telekss Abonentu telegrāfa sakari, kurus realizē pa telefona tīklu.
kabeļtelevīzija Abonentu televīzijas sistēma, kurā signālu raida pa kabeļiem.
izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas).
paraepilepsija Abortīva epilepsijas lēkme; aura.
izmešanās Aborts mājdzīvniekiem.
pārmešanās Aborts mājdzīvniekiem.
drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā
dzemdes kakla discisija abpusēja incīzija stenozes novēršanai
MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies").
cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā.
pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta.
abajudka Abpusējs noraidījums (piem., hokejā).
abpusass Abpusgriezīgs; abpusēji ass.
divpusgriezīgs Abpusgriezīgs.
abstarpējs Abpusīgs, abpusējs.
abstarpīgs Abpusīgs, abpusējs.
ambilaterāls Abpusīgs, divpusīgs.
atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni.
kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize.
ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
skrabiņš Abras kasis, kasīklis.
slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai.
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
abrazīva suspensija abrazīva pulvera maisījums šķidrumā
abrazīva pasta abrazīva pulvera un konsistentas masas maisījums
lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī
elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu.
krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem.
kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
sakašas Abrkasis, sakasīts siens u. c.
skrāpīte Abruskrāpīte.
kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos.
aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos
orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu.
absolūtais ilgmūžīgums absolūtā ilgizturība
relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums
relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu
radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.
radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode
relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos)
relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību
koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu
koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos
papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību
poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu
policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem
abzolutisms Absolūtisms - valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai; neierobežota patvaldība.
androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus.
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu.
eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā)
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi
transēma Abstrakta semantiska vienība, kuru izmanto oriģinālteksta un tulkojuma salīdzināšanai.
implementācija abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
implementēšana abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti
ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu
gramatiskā nozīme abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas gramatiskā formā
ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums).
abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību
in abstracto abstrakti, vispārīgi
apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža
cirkulis Abstrakts instruments, ar kuru var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss.
ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu
simbolizācija Abstraktu fenomenu pārnesums konkrētos priekšmetiskos tēlos; baiļu atvairīšanas mehānisms.
absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana
farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība
izopija Abu acu redzes asuma vienādība.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
Abudabi Abū Dabī.
jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
paraplēģija Abu kāju vai roku paralīze.
hemidistrofija Abu ķermeņa pušu nevienāda attīstība.
Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā.
Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
izokorija Abu zīlīšu platuma un formas vienādība.
Abukira Abukiras līcis.
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte.
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
abutilon x hybridus abutiloņu hibrīdi
abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām
Abzana Abzanova - pilsētas nosaukums baškīru valodā.
acs baltums acābola ārējais; blīvais apvalks
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
logadektomija Acābola konjunktīvas gabaliņa izgriešana.
nistagmoīds Acābola kustības, kas atgādina nistagmu.
nistagmogrāfija Acābola kustību reģistrēšana nistagma gadījumā.
oftalmorekse Acābola plīsums.
unilaterālais nistagms acābola svārstības tikai vienā pusē
laterālais jeb horizontālais nistagms acābolu kustības horizontālā plaknē
vertikālais nistagms acābolu svārstības vertikālā plaknē
Anatis ocellata acainā mārīte
akmiņaraksts Acainais četrnīšu trinītis.
Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
actenis Aceknis (atgremotājdzīvniekiem).
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
pensnē Acenes, ko ar atsperes palīdzību piestiprina uz deguna.
acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
diacetanilīds Acetanilīda derivāts; fizioloģiski darbīgāks par acetanilīdu.
diacetēmija Acetetiķskābe asinīs.
diacetūrija Acetetiķskābes ekskrēcija ar urīnu.
acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu.
cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā.
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai
acetilbetametilholīns Acetilholīna derivāts, ietekmē parasimpātisko sistēmu līdzīgi acetilholīnam.
tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
cellīts Acetonā šķīstoša acetilceluloze.
ACH Acetoncianhidrīns.
acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
acetonūrija Acetons urīnā.
acidocīts Acidofila šūna; eozinofilais leikocīts.
ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā.
ačīgs Acīgs; uzmanīgs, mundrs, izveicīgs.
aķīgs Acīgs.
špullīgs Acīgs.
acilēšana Acilgrupas ievadīšana organiskos savienojumos.
ad oculum acīm redzami, ļoti uzskatāmi
evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs.
rokām taustāms acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams
acīm redzot Acīmredzot.
acīm redzami Acīmredzot.
superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas.
Aciņa ezers Acīte, ezers Murmastienes pagastā.
Mazais Murmasts Acīte, ezers Murmastienes pagastā.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
ciklodukcija Acs ābola grozīšana, ko veic slīpie acs muskuļi.
enoftalms Acs ābola iegrimums orbītā.
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi.
eksoftalmija Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem slimības rezultātā.
anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu.
dioptometrija Acs akomodācijas un staru laušanas spēju mērīšana.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī
epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru.
oftalmodesmīts Acs cīpslu vai saišu iekaisums.
ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis
kseroftalmija Acs konjunktīvas un radzenes epitēlija sausums A vitamīna trūkuma dēļ; var kļūt par akluma cēloni.
ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība
oftalmotropometrija Acs kustību mērīšana.
decentrēta acs lēca acs lēca, kuras optiskais centrs nav pretī zīlītei
fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā.
pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi.
lēcas plakode acs lēcas ektodermālais aizmetnis, kas pieguļ acs pūslītim
fakoerīze Acs lēcas izsūkšanas operācija kataraktas gadījumā.
cistitomija Acs lēcas kapsulas incīzija; kapsulotomija.
oftalmofantoms Acs modelis apmācībai.
oftalmoplēģija Acs muskuļu paralīze.
autorefraktometrija Acs optiskā stipruma mērīšana dioptrijās ar speciālu aparatūru.
blefarīts Acs plakstiņu malu iekaisums, grūti ārstējama slimība.
eksoforija Acs redzes līnijas nosliece uz āru, slēpta diverģējoša šķielēšana.
katarrakta Acs redzes slimība; katarakta 1.
tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
skiaskopija acs refrakcijas noteikšanas metode, novērojot ēnas kustību uz tīklenes, kuru izraisaar gaismas stara projekciju acī
tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu.
blefarorāfija Acs spraugas pilnīga vai daļēja aizšūšana.
kantorāfija Acs spraugas saīsināšana, sašujot tās kaktiņu.
retīna Acs tīklene.
rodopsīns Acs tīklenes fotoreceptoru (nūjiņu) pigments.
retinīts Acs tīklenes iekaisums.
pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ.
īriss Acs varavīksnene.
iridociklīts Acs varavīksnenes un starenes iekaisums.
anizokorija Acs zīlīšu diametru nevienādība.
dzirnums Acs zīlīte.
pupilla Acs zīlīte.
zirnulis Acs zīlīte.
zirnums Acs zīlīte.
ridze Acs, valdziņā adījumā, pinumā u. tml.
Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis.
Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu")
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm
Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla.
Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās
Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla.
Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze.
Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze.
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis.
Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne.
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām.
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums.
retinitis Acu ābola trešās kārtas (tīklenes) iekaisums.
halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu.
leproftalmija Acu iekaisums lepras gadījumā; leproza oftalmija.
elektrooftalmija Acu iekaisums, ko izraisījis elektriskā loka ultravioletais starojums.
oftalmogrāfija Acu kustību pētīšana un grafiska attēlošana.
komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas.
heteroftalmija Acu nevienādība.
skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no [skatīt]{s:2375}
šķērsdisparācija Acu redzes asu iekšupvērstība.
radzenes līdējčūla acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
nagata Acu slimība; zirgu acu slimība.
oftalmopātija Acu slimība.
oftalmiatrija Acu slimību terapija.
undulējošais nistagms acu svārstības abos virzienos ar vienādu ātrumu un vienādiem starpbrīžiem
skats acu vērstība uz kādu redzes objektu
raudiņš Acu zīlīte.
redzūklītis Acu zīlīte.
seka Acu zīlīte.
skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
rāviens Acumirklī, tūlīt, pēkšņi.
ar vienu vienīgu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles
momentāns Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs.
acumirklējs Acumirklīgs.
stracis Acumirklis, brīdis.
strace Acumirklis, brītiņš.
Acupe Acupīte, Rūjas pieteka.
Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
raugs Acuraugs, dārgums, mīlulis.
ķedeliski Ačgārni, sajaucot secību.
ačinskieši Ačinskas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji.
Madaļāni Ačkirkas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukuma variants.
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
kuiba Āda no roņa, suņa u. c. dzīvnieku kājām.
kuibana Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
kuibena Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
kuibene Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba.
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā.
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
ādinieks Ādainis - vājš, vecs, nodzīts zirgs.
dziemulis Ādama ābols (rīkles skrimslis).
midantāns Adamantāna atvasinājums, parkinsonisma ārstēšanas līdzeklis.
adamīts Adamīti.
trikotāžas mašīna adāmmašīna
pamatņu adāmmašīna adāmmašīna pamatņu adījuma adīšanai
šķērsadīšanas adāmmašīna adāmmašīna šķērsadījuma adīšanai
cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai
adāmmašīnas klase adāmmašīnu iedalījums pēc adatu skaita garuma vienībā
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā
PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni
dinamiskā maršrutēšana adaptīvā maršrutēšana
gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot.
dermatofilakse Ādas aizsardzība pret infekciju.
eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā.
depilācija Ādas apmatojuma iznīcināšana.
alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem.
ergodermatoze Adas arodslimība.
dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus.
fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus.
pseidoanēmija Ādas bālums asinsvadu sašaurināšanās dēļ, bez patoloģiskām pārmaiņām asinīs.
piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību.
apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes
kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes).
adermoģenāze Ādas defektu nesadzīšana.
karotinodermija Ādas dzeltenums, ko rada karotīna pārmērība asinīs un audos.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
nolobīšanās Ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās. Normālā gadījumā n. notiek nepārtraukti un nemanāmi.
ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos).
ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti.
sarkoīds Ādas granuloma sarkoidozes gadījumā.
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
radiodermatīts Ādas iekaisums, ko izraisa rentgenstarojums un radioaktīvais starojums.
ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai)
dermataneirija Ādas inervācijas defekts, kas rada jutības traucējumus.
dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
reimatīds Ādas izsitumi reimatisma gadījumā.
tripanosomīdi Ādas izsitumi tripanosomozes gadījumā.
uremīdi Ādas izsitumi urēmijas gadījuma.
erupcija Ādas izsitumi; to parādīšanās.
fotosensibilizācija Ādas jutības pastiprināšanās pret gaismu, īpaši pret saules gaismu.
ahromija Ādas krāsas zudums, piem., albīnisma gadījumā.
pigmentējošā ādas grunts ādas krāsojuma otrais slānis (ādu klājošajā krāsošanā), kas dod ādas virsai vajadzīgo krāsu
piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
maisiņš Ādas kroka zem acīm.
kaunuma lūpas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī
riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas.
limfodermija Ādas limfvadu slimība.
deskvamācija Ādas lobīšanās.
eksuviācija Ādas lobīšanās.
intarsija Ādas mozaīka grāmatu iesiešanas tehnikā.
elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas.
dermatozoji Ādas parazīti, apzīmējums visiem dzīvniekiem, kas parazitē uz ādas un ādā.
sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā
dermatoheteroplastika Ādas pārstādīšana, ņemot to no cita cilvēka.
dermepentēze Ādas pārstādīšana.
kapsantinoze Ādas pigmentācija no paprikas pārmērīgas lietošanas.
kapsantioze Ādas pigmentācija, ko rada pārmērīga paprikas lietošana.
melanoleikoderma Ādas plankumainība.
špreijas Ādas plīsumi (papēžos).
šreijas Ādas plīsumi (papēžos).
spalva ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
dermatoplāzija Ādas reparatīvās spējas.
šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī.
pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas; īstā āda; derma.
frinoderma Ādas sausums ar matu folikulu hiperkeratozi. A avitaminozes pazīme.
daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
pelagroze Ādas sindroms pelagras gadījumā; raksturīga pigmentācija, eritēma un hiperkeratoze.
skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis.
skropulis Ādas slimība - kraupis.
zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu.
sekretodermatoze Ādas slimība ar pastiprinātu normālu sekrētu izdalīšanos.
hidroa Ādas slimība ar pūslīšu izsitumiem.
pustuloderma Ādas slimība ar pustulu veidošanos.
pitiriāze Ādas slimība ar raksturīgu klijveida lobīšanos.
kasus Ādas slimība kašķis.
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
niezekls Ādas slimība, kam raksturīga niezēšana.
keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
niezis Ādas slimība, kas izraisa niezēšanu.
dermatoartrīts Ādas slimība, kas saistīta ar artrītu.
epidermoze Ādas slimība, kas skar epidermu.
saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes.
epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts.
eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana.
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
epidermofītija Ādas slimība, ko izraisa sēnīte.
krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu.
serpiginozā, lienošā angioma ādas slimība, ko raksturo punktveida vaskulāru mezgliņu grupas, kas veido lokus
favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte.
adesmoze Ādas slimība, kuras sekas ir saistaudu atrofija.
skrapulis Ādas slimība, līdzīga kašķim.
ādslimība Ādas slimība.
dermatoterapija Ādas slimību ārstēšana.
vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas.
dermatica Ādas slimību dziedināšanā lietojamie zāļu līdzekļi.
buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās.
eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās.
dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā.
fustigācija Ādas šaustīšana ar metāla otu, kas savienota ar maiņstrāvas avotu, piem., faradizācijā.
fustigācija Ādas šaustīšana ar tievām viciņām (masāžā).
ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam.
kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu.
tuberkulīds Ādas tuberkulozes forma, kam raksturīgi papulozi izsitumi un stipri izteikta alerģiskā reakcija.
dermatooftalmīts Ādas un acs iekaisums, kas skar konjunktīvu un radzeni.
segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu.
lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi.
depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc).
sakvojāžs Ādas vai blīva auduma iegarena, nedziļa soma.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
segmati Ādas veidojums, kas klāj gandrīz visu zīdītāju ķermeni.
vilnas matiņš ādas veidojums, kas sastāv no olbaltumvielu savienojuma – keratīna
trihoepitelioma Ādas vēzis, kas attīstās no pūkmatu folikuliem.
mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas.
brauna Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
brauņas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks.
repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai.
unsauts Adata pīpes tīrīšanai.
mežģīņadata Adata, kuru izmanto mežģīņu izgatavošanai.
jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni.
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
keratonikse Adatas ievadīšana caur radzeni, sevišķi, operējot kataraktu.
Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā.
akupunktūra Adatu terapija, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
kulstīkla adatu vai nažu veltnis kulstāmmašīnā
filipunktūra Adatu vai stieples ievadīšana aneirismas maisā, lai ierosinātu asins sarecēšanu.
dzelonis Adatveida izaugumi (dzīvniekiem).
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem).
martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli.
syngnathiformes Adatzivjveidīgo kārta.
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
ādažnieki Ādažu novada Ādažu ciemata iedzīvotāji.
ādažmuižnieki Ādažu novada Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Ādažmuiža" iedzīvotāji.
aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
carnikavieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Carnikava" iedzīvotāji.
eimurieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Eimuri" iedzīvotāji.
ievinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Ieviņas" iedzīvotāji.
jaunbērzinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Jaunbērziņi" iedzīvotāji.
kamenieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Kamenes" iedzīvotāji.
līdumnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
pļavziedieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Pļavziedi" iedzīvotāji.
podnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Podnieki" iedzīvotāji.
razvedcieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Razvedka" iedzīvotāji.
sautinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Sautiņi" iedzīvotāji.
sigulieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Siguļi" iedzīvotāji.
slejieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Slejas" iedzīvotāji.
Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
garciemieši Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" iedzīvotāji.
baltezerieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Baltezers" iedzīvotāji.
garkalnieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji.
gaujieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji.
jaunkūlieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkūlas" iedzīvotāji.
kalngalieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Kalngale" iedzīvotāji.
nagainieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Nagaiņi" iedzīvotāji.
straumieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof).
adenozīns Adenīna un ribozes atvasinājums, nukleīnskābju sastāvdaļa.
adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē.
adenozīndifosfāts Adenīna, d-ribozes un divu fosforskābes molekulu savienojums; piedalās glikolīzes procesos.
ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam.
adenoidīts Adenoīdu iekaisums.
adenotomija Adenoīdu izgriešana.
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
adenozīnfosfāts Adenozīna fosforskābes esteris.
ATP Adenozīntrifosfāts (angļu "adenosine triphosphate"); ATF.
ATF Adenozīntrifosfāts, nukleotīds, enerģijas uzkrājējs visos dzīvajos organismos.
Odara Adēra, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā.
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas.
Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā.
temirgoji Adigejiešu etnogrāfiska grupa (uz tās dialekta pamata veidota adigejiešu nacionālā rakstība).
abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm.
Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība.
Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis.
Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne.
Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru.
Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās
Tha adigu mitoloģijā augstākā dievība, ģenētiski saistīta ar arhaisko saules dievību
Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis; valnī ieadīta citas krāsas svītra.
sviķele Adījuma (zeķes, cimda) mala, vīle, sviķelis.
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
cilpu stabiņš adījuma garenvirzienā izvietoto cilpu kopums
apadas Adījuma nobeigums.
kombinētie adījuma pinumi adījuma pinumi, kas satur vismaz divus galvenos, atvasinātos un rakstu pinumu elementus
žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas.
atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi
zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi.
cūkastiņa Adījuma raksta veids.
saulstariņi Adījuma raksta veids.
auna ragi adījuma raksts
pupugali adījuma raksts ar tumšsarkaniem apaļiem plankumiņiem uz balta fona
pēdainītis adījuma raksts cimdiem, ko ada ar divām dzijām un izveido zaķa pēdām līdzīgu rakstu
cūkactiņas Adījuma raksts, kas atgādina acis.
actiņas adījuma raksts, kurā izmantoti dažādu krāsu valdziņi
lapiņa Adījuma raksts.
mietiņš Adījuma raksts.
mušiņa Adījuma raksts.
prespinumi Adījuma rakstu pinumi, kas satur cilpas ar vienu vai vairākiem uzmetumiem.
plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus.
patents adījuma rakstu veids
puspatents adījuma rakstu veids
metums Adījuma sākums, zeķei pirmās acu rindas.
cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums
acs Adījuma valdziņš.
noraušana Adījuma valdziņu noraukšana.
aizada Adījuma valnis vai raksti; aizadi.
aizadi Adījuma valnis vai raksti; aizsākts adījums.
mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
pāraine Adījums vai izšuvums, arī austa josta ar pāros izkārtotu rakstu.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma.
mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu.
megžine Adījums, kas ir adīts, cieši nesaistot valdziņus.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
dubultais adījums adījums, kurā cilpas novietotas divās paralēlās plaknēs
šķērsadījums Adījums, kurā cilpu rinda veidota no viena vai dažiem pavedieniem.
garenadījums Adījums, kurā katra cilpu rindas cilpa veidota no sava pavediena; pamatņu adījums.
adums Adījums.
rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus
galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām
dālderis Adījumu un audumu raksts, arī zirga spalvas raibums (ābolains).
adāmais Adīklis, dzija adīšanai.
darīklis Adīklis; dareklis.
adāms Adīklis.
adikls Adīklis.
darāmais Adīklis.
uzmeti Adīkļa pirmā acu rinda.
kalpeņš Adīkļa valdziņš.
stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta
stīcka Ādiņa, plēvīte.
filē Adīšana lielām cilpām.
izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
adījums Adīšanas veids.
atadīties Adīt līdz apnikumam.
mistrīt Adīt vai izšūt raibi, aust krāsainu audumu.
pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
pāradām Adīt vienu kārtu ar vienu dzīparu, otru kārtu ar citu.
megžināt Adīt, cieši nesaistot valdziņus.
adināt Adīt.
maidet Adīt.
megžīt Adīt.
megzt Adīt.
mežģot Adīt.
pavilnīt Adīt.
trikotāžas drāna adīta drāna
adenis Adīta jaka, adīts džemperis.
kopka Adīta jaka.
adījums Adīta priekšmeta raksts.
celene Adīta šalle, kuras gali sniedzas vismaz lidz ceļgaliem.
stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba.
dūrgals Adīta vai izšūta aproce, uzrocis; maucis (2).
muncis Adīta vai no drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa.
endzete Adīta vai tamborēta mežģīne (ko iešuj, piemēram, spilvendrānā).
šinšilla Adīta vilnas drāna ar uzkārstu virsmu.
uzmaucene Adīta vilnas sieviešu cepure; cepure ar ausu pārsegiem.
adātāja Adītāja.
adēja Adītāja.
adējeņa Adītāja.
adējiņa Adītāja.
adītājs Adītāja.
mauči Adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa.
mupši Adītas aproces.
purkši Adītas aproces.
dalderaiņi Adīti cimdi ar rūtainu rakstu.
pērslaiņi adīti cimdi ar vienmērīgi ieadītām dažādu krāsu zvaigznītēm
untraļi Adīti roku sildītāji.
cilpaiņi Adīti vilnas cimdi ar dzijas cilpiņām otrā pusē.
lapainis Adīts cimds ar lapveida adījuma rakstu.
kamzols Adīts džemperis.
adītinis Adīts priekšmets, parasti jaka, cepure.
adījums Adīts priekšmets.
aproce Adīts roku sildītājs.
maucenis Adīts uzrocis, izšūts ar stikla pērlītēm.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
acainītis Adītu cimdu raksts.
uzvalaiži Adītu zeķu un cimdu augšējā mala.
adjektivācija adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem; adjektivēšanās
adjektivizācija Adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem.
algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta
Saxifraga cortusifolia ādlapu akmeņlauzīte
ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe.
ģērēšana Ādminība, ādu izstrāde.
forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls.
palē Administratīva celtne (Francijā).
prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals.
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
kopsapulce Administratīva institūcija (piemēram, akciju sabiedrībā).
apakškonsistorija Administratīva institūcija luterāņu baznīcā, kas pakļauta konsistorijai.
arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija.
apriņķis administratīvā teritorija, kas sastāv no vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām
noms Administratīva vienība mūsdienu Grieķijā.
izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku
Vondsvērta Administratīvais rajons Londonā ("Wandsworth").
Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu
teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2).
izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2).
autokefālā baznīca administratīvi patstāvīga Austrumu baznīca
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā.
prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā).
ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos PSRS laikā pagasta vietā; attiecīgā teritorija.
Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu
Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu
vilajets Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Afganistānā un Turkmenistānā.
ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem.
marzs administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts apgabaliem
Babekas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā
gubernatūra administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā
muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā.
zoba Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Eritrejā; viens no 6 šīs valsts reģioniem.
kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem.
Ammasalika administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grenlandē līdz 2009. g., aizņēma salas dienvidaustrumu daļu līdz Kanerlusuaka līcim
perifērija administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grieķijā
županija Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Horvātijā; viens no šīs valsts 20 reģioniem.
ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem.
sisla Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Islandē; viens no šīs valsts 26 reģioniem.
šebīja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Lībijā; viens no 22 šīs valsts reģioniem.
vilāja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Mauritānijā, Sudānā un Tunisijā.
pavalsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Meksikā
Aneninojas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā (_Anenii Noi, Raionul_)
mintaka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Omānas Sultanātā un Saūda Arābijas Karalistē
Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu
žudecs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Rumānijā.
vilojats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Tadžikistānā un Uzbekistānā.
meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem.
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
apakšreģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas aptver daļu no kāda reģiona (piemēram, Somijā)
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
apvidus Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
ančols Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības nosaukums Nepālā.
guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība Krievijā no 18. gs. līdz 1930. gadam.
volosna Administratīvi teritoriāla pamatvienība laukos Krievijā (līdz 1919. gadam).
novads administratīvi teritoriāla vienība
nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē.
departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs).
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vojevodiste (2).
prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm.
āmte Administratīvi teritoriāla vienība Dānijā.
Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso
Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā
nome Administratīvi teritoriāla vienība Grieķijā.
župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.).
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps.
Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
Atirau apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Atırau oblısı_), valsts rietumu daļā, robežojas ar Rietumkazahstānas un Aktebes apgabalu, aptver Kaspijas jūras ziemeļaustrumu galu
Aizvēja Salas administratīvi teritoriāla vienība Klusajā okeānā (_Les lies sous le Vent_), Franču Polinēzijas rietumu daļā; Raromatai
guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas.
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
pilskunga iecirknis administratīvi teritoriāla vienība Kurzemes hercogistē un Kurzemes guberņā 17.-19. gs.
Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_)
Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī
Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāla vienība Limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu
atols administratīvi teritoriāla vienība Maldīvijā
Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
aimaks Administratīvi teritoriāla vienība Mongolijā.
filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem.
Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Romā.
Abas Tibetiešu un Cjanu autonomā prefektūra administratīvi teritoriāla vienība Sičuaņas provincē Ķīnā
ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala.
vilājets administratīvi teritoriāla vienība Turcijā un Tunisijā
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs.
simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
pagasts Administratīvi teritoriāla vienība.
Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale
vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā.
mudirs administratīvi teritoriālas vienības pārvaldnieks Turcijā; arī vairāku valsts un privātierēdņu tituls
Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas
Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā
Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam
Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā
Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā
Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā
Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa
Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā
Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā
Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas
Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā
Klintaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Aiviekstes pagastā un Pļaviņu pilsētā
Kursīšu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Novadnieku pagastā
Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā
Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā
Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas
Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas
Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta
Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija
Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam
Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā
Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam
Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam
Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija
Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas
Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā
Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam
Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam
Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
Jeru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Rūjienas pagasta teritorijas
Lībagu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Stendes pagasta ziemeļaustrumu daļa ar Dižstendi
Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam
Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Katvaru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pociema pagasta teritorija
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
Vilpulkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Ternejas pagasta lielākā daļa un bijušā Rūjienas pagasta ziemeļrietumu daļa
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
Inčukalna pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Allažu un Siguldas pagasta teritorijas
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
Padures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Īvandes pagasta teritorijas
Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam
Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
Madlienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķeipenes un Plāteres pagasta teritorijas
Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam
Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
Engures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Milzkalnes pagasta teritorijas
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
Ķoņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ternejas pagasta teritorijas
Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam
Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam
Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas
Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai
Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
Penkules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Tērvetes pagasta teritorijas
Jūrkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ulmāles un Užavas pagasta teritorijas
Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā
Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā
Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam
Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā
Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
Kokneses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Viskāļu pagasta austrumu daļa
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts
Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas
Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu
Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta
Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
Kurmāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts viss pirmskara Planicas pagasts un daļa Turlavas pagasta teritorijas
Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta
Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa
Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta
Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu
Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā
Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas
Ezeres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta rietumu daļā izveidots tagadējais Zaņas pagasts
Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam
Ēdoles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota Ventspils novada Ziru pagastam
Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam
Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
Vietalvas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī daļa no pirmskara Odzienas pagasta
Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris
Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā
Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta
Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta
Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā).
piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes institūcija (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šī pārvaldes institūcija.
Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
daļa administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība armijā
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs.
centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes.
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju
naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12.
makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
tūkstošnieks Administrators vietējā pārvaldē Krievijā līdz 19. gs.
Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē
Balakenas rajons adminstratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Zagatalas rajonu. kā arī ar Gruziju un Krieviju
ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs.
brauķis Ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai.
kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas.
enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba
pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā
ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu).
sviķelēt Adot izveidot malu, vīli.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
adrenalīnūrija Adrenalīna klātiene urīnā.
adrenalinēmija Adrenalīna palielināts daudzums asinīs.
epinefrīns Adrenalīns - virsnieru serdes hormons.
suprarenins Adrenalīns.
adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā.
AKTH Adrenokortikotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva.
dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis.
tiešā adresēšana adresācijas veids, kurā instrukcijā uzrādītā adrese atbilst mašīnadresei
atpakaļadrese Adrese izsaucošajā programmā, kam izsauktā programma pēc savas darbības izbeigšanas nodod vadību.
nulladrese Adrese pārraidāmajā kadrā, kas nenorāda nevienu lokālā tīkla staciju.
absolūtā adrese adrese, kas brīvpiekļuves atmiņā tieši norāda operanda atrašanās vietu, neprasot tās izskaitļošanu
individuālā adrese adrese, kas identificē vienu noteiktu datoru tīkla staciju
bāzes adrese adrese, kas kalpo par atskaites punktu citām adresēm, un to izmantojot kopā ar relatīvo adresi, dators veido absolūto adresi
grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīkla
lokālā tīkla grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīklā
reālā adrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; mašīnadrese
netiešā adrese adrese, kas norāda šūnu datora atmiņā, kurā ierakstīta operanda tiešā adrese
lokālā tīkla apraides adrese adrese, kas norāda visu staciju kopumu noteiktā lokālajā tīklā
apraides adrese adrese, kas norāda, ka kadrs paredzēts visām aplūkojamā datoru tīkla stacijām
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi
relatīvā adresēšana adresēšanas shēma, kuru izmantojot instrukcijas adreses daļa satur relatīvo adresi
apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā
universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos
segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa
izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1
desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta.
elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā.
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu.
atmatošana Ādu apstrādes process: apmatojuma un epidermas (virsādas) atdalīšana no jēlādas.
atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds.
atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas.
ādbrauķis Ādu apstrādes rīks.
kabis Ādu miecēšanas darbarīks - ķeksis.
šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna.
vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse").
Sveķi Aduliena, apdzīvota vieta Jaungulbenes pagastā.
Aduliena Adulīte, upe Tirzas pagastā.
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts.
advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
adventisti Adventisma kustības dalībnieki.
advokatūra Advokāta profesija, darbība.
advokatūra Advokāti, advokātu kolektīvs.
baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās.
zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra.
ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
garenparalakse Aeroainas koordinātu x' starpība viena stereopāra ainām.
iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām
stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts.
kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
veloaerobika Aerobikas veids, kur nodarbības notiek uz velotrenažiera.
leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
aerokoki Aerobisku, grampozitīvu lodveida mikrobu ģints.
bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties.
teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem
lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības
kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā
aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos
aerodinamiskā pretestība aerodinamiskā spēka komponente, kas vērsta pretēji ķermeņa kustības ātruma virzienam un bremzē ķermeņa kustību
aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā)
aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas
flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā.
spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību
biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta.
aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana
aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības
aerogrāfija Aeroloģija - meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā.
haomantija Aeromantijas nozare, pareģošana ar vīziju tēliem, ko veido mākoņi un to sagrupējumi.
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
oinometrs Aerometrs, kas mērī alkohola saturu vīnā.
aizsarggaisma Aeronavigācijas bāka aeronavigācijā bīstamu šķēršļu apzīmēšanai.
zonālā navigācija aeronavigācijas metode, pēc kuras gaisakuģi veic lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju aeronavigācijas radiobāku darbības zonās autonomo aeronavigācijas sistēmu iespēju robežās
aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
deksapolkorts Aerosola veida medikaments, pretapdeguma līdzeklis.
airasols Aerosols (parasti insekticīds).
atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
ati Aeti - negritosu ciltis Filipīnās.
inagti Aeti - negritosu ciltis Filipīnās.
Tursiops truncatus afalīna jeb lielā jūrascūka
aphanizomenon Afanizomenonas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
aphanothece Afanotēces - zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints.
danakili Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibuti.
adali Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibutijā.
disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot.
anaritmija Afāzijas veids, ko raksturo nespēja skaitīt.
paralizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks it kā zaudē samaņu un paliek sastindzis nemainīgā pozā
mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku
AFG Afganistāna, valsts trīsburtu kods.
Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.).
AIA Afganistānas Islāma apvienība.
AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls.
gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums).
sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids.
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos.
Allium afluatense Aflatunas sīpols.
Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_).
paralītiskā afonija afonija no balss muskuļu paralīzes
oratoru afonija afonija no balss pārmērīgas lietošanas
afrikānismi Āfrikā dzimušo latīņu autoru valodas īpatnības.
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām.
afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda
gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
askars Afrikāņu karavīrs kādreizējā Vācijas Austrumāfrikā.
kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons).
huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi)
Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga.
Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs.
loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums.
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita.
afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
aitiopisms Āfrikas krāsaino kristīgo tautu brīvības kustība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša.
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga.
ĀS Āfrikas Savienība (aizstāja Āfrikas Vienības organizāciju).
afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu.
bantu Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas.
ĀVO Āfrikas vienības organizācija.
trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes.
ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis).
afrikatīvs Afrikatīvs slēdzenis - afrikāta.
melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības.
bandžo Afroamerikāņu strinkšķināmais stīgu instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros.
tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā
afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas.
pandēmos Afrodītes nosaukums, visu tautu pielūdzamā.
Pontija Afrodītes pievārds, tāpēc ka tā dzimusi no jūras putām.
afrodītiskais ēdiens afrodīzijs
afrodīziaks Afrodīzijs - jebkāda viela, kas modina vai spēcina seksuālo dziņu.
afrodiziaks Afrodīzijs.
aftoīds Aftām līdzīgs.
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu.
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija
jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem
Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
virsnauda Agio - summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību.
Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju.
megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
Madaļāni Aglonas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madelāni" nosaukuma variants.
Madelāni Aglonas Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Akatnieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Akatnīki" literarizēts nosaukums.
eglūnieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Eglūna" iedzīvotāji.
gutinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gutiņi" iedzīvotāji.
kamencieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
kamincieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
kapenieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji.
kapinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji.
misānieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" iedzīvotāji.
salenieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
salinieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
spieķieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji.
Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums.
eizbahovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Eizbahova" iedzīvotāji.
gereņimovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji.
gutieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Guta" iedzīvotāji.
pustoškieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji.
Rovini Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Rovini" nosaukums latgaliski.
ubagavieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji.
kreķelieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" iedzīvotāji.
slostieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" iedzīvotāji.
Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums.
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski.
Somerseta Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglona" daļa.
Agliunas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukuma variants.
Aglyunys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukums latgaliski.
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski.
batarieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Batari" (tagad - "Botori") iedzīvotāji.
Briuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants.
Bryuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
Gorodoks Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukuma variants.
Gūteni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gūteņi" nosaukums latgaliski.
Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums.
kameņecieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski.
Kapeņi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants.
Kapeni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukums latgaliski.
Krivašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukuma variants.
Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski.
kundziniškieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundziniški" iedzīvotāji.
Kundziniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants.
Kundziniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants.
Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski.
leitānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Leitāni" iedzīvotāji.
Liudaniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants.
Liudaniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants.
Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski.
livdānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" iedzīvotāji.
Liudāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" nosaukuma variants.
lopotieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" iedzīvotāji.
Lopotas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants.
Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski.
Lučkiņas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
Lučkines Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski.
Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski.
Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski.
Meirieli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants latgaliski.
Meirieļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants.
Meiruli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukums latgaliski.
Mykāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mikāni" nosaukums latgaliski.
Mysāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" nosaukums latgaliski.
Repšas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants.
Riepši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants.
Riepšys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukums latgaliski.
Ruskuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
Ruskuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski.
Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums.
Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" nosaukuma variants.
Rutuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
Rutuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski.
Salinīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants.
samarsetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Samarsets" iedzīvotāji.
Sekli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļi" nosaukums latgaliski.
Zgajevski Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants.
Sīnapūrs Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" nosaukuma variants.
Mikāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" otrs nosaukums.
Skudru Grebieži Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skudru Grebeži" nosaukuma variants.
skujānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
skujieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
somersetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" iedzīvotāji.
Samarsets Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" nosaukums latgaliski.
spīkānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji.
Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski.
starodvorieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorje" iedzīvotāji.
Stasjkuni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Staskuni" nosaukuma variants.
Tūli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" nosaukums latgaliski.
valainieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji.
Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski.
Vuoguli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Voguļi" nosaukums latgaliski.
Zlotniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants.
Zlotniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants.
Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski.
Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski.
digitoksigenīns Aglukons, kas rodas, atņemot digitoksīnam trīs digitoksozes molekulas.
aglutinatīva Aglutinatīva valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido gk. ar aglutināciju.
aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi.
aglutinofors Aglutinīna aktīvā molekulu grupa, kas izraisa aglutināciju.
izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B).
idioheteroaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret citu sugu dzīvnieku šūnām.
idioizoaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas šūnām.
heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus.
izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus.
idioaglutinīns Aglutinīns, kas atrodas organismā neatkarīgi no antigēna injekcijas.
aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības.
sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens".
agone Agoniskā līnija - nulles izogona, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
agonisks Agoniskā līnija - nulles izogona, līnija, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
mazās dienās agrā bērnībā
pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze.
Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
mazā tumsā (arī tumsiņā) agra rīta krēslā
mazā tumsiņā (arī tumsā) agra rīta krēslā
pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku".
Agrocybe praecox agrā tīrumene
Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas
pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi.
ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā.
Carex praecox agrais grīslis
laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē.
kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi.
beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
feronjēre Agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres.
jašmans Agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna.
resurrēkcionisti Agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem.
suselnieks Agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
diascordium Agrāk daudz lietots zāļu līdzeklis, kas satur 1% opija.
kaķa durvis agrāk durvīs ierīkota sprauga, pa kuru kaķim ietikt telpā
klabate Agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce.
klabiķis Agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce.
klaburis Agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce.
merkuriālijas Agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām.
salabuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
salabuks Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
saladuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
anšefs Agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks.
mehmendars Agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki.
fiskāli Agrāk ierēdņi, kas aizstāvēja fiska intereses, cēla viņa vārdā sūdzības utt.
bažibuzuks Agrāk īpaša turku milicija.
pašvāris Agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu.
saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī
saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana
libra Agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera.
konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
kamerlengo Agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā.
altins Agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15. gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām.
daltons agrāk lietota atommasas vienība, kas vienāda ar 1/12 daļu no oglekļa izotopa ^12^C atoma masas
cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
ternarijs Agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā.
lazarete Agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams.
pārsvēte Agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena.
sbirri Agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī.
kadinas Agrāk turku sultāna 7 likumīgās sievas.
optiskā kopēšana agrāk uzņemta un optiskā sistēmā pārveidota attēla eksponēšana uz tīrās filmas
Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem
dihlofoss Agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto.
denāro Agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara.
priekšlaikus Agrāk, nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda.
milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo.
vecpuse Agrākā dzīvesvieta un tās apkārtne.
mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram.
livra Agrākā franču svara vienība 489,5 g, līdz 1840. g. arī 1/2 kg.
Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā.
spagīrija Agrākais nosaukums ķīmijai, alķīmijai.
Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim).
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
automnēzija Agrākās dzīves atmiņu spontāna pamošanās.
repatriācija Agrākās pilsonības vai pavalstniecības atgūšana.
humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana.
sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem.
akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens
zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām.
petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
diggeri Agrārās kustības dalībnieki Anglijā 17. gs.
montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu.
apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms
motorģenerators Agregāts līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā vai viena sprieguma līdzstrāvas pārvēršanai cita sprieguma līdzstrāvā, sastāv no elektrodzinēja un ģeneratora.
žāvēšanas agregāts agregāts materiāla žāvēšanai ar vienlaicīgu smalcināšanu
tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai
kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru
tandēmagregāts Agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas un ģeneratora ar kopīgu rotācijas asi.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums
agrens Agrējs, agrīns, agrs.
garkāta agrenīte agrenīšu ģints sēņu suga ("Microstoma protractum")
pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
uzbrucīgs Agresīvi noskaņots, gatavs uzbrukt.
rabuslis Agresīvs cilvēks.
totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus
džingoisms Agresīvs šovinisms, urāpatriotisms.
špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
nešpetnis Agresīvs, nikns dzīvnieks.
uzbrukt Agresīvs.
agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta.
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
Malus praecox agrīnā ābele
dusens Agrīnā ābele ("Malus praecox").
splitābele Agrīnā ābele ("Malus precox").
Dunninga process agrīna divu kino attēlu apvienošana vienā kadrā, izmantojot panhromatisko filmu un dažādu uzņemamā kadra izgaismojumu
ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta").
ķēvpupa Agrīna ēdama sēne - ķēvpups.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte.
Kobus magnolija agrīnā magnolija
senilisms Agrīna novecošana; pāragra vecuma pazīmju rašanās.
kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā).
proiomenoreja Agrīna vai priekšlaicīga menstruācija.
peristāze Agrīna vaskulāro pārmaiņu stadija iekaisuma gadījumā.
Weigela praecox agrīnā veigela
drīzene Agrīnais kartupelis.
foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
hormetonija Agrīnas kontraktūras veids centrālu paralīžu gadījumos, ar periodiskām toniskām spazmām un pastiprinātiem aizsardzības refleksiem.
drīzuļi Agrīni augļi, dārzāji, sevišķi kartupeļi.
agrīnums Agrīnība.
agrs Agrīns (4).
drīzenis Agrīns dārzājs.
agrains Agrīns, agrs.
agrējs Agrīns, agrs.
agrinājs Agrīns, agrs.
agrīms Agrīns.
visagrs Agrīns.
enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem.
Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
ARA Agrorūpnieciskā apvienība (kopā ar nosaukumu, piem., ARA "Rīga").
agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.
steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā
mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai
agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas.
svīta Agrs gaismas svīdums no rīta.
paagra (rīta) stunda agrs rīts
agraine Agrs rīts.
Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā.
Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā.
provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma.
privātdetektīvs aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumus novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
aģitbrigāde Aģitācijas darbā iesaistīts kolektīvs.
aģitkolektīvs Aģitācijas kolektīvs.
aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
Hogars Ahagars - kalnu masīvs Alžīrijā.
ahatizēt Ahāta krāsās zīmēt.
agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai.
Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība.
ahilobursīts Ahileja cīpslas gļotsomiņas iekaisums.
ahilorāfija Ahileja cīpslas sašūšana.
achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes.
Ahmadi Ahmedī - pilsēta Kuveitā.
achnantes Ahnantes - kramaļgu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints.
Akremaiči Ahremavci, apdzīvota vieta Baltkrievjā.
bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma
centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē.
Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība.
ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā.
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
sauksme Aicinājums (uz kādu darbību); arī tieksme.
dzirū Aicinājums govīm padzerties.
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties).
bildinājums Aicinājums noslēgt laulību.
biežāk apgriezt stilu aicinājums rakstniekiem savus darbus rūpīgi labot
kokšināt Aicināt (dzīvniekus, piemēram, teļus), sakot "kokš!".
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt.
paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
bildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
uzrunāt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
vīrināties Aicināt līdzi.
ņemt palīgā Aicināt palīgā (kādu).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
dancināt Aicināt uz deju un vadīt dejā (partneri).
dumpot Aicināt uz dumpi 1; radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
izaicināt aicināt, izsaukt uz sacensību vai cīņu
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
eidenieks Aidenieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē.
Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem.
Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā.
dāris Aila pirts griestos dūmu novadīšanai.
Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms
rubrika Aile - divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
Bajanhongora aimaks Mongolijā, robežojas ar Gobi Altaja, Dzavahanas, Arhangaja, Uvurhangaja un Dienvidgobi aimaku, kā arī ar Ķīnu
Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru.
Insalaha Ain Sālaha, oāze Alžīrijā.
pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam.
speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata
ainavstruktūra Ainavas sastāvdaļu un īpašību sadalījums telpā un laikā.
ezeraine Ainavisko vienību tips, kurā ainavas un to elementi funkcionāli un vizuāli ir saistīti ar ezeru vai vairākiem ezeriem.
āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
mežāre Ainavisko vienību tips, kurā ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar meža masīviem un puduriem.
viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem.
nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots.
ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos.
silājieši Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Silāji" iedzīvotāji.
Surču ciems Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Surčciems" nosaukuma variants.
Enejs Ainejs - grieķu mitoloģijā - Anhīsa un Afrodītes dēls, viens no izcilākajiem trojiešu varoņiem.
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
aiolietis Aioliešu ciltij piederīgais.
galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp.
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēties Airējot pavirzīties.
pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei).
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
irties Airējot virzīties (kurp); airēties.
airēties Airējot virzīties (kurp); irties.
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
Carex loliacea aireņu grīslis
linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense")
aizairēt Airēt prom; airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
airnieks Airētājs, īrējs.
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
īrājs Airētājs; īrējs.
īrētājs Airētājs; īrējs.
aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas.
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
acartia Airkājvēžu kārtas kalanoīdu apakškārtas ģints.
karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek.
gaurodytes Airvaboļu dzimtas airētāju ģints "Agabus" nosaukuma sinonīms.
airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu.
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
šaipīt Aisīt, zobus rādīt, izsmiet.
mēja Aita (bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
pole aita ar īsām ausīm
belis Aita ar īsām ausīm.
mazļipīte Aita ar īsu asti.
ķupe Aita ar īsu purnu un mazām, īsām ausīm.
bene Aita ar mazām ausīm, īsām kājām.
benausis Aita ar mazām, īsām ausīm.
amuls Aita ar mīkstu spalvu.
Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs.
aiča Aita, aitiņa (mīlināmā forma).
trīsniece Aita, kurai ir trīs jēri.
vigoņa Aitai līdzīgs kustonis Amerikas Andu kalnos, ar ļoti smalku vilnu.
aitine Aitām piederīgs.
atpīles Aitas vai kazas, kas atnesas vēlu rudenī.
vienmitis Aitas vienīgais jērs.
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem
aitbūda Aitu aizgalds; nožogojums (kūtī) aitām.
plaktis Aitu aknu slimība.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
aitiņs aitu ganības, aploks
aitganeklis Aitu ganības.
griezauka Aitu griešanās slimība.
hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās.
estroze Aitu invāzijas slimība, entomoze, ierosina aitu spindeles kāpuri, ko lidojošas spindeļu mātītes iešļāc aitas nāsīs.
spiras aitu izkārnījumi
aitpricis Aitu kāvējs vai uzpircējs, arī citu gadījuma darbu strādnieks.
griešanās aitu slimība, kas izpaužas kā aitas riņķošana ap sevi
aitu niezulis aitu slimība, ko izraisa prioni
plaktes Aitu slimība, ko rada aknu dēle.
taukaste Aitu suga ("Ovis platyura") Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg).
aitu māte aitu sugas sievišķais dzīvnieks pēc atnešanās
merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu; šīs šķirnes aita.
taukastes Aitu šķirnes Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg).
millerioze Aitu un kazu invāzijas slimība, ko ierosina specifiska nematoze, slimie dzīvnieki klepo, novājē.
piras Aitu un zaķu izkārnījumi.
nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
spires desa aitu zarna pie izkārnījumu izejas, kur izkārnījumi ir jau sacietējuši
griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
dankerieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Dankeri" iedzīvotāji.
īvānieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Īvāni" iedzīvotāji.
Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
krievciemieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" iedzīvotāji.
kriškalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Kriškalni" iedzīvotāji.
ķūdzēnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķūģi" iedzīvotāji.
mālkalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji.
spridzēnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Spridzēni" iedzīvotāji.
aizlauķēt Aiz ausīm aizlocīt.
badmire Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
badmiris Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
aiz gara laika aiz garlaicības (ko darīt)
gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt)
aiz gara laika, arī gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt)
āžome Aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus.
aizrobežas Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties.
vilāt Aiz matiem raustīt, plūkāt.
piegrezīt Aiz nemākulības sabojāt.
pazaudēt Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
nodrašķīt Aiz nevērības ātri novalkāt drēbes.
ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
aizlaist garu ceļu aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko)
barbets Aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai.
izgriešana Aiz noteiktas robežas esošas displeja attēla daļas atdalīšana un atmešana.
notriekties Aiz pārskatīšanās nejauši notriekt.
aizecēties Aiz pārskatīšanās noecēt par tālu.
par skaistām acīm aiz simpātijām, labvēlības; par velti
nožēlot Aiz skaudības noburt.
noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
saskopuļot Aiz skopuma sataupīt, sakrāt.
spītespēc Aiz spītības.
Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli.
pāradiens Aizadi; adījuma raksts ar pāradām.
pāradiņi Aizadi; adījuma raksts ar pāradām.
aizdarināt Aizadīt līdz noteiktai vietai.
aizdarīt Aizadīt līdz noteiktai vietai.
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
daart Aizart, uzart līdz kādai vietai.
čorka Aizaudzis dīķis, mārks.
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums.
aizburbēt Aizaugt ar mīkstiem, porainiem augiem.
aizstīgot Aizaugt ar stīgām.
aizrumpēt Aizaugt, aizdzīt.
līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā.
opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru.
aizčabināt Aizbaidīt ar čabēšanu.
atbrīdināt Aizbaidīt prom, darīt uzmanīgu.
aizbaidēt Aizbaidīt.
aizčivināt Aizbaidīt.
izbaidīt Aizbaidīt.
notraucēt Aizbaidīt.
drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces.
nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši.
aizbadīt Aizbakstīt.
trape Aizbāznis (no papīra vai pakulām).
sprūdenis Aizbāznis; arī tapa.
vīkšķīt Aizbāzt caurumu ar salmu vīkšķi.
aizdakstīt Aizbāzt, aizbakstīt caurumu.
aizbalzīt Aizbāzt, aizbakstīt, aizbikstīt.
aizbikstīt Aizbāzt, aizbakstīt.
aizbakāt Aizbāzt, aizdrīvēt.
aizķezināt Aizbāzt, aizdrīvēt.
paugāt Aizbāzt, drīvēt (plaisas starp grīdas dēļiem ar sūnām vai zāli).
aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet.
aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās.
apmēzt Aizbērt, aizbārstīt ar mēsliem.
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.).
aizbārstīt Aizbērt; izbārstīt.
vārstali Aizbīdāmas kārtis, ko lieto žoga vārtu vietā.
vārstalas Aizbīdāmi vārti ar 3-4 apaļkoka kārtīm.
vēlogs Aizbīdāms logs (vai lūka) rijā dūmu izlaišanai.
dasaut Aizbīdīt (aizbīdni).
dabīdīt Aizbīdīt līdz noteiktai vietai, piebīdīt.
spraudulis aizbīdnis
aizšaujamais Aizbīdnis (2).
šībelis Aizbīdnis (dūmvadam).
šīberis Aizbīdnis (dūmvadam).
šībere Aizbīdnis (parasti krāsns vai plīts dūmvadam).
šāveklis Aizbīdnis, durvju aizšaujamais.
aizsargbīdnis aizbīdnis, kas paredzēts drošībai, aizsargāšanai
zasunka Aizbīdnis, piemēram, durvīm, dūmvadam.
aizbīdeklis Aizbīdnis.
aizšautra Aizbīdnis.
priekššaujams Aizbīdnis.
aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā.
aizruna Aizbildināšanās; atrunāšanās; arī iegansts.
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
gādātniece Aizbildne, kas domā par visu īstajā laikā un visu padara.
in statu pupillari aizbildnībā (parasti par skolēniem)
kuratorija Aizbildnība, aizgādnība.
protekcija Aizbildnība, aizgādnība.
zem egīdas aizbildniecībā, aizsardzībā
egīda Aizbildniecība, aizsardzība.
protekcionisms Aizbildniecība, aizsardzība.
aizbildība aizbildniecība, gādība
aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot.
aizdaldot Aizblandīties, aizklejot.
aizplenderēt Aizblandīties.
nosajaukties Aizblandīties.
aizburtot Aizboksterēt līdz noteiktai vietai.
aiziet Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizritēt Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizšvīkstināt Aizbraukt (piem., riepām švīkstot).
aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizcīkstēt Aizbraukt čīkstot.
aizklaudzinēt Aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam.
aizpērt Aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī).
aizblārkšķēt Aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu.
aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
aizklidzināt Aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab.
aiztecināt Aizbraukt sīkiem rikšiem.
dabrist Aizbrist līdz (kam).
aizdarināt Aizcirst līdz noteiktai vietai.
dačāpāt Aizčāpot līdz kādai vietai.
aizsūlāt Aizčūlāt, strutojot sadzīt.
lemiķis Aizdambējums, (dīķa, ezera) ūdens nolaišanas vieta.
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai); rāvējslēdzējs.
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu.
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.).
sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu.
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas.
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi.
aizspundēt Aizdarīt (piemēram, durvis).
aizsprādzēties Aizdarīt (sava apģērba sprādzi, sprādzes).
saknopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu).
sakņopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu).
aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi).
aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
saut ciet aizdarīt ar aizbīdni
kņopēt Aizdarīt ar āķi (apģērbu).
bultēt Aizdarīt ar bultu (2); atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
sašpilkāt Aizdarīt ar drošības adatu.
aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu.
baltināt Aizdarīt ar pienu, krējumu.
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
aizpulkāt Aizdarīt ar tapu (aizvērtas durvis).
pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu.
sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus).
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu.
aizlepīt Aizdarīt ar zīmoglaku.
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
slēģēt Aizdarīt slēģus.
knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties.
knopēt Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu); arī pogāt.
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.).
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
stienēt Aizdarīt, noslēgt ar stieni.
krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses.
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt.
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi).
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
aizgausināt Aizdarīt.
aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
balināts Aizdarīts ar pienu, krējumu.
aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
asinssviests Aizdars no gaļas sālījuma.
sarkansviests Aizdars no gaļas sālījuma.
aizjādelēties Aizdauzīties.
aizklaņģēt Aizdauzīties.
aizkleņģēt Aizdauzīties.
kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
bezkontaktu aizdedze aizdedze, kurā indukcijas spoles darbību vada bezkontaktu pārtraucējs
aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai.
grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā
uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
pielīpi aizdedzināt, iekurt, izraisīt ugunsgrēku
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot.
kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu.
kredītkontrole Aizdevēja sistēma, kas uztur informāciju par aizņēmēju un ļauj aizdevējam uzraudzīt aizņēmēja aktivitātes.
pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi.
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana; atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas.
hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu.
īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros
aizmētāt Aizdiegt, vaļīgi aizšūt.
aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā.
risonuķ Aizdomīgi skatīties.
smīksnēt aizdomīgi vai ņirgājoties smaidīt
čalītis Aizdomīgs jauneklis.
murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka.
timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju).
suspekts Aizdomīgs; apšaubāms.
drūms Aizdomīgs.
aizmainīt Aizdot prom maiņas darījuma rezultātā.
aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās).
aizmalties Aizdoties, aizdauzīties.
aizdzirkstīt Aizdzirkstīties.
abakcija Aizdzīšana, nodzīšana.
padzīt (arī aiztriekt, retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie (visiem) jodiem, (visiem) velniem) aizdzīt
aizstuidīt Aizdzīt (grūžot).
dasadzīties Aizdzīt (mājdzīvniekus) kur, līdz kādai vietai.
aizaugt Aizdzīt (par brūci).
aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!".
aizbuknīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem.
aizbuksnīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem.
aizčauvēt Aizdzīt ar nelielu troksni, aiztramdīt.
aizskūpstīt Aizdzīt ar skūpstu.
aiztremt Aizdzīt ar troksni.
aizdukņīt Aizdzīt dunkājot.
aizstuknīt Aizdzīt grūžot.
aiztirdīt Aizdzīt kaitinot.
nobust Aizdzīt miegu.
aiztalzīt Aizdzīt perot.
aiztriekt pie velna aizdzīt projām
aizdzīt ratā (arī ellē) aizdzīt prom, padzīt
aizbidināt Aizdzīt prom.
aizbiedināt Aizdzīt prom.
aizbēdzināt Aizdzīt, aizgaiņāt.
aizskruķēt Aizdzīt, aizgrūst ar krāsns kruķi.
aizkliedēt Aizdzīt, aizklīdināt.
aizburgāt Aizdzīt, aizripināt (ar nūju).
aiztrenkāt Aizdzīt, aiztrenkāt vairākkārt vai vairākus.
aiztrankāt Aizdzīt, aiztrenkt vairākkārt vai vairākus.
saretēt Aizdzīt, aprētot.
izčamdīt Aizdzīt, izdzīt.
aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus.
aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie visiem velniem) aizdzīt, padzīt
pasūtīt (aizsūtīt, biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda, ratā) aizdzīt, padzīt
aizsūtīt (biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda) aizdzīt, padzīt
aiztriekt ratā aizdzīt, padzīt, dzīt projām
aizpujāt Aizdzīt, padzīt.
pabēdzināt Aizdzīt, padzīt.
tremt Aizdzīt, padzīt.
aizčuidīt Aizdzīt, patriekt.
aizjādīt Aizdzīt, patriekt.
aizbruzdināt Aizdzīt, radot brīkšķošu troksni.
aizretēt Aizdzīt, sadzīt.
aizčamdīt Aizdzīt.
aizčudīt Aizdzīt.
aizčūdīt Aizdzīt.
aizganīt Aizdzīt.
aizgumdīt Aizdzīt.
aizjūdīt Aizdzīt.
aizporķīt Aizdzīt.
aizpudīt Aizdzīt.
paraidīt Aizdzīt.
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
izkortelēties Aizejot atbrīvot (vietu, telpu).
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
aizvest Aizgādāt (ko) - par transportlīdzekli.
aiznest Aizgādāt (par transportlīdzekļiem).
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to.
aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību.
nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību).
aizgrabināt Aizgādāt, izraisot graboņu, rīboņu, nogādāt aiz kaut kā.
paspārne aizgādība, aizbildnība, pakļautība
zem spārniem (arī spārna) aizgādībā, aizbildnībā; arī patvērumā
patronāts Aizgādība, aizbildnība.
aizgādnība Aizgādība.
aizgādniecība Aizgādība.
cura Aizgādnība.
konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
aizdors aizgalds (kūtī)
daņģis Aizgalds cūkkūtī.
gards Aizgalds kūtī.
aizdara Aizgalds, nodalījums kūtī, kas paredzēts mazajiem lopiem; aizgalds.
būda Aizgalds, nožogojums (kūtī, stallī).
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma.
eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs.
aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
aizstreimuļot Aizgrīļoties, aizstreipuļot, aizlīgoties.
aizgrīļot Aizgrīļoties.
aizčukstīt Aizgrūst, aizbakstīt.
aizčukurēt Aizgrūst, aizbakstīt.
aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu).
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
neatgūdamies Aizgūtnēm, aizrautīgi.
test Aizgūtnēm, alkatīgi dzert.
neatlaizdamies Aizgūtnēm, neatlaidīgi, nemitīgi.
citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
slāvisms Aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas.
latīnisms Aizguvums no latīņu valodas.
lībisms Aizguvums no lībiešu valodas.
abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai.
aizslampāt Aiziet (kaut kur) bez īsta iemesla.
aizdipāt Aiziet (neatsperīgiem vai maziem soļiem).
nokležāt Aiziet (nicīgi vai smagā gaitā).
aizrāpot Aiziet (parasti lēni, ar grūtībām).
aizlimbāt Aiziet (sacīts nicinoši).
aizļikāt Aiziet (sacīts par bērniem un zaķiem).
aprikties Aiziet aplam, apmaldīties.
aizmīņāties Aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu.
izņemt atvaļinājumu aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā
pagult Aiziet bojā (bruņotā cīņā).
izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
noputēt Aiziet bojā (par materiālām vērtībām).
noslīkt Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
izkvēpt Aiziet bojā, iznīkt.
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
aizpenterēt Aiziet grīļīgi, streipuļojot.
aizkankarot Aiziet ietītam lupatās.
aizčaukstināt Aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem).
aizcibāt Aiziet lēniem, maziem solīšiem.
aiziet par tālu aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas
daiet Aiziet līdz kādai vietai.
aizdikāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
aizdīkāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
aizbumburēt Aiziet maziem solīšiem.
aizņirpāt Aiziet maziem solīšiem.
aizstuknīties Aiziet negribīgi, nelabprāt.
atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata.
aiziet aiz krūmiem aiziet nokārtot dabiskās vajadzības
aizcierāt Aiziet pastaigas solī.
aizcierēt Aiziet pastaigas solī.
aizposties Aiziet pieklājīgi ģērbtam.
aizvārīt Aiziet rībot (krācot, rūcot).
tērestība Aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties.
aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
aizadauzīties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
aizašatāties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
aizašķetināties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
aizažauties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
aizdalzāt Aiziet, aizklīst prom.
aizvantēties Aiziet, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
sastaigāt aiziet, aizstaigāt līdz (kam)
sastaiģinēt aiziet, aizstaigāt līdz (kam)
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizkustēties Aiziet, aizvirzīties.
aiztrakāt Aiziet, arī aizbraukt.
pacelt cepuri aiziet, atstāt ko, pamest esošo darba, dzīves vietu
aizstorēt Aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm.
aizklibināt Aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem.
pašķibot Aiziet, panīkt, nomirt.
aizpindelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties.
aizpekelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni).
aizklambāt Aiziet, streipuļojot, grīļojoties.
aizpātarot Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
aizpātaroties Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
aizcapāt Aiziet; aiziet prom maziem solīšiem.
dajāt Aizjāt līdz kādai vietai.
dajāties Aizjāt līdz kādai vietai.
knabināt Aizjīugt (zirgu).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
pribaks Aizjūgs salmus velkot nost no mašīnas ar zirgu.
allokācija Aizjūras pirkumā paziņošana par to, ka pircējam nodos konkrēto sūtījumu.
aizstirāt Aizkaisīt (ar salmiem).
kalvānieši Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji.
Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
Zeilis Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zeiles" nosaukums latgaliski.
aizbružāt Aizkārpīt, aizrakt (ar kājām).
aizurdīt Aizkārpīt, rakņājot (bikstot) nosprostot, aizbāzt.
aizrakāt Aizkārpīt.
antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem.
aizkast Aizkasīt.
aizkarpīt Aizkast, aizkārpīt, aizkašāt.
aizkārnīt Aizkast, aizkašņāt, aizkārpīt.
čaltiks Aizkaukāzā - neattīrīti rīsi.
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet; panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti.
apkavēties Aizkavēties uz īsu brīdi.
aizvazāties Aizklaiņot, aizklīst.
aizlažerēt Aizklaiņot; aizklīst.
aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija.
žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
tīpuļot Aizklāt ar zirnekļu tīkliem.
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
aizklengot Aizklejot, aizblandīties.
aizkļūdīt Aizklejot, aizblandīties.
aizkleidot Aizklejot, aizklīst.
aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
aizkāsēt Aizklepot (slikta zīme).
daklebečēt Aizklibot līdz kādai vietai.
dablandīties Aizklīst (līdz noteiktai vietai).
aizdāldāt Aizklīst (par mājdzīvnieku).
novazāties Aizklīst projām.
atsašķirties Aizklīst prom; nodalīties.
aiziet garo ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka
aiziet garu ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka
aizmauties Aizklīst, aizdauzīties.
kležāt Aizklīst, aizklaiņot; kležot.
aizkulties Aizklīst, aizklaiņot.
kležot Aizklīst, aizklaiņot.
klēžot Aizklīst, aizklaiņot.
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.).
aizkliņģēties Aizklīst, nozust.
aizšlenderēt Aizklīst.
aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem; aizslīdēt.
aizmālēt Aizkrāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
aiviekstieši Aizkraukles novada Aiviekstes pagasta iedzīvotāji.
plēsēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta apdzīvotās vietas "Plēsas" iedzīvotāji.
aizkrauklieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta iedzīvotāji.
stučkēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pilsētas (bij. Stučka) iedzīvotāji.
Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
jaunbebrēnieši Aizkraukles novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbebri" iedzīvotāji.
daudzevieši Aizkraukles novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzeva" iedzīvotāji.
pērsēnieši Aizkraukles novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji.
jelgavinieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Jelgaviņa" iedzīvotāji.
jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji.
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji.
rīterieši Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Rīteri" iedzīvotāji.
bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
koknesieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Koknese" iedzīvotāji.
podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji.
Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums.
buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji.
pēternieki Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji.
pilkalnieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" iedzīvotāji.
Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji.
pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums.
pilskalnieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji.
silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji.
pļavinieši Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas iedzīvotāji.
altenieši Aizkraukles novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Altene" iedzīvotāji.
Skrīveru pansionāts Aizkraukles novada Skrīveru pagasta aprūpes ciema "Ziedugravas" neoficiāls nosaukums.
piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji.
Pikstlauki Aizkraukles novada Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Pikslauki" nosaukuma variants.
alūnēnieši Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Alūnēni" iedzīvotāji.
Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji.
oškalnieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Oškalns" iedzīvotāji.
pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Ašerādena Aizkraukles pagasta un apdzīvotās vietas (ciema) vāciskā nosaukuma latviskojums.
Augstie kalni Aizkraukles pilskalns Skrīveru pagastā.
ozosalēnieši Aizkrauklles novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji.
norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji.
aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm).
timopātija Aizkrūtes dziedzera slimība.
distīmisms Aizkrūts dziedzera disfunkcija bērnībā.
timopoetīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
timostimulīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem.
heteropankreātisms Aizkuņģa dziedzera darbības neregularitāte.
pankreatopeptidāze Aizkuņģa dziedzera enzīms, kas katalizē peptīdu hidrolīzi.
glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs.
retardīns Aizkuņģa dziedzera hormons, kas neitralizē tireotoksīna toksisko darbību.
pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
pankreātemfrakse Aizkuņģa dziedzera izvadkanāla aizsprostojums un tā izraisītais sastrēguma stāvoklis.
pankreatopātija Aizkuņģa dziedzera slimība.
pankreatoduodenektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana līdz ar pieguļošo divpadsmitpirkstu zarnas dalu.
aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
aizlipt Aizķept (par acīm).
uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
aizskaustīt Aizķīlēt, aizkniedēt.
aizlaika Aizlaiku, savlaicīgi.
aizlabot Aizlāpīt, salabot aizlāpot.
aizrežģīt Aizlāpīt.
saštapēt Aizlāpīt.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
aizaberīties Aizlavīties (par dzīvnieku).
aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt.
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet.
aizalavīties Aizlavīties.
palavīties Aizlavīties.
dalakstīt Aizlēkt līdz kādai vietai.
dalēkt Aizlēkt līdz kādai vietai.
aizčurkstēt Aizlidot (par bezdelīgu).
enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu
zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu.
bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu.
prohibicionisms Aizliegumu ierosināšana un atbalstīšana.
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā).
aizlīgoties Aizlīgot (1).
aizlīkt Aizlīgt.
aizklēsterēt Aizlīmēt ar klīsteri.
aiztumēt Aizlīmēt, aizlipināt (bišu stropā).
aizklīsterēt Aizlīmēt, aizlipināt ar klīsteri.
aizklejāt Aizlīmēt.
aizzviest Aizlipināt, aizlīmēt, salīmēt.
aizkrepēt Aizlipt ar netīrumiem.
aizkrept Aizlipt ar netīrumiem.
aizpockāt Aizlipt ar netīrumiem.
aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties.
aizļāpāt Aizlīst, aizrāpot.
aizlēpāt Aizlīst, aizrāpot.
aizaberīties Aizlīst.
aizvelēt Aizlocīt, sitot ar veļas vāli.
noluncīties Aizlocīties projām.
aizviņģot Aizlocīties.
pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem).
saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru).
noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju).
aizlampatāt Aizļepatot (par dzīvniekiem).
damaldīties Aizmaldīties (līdz noteiktai vietai).
aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni.
aizaloties Aizmaldīties, aizklīst.
aizmuldīties Aizmaldīties, apmaldīties.
aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur.
aizamaldīties Aizmaldīties.
aizvilt Aizmānīt, aizvilināt.
aizmānēt Aizmānīt; aizvilināt.
aizlāboties Aizmānīties.
skleroze aizmāršība
aizmirsība Aizmāršība.
neatcere Aizmāršība.
neatmiņa Aizmāršība.
abuze Aizmāršīgs cilvēks.
aitagalva Aizmāršīgs cilvēks.
aitgalva Aizmāršīgs cilvēks.
aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
aizmirstīgs Aizmāršīgs.
piemirsīgs Aizmāršīgs.
aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko).
aizdangāt Aizmīdīt, aizbradāt.
aizbradāt Aizmīdīt.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt.
pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu); neatrast (vajadzīgos vārdus).
nebūtība Aizmirstība (1).
nemiņa Aizmirstība (1).
nebūtība Aizmirstība (2).
bezvēsture Aizmirstība.
mirsa Aizmirstība.
nopakaļ Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
nopakaļus Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes.
jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai.
atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
dastiept Aiznest ko smagu līdz kādai vietai.
danest Aiznest līdz kādai vietai.
dasanesties Aiznest līdz kādai vietai.
pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus.
Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi.
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties.
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu.
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
piepildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi).
ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību.
pildīt Aizņemt vietu (telpā, platībā).
pildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību).
aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu
atberes Aizņemta labība, kas jāatdod ar procentiem.
izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām).
pamatparāds aizņemto līdzekļu vērtība bez samaksas par aizņēmumu (aizdevu procentiem) un soda naudas par tā atmaksas kavējumu
nedieks Aizņemts, piepildīts (par traukiem, telpām).
aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod priekšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu.
repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos
aizpagājušmēnes Aizpagājušajā mēnesī.
aizpagāšmēnes Aizpagājušajā mēnesī.
aizpagājušnakt Aizpagājušajā naktī.
aizpagājušonakti Aizpagājušajā naktī.
aizpagāšnakt Aizpagājušajā naktī.
aizpagājušpavasar Aizpagājušajā pavasarī.
aizpagāšpavasar Aizpagājušajā pavasarī.
aizpagājušruden Aizpagājušajā rudenī.
aizpagāšruden Aizpagājušajā rudenī.
aizruden Aizpagājušajā rudenī.
aizmilzt Aizpampt (par acīm).
forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam
dapeldēt Aizpeldēt (līdz kādai noteiktai vietai).
aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm).
damaut Aizpeldēt līdz kādai vietai.
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
atpildīt Aizpildīt (kā trūkumu).
aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas).
izpūgot Aizpildīt ar nelieliem akmentiņiem un cementa javu.
sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes).
piežūžināt Aizpildīt ar šūpuļdziesmas skaņām.
piecikstēt Aizpildīt ar žagariem (par bedrēm uz ceļa).
rapēt Aizpildīt no jauna (tukšas patronas).
attiecēt Aizpildīt rindas vienmērīgos atstatumos, piem., sarakstos, programmās.
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizlepīt Aizpildīt, izlabot ar māliem, ģipsi u. tml.
sadrīvāt Aizpildīt, sadrīvēt, piestūķēt.
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu.
piepuvešot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
piepuvežot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
piezirnēt Aizpildīties ar zirnekļu tīkliem.
aizpīpināt Aizpīpēt pīpi (kādam citam).
aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu.
aizvaražāt Aizpīt, piemēram, ar auklām.
aizregžt Aizpīt.
purtedzine Aizplīvojošās liesmas daļa.
pārplivurot Aizplīvurot (2).
pārplīvurot Aizplīvurot (2).
pārplivurot Aizplīvurot (3).
pārplīvurot Aizplīvurot (3).
applīvurot Aizplīvurot.
apzilis Aizplīvurots, miglaini zils.
daplūst Aizplūst līdz kādai vietai.
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
dapļaut Aizpļaut līdz kādai noteiktai vietai.
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu).
zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
aizdot aizprecināt, izdot pie vīra
Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
dapūst Aizpūst līdz kādai vietai.
aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
glietēt Aizpūst, appūst (ar smiltīm).
Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums.
gravaskalnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Gravaskalni" iedzīvotāji.
ievadnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ievade" iedzīvotāji.
kūdrenieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
padurnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
pundiķnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Pundiki" iedzīvotāji.
remesnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
gaiļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļi" iedzīvotāji.
jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji.
jurģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
remesnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji.
videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
kalvenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji.
mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji.
padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji.
plocenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji.
pūņenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Pūņi" iedzīvotāji.
vecpilnieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji.
apriķnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Apriķi" iedzīvotāji.
kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji.
lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji.
laženieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Laža" iedzīvotāji.
liepenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
līksteņnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Līksteņi" iedzīvotāji.
padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji.
štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji.
Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums.
Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums.
lavīžnieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Lavīži" iedzīvotāji.
rokasbirzenieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
rokasbirznieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
aizputnieki Aizputes pilsētas iedzīvotāji.
Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
aizpoklēt Aizpūžņot (par acīm).
aizpūļot Aizpūžņot (par acīm).
āče Aizrādījuma, izbrīna interjekcija.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt.
a battuta aizrādījums stingri ieturēt ritmu
allegācija Aizrādījums uz rakstnieku vai viņa darbu.
apsauka Aizrādījums, aizliegums.
piezīme Aizrādījums.
apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.).
norūķēt Aizrādīt, bārties.
pasūtīt piecas mājas tālāk aizraidīt kādu
aizzavēt Aizraidīt Viņpasaulē ar buršanos.
aturdīt Aizraidīt, atdzīt.
aizdzīt Aizraidīt; padzīt.
aizcīnīt Aizraidīt.
norakstīt Aizrakstīt (1).
darāpāt Aizrāpot līdz kādai vietai.
aizrāpāt Aizrāpot, aizlīst.
aizrāpāties Aizrāpot, aizlīst.
aizrāpt Aizrāpot, aizlīst.
aizrēpoties Aizrāpot, aizlīst.
darāpties Aizrāpot, aizlīst.
drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms.
valgot Aizraut, sajūsmināt, saistīt.
patoss Aizrautība, entuziasms (kādā, parasti radošā, darbībā).
aizrautīgums Aizrautība.
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2).
laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko).
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
palikt bez iekšām aizrautīgi smieties
palikt bez desām aizrautīgi smieties
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
no pilnas sirds aizrautīgi, dedzīgi
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
aizgūtnīgi Aizrautīgi, dedzīgi.
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs; spēcīgs (par pārdzīvojumu).
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
aizlādināt Aizrīdīt ar suņiem.
aizcuidīt Aizrīdīt; aizdzīt.
retrofaringeāls Aizrīkles-.
ģerdzinēt Aizrīšanās, radot zināmas skaņas.
aizrīdināties Aizrīties, aizsērēt.
aizarīties Aizrīties.
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs.
sasaitēt Aizsaitēt (ar saitēm), parasti pilnīgi.
dzīt pirmo vagu aizsākt ko jaunu, svarīgu, nozīmīgu
turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
turpinājums Aizsāktas darbības, norises, stāvokļa nākamais posms
turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
aizstāvība Aizsardzība (3).
drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
māja Aizsardzībā (sporta spēlēs), tuvāk saviem vārtiem vai savam grozam.
datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama)
kiberaizsardzība Aizsardzība pret kiberuzbrukumiem un kibernoziegumiem.
kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
elektrostatiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences elektrisko lauku iespaidu
magnētiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences magnētisko lauku iespaidu
defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās; aizsardzības, aizstāvēšanās taktika.
aizstāvēšana Aizsardzība, aizstāvība.
paģisme Aizsardzība, aizstāvība.
aigida Aizsardzība, patvērums.
aizvēja Aizsardzība.
aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla.
biocīds aizsardzības līdzeklis vai tā aktīvā daļa, kas pasargā koksni no bioloģiskās sairšanas
AiM Aizsardzības ministrija.
Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde.
aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni.
nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā.
aizsargspēja Aizsardzības spēja.
jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību
presings aizsardzības veids sporta spēlēs - cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā
aizsardzībnieks Aizsardzībnieku politiskās kustības dalībnieks.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
flankēšana Aizsargājamas pozīcijas pieeju segšana no flanga.
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai.
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
atkost Aizsargāties ar kodienu; iekost pretī.
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties.
salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu.
migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm.
puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni.
ķivere Aizsargcepure; arī bruņucepure.
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē
smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem.
apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam.
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu).
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
aukstā batika aizsedzi veido ar aukstu rezervi; parasti lieto zīmējumu kontūrām
karstā batika aizsedzi veido ar speciālu rezervi (vaskiem, parafīnu, stearīnu), ko karstu uzklāj tekstilizstrādājumam
locītā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu lokot un locījumus nostiprinot
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot.
aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
ģelaķ probku, stengu aizsegt citus, grūstīt upuri, lai viņš nemana apzagšanu
aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
viept Aizsegt, aizklāt; aizplīvurot.
plīvurot Aizsegt, pārklāt ar plīvuru.
pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam.
aizaugt Aizsērēt, piepildīties.
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt.
disfunkcionāla ģimene aizskarošs un birkojošs apzīmējums, kuru dažkārt lieto darbā ar ģimenēm
fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem
garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem
brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju.
aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas.
pielikt pirkstu aizskart (vīrietim sievieti), mēģināt tuvoties, uzmākties
piedurt roku aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti)
pielikt roku (kādam) aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti)
palaist rokas aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti), uzmākties
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu
apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt.
insultācija Aizskārums, rupjība, izsmiešana.
daskriet Aizskriet līdz kādai vietai.
aizluksnāt Aizskriet sīkiem rikšiem.
aizdikāt Aizskriet stīvi un smagnēji.
aizbraukšēt Aizskriet, brīkšķinot (zarus, žagarus).
aizgriezt Aizskrūvēt, noslēgt; arī aizslēgt.
aizslacināt Aizslacīt.
apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm.
aiztīrīt Aizslaucīt.
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
aizšļokāt Aizslīdēt ar slēpēm.
aizsklenst Aizslīdēt sāņus.
aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot).
aizšļūcināties Aizslīdēt, aizšļūkt (pēc paša ierosmes).
aizsklidināties Aizslīdēt, aizšļūkt.
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
aizsklidēt Aizslīdēt.
slīdzēt Aizslīdēt.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
nočērkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
vērdzēt Aizsmakušā, neskaidrā ķērkstošā balsī skanēt.
nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
aizglužināt Aizsmērēt, nolīdzināt gludu; aizlīdzināt.
aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai.
aizspaidīt Aizspiežot brūci, ļaut asinīm sarecēt.
sasprādzēt Aizsprādzēt, parasti pilnīgi.
zaboboni aizspriedumi (laimīgās un nelaimīgās dienas u. c.)
kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
aizjaukt Aizsprostojot (pirms kāda) izkaisīt, izvandīt.
barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes.
barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
atbodīt Aizsprostot ūdeni; savaldīt.
aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem.
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
dakriagogatrēzija Aizsprostots vai nepilnīgi attīstīts asaru kanāliņš.
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
augšā Aizstāj verba priedēkli "uz-" (imperfektīvajā veidā).
nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
prolīns Aizstājamā aminoskābe, 2-karboksipirolidīns; organismā ir brīvā veidā un olbaltumvielās.
cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā.
serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos.
citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē.
fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai.
vietnis Aizstājējs, parasti līdzīgs, bet mazvērtīgāks.
ersatz Aizstājējs, surogāts; īstā un vērtīgā atvietojums ar neīstu un nevērtīgu.
hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu.
izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
jautājuma zīme aizstājzīme, ko operētājsistēmās _MS-DOS_, _Windows NT_ un _OS/2_ izmanto kādas noteiktas rakstzīmes vietā
maiņa Aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2).
aizvietojamība Aizstāšanas iespējamība.
apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu.
mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties.
apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
atmainīt Aizstāt, nomainīt (darbā).
atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu
atsvērt Aizstāt; būt līdzvērtīgam.
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve.
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa
pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem
doties talkā (arī palīgā) aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas
pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
turēt kanti aizstāvēt; atbalstīt (kādu)
advokātēt Aizstāvēt; piemeklēt vienpusēju informāciju aizstāvībai.
atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku.
aizstāvniecība Aizstāvība (2).
dingsma Aizstāvība, aizstāvniecība.
dinksma Aizstāvība, protektorāts.
apoloģija Aizstāvības, arī aizstāvēšanās raksts.
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
aizplīst Aizsteigties (nicīgi).
aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus).
aizdilināt Aizsteigties īsiem rikšiem.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
notulderēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
notuldurēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
aizbīdelēt Aizstreipuļot prom, aizstreipuļot līdz noteiktam punktam.
aizdzīt Aizsūtīt (parasti ar varu).
uzmeilot Aizsūtīt (vai atsūtīt) elektroniskā pasta vēstuli.
aizlaist Aizsūtīt (vēstuli).
nojādināt Aizsūtīt jāšus, likt aizjāt.
iztēkāt Aizsūtīt kādu pēc kaut kā.
aizstabulēt Aizsūtīt kādu.
pārraidīt aizsūtīt mājās
aizdicelēt Aizsūtīt nederīgā veidā.
uzpeidžerēt Aizsūtīt tekstu ar peidžeri.
aizpravīt Aizsūtīt, aizdabūt prom.
pariezt Aizsūtīt, pasūtīt.
aizfīrēt Aizsūtīt.
aizkomandēt Aizsūtīt.
aizraitīt Aizsūtīt.
aizvēstīt Aizsūtīt.
paraidīt Aizsūtīt.
aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus.
aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt.
uzsvīst Aizsvīst, nosvīst, aprasot.
aptvīkt Aizsvīst.
splinte Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā.
splintele Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā.
nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt.
aizšķaudīt Aizšķaudīt prom tikko izteikto vēlēšanos.
aizšķaut Aizšķaudīt.
aizšķūt Aizšķaudīt.
aizšķaidīt Aizšļakstīt, pārklāt šļakstinot.
aizšļūkāt Aizšļūkt, aizslīdēt.
aizaijāt Aizšūpot; šūpojot aizvirzīt.
lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
attaisīt Aiztaisīt (4).
aizjozt Aiztaisīt (jostu); aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā.
aizkritināt Aiztaisīt (vāku) tā, ka aizkrīt.
aizstieņot Aiztaisīt ar dzelzs stieni.
aizklamburēt Aiztaisīt ar klamburu.
aizklamburot Aiztaisīt ar klamburu.
aizkliņģot Aiztaisīt ar kliņķi.
aizkliņķēt Aiztaisīt ar kliņķi.
aizkorķēt Aiztaisīt ar korķi.
aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus).
aizcibot Aiztaisīt cibu.
aizpuļķēties Aiztaisīt durvis ar puļķi.
aizskleist Aiztaisīt grāmatu.
aizskliest Aiztaisīt grāmatu.
aizklabināt Aiztaisīt klabot.
aizklapēt Aiztaisīt, aizcirst ar sitienu.
sasprostīt Aiztaisīt, aizdarīt.
aizspostot Aiztaisīt, aizsprostot.
aiztapot Aiztaisīt, aizvērt, aizbāzt ar tapu.
aizčirkstināt Aiztaisīt, izraisot čirkstēšanu, švīkstēšanu, gurkstēšanu.
aizsist ciet aiztaisīt, slēgt
aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot vāku.
noslogāt Aiztaisīt; radīt klusumu.
aizklopēt Aiztaisīt.
aizkniebt Aiztaisīt.
aizlikt Aiztaisīt.
aizmaknīt Aiztaisīt.
aizmerzgt Aiztaisīt.
aizsklandīt Aiztaisīt.
zakocaķ Aiztaisīt.
aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku).
aizataisīties Aiztaisīties.
dasums Aiztaupījums, nolikums, naudas vai cita uzkrājuma veidā.
paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
atgausēt Aiztaupīt.
piedurt nagus aiztikt, paņemt ko, sākt ko darīt
pielikt pirkstu aiztikt, pārmācīt, sist
aizatīties Aiztīt sev (ķermeņa daļu).
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
aiztrīcēt Aiztrīcēties.
aizstīdīt Aiztriekt, padzīt.
aizvalcīt Aiztriekt; aizdzīt.
aptriekties Aiztriekties, pamatīgi izrunāties.
zastukaķ Aizturēt darbībā.
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam.
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
izdzīvot Aizvadīt (dzīvi, laika posmu dzīvē); nodzīvot.
pārdzīvot Aizvadīt (kādu dzīves, attīstības posmu).
izdzīvot Aizvadīt (kādu laika posmu dzīvē), nodzīvot (kā).
aiznest Aizvadīt (par vadiem, caurulēm u. tml.).
pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
nodzīvot Aizvadīt (visu laikposmu) no mūža.
aizoderēt Aizvadīt, aizgriezt, aizstūrēt aiz kaut kā.
izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
aizdancināt Aizvadīt.
aizlaist Aizvadīt.
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
kutka Aizvainojoša palama stīvai, slimai būtnei.
aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
aizskart Aizvainot, arī pazemot.
aizvakarilgas Aizvakardien pārdzīvotās ilgas.
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā.
aizvakarrīts Aizvakardienas rīts.
obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs).
aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju.
aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties.
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
čīkāt Aizvērt, aizdarīt (durvis).
aizvāžāt Aizvērt, aizdarīt.
samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
pievāzt Aizvērt, salocīt.
aizverkšķis Aizvērtām acīm, bet ne pilnīgi.
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
sasamiegties Aizvērties (par acīm).
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
novest Aizvest (ar transportlīdzekli uz kurieni, kur u. tml.).
paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
aiztransportēt Aizvest (ko) - par transportlīdzekli.
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas).
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi).
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
aizvizināt Aizvest, aiztransportēt (par transportlīdzekli).
apvedināt Aizvest, aizvadīt apkārt.
aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt.
agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu.
taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā.
allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem.
celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam.
plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi.
proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis.
erzacs Aizvietojums (parasti nekvalitatīvs).
konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni
jasmons Aizvietots ciklisks nepiesātināts ketons, jasmīnu ēteriskās eļļas sastāvdaļa (ar jasmīnu smaržu).
Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Aizviķu pagasts Aizvīķu pagasta nosaukuma variants.
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
aizmīlināt Aizvilināt glāstot, apmīļojot.
aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot.
nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt.
aizlaist Aizvirzīt (aiz kā).
aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt.
aizvalstīt Aizvirzīt veļot.
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm).
aizvietot Aizvirzīt, novietot attālākā vietā.
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā).
aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni).
aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
aizvirzties Aizvirzīties, nonākt līdz.
aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
aizčūskoties Aizvīties.
aizstigt Aizvīties.
aizlundēt Aizzagties, aizlavīties.
aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt.
nozveņģēt Aizziest, apziest ar mālu un ūdens maisījumu.
aizķērnāt Aizziest, piepildīt ar netīrumiem.
zīmēklis Aizzīmēšanas adata.
uzlakāt Aizzīmogot (ar zīmoglaku un zīmogu).
aizštempelēt Aizzīmogot.
aizzēģelēt Aizzīmogot.
aizzieģelēt Aizzīmogot.
obligācija aizzīmogots (citiem cilvēkiem nepieejams) solījums izmaksāt naudu
rēstes Aizžogojums ap bīstamu vietu.
rēstiņas Aizžogojums ap bīstamu vietu.
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
Delphinium ajacis Ajaksa delfīnija.
OIC Ak tā, es saprotu (angļu "oh, I see"; īsziņās).
AB Ak tu tētīt! (angļu "ah bless!"; īsziņās).
kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu.
fontāna Aka, īpaši strūklaka.
nosēdaka Aka, tvertne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā.
aciņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī.
actiņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī.
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
sociālā administrēšana akadēmiska disciplīna, kuras uzmanības centrā ir sociālo pakalpojumu struktūra un prakse
Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta.
akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma.
Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls.
Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis.
Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki.
Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus.
Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede.
Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki
acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints.
tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā
afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus.
akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums).
estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
parations Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai; tiofoss.
tiofoss Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai.
tetradifons Akaricīds, pieskares inde; tedions.
sarcoptes Akarīdērču grupas ģints.
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
grīvlāde Akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm.
kampis Akas svīrim kāsis, pie kā ūdeni smeļot piekar spaini.
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe.
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera.
personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu
sinkope akcentu pārstatīšana, ritmiska inversija - uzsvara pārvietošana vārsmā
priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā
papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
personāla akcija akcija, kuru iegūst tikai akciju sabiedrības darbinieki
kapitāla daļa akcija, vērtības daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībā un komanditsabiedrībā
kaducēšana Akcijas atzīšana par spēku zaudējušu (anulētu).
akciju kurss akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā
illācija Akciju cenas samaksa par aportu (akcionāra noguldījumu ne naudā, bet mantā).
akcionārs Akciju īpašnieks.
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā
MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem.
VN Akciju sabiedrība "Ventspils nafta".
SA Akciju sabiedrība (fr. "societe anonyme").
A.g. Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
A/G Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
AG Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
anonīmā sabiedrība akciju sabiedrība ar akcijām "uz uzrādītāju"
birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
meitas uzņēmums akciju sabiedrība, kurā citai akciju sabiedrībai pieder vismaz puse akciju kapitāla
holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību
kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
pašvaldības akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder pašvaldībai
valsts akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder valstij
atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties
akcijbiedrība Akciju sabiedrība.
A/S Akciju sabiedrība.
AS Akciju sabiedrība.
sabiedrības dalībnieks akciju sabiedrības akcionārs vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks
dalībnieku sapulce akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulce
akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida
pašlikvidācija Akciju sabiedrības darbības izbeigšana pēc akcionāru sapulces lēmuma.
skripi Akciju sabiedrības izdotas īstermiņa obligācijas, ko sabiedrība izdala akcionāriem dividendes vietā.
akcijkapitāls Akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentā statūti.
akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā
apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš
izpilddirektors Akciju sabiedrības vadītājs, ko ievēlē valde.
ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce.
koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās.
grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus.
fūzija Akciju sabiedrību saplūšana (apvienošanās) vai vienas akciju sabiedrības ieplūšana otrā.
akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē
akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās
akcijas krīt akciju vērtība pazeminās
aports Akcionāra noguldījums ne naudā, bet mantā.
akcize Akcīze.
akcizieris Akcīzes iekasētājs.
akcīznieks Akcīzes ierēdnis.
atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu
Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
akets Aketa laiks - ikgadējā plūdu perioda apzīmējums senajā Ēģiptē ("akhet hierglyph and seasson").
alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai.
akinēze Akinēzija - locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ.
aklis Aklais, neredzīgais.
tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta.
tifloptoze Aklās zarnas noslīdējums.
ticēt kā dievam akli, paļāvīgi ticēt kādam
fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis.
Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju".
stulbs Akls, neredzīgs.
naģis Akls, vai arī tāds, kas uzvedās kā akls vai vājredzīgs.
ablepsija Aklums, pilnīgs redzes zudums.
ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību.
Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā.
Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
Akmeniešu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
Akmenišku ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
Akmenišķu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna.
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
litoglifika akmens gravēšana; griezums akmenī
uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai.
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu.
cistolitotomija Akmens izņemšana no urīnpūšļa ar griezienu.
ureterolitotomija Akmens izņemšana no urīnvadā, atverot tā sienu.
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras.
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli.
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
litotriptoskopija Akmens sadrumstalošana urīnpūslī redzes kontrolē.
litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu.
gonecistolīts Akmens sēklas pūslītī.
Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
nārags Akmens tīklā, tā nogremdēšanai.
cistolitiāze Akmens urīnpūsli; slimības stāvoklis, kas ar to saistīts.
Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5 cm
lito- Akmens-; ar akmeni saistīts.
robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu.
klēpnieks Akmens, ko viens cilvēks var klēpī pārnēsāt.
upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
skraustājs Akmeņaina vieta tīrumā.
rēve akmeņains tīrums
petrofīti Akmeņaugi, litofīti; augi, kas aug uz akmeņiem un klintīm.
baltsprāklis Akmeņčakstīte ("Oenanthe oenanthe").
baltsprāklīte Akmeņčakstīte ("Oenanthe oenanthe").
akmeņčaksis Akmeņčakstīte.
akmeņčakstiņš Akmeņčakstīte.
akmenčakstis Akmeņčakstīte.
akmeņčakstis Akmeņčakstīte.
baltmugurčakstīte Akmeņčakstīte.
oenanthe Akmeņčakstīte.
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
dzelmes puišiņš akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
Cobitis taenia akmeņgrauzis, šīs ģints suga
urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī.
ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā.
pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī.
akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca.
Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
saxifragaceae Akmeņlauzīšu dzimta.
astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu.
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem.
neīstais jasmīns akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem
saxifragales Akmeņlauzīšu rinda.
akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu.
Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei")
ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia")
ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia")
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama
stīgu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga stolonifera")
trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama
trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
pilsētas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x urbium")
cūkpipars Akmeņlauzīte ("Saxifraga").
iežgrauzis Akmeņlauzīte ("Saxifraga").
saxifraga Akmeņlauzītes.
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai.
kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
Psetta maxima akmeņplekste jeb āte, šīs ģints suga
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
kalkuloģenēze Akmeņu (konkrementu) attīstīšanās.
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
čīčakstiņš Akmeņu čakstīte.
litotomija Akmeņu izņemšana (parasti no urīnpūšļa) ar griezienu.
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā
plēsājs Akmeņu skaldītājs, spridzinātājs.
litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
litodialīze Akmeņu šķīdināšana pūslī.
litolīze Akmeņu šķīšana vai šķīdināšana kā ārstēšanas rezultāts.
Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu.
histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta.
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā.
Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
hepatotoksīns Aknās radies indīgs produkts.
Oknist Aknīste.
aknīšāni Aknīstes (senāk Aknīša) pagasta iedzīvotāji.
Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā.
mālupieši Aknīstes novada Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji.
encenieši Aknīstes novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Encene" iedzīvotāji.
Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums.
Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants.
Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē.
Lukštaraupi Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Navicki" otrs nosaukums.
Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
susējieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Susēja" iedzīvotāji.
vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji.
zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji.
aknīstieši Aknīstes pagasta iedzīvotāji.
Okņistskaja Aknīstes pagasta nosaukuma krieviskojums.
Aknīstes pilsētas lauku teritorija Aknīstes pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
preciroze Aknu cirozes sākumstadija, kad vēl nav cirozei raksturīgo simptomu.
redija Aknu dēles attīstības stadija.
urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē.
histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē.
hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
hepatokarcioģenēze Aknu karcinomas attīstība.
hepatoptoze Aknu noslīdējums.
aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā)
hepatocīts Aknu parenhīmas šūna.
hepatorekse Aknu plīsums.
distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem.
kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas.
hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas.
cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze.
hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks.
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
steatohepatīts Aknu taukainā infiltrācija alkoholisma gadījumā.
hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās.
hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās.
hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
Aknupīte Akņupīte, Eglonas pieteka.
skiametrija Akomodācijas mērīšana, izmantojot skiaskopiju.
akompaņements Akompanements - mūzikas pavadījums.
trijskanis Akorda pamatveids, konstruēts no trīs dažāda nosaukuma skaņām, kuras sakārtotas pa tercām.
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas
Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve.
Carex atherodes akotainais grīslis
Carex siegertiana akotainais grīšļa "Carex atherodes" nosaukuma sinonīms
akotājs Akotains, dzeloņains, adatains, spīdoši, mirdzoši skaists.
blūzga Akots, atlobījusies āda.
būkāšana Akotu atdalīšana no miežu graudiem.
acrasiomycetes Akrasiomicētes - sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase.
bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām
publisks muzejs akreditēts valsts, pašvaldības vai autonoms muzejs
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt
kreditīvs Akreditīvs.
akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos.
ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā.
akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde.
pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā.
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
velofigūrists Akrobātisku triku izpildītājs uz velosipēda cirkā.
akrobolists Akrobolistu vienības dalībnieks.
heliptera Akroklīnija ("Helipterum").
helipterum Akroklīnijas.
Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana")
Manglesa akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum manglesii")
NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu
akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju.
acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints.
akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu.
akris Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^).
ekrs Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^).
ac Akrs, laukuma mērvienība angļu mēru sistēmā, 1 ac = 4046,86 kv. m
Aksjonova Aksenova - apdzīvota vieta Šķeltovas pagastā.
Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam
propellerturbīna Aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas paredzēta nemainīgam krituma augstumam.
amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē
shizaksons Aksons, kas dalās divos pilnīgi vai gandrīz vienādos zaros.
marote Āksta zizlis ar grotesku lelles galvu un zvārgulīšiem.
mošķība Ākstība, māņu piekopšana.
ārgalība Ākstība.
špāsi Ākstība.
ampelība Ākstīga izdarība.
plere Ākstīga, nenopietna sieviete.
zvinguļot Ākstīgi uzvesties.
vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
ķēmarausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
ķēmrausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
ķemēks Ākstīgs cilvēks.
nerēms Ākstīgs cilvēks.
Pūcesspieģelis Ākstīgs cilvēks.
pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks.
izrādīgs Ākstīgs, ārišķīgs.
pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
pintiķīgs Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs.
ārgalīgs Ākstīgs, muļķīgs.
žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks.
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs.
ākstains Ākstīgs.
māžīgs Ākstīgs.
ķekatas Ākstīšanās, blēņošanās.
āvīšanās Ākstīšanās.
žākstīties Ākstīties (1); ālēties.
mērkaķoties Ākstīties (1).
galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties.
žargalāties Ākstīties, blēņoties.
žārgalēties Ākstīties, blēņoties.
žarglāties Ākstīties, blēņoties.
krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties.
ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas.
āžerēties Ākstīties, klīrēties.
ņaibstīties Ākstīties, klīrēties.
āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties.
žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt.
šagalēt Ākstīties, niekoties.
žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties.
žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties.
mēgļoties Ākstīties, zoboties; izniekot.
šākstīties Ākstīties, žākstīties.
šeikstīties ākstīties, žeikstīties
ākšķoties Ākstīties.
āvīties Ākstīties.
mokškoties Ākstīties.
mošķīties Ākstīties.
pērtiķoties Ākstīties.
uovētīs Ākstīties.
vākstīties Ākstīties.
žārbīties Ākstīties.
žārgoties Ākstīties.
žeikstīties Ākstīties.
žeikstoties Ākstīties.
mādžs Āksts, ākstība.
žauklis Āksts, auša; plātīga, mutīga persona.
ēnapakausis Āksts, švīts.
ēnūklis Āksts, Švīts.
špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks.
žvangulis Āksts; lielība; pļāpa.
žvankšis Āksts; lielība; pļāpa.
āveklis Āksts; muļķīgi lepns cilvēks.
Jermaka Aksu - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Aktava Aktau - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1964. g.
Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu
Aktica Aktīca, Asūnīcas pieteka.
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā
buffo aktieris komiķis, it īpaši itāļu operās
skatuvnieks aktieris, arī skatuves darbinieks
komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
raksturlomu tēlotājs aktieris, kas gk. tēlo psiholoģiski zīmīgus, savdabīgus tēlus, t. s. raksturlomas
pirmais mīlētājs aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
komēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai
traģēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai
rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību
onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas
koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī).
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros.
teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības
actinidia Aktinīdijas - divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimtas ģints, kokveida liānas.
asā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia arguta")
Ķīnas aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia chinensis")
parastā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia kolomikta")
purpura aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia purpurea")
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi.
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
aktinons Aktīnija emanācija, gāzveida radioaktīvs elements; pussabrukšanas periods 3,9 sek.
actiniaria Aktīnijas.
kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
smaragdīts Aktinolīta pasuga.
aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu.
pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
pulsācija Aktīva (darbības, stāvokļa, arī parādības) norise, izpausme.
pulss Aktīva (kā) norise, izpausme.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
aktīvene Aktīvā apmācība.
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
aktivitāte Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība; rosme.
pulsācija aktīva darbības, stāvokļa, parādības norise, izpausme
kauja Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7).
Seiferta galaktika aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas
Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
konģestija Aktīvā jeb arteriālā hiperaimija.
kobjols Aktīvā lesbiete.
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
aktīvēšana Aktīva posteņa ievietošana bilancē.
pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras.
pretspars Aktīva pretestība pret (ko).
antirasisms Aktīva pretestība rasismam un arī pretdarbība neapzināta rasisma izpausmēm.
antiseksisms Aktīva pretestība seksismam jeb dzimumu diskriminācijai, arī pretdarbība neapzināta seksisma izpausmēm.
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
ASP aktīvā servera lappuse (angļu "Active Server Page")
norakstīšanas vērtība aktīva vērtība, ja tas tiek pārdots lūžņos
atlikusī bilances vērtība aktīva vērtība, tā derīgās izmantošanas laika beigās
sulfonilurīnviela Aktīvā viela preparātos, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera.
allicīns Aktīva viela, kas atrodas ķiplokos un citos sīpolaugos.
sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra.
megestrols Aktīva viela, kuras acetātu izmanto prostatas un dzemdes vēža ārstēšanā.
pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās.
ADO aktīvais datu objekts (angļu "Active Data Object")
ierinda Aktīvais karadienests, arī fronte.
gļinolis Aktīvais pedarasts.
gļinomjos Aktīvais pedarasts.
kočegars Aktīvais pederasts.
pečņiks Aktīvais pederasts.
trubočists Aktīvais pederasts.
civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona.
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
aktivizēšanās Aktīvas darbības uzsākšana.
aktīvā enerģija aktīvās jaudas un tās izmantošanas laika reizinājums
epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu.
jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I)
vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības
kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
jaukties Aktīvi iesaistīties (kur).
maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko).
nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem
hujārīt aktīvi pārvietoties
darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2).
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
ņirgt zobus aktīvi pretoties
neapzinātais Aktīvi psihiskie procesi, ko subjekts neapzinās.
aizstāvēt Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu.
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
kinēzija Aktīvi un pasīvi vingrinājumi.
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas).
apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē)
virpuļstrāvu zudumi aktīvie jaudas zudumi feromagnētiskās serdēs, ko rada serdē plūstošās virpuļstrāvas
hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam.
mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums.
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
iraidība Aktīvs (bilancē), skaidras naudas atlikums.
darbīgs Aktīvs (par vielām); arī iedarbīgs.
aktīvi Aktīvs 1.
pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē.
lietojumslāņa entītija aktīvs lietojumslāņa elements
pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam).
reimokardīts Aktīvs reimatisks process sirdī.
revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus
aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados.
atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs; tas, kas atbalsta (2).
hopkalīts Aktīvs vielu maisījums, ko lieto, lai tvana gāzi oksidētu par ogļskābo gāzi.
Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
spirgts Aktīvs, arī veselīgs (par dzīvniekiem).
enerģisks Aktīvs, darbīgs.
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
spraigs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
spriegs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
nadzīgs Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls.
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
možs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās.
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā.
travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti.
fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai.
aktuars Aktu rakstītājs; kancelejas pārzinis.
ātršuvējs Aktu vāki vai mape ar šādu ierīci.
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē
deltas nogulumi akumulatīvi veidojumi upju grīvās
Morēnu reljefs akumulatīvs reljefs, kas veidojies ledāja darbības rezultātā
nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos
siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna)
hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators
adatu terapija akupunktūra, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām
klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu
radiometrs Akustikā - skaņas intensitātes mērīšanas ierīce.
muzikālā akustika akustikas nozare, kas pēta mūzikas skaņu un instrumentu īpatnības
vispārējā akustika akustikas nozare, kas pēta skaņas rašanos, izplatīšanos un mērīšanu
elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
arhitektūras akustika akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās
hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
fizioloģiskā akustika akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos
ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas.
apskaņošana Akustiskā lauka radīšana laukumā, telpā vai kādā tās daļā.
skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu
taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru.
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās
spektrogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu spektrogrammas akustiskā analīze
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
akustomotorika Akustisku modeļu pārnešana kustībā.
akušere Akušiera palīdze, vecmāte.
toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms.
vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa
kolibakterioze Akūta dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina zarnu nūjiņas.
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas
francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība.
herpess Akūta herpesvīrusu ierosināta dermatoze ar vezikulāriem izsitumiem uz ādas un gļotādas.
terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga
liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris
herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas.
Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi
izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss
infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
hipermodrība akūta modrība - viens no iespējamiem postraumatiskā stresa sindroma simptomiem
ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia).
akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki.
miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām.
denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē.
kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi.
nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
frenīts Akūts delīrijs.
mukoenterīts Akūts katarāls enterīts.
tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā.
hematomielīts Akūts mielīts ar asinsizplūdumu muguras smadzenēs.
hemorāģiskais mielīts akūts mielīts ar sīkiem asinsizplūdumiem
pēcvakcinācijas mielīts akūts mielīts kā komplikācija pēc vakcinācijas pret bakām
reimatiskais miozīts akūts vai hronisks miozīts, kura veicinošais faktors ir atdzišana; noris ar sāpēm un kustību ierobežojumu
miosīts Akūts vai hronisks muskuļu iekaisums, ko mēdz apzīmēt arī par muskuļu reimatismu.
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
mūsus Akuzatīvs no "mēs", mūs.
ārējais reids akvatorija daļa pretī ostas ieejai
ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana
mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
Summa theologica Akvīnas Toma (1225. vai 1226.-1274. g.) ievērojamākais dogmatiskais darbs (lat. "teoloģijas summa").
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni
lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos
Dambupīte Āķenupīte, Ogres pieteka.
Dravnieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka.
Priednieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka.
metināt Āķēt, kabināt; arī pogāt.
kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem.
ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai.
ķēpis Āķis virves vīšanai.
suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas).
knābis Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī.
ķanksis Āķis, ar kuru no vezuma uz tīruma izvelk mēslus.
Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus")
spīdīgais āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis vernicosus")
speine āķītis
žeiris Āķītis uz ratiņa spoles.
cilpāniski Āķveidīgi, plaši.
kastiks Āķveidīgs instruments, ko izmanto pinot izstrādājumus no koku mizas.
piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem).
Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam)
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības.
caureju rosinošā alamanda alamandu suga ("Allamanda charactica"), ko dēvē arī pa zelta trompeti
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe.
AlAT Alanīnaminotransferāze.
alantoinūrija Alantoīns urīnā.
alantoģenēze Alantoja attīstīšanās.
Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti
Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
pagrauda Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
pagraude Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
Helanšana grēda Alašaņa grēda Ķīnā.
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
Kahetijas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums.
Alazani-Agričajas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums.
aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri.
ALB Albānija, valsts trīsburtu kods.
Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju.
albiģietis Albī (latīniski - Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos.
akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains.
hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla.
antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā.
antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē.
lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī.
fibrinoze Albumoze fibrīnā.
keratinoze Albumoze, ko iegūst, hidrolizējot keratīnu.
albumozēmija Albumozes asinīs.
albumozūrija Albumozu izdale urīnā.
soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists.
gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru.
Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm.
semikarbazoni Aldahīdu un ketonu iedarbības produkti ar semikarbazīdu.
aldoksīms Aldehīda savienojums, kur -CHO grupā skābeklis aizstājas ar -NOH grupu, veidojot -CHNOH grupu.
oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai.
glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā.
oksīmi Aldehīdu un ketonu atvasinājumi, ko iegūst to reakcijā ar hidroksilamīnu.
acetāli Aldehīdu un ketonu atvasinājumi.
Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
aldas Aldīnas - 15.-16. gs. grāmatmākslas paraugi.
ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā.
hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums.
Ana Ale - zemes un auglības dieviete ibo tautas mitoloģijā.
Ani Ale - zemes un auglības dieviete ibo tautas mitoloģijā.
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
smalkgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,025-0,01 mm
vidējgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,05-0,025 mm
rupjgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,1-0,05 mm
mālainais aleirīts aleirīts ar māla piejaukumiem
smilšainais aleirīts aleirīts ar smilšu piejaukumiem
vizlainais aleirīts aleirīts ar vizlas piejaukumiem
allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve.
alejveida Alejai, gatvei līdzīgs.
čakene Aleksandra Čaka iela Rīgā.
Būkefals Aleksandra Lielā mīļākais zirgs, vispārim dūšīgs zirgs.
Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
Ārijs Aleksandrijas kristiešu garīdznieks (Arius; ap 250.-336. g.), ariānisma radītājs.
sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām.
asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
hemalekse Aleksīna jeb komplementa veidošanās asinīs.
Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā.
Brūžupīte Alekšupīte, Ventas pieteka.
Sure Alekšupīte, Ventas pieteka.
Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī
dominantās alēles alēles, kas heterozigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē vairāk nekā recesīvās alēles
dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi
recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta
normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību
mutantās alēles alēles, parasti recesīvās, kas radušās mutāciju rezultātā
skaldīšanās Alēlisku gēnu pāru sadalīšanās un izvietošanās dažādās šūnās.
alēlomorfisms Alelomorfu īpašību pārraidīšana iedzimtības ceļā.
Ranunculus allemannii Alemana gundegas "Ranunculus fallax" nosaukuma sinonīms.
alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
Olina Alene - latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs.
alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
dealerģizācija Alergēna neitralizēšana vai inaktivēšana ar kādu terapeitisku līdzekli.
atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
dismenoroiskais dermatīts alerģiska rakstura izsitumi, kas rodas menstruācijas traucējuma gadījumā
polinoze Alerģiska slimība - siena drudzis, ko izraisa siena putekļi, kā arī vairāku augu ziedputekšņi.
nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija.
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas.
epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā.
Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
žeirēties Ālēties, plosīties.
traišķīties Ālēties, vieglprātīgi dauzīties.
dāvīties Ālēties; plosīties.
AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā.
Alfa Romeo Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem.
fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē.
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
alfabetigi Alfabēta kārtībā.
majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā).
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus.
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā
dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
aģe Algebra (mācību priekšmets).
aldžebra Algebra (mācību priekšmets).
aļģe Algebra (mācību priekšmets).
algebrene Algebra (mācību priekšmets).
alģene Algebra (mācību priekšmets).
alīzebra Algebra (mācību priekšmets).
allene Algebra (mācību priekšmets).
alzebra Algebra (mācību priekšmets).
alzēbrika Algebra (mācību priekšmets).
gabrele Algebra (mācību priekšmets).
gebra Algebra (mācību priekšmets).
ģebra Algebra (mācību priekšmets).
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija)
grupu teorija algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu
polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem.
vesela algebriska izteiksme algebriska izteiksme, kurā neietilpst dalīšana
lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki)
režģis algebriska sistēma ar divām binārām operācijām, kas ir idempotentas, komutatīvas un asociatīvas
grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements
pusgrupa Algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju.
grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru.
faktiskā novirze algebriska starpība starp faktiskā un nominālā izmēra vērtībām
diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu
Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā.
algināts Algīnskābes sāls.
Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs.
Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
algoritmiskais drošums algoritma (programmas) spēja izpildīt savas funkcijas, ja izmainās tā (tās) darbības apstākļi (noteikumi)
algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
informacionālais drošums algoritma vai programmas spēja pareizi funkcionēt kļūdainu sākuma datu gadījumā
zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma.
nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas
Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu
turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
slimības nauda algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
kondotjers Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā.
kondotjērs Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos.
puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem
Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā.
cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
amilspirti alifāliskie spirti C~5~H~11~OH; izmanto šķīdinātāju ražošanā
aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe.
izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100.
mannīts alifātiskais sešvērtīgais spirts HOCH~2~-(CHOH)~4~-CH~2~OH.
aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem
acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos)
heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā
alegators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks.
alligators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks.
caiman Aligatoru dzimtas ģints, viena no 3 kaimanu ģintīm.
Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
alyogyne Aliogīnes.
Hēgeļa aliogīne aliogīņu suga ("Alyogyne huegelii")
Stjuarta Alisspringsa, pilsēta Austrālijas vidienē, tās nosaukums līdz 1933. g.
sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
antrarobīns Alizarīna redukcijas produkts; lieto ziedēm ādas slimībās.
alizarīnkrāsviela Alizarīns.
alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem.
kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi.
acidēmija Alkāliju rezervju samazināšanās asinīs, kas izpaužas kā pH pazemināšanās.
kurarīni Alkaloīdi, atrodas strihnīnkokos un hondrodendronos, ietilpst D-Amerikas indiāņu bultu indē (kurārē).
hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju.
kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs.
brucīns Alkaloīds ar strihnīnam līdzīgu, bet vājāku darbību.
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos.
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes.
bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās.
cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes.
javanīns Alkaloīds, iegūts no dažādu sugu cinhonu mizas.
jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea").
eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību.
kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas.
berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
sinapins Alkaloīds, kas atrodas bisulfāta veidā melnās sinepēs.
violīns Alkaloīds, kas atrodas daudzos vijolīšu dzimtas augos.
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
cinhonīns Alkaloīds, kas kopā ar hinīnu atrodams dažādu sugu cinhona mizās, lieto kā hinīnu.
rezerpīns alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu; izmanto arī psihožu un neirožu ārstēšanai
obskurīns Alkaloīds, kas sastopams apdziru lakstos.
skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli.
jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam.
johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības.
kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi.
homokapsaicīns Alkaloīds, ko iegūst no viengadīgās paprikas augļiem.
salicilīns Alkaloīds, ko iegūst no vītoliem un kārkliem.
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
selagīns Alkaloīds, ko satur indīgais augs apdzira.
homotermopsīns Alkaloīds, ko satur lancentiskās termopses droga.
pahikarpīns Alkaloīds, ko satur lancetiskās termopses droga.
teofilīns Alkaloīds, ko satur tējas lapas.
ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
ergotamīns Alkaloīds, melno rudzu graudu galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā.
fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu.
pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri
aizdzinīgs Alkans, kārīgs, nepierīdāms.
alcība Alkas, kāre, alkatība, kārība.
tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
gribība Alkatība, mantkārība, iekāre.
negalība Alkatība; mantkārība.
badakāsība Alkatība; negausība; nesātība.
kā kraukļi ap maitu alkatīgi
apklemsēt Alkatīgi aprīt, nosukāt.
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
aizgauties Alkatīgi censties iegūt, saņemt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
mickāt Ālkatīgi ēst, rīt.
lamsīt Alkatīgi ēst.
saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
izkļaut Alkatīgi iztukšot, izēst.
raust ogles ar cita rokām alkatīgi piesavināties cita darba augļus
apvilnīt Alkatīgi un steidzīgi apēst.
karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis.
gribelis Alkatīgs, kārīgs cilvēks.
smails Alkatīgs, kārs.
badīgs Alkatīgs, mantkārīgs, skops.
kārs Alkatīgs, mantkārīgs.
nepiepildāms Alkatīgs; negausīgs (2).
alkatains Alkatīgs.
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
alkīdlaka Alkīdsveķu šķīdumis gaistošā organiskā šķīdinātājā.
alkilēšana Alkilgrupu ievadīšana organiskos savienojumos.
štimmīgs Alkohola ietekmē būt labā garastāvoklī.
alkoholizācija Alkohola ievadīšana audos kustību vai jutības paralizēšanas nolūkā.
žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
žvimbulis Alkohola radīts reibums.
suta alkohola reibuma stāvoklī, dzērumā
autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy").
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
malibu Alkoholisks dzēriens (21%) uz Karību baltā ruma bāzes ar kokosriekstu garšu.
velna dzēriens alkoholisks dzēriens (parasti degvīns)
aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā
araks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kokospalmu vai dateļpalmu sulas vai rīsa.
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
brendijs Alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnu.
alķīts alkoholisks dzēriens, parasti degvīns
špukteris Alkoholisks dzēriens; glāzīte degvīna.
skrūve Alkoholisks kokteilis: degvīns ar apelsīnu sulu.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu.
Minesotas programma alkoholisma un citu atkarību ārstēšanas metode, kurā tiek izmantota atveseļošanas programma ar medicīnas, psiholoģijas un anonīmo alkoholiķu 12 pakāpju terapiju
karbinoli Alkoholu (spirtu) apzīmējums.
Hot4U Alkstu pēc tevis (angļu "hot for you"; īsziņās).
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
kursiņš Alkšņa mizas turza ogu lasīšanai.
sirdslapiņu alksnis alkšņu suga ("Alnus cordata"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku
Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
kalcinācija Alķīmijā pirmā gudrības akmens iegūšanas stadija.
alchimija Alķīmija; zelta taisīšana, niekošanās.
adepts Alķīmijas meistars.
Saturns Alķīmiķiem - svina nosaukums.
magisterijs Alķīmiķiem kādas vielas galvenā un cēlākā daļa pulvera veidā.
alchimists Alķīmiķis; zelta taisītājs.
indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem
alkahests Alķīmiķu meklēts universāls vielu šķīdinātājs.
Lūna Alķīmiķu nosaukums sudrabam.
Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā.
Almela Almelo - pilsēta Nīderlandē.
Alminas rags Alminas pussalas tālākais izvirzījums Alvoranas jūrā.
Alces alces alnis, šīs ģints suga
alohīrija Alohestēzijas forma, ko novēro tabesā; izdarot sāpīgu kairinājumu vienā rokā, sāpes sajūt otrā rokā.
antropohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar cilvēku darbību
zoohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar dzīvniekiem
barbaloīns Aloīna darbīgā sastāvdaļa.
aloīns Alojas darbīgo sastāvdaļu maisījums, dzeltens, kristālisks pulveris.
niksieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" iedzīvotāji.
smildzieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji.
pilieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Ungurpils" iedzīvotāji.
blankskrodznieki Alojas novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji.
gāršnieki Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji.
ozolieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
paeglieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paegļi" iedzīvotāji.
staicelieši Alojas novada pilsētas "Staicele" iedzīvotāji.
dripatieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Dripata" iedzīvotāji.
karodzieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Karogi" iedzīvotāji.
rēciemieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rēciems" iedzīvotāji.
rozēnieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
maztālieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Maztāles" iedzīvotāji.
Vecnikšas Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" nosaukuma variants.
stābeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
stābergieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
stākenbeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
stākenberģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
alojieši Alojas pilsētas un pagasta iedzīvotāji.
Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu
dialurskābe Aloksāna ketogrupas redukcijas produkts līdz otrējā spirta grupai.
izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti.
Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
alopatigs Alopātijai piederīgs.
alotetraploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir 2 sugu diploidāli hromosomu komplekti; amfidiploīds.
amfidiploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir divu sugu diploidāli hromosomu komplekti; sugu hibrīds ar divkāršu hromosomu skaitu.
muldīt Aloties, maldīties, maldīt.
muldīties Aloties, maldīties, maldīt.
tārēt Aloties, maldīties.
fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
Alosa alosa aloza, šīs ģints suga
alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums.
Alpu jāņoga alpīnā jāņoga ("Ribes alpinum")
Aquilegia alpina alpīnā ozolīte
Crenobia alpina alpīnā planārija
Polygonum alpinum alpīnā sūrene
Linaria alpina alpīnā vīrcele
Eryngium alpinum alpīnā zilpodze
Erigeron alpinus alpīnais jānītis
Podocarpus alpinus alpīnais podokarps
Alchemilla alpina alpīnais rasaskrēsliņš
alpinia Alpīnijas.
purpurziedu alpīnija alpīniju suga ("Alpinia purpurata")
traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
kalnākāpējs Alpīnists.
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas.
sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
Clematis alpina alpu atragēnes "Atragene alpina" nosaukuma sinonīms
Clematis sibirica alpu atragēnes "Atragene sibirica" nosaukuma sinonīms
Juncus geniculatus Alpu doņa "Juncus alpino-articulatus" nosaukuma sinonīms.
Potamogeton alpinus Alpu glīvene.
alpieši Alpu iedzīvotāji.
Aster alpinus Alpu miķelīte.
mazā raganzālīte Alpu raganzālīte.
Circaea alpina Alpu raganzālīte.
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
ciklāmens Alpu vijolīte; ciklamena.
ciklamīns Alpu vijolītes guma glikozīds.
alpenes Alpu vijolītes.
bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
alsundznieki Alsungas iedzīvotāji.
Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
jaunmājnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji.
reģenieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Reģe" iedzīvotāji.
tīreļnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
anužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" ("Anužas") iedzīvotāji.
balandnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Balande" iedzīvotāji.
ciekaužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ciekauži" iedzīvotāji.
grāvernieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji.
stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji.
ziedlejnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ziedlejas" iedzīvotāji.
Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem.
Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
A alta, altu apzīmējums
Sibiraea altaiensis Altaja sibirejas "Sibiraea laevigata" nosaukuma sinonīms.
Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga.
tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas
kirgīzu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
čuvašu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
jakutu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda; rakstības pamatā kr. alfabēts
burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu
turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu
hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts
tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts
evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda)
retabls Altāra dekoratīvā paaugstinātā daļa.
mappa Altāra sega katoļu baznīcā.
asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā.
ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi.
Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums.
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai
rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs
mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums
alternatīve Alternatīva.
ājurvēdiskā medicīna alternatīvās medicīnas metode, senās Indijas medicīnas zināšanu apkopojums
iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota.
Depiņš alternatīvās mūzikas klubs
crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums.
rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams
trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”
iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs.
avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums.
andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”)
impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai
barometriskais altimetrs altimetrs, kura darbība pamatojas uz atmosfēras statiskā spiediena atkarību no lidojuma augstuma
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
viola Alts (mūsdienu stīgu instruments).
OT Alttuberkulīns (angļu "old tuberculine").
alinieks Alu iedzīvotājs.
trogtoditi Alu iemītnieki, pirmatnējas tautas, kas stāv uz kultūras viszemākās pakāpes.
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji.
bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji.
karvenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" iedzīvotāji.
Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē.
kornetieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Korneti" iedzīvotāji.
Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums.
nēķenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķens" iedzīvotāji.
rēzacieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzaka" iedzīvotāji.
rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji.
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
tūjenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji.
Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē.
Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums.
Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
annenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" iedzīvotāji.
atenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji.
atieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji.
Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē.
Mournīki Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums.
vecannenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" iedzīvotāji.
Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē.
Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā.
Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums.
Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums.
Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā.
Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
Zīmers Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeri" nosaukuma variants.
veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji.
veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji.
vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji.
ilzenieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzene" iedzīvotāji.
Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums.
jaunzemieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
bejānieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" iedzīvotāji.
Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants.
Baja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
Bajs Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
garjurieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Gariejuri" (arī "Garjuri") iedzīvotāji.
Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants.
jaunalūksnieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunalūksne" iedzīvotāji.
kolberģieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Kolberģis" iedzīvotāji.
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants.
Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums.
Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē.
Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants.
Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants.
Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē.
vētrainieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vētraine" iedzīvotāji.
Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums.
Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē.
jaunannenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunanna" iedzīvotāji.
lēģernieki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" iedzīvotāji.
Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē.
meijerieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Meijeri" (tagad - "Jaunanna") iedzīvotāji.
Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē.
svarenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji.
svarieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji.
Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē.
apekalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" iedzīvotāji.
Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums.
apukalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apukalns" iedzīvotāji.
Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē.
jaunlaicenieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlaicene" iedzīvotāji.
Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Jerlāni Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Jerlani" nosaukuma variants.
kalncempieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
kalnciemieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
adamovieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji.
Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums.
Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums.
aizupieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji.
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums.
Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums.
Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums.
demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji.
kalvenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji.
kudinavieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudinava" iedzīvotāji.
liepenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji.
liepnieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji.
Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums.
rijenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
rijieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
rijnieki Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
palsenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
palsieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
saidenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
saidieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants.
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē.
malienieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Maliena" iedzīvotāji.
Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē.
Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums.
alodzenieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" iedzīvotāji.
ārmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" iedzīvotāji.
Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums.
Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
ērmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ērmaņi" iedzīvotāji.
gravinieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Graviņas" iedzīvotāji.
igrivieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Igrive" iedzīvotāji.
Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
mālupieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji.
Molupe Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" nosaukums vietējā izloksnē.
Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē.
sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji.
Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē.
Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē.
degumieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Degumi" iedzīvotāji.
lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji.
Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums.
mārkalnieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" iedzīvotāji.
volkovieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Volkova" iedzīvotāji.
jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji.
jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji.
tjuršinieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji.
zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji.
zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji.
čistidzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji.
čistigieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji.
ficieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fiki" iedzīvotāji.
Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums.
kalnapededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji.
kalnpededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji.
kūdupieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdupe" iedzīvotāji.
ķursenieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Ķurši" iedzīvotāji.
naumovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Naumova" iedzīvotāji.
pededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji.
stuborovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Stuborova" iedzīvotāji.
Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums.
Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
korvenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Korva" iedzīvotāji.
mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji.
veclaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Veclaicene" iedzīvotāji.
Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē.
zeltinieši Alūksnes novada Zeltiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē.
Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē.
Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē.
Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē.
Korkļi Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Kārkļi" nosaukums vietējā izloksnē.
māriņkalnieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" iedzīvotāji.
Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
ziedieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziedi" iedzīvotāji.
ziemerieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeris" iedzīvotāji.
alūksnieši Alūksnes pilsētas iedzīvotāji.
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā.
Aloksnīte Alūksnīte - upe Latvijā.
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums.
kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju.
reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā
alumināti Alumīnija hidroksīda sāļi.
kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
plaušu aluminoze alumīnija māla putekļu izraisīta pneimokonioze (podniecībā nodarbinātiem)
aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu
alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna.
lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē
partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju.
magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums.
alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
aluminiums Alumīnijs - ķīmiskais elements.
alumins Alumīnijs - ķīmiskais elements.
Al Alumīnijs (ķīm. elements).
cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C
māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti
alumīntermija Alumotermija - metālu iegūšana, to oksīdus reducējot ar alumīnija pulveri.
elektrīts Alunds - mākslīgi iegūts kristālisks alumīnija oksīds.
Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
brūzis Alus darītava; spirta dedzinātava.
alusdarītava Alus darītava.
alvirtuve Alus darītava.
pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu
nokāšas Alus pildīšana (mucās).
tapinīks alus puisis viesībās
iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu.
drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli
žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus.
džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
pilzeners alus veids - relatīvi viegls, nedaudz vairāk apiņots [lāgera]{s:2058} paveids; Pilzenes alus
ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
eils alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi augstā temperatūrā (16-26°C) un tā notiek tilpnes augšdaļā
lāgers alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi zemā temperatūrā (9-14°C) un tā notiek tilpnes lejasdaļā
mīksts alus alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas
guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
gultnes alūvijs aluviālie nogulumi, ko veido slīpslāņoti smilts vai grants un oļu nogulumi
Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
Sn Alva (ķīm. elements).
pelēkā alva alva temperatūrā zem 13,2 Celsija grādiem pakāpeniski maina krāsu un pie -30 grādiem sairst pelēkā pulverī
baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls
kannenieks Alvas kannu lējējs, plašākā nozīmē bļodnieks.
lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
blitka Alvas zivtiņa ar āķi līdaku ķeršanai.
babīts Alvas, vara un antimona sakausējums, antifriktīvs materiāls.
cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama
Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
Alvīšu ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Alvītes ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Alhesirasas līcis Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - ~10km.; Gibraltāras līcis.
tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem.
sultānī Alžīras, Tripoles un Tunisas 18.-19. gs. zelta monēta.
zuāvs Alžīriešu strēlnieks karaspēka daļās, kuras Francijas armijā gk. komplektēja no Alžīrijas iedzīvotājiem.
DZ Alžīrija, valsts divburtu kods.
DZA Alžīrija, valsts trīsburtu kods.
alžīrieši Alžīrijas arābi, nācija, Alžīrijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā.
DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē.
malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts.
algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās.
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas.
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas
fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas.
harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu.
monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta.
albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints.
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga.
peronosporaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta.
apodachlya Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu dzimtas ģints.
ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām.
lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints.
aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints.
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
aphanomyces Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints.
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints.
actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints.
absidia Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mukoru dzimta.
pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta.
pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga.
piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints.
endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta.
saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm)
diplopora Aļģu ģints, izveidoja veselu kaļķa un dolomīta slāņu kompleksu triasā Z Alpos.
algologs Aļģu pētnieks, speciālists algoloģijā 1 jeb aļģu pētniecībā.
zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni.
fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci.
anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns.
Eleka Aļikova, apdzīvota vieta Krievijas Čuvašijas Republikā, tāc nosaukums čuvašu valodā.
dūrējs Aļņa, brieža vai stirnas vīriešu kārtas īpatnis ar ragiem, kuriem nav žuburu.
ām Āma, sena šķidruma mērvienība, āms 3.
Amēdī Amādīja - pilsēta Irākā, Kurdistānā, tās nosaukums kurdu valodā (_Amêdî_).
Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta
amadīna amadīnžubīte
punduržubīte Amadīnžubīte.
amiši Amanīti, eimiši.
amīši Amanīti.
eimiši Amanīti.
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā.
peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās
krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes.
eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos.
iksiolirioni Amariļļu dzimtas ģints ("Ixiolirion"), dekoratīvi sīpolaugi.
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās.
tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem.
sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā.
valota Amariļļu dzimtas ģints ("Vallota"), dekoratīvi ziedaugi.
zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu
confrater Amata brālis, līdzbrālis.
darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā.
amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju
aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis.
kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības.
sukcedēt Amatā, valdībā, mantojumā sekot.
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa.
Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte.
amatieši Amatas novada Amatas ciema iedzīvotāji.
drabesieši Amatas novada Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" iedzīvotāji.
araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji.
billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji.
rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji.
krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji.
ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji.
laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji.
merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji.
briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji.
ezēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ežu muiža" iedzīvotāji.
pērkonieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoņi" iedzīvotāji.
sērmūksēni Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" iedzīvotāji.
Skujenes muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Skujene" bijušais nosaukums.
Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums.
bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji.
ģiksēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
ģiksieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
leimanieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji.
rencēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Rencēni" iedzīvotāji.
Tālie Sīļi Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukuma variants.
spārēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji.
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
Rencēnu skola Amatas pagasta apdzīvotās vietas “Amatas skola” nosaukuma variants.
Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka.
Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru.
akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu.
mājrūpnieks Amatniecības izstrādājumu ražotājs kas strādā mājās.
galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
skārdniecība Amatniecības nozare, kas pagatavo, izlabo skārda izstrādājumus un jumj skārda jumtus.
namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu.
kokamatniecība Amatniecības nozare, kurā par izejmateriālu izmantoja koku.
daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība.
riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana.
papeterija Amatnieciska papes un papīra izstrādājumu pagatavošana.
amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā.
verštube Amatnieka darbnīca.
amatizglītība Amatnieka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība.
būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists.
ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts.
kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
tapsētājs Amatnieks, kas līmē tapetes, pieliek aizkarus, drapērijas u. c.
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs.
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
akmeņslīpētājs Amatnieks, kas slīpē akmens virsmas.
būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
cibinīks amatnieks, kas taisa cibas un citas sīkas mantas
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
techniķis Amatnieks, sava aroda pratējs ar izglītību tehnikas nozarē.
Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); amats, cunfte.
amats Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); cunfte, brālība.
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai
mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3).
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām.
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls.
kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu.
pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus
ostas kapteinis amatpersona, kas atbild par kārtību un kuģošanas drošību ostā
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
instance amatpersona, kas ir pastāvīgs posms uzņēmuma pārvaldes procesā, dokumentu apgrozībā
tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
kasieris amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, satiksmes līdzeklī u. tml.)
cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju.
locmeistars Amatpersona, kas pārzina bīstamo jūras vietu norobežošanu (norobežojuma zīmju izlikšanu).
revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu
apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
amatļaunprātība Amatpersonas izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paveikts ļaunprātīgā nolūkā.
nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies
palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.)
nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru.
Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski.
Ombu muiža Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" bijušais nosaukums.
Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski.
Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums.
Berezovka Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants.
Daņiļeviči Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants.
Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski.
Garšani Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Garšāni" nosaukuma variants.
Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
Greiži Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Graiži" nosaukuma variants.
greizieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Greiži" iedzīvotāji.
Zaporkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums latgaliski.
Zaporkas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums.
stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants.
Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski.
škaparieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" iedzīvotāji.
Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski.
Kaļķis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļkes" nosaukums latgaliski.
Kaļkes Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants.
Kaļkis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants.
Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants.
Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski.
Kloveni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kloveņi" nosaukums latgaliski.
Kondaunīki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kondavnīki" nosaukuma variants.
Myglāni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
Mīžasāta Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mīžusāta" nosaukuma variants.
Skrebeli Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukuma variants.
Skromuoni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skromoni" nosaukums latgaliski.
Svieteņi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukuma variants.
Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski.
Skeiviškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
Šķiviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski.
Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski.
Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski.
Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski.
Rogačevka Ambeļu un Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Rogačovka" nosaukuma variants.
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
OPD Ambulatoriskā nodaļa; poliklīnika; ambulance (angļu "outpatient department").
Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada.
Dzaknaka Amdo - apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_).
ameboīds Amēbai līdzīgs.
amebūrija Amēbas urīnā.
amebioma Amēbu izraisīta granuloma zarnu trakta sienā amebiāzē.
proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām
Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā
atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
amītis Amerikānis; amerikāņu karavīrs.
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē).
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele.
Inc. Amerikāņu apzīmējums akciju sabiedrībai (angļu "incorporated").
longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg.
amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās.
TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite").
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
drugstore Amerikāņu medicīnas preču un ķimikāliju veikals, bieži arī kiosks un bārs.
tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados
AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation").
bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums.
shimmy Amerikāņu salondeja 4/4 taktī.
Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli.
ASM Amerikāņu Samoa, teritorijas trīsburtu kods.
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā.
zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums
baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums
bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu.
SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās.
amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
Cladrastis kentukea Amerikas dzeltenoka "Cladrastis lutea" nosaukuma sinonīms.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
AHL Amerikas hokeja līga.
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri.
AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.").
Auriparus flaviceps Amerikas jeb zeltgalvas somzīlīte.
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
liriodendrs Amerikas koks magnoliju dzimtā, līdz 65 m augstumā un 4 m caurmērā.
enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
kaskarīns Amerikas krūkļa darbīgā viela; glikozīds.
ALA Amerikas latviešu apvienība.
ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē.
mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm.
spiričuels Amerikas nēģeru garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji (izņemot eskimosus).
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods.
Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu.
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
zeltgalvas somzīlīte Amerikas somzīlīte.
Campsis radicans Amerikas trompetvīns.
buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā.
čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes.
gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne.
grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne.
Ulmus americana Amerikas vīksna.
Vitis labrusca Amerikas vīnkoks.
tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti.
spīdheds amfetamīna lietotājs
amfis amfetamīns
vitaļiks Amfetamīns.
amari Amhari - tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļu un centrālajā daļā, runā amharu valodā.
glucīns Amidotriazīnsulfoskābes natrija sāls, nekaitīga saldumviela, 100 reiz saldāka par cukuru.
monoamīds Amīds, kas satur vienu amīdgrupu.
hemodiastāze Amilolītisks ferments asinīs.
aminūrija Amīni urīnā.
aminogrupa amīniem raksturīga funkcionāla grupa; pirmējā aminogrupa -NH~2~, otrējā aminogrupa =NH, trešējā aminogrupa ≡N
fruktozamīns Aminocukurs, kas rodas, reducējot glukozamīna osazonu.
galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts.
dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma.
aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā.
laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim.
karbamīnskābe Amīnoogļskābe, brīvā veidā nav pazīstama; dažiem tās atvasinājumiem ir praktiska nozīme.
cistīns Aminoskābe dažādos proteīnos; dažreiz atrodama urīnpūšļa akmeņos un nierakmeņos.
ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu.
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
hiperacidaminūrija Aminoskābju daudzuma palielināšanās urīnā.
hiperaminoacidūrija Aminoskābju palielināts daudzums urīnā.
aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos.
kabamīnskābe Aminoskudrskābe, visvienkāršākā aminoskābe; nav sastopama brīvā stāvoklī.
semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā.
triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH.
monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns.
amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
ammi Ammijas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints.
lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi
ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms.
ammofoska Ammofosa veids, kas satur visas trīs galvenās augu barības vielas.
Ammohosta Ammohostas līcis - atrodas Kipras salas austrumos.
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā.
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
amniorekse Amnija plīsums.
Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā.
Amohosta Amohostas līcis - Ammohostas līcis.
augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva
zobainais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus dentatus"), Latvijā adventīva
Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva
briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā)
perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā.
hipamnioze Amonija šķidruma nepietiekamība.
ammonoidea Amonīti.
amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni.
amoniēmija Amonjaks vai tā savienojumi asinīs; simptomi: pazemināta temperatūra, vājš pulss, gremošanas traucējumi, koma.
zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve; vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi.
mīksttapšana Amorfas vielas pāreja no cieta stāvokļa plastiskā stāvoklī temperatūras ietekmē.
amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība
minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē.
silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
abpusējas darbības amortizators amortizators, kas pārvietojuma svārstības slāpē divos pretējos virzienos
hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās
pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli
mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
ampērvijumi ampērs (2) - magnetodzinējspēka mērvienība
ampērvijumi ampērs (3) - magnētisko potenciālu starpības mērvienība
sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā.
skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību
maksimālā vērtība amplitūdas vērtība
loksotomija Amputācija ar slīpu griezienu.
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
Rhodeus sericeus sericeus Amūras baseina upēs izplatīta spidiļķu nominālpasuga.
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
Leo tigris longipilis Amūras tīģeris.
Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km
Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
Vitis amurensis Amūras vīnkoks.
Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m
maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā.
dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs.
lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis
klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs
pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
ausbunds anabaptistu garīgu dziesmu krājums, kas sastādīts 1571. g., bet sastopams vairs tikai 1583. g. izdevumā
mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
metāndienons Anaboliskais steroīds, sportā tiek uzskatīts par dopingu.
stenozolols Anaboliskais steroīds.
acidoaminococcus Anaerobu gramnegatīvu koku baktēriju ģints.
izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu.
pasīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot normālam dzīvniekam sensibilizētā dzīvnieka serumu
serumanafilakse Anafilakse, ko izraisa seruma ievadīšana.
anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi).
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos.
rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku
sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa.
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
rakstnepratējs Analfabēts, lasīt un rakstīt nepratējs.
analgētiskās vielas analgētiskie līdzekļi
pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai
analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes
analgētiķis Analgētisks (pretsāpju) līdzeklis.
fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.).
metamizols Analgīns - nenarkotisks pretsāpju līdzeklis.
transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas)
multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam
analītiskā terapija analītiskā psiholoģija
analītiskā introspekcija analītiska savu domu un emociju pašnovērošana
komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām
rotācija Analītiska vai grafiska faktoru matricas pārvietošana; secīga lomu maiņa.
fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā
automorfās funkcijas analītiskās funkcijas, kuru nozīmes nemainās, ja ar to argumentiem izdara lineārus daļveida pārveidojumus
elektrogravimetrija Analītiskās ķīmijas elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir uz elektroda izdalījušos nogulšņu masas mērīšana.
elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce
jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām
intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi
analizators Analizators optikā - iekārta, ar ko konstatē un pētī gaismas polarizāciju.
pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
izmaksu mainības analīze analīze, ko veic, lai noteiktu, kā mainās vienas vienības (vai dažādu vienību) izmaksas atkarībā no produkcijas vai pārdošanas apjoma
pēcanalīze Analīze, kurā indivīds novērtē, kā viņa uzstāšanās ietekmējusi auditoriju.
rentgenanalīze Analīze, kurā izmanto rentgenstarojumu.
struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra.
luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija
termogravimetriskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga masas izmaiņu un temperatūras reģistrēšana karsēšanas gaitā
derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā
elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
izmaksu un ieguvumu analīze analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot projekta, pirkuma vai kāda cita līdzekļu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu
topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru
portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai
refraktometrija analīzes metode, kuras pamatā ir šķīduma refrakcijas koeficienta noteikšana
fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās
mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu
kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem.
blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
analogā attēlu apstrāde analogo attēlu ģeometriskā vai radiometriskā transformēšana, izmantojot fizikālus vai ķīmiskus procesus
diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības.
signālu apstrāde analogsignāla vai diskrētā signāla apstrāde ar programmatūras vai speciālas programmaparatūras palīdzību
nolase Analogsignāla vērtība kādā noteiktā laika momentā.
operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs
machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
mahaiskisms Anarhistisks novirziens Krievijas politiskajā kustībā, radās 19. gs. beigās.
jankavisms Anarhosindikālisms - politisks novirziens arodbiedrībās, kas ideoloģiski un politiski ir anarhisma ietekmē.
apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas.
anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla.
sinogrāfija Anastatisks paņēmiens jaungatavotiem zīmējumiem.
anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
pielocistanastomoze Anastomoze starp nieres bļodiņu un urīnpūsli.
ileocekostomija Anastomozes izveidošana starp aklo un līkumaino zarnu.
ezofagoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
ezofagogastrostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un kuņģi.
ezofagoenterostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tievo zarnu.
ezofagojejunostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tukšo zarnu.
ileoileostomija Anastomozes izveidošana starp divām līkumainās zarnas cilpām.
gastroezofagostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un barības vadu barības vada apakšējā gala sašaurināšanās gadījumos.
gastroileostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un līkumaino zarnu.
ileosigmoideostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un S veida zarnu.
ileoproktostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un taisno zarnu.
ileotransversostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino zarnu un šķērszarnu.
ureteropielostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un nieres bļodiņu, izgriežot vai atstājot urīnvadā sašaurināto daļu.
ureterosigmoidostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un S veida zarnu.
ureteroureterostomija Anastomozes izveidošana starp viena urīnvadā diviem segmentiem vai starp abiem urīnvadiem.
ureterokolostomija Anastomozes radīšana starp lokzarnu un urīnvadu, implantējot to lokzarnā.
ureterocistostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un pūsli.
ureteroproktostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un taisno zarnu.
ureteroenterostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un zarnu.
Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
hemisekcija Anatomijā pārdalīšana divās vienādās laterālās pusēs.
sakrals Anatomijā, uz krusta kaulu attiecīgs.
estezioloģija Anatomijas daļa, kas pētī maņu orgānus.
tenontoloģija Anatomijas nozare, kas pētī cīpslas.
meroloģija Anatomijas nozare, kas pētī elementāros audus.
splanhnoloģija Anatomijas nozare, kas pētī iekšējos orgānus.
sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus.
osteoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulus.
himenoloģija Anatomijas nozare, kas pētī membrānas, gļotādas.
angioloģija Anatomijas nozare, kas pētī sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī limfātisko sistēmu.
dzīvnieku anatomija anatomijas nozare, kurā pēta dzīvnieku ķermeņa formu un uzbūvi
prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors.
anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus
anatomiskais teātris anatomikums; arī morgs
gļotezers anatomiska lokalizācija kuņģī, gļotu uzkrājums
Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā
Jēnas anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1935. gadā Vācu anatomu biedrības Jēnas kongresā; atcelta 1955. gadā
retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim
uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma
vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli)
laringostenoze Anatomisks balsenes sašaurinājums atšķirībā no funkcionālā.
hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte
dzimumceļi anatomisska vienība, orgāni, kas saistīti ar reprodukciju
anatriptisks Anatriptisks līdzeklis, medikaments, ko lieto ieberzējumu, ieziedumu veidā.
ancils Ancila laiks - laika posms aluvijā, aptuveni pirms 15000 līdz 9500 gadiem.
agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
spilvainais ancītis ancīšu suga ("Agrimonia pilosa")
ārstniecības ancītis ancīšu suga (Agrimonia eupatoria")
Ancveriņi Ancveriņi 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Ancveriņi Ancveriņi 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
andalūzietis Andalūzijas - Spānijas dienvidrietumu vēsturiskā novada iedzīvotājs.
Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem).
andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
underground Andergraunds - neoficiālais, nepieņemtais, arī neatļautais; alternatīvais; pagrīdes.
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
AND Andora, valsts trīsburtu kods.
andorieši Andoras Firstistes iedzīvotāji.
Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58.
AUMM Andreja Upīša memoriālais muzejs (atsaucēs).
telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi.
andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
androginija Androgīnija.
polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu
Ondrupines Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants.
Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums.
bronkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski.
Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants.
Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums.
golovanovcieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
golovanovkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums.
Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums.
Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski.
grišānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grišāni" iedzīvotāji.
grizānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji.
Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums.
Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski.
Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums.
Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants.
mariampolieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mariampole" iedzīvotāji.
Miurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukuma variants.
Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski.
Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski.
Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants.
murānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
murēnieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski.
Sleseri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Slesari" nosaukuma variants.
Biržas Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants.
Staleidzāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants.
stankeviči Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji.
strodieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
užanišķi Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Užanišķi" iedzīvotāji.
Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski.
vecokrieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" iedzīvotāji.
Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski.
Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski.
zundieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" iedzīvotāji.
Zuņdes Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants.
Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski.
Akmene Andrupīte Ērgļu novada Jumurdas pagastā.
Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā.
Lukstas upe Andrupīte, ūdenstece Jumurdas pagastā.
Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m
Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē).
Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
Vecmuižas ozols Andumu upurozols Lībagu pagastā.
grižankieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grižanka" iedzīvotāji.
krauklieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
Kromāni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants.
Kromoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants.
Kromuoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukums latgaliski.
lipuškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji.
mamonieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mamoni" iedzīvotāji.
murānieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
murēnieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
rešetnieki Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Rešetnieki" iedzīvotāji.
ruduškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ruduški" iedzīvotāji.
slobodieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji.
Vyrzys Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Virzas" nosaukums latgaliski.
Vucyni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
Zigmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukuma variants.
Zygmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukums latgaliski.
iedzimtā aneirisma aneirisma, kuras cēlonis ir attīstības traucējums
eritroblastiskā anēmija anēmija ar eritroblastu parādīšanos asinīs
esenciālā anēmija anēmija bez redzama vai pazīta cēloņa
hemolītiskā anēmija anēmija kā eritrocītu pastiprinātas noārdīšanās sekas; cēloņi: eritrocītu konstitucionāls vājums
ikteroanēmija Anēmija kopā ar dzelteno kaiti kā hemolīzes sekas.
posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
sulfanēmija Anēmija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas
eritronormoblastiskā anēmija anēmija, kad asinīs ir normoblasti, bet nav megaloblastu
eliptocītiskā anēmija anēmija, kad eritrocīti kļūst ovāli, elipsveida
agastriskā anēmija anēmija, kas attīstās pēc kuņģa rezekcijas
anenterālā anēmija anēmija, kas attīstās pēc tievo zarnu rezekcijas
toksanēmija Anēmija, kas rodas no hemolītiskām indēm.
hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu
anestētikas Anestezējošie līdzekļi - vielas, kas rada vietēju anestēziju (novokaīns, kokaīns u. c.).
neirālā anestēzija anestēzija ko panāk, ievadot anestēzijas līdzekli nervā vai nerva tuvumā
parciālā jeb daļējā anestēzija anestēzija, kad daļa jutības vēl saglabājusies
vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu
reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum
Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā.
AIA Angilja, teritorijas trīsburtu kods.
anginoīds Angīnai līdzīgs.
farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem.
angiogranuloma Angioma, kas sastāv no granulācijas audiem un radusies vazoproliferatīva iekaisuma dēļ.
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
AKEI angiotenzīna konvertējoša enzīma inhibitori
jomeni Anglijā - 14.-18. gs. zemnieki, kas saimniekoja patstāvīgi; sīki zemes īpašnieki.
solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas.
šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus.
skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks.
stjuarts Anglijā - lielas saimniecības pārzinis, ekonoms.
krīks Anglijā - neliels līcis.
common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti.
jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks.
lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām.
anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais; anglikāņi.
georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays.
hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai.
claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums.
Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus.
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi.
ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
proctor Anglijas garīgo tiesu advokāta tituls.
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai.
homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
amalgamēšana Anglijas sīko vietējo arodbiedrību saplūšana valsts mēroga nozaru centrālajās arodbiedrībās.
Tautas harta Anglijas strādnieku petīcija parlamenta apakšnamam 1838. g.
sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
drahma Anglijas svara mērvienību sistēmā parastā drahma = 1,772 g.
ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television").
jomenrija Anglijas teritoriālā karaspēka brīvprātīgā kavalērija (līdz 1908. g.), ko gk. komplektēja no jomeniem.
Simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
Dauningstrīts Anglijas valdība vai ārlietu ministrija, pēc ielas nosaukuma.
lordleitnants Anglijas valdības iecelts Īrijas pārvaldnieks (līdz 1922. g.).
džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie.
lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa.
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
self-government Anglijas vietējā pašvaldība.
Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi.
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību.
augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
konformists Anglikāņu baznīcas piekritējs.
metodisti Anglikāņu baznīcas sekta; šīs sektas locekļi.
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi.
mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
Corp. Angļu "Corporation", akciju sabiedrība (ASV).
viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji.
estētiskais virziens angļu 19. gs. beigu māksliniecikais strāvojums, kas realizēja doktrīnu "māksla mākslas dēļ"
aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam.
dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas.
lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei.
bingo Angļu galda spēle, līdzīga loto spēlei.
kārts Angļu garuma mērvienība ("pole") = 16,5 pēdas = 198 collas = 5,02292 m
ķēde Angļu garuma mērvienība = 4 kārtis = 100 ķēdes posmi = 792 collas = 20,12 m
astotdaļjūdze Angļu garuma mērvienība = 40 kārtis = 110 asis = 220 jardi = 201,168 m
jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm).
honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
tomijs Angļu karavīrs.
anglizācija angļu kultūras un valodas dominance, kā arī ietekme uz citām pasaules kultūrām un valodām
tonna Angļu mērvienību sistēmā izmanto arī dažus atšķirīgus lielumus.
pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta.
angloarābs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums.
kečs Angļu polifonās dziesmas žanrs; izplatīts 17.-18. gs.
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
lambetvoks Angļu sarīkojumu deja, bija populāra 20. gs. 30. gados.
bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
hundredweight Angļu svara mērvienība 100 mārciņas jeb 50,8023824 kg; centweight.
pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā
centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg.
trojgrēns Angļu trojgrēns - svara mērvienība - 0,06479895 grami.
konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce.
nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai.
mylady Angļu uzruna dižciltīgām kundzēm.
mylord Angļu uzruna dižciltīgiem kungiem.
anglene Angļu valoda (mācību priekšmets).
anglīte Angļu valoda (mācību priekšmets).
ingliš Angļu valoda (mācību priekšmets).
anglene Angļu valoda (saziņas līdzeklis).
greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
lake Angļu vietvārdu priekšā apzīmē ezeru.
HP mērces angļu virtuvē iecienītas ēdiena piedevas
gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu.
soverins Angļu zelta monēta, līdzīga vienai mārciņai; sovrins.
piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā.
Bogarts Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - gars vai mājas gariņš.
gentry Angļu zemākā muižniecība.
klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu
toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem.
AGO Angola, valsts trīsburtu kods.
Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
angolārs Angolas naudas vienība 1961.-94. g., vienāda ar 100 sentavo.
Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
angolieši Angolas Republikas iedzīvotāji.
MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola").
maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa.
helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām.
Ahrimāns Anhro Mainju, galvenais negatīvais gars zoroastrismā.
anilīds Anilīna derivāts, ko iegūst, aizvietojot amīdgrupas ūdeņraža atomus ar skābes radikāļiem.
anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst.
mākslīgās organiskās krāsvielas anilīnkrāsas, ko iegūst galvenokārt no akmeņogļu pārtvaices produktiem
Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation").
aminobenzols anilīns
bezkameras animācija animācija, kurā attēlu tieši uzzīmē vai uzdrukā uz filmas lentes
zīmētā animācija, multiplikācija animācija, kurā attēlu uzzīmē uz celuloīda pamatnes un to uzņem kā filmas kadru
leļļu animācija animācija, kurā uzņem filmā trīsdimensiju lelles, pirms katra kadra nedaudz mainot to stāvokli
fotoanimācija Animācijas tehnika, kurā izmanto dzīvu aktieru uzņēmumus reālā vidē.
anīss Anīsa sēne - parasta zilganzaļa lapiņsēne ar anīsa smaržu.
anetols Anīsa un fenheļa eļļas galvenā sastāvdaļa.
anisum Anīsi.
anisonema Anisonēmas - eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
Pimpinella anisum anīss
anīse Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
anīsi Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
aniss Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
anizāts Anīsskābes sāls.
parastais anīss anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei
antimetropija Anizometropijas veids, kurā refrakcijas anomālijas abās acīs ir pretēja veida, piem., vienā acī tuvredzība, otrā tālredzība.
dabiskā anizotropija anizotropija, kas piemīt monokristāliem un materiāliem, kuriem ir tekstūra
mākslīgā anizotropija anizotropija, kas rodas vielā ārējas iedarbības rezultātā
heterotrops Anizotrops, dažādos virzienos ar dažādām īpašībām.
Anjēra pie Sēnas Anjērsīsēna, pilsēta Francijā.
poikilopikrija anjonu koncentrācijas svārstības asinīs, kas rada skābju un bāzu līdzsvara traucējumus
fibrozā ankiloze ankiloze no fibrozu audu savairošanas ap locītavu vai locītavā
intrakapsulārā ankiloze ankiloze no fibrozu vai kaulaudu saaugumiem starp locītavas virsmām
gonokampse Ankiloze vai citāds ceļa locītavas izkropļojums.
daļēja ankiloze ankiloze, kas rada locītavas kustības ierobežojumu, bet ne pilnīgu nekustību
ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma
kaulainā ankiloze ankiloze, kas rodas, kaulaudiem aizpildot locītavas spraugu
kapsulārā ankiloze ankiloze, ko rada pārmaiņas locītavas somiņā
Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā.
Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā.
Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums.
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
iedzīvotāju fonds ANO iedzīvotāju fonds, dibināts 1967. gadā, vispasaules organizācija, kas sniedz metodisku un materiālu palīdzību.
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations").
anodstrāva Anodbaterijas, cauri telefonam un lampiņai raidīta strāva lampu radiouztvērējos.
anode Anods - elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar strāvas avota pozitīvo polu.
kolektors anods, kas savāc sekundāros elektronus no ikonoskopa vai līdzīgas ierīces mozaīkas
anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā
aberācija Anomāla elektrisko signālu pārvade sirds vadīšanas sistēmā.
klinartroze Anomāla kaulu savienojuma novirze locītavā.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
heteropātija Anomāla vai slimīgi pastiprināta reakcija uz kairinājumiem.
hromatūrija Anomālas krāsas urīna izdale.
diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā.
megatrombocīts Anomāli liels trombocīts.
makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā.
polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
spondilolīze Anomālija, kam raksturīgs saauguma trūkums starp skriemeļa ķermeni un loku.
mikronormoblasts Anomāls eritrocīta priekštecis ar defektīvu hemoglobīna sintēzi.
bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
atribūcija Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana.
paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām.
AA Anonīmo alkoholiķu kustība (angļu "Alcoholics Anonymous").
anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi.
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
hromosomu neizšķiršanās anormāls gadījums mejozes vai mitozes anafāzē, kad attiecīgi divas homoloģiskās hromosomas vai vienas hromosomas divas hromatīdas nonāk vienā meitšūnā
Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis.
runas koris ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu
oktets ansamblis, kura sastāva ir astoņi izpildītāji
nonets ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji
kvintets ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji
septets ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji
sekstets ansamblis, kura sastāvā ir seši izpildītāji
tercets ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji
trio ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji
dubultkvartets Ansamblis, kura; sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti); oktets.
Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
Anesī Ansī, pilsēta Francijā.
hamsa Anšovs - sīka siļķveidīgo kārtas jūras zivs, izmanto pārtikas rūpniecībā.
almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
antacids Antacīds.
Adalijas līcis Antaljas līcis Turcijas dienvidos.
Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
ATA Antarktīda, teritorijas trīsburtu kods.
ledus kontinents Antarktīda.
Austrumantarktīda Antarktīdas austrumu daļa (_East Antarctica_), ko apskalo Atlantijas un Indijas okeāns.
Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
Austrālijas Antarktiskā teritorija Antarktīdas daļa starp austrumu platuma 45° līdz 136° un 143° līdz 160°.
BANZARE krasts Antarktīdas piekraste Austrumantarktīdā, Vilksa Zemes piekrastē.
Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju.
Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem.
Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums.
CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources").
radioantena Antena radioviļņu uztveršanai un raidīšanai.
teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes
virziena antena antena, kuras ass virzienu var mainīt, peilējot radiobākas
antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus.
antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību.
furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī.
alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski.
piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
hlorofilipts Antibakteriālas darbības preparāts, ko iegūst no eikalipta lapu hlorofila.
hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis.
Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā
aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi.
kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem.
albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā.
bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām.
proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem.
eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.).
grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem.
kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām.
eritrīns Antibiotiska viela, iegūta no eritrocītiem.
hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu.
gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga.
aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā.
ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu.
streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem.
sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu.
tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem.
tirocidīns Antibiotisku peptīdu maisījums (A, B un C tirocidīns), tirotricīna sastāvdaļa.
nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm.
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs.
ADH Antidiurētiskais hormons, ko producē hipofīzes mugurējā daiva.
antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu.
antidote Antidots - pretlīdzeklis, pretinde.
dimerkaptopropanols Antidots pret saindēšanos ar arsēnu, dzīvsudrabu, zeltu un bismutu.
žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās
rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu.
kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
krokāni Antifeodālās zemnieku kustības dalībnieki 16. gs. b. - 17. gs. Francijā.
antilaktāze Antiferments, kas kavē laktāzes fermentative darbību.
antisteapsīns Antiferments, kas kavē steapsīna darbību.
antiureāze Antiferments, kas kavē ureāzes darbību.
antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu.
antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos.
antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.).
ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa.
seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības.
imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu.
imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
antitoksigēns Antigens (toksīns), kas stimulē antitoksīna rašanos asinīs.
izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni.
konjugēts antigēns antigēns kurā viena acila grupa vai vienkāršs savienojums piesaistīts proteīnam
imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma.
viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos
ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts.
aleksofiksagēns Antigēns, kas stimulē komplementa saistītāju antivielu rašanos.
mākslīgs antigēns Antigēns, kura specifiskums izmainīts fizikālā un ķīmiskā ceļā, piem., denaturējot, nitrējot vai oksidējot.
ATG Antigva un Barbuda, valsts trīsburtu kods.
Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.).
antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā.
antiholīnerģisks Antiholīnerģiskie līdzekļi - vielas, kas nomācoši ietekmē parasimpātisko nervu sistēmu.
sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu.
pteroma Antīkā arhitektūrā apeja jeb telpa starp tempļa cellu un ārējo kolonnu rindu.
astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums.
tetrastils Antīkā arhitektūrā četru kolonu templis.
hipotrachēlijs Antīkā arhitektūrā kolonnas kakla apakšdaļa.
piknostils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 1,5 diametra atstatumā cita no citas, mērot starp asīm.
diastils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 3 diametru atstatumā cita no citas, mērījot starp asīm.
eustils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, kur kolonnas novietotas 2 un 1/4 diametru attālumā cita no citas, mērījot starp to asīm.
sistils Antīkā arhitektūrā kolonu kārtojums, novietojot kolonas 2 apakšējo diametru attālumā citu no citas, mērot starp kolonu asīm.
krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem.
scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences.
mutuli Antīkā arhitektūrā plātnes zem geizona, virs triglifu joslas.
geisons Antīkā arhitektūrā spēcīgi izvirzīta plātne virs antablementa.
nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota.
fornix Antīkā arhitektūrā veco, vienkāršo triumfa loku apzīmējums.
Asplenium antiquum antīkā asplēnija, šīs ģints suga
fastigium Antīkā celtniecībā frontons, zelminis.
dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs.
conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums.
dimetrs Antīkā pantmēra pēda ar 2 vienādām ritmiskām vienībām, piem. dubulta jamba.
celle Antīkā tempļa iekšējā telpa, kur atradās dievības tēls.
ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri).
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
amfibrachs Antīka trīszilbīga pantpēda, kur 1. un 3. zilbe ir īsa (viegla), bet 2. gara (smaga).
stilobats Antīkajā arhitektūrā - kāpņveidīga cokola augšējā virsma.
anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē.
eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām.
epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu.
Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām
trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes.
enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam.
aporija Antīkajā filozofijā - loģiska grūtība, nepārvarama pretruna problēmas risināšanā.
elements Antīkajā filozofijā - tas pats, kas stihija (uguns, gaiss, ūdens un zeme).
stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam).
logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi.
georgika Antīkajā laikmetā - dzejolis par lauku dzīvi un lauku darbiem.
epifānija Antīkajā literatūrā - himnisks dzejojums par godu dieviem.
epitalāma Antīkajā mākslā kāzu slavinājuma dziesma.
Pirams Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauneklis, Tisbes mīļākais.
Tisbe Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauniete, Pirama iemīļotā.
kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols.
greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu.
herojs Antīkajā mitoloģijā - varonis, pusdievs.
Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie.
pusdievs Antīkajā mitoloģijā - zemākās kārtas dievs.
teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
kadastrs Antīkajā pasaule - personu saraksts, kurām jāmaksā galvasnauda.
pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
eksods Antīkajā teātrī - traģēdijas beiguposms, kura noslēgumā koris līdz ar aktieriem atstāj skatuvi.
centons Antīkajā tradīcijā dzejolis, kas izveidots no citu dzejoļu (parasti vairāku autoru) rindām.
epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts.
stasims antīkajā tradīcijā dziesma, kas traģēdijā nodalīja atsevišķas epizodes
oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
ekloga Antīkajā un vēlāk arī Eiropas dzejā - dzejolis par ganu dzīves tematu; arī dialogs dzejā.
bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm.
jambtrohajs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - četrzilbju pēda, kas sastāv no jamba un trohaja.
tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm.
epods Antīkajā vārsmošanas sistēmā - lirisks dzejolis, kurā garais pants mijas ar īso.
antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes.
hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu.
pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas.
Akropole Antīkās arhitektūras ansamblis Atēnās.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs
elēģiskais distihs antīkās dzejas stingrā strofiskā forma, kas sastāvēja no divām rindām - pirmā heksametrā, otrā pentametrā
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs.
efezieši Antīkās Efesas pilsētas (tag. Turcijā) iedzīvotāji.
arhetips Antīkās filozofijas vēlīnā perioda pirmtēls, ideja.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus
pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni.
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
Aleksandrijas bibliotēka antīkās pasaules ievērojamākā bibliotēka, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., gājusi bojā m. ē. 7.-8. gs.
Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
AAK Antīko automobiļu klubs.
paraskēnijs Antīko teātru iekārtā eja no orķestra tieši uz skatuvi.
naoss Antīko tempļu iekštelpa, kur atradās dievības tēls.
omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā.
antiprotrombīns Antikoagulants, kas kavē protrombīna pārvēršanos trombīnā.
hirudīns Antikoagulants, ko izdala medicīniskās dēles.
ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums)
spina Antīkos cirkos iekārtota garensiena, kas sacīkšu laukumu sadalīja 2 daļās.
Partenons Antīks arhitektūras piemineklis Atēnu Akropolē. Atēnas templis, celts 447.-438. g. p. m. ē.
kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots.
lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai.
anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests.
krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām.
antisks Antīks.
subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums.
latīņu burti Antīkva.
kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem.
dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai.
antimera Antimērs - viena no divpusēji simetrisku dzīvnieku simetriskām ķermeņa daļām.
amfotericīns Antimikotisks līdzeklis.
neostibozāns Antimona preparāts, pretleišmaniju līdzeklis.
stibijs Antimons - ķīmisks elements, periodiskās sistēmas 51. elements; Sb.
Sb Antimons (ķīm. elements).
antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli.
likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns.
antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru.
antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus.
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
antizemīts Antisemīts.
antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības
antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem
timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
antiseptiķis Antiseptiskais līdzeklis.
kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi
salubrins Antiseptisks līdzeklis pret kukaiņu kodumiem, etiķestera, etiķskābes un alkohola maisījums.
borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu.
antisimpatotonisks Antisimpatotoniskie līdzekļi - adrenoblokatori, kas ietekmē tikai asinsrites centra alfa adrenoreceptorus smadzenēs.
antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
antiantitoksīns Antitoksīna antiviela.
autoantitoksīns Antitoksīns, kas rodas organismā un pasargā to no saslimšanas.
antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas.
atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai
placentolizīns Antiviela dzīvnieka serumā, kuram ievadītas cita dzīvnieka placentas šūnas.
antiendotoksīns Antiviela pret baktēriju endotoksīnu.
spermolizīns Antiviela pret spermatozoīdiem, ko iegūst, ievadot tos dzīvniekos.
antileikocidīns Antiviela pret streptokoku leikocidīnu.
antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku.
endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas.
antistreptolizīns Antiviela, kas darbojas pret hemolītisko streptokoku hemotoksīnu.
antiautolizīns Antiviela, kas kavē autolizīna darbību.
antitripsīns Antiviela, kas kavē tripsīna darbību.
autohemolizīns Antiviela, kas lizē autologus eritrocītus.
antilizīns Antiviela, kas neitralizē lizīna darbību.
autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas.
antistreptohemolizīns Antiviela, kas rodas asinīs streptohemolizīna ietekmē.
anafilaktīns Antiviela, kas rodas, reaģējot uz proteīna ievadīšanu anafilaksē.
izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem.
antituberkulīns Antiviela, kas veidojas organismā pēc tuberkulīna injekcijas.
zooprecipitīns Antiviela, ko iegūst, atkārtoti parenterāli ievadot dzīvnieku proteīnus.
reagīns Antivielai līdzīga viela, kas saista komplementu un izraisa alerģiskas parādības.
imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot.
antiantiviela Antivielas antiviela, viela, kas iznīcina vai samazina antivielas darbību.
imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem.
izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
antivirusāls Antivirusālie līdzekļi - medikamenti, kas nomāc vīrusu attīstību un vairošanos.
Antonijas strauts Antonīca, Vesetas pieteka.
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību.
antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās.
Bokovoantracita Antracita - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1962. g.
anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints.
Cintractia echinospora antrakoīdeju sugas "Anthracoidea echinospora" nosaukuma sinonīms
Cintractia fischeri antrakoīdeju sugas "Anthracoidea fischeri" nosaukuma sinonīms
Cintractia subinclusa antrakoīdeju sugas "Anthracoidea subinclusa" nosaukuma sinonīms
pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem
antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē.
antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
etniskā antropoloģija antropoloģijas nozare, kas pētī rases
kultūrekoloģija Antropoloģijas nozare, kurā pēta attiecības starp iedzīvotājiem un vidi kādā noteiktā teritorijā.
sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija
brahicefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai.
brahikefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai.
kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
kranioloģija antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus
antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem.
autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks.
trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju.
Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.).
Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju.
atcelt atsaukšanu anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju
atsaukt Anulēt pēdējo izdarīto rediģēšanas operāciju.
postrenālā anūrija anūrija mīzalceļu aizsprostojuma dēļ
sulfanūrija Anūrija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā
anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu.
Ancina Aņcjina - pilsēta Ķīnā.
Anhoja Aņhui, province Ķīnā.
Anjana Aņjana - pilsēta Ķīnā.
Fenčena Aņsji - pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē.
Anšana Aņšaņa - pilsēta Ķīnā.
Anšuna Aņšuna, pilsēta Ķīnā.
Atarfe aodzīvota vieta Spānijā (_Atarfe_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim)
aortas stenoze aortālās atveres sašaurinājums, kura rašanos veicina aortas vārstuļa viru saaugšana (pēc endokardīta) vai arī pārkaļķošanās (pēc endokardīta vai aterosklerozes dēļ)
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
retrogrādiskā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc katetra ievadīšanas pa kādas perifēriskās artērijas lūmenu pret asins plūsmu aortā un rentgenkontrastvielas ievadīšanas
aortogrāfija Aortas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
translumbālā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc rentgenkontrastvielas ievadīšanas aortā jostas apvidū
augšupejošā aorta aortas sākuma daļa (no sirds līdz aortas lokam)
aortoskleroze Aortas sienas sacietējums saistaudu savairošanās vai holesterīna izgulsnēšanās dēļ.
mezaortīts Aortas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums, visbiežāk sifilisa izraisīts.
bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija
apzērž Ap (laika nozīmē).
asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi.
totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū
austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā
rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu.
apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas
periimplantatīts Ap implantātu attīstījies iekaisums, nereti ar sekojošu audu bojāeju.
pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
ķuilmetes Ap kāju aptīts lakats zeķes vietā.
šlipse ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente; [kaklasaite]{s:1805}
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš; arī šalle.
plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām.
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai.
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
apkupate Ap siena gubu izārdītais siens.
apgabane Ap siena gubu izārdīts siens.
galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze
novaldzināt Apadīt.
bokseršorti apakšbikses, kas līdzinās šortiem
apenes Apakšbikses; biksītes.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē
Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā
Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
apužeņģe Apakšējā vira (parasti logiem, durvīm).
kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam)
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne.
peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda.
pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma.
LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter").
pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
apakšplaukts Apakšējais plaukts (nodalījums).
pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā.
homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam).
rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru
sublokācija Apakšīre.
Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu
Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā
Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā
subkonts Apakškonts - kāda grāmatvedības konta daļa.
disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības
uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā
Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos
Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m
Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem.
Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā
Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā
Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā
Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu
hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi.
askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums.
spotka Apakštase, neliels šķīvis.
Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam.
radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi.
dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku.
ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni.
pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā).
frakcionēšana Apakšvienību veidošana.
brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā.
kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas.
drenēšana Apakšzemes cauruļvada ierīkošana gruntsūdens novadīšanai vai tā pazemināšanai.
drena Apakšzemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai.
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus
hipognātija Apakšžokļa aizkavēta attīstība.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi.
retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai.
maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem.
Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas.
Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
apalusks Apalisks, apaļīgs.
depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
ruļļaste Apaļa aste, arī tāds, kam ir apaļa aste.
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
bubļička Apaļa filca cepurīte.
flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei
līkumainība Apaļā kokmateriāla garenass novirzīšanās no taisnas līnijas.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
rata cepure apaļa platmale; ratenīca, ratene
Phyteuma orbiculare apaļā septiņvīre
runstiķis Apaļa smalkmaizīte; bulciņa.
kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm
plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā.
adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei.
glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā
apaļvīle Apaļa vīle.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
interloks Apaļadījuma trikotāžas mašīna.
būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā
finierklucis Apaļais kokmateriāls lobītas vai drāztas finierskaidas iegūšanai.
spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ
piknosporas Apaļas vienkodola sporas, kas attīstās piknīdās.
horejas ķermenītis apaļi hialīna veidojumi svītrainā ķermeņa asinsvadu apvalkos horejā
aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās
tievkoksne Apaļie kokmateriāli ar caurmēru līdz 13 cm; sīkkoksne.
muncis Apaļīga, labi nobarojusies dzīva radība.
tuncīgs Apaļīgs (īpaši par jaunu meiteni).
formīgs apaļīgs (par cilvēku, ķermeņa daļām)
noapaļot Apaļīgs (parasti par ķermeņa daļām).
apalītis Apaļīgs cilvēks.
pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
zundurs Apaļīgs mazs zēns.
mopsis Apaļīgs suns vai bērns.
čonkeris apaļīgs un mīlīgs bērns vai mājdzīvnieks
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš.
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
ruķis Apaļīgs, nobarojies bērniņš.
rācenīgs apaļīgs, rācenim līdzīgs
makucis Apaļīgs, resns bērns.
brosls Apaļīgs, resns.
burbis Apaļīgs, simpātisks puisis.
apalains Apaļīgs.
apalans Apaļīgs.
kūzuleņš apaļkoka strazdu būrītis
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri
šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri.
sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai.
martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
Bellis rotundifolia apaļlapu mārpuķīte
Campanula rotundifolia apaļlapu pulkstenīte
dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
Bryum cyclophyllum apaļlapu samtīte
Ranunculus circinatus apaļlapu ūdensgundegas "Batrachium circinatum" nosaukuma sinonīms
ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu
kačka Apaļmaizīte, kas pēc formas atgādina pīli.
apaļo kokmateriālu sausā glabāšana apaļo kokmateriālu glabāšana gaissausā stāvoklī, noturot šo stāvokli visā to glabāšanas laikā
apaļo kokmateriālu glabāšana ūdenī apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana, iegremdējot tos ūdenī
spīkulas Apaļo tārpu vīrišķā dzimumaparāta daļas.
apalot Apaļot, darīt apaļu.
globaria Apaļpūpēžu ģints "Langermannia" nosaukuma sinonīms.
volčoks Apaļs lodziņš kameras durvīs novērošanai.
apaļslīpējammašīna Apaļslīpmašīna.
pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
rullīgs apaļš (un veselīgs)
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā.
rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe
sacculus Apaļš maisiņš iekšējā ausī.
bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi.
bonda Apaļš miežmaizes kukulītis.
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
apalītis Apaļš spainītis pienam un putrai.
vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai.
vaņķis Apaļš un mīksts vēders.
akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta
kūkans apaļš vai garens tortveidīgs, slāņains cepums
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā.
runtulis apaļš vīstoklis
ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks.
kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
ķozuls Apaļš, grozam līdzīgs trauks bitēm; spietuve.
tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku.
karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
ceru krōsne apaļu akmeņu krāsns pirtī
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
parastā apaļvācelīte apaļvācelīšu suga ("Aphanorhegma patens")
aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints.
Jungermannia sphaerocarpa apaļvācelītes jungermannija
Carex globularis apaļvārpu grīslis
meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
caurumkamera Aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu.
sadalītājs Aparāts (hidropneimoiekārtās), kas vienlaikus vada plūsmas divās vai vairākās līnijās (piem., pievada un aizvada eļļas plūsmu hidrocilindros).
spidogrāfs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai.
spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
mēraparāts aparāts (kā) mērīšanai
sildaparāts Aparāts (kā) sildīšanai.
putekļusūcējs Aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs.
kalibrometrs Aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai.
oftalmodinamometrs Aparāts acs konverģētspējas mērīšanai.
oftalmotropometrs Aparāts acs kustību mērīšanai.
fakoskops Aparāts acs lēcas akomodatīvo pārmaiņu konstatēšanai.
anesteziometrs Aparāts anestēzijas līdzekļa dozēšanai.
kobaltlielgabals Aparāts apstarošanai ar radioaktīvo kobaltu, izotopu ^60^Co.
fonoelektrokardiogrāfs Aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu.
sonometrs Aparāts ar ko mērī skaņas parādību lielumus.
detektofons Aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai.
sfigmomanometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
palpatometrs Aparāts artērijas sprieguma mērīšanai.
oksimetrs aparāts asins hemoglobīna skābekļa koncentrācijas pakāpes mērīšanai
hemabarometrs Aparāts asins īpatnējā svara noteikšanai.
oksigenators Aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa.
hemoalkalimetrs Aparāts asins sārmainības pakāpes noteikšanai.
fotohemotahometrs Aparāts asinsrites ātruma noteikšanai ar fotogrāfijas palīdzību.
oftalmodinamometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai tīklenes artērijās.
hemodinamometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai.
hemopjezometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai.
sfigmoviskozimetrs Aparāts asinsspiediena un asins viskozitātes mērīšanai.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai.
kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
elastometrs Aparāts audu elastības un tūskas pakāpes noteikšanai.
makrotoms Aparāts audu griezumu pagatavošanai anatomiskiem pētījumiem.
vakuumekstraktors Aparāts augļa izvadīšanai dzemdību laikā.
automatogrāfs Aparāts automātisku kustību reģistrācijai.
bēta spektrometrs aparāts bēta daļiņu enerģijas mērīšanai
hidrolizors Aparāts cietes sīrupa ražošanai.
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai
elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
polarimetrs Aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem.
mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām
panhidrometrs Aparāts dažādu šķidrumu īpatnējās masas noteikšanai.
defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
skrubers Aparāts deggāzes attīrīšanai no amonjaka.
hidroseparators Aparāts derīgo izrakteņu (akmeņogļu, rūdas) bagātināšanai ar kāpjošas ūdens strūklas palīdzību.
frenogrāfs Aparāts diafragmas kustību reģistrācijai.
diaskops Aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai.
dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
distanciometrs Aparāts distances mērīšanai.
stratametrs Aparāts dziļurbumu caurumu nolieces mērīšanai.
kardiometrs Aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai.
koherers Aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru.
kontrollers Aparāts elektromotoru ieslēgšanai un režīma regulēšanai (gk. elektriskajos transportlīdzekļos).
spirogrāfs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai.
spirometrs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai.
resuscitators Aparāts elpošanas ierosināšanai asfiksijas gadījumā.
koercitometrs Aparāts feromagnētiķu koercitīvā spēka mērīšanai.
fosfatometrs Aparāts fosfātu daudzuma noteikšanai urīnā.
fosforoskops Aparāts fosforescences pētīšanai.
deviometrs aparāts frekvences deviācijas mērīšanai, ar kuru kontrolē radio un televīzijas signālu kvalitāti
rinoanemometrs Aparāts gaisa mērīšanai, kurš izplūst caur degunu elpošanas laikā.
psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru - sausa un saslapināta - rādījumiem.
higrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
humidometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
spirolits Aparāts gaisa sastāva analīzei.
termobarohigrometrs Aparāts gaisa spiediena, temperatūras un relatīvā gaisa mitruma mērīšanai.
pneumometrs Aparāts gaisa tilpuma mērīšanai plaušās.
ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
galvanogustometrs Aparāts galvaniskās strāvas izraisītu garšas sajūtu noteikšanai.
cefalogrāfs Aparāts galvas kontūru atzīmēšanai.
aerotonometrs Aparāts gāzes spraiguma un spiediena mērīšanai; arī skābekļa un citu gāzu spraiguma mērīšanai asinīs un dažādos šķidrumos.
orsataparāts Aparāts gāzu analīzēm, ko lieto gk. fabriku kurtuvju pārbaudēm; analizē skābekļa un ogļskābās gāzes saturu dūmgāzēs.
dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
mikroaerotonometrs Aparāts gāzu parciālā spiediena noteikšanai asinīs.
hemataerometrs Aparāts gāzu spiediena mērīšanai asinīs.
absorbers Aparāts gāzu u. c. vielu uzsūkšanai vai saistīšanai.
manometrs Aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai.
mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai
uroglikometrs Aparāts glikozes līmeņa noteikšanai urīnā.
hemoglobinometrs Aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā).
plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs
pneimatometrs Aparāts ieelpas un izelpas spiediena mērīšanai.
pneimotahogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa kustības ātruma reģistrācijai.
homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
fakss Aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss.
integrāfs Aparāts integrāllīnijas uzzīmēšanai pēc dotā diferenciālvienādojuma.
polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
perimetrs Aparāts kāda orgāna vai veidojuma apkārtmēra mērīšanai.
pedodinamometrs Aparāts kājas muskuļu spēka mērīšanai.
kalcimetrs Aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs.
petehiometrs Aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas.
dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
kolorimetrs Aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai.
klonogrāfs Aparāts klonisku kustību reģistrācijai.
komparators Aparāts krāsotu šķīdumu krāsas salīdzināšanai.
torakopneimogrāfs Aparāts krūškurvja elpošanas kustību reģistrēšanai.
stetogoniometrs Aparāts krūškurvja izliekuma mērīšanai.
pneogrāfs Aparāts krūšu kurvja kustību grafiskai reģistrācijai elpošanas laikā.
gastrotonometrs Aparāts kuņģa iekšējā spiediena mērīšanai.
kimociklogrāfs Aparāts kustību reģistrēšanai uz rotējoša cilindra.
fotokimogrāfs Aparāts kustību, piem., stīgas galvanometra optiskai stīgas kustību reģistrācijai.
farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
kinetoskops Aparāts ķermeņa kustību sērijveida fotografēšanai.
aerojonizators Aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā.
sienamaparāts aparāts linu vai labības kūlīšu sasiešanai uz lauka
kotonizators Aparāts lūksnes šķiedru ķīmiski mehāniskai pārstrādāšanai kotoninā.
ferozonde Aparāts magnētisko lauku konstatēšanai un mērīšanai.
oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
skrubers Aparāts mehānisku sīku daļiņu atdalīšanai.
glosogrāfs Aparāts mēles kustību reģistrēšanai runājot.
hipnokinematogrāfs Aparāts miega stāvoklī izdarīto kustību reģistrācijai.
mikromotoskops Aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai.
hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
miokardiogrāfs Aparāts miokarda kustību reģistrēšanai.
modulometrs Aparāts modulācijas koeficienta mērīšanai.
skoliozometrs Aparāts mugurkaula deformācijas mērīšanai.
miokinezimetrs Aparāts muskuļa kontrakcijas mērīšanai, kairinot to ar elektrisko strāvu.
miogrāfs Aparāts muskuļu kontrakcijas pierakstīšanai (grafiskai reģistrācijai).
miometrs Aparāts muskuļu kontrakciju mērīšanai.
kinesteziometrs Aparāts muskuļu sajūtas pakāpes mērīšanai, muskuļu reakcijas noteikšanai.
miotonometrs Aparāts muskuļu tonusa mērīšanai.
mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā
podometrs Aparāts nostaigāta ceļa mērīšanai, soļu skaitītājs.
biometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai dzīvajos audos.
karbonometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai.
onkometrs Aparāts onkotiskā spiediena mērīšanai.
apertometrs Aparāts optiskas sistēmas skaitliskās apertūras mērīšanai.
orbitostats Aparāts orbītas ass mērīšanai.
onkometrs Aparāts orgānu, gk. nieru un liesas apjoma pārmaiņu mērīšanai.
oscilometrs Aparāts oscilāciju mērīšanai.
denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai
dazimetrs Aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot.
moistogrāfs Aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma.
arteriometrs Aparāts pārmaiņu mērīšanai pulsējošas artērijas lūmenā.
manovakuummetrs Aparāts pārspiediena un vakuuma mērīšanai.
perimetrs Aparāts perifēriskā redzes lauka mērīšanai.
laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
kompensators aparāts polarizācijas plaknes griešanās leņķa mērīšanai
filmoskops Aparāts pozitīvu kinolenšu demonstrēšanai.
psihodometrs Aparāts psihisko procesu ātruma mērīšanai.
apputinātājs Aparāts pulverveida vielu izkaisīšanai; pulverizators.
keratoiridoskops Aparāts radzenes un varavīksnenes apskatei.
niktografs Aparāts rakstīšanai tumsā.
poligrafs Aparāts rakstu un zīmējumu pavairošanai.
reaktors Aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai.
kampimetrs Aparāts redzes lauka mērīšanai vai uzzīmēšanai.
cikloskops Aparāts redzes lauka mērīšanai.
diopsimetrs Aparāts redzes lauka mērīšanai.
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
refraktometrs Aparāts refrakcijas koeficienta mērīšanai.
tītavas Aparāts ruļļu papīra uztīšanai.
fonoskops Aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai.
gnatodinamometrs Aparāts sakodiena spēka mērīšanai.
algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
mikrogonioskops Aparāts sevišķi mazu leņķu mērīšanai, piem., oftalmoloģijā.
signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
kalorimetrs Aparāts siltuma daudzuma mērīšanai.
iktometrs Aparāts sirds galotnes grūdiena stipruma mērīšanai.
kardiosfigmogrāfs Aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai.
kardiokairogrāfs Aparāts sirds kardiogrammas iegūšanai katrā sirdsdarbības fāzē.
kardiofons Aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem.
kardiopneimogrāfs Aparāts sirds un elpošanas kustību grafiskai attēlošanai.
fonokardiogrāfs aparāts sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācijai
kardiogrāfs Aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai.
kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
inhalators Aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā.
oksihemogrāfs Aparāts skābekļa noteikšanai asinīs narkozes laikā.
hemoksometrs Aparāts skābekļa noteikšanai asinīs.
fonometrs Aparāts skaņas stipruma mērīšanai.
kimogrāfs Aparāts skaņu līknes pierakstīšanai eksperimentālajā fonētikā.
magnetofons Aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un atskaņošanai.
skeneris Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
hidromonitors Aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā.
diafons Aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā).
zeoskops Aparāts spirta dadzuma noteikšanai šķīdumā pēc viršanas punkta.
rumenogrāfs Aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem.
radiometrs Aparāts starojuma enerģijas mērīšanai.
irrigātors Aparāts strutojošu vāšu tīrīšanai un skalošnai.
nostādinātājs Aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē.
kimogrāfs Aparāts svārstību (arī kustību) grafiskai reģistrācijai.
vakuumaparāts Aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu.
strabometrs Aparāts šķielēšanas pakāpes mērīšanai.
trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti
telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
videomikseris Aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus.
batitermogrāfs Aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā.
termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
derivatogrāfs Aparāts termiskai analīzei, kurā ar noteiktu ātrumu var mainīt temperatūru un vienlaikus reģistrēt analizējamās vielas temperatūras un masas izmaiņas un izmaiņu ātrumu.
flebomanometrs Aparāts tiešai venozā asinsspiediena mērīšanai.
pirheliometrs Aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes.
intensimetrs Aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras.
skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes
deaerators Aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai.
tahimetrs aparāts ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai
limnimetrs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs.
limnigrafs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā.
urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
uroacidimetrs Aparāts urīna skābuma noteikšanai.
ureametrs Aparāts urīnvielas daudzuma noteikšanai šķidrumā.
mentometrs Aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita.
galvanometrs aparāts vāju elektrisko strāvu (līdz pat 10^-13^ A), spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai
otokalorimetrs Aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija).
videopleijers Aparāts videoieraksta reproducēšanai no videolentes; daudziem videopleijeriem ir arī ierakstes funkcija.
videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
lizimetrs Aparāts vielas šķīdības noteikšanai.
videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
inklinators Aparāts Zemes magnētiskā lauka inklinācijas mērīšanai.
pirģeometrs Aparāts Zemes radiācijas mērīšanai.
odontogrāfs Aparāts zoba virsmas nelīdzenuma un emaljas biezuma reģistrēšanai.
stetofons Aparāts, ar ko iespējams pārraidīt auskultējamās skaņas vairākiem klausītājiem.
stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā.
dilatometrs Aparāts, ar ko mēra dažādu ārēju faktoru radītas ķermeņu izmēru vai tilpuma izmaiņas.
mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
rentgenometrs Aparāts, ar ko mērī saņemto rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu.
lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem.
radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā.
spinterometrs Aparāts, ar ko noteic pārmaiņas rentgenlampā un rentgenstarojuma caurspiedīgumu.
aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma.
siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti.
dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi).
aktinometrs Aparāts, ar kuru mērī Saules staru enerģiju.
vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu.
blīvummērs Aparāts, ar kuru mērī šķidrumu vai gāzu blīvumu.
esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu.
adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni.
kakaerometrs Aparāts, ar kuru noteic gaisa netīrības pakāpi.
gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās Zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.).
projektors aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus; projekcijas aparāts
epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus.
peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās
pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem
rādītājaparāts Aparāts, kam ir skala ar rādītāju.
hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības.
statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu.
pneumonografs Aparāts, kas atzīmē elpošanas dziļumu un plaušu kustības.
odogrāfs aparāts, kas automātiski iezīmē kartē kuģa kursu, izmantojot žirokompasa un lagas rādījumus
dinamogrāfs Aparāts, kas automātiski pieraksta spēka lieluma mērījumus.
Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni)
acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā.
scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem.
stētografs Aparāts, kas grafiski uzzīmē elpošanas kustības.
ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem.
brīnumaparāts Aparāts, kas izraisa apbrīnu.
laistīšanas (lietēšanas) aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu
laistīšanas aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu
anagliptoskops Aparāts, kas medaļas zīmējumu rāda cilnī.
auksanometrs Aparāts, kas mērī augu pieaugumu garumā.
glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam.
soļu skaitītājs aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs
pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
kritofonoskops Aparāts, kas pārveido redzamos vai dzirdamos signālos kriptofona pārraidītos signālus.
telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma.
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā
hemodromogrāfs Aparāts, kas reģistrē asins plūsmas ātruma svārstības.
reogrāfs Aparāts, kas reģistrē asinsvadu un kapilāru pildījumu ar asinīm.
dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
cirtogrāfs Aparāts, kas reģistrē krūšu sienas kustības.
kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā).
ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās
tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības.
amnioskops Aparāts, ko ievada grūtnieces dzimumceļos lai pārbaudītu augļa ūdeni.
uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām.
bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi.
osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi.
elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju.
hromatogrāfs Aparāts, kuru lieto organisko vielu maisījumu analīzei ar hromatogrāfijas paņēmienu.
kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis).
uzrikte Aparāts; iestādījums; sakārtojums.
karotāžas stacija aparātu komplekts karotāžas mērījumiem
uzlādes aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts akumulatora bateriju uzlādēšanai un uzlādes parametru mērīšanai
izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori
reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori
aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
hardware Aparatūra datortehnikā, kur par aparatūru tiek uzskatīts viss, kas nav programmatūra un disketes.
meteoroloģiskais pavadonis aparatūra kosmosā, ar kuras palīdzību iegūst datus par atmosfēras globālo stāvokli
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu noraidīšanai, pārveidošanai, uztveršanai.
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
videoaparatūra aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai
afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs.
pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu
aparatūras apraksts aparatūras elektrisko un elektronisko komponentu, to savienojumu un uzvedības apraksts kādā no formālajām valodām
klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu
datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartuzstādījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi
videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai
iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības.
darbgatava sistēma aparatūras vai programmatūras sistēma, kas tūlīt pēc tās iestatīšanas ir gatava izmantošanai
bojājumpiecietība Aparatūras vai programmatūras spēja pareizi funkcionēt gadījumos, kad sistēmas iekārtās ir bojājums.
pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem.
uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas
aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_
pieprasījums IRQ aparatūrpārtraukuma pieprasījums
aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai
apērst Apārdīt, atārdīt visapkārt.
aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos.
indolente Apātiski, vienaldzīgi.
tamza Apaudums tīkla malām.
apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
apvaislot Apaugļot (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem).
aprūkāt Apaugļot (par dzīvniekiem).
čiegot Apaugļot (putnu mātīti).
čīgot Apaugļot (putnu mātīti).
nočīgot Apaugļot (putnu mātīti).
sajakarēt apaugļot, padarīt grūtu
arhicīts Apaugļota olšūna pirms dalīšanās.
monerula Apaugļota olšūna pirms kodola dalīšanās.
apdauzīties Apaugļoties (par dzīvnieku).
apsajaukties Apaugļoties (par dzīvnieku).
apņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
pieņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
apaugļošanās procents apaugļoto dzīvnieku procentuāla attiecība pret visu lecināto dzīvnieku skaitu
oosperma Apaugļots ovocīts, zigota.
inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem
pedikulācija Apaugšana ar utīm.
apkrapēt Apaugt ar nelīdzenu mizu.
aptamzēt Apaust (tīklu) ar rupju diegu.
zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
vīze Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi.
krāģis Apavu novilkšanas dēlītis.
štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra.
godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas.
iegūšana apbalvojuma, titula u. tml. izcīnīšana un saņemšana
pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība; arī dāvana.
Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu.
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
appuinīt Apbalzīt.
aptaisināt Apbalzīt.
aptūcīt Apbalzīt.
apspirāt Apbārstīt ar spirām (izdalot tās).
apspridzināt Apbārstīt spridzinot.
sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi.
apkreikt Apbārstīt, visapkārt kaut ko izkaisīt.
apsabārstīties Apbārstīties.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.).
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
kapenes Apbedījumu vieta.
pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties.
noskumēt Apbēdināt, darīt raizes.
norūpināt Apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes.
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
inhumācija Apbedīšana.
sepultura Apbedīšana.
pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs; izvadītājs (2).
izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs.
kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
ugunsapbedīšana Apbedīšanas veids līķi sadedzinot; kremācija.
skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
dabūt zem zemes apbedīt
dabūt (arī pabāzt) zem (arī apakš) zemes apbedīt
aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
norakt Apbedīt (ierokot zemē).
sarakt Apbedīt (vairākus, daudzus).
aizvadīt (arī pavadīt) pēdējā gaitā apbedīt mirušo
apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
paguldīt Apbedīt zem (kā).
guldīt zemes klēpī apbedīt, apglabāt
atdot zemei (arī zemes klēpim) apbedīt, apglabāt
saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus).
apguldīt Apbedīt, apglabāt.
guldināt Apbedīt, apglabāt.
guldīt Apbedīt, apglabāt.
pabest Apbedīt, apglabāt.
ramdīt Apbedīt, apglabāt.
vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt (2.2).
pavadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā.
apbest Apbedīt.
glabāt Apbedīt.
nobērēt Apbedīt.
nobest Apbedīt.
pabērēt Apbedīt.
paglabāt Apbedīt.
ramēt Apbedīt.
ramīt Apbedīt.
bedājs Apbedītājs; kapracis.
apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
novētīt Apbērt, apkaisīt (vējā).
nosipināt Apbērt, apkaisīt.
apkratīties Apbērties, apkaisīties (visapkārt).
aplaitīt Apbraucīt, masēt.
apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi
apdīvājums Apbrīna, apbrīnošana.
apbrīns Apbrīna.
apbrīnojami apbrīnojams
brīnišķs apbrīnojams, pārsteidzošs, brīnumains; [brīnišķīgs]{s:2214}
admirabls Apbrīnojams.
nodzivīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
noglazīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
apbrīnēt Apbrīnojot uzlūkot ar naidīgu, ļaunu skatienu.
admirācija Apbrīnošana.
admirēt Apbrīnot.
apbrīnāt Apbrīnot.
apbrīnēt Apbrīnot.
apbrīnīt Apbrīnot.
apdīvāt Apbrīnot.
pārbrīnot Apbrīnot.
jūsmotājs Apbrīnotājs, slavinātājs.
apbruņot līdz zobiem apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem
sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi.
apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
apdzirdināšana Apburšana, noburšana ar burvju dzēriena palīdzību.
apdot Apburt ar burvju līdzekli vai dzērienu.
apdzirdināt Apburt, noburt ar burvju dzēriena palīdzību.
ņikutis Apburts sainītis.
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja
rindapbūve Apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā.
iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals.
griljāža Apceptu maltu riekstu pildījums; šokolādes konfektes ar šādu pildījumu.
ciemi Apciemojums, viesības.
aplūkāt Apciemot uz īsu brīdi.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
aplūkot Apciemot, apraudzīt.
tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai.
sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā.
retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks.
paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
sabāzt cietumā (arī aiz restēm) apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus)
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm.
parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra.
lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais.
kaniks apcirknis klētī
arods Apcirknis labības glabāšanai.
trimmēt Apcirpt suņa spalvu dekoratīvos nolūkos.
appižāties Apčurāties, aptaisīties.
būvapkalumi Apdarei, kā arī logu un durvju nostiprināšanai lietotie metāla izstrādājumi.
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
iesala mente apdarināts koks iesala maisīšanai
mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai.
apdienēt Apdarīt (virkni darbu).
apsakopties Apdarīt mājas darbus.
dasadarīties Apdarīt mājas darbus.
apkrāmēties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
aproīdāties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
aprūķēt Apdarīt, aprūpēt.
apgarēt Apdarīt.
apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm
aptalzīt Apdauzīt (par cilvēku).
apsadauzīties Apdauzīties (par cilvēku).
apziedot Apdāvināt ar līgavas sarūpētām dāvanām.
apderināt Apdāvināt, apveltīt, izrotāt.
apdalīt Apdāvināt, apveltīt, sadalīt.
balvēt Apdāvināt, apveltīt; pacienāt, pamielot.
balvāt Apdāvināt, apveltīt.
reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē
apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa
galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai.
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību
2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi
1. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgs ādas apsārtums, pietūkums, sāpes
nosēdināt Apdēstīt, apstādīt.
apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti.
applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas.
Zūra apdīvota vieta Šveicē, Ārgavas kantonā
nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
apskatība Apdomība, piesardzība.
apdomīgums Apdomība.
sofrozīne Apdomība.
lipināt Apdomīgi, piesardzīgi iet.
vairi Apdomīgi, piesardzīgi.
lipināties Apdomīgi, sīkiem soļiem iet.
nodabīgs Apdomīgs, apcerīgs, nopietns, sevī iegrimis.
paducīgs Apdomīgs, nopietns.
ieskatīgs Apdomīgs, sapratīgs.
gudrs Apdomīgs.
nepārsteidzīgs Apdomīgs.
nepārsteidzība Apdomīgums.
nepārsteidzīgums Apdomīgums.
apstrostēt Apdraudēt, stingri nobrīdināt.
Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug
Bengālijas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, atlikuši 1800-2700 indivīdi (2008. g.)
apdrust Apdriskāties; ar vātīm apaugt.
apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam
cesija Apdrošināmā riska apjoms, ko apdrošināšanas sabiedrība nodod pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai apdrošināšanas sabiedrībai.
anderraiters Apdrošināšanā - juridiska persona, kas atbild par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem un apdrošināšanas saistību portfeļa veidošanu.
apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis
civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai
apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra
nedzīvības apdrošināšana apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana
BTA Apdrošināšanas akciju sabiedrība "Baltijas Transporta aģentūra".
AAS Apdrošināšanas akciju sabiedrība.
apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits
pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu.
apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē
memorands apdrošināšanas polisēs - to nelaimes gadījumu uzskaitījums, uz kuriem apdrošināšana neattiecas
asekurance Apdrošināšanās pret nelaimes gadījumiem, īpaši pret uguni.
asekurance Apdrošināšanas sabiedrība.
aktuārs Apdrošināšanas speciālists, kas aprēķina apdrošināšanas iemaksas, atlīdzību u. tml.
pārapdrošināt Apdrošināt apdrošinātāju jeb pārdalīt un izlīdzināt apdrošināmos riskus.
apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam
depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām.
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
ķuģis Apdrupusi pīpe.
aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties).
apdūkt Apdullināt, darīt kurlu.
aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu.
mērdināt Apdullināt, savaldīt.
aizpātarot Apdullināt, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (lasot morāli).
apkurlināt Apdullināt; padarīt kurlu.
dulbins Apdullis, nesaprātīgs cilvēks.
holesterīna katarakta apduļķojums, kurā ir holesterīna kristāli
dūmēklis Apdūmošanas rīks, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus.
aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
aģirene Apdziras - daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos.
apdzērdināt Apdzirdīt.
apdzirdināt Apdzirdīt.
kost Apdzīt (par automašīnām).
apjumdīt Apdzīt, aptrenkt apkārt kaut kam.
apdzīt gar lēpusi apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi
apgaiņāt Apdzīt.
orbitālā stacija apdzīvojams kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši dzīvot un strādāt nomaināmas apkalpes
Hanstholma apdzīvora vieta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, Skageraka krastā
Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē
apdzīvināt Apdzīvot; nometināt iedzīvotājus.
apdzīvāt Apdzīvot.
piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) vieta, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā
Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā.
Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī
Adamklisi apdzīvota vieta (_Adamclisi_) Rumānijā, Konstancas žudecā
Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.)
Ahoa apdzīvota vieta (_Ahoa_), Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_ Klusajā okeānā
Andeštorpa apdzīvota vieta (_Anderstorp_) Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.)
Andrača apdzīvota vieta (_Andratx_), Baleāru Salu Maļorkas salas rietumos
Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no Kavara oāzēm
Aksvata apdzīvota vieta (_Aqswat_), Ziemeļkazahstānas apgabala rietumos
Arja apdzīvota vieta (_Ar’ja_), Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā
Bredforda apdzīvota vieta (_Bradford_) ASV, Ņūhempšīras štatā
Braiana Apdzīvota vieta ("Bryan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hjūstona Apdzīvota vieta ("Houston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hjūstona Apdzīvota vieta ("Houston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hantsvila Apdzīvota vieta ("Huntsville"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hūrona Apdzīvota vieta ("Huron"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mežezers apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Aiviekstes pagastā
Reģi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alsungas novadā.
Silaktis Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Pamūšas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Īslīči Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Urga apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Braslavas pagastā
Amatas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Amatas pagastā
Jaunzosuļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Nītaures pagastā
Aizvīķi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi.
Kraujas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Gārsenes pagastā
Iļģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Grobiņas pagastā
Īles sanatorija apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Īles pagastā
Stirnas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Īles pagastā
Līkumi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Lielplatones internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā
Aleksandrova Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
Pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Skangaļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Liepas pagastā
Skaļupes apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Līgatnes pagastā
Katvari Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novadā 9 km no Limbažiem.
Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Istra Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novadā 48 km no Ludzas.
Ezersala apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Lielmēmele apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mazzalves pagastā
Garoza apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mežotnes pagastā
Aizupes Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
Veczosna Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Internātskola Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rudbāržu pagastā.
Stīveri Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Siguldas novada Allažu pagastā.
Ziedugravas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Skrīveru pagastā
Vīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Staiceles pagastā
Veģi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Laucienes pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Kāķīši Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Mežmalieši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tērvetes pagastā
Ceplīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tīnūžu pagastā
Ķīši Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Rauda apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Greiveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Vecpiebalgas pagastā
Landze Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
Apsaujas apdzīvota vieta (atpūtas bāze) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē
Rozališki apdzīvota vieta (bijusī pils) Vecsalienas pagastā
Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā
Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
Viesturciems Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Everti apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Ogres novada Lēdmanes pagastā
Balda Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Valgale Apdzīvota vieta (ciems) Talsu novada dienvidu daļā, Abavas pagasta centrs.
Idavere Apdzīvota vieta (ciems) Ziemeļigaunijā.
Bezļesje Apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pracapole Apdzīvota vieta (divas viensētas) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Klaucāni Apdzīvota vieta (ēku grupa) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Vecbērze apdzīvota vieta (izzudusi \~1990. gados) tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagasta teritorijā
Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
Plēpji Apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji.
Sepene apdzīvota vieta (izzudusi) Embūtes pagastā
Salgale Apdzīvota vieta (izzudusi) Ozolnieku novadā.
Kalējtriņi Apdzīvota vieta (izzudusi) Tērvetes pagastā.
lauku sētu kopa apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija
lauku centrs apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu apvidu
Babīte Apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu.
Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā
Baltezers Apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā.
Kadaga Apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu pagastā.
Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Nereta Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs.
Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs
Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
Jaunanna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri.
Liepna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kolberģis Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs.
Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Eglaine Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs.
Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
Medumi Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs.
Kalkūni Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs.
Kalupe Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs.
Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs
Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
Vecumnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža.
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
Mežotne Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs.
Vecsaule Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dāviņi Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes.
Code Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 7 km no Bauskas, pagasta centrs.
Mūsa Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā.
Jauncode Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele.
Uzvara Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas.
Bērzkalni Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai.
Rītausmas Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Bārbele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā, 29 km no Bauskas, pagasta centrs.
Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
Zaube Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nītaure Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs.
Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.)
Liepa Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Priekuļi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs.
Vecpiebalga Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs.
Dzērbene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
Veismaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā.
Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
Vaiņode Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs.
Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas
Krimūnas Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 10 km no Dobeles, pagasta centrs.
Naudīte Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs.
Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
Penkule Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs.
Kaķenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā.
Gardene Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2".
Miltiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
Vecauce Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi.
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā
Upesciems apdzīvota vieta (lielciems) Garkalnes pagastā
Jaungulbene Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā.
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
Ranka Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā.
Šķieneri Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Stāķi Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas
Mežāre Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs
Zasa Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Atašiene Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs.
Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
Ozolnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā) 5 km no Jelgavas, pagasta centrs.
Svēte Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs.
Platone Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn.
Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
Staļģene Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs.
Zaļenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs.
Eleja Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs.
Vilce Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nākotne Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles.
Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
Rubene apdzīvota vieta (lielciems) Kocēnu pagastā 14 km no Valmieras
Indra Apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs.
Ezernieki apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 50 km no Krāslavas, pagasta centrs
Inciems Apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā 60 km no Rīgas un 13 km no Siguldas.
Murjāņi apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā un Sējas pagastā 40 km no Rīgas un 15 km no Siguldas
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
Renda Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs.
Kabile Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 28 km no Kuldīgas, pagasta centrs.
Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
Priedaine Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 3 km no Kuldīgas.
Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
Avoti Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs.
Valdlauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā
Valdauči Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam.
Katlakalns Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā.
Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem
Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Liepupe Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs.
Pociems Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs.
Viļķene Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 15 km no Limbažiem, pagasta centrs.
Umurga Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe".
Ozolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas.
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs
Rundāni Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni.
Tutini Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni.
Cirma Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, vairāk pazīstama ar nosaukumu Tutini, pagasta centrs.
Vecslabada Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novada Istras pagastā 50 km no Ludzas, pagasta administratīvais centrs.
Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs
Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
Ļaudona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs.
Mētriena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs.
Barkava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 28 km no Madonas, pagasta centrs.
Lazdona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs.
Prauliena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs.
Biksēre Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs.
Kusa Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā.
Sauleskalns Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
Jaunmārupe apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Mārupes pagastā, 12 km no Rīgas
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
Tīraine apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā 8 km no Rīgas
Skulte Apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā, aiz lidostas Rīga teritorijas.
Krauja apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā
Lociki apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā
Kalni apdzīvota vieta (lielciems) Nīgrandes pagastā
Rembate apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ķeguma novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā, t. sk. 2002.-2009. Ogres rajona Ķeguma novadā) 15 km no Ogres, pagasta administratīvais centrs
Tīnūži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ikšķiles novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 7 km no Ogres, pagasta centrs
Jumprava Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs.
Lēdmane Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs.
Suntaži Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Madliena Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Laubere Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs.
Ķeipene Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs.
Taurupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Meņģele Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs.
Līčupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 67 km no Ogres un 15 km no Ērgļiem, Mazozolu pagasta administratīvais centrs.
Ogresgals Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs.
Birzgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs.
Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs.
Riebiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški.
Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
Audriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 12 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, pagasta centrs.
Lūznava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
Malta Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs.
Strūžāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni.
Kaunata Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs.
Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
Vecružina Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe.
Silakrogs Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 21 km no Rīgas.
Zaķumuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 23 km no Rīgas.
Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
Mucenieki apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu pagastā, 0,5 km no Rīgas apvedceļa
Saulaine apdzīvota vieta (lielciems) Rundāles pagastā, līdz 1944. g. saucās "Kaucminde"
Svētciems apdzīvota vieta (lielciems) Salacgrīvas pagastā
Acone Apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2.
Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs
Lutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs.
Kursīši Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs.
Šķēde Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Blīdene Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 23 km no Saldus, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. g., pagasta centrs.
Jaunlutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs.
Pampāļi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs.
Druva Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri.
Ezere Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs.
Nīgrande Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs.
Draudzība Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
Zvejniekciems apdzīvota vieta (lielciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā 5 km no Saulkrastiem
Lēdurga Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs.
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
Mālpils Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs.
Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
Peltes Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs.
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
Variņi Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs.
Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs
Ropaži Apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs.
Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs
Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
Kolka Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs.
Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
Lauciene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža.
Vandzene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs.
Laidze Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs.
Pastende Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs.
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
Pūņas Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs.
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
Kroņauce apdzīvota vieta (lielciems) Tērvetes pagastā
Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs
Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs
Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
Vienība Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 10 km no Tukuma, Degoles pagasta administratīvais centrs.
Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
Slampe Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs.
Irlava Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs.
Džūkste Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Tume Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs.
Ragaciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā 3 km no Lapmežciema
Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
Rencēni Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs.
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
Burtnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā.
Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs
Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā
Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā
Misa apdzīvota vieta (lielciems) Vecumnieku pagastā
Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs
Ugāle Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs.
Tārgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs.
Garkalne apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes rietumu daļā, Ropažu novada pagasta centrs
Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs
Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Jaunpils apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales rietumu daļā, Tukuma novadā, pagasta centrs (2009.-2021. g. arī novada centrs, 1990-2009. g. Tukuma rajonā), 30 km no Tukuma
Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā
Paulēni apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā
Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā
Līkumciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Mārupes novada Salas pagastā
Kalvciems Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Rojas novadā.
Vilkastciems Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Rojas novadā.
Kalēji Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Lakšciems Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā.
Atari Apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
Iļķene Apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu pagastā.
Dankeri apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā
Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā
Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā
Maiļupsala apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā
Klintaine apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 6 km no Pļaviņām; pagasta administratīvais centrs
Āpēni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Draudavas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Ezerkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Juči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Papardes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā
Gaidupes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā
Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Daudzeses pagastā
Alkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Avotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Dīķīši apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Atradze apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Auliciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Putnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
Gricgale apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Pilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Biķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Jauči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Pinkas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Pučiņas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Purviņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Aprāni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Bitāni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
Dīķi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sērenes pagastā.
Klidziņa apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā
Līči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā
Pikslauki Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sunākstes pagastā.
Benckalni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Dīriķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Alunēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Aparēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Bites Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Zalves pagastā
Aizkraukles stacija apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
Spriņģi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkreukles novada Kokneses pagastā
Ievade apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
Ķibji apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
Kriepaste apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
Meti apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
Mežaraupi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Smeķerstāni apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Striki apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Susēja apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Tuņķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Valdaiķi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Vilkupe apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Nikšas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā
Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā
Stābeģi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā
Vecdreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā
Dienvidstacija Apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas novadā.
Grāveri apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā
Ziedlejas apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā
Celenski Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Cerkazi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Čuksti Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Kaltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Nēķene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Rezaka Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Tūja Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Dacvari Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Dostas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Grēveles Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Kadilas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Otte Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Prēdeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Ruķeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Tarlapi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Vecanna Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Čonkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Ezerslokas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Adrakaši Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Beja Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Bundzene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Kanaviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Lenkava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Putāni Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Rečiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Saļņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Siseņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Struņķene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Vecputrene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Visikums Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Ievedne Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Mežtekas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Rūci apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Bērziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Stiliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Tortuži Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Petrova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Blūmreiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Kaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Luņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Naglas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Proņkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Stradiņš apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Alodzene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Bāterava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Grundas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Mežnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Sofikalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Žērveļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Blekteskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Cirakalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Degumi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Ezīšava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Lejaskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Klimentine apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Ežupalte Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Golovkina Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Klaškina Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Poļakova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Putrovka Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Steržinova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Tupicene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Kaķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Romeškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Vēzes Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Blūmji Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Garoži Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Kampji Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Kārkļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Pauliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Ratenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Šķērsti Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Ķavari Apdzīvota vieta (mazciems) Amatas novada Nītaures pagastā.
Reinas apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā
Rencēni apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā
Spāre apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā
Venči apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā
Stankeviči apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā
Vecokra apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā
Ruduški apdzīvota vieta (mazciems) Andzeļu pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Annas pagastā
Vējiņi apdzīvota vieta (mazciems) Annas pagastā
Ādams Apdzīvota vieta (mazciems) Apes novada Trapenes pagastā.
Uskalni apdzīvota vieta (mazciems) Apes pagastā
Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Apes pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ārlavas pagastā
Viduči apdzīvota vieta (mazciems) Aronas pagastā
Vienības apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā
Vilkaiši apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā
Behova apdzīvota vieta (mazciems) Augšaugavas novada Demenes pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā
Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pašķelišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Galdnieki apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Papušina apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Bisteri Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Ezerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
Buras apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Arone Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
Auziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Ostrovi Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā.
Kalnciema masīvs apdzīvota vieta (mazciems) Babītes novada Babītes pagastā
Brīvkalni apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Liberi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Liepezers apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Skārduciems apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Trenči apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Vīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Cielavas Apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
Tiltnieki apdzīvota vieta (mazciems) Balgales pagastā
Peisova Apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas novadā.
Kotlova apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Kožurki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Silagaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Teležnīki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Punduri apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Bērži Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Ciganova Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Egļeva Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Nikolajevka Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā
Auška Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Gailīši Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Zemitāni apdzīvota vieta (mazciems) Bārbeles pagastā
Sūnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Bārtas pagastā
Brunava Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Grenctāles pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Brunavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Zluktenes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Augškalni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Bardžūni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Grigani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Irbēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Kukuči Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Rākani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Šķirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Stiļķene Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Tervidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Tunkūni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Valteķi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Zluktene Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Ārce Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Bangas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Mēmele Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Pumpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Ciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Dāliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Guntas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Kundziņkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Rudzukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Strēļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Veizes Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Brukna Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā.
Birzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Bukubirzs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Mazbirzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Mazkrievgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Pamūša Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Pograniča Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Taumaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Audrupi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Dartija apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Dzelzāmurs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Dzimtmisa Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Airītes Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Juknišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Lībieši Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Lielsvirkale Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Rudeņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Viteikas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Bērzkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Priedītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Punslavas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Švirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Jāņukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
Krīči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Penderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Reizeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Ceļmalnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Kaģeni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Līči Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Likverteni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Mazbrukna Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Pētermuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Rīkani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Vidiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Zulleni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Bāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
Klīvi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
Diņģeļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Bebrenes pagastā
Brencēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
Tupiešēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Beļavas pagastā
Vecmiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā
Vecsniķere apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā
Jaunburtnieku skola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā
Vākšēni apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā
Sola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzpils pagastā
Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Beverīnas novada Brenguļu pagastā.
Linde apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā
Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari
Vilzēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Braslavas pagastā
Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Brunavas pagastā
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Medne apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Rociņas apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Briedupes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā
Pidriķis apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā
Taubes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā
Laveri apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā
Mežgarciems apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā
Iecēni apdzīvota vieta (mazciems) Cenu pagastā
Korģeļciems apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā
Marijonka apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā
Rēzes apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Amatas pagastā
Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Āraiši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā
Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Apši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Dzērvēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Jēkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Kauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Kleivēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Lodēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Reinkaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Alitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Baldišēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Cirsti Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Dauguņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Baši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Cebuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Bumbi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Pēterēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā
Obuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā
Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
Dambi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Dzirkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Jaunkalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Pieškalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Bundes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā
Pielekši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā
Drapmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā
Māļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Eicēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Ģūģeri Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Lielmaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Pinderes Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Rāmuļmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Slaņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Augstlīci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Baltaci Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Bērzs apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
Kliģene apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
Anna Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā.
Annas Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
Cērteles apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kārkli apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kārzdaba apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kubas apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Lejieši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Mentes apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Valdes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Sakums apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Taureņi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Vīboti apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Voļģi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Graši Apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
Brocenmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā
Lielciecere apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā
Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cīravas pagastā
Ilziņi apdzīvota vieta (mazciems) Codes pagastā
Juneļi Apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā.
Papuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā.
Kumbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā
Stirbļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā
Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas
Embūte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā 12 km no Vaiņodes
Dubeņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā
Dzērve apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā
Plostgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā
Dzērves skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā
Akmene Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
Dunalkas skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā
Padomes skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Padone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Prāmciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
Āres Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija".
Pērbone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā
Piņķi apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā
Bētiņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
Auzumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
Banažgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā
Asīte Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā.
Papes Priediengals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis
Aisteres muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
Bieranti Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā.
Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
Plienkalni apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidurzemes novada Medzes pagastā
Ķelderi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā
Mazbrenguļi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā
Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Ausātas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
Ļukas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
Slagūne Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
Bērzkrasti Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Auru pagastā.
Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Līvi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Mazbiksti Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā
Bērzbeķe Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā.
Bitenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā.
Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Parūķis Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
Līdumi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā.
Lielapgulde Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā.
Ābeles Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Ālave Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Baldonas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Ezeriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Skujaine Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Vecvagares Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Kalnavērši apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Melturi apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Vāļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Mīlakšas apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā
Tulči apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā
Murāni apdzīvota vieta (mazciems) Druvienas pagastā
Svenči apdzīvota vieta (mazciems) Dubnas pagastā
Ildzere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Šlītere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Valpene apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Slamsti apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā
Šuķene apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā
Krupmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
Līguti apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
Kopupļaides apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā
Kraujeļmi apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā
Kraujveideres apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā
Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
Annmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
Gavēniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
Šeškiniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža
Abragciems Apdzīvota vieta (mazciems) Engures pagastā.
Katrīna apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā
Ruģēni apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā
Lielsatiķi apdzīvota vieta (mazciems) Gaiķu pagastā
Sunīši apdzīvota vieta (mazciems) Garkalnes pagastā
Indāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Jakāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Rūdupe apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Zīlēni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Kradzes apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā
Mazgavieze apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā
Gaviezes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā
Zahari apdzīvota vieta (mazciems) Goliševas pagastā
Dāma apdzīvota vieta (mazciems) Gramzdas pagastā
Grobiņa apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Rolava apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Vītiņi apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
Butāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Gulbītis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Mili Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Pilskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Silamala Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Lejasandži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Līves Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Šļaukas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Vienvārstes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Kanciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Ķempji Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Pērlis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Prēdeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Saltupes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Svilāres Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Tīrumkleivas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Tirzieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Lielkaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Plēķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Zemītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
Agrumi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Grīvas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Kaipi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Obrova Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Siladzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Ušuri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Aļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Amši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Andriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Cinci Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Čipati Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Dūre Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Grēdas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Ķilpani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kožas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Krampani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kručki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Majani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Mālmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Oldermaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Paideri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Silamiķeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Skujenieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Staidi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Umari Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Viešķeles Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Viģubi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Zellenes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
Liedeskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
Siltais Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
Aurava Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Kordona Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Lešķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Vārpiņas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Zāģernieki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Elstes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Grauži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Grimnauži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Gužilas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Ievāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Kāmieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Kolanģi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Pieti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Rodzupi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Stapāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Strēbeles Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Velēnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Birzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Dukuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Kāķupi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Ķeži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Lācītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Lācumēri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Mežsilieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Pakalnieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Pāpani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Pavāriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Sāvas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Ureikste Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Vecāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Lāčplēši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Medņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Putrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Stancmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Āboliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
Margas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs.
Antāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani.
Lejasstradi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Mācītājmāja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Mezīši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Nātiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Samiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Zeltaleja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Alsupes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Dzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Indrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Jaunaduliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Kalvīši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Liepas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Peļņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Roņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Vecaduliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Virāne Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Kraujas apdzīvota vieta (mazciems) Ģibuļu pagastā
Raņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas novadā.
Vanči apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas pagastā
Prode Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde.
Rūcupe Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novada Prodes pagastā.
Viesulēni apdzīvota vieta (mazciems) Inčukalna pagastā
Cepurnieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
Moroza apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
Roznieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā, 7 km no Lubānas
Vecumi Apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
Briņģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Čolēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Grinēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Kušļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Naurēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Spietēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Tūļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Ūdrēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Ipiķu skola apdzīvota vieta (mazciems) Ipiķu pagastā
Kreiči apdzīvota vieta (mazciems) Isnaudas pagastā
Konecpole apdzīvota vieta (mazciems) Istras pagastā
Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Jaungulbenes pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Dzirkstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ģeisti apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Jānēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Jēci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kanāži apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kaņepi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Lāci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Naukšēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Skubiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Strupiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Tirznieki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Viekšeles apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Viņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Zariņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Abrupe Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās.
Naudēļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Roci Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Jaunpils pagastā.
Rāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Viesatu pagastā.
Struteles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā
Strutele apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā
Veclauki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā
Brandavas Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
Dignāja Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs.
Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Platači Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Sīļukalns Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Celminieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Drivinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Ģipterāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Šķērstāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Jērānīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Putrāmi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Druķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Kņāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Kūku Pasile apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Pakalnes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Papoļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Peternieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Piejūti apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Plošlejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Virgulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Apšine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Debesnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Ģevrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Izabelina Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Kalnamačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Laude Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Lejasmačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Ļūcāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Mazslate Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Mikaine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Moči Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Rātupes Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Stagari Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Šumitāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Vilciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Ādmināni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Salaspils Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā
Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Arbidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Alūnāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Baltgalvji Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Bauri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Deles Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Akmeņāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Bērzone Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā
Glūda Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas.
Apšukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Birzītes Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Daumanti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Mazeleja Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Zizma Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
Ūdeles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Dravnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Īslīcas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Pakuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Smedēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Celmraugciems Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Mazlapsas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Poķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Braņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Bāči Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Cimāles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaungrīva Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Līvesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Tušķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Paitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Lapas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Buķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Klāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Klieņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Lielsesava Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Pīlādži Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Skursteņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
Kalnciema vidusskola apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Ķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Klīvmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Pogas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Žibukakts Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Zvīguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Bandenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Blankenfelde Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Buļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Erverti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Roķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Šķīras Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Bičuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Gauriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Pēterkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Spurģi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Jēņi apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā
Ķeiži apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā
Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Jumpravas pagastā
Kapūņi apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā
Virdzes apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā
Vējava Apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagasta austrumu daļā 10 km no Jumurdas.
Gropiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Maisēļi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Māli apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Muilēni apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Zilaiskalns apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Meiri apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā
Upesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā
Kalīši apdzīvota vieta (mazciems) Kalkūnes pagastā
Kaļķis apdzīvota vieta (mazciems) Kalnciema pagastā
Krusāta apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā
Rudbāržu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā
Vecciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas novada Cēres pagastā.
Griepciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Kurzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Līgciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Mazrūmene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Mustene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Līgas dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Rēzesciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Šķērsciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Tapilciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Valtermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Doņikova Apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā.
Rumpļi Apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Katvaru pagastā
Iemetēji apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā
Ķiguļi apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā
Sapas apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā
Kannenieki apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Tebras apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Vāģkalns apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Vecpils apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Ziemciems apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Cildi Apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
Čulkstēni apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Ilgciems apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Skaistlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Sturti apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Zemlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu
Mujāni apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Rieviņas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Sprīdīši apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Tarnīsas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Tilgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Cimpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Kaplava apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Lipši apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Reiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Upeslīči apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Urgas apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Ūsiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Sīkrags apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā
Uši apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā
Poguļanka apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Armaņi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Soleimi Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
Auguļova Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Ezeriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Prinosini Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Brasla apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā
Vētras apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā
Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Krimūnu pagastā
Bisenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Kūku pagastā.
Pāpuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
Bisenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Vīpes pagastā.
Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Lopdārzi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Mežākas apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Sankaļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Brēdiķi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Indriķēni apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Ķikuri apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Kondrāti apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Lauki apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Sūnu Paleja apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Ribāki apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Speldziņi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Stukuli apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Vāglāni apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Veseļi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Nīkrāce Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 24 km no Skrundas.
Kurmāle Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā 5 km no Kuldīgas.
Balande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Mātras Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Ludženieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Mazīvande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā.
Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Kalnansi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Leiši Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Pusgaldiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Alejas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Jātele Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Upīškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Vecvilgāle Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Zaļāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Rude Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Bērzkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
Alturpe Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Krācnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Līzesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Tigas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Vēgas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Kaltiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Raidstacija Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Slipiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Āpciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ezeri Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Jaunmeži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Kroņrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Mazrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ozoli Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Birži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Ēdas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Lejas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Rumbenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Veldze Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Plostnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā
Kundi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Grantiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Jāmaiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Jaunziemeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Klostere Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Ķoniņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Valāti Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Vērdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kurmenes pagastā
Lāčplēsis Apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Birzgales pagastā.
Tomes zivjaudzētava apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Tomes pagastā
Laiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija
Alejas Apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Mellupi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas pagastā
Unguriņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķoņu pagastā
Čaukciems apdzīvota vieta (mazciems) Lapmežciema pagastā
Starodvorišķi apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā
Volodina apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Launkalnes pagastā
Mazdzērve apdzīvota vieta (mazciems) Lažas pagastā
Bricēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Mizas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Rītarasas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Rozītes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tīrumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tropmači apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tutiķi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Vālodzes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā
Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa
Stradi apdzīvota vieta (mazciems) Leimaņu pagastā
Krivanda apdzīvota vieta (mazciems) Līdumnieku pagastā
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā
Ražotāji apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā
Lēdmanes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā
Senči apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā
Svētiņi apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā
Liepasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā
Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā
Kumpāni apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Ķurmrags apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Lembuži apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Mežciems apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Kravažas apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Vēķi apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Sinepes Apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes novada Līgatnes pagastā.
Ķopas apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
Vildoga apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
Jaunušāni apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Liepziedi apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Ribaki apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Rimši apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs
Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Līcīši Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Upēni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Viekaži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Porkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Inte Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Jumpravmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Muižkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Pelodas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
Drieliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
Tenīši Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
Avotkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Salacgrīvas pagastā.
Miršas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Dūči Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Imšas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Lauči Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Vārzas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Viļķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Puršēni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā.
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
Dzegužkakts Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Iesalkājas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Oliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Piķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Roperbeķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Serkuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Slavenes Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Vainiži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
Igate Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Ķirbiži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Rūkas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Rūstuži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Šķirstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Vaigaži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Stūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu pagastā
Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Litenes pagastā
Kaijas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Babri Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Druvas Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Lāčkāji Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Lietaunieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Lojāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Mālnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Mežancāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Muktupāveli Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Rušenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Rusiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Caunes Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Nadzežda Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
Zaļā Pļava apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Meža Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Ceļa Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Bernāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Lipuški Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Ragaviki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Rengentova Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Sanaude Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
Dabari Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Grugules Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Zepi Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Lielustes apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā
Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā
Degļova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Blontu pagastā
Jučova Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Brigu pagastā.
Lielā Pīkova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Ņivņiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Opuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Reiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
Garbari Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Anapole Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Istras pagastā.
Ārmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Astenci Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
Gaveiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
Brodaiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
Stoponi Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Ciskāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Kalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Kaļvi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Kaniņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Līdēre Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Pumpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Šķūri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Jaudzemnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Veczeltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Dzirnaviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Grostona Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Iedzēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Ozolkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Viļķeni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Auziņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Bebri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Bučauska apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Bakani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā; Bakāni.
Grases Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Gribažas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Jaunbakāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Krampāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Kroņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Laucene Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Mežļaides Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Padoms Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Skutāneļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Tūjāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Pulčēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Jumurdas pagastā
Rizgi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Apšuriņķis Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Liepnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Maisi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Mārtiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Stepes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Trekaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Tuteni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Veckalsnava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Anckani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Blākaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Bukas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Bulēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Dzeņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Dzeņumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Gravasmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Grotūži Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Grūslēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kaupiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kurmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Lielstāpeles Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Lubeja Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Namdari Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Reiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ruļmurēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Šķētes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Slieķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Sveiļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Sveļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Telvieši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Tīrumskanuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Tošpavāri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Vērmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Virgabaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ziedaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kalnvirsa apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Aburti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Anzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Cekuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Ķepši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Ruķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Sāviena Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Silieši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Stopāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Toce Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Randoti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Rēķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Aizpurves Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Alžāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Dēgļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Dūkstupi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Jurjāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Ķimstnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Lielnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Ozolkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Palejas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Pamati Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Asni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Cesvainieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Kalnagals Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Baltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Būdāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Kalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Lūza Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Saikava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Silkalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Silnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Trakši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Vecpoļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Bāguņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Bērzmilni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Caurvēderi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Dravnieks Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Jaunpatkule Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Klaucēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Krieviņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Poļvarka Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Sprīzdāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Kaukuri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sausnējas pagastā
Dambīši apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā
Piekalnes apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā
Kārsavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā
Naglāni apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā
Zibla apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā
Vite apdzīvota vieta (mazciems) Mālpils pagastā
Volkova apdzīvota vieta (mazciems) Mārkalnes pagastā
Mārsnēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā
Sīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā
Sīmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā
Dižbārdi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Dzērves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Egļuciems apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Kaupi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Klīves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Annas Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Beberi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Remesi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā
Ezerlīči Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Kaģi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Ieķi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novadā.
Stūri Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novadā.
Parkmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
Tīši apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
Unguri apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
Krasti apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā
Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā
Vecmēmele apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā
Kščeva apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā
Vanagiški apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā
Ievkalni apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā
Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā
Latvīšu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā
Krīvu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Mētrienas pagastā
Gobiņas apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Gromalti apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Leišusils apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Taurupe apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Griudinīši apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā
Mežmala apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā
Bārbaļi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Boles apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Darvinieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Inčārnieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Kanči apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Dīķeri Apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu novada Ķoņu pagastā.
Mirķi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā
Nurmi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā
Tēcēni apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā
Neretaslauki apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā
Svajāni apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā
Grīnvalti apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Jaunciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Kalnišķi apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Lauciņciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Kaires ciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Pērkone apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Sējējciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Cenkone Apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Nīcgales pagastā
Līce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
Maznīkrāce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
Rogas apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
Vormsāte apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
Merķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
Niedras apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
Viļums apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
Ķēči apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā 10 km no Nītaures
Mazozoli Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novadā 72 km no Ogres un 13 km no Ērgļiem.
Gāguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā
Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši
Dzintari Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā; Širmeļi.
Aronijas Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Jumpravas pagastā.
Veckrapes Kalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā
Krapesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā.
Aliņkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
Diedziņš Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
Šķērsteni Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
Vatrāne Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
Cēsītes Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā.
Krodzinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā.
Bekas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lēdmanes pagastā
Saules iela apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Lielāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Plātere Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Vecķeipene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Vērene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Ogresmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā.
Vecogre Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā.
Meņģeles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Meņģeles pagastā
Jaunzāģeri Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
Lībieškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
Silavas Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
Duklāvi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Rembates pagastā
Viršņukalns Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Suntažu pagastā.
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Aderkaši Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Bēvulēni Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Lakstene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Rasas Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Virticēni Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Zvaigznītes Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Dobelnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Pusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Arāji apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā
Bekuciems apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā
Berkava Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā.
Apšukalni Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Birznieki Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Birzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Damradi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Grēnes Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Ielejas Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Kalmes Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Klāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Rājumi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Laukgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Laurciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Mežgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Škuburi apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Upmaļciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Raubēni Apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Cenu pagastā.
Plāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Salgales pagastā.
Veldres apdzīvota vieta (mazciems) Pampāļu pagastā
Grišina apdzīvota vieta (mazciems) Pasienes pagastā
Sējas apdzīvota vieta (mazciems) Penkules pagastā
Šalkas apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā
Vadži apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā
Višķi apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā
Stēģi Apdzīvota vieta (mazciems) Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
Rušona apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 26 km no Preiļiem
Lielie Leiči apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Lielie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Mazie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Anspoki Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Dzeņkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Sanauža Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Bašķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Antonišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Asinovka Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kategrade Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Giži Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Locinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Pūgaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Kaņepji apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā
Mazgramzda apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā
Dauguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā.
Vaives dzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā.
Inkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Ķingas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Kunči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Leukādijas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Mežciemi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Šautuves apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Vīstuči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Viliški apdzīvota vieta (mazciems) Prodes pagastā
Lenči apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā
Miglači apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā
Vējkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā
Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Raņķu pagastā
Cimza apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Lisa apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Marijkalns apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Strīķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Vieķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Smukas apdzīvota vieta (mazciems) Remtes pagastā
Rencēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rencēnu pagastā
Treuhi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Brukāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Rušona Petrovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Rogozovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Garanči Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Gribuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Meirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Pudinova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Puisāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Šaurītes Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Vējpļavas Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Čapkova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Tihanovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Kļasica Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Rogs Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Liuzinīki Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Balbiši Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine.
Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Laļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Mortišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Antonopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Baļucki Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Belobabina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Jekimovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Karnopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Krasutina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Odumāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Ostrovski Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zahariha Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Tūmuži Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Ornicāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā
Kostigi apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā
Sidorovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā
Kacīte apdzīvota vieta (mazciems) Rites pagastā
Žocene apdzīvota vieta (mazciems) Rojas pagastā
Priežlejas apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Amatnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
Nāgelmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novadā.
Ūlupji Apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novadā.
Lielkangari apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Rotkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Vāverkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Villasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Rožkalnu pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Rožupes pagastā
Miglāni apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
Silagals apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
Mangaļi apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā
Nida Apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā.
Kandeļi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Vecsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Zaļumi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Lepšas apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā
Mazmežotne apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā
Vecrundāle apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā
Saļiena apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā
Ulmale apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā
Ciukori apdzīvota vieta (mazciems) Sakstagala pagastā
Kotlopi apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
Lauvas apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
Šķīsterciems apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
Uņģeni apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
Vitrupe apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
Plītes Apdzīvota vieta (mazciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Bunči Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Piķurgas Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Mežstūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils pagastā
Blīdenes mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Blīdenes pagastā
Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
Amberģis Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Garozas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Grīvaiši Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Mauri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Ezerkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
Kalnjāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
Ropmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
Brūzilas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Kūdras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Pekšņas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Pļuras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Rīteļi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Lašupe Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Lutriņu pagastā.
Atvari Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Dziras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Meldzere Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Piķeļmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Kurši Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Puķukalni Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Sātiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Sesile Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Strazdi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Auniņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Lukas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Pakalni Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Pūteļkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Kaulaci apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Remtes pagastā
Rubas skola apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
Rozes Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā.
Saldus stacija apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā
Lagzdiņas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā.
Tiruļi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā.
Velliņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Ķinguti Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Vidzeri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Benkava Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Vadakstes pagastā.
Zaņa Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā 34 km no Saldus.
Franči Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Lībji Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Silaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Zaņasmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Ābari Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība").
Bukupe Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Būtnāri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Cāļlauks Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Grebūtnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Ķiviļi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Stālmaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Viduskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Višķernieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zvārdes pagastā.
Jaunborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
Lielborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
Stašališki apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
Zaļesje apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
Korecki apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā
Sola apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā
Zaciški apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā
Jaunkrimulda apdzīvota vieta (mazciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā
Kaļandri apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Kampāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Ķebļi apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Škutāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Zemgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Ziedāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Dalbes Apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
Gāršmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Sējas pagastā.
Brūlāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Gretes apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Īlenāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Ķipukalns apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Spietiņi apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Ūdrāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Vecsēlpils apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Zaķēni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Idus apdzīvota vieta (mazciems) Sēļu pagastā
Krolīši apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā
Talsiņa apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā
Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Sesavas pagastā
Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Sesavas pagastā
Plānupe Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Allažu pagastā.
Eikaži apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā
Turaidas skola apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā
Juglas apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
Knīderi apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
Aijaži Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā.
Kotļarova apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā
Rozalina apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā
Seveļi Apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā.
Broki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Kapenieki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Opolie apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Sprukstini apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā
Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā
Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža"
Ķurbēni apdzīvota vieta (mazciems) Skaņkalnes pagastā
Salapi apdzīvota vieta (mazciems) Skrīveru pagastā
Bruņene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Ilga apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Katineļi apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Šengeida apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Stūriški apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Tarasovka apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Vārpene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Viktorija apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Tukums Apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas novada Nīkrāces pagastā.
Rūnaiši apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā
Vēršmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā
Videnieki apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā
Bračas Apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
Vecskujene apdzīvota vieta (mazciems) Skujenes pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Skultes pagastā
Lielaisciems apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
Zvirbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
Cērkste Apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā.
Jaunā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Apes pagastā
Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas
Roņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Ruikas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Drandi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Jeberi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
Lembis Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
Žīguri Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Bindes Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Mārci Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Ozoliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Rudaci Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Krūklanti Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Liedulieši Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Prāmnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Rauziņa Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Ruņģi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Vārniņas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Mačāni Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Mālejas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Pūķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Grotūzis Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Jaunbilska Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Lūķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Mācītājmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Kuļķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Lazdiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Lindes Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Varicēni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes pagastā
Muktiņi apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
Robežkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
Karogi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Ķilas apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Līciems apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Limšēni apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Mārciemi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Daibe apdzīvota vieta (mazciems) Stalbes pagastā
Straumes apdzīvota vieta (mazciems) Stradu pagastā
Lielstraupe apdzīvota vieta (mazciems) Straupes pagastā
Zilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Sunākstes pagastā
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Suntažu pagastā
Mucukalns apdzīvota vieta (mazciems) Susāju pagastā
Samtenes apdzīvota vieta (mazciems) Sventes pagastā
Tīrumi apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā
Virsīte apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā
Gorbunovka apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā
Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Lasenberga apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Lazovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Saviški apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Cibuļovka Apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
Šukteri apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā
Vārve apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā
Ģibuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 12 km no Talsiem, pie Rīgas - Ventspils šosejas.
Lube Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža.
Īve Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 24 km no Talsiem.
Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Brieži Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Ezergaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Lielvirbi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Lipsti Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Lūši Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Mazvirbi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Pedvāle Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Režas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Rinkule Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Riepaldciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Ambrakas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
Kroņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
Raudziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Balgales pagastā.
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Plintiņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Anstrupe Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Arkliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Dravnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Iliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Kaleši Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Kurši Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Līči Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Mazspāre Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Mordanga Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Turkmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Dūmciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
Grodnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
Kalnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
Košrags apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Kolkas pagastā
Krievragciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā.
Miegūze Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Sārcene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Sukturi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Vīgrieze Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Oktes pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Čīkstiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Fridriķmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Garlene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Jaunokte Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Odre Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Okte Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Pilskalnciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Pļavmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Šķēde Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Strīķciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Vagargals Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Andumi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Birzmaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Bungciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Gailīšciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Mazstende Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Sukturi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Kalnradži Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Lībe Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Lubeskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Popervāle Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Sārkaste Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
Pūrciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Aizklāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagasta ziemeļu galā.
Apšuciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā.
Birziņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā.
Gravas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Mazstrazde Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Saulīšciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Gambija Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Klīve Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Lielsalas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Pobuži Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Vecpūņas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Dārte Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Iģene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Klāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Mazsārcene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Valgalciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Dārzciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Ezerciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Skrunda Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Mežrijas apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Runtes apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Zaļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Kalnāji apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Kranciems apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Saulesdārzs apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Turkalne apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Troškas apdzīvota vieta (mazciems) Tirzas pagastā
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Latgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Muiža apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Rutki apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Sala apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Indriķi apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā
Krampji apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā
Rūpnieki apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā
Kačori apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā
Vāle apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā
Jaunsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā.
Oksle apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā
Balklāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā.
Pēteri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Džūkstesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Grauzde Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Ķunduri Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Mācītājmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Engures pagastā
Dārtsmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Kalnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Pētertāle Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Snapji Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Jaunsēži apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Josti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Aizas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Bruži Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Pičas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Sautiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Vecsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā
Aizdzire Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā 6 km no Kandavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1397. g.
Antiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā.
Blāzma Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
Burtnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
Mariņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
Pūres stacija apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Beķermuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Daigone Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Galciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Kalnēji Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Mazlamiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Meiniķi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Putnēnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Vidusciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Vildene Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Brizule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā.
Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas
Birztala Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Birzule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Cerība Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Plieņi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Vilksala Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Praviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā.
Spirgus Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā.
Vīksele Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā.
Kūdra apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Radziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Aizpure Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Gaiļi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Sēlīši Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Sloklejas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Vecmokas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Vilkāja Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Zaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Jaunvarieba apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā
Pūces apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā
Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā.
Jaundziras apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zantes pagastā
Klāvciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zemītes pagastā
Bazāni Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Dumpiete Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Dzirciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Rindzele Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Krīvi apdzīvota vieta (mazciems) Tumes pagastā
Zundāni apdzīvota vieta (mazciems) Turku pagastā
Vilkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ukru pagastā
Marģitava apdzīvota vieta (mazciems) Upmalas pagastā
Bregži apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Košas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Ķūķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Silavnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Šķirbas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Struņķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Lielbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Vaiņodes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Varķe apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Vecbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Staļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
Kalnstaldoti Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Ķeizarpurvs Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Kairi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Bāci Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Lācupi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Kaģumciems Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Putras Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Vērsīši Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Zaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā
Zīle apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā
Liepkalni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Mazvalle apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Tenteni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Penči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Budenbroka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Dikļu pagastā
Oleri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Jeru pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
Dūķeri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Blāķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Blanka Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Kazruņģis apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Bidzi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
Oliņas Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
Buka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā
Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Pantene apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā
Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Jaunate apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā
Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Cauči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Vaidavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Podzēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Pricēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Baužmala Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
Annasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Sipi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Daliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā
Varieba apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā
Maurāni apdzīvota vieta (mazciems) Varakļānu pagastā
Ierniņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Kalngali apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Ķoderi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Leitāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Midzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Medņu Rubeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Sprukti apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Timsmales apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Trākši apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Ušāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Stivrenieki apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā
Znotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā
Rimeikas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā
Rūdēkas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā
Kleķeri Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā.
Ļūdi Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.
Gulbji Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagastā.
Brekti apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Cepļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Grūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Igauņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Incēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kabulēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kagaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kaikaši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Ķāķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kriemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Krievēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kubuliņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kūrēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kurmji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Meirēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Plauži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Remeicēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Smeiļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Smetes apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Spuldzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Staņaudi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Stīnūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Tašķēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Tomuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Veļķumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Vīļumi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Zēniņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža
Kirliški apdzīvota vieta (mazciems) Vecsalienas pagastā
Brūveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā
Zvirgzde apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā
Irbene Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ances pagastā.
Zūru mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Ūdrande Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
Jaunmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Popes pagastā.
Banku ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Amele Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagasta austrumu daļā.
Dandzītes Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
Puzenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
Speltes Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
Akmeņdziras Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
Ēvartciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
Kamārce Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
Krievlauki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
Liepene Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
Miķeļtornis Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
Muižnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
Dzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā.
Zaļais ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
Usmas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
Amjūdze Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
Desuciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
Jaunmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
Leči Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
Sise Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
Abavmala Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Laidzesciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Pasilciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Vāverciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Svikļi apdzīvota vieta (mazciems) Vērēmu pagastā
Saraiķu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vērgales pagastā
Lauski apdzīvota vieta (mazciems) Vestienas pagastā
Silikāti apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Stauģi apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Vārnava apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Grāvendāle apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā
Kaivēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Rušēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Silajāņi apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Vecskolas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Vērsēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Zaprauskas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Zobēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vijciema pagastā
Lucāni apdzīvota vieta (mazciems) Viļānu pagastā
Leišupi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Daugavas Ķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Rēķi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Rudzāti apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Stikānturki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Straumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Trepe apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā
Saliņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā
Višku stacija apdzīvota vieta (mazciems) Višķu pagastā
Cīruļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Sierotava apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Smaltāni apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Vērtūži apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Savelinki apdzīvota vieta (mazciems) Zaļesjes pagastā
Miezāji apdzīvota vieta (mazciems) Zantes pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Zasas pagastā
Krūsāri apdzīvota vieta (mazciems) Zaubes pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Zemītes pagastā
Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā
Griguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā
Strautiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā
Magonas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
Murdēni apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
Spulgas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
Zāģeri apdzīvota vieta (pamesta viensēta) Ogresgala pagastā
miests apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, ciemats (1))
Kergesāre apdzīvota vieta (pilsētciemats) Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļā
Pūņicas Apdzīvota vieta (saimniecība) Talsu novada Lubes pagastā.
Kaitra apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
Meļova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
Rusački apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
Zujeva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
Beķeri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā
Katuži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Sinaviški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Eglaines pagastā
Suhocki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Grāveru pagastā
Dzirvani apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Konstantinovas pagastā
Sauši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Konstantinovas pagastā
Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Aišpūri Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
Vikiški Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Osva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Čaplinščina Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā.
Kuzmini Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā.
Zagorci Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā.
Dreģeļi Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Manuha Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Juhņeviči Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Suhorukova Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Volkojedi Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
Leiši Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Bički Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Laivacums Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Budži Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Turku pagastā.
Nitiši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Naujenes pagastā
Brušvīti apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Nīcas pagastā
Osuņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Podosinovka apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Upmalas pagastā
Mazupciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rojas pagastā
Gaisma apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Jugla apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Sviļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rucavas pagastā
Žluktova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Šķaunes pagastā
Dižmežciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā
Bružēni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
Ģīci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
Bikova Apdzīvota vieta (skrajciems. izzudis) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
Divezeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
Āņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā
Stapriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novadā.
Akatnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas novada Aglonas pagastā.
Brūveri apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Čuhnāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Gorodoka apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Guļbinka apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Gūteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Janova apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Jonāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Kapiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Krivošeji apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Kukari apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Kundzinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Leitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Livdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Livdanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Lopoti apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Lučķini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Matisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Meiruļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Misāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Aglonas Madelāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Ezera Ukini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Meža Ukini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Skudru Grebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Kapiņu Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Repši apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Rivari apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Ruskulišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Rutulišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Sekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Sgajevski apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Sienapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Spīķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Starodvorje apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Staskuni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Šumski apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Terehova apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Tūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Ūsāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Voguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Zaikovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Zlotnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Zukuli apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Valaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Mailīšciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ainažu pagastā
Surčciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ainažu pagastā
Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā
Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā
Sirmauši apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā
Skujaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā
Trakšēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā
Vesetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā
Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā
Zeiles apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Rasas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Ratnicēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Austrumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Viņaukas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Kukalēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes novada Gārsenes pagastā.
Kalnageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Kalnarāciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Kalnaraupi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Kaņupaites apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Kungudruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Navicki apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Stūrageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Būcmaņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Alsungas pagastā
Ilzene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novadā 25 km no Alūksnes.
Mežslokas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Paiķēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Garasimi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Garjuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Igaunīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Jurenski Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Lāzberģis Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Mārtiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Murjāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Ploskums Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Sauliķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Stocene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Supes Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Tereški Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Vēverkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Dekšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Gribažas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Lēģernieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Silaveršas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Svari Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Auguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Opekalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Vēciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Sprīvuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas.
Ermiķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Gotlupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Jerlani Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Ķelles Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Okani Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Puļķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Pūzupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Uranaži Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Kruti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Strauti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Adamova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Aizgārša Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Bērzupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Briežudārzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Demšas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Doktas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Franciskopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Gornasti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Kalvene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Kudinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Mežarija Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Polsas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Prīduļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Purnava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Saides Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Sils Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Sprinduļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Stārdupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Surikava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Truļļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Brūnas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Kopmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Mērnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Pūriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sebežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sviestiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Briedinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Tarvas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Pujakalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vaidava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vuķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Kūdupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Kalnapededze Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze.
Bruņiševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Čistigi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Fjuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Jaseņeci Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Klementine Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Ķurši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Naumova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Orlīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Pļevna Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Ponkuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Puncene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Šeļehova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Snopova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Stuborova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Zabolova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Zagorje Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Zvaneri Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Bārdaskrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Druskas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Peņķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Rules Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Joškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Kundrati Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Micpapi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Bieranti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Cielavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Šļukums Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Vengerski Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Stākas apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā
Velmeri apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā
Zāģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā
Dzirvaņišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Garšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Graiži apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Guta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Ignatoviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Isajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Ivanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Jaunaiskrūgs apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kaļķes apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kapči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Karališkas apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kondavnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kurloviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Lukjanska apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Mīžusāta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Lauka Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Vecie Stupeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Jaunie Stupeļišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kalna Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Zaborjes Ubadziņš apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Meža Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Mazie Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Zastennije Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Meža Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Škīviški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Skromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Škuta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Svēteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Uļiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Gļinaruča Apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
Rogačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu un Biķernieku pagastā
Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Bronki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Golovanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Grabova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Grigodinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Grišāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Grīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Janokra apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Janovci apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Kotoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Lītaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Malka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Muntiški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Andrupenes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Dagdas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Rogaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Slesari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Stalīdzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Sukaili apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Tizori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Usači apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Užaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Vasiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Vigori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Zundi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Libiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Grižanki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Jakiži apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Kondraši apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Kovaļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Kromani apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Kuiki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Kulakova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Lapi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Ličmurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Mamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Mamonova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Mihaļina apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Mižuki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Rokoli apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Vamžuški apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Virzas apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Vucini apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Zigmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Grūbe apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā
Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā
Rumpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā
Žubes apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā
Teiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aronas pagastā
Kapteiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
Tuksneši apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
Vārkava apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
Veldres apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
Dzirvaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Gorki apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Karaļova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Kriņica apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Kurļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Meņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Reiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Rubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Zeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Zukulova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Grandāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Kozuliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Lindāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Loškas apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Marinzeja apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Nārta Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Nārtas Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Nārtmale apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Rockāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Zirnaites apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Rijnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Audriņu pagastā
Zarečje apdzīvota vieta (skrajciems) Audriņu pagastā
Dzerbaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšaugavas novada Maļinovas pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Daniļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Jurgelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Kloveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Koktagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Lielā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Peikstuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Pītreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Podgaršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Ragačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Augškalne Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Bērzene Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
Buteņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Pavlovskoje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Akleņiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
Auguliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Daukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Dedelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Gandiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Paegļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Pastorāts apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Putrami apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Pokropiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Ornišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Petrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Pipari apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Akmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Baiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Baltači Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
Palabiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Peļušina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Lāčukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Plonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Pramanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Aizupieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Andrijova Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Audzeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Baltači Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Baltaiskrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Bībelišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Gardeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Peski 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Peski 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Tuksnesis apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Ašinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Aukšpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Baraviki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Borski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Folvarcieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Priežu sils apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Patmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Auksteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Gančevski Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Jaunā Porečje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Ēģipte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Ērgļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Pļaviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Ragauniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Biruliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Bandališki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Butiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Diļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Dūdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Kaušeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Pritikina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Raščina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Buivīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Dreiski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Dukurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Nīcgales muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Auseika Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
Zamečka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
Bučāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Bundišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Nīcgale apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Pilači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Pīlādži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Podbornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Ausekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Šķeltovas pagastā
Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Aizbalti Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Baltakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā
Bombizi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Dzirnaviškas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Ezerstarpi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Gajs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Mazā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Pirmā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Otrā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Pakņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Plotupi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Antāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Balašķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Deiķi-Brenči Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
Rejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
Brāslava apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā, Sivera ezera rietumu galā
Skurbenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
Spaļenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
Stūri apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
Vārpas apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
Danski apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Dziervīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Grikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Jorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Karpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Ķēvesdruva apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Kolnumeži apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Kuzņecova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Lauruti apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Leidumi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Mačusola apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Maiļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Maksi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Mežupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Morkova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Obeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Risova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Slostova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Surikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Svātūne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Sviļpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Upiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Upmale apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Vārnīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Viborgi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Zubki apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Timšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Žeikari Apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā.
Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns.
Apšova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Blauzgova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Boncāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Buksti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Demerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Dokti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Ezerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Kļangova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Odumova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Pazlauga apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Pleitova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Puncuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Brieksīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas un Briežuciema pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Āžudambis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Centramuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Dobenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Dūrupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Dzeņulauza Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Kārklinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Keņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Lāčugabali Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Lācupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Lemešava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Mēķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Ozolsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Pilskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Plītinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Rāvusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Reči Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Salmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Silamala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Stepjugabali Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Vaņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Verpuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Žaugupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Mūrava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Auzāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Babāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Brieževa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Brūklāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Burčeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Dubļava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Elkšņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Krievkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Lielmežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Mežarija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Moziņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Ploskena Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Silakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Taureskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Vējava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Vistusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Kažoki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Augstari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Beļauski Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Bērzieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Bonifacova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Gabrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Golvari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Gribkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Jabalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Javenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Kiļauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Kļaviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Kononi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Lāčaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Lauskinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Masalnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Pāliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Pelerijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Saksmale Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Sprodzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Tabakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Vasariņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Viškuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Zosuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Abriņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Augstasils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Ausala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Begunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Bēliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Bilga Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Bokova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Briežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Cērpene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Čilipīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Dambergi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Denicova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Dukuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Grūšļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Kroni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Kvašņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Lazduleja Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Ostrolīdumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Ploskene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Pūšļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Pužulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Štikunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Stouberova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā.
Kaupiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Krampiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Mežupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Naglīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Purviņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Runcene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Vakšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Vītoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Zeltupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Žogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
Pērkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Briedīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Celmene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Celmenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Druvenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Dvorupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Esmeraldova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Ežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Gobusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Grīvgals Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Guznava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Jāņusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Krasnogorka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Meirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Nikolajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Oļģina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Paulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Pelnupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Pordari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Silaciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Sita Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Steķintava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Stirnusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Tīreļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Tropiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Vasiļjeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Vladimirova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā.
Gailova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kupravas pagastā
Pīteri apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lauderu pagastā
Dreimanova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Drudži apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Dundenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Gariesili apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Obulderi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Osa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Ozolnes apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Ozolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Papurne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Piļskolni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pilsnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Polokori apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pričauni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Aiztilte Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
Akmeņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Avikši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Dukuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Grīva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Kīļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Orlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Ozolava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Ščeglova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Stīgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Zirgadobe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Bordova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Kļučniki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Loduma apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Olutova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Rači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Aizgalīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Bahmatova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā.
Pedeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Pasienes pagastā
Biškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Bolupnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Daudzene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Daugasne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Drebēji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Egļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Foršteja apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Medņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Oparnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Perdiklāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Pērtupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Pliksna apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Pokrata apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Aizstirne Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Anengofa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Baldones Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā.
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Egļava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Eržepole apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Jauji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Posacki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Ančipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Bākarova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Dubļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Barbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Degumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Dievžeikari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Eglīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Jaujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Kadiševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Kāpessils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Keibinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Kuģenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Mēneši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Mežarijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Raicene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Roditeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Rutkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Siliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Siltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Spirģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Toki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Ūdrene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Vindava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā.
Doburūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Dambīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Grūznis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Lutenāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Ranguči Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Rozenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Sāvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Sudrabe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Vilkarūcis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Vuškusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
Biekerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Bliņica apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Ezermala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Kazukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Ņemecki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Rejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Badnova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
Gārša apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā
Jūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Makšinava Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Makšinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka.
Aizezere Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Annasbirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Apšukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Ašusils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Augstābirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Berezņaks Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Čāgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Dampadruva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Derdziņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Dubudeksnis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Egļukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Georgijeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kačupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kuprava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Lauzas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Mežārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Miezāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Pakalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Pokuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Smiltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Sprogas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Ukraina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Valentinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Katleši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā
Pritikova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā
Susāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā, 4 km no Viļakas
Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Barkavas pagastā
Ķīburi apdzīvota vieta (skrajciems) Bārtas pagastā
Krūte apdzīvota vieta (skrajciems) Bārtas pagastā
Pleči apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Palejas apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Kurmenes pagastā
Akmiņupe apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Apšukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Baliniški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Dirbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Ilzmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Kaupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Ūžuļu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Mazie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Lielie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Putnu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Žāgeri apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Krūškalns apdzīvota vieta (skrajciems) Bēnes pagastā
Inčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā
Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā
Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Gereniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Grizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Kriškinova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Kromāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Kuzminci apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Lastovki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Moroziki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Rusecki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Samaniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Stašova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Stoponīši apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Valuhi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Vidņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Zjazuļka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Zjazuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzkalnes pagastā
Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzpils pagastā
Brenteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Gorbačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Guļino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Kolobuhino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Krasnoje apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Krivošejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā

ī citās vārdnīcās:

LLVV

MEV