Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ma.

Atrasts vārdos (506):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

ma chère

Atrasts skaidrojumos (10000+):

datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
marļiks _Marlboro_ cigaretes.
Ostjaku–Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
Mamutu nacionālais parks "Mamutu alas", atrodas Kentuki štatā, ASV, izveidots 141. g., platība - 213,8 km^2^
vīlīte (Maizes kukuļa) maliņa.
cepienis (Maizes) cepiens.
apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt.
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata")
mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus")
krāšņziedu ābele ābeļu suga ("Malus floribunda")
agrīnā ābele ābeļu suga ("Malus praecox")
Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka.
Abza Abze, Mazās Juglas pieteka.
Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise.
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija.
Madaļāni Ačkirkas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukuma variants.
Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu
Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu
vilāja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Mauritānijā, Sudānā un Tunisijā.
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
atols administratīvi teritoriāla vienība Maldīvijā
Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam
Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta
Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam
Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam
Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu
Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris
Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta
Majordomo adresātu saraksta serveris _Majordomo_
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
Madaļāni Aglonas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madelāni" nosaukuma variants.
Madelāni Aglonas Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums.
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski.
Agliunas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukuma variants.
Aglyunys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukums latgaliski.
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski.
Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski.
Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski.
dusens Agrīnā ābele ("Malus praecox").
splitābele Agrīnā ābele ("Malus precox").
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe.
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera.
Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe.
Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša.
Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste.
Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce.
Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
Algeti Aiza Mazajā Kaukāzā.
Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā.
Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m
mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma.
Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls.
Aklais ezers Aklais Palsis Madonas novadā
Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu.
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam)
Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots
kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
maztālieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Maztāles" iedzīvotāji.
Alorstara Alorsetara - pilsēta Malaizijā.
Artas alas alu sistēma Spānijā (_Artá, Coves d’_), Baleāru salu Maļorkas salas austrumos
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis.
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums.
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē.
malienieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Maliena" iedzīvotāji.
Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē.
Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji.
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā.
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski.
alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
Djegosvaresa Anciranana - pilsēta Madagaskaras ziemeļos.
andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
mariampolieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mariampole" iedzīvotāji.
mamonieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mamoni" iedzīvotāji.
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
piligrimtēvi Angļu puritāņi, kas 1620 ar kuģi "Mayflower" izceļoja uz Jaunangliju ASV.
maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna.
Ahrimāns Anhro Mainju, galvenais negatīvais gars zoroastrismā.
mango ankardiju dzimtas ģints ("Mangifera"), mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem
Antananariva Antananarivu, Madagaskaras galvaspilsēta.
Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem.
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug
Andrača apdzīvota vieta (_Andratx_), Baleāru Salu Maļorkas salas rietumos
Lielmēmele apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mazzalves pagastā
Balda Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs
Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs
Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
Ļaudona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs.
Mētriena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs.
Barkava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 28 km no Madonas, pagasta centrs.
Lazdona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs.
Prauliena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs.
Biksēre Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs.
Kusa Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā.
Sauleskalns Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
Līčupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 67 km no Ogres un 15 km no Ērgļiem, Mazozolu pagasta administratīvais centrs.
Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
Blūmreiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Kaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Luņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Naglas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Proņkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Ciskāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Kalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Kaļvi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Kaniņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Līdēre Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Pumpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Šķūri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Jaudzemnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Veczeltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Dzirnaviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Grostona Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Iedzēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Ozolkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Viļķeni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Auziņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Bebri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
Bučauska apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Bakani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā; Bakāni.
Grases Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Gribažas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Jaunbakāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Krampāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Kroņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Laucene Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Mežļaides Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Padoms Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Skutāneļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Tūjāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Pulčēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Jumurdas pagastā
Rizgi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Apšuriņķis Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Liepnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Maisi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Mārtiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Stepes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Trekaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Tuteni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Veckalsnava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Anckani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Blākaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Bukas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Bulēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Dzeņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Dzeņumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Gravasmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Grotūži Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Grūslēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kaupiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kurmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Lielstāpeles Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Lubeja Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Namdari Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Reiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ruļmurēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Šķētes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Slieķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Sveiļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Sveļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Telvieši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Tīrumskanuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Tošpavāri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Vērmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Virgabaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ziedaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kalnvirsa apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Aburti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Anzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Cekuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Ķepši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Ruķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Sāviena Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Silieši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Stopāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Toce Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Randoti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Rēķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Aizpurves Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Alžāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Dēgļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Dūkstupi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Jurjāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Ķimstnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Lielnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Ozolkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Palejas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Pamati Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Asni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Cesvainieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Kalnagals Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Baltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Būdāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Kalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Lūza Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Saikava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Silkalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Silnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Trakši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Vecpoļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Bāguņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Bērzmilni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Caurvēderi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Dravnieks Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Jaunpatkule Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Klaucēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Krieviņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Poļvarka Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Sprīzdāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Kaukuri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sausnējas pagastā
Dambīši apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā
Piekalnes apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā
Kārsavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā
Naglāni apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā
Zibla apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā
Parkmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
Tīši apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
Unguri apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
Krasti apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā
Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā
Vecmēmele apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā
Saules iela apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Lielāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Plātere Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Vecķeipene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Vērene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Ogresmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā.
Vecogre Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā.
Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Blāķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Blanka Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Brūnas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Kopmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Mērnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Pūriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sebežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sviestiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Dzerbaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšaugavas novada Maļinovas pagastā
Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Jaunā Porečje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Makšinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka.
Ancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
Beržovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
Čāvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
Drikaški Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
Ļurbova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā.
Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Jēči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Kokari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Lielā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Mazā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Nesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Novoselki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Orlāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Petinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Lode Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Oļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Viesiena Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Obsenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Aiztilte Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Akmeņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Bozēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Bulmeistari Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Čērzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Mālnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Mālsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Muiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Osogols Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Radžēļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Silaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Sumeinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
Muižnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Baldones Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Birznieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Lapenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Sīmašas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Apogi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Ērgala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Lāči apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Aronieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Ramuļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Buļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Gulbēre Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ļūļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Mēdzūla Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Skanuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ķunci apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Beļava Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Kalnāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Kalpi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Ķikuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Skutāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Zīliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Aizkalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Pilskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Opsi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Rāksala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Druvenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Gaigalieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Iecelnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Jaundegumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Jaunlubāna Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Klāvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Krievbirze Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Lielmežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Liepsalas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Paukulnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Pauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Rupsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Siliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Stūrmežs Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Zvidziena Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Graviņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Kamatauskas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Aizkuja Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā.
Patkule Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Siļķava Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Silnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Stiprie Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Ramļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sausnējas pagastā
Tolka Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Vestienas pagastā.
Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Malienas pagastā
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Malienas pagastā
Čudari apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Grebņova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Ījevka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Īrubine apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Kabulova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Kapačova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Kaskāni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Kukari apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Lāpova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Livzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Ločukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Lukstinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Meitri apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Mihaļčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Moseji apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Lielā Zeļčova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Mazā Zeļčova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Malnavas fermas apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Rudiņova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Skobulīna apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Šnitki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Soldoni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Straujenka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Tipani apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Tronova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Ubagova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Zastinki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Dagušova Apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā.
Sidorovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maltas pagastā
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Maltas pagastā
Jakubini apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Janciški apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Kurpenišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Makareņata apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Markitanti apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Jaunā Zeļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Vecā Zeļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Oborūni apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Rubeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Silacirši apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Silkini apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Vasiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Zaļumi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Mīlītes apdzīvota vieta (skrajciems) Matīšu pagastā
Sudrabkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Mazzalves pagastā
Astici Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, agrāk saukta arī "Malukšta".
Sergejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Barauha Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Bički Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Bikaunīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Brīžgoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Černoste Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Dupini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Dzementova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Dzeniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Garkolni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Griščati Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Jakoviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Jevtišovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Kiseļovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Lapatiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Leimaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Lejnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Locukolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Maltečka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Mīškoņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Paškeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Pinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Skutāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Šmeiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Solomenka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Špieļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Strodziškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Viškeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Zagajevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Pučurgas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā
Bauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā 6 km no Matīšiem
Pavasaris Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Daugavpils novada Maļinovas pagastā.
Liepa Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Pavasaris Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Rosme Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Maļinovas pagastā
Alderi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā.
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
Brenci Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km no Alūknes, Malienas pagasta administratīvais centrs.
Māriņkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs.
Mārsnēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs
Sausnēja apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā), 12 km no Ērgļiem
Liezēre Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris".
Vestiena Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs.
Dzelzava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs.
Degumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs.
Lautere Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Zelgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Ošupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada austrumu daļā.
Aizpurve Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā 31 km no Madonas.
Meirāni apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Jāņukalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Jaunlazdona Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Lazdonas pagastā.
Ozoli Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Vecsaikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža
Jumurda Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs.
Lemešova apdzīvota vieta (vidējciems) Malnavas pagastā
Bozova Apdzīvota vieta (vidējciems) Malnavas pagastā.
Zādzene Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Rozentova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā 2 km no Maltas.
Aizupes Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara.
Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
Ramata Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs.
Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Murmastiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs.
Kokari Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs.
Arnicēni Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Aronas pagastā.
Aizbetņi Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Jumurdas pagastā, Jumurdas ezera dienvidu krastā.
Aronmūrnieki Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Valgaci Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Aizāri Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā 5 km no Madonas.
Aizpurvi Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā.
Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Masačūsetsas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Konnektikutas štatā, 58100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Virdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2010. g.)
Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Konnektikutas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kīhei Apdzīvota vieta ASV ("Kihei"), Havaju štatā, Maui salā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
Lahaina Apdzīvota vieta ASV ("Lahaina"), Havaju štatā, Maui salā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Konnektikutas štatā, 18250 iedzīvotāju (2007. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Manhatana Apdzīvota vieta ASV ("Manhattan"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Menkeito Apdzīvota vieta ASV ("Mankato"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mērieta Apdzīvota vieta ASV ("Marietta"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mērisvila Apdzīvota vieta ASV ("Marysville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Māršfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Marshfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mārtina Apdzīvota vieta ASV ("Martin"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Martinesa Apdzīvota vieta ASV ("Martinez"), Džordžijas štatā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.).
Meisona Apdzīvota vieta ASV ("Mason"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meisona Apdzīvota vieta ASV ("Mason"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Milforda Apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Masačūsetsas štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vailuku Apdzīvota vieta ASV ("Wailuku"), Havaju štatā, Maui salā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā
Aba apdzīvota vieta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā
Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
Dormāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Fima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Muizona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Murmelonlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Ponfaveržē-Moronvijē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Sentmeneūla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Suipa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Varmerivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Vitrīlereimsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Atuona apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Atuona_), Marķīza salu Hivaoa salā
Ajamarina apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Marína_), Egejas jūras Dienvidsporādu salu grupas Leras salā
Ajosmateja apdzīvota vieta Grieķijā (_Ágios Matthaíos_), Kerkīras (Korfu) salā, Epiras perifērijā
Iraklija apdzīvota vieta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju
Bēlonvērheda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumos, Malita pussalā
Lavēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumos, Lago Madžores ezera austrumu krastā
Bavēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Kannobio apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Streza apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Altona apdzīvota vieta Kanādā (_Altona_), Manitobas provinces dienvidos
Morisa apdzīvota vieta Kanādā (_Morris_), Manitobas provinces dienvidos
Kilarni apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Kristalsitija apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Manitu apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Mordena apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Pailotmaunda apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Plamkūli apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Rozorivera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Vinklera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Emersona apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
Gretna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
Delorēna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos
Melita apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos
Boiseveina apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumU daļā
Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē
Andra apdzīvota vieta Krievijā (_Andra_), Hantu-Mansu autonomajā apvodū - Jurgā, Obas labajā krastā
Armaņa apdzīvota vieta Krievijā (_Arman’_), Magadanas apgabalā, Ohotskas jūras Taujas līča krastā
Atka apdzīvota vieta Krievijā (_Atka_), Magadanas apgabalā
Arka apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgabalā, Ohotas upes labajā krastā
Palatka Apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgbalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Borodina Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta.
Shodņa Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons.
Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā
Nērna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastē
Losimuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastes austrumos
Dingvola apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļrietumu piekrastē
Invergordona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
Olnesa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
Forisa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Marifērta dienvidu piekrastes
Baki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Benfa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā
Kāsldosona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabalā
Mahera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabala ziemeļu daļā
Antanava apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanavas_), Marijampoles apriņķī
Ašvēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Ašvēnai_), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona austrumos
Auksūda apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksūdys_), Telšu apriņķa Mažeiku rajona ziemeļaustrumu daļā
Sangrūda apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidos
Juņģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā
Ļudvinava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā
Želsva apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā
Vištīte apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa rietumos
Joģinišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Ļeķēči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Ķiduļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļrietumuu daļā
Lukši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļu daļā
Bartninki apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Barzdi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Ģiži apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Griškabūde apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Gudeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Igļauka apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Jūre apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Mokoli apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Pajevone apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Patašine apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Pilvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Sasnava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Siņtauti apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Šunski apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Verši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Balēnas apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Kraķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Laižuva apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Palnosi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Piķeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Šerkšnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Tirkšļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Židiki apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Šānvalde apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Maurenes pagastā
Antindža apdzīvota vieta Madagaskarā (_Antindra_), Ancirananas provincē
Andžuka apdzīvota vieta Madagaskaras dienvidrietumos (_Anju_), Tuliaras provincē
Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Āķēni Apdzīvota vieta Madonas novada Ērgļu pagastā.
Ajerbaloi apdzīvota vieta Malaizijā (_Ayer Baloi_), Džohoras štata dienvidrietumu daļā
Balina apdzīvota vieta Malaizijā, Kedahas štata austrumu daļā
Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
Anefisa apdzīvota vieta Mali Republikā (_Anéfis_), Kidalas reģiona dienvidos
Ansongo apdzīvota vieta Mali Republikā (_Ansongo_), Gao reģiona dienvidu daļā
Aravana apdzīvota vieta Mali Republikā (_Araouane_), Tombuktu reģionā, Azavāda tuksnesī
Abeibara apdzīvota vieta Mali ziemeļaustrumos (_Abeibara_), Kidala reģionā
Atarta apdzīvota vieta Maltā, Maltas salas centrālajā daļā
Ārpa apdzīvota vieta Maltas Republikā (_Għarb_), Audešas (Goco) salas ziemeļrietumu daļā
Agdza apdzīvota vieta Marokā (_Agdz_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā
Ain Benī Mathāra apdzīvota vieta Marokā (_Aïn Benimathar_), Austrumu reģionā
Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos
Ain Leūha apdzīvota vieta Marokā (_Ain Leuh_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā
Aitbenhadū apdzīvota vieta Marokā (_Aït Ben Haddou_), cietoksnis pie sena karavānu ceļa, Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Āit Jaaza apdzīvota vieta Marokā (_Ait Iaaza_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Alnīfa apdzīvota vieta Marokā (_Alnif_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona dienvidrietumu daļā
Āsa apdzīvota vieta Marokā (_Assa_), Gilmīma-Smāra reģionā
Araka apdzīvota vieta Māršala Salās (_Arrak_), Madžuro/Mežro salu grupā
Ain Ben Tilī apdzīvota vieta Mauritānijā (_Aïn Ben Tili_), Tīris Zemmūra vilājas ziemeļos
Amurdža apdzīvota vieta Mauritānijā (_Amourj_), Austrumhodas vilājā
Algeirauna apdzīvota vieta Mozambikā (_Algueirāo_), Manikas provincē
Baņe Mazurske apdzīvota vieta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā
Ansrojala apdzīvota vieta Seišelās, Indijas okeāna Seišelu salu Mae salas austrumu piekrastē
Anslarī apdzīvota vieta Sentlūsijā, Mazo Antiļu salu Sentlūsijas salas rietumu piekrastē
Marti apdzīvota vieta Somijā (_Martti_), Lapzemes austrumu daļā
Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
Arta apdzīvota vieta Spānijā (_Artá_), Baleāru salās, Maļorkas salas austrumos
Vildene Apdzīvota vieta tagadējās Jūrmalas pilsētas Majoru teritorijā.
Asanvari apdzīvota vieta Vanuatu (_Asanvari_), Penamas provincē, Klusā okeāna Jaunhebridu salu Maevo salas dienvidos
Apio apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Apio_), Malaitas provincē, Malaitas salas dienvidos
Bangala apdzīvota vieta Zimbabvē, Masvingo provincē, Mutirikvi upes krastos
Markarīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Markaryd_), Krūnuberjas lēnē
Mēmele apdzīvotās vietas "Lielmēmele" daļa Mazzalves pagastā
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā.
kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem)
Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā.
Dievmātes sāpju ceļi apokrifisks nostāsts, kā jaunava Marija apmeklējusi grēcinieku moku vietu
Baltais strauts Apozole, upe Madonas un Jēkabpils novadā.
Maunakea aprimis vulkāns ASV (angļu val. _Manua Kea_), Havaju salu Havajas salā, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salās
Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju
Liaņdzjana apriņķis Taivānā, ietver salu grupas Austrumķīnas jūras rietumos, Ķīnas piekrastē - Dunjiņu, Madzu un Džuguaņu salas, kā arī Dunšas salu
Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.).
Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības
Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas
kabala arābu un tatāru aizdevuma zīme, Lietuvas lielkņazistē un Maskavas lielkņazistē lietota jau 14. gs. beigās
Aress Arejs, seno grieķu mitoloģijā - kara dievs; tas pats, kas seno romiešu mitoloģijā - Marss.
Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā
Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru.
Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru
joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis.
MGA Ariari; Madagaskaras Republikas valūtas kods, sīknauda - iraimbilanja.
armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā.
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle.
Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā.
Austrona Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 9 km; Austronīca; Austra.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe.
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca.
Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 7 km
ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla").
kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
Matricaria chamomilla ārstniecības kumelītes "Matricaria recutita" nosaukuma sinonīms
AĀVM Asociētās Āfrikas valstis un Madagaskāra.
Tetīda Asteroīds, diametrs \~90 km, atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, pieder S tipa asteroīdu grupai.
Mazie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukuma variants.
Mozuos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukums latgaliski.
Mozuo Osyune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
Mozuo Osyuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
Mazā Osiune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants.
Mazā Osiuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants.
SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission").
UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods.
Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
Hārvarda universitāte ASV vecākā universitāte ("Harward University"), dibināta 1636. g., atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā.
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
Atara Ātāra - pilsēta Mauritānijā.
marindzieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji.
marinzejieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji.
Marindze Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants.
Marindzeja Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants.
Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā.
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰.
Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem.
Aratika atols Klusajā okeānā (_Aratika_), Tuamotu arhipelāga Palisera salās, Franču Polinēzijas (Tuamotu Gambjē Salās / Tuamotu un Maarevas) sastāvā
Male Atols Maldīvu salu arhipelāgā Indijas okeāna ziemeļu daļā.
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta
Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs
Zvidzes ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā, nosusināts
Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem
Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās
Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam
Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
Karalienes Mērijas Zeme atrodas Antarktīdas austrumos (angļu val. “Queen Mary Land”) starp 92. un 100. austrumu garuma grādu, to apskalo Deivisa un Mosona jūra, ledus vairoga virsas augstums — 3000 m, ledus biezums līdz 3500 m
Diližanas rezervāts atrodas Armēnijā, Mazā Kaukāza grēdu ziemeļu atzaros, platība — 230 kvadrātkilometru, augstums — līdz 2993 m, dibināts 1958. g., lai aizsargātu Mazā Kaukāza floru un faunu
Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis
Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega
Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām
Spratlija salas atrodas Dienvidķīnas jūrā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, platība - 5 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2011. g.)
Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m
Koraļļu pils atrodas Homstedā, \~40 km uz dienvidrietumiem no Maiami, uzcēlis E. Liedskalniņš kā savu māju, kas pēc viņa nāves kļuvusi par tūrisma objektu un iekļauta Evergleidsas nacionālajā parkā
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m
Indijas okeāna Centrālā lielieplaka atrodas Indijas okeāna centrālajā daļā, starp Centrālo Indijas, Maldivu un Austrumindijas zemūdens grēdu, garums - \~3800 km, platums - \~1700 km, dziļums - līdz 6090 m, ziemeļu daļā pacēlums līdz 1549 m zjl.
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa)
Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m
Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms
Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
Cingi de Bemaraha nacionālais parks atrodas Madagaskarā, izveidots 1997. g., platība - 1520 km^2^
Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m
Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m
Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis
Aiviekstes ūdenskrātuve atrodas Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidos, uz Aiviekstes, platība - \~10 ha
Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
Dauziņu ezers atrodas Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 3,2 ha
Aburta dīķis atrodas Madonas novada Ļaudonas pagstā
Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši
Vardukļa ezers atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1,6 ha
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments
Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms
Eiņa purvs atrodas Madonas novada Ošupes pagastā, Eiņa ezera vietā
Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas
Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū
Ļaudonas saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Madonas novadā, 3 km uz ziemeļiem no Ļaudonas, platība - 240 ha, derīgā slāņa biezums - līdz 4,8 m
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu
Kinabalu nacionālais parks atrodas Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas salas ziemeļu daļā, izveidots 1964. g., platība - 754 km^2^
Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m
Bordžomu aiza atrodas Mazajā Kaukāzā, Kūras ielejā, starp Meshetijas un Trialetas grēdu, Gruzijā, garums — \~60 km, dziļums — 1300-1500 m
Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri
Aru salas atrodas Moluku salu grupā (_Kepulauan Aru_), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Tranana
Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m
Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms
Managvas ezers atrodas Nikaragvas ziemeļos (sp. val. “Lago de Managua”), tektoniskā ieplakā 39 mvjl., platība — 1035 kvadrātkilometri, garums — 58 km, lielākais platums — 25 km
Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m
Sivenīcas purvs atrodas Ogres novada Madlienas pagastā, platība - 746 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,4 m, zem kūdras sapropelis
Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms
Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis
Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
Alanhes ūdenskrātuve atrodas Spānijā (_Alange, Embalse de_), Estremaduras autonomajā apgabalā, izveidota uz Matačelas upes
Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta
Sildu ezers atrodas Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, platība — 7,7 ha, dziļums — līdz 2,7 m, garums — \~0,5 km, lielākais platums — \~0,2 km; Saldes ezers; Saldus ezers
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis
Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
Glemžu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,2 km, platums - 0,75 km, absolūtais augstums - 260,5 m vjl., relatīvais augstums - 36 m
Stukules kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, divas virsotnes, 245,1 un 239,6 m vjl., relatīvais augstums - 32 m
Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem
Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra
Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
Actirves ezers Atstirves ezers Liezēres ezeru grupā, Madonas novadā.
Aktirves ezers Atstirves ezers Madonas novadā.
Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
Atšķiras Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
IMAX Attīstītākā kino demonstrēšanas un apskaņošanas tehnoloģija (angļu "Image Maximum") ar labāku ekrāna kvalitāti un skaņu, kā arī iespēju uztvert trīsdimensiju attēlu.
MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai.
Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu.
uranija Augs Madagaskarā, kura lapu makstis sakrājas dzeršanai derīgs ūdens, kāpēc ceļinieki to ļoti ciena.
Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers)
Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9 m
Murovdags Augstākā kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 3724 m, saposmo dziļas aizas.
Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs.
Pijdesansī augstākā virsotne Centrālajā Masīvā, Francijā, atrodas Overņas reģiona vidusdaļā, augstums - 1885 m
Kolovrata kalns augstākā virsotne Malaitas salā Klusajā okeānā Zālamana salu valsts austrumos, augstums - 1432 m
Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži.
Besčoki augstākā virsotne Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, Manghistau grēdā, augstums - 556 m
Vūdrofa kalns augstākā virsotne Masgreiva grēdā Austrālijas vidienē, augstums -1515 m
Šaviklde Augstākā virsotne Mazā Kaukāza Trialetas grēdā, Gruzijā, augstums - 2850 m
Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m
Gjamišs Augstākā virsotne Murovdaga grēdā Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 3724 m
Tidirhins augstākā virsotne Rīfa kalnos Marokas ziemeļos, augstums 2448 m
Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m
Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m
Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Būkšti Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants.
Derbaki Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerbaki" nosaukuma variants.
Novaja Porečje Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Porečje" nosaukuma variants.
Jaunuo Zaļuo Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" bijušais nosaukums latgaliski.
Vacuo Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
Jaunā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunā Zeļonovka” bijušais nosaukums.
Vecā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Vecā Zeļonovka” bijušais nosaukums.
Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski.
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus.
vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā.
malagasu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Madagaskarā (līdzās fr. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas.
Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā.
Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
DKW Auto marka (vācu "Das kleine Wunder" - "Mazais brīnums").
airumi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Azerbaidžānas rietumos Mazajos Kaukāza kalnos.
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru.
Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts (_Baba Burnu_), Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos, Turcijā.
Nebo Babiloniešu rakstības dievs, Marduka dēls.
Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kažaune Balda, Maltas pieteka.
Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti.
dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti.
Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
makoma Baltijas makoma - Baltijas plānčaulgliemene ("Macoma baltica").
BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council").
Maiļups Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Maiļupe" nosaukuma variants.
Masaļnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Masalnieki" nosaukuma variants.
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants.
Makšinova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava" nosaukuma variants.
makšinavieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
makšinovieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants.
bantings Bantengs - savvaļas vērsis ("Bibos banteng"), savvaļā dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā.
ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā.
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē
bartschella Bartschella schumannii - Šūmaņa mamilārijas ("Mammillaria schumannii") nosaukuma sinonīms.
Bandarpengarama Batu Pahata – pilsēta Malaizijā.
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā.
rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" (senāk "Mariannas") iedzīvotāji.
bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji.
mazsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Mazsaule" iedzīvotāji.
Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā.
Benimellala Benī Mellāla – pilsēta Marokā.
Mellala Benī Mellāla, pilsēta Marokā.
Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls.
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Com Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Coma Berenices Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
Bērzaunīca Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā.
Bērzaunīte Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā.
Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe.
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m
Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža.
Franču Sudāna bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Sudan Francaise"), kopš 1960. g. - Mali
Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.).
Kussen Bijusī Kusas muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems.
Kusas muiža bijusī muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems; nosaukums vāciski "Kussen"
maoisms Bijušā Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893.-1976. g.) komunistiska doktrīna; tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā un citās valstīs.
Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
Aķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā
Āķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā
Rozentovas muiža bijušās muižas "Rozantowo" latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta
Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
Galandfeldt Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Burtnieku novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
Malnow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kārsavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malnava.
Martzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārciena.
Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja".
Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža.
Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
Waldeck Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
Kapblans Blana rags ("Cap Blanc") uz Mauritānijas un Rietumsahāras robežas, Atlantijas okeāna krastā.
Blantaira-Limbe Blantaira - pilsēta Malāvijā.
Mazblīdiene Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazblīdene" bijušais nosaukums.
Mazmeduševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants.
Mozuo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" nosaukums latgaliski.
sankuri Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, pašnosaukums - zara.
bobofingi Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
bobogi Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
bobovuli Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
zara Bobo tautas sankuri cilts pašnosaukums Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha
Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis.
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte.
Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns.
Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu.
Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte.
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe.
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
A.L.M. Brīvo mākslu maģistrs (latīņu "Artium Liberalium Magister").
adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem
hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē.
Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā.
Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja.
birņābele Bumbierābele ("Malus domestica").
birnis Bumbierābele ("Malus domestica").
baunēnieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bauņi" iedzīvotāji.
matīšnieki Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Matīši" iedzīvotāji.
mīlēnieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mīlīte" iedzīvotāji.
pikātieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pikāti" iedzīvotāji.
marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās.
meža cauna caunu suga ("Martes martes"), dzīvnieks ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos)
Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka.
Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Marinpole Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Marenpole" nosaukuma variants.
Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte.
Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska.
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.).
Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
kamponga Ciems Malaizijā un Indonēzijā.
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm
luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās.
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms.
marijnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Marijasmuiža" iedzīvotāji.
pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā.
babirusa Cūku dzimtas zīdītājs ar diviem pāriem līku ilkņu, dažās salās Malajas arhipelāgā.
Čangbeja Čangbejas kalni (angļu val. "Changbai Mountins, Changbai Shan") - Mandžurijas-Korejas kalni.
Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
kvadraloģija četri kanoniskie evaņģēliji (Marka, Mateja, Lūkas, Jāņa)
Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki
Čigānu Čigānu dzirnavezers - bija uzpludināts Ogres novada Mazozolu pagastā.
Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Černija Čornaja, Maltas pieteka.
Anadiras kalniene Čukču kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā.
Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru.
Azel Mati dabas apgabals Alžīrijā (_Azzel Matti, Sebkha_), Adrāras un Tamarsētas vilājā
Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži.
Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas
Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha
Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
Atikiki provinces parks dabas parks Kanādā (_Atikaki Wilderness Provincial Park_), Manitobas provinces dienvidu daļā, austrumos no Vinipega ezera
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga)
Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē
Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.).
Legba dahomeju un fonu (Benina) mitoloģijā - dievība - triksters, dieva Mavu-Lizas jaunākais dēls
punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki.
keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi.
basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā.
Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava
Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā.
majorans Dārza majorāns ("Majorana hortensis").
meirans Dārza majorāns ("Majorana hortensis").
meirāns Dārza majorāns ("Majorana hortensis").
raudene Dārza majorāns ("Majorana hortensis").
hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji
protokols FTAM datņu pārsūtīšanas, piekļuves un pārvaldības protokols (angļu "File Transfer, Access and Management protocol")
CAM Datorizēta ražošana (angļu "Computer-Aided Manufacturing").
datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas
Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka.
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte.
Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām.
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa.
Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve.
bandarišķieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bandarišķi" iedzīvotāji.
būkštieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Būkšti" iedzīvotāji.
kokinieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kokeni" iedzīvotāji.
rubenišķi Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubenišķi" iedzīvotāji.
markavieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji.
flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri.
mesalieši Dažādu reliģisku sabiedrību locekli, kuras dibinājās 4. gadsimtenī; vientuli mūki dažos kristīgos klosteros Sīrijā, Armēnijā un Mazāzijā.
Katrīnas pagasts dažkārt lietots Katriņas pagasta nosaukums; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā
Aglonas Madelāni dažkārt neprecīzi lietots Aglonas Madaļānu nosaukums
Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā
Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams
Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams
Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
Dehivala Dehivalas-Mauntlavīnijas vēsturiska daļa.
Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ("Malva") ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
Madžuli Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Madžuļi" nosaukums latgaliski.
Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu.
matulānišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulānišķi" iedzīvotāji.
matulānišķieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulānišķi" iedzīvotāji.
Matulaniški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulanišķi" nosaukuma variants.
Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību.
Augšmarna departaments Francijā (_Haute-Marne_), Lielo Austrumu reģionā
Atlantiko departaments Kolumbijā (_Atlántico_), robežojas ar Bolivara un Magdalenas departamentu, apskalo Karību jūra
Dewen Devēnas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
Frovorda rags Dienvidamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts Bransvika pussalā, Magelāna šauruma ziemeļu krastā, Čīles teritorija.
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations").
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama.
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m
Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m
Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte.
Theotokas Dieva dzemdētāja, Kristus māte Marija.
antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst.
mazbrengulieši Dikļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbrenguļi" iedzīvotāji.
majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu.
Bamako distrikts Mali Republikā, kas ietver galvaspilsētu
Aruahas salas divas nelielas salas Indonēzijā (_Aruah, Kepulauan_), Malakas šaurumā
Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi
Pakri salas divas salas Baltijas jūrā pie Igaunijas ziemeļrietumu krasta - Lielā Pakri un Mazā Pakri
simarubacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, koki un krūmi, kādas 125 sugas 30 ģintīs gandrīz tikai siltākā Āzijā un Amerikā un Madagaskarā.
sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja.
malpigiācejas Divdīgļlapju augu dzimta ("Malpighiaceae"), liānas un krūmi tropu mežos, \~60 ģinšu, \~800 sugu.
cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā.
kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni.
didimēlija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Didymelales"), 1 ģints, 2 sugas, Madagaskarā.
sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu.
malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
mamilārija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Mammilaria"), lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem.
malpīgijaugi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases gandreņu rindas dzimta ("Malpighiaceae"), \~800 sugu, lielākā daļa tropu mežu liānas.
ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele.
moruška Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium Schmidt").
vīnodziņš Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium", arī "Majanthemum bifolium").
žagata Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium").
blusenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
majpuķe Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
pakrēslīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
spīdzenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
varžaukliņa Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
vīnpuķīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
pelēkais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus giganteus")
kalnu dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus robustus")
rudais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus rufus")
sarkstošā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Chlorophyllum rachodes", syn. "Macrolepiota procera")
sēnalainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota excoriata")
paugurainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota mastoidea")
lielā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota procera")
meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
dārza dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota rhacodes var. hortensis")
Mazbikstene Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" bijušais nosaukums.
Ciemats Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" daļa.
mazbikstenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" iedzīvotāji.
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis.
skuju dobumsēnīte dobumsēnīšu suga ("Marasmiellus perforans", syn. "Micromphale perforans")
marioloģija Dogmatiska mācība par svētās dievmātes Marijas personu.
Lēbe Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - cilvēku pirmsencis uz zemes, kuram bija divi dēli, kuru pēcteči ir vairākas dogonu ciltis.
Jurugu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - dievība, kas personificē haosu, neauglību, sausumu, nakti un nāvi, kurš piedzimis šakāļa izskatā.
andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas.
dolichothele Dolichothele sphaerica - lodveida mamilārijas ("Mammillaria sphaerica") nosaukuma sinonīms.
Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu.
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās.
Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva.
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
Mozī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
Dūķu Dūķu ezers - atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
Irai Dundagas novada apdzīvotās vietas "Mazirbe" nosaukuma variants lībiski.
Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
mazdupļenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazdupļi" iedzīvotāji.
mazilmājnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazilmāja" iedzīvotāji.
Selsau Dzelzavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Marianas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna rietumu daļā, apliec Mariannas salas no dienvidiem un austrumiem, maksimālais dziļums — 10924 m zjl., pasaulē dziļākā dziļvaga
Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš.
grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas.
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
Džohorbara Džohorbahru - pilsēta Malaizijā.
manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union").
asociācija ECMA Eiropas Datoru ražotāju asociācija (angļu "European Computer Manufacturer's Association").
EMSA Eiropas Jūras drošības aģentūra ("European Maritime Safety Agency").
EURO-AIM Eiropas Neatkarīga audiovizuālā tirgus organizācija ("European Organisation for an Audiovisual Independent Market").
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Malabo Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta (sp. val. "Malabo"), atrodas Bioko salā, osta pie Biafras līča (Gvinejas līča daļa), 167000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1973. g. saucās Santaisabela.
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
Džadiada El Džadīda - pilsēta Marokā.
Mazagana El Džadīdas pilsētas Marokā nosaukums līdz 1958. g.
kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu.
melioidoze Endēmiska zoonoze Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā, kuru ierosina "Pseudomonas pseudomalleus".
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi.
prieka vēsts Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26).
Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm.
Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam.
sinoptiķi Evaņģēlisti Matejs, Marks un Lūka, kas Jēzus dzīvi un darbību attēlojuši ļoti līdzīgi.
Mozuo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Žogotova" nosaukums latgaliski.
Mālezers ezers Ādažu pagastā, platība - 4,8 ha; Matezers
Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers
Baltezers Ezers Aizkraukles novada Mazzalves pagasta ziemeļu stūrī, platība - 3,5 ha
Bērtiņu ezers ezers Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5,9 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~300 m
Mudenieks Ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 3,5 ha; Madenieku ezers; Medinieku ezers; Mudenieku ezers; Mudinieku ezers.
Trumulītis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts.
Glušenis ezers Andzeļu pagastā, plaatība - 1,7 ha; Glušaks; Gluhoje ezers; Mamonu ezers
Kromančuks ezers Andzeļu pagastā, platība - 7,5 ha, Kromanu ezers; Kromānu ezers; Kromaņu ezers; Lūsēnu ezers; Mamanu ezers; Mamonu ezers
Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers
Vadzols Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers.
Driksnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers.
Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers
Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers
Starpezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers.
Dibenezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers.
Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš
Melnezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers.
Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers
Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā
Timsenis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers.
Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
Aklais ezers ezers Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā, platība - 6,7 ha; Gerlaka ezers; Gērlaka ezers
Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
Baltezers Ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers.
Kurtavas ezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Teiču purva rietumu malā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, 105,2 m vjl., platība - 74 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,2 m
Sāvienas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, 104,2 m vjl., platība — 57,9 ha, garums — 2,3 km, platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums 10%
Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers
Lubāns Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers.
Prespa ezers ezers Balkānu pussalā (Maķedonijā, Albānijā un Grieķijā) 853 m vjl., platība - 28600 ha (18900 ha - Ziemeļmaķedonijā), dziļums - līdz 54 m, tektoniskas izcelsmes
Malcānu ezers ezers Bērziņu pagastā, platība — 18,1 ha; Malciņa ezers; Malciņu ezers
Garais ezers ezers Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 3,8 ha
Velna ezers ezers Ciblas pagastā, platība - <1 ha; Mazais ezers
Garasts Ezers Dagdas novada Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mačulkas ezers; Mačulkas III ezers; Mačuļu ezers.
Mazais Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijā, platība — \~6 ha; Mazais Trijkārtu ezers; Mazais Trikātes ezers; Trijkārtu ezers; Trikatas ezers
Aleksandrinas ezers ezers Dienvidaustrālijas štata dienvidos (_Alexandrina, Lake_), ietek Mareja
Maiciņu ezers ezers Dobeles novada Bikstu pagastā, platība - 2,1 ha; Maiciņa ezers
Mazais Lazdiņš ezers Drabešu pagastā, platība — 3 ha; Lazdiņu mazais ezers; Mazais Lazdiņu ezers
Velniņš Ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Velniņš.
Baja ezers ezers Filipīnās ("Laguna de Bay"), Lusonas salā, uz dienvidaustrumiem no Manilas, garums — \~75 km, vidējais dziļums — \~36 m, vairākas salas
Mašēnu ezers ezers Garkalnes pagastā pie Rīgas robežas, platība - 34,9 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~600 m, lielākais dziļums - 1,2 m; Mašenu ezers
Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā)
Mazezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa ziemeļu malā, Dikļu pagastā, 77,2 m vjl., platība - 62,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,75 km, lielākais dziļums - 2,8 m; Dauguļu Mazezers
Mosteņu ezers ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 3,2 ha; Mastenes ezers; Mostenes ezers
Daudzvārdu ezers ezers Jēkabpils novada Dunavas pagastā, platība - 4,1 ha, dziļums - līdz 11,6 m; Marinovas ezers; Marjanovas ezers
Ailenda ezers ezers Kanādā (_Island Lake_), Manitobas provinces austrumu daļā
Lesersleiva ezers ezers Kanādā ("Lesser Slave Lake"), Makenzi baseinā 577 m vjl., platība - 1194 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 3 m, krasti lēzeni; Mazais Vergu ezers
Reindīra ezers ezers Kanādā (angļu val. "Reindeer Lake"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Lorensa augstienē 350 m vjl., platība - 6650 kvadrātkilometru, garums - 245 km, platums - 56 km, dziļums - līdz 60 m
Manitobas ezers ezers Kanādā (angļu val. “Lake Manitoba”), Manitobas provinces dienvidu daļā, 248 m vjl., platība — 4700 kvadrātkilometru, garums — 193 km, platums — līdz 40 km, lielākais dziļums — 20 m
Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers
Maceņš Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 8,1 ha, dziļums - līdz 1 m, aizaugošs; Mateja ezers; Mateļa ezers; Mateļu ezers; Mateņu ezers.
Mandeļu ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - \~1 ha; Mandaļas ezers; Mandele
Makņu ezers ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 6,4 ha; Makņenskoje ezers
Mateika Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10,2 ha; Maceika; Maceiku ezers; Mateikas ezers; Moseikas ezers.
Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers
Margaucis Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11 ha; Margancis; Marganča ezers; Margaucu ezers; Margauča ezers; Margavicu ezers; Margaviču ezers; Margolta ezers; Marguca ezers.
Lubānītis ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - <1 ha; Mačulkas I ezers
Mogotojevo Ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers.
Maničgudils Ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini.
Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers
Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers
Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m
Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs
Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs
Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Mazais Ilziņu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība 1,1 ha; Mazais Ilziņš; Ilziņu I ezers
Plinkšu ezers ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajona dienvidos
Mazais Klusais ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,9 ha; Mazais Dziļais ezers
Mazais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1 ha; Mazais Melnīšu ezers; Melnītis; Mazais Melnis
Aločas ezers ezers Madagaskarā (_Alaotra, Farihy_), Tomasinas reģionā
Kuslītis Ezers Madona novada Liezēres pagastā, platība \~1,3 ha; Ezeriņa ezers; Ezeriņš; Lielais Kušļa ezers.
Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers
Pelšu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 10,6 ha; Palšes ezers
Skujiešu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 2 ha
Dzirkstums Ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 2,8 ha; Dzirkstēnu-Skujiešu ezers; Dzirkstuma ezers.
Sasēris Ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 9 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Sasera ezers; Sasēres ezers; Saseru ezers; Sazoru ezers.
Mazais Rāvijs ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — <1 ha; Rāvas ezers; Rāves ezers; Ravijas ezers
Nesaules ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 1,3 ha
Madonas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 3,5 ha; Kakšu ezers; Priecumu ezers
Zelgauskas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 4,8 ha
Lauteres ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 6,6 ha; Kalvu ezers; Kļavu ezers
Puntes ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 2,6 ha, dziļums - līdz 6,1 m; Punta ezers; Puntas ezrs
Grāna ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 2,7 ha
Ķeiķu ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 7,3 ha; Folbarks
Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers
Aklāviess ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, Gaiziņkalna apkārtē, platība mazāka par 1 ha
Mestrēnu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - <1 ha
Sīksnis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - <1 ha
Žautrītis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,3 ha
Brencītis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,5 ha; Brencēnu ezers.
Krustiņš ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 4,9 ha
Zābaks Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 6,0 ha; Zābaciņš; Zābaka ezers; Zābaku ezers.
Virkstenis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 7,1 ha; Virkstēnu ezers; Virksteņu ezers; Virkstiņu ezers.
Dēklainis Ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers.
Lūšu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagastā pie Dzelzavas pagasta robežas, platība - 6,4 ha; Daukstes ezers
Banurtu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagasta ziemeļu daļā, platība - <1ha
Bakans Ezers Madonas novada Dzelzavas pagastā, 114 m vjl., platība - 7,6 ha, apaļa ezerdobe, diametrs - >300 m, lielākais dziļums - 3,5 m; Bakanu ezers; Bakānu ezers; Bokanu ezers; Kroņu-Bakanu ezers.
Labāžezers ezers Madonas novada Indrānu pagastā, platība - 1,7 ha; Labožas ezers; Labožes ezers
Dinišķu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā (atrodas cieši pie Vestienas pagasta robežas un dažos avotos norādīts, kā tam piederīgs), platība - 1,9 ha
Rausēnu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - <1 ha
Pīlātu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 1 ha
Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers
Preisītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 4,5 ha; Preisīša ezers; Preisītes ezers; Preisīts
Ozoliņu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība — 3,2 ha
Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers
Reiteris Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
Sienezers Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
Briežezeriņš Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Brieždobe.
Muklājs Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Mūklājs; Muklāju ezers.
Dreina ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha
Dziļūksnītis Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha; Dziļūkšņa ezers.
Durenītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha
Bezdibenītis Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha; Bezdibenīts; Bezdibens.
Dūķu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha
Mazais Jaunzemju ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha
Mazais Liniņu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha; Liniņu mazais ezers
Mazais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 3,5 ha
Lielais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 7,1 ha; Lielais Klaugu ezers; Lielais Klauģa ezers
Apaļās salas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Ābeļu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Asarezeriņš Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha; Asaru-Ķemeru ezeriņš; Ķemerezeriņš.
Siežu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~300 m; Sieža ezers
Rustēnu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Būdas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Iglītis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Labulītis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Sivēniņš Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sivēnītis.
Ruļļu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sniķītis
Aklais Palsis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1 ha
Meiru ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha
Stārbulis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Stārbuļu ezers; Storbuls; Storbuļu ezers.
Pils ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2 ha
Mukulītis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,2 ha; Mukulīts.
Gulbeniņš Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers.
Ūbēris Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 30,6 ha, dziļums - līdz 2,3 m; Ubera ezers; Ubēra ezers; Ūbēres ezers; Uberu ezers.
Pluķis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 5,4 ha; Pluku ezers; Puļķu ezers.
Mazais Kušļa ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — <1 ha
Ezernieku ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 2,4 ha
Bučas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 4,8 ha; Gāršas ezers
Āķis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha
Asinsezers Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha
Mazais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha
Svētais ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,5 ha
Pārkārtnis Ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,5 ha
Lielais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 11 ha, dziļums — līdz 0,6 m; Plencīšu ezers
Līnīšu ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 2,1 ha; Linīšu ezers; Linītis
Ūsmaņu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - <1 ha
Miklājs Ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1 ha; Miglājs; Miklais ezers; Miklojs.
Docītis Ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1,2 ha; Docīšu ezers.
Diņķēnu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 11,3 ha; Dziļūksnis
Struņķu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 2,6 ha; Stuņķu ezers
Asarīšu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 3 ha; Asarītis; Rubenis; Rubeņu ezers
Bābons Ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks
Odzienas ezers ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, 104,6 m vjl., platība — 47,6 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,3 m, eitrofs
Dzērvīte Ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,4 ha
Limenezers Ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,9 ha; Limanu ezers; Limenas ezers; Limenes ezers; Limeņu ezers.
Rustiņa ezers ezers Madonas novada Ošupes pagastā, platība - 1,5 ha
Liniņš Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,1 ha; Līniņš; Liniņu ezers.
Ilziņš Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,4 ha; Ildziņš; Ilziņa ezers; Ilziņu ezers.
Praulītis Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 2,2 ha; Praulīša ezers; Praulīšu ezers.
Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 3,4 ha
Mazais Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — <1 ha
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis
Kalēju ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha
Praulienas ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha
Ganiņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā; platība - 1,4 ha; Ganiņu-Preces ezers
Bedres ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagasta ziemeļu daļā, Skuķu purvā, platība - 10,7 ha; Becezers; Bedrezers
Rēvijas ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha
Ārmaņu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 1,5 ha
Slapes ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2 ha; Slopes ezers
Ižezers Ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2,4 ha; Išezers; Ežezers.
Rēķu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 3 ha
Patkules ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība — 2,8 ha
Lielais Rāvijs ezers Madonas novada Sarkaņu un Aronas pagastā, platība — 3 ha; Lielais Rāvas ezers; Lielais Rāves ezers; Lielais Ravijas ezers
Bļodonis Ezers Madonas novada Sausnējas pagasta ziemeļaustrumu daļā, platība - 5,1 ha; Bļodas ezers; Bļodona ezers; Bļodoniešu ezers; Bļodonīša ezers.
Priednieku ezers ezers Madonas novada Sausnējas pagastā, platība — \~1 ha
Avošiņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, augstākais ezers Latvijā, platība - 2,2 ha; Avotiņš; Lašu ezers; Lošu ezers.
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers
Asmenītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, platība - 17 ha; Asmenīša ezers; Asmeņa ezers, Asmeņu ezers.
Līmenītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - \~1 ha
Griežmaņu ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha
Maulītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha; Maulejas ezers.
Červītes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 1 ha
Kūsītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers.
Laipītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,2 ha; Laipīšu ezers; Laipīts; Laipu ezers.
Jaunēlītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2 ha
Linezers Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2,6 ha; Linu ezers.
Ilziņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers.
Ļaudoniņas ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 3,4 ha; Ļaudonas ezers; Ļaudonītes ezers
Dēlītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 1,5 ha; Dēliņu ezers.
Baltais ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 7,7 ha; Bisītis; Kapu ezers; Vīsītis
Aizkalnes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Aklītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Kūrītis Ezers Madonas pagasta Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
Salas ezers ezers Madonas pilsētas austrumu malā, 122,2 m vjl., platība — 31,8 ha, dziļums — līdz 9 m; Baznīcas ezers; Baznīcezers; Bērzaunes ezers; Deķēnu ezers; Dēķenu ezers; Salu ezers
Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers
Soročkas ezers ezers Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 157,6 m vjl., platība - 11,4 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ilzas ezers; Soreits; Soričkas ezers; Soročka
Mazais Kumpinišķu ezers ezers Medumu pagastā, platība — 3,6 ha; Kampanišķu ezers; Mazais Kampanišķu ezers
Acīte ezers Murmastienes pagastā, platība mazāka par 1 ha; Mazais Murmasts
Lašu ezers ezers Ogres novada Madlienas pagastā, platība — 1 ha
Andriksona ezers ezers Ogres novada Madlienas pagastā, platība 1 ha
Pumpu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība - <1 ha
Lielais Vaukšu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība - 0,6 ha
Bišņu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība – <1 ha; Bīšņu ezers
Jakstu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — <1 ha
Mazais Vaukšu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — 0,4 ha
Plakaņu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — 1,9 ha; Plākaņu ezers
Mestraudzes dzelve ezers Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, platība - 10,3 ha; Mazstraudzes ezers; Mazstraudes ezers; Mazstrandzes ezers; Mestraudzes ezers
Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
Škirpānu ezers ezers Pildas pagastā, platība — 16,7 ha; Mazkurmju ezers; Mazkurmju-Šķirpānu ezers
Mamrijs Ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu.
Ņegocins Ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, platība - 2670 ha
Ožišs ezers Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē
Mazais Dūbuļs ezers Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,7 ha; Mazais Dubuļka ezers; Mazais Dubuļkas ezers
Baibas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagasta ziemeļu daļā, platība - 1,6 ha; Madžutiņš
Mazmuižnieku ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 2,8 ha; Mazmuižas ezers
Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs
Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers
Martinopoles ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha; Marcekopoles ezers; Martinpoles ezers; Zaļenku ezers
Lubāniņš Ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,1 ha; Lubaniņa ezers; Lubāniņas ezers.
Līdaciņu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,7 ha
Šķērzlateņa ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 2,7 ha
Šaudiņu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 5,4 ha
Špieļu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 18,8 ha, dziļums — līdz 2,9 m; Spēļu ezers; Špeļu ezers; Špēļu ezers
Maltas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 4,5 ha
Griščatu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 5,1 ha
Pušankas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas un Pušas pagastā, platība - 1,5 ha; dziļums - līdz 5 m; Pušenka; Pušenkas ezers
Mazazars Ezers Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, caurtek Zušupe, platība - 3,4 ha; Mazezers.
Iugulovs Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers.
Mazezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,4 ha; Mazezersiņš
Oulujervi ezers Somijas centrā 123 m vjl., platība - 88700 ha, lielākais dziļums - 38 m, Manamansalas sala un šaurums dala ezeru 3 daļās
Mazsunākstes ezers ezers Sunākstes pagastā, platība — 13,2 ha, garums — \~550 m, lielākais platums — \~350 m; Mazsūnākstes ezers
Maizezers Ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers.
Šķeteris ezers Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mazais Mačuļu ezers; Mačulkas II ezers; Močulkas ezers
Mačula ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 9,4 ha; Māčuļu ezers; Malčulas ezers; Malčūlas ezers
Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru
Burtnieks Ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers.
Talsu ezers ezers Talsu pilsētā, 64 m vjl., platība – 3,6 ha, garums – \~360 m, lielākais platums – \~120 m; Martinelli ezers
Šūmaņu ezers ezers Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,4 km
Pieslaistes ezers ezers Teiču purva ziemeļu daļā (Mindaugas purvā), Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 8,2 ha; Peslaistes ezers
Lainums ezers Tukuma novada Matkules pagastā, platība - 11 ha, garums - 580 m, platums - 250 m, lielākais dziļums - 1,5 m, eitrofs, aizaugums - 40%; Lainuma ezers
Maksimovas ezers ezers uz Baltkrievijas un Latvijas robežas, Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 46 ha (Latvijā 16,1 ha), garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums Latvijas daļā — 1,3 m, eitrofs, stipri aizaug; Maksimova ezers; Maksimovo ezers
Mazais Paiķis ezers Veclaicenes pagastā, platība - 1,3 ha; Paiķis; Mazais Paiķu ezers
Makšķerezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā; platība - 12 ha; Makšķeru ezers.
Maziere Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Mazais ezers; Mazieres ezers; Mazais ezers; Pirts ezers.
Mazezers Ezers Ventspils novada Tārgales pagastā, platība - 4,1 ha; Mazais ezers.
Dziļūkstes ezers ezers Vestienas paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, 209,2m vjl., platība - 28,3 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4 m
Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers
Mazuikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,8 m; Maznikes ezers
Mazums Ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers.
Govenis Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers.
Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
Sietnieku ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, 199 m vjl., platība — 26,5 ha, garums — \~850 m, lielākais platums — \~500 m, dziļums — līdz 5,5 m, stipri aizaudzis ar ūdensrozēm, niedrēm; Lepju ezers; Lepu ezers; Liepu ezers
Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers
Gulbēris Ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers.
Sezēris Ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers.
Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers
Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers
Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis
Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
Salājs Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers.
Kāla ezers Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers.
Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
Liezēris Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers.
Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers
Stiklu ezeri ezeru grupa Ventspils novada Puzes pagastā, 30-33 m vjl.: Dižiere, Dziļene, Maziere, Seklene, Velnezers un Zutene
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers
Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris
Fortguro Fderika - pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums.
Idžila Fderika - pilsēta Mauritānijas rietumos.
Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.).
Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.).
Hesene federālā zeme Vācijā ("Hessen"), platība - 21114 kvadrātkilometri, 6098000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vīsbādene, lielākā pilsēta - Frankfurte pie Mainas; Hesenes zeme
Fianarancua Fianaranco - pilsēta Madagaskarā.
Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju.
Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms.
intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību
Fircks-Pedwahlen Firksa Pedoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
IBM firma "International Business Machines, Inc."
sistēma "Quick Time" firmas _Apple Computer_ izstrādāta standartizēta video un animācijas sistēma, kas iebūvēta operētājsistēmā _Macintosh_ un tiek izmantota vairumā lietojumu ar videoattēliem vai animāciju; ar speciālu draiveri to var izmatot arī _PC_ datoros
doki firmas _Doc Martens_ ražoti apavi
datu bāzes pārvaldības sistēma FoxPro firmas _Microsoft_ izstrādāta datu bāzes pārvaldības sistēma, kas paredzēta firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem datoriem, kā arī _Macintosh_ saimes personālajiem datoriem
mikroprocesoru saime "Motorola 68000" firmas _Motorola_ 32 bitu mikroprocesoru saime, ko izmanto _Macintosh_ saimes personālajos datoros un daudzās darbstacijās
Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.).
FKP Folklenda Salu mārciņa; Folklenda (Malvinu) Salu valūtas kods, sīknauda - jaunais penss.
Malvinu salas Folklenda salu nosaukums Argentīnā u. c. spāņu valodas zemēs ("Islas Malvinas").
Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
Djo Fonu un dahomeju (Togo) mitoloģijā - dieva Mavu-Lizas dēls.
Fordefransa Fortdefransa - pilsēta Mazajās Antiļu salās.
Volisa un Futuna Francijas aizjūras kopiena (fr. val. "Wallis et Futuna"), platība - 274 kvadrātkilometri, 15343 iedzīvotāji (2010. g.), administratīvais centrs - Matāutu, administratīvais iedalījums - 3 karalistes, ietver Volisa salas un Hornas salas, lielākais augstums - 765 m
Senmartēna Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Saint-Martin"), platība - 54 kvadrātkilometri, 30230 iedzīvotāju (2010. g.); Senmartēnas Kopiena.
Senbartelmī Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, platība - 21 kvadrātkilometrs, 7400 iedzīvotāju (2010. g.).
Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
ģenerālrezidents Francijas augstākais priekšstāvis Marokā un Tunisā.
Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.).
Ampērs Franču fiziķis un matemātiķis (Andrē Marī Ampērs, "Andre-Marie Ampere", 1775.-1836. g.), viens no elektrodinamikas pamatlicējiem.
Mēns Frīģiešu (Mazāzijas ziemeļrietumi) mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Anatolijā, viņš bija dievs - dziedinātājs un kapa vietu aizgādnis.
Equus october gadskārtējais zirga upuris oktobrī Marsa laukumā Senajā Romā
taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs bez kompresora, kurā gaisa saspiešana notiek ar ieejošās plūsmas kinētisko enerģiju; lieto lidojumiem ar lielu virsskaņas ātrumu (virs Maha skaitļa 1,5–2)
baložastīte Gājtauriņu sugas "Macroglosum Scopoli" neoficiāls nosaukums; Latvijā ieceļo reti.
Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags
Tarifas rags galējais Eiropas dienvidu punkts, atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Marroki rags
makarovcieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji.
makarovkieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji.
maltastrūpieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maltastrūpi" iedzīvotāji.
marinskieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Marinski" iedzīvotāji.
Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
tektozagi Gallu cilts, kas ap 300 g. p. m. ē. no Gallijas pārgāja uz Mazāziju pa ceļam izlaupot Delfus; vēlāk tos pakļāva romieši.
Kitalfars galvenā zvaigzne Mazā Zirga zvaigznājā (α), atrodas 186 ly attālumā, zvaigžņlielums 3,9.
Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
vaboļbērni gamazīnērču kohortas dzimta ("Macrochelidae"), ovālas vai olveidīgas ērces, ķermeņa garums - 0,3-3 mm, pārvietojas ar lidojušiem kukaiņiem, kam tās pieķērušās, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 13 sugas
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
Krievupe Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Makstenieki" bijušais nosaukums.
Garykolna Garkalnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija.
Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe.
zemskaņas ātrums gāzes plūsmas ātrums, kas ir mazāks par skaņas ātrumu (Maha skaitlis mazāks par 1)
Gerasimowo Gerasimavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Makašēnu pagastā.
Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe.
pietà glezna vai skulptūra, kurā Jaunava Marija tur mirušo Kristu klēpī vai rokās
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
Mammillaria microthele glītās mamilārijas ("Mammillaria formos") nosaukuma sinonīms
GMDSS Globālā jūras negadījumu un kuģošanas drošības sistēma (angļu "Global Marine Distress Safety System").
Geistershof Grašu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grašu pagastā.
murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos.
Kohlhausen Gravas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts.
Mateli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski.
Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda
Grenadīnas Grenadīnu salas - 32 salu grupa Mazajās Antiļu salās ar kopējo platību \~44 kvadrātkilometri, ietilpst Sentvinsentas un Grenadīnu valstī, apņem koraļļu rifi.
Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga.
Ajonoras Autonomā Klostervalsts Grieķijas administratīvi teritoriāla vienība ar autonomas klostervalsts statusu, platība - 336 km^2^, 2262 iedzīvotāji (2001. g.), administratīvais centrs - Karjes, pirmais klosteris dibināts 963. g., atrodas Ajonoras pussalā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju.
hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā
Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju
Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā
Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi
Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu.
Arejs grieķu mitoloģijā - kara dievs, kam raksturīga ļaunprātība un nodevība, tas pats, kas romiešu mitoloģijā - Marss; Aress
Polidekts Grieķu mitoloģijā - Magnēta dēls, valdnieks Serifas salā, kur jūra izskaloja krastā Danaju un viņas jaundzimušo dēlu Perseju.
Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā
Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību
Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā.
Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu.
Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu
Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus
apoksiomens Grieķu tēlnieka Līsipa ievērojamais bronzas atlēta tēls, kura Marmora kopija atrodas Vatikānā.
Griszczaty Grisčatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku).
Grossdohn Grostonas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā.
Aganja Guamas galvaspilsēta, Mikronēzijā, atrodas Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 1120 iedzīvotāju (2000. g.).
gugatns Gugatnis ("Machetes pugnax").
Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants.
mārdzēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Margas" iedzīvotāji.
Gulbern Gulberes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
Gvineja Gvinejas Republika - valsts Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 245857 kvadrātkilometri, 10058000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni, robežojas ar Gvineju-Bisavu, Senegālu, Mali, Burkinfaso, Libēriju un Sjerraleoni.
Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū.
markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā.
represīvā tolerance H. Markūzes radīts termins, kas nozīmē, ka valdošās aprindas atzīst citādi domājošos, lai varētu iekļaut tos sabiedrībā un tādējādi neitralizēt.
Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem.
Helenenstein Helenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
mansoneloze Helmintoze, kuras ierosinātājs ir "Mansonella ozzardi".
HM Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas divburtu kods.
HMD Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas trīsburtu kods.
kokveida hibiskmalva hibiskmalvu suga ("Malvaviscus arboreus")
Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu
Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
cilvēcisko vajadzību piramīda hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, kuras pamatnē ir fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības; Maslova piramīda
Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja
Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns
Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko.
Vasudeva hindu mitoloģijā - Krišnas tēvs un Kuntī, pāndavu mātes brālis, eposa "Mahābhārata" varonis
Kansa Hindu mitoloģijā - ļaunais Mathuras valdnieks, Krišnas ienaidnieks.
Mathura Hindu mitoloģijā - pilsēta, kuru nodibināja Ramas brālis Lakšmana tai vietā, kur bija rākšasas Madhu mītne.
Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
kauravi Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - Kuru pēcteči, valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, dēmonu asuru iemiesojums, pāndavu brālēni un pretinieki.
Kuntī Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Vasudevas māsa un Pāndu sieva.
Judhišthira Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - vecākais no brāļiem pāndaviem, valdnieka sievas Kuntī un dieva Brahmas dēls.
divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā.
Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
valoda HTML hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language")
HTML Hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language") informācijas izvietošanai internetā.
Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu.
M. A. humanitāro zinātņu maģistrs (angļu "Master of Arts")
Krācīte Ičas kreisā krasta pietekas Mazičas nosaukums tās augštecē.
frīģiešu valoda ide valodu saimes valoda, lietota Mazāzijā, saglabājušies tikai atsevišķi uzraksti (7. gs. p. m. ē. - 4. gs. m. ē.)
Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka.
Purmuižas purvs Idus purvs Mazsalacas novadā.
Magnolia obovata iebaltās magnolijas "Magnolia hypoleuca" nosaukuma sinonīms
OHIM Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) - ("Office for Harmonization in the Internal Market (Trade Marks and Design)").
Krīdenera dambis iela Rīgā, Maskavas priekšpilsētas apkaimē
Somālijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Āfrikas krastu un Arābijas-Indijas un Maskarēnu grēdu, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — \~2800 km, lielākais platums — \~1800 km, dziļums — līdz 5824 m, gultnē globigerīnu dūņas
Arābijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Arābijas-Indijas, Marija un Maldivu grēdu un Indostanas pussalu, garums — \~2500 km, platums — līdz 1500 km, dziļums — \~4500 m, lielākais — 5875 m, gultnē globigerīnu dūņas
Austrummarianas lielieplaka ieplaka Klusā okeāna rietumu daļā, uz austrumiem no Mariannas salām, dziļums līdz 6771 m
Karaghie ieplaka ieplaka Mangišlakas pussalā Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Kazahstānā, garums - 85 km, platums - līdz 25 km, dibenā solončaki, pasaulē piektā dziļākā sauszemes ieplaka - 132 m zjl.
Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km
kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu.
nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte.
Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā.
Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
Aksaraja ils Turcijā (_Aksaray_), Mazāzijas pussalas vidusdaļā, ietver Tuza ezera dienviaustrumu galu, robežojas ar Kiršehiras, Aksarajas, Konjas un Ankaras ilu.
Balikesira ils Turcijas rietumos, robežojas ar Čanakales, Bursas, Kitahjas, Manisas un Izmiras ilu, rietumos apskalo Egejas jūra, ziemeļos - Marmora jūra
maizītieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Maizītes" iedzīvotāji.
marinovieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Marinova" iedzīvotāji.
Ilziņa Ilzīte, Marinzejas ezera pieteka.
Elneta Iļeta - upe Krievijā, Marijelas Republikā, tās nosaukums mariešu valodā.
Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera.
Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras.
Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu.
Šakuntala Indiešu mitoloģijā - vēdu gaišreģa Višvāmitras un nimfas Menakas meita; minēta eposā "Mahābhārata", pazīstamā indiešu 5. gs. dzejnieka Kālidāsas drāmas varone.
Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs
Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
hetu valoda indoeiropiešu valodu saimes hetu-luviešu valodu grupas valoda; lietota Mazāzijā 18.-12. gs. p. m. ē. un Z-Sīrijā 10.-8. gs. p. m. ē.
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija.
Malakas pussala Indoķīnas pussalas dienvidu daļa (angļu val. “Malacca”), garums — 1500 km, augstums — līdz 2190 m
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums.
Indran Indrēnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
ISM Informācijas sistēmu vadība (angļu "Information Systems Management"; WHO ISM).
Ingušija Ingušijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Magasa, platība - 3600 kvadrātkilometru, 508000 iedzīvotāju (2009.).
kapaks Inku valdnieku tituls, kas cēlies no dinastijas pamatlicēja Manko Kapaka vārda.
Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
Kuiču Inku varavīksnes dievs, viens no Saules dieva Inti un mēness dievietes Mamakiljas pavadoņiem.
standarts MIME interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi (angļu "Multipurpose Internet Mail Extensions")
Poseima Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Madeiras un Azoru salu nomaļo atrašanos okeānā.
Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
Martia Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martianagu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu.
Martianags Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martiu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu.
Fraškarts Irāņu mitoloģijā - pēdējā Visuma pārveidošanās, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainjū.
Gajomarts Irāņu mitoloģijā - pirmcilvēks, pat vēl ne cilvēks, bet gan nākamā cilvēka prototips kā pretstats nemirstīgajiem dieviem; Gaja Martans.
Iskandars Irāņu mitoloģijā - un eposā Maķedonijas Aleksandrs, kas attēlots, kā iekarotājs, uzurpators, kurš iznīcina irāņu svētumu - Avestu.
Spenta Mainjū irāņu mitoloģijā — gars radītājs, laiku beigās viņš iznīcinās ļauno garu Angra Mainjū, kas ir viņa brālis un pretmets
Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
Hirschenhof Iršu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Iršu pagastā.
Mananans Īru jūras dievs, kurš atbilst velsiešu Manvidanam, tas drāžas pa viļņiem, piešķir nemirstību citiem dieviem, un viņam pieder maģiskas bruņas un maģisks zobens.
Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem".
Marjama Islāma mitoloģijā - Īsas māte, atbilst Bībeles Marijai.
Mādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Jādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs).
Jādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Mādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs).
jādžūdžs un mādžūdžs islāma mitoloģijā - tautas, kas dzīvo tālu austrumos un kas pasaulē izplata nešķīstību, atbilst Bībeles Gogam un Magogam
almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.).
Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe.
Madara Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā.
Madava Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā.
Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe.
valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
Voskresenska Istra - pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, tās nosaukums līdz 1930. g.
sposalizio Itāliešu glezniecībā sv. Marijas un Jāzepa laulību attēlojums.
aldīnas Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija (15.-16. gs.) izdevumi - grāmatmākslas paraugi.
aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums.
Askoli Pičēno province Itālijas Markes reģiona province (_Provincia di Áscoli Piceno_), platība - 1228 kvadrātkilometri, 212800 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās.
Ankonas province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Ancona"), atrodas valsts centrālajā daļā, austrumos apskalo Adrijas jūra, platība — 1940 kvadrātkilometru, 482900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās.
Fermo province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Fermo"), platība — 784 kvadrātkilometri, 177600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 40 komūnās.
Pezāro un Urbīno Itālijas province (“Provincia di Pesaro e Urbino”), Markes reģionā, platība — 2564 kvadrātkilometri, 364900 iedzīvotāju (2012. g.).
centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos.
epiornisveidīgie Izmirusi plakankrūšu putnu kārta ("Aepyornithiformes"), ļoti lieli nelidojoši putni, kas līdz 17.-18. gs. dzīvoja Madagaskarā; epiorniss.
Gudrības avotiņš iztek Piķenes kraujas pakājē, Gaujas senlejā, Krimuldas pagastā, netālu no Mazās Velna alas
marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
Mozī Suveizdi Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" nosaukums latgaliski.
Mozī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas
Straupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Lielstraupes un Mazstraupes pagasta teritoriju
Ilzeskalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver daļu pirmskara Makašēnu un Bērzgales pagasta teritorijas, nelielu daļu - bijušā Dricēnu pagasta
Feimaņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielas platības no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
Indrānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Lubānas pagasta teritorijā un pievienota daļa no bijušā Meirānu pagasta, bet daļa no bijušā Lubānas pagasta pievienota tagadējam Madonas novada Ošupes pagastam
Griškānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Rēznas un Makašēnu pagasta teritorijā
Silmalas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst gandrīz viss pirmskara Ružinas pagasts un bijušā Maltas pagasta rietumu mala
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager")
draiveris EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager")
Sērjana Jana Majena salas dienvidrietumu daļa.
Nūrjana Jana Majena salas ziemeļaustrumu daļa.
mazda Japānas autobūves korporācijā "Mazda Motor Corporation" ražota vieglā automašīna.
jumeiho Japāņu manuālā terapija - masāžas terapija, kuru 1978. gadā ieviesa japāņu esperantists Masajuki Saiondži (Masayuki Saionji), terapijā liela uzmanība pievērsta pareizam mugurkaula stāvoklim.
Mateja evaņģēlijs Jaunā Derības grāmata, viens no trim sinoptiskajiem (līdzīgajiem) evaņģēlijiem, arī garākais Jaunās derības raksts (28 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Matejam, vienam no Jēzus 12 apustuļiem.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā.
Marta Jaunajā Derībā: Marijas un Lācara māsa (Jāņa, 11); ļoti praktiskas dabas, mājsaimniece.
Marka evaņģēlijs Jaunās Derības otrā grāmata, viens no trijiem sinoptiskajiem (līdzīgajem) evaņģēlijiem, īsākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem (16 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Markam, apustuļa Pētera skolniekam.
Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam.
Pervomajka Jaunās Forštates mikrorajons Daugavpilī, ko PSRS laikā sauca par 1. Maija rajonu.
Neu-Schwanenburg Jaungulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā.
hunveibini Jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā (20. gs. 60. gadu otrajā pusē), kurus izmantoja cīņā pret Mao Dzeduna pretiniekiem (ķīn. "sarkanie sargi").
Neu-Kalzenau Jaunkalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
mariņnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Mariņas" iedzīvotāji.
Boļšojjegorlika Jegorlika - Maničas kreisā krasta pieteka Krievijā.
mazslatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" iedzīvotāji.
Mozslots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" nosaukums vietējā izloksnē.
mazelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Mazeleja" iedzīvotāji.
mazplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" iedzīvotāji.
Sidrabe Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" otrs nosaukums.
mancenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mankas" iedzīvotāji.
mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums.
Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja.
Dievmāte Jēzus Kristus māte jaunava Marija.
immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta.
hospitālieši Johannieši - 11. gs. dibināts garīgs un militārs ordenis (kopš 16. gs. - Maltas ordenis).
kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā.
šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts.
Gogs Jūdaisma, kristietības un islāma mītos par pasaules galu - ziemeļzemju valdnieks, kas kopā ar Magogu iesaistīsies izšķirošajā cīņā ar Izraēlu.
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas.
Ambaru līcis jūras līcis (_Ambaro, Helodranon’_) Madagaskarā, Ancirananas provinces rietumu piekrastē
Argjēnas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna Mauritānijas piekrastē (_Arguin, Baie d’_)
Meinas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietuma daļā (angļu val. “Gulf of Maine”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, starp Jaunskotijas pussalu un Keipkodas pussalu, dziļums — līdz 227 m
Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
Astrolaba līcis jūras līcis Bismarka jūras dienvidos (_Astrolabe Bay_), Papuā-Jaungvinejā, Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļā, pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m
Bāndona līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Siāmas līča dienvid rietumos, Taizemē, Malakas pussalas austrumu piekrastē
Asida līcis jūras līcis Filipīnās (_Asid Gulf_), Masbates salas dienvidos
Maputu līcis jūras līcis Indijas okeāna rietumu daļā (“Baia do Maputo”), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Maputu pussala un Iņakas sala, garums — \~40 km, dziļums — līdz 10 m, osta Maputu; senāk — Delagoas līcis
Aru līcis jūras līcis Indonēzijā (_Aru, Teluk_), Sumatras salas ziemeļaustrumos, Malakas šauruma austrumu piekrastē
Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā (_Golfe de Saint-Malo_), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m
Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals
Ampasindavas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Ampasindava, Helodranon’_), Ancirananas provinces rietumos, Mozambikas šauruma ziemeļaustrumos
Antungilas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Antongila, Helodranon’_), Tomasinas provinces ziemeļaustrumos
Anancunu līcis jūras līcis Madagaskaras dienvidrietumu daļā (_Anantsono, Helodranon’_), Tuliaras provinces piekrastē
Alkudijas līcis jūras līcis Spānijā (_d’Alcúdia, Badia_), Vidusjūras Maļorkas salas ziemeļaustrumu daļā
Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru
Mozambikas šaurums jūras šaurums Indijas okeānā (angļu val. “Mozambique Channel”), starp Madagaskaras salu un Āfriku, garums — \~1670 km, platums — 422-1250 km, dziļums — līdz 4250 m, plūdmaiņas — līdz 5 m
Astotā grāda šaurums jūras šaurums Indijas okeānā un Lakšadvīpu jūrā (_Eight Degree Channel_), starp Minikojas salu un Maldīvu salām
Alalākeiki šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_‘Alalākeiki Channel_), ASV, Havaju salās, starp Maui un Kahoolave salu
Alenuihāhā šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Alenuihāhā Channel_), Havaju salās, starp Maui un Havajas salu, ASV teritorija
Auau šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (Auau Channel), Havaju salās, starp Maui un Lānai salu, ASV teritorija
Ekvatoriālais šaurums jūras šaurums Maldīvijas dienvidos, starp Medudekunu (Huvadu) un Dekunu (Fuamulaku) atolu
Alihurasa šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Alihuras Kandu_), starp Miladunmardulu un Ziemeļu Mārlosmardulu salu grupu
Ariadū šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Ariadhoo Kandu_), starp Ari un Ziemeļu Nilandū atolu
Aloras šaurums jūras šaurums Mazajās Zunda salās (_Alor, Selat_), atdala Aloras salas no Soloras salām un savieno Savu jūru ar Bandas jūru
Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m
Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km
Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m
Balabakas šaurums jūras šaurums starp Malaiziju un Filipīnām, dienvidos no Balabakas salas, savieno Sulu un Dienvidķīnas jūru
Singapūras šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Singapūras salu ziemeļos un Riavu arhipelāgu dienvidos savieno Malakas šaurumu ar Natunas jūru, garums — 114 km, platums — 12-37 km, dziļums — līdz 60 m
Malakas šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Sumatras salu (angļu val. “Strait of Malacca”), savieno Andamanu un Natunas jūru, garums — 937 km, platums — 15-464 km, dziļums — līdz 1514 m
Maltas šaurums jūras šaurums starp Maltas un Sicīlijas salu Vidusjūrā (angļu val. “Malta Channel”), platums — \~93 km, dziļums — 100-150 m
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_).
Āvdešas šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (_Għawdex, II-Fliegu ta'_), Maltas arhipelāgā, starp Āvdešas un Kemmunas salu
MAST Jūras zinātne un tehnoloģijas ("Marine science and technology").
Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri
majorieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Majori" iedzīvotāji.
Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga.
Luižantila Jūsufīja, pilsēta Marokā, tās senāks nosaukums.
Vecmalta Kādreizējā Maltas gultne lejpus Maltas-Rēzeknes kanāla, senāk ietecēja Lubānā, tagad lielākā daļa ir Īdeņu kanāla posms.
Borneo Kalimantāna - lielākā sala Malajas arhipelāgā.
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha
Hohenberg Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
Kalna Kalna Spridzēnu dzirnavezers - atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha
ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās
Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m
Bahmangarha kalna virsotne Indijā, Madhjas Pradēšas štata austrumu daļā, augstums - 1127 m
Ankufa kalna virsotne Madagaskarā, uz Mahadzangas un Tomasinas provinces robežas, augstums - 1304 m
Jura Kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni.
Maokes kalni kalni Jaungvinejas salas rietumos (indon. val. "Pegunungan Maoke"), Indonēzijā, garums - \~700 km, platums - \~150 km, augstākā virsotne - 4884 m, kas ir augstākā virsotne Okeānijā; Sniega kalni
Ričardsona kalni kalni Kanādā ("Richardson Mountains"), Kordiljeros, starp Porkjupainas un Makenzi upi, garums - 300 km, augstums - līdz 1981 m, tundra
Markusas-Nekeras kalni kalni Klusā okeāna rietumu daļā, starp Markusa salu un Nekeru, garums - \~4500 km, platums - 500-1000 km, relatīvais augstums 300-500 m, atsevišķās vietās paceļas salas (Markusa sala, Veika atols)
Rietumu Sjerramadre kalni Kordiljeros ("Sierra Madre Occidental"), Meksikas kalnienes rietumu malā, Meksikā, garums — 1300 km, platums — 80-200 km, augstums 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3150 m
Makenzi kalni kalni Kordiljeros (angļu val. “Mackenzie Mountains”), Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi upes kreisajā krastā garums — 700 km, platums — 200 km, augstums — 2972 m
Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. _Sierra Madre Orientals_), garums - >1200 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m
Adirondaka kalni kalniene ASV (_Adirondack Mountains_), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, augstākā virsotne 1625 m (Marsi kalns)
Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m
Aira plato kalniene Nigērā (_Aïr, Massif de_), Agadesas reģionā, augstākās virsotnes - Bagzanes kalns (2022 m) un Grebuns (2012 m)
Mazāzijas kalniene kalniene Rietumāzijā, Turcijā, aizņem Mazāzijas pussalas lielāko daļu, garums - \~1200 km, platums - \~600 km, augstums pārsvarā - 800-1500 km vjl., lielākais augstums - 3916 m
Augškolimas kalniene kalniene ziemeļaustrumu Sibīrijā, Krievijas Magadanas apgabalā, augstums - 1300-2000 m
Priekšāzijas kalnienes kalnieņu grupa Rietumāzijā, ietver Mazāzijas, Armēnijas un Irānas kalnieni, platība — >3500000 kvadrātkilometru
Bērtiņu kalns kalns Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, glaciostruktuāls izometriskas formas paugurs, diametrs 1 km, vairākas virsotnes, kuru absolūtais augstums — 205-212 m vjl., relatīvais augstums līdz 40 m, stāvas nogāzes, ko saposmo vairākas gravas, apaudzis ar kokiem
Baltiņu kalns kalns Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, grēdveida paugurs, garums - 1,3 km, platums - līdz 250 m, centrālajā daļā absolūtais augstums - 147 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
Ādama kalns kalns Folklenda (Malvinu) salās (_Adam, Mount_), Lielbritānijas teritorijā Atlantijas okeāna dienvidos, augstums 700 m
Avaluāra kalns kalns Francijā (_Avaloirs, Mont des_), Luāras reģiona Majennas departamenta ziemeļos
Vadzoles kalns kalns Madonas novada Lazdonas pagastā, absolūtais augstums - 175,0 m vjl., maksimālais relatīvais augstums - \~30 m
Valgacu kalns kalns Madonas novada Mārcienas pagastā, ir 2,5 km garas un līdz 420 m platas paugurgrēdas virsotne, absolūtais augstums — 163,9 m vjl., paceļas 42 m virs blakus esošās Rankas ezera ieplakas
Spirukalns Kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns.
Dzērves kalns kalns Madonas-Trepes vaļņa ziemeļu daļā, Madonas novada Lazdonas pagastā, vaļņveida formas paugurs ar osveidīgu virsu, absolūtais augstums — 171 m vjl., relatīvais augstums — 45 m, stāvas nogāzes
Ida Kalns Mazāzijas ziemeļrietumos, 1770 m vjl., tagadējais nosaukums Kaz Dagi, uz ziemeļrietumiem no šī kalna atradās Troja.
Zvanu kalns kalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, absolūtais augstums — 205 m vjl., relatīvais augstums — līdz 60 m
Jēkabkalns Kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m
Ozoliņkalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, absolūtais augstums - 268,8 m vjl., relatīvais augstums - 23 m, tā nogāzē atrodas visaugstākais Latvijas ezers - Ģērķēnu ezers
Kuslīša kalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, paugurs 0,5 km diametrā, absolūtais augstums — 252,9 m vjl., relatīvais augstums — 52 m; Kušļa kalns
Klētskalns Kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
Augstumkalns Kalns Vidzemes augstienē, uz austrumiem no Viešūras ezera, Madonas novada Aronas pagastā, absolūtais augstums - 272,2 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - \~50 m
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas
Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota
Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m
Rapšu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Aronas pagastā, Gaiziņkalna dabas parkā, garums - 350 m, platums - līdz 173 m, absolūtais augstums - 256 m vjl., lielākais relatīvais augstums - 47,5 m
Silu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,3 km, platums - \~1 km, absolūtais augstums - 219,1 m vjl., relatīvais augstums - \~20 m virs apkārtējām starppauguru ieplakām
Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni
Sauleskalns Kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m
Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m
Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži
Vidusatlass Kalnu grēda Atlasa kalnu rietumos, Marokas centrālajā daļā.
Antiatlass kalnu grēda Atlasa kalnu sistēmas dienvidrietumos (_Anti-Atlas_), Marokā, augstums - līdz 2531 m
Rīfs Kalnu grēda Atlasa ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, Marokā, augstums centrālajā daļā - līdz 2448 m, rietumos un austrumos - līdz 800 m, gk. kaļķakmeņi.
Makdonela grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē (angļu val. "MacDonell Ranges"), garums - 400 km, vidējais augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - 1510 m
Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu
Bālāghāta grēda kalnu grēda Indijā, Mahārāštras štatā, augstums - līdz 667 m
Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti
Apuānes Alpi kalnu grēda Itālijā (_Alpi Apuane_), Masas-Karrāras reģionā
Čjapasas Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre de Chiapas"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikas dienvidaustrumos, augstums līdz 4092 m
Dienvidu Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums - 1000 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3703 m (Teotepeka kalns)
Dienvidsjerramadre Kalnu grēda Kordiljeros (sp. val. "Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums 750 km, platums - līdz 150 km, lielākais augstums - 3703 m
Aļaskas grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas pussalas dienvidos, garums — \~1000 km, augstākā virsotne — Makinlija kalns — 6193 m vjl.
Andžingiča kalnu grēda Madagaskarā (_Andringitra_), Fianaranco provincē, augstākā virsotne - 2658 m (Bubi)
Anusi kalnu grēda Madagaskaras dienvidaustrumos (_Anosy, Tandavan’_), Tuliaras un Fianaranco provincē, lielākais augstums - 1972 m
Ankarača kalnu grēda Madagaskaras salas vidusdaļā (_Ankaratra_), augstākā virsotne - 2643 m
Austrumu grēda kalnu grēda Malaizijā (_Timur, Banjaran_), Malakas pusssalas austrumos, Kelantanas, Terenganu un Pahanas štatā, augstākā virsotne - Gagau (1376 m)
Manghistau kalnu grēda Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - 130 km, augstums - līdz 556 m (_Besčoki_), smilšakmeņi, kaļķakmeņi, mergeļi, māli un smiltis
Augstais Atlass kalnu grēda Marokā (_Haut Atlas_), Atlasa rietumos, garums - \~700 km, rietumu daļā augstums - 3000-4000 m (augstākā virsotne - Tubkals - 4165 m), austrumos - līdz 1500 m
Asāba kalnu grēda Mauritānijā (_El ’Açâba_), Asābas un Gidimakas vilājā
Afolle kalnu grēda Mauritānijas dienvidos (_Affollé, Massif de l’_), Asābas un Rietumhodas vilājā
Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas
Šahdaga grēda kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Sevana ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Armēnijā un Azerbaidžānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3367 m (Ginaldags)
Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja
Arakanas grēda kalnu grēda Mjanmā (Birmā) (_Rakhine Yoma_), Arakanas, Magves, Pegu un Iravadi provincē, augstākā virsotne - 1390 m
Piejūras Alpi kalnu grēda Rietumalpos (fr. “Alpes-Maritimes”, it. Alpi Marittime"), Francijā un Itālijā, augstākā virsotne — Ardženteras kalns (3297 m)
Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m
Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži
Špesarts Kalnu grēda Vācijā ("Spessart"), Mainas labajā krastā, garums - \~50 km, augstums - līdz 585 m, skujkoku un dižskābaržu meži.
Afafi kalni kalnu grupa Sahārā (_Afafi, Massif d’_), Čadas ziemeļrietumos un Nigēras ziemeļaustrumos
Geigela Kalnu klimatiskais kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, Ahsu aizā - >1600 m vjl.
Adirondaks kalnu masīvs ASV Ņujorkas štatā ("Adirondack Mountains"), Ziemeļapalačos, augstākā virsotne - Marsi kalns, 1629 m vjl.; atpūtas vieta
Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns).
Maladeta Kalnu masīvs Centrālajos Pirenejos ("Maladeta"), Spānijā, augstums - līdz 3404 m (Aneto smaile).
Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam
Bānī kalni kalnu masīvs Marokā, Gilmīma-Smāra un Sūsa-Māsa-Draa reģionā, augstākā virsotne - 1635 m (Fum Zgīda)
Adrārs kalnu masīvs Mauritānijā (_Adrar, Dhar_), Adrāra vilājā, augstākā virsotne 620 m vjl.
Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile)
Wesenberg Kalnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā.
Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija
Korjaku kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Kamčatkas un Magadanas apgabalā), garums - 800 km, platums - līdz 270 km, augstākā virsotne - 2562 m
Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m
Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. _Pontus_), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni
Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas.
Austrumtaurs kalnu sistēma Turcijas austrumos (_Doğu Toroslar_), no Malatajas ila līdz Vana ezeram
Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m
Analaveluna kalnu virsotne Madagaskarā (_Analavelona_), Tuliaras provincē, augstums - 1348 m
Ait Kaiss kalnu virsotne Marokā (_Aït Kaïs, Koudia_), Vidusatlasa kalnu grēdā, Fēsa-Būlmana reģionā
Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m
Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca.
Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja.
Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.).
Kalupa Kalupa ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā.
Kalupes Kalupes ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā.
Mozsloboda Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazsloboda" nosaukuma variants.
Kalvarja Kalvarja Zebžidovska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra.
Kampanišķu Kampanišķu ezers - Mazais Kumpinišku ezers Medumu pagastā.
Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kampoči Kampoči II ezers - Mazais Kumpotis Medumu pagastā.
Kampolongo Kampolongo Madžore - pilsēta Itālijā ("Campolongo Maggiore"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis.
Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis.
Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV.
prēriju provinces Kanādas provinces: Alberta, Manitoba un Seskečivena.
Maltas-Rēzeknes kanāls kanāls, kas novada Maltas ūdeņus uz Rēzeknes upi Nagļu pagastā
diedzenieki Kandavas novada Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Diegi" iedzīvotāji.
sātnieki Kandavas novada Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Sāti" iedzīvotāji.
Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā.
Kaņepēnu Kaņepēnu ezers - atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 60,4 ha, iztek Savīte; Kaņepēns; Savītes ezers.
Maģarkaniža Kaņiža, pilsēta Serbijā ("Magyarkanizsa"), tās nosaukums ungāru valodā.
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama
Bellona Kara dieviete seno romiešu mitoloģijā, Marsa sieva (varianti: zīdītāja, māsa).
Vējpuses salas Karību salas, Mazo Antiļu ziemeļaustrumu daļa.
CMI karjeras brieduma aptauja (angļu "Career Maturity Inventory")
Karklen Karkles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
Neu-Geistershof Kārklu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
Karpin Karpines, arī Matuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kalupes pagastā.
Ancani Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ancāni" nosaukuma variants.
bozavieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozava" iedzīvotāji.
Bozauka Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" bijušais nosaukums.
Drikaškas Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Drikaški" nosaukuma variants.
Drikaškys Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Drikaški" nosaukums latgaliski.
grebņavieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Grebņava" iedzīvotāji.
grebņevieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Grebņeva" iedzīvotāji.
ierubinieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ierubiņa" (tagad - "Īrubiene") iedzīvotāji.
Jieči Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jēči" nosaukuma variants.
kaskānieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaskāni" iedzīvotāji.
ļurbavieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļurbava" iedzīvotāji.
ļurbovieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļurbava" iedzīvotāji.
Skuobulīne Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Skobulīna" nosaukums latgaliski.
Kuorsovys staceja Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas “Kārsavas stacija” nosaukums latgaliski.
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri
Kerstenbehm Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
Dār el Beida Kasablanka - pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā").
dižais kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Macracanthorhynchus hirudinaceus")
magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums dievmātei Marijai.
sveicināta katoļu lūgšana "Ave Maria"
asumpcionisti Katoļu Marijas debessbraukšanas kongregācija Francijā un Mazāzijā.
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija.
kapucietis Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
evaņģēlists Katrs no Jaunās Derības 4 evaņģēliju autoriem: Matejs, Marks, Lūka, Jānis.
Kursas Staburags Kauķa kalns Kandavas novada Matkules pagastā.
Imulas Staburags Kauķa kalns Tukuma novada Matkules pagastā.
markse Kaula smadzenes (vācu "das Mark").
Kaundi Kaundi ieplaka - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - \~50 km, platums - 17 km, 57 m zjl.
fadi Kaut kas, ko nedrīkst darīt, kas ir aizliegts, tabu Madagaskaras reliģijā.
Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Kažava Kaževa, Malmutas pieteka.
Kažavka Kaževa, Malmutas pieteka.
Kažauka Kaževa, Malmutes pieteka.
Pačamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā ("māte zeme") - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki; Mama Pača.
Kembridža Keimbridža (ASV, Masačūsetsā).
Karstenbeen Kerstenbehm, Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m
Kiuriņa Kiuriņa ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
Kiuriņu Kiuriņu ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
Kivleņi Kivleņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1 ha
Maizezera purvs klajais purvs Maizezera dabas lieguma teritorijā, platība — 52 ha, 1977.-1999. g. tajā bija dzērvenāju liegums 34 ha platībā; Vilbaku purvs
Klānu Klānu purvs - zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ziemeļu galā, platība - 2597 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,4 m
Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis
Lielā Klīversala Klīversalas nosaukums 18.-19. gs., kad tā saplūda ar Mazo Klīversalu un Kārķu salu.
Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra ("Samar Sea") Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu.
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām.
Seramas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Malajas arhipelāgā, platības 161000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5319 m, šaurumi to savieno ar Moluku, Halmaheras un Bandas jūru, piekrastē daudz koraļļu rifu, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,3 m
tiuns Kņaza vai bajāra kalps - administrators Kijevas Krievzemē, Krievijas kņazistēs 11.-15. gs. un Maskavas valstī 15.-17. gs., kurš pārvaldīja sava kunga saimniecību un attiecībā uz tās iedzīvotājiem īstenoja administratīvās un tiesas funkcijas.
Kodžaeli Koadželi pussala - atrodas Mazāzijas pussalas ziemeļrietumu daļā ("Kocaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, garums - 75 km, platums - līdz 50 km, pauguraina, augstums - līdz 537 m
Magnolia praecocissima kobus magnolijas "Magnolia kobus" nosaukuma sinonīms
Kogeln Koguļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
Gidans Kolimas kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā.
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.).
maģiernieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Maģiere" iedzīvotāji.
maģirvnieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" (agrāk - "Maģirve") iedzīvotāji.
Maģiere Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums.
Maģirve Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums.
Irē Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" nosaukuma variants lībiski.
mazirbenieki Kolkas un Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" iedzīvotāji.
mazirbnieki Kolkas un Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" iedzīvotāji.
raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5.
Mateli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski.
Mozī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gribuļi" nosaukums latgaliski.
magnusovieši Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Magnusova" iedzīvotāji.
Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas.
Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas
Andžiamitaruka koraļļu rifi Mozambikas šaurumā (_Andriamitaroka, Nosy_), Indijas okeānā, Madagaskaras rietumu piekrastē
Anemvanota koraļļu sala Klusā okeāna Māršala salās, Madžuro atolā
Ari koraļļu sala Maldīvu salās (_Ari_), Alifalias un Alifdālas atolā
Franklina kalni Kordiljeru atzars Kanādas ziemeļrietumos ("Franklin Mountains"), Makenzi labajā krastā, garums — 450 km, augstums — līdz 1443 m (Klārka kalns).
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
Kotabara Kota Baharu - pilsēta Malaizijā.
Kinabalu Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, Sabahas štata administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2000. g.).
Džeseltona Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns.
Grumuži Kozupe, Maltas pieteka.
Kazesupe Kozupe, Maltas pieteka.
Kazupe Kozupe, Maltas pieteka.
Kosupe Kozupe, Maltas pieteka.
Kozubka Kozupe, Maltas pieteka.
krainzia Krainzia guelzowiana - Gelzova mamilārijas ("Mammillaria guelzowiana") nosaukuma sinonīms.
krainzia Krainzia longiflora - garziedu mamilārijas ("Mammillaria longiflora") nosaukuma sinonīms.
Bālā Lapsa krāpnieks un kultūrvaronis Mali dogonu mitoloģijā
Mozuo Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski.
Mozuo Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski.
Mazā Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants.
matejieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Mateji" iedzīvotāji.
Geņgereiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
Mazie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
Mozī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
Luoceiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Loči" nosaukuma variants.
Mozī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Murāni" nosaukums latgaliski.
Ondzuleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants.
Ondzuleits Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants.
Mazie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukuma variants.
Mozī Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukums latgaliski.
Cjukiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" otrs nosaukums.
Lābiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" otrs nosaukums.
Mazie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukuma variants.
Mozī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukums latgaliski.
Piņciriškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" otrs nosaukums.
Trūleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukuma variants.
Mozī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukums latgaliski.
Valaineiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukuma variants.
Mozī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Loči” nosaukums latgaliski.
Mazie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukuma variants.
Mozī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukums latgaliski.
matuliškieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matuliški" iedzīvotāji.
Matuliški Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matulišķi" nosaukuma variants.
Mozī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Unguri" nosaukums latgaliski.
Mozī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
Mozī Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Apaļi" nosaukums latgaliski.
Mozī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Katriniški" nosaukums latgaliski.
Makni Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Makņi" nosaukums latgaliski.
marcieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji.
markieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji.
Maišeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Maišeļi" nosaukums latgaliski.
Mozuo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Andinova" nosaukums latgaliski.
Mozī Andžāni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Andžāni" nosaukuma variants.
Mozī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
Malnī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
Mazie Joniki Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants.
Mozī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Muļķi” nosaukums latgaliski.
Mazie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukuma variants.
Mozī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
CMYK Krāsu sistēma, kas sastāv no četrām krāsām: C - (Cyan) zila, M - (Magenta) sarkanā jeb fuksīna, Y - (Yellow) dzeltena, K - (black) melnā; ciānfuksīndzeltenmelnā krāsu sistēma.
Grawendahl Kraukļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā.
Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā).
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku.
Ļipeckas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, uz dienvidiem no Maskavas, platība — 24100 kvadrātkilometru, 1163000 iedzīvotāju (2009.).
Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā.
Jaroslavļas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 36400 kvadrātkilometri, 1310000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Vologdas, Kostromas, Ivanovas, Vladimiras, Maskavas un Tveras apgabalu.
zemščina Krievijas valsts teritorijas daļa, kas neietilpa opričņinā; administratīvais centrs - Maskava. Pēc opričņinas atcelšanas (1572. g.) atšķirība pakāpeniski izzuda.
sinode krievu pareizticīgo baznīcā - Maskavas un visas Krievzemes patriarha padomdevējinstitūcija
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
Svētceļnieku tēvi kristiešu puritāņu grupa, kas 1620. gadā pameta Angliju un devās uz Ameriku, kur Plimutā (Masačūsetas štatā) nodibināja koloniju
Joahims un Anna kristietībā jaunavas Marijas — Jēzus Kristus mātes vecāki
Pāvils Kristietības apustulis, kurš nodibināja jaunas baznīcas visā Mazāzijā un Maķedonijā, sarakstījis vairākas Jaunās Derības vēstules.
Anna Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, māte.
Joahims Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, tēvs.
Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
Kroppenhof Kropes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
krīža Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
krīžis Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
krīžus Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
Krustkalni Krustkalnu dabas rezervāts Madonas novadā.
abriēta Krustziežu dzimtas augs ("Abrieta") ar violetiem vai rozā ziediem, kas sakopoti ziedkopās, savvzaļā izplatīts Mazāzijā un Balkānos, citviet Eiropā audzē kā dekoratīvu augu.
krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe.
ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
matiola Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), dekoratīvs lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
lefkoja Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
obrēta Krustziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Aubrieta"), apmēram 12 sugas, selekcionētas vairāk nekā 40 šķirnes, savvaļā Balkānos un Mazāzijā, Latvijā audzē gk. vienu selekcionētu šķirni ar tumši violetiem ziediem.
Kualatrengana Kuala Terenganu, pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu").
Kučinga Kučina, pilsēta Malaizijā.
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m
Marnas-Reinas kanāls kuģojams kanāls Francijas austrumos, savieno Sēnas pieteku Marnu (pie Vitrīlefransuā) ar Reinu (pie Strasbūras), garums - 316 km, dziļums - 2 m, 178 slūžas, izbūvēts - 1838.-1853. g.
Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas)
Apiņupīte Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km
Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā.
Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
Cilmija Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 11 km; Gilmija.
Poļvarkas grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Lībe Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 108 m; Liba; Libe; Libija.
Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm.
Sīļu grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 5 km
Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle.
Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā.
Engelhardshof Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā.
Kujen Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
mazīvandnieki Kuldīgas novada Īvandes pagasta apdzīvotās vietas "Mazīvande" iedzīvotāji.
mazredenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
mazrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
marenieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Maras" iedzīvotāji.
Kulikora Kulikoro, pilsēta Mali Republikā ("Koulikoro").
Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms
Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
malēnieši Kultūrvēsturiskā novada Maliena (Vidzemes ziemeļaustrumu daļā) iedzīvotāji.
Kumadiņa Kumadas augšteces nosaukums Līgatnes pagastā; Mazā Kumada.
maura kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria discoides", arī "Matricaria matricarioides")
nesmaržīgā kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria perforata", arī "Matricaria inodora")
ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis
kumelnīca Kumelīte ("Matricaria").
cilvēkkumelītes Kumelītes ("Matricaria").
kumele Kumelītes ("Matricaria").
kumelene Kumelītes ("Matricaria").
kumelenes Kumelītes ("Matricaria").
kumeliņas Kumelītes ("Matricaria").
kumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
kumelis Kumelītes ("Matricaria").
kumelišes Kumelītes ("Matricaria").
kumelīši Kumelītes ("Matricaria").
kumelīštēja Kumelītes ("Matricaria").
kumeļnīcas Kumelītes ("Matricaria").
kumelnīce Kumelītes ("Matricaria").
kumeļtēja Kumelītes ("Matricaria").
kumeltiņi Kumelītes ("Matricaria").
kumeltīni Kumelītes ("Matricaria").
mājkumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
paškumelenes Kumelītes ("Matricaria").
paškumelītes Kumelītes ("Matricaria").
ramoliņi Kumelītes ("Matricaria").
ramuleņi Kumelītes ("Matricaria").
ramuņele Kumelītes ("Matricaria").
rembulīte Kumelītes ("Matricaria").
romulene Kumelītes ("Matricaria").
romuleņi Kumelītes ("Matricaria").
tējkumelīte Kumelītes ("Matricaria").
zirgkumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
Kuorsova Kuorsovys staceja - Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārsavas stacija" nosaukums latgaliski.
Kupču Kupču ezers - atrodas Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 1,3 ha
Cermate Kūrorts Šveices dienvidos, Valē kantonā, Materhorna un Monterozas piekājē 1620 m vjl., trosu dzelzceļš uz Gornergrati (3136 m vjl.).
Mātra Kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g. minēta apdzīvota vieta ("Matre").
kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Manaseina revīzija Kurzemes un Vidzemes guberņas vietējo pārvaldes iestāžu darbības pārbaude 1882.-1883. g., ko vadīja Krievijas senators N. Manaseins.
Kušļa kalns Kuslīša kalns Madonas novada Liezēres pagastā.
Līrs Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ar jūru saistīts dievs, Mananana tēvs.
Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs.
galati Ķeltu ciltis, kas 278. g. p. m. ē. caur Balkānu pussalu iebruka Mazāzijā un 46 gadus postīja tās rietumu daļu.
Gvidions Ķeltu mitoloģijā - burvis, valdnieka Mata māsasdēls, nozīmīgs varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā.
Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu.
Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs.
Mats Ķeltu mitoloģijā - Gvinedas valdnieks un burvis, "Mabinogiona" ceturtās teikas galvenais varonis.
Oluena Ķeltu mitoloģijā - milžu virsaiša Isbadadena meita, kas figurē "Mabinogionā" iekļautā velsiešu leģendā.
Blodeuveda Ķeltu mitoloģijā - skaista sieviete, ko no ziediem radīja burvis Mats, Gvinedas valdnieks, un viņa māsasdēls Gvidions.
beltane Ķeltu pavasara svētki, sākotnējie Maija svētki.
dižķengurs Ķenguru dzimtas ģints ("Macropus"), lielākie somaiņi (masa - 23-90 kg), fitofāgi, ganās naktī, savannās, skrajos mežos un krūmājos, Austrālijā un Tasmānijā.
Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo.
Kalnupīte Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
Ķīvuļurga Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
Ķivuļu strauts Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
Amadalena La Madalēna - pilsēta Sardīnijas salas ziemeļos, tās nosaukums vietējā valodā.
GMP Labas ražošanas prakses standarts (angļu "Good Manufacturing Practice").
Baja lagūna lagūna Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, dienvidaustrumos no Manilas
Bērs Lagūna Francijas dienvidu piekrastē ("Etang de Berre"), starp Ronas deltu un Marseļu, platība – 156 kvadrātkilometri, lielākais ezers Francijā, dziļums – 3–10 m
Marakaibo ezers lagūna Marakaibo zemienē (sp. val. “Lago de Maracaibo”), Venecuēlā, platība — 13300 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 250 m, kanāls savieno ar Venecuēlas līci, ietek \~50 upju
Manzalas ezers lagūnas ezers Ēģiptē ("Manzala"), Nīlas deltas ziemeļaustrumos, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 55 km, platums - 25 km, no Vidusjūras to atdala šaura zemes strēle
Lainuma ezers Lainums, ezers Matkules pagastā.
Lambsdorfshof Lanstupes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā.
makrocistīdija lapiņu sēņu ģints ("Macrocystidia")
dobumsēnīte lapiņu sēņu ģints ("Marasmiellus")
vītenīte lapiņu sēņu ģints ("Marasmiellus")
augumāju zaļā laputs laputu apakškārtas suga ("Macrosiphum euphorbiae")
lielā rožu laputs laputu apakškārtas suga ("Macrosiphum rosae")
moiva Lašveidīgo kārtas salaku dzimtas ģints ("Mallotus"), neliela slaida zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām.
Cesvaine latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, kurā ietilpa tagadējā Madonas rajona austrumu daļa (Dzelzavas, Lubānas, Meirānu, Barkavas apkaime) ar centru Cesvaines pilskalnā
Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
Koknese Latgaļu un sēļu apdzīvots novads 12. gs. un 13. gs. sākumā, iespējams, ka aizņēma teritoriju starp Daugavu, Lokmani, Lobes ezeru un Lobi, bet dažos avotos minēta daudz lielāka teritorija, ietverot arī Madlienas un Ērgļu apkārtni.
Aģitteātris Latviešu aģitācijas un propagandas teātris - latviešu teātris Maskavā, darbojās 1921.-1923. g., vadīja T. Amtmanis.
Madaļa Latviešu mitoloģijā - (1) sieviešu kārtas gars; (2) dievietes Māras pavārds; arī Madaliena, Magdaliņa.
Maikats Latviešu mitoloģijā - mājas gars, mājas sargs, mirušais pirmsencis, arī Maikata.
Atsevišķā latviešu partizānu vienība latviešu padomju partizānu vienība, ko izveidoja 1942. g. novembrī Maskavas apgabalā no latviešiem, kas 1941. g. vasarā bija evakuējušies uz Krieviju, 1943. g. martā pārveidota par latviešu partizānu brigādi
nacionāldemokrāti Latviešu polititiska partija 1917.-1920. g., kas 24.06.1917. Maskavas konferencē pieņēma programmu, kura paredzēja, ka Latvijai jābūt demokrātiskai republikai Krievijas federācijā ar vienpalātas Saeimu, tomēr 1918. g. decembrī atzina neatkarīgu valsti, bet 1920. g. saplūda ar citām centriskām partijām.
Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam.
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
LUMII Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts; LU MII.
LU MII Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts.
maļutkieši Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" iedzīvotāji.
Strautiņi Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" otrs nosaukums.
mastarīdzieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" iedzīvotāji.
Mastareiga Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" nosaukuma variants.
Mozī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Meroni" nosaukums latgaliski.
Mazdzērves Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums.
Mazdzērves muiža Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums.
lefkavas Lefkojas ("Mathiola").
matiolas Lefkojas ("Mathiola").
matjolas Lefkojas ("Mathiola").
matjoles Lefkojas ("Mathiola").
matjollas Lefkojas ("Mathiola").
dārza matiola lefkoju suga ("Mathiola bicornis"); divragainā matiola
vasaras lefkoja lefkoju suga (Matthiola incana; var. annua")
ziemas lefkoja lefkoju suga (Matthiola incana; var. hibernica")
Vjāsa Leģendārais senindiešu gudrais - riši, eposa "Mahābhārata" autors un vientuļnieks.
Makbets leģendārs Skotijas karalis 11. gs., kas cīnījās par varu; leģendas izmantotas Šekspīra traģēdijā "Makbets"
Kangarupīte Lēģerurga - Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Ikšķiles pagastā.
Liģerupīte Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
Līģeru urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
Urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
Sapra Leičupe, Maltas pieteka.
Sopra Leičupe, Maltas pieteka.
peļlemurs Lemuru dzimtas puspērtiķu ģints, pieder pie pašiem mazākajiem primātiem (ap 10 cm garš, \~80 g), sastopams tikai Madagaskarā, vairākas sugas.
Skone Lēne Zviedrijā, platība - 11035 kvadrātkilometri, 1251200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Malme.
Maseru Lesoto galvaspilsēta (angļu val. "Maseru"), Kaledonas kreisajā krastā 1500 m vjl., 228000 iedzīvotāju (2006. g.).
Lesoto Lesoto Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos (angļu val. "Lesotho"), anklāvs DĀR teritorijā, platība - 30355 kvadrātkilometri, 2130800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maseru, administratīvais iedalījums - 10 distriktu.
Lēvenstrauts Levenstrauts, Mazās Juglas pieteka.
Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja
Ižupīte Lībes kreisā krasta pieteka Madonas novadā; Iša; Lībīte.
Daugavas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi Daugavas lejteces apvidū 10.-12. gadsimtā, to robežas iezīmē lībiešu kapulauki, kas izvietoti gk. gar Daugavas labo krastu no Aizkraukles līdz Rīgai, daži arī pie Mazās Juglas un Ogres, daži - Daugavas kreisajā krastā
Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci
Anamarijas līcis līcis Karību jūrā (_Ana Maria, Golfo de_), Kubas dienvidu / dienvidrietumu piekrastē
Izmitas līcis līcis Marmora jūras austrumu daļā ("Izmit Körfezi"), Mazāzijas ziemeļrietumu piekrastē, Turcijā, garums — 52 km, platums pie ieejas — 6 km, dziļums — līdz 183 m
Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte.
Luedern Līderes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā.
adaptīvais spārns lidmašīnas spārns, kura profils katrā lidojuma režīmā pieņem gandrīz optimālu formu; spārna priekšējā un astes daļa automātiski atliecas atkarībā no lidojuma Maha skaitļa un uzplūdes leņķa, saglabājot plūdlīnijas ārējo virsmu
A. S. Sandino lidosta lidosta Nikaragvā (_Augusto C. Sandino_), Managvas departamentā, austrumos no Managvas pilsētas un dienvidos no Managvas ezera
Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
Salas stepe līdzenums uz dienvidiem no no Salas lejteces un Maničas upes, Krievijas Rostovas apgabalā
Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m
Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts.
Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte.
Palšas ezeri Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, ezeri Šķaunes pagastā.
Spriesla Lielā un Mazā Baltezera savienojums, kura vietā izrakts Baltezera kanāls.
Zeļčeva Lielā Zeļčeva - Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčova" nosaukuma variants.
Kūriņa ezeri Lielais Kiuriņš un Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
Klauģis Lielais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 122,8 m vjl., platība - 7,4 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā.
Baltijas šaurumi Lielais un Mazais Belts un Ēresunds — vienīgais ūdensceļš, kas savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
Borovinka Lielais un Mazais Borvinkas ezeri Kaplavas pagastā.
Borvinka Lielais un Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
Budjanka Lielais un Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā.
Kūtiņu ezeri Lielais un Mazais Kūtiņu ezeri - divi nelieli ezeri Valdgales pagastā.
Ludzas ezeri Lielais un Mazais Ludzas ezeri.
Rāvas ezers Lielais un Mazais Rāvijs Madonas novadā.
Rožu ezeri Lielais un Mazais Rožu ezeri Nītaures pagastā.
Salkas ezers Lielais un Mazais Solkas ezers Rušonas pagastā.
Vārnu ezers Lielais un Mazais Vārnu ezers Mārkalnes pagastā.
Vilku ezers Lielais un Mazais Vilku ezers Indrānu pagastā.
Madeiras sala lielākā no Madeiras salām, platība — 741 kvadrātkilometrs, garums — 55 km, platums — līdz 22 km, augstums — līdz 1861 m
Alora lielākā sala Aloras salu grupā (_Alor_), Mazajās Zunda salās starp Savu jūru un Bandas jūru
Manareva Lielākā sala Gambjē salu grupā ("Mangareva"), Klusajā okeānā, Franču Polinēzijā, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 400 m
Kalimantāna Lielākā sala Malajas arhipelāgā (indon. val. "Kalimantan"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 734000 kvadrātkilometru, lielākā daļa pieder Indonēzijai (539500 kvadrātkilometru), daļa Malaizijai un Brunejai, augstums - līdz 4101 m; Borneo.
Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m
Olande lielākā sala Olandes salu arhipelāgā, platība - 640 km^2^, visvairāk apdzīvota, šeit izvietota vienīgā pilsēta arhipelāgā - Mariehamna
Bintana Lielākā sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 1075 kvadrātkilometri.
Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.).
Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem
Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu
Sņardvijs Lielākais ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē 116 m vjl., platība - 113,8 kvadrātkilometri, garums - 16 km, platums - 11 km, dziļums - līdz 23,4 m, daudz salu, līčains, glaciālas izcelsmes, saistīts ar blakusezeriem.
imamisti Lielākais musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka divpadsmitais imāms Muhammeds al-Mahdī pēdējā dienā no jauna parādīsies kā mahdī.
Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā.
Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā.
Mazā Muša Lielās Mušas kreisā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Ambeļu un Biķernieku pagastā.
Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu.
Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā (_Anguilla_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Angilju, Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli.
Kokini Lieli Kokini - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
Kokeņi Lielie Kokeņi - Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Kokini" nosaukuma variants.
Essenhof Lielmuiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā
mastodonts Liels, izmiris zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzīvnieks ("Mastodon"), ziloņa un mamuta priekštecis.
Uikas ezeri Lieluikas un Mazuikas ezers Ādažu novadā.
Baņķa grāvis Lielupes Majoru cilpas 1860. g. izdarītais pārrakums, ko upe neizmanto.
protokols "Dinamiskā datu apmaiņa" lietojumprocesu mijiedarbības protokols, ko nodrošina tādas operētājsistēmas kā "Microsoft Windows", "Macintosh System 7", "OS/2"
lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai
Sebricas strauts Liezēres ezera pieteka Madonas novada Liezēres pagastā.
Līkija Līkijas pussala - atrodas Mazāzijas pussalas dienvidu daļā, Turcijā, aizņem Eimali, Bedaga un Tekas grēda.
Lielā Muša Līksnas labā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Dubnas pagastā, garums — 8 km
žagatiņa Liliju dzimtas ģints ("Maianthemum"), 10-20 cm garš augs ar maziem, baltiem smaržīgiem ziediem stāvā ķekarā un sarkanām ogām, Latvijā bieži skujkoku mežos, krūmājos, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Skulte Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vieta Mandegas bijušais nosaukums padomju laikā.
mandadzieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandagi" iedzīvotāji.
Mandaga Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants.
Mandagas Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants.
Mandagi Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants.
Ahnenthal Lināju muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts.
Bestineica Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā.
Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta.
Mozuos Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Silavas" nosaukums latgaliski.
Helenenstein Lobanas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā.
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kusas pagastā.
Madonas-Trepes valnis lokveidā izliekta iegarenu paugurgrēdu josla uz kopēja vaļņveidīga pacēluma starp Madonu un Neretas lejteci, garums - \~45 km
Charlottenhof Lotas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
Lovela Louela, pilsēta ASV, Masačūsetsas štatā.
Īdeņas kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa Madonas un Rēzeknes novadā, garums - 11 km, izrakts 1964.-1967. g. gar Lubāna ezera dienvidu un dienvidaustrumu malu līdztekus ezera krasta dambim, lai novadītu ūdeņus uz Meirānu kanālu.
Meirānu kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, novada Aiviekstē vairāku senāk Lubāna ezerā ietecējušu upju ūdeņus, dziļums — >9 m, platums — >50 m. garums — 25 km, kritums — 2,5 m
Lubahn Lubānas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubānas pagastā.
Lubaniņa ezers Lubāniņš, ezers Maltas pagastā.
Lubāniņas ezers Lubāniņš, ezers Maltas pagastā.
Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
Lubei Lubejas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā.
Mazuo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
Mozī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
Mazie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants.
Mazā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants.
martišāni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" iedzīvotāji.
martisieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" iedzīvotāji.
Marciši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants.
Marcišova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants.
Barkani Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkāni" nosaukuma variants.
Bieržovka Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Beržovka" nosaukuma variants.
bondarevieši Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bondareva" iedzīvotāji.
Buozova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" nosaukums latgaliski.
Kokori Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kokari" nosaukuma variants.
Leluo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Bandarova" nosaukums latgaliski.
Luočukolni Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ločukolni" nosaukums latgaliski.
Mozuo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Bandarova" nosaukums latgaliski.
novosilkieši Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Novosilki" iedzīvotāji.
Orlani Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Orlāni" nosaukuma variants.
Petynova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Petinova" nosaukums latgaliski.
maiglieši Ludzas novada Miglinieku pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" iedzīvotāji.
Marļina Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Marļina" nosaukuma variants.
Mozī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kukuļi” nosaukums latgaliski.
Mačuļi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mačuli" nosaukuma variants.
Lielā Maļinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka" bijušais nosaukums.
Leluo Malinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka” nosaukums latgaliski.
angelus Lūgšana Romas katoļu baznīcā, kas ietver trīs "Ave Maria" un vietas no Svētajiem Rakstiem, kur minēta Marijas pasludināšana.
lūku Lūku Mača - neizveicīga sieviete.
marūbija Lūpziežu dzimtas ģints ("Marrubium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
Ļaudiņu Ļaudiņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 2,3 ha
Liagrad Ļaudonas (Liagradas) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā.
Anziht Ļaudonas Ancītes muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Ļaudonas pagasta teritorijā.
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja.
Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu
vadaji Mabi - tauta Āfrikā.
Mabinogi Mabinogions.
macas Maca.
Madžarīno Macarīno, pilsēta Itālijā.
Mateja ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā.
Mateļa ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā.
Mateļu ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā.
Mateņu ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā.
macropodia Macropodia macropus - rumpuču sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms.
Muczino Mačānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
Mačalipatanama Mačilīpatanama, pilsēta Indijā.
maciņš Mačiņš.
Mačupikča Maču Pikču, senpilsēta Peru.
Māčuļu ezers Mačula ezers Šķaunes pagastā.
Malčulas ezers Mačula ezers Šķaunes pagastā.
Malčūlas ezers Mačula ezers Šķaunes pagastā.
piesūcekņsikspārnis Madagaskarā dzīvojoša sikspārņu suga "Myzopoda aurita", kas zoologiem zināma gadiem ilgi, bet nav atrasta it neviena šīs sugas mātīte.
MG Madagaskara, valsts divburtu kods.
MDG Madagaskara, valsts trīsburtu kods.
Antananarivu Madagaskaras galvaspilsēta (angļu valodā _Antananarivo_, senāk _Tananarivo_), atrodas salas vidienē (1400 m virs jūras līmeņa), 1,5 miljoni iedzīvotāju.
Tananarive Madagaskaras galvaspilsētas Antananarivu senāks nosaukums.
Plectranthus madagascariensis Madagaskaras plektrants.
Antananarivu Madagaskaras province (_Antananarivo, Faritanin’i_), atrodas salas vidusdaļā.
Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces.
madagaskarieši Madagaskaras Republikas iedzīvotāji.
Anciranana Madagaskaras Republikas province (_Antsirariana, Faritanin’i_), atrodas salas ziemeļu galā.
šņācējprusaks Madagaskaras šņācējprusaks - Madagaskaras prusaks ("Gromphadorhina portentosa").
sampi Madagaskariešu vārds, kas apzīmē sakrālu kulta objektu, kurā mīt spēks un kurš raksturo tautas īpatnību.
hovas Madagskaras iekšienes tauta, franču okupācijas laikā izveidojuši salas aristrokrātiju.
Madaliena Madaļa.
Magdaliņa Madaļa.
madaras Madara ("Galium").
krejumpuķe Madara.
madere Madara.
mandariņas Madara.
marana Madara.
matnaka Madara.
sarkandara Madara.
vārnauga Madara.
jāņazāle Madaras ("Galium").
jāņazāles Madaras ("Galium").
jānīši Madaras ("Galium").
jāņuzāle Madaras ("Galium").
jāņzālīte Madaras ("Galium").
krējumpuķe Madaras ("Galium").
madaliņas Madaras ("Galium").
madare Madaras ("Galium").
madareņa Madaras ("Galium").
madares Madaras ("Galium").
maduras Madaras ("Galium").
madūras Madaras ("Galium").
madurītes Madaras ("Galium").
mārakas Madaras ("Galium").
maralas Madaras ("Galium").
maranas Madaras ("Galium").
māranas Madaras ("Galium").
māravas Madaras ("Galium").
mārenes Madaras ("Galium").
mārenīte Madaras ("Galium").
mārkākas Madaras ("Galium").
marlakas Madaras ("Galium").
mārlakas Madaras ("Galium").
marnakas Madaras ("Galium").
marnākas Madaras ("Galium").
mārnakas Madaras ("Galium").
medenes Madaras ("Galium").
medpuķe Madaras ("Galium").
medspuķe Madaras ("Galium").
medulāji Madaras ("Galium").
medulene Madaras ("Galium").
medulenes Madaras ("Galium").
meduspuķe Madaras ("Galium").
nameitiņa Madaras ("Galium").
spārvenes Madaras ("Galium").
sviestpuķītes Madaras ("Galium").
treikene Madaras ("Galium").
treiķene Madaras ("Galium").
vārdacs Madaras ("Galium").
vārnacs Madaras ("Galium").
vārnadzis Madaras ("Galium").
vārnaga Madaras ("Galium").
varnagas Madaras ("Galium").
vārnagas Madaras ("Galium").
vecjāņzāle Madaras ("Galium").
virze Madaras ("Galium").
zalkšpuķe Madaras ("Galium").
mareniņas Madaras ("Gallium").
mareniņi Madaras ("Gallium").
madarāt Madaras lasīt.
madarēt Madaras lasīt.
galium Madaras.
madaļiņas Madaras.
mudaras Madaras.
madarāšana Madarošana.
dzīparot Madarot.
dzīpurāt Madarot.
dzīpurot Madarot.
madēze Madaroze.
mārnaka Madaru suga, līpmadara.
Kaine Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās augštecē.
Riogrande Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās vidustecē.
madarēties Maderēt (1).
Madja Madhja Pradēša, štats Indijā.
Sissegal Madliena.
Sissegal Madlienas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
Modohn Madona.
Kakšu ezers Madonas ezers Aronas pagastā.
Priecumu ezers Madonas ezers Aronas pagastā.
Modohn Madonas ezers.
Sarkanmuiža Madonas novada apdzīvotās vietas "Sarkaņi" bijušais nosaukums.
apaltēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Apaltiena" iedzīvotāji.
grostonieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Grostona" iedzīvotāji.
kusēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Kusa" iedzīvotāji.
lauterieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Lautere" iedzīvotāji.
līdērieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Līdere" iedzīvotāji.
lodēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji.
olēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Oļi" iedzīvotāji.
viesēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Viesiena" iedzīvotāji.
zalgausnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zalgauska" iedzīvotāji.
zelgavieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zelgauska" iedzīvotāji.
aronieši Madonas novada Aronas pagasta iedzīvotāji.
aiztiltieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" iedzīvotāji.
Akmiņsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums latgaliski.
barkavieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkava" iedzīvotāji.
Borkova Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkava" nosaukums latgaliski.
bozēnieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozēni" iedzīvotāji.
Būzāni Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozēni" nosaukums latgaliski.
bulmeistarieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeistari" iedzīvotāji.
Bulmeisteri Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeistari" nosaukuma variants.
Čērzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čērzenieki" nosaukuma variants.
čerzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čerzinieki" iedzīvotāji.
Jaunzemnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemnieki" nosaukuma variants.
mālnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" iedzīvotāji.
Molnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants.
Muolnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
Molsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukuma variants.
Muolsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukums latgaliski.
Barkavas muiža Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" bijušais nosaukums.
muižnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" iedzīvotāji.
obsenieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" iedzīvotāji.
Opsenīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" nosaukums latgaliski.
Osagols Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osogols" nosaukuma variants.
osugalieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osugals" iedzīvotāji.
rosībieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosība" iedzīvotāji.
Silaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants.
Sylaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukums latgaliski.
silavnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silavnieki" iedzīvotāji.
sumeinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sumeinieki" iedzīvotāji.
Sumeinīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sumeinieki" nosaukums latgaliski.
zaļmežnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" iedzīvotāji.
Borkovskaja Madonas novada Barkavas pagasta nosaukums krieviski.
bulmeisterieši Madonas novada Barkvas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeisteri" iedzīvotāji.
Bersohn Madonas novada Bērzaunes muižas un pagasta bijušais nosaukums.
bērzaunieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaune" iedzīvotāji.
bocēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Boķi" iedzīvotāji.
brencēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Brencēni" iedzīvotāji.
iedzēni Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Iedzēni" iedzīvotāji.
iedzēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Iedzēni" iedzīvotāji.
sauleskalnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji.
Berzonskaja Madonas novada Bērzaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
dreicēnieši Madonas novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji.
jukānieši Madonas novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Jukāni" iedzīvotāji.
aizpurvieši Madonas novada Dzelzavas pagasta Aizpurves ciemata iedzīvotāji.
Aizpurves Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants.
Bokani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Bakani" nosaukuma variants.
Baldonas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants.
Boldaunas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants.
bučauskieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Bučauska" iedzīvotāji.
dzelzavieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzava" iedzīvotāji.
Jaunbakani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants.
Jaunbokani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants.
Krompāni Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Krampāni" nosaukuma variants.
lapenieki Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Lapenieki" iedzīvotāji.
Ļaidas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušā nosaukuma variants.
Ļaides Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušais nosaukums.
padomieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Padoms" iedzīvotāji.
Sīmošas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīmašas" nosaukuma variants.
sniķerieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Sniķeri" iedzīvotāji.
tūjānieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Tūjāni" iedzīvotāji.
Tūjāņi Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Tūjāni" nosaukuma variants.
Zeļzavskaja Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Selsau Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums.
ērgalieši Madonas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Ērgala" iedzīvotāji.
jaunērglēnieši Madonas novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunērgļi" iedzīvotāji.
jumurdieši Madonas novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Jumurda" iedzīvotāji.
Jumurdskaja Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Jummerden Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
aiviekstieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aiviekste" ("Aiviekstes") iedzīvotāji.
aronieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aronieši" iedzīvotāji.
jāņkalnieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāņukalns" iedzīvotāji.
jaunkalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalsnava" iedzīvotāji.
kalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalsnava" iedzīvotāji.
veckalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Veckalsnava" iedzīvotāji.
Kaļcenovskaja Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalzenau Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums.
jaunlazdonieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlazdona" iedzīvotāji.
lazdonieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdona" iedzīvotāji.
rullēnieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruļļi" iedzīvotāji.
Lazdonskaja Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lasdohn Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums; arī muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies Lazdona.
liezerieši Madonas novada Leizēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" iedzīvotāji.
blākainieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Blākaiņi" iedzīvotāji.
gravēnieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Grava" iedzīvotāji.
grotūzēni Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Grotūži" iedzīvotāji.
Gulbēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēre" bijušais nosaukums.
gulbērieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēris" iedzīvotāji.
Liezēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" bijušais nosaukums.
liezērieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" iedzīvotāji.
lubejieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Lubeja" iedzīvotāji.
mēdzūlieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Mēdzūla" iedzīvotāji.
ozolieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
Lezerskaja Madonas novada Liezēres pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Loesern Madonas novada Liezēres pagasta un muižas bijušais nosaukums.
Ondzuļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Anzuļi" nosaukuma variants.
beļavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji.
jaunzemieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
Jaudzumieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" nosaukuma variants.
Dauziņi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Purnavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Tīrummūrnieki Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnvirsa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Ķepšļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepši" nosaukuma variants.
ļaudonieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudona" iedzīvotāji.
ruķēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruķi" iedzīvotāji.
rustēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Rusti" iedzīvotāji.
sāvēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Sāviena" iedzīvotāji.
sāvienieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Sāviena" iedzīvotāji.
tocēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Toce" iedzīvotāji.
Laudonskaja Madonas novada Ļaudonas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Laudohn Madonas novada Ļaudonas pagasta un muižas bijušais nosaukums.
jaunmuižnieki Madonas novada Mārcienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuižnieki" iedzīvotāji.
mārcēnieši Madonas novada Mārcienas pagasta apdzīvotās vietas "Mārciena" iedzīvotāji.
Marcenskaja Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Martzenhof Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums.
akordieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Akordi" iedzīvotāji.
deglēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" iedzīvotāji.
odzēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudonas Odziena" (tagad - "Mētriena") iedzīvotāji.
mētrēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji.
mētrienieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji.
mežrozieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mežrozes" iedzīvotāji.
pamatieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji.
rāksalieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" iedzīvotāji.
Rāksola Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Raksala Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants.
Ļaudonas Odziena Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas “Mētriena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
Ļaudon-Odzenskaja Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Laudon-Odsen Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
cērpelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Cērpelnieki" iedzīvotāji.
degumnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" iedzīvotāji.
Dagumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski.
Degumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski.
gaigalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Gaigalieši" iedzīvotāji.
iecelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Iecelnieki" iedzīvotāji.
ikaunieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" iedzīvotāji.
jaunlubānieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlubāna" iedzīvotāji.
Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski.
kalngalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalngals" iedzīvotāji.
klāvānieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Klāvāni" iedzīvotāji.
ošupieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ošupe" iedzīvotāji.
rupsalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Rupsalas" iedzīvotāji.
Kārklaiņi Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūramežs" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
stūrmezieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji.
stūrmežnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji.
vīksninieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Vīksniņas" iedzīvotāji.
zvidzēnieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Zvidziena" iedzīvotāji.
baltinieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji.
dobupieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Dobupe" iedzīvotāji.
jaunmājēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji.
jaunsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaikava" iedzīvotāji.
Kamatovskas Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatauskas" nosaukuma variants.
kamatauskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji.
kamatovskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji.
lūzēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
lūzieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
lūzinieki Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
praulēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Prauliena" iedzīvotāji.
saikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Saikava" iedzīvotāji.
Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums.
trakšēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Trakši" iedzīvotāji.
vecsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaikava" iedzīvotāji.
Prauļenskaja Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Praulen Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums.
aizkujieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizkuja" iedzīvotāji.
biksērieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Biksēre" iedzīvotāji.
birzēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji.
Dravnieki Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieks" nosaukuma variants.
Klaucāni Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Klaucēni" bijušais nosaukums.
kujēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kujasmuiža" iedzīvotāji.
paķilieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Paķilis" iedzīvotāji.
Paķilis Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" bijušais nosaukums.
patkulieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" iedzīvotāji.
sarkanieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji.
sprīzdānieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sprīzdāni" iedzīvotāji.
bunkānieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Bunkāni" iedzīvotāji.
devēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Devēna" iedzīvotāji.
talcēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Talka" iedzīvotāji.
vējavieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vējava" iedzīvotāji.
vestēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vestiena" iedzīvotāji.
Festenskaja Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Festen Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums.
tolcēnieši Madonas novada Vestienes pagasta apdzīvotās vietas "Tolka" iedzīvotāji.
Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa.
madonieši Madonas pilsētas iedzīvotāji.
Madrededjosa Madre de Djosa - upe Peru un Bolīvijā.
madriļena Madridiete; spāniešu tautas deja.
madrigalis Madrigāls.
micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas.
Lago Madžore Madžores ezers (_Lago Maggiore_) Lombardijas Alpos 194 m vjl., Itālijā un Šveicē, platība - 211,6 kvadrātkilometri, garums - 62 km, platums - līdz 4,5 km, dziļums - 372 m
Maebasi Maebaši, pilsēta Japānā.
Maja Mafa, apdzīvota vieta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
maffia Mafija.
mafia Mafija.
mafiozo Mafijas loceklis.
magričas Magaričas.
magazija Magazīna.
magazīns Magazīna.
Magazinhof Magazīnas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
Acaena magellanica Magelāna acēna.
Fuchsia magellanica Magelāna fuksija.
Gunnera magellanica Magelāna gunera.
Sphagnum magellanicum Magelāna sfagns.
Magaļaižs Magelāns.
mineralizētāji Magmā izšķīdušas gāzes (fluors, hlors u. c.) un ūdens tvaiki, kas sekmē minerālu kristalizāciju izvirduma iežos un rūdās, gan paši kļūdami par veidojošos minerālu sastāvdaļu, gan būdami par katalizatoriem.
idiomorfisms Magmā kristalizējušos minerālu spēja iegūt tiem piemītošās kristalogrāfiskās iezīmes.
intrūzija Magmas ieplūšana Zemes garozā un dziļumiežu veidošanās.
injekcija Magmas iespiešanās aptveriežos pa plaisām un citiem tukšumiem.
konsolidācija Magmas sacietēšana (solidifikācija) vai nogulu pārvēršanās par nogulumiezi (litifikācija).
granīts Magmatiskais dziļuma iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpati un tumšie minerāli.
gneisgranīts Magmatiskas izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst granītam.
teraliti Magmatiski dziļuma ieži tumšās krāsās, sastāv gk. no plagioklaza, nefelina un liela daudzuma piroksena (augita).
tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli.
karbonatīti Magmatiski vai metasomatiski ieži, kas sastāv galvenokārt no karbonātu minerāliem.
dziļumieži Magmatiskie ieži, kas veidojušies Zemes dzīlēs, magmai lēni atdziestot liela spiediena un augstas temperatūras apstākļos.
dzīslieži Magmatiskie ieži, kas, magmai iespiežoties atdziestoša intruzīva masīva vai apkārtējo iežu plaisās, veido dzīslas vai daikas.
bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam.
labradorīts Magmatisks dziļumiezis, gabro paveids; sastāv gk. no labradora (1); to izmanto pieminekļu un ēku apdarei.
dunīts Magmatisks dziļumiezis, kas sastāv galvenokārt no olivīna.
aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā.
kimberlīts Magmatisks iezis, kas parasti satur dimantus.
porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
rādne Magnēta (kompasa) adata.
MHD Magnētiskā hidrodinamika jeb magnetohidrodinamika - fizikas nozare, kas pētī elektrovadošo šķidrumu (šķidro metālu, elektrolītu) un gāzu (plazmas) kustību magnētiskajā laukā un to mijiedarbību ar šo lauku.
ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība CGS mērvienību sistēmā; saīs. - Oe; 1 Oe ir magnētiskā lauka intensitāte, kas rodas 2 cm attālumā no bezgalīgi gara, taisna vada, ja pa to plūst 10 A stipra strāva; 1 Oe = 79,5775 A/m.
aeromagnētisks Magnētiskā lauka pētījumi no lidaparātiem.
fototermomagnētisms Magnētiskā lauka un tā virzienam perpendikulāra elektromagnētiskā starojuma iedarbība uz pusvadītāju vai vadītāju.
MICR Magnētiskā tinte (angļu "magnetic ink character recognition") - magnetizētas krāsas veids. ko lieto uz čekiem u. c. dokumentiem, lai tos varētu automātiski šķirot, nolasīt simbolus un ierakstīt datorā.
susceptibilitāte Magnētiskā uzņēmība - bezdimensionāls fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā.
akline Magnētiskais ekvators.
ferimagnētiķis Magnētiskais materiāls (ferīts), kurā zem Kirī punkta ir ferimagnētiskais sakārtojums.
monopols Magnētiskais monopols - hipotētiska daļiņa, kurai varētu piemist tikai viena magnēta pola īpašības, respektīvi, pozitīvais un negatīvais magnētiskais lādiņš.
deklinators Magnētiskās deklinācijas mērīšanas aparāts.
remanence Magnētiskās histerēzes aizkavētā magnetizācija.
gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība CGSM un Gausa mērvienību sistēmā; 1 Gs = 10^-4^ T.
tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, T; magnētiskā lauka indukcija ir 1 T, ja lauka izraisītā magnētiskā plūsma caur tam perpendikulāri novietotas virsmas 1 m^2^ ir 1 vēbers.
vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu.
voltsekunde Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā; vēbers.
lentdublējums Magnētiskās lentes izmantošana, lai glabātu cieto disku datņu rezerves kopijas.
audiokasete Magnētiskās lentes kasete, kas paredzēta galvenokārt skaņu ierakstam, bet ko var izmantot arī cipardatu uzglabāšanai lētos sadzīves datoros.
maksvels Magnētiskās plūsmas mērvienība CGSM mērvienību sistēmā, Mx.
MRA Magnētiskās rezonanses angiogrāfija (angļu "magnetic resonance angiography").
MRI Magnētiskās rezonanses attēldiagnostika (angļu "magnetic resonance imaging").
antiferomagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kam raksturīga blakusesošo vielas daļiņu magnētisko momentu savstarpējā orientācija pretējos virzienos (antiparalēli).
feromagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā magnētisko daļiņu magnētiskie momenti vielā ir paralēli un viela parasti ir ar spontānu magnetizāciju, kura iestājas zem kritiskās temperatūras (Kirī punkts).
diamagnētisms Magnētisko īpašību kopa, kas piemīt diamagnētiķiem.
paramagnētisms Magnētisko īpašību kopums vāji magnētiskām vielām, kam ir pozitīva magnētiskā uzņēmība.
ampērs Magnētisko potenciālu starpības mērvienība SI (agrākais nosaukums - ampērvijums).
radiodiapazons Magnētisko svārstību spektra josla, kurā svārstību viļņu garums atbilst radioviļņiem; radioviļņu diapazons.
pirotīns Magnētisks bronzas dzeltens sulfīdu klases minerāls.
kontrolimpulss Magnētisks impulss, kas ierakstīts videolentes transversajā kontrolceliņā, lai iezīmētu robežu starp diviem attēliem.
magniko Magnētisks materiāls uz dzelzs bāzes, kas satur kobaltu, niķeli, alumīniju un varu.
pašatmagnetizēšanās Magnētisma izzušana, kuras cēlonis ir magnētisko dipolu (molekulāro magnētu) pievilkšanās pie magnēta pretējiem poliem.
ferimagnētisms Magnētisma veids - magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā par magnētismu atbildīgie atomi veido vairākus magnētiskos apakšrežģus ar magnētiskiem momentiem, kas vērsti cits citam pretī, vai arī veido sarežģītāku telpisko orientāciju.
ģeomagnētisms Magnētisms, kas piemīt Zemei.
pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna; panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
pols Magnetizēta detaļa vai tās daļa, kam ir šāds rajons.
polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
ampērs Magnetodzinējspēka mērvienība SI (agrākais nosaukums - ampērvijums).
MEG Magnetoencefalogrāfs (angļu "magnetoencephalograph").
bante Magnetofona lente.
plonka Magnetofona lente.
maflons Magnetofons.
mafons Magnetofons.
maģis Magnetofons.
maģītis Magnetofons.
maģnūzis Magnetofons.
magone Magnetofons.
maģulis Magnetofons.
maģūzis Magnetofons.
ferogrāfija Magnetogrāfija - paņēmiens, ar ko iegūst grafisku zīmju nospiedumus uz papīra.
radiomagnetola Magnetola - aparāts, kas sastāv no radiouztvērēja un magnetofona.
magnetopauze Magnetosfēras robeža ar starpplanētu vidi.
jūgs Magnētvada daļa, kas savieno serdes, uz kurām atrodas spoļu tinumi.
hrommagnezīts Magneziāls ugunsizturīgs materiāls (MgO vismaz 40%, Cr2O3 vismaz 13%).
magnēzija Magnēzijs.
magnificat Magnifikāts.
magnēzijs Magnija oksīds; balts pulveris, ko lieto medicīnā, ugunsizturīgu ķieģeļu ražošanā, cementa rūpniecībā.
olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus.
Mg Magnijs (ķīm. elements).
magnolia Magnolijas.
magnoliidae Magnoliju apakšklase.
magnoliaceae Magnoliju dzimta.
tulpjukoks Magnoliju dzimtas ģints ("Liriodendron"), vasarzaļš koks, kura ziedi atgādina tulpes ziedu.
Sulanža magnolija magnoliju hibrīds ("Magnolia x soulangeana")
magnoliales Magnoliju rinda.
gurķu magnolija magnoliju suga ("Magnolia acuminata")
lielziedu magnolija magnoliju suga ("Magnolia grandiflora")
agrīnā magnolija magnoliju suga ("Magnolia kobus syn. Magnolia praecocissima")
lilijziedu magnolija magnoliju suga ("Magnolia liliiflora")
Zībolda magnolija magnoliju suga ("Magnolia sieboldii")
zvaigžņu magnolija magnoliju suga ("Magnolia stellata syn. Magnolia tomentosa")
trīsvainaglapu magnolija magnoliju suga ("Magnolia tripetala")
magāma Magone ("Papaver").
magana Magone ("Papaver").
magane Magone ("Papaver").
magauma Magone ("Papaver").
magauna Magone ("Papaver").
magaune Magone ("Papaver").
magaunes Magone ("Papaver").
magona Magone ("Papaver").
magonīte Magone ("Papaver").
magonītes Magone ("Papaver").
magons Magone ("Papaver").
maguna Magone ("Papaver").
magūna Magone ("Papaver").
magūne Magone ("Papaver").
magunes Magone ("Papaver").
magūnes Magone ("Papaver").
megone Magone.
magoņlapa Magones lapa.
papaver Magones.
magonkoks Magoņkoks, mahagonijs.
papaveraceae Magoņu dzimta.
auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle.
strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga.
cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu.
glaucija Magoņu dzimtas ģints ("Glaucium"), viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, nezāles, ziedi dzelteni vai sarkani, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama retumis kā adventīvs augs.
makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā).
papaverales Magoņu rinda.
kuhs Magoņu salmiņi.
paugas Magoņu vai linu pogaļas, galviņas.
obiamens Mags un burvis pokomānijas sektā, kas darbojas Jamaikas salā.
sēkleri Maģāru zemnieki Transilvānijā, kas no 11. gs. nometināti Karpatu ielejās pie kalnu pārejām, robežu apsardzībai pret rumāņiem.
magnīt Maģenīt.
eksorkisms Maģijā pazīstams akts garu izsaukšanai.
magija Maģija.
maleficium Maģijas daļa ar paņēmieniem, kā darīt ļaunu cilvēkiem u. c. dzīviem un nedzīviem objektiem ar ļauno spēku palīdzību.
apvārdošana Maģijas paņēmiens, ko lietoja, kā apburšanai, tā pret to, bet visbiežāk pret slimībām un kaitēm.
teurģija Maģijas veids, pārdabiska spēja grozīt notikumu gaitu, ietekmējot dievu un garu gribu.
promdzīšana Maģiska darbība latviešu tautas ticējumos, lai atbrīvotos no kāda ļaunuma vai nelaimes.
galdiņdancināšana Maģiska darbība, kur ar galdiņa kustībām cenšas ko pareģot, izzīlēt.
buršana Maģiska darbošanās, lai iegūtu sev vai citam labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu, balstās uz tautas ticējumiem.
AGLA Maģiska formula, kas veidota no ebreju frāzes "ato gadol le-olam adonai" - Kungs, lai Tava varenība ir mūžīga.
ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos.
asensvārdi Maģiski vārdi, ar ko aptur asiņu tecēšanu.
dzirkstesvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē dzirksti, novērš sāpes.
liesasvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē liesas kaites, slimības.
lauzumvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē lūzumus.
rožvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē rozi.
vīveļvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē vīveles.
čūskvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem (pēc ticējumiem) var izārstēt čūskas kodumu.
tūskvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem ārstē tūsku.
zagļvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem var piesaistīt un atbrīvot zagli (no nozieguma vietas).
asinsvārdi Maģiski vārdi, kam piedēvēta spēja apturēt asiņošanu.
piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
pestelis Maģisks teksts, priekšmets, darbība, paņēmiens.
MBA Maģistra grāds uzņēmējdarbības vadīšanā (angļu Master of Bussiness Administration).
magisterijs Maģistra grāds.
savienotājmaģistrāle Maģistrāle (kādu vietu, objektu) savienošanai.
tranzītmaģistrāle Maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
laiksprauga Maģistrāles tīkla laika parametrs, kas nosaka, kad stacija var atsākt pārraidi.
TGA Maģistrālo artēriju transpozīcija (angļu "transposition of great arteries").
MGVRP Maģistrālo gāzes vadu ražošanas pārvalde (raj.).
maģistrands Maģistrants.
magistratus Maģistratūra.
M.A. Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds ko piešķir mākslas augstskolas.
MA Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds, ko piešķir mākslas augstskolas.
M.Sc. Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science"); MSc.
MS Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science").
MSc Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science").
maģistrantūra Maģistru gatavošanas sistēma augstskolās; studiju posms, kas nepieciešams maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai.
Petrovskporta Mahačkala, pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, tās nosaukums 1857.-1922. g.
Madzunga Mahadzanga, pilsēta Madagaskaras ziemeļrietumos ("Majunga").
swietenia Mahagoni.
magoņkoks Mahagonijs (2).
magonikoks Mahagonijs.
mahagonikoks Mahagonijs.
mahagonijkoks Mahagons.
mahagonkoks Mahagonu dzimta.
meliaceae Mahagonu dzimta.
khaya Mahagonu dzimtas ģints.
toona Mahagonu dzimtas ģints.
abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu.
Nagardžuna Mahājānas budisma skolotājs (ap 100.-165. g.), kurš mācīja, ka patiesība par realitāti ir tukšums.
bodisatva Mahājānas budismā svētais vai pusdievišķa būtne (sanskritā "viedā būtne"), kas labprātīgi atsakās no nirvānas, lai palīdzētu citiem atrast ceļu uz glābšanos.
Kutaja Mahakama, upe Indonēzijā, Kalimantānas salā, tās senāks nosaukums.
mahajarah Maharadža.
maharane Maharadžas galvenā sieva vai atraitne.
mahārāni Maharādžas sieva vai atraitne; maharane.
machinācija Mahinācija - apmānīšana, ļauns nodoms.
mahists Mahisma piekritējs.
mahonia Mahonijas.
mahoberberis Mahonijbārbeles.
parastā mahonija mahoniju suga ("Mahonia aquifolium"), ko audzē arī Latvijā
Bila mahonija mahoniju suga ("Mahonia bealii")
Japānas mahonija mahoniju suga ("Mahonia japonica")
dzīslotā mahonija mahoniju suga ("Mahonia nervosa")
ložņu mahonija mahoniju suga ("Mahonia repens")
vidējā mahonija mahoniju suga ("Mahonia x media")
Vāgnera mahonija mahoniju suga ("Mahonia x wagneri")
mahonijbārbele Mahoniju un bārbeļu krustojums ("x Mahoberberis"), ko dažkārt audzē kolekcionāri.
machorka Mahorka - rupja krievu tabaka.
makorka Mahorka - tabakas suga ("Nicotiana rustica").
Maiciņa ezers Maiciņu ezers Bikstu pagastā.
nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
petrisāža Maidzīšana (masāžas veids).
žmaidzīt Maidzīt; masēt.
ņūņīties Maidzīt.
glesa Maiga vēja plūsma.
lieglaime Maiga, liriska laimes izjūta.
kuslis Maigais, knēvelis.
grājas Maigi dobjas skaņas, klusa rūkoņa.
glāsīt Maigi glāstīt, apmīļot.
pūpolot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
pūpoļot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
izlēlot Maigi šūpot, aijāt, mīļi audzināt.
chinosols Maigi, bet sekmīgi darbīgs dezinfekcijas līdzeklis dobumu un tesmeņa pupu skalošanai iekaisuma gadījumos.
atdūdot Maigi, dūdojoši atbildēt.
glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt; arī glausties.
morbidamente Maigi, liegi, trausli, smalki.
iedūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) ierunāties.
izdūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) izrunāties.
nodūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt.
padūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) parunāt, parunāties.
iedūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt (parasti ausī).
izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt.
dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la".
lallināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la".
glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
teneramente Maigi, trausli, vāri.
tenero Maigi, trausli, vāri.
lene Maigi; lēni; liegi; mīksti.
leno Maigi; lēni; liegi; mīksti.
kramponmaigles Maigles metāla stieples locīšanai.
griezējmaigles Maigļu tipa instruments ar kuru griež vai sadala (ko).
liegs Maigs (par emocijām); tāds, kam ir raksturīgas maigas emocijas (par cilvēku).
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
V.S.O.P. Maigs augstas kvalitātes konjaks.
lubrikants Maigs caurejas līdzeklis.
caramba Maigs spāņu lamuvārds.
pustonis Maigs, gaišs krāsas tonis.
sievišķīgs Maigs, liegs, arī trausls, graciozs (piemēram, par stilu).
dailīgs Maigs, liegs, glāstošs.
carezzevole Maigs, maigi.
glāsts Maigs, patīkams pieskāriens (par parādībām dabā).
smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu).
mīksts Maigs, sirsnīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
nežns Maigs, trausls.
subtils Maigs; smalks, delikāts.
glāsīgs Maigs.
glāsns Maigs.
glāss Maigs.
smaigs Maigs.
mīkste Maigsne.
maigstīt Maigstes spraust.
maigstot Maigstit.
pēcspēle Maiguma izpausmes, apskāvieni un tuvība pēc dzimumakta.
lētsirdība Maigums, piekāpība, līdzjūtība.
liegas Maigums.
tenerezza Maigums.
Maige Maiģupīte, Rūjas pieteka.
Maure Maiģupīte, Rūjas pieteka.
māja Maija - jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija.
triangulīna Maija tārpu attīstības stadija, kāpuriņi ar asiem nadziņiem, kas mitinās uz pirmiem pavasara ziediem, ieķeras bites ķermeņa matiņos un nokļūstot stropā pārvēršas cirmenī, kas pārtiek no bišu periem un to barības.
maji Maiji.
konvalamarīns Maijpuķīšu glikozīds.
konvalatoksīns Maijpuķīšu glikozīds.
maijpuķe Maijpuķīte.
vēžokles Maijpuķītes.
jāņrozīte Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima").
maijroze Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima").
roža Maijrozīte ("Rosa spinosissima").
majs Maijs.
Ahaukins Maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - saules dievs, kuram piemita vara gan pār dienu, gan pār nakti.
bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei.
Pavahtuns Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - dievs, ko saistīja ar četrām debespusēm un kas uzturēja līdzsvarā debesis.
Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi.
Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi).
ahkins Maiju augstais priesteris, kurš bija astoņu vai divpadsmit priesteru sapulces pārstāvis.
Gukumacs Maiju dievība (saukts arī par Kukulkanu), kas atbilda acteku Kecalkoatlam.
Pauatuns Maiju dievs, kam ir četras dažādas izpausmes, no kurām katra balsta vienu debesu stūri.
Jumkaaks Maiju labības dievs.
Čaks Maiju lietus dievs.
čilans Maiju pareģis, kurš uz vairākām dienām noslēdzās tumšā telpā, kur, sasniedzis ekstātisku stāvokli, izteicis savus pareģojumus.
Ajaukins Maiju saules dievs, kuram bija gan dienas, gan nakts veidols.
Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru.
Maijapana Maiju senpilsēta Meksikā, Jukatanas ziemeļos, dibināta X gs., XII-XV gs. - maiju lielākā pilsēta, arhitektūras pieminekļi - tempļu un dzīvojamo māju drupas.
Popolvuha Maiju svētā grāmata, kurā iekļauti tautas mīti, tradīciju apraksti un maiju valdnieku dzīves dati aptuveni līdz 1550. gadam.
maijvabule Maijvabole.
ozolvabole Maijvabole.
ozolvabule Maijvabole.
melolontha Maijvaboles.
ozolvaboles Maijvaboļu suga.
Maikata Maikats.
maikate Maikats.
namkatis Maikats.
maiksne Maikste (1).
maiksts Maikste (1).
maigste Maikste.
žāpurs Maikste.
žēpurs Maikste.
mailene Mailīšu zvejas tīkls.
raudulis Mailīte ("Phoxinus phoxinus").
rauduve Mailīte ("Phoxinus phoxinus").
rauduvīte Mailīte ("Phoxinus phoxinus").
ķipars Mailīte.
maiglīte Mailīte.
maile Mailīte.
mailene Mailīte.
mailīna Mailīte.
mailis Mailīte.
mailītis Mailīte.
taims Mailīte.
mailis Mails - elektroniskā pasta vēstule.
Mailisaja Mailūsū, pilsēta Kirgizstānā.
Āpšupe Maiļupe, Amatas pieteka.
Zirgupīte Maiļupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Maimansinga Maimansinha, pilsēta Bangladešā.
piesūcējveltnis Maināma formāta rotācijas mašīnas papīra veltnis, kas piesūc papīru.
diskpaka Maināms disku bloks, kurš sastāv no vairākiem vienādiem cietiem magnētiskajiem diskiem un aizsargdiskiem.
konvertējams Maināms.
vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
mikrostarpināšana Mainīga platuma starpu izmantošana rakstzīmju atdalīšanai dokumentā un vārdu izlīdzināšanai tekstā.
bertolīdi Mainīga sastāva ķīmiskie savienojumi.
šizmoģenēze Mainīga uzvedība.
karodziņš Mainīgais, kura vērtība norāda, ka sasniegts kāds noteikts iekārtas stāvoklis vai izpildīts programmas nosacījums.
braditahikardija Mainīgas bradikardijas un tahikardijas lēkmes.
pustonēšana Mainīgas gradācijas toņu attēlu drukāšanas tehnoloģija, izmantojot dažāda lieluma punktus, kuri, saplūstot kopā, veido dažādas attēla elementu pelēkuma pakāpes.
žipsturot Mainīgi, mirgojoši degt.
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
vējš Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).
z transformācija Mainīgo pārrēķināšana pēc viena mēroga.
nepastāvīgs Mainīgs (par laikapstākļiem); tāds, kad ir mainīgi laikapstākļi (par laikposmu).
nenoteikts Mainīgs (par laikapstākļiem).
svaidīgs Mainīgs (par laikapstākļiem).
grozīgs Mainīgs (parasti par laika apstākļiem).
apsvaidīgs Mainīgs laiks.
kaleidoskopisks Mainīgs, arī epizodisks; tāds, kas rada daudzus iespaidus.
svaidīgs Mainīgs, arī nevienmērīgs (parasti par kā kustību).
apsitīgs Mainīgs, grozīgs, nepastāvīgs (par vēju).
grābstīgs Mainīgs, nepastāvīgs (par vēju).
pārmainīgs Mainīgs, nepastāvīgs, dažādīgs.
staigulīgs Mainīgs, nepastāvīgs, grozīgs.
alternējošs Mainīgs, tāds, kas mijas, kas pakļauts alternācijai.
menčīgs Mainīgs.
pārgrozīgs Mainīgs.
variable Mainīgs.
oscilogrāfija Mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuāla novērošana un fiksēšana ar īpašiem aparātiem.
mutabilitāte Mainīgums, nepastāvība (piemēram, organismiem, vielām); organisma genotipam vai atsevišķam gēnam raksturīgais mutāciju biežums.
svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
mīšana Mainīšana.
mīt Mainīt (1).
blendēt Mainīt (ar blendi) gaismas staru kūļa platumu; diafragmēt.
diafragmēt Mainīt (ar diafragmu) gaismas staru kūļa platumu; blendēt.
vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
reversēt Mainīt (kā) kustību pretējā virzienā.
griezt Mainīt (kā) stāvokli, virzienu.
variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
kustināt Mainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā, attiecībā pret ko (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
revidēt Mainīt (piemēram, attieksmi pret kādu, uzskatu par ko).
mietot Mainīt (zirgus).
pārviesties Mainīt apmešanās vietu.
pārklāt Mainīt bērnam drēbītes.
fallēt Mainīt buru kuģa (jahtas) kursu uz aizvēja pusi, lai leņķis starp vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni, skaitot no tā priekšgala, palielinātos.
falēt Mainīt buru kuģa kursu uz lejpusi jeb tā, ka leņķis starp vēja virzienu un kuģa simetrijas plakni, skaitot no kuģa priekšgala, palielinās.
rekonfigurēt Mainīt datu struktūru sistēmā.
šuntēt Mainīt elektriskās strāvas stiprumu ar šuntu.
modulēt Mainīt fizikālās īpašības (skaņām, to sakopojumiem).
refraktēt Mainīt gaismas stara virzienu ejot no vienas vides citā.
pārkūpēt Mainīt garšu ilgi atrodoties dūmos (par kūpinātiem produktiem).
nosagriezties Mainīt iepriekšējo stāvokli.
noradināties Mainīt ieradumu, atradināties.
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
mediātizēt Mainīt kārtas vai pavalstnieka pakļautību, nostādot starp to un ķeizaru kādu zemes kungu.
piegriezt Mainīt kursu, pagriežot jahtas priekšgalu vairāk pie vēja.
griezties Mainīt ķermeņa stāvokli, parasti guļus.
mainīt naudu Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
izviņķelēties Mainīt situāciju sev vēlamā virzienā.
nospalvoties Mainīt spalvu, matus, mest spalvu.
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
veļoties Mainīt un mazgāt veļu.
krāsoties Mainīt vai iegūt krāšu (2) kādā norisē.
nosagriezties Mainīt virzienu (par parādībām dabā).
griezties Mainīt virzienu (par vēju).
locīt Mainīt, grozīt (piemēram, darbību, rīcību).
mitīt Mainīt, mainīties.
ķēst Mainīt, pārmainīt, izmainīt.
mītot Mainīt, pārmainīt.
pamīt Mainīt, samainīt.
samitot Mainīt, samainīt.
čendžot Mainīt.
maiņot Mainīt.
miet Mainīt.
misīt Mainīt.
mīstuļot Mainīt.
mitāt Mainīt.
mitot Mainīt.
šustīt Mainīt.
pseidodiabēts Mainīta glikozes tolerance subkliniska cukura diabēta gadījumā.
čeindžers Mainītājs (angļu val. "changer").
mainenieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
maiņenieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
maininieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
mainis Mainītājs, mietnieks, mijējs.
mainnieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
mainala Mainītājs.
mainaļa Mainītājs.
mītaļa Mainītājs.
mītūzis Mainītava, maiņas kabīne.
mīties Mainīties (3).
celties un grimt Mainīties (parasti periodiski) augstumā vai skaļumā (par skaņām).
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties.
atmesties Mainīties, iestāties (par laiku).
grozīties Mainīties, kļūt citādam (parasti par laiku, vēju).
mietoties Mainīties, mīties.
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas; sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām); pilnveidoties.
alternēt Mainīties.
mitoties Mainīties.
šukstīties Mainīties.
šustīties Mainīties.
inverss Mainīts (par parasto vārdu kārtu teikumā).
pārsvērt Mainot (ķermeņa) stāvokli, panākt, ka (tas) novirzās no kāda stāvokļa citā virzienā.
nokļūt Mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt atrasties (kādā stāvoklī).
iemainīt Mainot atdot (pret ko).
atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu).
pārsvērties Mainot domas, uzskatus, atbalstīt (kādu citu, cita viedokli).
kreicēt Mainot halzes kursā cieši pie vēja, ar buru peldlīdzekli pa zigzagveida līniju pārvietoties uz vēja (virsvēja) pusi; kreicēt pret vēju.
iemainīt Mainot iegūt (par ko, arī pret ko).
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi).
laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
rūzēt Mainot krāsu kļūt brūnganam.
iesagriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt kur sānis.
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet; iebraukt (ceļā, mājās u. tml.).
piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka (sejai, tās daļām, arī balsij) rodas noteikta izteiksme.
pārsēsties Mainot sēdvietu, pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
regulēt Mainot sistēmas, iekārtas, elementus u. tml.
pārsvērties Mainot stāvokli, svērties pāri (kam), pār (ko).
aizsedlot Mainot vietu (posteni), pārcelties kaut kur citur.
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem.
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kādā stāvoklī, kādās attiecībās).
pāriet Mainoties apstākļiem, nonākt cita īpašumā, rīcībā.
pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.).
pārsvērties Mainoties iegūt citādu, parasti pretēju, saturu (par domām, jūtām).
iegriezties Mainoties izveidoties (par apstākļiem, stāvokli).
iegriezties Mainoties izveidoties, iestāties (par laika apstākļiem).
pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
pārmaiņus Mainoties vienam (cilvēkam, cilvēku grupai) ar otru, arī citam ar citu.
pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus.
pārmīšus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus.
vakarmaiņa Maiņa (1), kas noris vakarā.
vakarmaiņa Maiņa (2), kas strādā vakarā.
smena Maiņa (piemēram, kulšanas talkā).
mitus Maiņa, apmaiņa.
evolūcija Maiņa, attīstība, pārveidošanās.
naktsmaiņa Maiņa, kas strādā naktī.
mijiens Maiņa, pārmaiņa.
miti Maiņa, pārmaiņa.
pamija Maiņa, pārmaiņa.
čeindžs Maiņa.
maina Maiņa.
mieti Maiņa.
miets Maiņa.
mietus Maiņa.
mijības Maiņa.
mita Maiņa.
mites Maiņa.
mīti Maiņa.
mitošana Maiņa.
mits Maiņa.
mīts Maiņa.
mītus Maiņa.
swap Maiņa.
mītavas Maiņas darījums, bankets pēc šāda darījuma.
ERM Maiņas kursa mehānisms ("exchange rate mechanism").
puls Maiņas monēta Afganistānā (1/100 afgāna).
dirhēms Maiņas monēta Katarā, Lībijā un Jordānijā.
dirhams Maiņas monēta Lībijā un Jordānijā.
pierītes Maiņas naudas paveids, vāveru ādas pieres daļa ar austiņām (arī ar tajā ietītu sudraba stienīti), lietoja kā maksāšanas līdzekli Krievijā vēl līdz 1400. g.
priedi Maiņas priekšmeti senajā tirdzniecībā.
prieds Maiņas tirdzniecības objekts, dāvana (tirdzniecība kā savstarpēja apdāvināšana).
prieda Maiņas tirdzniecības objekts, dāvana.
mītava Maiņas vieta, arī naudas maiņas vieta.
selsins Maiņstrāvas elektriskā mašīna, ar ko nodrošina mehāniski nesaistītu vārpstu vienlaicīgu pagriešanos par vienādu leņķi.
sinhrondzinējs Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotora griešanās ātrums ir vienāds ar magnētiskā lauka griešanās ātrumu statorā.
impedance Maiņstrāvas elektriskās ķēdes kopējā (pilnā) pretestība, kas sastāv no strāvas pretestības un ķēdē ieslēgto kondensatoru un indukcijas spoļu pretestības.
asinhrondzinējs Maiņstrāvas elektrodzinējs, kura rotora rotācijas frekvence nav vienāda ar magnētiskā griežlauka (sk. lauks) rotācijas frekvenci.
sinhronmotors Maiņstrāvas elektromotors, pa kura magnētiskā lauka tinumiem plūst no ārēja strāvas avota nākoša līdzstrāva.
sinhronģenerators Maiņstrāvas ģenerators, kurā magnētisko lauku rada uz rotora nostiprināti pastāvīgi magnēti vai ierosmes tinumos plūstošā līdzstrāva.
griežtransformators Maiņstrāvas mikromašīna, kas nodrošina no rotora pagrieziena leņķa atkarīgu spriegumu.
transformācija Maiņstrāvas parametru mainīšana ar transformatoru.
taisngriešana Maiņstrāvas sprieguma pārveidošana līdzstrāvas spriegumā.
mežģis Maisa veida tīkls zvejai vai govju un zirgu barībai.
miešķis Maisāmā mente.
kulčeklis Maisāmais koks, ar ko miltus ūdenī iejauc.
maisaudekls Maisaudums.
maiss Maisaudums.
maisudrēbe Maisaudums.
Maisenu ezers Maisēnu ezers Liezēres pagastā.
kaļļa Maisījums ar mitrām sastāvdaļām.
balsams Maisījums no smaržīgām eļļām un spirta.
kokteilis Maisījums, kas sastāv no dažādām vielām (parasti zāļu līdzekļiem).
jauktņa Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
jauktne Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
muidžis Maisījums, kaut kas saspaidīts.
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
melanža Maisījums, kurā ietilpst dažādas vielas; komplekts, kurā ietilpst dažādi priekšmeti.
mišļi Maisījums, mistrs.
samaisas Maisījums, mistrs.
mančka Maisījums, negaršīgs ēdiens.
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2).
mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrs (2).
kišmišs Maisījums, sajaukums.
melange Maisījums, sajaukums.
mistreklis Maisījums, sajukums.
mudzens Maisījums, sajukums.
mugaža Maisījums, sajukums.
permikstija Maisījums, samaisīšana.
mežga Maisījums, slikts audums.
mič-mačs Maisījums; arī miš-maš.
meceklis Maisījums; ēdiens, kas pagatavots no dažādu ēdienu atlikumiem.
mičumačs Maisījums; sajaukums.
jauciens Maisījums.
javums Maisījums.
jema Maisījums.
kiš-miš Maisījums.
krāsis Maisījums.
kratījums Maisījums.
maišķiņš Maisījums.
maišķis Maisījums.
miš-maš Maisījums.
miš-mašs Maisījums.
mišungs Maisījums.
muceklis Maisījums.
kuļķene Maisiņš (parasti iepirkumiem).
sabāzne Maisiņš, sabāznis.
kuluška Maisiņš; kulīte.
sabāznis Maisiņš.
allantoiss Maisiņveidīga dīgļa piedeva rāpuļiem, putniem un zīdītājiem ar kuras palīdzību dīglis iegūst skābekli elpošanai; vēlāk tā daļa pārveidojas par urīnvadu un pūsli.
miksēšana Maisīšana, putošana ar mikseri.
pļunkāt Maisīt (ar troksni).
mekņīt Maisīt (kādu biezu masu).
maisēt Maisīt (par sviesta gatavošanu).
ļundināt Maisīt (šķidrumu) kratot.
jaut Maisīt (vielu šķidrumā).
izdunkurēt Maisīt ar karoti blīvu ēdienu.
končāt Maisīt klimpas katlā.
ļammāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
ļemmāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
maknīt Maisīt kopā, jaukt.
pirkstināt Maisīt ogles vai pūst gaisu tajās.
kulcinēt Maisīt šķidrumā (miltus).
žaldarēt Maisīt šķidrumu kratot trauku.
damaisīt Maisīt un pabeigt maisīt.
močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt.
koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
moimorēt Maisīt, jaukt (ko meklējot, cenšoties izsmelt).
vančkāt Maisīt, jaukt ūdeni.
mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
kolderēt Maisīt, jaukt, kult, iejaukt.
kolčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
koļčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
kolčerēt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
čaukāt Maisīt, jaukt.
mīstelēt Maisīt, jaukt.
mīstīt Maisīt, jaukt.
moļināt Maisīt, jaukt.
moļļināt Maisīt, jaukt.
muļļināt Maisīt, jaukt.
drumsēt Maisīt, kustināt.
drumsināt Maisīt, kustināt.
drumzēt Maisīt, kustināt.
vančkāties Maisīt, sajaukt ūdeni.
šļammāt Maisīt, šurp un turp kustināt (kādu šķidrumu).
bangalēt Maisīt.
kaļļāt Maisīt.
kaļļāties Maisīt.
maiksīt Maisīt.
koļļāties Maisīties, jaukties (pa pašķidru masu).
kulināties Maisīties, jaukties, kulties (parasti par ko šķidru).
apmistrēties Maisīties, jaukties.
bangalēties Maisīties, jaukties.
maistīties Maisīties.
moimorēties Maisīties.
mačāt Maisot iejaukt.
izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt (vienu vielu citā).
obulēt Maisot meklēt derīgāko.
nosamaisīties Maisot nogurt.
izmaisīt Maisot panākt, ka (vienmērīgi) sajaucas.
iemaisīt Maisot panākt, ka sajaucas; maisot sagatavot.
samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piemēram, vielas).
iekuļināt Maisot pievienot (kādam šķidrumam).
piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt).
piekulināt Maisot pievienot, piekult.
piekuļināt Maisot pievienot, piekult.
izausināt Maisot un ar karoti smeļot un atkal lejot atpakaļ dzisināt (kādu vārošos šķidrumu).
uzmaisīt Maisot uzvirzīt, uzcelt (virspusē, augšā).
putraimmaiss Maiss ar putraimiem; maiss, kas paredzēts putraimu ievietošanai.
parans Maiss, maisiņš.
saka Maiss, tarba, soma.
ķoris Maiss, taša, kurvis; kors.
kors Maiss, taša, kurvis.
kotika Maiss.
kulnīca Maiss.
maikss Maiss.
maisinieks Maiss.
maisis Maiss.
muiss Maiss.
sidors Maiss.
priapulida Maistārpu klase.
maisenieks Maisu izgatavotājs.
maisinieks Maisu izgatavotājs.
maisnieks Maisu izgatavotājs.
maišuks Maisu nesējs.
Maisura Maisūru, pilsēta Indijā.
ampula Maisveida paplašinājums kādā kanālā.
soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
pseidocista Maisveida telpa audos, kas atgādina cistu.
maisīgs Maisveida.
maisveidīgs Maisveida.
bugurs Maisveidīgs tīkls, ko lietoja, zvejojot butes un lucīšus.
clubionidae Maiszirnekļu dzimta.
chiracanthium Maiszirnekļu dzimtas ģints.
clubiona Maiszirnekļu dzimtas ģints.
micaria Maiszirnekļu dzimtas ģints.
maikšķis Maišķis.
maite Maita 1(1).
zūdere Maita kā ēsma.
maitēns Maita, lamuvārds.
maitiņš Maita, lamuvārds.
makans Maita, pūstošs dzīvnieks.
makāns Maita.
muita Maita.
sproguns Maita.
sterva Maita.
šterva Maita.
dielāt Maitāt, bojāt.
pasmidzināt Maitāt, iebojāt.
narraties Maitāties, dabūt kaiti.
maitēdējs Maitēdājs.
maitēdis Maitēdājs.
stapelia Maitu puķes; stapēlija.
kuka Maize (bērnu val.).
plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
blieķis Maize no neizrūgušas mīklas.
spicmaize Maize no skrotētas labības.
lēvermaize Maize, kas cepta no miežu miltu mīklas ar mencu aknām.
kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo Lieldienās.
polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē.
ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli.
bake-off Maize, ko cep uz vietas veikalā; t. s. karstā maize.
asinsmaize Maize, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
jaunpienmaize Maize, kuras mīkla iejauta ar jaunpienu.
beķe Maize.
gorbuška Maize.
hļebs Maize.
klimpa Maize.
mandra Maize.
muize Maize.
paika Maize.
čauksture Maizes cepjamās krāsns slota.
čaukstuve Maizes cepjamās krāsns slota.
maizniecība Maizes cepšanas darbības nozare.
maizniekmeistars Maizes cepšanas meistars.
pēcrūgšana Maizes cepšanas procesa sastāvdaļa, kad gatavo mīklu pēc sadalīšanas gabalos uz laiku atstāj rūgšanai lai atjaunotos struktūra un mīkla piesātinātos ar ogļskābo gāzi.
maizceptuve Maizes ceptuve, maiznīca.
artolatrija Maizes dievišķošana (Sv. Vakarēdiena mācībā).
dongalis Maizes dona.
kubucis Maizes doniņa.
ragulis Maizes doniņa.
drapačkas Maizes drupatas.
capatas Maizes druskas, drupatas.
ķūrķis Maizes gabali ūdenī ar saharīnu.
snabs Maizes gabali ūdenī ar saharīnu.
ieknaba Maizes gabals ar ūdeni un saharīnu.
maizesgabals Maizes gabals, maizes šķēle, rieciens.
klubaks Maizes gabals.
maizgabals Maizes gabals.
rikalts Maizes gabals.
rikults Maizes gabals.
apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
virsgaroza Maizes garoza klaipa virspusē.
maizgaroza Maizes garoza.
atcilāties Maizes garozas pacelšanās atstājot tukšumu virs mīkstuma zem garozas.
miekšķis Maizes jaujamā mente.
kliečis Maizes klaipa apakšdaļa, ja šī ir sakritusi, jēla un grūta.
padoņi Maizes klaipa gali.
done Maizes klaipa galiņš.
galenis Maizes klaipa galiņš.
knibis Maizes klaipa galiņš.
knipšis Maizes klaipa galiņš.
klincis Maizes klaipa gals; maizes klaips.
galinītis Maizes klaipa gals.
kampis Maizes klaipa gals.
ķīmene Maizes klaipa gals.
padoniņa Maizes klaipa gals.
vīksteknis Maizes klaips ar ceptu gaļu.
maizdona Maizes klaips, kas ir iesākts lietot, griezt.
ceplenīca Maizes krāsn slota.
aizkura Maizes krāsns caurums.
priekškurs Maizes krāsns iesildīšana pirms cepšanas.
priedaza Maizes krāsns pelnu bedre.
priežuda Maizes krāsns priekšējā daļa, kur slaukot krāsni sarauš ogles.
puspārts Maizes krāsns priekšējais izvirzījums, kas aptver pusi no plīts.
pārds Maizes krāsns priekšpuse.
pažags Maizes krāsns slaukāmā slota ar lapām, iestiprināta garā kātā; pažaga.
čaugstere Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus.
čaugsturis Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus.
čaukstere Maizes krāsns slota.
čauksteris Maizes krāsns slota.
svods Maizes krāsns virsas savienojums, salaidums; krāsns velve.
plānītis Maizes kukulis, ko, maizi cepot, cep uz krāsnspriekšas.
proha Maizes kukulis.
izkasnis Maizes kukulītis no abras izkašām.
izkasenis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis; izkasis.
izkasis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis.
bandeņš Maizes kukulītis, ko cepa nolikšanai baznīcā pie altāra kā upuri.
vērzlaka Maizes kule.
šautris Maizes lize jeb lāpsta.
lēzīte Maizes lize.
šautra Maizes lize.
meceklis Maizes mīkla putnu barošanai.
jāva Maizes mīkla.
atmīkas Maizes mīklas apmīcīšana pa otram lāgam.
dropana Maizes mīkstums.
apriecenis Maizes rieciens.
kanceits Maizes rieciens.
kancis Maizes rieciens.
nodara Maizes rika.
prīvuliņa Maizes suliņa, zupa.
rika Maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt); arī rieciens.
garneļmaize Maizes šķēle (piemēram, sviestmaize) ar garnelēm.
spunnis Maizes šķēlē izgriezts ķīļveida kumosiņš.
braicka Maizes šķēle visa klaipa lielumā.
plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize.
pierudze Maizes trūkums.
kerka Maizes uzturdeva.
krovņaks Maizes uzturdeva.
kulda Maizes vai rijas krāsns priekšējā daļa, kur ierauš ogles.
droztalis Maizes zupa.
pimsla Maizes zupa.
artocarpus Maizeskoki.
Vilbaku purvs Maizezera purvs Limbažu novada Umurgas pagastā.
Mazezers Maizezers Umurgas pagastā.
Maizes ezers Maizezers, ezers Umurgas pagastā.
desielocis Maizīte ar iegriezumu, kurā ievietota karsta desa; hotdogs (angļu "hotdog").
rundstiķis Maizīte, apalītis.
Bulnetene Maizīte, Dīvajas satekupe.
Pulksteņupīte Maizītes kreisā krasta pieteka Skrīveros, augštece Aizkraukles un Skrīveru pagastā.
bulanžērija Maiznīca, beķereja.
beķereja Maiznīca, konditoreja; maizes ceptuve.
kleņģereja Maiznīca, konditoreja.
šmulis Maiznieka palīgs.
baltmaiznieks Maiznieks, kas nodarbojas ar baltmaizes cepšanu; baltmaizes tirgotājs.
beķeris Maiznieks, konditors.
beķers Maiznieks, konditors.
maizcepējs Maiznieks, maizes cepējs.
maizcepis Maiznieks, maizes cepējs.
Maija Maja grieķu un romiešu mitoloģijā.
Majēna Majenna, upe Francijā.
majeste Majestāte.
episks Majestātiski mierīgs; plašs.
maestoso Majestātiski; svinīgi.
majestatīgs Majestātisks.
Leopolda II ezers Maji-Ndombes ezers Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
jomanēze Majonēze.
majorana Majorāns.
dārza majorāns majorānu suga ("Majorana hortensis", arī "Origanum majorana")
pilsmajors Majordoms.
Maiči Majori.
Majorenhof Majori.
Majorenhof Majoru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rīgas Jūrmalā.
MYT Majota, teritorijas trīsburtu kods.
Majota Majotas Departamentālkopiena - Francijas aizjūras kopiena Indijas okeānā, Mozambikas šauruma ziemeļos, Komoru arhipelāgā, platība - 374 kvadrātkilometri, 223765 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Mamudzu, administratīvais iedalījums 17 komūnu.
strādātmāka Maka strādāt.
makabēji Makabieši.
makučs Makačs.
mekedems Makadams.
macaca Makaki.
krabjēdājmakaks Makaku ģints pērtiķu suga, kas dzīvo gk. mangrovju audzēs un nebaidās no ūdens.
Japānas makaks makaku suga ("Macaca fuscata")
rēzus makaks makaku suga ("Macaca mulatta") jeb rēzuspērtiķis
Āfrikas makaks makaku suga ("Macaca sylvana")
Makals Makalu, virsotne Lielajos Himalajos.
makans Makāns.
MO Makao (Aomiņa), teritorijas divburtu kods.
MAC Makao (Aomiņa), teritorijas trīsburtu kods.
Aomiņa Makao (portugāļu valodā "Macau", ķīniešu valodā "Aomen").
Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē.
makarūni Makaronbiskvīti; mandeļu bezē.
farfalle Makaroni, kas veidoti tauriņa formā.
mazķiļķeni Makaroni.
makkartisms Makartisms.
Udžungpandaga Makasara - pilsēta Indonēzijā ("Ujung Pandang"), Sulavesi salā, tās nosaukums 1971.-1999. g.
McDonalds's Makdonalds - amerikāņu ātrās ēdināšanas restorānu tīkls (gk. hamburgeri).
Makenzija-Kinga sala Makenzie Kinga sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.
Carex mackenziei Makenzija grīslis.
makete Makets.
makijs Makija.
Denali Makinlijs - augstākā virsotne Ziemeļamerikā, vietējo iedzīvotāju lietots nosaukums.
mekintošs Makintošs.
macchia Makja.
macleaya Maklejas.
sirdsveida makleja maklejus suga ("Macleaya cordata"), kuras dažas šķirnes Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu
sīkaugļu makleja maklejus suga ("Macleaya microcarpa")
Makņi Makņu ezers - atrodas Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 6,4 ha; Makņenskoje ezers.
Makņenskoje ezers Makņu ezers Piedrujas pagastā.
makoputns Mako ("Anthornis melanura").
Cephalozia macounii Makouna pumpurzarene.
Podhalaņska Makova Podhalaņska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu.
scombridae Makreļu dzimta.
scomber Makreļu dzimtas ģints.
macro- Makro-.
gurķu makrocistīdija makrocistīdiju suga ("Macrocystidia cucumis")
makrocitēmija Makrocīti asinīs.
Cronos Makroekonomisko laikrindu datubāze ("Eurostat").
mielofāgs Makrofāgs, kas noārda mielīnu.
koniofāgs Makrofāgs, kas saista putekļu daļiņas.
makrofagocīts Makrofāgs.
MGF Makrofāgu augšanas faktors (angļu "macrophage growth factor").
MCF Makrofāgu hemotakses faktors (angļu "macrophage chemotactic factor").
MILA Makrofāgu insulīnveida darbība (angļu "macrophage insulin-like activity").
matrice Makromolekulārs šablons citas makromolekulas sintēzei.
makrojoni Makromolekulas, kas satur jonu veida funkcionālas grupas.
makroseismisks Makroseismiskās svārstības - svārstības, kuras zemestrīču gadījumā tieši uztver mūsu maņu orgāni.
megaspora Makrospora.
megasporoģenēze Makrosporoģenēze.
makrosporoģenēze Makrosporu veidošanās; plašākā nozīmē - dīgļsomas, t. i., segsēkļu sievišķā gametofīta attīstība no arhesporija.
macrothrix Makrotiksu dzimtas ģints.
macrothricidae Makrotriksu dzimta.
ilyocriptus Makrotriksu dzimtas ģints.
lathonura Makrotriksu dzimtas ģints.
ophryoxus Makrotriksu dzimtas ģints.
Muēhromta Makrūma - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Maigh Chromtha_).
portmonnejs Maks ar vairāk nodaļām naudas glabāšanai.
smurkšis Maks plēšu izskatā.
makentošs Maks, kabatas portfelis.
makintošs Maks, kabatas portfelis.
jeslis Maks, zutenis.
gamanoks Maks.
gamans Maks.
gomanecs Maks.
lapa Maks.
lapiks Maks.
maka Maks.
maķelis Maks.
muķis Maks.
naudenis Maks.
frakts Maksa (cena) par kravu vai pasažieru pārvadāšanu pa ūdensceļiem (gk. jūras pārvadājumos).
pēcmaksa Maksa (par ko), kuru (tā) saņēmējs kārto pēc piegādes (parasti pa pastu, dzelzceļu).
jaunmarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi; neomarksisms.
neomarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi.
noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu.
īre Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu.
rente Maksa par (zemes, māju) lietošanu.
abonentmaksa Maksa par abonēšanu uz noteiktu termiņu; abonēšanas maksa.
sētasnauda Maksa par iebraucamās vietas izmantošanu; sētnauda.
sētnauda Maksa par iebraucamās vietas izmantošanu.
skolasnauda Maksa par mācībām; skolas nauda.
enkurnauda Maksa par ostas izmantošanu.
samaksa Maksa par padarīto darbu.
magazināža Maksa par preču novietošanu un glabāšanu.
vedammaksa Maksa par vedumu.
pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām).
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu; papildu maksa.
procents Maksa, ko kreditors saņem no aizņēmēja par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
maksa Maksājamā naudas summa.
repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem.
uz nomaksu Maksājot pa daļām (pirkt, iegūt).
starpmaksājums Maksājuma dala, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
akcidences Maksājumi garīdzniekam par amata darīšanām, kur tiem jārādās amata tērpā.
natūrmaksa Maksājumi natūrā.
nodeva Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji.
CBD Maksājums pirms piegādes (angļu "cash before delivery").
pagaments Maksājums skaidrā naudā.
muita Maksājums valstij par preču importu, eksportu vai tranzītu.
termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš; terminēts maksājums.
līdzmaksājums Maksājums, ko (kāds vai kādi) veic kopā ar kādu.
nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem.
autorizācija Maksājumu kartes pārbaude pirms katras norēķinu procedūras, lai noteiktu tās derīgumu un maksātspēju.
debetkarte Maksājumu kartīte, kurā iestrādāts mikroprocesors; atšķirībā no kredītkartes tajā ir ierakstīts, cik daudz naudas vēl atlicis, ko tērēt, un norēķināšanās brīdī nav jāsaistās ar banku.
inkasodarījumi Maksājumu pieprasīšana citu saimniecību uzdevumā un uz to rēķina.
kapitācija Maksājumu sistēma, kurā nodoklis vai maksājums tiek piemērots vienādā apjomā par katru personu.
telefonsekss Maksas seksuālie pakalpojumi, ko klientam sniedz pa telefonu, piemērm, erotiskas sarunas veidā.
nākt Maksāt (2).
dot Maksāt (cik par ko).
nomaksāt Maksāt (parasti pa daļām) un pabeigt maksāt.
matot Maksāt dzirnavniekam ar daļu no samaltā.
honorēt Maksāt honorāru.
maksāties Maksāt kādu laiku (piemēram, parādus).
izlīdzināties Maksāt līdzības naudu; salīgt mieru.
muitāt Maksāt muitu.
tullēt Maksāt muitu.
solvence Maksāt spēja.
izamaksāties Maksāt un pabeigt maksāt.
matot Maksāt vai vākt ziedojums labdarbībai.
dzēst Maksāt, samaksāt (parādu).
piķot Maksāt, samaksāt.
bleķot Maksāt.
kostēt Maksāt.
plaķīt Maksāt.
šķiņķēt Maksāt.
akcepts Maksātāja piekrišana apmaksāt maksājuma dokumentu (rēķinu).
akcepts Maksātāja piekrišana veikt pārvedu vekseļa (tratas) apmaksu vekselī noteiktajā termiņā.
insolvence Maksātnespēja.
maksātnespējība Maksātnespēja.
kridārs Maksātnespējas parādnieks.
mierizlīgums Maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par parādnieka saistību izpildi likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.
bankrots Maksātnespējas stāvokļa risinājums: maksātnespējīgas komercsabiedrības likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kas iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu likumā noteiktā kārtībā.
bankrotētājs Maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā; bankrotējušais.
insolvents Maksātnespējīgs.
salvabilitāte Maksātspēja; solvence.
solvabilitāte Maksātspēja; solvence.
maksims Maksima.
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
ledusšķirtne Maksimālā augstuma līnija, no kuras segledāja daļa pārvietojas pretējos vai stipri atšķirīgos virzienos.
bāze Maksimālā lineāri neatkarīgu vektoru kopa, ar kuriem izsakāms ikkatrs cits šās telpas vektors.
MPD Maksimālā pieļaujamā deva (angļu "maximum permissible dose").
pamatlimits Maksimālā pieļaujamā jonizējošā starojuma ekvivalentā doza un (vai) efektīvā doza ķermenim kopumā.
MAC Maksimālā pieļaujamā koncentrācija (angļu "maximum allowable concentration").
nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma.
kredītlimits Maksimālā summa, ko aizdevējs ir gatavs aizdot noteiktam aizņēmējam uz abpusēji pieņemtiem noteikumiem.
uzturētspēja Maksimālais attiecīgās sugas dzīvnieku skaits, ko kāds apgabals var uzturēt.
ekserģija Maksimālais darbs, kuru termodinamiskā sistēma var paveikt, atgriezeniski pārejot no esošā stāvokļa līdzsvarā ar apkārtējo vidi.
laiksprauga Maksimālais laiks, kas stacijai jāgaida marķiermaģistrāles tīklā, lai saņemtu atbildi no jebkuras citas stacijas.
bloks MTU maksimālais pārraides bloks (angļu "Maximum Transmission Unit")
MAL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum allowable limit").
MPL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum permissible level").
celtspēja Maksimālais smagums, ko spēj pārvietot kāds mehānisms.
vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piemēram, zirgs).
svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
komerckrava Maksimāli iespējamais kravas (neto) daudzums, ko var iekraut peldlīdzeklī (konteinerā, atbilstoši tā izmēriem un kravnesībai).
izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
miniskaitļotājs Maksimāli mazu izmēru automātiskais elektroniskais skaitļotājs, kas paredzēts darbībai reālā laika režīmā (gk. procesu vai iekārtu automatizētajai vadībai), kā arī mazāka apjoma skaitļošanas darbiem.
MPN Maksimāli pieļaujamā norma (ekoloģijā, kopā ar skaitlisko raksturojumu, piem., 3 MPN).
armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām.
maksimālists Maksimālisma (2) piekritējs.
lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums.
piepūle Maksimāls jaudas palielinājums, arī patēriņš (ierīcei, iekārtai u. tml.).
Maksimowo Maksīmavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā.
Maksimovo ezers Maksimova ezers Indras pagastā.
Caragana maximowicziana Maksimoviča karagana.
Allium maximowiczii Maksimoviča sīpols.
Crataegus maximowiczii Maksimoviča vilkābele.
ekstrēms Maksimums un minimums (funkcijai).
maksims Maksimums.
Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES.
volvariella Makstaines.
crenothrix Makstaino daudzšūnu baktēriju dzelzsbaktēriju ģints.
punduris Makstenes kāpurs.
trichoptera Makstenes.
ūdenstārps Maksteņu kāpurs.
coleophoridae Makstkožu dzimta.
coleophora Makstkožu dzimtas ģints.
psychidae Makstnešu dzimta.
lepidopsyche Makstnešu dzimtas ģints.
solenobia Makstnešu dzimtas ģints.
koburs Maksts (revolverim).
parakolpīts Maksts apaudu iekaisums.
kolposkopija Maksts apskate ar kolposkopu.
vaginoskopija Maksts apskate ar spoguli.
parakolpijs Maksts blakusaudi.
endokolpīts Maksts gļotādas iekaisums.
vaginīts Maksts gļotādas iekaisums.
kolpokseroze Maksts gļotādas nenormāls sausums.
kolpatrēzija Maksts iedzimts trūkums vai nepilnīga attīstība.
pahivaginīts Maksts iekaisums, kam pievienojas maksts sienu sabiezējums.
vaginitis Maksts iekaisums.
kolpektomija Maksts izoperēšana.
kolpektāzija Maksts izstiepšanās, paplašināšanās.
kolpokleize Maksts ķirurģiska noslēgšana.
piokolpocēle Maksts mugurējās sienas izvirzījums, ja taisnās zarnas un dzemdes iedobumā ir strutas.
miokolpīts Maksts muskuļslāņa iekaisums.
kolpeirlze Maksts paplašināšana.
kolpeirinters Maksts paplašinātājs.
kolpopātija Maksts patoloģija.
femidoms Maksts pesārija un prezervatīva kombinācija kontracepcijas nolūkos - plāns plastikāta maisiņš, ko ar ārējo gredzenu apliek lielajām kaunuma lūpām un ar iekšējo gredzenu nostiprina dzemdes mutes priekšā.
kolpopeksija Maksts piestiprināšana pie vēdera sienas, lai izlabotu tās atslābumu vai noslīdēšana.
kolporāfija Maksts plīsuma sašūšana.
bartolinīts Maksts priekštelpas lielā dziedzera iekaisums.
kolpostenoze Maksts sašaurinājums.
kolpotomija Maksts sienas pārgriešana.
kolporāfija Maksts sienas plastiska operācija, lai to sašaurinātu.
kolporekse Maksts sienas plīsums.
kolpohiperplāzija Maksts sienu anomāls biezums.
vaginoskops Maksts spogulis.
kolpocēle Maksts trūce.
edeokolpīts Maksts un ārējo dzimumorgānu iekaisums.
vagīnektomija Maksts vai tās daļas izgriešana.
futrāls Maksts, futrālis.
amanitopsis Makstssēnes.
Mx Maksvels (magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība).
Makšinova Makšinava, Bolupes pieteka.
Makšinovka Makšinava, Bolupes pieteka.
atsedzēns Makšķerāķa atkarpe.
žilka Makšķeraukla.
īlaidene Makšķere ar 2 āķiem, ar ko ķer līdakas.
kapele Makšķere ar diviem āķiem, ko izmanto mencu zvejā.
mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu.
pludiņmakšķere Makšķere ar pludiņu; pludiņa makšķere.
spinings Makšķere ar spoli, uz kuras tin makšķerauklu ar vizuli.
ielaidne Makšķere plēsīgu zivju kā līdaku, asaru, foreļu u. c. ķeršanai; ūda.
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
makšeris Makšķere; makšere.
badapātaga Makšķere.
badpātaga Makšķere.
magžeris Makšķere.
makšara Makšķere.
makšere Makšķere.
makšķete Makšķere.
makšķis Makšķere.
maškere Makšķere.
pikšeris Makšķere.
samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu).
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
nomakšķerēt Makšķerējot iegūt.
izmakšķerēt Makšķerējot izvilkt (zivi).
aizmakšķerēt Makšķerējot nonākt.
piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī.
udele Makšķeres (ūdas) veids.
atredzēns Makšķeres āķis.
kabis Makšķeres āķis.
makšķerāķis Makšķeres āķis.
ūda Makšķeres āķis.
ūde Makšķeres āķis.
kapele Makšķeres aukla.
makšķeraukla Makšķeres aukla.
šņore Makšķeres aukla.
svini Makšķeres auklai piestiprinātas skrotis, tās iegrimes nodrošināšanai.
svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
pasvars Makšķeres gremde.
lotaga Makšķeres kāts.
makšķerkāts Makšķeres kāts.
makšķeršķeista Makšķeres kāts.
šķinaga Makšķeres kāts.
šķīnaga Makšķeres kāts.
ūdas Makšķeres mencu (arī līdaku) zvejai.
blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu.
gremdiņi Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš.
gremdiņš Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš.
plaudiņš Makšķeres pludiņš.
cope Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu.
cops Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu.
pluds Makšķeres sastāvdaļa - pludiņš.
plūds Makšķeres vai zvejas tīkla pludiņš.
naktstārps Makšķerēšanā par ēsmu izmantojams kāpurs, tārps.
amatierzveja Makšķerēšana un zemūdens medības - rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
spiningošana Makšķerēšana, izmantojot vienrokas vai divroku makšķeri ar vizuli, ko iemet ūdenī un pēc tam ar rotējošu spoli pievelk atkal klāt.
žibulēšana Makšķerēšana, izmantojot žibuli, vienkāršu, īsu makšķeriti ar auklas spoli vai tinumu; parasti ziemā, āliņģī; bļitkošana.
cope Makšķerēšana.
junkuriņi Makšķerēšanai lietotas sliekas: balti tārpi ar sarkanu galvu, kas dzīvo aiz priežu mizām.
mušot Makšķerēt ar mušiņmakšķeri.
piļķēt Makšķerēt ar piļku, bļitkai līdzīgu makšķerāšanas rīku.
spiningot Makšķerēt ar spiningu.
ūdelēt Makšķerēt ar ūdu.
vilkt Makšķerēt, zvejot.
copēt Makšķerēt.
ķingalēt Makšķerēt.
magžerēt Makšķerēt.
makšarāt Makšķerēt.
makšerēt Makšķerēt.
maškerēt Makšķerēt.
pikšerēt Makšķerēt.
Makšķeru ezers Makšķerezers, ezers Ances pagastā.
ķīns Makšķerkāts.
šķesta Makšķerkāts.
šķeste Makšķerkāts.
šķests Makšķerkāts.
šķiesta Makšķerkāts.
žibulētājs Makšķernieks, kas lieto žibuli; bļitkotājs.
badapātadznieks Makšķernieks.
copmanis Makšķernieks.
fišers Makšķernieks.
makšernieks Makšķernieks.
pikšernieks Makšķernieks.
plikšķernieks Makšķernieks.
zivkārējs Makšķernieks.
bruņlīdaka Makšķernieku iecienīta zivs, ap 1,5 m gara līdaka ar pagarinātu knābjveida purnu, dzīvo gk. Z-Amerikā.
lophiiformes Makšķerzivjveidīgo kārta.
lophius Makšķerzivjveidīgo kārtas ģints.
maktins Maktīgs.
maktīns Maktīgs.
macnieks Maku izgatavotājs.
maku Maku makumis - ar krāpšanu un strīdiem.
makumis Maku makumis - ar krāpšanu un strīdiem.
makuss Makusis - cepeškrāsnī speciālā režīmā gatavota kartupeļu putra.
maksts Makveida zvejas tīkls.
skrebs Makvisa nosaukums Austrālijā - sausumizturīga mūžzaļu krūmu audze Austrālijas sausajos apgabalos; arī skrabs.
espināls Makvisa nosaukums Dienvidamerikā.
matorāls Makvisa vietējais nosaukums Spānijā.
hetairi Maķedoniešu dižciltīgie jātnieki, tiešā nozīmē "karaļa pavadoņi".
MK Maķedonija, valsts divburtu kods.
MKD Maķedonija, valsts trīsburtu kods.
diadohi Maķedonijas Aleksandra karavadoņi, kuri pēc viņa nāves (323. g. p. m. ē.) sadalīja impēriju vairākās valstīs.
Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
Maķedonija Maķedonijas Republika - Ziemeļmaķedonijas Republikas nosukums līdz 2019. g. februārim.
Kasandrs Maķedonijas valdnieks (306.-298. g. p. m. ē.), karavadonis, diadohs.
Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā.
maķenītēs Maķenīt.
maķenītiņ Maķenīt.
maķītiņ Maķenītiņ.
lejasmala Mala (teritorijā), kas atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
lūpa Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri.
uzmala Mala ar izveidotu paaugstinājumu, arī paaugstinājums, kas izveidots kā mala.
grūstiņš Malā nolikti krāmi, dažādas grabažas, draza.
abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt.
Malaja Viska Mala Viska, pilsēta Ukrainā.
borts Mala, apmale (automobiļa) kravas kastei, hokeja laukumam, biljarda galdam u. tml.
roste Mala, josta, viduklis (drānām).
sānmala Mala, kas atrodas (kā) sānu daļā.
pretmala Mala, kas daudzstūrī atrodas pretī citai šī daudzstūra malai vai šī daudzstūra leņķim.
apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
krote Mala, krasts.
krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai).
puse Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai).
nogals Mala, šķautne.
kante Mala; šķautne.
apmaļi Mala.
apmalis Mala.
atmala Mala.
maliena Mala.
mals Mala.
mola Mala.
vallene Mala.
varas Mala.
Santaisabela Malabo pilsētas nosaukums līdz 1973. g. (sp. val. "Santa Isabel").
Malaba Malabo, Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta.
malace Malacis.
malacs Malacis.
naģelis Malacis.
Molodečna Maladzječna, pilsēta Baltkrievijā.
Malagasija Malagasijas Republika ("Repoblika Malagasy, République Malgache") - Madagaskaras valsts oficiālais nosaukums 1960.-1975. g.
Rafara Malagasu (Madagaskara) mitoloģijā - ūdens dievība, ūdens stihijas pavēlniece.
malachīts Malahīts - gaiši zaļš minerāls.
rambutāns Malaizijā augoša koku suga; šī koka auglis - sarkans, sarains, ar sulīgu mīkstumu.
MY Malaizija, valsts divburtu kods.
MYS Malaizija, valsts trīsburtu kods.
Frēzera delfīns Malaizijas delfīna otrs nosaukums.
Kualalumpura Malaizijas galvaspilsēta ("Kuala Lumpur"), atrodas Malakas pussalas dienvidrietumos, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
Suna Malaja Suna - upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā.
Zunda salas Malajas arhipelāga galvenā daļa (angļu val. "Sunda Islands"), atrodas Indonēzijas teritorijā, izņemot Kalimantānas ziemeļu daļu un Timoras austrumu daļu.
austronēzieši Malajas arhipelāga un Klusā okeāna salu iedzīvotāji.
Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m
Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m
Helarctos malayanus Malajas lācis.
Mojans Melurs Malajas mabetiseku mitoloģijā - mēness gars, pustīģeris, puscilvēks, kas maisā glabāja sabiedrības likumus.
Pavo muticus Malajas pāvs.
malaji Malajieši.
pantang Malajiešu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
kriss Malajiešu duncis ar vairāk nekā pusmetru garu un lielāko tiesu čūskveidīgi izlocītu, abpusēji griezīgu asmeni.
sakalavi Malajiešu izcelsmes cilts Madagaskaras rietumos.
Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus.
sundieši Malajiešu tauta Javas salas rietumu daļā, samērā gaišāku ādas pigmentāciju nekā citi Javas malajieši.
pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu.
malaj. Malajiešu valoda.
malaiziešu valoda malajiešu valodas literārā forma - Malaizijas malajiešu valoda, austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda
cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai.
malakozooloģija Malakoloģija - zooloģijas nozare, kas pētī moluskus (mīkstmiešus, gliemjus).
Malanga Malana, pilsēta Indonēzijā ("Malang").
gametocitēmija Malārijas gametocīti eritrocītos.
anofeless Malārijas odu ģints; zināmas ap 200 sugas.
anofelisms Malārijas odu pastāvīga mitināšanās kādā apvidū.
ookineta Malārijas parazīta apaugļotā makrogameta oda organismā; tā ieurbjas oda kuņģa sienā, kur pārveidojas par oocistu.
gametocīts Malārijas parazīta dzimumšūna slimnieka asinīs, kura malārijas oda organismā veido gametas.
eksflagelācija Malārijas parazīta mikrogametocīta viciņas veidošanās.
enhematospora Malārijas parazīta spora eritrocītā.
gametogonija Malārijas parazīta vīrišķo un sievišķo gamretocītu attīstības fāze slimnieka asinīs.
malarioloģija Malārijas pētīšana.
shizonts Malārijas plazmodiju bezdzimuma forma (paaudze).
kriptozoīts Malārijas sporozīts audos pirms pārejas asinīs un nokļūšanas eritrocītos.
rafidiospora Malārijas sporozoīts.
Malorita Malarita, pilsēta Baltkrievijā.
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m
Mosona jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. “Mawson Sea”), pie Antarktīdas krastiem starp 95. un 113. rietumu garuma grādu, platība — 333000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1000 m, daudz aisbergu
Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā _Andaman Sea_) starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru
Sadraudzības Malas jūra Indijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem, starp Enderbiju Zemi un Rietumu šelfa ledāju, platība - 260000 kvadrātkilometru, dziļums \~500-3000 m
Lakšadvīpu jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Indostānas pussalas dienvidrietumiem, Šrilankas salu, Lakšadvīpu (Lakadivu) un Maldivu salām, platība — 786000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4131 m; Lakadivu jūra
Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m
aprievis Malas rievojums visapkārt (piem., monētai).
Malāvi Malāvija, valsts Āfrikas austrumu daļā.
MW Malāvija, valsts divburtu kods.
MWI Malāvija, valsts trīsburtu kods.
Njasalenda Malāvijas bijušais nosaukums (līdz 1964. g.), kad tā bija Lielbritānijas protektorāts ("Nyasaland").
Lilongve Malāvijas galvaspilsēta (angļu val. "Lilongwe"), atrodas 1100 vjl., 722000 iedzīvotāju (2007. g.).
kvača Malāvijas kvača - naudas vienība Malāvijas Republikā, sīknauda - tambala.
MWK Malāvijas kvača; Malāvijas Republikas valūtas kods, sīknauda - tambala.
Malāvija Malāvijas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā (angļu val. "Malawi"), Ņasas ezera rietumu piekrastē, platība - 118484 kvadrātkilometri, 15028700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lilongve, administratīvais iedalījums - 3 reģioni, robežojas ar Tanzāniju, Mozambiku un Zambiju.
malāvieši Malāvijas Republikas iedzīvotāji.
ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
Malciņu ezers Malcānu ezers Bērziņu pagastā.
Malciņa ezers Malcānu ezers Bērziņu pagastā.
Malciņa Malcenka, Sarjankas pieteka.
Malciņas strauts Malcenka, Sarjankas pieteka.
nomaldi Maldi (1); nepareiza, aplama rīcība, darbība.
maldība Maldi (1).
apmāņa Maldi, ilūzija.
iedomas Maldi.
error Maldība, kas var rasties no nepareiza priekšstata par priekšmetu, vai arī ja nav nekāda priekšstata par priekšmetu.
pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev; īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība; arī pašapmānīšanās.
dežavū Maldīgas atmiņas, maldi; pirmo reizi notiekošā uztvere kā jau reiz redzēta.
pašapmānīšanās Maldīgas domas, pārliecības iedvešana pašam sev; arī pašapmāns.
maldīties Maldīgi domāt, arī rīkoties.
fallaciae Maldīgi prāta slēdzieni, nereti saukti arī par paraloģismiem un sofismiem.
maldīties Maldīgi sajust, uztvert.
lielummānija Maldīgs priekštats par savu nozīmīgumu, stāvokli sabiedrībā vai tml.; slimīga varaskāre.
zūdīgs Maldīgs.
acapmānēšana Maldīgu, šķietamu redzes priekšstatu veidošana; iluzionisms.
acapmānīšana Maldīgu, šķietamu redzes priekšstatu veidošana; iluzionisms.
demagoģija Maldināšana ar pieglaimošanos, ar melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
dezorientācija Maldināšana, nepareiza orientēšana.
maldīt Maldināt (1).
maldinēt Maldināt 1.
muļļināt Maldināt apkārt.
apalot Maldināt, aizvest nepareizi.
valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
apmāžot Maldināt, mānīt, vilt, apburt.
alināt Maldināt, mānīt.
dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
muldināt Maldināt; mānīt.
maldenēt Maldināt.
stuidīt Maldināt.
zavernuķ Maldināt.
mārks Maldinātājs gars.
muldinātājs Maldinātājs.
vīlējs Maldinātājs.
pseidogeizija Maldinoša garšas sajūta vai garšas halucinācija, var būt kā aura epilepsijas gadījumā.
maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu.
klaida Maldīšanās.
maldons Maldītājgars, kas ved pa nepareizu ceļu, maldina.
alot Maldīties, kļūdīties, klīst, klaiņot.
blodīt Maldīties, nezinot ceļu.
pārmisīties Maldīties, pievilties, pārskatīties.
bokstīt Maldīties.
errare Maldīties.
MV Maldīvija, valsts divburtu kods.
MDV Maldīvija, valsts trīsburtu kods.
Male Maldīvijas galvaspilsēta ("Male"), osta Males atolā, 89000 iedzīvotāju (2007. g.).
Maldīvija Maldīvijas Republika - valsts Indijas okeāna Maldīvu salu arhipelāgā (divehi val. "Divehi Rājje"), platība - 298 kvadrātkilometri, 319700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Male, administratīvais iedalījums - 19 atoli un 1 galvaspilsēta.
Bā Maldīvijas Republikas atols (_Baa_), atrodas Indijas okeāna Maldīvu salu ziemeļrietumu daļā, ietver Dienvidu Mārlosmandulu un Goidū atolu.
maldīvieši Maldīvijas Republikas iedzīvotāji.
izmaldīt Maldoties apkārt klaiņot.
atmuldināt Maldoties atkļūt (ar nepatiesu informāciju par ceļu).
atmaldīties Maldoties atkļūt šurp; maldoties atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
atjūdīties Maldoties atkulties.
iekļūdīties Maldoties iekļūt, noklīst.
iemuldīties Maldoties iekļūt.
iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
piemaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā).
nomaldīties Maldoties nokļūt (līdz kurienei).
damaldīties Maldoties pieklīst.
samaldīt Maldoties sasniegt.
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
aizsvaidīties Maldoties, klīstot nonākt.
inganno Maldu kadenca.
fantomsajūtas Maldu sajūtas amputētā loceklī.
viltticība Maldu ticība.
spīganis Malduguns; mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
liekuguns Malduguns.
maldugunis Malduguns.
spīgaļa Malduguns.
spīgana Malduguns.
Orga Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Urga Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Maldupe Maldupīte, Glāžupes pieteka.
malīte Malēja.
samalniece Malēja.
sānpirksts Malējais pirksts.
stūrzobs Malējais zirga priekšzobs.
malijs Malējais.
malīns Malējs 1.
malēja Malējs 2.
malenieks Malējs.
malnieks Malējs.
malvenieks Malējs.
malēnisks Malēniešu dialektam raksturīgs.
Amma Mali dzīvojošo dogonu mītos ola, kas pastāvēja pasaules radīšanas pirmsākumos un bija kosmosa sēkla; citos mītos - augstākā dievība, demiurgs, kas vispirms radīja sauli un mēnesi, pēc tam zemi un visu pārējo pasaulē.
Bamako Mali galvaspilsēta, atrodas Rietumāfrikā, pie Nigēras upes, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
MTDS Mali Tautas demokrātijas savienība.
ML Mali, valsts divburtu kods.
Malija Mali, valsts Rietumāfrikā.
MLI Mali, valsts trīsburtu kods.
maliena Maliene - attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
paglaimoties Maliet glaimot, lišķēt.
kancerācija Malignizācija.
Uzeņa Malijuzeņa - upe Krievijā, Saratovas apgabalā.
Muilangāra Malingāra - pilsēta Īrijā ("An Muileann gCearr"), tās nosaukums īru valodā.
nomizošana Malkai paredzēta sazāģēta koka bluķa apstrāde pirms sašķelšanas pagalēs - mizas atdalīšana.
šukulis Malkas atkritums, kas mētājas apkārt.
malkcirknis Malkas ciršanai ierādīta vieta (cirsma) mežā.
malcenieks Malkas cirtējs, malkas vedējs.
dzenis Malkas cirtējs.
malcinieks Malkas cirtējs.
kūriens Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
kurinis Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
malkasiela Malkas grēda.
malkiela Malkas grēda.
krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski vienu virs otras.
malceknis Malkas grēdas vieta.
malcenīca Malkas laukums, šķūnītis.
malciene Malkas laukums, šķūnītis.
malknesis Malkas nesējs.
strupis Malkas pagale, koka gabals.
plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls (piemēram, ūdens sildīšanai).
kurika Malkas skaldāmā vāle.
vante Malkas skaldāmā vāle.
atskaļi Malkas skaliņi, kas tika dedzināti vērpšanas laikā kā apgaismojums.
apšķūnis Malkas šķūnis, nojume.
malcinieks Malkas šķūnis.
malcene Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka.
malciens Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka.
malcinieks Malkas vedējs; malkas tirgotājs.
malceniece Malkas vedējs.
griezējs Malkas zāģētājs.
blāķis Malkas, dēļu krāvums pēc noteiktas mērvienības, parasti pēc kubikmetriem.
malkcirtējs Malkascirtējs.
malkcirtis Malkascirtējs.
malkcirkne Malkcirknis.
malkcirksne Malkcirknis.
acanthocinus Malkcirši - vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints.
šlancka Malks (dzēriena).
šlempe Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
šlempis Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
šļoka Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
šļuka Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
guldzeknis Malks (ūdens).
kludzens Malks dzerot.
kludziens Malks dzerot.
klūdziens Malks dzerot.
kluga Malks, guldziens; klugata.
klunkšis Malks, guldziens; paņēmiens; klunkšķis.
klumšķis Malks, guldziens; paņēmiens.
klundziens Malks, guldziens; paņēmiens.
klugata Malks, guldziens.
klukats Malks, klunkšķis.
guldziens Malks, ko skaļi norij.
kļāviens Malks, rijiens.
šlenka Malks, šļakata.
guldzienis Malks.
guldzis Malks.
klunciens Malks.
klunkata Malks.
klunkšķis Malks.
kodiens Malks.
kulciens Malks.
kuldziens Malks.
lorcka Malks.
lorka Malks.
malka Malks.
maltīte Malks.
mute Malks.
muža Malks.
rijiens Malks.
šluksts Malks.
malklesis Malku lasītājs, liekēdie.
Malla Mallas dabas parks ("Malla") atrodas Somijas galējos ziemeļrietumos, Lapzemē, Muonio augšteces rajonā, platība - 30 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g. (Somijas vecākais rezervāts).
mallomonas Mallomonas 1.
Maltinieka ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā.
Maltinieku ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā.
Melmute Malmuta, Meirānu kanāla augštece.
Malmute Malmuta, Meirānu kanāla pieteka.
Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka.
Čūdari Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Čudari" nosaukuma variants.
dagušavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Dagušava" iedzīvotāji.
daguševieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Daguševa" iedzīvotāji.
Grebņeva Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Grebņova" nosaukuma variants.
Ījovka Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ījevka" nosaukuma variants.
īrubienieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Īrubiene" iedzīvotāji.
Korsovas stacija Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārsavas stacija" nosaukuma variants.
Kaskani Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaskāni" nosaukuma variants.
Krīveni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski.
lāpovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lāpova" iedzīvotāji.
lemešavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lemešava" iedzīvotāji.
lemeševieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lemešava" iedzīvotāji.
lielzeļcavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčava" iedzīvotāji.
lielzeļčevieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčava" iedzīvotāji.
Leluo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčova" nosaukums latgaliski.
Liuzinīki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukuma variants.
Lyuzinīki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukums latgaliski.
malnavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnava" iedzīvotāji.
Malnova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnava" nosaukuma variants.
Malnovas fermas Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnavas fermas" nosaukuma variants.
Malnovys fermys Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnavas fermas" nosaukums latgaliski.
markānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Markāni" iedzīvotāji.
Mozuo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Zeļčova" nosaukums latgaliski.
naglānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Naglāni" iedzīvotāji.
Naglani Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Naglāni" nosaukuma variants.
nesterieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nesteri" iedzīvotāji.
rudinavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudinova" iedzīvotāji.
rudinovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudinova" iedzīvotāji.
Rūdiņova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņoiva" nosaukuma variants.
saldenieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Saldeņi" iedzīvotāji.
Skobulīne Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Skobulīna" nosaukuma variants.
soldonieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Soldoni" iedzīvotāji.
Soldonie Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Solodni" nosaukuma variants.
Soldonī Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Solodni" nosaukums latgaliski.
Šņitki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Šnitki" nosaukuma variants.
šņitkānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitki" iedzīvotāji.
Tipini Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipani" nosaukuma variants.
Typyni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipini" nosaukums latgaliski.
tronovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tronova" iedzīvotāji.
Ubogova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ubagova" nosaukuma variants.
zeļčavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčava" iedzīvotāji.
zeļčevieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčeva" iedzīvotāji.
ziblānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" iedzīvotāji.
ziblieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" iedzīvotāji.
Zybla Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" nosaukums latgaliski.
Melnupe Malnupeite, Rudņas pieteka.
Melnupīte Malnupeite, Rudņas pieteka.
Altenkirhe Malomožaiska, apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās vācu nosaukums.
Malpela Malpelo, sala Klusajā okeānā.
malpigiji Malpigija vadi - posmkāju tipam raksturīgi izvadorgāni.
malphigia Malpīgijas.
malpighiaceae Malpīgijaugu dzimta.
malpīgija Malpīgijaugu dzimtas ģints ("Malphigia").
ognešu malpīgija malpīgiju suga ("Malphigia coccigera")
maļa Malšana (1).
drēliņš Malšana dzirnavās.
sīkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar ļoti mazu šķērsgriezumu.
rupjmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
smalkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums.
malis Malšanai paredzētā labība; malums; graudi.
atmala Malšanas atkritumi.
apmāles Malšanas beigas, pabeigšana.
malums Malšanas rezultātā iegūtais sasmalcinājums.
pārmalt Malt (ko) visu, viscaur; ne sevišķi rūpīgi malt (ko) visu, viscaur.
malties Malt sev.
izmalt Malt un pabeigt malt; samalt.
pārmalt Malt vēlreiz, no jauna.
maldināt Malt.
maldīt Malt.
malīt Malt.
miltot Malt.
molti Malt.
M Malta (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
iejavs Malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
MT Malta, valsts divburtu kods.
MLT Malta, valsts trīsburtu kods.
riceklis Maltas (teļa) gaļas galerts.
kopķēze Maltas gaļas galerts.
kopķēzis Maltas gaļas galerts.
ķopķēzis Maltas gaļas galerts.
kupķēzis Maltas gaļas galerts.
zilte Maltas gaļas galerts.
zilts Maltas gaļas galerts.
pildeklis Maltas gaļas u. c. veida pildījums (piemēram, pīrāgiem, zivīm).
Čornaja Maltas kreisā krasta pieteka Galēnu pagastā, garums - 10 km; Černija.
Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune.
Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km
Aina Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Maltas pagastā, garums - 9 km
Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā.
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte.
Liska Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 18 km, kritums - 26 m
Sperga Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā, garums - 9 km
Notra Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā.
Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka.
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe.
Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra.
Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km
Tiskade Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 15 km, kritums - 16 m, iztek no Tiskāda ezera; Tiskāde; Tiskadka; Tiskādne; Tiskatne.
Lauza Maltas labā krasta pieteka Viļānu novadā, garums - 9 km
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
maltieši Maltas ordenis - 11. gs. dibinātā johanniešu ordeņa nosaukums kopš 16. gs.
garkalnieši Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Garkalni" iedzīvotāji.
Strodiški Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukuma variants.
Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes.
Valleta Maltas Republikas galvaspilsēta (maltiešu valodā "Valletta"), osta Maltas salas ziemeļaustrumu krastā, 6700 iedzīvotāju.
maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne).
ricenis Maltas teļa gaļas galerts.
Maltas-Rēzeknes pārrakums Maltas-Rēzeknes kanāls.
Maltavnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Mastodnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Maltenieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
māltīta Maltīte - ieturēšanās, svētku mielasts, ēdieni.
ielaunadze Maltīte pirms īstā launaga.
papusdienas Maltīte pirms īstajām pusdienām.
azaids Maltīte, ēdienreize.
seders Maltīte, kas pieder pie ebreju Lieldienu svinībām, ar ko atzīmē izraēļu iziešanu no Ēģiptes.
ptialoze Maltoze siekalās, radusies no cietes ptialīna ietekmē.
maltozūrija Maltoze urīnā.
maltozīds Maltozes glikozīds.
maltusianisms Maltusisms.
maltuzianisms Maltusisms.
maltuzianitate Maltusisms.
maltuvis Maltuve 1(1).
malošana Malu aplikšana kartonāžas izstrādājumiem.
malmalām Malu malās.
brakonjērs Malu mednieks, kas medī bez atļaujas.
brakonieris Malu mednieks; mednieks, kas medī bez atļaujas.
dunsts Malumā - starpprodukts starp putraimiem un miltiem.
bukģēģeris Malumednieks.
bukzaglis Malumednieks.
oberģēģeris Malumednieks.
malesis Malums.
mali Malums.
malienis Malums.
televizors Maluzvejniecības rīks no kaprona auduma, ar līstītēm, atsvaru un pludiņu.
torčoks Maluzvejnieks, kas lieto elektrošoka ierīci.
brakoņieris Maluzvejnieks.
maliķis Maluzvejnieks.
malva Malva 1.
štokroze Malva.
elksnenes Malvas ("Malva").
kaķsierītes Malvas ("Malva").
kārtenes Malvas ("Malva").
kaulroze Malvas ("Malva").
kaulrozes Malvas ("Malva").
kokarozes Malvas ("Malva").
malvene Malvas ("Malva").
malves Malvas ("Malva").
malvaceae Malvu dzimta.
alteja Malvu dzimtas augu ģints ("Althaea"), \~ 15 sugas, Latvijā 1 adventīva suga.
kaķsierīte Malvu dzimtas augu ģints ("Malva").
abutilone Malvu dzimtas ģints ("Abutilon"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, retāk koki, kas aug galvenokārt subtropos, \~100 sugu, Latvijā 1 adventīva suga.
alceja Malvu dzimtas ģints ("Alcea", arī "Althaea").
kāršroze Malvu dzimtas ģints ("Alcea"), dekoratīvs lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, \~60 sugu, Latvijā 1 suga.
aliogīne Malvu dzimtas ģints ("Alyogyne").
anizodonteja Malvu dzimtas ģints ("Anisodontea").
fremontodendrs Malvu dzimtas ģints ("Fremontodendron").
lavatera Malvu dzimtas ģints ("Lavatera"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, arī puskrūmi un koki, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, ko kultivē, bet pāriet arī savvaļā.
hibiskmalva Malvu dzimtas ģints ("Malvaviscus"), dekoratīvi krūmi, kas līdzīgi gan hibiskiem, gan istabas kļavām.
pahira Malvu dzimtas ģints ("Pachira").
sidalceja Malvu dzimtas ģints ("Sidalcea"), dekoratīvi ziedaugi.
triplohlame Malvu dzimtas ģints ("Triplochlamus").
abutilon Malvu dzimtas ģints.
brachychiton Malvu dzimtas ģints.
pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus.
kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu.
malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas).
kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem.
rožu malva malvu suga ("Malva alcea")
smaržīgā malva malvu suga ("Malva moschata")
novārta malva malvu suga ("Malva neglecta"), kuras ziedus un lapas lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli
mazā malva malvu suga ("Malva rotundifolia")
mežu pēpele malvu suga ("Malva sylvestris")
pēpele Malvu suga ("Malva sylvestris").
meža malva malvu suga ("Malva sylvestris), kuras lapas un ziedus lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli
mieturu malva malvu suga ("Malva verticillata")
māla Maļamie graudi.
Jakubina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jakubini" nosaukuma variants.
janciskieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" iedzīvotāji.
Janciškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" nosaukuma variants.
Janciškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" nosaukums latgaliski.
Jaunā Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukuma variants.
Jaunuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
Kurpeniškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukuma variants.
Kurpeniški Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukuma variants.
Kurpeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukums latgaliski.
Lelī Kuokeni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Kokini" nosaukums latgaliski.
Makarāni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Makareņata" nosaukuma variants.
Makareņati Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Makareņata" nosaukuma variants.
malinaucieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Malinava" jeb "Malinavka" iedzīvotāji.
maļinovieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Maļinova" iedzīvotāji.
Maļinovka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Maļinova" nosaukuma variants.
maļinovcieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka" iedzīvotāji.
abarūnieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Oborūni" ("Abarūni") iedzīvotāji.
oborūnieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Oborūni" iedzīvotāji.
Vesna Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasaris" bijušais nosaukums.
Rubeniškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukuma variants.
Rubeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukums latgaliski.
Sylacirši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silacirši" nosaukums latgaliski.
Sylkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkina" nosaukums latgaliski.
Silkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkini" nosaukuma variants.
vasiļovieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļova" iedzīvotāji.
Vacuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
Mozī Kuokeni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kokini” nosaukums latgaliski.
uzmalt Maļot (1) sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), pārveidot par ko.
samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), sasmalcināt; maļot (iekārtā, ierīcē), iegūt (kādu produktu).
nomalt Maļot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu).
nobraukt Maļot atdalīt (graudiem) ārējo apvalku.
iemalt Maļot iegūt.
nomalināt Maļot nogludināt (dzirnakmeni).
nomalt Maļot nolietot.
piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
pārmalt Maļot pieļaut, ka (kas) tiek pārāk sīki samalts, sasmalcināts.
piemalt Maļot pievienot (pie kā, kam klāt).
piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
aizmalt Maļot savainot.
nosabraukties Maļot tikt atdalītam (par graudu ārējo apvalku).
iemalt Maļot, arī griežot iejaukt; maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā).
dzīvumi Maļot, grūžot utt. veseli vai rupji palikušie graudi, sēklas augļi u. c.
dendroaspis Mambas.
Mamberamo Mamberano, upe Jaungvinejas salā, Indonēzijā.
mamluks Mameluks.
mamlūks Mameluks.
mamillaria Mamilārija.
mammillaria Mamilārijas.
zīdmatainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria bombycina")
Būla mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria boolii")
Deherta mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria deherdtiana")
garenā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria elongata")
glītā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria formos syn. Mammillaria microthele")
Gelzova mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria guelzowiana syn Krainzia guelzowiana")
Hāges mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria haageana")
garziedu mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria longiflora syn. Krainzia longiflora")
Matudas mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria matudae")
Mikrohēlijas mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria microhelia")
skaistā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria perbella")
Petersona mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria pettersonii syn. Mammillaria heeseana")
rožainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria rhodantha")
Šūmaņa mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria schumannii syn. Bartschella schumannii")
sirmā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria senilis syn. Mammillopsis senilis")
lodveida mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria sphaerica syn. Dolichothele sphaerica")
vilnainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria supertexta syn. Mammillaria lanata")
Zeilmana mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria zeilmanniana")
Mamļutka Mamļuta, pilsēta Kazahstānā.
mama Mamma, māte.
mammilopsis Mammillopsis senilis - sirmās mamilārijas ("Mammillaria senilis") nosaukuma sinonīms.
mammuthus Mammuthus primigenius - mamuts.
Heiligenbeila Mamonova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
sequoiadendron Mamutkoki.
mammuts Mamuts.
ICCL Man pilnīgi vienalga.
manieši Mana ģimene, radinieki, savieši.
manāja Mana.
Venanga Manado - pilsēta Indonēzijā.
Manada Manado, pilsēta Indonēzijā.
jūtams Manāmi, stipri.
jutins Manāms, sajūtams.
Mangareva Manareva, lielākā no Gambjē salām Franču Polinēzijā.
manats Manati.
manatus Manati.
mancipatio Mancipācija.
mančesters Mančestrs.
menčesters Mančestrs.
menčestrs Mančestrs.
Mancupīte Mančupīte, Gružupītes pieteka.
Podnieku grāvis Mančupīte, Gružupītes pieteka.
masbuta Mandaistu kristīšanas rituāls.
masikta Mandaistu sakramentāla maltīte, ko notur cilvēka nāves brīdī, lai tam palīdzētu dvēseles pestīšanā.
mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi.
dabi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
gamergi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
gidari Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
matakami Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
tangori Mandarīnu un apelsīnu krustojums ar plānu, aromātisku miziņu un bālgani oranžu mīkstumu.
tanželo Mandarīnu un greipfrūtu krustojums, kas pēc garšas vairāk atgādina apelsīnus.
Mindaugas strauts Mandauga, Liedes pieteka.
mandaloška Mandavoška - kaunuma uts.
mandeļkoks Mandele - neliels rožu dzimtas augļkoks.
tonsila Mandele, audu, sevišķi limfoīdo audu mandelei līdzīgs veidojums.
mandale Mandele.
amigdaloīds Mandelei līdzīgs.
tonsillas Mandeles - limfātisku dziedzeru pāris cilvēka mutē.
amygdalus Mandeles - rožu dzimtas ģints.
mangeles Mandeles (cūkām).
peritonsilīts Mandeles kapsulas iekaisums.
mandelade Mandeļelļa, sakulta ar olu dzeltenumu, cukuru, cimtu un vaniļu.
mandeļrieksts Mandeļkoka sēklas kodols.
amareto Mandeļu (arī aprikožu kauliņu) liķieris.
Mandele Mandeļu ezers Krāslavas pagastā.
Mandaļas ezers Mandeļu ezers Krāslavas pagastā.
tonsillotomija Mandeļu izgriešana.
mandeļkūka Mandeļu kūka.
mandeļveidīgs Mandeļveida.
mandevilla Mandevilas.
Bolīvijas mandevila mandevilu suga ("Mandevilla boliviensis")
skrajā mandevila mandevilu suga ("Mandevilla laxa")
mirdzošā mandevila mandevilu suga ("Mandevilla splendens")
mandingo Mandingi.
sonrhay Mandingi.
Samory Mandingo cilts valsts Rietumāfrikā, kas pastāvēja 18.-19. gs.
malinki Mandingu tautas cilšu grupa Gvinejas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas.
mandoline Mandolīna.
mandragora Mandragoras.
mandrilis Mandrils.
mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta.
mandžu Mandžūri.
Malus mandshurica Mandžūrijas ābele.
Aristolochia manshuriensis Mandžūrijas aristolohija.
Austrummandžūrija Mandžūrijas austrumu daļa.
Dienvidmandžūrijas zemiene Mandžūrijas līdzenuma dienvidu daļa Ķīnas ziemeļaustrumos, garums - \~360 km, platums - līdz 120 km
Juglans mandshurica Mandžūrijas riekstkoks.
Emberiza jankowskii Mandžūrijas stērste.
Ziemeļkorejas kalni Mandžūrijas-Korejas kalnu dienvidaustrumu daļa Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums — \~600 km, platums — līdz 200 km, augstums — 1300-1500 m, augstākā virsotne — Kvanmobons (2540 m).
Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m
Austrummandžūrijas kalni Mandžurijas-Korejas kalnu ziemeļrietumu daļa uz dienvidiem no Suņhuadzjanas (Sungari) upes Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums - \~500-1200 m
munējais Manējais.
munijais Manējais.
manajs Manējs.
mannekens Manekens.
izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli.
izmanevrēt Manevrējot izvadīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
izmanevrēt Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekli.
manevris Manevrs.
maņievrs Manevrs.
jātava Manēža (1).
manežs Manēža.
cercocebus Mangabeji.
mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu.
Mangalura Mangalūru, pilsēta Indijā.
Magnushof Mangaļi.
Mangaļi Mangaļsala.
Magnushof Mangaļu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mangaļu pagastā.
mangānmēsli Mangāna mikroelementu mēslojums, kas nepieciešams velēnu karbonātu un stipri kaļķotās augsnēs.
manganāts Mangānskābes sāls.
Karatavs Manghistau, kalnu grēda Mangišlakas pussalā Kazahstānā.
Mangita Manghita, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakijas Republikā.
Mangišlaka Mangišlakas līcis - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, starp Tibkaragānas un Buzači pussalu, garums - \~100 km, platums pie ieejas - \~70 km, dziļums - 10-12 m
Helipterum manglesii Manglesa akroklīnija.
samangot Mangojot iegūt, dabūt.
mangāt Mangot.
mangro Mangrove - tropu koku un krūmu audze piekrastēs, ko applūdina paisums.
mangrava Mangrove.
mangrovija Mangrove.
mangrs Mangrove.
herpestes Mangusti.
mangusti Mangusts.
ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā.
mungo Mangustu suga Indijā.
Mangen Manģenes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Manhatana Manhetena.
ciklofrēnija Maniakāli depresīvā psihoze.
ciklotīmija Maniakāli depresīvās psihozes vieglākā forma - mijas nomāktība ar pacilātu garastāvokli.
koribantisms Maniakāls stāvoklis ar bezmiegu, satraukumu un redzes halucinācijām.
Vostočnijmaniča Maniča - upe Krievijā, uz Stavropoles novada un Kalmikijas Republikas robežas.
Zapadnijmaniča Maniča - upe Krievijā.
Austrummaniča Maniča.
raksts Maniere (glezniecībā, grafikā).
svingot Manierīgi dejot, parasti svingu vai tamlīdzīgu modernu deju.
deklamēt Manierīgi, samāksloti (ko) runāt.
preciozs Manierīgs, mākslots.
manierists Manierisma (1) pārstāvis.
manifestants Manifestācijas dalībnieks.
meņčīgi Manīgi, veikli; arī viltīgi.
glodenis Manīgs, glums cilvēks.
izgudrs Manīgs, izveicīgs, pārgudrs.
čadīgs Manīgs, tramīgs.
izmanīgs Manīgs, veikls (par dzīvniekiem).
meņčīgs Manīgs, veikls; arī viltīgs.
mikns Manīgs.
maniheists Maniheisma piekritējs.
manichieši Manihejieši.
manikīre Manikīra speciāliste.
manikīrs Manikīra speciālists.
manikīra Manikīrs.
manukura Manikīrs.
manihot Maniokas.
mandioks Manioks.
ēdamā manioka manioku suga ("Manihot esculenta"), mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas lieto pārtikai
meiteji Manipūri - tautība Indijas austrums.
manubēd Manis dēļ.
ģist Manīt, jaust, noprast.
atblenzt Manīt, nojaust, redzēt.
mast Manīt, sajust, uztvert.
ost Manīt, uzzināt (ko); arī jaust.
čutnit Manīt; jaust.
čutnītiēs Manīt; jaust.
aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties.
klavicepsīns Manitola glikozīds melnajos graudos.
mannā Manna, mannas putraimi.
manveidīgs Mannai līdzīgs.
debesmanna Mannas uzputenis.
debesmannā Mannas uzputenis.
abietīts Mannītam līdzīga cukurviela Eiropas sudrabegles jeb baltegles "Abies pectinata DC" skujās.
mannohidrazons Mannozes fenilhidrazons; bezkrāsaini kristāli, ko lieto mannozes identificēšanai.
manočus Manočus kliegt - skaļi un bez pārtraukuma kliegt.
finimetrs Manometrs ar skalu, kas rāda gāzes daudzumu un spiedienu balonos.
mikromanometrs Manometrs ļoti mazu spiediena starpību mērīšanai.
manometris Manometrs.
Manona Manono, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā.
menors Manors.
Manresa Manresa, pilsēta Spānijā.
JM2p Mans 2 peniju ieguldījums (angļu "just my 2 pennyworth"; īsziņās).
manbrālis Mans brālis.
munejis Mans cilvēks.
manāds Mans viedoklis, manuprāt.
muns Mans.
Mansaniļa Mansaniljo, pilsēta Kubā.
Mansaniļa Mansaniljo, pilsēta Meksikā.
Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
uzmauči Manšetes.
manšetveidīgs Manšetveida.
mantabagātība Manta un bagātība.
bujums Manta un peļņa, visa iedzīve; guvums.
pastata Manta, inventārs.
vafļonaja Manta, ko lietojis pazemotais notiesātais.
baža Manta.
Mantara Mantaro, upe Peru.
ādplēsējs Mantas aprakstītājs.
aizbildnība Mantas apsardzība pilsoņa prombūtnes laikā.
apķīlājums Mantas arests - process, kurā atbilstoši tiesas lēmumam tiek atsavināts personas likumīgs īpašums, lai atlīdzinātu parādsaistību nepildīšanas dēļ kreditoram radītos zaudējumus.
viļetaķ Mantas izņemšana.
piesavināšanās Mantas nolaupīšanas veids - kādas personas prettiesiska rīkošanās ar svešu mantu, kura viņai bijusi uzticēta noteiktam nolūkam un atradusies tās pārziņā, kā ar savu.
mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc mantas īpašnieka nāves.
ekspropriācija Mantas piespiedu atsavināšana; atsavināšana ar varu.
mantracis Mantas racējs, apslēptas mantas meklētājs.
padiecēt Mantas vai naudas ziņā padarīt tukšāku.
mantglabis Mantas, dārgumu glabātājs.
puzas Mantas, dažādas sīkas lietas.
cipatas Mantas, drēbes, iedzīves priekšmeti.
iedzīve Mantas, kas kādam pieder un ir nepieciešamas ikdienas dzīvē, saimniecībā.
bauga Mantas, krāmi.
parpala Mantas, lietas.
parpali Mantas, lietas.
parpaliņi Mantas, lietas.
bagāža Mantas, saiņi, ko pārved pasažieru satiksmes līdzekļos.
loriņi Mantas; krāmi.
pekele Mantas; saimniecības, iedzīves priekšmeti.
kiški Mantas.
manatki Mantas.
šmotkas Mantas.
šmutkas Mantas.
Heracleum mantegazzianum Mantegaci latvānis.
mantelis Manteļskurstenis.
palijs Mantija.
spredings Mantijas litosfēras plātņu savstarpēja atbīdīšanās, ko okeānu vidusgrēdu zonās rada konvekcijas strāvas; okeāna dibena izplešanās.
zīlēšana Mantika - savdabīgu paņēmienu un rituālu darbību kopa, ar kuru palīdzību magi, pravieši, pareģi, burvji, zintnieki mēģina atklāt nezināmo, paredzēt nākotni.
mantenīce Mantiniece.
mantinīca Mantiniece.
mantnīce Mantiniece.
substitūts Mantinieka aizstājējs, rezerves mantinieks.
institutio Mantinieka iecelšana testamentā.
heredes Mantinieki (Senajā Romā).
pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
iemantinieks Mantinieks.
mantenieks Mantinieks.
mantnieks Mantinieks.
manta Mantiņa (2).
mantissa Mantisa.
mantniecisks Mantisks (1).
mantniecisks Mantisks (2).
mantaskāre Mantkāre.
gaunerība Mantkārība, mantrausība, skopulība.
mantguvība Mantkārība, skopums.
rausība Mantkārība.
grābsis Mantkārīgs (un pārticis) cilvēks.
mantkrāpis Mantkārīgs cilvēks, kas mēdz arī krāpties.
mantēlis Mantkārīgs cilvēks.
neipuce Mantkārīgs cilvēks.
žalga Mantkārīgs cilvēks.
negalīgs Mantkārīgs, alkatīgs.
āmarīma Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks; amarīļa.
amarīļa Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks.
gauneris Mantkārīgs, mantrausīgs, skops cilvēks.
gābiķis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks.
ģībulis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks.
mantkrāpīgs Mantkārīgs, rausīgs.
badakoks Mantkārīgs, skops cilvēks.
badastabs Mantkārīgs, skops cilvēks.
badūzis Mantkārīgs, skops cilvēks.
āmerīgs Mantkārīgs.
gūbīgs Mantkārīgs.
gūstīgs Mantkārīgs.
kāsīgs Mantkārīgs.
mantguvīgs Mantkārīgs.
mantkārs Mantkārīgs.
naudkārs Mantkārīgs.
rāvīgs Mantkārīgs.
rikaucis Mantkāris, rīma.
rīkaucis Mantkāris, rīma.
mantrausis Mantnesis, pūķis.
dzimtnoma Mantojama tiesība nomāt zemi.
grāfs Mantojams aristokrātijas tituls; persona, kam ir šāds tituls.
kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. g.
marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
lords Mantojams tituls (Anglijā); persona, kam ir šāds tituls.
heredium Mantojams zemes gabals Romā, sākumā 2 jūgerus liels.
cenzīva Mantojams zemnieka zemes īpašums feodālajā Francijā 12.-18. gs.
ereptorija Mantojuma atņemšana necienīgam radiniekam, kad tas jau pieņēmis mantojumu.
fideikomitents Mantojuma atstājējs, fideikomisa autors.
mantošana Mantojuma iegūšana.
seniorāts Mantojuma priekšroka vecākajam ģimenē.
augšupējs Mantojuma tiesībās nosaukums bērniem un bērnu bērniem.
Mentona Mantona, pilsēta Francijā ("Menton").
intestātkodicils Mantošanas kārtības likumi un noteikumi, gadījumiem, kad nav atstāts testaments.
minorāts Mantošanas sistēma, kurā nesadalītu īpašumu manto jaunākais dzimtā.
apmantot Mantot.
akvizīts Mantots īpašums.
patrimonijs Mantots privātīpašums, dzimtīpašums.
badenis Mantrausīgs cilvēks.
mantrausis Mantrausīgs cilvēks.
gaunerīgs Mantrausīgs, mantkārīgs, skops.
rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs.
mantasgars Mantrausīgs, skops cilvēks.
mantaspūķis Mantrausīgs, skops cilvēks.
gābžis Mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek; gūbiķis gābiķis.
grābējs Mantrausis.
mantgūbis Mantrausis.
mantguvis Mantrausis.
mantjēcis Mantrausis.
mantplēsis Mantrausis.
naudaskāsis Mantrausis.
naudrausis Mantrausis.
rauša Mantrausis.
rausējs Mantrausis.
rāvējs Mantrausis.
kapķorka Mantu glabātuve (padomju armijā).
kaptjorka Mantu glabātuve (padomju armijā).
priceps Mantu maiss.
bilancēšana Mantu, mantu avotu, norobežojuma posteņu vai korektīvu posteņu ievietošana bilancē.
aizņemšanās Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod
aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod; šādā veidā iegūta manta, priekšmeti.
kaptjorščiks Mantzinis, uzturzinis (padomju armijā).
m. Manuāli (ērģeļkompozīcijās).
manufaktūrists Manufaktūras (2) īpašnieks.
manufaktūrists Manufaktūras (3) ražotājs.
manufaktūrists Manufaktūras (3) tirgotājs.
Manukava Manukau, pilsēta Jaunzēlandē.
IMO Manuprāt (angļu "in my opinion"; īsziņās).
pomojemu Manuprāt.
MSS Manuskripti.
kaļka Manuskripts (piem., grāmatai) uz pauspapīra.
majuskulis Manuskripts, kas uzrakstīts tikai ar lielajiem burtiem.
MS Manuskripts.
roktinis Manžete, uzrocis.
prāti Maņas (tautā un vecākā literatūrā).
Maņģeņu dīķis Maņģenes dīķis Rumbas pagastā.
Meņģeņu dīķis Maņģenes dīķis Rumbas pagastā.
melyridae Māņmīkstspārņu dzimtas "Malachiidae" nosaukuma sinonīms.
spīdīgais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius aeneus")
divplankumu māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius bipustulatus")
zaļais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius viridis")
uztvere Maņu orgāna uztveršanas spēja.
proprioceptori Maņu orgāni ķermeņa stāvokļa un kustības uztverei.
jutekļi Maņu orgāni.
teleoceptors Maņu orgāns distantu kairinājumu uztverei.
propterceptors Maņu orgāns tuvu esoša kairinājuma uztverei.
juteklis Maņu orgāns.
jūteklis Maņu orgāns.
minutēze Maņu orgānu nogurums.
kārpiņa Maņu orgānu sastāvdaļa - jutīgs gļotādas veidojums.
nozerestēzija Maņu traucējumi.
mikrestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā.
mikroestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā.
maoists Maoisma piekritējs.
Sniega kalni Maokes kalni Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā.
Karstensa kalns Maokes kalnu Džajas virsotnes nosaukums līdz 1965. g.
callaeidae Maoristrazdu dzimta jeb Jaunzēlandes strazdu dzimta.
callaeas Maoristrazdu dzimtas ģints.
creadion Maoristrazdu dzimtas ģints.
heteralocha Maoristrazdu dzimtas ģints.
Haumia Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - debesu dieva un zemes dievietes dēls, auglības dievs, savvaļas dārzeņu un augu, paparžu un batātes aizgādnis.
Tauhiri Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - stihisko spēku dievs, debesu dieva un zemes dievietes dēls.
Pani Maoru (Okeānija) mitoloģijā - dieviete, Rongomaui sieva un pirmo saldo kartupeļu radītāja.
Tane Maoru koku un mežu dievs.
Rona Maoru mitoloģijā - dievs, kas cīnās ar mēnesi, atsākot kauju pilnmēnesī, līdz mēness nogurst un sāk dilt.
Hinehauone Maoru mitoloģijā - pirmais cilvēks, ko mežu dievs Tane izveidoja no smiltīm, lai radītu sev sievu.
Rangi Maoru panteonā - debesu dievs un viens no pasaules radītājiem, kurš kļuva par debesīm, bet viņa partnere Papa - par zemi.
Tangaroa Maoru panteona jūras dievs.
Tu Maoru panteona kara dievs.
Tafiri Maoru panteona stihiju dievs.
Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm.
Haumija Maoru savvaļas sakņu un augu dievs, debesu dieva Rangi un zemes dievietes Papas dēls.
Karihi Maoru varoņa Tafaki brālis, kurš tiek attēlots kā lempis un vientiesis pretstatā savam varonīgajam un atjautīgajam brālim.
folderis Mape (informātikā).
portfolio Mape dažādu papīru, zīmējumu, skiču glabāšanai un pārnēsāšanai; darbu kopa.
ieloks Mapēm un līdzīgiem iesējuma darbiem atlokāmās malas.
Lorensu Markiša līcis Maputu līcis, kas atrodas Indijas okeāna rietumu daļā ("Baia do Maputo"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā.
Lorensumarkiša Maputu, Mozambikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1976. g.
Maputa Maputu, Mozambikas galvaspilsēta.
Bryum marratii Marā samtīte.
Māra Mara, Rīvas pieteka.
Mariņa Mara, Rīvas pieteka.
Māriņa Mara, Rīvas pieteka.
Mārupīte Mara, Rīvas pieteka.
leptoptilos Marabu.
marabu Marabuts.
Merage Marāge, pilsēta Irānā.
Marakaivas ezers Marakaibo ezers Venecuēlā.
Marakaiva Marakaibo, pilsēta Venecuēlā.
maralbriedis Marals.
Maraņana Maranjauna, štats Brazīlijas ziemeļaustrumos.
Maraņona Maranjona, upe Peru.
kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem.
ktenante Marantu dzimtas ģints ("Ctenanthe"), kas sastopama Dienvidamerikā, Eiropā tiek audzēta kā dekoratīvi telpaugi.
stromante Marantu dzimtas ģints ("Stromanthe"), Dienvidamerikas augs, ko Latvijā izplata kā telpaugu.
maranta Marantu dzimtas ģints.
niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei
baltdzīslu maranta marantu suga ("Maranta leuconeura"), kuras dažādas šķirnes ir izplatīti telpaugi
Merapi Marapi, vulkāns Sumatrā, Indonēzijā.
maraskīns Maraskīno.
marati Marathi.
marathi Marathu valoda - indoāriešu valoda, kurā galvenokārt runā marathi, kas dzīvo Indijas centrālajā un rietumu daļā, tā ir Indijas štata Mahārāštras oficiālā valoda.
maratonists Maratonskrējējs.
Maraža Maražo, sala Amazones grīvā, Brazīlijā.
marnavainis Mardavainis.
Barka Mardža - pilsēta Lībijā.
Tulipa marjolettii Mardžoleta tulpe.
Mureja Mareja, upe Austrālijā.
neirolimfomatoze Mareka slimība - vīrusa izraisīta infekcijas slimība.
Marren Mares muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Klosteres pagastā.
lēns Marga 1(1,2).
mārga Marga 1(1).
merga Marga norobežošanai.
lenderis Marga.
palmona Margarīns no augu (kokosa palmu u. tml.) taukiem.
reliņi Margas (kuģim).
reliņi Margas (piemēram, balkonam).
trejaža Margas vijīgiem augiem; lapene, augiem apjumta aila, gatve.
rentenis Margas, norobežojums.
gadriņi Margas, režģveida nožogojums; skadriņi.
mergas Margas.
margāt Margāt projām - aizskriet.
Margancis Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Marganča ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Margaucu ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Margauča ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Margavicu ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Margaviču ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Margolta ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Marguca ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā.
Margova Margava, Užavas pieteka.
Mergava Margava, Užavas pieteka.
Margilana Marghilona, pilsēta Uzbekistānā.
Marianhof Margiņas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
margrieta Margrietiņa (1).
doka Margu stabiņš.
Margaņeca Marhaneca, pilsēta Ukrainā.
Merva Mari, pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1937. g.
Marienpole Mariampoles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
Mariānu dziļvaga Marianas dziļvaga Klusajā okeānā.
Mariānu salas Mariannas salas Mikronēzijā.
Marienbāde Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā, tās nosaukuma vācu valodā latviskojums.
Marianske Lāzne Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā.
Mariānu Mariānu dziļvaga - Marianas dziļvaga.
Mariānu Mariānu salas - Marianas salas.
Evra Marica - upes lejteces nosaukums Grieķijā.
Meriča Marica, upes lejteces nosaukums Turcijā.
Mārianhamina Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā.
Marjehamna Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā.
Kugujumo Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākais dievs, kas dzīvo debesīs, kur viņam pieder lieli lopu ganāmpulki, dievu saimes valdnieks.
Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām.
Mari līcis Marifērts, līcis Ziemeļjūrā, Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē.
podkurs Marihuāna u. c. smēķējamās narkotikas.
gandžubas Marihuāna, hašišs.
kāsis Marihuānas cigarete.
kāsītis Marihuānas cigarete.
planakešs Marihuānas smēķētājs.
planikašs Marihuānas smēķētājs.
planokiša Marihuānas smēķētājs.
jaunava Marija Marija - Jēzus Kristus māte.
Kapsuka Marijampole, pilsēta Lietuvā, tās nosaukums 1955.-1989. g.
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
kāpostnīca Marijas pasludināšanas diena, 25 marts.
mazmāra Marijas piedzimšana (8. septembris).
pietā Marijas un mirušā Jēzus Kristus attēlojums mākslas darbā.
Marijela Marijelas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Joškarola, platība - 23400 kvadrātkilometru, 700000 iedzīvotāju (2009. g.).
Mari Republika Marijelas Republika Krievijā.
Marienberg Marijkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
piķeļi Marinādē konservēti jaukti dārzeņi; konservēti mazi gurķīši.
mikspikli Marinādē konservēti jaukti dārzeņi.
marīnisms Marīnas žanrs.
Mariensee Marindzes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā.
piemarinēt Marinējot piepildīt.
piemarinēt Marinējot sagatavot papildus.
iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
piemarinēt Marinējot sagatvot pietiekami, daudz.
iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
beicēt Marinēt.
marnavāt Marinēt.
Mariņezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā.
Mariensejas ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā.
Marindzes ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā.
Marijas ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā.
Mariental Mariņtāles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
Marienburg Mariņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
fantoši Marionetes, kas kustināmas ar auklām; tēlo dažādas lomas leļļu teātra izrādēs.
Ždanova Mariupole - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1948.-1989. g.
Marienhof Marjanovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā.
Marino Marjanovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
Marjina Gorka Marjina Horka, pilsēta Baltkrievijā.
mērmarka Marka 3(3), ko izmanto precīzu mērījumu veikšanai fotogrammetriskajos instrumentos.
Merka Marka, pilsēta Somālijā.
mārketabls Marketabls - tāds, ko var realizēt tirgū, "ejoša" prece.
markgrāfiene Markgrāfa sieva vai meita.
marķīzs Markgrāfs (Karolingu impērijā).
marketendrs Markitants.
markitans Markitants.
marķīze Markīze.
Bokaliktags Marko Polo grēda Kunluna austrumu daļā ("Bokalik Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6300 m
markomanni Markomāņi.
bavāri Markomāņu izcelsmes ģermāņu cilts, pirmoreiz minēti 6. gs. sāk., kļuva par austriešu un vācu tautas sastāvdaļu.
Marksštate Marksa, pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1928.-1942. g.
marksists Marksisma piekritējs.
sociālisms Marksismā-ļeninismā - komunistiskas iekārtas pirmā fāze.
valstsmonopolistisks Marksisma-ļeņinisma termins tādas valsts iekārtas raksturošanai, kas darbojas monopolu interesēs.
Marki Marku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā.
markot Marķēt (1).
nomarķēt Marķēt un pabeigt marķēt.
pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna; marķēt (kādu kopumu) visu.
svītrošana Marķiergredzena tīkla raidošās stacijas darbība, kurā tā savu kadru pēc sekmīgas aprites izņem no tīkla.
marķīze Marķīza (1) sieva vai meita.
marķīze Marķīza (2) sieva vai meita.
marķīze Marķīza (3) sieva vai meita.
markīzāts Marķīza novads, cieņa un gods.
markīze Marķīze (1-3).
markīzs Marķīzs.
binta Marle.
vatuška Marlei līdzīgs audums, pie kura piestiprina vati, veidojot vatējumu.
binta Marles saite.
pārsaite Marles vai audekla saite, parasti 8-10 cm plata, ievainojumu, lūzumu un iekaisumu apsiešanai lopārstniecībā.
tampons Marles vai vates gabals, ko izmanto tīrīšanai, slaucīšanai.
reilīne Marlīne - tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras.
marmalads Marmelāde.
mormolāde Marmelāde.
marmorgrīda Marmora grīda.
marmorlauztuve Marmora lauztuve.
marmortēls Marmora skulptūra.
osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija.
marmorveidīgs Marmorveida.
sišātājs Marodieris, laupītājs.
marodiers Marodieris.
MA Maroka, valsts divburtu kods.
Marokas karaliste Maroka, valsts pilnais nosaukums ("Al Mamlaka al Maghribiyya").
rifkabilis Marokāņu sacelšanās pret spāņiem dalībnieks XX gs. 20. gados, tā sauktās Rifas Republikas armijas kaujinieks.
marok. Marokāņu.
MAD Marokas dirhēms; Marokas Karalistes valūtas kods, sīknauda - santīms.
Rabāta Marokas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, Regregas grīvā, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
MAP Marokas informācijas aģentūra (franču "Maghreb Arabe Presse").
Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra.
dirhams Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība.
dirhēms Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība.
maronieši Maronīti.
Foboss Marsa lielākais un tuvākais pavadonis; apriņķo Marsu 0,32 dienās (7stundās un 39,2 minūtēs), 9350 km attālumā, forma neregulāra (27 x 21,5 x 19 km), daudz krāteru un gandrīz paralēlu plaisu.
areogrāfija Marsa virsmas apraksts.
Marsabrega Marsalbrēga, pilsēta Lībijā.
Marsaelbureika Marsalbrēga, pilsēta Lībijā.
marseļēze Marseljēza.
marseļjeza Marseljēza.
bujabesa Marseļas zivju zupa: ūdenī vai baltvīnā novārītas, ar ķiplokiem, pētersīļiem, safrānu u. c. garšvielām pagatavotas zivis.
marsileaceae Marsileju dzimta.
Rebutia marsoneri Marsonera rebūcija.
Madžuro Māršala Salu Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Majuro"), atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Māršala salu atolā, veido 3 apdzīvotas salas - Delapa, Uliga un Darrita (Rita), 25000 iedzīvotāju (2005. g.).
Artemisia marschalliana Maršala vībotne.
marchantia Maršancijas.
marchantiidae Maršanciju apakšklase.
aizmaršēt Maršējot aiziet, aizsoļot.
Marzenhof Māršena muiža, kas atradās Madonas apriņķa Bērzaunes pagastā.
mulsturis Maršēšana, vingrināšanās.
soļāt Maršēt.
marchantiaceae Maršnciju dzimta.
maršrutēšana Maršruta noteikšanas metode datu pārraides tīklā.
brauciens Maršruta satiksmes līdzekļu kustība no viena galapunkta līdz otram; reiss.
pusmaršrutētājs Maršrutētājs, kas ar modema starpniecību pievieno datoru tīklu sakaru līnijai.
velomaršruts Maršruts pa kuru brauc ar velosipēdu.
ceļš Maršruts, kas operētājsistēmai jānoiet, lai atrastu izpildāmo programmu apakšdirektorijā.
maršrute Maršruts.
MKK Maršrutu kvalifikācijas komisija (tūrismā).
marche Maršs.
marcia Maršs.
marciale Maršveida.
maršveidīgs Maršveida.
Aghdere Martakerta - pilsēta Kalnu Karabahā (_Ağdere_), tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
martenceplis Martenkrāsns.
martens Martenkrāsns.
Selaginella martensii Martensa selaginella.
martenzīts Martensīts.
Martigo Martiga, pilsēta Francijā ("Martigues").
MQ Martinika, teritorijas divburtu kods.
MTQ Martinika, teritorijas trīsburtu kods.
Martinika Martinikas reģions - Francijas valdījums Mazo Antiļu salu grupā (fr. val. "Martinique" / "Region Martinique"), Vestindijā, administratīvais centrs - Fortdefransa, platība - 1106 kvadrātkilometri, 402000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
Marcekopoles ezers Martinopoles ezers Kaunatas pagastā.
Martinpoles ezers Martinopoles ezers Kaunatas pagastā.
Zaļenku ezers Martinopoles ezers Kaunatas pagastā.
Martiszowa Martiševas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
baložmēnesis Marts.
marcs Marts.
mercis Marts.
sērsnmēnesis Marts.
Hodžavenda Martuni, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
marrubium Marūbijas.
Marbelja Marvelja, pilsēta Spānijā ("Marbella").
Lori Marza Armēnijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Vanadzora.
papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas; papīra masa.
tīrmasa Masa (precei) bez iesaiņojuma.
pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci; ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas.
aizķepējums Masa, ar ko aizķepē.
aizķitējums Masa, ar ko aiztepē.
aiztepējums Masa, ar ko aiztepē.
ķitējums Masa, ar ko tepē; tepējums (2).
kņudze Masa, daudzums.
pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli; miera stāvokļa masa.
mīkla Masa, kas veidojas, sajaucoties kādai vielai ar šķidrumu.
zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
m. Masa.
Masačūsetsa Masačūsetsas Sadraudzība - štats ASV ("Massachusets" / "Commonwealth of Massachusetts"), atrodas valsts austrumos, Jaunanglijā, administratīvais centrs - Bostona, platība - 27237 kvadrātkilometri, 6745400 iedzīvotāju (2014. g.).
MIT Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts (angļu "Massachusetts Institute of Technology").
masulis Masala.
lēcenes Masalas 1.
blusenes Masalas.
masalis Masalas.
masāls Masalas.
masulas Masalas.
musalas Masalas.
MMR Masalu, epidēmiskā parotīta un masaliņu vakcīna (angļu "measles-mumps-rubella vaccine").
tonna Masas (svara) mērvienība - 1000 kilogramu.
mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
atūdens Masas atūdeņošanā atdalīts ūdens, parasti papīra (kartona) ražošanā.
lote Masas mērvienība - aptuveni 12,78 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
unce Masas mērvienība - aptuveni 28,35 grami (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 28,7 grami (Latīņamerikas valstīs).
pods Masas mērvienība (1/20 birkava, 20 mārciņas).
bose Masas mērvienība \~45 mārciņas (~19 kg), lietoja 16. gs. Lejaskurzemē medus daudzuma noteikšanai; boze.
kvarters Masas mērvienība angļu mēru sistēmā (12,7 kg).
stons Masas mērvienība angļu mēru sistēmā (6,35 kg).
centners Masas mērvienība dažās valstīs = 50 kg; Lielbritānijā - 50,8023 kg; ASV - 45,3592 kg.
kilograms Masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - attiecīgā starptautiskā etalona masa – 1000 gramu [kg].
kantars Masas mērvienība Tuvo Austrumu zemēs - lielums stipri mainīgs: no 45- 80 kg dažās zemēs līdz 230-320 kg citās.
decigrams Masas mērvienība, grama desmitā daļa.
grams Masas mērvienība, kas vienāda ar vienu kilograma tūkstošdaļu.
mārciņa Masas mērvienība.
piesvars Masas pieaugums (dzīvniekiem).
ēre Masas un aprēķina vienība un monēta Skandināvijā viduslaikos.
drahma Masas vienība un sudraba monēta Senajā Grieķijā.
statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma.
DEN Masas vienība: auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs; DEN indekss rāda 9000 m gara diega masu gramos - ja zeķēm ir 15 DEN, tas nozīmē, ka 9000 m garš diegs no šī materiāla sver 15 gramus; den.
nožuvums Masas zudums, kas rodas žūšanas procesā; rukums.
puds Masas, svara mērvienība - 40 mārciņas - aptuveni 16,38 kilogrami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
birkavs Masas, svara mērvienība - aptuveni 163,81 kilograms (vecajā krievu mērvienību sistēmā, ko Latvijā lietoja no 1845. g.).
mārceņa Masas, svara mērvienība - aptuveni 400 gramu.
centners Masas, svara mērvienība metriskajā mērvienību sistēmā = 100 kg.
hidromasāža Masāža ar vibrējošu ūdeni vai ūdens strūklu.
vibromasāža Masāža, kurā tiek izmantotas vibrācijas.
braucīšana Masāža.
laitījums Masāža.
mīcīšana Masāža.
šļauka Masāža.
braucītava Masāžas kabinets.
vibrināšana Masāžas paņēmiens.
masieris Masāžas speciālists.
frikcija Masāžas veids - zāļu ieberzēšana ādā.
Masbate Masbates šaurums - atrodas Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru.
Mesdžedesoleimana Masdžedsoleimāna, pilsēta Irānā.
Maseio Masejo, pilsēta Brazīlijā.
uzrietināt Masējot govs tesmeni veicināt tā pildīšanoa ar pienu.
izmasēt Masējot izlīdzināt (piemēram, grumbas).
aizlaitīt Masējot nogādāt Viņsaulē.
iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (piemēram, ādā kāda viela).
Masera Maseru, Lesoto galvaspilsēta.
penkāšana Masēšana ar apaļu oli, akmeni.
frotāža Masēšana, berzēšana.
rietināt Masēt (dzīvnieka) tesmeni pirms slaukšanas.
masēties Masēt sevi, sava ķermeņa daļas; tikt masētam.
rietināt Masēt tesmeni pirms slaukšanas.
izmasēt Masēt un pabeigt masēt.
šlaucīt Masēt, berzēt.
glāstīt Masēt.
penkātāja Masētāja, laitītāja, braucītāja.
laitītājs Masētājs; tautas dziednieks, kas ārstēja ar mazsāžas paņēnieniem.
laitīties Masēties.
žmaidze Masiere.
braucītājs Masieris, masāžas speciālists.
laitiķis Masieris, masētājs.
masētājs Masieris.
žmaidzis Masieris.
klints Masīva akmens krauja; ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām.
flamme Masīva, korpulenta meitene.
būvmasa Masīvas ēkas nosacīts kopformas apzīmējums.
tanki Masīvi, izturīgi saišu zābaki ar biezu zoli.
tetrapods Masīvs (betona, akmens, metāla) veidojums ar četriem atbalsta izvirzījumiem.
pīlārs Masīvs balsts (parasti ar taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību.
lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem.
sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
piesta Masīvs, izdobts vienkoča trauks kaņepju u. c. graudu produktu sasmalcināšanai ar stampu.
rotveilers Masīvs, spēcīgs suns ar melnu un brūnu (uz krūtīm) apmatojumu, izcils sargsuns; attiecīgā suņu šķirne.
mērība Masīvums, masivitāte.
pusmaska Maska, kas aizsedz tikai daļu sejas (parasti tās augšdaļu).
pantalone Maska, komiskais vecis; radies 16. gs., runāja venēciešu dialektā.
lamsteris Maska, liekais ģīmis.
lamsters Maska, liekais ģīmis.
vieplis Maska.
moskalis Maskalis, krievs.
Hypsipetes borbonicus Maskarēnu bubuls.
Maskarēnu Maskarēnu salas - atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Mascarene Islands"), uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 4486 kvadrātkilometri, ietilpst 3 lielas salas, augstums - līdz 3069 m
Maurīcija Maskarēnu salu centrālā sala, platība - 1860 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 826 m
M. Maskava (bibliogrāfijā).
maskavietis Maskavas iedzīvotājs.
MLKB Maskavas Latviešu kultūras biedrība.
moskoviti Maskavas lielkņazistes iedzīvotāji, vēlāk tā sauca krievus vispār.
MPK Maskavas pilsētas komiteja.
Solnceva Maskavas pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Maskavas pilsētas dienvidrietumos, ārpus apvedceļa.
Maskovskajas pilskalns Maskavas pilskalns Višķu pagastā.
zubatovisms Maskavas policijas priekšnieka Zubatova organizētā legālā strādnieku kustība carisma aizstāvībai un cīņai pret streikotājiem un radikāli kreisajām organizācijām 1901.-1903. g.
Maskačka Maskavas priekšpilsēta Rīgā (bijušais Maskavas rajons, arī Latgales priekšpilsēta).
MTF Maskavas Tautas fronte.
MVU Maskavas Valsts universitāte.
masks Maskējies cilvēks.
aizmaskēt Maskējot aizsegt skatienam; nomaskot.
aizmaskot Maskējot aizsegt skatienam; nomaskot.
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
mīmikrija Maskēšanās forma.
aizsargkrāsa Maskēšanās krāsa (piemēram, zaļganpelēka, balta).
radiodezinformācija Maskēšanās veids, kurā radiopārraides tīši izmanto, lai izplatītu nepareizas ziņas par savējo karaspēka izvietojumu, sastāvu, apbruņojumu, nodomiem nolūkā maldināt pretinieku un nodrošināt savai darbībai izdevīgus apstākļus.
konspirācija Maskēšanās, kaut kā turēšana noslēpumā.
maskošana Maskēšanās.
maskēties Maskēt (1) sevi.
maskot Maskēt (1).
maskot Maskēt (2).
viepļot Maskēt, maskot.
kamuflāža Maskēta uzvedība.
maskoties Maskēties (1).
maskoties Maskēties (2).
enimagi Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
mačikuji Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
krazaks Maskotas grupas dalībnieks, kas Ziemassvētku vakaros dodas no vienas saimes pie otras.
viepļoties Maskoties.
maskarāde Masku balle; svētki, kuru dalībnieki ir tērpušies maskās.
kostīms Masku balles, karnevāla tērps.
ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
buks Masku gājiens (Ziemsvētkos, Ziemsvētku nedēļā) bez dziedāšanas, ar dejošanu dažu mūzikas instrumentu pavadījumā; šāda gājiena dalībnieki.
delarte Masku komēdija - itāliešu teātra veids, kas radās 16. gs. vidū; raksturīga teksta improvizācija un tipveida maskas - personāži, kas atkārtojas katrā izrādē; delartiskā komēdija.
Maslova Maslova piramīda - cilvēcisko vajadzību piramīda - hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, pamatnē ir cilvēka fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības.
masspektrogrāfija Masspektrometrija.
masspektrogrāfs Masspektrometrs, ar ko fotogrāfiski reģistrē pētījamās vielas masspektru.
topbura Masta augšējā, parasti trīsstūrveida, bura.
bukmasts Masta baļķis.
mastkoks Masta koks.
špīriņš Masta koks.
štagfoks Masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti.
dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
Mosti Masti, pilsēta Baltkrievijā.
mastino Mastifs (liels suns ar krunkainu purnu) ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs.
mastigomycotina Mastigomicēšu apakšnodalījums.
mastiks Mastika.
mastitis Mastīts.
mastodon Mastodonti.
otomastoidīts Mastoidīts kopā ar vidusauss iekaisumu, parasti strutojošs.
klapmasts Masts, kas neiet cauri jahtas klājam, bet ar pēdu "iesēžas" masta krēslā, kurš iet cauri jahtas klājam vai arī atrodas uz kajītes jumta.
karogmasts Masts, kurā uzvelk karogu.
špirka Masts, masta koks.
stebe Masts, masta koks.
signālmasts Masts, pie kura piestiprina signālkarogus, signālspuldzes u. tml.
dračīt Masturbēt, onanēt.
dročiķ Masturbēt, onanēt.
dročīt Masturbēt, onanēt.
fuzijāde Masu apšaušana.
fronte Masu darbības novads, joma.
īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas.
popkultūra Masu kultūra.
pauperisms Masu nabadzība.
ludīts Masu nemieru dalībnieks Anglijā rūpniecības apvērsuma laikmetā, cīnījās pret mašīnu ieviešanu (18. gs. pēdējā trešdaļa - 19. gs. sākums, ar maksimumu 1811.-1816. g.).
radioamatierisms Masu pašdarbības kustība, kas apvieno dažādu radioaparatūru konstruētājus un radiosporta cienītājus.
demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
slaktiņš Masveida (cilvēku vai dzīvnieku) iznīcināšana.
koakcija Masveida akcija.
redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus izdošanai.
rallijs Masveida orientēšanās slēpojums.
masveidīgums Masveidība (1).
masveids Masveidība (1).
masveidīgums Masveidība (2).
masveids Masveidība (2).
ragaža Maša, lūku pinums.
pneimomašīna Mašīna (piem., pneimocilindrs, pneimomotors, vakuumsūknis, kompresors, ventilators), kas pārveido saspiesta vai retināta gaisa enerģiju mehāniskajā enerģijā vai otrādi.
pneimodzinējs Mašīna (piemēram, pneimocilindrs, pneimomotors, vakuuma dzinējs, pneimoturbīna), kas saspiesta vai retināta gaisa enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā.
grābeklis Mašīna (piemēram, siena, zāles) grābšanai.
linotips Mašīna (poligrāfijā) burtu salikuma liešanai veselām rindām.
ārdītājs Mašīna (siena, mēslu) ārdīšanai.
kuskūta Mašīna āboliņa sēklu tīrīšanai.
gateris Mašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā (dažāda veida zāģmateriālos).
apgriezējmašīna Mašīna ar kuru apgriež lietas vai štancētas detaļas materiāla liekās daļas.
frēze Mašīna ar rotējošiem darba orgāniem (augsnes vienlaicīgai rakšanai un irdināšanai).
točilo Mašīna ar spēcīgu motoru.
elektrovibroveltnis Mašīna asfalta u. c. ceļu segu nostiprināšanai un noblietēšanai, kas sastāv no veltņa (uz kura ass nostiprināti divi elektrovibratori), ķēžu pārvada, rāmja, reduktora, elektrodzinēja un roktura, uz kura atrodas vadības slēdzis.
frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem.
retinātājs Mašīna augu retināšanai.
finišers Mašīna betona klāja izlīdzināšanai ceļu būvēs.
stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā.
līmveltņi Mašīna finieru vai citu plātņu materiālu pārklāšanai ar šķidru līmi.
spēkmašīna Mašīna fizikāla spēka radīšanai.
autoplate Mašīna grāmatu spiestuvēs rotāciju spiežu stereotipplātņu automātiskai noliešanai un apstrādāšanai.
gropēvelmašīna Mašīna gropju izēvelēšanai.
skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai iestrādāšanai.
gludspiede Mašīna iespieddarbu veikšanai gludspieduma tehnikā.
ofsetmašīna Mašīna iespiešanai ofseta tehnikā.
heders Mašīna īsstiebru labības pļaušanai.
ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele.
kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons.
kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons.
triērs Mašīna labības šķirošanai un tīrīšanai no akmeņiem, māla pikām utt., slīpi novietots rotējošs cilindrs ar caurumotām sienām.
veidmašīna Mašīna lējuma veidņu izgatavošanai.
frēze Mašīna mehanizētai kūdras ieguvei.
arkls Mašīna meliorācijas darbiem (grāvju veidošanai).
kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
antiradars Mašīnā paslēpta neatļauta radioelektroniska ierīce autovadītāja savlaicīgai brīdināšanai par ātruma kontroles radara starojumu.
šķērmašīna Mašīna šķēru veidošanai.
kardmašīna Mašīna šķiedras kāršanai pirms vērpšanas, lai no tās attīrītu sīkās šķiedras un gružus.
linters Mašīna šķiedru attīrīšanai no kokvilnas sēklām.
dezintegrators Mašīna trauslu, arī plastisku materiālu smalkai malšanai.
kokgāzis Mašīna vai iekārta augošu koku gāšanai ar saknēm.
pļāvējs Mašīna zāles vai labības pļaušanai; pļaujmašīna.
planētājs Mašīna zemes virsas planēšanai; arī greiders.
novācējs Mašīna, agregāts kultūraugu ražas novākšanai.
dekortikators Mašīna, ar ko atdala šķiedru no pārkoksnējušos stublāju daļām šķiedraugu sausās apstrādes procesā.
emulsors Mašīna, ar ko gatavo emulsiju.
iespiedmašīna Mašīna, ar ko veic iespiešanas procesu.
vālotājs Mašīna, arī ierīce, kas savāc (parasti sienu) vālos.
licējs Mašīna, iekārta (kā) iestiprināšanai, ievietošanai.
izkliedētājs Mašīna, ierīce, ar ko izkliedē (1).
zirdzenieks Mašīna, ierīce, ko pārvadā ar zirgu (zirgiem).
zirdznieks Mašīna, ierīce, ko pārvadā ar zirgu (zirgiem).
rotormašīna Mašīna, kam darbīgā daļa ir rotors.
džins Mašīna, kas atdala kokvilnas šķiedras no sēklām.
kokgāzējs Mašīna, kas izgāž kokus, krūmus (parasti sīkmežu).
agregātmašīna Mašina, kas meža izstrādes darbos veic vairākas operācijas.
motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
šķeldotājs Mašīna, kas sastrādā papīrmalku šķeldas ar masīvu tērauda disku, uz kura iestiprināti naži.
gubotājs Mašīna, kas savāc (sienu, labību, salmus) gubās; ierīce pie kombaina, kura sakrāj salmus un izmet gubiņās.
hidromašīna Mašīna, kas šķidruma hidraulisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā vai otrādi (piem., sūknis, hidrocilindrs, ūdens turbīna); hidrauliskā mašīna.
vibromašīna Mašīna, kurā darba procesa veic (vai veicina) vibrējoša ierīce.
kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai).
frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
elektromašīna Mašīna, kuras darbības pamatā ir elektromagnētiskā indukcija.
spiedne Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem); prese 1.
izkaisītājs Mašīna, mehānisms, kas paredzēts (kā) izkaisīšanai.
papīrmašīna Mašīna, uz kuras notiek papīra veidošana, presēšana, žāvēšana, kalandrēšana u. c. procesi.
kareta Mašīna.
kariete Mašīna.
koļesņica Mašīna.
mašiņa Mašīna.
mašīne Mašīna.
mašiņš Mašīna.
mašīns Mašīna.
džersijs Mašīnadījuma kokvilnas vai vilnas triko audums, kura pinums labajā pusē veido vertikālas rievas, kreisajā - horizontālas; izmanto ikdienā valkājamu apģērbu šūšanai.
tachometris Mašīnai pierīkots ātruma mērītājs instruments; tahometrs.
voronoks Mašīnas arestēto pārvešanai.
vorons Mašīnas arestēto pārvešanai.
iegājiens Mašīnas darba uzsākšanas fāze.
mašīndaļa Mašīnas detaļa, elements.
klamburis Mašīnas detaļa, kas nodrošina kustības pārnesi; kloķvārpsta.
mašīndetaļa Mašīnas detaļa.
mašīnelements Mašīnas elements.
rievsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir rievas un izciļņi.
zobsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir zobveida rievas un izciļņi; arī rievsavienojums.
statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
darbspēja Mašīnas spēja veikt noteiktas funkcijas, tehniskajiem raksturotājiem paliekot normas robežās; raksturo sistēmas drošumu.
bloķēšana Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšana noteiktā stāvoklī, lai palielinātos darbības drošums un apkalpes drošība.
bloķēties Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšanās noteiktā stāvoklī.
beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem.
darbības traucējums Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas darbības nepilnība, kas rada novirzes no tās normālas darbības. Darbības traucējums var rasties gan tehniskas vainas, gan regulējuma (vai tā trūkuma) dēļ.
darbības bezatteiksme Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja bez atteicēm izpildīt uzdotās darba funkcijas, ko parasti nosaka kā vidējo darbības laika intervālu starp diviem bojājumiem vai atteicēm.
montāža Mašīnas, iekārtas, celtnes u. tml. salikšana no gatavām detaļām; gatavu detaļu sasaistīšana.
būvmašīnas Mašīnas, kas paredzētas celtniecības un montāžas darbu mehanizētai veikšanai.
gludapstrāde Mašīnbūvē - metālapstrādes noslēguma operācijas, ar kurām samazina virsmas raupjumu.
kuluārs Mašīnbūvē metāla sietiņš pumpja sūcējcaurules galā.
kontrolaprēķins Mašīnbūvē pārbaudes precizēts aprēķins, ko izdara pēc konstrukcijas izstrādes pabeigšanas, lai garantētu tās izturību vai ilgizturību.
mašīnindustrija Mašīnbūve.
mašīnrūpniecība Mašīnbūve.
traktorbūve Mašīnbūves nozare, kas ietver traktoru, traktoru un kombainu motoru, agregātu, mezglu, detaļu un rezerves daļu ražošanu.
aparātbūve Mašīnbūves nozare, kas ražo dažādus mēraparātus, regulēšanas, kontroles u. c. aparātus, dažādu darba procesu mehanizācijas un automatizācjas līdzekļus.
mašīnbūvētājs Mašīnbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts mašīnbūvē.
radiorūpniecība Mašīnbūves un metālapstrādes nozare, kas ietver radio, telegrāfa un telefona aparatūras ražošanu.
apakaļdūrieni Mašīndūrieni; atpakaļdūrieni.
atpakaļdūrieni Mašīndūrieni.
ķīlis Mašīnelements detaļu, elementu nekustīgai savienošanai.
ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu.
industrializācija Mašinizētas lielražošanas sistēmas izveidošanās un attīstība.
autokods Mašīnorientēta programmēšanas valoda, kurā katrai elektroniskā skaitļotāja operācijai atbilst viena valodas frāze.
asemblers Mašīnorientēta programmēšanas valoda.
šmaisers Mašīnpistole.
šmeizers Mašīnpistole.
mašīnbirojs Mašīnrakstīšanas birojs.
daktilografs Mašīnrakstītājs.
mašīnzāle Mašīntelpa.
agregatēšana Mašīnu agregāta komplektēšana noteiktam darbam, piem., traktoru ar arklu sauc par aršanas agregātu, traktoru ar sējmašīnu - par sējas agregātu u. tml.; laukkopībā galvenokārt lieto mobilos (kas pārvietojas pa lauku), bet lopkopībā - stacionāros agregātus.
loķis Mašīnu būvniecībā ierīce punktu, virsmu vai ķermeņu virzīšanai pa noteiktu ceļu, bieži taisnlīnijas kustības ieturēšanai.
piestrāde Mašīnu detaļu saskarvirsmu pielaikošanās to darbības sākumstadijā; piestrādināt.
bukse Mašīnu elements ar cilindrisku vai konisku caurumu cita elementa ievietošanai elementu savienojumos vai slīdgultņos (nedalīts ieliktnis).
sajūgs Mašīnu elements vārpstu vai uz tām nostiprinātu detaļu savienošanai.
profilsavienojums Mašīnu un aparātu elementu savienojums pa neapaļu saskarvirsmu, kas kalpo griezes momenta pārnešanai.
gultņojums Mašīnu un aparātu konstrukcija, kas nodrošina kustīgo (rotējošo, svārstīgo) daļu vajadzīgo savstarpējo novietojumu.
hidropiedziņa Mašīnu un mehānismu darbināšana ar hidrodzinēju; šim nolūkam lietotā hidroiekārta.
MTS Mašīnu un traktoru stacija.
MZIP Mašīnu un zirgu iznomāšanas punkts.
ķepa Mašīnu, instrumentu ķepveida elements.
lāgeris Mašīnu, mehānismu daļa, uz kā (ko) novieto, piestiprina; arī gultnis.
mehanizācija Mašīnu, mehānismu, ierīču ieviešana (piemēram, darba procesā).
mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai.
objektprogramma Mašīnvalodā translēta programma, kas ir sagatavota izpildīšanai.
mašikolumbe Mašukulumbve.
trihoptiloze Mata brīvā gala šķelšanās.
matgals Mata gals.
ostiofolikulīts Mata maisiņa atveres strutojošs iekaisums, kas attīstās, ja ādas berzes vai macerācijas rezultātā mata atveres audos iekļūst mikrobi (stafilokoki, arī streptokoki).
aeroepitēlijs Mata serdes epitēlija šūnas, kurās ir gaiss.
špiļka Matadata.
espada Matadors, toreadors - galvenais cīņas dalībnieks vēršu cīņā.
mauraga Matainā mauraga - mauragu apakšģints ("Pilosella").
trihoglosija Matainā mēle, pagarinātas mēles diegveida kārpiņas.
aitiņa Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
aitīna Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
aitiņas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
buļpautiņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
dābols Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
divredze Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
kucēniņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
matāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
matuāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
mežāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
pelašķi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
pļavpelēks Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
plūkšumnīcas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
pūpoliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
pūšelpuķe Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
pūsliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
runčpautiņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
dundurāboliņš Matainnais āboliņš ("Trifolium arvense").
pilosella Mataino mauraugu apakšģints.
matots Matains (1).
matots Matains (2).
sarains Matains (2).
matots Matains (3).
spilvains Matains (par augiem, to daļām).
villaiņš Matains (par augiem, to daļām).
matīgs Matains, spalvains.
hipertrihoze Matainums - pastiprināta garo matu augšana vietās, kur parasti aug pūku mati.
matakomaki Matakomatagvaji - indiāņu cilšu grupa.
Matara Mataro, pilsēta Spānijā, Katalonijā.
matpina Mataukla, krāsaina lenta, ko iepina matos izgreznojumam.
matvijoks Mataukliņa.
cērpats Matceliņš.
matabele Matebele.
matēdāji Matēdis.
Maceika ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā.
Maceiku ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā.
Mateikas ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā.
Žabinka ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā.
Moseikas ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā.
Bētlemes zvaigzne Mateja evanģēlija 2. nodaļā pieminētā zvaigzne, kas Jēzum piedzimstot, norādīja ceļu trim austrumu gudrajiem.
aizrisnis Matējums, aizsargslānis.
epimorfisms Matemātikā - attēlojuma veids starp divām kopām.
specija Matemātikā - pamatdarbība.
mazināmais Matemātikā - skaitlis, no kura atņem citu skaitli.
viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
mačalka Matemātika (mācību priekšmets).
macīte Matemātika (mācību priekšmets).
mačuha Matemātika (mācību priekšmets).
matjoma Matemātika (mācību priekšmets).
matene Matemātika (priekšmets skolā).
lituus Matemātikā īpaša spirālveida līkne.
science Matemātika un dabaszinātnes (Francijā).
dualitāte Matemātikā, atbilstība starp mat. objektiem (jēdzieniem, oper.) kādā mat. teorijā, kas dod iespēju šos obj. mainīt vietām.
uzdošana Matemātikas (teksta) uzdevums; uzdevums.
vektorrēķini Matemātikas disciplīna, kas pētī darbības ar vektoriem.
programmēšana Matemātikas disciplīna, kurā pēta funkciju ekstrēmu atrašanu galīgdimensiju vektoru telpu apakškopās (piem., lineārā, kvadrātiskā, veselskaitļu programmēšana).
loģicisms Matemātikas filozofijā - koncepcija, kuras pamatā ir hipotēze, ka visas matemātikas atzinās ir atvedināmas no loģikas.
metamatēmatika Matemātikas filozofija.
intuicionisms Matemātikas filozofisko pamatojumu virziens, kas par matemātikas avotu un tās konstrukciju pareizuma kritēriju atzīst intuīciju.
integrālrēķini Matemātikas nozare, kas aplūko integrāļu īpašības, aprēķināšanu un izmantošanu.
numerācija Matemātikas nozare, kas aplūko paņēmienus, kā ar nosaukumiem un simboliem var apzīmēt skaitļus; šāda skaitļu apzīmēšanas sistēma.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
integrālģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī dažus speciālos punktu, taišņu, plakņu u. c. ģeometrisku objektu raksturlielumus jeb mērus, kuri aprēķināmi ar integrēšanu.
diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu īpašības un to izmantošanu.
ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ķermeņu telpiskās formas un īpašības.
aritmētika Matemātikas nozare, kas pētī vienkāršākās skaitļu īpašības un darbības ar tiem.
topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju).
funkcionālanalīze Matemātikas nozare, kurā pēta operatoru īpašības abstraktās funkciju telpās, vispārinot matemātiskās analīzes faktus.
izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
matemātiķis Matemātikas speciālists.
sfērika Matemātikas un astronomijas apakšnozares nosacīts nosaukums, kas lieto sfēriskās ģeometrijas, sfēriskās trigonometrijas un sfēriskās astronomijas elementus lai veiktu debess spīdekļu novērojumu rezultātu apstrādi un interpretāciju.
MII Matemātikas un informātikas institūts.
rēķins Matemātikas uzdevums.
rēķinums Matemātikas uzdevums.
formālisms Matemātikas virziens, kas matemātikas pamatu problēmas risina ar formāli aksiomātisku konstrukciju palīdzību.
veidotājfunkcija Matemātiska funkcija, kuras izvirzījumam rindā koeficienti ir skaitļi; plaši izmanto kombinatorikā un matemātiskajā analīzē, kā arī varbūtību teorijā.
nefroīda Matemātiska līkne, ar kuras palīdzību riņķa līniju var sadalīt 7, 21, 35 ..., 7N (kur N - pirmskaitlis) vienādās daļās.
loģistika Matemātiskā loģika (20. gs. sākumā).
koeficients Matemātiska objekta vai transformācijas raksturlielums (piem., līdzības k.).
involūcija Matemātiska transformācija, kas, divreiz pēc kārtas izdarīta, dod identisko transformāciju; kopas elementu savstarpējā atbilstība, kas saglabājas, šos elementus atkārtoti pārveidojot, piem., ass simetrija.
aritmetizācija Matemātiska uzdevuma risināšanā lietojamās skaitļu metodes, kļūdas novērtēšanas metodes izraudzīšanās un aprēķina formulu sastādīšana uzdevuma atrisināšanai ar datoru.
referencvirsma Matemātiska virsma, uz kuras horizontālajā uzmērīšanā noteiktā koordinātu sistēmā nosaka punktu stāvokli, tās veids, samēri un stāvoklis jāizvēlas tā, lai attiecīgajā teritorijā tā pēc iespējas precīzāk piekļautos ģeoīda virsmai.
dispersija Matemātiskajā statistikā - skaitlis, kas raksturo gadījumlieluma izkliedi ap tā vidējo vērtību.
centrs Matemātiskam vai fizikālam ķermenim raksturīgs punkts.
izrēķināmība Matemātiskās loģikas jēdziens, kas matemātuskos terminos raksturo iespēju ar algoritmu noteikt funkcijas vērtību.
kvantors Matemātiskās loģikas operācijas Ax ("visiem x") un Ex ("eksistē x"), kas raksturo predikāta P(x) patiesuma kopu.
datormodelēšana Matemātiskās modelēšanas nozare, kurā procesi un parādības tiek pētīti, tos aizstājot ar modeļiem, kas izstrādāti ar datora palīdzību.
faktoranalīze Matemātiskās statistikas metode noteiktu neizmērāmu faktoru analizēšanai; izmanto psiholoģijā, inteliģences izpētē, ekonomikā, socioloģijā.
biometrika Matemātiskās statistikas metožu lietojums bioloģijā; biometrija.
operators Matemātiskas, loģiskas operācijas simbols.
nomogrāfija Matemātisko sakarību un likumu attēlošana grafiskā veidā; mācība par šādu attēlošanu.
nomogramma Matemātisko sakarību un likumu grafisks attēlojums.
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
tabulēšana Matemātisku tabulu sastādīšana un izskaitļošana.
diskalkulija Matemātisku uzdevumu risināšanas nespēja smadzeņu slimības vai bojājuma dēļ.
psoroptidae Matērču dzimta.
chorioptes Matērču dzimtas ģints.
otodectes Matērču dzimtas ģints.
psoroptes Matērču dzimtas ģints.
abrazivitāte Materiāla (arī papīra vai kartona) virsmas īpašība, saskaroties ar citu materiālu, samazināt tā gludumu.
kalcinēšana Materiāla apdedzināšana vai karsēšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piem., kaļķu ieguvē); kalcinētās sodas iegūšana no nātrija hidrogēnkarbonāta.
sautēšana Materiāla apstrāde - karsēšana mitrumā.
caurslīpējums Materiāla apstrādes defekts - materiāla daļas noņemšana, slīpējot dziļāk par apstrādājamo virsmu.
darbs Materiāla apstrādes veids, tehnika.
elektrodzirksteļapstrāde Materiāla elektroerozīvā apstrāde, kur izmanto dzirksteļizlādi.
frēzēšana Materiāla griezapstrāde ar rotējošo frēzi, apstrādājot plakanas vai profilētas virsmas, veidojot gropes, tapas, tapu ligzdas u. c.
vīlēšana Materiāla griezapstrāde ar vīli 1.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
veidojamība Materiāla īpašība ārēju spēku iedarbībā pieņemt kādu noteiktu formu un to saglabāt pēc šo spēku darbības izbeigšanās.
termohroisms Materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt.
dilstamība Materiāla īpašība deldēšanas spēku iedarbībā mainīt tilpumu un masu.
ūdensuzsūce Materiāla īpašība uzsūkt ūdeni un saglabāt to.
nolietošanās Materiāla īpašību neatgriezeniska maiņa ekspluatācijas laikā; tā izpausmes ir mehāniskais nodilums, materiāla nogurums un korozija, paliekošās deformācijas un sagrūšana, ko rada berze, slodze, temperatūra, mitrums, starojums, agresīva vide.
aukstumizturība Materiāla izturība zemā, negatīvā temperatūrā.
apšuvums Materiāla kārta, no kā veido lidaparāta ārējo virsmu; lieto cietā metāla, kompozīta loksnes, kā arī audeklu (viegliem lidaparātiem).
atgriešana Materiāla lieko detaļu nogriešana pēc štancēšanas.
pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam.
krišana Materiāla objekta brīva vertikālā kustība smaguma spēka iespaidā.
labdarība Materiāla palīdzība trūcīgajiem, gādība par trūcīgajiem.; filantropija.
veidojamība Materiāla piemērotība plastiskai veidošanai.
štancējamība Materiāla piemērotība štancēšanai.
mikrocietība Materiāla plānu slāņu cietība.
ablācija Materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos.
nodilšana Materiāla sagrūšana, ja uz to vienlaikus iedarbojas deldēšanas spēki un triecieni.
kausēšana Materiāla sašķidrināšana augstā temperatūrā.
mitrumnoturība Materiāla spēja ilgstoši pretoties mitruma graujošai iedarbībai, ja materiāls periodiski samirkst un izkalst.
ugunsizturība Materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni.
salizturība Materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem.
korozijizturība Materiāla spēja nesabrukt agresīvo faktoru (gaisa piesārņojuma, temperatūras svārstību, mitruma, bioloģisko faktoru) iedarbībā.
uzbriešana Materiāla spēja palielināties tilpumā, iesūcot sevī ūdeni vai kādu citu mazmolekulāru šķīdinātāju.
karstumnoturība Materiāla spēja pretoties ķīmiskai korozijai augstā temperatūrā.
nogurumizturība Materiāla spēja pretoties nogurumam; raksturo ar ilgizturību, ko mēra darba ciklos, lidojumos (aviokonstrukcijām), kilometros, stundās.
triecienpretestība Materiāla spēja pretoties sagrūšanai, ja uz materiālu iedarbojas triecienslodze.
eļļnoturība Materiāla spēja pretoties šķidrā kurināmā (degvielu) un eļļu iedarbībai.
rūdāmība Materiāla spēja rūdīšanā iegūt lielu cietību (jo tēraudos vairāk oglekļa, jo lielāka rūdāmība, resp., cietība).
sarkannoturība Materiāla spēja saglabāt cietību un stigrību līdz noteikta augstuma temperatūrai.
novecošana Materiāla struktūras, īpašību un virsmas kvalitātes neatgriezeniskas pārmaiņas laikā un ārējo faktoru ietekmē.
atkvēlināšana Materiāla termiskā apstrāde, kurā iegūst pareizi veidotu, līdzsvarotu struktūru - materiālu atbrīvo no iekšējiem spriegumiem, samazina tā cietību un palielina plastiskumu.
plastikācija Materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku.
izplešanās Materiāla tilpuma palielināšanās.
sablīvēšana Materiāla tilpuma samazināšana un blīvuma palielināšana mehāniskas iedarbības rezultātā - paņēmiens materiāla mehāniskās stiprības un ūdensnecaurlaidības palielināšanai (piem., triecienbetona izgatavošanā).
sablīvēšanās Materiāla tilpuma samazināšanās un blīvuma palielināšanās.
sarkanlūstamība Materiāla trausla sagrūšana noteiktā augstā temperatūrā.
aukstlūstamība Materiāla trausla sagrūšana triecienliecē zemā, negatīvā temperatūrā.
rukšana Materiāla vai izstrādājuma izmēru (un tilpuma) samazināšanās.
caurlaidība Materiāla vai izstrādājuma spēja laist cauri dažādas (piem., gaisa, gāzes, gaismas, ūdens, siltuma, skaņas) plūsmas.
caursitamība Materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība).
caursitība Materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība).
siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
elektroerozija Materiāla virsmas lokāla sabrukšana elektriskās strāvas izlādes iedarbībā.
eļļošana Materiāla virsmas pārklāšana ar ziežvielu; ar to samazina mašīnu un mehānismu kustīgo daļu berzi, samazina jaudas zudumus, nodilumu, sakaršanu, koroziju un palielina savienojumu hermētiskumu.
cinkošana Materiāla virsmas pārklāšana vai piesātināšana ar cinku.
barošana Materiāla, sagatavju vai detaļu nogādāšana pārstrādes iekārtā.
starpslānis Materiāla, vielas u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats; elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
apstāklis Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis.
uzkrāšana Materiālās bagātības palielināšana, pievienojot tai daļu saražotā produkta, kas pārsniedz patēriņu attiecīgajā periodā.
lieta Materiālās pasaules daļa, kuras eksistence ir relatīvi patstāvīga.
objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
formalizācija Materiālas vai ideālas sistēmas attēlošana ar simbolikas līdzekļiem (formulām, shēmām, grafikiem).
mants Materiālās vērtības; bagātība.
godība Materiālās vērtības; labklājība un sabiedriskais stāvoklis.
deķis Materiālās vērtības.
vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnesi.
siltumvadītspēja Materiālās vides spēja nodrošināt siltuma pārnesi.
piepildīt Materiāli apmierināt (kādu); arī pieēdināt.
trekns Materiāli bagātīgi nodrošināts (par dzīvi); liels (par peļņu, ienākumiem); tāds, kurā gūst lielus ienākumus (par darbu, amatu).
apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā.
bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
vidusšķira Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā; vidusslānis.
vidusslānis Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā.
sponsorēt Materiāli veicināt (kādu pasākumu) - par organizāciju, uzņēmumu, personu.
antifriktīvie materiāli Materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo slīdberzei pakļautas mašīnu detaļas (gultņus, ieliktņus u. tml.); pretberzes materiāli.
gids Materiāli, kas sagatavoti, lai ar kaut ko iepazīstinātu; piemēram, pircēja gids.
kodolmateriāli Materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties, mijiedarbojoties ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu.
silikātmateriāli Materiāli, kuru pamatsastāvdaļa ir silikāti, arī materiāli, kas nesatur silikātus, bet ir iegūti pēc tādas pašas ražošanas tehnoloģijas (piem., kaļķi, ģipsis).
polimērmateriāli Materiāli, kuru pamatsastāvdaļa ir viens vai vairāki polimēri.
caurtikšana Materiālie apstākļi; iztikšana.
bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi, kas nepieciešami kādam pasākumam, darbībai.
materiālists Materiālisma piekritējs.
materialismus Materiālisms.
materializms Materiālisms.
lokājata Materiālistiskas ievirzes filozofiska mācība senajā Indijā.
čarvaka Materiālistisks virziens senās Indijas filozofijā, lokājatas paveids.
kustība Materiālo objektu stāvokļa maiņa (arī deformēšanās) telpā un laikā pret citiem materiālajiem objektiem.
ārpasaule Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās.
iznomātājs Materiālo vērtību īpašnieks vai viņu pārstāvoša institūcija, kas šīs vērtības iznomā nomniekam.
inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem.
vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
šarpija Materiāls - saplucināta kokvilnas auduma pavedieni.
tenisits Materiāls - smalki samalti māla ķieģeļu graudi sporta laukumu, skrejceļu u. tml. segumu veidošanai.
pildmateriāls Materiāls (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
segmateriāls Materiāls (kā) pārsegšanai, pārklāšanai, arī aizsargāšanai.
teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
pakaiši Materiāls (piemēram, kūdra, salmi), ko kaisa, izkliedē mājdzīvnieku mītnēs, to guļvietās un stāvvietās.
vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
palīgmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina.
papildmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
aizvietotājmateriāls Materiāls ar kuru var aizvietot kādu dārgāku vai grūtāk pieejamu materiālu.
ligatūra Materiāls asinsvadu nosiešanai.
atspars Materiāls atbalsts; materiāla palīdzība.
kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem.
aizkura Materiāls krāsns iekurināšanai.
ienākums Materiāls labums (parasti naudas līdzekļi), ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
azbestīts Materiāls no azbesta šķiedrām, lieto tvaika katlu siltumizolācijai u. c.
alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
makadams Materiāls šāda ceļa būvei.
vērpens Materiāls vērpšanai.
škāde Materiāls zaudējums.
ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
drīve Materiāls, ar ko aizpilda nelielas spraugas.
manta Materiāls, arī produkts.
pamats Materiāls, ierosmes avots, galvenais elements (kā) izveidei.
iesaiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā iesaiņo; arī tara.
saiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā saiņo; iesaiņojums.
sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma apmaiņu; materiāls (kā) sildīšanai.
tekstolīts Materiāls, kas ir veidots no vairākām ar sintētiskajiem sveķiem piesūcinātām auduma kārtām.
izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis.
stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
paranīts Materiāls, kas satur azbestu un gumiju un ko parasti izmanto starpliku izgatavošanai.
desādiņa Materiāls, kas tiek izmantots desu iepildīšanai; iegūst no lopu (t. sk. cūku, aitu, teļu) zarnām; izgatavo arī no sintēt. materiāla.
veļamais Materiāls, kas tikas vai tiek velts.
vadītājmateriāls Materiāls, kas vada, piemēram, elektrību, siltumu.
mūrējums Materiāls, ko bezdelīgas savāc ligzdas izveidei.
stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai.
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni.
pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai.
betonpolimērs Materiāls, ko iegūst, veicot betona un organisko monomēru radiācijas inducēto kopolimerizāciju.
čīksts Materiāls, ko iestrādā zābakos, lai tie čīkstētu.
čīkstis Materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
čīkstulis Materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
saistmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
slēgmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā) ciešai savienošanai, sakļaušanai.
miecmateriāls Materiāls, ko izmanto miecēšanai; miecētājmateriāls.
miecētājmateriāls Materiāls, ko izmanto miecēšanai; miecmateriāls.
starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
grafēns Materiāls, ko veido vienu atomu biezs oglekļa slānis.
datnesis Materiāls, kurā var ierakstīt datus un no kura tos var izgūt.
odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
nelikvīds Materiāls, ražojums, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam.
sienams Materiāls, veidojums (piemēram, aukla, stieple), ko izmanto (kā) sasiešanai, saistīšanai.
pārpalikums Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa.
pamats Materiāls, virsma, uz kuras vai kurā ir kas izveidots.
materjāls Materiāls.
hidrofobizācija Materiālu apstrāde ar vielām, kas padara materiālus ūdensnecaurlaidīgus vai palielina materiālu virsmas neslapināmību.
plazmapstrāde Materiālu apstrādes paņēmieni, kuros izmanto zemas temperatūras plazmas termisko, mehānisko, lādēto daļiņu un starojuma iedarbību.
elektroimpulsapstrāde Materiālu elektroerozīvā apstrāde, kur izmanto kur izmanto 500-1000 mikrosekunžu (dažreiz līdz 10000 mikrosekundēm) ilgus līdzstrāvas impulsus.
ultraskaņapstrāde Materiālu fizikālķīmiskās apstrādes veids, kurā izmanto ultraskaņas svārstību (frekvence 16-30 kHz) enerģiju; lieto sagatavju griešanā, metāla virsmu tīrīšanā u. c.
izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
patēriņš Materiālu labumu izmantojums, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
atgājas Materiālu pārpalikumi ražošanas tehnoloģiskajos procesos; atlikas.
termodefektoskopija Materiālu sastāva un struktūras netieša noteikšana pēc to termiskajiem raksturlielumiem.
skaņizolācija Materiālu slānis, kas izveidots ēkas nesošajās un norobežojošās konstrukcijās telpu pasargāšanai no caurplūstošiem trokšņiem.
tecēšana Materiālu spēja plastiski deformēties konstantu mehānisku spriegumu iedarbībā.
presēšana Materiālu spiedapstrāde, kuras laikā pārveido materiāla formu, to sablīvē, mainot fizikālās un mehāniskās īpašības.
veserštance Materiālu spiedapstrādes instruments ar vienu vai vairākiem veiddobumiem.
elektronstarapstrāde Materiālu starapstrāde ar fokusētu augstas enerģijas elektronu plūsmu, ko lieto grūtkūstošu un ķīmiski aktīvu metālu un nemetālu apstrādei vakuumā.
autoklavēšana Materiālu un izstrādājumu termiska apstrāde ar tvaiku paaugstinātā spiedienā (apm. 0,7 MPa).
kodināšana Materiālu un izstrādājumu virsmas ķīmiska vai elektroķīmiska apstrāde virsmas reljefa mainīšanai un korozijas produktu noņemšanai pirms krāsošanas vai citas apstrādes.
vibrotransports Materiālu vai detaļu pārvietošana, izmantojot vibrācijas.
mantība Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums; manta (2).
manta Materiālu vērtību kopums; liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder; bagātība (1).
avots Materiālu vērtību resursi.
krājums Materiālu vērtību rezerve.
upuris Materiālu vērtību ziedojums (parasti baznīcai).
konservēšana Materiālu, detaļu, mākslas darbu, ēku u. c. objektu apstrāde ar konservantiem, antiseptiskiem u. tml. līdzekļiem, lai pasargātu no bojāšanās; speciālu uzglabāšanas apstākļu radīšana.
penetrometrija Materiālu, vielu konsistences noteikšana, mērīšana.
viela Matērija.
telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
enerģija Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības; kāda no šīm kustības formām.
antitipija Matērijas pasīvais pretošanās spēks.
protoplanēta Matērijas sablīvējums (kosmosā), no kā veidojas planēta vai planētas.
Matrštofa Matersburga, pilsēta Austrijā ("Matrštof").
nomatēt Matēt un pabeigt matēt.
matstikls Matēts stikls.
trichocephalus Matgalvji.
trichuris Matgalvju ģints "Trichocephalus" nosaukuma sinonīms.
gyropidae Matgraužu dzimta.
trichodectes Matgraužu grupas suga.
gauri Mati pie dzimumorgāniem.
skropstas Mati plakstiņu malās.
matruki Mati un vilna, kas jēlā miesā iekļuvuši un tādēļ vāts nedzīst.
čolka Mati uz pieres (frizūras elements).
kūla Mati, apmatojums (cilvēkam).
kūlis Mati, apmatojums (cilvēkam).
kūlīte Mati, apmatojums (cilvēkam).
ceguna Mati, bize; zirga krēpes.
ceronis Mati, spalvas.
čēgas Mati.
galva Mati.
griva Mati.
pakulas Mati.
patli Mati.
tuki Mati.
kuplmatis Matiem apaudzis.
lidpūkas Matiņi (augļiem vai sēklām), kas veicina (to) izplatīšanos.
dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piemēram, ēteriskās eļļas, sveķus).
spilviņas Matiņi, kas attīstās no auga ārējām kārtām.
spilva Matiņš (augiem); spilve (2).
spilve Matiņš (augiem).
trihoma Matiņš vai neliels, pēc izcelšanās tam līdzīgs izaugums (zvīņas u. tml.) uz auga.
matojums Matiņu (2) kopums.
matojums Matiņu (3) kopums.
spilvojums Matiņu kopums (augam, tā daļai).
matjola Matiola.
naktslefkoja Matiola.
matthiola Matiolas.
divragainā matiola matiolu suga ("Matthiola bicirnis")
Matkuln Matkules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
kalnlanksēdnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji.
kalnlanksēžnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji.
kārklenieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kārkle" iedzīvotāji.
matkulieši Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Matkule" iedzīvotāji.
ruženieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji.
demodicidae Matmakstērces.
ēdājs Matonis ("Nematomorpha").
matolis Matonis ("Nematomorpha").
matons Matonis ("Nematomorpha").
matūnis Matonis ("Nematomorpha").
maturnis Matonis ("Nematomorpha").
ēdonis Matonis.
ēdons Matonis.
matālis Matonis.
matenis Matonis.
matiņš Matonis.
matrans Matonis.
matronis Matonis.
matrozis Matonis.
matūklis Matonis.
matāļi Matoņi.
nematomorpha Matoņi.
gordius Matoņu klases ģints.
bizakls Matos pinamā pīne vai lente.
bizekle Matos pinamā pīne vai lente.
bizekls Matos pinamā pīne vai lente.
Matoziņuša Matoziņjoša, pilsēta Portugālē.
matpana Matpina.
matpine Matpina.
matpīne Matpina.
matpinis Matpina.
ceks Matplaisas - sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī.
beņdiks Matracis.
benzobaks Matracis.
madracis Matracis.
mastrums Matracis.
matrace Matracis.
matrass Matracis.
pabalza Matracis.
pabālza Matracis.
pabalze Matracis.
matriarchāts Matriarhāts - mātes, sievietes valdīšanas veids, iekārta, kurā māte ir noteicēja.
kvadrātmatrica Matrica, kuras rindu skaits ir vienāds ar aiļu (kolonnu) skaitu.
mRNS Matrices ribonukleīnskābe.
antikodons Matrices ribonukleīnskābes molekulas iecirknis, kas "pazīst" kodonu un ar to saistās.
matroklīnija Matroklīnā iedzimtība - reciproko hibrīdu līdzība ar māti; šo līdzību var nosacīt (a) plazma, kuru galvenokārt nes olšūna, (b) mātes efekts un (c) nevienāda vecāku poliploīdizācijas pakāpe.
metroklīnija Matroklīnija.
mētromorfija Matromorfija.
komendors Matrožu (staršinu), kas apkalpo kuģu un krasta artilērijas iekārtas, specialitāte vairāku valstu jūras kara flotēs.
rufe Matrožu dzīvojamā telpa kuģī.
matā Mats matā - tieši, precīzi.
Salix matsudamna Matsudamnas vītols.
trihoanestēzija Matu (matu folikulu) jutības zudums.
trihoskopija Matu apskate.
paratrihoze Matu augšana neparastā vietā.
piļata Matu bize.
cēre Matu cekuls.
čuprs Matu cekuls.
šķīra Matu celiņš.
šķīre Matu celiņš.
šķīrenis Matu celiņš.
šķīriens Matu celiņš.
šķiris Matu celiņš.
šķīrs Matu celiņš.
sklasts Matu celiņš.
vērpeta Matu celiņš.
loka Matu cirta.
trihokriptoze Matu folikulu slimība.
shizotrihija Matu galu šķelšanas.
matgriezis Matu griezējs.
pčolka Matu griezuma veids - īsāki mati pieres daļā; ponijs, cekuls.
sasons Matu griezums (populārs 20. gs. 70.-80. gados).
mikrotrihija Matu īsums vai smalkums.
ofiāze Matu izkrišana, kas no pakauša joslveidīgi pāriet uz pieri.
leipotrihija Matu izkrišana.
trihoestēzija Matu jutība, sajūta, ko rada pieskaršanās matiem.
mateļļa Matu kopšanas līdzeklis - eļļa, parasti ar augu ekstraktu piedevām.
matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
čagums Matu kušķis, čuprs.
čima Matu kušķis.
čupa Matu kušķis.
cupis Matu kušķis.
čupis Matu kušķis.
ķemmes Matu ķemme.
plinka Matu lēkšķe.
matpaniņa Matu lenta, matpina.
blāveris Matu lente, cepures saite.
ļentočka Matu lente.
pīņa Matu lente.
lente Matu lēšķe; kaltons.
leška Matu lēšķe.
furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums; augonis.
folikuli Matu maisiņi.
ķiksa Matu mezgls (pakausī).
pjedra Matu mikoze, kam raksturīga cietu mezgliņu veidošanās uz mata kutikulas.
depilācija Matu noiešana, izraušana.
čorīte Matu pīne ap galvu.
būrde Matu pīne, saite.
būrte Matu pīne, saite.
bize Matu pīne.
kasa Matu pīne.
matpīne Matu pīne.
pina Matu pīne.
pine Matu pīne.
pente Matu pinka, kas samudžinājusies.
peiza Matu pinka.
polis Matu polis - matu plēšana, plūkšanās.
burte Matu saite.
iepītne Matu saite.
napina Matu saite.
plūve Matu saite.
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
frizūra Matu sakārtojums.
histricisms Matu saslimšana, kas matus padara stīvus un cietus.
špilka Matu saspraude.
vērpata Matu savijums galvas vidū.
virpats Matu savijums galvas vidū.
cope Matu savijums pakausī vai virs ausīm.
copis Matu savijums pakausī.
trihīts Matu sīpoliņu iekaisums.
pārpiere Matu skropsta uz pieres.
trihoze Matu slimība vai augšanas anomālija.
trihonodoze Matu slimība, kad uz mata stiebra veidojas sīkas cilpas; šajās vietās lūst mati.
alopekija Matu slimība, no kuras tie nelaikā izkrīt.
trihonoze Matu slimība.
dzimka Matu spraudīte, sprādzīte.
čirka Matu sproga.
švuncenes Matu sprogas; ondulācijas.
suseklītis Matu suka no stingriem cūku sariem.
suceklis Matu suka, ķemme; arī linu suka.
suceklis Matu sukājamais, kas pagatavots no kūlīšos sasietiem, ar sveķiem sastiprinātiem cūkas sariem.
trihoshīze Matu šķelšanās.
cirta Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota); sproga.
vizulis Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota); sproga.
sproga Matu šķipsna (vijīga, viļņota); cirta.
činka Matu šķipsna.
piks Matu šķipsna.
dilutes Matu šķipsniņas (uz pieres).
sānceliņš Matu šķirtne galvas labajā vai kreisajā pusē.
vidusceliņš Matu šķirtne, kas izveidota galvas vidū.
celiņš Matu šķirtne.
stidziņa Matu šķirtne.
matceliņš Matu šķīrums, kas redzams kā celiņš.
trihorekse Matu trauslums.
atrihoze Matu trūkums.
eikeratīns Matu un nagu keratīns, nešķīst ūdenī, atšķaidītās alkālijās un skābēs; to nešķeļ parastie proteolītiskie fermenti.
rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
pilimikcija Matu vai gļotu pavedienu izvadīšana ar urīnu.
pāsma Matu vai linu šķipsna.
piliācija Matu veidošanās un augšana.
vērpaste Matu virpulis, kad mati uz galvas sadalās uz visām pusēm.
breolīns Matu ziede, ko lietoja pirms Otrā pasaules kara.
šķirtene Matu, bārdas celiņš.
šķirtne Matu, bārdas celiņš.
sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1).
Mammillaria matudae Matudas mamilārija.
Matugrosa Matugrosas plato - Matugrosu plato Brazilijā.
Matugrosas plato Matugrosu plato Brazilijā.
Matugrosa Matugrosu, štats Brazīlijā.
fumaria Matuzāles.
fumariaceae Matuzāļu dzimta.
matuzāļaugi Matuzāļu dzimta.
kapillāri Matveida asisnsvadi, kas savieno artērijas ar vēnām.
skropstas Matveida izaugumi (augu dalām).
matveidīgs Matveida.
ditrichum Matzobes.
mauceklis Maucekļi.
mauceknis Maucekņi.
mauči Maucis.
iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
izmaukt Maucot izvilkt (no kurienes).
izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
pārmaukt Maucot novietot pāri (kam), pār (ko); maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
nomaukt Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
pamaukt Maucot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot; šādā veidā izgatavot (ko).
maucis Mauči.
Maručeva Maučuve, Īslīces pieteka.
Mauče Maučuve, Īslīces pieteka.
Maučeva Maučuve, Īslīces pieteka.
Maučupe Maučuve, Īslīces pieteka.
atmauties Maujot atsaukties.
piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
samauties Maujot sazināties.
uzbaurot Maujot uzmodināt.
uzmaurot Maujot uzmodināt.
uzmaut Maujot uzmodināt.
izmauka Mauka.
skura Mauka.
škvorka Mauka.
žauka Mauka.
maukaļāt Maukalēt.
maukaris Maukars.
mačkuris Maukotājs.
maukāties Maukoties.
šmaukt Maukt, novilkt.
stilpēt Maukt, stiept, spiest.
smukt Maukties nost, sprukt, bēgt.
maulains Maulaini rati - vecmodīgs auto ar koka riteņiem bez riepām.
maulainis Maulas ritenis.
Maulejas ezers Maulītis, ezers Vestienas pagastā.
Kregona Mauntbeljū - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_an Creagan_).
Lofti grēdas Mauntlofti kalnu grēdas Dienvidaustrālijā.
Mončak Mīlika Mauntmelika, pilsēta Īrijā ("Mointeach Milic"), tās nosaukums īru valodā.
cūkkumeles Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
cūkkumelnīca Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
kumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
ramoliņš Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
sētkumelīte Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
sētkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
stulbumkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
suņkumele Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
zirgkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
zirgkumeliņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
zirgkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
zirgkumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
Matricaria matricarioides maura kumelītes "Matricaria discoidea" nosaukuma sinonīms
cūkkumeliņi Maura kumelītes ("Matricaria matricarioides").
redelīte Maura platkājiņš.
baltvēdares Maura retējs ("Potentilla anserina").
baltvēdere Maura retējs ("Potentilla anserina").
baltvēderene Maura retējs ("Potentilla anserina").
baltvēderes Maura retējs ("Potentilla anserina").
baltvēderiņi Maura retējs ("Potentilla anserina").
baltvēderīte Maura retējs ("Potentilla anserina").
ceļstaipekņi Maura retējs ("Potentilla anserina").
cūkrieksts Maura retējs ("Potentilla anserina").
kāpnīte Maura retējs ("Potentilla anserina").
mauri Maura retējs ("Potentilla anserina").
mauriņi Maura retējs ("Potentilla anserina").
mauriņš Maura retējs ("Potentilla anserina").
maurplatkāji Maura retējs ("Potentilla anserina").
maurzālīte Maura retējs ("Potentilla anserina").
pienītes Maura retējs ("Potentilla anserina").
platkājiņa Maura retējs ("Potentilla anserina").
platkājiņi Maura retējs ("Potentilla anserina").
platkājiņš Maura retējs ("Potentilla anserina").
platkājis Maura retējs ("Potentilla anserina").
platkājīši Maura retējs ("Potentilla anserina").
platkājīte Maura retējs ("Potentilla anserina").
platkājītes Maura retējs ("Potentilla anserina").
staipekšņi Maura retējs ("Potentilla anserina").
staipeksnis Maura retējs ("Potentilla anserina").
strepītes Maura retējs ("Potentilla anserina").
sudabrine Maura retējs ("Potentilla anserina").
sudrabine Maura retējs ("Potentilla anserina").
tītarzāle Maura retējs ("Potentilla anserina").
tīternīca Maura retējs ("Potentilla anserina").
trepenājs Maura retējs ("Potentilla anserina").
trepene Maura retējs ("Potentilla anserina").
trepenīte Maura retējs ("Potentilla anserina").
trepenītes Maura retējs ("Potentilla anserina").
trepenzālīte Maura retējs ("Potentilla anserina").
trepīte Maura retējs ("Potentilla anserina").
trepītes Maura retējs ("Potentilla anserina").
treplapiņa Maura retējs ("Potentilla anserina").
vardūkšņas Maura retējs ("Potentilla anserina").
vēdrīši Maura retējs ("Potentilla anserina").
zosplatkāji Maura retējs ("Potentilla anserina").
maura Maura skarene ("Poa annua").
maurzāle Maura skarene ("Poa annua").
ceļtrēkine Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
griķis Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
kosa Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
maura Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
maureņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
maureņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
mauriņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
mauriņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
mauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
maurītis Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
maurs Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
maurzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
maurzāles Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
pīļzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
sētložņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
sētzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
sīvene Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
vienkājmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
zošzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
žuburmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
cielavenes Mauragas ("Hieracium").
mauroga Mauragas ("Hieracium").
vanadze Mauragas ("Hieracium").
vanagzāles Mauragas ("Hieracium").
hieracium Mauragas un īsto mauragu apakšģints.
vanadzes Mauragas.
zalkšmauraga Mauragu suga ar 10-12 lapām pie stublāja, kas līdz ar to klātas lokveidīgi uz augšu paliektiem sarainiem matiņiem un nelielām galviņām.
raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm.
sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām.
maurs Mauri 2.
mondejari Mauri Spānijā, kas pēc Granadas krišanas nāca zem kristīgo valdības.
MU Maurīcija, valsts divburtu kods.
Maurīcijas Republika Maurīcija, valsts pilnais nosaukums ("Republic of Mauritius").
MUS Maurīcija, valsts trīsburtu kods.
Coracina typica Maurīcijas dzelkņspalvenis.
Foudia rubra Maurīcijas fodijs jeb melnsarkanais fodijs.
Melnsarkanais fodijs Maurīcijas fodijs.
Portluī Maurīcijas galvaspilsēta ("Port Louis"), osta Indijas okeāna Maurīcijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 158000 iedzīvotāju (2007. g.); Portluija.
Maurīcija Maurīcijas Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (_Mauritius_), platība - 2040 kvadrātkilometru, 1294100 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portluī, administratīvais iedalījums - 9 distrikti un 3 teritorijas (no tām 1 autonoma).
maurīcieši Maurīcijas Republikas iedzīvotāji.
MUR Maurīcijas rūpija; Maurīcijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
mauriņi Maurieši.
zālnieks Mauriņš, zālaine.
norums Mauriņš.
Mauriņa Mauriņupe, Elkšķenes pieteka.
MR Mauritānija, valsts divburtu kods.
Mauritānijas Islāma Republika Mauritānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Jumhūriyyah al Islāmiyyah al Mūrītāniyyah").
MRT Mauritānija, valsts trīsburtu kods.
Mauretānija Mauritānija.
Nuakšota Mauritānijas galvaspilsēta (fr. val. "Nouakchott"), osta Atlantijas okeāna krastā, 753000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns.
mauritānieši Mauritānijas Islāma Republikas iedzīvotāji.
Trogosita mauritanicus Mauritānijas māņasmalis.
mauri Mauritānijas pamatiedzīvotāji (antīkajā senatnē); šo pamatiedzīvotāju piederīgais.
Ašoka Maurju dinastijas valdnieks Senajā Indijā (Ashoka; 304.-232. g. p. m. ē.; valdnieks no 268. g.); apvienoja Indiju, Afganistānu un Pakistānu; ieviesa budismu.
maurlociņi Maurloka gludie, cilindriskie stublāji (loki), ko izmanto pārtikā.
ķiploki Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
lociņi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
lokavi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
loki Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
loks Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
maurloči Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
maurlociņi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum").
aizmaurāt Maurojot apdullināt.
atmauroties Maurojot atsaukties.
piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
samaurāt Maurojot iegūt, panākt vajadzīgo.
samaut Maurojot iegūt, sasniegt.
aizmaurāt Maurojot savandīt, piekārpīt, pierakt.
nomaurāt Maurojot uzbrukt ar ragiem.
nomaurot Maurot (visu laikposmu) un pārstāt maurot.
maurāt Maurot.
maurēt Maurot.
mulēt Maurot.
mauris Maurotājs (iesauka vērsim).
mauriņš Maurs (1).
maure Maurs 1(1).
mauris Maurs 1(1).
maurus Maurs 1(1).
moris Maurs 2.
zāliene Maurs.
abenseragi Mauru 2(2) cilts Granadā, kura izturējās naidīgi pret karali Abu Hasanu, kurš tos visus lika ievilināt Alhambrā (mauru karaļu pilī, vēlākajā Granadas citadelē), un tur tos nogalināt (ap 1460. g.).
nomaut Maut (visu laikposmu) un pārstāt maut.
gaurot Maut, baurot.
šmauties Mauties, mukt nost.
tourbet Mauzolejs.
mazums Maz 2(1).
anaplāzija Maz diferencētu audu rašanās, piem., ļaundabīgos audzējos; šūnu formas pārveidošanās embrionālā virzienā līdz ar to vairošanās spējas pieaugumu.
noņerglīties Maz ēst.
maz kas Maz nozīmīga, svarīga.
mazpieietams Maz pieejams.
mazpazīstams Maz zināms, pazīstams, arī nepopulārs.
cik Maz, ļoti maz.
poco Maz, nedaudz.
maģ Maz.
maģum Maz.
peu Maz.
kaķactiņa Maza (parasti petrolejas) lampa.
mazsaimniecība Maza (parasti platībā 2-10 ha) lauku privātsaimniecība; sīksaimniecība.
sīksaimniecība Maza (parasti platībā līdz 10 hektāriem) lauku privātsaimniecība.
mazactiņa Maza actiņa.
jierīte Maza aitiņa.
raška Maza apaļa vanna ar rokturiem abās pusēs.
miniatūra Maza apjoma daiļdarbs.
sīkforma Maza apjoma mākslas darbu forma; maza apjoma mākslas darbu kopums.
fughetta Maza apmēra fūga, parasti ar vienu caurvedumu.
arieta Maza ārija ar dziesmas raksturu.
kavatineta Maza ārija; kabaleta.
astenīte Maza aste.
demperis Maza augum apaļīgs cilvēks, kas iet ātri cilājot kājas.
mātainīte Maza auguma (pieaugusi) sieviete.
sprudzenis Maza auguma cilvēciņš.
kurzulis Maza auguma cilvēks (kā lamuvārds).
spuņģis Maza auguma cilvēks (nievājošs apzīmējums).
ulis Maza auguma cilvēks vai bērns.
vervulis Maza auguma cilvēks vai dzīvnieks.
kņaucis Maza auguma cilvēks, kas darbā nav pietiekami spēcīgs.
cirslis Maza auguma cilvēks, kas viegli uzbudinās un kļūst ķildīgs.
knorbe Maza auguma cilvēks, kas zaudējis spēkus.
knisis Maza auguma cilvēks; arī mazs dzīvnieks.
strupucis Maza auguma cilvēks; arī tāds dzīvnieks.
jemperis Maza auguma cilvēks; mazs kustīgs cilvēks.
puņdža Maza auguma cilvēks; punduris.
jeperis Maza auguma cilvēks; pusaudzis.
bembere Maza auguma cilvēks.
čabīte Maza auguma cilvēks.
čuberis Maza auguma cilvēks.
družiņš Maza auguma cilvēks.
gričkiņš Maza auguma cilvēks.
gubiņš Maza auguma cilvēks.
jemšiks Maza auguma cilvēks.
ķedluks Maza auguma cilvēks.
knariņš Maza auguma cilvēks.
knauslis Maza auguma cilvēks.
kroksis Maza auguma cilvēks.
pumpaļa Maza auguma cilvēks.
pupuris Maza auguma cilvēks.
seperis Maza auguma cilvēks.
sīkvīriņš Maza auguma cilvēks.
strubiķis Maza auguma cilvēks.
strūpenis Maza auguma cilvēks.
zemaudzis Maza auguma cilvēks.
zembembere Maza auguma cilvēks.
zemkājis Maza auguma cilvēks.
šēpuris Maza auguma dzīvnieks.
ķūsis Maza auguma korpulents vīrietis.
māgužiņa Maza auguma labsirdīgs vecītis.
zemala Maza auguma meita.
kroksene Maza auguma meitene.
repis Maza auguma panīcis lops.
čāpa Maza auguma paveca sieviete.
bemburis Maza auguma resnvēderis.
pugaža Maza auguma sieviete; peguža.
čabīte Maza auguma sieviete.
peguža Maza auguma sieviete.
piružīņa Maza auguma sieviete.
špidrilka Maza auguma sieviete.
strumpe Maza auguma sieviete.
tuntulīte Maza auguma sieviete.
ķīsis Maza auguma vīrietis.
ūģerītis Maza auguma vīrietis.
ūģērītis Maza auguma vīrietis.
puksis Maza auguma vīrs.
stanaks Maza auguma vīrs.
kveņķis Maza auguma zēns, tāds sivēns vai teļš.
džiekste Maza auguma, kalsna sieviete.
džiekstene Maza auguma, kalsna sieviete.
bamplis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks.
bamslis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks.
špidelīgs Maza auguma, rosīgs, kustīgs (par cilvēku).
kņirpis Maza auguma, vājš cilvēks.
Mazā Baranovska Mazā Baranauka
kaveola Maza bedrīte, iedobums vai invaginācija, kas veidojas uz šūnas membrānas pinocitozes laikā; pēc tam tā slēdzas un šūnas citoplazmā veido pinosomu.
pēkšēt Maza bērna čīkstēšana.
čocis Maza bērna dibens.
baužele Maza bērna galva bez matiem.
čāpīte Maza bērna kāja.
cebīte Maza bērna kāja.
capatiņas Maza bērna kājiņas.
lacis Maza bērna priekšautiņš.
zaberlace Maza bērna priekšautiņš.
putto Maza bērna vai eņģeļa figūra mākslā.
špilkums Maza bļoda; neliela, krāsota koka bļoda.
āboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
bambāļi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
bambalītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
brūngalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
brūngalviņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
brūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
brūngalvīts Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
brūnkalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
bullīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
ceļlapa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūcines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūkāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūkābols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūkamols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūkpogas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
cūksiliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
dāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
dundurāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
dunduriņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
dundurīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
kaklazāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
kaklines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
kaklinīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
kaklinītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
kaklpuķe Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
krampāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
krampzāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
mandeļtēja Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
mandeļzieds Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
palejiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
pēterāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
raskodnīks Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
sukotnīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
trūkstulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
vabulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
vecīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
vecvīrbārdiņa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbārdiņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbārdiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbārdis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbārdīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbauzīte Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilbrūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilgalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilgalviņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilgalviņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilgalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
zilgalvītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
tulliņa Maza caurulīte.
kepi Maza cepurīte, kareivju cepure franču armijā.
rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1).
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis.
spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei.
sīkdatne Maza datne, ko tīmekļa serveris nosūta tīmekļa pārlūkprogrammai, lai tā to saglabātu lietotāja cietajā diskā.
Lucavdaugava Mazā Daugava, Daugavas vidējais atzars Rīgā.
ivaka Maza drusciņa.
mazistaba Maza dzīvojamā istaba.
buts Maza dzīvojamā māja.
mikrokonīdija Maza eksospora dažām dermatofītu sugām.
rosters Maza elektriska krāsns, parasti maizīšu grauzdēšanai.
oktāvfleite Mazā flauta; ottavino.
pikolo Mazā flauta; pikolo (2) flauta - neliela flauta ar augstu, spalgu tembru.
flautino Mazā flauta: pikolo vai flažolets.
flautīna Mazā flauta.
ottavino Mazā flauta.
miniatūrglezniecība Maza formāta (1,5-20 cm) glaznojums uz papīra, kartona, pergamenta, ziloņkaula, metāla vai porcelāna.
sīkformāts Maza formāta grāmatu apzīmējums.
švīšala Maza gaismiņa agrā rītā.
spendele Maza ganu svilpīte, pagatavota no zoss spalvas.
pēga Maza ganu svilpīte.
piņģerots Maza glāze.
gočuka Maza gotiņa.
pagubīte Maza gubiņa.
gultene Maza gulta, guļamā vieta, kur guļ bērni vai gani.
pelveoperitonīts Mazā iegurņa vēderplēves iekaisums.
pelvioperitonīts Mazā iegurņa vēderplēves iekaisums.
mazpārveidība Maza iespēja pārveidot.
aizodere Maza istaba, kas no lielās saimes istabas nodalīta ar plānu sienu vai lina auduma priekškaru.
mazkambaris Maza istaba.
ūka Maza istabiņa.
gariņš Maza izmēra attēls datorgrafikā, ko var bīdīt pa ekrānu neatkarīgi no citiem fona attēliem.
kartīte Maza izmēra fotogrāfija.
kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
kristalīti Maza izmēra kristāli, kam nav skaidri izteiktas kristalogrāfisku daudzskaldņu formas.
mazķiļķeni Maza izmēra ķiļķeni.
pundurpapagailis Maza izmēra papagaiļu dzimta.
Kahema Mazā Jeņiseja, Jeņisejas satekupe.
Malijjeņiseja Mazā Jeņiseja, upe Krievijā.
tercerola Maza kabatas pistole.
dunčkiņa Maza kārba vai ciba.
tējkarote Maza karote, ko parasti lieto, maisot cukuru dzērienā.
bundziņa Maza kastīte.
čopka Maza kastīte.
Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļa, starp Melno jūru rietumos un Kūru austrumos, Gruzijā, garums — 150 km, augstums — līdz 2850 m
Alkatraza Maza klinšaina saliņa ("Alcatraz") Klusā okeāna austrumu piekrastē, Zelta vārtu līcī pie Sanfrancisko, kur līdz 1963. g. bija izvietots cietums.
abrumaišķis Maza koka lāpstiņa mīklas apmaisīšanai.
kroķis Maza koka pīpe.
zuzuļķis Maza koka pīpīte, puļķis.
virbiņš Maza kustība ūdens virsmā, ko izraisa neliela zivs.
ķēvenīce Maza ķēve.
kapekle Maza laktiņa izkapts kapināšanai.
deguzīte Maza lampa.
lampijons Maza lampiņa vai papīra lukturītis, ko lieto iluminācijai.
piļums Maza lāpstiņa ar augstām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
liekšķere Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta, lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
pāce Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu; paredzēta, lai izsmeltu sakrājušos ūdeni.
ģirtelis Maza lauku pele ar smailu purnu.
palecekle Maza lecekts blakus lielākai.
lēkitijs Maza lēkita.
dūcītis Maza līdaka.
plurģis Maza lietiņa, detaļa.
pļurķis Maza lietiņa, detaļa.
plurķis Maza lietiņa; detaļa; tapa; sastāvdaļa.
sīkrūte Maza loga rūts.
variācija Maza mainīgā lieluma maiņa.
aprieciņš Maza maizes riciņa.
cirksnīte Maza mājas pele.
kaķsierīte Mazā malva ("Malva rotundifolia").
kaķusieri Mazā malva ("Malva rotundifolia").
kaķusierīte Mazā malva ("Malva rotundifolia").
rācentiņi Mazā malva ("Malva rotundifolia").
sieriņš Mazā malva ("Malva rotundifolia").
ķurķītis Maza maza, slikta tabakas pīpe.
tekatne Maza meitene (kas nesen sākusi staigāt).
varga Maza meitene, kas daudz raud; kāda, kas šķobās, viebjas.
pintainīte Maza meitene, kas daudz un atkārtoti jautā.
čāpīte Maza meitene, kas tikko iemācījusies staigāt.
biksaine Maza meitene, kas valkā bikses.
knīpa Maza meitene, retāk mazs zēns.
skutka Maza meitene; knīpa.
biga Maza meitene.
binga Maza meitene.
dirka Maza meitene.
knapate Maza meitene.
ķusene Maza meitene.
mazmeitiņa Maza meitene.
skuķēns Maza meitene.
žiljens Mazā metāla bļodiņā krējumā ceptas sēnes.
reika Maza metāla lata.
skrējējs Maza metāla skava dzijas sagrodošanai vērpšanas mašīnā.
trucēns Maza muciņa.
tekste Maza nagliņa.
dzeltene Mazā nātre ("Urtica urens").
dzeltenes Mazā nātre ("Urtica urens").
dzelzene Mazā nātre ("Urtica urens").
dzelzenītes Mazā nātre ("Urtica urens").
Otrais Palšu ezers Mazā Paļts, ezers Šķaunes pagastā.
kridzis Maza piciņa.
būcenieks Maza piebūve mājai.
budzis Maza piebūve pie kādas lielas ēkas.
ļaika Maza piltuve.
gruzduliņš Maza pīpe.
ķauķītis Maza pīpe.
svelpīte Maza pīpe.
apucītis Mazā pirkstiņa vārds.
Apollo Mazā planēta, attālums no Saules perihēlijā ir 0,65 ua, afēlijā - 2,29 ua; visas mazās planētas, kuru perihēlijā attālums < l ua, sauc par Apollo grupas planētām.
planetoīds Mazā planēta.
mēlīte Maza plēvaina plātne starp lapas plātni un maksti (graudzālēm).
būka Mazā plūme ("Prunus insitita"); šī augļu koka auglis.
būciņas Mazā plūme ("Prunus insitita").
krēķis Mazā plūme ("Prunus insitita").
krīķis Mazā plūme ("Prunus insitita").
krūklītis Mazā plūme (piemēram, būka, krēķis).
būķele Mazā plūme; šī augļu koka auglis.
roza Maza pļava lauku vidū; norobežota, nodalīta rinda; lapu koku josla skujkoku mežā.
sīkpuķe Maza puķe.
mazpuķīte Maza puķīte.
taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru.
duburis Maza saimniecība ar sakritušām ēkām un sliktu zemi.
isleta Maza sala.
salaka Mazā salaka - šīs dzimtas ģints ("Hypomesus").
apkalne Maza saliņa purvā.
čola Maza sekli peldoša vienkoča laiviņa.
pagabans Maza siena kaudze.
netārpa Maza sieviete.
pugažiņa Maza sieviete.
zemaļa Maza sīka meitene.
švīkata Maza sīka svītra.
sardele Maza siļķu dzimtas jūras zivs, ko parasti ēd sālītu; iesālīts anšovs.
mazskābene Mazā skābene ("Rumex acetosella").
skābinīte Mazā skābene ("Rumex acetosella").
singls Mazā skaņuplate, kurai katrā pusē parasti viens skaņdarbs; viens skaņdarbs ieraksta formā.
cairnterrier Maza Skotijas terjera šķirne, agrāk tos izmantoja alu dzīvnieku medībās, apmatojums raupjš, krāsas dažādas (sarkans, smilšu krāsas, pelēcīgs).
nāriņa Mazā spāre.
spiga Maza stabule, kas smalki skan (spiedz).
birbīne Maza stabulīte no zaļa rudzu stiebriņa; arī no zoss spalvas stiebra.
kanapē Maza sviestmaize (ar sieru, gaļu vai zivi), ko parasti pasniedz viesībās kā uzkodu.
montehristo Maza šautene, kas šauj ar patronām bez pulvera; montekristo.
pengulis Maza šķipsna.
tapiņa Maza tapveida detaļa apavu sastāvdaļu savienošanai.
trobs Maza telpa, kambaris.
bāzekls Maza telpa, kur ir grūti ko ievietot.
kutūzis Maza un nepietiekama telpa.
kulaciņa Maza un resna sieviete; kulace.
kulačkiņa Maza un resna sieviete; kulace.
kulace Maza un resna sieviete.
kulaža Maza un resna sieviete.
topektomija Maza un specifiska laukuma atdalīšana no frontālās garozas; lieto noteiktu epilepsijas formu un psihisku traucējumu ārstēšanai.
Kišalfelda Mazā Ungārijas zemiene - Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijas ziemeļrietumos, augstums 100-150 m, atrodas tektoniskā ieplakā.
rūcis Maza upe; urga, strauts.
Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju.
ķaupīte Maza vardīte.
vokabulārs Maza vārdnīciņa, arī vārdu saraksts, kas pievienots hrestomātijai vai kādai mācību grāmatas nodaļai.
bukūzis Maza veca ēka vai piebūve.
tēkulis Maza veikla dzīva radība (piem., pele).
MVF Mazā vēstures fakultāte (LU).
mikrokoncentrācija Maza vielas koncentrācija šķīdumā (<0,05%).
ķurķis Maza vienkārša istaba.
mazie Mazā zāle (teātrī); aktieri, izrādes, kas notiek mazajā zālē.
narītis Maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
Zeļčeva Mazā Zeļčeva - Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Zeļčova" nosaukuma variants.
kuzis Maza zivs, kas dzīvo dūņainos ezeros.
īlis Maza zivs.
piskariņš Maza zivtele.
vējzivtens Maza zivtiņa, no tām, kas lielos vairumos dzīvo dīķos.
kusis Maza zivtiņa.
kuslens Maza zivtiņa.
kuslēns Maza zivtiņa.
sīkzivtiņa Maza zivtiņa.
Sovānu upe Mazā Zurzu ezera noteka uz Pildas ezeru Ņukšu pagastā.
cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu.
vīcītis Maza, apaļa kārbiņa.
ripele Maza, apaļa koka ripa.
golilja Maza, apaļa, iestīvināta apkakle vīriešu apģērbā 17. gs. Spānijā.
mazmāja Maza, arī nabadzīga dzīvojamā māja; parasti ar zemes platību līdz 10 ha
traukulīte Maza, bāla, kautrīga, bet rosīga meitene.
monpansjē Maza, cieta augļu karamele bez pildījuma.
čaukstans Maza, čaugana kāpostgalva.
čigriņš Maza, iegarena siena kaudze.
sīkzālīte Maza, īsa zāle.
nadzene Maza, kājas izmēram neatbilstoša kurpe.
naģele Maza, kājas izmēram neatbilstoša kurpe.
ķēvēna Maza, kalsena ķēve.
ķevene Maza, kalsena ķēve.
ķēvene Maza, kalsena ķēve.
ķēvens Maza, kalsena ķēve.
ķēvēns Maza, kalsena ķēve.
ķiņķēziņš Maza, komiska figūriņa.
neontetra Maza, līdz 4 cm gara zivtiņa, dzīvo Amazones baseina augšdaļā; spilgto un skaisto krāsu dēļ tiek turētas akvārijos; neona zivtiņa.
pundurzvaigzne Maza, ļoti blīva kodoldegvielu zaudējusi zvaigzne.
urvīksne Maza, melna spicdeguna lauku pelīte.
urvīts Maza, melna spicdeguna lauku pelīte.
šņitka Maza, nederīga zivs.
skabūzis Maza, neērta, neglīta telpa.
ūķis Maza, neērta, parasti tumša, telpa.
ala Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa.
atzals Maza, nenogatavojusies oga.
kukņa Maza, netīra dzīves vieta.
smerdele Maza, netīra, piesērējusi upe.
pempaļa Maza, neveikla sieviete.
kvampa Maza, paresna, bet dūšīga cilvēka vai dzīvnieka nosaukums.
toka Maza, pieguloša cepurīte, nēsājama zem īstās cepures; arī sevišķa sieviešu cepure.
plikanis Maza, plakana zivs, plicis.
etvija Maza, plāna kārba (tabakas izstrādājumu vai sīku priekšmetu glabāšanai).
skaida Maza, plāna, īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml.; arī skaidiņa (2).
portsigārs Maza, plāna, kabatā nēsājama kārba (tabakas izstrādājumu glabāšanai); arī etvija.
plušķene Maza, pļāpīga meitene.
plušķīte Maza, pļāpīga meitene.
lekste Maza, primitīva gulta.
pligzda Maza, raudai līdzīga zivtiņa.
dučka Maza, resna sieviete; ducka.
ducka Maza, resna sieviete.
duncka Maza, resna sieviete.
stibis Maza, sažuvusi rīkste.
siekalnīca Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem.
siekalnīce Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem.
ļipsna Maza, sekla karote.
pēlītis Maza, sekli peldoša laiva; arī vienkocis.
ļurķis Maza, sīka daļa; mazs priekšmets.
knirba Maza, sīka meitene; knīpa.
klirba Maza, sīka meitene.
klukaziņa Maza, sīka sieviete; kugaža.
kuguža Maza, sīka sieviete; kugaža.
kugaža Maza, sīka sieviete.
jugliņš Maza, slaida karpu dzimtas zivs; vīķe.
kajaks Maza, slēgta ādas laiva ar divlāpstu airi (ziemeļu tautām).
ķurķis Maza, slikta būdiņa.
šļupe Maza, slikta laiva.
čuriņa Maza, slikta mājele vai istaba.
ļurķis Maza, slikta pīpe.
spicbārdiņa Maza, smaila bārdiņa.
ļoma Maza, starp tīrumiem esoša pļava.
tuntula Maza, strutaina tulzna (izsitums uz ādas).
ielīkne Maza, šaura ieleja; maza pļava starpā.
pūpaliņa Maza, šūpulī guloša meitene.
štifte Maza, tieva nagla bez galviņas; štipte.
štipte Maza, tieva nagla bez galviņas.
stukūzis Maza, tumša istaba.
stūkuzs Maza, tumša istaba.
renčka Maza, ūdens izgrauzta un iznesta grava.
ķirza Maza, vāja cūka.
džīps Maza, vaļēja militāra automašīna.
čobele Maza, veca celtne.
buduris Maza, veca mājiņa.
M. Mazais (toponīmijā: M. Hingāns; M. Nometņu iela).
Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni.
Mazais Baltiņa ezers Mazais Baltiņš, ezers Veclaicenes pagastā.
Banušlānu ezers Mazais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā.
biškrēsliņš Mazais biškrēsliņš - parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
Bolovatskas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
Borvinka ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
Borvinkas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
Bolovatkas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
Pulivara ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā.
Buzanka ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā.
Budjanka ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā.
Pulivera ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā.
Pertnieku ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā.
Pirtnieku ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā.
Čakšu ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā.
slependadzis Mazais diždadzis ("Arctium minus").
aklis Mazais dundurs; aklais dundurs.
poligrafs Mazais egles lūksngrauzis.
Viesītes pilsētas ezers Mazais ezers Viesītes pilsētā.
Mazais Gausla ezers Mazais Gauslis, ezers Aulejas pagastā.
Mazais Gaušļu ezers Mazais Gauslis, ezers Aulejas pagastā.
Mazais Ilzes ezers Mazais Ilgas ezers Medumu pagastā.
Ilziņu I ezers Mazais Ilziņš, ezers Launkalnes pagastā.
Mazais Ilziņš Mazais Ilziņu ezers Launkalnes pagastā.
Mazais Jūgu ezers Mazais Jūgezers Garkalnes pagastā.
kapča Mazais kabinets.
Kalupa ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā.
Kalupes ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā.
Ķeišu ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā.
Velna ezers Mazais Kangaru ezers Ropažu novadā.
Kiuriņš Mazais Kiuriņš - ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība - 16,8 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
Mazais Kūriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
Mazkiuriņu ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
Mazkivriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
Kiuriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
Mazais Kinreņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
Mazais Kinriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
Mazais Kiureņu ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
Mazais Kiuriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
Klauces ezers Mazais Klauces ezers Elkšņu pagastā.
Klauces II ezers Mazais Klauces ezers Elkšņu pagastā.
Klauģis Mazais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 123 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā.
Mazais Dziļais ezers Mazais Klusais ezers Līksnas pagastā.
Krivaja ezers Mazais Krivoje ezers Ozolaines pagastā.
Mazais Kampanišķu ezers Mazais Kumpinišķu ezers Medumu pagastā.
Kampoči II ezers Mazais Kumpotis Medumu pagastā.
Kumpoči II ezers Mazais Kumpotis, ezers Medumu pagastā.
Kumpoču II ezers Mazais Kumpotis, ezers Medumu pagastā.
Kuslītis Mazais Kušļa ezers Liezēres pagastā.
Ursa Minor Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
UMi Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
LMi Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Leo Minor Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu pusslodzes zvaigznājs.
Mazais Lazdiņu ezers Mazais Lazdiņš, ezers Drabešu pagastā.
Lazdiņu mazais ezers Mazais Lazdiņš, ezers Drabešu pagastā.
Mazlīderis Mazais Līdēris, ezers Aronas un Liezēres pagastā.
Mazais Līderes ezers Mazais Līdēris, ezers Aronas un Liezēres pagastā.
fibula Mazais liela kauls.
Liniņu mazais ezers Mazais Liniņu ezers Lazdonas pagastā.
Ludzas mazais ezers Mazais Ludzas ezers Ludzas pilsētas teritorijā.
cēbe Mazais mārsils ("Thymus serpyllum").
sanderiņi Mazais mārsils ("Thymus serpyllum").
sili Mazais mārsils ("Thymus serpyllum").
vecīši Mazais mārsils ("Thymus serpyllum").
Melnītis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā.
Mazais Melnis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā.
Mazais Melnīšu ezers Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā.
Mežaku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
Mežāku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
Mazais Ozolezers Mazais Ozolmuižas ezers.
Mazais Āžuknis Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
Ožuknas ezers Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
Mazais Džunas ezers Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
Mazais Āžūknis Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagatā.
Mazais Paiķu ezers Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
Paiķis Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
Mazais Peisaku ezers Mazais Peisaiņs, ezers Ņukšu pagastā.
īnis Mazais pirkstiņš; īnītis.
ansītis Mazais pirkstiņš.
bērniņš Mazais pirkstiņš.
endzeliņš Mazais pirkstiņš.
ķincis Mazais pirkstiņš.
ķincītis Mazais pirkstiņš.
mazjānis Mazais pirkstiņš.
mazulis Mazais pirkstiņš.
mikacītis Mazais pirkstiņš.
nogālis Mazais pirkstiņš.
eņģelītis Mazais pirksts.
īnītis Mazais pirksts.
nogalis Mazais pirksts.
Mežaja ezers Mazais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā.
Miezāju ezers Mazais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā.
Ravijas ezers Mazais Rāvijs, ezers Aronas pagastā.
enģelītis Mazais rokas pirksts; endzeliņš.
endzītis Mazais rokas pirksts.
pasieciņš Mazais sieciņš, 1/6 pūra (~11,5 litri, \~8 kg).
Silava ezers Mazais Silavu ezers Kalniešu pagastā.
spuris Mazais stagaris ("Gasterosteus aculeatus").
Mazstropes ezers Mazais Stropu ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā.
CMi Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Canis Minor Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
omra Mazais svētceļojums uz Meku.
Svētiņi Mazais Svētiņu ezers Gaigalavas pagastā.
Mazais Trikātes ezers Mazais Trikartu ezers Daugavpilī.
Mazais Trijkārtu ezers Mazais Trikartu ezers Daugavpilī.
Špigeles ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā.
Špigeļņa ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā.
Špiļgeskas ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā.
Equ Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Equuleus Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
šesterņa Mazais zobrats.
Vidējais ezers Mazais Zurzu ezers Ņukšu pagastā.
Vidus ezers Mazais Zurzu ezers Ņukšu pagastā.
plokši Mazais zvagulis ("Rhinanthus minor").
Klein-Aisswicken Mazaizvīķu muiža, kas atradās tagadējā Priekules novada Gramzdas pagastā.
pārmālošanās Mazāk stabilo primāro silikātu dēdēšanas process augsnē.
sānlieta Mazāk svarīga lieta.
meno Mazāk.
pants Mazākā (juridiska dokumenta) teksta, parasti numurēta, vienība.
pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
kvartāls Mazākā (pilsētas, pilsētciemata, ciemata) daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā).
ugunsvienība Mazākā artilērijas un mīnmetēju organizācija, kas sastāv no vienas vai vairākām ieroču sistēmām, kas spēj veikt ugunsuzdevumu.
pusbaznīca Mazāka baznīca ar nelielu draudzes locekļu skaitu.
rekons Mazākā gēna daļa, kas rekombinācijā maina savu novietojumu nesadaloties.
lepta Mazākā masas aprēķina vienība un sīka vara monēta Senajā Grieķijā.
Jaunzēlandes Ziemeļsala mazākā no abām Jaunzēlandes salām ("North Island", maoru "Te Ika a Maui"), ekonomiski vairāk attīstītā un biezāk apdzīvotā Jaunzēlandes daļa, platība - 114729 kvadrātkilometri
pundurpūce Mazākā no pūcēm, tikai 16,5 cm augsta.
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
juņģis Mazāka putna izperēts dzeguzēns, kas pārspēj savus ligzdas brāļus lielumā un tuklumā un ar kuru tamdēļ salīdzina ko resnu.
silikva Mazākā senās Romas svara vienība, vienāda ar 1/6 skripula jeb 1/1728 mārciņas jeb 0,19 g; kā sudraba monēta vienāda ar 1/24 solida kalta no 323. g. līdz 6. gs.
fonēma Mazākā skaņu valodas vienība, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu.
spacija Mazākā starpa vārdu un burtu starpā tipogrāfiskos iespieddarbos, astotdaļa petita.
ceturtdaļtonis Mazākā toņu pakāpe sistēmā ar oktāvas dalījumu 24 līdzīgās daļās.
augšlapa Mazāka un vienkāršāka lapa stublāja vai zara galā, vai pie ziedkopas pamata.
skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
pusvillene Mazāka villaine.
gnīda Mazākais brālis vai māsa.
pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā (temperētajā skaņu sistēmā aptuveni 1,06).
atpīlītis Mazākais jēriņš.
mikroraptors Mazākais no zināmajiem dinozauriem, vārnas lieluma dzīvnieks, garums - 40 cm, dzīvoja tagadējā Ķīnas teritorijā pirms apmēram 125 miljoniem gadu, un to uzskata par mūsdienu putnu priekšteci.
sīkme Mazākais un jaunākais no cilvēku vai dzīvnieku ģimenes.
sīkmīte Mazākais un jaunākais no cilvēku vai dzīvnieku ģimenes.
Deimoss Mazākais un tālākais Marsa pavadonis, atklāts 1877. g.
piediegšana Mazākas piegriezumdetaļas pagaidu pievienošana lielākai detaļai ar rokdarbu dūrieniem vai ar viegli izārdāmiem šujmašīnas cilpdūrieniem.
grička Mazāki, sliktāk paauguši lini.
grička Mazāks kādas sugas pārstāvis.
klēpenis Mazāks klēpis.
priekšlemesis Mazāks lemesis, kas pierīkots priekšā arkla, kultivatora galvenajam lemesim.
hipoletals Mazāks par letālo (medikamenta deva).
vētrasbura Mazāku izmēru bura no stiprāka materiāla, nekā parastā bura.
masivizācija Mazāku ražošanas platību, vienību apvienošana lielākās.
meņševiks Mazākuma pārstāvis, kas pēc krievu sociāldemokrātiskās partijas sadalīšanās 1903. g. nostājās opozīcijā boļševikiem; vēlāk darbojās kā patstāvīga partija.
minoritāte Mazākums (parasti vēlēšanās).
separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
sidrs Mazalkoholisks dzēriens, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
zvaniņš Mazam zvanam līdzīgs zieds.
nosīcēt Mazam, sīkam kļūt (arī vāji augt).
Apguldes dzirnavezers Mazapguldes dzirnavezers Dobeles novada Auru pagastā.
plikata Mazapģērbts.
frondieris Mazarina pretinieks frondes pilsoņu karā.
frondiers Mazarina pretinieks frondes pilsoņu karā.
frondietis Mazarina pretinieks frondes pilsoņu karā.
bubļički Mazas barankas.
bundziņas Mazās bungas.
konfeti Mazas dažādas krāsas papīra ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
duratiņa Mazas durtiņas.
būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdinieks.
būdinieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdnieks.
būdelnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks.
Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
Pedeli Mazās Emajegi kreisā krasta pietekas Pedeles nosaukums Igaunijā.
serinete Mazas ērģelītes putnu iemācīšanai dziedāt melodijas.
flageolete Mazās flautas senākais veids, piemēram, īru skārda stabule.
elektromiegs Mazas intensitātes elektriskās strāvas iedarbība uz galvas smadzenēm, lai normalizētu centrālās nervu sistēmas darbību.
amotols Mazas jaudas brizantā sprāgstviela, kas sastāv no 80% amonija nitrāta un 20% tola maisījuma.
amonāls Mazas jaudas brizantā sprāgstviela, kas sastāv no amotola, dinamona un alumīnija pulvera maisījuma.
dinamons Mazas jaudas sprāgstviela, kas sastāv no amonija salpetra un 10-12% nesprāgstošu degošu vielu piemaisījuma.
Abze Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, augštece Madlienas un Lauberes pagastā, garums - 26 km, kritums - 27,1 m; Abza; Apse.
Levenstrauts Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, garums - 11 km; Lēvenstrauts.
Urga Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Tīnūžu pagastā; Caunupīte.
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga.
Skujupīte Mazās Juglas pietekas Ķivuļurgas nosaukums tās lejtecē.
miņonetes Mazas kafijas kanniņas.
jerzika Mazas kamanas.
nimfa Mazās kaunuma lūpas.
berzumi Mazas klimpiņas.
Kļockas Mazās Kļockas - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
sainetes Mazas komiskas ludziņas spāniešu teātrī.
klīdinātājs Mazās krāsu berzējas velmes virs iekrāsojamām velmēm ātrspiedēs un vārstspiedēs.
butelīte Mazās lampiņas daļa, kur ielēja dedzināmo šķidrumu.
trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām.
plēvas Mazas plēvītes, kvēpi, kas lampai kūpot paceļas no cilindra.
zemējumvads Mazas pretestības vads, kas savieno sazemējamās daļas ar zemētāju.
promināletes Mazas promināla tebletes pa 0,03 g.
šļūcenes Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt.
šļūkas Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt.
ježika Mazas ragavas.
ježikas Mazas ragavas.
hypomesus Mazās salakas.
kilkas Mazas silķītes ("Clupea sprattus"), ko zvejo Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā un marinē.
špirkas Mazas skaidas.
skrotis Mazas svina lodītes (lieto šaušanai ar medību ieročiem, piem., bisi).
apmēzības Mazas svinības pēc mēslu vešanas beigām.
karulītes Mazas šūpotnes.
bruņukuteris Mazas tonnāžas kaujaskuģis darbībai jūras piekrastes zonā un upēs.
seiners Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķa vadu; seinertraleris.
seinertraleris Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķo vadu.
strigtes Mazas zivtiņas, ko liek ēsmai uz mencu āķiem.
kroķi Mazas, apaļas dzeltenās plūmes.
miņonetes Mazas, daudzkrāsainas oblātītes vēstuļu aizlipināšanai.
miņonetes Mazas, sīkām puķītēm izraibinātas, drēbē iesietas grāmatiņas.
ricas Mazas, šauras strīpiņas cimdu vaļējos galos.
važuteles Mazas, vienkāršas, sliktas ragavas.
bālasenība Mazasinība, leikēmija.
anaimija Mazasinība.
mazasnība Mazasinība.
mazašnība Mazasinība.
mazašnīgs Mazasinīgs.
urlemēkns Mazattīstīts jaunietis.
urlemēks Mazattīstīts jaunietis.
Klein-Autz Mazauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā.
mazražīgs Mazauglīgs (par augsni, platību).
skops Mazauglīgs (par augsni, platību).
Mazezers Mazazars Nautrēnu pagastā.
benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos.
Sitta krueperi Mazāzijas dzilnītis.
Anatolija Mazāzijas nosaukums no 5. gs. p. m. ē., kopš 20. gs. 20. gadiem Turcijas daļa Mazāzijas pussalā.
Priekšāzija Mazāzijas pussala.
Emberiza cineracea Mazāzijas stērste.
Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija.
Klein-Barbern Mazbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā.
Klein-Berken Mazberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
tītne Mazbērna autiņš.
braucamkrēsliņš Mazbērna krēsliņš ar riteņiem.
grīzeklis Mazbērna staigājamā ierīce ap grozāmu kārti.
mazuļi Mazbērni.
sile Mazbērnu novietne.
silīte Mazbērnu novietne.
osteotabess Mazbērnu slimība, kam raksturīga kaulšūnu deģenerācija un kaulu smadzeņu atrofija.
Klein-Bersteln Mazbērsteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
Klein-Bersen Mazbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Brenguļu Mazezers Mazbrenguļu Mazezers, ezers Dikļu pagastā.
Klein-Wrangelshof Mazbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
Briedīte Mazbriede - Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā.
Dikļupe Mazbriede - Briedes pieteka.
Zunda Mazbriedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 10 km
Klein-Brucken Mazbruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Klein-Zeezern Mazcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
Klein-Damen Mazdāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā.
mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
mazmazdēls Mazdēla vai mazmeitas dēls.
mazmazmeita Mazdēla vai mazmeitas meita.
unuks Mazdēls.
pericīts Mazdiferencēta saistaudu šūna, kas no ārpuses pieguļ kapilāra, arteriolas vai vēnulas sienai; veic fagocitāru funkciju un ietekmē kapilāru lūmena diametra maiņu.
Klein-Drogen Mazdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
Klein-Dueppeln Mazdupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Klein-Duhren Mazdūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā.
Vārngrāvis Mazdursupes kreisā satekupe Talsu novada Laucienas pagastā; Vārnu grāvis.
Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis.
Klein-Dursuppen Mazdursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
mikropsihija Mazdūšība.
defētisms Mazdūšības izplatīšana un veicināšana nopietnu politisku vai saimniecisku sarežģījumu gadījumos.
bezdūšelis Mazdūšīgs cilvēks.
ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
jērdvēsele Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
jēzuliņš Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
nabagdvēsele Mazdūšīgs, vārgulīgs cilvēks.
saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Mazērmaņu Mazērmaņu dīķis - atrodas Cīravas pagastā, platība - 2,3 ha
Baurupe Mazezera noteka uz Riebezeru Limbažu pagastā; Baurupīte.
Dauguļu Mazezers Mazezers Dikļu pagastā.
Mazezeriņš Mazezers Limbažu pilsētā.
Mazjervs Mazezers Ramatas pagastā.
Mazezeriņš Mazezers Rugāju pagastā.
Ramatas Mazezers Mazezers Valmieras novada Ramatas pagastā.
Rencītis Mazezers, ezers Smiltenes novada Apes pagastā.
kurjatņiks Mazgabarīta dzīvoklis.
miniatūrspuldze Mazgabarīta gaismas avots ar mazu starojuma jaudu un inerci, samērā ilgs darbmūžs, izmanto mikroapgaismojumam, kā arī indikācijai un signalizācijas ierīcēs.
kamkoders Mazgabarīta kasešu videomagnetofons kopā ar videokameru.
podģeločņiks Mazgadīgais, kas tēlo pieredzējušu zagli.
mazgadis Mazgadīgais.
mazgadnieks Mazgadīgais.
mazgadens Mazgadīgs.
ādogs Mazgājamā (beržamā) lupata, ko šuva no rupja auduma divkārtīgi; lietojot ielika ziepes vidū.
klapo Mazgājamā mašīna ķīmiskai šķiedrvielu apstrādei.
lavātorijs Mazgājamais trauks.
apmazgāt Mazgājot (piemēram, veļu), aprūpēt (kādu).
atmazgāt Mazgājot ar apvārdotu ūdeni, censties novērst (ko nevēlamu).
nomazgāt Mazgājot atdalīt nost.
buržāt Mazgājot berzt.
atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt.
nomazgāt Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu).
izmazgāt Mazgājot izlietot.
izžļidzināt Mazgājot iztērēt (ziepes u. tml.).
izmazgāt Mazgājot no kaut kā atbrīvot.
samazgāt Mazgājot novērst slimību, kas radusies no izbailēm.
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru.
uzmazgāt Mazgājot savākt (uz grīdas, klona u. tml, piemēram, izlijušu šķidrumu).
atsamazgāties Mazgājot tikt atdalītam.
uzmazgāt Mazgājot uzliet.
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē).
pieplanckāt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni).
samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi.
piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni).
piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni).
uzmazgāt Mazgājoties inficēties (ar kādu slimību).
čapāt Mazgājoties pērt ar pirtsslotu (bērnu valodā).
pičāt Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
pičināt Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
pičināties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
pličāties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
pličināties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
pančāties Mazgājoties vannā, plunčāties ūdenī (bērnu valodā).
uzmazgāties Mazgājoties vietā, kur līķis mazgāts, varot sev nelaimi uzmazgāt.
izaberzties Mazgājoties, beržoties kļūt tīram.
būķis Mazgāšanai (sārmā) iemērktās drēbes.
velēklis Mazgāšanai samērkta veļa.
pačiņas Mazgāšanās (bērnu valodā).
bādas Mazgāšanās (vannā, pirtī); peldēšanās.
bāde Mazgāšanās (vannā, pirtī); peldēšanās.
mazgātājs Mazgāšanas ierīce, mašīna.
ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu.
detergents Mazgāšanas līdzeklis.
umivaļņiks Mazgāšanās telpa.
pača Mazgāšanās trauks, vanna.
panča Mazgāšanās vanna (bērnu valodā).
vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpe; arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpe (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
peldi Mazgāšanās, peldēšanās.
peldus Mazgāšanās, peldēšanās.
pirts Mazgāšanās, veselības uzlabošanas procedūras šādā celtnē, telpu kopumā.
bādēšanās Mazgāšanās; vannošanās; peldēšanās.
mazga Mazgāšanās.
pingučot Mazgāt (bērnu valodā).
šaravāt Mazgāt (cilvēku, tā ķermeņa daļu) ar spēcīgu piespiedienu.
berzt Mazgāt (cilvēku, viņa ķermeņa daļu) ar spēcīgu piespiedienu.
pāržulināt Mazgāt (ko ne sevišķi rūpīgi).
šķīstīt Mazgāt (ķermeni, tā daļas) - par cilvēkiem.
berzt Mazgāt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
pirināt Mazgāt (vairākkārt), perot ar pirtsslotu.
bādāt Mazgāt (vannā, pirtī); peldināt; vannot.
bādēt Mazgāt (vannā, pirtī); peldināt; vannot.
skulbēt Mazgāt dauzot ar mazgājamo koku.
zorināt Mazgāt lielā ūdens daudzumā.
banščikot Mazgāt pirtī (par pirtnieku).
mazgāties Mazgāt sevi, sava ķermeņa daļas.
vannot Mazgāt vannā (kādu), arī panākt, ka (kāds, kas) vannā saņem, parasti ārstniecisku, peldi.
vannēt Mazgāt vannā, arī citā traukā; vannot.
pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna; mazgāt (ko) visu; ne sevišķi rūpīgi mazgāt (ko) visu.
vešāties Mazgāt veļu.
velgt Mazgāt, iemērkt.
daberzt Mazgāt, spodrināt (ko), līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības.
berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus); skūt (bārdu).
maudīties Mazgāt.
muzgāt Mazgāt.
valgt Mazgāt.
zurināt Mazgāt.
mazgātuve Mazgātava.
pačāties Mazgāties (bērnu valodā).
pingučoties Mazgāties (bērnu valodā).
šķīstīties Mazgāties (par cilvēkiem).
bādāties Mazgāties (vannā, pirtī); peldēties; vannoties.
dušoties Mazgāties dušā.
pičāties Mazgāties pirtī (bērnu valodā).
vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā, lai saņemtu, parasti ārstniecisku, peldi.
vannēties Mazgāties vannā, arī citā traukā; vannoties.
pārmazgāties Mazgāties vēlreiz.
plaņčkāties Mazgāties, mazgāt (veļu); plunčoties; planckāties.
planckāties Mazgāties, mazgāt (veļu); plunčoties.
balsināties Mazgāties, peldēties.
mauties Mazgāties, peldēties.
pluncāt Mazgāties, šļakstināt.
šaravāties Mazgāties, tīrīties, piemēram, ar suku, dvieli.
bādēties Mazgāties.
balšināties Mazgāties.
skūstīties Mazgāties.
Klein-Gaweesen Mazgaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
Klein-Gramsden Mazgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
dačkas Mazi (zemi) krūmāji, biezi krūmi.
alksnesīši Mazi alkšņi.
pluksniņi Mazi aulekši.
kiļki Mazi bērni.
korosti Mazi bērni.
mošusbrieži Mazi bezragu brieži (Vidusāzijā), kuru tēviņiem ir īpaši dziedzeri, kas izdala muskusu (mošu).
cabļi Mazi cāļi.
cabuļi Mazi cāļi.
pāausis Mazi caurumiņi pastalas malās, kur iever auklas; pārausis; pāravi.
cērpuļi Mazi ciņi purvā, kas pārklāti ar ogulājiem.
kurkata Mazi darba rati rati; čīkstoņa (no ratu ass).
marketes Mazi dēlīši marketrijas darbiem.
kumosiņi Mazi gabaliņi (par kartupeļiem u. tml.).
gramšļi Mazi gabaliņi vai atkritumi no koksnes, žagariem, salmiem, siena vai citām lietām.
bļuzga Mazi gabaliņi, skrandas, driskas; bluzga.
bluzga Mazi gabaliņi, skrandas, driskas.
struņķīši Mazi izkārnījumu gabali.
ķesalas Mazi knišļi.
brūka Mazi maizes gabaliņi sajaukti ar sautētām kaņepēm.
kalšņi Mazi nokaltuši koki.
pimpari Mazi rāceņi.
circeņi Mazi saceptas gaļas gabaliņi.
circiņi Mazi saceptas gaļas gabaliņi.
limetes Mazi saldi citroni.
plukši Mazi sasmalcinātas vilnas auduma gabali.
suknīši Mazi sivēni.
sīksolīši Mazi soļi.
aitiņas Mazi, balti gubu mākoņi.
aitīna Mazi, balti mākonīši.
sīkņa Mazi, biezi krūmi.
sīkne Mazi, biezi krūmi.
ķibuleļi Mazi, glīti Ziemassvētku rotājumi, ar ko izrotāja viesību galdu.
pizuki Mazi, īsi svārki vai brunči.
mazpalaši Mazi, neievērojami ļaudis.
suknīši Mazi, nerātni bērni.
krikutiņi Mazi, sacepti gaļas gabaliņi; krikumi.
krikumi Mazi, sacepti gaļas gabaliņi.
rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tīfam, vējbakām u. tml.).
krikums Mazi, sīki priekšmeti.
sīkkrūmi Mazi, smalki krūmāji.
sileles Mazi, viršiem līdzīgi augi.
Moziča Maziča, Ičas pieteka.
Strūžāne Maziča, Ičas pieteka.
Allažu Kangari Mazie Kangari.
Katriniški Mazie Katriniški - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Kaulači Mazie Kaulači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Klapari Mazie Klapari - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Kokeņi Mazie Kokeņi - Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kokini" nosaukuma variants.
Kokini Mazie Kokini - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
sīkputni Mazie putni.
smalkputni Mazie putni.
Ratnieki Mazie Ratnieki - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
lukši Mazie sivēni; rukši.
MVU Mazie un vidējie uzņēmumi.
Veipi Mazie Veipi - apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
cūkkartiņi Mazie, bojātie kartupeļi, kas paredzēti cūku barībai.
skrubināt Maziem kumosiem ēst.
nočunčināt Maziem rikšiem nobraukt.
klupināt Maziem, nedrošiem soļiem iet.
Pirts ezers Maziere, ezers Puzes pagastā.
Mazais ezers Maziere, ezers Puzes pagastā.
raukt Mazināt (apjomā).
noglušīt Mazināt (darbības) intensitāti.
nivelēt Mazināt (kā) atšķirības.
plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības).
vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
deldēt Mazināt (pārdzīvojumu, nelaimi, slavu, vainu u. tml.).
vājināt Mazināt (piemēram, fiziskos spēkus).
ieskrambāt Mazināt (piemēram, slavu, godu).
aptumšot Mazināt (prieku, laimi u. tml.).
atdzesēt Mazināt (sajūsmu, prieku u. tml.); atvēsināt.
blāvināt Mazināt apgaismojumu.
apcirpt Mazināt īpatnības.
deldēt Mazināt, arī likvidēt, iznīcināt.
demobilizēt Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties).
graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus); panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
maģināt Mazināt.
mazāt Mazināt.
dizeretīzija Mazināta jutība vai kairināmība.
subtrahents Mazinātājs atņemšanas darbībā.
raukties Mazināties (apjomā, daudzumā).
dilt Mazināties (apmēros, daudzumā).
sīkt Mazināties (apmēros, daudzumā).
dilt Mazināties (par attālumu līdz vietai, uz kuru virzās).
atlaisties Mazināties (par salu, nokrišņiem).
zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu).
šļāpt Mazināties daudzumā (par produktiem).
apmigloties Mazināties redzes, uztveres spējai (par acīm).
rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); mazināties (par kā skaitu, daudzumu).
rukt Mazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem.
plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
atlaisties Mazināties, atslābt (par dusmām).
zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
pielaisties Mazināties, kļūt mazāk intensīvam (piemēram, par salu, vēju).
aptumšoties Mazināties, zust (par prieku, laimi u. tml.).
sīkt Mazināties, zust (piemēram, par spēku).
virpt Mazināties.
kaptāms Mazindīgs pesticīds.
keratāns Mazindīgs pesticīds.
Malaja Indrica Mazindricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā.
mazumnieks Mazinieks, meņševiks.
dikariņš Maziņš skrējējs.
burgzdoliņa Maziņš ūdens burbulis.
makaniņš Maziņš, sīks bērns.
mikacītis Maziņš, vēl akls kaķēns.
mačiņš Maziņš.
makintiņš Maziņš.
mazīniņš Maziņš.
mazītiņš Maziņš.
Mozira Mazira, pilsēta Baltkrievijā.
Upe Mazirbe Dundagas pagastā.
Reinupe Mazirbe, upe Dundagas un Kolkas pagastā.
Siliņupe Mazirbe, upe Dundagas un Kolkas pagastā.
Mazģirve Mazirbe.
Rākstupīte Mazirbes labā krasta pieteka Talsu novada Kolkas pagastā, augštece Dundagas pagastā.
maģītiņš Mazītiņš.
mažītiņš Mazītiņš.
Klein-Iwanden Mazīvandes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
prosts Mazizglītots, trūcīgs.
sprasts Mazizglītots.
mazvelosipēds Mazizmēra velosipēds.
sīkpirdis Mazjaudīgs motocikls; motorollers.
Klein-Jungfernhof Mazjumpravas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā.
Klein-Kalleten Mazkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
montekristo Mazkalibra šauteņu un pistoļu sistēma; šīs sistēmas šautene, pistole.
dumas Mazkrievu tautas dziesmas par vēsturiskiem notikumiem vai sadzīves parādībām.
Klein-Kreuzburg Mazkrizberģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
Klein-Kruhten Mazkrūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
hipokinēze Mazkustība, kustību novājināšanās - tāds organisma fizioloģiskais stāvoklis, kurā ir stipri izteikts kustību trūkums.
amfiartroze Mazkustīga locītava.
kokains Mazkustīgs (par cilvēku); stūrains, stīvs, arī neatraisīts (kustībās).
kaupiņš Mazkustīgs cilvēks.
simfīze Mazkustīgs divu kaulu savienojums ar skrimšļaudiem.
nūnis Mazkustīgs, mazrunīgs cilvēks.
sūneklis Mazkustīgs, nekārtīgs cilvēks.
čādas Mazlabība.
Klein-Lahnen Mazlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Klein-Laschen Mazlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
hydrocharis Mazlēpes.
hydrocharitaceae Mazlēpju dzimta.
valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
egērija Mazlēpju dzimtas ģints ("Egeria"), dekoratīvs, ūdenī iegrimis augs, kas var iesakņoties dīķa dibenā vai brīvi peldēt, tas bagātina ūdeni ar skābekli.
elodeja Mazlēpju dzimtas ģints ("Elodea"), daudzgadīgs ūdensaugs, \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
hidrilla Mazlēpju dzimtas ģints ("Hydrilla"), vienmājas lakstaugi, ūdensaugi, 1 suga.
elsis Mazlēpju dzimtas ģints ("Stratiotes"), daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem.
maķenīt Mazliet (1).
mazdrusciņ Mazliet (1).
mazlietiņ Mazliet (1).
mazlietu Mazliet (1).
mazuliet Mazliet (1).
mazuliet Mazliet (2).
mazdrusciņ Mazliet (3).
mazlietiņ Mazliet (3).
mazuliet Mazliet (3).
apdziedēt Mazliet (no virspuses) sadziedēt.
piezobot Mazliet (parasti bez ļaunuma) izzobot.
birdināt Mazliet (parasti bez vēja) līt vai snigt.
aizkost Mazliet (parasti steigā) ieēst; iekost.
papļunkšēt Mazliet (viegli, ne skaļi) pļunkšēt.
skāņš Mazliet [skābs]{s:2197}; arī ieskābis.
mazulietiņ Mazliet 1.
maķenīt Mazliet 2(1).
maķenīt Mazliet 2(2).
pakužināt Mazliet aizskart (kādu).
pakablīt Mazliet aizskārt ar vārdiem.
patastīt Mazliet apcirst, aptēst.
apzeldināt Mazliet apdedzināt.
apdrāztelēt Mazliet apdrāzt.
apknabināt Mazliet apdrupināt.
pieēnot Mazliet apēnot, pasargāt no saules staru tiešas iedarbības.
aplīdzināt Mazliet apgriezt (matus).
apspriņģāt Mazliet apkaisīt (apslacīt) ar sāli.
aizknābāt Mazliet apknābāt; _(biežāk)_ ieknābāt.
pakrāpt Mazliet apkrāpt, piekrāpt.
apmirgot Mazliet aplaistīt.
aplietāt Mazliet aplietoties, nolietoties, novalkāties.
aplīņāt Mazliet aplīt.
piemākties Mazliet apmākties (parasti par debesīm).
pamīļot Mazliet apmīļot (kādu).
pamīļoties Mazliet apmīļot vienam otru, citam citu.
piemulst Mazliet apmulst.
aizplaucēt Mazliet applaucēt.
aptrupināt Mazliet appūdēt.
apgozēties Mazliet apsildīties saulē.
padzildināt Mazliet apsvilināt (ar nātrēm).
uzsvilt Mazliet apsvilt.
noķirnāt Mazliet aptraipīt, apsmulēt.
apsvīnīt Mazliet aptraipīt; apbružāt.
apģiebt Mazliet apzagt.
apkabināt Mazliet apzagt.
apvītēt Mazliet apžāvēt.
atžūt Mazliet apžūt.
padragāt Mazliet ar spēku dauzīt, graut.
paderināt Mazliet asināt.
paērst Mazliet atārdīt.
pazvelties Mazliet atgāzties, pagāzties (pret ko).
aizirt Mazliet atirt, atrist; pairt.
aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles), atgūt elpu; mazliet atpūsties (pēc spraiga darba).
apkristīt Mazliet atšķaidīt ar ūdeni.
nokrāsa Mazliet atšķirīgs krāsas tonis, krāsas nianse.
palabēties Mazliet atveseļoties, atlabt.
pasalabāties Mazliet atveseļoties, atlabt.
pasapravīties Mazliet atveseļoties, atlabt.
padzēsināt Mazliet atvēsināt.
pasavēsināties Mazliet atvēsināties.
augstiņāki Mazliet augstāk.
paāvīties Mazliet aušāties, blēņoties, darīt nedarbus.
pagalēties Mazliet aušoties, blēņoties, koķetēt.
pagaloties Mazliet aušoties, blēņoties, koķetēt.
iebaikst Mazliet baidīties.
pabaidīt Mazliet baidot, panākt, ka (kāds) pavirzās.
pabaīst Mazliet bail.
pačuksnīt Mazliet bakstīt.
rētalains Mazliet bakurētains.
pabrammaņot Mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot.
pabrammaņoties Mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot.
pabrammēties Mazliet balamutēties, lielīties.
iebālgans Mazliet bālgans; tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais.
aizbalināt Mazliet balināt, darīt baltu.
iebāls Mazliet bāls; pabāls.
čurnīt Mazliet berzt, spaidīt (mazgājot).
ļorcka Mazliet biezs šķidrums.
ieblāvs Mazliet blāvs.
pabrokastot Mazliet brokastot.
iebrūngans Mazliet brūngans; ar brūnganu nokrāsu.
iebrūns Mazliet brūns; ar brūnu nokrāsu; brūngans.
pabrūvēt Mazliet brūvēt, pabeigt brūvēšanu.
paceļoties Mazliet ceļot, savas intereses pēc.
cietnējs Mazliet ciets.
paciepties Mazliet čiepstēt.
padīkāties Mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt.
padīkties Mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt.
paviķināt Mazliet čivināt.
pačobīt Mazliet darīt.
tipināt Mazliet dot, bērt, pilināt u. tml.
padroztalāt Mazliet drāzt, griezt.
padūcīt Mazliet dūcīt 2(1).
iedugains Mazliet duļķains.
ieduļķains Mazliet duļķains.
pamurdināt Mazliet duļķot, jaukt (šķidrumu).
padzejot Mazliet dzejot.
iedzeltens Mazliet dzeltens; ar dzeltenu nokrāsu.
pabaudīt Mazliet ēst, dzert.
pagaidīties Mazliet gaidīt.
iegaišs Mazliet gaišs.
pagribēties Mazliet gribēties.
pagrubināt Mazliet grubināt.
paknausēt Mazliet iebarot (cūkas) ar (graudiem).
aizauzot Mazliet iebarot ar auzām.
iebungāt Mazliet iedunkāt pa ribām.
palaizīt Mazliet ieēst (ko), parasti laizot.
aizbrokastēt Mazliet ieēst brokastis.
palaizīties Mazliet ieēst, parasti laizot.
iejamot Mazliet ieēst.
ieskrostīt Mazliet ieēst.
nosagrābāties Mazliet ieēst.
pakņābt Mazliet ieēst.
palupt Mazliet ieēst.
pasagrābāties Mazliet ieēst.
pasalizgāties Mazliet ieēst.
žogāt Mazliet ieēst.
iemērkt Mazliet iegremdējot, apslapināt.
iešņīkstēt Mazliet iegriezt.
nokrimšķināt Mazliet ieklepoties, paklepot.
pakniebt Mazliet iekniebt.
kraustelēt Mazliet iekraut, likt kaudzītē.
pakrecelēt Mazliet iekrekšķināties.
ielīkt Mazliet ieliekties, parasti uz iekšu.
ieguldzināt Mazliet ieliet.
iedzeltīt Mazliet iepērt.
iesvaipīt Mazliet iepērt.
ietēvot Mazliet iepērt.
ieveķēt Mazliet iepērt.
paplest Mazliet ieplest (acis, nāsis).
paplest Mazliet ieplest (muti, knābi).
paplest Mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus).
ieduzt Mazliet ieplīst (par trauku).
aizplīst Mazliet ieplīst.
paģirts Mazliet iereibis.
aizducēt Mazliet ierūcās pērkons.
pasēt Mazliet iesēt.
mēļš Mazliet ieskābs.
aizskrāpēt Mazliet ieskrāpēt.
ieskrabināt Mazliet ieskrāpēt.
pasmelt Mazliet iesmelt (ko).
pazondēt Mazliet ievākt kādas ziņas (par ko).
aizžagoties Mazliet iežagoties.
aizžāvēties Mazliet iežāvāties.
pačaganēt Mazliet irdināt, uzbužināt.
apbalināties Mazliet izbalināt vai balināt apkārt (it īpaši par veļu).
apbalināt Mazliet izbalināt vai balināt apkārt.
pabozt Mazliet izbozt.
paskaistināt Mazliet izdaiļot, izgreznot.
padalīt Mazliet izdalīt, sadalīt.
paglītot Mazliet izglītot, skolot.
apveitēts Mazliet izglītots.
apkapināt Mazliet izkapināt (izkapti).
paklaidēt Mazliet izklaidēt.
pabumbulēt Mazliet izklaidēties; paslaistīties.
paklaidēties Mazliet izklaidēties.
paskolot Mazliet izkopt (garīgās vai fiziskās īpašības).
apkurtēt Mazliet izkurtēt (visapkārt vai vietumis).
piegludināt Mazliet izlabot, precizēt (parasti valodu, stilu).
pietēlot Mazliet izlikties; mazliet notēlot (kādu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
pasaplesties Mazliet izplesties.
paskaistināt Mazliet izskaistināt (1).
paskaistināties Mazliet izskaistināties.
paspūris Mazliet izspūris.
mazizturīgs Mazliet izturīgs, neilgi izturīgs.
pasarozīties Mazliet izvingrināt ķermeni.
pajārēt Mazliet jārēties.
pakancināt Mazliet kaitināt vai sadusmot.
karstins Mazliet karsts.
dakāsēt Mazliet klepot.
paklibot Mazliet klibodams.
paklibiski Mazliet klibojot.
pusklibu Mazliet klibojot.
daklibāt Mazliet klibot.
pieklibāt Mazliet klibot.
pieklibot Mazliet klibot.
klibēns Mazliet klibs.
paklibs Mazliet klibs.
pusklibs Mazliet klibs.
pasamilēties Mazliet kļūdīties.
paknābt Mazliet knābāt.
pieknapināt Mazliet knapināt.
iekonisks Mazliet konisks.
piekoriģēt Mazliet koriģēt.
pakramstīt Mazliet kramstīt.
pakrausēt Mazliet krausēt.
pakraustīt Mazliet kraustīt.
pakropls Mazliet kropls.
pakumps Mazliet kumps.
pakusls Mazliet kusls.
pacērot Mazliet ķepuroties, spārdīties.
paķizīt Mazliet ķircināt, kaut ko parādot, bet nedodot.
pakalēties Mazliet liekties, locīties.
ielīkāns Mazliet līks, izliekts.
palīkumains Mazliet līks, līkumains, ar līkumiem.
ielīks Mazliet līks.
uzšņakstināt Mazliet līt; īsu brīdi skaļi līt.
lāsināt Mazliet līt; pilināt.
lietuļot Mazliet līt.
palupt Mazliet lobīt, lupināt.
kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
ielietēt Mazliet lokans, elastīgs.
ielukns Mazliet lokans, elstīgs.
palūzt Mazliet lūzt.
piktīgs Mazliet ļauns, dusmīgs.
paļēgans Mazliet ļogans.
grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
paplienijs Mazliet mālains.
pamieļot Mazliet meklēt mieles.
pamēslot Mazliet mēslot.
dancināt Mazliet mētāt bērnu uz ceļgaliem.
patracināt Mazliet mežonīgs, traks kļuvis, uzbudināts.
slapens Mazliet mitrs.
slapins Mazliet mitrs.
slapjens Mazliet mitrs.
epans Mazliet muļķīgs cilvēks.
nepagards Mazliet negaršīgs.
negludens Mazliet negluds.
knūdēt Mazliet niezēt, kņudēt.
iesānis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāņis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāniski Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāņu Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
paapaļināt Mazliet noapaļot, padarīt apaļu.
paapaļot Mazliet noapaļot, padarīt apaļu.
apbalēt Mazliet nobālēt; izbalēt (vispāri vai vietumis).
apbīties Mazliet nobīties.
pasabīties Mazliet nobīties.
ieslaidus Mazliet nogāzens, kraujš.
piegludināt Mazliet nogludināt.
pakrampt Mazliet nogrābt.
pakausēt Mazliet nogurdināt.
pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni); mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
pieplacināt Mazliet noliekt (augus, to daļas).
pieliekt Mazliet noliekt (priekšmetu).
pieliekt Mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu).
apbrūķēt Mazliet nolietot, apdeldēt; apvalkāt.
apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (parasti no visām pusēm).
pieklusināt Mazliet nomierināt, apvaldīt (kādu).
iemierināt Mazliet nomierināt.
aizmizāt Mazliet nomizot.
pagraizīt Mazliet nopelt.
apveķēt Mazliet nopērt ar roku.
iemozēt Mazliet nopērt.
iesutināt Mazliet noplaucēt.
paplicināt Mazliet noplicināt (tīrumu).
paplucis Mazliet noplucis.
aprīvēt Mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis).
paplunčāt Mazliet noskalot.
apskumt Mazliet noskumt.
pieskumt Mazliet noskumt.
apsusēt Mazliet nosusēt (no ārpuses, virspuses), apžūt.
apsusināt Mazliet nosusināt (no ārpuses, virspuses).
paticēt Mazliet noticēt.
pavirīt Mazliet noticēt.
aptīrīt Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
paziest Mazliet notraipīt.
pagraudāt Mazliet notraukt.
ietvīkt Mazliet notvīkt.
pavārgt Mazliet novājējis.
pussprādzinis Mazliet novājējis.
pussprādzis Mazliet novājējis.
pavājēt Mazliet novājēt.
pazagt Mazliet nozagt.
paņirkstēt Mazliet ņirkstēt
atsīkt Mazliet paaugties.
aizoderēt Mazliet pabarot (zirgu ar auzām).
uzkustināt Mazliet pacelt, piepacelt.
pasvērt Mazliet pacelt.
piepacelt Mazliet pacelt.
iemielot Mazliet pacienāt.
paķīlēt Mazliet padauzīt, viegli iesist (vairākkārtīgi).
padieties Mazliet padejot.
dziļš Mazliet padziļināts (par pēdām, grambām, vagām u. tml.).
apganīt Mazliet paganīt, ganīt, pieradināt pie ganīšanas.
aizganīt Mazliet paganīt.
apsmeķēt Mazliet pagaršot.
pabudžināt Mazliet paglāstīt, paberzēt.
uzpaijāt Mazliet paglaudīt.
pacirst Mazliet pagriezt, pavērst uz otru pusi (žāvējamo sienu).
iepluinīt Mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml.
ieknosīt Mazliet pakasīt ar knābi.
pakrekot Mazliet paklepot, iekrekšķināties.
pakrekoties Mazliet paklepot, iekrekšķināties.
papalaidņot Mazliet palaidņot.
ielakt Mazliet palakt (par dzīvniekiem).
dapalīdzēt Mazliet palīdzēt, laiku pa laikam palīdzēt.
piepalīdzēt Mazliet palīdzēt.
paplesties Mazliet palielināties apmēros (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
apmaisīt Mazliet pamaisot, pārveidot (stāvokļa, sakārtojuma, noslāņojuma ziņā).
apmīcīt Mazliet pamīcīt (mīklu).
pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
padricināt Mazliet papurināt.
padridzināt Mazliet papurināt.
pavairāk Mazliet par daudz.
drestelis Mazliet pārāk nopietns bērns, kurš veic vairākas nevajadzīgas darbības; ārišķīga, nenopietna persona.
piekārtot Mazliet pārkārtot, mainīt vietām (ko).
pačolāt Mazliet parunāties (klusi).
pavirzīt Mazliet pārvietot (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
pabudīt Mazliet paskubināt.
pašļaucīt Mazliet pastaipīt.
iestiept Mazliet pastiept, pagarināt.
apsutināt Mazliet pasutināt; apsautēt.
piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
apvārīt Mazliet pavārīt.
pavirus Mazliet pavērti; pusvirus.
pasiet Mazliet pavirzīt un piesiet, sasiet.
paspraust Mazliet pavirzīt un saspraust, piespraust.
pasliet Mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu).
pastiept Mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
apžāvēt Mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses); apkūpināt.
apžāvēt Mazliet pažāvēt.
iesūroties Mazliet pažēloties.
pačamdīties Mazliet pēc kaut kā taustīties, ķerstīties, grābtīties, meklēt.
pabrāķēt Mazliet pelt; arī pelt.
pasmādēt Mazliet pelt.
maltīt Mazliet pērt.
paērcēt Mazliet pērt.
daputināt Mazliet piebērt (miltus).
aizgrasīties Mazliet piedraudēt.
ielingoties Mazliet piedzerties.
saldens Mazliet pieglaimīgs, lišķīgs.
pielīkt Mazliet pieliekties.
puspiemiegts Mazliet piemiegts.
apskramstīt Mazliet pieskarties ar zobiem, iekost (parasti par zirgiem).
dašpļaut Mazliet piespļaut.
datrūkt Mazliet pietrūkt.
papiņķēties Mazliet piņķēties.
savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš.
laiku Mazliet pirms laika.
plakanīgs Mazliet plakans (1); ieplakans.
plakanīgs Mazliet plakans (2).
ieplakans Mazliet plakans.
paliegs Mazliet plānprātīgs, muļķīgs.
pabumbuļot Mazliet plinkšķināt, spēlēt.
padrebeļoties Mazliet plosīties vai aušoties.
pakrest Mazliet purināt, kratīt.
pakrēst Mazliet purināt, kratīt.
ieraibs Mazliet raibs, paraibs.
ieraibens Mazliet raibs; ar nedaudz raibumiem.
pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
ierindans Mazliet remdens.
pusrimdans Mazliet remdens.
pameņģēt Mazliet rotaļāties, koķetēt, jokot, spēlēties.
ierudans Mazliet ruds; ieruds.
ierudens Mazliet ruds; ieruds.
ieruds Mazliet ruds.
ierūgtens Mazliet rūgtens; ierūgts.
rūgtens Mazliet rūgts (1).
rūgtens Mazliet rūgts (2).
rūgtens Mazliet rūgts (3).
ierūgts Mazliet rūgts; rūgtens.
ierūsgans Mazliet rūsgans.
apaukstēt Mazliet saaukstēt; apsaldēt.
apaukstēties Mazliet saaukstēties; apsaldēties.
aizdravēt Mazliet sabārt, norāt.
iebārt Mazliet sabārt; pabārt.
iegramdīt Mazliet sabārt.
aizēst Mazliet sabojāt (par vielu).
aizvaiņot Mazliet sabojāt, ievainot, aizskart.
pasamaitāties Mazliet sabojāties (par produktiem).
apdunēt Mazliet sabojāties visapkārt.
aizmudēt Mazliet sabojāties.
apburnīt Mazliet saburzīt viscaur.
apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
aizburnīt Mazliet saburzīt, sagumzīt.
apņurkāt Mazliet saburzīt.
aizīdzināt Mazliet sadusmot.
aizšust Mazliet sadusmot.
aizdzelt Mazliet sadzelt (parasti par bitēm).
pacirst Mazliet sagrauzt (audumu, dziju) - par kodēm.
paklupinēt Mazliet sagrīļoties.
apgumzīt Mazliet sagumzīt.
saldens Mazliet saids (2).
aizīdzis Mazliet saīdzis, sadrūmis.
pagrins Mazliet saīdzis.
paīsināt Mazliet saīsināt (piemēram, tekstu).
pakļūdīties Mazliet sajaukt.
iekalst Mazliet sakalst.
pačakāt Mazliet sakapāt vai sacirst.
aizkapāt Mazliet sakapāt; iekapāt.
aizkarsēt Mazliet sakarsēt.
apkarsēt Mazliet sakarsēt.
iekarst Mazliet sakarst; iesākt kļūt karstam.
apkarst Mazliet sakarst.
aizkniest Mazliet sākt dīgt.
aizknist Mazliet sākt dīgt.
piekumpt Mazliet sakumpt.
apķemmēt Mazliet saķemmēt.
iesaldens Mazliet saldens.
saldens Mazliet salds (1).
iesalds Mazliet salds.
paknupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pakņupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
paknubs Mazliet saliekts.
pakukt Mazliet salīkt vai noliekties uz priekšu.
pakukties Mazliet salīkt vai noliekties uz priekšu.
pielīkus Mazliet salīkušā stāvoklī.
iesalkans Mazliet salkans.
diznēt Mazliet salt, drebēt.
iesāļš Mazliet sāļš.
damest Mazliet samaksāt, atlīdzināt.
pieremdināt Mazliet samazināt (fizioloģiska vai psihiska stāvokļa) intensitāti.
pakristies Mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu).
pamelot Mazliet samelot.
pasamelāties Mazliet sameloties.
aizjaukt Mazliet samulsināt.
iesānis Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
iesāņis Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
iesāniski Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
iesāņu Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
ņudzēt Mazliet sāpēt.
iepīkt Mazliet sapīkt.
ieplacināt Mazliet saplacināt.
appūt Mazliet sapūt (visapkārt, no virspuses).
pierāt Mazliet sarāt, izrāt.
apkupināt Mazliet saraudzēt, sarecināt.
aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
iesarkans Mazliet sarkans.
pasakužināties Mazliet sarosīties ko darīt, uzsākt.
iesārtens Mazliet sārtens; iesārts.
iesārts Mazliet sārts.
piesalt Mazliet sasalt.
apsildīt Mazliet sasildīt; pasildīt.
apsildīties Mazliet sasildīties, atgūt siltumu; pasildīties.
aizskaisties Mazliet saskaisties (kļūt dusmīgam).
pašķelvinēt Mazliet saskalot, sakratīt (šķidrumu).
apskrambāt Mazliet saskrambāt (visapkārt vai vietumis).
apskrāpēt Mazliet saskrāpēt (visapkārt vai vietumis).
aizslapēt Mazliet saslapēt.
paķērnāt Mazliet sasmuļļāt, aptraipīt.
paķezināt Mazliet sasmuļļāt, aptraipīt.
apspaidīties Mazliet saspaidīties (visapkārt vai vietumis).
pasvērt Mazliet sasvērt (uz kādu pusi).
pasvērties Mazliet sasvērties (uz kādu pusi).
piesagāzties Mazliet sasvērties.
iesvīst Mazliet sasvīst; kļūt mazliet mitram no sviedriem.
appīst Mazliet sašķiedroties, šķirties, dalīties.
iešķīt Mazliet sašķīt.
aptrūdēt Mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses).
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
aiztrunēt Mazliet satrunēt; ietrunēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
aptūkt Mazliet satūkt.
ietūkt Mazliet satūkt.
aizsautēt Mazliet sautēt, sutināt.
pievaldīties Mazliet savaldīties.
ievīst Mazliet savīst.
saldens Mazliet sentimentāls.
saldsērīgs Mazliet sērīgs, skumjš; arī sentimentāls.
iesīksts Mazliet sīksts.
ierandans Mazliet silts, remdens.
ierandins Mazliet silts, remdens.
iesilts Mazliet silts.
remdens Mazliet silts.
iesirmans Mazliet sirms, gaiši pelēcīgs.
iesirmens Mazliet sirms, gaiši pelēcīgs.
iesirms Mazliet sirms.
sirmēns Mazliet sirms.
ieskābens Mazliet skābens.
skābens Mazliet skābs (1).
skābens Mazliet skābs (2).
ieskābs Mazliet skābs.
ieskarbs Mazliet skarbs; paskarbs.
pačužināties Mazliet slaistīties.
paslavināt Mazliet slavēt.
ieslidens Mazliet slidens.
atslīpi Mazliet slīpi.
ieslīpu Mazliet slīpi.
ieslīpus Mazliet slīpi.
iestāvus Mazliet slīpi.
slīpeniski Mazliet slīpi.
slīpeniskis Mazliet slīpi.
iešļauks Mazliet slīps, šķībs.
iešļaups Mazliet slīps, šķībs.
ieslīps Mazliet slīps.
iestāvs Mazliet slīps.
ieass Mazliet smails.
pasmilktainis Mazliet smilšains.
pavīvināt Mazliet spēlēt (vijoli).
iespīdīgs Mazliet spīdīgs.
iesprogains Mazliet sprogains.
pastunkāt Mazliet stampāt.
aizstostīties Mazliet stostīties, raustīt valodu.
nostreipaļāt Mazliet streipuļot.
iestūriski Mazliet stūriski.
sūrgans Mazliet sūrs, ar sūru piegaršu.
iesūrs Mazliet sūrs.
iestrīpains Mazliet svītrains.
iešķībaniski Mazliet šķībi, slīpi, šķērsu.
iešķībs Mazliet šķībs; arī ieslīps.
piešļupstēt Mazliet šļupstēt.
pašņaukāt Mazliet šņaukt (tabaku).
pašņaukt Mazliet šņaukt.
pašņūkt Mazliet šņaukt.
pažvangot Mazliet šūpot.
pašvībināt Mazliet švībināt.
pašvirkstināt Mazliet švirkstēt.
iesānis Mazliet tālāk, mazliet savrup.
iesāņis Mazliet tālāk, mazliet savrup.
iesāniski Mazliet tālāk, mazliet savrup.
iesāņu Mazliet tālāk, mazliet savrup.
iesāņus Mazliet tālāk, mazliet savrup.
patārpains Mazliet tārpu saēsts.
paprāvāties Mazliet tiesāties; paprāvoties.
paprāvīties Mazliet tiesāties; paprāvoties.
paprāvoties Mazliet tiesāties.
pabrammēt Mazliet trokšņot vai lamāties.
ietumšs Mazliet tumšs; patumšs.
pakopiņāk Mazliet tuvāk kopā.
pažulīt Mazliet un neveikli asināt (izkapts asmeni ar nazi).
pautīt Mazliet utīt.
pacili Mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī.
pacilu Mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī.
pacilus Mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī.
pamalus Mazliet uz sāniem, malām.
iesānis Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
iesāņis Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
iesāniski Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
iesāņu Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
iesāņus Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
apbarāt Mazliet uzbarot (lauksaimniecības dzīvniekus) kaušanai.
paburbt Mazliet uzblīst.
pabrasēt Mazliet uzdzīvot.
palustināt Mazliet uzjautrināt, ielīksmot.
aizbaudīt Mazliet uzkost.
pasaglābties Mazliet uzlaboties; kļūt apaļākam.
aizplātīties Mazliet uzliesmot.
palīst Mazliet uzplēst, pabeigt līdumu.
papucēties Mazliet uzposties.
pasnigt Mazliet uzsnigt.
papucēt Mazliet uzspodrināt.
aiztulzt Mazliet uztūkt, rodoties zemādas sārtojumam.
aizmilzt Mazliet uztūkt, rodoties zemādas sastrutojumam.
iemilzt Mazliet uztūkt, veidojoties augonim.
pakraujš Mazliet vai gandrīz kraujš.
paglēvs Mazliet vai viduvēji gļēvs.
pakarns Mazliet vājš, kalsns.
ievelgans Mazliet valgans, pamitrs.
ievilgans Mazliet valgans, pamitrs.
pagaudens Mazliet vārgs, sanīcis.
pavējains Mazliet vējains.
amuzītis Mazliet vientiesīgs, prātā paviegls vai nekārtīgs cilvēks.
pavientiesīgs Mazliet vientiesīgs.
piečabināt Mazliet vietumis pielabot.
pakrāpt Mazliet viltīgi vilināt.
iezaļgans Mazliet zaļgans; ar zaļganu nokrāsu.
iezaļš Mazliet zaļš; ar zaļu nokrāsu.
zemiņāk Mazliet zemāk (bērnu runā).
pazibenēt Mazliet zibsnīt.
iezilgans Mazliet zilgans; ar zilganu nokrāsu.
iezils Mazliet zils; ar zilu nokrāsu.
paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
iesērēt Mazliet, arī vietumis aizsērēt (2).
ielauzīt Mazliet, arī vietumis ielauzt.
iegumzīt Mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu).
iepluinīt Mazliet, arī vietumis ieplēst.
ieknibināt Mazliet, arī vietumis nodrupināt.
iesūnot Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu; ieaugt sūnas.
ieurbināt Mazliet, arī vietumis paurbināt.
iebojāt Mazliet, arī vietumis sabojāt.
iebojāties Mazliet, arī vietumis sabojāties.
ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
iebužināt Mazliet, arī vietumis sabužināt.
iedriskāt Mazliet, arī vietumis sadriskāt.
iedurstīt Mazliet, arī vietumis sadurstīt.
iegraizīt Mazliet, arī vietumis sagraizīt.
iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru).
iekapāt Mazliet, arī vietumis sakapāt.
ieknābāt Mazliet, arī vietumis saknābāt.
ieņurcīt Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
ieplaisāt Mazliet, arī vietumis saplaisāt.
ieplīst Mazliet, arī vietumis saplīst.
iepūt Mazliet, arī vietumis sapūt.
ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
ieskrambāt Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).
iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt; spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
iesprēgāt Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
ietrūdēt Mazliet, arī vietumis satrūdēt.
ietrunēt Mazliet, arī vietumis satrunēt.
ietrupēt Mazliet, arī vietumis satrupēt; ietrunēt.
ietrusēt Mazliet, arī vietumis satrusēt.
pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot (piemēram, kādu platību).
pabrīvot Mazliet, daļēji atbrīvot (piemēram, kādu platību).
pataisīt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti); pavērt (2).
pavērt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti).
paņirgt Mazliet, daļēji atņirgt (zobus).
paraisīt Mazliet, daļēji atraisīt.
pavērt Mazliet, daļēji attaisīt (apģērbu).
pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, durvis).
pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, somu, iesaiņojumu).
pavērties Mazliet, daļēji atvērties (par pumpuriem, ziediem).
paskalot Mazliet, daļēji iedarboties ārdoši uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem).
padurt Mazliet, daļēji iedurt (ko).
pagrimt Mazliet, daļēji iegrimt.
palauzt Mazliet, daļēji ielauzt, atlauzt.
pamērkt Mazliet, daļēji iemērkt.
pabālēt Mazliet, daļēji izbālēt; pabālēt (1).
pabalēt Mazliet, daļēji izbalēt.
pabalēties Mazliet, daļēji izbalēt.
pabālot Mazliet, daļēji izbālot; pabālēt (1).
pabirt Mazliet, daļēji izbirt.
pačākstēt Mazliet, daļēji izčākstēt.
padēdēt Mazliet, daļēji izdēdēt (parasti par iežiem).
padīgt Mazliet, daļēji izdīgt (par sēklām, augiem, to daļām).
padrupt Mazliet, daļēji izdrupt.
pairt Mazliet, daļēji izirt (piemēram, par adījumu, vīli).
paputināt Mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
pairt Mazliet, daļēji izjukt (par matu sakārtojumu); mazliet, daļēji atrist (par bizēm).
paklīdināt Mazliet, daļēji izklīdināt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); pakliedēt (2).
pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (piemēram, miglu, mākoņus).
pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām).
pakropļot Mazliet, daļēji izkropļot, sakropļot.
pakurtēt Mazliet, daļēji izkurtēt (par augiem, to daļām).
pakust Mazliet, daļēji izkust (siltuma un spiediena iedarbībā).
papaust Mazliet, daļēji izpaust.
paplaukt Mazliet, daļēji izplaukt.
paplest Mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.).
paputināt Mazliet, daļēji izputināt.
paraibināt Mazliet, daļēji izraibināt.
parist Mazliet, daļēji izrist, atrist.
paspurt Mazliet, daļēji izspurt (1).
paspurt Mazliet, daļēji izspurt (2).
pašķērdēt Mazliet, daļēji izšķērdēt.
pašķīdināt Mazliet, daļēji izšķīdināt.
pakust Mazliet, daļēji izšķīst, sadalīties (par vielu).
paslieties Mazliet, daļēji iztaisnot savu augumu, ķermeni.
paslieties Mazliet, daļēji iztaisnoties, pastiepties (par augumu, ķermeni).
palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
palietot Mazliet, daļēji nolietot.
pamelnēt Mazliet, daļēji nomelnēt.
paplakt Mazliet, daļēji noplakt, saplakt.
pasirmot Mazliet, daļēji nosirmot.
panēsāt Mazliet, daļēji novalkāts, nonēsāts.
pavalkāt Mazliet, daļēji novalkāts.
pavārgt Mazliet, daļēji novārgt.
pavērtēt Mazliet, daļēji novērtēt.
pamainīt Mazliet, daļēji pārveidot, pārmainīt.
paplūst Mazliet, daļēji pazaudēt kontūras.
paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
pabirzt Mazliet, daļēji sabirzt.
papostīt Mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt.
paburzīties Mazliet, daļēji saburzīties.
pairt Mazliet, daļēji sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
padīgt Mazliet, daļēji sadīgt, izdīgt (piemēram, par apmatojumu, apspalvojumu).
padzīt Mazliet, daļēji sadzīt.
pagumzīties Mazliet, daļēji sagumzīties; paburzīties.
pakrokot Mazliet, daļēji sakrokot.
pakrokoties Mazliet, daļēji sakrokoties.
padeldēt Mazliet, daļēji samazināt (piemēram, parādu).
papelēt Mazliet, daļēji sapelēt.
pašķīst Mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu).
papūt Mazliet, daļēji sapūt.
parullēt Mazliet, daļēji sarullēt.
patrūdēt Mazliet, daļēji satrūdēt.
patrunēt Mazliet, daļēji satrunēt.
patrupēt Mazliet, daļēji satrupēt.
pašķiebt Mazliet, daļēji savilkt (piemēram, lūpas).
pavīst Mazliet, daļēji savīst.
paslīgt Mazliet, daļēji slīgt.
pasvīst Mazliet, daļēji uzaust (parasti par gaismu); paaust 1.
paaust Mazliet, daļēji uzaust (parasti par gaismu).
pavīst Mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju).
čut Mazliet, druscīt.
paņirkšēt Mazliet, īsu brīdi čīkstēt.
pakasīties Mazliet, kādu brīdi grābt, kasīt (sienu).
paskabīt Mazliet, kādu brīdi skabīt.
pavāļoties Mazliet, kādu laiku (šurp un turp) valstīties.
papļūtīt Mazliet, kādu laiku pārciest caureju.
patupties Mazliet, mazliet pietupties, kniksēt.
pažākstīties Mazliet, nedaudz ākstīties.
pašņūkāt Mazliet, nedaudz apošņāt.
paveldzēt Mazliet, nedaudz apslapināt.
pamurzāt Mazliet, nedaudz aptraipīt.
pavaņķēt Mazliet, nedaudz ar vāli sist.
pažilīt Mazliet, nedaudz asināt.
pavēsmināties Mazliet, nedaudz atvēsināties.
pablēdīgs Mazliet, nedaudz blēdīgs; šķelmīgs, nerātns.
piegrozt Mazliet, nedaudz draudēt, biedēt.
pagraužļāt Mazliet, nedaudz grauzt.
pašķērst Mazliet, nedaudz izšķērdēt.
paprašņāt Mazliet, nedaudz iztaujāt.
paprāšņāt Mazliet, nedaudz iztaujāt.
pamušīt Mazliet, nedaudz kutināt vai kā citādi pa jokam aizskart.
pašķesties Mazliet, nedaudz ķildoties, rāties.
pavizuļoties Mazliet, nedaudz laiku pa laikam vizuļot, mirdzēt.
pamurcīt Mazliet, nedaudz murcīt.
papliekns Mazliet, nedaudz noguris, piekusis.
pavārstīties Mazliet, nedaudz noskaidroties.
padrāzns Mazliet, nedaudz palaidnīgs.
pašļaukt Mazliet, nedaudz paslidināt (ragavas).
paučināt Mazliet, nedaudz paucināt; paučāt.
paučāt Mazliet, nedaudz paucināt.
pamudēt Mazliet, nedaudz pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu.
paplodzināties Mazliet, nedaudz plivināties, sitot spārnus.
paveldzēt Mazliet, nedaudz remdēt (slāpes).
pamurzāt Mazliet, nedaudz saspiest, saburzīt.
paūkšņāt Mazliet, nedaudz saukt, pasaukt.
pieskrabināt Mazliet, nedaudz skrāpēt, skrambāt.
pašmukšināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
pašmukšķināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
pašmūkšķināt Mazliet, nedaudz smakšķināt; pašmukstināt.
pašmukstināt Mazliet, nedaudz smakšķināt.
pasmejus Mazliet, nedaudz smejoties.
pašķērst Mazliet, nedaudz šķērst (nogalinātu dzīvnieku).
pičāties Mazliet, nedaudz šļakstīties (bērnu valodā).
pastirināt Mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties).
papost Mazliet, nedaudz tīrīt, uzpost.
patūkt Mazliet, nedaudz uzpampt.
pašļaubs Mazliet, nedaudz vai gandrīz šķībs, slīps.
pamurgot Mazliet, nedaudz vai kādu brīdi murgot.
paslidens Mazliet, nedaudz vai viduvēji slidens, glums.
paveicināt Mazliet, nedaudz veicināt.
pavilnot Mazliet, nedaudz, kādu laiku plucināt (vilnu).
pažūrēt Mazliet, nedaudz, šad un tad lūrēt, lūkoties.
bišķiņ Mazliet, nedaudz.
bišku Mazliet, nedaudz.
drupu Mazliet, nedaudz.
drusku Mazliet, nedaudz.
paparkšināt Mazliet, neilgi parkšināt.
pastāvēties Mazliet, neilgi stāvēt mierīgi.
paspūtināt Mazliet, neilgu laiku atpūtināt.
pasalināties Mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem).
pašiverēt Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
pašiverēties Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
pabaidēt Mazliet, neilgu laiku baidīt.
pabarāt Mazliet, neilgu laiku barot.
pabekot Mazliet, neilgu laiku bekot.
pabekoties Mazliet, neilgu laiku bekot.
pabukšēt Mazliet, neilgu laiku būkšķēt.
pabūkšēt Mazliet, neilgu laiku būkšķēt.
pabrūtēties Mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties).
panīšķēties Mazliet, neilgu laiku būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam.
pakrabināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
pakribināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
pakrubināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
pačokāties Mazliet, neilgu laiku darīt (parasti ne visai nozīmīgu darbu).
padaudzīt Mazliet, neilgu laiku dauzīt.
paknazerēt Mazliet, neilgu laiku dzelt (par kukaiņiem).
papļummēt Mazliet, neilgu laiku dzert; padzert.
papļummēties Mazliet, neilgu laiku dzert; padzerties.
pagatavēties Mazliet, neilgu laiku gatavināt.
paklabināties Mazliet, neilgu laiku klabināties.
pakopties Mazliet, neilgu laiku kopties.
papekelēt Mazliet, neilgu laiku kravāt, saiņot, kārtot u. tml. (mantas, priekšmetus); arī pavirzīt (sāņus, nost u. tml. mantas, priekšmetus).
paskulstīt Mazliet, neilgu laiku kulstīt.
paklopēt Mazliet, neilgu laiku kult, putot.
palauzelēt Mazliet, neilgu laiku lauzt, lauzīt.
paklemburot Mazliet, neilgu laiku lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
paknūzāties Mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties.
padraņķēt Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
padraņķēties Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
padraņķot Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
padraņķoties Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
pakušināt Mazliet, neilgu laiku mierināt, sakot "kuš!".
paļerkšināt Mazliet, neilgu laiku nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu, parasti harmonikas).
pagrebzdināt Mazliet, neilgu laiku pakasīt ar nazi (kāļus, burkānus), lai iegūtu grebzdus.
pakrabināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
pakribināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
pakrubināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
pašpacierēt Mazliet, neilgu laiku pastaigāties.
paplītēt Mazliet, neilgu laiku pērt.
papērties Mazliet, neilgu laiku pērties.
patusēties Mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās.
patusoties Mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās.
papļauties Mazliet, neilgu laiku pļaut.
papogāt Mazliet, neilgu laiku pogāt (apģērbu).
pamuzerēt Mazliet, neilgu laiku putot, dzirkstīt.
pablorkšēt Mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas.
pablurkšēt Mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas.
pabuncināties Mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni.
paskribelēt Mazliet, neilgu laiku rakstīt (parasti neglīti, nekārtīgi).
paravēties Mazliet, neilgu laiku ravēt.
papekelēties Mazliet, neilgu laiku rīkoties, kārtoties (veicot, parasti sīkus, saimniecības darbus).
parotaļāt Mazliet, neilgu laiku rotaļāties.
parotaļot Mazliet, neilgu laiku rotaļāties.
parotāt Mazliet, neilgu laiku rotaļāties.
papātarot Mazliet, neilgu laiku runāt (ko garlaicīgu, apnicīgu, neinteresantu), arī teikt (kādas pamācības, aizrādījumus u. tml.).
pasēdēties Mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.).
pašņurgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties; pašņorgāties.
pašņorgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties.
paķinkāt Mazliet, neilgu laiku stampāt (vārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - "ķinku").
pastrādāties Mazliet, neilgu laiku strādāt.
pabrāķēt Mazliet, neilgu laiku šķirot.
patirvēties Mazliet, neilgu laiku tiepties, būt kaprīzam, untumainam.
paandelēt Mazliet, neilgu laiku tirgot; patirgot.
paandelēties Mazliet, neilgu laiku tirgoties; patirgoties.
papindzelēt Mazliet, neilgu laiku triept, ziest ar otu; pakrāsot ar otu.
papasēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
pavaktēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
paķemmēt Mazliet, neilgu laiku vērt (dziju šķietā).
pažaudēt Mazliet, neilgu laiku žāvēt.
pakārnīt Mazliet, nelielā platībā, arī neilgu laiku līst (līdumu).
zāvads Mazliet, neliels daudzums.
puspavērts Mazliet, nepilnīgi pavērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
puspievērts Mazliet, nepilnīgi pievērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
apēvelēt Mazliet, pavirši noēvelēt.
apslīpēt Mazliet, pavirši noslīpēt.
apvīlēt Mazliet, pavirši novīlēt.
apvirpot Mazliet, pavirši novirpot.
pieknābāties Mazliet, šad tad ko ieēdot, paēst (par cilvēkiem).
biki-biki Mazliet, tuvāk.
daskriet Mazliet, uz neilgu laiku iegriezties kur, pie kā.
iestreijāt Mazliet, vietumis apkaisīt (ar sāli).
nočagāt Mazliet, vietumis nopļaut.
nopļaustelēt Mazliet, vietumis nopļaut.
pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
kā nekā Mazliet, zināmā mērā; kaut kā.
kaut kā Mazliet, zināmā mērā.
makantiņ Mazliet; mazlietiņ; makanīt.
makanīt Mazliet; mazlietiņ.
papirkšķis Mazliet; tik, cik starp 3 pirkstu galiem var saņemt.
papirksnis Mazliet; tik, cik starp pirkstu galiem var saņemt; papirkšķis.
bik Mazliet.
bikenīt Mazliet.
bikiņ Mazliet.
biš Mazliet.
biščiņ Mazliet.
bišiņ Mazliet.
bišīt Mazliet.
bišk Mazliet.
bišķīt Mazliet.
bišķītiņ Mazliet.
biškucīt Mazliet.
ču-ču Mazliet.
čuķ-čuķ Mazliet.
čuķčuķ Mazliet.
čutku Mazliet.
little Mazliet.
maģenīt Mazliet.
maģķenīt Mazliet.
mazbišķiņ Mazliet.
mazīt Mazliet.
mazītiņ Mazliet.
maznieciņ Mazliet.
mazuties Mazliet.
nieks Mazliet.
padrusciņ Mazliet.
palepīt Mazliet.
pīslītiņ Mazliet.
rāzīte Mazlietiņ, neliels daudzums.
Klein-Leepen Mazlīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
skuteris Mazlitrāžas motorollers.
skūteris Mazlitrāžas motorollers.
kartings Mazlitrāžas sacīkšu automobilis.
mazmeitēns Mazmeita.
unučka Mazmeita.
trichophorum Mazmeldri.
baeothryon Mazmeldru ģints "Trichophorum" nosaukuma sinonīms.
Klein-Mesoten Mazmežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem.
Mazmuižas ezers Mazmuižnieku ezers Raiskuma pagastā.
badi Maznozīmīgi literāri darbi, pieraksti.
zems Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dzija satura.
Aizvēja salas Mazo Antiļu salu dienvidu daļa Karību jūrā, platība - 1200 km^2^, ietver Arubu, Kirasao, Bonairi un Margaritas salu, Latortugu, Avesu, Losrokesas, Orčilu, Blankiļu, Losermanosu salas.
virsgarums Mazo burtu augšpus m līnijas augstuma zīmējums, piem., b, d, k, l.
Lakangars Mazo Kangaru kalnu augstākais, ziemeļu atzars.
nimfīts Mazo kaunuma lūpu iekaisums.
nimfotomija Mazo kaunuma lūpu pārgriešana.
mikropasaule Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikrokosmoss; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
mikrokosmoss Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
MVUAC Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta centrs (reģ., piem., Ventspils ~).
tanatofilija Mazohisma forma indivīda iztēlē par savu nāvi un apbedīšau; iegrimšana pārdomās par aizkapa dzīvi.
masochisms Mazohisms.
maziena Mazotne, bērnība.
maģiene Mazotne.
mazatne Mazotne.
mazatnība Mazotne.
mazone Mazotne.
Mazovše Mazovija, vēsturisks novads Polijā.
aptvarstīt Mazpamazām noķert (visus).
Klein-Potkaisen Mazpatkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
Klein-Platon Mazplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā.
mazražīgs Mazproduktīvs (1).
mazražīgs Mazproduktīvs (2).
mazpulcēns Mazpulku organizācijas biedrs.
zeltpurenīte Mazpurenīte - lapkoku mežos un parkos augošs augs ar spīdīgi zaļām lapām un dzelteniem ziediem.
sviestlapa Mazpurenīte ("Ficaria verna"), tūkuma zāle - 8-24 cm garš augs ēnainos mežos, krūmājos, zied maijā un jūnijā (medus augs), lapas spožas, gludām malām, ziedi spoži dzelteni.
mazpurnīte Mazpurenīte ("Ficaria verna").
purene Mazpurenīte ("Ficaria verna").
purenes Mazpurenīte ("Ficaria verna").
sviestzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna").
tūkumzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna").
vējapurene Mazpurenīte ("Ficaria verna").
vējpurene Mazpurenīte ("Ficaria verna").
purna Mazpurenīte.
ficaria Mazpurenītes.
riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
pavājs Mazražīgs.
Klein-Roennen Mazrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
Klein-Ruhental Mazrundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
mazrunātnība Mazrunība.
mūrlācis Mazrunīga persona, arī rupjš, aprobežots cilvēks.
čīča Mazrunīgs cilvēks.
klusētājs Mazrunīgs cilvēks.
mēmulis Mazrunīgs cilvēks.
stimbīns Mazrunīgs, arī vientuļš cilvēks.
strupmēlis Mazrunīgs, īgns cilvēks.
kluss Mazrunīgs; arī noslēgts, apvaldīts.
mazrunīgi Mazrunīgs.
aprautība Mazrunīgums.
rukšulītis Mazs (balts un glīts) sivēns.
ozalēns Mazs (jauns) ozols.
ozolēns Mazs (jauns) ozols.
nikucis Mazs (maizes vai kā cita) gabaliņš.
kvencis Mazs (nemierīgs, bieži bļaujošs) bērns.
tekulēns Mazs (nepieaudzis) auns.
guldzis Mazs (šķidruma) daudzums.
adagietto Mazs adadžo, apzīmējums tempam, kas ātrāks par adadžo.
galiota Mazs airu kuģis; arī kara kuģis ar 1 rindu airu, ko lietoja 12. gs. grieķu uguns mešanai.
tuļķis Mazs ālants; sapals.
elkšņēks Mazs alksnis.
geridons Mazs apaļš galdiņš.
dakšiņarkls Mazs arkls.
ķeburis Mazs arkls.
ķēburis Mazs arkls.
zilvēders Mazs asaris.
dipleidoskops Mazs astronomisks instruments vietējā laika tuvīnai noteikšanai.
klinis Mazs auduma gabals, ko iešuj apģērba sānu daļā vai apakšdaļā tā paplašināšanai.
mikrobs Mazs autobuss.
mikrobuss Mazs autobuss.
mazautomobilis Mazs automobilis.
mazpulciņš Mazs bariņš, neliels pūlis, neliela sabiedrība.
bebrēns Mazs bebrs.
čibulītis Mazs bērniņš (runājot ar bērniem).
knidzis Mazs bērns (arī mazs dzīvnieks).
knabucis Mazs bērns (parasti zēns).
brēkulis Mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud; raudošs bērns.
kūķītis Mazs bērns ietīts jostā no galvas līdz kājām.
buņģis Mazs bērns vai lops, kas daudz ēd un dzer.
knosa Mazs bērns vai sīks dzīvnieks.
šņurka Mazs bērns vai sivēns.
vēķis Mazs bērns, kas ātri sācis staigāt.
ļekainis Mazs bērns, kas jau sāk rāpot.
čapainis Mazs bērns, kas mācās staigāt.
čāvainis Mazs bērns, kas mācās staigāt.
kvarpucis Mazs bērns, kas nevar pamosties.
tāpaļa Mazs bērns, kas pārvietojas tupus un rāpus.
lekainis Mazs bērns, kas sācis rāpot.
sipka Mazs bērns, kas skraida šurp un turp.
tupenis Mazs bērns, kas vēl mācās staigāt.
počka Mazs bērns, kas vēl nestabili staigā.
lepucis Mazs bērns, kas vēl nestaigā.
velstiķis Mazs bērns, kas visur maisās pa kājām.
jeķis Mazs bērns, kurš sāk izslieties.
zoķis Mazs bērns, kurš vēl zīž no pudeles.
ņurulis Mazs bērns, kuru joprojām zīda.
kverpucis Mazs bērns, kverpis.
zūzenis Mazs bērns, lelle.
zūzins Mazs bērns, lelle.
kvaņķis Mazs bērns, parasti raudulīgs.
lelle Mazs bērns, zīdainis līdz kristībām.
bebijs Mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks.
bebītis Mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks.
čiepiņš Mazs bērns; meitene, meita.
čirka Mazs bērns; meitene; puika.
knupis Mazs bērns; punduris.
knupķis Mazs bērns; punduris.
lollītis Mazs bērns; tas kas ir bezpalīdzīgs, kuru nepieciešams sargāt, aprūpēt.
bambucis Mazs bērns.
bambucītis Mazs bērns.
bambulis Mazs bērns.
bambuls Mazs bērns.
bēcis Mazs bērns.
bezdelis Mazs bērns.
cabītis Mazs bērns.
cabulītis Mazs bērns.
deideris Mazs bērns.
dūlis Mazs bērns.
kinders Mazs bērns.
ķiņķēziņš Mazs bērns.
knābācis Mazs bērns.
kņābāns Mazs bērns.
knadzis Mazs bērns.
knaupis Mazs bērns.
knibucis Mazs bērns.
kniburs Mazs bērns.
knīpats Mazs bērns.
knipucītis Mazs bērns.
knirpis Mazs bērns.
knubucis Mazs bērns.
krapāns Mazs bērns.
krapučis Mazs bērns.
krikainis Mazs bērns.
kroplītis Mazs bērns.
kroška Mazs bērns.
kunkulis Mazs bērns.
makacītis Mazs bērns.
mazulis Mazs bērns.
mikucis Mazs bērns.
sisis Mazs bērns.
sūdbumbulis Mazs bērns.
sūdubambālis Mazs bērns.
ucens Mazs bērns.
ucītis Mazs bērns.
venkulis Mazs bērns.
čiepiņš Mazs cālis.
mazceļš Mazs ceļš.
mikromegass Mazs cilvēciņš, kas grib izrādīties liels; viens no Voltēra romāna varoņiem.
čankurs Mazs cinis.
ķikuris Mazs cinītis.
plaukstdators Mazs dators, kas novietojams plaukstā (tā iespējas ir ierobežotas); barošanas avots parasti ir baterijas; palmdators, piezīmjdators.
knipsītis Mazs daudzums (kādas vielas).
kimoss Mazs daudzums pārtikas produktu.
krimens Mazs daudzums, kriksis.
dumbēris Mazs dīķis ar neskaidru ūdeni.
dumbieris Mazs dīķis ar neskaidru ūdeni.
padacka Mazs dzelzs stienītis zem ratu koka ass, kas piestiprināts, lai braucot ass nedilst.
dzīstiņa Mazs dzijas galiņš, arī tieva dzija.
dzītiņa Mazs dzijas galiņš, arī tieva dzija.
kamols Mazs dzīvnieks (parasti apaļīgs, ar kuplu apspalvojumu vai apmatojumu).
speners Mazs dzīvnieks ar lielu vēderu.
eržuks Mazs ērzelis.
apocens Mazs ezeriņš purvā, atliekas no pārpurvota ezera.
gastrokamera Mazs fotoaparāts, ko ievada kuņģī, lai izdarītu kuņģa iekšējās virsmas uzņēmumus.
drapacka Mazs gabaliņš, drupata.
skrumsla Mazs gabaliņš, drupata.
skrumslis Mazs gabaliņš, drupata.
šnipsta Mazs gabaliņš, drusciņa.
šņipsts Mazs gabaliņš, drusciņa.
mēzekls Mazs gabaliņš, kaut kas niecīgs.
ikustiņš Mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala.
ikustītis Mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala.
ņikucis Mazs gabaliņš.
ņikutis Mazs gabaliņš.
ņukucis Mazs gabaliņš.
skrimslis Mazs gabaliņš.
skripsts Mazs gabaliņš.
snucis Mazs gabaliņš.
šņucis Mazs gabaliņš.
lapacis Mazs gabals (drānas, lauksaimniecības zemes).
žļurba Mazs gabals, lauska.
konsole Mazs galdiņš, sienas plauktiņš ziedu, lampas u. tml. priekšmetu novietošanai.
cingulis Mazs gaļas vai cita kā gabaliņš.
glomīza Mazs gliemezītis, kas sastopams uz zāles lapām un sēnēm.
greblis Mazs grābeklītis, ar īsu kātu, ko lietoja labības pļaušanai.
trigantine Mazs grieķu kuģītis ar vienu buru.
čess Mazs gruzis.
bibis Mazs ievainojums (bērnu valodā).
ieriķis Mazs īlens.
akoproze Mazs izkārnījumu daudzums zarnās.
bundulis Mazs jērs vai govs.
bicis Mazs jērs; auns (bērnu runā).
buķelis Mazs jērs.
cigurs Mazs jērs.
cikuris Mazs jērs.
tupinēns Mazs kartupelis.
kalpaka Mazs katliņš.
žūksnis Mazs klēpītis siena vai salmu.
jēmurs Mazs knēvelis.
knapzaķis Mazs knēvelis.
ķesels Mazs knisītis.
ķīnis Mazs knislis vai muša, kas ganībās uzklūp zirgam.
gnūža Mazs knislis.
knuselis Mazs knislis.
flažolets Mazs koka pūšamais mūzikas instruments.
spriks Mazs koka sprungulītis.
skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
concertino Mazs koncerts, parasti viendaļīgs.
čeverītis Mazs kropls cilvēks.
kaukenis Mazs krupis.
bangins Mazs kubls; neliels toveris.
kuģītis Mazs kuģis kā, parasti pasažieru, pārvadāšanai nelielos attālumos pa upēm, ezeriem.
pūšļkājis Mazs kukainis, kas mīt uz augu lapām, ziediem un mizas ("Thrips physopus"); Latvijā bieži uz rudziem, kviešiem, miežiem un auzām.
bambucis Mazs kukainis, maza vabole.
bambucītis Mazs kukainis, maza vabole.
kuzlis Mazs kumeļš.
sīkkumeliņš Mazs kumeļš.
ķikars Mazs kumosiņš, drusciņa.
staņģe Mazs kustonis ar lielu vēderu.
staņģis Mazs kustonis ar lielu vēderu.
staņķis Mazs kustonis ar lielu vēderu.
ķupsis Mazs ķipim līdzīgs smeļamais trauks.
skaka Mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu.
skakas Mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu.
palakatīte Mazs lakatiņš, ko izmantoja zīdaiņa gurnu ietīšanai.
taimans Mazs lasis.
lukičs Mazs lauznītis.
minidisks Mazs lāzerdisks skaņu ierakstei un atskaņošanai ar speciālu ierīci - minidisku bloku.
spelstiķis Mazs lielgabals.
īliņš Mazs lietus mākonis.
mikrosferocīts Mazs lodveida eritrocīts; tie atrodami asinīs iedzimtas hemolitiskās dzeltes gadījumā.
aušķinieks Mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos.
skrimulis Mazs maizes gabals ar biezu garozu.
migulītis Mazs maizes gabals.
miekacītis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
miekasis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
piegāznis Mazs maizes klaipiņš, sakasnītis.
aizgoznītis Mazs maizes kukulītis, kuru krāsnī, kamēr tā vēl silta, cep bērni.
skočterjers Mazs medību suns ar asu (parasti melnu) apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
skaiterjers Mazs medību suns ar garu zilganpelēku vai rudu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
špilkumiņš Mazs mēriņš; neliels trauks.
kapsele Mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās).
builis Mazs nazītis; neass nazis.
krietele Mazs no saknēm vai skaliem pīts groziņš, kurā nesa zirgiem miltus.
parcella Mazs nodalīts zemes gabals.
cintiņa Mazs paaugstinājums purvā.
autiņš Mazs paladziņš (zīdaiņa ietīšanai).
peļonka Mazs palags zīdaiņa ietīšanai.
zvirbuļvanags Mazs piekūnveidīgo kārtas putns.
breksēns Mazs plaudis.
bebijs Mazs priekšmets vai dzīvnieks (salīdzinājumā ar citiem radniecīgiem priekšmetiem vai dzīvniekiem).
bebītis Mazs priekšmets vai dzīvnieks (salīdzinājumā ar citiem radniecīgiem priekšmetiem vai dzīvniekiem).
poļaciņš Mazs puika ar apgrieztiem matiem.
žepkus Mazs puika, kurš sācis staigāt un valkā bikses.
puģis Mazs puika; poģis.
čižiks Mazs puika.
knabācis Mazs puika.
knipelis Mazs puika.
poģis Mazs puika.
polaks Mazs puika.
zemlaka Mazs puika.
knauslis Mazs puisēns, knauķis.
zekuts Mazs puisēns.
stepka Mazs puisītis, palaidnis.
siklis Mazs purviņš pļavas, ganības, dažkārt meža vidū.
spīdaliņa Mazs putniņš.
ģuņģis Mazs putns, kas pavada dzeguzi.
juņģis Mazs putns, kas pavada dzeguzi.
mazputniņš Mazs putns.
mazputnīte Mazs putns.
gurba Mazs putnu stallītis, sapīts no kārklu vicām, līdzīgs apgāztam kurvim.
kremajēri Mazs robains stienītis, kas dažādos instrumentos savienots ar grozāmu zobratu kādas ietaises daļas, piem., rādītāja virzīšanai.
ambīlītis Mazs rokas cirvītis, ķirvelis.
ruņčelis Mazs runcis.
spīdzene Mazs salms.
spudiņš Mazs salmu saišķītis, ar ko iesāk jumtu jumt no apakšas.
ārceļš Mazs sānu ceļš starp laukiem.
fascikuls Mazs sējums, burtnīca.
čunčis Mazs silts mūrītis kur žāvēt zeķes un cimdus.
kastaņeta Mazs sitamais instruments; klabekļi deju ritmam; kastaņetes.
cuģītis Mazs sivēns; tauks sivēns.
suksis Mazs sivēns.
zuiķis Mazs sivēns.
mazums Mazs skaits, mazs apjoms, maza masa; neliels daudzums.
česuls Mazs spics darbarīks caurumu urbšanai.
podžopņiks Mazs spilvens uz krēsla vai sola.
bukiņš Mazs stirnu āzītis.
sunuška Mazs sunītis.
sunušķis Mazs sunītis.
čučka Mazs suns.
kuislis Mazs suņu ods, trīsuļods.
krīts Mazs šīs vielas stienis (parasti rakstīšanai vai zīmēšanai).
oligopozija Mazs šķidruma patēriņš.
būcenis Mazs šķūnis vai piebūve.
kvancis Mazs šunelis.
kuliks Mazs tītars.
mikrotonometrs Mazs tonometrs skābekļa un oglekļa dioksīda parciālā spiediena noteikšanai arteriālajās asinīs.
pļuksis Mazs traktors.
čerjonka Mazs trauciņš.
ķezulis Mazs trauks, bļoda.
doškāns Mazs trauks.
appundurējis Mazs un ar resnu vēderu.
scilocefālija Mazs un augšdaļā koniski smails galvaskauss, iedzimta kroplība.
bemberis Mazs un resns cilvēks vai dzīvnieks; neveiklis.
leitēns Mazs vai jauns lietuvietis.
pavezms Mazs vai puspiekrauts vezums.
varmācēns Mazs varmāka; varmākas mazais dēls.
pakišops Mazs veikaliņš (Londonā u. c.), kura saimnieks visbiežāk ir pakistāniešu izcelsmes.
bodele Mazs veikals; sīktirgotava.
voliks Mazs vienmasta kuģis turkiem.
knipis Mazs vīrelis.
čāčītis Mazs vīriņš.
zaltulēns Mazs zalktis.
dušenieks Mazs zemnieciņš, kam ir piecas pūrvietas aramzemes; būdnieks, mazsaimnieks.
kulksnis Mazs zēns ar izgāztu vēderu.
puisietis Mazs zēns, arī pusaudzis.
puisis Mazs zēns, arī pusaudzis.
bumburs Mazs zēns, pundurs.
kramplis Mazs zēns.
poģelis Mazs zēns.
puisēns Mazs zēns.
puisītis Mazs zēns.
puiškans Mazs zēns.
puiškāns Mazs zēns.
šēpurs Mazs zēns.
sknabats Mazs zēns.
žemlaka Mazs zēns.
kajots Mazs Ziemeļamerikas prēriju vilks.
maks Mazs zirgs, mazs vērsis.
maksts Mazs zirgs, mazs vērsis.
traliņš Mazs zvaniņš, ko izmanto kā rotājumu (piemēram, pie zirglietām, ragavām vai citur).
campanula Mazs zvans.
tinkšins Mazs zvārgulis.
lansete Mazs, abpusēji ass ķirurģisks nazītis.
pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
bucītis Mazs, apaļš vai kvadrātveida soliņš.
tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakas maks.
pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu.
prīmus Mazs, ar petroleju kurināms aparāts ēdienu vārīšanai; prīmuss.
kuģelis Mazs, arī nolietots kuģis.
trausls Mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); fiziski neizturīgs, vārgs.
čimbole Mazs, asi skanošs ērģeļu reģistrs.
seseris Mazs, bet kā sabozies pēc dabas.
ņikucis Mazs, bet kārojams nieciņš.
ņikutis Mazs, bet kārojams nieciņš.
ņēkulis Mazs, brēcošs bērns.
degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele.
prods Mazs, dabisks dīķis.
mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem.
bikini Mazs, divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas sastāv no krūštura un šaurām biksītēm, nosaukums ieviesās 1947. g. pēc atombumbas sprādziena Bikini atolā.
knospiņš Mazs, draiskulīgs zēns.
ķēpis Mazs, drosmīgs zēns.
depšis Mazs, drukns cilvēks, pundurs.
kveris Mazs, dusmīgs knēvelis, kliedzējs.
brumbuliņš Mazs, dzeltenīgs putns, kas parasti dzīvo krūmos.
arķis Mazs, dzenams zirdziņš.
liestiņš Mazs, iegarens priekšmets.
stulmenis Mazs, iegarens šķiņķa gabals.
kangarītis Mazs, īpašs ķeblītis, apmēram uz pusi zemāks nekā parastā taburete.
buķelis Mazs, jauns buks.
ķikuris Mazs, jauns dzīvs radījums; mīļvārdiņš mazam bērnam; pavārds gailim; ķikuris.
ķikurainis Mazs, jauns dzīvs radījums; pavārds gailim; ķikuris.
ķikurītis Mazs, jauns dzīvs radījums.
kumeļāks Mazs, jauns kumeļš.
kumelēks Mazs, jauns kumeļš.
circinītis Mazs, kustīgs bērns.
krāzītis Mazs, liess zirgs.
pliva Mazs, ļoti plāns kādas vielas gabaliņš.
kusulis Mazs, maigs bērns.
mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko dāmas agrāk piestiprināja pie sejas vai ķermeņa, lai izceltu ādas gaišumu.
čabulītis Mazs, mīlīgs dzīvnieks.
bibītis Mazs, mīļš bērns.
pupucītis Mazs, mīļš bērns.
stencēns Mazs, mundrs puika.
knopele Mazs, neattīstījies puika.
būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis; būda; grausts.
ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis; neglīts, nemājīgs miteklis.
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
piccolo Mazs, neliels.
trums Mazs, nenobriedis ābols.
velnēns Mazs, nepieaudzis velns.
zaķēns Mazs, nepieaudzis zaķis.
nieks Mazs, nevarīgs bērns; nevarīgs dzīvnieka mazulis.
plunčlācītis Mazs, neveikls bērns, kas plunčājas.
pempuris Mazs, neveikls vīrietis; pempulis.
pempulis Mazs, neveikls vīrietis.
demplis Mazs, nevērtīgs cilvēks.
varža Mazs, niecīgs tīkls.
znotēns Mazs, niecīgs znots.
knaps Mazs, niecīgs.
bubulis Mazs, nolobījies ķermeņa ādas, arī tās netīruma gabals.
ķēbainis Mazs, notašķījies bērns.
ņauba Mazs, panīcis (dzīvnieks vai cilvēks).
grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
zatočka Mazs, paštaisīts nazis.
čilksts Mazs, pelēks putniņš.
sadurtins Mazs, plecīgs (augums).
depuris Mazs, plecīgs zēns.
tauklampiņa Mazs, primitīvs gaismeklis, kurā par degvielu izmanto taukus.
šūna Mazs, regulāras formas veidojums, kurā bites novieto barību, audzē perus.
struņķis Mazs, resns cilvēks.
vempulis Mazs, resns cilvēks.
vempulis Mazs, resns dzīvnieks, dzīvnieku mazulis.
depsis Mazs, resns kucēns; arī bērns.
lapacis Mazs, resns mājdzīvnieks (mājas mīlulis).
strupuņģis Mazs, resns suns vai teļš.
kūkainītis Mazs, sīks cilvēks.
truslis Mazs, sīks dzīvnieks.
sīcīgs Mazs, sīks, tāds, kas neizaug līdz normāliem izmēriem.
trusls Mazs, sīks.
sietiņš Mazs, smalks siets.
kvērķis Mazs, spurīgs, tiepīgs (bērns).
knabene Mazs, stāvs paugurs.
depšķis Mazs, tauks bērns; resns cilvēks.
nēkulis Mazs, tikko piedzimis bērns.
caurums Mazs, trūcīgs, nemājīgs dzīvoklis, telpa.
kvapa Mazs, tukls un resns dzīvnieks.
depuks Mazs, tukls zēns.
susuris Mazs, vājš cilvēks, dzīvnieks.
džilksts Mazs, vājš cilvēks.
knervelis Mazs, vājš puika.
ķevēns Mazs, vārgs bērns.
šubris Mazs, vecs kažoks.
čiepste Mazs,nesen izšķīlies putniņš.
maģš Mazs; mač.
mač Mazs.
mačs Mazs.
madžs Mazs.
maģis Mazs.
maģs Mazs.
mazīgnējs Mazs.
mazsaimnieks Mazsaimniecības īpašnieks; sīksaimnieks.
butinieks Mazsaimnieks.
Salisburg Mazsalaca.
Salisburga Mazsalacas miesta nosaukums 1860. gados.
ārēnieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
ārieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
vērsieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Vērsis" jeb "Vērši" iedzīvotāji.
jaunatēnieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunatne" iedzīvotāji.
lībieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji.
skulberģieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skulberģi" iedzīvotāji.
Blankas Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Blanka" nosaukuma variants.
garkalnieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Garkalns" iedzīvotāji.
korģenieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Korģene" iedzīvotāji.
Salaca Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Priedāji" bijušais nosaukums padomju laikā.
salacieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Salaca" iedzīvotāji.
Ungurmuiža Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums.
valtenbērģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi" (arī Valtenbēģi, Valbērģi, Valbēģi), tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
valbēģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi", "Valtenbēģi", "Valbērģi" jeb "Valbēģi", tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
Zalisburgskaja Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Salisburg Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums.
Mazsalacas lauku teritorija Mazsalacas pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
mazsalacieši Mazsalacas pilsētas iedzīvotāji.
Valtenberģi Mazsalacas pilsētas kā apdzīvotās vietas senāks nosaukums, arī muižas nosaukums.
Klein-Sarnaten Mazsārnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sārnates pagastā.
mazsareņi Mazsartārpi - posmtārpu klase; raksturīgākie pārstāvji ir sliekas, sīksliekas.
oligochaeta Mazsartārpi.
sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu.
slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu.
branchiobdella Mazsartārpu klases ģints.
tīrumslieka Mazsartārpu klases slieku dzimtas atsevišķu sugu grupa.
allolobophora Mazsartārpu klases slieku dzimtas ģints.
Klein-Rahden Mazsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
Klein-Sehnen Mazsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
Klein-Sessau Mazsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
Klein-Schorstaedt Mazskursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
mikrostēnisks Mazspēcīgs; tāds, kam vājš muskuļu spēks.
Klein-Roop Mazstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mazstraupes pagastā.
Klein-Strasden Mazstrazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
Klein-Strohken Mazstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Mazsūnākstes ezers Mazsunākstes ezers Sunākstes pagastā.
Klein-Sussei Mazsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā.
niecība Mazsvarīga, nenozīmīga parādība.
pasāža Mazsvarīgs skats kinoscenārijā, pāreja no vienas situācijas otrā.
Klein-Swirkaln Mazsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
mazbijīgs Mazticīgs.
Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs Maztīrelis, purvs Valgundes pagastā.
ciānmethemoglobīns Maztoksisks savienojums, kas rodas, zilskābei iedarbojoties uz methemoglobīnu zemā temperatūrā vai uz oksihemoglobīnu ķermeņa temperatūrā.
mazubrīd Mazu brīdi.
sīkizstrādājums Mazu izmēru izstrādājums.
dingija Mazu jahtu (švertlaivu) klase.
ķams Mazu priekšmetu sakopojums; ķekars.
duncis Mazu putniņu bars.
mikroklizma Mazu šķidruma daudzumu, piem., 1-2 tējkarošu glicerīna, augu eļļas, parafīna u. c. ievadīšana taisnajā zarnā.
Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs.
mazūdenis Mazūdens.
Maznikes ezers Mazuikas ezers Ādažu novadā.
Mazais Uikas ezers Mazuikas ezers Ādažu novadā.
maģis Mazulis.
tajiņš Mazulis.
mališka Mazulīte, maziņā; mazulītis, maziņais.
makainīte Mazulīte.
makanīte Mazulīte.
sīkolīte Mazulīte.
sīkolītis Mazulītis.
zīdīšana Mazuļu barošana ar mātes pienu (par cilvēkiem)
zīdīšana Mazuļu barošana ar mātes pienu no tās pupiem (par dzīvniekiem).
kribis Mazumiņš, drusciņa.
smelgana Mazumiņš, drusciņa.
piteklis Mazumiņš; kaut kas mazvērtīgs.
bišķiņš Mazumiņš.
mazība Mazumiņš.
ņērviņš Mazumiņš.
iedrēbas Mazums, atlikums.
Mazuma ezers Mazums, ezers Vaives pagastā.
Mazais ezers Mazums, ezers Vaives pagastā.
pilīte Mazums, neliels daudzums šķidruma.
zvaņņa Mazums, neliels daudzums.
sīcība Mazums, niecīgums.
klienums Mazums, sīkums.
šņipata Mazums; mazs gabaliņš, drusciņa.
druskumiņs Mazums.
kribiņš Mazums.
krimšķis Mazums.
kripslītis Mazums.
magums Mazums.
maģums Mazums.
mazum Mazums.
mazumis Mazums.
šķipatiņa Mazums.
Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
Mazupīte Mazupe, Cieceres ezera pieteka.
Ciecere Mazupe, ūdenstece Saldus novadā.
Mellupe Mazupe, Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Melnupe Mazupe, Ventas pieteka.
Zarupīte Mazupes (Cieceres augšteces) labā krasta pieteka Blīdenes pagastā.
Porupe Mazupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
Krākšupīte Mazupīte, Abavas pieteka.
Aģes strauts Mazupīte, Aģes labā krasta pieteka.
Vēverupe Mazupīte, Rojas pagastā.
Mazupe Mazupīte, Rojas pieteka.
Vēruma grāvis Mazupīte, Rojas pieteka.
Ošciema grāvis Mazupīte, Rojas pieteka.
Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Mazupīte Mazurga Salacgrīvas pagastā.
Ma Mazurijs, ķīmiskais simbols.
masurek Mazurka.
masurka Mazurka.
kujavjaks Mazurkai līdzīga poļu deja mierīgā tempā.
Klein-Wangen Mazvangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
mazvārdīgums Mazvārdība.
Klein-Warwen Mazvārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
bauska Mazvērtīga cieta zāle; sliktas kvalitātes siens.
pakājas Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām.
pakājes Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām.
pakāji Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām.
bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem).
vačiņš Mazvērtīga spēļu kārts.
nobarvilla Mazvērtīga vilna.
lancka Mazvērtīga zeme.
odzene Mazvērtīga, veca vai puvusi oga.
zupfers Mazvērtīgāka linu šķira; šīs šķiras lini.
čabuļi Mazvērtīgākie, vieglākie auzu graudi (kopā ar nezāļu sēklām, ušņu pogaļām u. tml.).
pabiras Mazvērtīgas (dzīvnieka) cirpuma paliekas.
izlasas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko.
izlašņas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko.
vičvači Mazvērtīgās kārtis kāršu spēlē.
spiestuvele Mazvērtīgas spiestuves nievīgs apzīmējums.
pabiri Mazvērtīgi augļi.
suskas Mazvērtīgi lini un vilna, atkritumi.
rieči Mazvērtīgi lini.
salasas Mazvērtīgi ļaudis.
atmešņa Mazvērtīgi, projām metami priekšmeti, krāmi.
badi Mazvērtīgi, sīki augi, nezāles u. tml.
šemperalus Mazvērtīgs alus.
loskots Mazvērtīgs audums vai apģērba gabals.
drauģelis Mazvērtīgs cilvēks, ar kuru biedrojas parasti sliktos pasākumos.
bleķis Mazvērtīgs krāms.
virči Mazvērtīgs mežs; krūmājs.
niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.
sēnalains Mazvērtīgs, nevērtīgs.
kleperis Mazvērtīgs, novājējis zirgs.
koksis Mazvērtīgs, vecs zirgs; zirgs.
klampa Mazvērtīgs, vecs, arī liels, vājš dzīvnieks (parasti zirgs).
kleķeris Mazvērtīgs, vecs, arī neizskatīgs dzīvnieks (parasti zirgs).
šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem).
konceptpapīrs Mazvērtīgs, zemas kvalitātes papīrs.
kaut kāds Mazvērtīgs; mazsvarīgs.
mazvērtīgi Mazvērtīgs.
necilums Mazvērtīgums.
Klein-Wilzen Mazvilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
Klein-Wirben Mazvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
chaenorhinum Mazvīrceles.
Klein-Heiden Mazvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
Klein-Salwen Mazzalves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
krūminieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Krūmiņi" iedzīvotāji.
ķīcieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji.
lielmēmelieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielmēmele" iedzīvotāji.
stiebrieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Stiebri" iedzīvotāji.
vecmēmelieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Vecmēmele" iedzīvotāji.
burlaks Mazzemnieks, arī bezzemnieks, kas gāja peļņā.
dur Mažora skaņkārtas nosaukums burtu notācijā.
subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
dominante Mažora vai minora piektā pakāpe.
mažorīgs Mažors (2) (1).
dūrs Mažors (alfabētiskajā burtu notācijā).
maggiore Mažors; apzīmējums sastopams minora skaņdarbos virs mažorā rakstītās daļas.
majeur Mažors.
transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties
dievlūdzējs Medniekprusaks ("Mantis religiosa") - 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs, 2010. g. vasarā vairāki īpatņi konstatēti Daugavpils apkaimē.
Meselau Mēdzūlas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
Gantija Megalītisku tempļu komplekss Maltas arhipelāgā Gozo salā.
Malina Mehelena, pilsēta Beļģijas vidienē, tās nosaukums no franču valodas "Malines".
Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa.
Teicija Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija Malmutas pieteka; Teicēja; Teiča; Teiša.
Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija.
Meiran Meirānu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Meirānu pagastā.
Malaka Melaka, pilsēta Malaizijā.
Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.).
Mallavi Mellevī, pilsēta Ēģiptē ("Mallawi").
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe.
tirsa Melnzemes tips Marokā.
Mola Melova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Mala_).
Dorupīte Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā.
makaks Mērkaķu dzimtas ģints ("Macaca"), kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki, 12 sugas.
Adžārijas-Ahalcihes grēda Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā.
Adžārijas-Imerētijas grēda Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā.
Olonkinbīene meteoroloģiskā un radionavigācijas stacija Jana Majena salā
Mezona Mezonlafita, pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte").
Mezona-Lafita Mezonlafita, pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte").
sēņu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Malacolimax tenellus"), kas sastopama uz sēnēm
alksnene Meža malva ("Malva sylvestris").
alksnīte Meža malva ("Malva sylvestris").
alksnītis Meža malva ("Malva sylvestris").
elksnene Meža malva ("Malva sylvestris").
kaķsierītes Meža malva ("Malva sylvestris").
rozītes Meža malva ("Malva sylvestris").
sauleslapa Meža malva ("Malva sylvestris").
sauleslapiņas Meža malva ("Malva sylvestris").
asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium)
meža ābele mežābele ("Malus sylvestris")
mežu ābele mežābele ("Malus sylvestris")
sūrābele Mežābele ("Malus sylvestris") - savvaļas ābele ar sūriem augļiem.
ķīkste Mežābele ("Malus sylvestris"), arī tās auglis.
laukābele Mežābele ("Malus sylvestris").
rūgtābele Mežābele ("Malus sylvestris").
splitābele Mežābele ("Malus sylvestris").
Masava Miciva, pilsēta Eritrejā ("Massawa").
Meknesa Miknēsa, pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Meknes").
slink Mīksta, balta 5-6 g. veca jēra ādiņa ar smalki sprogotu vilnu, no Mandžūrijas aitu sugas.
morganīts Minerāla berila pasuga rožainā krāsā, ko atrod Madagaskarā.
hetu-luviešu valodas mirušu ide valodu saimes valodu grupa; runātas 2.-1. gt. p. m. ē. Mazāzijā, pie tām pieder hetu valoda, luviešu, palajiešu, liķiešu u. c. valodas
Misūri Misisipi lielākā pieteka ASV (angļu val. "Missouri"), garums - 4740 km, sākas Klinšu kalnos 1220 m vjl., satekot Džfersonai, Madisonai un Gelatinai, Montānas štata dienvidaustrumu daļā.
mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu.
sakaji Mongolīdu rases Malakas pussalas pirmiedzīvotāji, kas vēl 20. gs. bija sastopami kalnāju pirmmežos.
dajaki Mongoļu izcelsmes tautu grupa (klemantani, ibani u. c.) Indonēzijā, Malaizijā, valoda pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi.
Maskavas augstiene morēnu pauguraine no Vorjas un Maskavas augšteces rietumos līdz Kolokšas augštecei austrumos, Krievijas Maskavas un Vladimiras apgabalā, garums — >300 km, augstums — līdz 310 m
Maputu Mozambikas galvaspilsēta, osta pie Indijas okeāna Maputu (Delagoas) līča, provinces centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns.
Kļockys Mozuos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Kļockas" nosaukuma variants.
Bandarmaharani Muara - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
Maskara Muaskara, pilsēta Alžīrijā ("Mascara").
Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu
Baida muhāfaza Jemenas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Maaribas, Šebvas, Abjānas, Lehidžas, Taizas un Demāras muhāfazu
Ammāna muhāfaza Jordānijā (_‘Ammān_), robežojas ar Balkas, Zarkas, Maānas, Kerakas un Mādebas muhāfazu, kā arī ar Saūda Arābiju
Mohammedija Muhammedīja, pilsēta Marokas rietumos.
Alnarpa Muiža Lommā ("Alnarp"), uz ziemeļiem no Malmes, Zviedrijā, kur izvietots institūts, kas sagatavo dārzkopības ekspertus, lauku arhitektus un lauksaimniecības speciālistus.
Mrovdags Murovdags, kalnu grēda Mazajā Kaukāzā.
Abramceva muzejs un rezervāts Krievijā (krievu val. _Абрамцево_), Maskavas apgabalā, 19. gs. krievu rakstnieku un mākslinieku atpūtas vieta, vēlāk populāra vieta vienas dienas ekskursiju braucieniem no Maskavas
atbalss efekti muzikāli efekti (angļu "Venetian polychoral style"), ko Venēcijā, Sv. Marka katedrālē panāca ar diviem koriem un diviem ērģelniekiem
kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
siāmieši nācija, Taizemes pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Mjanmā, Malaizijā, Laosā; runā taju valodā, ticīgie - budisti
marathi Nācija; dzīvo gk. Mahārāštras štatā (Indijā), runā marathu valodā, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - džainisti, musulmaņi, kristieši; marati.
Akadijas nacionālais parks Nacionālais parks ASV (_Acadia National Park_), Meinas štata dienvidu daļā, Mauntdezerta salā Meinas līcī.
Abroļuša jūras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Abrolhos, Parque Nacional Marinho dos_), Baijas štata dienvidaustrumos
Arli-Madžoari nacionālais parks nacionālais parks Burkinafaso (_Arly-Madjoari, Parc National_), Austrumu reģiona dienvidu daļā, pie robežas ar Beninu
Baltā tuksneša nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē, Matrūhas muhāfazas rietumu daļā, izveidots 2002. g., platība - 300 km^2^
Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m
Matsalu nacionālais parks nacionālais parks Igaunijas rietumu daļā, Kazari lejteces apkaimē, ietilpst sauszeme, Matsalas līča akvatorija un 50 Muhu šauruma salu, platība - 135 kvadrātkilometri, dibināts 1958. g. kā Matsalas rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus un putnu faunu
Bandhavgarha nacionālais parks nacionālais parks Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Ankarafancikas nacionālais parks nacionālais parks Madagaskarā (_Ankarafantsika, Parc National dʾ_), Mahadzangas provincē
Arginas sēkļa nacionālais parks nacionālais parks Mauritānijas rietumos (_Banc d’Arguin, Parc National du_), Dahlet Nuadibu un Inširi vilājā, Atlantijas okeāna piekrastē, ietver arī Arginas līci
Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā
Bandiagaras kraujas nacionālais parks un aizsargājama dabas teritorija Mali Republikā, Mopti reģionā
Naglas Naglas ezers - atrodas Madonas rajona Aronas pagastā, platība - 8,4 ha; Pēču ezers.
mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus.
Vilkupe Nāružas labā krastā pieteka Mazozolu pagastā.
NAMSA NATO Uzturēšanas un apgādes organizācija ("NATO Maintenance and Supply Agency").
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo.
ariari Naudas vienība Madagaskaras Republikā, sīknauda - iraimbilanja.
ringits Naudas vienība Malaizijā, sīknauda - sens.
rūfija Naudas vienība Maldīvijā, sīknauda - lari.
rufijs naudas vienība Maldīvijas Republikā
ugija Naudas vienība Mauritānijas Islāma Republikā, sīknauda - kums.
markovieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji.
Maskalāni Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Maskaļāni" nosaukuma variants.
krivinieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krivini" iedzīvotāji.
Krīveniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krīviņi" nosaukuma variants.
Krīviniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krīviņi" nosaukuma variants.
Mozī Krīvini Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Krīviņi” nosaukums latgaliski.
Nādora Nāzūra, pilsēta Marokas ziemeļaustrumos, osta Vidusjūras krastā, 161700 iedzīvotāju (2014. g.).
grano Neapolē, Sicīlijā un Maltā no 15. gs. beigām mazākā vara nauda.
Tīkliņš neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Reticulum"; saīsinājums "Ret") Lielā Magelāna Mākoņa tuvumā, Latvijā nav redzams
Neijī pie Marnas Neijīsīrmarna, pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne").
Ambra neliela sala Maurīcijā, Maurīcijas salas ziemeļaustrumu piekrastē
Baka sala neliela sala Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, ASV Virdžīnu teritorijā
bendirs Nelielas bungas, kas atgādina tamburīnu; izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt Marokā.
mazās planētas nelieli debess ķermeņi (diametrs \~0,5-1000 km), kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu
Velna kancele neliels izcilnis Neļķu klinšu austrumu daļā, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas
Kautraka kalns neliels kalns starp Lielo un Mazo Kautraka gravu, Siguldas novada Siguldas pagastā
gugatnis Neliels tārtiņu dzimtas melnbalts purva putns ("Philomachus pugnax", senāk "Machetes pugnax"), Latvijā sastopams mitrās pļavās un zāļu purvos, bet ligzdo reti.
Amboina nelielu salu grupa (_Amboyna Cay_), Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; vjetnamiešu - Anbana (_An Bang, Đảo_)
Agalegas salas nelielu salu grupa Indijas okeānā (_Agalega Islands_), Maurīcijas teritorija
Balabalananu salas nelielu salu grupa Indonēzijā, Makasaras šaurumā, dienvidaustrumos no Kalimantānas (Borneo) salas
ūdensvirza Neļķu dzimtas ģints ("Myosoton syn. Malachium"), kurā ir tikai 1 suga.
suka Nepālas un Malajas salu naudas vienība, 1/2 mohura, 1/4 peso.
marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu.
Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē).
ērberģieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ērberģe" iedzīvotāji.
iesalnieki Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" iedzīvotāji.
krastēnieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Krasti" iedzīvotāji.
ķīkānieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji.
ķīkieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji.
Gerbergenskaja Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Herbergen Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums vāciski.
mazzalvieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Mazzalve" iedzīvotāji.
govju mīza nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria inodora")
ceļmalkumelīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
cūkkumeltīni Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
ilzīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
ilzītes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
kumlene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
kumliņi Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
mauriņš Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
pīpene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
pīpenes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
zirgkumeles Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
Nīderlandes Antiļas Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija (hol. val. "Nederlandse Antillen"), Mazajās Antiļu salās, platība - 800 kvadrātkilometru, 228700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vilemstade (Kirasao salā), administratīvais iedalījums - 5 salas.
Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
Niedrīte Nidrīte, Liedes pieteka Gulbenes un Madonas novadā.
Bani Nigēras labā krasta pieteka Mali, veidojas no satekupēm Baules un Bagoes Kotdivuāras teritorijā, garums - 416 km, kopā ar Bauli \~900 km, lejtecē vairākas attekas un starptekas, plaša applūdumu zona.
Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali.
Managva Nikaragvas galvaspilsēta (sp. val. "Managua"), atrodas Managvas ezera dienvidu krastā, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
mazdzeldenieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzelda" iedzīvotāji.
mazdzeldnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzelda" iedzīvotāji.
malbeks No "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā.
mauzers No 1874. gada Mauzera fabrikā Virtembergā pagatavoti šaujami rīki, galvenā kārtā automātiskas pistoles; mauzeris.
oktli No agaves gatavots dzēriens, kuram actekiem bija atsevišķa dieviete - Majauela.
Mārupes pagasts nodibināts 1925. g. pārdēvējot Bieriņu pagastu, pēc 2. pasaules kara teritorija palielinājusies četrkārtīgi, iekļaujot daļu bijušā Babītes pagasta (Mazcenas un Skultes apkaimi), bet neliela teritorija atdota Rīgai, pagasts atjaunots 1990. g., 2009. gadā pārveidots par atsevišķu novadu, bet 2021. g. iekļauts paplašinātajā Mārupes novadā
Kārsavas novads nodibināts 2009. g. bijušā Ludzas rajona ziemeļu daļā, ietvēra Kārsavas pilsētu, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
Bogorodska Noginska - pilsēta Krievijas Maskavas apgabala austrumos, tās nosaukums līdz 1930. g.
Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians).
Konkordijas formula noslēgta evaņģēliksi luteriskās baznīcas ticības atziņas formula; radusies 1577. gadā Bergenes klosterī pie Magdeburgas (Vācijā), tas ir ievērojamāko luteriskās baznīcas teologu kopīgs darbs
Lidija Novads Mazāzijas rietumu nomales vidusdaļā.
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
Mazsalacas novads novads Vidzemes ziemeļrietumu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Mazsalacas pilsētu un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastu
kaķsierītes Novārta malva ("Malva neglecta").
heptamerons Noveļu krājums, ko uzrakstījusi Navarras Margerita (1492.-1549. g.), Francijas karaļa Fransuā I māsa, Dekamerona franču variants, kurā visai frivoli attēlotas mīlestības dēkas un avantūras.
novgorodka Novgorodas sudraba monēta, ap 0,79 g svarā, kalta 1419.-78. g. pēc Maskavas lielkņazu dengas parauga.
Nožāna pie Marnas Nožānsīrmarna, pilsēta Francijā ("Nogent-sur-Marne").
Portetjēna Nuadibu, pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums.
Nuadiba Nuadibu, pilsēta Mauritānijā.
Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.).
Tīndūfa Oāze un tirdzniecības centrs Alžīrijas rietumos ("Tindouf"), pie Marokas robežas, 48000 iedzīvotāju (2012. g.).
Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi.
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
grupa OMG objektu pārvaldības grupa (angļu "Object Management Group")
OMG Objektu pārvaldības grupa (angļu “Object Management Group”).
Rāksalas strauts Odzes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā.
Odensee Odzienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
Odsen Odzienas muiža, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mētriena.
Ogrīte Ogres augšteces kreisā krasta pieteka Madonas novadā, Aronas un Liezēres pagasta robežupe.
Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe.
Bložupīte Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, lejtecē \~0,5 km Aronas un Liezēres pagasta robežupe, garums - 3 km
Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju.
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe.
Piparupīte Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 9 km
Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri.
Mazā Līdere Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā.
Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe.
Nāruža Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, augštece Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Naruža; Noruža.
Simtiņa Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, garums - 3 km; Simka.
Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota.
lielmuižnieki Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielais pagasts" iedzīvotāji.
madlienieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Madliena" iedzīvotāji.
plāterieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Plātere" iedzīvotāji.
vecķeipenieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecķeipene" iedzīvotāji.
vērenieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Vērene" iedzīvotāji.
zādzenieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Zādzene" iedzīvotāji.
Lelaskaja Ogres novada Madlienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Esenhof Ogres novada Madlienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Lielais pagasts Ogres novada Madlienas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam (tolaik Rīgas apriņķī).
bracēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Braki" iedzīvotāji.
līčupieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Līčupe" iedzīvotāji.
Braki Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Līčupe" otrs nosaukums.
mazozolieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Mazozoli" iedzīvotāji.
ogreskalnēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Ogreskalns" iedzīvotāji.
ogrēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Ogresmuiža" iedzīvotāji.
saulgozieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Saulgoži" iedzīvotāji.
vecogrēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Vecogre" iedzīvotāji.
Ogerskaja Ogres novada Mazozolu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ogerhof Ogres novada Mazozolu pagasta bijušais nosaukums.
Ādama ābele ogu ābele ("Malus baccata")
paradīzes ābele ogu ābele ("Malus baccata"), zemā ābele ar sīkiem augļiem, dekoratīva ābele, atsevišķām šķirnēm augļi ir ēdami
Oselshof Ohselshof, Mazozolu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ogres pagastā.
Olande Olandes novads - Somijas Republikas autonoms reģions, platība - 13517 km^2^, 27210 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Mariehamna; Ālandu salas.
mandevila Oleandru dzimtas ģints ("Mandevilla").
Ohlenhof Oļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Oļu pagastā.
Maskata Omānas galvaspilsēta ("Masqat"), atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos, osta Omānas līča krastā, 24000 iedzīvotāju (2007. g.).
Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas un 4 muhāfazas, robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis.
Vecais ceplis operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālais muzejs Madonas novada Indrānu pagasta Meirānos, kas regulāri rīko J. Zābera piemiņas pasākumus
Opido Mamertīna Opido Mamertīna - pilsēta Itālijā ("Oppido Mamertina"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā.
OEM Oriģinālās iekārtas izgatavotājs (angļu "Original Equipment Manufacturer"), kompānija (firma), kas saliek kopā datorus no citu kompāniju ražotām detaļām (blokiem) un pārdod tos ar savu vārdu.
Aleksandrija ostas pilsēta Ēģiptē (_Al Iskandarīyah_) pie Nīlas deltas, ko dibināja Maķedonijas Aleksandrs 332. g. p. m. ē., 3770500 iedzīvotāju (2005. g.)
Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari
Sirdskalns Otrs lielākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, \~2,5 km uz dienvidrietumiem no Gaiziņkalna, augstums - 296,8 m
enkolpions Ovāls medaljons, ko, kaklā pakārtu, nēsā Austrumu baznīcas bīskapi; parasti uz tā attēlota Kristus vai Sv. Marijas figūra.
Sophien-Eichen Ozolkalna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
magazinieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Magazinieki" iedzīvotāji.
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kārzdabas pagastā.
Linden-Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā.
Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā.
Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liezeres pagastā.
panfilovieši Padomju armijas 316. strēlnieku divīzijas (komandieris ģenerālmajors I. Panfilovs) karavīri, kas cīnījās kaujās pie Makavas 1941.-42. g.
Carnikavas pagasts pagasts Ādažu novadā (1992.-2009. g. Rīgas rajonā, 2009.-2021. g. pagasta teritorijā bija izveidots Carnikavas novads), pirms 2. pasaules kara teritorijas lielākā daļa ietilpa Ādažu pagastā un neliela daļa Mangaļu pagastā
Pilskalnes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2008. Aizkraukles rajonā), kas izveidots 1990. g. bijušā Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā, pievienojot tam arī apmēram pusi no bijušā Mēmeles pagasta teritorijas, robežojas ar Mazzalves, Zalves un Neretas pagastu, kā arī ar Lietuvu
Aiviekstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Pļaviņu novadā) ar administratīvo centru Kriškalnos, robežojas ar Klintaines un Vietalvas pagastu, kā arī ar Madonas un Krustpils novadu
Daudzeses pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Daudzevā, robežojas ar Sērenes, Seces, Zalves un Mazzalves pagastu, kā arī ar Bauskas un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Daudzevas pagasts, vāciski — Daudsewas, krieviski — Daudzevaskaja
Vietalvas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Aiviekstes, Klintaines, Bebru un Iršu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fehteln, krieviski — Vetalvskaja
Zalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Neretas, Pilskalnes, Mazzalves un Daudzeses pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Lielzalves pagasts, vāciski — Gross-Salwen, krieviski — Groszaļvenskaja
Iršu pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Vietalvas un Bebru pagastu, kā arī ar Ogres un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Pērses pagasts, Iršu kolonijas, vāciski — Kolonie Hirschenhof, krieviski — Giršengofskaja
Jaunalūksnes pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Kolberģī, robežojas ar Ziemeru (Ziemera), Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastu, kā arī ar Alūksnes pilsētu
Jaunannas pagasts pagasts Alūksnes novada dienvidu daļā, robežojas ar Annas, Malienas un Mālupes pagastu, kā arī ar Balvu un Gulbenes novadu
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja
Mālupes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Jaunalūksnes, Liepnas, Jaunannas un Malienas pagastu, kā arī ar Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mahlup, krieviski — Malupskaja
Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja
Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja
Biķernieku pagasts pagasts Augšdaugavas novada austrumu daļā, robežojas Naujenes, Maļinovas, Višķu un Ambeļu pagastu, kā arī ar Kārslavas novadu
Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā
Vaboles pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Kalupes, Maļinovas un Līksnas pagastu; līdz 2. pasaules karam Vaboles pagasta teritorija ietilpa Līksnas pagastā
Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā
Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja
Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
Inešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Kaives un Vecpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu
Mārsnēnu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Kauguru un Brenguļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Marzenhof, krieviski — Marsņenskaja
Kaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Skujenes, Taurenes, Vecpiebalgas un Inešu pagastu, kā arī ar Madonas un Ogres novadu
Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
Līgo pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā, robežojas ar Jaungulbenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Jaungulbenes pagasta dienvidrietumu daļā
Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
Atašienes pagasts pagasts Jēkabpils novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Mežāres pagastu, kā arī ar Madonas, Preiļu un Līvānu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Atašinskaja
Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju
Variešu pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Jēkabpils pilsētu, Mežāres, Kūku un Krustpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Madonas novadu
Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
Skultes pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Mandegās, robežojas ar Liepupes, Limbažu un Vidrižu pagastu, kā arī ar Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Adiamunde, krieviski — Skuļtskaja
Isnaudas pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Martišos, robežojas ar Ludzas pilsētu, Zvirgzdenes, Briģu, Nirzas, Pildas, Nukšas, Pureņu un Cirmas pagastu, kā arī ar Ciblas novadu
Goliševas pagasts pagasts Ludzas novada ziemeļaustrumu daļā pie Krievijas robežas, robežojas arī ar Blontu, Mērdzenes un Malnavas pagastu
Salnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Kārsavas pilsētu, Malnavas un Mežvidu pagastu, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Mērdzenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Malnavas, Goliševas, Blontu, Pušmucovas un Mežvidu pagastu; bijušie nosaukumi: Mihalovas pagasts, krieviski — Michalova
Mežvidu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Salnavas, Malnavas, Mērdzenes, Pušmucovas un Zvirgzdene pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu
Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā
Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
Ošupes pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Degumniekos, robežojas ar Barkavas un Indrānu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; līdz 2. pasaules karam teritorija ietilpa bijušajos Lubānas, Meirānu un Barkavas pagastos
Sausnējas pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Sidrabiņos, robežojas ar Ērgļu un Vestienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Saussen, krieviski — Sausenskaja
Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja
Bērzaunes pagasts pagasts Madonas novada rietumu daļā, robežojas ar Vestienas, Aronas, Mārcienas un Kalsnavas pagastu, kā arī ar Pļaviņu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski Bersohn, krieviski — Berzonskaja
Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja
Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja
Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja
Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja
Ērgļu pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Jumurdas, Vestienas un Sausnējas pagastu, kā arī ar Cēsu un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Erlaa, krieviski — Ergeļskaja
Jumurdas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Liezēres, Vestienas un Ērgļu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Jummerden, krieviski — Jumurdskaja
Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja
Lazdonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu un Praulienas, Mārcienas un Aronas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lasdohn, krieviski — Lazdonskaja
Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja
Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja
Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja
Lēdmanes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Lauberes, Madlienas, Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ledemannshof, krieviski — Ledemanskaja
Krapes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Krappenhof, krieviski — Krappenskaja
Meņģeles pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas, Taurupes un Mazozolu pagastu, kā arī ar Ērgļu un Kokneses novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenwoga, krieviski — Altenvogskaja
Taurupes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Mazozolu, Meņģeles, Madlienas un Ķeipenes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Aderkaši, vāciski — Fistehlen, krieviski — Aderkasskaja
Lauberes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Suntažu, Ķeipenes, Madlienas, Lēdmanes un Rembates pagastu; bijušie nosaukumi: Lauberes-Ozolu pagasts, vāciski — Laubern, krieviski — Lauber-Ozoļskaja
Ķeipenes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Taurupes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Jaunķeipenes pagasts, vāciski — Kaipen, krieviski — Keipenskaja
Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā
Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala
Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu
Dekšāres pagasts pagasts Rēzeknes novada rietumu daļā, aizņem pirmskara Varakļānu pagasta teritorijas daļu, robežojas ar Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastu, kā arī ar Preiļu un Madonas novadu
Gaigalavas pagasts pagasts Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Nautrēnu, Stružānu, Dricānu, Rikavas un Nagļu pagastu, kā arī ar Madonas un Balvu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Bikovskaja
Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā
Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā
Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas
Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas
Nagļu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Rikavas un Dekšāres pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Gaigalavas pagasta dienvidrietumu daļu un pirmskara Varakļānu pagasta ziemeļu daļu
Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja
Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja
Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen
Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja
Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja
Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja
Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja
Burtnieku pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Rencēnu, Valmieras, Kocēnu, Bērzaines un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Burtneek, krieviski — Zamok-Burtņekskaja
Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja
Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja
Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja
Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu
Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja
Murmastienes pagasts pagasts Varakļānu novadā, robežojas ar Varakļānu pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Barkavas un Varakļānu pagasta teritorijas
livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā.
majorāns panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Majorana"), garšaugs, kas satur ēterisku eļļu, izmanto arī medicīnā un parfimērijā
labības pangodiņš pangodiņu suga ("Mayetiola destructor")
vilkt un nomest paņēmiens, kas, izmantojot operētājsistēmas "Microsoft Windows" un firmas "Macintosh" programmas, ļauj izpildīt operācijas ar objektiem, neievadot komandas no tastatūras. Vilkšanu un nomešanu veic ar peles palīdzību, pārvietojot objektu līdz tā sakrišanai ar tās lietojumprogrammas ikonu, kura izpilda nepieciešamo operāciju
marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija.
valoda XML paplašināmās iezīmēšanas valoda (angļu "eXtensible Markup Language")
Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā.
Marija Parasti savienojumā "Jaunava Marija": Dievmāte - Jēzus Kristus māte.
rožainis Pārdomu lūgšanas, kas apcer Jēzus un Marijas svarīgākos dzīves notikumus.
maijgrāfs Pārģērbies vīrietis, kurš Maija grāfa svētkos attēlo vasaru un cīnās ar "ziemas grāfu".
nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā
sistēma MIS pārvaldības informācijas sistēma (angļu "Management Information System")
Mateja pasija pasija^2^ (2), kurā ir izmantots Mateja evaņģēlija teksts
programma Eudora pasta programma, kas operētājsistēmu "Macintosh" un "Microsoft Windows 95" lietotājiem nodrošina piekļuvi interneta elektroniskā pasta pakalpojumiem
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju
Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā
Burtnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., apvienojja Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Valmieras un Vecates pagastu
Cesvaines novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Cesvaines pilsētu un Cesvaines pagastu, robežojās ar Gulbenes un Madonas novadu
Lautera-Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1922. gadam, kad pārdēvēts par Viesienas pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
Ogres pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Mazozolu pagastā un Ērgļu novada Sausnējas pagastā
Mēmeles pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Mazzalves, Pilskalnes un Zalves pagastā
Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
Pērses pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1946. g.; līdz 1925. g. un 1946.-1949. g. saucās Iršu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Oļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Oļu-Apeltienes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā
Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Vietalvas-Odzienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Liepkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās “Liepkalnes-Ozolu pagasts”, teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Liepkalnes-Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Liepkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
Vietalvas-Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Odzienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Oļu–Apeltienes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Oļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā
Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
Adulienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Gulbenes novada Jaungulbenes un Tirzas pagastā
Grašu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
Kraukļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
Kārzdabas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
Vējavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jumurdas pagastā
Lubānas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Lubānas novada Indrānu pagastā un Lubānas pilsētā, kā arī Madonas novada Ošupes pagastā
Kusas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas pagastā
Grostonas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Bērzaunes pagastā
Lubejas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā
Saikavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Barkavas, Mētrienas un Praulienas pagastā
Meirānu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, neliela daļa Praulienas un Barkavas pagastā
Mēdzūlas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Liezēres pagastā
Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā
Patkules pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Sarkaņu pagastā, bet neliela daļa Praulienas pagastā
Pamatu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Mētrienas pagastu
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā
Plāteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Madlienas un Taurupes pagastā
Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā
Kārsavas pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Malnavas, Salnavas, neliela daļa — Mežvidu pagastā
Ļaudonas-Odzienas pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mētrienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Mētrienas pagastā
Iršu pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pērses pagastu, kas, savukārt, 1936. g. pievienots Odzienas pagastam
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo.
Gilsen Patkules muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
Hilsen Patkules muiža, kas atradās Madonas apriņķa Patkules pagastā.
Kandavas novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g., 1999.-2009. g. Tukuma rajona sastāvā, ietvēra Kandavas pilsētu, Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagastus
Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā.
Dienvidvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi.
Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu
magdalēna Pēc sv. Marijas Magdalēnas - grēciniece, kas savus grēkus nožēlo.
Ievedne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastā, garums - 22 km, kritums - 80 m, iztek no Dūņenieka ezera uz dienvidaustrumiem no Alūksnes; Javane.
Dambīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā, lejteces posmā Mālupes un Malienas pagasta robežupe, ieteka Mālupes pagastā, garums - 12 km
Džordžtauna Penana - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
Pinanga Penana, pilsēta Malaizijā ("Pinang").
Austrummaķedonija un Trāķija perifērija Grieķijā (_Anatoliki Makedonía kai Thráki_), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju, kā arī ar Bulgāriju un Turciju, apskalo Trāķijas jūra
Ansu periodiski izsīkstoša upe Ķīnas ziemeļrietumos (_Ansu_), Maidantaga kalnos
Avadža periodiski izsīkstoša upe Marokā (_Aouej, Oued_), Austrumu reģionā, satekot ar Šārefu izveido Mulūjas kreisā krasta pieteku Za.
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.)
Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve.
manihejieši Persiešu garīgā skolotāja Manī (ap 216.-276. g.) sekotāji, kuru stingrās askētiskās sistēmas mērķis bija atbrīvot cilvēkā dievišķās dzirkstis.
Pīrs Persiešu valodas vārds, kurā dažādās Vidusāzijas un Mazāzijas tautās sauc "gudros" vai amatu aizbildņus.
dāreiks Persijas zelta monēta no 6 un 5 gs. p. m. ē., ko pirmie kaluši ķeizari Kīrs un Dārejs; vienā pusē ķeizars, nometies ceļos kā strēlnieks, otrā pusē kvadrātveidīgs iedobums; bija apgrozībā Mazāzijas valstīs līdz Sengrieķijas sabrukumam.
mecēns Persona, kas savā dāsnā devīgumā kā literātu un mākslinieku atbalstītājs līdzinās Mecēnam ("Gaius Cilnius Maccenas"), cēzara Augusta ministram senajā Romā.
iespraušanas punkts personālo datoru saimes _Macintosh_ datoros izmantojamo operētājsistēmu, kā arī operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumos - vertikāla mirgojoša svītra, kas norāda, kurā vietā uz ekrāna parādīsies ievadāmais teksts
Mammillaria heeseana Petersona mamilārijas ("Mammillaria pettersonii") nosaukuma sinonīms.
Aujuituka pētnieciskā stacija Kanādā (_Auyuittuq_), Hudzona līča Manselas salas dienvidu galā
ģeķīgas jaunavas piecas jaunas sievietes kādā Jēzus līdzībā (Mat. 25), kas (pretēji piecām gudrajām jaunavām) neielēja eļļu savās lampiņās, kad pa nakti grasījās satikties ar līgavaiņiem
Alahanas klosteris piektā gadsimta ēku komplekss (_Alahan Manastırı_) Taura kalnos Turcijā, Merinas ila ziemeļrietumos
Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
Adolfolopesa Mateosa pilsēt Meksikā (_Adolfo López Mateos_), Sinaloa štata ziemeļos
Bemao Pilsēta ("Baie-Mahault") Francijas aizjūras reģionā "Gvadelupa", 30200 iedzīvotāju (2010. g.).
Muaskara Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Mascara"), vilājas administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2008. g.).
Malanže Pilsēta Angolā ("Malange"), Biē provinces administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.).
Matansa Pilsēta Argentīnā ("Matanza"), senāk Buenosairesas piepilsēta, tagad Buenosairesas pilsētas sastāvā.
Mara del Plata pilsēta Argentīnā (“Mar del Plata”), Buenosairesas provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 605300 iedzīvotāju (2007. g.)
Cahkadzora Pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, Marmarikas ielejā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 574. g.
Breintrī pilsēta ASV (_Braintree_), Masačūsetsas štatā, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
Glostera pilsēta ASV (_Gloucester_), Masačūsetsas štatā, 29600 iedzīvotāju (2014. g.)
Heiverila Pilsēta ASV (_Haverhill_), Masačūsetsas štatā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.).
Lemstera pilsēta ASV (_Leominster_), Masačūsetsas štatā, 41150 iedzīvotāju (2014. g.)
Mančestra pilsēta ASV (_Manchester_), Misūri štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mančestra pilsēta ASV (_Manchester_), Ņūhempšīras štatā, 110500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mančestra pilsēta ASV (_Manchester_), Tenesī štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mensfīlda pilsēta ASV (_Mansfield_), Ohaio štatā, 46800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mensfīlda pilsēta ASV (_Mansfield_), Teksasas štatā, 62200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mārgeita pilsēta ASV (_Margate_), Floridas štatā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.)
Northemptona pilsēta ASV (_Northampton_), Masačūsetsas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tontona pilsēta ASV (_Taunton_), Masačūsetsas štatā, 56500 iedzīvotāju (2014. g.)
Veimuta pilsēta ASV (_Weymouth_), Masačūsetsas štatā, 55600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vustera pilsēta ASV (_Worcester_), Masačūsetsas štatā, 183000 iedzīvotāju (2014. g.)
Broktona Pilsēta ASV ("Brockton"), Masačūsetsas štatā, 94800 iedzīvotāju (2014. g.).
Keimbridža Pilsēta ASV ("Cambridge"), Massačūsetas štatā, 109700 iedzīvotāju (2014. g.).
Evreta Pilsēta ASV ("Everett"), Masačūsetsas štatā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.).
Folrivera Pilsēta ASV ("Fall River"), Masačūsetsas štatā, 88700 iedzīvotāju (2014. g.).
Fičbērga Pilsēta ASV ("Fitchburg"), Masačūsetsas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.).
Fortmedisona Pilsēta ASV ("Fort Madison"), Aiovas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Franklina Pilsēta ASV ("Franklin"), Masačūsetsas štatā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
Grīnfīlda Pilsēta ASV ("Greenfield"), Massačūsetas štatā, 17350 iedzīvotāju (2014. g.).
Holioka Pilsēta ASV ("Holyoke"), Masačūsetsas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
Lorensa Pilsēta ASV ("Lawrence"), Masačūsetsas štatā, 78200 iedzīvotāju (2014. g.).
Linna Pilsēta ASV ("Lynn"), Masačūsetsas štatā, 92100 iedzīvotāju (2014. g.).
Louela Pilsēta ASV ("Lowell"), Masačūsetsas štatā, 109900 iedzīvotāju (2014. g.).
Meikomba Pilsēta ASV ("Macomb"), Ilinoisas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
Meikona Pilsēta ASV ("Macon"), Džordžijas štatā, Okmalgi krastos, 153700 iedzīvotāju (2014. g.).
Madera Pilsēta ASV ("Madera"), Kalifornijas štatā, 63600 iedzīvotāju (2014. g.).
Medisona Pilsēta ASV ("Madison"), Alabamas štatā, 46450 iedzīvotāju (2014. g.).
Medisona Pilsēta ASV ("Madison"), Indiānas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Medisona Pilsēta ASV ("Madison"), Misisipi štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
Medisona Pilsēta ASV ("Madison"), Ņūdžersijas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
Medisona Pilsēta ASV ("Madison"), Viskonsinas štata administratīvais centrs, 245700 iedzīvotāju (2014. g.).
Medisonvila Pilsēta ASV ("Madisonville"), Kentuki štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
Magalija Pilsēta ASV ("Magalia"), Kalifornijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
Magnolija Pilsēta ASV ("Magnolia"), Ārkanzasas štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
Meifīlda Pilsēta ASV ("Mayfield"), Kentuki štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
Meitlenda Pilsēta ASV ("Maitland"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Moldena Pilsēta ASV ("Malden"), Masačūsetsas štatā, 60800 iedzīvotāju (2014. g.).
Malverna Pilsēta ASV ("Malvern"), Ārkanzasas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mandana Pilsēta ASV ("Mandan"), Ziemeļdakotas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mandvila Pilsēta ASV ("Mandeville"), Luiziānas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Manhatana Pilsēta ASV ("Manhattan"), Kanzasas štatā, 56100 iedzīvotāju (2014. g.).
Manitovoka Pilsēta ASV ("Manitowoc"), Viskonsinas štatā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
Mankeito Pilsēta ASV ("Mankato"), Minesotas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.).
Mantīka Pilsēta ASV ("Manteca"), Kalifornijas štatā, 73500 iedzīvotāju (2014. g.).
Markoailenda Pilsēta ASV ("Marco Island"), Floridas štatā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
Mērieta Pilsēta ASV ("Marietta"), Džordžijas štatā, 60000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mērieta Pilsēta ASV ("Marietta"), Ohaio štatā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
Marina pilsēta ASV ("Marina"), Kalifornijas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Marineta Pilsēta ASV ("Marinette"), Viskonsinas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Meriona Pilsēta ASV ("Marion"), Aiovas štatā, 36800 iedzīvotāju (2014. g.).
Meriona Pilsēta ASV ("Marion"), Ilinoisas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
Meriona Pilsēta ASV ("Marion"), Indiānas štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
Meriona Pilsēta ASV ("Marion"), Ohaio štatā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.).
Mērisvila Pilsēta ASV ("Marysville"), Kalifornijas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Mērisvila Pilsēta ASV ("Marysville"), Ohaio štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mērisvila Pilsēta ASV ("Marysville"), Vašingtonas štatā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mērivila Pilsēta ASV ("Maryville"), Misūri štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mērivila Pilsēta ASV ("Maryville"), Tenesī štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
Mārlboro Pilsēta ASV ("Marlborough"), Masačūsetsas štatā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.).
Mārketa Pilsēta ASV ("Marquette"), Mičiganas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Māršala Pilsēta ASV ("Marshall"), Minesotas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Māršala Pilsēta ASV ("Marshall"), Misūri štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Māršala Pilsēta ASV ("Marshall"), Teksasas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
Māršaltauna Pilsēta ASV ("Marshalltown"), Aiovas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
Māršfīlda Pilsēta ASV ("Marshfield"), Viskonsinas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mārtina Pilsēta ASV ("Martin"), Tenesī štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Martinesa Pilsēta ASV ("Martinez"), Kalifornijas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
Martinsbērga Pilsēta ASV ("Martinsburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
Martinsvila Pilsēta ASV ("Martinsville"), Indiānas štatā, 11750 iedzīvotāju (2014. g.).
Martinsvila Pilsēta ASV ("Martinsville"), Ņūdžersijas štatā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.).
Martinsvila Pilsēta ASV ("Martinsville"), Virdžīnijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Meisonsitija Pilsēta ASV ("Mason City"), Aiovas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
Meisona Pilsēta ASV ("Mason"), Ohaio štatā, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
Masena Pilsēta ASV ("Massena"), Ņujorkas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Masilona Pilsēta ASV ("Massillon"), Ohaio štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.).
Metjūsa Pilsēta ASV ("Matthews"), Ziemeļkarolīnas štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
Matūna Pilsēta ASV ("Mattoon"), Ilinoisas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Momī Pilsēta ASV ("Maumee"), Ohaio štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Momela Pilsēta ASV ("Maumelle"), Ārkanzasas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
Medforda Pilsēta ASV ("Medford"), Masačūsetsas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.).
Melroza Pilsēta ASV ("Melrose"), Masačūsetsas štatā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūbedforda Pilsēta ASV ("New Bedford"), Masačūsetsas štatā, 94800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūberiporta Pilsēta ASV ("Newburyport"), Masačūsetsas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūtona Pilsēta ASV ("Newton"), Masačūsetsas štatā, 88300 iedzīvotāju (2014. g.).
Nortadamsa Pilsēta ASV ("North Adams"), Masačūsetsas štatā, 13350 iedzīvotāju (2014. g.).
Pālmera Pilsēta ASV ("Palmer"), Masačūsetsas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Pitsfīlda Pilsēta ASV ("Pittsfield"), Masačūsetsas štatā, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kvinsi Pilsēta ASV ("Quincy"), Masačūsetsas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentmērisa Pilsēta ASV ("Saint Marys"), Džordžijas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentmērisa Pilsēta ASV ("Saint Marys"), Pensilvānijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentmetjū Pilsēta ASV ("Saint Mathew"), Kentuki štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmarkosa Pilsēta ASV ("San Marcos"), Kalifornijas štatā, 92900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmarkosa Pilsēta ASV ("San Marcos"), Teksasas štatā, 58900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmateo Pilsēta ASV ("San Mateo"), Kalifornijas štatā, 102900 iedzīvotāju (2014. g.).
Santamarija Pilsēta ASV ("Santa Maria"), Kalifornijas štatā, 103400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sūseintmarī Pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Masačūsetsas štatā, 154000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanraizmenora Pilsēta ASV ("Sunrise Manor"), Nevadas štatā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.).
Votervila Pilsēta ASV ("Watertown"), Masačūsetsas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
Bostona Pilsēta ASV, Masačūsetsas štata administratīvais centrs, osta pie Atlantijas okeāna, 655800 iedzīvotāju (2014. g.).
Olberi Pilsēta Austrālijā ("Albury"), Jaundienvidvelsas štata dienvidos, Marejas labajā krastā, 51700 iedzīvotāju (2016. g.).
Makaja Pilsēta Austrālijā ("Mackay"), Kvīnslendas austrumos, osta Koraļļu jūras krastā, 85500 iedzīvotāju (2015. g.).
Meitlenda Pilsēta Austrālijā ("Maitland"), Jaundienvidvelsas austrumos, 67100 iedzīvotāju (2011. g.).
Mauntaiza Pilsēta Austrālijā ("Maunt Isa"), Kvīnslendas rietumos, 22000 iedzīvotāju (2016. g.).
Vagavaga Pilsēta Austrālijā ("Wagga Wagga"), Jaundienvidvelsas dienvidos, pie Marambidži upes, 54000 iedzīvotāju (2016. g.).
Maisava Pilsēta Austrijā ("Maissau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
Manka Pilsēta Austrijā ("Mank"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Mannersdorfa Pilsēta Austrijā ("Mannersdorf am Leithagebirge"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Marhega Pilsēta Austrijā ("Marchegg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Marhtrenka Pilsēta Austrijā ("Marchtrenk"), Augšaustrijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Mariacelle Pilsēta Austrijā ("Mariazell"), Štīrijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
Matersburga Pilsēta Austrijā ("Mattersburg"), Burgenlandes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Matighofena Pilsēta Austrijā ("Mattighofen"), Augšaustrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Mauterne Pilsēta Austrijā ("Mautern an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Masalli Pilsēta Azerbaidžānā ("Masalli"), Lenkorānas zemienē, Vileščajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.).
Gendže Pilsēta Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza ziemeļaustrumu piekājē, 307500 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1804. g. un 1918.-1935. g. saucās - Gjandža, 1804.-1918. g. - Jeļizavetopole, 1935.-1991. g. - Kirovabada.
Maršanfamena pilsēta Beļģijā (_Marche-en-Famenne_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
Māseika Pilsēta Beļģijā ("Maaseik"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.).
Mehelena pilsēta Beļģijā (fr. _Malines_, nl. _Mechelen_, vācu _Mecheln_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 82300 iedzīvotāju (2013. g.)
Malmedī pilsēta Beļģijā (fr., nl. _Malmedy_, vācu _Malmuende_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Maglaja Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Maglaj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
Abaetetuba pilsēta Brazīlijā (_Abaetetuba_), Paras štatā, Atlantijas okeāna Maražo līča krastā, 78000 iedzīvotāju (2010. g.)
Asailandija pilsēta Brazīlijā (_Açailândia_), Maraņaunas štata rietumos
Afua pilsēta Brazīlijā (_Afuǎ_), Paras štatā, Amazone deltā, Maražo salas ziemeļos
Agvaboa pilsēta Brazīlijā (_Água Boa_), Matugrosu štata austrumu daļā
Agvaklara pilsēta Brazīlijā (_Água Clara_), Matugrosu du Sula štatā
Albukerke pilsēta Brazīlijā (_Albuquerque_), Matugrosu du Sulas štata rietumos, Paragvajas labajā krastā
Alkantara pilsēta Brazīlijā (_Alcântara_), Maraņaunas štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna Sanmarkusa līča ziemeļu piekrastē
Alsinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alcinópolis_), Matugrosu du Sulas štata ziemeļu daļā
Altafloresta pilsēta Brazīlijā (_Alta Floresta_), Matugrosu štata ziemeļu daļā
Altuaragvaja pilsēta Brazīlijā (_Alto Araguaia_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
Altuboavista pilsēta Brazīlijā (_Alto Boa Vista_), Matugrosu štata austrumos
Altugarsasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Garças_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
Altuparnaiba pilsēta Brazīlijā (_Alto Parnaíba_), uz Maraņaunas un Pjaui štata robežas
Altutakvari pilsēta Brazīlijā (_Alto Taquari_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
Amambai pilsēta Brazīlijā (_Amambai_), Matugrosu du Sula štata dienvidrietumos
Amaranti du Maranjauna pilsēta Brazīlijā (_Amarante do Maranhāno_), Maranjaunas štata rietumu daļā
Aparesida du Taboadu pilsēta Brazīlijā (_Aparecida do Taboado_), Matugrosu du Sulas štatā, Paranaibas upes rietumu krastā
Apjakasa pilsēta Brazīlijā (_Apiacás_), Matugrosu štata ziemeļu daļā
Akidauana pilsēta Brazīlijā (_Aquidauana_), Matugrosu du Sula štatā
Arami pilsēta Brazīlijā (_Arame_), Maraņaunas štatā
Araputanga pilsēta Brazīlijā (_Araputanga_), Matugrosu štata dienvidrietumu daļā
Arari pilsēta Brazīlijā (_Arari_), Maraņaunas štatā
Arenapolisa pilsēta Brazīlijā (_Arenápolis_), Matugrosu štatā
Aripuanana pilsēta Brazīlijā (_Aripuanã_), Matugrosu štatā, 14000 iedzīvotāju (2020. g.)
Aušiljadora pilsēta Brazīlijā (_Auxiliadora_), Amazonasas štatā, Madeiras labajā krastā
Baramansa Pilsēta Brazīlijā ("Barra Mansa"), Riodežaneiro štatā, Paraibas labajā krastā, 179000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kampugrandi Pilsēta Brazīlijā ("Campo Grande"), Mantugrosu du Sula štata administratīvais centrs, 716000 iedzīvotāju (2007. g.).
Korumba Pilsēta Brazīlijā ("Corumba"), Matugrosu du Sula štatā, osta (izmanto arī Bolīvija) Paragvajas krastā, 103800 iedzīvotāju (2012. g.).
Kujaba Pilsēta Brazīlijā ("Cuiaba"), Matugrosu štata administratīvais centrs, 520000 iedzīvotāju (2007. g.).
Manausa Pilsēta Brazīlijā ("Manaus"), Amazonasas štata administratīvais centrs, jūras osta Riunegru kreisajā krastā, 18 km no ietekas Amazonē, 1612000 iedzīvotāju (2007. g.).
Marilija Pilsēta Brazīlijā ("Marilia"), Sanpaulu štatā, 232000 iezdīvotāju (2015. g.).
Portuveļu Pilsēta Brazīlijā ("Porto Velho"), osta Madeiras labajā krastā, Rondonijas štata administratīvais centrs, 511200 iedzīvotāju (2016. g.).
Prezidenti Dutra pilsēta Brazīlijā ("Presidente Dutra"), Maraņaunas štatā, 185900 iedzīvotāju (2006. g.)
Riunegru Pilsēta Brazīlijā ("Rio Negro"), Matugrosu du Sula štatā, <10000 iedzīvotāju.
Santamarija Pilsēta Brazīlijā ("Santa Maria"), Riugrandi du Sulas štatā, 246500 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanluisa Pilsēta Brazīlijā ("Sao Luis"), Maranjaunas štata administratīvais centrs, 1012000 iedzīvotāju (2010. g.).
Balsasa pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štatā
Bakabala pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štatā, Mearinas krastos
Bandeirantisa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu du Sula štatā
Altu Aragvaja pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štata dienvidu daļā, Aragvajas augšteces kreisajā krastā
Apiakasa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štata ziemeļos
Bara du Garsasa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štatā, Aragvajas labajā krastā.
Bara du Bugrisa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štatā.
Masejo Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Maceio"), Alagoasas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1089000 iedzīvotāju (2007. g.); Maseio.
Makapa Pilsēta Brazīlijas ziemeļu daļā ("Macapa"), Amapas štata administratīvais centrs, jūras osta Amazones kreisajā krastā, 359000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bara du Korda pilsēta Brazīlujā, Maraņaunas štatā.
Madana Pilsēta Bulgārijā ("Madan"), Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Magliža Pilsēta Bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Malko Tirnova pilsēta Bulgārijā ("Malko Tarnovo"), Burgasas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Dimitrovgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
Karno Pilsēta Centrālāfrikas Republikā ("Carnot"), Mambere-Kadei prefektūrā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.).
Baoro pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā
Bvara Pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Nanas-Mamberes prefektūras administratīvais centrs, 40400 iedzīvotāju (2003. g.).
Babva pilsēta Centrālāfrikas Republikas rietumos (_Baboua_), Nana-Mambere prefektūrā
Vinja del Mara pilsēta Čīlē ("Vina del Mar"), Valpariso provincē, 324800 iedzīvotāju (2012. g.)
Kurika Pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Curico"), Maules reģionā, 137000 iedzīvotāju (2012. g.).
Talka Pilsēta Čīles centrālajā daļā, Longitudinālajā ielejā, Maules reģiona administratīvais centrs, 192400 iedzīvotāju (2002. g.).
Puntaarenasa Pilsēta Čīles dienvidos ("Punta Arenas"), Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģiona administratīvais centrs, Magelāna šauruma krastā, 116000 iedzīvotāju (2002. g.), 1927.-1938. g. saucās - Magellanaesa.
Emalahleni Pilsēta Dienvidāfrikā ("eMalahleni"), Mpumalanas provincē, 119500 iedzīvotāju (2011. g.).
Mafikena Pilsēta Dienvidāfrikā ("Mafikeng"), Ziemeļrietumu provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2010. g.).
Atomajora pilsēta Dominikānas Republikā (_Hato Mayor_), Haiti salas austrumu daļā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs
Sanfransisko de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā ("San Francisco de Macoris"), 188100 iedzīvotāju (2010. g.)
Abū Suvaira el Mahata pilsēta Ēģiptē (_Abū Ṣuwayr al Maḩațțah_, _Abu Suwayr al Mahattah_), Ismaīlījas muhāfazā
Alemeina pilsēta Ēģiptē (_Al ʻAlamayn_), Matrūhas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā, Vidusjūras Arābu līča krastā
Āšir min Ramadāna pilsēta Ēģiptē (_Madīnat al ‘Āshir min Ramaḑān_), Šerkījas muhāfazas dienvidu daļā
Mellevī Pilsēta Ēģiptes vidienē ("Mallawi"), Nīlas kreisajā krastā, 152200 iedzīvotāju (2012. g.).
Mersāmatrūha Pilsēta Ēģiptes ziemeļrietumos, Matrūhas muhāfazas administratīvais centrs, zvejas osta Vidusjūras krastā, 68300 iedzīvotāju (2011. g.).
Manta Pilsēta Ekvadorā ("Manta"), osta Klusā okeāna krastā, 193000 iedzīvotāju (2003. g.).
Portovjeho Pilsēta Ekvadorā ("Portoviejo"), Manavi provinces administratīvais centrs, 195000 iedzīvotāju (2003. g.).
Baija de Karakesa pilsēta Ekvadorā, Manabi provincē, Klusā okeāna piekrastē
Miciva Pilsēta Eritrejā ("Mits'iwa"), osta Sarkanās jūras krastā, 53000 iedzīvotāju (2012. g.); Masava.
Agere Marjama pilsēta Etiopijā (_Āgere Maryam_), Oromijas kililā
Alubihida pilsēta Filipīnās (_Alubijid_), Mindanao salas ziemeļos, Boholas jūras Makahalaras līča rietumu piekrastē
Aroroja pilsēta Filipīnās (_Aroroy_), Masbates reģionā, Masbates salas ziemeļaustrumos
Kagajana Pilsēta Filipīnās ("Cagayan de Oro"), osta Makalahara līča krastā Mindanao salas ziemeļos, Ziemeļmindanao reģiona administratīvais centrs, 554000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kavite Pilsēta Filipīnās ("Cavite"), Lusonas salas dienvidrietumos, osta Manilas līča krastā, 102800 iedzīvotāju (2015. g.).
Masbate Pilsēta Filipīnās ("Masbate"), tāda paša nosaukuma salas austrumu piekrastē, 95400 iedzīvotāju (2015. g.).
Pasaja Pilsēta Filipīnās ("Pasay"), Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas līča krastā, Manilas dienvidu piepilsēta, 416500 iedzīvotāju (2015. g.).
Kesonsitija Pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 2679400 iedzīvotāju (2007. g.).
Pasiga Pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 617300 iedzīvotāju (2007. g.).
Antipolo Pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 634000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kalookana Pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas piepilsēta, 1378900 iedzīvotāju (2007. g.).
Baluda pilsēta Filipīnās, Masbates salas un provinces rietumu piekrastē
Šerbūra pilsēta Francijā (_Cherbourg-Octeville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manša departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Māntlažolī pilsēta Francijā (_Mantes-la-Jolie_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
Markanbarela pilsēta Francijā (_Marcq-en-Baroeul_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mobēža pilsēta Francijā (_Maubeuge_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmalo pilsēta Francijā (_Saint-Malo_), Bretaņas reģiona Ilas un Vilēnas departamentā, 46300 iedzīvotāju (2010. g.)
Busī Senžorža pilsēta Francijā ("Bussy-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Sēnas un Manras departamentā, Parīzes austrumu piepilsēta, 23300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šalonenšampaņa Pilsēta Francijā ("Châlons-en-Champagne"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 45300 iedzīvotāju (2010. g.).
Šampaņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Champigny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 75500 iedzīvotāju (2010. g.)
Šāma pie Marnas pilsēta Francijā ("Champs-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24400 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatnē Malabrī pilsēta Francijā ("Châtenay-Malabry"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 32100 iedzīvotāju (2010. g.)
Šelle Pilsēta Francijā ("Chelles"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 52800 iedzīvotāju (2010. g.).
Komlavila Pilsēta Francijā ("Combs-la-Ville"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.).
Damarī Lelisa pilsēta Francijā ("Dammarie-les-Lys"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Epernē Pilsēta Francijā ("Épernay"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.).
Lamadlēna Pilsēta Francijā ("La Madeleine"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
Laņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Lagny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Lavāla Pilsēta Francijā ("Laval"), Luāras reģiona Majennas departamentā, 50900 iedzīvotāju (2010. g.).
Lemē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Le Mée-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.)
Lemāna Pilsēta Francijā ("Les Mans"), Luāras reģiona Sartas departamenta administratīvais centrs, 142600 iedzīvotāju (2010. g.).
Leperē pie Marnas pilsēta Francijā ("Les Perreux-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.)
Mezonlafita Pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 22800 iedzīvotāju (2010. g.).
Malakofa Pilsēta Francijā ("Malakoff"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Manoska Pilsēta Francijā ("Manosque"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.).
Mariņāna Pilsēta Francijā ("Marignane"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.).
Martiga Pilsēta Francijā ("Martigues"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
Masī Pilsēta Francijā ("Massy"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.).
Mo Pilsēta Francijā ("Meaux"), Sēnas un Marnas reģiona Ildefransas departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.).
Melēna Pilsēta Francijā ("Melun"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 39600 iedzīvotāju (2010. g.).
Mondemarsāna Pilsēta Francijā ("Mont-de-Marsan"), Akvitānijas reģiona Landas departamentā, 31200 iedzīvotāju (2010. g.).
Neijīsīrmarna Pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.).
Nožānsīrmarna Pilsēta Francijā ("Nogent-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 31600 iedzīvotāju (2010. g.).
Ozuāra Lafarijēra pilsēta Francijā ("Ozoir-la-Ferrière"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
Ponto-Kombo Pilsēta Francijā ("Pontault-Combault"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 35500 iedzīvotāju (2010. g.).
Ruasī Pilsēta Francijā ("Roissy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.).
Rieijmalmezona Pilsēta Francijā ("Rueil-Malmaison"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 79400 iedzīvotāju (2010. g.).
Senmandē Pilsēta Francijā ("Saint-Mandé"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
Senmartēna d'Ēra pilsēta Francijā ("Saint-Martin-d'Hères"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmora Pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Foses"), Marnas labajā krastā, Parīzes dienvidaustrumu piepilsēta, 75700 iedzīvotāju (2007. g.).
Senmordefosē Pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Fossés"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 74800 iedzīvotāju (2010. g.).
Saviņī Letampla pilsēta Francijā ("Savigny-le-Temple"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.)
Torsī Pilsēta Francijā ("Torcy"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilparizī Pilsēta Francijā ("Villeparisis"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.).
Viljē pie Marnas pilsēta Francijā ("Villiers-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
Mezona Alfora pilsēta Francijā (“Maisons-Alfort”), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 52900 iedzīvotāju (2010. g.)
Strasbūra Pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.).
Marseļa Pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju.
Reimsa pilsēta Francijas ziemeļaustrumos ("Reims"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā, 180000 iedzīvotāju (2010. g.)
Arideja pilsēta Grieķijā (_Αριδαία_, _Aridaía_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajosatanasa pilsēta Grieķijā ("Άγιος Αθανάσιος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajospavlosa pilsēta Grieķijā ("Άγιος Παύλος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Eginija pilsēta Grieķijā ("Αιγίνιο/Αιγίνιον"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Aleksandrija pilsēta Grieķijā ("Αλεξάνδρεια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~50 km uz rietumiem no Salonikiem, 14800 iedzīvotāju (2011. g.)
Alistrate pilsēta Grieķijā ("Αλιστράτη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ampelokipa pilsēta Grieķijā ("Αμπελόκηποι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 41000 iedzīvotāju (2011. g.)
Amfipolisa pilsēta Grieķijā ("Αμφίπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.)
Aksupole pilsēta Grieķijā ("Αξιούπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.)
Apollonija pilsēta Grieķijā ("Απολλωνία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vasilika Pilsēta Grieķijā ("Βασιλικά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
Verija Pilsēta Grieķijā ("Βέροια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~60 km uz rietumiem no Salonikiem, nomes administratīvais centrs, 66600 iedzīvotāju (2011. g.).
Janica pilsēta Grieķijā ("Γιαννιτσά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 29800 iedzīvotāju (2011. g.)
Gumenisa pilsēta Grieķijā ("Γουμένισσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Diona pilsēta Grieķijā ("Δίον"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1400 iedzīvotāju (2011. g.)
Edesa pilsēta Grieķijā ("Έδεσσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 18200 iedzīvotāju (2011. g.)
Elefterija-Kordelija pilsēta Grieķijā ("Ελευθέριο-Κορδελιό"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 21600 iedzīvotāju (2011. g.)
Epanome pilsēta Grieķijā ("Επανομή"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.)
Efkarpija pilsēta Grieķijā ("Ευκαρπία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Evosma pilsēta Grieķijā ("Εύοσμος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 52600 iedzīvotāju (2011. g.)
Terme Pilsēta Grieķijā ("Θέρμη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 53200 iedzīvotāju (2011. g.).
Kalamarja pilsēta Grieķijā ("Καλαμαριά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, Soloniku piepilsēta, 91300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kalandra pilsēta Grieķijā ("Καλάνδρα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 670 iedzīvotāju (2011. g.)
Kasandreja pilsēta Grieķijā ("Κασσάνδρεια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2780 iedzīvotāju (2011. g.)
Kilkida pilsēta Grieķijā ("Κιλκίς"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 28700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kolindra pilsēta Grieķijā ("Κολινδρός"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3000 iedzīvotāju (2011. g.)
Korina pilsēta Grieķijā ("Κορινός"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.)
Kufalja pilsēta Grieķijā ("Κουφάλι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Krija Vrise pilsēta Grieķijā ("Κρύα Βρύση"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.)
Lagkada pilsēta Grieķijā ("Λαγκαδάς"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 41100 iedzīvotāju (2011. g.)
Leptokarja pilsēta Grieķijā ("Λεπτοκαρυά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
Litohora pilsēta Grieķijā ("Λιτόχωρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
Lutrohore pilsēta Grieķijā ("Λουτροχώρι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 460 iedzīvotāju (2011. g.)
Menemeni pilsēta Grieķijā ("Μενεμένη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, Saloniku piepilsēta, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
Nausa pilsēta Grieķijā ("Νάουσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 32500 iedzīvotāju (2011. g.)
Neamudanja pilsēta Grieķijā ("Νέα Μουδανιά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Neapotedaja pilsēta Grieķijā ("Νέα Ποτείδαια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 900 iedzīvotāju (2011. g.)
Neapole pilsēta Grieķijā ("Νεάπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 30300 iedzīvotāju (2011. g.)
Nigrita pilsēta Grieķijā ("Νιγρίτα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.)
Olimpiake Akte pilsēta Grieķijā ("Ολυμπιακή Ακτή"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 320 iedzīvotāju (2011. g.)
Ormilija pilsēta Grieķijā ("Ορμύλια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.)
Uranupole Pilsēta Grieķijā ("Ουρανούπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 960 iedzīvotāju (2011. g.).
Panorama pilsēta Grieķijā ("Πανόραμα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.)
Pefkohore pilsēta Grieķijā ("Πευκοχώρι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1650 iedzīvotāju (2011. g.)
Platamona pilsēta Grieķijā ("Πλαταμώνας"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
Plati pilsēta Grieķijā ("Πλατύ"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.)
Polihne pilsēta Grieķijā ("Πολίχνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 36100 iedzīvotāju (2011. g.)
Polijira pilsēta Grieķijā ("Πολύγυρος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 22000 iedzīvotāju (2011. g.)
Polikastra pilsēta Grieķijā ("Πολύκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Polihrona pilsēta Grieķijā ("Πολύχρονο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1060 iedzīvotāju (2011. g.)
Pidna pilsēta Grieķijā ("Πύδνα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.)
Pilaja pilsēta Grieķijā ("Πυλαία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 22700 iedzīvotāju (2011. g.)
Rodoliva Pilsēta Grieķijā ("Ροδoλίβος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
Seres Pilsēta Grieķijā ("Σέρρες"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 76200 iedzīvotāju (2011. g.).
Sidirokastra Pilsēta Grieķijā ("Σιδηρόκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
Sikes Pilsēta Grieķijā ("Συκιές"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 37800 iedzīvotāju (2011. g.).
Torone Pilsēta Grieķijā ("Τορώνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
Halastra pilsēta Grieķijā ("Χαλάστρα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.)
Halkidona pilsēta Grieķijā ("Χαλκηδόνα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 33700 iedzīvotāju (2011. g.)
Haniotisa pilsēta Grieķijā ("Χανιώτης/Χανιώτη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 970 iedzīvotāju (2011. g.)
Hortjatisa pilsēta Grieķijā ("Χορτιάτης"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 12900 iedzīvotāju (2011. g.)
Oreokastra pilsēta Grieķijā ("Ωραιόκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.)
Arnaja Pilsēta Grieķijā, Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
Saloniki pilsēta Grieķijas ziemeļos (_Θεσσαλονίκη_), Centrālās Maķedonijas perifērijas administratīvais centrs, osta Egejas jūras Termes līča krastā, 790800 iedzīvotāju (2011. g.)
Katerine pilsēta Grieķijas ziemeļu daļā ("Κατερίνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, netālu no Termes līča rietumu krasta, 85800 iedzīvotāju (2015. g.)
Bolnisi Pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, Mašaveras krastā, rajona administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Tamunenga Pilsēta Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 10800 iedzīvotāju (2000. g.).
Mangilau Pilsēta Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 7790 iedzīvotāju (2000. g.).
Sentana Pilsēta Gvadelupā ("Sainte-Anne"), Francijas aizjūras departamentā, Mazajās Antiļu salās, 24200 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanmarkosa Pilsēta Gvatemalā ("San Marcos"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2002. g.).
Apatu pilsēta Gviānā (_Apatou_), Maroni upes labajā krastā
Maturī Pilsēta Gviānā ("Matoury"), Francijas aizjūras reģionā, Kajennas piepilsēta, 28100 iedzīvotāju (2010. g.).
Senlorāndimaroni Pilsēta Gviānā ("Saint-Laurent-du-Maroni"), Francijas aizjūras departamentā, atrodas pie Maroni upes grīvas, 38400 iedzīvotāju (2010. g.).
Beli Manastira pilsēta Horvātijā ("Beli Manastir"), Osijekas-Baraņas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Makarska Pilsēta Horvātijā ("Makarska"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
Mali Lošiņa pilsēta Horvātijā ("Mali Lošinj"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Marofa pilsēta Horvātijā ("Novi Marof"), Varaždinas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
Mārdu pilsēta Igaunijā ("Maardu"), Harju apriņķī, Tallinas piepilsēta, 17500 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1980. g.
Ačalpura pilsēta Indijā (_Achalpur_), Mahārāštras štata ziemeļos
Agara pilsēta Indijā (_Agar_), Madhja Pradēšas štata rietumu daļā
Ahmadpura pilsēta Indijā (_Ahmadpur_), Mahārāštras štatā
Adžaigarha pilsēta Indijā (_Ajaigarh_), Madhja Pradēšas štata ziemeļu daļā
Akalkota pilsēta Indijā (_Akalkot_), Mahārāštras štata dienvidu daļā
Akota pilsēta Indijā (_Akot_), Mahārāštras štata ziemeļu daļā
Alāpalli pilsēta Indijā (_Alāpalli_), Madhja Pradēšas štata dienvidos
Alībāga pilsēta Indijā (_Alībāg_), Mahārāštras štatā, Arābijas jūras piekrastē
Aliradžpura pilsēta Indijā (_Aliraipur_), Madhja Pradēšas štata dienvidrietumos
Alota pilsēta Indijā (_Alot_), Madhjas Pradēšas štata ziemeļrietumu daļā
Amalnera pilsēta Indijā (_Amalner_), Mahārāštras štata ziemeļu daļā
Amāngandža pilsēta Indijā (_Amāngani_), Madhja Pradēšas štatā
Amarkantaka pilsēta Indijā (_Amarkantak_), Madhja Pradēšas štata austrumos
Amarnātha pilsēta Indijā (_Amarnāth_), Mahārāštras štatā, Mumbajas (Bombejas) piepilsēta
Amarpātana pilsēta Indijā (_Amarpātan_), Madhja Pradēšas štata austrumu daļā
Amarvāra pilsēta Indijā (_Amarwāra_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā
Ambada pilsēta Indijā (_Ambad_), Mahārāštras štatā
Ambāha pilsēta Indijā (_Ambāh_), Madhja Pradēšas štata ziemeļos
Ambādžogāji pilsēta Indijā (_Ambājogāi_), Mahārāštras štatā
Amla pilsēta Indijā (_Amla_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā
Andžada pilsēta Indijā (_Anjad_), Madhja Pradēšas štata dienvidrietumu daļā
Andžangaona pilsēta Indijā (_Anjangaon_), Mahārāštras štata ziemeļu daļā
Anūppura pilsēta Indijā (_Anūppur_), Madhja Pradēšas štata austrumos
Arvi pilsēta Indijā (_Arvi_), Mahāāštras štata ziemeļaustrumu daļā
Ašoknagara pilsēta Indijā (_Ashoknagar_), Madhja Pradēšas štatā
Āšta pilsēta Indijā (_Āshta_), Madhja Pradēšas štatā
Badlapura pilsēta Indijā (_Badlapur_), Mahārāštras štata rietumu daļā
Badnāvara pilsēta Indijā (_Badnāwar_), Madhja Pradēšas štata rietumu daļā
Mahbūbnagara pilsēta Indijā (_Mahbūbnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 222600 iedzīvotāju (2011. g.)
Mančerāla pilsēta Indijā (_Mancherāl_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 110000 iedzīvotāju (2011. g.)
Dulija Pilsēta Indijā ("Dhulia"), Mahārāštras štata ziemeļu daļā.
Kolhāpūra Pilsēta Indijā ("Kolhāpur"), Mahārāštras štatā, Rietumgatu austrumu nogāzē, 889900 iedzīvotāju (2011. g.).
Mačilīpatanama Pilsēta Indijā ("Machilīpattanam"), Andhra Pradēšas štatā, osta Bengālijas līča krastā, 169900 iedzīvotāju (2011. g.).
Marmagao Pilsēta Indijā ("Marmagao", "Vasco da Gama"), Goa štatā, Arābijas jūras piekrastē, 100000 iedzīvotāju (2011. g.).
Solāpura Pilsēta Indijā ("Solāpur"), Mahārāštras štatā, 951100 iedzīvotāju (2011. g.).
Udžaina Pilsēta Indijā ("Ujjain"), Madhja Pradēšas štata rietumos, izveidojusies ~VII gs. p. m. ē., 451700 iedzīvotāju (2011. g.).
Ulasnagara Pilsēta Indijā ("Ulhasnagar"), Mahārāštras štatā, Mumbajas ziemeļaustrumu piepilsēta, 506900 iedzīvotāju (2011. g.).
Imphāla Pilsēta Indijā, Asamas kalnu ielejā, Manipuras krastos, Manipuras štata administratīvais centrs, 268000 iedzīvotāju (2016. g.).
Maisūru pilsēta Indijā, Karnātakas štata dienvidu daļā, 920500 iedzīvotāju (2011. g.); Maisura
Banda pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Čhatarpura pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Katnī pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Mandla pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Rīva pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Singrauli pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Bamhni pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štata austrumu daļā
Baihara pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štatā
Bhopāla pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štata administratīvais centrs, 1745000 iedzīvotāju (2011. g.)
Gvālijara pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štata ziemeļos, 1070000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bāmora pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štata ziemeļu daļā
Džabalpura pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štatā, 1270000 iedzīvotāju (2011. g.)
Indaura pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štatā, 1994000 iedzīvotāju (2011. g.)
Ballālpura pilsēta Indijā, Mahārāštras štata austrumos
Thāne pilsēta Indijā, Mahārāštras štata rietumos, Mumbajas piepilsēta, 1870000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bālāpura pilsēta Indijā, Mahārāštras štata ziemeļu daļā
Šambhadžinagara pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 1180000 iedzīvotāju (2001. g.); Aurangābāda
Nāgpura pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 2410000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mira Bhajandara pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 520300 iedzīvotāju (2001. g.)
Amrāvatī Pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 549400 iedzīvotāju (2001. g.).
Bhivandi Pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 598700 iedzīvotāju (2001. g.).
Navimumbaja Pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 703900 iedzīvotāju (2001. g.).
Pimpri-Činčvada Pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, Punes piepilsēta, 1006400 iedzīvotāju (2001. g.).
Silčara pilsēta Indijā, Manipuras štata rietumos
Kataka pilsēta Indijas austrumos, Odišas (līdz 2011. g. - Orisas) štatā, Mahanadi labajā krastā, 535100 iedzīvotāju (2001. g.)
Ālapuža pilsēta Indijas dienvidos (_Alappuzha_), Keralas štatā, osta Malabaras krastā, 174000 iedzīvotāju (2011. g.); Allepi
Tūtukuti Pilsēta Indijas dienvidos ("Thoothukudi"), Tamilnādas štatā, osta Mannāras krastā, 410800 iedzīvotāju (2012. g.).
Čennai pilsēta Indijas dienvidos, osta Bengālijas līča krastā, Tamilnadas štata administratīvais centrs, 4,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1996. g saucās - Madrasa
Mālegaona Pilsēta Indijas rietumos ("Malegaon"), Mahārāštras štatā, Girnas krastos, 471000 iedzīvotāju (2011. g.).
Pune pilsēta Indijas rietumos Mahārāštras štatā, 3120000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mumbaja pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata centrs, osta Arābijas jūras krastā, aizņem Bombejas un Sosetas salas dienvidu daļu, ko ar cietzemi savieno dambji, viena no lielākajām pasaules pilsētām - 13 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1995. g. saucās Bombeja
Nāšika pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata ziemeļrietumos, 1486000 iedzīvotāju (2011. g.)
Ahmadnagara pilsēta Indijas rietumu daļā (_Ahmadnagar_), Mahārāštras štatā, 351000 iedzīvotāju (2011. g.)
Akola pilsēta Indijas vidienē (_Akola_), Mahārāštras štatā, 427000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bālāghāta pilsēta Indijas vidienē, Madhja Pradēšas štatā, Vaingangas kreisajā krastā, 84260 iedzīvotāju (2011. g.)
Bhandāra Pilsēta Indijas vidienē, Mahārāštras štatā, Vaingangas labajā krastā, 91850 iedzīvotāju (2011. g.).
Ambuntena pilsēta Indonēzijā (_Ambunten_), Austrumjavas provinces Maduras salas ziemeļos, Javas jūras piekrastē
Babana pilsēta Indonēzijā (_Babana_), Sulavesi salas rietumos, Makasaras šauruma piekrastē, Rietumsulavesi štatā
Bagansiapiapi pilsēta Indonēzijā (_Bagansiapiapi_), Riau provinzes ziemeļaustrumu daļā, Sumatras salas austrumos pie Malakas šauruma
Madiuna Pilsēta Indonēzijā ("Madiun"), Javas salas vidusdaļā, 175800 iedzīvotāju (2015. g.).
Magelanga Pilsēta Indonēzijā ("Magelang"), Javas salas vidienē, 118200 iedzīvotāju (2010. g.).
Makasara Pilsēta Indonēzijā ("Makassaar"), osta Sulavesi dienvidrietumu piekrastē, Dienvidsulavesi provinces administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.).
Manokvari Pilsēta Indonēzijā ("Manokvari"), Rietumpapua provinces administratīvais centrs, 136300 iedzīvotāju (2010. g.).
Probolingo Pilsēta Indonēzijā ("Probolinggo"), Javas salas austrumos, cukura izvedosta Maduras šauruma krastā, 217000 iedzīvotāju (2012. g.).
Medana Pilsēta Indonēzijā (indon. val. "Medan"), Sumatras salas ziemeļaustrumos, 24 km no Indijas okeāna Malakas šauruma, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Surabaja Pilsēta Indonēzijā (indon. val. "Surabaya"), Javas salā, Austrumjavas provinces administratīvais centrs, osta Maduras šauruma krastā, 2611500 iedzīvotāju (2005. g.).
Bankalana pilsēta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Maduras salas rietumu galā
Balikpapana Pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, naftas izvedosta Makasaras šauruma krastā, 701000 iedzīvotāju (2014. g.).
Alāmarvdašta pilsēta Irānā (_‘Alā’ Marvdasht_), Fārsas ostāna dienvidrietumu daļā
Arāka pilsēta Irānā (_Arāk_), Markazī ostāna administratīvais centrs, 446800 iedzīvotāju (2006. g.)
Āštijāna pilsēta Irānā (_Āshtīān_), Markazī ostānā
Āstāne pilsēta Irānā (_Āstāneh_), Markazī ostāna dienvidrietumu daļā
Bāgemaleka pilsēta Irānā (_Bāgh-e Malek_), Hūzestānas ostāna austrumu daļā
Masdžedsoleimāna Pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Masjed Soleymān"), Hūzestānas ostānā, 103400 iedzīvotāju (2012. g.).
Mešheda Pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Mashhad"), Kešefrūdas ielejā, Rezāvi Horasāna ostāna administratīvais centrs, 2766000 iedzīvotāju (2011. g.).
Marāge Pilsēta Irānas ziemeļrietumos ("Marāgheh"), \~35 km uz austrumiem no Urmijas ezera, 162300 iedzīvotāju (2011. g.).
Kilraša pilsēta Īrijā (_Kilrush_), Mansteras provincē, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Kilrīša
Makrūma pilsēta Īrijā (_Macroom_), Korkas grāfistē, 3700 iedzīvotāju (2011. g.); Muēhromta
Melova pilsēta Īrijā (_Mallow_), Korkas grāfistē, 8600 iedzīvotāju (2011. g.); Mola.
Midltona pilsēta Īrijā (_Midleton_), Mansteras provincē, 3730 iedzīvotāju (2011. g.)
Meinūta Pilsēta Īrijā (angļu val. "Maynooth", īru val. "Maigh Nuad"), Lensteras provincē, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
Kasāno Manjago pilsēta Itālijā (_Cassano Magnago_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Čezāno Maderno pilsēta Itālijā (_Cesano Maderno_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
La Madalēna pilsēta Itālijā (_La Maddalena_), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Luino pilsēta Itālijā (_Luino_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Lago Madžores ezera austrumu krastā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Malnate pilsēta Itālijā (_Malnate_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Verbānija pilsēta Itālijā (_Verbania_), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā, 30300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačetūra Pilsēta Itālijā ("Accettura"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 1940 iedzīvotāju (2014. g.).
Ankona Pilsēta Itālijā ("Ancona"), Markes reģiona un Ankonas provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 100300 iedzīvotāju (2014. g.).
Azola Pilsēta Itālijā ("Asola"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
Aulla Pilsēta Itālijā ("Aulla"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Belārija-Idžea Marina pilsēta Itālijā ("Bellaria-Igea Marina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Belvedere Maritimo pilsēta Itālijā ("Belvedere Marittimo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bernalda Pilsēta Itālijā ("Bernalda"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
Bočolo Pilsēta Itālijā ("Bozzolo"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalji Pilsēta Itālijā ("Cagli"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kamerīno Pilsēta Itālijā ("Camerino"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
Karrāra Pilsēta Itālijā ("Carrara"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 64400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kartočeto Pilsēta Itālijā ("Cartoceto"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastelgofredo Pilsēta Itālijā ("Castel Goffredo"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastelmadžore Pilsēta Itālijā ("Castel Maggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastelfidardo Pilsēta Itālijā ("Castelfidardo"), Markes reģiona Ankonas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastelplanio Pilsēta Itālijā ("Castelplanio"), Markes reģiona Ankonas provincē, 3540 iedzīvotāju (2014. g.).
Čingoli Pilsēta Itālijā ("Cingoli"), Marke reģiona Mačeratas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Čiro Marina pilsēta Itālijā ("Cirò Marina"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Čivitanova Marke pilsēta Itālijā ("Civitanova Marche"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 40500 iedzīvotāju (2014. g.)
Korinaldo Pilsēta Itālijā ("Corinaldo"), Markes reģiona Ankonas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kurtatone Pilsēta Itālijā ("Curtatone"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
Fabriāno Pilsēta Itālijā ("Fabriano"), Markes reģiona Ankonas provincē, 37000 iedzīvotāju (2014. g.).
Fano Pilsēta Itālijā ("Fano"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.).
Fermo Pilsēta Itālijā ("Fermo"), Markes reģionā, provinces administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ferandīna Pilsēta Itālijā ("Ferrandina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
Fivičāno Pilsēta Itālijā ("Fivizzano"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
Fosombrone Pilsēta Itālijā ("Fossombrone"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Frankavilla al Mare pilsēta Itālijā ("Francavilla al Mare"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Gabiče Mare pilsēta Itālijā ("Gabicce Mare"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Džoioza Marea pilsēta Itālijā ("Gioiosa Marea"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Grasāno Pilsēta Itālijā ("Grassano"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Grotamare Pilsēta Itālijā ("Grottammare"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
Grotole Pilsēta Itālijā ("Grottole"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
Jezi Pilsēta Itālijā ("Iesi"), Markes reģiona Ankonas provincē, 40400 iedzīvotāju (2014. g.).
Irsīna Pilsēta Itālijā ("Irsina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
Loreto Pilsēta Itālijā ("Loreto"), Markes reģiona Ankonas provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
Luko dei Marsi pilsēta Itālijā ("Luco dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mačerata Pilsēta Itālijā ("Macerata"), Markes reģionā, provinces administratīvais centrs, 42100 iedzīvotāju (2014. g.).
Makomēra Pilsēta Itālijā ("Macomer"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
Madaloni Pilsēta Itālijā ("Maddaloni"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
Madženta Pilsēta Itālijā ("Magenta"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
Maljāno Sabina pilsēta Itālijā ("Magliano Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Malje Pilsēta Itālijā ("Maglie"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
Maiori Pilsēta Itālijā ("Maiori"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
Malo pilsēta Itālijā ("Malo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mančāno Pilsēta Itālijā ("Manciano"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Mandello del Lario pilsēta Itālijā ("Mandello del Lario"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mandūrija Pilsēta Itālijā ("Manduria"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.).
Manerbio Pilsēta Itālijā ("Manerbio"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
Manfredonija Pilsēta Itālijā ("Manfredonia"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 56300 iedzīvotāju (2014. g.).
Maniago Pilsēta Itālijā ("Maniago"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Manopello Pilsēta Itālijā ("Manoppello"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Mantuja Pilsēta Itālijā ("Mantova"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 47200 iedzīvotāju (2014. g.).
Maranello Pilsēta Itālijā ("Maranello"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Marāno Vinčentīno pilsēta Itālijā ("Marano Vincentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Maratea Pilsēta Itālijā ("Maratea"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Marčianīze Pilsēta Itālijā ("Marcianise"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
Margerita di Savoja pilsēta Itālijā ("Margherita di Savoia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Marjāno Komense pilsēta Itālijā ("Mariano Comense"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mariljāno Pilsēta Itālijā ("Marigliano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
Marineo Pilsēta Itālijā ("Marineo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Marīno Pilsēta Itālijā ("Marino"), Lacio reģiona Romas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
Marostika Pilsēta Itālijā ("Marostica"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
Marsala Pilsēta Itālijā ("Marsala"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
Maršāno Pilsēta Itālijā ("Marsciano"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Marsiko Nuovo pilsēta Itālijā ("Marsico Nuovo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Marsikovetere Pilsēta Itālijā ("Marsicovetere"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
Martāno Pilsēta Itālijā ("Martano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Martinjāno Pilsēta Itālijā ("Martignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Martīna Franka pilsēta Itālijā ("Martina Franca"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
Martinendžo Pilsēta Itālijā ("Martinengo"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Martinsikuro Pilsēta Itālijā ("Martinsicuro"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
Marcaboto Pilsēta Itālijā ("Marzabotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Maskali Pilsēta Itālijā ("Mascali"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
Maskaluča Pilsēta Itālijā ("Mascalucia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
Masa Pilsēta Itālijā ("Massa"), Toskānas reģiona ziemeļu daļā, Masas-Karrāras provincē, 68900 iedzīvotāju (2014. g.).
Masafra Pilsēta Itālijā ("Massafra"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
Masaroza Pilsēta Itālijā ("Massarosa"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
Matelika Pilsēta Itālijā ("Matelica"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Matēra Pilsēta Itālijā ("Matera"), Bazilikatas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60000 iedzīvotāju (2014. g.).
Matīno Pilsēta Itālijā ("Matino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Matināta Pilsēta Itālijā ("Mattinata"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Madzāra del Vallo pilsēta Itālijā ("Mazara del Vallo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.)
Macarīno Pilsēta Itālijā ("Mazzarino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Miljoniko Pilsēta Itālijā ("Miglionico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
Montalbāno Joniko pilsēta Itālijā ("Montalbano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Montalto della Marke pilsēta Itālijā ("Montalto delle Marche"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekasiāno Pilsēta Itālijā ("Montecassiano"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
Montezāno sulla Marčellāna pilsēta Itālijā ("Montesano sulla Marcellana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Monteskaljozo Pilsēta Itālijā ("Montescaglioso"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
Nova Siri pilsēta Itālijā ("Nova Siri"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ofida Pilsēta Itālijā ("Offida"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ozimo Pilsēta Itālijā ("Osimo"), Markes reģiona Ankonas provincē, 34500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ostra Pilsēta Itālijā ("Ostra"), Markes reģiona Ankonas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Pergola Pilsēta Itālijā ("Pergola"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Pezāro Pilsēta Itālijā ("Pesaro"), Markes reģionā, Pezāro un Urbīno provinces administratīvais centrs, 94600 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjedimonte Mateze pilsēta Itālijā ("Piedimonte Matese"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pističi Pilsēta Itālijā ("Pisticci"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
Polikoro Pilsēta Itālijā ("Policoro"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
Poligjāno a Mare pilsēta Itālijā ("Polignano a Mare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pomariko Pilsēta Itālijā ("Pomarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
Pontremoli Pilsēta Itālijā ("Pontremoli"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
Portosantelpidio Pilsēta Itālijā ("Porto Sant'Elpidio"), Markes reģiona Fermo provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
Rekanati Pilsēta Itālijā ("Recanati"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ripatransone Pilsēta Itālijā ("Ripatransone"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
Rotondella Pilsēta Itālijā ("Rotondella"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2650 iedzīvotāju (2014. g.).
Salandra Pilsēta Itālijā ("Salandra"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
Saltāra Pilsēta Itālijā ("Saltara"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanbenedeto dei Marsi pilsēta Itālijā ("San Benedetto dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sangregorio Magno pilsēta Itālijā ("San Gregorio Magno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarčello Pistoiēze pilsēta Itālijā ("San Marcello Pistoiese"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarko Ardžentāno pilsēta Itālijā ("San Marco Argentano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarko Lamisā pilsēta Itālijā ("San Marco in Lamis"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmartīno Sikomerio pilsēta Itālijā ("San Martino Siccomario"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarcāno di Sandžuzepe pilsēta Itālijā ("San Marzano di San Giuseppe"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarcāno sul Sarno pilsēta Itālijā ("San Marzano sul Sarno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmauro Torinēze pilsēta Itālijā ("San Mauro Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanseverīno Marke pilsēta Itālijā ("San Severino Marche"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Santelpidio a Mare pilsēta Itālijā ("Sant'Elpidio a Mare"), Markes reģiona Fermo provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamargerita di Beliče pilsēta Itālijā ("Santa Margherita di Belice"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamargerita Ligūre pilsēta Itālijā ("Santa Margherita Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarija Kapuja Vetere pilsēta Itālijā ("Santa Maria Capua Vetere"), Kampānijas reģiona Kazetras provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarija di Likodija pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Licodia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarija di Sala pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Sala"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarina pilsēta Itālijā ("Santa Marina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarinella pilsēta Itālijā ("Santa Marinella"), Lacio reģiona Romas provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Saso Markoni pilsēta Itālijā ("Sasso Marconi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sasoferrato Pilsēta Itālijā ("Sassoferrato"), Markes reģiona Ankonas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Skancāno Joniko pilsēta Itālijā ("Scanzano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Skurkola Marsikāna pilsēta Itālijā ("Scurcola Marsicana"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sellija Marina pilsēta Itālijā ("Sellia Marina"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Senigallija Pilsēta Itālijā ("Senigallia"), Markes reģiona Ankonas provincē, 45000 iedzīvotāju (2014. g.).
Solferīno Pilsēta Itālijā ("Solferino"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
Soverato Marīna pilsēta Itālijā ("Soverato Marina"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovērija Mannelli pilsēta Itālijā ("Soveria Mannelli"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Stiljāno Pilsēta Itālijā ("Stigliano"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sudzāra Pilsēta Itālijā ("Suzzara"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Tolentīno Pilsēta Itālijā ("Tolentino"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
Treja Pilsēta Itālijā ("Treia"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
Trikariko Pilsēta Itālijā ("Tricarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
Tursi Pilsēta Itālijā ("Tursi"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Urbīno Pilsēta Itālijā ("Urbino"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
Viadāna Pilsēta Itālijā ("Viadana"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vietri sul Mare pilsēta Itālijā ("Vietri sul Mare"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vigarano Mainarda pilsēta Itālijā ("Vigarano Mainarda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Villafranka Lunidžānā pilsēta Itālijā ("Villafranca in Lunigiana"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastiljone delle Stivjēre pilsēta Itālijā (“Castiglione delle Stiviere”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Marano di Napoli pilsēta Itālijā (“Marano di Napoli”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 57200 iedzīvotāju (2014. g.)
Marina di Džoiza Jonika pilsēta Itālijā (“Marina di Gioiosa Ionica”), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Masa e Kocile pilsēta Itālijā (“Massa e Cozzile”), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Masa Maritima pilsēta Itālijā (“Massa Marittima”), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekjo Madžore pilsēta Itālijā (“Montecchino Maggiore”), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Porto Mantovano pilsēta Itālijā (“Porto Mantovano”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Porto Rekanati pilsēta Itālijā (“Porto Recanati”), Markes reģiona Mačeratas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Porto Sandžordžo pilsēta Itālijā (“Porto San Giorgio”), Markes reģiona Fermo provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Praja a Mare pilsēta Itālijā (“Praia a Mare”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanbenedeto del Tronto pilsēta Itālijā (San Benedetto del Tronto"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.)
Korridonija Pilsēta Itālijā, Markes reģiona Mačeratas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Askoli Pičēno pilsēta Itālijas centrālajā daļā (_Áscoli Piceno_), Markes reģiona provinces administratīvais centrs, 49900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mandevila Pilsēta Jamaikā, Mančestras pagasta administratīvais centrs, 30500 iedzīvotāju (2001. g.).
Maebaši Pilsēta Japānā ("Maebashi"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūras administratīvais centrs, 339700 iedzīvotāju (2015. g.).
Maidzuru Pilsēta Japānā ("Maizuru"), Honsju salā, Japāņu jūras Vakasas līča krastā, 84000 iedzīvotāju (2015. g.).
Macudo Pilsēta Japānā ("Matsudo"), Honsju salā, Edo krastos, Tokijas pavadoņpilsēta, tās ziemeļaustrumos, 483800 iedzīvotāju (2016. g.).
Macue Pilsēta Japānā ("Matsue"), osta Honsju salas rietumu krastā, Šimanes prefektūras administratīvais centrs, 205400 iedzīvotāju (2017. g.).
Macumoto Pilsēta Japānā ("Matsumoto"), Honsju salas centrālajā daļā, Nagano prefektūrā, 241100 iedzīvotāju (2016. g.).
Manukau Pilsēta Jaunzēlandē ("Manukau"), Oklendas dienvidu piepilsēta, osta Tasmāna jūras Manukau līča krastā, 374000 iedzīvotāju (2006. g.).
Pālmerstonnorta Pilsēta Jaunzēlandē ("Palmerston North"), Ziemeļsalā, Manavatū/Fananui reģiona administratīvais centrs, 76000 iedzīvotāju (2006. g.).
Mangeri Pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta.
Manurevu Pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta.
Fīldinga pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalas dienvidu daļā, Manavatū reģionā
Santamarija Pilsēta Kaboverdes Republikā ("Santa Maria"), Salas salas dienvidu piekrastē, 17200 iedzīvotāju (2005. g.).
Aklavika pilsēta Kanādā (_Aklavik_), Ziemeļrietumu Teritoriju ziemeļrietumu daļā, pie Makenzi grīvas kreisā atzara
Arborga pilsēta Kanādā (_Arborg_), Manitobas provinces dienvidu daļā
Bēkomo Pilsēta Kanādā ("Baie-Comeau"), Kvebekas provincē, labības izvedosta Sentlorensas kreisajā krastā, pie Manikuagānas ietekas, 22100 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1936. g.
Čērčila Pilsēta Kanādā ("Churchill"), Manitobā, pie tāda paša nosaukuma upes grīvas, osta Hudzona līča rietumu krastā, \~4000 iedzīvotāju.
Flinflona Pilsēta Kanādā ("Flin Flon"), Manitobas provinces rietumos, 5600 iedzīvotāju (2011. g.).
Sūseintmarī Pilsēta Kanādā ("Sault Sainte Marie"), Ontārio provincē, pie ASV robežas, 75100 iedzīvotāju (2011. g.).
Vinipega Pilsēta Kanādā ("Winnipeg"), Redriveras krastos, Manitobas provinces administratīvais centrs, 641500 iedzīvotāju (2006. g.).
Aktau pilsēta Kazahstānā (_Aqtaw_), Manghistau apgabala administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g., līdz 1964. g. saucās Aktava, 1964.-1992. g. - Ševčenko
Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos
Žanaezena Pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, 107450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
Fortševčenko Pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Kaspijas jūras krastā, Karaghanas pussalas galā, 5360 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1899 g.
Malindi Pilsēta Kenijā ("Malindi"), osta Indijas okeāna krastā, 53800 iedzīvotāju (1999. g.).
Marsabita Pilsēta Kenijā ("Marsabit"), Austrumu provincē, 5000 iedzīvotāju (2010. g.).
Barrankabermeha Pilsēta Kolumbijā ("Barrancabermeja"), osta Magdalenas labajā krastā, 320000 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1922. g.
Hirardota Pilsēta Kolumbijas centrālajā daļā ("Girardot"), Kundinamarkas departamentā, osta Magdalenas labajā krastā, 102500 iedzīvotāju (2012. g.).
Manisalesa Pilsēta Kolumbijas Republikā ("Manizales"), Centrālās Kordiljeras rietumu nogāzē 2153 m vjl., Kaldasas departamenta administratīvais centrs, 358500 iedzīvotāju (2007. g.).
Santamarta Pilsēta Kolumbijas Republikā, Magdalenas departamenta administratīvais centrs, 407100 iedzīvotāju (2007. g.).
Barrankilja Pilsēta Kolumbijas ziemeļos (sp. val. "Barranquilla"), Atlantiko departamenta administratīvais centrs, jūras un upes osta Magdalenas krastā, 12 km no ietekas Karību jūrā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Kalima Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kalima"), Maniemas provincē, \~20000 iedzīvotāju.
Manono Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Manono"), Tagaņikas provinces dienvidrietumos, \~30000 iedzīvotāju.
Bandundu pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Maji-Ndombes provincē
Mbužimaji Pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidos (angļu val. "Mbuji-Mayi"), Bušimajes krastā, Austrumkasai provinces centrs, 919000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Bakvanga.
Masana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Masan"), Čhanvonas piepilsēta, osta Korejas šauruma Činemana līča krastā, 415800 iedzīvotāju (2007. g.).
Mana Pilsēta Kotdivuārā ("Man"), Diuīmontaņas reģiona administratīvais centrs, 116700 iedzīvotāju (2001. g.).
Bvafle Pilsēta Kotdivuārā, Marahue reģiona administratīvais centrs, 86700 iedzīvotāju (2002. g.).
Ačhojmartana pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā; Teha Marta
Ļantora Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomais apvidū - Jugrā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pokači Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sovetska Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
Jugorska Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 35800 iedzīvotāju (2014. g.).
Pitjaha Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
Langepasa Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurga, 42800 iedzīvotāju (2014. g.).
Radužnija Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
Megiona Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 48900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņagaņa Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 55900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kogalima Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 61000 iedzīvotāju (2014. g.).
Uraja Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Kondas labajā krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņižņevartovska Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, osta Obas labajā krastā, 266000 iedzīvotāju (2014. g.).
Surguta Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, osta Obas labajā krastā, 332300 iedzīvotāju (2014. g.).
Belojarska Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū – Jugrā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
Prohladnija Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Malkas kreisajā krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.).
Susumana Pilsēta Krievijā, Magadanas apgabala rietumos, Bjorjoļohas krastos, pie Magadanas-Jakutskas autotrases, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kozmodemjanska Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Volžska Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
Joškarola Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas administratīvais centrs, 260300 iedzīvotāju (2014. g.).
Zveņigova Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas dienvidaustrumos, piestātne Volgas kreisajā krastā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ožereļje Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Jegorjevska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 71100 iedzīvotāju (2014. g.).
Zaraiska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, Osjotras krastos, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
Voskresenska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Maskavas upes kreisajā krastā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ozjori Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
Stupina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
Puščina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, Okas labajā krastā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
Vereja pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidrietumos, Protvas labajā krastā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ščerbinka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala Novomoskovskas rajonā, 34 km uz dienvidiem no Maskavas, 47500 iedzīvotāju (2017. g.).
Volokolamska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala rietumos, Gorodenkas krastos, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Zveņigoroda Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Maskavas upes krastos, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Podoļska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Pahras krastos, 218500 iedzīvotāju (2014. g.).
Krasnozavodska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļaustrumos, Kuņjas krastos, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Taldoma Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Solņečnogorska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Seņežas ezera krastā, 52800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kļina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Sestras krastos, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
Visokovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļrietumos, Vjazas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
Noginska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 101900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ramenska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 103000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sergijevposada Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.).
Drezna Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Krasnogorska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 132000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ruza Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
Peresveta Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Odincova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 140400 iedzīvotāju (2014. g.).
Žeļeznodorožnija Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 146200 iedzīvotāju (2014. g.).
Elektrostaļa Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 157400 iedzīvotāju (2014. g.).
Goļicina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
Mitišči Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 183200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ļuberci Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 185000 iedzīvotāju (2014. g.).
Koroļova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 187800 iedzīvotāju (2014. g.).
Elektrougļi Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
Rošaļa Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kubinka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2004. g.
Hotjkova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Černogolovka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
Staraja Kupavna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Himki Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 225700 iedzīvotāju (2014. g.).
Apreļevka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Elektrogorska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
Dedovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2014. g.).
Luhovici Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 29700 iedzīvotāju (2014. g.).
Možaiska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ļikina-Duļova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
Šatura Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
Istra Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 35100 iedzīvotāju (2014. g.).
Domodedova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 37 km uz dienvidiem no Maskavas, 108200 iedzīvotāju (2014. g.).
Protvina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
Krasnoznamenska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
Koteļņiki Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 39400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kašira Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.).
Dzeržinska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kļimovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.).
Vidnoje Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 57300 iedzīvotāju (2014. g.).
Frjazina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 58200 iedzīvotāju (2014. g.).
Dmitrova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 64900 iedzīvotāju (2014. g.).
Čehova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 67600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
Dubna Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 74800 iedzīvotāju (2014. g.).
Lobņa Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 82000 iedzīvotāju (2014. g.).
Reutova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 91500 iedzīvotāju (2014. g.).
Dolgoprudnija Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 97500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ščolkova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas krastos, 116400 iedzīvotāju (2014. g.).
Orehovozujeva Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas krastos, 120700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pavlovskijposada Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labajā krastā, 65600 iedzīvotāju (2014. g.).
Žukovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes krastos, 107500 iedzīvotāju (2014. g.).
Litkarina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisajā krastā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.).
Narofominska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Naras krastos, 62300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kurovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Ņerskas krastos, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kolomna Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, osta pie Maskavas upes ietekas Okā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.).
Balašiha Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Pehorkas krastos, 247000 iedzīvotāju (2014. g.).
Serpuhova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Naras ietekas Okā, 127100 iedzīvotāju (2014. g.).
Losinopetrovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Vorjas ietekas Kļazmā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
Jahroma Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas kanāla krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
Broņņici Pilsēta krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas upes labajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
Puškina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 106100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ivantejevka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 66700 iedzīvotāju (2014. g.).
Krasnoarmeiska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Vorjas krastos, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņeftejuganska Pilsēta Krievijā, Nantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 125800 iedzīvotāju (2014. g.).
Jaroslavļa Pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
Mansaniljo Pilsēta Kubā ("Manzanillo"), Granmas provincē, osta Karību jūras Gvakanajas līča krastā, 97000 iedzīvotāju (2002. g.).
Marjanao Pilsēta Kubā ("Marianao"), Meksikas līča krastā, senāk Havanas piepilsēta, tagad municipalitāte Havanas dienvidrietumos, 138000 iedzīvotāju (2004. g.).
Marjela Pilsēta Kubā ("Mariel"), Havanas provincē, osta Meksikas līča krastā, 42500 iedzīvotāju (2004. g.).
Matansasa Pilsēta Kubā ("Matanzas"), provinces administratīvais centrs, osta pie Floridas šauruma, 130400 iedzīvotāju (2006. g.).
Kardenasa Pilsēta Kubā, Matansasas provincē, osta pie Floridas šauruma, 80800 iedzīvotāju (2002. g.).
Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
Maaņšaņa Pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Āņhui provinces austrumu daļā, osta Jandzi labajā krastā, >500000 iedzīvotāju.
Maaņšaņa Pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 443500 iedzīvotāju (2002. g.).
Taipa Pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 41800 iedzīvotāju (2001. g.).
Aomiņa Pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 433700 iedzīvotāju (2006. g.).
Harbina Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Haerbing"), Mandžūrijā, osta Sungari krastos, Heilundzjanas provinces centrs, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Manasa Pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Manas"), Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļu daļā, \~40000 iedzīvotāju.
Zilupe Pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību.
Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
Lubāna Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumos, Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 212 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām un Madonu) un 40 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1992. g., 1958.-1992. g. pilsētciemats, vēstures avotos pirmo reizi minēta 13. gs.
Cesvaine Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Madonas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 180 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām) un 18 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā.
Gulbene Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
Sidra Pilsēta Lībijā ("As Sidrah"), naftas izvedosta Sidras līča krastā, naftas vadi no Mabrukas un Dahras atradnēm, 9200 iedzīvotāju (1995. g.).
Marsalbrēga Pilsēta Lībijā ("Marsā al Buraygah"), naftas izvedosta Vidusjūras Sidras līča krastā, 7000 iedzīvotāju (2006. g.).
Serira Pilsēta Lībijas austrumos ("Serir"), naftas atradņu centrs, naftas vads uz Marsaelharigas ostu Vidusjūras krastā.
Bērnli pilsēta Lielbritānijā (_Burnley_), Anglijā, ziemeļos no Mančestras, 73500 iedzīvotāju (2011. g.)
Invernesa pilsēta Lielbritānijā (_Inverness_), Skotijas ziemeļu daļā, osta Marifērta dienvidu krastā un Kaledonijas kanāla ziemeļaustrumu galā, 58000 iedzīvotāju (2011. g.)
Meibltorpa pilsēta Lielbritānijā (_Mablethorpe_), Anglijā, Ziemeļjūras piekrastē
Meidenheda pilsēta Lielbritānijā (_Maidenhead_), Anglijā, uz rietumiem no Londonas, 73400 iedzīvotāju (2017. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Vindzoru u. c. izveidojot Vindzoras un Meidenhedas apgabalu
Mančestra pilsēta Lielbritānijā (_Manchester_), Anglijas rietumos, osta pie kanāla, kas to savieno ar Īrijas jūru, 395000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mensfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Mansfield_), Anglijas vidienē, 99600 iedzīvotāju (2011. g.)
Mārgeita pilsēta Lielbritānijā (_Margate_), Anglijas dienvidaustrumos, kūrorts Ziemeļjūras krastā, 61200 iedzīvotāju (2011. g.)
Oldema pilsēta Lielbritānijā (_Oldham_), Anglijā, Mančestras piepilsēta, 96600 iedzīvotāju (2011. g.)
Stokporta pilsēta Lielbritānijā (_Stockport_), Anglijas vidienē, Mančestras dienvidaustrumu piepilsēta, 136100 iedzīvotāju (2011. g.)
Stretforda pilsēta Lielbritānijā (_Stretford_), Anglijas vidienē, Mančestras kanāla krastos, 46900 iedzīvotāju (2011. g.)
Voringtona pilsēta Lielbritānijā (_Warrington_), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, 208800 iedzīvotāju (2016. g.)
Metloka Pilsēta Lielbritānijā ("Matlock"), Anglijas vidienē, Dārbšīras grāfistes administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
Vestonsjūpermēra pilsēta Lielbritānijā ("Weston-super-Mare"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Bristoles līča piekrastē, 76100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vindzora Pilsēta Lielbritānijā ("Windsor"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 32200 iedzīvotāju (2016. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Meidenhedu ("Maidenhead").
Ģelgaudišķi pilsēta Lietuvā (_Gelgaudiškis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Kazlu Rūda pilsēta Lietuvā (_Kazlų Rūda_), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 6350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Ķībarti pilsēta Lietuvā (_Kybartai_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajonā, 5350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Kudirkas Naumieste pilsēta Lietuvā (_Kudirkos Naumiestis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, Šešupes krastos, 1570 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1668. g.
Marijampole pilsēta Lietuvā (_Marijampolė_), apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Šaķi pilsēta Lietuvā (_Šakiai_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5860 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
Vilkavišķi pilsēta Lietuvā (_Vilkaviškis_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
Virbale pilsēta Lietuvā (_Virbalis_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajona pašvaldībā, 1050 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
Kalvarija pilsēta Lietuvā ("Kalvarija"), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 4100 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
Mažeiķi pilsēta Lietuvā ("Mažeikiai"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 36420 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Seda pilsēta Lietuvā ("Seda"), Telšu apriņķī, Mažeiķu rajona pašvaldībā, Varduvas labajā krastā, 1090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Viekšņi pilsēta Lietuvā ("Viekšniai"), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona pašvaldībā, 1850 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
Maurena Pilsēta Lihtenšteinā ("Mauren"), 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
Ambahikili pilsēta Madagaskarā (_Ambahikily_), Tuliaras provinces rietumu daļā
Ambalavo pilsēta Madagaskarā (_Ambalavao_), Fianaranco provincē
Ambandza pilsēta Madagaskarā (_Ambanja_), Ancinaranas provinces rietumu daļā
Ambatubueni pilsēta Madagaskarā (_Ambatoboeny_), Mahadzangas provincē
Ambatufinandžahana pilsēta Madagaskarā (_Ambatofinandrahana_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā
Ambatulampi pilsēta Madagaskarā (_Ambatolampy_), Antananarivu provincē
Ambatumainti pilsēta Madagaskarā (_Ambatomainty_), Antananarivu provincē
Ambatundžazaka pilsēta Madagaskarā (_Ambatondrazaka_), Tomasinas provincē
Ambatusurača pilsēta Madagaskarā (_Ambatosoratra_), Tomasinas provincē
Ambilube pilsēta Madagaskarā (_Ambilobe_), Ancirananas provincē
Ambosari pilsēta Madagaskarā (_Amboasary_), salas dienvidu piekrastē, Tuliaras provincē
Ambudifutača pilsēta Madagaskarā (_Ambodifotatra_), Tomasinas provincē, Burahā (Sentmarī salā)
Ambuhimahaso pilsēta Madagaskarā (_Ambohimahasoa_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā
Ambuhičalanana pilsēta Madagaskarā (_Ambohitralanana_), Ancirananas provinces dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna krastā
Ambundžumami pilsēta Madagaskarā (_Ambondromamy_), Mahadzangas provincē
Ambusiča pilsēta Madagaskarā (_Ambositra_), Fianaraco provinces ziemeļu daļā
Ampanefena pilsēta Madagaskarā (_Ampanefena_), Ancirananas provinces austrumos
Ampanihi pilsēta Madagaskarā (_Ampanihy_), Tuliaras provinces dienvidrietumu daļā
Amparafaravula pilsēta Madagaskarā (_Amparafaravola_), Tomasinas provinces rietumu daļā
Ampasimanuluča pilsēta Madagaskarā (_Ampasimanolotra_), Tomasinas provincē
Anako pilsēta Madagaskarā (_Anakao_), Tuliaras provincē, Mozambikas šauruma piekrastē
Analalava pilsēta Madagaskarā (_Analalava_), Mahadzangas provincē
Andapa pilsēta Madagaskarā (_Andapa_), Ancirananas provincē
Andilamena pilsēta Madagaskarā (_Andilamena_), Tomasinas provincē
Andžanuvuri pilsēta Madagaskarā (_Andranovory_), Tuliaras provincē
Andžiba pilsēta Madagaskarā (_Andriba_), Mahadzangas provinces dienvidu daļā
Anivuranu Avarača pilsēta Madagaskarā (_Anivorano Avaratra_), Ancirananas provinces ziemeļu daļā
Andziamangirana pilsēta Madagaskarā (_Anjiamangirana_), Mahadzangas provinces ziemeļu daļā
Andzuzurube pilsēta Madagaskarā (_Anjozorobe_), Antananarivu provinces ziemeļrietumu daļā
Ankavandža pilsēta Madagaskarā (_Ankavandra_), Tuliaras provinces ziemeļos
Ankazobu pilsēta Madagaskarā (_Ankazoabo_), Tuliaras provincē
Ankazube pilsēta Madagaskarā (_Ankazobe_), Antananarivu provincē
Ankilimalinika pilsēta Madagaskarā (_Ankilimalinika_), Tuliaras provincē
Anusibe Anala pilsēta Madagaskarā (_Anosibe an’Ala_), Tomasinas provinces dienvidrietumu daļā
Antalaha pilsēta Madagaskarā (_Antalaha_), Ancirananas štata dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna piekrastē
Antanambo Manampuci pilsēta Madagaskarā (_Antanambao-Manampotsi_), Tomasinas provinces dienvidu daļā
Antanifuci pilsēta Madagaskarā (_Antanifotsy_), Antananarivu reģionā, 59000 iedzīvotāju (2001. g.)
Antanimbari pilsēta Madagaskarā (_Antanimbary_), Mahadzangas provinces dienvidu daļā
Antanimura pilsēta Madagaskarā (_Antanimora_), Tuliaras provinces dienvidu daļā
Ancaluva pilsēta Madagaskarā (_Antsalova_), Mahadzangas provinces dienvidos
Ancirabe pilsēta Madagaskarā (_Antsirabe_), Antananarivu reģionā, 186250 iedzīvotāju (2005. g.)
Ancirambazaha pilsēta Madagaskarā (_Antsirambazaha_), Ancirananas provinces rietumu daļā, Be salā
Ancuha pilsēta Madagaskarā (_Antsoha_), Tuliaras provincē
Ancuhihi pilsēta Madagaskarā (_Antsohihy_), Mahadzangas provincē
Arivunimamu pilsēta Madagaskarā (_Arivonimamo_), Antananarivu provincē
Tuamasīna Pilsēta Madagaskarā, Antananarivu reģionā, 186250 iedzīvotāju (2005. g.).
Vuhibinani pilsēta Madagaskarā, Tomasinas provinces austrumos
Tomasina Pilsēta Madagaskarā, Tomasinas reģiona administratīvais centrs, 203500 iedzīvotāju (2005. g.).
Tamatave Pilsēta Madagaskaras austrumu krastā ("Tamatave"), reģiona administratīvais centrs, liela osta, 274700 iedzīvotāju (2013. g.).
Fianaranco Pilsēta Madagaskaras dienvidaustrumos ("Fianarantsoa"), reģiona administratīvais centrs, 165200 iedzīvotāju (2005. g.).
Ambuvumbe pilsēta Madagaskaras dienvidos (_Ambovombe_), Tuliaras reģionā, 57000 iedzīvotāju (2001. g.)
Tuliara Pilsēta Madagaskaras dienvidrietumos, reģiona administratīvais centrs, 114000 iedzīvotāju (2005. g.).
Anciranana pilsēta Madagaskaras ziemeļos (_Antsirariana_), provinces administratīvais centrs, osta Indijas okeāna krastā, 73500 iedzīvotāju (2001. g.)
Mahadzanga Pilsēta Madagaskaras ziemeļrietumos ("Mahajanga"), reģiona administratīvais centrs, 152800 iedzīvotāju (2005. g.).
Sada pilsēta Majotas Departamentālkopienā (Francijas aizjūras kopienā), Indijas okeāna Komoru salu Majotas salā, 7000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kungu Pilsēta Majotas salā, 6700 iedzīvotāju (2007. g.).
Mamudzu Pilsēta Majotas salā, Majotas Departamentālkopienas administratīvais centrs, 6200 iedzīvotāju (2007. g.).
Dzaudzi Pilsēta Majotas salāa, 300 iedzīvotāju (2007. g.).
Pamanzi Pilsēta Majotas salās, 9100 iedzīvotāju (2007. g.).
Aome pilsēta Maksikā (_Ahome_), Sinaloas pavalsts ziemeļrietumos
Alorsetara pilsēta Malaizijā (_Alor Setar_), Malakas pussalas rietumu krastā, Kedahas štata administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ampana pilsēta Malaizijā (_Ampang_), Kualalumpuras piepilsēta, 126500 iedzīvotāju (2000. g.)
Baganserai pilsēta Malaizijā (_Bagan Serai_), Perakas štata ziemeļrietumu daļā
Bahau pilsēta Malaizijā (_Bahau_), Negerisembulanas štatā
Bandarlabuana Pilsēta Malaizijā ("Bandar Labuan"), Labuanas salā, kas atrodas Kalimantānas salas ziemeļrietumu piekrastē, 3300000 iedzīvotāju (2007. g.).
Batu Pahata pilsēta Malaizijā ("Batu Pahat"), Malakas pussalas dienvirietumos, zvejas osta Malakas šauruma piekrastē, 417500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ipoha Pilsēta Malaizijā ("Ipoh"), Perakas štata administratīvais centrs, 657900 iedzīvotāju (2010. g.).
Džohorbahru Pilsēta Malaizijā ("Johor Bahru"), Malakas pussalas dienvidos, Džohoras štata administratīvais centrs, 876000 iedzīvotāju (2006. g.).
Kanara Pilsēta Malaizijā ("Kangar"), Malajas pussalā, Perlisas štata administratīvais centrs, 48900 iedzīvotāju (2005. g.).
Klanga Pilsēta Malaizijā ("Klang"), osta Malakas šauruma krastā, \~120000 iedzīvotāju.
Klana Pilsēta Malaizijā ("Klang"), Selanoras štatā, 276700 iedzīvotāju (2010. g.).
Kota Kinabalu pilsēta Malaizijā ("Kota Kinabalu"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, Sabahas štata administratīvais centrs, 452000 iedzīvotāju (2010. g.)
Kuala Terenganu pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu"), Terenganu štata administratīvais centrs, osta Malakas pussalas austrumu krastā, 250500 iedzīvotāju (2000. g.)
Kučina Pilsēta Malaizijā ("Kuching"), Kalimantānas salā, Saravakas štata administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2010. g.).
Melaka Pilsēta Malaizijā ("Melaka"), štata administratīvais centrs, 149500 iedzīvotāju (2000. g.).
Muara Pilsēta Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalas dienvidrietumos, Džohoras štatā, osta pie Muaras ietekas Malakas šaurumā, 62300 iedzīvotāju (2010. g.).
Penana Pilsēta Malaizijā ("Pinang"), Malakas pussalas rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma salā, Pulaupinanas štata administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2000. g.); Džordžtauna.
Šahalama Pilsēta Malaizijā ("Shah Alam"), Selanoras štata administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.).
Telukintana Pilsēta Malaizijā ("Teluk Intan"), Malakas pussalas rietumos, Perakas štatā, 232800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bandartengara pilsēta Malaizijā, Džohoras štatā, Malakas pussalas dienvidos
Kadžana Pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 207300 iedzīvotāju (2000. g.).
Subandžaja Pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 423300 iedzīvotāju (2000. g.).
Petalindžaja Pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 438100 iedzīvotāju (2000. g.).
Kota Baharu pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas austrumu piekrastē, Kelantanas štata administratīvais centrs, 1718000 iedzīvotāju (2015. g.)
Serembana Pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas dienvidrietumos, Negerisembulanas štata administratīvais centrs, 314500 iedzīvotāju (2010. g.).
Bandarpusatdženka pilsēta Malaizijā, Pahanas štatā
Kuantana Pilsēta Malaizijā, Pahanas štata administratīvais centrs, 354400 iedzīvotāju (2010. g.).
Bandarmuadzamšaha pilsēta Malaizijā, Pahanas štata dienvidaustrumu daļā
Taipina Pilsēta Malaizijā, Perakas štatā, 199300 iedzīvotāju (2000. g.).
Tavau Pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, 145000 iedzīvotāju (2000. g.).
Sandakana Pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, 220000 iedzīvotāju (2000. g.).
Salima Pilsēta Malāvijā, Centrālajā reģionā, 20400 iedzīvotāju (1998. g.).
Kasungu Pilsēta Malāvijā, Centrālajā reģionā, 27800 iedzīvotāju (1998. g.).
Blantaira Pilsēta Malāvijā, Dienvidu reģiona administratīvais centrs, 779000 iedzīvotāju (2007. g.).
Balaka pilsēta Malāvijā, Dienvidu reģiona rietumu daļā
Zomba Pilsēta Malāvijā, Dienvidu reģionā, 113000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mangoči Pilsēta Malāvijā, Dienvidu reģionā, 26600 iedzīvotāju (1998. g.).
Mzuzu Pilsēta Malāvijā, Ziemeļu reģiona administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2007. g.).
Karonga Pilsēta Malāvijā, Ziemeļu reģionā, 27800 iedzīvotāju (1998. g.).
Hitadū Pilsēta Maldīvijas dienvidos, Dekunu provinces administratīvais centrs, 9470 iedzīvotāju (2006. g.).
Fuvahmmulaha Pilsēta Maldīvijas dienvidu daļā, Dekunu provincē, 7640 iedzīvotāju (2006. g.).
Kurludufuši Pilsēta Maldīvijas ziemeļu daļā, Matiuru provinces administratīvais centrs, 7000 iedzīvotāju (2006. g.).
Aite pilsēta Mali Republikā (_Aïté_), Kajesas reģiona ziemeļrietumos
Bafulabe pilsēta Mali Republikā (_Bafoulabė_), Kajesas reģionā, Senegālas kreisajā krastā, pie Bafingas ietekas
Gao Pilsēta Mali Republikā ("Gao"), Nigēras kreisajā krastā, reģiona administratīvais centrs, 52200 iedzīvotāju (2002. g.), IX-XVII gs. Songaji valsts galvaspilsēta.
Kajesa Pilsēta Mali Republikā ("Kayes"), reģiona administratīvais centrs, osta Senegālas kreisajā krastā, 83100 iedzīvotāju (2002. g.).
Tombuktu Pilsēta Mali Republikā ("Tombouctou"), Nigēras kreisajā krastā, reģiona administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2010. g.).
Banamba pilsēta Mali Republikā, Kulikoro reģionā
Kati Pilsēta Mali Republikā, Kulikoro reģionā, Bamako piepilsēta, 55100 iedzīvotāju (2002. g.).
Bandiagara pilsēta Mali Republikā, Mopti reģionā
Bankasa pilsēta Mali Republikā, Mopti reģiona dienvidu daļā
Sikaso Pilsēta Mali Republikā, reģiona administratīvais centrs, 156700 iedzīvotāju (2002. g.).
Mopti Pilsēta Mali Republikā, reģiona administratīvais centrs, Bani labajā krastā, pie ietekas Nigērā, 82200 iedzīvotāju (2002. g.).
Segu Pilsēta Mali Republikā, Segu reģiona administratīvais centrs, 87600 iedzīvotāju (2002. g.).
Kutiala Pilsēta Mali Republikā, Sikaso reģionā, 99300 iedzīvotāju (2002. g.).
Kulikoro Pilsēta Mali Republikas dienvidrietumos ("Koulikoro"), osta Nigēras kreisajā krastā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.).
Badumbe pilsēta Mali Republikas rietumos (_Badoumbé_), Kajesas reģionā
Mosta Pilsēta Maltā, 17100 iedzīvotāju (2005. g.).
Ormi Pilsēta Maltā, Valletas piepilsēta, 17900 iedzīvotāju (1998. g.).
Birkirkara Pilsēta Maltā, Valletas piepilsēta, 21900 iedzīvotāju (2005. g.).
Afūrāra pilsēta Marokā (_Afourar_), Tādla-Ezīlāla reģionā
Agādīra pilsēta Marokā (_Agadir_), Sūsas-Māsas-Draas reģiona administratīvais centrs, 600000 iedzīvotāju (2012. g.)
Agbāla pilsēta Marokā (_Aghbala_), Tādla-Ezīlāla reģiona ziemeļaustrumos
Akūrāi pilsēta Marokā (_Agourai_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļrietumu daļā
Akelmusa pilsēta Marokā (_Aguelmous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā
Ahfīra pilsēta Marokā (_Ahfir_), Austrumu reģiona ziemeļaustrumos, pie Alžīrijas robežas
Ain el Audā pilsēta Marokā (_Ain EL Aouda_), Rabāta-Salē-Zemmūra-Zajera reģionā
Ain Harūda pilsēta Marokā (_Ain Harrouda_), Lielās Kasablankas reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē
Ain Tāvdžtāta pilsēta Marokā (_Ain Taoujdate_), Miknēsa-Tāfīlāltas vilājā
Ait Īshāka pilsēta Marokā (_Aït Īshāka_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā
Āit Mellūla pilsēta Marokā (_Aït Melloul_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Āit Ūrīra pilsēta Marokā (_Ait Ourir_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģionā
Āit Bāha pilsēta Marokā (_Âït-Baha_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Adždīra pilsēta Marokā (_Ajdir_), Tāzas-Hoseimas-Tāvnātas reģionā
Aknūla pilsēta Marokā (_Aknoul_), Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģiona austrumu daļā
Aravī pilsēta Marokā (_Al Aaroui_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā
Amizmiza pilsēta Marokā (_Amizmiz_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģiona dienvidu daļā
Aufūsa pilsēta Marokā (_Aoufous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā
Aulūza pilsēta Marokā (_Aoulouz_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā
Arbāva pilsēta Marokā (_Arbaoua_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļos
Arfūda pilsēta Marokā (_Arfoud_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā
Asīla pilsēta Marokā (_Asilah_), Tanžera-Tetuāna reģionā, Atlantijas okeāna krastā
Azrū pilsēta Marokā (_Azrou_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā
Bāb Bereda pilsēta Marokā (_Bab Berred_), Tanžera-Tetuāna reģiona dienvidaustrumu daļā
Bāb Tāza pilsēta Marokā (_Bab Taza_), Tanžeras-Tetuānas reģionā
Ajūn Sīdī Melluka pilsēta Marokā (_El Aioun Sidi Mellouk_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā
Atāvīja pilsēta Marokā (_Laattaouia_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģiona austrumu daļā
Aulād Abū pilsēta Marokā (_Oulad Abū_), Šāvijas-Vardīgas reģionā
Aulād Birhīla pilsēta Marokā (_Oulad Berhil_), Marrākešas-Tānsīftas-Hauzas reģionā
Aulād Fredža pilsēta Marokā (_Oulad Frej_), Dukāla-Abda reģionā
Aulād Jaīša pilsēta Marokā (_Oulad Yaich_), Tādlas-Ezīlālas reģionā
Aulād Mbāraka pilsēta Marokā (_Oulad M'Barek_), Tādlas-Ezīlālas reģionā
Aulād Mīmūna pilsēta Marokā (_Oulad Mimoun_), Tlīmsānas vilājas austrumu daļā
Aulād Saīda pilsēta Marokā (_Oulad Said_), Šāvījas-Vardīgas reģionā
Aulād Teima pilsēta Marokā (_Oulad Teїma_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā
Aulmāsa pilsēta Marokā (_Oulmes_), Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģiona dienvidaustrumu daļā
Avtāt el Hādža pilsēta Marokā (_Outat El Haj_), Fēsa-Bulmāna reģiona austrumu daļā
Sāfī pilsēta Marokā (_Safi_), Dukālas-Abdas reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 284800 iedzīvotāju (2004. g.)
El Džadīda pilsēta Marokā ("El Jadida"), reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā
Hurībga Pilsēta Marokā ("Khouribga"), Šāvijas-Vardīgas reģionā, 166400 iedzīvotāju (2004. g.).
Marrākeša Pilsēta Marokā ("Marrakech"), Marrākešas-Tānsīftas-Hauzas reģiona administratīvais centrs, 801000 iedzīvotāju (2004. g.).
Muhammedīja Pilsēta Marokā ("Mohammadia"), Šāvījas-Vardīgas reģionā, Kasablankas piepilsēta, 188600 iedzīvotāju (2004. g.).
Udžda Pilsēta Marokā ("Oujda"), Austrumu reģiona administratīvais centrs, 400700 iedzīvotāju (2004. g.).
Tāta Pilsēta Marokā ("Tata"), Gilmīma-Smāra vilājā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.).
Nāzūra Pilsēta Marokā, Austrumu reģionā, Vidusjūras piekrastē, 161700 iedzīvotāju (2014. g.); Nādora.
Džedīda Pilsēta Marokā, Dukālas-Abdas reģionā, 144400 iedzīvotāju (2004. g.).
Kenitra Pilsēta Marokā, Garbas-Šrārdas-Benī Huseina reģiona administratīvais centrs, osta Sebu grīvā, 359100 iedzīvotāju (2004. g.).
Miknēsa Pilsēta Marokā, Miknēsas-Tāfīlātas reģiona administratīvais centrs, 469200 iedzīvotāju (2004. g.).
Temāra Pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 225500 iedzīvotāju (2004. g.).
Salē Pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 760200 iedzīvotāju (2004. g.).
Tanžera Pilsēta Marokā, Tanžeras-Tetuānas reģiona administratīvais centrs, 669700 iedzīvotāju (2004. g.).
Tetuāna Pilsēta Marokā, Tanžeras-Tetuānas reģionā, 320500 iedzīvotāju (2004. g.).
Tāza Pilsēta Marokā, Tāzas-Hoseim-Tāvnātas reģionā, 139700 iedzīvotāju (2004. g.).
Bū Arfa pilsēta Marokas austrumos, 24500 iedzīvotāju (2004. g.)
Benī Mellāla pilsēta Marokas centrālajā daļā (angļu: "Beni-Mellal", arābu: "بني ملال", berberu: "ⴰⵢⵜ ⵎⴻⵍⴻⵍ"), reģiona administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2015. g.)
Sīdī Īfnī pilsēta Marokas dienvidrietumos ("Sidi Ifni"), Sūsa-Māsa-Draa reģionā, osta Atlantijas okeāna krastā, 20000 iedzīvotāju (2005. g.)
Savīra Pilsēta Marokas rietumos ("Essaouira"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 78000 iedzīvotāju ("2014. g.).
Jūsufīja Pilsēta Marokas rietumos ("Youssoufia"), 64500 iedzīvotāju (2005. g.).
Satāta Pilsēta Marokas rietumos ("Settat"), Šāvījas-Vardīgas reģiona administratīvais centrs, 142200 iedzīvotāju (2015. g.).
Kasablanka pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā"), Atlantijas okeāna krastā, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Dārelbeida, arī Dār el Beida
Džerāda Pilsēta Marokas ziemeļaustrumos ("Jerada"), Austrumu reģionā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
Fēsa Pilsēta Marokas ziemeļos ("Fes"), Fēsas-Būlmānas reģiona administratīvais centrs, 920700 iedzīvotāju (2004. g.).
Ksar el Kebīra pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Ksar el Kebir"), 110000 iedzīvotāju (2015. g.)
Rāiša Pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 121200 iedzīvotāju (2012. g.).
Vazāna Pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Ouazzane"), 59600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sīdī Kāsima pilsēta Marokas ziemeļrietumu daļā, Kenitras reģionā, 75700 iedzīvotāju (2014. g.)
Diko Pilsēta Martinikā ("Ducos"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
Lelamentēna Pilsēta Martinikā ("Le Lamentin"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 39400 iedzīvotāju (2010. g.).
Lerobēra Pilsēta Martinikā ("Le Robert"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 23900 iedzīvotāju (2010. g.).
Skelšēra Pilsēta Martinikas Reģionā ("Scoelcher"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 20800 iedzīvotāju (2010. g.).
Lefransuā Pilsēta Martinikas Reģionā, Mazajās Antiļu salās, 17100 iedzīvotāju (2004. g.).
Sentmarī Pilsēta Martinikas Reģionā, Mazajās Antiļu salās, 19800 iedzīvotāju (2004. g.).
Portmaturina Pilsēta Maurīcijā ("Port Mathurin"), Rodrigesas salas reģiona administratīvais centrs, 6200 iedzīvotāju (2008. g.).
Vakoasa Feniksa pilsēta Maurīcijā, Maurīcijas salā, 106300 iedzīvotāju (2006. g.)
Bobasēna-Rozhila Pilsēta Maurīcijā, Maurīcijas salā, 109200 iedzīvotāju (2006. g.).
Katrborna Pilsēta Maurīcijā, Maurīcijas salā, 75900 iedzīvotāju (2006. g.).
Kjūrpaipa Pilsēta Maurīcijā, Maurīcijas salā, 78900 iedzīvotāju (2006. g.).
Ajūnelatrusa pilsēta Mauritānijā (_Ayoûn el ʻAtroûs_), Rietumhodas vilājas administratīvais centrs
Akdžūdžta pilsēta Mauritānijā (_Akjoujt_), Inširi vilājas austrumos, tās administratīvais centrs
Alega pilsēta Mauritānijā (_Aleg_), Braknas vilājas administratīvais centrs
Ātāra pilsēta Mauritānijā (_Atár_), Adrāras vilājas administratīvais centrs
Bababe pilsēta Mauritānijā (_Bababé_), Braknas reģiona dienvidos, Senegālas upes labajā krastā
Akžužta Pilsēta Mauritānijā ("Akjoujt"), izaugusi no kalnrūpniecības ciemata, vara rūdas ieguve, vara rūdas bagātināšanas fabrika, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Nuadibu Pilsēta Mauritānijā ("Nuadibu"), Dahlet Nuadibu vilāja administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.).
Kifa Pilsēta Mauritānijā, Asābas vilāja administratīvais centrs, 50800 iedzīvotāju (2005. g.).
Selibabi Pilsēta Mauritānijā, Gidimakas vilāja administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.).
Kaedi Pilsēta Mauritānijā, Gorgolas vilāja administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.).
Zuerata Pilsēta Mauritānijā, Tīris Zemmūras vilāja administratīvais centrs, 44700 iedzīvotāju (2005. g.).
Roso Pilsēta Mauritānijā, Trarzas vilāja administratīvais centrs, 27000 iedzīvotāju (2005. g.).
Fderika Pilsēta Mauritānijas rietumu daļā ("Fdérick"), Tīris Zemmūra vilājā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
Fortdefransa Pilsēta Mazajās Antiļu salās ("Fort-de-France"), Martinikas Reģiona administratīvais centrs, 87200 iedzīvotāju (2010. g.).
Bogazkeja Pilsēta Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā), senās Hetu valsts galvaspilsētas (XVII-XIII gs. p. m. ē.) Hatusasas vietā.
Gustavija Pilsēta Mazo Antiļu salu Senbartelmī salā, Senbartelmī Kopienas administratīvais centrs, 5040 iedzīvotāju (2004. g.).
Marigo Pilsēta Mazo Antiļu salu Senmartēnas salā, Senmartēnas Kopienas administratīvais centrs, 28500 iedzīvotāju (2004. g.).
Veli Pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļos, Angiljas salā, Lielbritānijas valdījuma "Angilja" administratīvais centrs, 117000 iedzīvotāju (2001. g.).
Rodtauna Pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Road Town"), Tortolas salā, Karību jūras krastā, Britu Virdžīnu administratīvais centrs, 9400 iedzīvotāju (2004. g.).
Sjudadmadera Pilsēta Meksikā ("Ciudad Madero"), Tamaulipasas pavalstī, pie Panukas ietekas Meksikas līcī, 197200 iedzīvotāju (2010. g.).
Mansaniljo Pilsēta Meksikā ("Manzanillo"), Kolimas pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, 184500 iedzīvotāju (2015. g.).
Matamorosa Pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 48500 iedzīvotāju.
Matamorosa Pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Tamaulipasas pavalstī, 422700 iedzīvotāju (2005. g.).
Amarapura pilsēta Mjanmā (_Amarapura_), Mandalajas štatā
Mandalaja Pilsēta Mjanmā ("Mandalay"), apgabala administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 924000 iedzīvotāju (2005. g.).
Magve Pilsēta Mjanmā (Birmā), Iravadi kreisajā krastā ("Magway"), apgabala administratīvais centrs, 289200 iedzīvotāju (2014. g.).
Aunlana pilsēta Mjanmā, Magves apgabalā
Taundvindži pilsēta Mjanmā, Magves apgabalā
Pakhoku Pilsēta Mjanmā, Magves apgabalā, 112500 iedzīvotāju (2004. g.).
Pjinulvina Pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 113900 iedzīvotāju (2004. g.).
Meitila Pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 161000 iedzīvotāju (2004. g.).
Pjinmana Pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 97500 iedzīvotāju (2005. g.).
Mjindžana Pilsēta Mjanmas (Birmas) vidienē, Mandalajas apgabalā, osta Iravadi kreisajā krastā, 128600 iedzīvotāju (2004. g.).
Molamjaina Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Mawlamyine"), Monas pavalsts administratīvais centrs, osta Adamanu jūras Motamas līča krastā, 405800 iedzīvotāju (2004. g.).
Bandula pilsēta Mozambikā, Manika provinces rietumu daļā
Šimoju Pilsēta Mozambikā, Manikas provinces administratīvais centrs, 239000 iedzīvotāju (2007. g.).
Matola Pilsēta Mozambikā, Maputu provinces administratīvais centrs, 675000 iedzīvotāju (2007. g.).
Rehobota Pilsēta Namībijā, Marientāles reģionā, 21800 iedzīvotāju (2001. g.).
Mahendranagara Pilsēta Nepālā, Mahākālī zonas administratīvais centrs, 80800 iedzīvotāju (2001. g.).
Heldera pilsēta Nīderlandē (_Den Helder_), Ziemeļholandes provincē, osta pie Marsdīpa jūras šauruma, kas savieno Ziemeļjūru ar Vadenzē līci, 56500 iedzīvotāju (2014. g.)
Berga pie Māsas pilsēta Nīderlandē ("Berg aan de Maas"), Limburgas provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.)
Mārsena Pilsēta Nīderlandē ("Maarsen"), Utrehtas provincē, 39400 iedzīvotāju (2014. g.).
Māsbommela Pilsēta Nīderlandē ("Maasbommel"), Gelderlandes provincē, 1340 iedzīvotāju (2014. g.).
Māsbrahta Pilsēta Nīderlandē ("Maasbracht"), Limburgas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Māsbrē Pilsēta Nīderlandē ("Maasbree"), Limburgas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Māsluīsa Pilsēta Nīderlandē ("Maasluis"), Dienvidholandes provincē, 32200 iedzīvotāju (2014. g.).
Made Pilsēta Nīderlandē ("Made"), Ziemeļbrabantes provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Maldena Pilsēta Nīderlandē ("Malden"), Gelderlandes provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
Marima Pilsēta Nīderlandē ("Marum"), Groningenas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Maurika Pilsēta Nīderlandē ("Maurik"), Gelderlandes provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintnikolāsa Pilsēta Nīderlandes aizjūras teritorijā Arubā, Mazo Antiļu salu grupā, 15800 iedzīvotāju (2000. g.).
Māstrihta pilsēta Nīderlandes dienvidu daļā (_Maastricht_), Limburgas provinces administratīvais centrs, osta Māsas krastos, 121900 iedzīvotāju (2014. g.)
Agije pilsēta Nigērā (_Aguié_), Maradi reģiona dienvidu daļā
Badēra pilsēta Nigērā (_Badér_), Maradi reģiona ziemeļu daļā
Tesava Pilsēta Nigērā, Maradi reģionā, 31700 iedzīvotāju (2001. g.).
Maradi Pilsēta Nigēras dienvidos ("Maradi"), reģiona administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2001. g.).
Maiduguri Pilsēta Nigērijā ("Maiduguri"), Borno štata administratīvais centrs, 521000 iedzīvotāju (2005. g.).
Makurdi Pilsēta Nigērijā ("Makurdi"), Benue štata administratīvais centrs, 209400 iedzīvotāju (2005. g.).
Matagalpa Pilsēta Nikaragvā ("Matagalpa"), kalnienē 705 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2005. g.).
Sjudadsandino Pilsēta Nikaragvā, Managvas piepilsēta, 72500 iedzīvotāju (2005. g.).
Tipitapa Pilsēta Nikaragvā, Masajas departamentā, 85900 iedzīvotāju (2005. g.).
Matraha Pilsēta Omānā ("Matrah"), Maskatas piepilsēta, naftas izvedosta Omānas līča krastā, 153500 iedzīvotāju (2003. g.).
Baušera Pilsēta Omānā, Maskatas piepilsēta, 150400 iedzīvotāju (2003. g.).
Sība Pilsēta Omānā, Maskatas piepilsēta, 223400 iedzīvotāju (2003. g.).
Džhangmagiāna Pilsēta Pakistānā ("Jhang Maghiana"), Pendžābas provincē, 292200 iedzīvotāju (1998. g.).
Mardāna Pilsēta Pakistānā ("Mardan"), Haiberpahtunhvas provincē, 245000 iedzīvotāju (1998. g.).
Avara pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Awar_), Madangas provinces ziemeļrietumos, Bismarka jūras krastā
Madanga Pilsēta Papua-Jaungvinejas ziemeļos ("Madanga"), osta pie Astrolaba līča, provinces administratīvais centrs, 27400 iedzīvotāju (2000. g.).
Manītsoka Pilsēta Pilsēta Grenlandē ("Maniitsoq"), salas rietumu piekrastē, 2670 iedzīvotāju (2013. g.).
Andrihova pilsēta Polijā (_Andrychów_), Mazpolijas vojevodistes rietumos, 21200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1767. g.
Hšanova Pilsēta Polijā ("Chrzanow"), Mazpolijas vojevodistē, 38400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1393. g.
Dombrova Tarnovska pilsēta Polijā ("Dąbrowa Tarnowska"), Mazpolijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1693. g.
Gura Kalvarja pilsēta Polijā ("Góra Kalwaria"), Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
Makova Mazovecka pilsēta Polijā ("Maków Mazowiecki"), Mazovijas vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1421. g.
Malborka Pilsēta Polijā ("Malbork"), Pomožes vojevodistē, 39200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
Novi Dvora Mazovecka pilsēta Polijā ("Nowy Dwór Mazowiecki"), Mazovijas vojevodistē, 28300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1374. g.
Otvocka Pilsēta Polijā ("Otwock"), Mazovijas vojevodistē, 44900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
Radoma Pilsēta Polijā ("Radom"), Mazovijas vojevodistē, 219700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1364. g.
Radziņa Podlaska pilsēta Polijā ("Radzyń Podlaski"), Mazovijas vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1468. g.
Rava Mazovecka pilsēta Polijā ("Rawa Mazowiecka"), Lodzas vojevodistē, 17800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1321. g.
Rucjane-Nida Pilsēta Polijā ("Ruciane-Nida"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Seņdzišova Malopolska pilsēta Polijā ("Sędziszów Małopolski"), Priekškarpatu vojevodistē, 7500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1483. g.
Skala Pilsēta Polijā ("Skała"), Mazpolijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1267.-1870. g. un kopš 1987. g.
Suha Beskidzka pilsēta Polijā ("Sucha Beskidzka"), Mazpolijas vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1896. g.
Tomašova Mazovecka pilsēta Polijā ("Tomaszów Mazowiecki"), Lodzas vojevodistē, 65500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1830. g.
Visoke Mazovecke pilsēta Polijā ("Wysokie Mazowieckie"), Podlases vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1503.-1869. g. un kopš 1916. g.
Kriņica Zdroja pilsēta Polijā (“Krynica-Zdrój”), Mazpolijas vojevodistes dienvidos pie Slovākijas robežas, Sončas Beksidos, balneoloģiskais kūrorts, ziemas sporta un tūrisma centrs, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1889. g.
Karčeva Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1548.-1869. g. un kopš 1959. g.
Murovana Goslina pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 10400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1388. g.
Ožarova Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 10400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Radzimina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1475. g.
Varka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1321. g.
Šidloveca Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 12100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1427. g.
Plocka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 123600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1237. g.
Bloņe Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 12600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1338. g.
Vengrova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 12800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1441. g.
Brvinova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 13000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Grujeca Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 16300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1451. g.
Milanuveka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 16400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Lomjanki Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 16600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1989. g.
Garvolina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1423. g.
Pšasniša Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1427. g.
Zelonka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
Konstancina-Jezjorma Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Mordi Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1488.-1869. g. un kopš 1919. g.
Kozeņice Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 18400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1326. g.
Serpca Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1322. g.
Sokolova Podlaska pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1424. g.
Bežuņa Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1409.-1869. g. un kopš 1994. g.
Pultuska Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Gostiņina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1382. g.
Sulejuveka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Pjonki Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
Broka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1501. g.
Kobilka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 20500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Kosova Lacka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1723.-1869. g. un kopš 2000. g.
Ploņska Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 22600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
Ostrova Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 22800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
Pjastova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 22900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Mogelņica Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1317.-1869. g. un kopš 1919. g.
Mrozi Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2014. g.
Ružana Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1378. g.
Viškova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 27300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1502.-1870. g. un kopš 1919. g.
Višogroda Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2740 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1398. g.
Marki Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 28300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Kalušina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1718. g.
Hožele Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2980 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1542.-1870. un kopš 1919. g.
Grodziska Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 29800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1522.-1870. un kopš 1915. g.
Drobina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1511.-1869. g. un kopš 1994. g.
Zombki Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 30900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Mišiņeca Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1798.-1870. g. un kopš 1993. g.
Mlava Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 31000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1429. g.
Pjasečno Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 31000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1429. g.
Glinojecka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3140 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Zakročima Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1422. g.
Halinova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
Volomina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 37500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1919. g.
Sohačeva Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 37700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1365. g.
Podkova Lesna pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Miņska Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 39700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1421. g.
Nove Mjasto pie Pilicas pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3980 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1440. g.
Tarčina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1353.-1870. g. un kopš 2003. g.
Serocka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1417.-1870. g. un kopš 1923. g.
Žirardova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 41300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
Želehova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1447. g.
Gombina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1437. g.
Skariševa Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1264.-1870. g. un kopš 1922. g.
Pilava Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
Cehanova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 45000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1266. g.
Racjonža Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1400.-1864. g. un kopš 1922. g.
Laskaževa Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1418.-1870. g. un kopš 1969. g.
Ilža Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1239.-1867. un kopš 1921. g.
Ostrolenka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 53300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1373. g.
Legonovo Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 54100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Lipsko Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1613.-1868. g. un kopš 1958. g.
Pruškova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 59000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
Pšisuha Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1710.-1870. g. un kopš 1958. g.
Mščonova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 6400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1377. g.
Lohova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 6750 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1423. g.
Losice Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 7100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1505.-1869. g. un kopš 1915. g.
Bjalobžegi Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 7200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1541.-1870. g. un kopš 1977. g.
Sedlce Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 76400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1547. g.
Naselska Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 7700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
Tlušča Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Zvoleņa Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 8200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1421. g.
Vismežice Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1338.-1870. g. un kopš 1922. g.
Žuromina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 9000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1767.-1869. g. un kopš 1925. g.
Kšešovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Ņepolomice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
Bukovno Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Tarnova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 113000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1330. g.
Bžešče Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 11700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Mehova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
Rabka Zdroja pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 13200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1953. g.
Limanova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 1530 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1565. g.
Zakličina Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 1650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1557.-1934. g. un kopš 2006. g.
Nove Bžesko pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 1660 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1279.-1870. g. un kopš 2011. g.
Bžesko Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1385. g.
Libjonža Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Kenti Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 19100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1277. g.
Vadovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 19400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1430. g.
Juzefova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 19950 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Tšebiņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
Velička Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 21000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
Čhova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1355.-1928. g un kopš 2000. g.
Skavina Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 24300 iedzīvotāju (2012. g.).
Cenžkovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2480 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1348.-1934. g. un kopš 1998. g.
Radlova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2010. g.
Novi Visņiča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2770 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
Gorlice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 28500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
Riglice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1824.-1934. g. un kopš 2001. g.
Bobova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1339.-1934. g. un kopš 2009. g.
Bohņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 30300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
Novi Targa pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 33800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1346. g.
Vojņiča Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3430 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1278.-1934. g. un kopš 2007. g.
Alverņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3460 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Zatora Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1292.-1896. g. un kopš 1934. g.
Olkuša Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 37000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
Dobrodzeņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3820 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1374. g.
Osvencima Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 39900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
Ščucina Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1780.-1934. g. un kopš 2009. g.
Žabno Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1385.-1905. g. un kopš 1934. g.
Slomņiki Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1358.-1870. g. un kopš 1917. g.
Kalvarja Zebžidovska pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
Beča Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1257. g.
Mušina Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
Jordanova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 5400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1564. g.
Ščavņica Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Pivņičnazdroja Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1348. g.
Makova Podhalaņska pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
Gribova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
Prošovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g.
Dobčice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības pirms 1362. g.
Sulkovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Tuhova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
Misleņice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 75300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 14. gs.
Mšana Dolna pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 7900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1277. g.
Novi Sonča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 84100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
Volbroma Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1327.-1869. g. un kopš 1930. g.
Stari Sonča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 9100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Helmeka Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Zakopane Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, Tatru ieplakā 838 m vjl., 27800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Lubava Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
Dobre Mjasto pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1329. g.
Biskupeca Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1395. g.
Nove Mjasto Lubavske pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
Vengoževo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1571. g.
Elblonga Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 123600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1246. g.
Paslenka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 12400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
Goldapa Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 13800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1570. g.
Ņidzica Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 14400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
Moronga Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 14500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
Lidzbarka Varmiņska pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 16500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1308. g.
Olecko Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 16500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1560. g.
Bjala Piska pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1700 iedzīvotāju (2012. g.)
Braņevo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 17500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
Mlinari Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1335. g.
Piša Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1451.-1455. un kopš 1645. g.
Grabova pie Prosnas pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1970 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1416. g.
Sempopola Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Dzjaldovo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 21600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1344. g.
Kiselice Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1331. g.
Zalevo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2220 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1305. g.
Mrongovo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 22200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1444. g.
Milomlina Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības1335.-1945. g. un kopš 1998. g.
Fromborka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2460 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1310. g.
Bartošice Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 24700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1326. g.
Ščitno Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 24800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
Pasima Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1386.-1946. g. un kopš 1996. g.
Bištineka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1385. g.
Milakovo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1490.-1945. g. un kopš 1998. g.
Tolkmicko Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1296. g.
Kentšina Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 28200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1357. g.
Rina Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1723. g.
Peņenžno Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2950 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1312. g.
Gižicko Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 30100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1626. g.
Jezjorani Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 3330 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1338. g.
Ilava Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 33400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1305. g.
Ostruda Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 34000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1329. g.
Mikolajki Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1726. g.
Gurovo Ilavecke pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1335. g.
Korše Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Rešela Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1337. g.
Suša Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1315. g.
Ožiša Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
Elka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 59600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1445. g.
Barčevo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 7300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
Olštineka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 7700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
Lidzbarka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 8200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
Orneta Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1313. g.
Olština Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes administratīvais centrs, 175000 iedzīvotāju (2012. g.).
Krakova Pilsēta Polijas dienvidu daļā, Vislas augšgalā, Mazpolijas vojevodistes administratīvais centrs, 758500 iedzīvotāju (2012. g.), universitāte (dibināta 1364. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Kanicu Pilsēta Portugālē ("Canico"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salas dienvidaustrumu piekrastē, 23400 iedzīvotāju (2011. g.).
Masedu di Kavaleiruša pilsēta Portugālē ("Macedo de Cavaleiros"), Bragansa apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
Mašiku Pilsēta Portugālē ("Machico"), Madeira apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.).
Maia Pilsēta Portugālē ("Maia"), Portu apgabalā, 40100 iedzīvotāju (2011. g.).
Mangvaldi Pilsēta Portugālē ("Mangualde"), Viseu apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2011. g.).
Marku di Kanaveziša pilsēta Portugālē ("Marco de Canaveses"), Portu apgabalā, 53500 iedzīvotāju (2011. g.)
Mariņagrandi Pilsēta Portugālē ("Marinha Grande"), Leirijas apgabalā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.).
Matoziņjoša Pilsēta Portugālē ("Matosinhos"), Portu apgabalā, 175500 iedzīvotāju (2011. g.).
Riumaiora Pilsēta Portugālē ("Rio Maior"), Santareimas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2011. g.).
Santakruša Pilsēta Portugālē ("Santa Cruz"), Madeiras apgabalā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.).
Santamarija da Feira pilsēta Portugālē ("Santa Maria da Feira"), Aveiru apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
Santana Pilsēta Portugālē ("Santana"), Madeiras apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.).
Sanžoauna da Madeira pilsēta Portugālē ("São João da Madeira"), Aveiru apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sanmamedi di Infesta pilsēta Portugālē ("São Mamede de Infesta"), Portu apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilabaleira Pilsēta Portugālē ("Vila Baleira"), Madeiras autonomajā reģionā, Portusantu salā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
Funšala Pilsēta Portugālē, Madeiras salā, Madeiras autonomā reģiona administratīvais centrs, 111900 iedzīvotāju (2011. g.).
Senmarī Pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Marie"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
Turnumegurele Pilsēta Rumānijā ("Turnu-Magurele"), Teleormanas žudecā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.).
Toplica Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.); Marošhēvīza.
Baja Mare pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudeca administratīvais centrs
Tirgulepuša Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 11700 iedzīvotāju (2011. g.).
Višeu de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bajasprije Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15500 iedzīvotāju (2011. g.); Felšēbāņa.
Borša Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 27600 iedzīvotāju (2011. g.).
Dragomirešti Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
Sigetumarmaceja Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.).
Selištja de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kavnika Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
Teuci-Megereuša Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
Ulmeni Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
Šomkutamare Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
Seini Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.); Sinērvāralja.
Luduša Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.); Marošludaša.
Sindžordžu de Mureša pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.); Marošsentģerģa
Bajamare Pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos ("Baia-Mare"), Maramurešas žudeca administratīvais centrs, 123800 iedzīvotāju (2011. g.).
Medīna Pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba.
Meka Pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: مكة المكرمة, Makkah al-Mukarramah), Rietumu provinces centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), vieta, kur saskaņā ar leģendu dzimis Muhameds, islāma garīgais centrs.
Babono Pilsēta Senntlūsijā, Mazo Antiļu salās, 5140 iedzīvotāju (2001. g.).
Beksona Pilsēta Senntlūsijā, Mazo Antiļu salās, 7120 iedzīvotāju (2001. g.).
Barualī Pilsēta Senntvinsentā un Grenadīnās, Mazo Antiļu salās, 1300 iedzīvotāju (2000. g.).
Džordžtauna Pilsēta Sentvinsentā un Grenadīnās ("Georgetown"), Mazo Antiļu Sentvinsentas salā, 1600 iedzīvotāju (2000. g.).
Kaņiža Pilsēta Serbijā ("Kanjiža"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2011. g.); Maģarkaniža.
Loznica Pilsēta Serbijā ("Loznica"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.).

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ma.