Paplašinātā meklēšana

Meklējam nīt.

Atrasts vārdos (864):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3371):

(iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
(iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
(cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
(cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
(ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
(pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
viendienīte [viendienītis]{s:1945}
facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē.
akmiņaraksts Acainais četrnīšu trinītis.
tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes).
epidermofītija Ādas slimība, ko izraisa sēnīte.
favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte.
braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas.
brauna Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
brauņas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
pērslaiņi adīti cimdi ar vienmērīgi ieadītām dažādu krāsu zvaigznītēm.
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons).
salabuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
salabuks Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
saladuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
aizvilt Aizmānīt, aizvilināt.
aizmānēt Aizmānīt; aizvilināt.
aizlāboties Aizmānīties.
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
maiņa Aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2).
atmainīt Aizstāt, nomainīt (darbā).
atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu.
atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku.
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties.
kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2).
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
Erigeron alpinus alpīnais jānītis.
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā.
Aloksnīte Alūksnīte - upe Latvijā.
māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
amiši Amanīti, eimiši.
amīši Amanīti.
eimiši Amanīti.
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā.
ammonoidea Amonīti.
mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi.
dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs.
mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
HP mērces angļu virtuvē iecienītas ēdiena piedevas.
virziena antena antena, kuras ass virzienu var mainīt, peilējot radiobākas.
aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā.
mākslīgs antigēns Antigēns, kura specifiskums izmainīts fizikālā un ķīmiskā ceļā, piem., denaturējot, nitrējot vai oksidējot.
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
Campanula rotundifolia apaļlapu pulkstenīte.
parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā.
apalītis Apaļš spainītis pienam un putrai.
derivatogrāfs Aparāts termiskai analīzei, kurā ar noteiktu ātrumu var mainīt temperatūru un vienlaikus reģistrēt analizējamās vielas temperatūras un masas izmaiņas un izmaiņu ātrumu.
ņikutis Apburts sainītis.
Krustiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā, saukta arī "Sēnīte".
samanīties Apjēgt, pamanīt.
izkaunēt Apkaunot, noķengāt, apgānīt.
iznest Apkrāpt; piemānīt; izjokot.
piešņākt Apkrāpt; piemānīt.
piešņāpt Apkrāpt; piemānīt.
izmainīt Apmainīt (1).
konvertēt Apmainīt (attiecīgās valsts valūtu pret ārzemju valūtu).
izmainīt naudu apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām
izmainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
pamainīt Apmainīt, parasti vairākkārt.
pārmitot Apmainīt, pārmainīt.
permutēt Apmainīt, pārstatīt (kā) elementus.
apmīt Apmainīt.
iemīties Apmainīties (veikt maiņas tirdzniecības darījumu).
čatot Apmainīties ar īsziņām internetā (pļāpāt) reālā laikā.
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
mīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
pārmīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
pārsamainīties Apmainīties vietām.
izmitot Apmainīties, dalīties pieredzē.
pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt.
apmīties Apmainīties.
mahnuķ Apmainīties.
samitoties Apmainīties.
maiņa Apmaiņa, dodot (ko savu) un ņemot pretī (cita); darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3).
pārmaiņa Apmaiņa; darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2).
apvilināt Apmānīt apkārt.
aptamborēt Apmānīt, apkrāpt.
apžilīt Apmānīt, apkrāpt.
apmuldināt Apmānīt, apmulsināt.
apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
bāzt batonu ausī apmānīt, melot.
ķīst Apmānīt, pārvērsties.
apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam.
apskūt Apmānīt, piekrāpt.
nokrāpties Apmānīt, piekrāpt.
nomānīties Apmānīt, piemānīt.
pārvarēt apmānīt, pievilt.
apkāst Apmānīt; apkrāpt.
apšņākt Apmānīt; apkrāpt.
izjāt Apmānīt; piemuļķot.
apmānēt Apmānīt.
apmēmerēt Apmānīt.
apšūmēt Apmānīt.
obduriķ Apmānīt.
obuķ Apmānīt.
otvoģiķ Apmānīt.
piečakarēt Apmānīt.
pripečataķ Apmānīt.
raskoloķ Apmānīt.
raskruķiķ Apmānīt.
samānīt Apmānīt.
zaarapiķ Apmānīt.
zablatovaķ Apmānīt.
apkāsēja Apmānītāja, krāpniece.
sastulbot Apmulsināt, apmānīt.
samuldināt Apmuļķot, ar viltu apmānīt.
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
izsuņķēt Aprunāt, izsmiet, gānīties.
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
apslānēt Apslānīt.
saķermināt Apsmulēt, apsvīnīt.
saķernāt Apsmulēt, apsvīnīt.
obstaviķ Apspēlēt, apmānīt.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties.
iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus.
sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
sasmaulēt Apsvīnīt, apslienāt aplaizot.
murzāt Apsvīnīt, piesārņot.
nopļūtīties Aptašķīties, apgānīties.
apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt).
makulēt Aptraipīt, apgānīt.
nodzievāt Aptraipīt, apsvīnīt.
nodzievāties Aptraipīties (apsvīnīties).
noļergāt Aptriept, apsvīnīt.
kāpt (arī mīt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
apmānīt Apzināti maldināt; piemānīt.
apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
nesankcionētā piekļuve apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kura rezultātā dati tiek lasīti, izmainīti iznīcināti.
apskulbināt Apzvanīt.
bērēt Apzvanīt.
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
astoņnīšu Ar astoņām nītīm.
četrnīšu Ar četrām nītīm; tāds, kura raksts veidots ar četrām nītīm.
daudznīšu Ar daudzām nītīm; tāds, kura raksts veidots ar daudzām nītīm.
aerēt Ar gaisa cirkulāciju vēdināt, mainīt.
izlīpināt Ar glaimiem un pazemību kaut ko iegūt, izvilināt, izmānīt.
grimēt Ar grimu mainīt ārējo izskatu.
grimēties Ar grimu mainīt savu izskatu.
aizpelnīt Ar iepriekšējo darbu nopelnīt.
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu; ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
dadzīvāties Ar laiku kļūt spējīgam (kaut ko nopelnīt).
plāksteris Ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai.
aizmaskēt Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
atmilnīt Ar nūju kārtīgi noslānīt.
sulfoogle Ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās.
blenkt Ar pūlēm samanīt, noticēt, ieraudzīt.
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
izsist Ar pūlēm, grūtībām nopelnīt (naudu).
aizklenderēt Ar pūlēm, lēnītēm aiziet.
notusnīties Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīt (2).
notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīties (2).
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
sešnītis Ar sešām nītīm austs audums.
piemuļināt Ar siekalām sasvīnīt.
kaļicunja Ar sieru pildīti mazi pīrādziņi, kas cepti olīveļļā, iecienīti grieķu virtuvē.
saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
pierauties Ar strauju kustību pārmainīt ķermeņa stāvokli.
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
iepīpināt Ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi.
trīsnīšu Ar trim nītīm; tāds, kura raksts veidots ar trim nītīm.
piepļurkšināt Ar troksni sasvīnīt.
izvilstināt Ar viltu izmānīt.
muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
humanitārā intervence ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija.
Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts.
Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi.
Ežupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās augštecē.
Grūžupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās vidusdaļā.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
auniņi Asais jānītis ("Erigeron acer"), laimpuķe.
Erigeron acris asais jānītis.
asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts.
formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts.
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
Asmeņu Asmenītis - ezers Vestienas pagastā.
Asmenīša ezers Asmenītis, ezers Vestienas pagastā.
Asmeņa ezers Asmenītis, ezers Vestienas pagastā.
lielais trinis astoņnīšu trinītis.
astiņnītis Astoņnītis.
astūņnītis Astoņnītis.
atcienāt Atcienīt.
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cilā); apmainīt (1).
atgaināt Atgainīt.
timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts.
zibsnot Atkārtoti zibsnīt.
atvilt Atmānīt, atvilināt šurp; atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atmasināt Atmānīt, atvilināt.
atkrāpt Atmānīt, pierunājot nākt atpakaļ.
atkacināt Atmānīt.
lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes).
permanentā atmiņa atmiņa, kuras saturu nevar dinamiski mainīt datora darba gaitā. Datus permanentā atmiņā ieraksta tās izgatavošanas procesā.
apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars.
vērzināt Atņemt, nomānīt.
atpelnīties Atpelnīt.
atpliksnīt Atplaiksnīt.
atplaiksnīt Atplaiksnīties (1).
atplaiksnīt Atplaiksnīties (2).
atplaiksnīt Atplaiksnīties (3).
atplaiknāties Atplaiksnīties.
atplaikšīties Atplaiksnīties.
atplaikšķīties Atplaiksnīties.
atskabarga Atplīsusi ādas sloksnīte pie naga.
Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
štikmutere Atraitnīte ("Viola wittrockiana").
štikmuttere Atraitnīte; atraiknīte.
štīfmutere Atraitnīte.
ģimenītes Atraitnītes ("Viola tricolor").
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
meduloblastoma Ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs.
apšauties Ātri mainīt kursu, viedokli.
fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
ņirbīt Ātri pārvietojoties mirgot, zibsnīt.
sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2).
mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs.
Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem.
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts.
senilais vulvovaginīts atrofisks vulvovaginīts ar intensīvu niezi, gandrīz pilnīgu vaginālās sekrēcijas trūkumu un audu atrofiju.
grupas ātrums ātrums, ar kādu pārvietojas viļņu paketes apliecēja; tas var atšķirties no viļņa fāzes ātruma (pārvietojoties vielā, vielas dispersijas dēļ viļņu paketes forma un izmēri var mainīties).
iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas.
palaist Atstāt neievērotu; nepamanīt apzināti neievērot (dzirdēto).
atsunīt Atsunīt pretī - lamāties pretī, rupji lamāt, sunīt, paļājoši atbildēt.
bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ.
valmis Atšķirīgā rakstā adīta cimda vai zeķes daļa, kas aptver rokas vai kājas stilbu; valnītis.
pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
atvārsnīte Atvārsnītes.
pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
mizlainis Audeklls, kas austs ar trijām vai četrām nītīm.
astaiņnītis Audekls, kas ir austs astoņās nītīs.
nītainis Audekls, ko auž vairākās nītīs.
slokatnes Auduma raksts, kurā velku dzijas nītīs ir pa divām kopā.
trine Auduma svītra, kas rodas trinīti aužot.
trijnīts Audums, kas austs ar trim nītīm; no šāda auduma uzšūta drāna.
trinīšs Audums, kas austs ar trim nītīm; no šāda auduma uzšūta drāna.
trinīte Audums, kas austs ar trim nītīm; no šāda auduma uzšūta drāna.
trijnītis Audums, kas austs ar trim nītīm.
divkārtnīšu Audums, kuru aužot izmanto speciālu nīšu iekārtojumu ar īsacainām un garacainām nītīm.
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas.
Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži.
Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas.
greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes.
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
signālu ģenerators augstfrekvences ģenerators, kurā iespējams plašās robežās mainīt sprieguma amplitūdu un frekvenci.
Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži.
triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs vienā spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli.
ekskurvācija Augšējā plakstiņa deformācija, kurā saistaudu plātnīte izliekta uz āru.
antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
nītišas Auklas, kas stellēs savieno paminas ar nītīm.
celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem); aust (par gaismu, dienu).
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
Neositta chrysoptera Austrālijas dvīņdzilnītis.
nargile Austrumnieku smēķēšanas ierīce, ūdenspīpe ar šļūtenīti.
kadiķis Austrumprūsiešu, agrāk prūšu iecienīta tēja ar kadiķi.
stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1).
ripulis Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmet auklu un auklas galus piesien pie nītīm.
ripe Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmetauklu un auklas galus piesien nītīm.
elastīgs automatizēts iecirknis automatizēts ražošanas i., kurā ir iespējams ātri mainīt iekārtu darbības programmas un tehnoloģisko iekārtu izmantošanas secību.
rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors.
astronīms Autora vārda apzīmējums ar tipografijas zīmēm, piem., zvaigznītēm; pseidonīma veids.
zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte.
līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai.
āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis.
drīzuļkoks Aužamo stāvu sastāvdaļa, augšējs šķērskoks, pie kura piekar drīzuļus ar nītīm.
drīzulis Aužamo stāvu sastāvdaļa, iekārta detaļa, pie kuras piesien nītis.
līkāns Aužamo stāvu sviras, kas minot paminas paceļ un nolaiž veldenes ar nītīm.
veldine Aužamo steļļu detaļa - koks uz kura uzmauc nītis.
klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis.
veldene Aužamo steļļu sastāvdaļa - apaļš koks uz kura uzver nītis.
pārausties Aužot nolietoties (īpaši par nītīm).
Callophrys rubi aveņu astainītis.
Gymnostomum calcareum avota kaļķenīte.
kazulis Āzīši, kas aužamos stāvos cilā nītis, paminas minot.
rēgoties baidīties, arī brīnīties (izbailēs).
bromhidrofobija Bailes, ka apkārtējie var pamanīt slikto ķermeņa smaku, sviedrus.
ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem).
balanorāģija Balanīts ar strutu izdalīšanos.
pālēt Bālēt, mainīt krāsu.
Chiloscyphus pallescens bālganā dūkstenīte.
Barongs Bali mitoloģijā - labo garu pavēlnieks un nenogurstošs cīnītājs pret ļauno un dēmonisko valdnieci Rangu.
balss lokanība balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot.
leikocīts Baltais asinsķermenītis.
Baltiņu ezers Baltenītis Aiviekstes pagastā.
Baltenis Baltenītis, ezers Aiviekstes pagastā.
Baltenīša ezers Baltenītis, ezers Aiviekstes pagastā.
akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē.
betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna.
baltsunītis Balts sunītis.
leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts.
aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta.
ceļojumčeks Bankas izdots čeks, kuru var apmainīt citas valsts bankā šīs valsts vietējā valūtā vai izmantot kā maksāšanas līdzekli par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm.
sērgdienīte Bārene, sērdienīte.
ķirzāt Bārt, lamāt, sunīt, aprunāt.
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
bēgaļāt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
bēgalēt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
bēguļot Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
belemnitida Belemnīti.
kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
noputroties Bez panākumiem, nesekmīgi cīnīties.
Bezdibenīts Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā.
Bezdibens Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā.
kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls.
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
sirņiks biezpiena plācenītis; biezpiena pankūka.
sirnieks Biezpiena plācenītis.
maina (ko) kā čigāns zirgus bieži ko mainīt.
klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
reizot Bieži mainīt dzīvesvietu.
klaiņot Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
mīstavot Bieži, daudzkārt mainīt.
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
granītīts Biotīta granīts.
karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
birks Birka - plāksnīte, zīmīte.
rūsu mest blāzmveidīgi plaiksnīties (par zibeni).
uzblēdīt Blēdoties iemānīt.
bagoties Blēņoties, smieklīgi vaibstīties, mānīties, māžoties.
korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns.
bļūdīt Bļuznīt.
Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem.
kriva Bojājumi kartupeļu mizā, kas rodas no īpašas sēnītes.
borazons Bora nitrīda mākslīgā kubiskā modifikācija jeb alotrops, kas ir ļoti cieta viela, laboratorijas apstākļos iegūta 1957. g.; elbors; kubonīts.
elbors Borazons - bora nitrīda alotropija; kubonīts.
branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
kaikāt Braucot klanīt galvu (par piedzērušu).
zalkšpulkstenīte Briežu pulkstenīte ("Campanula cervicaria").
cietlapainā pulkstenīte briežu pulkstenīte.
Campanula cervicaria briežu pulkstenīte.
noplātīt muti vien brīnīties, būt pārsteigtam; nespēt parunāt.
blisināt acis brīnīties, būt pārsteigtam.
štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši.
bolīt acis brīnīties.
brīnāties Brīnīties.
brīnēties Brīnīties.
brīnoties Brīnīties.
čudīt Brīnīties.
čūdīt Brīnīties.
dīvāties Brīnīties.
dīvēties Brīnīties.
dīvīties Brīnīties.
dzivīties Brīnīties.
ērmīties Brīnīties.
ērmot Brīnīties.
stebēties Brīnīties.
vēsmoties Brīnīties.
brigants Brīvības cīnītājs.
Enicmus transversus brūnais krokainītis.
Lycaena tityrus brūnais zeltainītis.
kaujas družīnas bruņotas strādnieku vienības 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, lai cīnītos pret carismu.
stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā).
pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti.
mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām.
buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību.
ķutkults Bundulis, spainītis, ķipis.
govs vende burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem, ja halzēšana nav vēlama, tad, uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu.
justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
matrica burtu saliekamām mašīnām metāla plāksnīte ar iegravētu burta attēlu.
burmanis Burvju mākslinieks, acu apmānītājs.
māžoklis Burvju mākslinieks; acu apmānītājs.
ņagāt Burzīt, burnīt.
ņudzīt Burzīt, burnīt.
būt (arī palikt) ēnā būt (palikt) neievērotam, nepamanītam.
pelēksnēt Būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnīt.
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
izstāvēt klāt būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
kā no plaukta nokritis būt ļoti pārsteigtam, izbrīnītam; tāds, kas neko nezina.
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
atrasties ēnā būt neievērotam, nepamanītam, tādam, kas neizceļas.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
zasveķitsja Būt pamanītam.
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus).
laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai.
būvniecības tolerance būvniecības pielaide - robežas, kurās drīkst mainīties projektā uzrādītie lielumi.
nitromannīts C~6~H~8~(ONO~2~)~6~, viela, kas iegūta, nitrējot mannītu ar slāpekļskābi un sērskābi.
palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes.
Polygala comosa cekulainā ziepebnīte.
spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti.
mozgas kompostrēt censties apmānīt, stāstīt nepatiesību.
turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties.
mēzt Augeja staļļus censties likvidēt lielu nekārtību, cīnīties pret bezjēdzību, atpalicību, nolaidību.
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
pūderēt smadzenes censties pārliecināt; censties apmānīt.
ķert aubē censties piemānīt.
ķert bebrus censties piemānīt.
nagoties Censties, cīnīties.
stenkties Censties, dzīties, cīnīties.
cīsties Censties; mēģināt, cīnīties.
iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti.
didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
olāt Cienīt, godāt.
olīt Cienīt, godāt.
turēt cieņā (arī godā) cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu.
draugs Cienītājs, mīļotājs.
akatnieks Cienītājs; brīvprātīgais.
siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
jonapmaiņas sveķi cieta viela, kas spēj uzņemt jonus no šķīduma un apmainīt tos pret citiem (piem., pārvērst sālsūdeni saldūdenī).
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai.
ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
čīkstēties Cīkstēties, cīnīties.
antropogēnais reljefs cilvēka mainīts vai no jauna veidots Zemes virsmas reljefs.
karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs.
kondotjers Cilvēks, kas gatavs cīnīties par visu ko, ja par to pienācīgi samaksāts.
bukņica Cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks.
maiseklis Cilvēks, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākām pretēja dzimuma personām, mainīt tās.
jaukteklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus; jauceklis.
jauceklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
karotājs Cilvēks, kas piedalās karā; cīnītājs.
haltūrists Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu; cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
atkaļni cimdu valnītis.
cīninieks Cīnītājs.
izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
slodzīties cīnīties (ar problēmām, grūtībām u. tml.).
liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību.
pizāties cīnīties (nicinoši).
kauties Cīnīties (par dzīvniekiem).
karot cīnīties (par kādu mērķi)
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
kapāt cīnīties (parasti sportā); spēlēt datorspēles.
paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem.
sisties pa dzīvi (arī pa pasauli) cīnīties ar eksistences grūtībām.
sisties pa dzīvi cīnīties ar eksistences grūtībām.
korrāt Cīnīties ar grūtībām.
korrāties Cīnīties ar grūtībām.
stīmēties Cīnīties ar kaut ko smagu, to stiepjot, veļot, stumjot.
izpeizēties Cīnīties ar sarežģītu darbu.
krustot šķēpus cīnīties ar šķēpiem.
ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
cīnīties plecu pie pleca cīnīties ciešā vienotībā (ar ko).
šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem.
duelēties Cīnīties duelī.
cīnīties līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam asins pilienam) cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
cīnīties uz dzīvību vai (arī un) nāvi cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem.
izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
(iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
cīnīties ar vējdzirnavām cīnīties veltīgi, bezjēdzīgi.
spurdzīties Cīnīties, (kaut ko) īstenot.
rauties Cīnīties, arī strīdēties; spēkoties.
krustot zobenus cīnīties, karot.
staknīties Cīnīties, kauties.
ķīnāties Cīnīties, nogurt.
rīklēties Cīnīties, plēsties.
boksēt Cīnīties, sacensties boksā.
boksēties Cīnīties, sacensties boksā.
buksierēties Cīnīties, sacensties boksā.
kapāties Cīnīties, spēkoties.
šļokāties Cīnīties, spēkoties.
grumties Cīnīties, uzmākties.
čīnīties Cīnīties.
cirst Cīnīties.
cirsties Cīnīties.
cīstēt Cīnīties.
stingrēties Cīnīties.
trahāties Cīnīties.
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
husīti Čehu reformatora, neatkarības cīnītāja Jana Husa piekritēji (15. gadsimtā).
panadela Čehu virtuve ēdiens - vēršgaļas zupa ar plānām pankūku sloksnītēm.
čihuahua Čivava - suņu šķirne, ļoti mazs sunītis; dzimtene - Meksika.
čuilīt Čuinīt.
čuksnāt Čuksnīt.
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
granitops Dabiska granīta masa virtuves un vannas istabas aprīkojumam.
okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
alumīnija rūdas dabiskas minerālvielas ar paaugstinātu (vairāk par 25-30%) alumīnija daudzumu (boksīti, alunīti, nefelīns, kaolīni), kuras var izmantot alumīnija ieguvei.
mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts.
Molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts.
molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts.
svina rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt svinu, galvenais minerāls galenīts.
urāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt urānu un tā savienojumus; nozīmīgākais minerāls uraninīts.
estēts Daiļuma cienītājs.
apganīt Daļēji noganīt.
ieganīt Daļēji noganīt.
pusbrīnā daļēji, pa pusei izbrīnīti.
tamboradata Darbarīks tamborēšanai - samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
darbaspēka mobilitāte darbaspēka pārvietošanās un spēja pārvietoties un kvalitatīvi mainīties atbilstoši sociāli ekonomiskajām prasībām.
atmaiņa Darbība --> atmainīt, atmainīties.
paklaņa Darbība --> paklanīties; paklanīšanās.
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (1), nomainīties (1).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (2), nomainīties (2).
nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (3), nomainīties (3).
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (2), pārmainīties (1).
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīties (3).
ģerundīvs darbības vārda infinīta forma, kas tiek lietota īpašības vārda funkcijā, izsakot vajadzību.
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu; darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu.
kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
junnēt Darīt atklātībā zināmu; izbārt, nosunīt, aiz muguras runāt par kādu sliktu.
klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
mest (arī sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
pelnītājs Darītājs --> pelnīt.
čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
brīvpiekļuves datne datne, kas parasti glabājas magnētiskajā diskatmiņā un kuras ierakstus var nolasīt, ierakstīt vai izmainīt jebkurā kārtībā bez citu ierakstu nolasīšanas un pārrakstīšanas.
atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
krāsu ciklošana datorgrafikas tehnika, ko izmanto, lai mainītu viena vai vairāku pikseļu krāsu displeja ekrānā, mainot videoadaptera izmantoto krāsu paleti, nevis mainot katram pikselim krāsu bitus.
turis Datorgrafikas un datorizdevniecības programmās - mazi, melni laukumi, kas parasti izvietoti ap katru objektu; velkot aiz tā, ar peles palīdzību var mainīt izvēlētā objekta novietojumu vai tā izmērus.
dinamiskā resursu iedalīšana datoru resursu iedalīšanas paņēmiens, kas paredz, ka, atkarībā no konkrētām vajadzībām, programmai piešķirtos resursus var mainīt programmas izpildes gaitā.
destruktīvā lasīšana datu nolasīšanas operācija, kuru izpildot dati tiek pārsūtīti datora procesoram, bet to kopija datora procesoram, bet to kopija datora atmiņā tiek mainīta vai iznīcināta.
čunguroties Daudz pelnīt.
Rapistrum perenne daudzgadīgais rācenītis.
ziemas vējāzītis daudzgadīgais rācenītis.
mīstelēt Daudzkārt mainīt.
mīstīt Daudzkārt mainīt.
Chiloscyphus polyanthos daudzkausiņu dūkstenīte.
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
Callitriche cophocarpa daudzziedu ūdenīte.
Callitriche polymorpha daudzziedu ūdenītes nosaukuma sinonīms.
Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
Sila ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Davelnīša ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Davelnīšu Sila ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Delvenīša ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.).
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
Racomitrium heterostichum dažādšūnu sarmenīte.
magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā.
dihromatisms dažu šķīdumu īpašība krasi mainīt savu krāsu, ja tiek mainīta to koncentrācija.
birotācija Dažu vielu īpašība ūdens šķīdumos ar laiku mainīt polarizēta stara griešanas spēju.
meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu.
augstuma riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru.
nadīrs Debess sfēras un vertikālās līnijas krustpunkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam.
azurīts Debeszils dārgakmens, smitsonīta paveids.
granapipka Degvīns - agrāk tautā iecienīta degvīna šķirne.
kotijons Deja, sevišķi cienīta balles beigās, ar dažādiem jautriem iepinumiem; pretdeja, franksēzes paveids.
fiale Dekoratīvs arhitektonisks elements: piramidāls tornītis, kura noslēgumā atrodas rotājums - t. s. krabji un krusta roze (stilizēti augu motīvi); izmantots gotikas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
pinakls Dekoratīvs arhitektūras elements: četrstūrains, uz augšu sašaurināts tornītis, kura noslēgumu rotā stilizēti augu motīvi.
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
ziemeļu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissodelphis borealis"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļdaļas mērenajā joslā, ātruma cienītājs, var uzlēkt pat 7 metrus virs ūdens.
bābiņa Dem. --> bāba; vecenīte.
bābīna Dem. --> bāba; vecenīte.
bābiņš Dem. --> bāba; vecenīte.
lēniņām Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītēm.
lēnīņām Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītēm.
lēniņi Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītēm.
lēnītiņām Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītēm.
lēnītēm Dem. --> lēni; ļoti lēni; lēnītiņām.
nītītes Dem. --> nītis.
rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
Develnīša Develnīša ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
Develnīšu Develnīšu ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā.
verbālsubstantīvs Deverbāls lietvārds, kā arī darbības vārda infinītas formas substantivējums.
īrisdiafragma Diafragma foto- un kinoaparātos; sastāv no plānām sirpjveidīgi izliektām plāksnītēm, ar kurām var mainīt atveres lielumu.
īrisa diafragma diafragma, kuras atveres lielumu var mainīt.
parafrenīts Diafragmai pieguļošo audu iekaisums; arī diafragmāls pleirīts vai peritonīts.
hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes.
diegieloku Diegieloku vilnainīte - vilnaine ar linu malu.
vars Diegs, tieva aukla, kas pārstiepta pāri nīšu kokam un satur nītis.
ganudiena Diena, kad (kādam) jāiet ganīt; ganu diena.
ganu diena diena, kad (kādam) jāiet ganīt.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva.
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
Mežāža trops dienvidu tropu loks - dienvidu puslodes paralēle 23°27', uz kuras ziemas saulgriežos Saule atrodas zenītā.
dievāzītis Dievsunītis.
dievs Dievsunītis.
forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes.
cienījams Divd. --> cienīt.
cienīts Divd. --> cienīt.
manāms Divd. --> manīt.
pelnīts Divd. --> pelnīt.
pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās.
parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki.
Cloeon dipterum divspārnu viendienīte.
sadarbspēja Divu dažādu ražotāju izgatavotu ierīču vai datoru spēja datoru tīklā apmainīties ar informāciju.
dižā pulksteņpuķe dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
kubuleņš Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
podiņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
pūcīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
pulksteņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
pupucīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
pupulīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
persiklapainā pulkstenīte dižā pulkstenīte.
Campanula persicifolia dižā pulkstenīte.
Astrantia maxima dižā zvaigznīte.
tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu); mērķēt (2).
mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu).
atbučot Dot pelnītos, pienācīgos skūpstus, skūpstīt kā piederas; pateikties ar skūpstiem.
nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību.
maiņlieluma manekens drēbnieku manekens, kam var mainīt atsevišķu somatomēru garumus, tuvinot manekena izmērus individuālā pasūtītāja figūras vai tipfigūras lielumam.
erophila Drojenītes.
batirs Drosmīgs cīnītājs kaujās (tjurku un mongoļu tautām); no batiriem veidojās feodālā aristokrātija; nosaukums plaši lietots tjurku tautu folklorā un sadzīvē.
marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm.
gentianella Drudzenītes.
Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums.
diferenciālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas veids neiestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
inkrementālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
inkrementālais dublējums dublējums, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublēšanas; šis dublējuma tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
duksīt Duksnīt.
chiloscyphus Dūkstenītes.
Gentinella uliginosa dūkstu dzrudzenīte.
Callitriche stagnalis dumbru ūdenīte.
ptilidium Dūnītes.
badēt Durstīt, bakstīt; buknīt.
badīt Durstīt; bakstīt; buknīt.
neositta Dvīņdzilnītis.
refrēns Dzejoļa daļa, kas periodiski atkārtojas ar nemainītu tekstu.
Heptagenia sulphurea dzeltenā viendienīte.
Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts.
Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
drina Dzelzs stienis, nūja, lauznītis.
tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam.
austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska.
pēcdzēriens Dzēriens, ko viesiem pasniedz banketa, sarīkojuma vai citu svinību noslēgumā, parasti tas ir alkoholisks dzēriens; latviešiem iecienīts svinību noslēgums pirms viesu atvadīšanās - "ceļa kāja".
sanicula Dziedenītes.
nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); variēt (balsi, melodiju).
cūkdzenītis Dzilnītis.
Dziļūkšņa ezers Dziļūksnītis, ezers Lazdonas pagastā.
čutēt Dzirdēt, manīt.
metahroze dzīvnieka, piemēram, hameleona spēja mainīt krāsu.
krotālija Dzīvnieku apzīmēšanas elements - ausī iestiprināma metāla vai plastmasas plāksnīte ar identifikācijas numuru.
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu.
vivere est militare dzīvot nozīmē cīnīties (Senekas teiciens).
jamesionella Džeimsonītes.
cietgumija Ebonīts.
jarmulke Ebreju samta benīte.
bīte Ēdamā, pārtikas sainītis.
fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens).
ortofīrs Efuzīvs vidēji skābs iezis, paleotipa vulkāniskā lava; pēc ķīm. sastāva atbilst sienītam un trahītam.
Sitta europaea Eirāzijas dzilnītis jeb dzilnītis.
dzilnītis Eirāzijas dzilnītis.
Sanicula europaea Eiropas dziedenīte.
pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus.
eldine Eldenīte.
kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
mērmagazīna Elektrisko lielumu mēru komplekts, ko lieto kāda noteikta elektriska lieluma (pretestības, induktivitātes, kapacitātes) dažādu vērtību reproducēšanai, kad ir nepieciešams tās precīzi mainīt vai regulēt.
mērģenerators Elektrisko svārstību ģenerators, kam noteiktā diapazonā var mainīt vairākus kalibrētu svārstību parametrus.
grifs Elektronisko mūzikas instrumentu kontaktplāksnīte vai lente, kurai izpildītājs pieskaras ar pirkstiem un, mainot elektriskās strāvas spriegumu, iegūst dažāda augstuma skaņas.
atgriezeniskā saite eletroniskas iekārtas (piemēram, pastiprinātāja) izejas signāla pievadīšana atpakaļ ieejai, lai mainītu iekārtas parametrus.
tost Elst, stenēt, arī vaidēt; tusnīt.
tūšņāt Elst, stenēt, tusnīt.
Galanthus elwesii Elvesa sniegpulkstenīte.
lasāmatmiņa Energoneatkarīga datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā nevar mainīt.
kaņģerēties Enerģiski cīnīties, strādāt.
Mihaēls Eņģeļu valdnieks, Izraēlas sargeņģelis, lielais cīnītājs beidzamajā cīņā pret ļauno.
paratireoīds epitēlijķermenītis.
rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu.
Agrodiaetus damon esparsetu zilenītis.
Veistera ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,2 ha; Karitana ezers; Karitānu ezers; Karitoņu ezers; Rācenītis; Reistera ezers; Rūcenītis.
Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers.
Driksnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers.
Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers.
Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers.
Dziļūksnis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,2 ha; Dziļūksnietis; Dziļūksnītes ezers; Dziļūksnes ezers; Dziļūkstes ezers; Dziļūkstis.
Trienīte Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Preinīšu ezers; Prienītis.
Melnītis ezers Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Melnīts.
Mazais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1 ha; Mazais Melnīšu ezers; Melnītis; Mazais Melnis.
Bezdibenītis Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha; Bezdibenīts; Bezdibens.
Sivēniņš Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sivēnītis.
Līnīšu ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 2,1 ha; Linīšu ezers; Linītis.
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis.
Ļaudoniņas ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 3,4 ha; Ļaudonas ezers; Ļaudonītes ezers.
Kapineits Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers.
čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni.
feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību cīnītāja.
salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām.
reducētā kopija filmas kopija, kuras formāts kopēšanas procesā mainīts uz mazāku formātu.
standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā.
enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs).
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
termodinamiska sistēma fizikālu ķermeņu kopa, kuri savā starpā var apmainīties ar enerģiju.
gaismjutība fotogrāfiskā materiāla gaismjutīgā slāņa spēja ķīmiski mainīties gaismas staru iedarbībā, radot latento fotoattēlu, kas pēc fotoķīmiskās apstrādes kļūst redzams.
spektrālā jutība fotomateriāla gaismjutīgajā slānī esošā sudraba halogenīda spēja ķīmiski mainīties noteikta gaismas spektra ietekmē.
frankomāns Franču kultūras un valodas cienītājs; frankofils.
papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis.
frankofils Frankomāns - franču kultūras un valodas cienītājs.
vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu.
atgainīt Gainīt nost; atgaiņāt.
aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt.
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgainīties.
atgaiņāt Gaiņāt nost; atgainīt.
aizgaiņāt Gaiņāt prom; gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u., tml.); aizgainīt.
liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts.
telencefalons Galasmadzenes, galvas smadzeņu priekšējā daļa, kas aptver puslodes un gala plāksnīti.
vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm; šī daļa nodrošina orientāciju ārējā vidē.
perikranīts Galvaskausa vāka kaula plēves ārējās plātnītes iekaisums.
fasādes keramikas plāksnītes gan glazētas, gan neglazētas keramikas plāksnītes ar gludu vai reljefu fasādes virsmu; lieto ārsienu apdarei un ēku arhitektonisko elementu veidošanai.
noganīt Ganīt (visu laikposmu) un pabeigt ganīt.
atganīt Ganīt cita vietā.
atganīties Ganīt ilgi, līdz apnikumam.
grauzināt Ganīt lopus noganītā vai nopļautā vietā.
atganīt Ganīt noteiktu dienu skaitu kādā laika periodā.
bānīt Ganīt.
noganīties Ganīties (visu laikposmu) un pabeigt ganīties.
trašķīties Gānīties.
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
taljatelles Garas makaronu sloksnītes.
strugulis Gareb=ns vilnas veltnītis.
Campanula garganica Gargano pulkstenīte.
megžt Gatavot nītis.
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte.
sagina Gaurenītes.
urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos).
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem.
Cyathus olla gludā kausenīte.
starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu.
apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt.
dzirt Godāt, cienīt.
godīt Godāt, cienīt.
balanoblenoreja Gonokoku ierosināts balanīts ar bagātīgu strutu atdalīšanos.
adienīte Govs, kas atnesusies otrajā gadā; atdienīte.
maināma apdare grafikas vai audiodatne, ko izmanto, lai mainītu kādas programmas lietotāju saskarnes ārējo izskatu vai mainītu izskatu kādam spēles personāžam, nemainot programmas funkcijas.
jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu.
granafifka Granapipka - agrāk tautā iecienīta degvīna šķirne.
granītporfīrs Granīts ar porfīrveida struktūru.
granitizācija Granītu veidošanās procesi Zemes dzīlēs no agrīnākiem magmatiskiem, metamorfiem iežiem vai nogulumiežiem.
trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis.
anellaria Gredzenītes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints.
ipsilanti Grieķu brīvības cīnītāji 19. gs. 1. pusē.
Alkione grieķu mitoloģijā - Aiola meita, tesāliešu valdnieka Kēika sieva, kas ielēca jūrā, un dievi viņu pārvērta par zivjdzenīti (gr. val. - alkione).
Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru.
Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta.
Protejs grieķu mitoloģijā - jūras dievs, kuram piedēvēja spēju pareģot un mainīt savu izskatu.
Nērejs Grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Ponta un Gajas dēls, saukts arī par "jūras veci", jo bija vecāks par jūru valdnieku Poseidonu, viņam piemita pareģa spējas, un viņš varēja mainīt savu veidolu.
Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri.
Eirials grieķu mitoloģijā - Mēkisteja dēls, Bianta mazmazdēls, Trojas kara dalībnieks, veikls dūru cīnītājs.
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu.
ēvelnazis griezējinstruments, ko iestiprina ēveles korpusā - tērauda plāksnīte, kuras vienā galā ir griezējasmens.
sagriezt Griežot (ko), izmainīt (tā) stāvokli, virzienu.
pārsagriezties Griežoties pārmainīt stāvokli (ķermeņa daļai).
sagriezties Griežoties, tiekot grieztam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
cīkot Grīļoties; klanīties, māt ar galvu.
griveņiks Grivna - sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam).
objektīva revolvergalva grozāma ierīce ar vairākiem dažāda fokusa garuma objektīviem, kurus var operatīvi apmainīt filmēšanas laikā.
ķerbele Grozs, pīts no klūdziņām vai saknītēm.
kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
tkemali Gruzīnu virtuvē iecienīta mērce, kuras pamatā ir skābas plūmes.
Sagina procumbens gulošā gaurenīte.
nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
kvarca ģenerators ģenerators, kurā svārstību frekvenci stabilizē, izmantojot pjezokvarca plāksnītes svārstības (pjezoefektu) periodiskā elektriskajā laukā, kura frekvence atbilst kvarca plāksnītes pašsvārstību frekvencei.
tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā.
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts.
Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām.
Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts.
Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem.
Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens.
Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens.
Medņu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., garums - 5,8 m, platums - 5,3 m, augstums - 1,4 m, sarkanbrūns rapakivi granīts.
jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā.
Hāgens Ģermāņu un skandināvu eposu tēls, burgundiešu valdnieka Gunnara (Guntera) radinieks un vecākais vasalis, varonīgs cīnītājs.
Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti.
piehalturēt Halturējot piepelnīt, iegūt (blakus peļņu); arī piepelnīt.
ekoīds Hemoglobīnu zaudējuša eritrocīta stroma, fantomķermenītis.
mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarā no gaisa mitruma.
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
diastolizācija Hipertrofiskā rinīta ārstēšana, saudzīgi izplešot deguna ejas un masējot tās ar speciālu gumijas buzi.
arhetips Hipotētisks kāda valodas elementa agrākais veids, kas izsecināts ar rekonstrukciju; zinātniskā literatūrā to apzīmē ar zvaigznīti.
radula Hitīna plāksnīte gliemju mutes dobumā, kas darbojas kā barības saberzēja.
notohorda Horda jeb muguras stīga, plātnīte embrija ķermenī zem smadzeņu kanāla, primārā skeleta ass.
Stropharia hornemannii Hornemaņa virpainīte.
dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
sabūkāt Iebuknīt.
iemielot Iecienīt izklaidēm.
chinčhilla Iecienīta sudraboti pelēka kažokādiņa, ko dod šis dzīvnieks.
kita Iecienīts dzejas žanrs tradicionālajā Austrumu literatūrā - apjomā neliels (parasti sastāv no 2-5 beitiem), filozofiska vai didaktiska rakstura lirisks dzejolis.
lūzeris Iecienīts tēls postmodernisma literatūrā, cenšas ieņemt to nišu, kas agrāk piederēja varonim, vēl agrāk kultūrvaronim.
iedzīvotāju sociālā mobilitāte iedzīvotāju sociālā statusa izmaiņas, kā arī spēja mainīt šo statusu.
paģisties Iegaumēt, uzmanīt.
iesist Iegūt (peļņu), nopelnīt (naudu).
izķīst Iegūt, iemainīt.
mantāt Iegūt, laimēt, nopelnīt.
iegodīt Iegūt, pelnīt, ievākt augļus.
darbatteice Iekārtas stāvokļa saglabāšanās, neraugoties uz komandu šo stāvokli mainīt.
transponēt Iekļaut nacionālajā tiesību sistēmā kādu Eiropas Savienības tiesību normu neizmainītā veidā ("viens pret vienu"), vai nu ES tiesību normas tiešā veidā pārrakstot nacionālajā tiesību sistēmā, vai arī nacionālajā tiesību aktā ietverot atsauci uz attiecīgo ES tiesību aktu.
iešlīherēties Iekļūt (neuzkrītoši, nepamanīti).
Josemitu ieleja ieleja — atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums — 11 km, platums — 800-1600 m, dziļums — līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
iemitot Iemainīt, iemīt 2.
iemīt Iemainīt.
nomietot Iemainīt.
mietenis Iemainīts, mazvērtīgs zirgs.
mietens Iemainīts, mazvērtīgs zirgs.
mītenis Iemainīts, mazvērtīgs zirgs.
ievilt Iemānīt, ievilināt.
iemudrīt Iemānīt; ar viltību iedabūt.
iemānēt Iemānīt.
iemusināt Iemānīt.
dasamanīties Iemanīties piekļūt pie kā, iegūt ko.
damanīt Iemanīties.
damanīties Iemanīties.
iemodāt Iemanīties.
iemuities Iemanīties.
iesamanīties Iemanīties.
līkņot Ienākot, ieejot pieliekties, klanīties.
apnītīt Ienītēt.
pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai; nomainīties (1).
saplīksnēt Ieplaiksnīties.
atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
pamatīt Ieraudzīt, pamanīt, viedēt.
uzredzēt Ieraudzīt, pamanīt; ieskatīt.
noglenst Ieraudzīt, pamanīt.
ievērāt Ieraudzīt; arī pamanīt.
reostats Ierīce elektriskās strāvas vai sprieguma regulēšanai elektriskajās ķēdēs, rezistors, kura elektrisko pretestību var nepārtraukti vai lēcienveidīgi mainīt.
žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
vizieris ierīce uz lidaparāta borta apkārtnes novērošanai, objektu atpazīšanai un sekošanai mērķim; ierīce, kas mēra vēja ietekmē radušos novirzi no uzdotā virziena; mērķēkļa plāksnīte ar izgriezumu.
difuzors Ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai.
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei.
variometrs ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē, lai laideni mainītu tās induktivitāti.
maiņrezistors Ierīce, kuras elektrisko pretestību var mainīt.
nominālie dati ierīci raksturojošu datu kopums, kas atbilst nominālam darba režīmam; nominālos datus uzrāda katalogā, tehniskajā pasē, uz ierīcei piestiprinātas plāksnītes.
Beļavas muižas ainavu parks ierīkots 18. gs. vidū, tā platība - 6,7 ha, parkā ir 2 uzpludināti dīķi, stādītas vietējās un introducētās koku un krūmu sugas, saglabājies t. s. Baltās ķēves piemineklis - granīta obelisks.
prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām.
uzbalsnīt Iesākt balsnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, balsnīt.
uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties.
uzplaiksnīties Iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties; uzplaiksnīt.
ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties.
ietusnīties Iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt.
uzvilnīt Iesākt vilnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vilnīt.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezibsnīties.
iezibsnīties Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot; uzzibsnīt.
aizzvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezvanīties.
iezvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt.
iesma Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
iesmis Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
sociālā mobilitāte iespēja mainīt savu piederību pie tās vai citas sabiedrības grupas vai slāņa.
norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni).
zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
ietusnīties Ietusnīt.
ģidāt Ievērot, manīt.
piefiksēt Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
aizzīmāt Ievērot, pamanīt.
ielāgot Ievērot, pamanīt.
iesavērties Ievērot, pamanīt.
jēgot Ievērot, uzmanīt.
ienītēt Ievērt nītīs (šķērus).
ienītīt Ievērt nītīs (šķērus).
nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
iegudrēties Ievingrināties, iemanīties.
iepravīties Ievingrināties; iemanīties.
ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
iezibsnīt Iezibsnīties.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts.
granosienīts Iezis, pārejas forma starp granītiem un sienītiem, veido laukšpati, kvarcs un krāsainie minerāli.
ieskulbināt Iezvanīt.
magmatiskie ieži ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
ultrametamorfisms Iežu reģionālā metamorfisma procesa augstākā stadija; sākas iežu pārvēršanās par magmu un veidojas migmatīti vai granīti.
Galanthus ikariae Ikara sniegpulkstenīte.
heterogeizija Ikviena parageizija, kuras gadījumā visi garšas stimuli mainīti līdzīgā veidā.
Sagina subulata īlenlapu gaurenīte.
apsargāt Ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt.
izcirsties Ilgāku laiku cīnīties (parasti ar zobenu).
izganīties Ilgāku laiku ganīties, līdz ir paēduši (par dzīvniekiem).
atvadāt Ilgāku laiku mānīt, krāpt, piemēram, solot ko iedot, precēt.
sarotāt Ilgāku laiku nepārtraukti, mierīgi ganīties.
klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu.
noganīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam).
saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt; ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim).
izcīnīties Ilgāku laiku, daudz cīnīties.
izgainīties Ilgāku laiku, daudz gainīt; izgaiņāties.
izganīties Ilgāku laiku, daudz ganīt.
izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu).
atkūkāt Ilgāku laiku, daudz klanīt (galvu).
izklanīties Ilgāku laiku, daudz klanīties.
izlauzties Ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties.
izmuldināt Ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt; izmaldināt.
izvilstīt Ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt.
atsaistīt Ilgāku laiku, daudz siet (mezgliņus) šķietā un nītīs savērtā audeklā.
izvaktēt Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
izvaktēties Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
atzibsnīt Ilgāku laiku, daudz zibsnīt.
izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu).
zvanīties Ilgstoši, intensīvi zvanīt (4).
Vovoka Indiāņu mistiķis (1856.-1932. g.), kurš pretojās balto valdīšanai un aicināja savus sekotājus cīnīties ar baltajiem, izmantojot spoku dejas spēku.
reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību.
medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda.
enterohepatīts Infekcioza tītaru slimība, visbiežāk novērota Amerikā, ierosina sēnīte, inficējas caur barošanas traktu.
tumeriks Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma longa"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē.
zedoārijs Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma zedoaria"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē.
pieteikumskripts Instrukciju saraksts, ar kura starpniecību zvanītājprogramma īsteno iezvanpieeju: uzgriež pakalpojumu piegādātāja numuru, nodod lietotāja pieteikumvārdu un paroli, kā arī nodibina nepieciešamo savienojumu.
atmiņas integrālā mikroshēma integrālā mikroshēma, kas īslaicīgi (brīvpieejas atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus.
atmiņas mikroshēma integrētā shēma, kas īslaicīgi (brīvpiekļuves atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus.
pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni.
mezozojiskā krokošanās intensīva kalnveidošanās un granītiska sastāva iežu intrūziju veidošanās cikls, kas sākās triasa beigās un beidzās paleogēna sākumā.
josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
perspektīvas kontroles fotoobjektīvs īpašas konstrukcijas fotoobjektīvs, kurā var mainīt optiskās ass stāvokli pret gaismjutīgā materiāla plakni, proti, kontrolēt perspektīvas deformāciju, kas rodas, ja uzņemamā objekta un filmas plaknes nav paralēlas.
atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti.
acs Īpaši izveidota cilpa (nītīm, tīkliem).
spraudņsaderīgs Īpašība, kas piemīt iekārtām ar vienādu spraudņu konstrukciju un kas ļauj tās savstarpēji apmainīt neatkarīgi no šo iekārtu iekšējās funkcionēšanas īpatnībām.
kontaktsaderīgs Īpašība, kas piemīt mikroshēmām vai citiem elektronikas komponentiem ar vienādu kontaktkājiņu skaitu un izvietojumu un kas nodrošina iespēju tās apmainīt ar citām mikroshēmām vai komponentiem, kuru iekšējās shēmas var būt atšķirīgas, bet izpildāmās funkcijas ekvivalentas.
irākieši Irākas arābi, nācija; runā arābu valodā; ticīgie - musulmaņi (šiīti, sunnīti).
Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti.
Nasu Irāņu mitoloģijā - nāves dēmons, kuru iztēlojās kā pretīgu līķu mušu, kas drīz pēc cilvēka nāves atlido no ziemeļiem, lai iegūtu viņa dvēseli un apgānītu ķermeni.
Zarers Irāņu mitoloģijā - spēkavīrs, varonis un cīnītājs, kuru varēja uzveikt tikai ar viltu.
Kersaspa Irāņu mitoloģijā - varonis, cīnītājs ar dēviem, kas uzvar un nogalina trīs pūķus - dēvus.
nebūt savā sejā īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
tusnījiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2).
vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms.
berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus.
Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone.
pabalsnīt Īsu brīdi balsnīt.
noklanīt Īsu brīdi klanīt un pabeigt klanīt.
noklanīties Īsu brīdi klanīties un pabeigt klanīties.
paplaiksnīties Īsu brīdi plaiksnīties.
novilnīt Īsu brīdi vilnīt un pārstāt vilnīt.
pazibsnīt Īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu).
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem).
noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt; noplaiksnīties.
noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties; noplaiksnīt.
notusnīt Īsu brīdi, vienu reizi tusnīt.
nozibsnīt Īsu brīdi, vienu reizi zibsnīt.
nozibšņot Īsu brīdi, vienu reizi zibšņot; nozibsnīt (1).
risorgimento Itāļu vēstures laikmets no 1830. līdz 1870. g., kurā izcīnīta itāļu apvienošanās vienotā Itālijā.
minestrone Itāļu virtuvē iecienīta bieza zupa ar dārzeņiem, rīsiem vai makaroniem un citām sastāvdaļām (gaļa, garšaugi, pupiņas u. c.), kā arī Parmas sieru un pesto mērci.
izmugurot Izāzēt, izmuļķot, apmānīt, apvest ap stūri; izmugurēt.
izmugurēt Izāzēt, izmuļķot, apmānīt, apvest ap stūri.
nopāņāt Izbārt, nosunīt, ķengāt, zākāt.
sazākāt Izbārt, nosunīt.
izbrīnēt Izbrīnīt.
izbrīnot Izbrīnīt.
šutēties Izbrīnīties, kļūt pārsteigtam.
sabrīnīties Izbrīnīties, satrūkties, samulst.
paraut šoku izbrīnīties.
apbrīnīties Izbrīnīties.
izabrīnāties Izbrīnīties.
izbrīnēties Izbrīnīties.
izbrīnoties Izbrīnīties.
nosveikties Izbrīnīties.
izbuksnīt Izbuknīt.
izbukstīt Izbuknīt.
paņemt Izcīnīt (sacensībās).
iegūt Izcīnīt un saņemt (piemēram, apbalvojumu).
dalocīties Izdabāt, klanīties.
izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
ispasēt Izdarīt pa prātam, uzmanīt kaut ko.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
blefs Izdomājums, lai kādu apmulsinātu vai apmānītu.
izvoiskāt Izgainīt, izdzenāt.
izgāņot Izgānīt.
nomegžt Izgatavot nītis.
izmurzāt Izģeķot, piešmaukt, piemānīt.
piešūt bārdu (kādam) izjokot, apmānīt.
izgāņoties Izjokoties, izgānīties.
ēkāt Izkārnīties (bērnu valodā).
defecēt Izkārnīties; ķēzīties.
kluci nolikt izkārnīties; pieķēzīt.
pujāt izkārnīties.
saķēzīties izkārnīties.
izķēzīties Izkārnīties.
iztaisīties Izkārnīties.
ķēzīt Izkārnīties.
padirst Izkārnīties.
pakakāt Izkārnīties.
izaklanīties Izklanīties.
avoksnājs Izkliedēta pazemes ūdeņu, visbiežāk gruntsūdeņu, izplūdes vieta, kur palielināta mitruma apstākļos veidojas kūdra, saldūdens kaļķi vai limonīti; avotaina vieta.
pārnītīt Izlabot kļūdas, ja velki nītīs savērti nepareizi.
izlakņāt Izlaknīt.
izlakņīt Izlaknīt.
izšķenēt Izlamāt, nosunīt, nozākāt; izšķendēt.
izšķendēt Izlamāt, nosunīt, nozākāt.
krokšķoties Izlikties; blēdīties; mānīties.
mokšķoties Izlikties; mānīties.
mošķoties Izlikties; mānīties.
izmīt Izmainīt (1).
pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
noliekt Izmainīt (kā) kustības, izplatīšanās virzienu, parasti uz leju, sānis.
pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu, arī izmainīt kustību, stāvokli (kādā virzienā); pavērst (ko pret ko, uz ko u. tml.).
pagriezt Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā); izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.).
pavērst Izmainīt (piemēram, transportlīdzekļa) kustības virzienu; pagriezt.
izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
tuvināt izmainīt fokusa attālumu attēla apskatīšanai displeja ekrānā no tālplāna uz tuvplānu.
tālināt Izmainīt fokusa attālumu attēla apskatīšanai displeja ekrānā no tuvplāna uz tālplānu.
salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
pagriezties Izmainīt ķermeņa stāvokli, parasti guļus.
trimmēt Izmainīt peldoša līdzekļa smaguma centru (pārvietojot balastu), lai panāktu vajadzīgo stāvokli ūdenī.
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
nokrāsoties Izmainīt vai iegūt noteiktu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
nogriezt Izmainīt virzienu (uz kādu pusi kam tādam, kas pārvietojas, parasti gaisā).
pagriezties Izmainīt virzienu un sākt pūst (no citas puses) - par vēju.
izsist Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību).
nosamainīties Izmainīt, samainīt tā, ka rodas zaudējums.
sažņaugta balss izmainīta, neskanīga balss.
izmīties Izmainīties (2).
pārmīties Izmainīties (2).
izgriezties Izmainīties (kā) - parasti par apstākļiem.
iegriezties Izmainīties (par sarunu, tās tematu).
pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
pagriezties Izmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
iegriezties Izmainīties, iesākt pūst no citas puses (par vēju).
pretkustība Izmainīts tēmas vai motīva atkārtojums ar intervālu pretēju virzienu.
izvilstalēt Izmaldināt, izmānīt.
izvilt Izmānīt (2), izvilināt (1).
izšmaukt Izmānīt, izkrāpt (ko); apmānīt, apkrāpt (kādu).
izmānēt Izmānīt, izkrāpt.
izšļaukt Izmānīt.
snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
baktrīti Izmirusi amonītu dzimtas gliemju ģints, stabveidīgi, šķērsgriezumā apaļi, satopami no devona līdz apakškarbonam.
vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu.
izcūkāt Izmuļķot, apmānīt; ļauni izjokot.
izmopsēties Izmuļķot, izmānīt sevi; izmuļķoties; izmānīties.
drātēt Izmuļķot, mānīt.
izkaķot Izmuļķot, piemānīt.
izsmurgāt Izmuļķot, piemānīt.
iztapot Izmuļķot; apmānīt.
izmopsēt Izmuļķot; izmānīt.
iemantot Izpelnīties (cieņu, atzinību, slavu u. tml.).
mantot Izpelnīties.
izplaiksnēt Izplaiksnīties.
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties.
rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
izdrašķīt Izpluinīt, izārdīt, saplosīt.
izkaukot Izpūst, izpluinīt vējā.
tiekavāt Izsekot (kādu); uzmanīt (kādu).
trīsnīši Izsienamie koki aužot trīnītī.
Erigeron politus izskatīgais jānītis.
komplekss izstrādājums izstrādājums, kam ir vairākas sastāvdaļas (komponenti), kuras var mainīt, tādējādi izstrādājumu izjaucot un savienojot no jauna.
izsunināt Izsunīt.
verbāls izteicējs izteicējs, ko veido darbības vārds finītā vai, retāk, infinītā formā viens pats vai kopā ar saitiņu.
uķināties izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
ucināties Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
pacienīt Izturēties ar cieņu; cienīt.
godāt Izturēties ar goddevību, atzīt par cienījamu; cienīt.
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
izķīnīt Izvilkt, izcīnīt.
izviļināt Izvilt, izmānīt.
paķert Izzobot, izjokot (kādu); pārbaudīt (kāda) asprātību, uztveri; piemānīt.
mulšināt Izzobot, pievilt, piemānīt.
izmulsināt Izzobot, samulsināt, apmānīt; apmulsināt; neskaidri izteikt.
Ame Vakahiko japāņu mitoloģijā — saules dievietes Amaterasu sūtnis uz Zemes, kuram vajadzēja cīnīties ar Zemes dievu, taču viņš apprecēja Zemes dieva meitu un aizmirsa Debesu dievu uzdevumu.
čuka Japāņu virtuvē iecienītas jūraszāles, sauktas arī par jūras nūdelēm.
tosaka Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamas jūraszāles.
vakame Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"; vakamaļģes.
vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi.
putrot Jaukt 1(7) - neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu.
bāzes dzinējs jauna dzinēju tipa dažādu modifikāciju pirmais paraugs, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo dzinēju konstrukcijas un raksturlielumiem; dzinējam varbūt moduļkonstrukcija, kas sastāv no atsevišķām saliekamām vienībām, kuras var nomainīt ekspluatācijā (atteices, bojājumu, resursa izlietošanas, modifikācijas gadījumos).
atāls Jauna zāle, kas izaugusi nopļautās vai noganītās vietā (tajā pašā gadā).
Pyrethrum parthenium jaunavīgā zeltpīpenīte.
meiteņu zeltpīpenīte jaunavīgā zeltpīpenīte.
Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu).
jauniemītots Jauniemainīts.
gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
aktīvi Jebkādas vērtības, ko ir iespējams apmainīt pret naudu vai kādu citu vērtību.
granitoīds jebkuras izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst skābajiem vai vidēji skābajiem magmatiskajiem iežiem - granītiem, plagiogranītiem, granodiorītiem un to pārejas formām kvarcdiorītos.
vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru.
āsana Jogas vingrinājumu un pozu kopējais nosaukums, kur katram atsevišķam vingrinājumam ir savs nosaukums un savs uzdevums: paātrināt vai palēnināt asinsriti, izmainīt ķermeņa elektromagnētisko polaritāti vai atvieglot enerģijas apmaiņu ar pretējā dzimuma partneri; pavisam zināmas 84 āsanas.
amfolīti Jonīti, kas atkarībā no apstākļiem var darboties gan kā anjonīti, gan kā katjonīti.
katjonīti Jonīti, kas spēj apmainīt savus katjonus.
anjonīts Jonīts, kas spēj apmainīt anjonus.
jordānieši Jordānijas arābi - tauta, Jordānijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Josemiti Josemitu ieleja - atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums - 11 km, platums - 800-1600 m, dziļums - līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
tefillīns Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); filaktērijas.
filaktērija Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); tefillīns.
nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums.
pinakuls Jumta tornītis jeb fiale, arī sīks, izrotāts zelminis.
jaust Just, pamanīt.
burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
uzmetumdokuments kāda dokumenta sākotnējā, darba versija, kas var tikt mainīta un papildināta.
puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
zuņģis Kāds (neliels, pelēcīgs) putns (kuram dzeguze var iemānīt savu olu perēšanai).
maizpelnis Kāds, kas pelna (kā, parasti ģimenes) iztikai; maizes pelnītājs.
pagānīties Kādu brīdi lamāties, gānīties.
papluzdināt Kādu brīdi pluinīt, purināt; paplosīt.
nosēkāt Kādu laiku elsot, tusnīt, klepot, stenēt, nopūsties.
panītīt Kādu laiku nītīt.
paveikties Kādu laiku pacīnīties.
Kaza Kafejnīca Rīgā, Vaļņu ielā, darbojās 20. gs. 60.-70. gados, iecienīta radošo cilvēku satikšanās vieta.
Nidularia denudata kailā ligzdenīte.
Turritis glabra kailai tornītis.
baletomans Kaislīgs baleta cienītājs.
kājainis Kājainītis.
kokolīts Kalcija karbonāta sīkas plāksnītes, kas veido aļģu ārējo apvalku, \~0,002 milimetru diametrā.
lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts.
mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni.
Papuks Kalni Horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži.
Kravans Kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns).
Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru.
Kalvīte Kalnīte, Bolupes pieteka.
Kalnīte Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kalnītes Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Singbuma Kalnrūpniecības rajons Indijā, Bihāras štata dienvidos, dzelzs rūdas, vara, hroma, mangāna, urāna rūdas, boksītu, kaolīna, kianīta ieguve.
Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes.
Ušba Kalns Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Gruzijā, augstums - 4695 m, 2 virsotnes, granīti, rietumu nogāzē šļūdonis.
Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes.
Kimgansans Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā, Ziemeļkorejā (KTDR), garums - 80 km, augstums - līdz 1683 m, gk. granīti, kanjoni, ūdenskritumi.
Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru.
Susamirtavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~125 km, augstums - līdz 4048 m, granīti, metamorfie slānekļi, ziemeļu nogāze - krauja, nelieli šļūdoņi, dienvidu - lēzenāka.
Dauru grēda kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - \~300 km, augstums - līdz 2523 m, granīti un kristāliski slānekļi, nogāzēs priežu un lapegļu meži.
Majas grēda kalnu grēda Krievijas Habarovskas novada ziemeļu daļā, garums — 200 km, augstums — līdz 1983 m, metamorfie ieži un granīti, dienvidaustrumos — izvirdumieži, dziļas ielejas.
Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām.
Čevjotu kalni kalnu grēda Lielbritānijā ("Cheviot Hills"), Skotijas dienvidaustrumos, garums - \~600 km, augstums - līdz 816 m, slānekļi, smilšakmeņi, granīti.
Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa.
Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas.
Anapurna Kalnu masīvs Himalajos (angļu valodā "Annapurna"), 3 virsotnes (augstums - 8091 m), sastāv no granītiem un gneisiem, nogāzēs ledāji.
Harcs Kalnu masīvs Vācijā (vācu val. "Harz"), garums - 130 km, augstākā virsotne - 1142 m, horsts, ko veido kvarcīti, granīti, slānekļi; Harca kalni.
nubi Kalnu nubi - etniska grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato, ietver vairākas ciltis; parasti tiek pieskaitīti pie nūbiešiem; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
zvanītājs Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus; zvaniķis.
zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
aptichas Kaļķa vai kaļķainas ragvielas vāciņi no 2 gabaliem, kas aizklāj amonītu dzīvojamo kameru no ārienes.
gymnostomum Kaļķenītes.
iekalt Kaļot nopelnīt.
mehārs Kamieļu (dromedāru) šķirne, iecienīta ātrās gaitas dēļ; noder galvenokārt jāšanai.
kačaločki Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
kamolpulkstenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
katlenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
kubuliņi Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
peterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
pēterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
pēterpuķe Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
pulkstenīši Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
zvaneņš Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
Campanula glomerata kamolainā pulkstenīte.
sudrablūsis Kanādā sastopama lūšu suga - iecienīts kažokzvērs ar iesarkani pelēku pamatspalvu un galos baltu garāko spalvu.
Erigeron canadensis Kanādas jānītis.
kaolinizācija Kaolinīta grupas minerālu veidošanās eksogēnos un hidrotermālos procesos gk. no dažādiem alumosilikātiem (vizlām, laukšpatiem).
kaolīns Kaolinīta māls (gaišs, parasti balts), ko izmanto porcelāna un fajansa ražošanā.
čabuliņas Kāpnes, kāpnītes.
polemonium Kāpnītes.
Galanthus reginaeolgae karalienes Olgas sniegpulkstenīte.
frontinieks Karavīrs, cīnītājs frontē (1).
zenītartilērists Karavīrs, kas dien zenītartilērijā (1).
kanaks Karavīrs; cīnītājs; vīrietis.
brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā.
māguļāt Kārnīt, jaukt ēdamo.
Karnīte Kārnīte, Vārnienes pieteka.
Karniste Kārnīte, Vērnienes pieteka.
Dobupe Kārnītes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Campanula cochlearifolia karošlapu pulkstenīte.
izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni.
Campanula carpatica Karpatu pulkstenīte.
burbuļkārtošana Kārtošanas veids, kura gaitā pakāpeniski tiek samainīti vietām kārtojamā masīva blakuselementi, ja tie neapmierina uzdoto sakārtotības kritēriju.
reiterkarte Kartotēkām paredzēts informācijas nesējs, kurā daļa ziņu par objektu dotas arī ar kartītes augšmalā piestiprinātām plāksnītēm.
eunūchs Kastrēts, izrūnīts harēma sargs; einuhs.
manevrētspēja Kaujas tehnikas spēja ātri mainīt kustības ātrumu un virzienu.
izpoinīt Kaujoties, plēšoties izpluinīt, arī iedunkāt, sapurināt.
izpuinīt Kaujoties, plēšoties izpluinīt, arī iedunkāt, sapurināt.
lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem, runā lezgīnu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
tiltiņš Kaula plātnīte bungdobumā, kas savieno izcilni ar priekštelpas piramīdu.
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem).
jūrasmēle Kaulzivju klases plekstveidīgo kārtas suga ("Solea solea"), garums - līdz 60 cm, sastopama Ziemeļjūrā, iecienīta kulinārijā.
platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis.
cyathus Kausenītes.
kuturņāt Kaut ko lēnītēm darīt; lēnītēm kustēties.
iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga.
distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti.
bagāties Klanīt (galvu; parasti par zirgu).
kivāt Klanīt (galvu).
svērt tabaku klanīt galvu, mācoties virsu miegam; snaust.
kivāties Klanīties (parasti aiz noguruma, līdzsvara trūkuma).
denkoties Klanīties un lūgt.
bugoties Klanīties, māt ar galvu.
čungarāties Klanīties.
klaņoties Klanīties.
klanuļoties Klanīties.
Kleivu Kleivu ezers - atrodas Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,5 ha; Kleivas ezers; Peinītis.
Sitta neumayer klinšu dzilnītis.
zaglīgi soļi klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam.
raustīšanās Kļūme vai mērķtiecīgi izraisīts efekts, televīzijas signāla līdzstrāvas līmenim spēji mainoties, kas liek strauji mainīties attēla spilgtumam ekrānā.
nodrekšķēt Kļūt netīram, apsvīnīt.
pekoties Knakstīties, pa jokam cīnīties.
drukas modifikatori kodi dokumentā, kas liek printerim mainīt burtstilu, piemēram, pāriet no treknraksta uz slīprakstu.
nukleoīds Kodolam līdzīgs veidojums; kodolveida ķermenītis, dažreiz atrodams eritrocītu centrā.
skaitāmais koks koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai.
deņa Koka lievenītis durvju priekšā.
požaks koka rīks, ar ko audējs izvelk dzijas caur šķietu; smails kociņš ar noasinātu galu, ar ko savalkā nītis cauri šķietam.
iedzītne Koka vai metāla plaknīte būvkonstruktīvos savienojumos.
iedzītnis Koka vai metāla plaknīte būvkonstruktīvos savienojumos.
koksnes apstarošana koksnes apstrāde ar jonizējošo starojumu, ko veic lai mainītu koksnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, kontrolētu tās ar defektoskopijas metodēm, noteiktu koksnes mitrumu.
sērkociņš Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu.
koksnes higroskopiskums koksnes spēja mainīt (saistīt) mitrumu atkarībā no apkārtējā gaisa temperatūras un mitruma.
sarcīnas Koku baktēriju grupējums, kurā šūnas sakopotas kubiskā sainītī.
operatora komanda komanda, ar kuru operators no datora vai termināļa pults vēršas pie vadības programmas, lai saņemtu nepieciešamo informāciju, mainītu datu apstrādes gaitu, uzsāktu jaunas darbības vai pārtrauktu notiekošās.
mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
polimetāliskās rūdas kompleksas rūdas, ko var izmantot svina, cinka, vara, sudraba, zelta u. c. metālu ieguvei; sastāv galvenokārt no šo metālu sulfīdiem (sfalerīta, galenīta, halkopirīta u. c.).
komunārs Komunistisko ideju atbalstītājs, cīnītājs par komunistisko iekārtu.
pilnā rūdīšana konstrukciju tēraudu karsēšana līdz austenīta struktūrai.
klimatiskie izmēģinājumi konstrukciju un aprīkojumu izmēģinājumi, kuros pārbauda gaisakuģa darbspējas klimatisko faktoru (temperatūras, spiediena, gaisa mitruma, piesārņotas atmosfēras) iedarbībā lidojumā un bāzēšanās vietās (jūras klimats, putekļi, sēnītes u. tml.).
leņķiskais augstums koordināta horizontālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa spīdekļa augstuma riņķi (debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru) no horizonta līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
bloka sējums kopš 15.-16. gadsimtu mijas iecienīts ķieģeļu kārtojuma veids sienas ārējā virsmā, kurā laidu kārtas mijas ar galenieku kārtām.
Sitta whiteheadi Korsikas dzilnītis.
pudāt Krāmēt, sakraut, saslānīt.
kraņāties Kranīties.
izskultēt Krāpjot, blēdoties panākt, ka (kāds) zaudē (naudu); izkrāpt, izblēdīt, izmānīt.
apkrāpējs Krāpnieks, mānītājs.
jāt Krāpt, mānīt, vilt.
šmaukt Krāpt, mānīt.
vilāt Krāpt, mānīt.
apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi; strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
griezt kažokam otru pusi, arī griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savu nostāju.
apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažoku (uz otru pusi) krasi mainīt savu nostāju.
apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažokam otru pusi, arī apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažoku (uz otru pusi) krasi mainīt savu nostāju.
apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažokam otru pusi, arī apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažoku (uz otru pusi) krasi mainīt savu nostāju.
(ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi krasi mainīt savu nostāju.
griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
mest kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
Ptilidium pulcherrimum krāšņā dūnīte.
Erigeron speciosus krāšņais jānītis.
čipsi kraukšķīgi, plānās šķēlēs cepti kartupeļi vai no kartupeļu masas gatavotas sausas, plānas plāksnītes (parasti ovālā formā), ko lieto kā uzkodu, našķi
zlanīt Kraut slāņos, slānīt.
zlānīt Kraut slāņos, slānīt.
ranstīt Kraut, slānīt.
higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
kriešu Kriešu zāle - ziepenītes ("Polygala").
izdīvīties Krietni izbrīnīties.
Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem.
autoritāte Kriminālvidē par savu nežēlību, bagāto kriminālpieredzi vai citu iemeslu dēļ īpaši cienīts noziedznieks, kam pārējie bez ierunām pakļaujas.
drūza Kristālu sakopojums uz kopīgas pamatnes, parasti uz iežu dobuma sienām; iecienīts kolekciju materiāls.
brūderhofieši Kristiešu protestantu atzars, kas pēc reliģiskiem uzskatiem ir tuvs menonītiem.
apkrist Krītot mainīt stāvokli, pēc kritiena nokļūt citā (pretējā) stāvoklī.
Galanthus plicatus krokainā sniegpulkstenīte.
krokainīši Krokainītis.
nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai.
Rapistrum rugosum krunkainais rācenītis.
krunkainais vējāzītis krunkainais rācenītis.
rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis.
metallofons Ksilofonam līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm koka plāksnīšu vietā.
dzenspārni Kuģa dzineklis un reizē stūres iekārta, sastāv no diska (rotē ap vertikālu asi) un 4 vai 6 tam perpendikulārām aerodinamiska profila lāpstiņām, kuras pagriežot attiecībā pret to vertikālo asi var mainīt kuģa kursu un ātrumu, nemainot diska rotācijas režīmu.
košenije Kukainītis, no kura pagatavo sarkanu krāsu; pati šī krāsa; košenile.
smaragdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte.
trihogramma Kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte.
ekdionurīda Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Ecdyonuridae"), Latvijā konstatēta 1 suga - dzeltenā viendienīte.
gūksnīties Kūksnīties.
Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms.
kursorsvira kursora pozicionēšanas ierīce, kas dod iespēju lietotājam pārvietot kursoru displeja ekrānā, kustinot vertikālu stienīti.
ēdelveiss Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leontopodium"), neliels kalnu augs (30 sugas) ar dzeltenbaltiem ziediem; alpu zvaigznīte.
māņkustība kustība, kas tiek veikta, lai kādu apmānītu, vai novērstu uzmanību.
izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem).
Bezdibenis Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Bezdibens Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Kvēknīša ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Kvēknīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Kvēksnīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Konhobars Ķeltu mitoloģijā - Olsteras valdnieks, galvenais tēls eposā "Kulaņas buļļu nolaupīšana" un bija tautas cienīts valdnieks.
ķetaurītis Ķepainītis.
amiloplasts Ķermenītis auga šūnas citoplazmā, kas veido cieti fotosintēzes ceļā.
lamele Ķīļveida vara plāksnīte, līdzstrāvas mašīnas kolektora elements.
indikators ķīmijā ķīmiskais savienojums, kura spēju ķīmiskās reakcijās mainīt krāsu, luminiscēt, veidot vai izšķīdināt nogulsnes izmanto kvalitatīvajā un kvantitatīvajā ķīmiskajā analīzē.
bioloģiski aktīva viela ķīmisks savienojums, kura iedarbība var mainīt dzīva organisma funkcijas.
biocīds Ķīmisku vielu grupa, ko lieto, lai iznīcinātu kaitēkļus, nezāles un sēnītes.
Sitta villosa Ķīnas dzilnītis.
rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes).
fakoemulsifikācija Ķirurģiska kataraktas ārstniecības metode, kuras laika tiek nomainīta bojātā acs lēca un tā aizstāta ar mākslīgu lēcu.
felinoze Labdabīgs vīruslimfadenīts, kas attīstās, inficējoties caur ievainotu ādu (bieži pēc kaķa skrāpējuma, t. s. kaķa skrāpējuma slimība).
falanga labējie maronīti - austrumu rituāla katoļu novirziens Libānā.
ieraut Labi nopelnīt, saraust (naudu).
Barisa Labonīte, Vesetas pieteka.
koriģēt labot, precizēt; mainīt
medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta.
garantijas laiks laika periods, kurā ražotājs uzņemas atbildību un garantē ražojumam noteikto prasību izpildi ar noteikumu, ka lietotājs ievēro ekspluatācijas un tehniskās apkalpošanas noteikumus; ražotājs uzņemas garantijas laikā bez atlīdzības novērst ražojuma defektus vai apmainīt to pret citu.
ēzēt Lamāt, sunīt.
švernīties Lamāties, gānīties.
Bidens frondosa lapainais sunītis.
spathularia Lāpstenītes.
pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu.
auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
kapitālraksts Latīņu raksta senākais grafiskais veids, tikai lielie burti, burtu formas gandrīz nemainītas tiek lietotas mūsdienu poligrāfijā (romiešu kapitālburti).
LVL Lats; Latvijas Republikas valūtas (līdz 2013. g. 31. decembrim) kods, sīknauda - santīms; nomainīts ar eiro.
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
repšēns Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
repsītis Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
liepnītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" iedzīvotāji.
Līkneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants.
Līpneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants.
priekšlēca Lēca, ko pievieno uzņemšanas objektīvam, lai mainītu attēla mērogu.
pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā.
ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā.
aizklemberēt Lēnītēm aiziet.
kulcināt Lēnītēm iet, braukt.
mērgļāt Lēnītēm, ar lielām pūlēm kaut ko darīt.
lampačot Lēnītēm, ar pūlēm iet.
pikņīties Lēnītēm, kaunoties vai pa jokam kaut ko darīt.
sūpuļāt Lēnītēm, nepārtraukti līt.
klemberēt Lēnītēm, neveikli iet.
sliept Lēnītēm, paslepus iet, lavīties.
spīdekļa azimuts leņķis, ko spīdekļa meridiāns veido ar novērotāja vietas meridiānu; šie meridiāni vilkti caur zenītu un to plaknes ir perpendikulāras horizonta plaknei; azimuta lielums ir 0–180°, skaitot no dienvidu vai ziemeļu punkta, vai 0–90°, skaitot no horizonta ceturkšņiem.
leucoium Leucojum - pienpulkstenītes.
lībieši Lībijas arābi - nācija, Lībijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu.
vīterot Lidināties (par taurenīti u. tml.).
līdz pēdējai asins lāsei līdz pēdējai iespējai, nežēlojot dzīvību (cīnīties par ko, aizstāvēt ko).
apsvērties Līdzsvara traucējuma dēļ mainīt stāvokli, arī apgriezties, nosveroties (uz kādu pusi).
uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
Astrantia major lielā zvaigznīte.
Alksnis Lielais Alksnis - Lielalksnīte, sala Usmas ezerā.
Maculinea arion lielais mārsilu zilenītis.
Lielais Melnis Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā.
Lielais Melnīšu ezers Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā.
Porzana porzana lielais ormanītis.
Lycaena dispar lielais skābeņu zeltainītis.
asimilācija Lielākoties nepamanīta pielāgošanās shēmām.
Alksnīte Lielalksnīte - sala Usmas ezerā.
Viola x wittrockiana lielziedu atraitnīte jeb cildotā atraitnīte.
Platycodon grandiflorus lielziedu platpulkstenīte.
manītes Lieto (savienojumā "vai manītes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu.
tui Lieto, lai gainītu, dzītu suni prom.
attēlu redaktors lietojumprogramma, kas ļauj mainīt bitkartētu attēlu, piemēram, skenētu fotogrāfiju, izskatu, izmantojot gan attēlu filtrus, gan visdažādākos zīmēšanas līdzekļus.
strezna Lietus mākonītis.
nidularia Ligzdenītes.
Enicmus nidicola ligzdu krokainītis.
brīnināt Likt brīnīties, izsaukt izbrīnu.
pārvietot likt cilvēkam mainīt atrašanās, uzturēšanās vietu, likt apmesties citā vietā
griezt Likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī dodas kādā virzienā.
atgādināt savu klātbūtni (arī sevi) likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi).
atgādināt sevi (arī savu klātbūtni) likt manīt, atcerēties u. tml. (sevi, savu klātbūtni).
glinkstināt Likt zvanīt.
muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu.
amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas.
purulentais limfadenīts limfadenīts, kas parasti pievienojas akūtiem strutojošiem procesiem perifērijā.
sjenna Limonīta paveids - sarkanbrūns minerāls.
velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
Radiola linoides linu starenīte.
LTL Lits; Lietuvas Republikas valūtas (līdz 2014. g. 31. decembrim) kods, sīknauda - cents; nomainīts ar eiro.
šaubīt Locīt, klanīt.
boguotīs locīties, klanīties (zirgs, saimniekam).
diekoties Locīties, klanīties, izdabāt, ārstēties, pieglaimoties.
guņāties Locīties, klanīties.
zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
stūrainis loga apkalums, plakana, taisnā leņķī veidota dzelzs plāksnīte, ar ko nostiprināja loga rāmja stūra savienojumu.
sekundārais logs loga veids, kas vienmēr saistīts ar primāro logu un ko var pārvietot vai arī kam var mainīt tā lielumu.
posms loģiska ķēde starp diviem datoru tīkla lietotājiem, kas ļauj tiem apmainīties ar datiem neatkarīgi no šīs ķēdes fizikālās realizācijas.
liecamība Lokāmība, cietu ķermeņu īpašība, ka to atsevišķo daļu pirmatnējo savienojuma virzienu var mainīt, neiznīcinot to kopsakaru.
Polemonium reptans ložņu kāpnīte.
saulinīte ložņu saulenīte ("Goodyera repens").
Goodyera repens ložņu saulenīte.
Polemonium x richardsonii ložņu un zilās kāpnītes hibrīds.
Mačulkas I ezers Lubānītis, ezers Šķaunes pagastā.
Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
Lukstiņu ezers Lukstenītis, ezers Vērēmu pagastā.
medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
Ļaudanica Ļaudonīte, Lubijas pieteka.
Laudonīte Ļaudonīte, Lubijas pieteka.
knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt.
knūbēt Ļaut galvai klanīties.
dievināt Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
ieplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam.
paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam.
vien paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam.
atsadzivīties Ļoti brīnīties.
ļ. cien. Ļoti cienītā.
garīgai Ļoti grūti (strādāt, dzīvot), ar lielām grūtībām (pelnīt iztiku); nabadzīgi (dzīvot).
ar platu muti ļoti izbrīnīti, ieinteresēti.
ieplest acis ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
ieplest acis un muti ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
acis vien ieplest (izplest, paplest, atplest) ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
pārbrīnīties Ļoti izbrīnīties.
batolīts Ļoti liels iežu masīvs, kas veidojies Zemes garozā, sacietējot granītiskā sastāva magmai.
izataisīties Ļoti pārveidoties, pārmainīties.
izjoņot caur smadzenēm ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām); ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
plānslīpējums Ļoti plāna (milimetra desmitdaļas), pulēta iežu plāksnīte pētījumiem mikroskopā.
limsts Ļoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, ko izbāž caur audekla dzijām starp lielo bomi un nītīm, lai uzturētu šķirtni starp dzijām.
sargāt (arī glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
glabāt (arī sargāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
Maltas sunītis ļoti sena suņu šķirne, klēpja sunītis.
stāvēt (arī būt) uz papēžiem ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt.
pārbārt Ļoti stipri lamāt, izsunīt.
šauties Ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu; plaiksnīties (par zibeni).
skatīties (kādam) uz pirkstiem ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu).
gneisgranīts Magmatiskas izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst granītam.
magnīt Maģenīt.
īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē.
mīt Mainīt (1).
blendēt Mainīt (ar blendi) gaismas staru kūļa platumu; diafragmēt.
diafragmēt Mainīt (ar diafragmu) gaismas staru kūļa platumu; blendēt.
vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
reversēt Mainīt (kā) kustību pretējā virzienā.
griezt Mainīt (kā) stāvokli, virzienu.
variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
kustināt Mainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā, attiecībā pret ko (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
revidēt Mainīt (piemēram, attieksmi pret kādu, uzskatu par ko).
mietot Mainīt (zirgus).
pārviesties Mainīt apmešanās vietu.
pārklāt Mainīt bērnam drēbītes.
fallēt Mainīt buru kuģa (jahtas) kursu uz aizvēja pusi, lai leņķis starp vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni, skaitot no tā priekšgala, palielinātos.
falēt Mainīt buru kuģa kursu uz lejpusi jeb tā, ka leņķis starp vēja virzienu un kuģa simetrijas plakni, skaitot no kuģa priekšgala, palielinās.
pārprofilēt mainīt darbības sfēru.
rekonfigurēt Mainīt datu struktūru sistēmā.
šuntēt Mainīt elektriskās strāvas stiprumu ar šuntu.
modulēt Mainīt fizikālās īpašības (skaņām, to sakopojumiem).
refraktēt Mainīt gaismas stara virzienu ejot no vienas vides citā.
pārkūpēt Mainīt garšu ilgi atrodoties dūmos (par kūpinātiem produktiem).
nosagriezties Mainīt iepriekšējo stāvokli.
apgriezt kreklu (arī kažoku) mainīt iepriekšējos uzskatus, pārejot pretinieka pusē.
noradināties Mainīt ieradumu, atradināties.
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
mediātizēt Mainīt kārtas vai pavalstnieka pakļautību, nostādot starp to un ķeizaru kādu zemes kungu.
grozīt mainīt kaut kā stāvokli, vairākkārt griežot to vienas puses uz otru
mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
mainīt graudus pret sēnalām (arī pelavām) mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
pāriet uz pretējo halzi mainīt kuģa kursu, lai atbrīvotos no konkurenta, kurš iet paralēlā kursā.
piegriezt Mainīt kursu, pagriežot jahtas priekšgalu vairāk pie vēja.
griezties Mainīt ķermeņa stāvokli, parasti guļus.
mainīt naudu Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
vērst (arī griezt) valodas (arī sarunu) uz citu pusi mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
pārkāpt sev pāri mainīt savu dabu, raksturu, paradumus, rīkotie pretēji savai iekšējai būtībai.
pārvietoties mainīt savu dzīves, uzturēšanās vietu
vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
pūst citā stabulē mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
izviņķelēties Mainīt situāciju sev vēlamā virzienā.
nospalvoties Mainīt spalvu, matus, mest spalvu.
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
veļoties Mainīt un mazgāt veļu.
krāsoties Mainīt vai iegūt krāšu (2) kādā norisē.
nosagriezties Mainīt virzienu (par parādībām dabā).
griezties Mainīt virzienu (par vēju).
locīt Mainīt, grozīt (piemēram, darbību, rīcību).
mitīt Mainīt, mainīties.
ķēst Mainīt, pārmainīt, izmainīt.
mītot Mainīt, pārmainīt.
grozīt mainīt, pārveidot
pamīt Mainīt, samainīt.
samitot Mainīt, samainīt.
čendžot Mainīt.
maiņot Mainīt.
miet Mainīt.
misīt Mainīt.
mīstuļot Mainīt.
mitāt Mainīt.
mitot Mainīt.
šustīt Mainīt.
pseidodiabēts Mainīta glikozes tolerance subkliniska cukura diabēta gadījumā.
čeindžers Mainītājs (angļu val. "changer").
mainenieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
maiņenieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
maininieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
mainis Mainītājs, mietnieks, mijējs.
mainnieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
mainala Mainītājs.
mainaļa Mainītājs.
mītaļa Mainītājs.
mītūzis Mainītava, maiņas kabīne.
mīties Mainīties (3).
celties un grimt Mainīties (parasti periodiski) augstumā vai skaļumā (par skaņām).
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties.
atmesties Mainīties, iestāties (par laiku).
grozīties Mainīties, kļūt citādam (parasti par laiku, vēju).
mietoties Mainīties, mīties.
pārtaisīties mainīties, pārveidoties.
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas; sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām); pilnveidoties.
pārprofilēties mainīties.
alternēt Mainīties.
mitoties Mainīties.
šukstīties Mainīties.
šustīties Mainīties.
inverss Mainīts (par parasto vārdu kārtu teikumā).
atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu).
pierītes Maiņas naudas paveids, vāveru ādas pieres daļa ar austiņām (arī ar tajā ietītu sudraba stienīti), lietoja kā maksāšanas līdzekli Krievijā vēl līdz 1400. g.
samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piemēram, vielas).
stiepulis Mākonītis.
ernolits Mākslīga masa no rauga un formaldehīda ar darvas eļļas, līme u. c. piemaisījumiem, ko izmantoja ebonīta un celuloīda atvietošanai.
titāna pigmenti mākslīgi no titāna rūdas rutila un ilmenīta un boksīta atkritumiem alumīnija rūpnīcā pagatavota pildviela, ko lieto papīra caurspīdīguma samazināšanai un baltuma palielināšanai.
faturāns Mākslīgi sveķi, fenola un formaldehida kondensācijas produkts, lieto kā ebonīta u. c. atvietotāju.
permutīti Mākslīgie alumosilikāti, jonīti; tos lieto ūdens attīrīšanai un mīkstināšanai.
bruņlīdaka Makšķernieku iecienīta zivs, ap 1,5 m gara līdaka ar pagarinātu knābjveida purnu, dzīvo gk. Z-Amerikā.
maķenītēs Maķenīt.
maķenītiņ Maķenīt.
maķītiņ Maķenītiņ.
smektīti Māla minerālu grupa, kam piemīt liela sorbcijas un uzbriešanas spēja, izplatītākais minerāls montmorilonīts.
cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai.
apmāžot Maldināt, mānīt, vilt, apburt.
alināt Maldināt, mānīt.
muldināt Maldināt; mānīt.
krāpties maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu, lai gūtu sev kādu labumu
krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu.
ugunsizturīgie māli māli, kur ugunsizturība ir >1580 Celsija grādiem, parasti sastāv no kaolinīta, kam ir neliels citu materiālu piemaisījums; ugunsturīgie māli.
malcenīca Malkas laukums, šķūnītis.
malciene Malkas laukums, šķūnītis.
malcene Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka.
malciens Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka.
maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne).
aizmānīt Mānīt prom; ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
kroiķ Mānīt, izmānīt naudu.
ģist Manīt, jaust, noprast.
cūkāt Mānīt, krāpt, muļķot (kādu); ļauni izjokot (kādu).
vest ap stūri mānīt, krāpt.
mulināt Mānīt, krāpt.
tūtēt Mānīt, krāpt.
krāpt Mānīt, maldināt kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu.
kaisīt smiltis acīs mānīt, maldināt.
vazāt aiz deguna (kādu) mānīt, muļķot, krāpt.
vazāt aiz deguna mānīt, muļķot, krāpt.
čakarēt Mānīt, muļķot; apkrāpt.
atblenzt Manīt, nojaust, redzēt.
krūdēt Mānīt, piemānīt, krāpt, vilt.
krūdīt Mānīt, piemānīt, krāpt, vilt.
mast Manīt, sajust, uztvert.
ost Manīt, uzzināt (ko); arī jaust.
maut Mānīt, vilt, piekrāpt.
tābināt Mānīt, vilt.
vilstalēt Mānīt, vilt.
vilsterēt Mānīt, vilt.
vilstīt Mānīt, vilt.
muhļīt Mānīt; blēdīties.
čutnit Manīt; jaust.
čutnītiēs Manīt; jaust.
mānēt Mānīt; krāpt; vilt.
mēmerēt Mānīt.
mugurēt Mānīt.
muit Mānīt.
aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties.
mānēties Mānīties, blēdīties.
žulīties Mānīties, blēdīties.
vilstīties Mānīties, krāpties, slepeni mānīt.
pašmaukties Mānīties, mēģināt apkrāpt.
kārt makaronus uz ausīm mānīties, melot.
cūkāties Mānīties, muļķoties; arī ļauni izjokot (kādu).
bokšķoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
bokšoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
suņķīties Mānīties.
abietīts Mannītam līdzīga cukurviela Eiropas sudrabegles jeb baltegles "Abies pectinata DC" skujās.
iešukstīt Mānot iemainīt, iemānīt.
kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem.
maronieši Maronīti.
Arenaria serpyllifolia mārsila smiltenīte.
pirmā atvērtā īsākā ceļa protokols maršrutēšanas protokols, kam, salīdzinājumā ar protokolu _RIP_, parasti dod priekšroku lielākos autonomos tīklos, jo šis protokols pārsūtīšanu veic tikai tad, ja ir kas mainīts, un tas ļauj pārsūtīt tikai to maršrutēšanas tabulas daļu, ko skārušas notikušās izmaiņas.
posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu.
radioamatierisms Masu pašdarbības kustība, kas apvieno dažādu radioaparatūru konstruētājus un radiosporta cienītājus.
dualitāte Matemātikā, atbilstība starp mat. objektiem (jēdzieniem, oper.) kādā mat. teorijā, kas dod iespēju šos obj. mainīt vietām.
termohroisms Materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt.
dilstamība Materiāla īpašība deldēšanas spēku iedarbībā mainīt tilpumu un masu.
plastiskās izejvielas materiāli (māli, kaolīni, bentonīti), kas ārējas mehāniskas iedarbības rezultātā pieņem noteiktu formu un saglabā to pēc iedarbības izbeigšanās.
spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei.
Cerinthe minor mazā vaskainīte.
Enicmus minutus mazais krokainītis.
Helosporus granularis mazais krunkainītis.
Melnītis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā.
Mazais Melnis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā.
Mazais Melnīšu ezers Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā.
Porzana parva mazais ormanītis.
īnis Mazais pirkstiņš; īnītis.
Lycaena hippothoe mazais skābeņu zeltainītis.
Sitta krueperi Mazāzijas dzilnītis.
mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā.
apganīt Mazliet paganīt, ganīt, pieradināt pie ganīšanas.
aizganīt Mazliet paganīt.
piekārtot Mazliet pārkārtot, mainīt vietām (ko).
pazibenēt Mazliet zibsnīt.
pamainīt Mazliet, daļēji pārveidot, pārmainīt.
papasēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
pavaktēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
makantiņ Mazliet; mazlietiņ; makanīt.
zeltpurenīte Mazpurenīte - lapkoku mežos un parkos augošs augs ar spīdīgi zaļām lapām un dzelteniem ziediem.
sviestlapa Mazpurenīte ("Ficaria verna"), tūkuma zāle - 8-24 cm garš augs ēnainos mežos, krūmājos, zied maijā un jūnijā (medus augs), lapas spožas, gludām malām, ziedi spoži dzelteni.
mazpurnīte Mazpurenīte ("Ficaria verna").
purene Mazpurenīte ("Ficaria verna").
purenes Mazpurenīte ("Ficaria verna").
sviestzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna").
tūkumzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna").
vējapurene Mazpurenīte ("Ficaria verna").
vējpurene Mazpurenīte ("Ficaria verna").
purna Mazpurenīte.
ficaria Mazpurenītes.
ķikuris Mazs cinītis.
padacka Mazs dzelzs stienītis zem ratu koka ass, kas piestiprināts, lai braucot ass nedilst.
lukičs Mazs lauznītis.
piegāznis Mazs maizes klaipiņš, sakasnītis.
kremajēri Mazs robains stienītis, kas dažādos instrumentos savienots ar grozāmu zobratu kādas ietaises daļas, piem., rādītāja virzīšanai.
sunuška Mazs sunītis.
sunušķis Mazs sunītis.
pārveidojamās mēbeles mēbeles, kuru konstrukcija pieļauj, pārvietojot detaļas (elementus), mainīt tās funkcionālo lietojumu un izmēru.
neolītiskā revolūcija medības, zveju, barības augu vākšanu sāka nomainīt zemkopība un lopkopība (9000.-8000. g. p. m. ē.); pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību.
mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā.
reversmehānisms Mehānisms, kam var mainīt kustību pretējā virzienā.
aktuators Mehānisms, kas nodrošina vajadzīgās iespējas mainīt kontrolvirsmu vai citu ar kontroli saistītu elementu.
drostaliņa Meitenīte, māsiņa.
bambucīte Meitenīte.
bambučīte Meitenīte.
meitainīte Meitenīte.
meitanīte Meitenīte.
pulque Meksikas indiāņu iecienīts alkoholisks dzēriens, ko tie pagatavo no raudzētas agvju sulas.
brūnmelnā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia fuliginosa"), kas Latvijā konstatēta 1971. g. Slīteres rezervātā uz granīta.
lidīts Melinīts - sprāgstviela, pikrīnskābe.
šimoza Melinīts - sprāgstviela, pikrīnskābe.
pertīts Melinīts.
melināt Melojot mānīt, maldināt.
duranuķ Melot, apmānīt.
česaķ lohmatovo Melot, apmānīt.
bāzt banānus ausī(s), arī spraust banānus ausīs melot; censties apmānīt.
spraust batonus (ausīs), arī bāzt batonus (ausīs) melot; censties apmānīt.
dakšot Melot; mānīt.
paukants Mensūras (1) cīnītājs.
reohords Metāla reostats; ierīce, ar kuru var pakāpeniski mainīt elektrisko pretestību, par rezistīvo elementu izmantojot metāla stiepli.
cila Metāla sloksnīte salikuma rindas garumā ar pusapaļām austiņām abās pusēs, ko burtlicis lieto liknī rindas salikšanai.
elektrods Metāla stienītis elektrometināšanā, kas pievada strāvu un kūstot sametina.
plesimetrs metāla vai plastmasas plāksnīte, ko lieto netiešajā perkusijā.
gumijošana Metāla, dzelzsbetona vai cita materiāla pārklāšana ar gumiju vai ebonītu, lai tos aizsargātu pret agresīvās vides iedarbību, koroziju, berzi.
metaļuga metālists, metāla subkultūras cienītājs.
novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri.
greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas.
ragiezis Metamorfs iezis, kas veidojies kontaktmetamorfisma procesos magmas un apkārtējo iežu saskares zonā; sastāv no kvarca, laukšpatiem, vizlas, andaluzīta, granātiem, siliraanīta, kordierīta.
migmatīts Metamorfs iezis, kurā mijas tipiska metamorfa ieža (gneisa, amfibolīta) un magmatiska ieža (granīta, sienīta) joslas.
frekvences modulācija metode radiotehnikā, kur augstfrekvences radioviļņu (nesošo viļņu) frekvence tiek mainīta tā, lai nesējfrekvence atveidotu pārraidītās skaņas frekvenci.
mezoadenīts Mezenteriālo limfmezglu iekaisums bērniem; var būt specifisks (tuberkuloze) vai nespecifisks (strutains limfadenīts).
uruļi Mezglainā gaurenīte ("Sagina nodosa").
Sagina nodosa mezglainā gaurenīte.
izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus.
intraembrionālā mezoderma mezoderma, kas attīstījusies no primārās sloksnītes.
miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums.
ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju.
gludās ādas mikrosporija mikrosporija, kurai raksturīgi apaļi perēkļi, kuru centrā vērojama lobīšanās un perifērijā ir vezikulu valnītis.
agalmatolīts Mīksts, vaskveidīgs metasomatiskas izcelsmes iezis, ko veido gk. hidrotermālā kaolinīta - dikīta agregāti.
stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās.
leukoksens Minerāla titanīta īpatnējs izveidojums, kad tas ir par minerāla ilmenīta apvalku atdzisuma iežos.
ugunsizturīgie minerāli minerāli ar augstu kušanas temperatūru (piemēram, kianīts, andaluzīts, grafīts, korunds), kurus var izmantot ugunsizturīgiem materiāliem.
rūdu minerāli minerāli, kas satur metalurģiski izdalāmus metālus, piemēram, magnetīts, halkopirīts, galenīts.
cinvaldīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu); litionīts.
jordizīts Minerāls, amorfs molibdenīta paveids, koloidāli blīvi un pulverveida agregāti, melns, pusmetālisks spīdums.
sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls.
kleveīts Minerāls, uraninīta paveids; tā sastāvā ir retzemju elementi (galvenokārt itrijs); izmanto kā rūdu urāna un rādija iegūšanai.
agregāts minerālu sakopojums, kas veido kādu iezi vai tā daļu; ir vienminerāla (piemēram, marmors) vai vairākminerālu (piemēram, granīts) agregāti.
integrālshēma Miniatūra elektroniska ierīce no pusvadītāju materiāla ar daudziem komponentiem (tranzistoriem, diodēm, pretestībām, kondensatoriem u. c.), viss izgatavots vienā procesā silīcija plāksnītē; integrālā shēma, mikroshēma.
kritiskais rūdīšanas ātrums minimālais dzesēšanas ātrums, kas ļauj saglabāt karsēšanas procesā iegūto austenītu līdz martensīta pārvērtību sākuma temperatūrai.
Polygala myrtifolia miršlapu ziepenīte.
Olaine Misas labā krasta pieteka Olaines novadā, garums - 13 km, kritums - 6 m; Olainīte.
mintot Mīt, mainīt.
pamīties Mīt, mainīt.
izzibsnīt Mitēties zibsnīt.
monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi.
jušanas saknītes muguras smadzeņu saknītes, kas rodas no muguras smadzeņu nervu mezglu jušanas neironu izaugumiem un ieiet muguras smadzenēs.
keratocēle Mugurējās robežplātnītes trūcveida iztilpums cauri radzenei.
MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio.
šāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
žāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
žeiksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
šmaulēt Muļķot, mānīt.
mūzēt Muļķot; arī mānīt.
mūzēties Muļķoties; arī mānīties.
stoma Mute, ieteka; augiem atvārsnīte.
panmelodions Mūzikas instruments ar metāliskām plāksnītēm, kuras ar taustiem sit pret kādu veltnīti.
taustiņinstruments Mūzikas instruments, kuru spēlē ar taustiņu (klaviatūras) palīdzību, neatkarīgi no skaņas radīšanas veida (pneimatiski, ar stīgām, stikla plāksnītēm utt.).
metālgalva mūzikas stila _metal_ (metāls) izpildītājs, šī stila cienītājs, kas savu pieķeršanos izrāda arī apģērbā, aksesuāros un citā veidā
metālists mūzikas stila _metal_ (metāls) izpildītājs, šī stila cienītājs, kas savu pieķeršanos izrāda arī apģērbā, aksesuāros un citā veidā.
Lībijas arābi nācija, Lībijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
gumbrīns Naftas pārstrādes blakusprodukts, kas sastāv no askanīta māliem un organiskām vielām, kuras atdalītas no naftas; lieto kā organisko mēslojumu un augu augšanas stimulatoru.
zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
brovālija Nakteņu dzimtas ģints ("Browallia"), dekoratīvi augi ar pulkstenītēm līdzīgiem ziediem.
petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā.
sarža Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums; sarzis (2).
sarzis Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums.
šarzis Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums.
mils Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm; mila.
mila Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm.
mensārijs Naudas mainītājs.
uzcenojums Naudas summa, par kādu tiek izmainīta jeb paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
ozeriņš Naudas un aprēķina vienība; liets sudraba stienītis (masa - \~100 g), Latvijas teritorijā bija apgrozībā no 10. gs. 2. puses.
cīņa uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi neatlaidīga cīņa, kurā cīnītājs nežēlo savu dzīvību.
pastāvēt Neatlaidīgi nemainīt savas domas, uzskatus.
stāvēt uz vietas neattīstīties, nemainīties.
kratīt galvu (par kaut ko) neatzīt, noraidīt ko, šaubīties par kādas rīcības lietderīgumu, brīnīties.
piebuknīt Nedaudz, īslaicīgi buknīt.
izķēmot Negatīvi izmainīt (dabisko formu, izskatu); izkropļot (2).
pakaravulēt Neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
pacīkstēties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties.
pacīkstīties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (1).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (2).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (3).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (4).
pagainīt Neilgu laiku, mazliet gainīt; pagaiņāt.
pagainīties Neilgu laiku, mazliet gainīties; pagaiņāties.
paganīt Neilgu laiku, mazliet ganīt.
paganīties Neilgu laiku, mazliet ganīties.
pamānīt Neilgu laiku, mazliet mānīt.
pamānīties Neilgu laiku, mazliet mānīties.
papelnīt Neilgu laiku, mazliet pelnīt.
papelnīties Neilgu laiku, mazliet pelnīties.
papluinīt Neilgu laiku, mazliet pluinīt.
patusnīt Neilgu laiku, mazliet tusnīt.
pavilnīt Neilgu laiku, mazliet vilnīt.
pazvanīt Neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot).
uzmest acis (arī aci) neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu; arī uzmanīt (1)
pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok.
uzgadīties Nejauši gadīties (piemēram, ko pamanīt, kur ierasties).
nekustināt ne pirksta (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko mainītu, panāktu).
nepacelt (arī nepacilāt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
nepacilāt (arī nepacelt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) (mazo) pirkstiņu (arī (ne) pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
sazlanīt Nekārtīgi sakraut, saslānīt.
izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
izzagt (arī izraut) aci (arī acis) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
fetišizēt Nekritiski cienīt, dievināt.
dzelztiņa Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
dzelztiņš Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
lumste Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
zvaidzeņa Neliela zvaigznīte.
lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu.
nīšu galdiņš neliels galdiņš, uz kura sien nītis.
zivju dzenītis neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivjdzenītis (1).
spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
pažobele Neliels sainītis padusē.
vīkšķis Neliels sainītis, vīstoklis.
skāļa Neliels, apaļš koka trauks (ko parasti izgatavo no liepas koka sloksnītēm) ar plāna dēlīša dibenu un vāciņu.
lubiene Neliels, ar lubām klāts šķūnītis pelavu glabāšanai.
maukt maisu galvā neļaut saskatīt patiesību; muļķot, mānīt.
alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes.
uzturēt spēkā nemainīt, negrozīt (piemēram, darījumu, līgumu, likumu).
palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.); nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
negrozīties Nemainīties (par laika apstākļiem).
palikt Nemainīties, saglabāties (esošajā stāvoklī); netikt mainītam, tikt saglabātam (par esošo stāvokli, apstākļiem u. tml.).
palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā); netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību).
palikt spēkā nemainīties; netikt mainītam, grozītam.
skaitīt kumosus nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
žēlastība Nepelnīta labestība, dievišķa glābšana; būtisks kristietības koncepts, kas ir pretstats pelnītam atalgojumam.
grūst nagos (arī rīklē, rokā) nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
uzpūst Nepelnīti, pārspīlēti izcelt, cildināt (kādu); pārspīlēt (ko).
grūst rīklē nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu.
iegrūst rīklē nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu.
kņāva Nepelnīts ieguvums.
fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm.
jaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu.
sajaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt, aizstāt u. tml. (ko) ar citu.
zvanītāji Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zvanītāji" iedzīvotāji.
kaucis Nerūnīts runcis.
ramits Nerva saknītes iekaisums.
ramīts Nerva saknītes iekaisums.
rizoneirons Nervu šūna, kuras izaugumi piedalās nerva saknītes veidošanā.
nevar izlēkt no savas ādas nevar mainīt savu raksturu, pēkšņi kļūt citādam.
nevarēt izlēkt no savas ādas laukā (arī ārā) nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
nevarēt izlēkt no savas ādas (ārā, arī laukā) nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
kuļas kā pliks pa nātrēm neveiksmīgi cīnīties ar materiālām grūtībām.
raustīt Nevēlami bieži mainīt (kāda, kā) darbību, darbības virzību, vietu.
pa acu galam nevērīgi, pavirši; mazliet, neilgi; no tālienes (apskatīt, manīt, redzēt).
geuzi Nīderlandiešu brīvības cīnītāji pret spāņu jūgu 16. gs.; gēzi.
turnēt Nīkt, cīnīties ar miegu.
nītēt Nītīt - vērt nītīs (šķērus).
uznītīt Nītīt un pabeigt nītīt.
šneiderits Nitrēta spridzināma viela (amonīti^2^), ko Francijā lietoja granātu pildīšanai.
apkaklis No bronzas vai sudraba stieņa liedināts kakla riņķis, visu latviešu cilšu iecienīta kakla rota, kas parādās m. ē. 1. gs. un izzūd 13.-14. gs.
vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
tortija no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja.
majolikas keramikas plāksnītes no parastajiem māliem gatavotas plāksnītes, ko nosedz ar necaurspīdīgu glazūru vai arī ar krāsainu glazētu mālu virskārtu.
loka dzēšanas režģis no tērauda plāksnītēm ar nelielām gaisa izolācijas atstarpēm veidots režģis, kurā elektriskais loks sadalās vairākos lokos un dziest.
papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām.
pasadzivīties Nobrīnīt.
nobrīnēties Nobrīnīties (1).
nobrīnoties Nobrīnīties (1).
nobrīnēties Nobrīnīties (2).
nobrīnoties Nobrīnīties (2).
nosabrīnāties Nobrīnīties.
nosadzīvīties Nobrīnīties.
nokauties Nocīnīties (par dzīvniekiem).
samoderēt Nodarbojoties ar piensaimniecību sapelnīt.
nodrapstīt Nodrapsnīt.
daganīt Noganīt līdz kādam, laikam.
noblenkt Noģist, manīt, paredzēt; noblankst.
noblankst Noģist, manīt, paredzēt.
noblenkst Noģist, manīt, paredzēt.
ļogaiņi Nokarenais sunītis ("Bidens cernuus").
Bidens cernua nokarenais sunītis.
nosakivāties Noklanīties.
ģundēt Nolādēt; kurnēt; aiz muguras nosunīt.
nolempēt Nolamāt, nogānīt.
nemanāms Nolieguma divdabis --> manīt.
nemanīts Nolieguma divdabis --> manīt.
bučoties Noliekties, klanīties (kāda priekšā).
ķenieši Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas; kenīti.
atjaunot Nomainīt (ko), izveidot no jauna.
samīties Nomainīt vienam otru; rasties, izveidoties kā cita vietā; krustoties ar kādu citu.
pārzīmolot Nomainīt zīmolu.
pārsklandāt nomainīt, atjaunot sklandu žogu.
nomaiņāt Nomainīt.
nomīt Nomainīt.
pamīt Nomainīt.
nomīties Nomainīties.
nosamainīties Nomainīties.
nokrūdīt Nomānīt, izmānīt.
nomānēt Nomānīt, noblēdīt.
dapelnīt Nopelnīt (ko) papildus.
sadzīt Nopelnīt (parasti ar grūtībām).
izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu).
dasapelnīties Nopelnīt sev (ko) papildus. Vairākkārt izdarot pārkāpumus, nopelnīt sodu par tiem.
aizpelnīt Nopelnīt, ietaupīt, iegūt.
iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām, rezervei).
podņaķ Nopelnīt.
nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu).
sasist nopērt, noslānīt.
attaušķēt Nopērt, noslānīt.
nolākstīt Noplaiksnīt.
nolatīt Noplaiksnīt.
nopliksnēt Noplaiksnīt.
nolātīties Noplaiksnīties.
noplaikšīties Noplaiksnīties.
noplātīties Noplaiksnīties.
nošauties Noplaiksnīties.
zaļmasa Nopļautu, noganītu, augsnē iestrādātu vai dzīvniekiem izēdināmu zālaugu zaļā masa.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
tars- Norāda uz pēdas pamatu; uz plakstiņu saistaudu plātnīti.
tarso- Norāda uz pēdas pamatu; uz plakstiņu saistaudu plātnīti.
tāpat Norāda, ka pašreizējais stāvoklis, pašreizējā darbība, norise nemainās, netiek mainīta.
muta Norādījums timpāniem, mežragiem, trompetēm, klarnetēm mainīt skaņojumu.
imperatīvā tiesību norma normas, kuras obligāti jāpiemēro vai jārealizē, kuras neviens nevar izmainīt izņemot institūciju, kas tās izveidojusi, vai augstākstāvošu organizāciju.
imperatīvās normas normas, kuras obligāti jāpiemēro vai jārealizē, kuras neviens nevar izmainīt, izņemot institūcju, kas ir tās izveidojusi, vai augstākstāvošo institūciju.
pārkokot Noslānīt ar nūju.
aizdvesties Nosmakt, noslāpt; cīnīties ar elpas trūkumu.
aizdvēsties Nosmakt, noslāpt; cīnīties ar elpas trūkumu.
aizpujāt Nosmērēt, aptašķīt, nosmulēt, noķērnāt, nogānīt.
pingāt pļavu nospraužot robežas ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt ganīties pļavā.
nokapāt Nostrādāt; nocīnīties (parasti sportā).
aizdirst Notašķīt, nosmērēt, noķērnāt, nogānīt.
nominēt Noteikt, pamanīt.
reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
aptupēt Notupjoties izkārnīties.
notusnīties Notusnīt (1).
ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu uguns, ugunsgrēka izcelšanos.
nopiļņavāt Novērot un pamanīt, ieraudzīt.
ievērot Novērot, uzmanīt.
nošķendēt Nozākāt, nosunīt, apkaunot, apgānīt.
nobimbināt Nozvanīt, noskandināt.
nožņurīt Nožurnīt.
nožuknīt Nožurnīt.
nožurknīt Nožurnīt.
vairot Ņemt vērā, apdomāt, manīt.
inerces likums Ņūtona pirmais likums, saskaņā ar kuru neviens ķermenis pats no sevis nevar mainīt savu kustību.
godāts Oficiāls uzrunas ievadījums; cienīts.
jonika Olinājums - ornamentāls motīvs (joniskā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās), kas sastāv no izliektiem, olai līdzīgiem veidojumiem un ko ietver valnītis.
forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis.
teniomiotomija Operācija, kurā izdara transversālu iegriezumu sēriju lokzarnas sloksnītēs; izmanto divertikulozes gadījumā.
CONFIG.SYS operētājsistēmu MS-DOS un OS/2 konfigurācijas datne, kas atrodas saknes direktorijā un tajā ir specifikācijas (piemēram, tastatūras ierīču draiveriem un buferu skaitam), to izmanto, lai ielādētu draiverus un mainītu sistēmas konfigurāciju.
dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību.
dzēšamais optiskais disks optisks disks, kurā datus var pārvietot, mainīt un nodzēst tāpat kā magnētiskajā diskā; šo disku atmiņas ietilpība sasniedz 1 gigabaitu; izmanto, ja nepieciešams saglabāt ļoti lielu papildinformācijas apjomu.
Erigeron aurantiacus oranžais jānītis.
jonu apmaiņas sveķi organiskie polimēri, kas vienlaikus ir jonīti.
garantija organizācijas (uzņēmuma) galvojums, ka piegādātā produkcija, nodotā lieta vai izpildītais darbs līdz garantijas termiņa beigām atbildīs noteiktām kvalitātes prasībām, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus vai arī nekvalitatīvo preci apmainīt.
olinājums Ornamentāls motīvs, sastāv no izliektyiem veidojumiem, kam ir olai līdzīga forma un ko ietver valnītis; daudz lietots joniskā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās.
mālikīti Ortodoksālā islāma sunnītu skolas pārstāvji.
oski Osku valodas dialektos runājošas senitāļu ciltis (samnīti, sabīņi, lukāni, peligni, marucīni u. c.), kas 2. gt. beigās p. m. ē. - m. ē. sāk. dzīvoja Itālijas centrālajā un D daļā.
pabrīnēties Pabrīnīties.
pasabrīnāties Pabrīnīties.
pabokņīt Pabuknīt, pagrūstīt.
pabuksnīt Pabuknīt, pagrūstīt.
pabukstīt Pabuknīt, pagrūstīt.
pabukstīties Pabuknīties, pagrūstīties.
koržiks Paciets plācenītis.
pakarot Pacīnīties (ar ko nevēlamu).
pakarot Pacīnīties (par kādu mērķi).
pamačoties Pacīnīties (sportā).
baciņš Paciņa, sainītis.
izākstīt Padarīt par ākstu, izsunīt, nozākāt.
Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja.
grozāmā skatuve pagriežama grīda uz teātra skatuves, kas ļauj ātri nomainīt dekorācijas.
samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
automātiska numura noteikšana pakalpojums, kas telefona zvana saņēmējam paziņo zvanītāja telefona numuru.
pāriet Pakāpeniski pārmainīties intensitātē (par gaismu).
IP pakete pakete, ko izmantojot standarta protokolu _IP_, pārsūta pa internetu. Tā sākas ar galveni, kurā iekļauta adresēšanas un sistēmas vadības informācija, tās garums var mainīties atkarībā no pārsūtāmajiem datiem.
padiekoties Paklanīties, arī pakniksēt.
atklanīties Paklanīties, atņemot sveicienu.
nosalocīties Paklanīties.
pasakivāties Paklanīties.
pasaklanīties Paklanīties.
iegrožot Pakļaut (parādību dabā), pārmainīt (to) vēlamā virzienā.
dacītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, plagiogranītu un kvacdiorītu analogs, struktūra porfīriska, tekstūra masīva, dažreiz poraina.
kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
secen Paliekot nepamanītam, neuztvertam.
palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
palikt ēnā palikt neievērotam, nepamanītam; tikt pārspētam, neizvirzīties.
iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
Lycopodiella inundata palu staipeknītis.
uzvaktēt Pamanīt (ilgstoši vērojot).
novaktēt Pamanīt (piem., stāvot sardzē).
pasamānīties Pamānīt vienam otru.
ieskatīt Pamanīt, ieraudzīt (kādu).
ievieķēt Pamanīt, ieraudzīt.
noblenst Pamanīt, ieraudzīt.
paredzēt Pamanīt, ieraudzīt.
uzblemzt Pamanīt, ieraudzīt.
atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
apjust Pamanīt, ievērot.
apmanīt Pamanīt, ievērot.
pavilstelēt Pamānīt, pavilt; pavilstalēt.
pavilstalēt Pamānīt, pavilt.
uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
pamozēt Pamānīt; arī mazliet izjokot.
pamūzēt Pamānīt; arī mazliet izjokot.
aptikt Pamanīt; arī uzzināt.
iemanīt Pamanīt; ieraudzīt; just; uztvert; ņemt vērā.
pajust Pamanīt.
poļevaķ Pamanīt.
uzjaust Pamanīt.
pamānēt Pamānīt.
pamugurēt Pamānīt.
pasamanīties Pamanīties.
pamānēties Pamānīties.
nozibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi zibsnī un pārstāj zibsnīt.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds, par ko citu; pārveidot, pārmainīt.
uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt; nonākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī.
iekarot Panākt, iegūt sev, neatlaidīgi darbojoties; izcīnīt.
iegūt Panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi); izpelnīties.
noplavīt Panākt, ka (kāds ko) iegūst nepelnīti vai nelikumīgi.
atrāviens Panāktais pārsvars izcīnītājos punktos (kādā sporta spēles posmā).
pavērt Panītīt.
kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti.
staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas.
papelnīt Papelnīties.
pasapelnīties Papelnīties.
uzganīt Papildus ganīt, lai piebarotu.
uzpelnīt Papildus nopelnīt.
dapelnīties Papildus pelnīties.
kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā.
eguters Papīrmašīnā – līdzinātājs – veltnītis ar sietiņu papīra masas virsmas izlīdzināšanai, ūdens izspiešanai no tās, bet dažreiz arī ūdenszīmju iespiešanai.
paplaiksnīt Paplaiksnīties.
paplaiksnoties Paplaiksnīties.
papliksnēt Paplaiksnīties.
paplīksnēt Paplaiksnīties.
ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle.
Crucibulum laeve parastā piestenīte.
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
papardes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare").
rumenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare").
Polypodium vulgare parastā saldsaknīte.
Ephemera vulgata parastā viendienīte.
naksnenīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
naktinīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
naktinīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
trūkstelīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
Polygala vulgaris parastā ziepenīte.
Helophorus aquqticus parastais krunkainītis.
vilnis Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus"), sēņu suga.
vilnene Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus").
vilniņi Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus").
Lactarius torminosus parastais vilnītis.
Lycaena phlaes parastais zeltainītis.
Polyommatus icarus parastais zilenītis.
čekot Pārbaudīt, uzmanīt, būt lietas kursā.
lūkāt pakaļā pārbaudīt; uzraudzīt, uzmanīt.
pārbrīnēties Pārbrīnīties.
pārbrīnoties Pārbrīnīties.
apdomāties Pārdomājot un apsverot mainīt savu iepriekšējo lēmumu, nodomu.
atdomāties Pārdomāt; atjēgties un mainīt domas.
mutātors Pārgrozītājs, mainītājs.
iekalt Pārklāt (ar akmeņiem, granītu u. tml., piemēram, krastmalu).
plakēt pārklāt metāla izstrādājumus ar plānām cita metāla plāksnītēm vai vienkārša koka izstrādājumus - ar vērtīgas koksnes plāksnītēm.
apstruvēt Pārklāties ar gļotām (tekot ūdenim); applekšēt, appūznīt.
pārmīt Pārmainīt (1).
pārmīt Pārmainīt (3); reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
pārdislocēt Pārmainīt (bruņoto spēku) dislokāciju.
pārrakstīties Pārmainīt (uzvārdu, vārdu) likumā paredzētajā kārtībā.
pārgrozīt Pārmainīt liecību, citādi liecināt (par liecinieku).
pārdomāt Pārmainīt nodomu, izlemt citādi.
apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
apgriezt visu ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt.
pārbīdīt pulksteni pārmainīt pulksteņa ciparnīcas rādītāju stāvokli.
pagriezt (arī pavērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi pārmainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
izlīst no (savas) ādas Pārmainīt savu dabu, raksturu; iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī.
pārslēgties Pārmainīt savu darbību, izturēšanos, tās veidu.
pārdislocēties Pārmainīt savu dislokāciju (par bruņotajiem spēkiem).
pielāgoties Pārmainīt savu izturēšanos, rīcību sociālu nosacījumu, citu cilvēku, kādas situācijas u. tml. ietekmē.
nomesties Pārmainīt savu stāvokli, parasti notupties, nosēsties, nogulties.
nogriezt Pārmainīt un pievērst (citam tematam, jautājumam, piemēram, runu).
pārsarakstīties Pārmainīt uzvārdu likumā noteiktajā kārtībā.
pārsviesties Pārmainīt virzienu (par vēju).
sajaukt Pārmainīt, parasti pilnīgi, iepriekšējo kārtību.
izgrozīt Pārmainīt, parasti sev vēlamā veidā.
mitēt Pārmainīt, pārgrozīt.
izmainīt Pārmainīt, pārveidot.
pārskaņot Pārmainīt, pielāgot citu funkciju, veikšanai (parasti organismu, tā norises).
apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
pārsedlot pārmainīt.
pārgrozīt Pārmainīt.
pārmīstīt Pārmainīt.
pārmīties Pārmainīties (2).
pārmīties Pārmainīties (3).
mutēt Pārmainīties (par dzīvniekiem, augiem, to pazīmēm).
izgrozīties Pārmainīties (parasti par apstākļiem).
pavērsties Pārmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
pārsasvērties Pārmainīties uzskatos, pievienoties citam viedoklim.
iesagriezties Pārmainīties virziena ziņā (par vēju).
iesagrozīties Pārmainīties virziena ziņā (par vēju).
pārskaņoties Pārmainīties, pielāgoties citu funkciju veikšanai (par organismu, tā norisēm).
izamainīties Pārmainīties; kļūt citādam; pārveidoties.
pārgrozīties Pārmainīties.
pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai; pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
alobioze Pārmaiņas fizioloģiskās norisēs, piemērojoties neparastiem, pārmainītiem vides apstākļiem.
sociālās reformas pārmaiņu īstenošana ar mērķi mainīt sociālās aizsardzības sistēmu vai tās elementus (piemērm, institūcijas, sociālo palīdzību, bērnu tiesību aizsardzību), lai panāktu sociālo taisnīgumu vai citu sociāli vēlamu rezultātu kādai grupai vai sabiedrībai kopumā.
nošķērsīt Pārmānīt (pircēju, klientu, u. tml.).
stingers Pārnēsājams zenītierocis pašnovades šāviņu palaišanai uz lidojošiem mērķiem; tā darbības rādiuss ir līdz 5 km.
pārplaiksnīties Pārplaiksnīt.
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
pārburt Pārspēt, izmainīt cita burvja noburto.
melomānis Pārspīlēts mūzikas cienītājs.
potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības.
padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
kontinentālā Zemes garoza pārsvarā granītiska 55–60 km bieza iežu masa, kas veido Zemes garozu zem kontinentiem.
E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E421 Pārtikas uzlabotājs - mannīts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem, nieru disfunkcija, anafilakse.
daņģināties Pārvākties, mainīt dzīves vietu.
daņģinēt Pārvākties, mainīt dzīves vietu.
daņģinēties Pārvākties, mainīt dzīves vietu.
pārradīties pārveidot sevi, mainīt sevi no pamatiem.
kļūt Pārveidoties, mainīt pazīmes vai kvalitāti, tapt (kādam).
iztaisīt Pārvērst, izmainīt (piemēram, balsi).
uztaisīt Pārvērst, izmainīt (piemēram, sejas vaibstus).
apvennēt Pārvērsties, izmainīties.
izlēkt no savas ādas pārvērsties, mainīt savu dabu, raksturu, rīkoties pretēji savai iekšējai būtībai.
maiņa Pārvēršana, pārvēršanās, lai kļūtu citāds; darbība, process --> mainīt (3), mainīties (1).
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
ieturēt Pārvietojoties, ko darot, nemainīt (virzienu, stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli.
pastakņāties Pastaknīties.
pasūnīties Pasuinīties.
izmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu); apmainīt (3).
paturēt (arī turēt) acīs paturēt uzmanības centrā; uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
paturēt acīs paturēt uzmanības centrā; uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
patūsnāt Patusnīt.
patusnot Patusnīt.
patust Patusnīt.
iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aizstāvēt (ko), cīnīties (par ko).
piemegžt Pavairot cilpas, acis (piemēram, adot, gatavojot nītis, tīklu) pietiekami, daudz.
drojene Pavasara drojenīte ("Erophila verna").
Erophila verna pavasara drojenīte.
Ficaria verna pavasara mazpurenīte.
Ranunculus ficaria pavasara mazpurenītes "Ficaria verna" nosaukuma sinonīms.
Leucojum vernum pavasara pienpulkstenīte.
Leucojum vernum var. carpathicum pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte.
Callitriche palustris pavasara ūdenītes nosaukuma sinonīms.
Callitriche verna pavasra ūdenīte.
seducēt Pavedināt uz netiklību, piemānīt; pavest.
ganījums Paveikta darbība, rezultāts --> ganīt.
nītījums Paveikta darbība, rezultāts --> nītīt.
uzganījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzganīt.
uzplaiksnījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplaiksnīt.
uzvilnījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvilnīt.
uzzibsnījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzibsnīt.
sagriezties Pavērsties, izmainīties (parasti negaidīti, pēkšņi) - par norisi, apstākļiem.
izlaist no acīm (kādu, kaut ko) pazaudēt no redzes loka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt (_biežāk_ nolieguma teikumos).
izlaist no acīm (retāk no redzes loka) pazaudēt no redzes loka; pietiekami neuzmanīt.
izlaist no acīm kādu pazaudēt no redzesloka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt.
pazibsnīties Pazibsnīt.
paskulbināt Pazvanīt.
sējas pazvērīte pazvērīšu suga ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs, iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; eruka; rukola; arugula.
atmainīties Pēc apmaiņas atdot atpakaļ iemainīto un atgūt savējo.
Alūksne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā (lejtecē 1 km Jaunalūksnes un Mālupes pagasta robežupe), garums - 24 km, iztek no Alūksnes ezera; Alūksnīte; Beja; Murjāņu upe.
lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
rauties Pēkšņi mainīt kustības virzienu (parasti atbrīvojot kam vietu); arī strauji slēpties (no kā, kur, aiz kā).
pārlēkt Pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu.
attapties Pēkšņi pamanīt (ka ir kur nokļuvis).
atģisties Pēkšņi pamanīt un saprast (ko).
attapties Pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
gūties Pēkšņi pamanīt.
apsviesties Pēkšņi pārmainīties, pārvērsties (par laika apstākļiem).
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt.
riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
rapakivi Pelēks vai sārts granītporfīrs ar laukšpata kristālu ieslēgumiem; populārs būvmateriāls.
vārīties Pelnīt (lielu naudu); gūt peļņu.
slaukt čunguru pelnīt daudz naudas.
piķi vārīt pelnīt lielu naudu.
bandāt Pelnīt papildus.
ēst savu maizi pelnīt sev eksistences līdzekļus.
uzpelnīt Pelnīt vairāk nekā nepieciešams tikai pārtikai.
gaņģēt Pelnīt.
braukt reizās Pelnīties (ko pārvadājot, vedot).
īt iz laivom pelnīties ar liellaivu vilkšanu Daugavā.
bandāties Pelnīties papildus.
pelīties Pelnīties.
reģenerators Periodiskas darbības siltuma apmainītājs siltumagregātu lietderības koeficienta palielināšanai, piem., periodiskas darbības keramiska kamera ar speciālu krāvumu krāsns atgāzu siltuma izmantošanai; lieto stikla kausēšanas krāsnīs.
modulēt Periodiski mainīt (kam) svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi lēnāk par šo svārstību periodu; šādā veidā mainīt (svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi).
pulsēt Periodiski mainīties, piemēram, apjomā, tilpumā, intensitātē.
peritonisms Peritonīta simptomi bez peritonīta, kuri rodas no vēderplēves kairinājuma (asinsizplūdums u. c.).
metroperitonīts Peritonīts kā metrīta sekas.
pneimoperitonits Peritonīts, kas izraisa gaisa vai gāzes uzkrāšanos vēderplēves dobumā.
pneimoperitonīts Peritonīts, kas izraisa gaisa vai gāzes uzkrāšanos vēderplēves dobumā.
rozete Pērļains nelīdzens paresninājums (valnītis) pie ragu pamatnes staltbriežu un aļņu buļļu, kā arī stirnu āžu ragiem; kronītis.
pēršnuma Pēršnuma zāle - ziepenītes ("Polygala").
čelesta Pianīnveida mūzikas instruments ar hromatiski noskaņotām tērauda (arī stikla) plāksnītēm, kas nostiprinātas uz koka rezonatoriem, un klaviatūras, skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
piebokņīt Piebuknīt, piegrūst.
piebukņīt Piebuknīt, piegrūst.
piebukstīt Piebuknīt, piegrūst.
karot Piedalīties karā, cīnīties karā (par cilvēkiem, karaspēku).
piemurdinēt Piegānīt.
piemurduļāt Piegānīt.
purtēt Piegānīt.
apdīrāt Piekrāpt, apmānīt.
apjāt Piekrāpt, apmānīt.
izkankarēt Piekrāpt, piemānīt.
nokaķēt Piekrāpt, piemānīt.
piešmaukt Piekrāpt, piemānīt.
apmaukt Piekrāpt; piemānīt, pievilt.
piekrāpt Piemānīt (kāda), lai iegūtu sev labumu.
apvilstīt Piemānīt, apkrāpt.
ielupt Piemānīt, apkrāpt.
paviļāt Piemānīt, pavest.
apvest ap stūri piemānīt, piekrāpt.
iztūtēt Piemānīt, piekrāpt.
piemozēt Piemānīt, piemuļķot; piemūzēt.
piemūzēt Piemānīt, piemuļķot.
piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
uzvilt Piemānīt, sniegt maldinošu informāciju.
piedirst Piemānīt; apmānīt.
piedrāzt Piemānīt; apmānīt.
piejāt Piemānīt; apmānīt.
apkāst kā mazo ezīti piemānīt; apmuļķot.
novadāt Piemānīt; arī pievilt.
ielikt aubē piemānīt; piekrāpt.
apmālēt Piemānīt.
izmānīt Piemānīt.
izmeimurot Piemānīt.
kinuķ Piemānīt.
piedrātēt Piemānīt.
piekāst Piemānīt.
piemāt Piemānīt.
damanīties Piemanīties.
Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā".
piešļamāt Piemīņāt, piesārņot, sasvīnīt.
staļģis Piena spainītis.
baltpulkstenīte Pienpulkstenīte ("Leucojum").
leucojum Pienpulkstenītes.
Campanula lactiflora pienziedu pulkstenīte.
piesapelnīties Piepelnīties.
atprasīt Pieprasīt, lai atdod (nopelnīto, apsolīto u. tml.).
pārrunāties pierunāt mainīt viedokli.
apvārdot zobus pierunāt, iestāstīt (piemēram, lai apmānītu, pieglaimotos).
piemuit Pierunāt, piemānīt.
piekavāties Piesargāties, uzmanīties.
piepeizāt piesārņot, piebārstīt, sasvīnīt, izrakņāt.
biksnīt Pieskatīt, buknīt.
čulināt Pieskatīt, uzmanīt; arī lutināt.
dasavērties Pieskatīt, uzmanīt.
piepeļot Piesmulēt, sasvīnīt.
pielocīt Piespiest (kādu) mainīt savus uzskatus, piespiest piekāpties.
crucibulum Piestenītes.
birkot piestiprināt plāksnītes (piemēram, ar nosaukumu, raksturojumu, īpašnieka vārdu).
atbrīnēties Pietiekami brīnīties.
piesunīt Pietiekami sunīt.
izdukāties Pietiekoši apmainīties ar dūru sitieniem.
sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
apšķiebt Pievilt, apmānīt.
aizzvanīt Piezvanīt (kādam, uz kurieni).
pazvanīt Piezvanīt (kādam).
piegriezt pa drāti piezvanīt (pa tālruni).
uzpeidžerēt Piezvanīt (pa telefonu), arī nosūtīt īsziņu.
atzvanīt Piezvanīt (šurp, uz mājām u. tml.).
piedrātēt Piezvanīt pa tālruni.
apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
piegriezt Piezvanīt pa telefonu.
piesist pie vada piezvanīt.
pagriezt Piezvanīt.
piepeidžerēt Piezvanīt.
uzgriezt Piezvanīt.
uzkolot Piezvanīt.
uzzvanīt Piezvanīt.
zvjaknuķ Piezvanīt.
izmācīties Pilnīgi iegūt vēlamās īpašības vai mainīt izturēšanos.
apgriezties Pilnīgi pārmainīties.
Lubumbaši Pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos (fr. val. "Lubumbashi"), Augškatangas provinces centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1910. g. ar nosaukumu Elizabetvila, kas nomainīts 1966. g.
ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā.
egirīns Piroksēnu grupas minerāls, tumši zaļš, melns, ietilpst bāziskajos granītos, pegmatītos, nefelīnsienītos.
pastilla Plācenītis, zāļu tablete ar cukuru, šokolādi.
plaikšķināt Plaiksnīt.
plaiksmot Plaiksnīt.
plaiksnāt Plaiksnīt.
plaiksnēt Plaiksnīt.
plaiksnot Plaiksnīt.
plaikšņot Plaiksnīt.
plaismot Plaiksnīt.
plaisnāt Plaiksnīt.
plaisnīt Plaiksnīt.
plāksnīt Plaiksnīt.
plāvāt Plaiksnīt.
blāvāt Plaiksnīties.
latīt Plaiksnīties.
plaikšīties Plaiksnīties.
plaikšķēties Plaiksnīties.
plaiksnāties Plaiksnīties.
plaikšņoties Plaiksnīties.
plaišķēties Plaiksnīties.
plaisnāties Plaiksnīties.
plaisnīties Plaiksnīties.
plāksnīties Plaiksnīties.
plāvāties Plaiksnīties.
ciparnīca Plāksnīte (pulkstenim) ar apzīmētām iedaļām, pār kurām virzās rādītāji.
diafragma Plāksnīte ar atveri, kas ierobežo caur optisku sistēmu ejošu gaismas staru kūli; blende.
filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma.
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
šilte Plāksnīte ar uzrakstu; izkārtne.
lamele Plāksnīte, kas fiksē šķēru notrūkumu stellēs.
bimetāla plāksnīte plāksnīte, kas sastāv no augstā temperatūrā savienotiem diviem metāliem ar atšķirīgu siltuma izplešanās koeficientu.
birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
lamīna Plāksnīte, sloksnīte.
skutella Plāksnīte, zvīniņa.
keramikas plāksnītes plāksnītes jeb flīzes ko izgatavo no māliem vai mālu maisījuma ar dažādām piedevām un pēc tam apdedzina.
tarsomalācija Plakstiņa saistaudu plātnītes atmiekšķēšanās.
tarsotomija Plakstiņa saistaudu plātnītes pārgriešana.
tarsektomija Plakstiņa saistaudu plātnītes segmenta izoperēšana.
tarsadenīts Plakstiņa saistaudu plātnītes un tās dziedzeru iekaisums.
tarsīts Plakstiņa saistaudu plātnītes vai plakstiņa malu iekaisums.
pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi.
ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma.
paijete Plāna metāla vai stikla plāksnīte, ko pa vairākām kopā piešuj audumam, lai tas gaismā laistītos.
leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru.
ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs.
Plonīte Plānīte, Īslīces pieteka.
Morginis Plānītes kreisā krasta pieteka Īslīces pagastā, augštece - Lietuvā.
skaliņis Plāns, šaurs, apmēram metru garš koksnes stienītis, ko lietoja telpu apgaismošanai; skals.
spondilodēze Plastiska operācija blakusskriemeļu nostiprināšanai, implantējot kaula plātnīti; lieto skriemeļa sabrukuma, lūzuma vai izmežģījuma gadījumā.
azboplastiķis Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azbovoloknīts.
lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
cepurīte Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
zaķpodiņš Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
zvaniņi Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
zvārgulītis Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
Campanula latifolia platlapu pulkstenīte.
Campanula latifolia var. macrantha platlapu pulkstenītes varietāte.
Galanthus ikariae ssp. latifolius platlapu sniegpulkstenīte.
Galanthus latifolius platlapu sniegpulkstenītes "Galanthus ikariae ssp. latifolius" nosaukuma sinonīms.
lamella Plātnīte, plāksnīte; zvīniņa.
Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri.
platpulkstenīši Platpulkstenīte.
platycodon Platpulskenītes.
pieplukt Plaucējot mainīt krāsu vai tās spilgtumu.
zvīgzna Plēksnīte ābola serdē.
pliviņa Plēksnīte.
plēnteņa Plēnīte.
blaugzna Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens.
blaugzne Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens.
mušķīt Plēst, niekodamies pluinīt.
žurgāties Plosīties, cīnīties.
pudlavāt Pluinīt, plūkāt (par vēju).
pudļavāt Pluinīt, plūkāt (par vēju).
dzegužpodiņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
platpulkstenīte Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
pulksteniņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
zvaniņi Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
Campanula patula pļavas pulkstenīte.
pudeņi Pļavas pulkstenītes ("Campanula patula").
Campanula portenschlagena Portenšlaga pulkstenīte.
Campanula poscharksyana Požarska pulkstenīte.
sapresēt Presējot izmainīt (kā) formu, ievērojami palielināt (kā) blīvumu, arī sasaistīt, savienot (ko).
sekunda Pretforma, iespiedumloksnes trešā lappuse, apzīmēta ar loksnes tekošo skaitli un zvaigznīti grāmatsējējam zināšanai.
Sitta tephronota priekškaļņu dzilnītis.
grozāmība Priekšmeta īpašība mainīt stāvokli, virzienu.
aplikators priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
kauliņš Priekšmets galda spēles komplektā (piemēram, plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros; kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
protonēma Primārais pavediens vai plātnīte, kas attīstās no šūnu sporām.
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
Jūlijas prīmula prīmulu suga ("Primula juliae"), kuras daudzas šķirnes ir iecienīts krāšņumaugs.
krāsu saskaņošana process, kas nodrošina, ka, pārejot no vienas vides otrā, attēla krāsa netiek mainīta.
apmaiņa Process, kurā aizstāj vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņem viena vietā citu; darbība, process --> apmainīt (2).
apmaiņa Process, kurā atdodot (ko savu) saņem pretī (cita); apmainīšana; darbība, process --> apmainīt (1), apmainīties (1).
siešana Process, kurā izstrādātās aušanas pamatnes šķēru galus sasien ar jaunās aušanas pamatnes šķēru galiem un mezglus izvelk cauri lamelēm, nītīm un šķietam.
maska Process, kurā izvēlas atsevišķus apgabalus, kam jāpaliek nemainītiem, ja pats attēls tiek pārveidots.
nītīšana Process, kurā pirms aušanas katru šķēru izvelk cauri lamelei, nītij un šķieta zobam.
pārvietošana process, kurā tiek mainīta priekšmetu vai organizāciju atrašanās vieta
radze profilēts stienītis riepas protektorā, kura gals ir izvirzīts virs protektora virsmas un uzlabo riepas saķeri ar ceļa virsmu
reentranta programma programma, kas spēj apkalpot vairākus lietotājus vienlaicīgi un kuras parametri un instrukcijas nevar tikt izmainītas tās izpildes laikā.
ziņojumapmaiņas starpprogrammatūra programmatūra, kas nodrošina saskarni starp lietotājprogrammām, ļaujot tām asinhronā režīmā vienai ar otru apmainīties ar datiem. Vienas programmas nosūtītos datus var uzglabāt un pārsūtīt saņēmējprogrammai tad, kad tā tos var apstrādāt.
adaptīvā uzturēšana programmatūras uzturēšana, kas nodrošina datora programmu izmantošanu mainītā vidē.
mainīgais programmēšanā - rakstzīme vai rakstzīmju secība, ko izmanto, lai apzīmētu kādu saglabājamu lielumu, kam ir savs vārds un vērtība un ko var mainīt programmas izpildes gaitā.
uzturēšana programmu sistēmas vai tās komponentu modificēšana, lai labotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju vai adaptētu to mainītai funkcionēšanas videi.
programmu uzturēšana programmu verificēšanas un modificēšanas process, kura rezultātā tiek novērstas kļūdas un trūkumi, pilnveidotas programmu iespējas atbilstoši izmainītām prasībām, kā arī tās pasargātas no nejaušas vai apzinātas bojāšanas.
prajaks Proviants, pārtikas sainītis.
iemācītā bezpalīdzība psiholoģisks stāvoklis, kad cilvēks vai cilvēku grupa nerīkojas atbilstoši savām interesēm vai vajadzībām, jo netic iespējai ietekmēt, kontrolēt vai mainīt notiekošo.
pudrīt mozgas pūderēt smadzenes - censties pārliecināt; censties apmānīt.
puķuzirnis Puķuzirnītis.
Lathyrus odoratus puķzirnītis jeb smaržīgais puķzirnītis.
kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
pulkstiens Pulkstenis; torņa pulksteņa zvans; pulkstenīte.
pulksteņpuķe pulkstenīte ("Campanula").
pulkstenītes Pulkstenīte ("Campanula").
zvaniņš Pulkstenīte (2).
kampanulāceja Pulkstenīte.
pūcīte Pulkstenīte.
cepurīte Pulkstenītes ("Campanula").
cepurītes Pulkstenītes ("Campanula").
kampanulas Pulkstenītes ("Campanula").
kubuleņi Pulkstenītes ("Campanula").
kubuliņi Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstene Pulkstenītes ("Campanula").
pulksteniņi Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstenīši Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstenītis Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstenīts Pulkstenītes ("Campanula").
zvanenes Pulkstenītes ("Campanula").
zvaniņi Pulkstenītes ("Campanula").
zvaniņš Pulkstenītes ("Campanula").
adenoforas Pulkstenītes, zvaniņi.
campanula Pulkstenītes.
pēterāji Pulkstenītes.
pēterpuķes Pulkstenītes.
pupucītes Pulkstenītes.
pūpulīte Pulstenīte.
apgaismojuma pols punkts uz Zemes virsmas, kur spīdeklis atrodas zenītā.
staiks Purvaina vieta, kur nevar ganīt liellopus.
Stropharia semiglobata pusapaļā virpainīte.
pusapaļā virpainīte puslodes virpainīte.
fotohromisms Pusvadītāju un dielektriķu īpašība atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru.
zaļvārnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēja lieluma putni, parasti ar košu apspalvojumu (piemēram, zaļvārna, zivju dzenītis); šīs kārtas putni.
luņģis Putras kubuliņš, putras spainītis.
vējāzītis Rācenītis.
revolucionizēt Radikāli, būtiski izmainīt (ko kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.).
vellata Ragana; velna apsēsta sieviete, tāda, kas spēj pārvērsties, mainīt savu veidolu.
Raganiņas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Raganu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Rāmuļu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Raganas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
vainadziņš ragveida, zvīņveida vai matiņveida izaugumi uz vainaglapas plātnītes un nadziņa vai pie vainaga apmales pārejas stobriņā; raksturīgs neļķu un skarblapju dzimtā.
rakulīte Rakainīte.
pārrakstīties rakstot nopelnīt lielāku summu, nekā ticis noteikts.
žīdakmens Rakstu granīts - pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes.
atsoļa sekvence rakstzīmju sekvence, kas sākas ar atsoļa rakstzīmi un kam seko viena vai vairākas rakstzīmes, kuru apvienojums liek izpildīt komandu kādai ierīcei vai programmai, piemēram, mainīt krāsas displeja ekrānā, veidot speciālas uzvednes, mainīt printera iestatījumu no viena burtveidola uz otru.
zenītraķete Raķešu zenītierocis.
nīšstāvs Rāmis ar nītīm, caur kurām izvilkti šķēri, ko aušanas laikā vienlaikus paceļ un nolaiž saskaņā ar auduma pinumu.
hameleons Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Chameleontes"), neliels rāpulis, dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, 1 dzimta, 4 ģintis, \~90 sugu.
dracīt Rāt, bārt; sunīt.
Cimziņa Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 12 km; Cimza; Cimzas strauts; Cimze; Cimzes strauts; augštecē arī Grīsle, Grīšļu strauts, Raunīte.
oļāt Redzēt, manīt.
nomainīties Refl. --> nomainīt (1); tikt nomainītam.
nomainīties Refl. --> nomainīt (2); tikt nomainītam.
pārmainīties Refl. --> pārmainīt (2); tikt pārmainītam.
pluinīties Refl. --> pluinīt(1); tikt pluinītam.
vērsties Refl. --> vērst 2; tikt vērstam; pārveidoties, pārmainīties.
krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām.
dona Renīte, ko ieliek aužamo stāvu mustavās, ja tās izdilušas vai šķiets par mazu.
rintiņa Renīte.
antikatods Rentgenlampā katodam iepretim esošais elektrods, parasti metāla plāksnīte, pret kuru atsitas no katoda lidojošie elektroni un tādējādi izraisa rentgenstarojumu.
cinkālisms Reti sastopama saindēšanās, ko parasti novēro cinka vai tā oksīda tvaiku inhalācijas gadījumā, gk. cilvēkiem, kas strādā ar metālu; simptomi ir drudzis, drebuļi, muskuļu sāpes, caureja, vemšana un pneimonīts.
gredzenveida retinopātija retinīts, kam raksturīga gredzena veidošanās ap dzelteno plankumu, kurš sastāv no sīkiem spilgti baltiem plankumiņiem.
Malta Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 105 km, kritums - 97 m, gultne mainīta, veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, līdz 1966. g. ietecēja Lubāna ezerā, iztek no Salāja ezera.
Stolbi Rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, Kujsumas kalnu atzaros, platība - 472 kvadrātkilometri, dibināts - 1925. g., \~100 sadēdējušu neparastas formas sienīta klinšu (līdz 100 m augstas).
plaiksnījums Rezultāts --> plaiksnīt.
zibsnis Rezultāts --> zibsnīt (1); arī zibens.
zibsnījums Rezultāts --> zibsnīt (1).
zibsnījums Rezultāts --> zibsnīt (2).
zibsnis Rezultāts --> zibsnīt (2).
naucoria Riekstenītes.
ieturēt Rīkoties tā, ka nemainās (ierīces, darba rīka stāvoklis, kustības virziens); darbojoties nemainīt (stāvokli, kustības virzienu) - par ierīci, darba rīku.
gredzenot Riņķveidā apziest (koka stumbru) vai apsiet ar speciālu apsēju, lai cīnītos pret kaitēkļiem.
žvīgurs Ripa, skriemelis aužamajās stellēs, kas laiž nītis uz augšu un leju.
balanss Ritenītis - pulksteņa gaitas regulētājs, kas aizstāj svārstu.
Konrāda virsma robeža Zemes garozā starp granīta un bazalta slāņiem.
adaptīvais robots robots, kura programma var mainīties atkarībā no ārējiem apstākļiem.
kliņķis Rokturis (durvju) vēršanai, kuru veido uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē.
klinķis Rokturis durvju vēršanai (uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē).
felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām.
zvaigznītieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zvaigznītes" iedzīvotāji.
virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laikā.
Jamesionella autumnalis rudens džeimsonīte.
Callitriche hermaphroditica rudens ūdenīte.
Callitriche autumnalis rudens ūdenītes nosaukuma sinonīms.
drudzene Rūgtā drudzenīte ("Gentianella amarella").
Gentianella amarella rūgtā drudzenīte.
cūkaine Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara").
cūkainis Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara").
bultene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
bultspuķīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
cūkaines Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
cūkaiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
mauriņš Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
miedzenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
miegazālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
miegzālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
naksnenīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
naksnenīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
naksnenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
naktenīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
naktinīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
naktinīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
pēkšene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
pēkšenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
pēkšumzāle Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
plūksne Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
putene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
pūtenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
suņziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
ziepene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
ziepenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
ziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
zilactiņas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
zilactiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
zīlītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
zilpuķītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
zīlīte Rūgtā ziepenīte (“Polygala amarella”).
Polygala amarella rūgtā ziepenīte.
Gentiana amarella rūgtās drudzenītes "Gentianella amarella" nosaukuma sinonīms.
maconi Rūgušpiena paveids, iecienīts Kaukāzā, gk. Armēnijā.
ruķelīte Rukainīte.
pārsarunāties Runājot apmainīties domām, uzskatiem.
runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām, noskaidrot (ko).
stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu.
bakšķīties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
bakšķoties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
bakšoties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
derināt Rūnīt, kastrēt.
šautināt Rūnīt, kastrēt.
parādīt pigu rupji, nievājoši noraidīt, izsmiet, piemānīt kādu, izjaukt nodomāto, atteikt kādam.
tālsabiedrība Sabiedrība, kurā katrs tās loceklis var brīvi apmainīties ar informāciju ar pārējiem sabiedrības locekļiem, jo viņu izmantojamā aparatūra ir tehniski un programmiski saderīga.
telesabiedrība Sabiedrība, kurā katrs tās loceklis var brīvi apmainīties ar informāciju ar pārējiem sabiedrības locekļiem, jo viņu izmantojamā aparatūra ir tehniski un programmiski saderīga.
Latvijas Alus darītāju savienība sabiedriska organizācija, dibināta 1993. g. ar mērķi apvienot Latvijas alus darītavas un to darbību atbalstošas fiziskas un juridiskas personas, mainīt alkohola patēriņa struktūru par labu vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, veicināt kvalitatīva alus, iesala un alus miežu ražošanu un nodrošināt informācijas apmaiņu.
sabrīnāt sabrīnīties.
sabrīnāties sabrīnīties.
sabrīnēties Sabrīnīties.
sabokņīt Sabuknīt.
sabukšķināt Sabuknīt.
sabuksnīt Sabuknīt.
pitstops Sacīkšu automobiļu apstāšanās speciāli ierīkotā vietā trases malā, lai iepildītu degvielu, nomainītu riteņus u. tml.
plauksnot Sadalīties sīkās šķiedrās; atdalīties sīkām plēksnītēm.
nītēt Sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus).
nītīt Sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus).
sagunēt Sagunīt.
saģirgāt saģirnīt.
kalīte Sainītis, paciņa.
māksna Sainītis, pauniņa.
māksniņa Sainītis, pauniņa.
pasieniņš Sainītis, pauniņa.
pasienītis Sainītis, pauniņa.
knupsis Sainītis.
noza Sainītis.
pusnīts Saistītās nīts viena daļa.
vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
samarūdīt Sajaukt, samulsināt, apmānīt, "sagrozīt galvu".
reverssajūgs Sajūgs, ar kuru var mainīt (transportlīdzekļa) gaitu pretējā virzienā.
dust Sajust elpas trūkumu, cīnīties ar aizdusu.
aklais liktenis saka par nejaušu, negaidītu, parasti nelabvēlīgu, apstākļu sagadīšanos, ko nevar izmainīt.
izstiepties vai sarauties saka, atzīstot savu bezspēcību ko mainīt, novērst.
acis kā kaķim saka, ja ir ļoti laba redze, ja kāds spēj pamanīt pat ko grūti saskatāmu.
acis ieplešas saka, ja kāds ir izbrīnīts, pārsteigts
kā no mākoņiem izkritis saka, ja kāds izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties situācijā.
derēt kā sunim ar pātagu saka, ja kāds saņem pelnītu sodu.
dziedi vai raudi saka, ja kas ir neizbēgams, nenovēršams, ja ko vairs nav iespējams mainīt.
ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu.
ne pielikt, ne atņemt saka, ja kaut ko nevar mainīt, grozīt.
nelīdz ne zāles, ne plāksteris saka, ja neko nav iespējams mainīt.
nebūt ko ar nagu aizķert saka, ja zāle ir ļoti īsa vai pilnīgi noganīta.
tauku balināšana sakarsētu tauku atkrāsošana, pārkaisot ar balināmajiem māliem (piem., bentonītu, floridīnu), kurus procesa noslēgumā atdala centrifugējot.
sikasnītis sakasnītis.
apcienīt Sākt cienīt, augstu vērēt, iemīļot.
celties kājās sākt cīnīties, aktīvi darboties.
aizsēkties Sākt elst, tusnīt, iekliegties.
aizsērkties Sākt elst, tusnīt, iekliegties.
sisties Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā virzienā); pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
satust Sākt tusnīt, elsot, apspiesti kunkstēt.
uzbimbināt Sākt zvanīt, iezvanīties.
saklanīties Sākt, parasti pēkšņi, klanīties; īsu brīdi klanīties.
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt miera stāvokli (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām); īsu brīdi mainīt miera stāvokli.
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt stāvokli (par priekšmetiem); kļūt tādam, kura stāvokli sāk, parasti pēkšņi, mainīt.
Lielalksnīte Sala Usmas ezera rietumu daļā, starp Moricsalu un Viskūžu salu, platība - 33 ha, ietilpst Moricsalas rezervātā; Alksnīte; Lielais Alksnis.
Kitēra Sala uz dienvidiem no Peloponēsas, kur atradās ievērojams Afrodītes templis, kas bija iecienīta svētceļotāju pulcēšanās vieta, kur tika rīkotas plašas orģijas.
Džerba Sala Vidusjūrā ("Djerba"), Tunisijas piekrastē, Gābisas līča dienvidos, 5 km no kontinenta, platība - 538 kvadrātkilometri, 163700 iedzīvotāju (2014. g.), iecienīts kūrorts.
polypodium Saldsaknītes un polipodijas.
dzintele Saliekts metāla stienītis (piemēram, atslēgas piekāršanai), kura asos galus iedzen durvīs, vārtos u. tml.
samīt Samainīt (savstarpēji, pret ko).
mahņīties Samainīt, apmainīt.
samīstīt Samainīt, apmainīties.
pačīčāt Samainīt.
saķēst Samainīt.
samietot Samainīt.
samīties Samainīties (vienam ar otru, citam ar citu).
sasamainīties Samainīties.
sablefot Samelot, samānīties.
plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu; arī plaiksnīt.
irbulis Samērā tievs stienītis, kociņš, parasti apaļš, ar smailiem galiem.
samnieši Samnīti.
samnija Samnīti.
bāzt naudu kabatā saņemt (parasti nepelnītus) ienākumus.
sapelnīties Sapelnīt (1) sev.
sapelnīties Sapelnīt (2) sev.
sahaltūrēt Sapelnīt naudu strādājot ārpus oficiālā darba.
sakaserēt Sapelnīt, iegūt.
sasapelnīties Sapelnīties.
bārdienītis Sārdienītis, bārenis.
nokaravulīt Sargājot pamanīt, arī aizturēt.
vaktēties Sargāt, uzraudzīt, uzmanīt.
pieraugs Sargs, uzmanītājs.
Astrantia carniolica sarkanā zvaigznīte.
Ploskumu grāvis Sarkanīte, Alūksnes pieteka.
Sitta canadensis sarkankrūšu dzilnītis.
sarkodīnas Sarkodīnvicaiņu tipa klase ("Sarcodina"), vienšūņi, kas spēj izlaist māņkājiņas, Latvijā konstatētas 2 apakšklases - saulenītes un sakņkāji.
racomitrium Sarmenītes.
Pyrethrum coccineum sārtā zeltpīpenīte.
Pyrethrum roseum sārtās zeltpīpenītes "Pyrethrum coccineum" nosaukuma sinonīms.
pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu); pārmainīt (piemēram, runas veidu).
sasērēt sasērsnīt.
pieņurgāt Sasvīnīt (ūdeni).
pievilāt Sasvīnīt.
trupe satrupējusi koksne – sēņu infekcijas rezultātā bojāta koksne ar izmainītu krāsu un mehāniski vājinātu struktūru.
goodyera Saulenīte 1.
hēliozoji Saulenītes, vienšūnu dzīvnieku kārta sakņkāju klasē, ap 1 mm lieli apaļi, brīvi kustīgi saldūdens dzīvnieciņi.
heliozoa Saulenītes.
ekvatoriālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota paralēli debess ekvatoram, bet rādītāja stienītis vērsts uz debess polu.
čīkāties Savā starpā plēsties, cīnīties.
želatine Savāda līme, ko dabū no dažām kustoņu daļām, cīpslām, zivju zvīņām utt., to pārdod plānās caurredzamās plāksnītes un lietā laku pagatavošanā, fotogrāfijā, pavāru mākslā, vīnu dzidrošanā utt.; želatīns.
viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē.
sanītēt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot, parasti pilnīgi, aušanai (verot nītīs šķērus).
sanītīt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot, parasti pilnīgi, aušanai (verot nītīs šķērus).
zvaigznīte Savienojumā "alpu zvaigznīte": ēdelveiss.
vilknītis Savienojumā "ar vilknīti aizsiet" - aizsiet ar mezglu, ko viegli atraisīt pavelkot aiz viena no galiem.
ķermenītis Savienojumā "asins ķermenītis": asinsķermenītis.
lapsenīte Savienojumā "laputu lapsenītes": plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis; šīs dzimtas kukaiņi.
nobrīnīties Savienojumā "nevarēt nobrīnīties": nevarēt beigt brīnīties.
komutēt Savstarpēji apmainīt, pārstatīt.
apmainīties Savstarpēji apmainīt.
sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piemēram, par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
pārmesties Savstarpēji apmainīties ar pārmetumiem.
sasarakstīties Savstarpēji apmainīties ar vēstulēm.
saziņoties Savstarpēji apmainīties ar ziņām.
apspriesties Savstarpēji apspriest (ko); apmainīties domām (par ko).
pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību; apmainīties (2).
mainīties Savstarpēji mainīt (1).
demogrāfiskā uzvedība savstarpēji saistītas darbības, lai saglabātu vai izmainītu indivīda, ģimenes, kādas iedzīvotāju grupas, pat nācijas demogrāfisko stāvokli.
samainīties Savstarpēji samainīt (1); apmainīties (1).
blēdīties Savtīgos nolūkos rīkoties negodīgi, melot, krāpt, mānīties.
apmaiņa Savu domu, uzskatu izteikšana un cita domu uzklausīšana; darbība, process --> apmainīt (3), apmainīties (2).
komunikēties Sazināties; apmainīties ar informāciju, dalīties domās u. tml.
sagriezt sazvanīt
sazvanot Sazvanīt.
sasazvanīties Sazvanīties (pa tālruni).
ritēt Secīgi mainīties (par laiku, laikposmiem); pakāpeniski tuvoties beigu momentam (par laikposmu).
mīt Secīgi nomainīt (citam citu).
mīties Secīgi nomainīt, aizstāt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā).
arugula Sējas pazvērīte ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs; iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; rukola.
piesieties Sekot (kādam), lai (to) novērotu, uzmanītu.
selenīts Selenīti.
Ugarita Sena pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos, kas piedzīvoja uzplaukumu 15.-12. gs. p. m. ē., te atrastās plāksnītes ir atklājušas daudz faktu par seno kanaāniešu reliģiju un mitoloģiju.
gladiators Senajā Romā - īpašām izrādēm apmācīts cīnītājs (parasti vergs vai karagūsteknis).
tesmoteti Senajās Atēnās seši arhonti, kas lūkoja cauri likumus un tanīs pamanītās pretrunas cēla tautai priekšā.
ostrakisms Senajās Atēnās un citās Grieķijas pilsētās - nevēlamu pilsoņu izraidīšana saskaņā ar tautas sapulces lēmumu, ko pieņēma balsojot ar māla plāksnītēm vai gliemežvākiem.
samnītu kari Senās Romas un samnītu vadītās itāļu cilšu savienības kari (343.-341., 327.-304., 298.-290. g. p. m. ē.).
atbašs Senebreju teksta šifrēšanas kods: alfabēta pirmais burts tiek samainīts ar pēdējo, otrais ar pirmspēdējo utt.
lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis.
Indra Senindiešu mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, dievu vadonis, senākā vēdiskā panteona augstākais dievs, galvenais cīnītājs pret ļaunuma spēkiem un dēmoniem un Indijas iekarotāju - āriešu sargātājs.
lukāni Senitāļu samnītu grupas ciltis, kas 5. gs. beigās p. m. ē. apmetās Itālijas D daļā un nosauca šo teritoriju par Lukāniju.
stahibotriotoksikoze Sēnītes "Stachybotrys alternans" toksīnu izraisīta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zirgi, kas saslimst uzņemot rupjo barību, kurā savairojušies šie toksīni.
dermatofīti Sēnītes, kam veģetatīvais ķermenis (micēlijs) sastāv no tieviem, zarotiem pavedieniem (hifām) un kas atšķiras no citām sēnītēm ar to, ka tām nav novērota dzimumvairošanās; ieperinoties ādā rada iekaisumu, matu lūšanu, atmiršanu.
saharomikēti Sēnītes, kuras cukura sulā rada alkoholisku rūgšanu.
mitridāts sens ārstniecības līdzeklis, kas bija cienīts kā laba pretinde (no karaļa Mitridāta, kurš baidīdamies no nozāļošanas, ieņēma indi gribēdams panākt, ka tā viņam nekaitētu).
Septoria ficariae septoriju suga, kas parazitē uz pavasara mazpurenītes.
pseidotoksoplazmoze Seronegative toksoplazmoze, kuras simptomi atbilst toksoplazmozes klīniskai ainai: triāde - hidrocefālija, horioretinīts un kalcinozes perēkļi smadzenēs.
čūskakmens Serpentinīts.
membranīns Sēru saturošs proteīns, atrodams radzenes mugurējā robežplātnītē un lēcas kapsulā.
sesijas serviss servisa veids, ko sniedz datoru tīkla sesijas slānis pasniegšanas slāņa entītijām (dažkārt arī tieši lietojumprocesiem), nodrošinot tiem iespēju piekļūt datnēm, apmainīties ar sakārtotiem datu masīviem vai veikt kāda cita veida mijiedarbību sesijas savienojuma ietvaros.
bandoties Sēt svešā zemē; pelnīties ar blakus darbiem.
nosēsties Sēžot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
mērdelēt Sēžot snauduļot (klanīties).
sialadenitis Sialadenīts.
koksinomantija Sieta tecināšana, pareģošana ar sietiņu, bij visai iecienīta senā pasaulē.
Sitta pygmaea sīkais dzilnītis.
aperenes Sīkas parzītiskas sēnītes uz augstāko augu lapām; appērsnes.
skambains Sīkās sloksnītēs, piemēram, zibens saplosīts koks.
vizulis Sīkas, vizuļojošas apaļas formas plāksnītes, ko piešuj tērpam, arī cepurei to rotāšanai.
Polemonium pauciflorum sīkziedu kāpnīte.
kriptogēnie silicītieži silicītieži, kuru ģenēze nav droši noskaidrota, ir dažas jašmas, ftanīti, lidīti, trepeļi, opokas.
žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass var mainīt savu virzienu telpā.
sinhrokontakts "karstā pēda" sinhrokontakts uz fotoaparāta korpusa, kas veido bezkabeļa savienojumu ar zibspuldzi un dod iespēju realizēt arī citus zibspuldzes automātikas režīmus – mērīt atstarotās gaismas lielumu no fotomateriāla virsmas uzņemšanas brīdī un mainīt impulsa apgaismojuma leņķi atkarībā no fotoobjektīva fokusa attāluma.
sīpoliņu dentārija sīpoliņu zobainīte ("Dentaria bulbifera"), rets augs lapu koku mežos ar veģetatīvās vairošanās pumpuriem lapu padusēs, izmanto ārstniecībā.
Dentaria bulbifera sīpoliņu zobainīte.
sirstīties Sirdīties, dusmoties; sirsnīties.
Racomitrium canescens sirmā sarmenīte.
ģeņģelēt Sist ar pātagu, slānīt.
švakāt Sist, slānīt ar rīksti vai nūju (švaku 1).
sloksnēt Sist, slānīt, pātagot.
slenēt Sist, slānīt.
slostīt Sist, slānīt.
ziņojuma dēļa sistēma sistēma datorā, kuru izmanto lietotāju grupa, kam ir kopīgas intereses, lai apmainītos ar informāciju, parasti iezvanpieejas apstākļos; sisitēma BBS; BBS.
ksilofons Sitamais mūzikas instruments ar hromatiski skaņotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
metalofons Sitamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada metāla plāksnītes.
fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu.
zvaniņi Sitaminstruments, kas sastāv no metāla plāksnītēm, kas izvietotas 2 rindās (kā klaviatūras melnie un baltie taustiņi) un kuras sit ar metāla vai koka āmuriņiem.
granodiorīts Skābais intruzīvais iezis, pārejas forma starp granītu un kvarcdiorītu; sastāv no laukšpatiem, kvarca, ragmāņa, biotīta; pelēks vai iesarkanpelēks.
skaidas garensarukums skaidas garuma samazināšanās salīdzinājumā ar nogriežamās sloksnītes garumu; raksturo ar sarukuma koeficientu – nogriežamās sloksnītes un skaidas garumu attiecību.
skaidas šķērsuzblīdums skaidas šķērsgriezuma laukuma palielinājums salīdzinājumā ar nogriežamās sloksnītes šķērsgriezuma laukumu.
punktadrese skaitliska trīsdesmit divu bitu _IP_ adrese, kas uzdota skaitlis-punkts-skaitlis-punkts-skaitlis-punkts-skaitlis formā. Katrs no šiem skaitļiem var mainīties robežās no 0 līdz 255.
sklinkšēt Skanēt, zvanīt, čalot.
sklinkšķēt Skanēt, zvanīt, čalot.
ļindzēt Skanēt, zvanīt.
ļindzināt Skanēt, zvanīt.
tillēt Skanēt, zvanīt.
zagties Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
davērties Skatīties, uzmanīt.
ieskatīties Skatoties ievērot, pamanīt.
pieraudzīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt; pieskatīt.
pieskatīt skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt.
hemilaminektomija Skriemeļa plātnītes vienas puses izgriešana.
starpskriemeļu diski skrimšļa plāksnītes, kas atrodas starp blakus esošo skriemeļu ķermeņiem.
Ptilidium ciliare skropstainā dūnīte.
taušķīt Slānīt, pērt.
slomēt Slānīt, sist (ar pātagu).
zagšus Slepeni, nepamanīti, arī neatļauti.
nomerkavāt Slepus novērot un pamanīt.
vuhererioze Slimība, ko ierosina vuherērijas; limfvadu aizsprostojuma gadījumā novēro limfangītu, limfadenītu, hidrocēli, elefantiāzi.
lēvars Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
lēveris Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
smirģelis Slīpēšanai, pulēšanai, asināšanai paredzēts materiāls, kas ir sacementēts, piemēram, no sasmalcināta granīta.
tošāt Smagi, sēcoši elpot; tusnīt.
narda Smaržīgi zemes stumbri (rizomi) vairākiem augiem, sevišķi baldriāna dzimtas sugām, kas bij sevišķi iecienīti senatnē un viduslaikos.
priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas.
virloks Smeļamais spainītis ar garu kātu, lai iesmeltu ūdeni atklātā ūdenskrātuvē un piepildītu baļļu, ko ar zirgu veda mājās.
čefka Smeļamais spainītis ar garu kātu; virloks.
čerpaks Smeļamais spainītis ar garu kātu; virloks.
arkozi Smilšakmeņi, kas sastāv no laukšpata (no 20-25 līdz 75-80%), kvarca un vizlas, kurus sacementējuši hidrovizla, kaolinīts, karbonāti vai dzelzs hidroksīdi.
pinnītieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Pinnītes" iedzīvotāji.
arenaria Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints.
arenārija Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints.
smitēšana Smites uzklāšana uz šķēriem pirms aušanas, lai samazinātu šķēru berzi lamelēs, nītīs un šķietā un palielinātu to stiprību.
bagoties Snaudā atkārtoti klanīt galvu.
maigot Snaust, miegaini klanīties.
Galanthus nivalis sniegbaltā sniegpulkstenīte.
pasniedzīte Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
sniedzene Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
sniegpuķe Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
sniegpulksteņi Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
sniegpulkstenīši Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
sniegpulkstenis Sniegpulkstenīte.
sniegpulkstenītis Sniegpulkstenīte.
galanthus Sniegpulkstenītes.
sniedzenes Sniegpulkstenītes.
sniedzines Sniegpulkstenītes.
eiklīdija Snīpainīte - krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium").
euclidium Snīpainītes.
strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus.
calypogeia Somenītes.
drūnesis Spainītis ar vāciņu piena raudzēšānai.
dolītis Spainītis bez osas.
sērties Spalvas mest, mainīt (par dažiem dzīvniekiem).
spārna enerģētiskā mehanizācija spārna cēlējspēka palielināšana, izmantojot spēka iekārtas enerģiju, lai mainītu spārna applūsmu.
obturators speciāla plāksnīte, ar ko aizklāj mutes dobuma (piem., cieto aukslēju) defektus.
buru šuvēja cimds speciāls ādas cimds ar metāla plāksnīti, pret kuru atbalsta adatu buru aplīķošanas u. c. darbos.
buru cimds speciāls ādas cimds ar metāla plāksnīti, pret kuru atbalsta adatu, to izmanto buru šuvējs buru buru aplīķošanas u. c. darbos.
stiepjamība Spēja (materiālam, priekšmetam) stiepes iedarbībā mainīt garumu, spriegumu u. tml.
saspiežamība Spēja (parasti vielai, priekšmetam) slogošanas iedarbībā mainīt savu tilpumu.
manevrspēja Spēja mainīt kustības virzienu, manevrēt.
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
cīkstēties Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt; cīnīties.
cīkstīties Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt; cīnīties.
čīkstīties Spēkoties, cīnīties.
bezpakāpju regulēšana spēkratu vai to agregātu nepārtrauktas vadības operācija, ko veic, lai iegūtu vai mainītu noteiktu to darbības režīmu. Spēkratu un to agregātu darbības norisi regulē galvenokārt automātiski ar regulatoriem.
minigolfs Spēle ar nūjām un bumbiņu 18 speciāli izbūvētos celiņos (6-20 m gar.) ar eternīta, betona vai filca segumu; katrai bedrītei savs celiņš ar mākslīgiem šķēršļiem.
domino Spēle ar plāksnītēm, uz kurām ir punkti (arī attēli, krāsas); šīs spēles plāksnīšu komplekts.
sazvanīt Spēt, varēt piezvanīt (kādam) pa telefonu.
rūsot Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2 ); rūsoties 2.
rūsoties Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2); rūsot 2.
saspiegties Spiedzot apmainīties ar ziņām.
SBP Spontāns bakteriālais peritonīts (angļu "spontaneous bacterial peritonitis").
pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību četras labākās komandas (četri labākie sportisti), lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
amonīti Sprāgstvielas, kas satur amonija nitrātu NH~4~NO~3~ kopā ar citiem savienojumiem; kopā ar trinitrotoluolu nosaukums ir amotols, kopā ar trinitrotoluolu un alumīnija pulveri - amonāls, kopā ar trinitrotoluolu, heksogēnu un alumīnija pulveri - klinšu amonīts.
noraut Spraigi strādājot, darbojoties, nopelnīt, iegūt.
marodzīte Sprogainīte.
daļapeja Stacijas atvienošana no gredzentīkla, izmantojot daļpiekļuves bloku, lai varētu veikt stacijas remontu, kā arī apmainīt vai pārveidot staciju, nepārtraucot tīkla darbību.
staipeknīši Staipeknītis.
APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt.
radiola Starenītes.
Cimmervaldes konference starptautiska sociālistu konference, kas notika 1915. g. 5.-8. septembrī Cimmervaldē, Šveicē, piedalījās delagāti no 11 Eiropas valstīm, apsprieda jautājumu, kā cīnīties par mieru pasaules kara laikā.
pūst miglu acīs stāstīt kaut ko patiesībai neatbilstošu, melot, censties piemānīt, apmuļķot kādu.
uzraudzība Stāvoklis, kad (kāds) tiek uzmanīts, vērots, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
plukstiņš Steļļu daļa, pie kuras karājas nītis.
driles Steļļu ripiņas, kurās karājas nītis.
drilles Steļļu ripiņas, kurās karājas nītis.
eldene Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm; veldene (1).
veldenīca Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm.
stemonitaceae Stemonītu dzimta.
comatrichia Stemonītu dzimtas ģints.
stemonitis Stemonītu dzimtas ģints.
tuznīt Stenēt, tusnīt.
ergosterīns Sterīnu grupas organiska viela, kas ultravioleto staru iedarbībā pārvēršas vitamīnā D~2~; sastopams sēnītēs (melnajos graudos, raugā u. c).
antimonīts Stibnīts, svina pelēks līdz melns minerāls, antimona rūda.
šķiedrplasti Stiegrotie polimērkompozītmateriāli, kuru ražošanai lieto gk. dabīgās šķiedras, papīra un koka plūksnas, tās piesūcinot ar termoaktīvu polimēru; voloknīti.
lapiss Stienītī sapresēts sudraba nitrāts, "elles akmens", līdzeklis piededzināšanai.
diaskops Stikla plātnīte, ko piespiež ādai, lai apskatītu tās virsmu.
celtniecības stikls stikls un stikla izstrādājumi, ko lieto būvniecībā, – logu stikls, vitrīnstikls, stikla bloki, stikla vate, mozaīkplāksnītes u. c.
gunīt Stingri uzmanīt.
mīt uz papēžiem stingri uzraudzīt, uzmanīt kādu, izrīkot.
skatīties uz pirkstiem (kādam) stingri, sīkumaini uzraudzīt, uzmanīt kādu.
lamāt (arī sunīt, lādēt, zobot u. tml.) no panckām ārā stipri lamāt (sunīt, lādēt, zobot u. tml.).
izstrādāt Strādājot iegūt (noteiktu atalgojumu); nopelnīt.
saslaukt Strādājot par slaucēju, nopelnīt.
sakustēt Strādājot, darbojoties sapelnīt.
piepelnīt Strādājot, pelnot iegūt papildus (piemēram, naudas summu); nopelnīt (ko) papildus.
izdienēt Strādājot, veicot dienesta pienākumus, iegūt, nopelnīt.
piestrādāt Strādāt papildus, lai piepelnītu.
halturēt Strādāt, lai iegūtu blakus peļņu; strādāt, lai viegli nopelnītu.
Trāniešu kustība strādnieku kustība Norvēģijā 19. gs. vidū (1848-1851), kas centās izcīnīt vispārdemokrātiskas reformas.
sasviesties Strauji izmainīt savu stāvokli, parasti uz sāniem (piemēram, par transportlīdzekli).
aiztraukt Strauji izzust, arī nomainīties (par domām).
krist strauji mainīt stāvokli no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, zūdot balstam vai līdzsvaram.
apsisties Strauji mainīt virzienu (par vēju); strauji mainīties (par laiku).
pārsviesties Strauji pagriežoties, mainīt sava ķermeņa stāvokli; arī pārmesties (2).
apmesties Strauji pārmainīties (par laika apstākļiem).
baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
strēlene Strēļu pulkstenīte ("Campanula trachelium").
strēlenes Strēļu pulkstenīte ("Campanula trachelium").
nātrlapainā pulkstenīte strēļu pulkstenīte.
Campanula trachelium strēļu pulkstenīte.
strontiānītis Stroncianīts.
onkolipīds Strukturāli mainīts lipīds, lipoproteīna molekulas daļa, atrodams vēža slimnieka plazmā.
mensūra Studentu divkauja pēc goda tiesas lēmuma, kas parasti tiek izcīnīta ar rapieriem vai zobeniem.
skapstot sūbēt, oksidēšanās dēļ un pārklājoties ar putekļiem pakāpeniski mainīt krāsu.
harstorijas Sūcamās saknītes, ar ko parazītaugi piesūcas klāt saviem saimniekiem.
spongiosa Sūcekļveidīga kaulu substance, kas atrodas kaulu iekšienē un būvēta no kaula stīdziņām un plāksnītēm, kas ikvienā kaulā savstarpēji saistītas un krustojas pēc stingri noteikta plāna.
grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk - 10 kapeikas, bet 19. gs. - 3 kapeikas.
svina spīdums sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; galenīts, svina rūda.
suinīt Sunīt, lamāt.
sunināt sunīt.
smadze Sunītis ("Bidens").
šuksnis Sunītis, kas skraida visu apošņādams.
amis Sunītis.
kuķelis Sunītis.
sunīši Sunītis.
sunītiņš Sunītis.
ISIS Sunnītu džihādistu grupas pašpasludināta valsts "Islāma valsts Irākā un Levantē", kas 2014.-2017. g. kontrolēja teritorijas Irākā un Sīrijā ("Islamic State of Iraq and Syria", arī "Islamic State of Iraq and the Levant", arābu "Daesh").
bobītis Suns, sunītis.
levrete Suņu šķirne - mazs, īsspalvains istabas sunītis.
hins Suņu šķirne (angļu "Chin", no vārda "Ķīna"): neliels istabas suns ar garu apmatojumu, tautā saukts par japānīti; dzimtene - Japāna.
čivava Suņu šķirne (angļu val. "Chihuahua"), ļoti mazs īsspalvains sunītis; dzimtene - Meksika.
jonītu piens svaigs, sterilizēts govs piens, kas apstrādāts ar katjonītiem.
dievainītis Svainītis, svainīte.
Cyathus striatus svītrainā kausenīte.
stensils Šablons - metāla vai papes plāksnīte ar izgrieztiem burtiem vai ornamentiem, ko lieto šo izgriezumu pārnešanai uz kāda priekšmeta vai auduma.
tablete Šādas plāksnītes formā sapresēta ķīmiska pulverveida viela.
apaudiņa Šaura celainīte Krustpils un Bauskas tipa villainēm ap malu.
apaudi Šaura celainīte villainēm gar malu.
apaudumi Šaura celainīte villainēm gar malu.
velnāt Šaustīt, lamāt, sunīt.
klaiduguns Šaušana ar mākslīgo izkliedi noteiktās robežās vai izkliedes laukumā vai ar uzdoto izvērses leņķi, ko izmanto, šaujot ar ložmetējiem uz platiem un dziļiem mērķiem vai telpas sektoru (zenītieročiem).
kizilbaši Šiītu iesauka pēc sarkanās galvassegas, kāda bija viņu karavīriem reliģiskajos karos ar sunnītiem 16. gs.
vijolīte Šīs dzimtas ģints ("Viola"), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes.
skalbe Šīs dzimtas lielākā ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem, 200-300 sugu, iecienīti krāšņumaugi, iegūts >30000 šķirņu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
Acarospora fuscata šīs ģints suga, kas bieži uz granīta veido brūnganus lapoņus.
Acarospora veronensis šīs ģīnts sugas, kas retāk sastopama uz granīta kā tumšsarkani lapoņi.
diafragma Šīs plāksnītes noteikts atvērums.
šķemba šķautņainas cieta, izturīga akmensmateriāla (dolomīta, granīta u. c.) atlūzas, kuru lielums ir 5–150 mm un kuras iegūst, sadrupinot dabiskos iežus; lieto par betonu pildvielu un ceļu segumos.
sašķiebt Šķiebjot pārmainīt, parasti ievērojami (kā) stāvokli, piemēram, uz sāniem, uz leju.
metāla šķiedra šķiedra, ko iegūst no vara, misiņa, niķeļa vai citu metālu stieplītes vai sagriežot šaurās sloksnītēs plānu alumīnija foliju; izplatītākie komercnosaukumi – alunīts, metlons u. c.
metalizētā šķiedra šķiera, ko iegūst, sagriežot šaurās sloksnītēs metalizētu poliestera plēvi; salīdzinājumā ar metāla šķiedru metalizētā šķiedra ir daudz elastīgāka un mazāk oksidējas gaisa skābekļa ietekmē; izplatītākie komercnosaukumi – metanīts, lurekss u. c.
tress šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte.
triste šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte.
trists šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte.
kudurītis Šķūnītis, taisīts no stāvus saslietiem kokiem un appīts ar žagariem.
agbari Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
aitsimagi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
frugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
glavi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
ksimi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
menabi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
mtugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
septisks šoks šoks, kas rodas, ja ir smagas infekcijas slimības (piemēram, peritonīts, pneimonija, septisks aborts).
bebištaga Štaga masta priekšpusē, kuru attiecīgi nostiepjot var mainīt masta profilu.
endocīts Šūnas ieslēgumķermenītis.
beizerēt Švībināt, čuknīt.
beizerēties Švībināt, čuknīt.
līdz nepazīšanai tā (mainīt, mainīties), ka pilnīgi zaudē iepriekšējo veidu, izskatu, tā, ka vairs nav pazīstams.
Putnu dārzs tā tautā sauca vasaras kafejnīcu pie viesnīcas "Rīga" (tagadējās viesnīcas "Roma" vietā), 1960. un 1970. gados tā bija iecienīta bohēmas, brīvdomīgās un "nepieradinātās" jaunatnes pulcēšanās vieta.
adienītēm Tā, ka atnesas otrajā gadā (par govi); atdienītēm.
zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmantozeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
dreilains Tāds (audums), kas austs ar 16 un vairāk nītīm.
astoņnītis Tāds (audums), kas ir austs ar 8 nītīm.
zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatjautu, slepenu, tam raksturīgs.
vairāknīšu Tāds audums, kam raksts veidots ar vairākām nītīm.
raibs Tāds, kam ir mainīta, jaukta kārtība.
lipains Tāds, kam ir robi, izvirzījumi (parasti par cimda valnīti).
lipaiņš Tāds, kam ir robi, izvirzījumi (parasti par cimda valnīti).
ļipaiņš Tāds, kam ir robi, izvirzījumi (parasti par cimda valnīti).
reversīvs Tāds, kam var mainīt kustību pretējā virzienā.
mobils Tāds, kas ātri, viegli, mērķtiecīgi spēj mainīt darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
intrakorpuskulārs Tāds, kas atrodas ķermenītī, sevišķi sarkanajā asins ķermenītī.
intracerebelārs Tāds, kas atrodas smadzenītēs.
intracerebellārs Tāds, kas atrodas smadzenītēs.
interlaminārs Tāds, kas atrodas starp plāksnītēm.
spinocerebelārs Tāds, kas attiecas uz muguras smadzenēm un smadzenītēm.
spinocereberāls Tāds, kas attiecas uz muguras smadzenēm un smadzenītēm.
radikulomedulārs Tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu nervu saknītēm un muguras smadzenēm.
radikulomedullārs Tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu nervu saknītēm un muguras smadzenēm.
heteroptisks Tāds, kas attiecas uz nepareizu vai mainītu redzi; vizuāla redzes laukā neesošu objektu uztvere vai nepareiza attēlu interpretācija.
pontocerebelārs Tāds, kas attiecas uz tiltu un smadzenītēm.
zaglīgs Tāds, kas cenšas palikt nepamanīts, dara ko neatļauti, slepeni.
ar asinīm iegūts tāds, kas iegūts, izcīnīts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
kareivīgs Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kaujiniecisks Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās, par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi; arī kareivīgs.
neaizskarams Tāds, kas ir saglabājams neskartā veidā; tāds, ko nedrīkst izmainīt, pārveidot.
māneklīgs Tāds, kas mēdz mānīties.
nemanīts Tāds, kas nav pamanīts, ievērots.
bezmaiņas Tāds, kas netiek mainīts.
nemainīgs Tāds, kas netiek nomainīts ar ko citu; tāds, kas nemijas ar ko citu.
pastāvīgs Tāds, kas netiek nomainīts ar ko citu.
pārvietojams Tāds, kas parasti ir iekārtots transportlīdzeklī un var mainīt darbības vietas (piemēram, par iestādi).
četrzvaigžņu Tāds, kas pēc sava labuma, kvalitātes pakāpes ir novērtēts ar četrām zvaigznītēm (piem., par viesnīcām, kempingiem).
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
kārs Tāds, kas tiecas pēc garšas baudas, kāro ko ļoti iecienītu, garšīgu, tāds, kam ir liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
plukans Tāds, kas viegli var mainīt, zaudēt krāsu.
slēpts Tāds, ko nevar ieraudzīt, pamanīt; tāds, ko ir grūti vai neiespējami konstatēt.
nepielūdzams Tāds, ko nevar izmainīt, grozīt; stingrs, negrozāms.
pazimigs Tāds, ko var viegli ieraudzīt, pamanīt.
regulējams Tāds, kura darbību, stāvokli ir iespējams mainīt atbilstoši noteiktam darba režīmam.
stiepjams Tāds, kura garumu var mainīt.
pētīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos); pētījošs (2).
pētījošs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos).
kārs Tāds, kurā izpaužas kāre pēc kā ļoti iecienīta, garšīga, tāds, kurā izpaužas liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
netaisns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu; tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu); netaisnīgs (1).
netaisnīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu; tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu).
trīszvaigžņu Tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piemēram, par viesnīcām, kempingiem).
vadāms taisngriezis taisngriezis, kura izejas spriegumu var mainīt.
talibi Talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā; tālibi.
tālibi Talibi - talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā.
tagliatelle Taljatelles - garas makaronu sloksnītes.
pusstabiņš Tamborēšanas paņēmiens, kad tamboradatu bez pavediena iedur pīnītes cilpiņā, aizķer pavedienu un izvelk cilpiņu.
spēļmantiņa Tas, kas ir ļoti iecienīts.
ieguvums Tas, kas ir vērtīgs, nozīmīgs, noderīgs (piemēram, kas sasniegts, izcīnīts, izveidojies).
gājums Tas, kas radīts, iegūts, nopelnīts; arī raža.
taurenīši Taurenītis.
zobspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Notodontidae"), kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu.
klavihords taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti; skaņa ir maiga un klusa.
rutuli Tauta Dagestānas augstkalnu daļā (Krievijā), valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
gurmi Tauta Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras austrumos, arī kaimiņrajonos Nigērā un Beninā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti).
sidami Tauta grupa (kafiči, sidami, ometi, gimirri, mao, šinaši u. c.), dzīvo Etiopijas dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
minangkabavi Tauta Indonēzijā (gk. Sumatras salas vidienē), dzīvo arī Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, sadzīvē līdz XX gs. vidum saglābājās matriarhāta elementi, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti).
madurieši Tauta Indonēzijā, dzīvo Javas austrumos un Maduras salā, valoda (tuva javiešu un sundu val.) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti).
sundi Tauta Indonēzijā, dzīvo Javas salas rietumu daļā, atsevišķas grupas arī Sumatras dienvidaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, lieto arī devanagari paveidu, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti).
makasari Tauta Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas dienvidrietumos, valoda pieder pie indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti), arī animistiski un hinduistiski ticējumi.
bandžari Tauta Indonēzijā, gk. Kalimantānas dienvidaustrumos, neliela daļa arī Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
kulangi Tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos, pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
cezi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); didoji.
bežti Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); kapuči.
botlihi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); pašnosaukums - buihadi.
andi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
baguli Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
čamali Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
ginuhi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
godoberi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
gunzebi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
hvarši Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
karati Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
ahvahi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas ziemeļrietumos, viena no andocezu tautām, pašnosaukums - ašvado, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
šlehi Tauta Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); šilhi.
anuaki Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
bori Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
buruni Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
lvo Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
mabani Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
šilluki Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
turi Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
volofi Tauta Senegālā, dzīvo arī Mauritānijā, Gambijā, Mali, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz kristiešu.
bugi Tauta Sulavesi salā (Indonēzijā), valoda (bugu) pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
baškīri Tauta, Baškortostānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, daļa dzīvo arī Čeļabinskas, Permas un Orenburgas apgabalā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
barbi Tauta, dzīvo Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumu malā, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
grusi Tauta, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
balanti Tauta, dzīvo gk. Gvinejas-Bisavas rietumos, arī Zaļā raga salās, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti); bulandi; brasi.
nogaji Tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
cahuri Tauta, dzīvo Kaukāzā, Dagestānā (Krievijā) un Azerbaižānā, Samuras augšteces apvidū, valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
mano Tauta, dzīvo Kotdivuārā un Libērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
senufi Tauta, dzīvo Kotdivuāras ziemeļaustrumos, Mali dienvidaustrumos un Burkinafaso rietumos, valoda pieder pie Nigeras-Kongo valodu guru grupas, iedalās ciltīs (folo, gimini, karabori, kofoli), vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
abāzi Tauta, dzīvo Krievijā Stavropoles novada Karačajas - Čerkesijas autonomā apgabala ziemeļu daļā, kā arī Turcijā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
dargi Tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
songaji Tauta, dzīvo Nigēras vidusteces krastos, gk. Nigērā un Mali, arī Burkinafaso ziemeļos, Nigērijas rietumos un Beninā, valoda pieder pie songaju grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
brahuji Tauta, dzīvo Pakistānā, Afganistānā, Irānā, nedaudz arī Turkmenistānā, valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
palestīnieši Tauta, dzīvo Palestīnā un kopš XX gs. vidus arī kaimiņzemēs, ir Palestīnas seno iedzīvotāju arabizētie pēcteči, runā arābu valodas dialektā, lielākā daļa - musulmaņi (sunnīti).
vahehi Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda (kihehe) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
makondi Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidaustrumos un Mozambikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodu saimes, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti).
temi Tauta, dzīvo Togo vidienē, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, senie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
inguši tauta, dzīvo Ziemeļkaukāzā; runā ingušu valodā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
kurdi Tauta, etniski tuva irāņiem, Kurdistānas (aizņem daļu Turcijas, Irānas, Irākas, Sīrijas) pamatiedzīvotāji, runā kurdu valodā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
kašmirieši Tauta, Indijas Džammu un Kašmiras štata pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz - hinduisti.
jemenieši Tauta, Jemenas Republikas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Saūda Arābijā, runā arābu val., ticīgie ir musulmaņi (sunnīti, šiīti).
kirgīzi Tauta, Kirgīzijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Uzbekijā, Tadžikijā, Ķīnā, Afganistānā, runā kirgīzu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Kazahstānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā; runā uiguru valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
sīrieši Tauta, Sīrijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (gk. sunnīti).
somālieši Tauta, Somālijas pamatiedzīvotāji; runā somāliešu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
sudānieši Tauta, Sudānas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Čadā; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
nūbieši Tauta, Sudānas ziemeļdaļas un Ēģiptes dienviddaļas pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
tunisieši Tauta, Tunisijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmani (sunnīti).
turki Tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji; runā turku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
turkmēņi Tauta, Turkmēnijas pamatiedzīvotāji; runā turkmēņu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
uzbeki Tauta, Uzbekistānas pamatiedzīvotāji; runā uzbeku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
osetīni Tauta, Ziemeļosetijas (Krievijā) un Dienvidosetijas (Gruzijā) pamatiedzīvotāji; runā osetīnu valodā, ticīgie - gk. pareizticīgie, daļa - musulmaņi (sunnīti).
javieši Tauta; dzīvo gk. Javas salas centr. daļā (Indonēzijā); nedaudz dzīvo Malaizijā, Singapūrā; valoda pieder pie indonēziešu valodām; ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti).
TEA Tautas estrādes ansamblis (kopā ar nosaukumu, piem., TEA "Zvaigznīte").
apdziedāšana Tautas tradīcija, kas visvairāk iecienīta bijusi kāzās, sastopama arī krustībās, Jāņos, talku, apkūlību mielastos, parasti ar sadalīšanos divās daļās un apdziedāja pretējās puses dalībniekus; apdziedāšanās.
tindi Tautība Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
buduhi Tautība, dzīvo Azerbaidžānas ziemeļaustrumos (2 ciemos), valoda pieder pie dagestāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
krizi Tautība, dzīvo Azerbaidžānas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
hinalugi Tautība, dzīvo Azerbaidžānas ziemeļos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
arči Tautība, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, \~1000 cilvēku, valoda pieder pie dagestāņu grupas, saplūst ar avāriem, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
salari Tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, gar Cinhajas un Gansu provinces robežu, valoda pieder pie tjurku grupas (tuva ulguru valodai, ar daudziem aizguvumiem no tibetiešu, mongoļu un ķīniešu valodas), ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
jagnobi Tautība, dzīvo Tadžikistānā, gk. Jagnobas augstkalnu ielejā (Zeravšanas augšteces baseins), kā arī Varzobas ielejā, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas un ir seno sogdiešu valodas turpinājums, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
ziemeļluo Tautu grupa Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos (šilluki, anuaki, buruni, mabani, lvo, turi, bori), valodas pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
teatrālis Teātra mākslas cienītājs, pazinējs.
riteņu pārlikšana tehniskās apkopes operācija, kad riteņi tiek samainīti vietām. Regulāra riteņu pārlikšana veicina riepu vienmērīgu dilšanu. Riteņu pārlikšana no vienas puses uz otru nav piemērojama, ja protektora rakstam ir vienpusēja virzība.
tabulēšanas pietura teksta rindiņas pozīcija, kurā nonāk kursors vai drukas galviņa pēc tabulēšanas rakstzīmes saņemšanas; parasti attālums starp šīm pieturām operētājsistēmai _DOS_ ir 8 pozīcijas, grafiskajos teksta redaktoros tas parasti ir 1/2 collas, bet lietotājs to var arī mainīt.
iegultā komanda tekstu apstrādē - komanda, kas ievietota kādā dokumentu datnē un kalpo kā instrukcija, lai, piemēram, izveidotu noteiktu lappuses izkārtojumu, mainītu fontus, veidotu pasvītrojumus u. tml.
piekļuves skaitlis telefona numurs, ko izmato, lai saistītos ar lokālo pakalpojumu sniedzēju; lai tiktu pievienots internetam, lietotājam vispirms jāizveido konts sava apgabala pakalpojumu sniedzēja iestādē, tad tas saņem telefonu numuru sarakstu, ar kādiem iespējams iezvanīties pakalpojumā.
zenītraķešu kompleksa skarzona telpa ap zenītraķešu kompleksu, kuras robežās ir nodrošināta gaisa mērķu iznīcināšana dotā varbūtībā.
rādiusu šablons tērauda plāksnīte ar aploces loka profilu galā, ko lieto dažādu izstrādājumu noapaļojumu rādiusu noteikšanai.
cikliņš tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cikliņnazis.
cīliņķis Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cīkliņš.
cīkliņš Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis.
beinīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no adatveida cementīta un ar oglekli piesātināta ferīta maisījuma; iegūst izotermiski izturot pārdzesētu austenītu 250-350 °C temperatūrā.
trostīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no ferīta un adatveida cementīta maisījuma; iegūst, strauji atdzesējot austenītu vai izotermiski izturot to vidējā temperatūrā (400–500 °C).
sorbīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no ferīta un noapaļotu cementīta graudiņu maisījuma; iegūst, paātrināti atdzesējot tēraudu ar austenīta struktūru vai to izotermiski izturot augstā temperatūrā (500-600 Celsija grādos); cietība HRC25.
beinīts Tērauda struktūra, kas veidojas austenīta starppārvērtības rezultātā.
apstrāde ar aukstumu termiskā apstrāde, kurā rūdītu leģēto tēraudu ar lielu paliekošā austenīta daudzumuturpina atdzesēt līdz negatīvai temperatūrai; tēraudā palielinās martensīta daudzums, palielinās cietība.
karstā josla termiskā josla, kas atrodas starp tropu lokiem, kur Saule divas reizes gadā atrodas zenītā.
saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
cīties Tiekties, cīnīties, censties.
kuģošanas tiesības tiesību nozare, kas regulē ar kuģošanu saistītās tiesiskās attiecības, Latvijā pastāv kopš 13. gs., kad Rīgas statūtos bija iekļauta sadaļa "Par kuģošanas tiesībām", kas noteica kravu jūras pārvadājumu normas, atbildību par kuģu sadursmi un avāriju, kā arī Rīgas kuģu karogu lietošanas kārtību, kas turpmākajos gadsimtos vairākkārt papildināti; 2003. g. tie nomainīti ar Jūras kodeksu.
zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
horioretinīts Tīklenes iekaisums (retinīts), kas skar arī pārējos acs audus, visbiežāk dzīsleni.
būt lielā cieņā, arī būt cieņā Tikt cienītam.
būt (lielā) cieņā Tikt cienītam.
būt godā tikt godātam. cienīt.
piesavērties Tikt ievērtam (piemēram, nītīs).
pamainīties Tikt mazliet, daļēji pārveidotam, pārmainītam.
piesamānīties Tikt piemānītam.
ietīties Tinot nepamanīt (ko nevēlamu) un ietīt kamolā.
špacija Tipogrāfiskā salikuma starpināmais materiāls - metāla stienītis, kam mazāks augstums nekā burtstabiņam (literai); to lieto, lai salikuma tekstā radītu atstarpi starp vārdiem vai burtiem.
laukpulkstenīte Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides").
pulkstenītes Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides").
zvaniņš Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides").
rāceņu pulkstenīte tīruma pulkstenīte.
Campanula rapunculoides tīruma pulkstenīte.
Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte.
sfēns Titanīts - minerāls, kalcija un titāna silikāts; izejviela titāna oksīda iegūšanai.
belveders Tornītis, ēkas virsbūve (parasti apaļa), dārza celtne (paviljons vai lapene).
tortilla Tortija - no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja; tortiļa.
manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas.
dadzīši Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
divzoleji Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
lagaiņi Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
ļogaiņi Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
ļogainis Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
smadži Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
smadzīši Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
sunīts Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
Bidens tripartita trejdaivu sunītis.
Preinīšu ezers Trienīte, ezers Rendas pagastā.
Prienītis Trienīte, ezers Rendas pagastā.
cirpējēde Trihofītija - ādas sēnīšslimība, ko ierosina patogēnas sēnītes un kam raksturīga matu lūšana, ādas izsitumi un zvīņošanās.
trejnītis Trijnītis.
triniski Triniski aust - aust trinīti.
lāpsains Trinītēm austs.
trīnīte Trinītis - auduma veids.
miliška Trinītis.
trineklis Trinītis.
trīnītis Trinītis.
trinīts Trinītis.
trīsnīši Trinītis.
polārais trīsstūris trīsstūris ar lielo riņķu malām, tā virsotnes ir zenīts, pols un spīdekļa vieta; aprēķina ar sfēriskās trigonometrijas paņēmieniem.
gunītnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotāji.
guņītnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotāji.
Tulmenes ezers Tulmenītis Aiviekstes pagastā.
Tulmeņu ezers Tulmenītis Aiviekstes pagastā.
Tulmens Tulmenītis, ezers Aiviekstes pagastā.
čorba Tunisijā iecienīta zupa ar makaroniem, parasti no cāļa buljona.
rulete Tureklī iestiprināts ritenītis punktu un līnijveida padziļinājumu veidošanai metāla plāksnē, ko lieto dažos grafiskos paņēmienos.
tusnīties Tusnīt (1).
tusnīties Tusnīt (2).
došāt Tusnīt, smagi elpot.
elkt Tusnīt, smagi elpot.
tuksnīt Tusnīt.
tusnāt Tusnīt.
tušņāt Tusnīt.
tusnēt Tusnīt.
tušņot Tusnīt.
tust Tusnīt.
tusnoties Tusnīties.
pacelties Tuvojoties zenītam, nonākt (piemēram, virs kā, pāri kam) - par debess spīdekļiem; uzaust (piemēram, par gaismu).
callitriche Ūdenītes.
ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem.
Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte.
Sunīšu dzirnavezers ūdenstilpe Gaujienas pagastā, platība — 1 ha; Sunītis.
Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis.
spirodela Ūdensziedu dzimtas ģints ("Spirodela"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdeni brīvi peldoši ūdensaugi, kuru veģetatīvie orgāni reducēti par sīku, apaļu vai otrādi olveidīgu plakanu plātnīti, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
guļašs Ungārijā iecienīts, stipri vircots (gk. ar papriku, ķiplokiem, majorānu un vīnu) sagrieztas un sutinātas vēršgaļas ēdiens.
Lokmene upe Aizkraukles un Ogres novadā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu robežupe, garums - 21 km, sākas pie Iršiem, ietek Lobes ezera ziemeļrietumu galā, netālu no Lobes upes iztekas un dažkārt tiek uzskatīta par Lobes pieteku; Lokamane; Lokmane; Lokmenīte.
Aiviekste Upe Latvijā, dabiskā robeža starp Latgali un Vidzemi lielākajā daļā sava garuma (izņemot iztekas daļu līdz vietai, kur tajā ietek Pededze), iztek no Lubāna ezera un ietek Daugavā, lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā, garums - 114 km (augštece regulēta un izmainīta, agrākais garums - 132 km).
Alūksnīte Upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā, Bērzaunes labā krasta pieteka, garums - \~11 km, no tiem \~9 km ir šo novadu robežupe; Alūkste; Aloksnīte.
Vecaldaunīca Upe Latvijā, Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, kā arī lejtecē Kalna un Ābdeļu pagasta robežupe, garums - 12 km; Aldaunīca; Aldaune; Aldauniece; Aldaunīte.
piķakmens Urāna rūda, kas sastāv galvenokārt no uraninīta; šīs rūdas gabals.
atvieglināties Urinēt vai izkārnīties.
uzbuksnīt Uzbuknīt.
turēt acis vaļā uzmanīgi vērot; uzmanīties.
tiekavot Uzmanīt (kādu).
būt nomodā uzmanīt no kā nevēlama, sargāt, aizstāvēt, kādu, kaut ko.
apčubināt Uzmanīt, aprūpēt.
vāķēt Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
mastēties Uzmanīt, kaut ko paredzēt.
pievērties Uzmanīt, pasargāt.
vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
raudzīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
skatīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
knūpēt Uzmanīt, uzmanīgi klausīties.
pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu).
dakiravāt Uzmanīt, uzraudzīt.
pasēt Uzmanīt, uzraudzīt.
uzkrāpt Uzmānīt, uzvilināt.
turēt acīs (arī zem acīm) uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
uzpasēt Uzmanīt; uzraudzīt; aprūpēt.
makņīt Uzmanīt.
piļņavāt Uzmanīt.
pasēties Uzmanīties, piesargāties.
patīkavāt Uzmanīties, skatīties.
pielūkot Uzmanīties; arī ievērot (ko).
izamanīties Uzmanīties.
kiravāties Uzmanīties.
pieskatīties Uzmanīties.
pravīt Uzmanīties.
samanīties Uzmanīties.
uzpasēties Uzmanīties.
trigonometriskā līmetņošana uzmērīšanas metode punktu augstumu starpības (paaugstinājuma) noteikšanai, mērot slīpuma leņķus vai zenītdistances.
sekot fokusam uzņemšanas laikā mainīt objektīva fokusu, panākot nemainīgu kustīga objekta attēla asumu.
kadiljaks Uzņēmumā "General Motors" ražots luksusa klases automobilis, īpaši iecienīts ASV un Kanādā.
uzplaiksnēt Uzplaiksnīt.
izpasēt Uzraudzīt, uzmanīt (ilgāku laiku); pieskatīt bārnu.
uzpasētājs Uzraudzītājs, uzmanītājs.
apkrustīt pļavas uzstādīt krustu par zīmi, ka šeit ganīt nedrīkst.
vēdera tiesa uzturam nepieciešamais (ka) daudzums; iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
stāvēt Uzturēties (kur, kādā vietā) - par cilvēkiem; uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to), rūpētos (par to).
uztusnāt Uztusnīt.
uztusnēt Uztusnīt.
uztusnīties Uztusnīt.
uztusnot Uztusnīt.
uztušņot Uztusnīt.
ieraudzīt Uztvert ar redzi, arī pamanīt.
notvert Uztvert, pamanīt.
taisīt (arī rādīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
rādīt (arī taisīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
uzliesmot Uzzibsnīt (par zibeni).
bruņukrekls V-laiku karavīru aizsargtērps no savērtiem dzelzs riņķīšiem vai plāksnītēm, kas nosedza ķermeni.
nodaļa Vada apakšvienība; atsevišķa organizēta cīnītāju (neliela) grupa.
kolpīts Vaginīts - dzemdes kakla gļotādas iekaisums, ko izraisa patogēnie mikroorganismi.
Stropharia coronilla vainaga virpainīte.
sunīši Vairāki kociņi pie nītīm, audeklu aužot.
bļinkstināt Vairākkārt (likt) zvanīt.
bukņīt Vairākkārt grūst ar roku vai dūri; bokņīt; buknīt.
dasakrāties Vairākkārt izdarot pārkāpumus, nopelnīt sodu par tiem.
kūznāties Vairākkārt noliekties un iztaisnoties; kūznīties.
tricināt Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
mētāties Vairākkārt strauji mainīt objektus, attieksmi pret tiem (parasti par domām).
svaidīties Vairākkārt strauji mainīt objektus, attieksmi pret tiem (parasti par domām).
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt objektus, saturu (par domām).
skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu); skraidīt (3).
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu); izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
zibņot Vairākkārt zibsnīt.
dapiļnavāt Vairākkārt, arī bieži uzmanīt, uzraudzīt.
grozīšana vairākkārtēja griešana to vienas puses uz otru, lai mainīt kaut kā stāvokli
slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam.
Prosopistoma foliaceum vairogviendienīte.
aizbēgt Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
spīgāt Vāji spīdēt, mirguļot, zibsnīt.
herkons vājstrāvas relejs, kura feromagnētiska materiāla kontaktu plāksnītes hermētiski iekausētas stikla caurulītē; tā darbību vada caurulītei uztītā tinumā plūstošās strāvas magnētiskais lauks.
vakamaļģes Vakame - japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria".
strigozella Vakarenīte - krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella").
strigosella Vakarenītes - krustziežu dzimtas ģints.
Spathularia flavida vāles lāpstenīte.
Spathularia clavata vāles lāpstenītes "Spathularia flavida" nosaukuma sinonīms.
valniņa Valnītis (2).
valnis Valnītis (2).
valna Valnītis, mala.
tonēma Valodas prosodiskais funkcionālais elements, kas spēj mainīt zilbes vai vārda intonējumu.
fiskāls Valsts amats Krievijā, ko Pēteris I nodibināja, lai varētu slepeni vērot, kā izpilda valsts rīkojumus, galvenokārt finansu un tieslietu jomā, un ziņot par pamanītām nepareizībām.
Drakula Vampīru karalis, Abrahama Stokera gotiskā romāna (1897) tēls, kura prototips ir 15. gadsimta rumāņu varonis Vlads Tepešs, cīnītājs pret otomāņu iebrucējiem.
tovītis Vannīte.
brīva vārdkopa vārdkopa, kurā ir iespējams mainīt komponentus un tie saglabā savu nozīmi.
Kārnīte Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 14 km, lejtecē Balvu un Bērzkalnes pagasta robežupe, vidustece Bērzkalnes pagastā, augštece Lazdulejas pagastā; Karniste; Karnīte.
vasabi Vasābi - japāņu virtuvē iecienīti mārrutki.
basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm.
Erigeron annuus vasaras jānītis.
Leucojum aestivum vasaras pienpulkstenīte.
cerinthe Vaskainītes.
babeņa Veca sieviete, vecenīte.
babiņa Veca sieviete, vecenīte.
vecīte Veca sieviete; vecenīte.
wūriks Vecene, vecenīte.
vecūkšņa Vecenīte, kas rakņājas pa vecām lietām, meklē vecas pļāpas.
atvēcināties Vēcinoties aizdzīt, atgainīt.
mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
transseksuālisms Vēlēšanās mainīt dzimumu; dzimuma maiņa.
pārvalcīt Velkot mainīt vietām.
drika Velku dziju daļa, ko neiever šķietā un nītīs.
nematode Veltņtārpu tipa klase ("Nematoda"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā, šīs klases dzīvnieki, >10000 sugu, Latvijā konstatēts >350 sugu.
pārvelties Veļoties, pagriežoties mainīt sava ķermeņa stāvokli.
novērot vērojot pamanīt (ko); ievērot.
pienītīt Verot (velkus) piepildīt (ar tiem nītis).
vaktēt Vērot, skatīties, uzmanīt, lai ko konstatētu, ieraudzītu.
karot vērsties, cīnīties (pret kādu vai kaut ko nevēlamu), vājinot tā ietekmi, spēku
apkarot Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā).
nītīt Vērt nītīs (šķērus).
verbālnomens Vēsturiskajā valodniecībā - kopīgs apzīmējums infinītām darbības vārda formām, ko lieto vai nu lietvārda, vai arī īpašības vārda funkcijā.
bruņvicaiņi Vicaiņu klases kārta ("Dinoflagellata"), kas apvieno divvicu vienšūņus ar divvāku bruņām, ko veido celulozes plātnītes.
Campanula medium vidējā pulkstenīte.
luli Vidusāzijas čigānu grupa, dzīvo Uzbekistānā un Tadžikistānā, runā uzbeku un tadžiku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
koka grāmatas viduslaiku grāmatas, kurām lapas izgatavotas no koka plāksnītēm, bet attēli un teksts izgriezti kā kokgriezumā.
locīties visiem vējiem līdzi viegli mainīt uzskatus, pārliecību, pielāgoties apstākļiem, rīkoties, kā kuru reizi izdevīgāk.
kontrtorpēdkuģis Vieglo kara kuģu tips, kas paredzēti lai cīnītos ar pretinieka torpēdkuģiem un atbrīvotu ceļu saviem torpēdkuģiem.
trombokināze Viela, ko satur audu šķidrums un asins plāksnītes un kas paātrina asins recēšanu; piedalās neaktīvā asins protrombina pārvēršanā aktīvajā fermentā trombinā.
hilotropija Vielas spēja bez ķīmiskām pārvērtībām mainīt agregātstāvokli, piem., no cieta uz šķidru, no šķidra uz gāzveida.
fotohromatisms Vielas spēja optiskā starojuma iedarbībā atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru.
hanafīti Viena no četrām ortodoksālā islāma tiesību skolām; musulmaņu sunnītu reliģiskā novirziena pārstāvji.
ledeburīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu (gk. čugunu) struktūras pamatsastāvdaļām; smalkgraudains austenīta un cementīta eitektisks maisījums.
spēcināšanas pieeja viena no kritiskā sociālā darba pieejām, kas fokusējas uz stigmatizētiem un ievainojamiem indivīdiem, ģimenēm, grupām un kopienām, lai sekmētu to personiskā, starppersonu, sociālekonomiskā un politiskā spēka vairošanu, kā arī veicinātu spēju mainīt un uzlabot savus apstākļus.
aponeiroze Viena no muskuļu cīpslas formām - plata, spīdoša plātnīte, kas sastāv no saistaudu šķiedrām.
marsi Viena no sabellu ciltīm, kas dzīvoja Itālijas vidusdaļā un samnītu karā (4. gs. p. m. ē.) cīnījās pret romiešiem, 304-90 p. m. ē. bija romiešu sabiedrotie, bet sabiedroto karā (90-88 p. m. ē.) bija galvenais spēks cīņā ar romiešiem.
folo Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
gimini Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
karabori Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
kofoli Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
gimirri Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
kafiči Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
mao Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
ometi Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
šinaši Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
motivējošā intervija viena no sociālā darba metodēm, ko lieto, lai palīdzētu indivīdam izprast pārmaiņu nozīmi un nepieciešamību viņa dzīvē, kā arī identificēt un mainīt problemātisko uzvedību.
dadari Viena no Sudānā, Kordofanas plato dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
dairi Viena no Sudānā, Kordofanas plato dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
vali Viena no Sudānā, Kordofanas plato dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
karko Viena no Sudānā, Kordofanas plato, dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Campanula isophylla vienādlapu pulkstenīte.
ephemera Viendienītes.
amarillis viendīgļlapju klases dzimta ("Amaryllidaceae"), kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes, 65 ģintis, 860 sugu; Latvijā savvaļā neaug, kā krāšņumaugus dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas, krīnijas.
ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu.
parastās grīdas keramikas plāksnītes vienkrāsainas vai daudzkrāsainas keramikas plāksnītes ar gludu raupju, rievotu vai reljefu spiestu fasādes virsmu, mugurpuse rievota, lai tā labāk saķertos ar javu.
tusnījiens Vienreizēja paveikta darbība --> tusnīt (1).
variēšana Viens no attīstības pamatprincipiem mūzikā: (neliela vai izvērsta) materiāla izmainīts, vienreizējs, divreizējs vai daudzreizējs (kattreiz cits) atkārtojums.
konversīvs Viens no diviem vārdiem (vai citām valodas vienībām), kas nosauc vienu un to pašu situāciju ar mainītām dalībnieku lomām.
sociālie kontakti viens no kontaktu veidiem, kas izpaužas cilvēku sociālā nepieciešamībā sazināties, apmainīties ar idejām, priekšstatiem un domām.
līdzcīnītājs Viens no vairākiem cīnītājiem, kas darbojas kopā, vienlaikus.
virskārtas plastiskā deformācija viens no virsmas nostiprināšanas paņēmieniem, kurā virskārtu plastiski deformē ar instrumentu (āmuru, veltnīti, skrošu strūklu).
slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
trejkrāsu vijolīte vijolīšu suga ("Viola tricolor"), arī atraitnīte, viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem; tautas medicīnā lieto par atkrēpošanas un diurētisku līdzekli.
šnelle Vīle, šuve, valnītis.
vilnīši Vilnītis (2).
izviļāt Viltīgi izmānīt, izvilināt.
kukla Viltotas naudas vai sagriezta papīra paka, kas cietušajam tiek iemānīta kā nauda.
Heodes alciphron violetais zeltainītis.
Lycaena alciphron violetais zeltainītis.
stropharia Virpainītes.
Ankouma virsotne Centrālajos Andos (_Ancohuma, Nevado_), Kordiljera Realā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6427 m.
Iļamps Virsotne Centrālajos Andos ("Illampu"), Kordiljera Reālā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6485 m.
parūse Viršziežiem piederīgs, pabaltei radniecīgs purvāju augs, baltiem ziediem vienpusīgos ķekaros, visai īsiem ziedu kātiņiem, mazām brūnganām plēksnītēm lapu apakšpuses abās pusēs.
augšup Virzienā uz zenītu (par debess spīdekļiem, mākoņiem).
sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).
tikt Virzīties, lai mainītu atrašanās vietu vai vidi, pārvietoties.
manevrēt Virzoties bieži mainīt virzienu (piemēram, šķēršļu dēļ) - par transportlīdzekļiem.
oroseptiskais limfadenīts visbiežāk vērojamā limfadenīta forma; lokalizācija - kaklā, īpaši zem žokļa, virs atslēgas kaula, padusēs, parakardiālā apvidū.
izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
stepergometrija Visvienkāršākais un arī pietiekami precīzs slodzes dozēšanas paņēmiens, kad pārbaudāmais noteiktā tempā kāpj augšup un lejup pa mazām kāpnītēm.
bļitka Vizulis - dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
elektromagnētiskais voltmetrs voltmetrs, kurā spēka momentu rada spoles magnētiskā lauka iedarbība uz metāla plāksnīti; skala sadalīta nevienmērīgi – var mērīt gan līdzspriegumu, gan maiņspriegumu.
fomičs Zagļu lauznītis ar vienu smailu un otru plakanu galu.
fomka Zagļu lauznītis ar vienu smailu un otru plakanu galu.
binbers Zagļu lauznītis durvju uzlaušanai.
gitara Zagļu lauznītis.
gitarka Zagļu lauznītis.
karandašs Zagļu lauznītis.
bluzdināt Zaimot, lādēt, gānīt, celt neslavu.
vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
Arenaria procera zāļlapu smiltenīte.
rokfors Zaļo pelējuma sēņu siers ar asu smaržu un garšu, šo sieru iegūst, gatavošanas procesā masai pievienojot speciālas pelējuma sēnītes "Penicillium roquefortii"; Rokforas siers.
pilula Zāļu forma - zirnītis.
umbellas Zarndobumaiņu tipa dzīvnieki, kas veido kolonijas, fosilijām raksturīgi kārtaini kaļķa skeleti, kas sastāv no daudzām horizontālām plāksnītēm - lamīnām - un vertikāliem stabiņiem, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
apadas Zeķes valnītis.
uzvalnis Zeķu vai cimdu augšējā mala, valnītis.
pazeltīte Zeltenīte.
zeltēnīte Zeltenīte.
Lycaena virgaureae zeltgalvīšu zeltainītis.
piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
pīpene Zeltpīpenīte ("Pyrethrum").
piretrums Zeltpīpenīte ("Pyrethrum").
zeltlape Zeltpīpenīte ("Pyrethrum").
pyrethrum Zeltpīpenītes.
zeltzvīnīte Zeltzvīgznīte (1).
Karēlijas zemesšaurums zemesšaurums starp Baltijas jūras Somu līci un Lādogas ezeru, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, gk. granīti un gneisi, dienvidos — osi, kēmi, morēnu plato (augstums — līdz 173 m), daudz ledāja veidotu ezeru.
dziļš Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.).
zenītuguns Zenītartilērijas (2) uguns.
zenītbaterija Zenītartilērijas baterija.
pašgājējzenītiekārta Zenītartilērijas kāpurķēžu bāzes kaujasmašīna, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopīgi tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības ierīces.
zenītložmetējnieks Zenītartilērijas karaspēka karavīrs, kas specializējies šaušanā ar zenītložmetēju.
zenītpašgājējs Zenītartilērijas kaujasmašīna, kas bruņota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopēji tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības aparatūra.
zenītnieks Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs.
cenīts Zenīts.
zibot Zibsnīt (2).
zibsnīties Zibsnīt (2).
zibšņot Zibsnīt (2).
zibžņot Zibsnīt (2).
zibskināt Zibsnīt, paspīdēt.
ziboties Zibsnīt, radīt (gaismas zibšņus).
zibsnināt Zibsnīt, spīdināt.
zibsāt Zibsnīt.
zibšināt Zibsnīt.
zibsnāt Zibsnīt.
zibsnēt Zibsnīt.
zipsnīt Zibsnīt.
zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes; šīs kārtas dzīvnieki.
muskardine Zīdtārpiņu slimība, ļoti lipīga, ceļas no sevišķam sēnītēm, kas attīstās kāpuru iekšās.
pemmikans Ziemeļamerikas indiāņu un arī mednieku iecienīts ēdiens: saspiesta aļņa gaļa skārda kārbā.
Vēža trops Ziemeļu tropu loks - ziemeļu puslodes paralēle 23°27', uz kuras vasaras saulgriežos Saule atrodas zenītā.
bultspuķīte Ziepenīte ("Polygala").
ziepenītes Ziepenīte ("Polygala").
zieppuķīte Ziepenīte ("Polygala").
ziedpuķīte Ziepenīte.
polygala Ziepenītes.
sīlis Zilā kāpnīte ("Polemonium coerulea").
zilis Zilā kāpnīte ("Polemonium coerulea").
zīlis Zilā kāpnīte ("Polemonium coerulea").
Polemonium caeruleum zilā kāpnīte.
trepīte Zilā trepīte - zilās kāpnītes ("Polemonium caeruleum") senāks nosaukums.
merismopēdija Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Merismopedia"), kolonijas mikroskopiskas, līdzīgas taisnstūra plāksnītēm, dažreiz neregulāras, biežāk sastopamas ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni, 14 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
Pernovka Zilupes labā krasta pieteka Ludzas novadā uz Brigu un Līdumnieku pagasta robežas, augstāk Latvijas un Krievijas robežupe 10 km garumā, iztek no Sofijskas ezera Krievijā, lejtece mainīta sakarā ar Zilupes iztaisnošanu un daļēji ietek Zilezerā; Ternovka.
Stropharia aeruginosa zilzaļā virpainīte.
cena Zīmīte (arī metāla, plastmasas u. tml. plāksnīte), uz kuras uzrakstīta šāda vērtības izteiksme.
tamaki Zīmols: iecienīta rīsu šķirne: īsgraudu baltie rīsi, piemēroti susi gatavošanai.
zirdzinieks Zirgu mīļotājs, cienītājs.
zirnīši Zirnītis.
zivjdzenītis Zivjdzenīšu dzimtas suga ("Alcedo atthis"), neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivju dzenītis.
Alcedo atthis zivjdzenītis, šīs ģints suga.
adatzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas dzimta ("Syngnathidae"), jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, ko klāj kaula plāksnītes.
bouillabaisse Zivju zupa no dažādām zivīm un vēžveidīgajiem, ar sakņu u. c. piedevām, sevišķi iecienīta Marseļā.
jūrasbullis Zivs ar kailu vai nelielām kaula plātnītēm segtu ķermeni un plakanu, parasti dzeloņainu, galvu.
sņitka Zivs, salakas pundurforma, līdz 10-11 cm gara, dzīvo saldūdeņos, sastopama dažos Latgales ezeros un ļoti iecienīta krievu tautības aprindās, kas to patērē gavēņa laikā; ezera salaka.
atzīst Zīžot kaut ko nepiemērotu, izmainīt to.
dentārija Zobainīte - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria").
zobins Zobainīte ("Dentaria bulbifera").
dentaria Zobainītes.
kliks zobu protēze vai kronītis.
kliks zobu protēze vai kronītis.
fiksi Zobu protēzes vai kronītis.
zenīta zvaigzne zvaigzne, kas atrodas zenīta tuvumā.
astrancija Zvaigznīte - čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia").
asterisks Zvaigznīte (*), simbols, ko lieto dažādām norādēm iespieddarbos.
astrantia Zvaigznītes - čemurziežu dzimtas ģints.
astrofilīts Zvaigžņaini, paralēlšķiedraini agregāti, kas sastopami nefelīnsienītos un pegmatītos; krāsa dzeltenbrūna un brūna.
tillināt Zvanīt (ar zvārguli).
ielangāt Zvanīt (nekvalitatīvi, kaut ko dauzot).
bumbāt Zvanīt (par baznīcas zvanu).
glinžināt Zvanīt ar rokas zvanu.
nozvanīt Zvanīt un pārstāt zvanīt (par zvanu, ierīci).
pārzvanīt Zvanīt vēlreiz, no jauna.
bļinkstēt Zvanīt, skanēt.
telefonēt zvanīt, ziņot pa telefonu.
skulbināt Zvanīt; skulbēt.
bimbināt Zvanīt.
dungstēt Zvanīt.
džindžēt Zvanīt.
džindžināt Zvanīt.
glinkstēt Zvanīt.
klaučēt Zvanīt.
linglangot Zvanīt.
ļirkšēt Zvanīt.
skulbēt Zvanīt.
talšķināt Zvanīt.
zvindēt Zvanīt.
skulbis Zvanītājs.
zvanelis Zvanītājs.
zvanis Zvanītājs.
hameleonveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta, 4-50 cm gari rāpuļi, kas piemērojušies gk. dzīvei kokos, spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, Āfrikā un D-Eiropā.
dzilnīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Sittidae"), nelieli putni (garums - 9,5-19 cm, masa - 15-40 g), 3-4 ģintis, 25 sugas, Latvijā tikai dzilnītis.
zvargzdēt Žvadzēt, zvanīt.

nīt citās vārdnīcās:

MEV

nĩt^I

nĩt^II