Paplašinātā meklēšana

Meklējam pad.

Atrasts vārdos (600):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3091):

liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas.
skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
aģitprops 1920. g. septembrī dibināts padomju valdības birojs, kam vajadzēja pārzināt komunistisko aģitāciju un propagandu.
pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā.
brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum").
rēkot abpusēji dot padomu.
gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu.
Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā.
kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas.
afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda.
rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
šamade Agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos.
Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim).
aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
dzirū Aicinājums govīm padzerties.
gādātniece Aizbildne, kas domā par visu īstajā laikā un visu padara.
aizdzīt ratā (arī ellē) aizdzīt prom, padzīt.
aiztriekt ratā aizdzīt, padzīt, dzīt projām.
aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie visiem velniem) aizdzīt, padzīt.
pasūtīt (aizsūtīt, biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda, ratā) aizdzīt, padzīt.
aizsūtīt (biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda) aizdzīt, padzīt.
aizpujāt Aizdzīt, padzīt.
pabēdzināt Aizdzīt, padzīt.
tremt Aizdzīt, padzīt.
Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
pankreatoduodenektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana līdz ar pieguļošo divpadsmitpirkstu zarnas dalu.
aizdzīt Aizraidīt; padzīt.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot.
aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
aizstīdīt Aiztriekt, padzīt.
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis.
Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants.
Ševčenko Aktau - pilsētas nosaukums padomju laikā.
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.
Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā.
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju.
Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā.
Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā.
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
pagāza Alus atliekas, padibenes.
pagāze Alus atliekas, padibenes.
pagāzne Alus atliekas, padibenes.
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars.
patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos.
pankreatoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
ezofagoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
holecistoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp divpadsmitpirkstu zarnu un žultspūsli.
gastroduodenostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu.
hepatikoduodenostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un divpadsmitpirkstu zarnu.
impresija Anatomijā iespiedums, padziļinājums.
Andižāna Andidžona, pilsētas nosaukums padomju laikā.
solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas.
lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa.
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām.
novaldzināt Apadīt.
iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā.
hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam.
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
sajakarēt apaugļot, padarīt grūtu.
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu.
apkurlināt Apdullināt; padarīt kurlu.
Jauncode Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele.
Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe.
Gardene Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2".
Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
Ābari Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība").
Jaunsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā.
Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
Bērzi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā).
Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress.
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
Bērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine.
Neikšāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe.
Skulte Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.).
Mēri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi.
Mundigciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne.
Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa.
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
grūtot Apgrūtināt, padarīt grūtāku.
pazuss Apģērba daļa, kas aptver padusi.
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu.
apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām.
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda.
padeves ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums padeves kustībā.
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
apapaļot Apstrādājot padarīt apaļu.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam.
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei.
frēzēšana Apstrāde ar frēzi; griešanas kustība ir frēzes rotācija, padeve - apstrādājamā ķermeņa un frēzes savstarpējā virzes kustība.
appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju.
inaktivēt Apturēt aktivitāti; padarīt neaktīvu.
apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
ADKP Apvienotā darba kolektīvu padome.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies.
apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu.
nourrāt Ar "urrā" saucienu padzīt runātāju no katedras.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā; padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
divpadsmitskaldņu Ar divpadsmit skaldnēm.
divpadsmitskaņu Ar divpadsmit skaņām.
divpadsmitstāvu Ar divpadsmit stāviem.
aizdūlēt Ar dūlāju kvēpinot padzīt.
ar suņa godu ar dusmām, necieņu, tikpat kā padzenot.
padzeltāns Ar dzeltenu nokrāsu; padzeltens.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu); padzīt.
mādīt Ar kaunu padzīt.
uzkniepēt Ar kniepadatām uzspraust.
nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
aizmaskēt Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
aizmentēt Ar menti padzīt prom.
piekaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu.
iegorains Ar padziļinājumu vidū.
piemāguļot Ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem).
immūnizēt Ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu.
izjēgties Ar pūlēm padarīt.
plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
norocīt Ar rokām kaut ko darīt, padarīt.
ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot.
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot.
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe.
peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu.
izraidīt Ar varu padzīt, aizdzīt.
izpuijāt Ar varu padzīt.
norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
vienpadsmitstāvu Ar vienpadsmit stāviem.
ieģērkle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem.
ieģerle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem.
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
autoterapija Ārstēšanās, izmantojot paša zināšanas, bez ārsta padoma.
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas.
uzasināt Asinot padarīt smailu.
aiztecināt Asinot padarīt trulu.
tephilla Astoņpadsmit svētību lūgšana - lūgšanu virkne, kurās pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi.
astaņpadsmit Astoņpadsmit.
astoņpadesmit Astoņpadsmit.
astuņpadsmit Astoņpadsmit.
astaņpadsmitais Astoņpadsmitais.
astaņpadsmits Astoņpadsmitais.
astuņpadsmitais Astoņpadsmitais.
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
šļaugot Atbrīvot, padarīt vaļīgāku.
izmest uz ielas (kādu) atbrīvot, padzīt (biežāk no darba).
dabūt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu.
novākt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu.
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas).
drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
Gurjeva Atirau - pilsētas nosaukums padomju laikā.
uzjaunināt Atjaunot, padarīt jaunāku.
jaunināt Atjaunot, pajaunināt, padarīt jaunāku.
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
atdzīdināt Atkārtoti aizdzīt, padzīt.
iešaust Atkārtoti perot, padarīt bailīgu.
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
iedot vilka pasi atlaist no darba; padzīt, atraidīt.
atsitināt Atlocīt; padarīt apģērbu vaļīgāku.
atbrīvēt Atļaut, atvēlēt, padarīt brīvu, pieejamu.
oglekļa vienība atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku.
otium post negotium atpūta pēc padarītā darba.
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
atvairīt Atraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, padomu u. tml.).
sapļuderēt Ātri un pavirši padarīt (kādu darbu).
nodrēbt Ātri, steigā padarīt, paveikt.
panesties Ātri, steigā pavirzīties; padrāzties.
aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt.
aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima.
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā.
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
kvarkšķis Atsevišķs padobjš, skarbs troksnis.
manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
atkaut Atsitot (pret ko), padarīt neasu.
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku.
zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu.
impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu.
šūniņaudums Audums, kura sējums veido padziļinājumus un paaugstinājumus, līdzīgi bišu šūnām.
mentors audzinātājs, padomdevējs.
kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas.
rine Augsnē izveidots padziļinājums sēklas ierušināšanai.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.).
senāts Augstskolas padome.
akadēmiskie nosaukumi augstskolas zinātniskās padomes piešķirts (uz mūžu) docenta vai profesora nosaukums.
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
libriforms Augu koksnes šķiedras (mehāniskās šūnas), kas to padara stingru.
līķtrose Augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas.
vairsīpoli Augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā.
pašpadevis Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai; pašpadevējs.
pašpadevējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai; pašpadevis.
spēka palīgiekārta autonoma gaisakuģa iekārta enerģijas padevei tā sistēmām uz zemes vai lidojumā avārijas gadījumos.
bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
onze-et-demi Azartspēle ar 52 kārtīm (vienpadsmit ar pusi).
Saliena Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" nosaukums padomju laikā.
atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada).
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt.
bīdīt Baidīt, padarīt tramīgu.
pabaidēt Baidot padzīt.
atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta).
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti.
BJVP Baltijas jūras valstu padome.
BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council").
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
ezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas endoskopija.
fibroezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas tieša apskate ar aparātu, ar ko vienlaikus var paņemt audus izmeklēšanai.
basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā.
Baškīrija Baškortostāna - Republikas nosaukums padomju laikā.
Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā.
Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā.
Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā.
Vārpa Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" bijušais nosaukums padomju laikā.
kuldains Bedrains, ar padziļinājumiem.
iegruve bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
ankravas Bedres, padziļinājumi uz ceļiem, tīrumiem un sevišķi purvainās pļavās.
krustu bedrītes bedrītēm līdzīgi padziļinājumi jostasvietas skriemeļu apovidū, sevišķi sievietēm.
omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
mazgadība Bērna vecums līdz sešpadsmit gadiem.
mazgadīgais Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne".
nobružģāt Berzējot padarīt netīru.
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu.
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
kā suni bez žēlastības, cilvēka necienīgi (nošaut, nosist, padzīt, aprakt).
apbezdēt Bezdot padarīt smirdīgu.
nobezdēt Bezdot padarīt smirdošu.
Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis.
Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā.
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda.
Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi.
Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt.
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu.
Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
bidināt Biedēt, padzīt.
šinelis Biezais vadmalas (parasti vīriešu) rudens mētelis ar padrēbi.
svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam).
tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
dobele Biezputrā iespiests padziļinājums aizdara ieliešanai.
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3).
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām; biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt.
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
skutulis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks; koka bļoda.
skutelis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks.
skutuls Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks.
kaušķis Bļoda, padziļš (parasti apaļš) trauks.
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt.
nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru.
salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru.
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt.
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
interneta pētniecības uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta ilgtermiņa pētniecisko problēmu risināšanu un protokolu izstrādāšanu, kā arī jaunu attīstības virzienu ieteikšanu interneta arhitektūras padomei.
interneta tehniskā uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta tehnisko problēmu risināšanu, protokolu standartu un ieteikumu izstrādāšanu interneta arhitektūras padomei, kā arī veicina interneta pētniecības uzdevumgrupas izstrādāto tehnoloģiju ieviešanu.
Gāršas Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikules stacija" bijušais nosaukums padomju laikā.
dzeltenais āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Jāņa āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
bišu ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
Māras ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
dzeltenīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
melnīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
brūnais bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
dzeltenīs āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
Pētera āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
Jāņa ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
Pētera ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
santābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
āboltiņi Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
bolis Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas; valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
basmačs Bruņotas nacionālistiskas kustības dalībnieks Vidusāzijā 1917.-1926. g., kas cīnījās pret padomju režīmu.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
Kannona Budisma dievība Japāna, bodhisatva, pie kuras vēršas ticīgie, lai saņemtu žēlastību un gudru padomu.
rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk.
subhadevas budisma mitoloģijā - rūpavačāru grupas dievības, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās, [pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas].
treknā druka burtstils, kas teksta daļu, kurā tas izmantots, padara tumšāku un biezāku par pārējo tekstu, parasti to izmanto kādas teksta daļas izcelšanai.
neredzene Burvju cepure, kas padarītu neredzamu.
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem).
līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
līst uz vēdera būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
būt aiz ādas (kādam) būt nodomā, padomā, prātā kaut kam slēpjamam, ļaunam, nosodāmam.
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
laizīt kāda stērbeles būt pārmērīgi pazemīgam, padevīgam, glaimīgam, kāda priekšā izdabāt, lišķēt kādam.
rībēt Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem); atskanēt šādam troksnim.
urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām); atskanēt šādam troksnim.
omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta.
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml, zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru.
Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
Spartaks Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Āne" bijušais nosaukums padomju laikā.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
bizantīnisms Ceremoniāla galma dzīve, kas iezīmējas ar lišķību, glaimiem, padevību un avantūrismu (nos. no bizantiešu galma).
barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
atbelzt Cērtot (sitot) padarīt neasu.
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju.
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
atbuinīt Cērtot padarīt neasu; atcirst.
izkantēt Cērtot padarīt, izveidot stūrainu.
orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
Imantas Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" bijušais nosaukums padomju laikā.
salsavets Ciema padome.
Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas.
Ogreslīči Ciems padomju laikā Ogres rajonā, tagadējā Meņģeles pagasta teritorijā.
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
gramslis Cieti, asi padibeņi zem ūdens.
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm.
kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
dulbinis Cilvēks, kam grūti padodas lasīšana.
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; [kalps]{s:778}.
zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
piršlis Cilvēks, kas cenšas ļoti ātri visu padarīt.
mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
kalps cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla
rokas puisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2).
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš.
advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
devējs Cilvēks, kas kulšanā padod tālāk kūļus.
roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop.
verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
padsmitgadnieks Cilvēks, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
četrapadsmit Četrpadsmit.
četrupadsmit Četrpadsmit.
četrpadsmits Četrpadsmitais.
četrupadsmitais Četrpadsmitais.
četrupadsmits Četrpadsmitais.
pazusnieks Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj padusē.
spēdelītis Četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē.
Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā.
fagedēnikas Čūlas, kas iet arvien plašumā un nepadodas dziedēšanai.
dobele Dabiskā veidā radusies dobe, padziļinājums.
denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem.
dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts.
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
DKP Darba kolektīva padome.
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu.
nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
DAP Darba un aizsardzības padome.
atvēršana darbība --> atvērt; padarīt pieejamu.
padarīšana Darbība --> padarīt.
pašneitralizēšana Darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa.
padeve Darbība, process --> padot (2).
humanizācija Darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks.
slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei.
potenciālu starpība darbs, ko padara elektriskā lauka spēki, pārvietojot pozitīvu vienības lādiņu starp diviem lauka punktiem.
stakrs Dārgs, padārgs.
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1).
padevējs Darītājs --> padot.
padziļinātājs Darītājs --> padziļināt.
gaistoša atmiņa datora atmiņa, kas zaudē datus, ja tiek atslēgta enerģijas padeve.
datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas.
uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām.
heksadecimālā notācija datu pieraksts sešpadsmitnieku skaitīšanas sistēmā.
noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
(no)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
nobezdēties Daudz bezdot padarīt smirdīgu.
sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties.
saninnāties Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties; sanennāties.
sanennāties Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties.
sadzerties Daudz iedzert (ko); daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties (to).
sazīsties Daudz iezīst (ko); daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to).
sadrillēt Daudz lietojot padarīt neasu.
izdrillēt Daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt.
salakties Daudz lokot, pilnīgi padzerties.
pieraudāt Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt.
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
sastrēbties Daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties.
dicelēt Daudz un nevajadzīgi nodarbināt kādu ar sīkiem darbiem un vienmēr izrādīt neapmierinātību par padarīto.
sazīsties Daudz zīžot, pilnīgi paēst, padzerties.
atveķēt Daudzkārt sitot padarīt neasu.
divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes.
triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000 (desmit divpadsmitajā pakāpē); miljons miljonu; tūkstotis miljardu.
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
slāna Dauzoņa, padauza.
paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu).
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā.
sastaukāt dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku.
staukāt Dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
paduse Dāvana (ko parasti nesa padusē).
kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli.
mords Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; hiršs.
hiršs Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; mords.
izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru.
ukris Degungals, padegune; deguns kopā ar padeguni.
padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos.
pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē.
padiņš Dem. --> pade (1).
padebesītis Dem. --> padebesis 1.
padēklītis Dem. --> padēklis.
padomiņš Dem. --> padoms.
denkastes Denkastes padot - padevīgi sveicināt.
viendesmit Desmit (savienojumā ar sekojošu vienciparu skaitli (1-9) - padsmit).
vijorklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu; vijroklis.
vijroklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu.
matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums.
vibrobunkurs Detaļu orientēšanas un padošanas ietaise, kas darbojas ar vibrācijas piedziņu.
deveņpadsmit Deviņpadsmit.
devēņpadsmitais Deviņpadsmitais.
deveņpadsmits Deviņpadsmitais.
duodecima Diatoniskās gammas divpadsmitā pakāpe.
Dunikas pagasta teritorija dibināta 1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus, padomju laikā teritorijā papildus iekļauta neliela daļa pirmskara Rucavas pagasta teritorijas.
pušdienas Dienas vidus; laikposms apmēram starp pulksten divpadsmitiem un četrpadsmitiem.
Jaunlieģi Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
direktorāts direktoru padome, kolēģija.
duodenoduodenostomija Divās daļās sadalītas divpadsmitpirkstu zarnas anastomozes.
padots Divd. --> padot.
padzīvojis Divd. --> padzīvot.
tetragonolobus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, lakstaugi ar ziediem lapu padusēs un cilindriskām pākstīm, 7 sugas.
Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies.
Bībeles apustuļi divpadsmit Jēzus Kristus izvēlētie mācekļi.
dodekalogs Divpadsmit likumi.
gads Divpadsmit mēnešu ilgs posms, skaitot no 1.janvāra, kurā īpaši raksturīga ar apzīmētāju nosauktā parādība (visa posma garumā vai tikai parādībai raksturīgajā laika posmā).
gads Divpadsmit mēnešu jeb 365 vai 366 dienu ilgs laika sprīdis pasaules laika skaitīšanas sistēmā (skaitot no 1.janvāra līdz 31.decembrim).
duodenoplastika Divpadsmit pirkstu zarnas daļas reparatīva operācija.
duodenoskopija Divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar duodenofibroskopu; viens no endoskopijas veidiem.
divpadesmitniece Divpadsmit pudus smaga runga, boze.
divpadsmitniece Divpadsmit pudus smaga runga, boze.
divtrīspadsmit Divpadsmit vai trīspadsmit.
dodeka- Divpadsmit-.
dijpadsmit Divpadsmit.
divipadsmit Divpadsmit.
dujpadesmit Divpadsmit.
dujpadsmit Divpadsmit.
fruktidors Divpadsmitais mēnesis (no 18.-19. augusta līdz 17.-18. septembrim) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
divpadsmits Divpadsmitais.
duodenorāfija Divpadsmitpirkstu zarnas brūces sašūšana.
duodenostomija Divpadsmitpirkstu zarnas fistulas izveidošana.
duodenīts Divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas iekaisums.
periduodenīts Divpadsmitpirkstu zarnas perito- neja iekaisums.
periduodenits Divpadsmitpirkstu zarnas peritoneja iekaisums.
duodenogramma Divpadsmitpirkstu zarnas rentgenogramma.
duodenoholangīts Divpadsmitpirkstu zarnas un kopējā žultsvada iekaisums.
duodēnektomija Divpadsmitpirkstu zarnas vai tās daļas izgriešana.
dodekagons Divpadsmitstūris.
aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes.
Dobele 2 Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Gardene" bijušais nosaukums padomju laikā.
Bērzaine Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums padomju laikā.
rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos).
ote Dobums, padziļinājums krāsnī; ots.
ots Dobums, padziļinājums, caurule mūrī, krāsnī; padziļinājums pelniem krāsns priekšā.
čopa Dobums, padziļinājums.
grebe Dobums, padziļinājums.
sadzirdīt Dodot daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
ieteikt Dodot padomu, ierosinot norādīt, ka (kāds) ir vēlams, piemērots.
Dzelzs vārti Donavas ielejas sašaurinājums (līdz 150 m) 117 km garā posmā, starp Dienvidkarpatiem un Austrumserbijas kalniem (rumāņu val. "Portile de Fier", serbu val. "Derpad"); Džerdapa.
pamielot Dot (viesim) paēst, padzert; pacienāt.
pacienāt Dot (viesim) paēst, padzert.
sacienāt Dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
samielot Dot daudz apēst, izdzert (ko); dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
iesacīt Dot padomu, ierosināt (ko darīt); ieteikt (1).
ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
mācīt Dot padomu, norādījumu, pamācīt.
padomēt Dot padomu.
iedot Dot un panākt, ka apēd, izdzer; paēdināt, padzirdināt.
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības.
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
draugalka Draudzene, padraudzene.
līdzgaitnieciska mīlestība draugmīlestība - mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību.
uzdrāzt Drāžot padarīt smailu (parasti zīmuli); uzasināt.
nodrāzt Drāžot padarīt smailu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu.
izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
Družkovka Družkivka - pilsētas nosaukums padomju laikā.
ievu dumbrvabole dumbrvaboļu suga ("Cyphon padi").
atdurt Durot padarīt neasu.
atdukurēt Durot, durstot padarīt neasu.
atdurstīt Durstot padarīt neasu.
izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu.
atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu).
dvāliķis Dvālekts - agrāk mainīgs tilpuma mērs, no puspūra līdz vienai divpadsmitajai pūra.
dvālikts Dvālekts - agrāk mainīgs tilpuma mērs, no puspūra līdz vienai divpadsmitajai pūra.
rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
relaksīns Dzeltenā ķermeņa hormons, kas grūtniecībā un dzemdībās padara elastīgākus mazā iegurņa saistaudu savienojumus un paplašina dzemdes kakla kanālu.
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
nodzerties Dzerot mazināt slāpes; arī padzerties.
pienennāt Dzerot piepildīt (kuņģi); padzerties.
pieninnāt Dzerot piepildīt (kuņģi); padzerties.
atdzerties Dzerot remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairs negribas.
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
nostrumpēt Dzert, padzerties, izdzert.
pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu; pārdzesēt (1).
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt.
loģiskā dzēšana dzēšana, kas padara datni lietotājam nemanāmu, bet saglabā tās atkopšanas iespējas.
aizdziedāt Dziedot padzīt.
kolka Dziļš ūdens, dzelme, padziļinājums jūrā vai citā ūdenī.
kolka Dziļš ūdens, dzelme, padziļinājums jūrā vai citā ūdenī.
aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos), ko cietos iežos iegrauzuši ūdeņi.
vecajie Dzimtas mirušo gari, kas ar padomu, arī darbiem palīdz vai kaitē dzīvajiem; arī vecaji, vecīši, vecļaudis.
novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt.
naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
pasūtīt pie joda dzīt projām, padzīt (kādu).
triekt pie velna dzīt projām, padzīt.
vaņķēt Dzīt projām, padzīt.
uzbrucējs dzīvnieks, kas ar attiecīgu izturēšanās veidu nonāk saskarē (ar kādu, ko), lai (to) padzītu, nonāvētu vai izmantotu barībai
nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā.
EIP Eiropas Integrācijas padome.
atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas).
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
Stūra māja ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja.
novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms.
Ecosoc Ekonomikas un sociālo lietu padome (ANO; "Economic and Social Council").
greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos.
UN elements elektronisks loģiskais elements, kura izejā parādās signāls, kas atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tā n ieejām (n>2) padoti signāli, kas atbilst loģiskajam 1; ja kaut uz vienu no ieejām padots signāls, kas atbilst loģiskajai 0 (aplams), tad šī elementa izejā būs signāls, atbilstošs loģiskajai 0.
pernica Eļļa, ar ko piesūcina koku vai drēbi, lai padarītu ūdens necaurlaidīgu.
duodenofibroskops Endoskopa veids, instruments divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskatei.
ERP Energoapgādes regulēšanas padome.
ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli).
Odu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Apadu ezers.
nidāna Ezoterismā viens (jebkurš) no divpadsmit nelaimju cēloņiem.
papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne firmu "Microsoft", "Intel" un "Toshiba" izstrādāta barošanas pārvaldības standartizēta saskarne, kas ļauj personālajam datoram vadīt barošanas sprieguma padevi dažādām ar šo datoru savienotām perifērijas ierīcēm.
sinorija Florencē augstākā valdības padome.
pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem.
noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga).
pretfrēzēšana Frēzēšana, kurā griešanas virziens ir pretējs padeves virzienam.
pendelists Futbolists, kurš parasti izpilda vienpadsmit metru soda sitienu.
decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
padsmitgadi Gadu skaits (cilvēkam) robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
trakie Galēji kreisā politiskā virziena pārstāvji Lielās franču revolūcijas laikā, kas aizstāvēja zemāko slāņu sociāli ekonomiskās intereses; tiecās padziļināt revolūciju.
apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
vaga Garenisks padziļinājums zemē.
rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem.
rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā).
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
sarkanēji Gari padebeši horizonta malā, kas saulei norietot sārtojas.
sarkanes Gari padebeši horizonta malā, kas saulei norietot sārtojas.
sarkaņi Gari padebeši horizonta malā, kas saulei norietot sārtojas.
sinode Garīdzniecības institūcija ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā); garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
ceļa maize garīgas vērtības, padomi, ko dod kādam līdzi tālākās dzīves gaitās.
rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā).
veršoks garuma mērs (senā krievu mēru sistēmā, kas izmantota arī Latvijas teritorijā), aršinas sešpadsmitdaļa (1,75 collas) jeb 44,445 mm.
atometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē) metra.
kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu.
iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas.
kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums.
izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu; izglaust (1).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
diagonālie ādas muskuļi gludās muskuļšķiedras sejā, ap krūtsgaliem, padusēs, ap tūpli.
plicināt Gludināt, padarīt gludu.
mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu).
pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu.
pleroma Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu.
devots Godbijīgs, padevīgs, dievbijīgs.
GAZ Gorkijas automobiļu rūpnīca (krievu "Gorkovskij avtozavod"), atrodas Ņižņijnovgorodas pilsētā, kas padomju laikā saucās Gorkija.
oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
mundīt Grambāt, padarīt nelīdzenu.
graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu.
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai).
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
sigma grieķu alfabēta astoņpadsmitais burts (Σ, σ).
ksī grieķu alfabēta četrapadsmitais burts (Ξ, ξ).
tau grieķu alfabēta deviņpadsmitais burts (Τ, τ).
mī grieķu alfabēta divpadsmitais burts (Μ, μ).
omikrons grieķu alfabēta piecpadsmitais burts (Ο, ο), apzīmē īsu un šauru o skaņu.
ro grieķu alfabēta septiņpadsmitais burts (Ρ, ρ).
pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π).
pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts.
nī grieķu alfabēta trīspadsmitais burts (Ν, ν).
lambda grieķu alfabēta vienpadsmitais burts (Λ, λ).
Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu.
Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu.
Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā.
Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju.
Polifēms Grieķu mitoloģijā - kiklops jeb ciklops (vienacains milzis), Poseidona un nimfas Toosas dēls, ko piemānīja Odisejs un padarīja to aklu.
Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja.
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja.
Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni.
Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte.
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā.
Antēnors Grieķu mitoloģijā - viens no Trojas vecākajiem, Priama padomnieks, kurš izcēlās ar godprātību.
Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci.
stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos.
agatodēmons Grieķu un ēģiptiešu talismans, kurā attēlota čūska ar lauvas galvu un septiņiem vai divpadsmit starojošiem kroņiem, kas simbolizē planētas vai Zodiaka zīmes.
pamatkustības griešanas un padeves kustības griešanas procesā.
duodenotomija Grieziens divpadsmitpirkstu.
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā.
atgriezt Griežot padarīt neasu.
nošķeterēt Griežot uz pretējo pusi, padarīt mazāk grodu (dziju).
grunts stabilizēšana grunts uzlabošana, pievienojot citus materiālus, īpaši saistvielas, kas padara grunti salizturīgu un noturīgu pret ūdens iedarbību, palielina stiprību.
šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā.
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
iegulēt Guļot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
conseil general ģenerālpadome, departamentu priekšstāvība.
ģenētiskā daudzveidība ģenētiskās atšķirības starp indivīdiem populācijas vai sugas ietvaros, kas nodrošina sugas spēju pielāgoties jauniem vides apstākļiem evolūcijas procesā; tās padara iespējamu arī mērķtiecīgu, apzinātu izlasi.
Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni.
tauvēties Ģērēt (ādu), padarīt mīkstu.
vācināt Ģermanizēt, pārvācot, padarīt par vācieti.
Mimirs ģermāņu mitoloģijā - gudra būtne, kurai Odins prasīja padomus.
conseil de famille ģimenes padome.
landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas.
landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas.
virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju.
Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
Gorņaka Hirnika - pilsētas Ukrainā nosaukums padomju laikā.
čūlas slimība hroniska slimība ("morbus ulcerosus"), kam raksturīga viena vai vairākas čūlas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā.
kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm.
duodēnektāzija Hronisks divpadsmitpirkstu zarnas paplašinājums.
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu.
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku).
iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums.
kategorizēt Iedalīt kategorijās; padarīt par kategoriju.
meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
rine Iedobums, padziļinājums krāsns siltummūrī.
ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
paseksnis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseknis (1).
paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1).
pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1).
dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā).
dobulis Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
iedzirdināt Iedot nedaudz dzert, bet nepietiekoši, lai justos padzēries.
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums.
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ādā).
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ķermeņa virsmā).
sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni.
ielīst bez ziepēm iegūt labvēlību ar padevību un glaimiem.
izdabūt Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
priekšvērpējs Iekārta, kas padara šķiedru lenti tievāku un grodāku.
automātiskā dzirdne iekārta, kas padod ūdeni automātiski, bez cilvēka klātbūtnes.
iesnarkšēties Iekrākties, radot padobju, vibrējošu troksni.
NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām.
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus).
pamiegt Iemiegt (parasti padusē).
Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve.
teicis Ieplaka, padziļinājums (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens; zema, grīšļaugiem noaugusi pļava.
rennis Ieplaka, padziļinājums (pļavā, tīrumā), kur uzkrājas ūdens.
predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību).
aizstrāzdāt Iepriekš padarīt.
menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē.
momentoskops ierīce dīzeļmotora augstspiediena sūkņa degvielas padeves momenta noteikšanai.
eļļotājs Ierīce eļļas padevei tieši pie berzes virsmām.
gruntssmēlējs Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai.
līnmetējs Ierīce līnes padošanai uz citu kuģi vai krastu - raķešpistole ar papildu rokturi, raķeti un 400 m garu līni, kas ievietota speciālā kastē.
sadalītājs Ierīce vienmērīgai regulējamai materiālu (piem., kaļķakmens, stikla šihtas un betonmaisījuma) padevei no bunkuriem un teknēm uz transportierīcēm un pārstrādes iekārtām.
padziļinātājs Ierīce, iekārta (kā) padziļināšanai.
racējs Ierīce, iekārta, mašīna padziļinājumu rakšanai zemē.
padevējs Ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
pašpielicējs Ierīce, kas automātiski padod loksnes lokšņu iespiedmašīnā.
griešanās frekvences ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kloķvārpstas maksimālo griešanās frekvenci; karburatormotorā tā iedarbojas uz droseļvārstu, samazinot cilindros ieplūstošā degmaisījuma daudzumu, bet dīzeļmotorā – maina cilindrā padotās degvielas daudzumu, praktiski nemainot padoto gaisa daudzumu.
strāvas ierobežotājs ierīce, kas ierobežo no ģeneratora padodamo strāvas stiprumu.
pēdvilcis Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona); marķieris 2(2).
marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona); pēdvilcis.
skrembleris Ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces.
bremžu krāns ierīce, kas vada saspiestā gaisa padevi no resivera uz transportlīdzekļa bremžu kamerām.
iežvakstēties Ieskanēties (par padobju troksni, arī priekšmetu, parādību, kas rada šādu troksni).
iežmurkšēties Ieskanēties (par padobju, rūcošu troksni; arī par priekšmetu, parādību, dzīvu būtni, kas rada šādu troksni).
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
izdungāt Iespiest, iedauzīt; padarīt bedrainu, izdangāt.
metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana, uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku.
ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku.
šķaute Iešuve tautastērpa krekla padusēs.
šķautne Iešuve tautastērpa krekla padusēs.
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
pieveikt Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas.
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
rādīt ceļu (kādam) ievadīt, ievirzīt dzīvē, darbā; mācīt, dot padomu.
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu).
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu); padarīt (ko) rievainu.
Rubenes pagasta teritorija ievērojami palielinājusies padomju laika pārkārtojumos gk. uz pirmskara Bebrenes un Asares pagastu rēķina.
atvars Ievērojams padziļinājums, bedre (parasti upes līkumā).
sovietizēt Ieviest padomju iekārtu.
sējvadziņa ievilkts vai iespiests padziļinājums augsnes virskārtā sēklu ievietošanai.
parastā ieva ievu suga ("Padus avium syn. Padus racemosa", arī "Prunus padus" un "Cerasus padus").
nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu.
iesmirdināt Ieziežot ar smirdošu vielu, padarīt smirdošu.
Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
aizbļaut Ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri); iegulēt (1).
izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu.
noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
nomuļināties Ilgi strādājot gandrīz neko nepadarīt.
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
aizkliegt ausis ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
aizkviekt ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
hiperventilācija Ilgstoša, paātrināta un padziļināta elpošana.
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
būkšone Ilgstošu, padobju trokšņu kopums; arī būkšķis.
lasieši Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta (padomju laikā - Lašu ciema) iedzīvotāji.
Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas.
introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
mācīšanās infografika infografika, kurā tiek doti padomi vai norādes, kā sasniegt kādu noteiktu mērķi.
nomofilakija Institūcija Senajās Atēnās, kas sastāvēja no 7 pilsoņiem, kuru uzdevums bija valsts dokumentu glabāšana, tautas sapulces un Piecu simtu padomes sēžu uzraudzība; līdzīga institūcija bija arī citās Senās Grieķijas polisās.
frakciju padome institūcija, kas apvieno pa vienam pārstāvim no katras frakcijas un bloka - lai saskaņotu darba kārtībā esošos jautājumus - ir padomdevēja tiesības.
skrūvgriezis Instruments skrūvju skrūvēšanai - rokturī iestiprināts viengabala stienis ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai.
sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
padome "IAB" interneta darbības padome (angļu "Internet Activities Board").
lielā septima intervāls - vienpadsmit pustoņu.
septima Intervāls - vienpadsmit vai desmit pustoņu.
mīnētājs Inženierkaraspēka kareivis, kas izliek mīnas vai padara tās nekaitīgas.
ekrāns īpaši veidota virsma, kuras atstarojošās vai caurspīdīguma īpašības padara to piemērotu attēla projekcijai.
atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem); starpība.
starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos.
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes.
melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību.
Sraoša Irāņu mitoloģijā - reliģiskās padevības un kārtības gars.
izirdīt Irdināt, uzkult, padarīt vaļīgāku.
izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
atspējošana Īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu.
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam; pukšķis.
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
mameluks Islāma ticībā audzināts vergs; padevīgs kalps.
valoda ESTELLE ISO standartizēta formāla protokolu specifikāciju valoda, kas paplašina tradicionālās galīgo automātu valodas iespējas, padarot pētāmā objekta aprakstu kompaktāku.
padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstēt (1).
padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstīt (1).
nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nožibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nožvibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
paaugties Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu); paaugt (2).
paaugt Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu).
izvitēt Izbalsināt, balsinot padarīt baltu.
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela.
padakstīt Izdāļāt; padalīt (vienam otram).
pasašiverēties Izdarīgi, čakli padarboties, pastrādāt.
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
izķuidīt Izdzīt, padzīt, iztrenkt, izdabūt ārā; izmest.
izvaņķīt Izdzīt, padzīt.
nodarīties Izgatavot priekš sevis, padarīt.
sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu).
izmundīt Izgrambāt, padarīt nelīdzenu.
izdžakāt Izgriezt, padarīt lielāku, plašāku (par caurumu).
destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu.
sašķērsīt Izjaukt nodomu, padarīt veltīgu.
noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust padevību; zemoties.
priekšdzija izkārstas vilnas lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts; padarīt izmantojamu.
izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt.
izlopot Izkropļot, padarīt neglītu.
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
izdaņgināt Izlikt no dzīvokļa, padzīt no dzīvesvietas.
noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt.
izglēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu.
izgļēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu.
lulis Izlutināts bērns, vientiesīgs, padumjš cilvēks.
atsāpināt Izmantojot pretsāpju medikamentus padarīt nejūtīgu sāpošo vietu vai mazināt sāpes.
uzmiekšēt Izmērcēt, padarīt mīkstu.
uzmiekšķēt Izmērcēt, padarīt mīkstu.
iznelgot Izmuļķot, par nelgu padarīt.
izdzēst Iznīcināt, padarīt par nebijušu.
triekt zemē Iznīcināt; arī pakļaut, padarīt padevīgu.
padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu).
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
liekt muguru izrādīt padevību, zemoties.
izrūcināt Izrūcināt māju ar lāci - padzīt ļaunumu no mājas, kur ļaudis dzīvojuši naidā, izvadājot pa to rūcošu lāci.
prātam Izsaka izbrīnu, neatbilstību; padomā tik!
bakš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju pasmaga kritiena troksni.
būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni.
bākš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātupadobju pasmaga kritiena troksni.
iesna Izsitums (virslūpas, padegunes apvidū, parasti tad, kad ir iesnas).
izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes).
iesmiet Izsmiet, padarīt kādu par apsmieklu, apsmiet.
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
atskrudzināt Iztaisnot sprogas, padarīt gludu.
pavēlēt Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (padotajiem).
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
atbrīvot iztukšot, padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, trauku).
Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā.
Salnavas pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā un ietver bijušā Kārsavas pagasta rietumu daļu, bijušā Baltinavas pagasta dienvidu malu un bijušā Tilžas pagasta dienvidaustrumu daļu.
Stabulnieku pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Galēnu (Vidsmuižas) pagasta dienvidrietumu daļu.
Staburaga pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Sēlpils pagasta ziemeļaustrumu daļu.
Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime).
Sīļukalna pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu.
Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu); panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
iekārēt Izveidot padziļinājumu, iedobumu.
krapēt Izveidot žoga stabā rievotu padziļinājumu.
izglītot Izveidot, izkopt, padarīt glītu.
pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
ierobin Izveidot, padziļināt robu.
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.).
piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2).
pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem.
stiepšana Izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu. Apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama.
slēgts kokpits jahtas klāja padziļinājums ar ūdensnecaurlaidīgām sienām.
sajādīt Jājot vai plosoties padarīt nelietojamu.
Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības.
Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja.
žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru.
mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu.
plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu.
JSP Jauno speciālistu padome (Zinātņu Akadēmijā).
JZP Jauno zinātnieku padome.
šņergulis Jauns dzīvnieks, kurš naviemācījies padzerties.
šņerglis Jauns mājdzīvnieks, kurš nav iemācjies padzerties.
publiskošana Jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai.
saplaka Jebkurš padziļinājums, ieleja.
līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo.
Dignāja Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
Druvas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi bijušais nosaukums padomju laikā.
Cīņa Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" bijušais nosaukums padomju laikā.
Avangards Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" bijušais nosaukums padomju laikā un līdz 1997. g.
Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" nosaukums padomju laikā.
Saulīte Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums padomju laikā.
Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
Straume Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Endzele" bijušais nosaukums padomju laikā.
mopsēties Jokoties, zoboties, cenšoties padarīt (kādu) smieklīgu; muļķoties, arī ņirgāties.
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
iejosta Jostas veida padziļinājums.
eluls Jūdaistu civilā kalendāra divpadsmitais mēnesis.
avs jūdaistu civilā kalendāra vienpadsmitais mēnesis
purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem.
Grenlandes ieplaka jūras dibena reljefa padziļinājums Grenlandes jūras dienvidaustrumos.
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
admiralitātes lords jūrlietu padomes loceklis; jūrlietu ministrs Lielbritānijā.
gulēt pie kājām justies uzvarētam, padevīgam.
konsiliatori Justiniāna kodifikācijas komentētāji Rietumeiropā no 13. gs. otrās puses, kuri strādāja padomniekiem juridiskajos jautājumos pie valdniekiem; postglosatori.
akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu.
institucionalizēt Kādas sabiedriski nozīmīgas funkcijas īstenošanu padarīt par institūtu (3, 4).
visšķiris Kāds, kam visi darbi padodas (šķiras).
murdelis Kāds, kurš padara nedaudz neskaidru (ūdeni u. tml.).
stereotipizēt Kādu darbību padarīt stereotipisku (1).
privatizēt Kādu īpašumu padarīt par privātu (3); valsts vai sabiedrisku īpašumu pārņemt privātīpašumā.
imediātizēt Kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu.
errināt Kaitināt, kūdīt, padarīt ļaunu.
šutināt Kaitināt, padarīt dusmīgu.
kaktenieks Kaktu advokāts, persona, kas bez noteiktas atļaujas sniedz juridiskus padomus vai sastāda dokumentus.
žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei.
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
kalpišķība Kalpiska padevība.
Latgale Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" bijušais nosaukums padomju laikā.
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
kanclers Kantonu padomes sekretārs (Šveicē).
Omphalodes cappadocica Kapadokijas omfalode.
atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
cucullus non facit monachum kapuce nepadara par mūku.
mašīnkarabīne Karabīne ar automātisku patronu padevi no aptveres.
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
rezervists karadienestam padota persona, kas neatrodas aktīvajā karadienestā.
kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam).
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu; vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas.
piešempt Kāri un pietiekoši (ar nepieciešamo daudzumu) padzerties.
bracāt Kāri, aizgūtnēm ēst, radot paklusu, padobju troksni.
atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu.
astoņpadsmitais Kārtas skait. --> astoņpadsmit (18.).
astoņpadsmittūkstošais kārtas skait. --> astoņpadsmittūkstoš (18 000.)
četrpadsmitais Kārtas skait. --> četrpadsmit (14.).
četrpadsmittūkstošais kārtas skait. --> četrpadsmittūkstoš (14 000.)
deviņpadsmitais Kārtas skait. --> deviņpadsmit (19.).
deviņpadsmittūkstošais kārtas skait. --> deviņpadsmittūkstoš (19 000.)
divpadsmitais Kārtas skait. --> divpadsmit (12.).
divpadsmittūkstošais kārtas skait. --> divpadsmittūkstoš (12 000.)
padsmitais Kārtas skait. --> padsmit.
piecpadsmitais Kārtas skait. --> piecpadsmit (15.).
piecpadsmittūkstošais kārtas skait. --> piecpadsmittūkstoš (15 000.)
septiņpadsmitais Kārtas skait. --> septiņpadsmit(17.).
septiņpadsmittūkstošais kārtas skait. --> septiņpadsmittūkstoš (17 000.)
sešpadsmitais Kārtas skait. --> sešpadsmit(16.).
sešpadsmittūkstošais kārtas skait. --> sešpadsmittūkstoš (16 000.)
trīspadsmitais Kārtas skait. --> trīspadsmit (13.).
trīspadsmittūkstošais kārtas skait. --> trīspadsmittūkstoš (13 000.)
vienpadsmitais Kārtas skait. --> vienpadsmit (11.).
vienpadsmittūkstošais kārtas skait. --> vienpadsmittūkstoš (11 000.)
pagodīt Kārtīgi (darbu) padarīt.
kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi.
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
izskaidrošana Kaut kā padarīšana pilnīgi saprotamu, izmantojot paskaidrojumu.
kaut kas aiz ādas kaut kas padomā, nodomā, prātā (parasti kas slēpjams).
beidzenīte Kaut kas, kas beidzot ir pabeigts, padarīts.
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut.
aizsildīt Kaut ko padarīt siltu, uzsildīt.
Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati.
Ceļinograda Kazahstānas mūsdienu galvaspilsētas Astanas nosaukums padomju laikā.
Kuļaba Keloba, pilsētas Tadžikistānā nosaukums padomju laikā.
Kurgantibe Kergontepa, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums padomju laikā.
krančot Klaiņot apkārt, lai dabūtu kaut ko paēst vai padzert.
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; sliepnēt.
sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; špaktelēt.
detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori.
pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
aizklaigāt Kliedzot padzīt.
pacatamente Klusi, padevīgi, mierīgi, apmierināti.
nokārt galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
kunkulēt Kļūt kunkuļainam, padarīt kunkuļainu.
atmīkšķēt Kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem.
samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
kļauties Kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu.
izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
kniepe Kniepadata (1).
spraudīte Kniepadata (1).
bulavka Kniepadata.
kņiepadata Kniepadata.
knopadata Kniepadata.
šteknādele Kniepadata.
krāsas noņēmējs kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
mīkstinātājs Kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
iekala Kokā iekalts padziļinājums.
kūlienis Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa galu.
kūliens Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa resnāko galu.
vaļējais koksnes vēzis koksnes vēzis vai brūce ar plakanu vai padziļinātu dibenu, pakāpjveidīgām malām un uzaugumiem tās perifērijā.
ģenerālprokurora padome koleģiāla padomdevēja institūcija, kas izskata galvenos prokuratūras organizācijas un darbības aspektus.
nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu.
mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
sarkans Komunisti, revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri.
Austrumvācija Komunistiska valsts Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), kas tika izveidota 1949. g., aptvēra teritoriju, kas pēc. 2. pasaules kara bija padomju okupācijas zona, kā arī Austrumberlīni, 1990. g. apvienojoties ar Vācijas Federatīvo Republiku izveidojās vienota Vācija.
KP Konkurences padome.
karboksiterapija Kontrolētas medicīnas ogļskābās gāzes injekcijas ādā vai zemādā ar mērķi stimulēt ādas atjaunināšanās mehānismus, veidot pilnvērtīgu kapilāru sazarojumu un nodrošināt ilgstošu skābekļa padevi audos.
piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā.
pārkārtošanās Kopā ar atklātību - viens no diviem saukļiem, ko piedāvāja PSRS prezidents M. Gorbačovs, lai izteiktu jaunu virzienu padomju politikā, kurā ietilpa sabiedriskās iekārtas reformas, kā arī atbruņošanās politika; perestroika; pārbūve.
padsmits Kopa, kuras vienību skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu.
iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi).
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu; kopjot padarīt skaistu.
KNP Korupcijas novēršanas padome.
COSPAR Kosmiskās pētniecības komiteja (angļu "Committee on Space Research"), starptautiska zinātniska organizācija, dibināta 1958. g., ietilpst UNESCO starptautisko zinātnisko savienību padomē.
knazerēt Kožot padarīt nemierīgu.
knazierēt Kožot padarīt nemierīgu.
Borovoje Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" bijušais nosaukums padomju laikā.
Ezerkalni Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums padomju laikā.
Ošupe Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt.
rudināt krāsot, padarīt sarkanbrūnu.
atdricināt Kratot padarīt vaļīgu.
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus.
ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības.
kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
pēdelis krekla padusē iestrādāta trīsstūrveida iešuve paduses palielināšanai.
sociālrevolucionāri Krievijā 1901. g. nodibināta un pēc 1917. g. revolūcijas padomju valdības apspiesta atsevišķa sociālistu partija - eseri.
doktordesa Krievijā un citās bijušajās padomju republikās populāra vārītu desu šķirne; tā ir sava veida zema tauku satura desa, tāpēc to uzskata par diētisku produktu.
Iskosols Krievijas 12. armijas kareivju deputātu padomju izpildu komiteja, kas 1917. g. revolūcijas laikā reprezentēja šo Latvijā esošo armiju.
sinode krievu pareizticīgo baznīcā - Maskavas un visas Krievzemes patriarha padomdevējinstitūcija.
atjauninātāji Krievu pareizticīgo baznīcas virziens 20. gs. 20.-40. gados, kas tiecās uz baznīcas atbalstu padomju režīmam.
poļitruks Krievu saīsinajums - politiskais vadītājs - ideoloģiski politiskā darba vadītājs padomju armijā, arī uzņēmumos.
Centrs Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā.
Krimulda Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā.
Filips Kristietības mitoloģijā - viens no divpadsmit apustuļiem.
kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu _Lucifer_), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm.
kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā.
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu).
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu).
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu.
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai).
izpucināt Kūdot suni aizdzīt, padzīt.
šprings Kuģa tauvošanās trose, kas padota uz krastu no kuģa priekšgala pakaļgala virzienā un no pakaļgala - priekšgala virzienā.
Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija.
Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms.
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms.
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā.
gastroduodenoskopija Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas apskate ar gastroskopa palīdzību.
gastroduodenīts Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums.
gastroduodēnektomija Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas izgriešana.
pilorostenoze Kuņģa vārtnieka daļas sašaurinājums, kas kavē vai neļauj barībai pārvietoties no kuņģa uz divpadsmitpirkstu zarnu, izraisa čūla vai audzējs.
antroduodenektomija Kuņģa vārtnieka daļas un divpadsmitpirkstu zarnas vai tās daļas izgriešana.
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
Augstākā padome, Kurzemes hercoga Kurzemes hercoga padomdevēja iestāde 17.-18. gadsimtā, kurā ietilpa 4 hercoga virspadomnieki un līdz 1642. g. arī 2 akadēmiski izglītoti zinātņu doktori.
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu).
samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus.
ieluncināt Kustoties ievingrināt, padarīt lunkanu.
dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas.
seklā kūts kūts, kurā nav īpaša padziļinājuma kūtsmēslu uzkrāšanai.
lakunārs Kvadrātveida vai daudzstūrains padziļinājums griestos vai arkas, velves iekšējā virsmā.
Tautas daiļamata meistars kvalifikācijas nosaukums, ko 1961.-1990. g. piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā piešķīra Kultūras ministrijas kolēģija, 1993.-2000. g. - Tautas mākslas centra Tautas lietišķās mākslas padome; persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Kromms Kruahs ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievība, kas bija izveidota zelta elka izskatā, kuram apkārt novietoti divpadsmit mazāki elki.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
hemosterilanti ķīmiski preparāti, kas padara kukaiņus vairoties nespējīgus.
degazators Ķīmisks produkts, kas gāzi padara nekaitīgu, piem., aktīvā ogle.
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe.
Kūļciema ciems Ķūļciema pagasta nosaukums padomju laikā.
šneks Labības kombaina detaļa - padevējgliemezis.
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
pieejas laiks laika intervāls no lasīšanas vai ierakstīšanas komandas padošanas līdz lasīšanas vai ierakstīšanas procesa sākumam.
mēnesis Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada.
izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni); aplaistīt.
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju; vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
aplaizīt Laizot padarīt mitru; laizot notīrīt; nolaizīt.
lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis.
ievu-labības laputs laputu pakškārtas suga ("Rhopalosiphum padi syn. Siphonaphis padi").
l latviešu alfabēta astoņpadsmitais burts
ī latviešu alfabēta četrpadsmitais burts
ļ latviešu alfabēta deviņpadsmitais burts
h latviešu alfabēta divpadsmitais burts
j latviešu alfabēta piecpadsmitais burts
ķ latviešu alfabēta septiņpadsmitais burts
k latviešu alfabēta sešpadsmitais burts
i latviešu alfabēta trīspadsmitais burts
ģ latviešu alfabēta vienpadsmitais burts
LNPL Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā.
Atsevišķā latviešu partizānu vienība latviešu padomju partizānu vienība, ko izveidoja 1942. g. novembrī Maskavas apgabalā no latviešiem, kas 1941. g. vasarā bija evakuējušies uz Krieviju, 1943. g. martā pārveidota par latviešu partizānu brigādi.
Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons.
Iskolastrels Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja, Latviešu strēlnieku vēlēta pašvaldības institūcija (1917. III/IV - 1919. VII).
LCP Latvijas Centrālā padome.
LNSP Latvijas Nacionālā sporta padome.
LPE Latvijas padomju enciklopēdija.
LPSP Latvijas Pašvaldību sporta padome.
Augstākā Padome, LPSR Latvijas PSR augstākā valsta varas institūcija 1940.-1990. g. padomju okupācijas apstākļos.
LSFP Latvijas Sporta federāciju padome.
Iskolats Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja - pirmā Latvijas padomju valdība (1917.-1918. g.).
LSP Latvijas Studentu padome.
Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju).
LTKP Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome.
LVU Latvijas Valsts universitāte -- Latvijas Universitātes nosaukums padomju varas gados.
LZP Latvijas Zinātnes padome.
LZAP Latvijas Zvērināto advokātu padome.
pārtikas repartīcija lauksaimniecības produktu sagādes metode, ko padomju vara lietoja kara komunisma laikā: visa lauksaimniecības produkcija virs normās paredzētā minimuma bija jānodod valstij.
LOSP Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
gaidamaki Laupītāju bandas 18. gs. sākumā Ukrainā; 1917. g. Ukrainas centrālās radas, bet pēc tam Skoropadska un direktorijas karaspēks.
izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu); laužot padarīt robainu.
klintsslieksnis Ledāja (šļūdoņa) ielejas gultnes slieksnis; veidojas, ledājam padziļinot upes ieleju un atsedzot gultnē cietos iežus; rīgels.
kāre Ledāja cirks, dabisks bļodveida padziļinājums ar stāvām nogāzēm un ieliektu dibenu kalnu virsējā daļā.
kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes.
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni); apliet.
limpatu Lēkājot, ar palēcieniem; limpadu.
nošļampāt Lempīgi padarīt.
ļabraks Lempīgs, padumjš cilvēks.
vadības stili lēmumu pieņemšnas un padoto ietekmēšanas paņēmienu kopums, ko izmanto vadītāji.
samērgļāt Lēnām, ar lielām pūlēm kaut ko padarīt.
ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā.
pačopāties Lēni, gausi (ko) padarīt, pastrādāt.
nokukšināt Lēni, pamazām padarīt, paveikt.
izlēvurot Lēverains, padarīt lēverainu.
iedobe Lēzens, pasekls, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
liāne Liāna - vijīgs augs, kas siltās zemes tinas ap kokiem un padara mežus necaurejamus.
ģimnascjorka Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (parasti bez padrēbes) ar ciešu, stāvu apkakli.
šitāmet Līdz šai vietai (norādot, piemēram, līdz padusēm).
skābekļa aprīkojums līdzekļu komplekts (skābekļa balons, skābekļa maska, regulējošā aparatūra un skābekļa padeves sistēma) apkalpes un pasažieru pasargāšanai no skābekļa nepietiekamības lidojuma laikā un no degšanas produktu iedarbības ugunsgrēka gadījumā.
laipot Līdzēt, izpalīdzēt, palīdzēt ar padomu.
aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
kā izsmērēts liekulīgi laipns, padevīgs.
L lielais latviešu alfabēta astoņpadsmitais burts
Ī lielais latviešu alfabēta četrpadsmitais burts
Ļ lielais latviešu alfabēta deviņpadsmitais burts
H lielais latviešu alfabēta divpadsmitais burts
J lielais latviešu alfabēta piecpadsmitais burts
Ķ lielais latviešu alfabēta septiņpadsmitais burts
K lielais latviešu alfabēta sešpadsmitais burts
I lielais latviešu alfabēta trīspadsmitais burts
Ģ lielais latviešu alfabēta vienpadsmitais burts
Daugava Lielākā Latvijas upe, garums 1005 km (Krievijā 325 km, Baltkrievijā 328 km, Latvijā 352 km), kritums - 221 m (Latvijā 99 m); Baltkrievijā saucas - Zachodniaja Dvina, Krievijā - Zapadnaja Dvina.
imamisti Lielākais musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka divpadsmitais imāms Muhammeds al-Mahdī pēdējā dienā no jauna parādīsies kā mahdī.
maksimālais ātrums lielākais transportlīdzekļa ātrums, kuru var sasniegt ar konkrētu pārnesumu un pilnu slodzi ar pilnu degvielas padevi uz horizontāla asfaltbetona seguma ceļa.
tjūtors Lielbritānijā - augstskolas mācībspēks, kas ir noteiktu studentu konsultants un padomdevējs.
Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī.
Aprīļa konference lielinieku partijas konference 1917. g. 7.-12. maijā (pēc vecā stila 24.-29. aprīlī), kurā tika izstrādāti plāni varas pārņemšanai Krievijā, Latvijas Sociāldemokrātijas latviešu strēlnieku organizācijas pārstāvis P. Eilands apliecināja, ka latviešu strēlnieki atbalstīs tālāku revolūcijas padziļināšanu Krievijā.
darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju.
lauka potenciāls lielums, kas ir vienāds ar darbu, kāds jāpadara, lai vienu vienību lielu pozitīvu lādiņu vai vienu vienību lielu masu no bezgalīgi tāla punkta pārnestu lauka punktā, kurā nosaka potenciālu.
bacu Lieto savienojumā "bicu bacu", lai atdarinātu padobju ritmisku troksni.
babāc Lieto, atdarinot padobju kritiena troksni.
brāks Lieto, lai atdarinātu asu, padobju troksni, kas rodas, kam lūstot, plaisājot, krītot.
zlaks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu padobju troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
paukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
buh Lieto, lai atdarinātu padobja kritiena, atsitiena troksni.
buk Lieto, lai atdarinātu padobja, neskanīga sitiena, grūdiena troksni.
bacs Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
bact Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
badāc Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
badaukš Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
bah Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
badāc Lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni.
badaukš Lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni.
pokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties.
bukt Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni.
bur Lieto, lai atdarinātu skaņu kopu, kas rodas, padobjiem trokšņiem atkārtojoties ar nelieliem starplaikiem.
tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
Ej tu! lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ķič Lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu.
ķic Lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu.
ķiz Lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu.
atcērtāt Lietojot (parasti cērtot, pļaujot), padarīt neasu (asmeni, darbarīku ar asmeni).
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu).
nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu.
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
ielietāt Lietojot vai valkājot padarīt par ērti lietojamu vai valkājamu.
izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
izstīvēt Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatota lietpratēja atzinumu, arī padomu.
Baltijas asambleja Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" Seima, Igaunijas Tautas frontes Pilnvaroto padomes un Latvijas Tautas frontes Domes locekļu tikšanās; pirmā notika Tallinā 1989. g. 13.-14. maijā, otrā - Jūrmalā 1990. g. 16. jūnijā.
Rūpnieki Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķopas" bijušais nosaukums padomju laikā.
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt); līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
dienenieks Līgumstrādnieks, kas katru dienu saņem atalgojumu par šajā dienā padarīto.
piespiest (kādu) pie sienas likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu; padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
aizkūdīt Likt aiziet, dabūt prom, padzenot, sakūdot.
padancināt Likt padejot (arī palēkāt), panākt, ka padejo (arī palēkā).
Valsts dome likumdošanas institūcija Krievijā; Krievijas parlamenta (Federālās padomes) apakšpalāta.
pumpursīpols liliju dzimtas augu veģetatīvās vairošanās orgāns, kas izaug ziedkāta lapu padusītēs (piemēram, lilijām) vai centrālā loka galā (piemēram, ķiplokiem).
Veskulte Limbažu novada apdzīvotās vietas "Skulte" bijušais nosaukums padomju laikā.
Ausmas Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lādezers" bijušais nosaukums padomju laikā.
Skulte Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vieta Mandegas bijušais nosaukums padomju laikā.
Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Oliņi" bijušais nosaukums padomju laikā.
iegrava Lineāri izstiepts siles veida padziļinājums, ko veido īslaicīgi tekošie lietusgāžu vai sniega kušanas ūdeņi.
ēvelēšana lineāru virsmu apstrāde ar ēvelēšanas griezni; griešanas un padeves kustības ir instrumenta un apstrādājamā ķermeņa virzes kustības.
smetēt lipt, ķepēt, padarīt slidenu.
akmeņdruka Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
akmesspiedums Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda.
rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
pielakt Lokot padarīt netīru (ēdienu, dzērienu).
pielakties Lokot pilnīgi padzerties, paēst (par dzīvniekiem).
pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu.
tautas saimniecības padome LSPR Tautas komisāru padomes institūcija 1919. g., kas koordinēja ar saimniecisko darbību saistīto tautas komisariātu darbu.
izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
pašūmēties Ļauties satraukumam (kādu laiku); padusmoties.
pakņābt Ļoti maz padarīt, paveikt.
sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
piezieķēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
sakaltēt Ļoti novājināt, padarīt ļoti kalsnu.
zemāks par zāli ļoti padevīgs, pazemīgs.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
sagandēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu (ķermeņa daļu).
sabeigt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
sabendēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
samocīt Ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
aiznasāt Ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu).
ļumdināt Ļumīgu, tauku padarīt, šļakstēt (līt) pāri.
filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu.
skološana mācīšana, parasti mācību iestādē, padomu došana, pamācīšana
rēdēt mācīt, padomu dot.
cienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
mācītājcienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
uzmācīties Mācoties papildināt, padziļināt savas zināšanas, prasmi.
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
ahkins Maiju augstais priesteris, kurš bija astoņu vai divpadsmit priesteru sapulces pārstāvis.
komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku.
samaksa Maksa par padarīto darbu.
ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas veltīts V. I. Ļeņina un padomju ideoloģijas slavināšanai.
MP Mākslas padome.
vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
izbagarēts fārvaters mākslīgi padziļināts kuģojamais ceļš.
divpadsmitskaņu tehnika mākslīgi radīta kompozīcijas sistēma, kuras patoss ir visu divpadsmit skaņu līdztiesība un līdzvērtība.
izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē).
grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju.
padmalis Māla klona (pada) mala piedarbā.
krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai).
Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes.
padiecēt Mantas vai naudas ziņā padarīt tukšāku.
kapķorka Mantu glabātuve (padomju armijā).
kaptjorka Mantu glabātuve (padomju armijā).
kaptjorščiks Mantzinis, uzturzinis (padomju armijā).
kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem.
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
radikāla mastektomija mastektomija, kurā izgriež arī apkārtējos audus, ieskaitot lielā krūšu muskuļa daļu un visus limfaudus krūškurvja sienā un padusē.
stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā.
gaisa pūte mašīna gaisa vai citas gāzes padevei un spiediena paaugstināšanai; pēc spiediena palielināšanas pakāpes izšķir ventilatorus un kompresorus.
plastikācija Materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku.
automātiskā barošana materiāla, sagatavju vai detaļu automātiska orientēšana (ja tā ir vajadzīga) un padošana mašīnas darba zonā.
hidrofobizācija Materiālu apstrāde ar vielām, kas padara materiālus ūdensnecaurlaidīgus vai palielina materiālu virsmas neslapināmību.
histricisms Matu saslimšana, kas matus padara stīvus un cietus.
spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei.
čaukstaine maza, nepadevusies kāpostgalviņa.
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru.
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē).
pieplanckāt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni).
piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni).
piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni).
paapaļināt Mazliet noapaļot, padarīt apaļu.
paapaļot Mazliet noapaļot, padarīt apaļu.
paķīlēt Mazliet padauzīt, viegli iesist (vairākkārtīgi).
padieties Mazliet padejot.
dziļš Mazliet padziļināts (par pēdām, grambām, vagām u. tml.).
apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
papļummēt Mazliet, neilgu laiku dzert; padzert.
papļummēties Mazliet, neilgu laiku dzert; padzerties.
pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
Salaca Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Priedāji" bijušais nosaukums padomju laikā.
MRC Medicīnas pētījumu padome (angļu "Medical Research Council").
medsanbats Medicīnas un sanitārā dienesta bataljons (padomju armijā).
CIOMS Medicīnas zinātņu starptautisko organizāciju padome (angļu "Council for International Organizations of Medical Sciences").
regenerātors Mehānikā tā siltuma uzglabāšana, kas vēl atrodas jau savu darbu padarījušos tvaikos.
automātiskie barošanas līdzekļi mehānismi un ietaises, kas veic detaļu (sagatavju) glabāšanu, automātisku orientēšanu un padošanu automāta darba zonā.
barotājs Mehānisms (ietaise), kas veic beramvielu un orientētu gabalobjektu (detaļu vai sagatavju) padošanu no bunkuriem, renēm un magazīnām automāta darba zonā.
vienkadra mehānisms mehānisms, kas ļauj eksponēt filmu kadru pa kadram, tā padarot iespējamu animācijas kino.
melndebeši Melni mākoņi, padebeši.
samiekšķēt Mērcējot padarīt mīkstu; arī dubļainu (lietū).
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku; atmiekšķēt.
mikropoliadenopātija Mērens daudzu zemādas limfmezglu palielinājums (kaklā, padusēs, cirkšņos), piem., bērnu tuberkulozes, sekundārā sifilisa gadījumā.
individualizācija mērķtiecīga darbības, procesa vai pakalpojuma diferencēšana un pielāgošana, padarot to unikālu un piemērotu konkrētam indivīdam, grupai, ģimenei, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, individuālās spējas, pieredzi un sociālo kontekstu.
niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus.
padevju kārba metālgriešanas mašīnas pārnesumkārba padeves regulēšanai.
kordēt Metālu tehnikā apstrādāt darba rīku rokturus, padarot tos grubuļainus, vieglāk noturamus.
parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu.
aizmētāt Metot padzīt.
piekļuves mezgls mezgli uz piekļuves tīkla, kas nodrošina individuālam lietotājam piekļuvi tīklam; šādā mezglā individuālās piekļuves līnijas tiek apvienots padeves maģistrālē; šajos mezglos var veikt arī dažādu protokolu konversiju vai adaptāciju.
FSC meža uzraudzības padome (angļu "Forest Stewardship Council").
knipelēšana Mežģīņu izgatavošanas metode - pavedienu ar irbuļu palīdzību aptin ap kniepadatām, kas iestiprinātas rakstā uz speciāla spilventiņa.
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
nostakāt Mīcot vai mīdot padarīt stingrāku.
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu; mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu.
mirdināt Midzināt (par anestēzijas līdzekļiem); padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem).
snaudināt midzināt, padarīt miegainu.
atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu.
izmiekšēt Miekšējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
žļidzināt Miekšķēt, padarīt mīkstāku, nekārtīgi mazgāt.
sedzoša glazūra miglinātājus un krāsvielas saturoša necaurspīdīga glazūra, kas vājina drumstalas krāsu vai padara to neredzamu.
helikobaktērija Mikroorganisms, kas ir nozīmīgs kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības attīstībā.
draugmīlestība mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību; līdzgaitnieciska mīlestība.
sbori Militārās mācības rezervistiem padomju armijā, parasti ilga 1-2 mēnešus.
dzersis Miltu padzēriens (visbiežāk vārīts) govīm vai citiem mājlopiem.
piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt.
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
piemīņāt Miņājot saspiest, padarīt blīvāku; piemīdīt (1).
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu.
ieēdums Mitruma iedarbībā cinka klišejā, ja tā nav pietiekami rūpīgi konservēta, radies bojājums, kas padara šo klišeju nederīgu iespiešanai.
nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt.
nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt.
džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem.
orte Monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
pārtrauce [motora darbībā] motora darbības defekts, kas izpaužas tās īslaicīgā pārtraukšanā, un visbiežāk gadās, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela; pārtrauču sērija izraisa motora raustīšanos.
cilindru izslēgšanas metode motora darbības noteikšanas metode bez speciālu stendu lietošanas, kad kādu no cilindriem slogo, citus izslēdzot (pārtraucot degvielas padevi vai aizdedzi) - cilindra jaudas noteikšanai, vai arī atslēdzot pēc kārtas pa cilindram - atteiču noteikšanai.
motora raustīšanās motora defekts, kas izpaužas īsos tā darbības pārtraukumos, kas visbiežāk rodas, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela.
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
monasticisms Mūku dzīve - pašaizliedzīga, ar nabadzības, šķīstības un padevības zvērestu apliecināta nodošanās reliģiozai dzīvei.
pičkāt muļķot, mēģināt padarīt smieklīgu.
municipālpadomnieks Municipālpadomes loceklis.
kausveida lāpsta mūrnieku darbarīks javas paņemšanai no javas kastes, padošanai uz mūra virsmu un izlīdzināšanai.
zullhidža Musulmaņu kalendāra divpadsmitais mēnesis, kas ir svētceļojumu mēnesis, šī mēneša laikā jāveic Lielais ceļojums hādžs uz Meku.
zulkada Musulmaņu kalendāra vienpadsmitais mēnesis.
letālās mutācijas mutācijas, kas padara organisma eksistenci neiespējamu un kādā no attīstības stadijām to nonāvē.
ampluā Muzikālu skatuves darbu populāro lomu pamatraksturojums (pirmais mīlētājs, padumjš tēvocis, veikla spindzele, pretencioza vecmeita u. tml.).
NRTVP Nacionālā radio un televīzijas padome.
NTSP Nacionālā trīspusējās sadarbības padome.
NDP Nacionālās drošības padome (ASV).
teļa acis naivs, muļķīgs, padevīgs skatiens.
šīberis Naktspods guļošam slimniekam, padube.
pritanejs Nams, kur grieķu padomes locekļi pritani noturēja savas sēdes.
nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām.
kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
ieveldzēt Nedaudz samitrināt, padarīt mitru, valgu.
piestrupēt Nedaudz, mazliet neasu padarīt.
non placet negatīvs balsojums (piemēram, baznīcas vai universitātes padomē).
pačegāt Negribīgi padarīt.
padīkot Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā; padīkoties.
pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; pabakstīt, padurstīt.
padīdīties Neilgu laiku, mazliet dīdīties; arī padraiskuļoties.
paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
nemoļīgs Nejēdzīgs, padulns.
izzambot Nekārtīgi apstrādāt, padarīt nelīdzenu.
smurkāt Nekārtīgi ēdot (piemēram, šļakstot, rakņājot), padarīt nelietojamu (ēdienu).
apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu).
saķaulāt Nekārtīgi padarīt (rokdarbu).
apvarzāt Nekārtīgi padarīt kādu darbu.
jēmēkls Nekārtīgi padarīts darbs.
sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
nomoļļāt Nekārtīgi, nevīžīgi padarīt.
genro Nekonstitucionāla valsts institūcija Japānā 1889.-1940. g., kas sastāvēja no šiem padomniekiem.
aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.
aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt.
kukuruzņiks Neliela vienkārša lidmašīna, kādu padomju gados parasti izmantoja lauksaimniecības aviācijā.
beķene neliela, padziļinājumā izveidota (ūdens) tvertne, baseins.
beķens NEliela, padziļinājumā izveidota (ūdens) tvertne, baseins.
rovis Neliels padziļinājums krāsns mūrī (parasti silta ēdiena uzglabāšanai).
judre Neliels padziļinājums zirga priekšzobos.
bedre Neliels padziļinājums, iedobums (kādā ķermeņa daļā).
bedre Neliels padziļinājums, iedobums (kāda produkta, ēdiena vidū, kur ievieto aizdaru).
kabata Neliels padziļinājums, iedobums (piemēram, orgānā).
krope Neliels padziļinājums, sprauga.
iegroba Neliels padziļinājums.
cifela Neliels regulāras formas padziļinājums dažu lapu ķērpju lapoņa apakšpusē.
pažobele Neliels sainītis padusē.
degsnis Neliels, parasti mitrs, padziļinājums meža pļavā.
ieplaka Neliels, sekls iedobums, padziļinājums kādā (parasti ceļa, laukuma) virsmā.
kanaļa Nelietis, bezgodis; salašņas, padibenes.
drancka Nelietis, neliete, padauza.
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
sakleķerēt Nemākulīgi, pavirši (ko) padarīt (parasti samūrēt, uzmūrēt).
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1).
piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
danaīdu muca nepadarāms, nevajadzīgs un neauglīgs darbs.
neticis Nepadevies dabā un darbā.
perpļi Nepadevušies augļi.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
sasaturēties Nepadoties; neļaut sevi izmuļķot, apsmiet.
nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu.
nodeivelēt Nepārtraukti lietojot padarīt nederīgu, nolietot.
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2).
nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
izgubīt Nepiemēroti apģērbjot, padarīt jocīgu, smieklīgu.
uz savu galvu neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties).
neredžu Neredžu drēbes - apģērbs, kas tā nēsātāju padara neredzamu.
zāģu skaidas izpurini nerunā muļķības, padomā!
saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu.
zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
pazaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2).
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.).
pačammāties Neveikli, tūļīgi parīkoties, padarboties.
apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
samuļļāt Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru.
noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus).
perplekss Neziņā esošs, apmulsis, bez padoma.
perpleksitāte Neziņa, apmulsums, bezpadoma stāvoklis.
izniciņa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniekala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniekaļa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniekule Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniekulis Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniekuls Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
iznikala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniecava Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus.
mūta Nimfa, ko Jupiters pļāpības dēļ padarīja mēmu.
subalterns No cita atkarīgs, citam pakļauts, citam padots jeb pakārtots.
sērija no divpadsmitskaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
EXW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
EKW No rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot; lietojot padarīt neizskatīgu.
meteorīta krāteris noapaļots padziļinājums planētas, tās pavadoņa vai asteroīda gruntī, kas radies, nokrītot lielam meteorītam.
nourdīt nobiedēt, aizbaidīt, padzīt.
pielaumēt Noburt, padarīt laumām 1(1) paklausīgu.
norobīt Nocirst (ar neasu cirvi); ierobojot (ar grūtībām) nogriezt, nocirst; apgriežot padarīt īsāku.
aizņemšana Nodarbināšana (mašīnas, ierīces), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu
aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu.
atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
nosklidināt Nogludināt, padarīt slidenu.
sagurdēt Nogurdināt, padarīt pavisam sagurušu.
nodipināt Noiet, nonākt, arī noskriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
nolaist ausis nokaunēties; padoties.
sadildināt Nolietot, padarīt neasu.
sadilināt Nolietot, padarīt neasu.
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
uzbrukšana nonākšana saskarē (ar kādu, ko), lai (to) ar attiecīgu izturēšanās veidu, piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu.
nosakulties Nopūlēties, nostrādāties, neko nepadarot.
duodēn- Norāda uz divpadsmitpirkstu zarnu.
duodeno- Norāda uz divpadsmitpirkstu zarnu.
sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
pamācība Norādījums, padoms (piemēram, kāda darba, darbības veikšanai).
aizrādījums Norādījums, padoms.
norakāt Norakt, rokot padarīt zemāku vai noārdīt.
noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku).
Iskolata republika nosacīts nosaukums Latvijas teritorijas ziemeļaustrumu daļai Pirmā pasaules kara beigu daļā, kurā tika izsludināta padomju vara (1917.-1918. g.).
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti).
nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.).
noguldzēt Noskanēt padobji, mainīgā skaļumā (par smiekliem, balsi).
apšmucēt Nosmērēt, padarīt netīru.
nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru.
erastisms Nostādne, ka baznīcai jābūt padotai valstij.
iegaumēt Nostiprināt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādu faktu, padomu).
cementēt Nostiprināt, padarīt izturīgu.
nopašīt Nostrādāt; padarīt smagu darbu.
marginalizācija Nostumšana sociālā, politiskā perifērijā; padarīšana par maznozīmīgu.
pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu.
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1).
uzšļaukt Nošķelt, padarīt slīpu.
uzšļaupt Nošķelt, padarīt slīpu.
infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu.
noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest.
piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru.
nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.).
nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu).
nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt.
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt.
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu).
noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu).
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt.
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem.
nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu.
nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt.
nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt.
nočammāt Notraipīt, padarīt netīru.
nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru.
nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru.
nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru.
noķellāt Notraipīt, padarīt netīru.
noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru.
noļammāt Notraipīt, padarīt netīru.
noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru.
nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru.
noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru.
nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru.
nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru.
nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru.
nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru.
bleķāt Notraipīt, padarīt plankumainu.
piedilināt Notrulināt, padarīt neasu.
brīvdalījums Nots ilguma sadalījums jebkurā nesimetriskā vienāda ilguma skaņu skaitā pretēji pamatdalījumam, kad katru nošu ilgumu dala divās, četrās, astoņās, sešpadsmit utt. daļās.
sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešpadsmitajai daļai.
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt.
nolietāt Novalkāt, padarīt nederīgu.
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību; padarīt daudzveidīgu (2).
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
Sutapitaka Nozīmīgākā theravādas budistu svēto rakstu kolekcija, ko veido Budas sprediķi, to vidū Dhammapada.
mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām.
iet uz Kanosu nožēlot grēkus, lūgt piedošanu, pazemoties pretinieka priekšā, padoties uzvarētāja žēlastībai.
nodrauvēt Nupat, tikko padarīt.
odera Odere - padrēbe mētelim.
ieklājs Odere, padrēbe.
iekšdrēbe Odere, padrēbe.
valdības demisija oficiāla valdības (ministru kabineta, ministru padomes, ministru utt.) atkāpšanās, atteikšanās turpināt pildīt savas pilnvaras un pienākumus, notiek sakarā ar parlamenta darbības termiņa izbeigšanos vai kā politiskās atbildības veids.
kolēģija Oficiāli apstiprināta līdztiesīgu personu grupa - administratīva, rīcības vai padomdevēja institūcija.
noslēgt Oficiāli vienoties (par ko); savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
oleāze Olīveļļas enzīms, kurš padara eļļu rūgtu un kura darbības dēļ tā zaudē krāsu.
Kapadokijas omfalode omfalodu suga ("Omphalodes cappadocia").
duodenolīze Operācija divpadsmitpirkstu zarnas atbrīvošanai no saaugumiem.
telestereoskops Optiska ierīce, kas ainavu padara it kā telpiskāku; pēc šās ierīces shēmas izgatavoti dubultteleskopi, kuros attālums starp objektīviem ir lielāks nekā attālums starp okulāriem.
hils Orgāna vārti; padziļinājums orgāna virsmā, kurā ieiet vai no kura iznāk asinsvadi un limfvadi, nervi un izvadkanāli.
interneta numurpiešķires institūcija organizācija, kas strādā interneta arhitektūras padomes pakļautībā un ir atbildīga par jaunu interneta _IP_ adrešu piešķiršanu.
pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu.
divans Osmaņu impērijā u. c. valstīs valdnieka padomnieku padome.
Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
Lielupe Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Brankas" bijušais nosaukums padomju laikā.
Pēternieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpēternieki" bijušais nosaukums padomju laikā.
Progress Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums padomju laikā.
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
hiperpnoja Paātrināta un padziļināta elpošana.
nelīdzenums Paaugstinājums, padziļinājums (kā virsmā).
pavējoties Paaušoties, padraiskuļoties.
brūnganā pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon spadiceus"), Latvijā aizsargājama.
pabērnis Pabērns (padēls vai pameita).
apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
pačužināt Pacilāt (ko blīvu, padarot to čaganu).
sālsstabs padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu)
sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
salīdzināt padarīt (ko) pilnīgi līdzenu, gludu.
izcirst (arī pavērt) logu padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku; radīt jaunas iespējas.
izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
atbrīvot padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
raut darbu no rokām ārā padarīt cita vietā; padarīt cita darbu.
palaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas); atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas.
sagreizināt padarīt greizu; sagrozīt.
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā); padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
slāpināt padarīt izslāpušu.
sīkstināt padarīt izturīgāku.
pataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
mest pār kārti padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt.
saņemt saujā (kādu) padarīt kādu pakļāvīgu, tikt galā ar kādu.
aizcirst durvis (kaut kam) padarīt ko neiespējamu, nepieejamu, nepieļaut ko.
paseklināt Padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku.
iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu; padarīt mazliet tumšāku.
samelnot padarīt melnu, netīru.
novilkt bikses (kādam) padarīt nabagu, izputināt, atņemt pēdējo.
ieslīpināt padarīt nedaudz slīpu.
novākt no ceļa padarīt nekaitīgu; arī iznīcināt.
sašūpot padarīt nestabilu.
smuļāt padarīt netīru, notašķīt.
smurgaļot padarīt netīru; traipīt.
gāzt no kājām (kādu) padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt.
mistificēt Padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu.
pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam) padarīt nozīmīgāku (salīdzinājumā ar ko citu).
iekļaut padarīt par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
ņemt gūstā padarīt par gūstekni.
pārkāpt pāri savai ēnai padarīt par nebijušu pieredzēto, piedzīvoto.
zombēt Padarīt par zombiju, noburt un padarīt pakļāvīgu.
pārplānināt padarīt pārāk plānu.
pārspilgtināt Padarīt pārāk spilgtu; arī padarīt ļoti spilgtu.
nostādīt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei (par cilvēku)
ieviest Padarīt plaši zināmu; padarīt plaši lietojamu.
iemūžināt Padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu.
rimenēt padarīt sarkanīgu.
riminēt padarīt sarkanīgu.
harmonizēt padarīt saskanīgu.
skarbināt padarīt skarbu, skābu, nepatīkamu, ar asu garšu.
sasmacināt padarīt smirdošu.
sašaubīt padarīt šaubīgu, likt šaubīties.
sataucēt padarīt taukainu, taukaināku.
notīrīt Padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu.
latviskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt latvisku vai latviskāku.
vāciskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt vācisku vai vāciskāku.
slābināt padarīt vaļīgāku, brīvāku.
apdzesēt Padarīt vēsāku; ļaut mazliet atdzist; padzesēt.
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
piekārt pie (lielā) zvana padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
iedot prātu padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
nodarīt padarīt, paveikt (darbu, darbību); izdarīt (1).
opus operatum padarīts, izpildīts darbs.
izlaist dejas soli padejot.
izlocīt kājas padejot.
padeves nevienmērīgums padeves nevienmērība.
padeves spēks padeves virzienā vērsta pretestības spēka komponente.
maksāt meslus padevīgi darīt ko, piekāpties kā priekšā.
staigāt pa drāti padevīgi, paklausīgi izpildīt jebkuru pavēli.
iet kāda pavadā padevīgi, paļāvīgi rīkoties pēc cita gribas, pakļauties kādam.
mīksts kā pūpēdis padevīgs, jūtīgs.
ūdens padille padiļļu suga ("Oenanthe aquatica"), indīgs augs, kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
Oenanthe fistulosa padiļļu suga.
iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties; padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi).
pagrozīt (biežāk palauzīt) galvu padomāt, pagudrot.
palauzīt galvu padomāt, pagudrot.
pakustināt smadzenes padomāt.
padoma devējs padomdevējs (1).
konsultors Padomdevējs, piesēdētājs, piem., pāvesta kongregācijās, bīskapu padomēs.
padomdevējinstitūcija padomdevēju institūcija.
interneta darbības padome padome, kas ir atbildīga par interneta standartu veidošanu un interneta biedrības darbības koordinēšanu.
conseil Padome, padoms.
Homo soveticus padomju cilvēks.
refjuzņiks Padomju ebrejs, kuram padomju gados bija atteikta atļauja emigrēt; persona, kura atsakās pieņemt kādu situāciju vai priekšlikumu; disidents; refuzniks; refjuzniks.
Marksisma ļeņinisma universitāte padomju izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā apguva marksismu ļeņinismu.
piemājas saimniecība padomju laikā personīgā palīgsaimniecība, parasti - augļu un sakņu dārzs.
Rudzātu pagasta teritorija padomju laika teritoriālajos pārkārtojumos daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota Rožupes pagastam, savukārt neliela daļa bijušā Turku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rudzātu pagastam.
piemājas zeme padomju laikā zemes gabals, kas nodots lauku iedzīvotāju ģimenei personīgās palīgsaimniecības ierīkošanai.
padlaiki padomju laiki.
tautas saeima padomju okupācijas apstākļos 1940. g. 14.-15. jūlijā ievēlētā augstākā likumdošanas institūcija Latvijā, kas 1940. g. 25. augustā tika pārdēvēta par LPSR Pagaidu Augstāko padomi.
krievu laiki padomju okupācijas laiks (Latvijā).
14. jūnija deportācija padomju okupācijas varas īstenota masveidīga iedzīvotāju izvešana no Latvijas 1941. g. 14. jūnijā.
Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1941. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju.
padomija Padomju Savienība, padomju valsts.
konsultācija Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā); padoma, paskaidrojuma došana.
mācīšana padomu, norādījumu došana, pamācīšana.
akorda punkti padošanās līgumi, ko Ziemeļu kara laikā 1710. g. 4. jūlijā Dreiliņos noslēdza Vidzemes bruņniecība, Rīgas rāte un Krievijas karaspēka pavēlnieks.
balts karogs padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals
baltais karogs padošanās zīme (parasti karā).
mesties (kāda) apkampienos padoties (kāda) ietekmei, apvienoties (ar kādu), pakļaujoties (tā) gribai
krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
pacelt baltu karogu padoties.
satinella Padrēbes (oderu) audums atlasa sējumā, stipri spožs, lieto puszīda padrēbes satīna atvietošanai.
padzisināt Padzesināt, padzesēt.
gultne padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.
ierīvēt sāli rētās padziļināt ciešanas ar jaunām sāpēm.
padzerdināt Padzirdināt, padzirdīt.
patriekt (arī aiztriekt) ratā (arī uz elli) padzīt, aizdzīt.
izvadīt (arī pavadīt) ar kruķi padzīt, izraidīt (kādu, parasti lielās dusmās).
pavadīt (arī izvadīt) ar kruķi padzīt, izraidīt (kādu, parasti lielās dusmās).
aizlecināt padzīt, likt aizlēkt projām.
pakaņģerēt Padzīt, padzenāt.
triekt ellē (kādu) padzīt.
nelabojams (arī zvērināts) vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
zvērināts (arī nelabojams) vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
pacienāties Paēst, padzert (parasti mazliet) to, ar ko tiek pacienāts.
PMAP Pagaidu militārā administratīvā padome (Etiopijā).
bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
Rembates pagasta teritorija pagasta teritorijai padomju laikā pievienotas daļas no bijušā Ogresgala un Suntažu pagasta, savukārt daļa no pirmskara Rembates pagasta teritorijas pievienota Lēdmanes pagastam.
Tabores pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Vecsalienas, Skrudalienas un Laucesas pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Skrudalienas pagasta ziemeļu daļu.
Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu.
Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja.
Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu.
Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu.
Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja.
Vaidavas pagasta teritorija pagasts izveidots 1894. gadā, padomju laika administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa no bijušā Ķieģeļu pagasta.
Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu.
Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala.
Saulkrastu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Saulkrastu pilsētu, robežojas ar Sējas pagastu un Ādažu novadu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem nelielu daļu bijušā Pabažu un Bīriņu pagasta teritorijas.
Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja.
Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu.
Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja.
samižģēt Pagriežot padarīt sāpīgu; arī izmežģīt.
saļumēt Pagriežot padarīt sāpīgu; sastiept; arī izmežģīt.
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt.
padrigderēt Pagrozīt, paregulēt, padarbināt u. tml. (kādu ierīci).
papunkterēt Pagudrot, padomāt.
izkustināt kājas paiet, paskriet kādu gabalu; arī padejot.
pakustēties Paiet, pastaigāt; arī padarboties, pastrādāt.
palocīt kājas Paieties, paskrieties; arī padejot.
kurlināt Pakāpeniski padarīt kurlu.
krāt Pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli).
sub- Pakārtots, padots (piem., subordinācija).
obēdiencija Paklausība, padevība.
ņarga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
ņērga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt.
mesli Pakļaušanās, padošanās, arī piekāpšanās (kam).
pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
Ārciems Pāles pagasta teritorijas nosaukums padomju laikā.
laulību konsultācija palīdzības veids laulātajiem pāriem savstarpējo attiecību jautājumu risināšanā; iestāde, kurā var saņemt ģimenisko attiecību jautājumu speciālistu padomus.
aktivēt Palielināt aktivitāti (2); padarīt aktīvu 1(2).
pabūdīgs Paliels, padrukns, ar platām krūtīm.
pabestrs Paliels, padūšīgs.
kubla kausi palīgierīce betona padošanai būvlaukumā no automašīnām ar celtni tieši uz iestrādes vietu.
aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā.
atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts).
pačigānēt Palūgt; padiedelēt.
padakarēt Palūgt; padiedelēt.
pačigānēties Palūgties; padiedelēties.
pačingāties Palūgties; padiedelēties.
uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt.
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3).
saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita); būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā.
izcilizspiedums Paņēmiens, ar krāsu vai bez tās iegūt izspiestu paaugstinātu vai padziļinātu iespiedumu no iegravētas vai ar burtiem saliktas formas.
piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
traktorpadeve Papīra padeves kontroles metode, izmantojot caurumus papīra malās un zobus uz vadības riteņa.
sānu rezerves paplašināti vai padziļināti sāngrāvji ceļa brīvjoslās, lai iegūtu uzbērumu veidošanai vajadzīgo grunts daudzumu un novadītu no ceļa ūdeni.
parizgoties Paplosīties, padauzīties.
papokņīt Papļaukāt, padunkāt.
uzballēt Papriecāties, padejot ballē.
padraškot Papriecāties, padraiskoties.
pačagināt Papurināt (lai padarītu porainu, irdenu, apvērstu u. tml.).
ķausis Par biezu padevies ēdiens; biezenis.
atstrīķēt Par daudz un nemākulīgi strīķējot padarīt neasu.
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
pārsaldināt Pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā); padarīt pārāk sentimentālu.
sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
aušanas pamatne paralēlu šķēru pavedienu uztinums, ko novieto steļļu aizmugurē un no kā aušanas laikā tiek padoti šķēri uz auduma veidošanas zonu.
žīdauka Parastā ieva ("Prunus padus").
žīdavs Parastā ieva ("Prunus padus").
kaut Parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
klajā Parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
rakt Parasti savienojumā ar "zemē": novietot, parasti kādā padziļinājumā, un klāt ar zemi.
kaunuma utis parazīti, kas dzīvo kaunuma, padušu, bārdas, retumis galvas matos.
ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem.
Delfu orākuls pareģošanas vieta, ko esot dibinājis Apollons un kas kļuva par vispāratzītu grieķu padomdevēju politiskajos, koloniju dibināšanas un citos jautājumos.
nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
katisma Pareizticīgajā baznīcā katra no divpadsmit daļām, kurās ir iedalīta psalmu grāmata.
aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai.
seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis.
pārgāzēt Pārmērīgi palielināt degvielas padevi (iekšdedzes motorā).
pameņģēties Parotaļāties, arī pajokoties, padraiskoties.
Dvietes ezers pārpurvojies ezers Dvietes senlejas glaciālajā padziļinājumā, Augšdaugavas novada Pilskalnes un Dvietes pagastā, platība - 80 ha.
konsultēties Pārrunāt, noskaidrot kādu jautājumu (ar speciālistu); saņemt padomu, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
legislatūra Pārstāvības institūcijas (parlamenta, municipālās padomes) vai vēlētas amatpersonas (prezidenta, gubernatora, mēra) pilnvaru laiks.
reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
E331 Pārtikas uzlabotājs - nātrija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt dažu zāļu izdalīšanos ar urīnu, padarot tās vai nu mazāk iedarbīgas, vai iedarbīgākas.
nolikt (retāk nomest) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties.
nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties.
nolikt ieročus pārtraukt cīņu, padoties, pārstāt darboties, darīt ko.
kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
padeves kārba pārvadu kārba padeves regulēšanai.
padome pārvaldes, administratīva vai padomdevēja institūcija, ko ievēlē vai ieceļ, lai risinātu uzraudzības, uzņēmuma darbības stratēģijas u. c. jautājumus.
uzķīlēt Pārveidot, padarīt ātrāku.
uzčinīt Pārveidot, salabot, padarīt ātrāku.
satjūningot Pārveidot, uzlabot, padarīt ātrāku.
izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam).
agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju).
pieejamības nodrošināšana pasākumi un procedūras, ko veic sociālās institūcijas, lai padarītu to pakalpojumus piejamākus klientūrai.
racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.; šādu pasākumu kopuma realizēšana.
WBC Pasaules Boksa padome, nodibināta 1963. gadā (angļu "World Boxing Council").
PCTP Pasaules Ceļojumu un tūrisma padome - starptautiska organizācija, ko veido dažādu tūrisma sektoru pasaulē lielāko uzņēmumu pārstāvji.
kosmocentrisms Pasaules skatījums, kurā par galveno uzskata kosmosu un tajā valdošo kārtību, pieņemot, ka dievi gan pastāv, taču, tāpat kā cilvēki ir pakļauti kosmosā valdošajai kārtībai, padoti tā likumiem.
pasitināt Pasist, padauzīt.
ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu.
saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
pasteigt Paspēt (ko padarīt laikā).
pamalties Pastaigāt, pabraukāt; arī padrūzmēties.
Upenieku pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1992. g., pārdēvēts par Sīļukalna pagastu; teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu.
Viestura ciems pastāvēja padomju laikā tagadējā Šķēdes pagastā.
aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību).
sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs.
aktualizēšana Pastiprinātas uzmanības pievēršana, padarot (ko) aktuālu.
padzievāt Pastrādāt, padarīt.
pašvaldības nodeva pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā likumā paredzētajos gadījumos.
apriņķu zemes padomes pašvaldības iestādes Vācijas neokupētajos Vidzemes apriņķos 1917. g., ko ievēlēja apriņķa iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās, pastāvēja no 1917. g. augusta līdz decembrim, kad to vietā izveidoja strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes.
relatīvā patiesība patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
pajārēties Patrokšņot, padraiskuļoties.
saliekties deviņos līkumos paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešpadsmitajai daļai.
nosagrozīties Pavadīt laiku, lēni kustoties un neko nepadarot.
pavējot Pavēdināt, arī padzisināt (parasti telpu).
nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu); no kopt (piemēram, lauku).
apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
apdarīties Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
apsapravīties Paveikt, padarīt visus darbus.
pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt (1).
apgaut Paveikt, padarīt; savākt, salikt.
padārdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padārdzināt.
padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (1).
padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (2).
padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (3).
pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku.
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
Rokas augšā! pavēle pacelt rokas un padoties.
paskatīties Pavērot, padomāt, pārbaudīt (pirms kā izlemšanas, uzsākšanas, pamēģināšanas).
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
sačunčināt pavirši (kādu darbu) padarīt, (kādu priekšmetu) pagatavot.
apgūbāt Pavirši padarīt (darbu).
pazvelt Pavirši padarīt.
savīžot Pavirši padarīt.
saķēburot Pavirši, nejēdzīgi padarīt (kādu darbu).
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
pacelt rokas pavirzīt rokas uz augšu par zīmi, ka padodas.
piezemēt Pazemināt, padarīt ikdienišķu, parastu.
izzudināt Pazudināt, padzīt, iznīcināt, izskaust.
zefiroti Pēc jūdaistu kabalistiskā misticisma mācībām iezīmes, kas raksturo Dieva aktus un padara viņu zināmu.
Jānis Evaņģēlists pēc kristietības reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, Jēzus Kristus iemīļotais māceklis, kas līdzās Pēterim ir centrālā persona divpadsmit apustuļu vidū.
kampaņa pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
postsovjetisks Pēcpadomju.
akseleratora pedālis pedālis, ar kuru maina darbmaisījuma padevi motora cilindrā.
klāja iedobums peldlīdzekļa klāja padziļinājums.
penalti Pendelis - vienpadsmit metru soda sitiens futbolā.
pulsējošais taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs periodiskas darbības gaisa reaktīvais dzinējs ar siltuma padevi, kad paaugstinās spiediens gāzes plūsmā; lieto lidmašīnās, lādiņos un bezpilota lidmašīnās, kuras izmanto par mērķiem.
bajāru dome periodiski sasaukta vai pastāvīga padomdevēja iestāde pie Krievijas kņaziem, izveidojās 9.-10. gs., atcelta 1711. g.
iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu.
spīčraiters persona (vadītāja padomnieks, palīgs u. tml.), kas raksta runas, referāta tekstu citai personai, kura uzstājas kā autors.
apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
adoptētājs persona, kura ir vismaz divdesmit piecus gadus veca un vismaz astoņpadsmit gadus vecāka par adoptējamo; adoptējot bērnu, tā iegūst ar viņu radniecības tiesiskās attiecības.
paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
Petropavlovska Petropavla, padomju laikā lietots pilsētas nosaukums.
piecpadsmitkapeika Piecpadsmit kapeiku monēta.
ceturtdaļstunda Piecpadsmit minūtes.
sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
kvindecemvīru Piecpadsmit vīru.
pitnariks piecpadsmit.
piecpadsmits Piecpadsmitais.
nagpiedurkne piedurkne bez paduses daļas.
reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā.
naratīva pieeja pieeja sociālajā darbā, kas fokusējas uz padziļinātu cilvēka pieredzes izpratni un sociālajām nozīmēm stāstos, ko cilvēki stāsta par sevi, attiecībām ar citiem, savas dzīves notikumiem, iecerēm un mērķiem; stāstījuma pieeja.
DDP piegādāts ar nodevas samaksu (angļu "delivered duty paid") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē.
DDU Piegādāts bez nodevas samaksas (angļu "delivered duty unpaid") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē.
pieskudēt Piegružot, padarīt netīru (telpu, platību).
latviskošana Pielāgošana, padarot atbilstošu latviešu valodai, tās īpatnībām, struktūrai.
asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu).
asimilēt Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu).
pieķēzīt Piemēslot (1); padarīt ļoti netīru, neizmantojamu.
darbs Pienākums, uzdevums; tas, kas jāpadara.
laimots Piepildīts, padarīts laimīgs.
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss.
piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
piedauzīt Piesitot (pie kā), atsitot (pret ko), padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu.).
aizsmirdināt Piesmirdināt; padzīt ar smaku.
saliekt āža ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt, pieveikt.
saliekt gredzenā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt.
saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
darotīt Piešūt (auduma gabalu), lai padarītu garāku apģērbu.
izgurdināt Pietiekami nogurdināt, padarīt piekusušu.
atgalēt Pievārēt, padarīt.
izlauzt zobus pieveikt, padarīt nekaitīgu; bargi pārmācīt.
piekļaut Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, dalu.
atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku.
papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
svētināt Pildīt ar svētumu, padarīt svētu.
pilka Pile padegunē.
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to); izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
radikālā modificētā mastektomija pilnīga mastektomija ar paduses limfadenektomiju, bet saglabājot krūšu muskuļus.
pienennāties Pilnīgi padzerties (pienu, tēju u. tml.).
pieninnāties Pilnīgi padzerties.
pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
pārstāvniecības vara pilnvaru kopums, ko ir deleģējusi tauta vai tās daļa ievēlētiem pārstāvjiem, kuri ir apvienoti speciālā koleģiālā institūcijā (parlamentā, municipiālā padomē) uz stingri noteiktu laiku, kā arī pašu pārstāvniecības varas institūciju kopums.
pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni, prasmi, meistarību).
Herāta Pilsēta Afganistānā ("Herat"), vilajeta administratīvais centrs, 349000 iedzīvotāju (2006. g.), kādreiz bijis kultūras centrs ar skaistu apbūvi, ko padomju karaspēks iznīcinājis.
Armavira pilsēta Armēnijā (_Armavir_), marzas administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2011. g.), padomju laikā saucās "Oktemberjana".
Širvana Pilsēta Azerbaidžānā, piestātne Kūras krastā, pilsētas tiesības kopš 1954. g., padomju laikā saucās Alibairamli.
Spadafora Pilsēta Itālijā ("Spadafora"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Pošehoņje Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska.
Zapadnaja Dvina pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Daugavas (Zapadnaja Dvinas) kreisajā krastā, 8630 iedzīvotāju (2014. g.).
Čačaka Pilsēta Serbijā ("Čačak"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, Zapadna Moravas labajā krastā, 73300 iedzīvotāju (2011. g.).
Kraļeva Pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.).
Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Doņeckas apgabalā, 78000 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saucās Bahmuta, padomju laikā – Artjomovska.
Priviļļe Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, administratīvi pakļauta Lisičanskas pilsētas padomei, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
Sosnivka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.), padomju laikā saucās Sosnovka.
PP Pilsētas padome (spec.).
oldermenis Pilsētas padomes loceklis ASV un Austrālijā.
Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka.
Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi.
Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms.
Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli.
Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”.
Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m.
Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns.
Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms.
Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu.
mudehāri Pireneju pussalas musulmaņi, kas tur palika pēc tam, kad maurus no turienes padzina.
tepējums Plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādāts tepes kopums; masa, ar ko tepē.
iegrebe Plakans padziļinājums.
plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
plasticēšana Plastikācija - materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku.
tepe Plastiska masa (parasti cietējoša), ko lieto, piemēram, plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
vērstava Platas dakšas, ko izmanto kulšanas laikā labības padošanai kuļmašīnā.
breijāt Plaucēt (miltus, lai padarītu mīklu saldu).
ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst; plūcot padarīt retāku.
applūkt Plūcot padarīt tukšu, kailu (piemēram, kādu vietu, koku).
izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst; plūkājot padarīt retāku.
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
pieplančāt Plunčājoties (ūdenī) padarīt to netīru un izšļakstīt.
izurgot Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni).
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem.
intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež.
politruks Politiskais komisārs un kontrolieris padomju armijā, sīks politikānis; poļitruks.
popa Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
popājs Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
popiens Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
pops Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
Dieva auss populāra kafejnīca Rīgā, kas padomju okupācijas gados bija ierīkota pareizticīgo draudzei atsavinātā katedrālē pilsētas centrā.
eļļas spiedne portatīva ierīce eļļas vai konsistentas smērvielas padevei ar spiedienu; ar eļļas spiedni eļļu iespiež spēkratu ziežvārstos, karteros un citās slēgtās eļļošanas vietās.
pneimatiskais kalibrators portatīva mēriekārta motoru degkameras tehniskā stāvokļa pārbaudei, izmantojot saspiesta gaisa padevi motora cilindros; dažkārt to sauc arī par pneimotesteri.
aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību; vakcīna (1).
Dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" bijušais nosaukums padomju laikā.
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna.
14. jūnija demonstrācija pret padomju okupāciju vērsta protesta akcija 1987. g. 14. jūnijā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, 1941. g. 14 jūnija deportāciju upuru piemiņai.
pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt.
atto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g = 0,000000000000000001 g.
ato- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g.
peta- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai, kas nozīmē - desmit piecpadsmitajā pakāpē.
tera- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - desmit divpadsmitajā pakāpē, 10^12^, apzīmējums - T; piem., 1 TN (teraņūtons) = 1000000000000 N.
eksa- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - kvintiljons jeb miljards miljardu, t. i. 10 astoņpadsmitajā pakāpē, apzīmējums - E, piem., 1 Em (eksametrs) = 10^18^ m = 1000000000000000000 m jeb desmit astoņpadsmitajā pakāpē metru.
pavēle Priekšnieka mutvārdu vai rakstveida rīkojums padotajiem; attiecīgais teksts, dokuments.
proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs.
datnes dzēšana process, kurā datne tiek padarīta par nelietojamu. Izšķir divus datņu dzēšanas veidus: fizisko un loģisko.
elektroniskā programmatūras izplatīšana programmatūras un programmatūras jauninājumu izplatīšana, nevis individuāli instalējot programmatūru katrā datorā atsevišķi, bet gan padarot šos produktus pieejamus internetā.
allēns Propadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis ar kumulētām dubultsaitēm, bezkrāsaina gāze.
rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.).
aizpūderēt Pūderējot padarīt neredzamu vai mazāk pamanāmu.
nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu.
pusseptiņi Pulksteņa laika moments: astoņpadsmit trīsdesmit minūtes.
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem; sešpadsmit.
sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem.
astaīņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai divdesmit četriem.
astaņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai divdesmit četriem.
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem.
pustrīs Pulksteņa laika moments: četrpadsmit trīsdesmit minūtes.
pusastoņi Pulksteņa laika moments: deviņpadsmit trīsdesmit minūtes.
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem; četrpadsmit.
četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem.
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem.
pusviens Pulksteņa laika moments: divpadsmit trīsdesmit minūtes.
pusdiena Pulksteņa laika moments: divpadsmit.
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem; septiņpadsmit.
septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem.
pusčetri Pulksteņa laika moments: piecpadsmit trīsdesmit minūtes.
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc divpadsmitiem; deviņpadsmit.
pusseši Pulksteņa laika moments: septiņpadsmit trīsdesmit minūtes.
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc divpadsmitiem; astoņpadsmit.
puspieci Pulksteņa laika moments: sešpadsmit trīsdesmit minūtes.
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem; piecpadsmit.
piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem.
deveņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem vai trīs stundas pirms divdesmit četriem.
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem.
pusdivi Pulksteņa laika moments: trīspadsmit trīsdesmit minūtes.
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit.
trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem.
vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem.
pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: vienpadsmit trīsdesmit minūtes.
punktīrs Punktēšanas maniere - grafikas iespiedtehnika (dobspiedums), kurā attēlu veido nelieli punktveidīgi padziļinājumi metāla plātnē vai uz grunts, ko pēc tam kodina.
uzpužināt Purinot, bužinot padarīt irdenāku, čauganāku, kuplāku.
Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs.
vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze; arī padsmitgadnieks; par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
puskārtenis pusceļā (par nepadarītu darbu).
pušdarus Pušdarus darītājs - kāds, kurš darbu pa pusei padara un pamet.
aizdvašot Pūšot dvašu, padarīt nespodru, neskaidru.
izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju).
izkaukāt Pūšot padarīt (telpu) aukstu (par stipru vēju).
papūst Pūšot padzesēt (ko).
aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām); putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
nodrošināt Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli).
pukstēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem); pukšķēt (2).
pukšēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
bakšēt Radīt īslaicīgu padobju troksni, par ko mīkstu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
paukšēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim.
paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim.
noplokšēt Radīt īslaicīgu, padobju, paklusu troksni; noskanēt šādam troksnim.
purkšēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
pukstēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem; pukšķēt (1).
pukšēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
samudžināt Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu (dzīvi, attiecības).
guldzēt Radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem); atskanēt šādam skaņām.
brakšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
brākšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
brakšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
brākšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
žvurkstēt Radīt padobju rūcošu vai sprakšķošu troksni, piemēram, par sausiem priekšmetiem, kas deg; atskanēt šādam troksnim.
dipēt Radīt padobju soļu troksni.
bakšķēt Radīt padobju troksni (kam pasmagam atsitoties pret ko vai saskaroties ar ko); atskanēt šādam troksnim.
blorkšēt Radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
blurkšēt Radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
zlakšēt Radīt padobju troksni, piemēram, kam pasmagam atsitoties pret ko, krītot; atskanēt šādam troksnim; blīkšēt.
žvurkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim; žvorkšēt.
žvorkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
zvorkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
zvurkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
ļerkāt Radīt padobju, skarbu troksni.
ļerkšēt Radīt padobju, skarbu troksni.
ļerkšķēt Radīt padobju, skarbu troksni.
ļurdzēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
ļurkšēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
ļurkšķēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
bankšķēt Radīt padobjus, ne visai skaļus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
pļokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim.
pokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim.
plokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
buknēt Radīt paklusu, padobju troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties; atskanēt šādam troksnim.
znakšēt Radīt paklusu, padobju troksni, piemēram, ko sulīgu laužot, griežot, graužot u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
pokšināt Radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas).
pokšināties Radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas).
pokšināt Radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi).
pokšināties Radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi).
rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu).
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
ļurkšķināt Radīt vairākkārtīgus padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudz vai visu).
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
(pa)sūtīt (arī (aiz)triekt) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem raidīt kādu prom, noraidīt kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
parādīt durvis (kādam) raidīt projām, padzīt; atraidīt.
parādīt, kur mūrnieks sienā caurumu atstājis raidīt projām, padzīt.
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
iezīme Raksturīga pazīme, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu.
dubultsite Rakstzīmju divkārša drukāšana, lai padarītu to attēlus tumšākus.
bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi).
lesnica Rāmjveidā sastiprināti dēļi, kārtis, ko liek uz ragavām, lai tās padarītu platākas.
Gaujaslīči Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu; raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami.
noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus).
rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu.
mieles Rauga nogulsnes, padibenes; arī raugs, rauga sēnes.
padarīties Refl. --> padarīt (1); tikt padarītam.
padriskāties Refl. --> padriskāt; tikt padriskātam.
padziļināties Refl. --> padziļināt (1); tikt padziļinātam.
padziļināties Refl. --> padziļināt (2); tikt padziļinātam.
padziļināties Refl. --> padziļināt (3); tikt padziļinātam.
dodekaedrs Regulārs divpadsmitskaldnis.
izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu.
RP Rektoru padome.
kristības Reliģiska darbība, ar ko atbrīvo cilvēku no grēka un padara par baznīcas locekli.
Valdaja augstiene reljefa paaugstinājums uz ziemeļrietumiem no Maskavas augstienes, augstākā virsotne - 346 m, apkārtnē sākas Volga, Dņepra un Daugava (Zapadnaja Dvina).
iegruvums reljefa padziļinājums, kas veidojas karsta iežos, iegrūstot pazemes iedobuma griestiem vai arī izkustot apraktam ledum nogulumiežu slānī.
vistulieši Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Vistuļi" (padomju laikā "Uzvara") iedzīvotāji.
rimdināt Remdēt; padarīt remdenu.
RP Republikāniskā padome (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" RP).
somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā.
uzretināt Retināt vēlreiz, padarīt vēl retāku.
izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu).
pritani Rezidējošie seno grieķu padomes (būles) locekļi, kas sastāvēja vienā no 10 padomes sekcijām, kuras pēc kārtas nodarbojās ar tekošām valsts lietām.
apadījums Rezultāts --> apadīt.
palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
ielādināt Rīdot padarīt (suni) niknu.
ierīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu.
pieninieši Riebiņu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pieniņi" (padomju laikā arī "Pieneņi") iedzīvotāji.
RES Rietumeiropas savienība (RES padome).
RIKAP Rīgas individuālo kinoamatieru padome.
RPP Rīgas pilsētas padome.
guldzināt Rijot šķidrumu, vairākkārt radīt padobjas skaņas.
direktīva Rīkojums, norādījums, ko augstāka institūcija dod zemākām institūcijām, vadītājs - padotajiem.
dzīvot ar savu galvu rīkoties, darīt ko, neprasot citiem atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem.
bražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu (piemēram, ādu, auklu).
izbražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu, gludu (piemēram, auklu, audeklu).
šņibis Robveida padziļinājums vai (izliekts) cauruļveida veidojums (trauka malā, sānos šķidruma liešanai, pilināšanai).
lūpa Robveida padziļinājums, izliekums trauka vienā malā liešanai.
Rojupe Rojas novada apdzīvotās vietas "Rude" nosaukums padomju laikā.
atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.).
norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu.
atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml).
parakt Rokot padziļināt, paplašināt (ko).
rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu).
pacele Rombveida padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē.
indigeti romiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas tika uzlūkoti par Jupitera padomē ietilpstošiem dieviem, kas sargāja dažas pilsētas.
Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju.
Aka Lārentija romiešu mitoloģijā - gana sieva, Romula un Rema zīdītāja, divpadsmit dēlu māte.
Ēgerija romiešu mitoloģijā - nāra, zīlniece un valdnieka Numas Pompilija sieva un labu padomu devēja.
Zaķi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zaķumuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
joņaizsardzība Rotācijas ātrumu ierobežojoša ierīce, kas pārtrauc tvaika padevi turbīnā, nometot tai slodzi.
virpošana Rotācijas ķermeņu apstrāde ar griezni; griešanas kustība ir apstrādājamā ķermeņa rotācija, padeve ir griežņa virzes kustība.
zobratu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenās daļas ir divi vai vairāki savstarpēji sazobēti zobrati, kas griežas sūkņa korpusā; lieto eļļas padevei eļļošanas sistēmās un hidroiekārtu vajadzībām; ir iekšējās un ārējās sazobes zobratu sūkņi.
izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku.
pajaktēties Rotaļājoties paskraidīt; parotaļāties; padauzīties, patrakot.
lāčoties Rotaļājoties vāļāties, kūleņot u. tml. (parasti, notraipot sevi, padarot netīras drēbes).
ārdēt Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku).
savangalēt rullēt izmazgāto veļu, lasi padarītu gludāku.
pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust, padarīt zināmu (ko); pateikt (1).
Rundāles skola Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecrundāle" bijušais nosaukums padomju laikā.
Liepas Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" bijušais nosaukums padomju laikā.
samazgāties rūpīgi mazgājoties (piemēram, vannā) padarīt ūdeni ziepjainu.
izsviest pa durvīm (kādu) rupji aizraidīt projām, padzīt.
aizraidīt uz elli (retāk pekli) Rupji padzīt.
IRDAC Rūpnieciskās pētniecības un attīstības padomdevēja komiteja ("Industrial Reserch and Development Advisory Committee").
sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
sadrausmēt Sabārt, iebiedējot padzīt.
Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim.
brīvprātīgo kārtības sargu vienības sabiedrisko organizāciju no 1988. g. veidotas vienības sabiedriskās kārtības uzturēšanai; 1990. g. 30. maijā Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma šīs organizācijas vienotu nolikumu.
sapockāt Sabojāt, padarīt putrveidīgu, mīklveidīgu.
sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku.
sakruķīt Sabojāt; padarīt nelietojamu.
satrupināt Sadauzīt, lai padarītu mīkstu.
pompadūrs sadzīves stila elementi, kas saistīti ar marķīzes Pompadūras vārdu.
izsist no segliem sagraut kāda uzskatus, pārliecību; padarīt bezpalīdzīgu, samulsināt kādu; atņemt kādam varu.
kundze Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašniece.
kungs Saimnieks, darba devējs (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašnieks.
panurs Sainis, pauna, kuru nes rokā vai padusē.
specfonds Saīsinājums no "speciālais fonds", padomju laikos bibliotēkās ierīkots slepens grāmatu fonds, kurā lasītāji varēja iekļūt tikai ar īpašām atļaujām.
aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
sapļankāt sajaucot (rakņājoties) padarīt duļķainu (piemēram, ūdeni dīķī).
haotizācija Sajaukt, padarīt nepārskatāmu.
lēns kā jērs saka par biklu, padevīgu cilvēku.
rāms (arī lēns) kā jēriņš (arī jērs) saka par biklu, padevīgu cilvēku.
mīksts kā vasks saka par cilvēku ar vāju griba, par padevīgu, viegli ietekmējamu cilvēku.
kāju pamesls saka par cilvēku, kas padots citu patvaļai, tiek pazemots, nicināts, nievāts.
kā auns saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprot, ir neattapīgs, (arī) padevīgs.
tā ir (tīrā) nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
tā ir tīrā nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
kauliņi ir mesti saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu.
kā aitu bars saka par padevīgu, apmulsušu cilvēku kopu.
dūša kā miets saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku
nospiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) (kā akmens, arī slogs) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
nospiež prātu (arī sirdi, retāk apziņu) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
runāt visi ir gudri saka, ja citi dod tikai padomus.
kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts.
ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
kā aita saka, ja kādam ir ļoti lēna daba, ja kāds ir padevīgs, bailīgs.
smaga roka saka, ja kādam kaut kas nepadodas, ja nav gaidāms labs rezultāts.
cieta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib.
vest savu kazu tirgū saka, ja kāds lieki, nevietā dod padomu, kaut ko ierosina, izsaka līdzjūtību.
būt pie rokas saka, ja kas (_biežāk_ padoms) ir prātā, ir zināms.
nospiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
spiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
(no)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) kā slogs (arī akmens) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
viens kuiļa rūciens saka, ja kas norit, tiek veikts (_parasti_ attālums), padarīts īsā laika sprīdī, ļoti ātri.
viens rūciens saka, ja kas notiek, norit, tiek padarīts ļoti ātri, vienā mirklī.
ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu.
tagad (arī pēc tam) visi ir gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
balss pazūd Saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ).
kā cimdu saka, ja viegli izdodas kādu uzveikt, pakļaut, padarīt padevīgu.
pie (visiem) deviņiem velniem, arī pie visiem velniem saka, kādu padzenot.
lai kāda smaks nebūtu saka, kādu raidot projām, padzenot.
Ej, kur (arī no kurienes) esi nācis! saka, kādu raidot prom, padzenat.
iet ganīt cūkas saka, padzenot kādu no līdzšinējā darba, uzskatot par stāvokļa necienīgu.
ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ej (tu) šķērsām! arī Lai iet šķērsam! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies (arī ej) pie velna (arī ratā), arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ej (arī vācies) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ēdis vai neēdis, galvu augšā saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam.
gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu.
iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku).
saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
aizzietēt Sakarsēt (lai padarītu lokanu).
sakarstināt Sakarsēt, padarīt karstu.
sakaisēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu.
sakveldinēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu.
piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
turēties Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības; nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu.
aiziet krievos sākt dienēt armijā (parasti par padomju laiku).
izsviest Sākt pārdot (parasti deficīta preci padomju laikā).
atsēt Sākt sēju tikai pēc kaimiņa, jo tad labāka raža padodoties.
divans Sākumā saraksta, reģistra apzīmējums, vēlāk tiesa, padome islāma valstīs viduslaikos.
noķaulēt Saķēzīt, padarīt neglītu.
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1).
Bērzi Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" bijušais nosaukums padomju laikā.
Centība Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Ābari" bijušais nosaukums padomju laikā.
Nākotne Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Bukupe" bijušais nosaukums padomju laikā.
Bērzi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā.
Kurzeme Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā.
dipitāls Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai arī atļaujot izmantot zemi; deputāts 2.
deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
darba alga samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu.
gabalalga Samaksa, atlīdzība par padarīto.
gabalsamaksa Samaksa, atlīdzība par padarīto.
peļņa Samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu.
padzestrs Samērā atturīgs, arī paskarbs; padzedrs (2).
tālu Samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.).
pamīksts Samērā gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs.
palēts Samērā lēts; pretstats: padārgs.
rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc satricinājuma, trieciena.
satopelēt Samīdīt, salāčot netīru, padarīt mitru, slapju.
saticināt Samierināt; padarīt saticīgus.
kastaņu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus spadiceus").
izsist no sliedēm samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
izsist no līdzsvara samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
izsist no sliedēm (arī no līdzsvara, segliem) samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
nomulsināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt.
nomulšināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt.
Sandarišķi Sandariškas, apdzīvota vieta Naujenes pagastā, kas padomju laikā bija atsevišķas ciema padomes administratīvais centrs.
strādāt uz praisu saņemt atalgojumu par padarīto darbu, nevis darbā pavadīto laiku.
iemiegt Saņemt un saspiest (padusē, starp kājām), lai saturētu.
atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko); vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu.
piņķelīgs sarežģīts, tāds, kas risinās lēnām; darbs, kas nepadodas, neveicas.
antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs.
rupatene Sārmene ("Stachys") - lūpziežu dzimtas divdīgļlapju augu ģints, lakstaugi, puskrūmi un krūmi ar robotām lapām, ziediem lapu padusēs neīstos mieturos, auglis - riekstiņu skaldauglis.
saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
mangu Saskaņā ar Centrālāfrikas azandu metafiziskajiem uzskatiem īpaša viela, kas cilvēku padara par burvi.
sastrieties Saslieties pretī, spītēt, nepadoties; strieties.
saslimināt Saslimdināt, padarīt slimu.
Valdemārpils ezers Sasmakas ezera dienvidu daļa Talsu novada Ārlavas pagastā; padomju laikā arī visa ezera oficiālais nosaukums.
samužināt Sasmērēt, padarīt netīru.
aizkniepēt Saspraust ar kniepadatām.
sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus); padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
apstrīpāt Sastrīpot, padarīt neglītu, velkot strīpas.
saruņģēt Satīt, sarotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus).
uzjūdīt Satraukt, sakūdīt, padarīt nemierīgu.
uzkairināt Satraukt, uzbudināt, padarīt jūtīgu.
pasniegums Satura atklāšanas vai paskaidrošanas rezultāts ar nolūku padarīt to pēc iespējas uztveramāku.
kokšķināt Sauciens govīm "kokš, kokš, kokš" aicinot tās padzerties.
ust Sauciens, ko lieto, lai atbaidītu, padzītu cūku.
izgrasīties Savā nodabā darboties, pajokot, padauzīties.
divpadsmitpirkstu Savienojumā "divpadsmitpirkstu zarna": tievās zarnas daļa, kas atrodas aiz kuņģa.
vainags Savienojumā "sonetu vainags": piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
uzskate Savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
piesēdētājs Savienojumā "zvērinātais piesēdētājs": koleģiālās padomes loceklis, kam tiesas procesā ir lēmēja tiesības.
laist Savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
lampadu Savienojumā ar "limpadu" izmanto zaķa lēcienu aprakstīšanai.
furņīt Savienojumā ar ārā: censties dabūt ārā; izdzīt, padzīt.
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
ievirzīt Savilkt (ķermeņa daļu) tā, ka rodas padziļinājums.
COMECON Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome (angļu "Council for Mutual Economic Aid"), SEPP - institūcija Austrumu bloka valstu ekonomiskās politikas koordinācijai; dib. 1949 (c. Maskavā), likvidēta 1991.
SEPP Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome.
uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.).
sažmaudzināt Sažņaugt kādā vietā, padarīt plānāku, tievāku.
hierarhija Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam; secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā.
lecektis Segtas zemē padziļinātas vai virszemes būves agrīno dārzeņu, puķu u. c. dekoratīvo kultūraugu, kā arī to sēklu un dēstu audzēšanai.
geronti Senā Grieķijā vecajo padome.
bule Senajā Grieķijā Homēra laikā - basileja dzimtas dižciltīgo padome, kas padota basilejam.
penketiji Senās Apūlijas iedzīvotāji apmēram no Bari līdz Brindizi, kas padevās romiešiem 3. gs. p. m. ē.
būle Senās Grieķijas izpildvaras un kontroles institūcija, padome ar 500 vai 400 locekļiem.
heronts Senās Grieķijas polisās par 60. g. vecāks kopienas loceklis, kas uz mūžu ievēlēts vecāko padomē jeb herūsijā.
sinedrijs Senās Jūdejas vecāko padome septiņdesmit cilvēku sastāvā, kam bija arī tiesas un administratīvās funkcijas.
Kvindecemvīru priesteru kolēģija senās Romas institūcija (piecpadsmit vīru kolēģija), kuras galvenais uzdevums bija valstij kritiskos brīžos skaidrot dievu zīmes un senos tekstos atrast norādes uz problēmu risinājumiem.
dekurions Senās Romas Republikas laikā — to iedzīvotāju kārtas pilsonis, kuri veidoja pilsētas padomi.
peripli Sengrieķu literatūras darbi, kuros aprakstīti ceļojumi gar jūras piekrasti un sniegti praktiski padomi jūrasbraucējiem.
olimpietis Sengrieķu mitoloģijā - ikviens no divpadsmit galvenajiem dieviem.
Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem.
Ganimēds Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko Zevs liek ērglim uznest Olimpā un padara par dzērienu pasniedzēju.
rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs.
Anasūja senindiešu mitoloģijā - riši Atri sieva, viņa uzdāvināja Sītai brīnumziedi, kas padarīja to mūžam skaistu un pievilcīgu.
Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums.
diakonise Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
kvintsekstakords Septakorda apvērsums, kad tā apakšējo toni paceļ oktāvu augstāk, tā padarot tā tercu par septakorda zemāko toni.
gātas Septiņpadsmit himnas, ko uzrakstījis Zaratustra, tās ir zoroastriešu svēto rakstu krājuma "Avesta" galvenā, vecākā daļa.
septiņastoņpadsmit Septiņpadsmit vai astoņpadsmit.
septiņastuņpadsmit Septiņpadsmit vai astoņpadsmit.
septeņpadsmit Septiņpadsmit.
septeņpadsmitais Septiņpadsmitais.
septeņpadsmits Septiņpadsmitais.
Kuška Serhetabata, pilsēta Turkmenistānas dienvidos, tās nosaukums padomju laikā.
metamorfisms Servilisma paveids, pasīvais partneris uzņemas padevīga mājdzīvnieka lomu, libertēns rīkojas nežēlīgi.
sešpadsmitnieks sešpadsmit (cilvēku, priekšmetu, skaitļu u. tml.) kopa.
sešseptiņpadsmit Sešpadsmit vai septiņpadsmit.
sešpadsmits Sešpadsmitais.
pajaunināties Sevi padarīt jaunāku.
iesēdēt Sēžot (uz kā), padarīt (to) ērtu sēdēšanai.
iesēdēt Sēžot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt.
adata Sienamā aparāta darbīgā daļa, kas siešanas procesā aptver stiebru (linu, labības) kūlīti un auklu padod spīlēm.
dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis.
piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem.
Ausmas Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
lonžerons Sijai līdzīgs garenvirziena elements (karkasos) lidmašīnas spārnā, kas padara to stabilu.
ledāja skrambas sīki lineāri padziļinājumi cieto iežu virsmā, kuru garums var sasniegt vairākus metrus, platums - līdz 15 cm, dziļums - 0,5-3 cm.
refraktārs Sīksts, tāds, kas nepadodas ārstēšanai.
remināt sildīt, padarīt remdenu.
Irmingera straume siltā straume Atlantijas okeānā, Islandes dienvidu piekrastē (Ziemeļatlantijas straumes rietumu atzars), ātrums - \~1 km/h, padara maigāku Islandes klimatu.
adenolipomatoze Simetriski nesāpīgi tauku nogulsnējumi limfmezglos ap kaklu, padusēm un cirkšņiem.
siphonapis Siphonapsis padi - ievu-labību laputs "Rhopalosiphum padi" nosaukuma sinonīms.
sīpoliņu dentārija sīpoliņu zobainīte ("Dentaria bulbifera"), rets augs lapu koku mežos ar veģetatīvās vairošanās pumpuriem lapu padusēs, izmanto ārstniecībā.
kapināt Sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku (parasti izkapti).
drenāžas un uzpūtes sistēma sistēma spiediena regulēšanai tvertnē virs degvielas vai cita šķidruma, lai sekmētu šķidrumu padevi sūkņiem bez kavitācijas; realizē, savienojot tvertnes ar ārēju atmosfēru vai saspiestās gāzes avotu.
Liepupīte Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu padastā.
izklapēt Sitot (ar āmuru), padarīt plānāku, mīkstāku (gaļas šķēli).
piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
izplakanot Sitot padarīt plakanu (saplacināt).
atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu.
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
izklopēt Sitots (ar āmuru), padarīt plānāku (gaļas šķēli).
sknabarāt skabargāt, padarīt atskabargainu un negludu.
izskaidrot skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu.
paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
izskaidrojums Skaidrošanas rezultāts, kurš vērsts uz to, lai padarīto kaut ko pilnīgi saprotamu, uztveramu.
skaidrināt Skaidrot, padarīt skaidru, saprotamu.
ducis Skaita mērvienība - 12 gabalu; kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
padsmitnieks Skaitlis robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
kvintiljons Skaitlis, ko raksta ar deviņpadsmit cipariem (10^18^) krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā vai ar trīsdesmit vienu ciparu (10^30^) vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā.
kvadriljons Skaitlis, ko raksta ar sešpadsmit cipariem (1 000 000 000 000 000; miljons miljardu; tūkstotis triljonu) krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā.
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu.
noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izskalot Skalojot padarīt tīru.
oktāva Skaņurindas intervāls, kas ietver divpadsmit pustoņus.
lappadeves skeneris skeners ar lapu padeves mehānismu, kas nodrošina skenerī ievietoto papīra lapu skenēšanu, tās pārvietojot cauri stacionāri novietotam skenēšanas mehānismam.
smurināt skumdināt, bēdīgu padarīt.
pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
slokātne Slaists, padauza.
pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to).
ieslacīt Slakot padarīt mazliet mitru.
izslacīt Slakot padarīt viscaur mitru, slapju.
izslapināt Slapinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju.
saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3).
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piemēram, acis, matus).
noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi.
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu.
pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
izslavēt Slavējot padarīt plaši pazīstamu, ievērojamu.
atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu).
atslēgt Slēdzot padarīt atveramu (piemēram, durvis, vārtus).
pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu).
laiviņa Slēgtas, gludas sieviešu kurpes bez sprādzēm, ar padziļu ovālu izgriezumu priekšpusē.
dīvāns Slepena padomdevēju institūcija senajās Austrumu zemēs.
ieslidināt Slidinoties padarīt gludu (parasti ledu).
sukņa Sliktas kvalitātes, nepadevušies lini vai graudaugi.
apperpēt Slikti augt, padoties (par augiem).
vārčakāt Slikti padarīt, slikti noadīt zeķi.
triskaidekafobija Slimīgas bailes no skaitļa trīspadsmit.
specene Slimnīca padomju nomenklatūras darbiniekiem.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot kam (vēlamo formu).
noslīpēt Slīpējot padarīt asu.
uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu.
iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti).
iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
iepīpot Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
mužināt Smērēt, padarīt netīru.
pečkāt Smērēt, padarīt netīru.
apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu).
aizsmidzināt Smidzinot padarīt neredzamu, paslēptu.
Birzuļi Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēri" bijušais nosaukums no 1939. g. un padomju laikā.
Lapsiņas Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Jeberi" bijušais nosaukums padomju laikā.
reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
rekomendēt Sniegt padomu, norādījumu, pamācību (kādai darbībai).
veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā.
SSSR Sociālistisko padomju republiku savienība (krievu "Sojuz sovetskih socialističeskih respublik").
SPRS Sociālistisko padomju republiku savienība; saīsinājums izmantots Latvijā līdz 1940. g., vēlāk PSRS.
sociālā darba komunikācijas prasmes sociālo darbinieku prasmju veids, kas sazināšanos padara efektīvāku, veicina informācijas nodošanu citiem cilvēkiem.
sociālo pakalpojumu sistēma sociālo institūciju un sociālo programmu kopums, kura mērķis ir nodrošināt sociālos pakalpojumus un padarīt viegli pieejamas tās sociālās institūcijas, kuras atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu.
disciplinārsods Sods padotības kārtībā (bez tiesas) saskaņā ar likumu.
saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas).
proceri Spānijā pilsētas augstmaņi, valsts padomnieki, augšnama locekļi; vispār ievērojamākie, dižciltīgie.
silva Spāņu liriskās dzejas četrrindu strofiskā forma, kurā parasti secīgi mijas vienpadsmitzilbju un septiņzilbju rindas, retākos gadījumos astoņzilbju un četrzilbju rindas.
korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku.
apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku; uzvelt.
izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku.
konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
interneta arhitektūras padome speciālistu padome, kas pārrauga protokolu _TCP/IP_ uzturēšanu un citu interneta standartu izplatīšanu.
uzlādēt Spēcīgi rosināt (kādu); padarīt spēcīgu (psihisku stāvokli).
spēdelīte Spēdele; četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē.
palīgspēka iekārta spēka iekārta papildu enerģijas iegūšanai, ko izmanto pamatdzinēju iedarbināšanai un lai padarītu gaisakuģi neatkarīgu no zemes apkopes līdzekļiem.
apskates bedre spēkratu apskates un tehnisko apkopju darba vieta ar padziļinājumu pazemē, lai piekļūtu spēkratiem no apakšas, ko izbūvē garāžās un remontdarbnīcās; spēkratus uzbrauc uz bedres pa horizontālām sliedēm, izšķir starpriteņu, sānu un ar riteņu tiltiņiem aprīkotas bedres.
boulings Spēle telpās ar cietu plastikāta bumbu (maks. masa - 7,25 kg), kurai trīs padziļinājumi satveršanai, un tā tiek ripināta pret 10 trīsstūrveidā nostādītiem koka ķegļiem.
liekt ragā spiest būt paklausīgam, padevīgam.
mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
kastaņbrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea" syn. "Psilocybe spadicea").
kakaobrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea", syn. "Psathyrella sarcocephala").
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu; spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
sprikstenis Sprukstiņš, padauža, nemierīgs bērns, straujš cilvēks.
linu jucekņa kalte stacionāra lauksaimniecības mašīna pogaļu jucekņa kaltēšanai un padevei stacionārajā linu jucekņa kuļmašīnā; ir karuseļa un konveijera tipa linu jucekņa kaltes.
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt.
piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt.
piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas).
saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas).
pienasāt Staigājot padarīt netīru (telpu).
piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot.
pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt.
pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
ļeckāt Staigāt ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām (padarot netīru, piemēram, grīdu kādā telpā).
izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu).
pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu).
Vienotnes Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" bijušais nosaukums padomju laikā.
sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu.
annonšu birojs starpnieku iestāde starp sludinātāju un publiku; sludinājumu vākšanas, izziņas un dažādu padomu vieta.
ICAS Starptautiskā aeronautikas padome (angļu "International Council of Aeronautical Sciences").
CIOFF Starptautiskā Folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome (franču "Comite international des Organisations des Festivals de Folklore").
IMPAC Dublinas literārā prēmija starptautiska literāra balva (angļu "The International IMPAC Dublin Literary Award"), ko piešķir Dublinas pilsētas padome un uzņēmums IMPAC, bet pasākumu administrē Dublinas pilsētas publiskā bibliotēka, pretendentus izvirza pasaules valstu bibliotēkas.
ICOM Starptautiskā muzeju padome (angļu "International Council of Museums").
ICOMOS Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu padome (angļu "International Council of Monuments and Sites").
ICBP Starptautiskā putnu aizsardzības padome (angļu "International Council for Bird Preservation").
ICSW Starptautiskā Sociālās labklājības padome.
pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko).
CEIES Statistikas informācijas ekonomikas un sociālajā sfērā padomdevēja komiteja (fr. "Comite consultatif europeen de l'information statistique dans les domaines economique et social").
pakļautība Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā).
pusrats Stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam.
pretruna Stāvoklis, kad kas (piemēram, izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
sasteigtība Stāvoklis, kad ko dara, veic, arī kad kas ir padarīts, paveikts steigā, parasti pavirši.
iestāvēt Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.).
sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt.
raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
Stelpes pienotava Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums padomju laikā.
izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu).
pavilkt Stiepti padziedāt.
opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs.
pievietēt stipri sitot, blietējot, stampājot padarīt cietu.
stingrināt Stiprināt, padarīt stingrāku.
rūsa Stirpa, guba, arī padziļinājums zemes virsā (sakņaugiem).
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
pusstrādnieks Strādnieks, kas padara tikai pusi darba.
nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
paderbelēt Strauji, pavirši kaut ko padarīt.
nostrēbties Strebjot paēst, arī padzerties.
pastrēbt Strebjot paēst, arī padzerties.
piestrēbties Strebjot pieēsties, arī pilnīgi padzerties.
SP Studentu padome.
sufliera būda suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
nosukāt Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru.
nosukāt Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus); sukājot noglaust uz leju (parasti matus).
katla barošanas sūknis sūknis katla barošanas ūdens padevei tvaika katlā vajadzīgajā spiedienā; izmanto centrbēdzes sūkņus un virzulsūkņus ar elektrisko piedziņu, retāk tvaika sūkņus un inžektorus.
plunžersūknis Sūknis, kas ar lielu spiedienu padod dozētu degvielas daudzumu dīzeļmotora sprauslām.
aizsunīt Sunījot padzīt, padzīt kā suni.
nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
atograms Svara mērvienība, kas atbilst 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē) grama.
purims Svētki februāri un martā par piemiņu jūdu izglābšanai no izkaušanas persiešu valdnieka Kserksa (Artakserksa) sievai Esterci, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību.
sviedrlapa Sviedru lapa - drānas gabaliņš vai speciāls neliels izstrādājums, kuru piešuj apģērbam padusē (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1).
atklāšana Svinīga ceremonija, pasākums, kurā pēc celtniecības, izveides (ko) nodod lietošanai, padara pieejamu, skatāmu.
rušināt Šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem).
slēgt Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
meredits Šaha uzdevums (divvilcis), kura sākuma stāvoklī nav vairāk kā divpadsmit figūru.
viena šāviena šaujamierocis šaujamierocis, kuram nav padeves aptveres vai cilindra un kurā munīciju (patronu) pirms katra šāviena ieliek ar roku.
kripta Šaurs padziļinājums, lakūna.
subglaciālā vaga šaurs taisnvirziena vai mazliet līkumots ielejveida padziļinājums, kas orientēts ledāja kustības virzienā.
Alibairamli Širvana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums padomju laikā.
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
izšķelt Šķeļot izveidot (kur), piemēram, caurumu, robu; šķeļot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
luncīties Šķietami enerģiski strādāt, bet faktiski gandrīz neko nepadarīt.
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu); šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu).
sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt.
nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšļākt Šļācot, arī šļācoties padarīt slapju, arī netīru.
nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
aizsprauslāt Šņācot, šķaudot, sprauslājot aizdzīt, padzīt.
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu).
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt.
piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu).
sašņukt Šņaucot padarīt netīru.
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
Ādama smaile Šripada - kalns Šrilankā (_Adam's peak_), augstums 2524 m.
iešūt Šujot padarīt, parasti šaurāku.
Ninlila Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enlila sieva, padomdevēja un palīdze, mēness dieva Nannas māte, arī žēlastības dieviete, kas remdēja dieva Enlila dusmas.
Namtars Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - likteņa personifikācija, draudīgās pazemes valstības dievietes Ereškigalas vēstnesis un padomdevējs.
izgrīļot Šur un tur izļodzīt, padarīt nestabiu.
īļāt Šurp un turp kustinot padarīt vaļīgu.
šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piemēram, adatas, kniepadatas, šķēres, diegi).
nacionālpadome Šveices parlamenta otrā kamera - blakus pavalstu pārstāvju padomei.
apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus.
bezšķiru Tāda (sabiedrība, iekārta), kurā (pēc padomju ideoloģijas) nav šķiru.
finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti.
divpadsmitace Tāda, kam ir divpadsmit acis.
Latvlauktehnika Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums padomju laikā.
mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt.
četrpadsmitlīniju Tāds (cilindrs), kam ir četrpadsmitā lieluma izmērs; tāda (lampa), kurai ir četrpadsmitā lieluma izmēra cilindrs.
vienšneka Tāds (labības kombains) kam ir viens šneks jeb padevējgliemezis.
duodecimāls Tāds (par skaitīšanas sistēmu), kā pamatā ir divpadsmit vienības, katrai augstākai vienībai sastāvot no 12 zemākām vienībām.
dziļš Tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu.
neparakstīts Tāds dokuments, kam nav paraksta, kas to padarītu oficiālu.
divpadsmitrindu Tāds, kā daļas izkārtojas divpadsmit rindās; tāds, kas aptver, ietver divpadsmit rindas.
tukšpaurains Tāds, kam grūti padodas mācības; mazattīstīts.
astoņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir astoņpadsmit gadu.
četrpadsmitgadīgs Tāds, kam ir četrpadsmit gadu.
deviņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir deviņpadsmit gadu.
divpadsmitgadīgs Tāds, kam ir divpadsmit gadu.
divpadsmitgalvis Tāds, kam ir divpadsmit galvas.
lēzens Tāds, kam ir neliels pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
lēvs Tāds, kam ir neliels, pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
konsultatīvs Tāds, kam ir padomdevēja tiesības (kādā jautājumā).
piecpadsmitgadīgs Tāds, kam ir piecpadsmit gadu.
plecīgs Tāds, kam ir raksturīgi plati pleci (par augumu); arī padrukns.
strups Tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēkiem).
rupjš Tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas, padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli).
smalks Tāds, kam ir samērā šauras, seklas rievas, nelieli padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli); tāds, kas ir samērā šaurs, sekls (piemēram, par rievu, padziļinājumu).
septiņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir septiņpadsmit gadu.
sešpadsmitgadīgs Tāds, kam ir sešpadsmit gadu.
trīspadsmitgadīgs Tāds, kam ir trīspadsmit gadu.
vienpadsmitgadīgs Tāds, kam ir vienpadsmit gadu.
lūpains Tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi).
lūpaiņš Tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi).
bezrakstura Tāds, kam nav stingra rakstura, tāds, kas viegli padodas citu ietekmei vai savām iegribām.
neveikls Tāds, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), tāds, kam (kas) neveicas, nepadodas.
antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
intraduodenāls Tāds, kas atrodas divpadsmitpirkstu zarnā.
paraduodenāls Tāds, kas atrodas divpadsmitpirkstu zarnas tuvumā.
pankreatikoduodenāls Tāds, kas attiecas uz aizkuņģa dziedzeri un divpadsmitpirkstu zarnu.
divpadsmitgadīgs Tāds, kas ilgst divpadsmit gadus; tāds, kas paredzēts divpadsmit gadiem.
vienpadsmitgadīgs Tāds, kas ilgst vienpadsmit gadus; tāds, kas paredzēts vienpadsmit gadiem.
pusdarīts Tāds, kas ir iesākts darīt, bet nav līdz galam padarīts.
izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
rezerve Tāds, kas ir padots karadienestam, bet neatrodas aktīvajā karadienestā.
mīksts Tāds, kas ir paklausīgs, padevīgs.
padomjlaika Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks.
padomisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomjlaika.
neizdzēšams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu.
sekls Tāds, kas ir veidots ar nelielu padziļinājumu, iedobumu (par priekšmetiem).
pazemīgs Tāds, kas izrāda, uzsver savu padevību, paklausību, pakļāvību (kādam), bijību (pret kādu).
raits Tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību).
šķirīgs Tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību).
maskējošs Tāds, kas maskē, padara neieraugāmu, nepamanāmu.
mazgadīgs Tāds, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu (par bērnu).
vilceklis Tāds, kas neko nevar padarīt laikā, tūļa.
ireinokulējums Tāds, kas nepadodas otrreizējai vakcinācijai; ko nevajag otrreiz vakcionēt.
ciets Tāds, kas nepadodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.).
bagātinātājs Tāds, kas padara bagātīgāku, vērtīgāku.
panoptisks Tāds, kas padara saredzamu mikroskopā katru daļu, piem., dažas krāsvielas histoloģijā.
sausējošs Tāds, kas padara sausu, sausāku.
slapeklis Tāds, kas padara slapju, samitrina.
daiļš Tāds, kas padarīts acij tīkams, krāšņs, košs, arī kārtīgs.
atenuēts Tāds, kas padarīts nepatogēns, piem., dzīvā vakcīna.
padziļināts Tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks.
dializējams Tāds, kas padodas dialīzei, kas spēj iziet cauri dabiskai vai mākslīgai membrānai.
paklausīgs Tāds, kas pakļaujas bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
akatnieks Tāds, kas par maksu padodas karaklausībai kāda cita vietā.
pirmspadomju Tāds, kas pastāv, noris pirms padomju iekārtas nodibināšanās.
priekšpadomju Tāds, kas pastāvēja, norisēja pirms padomju iekārtas nodibināšanās; pirmspadomju.
trakalis Tāds, kas pats ir traks, pārdrošs, pārgalvīgs vai var citu par tādu padarīt.
sovjets Tāds, kas saistīts ar padomju iekārtu.
postpadomju Tāds, kas sākas, pastāv, notiek pēc padomju varas likvidēšanas bijušās Padomju Savienības teritorijā.
mīkstulīgs Tāds, kas viegli padodas citu ietekmei, savām iegribām, tāds, kam ir vājš raksturs; tāds, kas ir nespēcīgs.
vijīgs Tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
plastisks Tāds, kas viegli padodas deformācijai un saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem u. tml.).
mīksts Tāds, kas viegli padodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.); ērts, patīkams (par stāvokli šādās mēbelēs, guļvietās u. tml.).
bemberis Tāds, kas vienmēr steidzas un neko nepadara līdz galam.
reljefs Tāds, ko izmanto, lai (piemēram, priekšmeta) virsmā veidotu izciļņus, padziļinājumus.
melns un maziņš tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts.
ielejots Tāds, kur ir ielejas; tāds, kur ir padziļinājumi, bedres.
iedobens Tāds, kur ir lēzens, pasekls, parasti ieapaļš padziļinājums; iedobains.
iedobains Tāds, kur ir lēzens, pasekls, parasti ieapaļš padziļinājums.
iedobs Tāds, kur ir lēzens, pasekls, parasti ieapaļš padziļinājums.
heksadecimāls Tāds, kur par pamatu izmantots skaitlis sešpadsmit.
ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
padsmitgadīgs Tāds, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit (par cilvēku).
dobainis Tāds, kurā ir bedres, padziļinājumi (par lauku, ceļu u. tml.).
dobāts Tāds, kurā ir bedres, padziļinājumi (par lauku, ceļu u. tml.).
sīksts Tāds, kurā izpaužas neatlaidība, izturība, apņēmība nepadoties (par darbību, izturēšanos).
pusmūžs Tāds, kura vecums ir aptuveni piecdesmit gadi; arī padzīvojis, vecs.
piecpadsmitkapeika Tāds, kura vērtība ir piecpadsmit kapeiku (par monētu).
reljefs Tāds, kura virsmā ir izciļņi, padziļinājumi; tāds, kura formai ir raksturīgs izcilnis vai padziļinājums kādā virsmā.
čenčere Tāds, kuram darbs nepadodas.
dimža Tāds, kurš saviem strādniekiem liek darīt vairāk nekā var padarīt.
vienpadsmitactiņa Tāds, tāda, kam ir vienpadsmit acis.
Uzvara Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums padomju laikā.
Ezerkalne Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Mundigciems" nosaukums padomju laikā.
capa Tapveida izvirzījums (koka detaļai), ko ievieto otras detaļas padziļinājumā (lai sastiprinātu šīs detaļas).
Džambula Taraza - pilsētas Kazahstānā nosaukums padomju laikā, no 1938. g.
darāms Tas (darbs), kas jāpadara, jāpaveic, tas (darbs), ko dara.
aizkari Tas (parasti lietus, mākoņi), kas ko aizsedz, padara nesaskatāmu.
ērtības Tas (piemēram, ierīces, priekšmeti, telpas), kas padara ko ērtu.
priekškars Tas, kas aizsedz, padara nesaskatāmu (ko).
neērtība Tas, kas apgrūtina (piemēram, dzīvi, uzturēšanos kur), padara neparocīgu, arī neizdevīgu; ērtību trūkums.
vecināts Tas, kas ir mākslīgi padarīts vecāks.
pēcpadomju Tas, kas ir pēc padomju iekārtas.
sovjets Tas, kas ir saistīts ar padomju iekārtu; padomju cilvēks.
rota Tas, kas ir skaists, vērtīgs un padara (ko) izcilāku, skaistāku.
izglītotājs Tas, kas kaut ko padara izkoptu, glītu.
šķērslis tas, kas kavē, arī padara neiespējamu (kā) attīstību, īstenošanu, īstenošanas
vanskars Tas, kas nav lāga padevies.
gaisma Tas, kas padara dzīvi labu, skaistu (piemēram, izglītība, zināšanas).
piesegs Tas, kas piesedz, aizklāj, padara (ko) neredzamu vai grūti saskatāmu.
sovetisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisms.
spogulis Tas, kura īpašības, pazīmes, norises u. tml. padara iespējamu (kā) uztveri, izpratni, atveidi.
paziņotājs tas, kurš padara zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā
atbrīvotājs Tas, kurš palīdz padarīt valsti, tautu, reģionu neatkarīgu, brīvu (parasti militārā ceļā).
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, arī padarīt slapju (ar to).
notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu).
TDP Tautas deputātu padome.
apela Tautas sapulce Senajā Spartā, kas tika sasaukta reizi mēnesī, piedalījās 30 g. vecumu sasnieguši pilsoņi, tā apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus, balsoja kliedzot.
apella Tautas sapulce Spartā, senajā Grieķijā, kas apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus; balsoja kliedzot.
balsinātājs Tautas ticējumos - pārdabisks spēks, kas padara visu gaišu, baltu.
mellotājs Tautas ticējumos - pārdabisks spēks, kas padara visu tumšu.
notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
grava Tekošu ūdeņu izveidots vagveida padziļinājums, ieleja ar stāvām nogāzēm.
apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
reklāma teksts, attēls, videomateriāls u.tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
TTP Telekomunikāciju tarifu padome.
zvīņainā telotrēma telotrēmu dzimtas suga ("Thelotrema lepadinum"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
aceple Telpa (padziļinājums) zem krāsns; paceplis.
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
iekšējais normatīvais akts tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.).
tukšā zarna tievās zarnas vidējais posms, kas atrodas starp divpadsmitpirkstu zarnu un līkumaino zarnu.
augļu koku tīklkode tīklkožu dzimtas suga ("Yponomeuta padella").
dabūt vilka pasi tikt atbrīvotam no darba, no kādiem pienākumiem; tikt padzītam, atraidītam.
pieveikt Tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu).
izlidot Tikt izslēgtam (no mācību iestādes); tikt atlaistam (no darba); tikt padzītam (no kurienes).
padārdzināties Tikt padārdzinātam.
iekļauties Tikt padarītam par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
balstīties Tikt uz priekšu, padoties, labi augt.
Krasnovodska Tirkmenbaši, pilsētas nosaukums padomju laikā.
attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību).
ruņģēt Tīt, rotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus).
komunālpadomnieks Tituls vadošam komūnas ierēdnim Zviedrijā, kas izraudzīts uz politiskiem pamatiem; Stokholmā šis tituls ir pilsoniskais padomnieks.
genro Tituls, kas Japānā 19. gs. beigās un 20. gs. sakumā bija valdošās šķiras virsotņu pārstāvjiem, uz visu mūžu ieceltiem imperatora padomniekiem.
Aizliegto grāmatu indekss to grāmatu saraksts, kuras agrāk Romas Katoļu baznīcas locekļiem bija oficiāli aizliegtas; no XVI gs. līdz 1966. gadam, kad no šāda saraksta atteicās, īpaša kongregācija (pāvesta kūrijas nodaļa), kuras sastāvā bija kardināli, padomnieki un eksperti, nodarbojās ar grāmatu cenzēšanu un indeksa atjaunināšanu.
tracēt Tracināt; padarīt traku, nemierīgu.
transporta rotors transporta ietaise, kas nepārtraukti griežas un ar saviem satvērējiem pārnes pusfabrikātus no viena darba rotora uz citu, kā arī veic sagatavju padošanas un apstrādāto priekšmetu noņemšanas funkcijas.
ritenis Transportlīdzekļa elements - rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
aptriekt Triecot padzīt kam apakšā.
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
Apvienotā Amerikas baltiešu komiteja trimdas baltiešu organizācija ASV, izveidoja 1961. g. aprīlī Amerikas latviešu apvienība, Igauņu nacionālā padome un Lietuviešu nacionālā padome, tās mērķis ir sadarboties ar ASV valdību un likumdošanas iestādēm, informēt tās par situāciju Baltijas valstīs, veicināt Baltijas valstu uzņemšanu NATO.
notrīt Trinot padarīt asu; uztrīt; trinot izveidot (kam) vēlamo formu.
trīsčetrpadsmit Trīspadsmit četrpadsmit.
velna ducis trīspadsmit, pēc tautas ticējumiem, nelaimīgs skaitlis.
tercdecima Trīspadsmitā pakāpe no dotās.
trešpadsmitais Trīspadsmitais.
trīspadsmits Trīspadsmitais.
špēdelīna Trīsstūrveida ķīlis, ko iešuj krekla paduses daļā.
špēdelītis Trīsstūrveida ķīlis, ko iešuj krekla paduses daļā.
rulete Tureklī iestiprināts ritenītis punktu un līnijveida padziļinājumu veidošanai metāla plāksnē, ko lieto dažos grafiskos paņēmienos.
turētājbankas ieinteresētas personas turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, ar turētājbanku saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un personas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē, kā arī visu iepriekš minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni.
izklaidnieks Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs; uz kruīzu kuģiem animators tiek saukts par sociālo vai kruīza direktoru vai virsnieku, bet kūrortos - par izklaides direktoru; animators.
animators Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs.
Turkmēnija Turkmenistānas bijušais nosaukums padomju laikā.
Ašgabata Turkmenistānas galvaspilsēta (turkmēņu valodā "Asgabat", padomju laikā (1927.-1992. g.) - Ašhabada), atrodas Kopetdaga priekškalnu līdzenumā, Ahalas oāzē, 848000 iedzīvotāju (2007. g.).
čubukčijs Turku zēns, kura uzdevums ir aizsmēķēt un padot pīpes.
sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā; padarīt ikdienišķu, parastu.
savināt Tuvināt, censties padarīt par sev garīgi vai citādā ziņā tuviem.
priekšsildenis Tvaika katla ūdens padeves iekārta, kas ar atstrādāto tvaiku daļēji sasilda katlam pievadāmo ūdeni.
iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
Oenanthe aquatica ūdens padille.
ūdensviesulis Ūdens vērpete, no padebešiem uz leju piltuves veidā ūdeni sasniedzošs un virpuļojošu ūdens stabu pa piltuvi augšā velkošs šaurs viesulis, kas sasniedz līdz 20 m caurmērā un līdz 1000 m augstumā.
hidrauloss ūdensērģeles; sens mūzikas instruments, mūsdienu ērģeļu priekštecis, kuram gaisa padevi nodrošināja ūdens staba spiediens.
venčems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica").
vinčems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica").
vīncems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica").
vīnčems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica").
holodomors Ukrainas nacionālās traģēdijas (padomju varas 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada) nosaukums
Belaja Cerkova Ukrainas pilsētas Bilacerkvas nosaukums padomju laikā.
Parnaiba Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Parnaiba"), garums - \~1500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Šapada das Mangabeirasa kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
Ibara Upe Melnkalnē, Kosovā un Serbijā ("Ibar"), Zapadna Moravas labā krasta pieteka, garums - 241 km.
Velika Morava upe Serbijā ("Velika Morava"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 245 km, izveidojas, satekot Južna Moravai un Zapadna Moravai.
Zapadna Morava upe Serbijā (“Zapadna Morava”), Velika Moravas kreisā satekupe.
erozijas bāze upes baseina līdzsvara stāvoklis, kad ūdens plūsma zaudē savu enerģiju un nenotiek upes gultnes padziļināšanās un paplašināšanās; horizontāla virsma, par kuru zemāk nevar nokristies straumes ūdenslīmenis.
Vārkava II Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušā nosaukuma variants padomju laikā.
Otrā Vārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā.
Vecvārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā.
izurbināt Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
gremdurbis urbis konisku vai cilindrisku padziļinājumu un atbalsta virsmu apstrādei ap urbumiem.
skrūvurbis Urbis, kam sānos ir vītņveida padziļinājums.
izurbt Urbjot izveidot (piemēram, caurumu, padziļinājumu (kur)).
izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur); ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
urbšana Urbumu (caurumu un dobumu) izveidošana vienlaidu materiālā un apstrāde ar rotācijas griezējinstrumentu - urbi; griešanas kustība ir urbja rotācija, padeve - urbja un apstrādājamā ķermeņa savstarpējā virzes kustība.
saurdīt Urdot padarīt (kādu, tā psihi) rosīgu.
pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko).
piečurāt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju.
piemīzt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju.
duodenāls Uz divpadsmitpirkstu zarnu attiecīgs.
ģimenes konsultēšana uz ģimeni kā sistēmu vērsta metode sociālajā darbā, tā iekļauj vismaz trīs konsultāciju veidus – informatīvās, uz personu vērstās un uz palīdzību vērstās konsultācijas; mērķis ir sniegt padomus, ieteikumus noteiktu problēmu risināšanai vai mazināšanai.
pazibināt Uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu.
padakstīties Uz kādu brīdi pielikt rokas dažādiem darbiem, bet neko nepadarīt līdz galam.
palīgsaimniecība Uz piemājas zemes izveidota personiska saimniecība (kolhozniekiem, padomju saimniecību darbiniekiem).
Fwd Uz priekšu; padot (angļu forward).
izrobījumi Uz zāģmateriālu virsmas vai detaļas cits citam līdzās sīki padziļinājumi - šķiedru kūlīšu vai koksnes daļiņu izrāvumi.
blīdināt Uzbarot, padarīt tuklu.
Uzbekija Uzbekistānas bijušais nosaukums padomju laikā.
uzkužināt Uzbužināt, padarīt mīkstāku, kuplāku.
apšķūrēties Uzkopt, sakārtot; padarīt visu tīru.
nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku.
piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
nošļurkstēt Uzšļakstot, apšļakstot padarīt netīru.
apslacīt Uzšļakstoties, uzpilot padarīt slapju.
nospiest uz ceļiem (arī ceļos) uzvarēt, piespiest padoties; pakļaut savai varai.
Baltijas baronu kopa Berlīnē vācbaltiešu muižnieku grupa, kas 1. pasaules kara laikā sadarbojās ar Vācijas valdību un ieteica Vācijai anektēt Krievijas Baltijas guberņas; pēc tam kad 1917. g. Vācija bija okupējusi Vidzemi, grupas dalībnieki izveidoja Vidzemes bruņniecības Uzticības padomi, kas sadarbojās ar okupācijas varu.
žultsvadi Vadi organismā, pa kuriem žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā; žults izvadceļi.
žults izvadceļi vadi organismā, pa kuriem žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
liberālais vadības stils vadības stils, kur vadītājs praktiski neiejaucas padoto darbā, tikai nosaka attālāku mērķi, kas gala rezultātā jāsasniedz.
Hevadžra vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams, kas personificē gudrību un līdzcietību, pēc dažiem tekstiem tiek uzskatīts par Akšobhjas emanāciju; viņu parasti attēlo ar astoņām sejām, sešpadsmit rokāmun četrām kājām, viņa pradžnja (sievišķā atbilsme) Nairatmjasimbolizē būtni, kam svešs egoisms.
noblankšķināt Vairākas reizes padobji noskanēt (piemēram, ejot pa dubļiem).
sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
bukšināties Vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni; bokšināties.
bokšināties Vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni.
iecilāt Vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas).
apmurdzināt Vairākkārt gumzot, murdzot, padarīt inertu (šļauganu, bezspēcīgu).
iekacināt Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
iekacināties Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
aizlaistīt Vairākkārt lejot, padarīt slapju.
iemazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu.
nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
iepļaut Vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku).
guldzināt Vairākkārt radīt raksturīgas padobjas skaņas (par dažiem putniem).
atdauzīt Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
sabungāt Vairākkārt sitot, piemēram, ar vāli, padarīt gludu, mīkstu (parasti veļu, audumu pēc mazgāšanas).
pārburzīt Vairākkārt spaidīt, lai padarītu mīkstu (piemēram, ādu).
iebraucīt Vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu).
parišads Valdnieka padomnieku, augstmaņu sapulce Senajā Indijā.
reskripts valdnieka, augstas amatpersonas (piemēram, pāvesta) rakstveida rīkojums, pavēle kādai amatpersonai vai padotajam, atbilde uz lūgumu vai ziņojumu, pateicības izteikums, paziņojums par apbalvojum u. tml.
bungvāle Vāle, ar ko sit, dauza (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tos) padarītu gludus, mīkstus.
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem.
noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu.
ieplatīt Valkājot padarīt platāku (piemēram, apavus).
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
Vārpa Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži" bijušais nosaukums padomju laikā.
Lugaži Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Priedaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Kalnaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepi" nosaukums padomju laikā.
kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" (padomju laikā "Kaugurieši") iedzīvotāji.
Kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
Austrumi Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" bijušais nosaukums padomju laikā.
apropriācija Valsts budžeta likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, vai pašvaldības domes (padomes) lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldības budžeta ieņēmumiem.
nodokļu (nodevu) administrācija Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, kuras pilnvarotas ar likumu pārzināt nodokļu ievākšanu.
fizisko personu reģistrs valsts informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta ierobežotas pieejamības informācija un kuras pārzinis un turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; iekļaujot reģistrā ziņas par personu, pārvalde tai piešķir automātiski ģenerētu individuālo personas kodu no vienpadsmit cipariem, nodrošinot personas kodu neatkārtošanos.
sovhozs Valsts lauksaimniecības uzņēmums Padomju Savienībā; padomju saimniecība (saīsinājums no krievu "sovetskoje hozjaistvo").
konsulta Valsts padome, sevišķi Itālijā un Spānijā.
Conseil d Etat valsts padome.
mustešari Valsts padomnieki (iekšlietu un ārlietu ministrijā) agrākajā Turcijā.
gosplāns Valsts plāna komisija pie tautas komisāru (vēlāk ministru) padomes Padomju savienībā, kas vadīja visu plānu saskaņošanu un kontrolēja izpildi.
valsts vai pašvaldības iestāde Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, Valsts kontrole, visas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldību domes (padomes), tiesu un prokuratūras iestādes, kā arī citas valsts vai pašvaldību iestādes.
civiliestāde Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts kontroles iestādes, kā arī citas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu nodibinātas valsts vai pašvaldība institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldība budžeta.
Jaunā valsts valsts Senajā Ēģiptē (ap 1600. g. - 1050. g. p. m. ē.), kura nomainīja sairušo Vidējo valsti; radās pēc hiksu padzīšanas un tās galvaspilsēta bija Tēbas.
darba ņēmējs valsts sociālās apdrošināšanas kontekstā - persona, kas bez darba līguma veic noteiktas ar samaksu atlīdzināmas darbības pasūtītāja labā, piemēram, persona, kas veic darbu saskaņā ar darbuzņēmuma, graudniecības līgumu pārvadājuma līgumu, īpašnieks, kas vada uzņēmumu, valdes vai padomes loceklis.
savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
Izraēls Vārds, kurā pārdēvēts patriarhs Jēkabs (senebr. "jisrāēl"), semītu tautu (Izraēla bērnu) ciltstēvs, cilšu vārdi Bībelē pēc Jēkaba divpadsmit dēlu vārdiem.
Pirmā Vārkava Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā.
Vārkava I Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā.
gerontes Vecajo padomes locekļi senā Spartā; bijuši pavisam 28.
herūsija Vecāko padome Senajā Grieķijā, kurā izskatīja svarīgākās valsts lietas pirms to apspriešanas tautas sapulcē.
gerūsija Vecāko padome senajā Grieķijā.
geronts Vecāko padomes (gerūsijas) loceklis Senajā Grieķijā.
gerūzija Veco padome Spartā.
ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā).
auglināt Veicināt auglību, padarīt auglīgu.
pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
sprosts Veidojums, kas padara neiespējamu kustību, pārvietošanos (pa ko).
šķērslis veidojums, priekšmets u. tml., kas traucē, arī padara neiespējamu pārvietošanos pa to (kādā virzienā)
reljefēt veidot ar izciļņiem un padziļinājumiem; padarīt reljefu^2^.
kompostrēt Veidot kontroles zīmi, parasti caurumus (kādā dokumentā, piemēram, biļetē), lai padarītu (to) derīgu lietošanai.
dobt Veidot no viengabala koka (priekšmetus ar padziļinājumu).
vagot Veidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā, garenus padziļinājumus, grambas u. tml.).
galēt Veikt, padarīt, arī izlietot.
atvesties Veikties, iet no rokas, padoties.
aprāvas vējš, kas padara seju brūnu un plankumainu
aprāvas vējš vējš, kas padara seju brūnu un plankumainu
devocija vēlākā nozīmē - dieva un svēto bijīga godināšana, dievlūgšana; vispār padevība.
ievelēt Velējot padarīt (audumu) mīkstu un gludu.
izvelēt Velējot padarīt (audumu) pilnīgi mīkstu un gludu.
ievelēt Velējot padarīt (velējamo vāli) ērtu, parocīgu, velēšanai.
savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu.
pančājata Vēlēta padome (5 locekļi) Indijā u. c. Dienvidāzijas valstīs, kura vada kooperatīvu, kastu, kopienu vai citu apvienību, dažkārt locekļu skaitu noteic pēc vajadzības.
siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas.
nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
sabraucīt Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu).
pavilkt Velkot padarīt mazliet garāku; pastiept.
pavilkt Velkot padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu).
pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
ievelmēt Velmējot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, padziļinājumus).
parullēt Veltnējot padarīt blīvāku, līdzenāku, gludāku.
savemt vemjot aptraipīt, padarīt netīru, slapju.
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
pievemt Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
sunisks verdziski padevīgs, arī glaimīgs
lošnīgs Verdziski pazemīgs, padevīgs.
atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi); atšķirt.
šņūka Vērpjamā ratiņa pavedienu padeves sprauga.
ērkulis Vērpjamā ratiņa rociņa, caur kuru tiek lini padoti.
apelēt Vērsties (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
pretpadomju Vērsts pret padomju iekārtu.
apelācija Vēršanās (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
siena Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo.
margas Vertikāli padziļinājumi grāmatas muguras abās malās.
orderklauzula Vērtspapīrā ievietojama klauzula, kas to padara par orderpapīru.
jaunākais atašejs vēstnieka padomnieks speciālos jautājumos - militārais atašejs, kultūras atašejs u. tml.
kūrija Viduslaikos - senjora padome un tiesa, kuru locekļi bija senjora vasaļi.
asīze Viduslaikos Rietumeiropā - kādas padomes vai tiesas svinīga sēde, kā arī tajā pieņemtie lēmumi.
patriciji Viduslaiku pilsētās bagātākās un iespaidīgākās namnieku ģimenes, no kuru vidus izraudzīja arī pilsētas padomes jeb rātes locekļus.
izčabināt Viegli izpurināt; viegli purinot, padarīt irdenu.
uzčabināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
uzčagināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
uzčakstināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
izplikšināt Viegli sitot, padarīt gludu (piemēram, mīklu).
nospiest kā blakti viegli, bez lielām pūlēm panākt kāda bojāeju, padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt.
tīt ap pirkstu (kādu) viegli, nemanāmi pakļaut savai gribai, padarīt pilnīgi padevīgu (bieži pretējā dzimuma pārstāvi); veikli apmuļķot.
virska Vieglprātīga sieviete; padauza.
denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai.
presekretīns Viela divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā, no kuras kuņģa sulas sālsskābes ietekmē veidojas sekretīns.
virulīns Viela, kas atvieglo patogēno mikrobu iekļūšanu saimnieka audos un padara tos izturīgus pret fagocitozi.
adrenoblokators Viela, kas padara audus nejūtīgus pret nervu impulsiem.
cietinātājs Viela, kas pārstrādes procesā padara augļu un dārzeņu audus stingrus vai kraukšķīgus un savienojumā ar recinātājiem veido vai cietina želeju.
žultsdzinējs viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
holinoblokators Viela, kas šūnās bloķē holinoreceptorus un padara tos nejutīgus pret acetilholīna u. c. holinomimētisko līdzekļu iedarbību.
analeptikas Vielas, kas smadzenēs stimulē elpošanas un vazomotoriskos centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu.
analeptiskie līdzekļi vielas, kas uzbudinot CNS, gk. elpošanas un asinsvadu motorikas centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu.
glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni.
vendi viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet, kuršu padzīta no turienes un pēc tam no Rīgas apkaimes, apmetās ap 13. gadsimtu Cēsu novadā
anga Viena no divpadsmit džainisma svētās literatūras daļām, ko atzīst švetāmbaru sekta.
Ēfraimi Viena no Israēla divpadsmit ciltīm, kas cēlusies no Jāzepa dēla Ēfraima.
vadības rakstzīme viena no pirmajām 32 koda ASCII rakstzīmēm, kurām katrai piekārtota noteikta noteikta vadības standartfunkcija, piemēram, rakstatgrieze, rindpadeve vai atsolis; lai izpildītu pirmajām 26 rakstzīmēm (A-Z) atbilstošās standartfunkcijas, jānospiež vadīšanas taustiņš un attiecīgās rakstzīmes taustiņš.
platforma Viena no planētas garozas galvenajām struktūrformām, kas sastāv no līmeniskiem nogulumiežu slāņiem un vāji padodas iekšējo spēku darbībai.
kenomāni Viena no stiprākām gallu ciltīm Z Itālijā, Po upes labā krastā, ieceļoja Itālijā ap 400 pr. Kr., ap 225 labprātīgi padevās romiešiem un bija to sabiedrotie.
Hokma Viena no trim augšējām zefirotām, kas veido Kosmiskā koka intelekta apvidu, atbilst divpadsmit zodiaka zīmēm.
puspunkts Viena tipogrāfiskā punkta puse vai sešpadsmitdaļpetits.
atdzīties Vienam otru padzīt.
segtspēja Vienmērīga krāsas vai emaljas slāņa spēja padarīt krāsojamo virsmu neredzamu.
pendele Vienpadsmit metru soda sitiens (futbolā); septiņu metru soda metiens (handbolā).
pendelis Vienpadsmit metru soda sitiens futbolā; arī pārnestā nozīmē.
viendesmit viens vienpadsmit.
viempadsmit Vienpadsmit.
vienapadsmit Vienpadsmit.
vienpadesmit Vienpadsmit.
pirmpadsmitais Vienpadsmitais.
viempadsmitais Vienpadsmitais.
vienpadsmits Vienpadsmitais.
padeviens Vienreizēja paveikta darbība --> padot (2).
dans Viens no divpadsmit meistarības līmeņiem džudo cīņā.
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs).
paplašinātā izvērtēšana viens no izvērtēšanas veidiem sociālajā darbā, kuram ir raksturīga vispusīgas informācijas iegūšana un uzmanības pievēršana vienlaikus vairākiem sociālās situācijas aspektiem, nevis vienas problēmas padziļinātai jeb fokusētai izvērtēšanai.
izglītojoša grupa viens no sociālā darba ar grupu veidiem, kur grupas mērķis ir jaunu zināšanu un prasmju apgūšana vai esošo padziļināšana grupas dalībnieku sociālās funkcionēšanas uzlabošanai.
Aragona viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem un vēsturisks novads (_Aragón_), platība - 47719 kvadrātkilometru, 1325000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos.
plesa Vieta (upē), kur ir padziļinājums.
plēsa Vieta (upē), kur ir padziļinājums.
barības galds vieta vai iekārta (sile, redeles, padziļinājums), kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
aģitpunkts Vieta, kur (padomju laikā) pirms vēlēšanām veica politisko aģitāciju.
kara komisariāts vietējā militārās pārvaldības institūcija PSRS, Krievijā u. c., kuras galvenā funkcija ir karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
džirga Vietējo cilšu padome Pakistānā un Afganistānā.
Ausmas ciems Vilces pagasta bijušais nosaukums padomju laikā.
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru.
saviļināt Viļājot padarīt (apaļu, gludu).
saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai.
universālā virpa virpa ar plašiem griešanas ātruma, padeves un apstrādājamo ķermeņu izmēru diapazoniem; vītņgriešanas virpa.
oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu.
reljefs Virsmas veidojums (piemēram, ķermeņa daļai), kam raksturīgi izciļņi, padziļinājumi.
eritrasma Virspusēja dermatomikoze ar dzeltenbrūniem, asi norobežotiem laukumiem padusēs un cirkšņos, kur lobās āda.
satreibēt virspusēji padarīt.
eirokomunisms Virziens Francijas, Itālijas un dažu citu valstu komunistiskajās partijās 20. gs. 70. gados, kas neatzina padomju kompartijas ģenerāllīniju un vadošo lomu.
mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā).
vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
oroseptiskais limfadenīts visbiežāk vērojamā limfadenīta forma; lokalizācija - kaklā, īpaši zem žokļa, virs atslēgas kaula, padusēs, parakardiālā apvidū.
plikās anniņas vislētākās karameles bez iesaiņojuma (padomju laikā).
padevība Vispārināta īpašība --> padevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
padevīgums Vispārināta īpašība --> padevīgs (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
padevīgums Vispārināta īpašība --> padevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
padotība Vispārināta īpašība --> padots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pakļautība (5).
padotība Vispārināta īpašība --> padots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pakļautība (6).
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām) viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
VMP Vispasaules Miera padome.
reihsrāts Visvācijas padome (no 1919. gada līdz 1934. gadam), kurā ietilpa visu reiha zemju (novadu) valdību pārstāvji (reihstāga augšpalāta).
vispadevīgs Visvairāk padevīgs.
panjē XVIII gs. aristrokrātu modes piederumi, lokveida stiepļu režģi, ko sievietes nēsāja uz katra gurna zem kleitas, lai to padarītu pēc iespējas platāku.
bakštova Zāļu troses gals, padots no kuģa pakaļgala, kad kuģis stāv pie enkura; pie tā ir piestiprinātas kuģa laivas vai kuteri (var būt arī kuģis).
nolaist galvu zaudēt pašpaļāvību, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
māju spridzināšana zemnieku padzīšana no mājām un viņu iekoptās zemes pievienošana muižas zemei 16.-17. gs.
humils Zems; pazemīgs, padevīgs.
pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
aizzīmogot Zīmogojot nodrošināt, padarīt neaizskaramu.
ZMP Zinātniski metodiskā padome.
iekultivēšana Zinātniski pamatots agrotehnikas un meliorācijas pasākumu komplekss augsnes īpašību uzlabošanai, mazauglīgas augsnes pārveidošanai auglīgā augsnē - mitruma regulēšana, akmeņu un krūmu novākšana, augsnes virsmas nolīdzināšana, aramkārtas padziļināšana, mēslošana, skābo augšņu kaļķošana.
botriocefaloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina lentenis "Bothriocephalus gowkongensis", kas padomju laikā ievests no Tālajiem Austrumiem un Ķīnas ar aklimatizējamām zivīm, parazīta ķermenis 10-15 cm, retāk līdz 30 cm garš, parazitē gremošanas traktā, mehāniski ievainojot zarnu sienas.
pazīsties Zīžot paēst, padzerties.
aizjendzēt Zobojot padzīt.
Gaujaslīči Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Melnbārži" bijušais nosaukums padomju laikā.
ZAP Zvērināto advokātu padome.
žmaudzināt Žņaugt kādā vietā, censties padarīt plānāku, tievāku.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa pad.