Paplašinātā meklēšana
Meklējam elu.
Atrasts vārdos (202):
- elu:1
- delu:1
- eluls:1
- pelus:1
- beluga:1
- Beluha:1
- belute:1
- Caelum:1
- celumi:1
- Čeluga:1
- feluka:1
- felupi:1
- ielupt:1
- Keluša:1
- lielum:1
- Melupe:1
- pelude:1
- seluni:1
- telugi:1
- velums:1
- Veluņa:1
- vielug:1
- eluents:1
- Mindelu:1
- pasvelu:1
- aleluja:1
- angelus:1
- beludži:1
- camelus:1
- Cielupe:1
- dzelums:1
- gelugpa:1
- ģelumbe:1
- Heluana:1
- ielukns:1
- ielukši:1
- lielums:1
- lielumu:1
- lielupe:1
- Lielupe:1
- meluķis:1
- Melurga:1
- nelumbo:1
- pelucis:1
- peluški:1
- pelušķi:1
- peluvas:1
- pelužas:1
- pielups:2
- pielups:1
- pielupt:1
- prelude:1
- selukša:1
- eluēšana:1
- eluviāls:1
- celulārs:1
- celulāze:1
- celulīts:1
- celuloze:1
- celulozs:1
- Delutava:1
- Džheluma:1
- ielumdīt:1
- ielumzāt:1
- ielustēt:1
- lielumai:1
- lielumis:1
- Lielurga:1
- mameluks:1
- melukule:1
- melursus:1
- melutūķe:1
- Meluzīne:1
- oxybelus:1
- peluškas:1
- pelušķas:1
- pelušķis:1
- pieluvēt:1
- preludēt:1
- Selubben:1
- spelunka:1
- telurāts:1
- telurīds:1
- veselums:1
- elukubrēt:1
- cietvielu:1
- Barseluša:1
- celuloīds:1
- Dašteluts:1
- deluviāls:1
- Dešteluts:1
- Gelutjova:1
- Gvadelupa:1
- Heikeluma:1
- ieluksnāt:1
- ielupināt:1
- ielutināt:1
- ķeluvaine:1
- Lielupīte:1
- Lielustes:1
- melubrīns:1
- Mielupīte:1
- nībelungi:1
- Nībelungi:1
- Ocelurošu:1
- pelukšņot:1
- pelutiņas:1
- pielukšīt:1
- pielurķēt:1
- andeluzīts:1
- celulicīds:1
- celulifers:1
- eocypselus:1
- ielumpačot:1
- ieluncināt:1
- ielustināt:1
- kokdzelums:1
- koplielums:1
- ķeluvainis:1
- lielummērs:1
- lielupieši:1
- Pārlielupe:1
- pielupains:1
- pielupināt:1
- praeludium:1
- elutriācija:1
- Analaveluna:1
- celukarpīns:1
- dryococelus:1
- ielustēties:1
- izocelulārs:1
- lielupnieki:1
- Melurgupīte:1
- miocelulīts:1
- nanolielums:1
- pielukšināt:1
- pielumpačot:1
- Pocelujevka:1
- pusceluloze:1
- reluksācija:1
- Telukintana:1
- elukubrācija:1
- augumlielums:1
- Beludžistāna:1
- dendrocoelum:1
- etilceluloze:1
- hemicelulāze:1
- hemiceluloze:1
- lielummānija:1
- lielumnietis:1
- lieluzņēmējs:1
- lieluzņēmums:1
- monocelulārs:1
- montelukasts:1
- nelumbonales:1
- palīglielums:1
- pericelulārs:1
- robežlielums:1
- Telukbetunga:1
- celuloneirīts:1
- globocelulārs:1
- ieluncināties:1
- intercelulārs:1
- intracelulārs:1
- Mariannelunda:1
- metilceluloze:1
- multicelulārs:1
- nelumbonaceae:1
- nitroceluloze:1
- parvicelulārs:1
- pieluķināties:1
- acetātceluloze:1
- acetilceluloze:1
- adenocelullīts:1
- alkaliceluloze:1
- celulotoksisks:1
- ekstracelulārs:1
- gadījumlielums:1
- heterocelulārs:1
- hidrātceluloze:1
- lielumkodējums:1
- nomināllielums:1
- pieluncināties:1
- pocelujevkieši:1
- raksturlielums:1
- sulfātceluloze:1
- sulfītceluloze:1
- zvaigžņlielums:1
- beludžistānieši:1
- dermatocelulīts:1
- fibrinocelulārs:1
- gigantocelulārs:1
- standartlielums:1
- cilindrocelulārs:1
- etilmetilceluloze:1
- hipercelularitāte:1
- polimorfocelulārs:1
- hidroksietilceluloze:1
- hidroksimetilceluloze:1
- karboksimetilceluloze:1
- hidroksipropilceluloze:1
- hidroksipropilmetilceluloze:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (5388):
- kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- intervalls "Starpa" starp diviem lielumiem šo lielumu rindā.
- trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra.
- kalnus gāzt (arī apgāzt) (pa)veikt ļoti lielus darbus.
- Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- guanīns 2-amino-6-oksipurīns, heterocikliska bāze; ir dabas vielu sastāvā.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
- pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- idiohromosomas Abiem dzimumiem esošas hromosomas, kas tēviņiem un mātītēm ir katram savā lielumā.
- inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu.
- elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu.
- relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos).
- relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību.
- natūrfilozofija Abstrakta dabas skaidrošana, aplūkojot to vienotā veselumā.
- cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā.
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- cellīts Acetonā šķīstoša acetilceluloze.
- acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
- apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- kontaktreakcija Ādas reakcija saskares vietā ar kairinošu vielu (alergēnu).
- segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu.
- vilnas matiņš ādas veidojums, kas sastāv no olbaltumvielu savienojuma – keratīna.
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta.
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas.
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji.
- atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
- gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
- ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga.
- Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā.
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
- viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem.
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
- aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
- aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci.
- karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci.
- aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā.
- aizčauvēt Aizdzīt ar nelielu troksni, aiztramdīt.
- lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās.
- aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
- apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.).
- ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību.
- aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu.
- rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
- aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
- rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm.
- antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus.
- blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
- aizsprēgt Aizslēgt ar (nelielu) piekaramo slēdzeni.
- barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā.
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
- alanīns Aizvietojama aminoskābe, kas ir visu olbaltumvielu un dažu citu dabas vielu sastāvā.
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
- antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
- hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana.
- glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums.
- hopkalīts Aktīvs vielu maisījums, ko lieto, lai tvana gāzi oksidētu par ogļskābo gāzi.
- superakumulators Akumulators ar ļoti lielu enerģijas uzkrāšanas spēju.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā.
- pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri.
- autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras.
- kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
- alkahests Alķīmiķu meklēts universāls vielu šķīdinātājs.
- hallelūja Allelujā.
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
- diplopora Aļģu ģints, izveidoja veselu kaļķa un dolomīta slāņu kompleksu triasā Z Alpos.
- asparagīnskābe Aminodzintarskābe, aizstājama aminoskābe, ir olbaltumvielu sastāvā.
- perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā.
- autoanafilakse Anafilakse pret paša vielu maiņas produktiem.
- reversā pasīvā anafilakse anafilakse, ko izraisa, vispirms ievadot antigēnu, pēc tam specifisko antivielu; rodas šoks.
- multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam.
- kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
- luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija.
- elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
- termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru.
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs.
- Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā.
- endoaneirismorāfija Aneirismas sašūšanas metode: pēc maisa atvēršanas to aizšuj, atstājot normāla lieluma lūmenu.
- hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
- reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- tonna Angļu mērvienību sistēmā izmanto arī dažus atšķirīgus lielumus.
- zīmētā animācija, multiplikācija animācija, kurā attēlu uzzīmē uz celuloīda pamatnes un to uzņem kā filmas kadru.
- almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
- aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi.
- tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- cefalosporīni Antibiotisku vielu klase.
- nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm.
- seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības.
- imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju.
- imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
- imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma.
- aleksofiksagēns Antigēns, kas stimulē komplementa saistītāju antivielu rašanos.
- poligēns Antigēnu komplekss, kas ierosina vairāku specifisku antivielu rašanos.
- kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
- lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem.
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi.
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai.
- sonometrs Aparāts ar ko mērī skaņas parādību lielumus.
- klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai.
- dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
- absorbers Aparāts gāzu u. c. vielu uzsūkšanai vai saistīšanai.
- mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai.
- polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
- fermentators Aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei.
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā.
- apputinātājs Aparāts pulverveida vielu izkaisīšanai; pulverizators.
- klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma regulēšanai.
- skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes.
- konsistometrs Aparāts vielu konsistences noteikšanai.
- dinamogrāfs Aparāts, kas automātiski pieraksta spēka lieluma mērījumus.
- hromatogrāfs Aparāts, kuru lieto organisko vielu maisījumu analīzei ar hromatogrāfijas paņēmienu.
- izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori.
- apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām.
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
- Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe.
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
- Akutana apdzīvota vieta ASV (_Akutan_), Aļaskas štata dienvidos, Aelutu salu Foksu salu grupas Akutanas salā.
- Amuri apdzīvota vieta Pakistānā (_Amuri_), Beludžistānas provincē.
- Aševata apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas ziemeļaustrumos.
- neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi.
- aptauzēt Apēst (lielu kvantumu).
- salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
- Belfāsta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ietver Belfāstas pilsētu un nelielu teritoriju ap to.
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
- fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu.
- lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
- lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug.
- aktīvā vadītspēja apgriezts lielums aktīvajai pretestībai ( R ): (G=1/R).
- induktīvā vadītspēja apgriezts lielums induktīvajai pretestībai
- īpatnējā elektriskā vadītspēja apgriezts lielums īpatnējai elektriskajai pretestībai, mērvienība S/m.
- kapacitīvā vadītspēja apgriezts lielums kapacitīvajai pretestībai
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
- kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB).
- reaktīvā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes reaktīvajai pretestībai
- kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
- šlāpraks Apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu.
- augamtiesa Apģērba izmēra daļa, kas pārsniedz vajadzīgo lielumu (paredzēta valkātāja augšanai).
- lielumkodējums apģērba lieluma nosacīts apzīmējums.
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
- piepilsētas zona apkārtējā teritorija, kam ir cieši saimnieciski, sadzīves un kultūras sakari ar lielu pilsētu.
- dzinēja emisija apkārtējai videi kaitīgu vielu (oglekļa daļiņu, slāpekļa oksīdu, sodrēju u. c.) izmešana no dzinēja atmosfērā kopā ar gāzes strūklu.
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
- jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā.
- noliedināties Aplipt ar vielu vai vielām, kas līst ar lietus ūdeni.
- (visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
- vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
- alkoholīze Apmaiņas reakcija starp izšķīdušo vielu un šķīdinātāju, kurā notiek arī vielas un šķīdinātāja sadalīšanās, ja šķīdinātājs ir spirts.
- nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties.
- ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
- nomināllielums Aprēķināts, dokumentāri fiksēts, apzīmēts lielums, ar ko tiek veikta no tā atšķirīgo reālo lielumu salīdzināšana.
- kompleksā jauda aprēķinos izmantojams lielums; apzīmējums S; S=P+jQ (j – imaginārā vienība).
- vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība.
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar stipru sārma šķīdumu.
- ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
- hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
- Šeliaks aptumsuma maiņzvaigzne Liras zvaigznājā (β) ar nepārtrauktu spožuma maiņu no 3,4 līdz 4,3 zvaigžņlielumi, periods 12,9 dienas.
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
- ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība.
- visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
- sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
- komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
- kopā Apvienojot, savienojot, veidojot vienu veselu; apvienojumā, savienojumā.
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
- Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.).
- bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu; ļoti daudz.
- rezultante Ar 2 vai vairākiem vektoriem attēloto lielumu summārais vektors.
- rektifikācija Ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru.
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
- patraikšīt Ar bluķi saspiest un izkult (labības nelielu daļu).
- numeris Ar ciparu, ciparu kopu apzīmēts petrolejas lampas cilindra lielums.
- bes Ar dubultbemolu – par veselu toni – pazemināta skaņa "h (si)".
- imūnfluorescence Ar fluorescējošu krāsvielu iezīmētas antivielas fluorescence; lieto specifisku antigēnu pierādīšanai audos.
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- izšļucināt Ar grūtībām izslaukt (nelielu daudzumu).
- nogumzīt Ar grūtībām norīt (lielu kumosu).
- grauzt ar zobiem ar grūtībām rakt, ārdīt ko cietu, pārvarēt lielu pretestību.
- sailentbloks Ar gumiju klāta metāla bukse, ko lieto detaļu savienošanai ar savstarpēji iespējamu nelielu griezes kustību.
- leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai.
- elektrouzliesmotājs Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto detonatorkapseļu, degauklu un pulvera lādiņu uzliesmošanas ierosmei.
- elektrodetonators Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto, lai ierosinātu sprāgstvielas lādiņa detonāciju.
- detonatorkapsele Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
- kapseļdetonators Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
- pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
- brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
- koacervāts Ar izšķīdušo vielu bagātāks piliens koloidālā šķīdumā.
- koska Ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets.
- izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
- kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē.
- salpingogrāfija Ar kontrastvielu pildīta olvada rentgenogrāfija.
- ar saldu (arī gardu) muti ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
- ar gardu (arī saldu) muti ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
- bez elpas ar lielu aizrautību, uzmanību, ļoti sasprindzināti.
- ielocīt Ar lielu apetīti apēst.
- lopsīt Ar lielu apetīti ātri, rijīgi ēst.
- veķēt Ar lielu apetīti ēst (ko biezu).
- ķesēt Ar lielu apetīti ēst (parasti par cūkām).
- vickāt Ar lielu apetīti ēst, dzert; arī lielākā daudzumā lietot (ko).
- ķepsīt Ar lielu apetīti ēst; ķepsēt.
- ķepsēt Ar lielu apetīti ēst.
- knecēt Ar lielu apetīti ēst.
- ļepēt Ar lielu apetīti ēst.
- mizāt Ar lielu apetīti ēst.
- siksnāt Ar lielu apetīti ēst.
- tūkāt Ar lielu apetīti ēst.
- vicāt Ar lielu apetīti ēst.
- izveķēt Ar lielu apetīti izēst (ko biezu).
- iztest Ar lielu apetīti izēst.
- izzēvelēt Ar lielu apetīti izēst.
- izveķēties Ar lielu apetīti izēsties (ko biezu).
- noveķēt Ar lielu apetīti noēst; patērēt, nolietot, ziežot (ko) biezā kārtā, ņemot ko lielākā daudzumā.
- nocirst Ar lielu apetīti noēst.
- notēst Ar lielu apetīti noēst.
- paveķēt Ar lielu apetīti paēst (ko biezu).
- paveķēties Ar lielu apetīti paēst (ko biezu).
- pikāt Ar lielu apetīti, steidzīgi ēst.
- makrocefāls Ar lielu galvu, lielgalvains.
- ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
- ar sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, dziļu pārdzīvojumu, dedzību, nesavtību.
- galvu galvām ar lielu intensitāti; steigā.
- kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
- ar aizturētu elpu ar lielu interesi, uzmanību, saspringti.
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- kārs Ar lielu patiku, ar spēcīgu juteklisku baudu.
- mīļuprāt Ar lielu patiku, ļoti labprāt.
- lauzt darbus ar lielu piepūli enerģiski strādāt (parasti smagu fizisku darbu).
- lauzties Ar lielu piepūli enerģiski strādāt.
- izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
- izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
- aizdimīt Ar lielu piepūli ko smagu aizgādāt, nogādāt.
- uznāvīties Ar lielu piepūli nokļūt, sasniegt.
- saņemt pēdējos spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- saņemt pēdējos (arī visus) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- saņemt visus (arī pēdējos) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
- izmocīt Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
- uzmocīt Ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt.
- mēli izkāris ar lielu piepūli, līdz pagurumam, aizkusis.
- ar melnu muguru ar lielu piepūli, ļoti intensīvi.
- izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
- grūšai Ar lielu piepūli.
- ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, labprāt (_biežāk_ saņemt, uzņemt).
- kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt).
- izkramšāt Ar lielu sparu izvilkt.
- atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
- iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3).
- iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
- iegrandīt Ar lielu troksni iebērt (ieliet, ievietot).
- ieblākšķināt Ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties.
- grandīt Ar lielu troksni kaut ko darīt.
- brizdu brazdām ar lielu troksni.
- villiķis Ar lielu vilnu apaudzis kustonis.
- etalons Ar likumu un starptautisku vienošanos apstiprinātas galveno fizikālo lielumu mērvienības, to paraugi, mēriekārtas.
- lipeklis Ar lipīgu vielu klāts mušpapīrs.
- mušpapīrs Ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai.
- plāksteris Ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai.
- izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu, organisma daļu u. tml.).
- akustiskā jūras mīna ar mērķi nekontaktējoša, uz grunts guloša vai pie enkura piesieta mīna ar sprāgstvielu; iedarbojas no mērķa akustiskā lauka.
- pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1).
- nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī.
- apmēram ar nelielu novirzi (no minētā daudzuma, laika, vietas, u.c.); aptuveni.
- knicēt Ar nelielu nūju pa jokam iesist.
- iešķērsām Ar nelielu pavērsienu sānis; ne pilnīgi šķērsām.
- izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
- aizšņakstināt Ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties.
- natalits Ar organiskām bāzēm denaturēts spirta un etilētera maisījums, ko lietoja kā degvielu iekšdedzes motoriem.
- koeficients ar relatīvu lielumu izteikts kvalitatīvs rādītājs (piemēram, lietderības koeficients).
- graudainais EPT ar ribosomām klāts EPT, kurās notiek olbaltumvielu sintēze.
- unciāļi Ar romiešu kapitālburta formas un lieluma attiecību pārgrozīšanu radīti versāļu burti, 4.-5. gs. latīņu rakstu forma.
- keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem.
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
- pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
- paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
- starptautiskais mērvienības etalons ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem.
- parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
- pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1).
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- šimoze Ar šo sprāgstvielu pildīta granāta.
- panharmonikons Ar taustiem spēlējams instruments, kas sevī savieno vai veselu orķestri, Vīnē 1800. g. izgudrots.
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uro- Ar urīnu, urīnvielu izvadorgāniem saistīts (piem., uroloģija, urometrs).
- eksogēnais metabolisms ar uzturu uzņemto barības vielu metabolisms.
- ar skaudzi ar uzviju, uzberot (pilnam traukam) virsū nelielu paaugstinājumu.
- liz- Ar vielu izšķīdināšanu saistīts (piem., lizīni).
- ar visiem pieciem prātiem ar visu savu būtību, ar lielu centību un neatlaidību.
- opobalzams Arābijā augoša koka sula; lieto par ārstniecības līdzekli un smaržvielu.
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi.
- Maldīvu salas arhipelāgs Indijas okeānā, ko veido 26 atoli (salu grupas) un >1190 nelielu salu (~200 apdzīvotas), lielākais augstums - 2,4 m vjl., salas vietām apņem rifi.
- sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
- Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību.
- hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos.
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
- skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
- arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē).
- toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks.
- difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā.
- naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
- aroma aromāts, patīkama augu vai citu vielu smarža.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- antigēna terapija ārstēšana ar antigēnu, lai ierosinātu antivielu rašanos.
- antigēnterapija Ārstēšana ar antigēnu, lai ierosinātu antivielu rašanos.
- placebo Ārstēšana ar indiferentu (neaktīvu, neiedarbīgu) vielu (piem., destilētu ūdeni), iegūstot psiholoģisku efektu.
- aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem).
- izopātija Ārstēšanas paņēmiens, zināmu slimību ārstēšanai lietot pašās šais slimībās izveidojušos vielu maiņas produktus.
- ādas raudze ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- maisveida aneirisma artērijas maisveida izspīlējums, savienots ar galveno artērijas stumbru ar samērā nelielu atveri.
- fugasa šāviņš artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
- imūnkompleksi Asinīs cirkulējošo antigēnu-antivielu kompleksi.
- eritrocītu grimšanas ātrums asins olbaltumvielu frakciju attiecības rādītājs.
- gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija; gamma globulīns.
- gamma globulīni asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija; gammaglobulīns.
- angiogrāfija Asinsvadu rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
- mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos.
- filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana kamoliņa kapsulas dobumā un pirmurīna veidošanās.
- filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana šunstarpā kapilāru arteriālajā galā un šūnstarpas šķidruma veidošanās.
- saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1).
- aktelis Astotdaļa (no kādas mērvienības veseluma).
- selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu.
- derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem.
- stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
- pa kājai atbilstošā lielumā (par apaviem).
- dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
- atūdeņot Atbrīvot no ūdens (kādu vielu, materiālu).
- ekstrahēt Atdalīt, izdalīt (vielu no kā) ar šķīdinātājiem.
- attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas).
- pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību; neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
- hiperimunizācija Atkārtota imunizācija, lai panāktu augstu pret kādu antigēnu vērsto antivielu titru organismā.
- nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs.
- reutilizācija Atkārtota vai daudzkārtēja uzņemto minerālvielu izmantošanās augā.
- kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
- pieķert melos atklāt melus.
- store Atlantijas store ("Acipenser sturio"), storu dzimtas suga, zivs ar lielu, līdz 6 m garu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu.
- atgriezumi Atliekas, kas radušās, sagriežot, izgriežot ko pēc noteiktas formas un lieluma.
- lex talionis atmaksas likums, kas prasa, lai sods atbilstu pārkāpuma veidam un lielumam.
- meteoroloģiskie elementi atmosfēras stāvokļa un procesu raksturlielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- asimetriskais atoms (centrs) atoms organisko vielu molekulās, kam visi aizstājēji ir savstarpēji atšķirīgi.
- polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās.
- cepināt Atprasīt uzdoto mācību vielu skolā.
- Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
- īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai.
- superserveris Ātrdarbīgs tīkla serveris ar lielu brīvpieejas atmiņu un diska apjomu.
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
- aluminātcements ātri cietējošs, izturīgs cements, ko iegūst, apdedzinot līdz saķepšanai ar korundu Al~2~O~3~ bagātu izejvielu maisījumu un to smalki samaļot.
- guldzīt Ātri ēst, rīt lielus kumosus.
- gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
- šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šnakāties Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- aprakstītājs Atribūts - atsevišķs datu objekta raksturlielums, piem., tips, garums u. tml.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs.
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis.
- Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
- Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts.
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā.
- Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.).
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini.
- Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi.
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
- Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns.
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Tarimas ieplaka atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, aizņem lielu starpkalnu ieplaku starp Tjanšanu un Kuņluņu, platība — \~530000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — līdz 500 km, augstums — līdz 800-1500 m.
- Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis.
- Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
- Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
- Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. Asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes).
- Zviedru vārti atrodas Rīgā, Torņa ielā 11, izbūvēti 17. gs., kā izeja caur bijušo aizsardzības mūri un jauno ārējo apbūvi uz Torņa ielu ar aizveramiem vārtiem abās pusēs.
- Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu.
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns).
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību.
- Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins.
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- loceklis Atsevišķa (kopuma, veseluma) vienība, elements.
- komponente Atsevišķa sastāvdaļa (fizikālam vai matemātiskam lielumam).
- Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks.
- gabals Atsevišķs priekšmets, vienība, veselums (starp līdzīgiem).
- integrācija Atsevišķu daļu apvienošana vienā veselumā, sistēmā.
- sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas.
- atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
- diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
- legva Attāluma (ceļa) mērvienība Latīņamerikas zemēs; lielums svārstās starp 4 un 6,6 km; Kubā - 4,24 km.
- pārdot par lēcu virumu atteikties no kā, nodot kaut ko par niecīgu atlīdzību, nelielu ieguvumu.
- jonu traips attēla defekts, kas rodas dažās katodstaru oscilogrāfa lampās, joniem bombardējot nelielu laukumu izvērses rastra centrā.
- izcilspiedums Attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu.
- relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
- homofils Attiecīgs uz antivielu, kura reaģē tikai ar homoloģisku antigēnu.
- augmentatīvs Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko lielu vai lielāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju.
- koherenta fizikālā lieluma atvasināta vienība atvasināta fizikālā lieluma vienība, kas saistīta ar citiem sistēmas lielumiem ar koeficientiem, kuri vienādi ar vienu.
- fizikālā lieluma atvasināta vienība atvasināta fizikālā lieluma vienība, ko nosaka sakarība starp šo lielumu un citiem dotās sistēmas lielumiem.
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
- bezdimensijas lielumi atvasināti fizikāli lielumi, kuru dimensijā pamatlielumu pakāpes rādītājs ir nulle.
- mēraparāta skala atzīmju sakopojums, kas veido noteiktu mērāmo lielumu secību un apjomu.
- antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks.
- ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
- Seišelu fodijs audējputnu dzimtas suga ("Foudia sechellarum") jeb Seišelu audējputns.
- Seišelu audējputns audējputnu dzimtas suga ("Foudia sechellarum") jeb Seišelu fodijs.
- MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
- sistēma audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
- piedurkņu filtrs auduma filtrs gāzveida vielu attīrīšanai no putekļiem (lieto, piemēram, minerālo izejvielu sagatavošanā un cementa malšanas telpās).
- nastijas Auga kustības, ko izraisa gaismas intensitātes maiņa, ķīmisko vielu vai mehāniskā iedarbība.
- kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem.
- izokontas Augi, dažas zaļaļģes ar vienāda lieluma skropstiņām.
- fumigācija Augiem un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšana ar indīgu vielu tvaikiem un gāzēm; arī apdūmošana.
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
- heterocefālis Auglis ar divām nevienāda lieluma galvām.
- pelvicefalogrāfija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana ar rentgenogrāfiju.
- pelvicefalometrija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana.
- daaugt Augot kļūt lielākam, augot sasniegt (kāda) lielumu.
- pieaugties Augot sasniegt pilngadību; augot sasniegt zināmu lieluma vai brieduma pakāpi.
- struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos.
- augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām.
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
- Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons.
- velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas.
- Lielais Ararats augstākā virsotne Armēnijas kalnienē, augstums - 5165 m, tajā ir mūžīgais sniegs un \~30 nelielu šļūdoņu.
- Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi.
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku.
- mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana.
- šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas.
- hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm.
- karaliskā siļķe augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
- azigogrāfija Augšējā dobajā vēnā ieejošās nepāra vēnas rentgenogrāfija pēc iezīmēšanas ar kontrastvielu; izmanto lai vērtētu audzēja lielumu videnē.
- ureteropielogrāfija Augšējo urīnceļu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu pa urīnvadu (augšupejā pielogrāfija); ureterogrāfija vienlaikus ar pielogrāfiju.
- kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta.
- amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens.
- sekrētaudi Augu audi, kuros vielu maiņas procesā veidojas sekrēti, kas uzkrājas augā vai (retāk) izdalās no tā.
- hidroponika augu audzēšana bez augsnes barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos, ko periodiski mitrina ar barības vielu šķīdumu.
- aeroponika Augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā.
- biostimulācija Augu augšanas veicināšana ar dabīgas izcelsmes stimulatoriem, kas aktivizē vielu maiņu.
- celolignīns Augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas.
- amiloīds Augu organismā - ogļhidrāts, kas uzbūvē ir līdzīgs hemicelulozei; tā ir rezerves šķiedrviela dīgļlapās un augošu orgānu šūnu apvalkos.
- hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
- galli Augu orgānu vai audu deformācijas (pārveidojumi) parazītisko sēņu, kaitīgu dzīvnieku vai indīgu vielu iedarbības rezultātā.
- alēlopātija Augu savstarpēja iedarbība ar ķīmisku vielu starpniecību.
- rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
- micela Augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību.
- barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā; pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
- stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai.
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
- sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā.
- falafels austrumu virtuves ēdiens, eļļā ceptas maltas turku zirņu un garšvielu bumbiņas vai šādi gatavots pīrāgs.
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
- dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas.
- astatiskais regulators automātisks regulators, kas saglabā nemainīgu regulējamā lieluma nozīmi neatkarīgi no tā, kāds lielums ir ārējai iedarbībai uz regulēšanas sistēmu.
- autobāze Automobiļu novietne (ar degvielu un rezerves daļu noliktavu un remontdarbnīcu).
- eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu).
- sprieguma invertors autonomais invertors, kura izejas spriegums periodiski lēcienveidā pārmetas no pozitīvas vērtības uz tikpat lielu negatīvu vērtību un atpakaļ.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukumi lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- hemotrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto neorganisko savienojumu enerģiju.
- fototrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto Saules enerģiju.
- dzērājšoferis autovadītājs, kas vada transporta līdzekli, būdams alkohola vai narkotisko vielu reibumā.
- šķembu bumba aviobumba, kas sastāv no vairākiem simtiem mazu bumbu kopējā apvalkā un katra no tām satur lielu skaitu lodīšu un metāla šķembu.
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu.
- spēļu automāta spēle azartspēle, kurā dalībnieka laimēšanas iespējas un laimesta lielumu nosaka azartspēļu automāts.
- kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas.
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta.
- azartspēļu automāts azartspēļu organizēšanai paredzēta elektroniska, mehāniska vai elektromehāniska ierīce ar īpašu programmu vai mehānismu laimesta lieluma noteikšanai.
- azbotekstolīts Azboplastiķis ar azbesta auduma pildvielu; lieto elektroģeneratoru detaļu un sūkņu lāpstiņu, kā arī kosmisko aparātu siltumaizsardzības elementu izgatavošanai.
- azbolīts Azboplastiķis ar azbesta kartona pildvielu; lieto par siltumizolācijas un ķīmiski izturīgu elektroizolācijas materiālu.
- azbohetinakss Azboplastiķis ar azbesta papīra pildvielu; lieto zemsprieguma iekārtu elektroizolācijas detaļām.
- azosametināšana Azosametināšanas reakcija - diazonija sāļu reakcija gk. ar fenoliem, aromātiskajiem amīniem; plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- B B vitamīni - ūdeni šķīstošu vitamīnu grupa, kam ir nozīmīga loma vielu maiņas un asins veidošanās procesos.
- bilžu grāmata bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
- flotācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz izejvielu minerālo sastāvdaļu ūdens slapināšanas atšķirībām, sevišķi pēc apstrādes ar flotācijas šķidrumiem; daļa minerālu kopā ar putām pāriet koncentrātā (derīgais produkts), daļa paliek ūdenī (atkritumi).
- baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu.
- citoplazmatiskā membrāna baktērijas ārāejā slāņa struktūra, ko veido proteīni un poras, kas regulē vielu plūsmu un atbild par enerģijas ražošanu.
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- hromogēnās baktērijas baktērijas, kas, vairodamās dažādās barotnēs, veido krāsainus vielu maiņas produktus (pigmentus).
- hemosintēze Baktēriju barošanās veids - process, kurā baktērijas no neorganiskām vielām sintezē organiskas vielas, izmantodamas neorganisko vielu oksidēšanās gaitā radušos ķīmisko enerģiju.
- bakteriolīze Baktēriju izšķīdināšana (iznīcināšana) imūnā organismā ar speciālu asins seruma vielu (bakteriolizīnu) palīdzību.
- hemopallidektomija Bālās lodes daļas iznīcināšana, injicējot ķīmisku vielu.
- hemopallidotalāmektomija Bālās lodes daļas un redzes uzkalna iznīcināšana, injicējot ķīmisku vielu.
- balinātā celuloze balinot iegūta celuloze, kas satur 86-88% alfa celulozes.
- Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly.
- krējumdzeltens Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu; tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
- Telukbetunga Bandarlampuna - pilsēta Indonēzijā ("Telukbetung").
- tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze).
- barības enerģētiskā vērtība barības barotājvērtības rādītājs, kas izteikts kādā no dzīvnieka organismā notiekošās enerģijas maiņas pakāpēm - bruto, sagremojamo vielu, maiņas vai neto enerģijā.
- TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma.
- kalorija barības vielu enerģētiskās vērtības vienība
- barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos).
- dzeltenums Barības vielu rezerve, kas uzkrājas cilvēka un dzīvnieku olšūnās.
- liess Barības vielu trūkuma dēļ panīcis augs.
- enteroklīze Barības vielu vai medikamentu maisījuma ievadīšana zarnā.
- doks Baseins kuģu piekraušanai un izkraušanai ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
- melilitbazalts Bazalts ar nelielu kramskābes saturu, smalkgraudains, tumši pelēkā krāsā.
- sarkanā bazela bazelu suga ("Basella rubra").
- alkalopēnija Bāzisku vielu trūkums organismā; relatīva acidoze, biežāk zīdaiņiem.
- valčāt Bāzt (lielus kumosus mutē).
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- Belorizonti Belu Orizonti – pilsēta Brazīlijā.
- beludžistānieši Beludži.
- Huso huso beluga.
- šefelis Berams mērs Vācijā, nevienāda lieluma, no 55 līdz 177 litriem.
- barels beramu vai šķidru vielu ārpussistēmas tilpuma mērvienība, saīsinājums bbl; atšķirīgs dažādās zemēs.
- kvarters Beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā (291 l).
- binomiālais sadalījums Bernulli sadalījums, diskrēta gadījumlieluma varbūtību sadalījums.
- bertolē Bertolē sāls – kālija hlorāts; lieto medicīnā dezinficēšanai un tehnikā (sprāgstvielu maisījumu un sērkociņu izgatavošanai).
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
- spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
- tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
- polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija.
- šamotbetons Betons, kuram par pildvielu ir izmantots šamots.
- henna bezakotu lavsonija ("Lawsonia inermis"), augs, no kura lapām iegūst šo krāsvielu.
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā.
- salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu.
- aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā.
- magnētiskā uzņēmība bezdimensijas lielums (k), kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā (ar intensitāti H).
- saldēšanas koeficients bezdimensijas lielums aukstummašīnas apgrieztā termodinamiskā cikla efektivitātes raksturošanai – aukstumražīguma attiecība pret patērēto enerģiju (darbu); dzesēšanas koeficients.
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100.
- kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens.
- ballistīts Bezdūmu pulveris, sastāv no nitroglicerīna un nitrocelulozes vienādās daļās.
- masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli.
- caponlaka Bezkrāsaina vai krāsaina nitrocelulozes laka, kas nesatur plastifikatoru.
- pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos).
- toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
- etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē.
- polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
- etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē.
- benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē.
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
- lappušprinteris Bezuzsitiena printeris, kas vienlaicīgi drukā veselu lappusi.
- torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu).
- Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi.
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- pabīdīt Bīdot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdīt nelielu attālumu.
- jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
- jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
- miļļa Biezs (dažādu vielu) maisījums.
- pergamoīds Biezs papīrs vai pape, kas impregnēti ar acetilcelulozi, viskozi u. tml. vielām vai arī pergamentēti.
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
- Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē).
- biodoza bioloģiskā deva, nosacīts lielums ultravioletā starojuma enerģijas dozēšanai gaismas terapijā.
- biokonversija Bioloģiska vielu pārvēršanas metode, ar kuru lauksaimniecības un sadzīves atkritumus pārvērš derīgās vielās un produktos (skābēs, spirtos, deggāzē), biotransformācija.
- biotransformācija Bioloģiska vielu pārvēršanas metode, biokonversija.
- bioss Bioloģiski aktīvu vielu grupa, kas nepieciešamas normālām dzīvības funkcijām.
- serodiagnoze Bioloģisks lipīgu slimību un olbaltumvielu noteikšanas paņēmiens.
- biorafinēšana biomasas pārstrādes koncepcija, kas integrē biomasas konversijas procesus un iekārtas, lai no biomasas ražotu degvielu, ķīmikālijas un kompozītmateriālus.
- biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
- koksnes viela biopolimēru kompozīcija, ko veido celuloze, lignīns un hemicelulozes.
- sijāšana Birstoša materiāla sadalīšana frakcijās ar sietiem pēc to daļiņu lieluma (sk. frakcionēšana).
- bloks Bitu vai rakstzīmju grupa, ko apstrādā vai pārsūta kā vienotu veselumu.
- menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri.
- balastviela Blakus viela (kādā vielu maisījumā).
- izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa; sārņi.
- sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals.
- albumināti Blīvi olbaltumvielu savienojumi, kas pasargā dziļākos audus no nevēlamiem kairinājumiem.
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
- māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos.
- ofsetpapīra plāksnīšu papīra pamatne blīvs, stipri līmēts papīrs ar lielu mitrumizturību, ierobežotu izstiepšanās spēju un paliekošo deformāciju; lieto iespiedformu izgatavošanai.
- optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
- makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu.
- Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
- panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos.
- augu fizioloģija botānikas nozare, kurā pēta dzīvības procesus augos - vielu un enerģijas maiņu, augu barošanos, augšanu, vairošanos, augu kustības un izturību.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas.
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā.
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepiegul kājām (par apaviem).
- bronhogrāfija Bronhu rentgenoloģiska izmeklēšana, iepildot tajos kontrastvielu.
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
- brūžgu Brūžgu brūžgām - ar lielu troksni.
- mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām.
- hoboba Bukšu dzimtas augs (krūms), kas izplatīts Meksikā un ASV dienvidrietumos; no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un ziežvielu ražošanā.
- buļļterjers Bulterjers - vidēja lieluma suns ar baltu spalvu.
- mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu.
- paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- priekšējā līķa liekums buras priekšējās malas izliekums, kas ir tik liels, cik lielu vēlas buras "vēderu".
- burtu biezums burta lieluma, virzienā no augšas uz leju, apzīmējums pēc punktiem un nosaukuma.
- būt vafelē būt alkohola vai narkotisko vielu ietekmē.
- būt pasistam (uz ko) būt ar lielu, pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
- būt kā jukušam (uz ko) būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
- tripot būt halucinogēnu vielu ietekmē.
- nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
- būt bezdibeņa malā būt nelaimes, lielu briesmu, katastrofas priekšā.
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
- salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
- nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
- limitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā).
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
- padzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu.
- saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
- pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.); but par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
- kost kabatā (arī makā) būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- kost makā (arī kabatā) būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
- iet Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
- sacementēt Būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām).
- plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
- dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- būt ar (plašu) vērienu būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
- plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
- saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
- lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
- sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
- ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
- spīdēt Būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- smērēt būt vielu vai alkohola ietekmē.
- iztaisīt Būt vienlīdzīgam (ar kādu lielumu, daudzumu).
- dot Būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu).
- veidot Būt, eksistēt kā sastāvdaļai, elementam kādā kopumā, veselumā.
- tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
- šablons Būvdetaļu, profilu rasējums dabiskā lielumā.
- korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti.
- asfaltbetons Būvmateriāls, asfalta (1) java ar šķembu, grants, oļu pildvielu.
- būvniecības tolerance būvniecības pielaide - robežas, kurās drīkst mainīties projektā uzrādītie lielumi.
- dekāns C~10~H~22~, piesātināts ogļūdeņradis (alkāns), bezkrāsains šķidrums; atrodams naftā, dīzeļdegvielas un dažu citu degvielu sastāvdaļa.
- pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai.
- pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā.
- pikramīnskābe C~6~H~2~(NO~2~)~2~NH~2~, pikrīnskābes reducēšanas produkts, atrodams urīnā pēc pikrīnskābes lietošanas; lieto par reaģentu proteīnu noteikšanai, kā arī krāsvielu sintēzei.
- ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela.
- ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā.
- jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā.
- laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai.
- oksilorfāns C20H27NO2, narkotisko vielu antagonists.
- malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
- ksilidīns C6H3(CH3)2NH2, dimetilanilīns; lieto krāsvielu sintēzē.
- ksililēndiamīns C6H4(CH2NH2)2, viela, ko izmanto krāsvielu iegūšanai.
- difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu.
- mureksīds C8H8N6O6, purpurskābes amonija sāls; lieto par indikatoru kompleksometriskajā titrēšanā ar B trilonu; agrāk lietots par krāsvielu.
- camera Camera obscura - tumša kaste ar nelielu atvērumu, pa kuru ieplūst gaismas stari, kas uz pretējās sienas projicē ārpusē esoša priekšmeta apgrieztu attēlu.
- hloridoreja Caureja ar lielu hlorīdu daudzumu izkārnījumos.
- tanalbīns Caureju apturošs līdzeklis lopārstniecībā (sevišķi jaunlopiem), tanīna un olbaltumvielu savienojums.
- cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
- fotopauspapīra pamatne caurspīdīgs, nelīmēts papīrs ar labu gaismcaurlaidību un mehānisko stiprību; izgatavots no labi samaltas celulozes ar smalku malumu.
- skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
- stobrs Cauruļveida detaļa, elements, piemēram, kādu vielu plūsmas virzīšanai.
- vads Cauruļveida iekārta vielu pārvadīšanai.
- mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
- cadra Celaine, celu josta.
- Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā.
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
- okluzivpesārijs Celuloīda, cietas gumijas vai sudraba aizsargcepurīte dzemdes noslēgšanai (pret grūtniecību).
- celluloīds Celuloīds.
- dabas polimēri celuloze, ciete.
- sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes.
- sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes.
- celulozes atvasinājumi celuloze, kuras molekulā brīvās hidroksilgrupas daļēji vai pilnīgi aizvietotas ar dažādām ķīmiskām funkcionālām grupām.
- celluloza Celuloze.
- celluloze Celuloze.
- etroli Celulozes acetāta, acetobutirāna, nitrāta vai etilcelulozes termoplasti; lieto briļļu ietvaru, automobiļu, lidmašīnu un kuģu stūres ratu, mērinstrumentu paneļu u. c. izgatavošanai.
- celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
- cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
- celulozes acetāti celulozes atvasinājumi; lieto plastmasu un mākslīgu šķiedru izgatavošanā.
- alfa celuloze celulozes daļa, kas nešķīst 17,5% nātrija hidroksīda šķīdumā.
- acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
- etilceluloze celulozes etilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OC~2~H~5~)~x~]~n~, ko iegūst no alkalicelulozes, par alkilējošo reaģentu izmantojot etilhlorīdu.
- celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi.
- natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds.
- hidrotropā metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto hitrotropos sāļus.
- organosolventā metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto organiskos savienojumus, parasti etilspirtu vai metilspirtu ar dažādām piedevām.
- slāpekļskābes metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto slāpekļskābi.
- metilceluloze celulozes metilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OCH~3~)~x~]~n~, cieta balta viela bez garšas un smaržas, iegūst uz alkālijcelulozi iedarbojoties ar metilhlorīdu.
- oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām.
- nitroceluloze Celulozes slāpekļskābes esteris.
- celulozes masa celulozes šķiedru suspensija ūdenī vai šķīdumos, ko lieto tehnoloģiskajos procesos.
- acetātceluloze Celulozes un etiķskābes esteris, polimērs; izejviela šķiedrām, arī plastmasām.
- karboksimetilceluloze celulozes un glikolskābes ēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~ (OCH~2~COOH)~x~]~n~, balta šķiedrveidīga vai pulverveidīga viela.
- CPF Celulozes un papīra fabrika (parasti Slokas CPF).
- ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu.
- makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams).
- saķere Ceļa seguma virsmas un riepu protektora savstarpējās iedarbības raksturotājs lielums, kas atkarīgs no seguma virsmas, protektora stāvokļa un kustības ātruma.
- gudronators Ceļu būvmašīna vienmērīgai saistvielu (bitumu, darvas, emulsiju) izliešanai uz ceļa virsmas ceļu būvdarbos un remonta darbos.
- balisāža Ceļu marķēšana ar blāvu signāluguņu sistēmu, kas tumsā ļauj transportlīdzekļiem pārvietoties ar gandrīz tikpat lielu ātrumu kā dienā.
- cementācija Cementam līdzīgu vielu veidošanās; salipšana; saaugumu rašanās.
- mēzt Augeja staļļus censties likvidēt lielu nekārtību, cīnīties pret bezjēdzību, atpalicību, nolaidību.
- gauties Censties patērēt, izlietot (kā pārmērīgi lielu daudzumu).
- Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
- perflubrons CF3(CF2)6CF2Br, sintētisks otrās paaudzes bromētais fluorogleklis; lieto par kontrastvielu gastrointestinālā trakta izmeklēšanā ar magnētisko rezonansi.
- integritāte Cieša saistība, nedalāmība, veselums.
- laivīna Cieši piegulošas izejamās sieviešu kurpes bez aizdares, ar palielu izgriezumu.
- spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
- regulārā precesija cieta ķermeņa sfēriska kustība, kuras laikā nemainās trīs lielumi: nutācijas leņķis, rotācijas leņķiskais ātrums un precesijas leņķiskais ātrums.
- pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums; viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
- krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi.
- pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
- dekstrīns cietes hidrolīzes starpprodukts, ko izmanto kā līmvielu.
- absorbenti cieti, poraini dabiski un sintētiski materiāli ar lielu īpatnējo virsmu (1-1700 m^2^/g), kas labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem.
- superjonu vadītāji cietie elektrolīti, jonu kristāli ar lielu jonu vadītspēju, kas salīdzināma ar šķidru elektrolītu vadītspēju.
- viskoelastība Cieto vielu spēja sevī apvienot elastības un viskozitātes īpašības.
- ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā.
- ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
- granula cietu dispersu sistēmu nosacīta struktūrvienība, kuras lielums ir 1-10 mm.
- elektroendosmoze Cietu vielu atūdeņošana ar elektriskās strāvas palīdzību.
- sausā destilācija cietu vielu termiska sadalīšana bezgaisa vidē.
- ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek.
- atduļķošana Cietu, smalku daļiņu sadalīšana pēc lielumiem, iejaucot vielu ūdenī; procesa pamatā ir dažāds daļiņu izgulsnēšanās ātrums atkarībā no to izmēriem; izmanto mālu attīrīšanai no rupjiem piejaukumiem.
- fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija.
- lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām.
- metālfizika cietvielu fizikas apakšnozare, kurā pēta metālu uzbūvi un īpašības; ietver šādas nodaļas: mikroskopiskā metālu teorija, defekti un to ietekme uz mehāniskām, elektriskām u. c. īpašībām, metālu fāžu sastāvs un heterofāžu materiāli.
- CFI Cietvielu fizikas institūts (LU).
- supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai.
- optiskā starojuma gigantiskais impulss cietvielu lāzera ģenerēts gaismas impulss, kuru iegūst lāzera optiskā rezonatora labuma modulācijas rezultātā; gigantiskā impulsa garums ir mazāks par 100 ns, un tā jauda sasniedz vērtības 10^11^–10^12^ W.
- katoda izputināšana cietvielu sagraušana, apšaudot virsmu ar atomiem, joniem un neitroniem.
- termoluminiscence cietvielu spēja uzkrāt ārējās iedarbības (piemēram, jonizējošā starojuma) enerģiju, kas sildot tiek atdota gaismas kvantu veidā; termostimulētā luminiscence.
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts.
- čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
- ložu dzirnavas cilindrveida dzirnavas ar 1–4 kamerām, kas pildītas ar cieta materiāla maļķermeņiem (dažāda lieluma lodēm vai cilindrīšiem); materiāla sasmalcināšana notiek berzes un trieciena iedarbībā.
- megalografija Cilvēka attēla pagatavošana dabiskā lielumā.
- somatomērs Cilvēka figūras mērgarumu vai citu mērlielumu (piem., masas, plecslīpes leņķa) mērījuma vai aprēķina rezultāts, ko izmanto apģērbu konstruēšanā.
- fantoms Cilvēka ķermeņa vai tā daļas modelis dabiskā lielumā ķirurģisku u. c. paņēmienu apgūšanai vai mācību demonstrējumiem.
- uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas.
- aloplastika Cilvēka orgānu (to daļu) aizstāšana ar audiem svešu vielu (piem., plastmasu) vai ar protēzi.
- cilvēka mērogs cilvēka uztverei atbilstošs komfortabls lielums, lielumu attiecības.
- statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
- olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks.
- makrokefaļi Cilvēki ar lielu vai augstu galvaskausu.
- dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks.
- zirglūpa Cilvēks ar lielu, atkārušos apakšlūpu.
- zirgmūlis Cilvēks ar lielu, neglītu seju.
- vācdegunis Cilvēks ar nelielu, palīku degunu.
- atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku; stiprinieks.
- stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
- pandits Cilvēks Indijā, kas savu zināšanu un gudrības dēļ ir iemantojis lielu autoritāti iedzīvotāju vidū.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- lieluzņēmējs Cilvēks, kam pieder lieluzņēmums.
- krukņa Cilvēks, kas ar lielu pacietību sēž pie kāda darba.
- klamzaks Cilvēks, kas iet smagiem soļiem, radot lielu troksni.
- mēlnesis Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
- pļāpu kule cilvēks, kas izplata par citiem, tenkas, melus.
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
- dušeļnieks Cilvēks, kas pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu.
- jogs cilvēks, kas sasniedzis lielu prasmi jogā.
- krievnieks Cilvēks, kas, pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- mūlis cilvēks, kurš kāda cita uzdevumā nodarbojas kā narkotisko vielu kurjers
- dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā.
- šķibot Cirst (parasti nelielus) zarus nozāģētam kokam.
- Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka.
- glumais Citu izmantotājs; cilvēks, kas tiek cauri ar veselu ādu.
- pirotehnisko izstrādājumu klase civilajām vajadzībām paredzēto pirotehnisko izstrādājumu novērtējums atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei.
- si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu.
- blauza Cūka ar lielu vēderu.
- puscūcis Cūka, kuras lielums ir aptuveni puse no parastā cūkas lieluma.
- PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā.
- glikometabolisms Cukura vielu maiņa organismā.
- formoze Cukurvielu (ogļhidrātu) maisījums, ko iegūst iedarbojoties uz formaldehidu ar kalcija vai magnija hidroksidu.
- čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav.
- anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
- meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu.
- rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi.
- krusta trinis četrnīšu trinīša paveids, kur auduma raksts veido nelielus rombus.
- Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki.
- pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai.
- pļavas čipste čipstu suga ("Anthus pratensis"), dziedātājputns apmēram zvirbuļa lielumā, Latvijā sastopams bieži, gājputns.
- gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību.
- kaļamais čuguns čuguns, ko iegūst, ilgstoši augstās temperatūrās atkvēlinot baltā čuguna lējumus (notiek karbīda sadalīšanās un grafīta kristalizācija pārslu veidā); tā rezultātā čuguns saglabā stiprību, iegūst nelielu plastiskumu.
- žļārgt Čurāt (ar lielu strūklu).
- Čūskneša galva Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā (arī "Ras-Alhague"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7. zvaigžņlielums.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
- Apriķu līdzenums dabas apvidus Rietumkursas rietumu malā, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā 27 km, platums — 16 km, sarežģīts pamatiežu virsas reljefs ar nelielu lokālu pacēlumu un pazeminājumu miju.
- Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu.
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne.
- Arabida dabas parks un aizsargājama teritorija Portugālē (_Arrábida_), dibināts 1976. gadā, aizņem 176,41 km² lielu platību, aptverot Setubalas pussalas vistālāko dienvidu malu.
- dabas resursu lietošana dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē.
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku.
- ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare.
- denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem.
- miecvielu ekstrakts dabisko miecvielu šķīdums.
- veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
- klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
- rise Daļa no peldlīdzekļa tehniskajiem būvzīmējumiem, kas attēlo brangas formu un lielumu attiecīgajā šķērsgriezumā.
- humīns Daļa trūdvielu (humus), kas nešķīst natrija sārmā: parasti vēl samērā vāji sadalījušās organiskās vielas.
- šķilums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma.
- šķīlums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma.
- meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu.
- sedimentācijas analīze daļiņu lieluma noteikšana pēc izgulsnēšanās ātruma no šķidruma vai gāzes.
- liedēšana Darba paņēmiens, kā savienot metāla gabalus, ievadot savienojuma vietā kā saistvielu izkausētu metālu jeb liedi; lodēšana.
- reizesdarbu ekonomika darba tirgus joma (angļu "gig economy"), kurā galvenokārt nelielus pasūtījumus uz īsu periodu uztic individuāliem komersantiem.
- sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs.
- datu bāzes uzturēšana darbība, kas saistīta ar datu bāzes struktūras modificēšanu, atjaunošanu un pārkārtošanu, lai nodrošinātu tās veselumu, neaizskaramību un efektīvu izmantošanu.
- amoka skrējiens darbība, kas veikta ar lielu sasprindzinājumu, satraukumā, izmisumā.
- likvidēt spēli darbība, kuras mērķis ir novērst brīvkustību starp savstarpēji savienotiem mezgliem vai to kustīgām daļām vai ierobežot brīvkustības lielumu pieļaujamās robežās, ko panāk, regulējot vai nomainot detaļas; iziet brīvgājienu.
- izgatavošana darbības, kuru rezultātā var iegūt narkotiskās vai psihotropās vielas un zāles un kuras ietver attīrīšanu, kā arī narkotisko un psihotropo vielu pārveidošanu citās vielās.
- kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens.
- rušķēties Darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus.
- piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu.
- naga darbs darbs, kas prasa lielu piepūli, spēku.
- gāzt kalnus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
- svīst Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli.
- izaicināt likteni darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
- darvas ūdens darvas ražošanas blakusprodukts, dažu zemmolekulāru organisko vielu, piemēram, metanola, ūdens šķīdums.
- direktorija saraksts datņu apvienots saraksts, kas var ietvert arī datņu lielumus, atribūtus, datņu izveidošanas un pēdējo izmaiņu datumu un laiku, kā arī, ja nepieciešams datņu piederību.
- bloks Datora atmiņā - ierakstu kopums, ko apstrādā vai pārsūta kā vienotu veselumu.
- attēlu analīze datora izmantošana, lai iegūtu skaitlisku informāciju par izvēlētiem attēla raksturlielumiem, piemēram, par kontūru garumu, laukumu lielumu, formu u. c.
- tāluma mainīšana datorgrafikā - izvēlētā loga vai grafiskā attēla palielināšana visa ekrāna lielumā, kas zīmēšanas programmās atvieglo sīku detaļu koriģēšanu.
- mērogmaiņa Datorgrafikā - izvēlētā loga vai grafiskā attēla palielināšana visa ekrāna lielumā.
- daudzstūris datorgrafikā - vairākmalu objekts, ko var aizpildīt ar krāsu un pārvietot kā vienu veselu elementu.
- zīmēšanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, izmantojot tādus zīmējuma elementus kā līnijas, lokus un aploces, ko uzglabā atmiņā matemātisku formulu veidā, un ar vektorgrafikas palīdzību ļauj viegli atveidot attēlus dažādos lielumos.
- optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls datortīkls, kurā izmantoti gan optiskie, gan arī koaksiālie kabeļi. Optiskais kabelis tiek izmantots lielu abonentu grupu, bet koaksiālie kabeļi - katra atsevišķa abonenta pievienošanai datoru tīklam; HFC tīkls.
- analogierīce Datu apstrādes ierīce (pārveidotājs), kurā datus attēlo analogsignālu formā ar nepārtraukti mainīgiem fizikāliem lielumiem, piem., elektriskā sprieguma vērtībām.
- datne datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, ko glabāšanas, pārsūtīšanas un apstrādes procesā uzskata un identificē kā vienotu veselumu un kas parasti sastāv no vienādas struktūras ierakstiem; fails.
- datu bloks datu kopums, kuru kā vienotu veselumu pārsūta starp dažādiem datora funkcionāliem blokiem vai datoru tikla komponentiem.
- šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem.
- segmentēšana Datu sadalīšana apstrādāšanai piemērota lieluma blokos.
- ķellāt Daudz ēst; ar lielu apetīti ēst.
- Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle.
- aditivitāte Daudzu matemātisku un fizikālu lielumu īpašība: lieluma vērtība, kas atbilst veselam objektam, ir vienāda ar objekta daļām atbilstošo vērtību summu.
- leikosavienojumi Daudzu ūdenī nešķīstošo organisko krāsvielu reducētās formas, izmanto audumu krāsošanai.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- Buļļu sala Daugavgrīvas sala, kas atrodas starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei.
- apraktais ledus dažāda biezuma un lieluma nekustīgs ledus, kas sākumā atradies zemes virspusē un vēlāk nosegts ar nogulumiežiem.
- smiga Dažāda lieluma 1 vai 2 tipogrāfisko punktu biezs slēdzenis vārdu retināšanai un rindas izslēgšanai salikumā.
- koncentrs Dažāda lieluma riņķu kopums, kuriem ir kopējs centrs.
- šnauceri dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīga īsa, cieta spalva un ar biezu bārdu apaudzis purns.
- šnaucers Dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīgs īss, ciets apmatojums un ar biezu bārdu apaudzis purns.
- heterosporija Dažāda lieluma sporu (mikrosporu un makrosporu) veidošanās 1 sugas augļiem.
- loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai).
- plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
- iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls.
- iedzīvotāju atražošanās rādītāji dažāda tipa absolūtie un relatīvie lielumi, kuri raksturo paaudžu nomaiņas kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus.
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
- sensitogramma Dažādās ekspozīcijās ar sensitometru iegūta fotomateriāla melnējuma skala, pēc kuras nosaka galvenos fotomateriāla raksturlielumus.
- elektroniskie elektromēraparāti dažādas elektroniskas iekārtas (mērāmā lieluma pārveidotājs, pastiprinātājs u. c.).
- pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai.
- ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem.
- atsvars Dažādas masas viena materiāla un formas ķermeņu komplekts, ko lieto vielu un izstrādājumu masas noteikšanai sverot.
- smageļļa Dažādu darvu un jēlpetrolejas sastāvdaļas ar augstu viršanas punktu (230-270 Celsija grādu), lietoja antracēnam, smēreļļām un kā degvielu dažiem motoriem.
- miecvielu augi dažādu dzimtu augi, ko rūpnieciski var izmantot miecvielu (tanīnu) ieguvei.
- fizikālā lieluma sistēma dažādu fizikālu lielumu sakopojums, kas izveidots, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem.
- aligācija Dažādu metālu sakausējums, kā arī dažādu vielu maisījums.
- komposti Dažādu organisko vielu (augu atlieku, kūdras, kūtsmēslu, vircas) sadalīšanās produkts.
- ķelsis Dažādu produktu vai vielu maisījums.
- mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis.
- alligācija Dažādu vielu maisījunms; metālu sakausējums.
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
- pārkaļķošanās Dažādu vielu, t. sk. kalcija sāļu nogulsnēšanās organisma audos.
- flavoni Dažu dzelteno organisko krāsvielu sastāvdaļas, ko sastop puķu ziedlapiņās.
- kongokrāsvielas Dažu fabriku substantīvo krāsvielu tirgus nosaukums.
- psihodēlisms Dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana.
- enantiomorfisms Dažu kristālisku vielu spēja veidot divējādus kristālus, kas ir vieni otru spoguļattēli.
- hormēze Dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos.
- gludināšana Dažu lāzerprinteru izmantotā tehnika līkņu nogludināšanai, ko īsteno, samazinot līniju veidojošo punktu lielumu.
- papildskaitlis Dažu loto loteriju pēdējais skaitlis, kas maina laimesta lielumu.
- tautomērija Dažu organisku vielu spēja eksistēt divos paveidos (ar atšķirīgu struktūru un vienādu sastāvu), kuri var pārvērsties viens otrā.
- mezofāzes Dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli.
- enantiomērisms Dažu vielu īpašība pastāvēt labā un kreisā antipoda formās. Labā modifikācija, tās forma un struktūra ir it kā kreisās modifikācijas.
- birotācija Dažu vielu īpašība ūdens šķīdumos ar laiku mainīt polarizēta stara griešanas spēju.
- amfoteritāte Dažu vielu spēja atkarībā no apstākļiem uzrādīt vai nu skābju, vai bāziskas īpašības.
- antigēnisms Dažu vielu spēja ierosināt antivielu rašanos.
- hromatotakse Dažu vielu spēja ietekmēt kodola hromatīnu, nebojājot šūnas ķermeni.
- ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
- Paradīzes Putns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Apus", saīsinājums "Aps"), kurā nav spožu zvaigžņu (tā α zvaigžņlielums ir 3,8), Latvijā nav novērojams.
- Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums.
- Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā.
- Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams.
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa.
- Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams.
- Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams.
- Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne.
- Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
- Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts".
- Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā .
- švailēt Dedzināt ar lielu liesmu un dūmiem.
- kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu).
- kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus.
- viskozi elastiskā deformācija deformācija, kuras lielums nemainīgā slodzē ir atkarīgs no laika.
- uzdegums Degšanas, oksidēšanās norisē radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
- svilt Degt, parasti ar lielu liesmu, strauji.
- papilduzpilde Degvielas pieliešana tvertnē papildus jau esošajai. Bieži to dara, lai radītu degvielas rezervi tvertnē vai vairoties no vajadzības iepildīt degvielu turpmākā ceļa posmā, kur tas rada grūtības vai nav iespējams.
- karburēt Degvielu izsmidzināt ar saspiesta gaisa strūklu, lai panāktu pilnīgu un vienmērīgu sadegšanu.
- da- Deka- - priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - desmitkārt lielāks par.
- noformētājmāksla Dekoratīvās mākslas nozare, kas pievēršas ielu, laukumu, ražošanas teritoriju, skatlogu, tirdzniecības un kultūras reklāmas mākslinieciskai noformēšanai.
- katuks Dēļu krātiņš nelielu mājdzīvnieku pārvadāšanai.
- pelutiņas Dem. --> pelavas, pelus.
- piketēšana Demonstrācija nelielu stāvošu grupu veidā pie kāda objekta, kas ir apstrīdēšanas priekšmets vai kas to simbolizē.
- berit Derība; Jahves derība ar Izraelu.
- seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
- kontaktdermatīts Dermatīts, kam cēlonis ir kādas vielas primārā kairinošā ietekme vai, biežāk, ādas sensibilizācija pret kādu vielu, kas atkārtoti vai ilgstoši iedarbojas uz ādu.
- aktīniskais dermatīts dermatīts, ko izraisa ultravioletais starojums vai rentgenstarojums, kā arī radioaktīvo vielu izstarojumi.
- azeotropā destilācija destilācija, kurā maisījumam pieliek vielas, kas saista vienu no azeotropā maisījuma komponentiem, veidojot citu azeotropisku vielu.
- destilācija vakuumā destilācijas veids, ko izmanto termiski nestabilu, augstā temperatūrā virstošu vielu maisījumu sadalīšanai (vakuumā process noris zemākā temperatūrā).
- kristalldetektors Detektors ar kādu zināmu kristālisku vielu kā strāvas taisnotāju.
- sensors devējs - mērpārveidotājs, kas tieši uztver mērījamo lielumu (spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu utt.) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni.
- DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos.
- īrisdiafragma Diafragma foto- un kinoaparātos; sastāv no plānām sirpjveidīgi izliektām plāksnītēm, ar kurām var mainīt atveres lielumu.
- īrisa diafragma diafragma, kuras atveres lielumu var mainīt.
- elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu.
- subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka.
- hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes.
- diazonijs Diazonija savienojumi - organiskas vielas, ko plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai.
- presbirojs Dienests, ko izveido žurnālistu informēšanai kādu lielu pasākumu rīkotāji.
- krapstāds Dienvidu augs "Rubia tinctorum", no kura saknēm ieguva sarkanu krāsvielu.
- ziepju trauks digitālais fotoaparāts ar zemu izšķirtspēju un nelielu atmiņas karti.
- sauropoda Dinozauru rindas "saurischia" iedalījums, ūdens un purvu apdzīvotāji, vislielākās formas līdz 30 m lielumā.
- izocelobioze Disaharīds, celulozes hidrolīzes produkts.
- koloīds Dispersa sistēma ar dispersās fāzes daļiņu lielumu no 1-1000 nanometriem, kuras vienmērīgi izkliedētas dispersijas vidē.
- koloīdi dispersas sistēmas ar ļoti lielu sasmalcinājuma pakāpi - no 10^-7^ līdz 10^-9^ m, kuras vienmērīgi izkliedētas dispersijas vidē.
- geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem.
- dispersitāte Disperso sistēmu daļiņu lieluma raksturojums.
- nefelometrija Dispersu sistēmu (aerosolu, putu, emulsiju, šļādumu u. c.) duļķainības noteikšana mērot izkliedētās gaismas intensitāti; vielu kvantitatīvās analīzes metode.
- aloksantīns Diureīds, aloksāna redukcijas produkts; savienojoties ar NH3 veido mureksīdu, purpura krāsvielu.
- glutamīnskābe divbāziska aminoskābe, ko iegūst hidrolīzes ceļā no dažādiem proteīniem, tai ir svarīga nozīme organisma vielmaiņā, olbaltumvielu un nukleotīdu sintēzē.
- stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā.
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
- lotoss Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Nelumbonales"), kurā ir tikai viena dzimta.
- estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm.
- nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē.
- dubultvārds divi datora atmiņā blakus ierakstīti vārdi, kurus apstrādā kā vienotu veselumu.
- līdzojums Divi lielumi, kas atrodas abpus vienlīdzības zīmei; vienādība (3).
- līmprese Divi veltņi viens virs otra vai viens otram blakus, pirms kuriem papīra lenti ar mitrumu 8-12% no abām pusēm apsmidzina ar attiecīgu līmvielu.
- dupondijs Divkāršs ass (īstenībā Romas vara nauda, 12 unces, apzīmē arī vienu veselu mantas attiecībās), 24 unces, divkāršs vesels.
- baktriāns Divkupru kamielis ("Camelus ferus"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Vidusāzijā.
- koadunācija Divu dažādu vielu savienojums vienā masā.
- moments Divu fizikālu lielumu reizinājums, vienam no kuriem parasti ir garuma dimensija.
- kovariācija Divu gadījumlielumu X, Y savstarpējās atkarības (korelācijas) mērs: K(X,Y)=E((X-EX)(Y-EY)), kur EX - gadījumlieluma X vidējā vērtība.
- kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums).
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- datu saķēdēšana divu vai vairāku datu elementu secīga sasaistīšana vienā veselumā, ko lieto ievadizvades kanālu vadības programmās, kā arī sarakstos, kuri izvietoti dažādās atmiņas vietās, uzrādot nākamo adresi.
- homohromoizomērisms Divu vai vairāku dažādas struktūras organisku vielu īpašība šķīdumā uzrādīt līdzīgus absorbcijas spektrus.
- summa divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
- kompaundēšana Divu vai vairāku sastāvdaļu (piem., eļļu, degvielu) ķīmiska sajaukšana, lai iegūtu produktus ar noteiktām īpašībām.
- sašūšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi.
- sadiegšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu pagaidu savienošana ar taisnajiem rokdarbu dūrieniem vai ar šujmašīnas viendiega cilpdūrieniem.
- ekvivalence divu vai vairāku vienumu satura, formas, kvalitātes, apjoma, funkcijas u. tml. raksturlielumu savstarpēja līdzvērtība (vienādība); atbilstība.
- eutektiks Divu vielu maisījums tādās attiecībās, ka maisījuma kušanas temperatūra uzrāda vislielāko iespējamo minimumu.
- nepers Divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu bezdimensionālas attiecības naturālais logaritms; Np.
- elektriskais dipols divu vienlielu pretēju zīmju elektriskā sistēma, ko raksturo elektriskais dipola moments, kas vienāds ar pozitīvā lādiņa un abu lādiņu savstarpējā attāluma reizinājumu.
- pirokatehīns Divvērtīgais fenols, bezkrāsaini kristāli; lieto krāsvielu, medicīnisko preparātu ražošanā u. c.
- dūmainība dīzeļdegvielas raksturlielums, kas raksturo dūmu daudzumu tās sadedzināšanas rezultātā.
- notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas.
- debums Dižums, lielums.
- niedrājantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, dažāda lieluma pārnadži, dzīvo līdzenumos un kalnainās vietās skrajmežos, savannās, purvājos, parasti upju tuvumā, Āfrikā.
- bifelis Dobradžu dzimtas ģints ("Bubalus"), liels vēršu dzimtas pārnadzis, dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu, 3 sugas.
- saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
- govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
- ganāmpulka reģistrs dokuments, kurā ir iekļauti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulki, kā arī savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulki, kas audzēti fermā vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā.
- hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t.
- pārkreditēt Dot pārāk lielu kredītu, ko tā saņēmējs nespēj atmaksāt.
- brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot.
- maiņlieluma manekens drēbnieku manekens, kam var mainīt atsevišķu somatomēru garumus, tuvinot manekena izmērus individuālā pasūtītāja figūras vai tipfigūras lielumam.
- Driksna Driksa - Lielupes atteka Jelgavā.
- šķipšķis Druska, šķipsna, daļiņa no kāda lielāka veseluma.
- Albireo dubultzvaigzne Gulbja zvaigznājā (β), oranža 3,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne 35'' attālumā no zilās 5,1. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigznes, attālums 400 ly.
- Porrima dubultzvaigzne Jaunavas zvaigznājā, apriņķošanas periods - 172 gadi, tās komponentēm ir vienādi spožumi - 3,5 zvaigžņlielumi.
- Algieba dubultzvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas γ), atrodas 126 ly attālumā, abas komponentes (2,2. un 3,5. zvaigžņlieluma) atrodas 5'' attālumā, kurš laika gaitā palielinās, pavadones apriņķošanas periods ir 619 gadu.
- cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi.
- dūmlaide Dūmsveču sadedzināšana vai dūmus radošu vielu izsmidzināšana no ierīcēm.
- heteropāgs Dvīņu kroplība, kurā nevienāda lieluma dvīņi saauguši savā starpā ar vēdera priekšējo sienu.
- heterocefāls Dvīņu kroplis ar divām nevienāda lieluma galvām.
- brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā.
- Huanhe Dzeltenā upe ("Huang He"), otra lielākā upe Ķīnā, garums - \~5460 km, sākas Tibetas austrumu daļā >4000 m vjl., liec lielu loku uz ziemeļiem caur Iekšējo Mongoliju un ietek Dzeltenajā jūrā, bieži pārplūst.
- Hemerocallis flava dzeltenās dienziedes "Hemerocallis lilio-asphodelus" nosaukuma sinonīms.
- lignosulfīts Dzeltenbrūns šķidrums ar asu smaku; iegūst kā blakus produktu ražojot celulozi ar sulfīta paņēmienu.
- kurkumīns Dzeltens pigments, ko iegūst no kurkuma un lieto kā garšvielu, tinktūru kā indikatoru (sārmainā vidē kļūst brūna); pārtikas uzlabotājs E100, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas kairinājumu.
- automotrisa dzelzceļa vagons ar iekšdedzes motoru; parasti to izmanto līnijās ar nelielu pasažieru skaitu vai dienesta braucieniem.
- alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C.
- krupīns Dzelzs un niķeļa kausējums, ar lielu elektrisko pretestību; izlieto reostatiem un pretestībām.
- tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
- lecīns Dzelzs un olbaltumvielu šķīdums, neitrāls, ar patīkamu garšu, satur 0,55% dzelzs; lieto kā līdzekli pret mazasinību.
- histerogrāfija Dzemdes dobuma rentgenogrāfija (ievadot kontrastvielu).
- histerosalpingogrāfija Dzemdes un olvadu rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu.
- padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- susla Dzēriens, kas satur maz vēlamo vielu; arī negaršīgs dzēriens.
- paveldzēt Dzēst nelielu daudzumu kaļķus.
- edamīns Dzidrinātājs un atkrāsotājs līdzeklis miecvielu rūpniecībā, ko iegūst samaļot attaukotas sojas pupas par emulsijas vedīgu masu.
- kāršana Dzijas ražošanas operācija, kurā izejvielu (vilnu, kokv., linšķiedru) sadala atsevišķās šķiedrās, tās iztaisno, sakārto, atbrīvo no piemaisījumiem, izveido karsumu - plānu audeklu, pēc tam karsuma grīsti.
- ģimenes plānošana dzimstības regulēšanas kampaņa jaunattīstības zemēs ar lielu iedzīvotāju skaitu.
- arkla vīrs dzimtbūšanas laikos katrs saimnieks, kam piederēja lauku sēta ar veselu arklu vai kādu tā daļu klaušu zemes.
- orģija Dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi.
- spundēt Dzīt sienā lielu vadzi.
- meijāt Dzīt, vicinot nelielu lapotu zaru.
- atklātā dzīvības nodrošināšanas sistēma dzīvības nodrošināšanas sistēma, kurā visus patērējamo vielu krājumus ņem līdzi no Zemes.
- barības vielas dzīviem organismiem nepieciešamo vielu pamatgrupas.
- ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem.
- plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
- piesiets medījums dzīvnieks, kurš ar lielu varbūtību medniekam būs nomedījams, piemēram, droši ielenkts.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa, ko izmanto par materiālu, izejvielu.
- halotana tests dzīvnieku stresjutības pārbaude ar narkotisko vielu – halotanu.
- bilančizmēģinājumi Dzīvnieku vielmaiņas pārbaude enerģijas, olbaltumvielu, ūdens u. c. vielu izmantošanas noteikšanai.
- bioģeoķīmiskā aprite dzīvo organismu veidošanās, bojāejas un sadalīšanās procesu kopums, kas nosaka ķīmisko vielu apriti sistēmā "vide - dzīvie organismi - vide".
- Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem.
- aizsargžogs Dzīvžogs - krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā.
- hudijs džemperis ar kapuci un lielu kabatu priekšā.
- Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte.
- zirņu pikas ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- plovs Ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām.
- mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811.
- Einecs Eiropas ķīmisko komercvielu saraksts ("European inventory of existing commercial chemical substances").
- ECHA Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra ("European Chemicals Agency").
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi.
- barošanās ķēde ekoloģiskā sistēmā savstarpēji atkarīgas sugas, ko saista vielu un enerģijas pārveidošanās (barošanās attiecības); trofiskā ķēde, arī barības ķēde.
- barības ķēde ekoloģiskā sistēmā savstarpēji atkarīgas sugas, ko saista vielu un enerģijas pārveidošanās.
- makroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī valsts vai teritorijas kopējās ekonomiskās parādības un dažādu faktoru ietekmi uz tām; ekonomikas kā veseluma pētniecība.
- aglomerācija Ekonomiski un funkcionāli savstarpēji cieši saistītu apdzīvoto vietu kopums ar lielu iedzīvotāju skaitu un ciešiem ekonomiskajiem un kultūras sakariem, kurš veidojies uz vienas vai vairāku lielu pilsētu bāzes.
- virsājs Ekosistēma, kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir sila virsis ("Calluna vulgaris"), viršu audze, arī viršu cers.
- antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus.
- iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
- kodolspektroskopija Eksperimentālās kodolfizikas nozare, kas pētī atomu kodolu stāvokļu enerģiju, kvantu raksturlielumus un radioaktīvās sabrukšanas veidus un varbūtību, mērījot kodolu radioaktīvās sabrukšanas vai kodolreakciju starojuma enerģiju, intensitāti, leņķ. sadalījumu un polarizāciju.
- aerodinamiskie mērījumi eksperimentāli ar tehniskām iekārtām noteikti aerodinamiskie raksturlielumi; ir statiskie un dinamiskie mērījumi.
- apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_.
- ektoferments Ekstracelulārs enzīms, kas atdalās un darbojas apkārtējā vidē vai audos.
- lioenzīms Ekstracelulārs enzīms, kas nezaudē aktivitāti ārpus šūnas, kurā radies, pretstatā desmoenzīmam.
- eksoferments Ekstracelulārs ferments, kas darbojas ārpus šūnas, kurā radies.
- ekstrahēšana Ekstrakcija - šķidru vai cietu vielu maisījuma komponentu savstarpēja atdalīšana ar šķīdinātājiem.
- difuzors Ekstrakts - aparāts vielu izvilkšanai jeb ekstrahēšanai no citas vielas vai materiāla.
- Forburga Ēku komplekss Rīgā starp Eksporta, Sakaru, Ausekļa ielu un Vašingtona laukumu, uzbūvēts 1913.-1914. g.
- Konventa sēta ēku komplekss Rīgā, Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā starp Kalēju un Skārņu ielu, kopējā platība - 260 kvadrātmetri.
- ekvilaizers Ekvalaizers - ierīce elektronisko instrumentu un stereofoniskās aparatūras amplitūdu un frekvenču raksturlielumu regulēšanai.
- celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara.
- salonu lauva elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
- neirotropisms Elektīva mikroorganismu virzība uz nervaudiem; elektīva ķīmisku vielu iedarbība uz nervaudiem.
- pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
- pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
- akumulatora kapacitāte elektriskā lādiņa lielums, kuru tas izlādējoties var atdot barojamā ķēdē; praksē to mēra nevis kulonos ( C ), bet ampērstundās (Ah); 1 Ah = 3600 C.
- zemējuma pretestība elektriskā pretestība strāvai, kas noplūst zemē no zemētāja virsmas; tās lielumu nosaka zemes īpatnējā vadītspēja, zemētāja virsmas izmēri un forma.
- grāds elektriskais grāds - lielums, ko izmanto maiņstrāvas mašīnu teorijā; aprēķina ar nosacījumu, ka 180 elektriskiem grādiem atbilst leņķis starp blakus esošo N un S polu asīm.
- ciparsignāls Elektriskais signāls, kura vērtību konkrētā laika brīdī izsaka ar kodētiem bināriem lielumiem; pārraidi neietekmē līnijā esošie trokšņu signāli.
- galvaniskais elements elektriskās enerģijas avots, kurā elektrisko enerģiju iegūst, pārveidojot elementā iekļauto vielu ķīmisko enerģiju.
- elektrovadītspēja elektriskās ķēdes raksturlielums – strāvas stipruma (pasīvās elektriskās ķēdes ieejā) attiecība pret spriegumu apskatāmajā ķēdes posmā.
- Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā.
- impulstrokšņi Elektriski impulsi ar lielu sprieguma vai strāvas amplitūdu, kas parādās nejaušos laika momentos.
- mērmagazīna Elektrisko lielumu mēru komplekts, ko lieto kāda noteikta elektriska lieluma (pretestības, induktivitātes, kapacitātes) dažādu vērtību reproducēšanai, kad ir nepieciešams tās precīzi mainīt vai regulēt.
- nominālā vērtība elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma, jaudas) vērtības elektriskajās ierīces, ierīcēm darbojoties nominālā režīmā.
- Zēbeka efekts elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, kas sastāv no virknē slēgtiem dažādiem vadītājiem, kuru kontaktvielu temperatūra ir dažāda; izmanto termoelementos un temperatūras mērīšanai.
- kabeļu papīrs elektroizolācijas papīrs ar lielu raušanas pretestību; lieto augstsprieguma kabeļu izolācijai un to armatūras izgatavošanai.
- elektroriča Elektrokārs - nelielu kravu transpporta ierīce, kuru izmanto iekšējam transportam darbnīcās, fermās, noliktavās, klētīs u. c.
- voltampērmetrija Elektroķīmiska vielu analīzes un pētīšanas metode.
- amperometrija Elektroķīmiskās analīzes metode vielu (piemaisījumu) kvantitatīvai noteikšanai.
- elektropārvades līnija elektrolīnija lielu jaudu pārvadīšanai lielā attālumā.
- CGSM Elektromagnētiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma magnētiskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums.
- elektromagnētiskā lauka impulss elektromagnētiskā lauka kustības raksturlielums, kas vienāds ar vides dotajā tilpumā esošā elektriskā lauka enerģijas attiecību pret gaismas ātrumu šai vidē.
- elektrodinamiskie potenciāli elektromagnētiskā lauka raksturlielumi, koordinātu un laika skalāra vai vektoriāla funkcija.
- elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C.
- relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
- elektromagnētiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir mērāmajam lielumam proporcionālas strāvas magnētiskā lauka iedarbība uz feromagnētiska materiāla enkuru (ampērmetri, voltmetri, fazometri un hercmetri).
- logometrs Elektromēraparāts, ar kuru nosaka divu elektrisku lielumu (galvenokārt strāvu) attiecību; lieto arī neelektrisku lielumu (spiediena, temperatūras u. tml.) mērīšanai.
- testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektromēraparāts.
- mērtilts Elektromēraparāts, kura elementi slēgti tilta shēmā un kura darbības pamatā ir elektrisko lielumu salīdzināšanas metode.
- surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu.
- Ožē spektroskopija elektronu spektroskopijas veids, spektroskopija, kurā, ierosinot pētāmo vielu ar fotoniem, elektronu vai jonu kūli, reģistrē no atomiem, molekulām un cietvielām emitēto Ožē elektronu enerģiju un emisijas intensitāti.
- Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai.
- CGSE Elektrostatiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma dielektriskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums.
- zudumi Elektrotehnikā - vērtība, par kuru elektropārvades procesā samazinās daži lielumi (jauda, enerģija, spriegums).
- elektrotermisks Elektrotermisks process - augstas temperatūras radīšanas process, kurā izmanto elektrisko strāvu, piem., fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi.
- patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā.
- barionlādiņš Elementārdaļiņu raksturlielums (iekšējais kvantu skaitlis), kas atšķiras no nulles barioniem un ir vienāds ar nulli visām pārējām elementārdaļiņām.
- sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu, piemēram, ārstēšanās nolūkā).
- reflektoriskā apnoja elpošanas apstāšanās kā aizsargreflekss pret kairinošu gāzveida vielu ieelpošanu.
- elocija Eluēšana - vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu).
- emocionālās problēmas emocionālās sfēras dinamikas traucējumi, ieskaitot vienaldzību pret dzīvi; pārsvarā saistītas ar garastāvokļa nemainīgumu (uztraukums, bailes, depresija, eiforija) vai arī ļoti lielu mainīgumu (emociju nelīdzsvarotība, straujas un nekontrolējamas izmaiņas).
- neirokrīnija Endokrīno vielu ietekme uz nervu sistēmu.
- virsmas enerģija enerģija uz divu vielu fāžu robežas, ko nosaka starpmolekulārā mijiedarbība abās fāzēs.
- hidrauliskais slīpums enerģijas līnijas kritums – lielums ūdens kustības raksturošanai vaļējā gultnē – plūsmas enerģijas maiņas attiecība pret plūsmas noieto ceļu; vienmērīgā plūsmā tas ir vienāds ar gultnes ģeodēzisko slīpumu.
- tiešā oksidāze enzīms, kas pārnes molekulāro skābekli tieši uz kādu vielu.
- mazā eragroste eragrostu suga ("Eragrostis minor syn. Eragrostis poaeoides"), samērā reti sastopams 10-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar nelielu ceru, stiebri pacili, kaili.
- ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
- Kursa Eridānas zvaigznāja otrā spožākā zvaigzne (Eridānas β), tā ir 2,8 zvaigžņlieluma zvaigzne.
- Ahernars Eridānas zvaigznāja spožākā zvaigzne (Eridānas α), tā ir 0,5 zvaigžņlieluma balta zvaigzne ar visrsmas temperatūru aptuveni 15000 °C, attālums - 144 ly.
- anizopoikilocitoze Eritrocītu nevienāds lielums un forma.
- anizocitoze Eritrocītu nevienāds lielums.
- bakāt Ēst (ar lielu apetīti).
- boķēties Ēst (daudz, ar lielu apetīti).
- ķēpāt Ēst (parasti ar lielu apetīti).
- ēst ar pilnu muti ēst ar lielu apetīti, arī daudz ēst.
- locīt Ēst ar lielu apetīti.
- lupīt iekšā ēst ar lielu patiku, apetīti.
- ēst ar gardu (arī saldu) muti ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
- ēst laizīdamies ēst ar lielu patiku.
- komsāt Ēst ar patiku, ar lielu apetīti.
- kamot Ēst lielus gabalus ar piebāztu muti.
- tiesāt Ēst, parasti ar lielu apetīti.
- bioetanols etanols, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas, lai izmantotu degvielas ražošanā vai par biodegvielu.
- dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
- etiķis Etiķskābes šķīdums ūdenī, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
- celosolvi Etilēnglikola monoēteri; lieto celulozes esteru un dažādu laku un krāsu materiālu šķīdināšanai, raķešu degvielas piedevām u. c.
- nitroglikols Etilēnglikola un slāpekļskābes esteris, bezkrāsains viskozs šķidrums, jutīgs pret triecienu, berzi, kopā ar nitroglicerīnu un celulozes nitrātiem izmanto dinamītu un pulveru ražošanā.
- plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā.
- Hūrons Ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru.
- Vilkarūča ezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,9 ha; Ločmelu ezers; Ločmeļu ezers; Vilkarūcs; Vilkarūču ezers.
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
- miofāgs Fagocīts, kas iznīcina muskuļa kontraktilo vielu.
- briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
- elaeosacchara Farmacijā ēterisku eļļu, retāk citu vielu saberzējums ar cukuru.
- digestija Farmakoloģijā cietu vielu miekšķēšana spirtā, ēterā u. c. šķidrumos.
- psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
- klīniskā farmakoloģija farmakoloģijas nozare, kurā pēta zāļu vielu iedarbību uz veselu un slimu organismu slimnīcas apstākļos.
- glamroks Fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; glamrock; "glam rock".
- katanoli Fenola, krezola un to derivātu kondensācijas produkti ar sēru, ko lieto krāsošanā tannīna un antimona savienojumu vietā bazisko krāsvielu saistīšanai augu šķiedrā un krāsu laku izgatavošanai.
- lignāni fenolisko ekstraktvielu grupa, kas ir dimēri - sastāv no 2 fenilpropāna vienībām, kas saistītas dažādos veidos.
- tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā.
- izomerāzes Fermenti, kas katalīze dažu organisko vielu grupu iekšmolekulārās pārneses reakcijas.
- depolimerāze Ferments, kas depolimerizē nukleīnskābes ar lielu molekulāro svaru un veido mononukleotīdus, neatšķeļot fosforskābi.
- hidrogenāze Ferments, kas katalizē dažādu vielu redukciju ar molekulārā ūdeņraža palīdzību.
- hemicelulāze Ferments, kas katalizē hemicelulozes hidrolīzi.
- celulāze Ferments, kas šķeļ celulozi.
- enzīms Ferments, lielmolekulāra viela, kas katalizē ķīmiskas reakcijas un darbojas tikai noteiktos apstākļos un reaģē uz noteiktu vielu.
- Fermi gāze fermionu gāze, kas pakļaujas Fermi–Diraka statistikai; pie tās pieder elektroni metālos un pusvadītājos, nukloni smagos atomu kodolos un citas kvazidaliņas ar pusveselu spinu.
- koercitīvais spēks feromagnētiķos – magnētiskās histerēzes raksturlielums – magnētiskā lauka intensitāte, kurā iepriekš līdz piesātinājumam magnetizēts feromagnētiķis atmagnetizējas līdz nullei; segnetoelektriķos – histerēzes raksturlielums – elektriskā lauka intensitāte, kas jāpieliek spēka polārajā fāzē, lai tā samazinātu polarizāciju līdz nullei.
- kvadratūra figūras laukuma aprēķināšana, ko veic, konstruējot figūrai vienlielu kvadrātu; viena no pirmajām jomām, kur lietoja noteiktos integrāļus.
- perspektīvas pielāgošana filmējamo objektu proporciju un savstarpējo attālumu mainīšana uzņemtajā attēlā, izmantojot objektīvus ar ļoti lielu vai ļoti mazu fokusa garumu.
- atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
- horizontālā analīze finansu pārskatu laika analīze, kas aptver vairāk nekā vienu pārskata gadu; pēc posteņu izmaiņu lieluma un virziena var spriest par to cēloņiem.
- programma Excel firmas _Microsoft_ izveidota plaša izklājlapu apstrādes programma, kas lietojama firmas _IBM_ un _Apple_ datoriem. Tā var apvienot vairākas izklājlapas un nodrošina lietotājam lielu grafisko līdzekļu klāstu.
- piesātinājums Fizikāla lieluma maksimālā vērtība, ko pieļauj dotie apstākļi.
- mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
- mērīšana Fizikāla lieluma vērtības eksperimentāla noteikšana ar speciāliem tehniskiem līdzekļiem.
- fizikālā lieluma pamatvienība fizikālā lieluma vienība, kas izvēlēta patvaļīgi, veidojot doto vienību sistēmu.
- emisijas spektrālanalīze fizikāla metode vielu elementsastāva kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai pēc spektra, ko izstaro ierosināti vielas atomi.
- dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
- aktīvo masu likums fizikālas ķīmijas likums; saskaņā ar šo likumu ķīmiskās reakcijas līdzsvara stāvoklī reakcijas produktu un izejvielu koncentrāciju reizinājumu attiecība ir konstants skaitlis, kas atkarīgs tikai no temperatūras.
- ķīmiskā termodinamika fizikālās ķīmijas nozare, kas ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus (vielu uzbūvi un īpašības, ķīmiskās reakcijas, fāžu pārejas u. c.) pētī no termodinamikas likumsakarību viedokļa.
- magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
- ģeofizikālās izpētes metodes fizikālās metodes, ko lieto Zemes garozas izpētē, izmantojot fizikālo lauku anomālijas, kas saistītas ar iežu, slāņu un veselu formāciju fizikālo īpašību maiņu atkarībā no to sastāva, struktūras, vecuma, ģeoloģiskās vēstures utt.
- molekulārā optika fizikālās optikas nozare, kas pētī gaismas mijiedarbību ar vielu.
- enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs).
- kvazistacionārs stāvoklis fizikālās sistēmas stāvoklis, kur šo sistēmu raksturojošie fizikālie lielumi laikā mainās lēni.
- stacionārs stāvoklis fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tās stāvokļa parametri nav atkarīgi no laika (piemēram, šķidruma plūsma atrodas stacionārā stāvoklī, ja tās ātrums vai citi lielumi ikvienā plūsmas punktā ir nemainīgi).
- ūdeņraža eksponents fizikālķīmisks lielums šķīdumu skābuma un bāziskuma raksturošanai, pH.
- CGS Fizikālo lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir centimetrs, grams, sekunde.
- MTS Fizikālo lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, tonna un sekunde; 1955. g. atcelta.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- Junga modulis fizikāls lielums – proporcionalitātes koeficients E, kas raksturo sakarību starp mehānisko stiepes–spiedes spriegumu σ un relatīvo deformāciju ε Huka likumā: σ=Eε.
- pamata fizikāls lielums fizikāls lielums sistēmā, kas nosacīti pieņemts kā neatkarīgs no citiem lielumiem šai sistēmā.
- atvasināts fizikāls lielums fizikāls lielums sistēmā, kas noteikts, izmantojot sistēmas pamata fizikālos lielumus.
- absorbcijas konstante fizikāls lielums, apgriezti proporcionāls attālumam, kuru noejot, monohromatiskā starojuma plūsma (kā paralēls kūlis) absorbcijas dēļ vājinās e reizes; mērvieniba - m^-1^.
- masa Fizikāls lielums, ar ko raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt uz gravitācijas lauku vai to radīt.
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
- fizikālā lieluma vienība fizikāls lielums, kam pēc definīcijas ir piešķirta skaitliskā vērtība.
- magnetodzinējspēks Fizikāls lielums, kas ir analoģisks elektrodzinējspēkam elektriskajā ķēdē; MDS.
- piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai.
- īpatnējā elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas kvantitatīvi raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu.
- bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām).
- elektrodzinējspēks Fizikāls lielums, kas rada un uztur elektrisko strāvu noslēgtā elektriskā ķēdē; EDS.
- absorbētspēja fizikāls lielums, kas rāda, kādu daļu no starojuma ķermenis absorbē
- stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) izpausmes, iedarbības u. tml. pakāpi.
- potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
- darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
- griezes moments fizikāls lielums, kas raksturo ārējo ietekmi uz rotējoša ķermeņa leņķisko ātrumu.
- absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās.
- jauda fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors, dzinējs) veic vienā laika vienībā.
- elastības modulis fizikāls lielums, kas raksturo dažādu materiālu elastiskās īpašības.
- dielektriskā uzņēmība fizikāls lielums, kas raksturo dielektriķa spēju polarizēties elektriskajā laukā.
- efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
- emisijas spēja fizikāls lielums, kas raksturo dotā ķermeņa termisko starojumu.
- elektrības daudzums fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu; mērvienība kulons ( C ), praksē lieto arī ampērstundu (Ah); 1 Ah=3600 C.
- elektriskais potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
- induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
- virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst Strāva.
- koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā.
- doza fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma (rentgena un γ starojuma, α un β daļiņu, neitronu) iedarbību uz vielu.
- skaldes pretestība fizikāls lielums, kas raksturo koksnes spēju pretoties sadalīšanai šķiedru virzienā ķīļa trieciena ietekmē.
- efektīvā masa fizikāls lielums, kas raksturo kvazidaļiņu dinamiskās īpašības (mērī masas vienībās).
- inerces moments fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa inerci rotācijas kustībā ap kādu nekustīgu punktu vai asi.
- emitētspēja Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa termisko starojumu un nosaka, cik daudz enerģijas tiek izstarots laika vienībā no ķermeņa virsmas vienību lielā viļņa garumu (vai frekvenču) intervālā.
- spēks fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- magnetizācija Fizikāls lielums, kas raksturo magnētiķa stāvokli.
- atmagnetizēšanas faktors fizikāls lielums, kas raksturo magnetizācijas samazināšanās atkarību no magnētiķa formas un izmēriem.
- bīdes spriegums fizikāls lielums, kas raksturo materiāla bīdes deformācijā radušos iekšējos spēkus.
- impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu, un ir proporcionāls apertūras diafragmai un apgriezti proporcionāls objektīva fokusa attāluma kvadrātam.
- akcija fizikāls lielums, kas raksturo sistēmas stāvokļa maiņu un ir skaitliski vienāds ar sistēmas enerģijas un novērošanas laika reizinājumu.
- spēka moments fizikāls lielums, kas raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotācijas kustību.
- gaismas plūsma fizikāls lielums, kas raksturo to starojuma plūsmas daļu, kura iedarbojas uz cilvēka aci; mērv. lūmens (lm).
- gaisa mitrums fizikāls lielums, kas raksturo ūdens tvaika daudzumu (blīvumu) atmosfērā attiecīgā temperatūrā un gaisa spiedienā.
- elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai; elektriskās ķēdes elements vai aparāts, kas realizē šo pretdarbību.
- elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss (S).
- dielektriskā caurlaidība fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā; mēra ar faradiem uz metru (F/m).
- hidrodinamisks spiediens fizikāls lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā.
- blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski ir vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
- īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar ķermeņa svaru vienā tilpuma vienībā; mērvienība SI mērvienību sistēmā ir N/m^3^.
- īpatnējais tilpums fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar vielas masas vienības tilpumu; mērvienība SI mērvienību sistēmā ir m^3^/kg.
- frekvence fizikāls lielums, kas vienāds ar identisku notikumu (sistēmas stāvokļu) skaitu laika vienībā.
- īpatnējā elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas vienāds ar vielas īpatnējās pretestības inverso lielumu, proti, strāvas blīvuma attiecība pret elektriskā lauka intensitāti vielā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss uz metru (S/m).
- skalārs lielums fizikāls lielums, ko (pretstatā vektoriālam lielumam) var raksturot ar vienu skaitli (piemēram, laiks, tilpums, temperatūra, enerģija, jauda).
- indukcija Fizikāls lielums, ko izmanto elektrībā, magnētismā u. c.
- leņķiskais paātrinājums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
- ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar objekta virsmas apstarojuma integrāli apstarošanas laikā (enerģētiskā jeb starojuma ekspozīcija); mērvienība SI mērvienību sistēmā – džouls uz kvadrātmetru (J/m^2^); ja apstarojums ir konstants, ekspozīcija ir virsmas apstarojuma reizinājums ar apstarošanas laiku.
- gaismas ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar virsmas apgaismojuma integrāli apgaismošanas laikā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – lukssekunde (lx·s).
- dimensionāls fizikāls lielums fizikāls lielums, kura mērvienībā kaut viens no pamatlielumiem nav nulles pakāpē.
- bezdimensionāls fizikāls lielums fizikāls lielums, kura mērvienībā pamatlielumi ir nulles pakāpē
- paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu.
- stikla kausējums fizikālu procesu un ķīmisku reakciju rezultātā no mehāniska stikla izejvielu maisījuma iegūta šķidrā fāze ar noteiktām fizikālķīmiskām īpašībām.
- izkliede fizikālu, tehnisku u. c. lielumu un parametru telpiskais sadalījums un novietojums dažādos telpas punktos un virzienos, kā arī šādu mainīgu lielumu vērtību variācija.
- nezūdamības likumi fizikas likumi, saskaņā ar kuriem daži fizikāli lielumi dažādos procesos laika gaitā nemainās.
- cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
- akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās īpašības un skaņas viļņu (elastisko svārstību un viļņu) mijiedarbību ar vielu, kā arī to izmantošanas iespējas; šādu svārstību intervāls ir no 0 līdz 10 GHz.
- molekulārā fizika fizikas nozare, kas pētī vielu dažādos agregātstāvokļos, izmantojot priekšstatu par vielas mikrouzbūvi.
- saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā; fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu).
- stimulators Fizioloģiski aktīva viela, kas veicina noteiktus vielu maiņas procesus organismā vai kādā tā daļā.
- kravas saņēmējs fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek piegādāts Latvijā kontrolējamo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto augu, vielu vai zāļu sūtījums; šī persona var nebūt saņemto augu, vielu vai zāļu lietotāja.
- formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku, ko lieto dezinfekcijai, organisko vielu sintēzē u. c.
- magnetostrikcija Formas un lieluma maiņa (galvenokārt feromagnētiķim), kas novērojama, (to) magnetizējot.
- strikcija Formas un lieluma maiņa, savilkšana.
- empīriska formula formula, kas iegūta no novērojumu vai eksperimentu datiem un aptuveni raksturo sakarības starp pētāmajiem lielumiem.
- parkerizācija Fosfatēšana - tehnisks paņēmiens, ar kuru metāla izstrādājumus pasargā no korozijas: tos iegremdē fosfātu šķīdumā un pēc tam ieeļļo vai pārklāj ar attiecīgu vielu kārtām.
- manuālais režīms fotoaparāta darbības režīms, kurā diafragmas un ekspozīcijas laika lielumu iestāda ar rokām.
- fotopanorāma Fotogrāfija ar lielu redzes lauka leņķi horizontālā virzienā.
- desensibilizācija Fotomateriāla mākslīga gaismjutības samazināšana speciālu organisku vielu (desensibilizatoru) šķīdumā; pēc tam fotomateriāla tālāko fotoķīmisko apstrādi var veikt gaismā.
- MKSCd Fotometrisko lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde un kandela; SI sastāvdaļa.
- gaismas stiprums fotometrisks lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
- dziļuma asums fotoobjektīva spēja vienlīdz asi vienā plaknē projicēt telpiski izvietotus objektus; tas atkarīgs no fotoobjektīva fokusa attāluma, diafragmas atvēruma lieluma un attāluma līdz fotografējamam objektam.
- superplatleņķa fotoobjektīvs fotoobjektīvs ar fokusa attālumu līdz 20 mm un ļoti lielu redzes leņķi, kāds nepieciešams ainavu un arhitektūras fotogrāfiskai uzņemšanai; konstruēts tā, lai novērstu visas taisno līniju deformācijas.
- daļa fragments vai fragmenti, kas rodas, sadalot veselu priekšmetu.
- Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
- Piektā republika Francijas Republika pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas 1958. g. kura piešķīra prezidentam (Šarlam de Gollam) lielu varu.
- arpans Franču senlaiku zemes platības mērs, dažādos laikos un vietās dažāda lieluma.
- lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions.
- konstante Fundamentāla fizikāla lieluma vērtība (piem., elektrona lādiņš).
- gadījumlieluma varbūtību sadalījums funkcija, kas raksturo sakaru starp šā gadījumlieluma vērtībām un to varbūtībām.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- koncentrators Funkcionāls bloks, kas datu pārraides videi ar mazu joslas platumu ļauj apkalpot lielu datu avotu daudzumu.
- smagsvara krava gabalkrava, kuras gabalu masa pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus (parasti 500 kg).
- virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m).
- garizmēra krava gabalkrava, kuras garuma izmērs pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus; autopārvadājumos tie ir 3 m.
- standartnovirze Gadījumlieluma statistiskā novērtējuma kvalitātes raksturojums a(X)=VD(X), kur D(X) ir gadījumlieluma X dispersija; kvadrātiskā novirze.
- moda Gadījumlieluma vērtība, kuras varbūtība ir vislielākā, t. i., variante ar vislielāko absolūto vai relatīvo biežumu variācijas rindā.
- neatkarīgi notikumi gadījumlielumu virkne, kas realizējas savstarpēji nesaistītos statistiskos eksperimentos (piemēram, metot spēļu kauliņu).
- baltkaļķi gaisā cietējoša saistviela ar lielu CaO (> 95%) daudzumu.
- taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs bez kompresora, kurā gaisa saspiešana notiek ar ieejošās plūsmas kinētisko enerģiju; lieto lidojumiem ar lielu virsskaņas ātrumu (virs Maha skaitļa 1,5–2).
- migla gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas
- atgaisošana Gaisa vai citu gāzveida vielu ieslēgumu aizvākšana no šķīduma, kausējuma vai izstrādājuma.
- rekordlidojums Gaisakuģa lidojums, kas parāda tā maksimālās iespējas sasniegt lielu attālumu, ātrumu, kravas pacelšanu augstumā un lidojuma ilgumu.
- paleciennosēšanās Gaisakuģa nosēšanās ar lielu vertikālo ātrumu, kā rezultātā notiek viens vai vairāki īslaicīgi palēcieni; "āzis".
- rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
- servovadība Gaisakuģa vadības plākšņu atliekšana ar aerodinamiskiem spēkiem, kas rodas, vadot nelielu servostūres vadības plāksni, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
- kravas gaisakuģi gaisakuģi kravu, pasta, tehnikas pārvadājumiem; aprīkoti ar lielu izmēru lūkām, rampu vai trapu tehnikas iebraukšanai, kravas stiprināšanas, iekraušanas un izkraušanas mehānismiem; iespējams kravu un cilvēkus desantēt ar izpletņiem gaisā.
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, vienāda ar gaismas plūsmu, ko 1 steradiānu lielā telpas leņķī izstaro 1 kandelu (cd) stiprs punktveida gaismas avots; apzīmējums - lm.
- optiskā šķiedra gaismcaurlaidīga materiāla šķiedra, ar kuras palīdzību gaismu var raidīt lielā attālumā un to modulējot gaismu, ietvert lielu daudzumu informācijas bez lieliem kvalitātes zudumiem.
- tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā.
- fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa).
- esence Gaistošu vielu koncentrēts šķīdums (parasti lieto atšķaidītu).
- krēmdzeltens Gaiši dzeltens ar nelielu brūnganu nokrāsu.
- miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
- parastie lēkši gaita, kad zirgs pārvietojas graciozi un brīvi ar nelielu lēciena garumu un ātrumu.
- menāža Galda piederums - garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, ko novieto uz statņa.
- cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums; celu dēlītis.
- klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
- psihogalvanometrs Galvanometrs, kas reģistrē elektrodermālas reakcijas uz psihiskiem kairinājumiem; lietots par melu detektoru, jo meli var radīt emocionālu reakciju.
- cefalogrāfija Galvas lieluma un formas noteikšanas metode diagrammas veidā.
- ventrikulogrāfija Galvas rentgenogrāfija pēc cerebrospinālā šķidruma aizstāšanas ar gaisu vai citu kontrastvielu.
- pneimoencefalogrāfija Galvas smadzeņu diagnostiskā izmeklēšana, kurā par kontrastvielu lieto skābekli vai gaisu, ko ievada ar punkciju.
- šķiedrviela galvenā papīrrūpniecības izejviela, šķiedru materiāls; celuloze.
- Kitalfars galvenā zvaigzne Mazā Zirga zvaigznājā (α), atrodas 186 ly attālumā, zvaigžņlielums 3,9.
- pamats Galvenā, nozīmīgākā daļa (kādā veselumā, kopumā).
- normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma.
- karijs Gaļas, zivju vai dārzeņu ēdiens ar daudzu garšvielu piedevu; arī daudzkomponentu garšviela.
- Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
- krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu.
- tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu.
- absolūtais spirts gandrīz pilnīgi no ūdens atbrīvots spirts; lieto par šķīdinātāju, degvielu, reaģentu u. c.
- maisadata Gara adata ar lielu aci un uzliektu galu (maisu šūšanai un lāpīšanai).
- bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai.
- tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
- puskombinezons Garās bikses ar nelielu piešūtu krūšu daļu.
- bims Garenisks pastiprinājuma elements lielu konstrukcijas izgriezumu stiprināšanai.
- bagātība Garīgas vērtības (ar lielu idejisku, estētisku nozīmi).
- Garoza Garoze, Lielupes pieteka.
- Garozis Garoze, Lielupes pieteka.
- oregano Garšvielu maisījums vai parastās raudenes izžāvētas lapas, kuras izmanto par garšvielu, piem., picās.
- adžika Garšvielu maisījums, kas raksturīgs Kaukāza tautu virtuvei.
- vara Garuma mērvienība daudzās Latīņamerikas zemēs (tās lielums svārstās no 80 līdz 110 cm).
- augums garums, lielums (augiem).
- amfigastrula Gastrula, kuras blastomēri abās puslodēs ir dažāda lieluma.
- virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu); izgatavot.
- auru auriem gaudojot, aurojot, ar lielu troksni.
- Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
- Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km.
- Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
- normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne.
- cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas.
- biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi.
- diafanometrija Gāzu, šķidrumu vai cietu vielu caurspīdības noteikšana.
- adsorbcija Gāzu, tvaiku vai izšķīdušu vielu saistīšanās uz cietu ķermeņu (adsorbentu) virsmas.
- sorbcija Gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā.
- galīgā nopūšana gāzveida produktu aizvadīšana no celulozes vārkatla pēc vārīšanas, lai samazinātu spiedienu vārkatlā pirms celulozes šķiedrvielu masas izpūšanas vai izmazgāšanas no tā.
- liogels Gels, kas spēj saistīt lielu šķidruma daudzumu.
- likvogels Gels, kas, kļūstot šķidrs, veido solu ar nelielu viskozitāti.
- ziemeļu gemals gemalu suga ("Hippocamelus antisiensis").
- dienvidu gemals gemalu suga ("Hippocamelus bisulcus").
- gēnu terapija gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību.
- glacimarīns glacimarīnie nogulumi - jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.).
- glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock".
- glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock".
- enkaustika Glezniecības tehnika, kurā par krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku; plašākā nozīmē - vaska glezniecības tehnika vispār.
- līmes krāsu glezniecība glezniecības tehnika, kurā par pigmentu saistvielu izmanto augu un dzīvnieku līmi; izplatīta gk. monumentālajā glezniecībā.
- megalografs Gleznotājs, kas glezno personas dabiskā lielumā.
- glikokols Glicīns - aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā (želatīnā, kazeīnā un citos).
- regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot.
- aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.).
- glikotakse Glukozes izvietojums un saistīšanās ķermeņa audos vielu maiņas procesā.
- klausīties kā evaņģēlijā goddevīgi, bijīgi, ar lielu paļāvību, uzticību klausīties.
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
- tasla Govs ar lielu vēderu, kas daudz dzer; lamuvārds.
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- mērogošana Grafiskā attēla palielināšanas vai samazināšanas process datorgrafikā, piem., fonta vai kāda izveidota zīmējuma lieluma maiņa.
- skotomagrāfija Grafiska skotomas lieluma un formas attēlošana.
- diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
- vektorkardiogramma Grafisks sirdsdarbības elektrisko potenciālu lieluma un virziena attēls.
- succès de scandale grāmata, luga u. tml., kas guvusi lielus panākumus, pateicoties tās skandalozajam raksturam.
- abrazīva pulveris graudos sasmalcināts un pēc graudu lieluma frakcijās sašķirots abrazīvs.
- graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu.
- rupja maluma (arī rupjmaluma) milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
- četverka Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 18. gs., 19. gs. un 20. gs. sākumā - 6,55942 litri.
- osmina Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 104,95 litri.
- četverte Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā, 209,909 litri.
- zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
- smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
- mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
- pigmeji Grieķu mitoloģijā - punduru cilts, kas mitusi uz dienvidiem no Ēģiptes, un kuru augums bijis no skudras līdz pērtiķa lielumam.
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem.
- ditonus Grieķu nosaukums lielās tercas intervālam (2 veselu toņu atstatums).
- tzaziki Grieķu virtuves garšvielu maisījums, kura sastāvā ietilpst maltu ķiploku pulveris, melnie pipari, saberzta paprika un jūras sāls.
- sasagriezties Griežot celu dēlīti ar ievērtu dziju tikt austam (par jostām).
- izgriezt Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu).
- fundus Gruntsgabals kā dzimtsīpašums senā Romā, sākotnēji 2 jūgeru (ap 0,5 ha) lielumā.
- miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei.
- kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas.
- megreli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Megrēlijā un Abhāzijā, runā megrelu valodā.
- pārgrūst Grūžot ielādēt (lielu daudzumu).
- pagrūst Grūžot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); grūst nelielu attālumu.
- guanozīns Guanīna savienojums ar piecvērtīgu cukurvielu ribozi, nukleozīds; ir visu ribonukleīnskābju sastāvā.
- Denebs Gulbja zvaigznāja spožākā zvaigzne (Gulbja α), zvaigžņlielums 1,2, gandrīz 100000 reižu spožāka par Sauli, atrodas 2000 gaismas gadu attālumā, tās virsas temperatūra ir gandrīz 11000 °C.
- aerodinamiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar aerodinamisko eļļošanu; darbojas ar ļoti lielu ritu (apgriezienu) skaitu.
- nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls.
- dabūt trieku gūt lielu morālu satricinājumu.
- uzvārīties Gūt lielu peļņu, kļūt bagātam.
- plūkt laurus gūt lielus panākumus, atzinību, ievērību.
- gūžu apkārtmērs gūžu lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; sieviešu plecģērbu un gurnģērbu lielumu skalas vadmērs.
- GP Gvadelupa, teritorijas divburtu kods.
- GLP Gvadelupa, teritorijas trīsburtu kods.
- dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku.
- lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas.
- astronomiskā ģeodēzija ģeodēzijas nozare, kurā aplūko ģeodēzijas problēmas, kas saistītas ar Zemi kā planētu, - astronomiski ģeodēzisko tīklu veidošanu, Zemes veida un lieluma noteikšanu, gravitācijas lauka pētīšanu.
- kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā).
- bioģenēze Ģeoķīmisko procesu kopums, kas atkarīgs no organisko vielu veidošanās un sadalīšanās.
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst).
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- kadra diagonāle ģeometrisks lielums, pēc kura nosaka ideālas attēla kvalitātes pamatfotoobjektīva fokusa attālumu konkrētam kadra formātam.
- vandali Ģermāņu cilts, tauta, kas 445. gadā izlaupīja Romu un izpostīja pie tam lielu pulku ievērojamu mākslas darbu.
- Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks.
- funkcionāla ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad ģimene darbojas kā viens veselums un atbilstoši savai sociālajai jēgai un visu ģimenei piederošo rīcība ir vērsta uz sociālās sistēmas (ģimenes) mērķa realizēšanu.
- reālā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- humanitārā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
- klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī latīņu un sengrieķu valodai, antīkajai literatūrai.
- praktiskā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī mājturībai.
- ģīntrice Ģīne, kas izveidota vismaz no diviem trīsskrituļu blokiem (trīšiem) lielu smagumu celšanai vai vilkšanai.
- zemtemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra nepārsniedz 200 °C, kā būvģipsis, veidņu ģipsis (ātri saistās un cietē), augststiprības ģipsis (ātri saistās un cietē.
- augsttemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra sasniedz līdz 1100 °C, kā anhidrītcements, klona ģipsis (lēni saistās un cietē).
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- hlorbenzols Halogēnarēns, bezkrāsains, eļļains šķidrums, lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēzē (fenola, krāsvielu, insekticīdu iegūšanai).
- ksilāns Hemiceluloze, atrodama pārkoksnētos augu šūnapvalkos, kviešu salmos, saulgriežu sēklu mizās u. c.; hidrolizējot ar skābi, rodas ksiloze.
- akridīns Heterociklisks savienojums C~13~H~9~N; trešējais amīns, akmeņogļu darvas sastāvdaļa, izejviela krāsvielu un daudzu medikamentu sintēzei.
- pirimidīns heterociklisks savienojums C~4~H~4~N~2~, kura gredzens ir daudzu dabas vielu sastāvā.
- piridīns heterociklisks savienojums C~5~H~5~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; to izmanto ārstniecības vielu sintēzei, krāsvielu iegūšanai, arī par šķīdinātāju.
- hinolīns heterociklisks savienojums C~9~H~7~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto par šķīdinātāju par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā.
- izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei.
- pikolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu piridīna smaku, iegūst no akmeņogļu darvas, izmanto organiskajā sintēzē, krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, pesticīdu ražošanā.
- piperidīns Heterociklisks savienojums, heksahidropiridīns, izmanto organiskajā sintēzē, par katalizatoru, par izejvielu medicīnisku preparātu ražošanā.
- ciānurskābe Heterociklisks savienojums, kas rodas, karsējot urīnvielu.
- pirāns Heterociklisks savienojums, kura cikls ir daudzu dabasvielu struktūrfragments, organiskajā sintēzē izmanto tā ketoatvasinājumus.
- heteroheksozāns Heterosaharīds, kurā ir heksozes elementi, piem., lignoceluloze, pektoceluloze vai lipoceluloze.
- spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
- profilrādiuss hidrauliskais rādiuss - hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli.
- hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~).
- hidrauliskais rādiuss hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli; attiecība starp plūsmas šķērsgriezuma laukumu un applūdināto perimetru; profilrādiuss.
- hidrometrija Hidroloģijas nozare, kurā izstrādā metodes dažādu tekošam ūdenim raksturīgu lielumu mērīšanai; ūdens caurteces mērīšana ūdensteces (upes, strauta, kanāla) gultnē.
- biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina.
- pinealocīts Hipofīzes galvenā šūna, epitelioīda šūna ar bālu citoplazmu, izteiktiem kodoliņiem un lielu kodolu, kas var būt neregulāri segmentēts; šo šūnu stabiņi veido hipofīzes ķermeni.
- nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu.
- bioplazmīns Hipotētiska viela visās dzīvajās šūnās, kas nepieciešama šūnas funkcijai, bet pakāpeniski izsīkst, pazeminādama vielu maiņu.
- radioloģiskie ieroči hipotētiski masveida iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto radioaktīvo vielu starojuma enerģiju.
- preeksistence Hipotēze par cilvēka dvēseles, visas pasaules jeb atsevišķu būtņu, lietu un lielumu iepriekšējo esamību kādā pārjutekliskā pasaulē pirms parādīšanās jutekļiem tveramā veidā.
- Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.).
- šamozīts Hlorītu grupas minerāls ar lielu dzelzs saturu; nogulumu dzelzsrūda.
- holangiokarcinoma Holangiocelulāra karcinoma.
- hondromukoīds Hondroitīnsērskābes un proteīna savienojums, kas veido skrimšļa starpšūnu vielu.
- nonesuma leņķis horizontālais leņķis starp gaisakuģa garenass un ceļa ātruma virzieniem; tā lielumu ietekmē vēja ātrums un virziens.
- hromels Hroma, niķeļa un kobalta sakausējums, ko lieto par pozitīvo elektrodu termopāros kopā ar alumelu.
- paraganglijs Hromafīnie orgāni, hromafīnā sistēma, adrenālā sistēma - mugurkaulnieku un cilvēka organisma audi, kas atrodas simpātiskās nervu sistēmas pinumos un mezglos un kas veido virsnieru dziedzeru serdes vielu.
- alosoma Hromosoma, kas no parastajām (autosomām) atšķiras formas, lieluma vai krāsošanās ziņā; dzimumhromosoma.
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
- dešifrēt Identificēt vides objektus, noteikt to kvantitatīvos un kvalitatīvos raksturlielumus pēc aerofotouzņēmumiem.
- cefalons Idiots ar lielu galvu.
- bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve.
- Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m.
- piegriezumdetaļas izklājums iecerētā vai materializētā ģērba piegriezuma apjomiskās aptvērumdetaļas virsmas bezuzlaižu pirmsagataves plakniskais apveids, kura izmēri atbilst uzdotā lieluma figūras somatomēriem un modeļa virslaidēm.
- skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
- izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
- izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu.
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); sliecība (2), nosliece (3).
- sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); slieksme (2), nosliece (3).
- rēzus faktors iedzimts antigēns, kas atrodams dažu pērtiķu un 85% cilvēku eritrocītos un, nonācis rēzus negatīvā organismā (kas pats to nesintezē), ierosina specifisku antivielu rašanos.
- smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
- iegrābties Iegrābt sev (parasti nelielu daudzumu).
- apmērcēt Iegremdējot (ko sasmalcinātā, pulverveida vielā), panākt, ka daļēji pārklājas (ar šo vielu).
- ārējā pelvimetrija iegurņa ārējā lieluma noteikšana.
- iekšējā pelvimetrija iegurņa iekšējā lieluma noteikšana, ievadot roku makstī.
- digitālā pelvimetrija iegurņa lieluma noteikšana ar rokas pirkstiem.
- pelvimetrija Iegurņa lieluma noteikšana.
- painformēties Iegūt (parasti nelielu, īsu) informāciju.
- apsust Iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ).
- izplukt Iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu).
- uzkāpt slavas augstumos iegūt lielu slavu, slavas augstāko pakāpi.
- tvaika katls iekārta ar kurtuvi, kur iegūst virs atmosfēras spiediena tvaiku izmantošanai ārpus iekārtas, ja tajā esošo darbvielu (ūdeni) apsilda ar kurināmā sadedzes dūmgāzēm.
- modulators Iekārta kāda fizikāla lieluma maiņai.
- neitralizators Iekārta toksisko vielu daudzuma samazināšanai iekšdedzes motora atgāzēs.
- kondensators Iekārta vielu pārvēršanai no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
- granulators Iekārta vielu pulveru, kausējumu vai gabalu pārvēršanai granulās.
- līnija Iekārta, galvenokārt cauruļvadu sistēma, šķidru vai gāzveida vielu transportēšanai.
- separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita.
- elles katls Iekārta, kurā ir liels karstums vai kura izplata lielu karstumu.
- interferometrs Iekārta, kurā izmanto interferenci, lai mērītu gaismas viļņa garumu, mehānisku nobīdi, vielas laušanas koeficientu vai kādu citu fizikālu lielumu.
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
- iekokot Iekaustīt, iepērt ar (nelielu) koku.
- ievadīt Iekļaut (vielu kā sastāvā), pievienot (vielu kādam sastāvam).
- integrēt Iekļaut kādā vienībā; papildināt, pilnveidot, izveidot par veselu vienību.
- integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā.
- ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu).
- benzīnmotors Iekšdedzes dzinējs, kam par degvielu izmanto benzīnu.
- gāzmotors Iekšdedzes motors, kurā par degvielu izmanto deggāzi.
- sekrētaile Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās, iedalās sveķu ailēs (skuju kokiem, dažiem čemurziežiem un kurvjziežiem), eļļas ailēs (čemurziežiem, lūpziežiem), gļotvielu ailēs (kannām 2).
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām); pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- stūris Ielu krustojums, vieta ielu krustojuma malā.
- brigants Ielu laupītājs Itālijā.
- trotoārs Ielu malu izbruģējums kājniekiem; trotuārs.
- hiphops Ielu subkultūra, kas radās Ņujorkā 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē pusaudžu (galvenokārt melnādaino un spāniski runājošo) vidū.
- ielitināt Ielutināt.
- ietutināt Ielutināt.
- iejaut Iemaisīt (vielu šķidrumā).
- nomērkt Iemērkt veselu rindu priekšmetu.
- augstu kāpt ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli, iegūt lielu materiālu nodrošinātību.
- iešļirkt Ieplūst ar nelielu strūklu (parasti no šļirces).
- ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna.
- bagāžnieks Ierīce (parasti velosipēdam) nelielu priekšmetu pārvadāšanai.
- dermografometrs Ierīce ādas kairinājuma pakāpes mērīšanai dermogrāfisma pārbaudē un ādas reakcijas lieluma noteikšanai.
- bōbineica ierīce celmu izvilkšanai, lielu smagumu pacelšanai vai pāļu dzīšanai
- sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
- skleroskops Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu.
- ciparu-analogu pārveidotājs ierīce ciparu kodu izteikšanai kāda mainīga fizikāla lieluma atbilstošās vērtībās.
- respirators Ierīce elpošanas ceļu aizsargāšanai no kaitīgu vielu iedarbības.
- efuziometrs Ierīce gāzes blīvuma noteikšanai, mērījot laiku, kurā pa nelielu atveri izplūst noteikts gāzes daudzums.
- piknometrs ierīce gāzu, šķidrumu un beramvielu blīvuma noteikšanai.
- permeametrs Ierīce ķermeņu magnētisko raksturlielumu mērīšanai.
- ozonators Ierīce ozona iegūšanai no gaisa skābekļa; ierīce (vielas, vielu maisījuma) apstrādei ar ozonu.
- ozonometrs Ierīce ozona satura noteikšanai vielā, vielu maisījumā.
- sprieguma stabilizators ierīce pastāvīga sprieguma automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
- frekvences stabilizators ierīce pastāvīgas frekvences automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
- deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu sadedzināšanai, lai iegūtu siltumu vai gaismu.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- gāzrādis Ierīce toksisku vielu noteikšanai gaisā.
- filtrs Ierīce vielu attīrīšanai no piemaisījumiem.
- maltuve Ierīce vielu malšanai; uzņēmums, kurā darbojas šāda ierīce.
- monitors Ierīce, ar ko pastāvīgi kontrolē narkozē esošu slimnieku dzīvības pazīmes vai novēro un reģistrē fizioloģiskos raksturlielumus, piem., pulsa biežumu un asinsspiedienu.
- pildne Ierīce, iekārta (kā) pildīšanai ar kādu vielu.
- dinamometrs Ierīce, ietaise mehāniskā spēka lieluma mērīšanai.
- variometrs ierīce, kāda ģeofizikāla lieluma maiņas noteikšanai.
- elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
- rezistordevējs Ierīce, kas maina pretestību fizikāla lieluma ietekmē.
- hidrauliskais multiplikators ierīce, kas rada lielu šķidruma spiedienu, izmantojot zemāka spiediena šķidruma plūsmu; sastāv no diviem kopā sajūgtiem hidrocilindriem (viens var būt arī pneimocilindrs).
- signāls Ierīce, kas rada šādu fizikālu lielumu vai fizikālu lielumu kopumu; arī priekšmets, ko izmanto informācijas sniegšanai.
- frekvences daudzkāršotājs ierīce, kas sinusoidālu svārstību pārveido citā sinusoidālā svārstībā ar veselu skaitu reižu augstāku frekvenci.
- komparators ierīce, kas spēj salīdzināt divus lielumus A un B, un salīdzināšanas rezultātā izstrādā izejas signālus, kuru vērtības atbilst vienai no trim situācijām: A<B, A=B, A>B.
- detonators Ierīce, mehānisms, kurā rodas impulss sprāgstvielu lādiņa eksplozijai.
- mīriorāma Ierīkojums, ar kuru no atsevišķi uzzīmētiem skatiem var sastādīt lielu pulku jaunu skatu.
- Lubāna hidrotehniskā sistēma ierīkota Lubānas ezera un tam piegulošo zemju ūdens režīma regulēšanai, aptver \~1000 kvadrātkilometru lielu Lubāna līdzenuma daļu.
- limitēt Ierobežot (kā lielumu, skaitu u. tml.); noteikt (kā) maksimālo lielumu, skaitu u. tml.
- limits Ierobežots (kā) lielums, skaits u. tml.; arī ierobežojums (2).
- šaujamierocis Ierocis, kurā šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju.
- uguns šaujamieroči ieroči, kuros šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju; šaujamieroči.
- realizēšana ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārdošana, maiņa, dāvināšana vai citāda veida nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā.
- glabāšana Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības.
- aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
- aizadīt Iesākt adīt un uzadīt nelielu adījuma daļu.
- iekapāt Iesākt kapāt, sakapāt nelielu daudzumu.
- pasmelt Iesmelt (kā nelielu daudzumu).
- konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
- spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
- sīkiespieddarbs Iespieddarbs ar nelielu lapu skaitu, piemēram, instrukcijas, sludinājumi, metodiskie norādījumi u. tml. materiāli.
- minjons Iespieduma burti, kuru grāds (lielums) vienāds ar 7 punktiem (apm. 2,6 mm).
- zīdspiedums Iespieduma tehnika, kurā krāsu spiež cauri zīda sietam, kuram noteiktas vietas ir pārklātas ar necaurlaidīgu vielu.
- uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām.
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu; piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi.
- briežu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā, dažāda lieluma, bet pārsvarā lieli dzīvn., Latvijā 3 apakšdzimtas, 3 ģintis, 3 sugas: alnis, staltbriedis, stirna.
- ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas.
- Sausnējas pagasta teritorija ietver visu pirmskara tāda paša noaukuma pagasta teritoriju, kā arī visu bijušā Liepkalnes pagasta teritoriju un nelielu daļu no bijušā Ogres (Vecogres) un Vestienas pagasta.
- aptvert Ietvert sevī (parasti lielu daudzumu, arī ko plašu).
- injicēt Ievadīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
- ozonēt Ievadīt (vielā, vielu maisījumā) ozonu.
- Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km.
- iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu).
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
- iesavilkties Ievilkties (par vielu, uzlējumu u. tml.).
- iesmirdināt Ieziežot ar smirdošu vielu, padarīt smirdošu.
- struktūra ieža pazīmju kopums, ko nosaka tā sastāvdaļu lielums, forma un savstarpējais izvietojums.
- kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza.
- akumulācija Iežu atlūzu, ūdenī izšķīdušo minerālvielu nogulšņu un organismu atlieku uzkrāšanās ūdens baseinu dibenā vai uz sauszemes (ieplakās, nogāžu pakājēs).
- Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus.
- čams Ikgadējās svētku mistērijas, kurās piedalās gelugpas sektas tempļu mūki - krāšņas speciālās maskās tērptu mūku izrādes par budisma mitoloģijas un doktrīnu tēmām.
- Ikšķiles apmetne Ikšķiles lībiešu apmetne aizņēma vairākus hektārus lielu platību vēlāk uzceltās baznīcas un pils tuvākajā apkārtnē un sniedzās gar Daugavas krastu vēl 100-150 m uz austrumiem no pils.
- imūnanalīze Ikviena metode vielu kvantitatīvai noteikšanai, izmantojot specifisku antigēna vai haptēna saistīšanos ar homoloģisku antivielu; imūnanalīzes metodes ietver radioimūnanalīzi, enzimātisko imūnanalīzi, fluorescento imūnanalīzi u. c.
- antiprogesterons Ikviens antigestagēns līdzeklis, kas kavē progestatīvo vielu veidošanos, piem., mifepristons.
- koskāt Ilgāku laiku (ko) valkāt, lietot, kamēr piesūcas ar kādu vielu, kļūst ciets.
- nobadēties Ilgāku laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu.
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maisīt (vielu, masu).
- izmeloties Ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus.
- ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1).
- aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu; _(biežāk)_ izbadoties.
- žurināt Ilgi cept vai vārīt (kādu nelielu daudzumu).
- lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas.
- izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu; izsalkt (1).
- immūnizēšana Immūnvielu ievadīšana organismā.
- imūndepresīvs Imūndepresīvie līdzekļi - vielas, kas kavē limfoidālo šūnu dalīšanos, antivielu veidošanos un nomāc organisma imūnreakcijas; lieto pret alerģiskām reakcijām, autoimūnslimību ārstēšanā, audu nesaderības reakcijas novēršanai.
- imūndepresija Imunitātes zudums vai pavājinātība sakarā ar antivielu nerašanos.
- imūndiagnostika Imunoloģisko metožu izmantošana slimību un organisma aizsargfunkcijas traucējumu noteikšanai; šo metožu pamatā ir specifiska antigēna-antivielu reakcija.
- imūndeviācija Imūntolerance, kas skar tikai humorālo vai celulāro imūnsistēmu, bet ne abas vienlaikus.
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
- ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela.
- indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- degazācija Indīgo kaujas vielu likvidēšana dažādos ārējās vides objektos.
- ihtiotoksīns Indīgu vielu kopīgs nosaukums, kuras atrod zivīs.
- Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu.
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
- lobijs Indivīds vai personu grupa (lielu firmu, citu valstu dažādu politisku, ekonomisku un finansiālu grupējumu pārstāvji), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus.
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
- drosele Induktivitātes spole, kuru ieslēdz maiņstrāvas elektriskajā ķēdē, lai ar to regulētu vai ierobežotu strāvas lielumu.
- ģenētiskā informācija informācija par organismu veidojošo vielu uzbūvi, funkcijām un dzīvības procesu regulāciju.
- informacionālais drošums informācijas sistēmas spēja nodrošināt tās globālo datu veselumu.
- entropija Informācijas teorijas pamatjēdziens, kas kvantitatīvi raksturo gadījumlieluma nenoteiktību.
- datorvārds Informācijas vienība, kas sastāv no rakstzīmēm, bitiem vai baitiem un ko apstrādā un uzglabā datora atmiņā kā vienotu veselumu.
- vārds Informācijas vienība, kas sastāv no rakstzīmēm, bitiem vai baitiem un ko apstrādā un uzglabā datora atmiņā kā vienotu veselumu.
- ārstniecības ingvers ingveru dzimtas suga ("Zingiber officinale"), kuras sakneņus izmanto par garšvielu.
- kardemons Ingveru dzimtas tropu augļa sēklas, ko izmanto kā garšvielu; kardamons.
- kordomons Ingveru dzimtas tropu augļa sēklas, ko izmanto kā garšvielu; kardamons.
- injicēšana Injekcija - šķidru vielu ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
- Kolonga deflektors instruments magnētiskā kompasa deviācijas lieluma mērīšanai un novēršanai.
- caurumsitis Instruments nelielu caurumu izveidošanai (piemēram, metālā, ādā).
- stieņcirkulis Instruments nelielu detaļu mērīšanai.
- prostatometrs Instruments prostatas lieluma noteikšanai.
- evakuators Instruments šķidruma vai cietu vielu izsūkšanai no urīnpūšļa vai zarnas.
- densimetrs Instruments šķidrumu un cietvielu relatīvā blīvuma mērīšanai.
- oftalmoeikonometrs Instruments, ar ko noteic acs refrakciju un redzes attēla veidošanās relatīvo lielumu un formu.
- slīplente Instruments, kas sastāv no abrazīviem graudiem, kuri ar saistvielu piestiprināti pie (papīra vai auduma) pamatnes; izmanto virsmu slīpēšanai.
- ātrgriezējtēraudi instrumentu materiāls ar lielu siltumnoturību (600-640 °C), cietību, stiprību un nodilumizturību augstā temperatūrā.
- ļoti augstas pakāpes integrācija integrēto shēmu izgatavošanas tehnoloģija, kas dod iespēju vienā kristālā apvienot lielu skaitu (parasti vairāk nekā 100000) loģisko ventiļu.
- augstas pakāpes integrācija integrēto shēmu izgatavošanas tehnoloģija, kas ļauj vienā kristālā izvietot lielu komponentu skaitu.
- smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums; dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu.
- painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to).
- ātruma diapazons intervāls starp ātruma mazāko un lielāko iespējamo vērtību; tā lielumu izsaka ar lielākā un mazākā ātruma starpību.
- josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
- kamerspēle Intīma rakstura uzvedums ar nelielu tēlotāju sastāvu; aktieru intīma rakstura tēlojums, kas atklāj varoņa psihi.
- pseidovakuola Intracelulāra, vakuolai līdzīga struktūra; eritrocītā ietver malārijas parazītu.
- dishēzija Intracelulārās sasaistes zudums; raksturīgs malignizācijai, ko var konstatēt biopsijas materiālā.
- endoferments Intracelulārs ferments.
- kariofāgs Intracelulārs parazīts, kas iznīcina skartās šūnas kodolu.
- citosiderīns Intracelulārs, dzelzi saturošs pigments, kas rodas, sabrūkot eritrocītu hemoglobīnam.
- intracellulārs Intracelulārs.
- neirodzimumzīme Intradermāla dzimumzīme, kuras šūnām ir nervu šūnām līdzīga struktūra; var atgādināt neirofibromu vai lielu, matainu pigmentētu dzimumzīmi.
- relatīvistiskais intervāls invariants lielums, kas saista divus fizikālus notikumus telpā un laikā.
- bioloģiskie cimdi īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības.
- mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu.
- limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
- nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
- rēzus īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām
- hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens.
- banketzāle Īpaši aprīkota restorāna vai viesnīcas zāle, kuras lielums atkarīgs no banketa dalībnieku skaita.
- parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; kara bāze.
- kara bāze īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; karabāze.
- smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
- ligzda Īpaši veidots (kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
- fizikālā lieluma izmērs īpašība, kas izsaka kvantitatīvo saturu dotajā objektā atbilstoši jēdzienam fizikāls lielums.
- mērīšanas precizitāte īpašība, kas raksturo mērījuma rezultāta tuvinājumu mērāmā lieluma īstajai vērtībai.
- aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem).
- specifiskās īpašības īpašības, kas raksturo objekta individualitāti (piemēram, saistvielu spēja saistīties un cietēt, ja tās iejauc ūdenī).
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
- tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus).
- kimatijs Īpatnējs rotas veids sengrieķu arhitektūrā, ko lieto kā atsevišķu būvlocekļu (arhitrava, geisona, kapitella) vainagu, bet ne kā lielu būves daļu augšas noslēgumu.
- stupa Īpatnējs sakrālās celtniecības tips Indijā, sākumā veidots kā vienkāršs kapu kalns, vēlāk kā memoriāla celtne, ticības simbols vai relikviju glabātava, dažāda lieluma un formas.
- iracionalitāte Iracionāls lielums.
- viegla augsne irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- viegla zeme irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
- aglomerācija Irdenu, smalku daļiņu saistīšanās termiskā procesā, veidojot lielus, porainus gabalus.
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); irt nelielu attālumu, neilgu laiku; paairēt (1).
- gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
- Islica Īslīce, Lielupes pieteka.
- Īslica Īslīce, Lielupes pieteka.
- Īslīca Īslīce, Lielupes pieteka.
- Īslīcis Īslīce, Lielupes pieteka.
- breviārs Īss izvilkums no kāda veseluma.
- gladiuss Īss romiešu zobens, kas tika izmantots duršanai, tika lietots leģiona ierindā kopā ar lielu vairogu.
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
- samtainā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium velutinum").
- lazzarone Itāļu ielu ubags (sevišķi zīmējoties uz Neapoles dienderiem).
- izsveireit izcelt lielu smagumu.
- nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%).
- pērles Izcilnīši uz briežu buļļa un stirnu āža ragiem, kuru lielums, izvietojums un forma ir viens no rādītājiem medību trofeju vērtēšanā.
- reljefspiedums Izcilspiedums - attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu.
- izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
- atbrīvot Izdalīt (vielu no kāda savienojuma).
- izskalot Izdalīt (vielu) no kāda maisījuma (par šķidrumu); izvadīt (vielu, piemēram, no organisma).
- izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
- izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
- izvilkties Izdalīties šķīdinātājā (par vielu).
- sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski.
- palocīt celi izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
- zelta bedre izdevīgs ienākumu avots; vieta, kur viegli var iegūt lielu peļņu.
- inplano izdevuma formāts veselas izvērstas viengabala loksnes lielumā.
- mēraparāta jutība izejas signāla izmaiņas attiecība pret mērāmā lieluma izmaiņu, kas to izraisa.
- šlikeris Izejvielu maisījuma suspensija ūdenī - bieza krējuma konsistencei līdzīga masa; lieto keramisku izstrādājumu izgatavošanai ar liešanas paņēmienu un emaljēšanā.
- šlikteris izejvielu maisījuma suspensija ūdenī – bieza krējuma konsistencei līdzīga masa; lieto keramisku izstrādājumu izgatavošanai ar liešanas paņēmienu un emaljēšanā.
- lejamā keramiskā masa izejvielu maisījums (suspensija) ar 32–45% mitruma; lieto izstrādājumu veidošanai ar liešanas paņēmienu.
- plastiskā keramiskā masa izejvielu maisījums ar 12–25% mitruma; lieto keramikas izstrādājumu veidošanai ar ekstrūzijas, plastiskās veidošanas un plastiskās presēšanas metodēm, piemēram, ķieģeļiem, smalkkeramikas izstrādājumiem, jumta kārniņiem.
- pussausā keramiskā masa izejvielu maisījums ar 7–12% mitruma; lieto keramikas izstrādājumu veidošanai ar pussauso presēšanu, piemēram, flīzēm un šamota izstrādājumiem.
- brāga Izejvielu maisījums degvīna, alus u. tml. darīšanai.
- konsistence Izejvielu maisījumu un javu stāvokļa raksturojums.
- sausā keramiskā masa izejvielu un piedevu maisījums ar mitruma saturu 0–6 %; lieto elektrokeramikas un ugunsizturīgās keramikas veidošanai ar presēšanu.
- patēriņš Izejvielu, materiālu u. tml. izlietojums (kā) gatavošanai, ražošanai.
- izstrādāt Izgatavot (piemēram, vielu).
- iztaisīt Izgatavot (piemēram, vielu).
- izveidot Izgatavot (piemēram, vielu).
- izlaist Izgatavot un nodot pārdošanā (priekšmetu, vielu u. tml.).
- dievināt izjust ārkārtīgi lielu patiku
- aizbraukt Izjust eiforiju, lietojot narkotikas; būt narkotisko vielu iespaidā.
- kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert); kārot (1).
- kārot Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert).
- justies kā septītajās debesīs izjust lielu prieku, laimi, būt sajūsmā.
- apgarēties izjust lielu riebumu, pretīgumu.
- ar kāru muti izjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert).
- izsēt Izkaisīt, izbērt (kādu vielu) augsnē.
- koptauki izkaltētā paraugā ēterī šķīstošo vielu daudzums, kurā ietilpst visi lipīdi.
- zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā.
- lielgabalnīca Izkapts lielu gabalu pļaušanai.
- iekausēt Izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
- tukšā šūna izklājlapas šūna, kurā nav ne skaitliska lieluma, ne iezīmes, ne makrodefinīcijas, ne formulas.
- izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
- izdzanāt Izkliedēt, piemēram, vielu.
- patstāvīga izlāde izlāde gāzēs, kur tai ir raksturīgs konstants strāvas lielums.
- patērēt Izlietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā gatavošanai, ražošanai).
- patērēt izmantot (parasti vielu, enerģiju) dzīvības procesu uzturēšanai (par organismu, tā daļām)
- utilizēt Izmantot (ražošanas, sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei, (tos) attiecīgi apstrādājot, pārstrādājot.
- tvert mirkli (arī mirkļus) izmantot kādu nelielu laikposmu (kādus nelielus laikposmus).
- bezkontrasta izmeklējums, izmeklējuma daļa, kurā attēlus iegūst neievadot kontrastvielu.
- gabarīts Izmērs (parasti lielam priekšmetam); arī lielums, apjoms.
- metus Izmērs, lielums.
- leņķiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā izmēri ir leņķiski lielumi.
- lineārā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā izmēri ir lineāri lielumi.
- izmēru ķēdes slēdzošais loceklis izmēru ķēdes loceklis, kura lielums un precizitāte ir atkarīgi no visiem pārējiem locekļiem.
- dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās.
- brontotērijs Izmiris nepārnadžu kārtas zīdītājs, līdzīgs degunradzim, gandrīz ziloņa lielumā, dzīvojis paleolītā.
- belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm.
- labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
- dinornisveidīgie Izmirusi putnu klases kārta ("Dinornithiformes"), milzu putni, kas nespēja lidot, dzīvoja baros Jaunzēlandē vēl 19. gs., lielākie sasniedza 3,5 m augstumu, mazākie bija tītara lielumā.
- titanotheriidae Izmiruši, tapiriem līdzīgi, ziloņa lieluma zīdītāji, sastopami eocena un oligocena nogulumos.
- noārdīt Iznīcināt (piemēram, vielu, audus), pārmainot (to) struktūru (piemēram, par vielām, starojumu, bioloģisku procesu).
- iznīcinātājs pārtvērējs iznīcinātājs ar lielu lidojuma ātrumu un automatizētu radioelektronisko aprīkojumu.
- izoamplitūda Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu starpību starp kāda lieluma (temperatūras, atmosfēras spiediena u. c.) maksimālo un minimālo vērtību noteiktā laikposmā.
- montmorilonīts Izplatītākais smektītu grupas māla minerāls ar lielu adsorbcijas un uzbriešanas spēju.
- piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
- mesties (arī krist) ap kaklu izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti
- krist (arī mesties) ap kaklu izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
- ķerties ap kaklu izrādīt lielu sirsnību, sajūsmu, prieku.
- krist ap kaklu izrādīt lielu sirsnību, sajūsmu, prieku.
- iegardināt Izraisīt (kādā) lielu vēlēšanos ēst, stāstot par ēdienu vai rādot to.
- noplaucēt Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu); izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā) - par karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu.
- nākt par nāvi izraisīt ļoti lielu ļaunumu.
- izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
- izurķēt Izrakņāt ar nelielu mietu, (koka) iesmu.
- iebest Izrakt nelielu bedri.
- pārsarevēties Izravēt lielu kādas platības daļu.
- inkorporācija Izsacījumu veidošanas paņēmiens: vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums.
- kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
- izknosāt Izskatīt, izšķirstīt u. tml., meklējot, vācot ko nelielu, sīku.
- izknosīt Izskatīt, izšķirstīt u. tml., meklējot, vācot ko nelielu, sīku.
- izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko) - parasti par vielu.
- nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- izsālīšana Izšķīdušas vielas izgulsnēšana šķīdumā, pieliekot kādu citu vielu, kas mazina izdalāmās vielas šķīdību.
- endosmoze Izšķīdušu vielu iesūkšanās šūnā no ārienes.
- izalaisties Izšķīst (par vielu); arī izkust.
- fizikālā lieluma mērvienība izteiksme, kas izsaka sakarību starp fizikālo lielumu un pamata fizikālo lielumu sistēmā, kurā proporcionalitātes koeficients ir viens.
- tenzora invarianti izteiksmes vai skaitliski lielumi, kas paliek nemainīgi, ja zināmā veidā pārveido tenzoru no vienas koordinātu sistēmas citā.
- tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem.
- izmelot Izteikt melus.
- aptempt Iztempt, izdzert (lielu kvantumu).
- iztikt ar pusvēderu iztikt ar pusi vai nelielu daļu no nepieciešamās pārtikas, ēdiena daudzuma; dzīvot daļēji paēdušam.
- klīrenss Iztīrīšana, kādas vielas (urīnvielas, kreatinīna, insulīna, dažu krāsvielu u. c.) izdales process no asinīm caur ekskretorisku orgānu (nierēm, aknām).
- daudz nest izturēt lielu fizisko vai garīgo slodzi.
- rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
- rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
- izvasīties Izvairīties, izrauties, izmukt, tikt cauri ar veselu ādu.
- Rožupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Līvānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Rudzātu pagasta, 1999.-2009. g. iekļauta Preiļu rajona Līvānu novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība.
- Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta.
- Ilzeskalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver daļu pirmskara Makašēnu un Bērzgales pagasta teritorijas, nelielu daļu - bijušā Dricēnu pagasta.
- Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta.
- Cirmas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Zvirgzdenes pagasta teritorijā, pievienojot nelielu daļu no bijušā Rēznas pagasta.
- Ūdrīšu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem bijušā Krāslavas pagasta dienvidrietumu daļu un ļoti nelielu bijušā Izvaltas pagasta daļu.
- Salgales pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara, tajā iekļauti divi pirmskara pagasti - Garozes pagasts un gandrīz viss pirmskara Salgales pagasts, izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Iecavas pagastam.
- sakopot Izveidot (kādu veselumu) no atsevišķām sastāvdaļām.
- sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- industrializēt Izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
- sakombinēt Izveidot noteiktā veselumā (no atsevišķām sastāvdaļām).
- izbruderēt Izveidot rotājumu (audumā), izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- izbrudierēt Izveidot rotājumu (audumā), izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
- izkrist Izveidoties (kādā veselumā) un izdalīties (no tā).
- iztaksēt Izvērtēt, noteikt (lielumu, vērtību).
- nipelis Izvirzījums īsas caurulītes veidā, piem., ziežvielu, gaisa u. c. ievadīšanai.
- apzvejot Izzvejot (visu, arī lielu platību).
- otrais Faradeja likums ja ir vienāds caurplūdušās elektrības daudzums, tad uz elektrodiem elektroķīmiski izreaģējušo vielu masa ir proporcionāla šo vielu ķīmiskajam ekvivalentam.
- elektromagnētiskās indukcijas likums ja magnētiskā laukā perpendikulāri tā spēka līnijām pārvieto vadītāju, tad vadītājā inducējas elektrodzinējspēks, kura lielums proporcionāls lauka indukcijas un vada ātruma reizinājumam.
- vieglsvara jahta jahta ar nelielu ūdensizspaidu.
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); jāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- ķimeņu siers jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu.
- ķimensieriņš Jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu.
- ķimeņsieriņš Jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu.
- ķimeņsiers Jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu.
- koto Japāņu kokļveidīgs stīgu instruments, dažāda lieluma, ar 6-13 stīgām.
- iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu citai, parasti šķidrai, vielai); iemaisīt (1).
- bāzes dzinējs jauna dzinēju tipa dažādu modifikāciju pirmais paraugs, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo dzinēju konstrukcijas un raksturlielumiem; dzinējam varbūt moduļkonstrukcija, kas sastāv no atsevišķām saliekamām vienībām, kuras var nomainīt ekspluatācijā (atteices, bojājumu, resursa izlietošanas, modifikācijas gadījumos).
- panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls.
- metienu izlīdzināšana jaundzimušo sivēnu pārvietošana no metiena ar lielu sivēnu skaitu metienā ar mazu skaitu.
- jaunlopu alimentārā anēmija jaundzimušu dzīvnieku (sivēnu, jēru, teļu, kumeļu) slimība, ko izraisa mikroelementu, vitamīnu vai olbaltumvielu trūkums barībā; pazīmes - gļotāda bāla, aizdusa, tahikardija, gulšņāšana.
- penderis Jauns liellops ar lielu vēderu.
- normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama.
- biodegvielas aprite jebkādas darbības ar biodegvielu (izejvielu ražošana un pārstrāde, kā arī biodegvielas ražošana, marķēšana, uzglabāšana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, realizācija, iznīcināšana u. tml.), kā arī patērētāju informēšana.
- psihotropā viela jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1971. gada 21. februāra Konvencijai par psihotropajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos.
- makroelementi jebkurš uzturvielu ķīmiskais elements, piem., kalcijs, hlors, magnijs, fosfors, kālijs, nātrijs un sērs, kas organismā vai uzturā ir relatīvi lielā daudzumā.
- pārupnieki Jelgavas novada Jelgavas pilsētas daļas "Pārlielupe" iedzīvotāji.
- Pārlielupe Jelgavas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā.
- jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem.
- lipjodols Joda 40% šķīdums magoņu eļļā, ko lieto kā kontrastvielu mugurkaula smadzeņu rentgenoskopijā.
- jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai.
- jonizējošs Jonizējošs starojums - starojums, kura iedarbība uz vielu izsauc tās atomu un molekulu jonizāciju, kā rezultātā vielā rodas brīvi elektroni un dažādu zīmju joni.
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
- piekārto siju jumts jumts, kuram bēniņu pārsegumu sijas balsta uz garensijas, kas piekārta pie kopnes statņa (piekara); statņa kopnes apakšējās joslas (savilces) savienojuma vietā veido jaunu mezglu, kas dod iespēju samazināt savilces garumu un novērst tās pārāk lielu izlieci.
- asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās.
- Adanas līcis jūras līcis Indonēzijā (_Adang, Teluk_), Kalimantānas (Borneo) salas austrumu piekrastē.
- Aru līcis jūras līcis Indonēzijā (_Aru, Teluk_), Sumatras salas ziemeļaustrumos, Malakas šauruma austrumu piekrastē.
- glacimarīnie nogulumi jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.).
- pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs, spēcīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
- lielupieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji.
- Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas.
- Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā.
- Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems.
- naktsbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no atdzisušās sauszemes uz jūru.
- dienasbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no jūras uz sasilušo sauszemi.
- no (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- radioimūnanalīze Jutīga un specifiska metode vielu kvantitatīvai noteikšanai, izmantojot radioaktīvi iezīmētu un neiezīmētu vielu konkurenci.
- Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā.
- baits Kā vienots veselums apstrādājama bitu grupa, parasti datora vismazākā adresējamā atmiņas daļa, sastāv no 8 bitiem.
- paegles Kāda lielu sēņu suga (laikam "Lactarius turpis").
- redukcija kāda lieluma samazināšanās līdz noteiktai skaitliskai vērtībai (piemēram, spiediena redukcija).
- diapazons Kāda lieluma vērtību kopums starp divām robežvērtībām.
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības atkarība no cita lieluma vai vairāku lielumu dažādām vērtībām.
- juiga Kāda nelielu meža zosu šķirne.
- usnines Kāda nelielu usneju suga.
- ceturksnis Kāda veseluma ceturtā daļa.
- papildināšana Kadra pagarināšana līdz noteiktam minimālam garumam, pievienojot tam veselus oktetus.
- spoguļattēlkadrs Kadrs, kura attēla daļu veido nelielu modeļu atveidi spogulī.
- kadrs caur stiklu kadrs, kura dekorācija tikai daļēji izbūvēta dabiskā lielumā, pārējā daļa uzgleznota uz kamerai priekšā novietota stikla.
- zvīnis Kāds augs, ko izmantoja arī kā garšvielu.
- daļa kāds daudzums no kopuma, no veseluma; ne viss, ne visi.
- paeglīte Kāds putns žagatas lielumā, sarkanu sekstīti, zaļganām spalvām (laikam zaļā dzilna).
- linūzis Kāds, kurš nēsā lielu (garu) apģērbu.
- aproksimācija Kādu lielumu tuvināta izteikšana ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem; tuvināšana.
- CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela.
- sēt Kaisīt, bērt (vielu) augsnē.
- izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- ratiņš Kājminama vērpšanas ierīce ar samērā lielu ratu.
- kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi.
- kakla apkārtmērs kakla pamatnes perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus virs jūga iedobes; stīvapkakles virskreklu lielumu skalas vadmērs.
- peijote Kaktusu dzimtas augs Meksikā un ASV dienvidrietumos, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu; meskals; pejotkaktuss.
- pejotkaktuss Kaktusu dzimtas augs, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu, aug Meksikā un ASV dienvidrietumos; meskals; peijote.
- kalcipeksija Kalcija sāļu saistīšana audos vielu maiņas procesā.
- pienakmens Kalcija, magnija fosfāta, olbaltumvielu un citu vielu nogulsnes piena slaukšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas iekārtās.
- bevatrons Kalifornijas universitātes (ASV) sinhofazotrons, ar ko iegūst protonus ar 6,2 GeV lielu enerģiju.
- Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja.
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - uzpludināts uz Lielupes Strenču novada Jērcēnu pagastā; Dzirnavu ezers, Kalna dzirnavezers, Jērcēnu dzirnavezers.
- Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m).
- Austrumsajāni kalnu sistēma Dienvidsibīrijā (_Vostočnyj Sajan_), Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m vjl., mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju.
- kaļķu piens kaļķu java ar lielu ūdens daudzumu.
- stars kambija darbības rezultātā izveidojušās radiālas šūnu rindas, kas nodrošina vielu horizontālo pārvietošanos stipri diferencētos orgānos (stumbros, saknēs).
- pludiņkamera Kamera karburatorā, kurā uzkrāj smidzinātājos nonākošo degvielu un degvielas līmeni regulē pludiņš.
- priekškamera Kamera motora cilindra galvā, kas ir savienota ar degkameru un kurā iesmidzina degvielu.
- kamerizrāde Kamerstila izrāde (piem., ar nelielu aktieru skaitu).
- divkupru kamielis kamieļu suga ("Camelus bactrianus"), neliela savvaļas populācija saglabājusies Mongolijā; baktrians
- vienkupra kamielis kamieļu suga ("Camelus dromedarius"), savvaļā iznīcināta pirms 2000 g., dometicēts 4. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras; dromedārs.
- Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm.
- pastāvīgais kapitāls kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
- duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā.
- Bolderājas–Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m.
- futrālis Kārba, ietvars (dažādu, parasti nelielu, priekšmetu glabāšanai).
- guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā.
- magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā.
- pikrokarmīns Karmīna, amonjaka šķīduma un pikrīnskābes maisījums; histoloģijā lieto par krāsvielu nervaudu krāsošanai.
- salate Karpu dzimtas suga ("Aspius aspius"), slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu; meža vimba.
- plicis Karpu dzimtas suga ("Blicca bjoerkna"), līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
- papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij.
- augonītis kārpveida izaugums uz skābeņu augiem, kura formai un lielumam ir būtiska nozīme sugu savstarpējā atšķiršanā.
- Bearnas mērce karsta mērce, ko gatavo no olu dzeltenumiem, sviesta, vīna etiķa, sīpoliem ar garšvielu piedevu.
- uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu).
- Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus.
- lombrs Kāršu spēle ar lielu variāciju dažādību, spēlē 3 personas ar 40 kārtīm.
- horoplētkarte Karte, kurā kāds apgabals pa rajoniem noteiktā aspektā raksturots, attiecīgā lieluma skaitliskās vērtības izteicot ar dažādu krāsu vai ēnojumu.
- piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
- piekopt Kārtojot novērst (telpā, apkārtnē) nekārtību (parasti nelielu); piekārtot (1).
- kartoīds kartoshēmas paveids, kur parādības vai procesa raksturlieluma teritoriālās izmaiņas attēlotas ar dabas, politisku vai administratīvi teritoriālu vienību platību proporcionālu sagrozījumu.
- kartupāja Kartupelu lauks.
- kartupeļu vēzis kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.
- sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- koferis Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; čemodāns.
- čemodāns Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis.
- iedzīvotāju atražošanās tips kategorija, kas atspoguļo iedzīvotāju atražošanās procesa svarīgākos raksturojošos lielumus; būtiskākā nozīme ir iedzīvotāju atražošanās režīmam un dzimumvecumstruktūrai.
- holesteroze Katrs holesterīna vielu maiņas traucējums.
- daļa katrs no vairākiem vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo (lielumu).
- biohroms Katrs pigments, kas sintezēts dzīva organisma vielu maiņas procesā.
- Kauce Kaucis, Lielupes pieteka.
- Kauču Kauču strauts - Kaucis, Lielupes pieteka.
- cementīns Kaučuka vai celiloīda šķīdumi kaučuka un celuloīda priekšmetu salīmēšanai.
- gruzīnu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda, valsts valoda Gruzijā; lieto īpašu gruzīnu rakstu - fonogrāfisku rakstu, kas izveidojies pēc aramiešu (vai feniķiešu) raksta parauga (senākie rakstu pieminekļi no 5. gs. p. m. ē.).
- megrelu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda; rakstības nav.
- svanu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda; rakstības nav.
- kartveļu valodas kaukāziešu valodu saimes valodu grupa; tajā ietilpst gruzīnu, megrelu, čanu, svanu valoda.
- osteohalisterēze Kaula minerālvielu izzušana.
- osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
- centroskleroze Kaulu smadzeņu dobuma aizpildīšanās ar kaulvielu.
- storveidīgās Kaulzivju klases kārta ("Acipenseriformes"), pie kuras pieder lielas (līdz 9 metriem garas) zivis, piemēram, store, beluga, sevrjuga.
- asarveidīgie Kaulzivju klases kārta, dažāda lieluma zivis (garums - no 1 cm līdz 5 m); 149 dzimtas, 1200 ģintis, \~6500 sugas - 40% zivju sugu.
- vēseklis Kaut kas, kas aizsedz sauli, rada pietiekami lielu ēnu.
- sanatogens Kazeīnu (95%) un glicerīnfosforskābo nātriju (5%) saturošs preparāts (balts pulveris bez garšas un smakas), ko lietoja kā viegli sagremojamu vielu dažādu kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kā arī nervu stiprināšanai.
- kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
- klinkers keramikas materiāls ar saķepušu, blīvu, rupjgraudainu, krāsainu drumstalu, lielu mehānisko izturību, mazu ūdens uzsūci (<5%); lieto ārējās apdares ķieģeļu, ietvju un gājēju celiņu plākšņu ražošanai.
- ketonūrija Ketonvielu izvadīšana ar urīnu.
- ketoģenēze Ketonvielu rašanās.
- ketolīze Ketonvielu šķīdināšana vai šķelšana.
- nitrātu kinofilma kinofilma ar celulozes nitrāta pamatni; ugunsnedroša.
- acetāta kinofilma kinofilma, kuras pamatne izgatavota no celulozes acetāta.
- triacetāta kinofilma kinofilma, kuras pamatne izgatavota no celulozes triacetāta.
- dāvidija Kizilu dzimtas ģints ("Davidia"), vidēja lieluma koki ar lielām lapām, dažkārt (Anglijā) dēvēts arī par kabatlakatiņu koku, dārzos tiek audzēta suga ("Davidia involucrata").
- vanduļi Klaiņojoši ļaudis, kas meklē vieglu darbu ar lielu algu.
- triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- otēt Klāt (kā) virsmu ar kādu vielu (parasti krāsvielu), par darbarīku izmantojot otu.
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- pārklāt Kliedējot (vielu) pāri (kam), pār (ko), izveidot (tās) kārtu.
- noklāt Kliedējot (vielu), izveidot (tās) kārtu (uz visas kā virsmas vai tās lielākās dalās).
- smidzināt Kliedējot šķidrumu, pulverveida vielu, panākt, ka tie noklājas (kādā vidē, uz kā).
- pulverizēt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
- smidzināt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
- teritoriālais informācijas serveris klientservera datu bāzes meklēšanas sistēma, kas aptver ļoti lielu skaitu informācijas avotu un nodrošina meklēšanu dabiskajā valodā.
- sistēma Gopher klientservera lietojumprogramma, kura ļauj pārlūkot lielu informācijas apjomu, izmantojot datņu pārsūtīšanas protokola iespējas, attālu pieteikšanos, sistēmas _Archie_ komandas utt. un nodrošinot galalietotājam nepieciešamās ziņas izvēlņu veidā.
- mezoklimatoloģija Klimatoloģijas nozare, kas pētī klimata specifiskās īpatnības relatīvi nelielās teritorijās (ieleja, pakalns, mežmala, jūrmala, kāpas utt.), atšķirībā no makroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar kontinenta, jūras, ainavu klimatu, un no mikroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar nelielu teritoriju klimatu.
- Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku.
- cietēt Kļūt cietam vai cietākam (par vielu).
- reibt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
- mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu).
- svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- sabiezēt Kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu).
- sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārslot.
- sapārslot Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārsloties.
- aizturēt elpu kļūt uzmanīgam, saspringt gaidās; klausīties ar lielu interesi
- nocietēt Kļūt, parasti ļoti, cietam (par vielu).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu).
- mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā.
- kodoldalīšanās Kodolreakcija, kurā smags nestabils atoma kodols sašķeļas divos (vai vairākos) aptuveni vienāda lieluma vieglākos kodolos, atbrīvojot divus vai trīs neitronus un daudz enerģijas.
- kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā.
- kalpiņš Koka dēlis ar ieloku vienā galā un nelielu koka paliktni garo zābaku novilkšanai.
- zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
- skaitāmais koks koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai.
- kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks.
- krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai.
- mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu.
- ekstrahēta koksne koksne pēc ekstraktvielu ekstrahēšanas ar organiskiem šķīdinātājiem, ūdeni vai sārmu šķīdumiem ūdenī.
- lietotā koksne koksne, kas ir bijusi lietošanā būvmateriālu, mēbeļu, koksnes izstrādājumu, taras un citā veidā un tiek atkārtoti izmantota par izejvielu rūpniecībā vai enerģijas ieguvē.
- koksnes hidrolīze koksnes celulozes pārvēršana cukurā.
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
- sulfītvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar skābiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem, kas satur izšķīdināta sērpaskābes anhidrīda pārākumu sulfītcelulozes iegūšanai.
- tehniskā celuloze koksnes šķiedras, kas iegūtas, vārot šķeldu ar attiecīgām ķimikālijām vārkatlā augstā spiedienā un augstā temperatūrā, pilnīgi neatbrīvojoties no visiem necelulozes piemaisījumiem; iznākums 45–55%.
- šķiedrošana Koksnes u. c. celulozi un lignīnu saturošu materiālu smalcināšana, saberžot tos šķiedrās.
- koksnes makrostruktūra koksnes uzbūves īpatnības, kas saskatāmas ar neapbruņotu aci vai vienkāršām optiskām metodēm, kā gadskārtu platums, gadskārtu vienmērība, vēlīnās koksnes daudzums gadskārtās, anatomiskās uzbūves elementu lielums un to sadalījuma raksturs.
- miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei.
- defibrēt Koksni sasmalcināt šķiedrainā masā (papīra un celulozes rūpniecībā).
- kokšķiedru plātne ar necildotu virsmu kokšķiedru plātne ar viendabīgu kokšķiedru frakciju sastāvu plātnes biezumā bez krāsvielu piedevām.
- dendrometrija Koku mērīšana; mežu taksācijas nozare, kas aptver koku vai veselu audžu koksnes masas noteikšanas paņēmienus.
- tehnisko izvejvielu plantācijas koku vai krūmu stādījumi, no kuriem iegūst izejvielas tehniski nozīmīgas produkcijas (miecvielu, gutaperčas, augu krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, ēterisko eļļu) ražošanai vai citus noderīgus meža produktus (klūdziņas pīšanai, dekoratīvus materiālus, medu, riekstus).
- linzīds Kokvilnas audums ar nelielu zīda piejaukumu.
- protargols Koloidāls sudraba preparāts - sudraba un olbaltumvielu (līdz 30%) savienojums; lieto acu, deguna, urīnizvadkanāla iekaisuma gadījumā.
- frakcionētā ultrafiltrācija koloidālu daļiņu sadalīšana pēc lieluma, lietojot ultrafiltrus ar dažādu poru lielumu.
- komandīts Komandits - partnerības ar ierobežotu atbildību dalībnieks, kura mantisko atbildību ierobežo pajas lielums.
- pušbols Komandu sporta spēle, kurā spēles dalībnieki (vai nu kājām, vai jāšus) cenšas pretinieku komandas vārtos iedzīt smagu un lielu (1,5-1,8 m diametrā) bumbu.
- motobols komandu sporta spēle, kurā, braucot ar motociklu, ar kāju sper īpašu lielu bumbu pretējās komandas vārtos.
- polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
- raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5.
- multimetrs kombinēts mēraparāts vairāku elektrisku lielumu (sprieguma, strāvas, pretestības) mērīšanai; ampērvoltommetrs; avometrs.
- Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze.
- burtu garnitūra komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma un slīpuma.
- izokefālija Kompozicionāls paņēmiens tēlotājmākslā: daudzfigūru kompozīcijā visu figūru galvas novietotas vienādā augstumā neatkarīgi no figūru lieluma un pozas; īpaši raksturīga antīkajai un Bizantijas mākslai.
- stikltekstolīts Kompozītmateriāli, kas sastāv no polimēru saistvielas (matrices) ar stiklauduma pildvielu; lieto izturīgu konstrukciju un detaļu izgatavošanai dažādās mašīnbūves nozarēs, celtniecībā, mājsaimniecības un sporta inventāram u. c.
- ekstrakts koncentrēts augu vielu izvilkums spirtā vai ūdenī.
- saldums Konditorejas izstrādājumi ar lielu saldvielu saturu.
- halva Konditorejas izstrādājums - saldvielu un sasmalcinātu eļļas augu kodolu masa.
- ķilavas Konservi - brētliņas garšvielu sālījumā.
- laika konstante konstante, kas raksturo pārejas procesu norises straujumu elektriskās ķēdēs ar vienu reaktīvu elementu (L vai C); tās lielumu nosaka pēckomutācijas shēmas parametri (R, L, C); apzīmējums τ; mērvienība sekunde (s).
- robeža Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
- enkurķēde Konstrukcija, kas sastāv no speciāli kaltiem ķēdes locekļiem, ir sadalīta posmos pa 25-27 m; atkarībā no kuģa lieluma posmu skaits ir 4-12.
- siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli).
- pilnā atkvēlināšana konstrukcijas tēraudu termiskās apstrādes veids - tēraudu karsē virs atbilstošās kritiskās temperatūras un kopā ar krāsni lēni atdzesē; notiek pilnīga fāžu pārkristalizācija, un materiāls iegūst lielu plastiskumu.
- melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
- centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās.
- piespiedu konvekcija konvekcija, kurā vielu pārvieto mehāniski ar sūkņiem, ventilatoriem, maisītājiem.
- koordināte Koordināta - viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
- intervāla biežums kopas vienību skaits (absolūtais biežums) vai procentos izteikto kopas vienību skaits (relatīvais biežums), kas rāda, cik kopas vienībām piemīt intervālā ietverto pazīmju lielums.
- intervāls kopas vienību variējošās pazīmes lielumi, kas atrodas noteiktās robežās.
- holedohogrāfija Kopējā žultsvada rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
- koplielums Kopējais lielums.
- demogrāfiskie koeficienti kopējs apzīmējums vairāku tipu relatīviem statistiskiem lielumiem, kuri raksturo demogrāfisko notikumu biežumu un demogrāfisko struktūru stāvokli.
- komplekss Kopums (darbībām, procesiem), kas veido vienotu veselumu; darbības, procesi, kas veido vienotu veselumu.
- komplekss Kopums (vielām, dabas parādībām u. tml.), kas veido vienību, veselumu; vielas, dabas parādības u. tml., kas veido vienību, veselumu.
- komplekss kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu; priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu.
- Aldabras atols koraļļu sala Aldabras salu ziemeļos (_Aldabra Atoll_), Seišelu Republikas teritorija, Indijas okeāna rietumu daļā.
- radiācijas korekcijas korekcijas, kuras kvantu elektrodinamikā aprēķina dažādiem fizikālajiem lielumiem, ievērojot elektriski lādētas mikrodaļiņas mijiedarbību ar tās radīto elektrisko lauku.
- nelineārā korelācija korelācija, kurā, vienas pazīmes lielumam pieaugot, otras pazīmes lielums pieaug līdz zināmai robežai, bet pēc tam saglabā savu vērtību vai sāk samazināties.
- kamerkoris Koris ar nelielu individualizētu dziedātāju sastāvu.
- maska Kosmētikā - vielu masa, ko klāj, parasti uz sejas, kakla; attiecīgā kosmētiskā procedūra.
- sudraba nitrāts kosmētikā izmanto kā metālisku krāsvielu matiem, var būt indīgs, kodīgs un kairinošs, var palieliāt ādas jutīgumu, ļoti toksisks ūdens organismiem.
- ūdens kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
- ficīns Kosmētikas sastāvdaļa (ferments, kas ir tropisko koku piensulassastāvā, var būt ģenētiski modificēts), olbaltumvielu sadalītājs, lieto kosmētikā, mēdz lietot arī kā gaļas struktūras uzlabotāju, piena recināšanai, siera ražošanā, var izraisīt ādas, acu un gļotādas kairinājumus.
- heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu.
- etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu.
- izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- lauramīda MEA kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto šampūnos un matu kondicionētājos, var izraisīt nelielu ādas kairinājumu.
- etilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, izmanto gk. smaržās, retāk kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var izraisīt alerģisku reakciju, īpaši - cilvēkiem, kam ir alerģiska reakcija uz citiem salicilātiem.
- farnezols Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, piedeva, izmanto parfimērijā, retāk, kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nedaudz toksisks, ja ieēd.
- trietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, buferviela, pārklājumu piedeva, izmanto kā roku un ķermeņa losjonu, kondicionētāju matiem, neskalojamu šampūnu, var radīt alerģisku kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve.
- timerosals Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto acu preparātos, arī kā vakcīnu pildvielu, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, var būt toksisks.
- kvecertīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, antioksidants, izmanto tumši brūnu toņu matu krāsās, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā, teratogēns.
- rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā.
- etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- diizopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, skābes-sārma regulētājs, izmanto kā matu krāsu, ilgviļņu šķīduma sastāvā, tonizējošos līdzekļos, matu kopšanas līdzekļos, ietverts HIH bīstamo vielu sarakstā, var kombinēties ar nitrosavienojumus veidojošām vielām un veidot nitrozamīnus.
- rozmarīna ekstrakts kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, aromātviela, izmanto vannas putās, ādas krēmos, šampūnos, arī kā dabisku pārtikas garšvielu, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- metoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, smaržviela, izmanto nagu lakās, smaržās, šķidrajās ziepēs, kosmētikā, var būt toksisks attīstībai un dzimumorgāniem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
- ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli.
- lomščica Krāpniece, kas izkrāpj naudu pārdevējam, parādot lielu naudaszīmi, bet, neiedodot to, pieprasa un saņem atlikumu no it kā samaksātas naudas summas par nopirkto preci.
- eļļas krāsa krāsa, kurā par saistvielu izmantota eļļa.
- līmes krāsa krāsa, kurā par saistvielu izmantota līme.
- minerālkrāsas Krāsaini vai balti ieži, ko izmanto krāsvielu ražošanai.
- īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu.
- Gilutjova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gelutjova" nosaukuma variants.
- kolčedāna krāsns krāsns 2–3 mm lielu kolčedāna graudiņu dedzināšanai.
- nosamaļavāties Krāsojot notraipīties ar krāsvielu.
- izkodinātāja drukāšana krāsota auduma apdrukāšana ar sastāvu, kas sagrauj krāsvielu, tāpēc veidojas gaišs raksts uz krāsaina fona.
- lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu.
- saisteklis Krāsu fabrikācijā pernica, kas krāsvielu piesaista papīram.
- alizarīns krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski, izmanto krāsošanai sarkanā vai violetā krāsā; svarīga izejviela sarežģītu krāsvielu sintēzei.
- cianīni Krāsvielu tips; no dabā sastopamajiem cianīniem atkarīga ziedu un tauriņu spārnu krāsa.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
- krāšņvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Coraciidae"), drukni putni (masa - 100-200 g) ar lielu galvu un īsu kaklu, spēcīgu knābi, 11 sugu, Latvijā tikai zaļā vārna.
- zaļvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas krāšņvārnu dzimtas suga ("Coracias garrulus"), kovārņa lieluma putns ar košām zaļām un zilām spalvām, Eiropā aizsargājams.
- maskrava Krava, kuras masas vienība aizņem nosacīta lieluma tilpuma vienību (parasti līdz 40 kubikpēdu jeb 1,13 kubikmetru).
- kafijas krējums krējums ar samērā nelielu piena tauku koncentrāciju.
- krējumkrāsa Krēmkrāsa - balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
- Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
- tievkāta krinipela krinipelu suga ("Crinipellis scabella", syn. "Crinipellis stipitaria").
- birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
- tetrahlorhinons Kristāli zelta dzeltenumā, sublimējas nekūstot un nesadaloties, bieži rodas hlorējot dažādus organiskus savienojumus, lieto par oksidētāju un tehnikā dažu krāsvielu pagatavošanai.
- heksametilēntetramīns kristāliska viela ar bāziskām īpašībām C~6~H~12~N~4~, ko iegūst, kondensējot amonjaku ar formaldehīdu, lieto vielu sintēzē un par antiseptisku līdzekli.
- kristalainis Kristālisks (par vielu).
- magnetoelektriskais efekts kristālisku vielu magnetizēšanās ārējā elektriskajā laukā; novērojams arī pretējs efekts – ja kristālisku vielu ievieto magnētiskajā laukā, tā polarizējas.
- boncēt Krītot, atsitoties u. tml. radīt raksturīgu troksni (par ko lielu, smagu); atskanēt šādam troksnim.
- pulverveida pildvielas krīts, talks, kaolīns, kvēpi, metālu pulveri, koka milti u. c. ar daļiņu lielumu līdz 500 mikrometriem.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
- dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
- pakrūtes apkārtmērs krūškurvja lielākā horizontālā perimetra somatomērs pakrūtes līmenī, kura mērgaruma vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; krūšturu lielumu skalas vadmērs.
- kublasoli Kubla krāsvielu leikosavienojumu sērskābes esteru nātrija vai kālija sāļi.
- Kanopuss Kuģa Ķīļa zvaigznāja dzeltena pārmilzu zvaigzne; 2. spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums -0,75; attālums 310 ly.; Latvijā nav redzama.
- konteinerkuģis Kuģis preču pārvadāšanai noteikta lieluma un veida (20 un 40 pēdu garās) metāla kastēs (konteineros).
- vairogblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Pentatomidae"), \~4000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, sīki līdz vidēji lieli (5-17 mm) kukaiņi ar piecposmainiem taustekļiem, samērā lielu vairodziņu un trīsposmainām pēdām, dzīvo uz augiem, retāk uz zemes.
- piešcikādes Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas.
- lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- skudrmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji.
- dižods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti.
- spārneņi Kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi.
- blakts Kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās.
- vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu.
- saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi.
- puškalpis Kurzemē arī precējies sīksaimnieks, kurš divas nedēļas strādāja pie lauksaimnieka un īrēja nelielu zemes gabalu, ko kopa katru trešo nedēļu.
- viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- bišu dejas kustību kopums, ar kurām darbabites nodod citām bitēm stropā informāciju par nektāra vai citu saldvielu atradnēm.
- rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās.
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma un kas nodrošina tās izpildes procesa turpināšanu atbilstoši lietotāja prasībām.
- laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
- kvants Kvantēta fizikāla lauka struktūras elements, kas ir šā lauka īpašību nesējs; kāda fizikāla lieluma (kas var pieņemt tikai diskrētas vērtības) minimālā deva.
- attiecība kvantitatīvais samērs; divu lielumu dalījums.
- absorbcijas spektroskopija kvantu sistēmas (atomu, molekulu, šķidrumu, cietvielu) enerģētisko stāvokļu noteikšanas metode, mērot tās gaismas absorbcijas spektrus.
- Bozes–Einšteina statistika kvantu statistika, kas raksturo daļiņu ar veselu spinu (bozonu) sadalījumu pa enerģētiskajiem stāvokļiem; kvantu daļiņas ir savstarpēji neatšķiramas.
- tuša Kvēpu vai sintētisku organisko pigmentu suspensija vai šķīdums ūdenī ar saistvielu un antiseptisku vielu piedevu (rasēšanai, zīmēšanai, rakstīšanai).
- elastiskā histerēze ķermeņa deformācijas atpalikšana laikā no tam pieliktās slodzes, kā arī atšķirīgi deformācijas lielumi tā paša lieluma slodzes apstākļos.
- augums ķermeņa garums, lielums (parasti cilvēkam); ķermeņa augstums.
- plaušu ķērpis ķērpis ar lielu krevveida, dakšveidīgi zarotu, noapaļotām, jomotām lēverēm un nelīdzenu virsu; sastopams uz ēnainām iežu sienām u. c.
- bazeoloģija Ķīmijā mācība par vielu bāzēm.
- mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu, aptver arī koksnes termisko pārstrādi, kolofonija, terpentīna, skuju ēterisko eļļu, miecvielu u. c. produktu ražošanu.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- zimoloģija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu rūgšanas procesus.
- organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu un to savienojumu īpašības un pārvērtības.
- analītiskā ķīmija ķīmijas nozare, kurā izstrādā un pēta dažādu vielu noteikšanas (analīzes) metodes.
- mehanoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskas pārvērtības mehāniskas iedarbības rezultātā.
- lāzerķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu pārvērtības lāzeru starojuma iespaidā.
- rezonanses teorija ķīmijas teorija, kas pirmo reizi izskaidroja virkni līdz tam nesaprotamu vielu struktūras jautājumu.
- ķimiobiotisks Ķimioterapeitiska līdzekļa kombinācija antibiotisku vielu, piem., sulfonamīda kombinācija ar penicilīnu.
- denitrēšana Ķīmiskā rūpniecībā slāpekļskābes un sērskābes atpakaļiegūšana no skābju pārpalikumiem pēc organisku vielu nitrēšanas.
- r- Ķīmiska savienojuma nosaukuma, resp., formulas priekšā nozīmē racēmiski, t. i. optiski neaktīvu vielu.
- reaģents Ķīmiska viela, kas ar kādu citu vielu reaģē tai raksturīgā veidā.
- dulcīns Ķīmiska viela, ko var iegūt karsējot urīnvielu koā ar p-fenetidīnu, balti kristāli, spēcīgs saldinātājs.
- izatīns Ķīmiska viela, o-amīnofenīglikosilskābes laktams, sarkani kristāli, kūst 200-201 Celsija grāda temperatūrā, izmanto krāsvielu pagatavošanai.
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
- makrometode Ķīmiskās analīzes metode, kurā analizējamo vielu ņem parastā daudzumā.
- topoķīmiskās reakcijas ķīmiskās reakcijas, kas notiek telpiski ierobežotā reaģējošo vielu daļā (parasti to robežvirsmā), piem., metāla oksidēšanās reakcija.
- radiācijas ķīmiskā sintēze ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā produktu sintēzei izmanto izejvielu radiolīzes reakcijas.
- ūdens videi īpaši bīstamas vielas ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība.
- difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos.
- komplekssālis Ķīmiskie savienojumi, sāļi kuros zūd sākotnējo vielu īpašības un to vietā rodas jauna grupa, kas šķīdumā dod citu jonu.
- klase Ķīmisko elementu, vielu vai savienojumu grupa ar līdzīgām īpašībām.
- ķīmiskais sastāvs ķīmisko savienojumu kopums, kas ietilpst vielu maisījumā.
- aprete Ķīmisko vielu maisījums, kuru izmanto tekstilizstrādājumu vai ādu apretēšanai.
- radiolīze Ķīmisko vielu un savienojumu sadalīšanās radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma iedarbībā.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- vārāmais sāls ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
- lipotropija Ķīmisku savienojumu (piem., narkotisku vielu) spēja saistīties ar taukiem.
- d- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski aktīvu vielu, kas griež polarizēta stara plakni pa labi (lat. "dexter" - labais).
- dl- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski neaktīvu vielu, kas sastāv no līdzīgām daļām optiski labās (d-) un optiski kreisās (l-) modifikācijas.
- ustulācija Ķīmisku vielu atdalīšana karsējot; drogas žāvēšana pulverizācijai.
- biocīds Ķīmisku vielu grupa, ko lieto, lai iznīcinātu kaitēkļus, nezāles un sēnītes.
- eļļotājs Ķīmisku vielu maisījums, ar kuru apstrādā filamentus vai pavedienus to iegūšanas procesā; parasti satur augu eļļas vai minerāleļļas.
- attīstītājs Ķīmisku vielu maisījums, kura šķīdumā attīsta (filmas, plates).
- taipingi Ķīniešu dumpinieki, kas gribēdami nogāzt mandžūru dinastiju, 1860. g. sacēla lielu dumpi, kurš ilga 14 gadu un aptvēra gandrīz visu Ķīnu; taipni; taipings.
- kings Ķīniešu sitamais instruments, sastāv no 12 akmens platēm 2 rindās, kas abas ir veselu toņu gammas, viena pustoni augstāka par otru.
- ķipe Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- ķipiņa Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- oāze Ķirurģijā veselu audu saliņa slimos audos.
- pielopsīties Labi, sātīgi pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti).
- sekselis Labības u. c. beramu vielu mērvienība - sestā daļa no pūra jeb puse sieka.
- pielabot Labojot novērst (piemēram, priekšmetam) bojājamus (parasti nelielus).
- Indijas lācis lāču suga ("Melursus ursinus").
- hafs Lagūna, līcis; līdz 1946. g. tā sauca lielus līčus Baltijas jūras dienvidu daļā, kas atdalīti no jūras ar garām smilšu jomām.
- signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju; attiecīga zīme vai zīmju kopums.
- momentānā vērtība laikā mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma u. c.) skaitliskā vērtība jebkurā laika momentā.
- vidējā vērtība laikā mainīgu periodisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma, jaudas) vērtība perioda laikā; sinusoidālas formas maiņstrāvai šīs vērtības ir vienādas ar nulli.
- periods Laikposms, kurā mainīgais lielums veic pilnu savas kustības, izmaiņas ciklu.
- laiktelpa Laiks un telpa kā vienots veselums.
- raudzēt laist, radīt nelielus (tabakas) dūmus.
- pikēt Laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
- aizlaizīt Laizot darīt veselu, dziedēt.
- palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); laisties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrātiem.
- špakteļtepe Laku un krāsu materiāls, kurā pigmentu un pildvielu saturs 4 līdz 10 reizes pārsniedz saistvielas daudzumu; lieto krāsojamo virsmu nelīdzenumu aizpildīšanai.
- gāzes lampa lampa, kurā par degvielu izmanto gāzi.
- petrolejas lampa lampa, kurā par degvielu izmanto petroleju.
- pielāpīt Lāpot novērst (piemēram, apģērbam, apaviem) bojājumus (parasti nelielus).
- īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu.
- igrek Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju).
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju).
- pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- spēka lauks lauks, kur katrā punktā uz tur novietotu daļiņu darbojas noteikta lieluma un virziena spēks.
- pulsējošs lauks lauks, kura indukcijas vektors nemaina virzienu, bet tā lielums mainās pēc sinusa likuma.
- kalibrēšana Lauksaimniecības kultūru sēklu šķirošana frakcijās pēc lieluma, augļu šķirošana pēc lieluma vai masas.
- pusasmītnieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija 1/16 daļa no arkla (ap 10-14 ha).
- pusceturtnieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija 1/8 arkla (ap 19-27 ha).
- pusarklinieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (ap 80-110 ha).
- platība Laukuma mērvienībās izteikts (kā) virsmas lielums.
- pintains Lauzīts (par izrunu), ar lielu akcentu.
- optiskais stiprums lēcas (lēcu sistēmas) fokusa attālumam apgriezti proporcionāls fizikāls lielums, kas raksturo lēcas vai lēcu sistēmas gaismas viļņu laušanas spēju; mēra dioptrijās.
- palēkt Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- agranulocīts Leikocīts, kuram, atšķirībā no granulocīta, citoplazmā nav olbaltumvielu graudiņu (granulu).
- katafilakse Leikocītu un antivielu virzība uz infekcijas perēkli.
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.
- salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to).
- vakarlēpis Lēlis ("Caprimulgus europaeus"), slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu.
- Kļockys Leluos Kļockys - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums latgaliski.
- Kļockys Leluos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lielās Kļockas" nosaukums latgaliski.
- Bikforda aukla lēni degoša degaukla, ko izmanto sprāgstvielu spridzināšanā.
- čurināt Lēni izplūst ar nelielu troksni (par šķidrumu).
- čurināties Lēni izplūst ar nelielu troksni (par šķidrumu).
- atgūbāties Lēni, ar pūlēm atnākt (par resnu, lielu cilvēku).
- aglomerācijas režģis lentes tipa iekārta cietvielu smalkumu saķepināanai.
- plūstošā skaida lentveida skaida, kuras virsma griežņa pusē ir gluda, bet pretējā pusē – viegli robota; veidojas, apstrādājot tēraudu ar lielu griešanas ātrumu.
- objektīva leņķis leņķis starp divām nosacītām līnijām, kas vilktas no objektīva centra uz kadrā ietvertās telpas diviem malējiem punktiem; objektīva leņķa lielums nosaka kadrā ietvertās telpas apjomu.
- spīdekļa azimuts leņķis, ko spīdekļa meridiāns veido ar novērotāja vietas meridiānu; šie meridiāni vilkti caur zenītu un to plaknes ir perpendikulāras horizonta plaknei; azimuta lielums ir 0–180°, skaitot no dienvidu vai ziemeļu punkta, vai 0–90°, skaitot no horizonta ceturkšņiem.
- izstiepts leņķis leņķis, kura lielums ir 3,142 radiāni (180 grādi) un kura malas veido taisni
- palīgleņķis Leņķis, kura lielumu izmanto trigonometrisko vienādojumu atrisināšanai.
- Zemes iedarbības efekts lidaparāta aerodinamisko raksturlielumu maiņa, tuvojoties ekranējošai Zemes virsmai – mainās nesošo virsmu celtspēja.
- kritiskie režīmi lidaparāta lidojuma bīstamās brīvās kustības formas – griešanās, novelšanās, grīste –, kas attīstās, pārsniedzot ierobežojumu raksturlielumus.
- krioplāns Lidaparāts, kura spēka iekārtā izmanto kriogēno degvielu.
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lidot nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pārlidāt Lidojot veikt lielu attālumu (par putniem).
- borta žurnāls lidojumu uzskaites žurnāls, kas ietver šādu informāciju: gaisakuģa valstisko piederību un reģistrējumu; aviokompānijas pilnu nosaukumu; apkalpes locekļu uzvārdus un amatus; lidojuma plānu; lidojuma tipu (privāts, aviācijas specdarbi, regulārais vai čartera reiss u. tml.); lidojuma laikā novērotās aviotehnikas darba novirzes no normas, bojājumus un atteices; bojājumu novēršanu; uzpildi ar degvielu un tās atlikumu; piederumu komplektu; gaisakuģa tehniskos parametrus.
- lielais lidvāversomainis lidvāversomaiņu suga ("Petauroides volans"), kaķa lieluma dzīvnieks, kas dzīvo Austrālijas austrumu daļā, metoties lejā no koka galotnes spēj noplanēt apmēram 100 m.
- plūsis Līdz 6 m augsts "Caprifoliaceae" dzimtas krūms "Sambucus nigra L.", bagātīgu lapojumu un lielu daudzumu vairogveidīgu baltu ziedu.
- mērs līdzeklis, ar kuru reproducē noteiktu fizikāla lieluma vērtību.
- dekoagulants Līdzeklis, kas kavē asins sarecēšanu, samazinot recinošo vielu (koagulantu vai prokoagulantu) daudzumu.
- digestiva Līdzekļi, kas veicina gremošanu, vai nu tieši piedalīdamies gremošanas procesā, vai darbodamies līdzīgi fermentiem (sālsskābe, diastaze. pepsīns, pankreātīns, vērša žults, papaīns, pienskābe u. c.), vai arī pavairodami kuņģa sulas sekrēciju un līdz ar to arī olbaltumvielu peptonizēšanu.
- kotransports Līdzpārnese, vienlaicīga divu vielu pārnese caur šūnas membrānu vienā virzienā.
- izvadprocesi Lieko vielu izvadīšana no organisma.
- padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pūzdams elsdams lielā steigā, ar lielu piepūli.
- kratons Liela, mazkustīga Zemes garozas daļa, kam raksturīgs lēns lielu izmēru krokojums un biezs dziļu lūzumu tīkls.
- neitrofilais leikocīts lielākā graudaino leikocītu grupa visu mugurkaulnieku asinīs; granulas ir dažāda lieluma, krāsojas kā ar skābajām, tā bāziskajām krāsvielām vai vispār nekrāsojas.
- liel. Lielākais; lielums.
- Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu.
- ar muti kalnus gāzt lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- antigēns Lielmolekulāra viela (proteīns vai proteīna un polisaharīda komplekss), kas, parenterāli ievadīta organismā, spēj ierosināt specifisku globulīnu - antivielu veidošanos un savienoties ar tām.
- antigēni Lielmolekulāri savienojumi, kas, ievadīti organismā, izsauc antivielu rašanos, kuras ar antigēniem reaģē.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu; RNS.
- dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē).
- sigas Liels daudzums nelielu augļu (īpaši kartupeļu).
- megaloblasts Liels eritroblasts, kura diametrs >11 mikrometriem; citoplazma homogēna, ar relatīvi lielu kodolu un graudainu hromatīnu.
- megakuģis Liels kuģis, kas vienlaikus var uzņemt lielu (vairāk nekā 2500) pasažieru skaitu, kas parasti tiek izmantots īslaicīgu kruīzu organizēšanai.
- limfogonijs Liels limfocīts ar relatīvi lielu kodolu un negraudainu citoplazmu; to atrod limfoleikozes gadījumā.
- ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
- dugdžus Liels troksnis; tāds, kas rada lielu troksni.
- relatīvistiskā fizika lielu ātrumu fizika, kuras pamatā ir speciālā relativitātes teorija, kas iedibina korektus fizikālo notikumu apraksta principus telpā un laikā; tās jomas ir relatīvistiskā mehānika un relatīvistiskā elektrodinamika; robežgadījumā, kad kustības ātrumi v ir daudz mazāki par gaismas ātrumu c.
- presbirojs Lielu avīžu, radio un televīzijas redakciju, kā arī informācijas aģentūru pastāvīgas pārstāvniecības.
- krēzs lielu bagātību īpašnieks; pēc pēdējā Līdijas valdnieka (Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.) vārda.
- piekretelēt Lielu daudzumu caur sietu izsijāt.
- satīrs Lielu dienas taureņu ģints.
- alarmisms Lielu grūtību un draudīgu seku pareģošana sakarā ar noteiktiem procesiem sabiedrībā.
- makroklimats lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas vispārējais klimats.
- milzēns Lielu izmēru cilvēks, milzis.
- zāle Lielu izmēru telpa ar noteiktām funkcijām (piemēram, reprezentatīviem, svētku pasākumiem).
- sporta zāle lielu izmēru telpa vingrošanai, sporta pasākumiem
- dižstāds Lielu izmēru, 1-2 m augsts, parasti lapkoku stāds, ko audzē auglīgāku, vairāk aizzelošu platību apmežošanai, arī apzaļumošanai.
- seirēnes Lielu jūras dzīvnieku dzimta, līdzīga valzivīm.
- harpijas Lielu kalnērgļu ģints Dienvidamerikā.
- kontinentu dreifs lielu litosfēras plātņu lēna (līdz dažiem cm gadā) horizontāla pārvietošanās, ko izraisa konvekcijas strāvas Zemes mantijā.
- graudainība Lielu metāliskā sudraba daļiņu saskatāmība filmas attēlā, sevišķi raksturīga pirms 1930. g. ražotām filmām.
- peršerons Lielu smago braucamo zirgu šķirne.
- rullis Lielu viļņu kopums, kas neveido putas.
- ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā.
- strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu.
- aglomerēšana Lielu, porainu gabalu veidošana no irdena, smalku daļiņu materiāla.
- Lielais Uikas ezers Lieluikas ezers Ādažu pagastā.
- Uikas ezeri Lieluikas un Mazuikas ezers Ādažu novadā.
- lieluma collapzīmējums lieluma izteiksme ar vadmēru garuma collu pārskaitļiem, piemēram, vīriešu ārjakas 40" lielums, kas der tiem, kuru krūšu apkārtmērs ir (40±1) collu robežās.
- lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais).
- megalomānija Lieluma mānija, vairākām psihozēm raksturīgs simptoms.
- prīškys pluociņs lieluma mānijas apsēsts cilvēks.
- megalometrs Lieluma mērs, rīks lielu leņķu mērīšanai.
- absolūtā kļūda lieluma patiesās un novērotās vai aprēķinātās vērtības starpības skaitliskā vērtība.
- invariants lieluma vai matemātiska objekta īpašība, kas nemainās izpildot noteiktu pārveidojumu.
- ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā; debess koordinātas.
- absolūtā orientējuma elementi lielumi, kas nosaka stereomodeļa stāvokli ģeodēziskajā koordinātu sistēmā.
- samērojami lielumi lielumi, kuriem ir kopējs mērs.
- nesamērojami lielumi lielumi, kuriem nav kopēja mēra.
- puskrūšu (centimetriskais) lieluma apzīmējums lielumkodējums ar krūšu pusapkārtmēra garuma izteiksmi centimetru pārskaitļos, piemēram, vīriešu žaketes 50. lielums der tiem, kuru krūšu pusapkārtmērs ir (50±1) cm robežās.
- kratomānija Lielummānija, tieksme iegūt varu pār citiem.
- mania grandiosa lielummānija.
- stinguma koeficients lielums (c), kas izsaka, cik liels spēks jāpieliek, lai elastīgo elementu (atsperi) deformētu par vienu garuma vienību.
- ekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), ar kura vērtību var izteikt cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtību.
- neekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), kura vērtība nav līdzvērtīga vai ir būtiski atšķirīga no cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtības.
- ūdens strūklas spiediens lielums (p), kas raksturo vidējo spiedienu uz virsmas daļu, pret kuru atsitas ūdens strūkla; ja virsma ir plakne, tad p=rv^2^cos a (r – ūdens blīvums, v – strūklas ātrums, a – strūklas virziena leņķis pret plaknes normāli).
- platība Lielums (telpai), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
- kvadrinoms Lielums ar 4 locekļiem.
- veidskaitlis lielums koka tilpuma aprēķināšanai - attiecība starp koka stumbra un tāda paša augstuma cilindra tilpumu, ja par cilindra pamata laukumu pieņem stumbra krūšaugstuma caurmēra laukumu.
- nanolielums Lielums līdz 100 nm.
- apmērs Lielums naudas izteiksmē.
- apjoms lielums, apmērs.
- teleskopa izšķirtspēja lielums, ar ko mēra teleskopa spēju atšķirt savstarpēji tuvus objektus un ko visbiežāk raksturo ar mazāko leņķisko atstatumu starp diviem punktiem, kas vēl redzami atsevišķi.
- fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
- tilpība Lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
- tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
- operands Lielums, ar kuru izdara darbību.
- darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju.
- berzes koeficients lielums, ar kuru kvantitatīvi raksturo berzi.
- vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
- kvanta Lielums, daudzums.
- kvante Lielums, daudzums.
- kvants Lielums, daudzums.
- standartlielums Lielums, kas atbilst standartam 1 (1); lielums, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem.
- galīgs lielums lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
- konstante Lielums, kas dotajā argumentu maiņas apgabalā nemaina savu vērtību; arī bieži lietots nemainīgs skaitlis (piem., p, e).
- gadījuma (arī stohastisks) lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- divdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar diviem [vadmēriem]{s:1662}, piemēram, džinsu 33"/34" lielums der tiem, kuru vidukļa apkārtmērs ir (33,0±0,5) collu intervālā un kājas garums – (34±1) collu intervālā.
- trīsdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar trīs [vadmēriem]{s:1663}, piemēram, sieviešu virsdrēbju 100.–112.–160. lielums der figūrām, kuru krūšu apkārtmērs ir (100±2) cm, gūžu apkārtmērs – (112±3) cm un augums – (160±4) cm
- viendimensijas lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar vienu vadmēru
- lauka potenciāls lielums, kas ir vienāds ar darbu, kāds jāpadara, lai vienu vienību lielu pozitīvu lādiņu vai vienu vienību lielu masu no bezgalīgi tāla punkta pārnestu lauka punktā, kurā nosaka potenciālu.
- hidrostatiskais spiediens lielums, kas izsaka nekustīga, nesaspiežama šķidruma spiediena atkarību no šķidruma slāņa biezuma.
- vidējais augšanas temps lielums, kas izteic parādības izmaiņu vidējo intensitāti visā aplūkojamā periodā, to izsaka skaitļa 1 daļās vai procentos un aprēķina pēc ģeometriskā vidējā formulas.
- mijinduktivitāte Lielums, kas kvantitatīvi raksturo 2 vai vairāku elektriskās strāvas kontūru magnētisko saiti.
- izkliedes amplitūda lielums, kas kvantu mehānikā kvantitatīvi raksturo mikrodaļiņu un elementārdaļiņu izkliedi.
- diskrēts lielums lielums, kas mainās lēcienveidīgi (galīgā vai sanumurējamā kopā).
- oksidēšanas pakāpe lielums, kas norāda kādam atomam atņemto vai pievienoto elektronu skaitu.
- totālā plastika lielums, kas nosaka, cik reizes palielināts dziļumu izšķiršanas asums, veicot stereoskopisko aplūkošanu.
- laktācijas vienmērības koeficients lielums, kas rāda izslaukuma izlīdzinātību pa laktācijas mēnešiem.
- izplešanās koeficients lielums, kas rāda ķermeņa garuma, virsmas vai tilpuma maiņu, temperatūrai paaugstinoties par vienu grādu.
- sarukums Lielums, kas rāda lējuma izmēru maiņu no šķidra stāvokļa līdz pilnīgai materiāla atdzišanai.
- fāžu nobīde lielums, kas rāda starpību starp divu procesu fāzēm.
- zvaigžņu kartes mērogs lielums, kas rāda, cik loka grādu atbilst vienai kartes garuma vienībai (parasti cm); atkarībā no kartes projekcijas mērogs var būt konstants vai mainīgs.
- magnētiskā caurlaidība lielums, kas rāda, cik reižu magnētiskā indukcija vielā ir lielāka par ārējā magnetizējošā magnētiskā lauka intensitāti; mērvienība - henriji uz metru (H/m).
- inbrīdinga koeficients lielums, kas rāda, kā inbrīdinga rezultātā pieaug homozigotība.
- sveķražīgums Lielums, kas rāda, kādu sveķu daudzumu koks spēj izdalīt.
- vidējais pieauguma temps lielums, kas rāda, par cik procentiem vidēji palielinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "+" zīme) vai samazinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "–" zīme) pētāmās parādības līmenis visā aplūkojamā periodā; to aprēķina, no vidējā augšanas tempa atņemot 100%.
- regresijas koeficients lielums, kas rāda, par cik vienībām mainās kāda pazīme, ja otra pazīme mainās par vienu vienību.
- bāriskais gradients lielums, kas raksturo atmosfēras spiediena maiņu attāluma vienībā spiediena krituma virzienā.
- volumetriskais lietderības koeficients lielums, kas raksturo atsevišķas hidromašīnas vai hidroiekārtas darbību (rāda nelietderīgās šķidruma noplūdes), – lietderīgi izmantotā šķidruma caurplūduma attiecība pret visu rīcībā esošo caurplūdumu; tilpumiskais lietderības koeficients; tilpuma lietderības koeficients.
- Landē faktors lielums, kas raksturo attiecību starp elementārdaļiņas, kodola, atoma vai molekulas magnētisko momentu un pilno mehānisko kustības daudzuma momentu.
- slodzes moments lielums, kas raksturo dzinējam pielikto slodzi; ja dzinēja attīstītais moments pārsniedz slodzes momenta vērtību, dzinēja ātrums pieaug, pretējā gadījumā – samazinās; ja dzinējs darbojas stabili, attīstās moments, kas vienāds ar slodzes momentu.
- reaktīvā jauda lielums, kas raksturo enerģijas apmaiņu starp ķēdes reaktīvajiem elementiem un enerģijas avotu; apzīmējums Q; mērvienība reaktīvais voltampērs (VA); sinusoidālai maiņstrāvai Q=Uisinφ.
- fotogrāfiskais platums lielums, kas raksturo fotomateriāla gaismjutīgā slāņa spēju objekta optiskā attēla spilgtuma atšķirības attēlot ar proporcionāliem fotogrāfiskajiem melnējumiem.
- brīvības pakāpe lielums, kas raksturo kādas sistēmas (atoma, molekulas, daļiņas, ķermeņa utt.) stāvokli.
- kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- ekscentricitāte Lielums, kas raksturo koniskā šķēluma (elipses, parabolas vai hiperbolas) formu un fokālās īpašības.
- trieciena impulss lielums, kas raksturo kustības daudzuma (mv) izmaiņu (D) triecienā atkarībā no spēka (F) pilnā impulsa trieciena laikā (t): Dmv=∫Fdt.
- inerces tenzors lielums, kas raksturo ķermeņa masas izvietojumu telpā.
- deformāciju tenzors lielums, kas raksturo ķermeņa punktu stāvokli telpā pēc deformēšanas salīdzinājumā ar stāvokli pirms deformēšanas (matemātiskā formā attēlojams kā otrā ranga simetrisks tenzors).
- valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
- radioaktīvā starojuma avota aktivitāte lielums, kas raksturo laika periodā notiekošo sabrukšanas aktu skaitu; mērvienība SI mērvienību sistēmā bekerels (Bq).
- iztvaikojamība Lielums, kas raksturo maksimāli iespējamo iztvaikošanu, ja mitruma daudzums ir neierobežots.
- lineārās izplešanās termiskais koeficients lielums, kas raksturo materiāla lineāro izmēru maiņu karsējot – karsēšanā iegūtā parauga pagarinājuma attiecība pret sākotnējo garumu un temperatūras intervālu.
- hau vienība lielums, kas raksturo olas baltuma īpašības; nosaka pēc olas baltuma blīvā slāņa augstuma un olas masas.
- palēninājums Lielums, kas raksturo palēninātu kustību; vienāds ar tangenciālo paātrinājumu, kurš vērsts pretēji ātruma vektoram.
- izšķirtspēja Lielums, kas raksturo radara spēju atšķirt divus tuvu lidojošus gaisakuģus.
- dekrements Lielums, kas raksturo rimstoša procesa pavājināšanās pakāpi.
- sektoriālais ātrums lielums, kas raksturo sektoriālā laukuma izmaiņu laikā punkta kustībā pa plakanisku līkni; sektoriālā laukuma pirmais atvasinājums pēc laika.
- spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu.
- trieciena spēka impulss lielums, kas raksturo triecienu integrālā veidā, ievērojot trieciena spēka (F) izmaiņas laikā (t): S=∫Fdt.
- kapacitāte Lielums, kas raksturo vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
- termodinamiskā aktivitāte lielums, kas raksturo vielu termodinamiskās īpašības šķīdumos.
- nemainīgs lielums lielums, kas saglabā vienu un to pašu vērtību.
- ātruma gradients lielums, kas vektoriāli raksturo ātruma funkcijas telpisko izmaiņu (izmaiņu uz garuma vienību), kas vērsta līmeņa virsmas normāles virzienā.
- atommasas vienība lielums, kas vienāds ar oglekļa nuklīda ^12^C 1/12 masu kilogramos, t.i., 1,6605402 x 10^-27^ kg
- spēka jauda lielums, kas vienāds ar spēka vektora (F) un tā pielikšanas punkta ātruma (v) skalāru reizinājumu: N=F·v; SI mērvienību sistēmā jaudas mērvienība ir vats, bet tehnikā to mēra arī ar zirgspēju.
- mehāniskās sistēmas masa lielums, kas vienāds ar visu sistēmā ietilpstošo punktu un ķermeņu masu summu
- telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma.
- atjaunošanas vērtība lielums, ko iegūst, atskaitot no naudas summas, kas būtu jāizdod, lai iegādātos, uzbūvētu vai izgatavotu analogu pamatlīdzekļu objektu pārvērtēšanas brīdī, normatīvo nolietojumu par to laiku, kamēr tie bijuši ekspluatācijā.
- atlikusī bilances vērtība lielums, ko iegūst, no aktīva sākotnējās vērtības atskaitot nolietojumu (amortizāciju).
- elektriskais grāds lielums, ko izmanto maiņstrāvas mašīnu teorijā; aprēķina ar nosacījumu, ka 180 elektriskiem grādiem atbilst leņķis starp blakus esošo N un S polu asīm.
- palīglielums Lielums, ko izmanto nezināma lieluma aprēķināšanai.
- jumta slīpums lielums, ko izsaka grādos vai ar spāres apakšējās skaldnes augstuma attiecību pret horizontālo attālumu starp kori un spāres balstīšanas vietu pie dzegas; katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums.
- mērs Lielums, ko konstatē mērījot; izmērs (1).
- izmērs Lielums, ko konstatē mērījot.
- magnētiskā pretestība lielums, ko lieto magnētisko ķēžu aprēķinos, lai raksturotu magnētiskās ķēdes posma pretdarbību magnētiskajai plūsmai.
- vektors lielums, ko parasti attēlo kā sakārtotu skaitļu kopu.
- elektrolīta blīvums lielums, ko raksturo ar izšķīdinātās vielas daudzumu ūdenī; jo lielāks ir elektrolīta blīvums, jo lielāka ir tā strāvas vadītspēja; mērvienība kg/m^3^.
- apmērs Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
- dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- skalārs Lielums, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
- konstanta Lielums, ko uzskata par pastāvīgu; konstante.
- nostate Lielums, ko uzstāda tēmēšanas ierīces lielgabala (mīnmetēja u. c.) novadīšanai mērķī.
- parametrs lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
- mainīgs lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
- pastāvīgs lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās; konstants lielums.
- konstants lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās; pastāvīgs lielums.
- aditīvs lielums lielums, kura skaitliskajai funkcijai f ir īpašība f(a+b)=f(a)+f(b).
- nezināmais lielums lielums, kura vērtība jānosaka.
- gadījumlielums Lielums, kura vērtību nosaka gadījumeksperimenta rezultāts (piemēram, metot spēļu kauliņu).
- skalārais lielums lielums, kuru pilnīgi nosaka tā skaitliskā vērtība.
- saskaitāmais Lielums, skaitlis, kas tiek saskaitīts ar citu lielumu, skaitli.
- kalibrs Lielums; veids.
- modulis lielumu attiecība, piemēram, oksīdu attiecība portlandcementa klinkerā.
- izkliedes matrica lielumu kopa (matrica), ar ko kvantu mehānikā raksturo sistēmas pāreju no viena stāvokļa citā, mikrodaļiņām vai elementārdaļiņām savstarpēji mijiedarbojoties (izkliedējoties).
- mērogs Lielumu savstarpējās attiecības; detaļu savstarpējās attiecības.
- Bullen Lielupe, Jūrmalas pilsētas daļa.
- Kurlaendische Aa Lielupe.
- Semgaller Aa Lielupe.
- Kurzemes Aa Lielupe.
- Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna.
- Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts.
- Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts.
- Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis.
- Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā.
- Platone Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, izteka Lietuvā \~10 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem, garums - 69 km (Latvijā 42 km), kritums - 78 m, ietek Lielupē Jelgavā pie dzelzceļa tilta.
- Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Rundāles novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas.
- Jāņupīte Lielupes kreisā krasta pieteka Mārupes novada Salas pagastā.
- Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete.
- Vecbērze Lielupes kreisā krasta pieteka, kas senāk bija Bērzes lejtece, bet pēc kanāla uz Svēti izrakšanas 19. gs. novada gk. Kaigu purva ūdeņus, garums - \~12 km, ietek Lielupē pie Kalnciema.
- Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m.
- jūras zars Lielupes kreisais atzarojums pie Zirgu salas Jūrmalas pilsētā.
- Meža zars Lielupes labā krasta atzars Mārupes novada Salas pagastā, starp Zirgu salu un Mežzara salu.
- Zizma Lielupes labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m.
- Grēka grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Sidrabenes pagastā.
- Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe.
- Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe.
- Vīburupe Lielupes labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Ēveles pagastā.
- Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis.
- Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts.
- Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis").
- Nemunelis Lielupes labās satekupes Mēmeles nosaukums Lietuvā.
- Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa.
- Baņķa grāvis Lielupes Majoru cilpas 1860. g. izdarītais pārrakums, ko upe neizmanto.
- Mūša Lielupes pietekas Mūsas nosaukums tās augštecē un vidustecē, Lietuvā.
- Švitine Lielupes pietekas Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
- Virčuve Lielupes pietekas Vircavas nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
- Gāte Lielupes savienojums ar Babītes ezera rietumu daļu Mārupes novada Salas pagastā, garums - 1,5 km, platums - 120-140 m, dziļums - \~5 m.
- Lielupīte Lielurga Limbažu novadā.
- Lielupe Lielurga Limbažu un Salacgrīvas novadā.
- monopoli Lieluzņēmumu apvienības, kas kontrolē lielu daļu produkcijas ražošanas un realizācijas tirgu, lai iegūtu monopolpeļņu.
- palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); līst nelielu attālumu, neilgu laiku.
- apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
- gleņķis Lieto salīdzinājumā "kā gleņķis" - runājot par lipīgu, glīzdainu vielu, masu vai par ūdeņainu dārzeni (parasti kartupeli).
- pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- paukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- guldz Lieto, lai atdarinātu lielu šķidruma malku rīšanas troksni.
- ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- kudī Lieto, lai norādītu uz ko ļoti lielu, tālu, apjomīgu.
- nicik Lieto, lai piešķirtu nolieguma nokrāsu adjektīva vai adverba izteiktajam lieluma nojēgumam.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- izmantot lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai); izlietot (1).
- izlietot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai).
- skābjlietus Lietus, kas piesārņots ar lielu daudzumu sēra oksīda un slāpekļa oksīda.
- gūlija lietusūdens uztvērējs, kas savāc lietusūdeni no ielu tekņu un laukumu zemākajām vietām un ievada kanalizācijas vados.
- delignificēšana Lignīna, hemiceluložu un ekstraktvielu izdalīšana no šķeldām, tās ķīmiski apstrādājot paaugstinātā temperatūrā un spiedienā.
- refakcija Likmes atlaide, ko pēc īpašas vienošanās piešķir kravas nosūtītājam, ja tas nosūta lielu kravas daudzumu vai arī transporta operācijām ir regulārs raksturs.
- indikatrise Līkne, kas sniedz uzskatāmu priekšstatu par virzītu lielumu (vektoru) mainīšanos.
- konhoīda Līkne, ko iegūst no kādas citas uzdotas līknes, pamazinot vai palielinot tās radiusvektoru par konstantu lielumu.
- reizināt likt rindā (nelielus priekšmetus).
- kraut Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu).
- Pauli princips likums, kas apgalvo, ka divas daļiņas ar pusveselu spinu (fermioni) nevar vienlaikus atrasties identiskos kvantu stāvokļos, piemēram, atomā divi elektroni nevar atrasties kvantu stāvokļos ar vienādiem šos elektronus raksturojošiem kvantu skaitļiem.
- degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas).
- ķimelis Liķieris, ko gatavo ar lielu ķimeņu piedevu.
- eremūrs Liliju dzimtas bumbuļsīpolu augu ģints ("Eremurus"), izplatīta Vidusāzijas stepēs un kalnu rajonos; to dažkārt kultivē kā krāšņu dekoratīvu augu; no bumbuļsīpoliem iegūst līmvielu un emulģējošu vielu.
- abrazīvā papīra pamatne līmēts, mitrumizturīgs vai stiegrots papīrs ar lielu mehānisko stiprību un skrullēšanās pretestību.
- smadzeņu šķidrums limfai līdzīgs dzidrs šķidrums ar nelielu olbaltumvielu un limfocītu daudzumu.
- limfadenogrāfija Limfmezglu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu limfas plūsmā (netiešā l.) vai limfmezglā (tiešā l.).
- killers Limfocīts, kas veic celulāro imūnreakciju; galētājšūna.
- limfogramma Limfvadu attēls, ko iegūst radioloģiskā izmeklēšanā ar kontrastvielu.
- limfangiogrāfija Limfvadu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu.
- papīrmasas līmēšana līmvielu ievadīšana papīrmasā, lai mazinātu papīra (kartona) ūdens un ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
- stāvokļa līnija līnija uz zemeslodes virsmas ar vienādu aeronavigācijas parametra lielumu, piemēram, vienāda attāluma līnija ir riņķa līnija ar centru vietā, kurā uzstādīts retranslators.
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
- izalobāras Līnijas, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno punktus, kuros gaisa spiediens zināmā laika posmā mainās par vienādu lielumu.
- izalotermas Līnijas, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno Zemes virsmas punktus, kuros gaisa temperatūra zināmā laika posmā mainās par vienu un to pašu lielumu.
- izopletes līnijas, kas rādafizikālu lielumu, kurš izpaužas kā divu mainīgu lielumu funkcija (piemēram, ūdenstilpes sāļums atkarībā no dziļuma un attāluma no krasta).
- cellulejs Linoleja iespieduma plātne ar celuloīda pārvilkumu.
- lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem.
- Lipiens Lipielu ezers Aronas pagastā.
- Lipēnu ezers Lipielu ezers Aronas pagastā.
- Lipiela ezers Lipielu ezers Aronas pagastā.
- Rutuļu ezers Lipielu ezers Aronas pagastā.
- Lipēna Lipielu ezers Bērzaunes pagastā.
- ķepēties Lipt, saistīties klāt (par vielu).
- nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- aklamācija Liturģiski izteicieni, ar ko draudze apliecina savu dalību kopīgā dievkalpojumā, piemēram, "āmen", "aleluja".
- artrogrāfija Locītavas rentgenogrāfija, ievadot locītavas dobumā gaisu ar kontrastvielu.
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
- Viljamsa lofofora lofoforu suga ("Lophophora williamsii"), kuru Centrālamerikas indiāņi sauc par peiotu un izmanto šī auga daļas kā apreibinošu vielu.
- sekundārais logs loga veids, kas vienmēr saistīts ar primāro logu un ko var pārvietot vai arī kam var mainīt tā lielumu.
- lipomelanotiskā retikuloze lokalizēts vai ģeneralizēts limfmezglu pietūkums kā sekundāra parādība dermatozes gadījumā: dažus mēnešus vai gadus pēc dermatozes simptomu rašanās palielinās limfmezgli, sasniedzot valrieksta lielumu; palielinātie limfmezgli ir asi norobežoti un nav saauguši; visbiežāk palielinās ingvinālie, aksilārie, retāk - ulnārie, cervikālie un paramammārie limfmezgli; dermatozes simptomiem pārejot, limfmezgli kļūst mazāki.
- kokskaidu plātnes lokšņu būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu (termoreaktīvajiem sintētiskajiem šķidrajiem sveķiem) un šo maisījumu presējot paaugstinātā temperatūrā.
- koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši).
- ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi).
- govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei.
- dzeltenais jeb Ēģiptes lotoss lotosu suga ("Nelumbo lutea").
- riekstu jeb Indijas lotoss lotosu suga ("Nelumbo nucifera").
- termostimulētā luminiscence luminiscence, kas rodas, ja silda cietvielu, kura ierosināta, iepriekš to apstarojot ar gaismu vai citu radiāciju; termoluminiscence.
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- kvebraho Ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco.
- kā lauva ļoti drosmīgi, ar lielu intensitāti, enerģiju; nikni, dusmīgi; ļoti stiprs.
- ar slapju pieri ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- ar slapju muguru ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- ar slapju galvu ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- milzis ļoti liela zvaigzne ar lielu absolūto spožumu; milzu zvaigzne.
- rekordliels Ļoti liels; līdz šim vēl nesasniegts lielums.
- pūrgalvis ļoti maza zivs ar lielu galvu (kas mājo Gaujā zem akmeņiem).
- nanopasaule Ļoti mazu lielumu (mazāku par mikrometru) pasaule; mikropasaules daļa, kurā lielumi mērāmi nanometros.
- (ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot; ļoti iekārot.
- epohāls Ļoti nozīmīgs; tāds, kas iezīmē veselu laikmetu.
- plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums; plēksne (1).
- plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
- cukurots Ļoti salds, ar lielu cukura piedevu; pārkaisīts ar cukuru vai gatavots cukura sīrupā.
- putekļi ļoti sīkas noteiktu cietvielu daļiņas
- aleirona graudi ļoti sīki olbaltumvielu graudiņi labības un daudzu citu augu sēklu šūnās.
- (ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
- sūri grūti ļoti smagi, ar lielu piepūli, grūtībām.
- burāt ar maksimāli ierēvētām burām ļoti stiprā vējā (vētrā) atstāt paceltu tik lielu buru platību, kas nepieciešama, lai peldlīdzeklim būtu gaita, ejot pie vēja, un tas klausītu stūrei.
- tveicīgs Ļoti stiprs un (parasti) saistīts ar samērā lielu gaisa mitrumu (par siltumu).
- pilnās burās, arī ar pilnām burām ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību
- ar atplestām rokām ļoti viesmīlīgi, sirsnīgi, ar lielu prieku (saņemt, sagaidīt kādu).
- ultrajutīgs Ļoti, neparasti jutīgs (piemēram, par ierīci, vielu, materiālu).
- sfairometrija Mācība par apļa vai lodes lieluma noteikšanu.
- farmaceitiskā ķīmija mācība par ārstniecības vielu ķīmiskām īpašībām.
- farmakooriktoloģija Mācība par minerālvielu ārstniecības līdzekļiem.
- numeroloģija Mācība, ka skaitļiem ir maģiska nozīme; piem., dzimšanas datumam piedēvē lielu ietekmi uz cilvēka dzīvi un likteni.
- koncentri Mācību kursa posmi, kuros vienu un to pašu vielu māca dažādā dziļuma pakāpē.
- lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
- bezvējš Mācību stundas daļa, kurā vairs neatprasa mācību vielu.
- memorēt Mācīties no galvas, piesavinātie kādu mācības vielu, to vairākreiz atkārtojot un radot labvēlīgus atcerēšanās nosacījumus.
- izjemt Mācoties spēt izprast, apgūt (mācību vielu).
- skābie ieži magmatiskie ieži ar lielu (vairāk par 65%) SiO~2~ daudzumu; tipiska šo iežu pazīme ir kvarca klātbūtne.
- susceptibilitāte Magnētiskā uzņēmība - bezdimensionāls fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā.
- magnētiskā lauka indukcija magnētisko lauku raksturojošs vektoriāls lielums; spēks, ar kādu magnētiskais lauks darbojas uz kustīgiem lādiņiem vai strāvu; apzīmējums B, mērvienība SI mērvienību sistēmā ir tesla (T).
- neskvegonīts magnija karbonāta trihidrāts (MgCO~3~·3H~2~O), fāze, kas veidojas magneziālo saistvielu hidratācijā.
- laika diagramma mainīga lieluma laika atkarības attēls.
- izkliede mainīga lieluma skaitliskās vērtības variācija.
- frekvence mainīgais lielums Furjē transformācijā.
- bezgalīgi liels lielums mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- bezgalīgi mazs lielums mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
- parametrs mainīgais, kam noteikta dokumenta apstrādes programmas instrukcijā uzdots pastāvīgs lielums.
- pustonēšana Mainīgas gradācijas toņu attēlu drukāšanas tehnoloģija, izmantojot dažāda lieluma punktus, kuri, saplūstot kopā, veido dažādas attēla elementu pelēkuma pakāpes.
- riņķa diagramma mainīgo lielumu attēlojošā vektora galapunkta ģeometriskā vieta.
- oscilogrāfija Mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuāla novērošana un fiksēšana ar īpašiem aparātiem.
- jaut Maisīt (vielu šķidrumā).
- izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt (vienu vielu citā).
- braicka Maizes šķēle visa klaipa lielumā.
- trasgo Mājas gars spāņu folklorā, augumā līdz plaukstas lielumam, mitinās kolonijās un palīdz mājas saimniecībā, bet ja izdomā pajokoties, tad zaudē mēra sajūtu.
- Švābes likums mājsaimniecības patēriņa teorijas likums, kas nosaka, ka pieaugot mājsaimniecības ienākumiem, izdevumi ģimenes mājokļa vajadzībām pēc absolūtā lieluma pieaug, bet relatīvi - salīdzinājumā ar pārējiem izdevumiem - samazinās.
- polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai.
- dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu.
- suberits Mākslīga masa korķa atvietošanai, ko pagatavo apstrādājot korķu smalkumus ar kādu saistvielu.
- ernolits Mākslīga masa no rauga un formaldehīda ar darvas eļļas, līme u. c. piemaisījumiem, ko izmantoja ebonīta un celuloīda atvietošanai.
- acetātzīds Mākslīgā šķiedra (kas izgatavota no acetilcelulozes); no šādas šķiedras izgatavots audums.
- acetātšķiedra Mākslīgā šķiedra, ko iegūst no celulozes acetātiem; izmanto audumu, trikotāžas, elektroizolācijas materiālu ražošanai.
- triacetātšķiedras Mākslīgās šķiedras, ko iegūst no celulozes etiķskābes esteriem, acetilējot vairāk par 92% celulozes hidroksilgrupu.
- olu pulveris mākslīgi izkaltēts olu saturs, kurā ir 45% un vairāk olbaltumvielu, 35% tauku un ap 9% ūdens.
- polimērās šķiedras mākslīgi šķiedrmateriāli no polimēriem, piem., no poliamīdiem (kaprons, neilons, dederons), no poliesteriem (lavsāns, dakrons), no poliakrilnitrila (nitrons), no celulozes (viskoze).
- elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties.
- betons Mākslīgs būvmateriāls - saistvielu, ūdens un pildvielu maisījums.
- vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā.
- cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai.
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
- rupjmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes.
- mamluks Mameluks.
- mamlūks Mameluks.
- Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs.
- kantars Masas mērvienība Tuvo Austrumu zemēs - lielums stipri mainīgs: no 45- 80 kg dažās zemēs līdz 230-320 kg citās.
- drupinātājs mašīna dažādu gabalmateriālu drupināšanai; pēc iegūto gabalu lieluma izšķir drupinātājus rupjai (gabalu lielums līdz 300 mm), vidējai (līdz 100 mm) un smalkai (līdz 25 mm) drupināšanai.
- trīsfāžu ģenerators mašīna, kuras statora tinumos inducējas trīs vienāda lieluma laikā par 1/3 perioda savstarpēji nobīdīti elektrodzinējspēki.
- hidrauliskie mizotāji mašīnas, kurās mizu atdala ar spēcīgu ūdens strūklu, ko raida uz mizojamo baļķi ar lielu spiedienu, vai ar riņķveida strūklām visapkārt mizojamiem baļķiem.
- fototipa papīrs mašīngluds, balts, stipri līmēts papīrs ar nelielu pelnu daudzumu un lielu virsmas izturību; lieto krāsainu reprodukciju iespieddarbiem ar fotokopijas metodi.
- viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- integrālģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī dažus speciālos punktu, taišņu, plakņu u. c. ģeometrisku objektu raksturlielumus jeb mērus, kuri aprēķināmi ar integrēšanu.
- variāciju rēķini matemātikas nozare, kas pētī ekstremālā elementa eksistenci un atrašanas metodes, izmantojot apskatāmo mainīgo lielumu variācijas.
- diskrētā matemātika matemātikas nozaru kopums, kuras aplūko diskrētus lielumus un objektus, kas veido galīgas un sanumurējamas kopas; algebra, kombinatorika, skaitļu teorija, matemātiskā loģika u. c.
- koeficients Matemātiska objekta vai transformācijas raksturlielums (piem., līdzības k.).
- dispersija Matemātiskajā statistikā - skaitlis, kas raksturo gadījumlieluma izkliedi ap tā vidējo vērtību.
- variācija matemātiskajā statistikā – gadījumlieluma maiņas skaitlisks raksturojums.
- determinācijas koeficients matemātiskajā statistikā pieņemta mērvienība, korelācijas koeficienta kvadrāts, kas rāda viena lieluma (piemēram, kopējās izmaksas) vērtības izmaiņas atkarībā no cita mainīgā lieluma (piemeŗam, produkcijas kopapjoma) vērtības izmaiņām, pamatojoties uz statistikas aprēķinos izmantotiem datiem
- izoperimetrisks uzdevums matemātisks uzdevums atrast starp visām noteiktās klases līknēm, kurām vienāds perimetrs, tādu līkni, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību.
- noguruma lūzums materiāla sagrūšana daudzkārtēji mainīgas (pēc virziena un lieluma) slodzes rezultāta.
- eļļnoturība Materiāla spēja pretoties šķidrā kurināmā (degvielu) un eļļu iedarbībai.
- rūdāmība Materiāla spēja rūdīšanā iegūt lielu cietību (jo tēraudos vairāk oglekļa, jo lielāka rūdāmība, resp., cietība).
- eļļošana Materiāla virsmas pārklāšana ar ziežvielu; ar to samazina mašīnu un mehānismu kustīgo daļu berzi, samazina jaudas zudumus, nodilumu, sakaršanu, koroziju un palielina savienojumu hermētiskumu.
- friktīvie materiāli materiāli ar lielu berzes koeficientu.
- trekns Materiāli bagātīgi nodrošināts (par dzīvi); liels (par peļņu, ienākumiem); tāds, kurā gūst lielus ienākumus (par darbu, amatu).
- vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
- mērvienības etalons materiāls mērs, mērīšanas līdzeklis, atsauces materiāls (mēra vai mērierīču komplekta pirmais paraugs) vai mērīšanas sistēma, kas paredzēta mērvienības lieluma noteikšanai, realizēšanai, saglabāšanai vai reproducēšanai.
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- klinkers materiāls, ko iegūst, līdz saķepšanai apdedzinot izejvielu (piemēram, kaļķakmens un māla) maisījumu, kuru samaļot kopā ar piedevām (ģipsi, pucolāniem, metalurģiskajiem sārņiem u. c.) vai bez tām, iegūst cementu.
- birstošu materiālu frakcionēšana materiālu sadala frakcijās pēc daļiņu izmēriem, sijājot caur dažādu izmēru sietiem; pēc daļiņu lieluma vai blīvuma – hidrauliskos klasifikatoros; pēc saslapināmības – flotācijas iekārtās; pēc magnētiskām vai elektriskām īpašībām – magnētiskos vai elektrostatiskos separatoros.
- termodefektoskopija Materiālu sastāva un struktūras netieša noteikšana pēc to termiskajiem raksturlielumiem.
- penetrometrija Materiālu, vielu konsistences noteikšana, mērīšana.
- kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
- variācija Maza mainīgā lieluma maiņa.
- pundurzvaigzne Maza, ļoti blīva kodoldegvielu zaudējusi zvaigzne.
- pusbaznīca Mazāka baznīca ar nelielu draudzes locekļu skaitu.
- juņģis Mazāka putna izperēts dzeguzēns, kas pārspēj savus ligzdas brāļus lielumā un tuklumā un ar kuru tamdēļ salīdzina ko resnu.
- mikroraptors Mazākais no zināmajiem dinozauriem, vārnas lieluma dzīvnieks, garums - 40 cm, dzīvoja tagadējā Ķīnas teritorijā pirms apmēram 125 miljoniem gadu, un to uzskata par mūsdienu putnu priekšteci.
- Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
- dinamons Mazas jaudas sprāgstviela, kas sastāv no amonija salpetra un 10-12% nesprāgstošu degošu vielu piemaisījuma.
- klapo Mazgājamā mašīna ķīmiskai šķiedrvielu apstrādei.
- samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi.
- aizēst Mazliet sabojāt (par vielu).
- pakust Mazliet, daļēji izšķīst, sadalīties (par vielu).
- mikropasaule Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikrokosmoss; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- mikrokosmoss Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams.
- Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam.
- Lidojošā Zivs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Volans", saīsinājums "Vol"), Latvijā nav redzams, spožākajai zvaigznei (β) ir 4,0. zvaigžņlielums un tā atrodas 180 ly attālumā.
- Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs.
- speners Mazs dzīvnieks ar lielu vēderu.
- staņģe Mazs kustonis ar lielu vēderu.
- staņģis Mazs kustonis ar lielu vēderu.
- staņķis Mazs kustonis ar lielu vēderu.
- kapsele Mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās).
- Greblis mazs, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Caelum", saīsinājums "Cae"), spožākās jeb α zvaigžņlielums ir 4,5; Latvijā nav redzams.
- tauklampiņa Mazs, primitīvs gaismeklis, kurā par degvielu izmanto taukus.
- telemedicīna Medicīniskā uzraudzība un diagnostika no attāluma, veicot pacienta raksturlielumu mērījumus ar specializētu aparatūru un pārsūtot datus ārstam ar interneta starpniecību.
- nitroglicerīns Medikaments - šīs vielas šķīdums, tablete, kas satur šo vielu; lieto par asinsvadu paplašinātāju.
- aerosolterapija Medikamentu un citu bioloģiski aktīvu vielu izmantošana ārstniecībā aerosolu veidā.
- harpunēt Medīt (lielus jūras dzīvniekus) ar harpūnu.
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
- spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa).
- CGS mērvienību sistēma mehānisko lielumu mērvienību sistēma, kurā par galvenajam mērvienībām pieņemts centimetrs (garums), grams (masa) un sekunde (laiks); atvasinātas mērvienības ir – dins (spēks), ergs (darbs un enerģija) u. c.
- triecienstigrība Mehānisks raksturlielums, ko novērtē ar iegriezta parauga sagraušanai patērētā darba attiecību pret parauga šķērsgriezuma laukumu lūzuma vietā.
- sasveķošanās Mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem.
- barotājs Mehānisms (ietaise), kas veic beramvielu un orientētu gabalobjektu (detaļu vai sagatavju) padošanu no bunkuriem, renēm un magazīnām automāta darba zonā.
- antiports Mehānisms, kas nosaka divu dažādu vielu pārnesi caur šūnas membrānu pretējos virzienos.
- ikss Meklējamā vai neatkarīgā mainīgā lieluma apzīmējums (parasti matemātikā).
- filicīns Melnās ozolpapardes ēterī šķīstošo skābo vielu maisījums.
- cietā melnplauka melnplauka, kurā grauds piepildās ar melnu miltainu vielu.
- entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai.
- poligrāfs Melu detektors.
- melnesis Melu izplatītājs.
- Lielmēmele Mēmele, Lielupes satekupe.
- psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.).
- mērījumu vienotība mērāmo lielumu izteikšana likumā noteiktajās mērvienībās ar nosacījumu, ka mērījumu rezultātu vērtības reproducētas no nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienību etaloniem un rezultātu kļūda zināma ar novērtētu nenoteiktību.
- mēraparāta atskaites iekārtas mēraparāta konstrukcijas daļa, kas paredzēta mērāmā lieluma vērtības nolasīšanai.
- primārais mērpārveidotājs mēraparāta ķēdes pirmais pārveidotājs, kas uzņem mērāmā lieluma izmaiņu.
- elektromēraparāti Mēraparāti elektrisku lielumu (strāvas, sprieguma, jaudas u. c.) mērīšanai, kā arī neelektrisku lielumu (temperatūras, spiediena, rotācijas frekvences u. c.) mērīšanai, tos iepriekš pārveidojot kādā elektriskā lielumā.
- integrējošie mēraparāti mēraparāti, kas informāciju par mērāmo fizikālo lielumu integrē pēc kāda cita mainīgā, visbiežāk pēc laika (piemēram, ūdens un elektriskās enerģijas skaitītāji).
- flikermetrs Mēraparāts mirgošanas raksturlielumu mērīšanai.
- tiešās darbības mēraparāts mēraparāts, kas pārveido mērāmo lielumu, nesalīdzinot to ar zināmu lielumu (piemēram, termometrs, ampērmetrs).
- komparators Mēraparāts, kurā mērījamo lielumu salīdzina ar kādu zināmu lielumu (etalonu).
- salīdzinošās darbības mēraparāts mērapatrāts, kas mērāmo lielumu salīdzina ar lielumu, kura vērtība ir zināma (piemēram, vienādplecu svari, elektriskie potenciometri).
- krējuma mērce mērce ar lielu krējuma piedevu.
- asā mērce mērce ar stipru garšvielu piedevu.
- brūnzeme Mērenā klimata augsne ar samērā biezu trūdvielu kārtu, neitrālu vai vāji skābu reakciju.
- dimensija Mērījams lielums (piemēram, garums, platums, augstums).
- mērīšanas kļūda mērījuma rezultāta novirze no mērāmā lieluma īstās vērtības.
- netiešie mērījumi mērījumi, kuros fizikālā lieluma vērtību nosaka pēc citu lielumu mērījumu rezultātiem, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem.
- tiešie mērījumi mērījumi, kuros fizikālā lieluma vērtību nosaka tieši eksperimentā.
- relatīvie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka algebriski, summējot mērāmā lieluma novirzi no iestādīšanas mēra vai etalona lieluma.
- absolūtie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka pēc mēraparāta rādījumiem.
- mērījuma rezultāts mērīšanā iegūta fizikāla lieluma vērtība.
- mērījumu nolasījums mērīšanā pēc skalas vai citas atskaites iekārtas iegūta fizikālā lieluma skaitliskā vērtība.
- absolūtā mērīšanas kļūda mērīšanas kļūda, kas izteikta mērāmā lieluma vienībās.
- mēri Mērīšanas līdzekļi, kas atveido noteiktas vērtības fizikālos lielumus.
- triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu; mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
- nulles mērīšanas metode mērīšanas metode, kurā mērāmā lieluma vērtību salīdzina ar mēru un aparāta rādījumu savieto ar nulli.
- pretstatījuma mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtība un mēra vērtība vienlaikus iedarbojas uz salīdzināšanas aparātu, parādot attiecību starp tiem.
- tiešā novērtējuma mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtību nosaka tieši no mēraparātu atskaites iekārtas.
- salīdzināšanas mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtību salīdzina ar kāda mēra lielumu.
- kompensācijas mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmo lielumu salīdzina ar otru, kura vērtība ir precīzi zināma.
- mēroga mērpārveidotājs mērīšanas pārveidotājs, kas maina mērāmo lielumu noteiktu reižu skaitu.
- mērījums mērīšanas procesā iegūtā kvantitatīvā informācija par fizikālo lielumu.
- kalibrēt Mērīt (kā) lielumu, pārbaudīt (kā) formu.
- suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils).
- rezistīvie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuros mērāmais lielums, iedarbojoties uz pārveidotāju, maina rezistora pretestību; vienkāršākie ir reostata mērpārveidotāji, kuros pretestība mainās, mainoties reostata slīdkontakta stāvoklim.
- ģenerējošie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuru izejā mērāmais neelektriskais lielums rada elektrodzinējspēku.
- parametriskie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, uz kuriem iedarbojoties, mērāmais neelektriskais lielums maina elektriskās vai magnētiskās ķēdes parametrus R, C, L, M.
- kapacitatīvais mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir kondensatora kapacitātes maiņa mērāmā neelektriskā lieluma iedarbības rezultātā.
- induktīvais mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir spoles induktivitātes vai divu spoļu savstarpējās induktivitātes maiņa mērāmā neelektriskā lieluma iedarbības rezultātā.
- dispersija Mērs, ar kuru nosaka lielumu izkliedi ap vidējo lielumu.
- materiāls mērs mērs, ar kuru reproducē vai aizvieto vienu vai vairāku konkrēto lielumu zināmo vērtību, kas mēra lietošanas laikā ir pastāvīga.
- gradients Mērs, kas rāda, cik strauji (uz garuma vienību) telpā pieaug vai samazinās kāds fizikāls lielums.
- vienvērtīgs materiāls mērs mērs, kas reproducē fizikāla lieluma vienu vērtību.
- daudzvērtīgs materiāls mērs mērs, kas reproducē viena fizikāla lieluma vairākas vērtības.
- pakāpe mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību.
- dimensija Mērvienību kombinācija, kas raksturīga kādam lielumam.
- kālija minerālmēsli mēslošanas līdzekļi, kuros galvenais augu barības elements ir kālijs (K), veicina cukuru un cietes veidošanos un uzkrāšanos augos, vielmaiņu augu šūnās un olbaltumvielu uzkrāšanos, labību cerošanu un sakņaugu sakņu veidošanos.
- pļoknīt Mest mīkstu, lipīgu vielu (pret kaut ko cietu).
- sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā.
- pistons Metāla kapsula, kas pildīta ar sprāgstvielu (pulvera lādiņa aizdedzināšanai).
- cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā.
- otrreizējās izejvielas metāllūžņi, krāsaino metālu un dārgmetālu atlikumi, nolietotās mašīnas un iekārtas, makulatūra u. c. materiāli, ko pēc attiecīgas apstrādes (pārstrādes) var atkal izmantot par izejvielu ražošanā
- vieglmetāls metāls vai sakausējums (gk. magnija vai alumīnija) ar nelielu blīvumu (līdz 3 g/cm^3^), bet lielu izturību.
- reotans Metālu sakausējums ar lielu elektrisko pretestību, ko izmantoja reostatu izgatavošanai.
- metāltermija Metalurģijas metode - metālu iegūšana no oksīdiem, tos reducējot ar aktīvāku metālu vai citu vielu.
- linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai; šāda veida rotaļu rīks.
- harpūna Metamais ierocis lielu jūras dzīvnieku medīšanai.
- imūnlimfoscintigrāfija Metastātiska audzēja scintigrāfiskā noteikšana limfmezglos, izmantojot radioaktīvi iezīmētas monoklonālas antivielas vai antivielu fragmentus, kas ir specifiski pret audzēja antigēniem.
- sprādziena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido lielas masas meteorīts, ar lielu ātrumu ietriecoties debess ķermeņa virsmā; sadursmes brīdī meteorīta kinētiskā enerģija pāriet siltumā, notiek sprādziens, kurā liela daļa meteorīta iztvaiko, bet sprādziena vietā paliek sekls, apaļš krāteris.
- biodīzeļdegviela metilesteris vai etilesteris, ko iegūst no tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot iekšdedzes motoros par degvielu.
- dispersitātes analīze metode daļiņu vai poru lieluma un procentuālā sadalījuma noteikšanai; granulometriskā analīze.
- fistulogrāfija Metode fistulu rentgenoloģiskai izmeklēšanai ar kontrastvielu.
- polimērmateriālu spiedienliešana metode precīzu dažāda lieluma (no 1-2 mm līdz 1,5 m) un sarežģītas konfigurācijas izstrādājumu iegūšanai no plastmasas (termoplasta, reaktoplasta, putuplasta) vai gumijas maisījuma.
- magnētiskā dzēšana metode temperatūras iegūšanai zem 1 K, adiabatiski atmagnetizējot paramagnētisku vielu, piemēram, gadolīnija sulfātu (GdSO~4~); izslēdzot magnētisko lauku, iepriekš ārējā laukā orientētie atomu elektronu spini iegūst haotisku orientāciju un vielas temperatūra pazeminās.
- cistogrāfija Metode urīnpūšļa rentgenoloģiskai izmeklēšanai ar šķidru vai gāzveida kontrastvielu.
- modulārā programmēšana metode vidēju un lielu programmu projektēšanai no nelielām neatkarīgām apakšprogrammām (moduļiem).
- polarimetrija Metode vielu identificēšanai, izmantojot gaismas polarizācijas plaknes griešanu.
- hromatogrāfija Metode vielu identificēšanai, maisījumu sadalīšanai, izmantojot vielu dažādo adsorbciju.
- polarogrāfija Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu koncentrāciju, kā arī pētī ķīmisko procesu ātrumu un mehāniku u. c.
- grafiskā metode metode, kas izteic skaitļus ar noteikta lieluma līnijām.
- lielsaiņu iekraušana metode, kas paredz vienā paņēmienā iekraut tik lielu kokmateriālu saini, kas atbilst pilnai transportlīdzekļa kravai.
- telpas un laika kvantēšana metode, ko izmanto vispārinātajā elemmentārdaļiņu teorijā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pastāv telpas un laika intervāla minimālie lielumi, t. i. pastāv telpas un laika kvanti.
- radiomērījumi Metožu un līdzekļu kopums dažādu lielumu mērīšanai radiodiapazonā.
- milli- Metriskajā mēru sistēmā apzīmē zināmā lieluma tūkstošo dalu, piem., milligramms - gramma tūkstošā dala.
- mezoblastēma Mezodermas šūnu sakopojums, kas pēc tam veido orgānu; mezoderma kā vienots veselums.
- meža blakusizmantošana meža izmantošana, kas nav saistīta ar kokmateriālu ieguvi (savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu, sūnu u. c. izejvielu ieguve; dravu izvietošana mežā, lopu ganīšana vai siena pļaušana, meža izmantošana kultūras vajadzībām, zinātniskiem mērķiem, medībām, veselības nostiprināšanai u. tml.).
- Mežazars Meža zars, Lielupes atzars ap Zirgu salu.
- Deneb-Algiedi Mežāža zvaigznāja spožākā zvaigzne (δ), vizuālais zvaigžņlielums 2,83.
- Pokaiņu mežs mežs Dobeles novada Naudītes pagastā Sesavas kreisajā krastā, aizņem \~100 ha lielu teritoriju ar sarežģītu reljefu, kas veido Pokaiņu paugurmasīvu.
- Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā.
- miecekstrakti Miecvielu ekstrakti.
- depsidi Miecvielu grupa, pēc ķīmiskā sastāva vairāku savstarpēji saistītu fenolkarbonskābju esteri.
- miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
- narkozes miegs miegs, kas iestājas narkotisku vielu iedarbībā.
- vaislas kondīcija miesas stāvoklis, kad ķermenī uzkrāts tik daudz barības vielu, ka organisms var enerģiski darboties, bet ir pasargāts no aptaukošanās.
- komplementācija Mijiedarbība starp diviem celulārajiem vai virusālajiem gēnu komplektiem vienā un tai pašā šūnā vai tā, ka šūna spēj funkcionēt arī tad, ja katrs gēnu komplekts satur mutantu vai nefunkcionējošu gēnu.
- izkasas Mīklas atliekas abrā, ko izkasa un izveido nelielu kukulīti.
- izkasnas Mīklas atliekas abrā, ko izkasa un izveido nelielu kukulīti.
- urobaktērija mikrobs, kas noārda urīnvielu, veidojot amonjaku; sporogeni un asporogēni mikroorganismi, kas mīt augsnē.
- mikrokristaloskopija Mikroķīmiska vielu kvalitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir raksturīgu kristālisku nogulšņu veidošanās.
- alu mikrolēpija mikrolēpiju suga ("Micropelia speluncae"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu
- integrālā mikroshēma mikrominiatūra elektroniska cietvielu ierīce, kurā lielā blīvumā kopīgā struktūrā apvienoti dažādi elementi (tranzistori, diodes, rezistori, kondensatori), kas nav atdalāmi un izmantojami atsevišķi.
- amonifikācija Mikroorganismu izraisīta slāpekli saturošu organisku vielu noārdīšanās, kuras rezultātā veidojas augiem izlietojams amonjaks.
- aglutinācija mikroorganismu, eritrocītu u. c. šūnu salipšana un izgulsnēšanās specifisku antivielu aglutinīnu iedarbībā.
- Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam.
- ultramikroskops Mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt objektus, kas ir dažu nanometru lielumā un kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
- ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka.
- tahta Mīksta mēbele sēdēšanai, arī gulēšanai, parasti bez atzveltnes vai ar nelielu atzveltni.
- ļeckains Mīksts, lipīgs (par vielu, masu); ūdeņains (par kartupeļiem).
- radziņš Miltu izstrādājums, kas pēc formas atgādina nelielu ragu.
- elsdams pūzdams milzīgā steigā, ar lielu piepūli, nokusis.
- makropasaule Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule; makrokosmoss; pretstats: mikropasaule, mikrokosmoss.
- makrokosmoss Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule; makropasaule; pretstats: mikrokosmoss, mikropasaule.
- megakariocīts Milzu šūna kaulu smadzenēs ar lielu lēverainu kodolu, no kuras rodas trombocīti.
- minerālmēsli Minerāla barības viela vai minerālu barības vielu maisījums, kas ir vajadzīgs augiem.
- augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās.
- asfalts Minerālo izejvielu - smilts, šķembu - un organisko saistvielu maisījums, ko lieto ceļa segumam un elektroizolācijai.
- uzpūšanās Minerālo izejvielu (mālu, vermikulīta) īpašība palielināties tilpumā, ja to karsē.
- talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu.
- taumasīts minerāls Ca~3~\[CO~3~/SO~4~/SiO~4~\](OH)~6~·12H~2~O, kas veidojas ģipša, cementa un pucolānu saistvielu izstrādājumos hidratācijas un cietēšanas procesā.
- seladonīts Minerāls, dzelzs, magnija un kālija silikāts, zemjains vai sīkzvīņains, sastopams pārveidotu tufu un mandeļiežu tukšumos, lieto kā zaļu krāsvielu.
- apatīts minerāls, fosforskābā kalcija sāls ar hloru un fluoru; izmanto kā izejvielu superfosfāta ražošanai.
- ģipsis minerāls, kalcija sulfāta dihidrāts CaSO~4~·2H~2~O, ģipšakmens galvenā sastāvdaļa; lieto ģipša saistvielu izgatavošanai un portlandcementa ražošanā.
- ortīts Minerāls, kas satur cēziju, itriju, lantānu u. c. elementus; radioaktīvs; to izmanto kā izejvielu retzemju elementu iegūšanai.
- alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un kuru izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
- fajanss Minerālu masa, ko gatavo no īpašām māla šķirnēm ar ģipša un citu vielu piejaukumu un izmanto keramikā.
- hipomineralizācija Minerālvielu iztrūkums organismā.
- katla akmens minerālvielu nogulsnējumi uz katlu sienām, kuri rodas, vārot ūdeni.
- sublimāts minerālvielu veidojumu nogulas vulkānisko gāzu izplūdes vietās.
- tiks Minimālais lielums vērtspapīra cenas izmaiņai tirgū.
- gvajave miršu dzimtas suga ("Psidium guajava"), augļu koks, kura dzimtene ir Amerikas tropi; šā koka auglis ābola lielumā, kurā ir daudz C un A vitamīna.
- mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
- mirušo vidējais vecums mirušo personu vecuma aritmētiskais vidējais lielums noteiktā iedzīvotāju kopumā.
- selēna kamera mitrais elektrofiltrs celulozes rūpniecībā
- atmiecēta miza miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas.
- atmiecēta koksne miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas.
- tehnisko apkopju agregāts mobils transportlīdzeklis (parasti automobilis), kas aprīkots ar iekārtām, aparatūru un instrumentiem mašīnu tehnisko apkopju un nelielu remontdarbu veikšanai. Šos darbus veic, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas.
- uzpildes agregāts mobils transportlīdzeklis, kas aprīkots ar iekārtām un aparatūru degvielu un eļļu uzpildei spēkratos. Šos darbus var veikt, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas.
- paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc narkotisko vielu (parasti alkoholisku dzērienu) lietošanas.
- Golgāta Moku vieta; lielu ciešanu simbols.
- polimēra molekula molekula ar lielu molekulmasu; makromolekula.
- makromolekula Molekula ar lielu molekulmasu; polimēra molekula.
- adhēzija Molekulāra saistība starp divu kontaktā esošu cietvielu vai šķidrumu saskarvirsmām; maksimālu adhēziju panāk, ķermeņus metinot, lodējot, līmējot.
- sauternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto dezoksiribonukleīnskābju (DNS) pētīšanai; agarozes gela elektroforēzē frakcionē DNS fragmentus pēc garuma, pārnes uz nitrocelulozes filtru, uz kura vēlāk tos hibridizē ar radioaktīvi vai citādi iezīmētām zondēm.
- vesternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto proteīnantigēnu analīzei un noteikšanai; proteīni poliakrilamīda gela elektroforēzē tiek frakcionēti pēc lieluma, pārnesti uz nitrocelulozes membrānu vai speciāli apstrādātu papīru, tad tiek pievienotas antivielas, kas iezīmētas ar radioaktīvu vielu, enzīmu vai fluorescējošu krāsvielu.
- hiralitāte Molekulas asimetriskums, ko organisku vielu savienojumos izraisa asimetriskais atoms, kas saistīts ar 4 dažādiem aizvietotājiem (citu elementu atomiem vai atomu grupējumiem).
- Tomini līcis Moluku jūras līcis tās rietumu daļā ("Teluk Tomini"), Sulavesi salas austrumu piekrastē, garums - 440 km, platums pie ieejas - \~100 km, rietumu daļā - \~200 km, lielākais dziļums - 3573 m, līča vidū - Togianu salas, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,4 m.
- ciparvadības monitors monitors, kura attēla parametrus (lielumu, pozīciju utt.) var uzdot un to izmaiņas vadīt ar ciparkodu.
- kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī.
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- antorfīns Morfīna derivāts, balts, kristālisks, ūdenī šķīstošs pulveris; lieto kā antidotu pret elpas trūkumu morfīnam līdzīgu vielu pārdozēšanas gadījumos.
- amfimorula Morula, kas sastāv no nevienāda lieluma šūnām.
- vasaras eļļa motoreļļa ar lielu kinemātisko viskozitāti.
- funikulārais mielīts muguras smadzeņu iekaisums, kas skar balto vielu, sevišķi mugurējo saišķi, raksturīgs ļaundabīgajai mazasinībai.
- Lemula Mula, pilsēta Gvadelupā ("Le Moule").
- Unifikātu baznīca mūnisti - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati; lielu nozīmi piešķir laulības institūtam.
- izpildorgāns Muskulis vai dziedzeris, kura darbība maina kairinātāja lielumu un līdz ar to novērš iemeslu, kas izraisīja refleksu.
- aktomiozīns Muskuļaudu olbaltumvielu komplekss.
- atlētisks Muskuļots, ar spēcīgu uzbūvi (par ķermeni, tā daļām); plecīgs, muskuļots, ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku (par cilvēku).
- miocelulīts Muskuļu iekaisums kopā ar celulītu.
- burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš.
- ģenētiskais slogs mutanto alēļu klātbūtne populācijā vai sugā, tā lielumu nosaka mutanto alēļu frekvence.
- muzeja kolekcija muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums.
- spineta Mūzikas instruments, nelielu klavieru veidā no 16.-18. gadsmiteņa.
- lauri Mūžzaļi subtropu koki, kuru aromātiskās lapas lieto par garšvielu; senajiem grieķiem un romiešiem lauru vainags simbolizēja uzvaru un triumfu.
- mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
- makhija Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze.
- argentīnieši Nācija, Argentīnas pamatiedzīvotāji, kuru pamatkodolu veidojuši gk. spāņu ieceļotāju pēcteči ar nelielu vietējo indiāņu piejaukumu.
- nācijas integritāte nācijas vienotība, veselums.
- platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis).
- panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); nākt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus.
- smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi.
- zaļziedu nakstvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera chlorantha"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs gaišzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi dzeltenīgi vai zaļganbalti, gandrīz bez smaržas.
- nanokonteiners Nanodaļiņa, kuras ārējais apvalks tiek izmantots kādu konkrētu vielu nogādei konkrētā vietā (piemēram, medikamentu nogādei konkrētā orgānā).
- denarkotizācija Narkotisko īpašību atņemšana; narkotisko vielu atņemšana.
- aprite narkotisko un psihotropo vielu imports, eksports, tranzīts, ražošana, izgatavošana, izplatīšana, izpēte un izstrāde.
- otkļučka Narkotisko vielu izraisīta dziļa bezsamaņa.
- narkodīlers Narkotisko vielu tirgotājs, piegādātājs, izplatītājs.
- narkoze Narkotisku vielu izraisīts cilvēka stāvoklis.
- elektronarkoze Narkozes vielu ievadīšana ar elektroforēzi.
- vārāmā sāls nātrija hlorīds, ko lieto par garšvielu un konservantu.
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu; naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
- atpirkuma summa naudas summa, kuras lielums vai aprēķināšanas kārtība noteikta dzīvības apdrošināšanas līgumā un kuru izmaksā apdrošinājuma ņēmējam, ja pēc viņa iniciatīvas apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pirms termiņa.
- kaks Naudas vienība Kambodžā, vienāda ar 0,1 rielu.
- liela naudaszīme naudaszīme ar lielu nominālo vērtību.
- cietēšana Neatgriezenisku procesu kopums oligomēru, sveķu, saistvielu, laku un krāsu materiālu pārvēršanai nešķīstošos un nekūstošos telpiskos polimēros.
- absolūtais laiks neatkarīgais mainīgais lielums (arguments) mehāniskās kustības analīzē; klasiskajā mehānikā laiks ir absolūts, jo pieņem, ka visu inerciālo atskaites sistēmu hronometri iet vienādi.
- vispārinātās koordinātas neatkarīgu lielumu jeb parametru sistēma (apzīmē ar q~1~, ..., q~j~, ..., q~m~), kas rāda dotās mehāniskās sistēmas stāvokli telpā.
- apēst vai ar acīm neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku skatīties uz kādu, uz kaut ko.
- uzvaļīgs Nedaudz par lielu (par zābakiem).
- alotriofāgija Neēdamu vielu, piem., zemes, krīta, ēšana.
- andele Negodīgs bizness; (pus)nelegāla darbošanās ar lielu, ātru peļņu.
- kā ar atkārtiem zobiem negribīgi, ar lielu piespiešanos.
- dubultamplitūda neharmonisku svārstību raksturlielums, kas izsaka vērtības pārvietojumu no viena galējā stāvokļa otrā.
- krist Neiederēties, neiekļauties (kādā veselumā).
- Pulkstenis neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Horologium"; saīsinājums "Hor"), tā galvenā zvaigzne (α) atrodas 117 ly attālumā, tās spožums ir 3,8. zvaigžļlielums.
- Mikroskops neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Microscopium", saīsinājums "Mic"), Latvijā nav redzams; 380 ly tālās galvenās zvaigznes Mikroskopa α spožums ir tikai 5,0. zvaigžņlielums.
- Fēnikss neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Phoenix", saīsinājums "Phe"); Latvijā nav redzams; galvenā zvaigzne - 77 ly tālā, oranžā Fēniksa α, kuras spožums ir 2,4 zvaigžņlielumi.
- Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu.
- uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu); pamaisīt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
- pakausēt Neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu).
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- oligodendrocīts Neiroglijas šūna ar nelielu skaitu izaugumu, kas aptver neirona ķermeni; šīs šūnas piedalās neironu vielmaiņā un nervšķiedru apvalka veidošanā.
- informācija neirohumorālie impulsi, kas nāk no vienas (celulāras vai molekulāras) sistēmas un ierosina regulējošu atbildes reakciju citā, korelatīvi saistītā celulārā vai molekulārā sistēmā.
- medikamentozā neitropēnija neitropēnija, kuras pamatā visbiežāk ir imunoloģiski mehānismi - neitrofilos leikocītus destruktīvi ietekmējošu antivielu veidošanās vai imūnkompleksu veidošanās, kuri saistās pie neitrofilajiem leikocītiem; seko granulopoēzes nomākums un tiešs kaulu smadzeņu bojājums.
- fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības.
- dasakrauties Nejauši tikt piekrautam (par lielu vezumu).
- šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
- Asampšena neliela sala Seišalās (_Assumption_), Ārējo Seišelu salu Aldabras salu rietumu daļā.
- spirta lampiņa neliela sildāmā vai apgaismošanas ierīce, kurā par degvielu izmanto spirtu.
- sīkpreces Nelielas preces (piemēram, šūšanas piederumi, galantērijas izstrādājumi); preces ar nelielu vērtību.
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
- krešers Neliels cilindrisks metāla serdenis, pēc kura deformācijas nosaka spiediena lielumu, kādu gāzes rada eksplozijā.
- raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- Hameleons neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Chamaeleon", saīsinājums "Cha"), galvenā zvaigzne Hameleona α atrodas 63 ly attālumā, un tās spožums ir 4,1. zvaigžņlielums; Latvijā nav novērojams.
- zivju dzenītis neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivjdzenītis (1).
- minivens Neliels kravas automobilis; palielinātas ietilpības ģimenes automobilis, kas pēc virsbūves atgādina nelielu autobusiņu.
- mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu.
- piknometrs neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
- trauciņš Neliels, noteiktām vajadzībām (parasti ēdiena piedevu, piemēram, garšvielu, ievietošanai) piemērots trauks.
- radiotelekss Neliels, pārnēsājams teleksa aparāts ar nelielu ekrānu.
- elektrodesikācija Nelielu audzēju iznīcināšana mīkstajos audos ar augstfrekvences strāvas dzirkstelēm.
- arkatūra Nelielu dekoratīvu arku rinda, kas rotā sienu.
- padīrāt Nelielu gabalu nodīrāt.
- meteoroīds Nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā; vielas, kas Saules sistēmas veidošanās laikā netika akumulētas planētās un citos debess ķermeņos.
- sīkaudze Nelielu koku, krūmu audze.
- čūra Nelielu krūmu biežņa.
- makrofotogrāfīja Nelielu objektu vai to struktūras fotouzņemšana dabīgā vai palielinātā mērogā.
- dentikuli Nelielu paralēlskaldņu formas izciļņu virkne zem dzegas vai sienu sadalošām joslām, zobiņi.
- sīkpilsonība Nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
- ķalsa Nelielu priekšmetu (ogas, kartupeļi) kaudze; ķelsis.
- Amboina nelielu salu grupa (_Amboyna Cay_), Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; vjetnamiešu - Anbana (_An Bang, Đảo_).
- Abroļuša arhipelāgs nelielu salu grupa Atlantijas okeānā (_Abrolhos, Arquipélago dos_), Dienvidamerikas piekrastē, Baijas štata dienvidos.
- Ambergrisu salas nelielu salu grupa Atlantijas okeāna rietumos (_Am bergris Cays_), Kaikosu salu dienvidos, Tērksas un Kaikosas teritorija.
- Flennanu salas nelielu salu grupa Atlantijas okeānā, Ārējo Hebridu salu ziemeļaustrumos.
- Amakusas salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūrā (_Amakusa-shotō_), rietumos no Kjusju salas.
- Ertholmene nelielu salu grupa Baltijas jūrā, \~20 km uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas salas, Dānijas teritorija.
- Lonalaida nelielu salu grupa Baltijas jūrā, Sāmsalas rietumu piekrastē, Igaunijā.
- Ānthonas salas nelielu salu grupa Bāndona līcī (_Ang Thong, Mu Ko_), Siāmas līča rietumos, Taizemes teritorija.
- Šozē salas nelielu salu grupa Francijā, Senmalo līča rietumu daļā, iepretim Granvilai.
- Agalegas salas nelielu salu grupa Indijas okeānā (_Agalega Islands_), Maurīcijas teritorija.
- Alfonsa salas nelielu salu grupa Indijas okeānā (_Alphonse Group_), Seišelu teritorija.
- Arkasu salas nelielu salu grupa Kampečes līcī, Meksikas teritorija.
- Albukerkes salas nelielu salu grupa Karību jūras rietumu daļā (_Albuquerque, Cayos de_), Kolumbijas teritorija.
- Kasketas nelielu salu grupa Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabala rietumos.
- Skeligroku salas nelielu salu grupa rietumos no Aiveras pussalas Īrijas rietumos.
- Allirahu nelielu salu grupa Rīgas jūras līča ziemeļrietumos pie Sāmsalas (Sāremā), Igaunijas Sāremā apriņķa teritorija.
- Anthojas salas nelielu salu grupa Siamas līča austrumos (_An Thới, quần đảo_), Vjetnamas teritorija.
- Tūsenejanes arhipelāgs nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidos, uz dienvidiem no Edža salas.
- Vaigatejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā.
- Šuejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos.
- Fārna salas nelielu salu grupa Ziemeļjūrā, Lielbritānijas teritorija, Anglijas ziemeļaustrumu piekrastē.
- Ekreusas nelielu salu grupa ziemeļrietumos no Džērsijas salas, Normandijas salās.
- skaidiņu makaroni nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla).
- direkcions nelielu skaņdarbu (maršu, valšu u. c.) saīsināta partitūra, domāta pūtēju orķestra izpildījumam.
- mīzeņi Nelielu skudru sugas; šo sugu skudras melnā vai iesarkanā krāsā.
- Aju salas nelielu slu grupa Klusā okeāna Halmaheras jūras ziemeļaustrumos (_Ayu, Kepulauan_), Indonēzijas Rietumpapua štatā.
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
- skotu terjers nelielu, asspalvainu suņu šķirne; smailas ausis, parasti melnas, skausta augstums - 25-29 cm.
- mudzināties Nelielu, sīku darbu ilgi un sarežģīti darīt.
- Tjuļeņju salas nelielu, zemu salu arhipelāgs Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, sastāv no 4 salām (lielākā - Kulali sala - 68 kvadrātkilometri), smiltis, māli, pustuksnesis, zveja.
- laikrakstu papīrs nelīmēts papīrs ar lielu kokmasas un mazu pelnu daudzumu; lieto laikrakstu iespiešanai.
- dublikātu papīrs nelīmēts, mašīngluds papīrs ar nelielu pelnu daudzumu; lieto dokumentu pavairošanai ar kopējamām mašīnām.
- elektroizolācijas papīrs nelīmēts, no sulfatcelulozes izgatavots papīrs, termoizturīgs, ar lielu caursišanas spriegumu un īpatnējo elektrisko pretestību.
- gaurenīte Neļķu dzimtas ģints ("Sagina"), lakstaugi, kas reizēm veido nelielu velēniņu, stublāji stāvi, pacili vai guļoši, lapas gandrīz pavedienveidīgas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- daltonīdi Nemainīga sastāva ķīmiskie savienojumi (lielum liels vairākums visu savienojumu).
- fizikālā konstante nemainīgs, no sistēmas konkrētā stāvokļa neatkarīgs lielums.
- sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs.
- mielocīts Nenobriedusi kaulu smadzeņu šūna ar lielu apaļu vai ieliektu kodolu un neitrofiliem, eozinofiliem vai bazofiliem graudiņiem citoplazmā, starpstadija starp promielocītu un metamielocītu.
- oftalmomikrija Nenormāli mazs acu lielums.
- mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
- maņirka Nenoteikta lieluma dzeramais trauks.
- kofermenti Neolbaltumvielu dabas mazmolekulāri savienojumi - salikto fermentu sastāvdaļa.
- sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē.
- izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
- fantastisks Neparasts (piemēram, skaistumā, lielumā).
- irigācijerozija Nepareizas apūdeņošanas radīta sīko augsnes daļiņu un augu barības vielu izskalošanās un aiznese.
- pārdozēt Nepareizi normējot, pieļaut pārāk lielu (kā) intensitāti.
- tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kājām un nelielu kustīgu snuķi.
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums.
- trumuļa kalte nepārtrauktas darbības kalte visu šķirņu kultūraugu sēklu kaltēšanai; kaltes cilindrs nostādīts horizontāli vai ar nelielu kritumu uz izejas pusi un lēni rotē.
- finiera konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības konvekcijas žāvētava ar piespiedu gaisa šķērscirkulāciju ar saistvielu piesūcinātu finieru vai ar saistvielu pārklātu finieru virsmu žāvēšanai; finierus izvieto žāvēšanas kamerā vertikāli starp konveijera kustīgajiem rāmjiem.
- kinētika nepārtrauktas vides fizikā – mikroskopiska teorija, kas noskaidro masas, enerģijas, impulsa un citu fizikālu lielumu pārneses procesus vielā dažādos tās agregātstāvokļos.
- izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu.
- mēlnesība Nepatiesu ziņu, melu izplatīšana.
- kakosmija Nepatīkamas, nelabas smakas subjektīva sajūta bez adekvāta smirdošu vielu kairinājuma.
- karāties Nepiegulēt augumam (par pārāk lielu apģērbu).
- fitols Nepiesātināts izoprēna rindas spirts, ir daudzu dabas vielu, arī hlorofila sastāvā.
- koloksilīns Nepilnīgi nitrēta celuloze, ko lieto plēvju un kolodija iegūšanai.
- punktraksts Neredzīgo raksts - nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti.
- kariohroma Nervu šūna ar diezgan lielu kodolu.
- emiters Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar lielu lādiņnesēju (elektronu vai caurumu) koncentrāciju.
- panest Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml); nest nelielu attālumu, neilgu laiku.
- stereoanestēzija Nespēja noteikt priekšmetu formu vai lielumu ar tausti.
- panesties Nest (īslaicīgi, nelielu attālumu).
- tampāt Neveikli, ar lielu piepūli darīt.
- tampāties Neveikli, ar lielu piepūli darīt.
- tapāties Neveikli, ar lielu piepūli darīt.
- anizomastija Nevienāda lieluma krūtis.
- heterogāmija nevienāda lieluma un struktūras gametu savienošanās, piemēram, augstākos augos un dzīvniekos.
- sintēze Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- noplaucēties Neviļus, negribēti izraisīt sev apdegumu (ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu).
- atslampāt Nevīžīgi, neglīti (sperot lielus soļus) atnākt.
- x Nezināmais lielums matemātikā.
- nezināt (retāk zināt), kur grūst nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu kā daudzumu).
- metilantranilāts NH~2~C~6~H~4~COOCH~3~, metilgrupa, daudzu ēterisko eļļu smaržīgā sastāvdaļa, izmanto arī kā satāvdaļu smaržās un iedeguma losjonos, var radīt ādas kairinājumus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- metanilskābe NH2C6H4SO3H, anilīn-m-sulfonskābe, iegūstama sulfurējot nitrobenzolu un iegūto produktu reducējot, lieto kākrāsvielu komponentu.
- Fāfnirs Nībelungu sāgā - pūķis, kas sargā Nībelungu dārgumus.
- Brunhilde Nībelungu teikas varone, ko Burgundijas karalis Gunters ar viltu ieguva par sievu pēc tam, kad Zigfrīds viņa vietā cīnījās un uzvarēja Brunhildi.
- ekskretorā urogrāfija nieru un urīnceļu anatomiskā un funkcionālā stāvokļa noteikšana, ievadot vēnā kontrastvielu un sekojot tās izdalīšanai pēc 7 minūtēm, 15 minūtē un 20 minūtēm, dažreiz arī vēlāk; tādējādi iegūstot informāciju par nieru funkciju, piltuvju, bļodiņu un urīnceļu deformāciju, nosprostošanos utt.
- kapelmeistaru mūzika nievājošs apzīmējums mūzikai, kas komponēta ar rutīnu, pa daļai aiz pienākuma, bet kurā formālais elements dominē, jūtams maz radītāja patstāvības un stipra lielu meistaru ietekme.
- banānu republikas nievājošs nelielu (gk. Centrālamerikas) republiku apzīmējums, kurās galvenais ienākumu avots ir augļu audzēšana.
- permalojs Niķeļa (78,5%) un dzelzs (21,5%) sakausējums; arī daži citi sakausējumi ar lielu magnētisko caurlaidību.
- tetranitrometāns Nitroalkāns, bezkrāsas šķidrums ar asu smaku, spēcīgs oksidētājs; izmanto eksplozīvu maisījumu, raķešu degvielu ieguvē, organiskajā sintēzē.
- celulozes nitrāti nitroceluloze - slāpekļskābes un celulozes esteri, viegli uzliesmojošas vielas.
- nitrocelluloza Nitroceluloze.
- kollodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un ētera maisījumā.
- kolodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un etilētera maisījumā.
- piroksilīna krāsa nitrokrāsas - krāsas, kurās par pigmentu saistvielu izmantots nitrocelulozes šķīdums.
- biobutanols No biomasas iegūts butanols, ko paredz izmantot kā biodegvielu.
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
- krepētais saiņošanas papīrs no cēlinātas celulozes izgatavots plāns krepēts papīrs, ko lieto dažādu izstrādājumu starplikām un iesaiņošanai.
- cellons No celulozes hidroacetāta un kampara surogātiem pagatavots nedegošs celuloīds.
- piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
- fotogrāfiskais kadra formāts no fotoaparāta veida un izmantojamā fotomateriāla tipa atkarīgs negatīva vai diapozitīva laukuma taisnstūra lielums.
- misa No graudiem vai iesala iegūts ekstraktvielu šķīdums ūdenī degvīna vai alus darīšanai.
- lignocelluloza No koka, džutas, salmiem vai bambusa iegūta celuloze, kas vēl satur lignīna paliekas.
- gadījumprocess No laika atkarīgu gadījumlielumu kopa (virkne), kas raksturo kādas sistēmas varbūtisku stāvokļu maiņu.
- drošā kinofilmas pamatne no lēni degošā celulozes triacetāta izgatavota kinofilmas pamatne.
- augu valsts miecvielas no mizām, koksnes, lapām un stublājiem ekstrakcijas ceļā iegūtas vielas, kuras izmanto olbaltumvielu denaturācijai un ādu miecēšanai.
- antikorozīva inhibitorizētā papīra pamatne no nebalinātas sulfatcelulozes izgatavots papīrs ar ierobežotu sulfātjonu un hlorjonu daudzumu un normētu šķidrumu iesūkšanos, ja to vienpusēji samitrina.
- asums No skaidra detaļu attēlojuma atkarīgs subjektīvs iespaids, aplūkojot fotogrāfisku attēlu; to nosaka pārejas joslas lielums uz dažāda optiska blīvuma zonu robežas.
- kraftpapīrs No sulfātcelulozes ražots brūns ietinamais papīrs.
- celulozes iznākums no viena vārkatla tilpuma kubikmetra iegūtas gaissausas celulozes daudzums kilogramos.
- kramis No vienāda lieluma kastītēm izveidots nesamais uz muguras; pauna, kurā atradās sīkas preces.
- līmlente No vienas puses ar līmvielu pārklāta lente.
- fibrocīti Nobrieduši fibroblasti, kas zaudējuši spēju veidot šūnstarpu vielu.
- apspalēt Nocirst (lielu skaitu objektu).
- nošķibot Nocirst (parasti nelielus) zarus (nozāģētam kokam); atzarot.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot).
- bari Nodevas beramu vielu veidā.
- paļaude Nodevu ievākšana Kijevas Krievzemē; vēlāk noteikta lieluma nodeva.
- notiesāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti.
- notieškāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti.
- aizēst Noēst (nelielu daļu).
- satēst Noēst (visu); apēst (lielu daudzumu).
- nolocīt Noēst ar lielu apetīti.
- noknābāt Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem).
- precipitācija Nogulšņu izkrišana, kas notiek, ja šķīstošais antigens reaģē ar specifisku antivielu un izveido antigēna un antivielas kompleksu.
- delūvijs nogulumi, kas uzkrājušies nogāžu pakājē no lietus vai sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām; deluviālās nogulas.
- noširot Noiet (lielu ceļa gabalu).
- piespolēt Noiet lielu ceļa gabalu kājām.
- gruntēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- paotēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (ko), lai krāsošanas procesā (tajā) neiesūktos krāsa; gruntēt.
- apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); noreibt.
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); apreibt.
- noreibt Nokļūt, parasti stipra, reibuma stāvoklī (parasti alkoholisku vielu iedarbībā); apreibt (1).
- apmērīt Nomērīt (veselu virkni objektu).
- valacnieks Nomnieks, kas apstrādā valaku lielu muižas zemes gabalu.
- sasniegt Nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai.
- ieskulbīt Nopērt ar nelielu rīksti.
- uz Norāda daļas, ko iegūst, sadalot kādu veselumu.
- uz Norāda objektu, pret ko ir attiecināts kāda veseluma sadalījums.
- vesals Norāda uz (kā) daudzuma, masas, lieluma, ilguma pilnīgu atbilstību.
- šitas Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi; tas; tāds.
- šitamais Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi.
- šitenais Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi.
- kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu.
- necik Norāda uz (kā) nelielu, arī niecīgu daudzumu, skaitu.
- makr- Norāda uz absolūti vai relatīvi lielu apjomu, laiku, nozīmi, svarīgumu; uz redzamību ar neapbruņotu aci.
- līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- polio- Norāda uz galvas vai muguras smadzeņu pelēko vielu.
- sa- Norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu.
- mejo- Norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu.
- mio- Norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu.
- glio- Norāda uz līmveida vielu vai neirogliju.
- līdz Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
- no Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
- parvi- Norāda uz mazu, nelielu.
- mazliet Norāda uz nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
- necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- organo- Norāda uz orgānu vai organisku vielu.
- hiper- Norāda uz pārāk lielu paaugstināšanos (funkcijā, apjomā).
- hol- Norāda uz pilnīgu, veselu.
- holo- Norāda uz pilnīgu, veselu.
- ant- Norāda uz pretēju stāvokli, darbību, īpašību vai vielu.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- pus- Norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma.
- sapr- Norāda uz pūšanu, pūstošu vielu.
- kerat- Norāda uz radzeni, ragvielu vai pārragošanos.
- kerato- Norāda uz radzeni, ragvielu vai pārragošanos.
- glik- Norāda uz saldu garšu, saldu vielu vai glikozi.
- līdz Norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- psammo- Norāda uz smiltīm vai smiltīm līdzīgu vielu.
- par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
- pie Norāda uz to (parasti vielu), kam (ko) pievieno.
- no Norāda uz vielu, materiālu, kas ir izmantots (kā) gatavošanai, veidošanai.
- tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
- pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu, augstumu).
- par Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
- virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
- reize norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- ceturtdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma ceturtā dala.
- trešdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma trešā daļa.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
- policīts Normāla lieluma polimorfonukleārs leikocīts ar hipersegmentētu kodolu.
- normocīts Normāla lieluma, formas un uzbūves eritrocīts.
- siltumaizsardzība Normāla siltuma režīma nodrošinājums aviācijas un raķešu iekārtās un aparātos, lai pasargātu no aerodinamiskas sasilšanas atmosfēras blīvajos slāņos. Ir aktīvas s-as metodes (ar aukstu dzesēšanas šķidrumu, piem., degvielu) un pasīvas s-as metodes (ar siltumizolējošiem un aizsargājošiem materiāliem).
- eibolisms Normālas vielu maiņas stāvoklis.
- eritroplāzija Norobežoti nesāpīgi sarkani plankumi gļotādas un ādas savienojumu vietās, visbiežāk uz dzimumlocekļa galviņas; tos uzskata par planocelulārās karcinomas agrīno stadiju.
- standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km).
- elektronegativitāte Nosacīts lielums, kas raksturo atoma akcepta spēju (spēju saistīt elektronus).
- raupjuma skaitlis nosacīts lielums, kas raksturo plūsmas kanāla iekšējo sienu nelīdzenumu augstumu; nosakāms pēc īpašas metodikas.
- ekspozīcijas skaitlis nosacīts skaitlis, kas raksturo uzņemšanas apgaismojuma lielumu, pēc kura nosaka optimālo ekspozīciju.
- fiksēt nostiprināt krāsvielu uz šķiedras
- apšauties Nošauties (par lielu daudzumu).
- atšķilināt Nošķelt (nelielu skaidu no sveķainas priedes pagales, ar ko iekurt).
- sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas attiecīgā veseluma daļas).
- pārbaudīt Noteikt (ar instrumentu, ierīci u. tml.) apstrādājamās detaļas, priekšmeta izmēru atbilstību vēlamajiem; noteikt (kā fizikālā lieluma) atbilstību kādām normām.
- pārdozēt Noteikt pārāk lielu dozu; lietot pārāk lielās dozās.
- vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa; veselums (1).
- fonta lielums noteikta burtveidola rakstzīmju kopas punktu lielums.
- jūras zona noteikta lieluma (platuma, garuma) jūras teritorijas daļa, ko parasti nosaka piekrastes valstis noteiktā nolūkā - drošības, ekonomiskās, politiskās utt. interesēs - ar savu likumu un saskaņā ar savām starptautiski tiesiskajām saistībām.
- dilsi Noteikta lieluma dēļi, kas sagatavoti eksportam.
- tipfigūras etalona manekens noteikta lieluma tipfigūrai atbilstošo izmēru (parasti torsa) manekens, ko lieto ģērba antropometriskās atbilstības vizuālai pārbaudei, konstruējot modeļparaugu vai pārbaudot tiražētā ģērba piegulumu.
- fonts Noteikta lieluma un stila rakstzīmju komplekts.
- vienplatuma fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kas izdrukā neatkarīgi no katras rakstzīmes platuma aizņem vienāda horizontālā izmēra laukumu.
- bitkartēts fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aprakstīta kā unikāla bitkarte - punktu šablons; lai bitkartētu fontu attēlotu uz ekrāna vai izvadītu uz printera un ierakstītu datora vai printera atmiņā, jābūt saglabātam katras rakstzīmes pilnam attēlam.
- M3 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M2, noguldījuma sertifikātus, lielus termiņnoguldījumus, ilgtermiņa repo darījumus un uzņēmumiem piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas.
- tipfigūra Noteikta reģiona iedzīvotāju vienas dzimumvecumgrupas daļas, kas parasti pārstāv vairāk par 0,1%, standartizēta vai tipizēta, ar vadmēru samērības robežgarumu intervālu centriem definēta lieluma figūra; apģērbu rūpnieciskajā ražošanā un tirdzniecībā lietojamos parametrus atveido lielummēru tabulās, manekenos, apģērbu datorizētās konstruēšanas sistēmu datu bāzēs.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums; virkne (2).
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu.
- tehnoloģiskās šķeldas noteiktas formas un izmēra koksnes daļiņas celulozes, kokskaidu un kokšķiedru plātņu, hidrolīzes produkcijas ražotnēm.
- izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot.
- josla Noteiktas lieluma, platuma, garuma gaisa, ūdens, zemes teritorija ar īpašu vai speciālu tiesisko režīmu valsts tiesiskā vai starptautiski tiesiskā režīmā.
- norma Noteikts (kā) lielums, sastāvs, uzbūve, ko uzskata par vislabāko, vismērķtiecīgāko (piemēram, kādā darbībā, procesā).
- optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā.
- notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana notekūdeņos esošo organisko vielu bioķīmiska mineralizēšana ar mikroorganismiem, kas organiskās vielas izmanto barībai.
- nogulsnināšana Notekūdeņu piejaukto vielu nogulsnēšana.
- aptiesāt Notiesāt (par lielu daudzumu objektu).
- Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva.
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
- produkta dzīves cikls notikumi laikā, kas ietver izejvielu ieguvi un pārstrādi, produktu ražošanu, uzglabāšanu, realizāciju, patērēšanu un utilizāciju.
- stāsts notikums, notikumu virkne vai situācija, ko kāds uztver kā vienotu veselumu ar sākumu un beigām
- noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest.
- nokrāsot Notraipīt (ar krāsu, krāsainu vielu); notraipīt (par krāsu, krāsainu vielu).
- noporķēties Notraipīties (ar kādu vielu), kļūt netīram; noziesties.
- sistēmas struktūra noturīgs sistēmas elementu iekšējo saistījumu kopums, kas nodrošina sistēmas veselumu un pašidentitāti.
- olbaltumvielu distrofija novājējums olbaltumvielu noārdīšanās dēļ.
- tehniskā mērvienību sistēma novecojusi vai nelietota fizikālo lielumu sistēma, kurā pamatvienības ir metrs, spēka kilograms un sekunde.
- emans Novecojusies ārpussistēmas mērvienība - E, kas lietota īpatnējās aktivitātes (radioaktīvo vielu koncentrācijas) mērīšanai šķidrumos vai gāzēs; 1 E = 3700 Bq/m^3^.
- rezerfords Novecojusies ārpussistēmas mērvienība radioaktivitātes mērīšanai; l Rd = 1000000 Bq (bekerelu).
- daudznadži Novecojusies sistemātiska vienība, kura aptvēra gk. lielus, neveiklus nagu dzīvniekus ar biezu ādu: cūkas, nīlzirgus, degunradžus, tapirus, ziloņus un klinšāpšus.
- maukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, gatavot (parasti stabuli).
- nomaukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, izgatavot (parasti stabuli).
- nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis).
- izplesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- izaplēsties Novietojoties, atrodoties, arī augot (kur), ieņemt lielu telpu, laukumu.
- stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
- fluktuēt Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu).
- gumēt Noziest ar gumijas šķīdumu, gumiarābiku, dekstrīnu vai citu saistvielu.
- humīnvielas Nozīmīgākā augsnes trūda (humusa) sastāvdaļa, organisko vielu sadalīšanās un sintēzes produkts.
- šmāžnieks Nūja, ko izmantoja ratu riteņu ieziešanai ar smērvielu.
- vidējs Ņemot par normu lielumu, ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu; caurmērā.
- konkrētais Objekta vienotība, veselums tā daudzpusīgajos sakaros un attiecībās.
- zivs acs objektīvs objektīvs ar ļoti platu leņķi (līdz 180°); var ietvert kadrā lielu telpas daļu.
- gara fokusa objektīvs objektīvs, kura fokusa garums ir lielāks par vidējo; var uzņemt tālu esošus objektus un lielus sīku objektu attēlus.
- avots objekts (vide, izejmateriāls, ierīce u. tml.), no kā var iegūt, piemēram, vielu, enerģiju, materiālu.
- LEGO objekts, kura sastāvdaļas tiek sastiprinātas kopā tā, lai veidotu vienotu veselumu; konstruktors
- homofokālais objektīvs obketīvs, kuram fokuss nav maināms, – parasti platleņķa obketīvs ar lielu fokusa dziļumu.
- dementēt Oficiāli atsaukt nepatiesas ziņas, melus; atspēkot melīgus apgalvojumus.
- mukopolisaharīdi Ogļhidrātu un olbaltumvielu kompleksi (piem., heparīns); atrodas saistaudos, skrimšļos, plaušās.
- sūcgāze Ogļskābļa (ogļoksīda) un ūdeņraža maisījums, ko iegūst laižot ūdens tvaikus pāri kvēlojošām oglēm (ģeneratoros), degot attīsta lielu siltumu, bet bīstama ar savu indīgo ogļskābi (tvanu); ūdensgāze.
- treonīns oksimetilalanīns, aizstājama aminoskābe, ir gandrīz visu olbaltumvielu sastāvā.
- ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
- pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
- antiviela Olbaltumviela, kas rodas, dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
- stroma Olbaltumvielu bāze eritrocītos.
- olbaltumvielmaiņa Olbaltumvielu bioķīmiskās pārvērtības organismā.
- proteīnoterapija Olbaltumvielu ievadīšana organismā ārstnieciskos nolūkos.
- proteīnterapija Olbaltumvielu ievadīšana organismā ārstnieciskos nolūkos.
- albuminūrija Olbaltumvielu izdalīšanās ar urīnu; liecina par nieru darbības traucējumiem.
- proteinūrija Olbaltumvielu izdalīšanās ar urīnu.
- komplements Olbaltumvielu komplekss, kas darbojas par dabiskās imunitātes faktoru.
- urīnviela olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem; karbamīds; attiecīgā sintezētā viela.
- albumoze Olbaltumvielu noārdes starpprodukts, kas rodas gremošanas procesā.
- citoskelets Olbaltumvielu pavedienu tīkls šūnas iekšienē.
- proteolīze Olbaltumvielu peptīdsaišu hidrolīze.
- metaferrīns Olbaltumvielu preparāts, kas satur koloidālu dzelzi; lieto pret anaimiju un hlorozi.
- želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām un skrimšļiem un ko izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā.
- lipoproteīdi Olbaltumvielu un lipīdu kompleksi, kas atrodas plazmā, bioloģiskās membrānās, organoīdos, nervaudos; nozīme membrānu caurlaidības regulācijā.
- oligarhs Oligarhijas pārstāvis - cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
- dīgļplazma Olšūnas protoplazma, kas satur vielu krājumu augošā dīgļa barošanai.
- skalpēšana Operāciju veikšana biržā ar nelielu risku un minimālu peļņu, kas paredz pozīcijas atvēršanu un ātru slēgšanu vienas dienas vai pat dažu minūšu laikā.
- datņu iedales tabula operētājsistēmu DOS un OS/2 datņu sistēmas sastāvdaļa, kurā tiek glabāti visu diskā ierakstīto datņu lielumi un izvietojums, jo datne var būt ierakstīta vairākos savstarpēji nesaistītos atmiņas apgabalos; tabula FAT.
- rastra optika optikas nozare, kas pētī likumsakarības, pēc kurām attēls tiek veidots no atsevišķiem elementiem (piemērma, dažāda lieluma vai krāsas punktiem), ko iegūst ar rastra palīdzību.
- eksponometrija Optikas nozare, kurā pēta gaismas un apgaismojuma mērīšanas metodes, kā noteikt efektīvākās fotoaparāta slēdža un objektīva diafragmas kombinācijas optimālā fotomateriāla ekspozīcijas lieluma nodrošināšanai.
- fotometrija optikas nozare, kurā pēta un mēra optiskā starojuma enerģētiskos raksturlielumus (intensitāti, gaismas plūsmu, apgaismojumu, avota spožumu u. c.) un starojuma emisijas, izplatīšanās, absorbcijas un izkliedes procesu parametrus.
- daudzkārtlasāmā vienierakstes atmiņa optiskā atmiņa ar lielu informācijas ierakstu blīvumu un ietilpību, bet nemaināmu saturu; ierakstu tajā veic ar lāzera stara palīdzību.
- elipsometrija Optiska cietvielu pētīšanas metode, kuras pamatā ir tas, ka lineāri polarizēta gaisma, atstarodamās no metāla virsmas, pārvēršas eliptiski polarizētā gaismā.
- turbidimetrs Optiska ierīce šķidrumā suspendētu vielu koncentrācijas noteikšanai.
- refrakcijas koeficients optiskā starojuma izplatīšanās ātrumu attiecība divās vidēs; tādās vidēs, kurās notiek arī gaismas absorbcija, refrakcijas koeficients ir komplekss lielums, kura imaginārā daļa ir absorbcijas konstante
- gaismas izkliede optiskā starojuma raksturlielumu izmaiņa, starojumam ejot cauri vielai; rodas izmaiņas intensitātes telpiskā sadalījumā, gaismas polarizācijā (releja jeb elastiskā izkliede) un frekvenču spektrā (neelastiskā izkliede).
- turbidimetrija Optiska vielu kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir gaismas absorbcija dispersā sistēmā.
- kristālu spektri optiskās absorbcijas, luminiscences, fotovadāmības, kombinatīvās gaismas izkliedes, atstarošanās spektri, kas rodas, gaismai mijiedarbojoties ar vielu kristāliskā stāvoklī.
- pseudoskopija Optiskie maldi, kas attiecas uz redzamu priekšmetu lielumu, attālumu un veidolu.
- dzēšamais optiskais disks optisks disks, kurā datus var pārvietot, mainīt un nodzēst tāpat kā magnētiskajā diskā; šo disku atmiņas ietilpība sasniedz 1 gigabaitu; izmanto, ja nepieciešams saglabāt ļoti lielu papildinformācijas apjomu.
- trihineloskops Optisks instruments, ar kuru var saskatīt trihinelu kāpurus starp kompresora plāksnēm saspiestos invadētas gaļas gabaliņos.
- projektors optisks mēraparāts nelielu izmēru un sarežģītas formas izstrādājumu kontrolei.
- flintstikls Optisks stikls ar lielu gaismas laušanas koeficientu, satur daudz svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcām un spoguļiem).
- koherentā optoelektronika optoelektronika, kas saistīta ar jauniem principiem un metodēm lielu skaitļošanas sistēmu radīšanai, optiskiem sakariem, informācijas glabāšanai un apstrādei, kuriem nav analogu tradicionālajā elektronikā.
- Pollukss oranža milzu zvaigzne Dvīņu zvaigznājā, vizuālais zvaigžņlielums 1,14, attālums 35 ly.
- tropeolīns Oranždzeltenu skābo azokrāsvielu grupa, kuras lieto histoloģijā un par pH indikatoriem.
- polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus.
- onkogrāfija Orgāna lieluma un formas pieraksts ar onkometru.
- ribosoma Organella, kas atrodas šūnas plazmā un sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
- baldriānskābe Organiska alifātiska skābe C~4~H~9~-COOH, baldriāna sakņu smaržvielas un daudzu mākslīgo smaržvielu sastāvdaļa.
- leukobaze Organiskā ķīmijā savienojums, ko oksidējot dabū "krāsvielas bāzi", t. i. vielu, kas ar skābēm tieši dod krāsvielu.
- gallusskābe Organiska skābe, atrodama augos, kas satur miecvielas (tējaskrūmu lapās, ozolu mizās); lieto krāsvielu sintēzē, medicīnā u. c.
- citronskābe Organiska skābe, kas ietilpst citronu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto garšvielu un medikamentu rūpniecībā.
- galluskābe Organiska skābe, ko satur daži miecvielām bagāti augi (ozolu miza, tējaskrūmu lapas u. c.); to lieto medicīnā, krāsvielu sintēzē u. c.
- piridoksīns Organiska viela, kas ietilpst fermentos, kuri nepieciešami olbaltumvielu maiņai cilvēka un dzīvnieka organismā.
- smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā.
- bāziskās krāsvielas organiskās bāzes sāļi ar skābēm (sālsskābe, sērskābe, etiķskābe, skābeņskābe, slāpekļskābe); šo krāsvielu molekulas satur kā brīvās, tā aizvietotās aminoskābes.
- aminoskābes Organiskas skābes - olbaltumvielu uzbūves galvenais elements.
- plastifikatori organiskas un neorganiskas kompleksas vielas, ko pievieno keramiskajām masām un saistvielu jāvām veidojamības un plūstamības palielināšanai, nepalielinot ūdens daudzumu.
- indofenoli Organiskas vielas, krāsvielas, galvenokārt zilas, kuras izmanto sarežģītāku krāsvielu izgatavošanai.
- diazonija savienojumi organiskas vielas, kuru sastāvā ir raksturīgā grupa R–N=N^+^–X^–^ (R – parasti ir aromātisks gredzens, bet X^–^ ir skābes anjons); plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- ksilidīni Organiski aromātiskās rindas savienojumi, kas satur NH2 grupu; iegūst, reducējot dažus nitrosavienojumus, lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- katehīni Organiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas ar miecvielu īpašībām; atrodami daudzos augos.
- tioēteri Organiskie sulfīdi; bezkrāsaini, ūdenī nešķīstoši šķidrumi ar dietilētera smaržu; izmanto par antioksidantiem ziežeļļu, degvielu, lateksu stabilizēšanai, mcd. preparātu, krāsvielu, polimēru ražošanā, kā arī par šķīdinātājiem.
- biosintēze organisko savienojumu sintēze šūnā vai ārpus tās, jaunu vielu veidošanās dzīvības procesos.
- nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums.
- ogļošanās Organisko vielu (kūdras) pārveidošanās par oglēm, palielinoties oglekļa un samazinoties skābekļa un ūdeņraža daudzumam.
- trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām.
- sekundārā produkcija organisko vielu daudzums (biomasa), ko heterotrofiskie organismi (konsumenti un destruktori) saražo laika vienībā.
- fosfororganiskie savienojumi organisko vielu klase, kuru molekulās bez parastajiem oglekļa, ūdeņraža un skābekļa atomiem ir dažādas vērtības fosfora atomi.
- ogle Organisko vielu sadalīšanās produkts, kas rodas, piemēram, degšanas, atūdeņošanas procesā.
- disimilācija Organisko vielu sairšana vielmaiņas procesā.
- fotosintēze Organisko vielu sintēze zaļajos augos gaismas iedarbībā, vienlaicīgi izdalot skābekli.
- sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem; gitija.
- havegs Organisks būvmateriāls ķīmiskās rūpniecības aparātiem, baskelita un asbesta vai arī citu pildvielu maisījums.
- dinitrobenzols Organisks savienojums - benzols, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO~2~; cieta, kristāliska viela, ko lieto tehnikā sprāgstvielu ražošanai.
- dinitronaftalīns Organisks savienojums - naftalīns, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO2; lieto dažu krāsvielu un sprāgstvielu ražošanai.
- skatols Organisks savienojums - olbaltumvielu pūšanas produkts, kas atrodas fekālijās un rada tām raksturīgo smaku.
- acetons organisks savienojums CH~3~COCH~3~, viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu, labs organisko vielu šķīdinātājs; propanons; dimetilketons.
- hinons Organisks savienojums vai sarežģītāku savienojumu ciklisks struktūras elements ar oksidētāja īpašībām; ir daudzu krāsvielu struktūras pamatā.
- ksilols Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, ko iegūst, uztverot gāzveidīgos koksēšanas produktus; lieto kā šķīdinātāju, organisko krāsvielu ražošanā u. c.
- celobioze Organisks savienojums, disaharīds; viens no celulozes saskaldīšanas (hidrolīzes) starpproduktiem.
- rezorcīns organisks savienojums, divvērtīgs fenols C~6~H~4~(OH)~2~; lieto krāsvielu ražošanā un par dezinfekcijas līdzekli.
- dimetilanilīns Organisks savienojums, kas pieder pie aromātisko ogļūdeņražu rindas; bezkrāsains, eļļains šķidrums ar stipru smaku; iegūst no anilīna; lieto krāsu un sprāgstvielu (tetrila) ražošanai.
- asparagīns Organisks savienojums, kas satur slāpekli (asparagīnskābes amīds); rodas kā slāpekļvielu maiņas produkts augos; asparagīnu pirmo reizi atrada sparģeļu dzinumos.
- ammonifikācija Organisku slāpekļvielu skaldīšanās ar baktēriju palīdzību sadēdēšanas un pūšanas procesos, līdz rodas brīvs amonjaks.
- lipīdi Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgas vielas, kam ir svarīga nozīme dzīvības procesos.
- biolīze Organisku vielu ķīmiska noārdīšana dzīvu organismu, piem., mikrobu, ietekmē.
- fosilizācija Organisku vielu pārakmeņošanās zemes garozas nogulu iežos; fosiliju izveidošanās.
- desmolīze Organisku vielu radikālas sašķelšanās procesi, kas noris audos desmolāžu iedarbībā.
- hlorēšana Organisku vielu reakcija ar hloru.
- pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- detrīts Organisku vielu, audu sadalīšanās produkts.
- biotelemetrija Organisma dzīvības funkcijas raksturojošu lielumu izmērīšana no attāluma.
- neirohumorālā regulācija organisma funkcionālo sistēmu regulācija, kuras pamatā ir saskaņota nervu sistēmas un bioloģiski aktīvo vielu darbība.
- artrītisms Organisma nosliece uz locītavu saslimšanu sakarā ar vielu maiņas traucējumiem.
- alerģija Organisma palielināts jutīgums pret tam svešu vielu iedarbību.
- ķimiokinēze Organisma pastiprināta aktivitāte, ko ierosina ar ķīmisku vielu.
- desensibilizācija Organisma pastiprināta jutīguma (pret kādu vielu) mazināšana vai novēršana.
- toksikoze Organisma patoloģisks stāvoklis, ko izraisījusi kādu vielu vai kaitīgu faktoru iedarbība uz organismu.
- anafilaktiskais šoks organisma spēcīga reakcija uz atkārtoti ievadītu svešu vielu (medikamentiem un bišu indi).
- tauste organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
- badošanās Organisma stāvoklis, kurā pilnīgi vai daļēji pārtraukta barības vielu uzņemšana vai traucēta to uzsūkšanās un izmantošanās.
- remineralizācija Organismam nepieciešamo minerālvielu ievadīšana, kuras zaudētas slimības vai nepareiza uztura dēļ.
- augs organisms, kam raksturīga autotrofiska barošanās (fotosintēze) un blīvi šūnapvalki, kuri sastāv galvenokārt no celulozes.
- organotekstolīts Organoplastiķis ar sintētiskas šķiedras auduma pildvielu; konstrukcijas un elektroizolācijas materiāls aviorūpniecībā un mašīnbūvē.
- organogetinakss Organoplastiķis ar sintētiskās šķiedras papīra pildvielu; lieto mašīnbūvē, elektrotehnikā un radiotehnikā.
- organovoloknīts Organoplastiķis ar sintētiskas šķiedras pildvielu; korozijizturīgs un nodilumizturīgs siltumizolācijas materiāls aerokosmiskajā tehnikā, kuģu būvē un mašīnbūvē.
- tintesmaiss Orgāns (galvkājiem), kas producē melnu vielu.
- gremošanas orgāni orgānu komplekss, kas veido gremošanas sistēmu, uzņemtās barības mehāniskai un ķīmiskai pārveidošanai, organismam nepieciešamo vielu uzsūkšanai, nederīgo un nesagremoto vielu izdalīšanai.
- izvadorgānu sistēma orgānu sistēma, kas nodrošina lieko vielu izvadīšanu no organisma; tajā ietilpst urīnorgānu sistēma, āda, plaušas un gremošanas orgānu sistēma.
- Bellatrikse Oriona (γ); balta milzu zvaigzne Oriona labajā plecā; vizuālais zvaigžņlielums 1,6; 1800 reižu spožāka par Sauli, attālums 125 ly.
- kamerorķestris Orķestris ar nelielu izpildītāju sastāvu, kurā katrs instruments ir individualizēts.
- ftalskābes anhidrīds ortoftalskābes dehidratācijas produkts; lieto fenolftaleīna, plastifikatoru un krāsvielu sintēzei, kā arī alkīdsveķu iegūšanai no glicerīna vai pentaeritrīta un laku un krāsu materiālu ražošanā.
- osciloskops Oscilogrāfs mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai.
- Šeratans otra spožākā zvaigzne Auna zvaigznājā (Auna β), 2,6. zvaigžņlieluma balta zvaigzne.
- Mircams otra spožākā zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā, tās zvaigžņlielums 2,0., atrodas 500 ly attālumā.
- y Otrs nezināmais lielums matemātikā, ja pirmais ir x.
- lielupnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji.
- pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
- kroku kalni pacēlumi Zemes garozas kustīgajās zonās, ko veido iežu slāņkopas, kuras sabīdītas dažāda lieluma un slīpuma krokās; visbiežāk tie ir jauni kalni, kas veidojušies alpīnās krokošanās kalnveidošanās laikā.
- nomielot Pacienāt (veselu rindu cilvēku).
- sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
- cietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
- nocietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
- sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību).
- pārtaukot Padarīt pārāk taukainu; pievienot pārāk daudz taukvielu.
- uzrādīt Padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu); būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli).
- parādīt Padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.).
- dziedināt Padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- padevējgliemezis Padevējs mehānisms ar skrūvveida detaļu vielu pārvietošanai.
- lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmā adata.
- lāpāmā adata pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmadata.
- goba Pagasta administratīvs nodalījums ar vairākām saimniecībām, kas kopā apstrādāja veselu arklu zemes.
- Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas.
- Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas.
- Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja.
- Otaņķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rudē, robežojas ar Grobiņas, Bārtas, Dunikas un Nīcas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Nīcas pagasta ziemeļu daļu, Grobiņas pagasta dienvidu daļu un nelielu Bārtas pagasta teritoriju.
- Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas.
- Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta.
- Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu.
- Saulkrastu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Saulkrastu pilsētu, robežojas ar Sējas pagastu un Ādažu novadu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem nelielu daļu bijušā Pabažu un Bīriņu pagasta teritorijas.
- Degoles pagasts pagasts Tukuma novadā ar administratīvo centru lielciemā Vienība, aizņem pirmskara Praviņu pagasta rietumu daļu, daļu bijušā Irlavas pagasta un nelielu daļu bijušā Lestenes un Tumes pagasta teritorijas, robežojas ar Slampes, Lestenes, Irlavas un Tumes pagastu, kā arī ar Engures novadu.
- Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta.
- pazvelt Pagāzt (parasti ko lielu, smagu).
- bors Paisuma vilnis, kura priekšējā nogāze kļūst gandrīz vertikāla un kurš ar lielu ātrumu izplatās pa upi uz augšu stāvas, putojošas bangas veidā.
- izņemt Pakāpeniski apgūt (mācību vielu), parasti kāda vadībā.
- izņemt Pakāpeniski izanalizēt un izskaidrot (mācību vielu).
- slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru).
- sakrāt Pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu.
- uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu).
- dielektriskais paklājs paklājs no materiāla ar lielu īpatnējo elektrisko pretestību darbiem ar paaugstinātu elektrisko bīstamību.
- saindēt Pakļaut (kā organismu, tā daļas) indīgas vielas vai indīgu vielu, parasti stiprai, iedarbībai; izraisīt saindēšanos (2).
- applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika vai kodīgu vielu iedarbībai.
- denaturēt Pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības; apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības.
- sublimēt Pakļaut (vielu) sublimācijai.
- sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
- Palau Republika Palau, valsts pilnais nosaukums ("Belu'u a Belau" / "Republic of Palau").
- mineralizēt Palielināt minerālvielu daudzumu (kā) sastāvā; pārvērst par minerālvielu.
- ketoze Palielināts ketonvielu daudzums organismā, piem., acidozes gadījumā.
- hiperketonūrija Palielināts ketonvielu daudzums urīnā.
- tiēmija Palielināts sēru saturošu vielu daudzums asinīs.
- hiperazotēmija Palielināts slāpekļvielu daudzums asinīs.
- hiperazotūrija Palielināts slāpekļvielu daudzums urīnā.
- lielapjoma atmiņa palīgatmiņa lielu, relatīvi reti izmantojamu datu masīvu glabāšanai.
- klientūras vadīkla palīgprogramma, kas paplašina lietojumprogrammas funkcionālās iespējas; tā var nodrošināt nelielus grafiskās saskarnes uzlabojumus, gan arī būtiski paplašināt attēlu, izklājlapu un takstu rediģēšanas iespējas letojumprogrammās.
- apkamāt Pamatā pieveikt, pievarēt lielumu.
- paātrinātā nolietojuma metode pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas (amortizācijas) metode, kura pirmajos pamatlīdzekļu lietošanas gados paredz norakstīt lielu daļu no sākotnējās vērtības, bet vēlāk mazāku.
- āķoties Panākt kaut ko ar (nelielu) mānīšanos.
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu ar citu vielu.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
- piepildīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa, bedre, sprauga) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.)
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu); piesūcināt.
- piesūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu).
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļas) audi ķīmisku vielu iedarbībā sadalās sastāvdaļās.
- izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma).
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- nokrāsāt Panākt, ka (piemēram, dzija, audums) piesūcinās ar krāsvielu.
- deflatēšana Paņēmiens naudā izteiktu lielumu pārlēšanai naudā ar vienādu pirktspēju.
- apertūras korekcija paņēmiens, ar kuru kompensē attēla augšējo frekvenču zudumu, ko izraisa izvērses plankuma ierobežotais lielums kameras katodstaru lampā.
- nestorpapagaiļi Papagaiļu apakšdzimta lori dzimtā, 1 ģints, 6 sugas (2 izmirušas) Jaunzēlandē, drukni, vārnas lieluma putni gariem spārniem.
- kea Papagaiļu dzimtas suga ("Nestor notabilis"), vārnas lieluma putns ar garu, noliektu knābi, Jaunzēlandē.
- protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā; šīs paaudzes organisms.
- polipodiji Paparžu augi, kuros daudz gļotainu vielu un kuri tāpēc der kā atmiekšķētāji līdzekli.
- papīrs A4 papīra lapa 210 x 297 mm lielumā.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- mezgluķērājs Papīrmasas attīrītājs ar vibrējošu cilindru vai vibrējošu vannu; lieto šķiedrvielu masas attīrīšanai no piemaisījumiem, kas pēc īpatnēja svara maz atšķiras no šķiedru īpatnējā svara.
- elektroķīmiskā papīra pamatne papīrs ar normētu ūdens uzsūkšanos un lineāro deformāciju ar nelielu dzelzs un kalcija sāļu daudzumu.
- elektrostrāvas vadošā papīra pamatne papīrs ar sodrēju vai grafīta pildvielu un vienmērīgu elektrisko pretestību; lieto elektrotermiskā papīra izgatavošanai.
- daudzslāņu papīrs papīrs, kas sastāv no vairākiem slāņiem ar vienādu vai dažādu šķiedrvielu kompozīciju papīriem, kuri ražošanas procesā saistīti slapjā stāvoklī bez līmvielām.
- piropapīrs Papīrs, kas satur nitrocelulozi un tādēļ aizdedzināts sadeg ļoti ātri un bez dūmiem, lieto uguņošanas ierīču aizdedzināšanai.
- avīžpapīrs Papīrs, uz kura iespiež avīzes, parasti tā sastāvā ir koks ar 20-30% celulozes piedevu.
- lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem.
- par lēcu virumu par niecīgu atlīdzību, par nelielu materiālu labumu.
- milzīgs Par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu.
- milzu Par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu.
- darba kondīcija par vaislas kondīciju mazliet vājāks miesas stāvoklis, kad dzīvnieki spēj attīstīt lielu fizisku spēku un saglabāt savu dzīvmasu.
- slapjš Par vielu, teritoriju.
- par lētu naudu par zemu cenu, par nelielu maksu.
- radiācijas efekti cietvielā parādības, kas novērojamas, jonizējošam starojumam mijiedarbojoties ar cietvielu.
- pārkarst Pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu, iekārtām).
- diagnostiskais parametrs parametrs, kas nosakāms diagnoscēšanas procesā, parasti ir mērāms fizikālais lielums, kas netieši raksturo kādu tehniskā stāvokļa struktūrālo parametru, piemēram, gāzu noplūdes daudzums motora karterī raksturo cilindra - virzuļa grupas detaļu izdilumu.
- strukturālais parametrs parametrs, kas raksturo kādu sistēmas vai tās elementa struktūras īpašību un kas noteikts, tieši izmērot, piemēram, sprauslu izsmidzināšanas spiediens, atstarpes lielums u. c.
- pieļaujamais parametrs parametrs, ko raksturo pieļaujamais maksimālais vai minimālais lielums.
- rokasstiepiens Parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu.
- piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū; piemērīt (1).
- piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū.
- noknitināt Pārbaudīt sēklu dīgtspēju, izdīdzējot nelielu daudzumu.
- pārdot preces vairumā pārdot lielu preču daudzumu, arī pārdot preces vairumtirdzniecībā.
- brīnums pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu; ļoti liels pārsteigums
- jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu; paust sajūsmu.
- zvejas bāzeskuģis paredzēts zivju un citu zvejas objektu saņemšanai no zvejas kuģiem jūrā, zivju pārstrādāšanai un transportēšanai, zvejas kuģu apgādei ar degvielu, ūdeni u. c.
- kreizī Pārgalvīgs; tāds, kas darīts, cerot uz lielu veiksmi.
- pārkristalizēties Pāriet citā, kristāliskā stāvoklī (par vielu).
- kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī (par vielu).
- izsvīdums Pārklājuma atsevišķu sastāvdaļu (krāsvielu, pildvielu, plastifikatoru) migrācija uz pārklājuma virsmas, mainot tā vizuālo kvalitāti un ekspluatācijas īpašības.
- kaļķot Pārklāt ar vielām, vielu maisījumu, kas satur kalcija savienojumus.
- bruģēt Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem.
- nolezēt Pārklāties ar lielu netīrumu kārtu.
- nodumēt Pārklāties ar nelielu miglu.
- Esplanāde Parks Rīgā, atrodas starp K. Valdemāra ielu, Elizabetes ielu, Brīvības bulvāri un O. Kalpaka bulvāri, kas ir daļa 18. gs. izveidotās brīvās zonas ap Rīgu - esplanādes.
- Vērmanes dārzs parks Rīgā, starp Elizabetes, K. Barona, Merķeļa un Tērbatas ielu, platība 5 ha, atklāts 1817. g. (platība 0,8 ha), paplašināts 1859. g., parkā aug 10 vietējo un \~70 introducēto koku un krūmu taksoni.
- alterējošs Pārmainošs; līdzeklis, kas rada vēlamo pārmaiņu ķermeņa funkcijās vai vielu maiņā.
- pārgļotošanās Pārmaiņas augu membrānās, celulozei vai pektīnvielām pārvēršoties gļotās.
- mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas.
- nemērība Pārmērība, pārlieks daudzums vai lielums.
- hiperketoze Pārmērīga ketonvielu veidošanās vai daudzums (audos, asinīs).
- abuss Pārmērīga medikamentu, narkotisko vielu lietošana.
- kā plēsts pārmērīgi ātri, strauji, skaļi; ar pārāk lielu piepūli; uzmācīgi.
- II tipa pārnova pārmilzu zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kas eksplodē un ar lielu ātrumu aizsviež lielu daļu savas masas.
- kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts.
- vikuņa Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama vicugna"), dzīvnieks aitas lielumā, izplatīts nelielā skaitā Peru un Bolīvijā.
- lodlampa Pārnēsājama karsēšanas ierīce, kurā siltumu iegūst, dedzinot šķidru degvielu (benzīnu, petroleju, spirtu).
- pūņa pārpurvojusies vai pavasara palos ilgi applūstoša paliene parasti lielu upju ielejās un deltā; pārpurvojusies pļava.
- republikāņu partija partija ASV, kas radās 18. gs., vēršoties pret pārāk lielu prezidenta varu.
- nātrija algināts pārtikas piedeva E401 (algīnskābes nātrija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
- kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
- kalcija algināts pārtikas piedeva E404, biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu absorbciju dzīvnieku organismā.
- karaja sveķi pārtikas piedeva E416, biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, dermatītu, samazina uzturvielu uzsūkšanos, var radīt kuģa kairinājumu.
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20.
- polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts pārtikas piedeva E434, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 40.
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E436, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 65.
- hidroksipropilmetilceluloze Pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas.
- izobutāns Pārtikas piedeva E943b, propelents, naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks.
- sinergisti Pārtikas piedevas, kas pastiprina antioksidantu, stabilizētāju, emulgantu, garšvielu un aromatizētāju darbības efektivitāti.
- putraimi Pārtikas produkts - veselu vai skaldītu lobīto graudu izstrādājumi.
- šķīstošā kafija pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- E420 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, vēdera uzpūšanās, katarakta, caureja, zarnu krampji, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- E943a Pārtikas uzlabotājs - butāns, iespējamā iedarbība - naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks.
- E460 Pārtikas uzlabotājs - celuloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E465 Pārtikas uzlabotājs - etilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt gremošanas problēmas, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, caureju.
- E469 Pārtikas uzlabotājs - fermentatīvi hidrolizēta karboksimetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - izraisa vēzi dzīvniekiem, caureja, zarnu trakta darbības traucējumi.
- E463 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E464 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E943b Pārtikas uzlabotājs - izobutāns, iespējamā iedarbība - naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks.
- E416 Pārtikas uzlabotājs - karaja sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dermatīts, samazina uzturvielu uzsūkšanos, siena drudzis.
- E466 Pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts.
- E425 Pārtikas uzlabotājs - konjacs, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - caureja, vēdergraizes, uzturvielu sagraušana.
- E461 Pārtikas uzlabotājs - metilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E432 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monolaurāts (polisorbāts 20), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
- E434 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts (polisorbāts 40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
- E436 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna tristearāts (polisorbāts 65), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
- E468 Pārtikas uzlabotājs - šķeršūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt caureju, var būt ģenētiski moditficēts.
- nokāpt no adatas pārtraukt narkotisko vielu lietošanu.
- rektificēt Pārtvaicējot sadalīt šķidru vielu maisījumu, izmantojot to viršanas temperatūras atšķirības.
- kravplūsma pārvadājumu procesa raksturlielums: pārvadājumu apjoms, kas laika vienībā tiek pārvests kādā ceļa punktā noteiktā virzienā, tas ir vektoriāls lielums, ko raksturo gan lielums, gan virziens.
- tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem; arī aproksimācija.
- pārstiklot Pārveidot (vielu) tā, ka (tai) izveidojas stiklveida struktūra.
- mērpārveidotājs pārveidotājs, kas pārveido mērāmo neelektrisko lielumu tā elektriskā ekvivalentā.
- pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām); fosilizēties.
- pārragoties Pārveidoties par ragvielu.
- pārsveķoties Pārveidoties par sveķveida vielu.
- pārtvaicēt Pārvērst (cietu vai šķidru vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šīs vielas) frakcijas.
- kondensēt Pārvērst (vielu) no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
- pārragot Pārvērst par ragu, ragvielu.
- izgarot Pārvērsties tvaikos (par vielu); izdalīties (par tvaikiem).
- gaist Pārvērsties tvaikos un ieplūst apkārtējā vidē (par vielu).
- metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai.
- piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
- bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
- spietot Pārvietoties (parasti lidot) ciešā kopumā (piemēram, par vielu daļiņām).
- diskontpolitika Pasākumi, ar kuriem centrālā emisijas banka regulē īstermiņa saistību diskonta procenta lielumu (mainot diskonta procentu, regulē un ietekmē vekseļa kursu, cenu līmeni, naudas apgrozību, ārējo tirdzniecību, uzņēmēju peļņu, brīvo kapitālu ieplūšanu bankā vai valstī).
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
- pamurdzelēt Paspaidīt, paglaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); paņurcīt.
- pamurdzulēt Paspaidīt, paglaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); paņurcīt.
- atbildēt Pastāstīt, atstāstīt (mācību vielu).
- dimegālija Pastāvēšana divos lielumos; attiecas, piem., spermatozoīdiem.
- konstante Pastāvīgs lielums.
- hemokinēze Pastiprināta organisma aktivitāte, kas ierosināta ar ķīmisku vielu.
- pastiprinājuma koeficients pastiprinātāja izejas sprieguma, strāvas vai jaudas attiecība pret atbilstošo ieejas lielumu.
- kakao svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Ephestia elutella").
- lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
- lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
- autooksidācija Pašoksidēšanās - vielu oksidēšanās nelielā temperatūrā bez katalizatora.
- pašsagāde Patērētāju, vietējo organizāciju veikta (piemēram, izejvielu, kurināmā) sagāde.
- organotropisms Patogēnu mikroorganismu vai ķīmisku vielu afinitāte pret noteiktu orgānu.
- radiopatoloģija Patoloģijas nozare, kas pētī radioaktīvu vielu ietekmi uz šūnām un audiem.
- pistunga Patronas galā ieliekama, sitiena iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu pildīta maza metāla cepurīte šaujamā pulvera aizdedzināšanai; pistons (1).
- iztvērums Patvaļīgi izvēlēta ģenerālkopas apakškopa, ko izmanto statistiskam eksperimentam, lai iegūtu pētījamo lielumu pazīmju (parametru) vērtību tabulu.
- gavilēt Paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
- priecājas kā bērns paust sirsnīgu, neviltotu, lielu prieku.
- pigmentanomālija Pavājināts vai pastiprināts krāsvielu (pigmentu) nogulsnējums ādā.
- lielcekule Pavārds vistai ar lielu cekulu, arī pūce vai irbe.
- kalnus gāzt paveikt ļoti lielus darbus.
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (2); izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- sakausējums paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
- apbadīt Pavirši apart (nelielu zemes gabalu).
- sapļepināt Pavirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu).
- sapļokāt Pavirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu).
- padzīt Pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot, nelielu attālumu.
- Razģevalka pazemes tunelis zem dzelzceļa, kas savieno Daugavpils un Ģertrūdes ielu.
- naftas ūdeņi pazemes ūdeņi tieši zem pazemes naftas slāņa, parasti ar lielu mineralizācijas pakāpi.
- hipometabolisms Pazemināta vielu maiņa.
- noslīdēt Pazemināties, parasti pakāpeniski, lēni (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru).
- arkāde Pēc formas un lieluma vienādu, uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda.
- pēckontrasta pēc kontrastvielu ievadīšanas.
- rinda Pēc noteikta principa sakārtots vielu kopums.
- šķira Pēc noteiktām kvalitātes pazīmēm veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
- astragāls Pēdas kauls starp lielu un papēdi.
- sprukt Pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) - piemēram, par vielu.
- papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- penicilīns Pelējumsēņu sugu grupa, kurām raksturīga antibiotisku vielu izstrādāšana.
- makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla.
- vārīties Pelnīt (lielu naudu); gūt peļņu.
- piķi vārīt pelnīt lielu naudu.
- spodogramma Pelnu minerālvielu sastāva diagramma; pelnus iegūst, sadedzinot mikroskopiskus audu griezumus vai šūnas.
- kinofilma Perforēta plāna, elastīga celuloīda vai cita pamatnes materiāla lente, kas klāta ar gaismjutīgu emulsiju un tiek izmantota attēla uzņemšanai.
- frekvence periodiska (cikliska, svārstību) procesa perioda (T) inversais lielums: n=1/T.
- amplitūdas vērtība periodiski mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskā strāva, spriegums, EDS) maksimāli iespējamās vērtības perioda laikā.
- efektīvā vērtība periodiski mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma u. c.) vidēji kvadrātiskā vērtība; pēc sinusoidāla likuma mainīgiem lielumiem efektīvā vērtība ir mazāka par amplitūdas vērtību.
- avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
- laikraksts Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu.
- klīniskā nāve periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
- hemoembolizācija Perkutāna asinsvada aizsprostošana ar kādu vielu, kombinējot ar ķīmijterapeitiskiem līdzekļiem; lieto onkoloģijā.
- portfeļdators Personālais dators ar autonomu barošanu un nelielu svaru, kas konstruktīvi piemērots ērtai pārvietošanai.
- adiktīva uzvedība personas rīcība, kas ir vērsta uz atkarību izraisošo vielu lietošanu.
- peļņas sliekšņa analīze pētīšanas metode, ko izmanto, lai salīdzinātu kā kopējās izmaksas un peļņa mainās atkarībā no pārdošanas ieņēmuma (neto apgrozījuma), un noteiktu, kāds pārdošanas apjoms (neto apgrozījums) vajadzīgs, lai izvairītos no zaudējumiem vai iegūtu vēlamo peļņas lielumu.
- Atusteišena pētnieciska stacija ASV (_Attu Station_), Atu salā, Aelutu salu rietumos, Nīru salās.
- tiazols pieclocekļu heterociklisks sēru un slāpekli saturošs savienojums; bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu.
- Lielie ezersi piecu lielu ezeru sistēma Ziemeļamerikā (angļu val. "Great Lakes"), Sentlorensas baseinā, ASV un Kanādā (Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio), kopējā platība - 246500 kvadrātkilometru.
- ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.
- uzsolīt Piedāvāt vairāk par kādu noteiktu lielumu.
- būt smagi (arī bargi) piemeklētam piedzīvot lielu nelaimi.
- biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma).
- pieloksīties Pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti); pielakties.
- pneimopielogrāfija Pielogrāfija, kad par kontrastvielu nieres bļodiņā ievada skābekli vai gaisu.
- pielaupa Pielups 2.
- laikā Piemērota, atbilstoša lieluma.
- Sudrabkalniņš Piemineklis Rīgas 6. kājnieku pulka karavīriem, kas aizstāvēja Rīgu pret bermontiešu uzbrukumu 1919. g., atrodas Rīgā, Kurzemes rajonā, starp Slokas ielu un Kurzemes prospektu.
- piena titrējamais skābums pienā esošo hidrogēnfosfātu, citronskābes, citrātu, olbaltumvielu un oglekļa dioksīda radītais skābums; mēra Ternera grādos (svaigam pienam ir 16–18 °T).
- piesūcināt Piepildīt (kā) spraugas, poras u. tml. (par vielu).
- pielādēt Piepildīt ar pulveri (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
- salādēt Piepildīt ar pulveri vēlamajā daudzumā (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu vēlamajā daudzumā (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
- uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām, izciļņiem (piemēram, par vielu, masu).
- Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
- noprasīt Pieprasīt (parasti lielu vai par daudz lielu samaksu, atalgojumu u. tml.).
- radioaktīvie nosēdumi piesārņojuma veids, kas rodas kodolsprādzienos, kā arī kodoltehnikas avāriju gadījumos; radioaktīvo vielu daļiņas, kas putekļu veidā nosēžas uz augsnes, augiem, ūdenstilpēs.
- fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.
- bromizācija Piesātināšana ar bromīdiem vai bromu; lielu broma devu parakstīšana.
- butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela.
- naftēni Piesātināti alicikliskie savienojumi, motoreļļu un degvielu sastāvdaļa; 19. gs. beigās atklāti naftā.
- pakruit Piesavināties (nelielu daudzumu).
- attrāpīt Pieskaroties, pieķeroties atrast, sasniegt (vajadzīgo vielu).
- koksnes difūzijas piesūcināšana piesūcināšana, kas pamatojas uz vielu iesūkšanos mitrā koksnē, tāpēc ka pastāv koncentrācijas starpība uz koksnes virsmas un tās iekšpusē.
- nokrāsot Piesūcinot, arī sajaucot ar noteiktu krāsu, krāsvielu, panākt, ka (kas) iegūst šādu krāsu.
- koskāties Piesūcinoties ar kādu vielu (piemēram, dubļiem), kļūt netīram, cietam.
- uzpumpēt Piesūknēt (ar gāzveida vielu).
- asignēt Piešķirt (parasti lielu naudas summu kādam mērķim).
- piebavīt Pievienot (vielu).
- pierēķināt Pievienot aprēķinam, skaitam, daudzumam (kādu skaitlisku lielumu); pieskaitīt (1).
- sadot Pievienot, ievadīt (ko, parasti vielu) lielākā daudzumā; pievienot, ievadīt (kā, parasti vielas, lielāku daudzumu).
- lipeklis Piezīmju papīrs, kura vienas puses neliela daļa klāta ar lipīgu vielu.
- alkīdemalja Pigmentu un pildvielu suspensija alkīdlakā.
- alkīdkrāsa Pigmentu un pildvielu suspensija alkīdlakā.
- nitroemaljas Pigmentu un pildvielu suspensijas nitrolakās; lieto dažādu materiālu ātri žūstošiem pārklājumiem.
- eļļas ietilpība pigmentu un pildvielu tehnisks raksturlielums, kas ļauj aptuveni novērtēt to saslapēšanai nepieciešamo eļļas daudzumu.
- hromoģenēze Pigmentu vai krāsvielu rašanās, piem., baktēriju vielmaiņā.
- lādēt Pildīt ar pulveri (patronas čaulu), pildīt ar sprāgstvielu (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
- ar pilnām burām pilnā sparā; ļoti strauji, ar lielu apņēmību.
- livers Pilnesis - ierīce nelielu šķidruma daudzumu pārnešanai, noņemot paraugus vīnam, eļļām u. tml.
- piegulēt Pilnīgi atbilst (ķermenim, tā daļām) pēc lieluma un formas (par apģērbu, apaviem); samērā cieši apņemt (ķermeni) - par apģērbu.
- veltņošana Pilnīgi nožuvušas krāsotas virsmas apstrādāšana ar dažādu rakstu veltnīšiem, lai uzlabotu izskatu un nosegtu nelielus apmetuma defektus.
- pilēties Pilot atdalīties (par šķidrumu); atbrīvoties no šķidruma, tam pilot (par priekšmetu, vielu).
- pfalca Pils Karolingu impērijā (751.-987. g.); dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss ar svētvietu kapelu; tā uzdevums bija dot patvērumu un pārtiku valdniekam un viņa galmam.
- Bemao Pilsēta ("Baie-Mahault") Francijas aizjūras reģionā "Gvadelupa", 30200 iedzīvotāju (2010. g.).
- mazpilsēta Pilsēta ar nelielu iedzīvotāju skaitu (~5000-20000).
- Sabara Pilsēta Brazīlijā, Belu Orizonti ziemeļaustrumu piepilsēta, \~10000 iedzīvotāju.
- Tūra pilsēta Francijā (_Tours_), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 134800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bluā Pilsēta Francijā ("Blois"), Centra-Valdeluāra reģionā, Luāras un Šēras departamenta administratīvais centrs, Luāras labajā krastā, 46500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šatorū Pilsēta Francijā ("Châteauroux"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras departamentā, 46100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Flerīlezorbe Pilsēta Francijā ("Fleury-les-Aubrais"), Centra-Valdeluāras reģiona Luarē departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Žuēletūra Pilsēta Francijā ("Joue-les-Tours"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Melēna Pilsēta Francijā ("Melun"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 39600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vjerzona Pilsēta Francijā ("Vierzon"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamentā, 26900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Portluī Pilsēta Francijas aizjūras reģionā Gvadelupā ("Port-Louis"), Grantēra salas ziemeļrietumu piekrastē, 5500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Burža Pilsēta Francijas centrālajā daļā ("Bourges"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamenta administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ptibūra Pilsēta Gvadelupā ("Petit-Bourg"), Francijas aizjūras reģionā, 23200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentroza Pilsēta Gvadelupā ("Saint-Rose"), Francijas aizjūras departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentana Pilsēta Gvadelupā ("Sainte-Anne"), Francijas aizjūras departamentā, Mazajās Antiļu salās, 24200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mula Pilsēta Gvadelupas salā ("Le Mule"), Francijas aizjūras teritorijā, Atlantijas okeāna piekrastē, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lezabima Pilsēta Gvadelupas salā ("Les Abymes"), Francijas aizjūras teritorijā, 58500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ležosjēra Pilsēta Gvadelupas salā, 20700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Bastēra Pilsēta Gvadelupas salā, Karību jūras piekrastē, Gvadelupas reģiona administratīvais centrs, 14100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Adīmī pilsēta Irānā (_Adīmī_), Sīstānas un Beludžistānas ostāna ziemeļaustrumos.
- Zāhedāna Pilsēta Irānā ("Zahidan"), Sīstānas un Beludžistānas ostāna administratīvais centrs, 567400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Saldus Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
- Telukintana Pilsēta Malaizijā ("Teluk Intan"), Malakas pussalas rietumos, Perakas štatā, 232800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heikeluma Pilsēta Nīderlandē ("Heukelum"), Gelderlandes provincē, 1970 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aghora pilsēta Pakistānā (_Aghor_), Beludžistānas dienvidos, netālu no Arābijas jūras piekrastes.
- Avārāna pilsēta Pakistānā (_Awārān_), Beludžistānas provincē.
- Džheluma Pilsēta Pakistānā ("Jhelum"), Pendžabas provincē, 147400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kveta Pilsēta Pakistānas rietumos ("Kweta"), Beludžistānas provinces administratīvais centrs, transporta mezgls pie Bolana kalnu pārejas, 615000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Koviļana Pilsēta Portugālē ("Covilhā"), Kaštelu Branku apgabalā, Eštrelas kalnu dienvidos, 51800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Keluša Pilsēta Portugālē ("Queluz"), Lisabonas apgabalā, 78300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valensa Pilsēta Portugālē ("Valença"), Viana du Kaštelu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fundauna Pilsēta Portugālē, Kaštelu Branku apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bovalona Pilsēta Seišelu Republikā, 3610 iedzīvotāju (1997. g.).
- Puentapitra Pilsēta un osta Gvadelupā ("Pointe-a-Pitre"), Francijas aizjūras reģiona Gvadelupas administratīvais centrs, 26100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hāzelinne pilsēta Vācijā (_Haseluenne_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Legozjēra Pilsēta Vidusamerikā ("Le Gosier"), Francijas aizjūras reģionā Gvadelupā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.).
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metropolitēns.
- Bulvāru loks pilsētbūvniecības ansamblis Rīgas centrā, atrodas bijušā Rīgas cietokšņa un citadeles glasisa teritorijā (starp Aspazijas, Basteja un Kronvalda bulvāri, Elizabetes ielu un Centrālo dzelzceļa staciju), izveidots 19. gs. 2. pusē - 20. gs. sākumā pēc Rīgas veco nocietinājumu vaļņu nojaukšanas.
- Orma kalns pilskalns Aizputes pagastā, Tebras kreisajā krastā, savrups paugurs ar izlīdzinātu, 30 x 50 m lielu plakumu, tā austrumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, dienvidaustrumu pakājē ir varbūtēja apmetnes vieta.
- Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms.
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši.
- Dižgabala kalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungā, starp Dzirnavu ezeru un Pils ielu, tas ir savrups, 8-10 m augsts, ovāls paugurs, plakums - 22 x 54 m, \~4 m zem plakuma līmeņa visapkārt pilskalnam ir \~8 m plata terase.
- Vīnakalns pilskalns Rundāles pagastā, ir reljefa veidojums Lielupes senlejas nogāzes malā, ko norobežo gravas ar stāvām nogāzēm, plakums ovāls \~25 x 17 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
- Liedes kalni pilskalns, apmetne un kulta vieta Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, nelielu pauguru virkne (garums — \~20 km, augstums — 115-160 m vjl., relatīvais augstums — 4-11 m) gar Liedes labo, vietām arī kreiso krastu, starp tiem pilskalns (~10-12 m augsts) un kulta vieta (Māras kalns), kā arī apmetnes vieta starp Māras kalnu un Liedes upi, kas bijusi apdzīvota līdz \~10 gs.
- garknābja gaura pīļu dzimtas gauru ģints suga ("Mergus serrator"), putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
- švukšķis pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ("Anas penelope") ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem; baltvēdera pīle; baltvēderis.
- hotūnija Piparu rindas ģints ("Houttuynia"), daudzgadīgi dekoratīvi, zemi augi, kas var ātri pārklāt lielu platību zem gaismu caurlaidīgu koku vainagiem.
- ķapsis Pīpe ar lielu galviņu.
- čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar jēra gaļas un garšvielu pildījumu.
- vairumtirdzniecība Pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu.
- pārkesīns Pirmais sintētiskais plastikāts, kas tika iegūts no nitrocelulozes pievienojot kamparu kā mīkstinātāju.
- Bora rādiuss pirmās, kodolam tuvākās ūdeņraža atoma orbītas rādiuss Bora atoma modelī; atomfizikā to bieži izmanto par garuma mērvienību; tā lielums ir apmēram 0,53·10^-10^ m.
- atpakaļuzsūkšanās Pirmurīnā esošo organismam vajadzīgo vielu uzsūkšanās asinīs no nieru kanāliņiem.
- pirogenizācija Pirolīze - organisko vielu pārstrāde, tās karsējot augstā temperatūrā bez gaisa pieplūduma; šai procesā komplicēti savienojumi saskaldās vienkāršākos.
- taisns leņķis plakans leņķis, kura lielums ir 1,571 radiāns (90 grādi).
- pilns leņķis plakans leņķis, kura lielums ir 6,283 radiāni (360 grādi).
- prespats Plakansieta vai apaļsieta celulozes atūdeņošanas iekārta, pēc kuras celuloze ar apm. 38% koncentrāciju tiek satīta tīteņos.
- plāsteris Plāksteris - zāļu pagatavojums ārējai lietošanai, kuru pamata vielas sastāv no tauku skābju svina sālīm, sveķiem, gumijas sveķiem, terpentīna, vaskiem, taukiem un eļļām vai šo vielu maisījumiem.
- rāva Plāna krāsaina (kādu vielu) kārta, kas klāj ūdens virsmu (parasti ūdenstilpē).
- celofāns Plāna, caurspīdīga, lokana celulozes plēve.
- baltā planārija planāriju suga ("Dendrocoelum lacteum").
- krepēts medicīnas papīrs plāns krepēts papīrs ar lielu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto vairākās kārtās par pārsiešanas un saiņošanas materiālu medicīnā.
- alignīns Plāns papīrs ar rievotu virsmu un lielu mitruma uzsūkšanas spēju.
- plasti Plastīdi - dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
- plastilīns Plastiska masa, kas sastāv no māla un citu vielu (piemēram, vaska) piejaukuma un ko lieto veidošanā.
- voloknīts Plastmasa, kam par pildvielu izmanto šķiedras.
- celons Plastmasa, ko sauc arī par ugunsdrošo celuloīdu; tā ir plastificēta acetilceluloze, ko lieto, gatavojot dažādus iedzīves priekšmetus, automobiļu un lidmašīnu stiklus, kinolentes, speciālas lakas (celonlakas) u. c.
- substantīvās krāsvielas plaša mākslīgu organisku krāsvielu grupa, kuras krāso augu šķiedras bez kodinātājiem neitrālā vai vāji sārmainā krāsas šķīdumā.
- Klusā okeāna ziemeļaustrumu lielieplaka plašākais okeāna gultnes pazeminājums starp Aelutu dziļvagu ziemeļos, Ziemeļrietumu grēdu, Havaju un Lainas grēdu rietumos, dziļums - līdz 7168 m.
- azokrāsvielas Plaši lietotu, spilgtu organisku krāsvielu grupa, kuru sastāvā ietilpst azogrupa (-N=N-).
- firma "America Online" plaši pazīstama tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija ar lielu abonentu skaitu (angļu "America Online, Inc.").
- pilnbārda Plata, gara, kupla bārda un ūsas, kas sedz lielu sejas dalu.
- plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi.
- Velive Plato Nīderlandes vidienē ("Veluwe"), augstums - līdz 107 m, jauktie meži, virsāji, purvi, izveidoti 2 nacionālie parki.
- makroglobulīns Plazmas globulīns ar lielu molekulmasu, piem., alfa2 makroglobulīns jeb IgM; atrodams asinīs Valdenstrema ("Waldenstrom") sindroma gadījumā.
- cauna Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Martes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti.
- ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Lutra lutra", senāk "Lutra vulgaris"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu.
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Alopex lagopus"), vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) apmatojumu.
- lapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Vulpes vulpes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
- snēgties Plesties; aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
- pliksis Plicis - karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas; pliksnis.
- kvadrātplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem, novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad tās veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri.
- kvadratūrplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem; novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad plūdmaiņas veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri.
- podzolēšanās Podzola veidošanās - augsnes cilmiežu minerālu un organisko vielu noārdīšanās augsnes virsējos horizontos, ieskalošanās un nogulsnēšanās dziļāk.
- indikatorplēve Polietilēna sloksne, kas pārklāta ar vielu, kas reaģē ar indīgām VX veida kaujasvielām to nosēšanās brīdī.
- polimēranaloģisks Polimēranaloģiskās reakcijas - makromolekuklu un mazmolekulāru vielu ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā makromolekulu pamatvirknes forma un lielums nemainās.
- peptoni Polipeptīdu maisījums, kas rodas olbaltumvielu sākotnējās sašķelšanās procesā.
- heksozāns Polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas heksoze; tāda ir celuloze, ciete, glikogēns.
- marginālisms Politiskās ekonomikas metodoloģisks princips, kas balstās uz galējo lielumu (galējais derīgums, galējais ražīgums) izmantošanu ekonomisko likumu un kategoriju izpētē.
- bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī.
- kazveiks Polsterēts sieviešu mētelis ar nelielu stāvošu apkakli.
- limitisms Populārfilozofiska mācība, kas tika izplatīta 20. gs. 1. ceturksnī, un oponēja kantiskam ideālismam, mācīja, ka realitāte ir izzināma, cilvēku atziņu definēja kā mainīgu lielumu, kas nemitīgi tuvojas esamībai kā savai robežai.
- piezīmjdators Portatīvs personālais dators ar autonomu barošanas avotu, nelielu tastatūru un displeju.
- ceļu būves portlandcements portlandcements, kura galvenā sastāvdaļa ir trikalcija silikāts ar granulēto domnu sārņu piedevām; salizturīgs, ar mazu sarukumu un lielu spiedes stiprību.
- baltais portlandcements portlandcements, kura izejvielas nesatur vairāk par 0,3–0,45% krāsvielu.
- quarto Portugāles, Spānijas, Gibraltāra, Marokas, Bombejas, Meksikas u. c. dažāda laika un lieluma monēta.
- pantopodi Posmkāju dzīvnieku grupa, diska vai veltņa veida ķermeni 4 posmiem un (normāli) 7 pariem locekļu, pie kam pirmais pāris ir ar maiglēm, otrs darbojas kā tausti, jūras dzīvnieki, vairākas dzimtas, lielums no dažiem mm līdz 8 cm garumā ar 30 cm garām kājām.
- laiks Posms eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem; viens no galvenajiem fizikas jēdzieniem (lielumiem), ar kuru apraksta notikumu (procesu) ilgstību un secību.
- traģika Postošu notikumu, apstākļu, arī lielu nelaimju kopums, to ietekme; arī traģēdija (2).
- potenciālis Potenciāls (2), fizikāls lielums, kas raksturo lauku noteiktā telpas punktā.
- ķīpa Preču (parasti tekstilrūpniecības izejvielu) iesaiņošanas mērs - aptuveni no 60 līdz 400 kilogramu.
- prekancerozais abrazīvais heilīts prekanceroza lūpas erozija; parasti novēro vīriešiem; apakšlūpas vidusdaļā rodas erozija bez infiltrāta; vēlāk bieži no tās attīstās spinocelulāra epitelioma.
- fermentu preparāts preparāts, kas satur bioloģiski aktīvas vielas – fermentus (enzīmus); iedarbība izpaužas barības vielu pilnvērtīgākā izmantošanā, īpaši dzīvniekiem, kam ir vienkameras kuņģis, un jaundzīvniekiem.
- ekstrūzijas prese prese, kurā izgatavo kokskaidu plātnes, ar saistvielu pārklāto šķeldu izspiežot starp divām apsildāmām plātnēm.
- lejupregulācija Pretestības vai tolerances attīstība, ko izraisa atkārtota farmakoloģiski vai fizioloģiski aktīvas vielas ievadīšana; bieži raksturīga sākotnēji samazināta receptoru afinitāte pret noteikto vielu ar sekojošu receptoru skaita samazināšanos.
- kontrtransports Pretpārnese, vienlaicīga divu vielu pārnese caur šūnas membrānu pretējos virzienos, kuru nodrošina vienots pārneses mehānisms.
- immūnvielas Pretvielas, aizsargvielas, kas spēj neitralizēt mikroorganismu vai svešu vielu kaitīgo iedarbību.
- stabiņu diagramma prezentācijas grafika veids, kurā datu lielumus attēlo kā četrstūrveida stabiņus.
- sektoru diagramma prezentācijas grafikas veids, ko bieži izmanto statistikā un kas attēlo kāda lieluma sadalījumu procentos kā šiem procentiem proporcionāli sadalītus apļu sektorus.
- piko- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai, 0,000000000001 = 10^-12^, apzīmējums - p.
- d- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 0,1 jeb deci-.
- atto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g = 0,000000000000000001 g.
- ato- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g.
- zepto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē), piem., 1 zg (zeptograms) = 10^-21^ g.
- jokto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē).
- mega- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - miljonu (1000000) reižu lielāks par pamatvienību.
- peta- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai, kas nozīmē - desmit piecpadsmitajā pakāpē.
- tera- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - desmit divpadsmitajā pakāpē, 10^12^, apzīmējums - T; piem., 1 TN (teraņūtons) = 1000000000000 N.
- eksa- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - kvintiljons jeb miljards miljardu, t. i. 10 astoņpadsmitajā pakāpē, apzīmējums - E, piem., 1 Em (eksametrs) = 10^18^ m = 1000000000000000000 m jeb desmit astoņpadsmitajā pakāpē metru.
- giga- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību nosaukumu veidošanai - miljardu reižu (10^9^) lielāks.
- mega- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^20^ (1048576).
- tera- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^40^ (1099511627776).
- giga- Priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar divi trīsdesmitajā pakāpē (2^30^ = 1073741824).
- atlējums Priekšmetu atdarināšana ar plūstošu un ātri sacietējošu vielu palīdzību.
- dismegalopsija Priekšmetu lieluma un formas uztveres traucējums.
- ideālā gāze priekšstats par vielu, kurā pieņem, ka vielas daļiņas ir masas punkti, starp kuriem nav mijiedarbībasun kuru sadursmes ir absolūti elastīgas.
- niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Caricoso-phragmitosa").
- sortita Primadonnas uzejas ārija operā, kurai sevišķi senāk veltīja lielu uzmanību.
- sulfiditāte Procentos izteikta nātrija sulfīda ekvivalenta attiecība pret nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda summu, vārot šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes sulfātcelulozes iegūšanai.
- pildvielu noturība procentos izteikta papīrā esošo pildvielu attiecība pret pildvielu daudzumu, kas ievadīts papīrmasā.
- procentpunkts procentos izteiktu lielumu starpība.
- elektrotermiskie procesi procesi, kuros augstas temperatūras radīšanai izmanto elektrisko strāvu, piemēram, fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi.
- absorbcija Process --> absorbēt; vielu uzsūkšana no šķidruma vai gāzu maisījuma absorbenta (cietvielas vai šķidruma) tilpumā; absorbēšana.
- martingals Process (gadījumlielumu virkne), kurā katra nākamā elementa nosacītā vidējā vērtība sakrīt ar iepriekšējā elementa vērtību.
- aizbildnības tiesas prāva process Zviedrijā pret Kārļa XI aizbildnības vadību, kuras locekļi 1680. g. tika apsūdzēti izšķērdībā, un viņiem piesprieda samaksāt lielu kompensāciju.
- mehānisks process process, kas ietver izejvielu un iegūtās produkcijas transportēšanu un mehānisko apstrādi.
- caursite Process, kas norisinās p-n pārejā, tai pieliekot pietiekami lielu sprostspriegumu, kura rezultātā strauji pieaug sproststrāva.
- fizikālā adsorbcija process, kurā adsorbēto vielu (adsorbātu) uz virsmas saista starpmolekulārie spēki.
- augu barošanās process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās barības vielas un sintezē attiecīgajai augu sugai raksturīgos organiskos savienojumus; šis process kopā ar vielu noārdīšanos ir augu vielmaiņa; augos atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir augsnē.
- intramolekulāra elpošana process, kurā augi un daži parazītiski tārpi izdala ogļskābi bez brīva skābekļa klātbūtnes organisko vielu saskaldīšanas rezultātā.
- formatēšana Process, kura izpildes gaitā dokumentam piešķir noteiktu ārējo veidolu: malu un atkāpju lielumu, burtstilu un citus ārējā izskata elementus.
- reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
- akrēcija Process, kurā zvaigzne vai cits debess ķermenis uzkrāj vielu no apkārtējās vides.
- tauku pelde produkta vārīšana lielā taukvielu daudzumā.
- alkaliceluloze produkts, kas rodas, apstrādājot celulozi ar sārmu šķīdumiem.
- kondensāts Produkts, ko iegūst, pārvēršot vielu no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
- profila vidējā aritmētiskā novirze profila noviržu no viduslīnijas absolūto lielumu vidējā aritmētiskā vērtība bāzes garuma robežās.
- parsētājs Programma, kas lielus datu blokus sadala mazākās, vieglāk interpretējamās daļās, spēj analizēt sintaktisko struktūru, noteikt vārdšķiru; to izmanto mašīntulkošanā un citās tekstu elektroniskās apstrādes operācijās.
- nesaistes lasītājs programma, kas no intereškopām, FTP serveriem vai citiem interneta resursiem veic informācijas lejupielādi un saglabā to uz cietā diska, lai to varētu lasīt nesaistes režīmā, nesaņemot lielu rēķinu par telefona izmantošanu.
- programmas segments programmas daļa, ko kā vienotu veselumu ielādē un apstrādā datora pamatatmiņā.
- programmu ģenerators programmatūra, kas ļauj lietotājam uzrakstīt sarežģītas programmas, izmantojot nelielu skaitu relatīvi vienkāršu instrukciju.
- fontu ģenerators programmatūra, kas pārveido rakstzīmju kontūrfontus noteikta stila un lieluma bitkartētajos fontos, kādi nepieciešami konkrētā dokumenta drukāšanai.
- lappuses iestatīšana programmatūras papildiespējas, kas ļauj izveidot lappusi tādu, kād tā izskatīsies izdrukā, piemēram, noteikt tās lielumu, malu platumu, papīra izmēru.
- mainīgais programmēšanā - rakstzīme vai rakstzīmju secība, ko izmanto, lai apzīmētu kādu saglabājamu lielumu, kam ir savs vārds un vērtība un ko var mainīt programmas izpildes gaitā.
- deklaratīvā valoda programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā ir uzdotas attieksmes starp objektiem un lielumiem, bet nav noteikta darbību izpildes kārtība, piemēram, aprakstot datus un to savstarpējās attieksmes datu bāzēs.
- vertikālā integrācija progresīvs ražošanas organizācijas veids, pēc kura atsevišķu nelielu uzņēmumu darbību nosaka galvenā firma.
- tiešā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
- proporcionalitātes koeficients proporcionālo lielumu nemainīgā attiecība.
- miliārija Prosas grauda lieluma pūslīši uz ādas; rodas pastiprinātas svīšanas rezultātā febrilu slimību gadījumos.
- transportmolekula Proteīns, kas pārnes dažādas molekulas no ārpusšūnas (ekstracelulārās) daļas iekšā šūnā (intracelulārajā daļā jeb citozolā) un transportē no vienas citozola daļas citā.
- amiloidoze Proteīnu vielu maiņas traucējums, kas izpaužas kā amiloīda nogulsnēšanās dažādos orgānos vai, retāk, kādā atsevišķā orgānā, piem., nierē.
- piperonāls Protokatechualdehida metilēnēteris, var sintezēt no safrola vai pagatavot no piparu alkoloīda, kosmētikā izmanto kā piedevu, aromātvielu, ziepēs, lūpu krāsās, smaržās, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var radīt izsitumus uz ādas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- bezvadu lietojuma protokols protokols bezvadu iekārtu piekļuves nodrošināšanai e-pastam, balss pastam, faksu saņemšanai, bankas transakciju veicināšanai un nelielu tīmekļa lappušu aplūkošanai bezvada termināļa displejā, šis protokols izmanto valodas _HTML_ versiju - valodu _WML_.
- plastosoma Protoplazmas granula vai pavediens, kas saista krāsvielu.
- krezomānija Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš ir lielu bagātību īpašnieks.
- vielu problēmlietošana psihoaktīvu vielu (piemēram, alkohola, narkotiku, medikamentu) pārmērīga lietošana, ignorējot informāciju par negatīvajām biopsihosociālajām sekām.
- konstantums Psiholoģijā - uztveres objektu īpašību (lieluma, formas, krāsas utt.) relatīvā pastāvība, mainoties uztveres nosacījumiem (attālumam, rakursam, apgaismojumam utt.).
- ontopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pēta cilvēku veselumā, strādā ar to dabas potenciālu, kas cilvēkam ir ielikts šūpulī.
- geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens, kas psihisko parādību pētīšanā prasa ievērot veseluma principu; psihiskos procesus tas aplūko nevis kā elementu asociācijas, bet gan kā veselas struktūras (geštaltus), kas nav vienkārša elementu summa.
- apodziņš Pūču dzimtas suga ("Glaucidium passerinum"), mazs pūčveidīgo kārtas putns, strazda lielumā, Latvijā 1000-2000 īpatņu, aizsargājams; Eirāzijas apodziņš; zvirbuļpūcīte.
- ūpis Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā.
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
- prāca Pūles; darbs, kas prasa lielu piepūli.
- pracavāt Pūlēties; veikt darbu, kas prasa lielu piepūli; daudz strādāt.
- mirīda Pulsējoša maiņzvaigzne, kam piemīt gandrīz regulāras spožuma maiņas ar lielu amplitūdu un garu periodu.
- pigments pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu.
- singularitāte punkts, kurā parastie aprēķini nav iespējami, jo daži fizikālie lielumi kļūst bezgalīgi; atsevišķība.
- zvaigznes spožums punktveida debess objekta (visbiežāk zvaigznes) starojuma intensitātes mērs, ko mēra zvaigžņlielumos.
- adenīns Purīnbāze, heterociklisks savienojums C~5~H~5~N~5~; ir daudzu bioloģiski aktīvu vielu un struktūru sastāvā.
- pūrinieks pūrvietas lieluma lauksaimniecības zemes nomnieks.
- tabloīds Pusformāta laikraksts, kas sniedz populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
- pusluksuss Pusluksusa numurs - paaugstinātas kategorijas viesnīcas numurs ar vienu lielu istabu, kur ar aizslietni vai bīdāmo sienu ir atdalīta guļamzona.
- koboldmaki Puspērtiķu dzimta, pērtiķu pirmformai tuvi dzīvnieki ar lielu, apaļu galvu, visai lielām acīm, garu asti, Malaju salu mežos.
- Bahamu jūra pusslēgtā jūra ("Bahama Basin") Atlantijas okeānā Vestindijas salās, starp Bahamu salu virkni, Floridas pussalu, Kubu un Haiti, lielākais dziļums — 4367 m, ziemeļrietumu daļā lielu platību aizņem Lielais Bahamu sēklis (dziļums — līdz 150 m).
- malakometrija Pusšķidru vielu mīkstuma pakāpes mērīšana.
- fotovadāmība Pusvadītāja vai dielektriķa elektrovadāmības palielināšanās, ja tos apstaro ar elektromagnētisko starojumu (fotonu plūsmu); tās lielums atkarīgs no materiāla optiskās absorbcijas spektra un tā var būt kā elektronu, tā caurumu elektrovadāmība.
- iepūst Pūšot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, elpu, kādu vielu).
- degunragputni Putni ar lielu knābi, augšknābja pamats ar lielu ragveida izaugumu, 45 sugas, dzīvo Āfrikas, Dienvidāzijas un Jaungvinejas tropiskajos mežos.
- pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
- vistveidīgie Putnu kārta ("Galliformes"), pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi); šīs kārtas putni.
- dzeņveidīgie putnu kārta ("Piciformes"), kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš); šīs kārtas putni.
- tinamveidīgie Putnu kārta ("Thinamiformes"), vidēji lieli (0,2-1,5 kg) putni, atgādina irbes, dzīvo un ligzdo uz zemes, lido maz (veic tikai nelielus pārlidojumus), sastopami mežos, krūmājos, stepēs Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis); šīs kārtas putni.
- zaļvārnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēja lieluma putni, parasti ar košu apspalvojumu (piemēram, zaļvārna, zivju dzenītis); šīs kārtas putni.
- smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa.
- tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas.
- pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas.
- pūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta, nelieli līdz samērā lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 0,05-3,2 kg) ar lielu, apaļu galvu, labi redz tumsā, medī naktī, 27-28 ģintis, 134-135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
- marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu.
- lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
- fazāns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Phasianidae"), dažāda lieluma sauszemes putni, sastopami gandrīz visā pasaulē, 5 apakšdzimtas (63 ģintis, 213 sugu); Latvijā konstatētas 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 6 sugas.
- fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas.
- zivjdzenīšputni Putnu klases zaļvārnveidīgo (krāšņvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-50 cm, masa - 10-500 g) ar samērā lielu galvu un garu knābi, 14 ģinšu, \~90 sugu, Latvijā - 1 suga.
- olas dzeltenums putnu olas sastāvdaļa - augstvērtīgu barības vielu produkts, kas nepieciešams putna embrija attīstībai.
- takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi).
- balta putra putra ar lielu piena piedevu, arī putra, kas vārīta pienā.
- sapļockāt Pvirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu).
- radioaktīvo vielu inkorporācija radioaktīvo vielu iekļūšana dzīvnieku vai augu organismā un to fiksācija orgānos un audos.
- blākšēt Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- blākšķēt Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- zlaukšķēt Radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim; zlaukšēt.
- zlaukšēt Radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
- zlaukstēt Radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
- blakšēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- strikšēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- paukšēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim.
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim.
- dumpēties Radīt lielu troksni, nemieru.
- plosīt Radīt lielus viļņus (ūdenstilpē) - par vēju, vētru.
- knabināties Radīt nelielu troksni, piemēram, klaudzinot ar ko smailu pa cietu virsmu.
- pārlādēt Radīt pārāk lielu elektrisko lādiņu (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.); uzlādēt ar elektrisko lādiņu (kādu iekārtu, ierīci u. tml.) vēlreiz, no jauna.
- tvaikot Radīt tvaiku (piemēram, par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- perioda rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības lielumu noteiktā laika periodā, piemēram, mēnesī, ceturksnī utt.
- dinamikas rindas vidējais līmenis rādītājs, kas izsaka raksturīgo parādības lielumu rindā ietvertajā laika periodā.
- piena sasalšanas temperatūra rādītājs, pēc kura nosaka piena dabiskumu – sasalšanas temperatūra ir atkarīga no pienā izšķīdušo vielu koncentrācijas; parastā piena sasalšanas temperatūra ir 0,51 °C.
- aizraut Radot lielu interesi, saistīt; ieinteresēt.
- monīts Raga vielai līdzīga plastiska elektrības izolācijas masa, ko pagatavo no celulozes.
- parkezīns Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.
- parkezīts Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.; parkezīns.
- acainais raibenis Raibeņu dzimtas suga (“Inachis io”), sarkanbrūns dienas tauriņš ar lielu acsveida plankumu uz katra spārna.
- papīrturis Rakstāmgalda piederums nelielu papīru novietošanai.
- tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu.
- raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā).
- raksturlielums Raksturīgs (kā), parasti fizikālais, lielums.
- izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs).
- kadri metros raksturlielums, kas atšķiras dažāda formāta filmām; 16 mm filmai tas ir 131, bet 35 mm filmai – 52; kadri/m.
- šķīdības līkne raksturlielums, kas rāda, kā atkarībā no temperatūras mainās vienas vielas šķīdība otrā; gāzu šķīdība ir atkarīga no spiediena un temperatūras, šķidru un cietu vielu šķīdība – praktiski tikai no temperatūras.
- ciparzīme Rakstzīme, kas apzīmē nenegatīvu veselu skaitli.
- galvenais raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kas dod nesējraķetei vai kosmiskajam lidaparātam lielāko daļu ātruma pieauguma; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju.
- starta raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kurš līdztekus ar galveno raķešdzinēju nodrošina kosmiskā lidaparāta startu no Zemes; parasti izmanto cietās degvielas ķīmisko raķešdzinēju.
- sublimācijas raķešdzinējs raķešdzinējs, kas izmanto gāzveida darbvielu, kas rodas, sublimējoties cietai vielai.
- gāzes raķešdzinējs raķešdzinējs, kura darbviela ir saspiesta gāze; tā kā šie dzinēji dod nelielu vilci, tos visbiežāk izmanto kosmisko lidaparātu orientācijas un stabilizācijas sistēmā un individuālajās reaktīvajās lidiekārtās.
- bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga.
- čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā.
- ņemt drošu prātu (retāk dūšu) rast lielu drosmi, pārvarot bailes, biklumu
- izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
- oregano Raudenes - panātru dzimtas ģints, kurā ietilpst arī Latvijā sastopamā parastā raudene, ko izmanto tautas ārstniecībā un kā garšvielu.
- panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi; raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
- aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.).
- horizontālā integrācija ražošanas veids - nelielu uzņēmumu, kooperēšanās un specializēšanās, izmantojot modernu tehnoloģiju.
- stāties Reaģēt (ar vielu) - par vielām.
- izreaģēt Reaģēt un pabeigt reaģēt (par vielu).
- apgriezeniskas reakcijas reakcijas, kurās reakcijas produkts vienlaikus rodas un pārvēršas par izejvielu.
- reālalga Reālā darba alga, kas ir atkarīga no preču un pakalpojumu cenu līmeņa, kā arī no nodokļiem un algas lieluma.
- viena bērna politika reāla valsts stratēģija un rīcība pārapdzīvotības pārvarēšanai, kontrolējot dzimstību un ierobežojot ģimenes lielumu ar vienu bērnu.
- anizeikonija Redzes defekts, kas izpaužas kā attēlu lieluma starpība abās acīs.
- hemotalāmektomija Redzes uzkalna daļas iznīcināšana ar ķīmisku vielu.
- izpilddaļa Regulācijas mehānisma daļa, kas maina kairinātāja lielumu.
- noregulēt Regulējot (iekārtu, ierīci u. tml.), panākt, ka (kādam fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
- superreģenerators Reģeneratīvs radiouztvērējs, t. i., uztvērējs, kurā uztveramiem signāliem pievieno signālus, ko uztvērējs pastiprina, iegūstot tos ar atgriezenisko saiti, kuras lielums periodiski mainās.
- valstpētniecība Reģionpētniecība, kas kompleksi pētī kontinentu, lielu reģionu, valstu ģeogrāfiju dabas, sabiedrības un saimniecību kopsakarībā un mijdarbībā, iezīmē tipoloģisko, ekonomisko, ekoloģisko, sociālo virzību.
- Luāra reģions Francijas rietumu daļā (_Pays de la Loire_), robežojas ar Bretaņas, Normandijas, Centra Valdeluāra un Jaunaktivānijas reģionu, rietumos apskalo Biskajas līcis.
- matemātiskā analīze rēķinu paņēmienu izstrādāšana, kuri palīdz risināt dažādus jautājumus par lielumiem.
- nepers relatīva lieluma logaritmiska ārpussistēmas mērvienība
- bels Relatīva logaritmiskā vienība, kas skaitliski vienāda ar divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu decimāllogaritmu; divu enerģiju vai jaudu līmeņa starpība ir 1 bels (B), ja to attiecības decimāllogaritms ir 1, t. i. attiecīgie lielumi atšķiras 10 reižu.
- kosmiskais radiācijas fons relatīvi pastāvīgs jonizējošā starojuma fons, ko rada kosmiskais starojums; tas veido tikai nelielu daļu no dabiskā radiācijas fona, ko rada apkārtējā vidē un cilvēka organismā esošie dabiskie radioaktīvie elementi.
- nokalums Relatīvs lielums, kas raksturo sagataves deformācijas pakāpi kalšanas operācijā; parasti izsaka kā sagataves un kaluma šķērsgriezuma laukumu attiecību.
- rituālisms Reliģijas virziens, kurš pievērš pārspīlēti lielu nozīmi kulta ārējām izpausmēm (rituāliem).
- mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli pēc lielajām un mazajām reljefa formām.
- noaru kāple reljefa sīkforma, kas veidojusies ar tīrumiem aizņemtās pozitīvās reljefa formas nogāzes piekājē; veido terasveida joslu ar līdzenu vai nedaudz slīpu virsu, kas tīruma lejasdaļā beidzas ar nelielu krauju.
- pieremontēt Remontējot novērst bojājumus (parasti nelielus).
- rentgenofluorescence Rentgena staru izraisīta dažu vielu spīdēšana.
- rentgenoluminescence Rentgena staru izraisīta dažu vielu spīdēšana.
- limfogrāfija Rentgenogrāfiska limfātiskās sistēmas izmeklēšana, ievadot limfvados rentgenkontrastvielu.
- ortodiagrāfija Rentgenoloģiskās izmeklēšanas metode, kas dod iespēju eksaktāk noteikt iekšējo orgānu lielumu un formu grafiskā atveidojumā, lietojot šauru paralēlu rentgenstaru kūli.
- plazmotomija Reprodukcija, atdalot no mātšūnas nelielus kodolus saturošus protoplazmas fragmentus.
- bregvēdars Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma; bregvēders.
- bregvēders Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma.
- drabiņbaļļa Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu.
- uzsūkšanās Resorbcija - barības vielu vai medikamentu uzsūkšanās limfā un asinīs no orgānu dobumiem (kuņģa, zarnām, žultspūšļa u. c.) vai ķermeņa virsmas.
- rezorbcija Resorbcija - vielu uzsākšana, uzsūkšanās (kādā sistēmā), saistīšanās (ar kādu sistēmu).
- sebocistomatoze Reta slimība, kam raksturīga dažāda lieluma tauku cistu veidošanās viduma vai locekļu zemādā; parasti slimo vīrieši.
- oligohipermenoreja Retas menstruācijas ar pārmērīgi lielu asins daudzumu.
- aizsargājamie augi retas un izzūdošas augu sugas un sugas ar lielu zinātnisku, estētisku vai praktisku nozīmi, kuras ir valsts aizsardzībā.
- aizsargājamie dzīvnieki retas un izzūdošas dzīvnieku sugas un sugas ar lielu zinātnisku, estētisku vai praktisku nozīmi, kuras ir valsts aizsardzībā.
- alkaptonūrija Rets vielu maiņas traucējums, alkaptona izdale.
- pocelujevkieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Pocelujevka" iedzīvotāji.
- Iļģuciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Buļļu ielu un Daugavas atteku Zundu, dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs, robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm.
- Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu.
- Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm.
- Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
- Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
- Ziemeļblāzma Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Vecmīlgrāvja sastāvdaļa, atrodas starp Rīnūžiem un Skuju ielu.
- āgenskalnieši Rīgas pilsētas daļas "Āgenskalns" (starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas - Tukuma dzelzceļu) iedzīvotāji.
- Vakarbuļļi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apdzīvotās vietas "Buļļi" dienvidrietumu daļa pie Lielupes ietekas jūrā.
- Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta.
- Vecrīga Rīgas senākā apbūves daļa Daugavas labajā krastā, atrodas starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Z. A. Meierovica bulvāri, Aspāzijas bulvāri un 13. janvāra ielu, platība - 50 ha.
- ota Rīks - kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas noklāšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
- slota rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
- flomāsters Rīks ar plūstošu krāsvielu zīmēšanai.
- racējarkls rīks lielu stādu un sējeņu izrakšanai augļu koku audzētavās; traktoram uzkarināmais racējarkls sastāv no rāmja ar maināmu racējlemesi un arkla rāmim piestiprināta kāta naža.
- volūminometrs Rīks, ar ko izmērīt vielu tilpumu.
- pitometrs Rīks, ar ko izzināt mucu lielumu.
- lodīšu gultņu tēraudi rites gultņu izgatavošanai paredzēti tēraudi ar lielu cietību, nodilumizturību, kontaktnoguruma pretestību; satur 0,95–1,15% oglekļa, 0,4–1,65% hroma un 0,2–1,2% mangāna.
- transportribonukleīnskābe RNS ar samērā nelielu molekulmasu, kas pārnes (transportē) aminoskābes uz ribosomām un kodona - antikodona mijiedarbības rezultātā nodrošina aminoskābju ieslēgšanos sintezējamā olbaltumvielā atbilstoši ģenētiskajam kodam.
- ribonukleoproteīdi RNS un olbaltumvielu kompleksi.
- brīvās krišanas beigu ātrums robeža, uz kuru tiecas brīvās krišanas ātrums vides pretestības spēka iedarbībā, pieaugot brīvās krišanas laikam; šis lielums atkarīgs no gaisa pretestības un brīvās kustības paātrinājuma
- fiksācija Robežlieluma noteikšana.
- šķēres robežlielums; robežlielumi.
- akrodolihomēlija Roku un kāju nenormāls un neproporcionāls garums vai lielums.
- baznīcas doktors Romas katoļu baznīcas tituls (angļu val. "doctor of the church") svētajam, no kura rakstiem Baznīca ir guvusi lielu labumu, to piešķir ļoti reti un tikai pēc nāves un iecelšanas svēto kārtā; šo titulu izmanto arī dažās citās kristīgajās Baznīcās.
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta ("Odobenidae"), kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
- brudieršpice Rotājums (apģērbam, audumam), kas veidots, izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- zemā atlaidināšana rūdītu instrumentu apstrāde, karsējot līdz 220-250 Celsija grādu temperatūrai, pēc izturēšanas un atdzesēšanas instruments saglabā lielu cietību, pieaug stigrība.
- bagātināšana Rūdu un citu izejvielu pirmapstrādes process, kurā palielina vajadzīgos komponentus un samazina kaitīgo piemaisījumu daudzumu, izmantojot minerālu atšķirīgās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- Ruduļu strauts Rūdulis, Lielupes pieteka.
- Rūduls Rūdulis, Lielupes pieteka.
- krūšu apkārtmērs rumpja lielākā horizontālā perimetra somatomērs krūšgalu līmenī; tā skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; plecģērbu lielumu skalas vadmērs.
- vidukļa apkārtmērs rumpja mazākā horizontālā perimetra somatomērs vidukļa līmenī, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; gumģērbu lielumu skalas vadmērs.
- ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu); mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
- izņemt cauri rūpīgi izanalizēt, pārrunāt, izlasīt (piemēram, mācību vielu) no sākuma līdz beigām.
- termiskā žāvēšana rūpniecībā cietu vielu (arī pastu) žāvēšanai visvairāk lietotā metode, kuras pamatā ir masas un siltuma apmaiņa starp siltumnesēju un mitro materiālu.
- papīra rūpniecība rūpniecības nozare, kas aptver celulozes, koka masas, papīra un kartona ražošanas uzņēmumus.
- ieguves rūpniecība rūpniecības nozare, kas ietver izejvielu, arī enerģijas ieguvi.
- rūpals Rūpniecības uzņēmums vai rūpniecības uzņēmumu kopums, kas nodarbojas ar izejvielu ieguvi.
- kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai.
- kondensēt Sabiezināt, sablīvēt (vielu); koncentrēt (3).
- korozija Sabrukšana (audiem) dažādu procesu vai kodīgu vielu iedarbības rezultātā.
- korodēt Sabrukt dažādu procesu vai kodīgu vielu iedarbības rezultātā (par audiem).
- pitstops Sacīkšu automobiļu apstāšanās speciāli ierīkotā vietā trases malā, lai iepildītu degvielu, nomainītu riteņus u. tml.
- trūds Sadalījušās organisko vielu atliekas (trūdvielas) saturoša aramzeme (irdne, augsne).
- pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- hidrolizēt Sadalīt (vielu), izmantojot hidrolīzi (1).
- parsēt sadalīt lielus datu blokus mazākos, lai veiktu to analīzi
- izformēt Sadalīt mazākās vienībās, sadalīt pa citām vietām, vienībām vai likvidēt (kādu organizētu veselumu).
- gradēt Sadalīt noteikta lieluma iedaļās.
- sabrukt Sadalīties (par vielu, tās elementārdaļiņām, to saistījumu).
- macerēties Sadalīties sastāvdaļās ķīmisku vielu iedarbībā (par organisma, tā daļas audiem).
- mi-parti Sadalīts divās vienāda lieluma daļās.
- izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
- savantēties Saēsties (ar lielu apetīti, ko lielākā daudzumā).
- sasiksnāties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā).
- sazēvelēties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā).
- inscenēt Sagatavot (piemēram, lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
- iejaukt Sagatavot lietošanai (piemēram, krāsu), samaisot (to ar kādu šķidru vielu).
- sagremojamības koeficients sagremoto vielu daudzuma procentuāla attiecība pret organisma uzņemtajām barības vielām.
- pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām.
- fibroblasts Saistaudu šūna, zvaigžņveida vai vārpstveida šūna ar lielu kodolu un plānu citoplazmas slāni, kas piedalās saistaudu šķiedru veidošanā.
- sintezēt Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
- lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- apvienoties saistīties, izveidojot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām)
- vienoties saistīties, izveidojot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām)
- blok- Saistīts ar (a) dzelzceļa bloķēšanas sistēmu; (b) vienādu vai līdzīgu elementu apvienojumu vienā veselumā (piem., blokmāja).
- farmakoloģisks Saistīts ar ārstniecības vielu iedarbību uz organismu.
- psihofarmakoloģisks Saistīts ar ārstniecisko vielu ietekmi uz psihi, šai ietekmei raksturīgs.
- mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
- sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
- para- Saistīts ar nelielu pārmaiņu (piem., parafrāze).
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
- senils Saistīts ar samērā lielu (cilvēka) vecumu, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt nevēlamas samērā liela vecuma pazīmes.
- mantīgs Saistīts ar, parasti lielu, īpašumu, tam raksturīgs.
- steigpilns Saistīts ar, parasti lielu, steigu (1), tai raksturīgs.
- steigpilns Saistīts ar, parasti lielu, steigu (2), tai raksturīgs.
- datu ieraksts saistītu datu elementu kopums, ko datorā apstrādā kā vienotu veselumu.
- ieraksts Saistītu datu elementu kopums, ko datorā apstrādā kā vienotu veselumu.
- vienums saistītu rakstzīmju kopums, ko aplūko kā vienotu veselumu; datu vienums.
- datu vienums saistītu rakstzīmju kopums, ko aplūko kā vienotu veselumu.
- asfalts Saistmateriāls - 25-40% eļļvielu saturošs bitumens, ceļa seguma materiāls.
- tilpummaiņas vienmērība saistvielu izstrādājumu īpašība saglabāt kompaktumu (nerodas plaisas, atšķēlumi) cietēšanas procesā; to nosaka, saistvielu javas paraugus vārot vai pārbaudot autoklāvā.
- būvjava Saistvielu, smalkgraudainu minerālo pildvielu un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē, java.
- iekalēties Sajust lielu vēlēšanos, tieksmi.
- pagurt Sajust samērā lielu nespēku; kļūt nespēcīgākam.
- garša sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums.
- kā pats nelabais saka (savienojumā ar darbības vārdu), raksturojot lielu darbības intensitāti.
- kā striķis saka par čūskām, zušiem, uzsverot to daudzumu, arī garumu, lielumu.
- liels kā kumeļš saka par jaunu, lielu dzīvnieku.
- vētra ūdens glāzē saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
- līdz mākoņiem saka par kādas darbības lielu intensitāti.
- copāns Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu; copa.
- copa Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu.
- līdz kāzām sadzīs saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
- ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
- kā siena guba saka par ko apjomā ļoti lielu, pilnīgu (biežāk par sievieti).
- Noasa šķirsts saka par ko lielu, milzīgu, par ļaužu pārpildītu telpu, par vienīgo vietu, kur iespējams paglābties, patverties.
- kā bļatka saka par ko lielu, platu, apjomīgu, arī tādu, ko sastop lielā vairumā.
- kā siena kaudze saka par ko ļoti lielu, apjomīgu.
- par visu miljonu saka par ko ļoti lielu, intensīvu.
- kā kalns saka par ko ļoti lielu.
- Tavu (arī to) brīnumu! saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu.
- kā slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, bīstamu, par lielu, neatvairāmu nelaimi.
- kā slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, bīstamu, par lielu, neatvairāmu nelaimi.
- kā plēšas saka par ko ļoti pozitīvi vērtējamu, spēcīgu, veselu (_savienojumā ar lietvārdu, parasti_ plaušas).
- kā īkšķa gals saka par ko neparasti lielu (biežāk par ogām).
- ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
- ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
- ne gala, ne malas saka par ko tādu, kas aizņem lielu, nepārredzamu platību vai kas aizstiepjas, izplešas ļoti tālu.
- nedz gala, nedz malas saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
- šmuce pa visu ģīmi saka par lielām nepatikšanām, lielu apkaunojumu.
- cienījams vecums saka par lielu gadu skaitu.
- trūkst tikai tēva un mātes saka par lielu jucekli, nekārtību.
- iet kā pa elli saka par lielu kņadu, stipru troksni.
- piens un medus tek saka par lielu labklājību.
- dumjš kā slotas kāts saka par lielu muļķi.
- (tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām.
- (tur jau) pat akmeņiem jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām.
- (tur jau) pat akmenim jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām.
- runā par deviņiem mēmiem saka par lielu runātāju, pļāpīgu cilvēku.
- kā spradži saka par lielu skaitu cilvēku.
- capans Saka par lielu, dūšīgu dzīvnieku, putnu u. tml.
- kā rijas krāss saka par lielu, resnu, apjomīgu cilvēka ķermeņa daļu.
- kā blāķis saka par lielu, resnu, spēcīgu cilvēku, dzīvnieku.
- kā šķila saka par lielu, smagu zivi.
- kā no debesīm līdz ellei saka par ļoti lielu atšķirību.
- kā baznīca saka par ļoti lielu celtni, par staltu cilvēku.
- mute līdz ausīm saka par ļoti lielu muti.
- kā galds saka par ļoti lielu zivi.
- kā lucēns saka par palielu, apaļīgu, labi noaugušu bērnu.
- pimbers Saka par pilnīgi veselu.
- kā kompeta saka par samērā lielu, garu priekšmetu, augu, tā daļu u. tml., kas izceļas starp citiem tā paša veida priekšmetiem.
- kā cacans saka par samērā lielu, masīvu dzīvnieku.
- nenovēlēt ne savam ienaidniekam (kaut ko) saka, atzīstot kaut ko par ļoti lielu ļaunumu.
- kā maiss saka, ja apģērbs ir par lielu, nav pēc auguma.
- lauzt kaulus saka, ja darāmais ir par grūtu, prasa lielu fizisko piepūli un liek mocīties, kaitē veselībai
- zagļa dzīve saka, ja darbs neprasa lielu piepūli, ja var dzīvot bez grūtībām un raizēm.
- nelauzt kaulus saka, ja darbs, uzdevums, pienākums nav grūts, neprasa lielu piepūli (biežāk bez personas objekta datīvā).
- ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams saka, ja ēd ar lielu patiku.
- deg kā ugunīs saka, ja ir augsta temperatūra, ja kādā ķermeņa daļā sajūt lielu karstumu, dedzinošas sāpes.
- sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- sirds kut vien saka, ja izjūt prieku, nelielu satraukumu, saviļņojumu.
- kā moris saka, ja kāds ar lielu piepūli, smagi, grūti strādā.
- kā lācis saka, ja kāds ir ļoti stiprs, spēcīgs, liels; ja ļoti daudz, ar lielu fizisku piepūli strādā.
- acis uz kātiņiem saka, ja kāds izrāda lielu izbrīnu, ir pārsteigts, šokēts.
- kā akmens kaklā saka, ja kas ir par lielu apgrūtinājumu.
- sirdi ņem laukā saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
- sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
- vēmas nāk saka, ja kas izraisa ļoti lielu nepatiku.
- ar gardu muti saka, ja kas ļoti garšo, ja ēd vai dzer ar baudu, lielu ēstgribu.
- raut sirdi no krūtīm laukā saka, ja kas ļoti sāpina, izraisa lielu žēlumu.
- kā plēšas saka, ja kas notiek (biežāk cilājas, šņāc) ar lielu piepūli, ļoti intensīvi.
- pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu.
- mugura kūp saka, ja ko dara ar lielu piepūli.
- galva kūp Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
- pakausis kūp saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu vai fizisku piepūli.
- sirds pilna līdz malām saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
- smacē kauns saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas; saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu.
- kā (ar) svinu pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
- kā ar svinu (arī kā svina) pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
- sirds iekņudas saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
- kā svina pieliets saka, ja sajūt lielu smagumu, nogurumu, ja pārņēmusi nomāktība.
- acis kāpj (arī lec, sprāgst) ārā (arī laukā) no dobuļiem (arī pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- vāveres danco pa vēderu saka, jūtot lielu izsalkumu.
- akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
- vai akls saka, paužot lielu izbrīnu, pārsteigumu.
- kāda velna pēc (arī dēļ), arī kādam velnam, retāk kāds velns saka, paužot lielu neizpratni, arī sašutumu.
- kā dievs saka, paužot ļoti pozitīvu vērtējumu, arī lielu bijību.
- cūku būšana saka, paužot sašutumu, lielu neapmierinātību ar kaut ko.
- līdz nemaņai saka, raksturojot kādas darbības, parādības lielu intensitāti, pārmērīgumu.
- ka tik turies saka, raksturojot ko lielu, varenu, pamatīgu.
- kā brālis saka, raksturojot savstarpēju saprašanos, saticību, izpalīdzību, lielu pieķeršanos kaut kam.
- kā zoss saka, uzskatot kādu sievieti par lielu muļķi.
- ielīst vai zemē saka, uzsverot negatīva pārdzīvojuma (_visbiežāk_ kauna) lielu intensitāti, vēloties pazust no citu acīm, nomirt.
- iegrimt vai zemē saka, uzsverot negatīva pārdzīvojuma lielu intensitāti.
- apgrieztā proporcionalitāte sakarība starp lielumiem x un y, ko raksturo vienādojums xy=k (k - proporcionalitātes koeficients).
- tālā un tuvā kārtība sakārtotība vielas (cietvielu, šķidrumu) struktūru veidojošo daļiņu novietojumā, to magnētisko un elektrisko dipolu orientācijā; sakārtotību attālumos, kas salīdzināmi ar starpatomu attālumiem, sauc par tuvo kārtību, kuru raksturo koordinācijas skaitlis; sakārtotību, kas atkārtojas neierobežoti lielos attālumos, sauc par tālo kartību; šķidrumos, amorfās cietvielās un stiklos ir tikai tuvā kārtība, kristālos ir arī tālā kārtība.
- sakārsināt sakāst (lielu daudzumu).
- silikols Sakausējums, kas sastāv no silīcija ar nelielu dzelzs, alumīnija u. c. metālu piemaisījumu; lietoja silīciju saturošu krāsainu metālu sakausējumu ražošanā.
- saliedēt Sakausēt (parasti metālus); cieši savienot ar saistvielu.
- specija Sakne, ko lieto kā garšvielu; garšviela.
- čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu.
- pangnematode Sakņu pangnematode - veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Meloidogyne"), kuru kāpuri iespiežas saknēs, un tur veidojas dažāda lieluma izaugumi - pangas, ģintī >30 sugu.
- nivernaise Sakņu piedevas no lodīšu veidā sagrieztiem burkāniem un kāļu gabaliem, ko liek ap lielu cepeti, pārlietas ar stipru baltu mērci, arī patstāvīgs ēdiens.
- kerma Sākotnējās kinētiskās enerģijas summa visām lādētām daļiņām, kas rodas vielas masas vienībā, neitroniem, rentgenstarojumam, gamma starojumam mijiedarbojoties ar vielu.
- nosēsties Sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par vielu.
- samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
- sajūsmināties Sākt, parasti ļoti, jūsmot; arī izjust, parasti ļoti, lielu sajūsmu.
- uzkult Sakult nelielu daļu.
- Astola sala Arābijas jūrā (_Astola_), Pakistānas teritorija, Beludžistānas provinces dienvidu piekrastē.
- Akutana sala Beringa jūras dienvidos (_Akutan Island_), ASV teritorija, Aelutu salu Foksu salu grupā.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
- Pilssala sala Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Lielupi un tās atteku Driksu, garums - \~5 km, platums - 100-500 m.
- Daugavgrīvas sala sala starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei, garums 8,5 km, platums — 1-2 km, vidējais augstums — 2-4 m vjl., lielākais augstums — 14 m vjl.; Buļļu sala.
- arhipelāgs Salas vai salu grupas (jūrās, okeānos), kas tiek uzskatītas par vienu veselu.
- medus Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bišu un lapseņu dzimtas kukaiņi.
- mākslīgais medus salds, uzturā izmantojams vielu maisījums, ko ražo rūpnieciski, galvenokārt no cukura.
- mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību; šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
- konkurētspēja Salīdzinošs konkrētās preces patēriņa un cenas parametru raksturlielums attiecībā pret analoģisku preci.
- uzreizināt Salikt rindās (nelielus priekšmetus).
- nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa.
- proteīdi Saliktas olbaltumvielas, kurās bez aminoskābēm ir arī neolbaltumvielu komponenti.
- megālija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz neparasti lielu apjomu.
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns).
- stigmatipija Salikuma metode ar dažāda lieluma punktiem un svītrām grafiski atdarināt portretus, ainavas, puķes, rakstus u. c.
- Monzunda arhipelāgs salu grupa Baltijas jūras austrumu daļā, pieder Igaunijai, platība — \~4000 kvadrātkilometru, ietver 3 lielas salas (Sāmsalu, Hījumā, Muhu) un >500 nelielu salu, no kontinenta šķir Veinameri un Irbes šaurums.
- Ārējās salas salu grupa Indijas okeānā (_Outer Islands_), Seišelu salu rietumu daļa, ietver Aldabras, Farkuaru un Alfonsa salas.
- Amfitrītes salas salu grupa Paraselu / Sjišas salās Dienvidķīnas jūrā (_Amphitrite Group_), Ķīnas teritorija; Sjuaņdes salas (_Xuande Jiao_).
- apkalpošanas maksa samaksa par restorāna vai viesnīcas pakalpojumu, kas tiek ietverta pakalpojuma apmaksas summā un nonāk uzņēmuma rīcībā, atkarībā no uzņēmuma veida un kategorijas tā var būt fiksēta summa vai arī tās lielums ir proporcionāls maksai par pakalpojumu, piemēram, restorānā par pakalpojumu jāmaksā 5-15% no pasūtījuma summas.
- sašaurināt Samazināt (kā) daudzumu, lielumu u. tml.
- atņemt Samazināt (kādu lielumu par noteiktu daļu).
- pastingrs Samērā stingrs (piemēram, par vielu, priekšmetu).
- ziemas celmene samtainā ziemene ("Flammulina velutipes"), saukta arī par samtkāta ziemeni.
- pārkreditēties Saņemt pārāk lielu kredītu, ko nespēj atmaksāt.
- piezvēgāt Sapļāpāt, sastāstīt (nepatiesību, melus).
- krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu (piemēram, olu, augļu, cukura, želatīna, garšvielu) stinga masa (saldēdienam, ēdienu rotāšanai, pildīšanai).
- sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās.
- gandāt Saraut lielu daudzumu.
- Menkars sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,53, atrodas 1100 ly attālumā.
- Deneb Kaitoss sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā, vizuālais zvaigžņlielums 2,0.
- Aldebarans sarkana milzu zvaigzne, Vērša α, vizuālais zvaigžņlielums 0,8; 150 reižu spožāka par Sauli.
- Betelgeize sarkana pārmilzu zvaigzne Oriona kreisajā plecā (Oriona α), sarkanais milzis, kura diametrs 700-1000 reizes pārsniedz Saules diametru un ir 21300 reižu spožāka par Sauli, atrodas 430 ly attālumā, vizuālais zvaigžņlielums mainās no 0,4 līdz 1,3.
- diflūgija Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Difflugia"), čaula veidota no dažāda lieluma smilšu graudiņiem, mīt uz ūdensaugiem.
- ksantogenēšana sārmainās celulozes apstrādāšana ar sēroglekli (CS~2~).
- polisulfīdsārms Sārmains šķeldu vārīšanas šķīdums celulozes iegūšanai pēc sulfātvārīšanas metodes, kas blakus nātrija hidroksīdam un nātrija sulfīdam satur arī nātrija polisulfīdus.
- Sasaella glabra sasaelu suga.
- Sasaella masamuneana sasaelu suga.
- saspruņģēt Sasaistīt un aizdarīt ar nelielu tapu, puļķi.
- kūlītis Sasiets (novāktu, parasti nelielu, augu) saišķis.
- temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām; fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli.
- summēt Saskaitīt (divus vai vairākus lielumus); aprēķināt summu (1).
- uzskaldīt Saskaldīt (nelielu daudzumu).
- saskarne ST 506 saskarne, kas nosaka, kādā veidā cieto disku diskdzinis pieslēdzams pirmajiem firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem personālajiem datoriem; tā nenodrošina pietiekami lielu datu pārsūtīšanas ātrumu, un to aizvieto ar saskarnēm _EIDE_, _ESDI_ un _SCSI_.
- skrotētājs Sasmalcināmā mašīna, kas cietas vielas sasmalcina līdz skrošu lieluma daļiņām.
- kokmasa sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei; slīpmasa.
- izsijas Sasmalcināta materiāla frakcija, kas izgājusi caur noteikta lieluma acu izmēru sietu.
- tūbiņa Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūba 1.
- tūba Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūbiņa.
- zobus sakodis sasprindzinot visus spēkus, ar lielu piespiešanos, paciešot ko ļoti nepatīkamu, sāpīgu.
- recepte Sastāva un pagatavošanas paņēmiena apraksts (piemēram, ēdienam, vielu maisījumam).
- komponents Sastāvdaļa (materiālā, vielu maisījumā).
- izocelulārs Sastāvošs no vienāda lieluma vai rakstura šūnām.
- apsveķošanās Sasveķošanās - mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem.
- vodeviļa Satīriska ielu, arī tirgus komēdiju dziesmiņa 16. gadsimtā Francijā.
- Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante.
- smilšainās gruntis sausā stāvoklī birstošas gruntis bez plastiskām īpašībām; būvīpašības atkarīgas no smilšu graudu lieluma un mitruma satura.
- kazeināti sausi, ūdenī šķīstoši piena olbaltumvielu produkti, kas iegūti, kazeīnu šķīdinot sārmos NaOH, Ca(OH)~2~ u. c.
- arīds Sauss, tuksnešains, ar nelielu gada nokrišņu daudzumu (līdz 150-200 mm), intensīvu iztvaikošanu, ar krasām diennakts un sezonālām temperatūras svārstībām un intensīvu mehānisku dēdēšanu.
- superkondensators Sava veida neķīmisks akumulators, kas spēj uzkrāt lielu daudzumu elektrības, lietojot tādus materiālus kā grafēns.
- sakopot Savākt vienkopus, savienot, sagrupēt kādā veselumā.
- piešķibīt Savākt, salasīt pietiekami daudz vai lielu apjomu.
- Varkaļu kanāls savieno Babītes ezera ziemeļaustrumu daļu ar Lielupi, izbūvēts 1988. g., garums - 1 km, platums - 120 m, dziļums - \~5 m, ierīkots, lai samazinātu ūdens caurplūdumu Lielupē un lai nodrošinātu Lielupes ūdens caurplūdi visā Babītes ezera garumā.
- triacetāts Savienojumā "celulozes triacetāts": viela, no kuras iegūst tekstilšķiedras; no šīs vielas iegūtās tekstilšķiedras.
- beigtam Savienojumā "da beigtam": ar lielu piepūli, tā, ka vairs nevar (ko darīt).
- pārum Savienojumā "pārum pāri" raksturo lielu daudzumu, apjomu, bagātību.
- uzskate Savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- urbties Savienojumā ar "cauri": censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
- daudzum Savienojumā ar "daudz", "daudzi": norāda uz lielu daudzumu.
- kolorado Savienojumā ar "vabole": vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem.
- dzenītis Savienojumā ar "zivju": mazs zaļvārnveidīgo kārtas putns ar krāšņu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, ļoti spēcīgu knābi.
- ne- Savienojumā ar adjektīvu, kas apzīmē fizikālu lielumu, norāda, ka šis lielums ir samērā mazs.
- milzen Savienojumā ar izmēru raksturojošiem vārdiem uzsver šo izmēru lielumu.
- pilns Savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kas atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to.
- liels Savienojumā ar mērvienības un fizikālā lieluma nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu, kā arī uz tās norisi ilgākā laikā.
- zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) savienojumā ar saikļiem "kamēr, ka, lai" norāda uz pārāk lielu daudzumu, piepūli, intensitāti, pārāk ilgu laiku.
- turpat Savienojumā ar skaita, lieluma apzīmējumu norāda, ka līdz minētajam skaitam, lielumam mazliet pietrūkst.
- narkotiskas vielas savienojumi, kas neatgriezeniski, graujoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, sākotnēji izraisot miegu, halucinācijas, eiforiju u. c. sajūtas; šo vielu lietošana rada pieradumu un tieksmi pēc tām.
- ķilu Savienojumos "ķilu ķalu" un "ķilu ķelu" lieto suņu reju aprakstīšanai.
- pirmākņzāles Savienojums, ar ko pēc tā ievades organismā jānotiek metaboliskām pārvērtībām, pirms tas kļūst par aktīvu farmakoloģisku vielu.
- leikobāze Savienojums, ko oksidējot iegūst krāsvielas bāzi, t. i., vielu, kas ar skābēm veido krāsvielu.
- sasaistīt Savienot (ko, parasti ar kādu saistvielu).
- sapārot Savienot, sasaistīt pa pāriem (piemēram, detaļas, vielu daļiņas); izveidot (ko), savienojot divas detaļas, elementus u. tml.
- saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums.
- cikls Savstarpēji saistīts (norišu, procesu, mākslas darbu u. tml.) komplekss, kas veido saturisku veselumu.
- ierakstu bloks savstarpēji saistītu ierakstu kopums, kas datu apmaiņas procesā tiek uzskatīts par vienotu veselumu.
- geštalts Savstarpēji saistītu psihisku veidojumu kopums, kura būtība nav atklājama, pētot atsevišķas sastāvdaļas (veselums atšķiras no daļu summas).
- teriaka Savvaļas dzīvnieku inžu pretinde, 60-70 vielu maisījums kopā ar medu, viduslaikos lietots indīgu dzīvnieku koduma gadījuma.
- piečopīt Sazagties lielu daudzumu.
- senarmonīts Sb2O3, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, bez krāsas vai iepelēks, raksturojas ar ļoti lielu gaismas laušanas koeficientu (2,087).
- magnētiskais separators sdeparators, kurā vielu sadala magnētiskajā laukā atkarībā no magnētiskās caurlaidības.
- Foudia sechellarum Seišelu fodijs jeb Seišalu audējputns.
- Bebronis sechellensis Seišelu ķauķis.
- gigantiskais bruņurupucis Seišelu milžbruņurupucis.
- Seišelas Seišelu Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (kreolu val. "Sesel", angļu val. "Seychelles"), platība - 454 kvadrātkilometri, 87476 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta - Viktorija, 25 distrikti, ārējās salas.
- SCR Seišelu rūpija; Seišelu Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
- Viktorija Seišelu Salu galvaspilsēta (angļu val. "Victoria"), osta Mae salas ziemeļaustrumu krastā, pie Indijas okeāna, 22300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Seišelu sarkanrīklīte Seišelu žagaterickiņš ("Copsychus sechellarum").
- eitrofiskais ezers sekla vai vidēji dziļa aizaugusi ūdenstilpe ar lielu daudzumu barības vielu.
- sēklu dražēšana sēklapvalku pārklāšana ar speciālu saistvielu, kam pievienots kāds repelents, lai pasargātu sēklas un dīgstus no grauzējiem, putniem un dīgstu vītes.
- dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks.
- dinatronefekts Sekundāro elektronu emisija no elektronu lampas anoda; to izsauc primārie elektroni, kas ar lielu ātrumu krīt uz anoda virsmu; izmanto sekundārās emisijas lampās jutīguma palielināšanai.
- pūrs Sena beramu vielu tilpuma mērvienība = 3 sieki = 3 ķipi = 4 sētuves = 240 riekšavas = 54 stopi = 69,5 litri (citviet arī \~70-100 litru; 48 kg).
- Ruņģu apmetne sena dzīvesvieta Dobeles novada Penkules pagastā, 150-200 m no Ālaves kreisā krasta, aizņem 35 x 45 m lielu teritoriju, konstatēts 35 cm biezs, melns kultūrslānis, kurā ir apdeguši akmeņi, bijusi apdzīvota dzelzs laikmetā.
- Dronku apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā, reljefa pacēlumā pie Dronku ezera un tā nolaidenajā austrumu krastā, aizņem \~3,5 ha lielu platību, atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur atradies liels ciems.
- Speldžu apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Vīķu ezera ziemeļrietumu krastā, aizņem \~200 x 250 m lielu platību, kas postīta zemes meliorācijas darbos, kultūrslānī atrastas dažādas senlietas un bezripas keramikas trauku lauskas.
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu).
- asmīte Sena laukuma mērvienība (zemes platības mērīšanai) - viena astotdaļa arkla; attiecīga lieluma lauku saimniecība.
- muids Sena šķidrumu un beramvielu mērvienība Francijā, tās lielums bija stipri mainīgs atkarībā no rajona un mērījamā produkta; visbiežāk lietojamais muids bija aptuveni vienāds ar 270 l.
- kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks, kas par nelielu zemes gabalu lietošanu atdeva daļu ražas un pildīja naturālās klaušas.
- bokāls Senāk Itālijā šķidruma mērs vīnam, degvīnam, eļļai; lielums 0,68-1,83 l; netiešā nozīmē kauss.
- lielistaba Senāk lauku sētās saimei paredzēta dzīvojamā telpa, kas aizņēma visu mājas platumu vai veselu tās galu un pretstatā saimnieka kambariem nebija sadalīta atsevišķās telpās.
- normālbiezums Senākajās grāmatspiestuvēs strādājot ar t. s. mājas biezni, nestandartizēts lielums, kuru katrā individuālā gadījumā nepieciešams saglabāt pasūtot lietuvei jaunus burtus, tādēļ bija jāsūta līdzi attiecīgo burtu paraugi.
- kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu.
- brahmānda senindiešu mitoloģijā un spekulatīvajā izziņā - Brahmas pasaule, kas radās no kosmiskās olas, kura peldēja pirmatnējos ūdeņos; Brahma zelta iedīgļa vrreidolā pavadīja olā veselu gadu, kamēr iznāca no olas ārā, sadalot to ar domu uz pusēm.
- antropogēnās augsnes seno apmetņu vietās izveidojušās augsnes, kam ir biezs trūdvielu slānis.
- Nībelungi Seno ģermāņu eposā - dārgumu īpašnieki, par kuriem cīnījās Zigfrīds (Sigurds); šī cīņa attēlota Vecākajā Edā, Nībelungu dziesmā u. c.
- Mohendžodara Senpilsēta Indas ielejas dienvidos ("Mohenjo-Daro"), Pakistānā, viens no senās Harapas kultūras (2500.-1500. g. p. m. ē.) lielākajiem centriem, arheoloģiskos izrakumos atklāti 7 dažādu periodu slāņi, aizsargmūri ar torņiem, ielu tīkls taisnstūra plānojumā, 2-3 stāvu dzīvojamās mājas u. c. celtnes.
- birzums Sens latviešu mērs tīrumu platības un nelielu attālumu mērīšanai, attālums 1 birzums bija 60 soļu, platības birzums bija 60 x 60 soļu liela zemes platība (0,13-0,17 ha).
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- serpents Sens pūšamais instruments, kura vecākie paraugi no 16. gs. atrasti Itālijā, to gatavoja no koka, čūskveidīgi vai fagotveidīgi izliektu ar 6 skaņu caurumiem, kas deva 3 oktāvas un pustoni lielu diapazonu.
- modijs Sens šķidrumu un beramo vielu mērs; seno romiešu mēru sistēmā modijs ir vienāds ar 8,73 l, seno arābu mēru sistēmā - aptuveni ar 40 l.
- spints Sens tilpuma mērs Ziemeļvācijā, kura lielums gandrīz katram apvidum savs, piem., Brēmenē - 4,631 l, Hamburgā - 6,870 l, Hanoverē - 7,788 l, Meklenburgā - 2,409 l un Šlezvigā-Holšteinā - 8,695 l.
- sakņu trupe sēņu izraisīta koksnes noārdīšanās, tā ir slimība, kas visā ziemeļu puslodē rada lielus ekonomiskus zaudējumus, samazina koksnes pieaugumu un kvalitāti vērtīgākajā stumbra daļā; sakņu trupēšana veicina vējgāzes, kā arī izraisa koku nokalšanu.
- iekrāsojums Sēņu vai baktēriju (retāk miecvielu) darbības rezultātā mainījusies aplievas vai kodolkoksnes krāsa; trupes sākumstadija, kurā koksne vēl saglabā mehāniskās īpašības.
- Kirova Sergeja Kirova salas - 6 nelielu, smilšu veidotu salu grupa Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, lielākā - Isačenko sala, tās platība - 150 km^2^, arktiskā tundra.
- tinis Sermuļu dzimtas suga ("Gulo gulo"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsām kājām un biezu, rupju, melnu vai brūnganu apmatojumu.
- skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
- hiperimūnserums Serums ar augstu antivielu titru; iegūst, dzīvnieku intensīvi imunizējot.
- superātrvilciens Sevišķi augstas klases ātrvilciens; ātrvilciens, kas spēj attīstīt sevišķi lielu ātrumu.
- modulis Sevišķi svarīgs koeficients, lielums.
- sialogrāfija Siekalu dziedzera (izvadkanāla) rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu.
- analogsignāls signāls, kura vērtības (amplitūdas) izmaiņas laikā ir nepārtrauktas un kura vērtība mainās atbilstoši (analoģiski) tam, kā mainās mērāmais fizikālais lielums; analogais signāls.
- analogais signāls signāls, kura vērtības (amplitūdas) izmaiņas laikā ir nepārtrauktas un kura vērtība mainās atbilstoši (analoģiski) tam, kā mainās mērāmais fizikālais lielums; analogsignāls.
- optiskā ciparierakste signālu ierakstīšana binārā formā, veidojot nelielus iedobumus optisko disku vai kompaktdisku virsmā, ko nolasa ar lāzera staru.
- aerosils Sīkdisperss silīcija dioksīds; sauc arī par baltajiem kvēpiem; lieto par adsorbentu un gumijas un plastmasu pildvielu.
- briketēšana Sīkgraudaina materiāla sapresēšana ģeometriski pareizos vienāda lieluma gabalos - briketēs - ar saistvielām vai bez tām.
- dietilbarbiturskābe Sīki kristāliņi bez krāsas un smakas ar vāji rūgtu garšu, auksta ūdenī šķīst maz, kūst 191 grādu temperatūrā, lieto kā iemidzinātāju vielu.
- mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
- pseidokolonija Sīks kristālisku vielu agregāts, kas atgādina baktēriju koloniju; dažreiz konstatējams uz sterila seruma agara virsmas, sevišķi ilgstoši glabājot.
- augļsikspārņi Sikspārņu kārtas dzimta ("Pteropodidae"), dažāda lieluma dzīvnieki (lielākais Indonēzijā ar lidplēves plētumu līdz 1,5 m), fitofāgi, ēd ziedus un augļus, daži tikai ziedputekšņus un nektāru, citi papildus arī kukaiņus; tropos un subtropos, 4 apakšdzimtas, 38 ģintis, 154 sugas.
- pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos.
- dūņas Sīku organisko vielu vai minerāldaļiņu nogulumi ūdenskrātuvju dibenā.
- karsēt Sildīt (vielu) līdz vārīšanās temperatūrai; pakļaut (vielu) karstuma iedarbībai.
- olinieks Sildīts, cepts jaunpiens (ar olu un nelielu miltu piedevu).
- Aļaskas straume siltā straume Klusā okeāna ziemeļaustrumos, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pēc tam uz rietumiem (Aļaskas līcī), pa Aelutu salu šauruniem ieplūst Beringa jūrā, ātrums — 0,9-1,9 km/h.
- kušanas siltums siltuma daudzums, kas nepieciešams, lai izobāri izotermiskā procesā pārvērstu vielu no kristāliska stāvokļa šķidrā stāvoklī.
- celīts Siltumizturīgs celulozes preparāts; arī nesējmateriāls analītiskajā hromatogrāfijā.
- simtiem Simbolizē iespējami lielu daudzumu, vairumu.
- Gausa mērvienību sistēma simetriskā CGS mērvienību sistēma, kurā elektrisko lielumu mērvienības atbilst CGSE elektrisko lielumu mērvienībām, bet magnētisko lielumu mērvienības - CGSM magnētisko lielumu mērvienībām.
- sinhrokontakts "karstā pēda" sinhrokontakts uz fotoaparāta korpusa, kas veido bezkabeļa savienojumu ar zibspuldzi un dod iespēju realizēt arī citus zibspuldzes automātikas režīmus – mērīt atstarotās gaismas lielumu no fotomateriāla virsmas uzņemšanas brīdī un mainīt impulsa apgaismojuma leņķi atkarībā no fotoobjektīva fokusa attāluma.
- amīnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst amīnu vai amīdu polikondensācijā ar aldehīdiem; lieto aminoplastu un saistvielu iegūšanai.
- fenolformaldehīda sveķi sintētiski sveķi, ko iegūst, polikondensējot fenolus ar formaldehīdu dažādās vidēs; lieto par saistvielu fenoplastu, siltumizolācijas materiālu, koksnes un dekoratīvo slāņaino apdares plastiku, ar foliju pārklātu dielektriķu, sintētisko līmju un laku ražošanā; fenolsveķi.
- hromotropi Sintētisko organisko nitrokrāsvielu grupa; hromotropi nokrāso audumu sarkanu; sarkano krāsu kodinot ar alumīnija sāļiem, tā kļūst violeta, bet, kodinot to ar hroma sāļiem, iegūst zili melnu krāsu.
- sintētiskie lateksi sintētisko polimēru (gk. kaučuku) koloidālas sistēmas ūdenī; lieto plānu gumijas izstrādājumu (meteoroloģisko balonu, cimdu), porgumijas, līmes, krāsu ražošanā, izmanto par saistvielu.
- spaiss Sintētisks narkotisko vielu maisījums.
- sintētika Sintētisku vielu kopums; izstrādājumu kopums no sintētiskām izejvielām.
- kardiometrija Sirds lieluma noteikšana ar auskultāciju un perkusiju.
- angiokardiogrāfija Sirds un lielo asinsvadu rentgenogrāfiska izmeklēšana, ievadot cirkulācijas sistēmā kontrastvielu.
- vektorkardiogrāfija Sirdsdarbības elektrisko potenciālu virziena un lieluma noteikšana; sirds elektriskās aktivitātes pētīšanas metode, reģistrējot vektora cilpas projekciju (potenciālu starpības lieluma un virziena pārmaiņu attēlu sirds cikla laikā).
- optimizācija sistēmas raksturlielumu uzlabošana.
- laika mērīšanas sistēmas sistēmas, kuru pamatā ir periodiski dabas procesi; lielu laika intervālu mērīšanai izmanto Zemes kustību ap Sauli (gads), Mēness kustību ap Zemi (mēnesis), Zemes rotāciju (diennakts); atomsekundes definēšanai un atomlaika skalas ieviešanai izmanto atomos notiekošos procesus.
- indēties Sistemātiski lietot indīgu vielu; atrasties ļoti kaitīgos apstākļos.
- disfunkcija ģimenē situācija, kad kāda no būtiskām ģimenes funkcijām iztrūkst vai netiek īstenota sociāli vēlamā veidā, kā rezultātā tiek ietekmēta gan visas ģimenes kā sistēmiska veseluma labvēlīga funkcionēšana, gan atsevišķu ģimenes locekļu vajadzību apmierināšana.
- kā sivēns ska par lielu zivi.
- maleīnskābe Skābe - bezkrāsaini kristāli, ko izmanto, piemēram, krāsvielu, herbicīdu izgatavošanai.
- buferspēja Skābejamā (lopbarības) masā atrodošos bufervielu spēja neitralizēt skābes.
- neurols Skābekļa barības preparāts, satur 75% ogļhidrātu un olbaltumvielu, 17% peroksidu, 3% hipofosfītu un 5% dzelzs savienojumu.
- glioksāls Skābeņskābes aldehīds, dzeltens šķidrums ar īpatnēju smaržu, izmanto par starpproduktu heterociklisku savienojumu un krāsvielu sintēzē.
- parabanskābe Skābeņskābes ūreīds, oksālilurīnviela, iegūstama darbojoties uz urīnvielu ar oksālilhlorīdu, rodas arī, ja oksidē urīnskābi ar slāpekļskābi.
- aptuvens skaitlis skaitlis, kas izsaka lieluma vērtību ar zināmu kļūdu vai (salīdzinājuma ar sākotnējo skaitli) vienkāršotā veidā.
- laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija.
- skala Skaitlisko vērtību sistēma (kā) lieluma, arī attiecību raksturošanai.
- biezība skaitlisks lielums, kas raksturo, cik racionāli izmantota meža audzēšanai paredzētā platība.
- oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas stabilitāti pret detonāciju iekšdedzes karburatoru motoros; norāda lielumu tilpuma procentos, izooktāna un normālā heptāna maisījumam, kuram ir tāda pati detonācijizturība, kā aplūkojamajai degvielai.
- Montekarlo metode skaitlisku aprēķinu metode, pēc kuras aprēķināmos lielumus modelē ar gadījumlielumiem, iegūstot to statistiskos novērtējumus.
- izzude Skaitļošanas rezultāts, kura vērtība ir tik maza, ka to nevar attēlot izmantojamā skaitļojamo lielumu diapazonā.
- aritmētiskā progresija skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu
- monoms Skaitļu, mainīgo lielumu un to naturālo pakāpju reizinājums.
- kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
- magnētiskā plūsma skalārs lielums magnētiskā lauka integrālai raksturošanai – magnētiskās indukcijas vektora B plūsma caur aplūkojamo virsmas laukumu; apzīmējums - Ф; mērvienība SI mērvienību sistēmā – vēbers (Wb).
- skalārais magnētiskais potenciāls skalārs lielums magnētiskā lauka raksturošanai; mērvienība SI mērvienību sistēmā – volts (V).
- diverģence Skalārs lielums, kas raksturo vektoru izkliedi - plūsmas maiņu katrā vektoru lauka punktā.
- vektora projekcija skalārs lielums, kas vienāds ar vektora moduļa un tā virziena leņķa kosinusa reizinājumu.
- izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma).
- vibrato Skaņai svārstoties ar nelielu novirzi no pamattoņa.
- akustiskais bārs skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar 1 dinu lielu spēku uz 1 kvadrātcentimetru; mikrobārs.
- grāvējs Skaņdarbs, kinofilma, daiļdarbs, arī izrāde, kas (kādu laiku) iegūst lielu popularitāti.
- diahromatika Skaņu sistēma, kurā līdzās skaņkārtu galvenajām un blakus pakāpēm pastāv atvasinātās (paaugstinātās un pazeminātās) pakāpes ar relatīvi lielu patstāvību.
- skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos; būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- kultūrmorfoloģija Skatījums uz kultūru kā ar dvēseli apveltītu veselumu, kas iziet noteiktu attīstības ciklu no dzimšanas līdz nāvei.
- tribīne Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.); šādā būvē esošie skatītāji.
- Skolas Skolas grāvis - Lielupes labā krasta pieteka, garums - 8 km.
- tālmāči Skolēni, kas apgūst mācību vielu tālmācības veidā, parasti internetā.
- biezputra Skolotājs, kurš neskaidri izklāsta mācību vielu.
- Antaress Skorpiona α — sarkana pārmilzu zvaigzne Skorpiona zvaigznājā, viena no spožākajām dienvidu puslodē (zvaigžņlielums 0,9), pusregulāra maiņzvaigzne, attālums — 170 ly.
- ķīlgalvji Skrejvaboļu dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 8 sugas, 4,3-6 mm garas vaboles ar lielu galvu, lielām, uz sāniem izbīdītām acīm un vairākiem spēcīgiem, gareniskiem ķīļiem uz pieres.
- paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); skriet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pārvilkšana skrūvsavienojumu bojāšana, tos pievelkot ar pārlieku lielu griezes momentu.
- gliemezis Skrūvveida detaļa (mašīnā, mehānismā), parasti darbam gliemežpārvadā vai vielu pārvietošanai.
- melnā skudra skudru suga ("Lasius niger"), kas mīt gk. augsnē, kur no smilšu graudiņiem veido nelielus kupolus, bieži vien tā iemājo arī dārzos un būvēs.
- astenosfēra Slānis Zemes mantijas augšējā daļā 50-400 km dziļumā ar pazeminātu viskozitāti un palielinātu plastiskumu; izraisa lielu litosfēras plātņu horizontālu pārvietošanos (kontinentu dreifu).
- nitrāti Slāpekļskābes sāļi vai esteri; amonija, kālija, kalcija un nātrija nitrātus sauc par salpetriem; dabā sastopami minerālu veidā; tos izmanto par minerālmēsliem, ārstniecības līdzekļu, sprāgstvielu ražošanā.
- anazotūrija Slāpekļvielu pamazināts daudzums vai trūkums urīnā.
- slapjā gārša slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 1,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības; augsne bagāta, periodiski pārmitra; glejota, karbonātiska mālsmilts, smilšmāls vai māls; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- slapjais mētrājs slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 2,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne nabadzīga, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota smilts ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma.
- pieslaucīt Slaukot (grīdu), novērst (tajā) netīrību, nekārtību (parasti nelielu).
- sprēgt Slēgt ar nelielu piekaramo slēdzeni.
- pagubīt Slepus paņemt, nozagt (ko nelielu).
- paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pārveda Sliežu ceļu sakārtojums, kas ļauj vagoniem, lokomotīvēm un vilcieniem pāriet ar pietiekoši lielu ātrumu no viena sliežu ceļa uz otru, nepārtraucot kustību.
- poliomielopātija Slimība, kas bojā muguras smadzeņu un iegareno smadzeņu pelēko vielu.
- leukoplakija Slimība, ko raksturo dažāda lieluma baltu plankumu parādīšanās mutes gļotādā un uz mēles.
- homeoterapija Slimības profilakse vai ārstēšana ar slimību izraisītājai radniecīgu, nedaudz atšķirīgu vielu.
- komplekss Slimības, fizioloģiskas norises, psihiski procesi u. tml., kas veido ko saistītu, veselu.
- autoimūnslimības Slimības, kas rodas, ja ārējo faktoru (dažādu vielu, baktēriju, vīrusu) ietekmē limfocīti sāk ražot pretvielas, kuras bojā vai noārda paša organisma audu sastāvdaļas.
- agiofobija Slimīgas bailes no ielām vai bailes šķērsot ielu.
- Vecslocene Slocenes kādreizējā lejtece, kas tagad savieno Dūņieri ar Slokas ezeru un Lielupi, garums - 8 km, kritums - 2,5 m; Sloka; Slokasupe.
- pārslodze Slodze, kas pārsniedz normu, nominālo lielumu.
- falkogrāfija Smadzeņu sirpja rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu sagitālajā sinusā.
- zvelties Smagi, neveikli sēsties, gulties (kur, uz kā) - parasti par lielu, smagu ķermeni.
- floridīns Smalki māli ar lielu kalcija un magnija oksīdu un sārmu piejaukumu; lieto galvenokārt kā adsorbentu naftas produktu tīrīšanai.
- duļķis Smalki samaltu izejvielu (piem., kaļķakmens un mālu) ūdens maisījums cementa klinkera ražošanai.
- pulveris smalki sasmalcināta kristāliska vai amorfa viela (daļiņu izmēri 10^-8^ līdz 10^-3^ m); iegūst ar fizikālmehāniskām metodēm (cietu vielu maļ, saberž) un fizikālķīmiskām metodēm (izgulsnējot, sublimējot, elektrolizējot, izmantojot zemas temperatūras plazmu); lieto dažādu pastu izgatavošanai
- kamala Smalks ķieģeļsarkans pulveris, ko iegūst saberžot koka "Rottlera tinctoria" augļu dziedzerīšus un matiņus, satur aktīvu vielu rotlerīnu, lieto pret plakanajiem tārpiem.
- lencīns Smalks, balts atduļķots māls vai ģipsis, ko lieto kā papīra pildvielu, arī miltu viltošanai u. tml.
- muskatrieksts Smaržīgā muskata ("Myristica fragrans") koka sēkla, ko lieto par garšvielu, kā arī parfimērijā.
- smarža Smaržvielu spirta vai ūdens un spirta šķīdums ar patīkamu aromātu.
- odekolons Smaržvielu šķīdums atšķaidītā spirtā.
- nosmidzināt Smidzināt un pabeigt smidzināt (ar kādu vielu).
- apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu).
- spacija Smiga - dažāda lieluma 1 vai 2 tipogrāfisku punktu biezs slēdzenis vārdu retināšanai un rindas izslēgšanai salikumā.
- bituminizācija Smilšainas vai saplaisājušas klinšainas grunts pārvēršana ūdensnecaurlaidīgā gruntī, ko panāk, zem spiediena iesūknējot gruntī bitumenu; šo paņēmienu lieto hidrotehnisku celtņu, ceļu, šahtu un lielu ēku pamatu būvē, bituminācija.
- smilšvistiņa Smilširbju dzimtas suga ("Syrrhaptes paradoxus"), baloža lieluma putns ar smilšdzeltenu un pelēku apspalvojumu, ļoti reta ieceļotāja, kas Latvijā 20. gs. novērota tikai dažas reizes.
- ģimenes demogrāfija sociālekonomiskās demogrāfijas daļa par ģimeņu skaitu, lielumu un sastāvu.
- makrosocioloģija Socioloģiskā analīze, kas orientējas uz sabiedrību kā veselumu, uz liela mēroga sociālajām struktūrām, uz sociālajām sistēmām, institūcijām un to ierobežojošo ietekmi uz sociālajiem aktieriem, viņu domām un darbību.
- solnce Solutāns (narkotisku vielu saturošs medikaments).
- oposumžurkas Somaino zīdītāju dzīvnieku ķenguru peļu apakšdzimtas suga, sastopama Austrālijā un Tasmānijā, dzīvnieciņi truša lielumā.
- pēdas garums somatomērs, ko mēra kā horizontālo attālumu no papēža atpakaļizvirzījuma līdz garākā pirksta priekšgalam; pēdģērbu (piemēram, zeķu, apavu) lielumu skalas vadmērs.
- delma garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no delma plecgala virsotnes līdz plaukstas locītavai (līdz īlai); virskreklu lielumu skalas vadmērs.
- kājas garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no kājstakles līdz pēdapakšu līmenim; bikšu lielumu skalas vadmērs.
- murdzināt Spaidīt un glaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); nelikt mieru.
- Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte.
- priekšspārnis Spārna mehanizācijas elements lidaparāta spārna priekšā, ar kuru palielina spārna aptekamību un aerodinamisko cēlējspēku, lidojot ar lielu uzplūdes leņķi.
- patentkrāsa Speciāla krāsa ar indīgu vielu piejaukumu kuģu zemūdens daļu krāsošanai, lai tās pasargātu no apaugšanas ar gliemežvākiem un aļģēm.
- kolas dzērieni speciālas limonādes, kurās ir no 65–250 mg/l kofeīna; par garšvielu atļauts lietot arī fosforskābi (H~3~PO~4~ – līdz 700 mg/l).
- radzenes mikroskops speciāli izveidots mikroskops ar lielu palielinājumu radzenes un varavīksnenes pārmaiņu noteikšanai.
- sintētiķis Speciālists (parasti ķīmiķis), kas nodarbojas ar vielu sintēzi.
- analītiķis Speciālists, kas izdara vielu analīzes.
- tālo kosmisko sakaru centrs specializēta komandu un mērījumu kompleksa daļa, kas nodrošina abpusējus sakarus ar starpplanētu zondēm un to trajektorijas mērījumus, izmantojot jaudīgus radioraidītājus signālu noraidīšanai un lielus radioteleskopus signālu uztveršanai.
- vedējautomobilis Specializēts automobilis (kā, parasti vielu) transportēšanai.
- autouzpildītājs Specializēts kravas automobilis ar cisternu un tilpnēm degvielas un ziežvielu pārvadāšanai un transportlīdzekļu uzpildei ar degvielu, eļļu, ziežvielām vai ūdeni.
- attēlu saspiešana speciāls datu saspiešanas paņēmiens, ar kuru samazina grafikas datņu lielumu, kas parasti aizņem ievērojamu diskatmiņas apjomu.
- sildkabelis Speciāls kabelis ar lielu pretestību, ko lieto apsildei, to iebūvējot grīdās, sienās, notekcaurulēs u. tml.
- gāzes pistole speciāls līdzeklis, kurš paredzēts īslaicīgai iedarbībai uz cilvēka organismu un caur kura stobru, šaujampulverim sadegot, tiek izgrūstas kairinošu vai paralizējošu vielu saturošas gāzes mikrodaļiņas.
- materiāla mēra komplekts speciāls mēru komplekts, ar kuru dažādās mēru kombinācijās var iegūt dažādas fizikāla lieluma vērtības.
- maska Speciāls sejas aizsegs vai pārklājs (piemēram, elpošanas orgānu aizsargāšanai, kādu vielu ievadīšanai).
- bremžu šķidrums speciāls š. ar zemu sasalšanas temperatūru, nelielu stigrību un labām eļļošanas īpašībām.
- grunts Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- gruntskrāsa speciāls vielu maisījums, ar kuru pirms krāsošanas pārklāj metāla virsmu, lai pasargātu to no rūsēšanas un nodrošinātu labu sasaisti ar laku un krāsu slāņiem; grunts.
- grunts speciāls vielu maisījums, ar kuru pirms krāsošanas pārklāj metāla virsmu, lai pasargātu to no rūsēšanas un nodrošinātu labu sasaisti ar laku un krāsu slāņiem; gruntskrāsa.
- kopproteīns specifisks zootehnisks apzīmējums slāpekli saturošo vielu kopumam barības līdzekļos; to aprēķina, analīzes noteikto slāpekļa daudzumu reizinot ar koeficientu 6,25; kopproteīna veidi ir olbaltumvielas un slāpekli saturošās neolbaltumvielas (amīdi, amīni, nitrāti u. c.).
- šņaukt Spēcīgā ieelpā virzīt degunā (parasti pulverveida vielu).
- angļu buldogs spēcīgs vidēja lieluma suns ar masīvu galvu, strupu purnu un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
- absorbcijas spēja spēja absorbēt; fizikāls lielums, kas rāda kāda daļa monohromatiskā starojuma plūsmas, kas krīt uz ķermeni, tiek tajā absorbēta.
- dihromofilisms Spēja krāsoties kā ar skābu, tā ar bāzisku krāsvielu.
- stereognozija Spēja noteikt priekšmetu lielumu un formu ar tausti.
- garša spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu.
- ņūtons Spēka mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 N ir spēks, kas ķermenim, kura masa ir 1 kg, piešķir 1 m/s^2^ lielu paātrinājumu, kas vērsts spēka darbības virzienā.
- pievilkšanas moments spēka momenta lielums, kas nodrošina nepieciešamo savienojuma ciešumu; parasti to normē skrūvju savienojumiem, Nm.
- žirobuss Spēkrati, parasti autobuss kalnu apstākļiem un raktuvēm, aprīkots ar lielu papildu spararatu - žiroskopu, kas akumulē mehānisko enerģiju; kalnu ceļos, braucot lejup, tas iegriež spararatu, tā uzkrāto enerģiju izmantojot līdzenumā vai braucot kalnup.
- Kapella spektrāla dubultzvaigzne Vedēja zvaigznājā (α), kuras komponentes ir dzeltenas milzu zvaigznes, kopējais vizuālais zvaigžņlielums 0,09, attālums 45 ly; Latvijā novērojama visu gadu.
- kodolmagnētiskā spektroskopija spektroskopijas nozare, kas pamatojas uz atomu kodolmagnētisko rezonansi; lieto organisko vielu struktūras noteikšanā.
- brūmbols spēle ar lielu bumbu uz ledus bez slidām, Kanādā.
- liela kārts spēļu kārts ar lielu vērtību.
- paskāls spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība SI mērvienību sistēmā (Pa) - spiediens, ko rada 1 ņūtonu (N) liels spēks, ja tas darbojas uz 1 m^2^ lielu virsmu perpendikulāri tai (1 Pa=1 N/m^2^).
- asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes.
- Alnairs spilgtākā zvaigzne Dzērves zvaigznājā, atrodas 101 ly attālumā, tās zvaigžņlielums ir 1,8.
- toksikomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- rahianestēzija Spinālā anestēzija, ķermeņa lejasdaļas anestēzija, ko panāk, injicējot anestezējošo vielu mugurkaula kanālā.
- spinalioma Spinocelulārs vēzis, ādas un čūlojošs gļotādas vēzis.
- spinorbitāls Spinorbitālā mijiedarbība ir elementārdaļiņu mijiedarbība, kas nosaka sistēmas enerģijas līmeņu sīkstruktūru; atkarīga no daļiņu spina un orbitālā impulsa momenta lieluma un to savstarpējās orientācijas.
- parastā spirodela spirodelu suga ("Spirodela polyrrhiza").
- sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu; fūzeļeļļa.
- fūzeļeļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu.
- spontānā lipogranulomatoze spontāns fokāls panikulīts: strauji izveidojušies norobežoti, simetriski, dziļi, sāpīgi zemādas mezgli ķirša kauliņa vai valrieksta lielumā un plakani, viegli pārbīdāmi infiltrāti uz ķermeņa un ekstremitātēm; regresija bez rētu veidošanās.
- Hamals spožākā zvaigzne Auna zvaigznājā (Auna α), ir 2,0. zvaigžņlieluma oranža zvaigzne.
- Alderamins spožākā zvaigzne Cefeja zvaigznājā (Cefeja α), vizuālais zvaigžņlielums 2,4.
- Unuks spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; arī Čūskas sirds jeb Unuk-El-Haia), ir 2,7. zvaigžņlieluma zvaigzne, kas atrodas 73 ly attālumā.
- Akrukss spožākā zvaigzne Dienvidu Krusta zvaigznājā (α, latīņu "Acrux"), balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri, kopējais zvaigžņlielums 0,79, atrodas 321 ly attālumā.
- Formalhauts spožākā zvaigzne Dienvidu Zivs zvaigznājā (no arābu val. "zivs mute"), dzeltenbalta, atrodas 25 ly attālumā, zvaigžņlielums 1,2.
- Hidras sirds spožākā zvaigzne Hidras zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,0, atrodas 177 ly attālumā; Alfards.
- Spika spožākā zvaigzne Jaunavas zvaigznājā (α), aptumsuma maiņzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 0,97-1,04, spožuma maiņas periods 4,01 diena, tā ir zilganbalta, virsas temperatūra sasniedz 20000 °C, atrodas 260 ly attālumā.
- Gijena spožākā zvaigzne Kraukļa zvaigznājā (Kraukļa γ; arābu "kraukļa spārns"), tās spožums ir 2,6. zvaigžņlielums, un tā atrodas 165 ly attālumā.
- Reguls spožākā zvaigzne Lauvas zvaigznājā (α), kas faktiski ir četrkārša zvaigžņu sistēma, atrodas 77 ly attālumā, un tās spožums sasniedz 1,3 zvaigžlielumu, galvenā komponenta virsas temperatūra \~13000 °C
- Polārzvaigzne spožākā zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (α), kas atrodas <1 grāda attālumā no debess Ziemeļpola, tā ir pieckārtīga zvaigzne, kuras vizuālais zveigžņlielums 1,94-2,05, attālums \~650 ly; Kinosura.
- Procions spožākā zvaigzne Mazā Suņa zvaigznājā, astotā spožākā zvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 0,37, atrodas 11,4 ly attālumā.
- Kārļa Sirds spožākā zvaigzne Medību Suņu zvaigznājā, dubultzvaigzne, atrodas 110 ly attālumā, zvaigžņlielums 2,84.
- Naoss spožākā zvaigzne Pūpes zvaigznājā, tā ir zilganbalta ar zvaigžņlielumu 2,3, atrodas 1400 ly attālumā.
- Arneba spožākā zvaigzne Zaķa zvaigznājā (α), atrodas 1280 ly attālumā, vizuālais zvaigžņlielums 2,57.
- iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains (celtņu, ielu, dārzu) apgaismojums (parasti svētkos, svinībās).
- piroksilīns Sprāgstviela, ko iegūst, apstrādājot celulozi ar sērskābes un slāpekļskābes maisījumu.
- bezdūmu pulveri sprāgstvielas, kuru galvenā sastāvdaļa ir plastificēta nitroceluloze.
- petarde Sprāgstvielu lādiņš, ko izmanto signalizēšanai, arī spridzināšanai.
- deflagrācija Sprāgstvielu sadegšana bez sprādziena.
- eksudācija Sprāgstvielu šķidro komponentu (piem., nitroglicerīna) izdalīšanās, kas notiek, ja sprāgstvielas nepareizi glabā vai izgatavo.
- uzvilkšana Sprāgstvielu, ieroču vai ieroču sistēmu pārslēgšana no droša stāvokļa uz kaujas gatavību.
- konverģējoši diverģējoša sprausla sprausla, ar kuru var sasniegt ļoti lielu (gāzes vai tvaika) izplūdes ātrumu, kas pārsniedz skaņas ātrumu; izmanto aktīvās turbīnās un reaktīvos dzinējos.
- efektīvais spriegums sprieguma efektīvā vērtība - fizikāls lielums, kas raksturo maiņstrāvu pēc tās paveiktā darba.
- iekšējie spriegumi spriegumi materiālā, kuru cēlonis ir dažādu ārēju faktoru (temperatūras, mehānisko slodžu, elektromagnētiskā starojuma) nelīdzsvarota iedarbība; to lielumam pārsniedzot materiāla izturības robežu, materiāls sabrūk.
- pārspriegums spriegums, kas pārsniedz normu, nominālo lielumu.
- laternas stabs stabs, pie kura piestiprināta laterna (piemēram, ielu apgaismošanai).
- degvielas uzpildes stacija stacija spēkratu uzpildei ar šķidro degvielu, eļļu, ūdeni un saspiestu gaisu, kā arī sīku autopiederumu un rezerves daļu iegādei, spēkratu mazgāšanai, tehniskā stāvokļa pārbaudei un nelieliem remontdarbiem.
- dēstīt Stādīt (jaunos augus, parasti nelielus lakstaugus).
- lielums standartizēts apmērs (parasti apģērbam, apaviem); šāda apmēra numurs; augumlielums.
- izmērs Standartizēts lielums (parasti apģērbam, apaviem); šāda lieluma numurs.
- numurs Standartizēts un ar ciparu, ciparu kopu apzīmēts (kā) lielums.
- iradiācija Starojuma enerģijas iedarbība; radioaktīvo vielu iedarbība.
- mīnus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā; skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu.
- plus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir saskaitāmi; skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz pozitīvu lielumu.
- rekonstruktīvā cirte starpcirte vidēja vecuma audzēs, ja ir paredzams, ka valdošā koku suga attiecīgajos augšanas apstākļos izveidos mazvērtīgu audzi un dos nelielu un mazvērtīgu koksnes pieaugumu.
- kļūda Starpība starp (kā) patieso lielumu un lielumu, kas konstatēts mērījumos, aprēķinos.
- amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību.
- disažio Starpība, kas izteikta absolūtos vai relatīvos skaitļos starp kādu par pamatu pieņemtu lielumu un kādu citu, mazāku atvasinātu lielumu vērtspapīru un valūtas darījumos.
- pārkrite Starpība, kas rodas, mainoties kādam fizikālam lielumam (piemēram, temperatūrai, spiedienam).
- paronīts Starpliku lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot azbesta šķiedras, kaučuka un pildvielu maisījumu.
- izocitronskābe Starpprodukts Krebsa trikarbonskābju ciklā ar kura starpniecību notiek ogļhidrātu, tauku un olbaltumu vielu maiņa.
- lieluma apzīmējums starptautiskā, nacionālā vai uzņēmuma mērogā pieņemts ciparu, burtu, burtciparu, piktogrāfisks vai citāds kods, ar kuru marķē ģērba lielumu.
- čelendžers Starptautisks tenisa turnīrs ar samērā nelielu balvu fondu.
- bāzt ausī stāstīt melus vai niekus.
- ielikt bulli ausī stāstīt muļķības vai melus.
- kliometrija Statistikas izmantošana visu krasi svārstīgo ekonomikas elementu mērīšanā un to atainošanā ar skaitliskiem lielumiem.
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir piesūcināts ar kādu vielu.
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- koloidofagija Stāvoklis, kad makrofāgi tireotropiskā hormona ietekmē resorbē koloīdvielu.
- darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs.
- skurbums stāvoklis, kad uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); stāvoklis --> skurbt (1); reibums (1).
- langot steidzīgi un ar lielu piepūli lāpīt tīklu.
- apvarošana Stereotipa klišeju pārklāšana ar varu lielu metienu iespiešanai.
- viskoze Stigra, bezkrāsaina masa, ko iegūst no celulozes, sēroglekļa un sārma.
- valkans Stigrs, viskozs (par šķidrumu, šķidru vielu).
- akmeņi Stikla defekts - uguntura vai nesakusušu izejvielu ieslēgumi stikla masā.
- stikla kausēšana stikla masas iegūšana no izejvielu maisījuma (šihtas), to karsējot.
- spēļu kāršu papīrs stipri līmēts, gaismnecaurlaidīgs papīrs ar lielu apmales stiprību.
- piena produktu pakošanas papīra pamatne stipri līmēts, mašīngluds papīrs ar lielu mehānisko stiprību un cietību; lieto vienreizējas lietošanas papīra taras izgatavošanai.
- gaškas caurums stiprs garšvielu maisījums šķidrumā
- čili Stipru garšvielu sajaukums, kurā galvenās sastāvdaļas ir Kajenas pipari, parasta piedeva meksikāņu virtuvē.
- stopenīca stopa lieluma (~1,3 l) pudele.
- čibināt Strādāt kādu nelielu darbu viegli, bez piepūles.
- plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā.
- lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā.
- sētnieks Strādnieks, kas uztur kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, kāpņu telpas.
- Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos.
- sadursme Strauja (piemēram, kustībā esošu vielu, to daļiņu, fizikālu ķermeņu) saskaršanās.
- iesviest Strauji iedzert (parasti nelielu trauku alkoholiska dzēriena).
- sakult Strauji maisot kādu vielu, pagatavot (ko) no tās.
- pakult Strauji pamaisīt (kādu vielu).
- sašļākt Strauji saplūst (parasti par šķidru vielu, tās kopumu).
- šļākties Strauji virzīties (parasti par šķidru vielu, tās kopumu).
- gāzties Strauji virzīties, arī tikt virzītam (piemēram, par ko lielu, smagu).
- sukāt Strauji, ar lielu kāri ēst.
- iesukāt Strauji, ar lielu kāri ieēst.
- izsukāt Strauji, ar lielu kāri izēst.
- nosukāt Strauji, ar lielu kāri noēst.
- aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
- gāzties Strauji, ar lielu sparu plūst, parasti lejup (piemēram, par straumi).
- zvelties Strauji, ar lielu sparu plūstot, sisties (pret ko, piemēram, par straumi).
- sagāzties Strauji, ar lielu sparu saplūst (piemēram, par lielu ūdens daudzumu).
- iegāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni ieiet, ienākt, iesteigties (kur iekšā).
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku pūli; izgrūt.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par cilvēku pūli.
- nogāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni noskriet, nosteigties lejā.
- notriekt Strauji, ar lielu spēku nosviest zemē (kur, uz kā u. tml.).
- ideāls strāvas avots strāvas avots ar nemainīgu strāvu un bezgalīgi lielu iekšējo pretestību.
- patronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktajās laulībās pieņem tēva tautību.
- matronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktās laulībās pieņem mātes tautību.
- pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- pastumt Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); stumt nelielu attālumu.
- badjans Subtropisks, mūžam zaļš magnoliju dzimtas koks; augļus, kas smaržo pēc anīsa, lieto kā garšvielu.
- plunžersūknis Sūknis, kas ar lielu spiedienu padod dozētu degvielas daudzumu dīzeļmotora sprauslām.
- dabiskās sulas sulas, ko gatavo no viena veida izejvielām bez cukura, skābes, krāsvielu vai citu vielu piedevas.
- sēra dioksīds sulfītvārskābes galvenā sastāvdaļa, ko izmanto celulozes ražošanā.
- bambis Suns ar lielu, kuplu apspalvojumu.
- dižsūrene Sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria"), daudzgadīgi lakstaugi ar resniem sakneņiem un lielu, spēcīgu stublāju, ziedi sakopoti šaurās skarveida ziedkopās, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas ir dārzbēgļi.
- ūdens duļķainums suspendēto vielu daudzums tilpuma vienībā (kopā ar ūdeni) ūdens plūsmās un ūdenstilpēs.
- organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- etilsērskābe Svarīgs starpprodukts daudzu vielu sintēzēs, ko reti iegūst tīrā veidā.
- amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara stāvokļa; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstību likuma.
- gadījumsvārstības Svārstību kustība, ja sistēmas parametri ir gadījumlielumi vai ierosme ir gadījuma funkcijas.
- subharmoniskās svārstības svārstību kustība, kuru periods ir veselu skaitļu reižu lielāks par ierosinošā spēka periodu
- superharmoniskās svārstības svārstību kustība, kuru periods ir veselu skaitļu reižu mazāks par ierosinošā spēka periodu
- sulfātziepes Sveķskābju un taukskābju nātrija sāļu un neitrālo vielu maisījums, kas radies kā blakusprodukts, koksnes šķeldas vārot pēc sulfātvārīšanas metodes.
- mastika Sveķu, zivju līmes un pildvielas maisījums (piemēram, līmēšanai, nelielu priekšmetu izgatavošanai).
- laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
- podofilīns Sveķveida vielu maisījums, ko iegūst no kaltēta Ziemeļamerikas auga "Podophyllum peltatum L." sakneņa.
- aspirācija Svešu vielu iekļūšana elpošanas orgānos ieelpas laikā.
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe.
- šķirste Svīre; čurkste; mūra bezdelīga ("Cypselus opus").
- Švitene Svitene, Lielupes pieteka, tās nosaukums Lietuvā.
- metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
- strāvplūsma Šaura gaisa plūsma ar lielu ātrumu (parasti troposfērā, stratosfērā).
- raķete Šāviņš - ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
- kardamons Šī auga sēklas, ko izmanto par garšvielu un ārstniecībā.
- līčija šī koka auglis, plūmes lielumā, ar ļoti cietu, bet nolobāmu mizu un saldu sulīgu mīkstumu.
- skropstaiņi Šī tipa klase ("Ciliata"), >6000 sugu, Latvijā Daugavā konstatēts >200 sugu, Lielupē \~140 sugu, Baltijas jūrā >100 sugu; skropstiņinfuzorijas.
- pīle Šīs dzimtas apakšdzimta ("Anatinae"), liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi, 34 ģintis, 114 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 24 sugas.
- sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- lotoss Šīs dzimtas ģints ("Nelumbo"), kurā ir 2 sugas, ūdensaugs ar lielām lapām un krāšņiem ziediem, kas sakņojas zemē, bet zieds atveras virs ūdens.
- usneja Šīs dzimtas ģints ("Usnea"), veido nokarenus vai no substrāta atstāvošus krūmus, gk. uz koku mizas, zariem, \~600 sugu, šie ķērpji ir jutīgi pret gaisa piesārņojumu, tādēļ reti sastopami lielu pilsētu tuvumā, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- aiaijs Šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis.
- krastvabole Šīs dzimtas suga ("Georyssus crenulatus"), ķermenis 1-2 mm garš, uzpūsts, melns, uz segspārniem palielu punktu rindas, dzīvo dažādu ūdeņu krastos, to ķermenis parasti klāts ar dūņu kārtiņu.
- alata Šīs dzimtas suga ("Thymallus thymallus"), zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru, uzturas straujos, skābekļa bagātos strautos.
- svīre Šīs ģints suga ("Apus apus", senāk "Cypselus apus"), neliels, brūngani melns putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
- parastā zīdaste šīs ģints suga ("Bombycilla garrulus"), strazda lieluma putns ar īsu, spēcīgu knābi un īsu asti, Latvijā caurceļotāja un ziemotāja.
- lēlis Šīs ģints suga ("Caprimulgus europaeus"), slaids naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu; vakarlēpis.
- pupuķis Šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze.
- Cyclonexis annularis šīs ģints suga, kas veido piltuvveida kolonijas, mīt Lielupes attekā pie Slokas.
- Dyseriocrania subpurpurella šīs ģints suga, kuras kāpuri jūnijā veido lielus, caurspīdīgus alojumus ozolu lapās.
- jenotsuns Šīs ģints vienīgā suga suga ("Nyctereutes procionoides"), vidēja lieluma dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu.
- pūpēdis Šīs klases dzimta ("Lycoperdaceae"), sēnes, kurām augļķermeņi dažāda lieluma un veida, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 16 sugu.
- lotoss Šīs rindas dzimta ("Nelumbonaceae") ar 1 ģinti.
- kornišons Šīs šķirnes gurķu konservi; šāda lieluma citu šķirņu marinēti gurķi.
- šķemba šķautņainas cieta, izturīga akmensmateriāla (dolomīta, granīta u. c.) atlūzas, kuru lielums ir 5–150 mm un kuras iegūst, sadrupinot dabiskos iežus; lieto par betonu pildvielu un ceļu segumos.
- osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas.
- eluents Šķīdinātājs, ko lieto hromatogrāfijā vielu sadalīšanas procesā.
- mērce Šķidra piedeva, kas papildina ēdiena garšu, izskatu, uzturvielu daudzumu.
- šķidrums šķidra viela vai vielu maisījums.
- degviela šķidrais kurināmais (t. s. motoru kurināmais), piemēram, benzīns, petroleja, dīzeļdegviela, solāreļla u. c., – oglekli saturoša viela, kas sadegot izdala lielu daudzumu siltuma, kuru izmanto enerģijas ieguvei.
- pinte Šķidru un beramu vielu tilpuma mērvienība angļu mēru sistēmā; Lielbritānijā - 1/8 galona = 0,568 l, ASV - 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām).
- injekcija Šķidru vielu ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
- slapināšana Šķidruma izplūšana pa cietķermeņa virsmu, ko nosaka vielu daļiņu mijiedarbība uz robežvirsmas; ja šķidrums cietķermeņa virsmu slapina, tad notiek tā pacelšanās pie trauka sienām (sk. menisks).
- izkust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā izšķīst, sadalīties (par vielu).
- kust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā šķīst, dalīties (par vielu).
- piens Šķidrums (parasti vielu maisījums) baltā krāsā.
- dietilamīns Šķidrums ar amonjaka smaku, vārās 56 grādu temperatūrā, lieto krāsvielu rūpniecībā kā arī farmaceitisku preparātu sintēzēm.
- krotonaldehids Šķidrums ar ļoti asu smaku, gaistošs ar ūdens tvaikiem, rodas divām acetaldehida molekulām kondensējoties dažādu vielu ietekmē.
- hidrolimfa Šķidrums, kas cirkulē pa dažu zarndobumaino dzīvnieku gastrovaskulārās sistēmas kanāliem un piegādā šūnām un audiem barības vielas, kā arī aizvada prom vielu maiņas produktus.
- kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā; šķidruma kvarta Lielbritānijā (1,136 l), ASV (0,946 l), beramu vielu kvarta ASV (1,1 l).
- izsmidzināšana Šķidrumu un cietvielu suspensiju vienmērīga izkliedēšana gāzē.
- eksosmoze Šķidrumu un izšķīdinātu vielu izsūkšanās no šūnas uz apkārtējo vidi.
- atsārms Šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas; blakusprodukts, kas rodas, izgatavojot celulozi.
- vārskābe Šķīdums, kurā vāra koksnes šķeldu celulozes iegūšanas procesā - ar reģenerēto (atstrādāto) sērpaskābes anhidrīdu pastiprināta svaigā sulfīta skābe (torņskābe).
- šķīdinātājs šķīdums, parasti organisku vielu maisījums, ko lieto krāsu, laku, līmju u. c. tehnisko apdares materiālu gatavošanai un atšķaidīšanai.
- Kupro šķiedra šķiedra, ko iegūst no celulozes šķīduma kompleksā vara tetramīnhidroksīda šķīdumā.
- mākslīgā šķiedra šķiedra, ko iegūst no dabiskiem lielmolekulāriem savienojumiem – celulozes (viskozes, acetāta, triacetāta, kupro, polinozās šķiedra) vai olbaltumvielām (kazeīna, zeīna, sojas pupu šķiedra).
- azbestīns Šķiedrveida talks (magnija, alumīnija vai kalcija silīcijskābes sāls), kam ir ļoti laba pildvielu noturība papīrā.
- maluma grāds šķiedrvielu (kokmasas, celulozes, lupatu pusmasas) masas suspensijas atūdeņošanas ilguma mērs.
- licella Šķiedrvielu aizvietojums, papīra pavediens no skuju koku celulozes, ko īpaši lietoja Vācijā 1. pasaules kara laikā.
- papīrmasa Šķiedrvielu pusfabrikātu suspensija ūdenī papīra vai kartona izgatavošanai, var saturēt pildvielas, līmvielas un krāsvielas.
- krams Šķiltavu elements - dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
- celulozes ksantogenāts šķīstošs produkts, ko iegūst, apstrādājot sārmaino celulozi ar sēroglekli CS2; lieto celofāna un viskozes ražošanai.
- šļakstīties Šļakstīt (šķidru vielu) ap sevi, sev virsū, arī vienam uz otru, citam uz citu.
- iešļircināt Šļircinot ievadīt (šķidru vielu, parasti medikamentu).
- Mensu šļūdonis šļūdonis Beluhas kalna ziemeļaustrumu nogāzē Katuņas grēdā, Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - 10,5 km, platība - 13,2 kvadrātkilometri, noslīd līdz 1930 m vjl., liels leduskritums (augstums - 250 m, platums - 1000 m).
- sašņaukties Šņaucot uzņemt sevī (piemēram, narkotisku vielu) lielākā daudzumā.
- iespieduma veids šrifts - dažāda lieluma un veida burtu tipi.
- Minasžeraisa Štats Brazīlijas dienvidaustrumos ("Minas Gerais"), administratīvais centrs - Belu Orizonti, platība - 586528 kvadrātkilometri, 20033700 iedzīvotāju (2009. g.).
- šķērszāliņš Štengas un masta sajūga (savienojuma) vieta ar nelielu platformu (koka vai metāla spraislis starp mastu un vantīm), tā uzdevums ir panākt vajadzīgo leņķi starp mastu un vantīm, kas ļauj fiksēt masta stāvokli peldlīdzekļa diametrālajā plaknē.
- helpers Šūna (limfocīts), kas sekmē antivielu sintēzi.
- centrocīts Šūna, kuras citoplazmā ir dažāda lieluma atsevišķas vai divkāršas granulas, kas krāsojas ar hematoksilīnu; atrodama dažādu ādas slimību gadījumā.
- citozols Šūnas iekšējā, intracelulārā daļa.
- putu betons šūnbetons - vieglais betons ar porainu struktūru (60-85% betona tilpuma aizņem sīkas un vidēja lieluma noslēgtas poras ar diametru 1-2 mm).
- trofotropisms Šūnu vai zemāko organismu kustība barības vielu virzienā.
- fiksācija Šūnu, audu, orgānu (dažreiz arī veselu organismu) apstrāde ar dažādām vielām (fiksatoriem), lai saglabātos dzīvo šūnu un audu struktūra.
- izocitoze Šūnu, sevišķi eritrocītu vienāds lielums.
- masveidā Tā, ka (kas) attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tā, ka (kas) ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tā, ka (kas) ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- pašā reizē Tā, ka ir piemērots, atbilstošs pēc lieluma (par apģērbu, apaviem).
- pašā (arī tieši) laikā Tā, ka ir piemērots, atbilstošs pēc lieluma (par apģērbu).
- pagrūts Tā, ka izjūt samērā lielu trūkumu, sarežģījumus.
- tālu Tā, ka kas (piemēram, izplatoties, veidojoties) aizņem samērā lielu vietu, telpu u. tml.
- tabakas fermentācija tabakas lapu apstrāde (vītināšana), kurā iegūst tabakas izstrādājumu izejvielu.
- smēķēšana tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmu ieelpošana, piemēram, no cigaretes, pīpes.
- periodiska kustība tāda materiālu objektu kustība, kurā pēc noteikta laika (perioda) visi kinemātiskie lielumi atkārtojas vienādā laika secībā.
- noplicināšana Tāda rīcība lauksaimniecībā, kad ilgāku laiku vienā vietā audzē augus ar vienādām barības vielu prasībām un augu uzņemtās barības vielas neatdod zemei atpakaļ.
- izogāmija tāda tipa apaugļošanās, kurā saplūst divas pēc ārējā izskata un lieluma vienādas gametas.
- supersegmentālie līdzekļi tādas valodas vienības, kas (piemēram, uzsvars) raksturo nevis atsevišķu fonēmu, bet gan veselu zilbi vai v;ardu, vai veselu sintaktisku teksta fragmentu (piemēram, intonācija).
- imponderābilijas Tādi iespaidi, cēloņi un apstākļi, kuri gan darbojas līdzi kādā parādībā, bet kuru lielums un spējas nav sīkāki noteicami.
- kliģaiņš Tāds (audums), kura rakstu veido (dažāda lieluma) kāsīši.
- pārkoksnējies Tāds (augs vai tā daļa), kura šūnās ir pastiprināti veidojies lignīns un celuloze.
- astoņlīniju Tāds (cilindrs), kam ir astotā lieluma izmērs; tāda lampa, kuraim ir astotā lieluma izmēra cilindrs.
- četrpadsmitlīniju Tāds (cilindrs), kam ir četrpadsmitā lieluma izmērs; tāda (lampa), kurai ir četrpadsmitā lieluma izmēra cilindrs.
- desmitlīniju Tāds (cilindrs), kam ir desmitā lieluma izmērs; tāda (lampa), kurai ir desmitā lieluma izmēra cilindrs.
- lēts Tāds (cilvēks), kam maz jāmaksā, kas (par darbu, precēm u. tml.) neprasa lielu maksu.
- vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- dārgs Tāds (cilvēks), kuram daudz jāmaksā, kurš prasa lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
- padārgs Tāds (cilvēks), kuram samērā daudz jāmaksā, kurš prasa samērā lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
- pakreptīgs Tāds (ēdiens), kam ir pievienots samērā daudz sāls, garšvielu, arī aizdara.
- vidējs Tāds (lielums), ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu.
- ārpussakņu Tāds (piemēram, augu barošanās vielu uzņemšana), kas noris bez sakņu starpniecības.
- piesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- nepiesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- ketogēns Tāds (uzturs), kurā ir daudz dzīvnieku izcelsmes tauku un olbaltumvielu, bet nepietiekamā daudzumā ogļhidrāti.
- sinhronais elektrodzinējspēks tāds elektrodzinējspēks, kura amplitūda, frekvence un sākuma fāze vienāda ar otra salīdzināmā elektrodzinējspēka vai sprieguma attiecīgiem lielumiem.
- anizofilija Tāds lapu nevienādības gadījums, kad vienam un tam pašam augam tai pašā stumbra daļā sastopamas reizē dažāda (parasti divējāda) lieluma un veida lapas.
- dotais lielums tāds lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.
- fluktuējošs Tāds lielums, kas mainās, svārstās, novirzās no vidējās vērtības.
- timokrātija Tāds politiskais režīms, kur vara un tiesību un pienākumu apjoms ir proporcionāls īpašuma lielumam.
- eitektika Tāds vairāku vielu maisījums, kam sacietējot, sastāvdaļas no kausējuma izkristalizējas vienlaikus - temperatūrā, kas zemāka par atsevišķo vielu kušanas punktiem.
- eitektisks maisījums tāds vairāku vielu maisījums, kurā ar šķidru fāzi līdzsvarotas cietas fāzes un kura sastāvdaļas vienlaikus sacietē (kristalizējas) noteiktā temparatūrā, kas ir zemāka par atsevišķo vielu kušanas punktiem.
- aditīvā īpašība tāds vielu veidoto fizikālo ķermeņu (cieto, šķidro, gāzveidīgo) raksturlielums (piem., masa), kas, izveidojoties vielu maisījumam, aritmētiski summējas.
- tvaiks tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
- lieks Tāds, kā ir vairāk par kādu (parasti normālu) daudzumu, lielumu, skaitu.
- porains Tāds, kam ir [poras]{s:1531}; tāds, kam ir daudz lielu poru.
- porains Tāds, kam ir daudz [poru]{s:1532} - par vielu, masu, materiālu u. tml.
- izgriezt Tāds, kam ir griežot izveidots noteiktas formas un lieluma caurums (caurumi) vai šķēlums (par apģērbu, apaviem).
- liess Tāds, kam ir maz taukvielu (par pārtikas produktiem, uzturu).
- niecīgs Tāds, kam ir mazs lielums (piemēram, garums, ilgums, masa); ļoti mazs.
- mazmēra Tāds, kam ir neliels mērs, lielums.
- radziņveida Tāds, kam ir nelielus ragus forma, veids.
- rupjporains Tāds, kam ir poras ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- šķidrs Tāds, kam ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- pretfāžu Tāds, kam ir raksturīga, parasti divu, pretēju zīmju elektrisko lielumu vienlaicīga maiņa.
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu; pretstats: smalks.
- rups Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- paliess Tāds, kam ir samērā maz taukvielu (par pārtikas produktiem, uzturu).
- neliels Tāds, kam ir samērā maza skaitliskā vērtība (parasti par fizikāliem lielumiem).
- dziedinošs Tāds, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- ciets Tāds, kam ir stabila forma (par vielu, fizikālu ķermeni); pretstats: šķidrs, gāzveidīgs.
- vienādsporu Tāds, kam ir vienāda lieluma sporas (par augiem).
- izodontisks Tāds, kam ir vienāda lieluma un formas zobi.
- heterofils Tāds, kam tieksme neparastā veidā reaģēt uz ķīmisku vai bioloģisku vielu; krāsoties neparastā veidā; antivielas īpašība reaģēt ar nespecifisku antigēnu.
- proporcionāls tāds, kam vērtību attiecība nemainās (par, parasti diviem, atkarīgiem lielumiem).
- apgriezts Tāds, kam viena lieluma palielinājums saistīts ar otra pamazinājumu.
- izometrisks Tāds, kam vienāds lielums, diametrs.
- nejutīgs Tāds, kas (specifiskos apstākļos) neuztver vai vāji uztver iedarbību un nereaģē vai vāji reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu).
- mazjutīgs Tāds, kas (specifiskos apstākļos) vāji uztver (parasti nelielu) iedarbību un vāji reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu).
- bakteriostatisks Tāds, kas aizkavē baktēriju vairošanos (par vielu).
- plašs Tāds, kas aizņem lielu platību (par telpu, celtni).
- kalciokinētisks Tāds, kas aktivē kalcija vielu maiņu.
- augsts Tāds, kas apliecina (kā) nozīmību, vērtību, pauž lielu pagodinājumu.
- pasaule tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus; saistīts ar visu zemeslodi un tās iedzīvotājiem vai ar lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājiem.
- pasaulīgs Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, tāds, kas ir saistīts ar visu zemeslodi vai lielu tās daļu.
- raksturīgs tāds, kas atspoguļo (kā) būtisku, neatņemamu īpašību, pazīmi (piemēram, par fizikāliem lielumiem, skaitļiem).
- izcils Tāds, kas atšķiras ar sevišķu kvalitāti (piemēram, ar labumu, lielumu, nozīmīgumu).
- masveida Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- masveidīgs Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- makrociklisks Tāds, kas attiecas uz lielu ciklisku organisko savienojumu, parasti satur >15 atomu.
- paraneoplastisks Tāds, kas attiecas uz pārmaiņām, kuras izraisa audzējs vai tā metastāzes; ietver tiešu, metastātisku un toksisku vielu ietekmi uz organismu.
- ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu); ugunsdrošs.
- ugunsdrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu).
- ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo (par materiālu, vielu, priekšmetu).
- paliess Tāds, kas barības vielu trūkuma dēļ ir samērā panīcis (par augiem).
- substantīvs tāds, kas darbojas bez citu vielu palīdzības, neatkarīgs, patstāvīgs.
- mazefektīvs Tāds, kas dod nelielus rezultātus.
- polikristālisks Tāds, kas ietver daudz neregulāru, dažādos virzienos orientētu, sīku, savstarpēji saistītu kristālu; lielākajai daļai cietvielu (minerāliem, metāliem) ir polikristāliska struktūra.
- īslaicīgs Tāds, kas ilgst samērā nelielu laika posmu.
- summārs Tāds, kas ir aprēķināts, saskaitot kādus lielumus.
- pustērūdinis Tāds, kas ir darināts no tērauda un citu vielu piemaisījumma.
- nesaldināts Tāds, kas ir gatavots bez saldu vielu piedevas; tāds, kam nav pievienotas saldas vielas.
- kopējs Tāds, kas ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- sīks Tāds, kas ir ievērojami mazāks par parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, lielumu.
- gatavs Tāds, kas ir izgatavots, derīgs lietošanai (piemēram, par priekšmetu, vielu); pilnīgi pabeigts.
- vienots Tāds, kas ir izveidots, sasaistot, apvienojot atsevišķās daļas (par kādu veselumu).
- leikemoīds Tāds, kas ir līdzīgs leikozei, piem., negatavu, leikozei raksturīgu celulāro elementu klātiene asinīs (sepses, tuberkulozes, karcinomas gadījumā).
- pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu); tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
- pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.); tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību).
- šņaucams Tāds, kas ir paredzēts ievadīšanai caur deguna gļotādu, parasti ieelpā (par pulverveida vielu, parasti tabaku).
- lielkravas Tāds, kas ir paredzēts lielu kravu pārvadāšanai.
- rakstāms Tāds, kas ir paredzēts rakstīšanai (piemēram, par priekšmetu, vielu).
- smidzināms Tāds, kas ir paredzēts smidzināšanai (par vielu).
- fosforizēts Tāds, kas ir pārklāts ar fosforescējošu vielu.
- lipīgs Tāds, kas ir pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības.
- līmains Tāds, kas ir pārklāts ar lipīgu vielu; lipīgs.
- vājš Tāds, kas ir samērā slikti attīstījies (par augiem); tāds, no kā neiegūst lielu ražu.
- pavājš Tāds, kas ir samērā slikti attīstījies (par augiem); tāds, no kura iegūst samērā nelielu ražu.
- dzeltens Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- tāls Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laikposmā (parasti par ceļu).
- pagrūts Tāds, kas ir veicams, realizējams ar samērā lielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu.
- sekls Tāds, kas ir veidots ar nelielu padziļinājumu, iedobumu (par priekšmetiem).
- komerciāls Tāds, kas ir veidots ar nolūku iegūt lielus ienākumus (piemēram, par mākslas iestādi, mākslas darbu).
- pilnizmēra Tāds, kas ir visā lielumā, maksimāli iespējamais.
- rūgstošs Tāds, kas izdala putekļus, birstošas vielu daļiņas, parasti, ja to apstrādā (par augu).
- palaidnīgs Tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem); arī nebēdnīgs, nerātns.
- izslāpis Tāds, kas izjūt lielu (kā) trūkumu.
- polioklastisks Tāds, kas iznīcina nervu sistēmas pelēko vielu; tāds, kas attiecas uz poliomielīta, epidēmiskā encefalīta un trakumsērgas vīrusiem.
- plosīgs Tāds, kas izpaužas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
- mēlnesīgs Tāds, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
- visžēlīgs Tāds, kas izrāda lielu žēlsirdību.
- drausmīgs Tāds, kas izraisa lielas bailes, šausmas, arī lielu riebumu, pretīgumu.
- lielisks Tāds, kas izraisa sevišķi spēcīgu pārdzīvojumu un sagādā lielu estētisku baudu (par mākslas darbu).
- briesmīgs Tāds, kas izraisa vai var izraisīt lielas briesmas, lielu ļaunumu.
- karsts Tāds, kas izstaro lielu karstumu (par sauli, uguni u. tml.).
- mazproduktīvs Tāds, kas izstrādā maz produkcijas; tāds, kas nenodrošina lielu produkciju.
- godbijīgs Tāds, kas izturas ar lielu cieņu, bijību (pret ko).
- monohromatisks Tāds, kas krāsojas tikai ar vienu krāsvielu.
- monohromatofils Tāds, kas krāsojas tikai ar vienu krāsvielu.
- mitrumcaurlaidīgs Tāds, kas laiž sev cauri, neaiztur mitrumu (par materiālu, vielu).
- tvaikcaurlaidīgs Tāds, kas laiž sev cauri, neaiztur tvaiku (par materiālu, vielu.).
- ūdenscaurlaidīgs Tāds, kas laiž sev cauri, neaiztur ūdeni (parasti par materiālu, vielu).
- lipīgs Tāds, kas līp pie kā virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- spēcīgs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu); tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu); stiprs (5).
- stiprs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu); tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu).
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- pillīgs Tāds, kas mazliet pārsniedz attiecīgo lielumu, daudzumu.
- dirselīgs Tāds, kas mēdz solīt noorganizēt lielu pasākumu, bet nespēj neko izdarīt.
- mērens Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.); tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
- švaks Tāds, kas nav izaudzis pietiekamā daudzumā, vēlamā lielumā; tāds, kuram trūkst vēlamo īpašību; panīcis.
- ahrestisks Tāds, kas nav izlietojams, kaut arī atrodas pietiekošā daudzumā; kas nepiedalās vielu maiņas procesā savā funkcijā, vietā vai stāvoklī.
- nelīdzens Tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu).
- parasts Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā (kā) daudzuma, lieluma (par daudzumu, lielumu).
- alipotrops Tāds, kas neietekmē tauku vielu maiņu.
- necils Tāds, kas neizceļas ar sevišķām pazīmēm (piemēram, ar labumu, lielumu, nozīmīgumu).
- neizturīgs Tāds, kas neiztur kādu (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nolietajās.
- necaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur (piemēram, šķidrumu, gāzi) - par materiālu, vielu.
- mitrumnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur mitrumu (par materiālu, vielu).
- tauknecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur taukus, taukvielas (par materiālu, vielu).
- tvaiknecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur tvaiku (par materiālu, vielu).
- ūdensnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur ūdeni (parasti par materiālu, vielu).
- beztrokšņa Tāds, kas nerada troksni; tāds, kas darbojas bez trokšņa vai ar nelielu troksni.
- megalokarpisks Tāds, kas nes lielus augļus.
- mazs Tāds, kas nesasniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- mazs Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- nepilnīgs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt.
- sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
- neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu.
- liela muiža tāds, kas netiek uzskatīts par lielu grūtumu, vērtību, zaudējumu.
- pasmags Tāds, kas noris, ko veic ar samērā lielu fizisku piepūli; pagrūts (1).
- tāls Tāds, kas noris, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laikposmā (piemēram, par gājienu, braucienu).
- ilgs Tāds, kas noris, pastāv lielu laika posmu.
- ķeckains Tāds, kas notriepts ar mīkstu, pašķidru vielu, masu.
- plats Tāds, kas pārsniedz parasto, arī vajadzīgo platumu, lielumu.
- liels Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- grandiozs Tāds, kas pārsteidz ar savu lielumu, apjomu; milzīgs.
- žigls Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
- ātrs Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī.
- straujš Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; arī ātrs (1).
- vesels Tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu).
- radiogēnisks Tāds, kas pēc izcelsmes saistīts ar radioaktīvu vielu sabrukšanu.
- radiogēns Tāds, kas pēc izcelsmes saistīts ar radioaktīvu vielu sabrukšanu.
- miliārs Tāds, kas pēc lieluma, formas atgādina prosas graudu; tāds kas ir saistīts ar daudzu, ļoti sīku veidojumu rašanos (parasti par slimībām).
- vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
- jancīgs Tāds, kas pievērš (kam, kādam) lielu vērību, uzmanību.
- sīkumains Tāds, kas pievērš pārāk lielu uzmanību kam nesvarīgam, nenozīmīgam.
- iespaidīgs Tāds, kas pievērš uzmanību, pārsteidz ar savām īpašībām (piemēram, ar lielumu, skaistumu).
- tinte Tāds, kas producē, izdala tumšu, parasti melnu, vielu (par dzīvniekiem, augiem, to orgāniem).
- biogēns Tāds, kas radies no organismiem (par vielu).
- hromopārs Tāds, kas ražo krāsvielu, piem., hromogēnās baktērijas, kas veido pigmentu.
- izpildīgs Tāds, kas rūpīgi, centīgi, ar lielu atbildību izpilda uzdotos uzdevumus.
- brīnišķīgs Tāds, kas sagādā lielu prieku, labsajūtu; ļoti patīkams.
- monovalents Tāds, kas saista tikai vienu antigēnu (par antivielu).
- neritisks Tāds, kas saistīts ar nelielu jūras vai okeāna dziļumu.
- integrēts Tāds, kas sastāv no atsevišķiem, savstarpēji saistītiem elementiem, tomēr pastāv kā vienots veselums.
- šķidrs Tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu); pretstats: biezs.
- trūdains Tāds, kas satur daudz trūdvielu (parasti par augsni).
- ūdeņains Tāds, kas satur daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu (par organisma dalām, veidojumiem, vielu maisījumiem tajos).
- barojošs Tāds, kas satur daudz viegli izmantojamu uzturvielu.
- eļļīgs Tāds, kas satur eļļu (vai eļļai līdzīgu vielu).
- mīksts Tāds, kas satur nelielu alkohola daudzumu.
- švaks Tāds, kas satur nelielu alkohola daudzumu.
- ūdeņains Tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem).
- stiprs Tāds, kas satur samērā daudz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
- ūdeņains Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu); tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
- viegls Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
- pašvaks Tāds, kas satur samērā nelielu alkohola daudzumu.
- izturīgs Tāds, kas spēj izturēt (attiecīgo iedarbību) - par priekšmetu, vielu.
- neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (infekcijas slimību izraisītāju, indīgu vielu) iedarbībai un pārvarēt to.
- veseltoņu Tāds, kas stur tikai veselus toņus.
- jutīgs Tāds, kas uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu).
- izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas.
- grūts Tāds, kas veicams, realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu.
- filakogēns Tāds, kas veicina antivielu producēšanu.
- anabolisks Tāds, kas veicina olbaltumvielu sintēzi.
- plašs Tāds, kas veido lielu, daudzveidīgu kopumu (piemēram, par priekšmetiem, produkciju).
- noslēgts Tāds, kas veido nobeigtu veselumu.
- ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt negadījumus, ugunsgrēkus (par materiālu, vielu, priekšmetu).
- stingrs Tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi); tāds, kas palielina (kā) spriegumu, iedarbojas (uz ko) ar spēku; arī spēcīgs (2), stiprs (2).
- spēcīgs Tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi).
- stiprs Tāds, ko dara, kas noris ar, parasti ļoti, lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi); arī spēcīgs (2).
- smags Tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt, tāds, kas prasa lielu psihisku piepūli; grūts (2).
- smags Tāds, ko ir grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu; grūts (1).
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); pretstats: mīksts.
- relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
- viegls Tāds, ko nav grūti nokārtot, atrisināt, izlemt, apgūt; tāds, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
- viegls Tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu.
- viegls Tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību).
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets (2).
- trūdots Tāds, kur ir daudz trūdvielu.
- kuģojams Tāds, kur ir iespējams kuģot (1); navigācijas zīmēm aprīkota un zināma lieluma peldlīdzekļiem droša akvatorija.
- klajš Tāds, kur nav meža, arī lielu koku, krūmu (par vietu, teritoriju).
- smaržīgs Tāds, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vielu, vidi).
- straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību); tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
- viļņējāds Tāds, kura aprakstam var izmantot viļņiem (3) raksturīgus lielumus (piemēram, viļņu garumu, svārstību frekvenci).
- kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas ir izvietotas stingri noteiktā, regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
- tīrs Tāds, kura gaitā nerodas traipi, vielu nosēdami u. tml. uz ķermeņa, apģērba (par darbību, darbu).
- plakans Tāds, kura garums, platums ir ievērojami lielāks par šķērsgriezumu, biezumu un kuram parasti ir līdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, vielu veidojumiem).
- lekns Tāds, kurā ir auglīga, trekna augsne (par vielu, lauku).
- koncentrēts Tāds, kurā ir daudz barības vielu.
- klučains Tāds, kurā ir daudz lielu, masīvu gabalu (parasti par augsni); tāds, kas sastāv no lieliem, masīviem gabaliem.
- liess Tāds, kurā ir maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne nav auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
- paliess Tāds, kurā ir samērā maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne ir samērā maz auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
- ūdens tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju); tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai.
- gelveida tāds, kura konsistence atgādina [gelu]{s:1939}
- bezizmēra Tāds, kura lielums atbilst vairākiem izmēriem; elastīgs.
- mežonīgs Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
- skops Tāds, kura lielums, vērtība, intensitāte ir mazāka nekā vēlams, nepieciešams, arī parasts (piemēram, par priekšmetiem, norisēm).
- gāzveida Tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu); tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli).
- tukšs Tāds, kurā nav barības vielu (par gremošanas orgāniem).
- nesamērīgs Tāds, kurā nav samērīguma; tāds, kam sastāvdaļas neatbilst cita citai (piemēram, pēc lieluma, formas).
- sintētisks Tāds, kurā noteiktā sistēmā, vienotā veselumā ir saistīti neviendabīgi elementi.
- grūts Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa lielu psihisku piepūli.
- pasmags Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa samērā lielu psihisku piepūli; pagrūts (2).
- pagrūts Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa samērā lielu psihisku piepūli.
- reglāns Tāds, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
- pusikains Tāds, kura raksts atgādina (kāda veseluma) puses.
- pusikaiņš Tāds, kura raksts atgādina (kāda veseluma) puses.
- godīgs Tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām; tāds, kas apzinīgi, ar lielu atbildību veic savu darbu, pienākumus.
- plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm no tā vidus, centra (par platību); tāds, kas aptver lielu teritoriju, aizņem lielu vietu.
- trekns Tāds, kura sastāvā ir liels pamatvielas, galvenās vielas daudzums (par vielu maisījumu, parasti par saistvielām, degvielu).
- tīrs Tāds, kura sastāvā nav kā, parasti nevajadzīga, nevēlama, piemaisījumu (par vielu).
- straujš Tāds, kurā ūdens plūstot veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par ūdenstilpi, parasti upi).
- amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
- rupjš Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- rups Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- nepilns Tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums.
- ienesīgs Tāds, no kura iegūst, parasti samērā lielus, ienākumus (piemēram, par nodarbošanos).
- tīrs Tāds, uz kura vai kurā nav netīrumu, traipu, nevēlamu vielu u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
- hiperbola Tādu punktu ģeometriska vieta, kuru attālumu starpība līdz diviem dotiem punktiem ir konstants lielums.
- elipse Tādu punktu ģeometriska vieta, kuru attālumu summa līdz diviem dotiem punktiem ir konstants lielums.
- Siguldas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts gandrīz viss pirmskara Siguldas pagasts, izņemot nelielu platību rietumu malā, kas pievienota Allažu un Inčukalna pagastu un Siguldas pilsētai, tagadējā pagasta ziemeļaustrumu daļā iekļauta daļa no bijušā Vildogas pagasta.
- Ārlavas pagasta teritorija tagadējais Ārlavas pagasts aizņem pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta, savukārt bijušā Ārlavas pagasta ziemeļu daļā izveidots Lubes pagasts, bet ziemeļrietumu daļā - Īves pagasts, neliela daļa pievienota Valdgales pagastam.
- direktrise Taisne, kurai ir tāda īpašība, ka attiecība starp tās attālumu līdz jebkuram dotās līknes (koniskā šķēluma) punktam un attālumu no šā punkta līdz dotam punktam (šķēluma fokusam) ir pastāvīgs lielums.
- sienāzis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Tettigoniodea"), kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- matrica taisnstūrveida (piemēram, skaitļu, fizikālu lielumu, elektronisku elementu) shēma.
- āmurgalvis Takatra, rets putns "Scopus Briss." ģintī Madagaskarā ar samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu.
- plaši tālu uz visām pusēm no vidus; tā, lai aizņemtu lielu teritoriju
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
- kaijputns Tārtiņveidīgo apakškārta, nelieli un vidēja lieluma ūdensputni (masa - no 40 g līdz 3 kg).
- kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu; šīs apakškārtas putni.
- šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas divas ģintis ("Calidris" un "Limicola"), strazda lieluma bridējputns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi, 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, gk. caurceļotāji.
- mērs Tas (piemēram, lielums, vērtība, parādība), ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko); arī mērvienība.
- konkurents Tas (piemēram, priekšmets, ierīce, viela), kas var pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
- piesārņojums Tas (piemēram, vielu kopums), kas ir piesārņojis (ko).
- maiseklis Tas (priekšmets), ar ko maisa (piemēram, vielu).
- sastāvdaļa Tas, kas (parasti vienlaikus ar ko citu vai citiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- badītājs Tas, kas bada, baksta, kas veic beramu vielu pārbaudi.
- pluncis Tas, kas nepiešķir lielu nozīmi tīram apģērbam.
- atvasinājums tas, kas rodas, tiek izveidots, izsecināts, balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- pieberas Tas, kas tiek piebērts virs mēra; beramu vielu norēķinos, tas daudzums, kas jāatdod papildus, kā procenti par aizdevumu.
- atbilde Tas, ko pasaka vai uzraksta (par mācību vielu, eksāmena vai testa jautājumu u.tml.).
- cerebronskābe Taukskābe, iegūta hidrolizējot smadzeņu balto vielu.
- taukaizdars Taukvielu aizdars.
- ietaukošana Taukvielu ievadīšana pamatādā vai kažokādas pamatādas daļā pirms žāvēšanas, lai āda kļūtu lokana, mīksta, labi stiepjama, izturīga.
- attaukošana Taukvielu izvadīšana no dermas (pirms ādu krāsošanas).
- pavalga Taukvielu piedeva (ēdienam); aizdars.
- pavalgs Taukvielu piedeva (ēdienam); aizdars.
- aizdars Taukvielu piedeva (ēdienam); pavalgs.
- vērpējs Tauriņu kārtas dzimta ("Lasiocampidae"), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- alotājkode Tauriņu kārtas dzimta ("Tischeriidae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, sīki tauriņi ar spārnu plētumu līdz 10 mm, lido maija beigās un jūnijā ozolu audzēs; kāpuri rudenī ozolu lapu virspusē veido vienu vai vairākus lielus, pelēkbaltus alojumus.
- beludži Tauta Beludžistānā (Pakistānas dienvidrietumos), Irānā, Afganistānā, arī Turkmēnijā, runā beludžu valodā, ticīgie – musulmaņi.
- zogavi Tauta Sahāras dienvidaustrumu nomalē, ziemeļos no Darfūras, tumšu ādas krāsu, reprezentē mistrojumu starp tibu ciltīm un nēģeriem ar berberu un arābu nelielu piejaukumu; sogavi.
- sogavi Tauta Sahāras dienvidaustrumu nomalē, ziemeļos no Darfūras, tumšu ādas krāsu, reprezentē mistrojumu starp tibu ciltīm un nēģeriem ar berberu un arābu nelielu piejaukumu.
- dioli Tauta, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas (iedalās ciltīs - felupi, bajoti, filhami, dīvati), reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- gēti Tauta, kas senatnē apdzīvoja lielu Zviedrijas dienvidu daļu; uzskata, ka tie izveidojuši savu valsti ar centru Vesterjētlandē; no 11. gs. ietilpa zviedru valstī.
- kostarikāņi Tauta, Kostarikas pamatiedzīvotāji, runā spāņu valodā, pēc izcelsmes spāņu ieceļotāju pēcteči ar nelielu indiāņu un nēģeru piejaukumu, ticīgie - gk. katoļi.
- desmotropija Tautomērija - dažu ķīmisku vielu spēja eksistēt divās formās, kas atšķiras ar molekulas struktūru un fizikāli ķīmiskām īpašībām.
- kamerteātris Teātra trupa ar nelielu augstas meistarības aktieru sastāvu, kuru repertuāru veido noteiktas ievirzes lugas.
- līt Tecēt, plūst (par samērā nelielu šķidruma daudzumu).
- testēšana Tehniska darbība produkta, procesa vai pakalpojuma nepieciešamo raksturlielumu noteikšanai saskaņā ar attiecīgu metodiku.
- oksīdu keramika tehniskā keramika, kuras pamatā ir grūti kūstoši oksīdi, kas veido polikristālisku struktūru; oksīdu keramika ir ķīmiski stabila, dielektriska, ar lielu stiprību augstā temperatūrā.
- kompleksā diagnostika tehniskās diagnostikas veids sistēmu un agregātu darbības vispārējam kompleksam tehniskā stāvokļa vērtējumam, ko veido, uz speciāliem stendiem vai ekspluatācijas izmēģinājumos nosakot ieskriešanās intensitāti, degvielas patēriņu, jaudu un/vai citus kompleksos parametrus. Pēc noteikto parametru lielumu salīdzināšanas ar to nominālām vai pieļaujamām vērtībām pieņem lēmumu par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu turpmākās darbības iespējām.
- konstrukciju keramika tehniskās keramikas materiāli un izstrādājumi ar lielu mehānisko un termisko izturību; lieto mašīnbūvē, iekšdedzes dzinējos.
- inversā multipleksēšana tehnisks paņēmiens, kā kombinēt individuālu zemas darbveices kanālu ar kādu ātrdarbīgu kanālu. Šāda kombinācija tiek izmantota tādu ātru telefona sakaru lietojumu izveidei kā videokonferences, kas prasa lielu datu apjomu pārsūtīšanu.
- aviosports Tehnisks sporta veids - augstākās pilotāžas figūru izpilde, lidojums ar lielu ātrumu, liela augstuma sasniegšana u. c.
- silikātu tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmiskie, ķīmiskie un termiskie procesi minerālo izejvielu (mālu, kaļķakmens, ģipšakmens u. c.) pārstrādei par silikātmateriāliemun izstrādājumiem (cementu, keramiku, stiklu, betonu u. c.).
- ķīmijas tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmisko un ķīmisko paņēmienu lietošana izejvielu pārstrādei gatavā produkcijā.
- plastmasu tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmisko un ķīmisko procesu lietošana zema molekulārā svara izejvielu pārstrādei polimēros un plastmasās.
- šķelda tehnoloģiskām vajadzībām sasmalcināta koksne; apmēram vienādu izmēru (22x23 mm) koksnes gabaliņi celulozes un kokmasas iegūšanai.
- virskārtas nostiprināšana tehnoloģiski paņēmieni (virskārtas plastiskā deformācija, virskārtas rūdīšana), ar kuriem palielina virskārtas cietību, stiprību, nodilumizturību, saglabājot detaļas serdes daļā lielu stiprību, pretošanās spēju triecieniem.
- spiedliešana tehnoloģisks process precīzu dažāda lieluma (no 1-2 mm līdz 1,5 m) sarežģītas konfigurācijas izstrādājumu iegūšanai.
- raudzēšana Tehnoloģisks process, kurā mikroorganismu, fermentu vai citu vielu ietekmē notiek pārtikas produkta sastāvdaļu bioķīmiskas izmaiņas.
- salikts teikums teikums, kas sastāv no divām vai vairākām uz sintaktiskā sakara pamata apvienotām prediktīvām vienībām - salikta teikuma daļām - un kas intonatīvi, strukturāli un semantiski kopā veido vienu veselumu.
- sinhronā analīze teksta analīzes metode, kurā tekstu apskata kā vienotu veselumu un tā jēgu meklē teksta elementu savstarpējās attiecībās.
- vertikālā līdzināšana teksta rindiņu atstarpju lieluma regulēšana, lai nodrošinātu kādas teksta daļas ievietošanu veidojamajā lappusē.
- mazgāšana Tekstilizstrādājumu apstrāde ar ūdeni vai organiskajiem šķīdinātājiem netīrumu un nefiksēto apdares preparātu atdalīšanai; vajadzīgo efektu pastiprina ziepju un virsmaktīvo vielu piedevas.
- drukas stils tekstu sagatavošanā izmantojamo paragrāfu un lappušu izkārtojuma, kā arī malu izmēru, kolonnu platuma, rakstzīmju atribūtu (kursīva, treknraksta, augšraksta, apakšraksta u. c.) fontu un fontu lieluma kopums, kas nosaka teksta stilistisko izveidi.
- klausule Telefona aparāta daļa ar ierīci skaņu uztveršanai un nelielu mikrofonu.
- platekrāna televīzija televīzijas tehnoloģija, kas nodrošina attēla lielumu, kādu nevar iegūt, izmantojot vienīgi katodstaru lampu.
- paneļkastīte Telpa nelielu lietu glabāšanai automobiļa instrumentu panelī.
- sistēma telpā savstarpēji saistīts vielu un materiālu kopums.
- telplaiks Telpa un laiks kā vienots veselums; arī laiktelpa.
- reverberācija Telpas akustikas raksturotājs lielums - skaņas enerģijas dzišana atskaņošanās procesā slēgtā telpā.
- topoķīmisks Telpiski ierobežota reaģējošo vielu daļa vai to robežvirsma, kur notiek ķīmiskās reakcijas.
- mulāža Telpisks (kā, piemēram, ķermeņa daļas, priekšmeta) atveidojums ģipsī, vaskā, parafīnā dabiskā lielumā (demonstrēšanai, mācībām u. tml.).
- andri Telugi - tauta, dzīvo Indijā, Āndhra Pradēša štata pamatiedzīvotāji, runā telugu valodā, kas pieder pie dravīdu valodām.
- Telokansona Telukintana - pilsēta Malaizijā.
- uzliesmošanas temperatūra temperatūra, kurā, vielu karsējot, tās tvaiki uzliesmo, bet degšana neturpinās; izmanto šķidro naftas produktu un gaistošu vielu ugunsbīstamības noteikšanai.
- liberālā teoloģija teoloģijas virziens, kam raksturīga atteikšanās no dogmatiskām un baznīcas tradīcijām, kas nošķir ticību no prāta atziņām un uzsver ticības ētisko komponentu; proponē reliģisko uzskatu lielu brīvību.
- kvantu ķīmija teorētiskās ķīmijas nozare, kurā pēta ķīmisko saiti, vielu elektronisko uzbūvi un dažādas vielu īpašības molekulārā līmenī.
- mereoloģija Teorija par attieksmēm starp kopumiem (veselumiem) un to daļām.
- līdzības teorija teorija zinātnē un tehnikā, kuru izmanto, ja pētāmo procesu ietekmē dažādi faktori; lai izvairītos no dažādo lielumu mērvienību izvēles, lieto bezdimensionālas fizikālo lielumu kombinācijas, ko izmanto par kritērijiem procesa analīzei.
- oglekļa instrumentu tēraudi tēraudi ar 0,7-1,3% oglekļa; cieti, nodilumizturīgi; ; lieto vienkāršu, nelielu griezējinstrumentu izgatavošanai.
- štanču tēraudi tēraudi ar lielu stiprību, nodilumizturību, triecienstiprību, labu siltumnoturību un minimālām tilpuma izmaiņām termiskajā apstrādē; izmanto štanču un presformu izgatavošanai.
- iktidozauri teriodontu apakškārtas mazi plēsīgi zvēriņi zebiekstes lielumā, izmiruši, dzīvoja mezozojā.
- Sala Teritorija starp Babītes ezeru un Lielupi.
- saindēta zona teritorija, kurā ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- anamorfā karte teritorijas attēls, kurā platību lielumi konstruēti pēc noteiktu vērtību mēroga un netiek ievērotas telpiskās attiecības.
- apstrāde ar aukstumu termiskā apstrāde, kurā rūdītu leģēto tēraudu ar lielu paliekošā austenīta daudzumuturpina atdzesēt līdz negatīvai temperatūrai; tēraudā palielinās martensīta daudzums, palielinās cietība.
- termolīze Termiska disociācija, ķīmiska sadalīšanās, sildot vielu.
- uzpūsts perlīts termiski apstrādāts (1000–1200 °C) perlīts – porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus (piemēram, vieglbetonu), un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai.
- termoķīmija Termodinamikas nozare, kas pētī siltuma procesus ķīmiskās reakcijās, vielu agregātstāvokļa maiņās u. tml.
- poliformaldehīds Termoplastisks, lineārs polimērs ar lielu cietību un dilumizturību [-CH2-O-]n; lieto aparātbūvē un mašīnbūvē krāsaino metālu un sakausējumu aizstāšanai, šķiedru ražošanai.
- reglāns Tērpa piegriezums, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
- sulfāta terpentīns terpentīns, ko izdala no sulfātcelulozes vārīšanas katlu nopūšanas gāzu kondensāta.
- nokarst Tiekot karsētam, sasniegt augstu temperatūru (par priekšmetu, vielu).
- sakarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (par vielu, priekšmetu).
- sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (parasti par vielu, priekšmetu).
- cause célèbre tiesas prāva, kas piesaista ļoti lielu uzmanību.
- ietiesāt Tiesas procesa rezultātā gūt nelielu labumu.
- emisija Tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai var ietekmēt vidi.
- mudžtīkls Tīkls ar liekačiem (un dažāda lieluma tīkla acīm).
- vienliels Tikpat liels; vienāda lieluma.
- uzņemt Tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam (ar kravu, degvielu); arī būt tādam, kurā tiek ievietota, iepildīta (krava, degviela u. tml.) - par transportlīdzekli.
- vārīties Tikt turētam šādā šķidrumā, parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā, tā, ka zūd kas nevēlams (piemēram, traipi), iet bojā mikroorganismi - parasti par veļas gabaliem.
- purva tilbīte tilbīšu ģints suga ("Tringa glareola"), mājas strazda lieluma bridējputns.
- fanega Tilpuma mērs labībai, dažādās valstīs dažāda lieluma, no 22,42 l līdz 400 l.
- bušelis Tilpuma mērvienība beramu vielu un šķidrumu mērīšanai.
- sieks Tilpuma mērvienība graudu, pākšaugu mērīšanai - aptuveni 15 kilogramu; šāda lieluma apaļš mērtrauks.
- paceļamais tilts tilts, kuram vismaz viens laidiena posms ir paceļams tik augstu, lai pa tā apakšu varētu iziet noteikta lieluma peldlīdzekļi.
- spīgulīte Tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Psathyrella"), vairumā saprofīti, aug uz trūdvielām bagātas augsnes, retāk tās ir parazīti uz dzīvas koksnes un cepurīšu sēnēm, dažāda lielum augļķermeņi, cepurīte pusapaļa vai zvanveidīga, radiāli rievota, 50 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- tipfigūru sekundārais somatomērs tipfigūras somatomērs, kura mērgarumu aprēķina, ievietojot noteikta lieluma tipfigūras vadmēru vērtības regresijas vienādojumā, kas iegūts attiecīgās populācijas antropometriski statistiskā pētījumā; lielummērs.
- preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles.
- celoidīns Tīra, no kolodija gatavota nitroceluloze, ko lieto fotopapīra gatavošanai.
- Berga bazārs tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, kvartālā starp K. Barona, Marijas, Dzirnavu un Elizabetes ielu, uzbūvēts 1888.-1893. g., projektēts kā tirdzniecības komplekss tikai gājējiem, ietilpa 3-4 stāvu īres nami ar neorenesanses stilā veidotām fasādēm un veikaliem 1. stāvā, bet tā galvenā sastāvdaļa bija kvartāla iekšpusē iebūvētā ēku grupa ar pasāžu 1. stāvā.
- kārst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielu piejaukumiem, laižot tam plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei.
- fizioloģiskā bilance to vielu uzņemšanas un patēriņa salīdzinājums, kuras piedalās organisma dzīvības procesos (īpaši vielmaiņā).
- dinitrotoluols Toluols, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO~2~; to lieto sprāgstvielu izgatavošanā.
- vuvuzela Tradicionāla dienvidāfrikāņu taure, ar kuru var sasniegt lielu skaļumu (127 db), kļuva populāra 2010. g. Pasaules kausa futbolā līdzjutēju vidū.
- ķeckāt Traipīt, darīt netīru (ar mīkstu, pašķidru vielu, masu).
- attraipošana Traipu tīrīšana, izmantojot dažādu vielu un apstrāžu kombinācijas.
- tankot Transportlīdzeklī iepildīt degvielu (parasti degvielas uzpildes stacijā).
- vienricis Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem; ķerra 1(1).
- ķerra Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem.
- riča Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu vai diviem riteņiem un diviem rokturiem; ķerra.
- kravnesība transportlīdzekļa lietojamības raksturlielums – vienā reizē pārvedamās kravas maksimālā masa (tonnās).
- lomkas Traucējumu sindroms (bieži fizisku sāpju veidā), kas rodas narkomāniem un toksikomāniem, ja pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- abstinence Traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem un toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- indēt Traucēt vai paralizēt organisma funkcijas (par indīgu vielu, tās iedarbību).
- malabsorbcija Traucēta jau sašķelto barības vielu uzsūkšanās un pārnese no tievās zarnas.
- ūdenspelde Trauks ar verdošu ūdeni (ķīmiskajās laboratorijās), kurā novieto otru trauku ar sildāmo vielu; ikdienas dzīvē tiek lietota tādu ēdienu sildīšanai, kurus pašus nedrīkst vārīt.
- brāzmot Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties.
- brāzt Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties.
- brāzties Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- restaurācijas koeficients trieciena teorijā - fizikāls lielums, kas rāda, kāda daļa no ķermeņa relatīvā sākumātruma atjaunojas šo ķermeņu trieciena beigās; šis lielums raksturo tos ķermeņu mehāniskās enerģijas zudumus triecienā, kuru cēlonis ir paliekošā deformācija un šo ķermeņu sasilšana.
- iztriept Triepjot izklāt (kādu vielu).
- iztriept Triepjot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
- porķēties Triepties, ziesties, traipīties (ar kādu vielu).
- ftaleīni Trifenīlmetana krāsvielu grupa, ko dabū kondensējot ftalskābes anhidrīdu ar fenoliem.
- triklinā Triklinā sistēma - kristālu sistēma ar 3 dažāda lieluma slīpām asīm.
- sporta krekls triko krekls bez rokām ar lielu kakla un muguras izgriezumu.
- Trinidāda un Tobāgo Trinidādas un Tobāgo republika, valsts Vidusamerikā, mazo Antiļu salu dienvidos, netālu no Venecuēlas krasta, aizņem Trinidādu, Tobāgo (303 km^2^) un 21 nelielu piekrastes salu (Mazā Tobāgo u. c.), galvaspilsēta - Portofspeina, administratīvais iedalījums - 5 pilsētas, 9 reģionālas apvienības, 1 autonoma pašvaldība.
- stifninskābe Trinitrorezorcina atvasinājums, ko iegūst nitrējot rezorcīnu, senāk lietots arī kā spridzināmo vielu sastāvdaļa.
- El-Akrabs trīskārša zvaigžņu sistēma Skorpiona zvaigznājā, summārais vizuālais zvaigžņlielums ir 2,59, attālums 35 ly.
- kaskarilla Tropiskās Amerikas koka "Croton eluteria Benn." kaltēta miza; lieto kā tonizētāju un gremošanu veicinātāju līdzekli.
- damarsveķi Tropisku koku sveķi, lieto nitrocelulozes laku ražošanā; damara.
- arīdais klimats tuksnešiem un pustuksnešiem raksturīgs sauss kontinentālais klimats ar nelielu nokrišņu daudzumu.
- mūžeklis Tūļa, cilvēks, kurš tūļājas un veselu mūžību nenāk.
- melnā nauda tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.
- taleļļa Tumšbrūns, viskozs šķidrums, sulfātcelulozes ražošanas blakusprodukts, kas sastāv gk. no sveķskābēm, taukskābēm.
- turbopropellera ventilatora dzinējs turbopropellera dzinēja paveids, kurā parastā propellera vietā izmantots propelleris ventilators, kas ir viens vai vairāki loka korpusā ievietoti propelleri; to var uzskatīt arī par divkontūru dzinēju ar ļoti lielu divkontūrības pakāpi.
- transudāls Tūskas šķidrums - bezkrāsains vai iedzeltens asins serumam līdzīgs šķidrums, kas satur 0,5-3% olbaltumvielu - albumīna un globulīna; tajā parasti nav fibrīna, asins formas elementu un asins plazmas fermentu.
- pretspiediena tvaika turbīna tvaika turbīna, ko lieto, ja termoelektrocentrāles darbības zonā ir siltuma patērētāji ar lielu maz mainīgu siltuma slodzi.
- nopūšana Tvaika un gāzu maisījuma aizvadīšana no celulozes vārkatla, tā pazeminot spiedienu vārkatlā un reģenerējot siltumu un ķimikālijas.
- kublu krāsvielas ūdenī nešķīstošas dabas un sintētiskās krāsvielas; lieto galvenokārt celulozes šķiedru tekstilizstrādājumu krāsošanai un drukāšanai (kublu krāsvielu šķīstošā forma ir kublasoli).
- sēra krāsvielas ūdenī nešķīstošas sintētiskās krāsvielas; tekstilrūpniecībā lieto galvenokārt celulozes šķiedru tekstilizstrādājumu krāsošanai.
- hidrāti Ūdeni saturoši neorganisko un organisko vielu produkti, kas veidojas hidratācijā.
- tiešās krāsvielas ūdenī šķīstošas sintētiskās krāsvielas; lieto, piemēram, celulozes tekstilizstrādājumu krāsošanai.
- poliakrilamīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs - karsējot virs 100 C, tam veidojas telpiska struktūra; lieto papīrrūpniecībā (pildvielu noturības uzlabošanai), tekstilrūpniecībā (audumu apretēšanai) u. c.
- bioķīmiskais skābekļa patēriņš ūdens piesārņotības raksturotājs - skābekļa daudzums miligramos, kas vajadzīgs vienā litrā esošo vielu bioķīmiskai oksidēšanai.
- neustons Ūdens virsmas plēvītes organismi un neorganiskie veidojumi, kas bieži vien nelielu rāmu ūdens tvertņu līmenim dod dažādu nokrāsu.
- minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu.
- Lielurga Ūdenstece Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Vitrupes, garums - 6 km; Lielupe; Lielupīte.
- hidroholerēze Ūdeņainas žults atdalīšanās, kurai pazemināts īpatnējais svars, viskozitāte un cietvielu daudzums.
- pH Ūdeņraža eksponents - fizikālķīmisks lielums šķīduma skābuma vai bāziskuma kvantitatīvai raksturošanai: neitrālu ūdens šķīdumu pH ir 7, skābu - mazāks par 7, bāzisku - lielāks par 7.
- hidrazīns ūdeņraža un slāpekļa savienojums N~2~H~4~; bezkrāsains, kūpošs, ļoti indīgs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto ķīmiskajā rūpniecībā; ietilpst dažu raķešdegvielu sastāvā.
- strauja uguns (arī liesma) uguns ar lielu, spēcīgu liesmu.
- degums Uguns vai kairinošu vielu iedarbes rezultāts organismā.
- tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu karsēšanai vai sakausēšanai.
- ule Ulis - ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
- Analaska Unalaška - sala Aelutu salās ASV.
- SI mērvienību sistēma universālo fizikālo lielumu mērvienību sistēma, ko pieņēma XI Ģenerālā mēru un svaru konferencē 1960. g. oktobrī. Tajā ir sešas galvenās mērvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins un kandela) un virkne atvasināto mērvienību.
- operācijpastiprinātājs universāls (līdzsprieguma un maiņsprieguma, frekvenču josla vairāki desmiti MHz) elektrisko signālu pastiprinātājs ar ļoti lielu ieejas pretestību (desmiti līdz tūkstoši megomu) un mazu izejas pretestību (daži omi); operacionālais pastiprinātājs.
- enerģijas nezūdamības likums universāls fizikas likums, pēc kura enerģija izolētā sistēmā ir konstants lielums neatkarīgi no tā, kādi procesi šajā sistēmā notiek.
- pārtikas universālveikals universālveikals ar pārtikas preču plašu sortimentu un nelielu ikdienā nepieciešamu saimniecības preču nodaļu.
- Amazone Upe Dienvidamerikā (portugāļu valodā _Rio Amazonas_), Peru un Brazīlijā, Kolumbijas robežupe, lielākā upe pasaulē pēc garuma (6450 km), ūdenīguma un baseina platuma, ietek Atlantijas okeānā, veidojot lielu deltu, kuģojama 4300 km garumā (no grīvas līdz Andiem), 1700 km no grīvas Manausas osta pieejama okeāna kuģiem.
- Katuņa Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, satekot ar Biju, veido Obu, garums - 688 km, sākas Beluhas kalna dienvidu nogāzē no Katuņas šļūdoņa 1970 m vjl.
- Īslīce Upe Latvijā (daļēji), Lielupes kreisā pieteka Bauskas un Jelgavas novados, garums - 70 km (Latvijā 49 km), sākas Lietuvā, kritums - 48 m; Islica; Īslica; Īslīca; Īslīcis (Lietuvā Īslīkis).
- Andrupe Upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte.
- Briede Upe Pārgaujas, Kocēnu un Burtnieku novadā, garums - 42 km, ietek Burtnieka dienvidu galā; Līdace; augštecē arī Lielupe.
- Džūkste Upe Tukuma novada dienvidu daļā, garums - 30 km, kritums - 42 m, ietek Kauguru kanālā, kas tālāk ūdeņus novada pa Vecbērzes poldera apvadkanālu uz Lielupi; Džukste.
- Slampe Upe Tukuma novada Slampes un Džūkstes pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, no satekas ar Džūksti sākas Kauguru kanāls, kas novada ūdeņus uz Lielupi.
- Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce.
- Iecava Upe Zemgalē, Lielupes labā krasta pieteka Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Ozolnieku novadā, garums - 136 km (līdz Velna grāvim), kritums - 66 m.
- barkass Upju baržu paveids - neliels kuģis pasažieru un nelielas kravas pārvadāšanai, kā arī nelielu kuģu vai laivu vilkšanai.
- urhidroze Urīnā esošo vielu (gk. urīnvielas) izvade ar sviedriem.
- oligohidrūrija Urīna izdalīšanās, kurā ir liela izšķīdušo vielu koncentrācija.
- mureksidreakcija Urīnskābei un daudziem tās atvasinājumiem raksturīga reakcija: vielu aplej ar nedaudz slāpekļskābes un uzmanīgi iztvaicē sausu, pārpalikums saslapēts ar amonjaku krāsojas purpura sarkanumā, jo rodas mureksīds.
- ureterogrāfija Urīnvada kontūru noteikšanas metode ar rentgenstarojumu, ievadot urinvadā kontrastvielu.
- cellulogrāfija Uz celuloīda plāksnes pārvests fotogrāfijas hlorsudraba diapozitīvs.
- raklete Uz galda grila gatavots ēdiens ar sieru; produktus iepriekš sagatavo - sagriež nelielos vai porciju gabalos, dažkārt tos iemarinē, sieru sagriež vai sarīvē, vai liek lielā gabalā, ļaujot viesim pašam nogriezt atbilstīga lieluma siera gabalu, un novieto tos uz galda tādā secībā, kā tie ir jāpagatavo.
- knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem).
- krēmliķieris Uz spirta bāzes gatavots dzēriens ar saldo krējumu un dažādām garšvielu un saldumu piedevām.
- plānripa uz virpas vai citas darbmašīnas uzstādāma ierīce lielu izmēru apstrādājamā ķermeņa iespīlēšanai.
- apgaismojuma līmenis uzņemamās (filmēšanas) telpas vispārējās apgaismotības raksturlielums, ko nosaka filmējamo objektu dabiskā atstarošanas spēja salīdzinājumā ar kontrastainību attiecīgā apgaismojumā.
- kontroles metodes uzņēmējdarbības kontroles paņēmienu kopums, kurā ietilpst: 1. mērīšana: plāna un faktisko rādītāju salīdzināšana, datu kvantitatīva vērtēšana, ja nav noteikti kādi citi mērogi, atskaites sistēma; 2. novērošana: nozīmīgāko lielumu vērošana, tiklīdz konstatē novirzes, jāveic koriģējoša iejaukšanās; 3. analīze: regulāru un gadījuma rakstura noviržu parametru noskaidrošana.
- plauvēties Uzņemt pārlieku lielu šķidruma daudzumu.
- izplūdums Uzņemta punkta attēla lielums uz filmas emulsijas, filmējot ar noteiktu objektīvu; kvalitatīviem objektīviem tas ir mazāks.
- ražotājbarība Uzņemto barības vielu un enerģijas daļa, ko no barības devas patērē produkcijas veidošanai.
- uzturētājbarība Uzņemto barības vielu un enerģijas daļa, ko organisms izmanto organisma dzīvības funkciju uzturēšanai - gremošanas un elpošanas orgānu, asinsriņķošanas un nervu sistēmas darbībai, ķermeņa šūnu atjaunošanai, normālas ķermeņa temperatūras saglabāšanai, kustībām utt.
- nepabeigtā ražošana uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu daļa, ieskaitot produkciju, kas atrodas ražošanas procesa starpstadijās un neietilpst gatavā produkcijā; naudas izteiksmē tā ietver konkrētā ražošanas stadijā izmantoto izejvielu, materiālu, kurināmā, enerģijas vērtību, amortizācijas atskaitījumus, aprēķināto darba algu un sociālo nodokli.
- līdzekļu faktiskā vērtība uzņēmuma īpašuma vienību vērtība, kuras lielums atkarīgs no tā, cik daudz uzņēmums zaudētu, ja tā īpašumā vairs nebūtu šo īpašuma vienību (ja tās būtu izņemtas no uzņēmuma).
- ražošanas jauda uzņēmuma maksimāli iespējamais produkcijas izlaides (noteiktā nomenklatūrā, sortimentā) izejvielu pārstrādes apjoms laika vienībā.
- peļņas centrs uzņēmuma patstāvīga struktūrvienība, kuras darbību vērtē pēc iegūtās peļņas lieluma.
- uztankoties Uzpildīt degvielu.
- sārņu tufs uzpūsts, porains materiāls, ko iegūst, strauji dzesējot metalurģiskos sārņus; lieto par vieglo betonu pildvielu.
- kvantificēt Uzrādīt izmērāmos lielumos.
- holisms Uzskats, ka parādība jāpētī kā vienots veselums, nevis atsevišķas tās daļas.
- uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
- ost Uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; sajust, uztvert (smaku, smaržu).
- Pirra uzvara uzvara, kas prasījusi tik lielus upurus, ka tā pielīdzināma sakāvei (pēc Ēpeiras valdnika Pirra, kas 280. un 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciezdams ļoti lielus zaudējumus).
- inscenējums uzvedums, izrāde (parasti skatuviski sarežģīta, ar lielu personāžu).
- atstāt jaņos uzveikt, pārspēt (sportā - ar lielu rezultāta starpību).
- uzvazāties Uzvilkties, ar lielu piepūli uzkāpt.
- uzgulties Uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetu, vielu u. tml.
- gružvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Cholevidae syn. Catopidae"), pasaulē konstatēts >1000 sugu, Eiropā - 680 sugu, Latvijā diezgan maz pētītas, konstatēts 12 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai iegareni ovāls, 1-9 mm garš, dzīvo zem akmeņiem, grauzēju alās, pie nelielu dzīvnieku līķiem vai pūstošām sēnēm, skudru pūžņos, zem vecās kūlas, meža zemsegā.
- Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju.
- dzīt garām vadīt transportlīdzekli uz ceļa garām citam transportlīdzeklim, apsteidzot to, parasti ar lielu ātrumu
- vīksna Vairākas gobu ģints ("Ulmus") sugas, vasarzaļi koki ar lielu vainagu, Latvijā brīvā dabā tikai 1 suga.
- ostīt Vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem); arī ost (1), parasti ilgāku laiku.
- lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
- Rīgels vairākkārtīga zvaigžņu sistēma Oriona zvaigznājā (β); galvenais komponents - balts pārmilzis, summārais zvaigžņlielums 0,13, atrodas 770 ly attālumā. un tā virsas temperatūra ir 12000 °C.
- brenc- Vairākos ķīmiskos savienojumos sastopamais priedēklis, norāda, ka attiecīgā viela iegūta karsējot tālāk minēto vielu.
- vienlaicīgie mērījumi vairāku dažādu fizikālo lielumu vienā laikā iegūti mērījumi, nosakot likumsakarības starp tiem.
- inkorporēšana vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums; inkorporācija.
- kariljons Vairāku precīzi noskaņotu dažāda lieluma zvanu kopums, ar ko, izmantojot īpašu klaviatūru, var atskaņot noteiktu melodiju.
- saistītie mērījumi vairāku vienāda nosaukuma lielumu dažādu kombināciju mērīšana un mērāmo lielumu noteikšana, atrisinot vienādojumu sistēmu.
- ģenezistāze Vairošanas pārtraukšana, piem., ķīmisku vielu ietekmē.
- MKgfS Vairs nelietojama fizikālo lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, spēka kilograms un sekunde. Sauc arī par tehn. mērvien. sist.
- guliņa Vairums, lielums.
- zeija Vāja, šķidra zupa ar niecīgu taukvielu piedevu.
- kalibrēšana vajadzīgā lieluma vai formas detaļu iegūšana materiālu apstrādē.
- patakas Vājš alus (ar nelielu alkohola daudzumu), ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- krāt Vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas), lai veidotu kopumu, veselumu, daudzumu.
- dobultiņi Vakuolas - šūnas organoīdi; dažāda lieluma un formas dobumi citoplazmā.
- rādža valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls; koloniālisma periodā - dažu lielu zemes īpašnieku goda tituls.
- inkorporējošās valodas valodas, kurās morfēmas apvienojas vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds gan teikums; arī gramatiskās nozīmes izsaka nevis atsevišķs vārds, bet šis kopums.
- kaukāziešu valodas valodu saime, kurā ietilpst abhāzu-adigu, kartvelu un nahu-dagestāniešu valodas.
- apvalstīt Valstot ko (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu); apvārtīt, apviļāt.
- prēmiju aizņēmums valsts aizņēmums ar nelielu procentu likmi vai bez tās.
- pilsētvalsts Valsts ar nelielu teritoriju, kurā ir tikai pilsētas tipa apbūve.
- gludvalis Vaļveidīgo kārtas dzimta ("Balaenidae"), 5-20 m gari vaļi ar nelielu muguras spuru, 3 sugas - Grenlandes jeb ziemeļu valis, dienvidu valis, pundurvalis.
- joslvalis Vaļveidīgo kārtas plātņvaļu apakškārtas dzimta ("Balaenopteridae"), dažāda lieluma jūras dzīvnieki, garums - līdz 33 m, masa - līdz 160 t, mīt visos okeānos, 2 ģintis, 6 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 5 sugas, 2 no tām - finvalis un kuprvalis - konstatētas arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
- stikla kausēšanas krāsns vanna vanna, kurā klons, sienas un pārsegums izveidoti no ugunsizturīgiem blokiem un ķieģeļiem; kausēšanas vannas vienā galā nepārtraukti pilda izejvielu maisījumu – šihtu, bet otrā galā izstrādā stiklu.
- dezinficējošs šķīdums var būt ūdens ar sublimāta, karbolskābes, borskābes, karolīna, lizola, lizoforma, formalīna u. tml. vielu nelielu piejaukumu.
- kopels Vara sakausējums ar Ni (43%) un Mn (0,5%); kopā ar hromelu izmanto termopāros līdz 600 Celsija grādu temperaturā.
- sadalījumfunkcija Varbūtību teorijā - nepārtrauktam gadījumlielumam X atbilstošā funkcija F(x)=P(X
- pusdalis Vārdu starpenis salikumā, kas vertikāli aizpilda visu burta lieluma vietu, bet platumā tikai pusi.
- apvārtīt Vārtot, viļājot (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu).
- saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
- kutīns Vaskam līdzīga viela, kas kopā ar celulozi veido augu ādiņu.
- salube Vatēts apmetnis ar lielu apkakli, bez piedurknēm; pusmētelis, arī villaine, kas bija pārmetama pār pleciem.
- astatiskais vatmetrs vatmetrs ar lielu precizitāti, kur mērsistēma aizsargāta pret ārējā magnētiskā lauka iedarbību; paredzēts mērījumiem līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēdēs.
- Vecā Bērze Vecbērze, Lielupes pieteka.
- vilagvecis Vecis ar lielu rīksti.
- Sloka Vecslocene, Lielupes pieteka.
- Slokasupe Vecslocene, Lielupes pieteka.
- pārnadžu mērķa vecums vecums, kādā izveidojušās vislabākās medību trofejas, dzīves pirmajos gados dzīvniekam strauji veidojas skelets un augšanas procesā uzkrājas ķermeņa masa; staltbriežiem skelets veidojas līdz 7 g. vecumam un tikai pēc tam minerālvielu un organisko vielu pārpalikumi var tikt novirzīti ragu augšanai.
- mata Vecums, lielums.
- apdobens Vēderains, ar lielu vēderu, ar lielu izliekumu.
- spenis Vēders; kāds ar lielu vēderu.
- pavest Vedot (ar transportlīdzekli), pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (ar transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (likt iet sev līdzi) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavest Vedot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; vest nelielu attālumu, neilgu laiku.
- aprēķināt Veicot matemātiskas darbības, noteikt, atrast (meklējamo lielumu, rezultātu).
- gravu un nogāžu meži veidojas dziļās upju ielejās ar stāviem krastiem, kā arī nelielu upju un strautu gravās, kur mikroklimatam raksturīgs palielināts gaisa (gravu lejasdaļā arī augsnes) mitrums un noēnojums.
- sintezēt Veidot (dzīvā organismā) vielu no šajā organismā esošajām vielām.
- kalibrēt Veidot (kam) vajadzīgo lielumu, formu.
- krāt Veidot (kopumu, veselumu, daudzumu), vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- formēt Veidot (vielu, priekšmetu).
- izmaigt Veidot ar pirkstiem kādu mīkstu vielu.
- aglomerēt Veidot lielus, porainus gabalus no irdena, smalku daļiņu materiāla.
- kombinēt Veidot noteiktā veselumā (no atsevišķām sastāvdaļām).
- brudierēt Veidot rotājumu (audumā), izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- krāšņziedu veigela veigelu suga ("Weigela florida").
- agrīnā veigela veigelu suga ("Weigela praecox").
- konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus; ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
- zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus zīdītājdzīvniekus, putnus, akvārija zivis, inventāru dzīvnieku turēšanai, dzīvnieku barību u. tml.
- pārstatīt kalnus veikt ko lielu, grūtu, gandrīz neiespējamu.
- aprobežoties Veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā); būt pieticīgam, apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu).
- 11 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 28,5-32,6 m/s, auka, vējš nodara lielus postījumus, nolauž telegrāfa stabus.
- deflācija Vēja noārdošā ģeoloģiskā darbība, novērojama gk. tuksnešos un piekrastu joslās; no sairušiem iežiem un to plaisām vējš izpūš irdeno materiālu un pamazām noārda lielus tuksnešu klintājus.
- sausvējš vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu relatīvo gaisa mitrumu, lielu mitruma trūkumu; sauspūtis.
- dipolmoments Vektorāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu sadalījumu.
- impulsa moments vektoriāls dinamikas lielums, kas raksturo ķermeni vai daļiņu līklīnijas kustībā spēka laukā; vienas daļiņas impulsa moments ir vienāds ar tās rādiusvektora un impulsvektora vektoriālo reizinājumu; mikrodaļiņu sistēmu (atomu, molekulu u. c.) impulsa moments ir kvantēts lielums; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m^2^/s; kinētiskais moments.
- magnētiskais moments vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un vielas daļiņu, kā arī elektriskās strāvas kontūru magnētiskās īpašības; apzīmējums M; mērvienība A·m^2^ (ampērs reiz kvadrātmetrs).
- mehāniskais impulss vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar materiālā punkta masas m un tā ātruma vektora v reizinājumu m·ν; ķermeņa (daļiņu sistēmas) impulss ir vienāds ar tā atsevišķu daļiņu impulsu summu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m/s; kustības daudzums.
- leņķiskais ātrums vektoriāls lielums _w_, kas raksturo ķermeņa rotācijas ātrumu un ir vienāds ar tā elementāro pagrieziena leņķi _dj_ elementāra laika intervālā _dt_: _w_=_dj/dt_.
- magnētiskā indukcija vektoriāls lielums (B), kas raksturo magnētisko lauku vielā, kuras magnētiskā caurlaidība µ ir: B=µ~0~H (H– magnētiskā lauka intensitāte); mērvienība SI mērvienību sistēmā – tesla (T).
- vektoriālais magnētiskais potenciāls vektoriāls lielums A, kura rotors ir vienāds ar magnētiskās indukcijas vektoru: rot A=B; mērvienība SI mērvienību sistēmā – vēberi uz metru (Wb/m).
- spēka komponente vektoriāls lielums, dotā rezultejošā spēka (kopspēka) sastāvdaļa; saskaitot spēka komponetes spēka pielikšanas punktā, iegūst rezultējošo spēku; attiecīgi rezultējošo spēku (kopspēku) iespējams sadalīt vairākās tam līdzvērtīgās komponentēs.
- elektriskā lauka intensitāte vektoriāls lielums, kas raksturo elektriskā lauka lielumu un virzienu noteiktā punktā.
- kvaziimpulss Vektoriāls lielums, kas raksturo kvazidaļinas stāvokli periodiskā kristāliskā režģa laukā.
- elektriskā indukcija vektoriāls lielums, kas raksturo lādiņu elektrisko lauku neatkarīgi no dielektriķa, kurš aizņem lauka telpu; apzīmējums D; mērvienība kulons uz kvadrātmetru (C/m^2^).
- strāvas blīvums vektoriāls lielums, kas raksturo strāvas stiprumu un virzienu katrā vadošā ķermeņa punktā; mēra ampēros uz kvadrātmetru (A/m^2^).
- skalāras funkcijas gradients vektoriāls lielums, kura projekcijas uz attiecīgām koordinātu asīm ir vienādas ar šīs funkcijas parciālajiem atvasinājumiem pēc attiecīgajām koordinātām.
- magnētiskā lauka intensitāte vektoriāls magnētisko lauku raksturojošs lielums.
- gradients Vektors, kas rāda, kādā virzienā attiecīgais lielums mainās visstraujāk.
- gadījumvektors Vektors, kura komponentes ir gadījumlielumi.
- birzēt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
- birzīt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
- pavilkt Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavilkt Velkot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vilkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- augstrats Velosipēda priekštecis, divritenis ar lielu priekšējo riteni, kura asij tieši pievienoti pedāļi, un augstu izvietotu sēdekli.
- bezsmilšu pape veltņu materiāls, kurš sastāv no jumta kartona vai veltņu celulozes, kas piesūcināti ar akmeņogļu darvas produktiem, bet bez segslāņa un nav apkaisīts ar smiltīm, kā jumta pape.
- velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piemēram, ķīmijas laboratorijās).
- jodoventrikulogrāfija Ventrikulogrāfija ar jodu saturošu kontrastvielu.
- aromatizētie vīni vermuts u. c. vīni, kuru ražošanā izmanto aromātvielu un garšvielu piedevas (augu ekstraktus, muskatriekstus, kanēli, krustnagliņas u. c.).
- atgriezeņi Vērpšanas procesā radušās atlikās, ko maisījumā ar izejvielu izmanto tālākajā vērpšanā bez attīrīšanas.
- Arkturs Vēršu Dzinēja α; sarkana milzu zvaigzne, trešā spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums 0,05; 102 reizes spožāka par Sauli.
- robežvērtība Vērtība, kuras starpība ar virknes vai mainīgā lieluma vērtībām kļūst absolūti mazāka par patvaļīgi mazu pozitīvu skaitli.
- manta Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi); bagātība (2).
- bagātība Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi).
- diapazons Vērtības robežas (mainīgam lielumam).
- fizikālā lieluma skala vērtību secība, kas likumsakarīgi piešķirta dažādām viennosaukuma fizikālo lielumu vērtībām.
- krāstabula vērtību tabula, kurā katrai krāsai, kas glabājas datora atmiņā un var tikt attēlota displeja ekrānā, piekārtots noteikts skaitlisks lielums; videopārlūktabula; krāsu karte.
- deroute Vērtspapīru pārdošana biržas panikas veidā; saistīta ar ļoti strauju un lielu kursa pazemināšanos.
- kvantu skaitļi veseli vai pusveseli skaitļi, kas nosaka mikroobjektus raksturojošo fizikālo lielumu (enerģijas, orbitālā impulsa momenta, spina u. c.) iespējamās, diskrētās vērtības, piem., atoma elektronu čaulas enerģija un citi raksturlielumi ir atkarīgi no galvenā kvantu skaitļa, orbitālā kvantu skaitļa, magnētiskā kvantu skaitļa, spina projekcijas kvantu skaitļa u. tml.
- perennis Veselu gadu ilgstošs, nepārtraukts, pastāvīgs.
- kokultivācija Veselu, neinficētu šūnu kultivācija kopā ar tāda paša veida inficētām šūnām.
- bolce Vēsturiska audumu mērvienība, ko lietoja viduslaikos Rīgā gk. linu audumu tirdzniecībā un tā sauca noteikta lieluma linu auduma gabalu jeb baķi.
- airu garums vēsturiska garuma mērvienība, ko lietoja zvejniecībā, nosakot nelielus attālumus uz ūdens vai attālumu no krasta, ar to izsakot ar vienu airu vēzienu nobraukto attālumu.
- Beludžistāna Vēsturisks novads Irānas kalnienes dienvidaustrumos, platība – >500000 kvadrātkilometru, Austrumbeludžistāna (348000 kvadrātkilometru) no XIX gs. vidus bija Lielbritānijas pakļautībā, 1948. g. iekļauta Pakistānā, Rietumbeludžistāna kopš 1857. g. – Irānā.
- bruņvicaiņi Vicaiņu klases kārta ("Dinoflagellata"), kas apvieno divvicu vienšūņus ar divvāku bruņām, ko veido celulozes plātnītes.
- reālskola Vidējā (parasti sešgadīga) mācību iestāde, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- M Vidēja lieluma apģērba apzīmējums (angļu "medium").
- suņķis Vidēja lieluma cūka.
- bobteils Vidēja lieluma ganu suns ar garu, pūkainu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- paragons Vidēja lieluma iespieduma burti.
- mezolimfocīts Vidēja lieluma limfocīts.
- haskijs Vidēja lieluma pajūgu suns Aļaskā un Kanādā; attiecīgā suņu šķirne.
- čau čau Vidēja lieluma suns ar garu, rudu, melnu vai baltu apmatojumu un zilganmelnu mēli; attiecīgā suņu šķirne.
- bulterjers Vidēja lieluma suns ar gludu (parasti baltu) apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- keriblūterjers Vidēja lieluma suns ar zilganu, zīdainu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- mērkaķis vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas)
- caurmērs Vidējais (lielums, svars, skaits u. tml.).
- vidusks Vidējs (pēc lieluma, intensitātes u. tml.).
- datu projektors videoierīce, kas projicē datora izvaddatus (t. sk. krāsu attēlus) uz attāla lielu izmēru ekrāna.
- videogrāfs Videotehnikas aparāts dažādu mainīga lieluma parametru demonstrēšanai.
- videogrāfija Videotehnikas nozare, kas nodarbojas ar mainīga lieluma parametru atspoguļošanu, izmantojot videotehnikas ierīces.
- radioaktīvais piesārņojums vides piesārņojums, kas rodas, radioaktīvajām vielām nokļūstot atmosfērā, ūdenī, zemes virskārtā vai uz apvidus priekšmetiem; viens no kodolieroču postošajiem faktoriem, to var izraisīt arī kodoltehnisko un kodolenerģētisko iekārtu bojājumi vai avārijas, kā arī radioaktīvo vielu glabāšanas un transportēšanas noteikumu neievērošana.
- Zviedru skansts viduslaiku nocietinājums Rēzeknes novada Dekšāres pagasta Staru ciemā, ierīkota reljefa pacēluma dienvidaustrumu nogāzē, ar 0,7-1 m dziļu grāvi un 1-1,5 m augstu valni norobežojot \~60 x 110 m lielu neregulāras formas laukumu.
- bezslāpekļa ekstraktvielas viegli fermentējamu vielu grupa, kurā nav slāpekļa; šai grupā pārsvarā ir cukuri un ciete, arī pentozāni, pektīnvielas u. c.; BEV.
- magnētmīkstie magnētiskie materiāli viegli pārmagnetizējami materiāli ar šauru histerēzes cilpu un lielu magnētisko caurlaidību (elektrotehniskais tērauds, permaloji, alsifers u. c., arī ferīti); izmanto magnētisko seržu izgatavošanai maiņstrāvas iekārtās.
- degmaisījums Viegli uzliesmojošu vielu maisījums.
- gāzpildītās plastmasas viegli, poraini poliuretāna, polistirola u. c. izejvielu polimērmateriāli ar gāzes ieslēgumiem (porām); ir putuplasti (poras slēgtas, izolētas) un poroplasti (poras savstarpēji saistītas).
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pumeks viegls (peld ūdenī), porains gaišas krāsas vulkānisks iezis; šāda ieža gabals; izmanto abrazīviem, filtriem, par vieglu pildvielu betonos.
- diatomīts Viegls, porains nogulumiezis, kas sastāv no kramaļģu (diatomeju) čauliņām; izmanto par adsorbentu, filtru, izolācijas un abrazīvu materiālu, betonu pildvielu.
- reaģents viela (savienojums), ko izmanto citu vielu noteikšanai pēc raksturīgas reakcijas.
- līme viela vai vielu kompozīcija, ko lieto materiālu virsmu adhezīvai sasaistīšanai, iegūstot neizjaucamus savienojumus.
- darbviela Viela vai vielu kopums, kas pēc fizikāli ķīmiskām pārmaiņām, kuras ar tām notiek raķešdzinējā, ar lielu ātrumu tiek izsviestas pa raķešdzinēja sprauslu un rada raķešdzinējā vilci.
- raķešdegviela Viela vai vielu kopums, kas vienlaikus ir raķešdzinēja enerģijas avots un darbvieta.
- mēslojums Viela vai vielu kopums, ko iestrādā augsnē, lai tajā veicinātu aktīvu barības vielu veidošanos vai augsnes auglības uzlabošanos.
- pildviela viela vai vielu maisījums, ar ko aizpilda koksnes poraino struktūru, to modificējot.
- pildvielas Viela vai vielu maisījums, ar ko aizpilda koksnes poraino struktūru, to modificējot.
- irdinātājs Viela vai vielu maisījums, kas, izdalot gāzes, palielina mīklas apjomu.
- bufers Viela vai vielu sistēma šķīdumā, kas novērš ūdeņraža jonu koncentrācijas maiņu, ja šķīdumam pievieno skābi vai sārmu.
- pamatviela Viela, kas (kādā vielu maisījumā) ir lielā pārsvarā.
- iniciators Viela, kas aktivē (kādu citu vielu).
- kodolsprāgstviela Viela, kas atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijas vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijas rezultātā izdala lielu enerģijas daudzumu.
- indikāns Viela, kas dzīvos organismos izveidojas no olbaltumvielu sairšanas produktiem.
- anafilaktogēns Viela, kas izraisa anafilakses stāvokli pret šo vielu sensibilizētā organismā.
- antiketogēns Viela, kas kavē ketonvielu rašanos.
- krāsviela Viela, kas kopā ar saistvielu veido krāsu (3) vai kas ar krāsojamo materiālu dod krāsainus savienojumus.
- prebiotiķis Viela, kas nodrošina organismā esošās baktērijas ar baktēriju uzturvielu (ar šķiedrvielām).
- antioksidants Viela, kas novērš vai kavē organisko vielu oksidēšanos skābekļa ietekmē.
- abiurēts Viela, kas rodas noārdoties olbaltumu molekulai fermentu vai ķīmisku vielu ietekmē; tā nesatur peptīdu saites un neuzrāda biurēta reakciju.
- mineralizators Viela, kas veicina tehnoloģiskā procesa norisi, sekmējot izejvielu sadalīšanos un jaunu fāžu veidošanos zemākā temperatūrā, piem., piedeva keramiskām masām, kas veicina noteiktu kristālisku savienojumu veidošanos apdedzināšanas procesā.
- saistviela Viela, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu, arī vielas daļiņu) saistīšanai; viela, kas veicina (piemēram, citu vielu, materiālu daļiņu) saistīšanos.
- prekursors Viela, kuru var izmantot narkotisko un psihotropo vielu nelegālai izgatavošanai.
- līmviela Viela, materiāls, ko izmanto (kā) līmēšanai, arī (piemēram, krāsvielu) biezināšanai.
- piededži Viela, vielu kopums, kas ir piededzis (1).
- nosēdumi Viela, vielu kopums, kas izdalās no gaisa un sakrājas, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.).
- šķidrums Viela, vielu maisījums, kam ir raksturīga plūstamība, arī amorfums; vielas agregātstāvoklis, kas pēc savām fizikālajām īpašībām ierindojams starp gāzveida un cieto agregātstāvokli.
- izdalījumi Viela, vielu maisījums, ko izdala organismi, orgāni.
- fiksētāji Vielas ar augstu viršanas temperatūru, ko lieto smaržvielu rūpniecībā, un kuru uzdevums ir aizkavēt viegli gaistošo vielu pārāk ātru iztvaikošanu un panākt smaržvielu maisījuma visu sastāvdaļu vienmērīgu iztvaikošanu un vienmērīgu iedarbošanos.
- inkrements Vielas fizikālā raksturlieluma sastāvdaļa, kuru nosaka noteikts šās vielas molekulas struktūras fragments.
- sietanalīze vielas granulimetriskā sastāva noteikšana, izsijājot vielu caur standartizētiem sietu komplektiem.
- afinitāte Vielas īpašība veidot savienojumu ar citu vielu.
- eluēšana Vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu), elocija.
- difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
- flegmatizatori Vielas metējlādiņos, kas aizsargā artilērijas ieroču stobra kanālu no nolietojuma (izdegšanas), kā arī pazemina sprāgstvielu un raķešu degvielas jutību pret ārēju iedarbību un palielina ķīmisko stabilitāti.
- imūndetekcija Vielas noteikšana ar specifisku reakciju starp antivielu un antigēnu.
- šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu; šādas spējas kvantitatīvais raksturojums.
- destrukcija vielas vai vielu maisījuma nekontrolējama, neatgriezeniska sadalīšanās; ļoti liela nozīme polimērmateriālu, plastmasu, gumiju un šķiedru pārstrādes procesos, jo destrukcijas gaitā veidojas ļoti aktīvi brīvie radikāļi vai joni, norit daudzveidīgi ķīmiskie procesi, būtiski mainās polimēru molekulmasa; piemērsm, destilācijas dēļ notiek polimēru vecošana.
- apreti Vielas, ar kurām apstrādā audumus vai dziju (ciete, ziepes, taukvielas, celulozes esteri, sintētiskie sveķi u. c.), lai piešķirtu tiem vajadzīgās īpašības (zināmu cietumu, elastību, spīdumu utt.).
- antimetabolīti Vielas, kas aizkavē bioloģiski aktīvu vielu darbību organismā.
- antiķermeņi Vielas, kas izveidojas organismā, ja tajā ievada dažādas svešas olbaltumvielas (antigēnus); antiķermeņi neitralizē olbaltumvielu kaitīgo iedarbību.
- imūnsupresori Vielas, kas kavē limfoidālo šūnu dalīšanos, antivielu veidošanos un nomāc organisma imūnatbildi.
- anaboliskās vielas vielas, kas organismā pastiprina olbaltumvielu sintēzi, anabolikas.
- anabolikas Vielas, kas organismā pastiprina olbaltumvielu sintēzi.
- mikropiedevas Vielas, ko nelielā daudzumā pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības.
- piedeva Vielas, ko pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības.
- skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- disperģēšanas līdzekļi vielas, kuras veicina vielu sajaukšanos, samazinot izkliedējamas vielas virsmas spraigumu.
- kaļķi Vielas, vielu maisījums, kas satur kalcija savienojumus.
- vielu migrācija vielu (krāsvielu, plastifikatoru) pārvietošanās no materiāla masas uz tā virsmu (izsvīšana).
- elektrohromatogrāfija Vielu atdalīšana no maisījuma šķidrumā, izmantojot šo vielu diferenciālo elektrisko migrāciju kapilārā telpā.
- elektroosmofiltrācija Vielu atdalīšana šķīdumā, filtrējot caur atgriezeniskās osmozes membrānām, kam pievada elektrisko strāvu.
- tīrīšanās Vielu atdalīšanās no kustoņa dzemdes un dzemdes ceļiem pēc atnešanās.
- densimetrija Vielu blīvuma noteikšana ar densimetru.
- fotovadītspēja Vielu elektrovadītspējas pieaugums elektromagnētiskā starojuma ietekmē.
- taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas; arī tauki.
- inhalācija Vielu ieelpošana ārstnieciskā nolūkā.
- elektroforēze Vielu jonu sadalīšana elektriskajā laukā.
- ieraugs Vielu kopums, kas aizsāk, izraisa (kā) rūgšanu.
- asimilāti Vielu kopums, kas rodas asimilācijas (1) rezultātā.
- insorbcija Vielu kustība no zarnu lūmena uz asinīm.
- titrimetrija Vielu kvantitatīvās analīzes metožu grupa.
- gravimetrija Vielu ķīmiskā sastāva kvantitatīvās analīzes metode, kur mērī noteiktā veidā iegūtas vielas masu.
- vielmaiņa vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju; metabolisms.
- astenoksija Vielu maiņas gala produktu nepietiekama oksidēšanās.
- ideometabolisms Vielu maiņas procesi, kurus izraisa psihiskas ietekmes.
- braditrofija Vielu maiņas procesu gausums.
- eiteksija Vielu maisījums tādās proporcijās, ka tā kušanas punkts ir zemāks nekā jebkuram citam to pašu vielu maisījumam.
- saistmaisījums Vielu maisījums, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
- frakcionēšana Vielu maisījumu vai materiālu sadalīšana frakcijās.
- ebulioskopija Vielu molekulmasas fizikālķīmiska noteikšanas metode, kas pamatojas uz vārīšanās temperatūru atšķirībām.
- hipopeksija Vielu nepietiekama saistīšana (audos).
- ķīmiskā reakcija vielu pārvēršanās citās vielās.
- migrācija vielu pārvietošanās (piemēram, atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā).
- ķīmiskā tieksme vielu spēja savstarpēji reaģēt.
- sprādzienbīstamība Vielu spēja sprāgt vai detonēt, ja tās karsē vai iniciē ar triecienu, berzi vai citu vielu sprādzienu vai detonāciju.
- higroskopicitāte Vielu spēja uz savas virsmas saistīt ūdens tvaikus.
- fiksāža Vielu šķīdums, kas nostiprina attēlu, izšķīdinot no fotopapīra vai filmas nesadalījušos sudraba bromīdu.
- termogrāfija Vielu termiskā analīze.
- hidrauliskā aktivitāte vielu un materiālu spēja reaģēt ar ūdeni, tā rezultātā palielinās mehāniskā stiprība.
- asimilācija Vielu uzņemšana un izmantošana organismam nepieciešamu savienojumu sintēzei.
- resorbcija Vielu uzsūkšana, uzsūkšanās (kādā sistēmā), saistīšanās (ar kādu sistēmu).
- fontu saime viena burtveidola dažāda lieluma fontu kopa, t. sk. piemēram, šo fontu slīpraksta un treknraksta variācijas.
- uguns blīvums vienā laika vienībā izšauto šāviņu, ložu skaits uz noteikta garuma frontes joslu vai noteikta lieluma laukumu.
- elements Viena no (kāda veseluma) sastāvdaļām.
- vieliskā atkarība viena no atkarību grupām, kas ietver ar psihoaktīvu vielu lietošanu saistītās atkarības; raksturīga nepārvarama (obsesīva vai kompulsīva) vēlme atkārtoti lietot vienu (monovielu lietošana) vai vairākas psihoaktīvās vielas (polivielu lietošana), lai gan ir zināms par nelabvēlīgām biopsihosociālām sekām.
- zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
- hidrātceluloze Viena no celulozes struktūrmodifikācijām.
- pus Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām; viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
- terapeitiskā kopiena viena no ilgtermiņa (vienu gadu un ilgāk) atveseļošanas pieejām cilvēkiem ar psihoaktīvu vielu lietošanas atkarību, kā arī cilvēkiem ar mentālās veselības problēmām un personības traucējumiem; balstās īpaši veidotā terapeitiskā vidē, kas ietver ikdienas režīma un kopienas noteikumu ievērošanu, strukturētas un nestrukturētas aktivitātes.
- elektriskā konstante viena no SI mērvienību sistēmas pamatkonstantēm (ε~0~), kas saskaņo elektrisko un magnētisko lielumu vienības – ε~0~=10^7^/4πc^2^=8,85418782·10^–12^ F·m^–1^.
- šķērslīnija Viena no šķērsielām, kuras ietilpst noteiktā ielu kopumā un kurām nav īpaša nosaukuma, bet ir numurs.
- mikrosomas Viena no šūnas frakcijām, kuru atdala no citoplazmas centrifugējot; sastāv no nukleoproteīdiem un lipoīdiem un piedalās olbaltumvielu sintēzē.
- merserizācija viena no viskozes ražošanas operācijām, kurā celulozi apstrādā ar koncentrētu sārmu 20-60 ⁰C temperatūrā.
- speltpapīrs Vienā pusē gluds ietinamais papīrs, gatavots no papīra atkritumiem ar džutas un celulozes atkritumu piejaukumu.
- saistītie produkti viena un tā paša ražošanas procesa rezultātā vienlaicīgi iegūstami produkti ar pietiekami lielu pārdošanas vērtību, lai katru no tiemuzskatītu par pamatprodukciju.
- kopā Vienā veselumā, kopumā (aplūkot, vērtēt).
- perforācija vienāda lieluma regulāri izvietoti caurumiņi filmas malās, kuros iekļūst pārtinējmehānisma zobi, virzot filmu cauri kamerai vai projektoram.
- izosporas Vienāda lieluma sporas (raksturīgas dažiem paparžaugiem).
- līdze Vienādā lielumā, arī līmenī ar ko citu.
- līdzīgi vienādi (pēc lieluma, vērtības)
- algebrisks vienādojums vienādojums, kurā katra daļa attiecībā uz nezināmajiem lielumiem ir monoms vai polinoms.
- līdzīgs vienāds (pēc lieluma, vērtības).
- keramikas homogenitāte vienāds mineraloģiskais un ķīmiskais sastāvs, mitruma daudzums, graudu lielums, sakārtojuma blīvums un porainība visā materiāla tilpumā.
- saime Vienādu vai pēc kādām pazīmēm līdzīgu parādību, priekšmetu, vielu u. tml. kopums.
- apšauties Vienam otru nošaut (par lielu daudzumu).
- acetetiķskābe Vienbāziska ketonskābe, normāls taukvielu maiņas produkts.
- kūlis Viendabīga, vienmērīga, samērā blīva (sīku priekšmetu, gāzveida vielu u. tml.) plūsma, kas izplatās no viena avota noteiktā virzienā.
- slānis Viendabīgs (kā, piemēram, vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību; horizontāli norobežota (kā, piemēram, vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
- šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums; vienfāzes sistēma, kurā izšķīdušas vielas ir atdalāmas no šķīdinātāja.
- kardamonaugs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas ingveru dzimtas ģints ("Elettaria"), tropu augs, kura sēklas izmanto par garšvielu.
- fizikālā lieluma kārtas vienība vienība, kas veselu skaitļu reizes lielāka par sistēmas vai ārpussistēmas vienību.
- fizikālā lieluma daļas vienība vienība, kas veselu skaitļu reizes mazāka par sistēmas vai ārpussistēmas vienību.
- arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu.
- benzaldehīds Vienkāršākais aromātiskais aldehīds, bezkrāsains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; izejviela organiskajā sintēzē, krāsvielu un parfimērijas ražošanā.
- anilīns vienkāršākais aromātiskais amīns C~6~H~5~NH~2~, bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai; aminobenzols.
- tiltiņš Vienkāršs veidojums pārejai, pārbraukšanai pār nelielu apvidus šķērsli; dem. --> tilts.
- asociācija Vienkāršu molekulu vai jonu apvienošanās sarežģītākās molekulās (vai jonos), nemainot vielu ķīmisko dabu.
- dromedārs Vienkupra kamielis ("Camelus dromedarius"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Āfrikā un Āzijas dienvidrietumu daļā.
- polisomnogrāfija Vienlaicīga daudzu fizioloģisko raksturlielumu pierakste miega laikā, kuri ir gan tieši, gan netieši saistīti ar miega stadijām un kvalitāti; ar to iespējams noteikt miega traucējumu cēloņus.
- pārbīde vienlaicīga rakstzīmju vai veselu vārdu pārvietošana pa labi vai pa kreisi līdz noteiktai vietai.
- sagadīties Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, laktiem).
- koordinētais pasaules laiks vienmērīga laika skala, ko izmanto precīzā laika signālu pārraidei; no atomlaika atšķiras par veselu skaitu sekunžu (1996. gada 1. janvārī tas atpalika par 30 s no atomlaika), bet ar pasaules laiku saskaņota tā, ka koordinētā pasaules laika un pasaules laika starpības absolūtā vērtība nepārsniedz 0,9 s; ja Zemes rotācijas nevienmērības dēļ starpība tuvojas šim lielumam, koordinētā pasaules laika skalā iestarpina vai izlaiž vienu sekundi.
- konsorcijs vienošanās, apvienība; piemēram, (starp vairākām bankām un/vai rūpniecības firmām) kopīgai aizņēmuma izveidošanai vai lielu komerciālu darījumu veikšanai.
- unitārs Vienots, apvienots; tāds, kas veido vienu veselumu.
- panāriānisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras; panārisms.
- panārisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras.
- lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles.
- akciju sabiedrības statūti viens no akciju sabiedrības dibināšanas dokumentiem, kurā uzrāda firmas nosaukumu, akcijkapitāla lielumu, akciju nominālo vērtību u. c.
- lapa viens no augstāko augu pamatorgāniem – dažādas formas un lieluma (parasti zaļa) plātne, kurā norisinās fotosintēze un citi auga dzīvībai svarīgi procesi
- koordināta Viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
- Ampēra likums viens no elektrodinamikas pamatlikumiem, kas nosaka elektrisko strāvu magnētisko mijiedarbību: nosaka mehāniskā spēka lielumu, ar ko magnētiskais lauks darbojas uz vadu, pa kuru plūst elektriskā strāva, divu vadu mehānisko mijiedarbību, ja pa tiem plūst elektriskā strāva, un sakarību starp strāvas virzienu vadā un tā radītā magnētiskā lauka virzienu.
- arguments Viens no funkcionālā sakarībā saistītajiem mainīgajiem lielumiem, pēc kura atrod otro mainīgo lielumu; neatkarīgais mainīgais lielums.
- hiperlādiņš Viens no hardonu raksturlielumiem, kas vienāds ar barionlādiņa un dīvainības summu.
- Telangāna viens no Indijas štatiem (telugu: తెలంగాణ, urdu: تلنگانہ), dibināts 2014. gada 2. jūnijā, kad 10 apgabali atdalījās no Āndhras Pradēšas štata; administratīvais centrs - Haidarābādu, platība - 114 840 km^2^, štatā dzīvo aptuveni 35,2 miljoni iedzīvotāju.
- funkcija Viens no matemātikas pamatjēdzieniem, kas izsaka viena lieluma atkarību no cita; atkarīgais mainīgais lielums.
- plīts riņķis viens no metāla riņķiem, kas sedz malkas plīts caurumu un ko izmanto tā atvēruma lieluma mainīšanai.
- Codex Alexandrinus viens no nozīmīgākajiem Bībeles rokrakstiem, uzrakstīts 5. gs., ietver Veco Derību un lielu daļu Jaunās Derības.
- urīnskābe Viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem organismā - viela, kas rodas aknās un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem.
- pirogēnkrāsvielas Viens no sēraino organisko krāsvielu apzīmējumiem.
- pieejamība Viens no tūrisma vietas pievilcības elementiem, raksturlielumiem, kas raksturo situāciju, cik viegli, ātri, ērti tūrisma vieta pieejama tūristiem.
- forma Viens no vairākiem (priekšmetu, vielu u. tml.) veidiem.
- rekurents lielums viens no virknes lielumiem, ko nosaka iepriekšējie lielumi.
- agregēšana Vienveidīgu lielumu apvienošana, lai iegūtu vispārinātākus rādītājus.
- apvelings Vieta ar stāviem jūras krastiem, kas pakļauta stipra vēja un viļņu iedarbībai un kur krasts daļēji izskalojas; ūdenī daudz barības vielu un skābekļa, tāpēc tur ir daudz dzīvo organismu.
- gājēju pāreja vieta uz brauktuves, kur gājējiem paredzēts šķērsot ielu; apzīmēta ar attiecīgo ceļa apzīmējumu vai ceļa zīmi
- akminājs Vieta, kur ir daudz lielu akmeņu.
- normāllaiks Vietējais laiks, kas notekts katrā valstī vai tā daļā un parasti atšķiras par veselu stundu dažādās laika joslās.
- brīze vietējais vējš ar noteiktu diennakts ritmu jūru, lielu ezeru un lielu upju krastos, ko izraisa nevienmērīgais sauszemes un ūdens sasilšanas un atdzišanas ātrums.
- celnovokaīns Vietējās anestēzijas līdzeklis, novokaīna un karboksimetilcelulozes savienojums, darbojas ilgāk nekā novokaīns; sintezēts Latvijas ZA Koksnes ķīmijas institūtā, izpētīts Rīgas Medicīnas institūtā.
- hodonīms Vietvārds, kas nosauc ielu vai ceļu (dažreiz par hodonīmiem uzskata tikai ielu nosaukumus).
- makrotoponīms Vietvārds, kas nosauc lielu, plaši pazīstamu ģeogrāfisko objektu.
- āru vārds vietvārds, kas nosauc samērā nelielu ģeogrāfisku objektu lauku apvidū (tīrumu, mežu, pakalnu u. tml.).
- vijoļu dzimta vijolei radniecīgo dažāda lieluma instrumentu kopums: vijole, alts, čells un kontrabass.
- vikunja Vikuņa - lamu ģints atgremotājs aitas lielumā; dzīvo Dienvidamerikā.
- ātrvilciens Vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
- minerālvīle Vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.); smirgļa vīle.
- smirgļa vīle vīle, kas pagatavota sakausējot smirģeli ar kādu saistvielu (šellaku un tml.).
- šķērsvilnis Vilnis, kura raksturojošais vektoriālais lielums atrodas plaknē, kas ir perpendikulāra viļņa izplatīšanās virzienam.
- apviļāt Viļājot (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu).
- absorbcija viļņu (skaņas, gaismas, jonizējošā starojuma, radioviļņu u. c.) enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, viļņiem ejot caur vielu.
- viļņu absorbcija viļņu enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, viļņiem ejot caur vielu un sadarbojoties ar to.
- Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
- kalanētika vingrinājumu ar nelielu amplitūdu daudzkārtēja atkārtošana; šādu vingrinājumu programma, ko izstrādājusi Kalana Pinknija (_Callan Pinckney_, ASV).
- fraka vīriešu svinību tērps – žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu, dziļi šķeltu muguras daļu
- zveņģis Vīrietis ar lielu vēderu vai šāds teļš.
- galvas apkārtmērs virs ausīm galvas lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; galvassegu, galvenokārt cepuru, lielumu skalas vadmērs.
- rekuperators Virsmas tipa siltummainis, kurā siltumapmaiņa starp dzesējamo un sildāmo vielu notiek caur sieniņu, kas šīs vielas šķir.
- dezoksikortikosterons Virsnieru garozas hormons, regulē ūdens un minerālvielu maiņu organismā; minerālkortikoīds.
- hidrokortizons Virsnieru garozas hormons; regulē ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņu, tam ir pretiekaisuma, pretalerģiska iedarbība.
- glikokortikoīdi Virsnieru garozas hormonu un to sintētisko analogu preparāti, kas ietekmē ogļhidrātu olbaltumvielu un tauku maiņu, pazemina organisma reaktivitāti.
- kapsīds Vīrusa olbaltumvielu apvalks.
- mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- šļircināt Virzīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa daļā ar dobu adatu; injicēt.
- šļakstīt Virzīt, piemēram, liet, mest (šķidru vielu, tās kopumu); arī šļākt (1).
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
- liet Virzot (izkausētu vielu, javu) formā, veidnē, gatavot, veidot (ko no tās).
- pievadīt Virzot (piemēram, vielu, enerģiju) pa attiecīgām iekārtām, ietaisēm, panākt, ka (tā) sasniedz (noteiktu objektu).
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) veic nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīt Virzot pārvietot (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu; virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- arkla tiesa visas naturālās nodevas, ko dzimtbūšanas laikā maksāja katrs saimnieks atkarībā no viņa zemes lieluma arklos.
- demultiplikators Visbiežāk divpakāpju papildu pārnesumkārba, kura atrodas aiz automobiļa pārnesumkārbas un kuras mazākais pārnesums paredzēts kustībai ar mazu ātrumu vai bezceļa apstākļos, bet lielākais pārnesums - kustībai ar lielu ātrumu pa cieta seguma ceļiem.
- normālais vilces spēks visekonomiskākais vilces spēka lielums, kas atbilst 13–15% zirga dzīvmasas.
- masala Vispārīgs apzīmējums indiešu garšvielu maisījumam.
- diženums Vispārināta īpašība --> dižens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lielums, izskatīgums.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa spēju pretoties deformācijai dotās slodzes gadījumā.
- asinsvadu kapilāri vissīkākie asinsvadi, kuri savieno vēnu un artēriju sistēmu un kuros notiek gāzu un vielu apmaiņa starp asinīm un audiem.
- Sīriuss visspožākā zvaigzne pie debesīm, vizuālais zvaigžņlielums - -1,46, attālums - 8,6 ly, dubultzvaigzne, Lielā Suņa α; Kanikula.
- farmakopeja Visu ārstniecības līdzekļu aprakstu sakopojums ar norādījumiem par zāļu vielu izgatavošanu, uzglabāšanu un izsniegšanu.
- koka fitomasa visu koka daļu masa, izteikta masas mērvienībās, parasti nosaka absolūti sausu organisko vielu masu kopā ar koka šūnās ietilpstošajām minerālvielām.
- jēlproteīni Visu slāpekļvielu kopa: tīrproteīni un citi vienkāršākie slāpekļa savienojumi (amīdi, alkaloīdi, amonjaka savienojumi u. c.).
- poliksēns Visvairāk izplatītais minerāls no platīna tīrradņu grupas; šis platīns satur dzelzi (4-11%), irīdiju (līdz 7%) un nelielu pallādija, rodija, vara un niķeļa piejaukumu.
- Viestura dārzs visvecākais Rīgas publiskais parks, atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu, platība 7,6 ha, ierīkots 1721. g., mūsu dienās aug 15 vietējie un >55 introducēto kokaugu taksoni; Forburgas dārzs; Pētersalas dārzs; Pirmais Ķeizardārzs; Ķeizardārzs; Pilsētas dārzs; Dziesmu svētku parks.
- ideālais ģimenes lielums visvēlamākais ģimenes lielums, lai saglabātu, palielinātu vai samazinātu iedzīvotāju skaitu.
- reobāze Viszemākais elektriskās strāvas sprieguma lielums, kas pietiekams, lai dzīvos audos rastos kairinājums; lieto audu un orgānu kairināmības raksturošanai.
- rupjvītne Vītne ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- pavizināt Vizinot pavest, pavadāt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavizināties Vizinoties pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- Ras Algethi vizuāla dubultzvaigzne Herkulesa zvaigznājā (α), kuras spožākais komponents ir sarkanais milzis ar neregulāru spožuma maiņu, atrodas 382 ly attālumā, zvaigžņlielums 3, tā virsas temperatūra ir tikai 2700 °C.
- ainavas vizuālais piesārņojums vizuāli nosakāma ainavas harmonijas izjaukšana ar ainavai neatbilstīgām ēkām, inženierbūvēm, lielu atkritumu daudzumu.
- elektrostatiskais voltmetrs voltmetrs, kura darbība balstās uz divu vai vairāku elektriski uzlādētu vadītāju elektriskās enerģijas izmantošanu; lieto lielu spriegumu (virs 1000 V) mērīšanai.
- ciparvoltmetrs Voltmetrs, kurā mērāmais spriegums vispirms tiek kodēts un iegūtais mērāmā lieluma skaitliskais ekvivalents parādās ciparu skalā.
- Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums.
- pehšteins Vulkānisks stikls, ko izmanto par betona pildvielu.
- vurgu Vurgu vurgām - ar lielu rūkšanu.
- collēt Zagt (ko sīku, nelielu).
- čibīt Zagt (parasti ko nelielu).
- neapmaloti zāģmateriāli zāģmateriāli ar pilnām vai daļējām lokmalām, kuru lielums pārsniedz standartā noteikto lielumu.
- apmaloti zāģmateriāli zāģmateriāli bez lokmalām (asšķautņaini) vai ar daļējām lokmalām, kuru lielums nepārsniedz standartā noteikto lielumu.
- hlorella Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Chlorella"), vienšūnas zaļaļģe, kas satur daudz olbaltumvielu un tauku, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 10 sugas.
- tetraspora Zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, 8 dzimtas, kuru visu sugas konstatētas arī Latvijā.
- tetrasporas zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, to šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, vairojas gk. bezdzimumiski ar zoosporām vai aplanosporām, 8 dzimtas, kuru visu sugas sastopamas arī Latvijā.
- eiastra Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Euastrum"), samērā īsas, parasti plakanas dažādas formas un lieluma viešūnas aļģes ar dziļu iežmaugu vidusdaļā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas.
- asimilētājaudi Zaļo augu pastāvīgie audi, kuros notiek organisko vielu veidošanās no neorganiskām vielām (fotosintēze).
- mikstūra Zāļu vielu šķīdinājums uzlējumos, novārījumos.
- zapona Zapona laka - celuloīda šķīdinājums amilacetātā un acetonā, izturīga laka iespieddarbu aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi.
- lielis Zeķu daļa, kas aptver lielus.
- diazoaminobenzols Zeltaini dzeltens kristālisks pulveris; lieto kā starpproduktu azokrāsvielu sintēzē.
- dinobrija Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Dinobryonaceae"), kurā apvienotas brīvi peldošas un pie substrāta piestiprinātas vienšūnas vai krūmveidā zarotu koloniju aļģes, šūnas ietvertas kausveida čaulā, kam ir caurspīdīgas vai brūnganas ar dzelzi inkrustētas celulozes sienas.
- kurdjuks Zemādas tauku rezerves dažu rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitām divu lielu spilvenu veidā uz krustu pakaļējās daļas pie astes saknes; tā masa var sasniegt 20-30 kg.
- salt Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni); zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi); zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu).
- pelēkā zeme (arī augsne) zeme (augsne) ar nelielu trūdvielu daudzumu; pelēkzeme.
- pelēkzeme Zeme (augsne) ar nelielu trūdvielu daudzumu.
- ainavapvalks Zemes apvalks, kas aptver augšējo litosfēru, apakšējo atmosfēras slāni, hidrosfēru un biosfēru; tajā ir izveidojušies dažāda lieluma un sarežģītības dabas kompleksi, un tajā darbojas cilvēks.
- ģeofizikālā anomālija Zemes fizikālo lauku skaitlisko raksturlielumu novirze no normālajiem lielumiem, ko nosaka iežu fizikālo īpašību atšķirības un dzīļu uzbūve.
- Saules sinhronā orbīta Zemes mākslīgā pavadoņa orbīta, kuras raksturlielumi izvēlēti tā, lai pavadoņa orbītas plakne visu laiku veidotu noteiktu leņķi ar virzienu Zeme–Saule; tādā gadījumā zemeslodes apgabali, kurus pārlido pavadonis, visu laiku ir vienādi apgaismoti.
- mū Zemes mērvienība Ķīnā (atkarībā no rajona tā mainās no 0,015 līdz 0,32 ha, parastākais lielums ir 0,067 ha) un Honkongā (0,084 ha).
- indikcija Zemes nodokļu lieluma noteikšana senā Romā, kas bij savienota ar tautas skaitīšanu un notika ik pēc 15 gadiem.
- Ķurmrags Zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē, 7 km uz ziemeļiem no Tūjas, kas ķīļveidīgi iestiepjas līcī un veido nelielu, maz izteiktu pussalu, tā ziemeļu daļu veido 5 m augsts abrāzijas stavkrasts, 1923. g. uzbūvēta bāka; Ķirmesrags; Ķurmarags.
- veterinārdepartaments Zemkopības ministrijas struktūrvienība, kas pārzina mājkustoņu un mājputnu, bišu un zivju veselības aizsardzību, gaļas, piena, to produktu un visu pārējo animālo uzturvielu un dzīvnieku jēlvielu veterinārsanitāro uzraudzību.
- cetortnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija 1/4 arkla (ap 40-55 ha).
- puscetortnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija 1/8 arkla (ap 19-27 ha).
- pušelnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (19. gs. ap 75-110 ha jeb 200-300 pūrvietas).
- pusarklis Zemnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (ap 80-110 ha).
- atlaupeņi Zemnieku ēdiens ziemā no putraimiem un kartupeļiem, ar nelielu gaļas piedevu.
- apiņu nodevas zemnieku nodevas muižai, ko bija jādod alus darīšanai, lielums dažādās vietās un laikos bija dažāds, varēja svārstīties \~3-16 kg no 1 arklu lielas saimniecības.
- Amirantu salas zemu koraļļu salu (~150) grupa Indijas okeāna rietumos (_Les Amirantes_), uz ziemeļaustrumiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas sastāvā, platība 83 km^2^.
- buncis Zēns ar lielu punci (vēderu).
- rāpulītis Zīdaiņa apģērba gabals - bikses ar pēdām un nelielu augšdaļu ar lencēm.
- galeopithecidae Zīdītāju dzimta, slaidi dzīvnieki kaķa lielumā, ar ķemmveidīgi robotiem apakšējiem priekšzobiem, ar lidādu sānos.
- kaguangs Zīdītāju kārtas, kaķa lieluma slaids dzīvnieks ar lidādu sānos, kas sākoties no kakla apņem abējus locekļus, Dienvidaustrumāzijā.
- viverra Zīdītāju klases dzimtas ("Viverridae") ģints ("Viverra"), plēsējs, tam ir dziedzeris, kas atdala tā saukto cibetu, smaržīgu vielu.
- valis Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem); vaļveidīgie.
- vaļveidīgie Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru, samērā lielu galvu, iedala 2 apakškārtās - zobvaļi un plātņvaļi.
- bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga.
- suns Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Canidae"), nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu, 12 ģinšu, 35 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas: jenotsuns, lapsa un vilks.
- vilksomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas suga ("Thylacinus cynocephalus"), plēsīgs dzīvnieks, gk. Austrālijā, apmēram suņa lielumā, ar pelēcīgu apmatojumu un tumšām šķērsjoslām uz muguras.
- pienkoki Zīdkoku dzimtas ģints, lieli mūžzaļi koki, tropos Amerikā, 50 sugu; zaru un stumbra lūksnē balta vai dzeltenīga piensula, ko izmanto uzturā, arī par izejvielu košļājamās gumijas ražošanā.
- hloroforas Zīdkoku dzimtas koki ar vērtīgu koksni, izmanto arī krāsvielu ieguvei.
- viendīgļlapji ziedaugu klase (_Monocotyledoneae, Liliatae_), kurā ietilpst augi, kuru dīgļiem ir viena dīgļlapa, kas bieži ir pārveidota par sūcējorgānu barības vielu uzņemšanai no endosperma; \~70 dzimtu, \~100000 sugu, Latvijā konstatētas 22 dzimtas, 394 sugas; liliāti.
- nekārtns zieds zieds ar nevienāda lieluma un nevienādas formas vainaglapām.
- sūnactiņa Ziemciešu dzimtas ģints ("Moneses") ar vienu sugu, mūžzaļs lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē.
- teramaras Ziemeļitālijā atrastas nelielu pāļu būvju paliekas no ģints kopienas laikiem.
- samtainā ziemene ziemeņu suga ("Flammulina velutipes syn. Collybia velutipes"), kas senāk saukta par ziemas celmeni.
- saziest Ziežot (kādu vielu), pārklāt, arī piesūcināt (ar to), parasti pilnīgi.
- izziest Ziežot izklāt (kādu vielu).
- saziest Ziežot izlietot (kādu vielu) lielākā daudzumā; ziežot izlietot (kādas vielas lielāku daudzumu).
- izziest Ziežot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
- piesmērēt Ziežot, triepjot (valkanu vielu, ziedi), piepildīt (ar to).
- Čerenkova starojums zilganas krāsas starojums, ko izstaro elementārdaļiņas ar lielu enerģiju, kustoties caurspīdīgā vidē ar ātrumu (v), kas pārsniedz gaismas ātrumu (c') šai vidē.
- lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls).
- zilums Zilu krāsvielu maisījums, ko parasti lieto veļas zilināšanai.
- pluss Zīme ( + ), ar ko apzīmē saskaitīšanu vai pozitīvu lielumu.
- mīnuss Zīme, ar ko apzīmē atņemšanu vai negatīvu lielumu.
- simbols Zīme, ko izmanto kādā zinātnes vai tehnikas nozarē jēdzienu, lielumu, darbību, to attiecību apzīmēšanai.
- sēpija Zīmējums, kas veidots ar šādu krāsvielu; attiecīgā grafikas tehnika.
- pasta zīmogs zīmogi, ar ko sūtījumam uzspiež datumu (kalendāra zīmogs), apmaksas lielumu (vērtības zīmogs) un atzīmē pārvietošanās gaitu (ģerboņa zīmogs).
- farmakoloģija Zinātne par ārstniecības vielu iedarbību uz organismu, šo vielu lietošanu, jaunu ārstniecības līdzekļu radīšanu.
- agroķīmija Zinātne par ķīmijas izmantošanu lauksaimniecībā; pēta ķīmiskos un bioķīmiskos procesus augsnē un augos, augu barības vielu apriti, mēslojuma ietekmi uz augsni un augiem.
- matemātika Zinātne par skaitļiem, lielumiem un to attiecībām.
- radioekoloģija Zinātne, kas pēti radioaktīvo vielu izplatīšanos biosfērā.
- ķīmija Zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas.
- reoloģija Zinātnes nozare par vielu deformācijām un plūstamību; pēta procesus, kas attiecas uz neatgriezeniskām paliekošām deformācijām un dažādu viskozu un plastisku materiālu plūstamību.
- bioreoloģija Zinātnes nozare, kas pēta vielu deformāciju un plūsmu bioloģiskās sistēmās.
- toksikoloģija Zinātnes nozare, kas pētī indīgu vielu iedarbību uz organismu, kā arī izstrādā pretindes un pasākumus saindēšanās profilaksei un ārstēšanai.
- kosmoloģija Zinātnes nozare, kas pētī kosmosu kā vienotu veselumu.
- biotehnoloģija Zinātnes un tehnikas nozare, kas pētī iespējas, kā bioloģiskos procesus izmantot rūpnieciskos nolūkos, piem., bioloģiski svarīgu vielu (aminoskābju, fermentu u. c.) ražošanā.
- radioelektronika Zinātnes un tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar informācijas pārraides, uztveršanas un pārveidošanas problēmām, izmantojot elektromagnētiskās svārstības un viļņus; aptver radiotehniku, elektroniku, kvantu elektroniku, optoelektroniku, mikroelektroniku un ir saistīta ar cietvielu fiziku.
- receptūra Ziņu kopums par (piemēram, ēdiena, vielu maisījuma) sastāvu un pagatavošanu.
- ātrums zirga darbaspēju raksturlielums, ko izsaka ar noietā ceļa posmā patērēto laiku.
- izturība zirga darbspēju raksturlielums, ko izsaka ar noietā ceļa posma garumu, zirgam strādājot ar prasībām atbilstošu vilces spēku.
- brese Zirga pazīme - dažāda lieluma un formas nepigmentētas ādas laukums starp nāsīm.
- smagie braucamzirgi zirgi, kas veidoti transportam, – ar vidēji lielu vilcējspēku izbraukumiem ar karietēm nelielos attālumos; vēlāk sākti izmantot lauksaimniecības darbos.
- kulans Zirgu ģints suga ("Equus hemionus") savvaļas dzīvnieks ar lielu galvu, garām ausīm, īsām, stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā, sastopams reti, ir vairākas pasugas.
- haimoglobīnūrija Zirgu slimība, kad urīns satur asiņu krāsvielu, kļūstot tumšāks, pat melns.
- hemoglobinūrija Zirgu slimība, kad urīns satur asiņu krāsvielu, kļūstot tumšāks, pat melns.
- piltuvjzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Agelenidae"), dažāda lieluma (2-15 mm) zirnekļi, kas dzīvo meža zemsedzē un atklātās vietās uz zemes, zem dažādiem priekšmetiem, dabiskās un dzīvnieku alās, koku dobumos un mizu spraugās, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- riteņzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Araneidae"), vidēja lieluma un lieli, retāk sīki zirnekļi (ķermeņa garums - 3-11 mm), kas veido riteņveida, katrai sugai specifiskus, ķeramtīklus, mīt zālē, dažādā augstumā no zemes, sastopami arī kokos un krūmos, Latvijā konstatētas 38 sugas.
- zivjdzenītis Zivjdzenīšu dzimtas suga ("Alcedo atthis"), neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivju dzenītis.
- vējzivs Zivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Belonidae"), plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni, nedaudzas sugas mīt arī saldūdeņos, 12 ģinšu, >30 sugu, Baltijas jūrā Latvijas piekrastē un Rīgas līcī konstatēta 1 suga.
- avosete Zobenknābis, jūrmalas putns sloku dzimtā, lauku baloža lielumā, garām kājām, īlenveidīgu līku knābi un melni baltām spalvām.
- Ūdensvīrs zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aquarius", saīsinājums "Aqr") debess ekvatora rajonā zem Pegaza, spožākās zvaigznes tikko sasniedz 3. zvaigžņlielumu, Latvijā novērojams rudenī.
- zolīte Zoles formai un lielumam atbilstošs ieliktnis apavā (piemēram, siltumizolējošs, ortopēdisks).
- Drugs Zoroastrismā ļaunais gars, ko radījis ļaunuma dievs Ahrimāns, melu un netaisnības iemiesojums, visspēcīga ļaunuma dievība, kas tiecas pavedināt pravieti Zaratustru.
- dēvi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā - tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahrimāna kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki.
- daivi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā — tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahro Mainju kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki.
- gaigala Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas suga ("Bucephala clangula"), melnraiba nirpīle ar samērā lielu galvu un īsu knābi.
- kākaulis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi; kaupa.
- Āzene Zunda attekas (Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu) augšgals, platums - 40-50 m, pār to 2 tilti, kas savieno Ķīpsalu ar Daugavgrīvas ielu.
- badene Zupa no ūdenī vārītiem sagrieztiem kartupeļu, burkānu un sacepta speķa gabaliņiem ar nelielu piena un tauku piedevu.
- Cefejs zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā (latīņu "Cepheus", saīsinājums "Cep") starp Kasiopeju un Gulbi; spožākā ir 2,5. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne Aldermins jeb Cefeja α.
- Kastors zvaigzne Dvīņu zvaigznājā (Dvīņu α), dzeltena seškārtīga zvaigzne, ko veido 3 spektrālas dubultzvaigznes; totālais vizuālais zvaigžņlielums 1,58, attālums 44 ly.
- Altairs zvaigzne Ērgļa zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 0,8, attālums - 16 ly, karstāka, masīvāka un 10 reižu spožāka par Sauli
- Tarazeds zvaigzne Ērgļa zvaigznājā (γ), zvaigžņlielums 3.
- Kornefoross zvaigzne Herkulesa zvaigznājā (β), zvaigžņlielums 2,7.
- Šedirs zvaigzne Kasiopejas zvaigznājā (α), 2,2. vizuālais zvaigžņlielums, atrodas 229 ly attālumā.
- Kafs zvaigzne Kasiopejas zvaigznājā (β), 2,3. vizuālais zvaigžņlielums.
- Segins zvaigzne Kasiopejas zvaigznājā (ε), vizuālais zvaigžņlielums 3,4.
- Alhiba zvaigzne Kraukļa zvaigznājā (Kraukļa α), zvaigžņlielums 4,0.
- Algorabs zvaigzne Kraukļa zvaigznājā (δ), tās spožums sasniedz 3,0. zvaigžņlielumu.
- Denebola zvaigzne Lauvas zvaigznājā (β), atrodas 36 ly attālumā, balta galvenās secības 2,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne; 20 reižu spožāka par Sauli.
- Alkors zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (g), tiek saukta arī par Jātnieku, attālums 80 ly, zvaigžņlielums 4,0.
- Dubhe zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (α), attālums 123 ly, zvaigžņlielums 1,79.
- Meraks zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (β), attālums 80 ly, zvaigžņlielums 2,37.
- Fekda zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (γ), attālums 83 ly, zvaigžņlielums 2,44.
- Megrecs zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (δ), attālums 81 ly, zvaigžņlielums 3,31.
- Aliots zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (ε), attālums 83 ly, zvaigžņlielums 1,77.
- Micars zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (ζ), attālums 85 ly, tālskatī redzama dubultzvaigzne, kuras komponentu zvaigžņlielumi 2,4 un 4.
- Mirzams zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā (β), atrodas 490 ly attālumā, zvaigžņlielums 1,99.
- Vezens zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā (δ), attālums 1600 ly, zvaigžņlielums 1,82.
- Adara zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā (ε), atrodas 430 ly attālumā, zvaigžņlielums 1,50.
- Vega zvaigzne Liras zvaigznājā (α), spožākā zvaigzne debesu ziemeļu puslodē un 4. spožākā zvaigzne pie debesīm, vizuālais zvaigžņlielums 0,03, atrodas 25 ly attālumā, tās virsas temperatūra ir ap 11600 °C.
- Kohaba zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (β), vizuālais zvaigžņlielums 2,08.
- Ferkada zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (γ), vizuālais zvaigžņlielums 3,05.
- Markabs zvaigzne Pegaza zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,48, atrodas 133 ly attālumā.
- Šeats zvaigzne Pegaza zvaigznājā (β), sarkanais milzis un neregulāra maiņzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,1-3,0.
- Algenibs zvaigzne Pegaza zvaigznājā (γ), vizuālais zvaigžņlielums 2,84.
- Enifs zvaigzne Pegaza zvaigznājā (ε), vizuālais zvaigžņlielums 2,4.
- Matars zvaigzne Pegaza zvaigznājā (η), vizuālais zvaigžņlielums 2,95.
- Mirfaks zvaigzne Perseja zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 1,81, atrodas 510 ly attālumā.
- Algols zvaigzne Perseja zvaigznājā (β), pirmā atklātā aptumsuma maiņzvaigzne (trīskārtīga zvaigzne), vizuālais zvaigžņlielums 2,12-3,39, atrodas 90 ly attālumā.
- Menkibs zvaigzne Perseja zvaigznājā (ζ), vizuālais zvaigžņlielums 2,86, atrodas 750 ly attālumā.
- Etamins zvaigzne Pūķa zvaigzājā (γ), sarkanais milzis, vizuālais zvaigžņlielums 2,22.
- Tubans zvaigzne Pūķa zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 3,65; pirms 5000 gadu tā bija polārzvaigzne; Latvijā nekad nenoriet.
- Zuben Elgenubi zvaigzne Svaru zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielubs 2,75, atrodas 77 ly attālumā.
- Zuben Elšmali zvaigzne Svaru zvaigznājā (β), vizuālais zvaigžņlielums 2,61.
- Zuben Elakrab zvaigzne Svaru zvaigznājā (γ), vizuālais zvaigžņlielums 3,91.
- Mira zvaigzne Valzivs zvaigznājā (o), pirmā zināmā maiņzvaigzne, tās vizuālais zvaigžņlielums mainās no 2 līdz 10,1, mainīguma periods vidēji 331,5 dienas, pulsējoša, sarkana milzu zvaigzne, attālums 250 ly.
- zvaigznes krāsa zvaigznes izstarotās gaismas vizuālais raksturlielums, kas atkarīgs no zvaigznes temperatūras; zvaigznes temperatūrai pieaugot, tās krāsa mainās no sarkanas līdz oranžai, dzeltenai, baltai, zilganai.
- zvaigžņu evolūcija zvaigžņu fizikālo raksturlielumu, iekšējās uzbūves un ķīmiskā sastāva maiņa laika gaitā.
- ponka Zvejas palīgrīks zivju baidīšanai, dzīšanai - kārts ar nelielu dēlīti galā.
- čūskveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dažāda lieluma rāpuļi ar pagarinātu ķermeni \~2700 sugu, Latvijā sastopamas 3 sugas; čūskas.
- kotings Zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Cotingidae"), gk. mežos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, dažāda lieluma, daudziem ir spilgtas spalvas, 27 ģintis, 79 sugas.
- krauķis Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas suga ("Corvus frugilegus"), vārnas lieluma putns ar melnu apspalvojumu ar zilganvioletu spīdumu.
- paradīzes putns zvirbuļveidīgo kārtas vidēja lieluma putns ar krāšņu apspalvojumu tēviņiem.
- Seišelu žagaterickiņš žagaterickiņu suga ("Copsychus sechellarum"); Seišelu sarkanrīklīte.
- kurkuma Žāvēta un pulverī saberzta šī augu sakne, kas satur dzeltenu krāsvielu, ko lieto pārtikas produktu un audumu krāsošanai.
- saleps Žāvēti dzegužpuķu un dažu citu orhideju dzimtas augu bumbuļi, kas satur gļotainu vielu un stērķeli; lieto medicīnā un zīda audumu apstrādē.
- aspika Želejveidīga masa, receklis, kas rodas noteiktu vielu iedarbībā, sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta (cepta, sutināta) gaļa, kauli, zivis.
- holegrāfija Žultsceļu un žultspūšļa rentgenoloģiska izmeklēšana, lietojot kontrastvielu.
- holecistogrāfija Žultspūšļa rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa elu.