Paplašinātā meklēšana

Meklējam G.

Atrasts vārdos (589):

Atrasts vārdu savienojumos (9):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

geļiks _Mercedes-Benz_ G klases auto.
Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
maša "Gaiļu kastas" saimniecības vadītājs cietumā.
atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^.
ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs.
tudot (Gausi) iet, klejot.
uretroreja (Gļotu vai strutu) atdalījumi no urīnizvadkanāla.
žoicka (Govs) aste.
ginekologs [Ginekoloģijas]{s:2061} speciālists.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
Priekules pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Asītes pagasts, kā arī daļa no Gramzdas pagasta pirmskara teritorijas.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
LGS A/s "Latvijas Gaisa satiksme".
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā.
grāverieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji.
Abgunst-Greenpelte Abgunst-Gruenfeldt.
Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka.
gļotzobe Adateņu sēņu ģints ("Gloiodon").
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
garciemieši Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" iedzīvotāji.
garkalnieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji.
gaujieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji.
Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof).
noms Administratīva vienība mūsdienu Grieķijā.
Ammasalika administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grenlandē līdz 2009. g., aizņēma salas dienvidaustrumu daļu līdz Kanerlusuaka līcim.
perifērija administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grieķijā.
Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso.
Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā.
nome Administratīvi teritoriāla vienība Grieķijā.
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta.
Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam.
Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā.
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam.
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam.
Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam.
Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam.
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam.
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam.
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas.
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu.
Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija.
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts.
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra.
Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_).
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
Agaņa Aganja - Guamas galvaspilsēta.
Hāgatņa Aganja - pilsēta Guamā.
gutinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gutiņi" iedzīvotāji.
Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums.
gereņimovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji.
gutieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Guta" iedzīvotāji.
Gorodoks Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukuma variants.
Gūteni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gūteņi" nosaukums latgaliski.
Skudru Grebieži Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skudru Grebeži" nosaukuma variants.
Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
Portugāles Gvineja agrākā Portugāles kolonija Rietumāfrikā, kopš 1973. g. — Gvineja-Bisava.
Zvārtavas upe Aima, Gaujas pieteka.
Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu.
Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji.
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
gravaskalnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Gravaskalni" iedzīvotāji.
gaiļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļi" iedzīvotāji.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m.
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus.
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
Atona Ajonora - pussala Grieķijas ziemeļaustrumos.
OMG Ak mans Dievs! (angļu "Oh, my God!").
Aklais ezers Aklis, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
šķeltais aklis akļu suga ("Galeopsis bifida").
platlapu aklis akļu suga ("Galeopsis ladanum").
mīkstais aklis akļu suga ("Galeopsis pubescens").
raibais aklis akļu suga ("Galeopsis speciosa").
parastais aklis akļu suga ("Galeopsis tetrahit").
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā.
Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve.
Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā.
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m.
Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m.
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m.
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe.
Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km.
Alazaņa Alazani - upe Gruzijā un Azerbaidžānā.
Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
algols ALGOL.
Vistrica Aljakmona, upe Grieķijā.
Milnupīte Alkšņupe, Gaujas pieteka.
Zvirguļupe Alkšņupe, Gaujas pieteka.
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
gāršnieki Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji.
grāvernieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji.
Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā.
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
garjurieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Gariejuri" (arī "Garjuri") iedzīvotāji.
gravinieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Graviņas" iedzīvotāji.
Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē.
Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē.
Giness Alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu.
Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m.
Alhesirasas līcis Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - ~10km.; Gibraltāras līcis.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
Garšani Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Garšāni" nosaukuma variants.
Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
Greiži Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Graiži" nosaukuma variants.
greizieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Greiži" iedzīvotāji.
korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā.
Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā.
Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums.
golovanovcieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
golovanovkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums.
Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums.
Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski.
grišānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grišāni" iedzīvotāji.
grizānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji.
grižankieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grižanka" iedzīvotāji.
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku.
guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta.
pokemons animācijas filmas un mobilo telefonu videospēles "Pokemon Go" personāžs
Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums.
pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas.
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
Atarfe aodzīvota vieta Spānijā (_Atarfe_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē.
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā.
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
Pamūšas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Aizvīķi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi.
Kraujas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Gārsenes pagastā.
Iļģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Grobiņas pagastā.
Viesturciems Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā.
Kolberģis Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs.
Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
Uzvara Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas.
Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas.
Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
Upesciems apdzīvota vieta (lielciems) Garkalnes pagastā.
Jaungulbene Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā.
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs.
Ranka Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā.
Šķieneri Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Stāķi Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs.
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
Zaļenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs.
Nākotne Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles.
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
Renda Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs.
Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
Birzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Bukubirzs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Mazbirzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Mazkrievgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Pamūša Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Pograniča Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Taumaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas.
Āres Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija".
Lielsatiķi apdzīvota vieta (mazciems) Gaiķu pagastā.
Sunīši apdzīvota vieta (mazciems) Garkalnes pagastā.
Indāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
Jakāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
Rūdupe apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
Zīlēni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
Kradzes apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā.
Mazgavieze apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā.
Gaviezes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā.
Zahari apdzīvota vieta (mazciems) Goliševas pagastā.
Dāma apdzīvota vieta (mazciems) Gramzdas pagastā.
Grobiņa apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
Rolava apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
Vītiņi apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
Butāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Gulbītis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Mili Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Pilskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Silamala Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Lejasandži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Līves Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Šļaukas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Vienvārstes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Kanciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Ķempji Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Pērlis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Prēdeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Saltupes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Svilāres Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Tīrumkleivas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Tirzieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Lielkaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Plēķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Zemītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi.
Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Agrumi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Grīvas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Kaipi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Obrova Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Siladzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Ušuri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Aļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Amši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Andriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Cinci Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Čipati Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Dūre Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Grēdas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Ķilpani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kožas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Krampani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kručki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Majani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Mālmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Oldermaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Paideri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Silamiķeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Skujenieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Staidi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Umari Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Viešķeles Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Viģubi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Zellenes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
Liedeskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
Siltais Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
Aurava Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Kordona Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Lešķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Vārpiņas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Zāģernieki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Elstes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Grauži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Grimnauži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Gužilas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Ievāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Kāmieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Kolanģi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Pieti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Rodzupi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Stapāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Strēbeles Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Velēnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Birzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Dukuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Kāķupi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Ķeži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Lācītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Lācumēri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Mežsilieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Pakalnieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Pāpani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Pavāriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Sāvas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Ureikste Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Vecāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Lāčplēši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Medņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Putrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Stancmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Āboliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
Margas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs.
Antāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani.
Lejasstradi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Mācītājmāja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Mezīši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Nātiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Samiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Zeltaleja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Alsupes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Dzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Indrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Jaunaduliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Kalvīši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Liepas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Peļņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Roņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Vecaduliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Virāne Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Ūdeles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Doņikova Apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā.
Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Ludženieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Garanči Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Gribuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Meirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Pudinova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Puisāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Šaurītes Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Vējpļavas Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Čapkova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Tihanovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Priežlejas apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
Amatnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Bindes Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Mārci Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Ozoliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Rudaci Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Suhocki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Grāveru pagastā.
Kukalēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes novada Gārsenes pagastā.
Sprīvuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas.
Cāļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā.
Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā.
Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā.
Muižciems apdzīvota vieta (skrajciems) Gaiķu pagastā.
Briškas apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Ceperi apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Gribolva apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Indāni apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Leščinski apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Makarovka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Marinski apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Mičuļevka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Skabi apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Soboļevka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Vecbeči apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Voveres apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Zeimuļi-Puzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Gāršas apdzīvota vieta (skrajciems) Garkalnes pagastā.
Sils apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā.
Vecmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā.
Žļābji apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā.
Grāvi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaujienas pagastā.
Mežciems apdzīvota vieta (skrajciems) Gaujienas pagastā.
Krīzberga apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā.
Susta apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā.
Vārtāja apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā.
Čenčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
Mišenskie apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
Strauja apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
Svetļici apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
Laukmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gramzdas pagastā.
Mazdāma apdzīvota vieta (skrajciems) Gramzdas pagastā.
Smikši apdzīvota vieta (skrajciems) Gramzdas pagastā.
Čalpi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Grabavščizna apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Kalendari apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Kormiļceva apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Kovaļova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Kropiški apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Mateļi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Melenki apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Meškalova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Mickeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Ruži apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Sakova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Savicki apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Spaļbi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Timofejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā.
Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā.
Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā.
Gāršenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Naglene Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Spriņģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Briči Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Elstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Lapši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Dravnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Lielvasaraudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Mazvasaraudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Mežkleivas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Mežlaskumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Silmači Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Trušļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Ziemeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
Musteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Barani Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Krāces Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Lapati Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Latvasas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Olekši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Pirtsmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Salaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Salmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Zvārtavi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Skujenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
Plukši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Viņķeles Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Bierņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Kālanci Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Luķes Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Plūkši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Saliņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Skrejatas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Sproģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Namsadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Skolas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Stūrastas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Siljāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Sturņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Dārtiņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Jauntirza Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Zosēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Ģībotkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Baranovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā.
Belkauski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Belogrudova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Eižvertiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Gailiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Jelinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Kļišova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Luņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Ostrovs apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Purpuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Raģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Raginski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Akmenīca Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Adzes Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze.
Basi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Birži Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Ļamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Ņivji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Plotņickie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
Akmenāja apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Lomi-Bortnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Pilsāta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Priževoiti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Drobas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Cīmotas Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Strūžānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Strūžānu Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Apšinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Atlaka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Briežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Cīmota Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Dērvaniene Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Dūliņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Dziļāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Karitoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Kozori Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Krēsle Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Kučkauški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Kuderi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Liepusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Loči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Ruskuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Sauleskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Staudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Stribas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Susekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Vilnauce Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Žogotkakts Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Barsuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Dervāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Dreizi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Gajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Geikina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Ignašāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Jeroškina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Jusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Košeļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Ladusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Litavniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Manuhina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Minkina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Niperova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Pocelujevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Punduri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Račeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Rūņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Šļahotska Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Sļesarovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Smuškova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Staroščiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Stolbovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Taraputki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Tumenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Vipinga Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Zemesgols Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes.
Bemberi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Caunes Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Kalējiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Pirmie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
Otrie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
Trešie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
Makstenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā.
Skuķīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā.
Suži Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā.
Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Glūdas pagastā.
Birzīte Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Pārupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Siliņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Straume Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Tērvete Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Viesturi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Alderi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā.
Anna Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs.
Briežuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms.
Brunavišķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Krievgaļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Pāce Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Pīrāgi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
Gavieze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs.
Bārta Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī) 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs.
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs.
Ālande Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 2 km uz dienvidaustrumiem no Grobiņas.
Lielauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
Apgulde Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā.
Vecgaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Gaiķu pagastā.
Maltas Trūpi apdzīvota vieta (vidējciems) Galēnu pagastā.
Priedkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Garkalnes novadā.
Langstiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Garkalnes pagastā.
Zemgale apdzīvota vieta (vidējciems) Glūdas pagastā.
Gūžas apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā.
Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā.
Cimdenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā.
Stāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene".
Daukstes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā.
Galgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši.
Līgo Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Tirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs.
Stradi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri.
Druviena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs.
Letes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Ozolkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Svelberģis Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Krapa Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Stari Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Rimstavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Jānuži Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Sinole Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Velēna apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Gaujasrēveļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Rēveļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Vecstāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs.
Kalniena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Ceļmalas Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Zālīte apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā; līdz 1925. g. - Grienvalde.
Lielplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā.
Bramberģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Dorupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Mazplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe.
Skaista Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā 15 km no Krāslavas, pagasta centrs, saukta arī Geibi un Skaists.
Īvande Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs.
Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova.
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Ilzeskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi.
Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
Strūžāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Janopole Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Jupatovka Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Gaigalava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs.
Sprūževa Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, Griškānu pagasta administratīvais centrs.
Bukulti apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
Baltezers Apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
Dārzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā.
Aumeisteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari.
Vizla Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Satiķi Apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi.
Straujenieki apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Gramzdas pagastā.
Atkalni Apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
Viculaikas Apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Robežkalns Apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Ganisona apdzīvota vieta ASV (_Gunnison_), Jūtas štatā.
Ganisona apdzīvota vieta ASV (_Gunnison_), Kolorādo štatā.
Aidagrova apdzīvota vieta ASV (_Ida Grove_), Aiovas štata rietumos.
Sumai apdzīvota vieta ASV (_Sumai_; _Apra Harbor_), Guamas salā Klusajā okeānā.
Boulinggrīna Apdzīvota vieta ASV ("Bowling Green"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Galatina Apdzīvota vieta ASV ("Gallatin"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Dženīva Apdzīvota vieta ASV ("Geneva"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Delavēras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Džordžijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Glāsgova Apdzīvota vieta ASV ("Glasgow"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Glastonberija Apdzīvota vieta ASV ("Glastonbury"), Konnektikutas štatā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
Gonzālisa Apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Gonzālisa Apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grāftona Apdzīvota vieta ASV ("Grafton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Greiema Apdzīvota vieta ASV ("Graham"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Granbi Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.). Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Konnektikutas štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Grandvjū Apdzīvota vieta ASV ("Grand View"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnrivera Apdzīvota vieta ASV ("Green River"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Greenfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnsboro Apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnsboro Apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Greensburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnvuda Apdzīvota vieta ASV ("Greenwood"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grotona Apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grotona Apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Konnektikutas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
Grovtona Apdzīvota vieta ASV ("Groveton"), Ņūhempšīra štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grovtona Apdzīvota vieta ASV ("Groveton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lagreindža Apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lagreindža Apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lagreindža Apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aļanula apdzīvota vieta Austrālijā (_Alyangula_), Ziemeļu teritorijas ziemeļaustrumos, Karpentārija līča Grūtailendas salā.
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā.
Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Gomeļas apgabalā.
Astrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astryna_), Grodņas apgabala rietumu daļā.
Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas.
Azariči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azaryčy_), Gomeļas apgabalā.
Azjerščina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azierščyna_), Gomeļas apgabalā.
Azjori apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziory_), Grodņas apgabalā.
Acminava apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā.
Žodziški Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā.
Aijāta apdzīvota vieta Ēģiptē (_Al ʻAyyāț_), Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā.
Žizora apdzīvota vieta Francijā (_Gisors_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumu pierobežā.
Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos.
Albeka apdzīvota vieta Gērnsijā, salas ziemeļrietumu piekrastē.
Ričmonda apdzīvota vieta Gērsnijā, Gērsnijas salas rietumu daļā
Sentsampsona apdzīvota vieta Gērsnijā, Gērsnijas salas ziemeļaustrumu daļā.
Sentmartina apdzīvota vieta Gērsnijā, salas dienvidaustrumu daļā.
Sarka apdzīvota vieta Gērsnijā, Sarkas salā.
Jūgarna Apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts.
Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos.
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē.
Atammika apdzīvota vieta Grenlandē (_Atammik_), Kekatas pašvaldībā.
Atu apdzīvota vieta Grenlandē (_Attu_), Kāsiutsupas pašvaldības teritorijā, Deivisa šauruma piekrastē.
Tasīlaka apdzīvota vieta Grenlandes austrumos, Karaļa Kristiāna IX Zemes dienvidos.
Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē.
Ihlokortormiuta apdzīvota vieta Grenlandes ziemeļaustrumos, Skorsbija Zemes dienvidaustrumos.
Afanda apdzīvota vieta Grieķijā (_Afǎntou_), Rodas salas austrumu piekrastē.
Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā.
Ajamarina apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Marína_), Egejas jūras Dienvidsporādu salu grupas Leras salā.
Ajosmateja apdzīvota vieta Grieķijā (_Ágios Matthaíos_), Kerkīras (Korfu) salā, Epiras perifērijā.
Anoja apdzīvota vieta Grieķijā (_Anógeia_), Krētas salas vidusdaļā.
Astipaleja apdzīvota vieta Grieķijā (_Astypálaia_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā.
Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_, _Agriá_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā.
Iraklija apdzīvota vieta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju.
Adama apdzīvota vieta Grieķijā, Dienvidegejas perifērijā, Mitrejas jūras Milas salā.
Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni.
Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora.
Aspindza apdzīvota vieta Gruzijā (_Aspindza_), Samche-Džavahetijas mharē.
Ackuri apdzīvota vieta Gruzijā (_Atskuri_, აწყური), Samche-Džavahetijas reģionā, Kūras krastos.
Khendegba apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, gruzīnu - Ahali Kindghi.
Ahali Kindghi apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā; abhāzu - Khendegba.
Hephstha apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā; gruzīnu - Ahalsopeli.
Ahalsopeli apdzīvota vieta Gruzijā, Kahetijas mharē.
Algeti Apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mharē.
Aghtakla apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares ziemeļaustrumu daļā.
Adigeni apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavahetijas reģiona (mhares) rietumu daļā.
Abastumani apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavanhetijas reģiona rietumu daļā.
Beļava Apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
Aurova apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā.
Akmeņrūči Apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā.
Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē.
Ahva apdzīvota vieta Indijā (_Ahwa_), Gudžarātas štata dienvidaustrumos.
Greignamana apdzīvota vieta Īrijā (_Graiguenamanagh_), Kilkeni grāfistes austrumos, Berovas krastā.
Portomna apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Derga ezera ziemeļu piekrastē.
Kinvara apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča dienvidaustrumu piekrastē.
Oranmora apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča ziemeļaustrumu piekrsatē.
Danmora apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē; Dūnomra.
Beligāra apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē.
Hedforda apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē.
Maikvilana apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē.
Balja Kloira apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē.
Uhterārda apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē.
Kēhrūrua apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistes rietumos.
Hūsavika apdzīvota vieta Islandē, Grenlandes jūras Sģaulfandi līča austrumu krastā.
Ailebūna apdzīvota vieta Izraēlā, Galilejā, Ziemeļu apgabala vidienē.
Alonei Habašana apdzīvota vieta Izraēlā, Golānas augstienēs, okupētajā Sīrijas teritorijā.
Grisfjorda apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Grise Fiord_; _Aujuittuq_), Nuavutas teritorijā, Elsmiras salas dienvidos, Džonsa šauruma ziemeļu krastā.
Abaokoro apdzīvota vieta Kiribati Republikā (_Abaokoro_), Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, Taravas atolā.
Aleksandrovgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrov Gaj_), Saratovas apgabala dienvidos.
Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam.
Gauri Apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry.
Alhankala apdzīvota vieta Krievijas Čečenijas Republikā, dienvidrietumos no Groznijas.
Jamburga Apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki.
Adūngola apdzīvota vieta Ķīnā (_Adun-Gol_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
Aksaja apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksay_), Gaņsu dienvidrietumu daļā.
Avanchana apdzīvota vieta Ķīnā (_Awancang_), Tibetas kalnienē, Gaņnaņas / Karlho Tibetiešu autonomās prefektūras dienvidos.
Asābija apdzīvota vieta Lībijā (_Al Așābi‘ah_), Garjānas šebījā.
Glastonberija Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Glastonbury"), Anglijas dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007.) g.
Selkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, starp Gelašīlsu un Hoiku.
Danbleina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Glāzgovas.
Ansongo apdzīvota vieta Mali Republikā (_Ansongo_), Gao reģiona dienvidu daļā.
Ārpa apdzīvota vieta Maltas Republikā (_Għarb_), Audešas (Goco) salas ziemeļrietumu daļā.
Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos.
Āsa apdzīvota vieta Marokā (_Assa_), Gilmīma-Smāra reģionā.
Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī.
Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka dienvidu daļā.
Ninspēta apdzīvota vieta Nīderlandē, Gelderlandes provincē.
Tvelo apdzīvota vieta Nīderlandē, Gelderlandes provincē.
Veihena apdzīvota vieta Nīderlandē, Gelderlandes provincē.
Audepekela apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provincē.
Hogezanda-Sapemēra apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provincē.
Vinshotena apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provincē.
Terapela apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces dienvidaustrumos.
Lēka apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces rietumu daļā.
Delfzella apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces ziemeļaustrumu daļā, Emsas līča rietumu piekrastē.
Altagrasija apdzīvota vieta Nikaragvā (_Alta Gracia_), Rivasas departamentā, uz salas Noikaragvas ezerā.
Alama de Granada apdzīvota vieta Spānijā (_Alhama de Granada_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē.
Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē.
Bakuriani Apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
Garmiša-Partenkirhene Apdzīvota vieta Vācijā ("Garmisch-Partenkirchen"), Bavārijas Alpos 708 m vjl., 26200 iedzīvotāju (2012. g.), kūrorts un ziemas sporta centrs.
Aola apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Aola_), Gvadalkanalas provincē, Gvadalkanalas saās ziemeļaustrumu piekrastē.
Jugarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē.
Slīte apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē.
Burgsvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā.
Hemse apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā.
Klintehamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas rietumu piekrastē.
Rūma apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas vidusdaļā.
Foresunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gutlandes salas ziemeļaustrumu piekrastē.
Lērbru apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes salas ziemeļaustrumu daļā.
Golyšova Apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants latgaliski.
Golyševa apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukums latgaliski.
Klifdena apdzīvots vieta Īrijā, Golvejas grāfistes rietumos.
grūbenieši Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" iedzīvotāji.
Groube Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" nosaukums vietējā izloksnē.
Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos.
Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos.
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu.
fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu.
aktīvā vadītspēja apgriezts lielums aktīvajai pretestībai ( R ): (G=1/R).
kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB).
Geastrum limbatum apmalotās zemeszvaigznes "Geastrum coronatum" nosaukuma sinonīms.
nome Apollona cildinājuma dziesma Senajā Grieķijā.
Apollona templis Delfos Apollonam veltīts templis, kuru pēc tradīcijas uzskata par senāko Grieķijā; tajā atradās Delfu orākuls.
noms Apolona cildinājuma dziesma senajā Grieķijā.
Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte.
Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu.
Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā.
Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos.
Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group").
grupa JPEG apvienotā fotoekspertu grupa (angļu "Joint Photographic Experts Group").
TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen").
Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes.
ņjamņjami Ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi.
Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
Alhambra Arābu valdnieku pils ansamblis Spānijas austrumos, Granadā: celts vēlajā mauru stilā 13.-14. gs.
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
protokols EGP ārējās vārtejas protokols (angļu "External Gateway Protocol").
Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm.
Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību.
Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
katolikoss Armēņu apustulistiskās baznīcas un Gruzijas pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona - baznīcas galva.
Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas).
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
Ežupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās augštecē.
Grūžupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās vidusdaļā.
ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni.
Acerina cernua asaru sugas "Gymnocephalus cernuus" nosaukuma sinonīms.
Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā.
mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos.
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās.
gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
geneja Asku sēņu nodalījuma dikomicāšu klases trifeļu rindas dzimta ("Geneaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu.
zemeskausiņš Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Geopyxis").
bisīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rumpuču dzimtas sēņu ģints ("Gyromitra"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas.
zemesactiņa asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Geopora").
kailaski Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Gymnoascaceae"), Latvijā nav konstatēta.
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
G8 Astoņas pasaules lielvalstis (septiņas bagātākās valstis + Krievija - angļu "Group of Eight").
ārpusgalaktikas astronomija astrofizikas nozare, kurā pēta pie mūsu Galaktikas nepiederošus debess objektus, galvenokārt galaktikas.
zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
galaktiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir Galaktikas ekvatora plakne un pamatvirziens – Galaktikas ass.
pontiaks ASV firmas "General Motors" ražoto vieglo automobiļu marka.
dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis).
dži-ai ASV karavīru ironiska iesauka (saīsinājums GI "Government Issue" - valsts parauga - uzraksts uz amerikāņu karavīru mugursomām un cita inventāra).
globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas.
Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts.
Džordžija ASV štats ("Georgia"), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Atlanta, platība - 153910 kvadrātkilometru, 9829200 iedzīvotāju (2009. g.).
Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas.
Njama Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - debesu dievs, demiurgs, viņa sieva ir zemes dieviete.
Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
Asase-Afua Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - zemes dieviete, debesu dieva sieva, no viņas atkarīga zemes auglība un raža.
Tano ašantu (Ganas dienvidos) tautas mitoloģijā - upju dievs, viena no nozīmīgākajām šīs tautas dievībām.
grandānieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Grandāni" iedzīvotāji.
atēnieši Atēnu pilsētvalsts pilsoņi senajā Grieķijā.
glasnostj Atklātība - viens no lozungiem reformu laikā, ko aizsāka M. Gorbačovs PSRS.
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
liesmene atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Gymnopilus"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
Tarava Atols Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, salu virkne \~40 km garumā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā un no dienvidu gala \~30 km uz rietumiem.
Aratika atols Klusajā okeānā (_Aratika_), Tuamotu arhipelāga Palisera salās, Franču Polinēzijas (Tuamotu Gambjē Salās / Tuamotu un Maarevas) sastāvā.
Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme.
Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu.
Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers.
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
Daudu dzižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē.
Sosku ezers atrodas Aglonas novada Grāveru pagastā, platība - 1,6 ha; Soskas ezers.
Jori plakankalne atrodas Aizkaukāzā, Kūras ieplakā, starp Kūru un Alazani, Gruzijā un Azerbaidžānā, augstums — 200-900 m.
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km.
Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
Glušika ezers atrodas Bebrenes pagastā, platība - <1 ha; Glušaku ezers.
Mazais Jūgezers atrodas blakus Lielajam Jūgezeram Garkalnes pagastā un ir otra atlika no bijušā ezera, platība - 3,3 ha.
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
Gvajānas zemiene atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā, starp Gvajānas plakankalni un Atlantijas okeānu (Gajānā, Surinamā un Gviānā), garums — 1250 km, platums — līdz 200 km.
Gvahiras pussala atrodas Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Guajira"), Kolumbijā un Venecuēlā, apskalo Karību jūra, platība - 12000 kvadrātkilometru, garums un platums - \~100 km, augstums - līdz 853 m.
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži.
Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā.
Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai.
Gudauri pārkāpe atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Terekas un Aragvi augštecēm, Gruzijā, augstums - 2379 m, Gruzijas Kara ceļa augstākais posms; Krusta pārkāpe.
Kakumas nacionālais parks atrodas Ganā, izveidots 1992. g., platība - 350 km^2^.
Sekšu ezers atrodas Garkalnes novadā, platība – 10 ha, garums – 550 m, lielākais platums – 350 m, vidējais dziļums – 2,5 m, lielākais dziļums – 6 m; Seķītis.
Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša.
Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi.
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
Gaujienas purvs atrodas Gaujienas pagastā, platība — 608 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7 m, austrumu daļā dzērvenāju liegums (kopš 1977. g., 215 ha); Sloku purvs.
Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms.
Ziemeļaustrumu Grenlandes nacionālais parks atrodas Grenlandē, izveidots 1974. g., platība - 972000 km^2^.
Vikas-Aojas nacionālais parks atrodas Grieķijā tuvu Albānijas robežai, izveidots 1973. g., platība - 12600 km^2^.
Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha).
Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini.
Grūbas ūdenskritumi atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums — 0,5-2,4 m, platums — 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi.
Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi.
Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem.
Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti.
Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks.
Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas.
Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi.
Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha.
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri.
Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs.
Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis.
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers.
Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana.
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas.
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi.
Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers.
Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m.
Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers.
Tikalas nacionālais parks atrodas Gvatemalā, Centrālamerikā, senas civilizācijas drupas, izveidots 1955. g., platība - 576 km^2^.
Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta.
Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m.
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi.
Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
Korintas līcis atrodas Jonijas jūras austrumu daļā, Patras līča turpinājums (Grieķijā), garums — 130 km, platums pie ieejas — 3 km, lielākais līdz 35 km, dziļums — līdz 935 m.
Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m.
Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus.
Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m.
Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m.
Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m.
Frontālā grēda atrodas Klinšu kalnu austrumu daļā, ASV (Vaiomingā un Kolorādo), garums - 350 km, augstākā virsotne - Greisa smaile 4351 m.
Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.).
Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km.
Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas.
Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms.
Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts.
Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi.
Gazimuras grēda atrodas Krievijā, Aizbaikāla novada austrumu daļā, Gazimuras upes labajā krastā, garums — 200 km, augstums — līdz 1372 m.
Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
Guliņas un Lī upes nacionālais parks atrodas Ķīnas autonomā reģiona Guansji Džuanu ziemeļrietumos, izveidots 1982. g., platība - 2860 km^2^.
Guansji Džuanu autonomais reģions atrodas Ķīnas dienvidu daļā ("Guangxi Zhuangzu Zizhigu"), administratīvais centrs - Naņnina, platība - 236700 kvadrātkilometru, lielākā daļa teritorijas \~1000 m augsti kalni, augstākā virsotne - 2070 m.
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine.
Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri.
Surami pārkāpe atrodas Lihas grēdā Gruzijā, savieno Kolhīdas zemieni ar ar Kūras ieplaku, augstums — 949 m vjl.
Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos.
Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns.
Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu.
Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu.
Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts.
Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta.
Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m.
Bordžomu aiza atrodas Mazajā Kaukāzā, Kūras ielejā, starp Meshetijas un Trialetas grēdu, Gruzijā, garums — \~60 km, dziļums — 1300-1500 m.
Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži.
Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats.
Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē.
Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%).
Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m).
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem.
Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta.
Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs.
Glušanka ezers atrodas Rēzeknes novada Griškānu pagastā, platība - 4,3 ha.
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki.
Garmo šļūdonis atrodas Rietumpamirā, Garmo smailes nogāzē, Tadžikistānā, garums — 27,5 km, platība — 15330 ha, noslīd līdz 2980 m vjl.
Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem.
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis.
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis").
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas.
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas.
Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves.
Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms.
Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats.
Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns.
Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m.
Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju (_Saint George's Channel_), savieno Īrijas jūru ar Ķeltu jūru, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m.
Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas).
Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta.
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis.
Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota.
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi.
Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem.
Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem.
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
Doiranes ezers atrodas Ziemeļmaķedonijā ("Dorjansko") un Grieķijā ("Doiranēs"), 148 m vjl., platība - 43 kvadrātkilometri (Ziemeļmaķedonijā - 27,4 kvadrātkilometri), dziļums līdz 10 m.
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
Krīpēnu attekas attekas Gaujas labajā krastā Raiskuma pagastā, platība - 1,1 un 1,4 ha.
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine.
Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts.
Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km.
MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām.
Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā.
Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu.
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
māneklis Augs ("Galium spurium").
PROLOG Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās (angļu "PROgramming in LOGic"); prologs 2.
prologs Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās; PROLOG.
ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language").
Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra.
Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m.
retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru.
Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
Almansora kalns augstākā virsotne (2592 m) Centrālajā Kordiljerā, Gredosa grēdā, Spānijas vidienē.
Gerlaha smaile augstākā virsotne (2654 m) visā Karpatu sistēmā un Slovākijā (slovāku val. _Gerlachovsky štit_), Tatros, Tatru nacionālā parka teritorijā.
Grosglokners augstākā virsotne Augstajā Tauernā (_Grossglockner_), Austrumalpos, Austrijā, augstums - 3798 m, līdz 10 km gari šļūdoņi.
Teotepeks augstākā virsotne Dienvidu Sjerramadres kalnu grēdā Kordiljeros, Meksikā, Gerrero štatā, augstums - 3550 m; Teotepeka kalns.
Aždaks Augstākā virsotne Gegamas grēdā Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, augstums - 3597 m.
Makdujs Augstākā virsotne Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, augstums - 1310 m.
Mensfīlda kalns augstākā virsotne Grīnmauntinsu kalnos Ziemeļapalačos, augstums — 1338 m vjl.
Popomanasijs Augstākā virsotne Gvadalkanalas salā Melanēzijā, augstums - 2439 m.
Istiklols Augstākā virsotne Jazgulemas grēdā, Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - 6940 m, sniegs un ledāji, nogāzē Grumma-Gržimailo šļūdonis (garums - 36,7 km).
Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2.
Petermana kalns augstākā virsotne Karaļa Kristiana X Zemē, Grenlandes ziemeļaustrumos, augstums - 2490 m.
Agepsta augstākā virsotne Lielā Kaukāza Gagras grēdā, Abhāzijas ziemeļrietumos, augstums - 3256 m.
Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
Šaviklde Augstākā virsotne Mazā Kaukāza Trialetas grēdā, Gruzijā, augstums - 2850 m.
Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m.
Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars.
Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs.
Lailas kalns augstākā virsotne Svanetijas grēdā, Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu atzarā, augstums - 4008 m.
Cjiliaņšaņs Augstākā virsotne šajā grēdā, Gaņsu provincē, Ķīnā, augstums - 5547 m.
Ida Augstākais kalns (2456 m) Krētas salā, Grieķijā.
Romankošs Augstākais kalns Krimas pussalā, Krimas kalnu Galvenajā gradā, augstums - 1545 m, akmeņainas kalnu pļavas.
Olimps augstākais kalnu masīvs Grieķijā (_Ólympos_), Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta.
Triju zvaigžņu ordenis augstākais Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1924. g. 25. martā, atjaunots 1994. g. 25. oktobrī, tam ir 5 šķiras un 3 pakāpju Goda zīmes.
erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls).
Ašmjanu augstiene augstiene Baltkrievijā (_Ašmianskaje ūzvyšša_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā un Minskas apgabala rietumos, augstums - līdz 320 m vjl.
Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m.
Ziemeļgvinejas augstiene augstiene Rietumāfrikā, gk. Gvinejā, Kotdivuārā, Togo, Beninā, Nigērijā, augstums — no 300-500 m vjl. austrumu daļā līdz 500-1000 m rietumu daļā, augstākā virsotne — 1948 m.
Leones-Libērijas augstiene augstiene Rietumāfrikā, Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, vidējais augstums 500-800 m, atsevišķi kupolveida kalni līdz 1948 m vjl.
Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī.
Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums.
galvānieši Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Galvāni" iedzīvotāji.
Gardelišķi Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gardeliški" nosaukuma variants.
gančevskieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" iedzīvotāji.
Gančauski Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" nosaukuma variants.
Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos.
Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā.
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa.
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m.
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes.
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis.
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m.
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā.
giberelīni augu hormoni, kas regulē augšanu un attīstību; pirmoreiz iegūti no mikroskopiskas sēnes "Gibberella fujikuori".
ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
gneti Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu.
Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi.
Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri".
Aurobindo Aurobindo Ghošs (1870.-1950. g.) - indiešu reliģiskais reformators, kurš interpretēja Vedāntu kā augstāko visu reliģiju izpausmi.
Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju.
Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi.
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents.
melnsvītru austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Geothlypis trichias").
dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas.
Zosterops palpebrosa austrumu jeb Gangas briļļputniņš.
Gilgita un Baltistāna autonoma pavalsts Pakistānā ("Gilgit wa Baltistān"), atrodas valsts teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs — Gilgita, platība — 72496 kvadrātkilometri, 1800000 iedzīvotāju (2008. g.).
Abhāzija autonoma republika Gruzijas PSR sastāvā (1921.-1991. g.).
Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra.
Goco Āvdeša, sala Vidusjūrā ("Ghawdex/Gozo").
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm.
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu.
Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula.
Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups.
Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km.
karapapahi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa gk. Turcijas austrumos, Irānas rietumos, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Armēnijā.
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru.
Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,8 ha.
Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem.
gaismieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gaismas" iedzīvotāji.
gravenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji.
gravieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji.
Babjas kalns Babja Gura.
covatušīni Bacbi - etnogrāfiska grupa Gruzijas ziemeļaustrumu daļā.
plutokrātija Bagātnieku kundzība; valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
koti Bakoti - cilšu grupa Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos.
bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
gramnegativitāte Baktērijas nespēja nokrāsoties, ja tās krāso ar Grama metodi un pēc tam apstrādā ar spirtu vai acetonu.
grampozitivitāte Baktērijas spēja nokrāsoties, to krāsojot ar Grama metodi un nezaudēt krāsu pēc apstrādes ar spirtu vai acetonu.
brasi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā.
bulandi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā.
Sernovodska Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Čečenijas Republikā, Sunžas grēdas dienvidu nogāzē, \~50 km uz rietumiem no Groznijas, hlorīdu un sulfātu minerālūdeņu avoti.
garastes ūbele baložu dzimtas ģints (“Geopelia”), 5 sugas, gk. Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā.
svēteļdeguns Baložu gandrene ("Geranium columbinum").
Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly.
Abjada Baltā Nīla - Nīlas nosaukums Sudānā, no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai (957 km).
krūkļu baltenis balteņu suga ("Gonopteryx rhamni").
kalnu lija baltgalvas grifs ("Gyps Fulvus").
Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci.
Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā.
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
Balta Baltupe Gulbenes novadā.
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam.
gabrānieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" iedzīvotāji.
Gabrani Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" nosaukuma variants.
galvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Galvari" iedzīvotāji.
golvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" iedzīvotāji.
Golvori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" nosaukuma variants.
grūšļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji.
grūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji.
Griušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukuma variants.
Gryušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukums latgaliski.
strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji.
Gūbusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Gobusala" nosaukums vietējā izloksnē.
Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē.
Guznova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" nosaukuma variants.
guznavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Guznava" iedzīvotāji.
Gailava Balvu novada Kupravas un Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gailova" nosaukuma variants.
Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē.
Gaileiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" nosaukuma variants.
Griuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukuma variants.
Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski.
Garša Balvu novada Vecumu un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Gārša" nosaukuma variants.
mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem.
mainīgais bambals bambalu suga ("Geotrupes mutator").
lielais bambals bambalu suga ("Geotrupes stercorarius").
meža bambals bambalu suga ("Geotrupes stercorosus").
pavasara bambals bambalu suga ("Geotrupes vernalis").
mājas vista Bankivas vistu modifikācija ("Gallus gallus f. domestica"), pasaulē \~250 šķirņu, mājputns olu un gaļas iegūšanai.
Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe.
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
Basāno del Grapa Basāno del Grapa - pilsēta Itālijā ("Bassano del Grappa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 43100 iedzīvotāju (2014. g.).
Betersta Batersta, Gambijas galvaspilsēta, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums.
Battenhof Bates muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
grenstālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" (arī "Grenstāle") iedzīvotāji.
Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā.
grenctālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" iedzīvotāji.
ainavieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ainavas" iedzīvotāji.
brunavišķieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Brunavišķi" iedzīvotāji.
dvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dvari" iedzīvotāji.
gailīšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
krievgalieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Krievgaļi" iedzīvotāji.
mūsenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
mūsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji.
pācenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji.
pamūšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pamūša" iedzīvotāji.
pīrādzieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji.
uzvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara" iedzīvotāji.
Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums.
virsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
viršnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
garoznieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji.
gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu.
gasteromicetes Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), senāk rinda.
bumbieru-kadiķu rūsas sēne bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas suga ("Gymnosporangium sabinae").
kranti Beigas! Gals klāt!
Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
Grauzdupe Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe.
Gereniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Gereniškas" nosaukums latgaliski.
grizānieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji.
Grīzāni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" nosaukuma variants.
aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā.
Bezdibens Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā.
Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā.
Bezdibeņa ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā.
Bezingi Bezengi - šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā.
Ullučirons Bezengi - šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā.
pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem.
Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu.
Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m.
personālie sakaru pakalpojumi bezvadu sakaru pakalpojumi, kuros izmanto 1,8-2 GHz diapazonu digitālas informācijas (teksta, balss ziņojumu, balss pasta u. c.) pārraidei un saņemšanai.
tets Bezzemnieku slānis, brīvie pilsoņi senajā Grieķijā.
Hērods Bībelē, Jaunajā Derībā, Galilejas tetrarhs Hērods Antipa.
Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā.
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem.
akle Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
aklīs Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
ašlaps Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
Franču Gvineja bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Guinee Francaise"), kopš 1958. g. - Gvinejas Republika.
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena.
Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja.
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā.
Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa.
Golan Bijušās Galēnu muižas nosaukums.
Amt-Grobin Bijušās Grobiņas muižas nosaukums vāciski.
Aisswicken Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Gramzdas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizvīķi".
Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene.
Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena.
Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka.
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis.
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
Guļāni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Guļino" nosaukuma variants.
Augšējā Kalifornijas līča un Kolorādo deltas biosfēras rezervāts biosfēras rezervāts Meksikā (_Alto Golfo de California y Delta del Rio Colorado, Reserva de la Biosfera_), aptver Kolorādo upes deltu un Kalifornijas līča ziemeļaustrumu galu.
gobēnieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Goba" iedzīvotāji.
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam.
dižā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra gigas").
rudens bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra influa").
apaļsporu bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra sphaerospora").
muršķins Bisīte ("Gyromitra").
kanniņa Bitene ("Geum").
austrumu bitene biteņu suga ("Geum alepicum"), Latvijā sastopama reti.
krāšņsarkanā bitene biteņu suga ("Geum coccineum"), kas Latvijā tiek kultivēta.
sarmatainā bitene biteņu suga ("Geum hispidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
pļavas bitene biteņu suga ("Geum rivale"), sastopama bieži visā Latvijā pļavās, mežos, krūmājos.
pilsētas bitene biteņu suga ("Geum urbanum"), sastopama bieži visā Latvijā mežos un krūmājos.
Beizagola ezers Bižas ezers Griškānu pagastā.
Bižu ezers Bižas ezers Griškānu pagastā.
Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe.
Boržomi Bordžomi - pilsēta Gruzijā.
Gaujienas priedes botāniskais liegums Gaujienas pagastā, platība — 71 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 170-200 g. vecas priežu audzes ar bagātīgu pamežu.
Botsvāna Botsvānas Republika - valsts Dienvidāfrikā (angļu val. "Botswana"), platība - 581730 kvadrātkilometru, 2029300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Gaborone, administratīvais iedalījums 10 distriktu.
Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu.
Gaujasmala Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujmaļi" neprecīzs nosaukuma variants.
Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram.
Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha.
Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā.
divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama.
Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta.
demiurgs Brīvais amatnieks, tirgotājs, ārsts, mākslinieks Senajā Grieķijā; vēlāk - augstākais valdības ierēdnis doriešu valstīs.
libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos.
garibaldieši Brīvprātīgo vienību dalībnieki, kas 19. gs. 40.-60. gados Garibaldi vadībā cīnījās par Itālijas atbrīvošanu no Austrijas jūga un par tās nacionālo apvienošanu.
gārsieši Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji.
cērenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Cēri" iedzīvotāji.
dārzenieks Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dārzi" iedzīvotājs.
dīženieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dīžas" iedzīvotāji.
lielsatiķnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielsatiķi" iedzīvotāji.
muižciemnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Muižciems" iedzīvotāji.
purvenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" iedzīvotāji.
gusmanija Bromēliju dzimtas ģints ("Guzmania").
Mīnoja kultūra bronzas laikmeta kultūra Krētas salā, Grieķijā, ap 3000-1100 pr. Kr.; pilis, kas rotātas ar freskām, skulptūrām un keramiku, ostas, apmetnes, nekropoles.
jediji Bubi - tauta, dzīvo Ekvatorīlajā Gvinējā.
būleuts Būles loceklis senajā Grieķijā.
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
Buļļi Buļļezers, ezers Garkalnes pagastā.
Brancupīte Buļļupes labā krasta pieteka Brocēnu novada Gaiķu pagastā.
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
Carnikava Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Garupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
Saule Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Liesma Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
Atpūta Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Salūts Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Zvejnieks Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Langa 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Langa 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Langa 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti.
koku cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida theklae").
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta.
ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas.
Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts.
grasēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Graši" iedzīvotāji.
gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu.
XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Staļiniri Chinvali pilsētas Gruzijā nosaukums 1934.-1961. g.
grečānieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Greči" iedzīvotāji.
Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats.
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
gladjūlas Cildotā gladiola ("Gladiolus communis").
bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti.
tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
amfiktioņi Cilšu un polišu pārstāvji, sarunvedēji Senajā Grieķijā.
fratrija Cilts daļa, kas pamatā radusies no vienas pirmdzimtas; fratrijas locekļu starpā laulības bija aizliegtas; tā bija sociālās organizācijas forma Atēnās un citās Senās Grieķijas valstīs.
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms.
kagebešņiks Cilvēks, kura darbs ir bijis saistīts ar KGB jeb Valsts drošības komiteju (čeku).
pankratijs Cīņas un dūru sitienu apvienojums atlētu sacīkstēs Senajā Grieķijā.
Grābste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants.
Grāpste Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Grabste" nosaukuma variants.
brūnsvārcis Circenis ("Gryllus domesticus").
lauka circenis circeņu suga ("Gryllus campestris"), kas pēdējos gadu desmitos vairs nav atrasts.
mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs.
Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā.
cekulainais cīrulis cīruļu suga ("Galerida cristata"), Latvijā aizsargājama.
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī.
Ciļanšans Cjiliaņšaņs - augstākā virsotne Gaņsu provincē, Ķīnā.
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.
violetā cūkause cūkaušu ģints sēņu suga ("Gomphus clavatus").
rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav.
Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja.
Velna ezers Čortoks, ezers Grāveru pagastā.
čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga.
Centrālā Āfrika dabas apgabals Āfrikā no Gvinejas līča līdz Austrumāfrikas plakankalnes rietumu nogāzei, starp 7 grādu ziemeļu platumu un 13 grādu dienvidu platumu.
Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru.
Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km.
Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle.
Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m.
Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa.
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu.
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu.
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma.
Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu.
Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni.
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni.
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs.
Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri.
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži.
Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā.
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas.
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums).
Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha.
Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai.
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%.
Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha.
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni.
Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta.
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei.
Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums).
Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri.
Augšsvanetija dabas piemineklis un tūrisma objekts Gruzijā (_Upper Svaneti_), Mergelijas-Augšsvanetijas mhares ziemeļaustrumu daļā.
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu.
Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala.
griezēnieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji.
griezēnieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji.
DKK Dānijas krona; Dānijas Karalistes (un Fēru Salu, Gibraltāra) valūtas kods, sīknauda - ēra.
ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J.
Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži.
Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m.
Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru.
bisons Dārga balta vai purpurkrāsas drāna, ko lietoja senatnē (Ēģiptē, Grieķijā, Romā u. c).
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
šleijerītis Dārza puķe - migliņa ("Gypsophyla"); ģipsene.
Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers.
CGM datorgrafikas metadatne (angļu "Computer Graphics Metafile").
sistēmas Gopher vietne dators, kurā instalēts _Gopher_ serveris.
GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service").
Lākturu upe Dauda, Gaujas pieteka.
Cūkaiņu upīte Dauda, Gaujas pieteka.
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe.
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera.
Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka.
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe.
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
gundedzieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gundegas" iedzīvotāji.
goftenberģieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Goftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji.
grustānieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Grustāni" iedzīvotāji.
grīvieši Daugavpils pilsētas daļas "Grīva" iedzīvotāji.
upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām.
kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company".
liturģija daži valsts klaušu veidi senajā Grieķijā un Bizantijā.
gollisti De Golla un viņa politikas piekritēji, orgnizēti vairākās partijās, no 1976 RPR (franču "Rassemblement pour la Republigue").
Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta.
Dzērve debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Grus", saīsinājums "Gru"), Latvijā nav novērojams, spožākā zvaigzne - Alnairs.
Galaktikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra Galaktikas ekvatoram un iet caur debess sfēras centru.
Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss.
Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals.
Citelickara Dedoplisa Ckaro - pilsēta Gruzijā.
Dedumupe Dedums, Gaujas pieteka.
Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. _Purva Ghat_, angļu _Eastern Ghats_), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m.
Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m.
Garvacainīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Garvacainieki" nosaukuma variants.
īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
pelēkais delfīns delfīnu suga ("Grampus griseus"), garums līdz 3,8 m, svars - 300-500 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
parastā plakandēle dēļu suga ("Glossiphonia complata").
gatenieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gatene" iedzīvotāji.
gatenišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gatene" iedzīvotāji.
Gateņa Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gateņi" nosaukuma variants.
Ugarinka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbenes" otrs nosaukums.
dendropilyporus Dendropilyporus umbellatus - čemurainās čemurenes "Grifola umbellata" nosaukuma sinonīms.
Augšgaronna departaments Francijas dienvidos (_Haute-Garonne_), Oksitānijas reģionā (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju reģionā).
Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku.
Artibonita departaments Haiti (_L’ Artibonite_), Gonavas līča austrumu piekrastē.
Avačapana departaments Salvadorā (_Apuachapán_), atrodas valsts rietumu daļā pie Gvatemalas robežas.
Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā.
Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
angostura Dienvidamerikas koka "Galipea cusparia" miza.
Galjinasa rags Dienvidamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (sp. val. "Punta Gallinas") Gvahiras pussalā, Karību jūras krastā, Kolumbijā.
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
Gaviezne Dienvidkurzemes novada apdzīvotās vietas "Gavieze" bijušais nosaukums 1919.-1927. g.
dižgaviesnieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgaviesne" iedzīvotāji.
dižgavieznieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgavieze" iedzīvotāji.
aizvīķnieki Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" iedzīvotāji.
Aizviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants.
Āzviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants.
Āzvīķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants.
diždāmnieki Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Diždāma" iedzīvotāji.
Apakšstacija Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" nosaukums sarunvalodā.
dubenieki Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņi" iedzīvotāji.
Dubeņi 2 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Dubeņi" nosaukuma variants.
Dubeņi 1 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Dubeņi" nosaukuma variants.
Dubeņi 3 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Dubeņi" nosaukuma variants.
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m.
Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā.
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
giganti Dieviem un kiklopiem radniecīgi milži sengrieķu mitoloģijā, Gajas un Urāna dēli.
Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
Argosa Dievietes Hēras kulta centrs Senajā Grieķijā, kas atradās mūsdienu pilsētas teritorijā.
mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās.
Uriekstes dīķis dīķis Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 4,5 ha.
puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība CGS sistēmā, P; 1 P = 0,1 Pa s.
Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
glenodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Glenodinium"), dažādas formas, dažreiz dorsiventrāli saplacinātas, bieži bruņās ietvertas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
džoli Dioli - tauta, gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
joli Dioli - tauta, gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
bajoti Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
dīvati Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
felupi Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
filhami Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana.
Vāļu attekas divas Gaujas kreisā krasta attekas Drabešu pagastā, platība 1,6 ha un 3,7 ha.
Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus.
Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi.
asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints.
meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos.
simarubacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, koki un krūmi, kādas 125 sugas 30 ģintīs gandrīz tikai siltākā Āzijā un Amerikā un Madagaskarā.
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
genciāna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Gentianales"), 14 dzimtas, >1000 ģinšu, \~13000 sugu.
ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas.
kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas.
ērkšķogas Divdīgļlapju klases dzimta ("Grossulariaceae"), 2 ģintis - ērkšķogas un jāņogas, 150 sugas.
gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs.
gigabaits Divi 30. pakāpē jeb 1073741824 baiti (apzīmējums GB).
gigabits Divi 30. pakāpē jeb 1073741824 biti (apzīmējums Gb).
Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi.
Glušonki Divi ezeri Glušonkas purvā - Glušonka I un Glušonka II, Skrudalienas pagastā.
kaķa pauti divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria doioica", senāk "Gnaphalium dioicum").
cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību.
Abgulden Divu muižu Gross-Abgulden un Klein-Abgulden apzīmējums.
Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu.
aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes.
Dižgramzdas muiža Dižgramzdas muiža - bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Gramzda.
Gross-Gramsden Dižgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
Dobele 2 Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Gardene" bijušais nosaukums padomju laikā.
grenčenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji.
greņčenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Greņči" iedzīvotāji.
grieženieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Griezes" iedzīvotāji.
glūdenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Glūda" iedzīvotāji.
galaucnieki Dobeles novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Galauce" iedzīvotāji.
Gala muiža Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" bijušais nosaukums.
galātnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" iedzīvotāji.
kailā dobspārne dobspārņu suga ("Cenolophium denudatum"), retumis sastopama Gaujas ielejā un Latvijas austrumu daļā pļavās un krūmājos.
dajoš Dod! Gādā! Sāc (ko darīt)!
Dolgojes Dolgojes ezers - Garais ezers Indras pagastā.
Domērupīte Domērupe, Gāburupītes pieteka.
gnomiķi Domu un gudrības dzejnieki Grieķijā 6. gs. p. m. ē.
Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta.
Ķiršupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Ķiržupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Draņķu upe Draņķupīte, Gaujas pieteka.
augstiņi Drudzenes ("Gentiana").
encians Drudzenes ("Gentiana").
enciāns Drudzenes ("Gentiana").
encijans Drudzenes ("Gentiana").
gencians Drudzenes ("Gentiana").
rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama.
dūkstu drudzenīte drudzenīšu suga ("Gentianella uliginosa").
krustlapu drudzene drudzeņu suga ("Gentiana cruciata"), aizsargājams augs.
dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
tumšzilā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana pneumonanthe"), aizsargājams augs.
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
Mundovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru pagastā, garums - 6 km; Muldovka.
Muldovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru un Šķeltovas pagastā, garums - 6 km; Mundovka.
Dubovka Dubnas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Giužas Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Givži" nosaukuma variants.
Giuži Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Givži" nosaukuma variants.
Gyužys Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Givži" nosaukums latgaliski.
Gleizdiniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Gleizdinišķi" nosaukuma variants.
Albireo dubultzvaigzne Gulbja zvaigznājā (β), oranža 3,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne 35'' attālumā no zilās 5,1. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigznes, attālums 400 ly.
blauznēji Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
dilumzāle Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
kaķpēdiņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
pelējumi Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
zaķpeciņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
zaķpekiņa Dumbrāju zaķpēdiņa ("Gnaphalium uliginosum").
zaķpēdiņa dumbrāju zaķpēdiņa (“Gnaphalium uliginosum”).
Dumķu ezers Dumķis, ezers Grundzāles pagastā.
Gausenesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Gavsene" nosaukuma variants.
Gausensciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Gavsene" nosaukuma variants.
Dūņu ezers Dūņainis, ezers Grundzāles pagastā.
Lēpītis Dūņezers, ezers Garkalnes pagastā.
Dienku ezers Duņķis, ezers Grundzāles pagastā.
Dunku ezers Duņķis, ezers Grundzāles pagastā.
Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde.
Dzabhana Dzavhana - upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol").
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg".
Weissensee Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes novadā) nosaukums 1898.-1917. g.
Eilenburg Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes pagastā) nosaukums 1917.-1919. g.
Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne".
Grobiņa Dzelzceļa pieturpunkts Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 14 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Spīgana Dzelzceļa pieturvieta pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 8 km no Pļaviņām.
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi".
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Grobin Dzelzceļa stacijas "Gavieze" nosaukums 1871.-1904. g.
Gawiesen Dzelzceļa stacijas "Gavieze" nosaukums 1904.-1919. g.
Gaviezne Dzelzceļa stacijas "Gavieze" nosaukums 1919.-1927. g.
Kalkuhnen Dzelzceļa stacijas "Grīva" nosaukums 1862.-1920. g.
Kalkuni Dzelzceļa stacijas "Grīva" nosaukums 1920.-1922. g.
Alt-Schwanenburg Dzelzceļa stacijas "Gulbene" nosaukums 1903.-1919. g.
Vecgulbene Dzelzceļa stacijas "Gulbene" nosaukums 1919.-1928. g.
bilžakmens Dzelzs laikmeta (5.-11. gs.) pieminekļi, parasti no kaļķakmens, kuros reljefā izcirsti attēli un ornamenti; daudz atrasti Gotlandē.
Juvera upīte Dzērbe, Gaujas pieteka Dzērbenes pagastā.
Dzērve Dzērbe, Gaujas pieteka.
Dzērvīte Dzērbe, Gaujas pieteka.
Skraustupīte Dzērbe, Gaujas pieteka.
Dzerdupīte Dzērdupe, Gaujas pieteka.
Simtēnupe Dzērdupe, Gaujas pieteka.
pelēkā dzērve dzērve ("Grus grus").
kluicens Dzērve ("Gruscinerea").
Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km.
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš.
Dekstirine Dzestrene, Gaujas pieteka.
Dekstirne Dzestrene, Gaujas pieteka.
Dekstrine Dzestrene, Gaujas pieteka.
Desterna Dzestrene, Gaujas pieteka.
Desterne Dzestrene, Gaujas pieteka.
Destrene Dzestrene, Gaujas pieteka.
Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem.
boržoms Dziedniecībā lietojams ogļskābs minerālūdens, kura avoti atrodas Gruzijā, Boržomi pilsētas apkārtnē.
gangnams dziesma _Gangnam style_.
Ģirla Dzirla, Sitas kreisā krasta pieteka Balvu un Gulbenes novadā.
Džumna Džamna - Gangas labā krasta pieteka.
Jamuna Džamna - Gangas labā krasta pieteka.
Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos.
Bazile Džanbatista Bazile - itāļu folklorists (Giambattista Basile; 1575.-1632. g.), vāca, apdarināja un izdeva tautas pasakas.
Gjarre Džarre, pilsēta Itālijā ("Giarre").
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
Bruno Džordāno Bruno - itāliešu filozofs (Giordano Bruno; 1548.-1600. g.), ko sadedzināja uz sārta par brīvdomību un ķecerību.
Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks ("lord Byron"; 1788.-1824. g.), viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību.
budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
Gonkūru akadēmija Edmona Gonkūra dibināta apvienība, kas publisku darbību uzsāka 1902. g.
ložis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae", senāk "Glechoma hederaceum").
sētložnis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae"), ilggadīgs, ložņājošs savvaļas ārstniecības augs, līdzeklis pret drudzi un krūšu slimībām.
runču pauti efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
runča pauti efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
čistaki Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
gunderes Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
kūdrājas Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
kustoņzāle Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ošlapīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
roskodnieki Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
santene Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētasloži Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētaudži Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlaipe Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlaipīte Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlapīte Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlodis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlodīts Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlodzis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlodzīte Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlodzītes Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlosīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētložas Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētlozīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētložņi Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētloznis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
sētmalloža Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ūdra Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ūdrajas Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ūdras Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ūdrenāji Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ūdrene Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ūdrenes Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
ūdri Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae").
vetložņi Efeju sētložņas ("Glechoma hederaceae").
Termu līcis Egejas jūras Termes līcis, Grieķijā.
Desupe Egļupe, Gaujas kreisā krasta pieteka, tās augšteces paralēls nosaukums.
Egļupīte Egļupe, Gaujas pieteka.
Vītiņu upe Egļupe, Gaujas pieteka.
Zustrene Egļupe, Gaujas pieteka.
Antonijs Ēģiptes kristietis ("Antonius"), svētais, eremīts (Anthony the Great; ap 251.-356. g.), kristīgo mūku kustības aizsācējs.
Neftīda Ēģiptiešu mitoloģijā - Geba un Nutas meita, Izīdas, Ozīrisa un Seta māsa.
GSA Eiropas "GNSS" aģentūra.
EGF Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds.
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m).
EMVC Eiropas Moderno valodu centrs (Grācā).
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus.
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru.
apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_.
Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks.
Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns.
Ekvatoriālās Gvinejas Republika Ekvatoriālā Gvineja, valsts pilnais nosaukums.
GNQ Ekvatoriālā Gvineja, valsts trīsburtu kods.
Malabo Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta (sp. val. "Malabo"), atrodas Bioko salā, osta pie Biafras līča (Gvinejas līča daļa), 167000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1973. g. saucās Santaisabela.
Riomuni Ekvatoriālās Gvinejas kontinentālā daļa (un province), Centrālajā Āfrikā, Gvinejas līča piekrastē, province ietver arī sīkās piekrastes salas.
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
franklins Elektrības daudzuma (elektrības lādiņa) mērvienība CGSFr mērvienību sistēmā, l Fr = 1 CGSE lādiņa vienība = 3,33564 x 10-10 C.
Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā.
CGSM Elektromagnētiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma magnētiskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums.
CGSE Elektrostatiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma dielektriskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums.
AEG Elektrotehnikas ražotājfirma (vācu "Allgemeine Elektrizitäts - Gesellschaft").
pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus.
ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu.
Enipeja Enipefa - upe Grieķijā.
prieka vēsts Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26).
Epira Ēpeira - vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros").
Epīra Epira - Grieķijas perifērija.
Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti.
gamazīnērces Ērču kārtas kohorta ("Gamasina"), garenas, ovālas vai apaļas ērces, parasti 0,1-2,5 mm garas, ķermeņa krāsa baltgana līdz tumšbrūna, Latvijā konstatēts 16 dzimtu, \~200 sugu; gamazīni.
ērška Ērkšķoga ("Grossularia").
agres Ērkšķogas ("Grossularia").
agristas Ērkšķogas ("Grossularia").
agrozdi Ērkšķogas ("Grossularia").
asakājoga Ērkšķogas ("Grossularia").
asakājogas Ērkšķogas ("Grossularia").
asakkoks Ērkšķogas ("Grossularia").
asakogas Ērkšķogas ("Grossularia").
ērkšķājs Ērkšķogas ("Grossularia").
ērkšķenāji Ērkšķogas ("Grossularia").
ērkšķis Ērkšķogas ("Grossularia").
ērkšķogāji Ērkšķogas ("Grossularia").
ēršķogas Ērkšķogas ("Grossularia").
krizdolaji Ērkšķogas ("Grossularia").
krizdolāji Ērkšķogas ("Grossularia").
krizdolenes Ērkšķogas ("Grossularia").
krizdoļogas Ērkšķogas ("Grossularia").
saēršķi Ērkšķogas ("Grossularia").
štakenes Ērkšķogas ("Grossularia").
stiķanes Ērkšķogas ("Grossularia").
stiķenaji Ērkšķogas ("Grossularia").
stiķenāji Ērkšķogas ("Grossularia").
stiķeņbēres Ērkšķogas ("Grossularia").
stiķeni Ērkšķogas ("Grossularia").
vīnogulājs Ērkšķogas ("Grossularia").
izplestās ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia divaricata").
Amerikas ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia hirtella").
Misūri ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia missouriensis").
nokarenās ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia reclinata").
Ērkulis Ērkuls, ezers Gudenieku pagastā.
Ērkules ezers Ērkuls, ezers Gudenieku pagastā.
Esekiba Esekibo - upe Gajānā.
Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam.
Anninga Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - mēness personifikācija, kas sākumā bijis cilvēks.
Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
eskimosu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu (Grenlandes eskimosiem) un krievu alfabēts (Āzijas eskimosiem).
bacbi Etnogrāfiska grupa Gruzijas ziemeļaustrumu daļā, XIX gs. ieceļojušo ingušu un čečenu pēcteči; covatušīni.
Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi.
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
bajikpi Evi - tauta Gvinejas līča piekrastē.
bubutubi Evi - tauta Gvinejas līča piekrastē.
Gostiuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukuma variants.
Gostyuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukums latgaliski.
Lielā Gorovatka Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukuma variants.
Glušoks ezers Aglonas pagastā, platība - 1,9 ha; Glušoka ezers; Glušokas ezers.
Garais ezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 3,8 ha; Garenais ezers.
Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers.
Indzeris Ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers.
Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers.
Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers.
Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers.
Glušenis ezers Andzeļu pagastā, plaatība - 1,7 ha; Glušaks; Gluhoje ezers; Mamonu ezers.
Grižanku ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 15,7 ha; Grižanka
Glušaks ezers Asūnes pagastā, platība - 2,4 ha; Fermas ezers; Ferma ezers; Glušaka ezers; Glušoka ezers.
Driškins Ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 60,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 370 m, lielākais dziļums - 5 m, eitrofs, daļējs aizaugums, dibenā dūņas; Driškina ezers; Drišķu ezers.
Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers.
Aklais ezers ezers Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā, platība - 6,7 ha; Gerlaka ezers; Gērlaka ezers
Galiņu ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, uz Lietuvas robežas, kopējā platība — 53,2 ha (Latvijā ziemeļaustrumu daļa, \~20 ha), vidējais dziļums — 3,9 m, lielākais dziļums — 10,2 m; Galine; Galinis; Gaļinka.
Dubiķis Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers.
Ugarinka Ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers.
Ušurs Ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers.
Lubāns Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers.
Kalnis Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers.
Kausu ezers ezers Baldones pagastā, platība - 1,4 ha; Gaustu-Kausu ezers; Kausa ezers; Kausa ezers; Lielais Kausa ezers; Lielais Kausezers.
Prespa ezers ezers Balkānu pussalā (Maķedonijā, Albānijā un Grieķijā) 853 m vjl., platība - 28600 ha (18900 ha - Ziemeļmaķedonijā), dziļums - līdz 54 m, tektoniskas izcelsmes.
Gaigaļu ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 3,4 ha; Gaigalu ezers.
Pulksteņezers Ezers Carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers.
Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers.
Kaļveits Ezers Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, platība - 33,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs, aizaugums 17%; Kalvišu ezers; Kalvīšu ezers.
Galšūns Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers.
Gaišais ezers ezers Daugavpils novada Naujenes pagastā, platība — 6,3 ha; Gaišezers.
Gaucis ezers Drabešu un Vaives pagastā, platība - 11,2 ha; Gauču ezers.
Goģa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,7 ha; Goga ezers; Strazdu ezers.
Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers.
Ceperu ezers ezers Galēnu pagastā, platība — 3,6 ha.
Vidusezers Ezers Garkalnes novadā, platība - 10 ha; Vidus ezers; Lielais Mārku ezers.
Venču ezers ezers Garkalnes novadā, platība - 10,1 ha.
Dūņezers Ezers Garkalnes novadā, platība - 4,9 ha; Lēpītis.
Mašēnu ezers ezers Garkalnes pagastā pie Rīgas robežas, platība - 34,9 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~600 m, lielākais dziļums - 1,2 m; Mašenu ezers.
Melnezers Ezers Garkalnes pagastā, 2 km uz dienvidiem no Garkalnes, platība - 5,8 ha, garums - 360 m, lielākais platums - 210 m, lielākais dziļums - 2,1 m, ietilpst Zaķumuižas sūkņu stacijas sanitārās aizsardzības zonā.
Vecmuižas ezers ezers Gārsenes pagastā, platība — 11,7 ha; Veismuižas ezers.
Glušonka II ezers ezers Glušonkas purvā, Skrudalienas pagastā, platība — 10,6 ha.
Glušonka I ezers ezers Glušonkas purvā, Skrudalienas pagastā, platība — 16 ha.
Zaborovjes ezers ezers Goliševas pagastā, platība - 9 ha.
Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers.
Čortoks ezers Grāveru pagastā, platība - 1,9 ha; Čertoks; Čertoka ezers; Valnezers; Velna ezers; Velnezers.
Zosns ezers Grāveru pagastā, platība - 17,7 ha, dziļums - līdz 3,3 m; Velna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers; Zosna ezers.
Vudrinkas ezers ezers Grāveru pagastā, platība - 19 ha; dziļums - līdz 22,3 m; Udrinka; Vudrinka
Kumbuļu ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 14 ha; Kombuļu ezers; Konušku ezers; Konušķu ezers; Kumbules ezers; Kumbuļkas ezers.
Sakovas ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 20,4 ha; Cakovas ezers; Eižvertiņš; Eižvertiņu ezers; Eižvērtiņu ezers.
Trihonidas ezers ezers Grieķijā ("Trichonida"), Rietumgrieķijas perifērijas kontinentālajā daļā, tektoniskā ieplakā 18 m vjl., platība - 97 kvadrātkilometri, rietumu piekrastē purvaina zemiene, notece uz Aheloju, kas ietek Jonijas jūrā.
Aumeistera ezers ezers Grundzāles pagastā, platība 1,9 ha.
Paravani ezers ezers Gruzijā starp Samsari grēdā un Džavahetijas grēdu 2074 m vjl., platība - 37 kvadrātkilometri, dziļums - \~3m, izveidojies izvirdumiežu aizsprostotā ieplakā, notece uz Kūru.
Opulītis Ezers Gulbenes novada Beļavas pagasta ziemeļu daļā, platība - 11 ha, garums - \~700 m, platums līdz \~170 m.
Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha; Amardas ezers; Amodas ezers; Omorda ezers; Omordas ezers.
Dindiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 3 ha; Dindiņš.
Gribiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — <1 ha.
Čušļu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 2,4 ha.
Letes ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 5,8 ha.
Velniņa ezers ezers Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - <1 ha.
Bauzes ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - <1ha; Bauzis.
Stigu ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - 4,3 ha; Stīgu ezers.
Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha.
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
Pīļavas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - <1 ha.
Bušmaņa ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1 ha; Bušmeņezers.
Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis.
Dūkstiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Kūkstiņu ezers.
Pakurlītis Ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers.
Aizupju ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha.
Roznieku ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 12,1 ha, dziļums - līdz 5 m.
Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers.
Sila ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha; Silezers.
Vaguļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 8 ha; Lēļa ezers; Leļu ezers; Lēļu ezers.
Silamiķeļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1,3 ha; Silameteļu ezers; Dilles ezers.
Grimnaužu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 2,6 ha.
Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers.
Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers.
Umbezers Ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis.
Teļezers Ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,1 ha; Teļu ezers.
Jānēļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,6 ha; Janeļa ezers.
Cepļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 12 ha; Melnais ezers; Melnezers.
Uķis Ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 3,6 ha; Uku ezers; Ūķis.
Adulienas ezers ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 6,7 ha; Vecadulienas ezers.
Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis.
Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā).
Asaru ezers ezers Gulbenes pilsētā, Spārītes parkā.
Valmes ezers ezers Gulbenes pilsētas rietumu nomalē, platība - \~8 ha.
Mezītis Ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers.
Atitlans ezers Gvatemalā (_Atitlán, Lago de_), Sololas departamentā, dziļums - līdz 340 m.
Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums.
Sivēns ezers Inešu pagastā, platība - 1,2 ha; Griķēnu Sivēns; Sivēnu ezers.
Āggols ezers Irānā (_Āgh Gol_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļos.
Māska ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistes dienvidos, neliela daļa arī Golvejas grāfistē.
Koriba ezers ezers Īrijas rietumu daļā (_Lough Corrib_), Golvejas grāfistē, neliels ziemeļrietumu stūris - Mejo grāfistē, platība - 170 kvadrātkilometru, garums - 44 km, platums - līdz 10 km, bet sažmaugā tikai 1,5 km, dziļums - līdz 50 m.
Houpa ezers ezers Islandes Ziemeļu Zemes rietumos, ietek Vīdidalsau, noteka uz Grenlandes jūras Hūnabloui līci.
Gardas ezers ezers Itālijā ("Lago di Garda"), Alpu piekājē 65 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 346 m.
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra.
Gardaunis Ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers.
Ārtileri ezers ezers Kanādā (_Artillery Lake_), Ziemeļrietumu Teritoriju austrumu daļā, noteka uz Greitsleivleiku.
Greitsleivleiks Ezers Kanādas rietumu daļā (angļu val. "Great Slave Lake"), Ziemeļrietumu Teritorijās, 150 m vjl., platība - 28400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 614 m; Lielais Vergu ezers.
Greitbērleiks Ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri.
Glušaks ezers Kastuļinas pagastā, platība - 1,7 ha; Glušaka ezers.
Limins ezers Kastuļinas pagastā, platība - 4,8 ha; Gluhoja ezers; Gluhoje ezers; Limans; Līmanu ezers.
Arenala ezers ezers Kostarikā (_Arenal, Laguna de_), Gvanakastes provinces dienvidaustrumos.
Galenis ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība - 4,3 ha; Galājais; Galējais ezers.
Pisiņs ezers Krāslavas novada Grāveru pagastā, platība - 2,0 ha; Tiksiņš.
Gulbju ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 6,5 ha; Gulbņa ezers.
Guļbiņš Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 14,4 ha; Gulbena ezers; Gulbinas ezers; Gulbīša ezers; Gulbīšu ezers; Gulbītis; Guļbinas ezers.
Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers.
Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers.
Ērkuls Ezers Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, platība - 6,4 ha; Ērkulis; Ērkules ezers; Ērkuļu ezers.
Gulbis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis.
Gaojouhu Ezers Ķīnas austrumu daļā ("Gaoyou Hu"), Lielajā Ķīnas līdzenumā, platība - \~1200 kvadrātkilometru, sekls, pa Lielo kanālu notece uz Jandzi, izmanto apūdeņošanai.
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci.
Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Rešetnieku ezers; Rešetniku ezers; Rešetņiku ezers; Gubāna ezers; Gubena ezers.
Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis.
Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m.
Dziļezers Ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers.
Ilza ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 147,5 m vjl., platība — 68,6 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,5 m; Ilzas ezers; Ilzes ezers; Garais ezers.
Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers.
Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs.
Jazinks Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers.
Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers.
Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers.
Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru.
Salmejs Ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers.
Grūžņu ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība - 12,5 ha; Grūžnis; Gružnis; Velnamārka ezers; Velnamorka ezers
Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā (_Loch Lomond_), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu.
Zviedru ezers ezers Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, Sudas purva centrālajā daļā, 113,5 m vjl., platība - 27,3 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m, distrofs, dibenā zem dūņām kūdra.
Ratnieku ezers ezers Līgatnes pagastā, Sudas purva ziemeļaustrumu malā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 44,1 ha, garums — \~1,3 km, lielākais platums — \~0,6 km, dziļums - līdz 2,8 m; Ratnieks.
Ģerķīšezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 8,4 ha; Gerķīšu ezers; Ģerkisu ezers; Jerkisa ezers; Jerķiša ezers; Jerķīšezers.
Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers.
Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers.
Aklāviess ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, Gaiziņkalna apkārtē, platība mazāka par 1 ha.
Gulbeniņš Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers.
Bučas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 4,8 ha; Gāršas ezers.
Ganiņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā; platība - 1,4 ha; Ganiņu-Preces ezers.
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers.
Kūsītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers.
Golodovkas ezers ezers Medumu pagastā, platība - 1,7 ha; Galadovkas ezers.
Lauversmērs ezers Nīderlandes ziemeļos, Frīzlandes un Groningenas provinces ziemeļos.
Līņezers Ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers.
Maku ezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 4 km uz austrumiem no Jaunciema, platība 5,0 ha, garums - 280 m, lielākais dziļums - 1,1 m, aizaugošs, dibenā dūņas, 5 m biezs sapropeļa slānis.
Dzirnezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās.
Baļinovas ezers ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 13,2 ha; Gulbinka; Guļbinka; Romanu ezers.
Guļbeits Ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,5 ha; Gulbītis; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
Aklis Ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,8 ha.
Mazais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 1,3 ha.
Lielais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 18,8 ha; Svētiņu ezers.
Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers.
Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers.
Niperovas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā, plkatība — 13,3 ha.
Grigorija ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 13,4 ha; Grigorjeva ezers.
Zvirgzdu ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Alsungas un Gudenieku pagastā, 49,1 m vjl., platība — 74,7 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 12,3 m, mezotrofs, aizaugums — niecīgs.
Gaiļezers Ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers.
Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers.
Langstiņu ezers ezers Ropažu līdzenuma ieplakā, Garkalnes pagastā, 5,5 m vjl., platība — 35,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 6,8 m; Lankstiņu ezers.
Sudrabezers Ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers.
Peldezers ezers Ropažu novada Garkalnes pagastā, platība - 4 ha; Peldu ezers; Sāres ezers.
Grīņezers ezers Sakas pagastā, platība - 2 ha; Dumbracs; Grīņu ezers.
Misuncu ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 2,8 ha; Glušaku ezers; Glušanka III ezers; Glušanku III ezers.
Krusta ezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha.
Boksts Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha.
Dūņainis Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1 ha; Dūņu ezers.
Duņķis Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,5 ha.
Bezdibenis Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha; Bezdibens; Bezdibeņa ezers.
Baltezers Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha.
Velna acs ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — <1 ha.
Gauratas ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Dobeles novada Dobeles pagastā, 43,4 m vjl., platība — 13,8 ha, garums — 760 m, lielākais platums — 250 m, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 15,5 m; Gaurata ezers; Griežezers.
Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers.
Gordojas ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 45,3 ha; Gordojs
Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci.
Zvārtavas ezers ezers Tālavas zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, 57 m vjl., platība — 33,9 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,9 m.
Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers.
Aktašs ezers Turcijā, Ardahanas ila austrumos, tā ziemeļaustrumu puse iesniedzas Gruzijā, kur saucas - Karcahi ezers.
Rūķis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 14,3 ha, garums - 600 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Glodis; Glūdes ezers; Rūķezers; Rūķu ezers.
Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis.
Garais ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 18,5 ha; Garezers.
Gailītis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, 198,4 m vjl., platība - 25,8 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 1,8 m; Ezeragaiļu ezers; Ezergaļu ezers; Gailīša ezers; Gailīšu ezers.
Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers.
Govenis Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers.
Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
Gulbēris Ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers.
Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers.
Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs.
Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
Glūdainis ezers Viesatu pagastā, platība - 31,2 ha; Glūdaines ezers.
Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers.
Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis.
pahvini Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos.
pangvi Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos.
Kadeti firmas _Cadets de Gascogne_ kafejnīcas Rīgā.
ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_.
videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_.
golfiņš firmas _Volkswagen_ sērijas _Golf_ vielā automašīna.
interaktīvs ciparvideo firmas "General Electric" izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj datoram, tāpat kā televizoram attēlot ekrānā kustīgus videoattēlus.
tiešās grafiskās saskarnes specifikācija firmas "Graphics Software Systems" izstrādāts saskarnes standarts, kas, izmantojot lasāmatmiņu, parasti implementēts kā programmatūra videoadapteros un kas dod iespēju programmai attēlot grafiku displeja ekrānā; standarts DGIS.
fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā.
kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa.
bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām).
akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās īpašības un skaņas viļņu (elastisko svārstību un viļņu) mijiedarbību ar vielu, kā arī to izmantošanas iespējas; šādu svārstību intervāls ir no 0 līdz 10 GHz.
agons Fiziska vai cita veida sacensība Senajā Grieķijā.
Vogsfjords fjords Norvēģijas ziemeļrietumos, Trumses filkē, starp Hinnejas un Grītejas salu rietumos un kontinentālo daļu ar salām austrumos.
Andfjords fjords Norvēģijas ziemeļu daļā (_Andfjorden_), Vesterolu salās, starp Annejas salu rietumos un Senjas un Grītejas salu austrumos.
nauarhs Flotes komandieris, arī kuģa kapteinis senajā Grieķijā.
navarhs flotes priekšnieks (kā arī kuģa komandieris) Senajā Grieķijā.
udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā.
Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
gviānieši Francijas Gviānas iedzīvotāji.
Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province.
Piektā republika Francijas Republika pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas 1958. g. kura piešķīra prezidentam (Šarlam de Gollam) lielu varu.
gedisti Francijas strādnieku kustības dalībnieki 19. gs. 80.-90. gados - līdz 1. pas. kara beigām, Ž. Geda piekritēji.
Francijas Gviāna Francijas valdījums Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (fr. val. "Guyane Francaise"), platība - 91000 kvadrātkilometru, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Brazīliju un Surinamu, apskalo Atlantijas okeāns.
babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem.
Franči franču maiznīca Rīgā _Cadets de Gacogne_.
Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads.
Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
Sabende Frija, pilsēta Gvinejā.
Faberžē nams G. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmums, kurā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pēterburgā darināja izsmalcinātus zelta un emaljas izstrādājumus, gk. galma vajadzībām.
ķekas Gabalains, kukuržņains.
gabalaiņi Gabalains.
gabalainis Gabalains.
gabalaiņš Gabalains.
klancains Gabalains.
klaucains Gabalains.
izcenojums Gabaldarba algas elements; noteikta samaksa par katru ražotu produkcijas vienību vai veiktu operāciju.
lams Gabaldarbs, līgumdarbs.
grīzte Gabaliem satītas dzijas.
gabalgabaliem Gabaliem, pa gabaliem.
lomiem Gabaliem, vietām.
šmikuts Gabaliņš, drusciņa, neliels daudzums.
drimstala Gabaliņš, kripata.
ķingalēns Gabaliņš.
ķingalītis Gabaliņš.
druskās Gabalos, pilnīgi.
drubažās Gabalos.
lampatās Gabalos.
kancis Gabals (1); arī dona.
loms Gabals (ceļam, pļavai, tīrumam u. c.).
luņģis Gabals (desas).
klancis Gabals (ēdamā), parasti liels.
žļugans Gabals (gaļas).
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
strēķis Gabals (kādā platībā, ceļā u. tml.).
klimšķis Gabals (maizes vai gaļas).
nucka Gabals (maizes), ņuka.
breite Gabals (piemēram, no auduma).
kampala Gabals no kaut kā.
kampals Gabals no kaut kā.
kampis Gabals no kaut kā.
izgraiza Gabals vai šķēle nodalīts no lielāka gabala.
štuks Gabals, atsevišķa vienība; dzīva būtne (kā skaita vienība).
stipans Gabals, daļa; druska.
lieste Gabals, daļa.
drubens Gabals, fragments.
stiķis Gabals, ielāps.
šķeltne Gabals, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
kamsa Gabals, kumoss.
lēpene Gabals, kunkulis, neformīga masa.
klešķi Gabals, kunkulis, pika.
picaks Gabals, kunkulis, pika.
ņūkštis Gabals, ņuka (1).
šmatrs Gabals, ņuka.
šmats Gabals, ņuka.
šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
kamucis Gabals, pika, kamols.
kumbāls Gabals, pika, kunkulis.
kumpa Gabals, pika, kunkulis.
ķepis Gabals, pika, kušķis, pārsla; ķepe.
ķepe Gabals, pika, kušķis, pārsla.
gumzaks Gabals, pika, vīstoklis, kaut kas satīstīts.
čigne Gabals, pika.
ķezis Gabals, pika.
ķimpa Gabals, pika.
ķimpelis Gabals, pika.
ķimpīns Gabals, pika.
kumpacis Gabals, pika.
šmedens Gabals, pika.
lemstiķis Gabals, skranda.
piece Gabals; istaba; telpa; luga; ļaunprātīgs joks; lielgabals.
kusaks Gabals; kumoss.
kubucis Gabals; tas kurā izdalās atsevišķi gabali (piemēram, biezpiens).
cunis Gabals.
gabali Gabals.
gabuls Gabals.
gobals Gabals.
ķeblaks Gabals.
ķingalis Gabals.
ķingāls Gabals.
ķingulis Gabals.
klampa Gabals.
klauķis Gabals.
klumpis Gabals.
knocka Gabals.
knuģis Gabals.
kumpe Gabals.
lāms Gabals.
lecans Gabals.
sklimstēns Gabals.
šmatris Gabals.
šmetris Gabals.
štalpaks Gabals.
stiepals Gabals.
stubraks Gabals.
stuķis Gabals.
stuks Gabals.
vanks Gabals.
gābans Gābiķis.
gābša Gābiķis.
gābšis Gābiķis.
Gabesa Gābisa.
Gābesa Gābisa.
Mazais Sirts Gābisas līcis Vidusjūras dienvidu daļā.
GA Gabona, valsts divburtu kods.
Gabonas Republika Gabona, valsts Ekvatoriālajā Āfrikā.
GAB Gabona, valsts trīsburtu kods.
Librevila Gabonas galvaspilsēta, osta Gabonas upes estuārā, 604000 iedzīvotāju (2007. g.).
Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis).
gabonieši Gabonas Republikas iedzīvotāji.
Gaberonesa Gaborones pilsētas nosaukums līdz 1966. g.
Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā.
gūcinieks Gācinieks.
termidors Gada 11. mēnesis (19. jūlijs -17. augusts) pēc Francijas Lielās revolūcijas kalendāra.
augusts Gada astotais mēnesis.
gadsgals Gada beigas.
kvartāls Gada ceturksnis; trīs mēnešu ilgs laikposms.
certoksnis Gada ceturksnis.
ceturknis Gada ceturksnis.
gadusdaļas Gada ceturkšņi.
aprīlis Gada ceturtais mēnesis; sulu mēnesis.
koncertsezona Gada daļa, kurā intensīvi tiek rīkoti koncerti.
oktobris Gada desmitais mēnesis.
septembris Gada devītais mēnesis.
decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
dzimstība Gada laikā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
februāris Gada otrais mēnesis.
aizaizcitugada Gadā pēc aiznākošā gada; pēc trīs gadiem.
veģetācijas periods Gada periods, kad noris augu augšana un attīstība.
maijs Gada piektais mēnesis.
jaungads Gada pirmā diena; gada sākums.
Krita Gada pirmais ceturksnis vai vēdisko laikmetu jugu cikla pirmais periods.
muharrams Gada pirmais mēnesis musulmaņu kalendārā.
janvāris Gada pirmais mēnesis.
jūlijs Gada septītais mēnesis.
jūnijs Gada sestais mēnesis.
staipekļi Gada staipeknis ("Lycopodium annotinum").
marts Gada trešais mēnesis.
tercials Gada trešdaļa; līdzās trimestrim lietots studiju vai skolas (mācību) gada trijdalījumā.
novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
anno Gadā.
ano Gadā.
jubileja Gadadiena; šādas dienas svinēšana.
gadskārta Gadadiena.
gada gājums Gadagājums (1).
gada gājums Gadagājums (2).
gadapuisis Gadakalps.
pausarpuse Gadalaika posms, kad tuvojas vai sācies pavasaris.
gadsdaļas Gadalaiki.
pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
Gadamesa Gadāmisa - pilsēta Lībijā.
gādāties Gādāt (1).
gādāties Gādāt (2).
rūpēt Gādāt (ko).
rūpēt Gādāt (par kādu).
skapēt Gādāt (parasti ko grūti dabūjamu).
lēferēt Gādāt (uz kurieni).
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
paļīt Gādāt projām.
aizgādāt Gādāt prom; nogādāt, aiztransportēt.
ģērbties Gādāt sev drēbes.
atgādāt Gādāt šurp.
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā).
līferēt Gādāt, dot projām; arī pārdot.
līperēt Gādāt, dot projām; arī pārdot.
raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei).
vilkt Gādāt, nest (ko, parasti sev).
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
rūpt Gādāt, rūpēt.
bēdāt Gādāt, rūpēties (par ko).
bēdēt Gādāt, rūpēties (par ko).
prācāties Gādāt, rūpēties.
gārdāt Gādāt.
stāravēt Gādāt.
staravīt Gādāt.
gadatirgs Gadatirgus.
aizgādība Gādība (par kādu, par ko).
rūpes Gādība (par kādu); uzmanība (pret kāda vajadzībām).
apgādība Gādība, rūpes (par dzīvnieku).
gādiņš Gādība, rūpes.
aizredze Gādība.
gāds Gādība.
nodomnīce Gādīgā, rūpīgā.
ūķeris Gādīgs un taupīgs cilvēks.
ūķis Gādīgs un taupīgs cilvēks.
ūķīzers Gādīgs un taupīgs cilvēks.
gadējs Gadīgs, gadu vecs.
čopīgs Gādīgs, rūpīgs.
kazuālijas Gadījuma dievkalpojumi (piemēram, kristīšana, laulāšana, izvadīšana).
akcidences Gadījuma ienākumi.
aizbāzeknis Gadījuma izpalīgs, kuru var pasaukt palīgā.
piegadīties Gadījuma pēc rasties.
gadījumnotikums Gadījuma rakstura (nejauša) parādība, kuras realizācija dotajos apstākļos nav droši paredzama; fiksētā kopā katru no tiem raksturo ar tā varbūtību.
akcidentāls Gadījuma; ar pārejošu raksturu; sekundārs.
gadienā Gadījumā.
standartnovirze Gadījumlieluma statistiskā novērtējuma kvalitātes raksturojums a(X)=VD(X), kur D(X) ir gadījumlieluma X dispersija; kvadrātiskā novirze.
moda Gadījumlieluma vērtība, kuras varbūtība ir vislielākā, t. i., variante ar vislielāko absolūto vai relatīvo biežumu variācijas rindā.
švarba Gadījums bērnu spēlē ar akmentiņiem, kad vienu akmentiņu gaisā sviežot citi ir jāķer nuo zemes un jāpatur saujā, kā arī jāsaķer gaisā uzsviestais akmentiņš.
konvalescence Gadījums tiesībās, kad spēkā neesošs tiesisks darījums tomēr gūst likumīgu spēku.
kāzuss Gadījums, atsevišķs fakts.
subapdrošinājums Gadījums, kad apdrošinājuma summa zemāka par apdrošinātā priekšmeta īsto vērtību.
pašemisija Gadījums, kad jaunizlaisto akciju, obligāciju, konvertiblo bonu vai citu vērtspapīru novietošana publikā tiktāl nodrošināta, ka pati emisija var norisināties bez sevišķa emisionāra starpniecības.
kastelāndarījums Gadījums, kad tirdzniecības uzņēmuma nomnieks saņem tirdzniecības pilnvaru no iznomātāja.
casus Gadījums, nejaušība; tiesībās - zaudējums, kas noticis bez kādas personas vainas vai bez ļauna nolūka.
incidents Gadījums, notikums (parasti nepatīkams).
gadienis Gadījums, notikums.
gadiens Gadījums, notikums.
gadījiens Gadījums.
vaira Gadījumu vairumā; pa lielākai daļai; biežāk (salīdzinājumā ar ko citu).
nogadīties Gadīties (parasti nejauši).
aizķerties Gadīties kļūmei, likstai; notikt negadījumam.
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
notrāpīties Gadīties, atgadīties.
rasties Gadīties, ierasties; pakāpeniski pulcēties (kur).
nokaitēt Gadīties, notikt (par saslimšanu).
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
nolēkties Gadīties, notikt.
piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu).
attikties Gadīties.
iznākt Gadīties.
iztikties Gadīties.
misīties Gadīties.
piegriezties Gadīties.
trāpīties Gadīties.
amba Gādniece, zīdītāja.
gādinieks Gādnieks.
japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti.
junga Gados jauns kalpotājs, kas vēl mācās amatā.
juniors Gados jauns sportists, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
klaidulēns Gados jauns vai augumā mazs klaidonis, vai klaidoņa dēls.
seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
senele Gados vecāka sieviete.
vecākgājuma Gados vecāki (cilvēki).
tētuks Gados vecāks vīrietis; arī tēvs (2).
tēvs Gados vecāks vīrietis; arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
opis Gados vecāks vīrietis.
vecvīrs Gados vecs, arī pieredzējis vīrietis.
Godrinka Gadrinkas ezers Feimaņu pagastā.
zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā.
annus Gads.
gadus Gads.
ziemvasara Gads.
gadsimtenis Gadsimts.
gadusimtenis Gadsimts.
gadusimts Gadsimts.
gadsapkārta Gadskārta.
dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi.
Mārtiņdiena Gadskārtas svētki, ko svin 10. novembrī, un tie iezīmē šķirtni starp rudeni un ziemu, senāk arī saimnieciskā gada noslēgumu.
norakstīšana Gadskārtēja preces vai priekšmeta vērtības pazemināšana, ņemot vērā tās nodilumu, vecumu, cenas krišanos u. tml.
anniversārijas Gadskārtējas piemiņas dienas, gada svētki.
rudenāji Gadskārtējie ražas novākšanas svētki.
eiropeāde Gadskārtējs Eiropas tautu mākslas festivāls.
annāles Gadskārtējs izdevums.
gadkārtējs Gadskārtējs.
grabzdi Gadskārtu gredzeni kokā.
Tenītis Gadskārtu ieražu diena (17. janvāris) par godu cūku aizgādnim Tenim.
sēst Gadu gaitā kļūt mazākam augumā.
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs.
jaunā stila (arī Gregora) kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma.
padsmitgadi Gadu skaits (cilvēkam) robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
gadskaits Gadu skaits.
gt. Gadu tūkstotis.
jēre Gadu veca aita.
gadene Gadu veca cūka vai aita; gadenis.
gadnieks Gadu vecs bērns.
daplis Gadu vecs jērs.
uzpīlis Gadu vecs jērs.
gadīgs Gadu vecs.
gadzīt Gadzināt.
pīķis Gafeles pakaļējais (brīvais) gals.
lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
gafeltakelāža Gafeltakelējums.
pīķstūris Gafeļburas augšējais pakaļējais stūris.
Kapsa Gafsa, pilsētas Tunisijas vidienē sens nosaukums.
Sovetabada Gafurova - pilsētas Tadžikistānā nosaukums 1953.-1978. g.
Ispisara Gafurova - pilsētas Tadžikistānā nosaukums līdz 1953. g.
kāgans Gāgans 2.
Gžatska Gagarina, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1968. g.
kladzināties Gāgāt, dēderēt.
ģidzīt Gāgāt, gāgināt.
dedināt Gāgāt, kladzināt.
dēdināt Gāgāt, kladzināt.
kāgāt Gāgāt, pļāpāt, klaigāt kā zoss.
Gagauzija Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība Moldovas Republikas sastāvā, atrodas Moldovas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Komrata, platība - 1832 kvadrātkilometri, 159700 iedzīvotāju (2008.).
dedēt Gāgināt, kladzināt.
gaģināt Gāgināt; gāgāt.
gadzināt Gāgināt.
gādzināt Gāgināt.
Gogra Gagra, Gangas kreisā krasta pieteka.
Kahi Gaha, pilsēta Azerbaidžānā.
girl-guide Gaida.
aizgaidēm Gaidas, gaidot, nogaidīties.
aizgaidiem Gaidas, gaidot.
gaidījums Gaidas, pabeigtas gaidas.
cerības Gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās.
gaidas Gaidības.
gaidums Gaidījums.
gaidi Gaidīšana.
nogade Gaidīšanas laiks.
gaideniski Gaidīšanas režīmā.
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu.
gaidīties Gaidīt (vienam uz otru, citam uz citu); nepacietīgi, arī ilgāku laiku gaidīt.
nogaidīt Gaidīt (visu laikposmu) un pabeigt gaidīt.
atgaidīties Gaidīt līdz nogurumama.
piegaidīt Gaidīt noteiktu laiku; censties (kādu) sagaidīt.
nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.).
demēt Gaidīt.
dilbt Gaidīt.
kāšmariķ Gaidīt.
laicīt Gaidīt.
tīkots Gaidīts.
gaigalava Gaigala ("Bucephala clangula").
gaigaline Gaigala ("Buchepala clangula").
gaidulīte Gaigala, nirpīle.
gaigaliņa Gaigala, nirpīle.
gaigaliņš Gaigala, nirpīle.
gaigalis Gaigala, nirpīle.
gaigalīši Gaigala, nirpīle.
gaigalītis Gaigala, nirpīle.
gaigals Gaigala, nirpīle.
gaigulis Gaigala, nirpīle.
gaiguls Gaigala.
Gajgalowo Gaigalavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
Grybuli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski.
Kozuori Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski.
krauklieši Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
Kraukli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
Svieteņi Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants.
Svieteni Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski.
Gaiken Gaiķi.
Gaiken Gaiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
Vecsatiķi Gaiķu pagasta aapdzīvotās vietas "Satiķi" bijušais nosaukums.
vecsatiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Satiķi" (agrāk - "Vecsatiķi") iedzīvotāji.
satiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Satiķi" iedzīvotāji.
vecgaiķenieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vecgaiķi" iedzīvotāji.
vecgaiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vecgaiķi" iedzīvotāji.
gaillardia Gailardijas.
akotainā gailardija gailardiju suga ("Gaillardia aristata").
skaistā gailardija gailardiju suga ("Gaillardia pulchella").
gaiduks Gailene, sēne.
gaidule Gailene, sēne.
cantharellus Gailenes.
elknuši Gailenes.
gailiņi Gailenes.
vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu.
zemules Gaileņaugu ģints, sīki, tikai 3-8 cm gari zāļaugi, pamīšus lapotu stublāju, sīkiem, baltiem vai iesārtiem ziediņiem, pa vienam lapu žākļos.
cantharellaceae Gaileņu dzimta.
craterellus Gaileņu dzimtas ģints.
pseudocraterellus Gaileņu dzimtas ģints.
cūkause gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Gomphus").
pavirsis Gaileņu jeb primulaceju dzimtas divdīgļlapis, viengadīgs, līdz 30 cm augsts pasmalks lakstaugs, nelieliem sarkaniem ziediem.
izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
gailinēt Gailēt, kvēlot, liesmot.
gālēties Gailēt, kvēlot.
gailēties Gailēt.
gairināt Gailināt.
kugulis Gailis (retāk vista, cālis).
titāns Gailis, arī jebkurš lielāks putns.
dāderis Gailis, kas dāderē.
cābulis Gailis.
čāburītis Gailis.
čīburītis Gailis.
čiguris Gailis.
gallus Gailis.
ķiķeris Gailis.
petuhs Gailis.
tatans Gailis.
tetuks Gailis.
gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
Gailīšu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Ezergaiļu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Gailīša ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
gailīši Gailītis.
kikergītis Gailītis.
zobins Gaiļa astes garā spalva.
cikarigu Gaiļa dziesmas atdarinājums.
cikurigu Gaiļa dziesmas atdarinājums.
ķikarainis Gaiļa epitets tautas dziesmās; ķigurītis.
ķigurītis Gaiļa epitets tautas dziesmās.
ķiguris Gaiļa epitets.
trese Gaiļa garā astes spalva.
Gailenhof Gaiļa muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
grežņis Gaiļa sekste; gaiļa astes spalva.
grezns Gaiļa sekste; gaiļa astes spalva.
cecere Gaiļa sekste.
grezna Gaiļa sekste.
greznis Gaiļa sekste.
metule Gaiļa sekste.
gailis Gaiļa skulpturāls attēls (parasti baznīcas torņa galā).
cālenīca Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
dzeguzītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
dzegužpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
elknuši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaigalīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļbikses Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gailenītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gailiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gailīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpieši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpiešiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpiesīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpietīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļupiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļziediņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
paslavas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
prīmulīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
tabakpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
tikbiksi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
vistkājiņas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
vistkājiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
zvaniņš Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaidelīte Gaiļbiksīte ("Primula veris", senāk "Primula officinalis").
gaidelis Gaiļbiksīte ("Primula veris").
elknuši Gaiļbiksītes ("Primula officinalis").
Līkezers Gaiļezers Rīgā.
Gaiļu ezers Gaiļezers, ezers Rīgā.
bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga.
gaiļbikses Gaiļpieši ("Primula veris"), agrs vasaras augs, ziedi dzelteni, čemuros.
gaiļabikši Gaiļpieši ("Primula veris"); gaiļbiksītes.
delphinium Gaiļpieši jeb delfīnijas.
gaiļpiesis Gaiļpieši.
echinochloa Gaiļsāres.
Gaiļu sādža Gaiļu sādža - Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gauriņi" bijušais nosaukums.
Dunduru strauts Gaiļu strauts, Briedes pieteka Iecavas novadā.
atgainīt Gainīt nost; atgaiņāt.
aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt.
nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); nogaiņāt.
aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās.
atgainīt Gainot panākt, ka atvirzās nost.
atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgaiņāties.
izgaiņāt Gaiņājot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izgaiņāt Gaiņājot izkliedēt (piemēram, dūmus).
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās.
atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
iegaiņāt Gaiņājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
izgaiņāt Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgainīties.
atgaiņāt Gaiņāt nost; atgainīt.
aizgaiņāt Gaiņāt prom; gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u., tml.); aizgainīt.
dzīdināt Gaiņāt prom; gaiņāties.
kautrēt Gaiņāt, dzenāt.
dzanāt Gaiņāt.
dzenāt Gaiņāt.
voiskāt Gaiņāt.
vaļāties Gaiņāties (1).
iznīcinātājaviācija Gaisa (arī - pretgaisa) karaspēka ieroču šķira, kuras bruņojumā ir kaujas lidmašīnas - iznīcinātāji.
kremstele Gaisa (vēsmas) rīkle; skrimslis.
konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana.
dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis.
katenārija Gaisa balona gondolas piekabes konstrukcija, kas nodrošina vienmērīgu masas piepūles sadali uz apvalka; sastāv no jostas uz apvalka un elementiem, kas savieno gondolu ar apvalku.
lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa - grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
luftbalons Gaisa balons.
mongolfjērs Gaisa balonu tips, pildāms ar karstu gaisu, ko 1782 izgudroja brāļi Mongolfjē.
burzgala Gaisa burbulis, ko izdala norūdzis alus.
ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā.
aviodesants Gaisa desants.
aerembolija Gaisa embolija, rodas, gaisam vai gāzei iekļūstot asinsrites sistēmā.
aeroembolija Gaisa embolija, rodas, gaisam vai gāzei iekļūstot asinsrites sistēmā.
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
aviācija Gaisa flote; lidaparāti, kas smagāki par gaisu.
ķezēklis Gaisa grābslis, muļķis.
liederis Gaisa grābslis, vazaņķis.
gaisaklis Gaisa grābslis, vieglprātīgs cilvēks.
grāba Gaisa grābslis.
perflācija Gaisa iepūšana dobumā vai kanālā.
inruktācija Gaisa ierīšana ar troksni.
hidropneimogonija Gaisa ievadīšana locītavas dobumā, lai konstatētu izplūdumu vai citu patoloģiju.
aerācija Gaisa ievadīšana reakcijas zonā.
pneimoperitonejs Gaisa ievadīšana vēderplēves dobumā diagnostikas vai terapijas nolūkā.
pneimomediastins Gaisa ievadīšana videnē rentgenoloģiskas izmeklēšanas nolūkā.
dumāksnis Gaisā izkliedēti (parasti rudzu) ziedputekšņi.
dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums.
atgaisošana Gaisa izlaišana no tehniskas sistēmas, kurā darbojas šķidrums.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
adobe Gaisā kaltēts māla ķieģelis.
GKS Gaisa kara spēki.
gaisaprasme Gaisa kara spēku lidsastāva iemaņu un prasmju komplekss, apakšvienību, daļu, vienību apmācības pakāpe darbībām dažādās kaujasdrabības situācijās.
eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem.
eskadra Gaisa kara spēku vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
izlūkaviācija Gaisa karaspēka ieroču šķira, kas veic izlūkošanu no gaisa.
aeronauts Gaisa kuģotājs.
aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā.
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
higrogramma Gaisa mitruma grafiks uz lentes.
higrometrija Gaisa mitruma mērīšana.
higroskops Gaisa mitruma noteikšanas ierīce.
higrogrāfs Gaisa mitruma pašrakstītājs nepārtrauktai relatīvā gaisa mitruma reģistrēšanai.
aerojonizācija Gaisa molekulu jonizācija.
emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās orgānos, audos.
lidpasts Gaisa pasts.
aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos.
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (no telpas, piemēram, dūmus, smaku).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (parasti drēbes).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piemēram, smaku no drēbēm).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt, arī izdzisināt (telpu).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par drēbēm).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties, arī izdzist (par telpu).
apakšvējš Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli.
uzplūdi Gaisa plūsmas ātruma, parasti pēkšņa, palielināšanās.
rinomanometrija Gaisa plūsmas un spiediena mērīšana degunā elpošanas laikā; pēc iegūtajiem datiem var noteikt nazālo pretestību vai aizsprostojumu.
antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā.
aerogēnisks Gaisa radīts; tāds, kas izplatās pa gaisu.
aerogēns Gaisa radīts; tāds, kas izplatās pa gaisu.
aeroreklāma Gaisa reklāma.
depresija Gaisa retināšana pazemes karjeros, ko izdara ar ventilatoru, lai izvēdinātu karjeru telpu.
šķērsrīkle Gaisa rīkle.
aerosialofāgija Gaisa rīšana kopā ar siekalām, simptoms, ko dažreiz novēro neirozē.
krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām.
opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
kauperis Gaisa sildīšanas ierīce domnu krāsnīm.
kaupers Gaisa sildītājs domnas iekārtā, kurā, sadedzinot gāzi, uzsilda domnā ievadāmo gaisu.
aerobats Gaisa skrējējs, vieglprātis fantasts.
GS Gaisa spēki.
skegs Gaisa spilvenu ierobežojoša stinga sānu konstrukcija peldlīdzekļiem uz gaisa spilvena.
mikroklimats Gaisa stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (telpā).
dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla); smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
elpa Gaisa strāva, plūsma; smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem.
inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu.
papildešelons Gaisa transporta operācijās - apakšvienības, ko uz konkrētu zonu pārvieto pēc triecienešelona.
aviotransports Gaisa transports - transports, kurā transportlīdzekļi ir gaisakuģi.
aerotransports Gaisa transports.
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ apdzist.
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem); noslāpt.
noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt.
aerofors Gaisa tvertne ūdenslīdēju un glābšanas aparātos; arī īpašs ventilators.
karburācija Gaisa un šķidrās degvielas optimāla degmaisījuma veidošana iekšdedzes motoru barošanai.
advekcija Gaisa un tā īpašību (gaisa masu, aukstuma, siltuma, ūdens tvaiku, spiediena) pārvietošanās horizontālā virzienā no apgabala uz apgabalu.
aerohidroterapija Gaisa un ūdens lietošana terapijas nolūkā.
elitropneimatoze Gaisa uzkrāšanās makstī.
pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
antenna Gaisa vads elektromagnētisko (radio) viļņu raidītājā vai uztvērējā.
atgaisošana Gaisa vai citu gāzveida vielu ieslēgumu aizvākšana no šķīduma, kausējuma vai izstrādājuma.
aerēmija Gaisa vai gāzes pūslīši asinīs; Kesona slimība.
burbulis Gaisa vai gāzes pūslītis, kas rodas šķidrumā.
eidiometrija Gaisa vai gāzu analīze ar eidiometra palīdzību.
čoks Gaisa vārsts karburatorā; šī vārsta vadības poga.
vēsenis Gaisa vēsinātājs, dzesinātājs.
gaisots Gaisa, ar gaisu pildīts.
aero- Gaisa, gaisa satiksmes (piem., aerogrāfs, aerodroms).
putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (galvenokārt motora cilindrā vai kompresorā).
velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).
epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
alds Gaisagrābslis, vējagrābslis.
strebeklis Gaisagrābslis, vējagrābslis.
interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai.
kreisēšana Gaisakuģa horizontāls lidojums ar optimāliem lidojuma parametriem (uzplūdes leņķi, degvielas patēriņu u. c.).
paplāksnis Gaisakuģa konstruktīvais elements, ko izmanto aerodinamisko spēku izmaiņai vai atsevišķu agregātu aizsardzībai no applūstoša gaisa.
orpēšana Gaisakuģa kustība horizontālā plaknē virzienā, kas nesakrīt ar garenasi, piem., lidmašīnas pārvietošanās ar dažādu dzinēju vilci, planiera pārvietošanās, ja to velk utt.
tangāža Gaisakuģa leņķiskā kustība, kad tā garenass maina savu stāvokli attiecībā pret horizontālo plakni; to raksturo ar leņķi un leņķisko ātrumu.
rekordlidojums Gaisakuģa lidojums, kas parāda tā maksimālās iespējas sasniegt lielu attālumu, ātrumu, kravas pacelšanu augstumā un lidojuma ilgumu.
paleciennosēšanās Gaisakuģa nosēšanās ar lielu vertikālo ātrumu, kā rezultātā notiek viens vai vairāki īslaicīgi palēcieni; "āzis".
parašutēšana Gaisakuģa nosēšanās pēdējais posms, kad gaisakuģis virzās kā izpletnis un kustības beigās pieskaras zemei.
meteoradars Gaisakuģa radiolokācijas ierīce, kas konstatē negaisa zonas un centrus; nodrošina lidojumu negaisa laikā.
šimmijs Gaisakuģa šasijas riteņu autosvārstības, kas rodas rites gaitā.
servovadība Gaisakuģa vadības plākšņu atliekšana ar aerodinamiskiem spēkiem, kas rodas, vadot nelielu servostūres vadības plāksni, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
pilotāža Gaisakuģa vadīšana, izpildot ar to telpiskus manevrus (pilotāžas figūras): virāžu, slīdēšanu, kabrēšanu, pikēšanu, apvērsi, mucu, nāves cilpu u. c.
drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
manevrēšana Gaisakuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu savas vilces darbības rezultātā, izņemot pacelšanos un nosēšanos, helikopteriem - arī pārvietošanās virs lidlauka virsmas tādā augstuma diapazonā, kurā var izmantot zemes efektu.
špangouts Gaisakuģu fizelāžas spēka uzņemšanas sistēmas šķērselementi, kas nodrošina šķēluma formu un stingrību; uzņem vietējo slogojumu kopā ar apšuvumu.
gaiselis Gaiseklis (1).
gaiselis Gaiseknis.
gaisers Gaiseknis.
gaisīklis Gaiseknis.
burzbalas Gaisīgi ūdens burbuļi.
guns Gaisma (parasti mākslīga).
vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu; vakara gaisma.
žuburis Gaisma no sveces val lampas.
signālgaisma Gaisma, ar ko signalizē (1).
dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma; dienas gaisma.
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virsas (1), no augšas.
uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
elektrība Gaisma, ko rada elektriskā strāva.
gaisme Gaisma.
saaust Gaismai austot kļūt gaišam.
gardevue Gaismas aizsargs.
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
fotārijs Gaismas ārstniecības kabinets cilvēku grupveida apstarošanai ar ultravioletiem un siltuma stariem profilakses un ārstēšanas nolūkā.
kvēla Gaismas atspīdums (parasti sārts).
kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts).
blāzma Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka).
gāle Gaismas atspīdums.
reflekss Gaismas atstarojams, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas); krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
spoguļrefleksija Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļatstarošana.
spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļrefleksija.
gaismatdeve Gaismas avota gaismas plūsmas attiecība pret patērēto jaudu.
lamberts Gaismas avota vai apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība, kas vienāda ar 3183 nitiem.
mirdzeklis Gaismas avots, kas spīd.
gaismojums Gaismas daudzums, ko saņem fotomateriāls.
Fēbs Gaismas dieva Apolona otrs vārds.
Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
mirdzdiode Gaismas diode - pusvadītāju diode, kurai laižot cauri tiešā virzienā strāvu, izdalās gaismas enerģija.
dzisa Gaismas dzišana (parasti debess spīdekļiem).
uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas.
LED Gaismas emisijas diode (angļu "light emitting diode").
spīddiode Gaismas emisijas diode (LED).
lūmensekunde Gaismas enerģijas (gaismas daudzuma) mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
ly Gaismas gads (ārpussistēmas garuma mērvienība; angļu "light-year").
kuprotipija Gaismas gravīrai līdzīgs attēls un tā gatavošanas process: pigmenta attēlu kopē zem negatīva, pārnes uz graudotas vara plātnes un kodina ar dzelzs hlorīdu, pēckodinājumā iegūst pustoņa klišeju izcilspiedumam.
fotoms Gaismas halucinācija.
elektroretinogrāfija Gaismas iedarbībā radušos acs tīklenes bioelektrisko potenciālu reģistrēšana ar oscilogrāfu.
fotodermatoze Gaismas ierosināta dermatoze.
leikopsīns Gaismas ietekmē radusies rodopsīna bezkrāsainā forma.
opalescence Gaismas izkliede duļķainā vidē; varavīkšņaina krāsu rotaļa, kas raksturīga opālam, mēnessakmenim un dažiem citiem minerāliem ar mikroskopiski šūnainu uzbūvi.
difūzija Gaismas izkliede, atstarojoties no nelīdzenas virsmas vai izplatoties caur noteiktiem materiāliem, piem., matētu stiklu.
atspīdums Gaismas kūlis, kas rodas no spēcīga gaismas avota atstarošanas objektīva virsmā un veido apļus filmas attēlā.
lukturis Gaismas ķermenis (transportlīdzekļiem) ar spožu gaismu.
gabarītlukturis Gaismas ķermenis (viens no vairākiem), kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
anaklāze Gaismas laušana.
gaismene Gaismas mūzika.
likarni Gaismas nesējs, devējs; logi bēniņu jumta daļā vai kupolā.
rūsa Gaismas parādība virs horizonta - īslaicīgs, plašs tāla zibens atspīdums.
optika Gaismas parādību kopums.
apgaismojums Gaismas plūsma, kas krīt uz virsmas laukuma vienību.
lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, vienāda ar gaismas plūsmu, ko 1 steradiānu lielā telpas leņķī izstaro 1 kandelu (cd) stiprs punktveida gaismas avots; apzīmējums - lm.
gaismtehnisks Gaismas plūsmas pārveidošana optiskās ierīcēs.
ekstinkcija Gaismas plūsmas vājināšanās atmosfērā gaismas izkliedes un absorbcijas dēļ.
levorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana pa kreisi.
magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts.
fotoeritēma Gaismas radīta eritēma.
spoguļreflektors Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements; spoguļatstarotājs.
spoguļatstarotājs Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements; spoguļreflektors.
pseidofotestēzija Gaismas sajūta, kas rodas no citu maņu orgānu kairinājuma.
fosfēns Gaismas sajūta, kas rodas no mehāniska tīklenes kairinājuma (sitiens, spiediens).
bliņķis Gaismas signālierīce (no vācu "blinker"), neliela bāka.
bākuguns Gaismas signāls operatīvajam transportam, piem., policijai, specializētajai ātrajai palīdzībai.
nits Gaismas spožuma mērvienība SI sistēmā, kas ir spīdošās virsmas elementa gaismas stipruma (svecēs) attiecība pret šīs virsmas laukumu (kvadrātmetros); nt.
aberrācija Gaismas stara novirzīšanās no taisnes; aberācija.
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti; ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums.
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
auseknis Gaismas staru parādīšanās, dienas ausma.
kandela Gaismas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), cd; svece.
normālsvece Gaismas stiprums (intensitāte), ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma.
afoze Gaismas šķietams trūkums (šķietama tumsa); subjektīvi sajūtams tumšs plankums redzes laukā.
heliohromogrāfija Gaismas un akmens iespieduma kombinācija: uz gaismas iespieduma iespiež lazūrkrāsas ar litogrāfiskām krāsu plātnēm.
klērobskīrs Gaismas un ēnu izveidojums glezniecībā.
scintilācija Gaismas uzliesmojums, kas rodas dažās vielās, ja tās apstaro ar jonizējošu starojumu.
fotorecepcija Gaismas uztvere, cilvēkam redzamā gaisma ir staru enerģija ar viļņu garumu no 3900 līdz 7700 angstrēmiem.
fotoģenēze Gaismas vai fosforescences rašanās, piem., baktērijās.
fotisms Gaismas vai krāsas sajūta, ko izraisa dzirdes, taustes, garšas vai ožas kairinājums.
gaismcaurlaidība Gaismasspēja.
lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla.
lāba Gaismēklis, lukturis, lāpa.
spulga Gaismeklis.
gaisma Gaismēna (2).
kiaroskuro Gaismēna.
pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements; vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
gaišumiņa Gaismiņa.
emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
nūjiņa Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
vālīte Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
fotomateriāls Gaismjutīgs materiāls (ar gaismjutīgiem slāņiem un starpslāņiem klāta filma, fotopapīrs un fotoplate), kuru izmanto fotogrāfiskā attēla iegūšanai.
gaismjutīgi Gaismjutīgs.
fotopolimerizācija Gaismjūtīgu polimēru eksponēšana.
fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā).
luciferāze Gaismu izstarojošs proteīns, kas aktivizējas ķīmiskās reakcijās un rada bioluminescences efektus.
aerotūba Gaiss dzirdes kanālā vai olvadā.
pneimokrānija Gaiss galvaskausa dobumā; intrakraniāla pneimocēle.
pneimoretroperitonejs Gaiss retroperitoneālajā telpā.
aerendokardija Gaiss sirds dobumā.
pneimatokardija Gaiss sirds kambaros.
fizohematometra Gaiss un asinis dzemdes dobumā.
pneimohemoperikards Gaiss un asinis perikarda dobumā.
hemopneimotorakss Gaiss un asinis pleiras dobumā.
pneimohemotorakss Gaiss un asinis pleiras dobumā.
hemopneimoperikards Gaiss un asinis sirds somiņā.
pneimohidroperikards Gaiss un šķidrums perikarda dobumā.
hidropneimotorakss Gaiss un šķidrums pleiras dobumā.
pneimohidrotorakss Gaiss un šķidrums pleiras dobumā.
fizometra Gaiss vai gāze dzemdes dobumā.
pneimartroze Gaiss vai gāze locītavā.
pneimoperikards Gaiss vai gāze perikarda dobumā.
pneimopioperikards Gaiss vai gāze un strutas perikarda dobumā.
pneimopiotorakss Gaiss vai gāze un strutas pleiras dobumā.
pneimohidrometra Gaiss vai gāze un šķidrums dzemdes dobumā.
pneimoderma Gaiss vai gāze zem ādas vai ādā.
pneimomediastins Gaiss videnē.
atgaiss Gaiss, kas izplūst no pneimodzinēja.
hidropiopneimotorakss Gaiss, strutas un šķidrums pleiras dobumā.
aēr Gaiss.
gaisotne Gaiss.
lufte Gaiss.
lupte Gaiss.
fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa).
kofeons Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeols.
kofeols Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeons.
anemonols Gaistoša eļļa, ko iegūst no anemonēm; spēcīgs čulgu izraisītājs.
etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
karvons Gaistošs terpēns ķimeņu eļļā.
dafnīns Gaistošs un stipri kairinošs glikozīds zalkteņu mizā.
hloretils Gaistošs, viegli uzliesmojošs šķidrums, ko iegūst, karsējot spirta un koncentrētas sālsskābes maisījumu; lieto medicīnā kā anestēzijas līdzekli.
esence Gaistošu vielu koncentrēts šķīdums (parasti lieto atšķaidītu).
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
rinofaringocēle Gaisu saturoša cista aizdegunē.
kolapss Gaisu saturoša orgāna sienu saplakšana.
pneimatizācija Gaisu saturošu šūnu vai dobumu veidošanās audos, gk. galvaskausa kaulos.
viskozīns Gaiša smēreļļa, ko iegūst no naftas mazuta; ar to eļļo tvaikmašīnu cilindrus u. c. mašīnu daļas.
lākts Gaiša uguns, degošs skals, liesma; lākte; spīdums, blāzma.
lāpte Gaiša uguns, liesma; lākte.
lākte Gaiša uguns, liesma; lākts.
balga Gaiša, ar ūdeņiem bagāta vieta; vieta, kas atspīd pa gabalu.
fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas.
baltals Gaišais alus.
baltalus Gaišais alus.
ēls Gaišais angļu alus.
Gaišezers Gaišais ezers Naujenes pagastā.
klajoties Gaišākam (retākam) kļūt.
baltacis Gaišākas krāsas tukšais kaņepju grauds.
gaismēna Gaišāku un tumšāku laukumu mija (gleznā, zīmējumā).
švītrēties Gaišam kļūt, sākties (dienai).
švītroties Gaišam kļūt, sākties (dienai).
ūdenssvītras Gaišas svītras kubla vai mašīnu papīros.
hialīnšūnas Gaišas, lielas bezhlorofila šūnas sfagnu lapās, kuras sausumā pildās ar gaisu, tāpēc izskatās caurspīdīgas; spēj uzsūkt 20-25 reizes vairāk ūdens par sfagnu kopējo masu.
gaišīties Gaiši atspīdēt.
gaišbalts Gaiši balts.
smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilšu krāsa.
dulis Gaiši brūns (duls) zirgs.
gaišbērs Gaiši brūns (par zirgu).
gaišbrūns Gaiši brūns.
krēmdzeltens Gaiši dzeltens ar nelielu brūnganu nokrāsu.
tetrajodpirols Gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī; jodols.
kanangeļļa Gaiši dzeltens šķidrums ar patīkamu smaršu, iegūst no auga "Cananga" ziediem; ilang-ilangeļa.
ilang-ilangeļļa Gaiši dzeltens šķidrums ar patīkamu smaršu, iegūst no auga "Cananga" ziediem; kanangeļa.
mālains Gaiši dzeltens; dzeltenbrūns ar iesarkanu nokrāsu; mālu krāsā
bāldzeltens Gaiši dzeltens; dzeltenīgs; gaišs.
gaišdzeltens Gaiši dzeltens.
ūbelis Gaiši pelēcīgs vai lāsumains zirgs.
sirpīši Gaiši pelēki tārpiņi, saķērušies daudzi kopā, veido it kā sirpi.
bālpelēks Gaiši pelēks; bāli pelēks.
gaišpelēks Gaiši pelēks.
pelgans Gaiši pelēks.
bakteriopurpurīns Gaiši purpursarkans pigments, ko producē dažas baktēriju sugas.
clairette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns.
clarette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns.
rožains Gaiši sarkans.
gaišrozā Gaiši sārts, rožains.
rozā Gaiši sārts.
rozots Gaiši sārts.
palseris Gaiši sirms zirgs.
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
cerīnlillā Gaiši violets (līdzīgs zilo ceriņu ziediem).
cirīnlillā Gaiši violets (līdzīgs zilo ceriņu ziediem).
lila Gaiši violets, ceriņu krāsā.
gaišzaļgans Gaiši zaļgans.
bālganzaļš Gaiši zaļš; bāli zaļš.
salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir dārza salātu lapu krāsa.
gaišzaļš Gaiši zaļš.
smalte Gaiši zila indīga krāsviela.
gaišzilgans Gaiši zilgans.
tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
bālganzils Gaiši zils; bāli zils.
gaišzils Gaiši zils.
balsnēt Gaiši, bāli spīdēt, vīdēt.
sereno Gaiši, skaidri.
gaišēties Gaišīties.
dzeltengalva Gaišmatains cilvēks.
dzeltengalvis Gaišmatains cilvēks.
baltmatu Gaišmatains.
dzeltenmatains Gaišmatains.
dzeltensprogains Gaišmatains.
gaišmataiņš Gaišmatains.
zeltmatu Gaišmatains.
zeltsprogains Gaišmatains.
dzeltenmatis Gaišmatis.
retinēns Gaišoranžs karotinoīds, kas gaismas ietekmē tīklenē rodas no rodopsīna, bet tumsā veido A vitamīnu un, savienojoties ar proteīnu opsī-nu, atkal pārvēršas rodopsīna.
svēdrēties Gaišoties, noskaidroties (par debesīm).
gaišot Gaišoties.
steatīts Gaišpelēks iezis, ko gk. veido talks.
kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
clairvoyance Gaišredzība, spēja somnambulā vai transa stāvoklī pareģot nākotni.
gaišredzīgi Gaišredzīgs.
Liezeres gulētāja Gaišreģe Liezēres pagastā 19. gs. beigās, kura cilvēkus uzklausījusi, gulēdama gultā.
gaišredzis Gaišreģis, pareģis.
blonds Gaišs (par matiem).
dzeltens Gaišs (par matiem).
pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
centrosfēra Gaišs citoplazmas laukumiņš kodola tuvumā, kurā atrodas centrosoma un kuram ir būtiska nozīme šūnas dalīšanās norisē.
apdārzs Gaišs loks (ap mēnesi vai sauli).
dārziņš Gaišs loks, apmale ap mēnesi vai zvaigznēm.
mēnešdārzs Gaišs loks, apmale ap mēnesi vai zvaigznēm.
miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
glīgzds Gaišs vai pelēks māls.
blāvs Gaišs, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
mārķis Gaišs, balts (plankums).
mārks Gaišs, balts.
dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē.
viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu).
baltulējs Gaišs, pagaišs.
pelnkrāsas Gaišs, palss, pelnpelēks.
dzīdrs Gaišs, skaidrs, dzidrs.
lūcids Gaišs, skaidrs, redzams.
acs Gaišs, spožs punkts, laukumiņš; gaismas avots.
luminozs Gaišs, spožs.
balts Gaišs; bezkrāsains.
gaisns Gaišs.
klārs Gaišs.
bāļsnejs Gaišu sejas krāsu.
blāzma Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot).
plaiksna Gaišums, atspīdums mākoņu starpā.
plaisna Gaišums, atspīdums mākoņu starpā.
gaisuma Gaišums, gaisma.
gaišuma Gaišums.
hrizoprass Gaišzaļš minerāls, halcedona paveids, kura krāsu nosaka niķeļa piejaukums; ābolzaļš pusdārgakmens.
biliprazīns Gaišzaļš pigments, ekstrahējams no žultsakmeņiem; holeprazīns.
holeprazīns Gaišzaļš pigments, ekstrahējams no žultsakmeņiem.
dzīdrs Gaišzils.
gājums Gaita (2).
solis Gaita (3).
gaite Gaita (6).
aizgaita Gaita cita vietā.
gaits Gaita.
pahodņaks Gaita.
pahodons Gaita.
risa Gaita.
staiga Gaita.
disbāzija Gaitas traucējums, klibošana.
gaiters Gaitās, peļņā gājējs.
koridors Gaitenis.
gaitenieks Gaitnieks (2).
Gaiziņš Gaiziņkalns.
Gaising-Berg Gaiziņš.
gaizans Gaizs - rūgts, sarūdzis, sīvs, nepatīkamas garšas.
Gēja Gāja, grieķu mitoloģijā - dievu un visas dzīvibas matē, zeme.
Gajānas Kooperatīvā Republika Gajāna, valsts Dienvidamerikā.
GUY Gajāna, valsts trīsburtu kods.
GYD Gajānas dolārs; Gajānas Kooperatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Džordžtauna Gajānas galvaspilsēta ("Georgetown"), osta pie Demeraras ietekas Atlantijas okeānā, 238000 iedzīvotāju (2007. g.).
Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns.
GY Gajānas Kooperatīvā Republika, valsts divburtu kods.
gajānieši Gajānas Kooperatīvās Republikas iedzīvotāji.
cilvēks Gājēji, kalpi; saime.
ļaudis Gājēji, kalpi; saime.
nogājieši Gājēji, tie, kas ir pārgājuši citur kalpot.
gaitnieks Gājējs (2).
gājots Gājējs (tikai par zirgu).
gāteris Gājējs.
kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam); celiņš gājējiem.
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
Cegeļņa Gajevā Cegeļņa - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Gajewo Gajevas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
gājums Gājiens (1).
pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
kamašvilciens Gājiens ar kājām.
maršs Gājiens ierindā (parasti ritmiskā, vienmērīgā solī).
nogājiens Gājiens projām.
dzosgājiens Gājiens tupus, balstot rokas gurnos.
atpakaļgājiens Gājiens uz iepriekšējo vietu.
soda gājiens Gājiens uz sodīšanas vietu.
reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā.
apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
izlūkgājiens Gājiens, kurā izlūko (1).
izlūkgājiens Gājiens, kurā veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
eituve Gājiens.
eituvis Gājiens.
ēituwis Gājiens.
ietiens Gājiens.
kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē).
Gaja Martans Gajomarts.
ceļotājputns Gājputns.
starpceļojums Gājputnu ceļojuma posms, kurā tie uz laiku apmetas kādā vietā, lai atpūstos, barotos.
baložastīte Gājtauriņu sugas "Macroglosum Scopoli" neoficiāls nosaukums; Latvijā ieceļo reti.
aizgaitne Gājums, gājiens, mazs līkums.
ietums Gājums.
galvenieks Galā esošais.
iešērēšana Gala ievēršana blokā.
šērēšana Gala ievēršana blokā.
Gahlenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
Endenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
End-Autz Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
Endenhof Gala muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
abitūrija Gala pārbaudījumi vidusskolā.
telocēle Gala smadzeņu dobums.
piere Gala, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
galaina Galainis.
galaine Galainis.
radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
Galaktikas disks Galaktikas blīvākā daļa, kas līdzīga abpusēji izliektai lēcai, kuras centrā atrodas paresninājums, ko sauc par Galaktikas cedntrālo sablīvējumu, no kura atzarojas spirālzari.
Galaktikas ekvatora plakne Galaktikas redzamā zvaigžņu sadalījuma simetrijas plakne, kas ar debess ekvatora plakni veido apm. 63° leņķi; tās projekcija uz debess sfēras veido Galaktikas ekvatoru.
superkopa Galaktiku grupu un galaktiku kopu sakopojums, kas ir vienots telpisks veidojums.
galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°.
galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
galaktozūrija Galaktoze urīnā.
galaktopiranoze Galaktoze, kuras molekulā ir pirāna gredzens.
fukoze Galaktozes derivāts.
galaktosazons Galaktozes fenilosazons, dzeltena kristāliska viela, kas rodas, apstrādājot galaktozi ar fenilhidrazīnu un etiķskābi.
galaktonskābe Galaktozes oksidācijas produkts.
galaktopeksija Galaktozes saistīšana aknās.
neolīts Galalītam līdzīga masa, ko arī tāpat pagatavo no kazeīna un formaldehīda.
gala mērķis Galamērķis (1).
gala mērķis Galamērķis (2).
metālgalantērija Galantērija, kas ir izgatavota no metāla; metāla galantērija.
galance Galantums.
Testudo elephantopus Galapagu milžbruņurupucis.
ziloņu bruņurupucis Galapagu milžbruņurupucis.
Kolonas arhipelāgs Galapagu salas
Galapagu milžbruņurupucis Galapagu salās dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 110 cm, augstums - līdz 60 cm, masa - 100-400 kg.
Nesomimus trifasciatus Galapagu zobgaļstrazds.
telencefalons Galasmadzenes, galvas smadzeņu priekšējā daļa, kas aptver puslodes un gala plāksnīti.
galatella Galatellas.
galatieši Galatijas iedzīvotāji.
līdzēdējs Galda biedrs.
bacvinis Galda biete (augs).
bacvinis Galda biete (sakne).
cilvēkbiete Galda biete.
cilvēkburkanis Galda burkāns.
sekumiņi Galda dakšiņas.
galdgals Galda gals.
cilvēkkālis Galda kālis.
tepujs Galda kalns - Dienvidamerikā sastopami kalni ar vertikālām klintīm un plakanām virsotnēm.
galdklājis Galda klājējs.
plānis Galda nazis.
galdauts Galda pārklājs (parasti no auduma).
kuvērs Galda piederumi vienai personai.
pribors Galda piederumi.
menāža Galda piederums - garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, ko novieto uz statņa.
dakšiņa Galda piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai.
karote Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai.
platmenāža Galda piederums, statīvs ar trauciņiem etiķim, sinepēm, eļļai, sālij, pipariem u. tml.
halma Galda spēle 2-4 spēlētājiem.
ričuračs Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
nardi Galda spēle diviem spēlētājiem ar 2 metamiem kauliņiem un 15 kauliņiem katram; bekgemons (angļu val. "backgammon").
monopols Galda spēle vairākām personām, kas izgudrota ASV 20. gs. 30. gados.
rendzju Galda spēle, kurā jāpārvieto kauliņi.
upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
pinģene Galda teniss; pingpongs.
ping-pongs Galda teniss.
pingpongs Galda teniss.
piņķene Galda teniss.
piņķītis Galda teniss.
terine Galda trauks (parasti no porcelāna vai sudraba), kurā pasniedz zupu vai sautējumu.
drābule Galdauts.
galdadrāna Galdauts.
galdasauts Galdauts.
galddrāna Galdauts.
galddrānis Galdauts.
galdsega Galdauts.
cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums; celu dēlītis.
skalds Galdiņš koka traukiem.
laiba Galdiņš, ar kuru šķērē, kurā ievērtas dzijas.
ķimiņi Galdiņu trauka grope, kurā iespīlē atbilstoši šķērsgriezumam izveidotus gala dēlīšus.
galt Galdīt - lobīt, lupināt (zirņus, pupas).
būvgaldniecība Galdniecības nozare - koka būvdetaļu izgatavošana.
galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
cirkls Galdnieka cirkulis.
collštoks Galdnieka collmērs.
skrūbeņķis Galdnieka darbagalds.
kaplis Galdnieka darbarīks vienkoča trauku grebšanai, dobšanai.
ķimiņgriezis Galdnieka darbarīks, ar kuru izgriež traukam ķimiņus.
līmspīles Galdnieka darbarīks, kas tur kopā saspiestas divas detaļas.
galdniecība Galdnieka darbnīca.
rīsmete Galdnieka instruments paralēlu līniju nopvilkšanai.
rīšmete Galdnieka instruments paralēlu līniju novilkšanai.
žmija Galdnieka leņķmērs ar kustīgu rokturi.
collmērs Galdnieka lineāls.
kalpiņš Galdnieka rīks, ko garākus dēļus ēvelējot, paliek vienam galam apakšā.
strīpāns Galdnieka, namdara zīmulis.
strīpulis Galdnieka, namdara zīmulis.
nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
gultnieks Galdnieks, kas gatavo gultas.
modeļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
veiduļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies liešanas veiduļu izgatavošanā.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
krēslinieks Galdnieks, kas izgatavo krēslus.
sniķeris Galdnieks, kokgriezējs.
dišlēris Galdnieks.
dišļeris Galdnieks.
dišlers Galdnieks.
dišļērs Galdnieks.
galdinieks Galdnieks.
stoļars Galdnieks.
stoleris Galdnieks.
karstlīme Galdnieku līmes veids, ko lieto vārītu.
galdelis Galds (nievājoši).
lasāmgalds Galds ar avīzēm, žurnāliem, brošūrām lasīšanai uz vietas (piemēram, kinoteātrī).
tālers Galds ar metāla plāksni metāla salikuma sagatavošanai, matricēšanai vai iespiešanai.
regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai; plauktene.
plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai.
lombrs Galds kāršu spēlei, lielāko tiesu saliekams un ar vadmalu pārvilkts.
bārs Galds vai lete, kur gatavo dzērienus.
tamburs Galds, galdiņš.
Men Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā.
Mensa Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā.
skatre Galdsega.
ledusgāle Gāle, apledojums.
līts Gāle, ledus gabals; līte.
līte Gāle, ledus gabals.
galega Galegas.
austrumu galega galegu suga ("Galega orientalis").
galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe; ļoti spilgts pretstats.
kanibālisms Galēja cietsirdība, nežēlīgums.
Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi
priģels Galējā robeža.
Praimheds Galējais Antarktīdas kontinenta ziemeļu punkts Antarktīdas pussalā, Bransfīlda šaurumā.
spārns Galējais grupējums (politiķu, zinātnieka u. tml. kopumā).
atsaukšana Galējais nofraktētā kuģa ostā ierašanās termiņš, lai veiktu iekraušanu, kam beidzoties fraktētājam ir tiesības lauzt līgumu.
galijais Galējais.
kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
kanibālisks Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs.
trakie Galēji kreisā politiskā virziena pārstāvji Lielās franču revolūcijas laikā, kas aizstāvēja zemāko slāņu sociāli ekonomiskās intereses; tiecās padziļināt revolūciju.
berčists Galēji labējās un rasistiskās "Džona Bērča biedrības" loceklis.
bezpriģels Galēji nepieņemama situācija.
bezmērība Galējība, pārmērība, izlēciens, ekscess.
ekstrēms Galējība.
diametrāls Galējs (par pretstatiem).
sabrukums Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums.
ultramodernisms Galējs modernisms.
sabrukums Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās.
galuvējs Galējs.
ekstrēmisms Galēju uzskatu un rīcības metožu piedāvāšana vai lietošana (galvenokārt politikā).
ekstrēmists Galēju uzskatu un rīcības metožu piekritējs.
galēnisms Galēna (un Hipokrāta) mācība par ķermeņa sulu nozīmi temperamenta veidošanā un slimību izcelsmē.
eukrasija Galēna temperamentu mācībā normāls dzīvības sulu maisījums organismā.
Galen Galēni.
Golan Galēni.
Lakstīgalu purvs Galenieku purvs Codes pagastā.
Galājais Galenis, ezers Asūnes pagastā.
Galējais ezers Galenis, ezers Asūnes pagastā.
galisks Galenisks (1).
galisks Galenisks (2).
galēna Galēnisks (pēc Galēna (129.-201. g.) vārda).
Vydsmuiža Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" bijušais nosaukums latgaliski.
Vidsmuiža Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" nosaukums līdz 1945. g.
Grybolva Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gribolva" nosaukums latgaliski.
gribulovieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gribulova" iedzīvotāji.
indānieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Indāni" iedzīvotāji.
makarovcieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji.
makarovkieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji.
maltastrūpieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maltastrūpi" iedzīvotāji.
marinskieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Marinski" iedzīvotāji.
mičuļevskieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mičuļevka" iedzīvotāji.
Mičuļovka Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mičuļevka" nosaukuma variants.
soboļevkieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Soboļevka" iedzīvotāji.
sondorieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sondori" iedzīvotāji.
vāverieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vāveri" iedzīvotāji.
Vacbieči Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants.
Vecbieči Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants.
vidsmuizieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmuiža" jeb "Gaļēni", tagad "Galāni", iedzīvotāji.
Vuoveris Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Voveres" nosaukums latgaliski.
voverieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" iedzīvotāji.
zarjieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zarja" iedzīvotāji.
Zeimuli-Puzāki Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukums latgaliski.
Goļanskaja Galēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
galeola Galeolas.
krusteja Galerija ap klostera pagalmu sakrālai procesijai un telpu savienošanai.
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem.
zilce Galerta receklis (bez gaļas).
kopķēzis Galerts no cūkas galvas un kājām.
zilcgaļa Galerts no nekvalitatīvas gaļas; gaļas receklis.
receklis Galerts, arī želeja.
drebenis Galerts, aukstā gaļa; drebene.
auksteklis Galerts, aukstā gaļa.
drebene Galerts, aukstā gaļa.
kvašaline Galerts; kvašeline.
aukstāgaļa Galerts.
aukstaisgaļa Galerts.
blyužgyns Galerts.
galete Galerts.
kapķiezis Galerts.
krecele Galerts.
krecelgaļa Galerts.
krecelis Galerts.
krecenis Galerts.
kvašaliņa Galerts.
kvašeline Galerts.
muzikantgaļa Galerts.
šilts Galerts.
studenis Galerts.
studi Galerts.
studīns Galerts.
studziņa Galerts.
triceklis Galerts.
trīceklis Galerts.
tricekls Galerts.
trīcekls Galerts.
trīceknis Galerts.
trīculis Galerts.
trīsins Galerts.
žilte Galerts.
krecekļains Galertveida, galertu saturošs.
ļuga Galertveidīga masa, biezi dubļi, mitri netīrumi.
atborniks Galēvele.
Golgowsky Galgauska.
Koruļezers Galgauskas ezers Gulbenes novadā.
Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
Galčepigs Galhepigens - augstākā virsotne Skandināvu kalnu Jūtunheimena masīvā, Dienvidnorvēģijā.
pugas Gali, pelavas.
galafeikas Galifē bikses.
galafejas Galifē bikses.
gali Galifē bikses.
galifeikas Galifē bikses.
galifejas Galifē bikses.
galifejs Galifē.
apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
protokolmašīna Galīgā automāta speciāls gadījums, ko izmanto kā protokola matemātisku modeli.
fiasko Galīga neveiksme, neizdošanās.
aizauss Galīga nomale.
galarezultāts Galīgais rezultāts; iznākums.
dievais Galīgais, beidzamais (piem., nabags).
beidzamais Galīgais, negrozāmais.
monoīds Galīgas elementu kopas visu viennozīmīgo attēlojumu sevī (transformāciju) kopa.
apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
apkārsties Galīgi pabeigt kāršanu.
soldēt Galīgi samaksāt parādus.
galgaliski Galīgi, beidzot, galu galā.
pārmuļķis Galīgs muļķis, muļķu muļķis.
perempcija Galīgs spriedums, strīdus izšķiršana.
klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
fotoforma Galīgs, reprotehniski iegūts fotogrāfisks attēls uz caurspīdīgas pamatnes - starpposms attēla pārnešanai uz iespiedformu; var būt grafisks, pustoņu vai rastrēts attēls tiešā vai spoguļapvērsumā.
Galileja Galilejas jūra - Kinnerets, ezers Izraēlā.
Galilejs Galilejs Galileo (1564.-1642. g.) - itāļu astronoms, fiziķis un mehāniķis.
Galine Galiņu ezers Šēderes pagastā.
Galinis Galiņu ezers Šēderes pagastā.
Gaļinka Galiņu ezers Šēderes pagastā.
gaļjarda Galjarda - sena romāņu tautu deja, 15.-17. gs. kļuva populāra Eiropā.
Gaļega Galjego - upe Spānijā.
galeona Galjona.
arusi Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
barareti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
borani Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
iti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
vardaji Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
tulami Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienē.
mači Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienes rajonos uz ziemeļaustrumiem no Adisabebas.
gaulois Galliešu: asprātīgs, izlaidīgs.
eburoņi Gallijā agri ienākusi ģermāņu cilts, kas bija apmetusies beļģiešu Gallijā starp Ācheni un Latvijēžu, bieži piemin Cēzars savās piezīmēs par Gallijas karu.
Armorika Gallijas (tagadējā Francija) rietumu daļas nosaukums romiešu laikā.
senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos.
Sucels Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, Nantosueltas vīrs, viņa ikonogrāfiskais simbols ir koka āmurs.
Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā.
Erucastrum gallicum Gallijas pazvēre.
Silene gallicia Gallijas plaukšķene.
bagaudi Gallijas un Ziemeļspānijas zemnieki, kas mūsu ēras 3.-5. gs. sacēlās pret Romas vergturu jūgu.
Galipoli Gallipoli - pilsēta Itālijā ("Gallipoli").
rauriki Gallu cilts pie Reinas, starp Āru un Vogeziem, ap 1. gs. p. m. ē.
kenaba Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces; karnūti.
karnūti Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces.
tektozagi Gallu cilts, kas ap 300 g. p. m. ē. no Gallijas pārgāja uz Mazāziju pa ceļam izlaupot Delfus; vēlāk tos pakļāva romieši.
tanāts Gallusmiecskābes sāls.
hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus.
leibārsts Galma ārsts.
maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās.
kambarfreilene Galma dāma.
senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks.
hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību.
aumeisters Galma meistars; audzinātājs, skolotājs.
virshoftiesa Galma virstiesa - augstākā tiesa Kurzemes guberņā līdz 1889. g.
virshoftiesa Galma virstiesa - galma tiesas nosaukums Kurzemes un Zemgales hercogistē no 1715. g.
Gelma Gālma, pilsēta Alžīrijā.
galmenieks Galminieks.
kurtizānis Galminieks.
kurtizāns Galminieks.
kamarilja Galminieku grupa, kliķe, kas ar intrigām valsts lietas ietekmē sev par labu.
pilsgalms Galms.
Gal-Muyža Galmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
bruceklis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
gluda Galoda (parasti izkapts asināšanai).
strīķis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
brūcene Galoda izkapts asināšanai.
striņķis Galoda izkapts asināšanai.
griežams Galoda vai cits rīks izkapts asināšanai.
gudis Galoda, (izkapts) bruceklis.
trotiņš Galoda, strīķis.
trots Galoda, strīķis.
galada Galoda.
galauda Galoda.
galaudiņa Galoda.
glūda Galoda.
gluna Galoda.
gude Galoda.
trinica Galoda.
trinītava Galoda.
trinīte Galoda.
trītava Galoda.
ulis Galoda.
gallons Galons.
galone Galons.
galonis Galons.
galopejs Galops.
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
leitvāga Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks.
slīdstienis Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks.
kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu.
diplobacilis Galos savienotu baciļu pāris.
kaluska Galoša; kaluša.
kalaša Galoša.
kalasis Galoša.
kaļasis Galoša.
kaloša Galoša.
kaluša Galoša.
dubļenes Galošas - gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
kalašas Galošas.
galināties Galoties, niekoties.
ganokle Galotne (1).
gals Galotne (augam).
virsūne Galotne (augam).
noraukties Galotnē kļūt tievākam, slaidākam.
galainis Galotne, virsotne.
galvenīce Galotne, virsotne.
spicaune Galotne, virsotne.
galokņa Galotne; galokne.
galoksne Galotne; galokne.
galone Galotne; galokne.
galote Galotne; galokne.
galotnis Galotne; galokne.
šņucis Galotne; smaile, priekšgals.
galautne Galotne.
galokne Galotne.
galons Galotne.
galūne Galotne.
galutne Galotne.
golūtne Galotne.
viersyune Galotne.
nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramatiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
apicīts Galotnes, piem., zoba saknes galotnes iekaisums.
assgals Gals (riteņa) asij.
rēvrēpe Gals vai trose, ar kuru pievelk un piestiprina pie grotbomja ierēvētas buras šotstūri; rēvrēps.
tulmis Gals, atlikušais gabals.
beigugals Gals, beigas, nobeigums.
noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam); nobeigums (4).
galvgalis Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu.
galvgals Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu.
galvgalis Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva; vieta pie šī gala, daļas.
galvgals Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva; vieta pie šī gala, daļas.
nogalis Gals, galotne.
galviņa Gals, nobeigums.
nobeigums Gals, parasti ar īpašu elementu, veidojumu.
gols Gals.
Galšums Galšūns, ezers Dagdas pagastā.
Rabšu ezers Galšūns, ezers Dagdas pagastā.
Rapšu ezers Galšūns, ezers Dagdas pagastā.
Galšūnu ezers Galšūns, ezers Dagdas pagastā.
Galten Galtenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz).
galtonia Galtonijas.
baltā galtonija galtoniju suga ("Galtonia candidans").
zaļziedu galtonija galtoniju suga ("Galtonia viridiflora").
Endenhof Galu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
štrekēšana Galu nostiepšana (novilkšana), dažkārt izmantojot arī blokus, taļļas vai vinčas.
sadars Galu, malu u. tml. sasaistījuma, saskares vieta, arī sasaistījums, saskare.
gaula Galva (bērnu valodā).
poģis Galva (nicināmā nozīmē).
kopfhens Galva (par gudru galvu).
boze Galva (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
knoza Galva 1(1).
knoza Galva 1(5).
hipsistenocefālija Galva ar augstu pauri, izspiestiem vaigu kauliem un prognātismu.
ķobe Galva vai galvas daļa.
čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties.
plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
pauna Galva, pauris, piereskauls.
capo Galva, sākums.
ļopka Galva; arī cepure; ļepka.
ļepka Galva; arī cepure.
ļocka Galva; seja, mute.
bēniņi Galva; smadzenes.
arbūzs Galva.
baška Galva.
bašņa Galva.
bauze Galva.
čainiks Galva.
čaiņiks Galva.
čalabāns Galva.
čānis Galva.
čereps Galva.
čumadāns Galva.
čurbāns Galva.
diņa Galva.
dullais Galva.
gāla Galva.
gāle Galva.
ģēvele Galva.
globuss Galva.
golova Galva.
golva Galva.
head Galva.
kalgans Galva.
kāposts Galva.
kastrolis Galva.
ķipis Galva.
ķirbis Galva.
ķivere Galva.
ķīveris Galva.
knosa Galva.
ķobis Galva.
kočans Galva.
ķocis Galva.
koko Galva.
kolagans Galva.
kolgans Galva.
komeļs Galva.
kopķins Galva.
kopķis Galva.
korķis Galva.
kotjols Galva.
kramenīca Galva.
krausene Galva.
kremenīca Galva.
ķubis Galva.
kupols Galva.
ļepeņs Galva.
makitra Galva.
midzenis Galva.
pauga Galva.
paure Galva.
pauris Galva.
pauska Galva.
peška Galva.
plese Galva.
pods Galva.
repa Galva.
ručņaks Galva.
smadzeņpods Galva.
smaula Galva.
smoga Galva.
tikva Galva.
normālelements Galvaniskā elementa paveids, kas ir elektrodzinējspēka etalons līdzstrāvu ķēdēs.
galvanoterapija Galvaniskās strāvas lietošana ārstēšanā.
galvanoķirurģija Galvaniskās strāvas lietošana ķirurģijā.
paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits; slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
galvanizētājs Galvanizācijas (1) speciālists.
tangensbusole Galvanometrs, ar kuru elektriskās strāvas stiprumu mēra pēc gredzenveida vada centrā novietotas magnētadatas novirzēm.
diferenciālgalvanometrs Galvanometrs, kam 1 spoles vietā ir 2, tītas pretējos virzienos, tāds galvanometrs noder 2 strāvu diferenču mērīšanai, kā nullinstruments, šāds ieslēgums dod lielāku jutību nekā parastais.
psihogalvanometrs Galvanometrs, kas reģistrē elektrodermālas reakcijas uz psihiskiem kairinājumiem; lietots par melu detektoru, jo meli var radīt emocionālu reakciju.
galvanotipija Galvanoplastikas nozare, ar kuras palīdzību sagatavoja iespiedumam reljefu kopiju no kokgriezumiem utt.
hidroplastika Galvanostēģija.
galvvirss Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa.
galvvirsus Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa.
galvvirsa Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus.
galvvirsis Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus.
galvvidus Galvas (1) virspuse; galvvirsa.
skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas).
matēzis Galvas ādas slimība, kam raksturīga matu izkrišana.
kapilīcijs Galvas apmatojums.
diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem).
pāpiere Galvas apsējs, kas daļēji nosedza arī pieri.
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
apsietne Galvas apsējs; uzsietnis.
apsietnis Galvas apsējs; uzsietnis.
ehopulsogrāfija Galvas asinsvadu funkcionālā izmeklēšana.
kriece Galvas augšdaļa.
prēze Galvas augšdaļa.
čamars Galvas augšējā daļa.
čegone Galvas augšējā daļa.
čegonis Galvas augšējā daļa.
krieze Galvas augšējā daļa.
pauris Galvas augšējā, virsējā daļa.
kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu).
pažokle Galvas daļa zem apakšžokļa, vieta zem apakšžokļa.
papiere Galvas daļa zem pieres.
mezocefālija Galvas formas raksturošanas termins antropoloģijā: galvas garuma un platuma attiecība 75-79,9 procentu robežās.
par galvas tiesu Galvas garumu (garāks, īsāks nekā citi).
fontanela Galvas kausa sprauga, kādas jaunpiedzimušiem atrodas starp atsevišķiem tā kauliem.
kraniogrāfija Galvas kausa un viņa daļu aprakstīšana.
čams Galvas kauss.
matēdis Galvas kraupa, matēzis.
cefalogrāfija Galvas kustību reģistrācijas metode, lai noteiktu organisma spēju saglabāt līdzsvaru.
papiere Galvas lakatiņš, ko apsien nosedzot pieri.
bastainis Galvas lakats no smalka, plāna kokvilnas (batista) auduma.
olekšdrēbe Galvas lakats, kas šūts no puķaina katūna (6 olektis katūna pārgriež vidū pušu un gareniskās malas sašuj kopā).
kuska Galvas lakats, visbiežāk no zīda.
autskalis Galvas lakats.
cefalogrāfija Galvas lieluma un formas noteikšanas metode diagrammas veidā.
cilindroma Galvas matainās ādas vēzis, kura stroma sastāv no hialīna cilindriem vai hialīnajiem saistaudiem.
ševelīra Galvas mati, viņu uzsukājums.
epifolikulīts Galvas matu folikulu iekaisums.
dekalvācija Galvas matu izkrišana.
heterotrihoze Galvas matu, kā arī citu ķermeņa daļu matu dažāda krāsa.
pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
dekapitācija Galvas nociršana, atdalīšana no ķermeņa.
cefalopātija Galvas patoloģija.
gargalvība Galvas platuma attiecība pret tās garumu procentos mazāka par 75.
pleice Galvas plikums (laukums pakausī bez matiem vai pilnīga plikgalvība).
psiloma Galvas plikums.
purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
galvpuse Galvas puse.
ventrikulogrāfija Galvas rentgenogrāfija pēc cerebrospinālā šķidruma aizstāšanas ar gaisu vai citu kontrastvielu.
diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
parta Galvas rota zemāku kārtu ungāru jaunavām.
košņi Galvas sāpes un spiediens kuņģī, kas ceļas no pārēšanās.
migrēne Galvas sāpes vienā pusē, ļoti mocīgas, uznāk pēc zināmiem laika sprīžiem.
heterokrānija Galvas sāpes vienā pusē.
encefalalģija Galvas sāpes.
pamice Galvas sega.
virsgalvis Galvas segas augšējā daļa.
encefalolīts Galvas smadzeņu akmens.
encefalotomija Galvas smadzeņu anatomija vai incīzija.
encefaloskopija Galvas smadzeņu apskate.
horiomeningīts Galvas smadzeņu apvalku iekaisums ar asinsvadu pinumu limfocitāru infiltrāciju.
metatalāms Galvas smadzeņu apvidus aiz redzes uzkalna; mediālais un laterālais ceļgalveida ķermenis.
hipencefalons Galvas smadzeņu apvidus, ko veido vidussmadzenes, tilts un iegarenās smadzenes.
encefaloarteriogrāfija Galvas smadzeņu artēriju arteriogrāfija asinsvadu stāvokļa un pārmaiņu pētīšanai.
encefalatrofija Galvas smadzeņu atrofija.
polimikrogīrija Galvas smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas daudzas sīkas krokas.
porencefālija Galvas smadzeņu attīstības defekts, kam raksturīgas cistas vai dobumi smadzeņu virsmā, savienoti ar laterālajiem ventrikuliem.
lisencefālija Galvas smadzeņu attīstības traucējumi, kam raksturīgs niecīgs smadzeņu kroku skaits vai to trūkums.
encefalodisplāzija Galvas smadzeņu attīstības traucējums.
encefaloma Galvas smadzeņu audzējs.
leikoencefalīts Galvas smadzeņu baltās vielas iekaisums.
encefalogramma Galvas smadzeņu biostrāvu pieraksts.
encefalopātija Galvas smadzeņu bojājuma dēļ radušies traucējumi: astēnija, atmiņas traucējumi, intelekta pazemināšanās.
pahiarahnīts Galvas smadzeņu cietā apvalka un plīvurapvalka iekaisums.
galasmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas ārpus smadzeņu stumbra un ietver divas smadzeņu lielās puslodes, kas katra sastāv no 5 daivām.
smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
papidsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas ir muguras smadzeņu turpinājums; iegarenās smadzenes.
vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm; šī daļa nodrošina orientāciju ārējā vidē.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
pneimoencefalogrāfija Galvas smadzeņu diagnostiskā izmeklēšana, kurā par kontrastvielu lieto skābekli vai gaisu, ko ievada ar punkciju.
ependimoma Galvas smadzeņu dobumu vai muguras smadzeņu centrālā kanāla iekšējā apvalka audzējs.
decerebrācija Galvas smadzeņu funkciju zudums, kas radies pēc smaga ievainojuma, asiņošanas vai skābekļa trūkuma.
cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas.
neencefalons Galvas smadzeņu garoza kopā ar filoģenētiski jaunām smadzenīšu un redzes uzkalna daļām.
arhineirons Galvas smadzeņu garozas centrālā motoriskā šūna un tās izaugumi.
otoencefalīts Galvas smadzeņu iekaisums kā auss slimības komplikācija.
kefalīts Galvas smadzeņu iekaisums.
encefalogrāfija Galvas smadzeņu izmeklēšana ar rentgenstariem; tagad aizstāta ar datortomogrāfiju.
ehoencefalogrāfija Galvas smadzeņu izmeklēšana ar ultraskaņu.
ekscerebrācija Galvas smadzeņu izņemšana, piem., embriotomijā.
girektomija Galvas smadzeņu kroku izgriešana.
klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kas inervē lielāko daļu iekšējo orgānu.
papildnervs Galvas smadzeņu nervs, kas nodrošina skaņas veidošanu balsenē, muskuļu jušanu, galvas un plecu kustības.
elektroencefalogramma Galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektrisko potenciālu pieraksts.
neiroplasticitāte Galvas smadzeņu pārmaiņas dzīves gaitā, kas notiek, mainoties videi, uzvedībai u. c. faktoriem.
makroencefālija Galvas smadzeņu patoloģiska palielināšanās.
poliodistrofija Galvas smadzeņu pelēkās vielas atrofija.
polioencefalīts Galvas smadzeņu pelēkās vielas iekaisums.
baziarahnoidīts Galvas smadzeņu plīvurapvalka bazālās daļas iekaisums.
prosencephalon Galvas smadzeņu priekšējais pūslītis, no kura embrionālā laikā veidojas beigu smadzenes un starpsmadzenes, sadaloties šim pūslītim krānio-kaudālā virzienā 2 daļās.
hemisfēra Galvas smadzeņu puslode.
kroka Galvas smadzeņu puslodes vai smadzenīšu virsmas daļa, kas atrodas starp divām rievām.
ārprātība Galvas smadzeņu saslimšana, kas parādās prāta spēju traucējumos.
encefalopioze Galvas smadzeņu sastrutojums vai abscess.
encefaloskleroze Galvas smadzeņu skleroze.
epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes.
sinencefalocēle Galvas smadzeņu truce ar saaugumiem.
notencefalocēle Galvas smadzeņu trūce pakauša daļā.
encefaledēma Galvas smadzeņu tūska.
encefalomieloze Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu atmiekšķešanas vecumā; encefalomalācija ar mielomalāciju.
polioencefalomielīts Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu pelēkās vielas iekaisums.
encefalomeningopātija Galvas smadzeņu un smadzeņu apvalku slimība.
meningoencefalīts Galvas smadzeņu un to apvalku iekaisums.
meningoencefalopātija Galvas smadzeņu un to apvalku patoloģija.
meningeorāfija Galvas smadzeņu vai muguras smadzeņu apvalku sašūšana.
ventrikulīts Galvas smadzeņu ventrikulu iekaisums.
encefalomieloneiropātija Galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un perifērijas nervu slimība.
encefalomieloradikulīts Galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un spinālo nervu saknīšu iekaisums.
encefalopunktūra Galvas smadzeņu, sevišķi cisternas punkcija.
susiņš Galvas suseklis.
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, vēžiem, gliemjiem, dažiem tārpiem).
cefalotetāns Galvas tetāns, stingumkrampji pēc galvas ievainojuma.
cefaledēma Galvas tūska; smadzeņu tūska.
encefalomielīts Galvas un muguras smadzeņu iekaisums, ko ierosina gk. neirotropi vīrusi, bet var būt arī dažu infekciju slimību komplikācija.
polioencefalomeningomielīts Galvas un muguras smadzeņu pelēkās vielas un apvalku iekaisums.
encefalomielopātija Galvas un muguras smadzeņu slimība.
encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas.
cefaloplēģija Galvas un sejas muskuļu paralīze.
spinūzis Galvas uts.
arahnoidīts Galvas vai muguras smadzeņu apvalku iekaisums.
tefromalācija Galvas vai muguras smadzeņu pelēkās vielas atmiekšķēšanās.
pahimeningīts Galvas vai mugurkaula smadzeņu cietā apvalka iekaisums.
mēninx Galvas vai mugurkaula smadzeņu plēve.
šķietelis Galvas vidus, matu celiņš.
uzbauze Galvas virsa (bērnu runā).
galvasvirss Galvas virsējā, augšējā daļa.
cefālisks Galvas-.
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
kranioskopija Galvaskausa apskate diagnostikas nolūkā.
heterokrānija Galvaskausa asimetrija.
čumals Galvaskausa augšējā daļa.
smadzeņdaļa Galvaskausa daļa, kurā atrodas galvas smadzenes.
neirokrānijs Galvaskausa daļa, kurā atrodas smadzenes.
kranioplastika Galvaskausa defektu labošana, galvaskausa plastiska operācija.
encefalocēle Galvaskausa dobums; galvas smadzeņu ventrikuls.
kraniognomija Galvaskausa formas pētīšana.
mezokrānija Galvaskausa formas raksturojum termins antropoloģijā: galvaskausa garuma un platuma attiecība 75-79,9 procentu robežās.
brahikrānija Galvaskausa garuma un platuma attiecība procentos, kas lielāka par 80, īss un plats galvaskauss.
kranioshīze Galvaskausa iedzimta šķeltne.
autotrepanācija Galvaskausa kaula erozija, ko izraisījis galvas smadzeņu audzējs.
perikrānijs Galvaskausa kaula plēve.
vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
kraniomalācija Galvaskausa kaulu atmiekšķēšanās.
kranīts Galvaskausa kaulu iekaisums.
diploja Galvaskausa kaulu porainā kaulviela.
kranioskleroze Galvaskausa kaulu sabiezējums, parasti kā rahīta sekas.
osteoakūze Galvaskausa kaulu skaņu vadāmība.
entlāze Galvaskausa kompresijas lūzums ar iespiestiem kaula fragmentiem.
kraniogramma Galvaskausa kontūru zīmējums.
sfenocefālija Galvaskausa ķīļveida deformācija.
goniokraniometrija Galvaskausa leņķu mērīšana.
cefalometrija Galvaskausa mērīšana dzīvam cilvēkam pēc antropoloģiskiem principiem; praktiski lieto ķirurģijā un ortodontijā.
kefalometrija Galvaskausa mērīšana.
cefalocentēze Galvaskausa punkcija.
entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris.
deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij.
kraniopātija Galvaskausa saslimšana.
stenokrotāfija Galvaskausa sašaurinājums šķērsvirzienā deniņu apvidu.
splanhnocranium Galvaskausa sejas daļa.
sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi.
kraniostenoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga saaugšana.
kraniosinostoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga slēgšanās.
kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu.
kraniotripēze Galvaskausa trepanācija.
kraniorahishīze Galvaskausa un mugurkaulāja kanāla iedzimta šķeltne.
kraniogrāfija Galvaskausa un sejas kaulu rentgenogrāfija.
GST Galvaskausa un smadzeņu trauma.
kraniostoze Galvaskausa un tā šuvju iedzimta priekšlaicīga pārkaulošanās.
hemikranioze Galvaskausa vai sejas vienas puses palielināšanās uz hiperostozes pamata.
perikranīts Galvaskausa vāka kaula plēves ārējās plātnītes iekaisums.
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā.
smadziņkauss Galvaskauss, galva.
bauza Galvaskauss, pauris.
krams Galvaskauss, pauris.
čereps Galvaskauss.
ķaukste Galvaskauss.
metropole Galvaspilsēta; arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām).
virspilsēta Galvaspilsēta.
papiere Galvassāpes no intoksikācijas.
papieres Galvassāpes no intoksikācijas.
metopodīnija Galvassāpes pieres apvidū.
cefalalģija Galvassāpes.
heideks Galvassāpes.
polene Galvassega no ādas ar apšuvumu.
feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
čurbāns Galvassega, cepure.
naktsmice Galvassega, kas paredzēta gulēšanai.
auts Galvassega, ko jaunajai sievai apsien noņemtā vainaga vietā.
apgalve Galvassega.
uzpieris Galvassegas daļa, kas nosedz pieri.
virsgalvis Galvasvirsa.
pamatgultne Galvenā (ūdenstilpes) gultne.
ķīļplanka Galvenā (vidējā) korpusu saturošā planka jahtas (laivas) garenvirzienā, pie tās stiprina vadņus, pildklučus (t. s. nedzīvo koku), kā arī ķīļa metāla daļu (balastķīli).
GAP Galvenā aptieku pārvalde.
paspartū Galvenā atslēga; atslēga, ar ko var atslēgt visas slēdzenes.
pamatbarība Galvenā barība, no kuras (kāds) pārtiek.
parohiālbaznīca Galvenā baznīca pretim filiālei jeb blakus baznīcai.
iztirzājums Galvenā daļa (skolas sacerējumā).
pamatniša Galvenā darbības joma.
pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti.
ideja Galvenā doma, galvenā problēma (piemēram, mākslas darbā).
vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai).
vadlīnija Galvenā ideja (piemēram, mākslas darbā).
paradka Galvenā ieeja ēkā.
paradņaks Galvenā ieeja ēkā.
paraduha Galvenā ieeja ēkā.
portāls Galvenā ieeja.
pilotiekārta Galvenā iekārta ar vadības pulti kādā iekārtu sistēmā.
domus Galvenā istaba, arī visa māja.
amida Galvenā jūdu ikdienas lūgšana, ko skaita stāvot kājās.
Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns).
gros Galvenā karaspēka masa (bez priekšpulkiem).
štābs Galvenā karaspēka vadības institūcija.
lielkņaziste Galvenā kņaziste (feodālajā Krievijā).
magistrāle Galvenā līnija.
glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas.
GMP Galvenā muitas pārvalde.
dižmuiža Galvenā muiža.
riksdālderis Galvenā naudas vienība Zviedrijā 1776-1873.
GULAG Galvenā nometņu pārvalde (krievu "Glavnoje Upravļeņije LAGerej"), Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma.
sānpārvads Galvenā pārvada daļa dažos spēkratos pārnesumskaitļa un (vai) klīrensa palielināšanai; parasti sastāv no viena vai diviem zobratu pārvadiem, kas iebūvēti dzenošā tilta korpusā, atsevišķā korpusā vai ritenī.
matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (piemēram, kādā nozarē, pasākumā).
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, administratīvi politiskais centrs (valstī).
GPP Galvenā policijas pārvalde.
virsredaktūra Galvenā redaktūra.
dramaturgs Galvenā režisora palīgs repertuāra jautājumos (teātrī).
mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
ķermenis Galvenā sastāvdaļa (piemēram, orgānam), kurai pievienotas citas daļas.
maģistrāle Galvenā satiksmes līnija.
pasija Galvenā sija - liela šķērsgriezuma sija, uz kuras balsta garensijas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju.
architravs Galvenā sija, dziedrs, kas līmeniski guļ uz stabiem vai pīlāriem.
amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā.
fatans Galvenā telpa čaņbudisma klosterī, kurā notiek regulārās ceremonijas ar visu kopienas biedru piedalīšanos.
grots Galvenā vai apakšējā bura, ko uzvelk grotmastā.
arhistratēģija Galvenā virspavēlniecība.
žultsskābes Galvenā žults sastāvdaļa - holesterīna derivāti.
holskābe Galvenā žultsskābe cilvēka un liellopu žultī.
pamatsastāvs Galvenā, arī lielākā (dzīvnieku grupas, parasti ganāmpulka) daļa.
pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda priekšmetu kopuma) daļa.
pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa.
pamatnācija Galvenā, arī lielākā nācija (kādā teritorijā).
pamatapstrādāšana Galvenā, arī sākotnējā apstrādāšana; pamatapstrāde.
pamatapstrāde Galvenā, arī sākotnējā apstrāde.
centrs Galvenā, arī vadošā daļa (kādā sistēmā).
pamatvilciens Galvenā, būtiskākā pazīme, iezīme.
primāts Galvenā, dominējošā (kā) nozīme.
pamatspēks Galvenā, nozīmīgākā (cilvēku) grupa.
pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (garīgā) vērtība.
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā (iaktu, parādību u. tml.) kopuma daļa.
pamatkodols Galvenā, nozīmīgākā (kā) satura sastāvdaļa; arī kodols (9).
pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (materiāla) vērtība.
pamatposms Galvenā, nozīmīgākā (organizētu cilvēku) grupa (kādā sistēmā).
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (priekšmetu kopuma) sastāva daļa.
pamatmotīvs Galvenā, nozīmīgākā (skaņdarba, tā daļas) tēma, vadmotīvs.
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (vielas, organisma) sastāva daļa.
pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare; galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets.
pamatatšķirība Galvenā, nozīmīgākā atšķirība.
pamatatziņa Galvenā, nozīmīgākā atziņa.
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā).
pamats Galvenā, nozīmīgākā daļa (kādā veselumā, kopumā).
pamatdaļa Galvenā, nozīmīgākā daļa; lielākā daļa.
dominante Galvenā, nozīmīgākā daļa.
pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī ideja (4).
pamatfunkcija Galvenā, nozīmīgākā funkcija.
pamatideja Galvenā, nozīmīgākā ideja.
pamatievirze Galvenā, nozīmīgākā ievirze.
pamatiezīme Galvenā, nozīmīgākā iezīme.
pamatīpašība Galvenā, nozīmīgākā īpašība.
pamatkategorija Galvenā, nozīmīgākā kategorija (kādā kategoriju kopumā).
pamatkoncepcija Galvenā, nozīmīgākā koncepcija.
pamatmetode Galvenā, nozīmīgākā metode.
pamatnodarbošanās Galvenā, nozīmīgākā nodarbošanās.
pamatnoskaņa Galvenā, nozīmīgākā noskaņa (mākslas darbā).
pamatnozare Galvenā, nozīmīgākā nozare.
pamatoperācija Galvenā, nozīmīgākā operācija.
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā organizētas (cilvēku) grupas daļa.
pamatpatiesība Galvenā, nozīmīgākā patiesība; neapstrīdama patiesība.
pamatprasība Galvenā, nozīmīgākā prasība.
pamatjautājums Galvenā, nozīmīgākā problēma, galvenais, nozīmīgākais temats (kas jārisina).
pamatproblēma Galvenā, nozīmīgākā problēma.
pamatprofesija Galvenā, nozīmīgāka profesija.
pamatsistēma Galvenā, nozīmīgākā sistēma.
pamatspecialitāte Galvenā, nozīmīgākā specialitāte.
pamatstruktūra Galvenā, nozīmīgākā struktūra.
pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma (piemēram, mākslas darbā, mākslinieka daiļradē).
pamattendence Galvenā, nozīmīgākā tendence.
pamattēze Galvenā, nozīmīgākā tēze.
pamatforma Galvenā, nozīmīgākā uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei).
pamatmasa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā (kāda cilvēku kopuma) daļa.
pamatsastāvdaļa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā sastāvdaļa.
pamatgrupa Galvenā, nozīmīgākā, arī pastāvīgākā grupa.
pamatvienība Galvenā, nozīmīgākā, parasti tālāk nedalāmā, vienība (piemēram, kādā sistēmā).
doms Galvenā, parasti bīskapa, baznīca; katedrāle.
virslieta Galvenā, svarīgākā lieta.
kodols Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
centrāle Galvenā, vadošā daļa (parasti kādā ierīcē vai sistēmā).
meinstrīms Galvenā, vadošā tendence; vispārpieņemtais.
ģenerāllīnija Galvenā, vadošā, arī obligātā nostādne (parasti politikā).
dominante Galvenā, valdošā ideja; galvenā pazīme.
centrs Galvenais (darbības, psihiskās norises) objekts.
virsīpašnieks Galvenais (kā) īpašnieks.
maģistrāls Galvenais (par satiksmes līnijām, ielām).
šefpavārs Galvenais (parasti restorāna, ēdnīcas) pavārs.
maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
dižgans Galvenais (vecākais) gans; virsgans.
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, cariskajā Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
archimīms Galvenais aktieris sengrieķu pantomīmās.
arhimīms Galvenais aktieris sengrieķu pantomīmās.
parovozs Galvenais apsūdzētais, tiesājamais lietā.
protomediķis Galvenais ārsts (viduslaiku termins).
virsārsts Galvenais ārsts.
MHC Galvenais audu saderības komplekss (angļu "major histocompatibility complex").
Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs.
principāls Galvenais darījuma dalībnieks.
virsdežurants Galvenais dežurants; dežurants, kam pakļauti citi dežuranti.
Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas.
virsdiriģents Galvenais diriģents (parasti plašākos koncertos, piemēram, Dziesmu svētkos).
pamatkatalogs Galvenais failu katalogs, kurā reģistrēti visi parastie faili un to pirmā līmeņa apakškatalogi.
Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
rentmeistars Galvenais grāmatvedis (dažās lielo feodāļu muižās).
emetīns Galvenais ipekakuānas alkaloīds, kefalīna metilēteris, balts amorfs pulveris, kūst pie temperatūras 74 Celsija grādi, saules gaismā paliek dzeltens.
teīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu; kofeīns.
kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
agonists Galvenais kustinātājs.
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs.
virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai).
pamatuzstādījums Galvenais mērķis, virziens.
vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā): galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē).
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
metrdotels Galvenais oficiants restorānā, viesnīcā.
morfīns Galvenais opija alkaloīds (pretsāpju līdzeklis).
virspārraugs Galvenais pārraugs.
virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
eksarhs Galvenais priesteris sengrieķu templī.
virsrežisors Galvenais režisors.
pamatsaturs Galvenais saturs, būtība, raksturīgākais.
pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
varonis Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
ortodoksija Galvenais un senākais jebkuras reliģiskās mistiskās mācības virziens, ko raksturo konservatīvisms, pārdomāta un vēsturiski izveidojusies baušļu un rituālu sistēma un liela ietekme tautā.
virsvagaris Galvenais uzraugs.
tranzītmaģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla).
normāle Galvenais virziens, galvenais izmērs.
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piemēram, dejā).
šefredaktors Galvenais, atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors; izdevniecības redakcijas vadītājs.
ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (parasti lielā uzņēmumā vai organizācijā).
pamatsods Galvenais, likumā noteiktais sodu veids.
profilējošs Galvenais, noteicošais (kādā kopumā).
vad- Galvenais, noteicošais (kādā sistēmā, struktūrā).
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs; galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums.
pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais (faktu, līdzekļu u. tml.) kopums (kādā darbībā).
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais (kā) veids, paveids.
pamatposms Galvenais, nozīmīgākais (kādas darbības, norises) posms.
pamatcēlonis Galvenais, nozīmīgākais cēlonis.
pamatdokuments Galvenais, nozīmīgākais dokuments.
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
pamatelements Galvenais, nozīmīgākais elements.
pamatfaktors Galvenais, nozīmīgākais faktors.
pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis; gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā.
pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā).
pamatkomponents Galvenais, nozīmīgākais komponents.
pamatkritērijs Galvenais, nozīmīgākais kritērijs.
pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums (1); arī konstitūcija.
pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums (2).
pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais materiāls.
pamatmērķis Galvenais, nozīmīgākais mērķis.
pamatnosacījums Galvenais, nozīmīgākais nosacījums.
pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
pamatobjekts Galvenais, nozīmīgākais objekts.
pamatpaņēmiens Galvenais, nozīmīgākais paņēmiens.
pamattehnika Galvenais, nozīmīgākais paņēmienu kopums (kādā nozarē).
pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
pamatpienākums Galvenais, nozīmīgākais pienākums.
pamatprincips Galvenais, nozīmīgākais princips.
pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts.
pamatdarbs Galvenais, nozīmīgākais radošās darbības rezultāts, parasti kādā nozarē.
pamatreferāts Galvenais, nozīmīgākais referāts.
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
pamatsortiments Galvenais, nozīmīgākais sortiments.
pamatspēks Galvenais, nozīmīgākais spēks (parasti parādībām sabiedrībā).
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā); arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā).
pamatuzdevums Galvenais, nozīmīgākais uzdevums.
pamatveids Galvenais, nozīmīgākais veids.
pamatvirziens Galvenais, nozīmīgākais virziens (kā darbībā, attīstībā).
pamatkurss Galvenais, nozīmīgākais virziens politikā.
vadlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, norisei), ieteikumi.
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
pamatžanrs Galvenais, nozīmīgākais žanrs.
pamats Galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais.
pamattips Galvenais, raksturīgākais tips.
maģistrāle Galvenais, svarīgākais (kā) elementu kopums, galvenais, svarīgākais (kā) attīstības, norises virziens.
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
ass Galvenais, svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
vadošais Galvenais, svarīgākais, pirmais.
centrālais Galvenais, svarīgākais.
noteicošais Galvenais, svarīgākais.
augstākais Galvenais, vadošais.
centrāls Galvenais; nozīmīgākais.
dominējošais Galvenais.
galvanais Galvenais.
pamata- Galvenais.
pamatvilciens Galvenajās līnijās; pamatos, arī galvenokārt.
Bezengi siena Galvenās Kaukāza grēdas augstākā daļa Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums — 12 km, augstākā virsotne — 5068 m, ziemeļu nogāzē Bezengi šļūdonis.
protagonists Galvenās lomas izpildītājs sengrieķu traģēdijās; galvenais izpildītājs, galvenais dalībnieks.
foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk.
dzeltenais punduris galvenās secības G spektra klases zvaigzne (piemēram, Saule).
pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības; tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas; zināšanu minimums (kādā nozarē).
pamatintereses Galvenās, nozīmīgākās intereses.
pamattiesības Galvenās, nozīmīgākās tiesības.
galvenes Galvene.
galvene Galvenes.
organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs).
Ginza Galvenie mandaistu raksti, kur aprakstīta pasaules radīšana un dvēseles liktenis pēc nāves.
kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai.
metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums.
varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
ekspozīcija Galveno tēmu izklāsts (sonātes formas skaņdarba, fūgas) pirmajā daļā.
pamats Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zināšanu, arī praktisko iemaņu kopums (kādā nozarē).
pamatzinātne Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zinātnes sasniegumu, arī praktisko iemaņu kopums.
noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums.
politminimums Galveno, nepieciešamāko politisko zināšanu kopums.
pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam).
pamatkodols Galveno, nozīmīgāko cilvēku kopums (kādā cilvēku grupā); arī kodols (8).
pamattermini Galveno, nozīmīgāko kādas nozares terminu kopa.
pamatforma Galveno, nozīmīgāko māksliniecisko līdzekļu kopums; galvenais, nozīmīgākais mākslas darba žanrs, variants.
kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums.
raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība.
šaržētais Galvenokārt studentu aprindās (korporācijās) persona, kas ieņem izcilu, goda amatu - šaržu.
galvenoties Galvenokārt; galvenām kārtām.
vairāk Galvenokārt; lielākoties.
pārsvars Galvenokārt; vairumā gadījumu.
pamats Galvenokārt.
galvans Galvens.
gaugals Galvgalis (gultas, guļvietas).
galgalis Galvgalis.
piegalve Galvgalis.
zeģelains Galviņains (par liniem).
baltaiskāposts Galviņkāposts.
kāpostgalviņa Galviņkāpostu vai Savojas kāpostu galviņa.
kāpusts Galviņu kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "capitata").
galviņveidīgs Galviņveida.
argonauti Galvkāji moluski ("Argonautidae"), kas mīt siltās jūrās.
kefalopodi Galvkaji, kustoņi, pie kuriem pieder tintes zivis.
cephalopoda Galvkāji.
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
tetrabranhiati Galvkāju dzīvnieku kārta.
oktopodi Galvkāju gliemji, astoņkāji.
dibranchiati Galvkāju gliemju kārta ar divi žaunām, ar sarukušu (iekšēju) čaulu vai pavisam bez tās, ar 8 vai 10 taustekļiem, kas apbruņoti piezīšanās (piesūkšanās) kārpiņām.
sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī.
desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas.
astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts.
spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
kefalotoraks Galvkrūtis, kopējā vienībā saplūdušās galva un krūtis zirnekļveidīgiem dzīvniekiem un dažiem vēžiem.
iegalvot Galvojot (par kādu), ieteikt (viņu, parasti darbā) un panākt, ka pieņem.
izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
atgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) drīkst atbraukt.
izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piemēram, no ieslodzījuma).
aizgalvot Galvojot pazaudēt.
sagalvot Galvojot sasolīt.
fideiussio Galvojuma formula senās tiesībās.
kaucija Galvojums, nodrošinājums.
galvniecība Galvojums.
rekommendācija Galvošana par personu vai lietu, tās ieteicot otra gādībai vai ievērībai; uzslava; rekomendācija.
pagalvot Galvot (1).
galvīt Galvot (2).
galvoties Galvot (2).
rocīt Galvot, izpirkt, atbrīvot.
rīsties Galvot, par kaut ko stāvēt.
aizgalvot Galvot.
galvāt Galvot.
pagalvāt Galvot.
uzgalvot Galvot.
sponsors Galvotājs vai garantētājs, kas uzņemas atbildību par citu personu.
kavents Galvotājs, kas dod kauciju.
galvotāja Galvotājs.
iegalvis Galvotājs.
atriezies Galvu atpakaļ atgāzis.
nočūris Galvu nodūris, noskumis, skumīgs.
galvveidīgs Galvveida.
banīte Galvvidu nosedzoša cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši; jermolka.
galvasvidus Galvvidus.
galvvidis Galvvidus.
sklasts Galvvidus.
vidgalva Galvvidus.
galvasvirsa Galvvirsa.
galvierdis Galvvirsis.
galvvierdis Galvvirsis.
papa Gaļa (bērnu runā).
papiņa Gaļa (bērnu runā).
pāpiņa Gaļa (bērnu runā).
leļa Gaļa (bērnu valodā).
pepe Gaļa (parasti bērnu valodā vai arī kā mīlinājuma forma).
šīrgaļa Gaļa (parasti liellopu) bez kauliem.
pepa Gaļa bez kauliem, liesā jeb muskuļu gaļa.
meat Gaļa, gaļas ēdiens.
košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai).
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
rodmenis Gaļa, liesums; rodmens.
gale Gaļa.
menca Gaļa.
miesa Gaļa.
pļuta Gaļa.
broilers Gaļai nobarots 50-70 dienu vecs putns.
dolmas Gaļas (parasti jēra) rullīši, kas ietīti vīnogulāju lapās.
hempširas Gaļas aitu šķirne.
hempšīri Gaļas aitu šķirne.
somatoze Gaļas albumozes preparāts, dzelteni brūns pulveris, lieto kā stiprinošu līdzekli.
ķepesls Gaļas atkritumi, ko izmantoja ziepju vārīšanai.
ķepesti Gaļas atkritumi, ko izmantoja ziepju vārīšanai.
ķepests Gaļas atkritumi, ko izmantoja ziepju vārīšanai.
gaļene Gaļas desa.
tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem.
giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma; porcijas griež no malas.
kreofagija Gaļas ēšana; tā luterisma pretinieki sauc luterisma mācību par vakarēdienu.
čingalis Gaļas gabals ar kaulu; čingulis.
čingulis Gaļas gabals ar kaulu.
krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas.
kūlis Gaļas gabals.
herefordi Gaļas govju šķirne.
čīzburgers Gaļas hamburgers ar siera šķēli.
kreotoksīns Gaļas inde jeb ptomaīns, ko rada baktērijas.
bleini Gaļas izaugumi gailim zem knābja.
pemikans Gaļas konservi no sīki sasmalcinātas gaļas, kas sapresēta kopā ar taukiem.
čagiņas Gaļas krikumi, kas paliek pāri pēc tauku grauzdēšanas.
frikandeles Gaļas ķilķēni zupā.
gaļlerpa Gaļas lēveris; gaļlorpata.
gaļlorpata Gaļas lēveris.
kreofāgisms Gaļas lietošana uzturā.
ļermaka Gaļas plēve; gļotains mīkstums.
lēsena Gaļas plēve.
rolāds Gaļas rulete.
bitka Gaļas sitenis.
rulade Gaļas šķēles ar pildījumu.
rulmopsis Gaļas tītenis.
baltums Gaļas treknums, taukums.
rolmopsis Gaļas vai siļķu tītenis.
skārninieks Gaļas veikala īpašnieks.
skārnis Gaļas veikals.
ruļeds Gaļas veltnis.
vidriecis Gaļas viducis; speķis.
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
korniša Gaļas vistu šķirne; Kornvolas vista.
dorķina Gaļas vistu šķirne.
dorkinga Gaļas vistu šķirne.
dorkings Gaļas vistu šķirne.
dorkiņš Gaļas vistu šķirne.
kapele Gaļas zupa, kurai pievienoti atdzisuši vārīti kartupeļi.
dūmošana Gaļas, desu, zivju apstrādes paņēmiens, tās konservēšana dūmos.
žņergata Gaļas, ēdiena atlieka.
buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums (parasti dzidrs).
karijs Gaļas, zivju vai dārzeņu ēdiens ar daudzu garšvielu piedevu; arī daudzkomponentu garšviela.
bumbiņas Gaļas, zivju, arī saldais ēdiens, kas veidots apaļu lodīšu jeb bumbiņu formā; apaļas formas mīklas, gaļas u. tml. veidojumi.
kreo- Gaļas.
sarcophagidae Gaļasmušu dzimta.
bercaea Gaļasmušu dzimtas ģints.
blaesoxipha Gaļasmušu dzimtas ģints.
pseudosarcophaga Gaļasmušu dzimtas ģints.
sarcophaga Gaļasmušu dzimtas ģints.
serotainia Gaļasmušu dzimtas ģints.
wohlfahrtia Gaļasmušu dzimtas ģints.
gaļēdis Gaļēdājs.
spirocerkoze Gaļēdāju (suņu, lapsu, polārlapsu, korsaku) parazitāra slimība, ko ierosina nematodes.
toksaskaridoze Gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība specifiska cērme, kas parazitē pieaugušu dzīvnieku tievajā zarnā un kuņģī; invadējas alimentāri.
uncinarioze Gaļēdāju invāzijas slimība, ko ierosina nematode, helmintozes veids.
līķēži Gaļēži kukaiņi, kas pārtiek no kritušiem, pūstošiem dzīvnieku ķermeņiem.
mīkstums Gaļīgā daļa (augam, tā daļām).
zeltkātene Gaļīga ēdama platnīšu sēne, aug skuju koku mežos.
gaļains Gaļīgs (2).
gaļots Gaļīgs (2).
sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa); šāds veidojums kopā ar spalvām.
sarkocēle Gaļīgs sēklinieka audzējs vai pietūkums.
pulpozs Gaļīgs, sastāvošs no mīkstuma.
animaligs Gaļīgs.
gaļīgi Gaļīgs.
gaļīgsnējs Gaļīgs.
Galkiten Gaļķintes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā.
gāmars Gāma - rīma, lielēdājs.
kamasis Gamaša.
kamašas Gamašas - īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos.
gamasina Gamazīnērces.
gamazīni Gamazīnērces.
putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas.
plēsējērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Phytoseiidae"), kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 30 sugu; fitoseīdu dzimta.
GM Gambija, valsts divburtu kods.
Gambijas Republika Gambija, valsts Rietumāfrikā.
GMB Gambija, valsts trīsburtu kods.
Bandžula Gambijas galvaspilsēta (angļu val. "Banjul"), jūras un upes osta Atlantijas okeāna krastā, atrodas Sentmēri salā Gambijas grīvā, 34400 iedzīvotāju (2007. g.), Gambijas lielākā pilsēta, ekonomikas un tirdzniecības centrs.
Batersta Gambijas galvaspilsētas Bandžulas nosaukums līdz 1973. g.
Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu.
gambieši Gambijas Republikas iedzīvotāji.
gambusia Gambūzijas.
zigosfēra Gameta, kas savienojas ar citu gametu un veido zigosporu.
cistogāmija Gametangiogāmija - sēņu dzimumprocess, kura laikā saplūst divi gametās nediferencēti daudzšūnu gametangiji.
gametoģenēze Gametu - dzimumšūnu - veidošanās un attīstības process.
gametopātija Gametu attīstības vai nobriešanas primārs traucējums, kas radies hromosomu anomāliju dēļ; iedzimta slimība, radusies kā šī traucējuma sekas.
aminosviestskābe Gamma aminosviestskābe -kavētājmediators, kas ietekmē impulsu pārvadi sinapsēs un stabilizē ietekmju līdzsvaru.
gamme Gamma.
hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta.
disgammaglobulinēmija Gammaglobulīnu nenormāls saturs asinīs, piem., atsevišķo tipu disproporcija vai nenormālu sastāvdaļu piemaisījums.
agammaglobulinēmija Gammaglobulīnu trūkums serumā, kurā ir relatīvi normāls kopējo proteīnu daudzums.
gamuris Gāmurs.
gāmuris Gāmurs.
gurgulis Gāmurs.
jū Gan jau.
kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?".
kažjāc Gan, varbūt, rasi.
gans Gana darbs, ganīšana; arī ganības (1).
gani Gana darbs; ganīšana; ganu gaitas; ganīšanas vieta.
vicenis Gana rīkste; lokana rīkste.
ganekle Gana rīkste.
ganeklis Gana rīkste.
ganenīca Gana rīkste.
šoicka Gana rīkste.
žebenīca Gana rīkste.
lelele Gana sauciens.
ķesa Gana soma.
riecekne Gana tarba.
Zelta Krasts Gana, tās nosaukums līdz 1957. g. ("Gold Coast"), kad tā bija Lielbritānijas kolonija.
GH Gana, valsts divburtu kods.
GHA Gana, valsts trīsburtu kods.
gan Gana.
ganīkla Ganāmpulks (1).
ganīkle Ganāmpulks (1).
ganīklis Ganāmpulks (1).
ganekles Ganāmpulks.
ganeklis Ganāmpulks.
ganība Ganāmpulks.
Njame Ganas akanu mītos - dieviete māte, kas radījusi pasauli, identificēta ar mēnesi.
Akra Ganas galvaspilsēta (_Accra_), apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna Gvinejas līča krastā, 2,29 miljoni iedzīvotāju (2012. g.).
ganieši Ganas Republikas iedzīvotāji.
sedi Ganas sedi - naudas vienība Ganas Republikā, sīknauda - peseva.
GHS Ganas sedi; Ganas Republikas valūtas kods, sīknauda - peseva.
revanšs Gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
atlīdzība Gandarījums.
atmaksa Gandarījums.
satisfactio Gandarījums.
atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi).
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
atlīdzināt Gandarīt.
Transhimalaji Gandisišaņs - kalnu grēda Centrālajā Āzijā, Ķīnā.
deguns Gandrene ("Geranium").
gandrknābis Gandrene ("Geranium").
geranija Gandrene ("Geranium").
gerānija Gandrene ("Geranium").
mežrozīte Gandrene ("Geranium").
nagliņi Gandrene ("Geranium").
neļķes Gandrene ("Geranium").
gandra Gandrene.
ģeranijas Gandrenes ("Geranium").
rānija Gandrenes ("Geranium").
geranium Gandrenes.
vārnaskājas Gandrenes.
stārķknābis Gandrens.
geraniaceae Gandreņu dzimta.
grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
gerniales Gandreņu rinda.
kokaīnaugs Gandreņu rindas dzimta ("Erythroxylaceae"), koki un krūmi Dienvidamerikā, kuru lapas satur kokaīnu; šīs dzimtas augi.
krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu.
zaķskābeņaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, koki, liānas ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi kārtni, pieclocekļu, auglis - pogaļa.
linaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, krūmi, lapas vienkāršas, veselas, izplatīti subtropu un mērenajās joslās, 300-500 sugu.
Bohēmijas gandrene gandreņu suga ("Geranium bohemicum").
pelēkā gandrene gandreņu suga ("Geranium cinereum").
Klārka gandrene gandreņu suga ("Geranium clarkii").
baložu gandrene gandreņu suga ("Geranium columbium").
Dalmācijas gandrene gandreņu suga ("Geranium dalmaticum").
šķeltā gandrene gandreņu suga ("Geranium dissectum").
plašā gandrene gandreņu suga ("Geranium divaricatum").
Endresa gandrene gandreņu suga ("Geranium endresii").
lielsakņu gandrene gandreņu suga ("Geranium machorrhizum").
lieliskā gandrene gandreņu suga ("Geranium magnificum").
malvziedu gandrene gandreņu suga ("Geranium malviflorum").
mīkstā gandrene gandreņu suga ("Geranium molle").
mezglainā gandrene gandreņu suga ("Geranium nodosum").
purva gandrene gandreņu suga ("Geranium palustre").
sarkanbrūnā gandrene gandreņu suga ("Geranium phaeum").
Pireneju gandrene gandreņu suga ("Geranium pyrenaicum").
platvainaglapu gandrene gandreņu suga ("Geranium platypetallum").
pļavu gandrene gandreņu suga ("Geranium pratense").
sīkā gandrene gandreņu suga ("Geranium pusillum").
Renāra gandrene gandreņu suga ("Geranium renardii").
Roberta gandrene gandreņu suga ("Geranium robertianum").
apaļlapainā gandrene gandreņu suga ("Geranium rotundifolium").
asinssārtā gandrene gandreņu suga ("Geranium sanguineum").
Sibīrijas gandrene gandreņu suga ("Geranium sibiricum").
meža gandrene gandreņu suga ("Geranium sylvaticum").
bumbuļu gandrene gandreņu suga ("Geranium tuberosum").
apaļīgs Gandrīz apaļš; ieapaļš.
ieaugšupēdus Gandrīz augšpēdu.
iesklābiņ Gandrīz auļos.
tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu.
ieblakus Gandrīz blakus, samērā tuvu.
pusčukstus Gandrīz čukstus.
ieplakumi Gandrīz lēzeni, parasti ieapaļi pazeminājumi stepes vai mežastepes zonās.
izveicināt Gandrīz ļaut izdoties.
subletāls Gandrīz nāvējošs.
nekas Gandrīz nemaz; nemaz.
necik Gandrīz nemaz.
beizeklis Gandrīz nesalasāms, slikti uzrakstīts raksts.
puspavelti Gandrīz pa velti.
autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem.
rudiments Gandrīz pilnīgi izzudušas parādības paliekas.
paprātīgs Gandrīz prātīgs.
iepretī Gandrīz pretī.
iepretim Gandrīz pretī.
paskaņš Gandrīz skaļš vai skaļi skanēt.
pusstāvus Gandrīz stāvus; tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
iereizā Gandrīz tajā pašā laikā.
kvēpi Gandrīz tīrs ogleklis, ko iespiežamo krāsu pagatavošanai iegūst, aprobežotā gaisa pievadījumā sadedzinot organiskas vielas un eļļas.
patupus Gandrīz tupus, arī daļēji tupus.
pavaļīns Gandrīz vaļējs, ļodzīgs.
verdens Gandrīz verdošs.
pareizā Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
pareizē Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
kurmēr Gandrīz, apmēram; kaut cik.
kurmērt Gandrīz, apmēram; kaut cik.
kurmet Gandrīz, apmēram; kaut cik.
kurmēt Gandrīz, apmēram; kaut cik.
kurmetām Gandrīz, apmēram; kaut cik.
kurmetiņ Gandrīz, apmēram; kaut cik.
kurumēr Gandrīz, apmēram; kaut cik.
kurumet Gandrīz, apmēram; kaut cik.
palatvisks Gandrīz, daļēji latvisks.
cikko Gandrīz, gandrīz.
tīra Gandrīz, gluži.
itin Gandrīz, pavisam, ļoti.
paveikls Gandrīz, puslīdz izveicīgs.
tvinat Gandrīz, taisni.
rāts Gandrīz, tikko.
až Gandrīz; tikpat kā.
ažnet Gandrīz; tikpat kā.
bezmaz Gandrīz.
cikai Gandrīz.
ču-ču Gandrīz.
čuķ-čuķ Gandrīz.
čuķčuķ Gandrīz.
čutna Gandrīz.
drīz Gandrīz.
gandrīž Gandrīz.
kona Gandrīz.
mat Gandrīz.
nekon Gandrīz.
net Gandrīz.
teju Gandrīz.
tepat Gandrīz.
turpat Gandrīz.
svētulis Gandrs, stārķis.
stērga Gandrs.
Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris.
Kibuka Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - kara dievs, dieva Mukasa jaunākais brālis, kas tika nosūtīts uz zemi palīdzēt karā.
Vanga Gandu (Viktorijas ezers) mitoloģijā - dievs, dieva Musisi tēvs.
ganumeita Gane (parasti pusaudze); ganu meita.
gaņa Gane.
ganene Gane.
ganiene Gane.
gāniķis Gāneklis (1).
Krāčupe Ganekļupe, Mežezera (Kāņu ezera) pieteka.
Ganeklis Ganekļupe, Mežezera pieteka.
Hugli Gangas lejteces labā krasta atteka Indijā ("Hugli"), Rietumbegālē, garums - 250 km, grīvā platums - līdz 30 km, dziļums - 10-12 m.
Gangotri Gangas pieteka, kas iztek no Gangotri šļūdoņa.
Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji.
Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.).
ganglionīts Ganglija (nervu mezgla) iekaisums.
ganglioma Ganglija audzējs.
ganglijektomija Ganglija izgriešana.
gangliocīts Ganglijšūna.
aksonreakcija Ganglijšūnas pārmaiņas kā aksona bojājuma sekas.
ganglioblokators Gangliju bloķētājs līdzeklis, kas kavē nervu impulsu vadīšanu veģetatīvajos ganglijos.
brants Gangrēna.
gangrenoze Gangrēnas attīstība.
nekrodermatīts Gangrenozs ādas iekaisums.
noma Gangrenozs stomatīts, biežāk novārgušiem bērniem pēc pārciestas infekcijas slimības.
gangsters Gangsteris.
bukols Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi.
ganeklis Ganība.
ganēklis Ganība.
ganīkla Ganības (1).
ganīkle Ganības (1).
ganīklis Ganības (1).
jaila Ganības Krimas kalnu galvenās grēdas bezmežu platoveida kaļķakmens virsotnēs.
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki; ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
driva Ganības.
ganekla Ganības.
ganekles Ganības.
ganekļi Ganības.
ganība Ganības.
ganiene Ganības.
ixodes Ganībērces.
dvarta Ganību vārti.
ganiens Ganījiens.
noganīt Ganīt (visu laikposmu) un pabeigt ganīt.
atganīt Ganīt cita vietā.
atganīties Ganīt ilgi, līdz apnikumam.
grauzināt Ganīt lopus noganītā vai nopļautā vietā.
atganīt Ganīt noteiktu dienu skaitu kādā laika periodā.
bānīt Ganīt.
noganīties Ganīties (visu laikposmu) un pabeigt ganīties.
trašķīties Gānīties.
gankiņa Ganka (2).
Eucaliptus gunnii Ganna eikalipts.
ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos.
aizgani Ganos iešana cita vietā.
lēlināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus.
lellināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus.
pīnēt Ganot (lopus) vienā vietā turēt.
atganīt Ganot atstrādāt (noteiktu laiku).
alināt Ganot lopus, saukt "aluo".
uzganīt Ganot ļaut nokļūt.
nosaganīties Ganot panākt, ka (dzīvnieks) nobarojas.
ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pierod pie ganīšanas.
pieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pilnīgi paēd.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
uzganīt Ganot uzbarot.
atganīties Ganoties atkopties, uzbaroties.
atganīties Ganoties kaut kur nokļūt.
saganīties Ganoties kopā, sarast (par mājdzīvniekiem).
pieganīties Ganoties pilnīgi paēst (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
atsaganīties Ganoties uzbaroties.
dasaganīties Ganoties uzbaroties.
izaganīties Ganoties uzbaroties.
pasaganīties Ganoties uzbaroties.
uzganīties Ganoties uzbaroties.
ganuzēns Gans (parasti pusaudzis); ganu zēns.
ganupuika Gans (parasti pusaudzis).
gaučo Gans jātnieks Dienvidamerikā.
pusgans Gans, kas gana cūkas (arī citus sīklopus).
šeruks Gans, lopu kopējs un barotājs.
gane Gans.
ganiķis Gans.
ganinieks Gans.
ganītājs Gans.
Gangtoka Gāntoka - pilsēta Indijā.
gaisteklis Ganu ceļa gals pie kūts vai laidara vārtiem.
olnīca Ganu ceļš; mājlopu ceļš no mājām uz ganībām.
ganceļš Ganu ceļš.
pagani Ganu izpalīgi.
pagaņi Ganu izpalīgi.
zutinīca Ganu kule.
lellā Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
lello Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
lellū Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
lēlo Ganu sauciens, īpaši ganāmpulkam.
spiedziņa Ganu svilpe; ganu stabules skanošā mēlīte.
spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte.
gatva Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm.
gatve Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm.
ganmeita Ganumeita.
Gandžova Gaņdžou - pilsēta Ķīnā.
Gaņģupe Gaņģupīte, Glāžupes pieteka.
gaņirka Gaņilka.
Gaobaohu Gaojouhu - ezers Ķīnas austrumu daļā.
ameji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
atajali Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
bununi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
covi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
emeji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
paivani Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
seiseti Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
noblenzēt Gar acīm nozibēt.
kanneliras Gar kolonnām un citur pusapaļas rieviņas.
paļimdīt Gar zemi gāzt vai sviest.
zemlodu Gar zemi ložņājošs (par stīgojošiem, zemu augošiem augiem).
slēpiski Gar zemi velkoties, šļūteniski; slēpeniski.
secin Gar, garām.
caur Gar.
dzac Gar.
dzar Gar.
dzer Gar.
ga Gar.
gad Gar.
varza Gara (piemēram, transportlīdzekļu) rinda, arī (to) jūklis.
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
maisadata Gara adata ar lielu aci un uzliektu galu (maisu šūšanai un lāpīšanai).
grezna Garā astes spalva (gailim).
greznis Garā astes spalva (gailim).
luiga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks; liuga.
liuga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks.
ukurainis Gara auguma cilvēks ar platiem pleciem.
lamsters Gara auguma cilvēks, kas neveikli staigā.
sielains Gara auguma cilvēks.
sielējs Gara auguma cilvēks.
sielis Gara auguma cilvēks.
streilis Gara auguma cilvēks.
veršte Gara auguma cilvēks.
grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
ģilka Gara auguma kalsna meitene.
klaņķis Gara auguma lempis.
šķina Gara auguma lēnas gaitas cilvēks.
šķinaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks.
šķīnaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks.
torģele Gara auguma meitene.
koiza Gara auguma neizskatīga sieviete.
koizaka Gara auguma neizskatīga sieviete.
koizika Gara auguma neizskatīga sieviete.
škora Gara auguma sieviete.
žeicka Gara auguma un tieva sieviete.
lonta Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
lonte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
lunte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
klemza Gara auguma vārgs cilvēks.
klīķis Gara auguma, kalsns, novājējis cilvēks.
strenzis Gara auguma, vājas miesasbūves cilvēks.
uzkubeklis Gara balta linu drāna, ko Kursā līgava sedza virs vainaga (plīvuram līdzīgi).
garadiena Garā diena.
nooloģija Gara dzīve; dažkārt tā tika dēvēta arī psiholoģija.
žoka Gara gana rīkste.
šķetra Gara kalsna sieviete.
griezene Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
griļļas Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
grillis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
grindulis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
laidenis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
bulštarāgs Gara kārts ar galā uzbāztu ripu, ar ko sita pa ūdens virsmu zivis dzenot abarā.
maigšis Gara kārts ar ko apmaisīt.
čaksturis Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas.
čaksturs Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas.
šāleja Gara kārts augļu noņemšanai.
boštoks Gara kārts laivas vadīšanai.
maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
bulstaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā.
bultaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā.
bulte Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā.
peršs Gara kārts, ko izmanto, izpildot akrobātiskus vingrojumus.
daiga Gara kārts.
daigs Gara kārts.
ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
diafīzektomija Garā kaula diafīzes gabala izgriešana.
epifizionekroze Garā kaula epifīzes aseptiska nekroze.
epifizeonekroze Garā kaula epifīzes aseptiska.
karpis Gara koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā, ar kuru var pievilkties vai atgrūsties.
gaiļpiesīši Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
kresiņas Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
lūģīši Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
mastorska Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
mastorskas Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
nastorka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
naštorka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
nasturka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
našturka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
riteņspole Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
ritiņspole Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
trese Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu.
piegāžām Gara laika pēc, skata pēc.
piegāžam Gara laika pēc.
nārags Gara laiva ar plakanu dibenu; laiva vispār.
nērags Gara laiva ar plakanu dibenu.
plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu.
longdrink Garā malka kokteilis, ko pasniedz liela tilpuma (200-300 ml) glāzē.
garmalka Gara malka.
māša Garā māša - vidējais pirksts.
protīmija Gara možums.
Langenfeld Garā muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
vitučka Gara nošuve.
biza Gara nūja.
garkoks Gara nūja.
šamberjers Gara pātaga, ko lieto cirkā vai manēžā.
kordīts Gara pavediena veidā izgatavots brūnganas krāsas bezdūmu šaujamais pulveris.
šāleja Gara peļķe.
pneimatisks Gara pilns.
psihognostika Gara psiholoģija 19. gs. izpratnē, atšķirībā no ģenētiskās un dabas zinātniskās psiholoģijas.
žeiga Gara rīkste vai kārts.
stēga Gara rīkste, gara kārts.
žalga Gara rīkste, maikste, (makšķer)kāts.
žņaika Gara rīkste, tieva kārts.
šķesne Gara rīkste.
žaizaks Gara rīkste.
žeika Gara rīkste.
žicka Gara rīkste.
galvu galvām Garā rindā cits aiz cita.
valksne Gara rinda, virtene.
verdze Gara rinda; liels bars, daudzums.
danga Gara rinda.
verģele Gara rinda.
vērģele Gara rinda.
vērza Gara rinda.
ļekata Gara runāšana, mēlnesība.
šāleja Gara sieviete.
žalga Gara sieviete.
furiosus Gara slimnieks (ārprātīgais, vājprātīgais), kam Romā jau pēc 12 tabulu likumiem noteica aizgādnību.
somatomīmika Gara stāvokļa attēlošana ķermeņa kustībām.
likste Gara tieva kārts salmu kūlīšu nostiprināšanai salmu jumtā.
aliēnācija Gara traucējums; priekšstatu un jēdzienu sajaukšana, kas ir par cēloni domāšanas kļūdām.
stola Gara un šaura auduma lente, garīdznieka liturģiskā apģērba sastāvdaļa; uz pleciem uzlikta, tā simbolizē Kristus jūgu.
longete Gara un šaura komprese; pārsienamā materiāla strēmele.
bedlamisms Gara vājība, ārprāts.
frenastēnija Gara vājums.
kazakīns Gara virsjaka ar āķīšu aizdari.
arkāns Gara virve ar cilpu dzīvnieku ķeršanai.
lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli); korda (2).
cerītis Gara zāle uz ciņa purvainā pļavā.
cērpa Gara zāle, sevišķi purvā; zāles cinis.
jesni Gara zāle.
garzeķe Garā zeķe.
kanāls Gara, doba ierīce, ietaise (piemēram, vēdināšanai, atkritumu aizvadīšanai, siltuma pievadīšanai).
žeiksts Gara, kalsna sieviete.
toirene Gara, neglīta sieviete.
žeiga Gara, neveikla sieviete.
goļa Gara, nodaļās sadalīta perējamā kaste zosīm u. c. putniem.
sterve Gara, noplīsusi brunču vīle; sterbele.
skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements.
stols Gara, plata šalle, ko sievietes nēsā ap kaklu vai liek ap pleciem; plecu šalle.
bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai.
begans Gara, resna klūga.
begona Gara, resna klūga.
begonis Gara, resna klūga.
begons Gara, resna klūga.
begune Gara, resna klūga.
beguns Gara, resna klūga.
sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne.
sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
rabate Gara, samērā šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti gar celiņiem, celtņu sienām).
šalanda Gara, sekla (automašīnas) puspiekabe.
jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini.
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem.
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa.
galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas.
sleida Gara, tieva meitene vai sieviete.
jaikstiņa Gara, tieva sieviete.
bičauka Gara, tieva, bet ļoti izturīga virve laivu vilkšanai.
spīna Gara, tieva, lokana rīkste, stiba.
garaiņas Garaiņi (1).
gareņi Garaiņi (1).
tvaikājs Garaiņi, suta.
garoņi Garaiņi.
Garezers Garais ezers Ances pagastā.
Dolgoje Garais ezers Indras pagastā.
Garzis Garais ezers Indras pagastā.
Dolgojes ezers Garais ezers Indras pagastā.
Ilģis Garais ezers Rites pagastā.
Iļģis Garais ezers Rites pagastā.
Ilzas ezers Garais ezers Rites pagastā.
Ilzes ezers Garais ezers Rites pagastā.
Ilzes ezers Garais ezers Rites pagastā.
Garzis Garais ezers Robežnieku pagastā.
Ilzas ezers Garais ezers Turku pagastā.
Akmeņu ezers Garais ezers uz Lietuvas robežas Rites pagastā.
Garenais ezers Garais ezers Vietalvas pagastā.
duselis Garais klepus.
kāšļi Garais klepus.
pertussis Garais klepus.
arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju.
dižandrējs Garais pirksts.
Lejassnīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā.
Lejassniedziņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā.
Snidzēnu-Dolgoje ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā.
Snīdzeņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā.
Snīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā.
Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā.
Kunluns Garākā kalnu sistēma Āzijā ("Kunlunshan"), Tibetas kalnienes ziemeļos, Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - 100 km rietumos, līdz 600 km austrumos, augstums - 5500-6000 m, augstākā virsotne - 7723 m (Ulugmuztags).
Kordiljeri Garākā kalnu sistēma pasaulē (sp. val. "Cordilleras"), stiepjas >18000 km garumā Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumu malā no Aļaskas līdz Ugunszemei.
jubilus Garāka melodiska frāze uz viena vokāļa, sevišķi gregoriskos dziedājumos.
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
gar. Garākais; garums.
tarantass Garākam ceļojumam paredzēti, parasti segti, četrriteņu rati.
garumi Garākās pelavas, garākās sasmalcinātas salmu daļas, spaļi u. tml.
cekulis Garākas spalvas vai mati uz galvas.
pārkāpieņi Garāki dziju pārstiepumi audekla rakstos.
cekuts Garāki mati uz galvas.
pakājas Garāki salmu gali labības vai linu kūļa apakšā.
pindzele Garāki sari meža kuilim vai apmatojums stirnu āzim pavēderē dzimumorgānu rajonā.
ilgatne Garāks laiks.
ķimpulis Garāks spieķis, nūja, virve.
ķimpuls Garāks spieķis, nūja, virve.
riņķvads Garāks tīkls lielākas ezera vai upes daļas aptveršanai.
sebu Garām 1(1).
secen Garām 1(1).
gariet Garām iet.
sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
sāņu Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
garā Garām.
gare Garām.
garēm Garām.
gariem Garām.
garum Garām.
garums Garām.
iegarām Garām.
apņukāt Garāmejot saburzīt, sagumzīt.
pasants Garāmgājējs.
nogalvot Garantēt.
delkrēdere Garantija pret debitora maksātnespēju.
skripturatbildība Garantijas atbildības paveids.
reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
reversālija Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim.
reversāls Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim.
difenīlmetāns Garas adatas ar patīkamu oranžas atgādinošu smaršu, viegli šķīst spirtā, ēterā un benzolā, lieto ziepju rūpniecībā ģerāniju eļļas vietā.
karas Garas auklas vai kārtis, uz kurām ko uzkar, piem., tīklus žāvēšanai.
pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt.
puskombinezons Garās bikses ar nelielu piešūtu krūšu daļu.
citronenes Garās bikses.
šakri Garās bikses.
škafi Garās bikses.
škarjata Garās bikses.
škeri Garās bikses.
tālpeldējums Garās distances peldējums (parasti rekorda uzstādīšanai).
taljatelles Garas makaronu sloksnītes.
šķesta Garas sievietes palama.
nazenes Garas slidas.
naženes Garas slidas.
cekulis Garas spalvas govīm ragu starpā.
ķemmvilna Garas šķiedras (12-24 cm un vairāk) mazcirtaina gluda aitu vilna.
pantaloni Garās treniņtērpa bikses; garās apakšbikses.
šķiedras Garas un šauras (prozenhimātiskās) šūnas vai šūnu saišķi, kas veido augu stumbru (stiebru).
guļtiki Garās virsbikses.
pāradaines Garās zeķes (kurām pie skriemeļa 1/2 kortēļa platumā dzipari pāradām adīti).
pātari Garas, apnicīgas runas; apnicīgas pamācības.
pātarojumi Garas, apnicīgas runas; apnicīgas pamācības.
pātarošana Garas, apnicīgas runas; pamācības.
špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai.
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
žurbini Garas, saskaldītas pagales.
maudakas Garas, šauras meža pļavas vai izcirtumi, kur labprāt uzturas slokas.
grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži.
klingas Garas, tievas kājas (cilvēka).
hlorofilšūnas Garas, zaļas šūnas sfagnu lapās, kuras satur hlorofilu.
garastaiņš Garastains.
garastes Garastains.
makao Garastainu papagaiļu suga.
jutoņa Garastāvoklis, noskaņojums.
oma Garastāvoklis, noskaņojums.
jušana Garastāvoklis, pašsajūta.
filiņš Garastāvoklis; sajūtas.
dūša Garastāvoklis.
štimme Garastāvoklis.
urālpūce Garastes pūce ("Strix uralensis").
dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem.
aegithalidae Garastīšu dzimta.
aegithalos Garastīšu dzimtas ģints.
Mačulkas III ezers Garasts Šķaunes poagastā.
Mačulkas ezers Garasts, ezers Šķaunes pagastā.
Mačuļu ezers Garasts, ezers Šķaunes pagastā.
daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu.
garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock".
garāža Garāžroks.
garbārzdis Garbārdis.
garce Garča - sena tilpuma mērvienība, kas atbilst aptuveni 3 litriem; šāda tilpuma mērtrauks.
Gardanna Gardāna - pilsēta Francijā ("Gardanne").
Gārdaunis Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Medīlas ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Medilas ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Gardaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Garzdanes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Gaudaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
kreša Gardēdis un liels ēdājs reizē.
staļģis Gardēdis, kārumlaiža, ļoti izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu vai dzērienu), bet arī izlepis.
ēdgardis Gardēdis, kārumnieks.
gurmans Gardēdis, kārumnieks.
kārumdirša Gardēdis, kārumnieks.
derglis Gardēdis, kas vienmēr gatavs pārēsties.
gardumlaiža Gardēdis, našķis; kārumnieks.
gardumnieks Gardēdis, našķis; kārumnieks.
gardmēlis Gardēdis, našķis.
gardmutis Gardēdis, našķis.
feinšmekers Gardēdis.
friand Gardēdis.
gardēža Gardēdis.
gardzobis Gardēdis.
gastronoms Gardēdis.
gourmet Gardēdis.
izlepoņa Gardēdis.
kārumēdis Gardēdis.
kārumēža Gardēdis.
luksis Gardēdis.
mieslotājs Gardēdis.
našķis Gardēdis.
staļģēdīgs Gardēdis.
stalgēdis Gardēdis.
Fothergilla gardenii Gardēna fotergila.
gardenia Gardēnijas.
jasmīnveida gardēnija gardēniju suga ("Gardenia jasminoides").
gardene Garderobe.
ģērbene Garderobe.
garderobists Garderobes kalpotājs.
garderobjers Garderobists.
našķi Gardēži, kārumnieki.
gardai Gardi.
garži Gardi.
stropene Gardibene, platmale.
gardiena Gardienis.
Gardeza Gardīza - pilsēta Afganistānā.
Hedychium gardneriarum Gārdnera hedīhija.
gardēkšnis Gards kumoss.
garžīgs Gards, garšīgs.
snakumi Gardumi, saldumi.
koķi Gardumi.
abjedenija Gardums, kārums.
ņammīgums Gardums.
garkstiens Gārdziens, krāciens.
gārkstiens Gārdziens.
gārkstoņa Gārdzoņa.
karkulis Gārdzošs klepus.
kārkulis Gārdzošs klepus.
kurkulis Gārdzošs klepus.
izgārgt Gārdzot pateikt, izrunāt.
strugulis Gareb=ns vilnas veltnītis.
ķirpe Garena (siena, labības u. tml.) guba, kaudze.
ķirpa Garena (siena, labības u. tml.) guba; stirpa.
ķirpata Garena (siena, labības u. tml.) guba; stirpa.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkaimes.
grobe Garena bedre.
pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei); sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
skara Garena dažu augu ziedkopa (piemēram, spurdze, vārpa).
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
iemulda Garena ieleja, ieplaka.
vale Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts āboliņš.
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
rīpa Garena kaudze.
štirka Garena kaudze.
garenprofils Garena objekta šķēlums pa asi (garenasi).
pīne Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās).
pīnis Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās).
mēle Garena skatuve modes demonstrācijām.
špala Garena taisnstūrveida uzšuve uz uzplečiem, zīmotnēm.
skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
jarase Garena, četrstūraina salmu vai labības kaudze.
vale Garena, paaugsta sniega kaudze.
strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām dalām.
sile Garena, samērā šaura ietaise ar paaugstinātām malām (kā) pārvietošanai, virzīšanai.
strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala; arī sloksne.
cistīdas Garenas sterilas šūnas, kuras atrodas himēnijā starp bazīdijām un kuru gali izvirzās ārpus himēnija.
longitodinālbūve Garenbūve.
slīpflauta Garenflauta.
snīpjflauta Garenflauta.
lampass Gareniska krāsaina uzšuve (formas tērpa) bikšu sānos.
rafe Gareniska rieva kramaļģes vāciņā.
čiekstene Gareniska šķirba koka sienas baļķī.
ķikstene Gareniska šķirba koka sienas baļķī.
garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
gastroplikācija Gareniskas krokas izveidošana paplašināta kuņģa sienā, lai to samazinātu.
sielains Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
sielājs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
sielējs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
sielis Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
siels Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
šķēpēt Gareniski sagriezt.
cīparains Gareniski svītrains.
nomala Gareniski zāģēta baļķa malējais dēlis, kam vienā pusē atstāts koka tievgaļa apaļums; nomalis.
slaubeniski Gareniski, guliski.
garaniski Gareniski.
garāniski Gareniski.
garēm Gareniski.
gariskām Gareniski.
gariškām Gareniski.
gariski Gareniski.
gariški Gareniski.
garišķi Gareniski.
gariskis Gareniski.
garums Gareniski.
garuniski Gareniski.
tūteniski Gareniski.
baraks Garenisks divslīpju zārds.
stringers Garenisks lidaparāta vai kuģa (laivas) korpusa spēku uzņemšanas konstrukcijas elements; kalpo apšuvuma pastiprināšanai, stiepes un spiedes slogojumu uzņemšanai.
vaga Garenisks padziļinājums zemē.
bims Garenisks pastiprinājuma elements lielu konstrukcijas izgriezumu stiprināšanai.
garanisks Garenisks.
garisks Garenisks.
garnisks Garenisks.
stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu; priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums.
sols Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds.
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
ādstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādasstrēmele; ādsstrēmele.
ādsstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādasstrēmele; ādstrēmele.
ādasstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādsstrēmele; ādstrēmele.
caurule Garens cilindra (retāk konusa) formas veidojums ar tukšu vidu.
kaceklis Garens instruments ar āķveida galu.
tribulē Garens klucītis, kādu lieto zeltkaļi.
šautrs Garens koka gabals.
abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai; mulda.
plētenis Garens lakats.
melmiņš Garens liesums cūkai katrā pusē mugurkaulam, netālu nuo nierēm.
zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks.
zutinis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks.
laiva Garens mākonis.
raķis Garens naudas maks.
duļķis Garens objekts ar nostrupinātiem galiem (piemēram, nūja, tārps).
rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem.
korikajs Garens pagalms, arī pārsegta halle palaistrās, kur vingrinājās smiltīm vai miltiem pildītu maisu sviešanā.
pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
draņķis Garens siets, ar ko atdala pelavas no graudiem.
vāla Garens sniega kopums.
šalle Garens tekstilizstrādājums kakla, plecu, galvas segšanai.
priekštīkls Garens tīkls, ko piestiprina pie galvenā tīkla, lai noķertās zivis nevarētu izkļūt.
gargroda Garens tīrums.
šāle Garens trauks.
žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu garens kopums; arī vītne (1).
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai.
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis.
valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
paķene Garens, samērā liels trauks maizes mīklas iejaukšanai, mulda 1(1), abra.
strēmele Garens, samērā šaurs (kā) veidojums.
strēle Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums.
slāpsna Garens, šaurs drēbes gabals.
rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā).
garains Garens.
garans Garens.
garins Garens.
dibenstringers Garensija peldlīdzekļa iekšpusē kimjoslas rajonā.
ķimeņstringers Garensija peldlīdzekļa iekšpusē ķimeņu rajonā.
jardangi Garenstieptas, šauras, cita citai paralēlas, līdz 10-12 m augstas grēdas ar asām korēm un stāvām, asimetriskām nogāzēm Centrālāzijas tuksnešos.
šķērsduodecs Garenvirzienā iesiets duodeca formāts.
šķērskvarts Garenvirzienā iesiets kvarta formāts.
šķērssēdecs Garenvirzienā iesiets sēdeca formāts.
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
garenstiepnis Garenvirzienā noslogots stienis.
stirpe Garenvirzienā sakrauta taisnstūra siena, labības u. c. kaudze; labības šķūnis.
plāka Garenvirzienā šķelta koka daļa, ko senāk lietoja dēļu vietā.
nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē).
aršinauka Garēvele.
laidene Garēvele.
pugāns Garēvele.
garfokusa Garfokusa objektīvs, arī šaurleņķa objektīvs - objektīvs, kam fokusa attālums vairāk nekā l,5 reizes lielāks par kadra diagonāli (leņķiskais redzes lauks <45 grādiem); lieto gk. tālu objektu uzņemšanai lielā mērogā.
kroķe Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2).
krokpīle Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2).
kroka Gārgale ("Gavia").
pakaļkājis Gārgale (novec. "Columbus cristatus").
dūkuris Gārgale.
gargāle Gārgale.
garlaka Gārgale.
gārlaka Gārgale.
garlaks Gārgale.
gavia Gārgales.
dolihocefālija Gargalvība.
dolihokefalija Gargalvība.
gaviidae Gārgaļu dzimta.
melnkakla gārgale gārgaļu suga ("Gavia arctica").
brūnkakla gārgale gārgaļu suga ("Gavia stellata").
gaviiformes Gārgaļveidīgie.
Campanula garganica Gargano pulkstenīte.
karkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
kārkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
garkšēt Gārgt, krākt.
garkšķēt Gārgt, krākt.
garkstēt Gārgt, sēkt, krākt.
gārdzēt Gārgt.
gārkstēt Gārgt.
kārdzēt Gārgt.
krākāt Gārgt.
gargacēt Gārguļot.
redingots Gari (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
rizomorfas Gari (līdz vairākiem metriem) paralēlu hifu kūļi, kas klāti ar nedzīvām hifu šūnām un zarojas līdzīgi augu saknēm.
torbasi Gari briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
pārstaipi Gari dūrieni (šujot).
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes.
vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu.
izlicējs Gari koka skali pie ātrspiedēm iespiesto lokšņu uzķeršanai un izmešanai uz metiena galda; izmetējs.
ailis Gari koki ratu sānos vezumu kraušanai.
cimini Gari mati, apspalvojums; matu, spalvu čuprs.
bonifācijs Gari mati, kas nav sapīti bizē.
sarkanēji Gari padebeši horizonta malā, kas saulei norietot sārtojas.
sarkanes Gari padebeši horizonta malā, kas saulei norietot sārtojas.
sarkaņi Gari padebeši horizonta malā, kas saulei norietot sārtojas.
žākstīties Gari pļāpāt, bezkaunīgi runāt.
delgavot Gari runāt, vilkt darbu garumā.
jaukalas Gari salmi.
jaukulas Gari salmi.
jekula Gari salmi.
jēkula Gari salmi.
jēkuļi Gari salmi.
jēlkula Gari salmi.
šūba Gari svārki līdz papēžiem, parasti nātni, gaišpelēki vai balti.
tērzt Gari un plaši izrunāties.
izklāstīties Gari un plaši izteikties, izplūst.
aizsargmati Gari un rupji mati, kas veido krēpju, astes un kāju lejasdaļas apmatojumu.
filē Gari un šauri mīklas gabali.
bazūnēt Gari velkot raudāt.
vāžot Gari velkot un monotoni runāt.
vādžerēt Gari velkot, modulēti dziedāt.
botforti Gari zābaki ar platiem stulmu galiem.
pātarot Gari, apnicīgi runāt; apnicīgi pamācīt.
drillēt Gari, ilgi iestāstīt, ieteikt.
riroķi Gari, krokaini svārki.
gurdviļņi Gari, lēzeni viļņi, kas veidojas no vējviļņiem, vējam samazinoties vai pilnīgi izzūdot.
krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
redengots Gari, plati svārki mājām un jāšanai.
kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tjurku, slāvu tautām).
garainis Gari, spoki, rēgi.
tīsti Gari, šauri lentveidīgi auti, ko tin ap kāju stilbiem.
garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem.
garsalmi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem.
mikrosteocīti Gari, zaraini neiroglijas šūnu (mikroglijas) izaugumi.
garai Gari.
garļi Gari.
sinode Garīdzniecības institūcija ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā); garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
devestitūra Garīdznieka amata atņemšana.
alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu.
ekskardinācija Garīdznieka atbrīvošana no pakļautības vienam ordinārijam, lai viņš stātos cita ordinārija pakļautībā.
plebanija Garīdznieka ģērbtuve baznīcā.
introdukcija Garīdznieka ievešana amatā.
clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks.
reverends Garīdznieka tituls Lielbritānijā, ASV un dažās citās zemēs, kur runā angliski.
nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei.
baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
prēbendārijs Garīdznieks ar draudzi un zināmiem gada ienākumiem.
oficiants Garīdznieks, kas darbojas līdzi dievkalpojumā.
svētmoceklis Garīdznieks, kas dodas mocekļa nāvē, neatsacīdamies no ticības.
konfesionārijs Garīdznieks, kas noklausās grēku sūdzību.
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
liturgs Garīdznieks, kas vada dievkalpojumu.
eklēsiasts Garīdznieks.
latitudināri Garīdznieku grupa Anglijas Baznīcā 17. gs., kas bija gatavi piekrist, ka baznīcas pārvaldību un kulta praksi pārveido tā, lai tā būtu pieņemama disidentiem.
konvents Garīdznieku, arī draudžu pārstāvju sapulce.
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem).
cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m.
pautenieki Garie zvejnieku zābaki.
čūrēgs Gariem matiem apaudzis cilvēks.
kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, iemaņas sadzīvē (indivīdam, cilvēku grupai).
kommentūrs Garīga bruņinieku ordeņa loceklis, kuram uzticēta vairāku ordeņa muižu pārvaldīšana; komtūrs.
krustneši Garīga bruņinieku ordeņa locekļi; bruņinieki, kas piedalījās krusta karā.
džins Garīga būtne islāmā, veidota no liesmas, kas nerada dūmus.
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
privātierēdnis Garīga darba izpildītājs privātā iestādē, kantorī vai uzņēmumā, piem., bankas vai apdrošināšanas darbinieks.
meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu); censties iegūt (informāciju).
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts.
antifona Garīga dziesma, ko pārmijus izpilda divi kori vai solists un koris.
mentalitāte Garīga individualitāte.
eksorcists Garīgā kārta katoļu baznīcā.
garīgums Garīgā kultūra, garīgā attīstība; arī dvēseliskums.
garīgā seja Garīgā kultūra.
aušulība Garīga nenosvērtība, neapdomīga izturēšanās ar jautru nokrāsu.
psihentonija Garīga pārpūle.
bauda Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums.
kadi Garīga persona musulmaņu zemēs, kurš izpilda arī tiesneša funkcijas, iztiesājot civilstrīdus un krimināllietas saskaņā ar šariatu un ādatiem, kā arī veic notariālās un aizbildnības funkcijas.
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
dievdziesma Garīga satura dziesma.
bursaki Garīgā semināra - bursas audzēkņu nosaukums; studenti, kas dzīvoja bursā.
klēriķis Garīgā semināra audzēknis.
amencija Garīga slimība ar halucinācijām, nospiestu garastāvokli.
zendgerihte Garīga tiesa viduslaiku Vācijā.
logomānija Garīga traucējuma veids, kam raksturīga pļāpība.
bhakti Garīgā treniņa sistēma, kuras pamatā ir pilnīga uzticība un pakļaušanās savai dievībai vai savam guru kā dievības pasaulīgajam iemiesojumam.
sidhi Garīga un psihofiziska pilnība, spējas, ko iegūst ar garīgajām praksēm, kā telepātija, levitācija, telekinēze u. c., ar kurām slaveni tantrisma jogi.
MA Garīgais vecums (angļu "mental age").
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem.
vandžinas Garīgas būtnes austrāliešu Sapņu laikā, kuras ir atstājušas savas ēnas klints un alas sienu zīmējumos un grebumos.
abecedārijs Garīgas dziesmas, kuru panti sākas ar burtiem alfabēta kārtībā.
hermeneitika Garīgās kultūras pieminekļu, gk. senu tekstu, satura un jēgas zinātniska skaidrošana.
auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus.
collegia Garīgas mācību iestādes misionāru sagatavošanai katoļu ticības izplatīšanai.
bagātība Garīgas vērtības (ar lielu idejisku, estētisku nozīmi).
manta Garīgas vērtības.
jence Garīgi aprobežota, neveikla sieviete.
kļundurkājis Garīgi aprobežots, neizveicīgs cilvēks.
stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs (1).
stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs.
atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
bamblis Garīgi atpalicis bērns.
aļamo-fo Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis.
anton Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis.
nepilnīgs Garīgi atpalicis; arī plānprātīgs.
dūdis Garīgi ierobežots cilvēks.
attīstīts Garīgi izveidojies, nobriedis.
konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem).
neriktīgs Garīgi nepilnvērtīgs, ar psihiskiem traucējumiem.
vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
ciešs Garīgi saliedēts, vienots (par cilvēku grupu).
veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
šalakapurušas Garīgi un laicīgi vadoņi džainisma mītā par pasaules attīstību.
rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks; cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
kristaceļš Garīgo dziesmu kopums par Jēzus Kristus ciešanu un nāves upuri.
spirituālijas Garīgo tiesību grupa, kas pienākas kādam baznīcas amatam.
distīmija Garīgo traucējumu veids, kam raksturīgs pazemināts garastāvoklis, nogurums.
būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
jelgava Garīgos rakstos - pilsēta.
miesloties Garīgos rakstos - priecāties, spēlēties; mīlēties.
psalms Garīgs dziedājums, reliģisku un morāli pamācošu baznīcas dziedājumu nosaukums.
akēdija Garīgs kūtrums, trulums.
ademonija Garīgs nemiers, baisma.
atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam.
holergāzija Garīgs traucējums, kas saskalda personības struktūru, piem., šizofrēnija.
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
Garujuru grāvis Garjuru grāvis Jaunalūksnes pagastā.
stirka Garkājaina būtne; meitene ar īsiem svārkiem un garām, kailām kājām.
stirkle Garkājaina, daudz vai ātri skraidoša aita.
bridējputni Garkājaini putni, kas pa lielākai daļai pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
leitāns Garkājains cilvēks.
stilkājs Garkājis; stilks.
garkātis Garkājis.
garlielis Garkājis.
stilbainis Garkājis.
stilbiķis Garkājis.
stilbuks Garkājis.
stilks Garkājis.
stilmuks Garkājis.
titilbis Garkājis.
tipulidae Garkāju dzimta.
tipula Garkāju dzimtas ģints.
pholcidae Garkājzirnekļu dzimta.
pholcus Garkājzirnekļu dzimtas ģints.
kagāns Garkaklains cilvēks.
trematodon Garkaklītes.
autoservisieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Autoserviss" iedzīvotāji.
berģciemieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Berģuciems" (arī "Berģi") iedzīvotāji.
lankstinieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Langstiņi" iedzīvotāji.
Krievupe Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Makstenieki" bijušais nosaukums.
remberģieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Remberģi" iedzīvotāji.
Dumbrāji Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
Ramaņi Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ziemeļnieki".
ziemeļnieki Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeļnieki" iedzīvotāji.
Garkalne Garkalnes novads - pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos).
garkalnieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji.
juglasciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Juglasciems" iedzīvotāji.
juglciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Juglasciems" iedzīvotāji.
langstinieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Langstiņi" iedzīvotāji.
sunīšnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" iedzīvotāji.
tumšupieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Tumšupe" iedzīvotāji.
Ziemeļnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ramaņi".
upesciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" iedzīvotāji.
upeslejieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upeslejas" iedzīvotāji.
VEF Ozoli Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas “Skuķīši” bijušais nosaukums.
berģieši Garkalnes pagasta un Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Berģi" iedzīvotāji.
Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā.
Garykolna Garkalnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
kloķis Garkāta izkapts rokturis.
lancene Garkātaina izkapts, ko izmanto zāles pļaušanai lankās.
ķete Garkātains āmurs.
rhynchostegium Garknābītes.
gārkala Garkūlis.
gārkula Garkūlis.
garkalas Garkūļi.
garkuļi Garkūļi.
gārkuļi Garkūļi.
garkūlsalmi Garkūļi.
garkula Garkūļu salmi.
barabans Garkūļu salmu gatavošanas ierīces trumulis.
garlaiks Garlaicība (1).
gaļaks Garlaicība; tukšums.
aplaķāt Garlaicības dēļ klaiņot, bezmērķīgi staigājot apkārt.
nuskat Garlaicīgi meklēt, skatīt, ostīt.
dimedrols Garlaicīgi stāstošs skolotājs.
tedioso Garlaicīgi; apnicīgi.
garlaicīgai Garlaicīgi.
sausiņš Garlaicīgs cilvēks.
garteņķis Garlaicīgs pļāpa, kas daudz vārdos maz izsaka.
žāvains Garlaicīgs.
ģergzde Garlaikoti raudulīgs cilvēks.
kurzāties Garlaikoties, klīst bez mērķa.
nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku).
dirgavot Garlaikoties.
gurņot Garlaikoties.
vāpsnēt Garlaikoties.
žaustīties Garlaikoties.
plākste Garlapu rasene ("Drosera anglica", senāk "Drsera longifolia").
Gargeln Garlenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
gerļi Garļi.
bītls Garmatains jaunietis.
garmatainis Garmatis.
kaukuris Garmetis, ar ko uzlej uz pirts krāsns aukstu ūdeni.
garlejs Garmetis.
garlis Garmetis.
garmeta Garmetis.
kaušelis Garmetis.
garpirkstis Garnadzis.
bukate Garnējums, rotājums.
bukete Garnējums; rotājums.
bukets Garnējums; rotājums.
ganitūra Garnējums.
palaemonidae Garneles (viena no vairākām peldvēžu apakškārtas dzimtām).
garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
palaemon Garneļu ģints.
garnierēt Garnēt; izdaiļot; dekorēt.
ganierēt Garnēt.
garnīca Garnica - berams mērs, \~3,3 l.
goris Gārnis (putns).
kārnis Gārnis.
ardeidae Gārņi - putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta.
ardeinae Gārņi - putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta.
nycticorax Gārņu apakšdzimtas ģints.
naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti.
pahiperiostīts Garo kaulu plēves iekaisums un sabiezējums.
Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m.
dvašot Garot (parasti par zemi, tīrumu).
elpot Garot (parasti par zemi, tīrumu).
birgot Garot, dūmot; izplūst.
garāt Garot.
kamara Garoza (2).
kamere Garoza, virskārtiņa maizei, sieram u. c.; kamara.
gazara Garoza; gazare.
gazore Garoza; gazare.
garauza Garoza.
garaza Garoza.
garoze Garoza.
garozis Garoza.
Garrosen Garoza.
garūza Garoza.
gazare Garoza.
gorūza Garoza.
kamaņa Garoza.
Garrosen Garozas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā.
hemidekortikācija Garozas noņemšana no vienas galvas smadzeņu puslodes.
dekrustācija Garozas, kreveles atlobīšanās.
Garoza Garoze, Lielupes pieteka.
Garozis Garoze, Lielupes pieteka.
Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte.
Garrosen Garozes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
Garrosen Garozes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Garozes pagastā.
tarsiidae Garpirkstpērtiķu apakškārta.
vizionārs Garreģis, kas redz citiem nesaredzamas lietas; cilvēks, kam ir parādības.
brica Gars 2.
ķemēklis Gars baidētājs, biedēklis.
ķemēks Gars baidētājs.
Ariels Gars V. Šekspīra lugā "Vētra".
džins Gars, dēmons (arābu un persiešu folklorā).
saucējs Gars, kas nomaļās vietās maldina cilvēku, aicinot sev līdzi.
padievs Gars, pārdabiska būtne; elku dievs.
mens Gars, prāts.
gors Gars.
iņģe Gars.
gāse Gārsa - čemurziežu dzimtas lakstaugs.
zirdzenaji Gārsa ("Aegopodium").
gārce Gārsa.
garši Gārsa.
īssakne Gārsa.
sivēnpienene Gārsa.
aegopodium Gārsas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints.
šautras Gārsas.
Garssen Gārsene.
Garssen Gārsenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Gārsenes pagastā.
gārsenieši Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārsene" iedzīvotāji.
gārsinieši Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārsene" iedzīvotāji.
Gārsine Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārsene" nosaukuma variants.
Vilaniški Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalni" bijušais nosaukums.
Garsenskaja Gārsenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Garssen Gārsenes pagasta bijušais nosaukums.
phanerognatha Garsmeceri.
garšņucis Garsnuķis.
jēkulis Garstiebru rudzu salmi, ko lietoja jumtu klāšanai.
garstilbu Garstulmu.
garstulmains Garstulmu.
gars Garš (1).
garjūgs Garš aizjūgs.
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam).
domino Garš apmetnis ar kapuci.
toga Garš apmetnis līdz zemei; arī mantija (1), talārs.
garaudekls Garš audekls.
mačete Garš cērtamais nazis ar līku galu (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
stēga Garš cilvēks; garš, izstīdzējis jaunietis, pusaudzis.
glīms Garš cilvēks.
zēdele Garš dēļu krāvums (parasti gar sienu).
tiņava Garš diegs; gara virve.
švidris Garš dzelzs iesms.
pareo Garš gurnauts.
iztīsis Garš izaudzis (piem., koks, cilvēks).
kūlis Garš klucis, ar kura palīdzību tiek nostiprināti jumstiņi lubu jumtos.
dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
bosaks Garš krāsns kruķis, ko izmanto ugunsgrēka gadījumā.
pamijs Garš labības, siena zārds.
raiška Garš lakats, ar ko sieviete sien ap galvu.
vembele Garš līks cilvēks.
uzkreklis Garš linu krekls.
bārzda Garš matu kopums pie dzīvnieka apakšžokļa.
bārzda Garš matu kopums pie zirga kājām.
surcot Garš mētelis bez piedurknēm, ko nēsāja 12.-14. gs.
surcotte Garš mētelis bez piedurknēm, ko nēsāja 12.-14. gs.
krastājs Garš piekrastes posms.
perkolators Garš piltuvveida trauks perkolācijai.
ķēķins Garš plecu lakats.
gārda Garš sēklis; gārds.
gārds Garš sēklis.
talma Garš sieviešu apmetnis bez piedurknēm.
linkaine Garš sieviešu galvas lakats.
sidelis Garš sols ar atzveltni.
stiepnis Garš stienis, kas slogots garenvirzienā.
framea Garš šķēps ar īsu dzelzs asmeni.
slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa.
trubīgs Garš un resns.
luize Garš un slaids cilvēks (galvenokārt par sievieti).
dzedrs Garš un slaids.
dolihokrānija Garš un šaurs galvaskauss ar galvaskausa indeksu (garuma un platuma attiecība) līdz 74,9%.
galabija Garš uzsvārcis, tradicionāls arābu vīriešu tērps Vidusjūras zemēs.
tīņa Garš valgs.
stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam.
ziedbultīte Garš ziedkopas kāts bez lapām.
zutne Garš, adīts naudas maks; zutenis.
milna Garš, apaļš koks ar smailu galu, ko sprauž alus darināmās baļļas dibenā.
kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā).
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
bizuls Garš, kalsnējs cilvēks.
sklanda Garš, kārns cilvēks.
sklandis Garš, kārns cilvēks.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
lošmaks Garš, liela auguma cilvēks.
banāns Garš, neveikls cilvēks.
štalmaks Garš, neveikls cilvēks.
palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes.
talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
saronga Garš, plats un krāsains auduma gabals (šalle), ko aptin ap gurniem; īpaši izplatīta Javā, Šrilankā u. c.
ulsters Garš, plats vīriešu mētelis (bieži ar jostu).
paltraks Garš, plats virssvārks.
rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā).
stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla.
piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām.
navaha Garš, savāžams spāņu nazis, ko lieto kā ieroci.
limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu; neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
snaigs Garš, slaids.
snaiks Garš, slaids.
ādzens Garš, slaiks, taisns.
izstīdzējis Garš, slaiks.
pīķis Garš, smails elements, detaļa (mehānismā, ierīcē u. tml.).
šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals ciema laukos.
celens Garš, šaurs audums.
galerija Garš, šaurs balkons gar celtnes fasādi.
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
lukts Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
slaids Garš, taisns un nesazarots (par augu daļām).
sutana Garš, talāram līdzīgs katoļu garīdznieka tērps.
slieka Garš, tievs cilvēks (parasti sieviete).
garbizonis Garš, tievs cilvēks.
stādaigs Garš, tievs cilvēks.
laikrādis Garš, tievs un nomizots kadiķa jeb paegļa, arī egles zars, kas guleniski piestiprināts pie ēkas ārsienas, rāda nākamos laika apstākļus; barometra priekštecis.
fitiļs Garš, vājš cilvēks.
žeikste Garš, vājš cilvēks.
lamaži Garš, vecs (novalkāts) mētelis.
lamuži Garš, vecs, novalkāts mētelis.
šmuils Garš.
pušča Gārša - biezs, grūti caurejams liels meža masīvs (Baltkrievijā un Polijā).
gustus Garša, gaume, nogaršošana.
dzire Gārša, mežs, sils.
dzira Gārša, mežs.
gusto Garša, patika, smalka gaume.
gaita Garša, piegarša.
smakts Garša; smakte.
garža Garša.
smakte Garša.
smeķe Garša.
smeķis Garša.
turme Garša.
gustācija Garšas maņa; nogaršošana; uzkožamie.
gustometrija Garšas maņas asuma klīniska pārbaude.
hipergeizija Garšas maņas pārmērīga jutība.
hemihipogeizija Garšas maņas pazemināšanās mēles vienā pusē.
alotriogeizija Garšas maņas perversija.
hipogeizestēzija Garšas maņas samazināšanās.
disgeizija Garšas maņas subjektīvs traucējums.
parageizija Garšas maņas traucējums, kas rada maldinošas garšas sajūtas bez atbilstoša ārēja specifiska kairinājuma.
hemiageizija Garšas maņas zudums vai samazināšanās mēles vienā pusē.
ageizija Garšas maņas zudums.
gustoreceptors Garšas pumpura šūnas; garšas nerva gala aparāts.
pēcgarša Garšas sajūta, kas paliek mutē pēc kumosa norīšanas un atšķiras no ēdot uztvertās sajūtas.
kakogeizija Garšas sajūtas traucējums, kas izpaužas kā pretīga garša; bieži idiopātiskās epilepsijas simptoms.
agēzija Garšas sajūtas trūkums.
buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai).
gribumzāles Garšaugi, kas veicina seksuālās spējas.
bišuzāle Garšaugs, no kura pārtikā lieto lapas, bišu zāle, melisa, citronmētra; bišumētra.
Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā.
prinellas Garšīgas žāvētas plūmes bez kauliņiem, ko eksportē no Francijas.
priskas Garšīgi ēdieni.
nodzēriens Garšīgs dzēriens.
gardums Garšīgs ēdiens, dzēriens.
breste Garšīgs ēdiens.
noēdiens Garšīgs ēdiens.
gārds Garšīgs; gards.
gardīgs Garšīgs.
gords Garšīgs.
ņammīgs Garšīgs.
smardīgs Garšīgs.
smeķīgs Garšīgs.
garstiebrinis Garšķiedrains (par liniem).
garšķiedrains Garšķiedras.
izgāzeniski Garšļauku, atgāzeniski.
gargāzeniski Garšļaukus.
gargāzus Garšļaukus.
garguļus Garšļaukus.
garšļaukām Garšļaukus.
garšļēkām Garšļaukus.
garšļēkus Garšļaukus.
garšļiekus Garšļaukus.
garstīpu Garšļaukus.
garžām Garšļaukus.
gubiski Garšļaukus.
izslauku Garšļaukus.
izšļauku Garšļaukus.
izšļaukus Garšļaukus.
pusšļauķus Garšļaukus.
slaidus Garšļaukus.
šļaukus Garšļaukus.
šļaupeniski Garšļaukus.
šļauteniski Garšļaukus.
zviļu Garšļaukus.
zviļus Garšļaukus.
piemeķēties Garšojot pieēsties.
gaumēt Garšot (1).
smeķēt Garšot (1).
smeķēt Garšot (2).
pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
iet pie sirds Garšot.
sturbulis Gāršu sturbulis - meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
kāpere Garšviela - kaperas ziedpumpuri.
fagara Garšviela - Sečuānas pipari, pazīstami arī kā ķīniešu, japāņu pipari.
acibels Garšviela, asa piedeva gaļas ēdieniem, ko iegūst vārot bārbeļu pulvera mērci ar sarkanajiem pipariem un sāli.
dārgzāle Garšviela, īpaši augu vai to daļu veidā.
ingvers Garšviela, kas iegūta no šā auga sakneņa.
sinepe Garšviela, ko iegūst no šī auga sēklām.
pimento Garšviela, salds, sarkans, piparveida augs.
turmeriks Garšviela, tiek saukta arī par dzelteno sakni; kurkuma.
piri-piri Garšviela: nelieli, ļoti asi čili pipari.
garža Garšviela.
garžviela Garšviela.
baudvielas Garšvielas vai barības sastāvdaļas, kam nav nemaz vai ir maza barotāja nozīme, bet ko lieto to patīkamā vai uzbudinošā iespaida dēļ.
koriandrs Garšvielas, ko gatavo no šī auga augļiem, sēklām, zaļumiem, eļļas.
garšas Garšvielas.
garšys Garšvielas.
smaršzāles Garšvielas.
virca Garšvielas.
virči Garšvielas.
oregano Garšvielu maisījums vai parastās raudenes izžāvētas lapas, kuras izmanto par garšvielu, piem., picās.
adžika Garšvielu maisījums, kas raksturīgs Kaukāza tautu virtuvei.
gelechiidae Gartaustkožu dzimta.
exoteleia Gartaustkožu dzimtas ģints.
gelechia Gartaustkožu dzimtas ģints.
recurvaria Gartaustkožu dzimtas ģints.
stenolechia Gartaustkožu dzimtas ģints.
vice Garu bērza žagaru slota pelavu, arī graudu slaucīšanai piedarbā.
eksorcisms Garu izdzīšana, apsēstības izdziedināšana.
aports Garu izsaukšana ar dažādu priekšmetu palīdzību.
huldrefolk Garu pulks.
filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības.
sadrahs Garu valdnieks; ļauns cilvēks.
Garādene Garūdene, Ventas pieteka.
Kandeļupe Garūdene, Ventas pieteka.
Ropju upe Garūdene, Ventas pieteka.
Garūdens upe Garūdene, Ventas pieteka.
Ropjupe Garūdene, Ventas pieteka.
Viesīte Garūdenes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Zaļumu strauts Garūdenes labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā, garums - 22 km.
Garule-Vēdere Garūlis, ezers Zvārtavas pagastā.
Gaurelis Garūlis, ezers Zvārtavas pagastā.
Garuļu ezers Garūlis, ezers Zvārtavas pagastā.
mensūra Garuma attiecība pret resnumu ērģeļu stabulēs; dažādu mērījumu attiecības citos mūzikas instrumentos.
stiepība Garuma maiņa, pagarināšana.
galamēri Garuma mēri ar precīzi noteiktu attālumu starp to plakanparalēlajām galavirsmām.
hends Garuma mērs Anglijā - 10,16 cm.
aukla Garuma mērs: Lietuvā - 48,72585 m; Polijā ("sznur") - 43,2 m.
līnijmērs Garuma mērs.
mērklucīši Garuma mēru etaloni mašīnbūvē, standarta komplekts satur 87 klucīšus, ko izmanto mērinstrummentu kalibrēšanai.
knoķis Garuma mērvienība - \~4-5 cm, ko izmantoja adījuma mērīšanai (iespējams, salīdzinot ar attālumu starp rādītājpirksta locītavām).
aršīna Garuma mērvienība - 0,71119 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Afganistānā tikai vilnas audumiem - 1,120 m, pārējiem - 1,025 m; Bulgārijā - 0,670 m.
angstrēms Garuma mērvienība - 1 desmitmiljardā daļa metra (10^-10^ m).
fatoms Garuma mērvienība - 1,828 m (gk. dziļuma mērīšanai).
versts Garuma mērvienība - 1066,8 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
ass Garuma mērvienība - 2,13357 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); senāk - atstatums starp pirkstgaliem pilnā roku atvēzienā (6-7 pēdas); dažādās valstīs robežās starp 1,6-2,5 m.
colla Garuma mērvienība - 2,54 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā) vai 2,36 centimetri (vācu mērvienību sistēmā), arī 1/12 pēdas = 24,74 mm; un decimālcolla = 1/10 pēdas = 29,69 mm.
fērlongs Garuma mērvienība - 201,17 m.
furlongs Garuma mērvienība - 201,17 m.
pusversts Garuma mērvienība - 533,4 m (puse versts) vecajā krievu mērvienību sistēmā.
aršina Garuma mērvienība - aptuveni 0,71 m.
sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Latvijā lietots 1845.-1924. g. vienāds ar 213,36 cm (3 aršīnas vai 7 pēdas).
stadijs Garuma mērvienība - aptuveni 180 vai 190 metru (sengrieķu mērvienību sistēmā), 1000 metru (mūsdienu grieķu mērvienību sistēmā).
līnija Garuma mērvienība - aptuveni 2,5 milimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
pēda Garuma mērvienība - aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
decimetrs Garuma mērvienība – metra desmitā daļa; [dm].
centimetrs Garuma mērvienība – metra simtdaļa; [cm].
līga Garuma mērvienība (gk. Lielbritānijā un ASV), vienāda ar 3 jūdzēm, t. i. 5,56 km (jūras līga) vai 4,83 km (sauszemes līga).
nēls Garuma mērvienība = 57 mm.
petametrs Garuma mērvienība 10^15^ m (1000000000000000 m jeb kvadriljons (miljons miljardu) metru).
eksametrs Garuma mērvienība 10^18^ m (1000000000000000000 m jeb miljards miljardu metru).
parseks Garuma mērvienība astronomijā - attālums līdz tādai zvaigznei, kuras gada paralakse ir 1 loka sekunde; 1 pc = 3,26 ly = 206265 ua = 3,0857·10^16^ m.
vara Garuma mērvienība daudzās Latīņamerikas zemēs (tās lielums svārstās no 80 līdz 110 cm).
kvadrāts Garuma mērvienība šriftu, salikuma formāta, malu u. c. mērīšanai; vienāda ar 48 punktiem jeb aptuveni 18 mm.
ekvatorgrāds Garuma mērvienība, 1/360 daļa no ekvatora garuma = 111,3066 km.
meridiāngrāds Garuma mērvienība, 1/360 daļa no meridiāna garuma = 111,1206.
femtometrs Garuma mērvienība, 10^-15^ m = 0,001 pm = 0,000001 nm = 0,000000001 mikrometrs = 0,000000000001 mm = 0,000000000000001 m.
atometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē) metra.
zeptometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē) metra.
joktometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē) metra.
terametrs Garuma mērvienība, kas atbilst tūkstotim miljardu metru; 1 Tm = 1000000000000 m.
milimetrs Garuma mērvienība, metra tūkstošdaļa; mm.
pažmauga Garums, attālums pie kādas lietas, piemēram, no arkla sprūda līdz apīžas zaram.
pašmauga Garums, attālums.
garenums Garums.
ponts Garums.
kulcierēt Garus baļķus vedot ar divām ragavām, stūrēt aizmugurējās ragavas.
garvēdars Garvēderis.
romnimarši Garvilnas aitu šķirne.
Garsden Gārzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
gaserektomija Gasera ganglija izgriešana.
garbuze Gaskoņas zupa no dārzājiem un gaļas.
gazpacho Gaspačo.
gastraļģija Gastralģija.
inkretīns Gastrointestināls hormons, kas veicina insulīna sintēzi.
gastronoms Gastronomijas (2) speciālists.
fotogastroskops Gastroskops ar fotoaparātu kuņģa iekšienes fotografēšanai.
gastrovaskulārs Gastrovaskulārā sistēma - dažu zarndobumaiņu gremošanas sistēma.
arhigastrula Gastrula primitīvā attīstības stadijā.
diskogastrula Gastrula, kas radusies kā telolecitālas olas diskoidālās drostalošanās produkts.
amfigastrula Gastrula, kuras blastomēri abās puslodēs ir dažāda lieluma.
entipija Gastrulācijas metode, kad endoderma atrodas uz ārpusi no ektodermas.
arhenterons Gastrulas dobums, kas veido embrija pirmatnējo zarnu.
Hidens Gašerbrums I - virsotne Karakoruma vidusdaļā.
Gotthardsberg Gataras muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Gataras pagastā.
Gotthardsberg Gatarta.
virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos.
oficīnālijas Gatavas, aptiekās vienmēr dabūjamas zāles.
gatavums Gatavība (1).
gatavums Gatavība (4).
ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
matūritāte Gatavība, nobriedums, pilnība.
pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība.
pret-a-porter Gatavie apģērbi (franču "gatavs valkāšanai").
konfekcija Gatavo apģērbu un veļas rūpnieciska ražošana; rūpnieciski ražoti gatavie apģērbi un veļa.
konfekcija Gatavo apģērbu veikals.
iztecināt Gatavojot (alu), ļaut šķidrumam izplūst cauri iesalam.
atsulināt Gatavojot biezpienu ļaut notecēt sūkalām.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus.
atmaisīt Gatavojot rudzu sējai, otrreiz uzart (zemi).
nogrezēt Gatavojot sabojāt.
noriebt Gatavojot stabuli izgriezt serdi kociņam, vai nomaukt mizu veselā veidā.
nosviept Gatavojot sviestu nošķiest ar krējumu.
patilināt Gatavojot svilpi dauzīt koka mizu, līdz to var noņemt.
pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai; iztaisīt (1).
iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt.
pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
ņapāties Gatavojoties uzbrukumam griezt zobus un slienāties (par kuili).
dadarīt Gatavot (alu) papildus.
lūkot Gatavot (ēdienu, parasti ēdienreizei).
zildzināt Gatavot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
vārīt Gatavot (ēdienu), ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
staravīt Gatavot (ēdienu).
strapīt Gatavot (ēdienu).
preparēt Gatavot (kā) preparātu (2).
tabletēt Gatavot (kā) tabletes (1).
tabletēt Gatavot (kā) tabletes (2).
kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu.
tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu (tamboradatu) saistot to ciešos valdziņos.
plikšināt Gatavot (mazus sieriņus).
jaut Gatavot (mīklu), maisot miltus šķidrumā.
vīkšīt Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko); vīkšt.
vīkšķīt Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko); vīkšt.
vīkšt Gatavot (norisi, darbību u. tml.); arī gādāt (ko); vīkšķīt (2).
brūvēt Gatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
darīt Gatavot (parasti alu, vīnu).
darīt Gatavot (pārtikas produktus).
knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi; ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
struņķot Gatavot (pildīt) putraimdesu.
lūkāt Gatavot (pusdienas, vakariņas u. tml.).
uzsiet Gatavot (sieru).
malt Gatavot (sviestu) ar sviesta kuļamo ierīci.
kalatēt Gatavot (sviestu).
sasukt Gatavot (sviestu).
sukt Gatavot (sviestu).
taisēt Gatavot (sviestu).
veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
bultēt Gatavot (zemi) sējai, (to) nemēslojot.
kārtņot Gatavot barjeru, kāršu sētu.
ķausēties Gatavot biezu ēdienu.
cukurot Gatavot cukurā, cukura sīrupā, stipri saldināt ar cukuru.
dēt Gatavot desas; pildīt sagatavoto masu, parasti zarnās.
kukarēt Gatavot ēdienu.
grūbot Gatavot grūbas.
pockāt Gatavot kaut ko līdzīgu mīklai.
picināt Gatavot knapsieriņus.
megžt Gatavot nītis.
šmorēties Gatavot sautētu gaļu, cepeti; darboties (pa virtuvi), cepot, sautējot (gaļu).
lumstot Gatavot skalus, lumstus 1(2).
nijāt Gatavot sviestu ar koka karoti vai lāpstiņu kuļot krējumu.
kulcierēt Gatavot sviestu ar speciālu aparātu.
ķērnāt Gatavot sviestu ķērnā.
ķērnāt Gatavot sviestu ķērnē.
ķērnēt Gatavot sviestu ķērnē.
neit Gatavot sviestu.
panīt Gatavot sviestu.
sakolčerēt Gatavot sviestu.
sviestot Gatavot sviestu.
tārbāt Gatavot tārbu.
pametināt Gatavot tīklu.
pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu); izgatavot.
liekt Gatavot vīzes.
megžt Gatavot zvejas tīklu.
meistarot Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
rīkot Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam).
cept Gatavot, darināt, taisīt.
mergot Gatavot, ierīkot margas.
stereotipēt Gatavot, izliet stereotipus 1(1).
vīkšt Gatavot, post (kādu) (piemēram, ceļam, darbam).
sierot Gatavot, ražot sieru.
organizēt Gatavot, rīkot (piemēram, pasākumu, kādu darbību).
tūjāt Gatavot, taisīt.
lūkot Gatavot, vākt liepu lūkus.
boģažiķ Gatavot, vārīt.
gatavāt Gatavot.
gatavēt Gatavot.
gatavīt Gatavot.
munsturēt Gatavot.
vīkšējs Gatavotājs, taisītājs, posējs.
manīties Gatavoties (1).
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
rosīties Gatavoties (ko darīt); rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
dzirties Gatavoties (ko darīt).
grasīties Gatavoties (ko darīt).
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
vīkšties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšķīties (3).
vīkšīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšties.
vīkšķīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšties.
dzidrināties Gatavoties (par āboliem).
tilāties Gatavoties (par augļiem, sēklām).
kopties Gatavoties (parasti gājienam, braucienam).
kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
izpodāties Gatavoties ceļojumam, saģērbjoties un sagatavojot lietas.
čudāt Gatavoties iet, braukt.
vēzīties Gatavoties kaut ko darīt.
gatavot stundu Gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
kankaļāties Gatavoties precēties.
vēzīties Gatavoties sist, atvēzēties sitienam.
padairīties Gatavoties sist.
gražīties Gatavoties uzbrukt (par dzīvniekiem).
dasataisīties Gatavoties uzsākt kādu darbu.
prāvīties Gatavoties, (ceļā) taisīties.
rindāties Gatavoties, kārtoties (ko darīt).
ielūkot Gatavoties, mēģināt.
sirpt Gatavoties, nobriest.
ievīkšties Gatavoties, posties (apmeklējumam).
brakāties Gatavoties, posties, taisīties (kur doties); ģērbties, kārtot (savu apģērbu).
bāvīties Gatavoties, taisīties.
birāties Gatavoties, taisīties.
grasīt Gatavoties, taisīties.
vīkšņoties Gatavoties, taisīties.
vīkstēties Gatavoties, taisīties.
gatavāties Gatavoties.
gatavīties Gatavoties.
prigāties Gatavoties.
trausīties Gatavoties.
vaikšties Gatavoties.
vaikstīties Gatavoties.
vīkšēties Gatavoties.
vīkšņīties Gatavoties.
akatns Gatavs ko darīt, pakalpīgs.
lēkans Gatavs, gribīgs ko darīt.
lēkatns Gatavs, gribīgs ko darīt.
gatavīgs Gatavs.
gotavs Gatavs.
raids Gatavs.
konfekcionārs Gatavu apģērbu ražotājs vai tirgotājs.
ready-made Gatavu objektu izmantošana oriģināla mākslas darba veidošanā.
štellers Gatera zāģu nostādītājs, regulētājs.
gataris Gateris.
gaters Gateris.
gatava Gatva 1.
gāte Gatve (1).
danga Gatve.
dromos Gatve.
olnīca Gatve.
sētstarpgals Gatves gals.
Gauču ezers Gaucis Drabešu un Vaives pagastā.
Tergava Gauda - pilsēta Nīderlandē, tās senāks nosaukums.
gaudi Gaudas (3).
vaids Gaudas; žēlabas.
gaudenība Gaudenums (1).
gaudenība Gaudenums (2).
Vucinu ezers Gaudīšu ezers Andzeļu pagastā.
Vucānu ezers Gaudīšu ezers Andzeļu pagastā.
tīkāt Gaudīt, vākt, vervēt.
atgaudot Gaudojot atsaukt.
atgaudoties Gaudojot atsaukties (gaudošanai).
sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izgaudot Gaudojot iznīcināt (par vēju).
uzgaudot Gaudojot izsaukt, uzaicināt.
uzgaudot Gaudojot iztraucēt, pamodināt.
nogaudot Gaudojot kaut ko sliktu pareģot.
sagaudoties Gaudojot sazināties.
gaudas Gaudošana, kaukšana (parasti suņa, vilka).
kvelkšis Gaudošana, riešana, skaļa runāšana.
kvinkt Gaudot (kā suns).
auvēt Gaudot (par vēju).
gaudāt Gaudot (parasti par suni, vilku).
nogaudot Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku).
gauduļot Gaudot.
eleģiambs Gaudu dziesma, sērīgs dzejojums liriskā pantmērā.
jeremiāde Gaudu dziesma, vaimanas.
gauda Gaudulīgs cilvēks.
gaudīgs Gaudulīgs.
Livlaendische Aa Gauja.
Vidzemes Aa Gauja.
Treyder Aa Gauja.
gaujmālis Gaujas apkārtne.
Grīšļa atteka Gaujas atteka Brenguļu pagastā, platība - 1,2 ha.
Kūļa atteka Gaujas atteka Kocēnu pagastā, platība - 4,8 ha.
Kārklone Gaujas atteka Plāņu pagastā, platība - 1,5 ha.
Lielā Piena atteka Gaujas atteka Plāņu pagastā, platība — 1,2 ha.
Zvejnieku atteka Gaujas atteka Plāņu pagastā.
Galiņu atteka Gaujas atteka Strenču novada Trikātas pagastā, platība — 1,8 ha.
Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Plāņu pagastā, platība - 3,1 ha.
Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Valkas pagastā, platība - 2,9 ha.
Maltuves atteka Gaujas atteka Valkas novada Vijciema pagastā, platība - 8,7 ha.
Vārpulīča atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,5 ha.
Lopu atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,7 ha.
Dziļā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība - 2,2 ha.
Jaunā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība — 2,6 ha.
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
Kagaiņu grāvis Gaujas augšteces labā krasta pieteka Vecpiebalgas pagastā.
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
Mierupīte Gaujas augšteces posms no Zobola ezera līdz Gaujiņas ietekai.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe.
Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe.
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega.
Dzērdupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā.
Biemupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, garums - \~2 km.
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
Amata Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 67 km, kritums - 193 m.
Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe.
Pīsla Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Vecpiebalgas novadā, garums - 13 km, kritums - 27 m, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja.
Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte.
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe.
Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km.
Mežmaļupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā, garums - \~2 km.
Aima Gaujas kreisā krasta pieteka Grundzāles, Zvārtavas un Gaujienas pagastā; Zvārtavas upe.
Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera.
Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga.
Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Robežupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte.
Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe.
Strumpe Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, iztek no Jaundrustu ezera Drustu pagastā.
Akmeņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Mostene Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Acupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kaives un Vecpiebalgas pagastā, garums - \~3 km.
Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
Grīviņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Liepas pagastā, garums - 10 km; Grīviņa; Grīviņu strauts.
Biernupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā un pilsētā, garums - \~3 km.
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa.
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts.
Vadžupe Gaujas kreisā krasta pieteka Plāņu pagastā.
Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
Lorupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, garums - 11 km, kritums - 89 m, iztek no Ummuru ezera (97 m vjl.).
Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe.
Nurmižupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā.
Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts.
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m.
Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe.
Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe.
Baiļu kalna strauts Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras pilsētas austrumu nomalē, garums — \~1,5 km.
Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m.
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m.
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km.
Rāmnieku strauts Gaujas kreisā krasta pieteka, Cēsu un Siguldas novada robežupe.
Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km.
Ūdrupe Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas otrs nosaukums tās augštecē.
Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā.
Šķesterupīte Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums lejpus Šķeteru ezera.
Vicupe Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums starp Kapsētu un Šķeteru ezeru.
Gāršenieku attekas Gaujas labā krasta attekas Raiskuma un Vaidavas pagastā.
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte.
Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km.
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe.
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km.
Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera.
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte.
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe.
Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas.
Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km.
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe.
Papēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Robežupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe.
Dārzeņu upe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgā.
Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte.
Kalnupe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Pededze Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
Liepenes strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Turaidas.
Melnupīte Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Viešu pilskalna.
Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts.
Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte.
Kraukle Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Bēršu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Zāģeru upe Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Cīruļu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija.
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene.
Bundes upīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā.
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte.
Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe.
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe.
Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km.
Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā.
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe.
Badupīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā.
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis.
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte.
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte.
Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte.
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums.
Dzirnupe Gaujas lejteces labā krasta pieteka Carnikavas pagastā, garums - 1 km, iztek no Dzirnezera.
gaujmalietis Gaujas malā dzīvojošs cilvēks.
GNP Gaujas nacionālais parks.
Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem.
Grotiņgrāvis Gaujas pietekas Draņķupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
Rīgupe Gaujas pietekas Iežupes paralēls nosaukums tās augštecē līdz Kūrupes ietekai.
Raunaižu upe Gaujas pietekas Raunas paralēls nosaukums tās augštecē.
Ķūķu krāces Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas, gar Ēdelnieku un Ķūķu klintīm, 1 km garumā veido 3 pakāpes.
Lorupes grants atradne Gaujas senā alūvija un fluvioglaciālās deltas nogulumu iegula Siguldas novadā, 8 km uz rietumiem no Siguldas, derīgā slāņa biezums - 5,3 m, grants derīga betonam, tika izmantota līdz 1979. g.
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem.
Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha.
Koiva Gaujas vidusteces nosaukums Igaunijā, posmā, kur tā ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
Baltezera kanāls Gaujas-Daugavas kanāls.
Juglas kanāls Gaujas-Daugavas ūdensceļš, ko izbūvēja 20. gs. sākumā koku pludināšanai.
Adsel Gaujiena.
gaujenieši Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujiena" iedzīvotāji.
gaujienieši Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujiena" iedzīvotāji.
Adzeļskaja Gaujienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Atzele Gaujienas sens nosaukums, kas minēts 1111. g. Novgorodas Laika grāmatā.
Adzele Gaujienas sens nosaukums.
gout Gaume, patika.
gauma Gaume.
smeķis Gaume.
elegants Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu).
gauris Gaura 1.
gora Gaura 1.
gaura Gaura 2(1).
mergus Gauras.
Gaurāta Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka.
Gauratiņa Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka.
Griežezers Gauratas ezers Dobeles pagastā.
sagina Gaurenītes.
paegļi Gauri - neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
egļi Gauri ("Spergula").
spergula Gauri (1).
eglis Gaurs ("Spergula").
Gawri Gauru muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
Lindheimera gaura gauru suga ("Gaura lindheimeri").
melgalve Gauru suga; melgāle.
melgāle Gauru suga.
normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne.
bradipepsija Gausa sagremošana kuņģī.
bradidiastaltika Gausas vai novēlotas zarnu kustības.
negausa Gausas, svētības trūkums.
gausdiena Gausdienis.
aizblankstīties Gausi aiziet prom, goroties un skatoties apkārt.
aiznūžāt Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
aiznūžāties Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
atnūžāt Gausi atnākt vai atbraukt (parasti par zirgu).
ponckāties Gausi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
tīpuļot Gausi iet, čāpāt.
studzināt Gausi iet.
uzslāpāt Gausi, ar grūtībām uziet.
slāpāt Gausi, grūti iet.
tardo Gausi, lēni, kūtri.
kašāties Gausi, neražīgi strādāt.
kasīties Gausi, neražīgi strādāt.
kašņāties Gausi, neražīgi strādāt.
rušināties Gausi, neražīgi strādāt.
nomuļļāt Gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi, paveikt.
tūžāties Gausi, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties.
atnūžāties Gausi, tūļīgi atnākt, atbraukt.
nūskāt Gausi, tūļīgi, mazrezultatīvi strādāt; arī smagi strādāt.
nūžīgi Gausi, tūļīgi, neveikli.
trascinando Gausi, tūļīgi, velkoši.
barkšķi Gausi.
gauši Gausi.
atčāpāt Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizčāpāt Gausiem soļiem ejot, attālināties.
aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties.
gausēt Gausīt.
tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
tardigrada Gauskāji.
kunktators Gauss cilvēks.
Gauss Gauss Kārlis Fridrihs (1777.-1855. g.) - vācu fiziķis un astronoms, celmlauzis skaitļu teorijā, algebrā, ģeometrijā, potenciālu teorijā u. c.
torpīds Gauss, ieildzis, palēnināts, piem., torpīda brūce.
protrahēts Gauss, ieildzis.
luša Gauss, lempīgs, neizveicīgs cilvēks.
gausinieks Gauss, lēns cilvēks.
flegmatisks Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku).
tosts Gauss, neizveicīgs cilvēks; tūļa.
muļļa Gauss, neveikls cilvēks.
buzda Gauss, stīvs cilvēks.
buzga Gauss, stīvs cilvēks.
vilcenīgs Gauss, tāds, kas vilcinās.
garādiena Gauss, tūļīgs cilvēks.
blurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā.
bļurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā.
bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
gudžot Gausties, žēloties, bēdāties.
ņerkstēt Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī.
činkstēt Gausties, žēloties; žēli, raudulīgi lūgties.
gaugoties Gausties, žēloties.
lierēt Gausties, žēloties.
ņuņņāties Gausties, žēloties.
vaidēt Gausties, žēloties.
zūdīt Gausties, žēloties.
zūdot Gausties, žēloties.
zūdoties Gausties, žēloties.
špļaudīties Gausties; šķendēties.
ģaubt Gausties.
gaudot Gausties.
gaust Gausties.
žalkāt Gausties.
žalkāties Gausties.
gausība Gausums (1).
flegmatisms Gausums, līdzsvarotība, mierīgums.
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
blurbas Gaušanās, kurnēšana, šķendēšanās.
bļurbas Gaušanās, kurnēšana, šķendēšanās.
Sidhārtha Gautamas Budas vārds.
gautieria Gautierijas.
smaržīgā gautierija gautieriju suga ("Gautieria graveolens").
gauze Gauzis.
gaužām Gauži (2); ļoti.
traišķīties Gauži raudāt.
nogausties Gaužoties noteikt, pateikt.
nočinkstēt Gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt; žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
gauds Gaužs (1).
Kamo Gavara - pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1959.-1991. g.
Norbajazeta Gavara, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums līdz 1959. g.
nosagavēties Gavējot novājēt.
saums Gavēnis, kas jāievēro islāmticīgajiem ramadānā; viens no pieciem islāma pīlāriem.
gaveinis Gavēnis.
gavenis Gavēnis.
gavēns Gavēnis.
gavienis Gavēnis.
gavins Gavēnis.
skribulis Gavēņa kliņģeris.
izgavēnis Gavēņa laika beigas.
bigucis Gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
iegavēnis Gavēņa laika sākums.
gavēnis Gavēņa laiks pirms Lieldienām, sākas Pelnu dienā.
reminiscere Gavēņa svētdienas (5. svētdiena pirms Lieldienām) nosaukums.
abrozija Gavēšana, atturēšanās no ēdiena.
pusgavēnis Gavēšanas perioda puse.
uzgavēt Gavēt ilgāk par noteikto laiku.
līdzgavēt Gavēt līdzi.
snikot Gavēt, ēst zivis.
gavēņot Gavēt.
nērēt Gavēt.
vilēt Gavēt.
gavialis Gaviāli.
gavialidae Gaviālu dzimta.
Gawesen Gavieze.
Gaweesen Gaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā.
gaviesnieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Gavieze" iedzīvotāji.
gavieznieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Gavieze" iedzīvotāji.
jaujenieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jaujas" iedzīvotāji.
sustenieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Susta" iedzīvotāji.
vārtājnieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Vārtāja" iedzīvotāji.
Gavezenskaja Gaviezes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
jubiloso Gavilējoši.
giubiloso Gavilējot.
gavelēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids.
gavenēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids.
lelošana Gavilēšanai līdzīgs ganu dziedāšanas veids, senāk pazīstams tikai Kursā un Zemgalē.
jūkstēties Gavilēt, trokšņot, trakot.
gaulot Gavilēt.
gauļot Gavilēt.
gavelēt Gavilēt.
gaviļāt Gavilēt.
gaviļot Gavilēt.
gaviļnieks Gaviļnieki.
gaviļnieki Gaviļnieks.
ausā Gaviļu interjekcija.
aicu Gaviļu, prieka interjekcija; aucu.
auču Gaviļu, prieka interjekcija; aucu.
audžu Gaviļu, prieka interjekcija; aucu.
aucu Gaviļu, prieka interjekcija.
gavots Gavote.
Kazaha Gazaha - pilsēta Azerbaidžānā.
gazania Gazānijas.
spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām.
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
gazolīns Gāzbenzīns, viegli gaistošu ogļūdeņražu maisījums.
siporekss Gāzbetons.
pūtums Gāze (dzīvnieka iekšās).
propelents Gāze (freoni, propāns un butāns u. tml.), kas no aerosola trauka izspiež pildījumu un tad strauji iztvaiko.
deviens Gāze (lietus), gāziens.
žļūga Gāze 1.
kakodilhlorīds Gāze ar briesmīgu caurspiedīgu smaku, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; lielākos daudzumos iedarbojas uz deguna gļotādu.
pneimoserotorakss Gāze un serozs šķidrums pleiras dobumā.
pneimoperitonejs Gāze vai gaiss vēderplēves dobumā.
koalescence Gāzē vai šķidrumā disperģētu pilienu vai burbuļu saplūšana; koagulācijas paveids.
pavadgāze Gāze, kas naftas atradnēs izplūst kopā ar naftu.
starpzvaigžņu vide gāze, putekļi, magnētiskais lauks un kosmiskais starojums, kas piepilda telpu starp zvaigznēm un miglājiem mūsu Galaktikā un citās galaktikās.
iemančīt Gāzelēdamies iečāpot.
kudļāt Gāzelēdamies iet.
kudlot Gāzelēdamies iet.
mančīt Gāzelēdamies iet.
remžīt Gāzelēdamies iet.
kulšēt Gāzelēdamies rikšot.
kleināt Gāzelēdamies, ar izliektām kājām iet.
ļekurot Gāzelēdamies, neveikli iet, streipuļot.
tantaļu Gāzelēdamies.
noklāņot Gāzelējoties (grīļojoties) aiziet.
aizacilāties Gāzelējoties aiziet.
aizagāzties Gāzelējoties aiziet.
aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
guzēties Gāzelējoties iet.
iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
kuļka Gāzelējoties staigājoša būtne.
iezvāļāties Gāzelējoties un ar grūtībām iekļūt.
ieķeverot Gāzelējoties un grīļojoties ienākt, ieiet.
atrozīties Gāzelējoties vai goroties atnākt.
izagāzalēties Gāzelējoties vezumam, izslīdēt, izkrist no tā.
nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
aizģemberēt Gāzelējoties, grīļojoties attālināties, aiziet.
kuisīt Gāzelējoties, grīļojoties iet.
gazella Gazeles.
gāzuļot Gāzelēt.
gorīties Gāzelēties (par transportlīdzekļiem).
zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
zvilnīties Gāzelēties, gulšņāt.
zvāļāties Gāzelēties, šūpoties.
svalbāties Gāzelēties, valstīties.
šautīties Gāzelēties; līgoties.
gāstuļāties Gāzelēties.
gāzalēties Gāzelēties.
gāzuļāties Gāzelēties.
gāzuļoties Gāzelēties.
šķeberēt Gāzelēties.
iesacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, ienākt, ieiet.
izacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, iziet, iznākt.
šļaupāt Gāzelīgi iet.
zvalstīgs Gāzelīgs, grīļīgs (piemēram, par gaitu).
dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas.
impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu).
lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos.
Granta gazele gazeļu suga ("Gazella granti").
Tomsona gazele gazeļu suga ("Gazella thomsoni").
reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā).
akcelerators Gāzes pedālis (parasti automobilī).
gāziniece Gāzes pistole.
gazoviks Gāzes pistole.
pomfolihēmija Gāzes pūslīši asinīs.
burbuļainums Gāzes pūslīšu ieslēgumi cietu izstrādājumu masā, piem., stiklā.
aerogēns Gāzes ražotājs, piem., mikrobs.
torrs Gāzes spiediena vienība, kas vienāda ar 1 mm dzīvsudraba stabiņa spiedienu jeb 1/760 no fizikālās atmosfēras; tors 2.
BTPS Gāzes stāvoklis 37 Celsija grādu temperatūrā faktiskā atmosfēras spiediena apstākļos, ja gāze piesātināta ar ūdens tvaikiem (angļu "body temperature and pressure, saturated with water vapour").
STPD Gāzes tilpums 0 Celsija grādu temperatūrā pie atmosfēras spiediena 760 mm Hg, ja tā ir sausa, t. i. bez ūdens tvaikiem (angļu "standart temperature and pressure, dry").
GUS Gāzes uzpildes stacija.
zemspiediens Gāzes vai tvaika spiediens līdz 0,2 atmosfērām.
blakusgāzes Gāzes, ko iegūst reizē ar naftu un izdala naftas pirmapstrādes procesā; asociētās gāzes.
izgāzēt Gāzēt un pabeigt gāzēt (telpu).
toniks Gāzēts minerālūdens ar hinīna piedevu.
sprikstenis Gāzēts ūdens, zelteris.
gazeux Gāzi, ogļskābi saturošs.
gāziensnidze Gāziennokrišņi sniega vai slapja sniega veidā.
šļāka Gāziens, lējiens, samazgas, slapjdraņķis; slapjš sniegs (sniegs ar lietu).
stabilitrons Gāzizlādes lampa vai pusvadītāju ierīce, kam noteiktās robežās spriegums maz mainās atkarībā no caurplūstošās strāvas stipruma.
eksitrons Gāzizlādes lampa, kurā lokizlādi uztur speciāli ierosmes anodi, bet aizdedzei lieto kontaktu pārtraukšanas metodi.
baktericīdspuldze Gāzizlādes ultravioletā starojuma avots, lieto ūdens, pārtikas produktu, operāciju telpu u. c. sterilizēšanai.
aizsargmaska Gāzmaska.
poruplasts Gāzpildīta plastmasa ar savstarpēji saistītām vaļējām porām.
figūrrati Gāzpūtēja vai pneimomotora rotori, līdzīgi zobratiem, kuriem zobu vietā ir tikai divi vai trīs izciļņi.
pūtējs Gāzpūtējs - mašīna gāzes plūsmas radīšanai ar lielāku spiedienu nekā ventilatora plūsma, bet mazāku nekā kompresora radītā plūsma.
gāzt zemē (arī no kājām, nost) Gāzt (cilvēku).
triekt zemē Gāzt (parasti cilvēku).
plāt Gāzt (zemē).
apgāzt Gāzt apkārt.
cirst Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību.
vāzt Gāzt otrādi dobu trauku, priekšmetu u. tml.
žļaukt Gāzt, nogāzt.
grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt.
brukt Gāzties un pārvērsties drupās; grūt.
žauties Gāzties, krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
brukt Gāzties, strauji slīdēt lejup.
zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.).
bracāties Gāzties.
gāztīties Gāzties.
grozties Gāzties.
turbolokomotīve Gāzturbīnas lokomotīve.
turbokompresors Gāzturbīnu dzinēja daļa, kas sastāv no kompresora un tā pievadturbīnas uz vienas vārpstas.
iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas.
gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
deaerācija Gāzu (visbiežāk gaisa) atdalīšana no šķidruma vai cieta materiāla, piem., sagatavojot barošanas ūdeni tvaika katlam, lai novērstu cauruļvadu un iekārtas metāla koroziju; lieto termiskos, ķīmiskos un desorbcijas deaeratorus.
oklūzija Gāzu absorbcija metālos, to sakausējumos.
elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi; gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
ventilācija Gāzu apmaiņa starp ķermeni un vidi caur ādu.
kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums.
korona Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam.
koronizlāde Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam.
parciālspiediens Gāzu maisījuma kopējā spiediena daļa, kuru izraisa dotā gāze.
ūdensgāze Gāzu maisījums, ko iegūst, pārgāzējot kurināmo.
konduktometrija Gāzu un šķidrumu elektrovadītspējas mērīšana.
termodifūzija Gāzu vai šķidrumu maisījumu komponentu difūzija, sajaukšanās, kuras cēlonis ir temperatūras starpība maisījumā.
diafanometrija Gāzu, šķidrumu vai cietu vielu caurspīdības noteikšana.
adsorbcija Gāzu, tvaiku vai izšķīdušu vielu saistīšanās uz cietu ķermeņu (adsorbentu) virsmas.
sorbcija Gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā.
grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
gāzveidā Gāzveida agregātstāvoklī.
gāze Gāzveida indīgā kaujas viela.
ģeneratorgāze Gāzveida kurināmais, kuru iegūst gāzģeneratoros, gazificējot cietos vai šķidros kurināmos; sastāvs atkarīgs no kurināmā veida, sastāva un gazifikācijas paņēmiena.
aerometrija Gāzveida ķermeņu masas un blīvuma mērīšana.
dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu maisījums, kas veidojas no organiskajām vielām un uzkrājas Zemes garozā.
gāzkondensāts Gāzveida un viegli gaistošo naftas ogļūdeņražu maisījums, kas Zemes dzīlēs atrodas gāzes fāzē, bet Zemes virspusē, samazinoties temperatūrai, sašķidrinās; izmanto enerģētikā.
deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt.
gāzējāds Gāzveida.
gāzveidīgs Gāzveida.
Kazvina Gazvīna - pilsēta Irānā.
aizgāzt Gāžot (ko), piepildīt (bedri, grāvi u. tml.).
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
aizgāzt Gāžot novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt).
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) novietojas pāri (kam), pār (ko).
nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml).
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
iegāzt Gāžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
sagāzt Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem).
pagāzt Gāžot pasvērt (piemēram, uz sāniem).
uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sagāzt Gāžot, arī stipri satricinot, panākt, ka (kas) sagrūst.
atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
apsašķiebties Gāžoties nosvērties uz vienu malu (parasti par vezumu).
pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko).
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.).
pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem).
sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
baji Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
manži Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
ngbaki Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
blandi Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
bogoti Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
buli Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
Kutkašena Gebele, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
zardaštri Gebri - persiešu grupa Irānā.
Agmaganas grēda Gegamas grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē.
Geigers Geigers Hanss (1882.-1945. g.) - vācu fiziķis.
gems Geims, sacensību daļa tenisā.
Geislers Geislers Heinrihs (1815.-1879. g.) - vācu fiziķis.
gēša Geiša.
maiko Geišas mācekle.
okija Geišas mājvieta.
gejisks Gejam raksturīgs; saistīts ar vīriešu homoseksualitāti.
Geokčaja Gejčaja, pilsēta Azerbaidžānā.
Prišiba Gejtepe, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
gekkonidae Gekoneņi.
geckonidae Gekoni.
solācija Gela pārvēršanās par solu.
kalimiko Geldi kalimiko - kalitriksu dzimtas ģints "Callimico" vienīgā suga ("Callimico goeldii").
Callimico goeldii Geldi kalimiko.
Bufaliszki Gelenavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
goideli Gēli - tauta Skotijā.
Galipole Gelibolu pussala Turcijas Eiropas daļā.
viskogels Gels, kas karsējot pārvēršas solā ar augstu viskozitāti.
liogels Gels, kas spēj saistīt lielu šķidruma daudzumu.
likvogels Gels, kas, kļūstot šķidrs, veido solu ar nelielu viskozitāti.
hidrogels Gels, kura dispersijas vide ir ūdens.
kserogels Gels, kurā ir maz šķidruma.
gelseminīns Gelsēmijas alkaloīdu maisījums.
Mammillaria guelzowiana Gelzova mamilārija.
dubultnieki Geminātas jeb geminētie līdzskaņi, termins, ar ko dažādu valodu rakstībā nosauc divus vienu otram sekojošus vienādu līdzskaņu apzīmējumus.
intaglio Gemma, kurā iedobts rotājums; bieži ietverta gredzenā un lietota kā zīmogs.
Alfeka Gemma, Ziemeļu Vainaga α.
Gnosa Gemma, Ziemeļu Vainaga α.
penetrance Gēna fenotipiskā izpausme vai izpausmes varbūtība populācijas indivīdiem, kas ir šā gēna nesēji.
plejotropija Gēna izpausme vairākās pazīmēs.
monotropija Gēna izpausme, kas skar tikai vienu pazīmi.
ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes.
radiomutācija Gēna pārmaiņa, ko izraisa radioaktīvs starojums.
promoters Gēna struktūrelements, ar ko sākas attiecīgā gēna teksts.
mutons Gēna vismazākā daļa, kuras pārmaiņas var izraisīt mutāciju; cistrons.
gentiana Genciānas jeb drudzenes.
genciopikrīns Genciānas saknes glikozīds.
gencianīns Genciānas saknes glikozīdu un gentizīnskābes komplekss, iegūts no genciānas saknēm.
gentizīnskābe Genciānas saknes sastāvdaļa; atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas; kavē hialuronidāzes darbību.
gentianaceae Genciānu dzimta.
limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes.
augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām.
eustoma Genciānu dzimtas ģints ("Eustoma").
eksakums Genciānu dzimtas ģints ("Exacum").
drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna.
svertija Genciānu dzimtas ģints ("Swertia"), lakstaugi ar vienkāršu vai augšdaļā nedaudz zarotu stublāju, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
gentianales Genciānu rinda.
genciānaugi Genciānu rindas dzimta ("Gentianaceae").
puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā.
rubijaugi Genciānu rindas dzimta, liānas ar pretēji izvietotām lapām, \~500 ģinšu, \~7000 sugu.
bezstumbra genciāna genciānu suga ("Gentiana actualis").
asklēpiju genciāna genciānu suga ("Gentiana asclepidea").
krustainā genciāna genciānu suga ("Gentiana cruciata").
Daurijas genciāna genciānu suga ("Gentiana dahurica").
dzeltenā genciāna genciānu suga ("Gentiana lutea").
septiņdaivu genciāna genciānu suga ("Gentiana septemfida").
Tibetas genciāna genciānu suga ("Gentiana tibetica").
trīsziedu genciāna genciānu suga ("Gentiana triflora").
Jeļizavetopole Gendže - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1804.-1918. g.
Kirovabada Gendže - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1935.-1989. g.
Gjandža Gendže - pilsētas nosaukums līdz 1804. g. un 1918.-1935. g.
geneaceae Geneju dzimta.
hydnocystis Geneju dzimtas ģints.
genetta Genetas.
ziemeļu geneta genetu suga ("Genetta genetta").
drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
genosids Genocīds.
antionkogēns Gēns, kas nomāc vai kavē audzēja rašanos un attīstību.
struktūrgēns Gēns, kas nomāc vai kompensē nealēlisku mutanto gēnu iedarbibu, tā nodrošinot savvaļas tipa pazīmes attīstību.
mutatorgēns Gēns, kas palielina mutāciju rašanās biežumu citos gēnus.
modificētājgēns Gēns, kas pazīmes attīstību tieši neietekmē, bet iedarbojas uz cita gēna izpausmi.
supresorgēns Gēns, kura darbība pilnīgi vai daļēji nomāc kāda cita gēna darbību.
regulētājgēns Gēns, kura galvenā funkcija ir citu gēnu aktivitātes kontrole, tie kodē attiecīgos represorus vai aktivatorus.
iezīmētājgēns Gēns, kura lokalizācija hromosomā un iedarbības efekti ir izpētīti un tādējādi dod iespēju lokalizēt citus gēnus.
angiotensinogēns Gēns, no kura enzīma renīna klātbūtnē veidojas hormona angiotensīna neaktīvā forma.
gena Gēns.
ģens Gēns.
Ģente Gente, pilsēta Beļģijā.
gēntehnika Gēnu inženierija - molekulārbioloģiska manipulēšana ar šūnu iedzimtības materiālu pārnesot DNS fragmentu no viena organisma citā radot tam jaunas īpašības.
epistāze Gēnu mijiedarbības veids, kurā kāda gēna dominante vai recesīvā alēle nomāc cita nealēliska gēna darbību.
introgresija Gēnu pārnešana starp dažādu sugu organismiem attālajā hibridizācijā, ko dabā sastop gadījumos, kad tuvradniecisku sugu areāli nav izolēti; eksperimentā to panāk ar krustošanu.
ģenomutācija Gēnu pārveidošanās.
genuabura Genua.
genuaštagbura Genua.
Ģerģosentmikloša Georgeni - pilsēta Rumānijā.
acinonyx Gepardi - kaķu dzimtas ģints.
ģepards Gepards.
būneja gerānija ("Geranium").
Ilzas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
Ilzes ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
Ilza ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
Ilžas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
Gerasimowo Gerasimavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Makašēnu pagastā.
gerbera Gerberas.
Džeimsona gerbera gerberu suga ("Gerbera jamensonii"), kurai ir izveidotas neskaitāmas šķirnes.
Ģercāni Gercāni, apdzīvota vieta Līvānu novada Rožupes pagastā.
geriatrs Geriatrijas speciālists.
Gerlahovskištits Gerlaha smaile.
ģermānijs Germānijs.
germināls Germinatīvs, dīgļa-; attiecīgs uz aizmetni.
Garmsirs Germsirs - tuksnesis Irānā un Pakistānā.
Gernsi Gērnsija, sala Lamanšā.
GGY Gērnsija, teritorijas trīsburtu kods.
GGP Gērnsijas mārciņa; Gērnsijas Teritoriālā Vienība valūtas kods, sīknauda - penss.
gerontologs Gerontoloģijas speciālists.
gerontopsiholoģija Gerontoloģijas un psiholoģijas nozare, kas pētī vecu cilvēku psihi, uzvedības dinamiku un likumsakarības.
Gerrera Gerrero, štats Meksikā.
Garsmirs Gersmirs - piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuzu.
Rhipsalidopsis gaertneri Gertnera ripsalidopsis.
Tulipa gesneriana Gesnera tulpe.
gesnērijaugi Gesnēriju dzimta ("Gesneriaceae").
gesneriaceae Gesnēriju dzimta.
ahimēne Gesnēriju dzimtas ģints ("Achimenes"), kuras dažādus hibrīdus var nopirkt augu tirdzniecības vietās.
krizotēma Gesnēriju dzimtas ģints ("Chrysothemis").
kolumneja Gesnēriju dzimtas ģints ("Columnea").
episcija Gesnēriju dzimtas ģints ("Episcia").
kolērija Gesnēriju dzimtas ģints ("Kohleria").
sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija.
aloplekte Gesnēriju dzimtas krūms vai puskrūms, audzē kā dekoratīvus augu siltās augu mājās vai arī siltās iztabās.
gestapoviete Gestapo ierēdne.
gestapovietis Gestapo ierēdnis.
nodiferencēšanās Geštaltterapijas pieņēmums par uztveres norisi.
pārsummatīvs Geštaltu veidojošs.
Jēteborga Gēteborga, pilsēta Zviedrijas dienvidrietumos.
gueux Gēzi.
Gagra Ghāghara - upe Ķīnā, Nepālā un Indijā.
Galjaarala Ghallaorola - pilsēta Uzbekistānā.
Gižduvana Ghidžduvona - pilsēta Uzbekistānā.
ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē.
gyalectaceae Gialektu dzimta.
dimerella Gialektu dzimtas ģints.
gyalecta Gialektu dzimtas ģints.
pachyphiale Gialektu dzimtas ģints.
gobu gialekta gialektu suga ("Gyalecta ulmi").
ghiaur Giaur.
ghibellini Gibelīni.
hylobatidae Giboni.
ģibons Gibons.
hylobates Gibonu dzimtas ģints.
gibraltārieši Gibraltāra iedzīvotāji.
GIP Gibraltāra mārciņa; Gibraltāra valūtas kods, sīknauda - penss.
GI Gibraltārs, teritorijas divburtu kods.
GIB Gibraltārs, teritorijas trīsburtu kods.
guide Gids.
GB Gigabaits (angļu "gigabyte").
zibensizlāde Gigantiska dzirksteļizlāde, kas ilgst dažas mikrosekundes un kurā elektriskā strāva sasniedz 10-500 kiloampēru (kA).
politēnija Gigantisko hromosomu veidošanās process, kas novērojams dažos diferencētos audos.
ģigants Gigants.
gigartinales Gigartīnu rinda.
phyllophoraceae Gigartīnu rindas dzimta.
furcellārija Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints ("Furcellaria"), 10-20 cm garš, cilindrisks, dihtomiski zarots, tumšsarkans laponis, aug jūrās uz akmeņiem 1-20 m dziļumā; izmanto agara iegūšanai.
fillaforas Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints, lapotnis plātņveidīgs, vienkāršs vai zarots, tumši sārts, līdz 50 cm garš; izmanto karagenīna iegūšanai.
gilaki Gīlāni - tauta Irānā.
džilberts Gilberts - magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība.
Polyscias guilfoylei Gilfoila poliscija.
Džilingema Gilingema - pilsēta Anglijā.
ģiļjotina Giljotīna (1).
ģiļotina Giljotīna (1).
ģilotine Giljotīna (1).
giļotīna Giljotīna.
guillotine Giljotīna.
Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
gildži Gilzaji - afgāņu cilšu grupa.
povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
aliheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
nasiri Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
suleimanheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
taraki Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
tohi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
andari Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
ģiļjaki Giļaki - izmirstoša tautiņa (ap 1935. g.) Austrumsibīrijā - ap Amūras lejgalu, tiek pieskaitīti Āzijas pirmiedzīvotājiem.
Gimaraiša Gimarainša, pilsēta Portugālē.
gymnadenia Gimnadēnijas.
gymnodinium Gimnodīnijas.
gymnocalycium Gimnokalīciji.
Bruha gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium bruchii").
kailais gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium denudatum").
Mihanoviča gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium mihanovichii").
ginea Gineja.
ģīnee Gineja.
ģineja Gineja.
ģini Gineja.
guineja Gineja.
gvineja Gineja.
partenoloģija Ginekoloģijas nozare par jaunavām.
vakuumekstrakcija Ginekoloģiska operācija, augļa izvadīšana dzemdību laikā ar speciālu aparātu.
ginkgoaceae Ginku dzimta.
ginkgo Ginku dzimtas ģints.
ginkgoatae Ginku klase.
ginkgoopsida Ginku klase.
ginkgoales Ginku rinda.
divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku.
giraffa Giraffa cameleopardalis - žirafe.
girbe Girbes koks - parastā irbene ("Viburnum opulus").
Sphagnum girgensohnii Girgensona sfagns.
gyrodactylus Girodaktili.
gitauva Gitava.
Kitega Gitega - pilsēta Burundi Republikā.
gitoksigenīns Gitoksīna un lanatozīda B steroīds aglukons.
Gilgeričaja Gjuļgeričaja, upe Krievijas Dagestānas Republikā.
Ļeņinakana Gjumri, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1924.-1992. g.
atplaucēt Glabājot, turot ūdenī siltā vietā, panākt, ka atveras (pumpuri, ziedi).
turēt Glabāt (atmiņā, apziņā).
cibot Glabāt cibā.
glābināt Glabāt ievākto ražu.
konspirēt Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes.
vaņķēt Glabāt, sargāt.
krāt Glabāt; saglabājot vairot.
glabot Glabāt.
glabējiņa Glabātāja.
glabātuve Glabātava.
krātnieks Glabātava.
rammana Glabātava.
stāvēt Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā.
glēbējs Glābējs.
sother Glābējs.
glābtiņš Glābiņš, palīdzība, patvērums.
glābene Glābiņš, patvērums, palīdzība.
dvīga Glābiņš, patvērums.
glabasts Glābiņš.
glābenis Glābiņš.
glābetne Glābiņš.
glābienis Glābiņš.
glābiens Glābiņš.
glābine Glābiņš.
glēbiņš Glābiņš.
globiņš Glābiņš.
paglābe Glābiņš.
paglābiņš Glābiņš.
aizglēbt Glābjot aizvest, aiztransportēt.
uzglābt Glābjot novietot kaut kur augšā.
aizglābt Glābjot, sargājot aizvest, aiztransportēt.
ģelbene Glābšana.
atburt Glābt (apburto), likvidējot būrumu; likvidēt (būrumu).
ģelbt Glābt no briesmām, sargāt, pasargāt.
ģilbēt Glābt no briesmām, sargāt, pasargāt.
atglābt Glābt, izārstēt.
paģelbt Glābt, izpestīt.
gliebt Glābt, sargāt.
glēbt Glābt.
ratavuot Glābt.
gauties Glābties (no kā uzmācīga).
ģelbēties Glābties bēgot.
aizglābties Glābties, aizstāvēties, atkauties.
aiztverties Glābties, meklēt aizsardzību.
glēbties Glābties.
glaciālisms Glaciālā teorija - zinātnisko atziņu kopums, kas pierāda plašu kontinentālo apledojumu pastāvēšanu kvartārā.
gēsti Glaciālo nogulumu veidotas zemienes ziemeļrietumu Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā; smiltāji, virsāji, kūdrāji.
glaciologs Glacioloģijas speciālists.
glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību.
glaciomorfostrukturāls Glaciomorfostrukturālais reljefs - apledojuma apgabala iekšējās apakšzonas reljefa tipi un formas.
venatore Gladiators, kas cīnījās ar leopardiem un citiem plēsīgajiem zvēriem.
glaģola Gladiola ("Gladiolus").
glagola Gladiola.
gladiolus Gladiolas.
skaistziedu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus callianthus").
parastā gladiola gladiolu suga ("Gladiolus communis").
jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle.
Itālijas gladiola gladiolu suga ("Gladiolus italicus").
gladantēra Gladiolu un acidentāru hibrīdi ("x Gladanthera"), dekoratīvi augi ar parastajām gladiolām nedaudz līdzīgiem ziediem, kas smaržo kā acidantēras; krustojums izveidots Jaunzēlandē 1955. g.
glagoļica Glagolica.
flatterie Glaimi.
lebeze Glaimīga pļāpa.
lusingando Glaimīgi, lišķīgi; valdzinoši, pavedinoši.
glaims Glaimīgs.
luncīgs Glaimīgs.
saldvārdīgs Glaimīgs.
glauda Glaimīgums.
labunīte Glaimojamais vārds sievietes uzrunai; mīlule.
pielīdīgs Glaimojošs, savtīgi izdabājošs.
vilcīgs Glaimojošs.
uzglaimoties Glaimojot gūt panākumus un ieņemt augstāku amatu.
izglaimot Glaimojot panākt, ka dabū.
pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
paglaimot Glaimot (parasti īsi) un pabeigt glaimot; pateikt glaimus.
luķināties Glaimot, labināties.
liskot Glaimot, lai kaut ko sasniegtu (iegūtu, dabūtu).
glaimāt Glaimot.
līst Glaimot.
līpiņa Glaimotāja, lišķe.
lipsa Glaimotāja, pļāpa.
laišķis Glaimotājs, laizītājs.
glaiminieks Glaimotājs, lišķis.
glaimnieks Glaimotājs, lišķis.
labietis Glaimotājs, lišķis.
liblaba Glaimotājs, lišķis.
lišķmēlis Glaimotājs, lišķis.
lišķmutis Glaimotājs, lišķis.
lumsteklis Glaimotājs, lišķis.
vismēlīte Glaimotājs, lišķis.
liberis Glaimotājs, pļāpa, lielībnieks.
glāstulītis Glaimotājs.
kuslis Glaimotājs.
luncka Glaimotājs.
luņķis Glaimotājs.
staltkāja Glaimotājs.
lipt Glaimoties.
glaima Glaims, glaimi, glaimošana.
smaida Glaims, glaimošana.
glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock".
glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock".
glemūrs Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums, ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy".
glamour Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamy"; glemūrs.
glamy Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; glemūrs.
glandotropisks Glandotropiskie hormoni - hipofīzes veidoti hormoni, kas regulē vairogdziedzera, virsnieru un dzimumdziedzeru darbību.
Glarusa Glarusas kantons Šveices Konfederācijā, platība - 685 km^2^, 38400 iedzīvotāju (2009. g.).
glasīt Glasīt vēderu - slinkot.
glāsma Glāsti.
glaudas Glāsti.
glaudi Glāsti.
glausti Glāsti.
paijas Glāsti.
žaugas Glāsti.
glāsīšana Glāstīšana.
lužināt Glāstīt (ar mitru roku mīklas kukuli pirms ievietošanas krāsnī).
paijāt Glāstīt (parasti bērnu).
cimdīt Glāstīt kā ar cimdu.
peķoties Glāstīt vienam otru; pieskarties ar roku.
žaudzīties Glāstīt vienam otru.
milināt Glāstīt, apmīļot.
mīlināt Glāstīt, apmīļot.
appincot Glāstīt, glaudīt.
glaidēt Glāstīt, glaudīt.
glaidīt Glāstīt, glaudīt.
glāst Glāstīt, glaudīt.
nopincot Glāstīt, glaudīt.
slāt Glāstīt, nogludināt.
čūrināt Glāstīt.
glaust Glāstīt.
glāsīties Glastīties, maigi spēlēties.
žegnīties Glāstīties.
carezzando Glāstoši maigi; klavieru spēles piesitiena veids, kad pirksti it kā slīd pār taustiņiem.
liegs Glāstošs, maigs (par pieskārienu).
glāsains Glāstošs.
glāsmains Glāstošs.
glāsmīgs Glāstošs.
aizpaijāt Glāstot aizdzīt.
apglāstīt Glāstot apmīļot.
saglāstīt Glāstot iegūt.
pārglaust Glāstot izlīdzināt, nogludināt.
izglāstīt Glāstot izpaust.
aizglāsīt Glāstot nozagt.
pārglaust Glāstot pārbraukt (4).
ieglāsīt Glāstot pieradināt pie glāstīšanas.
ieglāstīt Glāstot pieradināt pie glāstīšanas.
nopakšināt Glāstot viegli iesist.
nopakšķināt Glāstot viegli iesist.
nopliķināt Glāstot viegli pliķēt.
izglāstīt Glāstot viscaur izlīdzināt.
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
glabāni Glāsts, glāsti.
glaudums Glāsts, piekļāvums.
glāstiens Glāsts.
glāstījums Glāsts.
glauda Glāsts.
glauds Glāsts.
rūgtsāls Glaubersāls.
glaucium Glaucijas.
ragainā glaucija glauciju suga ("Glaucium corniculatum"), Latvijā adventīva.
dzeltenā glaucija glauciju suga ("Glaucium flavum"), kas reizēm tiek audzēta dārzos.
glaunīgs Glaudīgs, laipns.
glāstīšana Glaudīšana, paijāšana, kurai, kā ticēja, ir nomierinoša un vienlaikus piesaistoša, arī dziedinoša iedarbība.
brauļāt Glaudīt seju ar roku.
paurēties Glaudīt un kasīt pakausi.
glāzīt Glaudīt, glāstīt, apmīļot.
pļicināt Glaudīt, gludināt.
šļaucīt Glaudīt, masēt.
nižģināt Glaudīt, plikšķināt.
glaudāt Glaudīt.
glaudēt Glaudīt.
ieglaudīt Glaudot aizpildīt.
apglaudīt Glaudot apmīļot.
atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ); atglaust.
pieglāsīt Glaudot mierināt, uzmundrināt.
izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu; izglaust (1).
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
ieglaudīt Glaudot pieradināt pie glaudīšanas.
glaukoms Glaukoma.
ciklotomija Glaukomas operācija, izdarot griezienu starenē vai pārgriežot to.
goniotomija Glaukomas operācija, kurā atver Šlemma kanālu tiešā redzes kontrolē.
ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
apmīlināt Glaust, glāstīt.
ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus); sukāt.
sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
luncināties Glausties klāt (parasti par suni).
sliegt Glausties, pieslieties, spiesties klāt.
ģaugties Glausties.
šļaukties Glausties.
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
aizglaust Glaužot aizbīdīt (aiz kā).
apglaust Glaužot apmīļot.
atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
pieglaust Glaužot pielīdzināt (parasti matus).
pieglaustīt Glaužot pielīdzināt.
glāzis Glaze (1).
glāza Glāze (1).
bērkāja Glāze alkoholiska dzēriena, ko dzer bērēs, pieminot mirušo.
ūdensglāze Glāze ar ūdeni.
čarka Glāze degvīna; graķītis.
šņapsts Glāze degvīna; malks degvīna.
čerka Glāze degvīna.
miksglāze Glāze kokteiļa pagatavošanai, to tikai samaisot.
glāzs Glāze.
škļanka Glāze.
stakančiks Glāze.
stakans Glāze.
stopka Glāze.
vārglāze Glāzei līdzīgs trauks (kā) vārīšanai.
glaža Glāzene.
glaze Glāzene.
glāze Glāzene.
glāzine Glāzene.
glāzturis Glāzes ietvars ar osu (parasti tējas glāzei).
jēlglazūra Glazēšanai lietojama suspensija, ko iegūst, ūdenī nešķīstošas glazūras izejvielas ūdenī samaļot.
noglazēt Glazēt (1) un pabeigt glazēt; novāpēt.
noglazēt Glazēt (2) un pabeigt glazēt.
glazierēt Glazēt.
fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no šīs masas veidota keramika.
graķis Glāzīte (arī malks) alkoholiska dzēriena.
nikolaška Glāzīte degvīna ar cukurotu citrona šķēlīti.
kraķītis Glāzīte degvīna.
krampītis Glāzīte degvīna.
kanka Glāzīte, mēriņš.
stapars Glāzīte.
glāznieks Glāznieki (1, 2).
glāznieki Glāznieks (1).
vāpējums Glazūra (2).
šķore Glazūra, vāpe.
glazējums Glazūra.
paļava Glazūra.
glāzāt Glāžot.
glāzot Glāžot.
Dzirnupe Glāžupe, Salacas pieteka.
Dzirnupīte Glāžupe, Salacas pieteka.
Līvupe Glāžupe, Salacas pieteka.
Medajtērce Glāžupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km.
Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km.
Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe.
gleditsia Gledīčijas.
Kaspijas gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia caspica"), kas Latvijā introducēta 20. gs. 60. gados, bet audzēta tiek ļoti reti.
trīsērkšķu gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia triacanthos"), kas Latvijā introducēta 19. gs. beigās.
glaims Gleims - slidens, glums, lipīgs.
čočis Glemežvāks.
glēmužot Glēmot - lēni, negribīgi ēst.
glemrokers Glemroka izpildītājs.
glemzis Glemža (1).
glemzis Glemža (2).
glenodinium Glenodīnijas.
glenosporoze Glenosporu ierosināta slimība.
gloeocystidaceae Gleocistu dzimta.
coccomyxa Gleocistu dzimtas ģints.
coenococcus Gleocistu dzimtas ģints.
gloeocystis Gleocistu dzimtas ģints.
palmodictyon Gleocistu dzimtas ģints.
sphaerocystis Gleocistu dzimtas ģints.
thorakochloris Gleocistu dzimtas ģints.
gloeocapsa Gleokapsas.
gloeosporium Gleosporijas.
trichoseptoria Gleosporiju ģints sēņu grupa, ko dažkārt nodala atsevišķā gintī.
gļetns Glets - ūdeņains; glums, glīzdains; neizcepts, negatavs, pusjēls.
gleti Glets 2.
gļēvains Glēvains - gļēvs, kūtrs, laisks.
glizdējums Gleze - neizrūgusi mīkla; no tādas izcepta maize.
Pirī ezers Glēzeris, ezers Ērģemes pagastā.
Pīrī ezers Glēzeris, ezers Ērģemes pagastā.
Piriču ezers Glēzeris, ezers Ērģemes pagastā.
Pilsezers Glēzeris, ezers Ērģemes pagastā.
lokālkrāsa Gleznā attēlotā priekšmeta nosacīta pamatkrāsa (piemēram, zila, sarkana, brūna utt.), ko iegūst, neņemot vērā toņu gradācijas un nianses, kas rodas dabā gaismas, gaisa un esošo priekšmetu savstarpējo krāsu iedarbībā.
miņardisms Gleznā rūpīga sīkumu izstrādāšana.
audekls Glezna uz auduma gabala.
panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma; siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni.
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
altārglezna Glezna, kas atrodas baznīcas altārdaļas centrā, tajā attēlots kāds Bībeles sižets.
bilde Glezna.
izgleznot Gleznaini attēlot, tēlaini atveidot.
izgleznojums Gleznains attēlojums, tēlains atveidojums.
figurāls Gleznains, tēlains, arī alegorisks.
krakelūra Gleznas krāsu slāņa plaisājums, kas rodas gk. tikko pabeigtā darbā, nevienmērīgi žūstot krāsai, un aptver visu gleznas virsmu.
pinxit Gleznās paraksts blakus gleznotāja vārdam.
penumbra Gleznās pusēna, kas nozūd gaismā.
sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu ap tiem gaisa ilūziju.
eskīze Glezniecībā un literatūrā - galvenās tēmas uzmetums vispārējos vilcienos, neaizskarot detaļas.
minūta Glezniecībā un tēlniecībā mērs, kas apzīmē cilvēka ķermeņa daļu attiecību (galvas garuma 48. daļa).
muralisms Glezniecība uz betona sienām.
pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas.
lavēt Glezniecībā, nomazgāt uztrieptās krāsas ar ūdeni, arī ēnot, tušēt ar vājām ūdens krāsām.
pittura Glezniecība.
karnācija Glezniecības paņēmieni un krāsu kombinācijas, ko izmanto, attēlojot cilvēka seju un kailu ķermeni.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
krīts Glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainos krītiņus (pasteļkrāsas); pasteļtehnika.
pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pastelis (1).
pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pasteļtehnika.
guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas.
tempera Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādu krāsu un darbus darina uz dēļa, auduma, kartona.
akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas.
enkaustika Glezniecības tehnika, kurā par krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku; plašākā nozīmē - vaska glezniecības tehnika vispār.
kiaroskuro Glezniecības tehnika, kurai raksturīgs izteikts kontrasts starp gaišo un tumšo.
diorāma Glezniecības veids - gleznojums uz caurspīdīga, speciāli apgaismota materiāla.
neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
interjers Glezniecības žanrs, kas attēlo iekštelpu skatus.
faksimils Glezniecības, grafikas darba reprodukcija fotomehāniskā iespiedumā.
litofānija Glezniecisks attēls uz apdedzināta, neglazēta porcelāna plātnēm; ja plātnes tur pret gaismu, reljefi izceļas attēla gaismēna.
pitoresks Glezniecisks; tāds, kas labi piemērots gleznošanai (piem., dabasskats).
iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā; gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu).
izzīmēt Gleznojot izveidot.
uzgleznoties Gleznojot izveidoties.
izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.); gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
monohromija Gleznojuma veids, kurā tiek izmantota tikai viena krāsa.
virsglazūra Gleznojums uz glazūras.
antemensale Gleznojums vai skulpturāls veidojums altāra priekšpusē.
zemglazūra Gleznojums zem glazūras.
kamajē Gleznojums, kas imitē cilni un ir izpildīts tikai vienas krāsas dažādos notonējumos.
miniatūrglezniecība Gleznojums, kurš viduslaikos rotāja rokrakstu grāmatas, arī iniciāļus, vinjetes, ilustrācijas.
akvareļglezniecība Gleznošana akvareļa tehnikā.
alfresko Gleznošana ar ūdenskrāsām uz mitra sienas apmetuma.
plenērisms Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; arī plenērs.
plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
alseko Gleznošana uz sausa sienas apmetuma.
pictura Gleznošana, glezna.
dripings Gleznošanas tehnikas paņēmiens abstraktajā māklā - nekārtīga krāsu izšļakstīšana uz audekla, ko izgudroja abstraktā ekspresionisma pārstāvis Dž. Polloks.
akvarelēt Gleznot ar akvareļa krāsām.
uzgleznot Gleznot un pabeigt gleznot.
ķellēt Gleznot.
pervēt Gleznot.
nogleznojums Gleznota gleznas kopija.
uzstatnis Gleznotāja stats, statīvs.
animālists Gleznotājs, grafiķis, skulptors, kas strādā animālistiskajā žanrā.
megalografs Gleznotājs, kas glezno personas dabiskā lielumā.
tonālists Gleznotājs, kura darbos dominē krāsu tonālās attiecības.
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir kolorīts.
Pic Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē.
Pictor Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē.
mālētājs Gleznotājs.
pictor Gleznotājs.
pindzelētājs Gleznotājs.
pittore Gleznotājs.
Paradīzes kalns Gleznotāju krauja Siguldā.
Pieta Gleznotas vai no koka vai cita materiāla darināts Dievmātes tēls ar mirušo Jēzu Kristu uz ceļiem.
pentakls Gleznots vai zīmēts amulets, kas veltīts vienam no planetārajiem spēkiem.
pictus Gleznots.
liegs Glezns, trausls (par priekšmetiem).
pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
gleznība Gleznums.
lica Glica, plēvīte, kas paliek cūkai sarus noplēšot.
glicerīnskābe Glicerīna oksidācijas produkts; muskuļu kontrakciju fosfātu cikla starpprodukts.
oleīns Glicerīna oleīnskābes esteris.
glikokols Glicīns - aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā (želatīnā, kazeīnā un citos).
ķebla Glīda, saķepusi viela.
glīst Glīdēt - tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam.
gliemezis Gliemene (1).
bezzobis Gliemene, kurai nav slēdzējzobu.
gliemežvāks Gliemenes vākveida čaula.
goļa Gliemenes, gliemeža vāks vai mājiņa.
bivalvia Gliemenes.
najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes.
pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā.
exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā.
hipurīti Gliemeņu ģints, kas ārējā formā ļoti līdzīgas koraļļiem.
sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga.
ēdamgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Mytilidae") un ģints ("Mytilus"), čaula garena, trijstūraina; garumā līdz 20 cm, okeānos visā pasaulē 16 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
plānčaulgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Tellinidae"), >190 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas, Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
milzgliemene Gliemeņu klases dzimta, čaulas garums - 30-50 cm, dzīvo tropiskās jūrās, 2 ģintis, \~20 sugas.
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ii ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki; šīs dzimtas gliemenes.
joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu.
sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas.
urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos).
sīkgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas pundurgliemeņu dzimtas ģints ("Pisidium"), Latvijā konstatēts 12 sugu.
ostracoda Gliemeņvēži.
cyprinoctus Gliemeņvēžu apakšklases ģints.
cypris Gliemeņvēžu apakšklases ģints.
hygrophorus Gliemezenes.
ķiģelis Gliemezis ar savu mājiņu, čaulu.
glieme Gliemezis, gliemene.
gliemēza Gliemezis, gliemežvāks.
vēžuklis Gliemezis, gliemežvāks.
ķigulis Gliemezis, tā čaula (mājiņa).
dēle Gliemezis.
gliemenis Gliemezis.
gliemēsls Gliemezis.
gliemēsts Gliemezis.
gliemēzis Gliemezis.
gļiemis Gliemezis.
gliemūsts Gliemezis.
glomēzis Gliemezis.
glomis Gliemezis.
lēle Gliemezis.
lēlis Gliemezis.
zence Gliemezis.
zencis Gliemezis.
gluminis Gliemēzis.
lumakello Gliemežains marmors, kas laistās dažādās krāsās.
vēderkājgliemji Gliemeži - gliemju tipa klase ("Gastropoda").
gastropoda Gliemeži jeb vēderkāji.
vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums; gastropodi.
lēļi Gliemeži.
sciomyzidae Gliemežmušu dzimta.
colobaea Gliemežmušu dzimtas ģints.
konha Gliemežnīca; nosaukums veidojumiem, kuriem līdzība ar gliemežnīcu, piem., auss gliemežnīca, deguna gliemežnīca, spārnkaula gliemežnīca.
lēlboņdža Gliemežnīca.
lēldoze Gliemežnīca.
konhoidāls Gliemežnīcai līdzīgs.
globoīdpārvads Gliemežpārvads ar globoidālo gliemezi.
vairogvērpēji Gliemežtauriņi.
limacoididae Gliemežtauriņu dzimta.
cochlidion Gliemežtauriņu dzimtas ģints.
līmakogrāfija Gliemežu apraksts.
kolumella Gliemežu čaulā vidējais stabiņš (vārpsta), ap ko vijas čaula.
gliemežnīca Gliemežu čaula.
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē; šīs dzimtas dzīvnieki.
limnaeidae Gliemežu dzimta.
litorina Gliemežu ģints "Litorinidae" dzimtā ar uzpūstām, biezām sienām, gludu vai svītrotu vāku, no juras līdz mūsdienām, \~100 sugu.
strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās.
priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu.
plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām.
agrolimax Gliemežu klases ģints.
micīte Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas 2 sugas.
cepurgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Ancylidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
torņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Enidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
aplexa Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas kreiļgliemežu dzimtas ģints.
dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga.
sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
ancylidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimta.
ancylus Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas ģints.
vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
dīķgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Limnaeidae"), čaula plāna, sagriezta pa labi, dzīvo gk. lēni tekošos, ar augiem bagātos saldūdeņos, 120 sugu; Latvijā konstatētas 7 sugas.
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas.
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas.
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
acanthinula Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ģints.
arion Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtas "Arinodae" ģints.
agriolimax Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtu grupas ģints.
arionidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu grupas dzimta.
acroloxidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases micīšu dzimta.
armiger Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints.
matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
arianta Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints.
acme Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints "Acicula" nosaukuma sinonīms.
acicula Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints.
bitīnija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimta ("Bithyniidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
adatgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Aciculidae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
hidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Hydrobiidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
raibgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Neritidae").
valvāta Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Valvatidae").
aciculidae Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta.
acmidae Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimtas "Aciculidae" nosaukuma sinonīms.
lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
amnikola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints "Amnicola".
akmeņgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Lithoglyphus").
jostiņhidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Potamopyrgus").
amnicola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints.
drilidae Gliemežvaboļu dzimta.
bucina Gliemežvāka veidā izliekts romiešu pūšams instruments, no kura attīstījusies bazūne.
lēlpodiņš Gliemežvāks, gliemežnīca.
čumuls Gliemežvāks.
kārpa Gliemežvāks.
kaupis Gliemežvāks.
sence Gliemežvāks.
vēžbundziņa Gliemežvāks.
gliemežveidīgs Gliemežveida (1).
gliemene Gliemis, kura ķermenis ietverts divvāku čaulā.
mīkstonis Gliemis.
mīkstulis Gliemis.
mollusca Gliemji, mīkstmieši jeb moluski.
mīkstmieši Gliemji.
pirmgliemji Gliemju apakštips ("Amphineura"), kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji; šī apakštipa dzīvnieki.
konhilijas Gliemju čaulas (ķiguļi), dažkārt (agrāk) arī gliemji.
perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
ķidiņi Gliemju čaulas.
pectunculus Gliemju ģints ar biezu, ovālu čaulu, trijstūrainu ligāmenta (saites) lauku un rindā stāvošiem zobiem; no krīta līdz tagadnei.
perna Gliemju ģints ar ovālu vai nūjas veida čaulu, sastopama no triasa līdz mūsdienām.
macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā.
avikula Gliemju ģints, izplatīta siltās jūrās, sākot no silūra līdz mūsdienām.
iekščaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Dibranchia").
kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili.
saistčaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Dysodonta").
galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu.
lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās.
gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
tārpgliemji Gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Aplacophora"), primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas, \~170 sugu, sastopami sāļās jūrās.
ķausis Gliemju vāciņš, arī gliemis.
Glīzdstrauts Glijstrauts, Iecavas pieteka.
glikaimija Glikēmija.
lioglikogēns Glikogēna daļa, kas labi šķīst ūdenī.
glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture.
hipoglikogenolīze Glikogēna nepietiekama šķelšana.
glikogenolīze Glikogēna noārdīšanās process audos.
hiperglikogenolīze Glikogēna pastiprināta šķelšanās (aknās).
glikoholanerēze Glikoholskābes pastiprināta izdale ar žulti.
glikociamīns Glikokola un guanidīna reakcijas produkts, kas, transmetilējot ar metionīnu, pārvēršas par kreatīnu.
glikokolls Glikokols.
dioli Glikoli - divvērtīgie acikliskie alifātiskie spirti.
hidramīns Glikols, kurā hidroksilgrupa aizvietota ar aminogrupu.
oksietiķskābe Glikolskābe.
glikonejs Glikona pants - grieķu dzejnieka Glikona vārdā nosaukta panta forma.
ristomicīns Glikopeptīdu komplekss, ko producē aktinomicēte "Nocardia lurida"; nomāc grampozitīvu mikroorganismu attīstību.
mucīns Glikoproteīns siekalās un gļotās.
dekstroze Glikoze - monosaharīdu grupas ogļhidrāts.
ķekarcukurs Glikoze.
vīnogcukurs Glikoze.
melitoptiālisms Glikozes izdalīšanās ar siekalām.
aglikons Glikozīda bezcukura sastāvdaļa.
glukozīdi Glikozīdi.
rubelīns Glikozīds ar digoksīnam līdzīgu iedarbību, kurš izolēts no Āfrikas auga "Urginea rubella".
hesperidīns Glikozīds ar P vitamīna aktivitāti, vāji šķīst ūdenī.
korelborīns Glikozīds dažādās ziemziežu sugās; iedarbības ziņā līdzīgs digitālam.
hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
kolocintīns Glikozīds kolokvinta augļos.
tusilagīns Glikozīds māllēpju lapās.
fraksīns Glikozīds parastā oša (Fraxinus excelsior L.) mizā.
koniferīns Glikozīds, atrodams kambija sulā, sparģeļos, cukurbietēs u. c.
sinalbīns Glikozīds, kas atrodas balto sinepju sēklās.
sinigrīns Glikozīds, kas atrodas melno sinepju sēklās un vēl dažos citos krustziežu augos.
fruktozīds Glikozīds, kas hidrolīzē veido fruktozi.
ramnozīds Glikozīds, kas hidrolīzē veido ramnozi.
ketozīds Glikozīds, kas hidrolizēts dod ketozi.
stevioglikozīds Glikozīds, ko iegūst no stēvijas.
cimarīns Glikozīds, ko iegūst, daļēji hidrolizējot K strofantīnu; turpinot hidrolīzi, sadalās strofantidīnā un cimarozē.
linarīns Glikozīds, ko sastop vīrcelē.
poligopiperīns Glikozīds, ko satur skarbās sūrenes ("Polygonum scabrum") droga.
centaurīns Glikozīds, ko satur zilā rudzupuķe.
monozīds Glikozīds, kurā aglikons saistīts ar vienu ogļhidrāta atlikumu.
ribozīds Glikozīds, kura hidrolīzē veidojas riboze.
laktozīds Glikozīds, kurā ogļhidrāta atlikums ir laktoze.
gitalīns Glikozīdu digitoksīna un gitoksīna maisījums, iegūts no "Digitalis purpurea L." lapām.
gaulterīns Glikozīns, ko satur lielziedu vīgriezes droga.
gļīvains Glīmains, saglīzdējis.
Katharinenhof Glinces muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
Baltijas – Lādogas kāple Glints, plato kāple Somu līča dienvidu piekrastē un uz austrumiem līdz Lādogas ezeram.
miksoglioma Glioma ar gļotaino deģenerāciju.
ganglioglioma Glioma, kurā ir daudz ganglijšūnu.
gliosarkoma Glioma, kurā ir vārpstveida šūnas.
gliptotēka Gliptikas darbu vai skulptūru krājums.
intalja Gliptikas paveids - gemma ar iegrieztiem, iedobtiem attēliem.
glisers Gliseris.
glishrūrija Glishrīns urīnā.
uzpuce Glīta apģērbšanās, izgreznošanās; uzpošanās.
caca Glīta, izsmalcināta, kaprīza meitene.
tīrulīte Glīta, tīrīga meitene.
ģīmis Glītākā, rādāmā puse.
gļitēt Glitēt.
nopucēties Glīti apģērbties; arī izrotāties.
pucēt Glīti ģērbt; izdaiļot, post.
uzskūties Glīti noskūties.
sasapucēties Glīti saģērbties, saposties.
sasarošties Glīti saģērbties, saposties.
budoārs Glīti uzkopta dāmu viesistaba.
sarošt Glīti, arī grezni saģērbt.
glaunai Glīti; skaisti.
glīši Glīti.
glītai Glīti.
daiļrakstīšana Glītrakstīšana (mācību priekšmets).
bučulītis Glīts jauneklis.
izskatīgs Glīts, gaumīgs (par priekšmetiem, telpām u. tml).
gnets Glīts, izskatīgs.
čekls Glīts, jauks, patīkams.
provīgs Glīts, košs, iznesīgs.
knasts Glīts, smalks.
adrets Glīts, veikls, izveicīgs.
smuks Glīts; skaists.
gleits Glīts.
glīšs Glīts.
naigls Glīts.
smukums Glītums; skaistums.
gārdas Glīvenes ("Potamogeton").
glīvas Glīvenes ("Potamogeton").
glīves Glīvenes ("Potamogeton").
samazāles Glīvenes ("Potamogeton").
upespuķe Glīvenes ("Potamogeton").
potamogeton Glīvenes.
potamogetonaceae Glīveņu dzimta.
glīzde Glīzda.
duņka Glīzdaina maize.
gļecka Glīzdaina maize.
glezis Glīzdaina maize.
kļecka Glīzdaina maize.
klešķe Glīzdaina maize.
ķiebla Glīzdaina masa.
glitums Glīzdaina vieta maizē.
gleze Glīzdaina, lipīga viela, masa.
zleģis Glīzdaina, slikti izcepusi maize.
zlete Glīzdaina, slikti izcepusi maize.
glīzdens Glīzdains (1).
glīzdens Glīzdains (2).
gļeckains Glīzdains (par maizi).
glemīgs Glīzdains (par maizi).
gleņķains Glīzdains (par maizi).
gleņķaiņš Glīzdains (par maizi).
gleņķains Glīzdains (par zemi, augsni).
gleņķaiņš Glīzdains (par zemi, augsni).
klinčains Glīzdains, slikti izcepis.
gleķains Glīzdains.
glentains Glīzdains.
klešķains Glīzdains.
saglīdis Glīzdains.
žļegains Glīzdains.
žļegans Glīzdains.
dumbla Glīzdens māls, jaukts ar kūdras melnzemi.
glīstēt Glīzdēt 1.
gļīvēt Glīzdēt 1.
glīzns Glīznains.
GEOREF Globālā ģeogrāfiskā referencsistēma - pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
Galileo International globāla informācijas un rezervēšanas sistēma, kas 1992. gadā tika izveidota sadarbojoties sistēmām "Galileo" un "Apollo".
GMDSS Globālā jūras negadījumu un kuģošanas drošības sistēma (angļu "Global Marine Distress Safety System").
GNSS Globālā navigācijas satelītsistēma - satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā (angļu "Global Navigation Satellite System").
GPS Globālā pozicionēšanas sistēma.
sākumlapa Globālā tīmekļa "WWW" dokuments, kas tiek uzskatīts par ieiešanas punktu kādā saistītu dokumentu kopā.
gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs.
rāpulis Globālā tīmekļa kataloģizēšanas programma, kas sekojot hipersaitēm, veic dokumentu meklēšanu un izguvi; zirneklis.
reklāmkarogs Globālā tīmekļa lappuses reklāma, kas parasti (bet ne vienmēr) izveidota taisnstūra formā un uz kuras uzklikšķinot nonāk reklamētajā tīmekļa vietnē.
grāmatzīme Globālā tīmekļa pārlūkprogrammā paredzēta iespēja saglabāt norādi uz visbiežāk izmantojamajiem globālā tīmekļa resursiem, kas nodrošina tiem ātru un ērtu piekļuvi.
spoguļvietne Globālā tīmekļa vietne, kas ir reprodukcija jau eksistējošai tīmekļa vietnei.
mugurkaultīkls Globāla vai teritoriāla datoru tīkla, piemēram, interneta tīkla, ātrdarbīgā daļa, kas nodrošina informācijas masīvu pārsūtīšanu lielos attālumos.
internets Globālais datoru tīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls.
GDR Globālais depozitārais sertifikāts (angļu "Global Depository Receipt").
WWW Globālais tīmeklis (angļu "World Wide Web").
GVPN globālais virtuālais privātais tīkls (angļu "Global Virtual Private Network").
vadātājs Globālās pozicionēšanas sistēma automašīnā.
ceļvedis Globālās pozicionēšanas sistēma.
globālists Globalizācijas atbalstītājs.
GSM Globālo mobilo komunikāciju sistēma, otrās paaudzes mobilais tīkls (angļu "Global System for Mobile Communications").
mondiāls Globāls, pasaules-, vispasaules-.
holeglobīns Globīna savienojums ar vaļēju dzelzs porfirīna gredzenu; žults pigmenta veidošanās starpprodukts.
globodera Globodera 1.
kartupeļu globodera globoderu suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu nematode.
globulinēmija Globulīns asinīs.
piroglobulīns Globulins asins serumā, kas sildot sarecē.
fibrinoglobulīns Globulīns fibrinogēna sastāvā.
mioglobulīns Globulīns muskuļu serumā.
amandīns Globulīns saldo mandeļu kodolos.
paraglobulīns Globulins serumā un asins šūnās, limfā un dažādos saistaudos.
globulinūrija Globulīns urīnā.
kanavalīns Globulīns, ko iegūst no kanavālijas ģints pupām.
hiperglobulinēmija Globulīnu daudzuma palielināšanās asinīs.
protrombīns Globulīnu grupas olbaltumviela, kura ietilpst asins plazmā un pārvēršas trombīnā - fermentā, kas sarecina asinis.
apoferitīns Globulīnu tipa proteīns tievās zarnas gļotādas šūnās; piesaistot dzelzi, veido feritīnu.
globs Globuss.
glotene Glodene ("Anguis fragilis").
glotens Glodene ("Anguis fragilis").
glodena Glodene.
lodene Glodene.
lozens Glodene.
nāciris Glodene.
ņācirksne Glodene.
nācirste Glodene.
skožnis Glodene.
lodens Glodens.
glodeņveidīgie Glodeņu dzimta - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Anguidae"), nelieli un vidēji lieli rāpuļi (garums - 20-120 cm), spēj nomest asti, gk Amerikā, 7-10 ģinšu, 60-80 sugu.
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem.
gloeosporidiella Gloeosporidiella ribis - gleosporiju sugas "Gloeosporium ribis" nosaukuma sinonīms.
glochidijs Glohīdija.
siningija Gloksīnija - dekoratīvs lakstaugs ar ovālām, pūkainām lapām lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
gloxinia Gloksīnijas.
platlapu gloksīnija gloksīniju suga ("Gloxinia latifolia").
krāšņā gloksīnija gloksīniju suga ("Gloxinia speciosa syn. Sinningia speciosa"), dekoratīvs lakstaugs ar lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
gloma Glome - plūme, arī plūmveidīgs auglis.
glomene Glome - plūme, arī plūmveidīgs auglis.
gloriosa Gloriozas.
gloriozi Gloriozs.
Rotšilda glorioza gloriozu sugu ("Gloriosa rothschildiana").
glosa Glosas.
glosārs Glosu krājums, vārdnīca.
spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
glūds Glūda 1, gaišas krāsas plastisks māls.
splains Gluda gabaliem polinomiāla funkcija, ko definē kā polinomu (vai cita veida funkciju) katrā no dotā intervāla daļām; izmanto skaitļošanas matemātikas uzdevumos.
ledusspogulis Gluda ledus virsma; ledus kārta ar gludu virsmu.
skruva Gluda, apaļa plāksne, kas atrodas starp vērpjamā ratiņa spoli un rociņu.
sukdzija Gluda, mīksta dzija, kas vērpta no izsukātas vilnas (kokvilnas), kas nav apstrādāta ķemmašīnā un līdz ar to kvalitātē atpaliek no ķemmdzijas; izmanto arī ševjota ražošanā.
kotons Gluda, plāna kokvilnas drēbe ar dažādas krāsas rakstiem; katūns.
Bērzaine Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs.
Smirdupīte Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs.
satens Gluda, spīdīga drēbe, savāds atlass.
glīda Glūda.
glīgzda Glūda.
glīme Glūda.
glīsis Glūda.
glīzda Glūda.
glīzds Glūda.
gļūda Glūda.
glūzds Glūda.
Pfalzgrafen Glūda.
Glūdaines ezers Glūdainis, ezers Viesatu pagastā.
glīzdains Glūdains; glums un lipīgs (par augsni).
SER Gludais endoplazmatiskais tīkls (angļu "smooth endoplasmic reticulum").
cinkpaksis Gludais paksis.
honēšana Gludapstrāde ar honu.
leiastēnija Gludās muskulatūras astēnija.
leiodistonija Gludās muskulatūras distonija.
starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
zemgalieši Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot.
Vintergrava Glūdas upes grava Cēsīs.
dzelzis Gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns.
gluddzelzs Gludeklis.
pletdzelzis Gludeklis.
pletdzelzs Gludeklis.
pletīzars Gludeklis.
pletīzeris Gludeklis.
pletīzers Gludeklis.
pletmašiņa Gludeklis.
pletmašīna Gludeklis.
pletmašīns Gludeklis.
prasa Gludeklis.
bults Gludekļa dzelzs.
gludeņi Gludeni.
gludins Gludens.
glomīte Gludēvele.
gludene Gludēvele.
glumēvele Gludēvele.
šliktene Gludēvele.
šļiktene Gludēvele.
slitēvele Gludēvele.
cochlicopidae Gludgliemežu dzimta.
cochlicopa Gludgliemežu dzimtas ģints.
sastrīķēt Gludi noēvelēt (vairākus, daudzus dēļus); gludi noēvelēt (lielāku daudzumu dēļu).
nolaucēt Gludi noķemmēt matus, tā ka izskatās, kā nolaizīts.
nolauķēt Gludi noķemmēt matus, tā ka izskatās, kā nolaizīts.
kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus.
gludai Gludi, arī līdzeni.
glumi Gludi.
mioepitēlijs Gludie muskuļaudi, kas cēlušies no epitēlija.
rentapakaļas Gludie svārki.
ambrogals Gludiespieduma paņēmiens.
pucēvele Gludināmā ēvele.
pletēties Gludināšanas procesā kļūt gludam; pakļauties gludināšanai (parasti par veļu, apģērbu).
izgludināt Gludināt (ar gludekli drēbes) un pabeigt gludināt.
buhtēt Gludināt (parasti bikses).
sabuktēt Gludināt bikses.
pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna.
laucīt Gludināt, braucīt, laitīt.
daprasavāt Gludināt, līdz sasniedz vēlamo rezultātu.
gližināt Gludināt, līdzināt.
plicināt Gludināt, padarīt gludu.
digdierēt Gludināt, presēt (audumu).
glīdēt Gludināt.
glietēt Gludināt.
glumināt Gludināt.
glužināt Gludināt.
pletēt Gludināt.
plettēt Gludināt.
prasavāt Gludināt.
plītēt Gludinot dauzīt (veļu).
iegludināt Gludinot ieveidot.
atprasavāt Gludinot izveidot (bikšu vīles).
izbuktēt Gludinot izveidot vīli (biksēm).
uzbuktēt Gludinot izveidot vīli (biksēm).
buktēt Gludinot veidot vīli (biksēm).
aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.).
homalia Gludlapes.
gludens Gluds (1); gandrīz gluds.
velenpapīrs Gluds balts papīrs, biezāks par parasto, līdzinās pergamentam.
gāls Gluds kā ledus.
šļūteres Gluds ledus, kur slidināties.
gludsavienojums Gluds salaidums, piem., sliedēm.
spilkans Gluds un spīdīgs.
spilks Gluds un spīdīgs.
glužiņi Gluds, bez nelīdzenumiem.
ādainis Gluds, bez pūkojuma, apspalvojuma, klāts it kā ar stingru plēvīti (piemēram, par augu lapām).
lidens Gluds, gludens.
plutains Gluds, kails.
plīns Gluds, līdzens (ledus, miza, āda u. c.).
liedains Gluds, līdzens.
zīdains Gluds, mīksts (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka matiem).
bītlene Gluds, piegulošs džemperis ar stāvu apkakli.
bitlovka Gluds, piegulošs džemperis ar stāvu apkakli.
glaudens Gluds, piekļāvīgs.
sklaids Gluds, slidens (par ledu).
gloms Gluds, slidens, glums.
glošs Gluds, slidens, glums.
glaumens Gluds, slidens.
glieds Gluds, slidens.
klīns Gluds, slidens.
šļūgans Gluds, slidens.
spoguļparkets Gluds, spīdīgs parkets.
moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%.
glužs Gluds, tīrs.
glaums Gluds; mīksts; glums.
glodens Gluds.
līdzans Gluds.
atskābināt Gludspiedumā (litografijā un akmeņspiedumā) jau reiz kodināta akmens sagatavošana tauku atkalpieņemšanai korektūru vajadzībām.
sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni; attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
aluminogrāfija Gludspieduma realizēšanas paņēmiens, kur par iespiedformu lieto alumīnija plātni; algrāfija.
algrāfija Gludspieduma realizēšanas paņēmiens, kur par iespiedformu lieto alumīnija plātni; aluminogrāfija.
monotipija Gludspieduma tehnika - attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
zonitidae Gludspolīšu dzimta.
retinella Gludspolīšu dzimtas ģints.
vitrea Gludspolīšu dzimtas ģints.
zonitoides Gludspolīšu dzimtas ģints.
glaumums Gludums, spožums, glumums.
phalacridae Gludvaboļu dzimta.
balaenidae Gludvaļi.
balaena Gludvaļu dzimtas ģints.
capera Gludvaļu dzimtas ģints.
pundurvalis Gludvaļu dzimtas suga ("Capera marginata"), garums - līdz 6,7 m.
Suņepu ezers Gluhoje ezers Riebiņu pagastā.
galaktozīds Glukolipoīds, kurā ir galaktoze.
hialomukoīds Glukoproteīns stiklķermeņa šķidrumā.
hitonskābe Glukozamīnam tuva viela hitīnā.
glikorahija Glukoze muguras smadzeņu šķidrumā.
glikoptialisms Glukoze siekalās.
glukofuranoze Glukozes forma, kuras molekulā ir furāna gredzens.
glukopiranoze Glukozes forma, kuras molekulā ir pirāna gredzens.
glikotakse Glukozes izvietojums un saistīšanās ķermeņa audos vielu maiņas procesā.
dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju.
glukozazons Glukozes savienojums ar fenilhidrazīnu; dzeltena kristāliska viela, ko lieto glukozes idedntifikācijai.
glikopeksija Glukozes vai glikogēna uzkrāšana.
glukoģenēze Glukozes veidošanās, noārdoties glikogēnam.
glukuronūrija Glukuronskābe urīnā.
glukuronīds Glukuronskābes savienojums.
gliemaža Glumā zarna.
glumenīca Gluma, neizcepusi, jēla maize.
gļeve Gluma, slidena masa.
glote Gluma, slidena masa.
glumēns Glumas gļotas vai dubļi.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
glumekli Glumeklis.
glumenīca Glumenieks.
glumiķis Glumenieks.
glumnieks Glumenieks.
lābis Glumenieks.
pendere Glumenieks.
glumt Glumēt (1).
glumt Glumēt (2).
gļotēt Glumēt, sākt pārklāties ar gļotām.
glemēt Glumēt; pārklāties ar gļotām.
glitēt Glumēt; pārklāties ar lipīgu kārtiņu.
glaumēt Glumēt.
glimēt Glumēt.
glotēt Glumēt.
glumot Glumēt.
glust Glumēt.
glīvains Glums, gļotains.
gļits Glums, jēls.
glīznains Glums, jēls.
glīdens Glums, lipīgs.
glīds Glums, lipīgs.
recekļains Glums, lipīgs.
glits Glums, mīksts (ceļš).
glemīgs Glums; arī gļotains.
lodens Glums; tāds, kas labi lien.
glems Glums.
glods Glums.
glumains Glums.
glumi Glums.
glumīgs Glums.
glumjš Glums.
glumība Glumums.
izcīrēt Glūnēt lai noķertu.
lūšnāties Glūnēt, bailīgi skatīties apkārt.
kārnēt Glūnēt, kāri skatīties, iekārot.
glūrēt Glūnēt, lūrēt.
vaņķēt Glūnēt, uzglūnēt.
tīkāt Glūnēt, vērot, tēmēt.
čolēt Glūnēt; lūrēt.
blīnēt Glūnēt.
cūrēt Glūnēt.
glīnēt Glūnēt.
glūņāt Glūnēt.
ķīnēt Glūnēt.
kluknēt Glūnēt.
lūsināties Glūnēt.
lūsnēt Glūnēt.
lūsnīties Glūnēt.
uņģinēt Glūnēt.
žūrēties Glūnēt.
uņģine Glūnētājs, spiegs.
žūrmanis Glūnētājs.
apglūnēt Glūnoši aplūkot (no visām pusēm).
noglūnēt Glūnoši noskatīties.
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
saglūnēt Glūnot sasniegt.
uzlūrēt Glūnot uzskatīt, ieraudzīt.
gūģis Glūņa, mēglis.
glūnactiņa Glūņa; kāds, kam ir slepus vērojošs skatiens.
glūna Glūņa.
glūneklis Glūņa.
glūniķis Glūņa.
glūnis Glūņa.
lūrmanis Glūņa.
zveiracis Glūņa.
glupēns Glupiķis.
Ferma ezers Glušaks, ezers Asūnes pagastā.
Glušaka ezers Glušaks, ezers Kastuļinas pagastā.
Glušanku Glušanku I - Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā.
Glušanku Glušanku II - Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā.
Glušanku Glušanku III - Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
Glušaks Glušenis, ezers Andzeļu pagastā.
Mamonu ezers Glušenis, ezers Andzeļu pagastā.
Gluhoje ezers Glušenis, ezers Andzeļu pagastā.
Glušaku ezers Glušika ezers Bebrenes pagastā.
Ezernieku ezers Glušņaks, ezers Ņukšu pagastā.
Glušoka Glušoka ezers - Glušoks, ezers Aglonas pagastā.
Glušokas ezers Glušoks, ezers Aglonas pagastā.
Glušoka ezers Glušoks, ezers Aglonas pagastā.
Glušanku I ezers Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā.
Glučanku I ezers Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā.
Glušņas ezers Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā.
Glučanku II ezers Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā.
Glušanku II ezers Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā.
glutamīns Glutamīnskābes monoamīds, sastopams daudzu augu sulā un smadzeņu audos; nepieciešams dažu baktēriju sugu attīstībai.
glutamāns Glutamīnskābes sāls.
glutamāts Glutamīnskābes sāls.
glutationēmija Glutations asinīs.
orizenīns Glutelīnu grupas rīsu proteīns; šķīst sārmos un vājās skābēs.
glūgzdēt Glūzdēt.
glūgzdināt Glūzdēt.
glūdzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
glūzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
glūznēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
tui Gluži (it kā), gandrīz (it kā).
ikls Gluži tumšs.
īls Gluži tumšs.
visnotaļ Gluži, pavisam, viscaur; parasti; arī īpaši.
justument Gluži, tieši.
tīr Gluži, vienīgi.
višķim Gluži.
gļāmāt Gļēmāt - lēni, negribīgi ēst.
gļeti Gļets.
šļencka Gļēva vai neveikla sieviete vai ķēve.
ļenkariski Gļēvi, ļogani.
bābiski Gļēvi, pavirši, muļķīgi.
gļēvnadzis Gļēvs cilvēks, kas visu, ko ņem rokā, tur ļengani, viegli ļaujot tam krist.
plauks Gļēvs cilvēks, plukata.
glīzis Gļēvs cilvēks; glīze 1.
ļerva Gļēvs cilvēks; izlaidusies meita.
glīze Gļēvs cilvēks.
miekšis Gļēvs cilvēks.
miekšķis Gļēvs cilvēks.
miešķis Gļēvs cilvēks.
žerbelis Gļēvs cilvēks.
tolis Gļēvs puisis.
mīkstpēdiņš Gļēvs, arī izlutināts cilvēks.
glunda Gļēvs, arī viltīgs cilvēks; iztapoņa.
dētūns Gļēvs, galvu nodūris cilvēks.
šļemperīgs Gļēvs, izlaidīgs.
glēvains Gļēvs, kūtrs, laisks.
ļanka Gļēvs, ļengans cilvēks.
murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks.
pienpuika Gļēvs, neizdarīgs, neizveicīgs jaunietis.
jēlcepa Gļēvs, neizturīgs cilvēks.
mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu).
ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā.
lēpa Gļēvs, neveikls cilvēks.
ļāps Gļēvs, neveikls kustībās, darbā.
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
čaugans Gļēvs, pamīksts; tāds, kam trūkst uzskatu stingrības.
bābietis Gļēvs, pļāpīgs vīrietis.
ļengans Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli).
gļēva Gļēvs, slinks cilvēks; glēvis.
glēvis Gļēvs, slinks cilvēks.
litauris Gļēvs, slinks cilvēks.
slokains Gļēvs, šļaugans, vaļīgs, bezspēcīgs.
ļēpainis Gļēvs, tūļīgs cilvēks.
slanga Gļēvs, tūļīgs cilvēks.
larpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
lerpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
lorpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
jēlis Gļēvs, vājš cilvēks.
netārpielis Gļēvs, vājš cilvēks.
ķēls Gļēvs, vārgs, jēls.
lama Gļēvs, vientiesīgs cilvēks.
gļēms Gļēvs.
gļēvinošs Gļēvs.
glēvs Gļēvs.
jēls Gļēvs.
memļacisms Gļēvulība, bailīgums, neizlēmība.
ļepība Gļēvulība, izlutinājums.
gļēvība Gļēvulība.
glēvulība Gļēvulība.
falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās.
puņķis Gļēvulīgs, bailīgs cilvēks.
pintiķīgs Gļēvulīgs, mazvērtīgs.
ļurbāns Gļēvulīgs, nolaidīgs vīrietis.
hļupiks Gļēvulīgs, vājš vīrietis.
mīkstnējs Gļēvulīgs, vārīgs.
baiļprātiņš Gļēvulis - tāds, kam ir vāja griba; tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, izturības.
galerts Gļēvulis, bailīgs cilvēks.
mazdūšelis Gļēvulis, bailulis.
ļēļēks Gļēvulis, lempis; ļēļāgs.
ļēļāgs Gļēvulis, lempis.
lēlaks Gļēvulis, lempis.
ļepis Gļēvulis, raudulis.
ļepēns Gļēvulis, vārgulis; vājš cilvēks.
diegadvēsele Gļēvulis, vārgulis.
ļekabiksa Gļēvulis, vārgulis.
drebulis Gļēvulis; nervoza, nevarīga persona.
atļubenis Gļēvulis.
čauga Gļēvulis.
glēvulis Gļēvulis.
losis Gļēvulis.
lupata Gļēvulis.
ļurkabikse Gļēvulis.
mačalka Gļēvulis.
memmis Gļēvulis.
mērglis Gļēvulis.
mīkstais Gļēvulis.
ņerga Gļēvulis.
ņuņņa Gļēvulis.
pupalellis Gļēvulis.
pupazīža Gļēvulis.
salaga Gļēvulis.
sēne Gļēvulis.
sūcējtārpi Gļēvulis.
trusis Gļēvulis.
vafele Gļēvulis.
vieglmiesa Gļēvulis.
jēradvēselība Gļēvums.
Maļutka Gļinovka, Daugavas pieteka.
gļica Gļiza.
MM Gļotāda (angļu "mucous membrane").
smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu alveolāros izaugumus un zobu kakliņus.
glotāda Gļotāda.
lumis Gļotāda.
jēlums Gļotādas bojājums; čūla.
blenadenīts Gļotādas dziedzeru iekaisums.
epitelīts Gļotādas epitēlija iekaisums un hiperplāzija.
mukozīts Gļotādas iekaisums.
mukozektomija Gļotādas izgriešana, piem., lokzarnas iekaisuma gadījumā.
demukozācija Gļotādas noņemšana.
kutizācija Gļotādas pārveidošana par pamatādu.
ceroze Gļotādas patoloģija, kam raksturīgas vaskveida zvīņas.
pahimukoza Gļotādas sabiezēšana.
aftoze Gļotādas saslimšana ar čūlu veidošanos.
atmokauze Gļotādu (piem., dzemdes) apstrāde ar karstu tvaiku, lai apturētu asiņošanu.
miksedēma Gļotainā tūska, hipotireozes vai atireozes ierosināta ādas un zemādas saistaudu gļotaina deģenerācija, ko pavada astēnija, kaheksija un psihiski traucējumi.
glumeklis Gļotaina viela, gļotas.
debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi.
glots Gļotaina viela.
glumiķis Gļotainais, glumais.
glotāt Gļotainam kļūt.
afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem.
glēma Gļotainas nogulsnes.
miksomikēti Gļotainas sēnes, kas stāv uz robežām starp kustoņiem un augiem.
limacella Gļotaines.
mukosangvinolents Gļotaini asiņains.
proktoreja Gļotaini izdalījumi no tūpļa.
blenootoreja Gļotaini iztecējumi no auss.
pļēmi Gļotaini netīrumi.
gurktas Gļotaini nogulumi, kas paliek pāri, ūdenim izžūstot.
mukopurulents Gļotaini strutains.
krēpas Gļotaini, serozi vai strutaini izdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
glemains Gļotains (1).
glemains Gļotains (2).
glumiķis Gļotains dzīvnieks, molusks.
mucilaginozs Gļotains farmaceitisks līdzeklis.
jēlmete Gļotains priekšmets.
krepecis Gļotains šķidrums, kas izdalās no deguna.
šņergļi Gļotains šķidrums, kas izdalās no deguna.
gļemains Gļotains, ar gļotām nosegts.
trunains Gļotains, satrūdējis.
sliekains Gļotains, valkans no gļotām.
gliemains Gļotains.
glitains Gļotains.
glomains Gļotains.
gļomains Gļotains.
glotains Gļotains.
gļotaiņš Gļotains.
gļotīgs Gļotains.
glumains Gļotains.
ļekmains Gļotains.
miksomatozs Gļotains.
nostīgāt Gļotainu izdalījumu parādīšanas govij (kopulācijas laikā).
gleme Gļotas (1).
glemi Gļotas (1).
krapačāt Gļotas (spļaudekļus) atklepot (atkārtoti).
krēpuļi Gļotas no deguna.
mukocēle Gļotas saturoša retences cista.
okta Gļotas uz zivju zvīņām.
gļota Gļotas, kas klāj zušus.
atkrepas Gļotas, krēpas (klepojot).
pisākli Gļotas, krēpas; sperma.
krēpala Gļotas, siekalas, spļaudekļi.
glema Gļotas.
gļema Gļotas.
glēme Gļotas.
gliema Gļotas.
glita Gļotas.
glomas Gļotas.
gļomas Gļotas.
glotas Gļotas.
gļotis Gļotas.
gluma Gļotas.
glumatas Gļotas.
glume Gļotas.
glumtas Gļotas.
glumumi Gļotas.
gļumums Gļotas.
kļemes Gļotas.
ļēmas Gļotas.
miksa Gļotas.
šlīme Gļotas.
gļiemēt Gļotēt, glumēt.
phlegmacium Gļotgalves.
myxomycota Gļotsēnes.
myxophyta Gļotsēnes.
sporokarps Gļotsēņu augļķermenis.
etalijs Gļotsēņu kopaugļķermenis, kas veidojas saplūstot vairākiem sporangijiem.
arcyria Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases arcīriju dzimtas ģints.
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
fizāra Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Physaraceae"), saprofīti, 12 ģinšu, 125 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 18 sugu.
stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu.
badhamia Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases fizāru dzimtas ģints.
arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas.
mucilago Gļotsēņu nodalījuma ģints.
miksomicētes Gļotsēņu nodalījuma klase ("Myxomycetes").
plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
plazmodijs Gļotsēņu veģetatīvais ķermenis.
bursa Gļotsomiņa, ar šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa, kas mazina berzi.
bursotomija Gļotsomiņas atvēršana.
bursīts Gļotsomiņas iekaisums, parasti rodas locītavu gļotsomiņās, to izraisa trauma, biežs un atkārtots mehānisks kairinājums, infekcija.
brusīts Gļotsomiņas iekaisums.
bursektomija Gļotsomiņas izgriešana.
bursopātija Gļotsomiņas saslimšana.
dermosinovīts Gļotsomiņas un ādas iekaisums.
myxosporidia Gļotsporaiņi.
myxobolus Gļotsporaiņu klases ģints.
blenūrija Gļotu atdalīšanās ar urīnu.
miksadenīts Gļotu dziedzeru iekaisums.
krāpas Gļotu izdalījumi, spļaudekļi.
kolporeja Gļotu izdalīšanās no maksts.
faringoreja Gļotu izdalīšanās no rīkles.
miksioze Gļotu izdalīšanās.
pseidocilindrs Gļotu receklis urīnā, kas atgādina cilindru; var veidoties no spermas piejaukuma.
amiksoreja Gļotu sekrēcijas trūkums.
miksastēnija Gļotu sekrēcijas trūkums.
mukolīze Gļotu šķīdināšana.
blennorreia Gļotu tecēšana.
amiksija Gļotu trūkums.
blefaroblenoreja Gļotu un strutu atdalīšanās no acs spraugas.
arhoreja Gļotu un strutu izdalīšanās no tūpļa.
mucifikācija Gļotu veidošanās vagīnas epitēlijā ovariālā cikla progestācijas stadijā laboratorijas dzīvniekiem.
miksopoēze Gļotu veidošanās.
oftalmoreja Gļotu, strutu vai asins izdalīšanās no acs.
purpuļi Gļotveidīgi izdalījumi no deguna.
cidonīns Gļotviela cidonijas sēklās un augļos.
sarainā gļotzobe gļotzobju ģints sēņu suga ("Gloiodon strigosus").
Alyssum gmelinii Gmelina alise.
Švābišgminde Gminde - pilsēta Vācijā.
Švēbišgminde Gminde - pilsēta Vācijā.
Švābu Gminde Gminde, pilsēta Vācijā.
ortogneisi Gneisi, kas radušies magmatiskiem iežiem pārkristalizējoties un pārveidojoties.
paragneisi Gneisi, kas rodas, nogulumu iežiem pārveidojoties.
granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu.
gnetaugi Gnetu dzimta ("Gnetaceae").
gnetaceae Gnetu dzimta.
gnetales Gnetu rinda.
gņēze Gnēze (dārzāja saknes virsējā daļa).
gnieze Gnēze.
žņībeklis Gnībeklis.
knīda Gnīda (1).
knēts Gnīda, sīka būtne, kaut kas ļoti mazs.
gņīda Gnīda.
gnīde Gnīda.
gnīdlaidis Gnīdlaiža.
gnome Gnoma.
gnomoniaceae Gnomoniju dzimta.
gnomonia Gnomoniju dzimtas ģints.
gnomoniella Gnomoniju dzimtas ģints.
mamiania Gnomoniju dzimtas ģints.
pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu.
Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika.
gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
demiurgs Gnosticismā: ļauna, nepilnīga būtne, pasaules radītāja (pretstatā pilnīgajai būtnei - Dievam).
plēroma Gnostiķiem gaismas jūra, dievības miteklis.
aioni Gnostiķu mācībā būtnes, kas vidū starp Dievu un cilvēkiem.
abraksass Gnostiķu mistiskais skaitlis 365, kas cēlies no sengrieķu "abraxas" interpretējot šī vārda grieķu burtus kā ciparus.
elkesaīti Gnostiķu sekta, nodarbojās ar astroloģiju, maģiju, turējās cieši pie bauslības, apgraizīšanas un Kristus progresīvas inkarnācijas.
dokēti Gnostiska sekta kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā.
pleroma Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu.
gnoseoloģija Gnozeoloģija.
gnoseoloģisks Gnozeoloģisks.
connochaetes Gnu.
gņutāties Gnutāties.
gobis Goba 1(2).
gūba Goba.
Gubaja Gobāja, Zalvītes pieteka.
ulmus Gobas.
gobelēnaudums Gobelēna audums.
gobju Gobju zeme - gobas 2(2) zeme.
vīksnaugs Gobu dzimta ("Ulmaceae").
dzelkva Gobu dzimtas ģints ("Zelkova"), reti sastopami koki, Latvijā dažas sugas audzē dendroloģiskos stādījumos un kolekcijās.
celtis Gobu dzimtas ģints.
ulmaceae Gobu jeb vīksnu dzimta.
gobiens Gobu mežs, audze; gobājs.
gobājs Gobu mežs, audze.
apmelošana Goda aizkaršana, ļaunprātīgi izplatot par otru cilvēku apzinātu nepatiesību.
abolīcija Goda atjaunošana.
goddaļa Goda daļa.
salūtācija Goda došana priekšniecībai, ar zobenu un karoga cilāšanu, šaušanu.
Goda leģions Goda leģiona ordenis.
Légion dʽHonneur Goda leģions; Goda leģiona ordenis.
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu.
titulārs Goda nosaukums, kas nav saistīts ar ieņemamo amatu.
varoņpilsēta Goda nosaukums, ko piešķīra PSRS pilsētām par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
juktenes Goda pastalas (no rūtaini ģērētas ādas).
honor Goda personificējums.
godpilsonis Goda pilsonis.
vālī Goda tituls islāmā; to piešķir svētajiem, kā arī gudrajiem un garīdzniekiem, it sevišķi sūfiju skolotājiem.
predikāts Goda vai amata tituls.
gočpendel Goda Vārds!
godvieta Goda vieta.
ģieda Goda, kauna sajūta.
ģiedums Goda, kauna sajūta.
reputabls Godājams, cienījams.
iegodāt Godājot iesaukt (kādā vārdā).
prīze Godalga.
honorēt Godalgot.
lincēt Godāt un svinēt.
apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt.
dzirt Godāt, cienīt.
godīt Godāt, cienīt.
titulēt Godāt, dēvēt.
apgodināt Godāt, godināt, apbērt ar goda un cieņas pierādījumiem.
gandāt Godāt.
celt godā Godāt.
izgodāt Godāti, cienīgi pacienāt.
kundzināt Godbijīgi uzrunāt kādu ar "kungs" vai "kundze".
reverence Godbijīgs sveicinājums, ceļus ieliecot.
devots Godbijīgs, padevīgs, dievbijīgs.
sumīgs Godbijīgs.
godcienība Goddevība.
pagodāt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā); pagodināt (2).
pagodināt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā).
godcienīgs Goddevīgs.
godetia Godēcijas.
lielziedu godēcija godēciju suga ("Godetia grandiflora"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu, arī dažādas tās šķirnes.
Godeļupe Godele, ietek Usmas ezerā.
godēt Godēties.
godastība Godība.
gods Godības, dzīres.
aparas Godības, nobeidzot aršanu.
nošķirības Godības, nošķirot bērnu no mātes krūts.
izgode Godības, viesības.
izgodes Godības, viesības.
pa godam Godīgi, pieklājīgi.
godīgai Godīgi.
betušnijs Godīgs cilvēks.
bzdelovatijs Godīgs cilvēks.
godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs.
skaidrs Godīgs, arī patiess.
kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām; arī tikumīgs.
godkārtīgs Godīgs, ļoti pieklājīgs.
skaidrsirdīgs Godīgs, patiess.
labdomīgs Godīgs, uzticams, drošs, stingrs raksturā.
taisns Godīgs; arī patiess.
ģiedīgs Godīgs; derīgs, labs, jauks.
ķītrs Godīgs.
zolīds Godīgs.
godaprāts Godīgums (1).
bezviltība Godīgums, atklātība bez viltus.
godsirdība Godīgums, cienīgums.
ķītrība Godīgums, tikumiskums.
cēlības Godināšana, ceļot kādu gaisā.
padievināt Godināt kā dievu, dievināt.
dot (arī atdot) godu Godināt, parādīt cieņu.
sumināt Godināt; arī cildināt.
godīt Godināt.
4. bauslis Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis.
godkārība Godkāre.
ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
Hērostrats Godkārīgs cilvēks, kas cenšas kļūt slavens ar jebkuriem līdzekļiem.
godkāris Godkārīgs cilvēks.
godmīlis Godkārīgs cilvēks.
ambiciozs Godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt gk. aiz godkārības.
godkārs Godkārīgs.
godsirdīgs Godprātīgs.
GP Gods (Dievam) Tēvam (lat. "Gloria Patri").
gode Gods.
gūds Gods.
h. Gods.
Dracaena godseffiana Godsefa dracēna.
pretgodīgs Godu aizskarošs, godlaupīgs.
godlaupīgs Godu aizskarošs.
Godvina Godvina Ostena kalns - Čogori.
Goianija Gojanija.
gojim Gojs.
karts Gokarts.
heirantīns Goldlaka "Cheiranthus cheiri" lapu un sēklu glikozīds, darbības ziņā līdzīgs digitālam.
cheiranthus Goldlaki.
heirante Goldlaks.
diktiokinēze Goldži aparāta dalīšanās mitozē.
akroblasts Goldži tīklainā aparāta atlikums spermatozoīdā pēc akrosomas izveidošanās.
nikerbokeri Golfa bikses, pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas bikses.
zlaģis Golfa nūja vai tai līdzīgs sitamais dažās spēlās ar bumbu.
zlāģis Golfa nūja vai tai līdzīgs sitamais dažās spēlās ar bumbu.
draiveris Golfa nūja.
kedijs Golfa spēlētāja asistents, kas palīdz nest inventāru, meklē bumbiņas u. tml.
golferis Golfa spēlētājs.
gulfstrāva Golfa straume.
gulfstream Golfa straume.
pro Golfa treneris.
Kalvarija Golgāta - vieta, kur sists krustā Jēzus Kristus.
guli Goli - tauta Libērijas rietumos.
goliathus Goliātvabole - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints.
mišenskieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenski" iedzīvotāji.
Mišenskī Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenskie" nosaukums latgaliski.
svetlicieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Svetlica" iedzīvotāji.
zarečieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji.
zarečjieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji.
gaulnettya Golnetijas.
Galadovkas ezers Golodovkas ezers Medumu pagastā.
gouls Gols.
gaultheria Goltjēras.
Gulošā goltjēra goltjēru suga ("Gaultheria procumbens").
golnetija Goltjēru un pernetiju hibrīds ("x Gaulnettya"), zileņu dzimtas dekoratīvs augs.
Goluba-Dobžiņa Golub-Dobžiņa - pilsēta Polijā.
Gomespalasja Gomespalasio, pilsēta Meksikā.
gomphaceae Gomfu dzimta.
gomižka Gomīza (1).
sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
gonadotropisks Gonadotropiskie hormoni - hormoni, ko izdala hipofīzes priekšējā daļa un kas mugurkaulniekiem un cilvēkiem stimulē dzimumdziedzeru attīstību un funkcionēšanu.
gonatozygaceae Gonatozigu dzimta.
genicularia Gonatozigu dzimtas ģints.
gonatozygon Gonatozigu dzimtas ģints.
gondoljers Gondolas airētājs, laivinieks.
Magelāna gunera goneru suga ("Gunnera magellanica").
krāsu gunera goneru suga ("Gunnera tinctoria").
gonocīti Gonīdijas.
goniodiscus Goniodiscus ruderatus - brūnās rievpolītes "Discus ruderatus" nosaukuma sinonīms.
gonokokēmija Gonokoki asinīs; gonosepse, gonosepticēmija.
gonofāgs Gonokoku bakteriofāgs.
balanoblenoreja Gonokoku ierosināts balanīts ar bagātīgu strutu atdalīšanos.
blennorreia Gonoreja.
blenorāģija Gonoreja.
čainiks Gonoreja.
čaiņiks Gonoreja.
gonorreja Gonoreja.
triperis Gonoreja.
gonokoks Gonorejas ierosinātājs mikroorganisms.
Gordinka Gordinkas ezers - Gadrinkas ezers Feimaņu pagastā.
gordisks Gordiskais mezgls - Gordija mezgls.
Gordojs Gordojas ezers Šķaunes pagastā.
Kuļbovas ezers Goreloje, ezers Piedrujas pagastā.
Rosa gorinkensis Gorenku roze.
Astrabada Gorgāna - pilsētas Irānā nosaukums līdz 1930. g.
Astrabadas līcis Gorgānas līcis Kaspijas jūrā.
gorgo Gorgona.
gorgondzola Gorgonzola - siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers.
Guera Gori - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
gorilla Gorillas.
žļogas Gorīšanās, staipīšanās.
kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties.
lamstīties Gorīties, staipīties, slinkot.
gurņāties Gorīties, staipīties.
izžorīties Gorīties, staipīties.
šlaukāties Gorīties, staipīties.
svaigstīties Gorīties, staipīties.
žļogāties Gorīties, staipīties.
kraipīties Gorīties, šķobīties.
gūrnāt Gorīties, tālumā kustēties.
drepelēt Gorīties.
murzāties Gorīties.
sluncināties Gorīties.
žorīties Gorīties.
GAZ Gorkijas automobiļu rūpnīca (krievu "Gorkovskij avtozavod"), atrodas Ņižņijnovgorodas pilsētā, kas padomju laikā saucās Gorkija.
gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas (Ņižņijnovgorodā Krievijā) ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (1930. gadu modelis).
Oirotura Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums 1932.-1948. g.
Ulala Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums līdz 1932. g.
Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
gardavajs Gorodovojs.
gardavojs Gorodovojs.
aizgorīties Goroties aiziet; goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atgorīties Goroties atnākt.
iegorīties Goroties ievirzīties (kur iekšā).
izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
gospeļmūzika Gospelis - afroamerikāņu evaņģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids; gospels.
gospels Gospelis - Amerikas nēģeru evanģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids.
gošķene Gostene.
Gostiņa Gostiņi.
Trentelberg Gostiņi.
Trentelberģis Gostiņi.
Tretelberģis Gostiņi.
Glazmanka Gostiņu senāks nosaukums, Pļaviņu pilsētas daļa no 1927. g.
Gostivari Gostivara, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
Govsupe Gosupe, Tirzas pieteka Gulbene novadā.
Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km.
gotoni Goti.
dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus.
gosniņa Gotiņa.
goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
gotlandiešu Gotlandiešu valodā runā atsevišķos Gotlandes apgabalos, raksturīgs dziedošais tonis un vairāki no senās valodas saglabājušies vienkāršie patskaņi un divskaņi, kā arī jaunveidoti divskaņi.
austrumgoti Gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai.
Gavaine Govainis, Auces pieteka.
Govaine Govainis, Auces pieteka.
Gavaiņu strauts Govainis, Auces pieteka.
Purviņu-Goviņu ezers Govenis, ezers Liezēres pagastā.
Gaviņu ezers Govenis, ezers Liezēres pagastā.
Goveņu ezers Govenis, ezers Liezēres pagastā.
klabiņa Govij kaklā iekārta trokšņa ierīce, kas klab.
leska Govij pielipusi mēslu pika.
apbaurot Govīm barā baurot kādā vietā.
rīrināt Govis rietināt ar izsaucienu: rīru, rīro!
gojes Govis.
gotas Govis.
dermovakcīna Govju baku vīrusa celms; to iegūst no baku pustulām un saglabā ar ādas pasāžām.
ležas Govju barotava kūtī.
govgans Govju gans.
kūtsmeita Govju kopēja un slaucēja.
govmeita Govju kopēja, slaucēja.
laidarniece Govju kopēja.
modernīca Govju kūts pārzine un piena pārstrādes vadītāja.
meiris Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
goklēvs Govju kūts.
govkūts Govju kūts.
govskūts Govju kūts.
govstallis Govju kūts.
skujiņa Govju mehanizētās slaukšanas agregāts.
pļeka Govju mēslu čupa.
pļocka Govju mēslu čupa.
pļoka Govju mēslu čupa.
mīkšķa Govju mīkšķa - kāda zināma sēne (neēdama).
stupe Govju piesienamā valga daļa, kuras viens gals piesiets pie cemmes, otrs - pie pinekla.
stengales Govju siekalu stīgas.
pieroze Govju slimība, kas var rasties no nepietiekošas piena izslaukšanas.
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
BSE Govju trakuma slimība (angļu "bovine spongiform encephalopathy").
diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri.
vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs.
govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats.
gojpurne Govpurne.
sīkala Govs (ar sīkiem raibumiem).
mūja Govs (bērnu valodā).
slaune Govs (melna) ar baltu vēderu.
tprušiņa Govs (mīlīgi).
gotēns Govs (parasti jauna).
pauča Govs (toles) vārds.
govsāda Govs āda.
augstradze Govs ar augstiem, stāviem ragiem.
slaune Govs ar baltiem sāniem.
bolga Govs ar baltu galvu.
cielava Govs ar baltu galvu.
cīrole Govs ar baltu galvu.
baltsāne Govs ar baltu vai ļoti gaišu sānu apmatojumu.
aube Govs ar gaišas krāsas galvu.
mička Govs ar gaišu galvu vārds.
zemaļa Govs ar īsām kājām; šādas govs vārds.
zemala Govs ar īsām kājām.
zemgule Govs ar īsām kājām.
zemlūze Govs ar īsām kājām.
pipaste Govs ar īsu (parasti nolauztu) asti.
pipkaste Govs ar īsu (parasti nolauztu) asti.
zīmala Govs ar kādu zīmi pierē.
zīmele Govs ar kādu zīmi pierē.
tasla Govs ar lielu vēderu, kas daudz dzer; lamuvārds.
baltradze Govs ar ļoti gaišiem vai baltiem ragiem.
mustaļa Govs ar melnām lūpām, mustaina govs.
cekule Govs ar pagaru apmatojuma kušķi starp ragiem.
pupziede Govs ar pupu zieda krāsas apmatojumu.
raibaļa Govs ar raibu apmatojumu.
slaune Govs ar raibu vēderu un raibiem sāniem.
slaune Govs ar sarkanbaltiem vai melnbaltiem sāniem.
stāvradzis Govs ar stāviem ragiem.
strīpaļa Govs ar svītrainu apspalvojumu uz muguras; šādas govs vārds.
mustala Govs ar tumšu purnu.
zvaigala Govs ar zvaigzni pierē.
zvaigaļa Govs ar zvaigzni pierē.
zīmaļa Govs ar, parasti baltu, zīmi pierē.
maula Govs bez ragiem, tole.
maule Govs bez ragiem, tole.
doļa Govs bez ragiem.
dole Govs bez ragiem.
pole Govs bez ragiem.
smaule Govs bez ragiem.
šmaule Govs bez ragiem.
tole Govs bez ragiem.
briedaļa Govs brieža spalvā (gaiši brūnganpelēkā krāsā).
briedala Govs brieža spalvā (sirma).
kombibokss Govs individuālā stāvvieta, kas vienlaikus ir arī atpūtas un ēdināšanas vieta, aizmugurē papildināta ar fiksējošu ierīci - aizmugures loku.
cimbole Govs kāja; cilvēka kāja no pēdas līdz celim; bērna kāja.
graula Govs mēsli.
graulis Govs mēsli.
graule Govs mēslu apaļā čupa.
grene Govs mēslu plācenis, pļecka.
pļeda Govs mēslu plācenis.
pļenika Govs mēslu plācenis.
saplaka Govs mēslu plācenis.
kreņa Govs mēslu pļecka.
leķe Govs mēslu pļeka.
ģerlas Govs mūļas.
paraugizslaukums Govs piena kontrolei dienā iegūtais piena daudzums, pēc kura aprēķina kontroles starplaikā iegūto pienu.
govapiens Govs piens.
govaspiens Govs piens.
govpiens Govs piens.
plocka Govs pļecka, bieza plūstoša masa.
leka Govs pļecka.
plenika Govs pļecka.
ķelva Govs pļeka.
ļapa Govs pļeka.
kambaris Govs pupu nodalījums tesmenī.
virsmūla Govs purna augšējā daļa.
pursa Govs purns.
robs Govs raga ieliekums, kas izveidojas pēc katras atnešanās.
Audumla Govs skandināvu mitoloģijā, kas izveidojās no sarmas un baroja milzi Īmiru ar savu pienu, no akmeņiem izlaizīja visu dievu tēvu Buri.
ceturksnis Govs tesmeņa ceturtā daļa.
zeboīds Govs un zebu krustojums.
badekle Govs vai kaza, kas mēdz badīties.
badīkla Govs vai kaza, kas mēdz badīties.
lauce Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē.
laucīte Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē.
laukala Govs vai ķēve ar laukumu (baltumu) pierē; lauce.
laukaļa Govs vai ķēve ar laukumu (baltumu) pierē; lauce.
laukaža Govs vai ķēve ar laukumu (baltumu) pierē; lauce.
lauķe Govs vai ķēve ar laukumu (baltumu) pierē; lauce.
spertene Govs vai ķēve, kas bieži sper; dusmīga sieva.
dolkata Govs vārds vai iesauka.
jurika Govs vārds, "zemkājīte".
arkale Govs vārds.
austre Govs vārds.
gomeļa Govs vārds.
gomele Govs vārds.
irbala Govs vārds.
kronala Govs vārds.
kronaļa Govs vārds.
kronale Govs vārds.
kronuļa Govs vārds.
krustala Govs vārds.
krustaļa Govs vārds.
maile Govs vārds.
mežala Govs vārds.
naudala Govs vārds.
ocka Govs vārds.
pieķe Govs vārds.
pūpala Govs vārds.
puraliņa Govs vārds.
rāmaļa Govs vārds.
rieča Govs vārds.
rietaļa Govs vārds.
rietaliņa Govs vārds.
rīgala Govs vārds.
spīdaļa Govs vārds.
stāvradze Govs vārds.
treštala Govs vārds.
ziemala Govs vārds.
zile Govs vārds.
ālavīca Govs, aita, cūka, kam gadu nav teļa, jēra, sivēna.
badeklis Govs, arī cits dzīvnieks, kas mēdz bieži badīties.
ķūtaļa Govs, govs vārds.
ķūtala Govs, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ laktācijas periods ir ilgāks par gadu.
atdiene Govs, kas atnesusies jau otrā gadā.
adienīte Govs, kas atnesusies otrajā gadā; atdienīte.
atdienīte Govs, kas atnesusies otrajā gadā.
īdaļa Govs, kas bieži īd.
dūkņa Govs, kas bieži mauj.
dīka Govs, kas bieži mauro.
launadzīte Govs, kas dzimusi launaga laikā.
cietaļa Govs, kas ilgāku laiku nedod pienu.
jaunpiengove Govs, kas ir tikko vai nesen atnesusies.
jaunpiengovs Govs, kas ir tikko vai nesen atnesusies.
dīkuļa Govs, kas klusu mauj.
blande Govs, kas mēdz atšķirties no ganāmpulka un klaiņot apkārt.
spertaļa Govs, kas mēdz spert.
badīkle Govs, kas mīl badīties.
semilše Govs, kas nav kļuvusi slaucama.
žņerba Govs, kas negribīgi, ar sliktu apetīti ēd.
žausteve Govs, kas prasās pie buļļa.
spārdaļa Govs, kas spārdās, mēdz spārdīties.
sperdaļa Govs, kas speras.
žaukle Govs, kas trako.
ādaine Govs, ko jau otrajā gadā slauc.
adiene Govs, ko jau otrajā gadā slauc.
otrpiene Govs, kura ir otrreiz atnesusies.
sperška Govs, kura slaucot spārdās.
puorslaucine Govs, kura vienu gadu nav slaucama.
pļūtene Govs, kurai ir caureja.
ādenīca Govs, ķēve, vai citu dzīvnieku mātīte, kuras vienīgā vērtība ir vēl tikai ādā.
rekordgovs Govs, no kuras iegūst visaugstāko izslaukumu.
šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
goča Govs, tele.
goče Govs, tele.
cow Govs.
goja Govs.
gole Govs.
gotene Govs.
gove Govs.
kocala Govs.
mūdaļa Govs.
mūgosniņa Govs.
mūmiņa Govs.
nūža Govs.
rambule Govs.
tprušeņa Govs.
tprutala Govs.
haimoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija.
hemoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija.
kārtainis Govslopu kuņģa daļa.
vērsis Govslopu tēviņš (parasti kastrēts).
gotena Govspeka.
mūļa Govu mūļa - sēne - vēršmēlene, medene ("Sacrodon imbricatus").
govveidīgs Govveidīgo apakšdzimta - mājas govis, vērši, bifeļi un bizoni.
gozīt Gozēt - sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt.
celle GPS bāzes sistēmas izveidots apgabals starp sistēmas izvēlētām bāzes stacijām.
iegrābāt Grābājot ievirzīt (kur iekšā); iegrābstīt.
izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābstīt (2).
nogrābāt Grābājot notraipīt.
uzgrābāt Grābājot savākt (piemēram, gružus); uzgrābstīt (1).
sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt (1).
uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi); uzgrābstīt (2).
nogrābāt Grābājot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā.
grabāt Grābāt.
grābāt Grābāties.
graba Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
grabasts Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
klamesteris Grabaža (2).
grebeze Grabaža.
klembests Grabaža.
ricka Grabaža.
Grabažānu Grabažānu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka.
krabatas Grabažas, krāmi, paunas.
purpatas Grabažas, krāmi, paunas.
garbažas Grabažas, krāmi, rīki.
krabažas Grabažas, kravažas.
ķeldraki Grabažas, mantas, rīki.
kuža Grabažas, muļķīgas, nevajadzīgas lietas, blēņas, lupatas.
čamurici Grabažas, nieki.
ķelsis Grabažas, nieki.
lūžņāji Grabažas, nieki.
karķis Grabažas, skrandas.
krempeles Grabažas, vecas lietas.
abaža Grabažas, veci krāmi.
bric-a-brac Grabažas; vecas lietas, rotaslietas.
daikari Grabažas.
grabaža Grabažas.
laužņas Grabažas.
merji Grabažas.
panars Grabažas.
rabas Grabažas.
ridas Grabažas.
risas Grabažas.
supatas Grabažas.
grabažnīca Grabažu noliktava, vecu krāmu glabātava.
Grabažūnu Grabažūnu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka.
ķēpis Grābeklis (mīklas minot).
grabekls Grabeklis 2.
vāneklis Grābeklis ar pieciem gariem zariem.
grābeģis Grābeklis.
grābeķis Grābeklis.
grābiķis Grābeklis.
grābleķis Grābeklis.
grābliķis Grābeklis.
grāblis Grābeklis.
grābslis Grābeklis.
kaseklis Grābeklis.
kaška Grābeklis.
kaslis Grābeklis.
skrāpeklis Grābeklis.
erodium Grābeklītes.
vārneļi Grābeklītes.
varēna Grābekļa "galva", šķērskoks, kurā iestiprināti zari.
sieksta Grābekļa galva.
grābeķkāts Grābekļa kāts.
dziedrs Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti.
dzieds Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti.
aulakogēns Grābenam līdzīga ieplaka platformās; dziļumā vairāki km, garums - vairāki simti km, platums - desmitiem km; veidojas visbiežāk platformu attīstības sākuma stadijās.
Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis.
brūkšināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt.
brukšķēt Grabēt, brīkšķēt, rībēt.
brukšķināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt.
brūkšķināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt.
skripšķēties Grabēt, čirkstēt, svirkstēt.
skrabēt Grabēt, skrapstēt; pļāpāt.
krabēt Grabēt.
skrabšēt Grabēt.
varkšēt Grabēt.
varkšķēt Grabēt.
krabināt Grabināt.
skribinēties Grabināties (parasti par peli).
skripšķināties Grabināties, čirkstēt.
grabinēties Grabināties.
krabināties Grabināties.
kribināties Grabināties.
krubināties Grabināties.
uzgrabināt Grabinot atrast.
uzgrabināt Grabinot pamodināt.
nogrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daļu).
sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
atgramstīt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, lejā.
izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
aizgrābt Grābjot aizvirzīt.
sagrābties Grābjot iegūt sev (kā lielāku daudzumu).
iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā).
atgrābties Grābjot mazliet paņemt projām (no kā).
nosagrābties Grābjot nogurt.
sagrābt Grābjot nokopt (parasti pļavu, lauku).
atgrābt Grābjot noņemt daļu (no kā).
pārgrābt Grābjot pārdalīt.
pārgrābties Grābjot pārpūlēties.
piegrābt Grābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
grābāt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
grābstīt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
uzgrābt Grābjot savākt (piemēram, gružus).
piegrābt Grābjot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
sakasinēt Grābjot savākt, sakasīt (siena, labības smalkumus, paliekas).
sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
nosagrābties Grābjot tikt noņemtam (par kādu daļu).
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
dzanāt Grābjot virzīt vienkopus (piemēram, sienu, labību).
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., piepildīt (ko).
skraboņa Graboņa, čirkstoņa.
iekļirkstēties Graboši iešķindēties.
kļirkstēt Graboši šķindēt.
klebecis Grabošs kabatas nazis.
kleburis Grabošs kabatas nazis.
aizgrabēt Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizblākšķināt Grabot attālināties.
izburkšināt Grabot izbraukt, iebraukt.
izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārgrabēt Grabot pārbraukt.
uzgrabēt Grabot, klabot uzvirzīties.
Grabsten Grābstes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
grābšļāt Grābstīt (1).
grābāties Grābstīties (1).
grābļāties Grābstīties (1).
grābstīt Grābstīties (1).
gramstīties Grābstīties (1).
gramstīties Grābstīties (2).
ņagāties Grābstīties ar rokām.
grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību.
nogrābstīties Grābstīties un pabeigt grābstīties.
kampaļāt Grābstīties, apskaut, apņemt, aptaustīt.
grabelēt Grābstīties, grabināties.
gribstināt Grābstīties, karstīties.
kampstīties Grābstīties, knakstīties.
dervelēt Grābstīties, ķerstīties.
aizgrābstīt Grābstot aizvākt prom; grābstot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
iegrābstīt Grābstot ievirzīt (kur iekšā); iegrābāt.
izgrābstīt Grābstot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābāt (2).
piegrābstīties Grābstot nedaudz sakopt.
nogrābstīt Grābstot nolīdzināt.
nogrābstīt Grābstot notīrīt.
nogrābstīt Grābstot novirzīt nost, lejā.
uzgrābstīt Grābstot savākt (piemēram, gružus); uzgrābāt (1).
piegrābstīt Grābstot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābāt (1).
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi); uzgrābāt (2).
sagramstīties Grābstot, grābājot savākt sev (ko) lielākā daudzumā; grābstot, grābājot savākt sev (kā lielāku daudzumu).
piegramstīties Grābstot, grābājot savākt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; grābstot, grābjot savākt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
uzgramstīt Grābstot, grābjot uzvirzīt (uz kā, kam virsū).
apgrābstīt Grābstoties notraipīt.
nogrābstīt Grābstoties notraipīt.
nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
ķerstala Grābsts, kas ķerstās gar meitām.
grābulis Grābsts, tāds, kas grābstās.
grābšķi Grābšķis.
pārkasīt Grābt (parasti sienu) vēlreiz, no jauna.
kasīt Grābt (parasti sienu).
kast Grābt (parasti sienu).
kasinēt Grābt (siena smalkumus).
šuplēt Grābt ar liekšķeri.
aizgrābt Grābt prom; grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
čelbt Grābt saslaucītos mēslus.
pārgrābt Grābt vēlreiz, no jauna.
lāpstāt Grābt, bērt ar lāpstu.
lāpstēt Grābt, bērt ar lāpstu.
lāpstot Grābt, bērt ar lāpstu.
liekšķerēt Grābt, bērt, arī smelt ar liekšķeri.
greibt Grābt, kampt.
grabstīt Grābt, kasīt (ar grābekli).
tvangāt Grābt, ķert, turēt.
dagrābt Grābt, raust (ko) papildus.
kamsāt Grābt, spiest.
skrabulis Grabulis (bērna spēlīte).
kleburis Grabulis (ko govīm kaklā kar).
grabeklis Grabulis, kaut kas klabošs, grabošs.
žvarkstenis Grabulis, troksni radoša rotaļlieta.
žvagulis Grabulis, zvagulis; žvadzoša bērnu rotaļlieta.
skrabals Grabulis, zvārgulis.
žvadzeklis Grabulis, zvārgulis.
silfīda Gracioza, slaida jaunava.
grazioso Graciozi, vijīgi, piemīlīgi.
dailīgs Graciozs, skaists (visādā ziņā).
cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki.
grāfiene Grāfa sieva vai meita.
vikonts Grāfa vietnieks Franku valstī, vēlāk muižnieka tituls Rietumeiropas valstīs.
krāsojums Grafa virsotņu kopas sadalījums tādās klasēs (krāsu kopās), ka nekādas divas ar šķautni savienotas virsotnes neatrodas vienā klasē.
pārgrafēt Grafēt vēlreiz, no jauna.
graphidiaceae Grafīdiju dzimta.
graphis Grafīdiju dzimtas ģints.
phaeographis Grafīdiju dzimtas ģints.
graphidiales Grafīdiju rinda.
comtesse Grāfiene.
contessa Grāfiene.
grapine Grāfiene.
kontense Grāfiene.
pamatnējums Grafikā, pret skābes iedarbību noturīgs slānis, kas tiek uzklāts uz gravējamās metāla plāksnes, strādājot dažādās oforta tehnikās.
akvatipija Grafikas augstspieduma tehnika, kurā novilkumu iespiež ūdenī šķīdinātās krāsās.
lubiņas Grafikas darbi ar viegli uztveramu saturu, kuru autori ir gk. neprofesionāli mākslinieki.
lavī Grafikas dobspieduma tehnika, līdzīga akvatintai, radusies 18. gs. Francijā; laviss.
rezervāža Grafikas dobspieduma tehnika, oforta paveids; novilkums atgādina spalvas vai otas zīmējumu; izplatīta 19. gs. 2. p.
GIF Grafikas interfeisa formāts.
GKS Grafikas kodola sistēma - datorgrafikas standarts.
standarts GKS grafikas kodola sistēma (angļu "Graphics Kernel System").
kodināšana Grafikas metode attēla iegūšanai uz metāla plāksnes ar skābes palīdzību.
linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas).
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
tuša Grafikas tehnika, kurā izmanto šādu suspensiju vai šķīdumu; grafikas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs.
skrečbords Grafikas tehnikas veids - ģipša kartons.
lapošana Grafikas vai teksta lappuses attēlošana displeja ekrānā.
priekšskatījums Grafikas vai teksta lappuses parādīšana displeja ekrānā tādā izpildījumā, kādā tā tiks izdrukāta.
J-līkne Grafiks, kas attēlo naudas devalvācijas varbūtējo ietekmi uz maksājumu bilanci.
hidrogramma Grafiks, kas raksturo ūdens caurplūduma maiņu noteiktā laika periodā konkrētā ūdensteces profilā.
rādītājs Grafiks, saraksts, kurā atspoguļoti šādi dati.
rastrgrafika Grafiku vai zīmējumu attēlošanas veids, kurā līnijas displeja ekrānā veidotas no atsevišķiem punktiem (rastra elementiem).
graphiolaceae Grafiolu dzimta.
graphiola Grafiolu dzimtas ģints.
mērogošana Grafiskā attēla palielināšanas vai samazināšanas process datorgrafikā, piem., fonta vai kāda izveidota zīmējuma lieluma maiņa.
apcirpšana Grafiska attēla rediģēšana, kurā apgriež attēla malas vai atmet nevajadzīgās daļas, lai to varētu ievietot atvēlētajā displeja ekrāna laukumā.
laringogrāfija Grafiska balsenes kustību reģistrācija.
iemiesojums Grafiska ikona, kas attēlo reālu personu kibertelpā.
apekskardiogrāfija Grafiska krūšu priekšējās sienas sirds grūdienu izraisītās pulsācijas reģistrēšana sirds galotnes apvidū.
fonomiogrāfija Grafiska muskuļu kontrakcijas skaņu reģistrācija.
pārvērst Grafiskā nozīmē zīmējuma kopēšana uz caurspīdīga papīra vai audekla, kā arī uz jebkura cita materiāla.
GUI Grafiskā saskarne (angļu "Graphical User Interface").
skotomagrāfija Grafiska skotomas lieluma un formas attēlošana.
rotājums Grafiskā un tipogrāfiskā nozīmē dekoratīvas piedevas: ornaments, viņetes u. c. pie burta nepiederīgs materiāls.
ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas.
cipars Grafiska zīme skaitļa apzīmēšanai.
burts Grafiska zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
iezīme Grafiska zīme, nosacīts apzīmējums.
atzīme Grafiska zīme.
minimizēšana Grafiskajā lietotāja saskarnē - loga samazināšana līdz tā pārveidošanai ikonā.
lietojumlogs Grafiskajā lietotāja saskarnē - logs, kas sastāv no virsrakstjoslas, lietojumu izvēlņu joslas un darba laukuma.
spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles.
PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard").
rakstība Grafiskas zīmes un to izmantošanas paņēmieni valodas vienību attēlošanai un teksta vienību saistīšanai un atdalīšanai.
iezīmēt Grafiski attēlot (piemēram, ģeogrāfijas kartē, plānā).
brahiogramma Grafiski reģistrēts augšdelma artērijas pulss.
pierakstīt Grafiski, ar pieņemtām zīmēm, arī ar fizikāliem paņēmieniem fiksēt (ko).
oriģinālgrafika Grafiskie paņēmieni, kur mākslinieks vairāk vai mazāk iespiedumformas izstrādā pats, parasti veidojot zīmējumu uz tās.
raksts Grafisko zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju formu, materiāla īpatnību kopums; arī rakstība.
spektrogramma Grafisks (kā) spektra attēls.
koagulogramma Grafisks asinsreces laika attēlojums novērojumu sērijā.
tukšumzīme Grafisks atstarpes rakstzīmes attēlojums.
logaritmografisks Grafisks attēlojums logaritmiskā mērogā.
diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
pneimogramma Grafisks elpošanas kustību attēls.
spirogramma Grafisks elpošanas kustību pieraksts.
intonogramma Grafisks intonācijas attēls - skaņas pamattoņa līkne.
vagogramma Grafisks klejotājnerva elektrisko svārstību attēlojums.
fonomiogramma Grafisks muskuļu kontrakcijas skaņu attēls.
spraits Grafisks objekts (pikseļu kopums), kas pārvietojas pa datora ekrānu.
aksonometrija Grafisks paņēmiens telpisku figūru attēlošanai plaknē, izmantojot paralēlprojekcijas taisnleņķa koordinātu sistēmu.
uroritmogrāfija Grafisks pieraksts, kas rāda urīna izplūšanas ritmu pa urīnvadu atverēm.
hieroglifs Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
vektorkardiogramma Grafisks sirdsdarbības elektrisko potenciālu lieluma un virziena attēls.
kimogramma Grafisks svārstību attēls - līkne; runas skaņu pierakstā dominē izplūstošās gaisa plūsmas svārstības.
tālummaiņa Grafisku attēlu vai dokumentu palielināšana vai pamazināšana, lai tos varētu apskatīt displeja logā vai ekrānā.
bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu.
aizpildījums Grafisku objektu, piem., četrstūru, riņķu vai poligonu aizpildīšana ar krāsu.
simts Grāfistē ietilpstoša administratīvi teritoriāla vienība Anglijā viduslaikos, kas ar ierobežotām funkcijām saglabājās līdz 19. gs. beigām.
Nortiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Nīna, robežojas ar Ofali, Līšas, Kilkeni, Sautiperēri, Limerikas, Klēras un Golvejas grāfisti.
Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti.
Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti.
Klēra grāfiste Īrijas rietumos, no Golvejas līča līdz Šenonas grīvlīcim un Šenonai; Klora.
Sautjorkšīra Grāfiste Lieelbritānijā ("South Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Bārnsli, platība - 1552 kvadrātkilometri, 1393400 iedzīvotāju (2017. g.).
Eivona Grāfiste Lielbritānijā ("Avon"), Anglijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Bristole, platība - 1342,68 kvadrātkilometru, 1080000 iedzīvotāju (2008. g.).
Bedfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Bedfordshire"), Anglijas austrumu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Bedforda, platība - 1235 kvadrātkilometri, 664600 iedzīvotāju (2017. g.).
Bērkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Berkshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs – Redinga, platība – 1262 kvadrātkilometru, 863800 iedzīvotāju (2011. g.).
Kembridžšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cambridgeshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Kembridža, platība - 3389 kvadrātkilometru, 847200 iedzīvotāju (2017. g.).
Češīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cheshire"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Čestera, platība - 2343 kvadrātkilometri, 1054100 iedzīvotāju (2017. g.).
Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.).
Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.).
Kambrija Grāfiste Lielbritānijā ("Cumbria"), Anglijas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Kārlaila, platība - 6768 kvadrātkilometru, 498400 iedzīvotāju (2017. g.).
Dārbišīra Grāfiste Lielbritānijā ("Derbyshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Metloka, platība - 2625 kvadrātkilometri, 1049000 iedzīvotāju (2017. g.).
Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.).
Dorseta Grāfiste Lielbritānijā ("Dorset", senāk "Dorsetshire"), Anglijas dienvidos, Aglijas kanāla krastā, administratīvais centrs - Dorčestera, platība - 2653 kvadrātkilometru, 770700 iedzīvotāju (2017. g.).
Īstsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("East Sussex"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Braitona, platība - 1752 kvadrātkilometri, 840400 iedzīvotāju (2017.g).
Glosteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Gloucestershire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Glostera, platība - 3150 kvadrātkilometru, 907200 iedzīvotāju (2017. g.).
Hempšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hampshire"), Anglijā, Dienvidaustrumanglijas reģionā, administratīvais centrs - Vinčestera, platība - 3769 kvadrātkilometru, 1837800 iedzīvotāju (2017. g.).
Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti.
Hārfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hertordshire"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Hārforda, platība - 1643 kvadrātkilometru, 1180900 iedzīvotāju (2017. g.).
Kenta Grāfiste Lielbritānijā ("Kent"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Meidstona, platība - 3544 kvadrātkilometru, 1554600 iedzīvotāju (2017. g.).
Lankašīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lancashire"), Anglijas ziemeļrietumos pie Īrijas jūras, administratīvais centrs - Prestona, platība - 3079 kvadrātkilometri, 1490500 iedzīvotāju (2017. g.).
Lesteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Leicestershire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Lestera, platība - 2156 kvadrātkilometri, 1043800 iedzīvotāju (2017. g.).
Linkolnšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lincolnshire"), Anglijas austrumu daļā, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Linkolna, platība - 6959 kvadrātkilometri, 1082300 iedzīvotāju (2017. g.).
Mērsisaida Grāfiste Lielbritānijā ("Merseyside"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Liverpūle, platība - 645 kvadrātkilometri, 1416800 iedzīvotāju (2017. g.).
Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.).
Nortjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("North Yorkshire"), Anglijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Northelertona, platība - 8654 kvadrātkilometri, 602300 iedzīvotāju (2016. g.).
Northemptonšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Northamptonshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Northemptona, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.).
Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.).
Notingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Nottinghamshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Notingema, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.).
Oksfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Oxfordshire"), Anglijas dienvidu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Oksforda, platība - 2605 km^2^, 682400 iedzīvotāju (2017. g.).
Šropšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Shropshire"), Anglijas rietumu daļā, pie Velsas robežas, administratīvais centrs - Šrūsberi, platība - 3487 kvadrātkilometri, 493200 iedzīvotāju (2017. g.).
Samerseta Grāfiste Lielbritānijā ("Somerset", senāk "Somersetshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Tontona, platība - 4171 kvadrātkilometrs, 956700 iedzīvotāju (2017. g.).
Stefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Staffordshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Steforda, platība - 2713 kvadrātkilometru, 1126200 iedzīvotāju (2017. g.).
Safolka Grāfiste Lielbritānijā ("Suffolk"), Anglijas austrumos, administratīvais centrs - Ipsviča, platība - 3798 kvadrātkilometru, 757000 iedzīvotāju (2017. g.).
Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.).
Vorikšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Warwickshire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Vorika, platība - 1975 kvadrātkilometri, 554600 iedzīvotāju (2017. g.).
Vestjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("West Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Veikfīlda, platība - 2029 kvadrātkilometri, 230700 iedzīvotāju (2017. g.).
Vestmidlendsa Grāfiste Lielbritānijā ("West Midlands"), Anglijā, administratīvais centrs - Vestbromviča, platība - 902 kvadrātkilometri, 2897300 iedzīvotāju (2017. g.).
Vestsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("West Sussex"), Anglijas dienvidos, administratīvais centrs - Čīčestera, platība - 1991 kvadrātkilometrs, 852400 iedzīvotāju (2017. g.).
Viltšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Wiltshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Troubridža, platība - 3485 kvadrātkilometri, 716400 iedzīvotāju (2017. g.).
Vusteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Worcestershire"), Anglijā, administratīvais centrs - Vustera, platība - 1741 kvadrātkilometrs, 588400 iedzīvotāju (2017. g.).
county Grāfiste, apgabals ar vietējo pašpārvaldi Lielbritānijā un ASV.
comitātus Grāfiste.
shire Grāfiste.
lordleitnants Grāfistes galva un tiesas izpildītājs (Anglijā).
kaunte Grāfistes nosaukums Anglijā (angļu "county").
oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
grafitizācija Grafīta daļiņu veidošanās dzelzs, niķeļa, kobalta u. c. sakausējumu (gk. čugunu) struktūrā.
grafitoze Grafīta pneimokonioze.
grafitti Grafiti - uzraksti un zīmējumi, kas uzkrāsoti (gk. ar aerosola krāsām) uz dažādām virsmām.
grafitists Grafiti izpildītājs, grafiti mākslinieks.
aerosolmāksla Grafiti zīmēšana.
rokrakstzinātne Grafoloģija - mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
grafologs Grafoloģijas speciālists.
comte Grāfs.
conte Grāfs.
graps Grāfs.
ranstīt Graizelēt.
norags Graizes un asas sāpes pakrūtē, savienotas ar vemšanu.
noraki Graizes un asas sāpes pakrūtē.
noregs Graizes, asas sāpes pakrūtē ar vemšanu un ģībšanu; noraga (2).
noraga Graizes, asas sāpes pakrūtē ar vemšanu un ģībšanu.
graizas Graizes.
graīži Graizes.
graizs Graizes.
grižs Graizes.
graižļāt Graizīt 1(1).
graižņāt Graizīt 1(1).
šķērēt Graizīt, arī smalcināt.
cirpaļāt Graizīt, cirpt.
drumsēt Graizīt, šķēlēt.
drumstēt Graizīt, šķēlēt.
graizalēt Graizīt.
griezelēt Graizīt.
piegraizīt Graizot (ko), piegružot (ar to).
nograizīt Graizot atdalīt (daudz vai visu); nogriezt.
iegraizīt Graizot ievirzīt (kur iekšā).
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
pārgraizīt Graizot pārdalīt.
iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
izgraizīt Graizot radīt, izveidot (kur robus, caurumus u. tml.).
sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi.
sagraizalēt Graizot sadalīt, sasmalcināt.
sagraizīt Graizot sadalīt, sasmalcināt.
izgraizīt Graizot saīsināt, atdalot kādas daļas.
piegraizīt Graizot sasmalcināt (pietiekai, daudz).
uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsā (uz kā, kam).
sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
nanograms Grama mijardā daļa.
gamma Grama miljonā daļa; mikrograms.
mikrograms Grama miljonā daļa.
hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes.
gramatika Grāmata (piemēram, mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uzbūve.
miniatūrizdevums Grāmata ar augstumu līdz 10 cm.
fotoalbums Grāmata ar fotoattēliem.
ziņģgrāmata Grāmata ar laicīgu dziesmu tekstiem.
viesugrāmata Grāmata ar sākotnēji neaizpildītām lapām tukšām tabulām, kur viesi ieraksta savu vārdu vai izsaka pateicību, vēlējumu.
poliglots Grāmata ar tekstu vairākās valodās, piemēram, trīsvalodu vārdnīca.
poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās.
mācībgrāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai; mācību grāmata.
reskontro Grāmata norēķiniem ar dažādām personām vai firmām.
foliants Grāmata pusloksnes formātā.
bruljons Grāmata tirdzniecībā, kurā īsi, piezīmju veidā ieraksta dienas darījumus.
publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
aligats Grāmata, kas iesieta vienā iesējumā ar citu grāmatu un nav tās daļa vai turpinājums.
paleotips Grāmata, kas iespiesta 16. gadsimta pirmajā pusē (t. i., no 1501. gada līdz 1550. gadam).
autonims Grāmata, kas izdota ar autora īsto vārdu.
rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
rokasgrāmata Grāmata, kas tiek bieži lasīta; grāmata, kas dziļi ietekmē.
ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus.
krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes.
audiogrāmata Grāmata, kuras teksts, parasti aktiera izpildījumā, ierunāts un saglabāts informācijas nesējā.
liber Grāmata, resp. katrs lielāks sacerējums, sākumā uz vaska galdiņiem, vēlāk uz pergamenta; viduslaikos arī kāda sacerējuma lielākā daļa.
kitāb Grāmata, sevišķi korāns.
pirātizdevums Grāmata, skaņu ieraksts, videolente, datorprogramma u. tml., kas tiek kopēta un pārdota, autoram nesaņemot atlīdzību.
noteicējs Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai.
bībele Grāmata.
gračene Grāmata.
grāģene Grāmata.
graķene Grāmata.
grampene Grāmata.
griča Grāmata.
grifele Grāmata.
grifūzis Grāmata.
griķene Grāmata.
griļķene Grāmata.
grimpele Grāmata.
grimpene Grāmata.
grinčene Grāmata.
gripele Grāmata.
gripene Grāmata.
kņīga Grāmata.
kņiška Grāmata.
knīze Grāmata.
knižene Grāmata.
knīzene Grāmata.
kņizene Grāmata.
kņižene Grāmata.
knižka Grāmata.
talmuds Grāmata.
klauzūra Grāmatas apkalums aiztaisīšanai.
uzvāks Grāmatas apvāks.
virsgriezums Grāmatas augšējā griezuma krāsojums vai zeltījums.
augšgriezums Grāmatas augšmalas apgriezums.
lappāris Grāmatas divas pretējās lappuses, īpaši grāmatvedības grāmatās.
oktodecs Grāmatas formāts ar 18 lapām jeb 36 lapaspusēm loksnē.
oktāvs Grāmatas formāts, iedalot loksni 8 lapās; arī papīra formāts, loksnes astotdaļa.
šķērsformāts Grāmatas formāts, ka garākās puses augšā un apakšā, bet šaurākās abās sānu malās.
sēdecs Grāmatas formāts, kam loksnē 16 lapas, t. i. 32 lappuses ar 4 locījumiem.
nuka Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nucene.
nucene Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nuka (2).
grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris.
ekslibris Grāmatas īpašumzīme; grāmatzīme (1).
šmuctituls Grāmatās īss titula apzīmējums uz lapas pirms galvenā titula.
oriģināliesējums Grāmatas izdevēja iesējums.
edicija Grāmatas izdevums, sevišķi runājot par kādu kritiski pārbaudītu avota pirmizdevumu vai pārspiedumu.
apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
oriģinālizdevums Grāmatas pirmais izdevums; autora dzīves laikā un pēc viņa nāves pirmā izdevēja izdoti sacerējumi un rakstu krājumi.
ievadraksts Grāmatas sākumā iespiestais patstāvīgais raksts, kas raksturo publicējamo materiālu vai tā utoru.
aplikums Grāmatas vai burtnīcas apvākojums.
priekškalkulācija Grāmatas vai cita iespiedumdarba maksas aprēķins, ko dod pirms pasūtinājuma saņemšanas.
špickolumna Grāmatas vai nodaļas nobeiguma lapas puse ar nepilnu salikumu.
spickolumna Grāmatas vai nodaļas nobeiguma lappuse ar nepilnu salikumu.
palīggrāmatas Grāmatas vai reģistrs, kas paredzēts virsgrāmatas kontu atsevišķu darbību iegrāmatošanai.
parateksts Grāmatas vāka noformējums, autora vārds, virsraksts, priekšvārds, ievads, ilustrācijas vai izmantoto tekstu atsauces, kas tiek pievienoti, sagatavojot tekstu izdošanai.
titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu.
erotikoni Grāmatas, kurās aprakstītas jutekliski erotiskas vai seksuālas tēmas, arī visi priekšmeti vai līdzekļi, kas rada seksuālu ierosmi.
krāsgrāmatas Grāmatas, kurās publicēta informācija par standartiem vai cita nozīmīga informācija (parasti iesietas noteiktas krāsas vākos).
bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam.
armamentārijs Grāmatas, žurnāli, medikamenti, instrumenti, laboratorijas iekārtas, kas atrodas ārsta rīcībā viņa aroda pienākumu pildīšanai.
polihromografija Grāmatiespiedēju māksla ar vienreizēju iespiedienu dabūt attēlus dažādās krāsās.
duālis Gramatikā - divskaitlis.
elatīvs Gramatikā - locījums (virzības lokatīvs, piemēram, somu valodā), kas atbild uz jautājumu "no kurienes ārā?".
diaireze Gramatikā šķirtne starp 2 līdzās stāvošiem patskaņiem (vokāļiem), kas izrunājami atsevišķi.
neutrum Gramatikā vidējā dzimte (lat. "nekatrs" ne viens, ne otrs).
grammatika Gramatika.
gramatiķis Gramatikas (1) speciālists.
grammatika Gramatikas mācību grāmata.
morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
locīšana Gramatiska darbība - vārdu formas mainīšana locījumos vai personās.
laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml.; šīs kategorijas forma.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
gramēma Gramatiskā līmeņa mazākā vienība.
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
fleksija Gramatiskas (vārda) izmaiņas; arī galotne (vārdam).
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
Grahmatnes Grāmatneša muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
grāmatveikals Grāmatnīca; grāmatu veikals.
grampene Grāmatnīca.
karstaknis Grāmatnieks - viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām.
grēmaklis Grāmatnieks (4).
gremoklis Grāmatnieks (4).
grammatophyllum Gramatofilas.
grāmatrijole Grāmatplaukts.
škapstiņš Grāmatplaukts.
astotdaļcicero Grāmatrūpniecībā 1,5 tipografiska punkta biezums.
ditochromija Grāmatrūpniecībā 2 toņu iespiedums ar 1 krāsu, kurai piemaisītas anilīna krāsvielas; dažas stundas pēc iespiešanas krāsa uz papīra izplešas un rada citādas krāsas toņus.
bordīra Grāmatrūpniecībā apmale.
aprota Grāmatrūpniecībā apmales ārējā mala.
divdarbis Grāmatrūpniecībā darbinieks, kas reizē ir burtlicis un iespiedējs.
blankets Grāmatrūpniecībā formulārs, t. i. iespieduma darbs ar zināmu iespiestu tekstu (piem., pavadzīme, vekselis, kontrakts, kvīts u. c.), ko vēlāk papildina ar ierakstu vai parakstu.
elektrotipija Grāmatrūpniecībā galvanoplastikas nozare ar kuras palīdzību sagatavoja iespiedumam reljefu kopiju no kokgriezumiem utt.
baķis Grāmatrūpniecībā iespiežamā papīra lokšņu kopiesaiņojums.
ektipografija Grāmatrūpniecībā izciliespiedums aklo grāmatām u. c. iespieduma darbiem.
drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu.
citoplate Grāmatrūpniecībā mašīna rotācijas plātņu automātiskai noliešanai un apstrādāšanai.
bluķveidīgs Grāmatrūpniecībā par bluķveidīgu rakstu grupējumu sauca vairāku iespiežamā teksta vienāda garuma rindu kopojumu.
īrisiespiedums Grāmatrūpniecībā saules spektram līdzīgs iespiedums dažādās krāsu noskaņās.
citohromija Grāmatrūpniecībā vairākkrāsu iespieduma paņēmiens.
dubultiespiedums Grāmatrūpniecībā: (a) iespiedums ar divām krāsām; (b) iespieduma formas (klišejas) pozitīvs un negatīvs iespiedums.
malot Grāmatsietuvē papes malu apvilkt ar audeklu, papīru vai citu materiālu.
grāmatspiedējs Grāmatspiestuves īpašnieks, kas nodarbojas ar iespieddarbu pagatavošanu.
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
bokalderis Grāmattirgotājs.
bokalders Grāmattirgotājs.
skavojums Grāmatu diegšana stiepļu šujamās mašīnās ar stiepļu skavām.
GDB Grāmatu draugu biedrība.
grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
tiflotipogrāfija Grāmatu iespiešana akliem ar izciļņu burtiem.
apgāds Grāmatu izdevējfirma; uzņēmums, kas savā vārdā apgādā un izplata preses, literārus, mūzikas, tēlotājas mākslas vai fotogrāfiskus darbus.
grāmatizdevējs Grāmatu izdevējs.
biblioklasts Grāmatu iznīcinātājs, grāmatu bojātājs.
bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
bibliofobs Grāmatu nīdējs.
librairus Grāmatu norakstītājs un tirgotājs; viduslaikos grāmatu aizdevējs un tirgotājs.
analojs Grāmatu paliktnis - četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura, diakonam lasot evaņģēliju, tiek nolikti Svētie Raksti.
grāmatnesis Grāmatu pārdevējs, kolportieris, kas tirgojas ar grāmatām, tās iznēsājot.
šļanka Grāmatu plaukts skolas solā.
grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne).
speķis Grāmatu saliktuvēs apzīmējums vieglam un izdevīgam aprēķina salikumam (beigu lappuses, stāvošs salikums, dzejas utt.).
špacija Grāmatu siešanā - atstarpe starp iesējuma vāka kartona pusītēm atkarībā no grāmatas muguriņas biezuma.
špricpapīrs Grāmatu sietuvēs raibs papīrs grāmatu vākiem, priekšlapām u. c. vajadzībām.
iekāršana Grāmatu sietuvēs salocītā, sadiegtā un apgrieztā grāmatas lokšņu kopuma iestiprināšana iepriekš sagatavotos vākos.
punktētāja Grāmatu sietuvēs strādniece lokšņu uzadatošanai.
kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru.
perl Grāmatu spiestuvēs 5 punktu burtu grāds - viens no sīkākiem burtiem grāmatrūpniecībā.
kolonels Grāmatu spiestuvēs 7 punktu lieli burti sludinājumu salikšanai.
sajukas Grāmatu spiestuvēs apzīmējums dažāda veida nepareizi iejauktiem burtiem salikumā.
skitogens Grāmatu spiestuvēs ar glicerīnu un ciļņošanu veidots ādas surogāts.
lūžņi Grāmatu spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiāla atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
formējums Grāmatu spiestuvēs brošētām grāmatām vāku malu pārlaišana visām trim pusēm, grāmatu iepriekš apgriežot.
atspraudene Grāmatu spiestuvēs burtenes atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
fraktūrburti Grāmatu spiestuvēs burti ar lauztiem stūriem, kas attīstījušies no mūku rakstīiem gotiskiem burtiem.
pierīkojums Grāmatu spiestuvēs iespiežamās formas sagatavošana spiedumam, sevišķi augstāko un zemāko daļu izlīdzināšana vienmērīgam iespiedumam.
finālburti Grāmatu spiestuvēs īpaši burti rindu īpatnējai atdzīvināšanai; lieto gk. daiļdarbu salikumos vārda vai rindas beigās.
krāsmente Grāmatu spiestuvēs koka rokturī iestiprināts, uz apakšu plats nazis krāsu maisīšanai un izberšanai pirms iespiešanas.
piepapēšana Grāmatu spiestuvēs mašīnu iesējumā sašūto un apgriezto grāmatas bloku iestiprināšana vākos.
liktuve Grāmatu spiestuvēs no pārējām telpām atdalīta telpa, kurā nodarbināti burtliči.
ielaidējs Grāmatu spiestuvēs palīgstrādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā.
kopošana Grāmatu spiestuvēs salikto sleju sadalīšana lappusēs, pieliekot lappušu skaitļus, piezīmes utt.
izlaidums Grāmatu spiestuvēs salikumā burtliča izlaisti burti, vārdi vai teikumi.
atdalis Grāmatu spiestuvēs slēdzenis, kura platums - līdzīgs attiecīga burta grāda biezumam un šķērsgriezums dod kvadrātu.
gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot.
kolumna Grāmatu spiestuvēs veselas lappuses salikums.
briljants Grāmatu spiestuvēs vismazākais (3 punktu) burts.
subskripcija Grāmatu tirdzniecībā iepriekšēja parakstīšanās uz grāmatām, rakstu sērijām u. c. lielāka apmēra izdevumiem.
GTA Grāmatu tirdzniecības apvienība.
repozitārijs Grāmatu vai arhīva krātuve.
edicija Grāmatu vai nošu iespiedumdarbs.
librairie Grāmatu veikals, grāmatnīca.
bokalderis Grāmatu veikals.
bokalders Grāmatu veikals.
grāmatnīca Grāmatu veikals.
biblioklepts Grāmatu zaglis.
bibliologs Grāmatu zinātnes speciālists.
apgādātājs Grāmatu, žurnālu, laikrakstu izdevējs.
apgādnieks Grāmatu, žurnālu, laikrakstu izdevējs.
reskontrs Grāmatvedībā - palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti.
reports Grāmatvedībā - summas pārnesums citā lappusē.
bukaltereja Grāmatvedība; rēķini, uzskaite.
buhaltērija Grāmatvedība.
grāmatvešana Grāmatvedība.
lēsvedība Grāmatvedība.
aktīvs Grāmatvedības bilances kreisā puse, kur uzņēmuma līdzekļus attēlo naudas izteiksmē, tai jābūt vienādai ar bilances labo pusi - pasīvu.
caurraksts Grāmatvedības dokumenta kopija, kas iegūta ar koppapīru oriģināla ierakstīšanas procesā.
memoriālorderis Grāmatvedības dokuments, uz kura pamata tiek ierakstītas saimnieciskās operācijas, kas nav saistītas ar kasi (bezskaidras naudas norēķini, preču izsniegšana un pieņemšana), atbilstošos grāmatvedības kontos.
caurgrāmatojums Grāmatvedības dokumentu kopijas, kas iegūtas ar koppapīru oriģināla ieraksta laikā.
oriģinālgrāmatojumi Grāmatvedības dokumentu pirmais, oriģinālais eksemplārs, pretstatā kopijām (caurgrāmatojumiem jeb caurrakstiem), kas iegūtas caur koppapīru.
rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; konts.
konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; rēķins (bankā).
debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
kredīts Grāmatvedības grāmatā - konta labā lappuse, kurā ieraksta izmaksātās summas.
foliēšana Grāmatvedības grāmatu divu pretējo lappušu numurēšana ar vienu un to pašu numuru.
nomenklatūra Grāmatvedības kontu uzskaitījums uzņēmumā vai iestādē.
depo Grāmatvedības koppārskats uzskaites informācijas apkopošanai.
virsgrāmata Grāmatvedības kopsavilkuma pamatdokuments, kurā parādīti rezultatīvie rādītāji par atsevišķiem grāmatvedības pārskatiem un kontiem.
reskonts Grāmatvedības palīggrāmata ar atsevišķu kontu katram klientam un piegādātājam.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
saldo Grāmatvedības uzskaitē - konta slēguma atlikums; starpība starp kredīta un debeta summām.
pārnesums Grāmatvedības uzskaitē kopējās summas pārnešana uz nākamo lappusi vai saldo atlikuma pārlikšana citā kontā.
žurnālorders Grāmatvedības uzskaites reģistra specifiska forma, kuru mūsdienās reti izmanto.
ārpusbilance Grāmatvedības uzskaites sistēma jeb tādu grāmatvedības kontu atlikumu apkopojums, kuri pēc grāmatvedības likumiem un standartiem nav jāatspoguļo bilancē.
būchhalters Grāmatvedis.
bugalters Grāmatvedis.
buhalteris Grāmatvedis.
buhalters Grāmatvedis.
bukalteris Grāmatvedis.
bukazīns Grāmatžurnāls.
kulka Gramba uz ceļa.
greble Gramba, bedre uz ceļa.
sūksne Gramba, izbraukta dobe ceļā.
grumba Gramba; arī nelīdzenums.
graba Gramba.
grebļa Gramba.
pagrava Gramba.
rečka Gramba.
rencis Gramba.
kolkains Grambains, bedrains.
kolkaiņš Grambains, bedrains.
kulkains Grambains, bedrains.
ankravains Grambains, izbraukāts.
grumbains Grambains; arī nelīdzens.
grambaiņš Grambains.
grambulains Grambains.
grambulaiņš Grambains.
grambuļains Grambains.
maulains Grambains.
vagains Grambains.
vēzes Grambas, ratu sliedes.
mundīt Grambāt, padarīt nelīdzenu.
sillēpse Grammatiska figūra, kur predikāts vai atribūts attiecas uz divi vai vairāk priekšmetiem, kas viens no otra atšķiras skaitlī, kārtā un personā.
Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā).
graculicutes Gramnegatīvās baktērijas.
pseudomonas Gramnegatīvas ūdeņražbaktērijas.
aktinobaciļi Gramnegatīvas, nekustīgas sīkas, kokoīdas vai nūjiņveida baktērijas, patogēnas dzīvniekiem, dažas sugas arī cilvēkam.
neisseria Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju (koku) ģints.
branhamella Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju ģints.
paracoccus Gramnegatīvu aerobu ūdeņražbaktēriju (koku) ģints.
ešerihijas Gramnegatīvu baktēriju ģints; vairums to sugu mīt cilvēka un dzīvnieku zarnu traktā.
neisērijas Gramnegatīvu diplokoku ģints.
alcaligenes Gramnegatīvu ūdeņražbaktēriju ģints.
hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem.
pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam.
morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos.
tatumellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints; izolētas no cilvēka klīniskajiem paraugiem, gk. no respiratoriskā trakta.
jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu.
grammofons Gramofons.
granafons Gramofons.
granipons Gramofons.
nocardia Grampozitīvo baktēriju aktinomicēšu rindas ģints.
firmicutes Grampozitīvo baktēriju nodalījums, pie kura pieder klostrīdijas.
sporosarcina Grampozitīvu aerobu koku baktēriju ģints.
actinoplanes Grampozitīvu baktēriju aktinomicēšu ģints.
bacillus Grampozitīvu baktēriju ģints, kas aerobos apstākļos oksidē molekulāro ūdeņradi.
peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi.
peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
gramms Grams.
gramšļi Gramslis.
gramsts Gramstaļa.
gramšķīgs Gramstīgs.
blūzgāt Gramstīties.
gramdīt Gramstīties.
lāpāt Gramstīties.
sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
atgramstīties Gramstoties, taustoties atnākt.
gramšļi Gramšķi, pabiras; pārpalikumi no ēdiena.
gramšķis Gramšķi.
žņegi Gramšļi, atlikumi, struņķi.
gramslis Gramšļi, gramšķi.
Gramsden Gramzda.
jānaišnieki Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Jānaiši" iedzīvotāji.
raudenieki Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Raudas" iedzīvotāji.
Gramzdenskaja Gramzdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gramsden Gramzdas pagasta bijušais nosaukums.
Grana Grāna grāvis, Dīrītes pieteka.
Nertera granadensis Granadas nertera.
granafifka Granapipka - agrāk tautā iecienīta degvīna šķirne.
peletjerīns Granāta ("Punica granatum L.") mizas alkaloīds.
granats Granāta.
grenadine Granātābolu sīrups.
granāts Granātkoka auglis.
punica Granātkoki.
granātābele Granātkoks.
granāts Granātkoks.
punicaceae Granātkoku dzimta.
granātābols Granāts 1(2).
demantoīds Granātu grupas minerāls, spilgti zaļš andradīta paveids.
grandīklis Grandeklis.
grandiozums Grandiozitāte.
bargotīgs Grandiozs, lielisks.
granda Grandoņa.
nograndēt Grandot noskanēt.
nograndīt Grandot noskanēt.
helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
granītporfīrs Granīts ar porfīrveida struktūru.
granitizācija Granītu veidošanās procesi Zemes dzīlēs no agrīnākiem magmatiskiem, metamorfiem iežiem vai nogulumiežiem.
Granparadīzs Granparadīzo - kalnu masīvs Alpos.
Gazella granti Granta gazele.
čarkstis Grantaina zeme.
grantiens Grantaina zeme.
zviedris Grantaina, smilšaina vieta upē vai ezerā, kur labi peldēties.
žvika Grantains tīrums.
zviedrains Grantains; sajaukts ar rupju smilti; kaļķains, mālains.
grantainis Grantains.
grantinis Grantains.
Granteln Granteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
nograntēt Grantēt un pabeigt grantēt.
grentīt Grantēt.
grantijs Granti saturošs.
grantmālainis Grantmālains.
grante Grants 1.
grente Grants 1.
čers Grants ar smiltīm.
berma Grants karjers.
novadas Grants novadas - pienākums (zemniekiem) pievest granti ceļa uzturēšanai.
zviedres Grants, rupja smilts, oļi.
grauzi Grants.
grantsbedre Grantskarjers.
gratāža Granulācijas noņemšana (piem., trahomas gadījumā), kasot vai berzējot ar cietu suku.
kokomelasma Granulāra ādas melanoze.
mikrosoma Granulārs ieslēgums šūnas homogenātā; dzīvā šūnā neeksistē.
hondrokonijas Granulas, sīkākas par mitohondrijām; atrodamas limfocītos un plazmocītos.
sagranulēt Granulēt un pabeigt granulēt.
lobocīts Granulocīts ar segmentētu kodolu.
granulocitopoēze Granulocītu attīstības process kaulu smadzenēs.
agranulocitoze Granulocītu daudzuma krasa samazināšanās asinīs vai pilnīga izzušana.
hipogranulocitoze Granulocītu skaita samazināšanās asinīs.
granulopeksija Granulu fiksācija.
degranulācija Granulu zaudēšanas process, piem., heparinocītu metahromatisko granulu pāriešana saistaudos.
Grabste Grāpste, Tebras pieteka.
Grābste Grāpste, Tebras pieteka.
Ilmade Grāpste, Tebras pieteka.
groat Grasis (Anglijā).
denežiņa Grasis, puskapeika; deneška.
deneška Grasis, puskapeika.
grašs Grasis.
skatiks Grasis.
iegrasīties Grasīties sist, piedraudēt.
gonna Grasīties, gatavoties (angļu "going to"; īsziņās).
vasīties Grasīties.
Graustiņu Grastiņu ezers - Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
gro Graša nosaukums Francijā.
grošens Graša nosaukums vācu zemēs.
Geistershof Graši.
Geistershof Grašu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grašu pagastā.
groši Grašu nosaukums slāvu zemēs.
Grašupe Grašupīte Krimuldas pagastā.
Graubindene Graubindenes kantons Šveices Konfederācijā ("Graubuenden"), administratīvais centrs - Kūra, platība - 7105 kvadrātkilometri, 190600 iedzīvotāju (2009.).
spilna Grauda apvalks, kas nobirst kuļot labību.
plaugzna Grauda apvalks.
čauliņš Grauda plānais apvalks.
granoplazma Graudaina citoplazma.
granuloplazma Graudaina citoplazma.
zvirgzde Graudaina zeme.
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
ergastoplazma Graudainais endoplazmatiskais tīkls.
granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus.
zvirgt Graudainam kļūt.
graudaini Graudains (1).
zirnains Graudains (1).
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
sarkosoma Graudains veidojums sarkoplazmā.
kolīgs Graudains, kodolains.
graudaiņš Graudains.
divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi.
putraimaugi Graudaugi, ko audzē putraimu ieguvei (piemēram, griķi, mieži, rīss).
stiebraugi Graudaugi.
kornfleiki Graudaugu (lielākoties kukurūzas) pārslas.
monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā.
vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
kornfleiks Graudaugu, galvenokārt kukurūzas, pārslas.
kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
cystoderma Graudcepurītes.
graudeņi Graudenis.
graudenis Graudeņi.
graudot Graudēt, trokšņot.
juceņi Graudi, kas pēc kulšanas sajaukušies ar pelavām.
pabars Graudi, ko mājdzīvnieki no barotavas izkaisījuši.
iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī.
grūds Graudi.
graudniece Graudnieka sieva.
graudenieks Graudnieks.
grūdnieks Graudnieks.
graudniekgājums Graudnieku kārta.
granēšana Graudošana, rievošana, plūksnāšana; krāsaina iespieddarba reljefa apstrāde.
plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
sitophilus Graudsmecernieki.
garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra").
calandra Graudsmecernieku ģints nosaukuma sinonīms.
poraņči Graudu atbiras, atvētījumi.
graušļi Graudu atbiras.
pakasas Graudu atbirumi uz lauka un vedot uz ceļa.
nobara Graudu atbirumi, sīki nederīgi graudi.
nobars Graudu atbirumi, sīki nederīgi graudi.
skrote Graudu atdalījumi, kas rodas skrotējot labību.
kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem.
noskrotas Graudu atkritumi.
artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos.
cukurgrauds Graudu cukura atsevišķs gabals.
vāsms Graudu čupa.
pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt.
rullēšana Graudu izberšana no vārpām ar rulli rijā kaltētai labībai.
pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos.
žaude Graudu kalte.
vētuve Graudu kaste vētījamā mašīnā.
papildkodināšana Graudu kodinājumā klišeju tumšo vietu papildu kodināšana.
žibniciņa Graudu kule, kuru, zirgu barojot piestiprina zem tā galvas.
pukauka Graudu šķirošanas mašīna.
puktelis Graudu šķirošanas mašīna.
viškotājs Graudu šķirotājs rijā.
mešana Graudu tīrīšanas paņēmiens.
trijeris Graudu tīrīšanas un šķirošanas mašīna.
četverka Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 18. gs., 19. gs. un 20. gs. sākumā - 6,55942 litri.
osmina Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 104,95 litri.
četverte Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā, 209,909 litri.
šņudži Graudu vētīšanas atkritumi.
žņegas Graudu vētīšanas atkritumi.
žņudzi Graudu vētīšanas atkritumi.
deguns Graudu, augļu tievākais gals.
Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
graudveidīgs Graudveida.
vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata.
graminejas Graudzāles.
stiebrzāle Graudzāles.
zelme Graudzāles.
poaceae Graudzāļu dzimta.
gramineae Graudzāļu dzimtas "Poaceae" nosaukuma sinonīms.
tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos ceros.
skarošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā skara izaug no augšējās lapas maksts.
vārpošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā vārpa izaug no augšējās lapas maksts.
velnauza Graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa", senāk arī "Avena fatua"), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
arundinārijas Graudzāļu dzimtas bambusu apakšdzimtas ģints ("Arundinaria"), mūžzaļš un ātraudzīgs, bambusam līdzīgs augs.
lapvārpis Graudzāļu dzimtas bambusu cilts ģints ("Phyllostachys"), dekoratīvi augi ar mūžzaļām lapām.
auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle.
korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai.
egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā.
smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
dižauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Arrhenatherum"), kurā ietilpst augi ar garu skaru, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle.
moskītzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Bouteloua"), dekoratīvs augs, kas jāaudzē saulainā vietā.
īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu.
ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga.
hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros.
cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga.
pampuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Cortaderia"), līdz 6 m augsta divmāju graudzāle Dienvidamerikā.
kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas.
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
eremopīre Graudzāļu dzimtas ģints ("Eremopyrum"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga.
mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām.
kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga.
kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
airene Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas.
pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni.
miskante Graudzāļu dzimtas ģints ("Miscanthus"); sudrabniedres.
molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga.
vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums.
sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā.
spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga.
timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
pogonatēra Graudzāļu dzimtas ģints ("Pogonatherum").
pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs.
ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas.
seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga.
sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām.
spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai.
kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga.
tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
kukurūza Graudzāļu dzimtas ģints ("Zea"), tās vienīgā suga pazīstama tikai kultūrā.
tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga.
sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi.
sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs.
eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas.
mieži Graudzāļu dzimtas ģints; šīs ģints augi.
graudaugi Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
līga Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; kaviļa.
cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura.
kovils Graudzāļu ģints ar šaurām lapām, plašu ziedu skaru, raksturīgi stepju, prēriju un savannu augi, \~100 sugu; stipa.
gynerium Graudzāļu ģints, kurā ietilpst Dienvidamerikas pampu zāle ar 2 m garām pelēkzaļām lapām.
brahipodiji Graudzāļu ģints, no kuras mūsu florā 2 sugas.
koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss.
poales Graudzāļu rinda.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
cerošana Graudzāļu un dažu lakstaugu zarošanās stublāja apakšzemes vai (retāk) virszemes mezglu vietās, sekundāro sakņu un papildu virszemes dzinumu veidošanās.
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem.
labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
iegraut Graujot 1(1) ielauzt.
grudināt Graust, rūkt (kā pērkons).
Grastiņu ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
Graustiņa ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
krausts Grausts.
sgrausts Grausts.
skrausts Grausts.
graust Graut 2(1).
pogroms Grautiņš.
grauvake Grauvaka - smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu).
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
restēt Grauzdēt (pārtikas produktus).
aptaukšķēt Grauzdēt (visapkārt, mazliet).
taukšēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
nograuzdēt Grauzdēt un pabeigt grauzdēt.
grūzdināt Grauzdēt, cept; panākt, ka sāk gruzdēt.
spradzināt Grauzdēt, cept.
pralinēt Grauzdēt, vai cepināt riekstus, mandeles, augļus u. c., iepriekš apcukurojot.
taušķēt Grauzdēt; taukos sutināt, cepināt (kaņepes, zirņus).
graudēt Grauzdēt.
gruzdināt Grauzdēt.
brušeta Grauzdēta baltmaize ar tomātiem un ķiplokiem; brusketa.
popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi.
brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļlu.
tosts Grauzdēta maizes šķēle.
krutoni Grauzdētas maizītes, bieži figūriņu veidā.
vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem.
gruzdiņi Grauzdēti maizes gabaliņi.
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
grāzds Grauzds 2.
Gardene Grauzdupe, Bērzes pieteka.
Ausātu upe Grauzdupe, Bērzes pieteka.
Gārdenes upe Grauzdupe, Bērzes pieteka.
Gruzdupe Grauzdupe, Šķēdes pieteka.
Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
rodentia Grauzēji.
micropterigidae Grauzējkožu dzimta.
micropterix Grauzējkožu dzimtas ģints.
grauzeklis Grauzējs dzīvnieks.
grauzeklis Grauzējs zobs.
grauzulis Grauzējs.
deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana.
činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā.
lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta.
lēcējpele Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu.
lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere.
vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga.
susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas.
kāmjveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-35 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek gk. no augiem, izplatīti visā pasaulē izņemot Austrāliju, \~570 sugu, Latvijā 5 sugas.
šinšilveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 25-60 cm, masa - 1-9 kg), izplatīti D-Amerikā, audzē nebrīvē, arī Latvijā.
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās.
dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā.
myocastor Grauzēju kārtas ģints.
arvicola Grauzēju kārtas kāmju dzimtas ģints.
ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka.
nutrija Grauzēju kārtas suga ("Myocastor coypus"), dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos.
prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās.
vāvere Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Sciurus") no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
dipodidi Grauzēju zīdītāju klase, lēcējpeles.
vilgrauzis Grauzējuts.
vilngrauzis Grauzējuts.
columbicola Grauzējutu apakškārtas ģints.
mallophaga Grauzējutu kārta.
grauzelēt Grauzīt.
graužļāt Grauzt (atkārtoti).
ņurināt Grauzt (kaut ko cietu) vai kost (par suni).
ķirmelēt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem, kāpuriem).
ķirmeņot Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).
urbināt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).
kramstīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
kramtāt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
kramtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
krimtelēt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
krimtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
grubināt Grauzt, gremot, lēnām ēst.
žanglēt Grauzt, kost.
rubināt Grauzt, krimst (parasti ko cietu).
kņērpāt Grauzt, krimst, drupināt.
gružināt Grauzt, krimst.
grebzdēt Grauzt, skrubināt, kasīt.
žlebināt Grauzt, skrubināt, košļāt, valstīt pa muti.
krempt Grauzt; krimst, skrubināt.
kremstīt Grauzt; krimst, skrubināt.
graušļāt Grauzt.
grubžināt Grauzt.
skribinēt Grauzt.
ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem.
kramt Grauž.
kremslis Graužamā kaite zirgam.
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
nograuzt Graužot atdalīt nost.
iegrauzt Graužot iebojāt.
izkrubināt Graužot izēst; izmantojot barībai, sabojāt (par grauzējiem).
izgremzties Graužot izkļūt, izlauzties.
izgrauzt Graužot iznīcināt.
urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem.
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
pārgrauzt Graužot pārdalīt.
piegrauzties Graužot pietuvoties.
pārgrauzt Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
izgrauzt Graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
iegrauzt Graužot radīt (kur robu, caurumu).
nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem).
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
uzkrimst Graužot, kremtot atklāt.
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē).
aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka.
groba Grava, aiza, ieleja.
dauba Grava, aiza.
daube Grava, aiza.
kravis Grava, aiza.
leņķe Grava, leja.
grauza Grava.
grova Grava.
liekiņa Grava.
rēde Grava.
reņģe Grava.
vanga Grava.
Kohlhausen Gravas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā.
pagrava Gravas nogāze.
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts.
Grīvas strauts Gravas strauts, Briņģu ezera pieteka.
gravmale Gravas, grāvja mala.
sculpsit Gravēja, uzraksts gravīrā pirms vai pēc gravētāja vārda.
iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
izgravēt Gravējot izveidot.
bojeviks Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs).
blokbāsters Grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā; blokbasters.
gravētājs Gravējuma veidotājs.
Grafental Grāvendāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
Grahwern Grāveru muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
Egli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski.
Grabovčizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants.
Grabovščizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants.
grāverieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji.
Groveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukuma variants.
Gruoveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Groveri" nosaukums latgaliski.
kovaļovieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļova" iedzīvotāji.
Mateli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski.
Meļenki Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Melenki" nosaukuma variants.
sakavieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji.
sakovieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji.
slabadieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Slabada" iedzīvotāji.
slobodieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji.
Runda Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Timofejevka" otrs nosaukums.
Lelī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski.
Mozī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski.
Lielie Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants.
Mazie Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants.
vāverieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Vāveri" iedzīvotāji.
voverieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" iedzīvotāji.
Vuoveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
Grawenhof Grāves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
akmeņgravētājs Gravētājs, kas nodarbojas ar gravēšanu akmenī.
aizridēt Grāvi vai purvu aizsprostot vai aizdambēt.
štihelis Gravieru grebjamais rīks.
oriģinālgravīra Gravīra, kuras iespiedumformu metālā, kokā vai linolejā darinājis zīmējuma autors.
gravūra Gravīra.
novadgrāvis Grāvis (ūdens) novadīšanai.
susinātājgrāvis Grāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
sāngrāvis Grāvis katrā ceļa pusē (vai vienā pusē), kas savāc un novada virszemes ūdeni no ceļa klātnes un brīvjoslas; ceļa grāvis.
robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
šķērsgrāvis Grāvis, kas ir, parasti perpendikulāri, savienots ar galveno grāvi.
aizsarggrāvis Grāvis, kas paredzēts aizsardzībai.
raķis Grāvis, strauts.
sore Grāvis; sone.
pusjumtiņš Gravis.
grāvs Grāvis.
sone Grāvis.
sors Grāvis.
gravitēt Gravitācijas ietekmē tiekties kādā virzienā.
gravitons Gravitācijas lauka kvants, kura masa un elektriskais lādiņš ir vienādi ar nulli un spins 2; saskaņā ar gravitācijas kvantu teoriju nosaka gravitācijas mijiedarbību.
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
jūtis Grāvja krasti.
grāvmala Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
grāvmale Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
grāvjmala Grāvja mala; grāvmala.
kontreskarps Grāvja priekšējā, t. i., pretiniekam tuvākā lēzenā mala.
savācējgrāvis Grāvju sistēmas novadošās daļas grāvis, kas uzņem susinātājdrenu, susinātājgrāvju ūdeņus.
ļekme Grāvju un mārku dibenā izmircis pliens un glīzds.
tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai.
tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai).
grāvmāle Grāvmala.
grāvmalis Grāvmala.
pagrāve Grāvmala.
gravāt Grāvot.
kanavracis Grāvracis.
Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers Gravu dīķis Pūres pagastā.
Vecsudmalu dzirnavezers Gravu dīķis Pūres pagastā.
Vecsudmaļu dzirnavezers Gravu dīķis Pūres pagastā.
Gravu dzirnavezers Gravu dīķis, ūdenskrātuve Pūres pagastā.
ūdenserozija Gravu veidošanās vai augsnes vienlaidu noskalošanās.
pintiķīgs Gražīgs, tiepīgs, dusmīgs.
grašot Gražot.
gražātājs Gražotājs.
ņerkšīties Gražoties, tiepties.
ņerkšties Gražoties, tiepties.
grašoties Gražoties.
gražāties Gražoties.
grišoties Gražoties.
kaitavot Gražoties.
greba Grebe - ceļā izbraukta bedre.
grābslis Grebeklis.
grebelēt Grebināt (1).
grebžģināt Grebināt (1).
grebļains Grebjains.
līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai.
apgrebt Grebjot apstrādāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
atgrebt Grebjot atdalīt.
iegrebt Grebjot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, attēlu).
izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu).
uzgrebt Grebjot izgatavot.
izgrabinēt Grebjot izņemt (piemēram, gabalu kokmateriālam).
izgrambinēt Grebjot izņemt (piemēram, gabalu kokmateriālam).
izgrebt Grebjot izņemt (vidu kokam).
izgrebt Grebjot izveidot (piemēram, iedobumu, attēlu).
grebuklis Greblis (1).
grebulis Greblis (1).
grebžģis Greblis (1).
gribstins Greblis (1).
skripste Greblis (koka karošu izgatavošanai).
veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
skrabstiņš Greblis, cirtnis.
Cae Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Caelum Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
skrapstiņš Greblis, kalts.
kašukls Greblis, koka grebjamais rīks; kašuks (1).
kašuks Greblis, koka grebjamais rīks.
griezenis Greblis.
skrabiņš Greblis.
skribene Greblis.
skrībene Greblis.
Greblis Grebļa kalns Jaunjelgavas novada Seces pagastā.
Grūbeļu kalns Grebļa kalns Seces pagastā.
Grebļa kalns Grebļakalns, dabas liegums Pasienes pagastā.
grabt Grebt (1).
gribstināt Grebt (1).
griebt Grebt (1).
grebīt Grebt, dobt.
gremt Grebt, izdobt.
grabināt Grebt, kasīt, dobt.
skrabstīt Grebt, kasīt, izdobt.
skrabt Grebt, kasīt.
greblēt Grebt.
grebzdināt Grebt.
krebināt Grebt.
grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast.
kritīgs Grēcīgs, maldīgs.
apgrēcīgs Grēcīgs.
grēcenīca Grēciniece.
grēcinīca Grēciniece.
grēcnieks Grēcinieks; grēcenieks.
grēcenieks Grēcinieks.
grečka Greča.
iela Grēda (parasti malkas, kokmateriālu).
Ruskijs Grēda Austrumkunluna kalnu sistēmā ("Khrebet Russkiy"), Ķīnas rietumu daļā, garums - \~400 km, augstums - līdz 6626 m, sniega līnija - \~5500 m vjl., šļūdoņi.
Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda.
rīte Grēda, iela.
tiere Grēda, kaudze.
stāpele Grēda, krautne.
klāds Grēda.
tāpele Grēda.
Beskidi Grēdu un masīvu josla Karpatu ziemeļos (poļu val. "Beskidy", čehu val. "Beskydy"), Polijā un Slovākijā, garums – >300 km, augstums līdz 1725 m.
Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas.
grēdveidīgs Grēdveida.
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā.
anellaria Gredzenītes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints.
vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piemēram, virzulim, arī kā centrēšanai).
pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, arī kontracepcijas nolūkā.
vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
gredzins Gredzens (rotas lieta).
klocriņķis Gredzens ar paaugstinājumu virspusē.
aizsarggredzens Gredzens, kas paredzēts aizsardzībai.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
gaika Gredzens.
gradzans Gredzens.
gradzens Gredzens.
gradzins Gredzens.
grecele Gredzens.
gredzenis Gredzens.
gredzēns Gredzens.
gredzons Gredzens.
iekars Gredzens.
rinkis Gredzens.
sobačka Gredzens.
sobaka Gredzens.
krikoīdektomija Gredzenskrimšļa izgriešana.
krikotomija Gredzenskrimšļa pārgriešana.
krikotireotomija Gredzenskrimšļa un vairog- skrimšļa pārgriešana.
gredzenteņš Gredzentiņš.
sinhronā optiskā tīkla gredzens gredzentopoloģijas optisko šķiedru sinhronās pārraides tīkls, kurā pārraides ātrums sniedzas no 51,84 Mbit/sek līdz vairākiem Gbit/sek un kurā izmanto vienu vai vairākus pārraides ceļus starp tīkla mezgliem.
tievā gredzenvācelīte gredzenvācelīšu suga ("Gyroweisia tenuis"), Latvijā aizsargājama.
gyroweisia Gredzenvācelītes.
šotauga Gredzenveida apkalums uz klāja šotes vadīšanai, piemēram, lai pareizā virzienā (leņķī) novilktu foku (priekšburu).
grunde Gredzenveida dzelzs riņķis izkapts pēdas iestiprināšanai.
anulocīts Gredzenveida eritrocīts, kurā maz pigmenta.
gredzenhromosoma Gredzenveida hromosomas, kas var izveidoties vai nu spontāni, vai arī mutagēnu ietekmē, ja savienojas hromosomu interkalāro fragmentu gali.
krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
ķemmgredzens Gredzenveida konstrukcija ar ķemmēm vilnas attīrīšanai, kas tiek izmantota šāda tipa ķemmašīnās.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
lagūna Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu.
gredzenots Gredzenveida.
gredzenveidīgs Gredzenveida.
Mejo grēfiste Īrijas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Slaigo, Roskomonas un Golvejas grāfisti, Rietumos un ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns, administratīvais centrs - Kāslbāra.
gregarina Gregarīnas.
gregarinia Gregarīnas.
monocystis Gregarīnu klases ģints.
Grēgorija Gregora.
Thunbergia gregorii Gregorī tunbergija.
gregoriāņi Gregoriāņu kalendārs - Gregora kalendārs.
musica plana Grēgorija korāļi, ko rakstīja ar notīm, kas ar izskatu neapzīmēja ritmu.
metemptoze Gregoriskā kalendārā vienas dienas izlaišana 134 gados.
korāļnotis Gregorisko korāļu nošu raksts pirms mensurālraksta ieviešanas.
greiļaties Greičot.
greiļot Greičot.
greiderists Greidera vadītājs.
greders Greiders.
greideris Greiders.
grūds Greids.
Grejamstauna Greiemstauna - pilsēta DĀR.
grendžeri Greindžeri.
grenšeri Greindžeri.
grenžeri Greindžeri.
sulenis Greipfrūta auglis.
greifrukts Greipfrūts.
greipfrukts Greipfrūts.
grepfrukts Greipfrūts.
grepfruts Greipfrūts.
sulenieks Greipfrūts.
Griškāni Greiškāni - apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 7 km uz austrumiem no Rēzeknes pilsētas.
Skromaņu Greitas kalns Greitas kalns, pilskalns Ambeļu pagastā.
Greitbēra Greitbēra ezers - Greitbērleiks.
Lielais Lāču ezers Greitbērleiks, ezers Kanādā.
Greitbēra ezers Greitbērleiks, ezers Kanādā.
Jārmuta Greitjārmuta, pilsēta Lielbritānijā.
Ahuahu Greitmērkjuri, sala Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, tās nosaukums maoru valodā (_Ahuahu_).
Greitsleivs Greitsleiva ezers - Greitsleivleiks.
Lielais Vergu ezers Greitsleivleiks, ezers Kanādā.
Ūza Greitūza.
Dobais grāvis Greiva, Daugavas pieteka Jersikas pagastā.
Grivka Greiva, Daugavas pieteka Līvānu novadā.
plagiocefālija Greiza galva, kuras asimetrija radusies no nevienmērīgas vainagveida šuvju pārkaulošanās.
loksartroze Greiza locītava.
sauskaulis Greiza priede vai egle ar rupjšķiedrainu izaugumu.
blīnis Greizacis, pusakls cilvēks.
loksoftalms Greizacis, šķielētājs.
koss Greizacis.
šķielētājs Greizacis.
sveiracis Greizacis.
zveiracis Greizacis.
zveiris Greizacis.
Greiyersdorf Greizdarbes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
bemberis Greizi izaudzis bērzs.
krobiķis Greizi izaudzis zarains koks.
nožmīkstēt Greizi noskatīties.
žveirēt Greizi skatīties.
greičoties Greizi šūpoties.
greiļot Greizi virzīties, kustēties.
greiliski Greizi, kreiliski.
pārlīkāt Greizi, nolīkušam pāriet pāri.
greipot Greizi, šķībi iet.
griezi Greizi, šķībi.
greidi Greizi.
greizai Greizi.
greiži Greizi.
kloža Greizkājis, streipuļotājs.
kložkāja Greizkājis, streipuļotājs.
plagiochilaceae Greizkausīšu dzimta.
plagiochila Greizkausītes.
pļeņica Greizs, līki saaudzis koks.
greilis Greizs, līks cilvēks.
greinis Greizs, līks cilvēks.
kležs Greizs, līks.
sašķiebts Greizs, slīps.
klaivs Greizs, šķībs.
kleivs Greizs, šķībs.
graizs Greizs.
greits Greizs.
greizns Greizs.
sagreizis Greizs.
sariezies Greizs.
šļumps Greizs.
gailestība Greizsirdība.
greizprātība Greizsirdība.
greizīgs Greizsirdīgs, skaudīgs.
gailestīgs Greizsirdīgs.
greiznis Greizums, greizi.
Carex grayi Greja grīslis.
streločņiks Grēkāzis; vismazāk vainīgais (starp vainīgajiem kādā pārkāpumā, noziegumā).
nogrēkot Grēkot, nejauši, vienu reizi.
grēkāt Grēkot.
bikts Grēksūdze, kristiešu (piemēram, pareizticīgo un katoļu) sakraments rituālās tīrības atjaunošanai.
spavede Grēksūdze.
atlaidenis Grēku atlaišana.
atlaidnis Grēku atlaišana.
gandare Grēku izpirkšana.
balka Grēku nasta.
quadragena Grēku nožēlošanas iekārtā katoļu baznīcā senāk stingrs gavēnis 40 dienas grēku soda izpirkšanai, vēlāk atlaižu vērtības vienība, kas atbilst senās kvadrāgēnas nopelnam.
atlaidas Grēku piedošana (katoļu baznīcā).
absolūcija Grēku piedošana, atlaišana.
indulgence Grēku piedošanas raksts (katoļu baznīcā).
grēkplūdi Grēku plūdi.
pēnitence Grēku, pārkāpumu nožēlošana.
grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša.
piroze Grēmas, dedzinoša sajūta epigastrija apvidū un barības vadā, ja kuņģa saturs nokļūst barības vada lejas daļā.
rēmeles Grēmas, rūgtas atraugas.
jāls Grēmas; jēls 2.
dzēres Grēmas.
ēdoklis Grēmas.
ēdokslis Grēmas.
ēdoksnis Grēmas.
ģēla Grēmas.
ģēle Grēmas.
ģēles Grēmas.
ģēlis Grēmas.
ģēlons Grēmas.
ģēls Grēmas.
grāmis Grēmas.
grāms Grēmas.
greimanis Grēmas.
grēmeklis Grēmas.
grēmene Grēmas.
grēmeņi Grēmas.
grēms Grēmas.
gremzda Grēmas.
griemelis Grēmas.
jēlas Grēmas.
jēlons Grēmas.
jēls Grēmas.
rēdmenis Grēmas.
rēmenes Grēmas.
rēmens Grēmas.
remes Grēmas.
rēmins Grēmas.
riemenes Grēmas.
vērmeles Grēmas.
vermeles Grēmas.
žēles Grēmas.
boja Gremdakmens (pie zvejas tīkla apakšējās malas).
vārs Gremdakmens pie zvejas tīkla.
pasvars Gremde, parasti liekaču tīklam.
grimbulis Gremdējamais akmens pie tīkla.
kabe Gremdējamais akmens pie tīkla.
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (gāzē).
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
autosinoja Gremdēšanās savos iekšējos pārdzīvojumos, piem., halucinācijās, ilūzijās, pilnīgi ignorējot ārpasauli; novērojama dažās psihiskās slimībās.
topēt Gremdēt (bumbu volejbolā).
topīt Gremdēt (bumbu volejbolā).
mērcēt Gremdēt, arī turēt šķidrumā vai kādā masā.
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
gremdināt Gremdēt.
grimdināt Gremdēt.
grimdīt Gremdēt.
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem); peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
sanirt Gremdēties ūdenī, nirt (par vairākiem).
mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē).
pityogenis Gremdgraužu dzimtas ģints.
tomicus Gremdgraužu dzimtas ģints.
grēmins Grēmens.
sagremokslis Gremojamais kumoss.
izgremot Gremojot izvadīt ārā.
iegremot Gremojot norīt.
ēdoklis Gremoklis.
ēdokslis Gremoklis.
grāmukle Gremoklis.
gremokslis Gremoklis.
gremūkslis Gremoklis.
kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām.
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
protopepsija Gremošanas procesa sākumposms, piem., cietes sašķelšana ar siekalām.
pankreozimīns Gremošanas trakta hormons, kas veicina aizkuņģa dziedzera enzīmu sekrēciju.
kuņģis Gremošanas trakta paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
mutes dobums Gremošanas trakta sastāvdaļa (_cavum oris_).
zarnas Gremošanas trakts (piemēram, hordaiņiem).
dispepsija Gremošanas traucējumi, cilvēku un dzīvnieku vielmaiņas slimība.
indigestija Gremošanas traucējums.
apgrēmēt Gremošanas traucējumu iestāšanās.
eipeptisks Gremošanu veicinošs.
zengalot Gremot, zelēt, grauzt.
kodinēt Gremot, zelēt.
gremāt Gremot.
grēmāt Gremot.
gremžāt Gremot.
žurnīt Gremot.
gremoklis Gremotāju aizmugurējie zobi.
ēdūksnis Gremotāju dzīvnieku atgremojumi.
plēslis Gremotāju dzīvnieku kuņģa nodaļa, mieksturis.
kārtākslis Gremotāju kuņģa nodaļa grāmatnieks; guza putniem; kārtakslis.
kārtaklis Gremotāju kuņģa nodaļa grāmatnieks; guza putniem.
kārtaks Gremotāju kuņģa nodaļa grāmatnieks; guza putniem.
piendaris Gremotāju zīdītāju kuņģa daļa, saukta arī glumenieks.
grembzdi Gremzda 1(1).
gremzds Gremzda 1(1).
gramasls Gremzda 1(2).
gramzdalains Gremzdelains.
gramzdot Gremzdēt.
mizgrauzis Gremzdgrauzis - sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas; \~5000 sugu, Latvijā 58 sugas.
gremzdulis Gremzdgrauzis.
scolytidae Gremzdgraužu dzimta.
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas.
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs.
ips Gremzdgraužu dzimtas ģints.
grepuči Gremzdi.
gremzdēt Gremzdot.
gremzdīt Gremzdot.
gremzt Gremzdot.
gremt Gremzties.
gremties Gremzties.
nogremsties Gremžoties noteikt, pateikt.
nogremzties Gremžoties noteikt, pateikt.
GD Grenāda, valsts divburtu kods.
GRD Grenāda, valsts trīsburtu kods.
Sentdžordžesa Grenādas galvaspilsēta (angļu val. "Saint George's"), osta Karību jūras krastā, 4300 iedzīvotāju (2007. g.).
grenādieši Grenādas iedzīvotāji.
Grenadīnas Grenadīnu salas - 32 salu grupa Mazajās Antiļu salās ar kopējo platību \~44 kvadrātkilometri, ietilpst Sentvinsentas un Grenadīnu valstī, apņem koraļļu rifi.
Grenztal Grenctāles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Grendsen Grenči.
Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā.
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Neuhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā.
Grendze Grendzes ezers - ezers Medumu pagastā, platība - 1,1 ha; Grendza ezers; Grendzas ezers; Grenza ezers; Grenzas ezers; Rebežas ezers.
Rebežas ezers Grendzes ezers Medumu pagastā.
Robežas ezers Grendzes ezers Medumu pagastā.
Grendsen Grendzes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā.
GL Grenlande, teritorijas divburtu kods.
GRL Grenlande, teritorijas trīsburtu kods.
Austrumgrenlande Grenlandes austrumu daļa.
Blosvila krasts Grenlandes austrumu piekrastes josla no Kanertitivaka līča līdz Karaļa Kristiana IX Zemei.
Morisa Džesepa rags Grenlandes galējais ziemeļu punkts (dāņu val. "Kap Morris Jesup").
Somniosus microcephalus Grenlandes haizivs.
grenlandieši Grenlandes iedzīvotāji.
Ehsarfjords Grenlandes jūras līcis Islandes ziemeļos, starp Tjerdnesu un Melrahkaslehtu.
Pagophilus groenlandica Grenlandes ronis.
Karaļa Kristiana X Zeme Grenlandes salas ziemeļaustrumu piekrastes daļa, ko apskalo Grenlandes jūra.
Ledum groenlandicum Grenlandes vaivariņš.
Balaena mysticetus Grenlandes valis.
groenlandia Grenlandijas.
blīvā grenlandija grenlandiju suga ("Groenlandia densa").
Grenzberg Grentsberģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
Neuhof Grēpera muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā.
grevillea Grevileja.
raupjā grevileja grevileju suga ("Grevillea robusta").
grēva Grēvis.
grēve Grēvis.
grēviņš Grēvis.
idoteidae Grēvju dzimta.
idotea Grēvju dzimtas ģints.
saduria Grēvju dzimtas ģints.
gredzelis Grezelis.
vakarsomiņa Grezna somiņa, ko lieto vakara izrādēm, viesībām, pie vakartērpa.
agrafe Grezna sprādze, aizdare.
villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas.
pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai.
truzuļi Greznas rotaslietas.
krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju.
izpucēt Grezni apģērbt; izgreznot, izrotāt.
notērpt Grezni apģērbt.
izpucēties Grezni apģērbties, izgreznoties, izrotāties.
uzštātēties Grezni apģērbties, izrotāties.
rošt Grezni ģērbt.
štātēties Grezni ģērbties; greznoties, rotāties.
rošties Grezni ģērbties.
iepost Grezni saģērbt.
ierost Grezni saģērbt.
ierust Grezni saģērbt.
ieposties Grezni saģērbties.
ierosties Grezni saģērbties.
ierotāties Grezni saģērbties.
papeterija Grezni vāki vai kartona soma, kur ievietot rakstāmā papīra loksnes, vēstuļu papīru, aploksnes u. tml.
propilajs Grezni vārti uz Atēnu akropoli.
pomposo Grezni, krāšņi; pārspīlēti svinīgi.
ekipāža Grezni, viegli atsperu rati.
sibaritisms Greznība, bezdarbība un baudkārība.
luksuss Greznība, greznums.
greza Greznība.
rotājošs Greznojošs, dekoratīvs.
adornando Greznojot, rotājot.
adornato Greznojot, rotājot.
greznums Greznojums (2).
pērļurota Greznojums, kas (piemēram, teritorijai, apkārtnei, telpai) rada krāšņu, dekoratīvu izskatu.
starptituls Greznos izdevumos grāmatas atsevišķās daļas atdala ar atsevišķām lapām un uzrakstiem.
dekorēšana Greznošana, rotāšana.
puce Greznošanās.
karogot Greznot ar karogu, karogiem.
linšot Greznot lentēm.
skaistināt Greznot, daiļot.
godāt Greznot, izcelt.
adornēt Greznot, izrotāt.
post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas).
dekorēt Greznot, rotāt (telpu, vietu).
prišot Greznot, rotāt.
pucēties Greznoties (ar rotām, skaistu tērpu).
parsēties Greznoties, dižoties (parasti ar apģērbu).
elkoties Greznoties, krāsoties, spoguļoties.
daiļoties Greznoties, posties, lai kļūtu daiļš.
plizierēties Greznoties, pušķoties.
posīties Greznoties, pušķoties.
pošīties Greznoties, pušķoties.
knotēties Greznoties, rotāties.
prišoties Greznoties, rotāties.
gražņāties Greznoties; gražņoties.
graznoties Greznoties.
gražņoties Greznoties.
krošķoties Greznoties.
skaistoties Greznoties.
štāte Grezns apģērbs; apģērbs ko velk svētkos, svinībās.
štāts Grezns apģērbs.
baldachīns Grezns jumtveida pārkars virs altāra, troņa, kanceles, katafalka.
vikala Grezns karavānserāls bagātiem tirgoņiem.
peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
ķēnišķs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
šambierēts Grezns, raibs, sarežģīts.
šemarots Grezns, raibs, sarežģīts.
šemurots Grezns, raibs, sarežģīts.
šimarots Grezns, raibs, sarežģīts.
eklatants Grezns, spožs, uzkritīgs, skaļš.
grazns Grezns.
grezens Grezns.
mandras Grezns.
grezna Greznuma (rotas) lietas.
kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai.
štāteslieta Greznumlieta; rotaslieta.
lukss Greznums, grezna dzīve, izšķērdība.
stāte Greznums, greznība.
mandrums Greznums, košums.
grežņa Greznums, krāšņums, dārglietas.
štāte Greznums; greznošanās.
graznums Greznums.
gribe Griba 1.
radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); griba radīt, radīšanas griba.
spēlētgriba Griba spēlēt (1).
spēlētgriba Griba spēlēt (3).
spēlētgriba Griba spēlēt (4).
spēlētgriba Griba spēlēt (Z).
strādātgriba Griba strādāt.
ticētgriba Griba ticēt.
dzīvotgriba Griba, vēlēšanās dzīvot.
fonts Griba; patika; vēlēšanās.
raksturs Griba.
Gribolezy Gribalvas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
švārki Grības 1.
darbība Gribas izpaudums, kam saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas.
atruna Gribas izpausme, kas tieši izpausta un ir fiksēta saistībās vai līgumā.
ratihabicija Gribas izteikums pēc attiecīgas darbības, ar kuru tai izteikta piekrišana.
gļēvulība Gribas vājums, drosmes, iniciatīvas trūkums.
centieni Gribas, darbības virzība uz noteiktu mērķi.
negriba Gribas, rosmes trūkums.
patolēzija Gribasspēka traucējumi vai nespēks; slimīga iegriba (histērijas gadījumā).
bidzēt Gribēt (bērnu valodā).
WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās).
notomīties Gribēt (kaut ko) teikt, bet (dēļ stostīšanās) nevarēt pateikt.
aizgribēt Gribēt aiziet prom.
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot.
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust.
siekaloties Gribēt kaut ko, vēlēties, iekārot.
piegribēt Gribēt vairāk, nekā spēj.
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
omāt Gribēt, varēt.
vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt).
prasīties Gribēties.
WAN2TLK? Gribi parunāties? (angļu "want to talk?"; īsziņās).
Gribiņš Gribiņu ezers Beļavas pagastā.
Gribule Gribuļupīte, Kaibalas pieteka.
Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
ričalas Gričalas - karuselis uz ledus, ragavas piestiprinātas pie kārts apkārtgriešanai.
viteņi Grīda virs laivas ribām.
vīteņi Grīda virs laivas ribām.
dubultgrīda Grīda, ko veido divas, kārtas.
klīns Grīda, zeme, klons.
grīde Grīda.
grīds Grīda.
skrubis Grīdas beržamais.
tillis Grīdas dēlītis laivā.
grīdsega Grīdas paklājs.
parkets Grīdas seguma materiāls - plāni koka dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda.
paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
bābiņa Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
bābīna Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
bābiņš Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
bomervasks Grīdas vasks.
leiferis Grīdceliņš.
namazliks Grīdsega, uz kuras muhamedāņi izdara namazu jeb ikdienēju lūgšanu.
grīddrēbe Grīdsega.
grīdinieks Grīdsega.
relīns Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no gumijas; gumijas linolejs.
linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga, impregnēta auduma, bet tagad gk. no polimērmateriāliem, parasti ruļļos.
kvarters Grīdums.
Grīdupīte Grīdupe, Melnupes pieteka.
jaungrieķi Grieķi (vēstures posmā no aptuveni 6. gadsimta līdz mūsdienām).
sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam; senie grieķi.
pentēra Grieķiem kara kuģis, kuram bija 5 rindas airētāju.
Nemesīda Grieķiem pirms sajēgums, kas apzīmē dievu dusmas par pasaules kārtības traucējumu.
propilajs Grieķiem priekšnams, īpaši svētnīcās.
mīmas Grieķiem un romiešiem tautas komēdijas, lielāko tiesu ar pajēlu saturu.
anagnosts Grieķijā un Romā mācīts vergs, kas lasīja priekšā; lektors.
GR Grieķija, valsts divburtu kods.
Grieķijas Republika Grieķija, valsts Eiropas dienvidos.
GRC Grieķija, valsts trīsburtu kods.
Hellas Grieķija.
Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga.
Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas.
Ajonoras Autonomā Klostervalsts Grieķijas administratīvi teritoriāla vienība ar autonomas klostervalsts statusu, platība - 336 km^2^, 2262 iedzīvotāji (2001. g.), administratīvais centrs - Karjes, pirmais klosteris dibināts 963. g., atrodas Ajonoras pussalā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju.
atēnieši Grieķijas galvaspilsētas Atēnu iedzīvotāji.
periploka Grieķijas periploka - asklēpiju dzimtas suga ("Periploca graeca"), ko Latvijā retumis audzē dārzos.
Periploca graeca Grieķijas periploka.
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un Pirejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
Epira Grieķijas Republikas perifērija (grieķu: Ήπειρος, Ìpiros), atrodas valsts kontinentālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Joannina, 333700 iezdīvotāju (2019. g.).
krētieši Grieķijas salas Krētas pamatiedzīvotāji.
pentadrahma Grieķijas sudraba 5 drahmu monēta.
EDA Grieķijas Vienotā demokrātiskā kreisā partija (grieķu "Eniaia Dēmokratikē Aristera").
helenizēt Grieķiskot.
krētiks Grieķu (un romiešu) metrikā piecu moru pēda; krētiskais pantmērs.
tēta Grieķu alfabēta astotais burts (Θ, ϑ).
ipsils Grieķu alfabēta burts "y"; ipsilons.
delta Grieķu alfabēta ceturtais burts (Δ, δ).
kapa Grieķu alfabēta desmitais burts (Κ, κ).
omega Grieķu alfabēta divdesmit ceturtais (pēdējais) burts (Ω, ω).
epsilons Grieķu alfabēta piektais burts (Ε, ε).
zēta Grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ).
pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π).
pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts.
gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Г, γ).
melos Grieķu apzīmējums melodijas tīri lineārajam elementam bez attieksmes uz ritmu.
eihelaions Grieķu baznīcā - slimnieku sakraments.
akatists Grieķu baznīcā slavas dziesma Dievmātei, ko dziedāja kājās stāvot.
margarīts Grieķu baznīcā trauks, kur glabā svētītu dievmaizi.
ipsilanti Grieķu brīvības cīnītāji 19. gs. 1. pusē.
apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu); ļoti skaists, harmonisks.
Kora Grieķu dievietes Dēmetras meita, mītos un kultā identificēta ar Aīda sievu Persefoni.
ditriglifs Grieķu doriskā antablementā 2 triglifu iekārtojums starp 2 kolonnu asīm.
mīmijambi Grieķu dramatiskā dzejā ikdienējas dzīves skati ar jocīgu nokrāsu.
filhellēņi Grieķu draugi, kas viņiem 1821. gadā palīdzēja atsvabināties no turku jūga.
skifs Grieķu dzeramais trauks, lēzens kauss, kura forma, šķiet, bij dažāda, bez osas vai ar 1, 2 osām.
kikeons Grieķu dzēriens jeb zupa no miežu putraimiem, saberzta siera, vīna un dažām saknēm.
Hēsiods Grieķu dziesminieks ("Hēsiodos"; ap 700. g. p. m. ē.), poēma heksametrā "Darbi un dienas", eposā "Teogonija" aprakstīta sengrieķu dievu ģenealoģija, kā arī pasaules radīšanas process.
Ksantipe Grieķu filozofa Sokrata sieva, kuras vārds kļuvis par ļaunas un ķildīgas sievietes apzīmējumu.
plotīnisms Grieķu filozofiskā skola, jaunplatonisma paveids.
proklitiki Grieķu gramatikā vārdi, kas savu akcentu met uz sekojošo vārdu.
krāsis Grieķu gramatikā viena vārda beigu patskaņa savilkums ar sekojošā vārda sākuma patskani.
klīne Grieķu gulta, ko lietoja arī sēdēšanai pie galda.
aleipts Grieķu ģimnāziju kalpotājs, kas pirms un pēc vingrošanas ieberzēja dalībniekus un cīkstoņus ar eļļu.
fanarioti Grieķu iemītnieki Konstantinopoles ārpilsētā Fanarionā, kur viņus 15. gs. turki izsūtīja no Anatolijas pilsētām.
stele Grieķu kapa piemiņas akmens, garenas, augšpusē nedaudz sašaurinātas plāksnes veidā, kuras augšu sedz trijstūrains frontons vai palmete.
lochs Grieķu karaspēka nodaļa (atbilst romiešu centūrijai); atēniešiem 80-100 karavīru, spartiešiem 200, maķedoniešim 16.
uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties.
anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas.
hellenizācija Grieķu kultūras iespiešanās apkārtējo zemju kultūrā; austrumu un rietumu kultūru saplūšana.
Hērostrats Grieķu kurpnieks, kurš 356. g. p. m. ē. nodedzināja Artemīdas templi Efesā, lai kļūtu slavens un nemirstīgs.
medimns Grieķu labības (beramais) mērs; atiskais medimns vienāds ar 52 l.
geoponika Grieķu lauksaimniecisku rakstu kopojums, kas sastādīts 6. gs. un pārstrādāts 10 gs.
klepti Grieķu laupītāju bandas, kas piedalījās arī atsvabināšanas karā (1821.-1828. g.).
Svida Grieķu leksikogrāfs, kas 10. gs. sastādīja vienu no pirmajām enciklopēdiskajām vārdnīcām ar nosaukumu "Lexicon", A. Adler izdota 4 sējumos 1928.-1935. g.
itifalliks Grieķu lirikas pantmērs.
kolometrija Grieķu metrikā garāku strofu iedalīšana īsākās daļās jeb locekļos (kolos).
prokatalēktisks Grieķu metrikā pants, kam sākumā atkritusi pēdas neuzsvērtā daļa.
katalekse Grieķu metrikā pēdas neuzsvērtās daļas (arses) atkrišana, kas visbiežāk notiek panta beigās.
paions Grieķu metrikā piecmoru pēda, kas sastāv no vienas garas un trim īsām zilbēm.
logaoidi Grieķu metrikā tādi jaukti panti (rindas), kas sastāv no četru vai triju moru pēdām.
moloss Grieķu metriskā pēda, kas sastāv no 3 gariem balsieniem.
Bronts Grieķu mitoloģijā - "pērkons", viens no pirmajiem trīs kiklopiem.
Eifrosine Grieķu mitoloģijā - "prātīgi domājošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
Sterops Grieķu mitoloģijā - "zibens", viens no pirmajiem trīs kiklopiem.
Args Grieķu mitoloģijā - "zibeņraidis", viens no pirmajiem trīs kiklopiem.
grajas Grieķu mitoloģijā - 2, vēlāk 3 dēmoni, gorgonu māsas, vecuma personifikācija, viņām kopā bija tikai viens zobs un viena acs, ko tās izmantoja pēc kārtas.
Hēro Grieķu mitoloģijā - Afrodītes priesteriene Sestas pilsētā Hellesponta krastā.
Elektra Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kas palīdzēja savam brālim Orestam atriebt tēva nāvi, nogalinot Klitaimnēstru un Aigistu.
Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā).
Patrokls Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahileja līdzgaitnieks Trojas karā, kas vadīja viņa kaujas ratus un aprūpēja aizjūgu.
Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā.
Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls.
Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu.
Meleagrs Grieķu mitoloģijā - Aitolijas novada Kalidonas valdnieku Oineja un Altajas dēls, argonautu jūrasbrauciena dalībnieks un Kalidonas medību vadītājs.
Diomēds Grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieks, slavens grieķu karotājs Trojas karā.
Antiope Grieķu mitoloģijā - amazoņu karotāja, valdnieces Hipolites māsa, Tēseja sieva.
Pentesileja Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, dieva Arēja un Otreras meita.
Hipolite Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, ko nogalināja Hērakls, lai iegūtu viņas jostu.
abaskantors Grieķu mitoloģijā - amulets, ko nēsāja, lai cilvēku nevarētu noburt.
Melanipe grieķu mitoloģijā - Areja meita, amazoņu valdnieces Hipolites māsa (dažkārt tiek identificēta ar Hipoliti vai Glauki).
Amfiarājs Grieķu mitoloģijā - Argas Oikla un Hipermnēstras dēls, pareģis, kas pret savu gribu bija dalībnieks septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
Korebs Grieķu mitoloģijā - Argas pilsētas iedzīvotājs, kurš uzvarēja milzu pūķi un kļuva par Megaras pilsētas dibinātāju.
Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs.
Eirifīle Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Talaja meita un pareģa Amfiarāja sieva.
Kapanejs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kas piedalījās septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
Akrisijs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kuram bija pareģots, ka viņš ies bojā no savas meitas dēla rokas.
Īo Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Īnaha meita, kuru Zevs piegulēja mākoņa veidolā un viņa dzemdēja dēlu Epafu, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku.
Linkejs Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Aigipta dēls un Hipermnēstras vīrs, varoņa Perseja vecvectēvs.
Adrasts Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, kurš vadīja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām un kurš vienīgais palika dzīvs.
Sterope grieķu mitoloģijā - arkādiešuvaldnieka Kēfeja meita, kas no Hērakla saņēma Gorgonas matu cirtu, kurai piemita spēja atbaidīt ienaidniekus.
Partenopajs Grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfas Atalantes dēls.
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles.
Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu.
Prokrīda Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Erehteja meita, mednieka Kefala sieva, viņu dēls bija Arkīsijs, Odiseja vectēvs.
Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva.
Prokne Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, Trāķijas valdnieka Tēreja sieva.
Hipolits Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu valdnieces Antiopes (varianti: Hipolites vai Melanipes) dēls.
Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus.
hesperīdas Grieķu mitoloģijā - Atlanta meitas; galējos rietumos dārzā sargājušas Hēras zelta ābolus, ko nolaupīja Hērakls.
Mnēmosine grieķu mitoloģijā - atmiņas dieviete, cēlusies no titānu dzimtas, Urāna un Gajas meita, dzemdējusi Zevam deviņas meitas - mūzas.
erīnijas grieķu mitoloģijā - atriebības, lāsta un soda dievietes, kuras dzemdējusi Gaja, uzsūkdama kastrētā Urāna asinis; eimenīdas.
satīri Grieķu mitoloģijā - auglības dēmoni, kas kopā ar silēniem ietilpst dieva Dionīsa pavadoņu pulkā.
Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls.
Antikleja Grieķu mitoloģijā - Autolika meita, Itakas valdnieka Lāerta sieva un Odiseja māte.
Plūts Grieķu mitoloģijā - bagātības un zemes auglības dievs, kuru attēlo kā mazuli, Dēmetras un Krētas zemkopības dieva Īasiona dēls.
Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja.
Akontijs Grieķu mitoloģijā - bagāts jauneklis no Dēlas salas, kas bija iemīlējis daiļo atēnieti Kidipi.
Osa Grieķu mitoloģijā - baumu personifikācija, dievu valdnieka Zeva vēstnese, kas ļoti ātri pienes cilvēkiem ziņas no Zeva.
Pītons Grieķu mitoloģijā - briesmīga čūska, ko radījusi zemes dieviete Gaja, to nogalināja Apollons.
Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars.
Harbida Grieķu mitoloģijā - briesmonis - milzīgs ūdens virpulis, kas apdraudēja kuģotājus Mesīnas šaurumā.
Fēnikss Grieķu mitoloģijā - brīnumputns, kas dzīvo 500 gadus, sadedzina sevi ligzdā un turpat no pelniem atdzimst.
moli Grieķu mitoloģijā - burvju zālīte, kuru dievs Hermejs iedeva Odisejam, kad viņš bija nokļuvis burves Kirkes salā.
Deikalions Grieķu mitoloģijā - cilvēku ciltstēvs, titāna Prometeja dēls, kurš kopā ar savu sievu Pirru izdzīvoja Zeva uzsūtītajos grēku plūdos.
Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu.
Biarejs grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, viens no trim brāļiem, Poseidona meitas vīrs.
Gijs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
Kots Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus.
Foibe Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, Apollona un Artemīdas vecāmāte.
Alekto Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, atriebības dieviete erīnija, kas mīt Aīda pazemes valstībā, tās izskats ir atbaidošs - tā ir vecene ar lunkanām čūskām matu vietā.
Teja Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, saules dieva Hēlija, rītausmas dievietes Ēosas un mēness dievietes Selēnas māte.
kēres Grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dievietes Niktes bērni, kas cilvēkiem nes nelaimi un nāvi.
pierīdas Grieķu mitoloģijā - deviņas māsas, kurām bija brīnišķīgas balsis, bet dēļ iedomības tika pārvērstas par žagatām.
Hēmera Grieķu mitoloģijā - dienas personifikācija.
Soters Grieķu mitoloģijā - dieva - sargātāja vārds.
Aristejs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Kirēnes dēls, zemkopības un lopkopības dievība.
Asklēpijs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Koronīdas dēls, ko izaudzināja kentaurs Heirons, ārstniecības dievs; tas pats, kas Eskulāpijs romiešu mitoloģijā.
Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā.
Dafnīds Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja un kādas nimfas dēls bukoliskās dzejas aizsācējs.
Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
Peans Grieķu mitoloģijā - dievība, kas uzveic ļaunos spēkus; Olimpa dievu dziednieks.
Dike Grieķu mitoloģijā - dieviete, dievu valdnieka Zeva un taisnības un likumības dievietes Temīdas meita, taisnības dieviete, viena no horām.
Gaja Grieķu mitoloģijā - dieviete, kas personificē zemi, viena no pirmajām dievībām, kas radās no Haosa.
Kloto Grieķu mitoloģijā - dievietes Niktes meita, likteņa dieviete moira, vērpēja, kas vērpj cilvēka dzīves pavedienu.
horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes.
Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta.
Epafs Grieķu mitoloģijā - dievu pavēlnieka Zeva un Īo dēls, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku.
Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas.
Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne).
Polideiks Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Kastoru pazīstami kā Dioskūri.
Kastors Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Polideiku pazīstami kā Dioskūri.
Amfions Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Tēbu valdnieka meitas Antiopes dēls, Zēta dvīņubrālis.
Eirēne Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, dieviete - miera personifikācija.
Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju.
Einomija Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, viena no horām - likumības personifikācija.
Eileitija Grieķu mitoloģijā - dievu Zeva un Hēras meita, dzemdību dieviete un dzemdību aizgādne.
Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo.
Antinojs Grieķu mitoloģijā - dižciltīgākais un nekaunīgākais no Itakas valdnieka Odiseja sievas Pēnelopes preciniekiem.
Euterpe Grieķu mitoloģijā - dzejas un mūzikas mūza, iztēlota ar divis stabulēm.
Mahāons Grieķu mitoloģijā - dziedniecības dieva Asklēpija dēls, kas no tēva bija mantojis ārstniecības mākslu un pie Trojas izārstēja daudzus varoņus.
Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru.
Polibs Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes Tēbu valdnieks, kurš uzņēma savā namā Menelāju un Helenu, kad viņi atgriezās no Trojas.
Aigipts Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Danaja dvīņubrālis, Linkeja tēvs.
Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
Triptolems Grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka dēls, kuram dieviete Dēmetra uzdāvināja zelta ratus ar spārnotiem pūķiem un iedeva kviešu graudus.
Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos.
Kasiopeja Grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdniece, Andromedas māte, kura lielījās nereīdām ar savu skaistumu, un ar to saniknoja jūras dievu Poseidonu.
Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta.
Nausikaja Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka meita, kas atrada un sniedza palīdzību vētrā cietušajam Odisejam.
Alkinojs Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieks Sherijas salā, Amfiarāja un Eirifīles dēls, jūras dieva Poseidona mazdēls.
Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību.
Admēts Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieks Tesālijā, viens no argonautiem, Kalidonas medību dalībnieks.
Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
Pilāds Grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Strofija dēls.
Gordijs Grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, Mida tēvs, kurš nodibināja galvaspilsētu un citadelē novietoja vezumu, kura jūgu sasēja sarežģītā mezglā.
Tihe Grieķu mitoloģijā - gadījuma dieviete, kas simbolizē pasaules mainību un nepastāvīgumu, dzīves notikumu gadījuma raksturu.
Dafne Grieķu mitoloģijā - Gajas un upju dieva Pēneja meita, kas, glābdamās no Apolona mīlestības, lūdza tēvam palīdzību, un dievi viņu pārvērta par lauru koku.
simtroči Grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna bērni, trīs milži (Briarejs, Kots un Gijs) ar simt rokām un piecdesmit galvām.
Dione grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna meita vai viena no okeanīdām; Homēram viņa ir Zeva sieva un Afrodītes māte; arī viens no Afrodītes vārdiem.
Eiritions Grieķu mitoloģijā - gans, kas Eritejā ganīja milža Gēriona govis.
Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks.
Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu.
Makarija Grieķu mitoloģijā - Hērakla vienīgā meita, ko dzemdējusi Dējaneira, viņa upurēja sevi dievietei Persefonei, lai nodrošinātu uzvaru saviem brāļiem.
Hiants Grieķu mitoloģijā - hiādu brālis.
Nemeja Grieķu mitoloģijā - ieleja Argolīdā, Peleponesā.
Lāomedonts Grieķu mitoloģijā - Īla un Eiridikes dēls, Trojas valdnieks, kam dievi Apollons un Poseidons uzcēla un nocietināja pilsētas mūrus.
Melamps Grieķu mitoloģijā - Iolkas dibinātāja Amitaona un Idomenes dēls, pareģis un dziednieks, kas spēja izārstēt cilvēku pat bezcerīgos gadījumos.
Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis.
Tēlegons Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja un burves Kirkes dēls, kurš nonāvēja Odiseju.
Atalante Grieķu mitoloģijā - izcila medniece, Kalidonas medību un argonautu brauciena dalībniece, kuru bērnībā barojusi lāču māte, bet izaudzinājuši mednieki.
Eirits Grieķu mitoloģijā - izcils strēlnieks no Oihalijas, Ioles tēvs.
Panakeja Grieķu mitoloģijā - izdziedināšanas personifikācija, dziedināšanas dieva Asklēpija meita.
Dorīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Okeāna un Tētijas meita, okeanīda, jūras dieva Nēreja sieva un māte 50 nereīdām.
Kerkions Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidina un nimfas Argiopes dēls, kas valdīja Eleisīnā un visiem iedvesa šausmas ar savu nežēlību.
Busirīds Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona dēls, Ēģiptes valdnieks, kura zemi deviņus gadus postīja sausums.
Bizants Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un Keroesas dēls, Bizantijas pilsētas dibinātājs.
Pelijs Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un mirstīgās sievietes Tīro dēls, tesāliešu varonis, kas sagrāba varu Iolkā.
Agēnors Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Tiras un Sīdonas valdnieks.
Tetīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieve, Nēreja meita, mirstīgā Pēleja sieva un varoņa Ahilleja māte.
Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus.
Eiriale Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītā briesmone, viena no trim māsām gorgonām.
Steno Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais briesmonis, gorgona, viena no trim māsām.
Nērejs Grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Ponta un Gajas dēls, saukts arī par "jūras veci", jo bija vecāks par jūru valdnieku Poseidonu, viņam piemita pareģa spējas, un viņš varēja mainīt savu veidolu.
Klimene Grieķu mitoloģijā - jūras nimfa, titāna Japeta sieva, Prometeja, Atlanta, Epimeteja un Menoitija māte.
Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei.
Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi.
Dējaneira Grieķu mitoloģijā - Kalidonas valdnieka Oineja un Alfejas meita, varoņa Hērakla sieva.
Kerineja Grieķu mitoloģijā - kalns Arkādijā.
Flegijs Grieķu mitoloģijā - kara dieva Araja dēls, cilts vadonis Boiotijā.
gigantomahija Grieķu mitoloģijā - kauja starp Olimpa dieviem un milžiem, kas bija radušies no Gajas (zemes) vietā, kur nopilēja kastrētā Urāna asinis, kaujā uzvarēja Olimpa dievi.
Heirons Grieķu mitoloģijā - kentaurs, kurš atšķirībā no ciltsbrāļiem bija slavens ar savu gudrību, izpalīdzību un jauko dabu.
Ness Grieķu mitoloģijā - kentaurs, kurš izraisīja Hērakla nāvi.
Polifēms Grieķu mitoloģijā - kiklops jeb ciklops (vienacains milzis), Poseidona un nimfas Toosas dēls, ko piemānīja Odisejs un padarīja to aklu.
Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu.
Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto.
hamadriāda Grieķu mitoloģijā - koka nimfa, rodas reizē ar koku, dzīvo tā lapotnē un nomirst reizē ar to.
Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu.
Glauke Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieka meita, kuru gribēja apprecēt argonauts Jāsons.
Polibs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, Edipa audžutēvs.
Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas.
Glauks Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, Sīsifa dēls un Bellerofonta tēvs.
Aerope Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja mazmeita, kuru tēvs bija licis noslīcināt jūrā vai pārdot verdzībā.
Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību.
Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā.
Argo Grieķu mitoloģijā - kuģis, ar kuru 50 argonauti devās uz Kolhīdu pēc zeltvilnas aunādas.
agatodēmons Grieķu mitoloģijā - labais gars, kas visu dzīvi seko cilvēkam.
Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu.
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieka Peiritoja līgava, kuras nolaupīšanas mēģinājums kāzās kļuva par iemeslu kentauromahijai.
Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri.
Peiritojs Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks, Īksiona un Dījas tēvs.
Pitiokampts Grieķu mitoloģijā - laupītājs "Priežu liecējs", kas dzīvoja pie ceļa uz Korintu.
Hipsipile Grieķu mitoloģijā - Lemmas salas valdniece un argonautu vadītāja Jāsona mīļākā.
Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi.
koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem.
Oīlejs Grieķu mitoloģijā - lokru valdnieks, jūras dieva Poseidona mazdēls, viens no argonautiem un Trojas kara varoņa Ajanta Oilīda tēvs.
Eirinoms Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons pazemes valstībā, briesmonis, kas aprija nomirušo miesas.
Taraksips Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons, kas biedēja zirgus; arī šim dēmonam veltītais altāris, kas atradās Olimpa hipodromā.
Polidekts Grieķu mitoloģijā - Magnēta dēls, valdnieks Serifas salā, kur jūra izskaloja krastā Danaju un viņas jaundzimušo dēlu Perseju.
Nefele Grieķu mitoloģijā - mākoņu dieviete, kura miniju cilts vadonim Boiotijā Atamantam dzemdēja dēlu Frisku un meitu Helli.
Kefals Grieķu mitoloģijā - mednieks, kurš bija apprecējis Atēnu valdnieka Erehteja meitu Prokrīdu.
Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas.
Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs.
Linkejs Grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieku Afareja un Arēnes dēls, viens no argonautiem, kuram bija tik asa redze, ka viņš spēja redzēt cauri zemei.
Kirēne Grieķu mitoloģijā - mežu un pļavu nimfa, lapitu valdnieka Hipseja meita, kura bija kareivīga un nevaldāma, mīlēja medīt, aizstāvēja mājdzīvniekus.
Hipns Grieķu mitoloģijā - miega dievs, dievietes Niktes (Nakts) dēls, nāves likteņa dievību moiru un atriebības dievietes Nemeses brālis.
Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks.
Aigists Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Tiesta un viņa meitas Pelopijas dēls.
Erots grieķu mitoloģijā - mīlas dievs, dievietes Afrodītes dēls, kurš līdzās Haosam, Gajai un Tartaram ir viens no četriem kosmogoniskajiem pirmsākumiem.
Args Grieķu mitoloģijā - milzis ar simt acīm, kuras nekad nebija aizmigušas vienlaikus.
Gērions Grieķu mitoloģijā - milzis ar trim galvām un trim rumpjiem, no Gorgonas asinīm dzimušā Hrīsāora un okenaīdas Kallirojas dēls, kuru nogalināja Hērakls.
Kēnejs Grieķu mitoloģijā - milzis vilkatis no Tesālijas lapitu cilts, kas piedalījās kentauru un lapitu cīņā.
Atamants Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadonis Boiotijā, valdnieka Aiola dēls un mākoņu dievietes Nefeles iemīļotais.
Helle Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles meita, Friksa māsa.
Glauks Grieķu mitoloģijā - Mīnoja dēls, kas noslīka medus mucā.
Admēts Grieķu mitoloģijā - Molosijas valdnieks, pie kura atrada patvērumu Temistokls.
Ofelts Grieķu mitoloģijā - Nemejas karaļa Likūrga dēls, kas nomira no čūskas dzēliena laikā, kad viņa aukle Hipsipile rādīja avotu 7 varoņiem, kas bija ceļā uz Tēbām.
Ananke Grieķu mitoloģijā - nenovēršamības un nepieciešamības dieviete, cilvēku likteņu lēmēju - moiru māte.
Lisa Grieķu mitoloģijā - neprāta dieviete, ko dieviete Nikte radīja no Urāna asinīm.
Mānija Grieķu mitoloģijā - neprāta personifikācija, ko uzsūtīja cilvēkiem, kas pārkāpa noteiktos likumus un paražas.
Antilohs Grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, viens no Helenas preciniekiem, pavadīja savu tēvu Trojas karagājienā.
Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu.
Melisa Grieķu mitoloģijā - nimfa, bišu aizgādne un pavēlniece un visu bišu ciltsmāte.
Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem.
Hariklo Grieķu mitoloģijā - nimfa, Tēbu pareģa Teiresija māte, pēc kuras lūguma dieviete Atēna, kas Teiresijam bija atņēmusi acu gaismu, dāvāja viņam pareģa spējas.
Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni.
Kalliroja grieķu mitoloģijā - nimfa, upes dieva Aheloja meita, Ganimēda māte.
Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju.
Eirilohs Grieķu mitoloģijā - Odiseja ceļabiedrs, kurš tāpat kā Odisejs netika pārvērsts par cūku burves Kirkes salā, atšķirībā no pārējiem ceļabiedriem.
Sperhejs Grieķu mitoloģijā - Okeāna un Tētijas dēls, Sperhejas upes dievs Tesālijā.
Eirinome Grieķu mitoloģijā - okeanīda, triju haritu (romiešu grāciju) māte.
Reja grieķu mitoloģijā - Olimpa dievu māte, titanīda, Gajas un Urāna meita, Krona sieva.
meliādas Grieķu mitoloģijā - ošu nimfas, kas piedzima, Krona izkastrētā Urāna asinīm nokrītot uz Zemes - Gajas.
Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja.
Priams Grieķu mitoloģijā - pēdējais Trojas valdnieks, Lāomedonta dēls.
Pelopīdi Grieķu mitoloģijā - Pelopa pēcnācēji.
Pitejs Grieķu mitoloģijā - Pelopa un Hipodamejas dēls.
Ikarijs grieķu mitoloģijā - Periera un Perseja meitas Gorgofonas dēls, Tindareja, Afareja (Afaretīdu tēva) un Leikipa brālis, Pēnelopes tēvs.
Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts.
Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs.
titāni Grieķu mitoloģijā - pirmās paaudzes dievi, kurus radīja debesu dievs Urāns un zemes dieviete Gaja.
Ponts Grieķu mitoloģijā - pirmatnējo ūdeņu dievība, ko radījusi zemes dieviete Gaja.
Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - plejādes Steropes un Elīdas valdnieka Oinomaja meita.
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras.
Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs.
Glauks Grieķu mitoloģijā - Poseidonam pakārtots jūras dievs.
Polidors Grieķu mitoloģijā - Priama dēls, kuru kaujā nogalināja Ahilejs.
pigmeji Grieķu mitoloģijā - punduru cilts, kas mitusi uz dienvidiem no Ēģiptes, un kuru augums bijis no skudras līdz pērtiķa lielumam.
Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves.
Nots Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas un Astraja dēls, dienvidu vēja personifikācija, kas nesa mitrumu un miglu.
Arīons Grieķu mitoloģijā - runājošs zirgs ar tumšām krēpēm, kas bija Poseidona un Dēmetras atvase.
Marsijs Grieķu mitoloģijā - satīrs, kas atrada dievietes Atēnas pamesto flautu un iemācījās to lieliski spēlēt.
Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
Pāsifaja Grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija meita, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, Mīnotaura māte.
Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
kurēti grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un zemes dievietes Gajas bērni, Rejas-Kibeles pavadoņi, dēmoni.
epigoņi Grieķu mitoloģijā - septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām kritušo varoņu dēli, kuri pēc desmit gadiem devās jaunā karagājienā pret Tēbām, lai atriebtu savu tēvu nāvi.
Leandrs Grieķu mitoloģijā - Sēstas pilsētas Afrodītes priesterienes Hēro iemīļotais.
Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Polibs Grieķu mitoloģijā - sikioniešu valdnieks, Adrasta vectēvs no mātes puses.
hekatonheiri Grieķu mitoloģijā - simtroči, trīs milži ar simts rokām un piecdesmit galvām (Kots, Briarejs un Gijs), kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi.
Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību.
Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju.
Hiakints Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Amikla dēls, dieva Apollona mīlulis, kuru Apollons diska mešanas sacīkstēs nejauši nosita ar disku.
Hermione Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Menelāja un Helenas meita.
Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte.
Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu.
Menelājs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Atreja dēls, Agamemnona brālis un Helenas pirmais vīrs.
Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs.
Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju.
Kerbers Grieķu mitoloģijā - suns, Aīda sargs, briesmonis ar trim galvām un čūskas asti.
Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā.
hiperboreji Grieķu mitoloģijā - tauta, kas dzīvoja galējos ziemeļos, "aiz Boreja".
Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte.
Kadms Grieķu mitoloģijā - Tēbu pilsētas dibinātājs (Boiotijā), Feniķijas valdnieku Agēnora un Tēlefasas dēls, Eiropas brālis.
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves.
Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks.
Ismēne Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa meita, Antigones māsa.
Agave Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kadma un Harmonijas meita, Penteja māte, kura neprāta lēkmē saplosīja nogalināja savu dēlu.
Haimons Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta dēls, Edipa meitas Antigones līgavainis, kurš brīvprātīgi mirst kopā ar līgavu.
Antiope Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Nikteja meita, kura palika grūta no dievu valdnieka Zeva un bailēs no tēva dusmām aizbēga no Tēbām, Amfiona un Zēta māte.
Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni.
Lājs Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Iokastes vīrs, Edipa tēvs.
Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes.
lapiti grieķu mitoloģijā - teiksmaina kareivīga tauta Tesālijā, Grieķijas ziemeļu daļā; lapitu cīņa ar kentauriem bija iemīļots sižets grieķu tēlotājā mākslā.
Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku.
Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju.
Protesilājs Grieķu mitoloģijā - Tesālijas pilsētas Filakes valdnieka Īfikla dēls, Trojas kara dalībnieks.
Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi.
Tantals Grieķu mitoloģijā - Tiesta dēls un Klitaimnēstras pirmais vīrs, ko nogalināja Agamemnons.
Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls.
Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls.
Īfikls Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona un Alkmēnes dēls, Hērakla brālis, kurš piedalījās vairākos Hērakla varoņdarbos.
plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām.
Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības.
Aiēts Grieķu mitoloģijā - titāna Krona un titanīdas Rejas dēls, dievu valdnieka Zeva un jūras dieva Poseidona brālis - veļu valstības valdnieks, kā arī pati pazemes valstība.
Lēto Grieķu mitoloģijā - titanīda, Koja un Foibes meita, kas no Zeva ieņēma dvīņus Apollonu un Artemīdu.
Asterija Grieķu mitoloģijā - titanīdas Foibes meita, Lēto māsa, krēslas un burvības dievietes Hekates māte.
Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā.
Krons Grieķu mitoloģijā - titāns, dievietes Gajas (zemes) un dieva Urāna (debesu) dēls, kurš kļuva par debesu valdnieku, līdz viņu gāza viņa dēls Zevs; orfismā - Hrons.
Menoitijs Grieķu mitoloģijā - titāns, Japeta un Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Epimeteja brālis.
Hiperīons Grieķu mitoloģijā - titāns, Saules dieva Hēlija tēvs.
Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni.
Polimēstors Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, Priama znots, kas nogalināja trojiešu valdnieka dēlu Polidoru.
Fillīda Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieka Sītona meita, kura nomira no bēdām, kad nevarēja sagaidīt savu vīru atgriežamies.
Fīnejs Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks un pareģis.
Diomēds Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, kam piederēja briesmīgi zirgi.
Tērejs Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, saskaņā ar dažiem mītiem kara dieva Areja dēls.
Rēss Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, Trojas sabiedrotais kara laikā.
Orts Grieķu mitoloģijā - trīsgalvainā milža Gēriona divgalvainais suns, ko nogalināja Hērakls.
Trojs Grieķu mitoloģijā - Trojas dibinātājs un pirmais valdnieks.
Epejs Grieķu mitoloģijā - Trojas kara dalībnieks, koka zirga izgatavotājs.
Skamandrs Grieķu mitoloģijā - Trojas līdzenuma upes dievs, kas bija saistīts ar Trojas valdnieku dzimtu.
Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte.
Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā.
Hēsione Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Lāomedonta sieva.
Troils Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes dēls, kuru nogalināja Ahilejs.
Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa.
Helens Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, kam piemita pareģa spējas.
Dēifobs Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, varoņa Hektora brālis.
Hektors Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama vecākais dēls, trojiešu varonis, kuru nogalināja Ahillejs.
Hriseīda Grieķu mitoloģijā - trojiešu priestera Hrīsa meita, kuras īstais vārds bija Astinoma.
Hēfaists Grieķu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (seno romiešu mitoloģijā - Vulkāns).
Flegetonta Grieķu mitoloģijā - uguns upe, viena no piecām pazemes valstības upēm.
Haoss Grieķu mitoloģijā - un Hēsioda poēmā "Teogonija", pirmsākums, kas pastāvēja pirms pasaules radīšanas.
Eimajs Grieķu mitoloģijā - un varoņeposā "Odiseja" vecākais cūkgans, kas bija saglabājis uzticību savam valdniekam un pēc Odiseja atgriešanās dzimtenē palīdzēja viņam iekļūt pilī un izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem.
Ēridana Grieķu mitoloģijā - upe, upes dieva Okeāna un dievietes Tētijas meita.
Narkiss Grieķu mitoloģijā - upes dieva Kēfisa un nimfas Leiriopes dēls, skaists jauneklis, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi.
Ahelojs Grieķu mitoloģijā - upes dievs Aitolijā, titāna Okeāna un titanīdas Tērijas dēls.
Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu.
Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam.
Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais.
Likurgs Grieķu mitoloģijā - valdnieks Trāķijā, kas vērsies pret dieva Dionīsa kulta ieviešanu, par ko tika sodīts ar vājprātu un nogalināja savu dēlu.
Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē.
Tīdejs Grieķu mitoloģijā - varonis, Kalidonas valdnieka Oineja un viņa otrās sievas Peribojas dēls.
Frikss Grieķu mitoloģijā - varonis, miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles dēls, Helles brālis.
Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs.
Hērakls Grieķu mitoloģijā - varonis, pusdievs, Zeva un Alkmēnes dēls, kurš veicis 12 varoņdarbus.
Higieja Grieķu mitoloģijā - veselības personifikācija, ārstniecības dieva Asklēpija meita.
Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju.
Teisifone Grieķu mitoloģijā - viena no erīnijām, kurai ir spārni, matos tai vijas čūskas, viņa Tartarā ar pletni sit noziedzniekus un biedē viņus ar čūskām.
Kalliroja grieķu mitoloģijā - viena no okeanīdām, Okeāna un Tētijas meita, Hrīsāora sieva, kas viņam dzemdējusi trīsgalvaino milzi Gērionu.
Tētija grieķu mitoloģijā - viena no senākajām dievietēm, titanīda, Gajas un Urāna meita, sava brāļa Okeāna sieva, ar kuru kopā viņa radījusi visas upes un trīstūkstoš okeanīdu.
Partenope Grieķu mitoloģijā - viena no sirēnām, Aheloja un mūzas Melpomenes meita.
Deiona Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (briesmīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
Enio Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (kauslīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
Pemfredo Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (negantā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
Args Grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, kuģa "Argo" būvētājs.
kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis".
Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
Antēnors Grieķu mitoloģijā - viens no Trojas vecākajiem, Priama padomnieks, kurš izcēlās ar godprātību.
faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē.
kerkopi Grieķu mitoloģijā - viltīgi kalnu gari rūķīšu izskatā, minēti teikās par Hēraklu.
Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā.
Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis.
Aiāks Grieķu mitoloģijā - Zeva un nimfas Aigīnas dēls, Ahilleja un Ajanta vectēvs.
Tallo Grieķu mitoloģijā - ziedošo augu dieviete, to sargātāja, viena no horām - dievietēm, kuras pārzināja gadalaiku maiņu.
Ehidna grieķu mitoloģijā – Forkija un Kēto meita, Gajas (zemes) un Ponta (jūras) mazmeita, pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Cerberu, Himeru u. c.).
Bellerofonts Grieķu mitoloģijā – Korintas valdnieka Glauka dēls un Sīsifa mazdēls, varonis, kas nonāvēja nezvēru Himeru.
Telesfors Grieķu mitoloģijā atveseļošanās dievs, Asklēpija un Higieijas pavadonis.
seirēnes Grieķu mitoloģijā jūras nāras: brīnumskaistas jaunavas ar zivs asti vai arī putni ar jaunavu sejām; tās ar savām dziesmām pievilināja ceļiniekus un tad tos saplosīja un aprija.
stimfālides Grieķu mitoloģijā lieli putni vara knābjiem un nagiem, ko iznīcināja Hērakls.
naulons Grieķu mitoloģijā maksa Haronam par pārvedumu pār elles upi Aherontu.
Nikte Grieķu mitoloģijā nakts dieviete.
limnades Grieķu mitoloģijā nāras, kas dzīvo ezeros un dīķos.
leimoniades Grieķu mitoloģijā pļavu nāras.
Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci.
stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos.
Aktorīdi Grieķu mitoloģijā reizēm tā dēvē Molinoīdus - Siāmas dvīņus no Elīdas, Aktora un Moliones dēlus.
Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu.
Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu.
potamidas Grieķu mitoloģijā upju nāras.
Medūza Grieķu mitoloģijā viena no gorgonām, kas ar savu skatienu spēj visu dzīvo pārvērst akmenī; viņu nogalināja Persejs.
didrahma Grieķu monēta, kurai ir divu drahmu vērtība.
Hellēns Grieķu nācijas (hellēņu) mītiskais pirmtēvs, kuram bija trīs dēli Aiols, Dors un Ksūts, no kuriem cēlušās lielākās grieķu ciltis.
ditonus Grieķu nosaukums lielās tercas intervālam (2 veselu toņu atstatums).
mitogrāfi Grieķu rakstnieki, kas kopoja mītus vai arī tos skaidroja.
daimonisks Grieķu reliģijas mācībā sevišķs stāvoklis cilvēkā, kad viņš vai nu laba, vai ļauna gara pārņemts.
kalathos Grieķu sieviešu darba grozs vilnas uzglabāšanai; arī līdzīgs māla trauks.
pirronisms Grieķu skeptiskā filozofa Pirrona un viņa piekritēju mācība.
mina Grieķu svara mērs, 100 drahmas, 1/60 talanta; aizgūta no Orienta, Babilonijā tās svars - 505 g.
mnā Grieķu svara vienība mina.
pronāoss Grieķu svētnīcas priekšdaļa pie ieejas, kur stāvēja dieva tēls.
sirtaki Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
dromos Grieķu teātra skatuves vidējā daļa.
hiperborejieši Grieķu teikās laimīga ziemeļu tauta, kas mītot jaukā klimatā viņpus aukstās ziemeļu zemes jeb Boreja.
pigmaji Grieķu teikās punduru tauta, kas nerimstīgi karoja ar dzērvēm; viņi uzbruka gulošam Hēraklam, kas tos visus ievīstīja lauvas ādā.
apoksiomens Grieķu tēlnieka Līsipa ievērojamais bronzas atlēta tēls, kura Marmora kopija atrodas Vatikānā.
ozo Grieķu tradicionāls anīsa degvīns; ouzo.
kotils Grieķu trauks dzeršanai vai smelšanai.
kiats Grieķu trauks, ar ko smēla no krātera vīnu un lēja kausos; kā šķidruma mērs = 0,049 l.
fustanella Grieķu un albāņu vīriešu tautas tērpa daļa, īsi, plati lina svārki ar ielocēm.
agatodēmons Grieķu un ēģiptiešu talismans, kurā attēlota čūska ar lauvas galvu un septiņiem vai divpadsmit starojošiem kroņiem, kas simbolizē planētas vai Zodiaka zīmes.
Palaimons Grieķu un romiešu jūras dievs, kas apsargāja bojā gājušu kuģu ļaudis.
euthytona Grieķu un romiešu lielgabals.
Anhīss Grieķu un romiešu mitoloģijā - Dardanijas valdnieks, kuru bija iemīlējusi dieviete Afrodīte, viņu dēls Ainejs kļuva par Trojas varoni un romiešu ciltstēvu.
hiādas Grieķu un romiešu mitoloģija - septiņas nimfas, māsas, kuras raud par sava vienīgā brāļa nāvi un ir pārvērstas par zvaigznēm.
Plūtons Grieķu un romiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības valdnieka - dieva Aīda vārdiem.
lektika grieķu un romiešu nesamais krēsls; Grieķijā to lietoja gk. dižciltīgas dāmas; Romā tās lietošana bija sevišķā kārtas privilēģija.
perispomenon Grieķu valodā ikviens vārds, kam cirkumflekss ir uz pēdējā balsiena.
filia Grieķu vārds sadraudzības, labvēlības, viesmīlības apzīmēšanai.
kristus Grieķu vārds, kas atbilst vārdam mesija; sākotnēji to attiecināja uz Jēzu no Nācaretes, bet vēlāk tas sāka funkcionēt vairāk kā Jēzus vārds un nevis tituls.
Herkuless Grieķu varoņa Hērakla latīniskais nosaukums.
Himēns Grieķu vedību dievs.
gemista Grieķu virtuves ēdiens: ar rīsiem un gaļu pildīti tomāti vai pipari.
tzaziki Grieķu virtuves garšvielu maisījums, kura sastāvā ietilpst maltu ķiploku pulveris, melnie pipari, saberzta paprika un jūras sāls.
gr. Grieķu-; grieķu valoda.
kantars Grieķu, boiotiešu, dzerams kauss, ar zemu pēdu un divām augstām liektām osām: Dionīsa atribūts.
grec Grieķu, grieķis.
plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem; vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
augšgrīda Griesti.
grieste Griesti.
griests Griesti.
kasetējums Griestu dekorējums - sadalījums nelielos regulāros laukumos, kurus aizpilda gleznots vai plastiski veidots ornaments, bieži - rozete.
uzrate Griestu sija uz kuras tiek balstītas spāres.
balka Griestu sija.
vārde Griestu sija.
vārds Griestu sija.
vērbalka Griestu sija.
vērbaļķe Griestu sija.
vērbaļķis Griestu sija.
vērbalkstarpa Griestu siju starpa.
vērbaļķstarpa Griestu siju starpa.
dekstrotorsija Griešana, vīšana uz labo pusi.
apgrieziens Griešanās ātrums (dzinējam).
ezodeviācija Griešanās iekšup.
grīzulis Griešanās kaite.
nožēlošana Griešanās pie Dieva sirdsapziņas pārmetumos par kādreiz izdarīto.
pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni.
uzkaldinājums Griešanas virsmai un apstrādātajai virsmai pieguļošo materiāla slāņu cietības palielināšanās griešanas procesā, vienlaikus samazinoties plastiskumam.
sāvarga Grievalga - zirga aizjūga piederums, saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi.
savalgs Grievalgs.
paplašināšana Griezapstrādes operācija iepriekš izurbta cauruma diametra un virsmas gluduma palielināšanai.
grieznis Grieze ("Crex crex").
griezna Grieze 1, putns.
griezne Grieze 1, putns.
grieza Grieze 1.
griezeklis Grieze 3(1).
griediņš Grieze.
griezes Grieze.
griežņa Grieze.
megachilidae Griezējbišu dzimta.
chelostoma Griezējbišu dzimtas ģints.
coelioxys Griezējbišu dzimtas ģints.
megachile Griezējbišu dzimtas ģints.
osmia Griezējbišu dzimtas ģints.
iegriešanās Griezējinstrumenta iedziļināšanās apstrādājamā ķermeņa materiālā apstrādes procesa sākumposmā, līdz griezējasmens sāk veidot apstrādāto virsmu.
griezējķīlis Griezējinstrumenta ķīļveida griezējdaļa ar skaidvirsmu, mugurvirsmu un griezējasmeni (griezējšķautni) šo virsmu krustošanās vietā.
ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
stūrgriezis Griezējinstruments (kā) stūru veidošanai.
grieznis Griezējinstruments, arī darba rīka vai instrumenta griezējdaļa.
mugurvirsma Griezējķīļa virsma, kas pavērsta pret apstrādāto virsmu.
skaidvirsma Griezējķīļa virsma, kura pavērsta pret materiāla nogriežamo slāni un pa kuru noslīd skaida.
labiotoms Griezējmaigles.
virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
phytotomidae Griezējputnu dzimta.
phytotoma Griezējputnu dzimtas ģints.
griezauka Griezene (5).
griezavas Griezene (5).
griezulis Griezene (5).
grieztava Griezene.
funaria Griezenes.
funariaceae Griezeņu dzimta.
entosthodon Griezeņu dzimtas ģints.
physcomitrium Griezeņu dzimtas ģints.
Groesen Griezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā.
oftalmotomija Grieziens acābolā.
pankreatotomija Grieziens aizkuņģa dziedzerī, gk., lai izņemtu audzēju vai akmeni.
hepatotomija Grieziens aknās.
kraniamfiktomija Grieziens apkārt galvaskausam; dekompresijas metode.
dakriocistostomija Grieziens asaru maisā, lai radītu drenāžu.
rinotomija Grieziens degunā.
duodenotomija Grieziens divpadsmitpirkstu.
histerotrahelotomija Grieziens dzemdes kaklā.
trahelotomija Grieziens dzemdes kaklā.
mastotomija Grieziens krūts dziedzerī.
glosotomija Grieziens mēlē.
pelviotomija Grieziens nieres bļodiņā.
perikardiotomija Grieziens perikardā.
blefarotomija Grieziens plakstiņā.
pneimotomija Grieziens plaušā.
prostatolitotomija Grieziens prostata akmens izņemšanai.
kardiotomija Grieziens sirds muskulatūrā.
iridosklerotomija Grieziens sklērē un varavīksnenes malā glaukomas gadījumos.
ciliarotomija Grieziens starainās josliņas apvidū, kuru izdara, operējot glaukomu.
hidrodiktiotomija Grieziens tīklenē tūskas ārstēšanai.
cistotomija Grieziens urīnpūslī.
incīzija Grieziens, iegriezums, pārgriešana.
sectio Grieziens.
toms Grieziens.
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
graizes Griezīgas sāpes (vēderā).
vēdergraizes Griezīgas sāpes vēderā.
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
nelāgs Griezīgs, ass (par skaņu).
skudrs Griezīgs, ass, durstīgs.
skaudrs Griezīgs, nepatīkams (par skaņu); skarbs (6).
nejauks Griezīgs, nepatīkams (par skaņu).
skarbs Griezīgs, nepatīkams (par skaņu).
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
rupjgrieznis Grieznis (kā) rupjapstrādei.
fasongrieznis Grieznis ar saliktas konfigurācijas profilam atbilstošas formas griezējasmeni.
stiklgrieznis Grieznis stikla griešanai.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
durzaklis Grieznis, urbeklis, svārpsts.
griežņi Grieznis.
greizonis Griezonis (aitu slimība).
griežamais Griezonis.
griezoņa Griezonis.
griezons Griezonis.
smelt Griezt (ar asu nazi).
ļuļīt Griezt (ar neasu nazi).
vērķēt Griezt (izaugumus zirga nagā), tīrīt (zirga nagu kaļot).
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot.
dagriezt Griezt (ko) papildus.
raicīt Griezt (maizi).
cirpt Griezt (matus, bārdu, ūsas).
škaldīt Griezt (noteikta izmēra auduma gabalus apģērba apakšdaļas šūšanai).
jemt Griezt (par asmeni).
zniebt Griezt (par griezi).
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
šņirkāt Griezt (zobus).
šņāpt Griezt 2 (1).
sukt Griezt apkārt, ritināt.
apgriezt Griezt apkārt.
venst Griezt apkārt.
žuknīt Griezt ar (neasu) nazi, lietojot to kā zāģi.
cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci vilnu (dzīvniekam).
bulīt Griezt ar nazi, kuram nodilis gals.
nažot Griezt ar nazi.
žulīt Griezt ar neasu griežamo.
jilināt Griezt ar neasu instrumentu.
žņurīt Griezt ar neasu nazi, zāģēt.
buinīt Griezt ar neasu nazi; urbt ar neasu urbi.
žulēt Griezt ar neasu nazi; zāģēt ar neasu zāģi.
žurnēt Griezt ar neasu nazi; zāģēt ar neasu zāģi.
bolēt Griezt ar neasu nazi.
builēt Griezt ar neasu nazi.
builīt Griezt ar neasu nazi.
čuinīt Griezt ar neasu nazi.
ģirnīt Griezt ar neasu nazi.
mulmēt Griezt ar neasu nazi.
murīt Griezt ar neasu nazi.
ņerīt Griezt ar neasu nazi.
ņorkāt Griezt ar neasu nazi.
ņurināt Griezt ar neasu nazi.
ņurkāt Griezt ar neasu nazi.
nurlīt Griezt ar neasu nazi.
šņikāt Griezt ar neasu nazi.
šņīkāt Griezt ar neasu nazi.
šulināt Griezt ar neasu nazi.
žerīt Griezt ar neasu nazi.
žīkāt Griezt ar neasu nazi.
žilīt Griezt ar neasu nazi.
žilkāt Griezt ar neasu nazi.
žirīt Griezt ar neasu nazi.
žņarīt Griezt ar neasu nazi.
žuinīt Griezt ar neasu nazi.
žulināt Griezt ar neasu nazi.
žuļīt Griezt ar neasu nazi.
žulnīt Griezt ar neasu nazi.
žurīt Griezt ar neasu nazi.
žurknīt Griezt ar neasu nazi.
šnārēt Griezt ar šķērēm vai nazi.
šķērēt Griezt ar šķērēm.
ģilināt Griezt ar trulu nazi.
žurnīt Griezt ar trulu nazi.
dillināt Griezt dejā, dancināt.
ģerpstelēt Griezt kopā.
lūvēt Griezt kuģa priekšgalu pret vēju.
pieluvēt Griezt kuģa priekšgalu pret vēju.
atgriezt Griezt nost; nogriezt.
lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
aizgriezt Griezt prom.
žagarot Griezt slotām zarus.

G citās vārdnīcās:

MLVV