Paplašinātā meklēšana
Meklējam kums.
Atrasts vārdos (514):
- kums:2
- kums:3
- kums:1
- kumste:1
- alkums:1
- cekums:1
- cokums:1
- čikums:1
- čukums:1
- dīkums:1
- dukums:1
- dūkums:1
- Jokums:1
- jukums:1
- kukums:2
- kukums:1
- kūkums:1
- ķekums:1
- lēkums:1
- likums:1
- līkums:2
- līkums:1
- lokums:1
- lukums:1
- lūkums:1
- ļekums:1
- mākums:1
- nakums:1
- nākums:1
- ņukums:1
- pakums:1
- pakums:3
- pakums:2
- pīkums:1
- brēkums:1
- brukums:1
- jaukums:2
- jaukums:1
- kaikums:1
- kaukums:1
- koukums:1
- krekums:1
- krikums:1
- Ķirkums:1
- laukums:1
- leikums:1
- lenkums:1
- liekums:1
- liekums:2
- ļurkums:1
- mērkums:1
- naikums:1
- naskums:1
- niekums:1
- pirkums:1
- plakums:1
- plēkums:1
- plikums:1
- plukums:1
- apdūkums:1
- apjukums:1
- aplikums:1
- aplīkums:1
- apnikums:1
- apsākums:1
- apsikums:1
- apsīkums:1
- Arālkums:1
- Ariskums:1
- atlikums:1
- blankums:1
- braukums:1
- eksakums:1
- iejūkums:1
- ielikums:1
- ielīkums:1
- ienākums:1
- iepīkums:1
- ierakums:1
- iesākums:1
- ietekums:1
- ievākums:1
- izjukums:1
- izlīkums:1
- iznākums:1
- iznokums:1
- izrakums:1
- izsīkums:1
- izsūkums:1
- Karakums:1
- laiskums:1
- lauskums:1
- mazākums:1
- netikums:1
- nolikums:1
- notikums:1
- nūtikums:1
- pajūkums:1
- panākums:1
- panīkums:1
- pārākums:1
- pasākums:1
- patikums:1
- pelēkums:1
- pīnokums:1
- plaikums:1
- plankums:2
- plankums:1
- plaukums:1
- pleikums:1
- Ploskums:1
- aizsākums:1
- aiztikums:1
- aiztūkums:1
- aplenkums:1
- apsarkums:1
- apvilkums:1
- atliekums:1
- atpirkums:1
- atsarkums:1
- atsaukums:1
- atteikums:1
- atvilkums:1
- bābiskums:1
- blaiskums:1
- būtiskums:1
- ciniskums:1
- dabiskums:1
- dejiskums:1
- draiskums:1
- etniskums:1
- iebrukums:1
- iebrukums:2
- iejaukums:1
- ielenkums:1
- ieliekums:1
- iepirkums:1
- iesaukums:1
- iesmakums:1
- iesmakums:2
- ieteikums:1
- ietrūkums:1
- ievilkums:1
- izbrukums:1
- izliekums:1
- izpirkums:1
- izplukums:1
- izsalkums:1
- izsaukums:1
- izteikums:1
- iztrūkums:1
- iztvīkums:1
- izvilkums:1
- kantikums:1
- Kizilkums:1
- komiskums:1
- koniskums:1
- lielākums:1
- liriskums:1
- loģiskums:1
- lopiskums:1
- maģiskums:1
- maziskums:1
- Mojinkums:1
- Mujunkums:1
- mutiskums:1
- nejaukums:1
- nesmukums:1
- nobrukums:1
- noliekums:1
- nosarkums:1
- nosaukums:1
- nosmakums:1
- noteikums:1
- notvīkums:1
- novilkums:1
- pajaukums:1
- paliekums:1
- papaikums:1
- pārlikums:1
- pārrakums:1
- pārtikums:1
- pateikums:1
- paveikums:1
- piedukums:1
- pielikums:1
- pienākums:1
- pierakums:1
- pietūkums:1
- plaiskums:1
- aizpirkums:1
- aizsmakums:1
- aiztrūkums:1
- aloģiskums:1
- apsveikums:1
- arhaiskums:1
- bazilikums:1
- burtiskums:1
- būvlaukums:1
- cikliskums:1
- dzejiskums:1
- elēģiskums:1
- erotiskums:1
- groteskums:1
- haotiskums:1
- heroiskums:1
- himniskums:1
- hroniskums:1
- idejiskums:1
- iepelēkums:1
- iešļaukums:1
- ironiskums:1
- izbraukums:1
- izslaukums:1
- kalorikums:1
- klasiskums:1
- kritiskums:2
- kritiskums:1
- latviskums:1
- lieliskums:1
- lietiskums:1
- nepanākums:1
- nobraukums:1
- noplaukums:1
- noslaukums:1
- pārliekums:1
- pārtrūkums:1
- pārvilkums:1
- piejaukums:1
- piesarkums:1
- piesmakums:1
- piesmakums:2
- pieteikums:1
- pietvīkums:1
- pievilkums:1
- pirmsākums:1
- poēmiskums:1
- poētiskums:1
- praktikums:1
- proziskums:1
- jukumsalmi:1
- likumsargs:1
- Ļevokumska:1
- alerģiskums:1
- anatomikums:1
- aritmiskums:1
- askētiskums:1
- atlētiskums:1
- biedriskums:1
- civillikums:1
- dinamiskums:1
- drastiskums:1
- eksotiskums:1
- empīriskums:1
- enerģiskums:1
- estētiskums:1
- fanātiskums:1
- frēzlaukums:1
- galeniskums:1
- guleniskums:1
- ģimeniskums:1
- identiskums:1
- idiotiskums:1
- īssavilkums:1
- kanoniskums:1
- karaliskums:1
- kopienākums:1
- kopievākums:1
- kopiznākums:1
- koppasākums:1
- kopslaukums:1
- kundziskums:1
- lakoniskums:1
- likumiskums:1
- līmeniskums:1
- melodiskums:1
- metāliskums:1
- metodiskums:1
- motoriskums:1
- nedabiskums:1
- neloģiskums:1
- noveliskums:1
- okeāniskums:1
- organiskums:1
- pamatlikums:1
- panoptikums:1
- parādiskums:1
- parodiskums:1
- pārpalikums:1
- pārsmalkums:1
- pārtraukums:1
- patētiskums:1
- pietriekums:1
- plastiskums:1
- polemiskums:1
- praktiskums:1
- prozaiskums:1
- Ņeftekumska:1
- ačgārniskums:1
- aktieriskums:1
- alegoriskums:1
- analītiskums:1
- analoģiskums:1
- apolitiskums:1
- aromātiskums:1
- artistiskums:1
- autentiskums:1
- barbariskums:1
- būvpienākums:1
- cilvēciskums:1
- despotiskums:1
- didaktiskums:1
- dogmatiskums:1
- drakoniskums:1
- dramatiskums:1
- dvēseliskums:1
- ekonomiskums:1
- epidēmiskums:1
- epizodiskums:1
- fotosalikums:1
- gigantiskums:1
- harmoniskums:1
- hermētiskums:1
- higiēniskums:1
- histēriskums:1
- jezuītiskums:1
- jutekliskums:1
- kareiviskums:1
- kautiznākums:1
- komerclikums:1
- kopnosaukums:1
- kopsavilkums:1
- kraujlaukums:1
- kustoniskums:1
- ķermeniskums:1
- leduslaukums:1
- lielpasākums:1
- nekritiskums:1
- netaktiskums:1
- netautiskums:1
- palīgteikums:1
- pamatlaukums:1
- pārdabiskums:1
- partejiskums:1
- partijiskums:1
- pašnosaukums:1
- pedantiskums:1
- periodiskums:1
- personiskums:1
- pilsoniskums:1
- plakātiskums:1
- platoniskums:1
- pretpasākums:1
- pretsalikums:1
- pretsveikums:1
- priekšlikums:1
- aforistiskums:1
- akrobātiskums:1
- akvareliskums:1
- amfotēriskums:1
- anekdotiskums:1
- antagoniskums:1
- apolloniskums:1
- asemantiskums:1
- asimetriskums:1
- atomuzbrukums:1
- automātiskums:1
- aviouzbrukums:1
- bezidejiskums:1
- beztiesiskums:1
- butaforiskums:1
- diagnostikums:1
- dialektiskums:1
- fantastiskums:1
- farizejiskums:1
- flegmatiskums:1
- fotogēniskums:1
- hierarhiskums:1
- huligāniskums:1
- ideoloģiskums:1
- kategoriskums:1
- komēdijiskums:1
- kristāliskums:1
- laikmetiskums:1
- mašīnsalikums:1
- meistariskums:1
- metaforiskums:1
- mononīmiskums:1
- monotoniskums:1
- neestētiskums:1
- neplakniskums:1
- nepraktiskums:1
- netikumiskums:1
- nevalstiskums:1
- pakāpeniskums:1
- pamatienākums:1
- panorāmiskums:1
- parauglaukums:1
- parazītiskums:1
- paškritiskums:1
- patriotiskums:1
- pedagoģiskums:1
- pirmiesaukums:1
- pirmnoteikums:1
- policejiskums:1
- polifoniskums:1
- politehnikums:1
- pravietiskums:1
- pretuzbrukums:1
- priekšlaukums:1
- problēmiskums:1
- izskumstēties:1
- likumsakarība:1
- likumsakarīgs:1
- amatnieciskums:1
- amerikāniskums:1
- antiseptiskums:1
- antitoksiskums:1
- atpakaļpirkums:1
- birokrātiskums:1
- bruņnieciskums:1
- demokrātiskums:1
- diletantiskums:1
- diplomātiskums:1
- dzīvnieciskums:1
- egocentriskums:1
- gleznieciskums:1
- hiperboliskums:1
- hronoloģiskums:1
- humoristiskums:1
- ideālistiskums:1
- izlūkiebrukums:1
- kaitnieciskums:1
- kaligrāfiskums:1
- kancelejiskums:1
- karnevāliskums:1
- kaujnieciskums:1
- kiberuzbrukums:1
- kodoluzbrukums:1
- koncentriskums:1
- kontruzbrukums:1
- krimināllikums:1
- līdztiesiskums:1
- majestātiskums:1
- melanholiskums:1
- naktsuzbrukums:1
- necilvēciskums:1
- nesimetriskums:1
- nezinātniskums:1
- novelistiskums:1
- optimistiskums:1
- pamatnoteikums:1
- pamatpienākums:1
- papildpasākums:1
- pesimistiskums:1
- prettautiskums:1
- prettiesiskums:1
- provizoriskums:1
- cirkumspekcija:1
- likumsargātājs:1
- aerodinamiskums:1
- aizsargpasākums:1
- analfabētiskums:1
- antireliģiskums:1
- ārzemnieciskums:1
- atgriezeniskums:1
- bezpartejiskums:1
- bezpersoniskums:1
- gadījumnotikums:1
- heterogēniskums:1
- higroskopiskums:1
- kaujinieciskums:1
- kontrolslaukums:1
- laucinieciskums:1
- necilindriskums:1
- nesabiedriskums:1
- paraugnovilkums:1
- pārcilvēciskums:1
- patērnieciskums:1
- pavēlnieciskums:1
- pigmentplankums:1
- pretvalstiskums:1
- priekšmetiskums:1
- priekšnoteikums:1
- problemātiskums:1
- cirkumskripcija:1
- Južnosuhokumska:1
- likumsakarīgums:1
- akcidencsalikums:1
- akreditīvpirkums:1
- aristokrātiskums:1
- enciklopēdiskums:1
- klavierizvilkums:1
- mākslinieciskums:1
- melodramatiskums:1
- mietpilsoniskums:1
- nelīdztiesiskums:1
- nesaimnieciskums:1
- paraugizslaukums:1
- pilsētnieciskums:1
- pseidotautiskums:1
- pieteikumskripts:1
- aizvietotājlikums:1
- kaleidoskopiskums:1
- kontrolizslaukums:1
- neatgriezeniskums:1
- kinematogrāfiskums:1
- nemākslinieciskums:1
- aparatūrpārtraukums:1
- iztrūkumpārtraukums:1
- patērētājnieciskums:1
- programmpārtraukums:1
- privātīpašnieciskums:1
- identitātsimboliskums:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9615):
- non possumus _burtiski_ "nevaram"; kategorisks atteikums.
- son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
- Ammodytes lancea "ammodytes tobianus" sinonīms nosaukums.
- bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
- Ostjaku-Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
- Japlish "japļu valoda", japāņu un angļu valodas sajaukums, ko lieto Japānā.
- parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
- daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- gaudeamus "priecāsimies"; senas studentu dziesmas nosaukums un pirmais vārds latīņu valodā.
- exegi monumentum "Uzcēlis esmu es pieminekli" (Horācija "Odu" 3. grāmatas 30. odas sākums).
- melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
- aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
- dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
- Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- Nava Aba, pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā.
- Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā.
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā.
- Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
- Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē.
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai.
- Valgales pagasts Abavas pagasta nosaukums līdz 1949. gadam.
- Āžupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Lāčupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Vilpene Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē.
- Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā.
- Blana rags Abjada raga agrākais nosaukums.
- Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā.
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
- Abzana Abzanova - pilsētas nosaukums baškīru valodā.
- dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
- sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā.
- pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
- dermoanerģija Ādas reakcijas trūkums uz antigēna injekciju.
- dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā.
- bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai.
- Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
- Aahof Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums.
- Adažskaja Ādažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof).
- Odara Adēra, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Semsūra Adijamana, pilsēta Turcijā, tās nosaukums kurdu valodā.
- metums Adījuma sākums, zeķei pirmās acu rindas.
- ančols Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības nosaukums Nepālā.
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
- teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem.
- deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas.
- Afganistānas Islāma Republika Afganistāna, valsts pilnais nosaukums (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān).
- Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos.
- Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_).
- apridi Afridiji - puštunu (afgāņu) cilšu grupas pašnosaukums.
- loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums.
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
- pandēmos Afrodītes nosaukums, visu tautu pielūdzamā.
- Akatnieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Akatnīki" literarizēts nosaukums.
- Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums.
- Rovini Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Rovini" nosaukums latgaliski.
- Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski.
- Aglyunys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukums latgaliski.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski.
- Bryuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
- Azara Ukini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ezera Ukini" nosaukums latgaliski.
- Gūteni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gūteņi" nosaukums latgaliski.
- Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums.
- Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski.
- Kapeni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukums latgaliski.
- Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski.
- Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski.
- Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski.
- Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski.
- Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski.
- Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski.
- Meiruli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukums latgaliski.
- Mykāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mikāni" nosaukums latgaliski.
- Mysāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" nosaukums latgaliski.
- Riepšys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukums latgaliski.
- Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski.
- Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums.
- Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski.
- Sekli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļi" nosaukums latgaliski.
- Mikāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" otrs nosaukums.
- Samarsets Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" nosaukums latgaliski.
- Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski.
- Tūli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" nosaukums latgaliski.
- Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- Vuoguli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Voguļi" nosaukums latgaliski.
- Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski.
- Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski.
- Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
- grosz Agrākā poļu graša nosaukums.
- landsmols Agrākais jaunnorvēģu valodas nosaukums.
- minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums.
- spagīrija Agrākais nosaukums ķīmijai, alķīmijai.
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā.
- Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā.
- Hainažskaja Ainažu pagasta krieviskais nosaukums.
- Ainažu pilsētas lauku teritorija Ainažu pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- Hainasch Ainažu pagasta vāciskais nosaukums.
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
- barbets Aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai.
- Aizdaugava Aizdaugavas hercogiste - Pārdaugavas hercogiste, retāk lietots tās nosaukums.
- SOB Aizdusa, elpas trūkums (angļu "shortness of breath").
- eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma.
- Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- Zeilis Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zeiles" nosaukums latgaliski.
- aizture Aizkavējums, pārtraukums (kādā procesā).
- Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
- Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski.
- Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
- Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums.
- Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums.
- Skrīveru pansionāts Aizkraukles novada Skrīveru pagasta aprūpes ciema "Ziedugravas" neoficiāls nosaukums.
- Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums.
- Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ascheraden Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums.
- Stučka Aizkraukles pilsētas nosaukums 1967.-1990. g.
- atīmija Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums.
- atīmisms Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums.
- Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums.
- Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums.
- Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums.
- Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums.
- Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- Schloss-Hasenpoth Aizputes pilspagasta vāciskais nosaukums.
- Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu.
- migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm.
- dasums Aiztaupījums, nolikums, naudas vai cita uzkrājuma veidā.
- Raromatai Aizvēja salu nosaukums taitiešu valodā.
- Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
- Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā).
- Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
- Agadira Akadira, pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), tās nosaukums krievu valodā.
- atonācija Akcenta trūkums vai tā intensitātes vājinājums vārdā runas plūsmā.
- Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā.
- Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums.
- Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Lukštaraupi Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Navicki" otrs nosaukums.
- Aknīstes pilsētas lauku teritorija Aknīstes pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
- preciroze Aknu cirozes sākumstadija, kad vēl nav cirozei raksturīgo simptomu.
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
- Jermaka Aksu - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Aksubaja Aksubajeva, pilsēta Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
- Aktava Aktau - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1964. g.
- Ševčenko Aktau - pilsētas nosaukums padomju laikā.
- Aktjubinska Aktebe - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1869.-1992. g.
- iraidība Aktīvs (bilancē), skaidras naudas atlikums.
- pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam).
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums.
- infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums.
- tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā.
- ieliecenis Āķis, ieliekums.
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri.
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m.
- Ahvenanma Ālandu salu nosaukums somu valodā ("Ahvenanmaa").
- Škipetare Albānija (pašnosaukums).
- akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains.
- Alsasva Alčasu - pilsēta Spānijā, Navarras autonomā apgabala rietumos, tās nosaukums spāņu valodā (_Alsasua_).
- Vorošilovska Alčevska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1931.-1961. g.
- hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums.
- alegorisms Alegoriskums.
- Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Alerja Alerija, pilsētas nosaukums korsikāņu valodā (_Aléria_).
- Ēlešda Alešda, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā (_Élesd_).
- lai tā būda rūc Alfrēda Vintera muzikāla skaņdarba nosaukums
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
- kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā.
- nitronskābes Alifatisko pirmējo un otrējo nitrosavienojumu vienas desmotropās formas, t. s. skābes- jeb aci-formas nosaukums.
- Stjuarta Alisspringsa, pilsēta Austrālijas vidienē, tās nosaukums līdz 1933. g.
- alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem.
- alkilgrupa Alkānu atlikums, kurā par vienu H atomu mazāk nekā alkānu molekulā.
- Saturns Alķīmiķiem - svina nosaukums.
- Lūna Alķīmiķu nosaukums sudrabam.
- Allažskaja Allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Allasch Allažu pagasta bijušais nosaukums.
- Vernija Almati - pilsētas nosaukums 1885.-1921. g.
- Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
- Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem.
- Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- Aļšvangenskaja Alšvangas (tagad Alsungas) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- oiroti Altajiešu tautas nosaukums 1922.-1948. g.
- altai-kiži Altajiešu tautas pašnosaukums.
- Pirdē Altunkupri, pilsētas nosaukums kurdu valodā (_Pirdê_).
- Alyst Alūksnes nosaukums 8. gs. Pleskavas hronikās.
- Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē.
- Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums.
- Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
- Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
- Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
- Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē.
- Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums.
- Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mournīki Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums.
- Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē.
- Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums.
- Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums.
- Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
- Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
- Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
- veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji.
- veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji.
- vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji.
- Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums.
- Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums.
- Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums.
- Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē.
- Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē.
- Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums.
- Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē.
- Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē.
- Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums.
- Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums.
- Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums.
- Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums.
- Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums.
- Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums.
- Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums.
- Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums.
- Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums.
- Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums.
- Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
- Molupe Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" nosaukums vietējā izloksnē.
- Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums.
- Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums.
- Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums.
- Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
- Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē.
- Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums.
- Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē.
- Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Korkļi Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Kārkļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
- malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts.
- Eleka Aļikova, apdzīvota vieta Krievijas Čuvašijas Republikā, tāc nosaukums čuvašu valodā.
- Amēdī Amādīja, pilsēta Irākā, Kurdistānā, tās nosaukums kurdu valodā (_Amêdî_).
- Skujenes muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Skujene" bijušais nosaukums.
- Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums.
- Schloss-Schujen Amatas novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Neuhof Amatas novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums.
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
- Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru.
- Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski.
- Ombu muiža Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" bijušais nosaukums.
- Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski.
- Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums.
- Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski.
- Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
- Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
- Zaporkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums latgaliski.
- Zaporkas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums.
- Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski.
- Kaļķis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļkes" nosaukums latgaliski.
- Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski.
- Kloveni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kloveņi" nosaukums latgaliski.
- Myglāni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- Skromuoni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skromoni" nosaukums latgaliski.
- Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski.
- Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski.
- Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Dzaknaka Amdo, apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_).
- amēnorreja Amenoreja - menstruālā cikla trūkums.
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
- Gazimagusa Ammohosta, pilsēta Kiprā, tās nosaukums turku valodā.
- Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā.
- Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums.
- anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus.
- anatomiskais teātris anatomikums; arī morgs.
- Anzen Ances pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Endaija Andē, pilsēta Francijā, tās nosaukums basku valodā (_Hendaia_).
- Andižāna Andidžona, pilsētas nosaukums padomju laikā.
- lai tā būda rūc Andreja Ezeriņa 1998. gadā iestudētas dejas nosaukums
- Grantskalns Andrēnu kalna (Skujenes pagastā) dažkārt lietots nosaukums.
- hipoandrogēnisms Androgēno hormonu iztrūkums.
- Ondrupinis Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
- Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums.
- Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski.
- Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums.
- Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums.
- Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums.
- Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski.
- Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums.
- Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
- Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski.
- Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums.
- Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski.
- Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski.
- Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski.
- Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski.
- Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski.
- Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski.
- Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski.
- Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Kromuoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukums latgaliski.
- Vyrzys Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Virzas" nosaukums latgaliski.
- Vucyni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
- Zygmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukums latgaliski.
- Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums.
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
- claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums.
- albions Anglijas (Britānijas) senais nosaukums.
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
- testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai.
- Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi.
- neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni.
- tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna.
- Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums.
- Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums.
- spondilolīze Anomālija, kam raksturīgs saauguma trūkums starp skriemeļa ķermeni un loku.
- orķestra balsis ansambļa partiju nosaukums instrumentālā mūzikā.
- balsis Ansambļa partiju nosaukums.
- Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums.
- mākslīgs antigēns Antigēns, kura specifiskums izmainīts fizikālā un ķīmiskā ceļā, piem., denaturējot, nitrējot vai oksidējot.
- Bokovoantracita Antracita - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1962. g.
- antropognozija Antropoloģijas senāks nosaukums.
- austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā.
- askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums.
- cērtis Apaļas formas zāle, kuras stiebru galos ir balts plankums.
- rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe.
- mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai.
- iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
- 1. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgs ādas apsārtums, pietūkums, sāpes.
- apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
- Vecumnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža.
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
- Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
- Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
- Dāviņi Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes.
- Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
- Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe.
- Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
- Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
- Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
- Gardene Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2".
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
- Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
- Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
- Riebiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški.
- Druva Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri.
- Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
- Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
- Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
- Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
- Balbiši Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine.
- Kalnapededze Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze.
- Vaive Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs.
- Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
- Adzes Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze.
- Kalncempji Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji.
- Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš.
- Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks.
- Bērzkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums).
- Bērzi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā).
- Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress.
- Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens.
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
- Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža.
- Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
- Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža.
- Bērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine.
- Zebrene Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe.
- Galgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši.
- Sesava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
- Turlava Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi.
- Mežvalde Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža.
- Rožupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža.
- Upmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava.
- Aumeisteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari.
- Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
- Satiķi Apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi.
- Sardarabada Apdzīvotā vieta Armēnijā, no kuras izauga tagadējā pilsēta Armavira, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Ahali Kindghi apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā; abhāzu - Khendegba.
- Milforda apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļu daļā, tās nosaukums angļu valodā; īru - Balja Nangaloglaha.
- Sjana Apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu.
- Ope Apdzīvotās vietas "Ape" nosaukums līdz 1925. g.
- Bruņi apdzīvotās vietas "Babīte" bijušais nosaukums.
- Baļtinova Apdzīvotās vietas "Baltinava" nosaukums vietējā izloksnē.
- Golyševa apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukums latgaliski.
- Tolkova Apdzīvotās vietas "Linava" ("Linovo") Krievijā bijušais nosaukums.
- Petriņciems Apdzīvotās vietas "Mārupe" daļas bijušais nosaukums līdz 19. gs., kas robežojās ar Bieriņiem.
- Ribiniški Apdzīvotās vietas "Riebiņi" bijušais nosaukums.
- Rībeni Apdzīvotās vietas "Riebiņi" nosaukums latgaliski.
- Paurupe Apdzīvotās vietas "Rucava" bijušais nosaukums.
- Solujoņi apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums Preiļu novadā.
- Šenberga apdzīvotās vietas "Skaistkalne" bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- Warkelen Apdzīvotās vietas "Varakļāni" nosaukums 15. gs. dokumentos.
- Lāņi apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums, Dienvidkurzemes novadā.
- Viskāle Apdzīvotās vietas "Viskāļi" senāks nosaukums.
- Mežvidi apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums.
- Spilve apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums.
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
- Libawe Apdzīvotās vietas, kurā vēlāk izveidojās Liepājas pilsēta, nosaukums 16. gs.
- neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi.
- Groube Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" nosaukums vietējā izloksnē.
- Vieveri Apes pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukums vietējā izloksnē.
- Žogotas Apes pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Hoppa Apes pilsētas nosaukums igauniski.
- Apes pilsēta ar lauku teritoriju Apes pilsētas un pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- deša Apgabala, valsts nosaukums Senajā Indijā.
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
- reversibilitāte Apgriezeniskums; izārstējamība, izdziedināmība.
- dispnoē Apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, aizdusa.
- migla apjukums
- amence Apjukums un nesakarīga domāšana psihisku traucējumu rezultātā.
- apjucība Apjukums, samulsums, saīgums.
- konfūzs Apjukums, samulsums.
- murdi apjukums; nesaprotamas sarunas, murmināšana, drudžainas fantāzijas.
- šurum-burums Apjukums; sajukums.
- jucelība Apjukums.
- samulsa Apjukums.
- aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte.
- aplauzums Aplauzts salikums.
- marmorācija Aplikums ar marmora plāksnēm.
- aplocenis Aploks, laukums.
- rundulis apļveida laukums, rundēlis.
- rundēlis Apļveida laukums.
- rundiēlis Apļveida laukums.
- vārpucis Apļveidā savijušos matu vai dzīvnieka spalvu laukums, piemēram, uz dzīvnieka galvas, pieres vai muguras.
- Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē.
- miers Apmierinātība, rosmes apsīkums.
- nobāda Apnikums, apnicība.
- apniciens Apnikums, garlaicība.
- apnicība Apnikums.
- apnika Apnikums.
- apnīka Apnikums.
- sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu.
- rubeoze Apsarkums, sārtums.
- review Apskats, angļu un amerikāņu žurnālu nosaukums.
- stāji Apstāji, zirga netikums.
- sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
- purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- pleķis Apstrādājams zemes gabals; arī kādas teritorijas vieta, laukums.
- gratulācija Apsveikums, laimes vēlējums.
- gratulējums Apsveikums.
- sveikums Apsveikums.
- Lugažu strauts Apšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
- investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība.
- Tambo Apurimakas upes (Peru) paralēls nosaukums tās lejtecē.
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos).
- starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni.
- Līguma Omāna Apvienoto Arābu Emirātu nosaukums līdz 1971. g. 2. decembrim, kad šī teritorija bija Lielbritānijas protektorāts.
- dārza fuksija apvienots nosaukums Latvijā audzētajām fuksiju formām un šķirnēm ("Fuchsia x hybrida").
- cekuļa Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula.
- cekule Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula.
- cekula Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums.
- iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju.
- meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
- milapests apžēlošanas likums.
- noturēt Ar aktīvu darbību., ticību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme); arī novadīt (11).
- smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
- apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- telesalikums Ar automātisku linotipa sistēmu veidots iespieddarba salikums, ko parasti izmanto decentralizētai centrālo laikrakstu salikšanai.
- deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
- laidums Ar gāztiem kokiem klāts laukums.
- grantaine Ar granti klāts laukums; grantēts ceļš.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- leduslaukums Ar ledu klāts laukums (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- baznīcas apmeklēšana ar likumu noteikts latviešu zemnieku pienākums 17.-18. gs.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu.
- supraports ar ornamentu, cilni vai gleznojumu dekorēts laukums virs durvīm; sopraports.
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- drāma Ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums.
- jātenis Ar separatoru nokrejota piena nievājošs nosaukums.
- kordodroms Ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem.
- mikrotipija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (novilkums vai nospiedums).
- tvikšnās Ar tvitera palīdzību organizēts pasākums (piemēram, interešu grupu tikšanās, preses konference, jaunu produktu demonstrācija).
- oktroētā konstitūcija ar valsts galvas (monarha) vienpusēju aktu dāvināts, ne parlamentā pieņemts valsts pamatlikums.
- svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
- viršāji Ar viršiem apaudzis laukums.
- rings Ar virvēm iežogots kvadrātveida laukums boksa cīņām.
- zālējums Ar zāli apaudzis laukums.
- mozarabi Arābu nosaukums kristīgiem, kurus viņi Spānijā uzvarēja un kuri dzīvoja starp viņiem un zem viņu valdības.
- Soltanabada Arākas pilsētas Irānā senāks nosaukums.
- pehuenči Araukaniešu ziemeļu grupa Čīles vidusdaļā, arī araukaniešu pašnosaukums.
- Balja Oha Irdle Ārdī, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Fhirdhia"), tās nosaukums īru valodā.
- Ardons Ardusa pilskalna nosaukums 1253. g. vēstures dokumentos.
- Ardens Ardusa pilskalna nosaukums 14. gs. vēstures dokumentos.
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- arilgrupa Arēnu atlikums, kurā ir par vienu H atomu mazāk nekā arēna molekulā.
- argentino Argentīnas peso - Argentīnas naudas vienības nosaukums.
- Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe").
- skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
- organons Aristoteļa sekotājiem - loģikas kā zinātniskas izziņas līdzekļa nosaukums.
- Veņcjuaņa Arišana - pilsēta Ķīnā, tās nosaukums ķīniešu valodā (_Wenquan_, 温泉县 ).
- Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem).
- ČP Ārkārtējs notikums (krievu "črezvičainoje proisšestvije").
- šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
- patoloģiskais afekts ārkārtīgi spēcīgs satraukums, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
- akromānija Ārkārtīgs uztraukums, plosīšanās, trakošana.
- Oktemberjana Armavira, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1932.-1992. g.
- Ečmiacina Armēnijas pilsētas Vagaršapatas (armēņu: Վաղարշապատ) nosaukums 1945.-1995. g. (armēņu: Էջմիածին).
- Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais.
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^.
- gvarde armijas daļu, vienību goda nosaukums, ko PSRS piešķīra 2. pasaules kara laikā.
- rālis Armijas komandējošā sastāva loceklis, kura dienesta pakāpes nosaukums beidzas ar "-rālis".
- Ežupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās augštecē.
- Grūžupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās vidusdaļā.
- delirācija Ārprāts, trakums; murgi.
- ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem.
- Ērda Artanruva - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos, tās nosaukums angļu valodā (_Aird_).
- Bahmuta Artemivska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1924. g.
- ekskursija artikulācijas sākums.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- Ituri Aruvimi augšteces (līdz Nepokas ietekai) biežāk lietots nosaukums.
- Asernskaja Asares pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- alakrima Asaru trūkums, patstāvīga iedzimta autosomāli dominanta slimība; no zīdaiņa vecuma raksturīgs asaru sekrēcijas trūkums.
- Stanimaka Asenovgrada, pilsētas nosaukums līdz 1934. g.
- rinks Asfaltēts vai ar koka segumu klāts laukums slidošanai ar skrituļslidām.
- Oronta Āsī, upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, tās nosaukums senatnē.
- hematocitopēnija Asins ķermenīšu iztrūkums asinīs.
- hematospermija Asins piejaukums spermai.
- apoplazmija Asins plazmas trūkums.
- hemathidroze Asins sviedri, asiņu piejaukums sviedriem.
- afibrinogenēmija Asinsreces faktora fibrinogēna trūkums, kura dēļ asinsrece ir kavēta vai neiespējama.
- hematopēnija Asiņu iztrūkums.
- akardiohēmija Asiņu trūkums sirdī, piem., kolapsā, šokā.
- aisori Asīriešu pašnosaukums.
- hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas.
- belonidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hialoscifu dzimtas ģints "Trichopeziza" sinonīms nosaukums.
- mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
- Akmoļinska Astana - tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta; pilsētas nosaukums līdz 1961 g., kad to pārdēvēja par Ceļinogradu.
- Nursultana Astana — Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 2019.-2022. g.
- Akmola Astana — tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1991.-1997. g.
- ekajods Astats; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 85. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
- aiztusnis Astma, elpas trūkums.
- teorētiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā interpretē novērojumu rezultātus, analizē atklātās parādības un likumsakarības, izstrādā teorijas.
- fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu.
- Dzirvaniškys Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaniški" nosaukums latgaliski.
- Leluos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukums latgaliski.
- Mozuos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukums latgaliski.
- Meņgi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Meņģi" nosaukums latgaliski.
- Mudrylova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mudrilova" nosaukums latgaliski.
- Reini Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Reiņi" nosaukums latgaliski.
- Rubynova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubinova" nosaukums latgaliski.
- Krīveņi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rusački" otrs nosaukums.
- Osunskaja Asūnes pagasta nosaukums krieviski.
- ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnas, valsts pilnais nosaukums ("Virgin Islands of the United States").
- Šaumjanovska Ašaghi Ajibli - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1938.-1990. g.
- Kiljēglona Ašborna - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cili Dhéagláin_).
- aši Ašķi, ašavi - tautas nosaukums sporu augam skostei un ziedu augiem doņiem.
- ašavi Ašķi, aši - tautas nosaukums sporu augam skostai un ziedu augiem doņiem.
- Kerki Atamirata - pilsēta Turkmeristānā, tās nosaukums līdz 1999. g.
- Ataschan Atašienes muižas nosaukums vāciski.
- Karoliņi Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Borkova" otrs nosaukums.
- Kvītaines Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kvietaines" nosaukums latgaliski.
- Rejnīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" nosaukums latgaliski.
- Skudrinīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Skudrinieki" nosaukums latgaliski.
- Ziernaitis Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Zirnaites" nosaukums latgaliski.
- Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs.
- attēlojums Atbilstības likums f starp kopām A un B, ar kuru kopas A elementiem a piekārto zināmus kopas B elementus b=f(a), b ir a attēls.
- atgrieznis Atgriezums, pārpalikums.
- nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts.
- Gurjeva Atirau - pilsētas nosaukums padomju laikā.
- gamēlions Atiskā kalendāra septītais mēnesis (janvāra otrā puse un februāra sākums), kad visvairāk slēdza laulības.
- lēnaions Atiskā mēneša gamēliona vecais nosaukums (aptuveni janvāra otrā puse).
- Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri.
- shizmatiķis Atkritējs; nosaukums, ar kuru katoļu un pareizticīgo baznīca apzīmē cilvēkus, kas no tās aizgājuši.
- atlaiks Atliekas, paliekas, pārpalikums.
- atlieks Atliekas, paliekas, pārpalikums.
- pagāzne Atliekas, panīkums, vecums.
- ērslakas Atliekas, trūcīgs pārpalikums.
- ziloņkāja Atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") dažkārt lietots nosaukums.
- hyperocha Atlikums no maksas, ko, ieķīlāto lietu pārdodot, saņēmis pirmais (hipotekārais) kreditors un kas piekrita otram un tālākiem kreditoriem (ķīlas ņēmējiem).
- izdedži Atlikums pēc (cietā kurināmā) sadegšanas (katlu, lokomotīvju kurtuvēs).
- pārējums Atlikums, daļa, kas pārsniedz paredzēto, plānoto.
- atlicenis Atlikums; palieka.
- atmetums Atlikums.
- ekscedents Atlikums.
- pārpalieks Atlikums.
- Balja Oha Luena Atlona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Baile Átha Luain_).
- lex talionis atmaksas likums, kas prasa, lai sods atbilstu pārkāpuma veidam un lielumam.
- paramnēzija Atmiņas sajukums, kurā jaucas pieredze ar fantāziju.
- retrogrādā amnēzija atmiņas trūkums par kādu posmu pirms galvas smadzeņu traumas.
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums.
- atnāciens Atnākums.
- kristālisku vielu struktūra atomu, jonu vai molekulu likumsakarīgs izvietojums telpā.
- apstāte Atpūta (pārtraukums, pauze).
- atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
- pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark".
- Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
- Lielkanu pilskalns atradās Iršu pagastā, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļu, plakums — \~70 x 30 m, 1980. gados 3/4 pilskalna noraktas grantī.
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns.
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti.
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
- atbilde Atrisinājums, iznākums (uzdevumam).
- Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms.
- Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
- Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem.
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
- Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms.
- Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
- Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
- Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains.
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
- Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu.
- Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m.
- Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien".
- Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m).
- Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis.
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
- Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns.
- Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns.
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
- Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas.
- Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
- Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms.
- Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha).
- Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi.
- Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā.
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā.
- Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam.
- Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka.
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu.
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora.
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis.
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis.
- Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms.
- Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts.
- Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns.
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms.
- Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni.
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā.
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
- Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
- Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
- Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns.
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten".
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns.
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā.
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms.
- Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns.
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu.
- Gorku pilskalns un apmetne atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pilskalns ierīkots paugurā, kura stāvā nogāze pret purvaino apvidu dienvidu un rietumu pusē ir \~20 m augsta, plakums 45 x 25 m, kultūrslāņa dziļums \~1 m.
- Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts.
- Pentjušu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, absolūtais augstums - 225,8 m, relatīvais augstums - 47 m, plakums - \~100 x 30 m, stāvas, gravu saposmotas nogāzes, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
- Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis.
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši.
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms.
- Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos.
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
- Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
- Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.).
- Šķērstēnu pilskalns atrodas Ogres novada Ķeipenes pagastā, plakums - 75 x 40 m, pilskalns stipri postīts, ņemot granti, kā arī izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām.
- Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats.
- Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta.
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
- Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem.
- Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas.
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
- Pušas pilskalns I atrodas Pušas ciema austrumu daļā, ir \~10 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~40 x 20 m, ko \~2 m zemāk apliec terase, austrumu nogāzē \~5 m zem tās ir otra terase, apdzīvošanas laiks nav zināms.
- Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m).
- Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms.
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti.
- Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms.
- Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem.
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas.
- Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām.
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m.
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku.
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
- Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms.
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
- Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms.
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā.
- Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni.
- Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns.
- Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms.
- Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns.
- Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
- Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases.
- Doma laukums atrodas Vecrīgā, pie Rīgas Doma, tam ir neregulāra forma, platība 9425 m^2^, izveidojies 19. un 20. gs. nojaucot atsevišķas ēkas, nosaukums no 1886. g. (izņemot 1936.-1987. g.).
- Zlēku pilskalns atrodas Ventspils novada Zlēku pagastā, ir 5-6 m augsts paugurs ar lēzenām nogāzēm, plakums - \~60 x 30 m, ziemeļrietumu nogāzē 4 m zem plakuma līmeņa ir 9-12 m plata terase, datējums nav zināms.
- Sērpiņu pilskalns atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā, ir savrups \~36 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm ziemeļu un rietumu pusē, pārējās ierīkotas 2 terases, plakums - 35 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi.
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms.
- emetatrofija Atrofija vai panīkums no pastāvīgas vemšanas.
- atropos Atropos pulsatoria - parastās putekļuts sinonīms nosaukums.
- atsārtums Atsarkums (1).
- atsārtums Atsarkums (2).
- rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums); atbalss (2).
- atbalss Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums).
- delistings Atsaukums - vērtspapīru atsaukšana no biržas saraksta ar biržas vai pašas kompānijas lēmumu.
- dementējums Atsaukums.
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti.
- bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds.
- spīds Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums; izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam.
- Sabiles Valgale atsevišķos rakstos lietots Valgales nosaukums.
- reprints Atsevišķs (piem., krājumā ievietota raksta) novilkums, ko izsniedz autoram.
- ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā); mazs zemes gabals.
- ākstiens Atsevišķs notikums vai epizode ar ākstīgu saturu.
- epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
- parazītputns Atsevišķu audējputnu dzimtas parazītaudēju sugu paralēls nosaukums.
- sunīši Atsevišķu augu nosaukums tautā: sūriči; suņmēles; ancīši.
- chamaecereus Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
- lobivia Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
- ķauķis Atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
- contrecoup Atsitiens, pretsitiens: netiešā nozīmē notikums, kas izcēlies kā kāda agrāka notikuma sekas.
- inerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā ir spēkā pirmais Ņūtona likums, proti, ja uz ķermeni neiedarbojas nekādi ārējie spēki, tas kustas vienmērīgi pa taisni.
- atskaits Atskaitījums, atvilkums, norēķins.
- žibins Atspīdums, gaišs plankums.
- attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums.
- izsaukums RPC attāls procedūras izsaukums (angļu "Remote Procedure Call").
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- situācija attieksmes starp reālijām (situācijas dalībniekiem), ko valodā atspoguļo vārdu savienojums, teikums vai teksts.
- progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli; likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
- hemikardija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā sirds vienas puses trūkums; izšķir kreiso un labo h.
- hemimēlija Attīstības anomālija, ko raksturo visa locekļa vai tā distālās daļas trūkums.
- vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
- dekonts Atvilkums, lēses summas samazinājums.
- novilkums Atvilkums.
- atskrullēties Atvīties, attīties, ieņemot sākumstāvokli.
- determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes; likums, likumība.
- Ihlensche Auces novada Īles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Gros-Aucskaja Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gross-Autzsche Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Auces pilsēta ar lauku teritoriju Auces pilsētas un pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- aplāzija Audu vai orgānu iedzimts trūkums vai attīstības traucējums.
- pievilkums Auduma krokojums; savilkums (apģērbam, tā daļām).
- aizmats Auduma sākums (stellēs).
- aizaudi Auduma sākums; diegu gali, ko apsien ap bomi audekla sākumā; dzija ar ko iesāk aust.
- aizauds Auduma sākums.
- pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
- asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
- fructus Auglis; ienākums; labums.
- anhidramnija Augļa ūdens trūkums.
- nagtiķis Augonis, uztūkums ap nagu.
- augšņu ģeogrāfija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes segas ģeogrāfiskā sadalījuma likumsakarības.
- pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas.
- profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
- Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā.
- sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde.
- augstfrekvences ģenerators augstas frekvences maiņsprieguma ģeneratoru kopējs nosaukums.
- nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām.
- Mežmuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums; arī Augstkalnes muiža.
- Mežamuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums.
- Vilkašu muiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" bijušais nosaukums.
- paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
- akadēmiskie nosaukumi augstskolas zinātniskās padomes piešķirts (uz mūžu) docenta vai profesora nosaukums.
- lektors Augstskolu mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
- Šlosberga Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Pilskalne" bijušais nosaukums.
- Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums.
- Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums.
- Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums.
- Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums.
- Dronkusola Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalni" otrs nosaukums.
- Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrs nosaukums.
- Ozolkalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zamečka" bijušais nosaukums.
- Ambeli Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" nosaukums latgaliski.
- Augškaļne Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" nosaukums latgaliski.
- Biļinski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" otrs nosaukums.
- Pustoškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" bijušais nosaukums.
- Lelī Baranauski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Baranovska" nosaukums latgaliski.
- Peikstuliškys Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukums latgaliski.
- Bārtuļi Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" otrs nosaukums.
- Pranči Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zastennije Kuseņi" otrs nosaukums.
- Neicgaļs Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgale" nosaukums latgaliski.
- Neicgaļa muiža Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgales muiža" nosaukums latgaliski.
- Salonāja Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Saliena" bijušais nosaukums.
- Bouku sola Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Būku sala" bijušais nosaukums.
- Bevernskaja Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Aukliniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukums latgaliski.
- Bikernīki Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" nosaukums latgaliski.
- Buciniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukums latgaliski.
- Dekšni Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Pavlovskī Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukums latgaliski.
- Fabijanovka Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums.
- Labetiški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" bijušais nosaukums.
- Borovī Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukums latgaliski.
- Ancāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Sludiniški" bijušais nosaukums.
- Dvetenskaja Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dweeten Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums.
- Berķenele Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" senāks nosaukums.
- Audzariškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums.
- Pluoniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukums latgaliski.
- Pramaniškys Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukums latgaliski.
- Kolupskaja Augšdaugavas novada Kalupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Auksteni Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Auksteņi" nosaukums latgaliski.
- Aužgalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužguļāni" bijušais nosaukums.
- Dranciški Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" bijušais nosaukums.
- Jaunuo Zaļuo Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" bijušais nosaukums latgaliski.
- Vacuo Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
- Jaunā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunā Zeļonovka” bijušais nosaukums.
- Vecā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Vecā Zeļonovka” bijušais nosaukums.
- Purvmaļi Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviški" bijušais nosaukums.
- Bandališkys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukums latgaliski.
- Buciškys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukums latgaliski.
- Syla Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums latgaliski.
- Sila Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums.
- Lāči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums.
- Osmani Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums.
- Vacuo Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukums latgaliski.
- Maļinovskaja Augšdaugavas novada Naujenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums.
- Novaja Dzerevņa Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums.
- Dubulti Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Viliški" bijušais nosaukums.
- Borovka Augšdaugavas novada Salienas un Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" bijušais nosaukums.
- Elkšņi Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Oļšanka" otrs nosaukums.
- Bambaniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Plikais kalns" otrs nosaukums.
- Bortnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Osagols" bijušais nosaukums.
- Pluocini Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Andenīši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" bijušais nosaukums.
- Puokšāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski.
- Bombizys Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukums latgaliski.
- Dyrvuoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums latgaliski.
- Dirvoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums.
- Degli Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski.
- Pakni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pakņi" nosaukums latgaliski.
- Peipini Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Barauka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Borovka" nosaukums latgaliski.
- Lietuvas nacionālais parks Augštaitijas nacionālā parka nosaukums 1973.-1991. g.
- fitozoji Augu dzīvnieki, agrāks zarndobumaino nosaukums.
- fitoģeogrāfija Augu ģeogrāfija - zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām.
- genonīms Augu ģints, dzimtas, sugas vai šķirnes (taksona) nosaukums.
- ramoļi Augu nosaukums, vietumis āmuļi, arī kumelītes u. c.
- ramuliņi Augu nosaukums, vietumis āmuļi, arī kumelītes u. c.
- Breņči Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski.
- Vaišli Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
- Zaķu ezeri Aumeisteru ezeru otrs nosaukums.
- bucis Auns; vietām arī zirga nosaukums.
- Auermjundskaja Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Auerminde Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums vācu valodā.
- ausa Ausma, blāzma; dienas sākums.
- Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā.
- alčeringa Austrālijas aborigēnu reliģijā - mitoloģisks laiks (kuram ir sākums, bet nav beigu), kā arī sarežģīts ticējumu un rituālu komplekss, kurā liela nozīme ir totēmismam.
- Palmerstona Austrālijas pilsētas Dārvinas nosaukums 1869.-1911. g.
- ibēri Austrumgruzijas jeb Ibērijas (antīkos avotos lietots nosaukums) senās ciltis, galvenais kodols gruzīnu nācijas konsolidācijā.
- Semipalatinskas apgabals Austrumkazahstānas apgabala nosaukums 1939.-1991.
- Bizantija Austrumromas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā, kas pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole; Bizantijas impērija.
- rosi Austrumslāvu cilšu nosaukums, kas sastopams seno bizantiešu un arābu autoru darbos.
- Virijs Austrumslāvu mitoloģijā - sens paradīzes un paradīzes pasaules koka nosaukums.
- bazārs Austrumu pilsētas tirgus laukums ar tirgotavām ap to.
- tarma Austrumu zemēs pie dzīvojamās mājas taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde.
- sarkozinēmija Autosomali recesīvi pārmantota aminoacidopātija, ko izraisa sarkozīna dehidrogenāzes trūkums.
- Avdejevka Avdijivka - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- bortārsts Aviācijas medicīnisko praksi izgājis ārsts, kura pamatpienākums ir lidaparāta apkalpes medicīniskā izmeklēšana un aprūpe.
- azeri Azerbaidžāņu pašnosaukums.
- mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks.
- Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas.
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- Kalnciema fonds Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" bijušais nosaukums.
- Holmhof Babītes novada Salas pagasta bijušais nosaukums.
- Saliena Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" nosaukums padomju laikā.
- Barforuša Bābola - pilsēta Irānā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- Misovska Babuškina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1941. g.
- bacidia Bacidia citrinella - asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas sugas "Arthorhapis citrinella" sinonīms nosaukums.
- Bāčtopoja Bačka Topola - pilsēta Sebijā, tās nosaukums ungāru valodā ("Bácstopolya").
- badmēris Bada nāve, liels trūkums.
- badainīgs Badīgs - tāds (laiks, laika posms), kad ir pārtikas trūkums, bads, neraža.
- fames Bads, trūkums.
- Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Brazīlijas Baija Baijas štata galvaspilsētas Salvadoras dažkārt lietots otrs nosaukums.
- hipofobija Baiļu trūkums apstākļos, kas normāli iedveš bailes.
- baidzi Baji - tautas pašnosaukums.
- baiho Baji - tautas pašnosaukums.
- gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu.
- Balja Bridžina Balbrigana, pilsēta Īrijā ("Baile Brigin"), tās nosaukums īru valodā.
- Baldon Baldones muižas un pagasta nosaukums vāciski.
- Vilciņi Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Laiņi" otrs nosaukums.
- Mercendarbe Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mencendarbe" bijušais nosaukums.
- Baldonskaja Baldones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Baldones pilsētas lauku teritorija Baldones pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
- valerjaņi Baldriāna tinktūra, izvilkums u. tml.
- Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts.
- Ribačje Balički, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- ārējā ballistika ballistiskas daļa, kurā noskaidro nevadāmu šāviņu kustības likumsakarības gaisā.
- leptofonija Balss smalkums vai vājums.
- čala Balsu un dažādu trokšņu sajaukums; kņada.
- Abjada Baltā Nīla - Nīlas nosaukums Sudānā, no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai (957 km).
- Bahrelabjada Baltās Nīlas nosaukums Sudānā ("Bahr el Abyad").
- Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
- Mare Balticum Baltijas jūras nosaukums vēstures avotos, no kura 19. gs. ieviesies latviskais Baltijas jūras nosaukums, pirmoreiz 11. gs. minējis Brēmenes Ādams.
- Alatira jūra Baltijas jūras sens krievu nosaukums.
- Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Obeļeva Baltinavas pagasta apdzīvotās "Obeļova" senāk lietots nosaukums.
- Danskī Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukums latgaliski.
- Čievesdryva Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķēvesdruva" nosaukums latgaliski.
- Muorkova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Morkova" nosaukums latgaliski.
- Sylagaili Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
- Svātyune Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Svātiune" nosaukums latgaliski.
- Timšani Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" nosaukums latgaliski.
- Upini Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Upiņi" nosaukums latgaliski.
- Vuornīne Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārnīne" nosaukums latgaliski.
- Baltinovskaja Baltinavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Brestļitovska Baltkrievijas pilsētas Brestas nosaukums līdz XX gs. sākumam.
- zvaigznīte Balts plankums uz pieres zirgam vai liellopiem.
- Taureskalns Balvu novada apdzīvotās vietas "Bērzkalne" bijušais nosaukums.
- Kokoreva Balvu novada apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums līdz 1925. g.
- Perdunova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kuzņecova" bijušais nosaukums.
- Kuorklinīki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukums latgaliski.
- Keni Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Keņi" nosaukums latgaliski.
- Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski.
- Mēki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Mēķi" nosaukums latgaliski.
- Naudišova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums.
- Naudušaeva Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums.
- Naudaskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" nosaukums latgaliski.
- Ūzulsola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukums latgaliski.
- Piļskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukums latgaliski.
- Plītinova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" nosaukums latgaliski.
- Rāvusola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Rāvusala" nosaukums latgaliski.
- Salmani Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukums latgaliski.
- Sylamola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" nosaukums latgaliski.
- Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski.
- Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski.
- Bryukluoji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukums latgaliski.
- Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski.
- Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski.
- Mūrova Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrava" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
- Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski.
- Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski.
- Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski.
- Bierzpiļs Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" nosaukums latgaliski.
- Kļaveni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukums latgaliski.
- Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski.
- Puoleni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukums latgaliski.
- Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski.
- Viškuli Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukums latgaliski.
- Domopoļskaja Balvu novada Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Augstasyls Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" nosaukums latgaliski.
- Bielini Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukums latgaliski.
- Bylga Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bilga" nosaukums latgaliski.
- Brīžucīms Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" nosaukums latgaliski.
- Cierpīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gryušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukums latgaliski.
- Pyušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukums latgaliski.
- Brīdīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" nosaukums vietējā izloksnē.
- Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Druvenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ežusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Ežusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gūbusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Gobusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ivanova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" bijušais nosaukums.
- Juoņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums latgaliski.
- Joņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Līdumnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Oļgina Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Oļģina" nosaukums vietējā izloksnē.
- Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
- Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē.
- Rūbežnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sylacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums latgaliski.
- Silacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums vietējā izloksnē.
- Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē.
- Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski.
- Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Trūpini Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums latgaliski.
- Trūpiņi Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Tutynova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukums latgaliski.
- Aiztiļte Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" nosaukums vietējā izloksnē.
- Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski.
- Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums.
- Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
- Akmiņsola Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Avīški Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Avikši" nosaukums vietējā izloksnē.
- Egļucīms Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukums latgaliski.
- Keili Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukums latgaliski.
- Buordova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bordova" nosaukums latgaliski.
- Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski.
- Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski.
- Dzeni Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
- Kluonešnīki Balvu novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Klonešnīki" nosaukums latgaliski.
- Baldūnes Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukums latgaliski.
- Bolupnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Bolupnieki" nosaukums latgaliski.
- Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski.
- Dekšni Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Egļusola Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļusala" nosaukums latgaliski.
- Keibenīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukums latgaliski.
- Nagli Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
- Pārtupe Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pērtupe" nosaukums latgaliski.
- Jouji Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Jauji" nosaukums vietējā izloksnē.
- Kluoni Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" nosaukums latgaliski.
- Posackī Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukums latgaliski.
- Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski.
- Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski.
- Akmeņryuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukums latgaliski.
- Baļteni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukums latgaliski.
- Kuopessyls Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukums latgaliski.
- Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski.
- Roditeli Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Roditeļi" nosaukums latgaliski.
- Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski.
- Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski.
- Tiļža Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums.
- Kokorevskaja Balvu novada Tilžas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski.
- Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski.
- Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski.
- Vectiļža Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" bijušais nosaukums.
- Vylkaryucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukums latgaliski.
- Ašusyls Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ašusils" nosaukums latgaliski.
- Perdinava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" bijušais nosaukums.
- Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski.
- Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski.
- Bolovskaja Balvu pagasta nosaukums krieviski.
- Pehlevi Bandareanzalī, pilsēta Irānā, tās nosaukums 1925.-1989. g.
- Austrumpakistāna Bangladešas teritorijas nosaukums 1947.-1971. g., kad tā bija Pakistānas sastāvā.
- Bankranaha Bankrana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Dunkurs Bārbeles ezera daļas nosaukums Bauskas novada Bārbeles pagastā.
- Mārtiņi Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Zemitāni" otrs nosaukums.
- ahīmija Barības putriņas trūkums vai nepietiekama veidošanās.
- satraucis Bāriens, uztraukums; satraukums.
- Staleidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalidzāni" nosaukums latgaliski.
- Zaļmežnīki Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukums latgaliski.
- Bartuva Bārta, upes augšteces nosaukums Lietuvā.
- Oberbatau Bārtas pagasta bijušais nosaukums.
- euskaldunaki Basku tautas pašnosaukums.
- Baškīrija Baškortostāna - Republikas nosaukums padomju laikā.
- Budišina Baucene - pilsētas nosaukums no sorbu valodas ("Budyšin").
- Birzes Bauskas novada apdzīvotās vietas "Dāviņi" bijušais nosaukums.
- Īslīce Bauskas novada apdzīvotās vietas "Rītausmas" bijušais nosaukums.
- Švitene Bauskas novada apdzīvotās vietas "Svitene" bijušais nosaukums.
- Barbernskaja Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Barbern Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums.
- Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums.
- Klicnere Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums.
- Sarkanpanemūne Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums.
- Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Budbergas pagasts Bauskas novada Brunavas pagasta nosaukums 1921.-1925. g.
- Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Codenskaja Bauskas novada Codes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Zohden Bauskas novada Codes pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums.
- Vārpa Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Vornemindskaja Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bornsmindes pagasts Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- Bornsmuende Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums.
- Bērzi Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
- Mežotnenskaja Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Mesothen Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums.
- Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums.
- Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
- Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
- Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
- Jaunsaules muiža Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Saule" bijušais nosaukums.
- Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums.
- Švitenes pagasts Bauskas novada Svitenes pagasta bijušais nosaukums.
- Alt-Radenskaja Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Rahden Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums.
- alkalopēnija Bāzisku vielu trūkums organismā; relatīva acidoze, biežāk zīdaiņiem.
- bazocitopēnija Bazofilo leikocītu iztrūkums asinīs.
- Danienfelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušais nosaukums.
- Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums.
- Putnusola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Putnu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Bewern Bebrenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- sprauka Bēdas, apjukums, sprukas.
- būvbedre Bedre, ierakums zemē būves apakšzemes daļu izvietošanai.
- beduklis Bedre; kurmju rakums.
- Ždanova Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1939.-1991. g.
- Begovata Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1964. g.
- Agizela Belaja - Kamas pieteka, tās nosaukums baškīru valodā.
- Bēlonaha Belina – apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperēri grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
- Bēlonaha Belina – pilsēta Īrijā, Mejo grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
- Bēl Ahanaslūha Belinaslou - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums 1926.-1935. g.
- Beloreta Belorecka – pilsēta Krievijā, tās nosaukums baškīru valodā.
- Čembara Beļinska - pilsēta Krievijas Penzas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Drehednabandana Bendona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Dahomeja Benina - valsts nosaukums līdz 1975. g. novembrim.
- Bjantrī Bentri - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- fenilgrupa Benzola atlikums - C6H5.
- šilluhi Berberi (vietējs nosaukums).
- Osipenko Berdjanskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1939.-1958. g.
- Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Kazandžika Bereketa - pilsēta Turkmenistānā, tās senāks nosaukums.
- Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai.
- bakšķi Bērnišķīgs, nenopietns veikums.
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
- bezbērnība Bērnu trūkums.
- Zaltiņi Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtbnieku skola" bijušais nosaukums.
- Vuoveri Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
- Breņči Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski.
- Gereniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Gereniškas" nosaukums latgaliski.
- Kryškynova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kriškinova" nosaukums latgaliski.
- Kromuoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski.
- Leimani Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
- Samaniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Samaniškas" nosaukums latgaliski.
- Stopuonīši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponīši" nosaukums latgaliski.
- Krīvkolns Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Krievkalns" nosaukums latgaliski.
- Kuļņevskaja Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Domopoles pagasts Bērzpils pagasta nosaukums līdz 1925. g.
- nerolīns Beta-naftola metīlētera un etilētera kopējs nosaukums.
- aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā.
- impietāte Bezdievība, godprātības trūkums.
- īstā apnoja bezelpas stāvoklis, kura cēlonis ir oglekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanās asinīs un līdz ar to elpošanas centra kairinājuma trūkums.
- hiperfokālais attālums bezgalības sākums – uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam.
- paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai.
- insomnija Bezmiegs, miega trūkums; traucēts miegs; ilgstošs stāvoklis, kurā nav iespējams iemigt.
- statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas.
- impersonāls bezpersonas; bezpersonas darbības vārds, teikums.
- eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums; konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
- impersonāls bezsejas, individualitātes trūkums.
- anarhija Bezvaldība, valdības trūkums.
- Bužī Bidžāja - pilsēta Alžīrijā, tās senāks nosaukums.
- mahagonija periods bieži lietots rokoko perioda nosaukums Lielbritānijā, kur gandrīz visu 18. gs. greznās mēbeles izgatavoja no mahagonija.
- munchies Biežs kaņepju lietošanas blakusefekts, briesmīgs izsalkums un garšas kārpiņu atrofija.
- Bromberga Bigoščas pilsētas Polijā senāks nosaukums.
- Gailīši Bijusī apdzīvotā vieta (mazciems) Bauskas novadā, kas tagad iekļauta lielciema Uzvara sastāvā, pēc kuras 1945. g. dots nosaukums ciemam un vēlāk (no 1990. g.) pagastam.
- Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika.
- Kusas muiža bijusī muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems; nosaukums vāciski "Kussen".
- Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums.
- Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes.
- Aprikenskaja Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums krieviski.
- Appriken Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums vāciski.
- seimelis Bijušā Klaipēdas apgabala saeima; arī leišu nosaukums seimikam.
- Planetzen Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta bijušais nosaukums.
- Plaņecenskaja Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta nosaukums krieviski.
- Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde".
- Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
- Stelle bijušās apdzīvotās vietas nosaukums Šēderes pagastā.
- Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste".
- Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems".
- Erwahlen Bijušās Ārlavas muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novada Ārlavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārlava".
- Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere.
- Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos.
- Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā.
- Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
- Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- Engelhardshof bijušās Engelārtes muižas nosaukums, kuras teritorijā Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
- Ermes Bijušās Ērģemes muižas nosaukums.
- Golan Bijušās Galēnu muižas nosaukums.
- Amt-Grobin Bijušās Grobiņas muižas nosaukums vāciski.
- Ihlen Bijušās Īles muižas nosaukums.
- Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums.
- Hinzenberg Bijušās Inčukalna muižas nosaukums.
- Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
- Neu-Sahten Bijušās Jaunsātu muižas nosaukums vāciski.
- Jummerdehn Bijušās Jumurdas muižas nosaukums.
- Kalkuhnen Bijušās Kalkūnes muižas nosaukums; tās teritorijā tagadējā Kalkūnes pagastā izveidojies lielciems Kalkūni.
- Kownaty Bijušās Kaunatas muižas nosaukums, kuras teritorijā Rēzeknes novadā izveidojies Kaunatas ciems.
- Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
- Goldbeck Bijušās Kolberģa muižas nosaukums, tagadējā Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva.
- Laiden Bijušās Laidu muižas nosaukums, kuras teritorijā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Laidi.
- Lautzen bijušās Laucesas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Laucesas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mirnijs.
- Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
- Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
- Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes.
- Aķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā.
- Āķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā.
- Andumu muiža bijušās muižas "Andumen" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
- Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
- Lāzberģu muiža bijušās muižas "Fianden" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārkalne.
- Kokmuiža bijušās muižas "Kokenhof" nosaukums latviski, kuras teritorijā Valmieras novada Kocēnu pagastā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Kocēni.
- Rozentovas muiža bijušās muižas "Rozantowo" latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
- Reņģes muiža bijušās muižas “Ringen” latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Rubes pagastā izveidojušās apdzīvotās vietas “Ruba” un “Reņģe”.
- Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā.
- Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
- Sprēstiņu muiža bijušās muižas nosaukums Ogres novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals.
- Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā.
- Pulakas muiža bijušās muižas nosaukums tagadējā Siguldas novada Mālpils pagasta teritorijā.
- Aleksandropole bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novada Rugāju pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Rugāji".
- Autzem Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auciems"; Auciema muiža.
- Aisswicken Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Gramzdas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizvīķi".
- Hoppenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ape un vēlāk pilsēta.
- Lisohn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Lizums.
- Lemburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Mālpils.
- Remershof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Skrīveri.
- Lindenruhe Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Mārupe.
- Ronneburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Rauna.
- Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi.
- Charlottenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze.
- Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene.
- Jezupova Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Augšdaugavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Naujene.
- Galandfeldt Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Burtnieku novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
- Schmarden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Engures novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Smārde.
- Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene.
- Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece.
- Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
- Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte.
- Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava.
- Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža.
- Malnow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kārsavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malnava.
- Konstantinow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojies Konstantinovas ciems.
- Landskoronas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Šķaune.
- Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči.
- Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne.
- Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre").
- Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne.
- Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža.
- Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems.
- Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti.
- Lauder Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lauderi.
- Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene.
- Martzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārciena.
- Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja".
- Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža.
- Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža.
- Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde.
- Lielzalves muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Neretas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Zalve.
- Ledmannshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdmane.
- Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
- Gaigolowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi.
- Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša.
- Vecrikavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rikava.
- Gaigalavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novada Nagļu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi.
- Rybiniszki Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Riebiņu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Riebiņi.
- Lodenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rūjienas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lode.
- Karlshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Zaņas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kareļi.
- Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga.
- Šēnheidas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrudalienas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Silene.
- Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda.
- Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne.
- Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena.
- Welkenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaidavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaidava.
- Wainode Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaiņodes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaiņode.
- Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
- Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena.
- Popen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ventspils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pope.
- Laidsen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novadā izveidojusies apdzīvota vieta Laidze.
- Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
- Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
- Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
- Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka.
- Ruskuly Bijušās Ruskulovas muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novadā izveidojies Krišjāņu ciems.
- Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga.
- Upesmuiža Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" bijušais nosaukums.
- Bikstenskaja Bikstu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bramaniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukums latgaliski.
- Brenceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukums latgaliski.
- Krasnasola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski.
- Krasnuosola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski.
- Kūdeni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukums latgaliski.
- Lelī Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski.
- Lelī Krīvini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski.
- Līpiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukums latgaliski.
- Panceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukums latgaliski.
- Reiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukums latgaliski.
- Vageniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukums latgaliski.
- Vypolzovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vipolzovka" nosaukums latgaliski.
- Vyselova Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Viselova" nosaukums latgaliski.
- Zvindzeliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukums latgaliski.
- Puškina Bilesuvara, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1938.-1991. g.
- Belgoroda-Dņestrovska Bilhoroda-Dņistrovska – pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1944.–1991. g.
- Akermana Bilhorodas-Dņistrovskas pilsētas nosaukums līdz 1944. g.
- Karasuvbazara Bilohirskas pilsētas Krimā nosaukums līdz 1944. g.
- Biļskenskaja Bilskas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bilskenshof Bilskas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija.
- gerontoloģija bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī dzīvo būtņu, arī cilvēka novecošanas likumsakarības.
- namēsnieks Birģermeistera senāks nosaukums.
- Lindes muiža Birzgales pagasta apdzīvotās vietas “Linde” bijušais nosaukums.
- Lindenskaja Birzgales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā.
- opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam).
- parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- Frunze Biškeka - Kirgizstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1926.-1992. g.
- Pišpeka Biškeka, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1926. g.
- Monastira Bitola, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās senāks nosaukums.
- Beitene Bitomas pilsētas Polijā senāks nosaukums.
- bezants Bizantiešu bezants - Romas impērijas zelta monētas solīda nosaukums Rietumeiropā.
- bizantīns Bizantiešu zelta solīda nosaukums pēc krusta kariem 12.-13. gs.
- Grandbasa Bjūkenana, pilsēta Libērijā, tās senāks nosaukums.
- Gorna Džumaja Blagojevgradas pilsētas Bulgārijā nosaukums līdz 1950. g.
- ložņu blaktene blakteņu suga ("Ononis repens") atrastas Rīgā un Ventspilī nezāļainās vietās, ceļmalās (herbārijā pēdējais vākums 1922. g.).
- gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
- atbala Blāzma, atsarkums (pie debess); bāla, sarkanīga rīta vai vakara gaisma.
- Lielblīdiene Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Blīdene" bijušais nosaukums.
- Mazblīdiene Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazblīdene" bijušais nosaukums.
- Stūru muiža Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" bijušais nosaukums.
- Blīdenes–Stūru pagasts Blīdenes pagasta bijušais nosaukums.
- Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts Blīdenes pagasta bijušais nosaukums.
- nāvesloks Blokāde, aplenkums; nāves loks.
- nāves loks blokāde, aplenkums.
- Blumenskaja Blomes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Blumenhof Blomes pagasta bijušais nosaukums.
- Blomes un Biksējas pagasts Blomes pagasta nosaukums 1820.-1891. g.
- Čodarāni Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Čodorāni" bijušais nosaukums.
- Leluo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" nosaukums latgaliski.
- Sylagaili Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
- Škinči Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Skiņči" bijušais nosaukums.
- Skradeli Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" nosaukums latgaliski.
- sankuri Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, pašnosaukums - zara.
- zara Bobo tautas sankuri cilts pašnosaukums Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
- Boforta Boforta lielieplaka - Kanādas lielieplakas nosaukums līdz 1967. g.
- beigas Bojā eja, sabrukums; arī nāve.
- gals Bojāeja, sabrukums; arī nāve.
- Bokāni Bokānu upe - Dvietes upes nosaukums tās augštecē.
- Spaska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1781.-1926. g.
- Spaska-Tatarska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1926.-1935. g.
- Kuibiševa Bolgara, pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
- Pērdeja Bolupe, tās lejteces posma (7 km) senāks nosaukums lejpus Vārnienes ietekas, lejtecē tas sadalās 2 zaros: Sūriņš - ietek Vecppededzē, Posms - ietek Aiviekstē.
- Zurčimešena Boļšojčeremšana - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
- Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
- panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos.
- augu morfoloģija botānikas nozare par augu ārējās uzbūves likumsakarībām un formu veidošanās procesiem.
- ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
- Jumrukčals Boteva kalna Bulgārijā nosaukums līdz 1950. gadam.
- buihadi Botlihi - tautības pašnosaukums.
- Cangpo Bramaputra - upes lokāls nosaukums augšteces posmā Tibetā.
- Brasla Brasa, dzelzceļa stacijas nosaukums 1919.-1938. g.
- brasilparodia Brasilparodia alacriportana - Portoalegres parodijas ("Parodia alacriportana") senāks nosaukums.
- Braslavskaja Braslavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Breslau Braslavas pagasta bijušais nosaukums.
- braucums Brauciens, braukums.
- Brēhūla Breja - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Āberthonzi Brekona, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberhonddu_).
- Staro-Brangeļskaja Brenguļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Vrangelhof Brenguļu pagasta bijušais nosaukums.
- menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara.
- nāves punkts brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis.
- Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram.
- strjoms briesmas; uztraukums, stress.
- Neoporteria tuberisulcatus briesmīgās neoportērijas ("Neoporteria tuberisulcatus") senāks nosaukums.
- Brygi Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukums latgaliski.
- Cybuli Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļi" nosaukums latgaliski.
- Albiona Britu salas bez Īrijas (senais nosaukums).
- Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums.
- ahlorhidrija Brīvās sālsskābes trūkums kuņģa sulā.
- logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
- maidāns brīvs laukums austrumzemju pilsētās (arī Krievijas dienvidu apvidos un Ukrainā) vai to apkaimē sapulcēm, tirgum un izpriecām.
- sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu; pagalms.
- pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
- plāknums Brīvs laukums.
- elste Brīvzemnieku nosaukums tautā.
- Gāršas Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikules stacija" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Kalnmuiža Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums.
- Remten Brocēnu novada Remtes pagasta bijušais nosaukums.
- Bruneja Brunejas valsts galvaspilsētas nosaukums līdz 1972. g., tagad Bandarseribegavana.
- rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- invāzija Bruņots iebrukums citā valstī; masveidīga ieceļošana.
- Tathagāta Budas nosaukums ("Tas, kuram ir veicies"), kas tiek izmantots populāros mahājānas tekstos.
- lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos.
- dagoba Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Šrilankā, kas ir zvanveidīga celtne un parasti tajā glabājas budistu relikvijas.
- pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti.
- Prikumska Budjonovska, pilēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1935. g. un 1957.-1973. g.
- Buhara Buharas Emirāts - Buharas Hanistes nosaukums pēc 1747. g.
- Buhāras Emirāts Buharas Hanistes nosaukums 1747.-1920. g.
- Temirhanšura Buinakska - pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā, tās nosaukums līdz 1922. g.
- Fockenhof Bukaišu muižas un pagasta bijušais nosaukums.
- Kostermanvila Bukavu pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) senāks nosaukums.
- sobranje Bulgārijas parlamenta nosaukums.
- Krasnogvardeiska Bulunghura, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Kančupe Buļļupes pietekas Timbas nosaukums tās lejtecē.
- priekšējā līķa liekums buras priekšējās malas izliekums, kas ir tik liels, cik lielu vēlas buras "vēderu".
- buras vēders buras vidusdaļas izliekums.
- Augšvolta Burkinafaso - valsts nosaukums 1960.-1984. g., no 1919. g. atsevišķa vienība Franču Rietumāfrikā, 1958. g. ieguva valsts statusu, 1960. g. - neatkarību.
- Lielupe Burtnieka pietekas Briedes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Astjervs Burtnieku ezera senais nosaukums līdz 1366. g., kas lībiešu valodā nozīmē "igauņu ezers".
- Alt-Wohlfahrt Burtnieku novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums.
- Staro-Ottenskaja Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Ottenhof Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums.
- Zamok-Burtņekskaja Burtnieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schloss-Burtneek Burtnieku pagasta vāciskais nosaukums.
- komandoss Būru zemessardzes vienības nosaukums Angļu - būru kara laikā 1899.-1902. g.
- ojāgs Burvju likums, t. s. nešļavas.
- būt bērna autiņos būt attīstības sākumstadijā.
- kūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos) Būt attīstības sākumstadijā.
- sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
- iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums; panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
- vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai); arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
- pārplūst Būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju.
- pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai); faktors; priekšnoteikums.
- Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums.
- naftohinons C~10~H~6~O~2~, kristāliska viela, naftalīna oksidēšanas produkts; 1,4-naftohinona atlikums ir K vitamīna un daudzu pigmentu molekulu fragments.
- naftilgrupa C~10~H~7~, naftalīna atlikums.
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
- felandrens C10H16, terpens, ļoti nepastāvīgs, nosaukums no ūdens dilles, kurā vispirms atrasts, iegūts arī mākslīgi.
- fenilēngrupa C6H4, divvērtīgs benzola atlikums.
- ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā.
- Līlaste Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" bijušais nosaukums.
- Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
- armirallariella Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints, tās sinonīms nosaukums.
- ledus halle (arī arēna pils) celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
- ledus pils (arī arēna, halle) celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
- griezums Ceļa līkums; pagrieziens.
- apceļš Ceļa līkums.
- apgroza Ceļa līkums.
- gonatocele Ceļa locītavas pietūkums.
- komisariāts centrālo un administratīvo iestāžu nosaukums vairākās valstīs; iestāde, kuru vada komisārs.
- Spartaks Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Āne" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Tetelminde Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums.
- anhidromiēlija Cerebrospinālā šķidruma trūkums muguras smadzeņu kanālā.
- Doles Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Amatas skola" otrs nosaukums.
- Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins".
- Jaunpils Cēsu novada apdzīvotās vietas "Zaube" bijušais nosaukums.
- Āraišu mācītājmuiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" bijušais nosaukums.
- Billes manufaktūra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" bijušais nosaukums.
- Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas.
- Agra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" otrs nosaukums.
- Rāceņu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" bijušais nosaukums.
- Auļu muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" bijušais nosaukums.
- Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā.
- Jaunķempju muiža Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" bijušais nosaukums.
- Gaitnieki Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" otrs nosaukums.
- Nitauskaja Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Nitau Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums.
- Jaunkalniņi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums.
- Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē.
- Rauguļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Leukādijas" bijušais nosaukums.
- Auciema muiža Cēsu novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Auciems" bijušais nosaukums.
- raiskumieši Cēsu novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Raiskums" iedzīvotāji.
- Raiskum Cēsu novada Raiskuma pagasta bijušais nosaukums.
- Pilsskujenes pagasts Cēsu novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums.
- Pušpūri Cēsu novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" otrs nosaukums.
- Raimdoti Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļkalns" otrs nosaukums.
- Netkenskaja Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Noetkenshof Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums.
- Pauči Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" bijušais nosaukums.
- Kaķukrogs Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" bijušais nosaukums.
- Veismaņu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" bijušais nosaukums.
- Veismanskaja Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Veisenstein Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Veismaņu pagasts Cēsu novada Vaives pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- Annenhof Cēsu novada Zaubes pagasta Annas muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Annas muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annas" bijušais nosaukums.
- Bērzmuiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" bijušais nosaukums.
- Kliģenes muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Kliģene" bijušais nosaukums.
- Jaunpils muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Zaube" bijušais nosaukums.
- Jaunpiļskaja Cēsu novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Juergensburg Cēsu novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums.
- Cesvanskaja Cesvaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Sesswegen Cesvaines pagasta bijušais nosaukums.
- Cesvaines pilsētas lauku teritorija Cesvaines pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
- fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
- bamalips Ceturtās slēdziena figūras pirmais modus: virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens partikulāri apstiprinošs.
- fesapo ceturtās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- calemes ceturtās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs
- dimatis ceturtās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums pa daļai apgalvojošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai apgalvojošs
- pantoīnskābe CH~2~OHC(CH~3~)~2~CHOHCOOH, pantotēnskābes atlikums pēc beta alanīna atšķelšanas; dažos mikroorganismos aizstāj pantotēnskābi kā augšanas faktoru.
- ksililgrupa CH3C6H4CH2 vienvērtīgs ogļūdeņraža atlikums.
- laktilgrupa CH3CHOHCO, vienvērtīgs pienskābes atlikums.
- Staļiniri Chinvali pilsētas Gruzijā nosaukums 1934.-1961. g.
- Cybla Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Cibla" nosaukums latgaliski.
- Lelī Trukšāni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trukšāni" nosaukums latgaliski.
- Stuocynova Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski.
- Vabali Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski.
- Zeļteni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļteņi" nosaukums latgaliski.
- Imantas Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Zezern Cieceres pagasta bijušais nosaukums.
- bīte Cienības un baiļu sajaukums.
- priežu darvas piķis cietais atlikums pēc darvas eļļas atdestilēšanas no priežu darvas.
- pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
- gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
- ciklotija Ciklopijas veids, ko raksturo apakšžokļa trūkums un ausu savienošanās.
- ģilpa Cilpa, līkums.
- kafiri Cilšu grupa Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas ziemeļos - nūrestāņu senāks nosaukums.
- nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi.
- darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts; veikums, paveiktais.
- refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
- parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
- kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- pumpis Cilvēks, kam ir kūkums, kumpa mugurā; kuprains cilvēks.
- pusķumpis Cilvēks, kam ir mugurā neliels kūkums.
- mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
- kuziķis Cilvēks, kam līka mugura, kūkums mugurā.
- fotomodelis Cilvēks, kam piemīt fotogēniskums un kas pozē fotogrāfam (gk. kā profesija).
- rīkotājs cilvēks, kas dara nepieciešamo, lai notiktu (pasākums, svinības), organizētājs
- partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts.
- āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
- kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- Raunīte Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē.
- Verhņaja Cipa Cipas augšteces nosaukums līdz Baunta ezeram.
- Ņižņaja Cipa Cipas nosaukums posmā no Baunta ezera līdz Uakitas ietekai.
- Ciravskaja Cīravas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- orhiocēle Cirkšņa trūce, kuras maiss noslīdējis sēklinieku maisiņā; sēklinieka pietūkums.
- Tutyni Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutini" nosaukums latgaliski.
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas plankums, arī raibums.
- CL Civillikums.
- CPL Civilprocesa likums.
- parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme.
- solidāra saistība civiltiesiska saistība, kurā no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt savu saistības priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā.
- Aļoški Cjurupinska - pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1928. g.
- akapnija CO2 trūkums asinīs.
- epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks.
- muskuļa acs laukums cūkai - garā muguras muskuļa (latīņu _musculus longissimus dorsi_) šķērsgriezuma laukums (cm^2^), pēc kā vērtē kautķermeņa kvalitāti.
- vīrcele Cūknātru dzimtas senāks nosaukums.
- glikopēnija Cukura iztrūkums audos.
- Ranenburga Čapligina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Lusavana Čarencavana, pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1970. g.
- adendums Čārtera vai frakts līguma pielikums, kas maina vai papildina kādus līguma nosacījumus.
- centrocon Čārterkravu saīsināts nosaukums labības kravām Dienvidamerikā.
- Ajosepiktija Čatalkeja, apdzīvota vieta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā.
- čedars Čedaras siers - Lielbritānijas izcelsmes maigi skābs cietais siers; nosaukums no Čedaras ciema.
- Bohēmija Čehijas oficiālais nosaukums Habsburgu valdīšanas laikā (1526.-1918. g.).
- Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
- Madrasa Čennai, pilsēta Indijā, tās nosaukums līdz 1996. g.
- Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- Batalpašinska Čerkeska - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1939. g.
- Černovici Čerņivci - pilsētas nosaukums līdz 1944. g.
- Ingumeņa Červjeņa - pilsētas Baltkrievijā nosaukums līdz 1924. g.
- apineālisms Čiekurveida dziedzera vai tā hormona trūkums; tā radītās pārmaiņas.
- Džamame Čiliba - pilsēta Somālijā, tās senāks nosaukums.
- Bankrofta Čililabombve - pilsēta Zambijā, tās senāks nosaukums.
- Čandra Činābas upes nosaukums tās augštecē.
- Trimaba Činābas upes nosaukums tās lejtecē.
- Bajantumena Čoibalsana - pilsētas Mongolijā nosaukums 1921.-1941. g.
- Sanbeise Čoibalsana, pilsētas Mongolijā nosaukums līdz 1921. g.
- Sylagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukums latgaliski.
- Akmečita Čornomorske, apdzīvota vieta Krimā, tās nosaukums tatāru valodā.
- Akmenčita Čornomorske, apdzīvota vieta Krimā, tās nosuakums Krimas tatāru valodā.
- Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā.
- ergokalciferols D~2~ vitamīns, kas organismā ultravioletā starojuma ietekmē veidojas no attiecīgā provitamīna; organismā tas regulē fosfora un kalcija maiņu, tā trūkums bērniem izraisa rahītu.
- netore Daba, raksturs, tikums.
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas).
- Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- dabīgums Dabiskums (2).
- usne Dadžu ģints lakstaugu ("Cirsium") senāks nosaukums.
- Pareči Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" nosaukums latgaliski.
- Ūzuleni Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukums latgaliski.
- barguliņa Dainās bargas tautu meitas nosaukums; bargaliņa; bargulīte.
- bargulīte Dainās bargas tautu meitas nosaukums; barguliņa.
- bargaliņa Dainās bargas tautu meitas nosaukums.
- maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis.
- maskavietis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums.
- treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis.
- detaļa daļa no veselā, sīkums.
- semifleksija Daļējs vai nepilnīgs saliekums.
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
- hemignātija Daļējs vai pilnīgs apakšžokļa trūkums vienā pusē; žokļu nevienāds garums.
- plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkiem).
- paliatīvs Daļējs, arī pagaidu līdzeklis, pasākums.
- Imana Daļņerečenska - pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, tās nosaukums līdz 1973. g.
- Dūndalgana Dandolka - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Dūnomra Danmora - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Anduna Daņdunas pilsētas Ķīnā nosaukums līdz 1965. g.
- dziņ daņ daoistu "iekšējā alķīmijā" "nemirstības eliksīra" nosaukums, kas tiek izstrādāts cilvēka organismā ar speciālu vingrinājumu palīdzību.
- paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas.
- darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.
- pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai; pusdienas pārtraukums.
- pusdienas pārtraukums darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
- feirāms Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feierābends.
- feierābends Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feirāms.
- pārasums Darbarīka griezējdaļas noliekums, kas izveidojas asinot.
- teātris darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās.
- vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
- pakalpojums darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu – parasti par samaksu; šādu darbību, pasākumu kopums.
- lieta darbība, pasākums, norise, parādība, apstāklis
- uzplauksme Darbība, process --> uzplaukt (2); arī uzplaukums (1).
- uzplauksme Darbība, process --> uzplaukt (3); arī uzplaukums (2).
- atgadījums civilajā aviācijā darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents.
- nozieguma sastāvs darbības vai bezdarbības īpašību kopums, ko likums formulē un kvalificē par noziegumu.
- risinājums darbības, konflikta iznākums, rezultāts, attīstība (literārā darbā, filmā u. tml.)
- rezultāts darbības, norises iznākums; kādu apstākļu sekas.
- iestatīšana darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei; iestādīšana.
- materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu.
- neizpaušanas pienākums darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums.
- darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
- bāksargs Darbinieks, kura amata pienākums ir ugunsgrēku novērošana (tornī).
- istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
- velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
- brīnumdarbs Darbs, veikums, kas izraisa apbrīnu.
- kaprubīns Dārgakmeņu tirdzniecībā pieņemts nosaukums minerālam piropam, ko līdz ar citām granāta pasugām atrod D Āfrikas dimantu raktuvēs.
- divpusējs un daudzpusējs darījums darījums, kurā nepieciešams divu vai vairāku dalībnieku saskanīgas gribas izteikums.
- darība Darījums, pasākums; rīcība.
- firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums.
- pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators).
- ieraksta izkārtojums datu ieraksta formāts, kurā uzrādīts katra ieraksta lauka nosaukums, tips un izmērs.
- startstopa režīms datu pārraides asinhronais režīms, kuru izpildot pārraides sākums un beigas tiek noteiktas ar start- un stopbitiem.
- datortīkls ALOHA datu pārraides tīkls, kurā kā pārraides vide izmantoti radiokanāli, izveidots Havaju salās, un tā nosaukums nozīmē sveicienu havajiešu valodā.
- roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika.
- rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks.
- Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km.
- Meļņička Daugavas kreisā krasta pietekas Silupes nosaukums tās augštecē.
- Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē.
- Zahodņaja Dvina Daugavas nosaukums Baltkrievijā.
- Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā.
- Sallonaiskaja Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Sallonay Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums.
- Dinaburga Daugavpils nosaukums 1275.-1656. g. un 1667.-1893. g.
- Borisogļebska Daugavpils nosaukums 1656.-1667. g.
- Bārtuli Daugavpils novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" otrs nosaukums latgaliski.
- Vecsaliena Daugavpils novada apdzīvotās vietas "Červonka" bijušais nosaukums.
- Demenskaja Daugavpils novada Demenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Jaunī Tokari Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Tokari" nosaukums latgaliski.
- Muolišku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Moļišku Bicāni" nosaukums latgaliski.
- Pipyri Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Pipari" nosaukums latgaliski.
- Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums.
- Aizupīši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Tartaki" bijušais nosaukums.
- Skrundaļinskaja Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Skrundalina Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums.
- Lelī Lauri Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lauri" nosaukums latgaliski.
- Ūtruo Barauka Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Borovka" nosaukums latgaliski.
- Dvinska Daugavpils pilsētas nosaukums 1893.-1920. g.
- Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
- Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums.
- Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam.
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
- vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība.
- daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; vairākbalsība.
- ekskūzācijas Dažādi atvainojami dibināti iemesli, kuru dēļ aizbildnis Romā varēja atteikties no aizbildnības, kas viņam bij uzlikta kā sabiedrisks pienākums.
- sloboda Dažādu apdzīvoto vietu nosaukums Krievijā 11.-17. gs., kuru iedzīvotāji uz laiku bija atbrīvoti no valsts nodokļiem.
- epanortoze Dažādu atkārtojuma figūru (anaforas, epiforas, divkāršojuma, ķēdes, pakares) kopnosaukums - viena vai vairāku vārdu, vienas vai vairāku rindu atkārtojums dzejolī.
- fizikālā lieluma sistēma dažādu fizikālu lielumu sakopojums, kas izveidots, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem.
- degls Dažādu krāsu salikums, kuru vidū ir melns, melnraibs (visvairāk par cūkām, sivēniem); sākotnējā nozīme - tāds, kam ir apdegumi, apdedzis; dagls.
- borumi Dažādu mēslu sajaukums; porumi.
- porakas Dažādu mēslu sajaukums.
- porumi Dažādu mēslu sajaukums.
- puromi Dažādu mēslu sajaukums.
- vinegrets dažādu priekšmetu vai jēdzienu sajaukums.
- fusion Dažādu stilu, kultūru, ietekmju, virtuvju u. tml. sajaukums, mikslis.
- algas Dažādu zemāku augu nosaukums, kuri aug ūdenī vai miklumā; aļģe.
- koituss Dažādu, gan tradicionālu, gan netradicionālu, dzimumakta formu un veidu kopējs nosaukums.
- štāba rotmistrs dažās armijās - vecāko virsnieku dienesta pakāpju (majors, apakšpulkvedis, pulkvedis) kopējais nosaukums.
- parobs Dažās Vācu ordeņa 15. gs. lēņa grāmatās lietots nosaukums pagasta daļas apzīmēšanai.
- prokaīns Dažās valstīs lietots saīsināts nosaukums paraamīnobenzoildiērīlamīnoetanola hidrohlorīda preparātiem.
- Alsviķis Dažkārt dokumentos lietots apdzīvotās vietas "Alsviķi" nosaukums.
- trusliens Dažkārt izmantots pļavas nosaukums.
- Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums.
- dzintarjūra Dažkārt lietots Baltijas jūras nosaukums.
- Grūšļova Dažkārt lietots Briežuciema nosaukums.
- Sv. Antonija krusts dažkārt lietots ēģiptiešu krusta nosaukums.
- Tūle dažkārt lietots Islandes nosaukums.
- Katrīnas pagasts dažkārt lietots Katriņas pagasta nosaukums; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
- Brigas Dažkārt lietots Ludzas novada apdzīvotās vietas "Briģi" nosaukums.
- Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē.
- Telaviva-Jafa Dažkārt lietots Telavivas nosaukums, kas norāda, ka senākā pilsēta Jafa tika pievienota Telavivai 1950. g.
- Aglonas Madelāni dažkārt neprecīzi lietots Aglonas Madaļānu nosaukums.
- Cenas Dažkārt rakstos lietots Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Cena" nosaukums.
- Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums.
- Skaņaiskalns dažkārt sastopams Valmmieras novada apdzīvotās vietas "Skaņkalne" nosaukums.
- radži Dažos apvidos (Bauskas apkārtnē) blīvo avotkaļķu nosaukums; citviet arī dolomīti.
- blužņa Dažos apvidos liesas nosaukums.
- bluzne Dažos apvidos liesas nosaukums.
- ciguzis Dažos apvidos putnu nosaukums: zvirbulis, dzeltenā stērste.
- Vindava Dažos dokumentos minēts Ventspils nosaukums (19. gs. un 20. gs. sākumā).
- vecgaspaža Dažos gadījumos vārnas nosaukums.
- mīkālis Dažos novados Miķeļa un Miķeļu dienas nosaukums.
- cermauksis Dažos novados sermuļa nosaukums.
- desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā.
- veneti Dažreiz lietots venedu nosaukums.
- būvakadēmija Dažu būvskolu un augstskolu arhitektūras nodaļu nosaukums 17. un 18. gs.
- maršals Dažu civilu amatpersonu nosaukums Polijā (piem., seima maršals).
- vaļdelfīns Dažu delfīnu sugu nosaukums.
- Aklais dažu ezeru nosaukums Latvijā: (a) Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā; (b) Lielais Kangaru ezers - Kangaru ezers Ropažu novadā.
- kongokrāsvielas Dažu fabriku substantīvo krāsvielu tirgus nosaukums.
- aģenēze Dažu ķermeņa daļu trūkums vai nepilnīga attīstība.
- kappuķes Dažu no Kapzemes (Dienvidāfrikas) ievestu krāšņumaugu nosaukums tirdzniecībā.
- stērste Dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube.
- kozuris Dažu transportlīdzekļu (piemēram, kamanu, līnijdroškas, ragavu) priekšpuses izliekums.
- aviogrupa Dažu valstu gaisa kara spēkos aviācijas daļu (vienību) kaujas izkārtojuma gaisā elementu nosaukums.
- organums Dažu visagrīnāko daudzbalsības veidu kopējais nosaukums Eiropas mūzikā no 9. gs. beigām līdz 13. gs. vidum.
- nepilnīga adentija dažu zobu trūkums.
- Dibra Debara - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
- atbula Debess atsarkums.
- riteņu līkumošana defekts, kura sekas ir izlīkumots riteņu ceļš. Parastais cēlonis ir riteņu aksiālā mešana un frekvence - viens līkums uz riteņa apgriezienu.
- trekns degmaisījums degmaisījums, kurā degvielas pilnīgai sadedzināšanai ir gaisa iztrūkums.
- placs deju laukums.
- ballesplacis Deju laukums.
- ballplacis Deju laukums.
- ballsplacis Deju laukums.
- Laringova Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" bijušais nosaukums.
- Madžuli Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Madžuļi" nosaukums latgaliski.
- Muolinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
- Uobeliškys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Obeliškas" nosaukums latgaliski.
- Uožinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ožinieki" nosaukums latgaliski.
- Soltuo Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Soltā" nosaukums latgaliski.
- Styukys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Stiukas" nosaukums latgaliski.
- Storys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Storas" nosaukums latgaliski.
- Truokšys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski.
- Trūpeni Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Trūpeņi" nosaukums latgaliski.
- jaukumiņš Dem. --> jaukums 1.
- krikumiņš Dem. --> krikums.
- kūkumiņš Dem. --> kūkums.
- laukumiņš Dem. --> laukums.
- šmukumiņš Dem. --> šmukums.
- teikumiņš Dem. --> teikums.
- Upesmuiža Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Behova" bijušais nosaukums.
- Taržaks Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" bijušais nosaukums.
- Ugarinka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbenes" otrs nosaukums.
- Janovka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums.
- Kumbele Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kumbuļi" bijušais nosaukums.
- Kalabutka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" bijušais nosaukums.
- Demmen Demenes pagasta bijušais nosaukums.
- Porečje Demidova, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- medicīniskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kas pētī iedzīvotāju atražošanās medicīniskos aspektus, veselības stāvokli (arī reproduktīvo veselību), dzīvpotspējas un mirstības likumsakarības dažādās iedzīvotāju grupās, analizē iedzīvotāju nāves cēloņus un faktorus.
- demogrāfiskais trends demogrāfisko procesu tendence (virziens), kas izpaužas dinamiskas statistiskas likumsakarības veidā.
- lunģis Desas līkums, luņķis.
- lunķis Desas līkums, luņķis.
- stipars Desas līkums, luņķis.
- kruņķis Desas līkums; putraimdesas gabals.
- desluņķis Desas līkums.
- decuma Desmitā daļa, Romas fiska ienākums no valsts zemēm, ko sākumā ņēma graudā, parasti 1/10 ražas, bet vēlāk ļāva arī izpirkt naudā.
- osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ.
- Čukotskijnoss Dežņova rags - tā nosaukums līdz 1879. g. - Čukču pussalas galējais austrumu punkts.
- pellidols Diacetīlamīnoazotoluola aizsargāts nosaukums, iesarkans pulveris, kas nešķīst ūdenī, lietoja brūču ārstēšanai.
- jaungramatiķi Diahroniskās valodniecības virziena pārstāvji 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā, kuru galvenie principi - vēsturiskums un psiholoģisms; virziens aizsākās Leipcigas universitātē.
- Bulduru dārzkopības vidusskola dibināta 1910. g. kā Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, no 1940. g. Bulduru dārzkopības tehnikums, 1964.-2000. g. - Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums.
- Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs.
- fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri.
- strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
- Dienvidāfrikas Savienība Dienvidāfrikas Republikas nosaukums 1910.-1961. g.
- Oranjes brīvvalsts Dienvidāfrikas Republikas provinces Frīsteitas senāks nosaukums.
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
- apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- Dubenu muiža Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" bijušais nosaukums.
- Gaviezne Dienvidkurzemes novada apdzīvotās vietas "Gavieze" bijušais nosaukums 1919.-1927. g.
- Funkengofskaja Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Funkenhof Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta bijušais nosaukums.
- Dzērves muiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves skola" bijušais nosaukums.
- Dubenaļkenskaja Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dubenalken Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums.
- Apakšstacija Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" nosaukums sarunvalodā.
- Kalleten Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta bijušais nosaukums.
- Tāšu Padure Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas “Kalvene” bijušais nosaukums.
- Aizputes Padure Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" bijušais nosaukums.
- Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums.
- Baechhof Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums.
- Aiztere Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums.
- Jaunlieģi Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Elkazeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" bijušais nosaukums.
- Elkuzeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" senāks nosaukums.
- Dižlāņi Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums.
- Altenburgskaja Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Altenburg Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes.
- Solsberi Dienvidrodēzijas (tagad - Zimbabve) galvaspilsētas Harares nosaukums līdz 1981. g.
- kvirīns Dieva Jānus un ķeizara Augusta nosaukums.
- tetragramma Dieva nosaukums, kas daudzās valodās sastāv no 4 burtiem.
- prosfora Dievmaizes nosaukums pareizticīgā baznīcā.
- madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā); dievmātes attēls (tēlotājā mākslā).
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti.
- intumescence Difūzs pietūkums, uztūkums.
- infortiatum Digestu (senās Romas juristu darbu krājuma) vidējās daļas nosaukums.
- Sirvana Dijalas upes paralēls nosaukums tās augštecē Irānā un Irākā.
- dīkaste Dīkstāve, panīkums.
- dižā bezzobe dīķa bezzobes otrs nosaukums.
- Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
- pneimofonija Disfonijas forma, kam raksturīgs aizsmakums.
- zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums.
- netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.).
- geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem.
- ievadlauks Displeja ekrānā laukums, kurā lietotājs var ierakstīt informāciju. Šī laukuma robežas parasti ir norādītas.
- logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamajiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. c.).
- kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā.
- valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.
- eritrocitārais mozaīcisms divu asins grupu sajaukums katrā neidentiskajā dvīnī; placentāro asinsvadu anastomozes rezultāts.
- antinomija Divu loģiski pamatotu spriedumu pretrunīgums (antinomiskums).
- paaudžu maiņa divu vai vairāku pēc vairošanās veida atšķirīgu paaudžu likumsakarīga mija organismu dzīves ciklā.
- aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes.
- Dižgramzdas muiža Dižgramzdas muiža - bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Gramzda.
- Dmitrovska-Orlovska Dmitrovskas pilsētas Krievijā, Orlas apgabalā, nosaukums 1929.-1992. g.
- Dņepropetrovska Dnipro - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1926.-2016. g.
- Kamenska Dņeprodzeržinska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1936. g.
- Jekaterinoslava Dņepropetrovska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1787.-1796., 1802.-1918. un 1919.-1926. g.
- Novorosijska Dņepropetrovskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1796.-1918. g.
- Sečeslava Dņepropetrovskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1918.-1919. g.
- Dņeprorudnoje Dņiprorudnes pilsētas nosaukums līdz 1991. g.
- Ausātu muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" bijušais nosaukums.
- Slagūnas muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums.
- Slagūnes muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums.
- Annengofskaja Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Annenhof Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums.
- Grundmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums.
- Gruntmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums.
- Reņģe Dobeles novada apdzīvotās vietas "Zebrene" bijušais nosaukums.
- Dobele 2 Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Gardene" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Behnen Dobeles novada Bēnes pagasta bijušais nosaukums.
- Bērzaine Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Bērzesmuiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums.
- Bērzsmuiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums.
- Runci Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums.
- Runči Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums.
- Miltiņu muiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas “Miltiņi” bijušais nosaukums.
- Bershof Dobeles novada Bērzes pagasta bijušās Bērzes muižas (arī Bērzmuižas) bijušais nosaukums.
- Bikstu muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" bijušais nosaukums.
- Mazbikstene Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" bijušais nosaukums.
- Bixten Dobeles novada Bikstu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Jaunās mājas Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas “Bitenieki” bijušais nosaukums.
- Ilenskaja Dobeles novada Īles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Audzu muiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" bijušais nosaukums.
- Apgultes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums.
- Apgultnes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums.
- Lielabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lielapgulde" bijušais nosaukums.
- Lielapguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas “Lielapgulde” bijušais nosaukums.
- Vecabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas Apgulde bijušais nosaukums.
- Nauditenskaja Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Nauditten Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Baldūnas Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Baldonas" bijušais nosaukums.
- Pankeļgofskaja Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
- Pankelhof Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums.
- Bites muiža Dobeles novada Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Zelmeņi" bijušais nosaukums.
- Gala muiža Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" bijušais nosaukums.
- Rengengofskaja Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Rengenhof Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums.
- Tolbuhina Dobričas pilsētas Bulgārijā nosaukums 1949.-1991. g.
- Dobropoļje Dobropiļļas pilsētas nosaukums 1953.-1991. g.
- atrēzija Dobuma vai atveres trūkums dobajos orgānos - zarnās, vagīnā, asinsvados.
- kanons Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
- viscerālisms Doktrīna, ka visām slimībām ir sākums iekšējos orgānos.
- iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns; nodomātais pasākums.
- Talsu horizonts Dominopoles horizonta nosaukums līdz 1983. g.
- Danubius Donavas latīniskais nosaukums.
- Staļina Doņecka - pilsētas Ukrainā, tās nosaukums 1924.-1961. g.
- Juzovka Doņeckas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1917.-1924. g. un ciemata nosaukums 1869.-1917. g.
- Gundorovka Doņeckas pilsētas Krievijā, Rostovas apgabalā, nosaukums līdz 1955. g.
- Vāļi Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Vāļukalns" otrs nosaukums.
- Kārļu muiža Drabešu pagasta apdzīvotās vietas “Kārļi” bijušais nosaukums.
- čurčulis Drānas savilkums, mezgls; samezglojums, mudžeklis.
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums; izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
- drēblopstiķis Drēbes gabals; drēbes lupata, atlikums.
- ļepens Drebulīgi mīksts, ļumīgs taukums.
- Gaiļupīte Dreiliņupītes nosaukums tās lejtecē.
- Zahari Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zakari" bijušais nosaukums.
- Zileni Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zileņi" nosaukums latgaliski.
- Dricēnu pagasts Dricānu pagasta bijušais nosaukums.
- Turnuseverina Drobeta-Turnuseverina - pilsētas Rumānijā senāks nosaukums.
- bezdūšība Drosmes, uzņēmības trūkums; gļēvulība.
- batirs Drosmīgs cīnītājs kaujās (tjurku un mongoļu tautām); no batiriem veidojās feodālā aristokrātija; nosaukums plaši lietots tjurku tautu folklorā un sadzīvē.
- nīkonis Drupas, sabrukums.
- krisls Drupata, sīkums.
- krislis Drusciņa, krikums.
- sajuka Drūzma, sajukums.
- Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums.
- Družkovka Družkivka - pilsētas nosaukums padomju laikā.
- Baljaoklia Dublina - grāfiste Īrijas rietumos, kas ietver Dublinas pilsētu no sauszemes puses, tās nosaukums īru valodā (_Baile Atha Cliath_).
- Baljaoklia Dublina - Īrijas galvaspilsēta, tās nosaukums īru valodā (_Baile Átha Cliath_).
- Gyužys Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Givži" nosaukums latgaliski.
- Lelī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
- Uorniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Ornišķi" nosaukums latgaliski.
- Sviliškys Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukums latgaliski.
- Vierdeni Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
- Vylki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" nosaukums latgaliski.
- Vyselki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Viselki" nosaukums latgaliski.
- Zuortmuiža Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Žartmuiža" nosaukums latgaliski.
- Lazdānu strauts Dubnas pietekas Kalupes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
- papaikums Dullums, trakums.
- dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar muļķīgu saturu.
- putniņi bēniņos dumjība; prāta sajukums.
- viss nav bēniņos dumjība; prāta sajukums.
- bizdings Dumjība; prāta sajukums.
- īsmatīši Dumpinieki; nosaukums radies 1798. gadā Veksdorfas dumpja laikā, kad īru katoliskie lauku iedzīvotāji nocirpuši matus īsus.
- Dunaserdaheja Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Rāvas muiža Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas “Rāva” bijušais nosaukums.
- Stalinvāroša Dunaūvjāroša - pilsētas senāks nosaukums.
- Dunapentele Dunaūvjāroša - pilsētas Ungārijā senāks nosaukums.
- Dundanga Dundagas bijušais nosaukums.
- Kaļķmuiža Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķi" bijušais nosaukums.
- Dondangenskaja Dundagas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dondangen Dundagas pagasta bijušais nosaukums.
- Portnatāla Durbana, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās senāks nosaukums.
- Durbes pilsētas lauku teritorija Durbes pagasta nosaukums 1990.-2000. g.
- Kažupe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā.
- Jeidas upe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā.
- Boles upe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā.
- Skujupe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā.
- Spilva Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā.
- Zvente Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās augštecē.
- Balgale Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās lejtecē; Balgales upe.
- Staļinabada Dušanbe - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1929.-1961. g.
- Djušambe Dušanbe pilsētas nosaukums līdz 1929. g.
- apsīchija Dvēseles trūkums, bezdvēselība.
- Elpupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā.
- Dandaru upe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā.
- Odre Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Žurnika Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Žurnikupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- dikols Dzejas strofa ar divējāda pantmēra daļām; teikums ar 2 daļām.
- Dzelzgales pilskalns Dzeldas pilskalna otrs nosaukums.
- Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts.
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
- Weissensee Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes novadā) nosaukums 1898.-1917. g.
- Eilenburg Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes pagastā) nosaukums 1917.-1919. g.
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
- Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Zolitūde Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, \~8,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām.
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe".
- Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
- Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
- Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Dubulti Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Dubeln", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
- Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I".
- Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
- Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
- Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Jaundubulti Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 26,6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919.g.
- Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
- Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā.
- Borch Dzelzceļa stacijas "Atašiene" nosaukums 1901.-1918. g.
- Borķi Dzelzceļa stacijas "Atašiene" nosaukums 1918.-1919. g.
- Ataišiene Dzelzceļa stacijas "Atašiene" nosaukums 1919.-1929. g.
- Pupe Dzelzceļa stacijas "Babīte" nosaukums 1877.-1919. g.
- Pūpe Dzelzceļa stacijas "Babīte" nosaukums 1919.-1926. g.
- Rollbusch Dzelzceļa stacijas "Baloži" nosaukums 1904.-1919. g. tagadējā Olaines novada Olaines pagastā.
- Bolowsk Dzelzceļa stacijas "Balvi" nosaukums 1902.-1919. g.
- Bolvi Dzelzceļa stacijas "Balvi" nosaukums 1919.-1934. g.
- Jelovka Dzelzceļa stacijas "Eglaine" nosaukums 1873.-1921. g., Eglaines pagastā.
- Grobin Dzelzceļa stacijas "Gavieze" nosaukums 1871.-1904. g.
- Gawiesen Dzelzceļa stacijas "Gavieze" nosaukums 1904.-1919. g.
- Gaviezne Dzelzceļa stacijas "Gavieze" nosaukums 1919.-1927. g.
- Kalkuhnen Dzelzceļa stacijas "Grīva" nosaukums 1862.-1920. g.
- Kalkuni Dzelzceļa stacijas "Grīva" nosaukums 1920.-1922. g.
- Alt-Schwanenburg Dzelzceļa stacijas "Gulbene" nosaukums 1903.-1919. g.
- Vecgulbene Dzelzceļa stacijas "Gulbene" nosaukums 1919.-1928. g.
- Ramotzky Dzelzceļa stacijas "Ieriķi" nosaukums 1889.-1919. g.
- Bundzišķi Dzelzceļa stacijas "Ilūkste" nosaukums 1921.-1926. g.
- Solitud Dzelzceļa stacijas "Imanta" nosaukums 1894.-1919. g.
- Zolitūde Dzelzceļa stacijas "Imanta" nosaukums 1919.-1928. g.
- Hinzenberg Dzelzceļa stacijas "Inčukalns" nosaukums 1889.-1919. g.
- Balbinowo Dzelzceļa stacijas "Indra" nosaukums 1866.-1919. g.
- Baļbinova dzelzceļa stacijas "Indra" nosaukums 1919.-1921. g.
- Pumpuri Dzelzceļa stacijas "Istalsna" nosaukums 1928.-1934. g.
- Malinowka Dzelzceļa stacijas "Izvalta" nosaukums 1869.-1920. g.
- Malinova Dzelzceļa stacijas "Izvalta" nosaukums 1920.-1921. g.
- Uzvaldi Dzelzceļa stacijas "Izvalta" nosaukums 1921.-1925. g.
- kolkotars Dzelzs sulfāta pārtvaices sausais pārpalikums, sarkanais dzelzs oksīds; jebkurš pārtvaices sausais pārpalikums.
- sideropēnija Dzelzs trūkums, īpaši asinīs (eritrocītos).
- alohija Dzemdes izdalījumu trūkums pēc dzemdībām.
- anodīnija Dzemdību sāpju trūkums.
- Zerbenskaja Dzērbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- apdziras Dzērienu atlikums, kas parasti tiek patērēts pēc svētkiem (atsvētē).
- zaļais pūķis dzeršanas netikums; alkoholisms.
- Vāveres ezera purvs dzērvenāju liegums 1977.-1999. g., platība - 165,5 ha, šī dabas lieguma sākotnējais nosaukums.
- Reihenbaha Dzeržoņova, pilsēta Polijas dienvidrietumos, tās vācu nosaukums.
- Dzestrupīte Dzestrenes augšteces paralēls nosaukums.
- mačniņš Dziedātāja strazda vai sila strazda nosaukums; mačiņš.
- mačiņš Dziedātāja strazda vai sila strazda nosaukums.
- anadēmija Dziedzera vai tā darbības trūkums.
- anadēnija Dziedzera vai tā darbības trūkums.
- mesiāde Dziesma par mesiju, reliģiskā epa "Messias" nosaukums.
- pūsts dziļa nabadzība, liels trūkums.
- posts Dziļa nabadzība, liels trūkums.
- batianestēzija Dziļās jutības trūkums.
- labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu).
- aseksuālisms Dzimuma pazīmju trūkums.
- agāmija Dzimuma trūkums.
- fallokampse Dzimumlocekļa izliekums erekcijas stāvoklī.
- fallanastrofija Dzimumlocekļa izliekums uz augšu.
- astifija Dzimumnespēks; dzimumlocekļa erekcijas trūkums.
- aseksuālisms Dzimumtieksmes trūkums.
- aseksualitāte Dzimumtieksmes trūkums.
- kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
- Valču dzirnavas dzirnavas Balvu novada Baltinavas pagastā Duļbovā; nosaukums veidots, lai iemūžinātu dzirnavās bīdelēšanai izmantoto mehānismu - valču krēslu; Duļbovas dzirnavas, Duļdas dzirnavas
- Pūņupe Dzirnavupes paralēls nosaukums posmā no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, Ventspils novada Zlēku pagastā.
- kuzma Dzīva būtne, kam ir kūkums, kupris.
- taedium vitae dzīves apnikums, pārsātinājums.
- abioze Dzīvības vai tās pazīmju trūkums.
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes").
- diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem.
- mēsli Dzīvnieku ekskrementi; lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
- dzīvnieku migrācija dzīvnieku pārvietošanās, ko izraisa dzīves apstākļu maiņa vai dzīvnieku attīstības cikla likumsakarības; ir regulāra jeb periodiska migrācija un neregulāra migrācija; regulārā migrācija sevišķi raksturīga putniem.
- peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.).
- Kaidanova Dzjaržinska - pilsēta Baltkrievijā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Dzeržinska Dzjaržinska – pilsēta Baltkrievijā, tās nosaukums 1932.–1991. g.
- Dainava Dzūkija - Lietuvas kultūrvēsturisks novads, tā nosaukums līdz 19. gs.
- Kotabara Džajapura - pilsēta Indonēzijā, tās senāks nosaukums.
- Sukarnpūra Džajapura - pilsētas Indonēzijā senāks nosaukums.
- Holandija Džajapura - pilsētas senāks nosaukums.
- Astrahanbazara Dželilabada - pilsētas Azerbaidžānā nosaukums līdz 1967. g.
- Kikula Džemila - senpilsēta Alžīrijā, tās romiešu nosaukums.
- Bibla Džubeila - pilsēta Libānā, tās nosaukums senatnē.
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
- Ēbersvalde-Fīnova Ēbersvalde - pilsētas nosaukums pēc tās apvienošanas ar Fīnovas pilsētu 1970. g.
- Moništirnafēla Ebifīla - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Mozus ticība ebreju ticības nosaukums; jūdaisms.
- vends Ediakarans - augšējā proterozoja iedalījuma vienības (laikposms tieši pirms kembrija, pirms \~680-570 miljoniem gadu) nosaukums līdz 2004. g.
- moņģele Ēdienu sajaukums.
- Hadrianopolis Edirne - pilsēta Turcijā, tās sākotnējais nosaukums.
- apremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazinās, zūd (izsalkums, slāpes).
- pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes).
- kontingence Efekta atgriezeniskums.
- Karmensilva Eforije, pilsēta Rumānijā, tās senāks nosaukums.
- Baltiņi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" otrs nosaukums.
- Lašmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" bijušais nosaukums.
- Lassen Eglaines pagasta bijušais nosaukums.
- Cīruline Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
- Cīruļupīte Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
- Desupe Egļupe, Gaujas kreisā krasta pieteka, tās augšteces paralēls nosaukums.
- Silupīte Egļupes nosaukums tās augštecē, Siguldas novada Allažu pagastā.
- Šatelfurata Eifratas arābu nosaukums.
- osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos.
- Koptirgus Eiropas Ekonomiskās kopienas neoficiāls nosaukums, tika lietots arī Eiropas Kopienas apzīmēšanai un reizēm apzīmē arī Eiropas Savienību.
- Nimba Ekepas pilsētas Libērijā senāks nosaukums.
- reģionālā ekonomika ekonomikas zinātņu nozare, kas pētī ražošanas teritoriālās organizācijas likumsakarības un darbības mehānismu.
- makroekonomika Ekonomiskās parādības, kas aptver visu tautsaimniecību kopumā (nacionālais ienākums un tā sadale, nodarbinātības līmenis, inflācija u. tml.).
- ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu.
- eksporta līgums eksportētāja un pircēja līgums, saskaņā ar kuru eksportētāja pienākums ir izgatavot un piegādāt produktu vai sniegt pakalpojumu pircējam trešajā valstī, savukārt pircēja pienākums ir samaksāt eksportētājam.
- Ekvatoriālās Gvinejas Republika Ekvatoriālā Gvineja, valsts pilnais nosaukums.
- Mazagana El Džadīdas pilsētas Marokā nosaukums līdz 1958. g.
- Huka likums elastības teorijas pamatlikums, kas nosaka, ka mehāniskā sprieguma (σ) atkarība no relatīvas deformācijas (ε) ir lineāra; homogēna stieņa vienpusīgas stiepes (vai spiedes) gadījumā mehāniskais spriegums ir σ=Eε (E – Junga modulis); likums ir spēkā mazām elastīgām deformācijām.
- Krojas pasvīta Elejas svītas nosaukums 1954.-1959. g.
- Krojas svīta Elejas svītas nosaukums 1959.-1981. g.
- Džoula–Lenca likums elektriskās strāvas likums, pēc kura siltuma daudzums, kas izdalās vadītājā, ir proporcionāls strāvas stipruma kvadrātam, vadītāja pretestībai un strāvas plūšanas laikam.
- Bio–Savāra likums elektrodinamiskas likums, kas nosaka strāvas magnētiskā lauka indukciju brīvi izraudzītā telpas punktā.
- Faradeja elektrolīzes likumi elektrolīzes kvantitatīvās likumsakarības starp elektrības daudzumu, vielas masu un tās ķīmisko dabu.
- sensorlauks Elektroniskās iekārtas virsmas laukums, kuram pieskaroties mainās pretestība vai citi parametri.
- Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai.
- sodium Elementa nātrija nosaukums franču un angļu valodā.
- analfabētisms elementāru zināšanu trūkums.
- kontrastējoša kompozīcija elementu salikums mākslas darbā, kas satrauc skatītāju, ir negaidīts, nenoturīgs, asimetrisks, kustīgs un sarežģīts.
- Stepnoje Elista, pilsēta Krievijas Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
- platipnoja Elpas trūkums, ko veicina stāvēšana, bet mazina guļus stāvoklis.
- smaciens elpas trūkums.
- smakoņi Elpas trūkums.
- apnoe Elpošanas pārtraukums; apnoja.
- Elsteres apledojums Elsteres apledojums - Skandināvijas (Eiropas) apledojums Rietumeiropā, nosaukums retumis lietots arī ģeoloģiskajā literatūrā attiecībā uz Latvijas kvartāra nogulumiem, pēc Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma Latvijā tam atbilst Lētīžas apledojums.
- elzevīrs Elzevīra burti - burti, kurus izveidojuši ievērojamie holandiešu grāmatu iespiedēji un izdevēji Elzevīri (16. gs. beigas - 18. gs. sākums).
- Vitbanka Emalahleni, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās nosaukums ("Witbank") līdz 2006. g.
- Emba Embi - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- emocionālās problēmas emocionālās sfēras dinamikas traucējumi, ieskaitot vienaldzību pret dzīvi; pārsvarā saistītas ar garastāvokļa nemainīgumu (uztraukums, bailes, depresija, eiforija) vai arī ļoti lielu mainīgumu (emociju nelīdzsvarotība, straujas un nekontrolējamas izmaiņas).
- izsauciens Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem; izsaukums (2).
- pacilātība Emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- Oma likums empīrisks elektrodinamikas likums - strāvas stiprums vadītājā ir tieši proporcionāls pieliktajam spriegumam un apgriezti proporcionāls vadītāja pretestībai.
- Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība.
- Boharbuī Enfīlda - apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes dienvidos, tās nosaukums īru valodā.
- Pokrovska Engelsa, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1931. g.
- Bērģupe Engures ezera pietekas Jurģupes nosaukums tās lejtecē.
- Čiekurupe Engures ezera pietekas Melnupes nosaukums tās augštecē.
- Eckendorf Engures novada Smārdes pagasta bijušais nosaukums.
- Angernskaja Engures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Angern Engures pagasta bijušais nosaukums.
- Iniša Enisa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Iniškorhiga Eniskorti - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- remedello kultūra enolīta un agrā bronzas laikmeta kultūra (3. gt. p. m. ē. beigas - 2. gt. p. m. ē. sākums) Ziemeļitālijā.
- acidocitopenija Eozinofilo leikocītu nepietiekams daudzums vai trūkums asinīs.
- aparatireoze Epitēlijķermenīšu vai to funkcijas trūkums.
- Jermentava Ereimentau - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Erivaņa Erevānas pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1936. g.
- Katriņa Ērgļu pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Katrīna" bijušais nosaukums.
- Ergeļskaja Ērgļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Erlaa Ērgļu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- leprīds Eritematozs plankums kā agrīna nerva iekaisuma pazīme lepras gadījumā.
- erzja Erzji - mordviešu tautas grupas pašnosaukums.
- Ustjkamenogorska Eskemena - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- inuīti Eskimosi, eskimosu pašnosaukums.
- badele Ēstgriba, izsalkums.
- inapatence Ēstgribas trūkums; var pastāvēt kopā ar bada sajūtu.
- anoreksija Ēstgribas, apetītes trūkums.
- Balja Oha Etaja - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Baile Átha_).
- uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
- Balja Ooha Anrī Etinraja, pilsēta Īrijā ("Baile Átha an Ri"), tās nosaukums īru valodā.
- Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. _Ītyōpp'ya_) platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija.
- aloetnonīms Etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums, ko tam piešķir citi etnosi.
- etnonīms Etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums.
- autoetnonīms Etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) pašnosaukums.
- Etošapana Etošapana rezervāts - Etošas nacionālā parka senāks nosaukums.
- Gostyuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukums latgaliski.
- Jākupeņi Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jakubki" bijušais nosaukums.
- Jākupeni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jakubki" nosaukums latgaliski.
- Kumpeni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kumpiņi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Žogotova" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Žogotova" nosaukums latgaliski.
- Muortyni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mortiņi" nosaukums latgaliski.
- Pontuogi Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pontogi" nosaukums latgaliski.
- Vaišli Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
- Šabali Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zeņkova" otrs nosaukums.
- Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums.
- Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
- Tosmares ezers ezers Piejūras zemienē, Liepājas pilsētas teritorijā, uz robežas ar Medzes pagastu, 0,4 m vjl., platība — 405-415 ha (gandrīz pilnīgi aizaudzis, ūdens spoguļlaukums tikai \~50 ha), garums — 5,85 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 1,2 m.
- noterus Ezervaboļu dzimtas nosaukums senākā klasifikācijā, kad tā tika uzskatīta par airvaboļu dzimtas ģinti.
- čit Ezoterismā apziņa, drīzāk gan tukša apziņa, jebkuru specifisku zināšanu trūykums.
- rāgabhakti Ezoterismā garīgās mīlestības spontāns uzplaukums, ko parasti izraisa spēcīgi un negaidīti pārdzīvojumi un piedzīvojumi.
- tamass Ezoterismā inerce, slinkums un aizspriedumainība.
- āgāmikarma Ezoterismā jēdziena "karma" precīzāks nosaukums, kas nozīmē, ka ķermenī iemiesotā cilvēka fiziskā un mentālā darbība ietekmē viņa nākamās inkarnācijas.
- padmāsana Ezoterismā lotosa pozas nosaukums.
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
- Lajalpūra Faisalābāda, pilsēta Pakistānā, tās nosaukums līdz 1980. g.
- dalība Fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita (Finanšu konglomerātu likums).
- sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
- pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci; materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
- brīnums fantastisks notikums, kas norisinās pārdabisku spēku ietekmē
- persiešu valoda farsi - indoeiropiešu valoda, oficiālā valoda Irānā, runā vairākums Afganistānā, izplatīta Centrālāzijā; arābu raksts.
- Fastova Fastivas pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1992. g.
- Fortguro Fderika - pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums.
- Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā.
- salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām.
- Skobeļeva Fergānas pilsētas Uzbekistānā nosaukums 1907.-1924. g.
- Novijmargelana Fergānas pilsētas Uzbekistānā nosaukums līdz 1907. g.
- azīmija Fermenta trūkums.
- fibrinūrija Fibrīns urīnā; transsudāta vai eksudāta piejaukums urīnam.
- Filipīnu Republika Filipīnas ("Republika ñg Pilipinas"), valsts oficiālais nosaukums.
- demiurgs Filozofijā - radošais elements, radošais sākums; teoloģijā - Dievs kā pasaules radītājs.
- ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
- vēstures filozofija filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
- monisms Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- aifons Firmas "Apple" izgatavoto mobilo telefonu modeļu vispārējs nosaukums.
- alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums.
- aktīvo masu likums fizikālas ķīmijas likums; saskaņā ar šo likumu ķīmiskās reakcijas līdzsvara stāvoklī reakcijas produktu un izejvielu koncentrāciju reizinājumu attiecība ir konstants skaitlis, kas atkarīgs tikai no temperatūras.
- ķīmiskā termodinamika fizikālās ķīmijas nozare, kas ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus (vielu uzbūvi un īpašības, ķīmiskās reakcijas, fāžu pārejas u. c.) pētī no termodinamikas likumsakarību viedokļa.
- pilnās strāvas likums fizikas likums, kas noteic, ka magnētiskā lauka intensitātes vektora cirkulācija pa kontūru, kurš aptver strāvu, ir vienāda ar to neatkarīgi no vielas, kas ir telpā ap šo strāvu.
- diska sadaļa fiziskā diska loģiskā daļa. Fiziskajam diskam var būt viena vai vairākas diska sadaļas. Katrai no tām ir atšķirīgs diskdziņa nosaukums.
- būvētājs Fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem (Būvniecības likums).
- pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā.
- nogurums Fiziskās un psihiskās darbības spēju, fiziskā spēka samazinājums, izsīkums (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
- gvaiš Fizisks trūkums.
- Karjagina Fizuli, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums līdz 1959. g.
- riasi Fjordiem līdzīgu upju grīvu spāniskais nosaukums.
- flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai.
- Malvinu salas Folklenda salu nosaukums Argentīnā u. c. spāņu valodas zemēs ("Islas Malvinas").
- aģents fona programma, kuras darbību parasti izsauc kāds īpašs notikums; datoru tīklos tā ir tīkla pārvaldības sistēmas daļa (pārvaldības elements), kas atrodas darbstacijās vai citās tīkla ierīcēs un kas vāc un nodod informāciju par šo ierīču darbību tīkla pārvaldības sistēmai.
- nullforma Formālas izpausmes trūkums kādai vārdformai, kas veic noteiktu sintaktisku funkciju un konstatējama pretstatā formāli izteiktiem tās pašas paradigmas elementiem.
- sūdzību izskatīšanas kārtība formāls process, kurā tiek izskatīts mutisks vai rakstisks iesniegums, priekšlikums vai sūdzība par situāciju vai notikumu, kas saistīts ar konkrētas iestādes vai organizācijas darbību vai bezdarbību.
- Fortaleksandrovska Fortševčenko pilsētas (līdz 1899. g. - apdzīvotās vietas) Kazahstānā nosaukums 1857.-1939. g.
- Fortševčenka Fortševčenko pilsētas Kazahstānā nosaukums 1939.-1992. g.
- fosfopēnija Fosfora trūkums organismā.
- fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums.
- merveilleuse Francijā 18. gs. beigās nosaukums sievietei, kas dūrās acīs ar pārspīlētu modi: grieķu tunikas atdarinājumu vai kupliem brunčiem.
- Francijas Republika Francija, valsts pilnais nosaukums.
- paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
- Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena Francijas aizjūras kopienas "Senpjēra un Mikelona" pilnais nosaukums ("Collectivité territoriale de Saint-Pierre-et-Miquelon").
- ekacēzijs Francijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 87. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
- nacionālsapulce Franču tautas vietnieku sapulces nosaukums no 1789. g. 27. jūnija līdz 9. jūlijam un 1871-75. g. kā arī vēlāk deputātu kameras un senāta kopsapulcei.
- flamboyant Franču un angļu vēlās gotikas nosaukums.
- komitāts Frankiem grāfa amata un pārvaldes apgabala nosaukums.
- frēzlaukums Frēzkūdras ieguves laukums.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
- anergāzija Funkcionālās aktivitātes trūkums piem., kā centrālās nervu sistēmas organiska bojājuma sekas.
- kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes.
- Sereda Furmanovas pilsētas Krievijā nosaukums līdz 1941. g.
- Gaberonesa Gaborones pilsētas nosaukums līdz 1966. g.
- jaungads Gada pirmā diena; gada sākums.
- incidents Gadījums, notikums (parasti nepatīkams).
- nelaimes gadījums gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
- gadienis Gadījums, notikums.
- gadiens Gadījums, notikums.
- japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti.
- gs. sāk. gadsimta sākums.
- gadskārtu izliekums gadskārtu vietējais izliekums, kas rodas zaru vai ieaugumu ietekmē.
- Kapsa Gafsa, pilsētas Tunisijas vidienē sens nosaukums.
- Sovetabada Gafurova - pilsētas Tadžikistānā nosaukums 1953.-1978. g.
- Ispisara Gafurova - pilsētas Tadžikistānā nosaukums līdz 1953. g.
- Gžatska Gagarina, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1968. g.
- Grybuli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Kozuori Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski.
- Kraukli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
- Svieteni Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski.
- Vecsatiķi Gaiķu pagasta aapdzīvotās vietas "Satiķi" bijušais nosaukums.
- Gaiļu sādža Gaiļu sādža - Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gauriņi" bijušais nosaukums.
- krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām.
- Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta).
- afoze Gaismas šķietams trūkums (šķietama tumsa); subjektīvi sajūtams tumšs plankums redzes laukā.
- mārķis Gaišs, balts (plankums).
- hrizoprass Gaišzaļš minerāls, halcedona paveids, kura krāsu nosaka niķeļa piejaukums; ābolzaļš pusdārgakmens.
- baložastīte Gājtauriņu sugas "Macroglosum Scopoli" neoficiāls nosaukums; Latvijā ieceļo reti.
- aizgaitne Gājums, gājiens, mazs līkums.
- Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi
- kulminācijas punkts galējā, maksimālā kāpinājuma moments brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis.
- sabrukums Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums.
- sabrukums Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās.
- Vydsmuiža Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" bijušais nosaukums latgaliski.
- Vidsmuiža Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" nosaukums līdz 1945. g.
- Grybolva Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gribolva" nosaukums latgaliski.
- Vuoveris Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Voveres" nosaukums latgaliski.
- Zeimuli-Puzāki Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukums latgaliski.
- Goļanskaja Galēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- galarezultāts Galīgais rezultāts; iznākums.
- Armorika Gallijas (tagadējā Francija) rietumu daļas nosaukums romiešu laikā.
- virshoftiesa Galma virstiesa - galma tiesas nosaukums Kurzemes un Zemgales hercogistē no 1715. g.
- nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramatiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
- capo Galva, sākums.
- pleice Galvas plikums (laukums pakausī bez matiem vai pilnīga plikgalvība).
- psiloma Galvas plikums.
- lisencefālija Galvas smadzeņu attīstības traucējumi, kam raksturīgs niecīgs smadzeņu kroku skaits vai to trūkums.
- Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
- pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums (1); arī konstitūcija.
- pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums (2).
- pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
- pamatpienākums Galvenais, nozīmīgākais pienākums.
- ģenerālkomisariāts galveno administratīvo iestāžu nosaukums Vācijas okupētajās zemēs 2. pasaules kara laikā.
- tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem.
- baltums Gaļas treknums, taukums.
- sarkocēle Gaļīgs sēklinieka audzējs vai pietūkums.
- Batersta Gambijas galvaspilsētas Bandžulas nosaukums līdz 1973. g.
- agammaglobulinēmija Gammaglobulīnu trūkums serumā, kurā ir relatīvi normāls kopējo proteīnu daudzums.
- Zelta Krasts Gana, tās nosaukums līdz 1957. g. ("Gold Coast"), kad tā bija Lielbritānijas kolonija.
- bukols Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi.
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
- garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock".
- garīgums Garīgā kultūra, garīgā attīstība; arī dvēseliskums.
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- bursaki Garīgā semināra - bursas audzēkņu nosaukums; studenti, kas dzīvoja bursā.
- psalms Garīgs dziedājums, reliģisku un morāli pamācošu baznīcas dziedājumu nosaukums.
- atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam.
- Krievupe Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Makstenieki" bijušais nosaukums.
- VEF Ozoli Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas “Skuķīši” bijušais nosaukums.
- Vilaniški Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalni" bijušais nosaukums.
- Garsenskaja Gārsenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Garssen Gārsenes pagasta bijušais nosaukums.
- tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
- agēzija Garšas sajūtas trūkums.
- Tergava Gauda - pilsēta Nīderlandē, tās senāks nosaukums.
- Ūdrupe Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas otrs nosaukums tās augštecē.
- Šķesterupīte Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums lejpus Šķeteru ezera.
- Vicupe Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums starp Kapsētu un Šķeteru ezeru.
- Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums.
- Grotiņgrāvis Gaujas pietekas Draņķupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Rīgupe Gaujas pietekas Iežupes paralēls nosaukums tās augštecē līdz Kūrupes ietekai.
- Raunaižu upe Gaujas pietekas Raunas paralēls nosaukums tās augštecē.
- Koiva Gaujas vidusteces nosaukums Igaunijā, posmā, kur tā ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
- Adzeļskaja Gaujienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Atzele Gaujienas sens nosaukums, kas minēts 1111. g. Novgorodas Laika grāmatā.
- Adzele Gaujienas sens nosaukums.
- negausa Gausas, svētības trūkums.
- Kamo Gavara - pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1959.-1991. g.
- Norbajazeta Gavara, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums līdz 1959. g.
- iegavēnis Gavēņa laika sākums.
- reminiscere Gavēņa svētdienas (5. svētdiena pirms Lieldienām) nosaukums.
- Gavezenskaja Gaviezes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kutkašena Gebele, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Prišiba Gejtepe, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Jeļizavetopole Gendže - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1804.-1918. g.
- Kirovabada Gendže - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1935.-1989. g.
- Gjandža Gendže - pilsētas nosaukums līdz 1804. g. un 1918.-1935. g.
- gerontopsiholoģija Gerontoloģijas un psiholoģijas nozare, kas pētī vecu cilvēku psihi, uzvedības dinamiku un likumsakarības.
- Ļeņinakana Gjumri, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1924.-1992. g.
- konha Gliemežnīca; nosaukums veidojumiem, kuriem līdzība ar gliemežnīcu, piem., auss gliemežnīca, deguna gliemežnīca, spārnkaula gliemežnīca.
- laktozīds Glikozīds, kurā ogļhidrāta atlikums ir laktoze.
- amiksoreja Gļotu sekrēcijas trūkums.
- miksastēnija Gļotu sekrēcijas trūkums.
- amiksija Gļotu trūkums.
- Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību.
- titulārs Goda nosaukums, kas nav saistīts ar ieņemamo amatu.
- akadēmiskais teātris goda nosaukums, ko Padomju savienībā piešķīra teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
- varoņpilsēta Goda nosaukums, ko piešķīra PSRS pilsētām par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
- ķītrība Godīgums, tikumiskums.
- akroblasts Goldži tīklainā aparāta atlikums spermatozoīdā pēc akrosomas izveidošanās.
- Mišenskī Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenskie" nosaukums latgaliski.
- Astrabada Gorgāna - pilsētas Irānā nosaukums līdz 1930. g.
- Guera Gori - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Oirotura Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums 1932.-1948. g.
- Ulala Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Glazmanka Gostiņu senāks nosaukums, Pļaviņu pilsētas daļa no 1927. g.
- Gostivari Gostivara, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
- tesmiņa pampums govju slimība - tesmeņa uztūkums.
- robs Govs raga ieliekums, kas izveidojas pēc katras atnešanās.
- rezervāža Grafikas dobspieduma tehnika, oforta paveids; novilkums atgādina spalvas vai otas zīmējumu; izplatīta 19. gs. 2. p.
- mīkstā laka grafikas iespiedtehnika; oforta paveids, tā novilkums atgādina krīta zīmējumu, pazīstama kopš 17. gs., plašāk - kopš 19. gs. 2. p.
- grafikas primitīvs grafikas pamatelements (loks, līnija, aizpildīts laukums u. c.), ko izmanto, lai veidotu sarežģītākus grafikas attēlus.
- augstumlīkne grafiks, kas parāda pastāvošās likumsakarības starp mežaudzes koku caurmēru un augstumu.
- kaunte Grāfistes nosaukums Anglijā (angļu "county").
- speķis Grāmatu saliktuvēs apzīmējums vieglam un izdevīgam aprēķina salikumam (beigu lappuses, stāvošs salikums, dzejas utt.).
- kolumna Grāmatu spiestuvēs veselas lappuses salikums.
- saldo Grāmatvedības uzskaitē - konta slēguma atlikums; starpība starp kredīta un debeta summām.
- Gramzdenskaja Gramzdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gramsden Gramzdas pagasta bijušais nosaukums.
- novadas Grants novadas - pienākums (zemniekiem) pievest granti ceļa uzturēšanai.
- gro Graša nosaukums Francijā.
- grošens Graša nosaukums vācu zemēs.
- groši Grašu nosaukums slāvu zemēs.
- Egli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski.
- Gruoveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Groveri" nosaukums latgaliski.
- Mateli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski.
- Runda Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Timofejevka" otrs nosaukums.
- Vuoveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
- gravimetrijas punktu katalogs gravimetrisko punktu sistematizēts saraksts, kurā norādīti - punkta nosaukums, atrašanās vieta apvidū un pēc koordinātām, smaguma spēka paātrinājums.
- Ahuahu Greitmērkjuri, sala Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, tās nosaukums maoru valodā (_Ahuahu_).
- ratihabicija Gribas izteikums pēc attiecīgas darbības, ar kuru tai izteikta piekrišana.
- gļēvulība Gribas vājums, drosmes, iniciatīvas trūkums.
- negriba Gribas, rosmes trūkums.
- krāsis Grieķu gramatikā viena vārda beigu patskaņa savilkums ar sekojošā vārda sākuma patskani.
- Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija".
- Ions grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Kreūsas dēls, no kura vārda cēlies Jonijas nosaukums.
- horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes.
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
- Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku.
- Haoss Grieķu mitoloģijā - un Hēsioda poēmā "Teogonija", pirmsākums, kas pastāvēja pirms pasaules radīšanas.
- ditonus Grieķu nosaukums lielās tercas intervālam (2 veselu toņu atstatums).
- hellēņi grieķu pašnosaukums, tiek lietots arī mūsdienās
- Maja grieķu un romiešu mitoloģijā - vecākā no septiņām plejādēm, jūras nimfas Pleiones un titāna Atlanta septiņām meitām; no viņas vārda radies maija mēneša nosaukums.
- Herkuless Grieķu varoņa Hērakla latīniskais nosaukums.
- treineits griestu dēļu salikums (viens dēlis virs diviem).
- Uguņupe Grīva, tās paralēls nosaukums posmā pie Uguņciema Vandzenes pagastā.
- Jozupe Grīva, upes paralēls nosaukums lejpus Dārtas.
- Jozupupe Grīva, upes paralēls nosukums lejpus Dārtas.
- Gawiesen Grobiņas novada apdzīvotās vietas "Gavieze" bijušais nosaukums 1904.-1919. g.
- Gawesen Grobiņas novada Gaviezes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Iļģu muiža Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Iļģi" bijušais nosaukums.
- Grobinskaja Grobiņas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Grobin Grobiņas pagasta bijušais nosaukums.
- ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
- ieroze Grumba, ielīkums.
- sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
- aklēze Grūtniecības trūkums, sievietes neauglība.
- kartveli Gruzīni (tautas pašnosaukums).
- kartveļi Gruzīni (tautas pašnosaukums).
- choleva Gružvaboļu dzimtas senāks nosaukums, kad to klasificēja kā līķvaboļu dzimtas ģinti.
- Vilhelmpīkštate-Gūbene Gūbene, pilsēta Vācijas austrumos, tās nosaukums 1961.-1990. g.
- Krīmhilde Gudrūna, vācu valodā lietots nosaukums.
- Lejasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušais nosaukums.
- Pāmeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums.
- Pomeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums.
- Kortenhof Gulbenes novada Beļavas muižas un pagasta bijušais nosaukums.
- Augulene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" bijušais nosaukums.
- Andzani Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
- Andzēni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
- Beļava Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
- Kārtene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
- Kortene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
- Bellavskaja Gulbenes novada Beļavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Druween Gulbenes novada Druvienas muižas bijušais nosaukums.
- Druvenskaja Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Druwen Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Veiši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" bijušais nosaukums.
- Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
- Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
- Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums.
- Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Golgowsky Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums.
- Novoguļbenskaja Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neuschwaneburgsche Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ļeiskaja Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Aahof Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums.
- Litenskaja Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lettin Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums.
- Ļizumskaja Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lijsohn Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kartonfabrika Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" bijušais nosaukums.
- Ramkauskaja Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ramkau Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums.
- Stomerskaja Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Stomersee Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums.
- Zamok-Tirzenskaja Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schloss-Tirsen Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Mirzačula Gulistona, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1961. g.
- Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- rine Gurnu iedobums, ieliekums, kas atdala vienu gurnu no otra.
- Gumbinnene Guseva - pilsēta Kaļiņingradā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
- Tapiava Gvardeiska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Gvatemalas Republika Gvatemala, valsts pilnais nosaukums.
- Gvinejas-Bisavas Republika Gvineja-Bisava, valsts pilnais nosaukums.
- Gvinejas Republika Gvineja, valsts pilnais nosaukums.
- antropoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī cilvēku organismu iedzimtību un mainību, to mehānismus un likumsakarības.
- citoģenētika Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības likumsakarības kopsakarībā ar šūnu struktūrelementu, galvenokārt hromosomu, uzbūvi un funkcijām.
- populāciju ģenētika ģenētikas nozare, kurā pēta populāciju ģenētisko struktūru un tās pārmaiņu likumsakarības.
- Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
- hipofosfatāzija Ģenētiski nosacīts alkāliskās fosfatāzes iztrūkums ar rahītam līdzīgu klīnisko ainu: visi galvenie rahīta simptomi.
- minerālu paraģenēze ģenētiski saistītu minerālu likumsakarīga kopīga atrašanās Zemes garozā.
- petrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī iežu fizikālās īpašības, to pārmaiņu un atšķirību cēloņus un likumsakarības.
- aeronomija Ģeofizikas nozare, kura pēta fizikālo un ķīmisko procesu likumsakarības Zemes gāzu apvalkā.
- okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
- Ziemeļeiropas jūra ģeogrāfiskajā literatūrā dažkārt lietots kopējs nosaukums Grenlandes un Norvēģu jūrai.
- cechšteins Ģeoloģiska laikmeta nosaukums - Permas formācijas augšējais nodalījums; cehšteins.
- Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības.
- ģeotīkls Ģeosintētisks tīkls, kurā atveru laukums ir daudz lielāks par materiāla šķiedru laukumu un tīkla acis savā starpā ir savienotas ar mezgliem.
- ģimenes ar multiplām problēmām ģimenes ar komplicētām, savstarpēji saistītām un ilgstošām (vairāk nekā gadu) problēmām; raksturīga problēmu pārnese no paaudzes uz paaudzi un atbalsta sistēmas trūkums.
- aimaks Ģints, cilts, arī tautas pirmatnējais nosaukums tjurku, mongoļu, tungusu-mandžūru valodās.
- selēnpaskābe H2SeO3, selēnskābes atlikums bez viena skābekļa atoma.
- Hispaniola Haiti senāks nosaukums spāniski.
- Haiti Republika Haiti, valsts pilnais nosaukums.
- Jelendorfa Hanlara - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Ostjakovoguļska Hantimansijska, pilsētas nosaukums līdz 1940. g.
- varša Haoss, sajukums.
- Egera Heba - pilsēta Čehijā, tās senāks nosaukums.
- Helsingforsa Helsinki - pilsētas nosaukums zviedru valodā.
- stigma Hemorāģisks plankums uz ādas.
- Ahalsopeli Hephstha - apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijas rietumu daļā, tās nosaukums gruzīnu valodā.
- lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
- artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija.
- Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
- Paskāla likums hidrostatikas likumsakarība, pēc kuras spiediens, kuru uz šķidruma (vai gāzes) virsmu rada ārējie spēki, šķidrumā (gāzē) izplatās visos virzienos vienādi un ir atkarīgs tikai no šķidruma staba augstuma un šķidruma blīvuma.
- piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
- makstsēne Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis").
- fomes Himenohēšu dzimtas piepju sēņu ģints "Phellinus" senāks nosaukums.
- Kotovska Hinčešti, pilsēta Moldovā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Mēness dinastija hindu mitoloģijā - viena no divām galvenajām valdnieku dzimtām, pie kurām pieder vairākums episko varoņu.
- dharma Hinduismā - apziņa, ka tu piederi pie noteiktā veidā kārtotas pasaules un tātad tev ir tikumisks pienākums atzīt visas savas saistības, kas izriet no tavas vietas dzīvē.
- pītha Hinduistu kulta rituālu vieta - iežogots apaļš laukums ar altāri centrā.
- dekreolizācija Hipotētiska parādība (notikums), kad pēc ilgāka laika kreoliskā valoda atgūst savu sākotnējo pirmspidžina valodas stāvokli.
- asterijs Hipotētiski pieņemts neeksistējoša elementa nosaukums, kas bija nepieciešams spektrālo novērojumu izskaidrošanai stacionāra Visuma modelī.
- bioritmi Hipotētisks cilvēka spēju līmeņa maiņas cikliskums, kura pamatā ir periodiskas organisma fizioloģiskā stāvokļa svārstības; izšķir fizisko ritmu (23 dienas), emocionālo ritmu (28 dienas) un intelektuālo ritmu (33 dienas).
- gaja Hipotētisks svētmeža nosaukums senajiem baltiem.
- Gorņaka Hirnika - pilsētas Ukrainā nosaukums padomju laikā.
- Adinkata Hliboka, apdzīvota vieta Ukrainā, tās nosaukums ungāru valodā
- mianīns Hloramīna aizsargāts nosaukums, preparātu iegūst parasti kā blakus produktu saharīna ražošanā.
- nairīts Hloroprēnkaučuku tirgus nosaukums Krievijā.
- Proskurova Hmeļnicka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1954. g.
- Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- elzevīras Holandiešu grāmatu iespiedēju Elzevīru (16. gs. beigas - 18. gs. sākums) izdoti iespieddarbi.
- koppensnellers Holandiešu nosaukums malajiešu mežoņu ciltīm Borneo, Sumatras un Filipīnu salās, kam ieradums ienadnieku gūstekņiem nogriezt galvas (holandiešu "galvu griezēji").
- Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā.
- lesbisks Homoseksuāls (par sievieti), nosaukums pēc Lesbas salas, kurā dzīvoja grieķu dzejniece Sapfo.
- Hondurasas Republika Hondurasa, valsts pilnais nosaukums.
- Juandzjana Honghas upes nosaukums tās augštecē, Ķīnā.
- Culukidze Honi pilsētas Gruzijā nosaukums 1936.-1991. g.
- Viktorija Honkonga, pilsēta Ķīnā, tās senāks angliski lietots nosaukums.
- ieliekņa Horizontālas virsmas ieliekums, lēzena bedre.
- berma horizontāls laukums, josla dambja, uzbēruma, krasta nogāzes malā, ko ierīko, lai slīpums būtu noturīgs un lai to neizskalotu.
- berma horizontāls vai mazliet slīps laukums starp dažāda augstuma derīgo izrakteņu ieguves kāplēm.
- hormonoprivija Hormonu iztrūkums organismā.
- vīteņhortenzija Hortenziju dzimtas hortenziju ģints ("Hydrangea") atsevišķu krūmveida liānu sugu nosaukums.
- Kroatija Horvātija, tās nosaukums vācu, angļu, franču un dažās citās valodās.
- Horvātijas Republika Horvātija, valsts pilnais nosaukums.
- Saigona Hošimina, pilsētas nosaukums līdz 1976. g.
- Krulevska Huta Hožova, pilsēta Polijā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- parapsoriāze Hroniska ādas slimība, kam raksturīgs ādas apsarkums un lobīšanās bez niezes.
- lumbartrija Hronisks reimatisms un izliekums mugurkaula jostasvietā.
- Hodženta Hudžanda, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1936. g.
- Ļeņinabada Hudžanda, pilsētas nosaukums 1936.-1991. g.
- SOHF Humora izjūtas trūkums (angļu "sense of humor failure"; īsziņās).
- Nova Ližboa Hvambo, pilsēta Angolā, tās nosaukums līdz 1975. g.
- Vanki Hvange - pilsēta Zimbabvē, pilsētas nosaukums līdz 1982. g.
- Krācīte Ičas kreisā krasta pietekas Mazičas nosaukums tās augštecē.
- atgriezenisks process idealizēts teorētisks termodinamisks process, kurā sistēma var nonākt no beigu stāvokļa sākumstāvoklī, atgriežoties pa to pašu ceļu kā tiešajā procesā, tikai ejot pretējā virzienā.
- bezštoks Ideju trūkums.
- Ēdandera Īdenderi - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- identums Identiskums.
- identitātsimboliskums Identitātes simboliskums.
- kumbris Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai).
- kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai).
- mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
- sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- iegāze Iebrukums, nobrukums.
- hortulanus Iebūvieša nosaukums Livonijas poļu laikmeta latīņu tekstos.
- Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
- Grienvalde Iecavas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Zālīte" bijušais nosaukums.
- iedziļums Iedobums, arī ieliekums priekšmetā.
- splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
- atrahelocefālija Iedzimta kroplība, kas izpaužas kā kakla un galvas trūkums.
- aknēmija Iedzimta kroplība: apakšstilbu trūkums vai atrofija.
- akleidija Iedzimta kroplība: atslēgas kaula trūkums.
- agenosomija Iedzimta kroplība: Dzimumorgānu trūkums vai nepilnīga attīstība un vēdera sienas apakšējās daļas trūkums.
- acefalostomija Iedzimta kroplība: galvas trūkums, ar mutei līdzīgu atveri uz kakla.
- acefālija Iedzimta kroplība: galvas trūkums.
- acefalopodija Iedzimta kroplība: galvas un kāju trūkums.
- acefalorahija Iedzimta kroplība: galvas un mugurkaulāja trūkums.
- acefalotorācija Iedzimta kroplība: galvas un ribeņa trūkums.
- abrahiocefālija Iedzimta kroplība: galvas un roku trūkums.
- acefalohīrija Iedzimta kroplība: galvas un roku trūkums.
- acefalogastrija Iedzimta kroplība: galvas, ribeņa un vēdera augšdaļas trūkums.
- aheilija Iedzimta kroplība: lūpu trūkums.
- abrahija Iedzimta kroplība: roku trūkums.
- acefalokardija Iedzimta kroplība: sirds un galvas trūkums.
- acēlija Iedzimta kroplība: vēdera dobuma trūkums; akoilija.
- akormija Iedzimta kroplība: vidukļa trūkums.
- leipomērija Iedzimta kroplība: viena vai vairāku locekļu trūkums.
- adaktilija Iedzimta kroplība: viena vai vairāku pirkstu trūkums.
- ahīrija Iedzimta kroplība: vienas vai abu plaukstu trūkums.
- Mendeļa likumi iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām.
- anoftalmija Iedzimts acs ābola trūkums.
- anoftalms Iedzimts acs vai acu trūkums.
- akoreja Iedzimts acs zīlītes trūkums.
- adermija Iedzimts ādas trūkums.
- agnātija Iedzimts apakšžokļa trūkums.
- anotija Iedzimts ausu trūkums.
- aprozopija Iedzimts daļējs vai pilnīgs ģīmja trūkums.
- arīnija Iedzimts deguna trūkums.
- ametrija Iedzimts dzemdes trūkums.
- anencefālija Iedzimts galvas smadzeņu trūkums.
- meroakrānija Iedzimts galvaskausa daļas trūkums.
- notancefālija Iedzimts galvaskausa pakauša daļas trūkums.
- meromēlija Iedzimts kādas locekļu daļas trūkums, piem., adaktilija.
- apodija Iedzimts kāju trūkums.
- agīrija Iedzimts kroku trūkums smadzeņu garozā.
- asakrija Iedzimts krustu kaula trūkums.
- asternija Iedzimts krūšu kaula trūkums.
- amastija Iedzimts krūts dziedzera trūkums.
- ektrogēnija Iedzimts ķermeņa daļas vai orgāna trūkums vai defekts.
- aliēnija Iedzimts liesas trūkums.
- asplēnija Iedzimts liesas trūkums.
- aglosija Iedzimts mēles trūkums.
- amiēlija Iedzimts muguras smadzeņu trūkums.
- amielencefālija Iedzimts muguras un galvas smadzeņu trūkums.
- astomija Iedzimts mutes trūkums.
- leipostomija Iedzimts mutes trūkums.
- anonihija Iedzimts nagu trūkums.
- pantanencefālija Iedzimts pilnīgs galvas smadzeņu trūkums.
- iriderēmija Iedzimts pilnīgs vai daļējs varavīksnenes trūkums.
- ektrodaktilija Iedzimts pirksta vai tā daļas trūkums.
- ablefarija Iedzimts plakstiņu trūkums.
- apneimija Iedzimts plaušu trūkums.
- apostija Iedzimts priekšādas trūkums.
- apleirija Iedzimts ribu trūkums.
- ugunszīme Iedzimts sarkans plankums uz kādas ķermeņa daļas.
- anorhisms Iedzimts sēklinieku trūkums.
- notanencefālija Iedzimts smadzenīšu trūkums.
- meroanencefālija Iedzimts smadzeņu daļas trūkums.
- acistija Iedzimts urīnpūšļa trūkums.
- kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- monoftalmija Iedzimts vai iegūts vienas acs trūkums.
- monorhisms Iedzimts viena sēklinieka trūkums.
- ektropodisms Iedzimts viena vai vairāku kājas pirkstu trūkums.
- ektromēlija Iedzimts viena vai vairāku locekļu trūkums vai defektīvums.
- adentija Iedzimts zobu trūkums.
- se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
- katoikonīms iedzīvotāju nosaukums - no vietvārda atvasināts vārds, kas apzīmē šajā vietvārdā saucamas apdzīvotas vietas vai teritorijas iedzīvotājus.
- grunts ieēnots laukums, fons gravīrās un zīmējumos.
- introcesija Iegrimšana, ieliekums, piem., virsmas.
- restants iegulējusies prece, atlikums.
- ķinķele Iejaukšanās, apjukums, nesaskaņas, strīdi, šķērslis.
- iejava iejavs; malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
- neīstais krups iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- vandeja Iekšējās opozīcijas centrs - nosaukums cēlies no Vandejas departamenta ziemeļrietumu Francijā, kas bija galvenais kontrrevolūcijas centrs Lielās franču revolūcijas laikā 18. gs. beigās.
- sagrauztība iekšējs sabrukums, vainas apziņa.
- NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām.
- ieliktne Ielaidums; ielikums; iešuvums.
- Gehenna Ieleja dienvidrietumos no Jeruzalemes, kur ziedoja Moloham; vēlāk elles nosaukums; arī islāmā.
- maiss Ielenkums (2).
- infleksija Ieliekšana, ieliekums.
- iegula Ieliekums (kādā virsmā).
- introfleksija Ieliekums uz iekšu.
- klāja ieliekums ieliekums, kad peldlīdzekļa gali augstāki par tā vidusdaļu.
- aizkara Ieliekums, maza zemesmēle.
- inkurvācija Ieliekums, saliekums.
- ieliece Ieliekums.
- ieliekne Ieliekums.
- ieloce Ieliekums.
- iegultne Ielīkums.
- ielieknis Ieloce, ieliekums.
- ieliektne Ieloce, ieliekums.
- aizdevu procenti ienākums no jebkāda veida naudas aizdevuma.
- fundēts ienākums ienākums, ko iegūst no stabiliem avotiem, t. i., no zemes un cita nekustama īpašuma.
- kopienākums Ienākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti.
- ieneša Ienākums, peļņa; raža.
- ietekums Ienākums.
- birzums Ienesīgums, kulšanas iznākums, rezultāts; birums (1).
- ienākšana Ieņēmums, ienākums.
- fotosesija Iepriekš plānots pasākums, kurā fotogrāfs uzņem attēlu sēriju ar cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- vārda robeža iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
- zilbes robeža iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā).
- antecedencija Iepriekšējs notikums, gadījums.
- priekšnosacījums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
- baroskops Ierīce, ar ko demonstrē, ka Arhimēda likums izpaužas arī tajos gadījumos, kad ķermenis atrodas gāzē.
- repetīcija Ierīce, kas klavieru āmuriņu atgriež sākumstāvoklī.
- diferenciators Ierīce, kas pārveido kādu fizikālu parametru atbilstoši funkciju atvasināšanas likumsakarībām.
- gals Ierobežojums, sākums un beigas (piemēram, laikā un telpā).
- pastaigu laukums ierobežots laukums dzīvnieku mītņu tuvumā dzīvnieku pastaigām.
- linete Ierobežots sienas laukums (parasti pusapļa formā), ko pārsedz arka.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- ievads Iesākums (kam).
- pirmis Iesākums, vispirms.
- iesāka Iesākums.
- iesākas Iesākums.
- uzsākums Iesākums.
- Mazupe Iesalas otrs nosaukums lejpus Urpeles ietekas.
- brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
- paternitātes noteikšana iespējama tiesā pēc bērna mātes, aizbildņa, pilngadīga bērna vai faktiskā bērna tēva prasības neatkarīgi no bērna dzimšanas laika, nepieciešama bērna bioloģiskās izcelšanās nodibināšana no atbildētāja, likums pieļauj visa veida pierādījumu, arī zinātnisku, izprasīšanu un pārbaudīšanu.
- posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris.
- taisītava Iestāde (arī telpa, laukums u. tml.), kur kaut ko izgatavo.
- Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
- iestādījums Iestāde, valsts institūts, organizācija; arī pasākums.
- parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums).
- epizods Iestarpinājums; starpgadījums; notikums.
- iestādīšana Iestatīšana - darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei.
- obrogācija ieteikums likumu grozīt vai atcelt; daļēju grozījumu izdarīšana senāk pieņemtā likumā.
- reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju.
- pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
- piedāvājums Ieteikums, priekšlikums.
- ieteiksme Ieteikums.
- atblāzma Ietekme (ko rada kāds ievērojams notikums, parādība).
- protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums.
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu.
- rūts ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem
- ieskaņa Ievads, ievadījums, arī sākums (kādai norisei, notikumam).
- prelūdija ievads, priekšspēle, sākums.
- kopievākums Ievākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- oftalmomalācija Ievērojami pazemināts intraokulārais spiediens; acābola sarukums.
- sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
- epopeja Ievērojams notikums, varoņdarbs.
- liels (arī plats, svarīgs) solis (uz priekšu), arī solis uz priekšu ievērojams panākums, sasniegums (kā norisē, attīstībā).
- svarīgs (arī liels, plats) solis (uz priekšu) ievērojams panākums, sasniegums (kā norisē, attīstībā).
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
- ierāvums Ievilkums.
- uzstādījums ievirze; aktuālas problēmas pieteikums; diskusijas aizsākums.
- diskordance Iežu saguluma veids, kurā jaunākus nogulumus no vecākiem nodala izskalojuma virsma vai sedimentācijas pārtraukums.
- Igaunijas Republika Igaunija, valsts pilnais nosaukums ("Eesti Vabariik").
- Rēvele Igaunijas galvaspilsētas Tallinas nosaukums 1219.-1917. g.
- Dorpat Igaunijas pilsētas Tartu bijušais nosaukums vāciski.
- Ikskjuļskaja Ikšķiles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Uexkuellsche Ikšķiles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- vēsture ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
- Portfranki Ilebo, pilsēta tagadējā Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- Stirnas muiža Īles pagasta apdzīvotās vietas "Stirnas" bijušais nosaukums.
- Begonia semperflorens ilgziedīgās begonijas sinonīms nosaukums.
- Šlosbergskaja Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Prodenskaja Ilūkstes apriņķa Prodes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Pūdānu sola Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Lassenskaja Ilūkstes novada Eglaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schlossberg Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums.
- Subates pilsētas lauku teritorija Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums 1959.-2009. g.
- Prohden Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Purva ezers Ilzes ezera ziemeļu daļas lokāls nosaukums Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- Kūkuoji Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kūkoji" nosaukums latgaliski.
- Sylaraši Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Silaraši" nosaukums latgaliski.
- Elneta Iļeta - upe Krievijā, Marijelas Republikā, tās nosaukums mariešu valodā.
- hiperboliskās funkcijas imagināra argumenta trigonometrisko funkciju vispārīgs nosaukums.
- Āzupe Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
- imūnparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums pārmērīgi liela organismā iekļuvušo antigēnu daudzuma dēļ.
- imunoparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums sakarā ar antigēna pārmērīgi liela daudzuma iekļūšanu organismā.
- Anāra Inari - apdzīvota vieta Somijā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, tās nosaukums sāmu valodā (_Anár_).
- Anārjēvri Inari - ezers Somijā, Lapzemes ziemeļaustrumos (_Aanárjávri_), tā nosaukums sāmu valodā.
- Griķukrogs Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" bijušais nosaukums.
- Straujupes Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" otrs nosaukums.
- Sēnīte Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" otrs nosaukums.
- Hincenbergskaja Inčukalna pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Hincenberg Inčukalna pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- akri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- apinaži Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- kajapi Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- krao Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- sakamekrani Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- šavanti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- šerenti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- timbiri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs.
- mami Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas rietumos un Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisma un seno ticējumu sajaukums.
- darma Indiešu filozofijā un hinduismā: pārpasaulīgs mūžīgs morāles likums; sociāltikumiski "pareizas dzīves" principi; dharma.
- Nirriti indiešu mitoloģijā - nāves dieviete, Adharmas sieva vai meita, personificēts sabrukums, iznīcība, nāve.
- brahmans Indiešu tradīcijā pasaules dvēsele, visa pirmsākums, absolūts, dievišķs Visuma gars.
- bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus.
- adire indigo batikošanas ("nosien un krāso") nosaukums Rietumāfrikā, īpaši Nigērijas un Beninas jorubu kultūrā.
- ihtiotoksīns Indīgu vielu kopīgs nosaukums, kuras atrod zivīs.
- Indijas Republika Indija, valsts pilnais nosaukums.
- oligomels Indivīds, kam ir attīstībā atpalikuši locekļi vai iedzimts dažu locekļu trūkums.
- autorapraksta galva individuālā autora uzvārds ar iniciāļiem vai kolektīvā autora nosaukums, kas ierakstīti bibliogrāfiskā kataloga kartītes pirmajā rindā un nosaka kartītes vietu katalogā.
- neirotisms Individuāla psiholoģiska īpatnība, kam raksturīgs pastiprināts nemiers, satraukums, arī bez redzama cēloņa.
- Iriāna Indonēzijā lietots Jaungvinejas salas nosaukums ("Irian").
- Indonēzijas Republika Indonēzija, valsts pilnais nosaukums ("Republik Indonesia").
- Liedesmala Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Piekalnes" bijušais nosaukums.
- Zagūze Indras augšteces paralēls nosaukums, posmā līdz Indra ezeram.
- Zegūze Indricas paralēls nosaukums tās augštecē līdz Indra ezeram.
- Dzeguze Indricas upes augšteces nosaukums līdz Indra ezeram, iztek no Astašovas purva (bijušā Astašovas ezera) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
- kājene Informācija, kas teksta apstrādes vai lappušu izkārtojuma programmās atkārtojas (lappuses numurs, dokumenta vai izdevuma nosaukums u. c.) un ko parasti drukā izdevuma vai dokumenta lappuses beigās.
- SIGHT Informācijas kopsavilkums par pasaules veselības tendencēm (angļu "Summary Information on Global Health Trends"; WHO SIGHT).
- cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību.
- štuks Interesants notikums vai izdarība; joks.
- munsturs Interesants notikums.
- sik Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga.
- sika Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga.
- sikiņ Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga.
- siks Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga.
- siga Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem.
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
- brīvā intervija intervijas veids, kurā jautājumu sarakstu veido vienīgi tēmas vai problēmas nosaukums, bet jautājumi iepriekš nav izstrādāti.
- Boļšojinzera Inzeras upes (Krievijā, Baškortostānas Republikā) augšteces nosaukums Dienvidurālos, Jamantava piekājē.
- jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
- pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu.
- stāstījuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
- kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
- aerosolārijs Īpaši iekārtots laukums gaisa un saules peldēm.
- tirgus īpaši iekārtots laukums, celtne vai telpa, kur noris tirgošanās.
- manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta.
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
- krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
- ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums.
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
- stagnātisms Īpašība, kas izpaužas kā attīstības trūkums, stāvēšana uz vietas.
- VIMBO Īpašnieka ierosināts vadības veikts akciju izpirkums (angļu "vendor initiated management buy-out").
- limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
- klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- klauze Īpašs noteikums jūras tirdzniecības dokumentos (parasti čarterpartijā).
- prečzīme Īpašs simbols, logo vai nosaukums, kurš tiek lietots preces atpazīšanai; to var reģistrēt gan preces ražotājs un izplatītājs, gan tās importētājs.
- fleksūra Īpašs zarnas saliekums.
- normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu.
- alonīms Īpašvārda variants; viena un tā paša objekta nosaukums, kas aizstājuši viens otru laika gaitā.
- miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes.
- Ippik Ipiķu muižas bijušais nosaukums.
- Marguži Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ipiķu skola" paralēls nosaukums.
- Ippikskaja Ipiķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ippick Ipiķu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Ipuca Iputa - upes lejteces nosaukums Baltkrievijā.
- Upursalas pilskalns ir Upursalas rietumu puses pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - 17 m, plakums - ovāls 32 x 18 m, lēzenākajā ziemeļu galā izveidotas 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Irākas Republika Irāka, valsts pilnais nosaukums.
- Irānas Islāma Republika Irāna, valsts pilnais nosaukums.
- Persija Irānas nosaukums līdz 1935. gadam; kā neatkarīga vergturu valsts pastāvēja 550.-330. g. p. m. ē., neatkarību atkal ieguva 1918. g.
- hvarna irāņu pirmszoroastrisma reliģijā un zoroastrismā dievišķs spēks, nepersonificēts abstrakts vai konkrēts (materiāls simbols) sakrāls pirmsākums.
- retskops Īres maksas atlikums.
- Olstera Īrijas province, aptver 9 grāfistes, no kurām 6 veido Ziemeļīriju, bet 3 ietilpst Īrijas sastāvā; nosaukums bieži tiek lietots, attiecinot to tikai uz Ziemeļīriju.
- Irlow Irlavas muižas bijušais nosaukums.
- bizmaņi Ironisks nosaukums, ko 19. gs. 2. pusē jaunlatvieši attiecināja uz Baltijas vāciešiem, kas mēģināja latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas.
- Giršengofskaja Iršu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ertisa Irtiša - Obas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Kazahstānā.
- Melnā Irtiša Irtišas augšteces nosaukums Ķīnas teritorijā.
- Esila Irtišas kreisā krasta pietekas Išimas nosaukums Kazahstānā.
- Udzijamada Ise - pilsēta Japānā, tās nosaukums līdz 1955. g.
- Aleksandreta Iskenderona - pilsēta Turcijā, tās senāks nosaukums.
- absanss īslaicīgs apziņas zudums; trūkums.
- pārtrauce īslaicīgs darbības pārtraukums.
- kūkums Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
- nabī Islāma termins, nosaukums cilvēkam, kas sludina Allāha vārdā.
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
- Islandes Republika Islande, valsts Islandes salā pilnais nosaukums ("Lýðveldið Ísland"), kas bija spēkā līdz 2016. g. 23. februārim.
- Thyle Islandes sens nosaukums.
- Īslīkis Īslīces augšteces nosaukums Lietuvā.
- Stuocynova Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski.
- Vabali Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski.
- Zeili Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukums latgaliski.
- rezumējums Īss izteikto domu, ziņojuma, raksta u. tml. izklāsts; kopsavilkums.
- piezīme Īss izteikums (parasti mutvārdos).
- breviārs Īss izvilkums no kāda veseluma.
- imbreviatūra Īss protokols, akta izvilkums.
- epigramma Īss satīrisks dzejolis; kodolīgs izteikums.
- Uratibe Istaravšana - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums no XV gs. līdz 2000. g.
- sadomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; izdomājums.
- sagudrojums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; sadomājums.
- Voskresenska Istra - pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- makalubas Itāliešu nosaukums dubļu vulkāniem.
- čembals Itāliešu nosaukums klavesīnam.
- sasolits Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums; sasolins.
- sasolins Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums.
- Itālijas Republika Itālija, valsts pilnais nosaukums ("Repubblica Italiana").
- balilla Itāļu fašistu 6-12 gadīgo bērnu militāras organizācijas nosaukums Musolīni laikā.
- grosso itāļu graša nosaukums.
- stradivārijs itāļu vijoļu meistara Antonio Stradivāri (1644.-1737. g.) būvēto vijoļu nosaukums.
- opričņiki Ivana Bargā laikā jaunierīkotā galma galminieku nosaukums.
- Staņislava Ivanofrankivskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums līdz 1962. g.
- Ivanovozņesenska Ivanova – pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Iverdona Iverdonlebēna, pilsēta Šveicē, tās senāks nosaukums.
- Izabelina Izabelinas pagasts - Krāslavas novada Skaistas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- kumbris Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām).
- kumbrs Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām).
- kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
- ķumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
- vī Izbrīna izteikums.
- maestro Izcila šahista goda nosaukums; šahists, kam ir šāds nosaukums.
- triumfs Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
- leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
- apgrieziens Izdarība; notikums.
- reklāma izdevīgs notikums vai apstākļu sakritība, kas parāda (kaut ko) labā gaismā.
- zdača Izdodamais naudas atlikums.
- neizglītība Izglītības trūkums.
- timsība Izglītības trūkums.
- aizbode Izgrauzts krasta līkums.
- gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu.
- disfigurācija Izķēmošana, sagrozīšana; fizisks trūkums, kroplums.
- kompensēts Izlīdzināts, līdzsvarots (trūkums, sirds vārstuļu defekts).
- kukurags Izliekta mugura, kūkums.
- izliece Izliekums (1).
- kūkums Izliekums (kalnam, zemes virsmai), paaugstinājums, izcilnis (zemes virsmā).
- šnibe Izliekums krūzes malā liešanas atvieglošanai; trijstūrains izgriezums.
- šņepis Izliekums trauka malā, snībis.
- līklocis Izliekums un ieliekums.
- ekskurvācija Izliekums uz āru.
- kumbris Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (mugurā).
- kumbrs Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (mugurā).
- gumzis Izliekums, ass līkums, nelīdzenums.
- gripoze Izliekums, greizums.
- kuburis Izliekums, izcilnis.
- kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam).
- kumbris Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
- kumbrs Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
- lēvenis Izliekums, kaudze, murskulis.
- fleksūra Izliekums, liekums.
- kupris Izliekums, paaugstinājums, negludums (kādā virsmā).
- gudzurms Izliekums.
- izlīkums Izliekums.
- izloka Izliekums.
- lēvens Izliekums.
- izlūktrieciens Izlūku, izlūkdiversiju grupu (vienību), sauszemes karaspēka apakšvienību vai partizānu pēkšņs uzbrukums pretinieka aizmugurē izvietotiem lidlaukiem, štābiem, nelieliem garnizoniem, noliktavām u. c. objektiem.
- Smirna Izmira - pilsēta Turcijā, tās nosaukums līdz 1929. g.
- Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- atrisinājums iznākums, atbilde (uzdevumam, mīklai)
- atrisinājums Iznākums, rezultāts (darbībai, konfliktam) literārā darba kompozīcijā.
- gals Iznākums, rezultāts.
- facits Iznākums, summa, rezultāts.
- iznokums Iznākums.
- sniegums Izpildījums, veikums (parasti izpildītājmākslā).
- kianti Izplatīta skāba itāļu sarkanvīna šķirne; kjanti (it. "chianti")- nosaukums pēc Kjanti ielejas.
- konformisti Izplatīts anglikānisma piekritēju nosaukums.
- akatalepsija Izpratnes trūkums.
- pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
- partie de plaisir izpriecas pasākums (pastaiga, brauciens).
- Izraēlas Valsts Izraēla, valsts pilnais nosaukums ( מדינת ישראל Medīnat Yisrā'el; دولة إسرائيل Dawlat Isrā'īl ).
- inkorporācija Izsacījumu veidošanas paņēmiens: vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums.
- alkums Izsalkums, bada sajūta.
- alka Izsalkums, bads.
- badīgums Izsalkums, negausīgums, rijīgums.
- čuš Izsauciens, ko lieto, kad kāds pasākums neizdodas, kāds darbs tiek pamests pusdarīts.
- bliukada Izsaukums ar ko atdarina sitienu ar kādu lielāku priekšmetu.
- ālet Izsaukums, ar kuru rīda suņus.
- radioizsaukums Izsaukums, kas paredzēts, lai noteiktu stacijas, starp kurām tiks pārraidīts ziņojums.
- plaks Izsitumu plankums.
- žāvēšanas sarukums izstrādājuma izmēru samazināšanās žūstot; fizikālais sarukums.
- netaupība Izšķērdība, taupības trūkums.
- izsaka Izteiciens, izteikums.
- pateiciens Izteiciens; arī izteikums.
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs.
- kupris Izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
- starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika (1).
- atruna Izteikums kā nozīmīguma mazināšanai.
- liecība Izteikums par kādu faktu.
- šķeberēt izteikums par veca, nespēcīga cilvēka gaitu, iešanu.
- aizliegums Izteikums, ar ko aizliedz.
- Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- aprādījums Izteikums, ar ko pievērš uzmanību kādam faktam.
- vēlējums izteikums, ar kuru aicina vai liek (ko) darīt
- iebildums Izteikums, ar kuru iebilst (1); šāda izteikuma saturs.
- vēlējums izteikums, ar kuru kaut ko vēl
- skaidrojums izteikums, ar kuru panāk, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- jautājiens izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; [jautājums]{s:768}
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- absurds Izteikums, kam nav jēgas.
- ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1).
- atpisties izteikums, kas ar rupju nolūku mudina doties prom.
- čuksts Izteikums, kas izrunāts čukstus.
- nosaucējvienība Izteikums, kas tikai nosauc runas priekšmetu jeb tēmu, bet atšķirībā no teikuma neko par to nepaziņo.
- runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
- pleonasms Izteikums, kurā izmanto divus vai vairākus pēc nozīmes vienādus vārdus vai vārdu savienojumus.
- sūdzība izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
- reducējums Izteikums, kurā konteksta, runas situācijas vai konsituācijas ietekmē nav minēts, resp., ir reducēts, viens vai vairāki strukturāli nozīmīgi teikuma komponenti.
- izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
- kontekstuāli saistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru ietekmējis konteksts un kurš bez šī konteksts nav saprotams.
- situatīvi saistīts teikums izteikums, kura pamatstruktūru ietekmējusi runas situācija un kuram nav gramatiska sakara ar kādu no konteksta izteikumiem.
- konsituatīvi saistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru ir ietekmējis vai nu konteksts, vai runas situācija, vai arī konsituācija un kas saprotams tikai kontekstā vai runas situācijā
- konsituatīvi nesaistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru nav ietekmējis ne konteksts, ne runas situācija.
- nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino; bezkaunīgs, rupjš izteikums.
- paudums Izteikums, spriedums, atsauksme.
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- komunikāts Izteikums.
- aizrobs Iztrūkums ienākumos.
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
- Krekeliškys Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeliški" nosaukums latgaliski.
- Lelī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Suveizdi Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- novilkums Izvilkums (1).
- epitome Izvilkums, īss pārskats.
- macerāts Izvilkums, kas iegūts, macerējot augus.
- kumpums Izvirzījums uz āru, izliekums (priekšmetam).
- Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen").
- eksikoze Izžūšana; ūdens trūkums audos.
- atlaišanas pabalsts ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, likumā noteiktos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nodarbinātības ilguma pie attiecīgā darba devēja
- dualitātes princips matemātiskajā loģikā ja ir patiess dotais saliktais izteikums (f-la), tad patiess ir arī tam duālais izteikums (duālā f-la).
- darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem.
- Pļavupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Meņģupe.
- Meņģupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Pļavupe.
- Nurmuižupe Jādekšas paralēls nosaukums tās augštecē Talsu novada Laucienes pagastā.
- Nurmižupīte Jādekšas paralēls nosaukums tās augštecē.
- Svetozareva Jagodina - pilsēta Serbijā, tās nosaukums 1946.-1992. g.
- Dzinšadzjana Jandzi - upe Ķīnā, tās nosaukums augštecē un vidustecē.
- Palmnikene Jantarnija, apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- meidzi Japānas imperatora Mucuhito valdīšanas laika (1867.-1912. g.) oficiālais nosaukums (no 1868. g.; japāņu "apgaismota valdīšana").
- Nipona Japānas nosaukums japāņu valodā ("Nippon").
- daibatsu Japāņu nosaukums lieliem Budas bronzas tēliem.
- daibutsu Japāņu nosaukums lieliem Budas bronzas tēliem.
- mija Japāņu šinto tempļa un ķeizara pils, kā arī ķeizara nama prinču nosaukums.
- Lapteva Jasnogorska, pilsēta Krievijas Tulas apgabalā, tās nosaukums līdz 1965. g.
- ununkvadijs Jaunatklāta ķīmiskā elementa, ar 114 protoniem atoma kodolā, pagaidu nosaukums, kas dots 2009. gadā.
- Jaunpomerānija Jaunbritānija, sala Melanēzijā, Papua-Jaungvinejā, tās nosaukums līdz 1920. gadam.
- stroika Jaunbūve; būvlaukums.
- jaunlopu alimentārā anēmija jaundzimušu dzīvnieku (sivēnu, jēru, teļu, kumeļu) slimība, ko izraisa mikroelementu, vitamīnu vai olbaltumvielu trūkums barībā; pazīmes - gļotāda bāla, aizdusa, tahikardija, gulšņāšana.
- akūtie stresori jaundzīvnieku atšķiršana, trokšņi, strauja gāzu koncentrācijas paaugstināšanās kūtī, stipras sāpes, slāpes, izsalkums, transportēšana.
- Rietumiriāna Jaungvinejas salas rietumu daļas nosaukums, tagadējo Papua un Rietumpapua provinču kopējs nosaukums, kas tika lietots līdz 2002. g.
- Jaunmēklenburga Jaunīrija, sala Melanēzijā, tās nosaukums līdz 1920. gadam.
- novele Jaunizdots likums, ar ko izdara grozījumus spēkā esošajos likumos.
- Frīdrihštate Jaunjelgavas nosaukums 1646.-1795. g.
- Setcenskaja Jaunjelgavas novada Seces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija Jaunjelgavas pagasta nosaukums 1957.-2009. g., kurā līdz 1995. g. bija ietverta arī tagadējā Sērenes pagasta teritorija.
- Sērene Jaunjelgavas pilsētas nosaukums 15.-16. gs.
- francogalli Jaunlatīņu nosaukums frančiem.
- Novo-Pebaļgskaja Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neu-Pebalg Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums.
- Skujumuiža Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Strutele " bijušais nosaukums.
- Strutele Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Struteles muiža" bijušais nosaukums.
- Neienburgskaja Jaunpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neuenburg Jaunpils pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Neu-Rosensche Jaunrozes (tagad Apes) pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Novo-Rozenskaja Jaunrozes (tagad Apes) pagasta krieviskais nosaukums.
- milapests jauns likums.
- spriskas Jauns, parasti apavu, apģērba, pirkums.
- spriski Jauns, parasti apavu, apģērba, pirkums.
- Novovalenskaja Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neu-Sackenhof Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- jāris Jautrs, skaļš pasākums.
- anoreksija Jebkādas intereses trūkums par dzimumdzīvi.
- munči Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
- muncis Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
- incidents jebkurš ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, izņemot, aviācijas nelaimes gadījumu, kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību.
- disbulija Jebkurš gribas traucējums; gribas vājums vai trūkums.
- neonīms Jebkurš jauns nosaukums, kas dots orgānam, funkcijai, slimībai u. c.
- entitāte Jebkurš konkrēts vai abstrakts objekts, kas eksistē, ir eksistējis vai varētu eksistēt (piemēram, persona, objekts, notikums, priekšstats, process utt.).
- maksātnespējas procedūra jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu.
- Jēkabmiests Jēkabpils nosaukums līdz 1924. gadam.
- Ausekļi Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" bijušais nosaukums.
- Goļmgofskaja Jēkabpils novada Ābeļu pagasta bijušais nosaukums krieviski līdz 1920. g., kad tagadējā Salas pagasta un Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijas bija apvienotas vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
- Papališķi Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Kokneši" otrs nosaukums.
- Drivinīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski.
- Drivnīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski.
- Eņdželi Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
- Dignāja Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Dubenaskaja Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dubena Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Dunova Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Dunava" bijušais nosaukums.
- Tadaine Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" bijušais nosaukums.
- Dzenīši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" bijušais nosaukums.
- Ellernskaja Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ellern Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums.
- Bērzieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Dubulti" otrs nosaukums.
- Draudavsala Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Draudavas" bijušais nosaukums.
- Dēļudruvas Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Dēļdruvas" bijušais nosaukums.
- Jaunāmuiža Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" bijušais nosaukums.
- Dūdursola Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Dudursala" nosaukums latgaliski.
- Eņdželi Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
- Druvas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi bijušais nosaukums padomju laikā.
- Baldūne Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Baldone" nosaukums vietējā izloksnē.
- Bokoni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums vietējā izloksnē.
- Debesnīki Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Debesnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Dronku sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Dronku sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Grauzkolni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ģaurāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukums vietējā izloksnē.
- Koktagols Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaktagals" nosaukums vietējā izloksnē.
- Kolnamačulāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamačulāni" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ļoucāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļūcāni" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mozslots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mīsts Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Miests" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mykaine Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mikaine" nosaukums vietējā izloksnē.
- Pūdānu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Rotupes Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rātupes" nosaukums vietējā izloksnē.
- Rubiķu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubiķu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Seiļi Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Slots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" nosaukums vietējā izloksnē.
- Spālāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" nosaukums vietējā izloksnē.
- Šumeitores Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Šumitāres" nosaukums vietējā izloksnē.
- Rubenskaja Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Rubinen Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Miķelāni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bogmaļi" bijušais nosaukums.
- Ņerpāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums.
- Alināni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bisenieki" bijušais nosaukums.
- Jaunsēlpils muiža Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" bijušais nosaukums.
- Stablitene Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums.
- Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
- Antuži Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" bijušais nosaukums.
- Purmalspāģi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Spāģi" bijušais nosaukums.
- Cīņa Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Mežgaļi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzone" bijušais nosaukums.
- Vidsmīsts Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmiests" nosaukums vietējā izloksnē.
- Zoss Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" bijušais nosaukums.
- Zasenskaja Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Weessen Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums.
- Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga.
- Sverdlovska Jekaterinburga - pilsētas nosaukums 1924.-1991. g.
- Alabugha Jelabuga, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, tās nosaukums tatāru valodā.
- Hiršberga Jeleņa Gura, pilsētas Polijā senāks nosaukums.
- Elēja Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Eleja" bijušais nosaukums.
- Vecplatone Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Platone" bijušais nosaukums.
- Seseve Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sesava" bijušais nosaukums.
- Ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Birzītes" bijušais nosaukums.
- Volfārte Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" bijušais nosaukums.
- Elleiskaja Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Elley Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Ģiboti Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ģībotkalns" bijušais nosaukums.
- Kažemeri Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- Kažmēre Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- Brandenburgskaja Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Brandenburg Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Brambergas pagasts Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums.
- Vecsvirlaukas muiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums.
- Vecie Dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bitēni" otrs nosaukums.
- Vimbas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" otrs nosaukums.
- Biļļumuiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pauļuki" bijušais nosaukums.
- Neibergfridskaja Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neubergfrid Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Plostmuiža Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķis" bijušais nosaukums.
- Purenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Ruduļciems" otrs nosaukums.
- Kaļnecemskaja Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kalnzeemsche Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Sidrabe Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" otrs nosaukums.
- Gros-Platonskaja Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gross-Platon Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Būdiņmuiža Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" otrs nosaukums.
- Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums.
- Pļerras Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" bijušais nosaukums.
- Lielaiskrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērzes stacija" otrs nosaukums.
- Mīslavciems Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" bijušais nosaukums.
- Sarkankrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" otrs nosaukums.
- Livenberzenskaja Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Liewenbersen Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Jaunplatones muiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunplatone" bijušais nosaukums.
- Pētermuiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Pēterlauki" bijušais nosaukums.
- Platonskaja Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Platon Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Avangards Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" bijušais nosaukums padomju laikā un līdz 1997. g.
- Lielseseve Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" bijušais nosaukums.
- Blūdži Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarmas" otrs nosaukums.
- Sessauskaja Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lielsesavas pagasts Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
- Sessau Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
- Jēkabmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
- Jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
- Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" nosaukums padomju laikā.
- Cūcēnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" bijušais nosaukums.
- Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums.
- Lielsvēte Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" bijušais nosaukums.
- Lielsvētes muiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" senāks nosaukums.
- Kalnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" bijušais nosaukums.
- Imantas Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" bijušais nosaukums.
- Švedgofskaja Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schwethofsche Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
- Dambji Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" otrs nosaukums.
- Vaļgundskaja Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wolgunde Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Saulīte Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Blankenfeltes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums.
- Bārzdiņu muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" bijušais nosaukums.
- Bārzdiņi Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" otrs nosaukums.
- Mūri Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums.
- Lielberķene Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" bijušais nosaukums.
- Mūru muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Mūrmuiža” bijušais nosaukums.
- Lielberķenes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Ziedkalne” bijušais nosaukums.
- Viļcenskaja Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wilzen Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums.
- Kulpju sādža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" bijušais nosaukums.
- Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums.
- Kroņa Vircava Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" bijušais nosaukums.
- Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums.
- Vjurcavskaja Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Krons-Wuerzausche Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Putrēnu sādža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Putrēnciems" bijušais nosaukums.
- Zaļā muiža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" bijušais nosaukums.
- Grjungovskaja Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gruenhofsche Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Jemenas Republika Jemena, valsts pilnais nosaukums ("Al Jumhūriyyah al Yamaniyyah").
- Ajosserja Jeni Bogaziči, pilsēta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā.
- Vecjērcēni Jērcēnu ciema daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs ciems, bet tagad iekļauts Jērcēnu ciemā.
- Bryuveri Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
- Styuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukums latgaliski.
- Straume Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Endzele" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Ģeri Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Jeri" bijušais nosaukums.
- Seijershof Jeru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- abnauju Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums abhāzu mitoloģijā.
- guleibani Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums azerbaidžāņu mitoloģijā.
- arsuri Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums čuvašu mitoloģijā.
- agogve Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā.
- kakundakiri Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā.
- kilomba Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā.
- albasti Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums kazahu mitoloģijā.
- šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais.
- jarimtiks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī šurale.
- šišs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums krievu mitoloģijā; šišiga.
- šišiga Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums krievu mitoloģijā; šišs.
- žeņsjuns Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un maožeņs.
- maožeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un žeņsjuns.
- ežeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī maožeņs un žeņsjuns.
- almass Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums mongoļu mitoloģijā.
- dīvs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums persiešu mitoloģijā.
- rakšasa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums senindiešu eposā "Rāmājana".
- picens Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sibīrijas tatāru mitoloģijā.
- sadapa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī batatuts un orangpendeks.
- orangpendeks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un batatuts.
- batatuts Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un orangpendeks.
- čugaisters Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ukraiņu mitoloģijā.
- leterlērums Jocīgs notikums, jocīgs stāsts.
- āsana Jogas vingrinājumu un pozu kopējais nosaukums, kur katram atsevišķam vingrinājumam ir savs nosaukums un savs uzdevums: paātrināt vai palēnināt asinsriti, izmainīt ķermeņa elektromagnētisko polaritāti vai atvieglot enerģijas apmaiņu ar pretējā dzimuma partneri; pavisam zināmas 84 āsanas.
- Jogjakartas īpašais reģions Jogjakarta, Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, tās pilnais nosaukums ("Daerah Istimewa Yogyakarta").
- Jogle Jogla, upes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Porza Joglas upes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Porzasupīte Joglas upes paralēls nosaukums tās augštecē.
- scherzo Jokojot, rotaļājoties, ar humoru; sonātes cikla daļas un arī patstāvīga skaņdarba nosaukums.
- vikurs Joks; afēra; notikums.
- badinerie Joks; Baha laika svītas daļas nosaukums, raksturā līdzīgs "scherzo".
- trīpāteris Joks; jocīgs notikums, atgadījums.
- Johela Jola - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- tvērums Joma, uz kuru attiecas likums vai noteikums; darbības sfēra.
- Jordānijas Hāšimītu Karaliste Jordānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Hamlakah al Urdunniyyah al Hāshimiyyah").
- Transjordānija Jordānijas valsts nosaukums līdz 1946. g.
- Carjovokokšaiska Joškarola - pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1919. g.
- Krasnokokšaiska Joškarola, pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1919.-1927. g.
- pļertags Juceklīgs pasākums.
- mistrums Juceklis, apjukums, sajukums.
- juklis Juceklis, sajukums, kaut kas sajaukts.
- jukme Juceklis, sajukums, nepatikšanas.
- juču Juču juči - nekārtība, sajukums.
- augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā.
- sajuksme Jukas, apjukums; nekārtības.
- lebedika Jukas, sajukums, troksnis.
- juki Jukas, sajukums.
- Lieljumprava Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelmes" bijušais nosaukums.
- Lieljumpravas pagasts Jumpravas pagasta bijušais nosaukums.
- piratērija Jūras laupīšana, laupīšanas uzbrukums kuģim atklātā jūrā.
- Batrachium marinum jūras ūdensgundegas sinonīms nosaukums.
- Mellvēvervalks Jūrenvalks, paralēls nosaukums tā lejtecē.
- saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
- Kauguri Jūrmalas pilsētas daļa dzelzceļa Rīga - Tukums labajā pusē pie Slokas stacijas līdz Talsu šosejai.
- Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga.
- Bilderiņi Jūrmalas pilsētas daļas "Bulduri" nosaukums līdz 1922. gadam.
- gali Jūrnieku nosaukums visām kuģu virvēm.
- Luižantila Jūsufīja, pilsēta Marokā, tās senāks nosaukums.
- sensualitāte Jutekliskums.
- insensibilitāte Jutības trūkums.
- affetto Jūtu izpaudums, satraukums.
- Tojohara Južnosahaļinska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums 1905.-1946. g.
- apozitīvs Kā pielikums; pielikts.
- bads Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
- iztrūkums Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
- Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu.
- Levisel Kādā 14. gs dokumentā minēts Limbažu nosaukums.
- Maija Kāda asteroīda nosaukums.
- Ozolaite Kāda meža nosaukums Krapes apkārtnē.
- trušiens Kāda meža nosaukums.
- ņirva Kāda meža pīļu varietāte vai lokāls nosaukums.
- dzeltiņš Kāda neliela koka nosaukums.
- šišņaks Kāda neliela lieta, sīkums, nieks.
- mandzene Kāda piekrastes auga nosaukums.
- aranžija Kāda skaņdarba (bieži atvieglināta, vienkāršāka, bet citkārt arī komplicētāka, bagātinoša) piemērošana citam atskaņotājsastāvam - gan solopriekšnesuma pārkārtojums orķestrim, gan arī otrādi - orķestra darba pārlikums ansamblim vai solistam; aranžējums; pārlikums.
- précis kāda teksta kopsavilkums vai tēzes.
- bikses trīc (kādam) kādam ir bailes, satraukums.
- izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
- kazino kādas kāršu spēles nosaukums.
- Ozolnīca Kādas pļavas nosaukums Līvānu apkārtnē.
- medumnica Kādas pļavas nosaukums.
- Gatuma Kadoma - pilsēta Zimbabvē (Dienvidrodēzijā), tās senāks nosaukums.
- jafetīti Kādreizējs indoeiropiešu nosaukums; Noasa dēla Jafeta pēcnācēji.
- pienelītis Kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums).
- reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā.
- Atriplex babingtonii kailās balodenes sinonīms nosaukums.
- nodzība Kailums, plikums.
- pleikums Kailums, plikums.
- īve Kaislīgs uzbudinājums, satraukums.
- Leimaņu muiža Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" bijušais nosaukums.
- Kaives muiža Kaives pagasta apdzīvotās vietas “Kaive” bijušais nosaukums.
- motokājnieki Kājnieku mūsdienīgs nosaukums dažu valstu bruņotajos spēkos.
- kalcipēnija Kalcija iztrūkums audos un ķermeņa šķidrumos.
- Kaletenskaja Kalētu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Albertvila Kalima - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1968. g.
- Medņi Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" bijušais nosaukums.
- Kalna Kalna muiža - Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums.
- Kalnapededze Kalnapededzes muiža - bijušās muižas "Charlottenburg" latviskais nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze.
- Karališki Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karoliški" nosaukums latgaliski.
- Ida Kalns Mazāzijas ziemeļrietumos, 1770 m vjl., tagadējais nosaukums Kaz Dagi, uz ziemeļrietumiem no šī kalna atradās Troja.
- Hidas grēda kalnu grēda Honsju salas vidienē ("Hida sammyaku"), Japānā, garums - \~140 km, augstums - līdz 3190 m; izplatīts nosaukums "Japānas Alpi".
- Henkandi Kalnu Karabahas Republikas galvaspilsētas Stepanakertas nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- zvanītājs Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus; zvaniķis.
- zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- Saušinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums.
- Latgale Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Gryusteni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukums latgaliski.
- Iubuli Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" nosaukums latgaliski.
- Kukliškys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukums latgaliski.
- Kungadryvys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukums latgaliski.
- Kuseni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukums latgaliski.
- Keiši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" nosaukums latgaliski.
- Luočukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukums latgaliski.
- Myglāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- Muorkuoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukums latgaliski.
- Sylagols Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Silagols" nosaukums latgaliski.
- Kolup Kalupes pagasta bijušais nosaukums.
- Odze Kalupes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Tāšu-Padure Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" bijušais nosaukums.
- Krusātdroga Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Krusāta" bijušais nosaukums.
- Taš-Paddernskaja Kalvenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Tasch-Padderen Kalvenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kēnigsberga Kaļiņingradas pilsētas (Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā), nosaukums līdz 1946. g.
- Kampučija Kambodža - valsts nosaukums 1975.-1989. g.
- Antrea Kamenogorska, pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Dņeprodzeržinska Kamjanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1936.-2016. g.
- Kānadži Kānadžu kakts - Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Tenīši" otrs nosaukums.
- Lulvabūra Kananga, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- kancelejisms Kancelejiskums.
- Candowe Kandavas bijušais nosaukums, kas minēts kuršu un krustnešu līgumā 1230. gadā.
- Kandavmuiža Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" bijušais nosaukums.
- Celciems Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagariņi" bijušais nosaukums.
- Kandavskaja Kandavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kandau Kandavas pagasta bijušais nosaukums.
- Aizdzires pagasts Kandavas pagasta nosaukums 1990.-1991. g.
- Oktjabrska Kandiaghaša, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1967.-1991. g.
- Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
- Maģarkaniža Kaņiža, pilsēta Serbijā ("Magyarkanizsa"), tās nosaukums ungāru valodā.
- Paņenkas kalns Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka ap šo pilskalnu staigājot "paņenka", kuru vienmēr pavadot suns, un ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils.
- Zamki Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils.
- Kluhori Karačajevska - pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
- Mikojanšahara Karačajevska, pilsēta Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1929.-1944. g.
- Karaganda Karaghandi, pilsētas nosaukums krievu valodā .
- Prževaļska Karakola, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums 1889.-1921. g. un 1939.-1991. g.
- demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
- ataka Karaspēka vai flotes uzbrukums ienaidniekam.
- Karašoka Kārāšjohka - apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, tās nosaukums norvēģu valodā.
- bombardieris Karavīra vai matroža nosaukums vairāku valstu armijās; dienesta pakāpe cara armijas artilērijā, atbilst jefreitora dienesta pakāpei kājnieku karaspēkā.
- gvards Karavīrs Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums.
- karodznieks Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu; karognesējs (1).
- karognesējs Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu.
- acilgrupa Karbonskābes atlikums, kurā nav hidroksilgrupas.
- Naģkāroja Kareja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Uravas līcis Karību jūras Darjenas līča šaurās dienvidu daļas nosaukums.
- Kjaharloka Kārlova - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Ceatharlach_).
- Kjaharlaka Kārlova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Ceatharlach_).
- Ļevskigrada Karlova, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1953.- 1962. g.
- Maisura Karnataka, štats Indijā, tā nosaukums līdz 1973. g.
- Korndaunaka Karndona, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Bozauka Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" bijušais nosaukums.
- Drikaškys Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Drikaški" nosaukums latgaliski.
- Skuobulīne Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Skobulīna" nosaukums latgaliski.
- Kuorsovys staceja Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas “Kārsavas stacija” nosaukums latgaliski.
- Grabēžova Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabežova" bijušais nosaukums.
- Annysmuiža Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" nosaukums latgaliski.
- Ašysola Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ašisola" nosaukums latgaliski.
- Bokšys Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bokši" nosaukums latgaliski.
- Dzērvis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" nosaukums latgaliski.
- Pusluoči Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Pusloči" nosaukums latgaliski.
- Eļstis Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elstes" nosaukums latgaliski.
- turku pupas kāršu pupu nosaukums bijušajā Krievijas impērijā, kur tās sākotnēji (18. gs.) ieveda no Turcijas.
- renonse Kāršu spēlē kādas kāršu sugas (krāsas) iztrūkums.
- vints Kāršu spēles nosaukums.
- gantums Kārtība, tikumiskums.
- anarhija Kārtības, organizētības, vadības trūkums; nekārtība, stihiskums, haoss.
- Kelbedžera Karvačara - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Korwenhof Karvas pagasta bijušais nosaukums.
- Gurecka Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogurecka" bijušais nosaukums.
- Rejnīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Reiniki" nosaukums latgaliski.
- Vuortinīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Vortņiki" nosaukums latgaliski.
- Kataras Valsts Katara, valsts pilnais nosaukums ("Dawlat Qaṭar")
- akatarzija Katarzijas, t. i. caurejas līdzekļa darbības trūkums.
- kategorisms Kategoriskums.
- ultimatīvums Kategoriskums.
- Zvejnieku ezers Kategrades ezera dienvidu daļas papildus nosaukums.
- brāļasts Katoļu apvienība, kurai ir dots kāda svētā nosaukums.
- mizerere Katoļu baznīcas dziedājums; nosaukums cēlies no liturģiskā teksta "Miserere mei, Deus!" - "Apžēlojies par mani, Dievs!".
- temporālijas Katoļu baznīcas valodā visas laicīgas mantas, ienākums no prebendām, no garīgo firstu regalijām.
- zaudējumu atlīdzība katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
- balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums.
- Katrīne Katrīnes sils - Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnsils" bijušais nosaukums.
- omne initium difficile est katrs iesākums ir grūts.
- kaujnieciskums Kaujinieciskums.
- kūkums Kaula izliekums uz āru (degunam).
- osteofima Kaula pietūkums vai audzējs.
- deformēts iegurnis kaulu atmiekšķēšanās (kalcija sāļu trūkums) sekas.
- osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt.
- izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā).
- osteodistrofija Kaulu sistēmas slimība, kuras pamatā ir fizioloģisks līdzsvara trūkums starp kaula rašanās un noārdīšanās procesiem.
- starspure Kaulzivju klases zivju apakšklase pie kuras pieder vairākums recento zivju; atšķirībā no bārkšspurēm, pāra spuru pamatne tām ir neliela.
- nekauns Kauna trūkums.
- Kromuoni Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Kromoni" nosaukums latgaliski.
- Vaišli Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Kromuoni Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Kromoni” nosaukums latgaliski.
- jucenis Kaut kā kopā sajaukums.
- gnēzis Kaut kas niecīgs, sīkums.
- Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati.
- Ceļinograda Kazahstānas mūsdienu galvaspilsētas Astanas nosaukums padomju laikā.
- Kazana Kazanka - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
- Kazdangenskaja Kazdangas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Katzdangen Kazdangas pagasta bijušais nosaukums.
- Līčupīte Kazenieku strauta peralēls nosaukums tā augštecē.
- Kazupe Kazupes muiža - bijušās muižas nosaukums Dobeles novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
- Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- Kuļaba Keloba, pilsētas Tadžikistānā nosaukums padomju laikā.
- Ščeglovska Kemerova - pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Karlmarksštate Kemnica, pilsētas noasukums 1953.-1990. g.
- Larix leptolepis Kempfera lapegles senāks nosaukums.
- Kahera Kēra - apdzīvota vieta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- keratofakija Keratoplastika, kuras gadījumā donora radzenes daļu saliec un transplantē zem recipienta radzenes, lai veidotos pareizais liekums.
- Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
- Kurgantibe Kergontepa, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums padomju laikā.
- Kerigvokera Kerigvokera Riša - Karikmakrosa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kešlon Kešlon Nua Hiera - Ņūkāslvesta, pilsēta Īrijā ("an Caislean Nua Thiar"), tās nosaukums īru valodā.
- kjanti Kianti - sauss itāļu sarkanvīns; nosaukums pēc Kjanti ielejas.
- izkliedētās pakalpojumatteices uzbrukums kiberuzbrukums, kas tiek veikts, caur internetu mērķsistēmai no daudziem datoriem nosūtot pieprasījumus un tādējādi izraisot tās pārslogojumu.
- Kerčova Kičeva - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
- Kilārna Kilārni - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kilkvī Kilkī - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kilrīša Kilraša - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- Sondžina Kimčaka - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās nosaukums līdz 1951. g.
- kinematogrāfisms Kinematogrāfiskums (1).
- kinematogrāfisms Kinematogrāfiskums (2).
- adsorbcijas kinētika kinētikas daļa, kurā pēta difūzijas likumsakarības adsorbenta porās.
- kinetocitopēnija Kinetocītu trūkums asinīs.
- Jamburga Kingisepa - pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums 1707.-1922. g.
- Kjontoela Kinseila - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Leopoldvila Kinšasa, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
- Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
- Kirgīzija Kirgizstānas nosaukums 1920.-1991. g.
- Vjatka Kirova - pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums 1780.-1934. g.
- Kirova Kirova līcis - Gizilaghačas līcis Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, tā nosaukums PSRS laikā.
- Hlinova Kirova, pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums līdz 1780. g.
- Kalata Kirovgrada - pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Zinovjevska Kirovohrada - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1924.-1934. g.
- Kirova Kirovohrada - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1934.-1939. g.
- Jeļizavetgrada Kirovohrada - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1924. g.
- Hibinogorska Kirovska - pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Stenlivila Kisangani - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- Hembeldira Kizila - pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums 1918.-1926. g.
- Belocarska Kizila – pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1918. g.
- Perovska Kizilorda, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1925. g.
- Troickosavska Kjahta - pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Celovaca Klāgenfurte - pilsēta Austrijā, tās nosaukums slovēņu valodā.
- Mēmele Klaipēdas pilsētas Lietuvā senāks nosaukums (vācu "Memel").
- iekāre Klajš laukums meža stūrī.
- Klampis Klampja ciems - Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Klampjuciems" bijušais nosaukums.
- Klorhjaka Klāra - apdzīvota vieta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- pļavu golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un ar dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem, kas saistītas ar golfa bumbiņas biežāku pazaudēšanu; laukums netiek sertificēts un spēle uz tā ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu.
- rēkas Klepus, aizsmakums.
- Klora Klēra - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- asala Klinšu jeb hieroglifu čūskas vietējais nosaukums, milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīklotu zīmējumu, 4-5 m gara, sastopama tropu Āfrikā.
- Vērsēni Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" bijušais nosaukums.
- Vecsturti Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Skaistlejas" bijušais nosaukums.
- Razbuksala Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Zemlejas" bijušais nosaukums.
- Lielā Klīversala Klīversalas nosaukums 18.-19. gs., kad tā saplūda ar Mazo Klīversalu un Kārķu salu.
- Glāca Klodzko, pilsēta Polijā, tās vācu nosaukums.
- Klihnakvilča Klonakilti - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Australoāzijas vidus jūra Klusā okeāna starpsalu jūru (Dienvidķīnas, Javas, Sulavesi, Bandas jūra), kas atrodas starp Āziju un Austrāliju, kopējs nosaukums, platība \~8000000 kvadrātkilometru.
- omerta Klusēšanas likums, solidāra klusēšana (mafijā).
- laža Kļūda, panīkums, vaina; neveiksme; neizdošanās.
- šube Kļūda, trūkums.
- vaiņa Kļūda, trūkums.
- sistemātiskā mērīšanas kļūda kļūdas sastāvdaļa, kas paliek nemainīga vai likumsakarīgi mainās atkārtotos mērījumos.
- sagulsnēties Kļūt tādam, kam ii, parasti ievērojams, nogulšņu piejaukums.
- Sternhof Kocēnu novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums.
- Mieldas Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" paralēls nosaukums.
- Imanta Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Mujāni" nosaukums līdz 1925. gadam.
- Kokengofskaja Kocēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kokenhof Kocēnu pagasta bijušais nosaukums.
- kodgalis Kodaļas 1(1) atlikums.
- atomuzbrukums Kodoluzbrukums.
- kodoltrieciens Kodoluzbrukums.
- Novaja Buhāra Kogona, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- darvas eļļa koka darvas destilācijas produkts, kura galvenie komponenti ir fenoli (nosacīts nosaukums).
- Mithow Koka pils nosaukums, ko 1265. g. sāka celt vēlākās Jelgavas vietā.
- apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā): augu kopums šādā laukumā, joslā.
- Kokmuiža Kokmuižas pagasts - Kocēnu pagasta nosaukums 1925.-1936. g.
- Hirschenhof Kokneses novada Iršu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Balbieri Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" senāks nosaukums.
- Kokenguzenskaja Kokneses pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kokenhusen Kokneses pagasta bijušais nosaukums.
- paraugkoks Koks, kuru izmanto analīzei, lai noskaidrotu koku augšanas un attīstības likumsakarības un sortimentu iznākuma noteikšanai.
- brūnējums Koksnes krāsas izmaiņa tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem; nosmakums.
- radiālais nožuvums koksnes lineārais rukums radiālajā virzienā.
- koksnes aksiālais nožuvums koksnes lineārais rukums šķiedru virzienā.
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
- koksnes maksimālais nožuvums koksnes rukums ar sākotnējo mitrumu, kas vienāds vai lielāks par koksnes šūnu sieniņu piesūcināšanas robežu, izdalot no tās saistīto ūdeni.
- tehniskā celuloze koksnes šķiedras, kas iegūtas, vārot šķeldu ar attiecīgām ķimikālijām vārkatlā augstā spiedienā un augstā temperatūrā, pilnīgi neatbrīvojoties no visiem necelulozes piemaisījumiem; iznākums 45–55%.
- koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju.
- lielie dati kolektīvs apzīmējums liela datu apjoma izvērtēšanas metodēm un šo datu modeļu un likumsakarību atklāšanai.
- upursvētki Kolektīvs upurēšanas pasākums, upurēšanas ceremonija; upura pieņemšanas svinības.
- Kūolka Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Kolka" nosaukums lībiski.
- Maģiere Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums.
- Maģirve Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums.
- Sānag Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukums lībiski.
- Sīkrōg Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Sīkrags" nosaukums lībiski.
- Magkilā Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Uši" nosaukums lībiski.
- Vaid Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Vaide" nosaukums lībiski.
- Kolberga Kolobžega - pilsēta Polijā, tās senāks nosaukums.
- stambha Kolonnas nosaukums Indijas arhitektūrā.
- Kolumbijas Republika Kolumbija, valsts pilnais nosaukums ("Republic of Colombia").
- cukurslimības koma koma, ko izraisa insulīna trūkums.
- Kuseni Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Mateli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Vonogi Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukums latgaliski.
- bizness Komercdarbība, uzņēmējdarbība; peļņas darījums, komerciāli izdevīgs pasākums.
- raibais delfīns Komersona delfīna otrs nosaukums.
- komi Komiešu pašnosaukums.
- humors Komiskais (parasti mākslas darbā); komiska situācija, notikums.
- komisms Komiskums (1).
- Komoru Savienība Komoras, valsts pilnais nosaukums ("Udzima wa Komori" / "Union des Comores").
- SACD Kompaktdisku ierakstu tehnoloģijas nosaukums; angļu "super audio compact disc".
- demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus.
- Kuzņecova Konakova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- ekstrakts koncentrēts augu vielu izvilkums spirtā vai ūdenī.
- abstrakts Koncentrēts zāļu izvilkums.
- Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km.
- Zairas Republika Kongo Demokrātiskās Republikas nosaukums 1971.-1997. g.
- Zaira Kongo upes nosaukums Zairas Republikā.
- boom Konjunktūra; straujš uzplaukums, bums.
- attīstības pieeja konkrēta klienta orientēšana uz nākotnē paredzamajām izmaiņām, kas notiek pēc zināmām likumsakarībām (bioloģiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem cikliem) visas dzīves laikā; sociālais darbinieks var palīdzēt klienta krīzes pārvarēšanā, izskaidrojot, ka eksistē neizbēgamas attīstības krīzes.
- ģeneratīvs tests konkrēta testēšanas mērķa sasniegšanai nepieciešamo darbību specifikācija, kurā norādīts testa rumpis un tā izpildes sākumstāvoklis.
- nenoteiktība Konkrētības, noteiktības trūkums.
- labējs konservatīvās partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad konservatīvākie Nacionālajā sapulcē nosēdās pa labi, radikālie - pa kreisi, skatoties no priekšsēdētāja puses.
- Cargrada Konstantinopole (slāvu valodās lietots pilsētas nosaukums), tagadējā Stambula.
- Kromuoni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski.
- Kubuļniškys Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļniški" nosaukums latgaliski.
- Lozdys Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukums latgaliski.
- Siverhofa Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums.
- Sivermuiža Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums.
- Vypolzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vipalzova" nosaukums latgaliski.
- Vuorzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorzova" nosaukums latgaliski.
- Zareni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukums latgaliski.
- bezkontrole Kontroles trūkums.
- inkoordinācija Koordinācijas traucējums vai trūkums; muskuļu kopīgā darba harmoniskas saskaņotības trūkums.
- koplieta Kopējā lieta, pasākums.
- nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
- iegaumēšana Kopējais nosaukums tiem procesiem, kas nodrošina materiāla fiksāciju atmiņā.
- šruti Kopējs hinduisma svēto tekstu kompleksa nosaukums: Vēdas. Upanišadas, Upavēdas (jaunākās Vēdas) un Vēdangas (filozofijas, astronomijas, rituālās prakses un citu reliģisko priekšrakstu traktāti).
- Odesas limāni kopējs nosaukums 3 sāļūdens limāniem (Kujaļņikas, Hadžibejas un Tiļihulas limānam) Melnās jūras piekrastē, Odesas apkārtnē, Ukrainā.
- Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru.
- poliftongs Kopējs nosaukums dažādiem skaņu savienojumiem (diftongiem, triftongiem, tetraftongiem u. tml.), kuri funkcionē kā viena fonēma.
- aplacentalia Kopējs nosaukums dzīvniekiem, kuru dīglis attīstās neizveidojot placentu.
- ievadizvade Kopējs nosaukums ievades un izvades procesiem, kā arī attiecīgajiem datiem un aparatūrai.
- ergīns Kopējs nosaukums katalītiskiem hormoniem un fermentiem.
- stundisti Kopējs nosaukums krievu sektām, kas izveidojās no zemnieku kustības ap 19. gs. vidu un raksturojās ar celsmes sanāksmēm jeb stundām.
- asinsslimības Kopējs nosaukums mazasinībai un bāluma kaitei; anaimijas.
- sulfanilamīdu preparāti kopējs nosaukums medikamentiem, kas kavē baktēriju vairošanos; līdz ar antibiotiku ieviešanu šo preparātu nozīme ir samazinājusies un tagad tos gk. izmanto infekciozu urīnceļu slimību ārstēšanai.
- kroņa ļaudis kopējs nosaukums pilsētu un lauku iedzīvotājiem Krievzemē 12.-17. gs., kuri maksāja visu veidu valsts nodokļus un pildīja dažādas valsts klausības.
- metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas.
- endokrinopātija Kopējs nosaukums slimībām, kuras izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi.
- etnikons Kopējs nosaukums tautai vai ciltij un teritorijai.
- Calceolaria x herbohybrida kopējs nosaukums tirdzniecības vietās visām kalceolāriju šķirnēm.
- Josemitu ūdenskritums kopējs nosaukums ūdenskritumu kaskādei Josemitu Nacionālajā parkā (angļu val. "Yosemiite Falls"), kopējais krituma augstums — 727 m (lielākais ūdenskritums — 430 m).
- alfūri Kopējs nosaukums vairākām malajiešu ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes.
- harafuri Kopējs nosaukums vairākām malaju ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes; alfūri.
- Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās).
- Nebiim Kopējs nosaukums Vecās Derības praviešu grāmatām.
- suaheļu valoda kopējs nosaukums visām Austrumāfrikas valodām.
- branhiāti Kopējs nosaukums visiem tiem mugurkaulniekiem, kas visu mūžu vai vismaz kādu laiku elpo ar žaunām.
- prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm, kas pēc zirga ievešanas Ziemeļamerikā attīstīja īpatnēju mednieku kultūru.
- koppasākums Kopējs pasākums.
- politionskābes Kopējs tritionskābs, tetrationskābes, pentationskābes un heksationskābes nosaukums.
- kopnosaukums Kopējs, vienojošs nosaukums.
- kopvārds Kopējs, vienojošs nosaukums.
- darinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem.
- vārddarinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem.
- enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam.
- darbķermenis Kopīgs nosaukums gāzveida vai šķidrām vielām (ūdens tvaiks, dūmgāzes, gaiss, amonjaks u. c.), ko lieto enerģijas pārveidošanas mašīnās.
- desmons Kopīgs nosaukums hipotētikām vielām, kas cirkulē starp šūnām un sekmē audu augšanu.
- eifonijs Kopīgs nosaukums metāla pūšaminstrumentu tenora un baritona apzīmēšanai.
- kokobaktērija Kopīgs nosaukums nūjiņveida kokiem vai lodveida baktērijām.
- Katoliskās vēstules kopīgs nosaukums Pētera, Jāņa, Jēkaba un Jūdas vēstulēm; tās sauc arī par baznīcas vēstulēm.
- afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija.
- konfikss Kopīgs nosaukums priedēklim, interfiksam, piedēklim, galotnei - afiksiem, kas nesadala sakni un ko nesadala sakne pretstatā citiem afiksiem - cirkumfiksam, infiksam, transfiksam, kas vai nu sadala sakni, vai arī tos sadala sakne.
- atvērto sistēmu arhitektūra kopīgs nosaukums starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu sistēmai, ar kuru tiek nodrošināts atvērtības princips datoru tīklā.
- Karū Kopīgs nosaukums tuksnešainu plato un starpkaļņu ieplaku sistēmai Dienvidāfrikā (angļu val. "Karroo"), uz dienvidiem no Oranžas upes.
- Čīles arhipelāgs kopīgs nosaukums vairākām salu grupām Dienvidčīles piekrastē, starp Klusā okeāna Čakao šaurumu ziemeļos un Kobērna šaurumu dienvidos, sastāv no vairākām lielām salām un tūkstošiem sīku saliņu un klinšu, kalnainas, augstums līdz 1341 m.
- brahigrāfija Kopīgs nosaukums visām saīsinātā raksta sistēmām.
- sociālās zinātnes kopīgs nosaukums zinātnēm, kas pētī sabiedrību no dažādiem tās aspektiem.
- adpozīcija Kopīgs prepozīciju un postpozīciju nosaukums.
- tiosemikarbazons Kopnosaukums aldehīdu vai ketonu reakcijas produktiem ar tiosemikarbazīdu; dažus tā atvasinājumus (tibonu) lieto tuberkulozes terapijā.
- kranioti Kopnosaukums dzīvniekiem ar galvaskausu.
- mehanoterapija Kopnosaukums fizikālām metodēm, kurās izmanto mehānisko enerģiju, piem., ārstnieciskā vingrošana, masāža.
- tautskola Kopnosaukums obligātās izglītības mācības iestādēm.
- karpoliti Kopnosaukums visiem pārakmeņotiem augļiem.
- aperçu kopsavilkums vai pārskats.
- summa summarum kopsavilkums, galarezultāts; summu summa.
- plintniece Kopš 1919. g. čekistes nosaukums (no vārda plinte, šautene).
- handža Korejiešu valodas rakstībā izmantoto ķīnzīmju (hieroglifu) nosaukums; tos izrunā korejiešu valodā un raksta tradicionālajā ķīniešu rakstībā.
- klotoīda Kornī spirāle - plaknes līkne, kuras liekums aug proporcionāli loka garumam.
- korporaķivņiks korporatīvais pasākums.
- Otomari Korsakova, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Korsuņa Korsuņa-Ševčenkivska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1944. g.
- KNL Korupcijas novēršanas likums.
- kafri Kosi - tauta Dienvidāfrikā, nosaukums, ko tai XVIII gs. devuši eiropieši.
- Aruna Kosī upes nosaukums Nepālā (_Arun_).
- Pungču Kosi upes nosaukums tās augštecē, Ķīnā.
- Austrālijas dzelzskoks koslapu kazuarīna paralēls nosaukums.
- ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu.
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
- cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu.
- metikons Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, vaigu sārtumos, skropstu tušās, pēcskūšanās līdzekļos, piemīt neliels toksiskums, var izraisīt ādas kairinājumus un alerģiskas reakcijas.
- dimetikons Kosmētikas sastāvdaļa, putu slāpētājs, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas kondicionētājs, iespējams neliels toksiskums, ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas, dzīvniekiem izraisījis audzējus un mutācijas.
- laurilsulfāts Kosmētikas sastāvdaļa, putu veidotājs, izmanto šampūnos, var izraisīt ādas jutības pastiprināšanos, vidējs toksiskums, ja ieēd, var saturēt formaldehīdu.
- Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- Kosovas Republika Kosova, valsts pilnais nosaukums ("Republika e Kosovës" / "Reublika Kosovo").
- Kostarikas Republika Kostarika, valsts pilnais nosaukums ("República de Costa Rica").
- Keslina Košalina - pilsēta Polijā, tās senāks nosaukums.
- Džeseltona Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
- Kotdivuāras Republika Kotdivuāra, valsts pilnais nosaukums ("République Côte d'Ivoire").
- Birzula Kotovska - pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums).
- Zengilana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- uzkost Kožot, dzeļot savainot tā, ka parādās (piemēram, uztūkums).
- barbotīns Krāsains materiāls (baltā māla, smilšu un krāsas sajaukums), no kura izgatavo veidotus greznojumus krāsns podiņiem un citiem keramikas izstrādājumiem; uzklājams uz izstrādājuma pirms tā apdedzināšanas.
- safari Krāsas nosaukums - viena no baltās krāsas nokrāsām.
- Andeni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski.
- Ondrupine Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" nosaukums latgaliski.
- Bykova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
- Dylmani Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukums latgaliski.
- Dynduni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dinduni" nosaukums latgaliski.
- Foļvarki Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" bijušais nosaukums.
- Klīsmetis Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukums latgaliski.
- Olovecs Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Oloveca" bijušais nosaukums.
- Piruškas Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" bijušais nosaukums.
- Piruškys Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" nosaukums latgaliski.
- Andrepenskaja Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Andrepen Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Andzeli Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Andzeļi" nosaukums latgaliski.
- Dukuli Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļi" nosaukums latgaliski.
- Klīsmetis Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukums latgaliski.
- Pihteļova Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kondraši" otrs nosaukums.
- Noglys Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Noglas" nosaukums latgaliski.
- Pauleni Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukums latgaliski.
- Auļi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Auleja" bijušais nosaukums.
- Bukmuiža Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums.
- Baļbinova Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Indra" nosaukums līdz 1918. gadam.
- Kumbuļs Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Kombuļi" nosaukums latgaliski.
- Geibi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Skaista" bijušais nosaukums.
- Butkuoni Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Butkoni" nosaukums latgaliski.
- Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" cits nosaukums.
- Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" otrs nosaukums.
- Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" otrs nosaukums.
- Aņči Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Anči" nosaukums latgaliski.
- Bleideli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Bleideļi" nosaukums latgaliski.
- Businiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukums latgaliski.
- Butkuoni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Butkoni" nosaukums latgaliski.
- Driegi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Drieģi" nosaukums latgaliski.
- Kakteni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kaktiņi" nosaukums latgaliski.
- Krūgeri Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Krūģeri" nosaukums latgaliski.
- Lelī Doski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Doski" nosaukums latgaliski.
- Neiciškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Neiciškas" nosaukums latgaliski.
- Ostrauski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" nosaukums latgaliski.
- Peipeni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
- Plotī Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Plotie" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukums latgaliski.
- Škipi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" nosaukums latgaliski.
- Veiguli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski.
- Vikiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukums latgaliski.
- Vysauleja Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Visauleja" nosaukums latgaliski.
- Zīperis Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukums latgaliski.
- Lejis Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Podnieki” nosaukums latgaliski.
- Luoceiši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Loceiši" nosaukums latgaliski.
- Pleņčova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pļeņčeva" nosaukums latgaliski.
- Bykova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
- Egļi Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Egļova" bijušais nosaukums.
- Eseļmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Esenmuiža" bijušais nosaukums.
- Bukumuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums.
- Juguli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Juguļi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Garavatka Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukums latgaliski.
- Lubgani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lubgaņi" nosaukums latgaliski.
- Jaundūme Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums latgaliski.
- Jaundome Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums.
- Novomysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski.
- Piļuori Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Piļori" nosaukums latgaliski.
- Prymysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primisļi" nosaukums latgaliski.
- Bukmuižskaja Krāslavas novada Ezernieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bukmuižas pagasts Krāslavas novada Ezernieku pagasta nosaukums līdz 1939. gadam.
- Belagrudi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" nosaukums latgaliski.
- Eižvertini Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Eižvertiņi" nosaukums latgaliski.
- Bondari Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Jelinski" otrs nosaukums.
- Klišova Kraslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Kļišova" nosaukums latgaliski.
- Luni Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
- Proški Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovs" otrs nosaukums.
- Rageli Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukums latgaliski.
- Beloje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Baltā" bijušais nosaukums.
- Daiļidova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Dailidova" bijušais nosaukums.
- Čornoje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Melnā" bijušais nosaukums.
- Smitrusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Bernadski" otrs nosaukums.
- Meļnicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukums latgaliski.
- Kolna Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Japini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Japini" nosaukums latgaliski.
- Kozliškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kozliški" nosaukums latgaliski.
- Lejis Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
- Lelī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Murāni" nosaukums latgaliski.
- Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Šķipuri" nosaukums latgaliski.
- Lelī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
- Mozī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Murāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukums latgaliski.
- Cjukiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" otrs nosaukums.
- Lābiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" otrs nosaukums.
- Mozī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukums latgaliski.
- Piņciriškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" otrs nosaukums.
- Mozī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukums latgaliski.
- Umbraškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Japini" otrs nosaukums.
- Naini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Naiņi" nosaukums latgaliski.
- Pitryni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrini" nosaukums latgaliski.
- Sprūgi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūģi" nosaukums latgaliski.
- Kaļvusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūģi" otrs nosaukums.
- Jaunuo Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Račini” nosaukums latgaliski.
- Lelī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Loči” nosaukums latgaliski.
- Lelī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukums latgaliski.
- Lelī Pokuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Pokuļi” nosaukums latgaliski.
- Mozī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Loči” nosaukums latgaliski.
- Mozī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukums latgaliski.
- Užvaldskaja Krāslavas novada Izvaltas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Uschwalden Krāslavas novada Izvaltas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Atguoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukums latgaliski.
- Baļdiniškys Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukums latgaliski.
- Gribuliški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" bijušais nosaukums.
- Byndari Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski.
- Dauguli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski.
- Dylbi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dilbi" nosaukums latgaliski.
- Dregeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dreģeļi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Šterenbergs Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnieši" bijušais nosaukums.
- Kūrpinīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukums latgaliski.
- Lejnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lainiki" nosaukums latgaliski.
- Leluo Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Rukmani" nosaukums latgaliski.
- Pauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulinova" bijušais nosaukums.
- Riņgi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Ringi" nosaukums latgaliski.
- Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukums latgaliski.
- Silavi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" bijušais nosaukums.
- Sylovi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski.
- Styrniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniški" nosaukums latgaliski.
- Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Tresciški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trestiški" bijušaisnosaukums.
- Trušeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trušeļi" nosaukums latgaliski.
- Veceli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Zacišje Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Zatišje" bijušais nosaukums.
- Dvorišče Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Dvorišči" bijušais nosaukums.
- Ksaverina Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Saulkrasti" bijušais nosaukums.
- Upmaļi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Upmale" bijušais nosaukums.
- Borovoje Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Altborne Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecborne" bijušais nosaukums.
- Vecā Kaplava Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas “Veckaplava” bijušais nosaukums.
- Bornskaja Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Born Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Dubuli Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Dubuļi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Butkāni" nosaukums latgaliski.
- Kauškali Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kauškaļi" nosaukums latgaliski.
- Ladyškina Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ladiškina" nosaukums latgaliski.
- Lejis Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Butkāni" nosaukums latgaliski.
- Boluži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Balūži" nosaukums latgaliski.
- Baņciniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Banceniškas" nosaukums latgaliski.
- Bauriškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bauriškas" nosaukums latgaliski.
- Dombrova Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" bijušais nosaukums.
- Bragys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" nosaukums latgaliski.
- Cimoškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" nosaukums latgaliski.
- Gereni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukums latgaliski.
- Jadlovieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" bijušais nosaukums.
- Jadlovīši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" nosaukums latgaliski.
- Ķezberi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kebzeri" bijušais nosaukums.
- Kropiškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kropiškas" nosaukums latgaliski.
- Cešļi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kropiškas" otrs nosaukums.
- Kūdeni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kūdiņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Unguri" nosaukums latgaliski.
- Lelī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
- Ļaksis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļakses" nosaukums latgaliski.
- Mozī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Unguri" nosaukums latgaliski.
- Mozī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
- Pliņtis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukums latgaliski.
- Plyuči Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pliuči" nosaukums latgaliski.
- Pluocini Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Romuli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Romuļi" nosaukums latgaliski.
- Sēneiši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sēneitis" nosaukums latgaliski.
- Skadeni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadiņi" nosaukums latgaliski.
- Skrebeli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukums latgaliski.
- Suoleimi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Soleimi" nosaukums latgaliski.
- Vagali Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski.
- Vaļdiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukums latgaliski.
- Bļūduoni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums latgaliski.
- Bļūdoņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums.
- Vydoki Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vidoki" nosaukums latgaliski.
- Vyrveliškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" nosaukums latgaliski.
- Iubelis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums latgaliski.
- Iubeles Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums.
- Vyrveli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveļi" nosaukums latgaliski.
- Voronkys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Voronkas" nosaukums latgaliski.
- Žurys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Žuras" nosaukums latgaliski.
- Sorkonais Rogs Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas “Sarkanais Rags” nosaukums latgaliski.
- Bogduoni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukums latgaliski.
- Ojuotnīki Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Ojatnieki" nosaukums latgaliski.
- Punculi Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Balticu ūdensdzirnavas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" bijušais nosaukums.
- Cepleiši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukums latgaliski.
- Ezerkalni Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Pastari Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums.
- Gerki Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģerķi" nosaukums latgaliski.
- Kozyndi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozindi" nosaukums latgaliski.
- Ūtruos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrās Cimoškas" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Tračumi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Tračumi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Cimoškas" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Tračumi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Tračumi" nosaukums latgaliski.
- Skumbini Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Skumbiņi" nosaukums latgaliski.
- Voini Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Voiņi" nosaukums latgaliski.
- Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" nosaukums latgaliski.
- Kepova Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepova" nosaukums latgaliski.
- Lelī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Katriniški" nosaukums latgaliski.
- Mozī Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Apaļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Katriniški" nosaukums latgaliski.
- Ošupe Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Cyrmani Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" nosaukums latgaliski.
- Logovci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" otrs nosaukums.
- Makni Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Makņi" nosaukums latgaliski.
- Pridruiskaja Krāslavas novada Piedrujas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gromyki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gromiki" nosaukums latgaliski.
- Krumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krumāni" bijušais nosaukums.
- Ksaverova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kseverova" bijušais nosaukums.
- Leluo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Andinova" nosaukums latgaliski.
- Ļumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļumāni" bijušais nosaukums.
- Maišeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Maišeļi" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Andinova" nosaukums latgaliski.
- Mykova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mikova" nosaukums latgaliski.
- Pļeiki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pleiki" bijušais nosaukums.
- Pļitarova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Plitarova" bijušais nosaukums.
- Pareči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Poreči" bijušais nosaukums.
- Rūbežnīki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums latgaliski.
- Siņkeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Siņķeļi" nosaukums latgaliski.
- Žakeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Žakeļi" nosaukums latgaliski.
- Bierniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukums latgaliski.
- Blūzmys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukums latgaliski.
- Bogduoni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukums latgaliski.
- Breņciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Brenciški" nosaukums latgaliski.
- Ezereni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukums latgaliski.
- Gaugariškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Gaugariški" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Indrica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukums latgaliski.
- Kališkys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kališkas" nosaukums latgaliski.
- Kuliniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kuliniški" nosaukums latgaliski.
- Konstantinopole Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Leiši" bijušais nosaukums.
- Lejis Trušeli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Trušeļi" nosaukums latgaliski.
- Līpeni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukums latgaliski.
- Luni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
- Ļaksis Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukums latgaliski.
- Ūtruo Skaista Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Skaista" nosaukums latgaliski.
- Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums.
- Ūtrī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" nosaukums latgaliski.
- Peipini Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Skaista Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Skaista" nosaukums latgaliski.
- Zukuliškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" bijušais nosaukums.
- Pyrmī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" nosaukums latgaliski.
- Podļesicys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukums latgaliski.
- Punculi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Puzys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukums latgaliski.
- Romuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Romuliški" nosaukums latgaliski.
- Seikali Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Seikaļi" nosaukums latgaliski.
- Smiļdziškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukums latgaliski.
- Trapciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Trapciški" nosaukums latgaliski.
- Treikaniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Treikaniški" nosaukums latgaliski.
- Veceli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Zukuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvoto vietu "Pirmie Zukuliški" un "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums latgaliski.
- Izabieļinskaja Krāslavas novada Skaistas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Izabelinas pagasts Krāslavas novada Skaistas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- Luoci Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski.
- Pluciškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukums latgaliski.
- Putromniškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukums latgaliski.
- Byčki Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Bički" nosaukums latgaliski.
- Paličuoni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukums latgaliski.
- Ljanskoronskaja Krāslavas novada Šķaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Baravī Eksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" nosaukums latgaliski.
- Syla Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums latgaliski.
- Sila Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums.
- Baravī Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukums latgaliski.
- Ploņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazuliški" bijušais nosaukums.
- Kluoveni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kloviņi" nosaukums latgaliski.
- Kleberi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" bijušais nosaukums.
- Škagališkys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" nosaukums latgaliski.
- Augškaļne Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" nosaukums latgaliski.
- Augustiniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukums latgaliski.
- Baņciniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" nosaukums latgaliski.
- Barauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" nosaukums latgaliski.
- Caunis Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukums latgaliski.
- Kazynova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukums latgaliski.
- Lejis Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Romuļi" nosaukums latgaliski.
- Ļudvikova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ludvikova" bijušais nosaukums.
- Pluocini Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Sylovi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Silavi" nosaukums latgaliski.
- Kruoslovys staceja Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stacija "Krāslava"" nosaukums latgaliski.
- Stiģeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stigeviči" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukums latgaliski.
- Veceli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Veiguli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Muļķi” nosaukums latgaliski.
- Mozī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Muļķi” nosaukums latgaliski.
- Grybuli Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Krīveni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukums latgaliski.
- Myglāni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- Lelī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
- Mozī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
- Krindačovka Krasnijluča, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1929. g.
- Baļcera Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1926.-1942. g.
- Golijkaramiša Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1926. g.
- Grišina Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Jekaterinodara Krasnodara - pilsēta Krievijas dienvidos, tās nosaukums līdz 1920. g.
- Sorokina Krasnodona - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Činnaja Krasnogorska - apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Konstantinograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1922. g.
- Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
- Lazdenene Krasnoznamenska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1945. g.
- ciānfuksīndzeltenmelnais krāsu modelis krāsu modelis, kurā visas krāsas ir aprakstītas kā četru krāsu - ciāna, fuksīna (madžentas), dzeltenas un melnas sajaukums; šo modeli izmanto krāsainu dokumentu drukāšanai iespiedtehnikā.
- ciānfuksīndzeltenmelnais Krāsu modelis, kurā visas krāsas ir aprakstītas kā četru krāsu - ciāna, fuksīna (madžentas), dzeltenas un melnas sajaukums.
- sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
- nolissement Kravas darījumu vēsturisks nosaukums Francijā un Itālijā.
- lāga Krietnība, tikums, labums.
- jefimki Krievijā 16. un 17. gs. ārzemju sudraba dālderi, kas vispirms kalti Joahimstālē, no kā to nosaukums.
- bursa Krievijā 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē - garīgā semināra nosaukums (sākumā semināra kopmītne, kur dzīvoja valsts uzturētie audzēkņi).
- Lielkrievija Krievijas impērijas Eiropas daļas oficiāls nosaukums XIX-XX gs., ko Krievija bija iekarojusi XVII gs. un kuras 30 guberņas pārsvarā apdzīvoja krievi.
- Maskavija Krievijas nosaukums viduslaikos.
- kruki Krievu baznīcas mūzikas senā nošu raksta nosaukums, identiski ar Bizantijas 12.-13. gs. nošu rakstu.
- poluška Krievu pusdengas nosaukums: 17. gs. sudraba, vēlāk vara monēta.
- krikājs Krikums.
- krikēms Krikums.
- Krimas Autonomā Republika Krima, Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība, tās pilnais nosaukums.
- drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
- Ķizbele Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Putniņi" otrs nosaukums.
- Centrs Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Krimulda Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Kremonskaja Krimuldas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kremon Krimuldas pagasta bijušais nosaukums.
- kristalbumīns Kristalizējamo albumīnu kopīgs nosaukums.
- vakance Kristālu punktveida defekts - atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
- advente Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim; advents.
- galilieši Kristus un viņa mācekļu nosaukums.
- atzīšanas koks kritiskās domāšanas sākums.
- Krivojroga Krivijriha, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krieviski.
- krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai).
- Kroacija Kroātija, Horvātijas nosaukums dažās valodās.
- gumba Kroka, grumba, izliekums, nelīdzenums.
- Kronšlote Kronštate, cietoksnis Krievijā, tā nosaukums līdz 1723. g.
- Alšvanga Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, tagadējās Alsungas nosaukums līdz 1949. g.
- padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus.
- Lidlauks Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" otrs nosaukums.
- Kreicburgskaja Krustpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kreuzburg Krustpils pagasta bijušais nosaukums.
- Kreicburga Krustpils senāks nosaukums.
- Krisburga Krustpils senāks nosaukums.
- Krizburga Krustpils senāks nosaukums.
- torakocirtoze Krūškurvja izliekums.
- atēlija Krūts zirnīša trūkums vai nepietiekama attīstība; nespēja tādēļ zīdīt.
- Kubas Republika Kuba, valsts pilnais nosaukums ("República de Cuba").
- Kubanga Kubango, Okavango upes augšteces nosaukums Angolā.
- augstais purvs kūdras veidots, lēzens kupolveida izliekums, kas veidojas, pārejas purvam tālāk attīstoties; pārsvarā barojas ar atmosfēras nokrišņiem; sūnu purvs.
- Kudeba Kūdupe, Veļikajas pieteka, tās nosaukums Krievijā.
- kudžulms Kudzums, kūkums.
- opcija Kuģa frakts līgumā ierakstīts noteikums, ka kādu kravu drīkst aizstāt ar citu kravu vai ostu ar citu ostu.
- innāvigābilitāte Kuģa jūrasspējas trūkums.
- Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- parazitoīdi Kukaiņu kāpuri, kas attīstības sākumstadijās ir parazīti, bet vēlāk kļūst par plēsējiem.
- Kuhva Kūkova, Veļikajas kreisā krasta pietekas nosaukums Krievijā.
- Sūņi Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Sūnas" bijušais nosaukums.
- Sūņu Palejas Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Sūnu Paleja" bijušais nosaukums.
- kukums Kūkums (1).
- kukurs Kūkums (1).
- kuldzums Kūkums (1).
- kumpa Kūkums (mugurā); izvirzījums uz āru, izliekums (ķermeņa daļā).
- ķumpa Kūkums (mugurā); izvirzījums uz āru, izliekums (ķermeņa daļā).
- čukurs Kūkums, čokurs.
- kupris Kūkums, izliekums (kādā ķermeņa daļā).
- kuzma Kūkums, kupris.
- uzkums Kūkums, salīkusi mugura.
- puskupris kūkums; neliels kupris.
- kukša Kūkums.
- kumpis Kūkums.
- kuzmis Kūkums.
- uzkupris Kūkums.
- Dižīvande Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Īvande" bijušais nosaukums.
- Lielīvande Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Īvande" bijušais nosaukums.
- Kormale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" bijušais nosaukums.
- Kūrmale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" bijušais nosaukums.
- Wormensate Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Vārme" bijušais nosaukums, kas minēts rakstos 1461. gadā.
- Planīca Kuldīgas novada apdzīvotās vietas (mazciema) "Alejas" bijušais nosaukums.
- Edvaļenskaja Kuldīgas novada Ēdoles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot.
- Adzmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums.
- Gudenekenskaja Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Guddeneeken Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Ivandenskaja Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Iwanden Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums.
- Kjabiļenskaja Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kabillen Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums.
- Smiltnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Upīškalns" bijušais nosaukums.
- Vilgāle Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecvilgāle" bijušais nosaukums.
- Saldenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" bijušais nosaukums.
- Kurmaļenskaja Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kurmahlen Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kūrmales pagasts Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums.
- Sermite Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermīte" bijušais nosaukums.
- Diždzelda Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelda" bijušais nosaukums.
- Dižvormsāte Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" bijušais nosaukums.
- Paddernskaja Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Paddern Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums.
- Ievukalnu ciems Kuldīgas novada Pelču pagasta nosaukums 1945.-1991. g.
- Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija.
- Rankenskaja Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ranken Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums.
- Mežkungmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeri" bijušais nosaukums.
- Ozolmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" bijušais nosaukums.
- Lielrenda Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" bijušais nosaukums.
- Rennenskaja Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Roennensche Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Grenču krogs Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums.
- Zaļā muiža Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumi" bijušais nosaukums.
- Rudbarenskaja Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Griķi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" bijušais nosaukums.
- Mežamuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
- Mežmuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
- Bauņi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" bijušais nosaukums.
- Veldze Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" bijušais nosaukums.
- Veldzes ciems Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" bijušais nosaukums.
- Goldingenskaja Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Goldingen Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums.
- Jaunāmuiža Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums.
- Šnepelnskaja Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schnehpeln Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Torlova Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
- Turlava Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
- Lipaiķi Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" bijušais nosaukums.
- Lipaiķu ciems Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas “Valāti” bijušais nosaukums.
- Turlauskaja Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Turlausche Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Vārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vārme" bijušais nosaukums.
- Vecvārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vecvārme" bijušais nosaukums.
- Vormenskaja Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wormen Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums.
- Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms.
- Kumadiņa Kumadas augšteces nosaukums Līgatnes pagastā; Mazā Kumada.
- Ieriķupīte Kumadas labā krasta pietekas Grūbas nosaukums pie Ieriķiem.
- Melderupe Kumadas labā krasta pietekas Grūbas otrs nosaukums lejpus Ieriķu dzirnavezera, bet reizēm arī visā garumā.
- suonkūms kūmu savstarpējais nosaukums.
- krimulis Kunkulis, krinkums.
- agastroneirija Kuņģa centrifugālo nervu impulsu trūkums.
- ahilija Kuņģa dziedzeru nespēja izdalīt ne sālsskābi, ne olbaltumvielas šķeļošos enzīmus (pepsīna u. c.) un to trūkums kuņģa sulā.
- Kuorsova Kuorsovys staceja - Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārsavas stacija" nosaukums latgaliski.
- Barku Kuperskrīkas upes (Austrālijas vidienē) augšteces senāk lietots nosaukums.
- oleum Kūpošas sērskābes nosaukums tehnikā.
- pumpa Kupris, kūkums.
- Kingisepa Kuresāre - pilsēta Igaunijā, tās nosaukums 1952.-1990. g.
- DHL Kurjerpasts, starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar ekspressūtījumu apkalpošanu (nosaukums pēc dibinātāju uzvārdiem: Dalsijs, Hilbloms, Linns).
- Kurmenskaja Kurmenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kurmen Kurmenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- bedaklas Kurmja rakums; rakums.
- bedekls Kurmja rakums; rakums.
- kurmja cēlums kurmja rakums.
- kurmja cila kurmja rakums.
- bedeklis Kurmja rakums.
- kurmkausis Kurmja rakums.
- urnaka Kurmja rakums.
- bedaklis Kurmju rakums, cēlums; bedeklis.
- bedakls Kurmju rakums, cēlums; bedeklis.
- bedoklis Kurmju rakums; rakums.
- kurmju dzinums kurmju rakums.
- kastellatūra Kursā un Zemgalē pils novada, resp. draudzes nosaukums 13.-14. gs. latīņu avotos.
- Guļča Kuršabas upes Kirgizstānā nosaukums tās augštecē.
- cori Kuršu nosaukums dažos 16. gs. dokumentos.
- ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam.
- novadnieki Kurzemē kuršu ķoniņu ciemu brīvo ļaužu jeb brīvnieku nosaukums.
- starts Kustības sākums (transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem); arī vieta, no kurienes sāk kustību.
- braditeleokinēze Kustību koordinācijas trūkums; kustību palēnināšanās vai apstāšanās pirms mērķa sasniegšanas.
- plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums; arī kustību izveides paņēmienu kopums.
- hipokinēzija Kustību trūkums (organismam); mazkustība.
- elastība Kustību vieglums un plastiskums.
- gargalanestēzija Kutēšanas maņas trūkums.
- inerce Kūtrums, bezdarbīgums; aktivitātes trūkums.
- riņķa kvadratūra kvadrāts, kura laukums ir vienāds ar dotā riņķa laukumu
- izvēles rūtiņa kvadrātveida laukums, kam pierakstīts teksts, kas norāda iespējamo izvēli.
- kvadratūra Kvadrātvienībās izteikts (kā) laukums.
- kvadrinnāle Kvadriennāle - pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados.
- kvadrināle Kvadriennāle - pasākums, kas notiek reizi četros gados.
- Tautas daiļamata meistars kvalifikācijas nosaukums, ko 1961.-1990. g. piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā piešķīra Kultūras ministrijas kolēģija, 1993.-2000. g. - Tautas mākslas centra Tautas lietišķās mākslas padome; persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Linjanti Kvando upes lejteces otrs nosaukums.
- Kvicu Kvicu ezeri - 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā; Lāču ezeri.
- Lāču ezeri Kvicu ezeri, 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā.
- purvuķauķis Ķauķu apakšdzimtas kāpelētājķauķu ģints vairāku sugu paralēls nosaukums.
- Ķečijskaja Ķēču pagasta (tagad teritorijas lielākā daļa Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
- Fossenberg Ķēču pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- komitāts Ķeizariskā Romā un karolingu laikā franku valsts ķeizara pavadoņu un galminieku, kā arī paša galma nosaukums.
- Līve Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Daugmale" bijušais nosaukums.
- Djungob-Brambergskaja Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Duenhob-Brambergshof Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Dzelzkaļi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Alejas" bijušais nosaukums.
- Dzērumcelmi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērumi" bijušais nosaukums.
- Kaziķukalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" bijušais nosaukums.
- Jenču pļavas Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jenči" bijušais nosaukums.
- Plakaņi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" bijušais nosaukums.
- Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
- Daugavkrasti Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vimbukrogs" bijušais nosaukums.
- Mācītājkalns Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
- Mācītājmuiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
- Ziedoņi Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Ziedonis" bijušais nosaukums.
- Ramas muiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas “Rāmava” bijušais nosaukums.
- Daļenskaja Ķekavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dahlen Ķekavas pagasta bijušais nosaukums.
- Meļkeri Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Meļķeri" nosaukums latgaliski.
- Vuorzova Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorzova" nosaukums latgaliski.
- elefantiāze Ķermeņa daļu palielināšanās, pietūkums (limfas sastrēguma un limfvadu paplašināšanās dēļ).
- unilkvadijs Ķīmiskā elementa rezerfordija starptautiski pieņemtais nosaukums līdz 1997. gadam; bijušajā PSRS to dēvēja par kurčatoviju.
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
- disprozijs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 66. elements, lantanoīdu grupas metāls; simbols Dy; atommasa - 162,50; zināmi 19 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; nosaukums radies tādēļ, ka elementu ārkārtīgi grūti atdalīt no citiem.
- makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu.
- ķīmisko elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- Ķīnas Tautas Republika Ķīna, valsts pilnais nosaukums ("中华人民共和国", "Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó").
- Amnokgana Ķīnas un Korejas TDR robežupes nosaukums korejiešu valodā (_Amnok-gang_), garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana (_Yalu Jiang_).
- Heilundzjana Ķīnas un Krievijas robežupes Amūras nosaukums Ķīnā.
- Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo.
- taidzi Ķīniešu filozofijā mūžīgais avots un visa pirmsākums.
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
- Keņigskaja Ķoņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kūļciema ciems Ķūļciema pagasta nosaukums padomju laikā.
- Amadalena La Madalēna - pilsēta Sardīnijas salas ziemeļos, tās nosaukums vietējā valodā.
- pašķirība Labas sekmes, panākums.
- haritē Labdarība, slimnīcu nosaukums.
- pasažieru platforma labiekārtots, ar asfaltu vai betona plātnēm klāts laukums transportlīdzekļu stacijās vai pieturvietās pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī un izkāpšanai no tā.
- Albona Labina, apdzīvota vieta Horvātijā, Istras županijas austrumos, tās nosaukums itāļu valodā.
- bombonga Labs panākums.
- prihods Labsajūta, narkotiku iedarbības sākums.
- nelabsajūta Labsajūtas trūkums, kas var novest pie izsīkuma sindroma.
- studiosus Labvēlīgs, bet drusku nicīgs nosaukums studentam.
- neiespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu trūkums (kā veikšanai, īstenošanai).
- ķeblainītis Lāča nosaukums folklorā.
- viškintētiņš Lāča nosaukums.
- Lankupe Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lanka.
- Lanka Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lankupe.
- Ludvigsorta Laduškina, pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Kaspijska Lagaņa, pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1992. g.
- badalaiki laika periods, posms, kad ir pilnīgs vai daļējs bads, trūkums.
- dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
- ceitnots Laika trūkums šahā.
- rīts Laikposms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai; dienas sākums.
- kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums, pasākums.
- starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem; laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts; arī pārtraukums.
- robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
- Astraeus stellatus laikzvaigznes sinonīms nosaukums.
- deliciae Laimība, prieks - 17. gs. iemīļots nosaukums dzejas krājumiem.
- veikne Laimīgs panākums.
- nepielaidība Laipnības, pretimnākšanas, vēlīguma trūkums, nepieejamība.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- aizsūkāt Laizot sākt sūkāt, zīst (pēc kā radies pārtraukums).
- nestingrais lappuses pārtraukums lappuses pārtraukums, kad tā ir pilna.
- kopojums Lappusēs sakārtots salikums; aplauzums.
- Lapzemes lēne Lapzemes reģiona nosaukums 1998.-2009. g.
- Larjohas province Larjoha, Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums (“Provincia de La Rioja”).
- Laschen Laschen und Paddern-Hasenpoht - Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums.
- knemoskolioze Laterāls apakšstilba kaula izliekums.
- čangalis Latgales iedzīvotāja nievājošs nosaukums.
- Helvetia Latīniskais Šveices nosaukums, cēlies no senajiem iedzīvotājiem - helvētiem.
- Aizupeņka Latviešu kolonijas "Aizupe" nosaukums Krievijas pārvaldes dokumentos 1915. g., kad tā kļuva par pašvaldības vienību.
- katrans Latviešu literatūra sastopams nosaukums augam "Statice Gmelini", kas ljas florā nav sastopams.
- žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt.
- lettī Latviešu nosaukums senrakstu latīniskā rakstībā.
- lettones Latviešu nosaukums senrakstu latīniskā rakstībā.
- letten Latviešu nosaukums vācu valodā.
- lettigallī Latviešu un latgaliešu nosaukums senrakstu latīniskā rakstībā.
- letiņš Latvietis; labvēlīgi ironisks latviešu pašnosaukums.
- landsassen Latvijā līdz 17. gs. novadnieka un muižnieka nosaukums vācu avotos.
- agrārlikumi Latvijas 1920. g. 16. septembra agrārās reformas likums.
- Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
- Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums.
- Latvia Latvijas nosaukums angļu, japāņu un dažās citās valodās.
- Lotyšsko Latvijas nosaukums čehu valodā.
- Latfia Latvijas nosaukums grieķu valodā.
- La-te-wei-ya Latvijas nosaukums ķīniešu valodā.
- Lotwa Latvijas nosaukums poļu valodā.
- Letonska Latvijas nosaukums serbu valodā.
- Lettia Latvijas nosaukums viduslaiku latīņu avotos.
- Latvija Latvijas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras austrumu piekrastē, platība - 64589 kvadrātkilometri, robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī ar Baltijas jūru; valsts nosaukums atvasināts no vārda latvis ar latīņu galotnei "-ia" līdzīgo latvisko galotni "-ija".
- Kara ministrija Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas nosaukums 1922.-1940. g.
- Apsardzības ministrija Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas nosaukums no 1918. g. novembra līdz 1922. g., kad tā pārdēvēta par Kara ministriju.
- Satversme Latvijas Republikas konstitūcija, konstitucionālais pamatlikums.
- Sodu likums Latvijas Republikas krimināllikums, pieņemts 1933. g. 24. aprīlī un bija spēkā līdz 1940. gada novembrim.
- Saeima Latvijas Republikas parlamenta oficiālais nosaukums; Latvijas pilsoņu kopuma radīta tautas priekšstāvniecības institūcija
- LVU Latvijas Valsts universitāte -- Latvijas Universitātes nosaukums padomju varas gados.
- late Latvijas vēstures avotos, sākot ar 1382. g. minēts nosaukums trijlauku sistēmā iedalītu muižas tīrumu "laukam"; tīruma gabals.
- landgemeinde Latvijas zemnieku likumos pagasta nosaukums vācu laikos.
- gudi Latviskais nosaukums Latvijas DA dzīvojošiem baltkrieviem.
- Strautiņi Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" otrs nosaukums.
- Kalkunskaja Laucesas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kalkuhnen Laucesas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Gumeņica Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Gumineica" bijušais nosaukums.
- Litovskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Litovskie" nosaukums latgaliski.
- Navinskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Navinskie" nosaukums latgaliski.
- Rjabī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rjabije" nosaukums latgaliski.
- Rudova Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdovi" bijušais nosaukums.
- Skredeli Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Skredeļi" nosaukums latgaliski.
- Smoļskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Smoļskie" nosaukums latgaliski.
- Soluoši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Sološi" nosaukums latgaliski.
- mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav.
- lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav.
- vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav.
- šķūtis Lauku pašvaldību pienākums (līdz 1940. g.) dot likumā noteiktajos gadījumos pret noteiktu atlīdzību zirgus ar pilnīgu aizjūgu dažādu amatpersonu pārvešanai no vienas vietas uz otru.
- mājvārds Lauku saimniecības nosaukums; mājas nosaukums; māju vārds.
- māju vārds lauku saimniecības nosaukums; mājas nosaukums; mājvārds.
- ceļa klaušas lauku zemes īpašnieku pienākums piedalīties valsts ceļu tīkla uzturēšanā Latvijā 1918.-1940. g. nodrošinot par saviem līdzekļiem to ceļu uzturēšanu un remontu, kas šķērsoja viņu īpašumu.
- kvadrātmetrs laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
- pleiķis Laukums (ādā), kur trūkst apmatojuma.
- augšgala kokmateriālu krautuve laukums cirsmā vai ārpus tās (pie izvešanas ceļa), kur pieved vai treilē cirsmā izstrādātos kokmateriālus; šeit tos krautnē, dažkārt daļēji apstrādā un iekrauj kokmateriālu izvešanas transportlīdzekļos.
- aerārijs Laukums gaisa peldēm.
- klētspriekša Laukums klēts priekšā.
- kūtspriekša Laukums kūts priekšā.
- rātslaukums Laukums pie rātsnama.
- planerodroms Laukums planieru palaišanai.
- rijaspriekša Laukums rijas priekšā.
- izskreja Laukums rotaļām.
- forums Laukums senajā Romā, kur notika, piemēram, sapulces.
- korts Laukums tenisa spēlēšanai.
- krāsnspriekša Laukums uz grīdas pie krāsns kurtuves durvīm.
- plītspriekša Laukums uz grīdas pie plīts kurtuves durvīm; laukums, arī telpa plīts tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- stāpelis Laukums vai platforma ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi kuģubūvei, remontam, nolaišanai ūdenī; eliņš.
- piazza laukums vai tirguslaukums (gk. Itālijas pilsētās).
- plaza laukums vai tirguslaukums (gk. Spānijas pilsētās).
- bodesplacis Laukums veikala priekšā.
- bodsplacis Laukums veikala priekšā.
- loga virsraksts laukums virsrakstjoslā, kurā atkarībā no loga tipa var būt tajā attēlotās programmas, datnes, dokumenta vai cita objekta nosaukums, ar ko identificē logu.
- krāsnspriekša Laukums, arī telpa krāsns tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
- šaujamlaukums Laukums, kas ir iekārtots šaušanas apmācībām, arī sacensībām.
- stāvlaukums Laukums, kas ir paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
- sektoriālais laukums laukums, ko noplanē rādiusvektors, ja to novelk no nekustīgā centra uz kustīgo punktu.
- priekšējais trīsstūris laukums, ko veido fokštaga, masts un klājs.
- zaļumplacis Laukums, kur notika zaļumballes.
- teltsvieta Laukums, kur var uzsliet telti, tai jābūt drošai, paaugstinātā līdzenā vietā.
- meteoroloģiskais laukums laukums, kurā uzstādīti mēraparāti un ierīces meteoroloģiskiem novērojumiem.
- viļaks Laukums, platība, kur izvāļāta, nomīdīta zāle.
- jātuve Laukums, skrejceļš jāšanai; hipodroms.
- plēģis Laukums, vieta, traips.
- vāliņģis Laukums; daudzums.
- placis Laukums; zemes gabals.
- lauks Laukums.
- plāķis Laukums.
- planka Laukums.
- ploicaks Laukums.
- levirāts Laulības paraža, kur vīrietim ir pienākums apprecēt sava brāļa atraitni (vai tikai tādu brāļa atraitni, kurai nav bērnu).
- prihvats Laupīšana, uzbrukums.
- Lū Lauta - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Lužica Lauzica, pilsēta Vācijas austrumos, tās nosaukums sorbu valodā.
- knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
- Kopyune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukums latgaliski.
- Lilī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Meroni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Meroni" nosaukums latgaliski.
- Uobulderi Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Obulderi" nosaukums latgaliski.
- Rūzenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukums latgaliski.
- Silenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski.
- Skubynova Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skubinova" nosaukums latgaliski.
- Tutyni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukums latgaliski.
- Vydussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukums latgaliski.
- Zyrgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukums latgaliski.
- Sudzuhes rezervāts Lazo rezervāts Krievijas Piejūras novadā, tā nosaukums līdz 1970. g.
- Mazdzērves Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums.
- Mazdzērves muiža Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums.
- afakija Lēcas trūkums acī.
- morfotropija Lēcienveidīga ķīmisko savienojumu kristālu struktūras un formas maiņa, ja likumsakarīgi maina savienojuma ķīmisko sastāvu (piem., aizvietojot katjonus).
- Micis Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otrs nosaukums.
- Loddigerskaja Lēdurgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lodiger Lēdurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- ledusspogulis Leduslaukums, ledusceliņš.
- sublegāts Legāta 2 veids, kur legatāram uzlikts pienākums dot kaut ko 3. personai (sublegatāram), bet tikai nepārsniedzot paša legatāra saņemtā legāta vērtību.
- anakmēze Leikocītu, sevišķi granulocītu nobriešanas apsīkums to veidošanās centros.
- kunigaikstis Leišiem kunga nosaukums.
- Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts Lejaskalifornija, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Baja California").
- Viesalgupe Lējējupes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- sekste Lējuma atlikums, ko nolauž un pēc tam apvīlē.
- kardiālā astma lēkmjveidīgs elpas trūkums sakarā ar dažām sirds slimībām.
- Leksingtona Leksingtonas-Fejitas pilsētas daļa, Kentuki štatā, tās nosaukums līdz apvienošanai ar Fejitu.
- Lelī Uorīši Lelī Uorīši - Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Orīši" nosaukums latgaliski.
- Kļockys Leluos Kļockys - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums latgaliski.
- Kļockys Leluos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lielās Kļockas" nosaukums latgaliski.
- dēstinācija Lēmums, noteikums, uzdevums.
- Stapuli Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski.
- Zabolotje Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zabalatje" bijušais nosaukums.
- lēņa dienasts lēņa vīra pienākums iet sava kunga lēņa gaitās, lai atkalpotu viņa doto lēni.
- Levante Levantes jūra - Vidusjūras austrumu daļas jeb Krētas jūras senāks nosaukums.
- Lubņova Libenava, pilsēta Vācijā, tās nosaukums sorbu valodā.
- Jelgab Lībiešu nosaukums ostai un tirgotāju apmetnei, kas 13. gs. sākumā atradās vēlākās Jelgavas pilsētas vietā.
- vaka Lībju un igauņu novados pagasta nosaukums; vāka.
- vāka Lībju un igauņu novados pagasta nosaukums.
- ievalka Līcis, līkums.
- ievalks Līcis, līkums.
- leņķe Līcis, līkums.
- gaisa uzbrukums lidaparātu uzbrukums.
- bumbošana Lidmašīnu uzbrukums.
- Čiužuli Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" nosaukums latgaliski.
- Zabolotje Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums.
- Leidumnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums latgaliski.
- Rečnī Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rečnaja" nosaukums latgaliski.
- Seimani Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Seimaņi" nosaukums latgaliski.
- Vydri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidri" nosaukums latgaliski.
- Garie Kušneri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Īsie Kušneri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Garī Kušņeri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems, nosaukums latgaliski.
- Eisī Kušņeri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems, nosaukums latgaliski.
- rabicīds Līdzeklis, kas iznīcina trakumsērgas vīrusu.
- Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri).
- Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m.
- exacum affine līdzīgais eksakums.
- lisoīds Līdzīgs trakumsērgai.
- nesabalansētība Līdzsvarotības trūkums.
- Liedīte Liede, retāk lietots paralēls nosaukums tās augštecē.
- fleksija liekšana; saliekšana, saliekšanās; saliekums.
- liecums Liekums; loka izliektā daļa.
- Meandra Lielā Menderesa, upe Turcijā, tās senāks nosaukums.
- juceklis Liela nekārtība, liels sajukums.
- nacionālais parks lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- maksimālais zilbes sākums lielākais fonoloģiski iespējamais zilbes sākums.
- Zvejnieku ala lielākās Vīksnu alas senāks nosaukums, Salacas labajā krastā, Staiceles pagastā.
- Kļockas Lielās Kļockas - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums.
- Čedaras siers Lielbritānijas izcelsmes cietais siers, gatavots no govs piena, pikanta riekstu garša, ērti sagriežams; nosaukums no Čedaras ciema Anglijā.
- Rapanuja Lieldienu salas nosaukums polinēziešu valodā ("Rapa Nui").
- armata Lielgabala nosaukums senos laikos.
- Amāzija Lielkontinents, kura veidošanās sākums paredzams aptuveni pēc 100 miljoniem gadu saplūstot Amerikas un Āzijas kontinentiem.
- Aristolochia durior liellapu aristolohijas sinonīms nosaukums.
- Aristolochia sipho liellapu aristolohijas sinonīms nosaukums.
- Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
- atbods Liels daudzums, pārpalikums.
- drednauts Liels kara kuģis, kas apgādāts ar spēcīgu artilēriju; nosaukums cēlies no pirmā šāda tipa karakuģa nosaukuma.
- abloms Liels nogurums, pilnīgs spēku izsīkums.
- šļurba Liels pasākums ar daudz dalībniekiem (piemēram, kāzas, kulšana).
- mužgums Liels, nekārtīgs dzijas nobrukums no vērpjamās spoles; dzijas vīkšķis.
- Lielsesava Lielsesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
- Nemunelis Lielupes labās satekupes Mēmeles nosaukums Lietuvā.
- Baņķa grāvis Lielupes Majoru cilpas 1860. g. izdarītais pārrakums, ko upe neizmanto.
- Mūša Lielupes pietekas Mūsas nosaukums tās augštecē un vidustecē, Lietuvā.
- Švitine Lielupes pietekas Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
- Virčuve Lielupes pietekas Vircavas nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
- Jumpravmuiža Lielvārdes novada apdzīvotās vietas "Jumprava" bijušais nosaukums.
- Gross-Jungfernhof Lielvārdes novada Jumpravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Lielvārdes pilsētas lauku teritorija Lielvārdes pagasta nosaukums 1992.-2009. g.
- Lenewarde Lielvārdes pils vāciskais nosaukums 13. gs.
- Oberbatauskaja Liepājas apriņķa Bārtas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ambotenskaja Liepājas apriņķa Embūtes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Krotenskaja Liepājas apriņķa Krotes pagasta bijušais nosaukums krieviski; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Bunkas pagastā.
- Kroten Liepājas apriņķa Krotes pagasta bijušais nosaukums vāciski; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Bunkas pagastā.
- Liepora Liepars, Svitenes kreisā krasta pietekas nosaukums Lietuvā.
- Lindenhof Liepas pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- Tūjas skola Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Tūjasmuiža" otrs nosaukums.
- Liepupes skola Liepupes pagasta apdzīvotās vietas “Porkas” otrs nosaukums.
- fenomens lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos.
- nevērte Lietderības, vērtības trūkums.
- tehniskās zinātnes lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
- stingrais lappuses pārtraukums lietotāja ievadīts lappuses pārtraukums, kurš piespiež programmu sākt drukāt jaunā lappusē.
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
- Līgate Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" bijušais nosaukums.
- Rūpnieki Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķopas" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Ramas muiža Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ramas" bijušais nosaukums.
- Paltemalskaja Līgatnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Paltemal Līgatnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Līgate Līgatnes pagasta nosaukums zviedru laika (1681.-1710. g.) dokumentos.
- Conradsruhe Līgatnes sākotnējais vāciskais nosaukums no 1814. g.
- stipulējums Līguma noteikums, noruna; stipulācija.
- Žadovila Likasi - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- Lēmonvradona Līkslipa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Leim an Bhradain_).
- Mežagols Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" bijušais nosaukums.
- Kuokanīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kokiniški" nosaukums latgaliski.
- Mīšteli Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīšteļi" nosaukums latgaliski.
- Uorbeidāni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukums latgaliski.
- Rybuoku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums latgaliski.
- Lopsu Slabadeņa Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums.
- Rybuoki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukums latgaliski.
- Sarkani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski.
- Stūpeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski.
- Teneissola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" bijušais nosaukums.
- Tyltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums latgaliski.
- Tiltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums.
- Tylti Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" nosaukums latgaliski.
- Vierdeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
- Ļiksņenskaja Līksnas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
- legislatūra Likumdevēja institūcijas nosaukums federāciju locekļiem.
- mancipijs Likumīgs pirkums.
- lokums Līkums (1).
- luņķis Līkums (desai).
- liekne Līkums (piemēram, ceļam).
- dura lex, sed lex likums gan ir bargs, bet tas ir likums.
- liminis Līkums, aplis.
- liekna līkums, dziļāka vieta, piemēram, tīrumā.
- lekurs Līkums, greizums.
- gumburis Līkums, ieliekums.
- kurza Līkums, ieliekums.
- līķis Līkums, ieloks.
- aplīkums Līkums, izliekums.
- kore Līkums, izliekums.
- nomos Likums, kārtība, ieradums.
- sausais likums likums, kas aizliedz vai ierobežo alkoholisku dzērienu ražošanu, tirdzniecību, lietošanu.
- Pauli princips likums, kas apgalvo, ka divas daļiņas ar pusveselu spinu (fermioni) nevar vienlaikus atrasties identiskos kvantu stāvokļos, piemēram, atomā divi elektroni nevar atrasties kvantu stāvokļos ar vienādiem šos elektronus raksturojošiem kvantu skaitļiem.
- krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
- bioģenētiskais likums likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
- Kulona berzes likums likums, kas izsaka sakarību, ka berzes spēks kontakta punktā ir proporcionāls normālajai reakcijai
- enerģijas saglabāšanās likums likums, kas izsaka, ka atsevišķi enerģijas veidi var pārvērsties cits citā stingri noteiktos samēros, bet visas enerģijas pārveidības kopējais enerģijas daudzums nemainās.
- gravitācijas likums likums, kas izsaka, ka divi materiāli punkti savstarpēji pievelkas ar vienādiem spēkiem (F), kas ir tieši proporcionāli to masu (m~1~, m~2~) reizinājumam un pretēji proporcionāli attāluma starp tiem ( r ) kvadrātam: F=km~1~m~2~/r^2^ (k – gravitācijas konstante).
- distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
- Vīdemaņa-Franca likums likums, kas nosaka, ka visu metālu siltumvadāmības koeficienta attiecība pret īpatnējo elektrovadāmību ir konstante, vienāda ar 2,45·10^-8^ WΩ/K^2^ (vati uz kelvinu reiz omi uz kelvinu).
- kuģniecības likums likums, kas regulē attiecības jūras kuģniecībā.
- fonoloģijas likums likums, kas regulē valodas skanisko elementu funkcijas un skaņu attieksmju (saistīšanās) modeļus.
- komerclikums Likums, kas sistematizē dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus.
- ērzelis Līkums, ko ielaiž audumā šķērējot.
- ustavs Likums, kodekss, nolikums.
- gumzums Līkums, kūkums.
- retroaktīvs likums likums, kura darbība sākas ar atpakaļejošu datumu.
- pamēde Līkums, līcis.
- bauslība Likums, likumība.
- guldzis Līkums, locīšanās.
- būgans Līkums, loks.
- līkste Līkums, loks.
- noteikums Likums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē, profesijā, arī situācijā.
- izodinamija Likums, pēc kura dažādas uzturvielas var enerģētiskā ziņā aizvietot cita citu.
- ķīmisko elementu periodiskais likums likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
- labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu.
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu.
- Arhimēda likums likums, pēc kura šķidrums vai gāze uz tajā iegremdētu ķermeni darbojas ar vertikālu cēlējspēku, kas vienāds ar ķermeņa izspiestā šķidruma vai gāzes smaguma spēku.
- zuņģe Līkums, robs.
- zuņģis Līkums, robs.
- asociatīvais likums likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
- komutatīvais likums likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
- elks Līkums, stūris.
- kurvatūra Līkums; izliekums, loks; noapaļojums.
- vihers Līkums; pagrieziens.
- lex Likums.
- parāds Likums.
- bogana Līkums.
- bogans Līkums.
- guldzums Līkums.
- gumbris Līkums.
- gumbs Līkums.
- guņģis Līkums.
- ielīkums Līkums.
- izloks Līkums.
- krimpis Līkums.
- leikums Līkums.
- līkucis Līkums.
- linga Līkums.
- liņķis Līkums.
- viņģis Līkums.
- Einšteina formula likumsakarība relatīvistiskajā fizikā E=mc^2^, pēc kuras ķermeņa daļiņas vai ķermeņu sistēmas enerģija (E) ir proporcionāla to pilnajai masai (m) (c – elektromagnētisko mijiedarbību, arī gaismas, izplatīšanās ātrums vakuumā).
- Lenca likums likumsakarība, kas izsaka, ka indukcijas elektrodzinējspēks vienmēr darbojas tādā virzienā, ka tā radītās indukcijas strāvas magnētiskais lauks kavē tos procesus, kas šo indukcijas elektrodzinējspēku ierosinājuši.
- Bernulli vienādojums likumsakarība, kas nosaka nesaspiežamu gāzu un šķidrumu tecēšanu viendabīgā gravitācijas spēka ietekmē.
- likumība Likumsakarība.
- Heizenberga nenoteiktības likumsakarības kvantu (mikroobjektu) fizikā, kas saista vienlaicīgas elementārdaļiņas (piemēram, elektrona) vietas un impulsa vai enerģijas un procesa ilguma noteikšanas iespējamo precizitāti.
- selektīvā migrācija likumsakarības migrācijas procesu norisē, kuru specifika ir atsevišķu demogrāfisko un sociālo grupu atšķirīga attieksme pret dzīves vietas maiņu, piemēram, jaunāka vecuma darbspējīgo un izglītotāko iedzīvotāju biežākā un ilgdzīvotāju retākā migrācija.
- nomotētisks Likumsakarības uzrādošs.
- psiholoģiskās barjeras saskarsmē likumsakarības, kas ietekmē cilvēku savstarpējo uztveri, kā piemēram, kategorizācija (2), projekcija (4), oreola efekts (2), idealizācija (3) u. tml.
- gāzu likumi likumsakarības, kas saista gāzes stāvokli noteicošos parametrus (tilpumu, spiedienu, temperatūru u. c.).
- paraģenēze Likumsakarīga ģenētiski saistītu minerālu, fāciju, formāciju vai ķīmisko elementu asociāciju atrašanās kopā.
- simetrija likumsakarīga līdzvērtīgu kristāla daļu atkārtošanās.
- sukcesija Likumsakarīga, secīga biocenožu nomaiņa kādā teritorijā.
- hidroloģiskais režīms likumsakarīgas ūdens objekta ūdenslīmeņa, ūdens caurplūduma, ledus parādību, termisko, sanēšu, gultnes u. c. procesu ilggadējās, sezonālās un diennakts izmaiņas, kas saistītas ar baseina fiziski ģeogrāfisko novietojumu.
- likumsargātājs likumsargs.
- Portiļjiča Limana, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1924.-1999. g.
- Veskulte Limbažu novada apdzīvotās vietas "Skulte" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Schloss Hochrosen Limbažu novada Augstrozes muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Jomalas Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" otrs nosaukums.
- Naglūži Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Viekaži" otrs nosaukums.
- Katverskaja Limbažu novada Katvaru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kadfer Limbažu novada Katvaru pagasta bijušais nosaukums.
- Pernigeļskaja Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Pernigeles pagasts Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums.
- Ausmas Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lādezers" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Stacijas gals Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Ārciema stacija" otrs nosaukums.
- Sepkuļskaja Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Sepkuell Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums.
- Skulte Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vieta Mandegas bijušais nosaukums padomju laikā.
- Skuļtskaja Limbažu novada Skultes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Adiamuende Limbažu novada Skultes pagasta un muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Kodjakskaja Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Koddiak Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums.
- Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Oliņi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Vainizis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" bijušais nosaukums.
- Limbažu dārzkopis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas “Mežciems” un “Lidlauka ciems” bijušais nosaukums.
- Ubbenorm-Sarumskaja Limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ubbenorm-Saarum Limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Vidrižskaja Limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Widrisch Limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Blomes muiža Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums.
- Viļkenskaja Limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wilkenhof Limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums.
- Lemzaļskaja Limbažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lemsal Limbažu pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- Viktorija Limbe, pilsēta Kamerūnā, tās senāks nosaukums.
- Limnaha Limerika - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Luimneach_).
- alimfija Limfas trūkums vai nepietiekams daudzums.
- limfatolīze Limfaudu sabrukums.
- alimfocitoze Limfocītu iztrūkums vai pilnīgs trūkums perfērajās asinīs.
- Puertolimona Limona, pilsēta Kostarikā ("Puerto Limon"), tās senāks nosaukums.
- linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
- hipolipidoze Lipīdu trūkums asinīs vai audos.
- blastomikoze Lipīga slimība, ko izraisa blastomicētes, piem., piena sēnīšu slimība (bērniem balts aplikums uz meles un rīkles gala).
- pebrīna Lipīga zīdtārpiņu slimība; tie pārklājas ar melniem plankumiņiem, it kā būtu nokaisīti ar pipariem (tā radies slimības nosaukums).
- Nadziņa Lisiņa, paralēls nosaukums tā augštecē.
- Listūhila Listouela - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Lios Tuathail_).
- dispozitīva norma literārā norma, kas pieļauj zināmu brīvību; ieteikums.
- eiderpīle Literatūrā lietots dūnu putna jeb spilvenieka nosaukums, pīļu suga.
- mošusnieks Literatūrā lietots mošusvērša nosaukums.
- mošus Literatūrā sastopams auga "Mimulus moschatus" nosaukums.
- kaijgāle Literatūrā sastopams kaiju sugas "Larus glaucus" nosaukums; šī kaija ir tālo ziemeļu putns un Latvijā nav sastopama.
- kremele Literatūrā sastopams nosaukums cietai bērzlapei.
- daudzrija Literatūrā sastopams nosaukums tinim.
- irši Literatūrā sastopams staltbriežu nosaukums (vācu "Edelhirsch").
- atspiedums Litografijā ar pūderkrāsu uz akmens pārvests novilkums, ko lieto krāsu plākšņu kontūru novilkšanai.
- Ļudzjana Liudžou, pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums.
- Rožanova Līvānu novada apdzīvotās vietas "Rožupe" bijušais nosaukums.
- Rūžupe Līvānu novada apdzīvotās vietas "Rožupe" nosaukums latgaliski.
- Dokučajevka Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" otrs nosaukums.
- Doronkys Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukums latgaliski.
- Dymanti Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Dimanti" nosaukums latgaliski.
- Grōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukums latgaliski.
- Gumertgrōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukums latgaliski.
- Vucyni Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
- Drieni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" nosaukums latgaliski.
- Dryvys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" nosaukums latgaliski.
- Eņdželi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeli" nosaukums latgaliski.
- Eriņbierze Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eriņbirze" nosaukums latgaliski.
- Lelūjuri Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lielojuri" nosaukums latgaliski.
- Mōlakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukums latgaliski.
- Mōlinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
- Muktupuovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukums latgaliski.
- Uožkaļnīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukums latgaliski.
- Peiveliškys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
- Rubynkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukums latgaliski.
- Samuldryva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukums latgaliski.
- Seili Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums latgaliski.
- Skrebeli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukums latgaliski.
- Skryuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukums latgaliski.
- Staris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stares" nosaukums latgaliski.
- Stepuoris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stepores" nosaukums latgaliski.
- Stykāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski.
- Švyrksti Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" nosaukums latgaliski.
- Tūmeni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukums latgaliski.
- Upismežs Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmežs" nosaukums latgaliski.
- Vacuosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukums latgaliski.
- Bykaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
- Byumani Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" nosaukums latgaliski.
- Caunis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukums latgaliski.
- Skarbauska Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Eleonorvile" otrs nosaukums.
- Gardrivīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Gardrivieši" nosaukums latgaliski.
- Luocupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukums latgaliski.
- Muolakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukums latgaliski.
- Nadežda Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nadzežda" bijušais nosaukums.
- Neicgali Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukums latgaliski.
- Pelēčuore Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčāre" nosaukums latgaliski.
- Pyntāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
- Pundurīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukums latgaliski.
- Rudzātenis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukums latgaliski.
- Spryudi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukums latgaliski.
- Steki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" nosaukums latgaliski.
- Šauris Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukums latgaliski.
- Vuorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukums latgaliski.
- Vydi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" nosaukums latgaliski.
- Vylcāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
- Rudzatskaja Līvānu novada Rudzātu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Uopšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukums latgaliski.
- Laudys Onckuli Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" otrs nosaukums latgaliski.
- Laudas Onckuļi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" otrs nosaukums.
- Jaunī Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Sutri" nosaukums latgaliski.
- Krivacnīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Krivoki" bijušais nosaukums.
- Lipuškys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Livzenieki" nosaukums latgaliski.
- Znūteņu Onckuļi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Meža Onckuļi" otrs nosaukums.
- Zamošje Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Patašīene" otrs nosaukums.
- Pruomi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Promi" nosaukums latgaliski.
- Pūtkys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Pūtkas" nosaukums latgaliski.
- Reutova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" bijušais nosaukums.
- Raunīši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" nosaukums latgaliski.
- Šuļtis Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šuļtes" nosaukums latgaliski.
- Tyltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums latgaliski.
- Tiltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums.
- Tyltova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" nosaukums latgaliski.
- Troškys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski.
- Vacī Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Sutri" nosaukums latgaliski.
- Zaļuo Pļava Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Zaļā Pļava" nosaukums latgaliski.
- Znūteņmuiža Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" bijušais nosaukums.
- Ceplis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukums latgaliski.
- Drikšni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Drikšņi" nosaukums latgaliski.
- Dubnys vīnsātis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Dubnas viensētas" nosaukums latgaliski.
- Gaini Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Gaiņi" nosaukums latgaliski.
- Jaunuo muiža Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums latgaliski.
- Kuoršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukums latgaliski.
- Mozuos Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Silavas" nosaukums latgaliski.
- Dīveni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukums latgaliski.
- Sprūgi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukums latgaliski.
- Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" nosaukums latgaliski.
- Tylta Geduši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Tilta Geduši" nosaukums latgaliski.
- Vonogsyls Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukums latgaliski.
- Veceli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Vuškōrīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukums latgaliski.
- Liven-Bersen Līvbērzes muižas nosaukums.
- Duenhof Līvesmuižas bijušais nosaukums Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats.
- Maramba Livingstona, pilsēta Zambijā, tās senāks nosaukums.
- Dievzemīte Livonijas kara laikā 1558.-82. radies Zemgales un Kurzemes nosaukums, jo tās paglābās no Jāņa IV Briesmīgā karaspēka iebrukumiem un postījumiem.
- Filharmonijas skvērs Līvu laukums Rīgā.
- Leuvardena Ljauveta, pilsēta Nīderlandē, tās nosaukums holandiešu valodā (_Leeuwarden_).
- parestētiskā makromēlija locekļu uzbriešanas, palielināšanās sajūta akromegālijas sākumstadijā un hiperpituitārisma latentā formā.
- amati Lociņinstrumentu nosaukums, kas izceļas ar savu skanējumu; tos darinājuši itāliešu meistari - Amati dzimtas locekļi (16.-18. gs.).
- šāviņš Lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai tiek izšauti no ieroča (Ieroču aprites likums).
- Meckjuļskaja Lodes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- ieloks Lodveida ieliekums (ķermeņa daļai).
- falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda.
- logo Logotips - viegli atpazīstamas zīmes, emblēmas, burtu vai simbolu veidā attēlots organizācijas vai firmas nosaukums, ko lieto dokumentos, iespieddarbos, reklāmas materiālos.
- bocardo Loģikā trešās slēdziena figūras piektais modus: virsteikums partikulāri noliedzējs, apakšteikums vispār apgalvotājs, bet slēdziens partikulāri noliedzējs.
- trešā izslēgtā likums loģikas likums, pēc kura katrs izteikums ir vai nu patiess, vai aplams.
- pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
- pietiekamā pamatojuma likums loģikas pamatlikums, saskaņā ar kuru doma ir patiesa tikai tad, ja tā loģiski balstās uz pietiekamu pamatojumu - neapšaubāmi patiesu izteikumu vai to kopumu.
- Balja Loka Riaha Lohreja, pilsēta Īrijā ("Baile Locha Riach"), tās nosaukums īru valodā.
- lipomelanotiskā retikuloze lokalizēts vai ģeneralizēts limfmezglu pietūkums kā sekundāra parādība dermatozes gadījumā: dažus mēnešus vai gadus pēc dermatozes simptomu rašanās palielinās limfmezgli, sasniedzot valrieksta lielumu; palielinātie limfmezgli ir asi norobežoti un nav saauguši; visbiežāk palielinās ingvinālie, aksilārie, retāk - ulnārie, cervikālie un paramammārie limfmezgli; dermatozes simptomiem pārejot, limfmezgli kļūst mazāki.
- bogens Loks; līkums; priekšmets, kam lokveida forma; izliekts spieķis.
- vēstuļloksne Loksne ar tipogrāfiski sagatavotu galveni, kas var būt gan vienkāršs nosaukums kreisajā augšstūrī gan arī bagātīgi ar zīmējumiem izveidota visā loksnes augšējā platumā.
- ascoloculares Lokuloaskomicētes - asku sēņu nodalījuma klases "Loculoascomycetes" sinonīms nosaukums.
- Oranienbauma Lomonosova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.; tagad Sanktpēterburgas sastāvā.
- Kazeņupe Lonastes satekupes Pāces paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Londinium Londonas agrākais latīņu nosaukums.
- Longforta Longforda - pilsēta un grāfiste Īrijā (_An Longfort_), tās nosaukums īru valodā.
- lopība Lopiskums.
- teni Lordu nosaukums Skotijā viduslaikos.
- Lūše Losis, Ventas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Lietuvā.
- alegri Loterija ar tūlītēju izlozi (it. "allegri!" - "neskumstiet!"; mierinošs uzraksts uz zaudējušām loterijas biļetēm).
- Elizabetvila Lubumbaši pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums līdz 1966. g.
- Posiņa Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" bijušais nosaukums.
- Rundēni Ludzas novada apdzīvotās vietas "Rundāni" literarizēts nosaukums.
- Zvirgzdiene Ludzas novada apdzīvotās vietas "Zvirgzdene" bijušais nosaukums.
- Būbyni Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Būbini" nosaukums latgaliski.
- Ožuorgi Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Ožorgi" nosaukums latgaliski.
- Bleideli Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Bļaideļi" nosaukums latgaliski.
- Dylāni Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Dilāni" nosaukums latgaliski.
- Jaunuo Slobodka Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Slobodka" nosaukums latgaliski.
- Leluo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Lelī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Mazuo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Mozī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Opuli Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opuļi" nosaukums latgaliski.
- Punculi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Luopsti Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lopsti" nosaukums latgaliski.
- Punculi Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Aizgārša Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Goliševa" bijušais nosaukums.
- Plotnickī Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Plotņickie" nosaukums latgaliski.
- Pokuli Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļi" nosaukums latgaliski.
- Egli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski.
- Veipli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" nosaukums latgaliski.
- Vysnova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" nosaukums latgaliski.
- Kiseli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļi" nosaukums latgaliski.
- Kravali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski.
- Nagli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Boki" nosaukums latgaliski.
- Pyldagreči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Boki" nosaukums latgaliski.
- Vuorkali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Kiseli Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļi" nosaukums latgaliski.
- Luni Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
- Piktjuli Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Piktjuļi" nosaukums latgaliski.
- Prycymova Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski.
- Rybački Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Ribački" nosaukums latgaliski.
- Ryuseni Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Riuseņi" nosaukums latgaliski.
- Sybylina Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļina" nosaukums latgaliski.
- Sybylinays Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukums latgaliski.
- Sokuorneica Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sokorneica" nosaukums latgaliski.
- Istrskaja Ludzas novada Istras pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Istrasche Ludzas novada Istras pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kiryli Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Kirili" nosaukums latgaliski.
- Asinnīki Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Osiņņiki" nosaukums latgaliski.
- Parali Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paraļi" nosaukums latgaliski.
- Plepli Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Plepļi" nosaukums latgaliski.
- Bārtuli Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bārtuļi" nosaukums latgaliski.
- Buozova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" nosaukums latgaliski.
- Leluo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Bandarova" nosaukums latgaliski.
- Luočukolni Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ločukolni" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Bandarova" nosaukums latgaliski.
- Petynova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Petinova" nosaukums latgaliski.
- Buzdys Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Buzdi" nosaukums latgaliski.
- Gadžiunis Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" nosaukums latgaliski.
- Jaudzemli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemļi" nosaukums latgaliski.
- Keiseli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiseļi" nosaukums latgaliski.
- Dauguli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski.
- Dyukši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Divkši" nosaukums latgaliski.
- Rasimāni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņiki" bijušais nosaukums.
- Kabylovči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukums latgaliski.
- Kuornova Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kornova" nosaukums latgaliski.
- Leidyuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukums latgaliski.
- Muorteni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Morteņi" nosaukums latgaliski.
- Peruoli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Peroļi" nosaukums latgaliski.
- Punculi Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Seili Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Skuobuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Skobuļi" nosaukums latgaliski.
- Tymuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Timuļi" nosaukums latgaliski.
- Vurpuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vurpuļi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Makleri Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas “Sjaksti” bijušais nosaukums.
- Nerzenskaja Ludzas novada Nirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Nersensche Ludzas novada Nirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Pureņi Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Gaveiki" (mazciema) nosaukums 1975.-1990. g.
- Lelī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Kukuļi" nosaukums latgaliski.
- Pylda Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" nosaukums latgaliski.
- Sylovi Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski.
- Stoluoni Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stoloni" nosaukums latgaliski.
- Viecyni Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Vecāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kukuļi” nosaukums latgaliski.
- Dolgī Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukums latgaliski.
- Garani Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Garaņi" nosaukums latgaliski.
- Pyrdova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pirdova" nosaukums latgaliski.
- Prycymova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski.
- Kūrma Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Kurma" bijušais nosaukums.
- Lyuzinīki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Luocova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Locova" nosaukums latgaliski.
- Mīzaini Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" nosaukums latgaliski.
- Jačmeņišče Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" senāks nosaukums.
- Nyryni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Nirini" nosaukums latgaliski.
- Pylda Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" nosaukums latgaliski.
- Puorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Porkaļi" nosaukums latgaliski.
- Putynova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Putinova" nosaukums latgaliski.
- Ryndi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rindi" nosaukums latgaliski.
- Rugaiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rogaiža" nosaukums latgaliski.
- Rudini Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" nosaukums latgaliski.
- Vuorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Pildenskaja Ludzas novada Pildas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Auzeni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" nosaukums latgaliski.
- Induli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Induļi" nosaukums latgaliski.
- Justynova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Justinova" nosaukums latgaliski.
- Kiuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukums latgaliski.
- Luociši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Lociši" nosaukums latgaliski.
- Peļni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Peļņi" nosaukums latgaliski.
- Pyukaini Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Piukaini" nosaukums latgaliski.
- Rubuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski.
- Stopuoni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" nosaukums latgaliski.
- Vyruļova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Viruļova" nosaukums latgaliski.
- Vytkupova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" nosaukums latgaliski.
- Latyši Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Latiši" nosaukums latgaliski.
- Perekli Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Perekļi" nosaukums latgaliski.
- Greideni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Greideņi" nosaukums latgaliski.
- Kabylovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovka" nosaukums latgaliski.
- Kazicys Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukums latgaliski.
- Lysova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisova" nosaukums latgaliski.
- Lobuorži Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski.
- Lielā Maļinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka" bijušais nosaukums.
- Jačmeņišče Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" bijušais nosaukums.
- Mīzaini Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" nosaukums latgaliski.
- Uopši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Opši" nosaukums latgaliski.
- Rucova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rocova" nosaukums latgaliski.
- Syunupļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" nosaukums latgaliski.
- Strukali Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Strukaļi" nosaukums latgaliski.
- Zyrgi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zirgi" nosaukums latgaliski.
- Žubuli Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žubuļi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Malinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka” nosaukums latgaliski.
- Rundanskaja Ludzas novada Rundēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Aizeļkšni Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" nosaukums latgaliski.
- Aizsyli Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizsili" nosaukums latgaliski.
- Bieleni Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bieleņi" nosaukums latgaliski.
- Dyuksts Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Diuksts" nosaukums latgaliski.
- Ūtruo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Bozova" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Bozova" nosaukums latgaliski.
- Ploskī Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukums latgaliski.
- Banoneja Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Banoņeja" nosaukums latgaliski.
- Dyunuokli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Diunokļi" nosaukums latgaliski.
- Azarsola Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" bijušais nosaukums.
- Kļuovi Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kļovi" nosaukums latgaliski.
- Pikstuli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Pikstuļi" nosaukums latgaliski.
- Lža Ludzas upes nosaukums Krievijā.
- Lusjana Ludžou, pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums.
- lugeris Lugertakelēts buru peldlīdzeklis, neliels 2 vai 3 mastu buru kuģis (19. gs. - 20. gs. sākums) zvejai un militārām vajadzībām.
- Vorošilovgrada Luhanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g.
- Lecebuerga Luksemburga - pilsētas nosaukums luksemburgiešu valodā.
- luncis Luņķis - līkums, ritulis, gabals (parasti par desu).
- evaņģēliski luteriska luteriskās baznīcas nosaukums; norādījums uz to, ka baznīca nav katoliska.
- Nābeļupe Lūžupes nosaukums tās augštecē.
- trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene).
- kodiens Ļauns darbs, arī izteikums (parasti atriebības nolūkā).
- Lerida Ļeida, pilsētas nosaukums spāņu valodā.
- Koļčugina Ļeņinska-Kuzņecka, pilsēta Krievijā, tās senāks nosaukums.
- Svoboda Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1937.-1943. g.
- Georgiudeža Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1965.-1991. g.
- lielais laimests ļoti izdevīgs ieguvums, panākums.
- bads Ļoti liels vai pilnīgs (ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
- atbalsta punkts ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties.
- punkts ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums.
- brīnums ļoti neparasts, ārkārtējs notikums, parādība
- apokalipse Ļoti nozīmīgs, kā arī liktenīgs un šausminošs notikums, kas līdzīgs Apokalipses pravietojumiem.
- zelta vārdi ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
- panhondrīts Ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns.
- ortopnoja Ļoti smags elpas trūkums, kad slimniekam vieglāk elpot stāvot vai sēžot.
- vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
- Laibacha Ļubļanas vāciskais nosaukums.
- Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai.
- Lemberga Ļvivas pilsētas (Rietumukrainā) nosaukums 1772.-1918. g.
- demometrija mācība par demogrāfisko procesu intensitātes mērīšanu un citām procesu kvantitatīvām likumsakarībām.
- antinomisms Mācība, ka Dieva žēlastība kristiešus atbrīvo no nepieciešamības ievērot jelkādus morāles likumus, tādus kā desmit baušļi vai baznīcas likums.
- determinisms mācība, ka ikviens notikums ir kāda dabas likuma darbības piemērs vai ka jebkuram notikumam ir vismaz viens cēlonis.
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
- brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma.
- attīstītājmācīšana Mācīšanas teorija, kuras ideja ir tā, ka mācību darbības stūrakmens ir uzdevums, kura atrisināšanas procesā skolēns var atrast vispārīgu likumsakarību, ko realizējot viņš var atrisināt visus šāda veida uzdevumus.
- Tananarive Madagaskaras galvaspilsētas Antananarivu senāks nosaukums.
- Asperula odorata madaru ģints sugas "Galium odoratum" sinonīms nosaukums, jo senāk tā bija pieskaitīta miešķu ģintij.
- Kaine Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās augštecē.
- Riogrande Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās vidustecē.
- Sarkanmuiža Madonas novada apdzīvotās vietas "Sarkaņi" bijušais nosaukums.
- Akmiņsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums latgaliski.
- Borkova Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkava" nosaukums latgaliski.
- Būzāni Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozēni" nosaukums latgaliski.
- Muolnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
- Muolsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukums latgaliski.
- Barkavas muiža Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" bijušais nosaukums.
- Opsenīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" nosaukums latgaliski.
- Sylaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukums latgaliski.
- Sumeinīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sumeinieki" nosaukums latgaliski.
- Borkovskaja Madonas novada Barkavas pagasta nosaukums krieviski.
- Bersohn Madonas novada Bērzaunes muižas un pagasta bijušais nosaukums.
- Berzonskaja Madonas novada Bērzaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ļaides Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušais nosaukums.
- Zeļzavskaja Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Selsau Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums.
- Jumurdskaja Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Jummerden Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kaļcenovskaja Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kalzenau Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums.
- Lazdonskaja Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lasdohn Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums; arī muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies Lazdona.
- Gulbēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēre" bijušais nosaukums.
- Liezēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" bijušais nosaukums.
- Lezerskaja Madonas novada Liezēres pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Loesern Madonas novada Liezēres pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- Laudonskaja Madonas novada Ļaudonas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Laudohn Madonas novada Ļaudonas pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- Marcenskaja Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Martzenhof Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums.
- Ļaudonas Odziena Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas “Mētriena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- Ļaudon-Odzenskaja Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Laudon-Odsen Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Dagumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski.
- Degumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski.
- Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski.
- Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums.
- Prauļenskaja Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Praulen Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums.
- Klaucāni Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Klaucēni" bijušais nosaukums.
- Paķilis Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" bijušais nosaukums.
- Festenskaja Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Festen Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums.
- Maja Mafa, apdzīvota vieta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- vinčesterdisks magnētisko disku atmiņas ierīce hermētiskā apvalkā, ko izmantoja miniskaitļotājos un personālajos skaitļotājos; nosaukums cēlies sakarā ar ierīces pirmā modeļa 30/30 un šautenes "Winchester" izplatītā modeļa 30/30 apzīmējumu sakritību; vinčesters.
- ampērs Magnētisko potenciālu starpības mērvienība SI (agrākais nosaukums - ampērvijums).
- ampērs Magnetodzinējspēka mērvienība SI (agrākais nosaukums - ampērvijums).
- Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas.
- Petrovskporta Mahačkala, pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, tās nosaukums 1857.-1922. g.
- Kutaja Mahakama, upe Indonēzijā, Kalimantānas salā, tās senāks nosaukums.
- mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2).
- mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrs (2).
- kišmišs Maisījums, sajaukums.
- melange Maisījums, sajaukums.
- mistreklis Maisījums, sajukums.
- mudzens Maisījums, sajukums.
- mugaža Maisījums, sajukums.
- mičumačs Maisījums; sajaukums.
- pierudze Maizes trūkums.
- mājulība Mājas jaukums, omulība.
- mājasvārds Mājas, lauku saimniecības nosaukums.
- nemeklēšanās Mājdzīvnieku dzimumaktivitātes trūkums, parasti kā novārguma vai nepareizas ēdināšanas sekas.
- kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi.
- Švābes likums mājsaimniecības patēriņa teorijas likums, kas nosaka, ka pieaugot mājsaimniecības ienākumiem, izdevumi ģimenes mājokļa vajadzībām pēc absolūtā lieluma pieaug, bet relatīvi - salīdzinājumā ar pārējiem izdevumiem - samazinās.
- Udžungpandaga Makasara - pilsēta Indonēzijā ("Ujung Pandang"), Sulavesi salā, tās nosaukums 1971.-1999. g.
- Denali Makinlijs - augstākā virsotne Ziemeļamerikā, vietējo iedzīvotāju lietots nosaukums.
- Kozuliškys Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliški" nosaukums latgaliski.
- Vuoveri Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
- Muēhromta Makrūma - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Maigh Chromtha_).
- abstrakts Mākslā - tāds, kam raksturīgs brīvs krāsu, līniju un formu salikums, nevis reālu priekšmetisku formu attēlojums.
- mākslinieku dienas mākslas dienu nosaukums līdz 1973. g.
- amūzija Mākslas izjūtas un izpratnes trūkums.
- kurčatovijs Mākslīgā transurāna ķīmiskā elementa rezerfordija nosaukums bijušajā PSRS un Krievijā līdz 1997. gadam; tika lietots simbols Ku (Kurchatovium).
- rezerfordijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Rf un atomskaitli 104, pussabrukšanas periods \~13 stundas; līdz 1997. g. tā starptautiski pieņemtais nosaukums bija "unilkvadijs", bet bijušajā PSRS - "kurčatovijs".
- ilustratīvisms Mākslinieciska pasivitāte, dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
- tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju.
- kolpatrēzija Maksts iedzimts trūkums vai nepilnīga attīstība.
- skrebs Makvisa nosaukums Austrālijā - sausumizturīga mūžzaļu krūmu audze Austrālijas sausajos apgabalos; arī skrabs.
- espināls Makvisa nosaukums Dienvidamerikā.
- matorāls Makvisa vietējais nosaukums Spānijā.
- Maķedonija Maķedonijas Republika - Ziemeļmaķedonijas Republikas nosukums līdz 2019. g. februārim.
- Santaisabela Malabo pilsētas nosaukums līdz 1973. g. (sp. val. "Santa Isabel").
- Malagasija Malagasijas Republika ("Repoblika Malagasy, République Malgache") - Madagaskaras valsts oficiālais nosaukums 1960.-1975. g.
- Frēzera delfīns Malaizijas delfīna otrs nosaukums.
- Njasalenda Malāvijas bijušais nosaukums (līdz 1964. g.), kad tā bija Lielbritānijas protektorāts ("Nyasaland").
- Muilangāra Malingāra - pilsēta Īrijā ("An Muileann gCearr"), tās nosaukums īru valodā.
- malcenīca Malkas laukums, šķūnītis.
- malciene Malkas laukums, šķūnītis.
- Krīveni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčova" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukums latgaliski.
- Malnovys fermys Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnavas fermas" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Zeļčova" nosaukums latgaliski.
- Soldonī Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Solodni" nosaukums latgaliski.
- Typyni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipini" nosaukums latgaliski.
- Zybla Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" nosaukums latgaliski.
- Altenkirhe Malomožaiska, apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās vācu nosaukums.
- Schloss-Lemburg Mālpils novada (pagasta līdz 2009. g.) bijušais nosaukums vāciski.
- Niči Mālpils novada apdzīvotās vietas "Upmalas" otrs nosaukums.
- Rikteres muiža Mālpils novada apdzīvotās vietas “Sidgunda” bijušais nosaukums.
- Malpiļskaja Mālpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- iejavs Malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
- maltieši Maltas ordenis - 11. gs. dibinātā johanniešu ordeņa nosaukums kopš 16. gs.
- Mežinīki Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Janciškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" nosaukums latgaliski.
- Jaunuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
- Kurpeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Kuokeni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Kokini" nosaukums latgaliski.
- Vesna Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasaris" bijušais nosaukums.
- Rubeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukums latgaliski.
- Sylacirši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silacirši" nosaukums latgaliski.
- Sylkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkina" nosaukums latgaliski.
- Vacuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kuokeni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kokini” nosaukums latgaliski.
- Heiligenbeila Mamonova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
- iepriekšēji saņemtā pievienojums mantojuma atstājēja pārdzīvojušā laulātā un viņa lejupējo pienākums, ja viņi grib mantot no mirušā, pievienot pie mantojuma masas visu to, ko viņi dabūjuši no mantojuma atstājēja, tam dzīvam esot.
- pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam.
- augšupējs Mantojuma tiesībās nosaukums bērniem un bērnu bērniem.
- pseidoneoplazma Māņu audzējs, uztūkums, kas atgādina neoplazmu, piem., retencijas cista.
- Karstensa kalns Maokes kalnu Džajas virsotnes nosaukums līdz 1965. g.
- Lorensumarkiša Maputu, Mozambikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1976. g.
- Merva Mari, pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1937. g.
- Evra Marica - upes lejteces nosaukums Grieķijā.
- Meriča Marica, upes lejteces nosaukums Turcijā.
- Kapsuka Marijampole, pilsēta Lietuvā, tās nosaukums 1955.-1989. g.
- Ždanova Mariupole - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1948.-1989. g.
- akcija mārketinga pasākums, kas vērsts uz kādas preces vai pakalpojuma noieta stimulēšanu.
- Marksštate Marksa, pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1928.-1942. g.
- Marokas karaliste Maroka, valsts pilnais nosaukums ("Al Mamlaka al Maghribiyya").
- Marsņenskaja Mārsnēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Marzenhof Mārsnēnu pagasta bijušais nosaukums.
- Aghdere Martakerta - pilsēta Kalnu Karabahā (_Ağdere_), tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Hodžavenda Martuni, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Peles Mārupes novada apdzīvotās vietas "Stūri" otrs nosaukums.
- Kļavas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
- Spuņņciems Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
- Salaskaja Mārupes novada Salas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- nožuvums Masas zudums, kas rodas žūšanas procesā; rukums.
- masīva elements masīva sastāvdaļa, kuru nosaka masīva nosaukums un indeksi.
- ludīts Masu nemieru dalībnieks Anglijā rūpniecības apvērsuma laikmetā, cīnījās pret mašīnu ieviešanu (18. gs. pēdējā trešdaļa - 19. gs. sākums, ar maksimumu 1811.-1816. g.).
- lasītāju konference masu pasākums, kurā lasītāji apspriež grāmatas, dažkārt arī bibliotēkas darbu.
- kvadrātkods mašīnlasāms kvadrātisks laukums, kas sastāv no daudziem divkrāsu neliela izmēra kvadrātiņiem, kuru izvietojums ietver noteiktu informāciju.
- piestrāde Mašīnu detaļu saskarvirsmu pielaikošanās to darbības sākumstadijā; piestrādināt.
- sfērika Matemātikas un astronomijas apakšnozares nosacīts nosaukums, kas lieto sfēriskās ģeometrijas, sfēriskās trigonometrijas un sfēriskās astronomijas elementus lai veiktu debess spīdekļu novērojumu rezultātu apstrādi un interpretāciju.
- predikāts matemātiskajā loģikā - funkcija, kuras vērtība ir izteikums vai izteikuma patiesums, bet mainīgie - lietas (objekti).
- mehāniskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pretoties ārēja spēka iedarbībai – stiprība, plastiskums, cietība, stigrība u. c.
- mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- ieņēmums materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā); ienākums.
- kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt.
- mikrotrihija Matu īsums vai smalkums.
- atrihoze Matu trūkums.
- Kregona Mauntbeljū - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_an Creagan_).
- Mončak Mīlika Mauntmelika, pilsēta Īrijā ("Mointeach Milic"), tās nosaukums īru valodā.
- Maurīcijas Republika Maurīcija, valsts pilnais nosaukums ("Republic of Mauritius").
- Mauritānijas Islāma Republika Mauritānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Jumhūriyyah al Islāmiyyah al Mūrītāniyyah").
- Vestindijas jūra maz izplatīts kopīgs Karību jūras un Meksikas līča nosaukums.
- Ibērijas jūra maz lietots nosaukums Vidusjūras rietumu daļai pie Pireneju pussalas, starp Pitiuzu salām un Gibraltāra šaurumu.
- kvampa Maza, paresna, bet dūšīga cilvēka vai dzīvnieka nosaukums.
- minoritāte Mazākums (parasti vēlēšanās).
- Pedeli Mazās Emajegi kreisā krasta pietekas Pedeles nosaukums Igaunijā.
- Skujupīte Mazās Juglas pietekas Ķivuļurgas nosaukums tās lejtecē.
- Anatolija Mazāzijas nosaukums no 5. gs. p. m. ē., kopš 20. gs. 20. gadiem Turcijas daļa Mazāzijas pussalā.
- hipokinēze Mazkustība, kustību novājināšanās - tāds organisma fizioloģiskais stāvoklis, kurā ir stipri izteikts kustību trūkums.
- bikini Mazs, divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas sastāv no krūštura un šaurām biksītēm, nosaukums ieviesās 1947. g. pēc atombumbas sprādziena Bikini atolā.
- Salisburga Mazsalacas miesta nosaukums 1860. gados.
- Salaca Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Priedāji" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Ungurmuiža Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums.
- Zalisburgskaja Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Salisburg Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums.
- Mazsalacas lauku teritorija Mazsalacas pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- Valtenberģi Mazsalacas pilsētas kā apdzīvotās vietas senāks nosaukums, arī muižas nosaukums.
- iedrēbas Mazums, atlikums.
- klienums Mazums, sīkums.
- dur Mažora skaņkārtas nosaukums burtu notācijā.
- Kokijavila Mbandaka - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
- Nelspreita Mbombela, pilsēta Dienvidāfrikā, tās nosaukums līdz 2009. gada oktobrim ("Nelspruit").
- Bakvanga Mbužimaji - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
- Cūkusola Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Cūkusala" nosaukums latgaliski.
- Čušli Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Čušļi" nosaukums latgaliski.
- Iļzini Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" nosaukums latgaliski.
- Rogovskī Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukums latgaliski.
- Vyduči Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" nosaukums latgaliski.
- Markiški Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" bijušais nosaukums.
- Kurcumskaja Medumu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kurzum Medumu pagasta bijušais nosaukums.
- Kapsēda Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" bijušais nosaukums.
- Medzenskaja Medzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Medsen Medzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- megakarioftīze Megakariocītu trūkums kaulu smadzenēs, kas rada trombocitopēniju asinīs.
- arhimēdes Mehāniskas rēķināmās mašīnas nosaukums, ko ražoja firma "Fischer & Poethig, Glashutte" 20. gs. 1. pusē.
- Malina Mehelena, pilsēta Beļģijas vidienē, tās nosaukums no franču valodas "Malines".
- meistardarbs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums.
- šedevrs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums.
- mākslas darbs Meistarīgs, rūpīgs, nevainojams veikums, darinājums, veidojums.
- Meksikas Savienotās Valstis Meksika, valsts pilnais nosaukums ("Estados Unidos Mexicanos").
- melika Meliskā dzeja, grieķiskais lirikas nosaukums.
- skoloti Melnās jūras piekrastē dzīvojušo skitu pašnosaukums.
- mellums Melns, tumšs plankums.
- melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
- kantilēna Melodiskums, dziedošs plūdums (skaņdarbam).
- muzikalitāte Melodiskums, labskanīgums.
- Mola Melova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Mala_).
- Nemunēle Mēmele, tās nosaukums Lietuvā.
- Neretēle Mēmeles labā krasta pietekas Neretas nosaukums Lietuvā.
- memoratīvs memoriāls īpašvārds - vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai.
- Adi Ugri Mendefera, pilsēta Eritrejā, tās nosaukums tigrinjas valodā.
- Bondjužska Mendeļejevska - pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, šīs apdzīvotās vietas nosaukums līdz 1967. g.
- jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
- vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- menolipse Menstruācijas aizture vai trūkums.
- menostāze Menstruācijas trūkums.
- amenoreja Menstruālā cikla trūkums.
- kseromēnija Menstrualo asiņu nepietiekama izdalīšanās vai trūkums; "sausās mēnešreizes".
- Ferivila Menzelburgība - pilsēta Tunisijā, tās senāks nosaukums.
- dismetrija Mēra trūkums kustībās kā telpas, tā laika ziņā: kustības ir pārmērīgas, apstājas pārāk vēlu, notiek rāvieniem, ar pārliecīgu ātrumu; smadzenīšu bojājuma simptoms.
- Michalova Mērdzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- nesāts Mērenības trūkums (ēšanā, dzeršanā).
- netiešie mērījumi mērījumi, kuros fizikālā lieluma vērtību nosaka pēc citu lielumu mērījumu rezultātiem, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem.
- trīvijs Merkurija, kā ceļu un ceļinieku apsargātāja nosaukums.
- runas akts mērķtiecīga runas darbība, kas tiek veikta saskaņā ar noteiktā sabiedrībā nostiprinātām saziņas normām un ko veido viens izteikums vai arī izteikumu kopums - teksts.
- atmosfēras fizika meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu un parādību fizikālās likumsakarības.
- tanoforms Metilēna tannāta aizsargāts nosaukums, to pagatavo, iedarbojoties uz taninu ar formaldehidu sālsskābes klātbūtnē.
- redukcionisms Metodoloģisks princips, saskaņā ar kuru sarežģītus procesus pilnībā vajadzētu izskaidrot ar vienkāršu procesu likumsakarībām.
- Iereni Meža Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukums latgaliski.
- Seikstuli Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Sīkstuļi" nosaukums latgaliski.
- Vylkōji Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukums vietējā izloksnē.
- neproduktīva mežaudze mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu.
- Grenzhofsche Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskais nosaukums.
- taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības.
- Goreitis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Goreiši" nosaukums latgaliski.
- Gryudinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" nosaukums latgaliski.
- Kaprāni Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaprani" bijušais nosaukums.
- Kuorklinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Korklinīki" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Mežavydi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Lyuzinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Rumpli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpļi" nosaukums latgaliski.
- Seili Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Skūtelis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Skūteļi" nosaukums latgaliski.
- Stapuli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski.
- Kozlova Mičurinska, pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- mīdenis Mīdīšanas (kulšanas) laukums.
- Tīsaida Midlsbro - pilsēta Anglijā, tās senāks nosaukums ("Teeside").
- agripnija Miega trūkums.
- abrukasas Mīklas pārpalikums, ko sakasa abrā; maizes kukulītis, kas cepts no šī mīklas pārpalikuma.
- bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē.
- animalkuls Mikroskopisks dzīvnieka organisms; Lēvenhuka nosaukums viņa atklātajiem spermatozoīdiem.
- māzers Mikroviļņu pastiprinātājs vai ģenerators, kura darbības pamatā ir inducētais starojums un tas darbojas pēc tiem pašiem principiem kā lāzers, radītajam starojumam piemīt tādas pašas īpašības (piem., monohromatiskums un koherence) kā lāzera starojumam.
- sarkolīze Mīksto audu (gk. muskuļu) atrofija, sabrukums.
- poma amore mīlestības ābols jeb ēdamā tomāta sākotnējs nosaukums Eiropā, kad tas audzēts kā krāšņumaugs.
- Mig Militāra lidmašīna, PSRS ražots iznīcinātājs; pirmais "Mig" tika izgatavots 1940. g., nosaukums pēc konstruktoru A. Mikojana un M. Gurēviča uzvārdiem.
- kvadrātkilometrs Miljons kvadrātmetru, laukums, kas atbilst tāda kvadrāta laukumam, kura malas garums ir viens kilometrs.
- tīģerčūska Milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga plankumotu muguru un sāniem, parasti līdz 3,5 m garumā, sastopama Indijā, vietējais nosaukums - pedapoda.
- Minču šaurumi Minča un Litlminča senāks kopējs nosaukums.
- kamasīts minerāls, kristāliskās dzelzs un niķeļa sajaukums; satur dzelzs meteorīti.
- hipomineralizācija Minerālvielu iztrūkums organismā.
- vispārīgie būvnoteikumi Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums.
- mioglobinūriskais miozīts mioglobinūrija miozīta slimniekiem: sāpes muskuļos un locītavās, muskuļu pietūkums, kustību traucējumi, eritema, drudzis, caureja, mioglobinūrija.
- makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi.
- Gagarina Mirzačelas pilsētas Uzbekistānā senāks nosaukums.
- Vī Mīta - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Birma Mjanma - valsts nosaukums līdz 1989. g.
- svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums.
- viderlači Modernāku deju nosaukums vecāku cilvēku sarunā 19. gs.
- mokša Mokši - mordviešu tautas grupas pašnosaukums.
- Moldovas Republika Moldova, valsts pilnais nosaukums ("Republica Moldova").
- hiralitāte Molekulas asimetriskums, ko organisku vielu savienojumos izraisa asimetriskais atoms, kas saistīts ar 4 dažādiem aizvietotājiem (citu elementu atomiem vai atomu grupējumiem).
- Maļata Molēti, pilsēta Lietuvā, tās senāks nosaukums.
- molluskoīdejas Moluskveidīgie (glimjveidīgie) dzīvnieki, savā laikā ievests kopnosaukums sūndzīvniekiem un brahiopodiem.
- Monako Firstite Monako, valsts pilnais nosaukums ("Principauté de Monaco").
- ulgeri Mongoļu biļinu un pasaku kopīgs nosaukums.
- monozes monosaharīdu saīsināts nosaukums, biežāk attiecina uz pentozēm (C~5~H~10~O~5~) un heksozēm (C~6~H~12~O~6~).
- Bergena Monsa – pilsēta Beļģijā, tās nosaukums flāmu valodā (_Bergen_).
- Ferdinanda Montana - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1890.-1945. g.
- Mihailovgrada Montana, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1945.-1993. g.
- Kutlovica Montana, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums līdz 1890. g.
- Kutlofca Montana, pilsēta Bulgārijā, turku valodā līdz 1890. g. lietotais tās nosaukums.
- medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
- mietpilsonība Morāla īpašība; dzīves un domāšanas veids, kam raksturīgs šaurs redzesloks, sakāpinātas pašlabuma tieksmes, principu un ideālu trūkums.
- amorālisms Morāles noliegšana; tikumības trūkums; amoralitāte, netikumība.
- ētoss morāles normu, principu un ideālu kopums, kas ir pamatā sabiedrības tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību; iedzimtais tikums.
- Ostrava Morāvijas Ostrava - šīs pilsētas nosaukums līdz 1949. g.
- Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezera un ar to savienotā Mežezera (Kāņu ezera) kopējs nosaukums, atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst ziemeļu grupā, 36,7 m vjl., kopējā platība - 78 ha, lielākais dziļums - 8,7 m; Sausmežu ezers.
- mokši Mordviešu tautas grupa (~1/3 daļa), dzīvo gk. Mokšas upes baseinā, pašnosaukums - mokša.
- erzji Mordviešu tautas lielākā grupa (~2/3), pašnosaukums - erzja.
- Mozambikas Republika Mozambika, valsts pilnais nosaukums ("República de Moçambique").
- Bandarmaharani Muara - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
- lūzmeklis Mudžeklis, sajukums, čupa, kaudze.
- ņoga Mudžeklis, sajukums, jukas, nekārtības.
- ņorga Mudžeklis, sajukums, jukas, nekārtības.
- skolioze Mugurkaula deformācija - parasti izliekums.
- kifoze mugurkaula izliekums uz mugurpusi; kupris.
- lordoze Mugurkaula izliekums uz priekšu.
- rahiokampse Mugurkaula izliekums.
- heterocitroze Mugurkaulāja vai garā kaula neliels izliekums.
- muitas noliktava muitas iestādes atzīta vieta (telpa vai vaļējs norobežots laukums), kurā tiek glabātas preces un citi priekšmeti, kas atrodas muitas kontrolē.
- Carnikavas muiža muiža, kuras teritorijā izveidojies Carnikavas ciems, tās dzīvojamā ēka nodegusi 1917. g., saglabājusies tikai muižas pārvaldnieka ēka, bijušais nosaukums vāciski — Zarnikau.
- Vecplatones muiža muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Platone, arī šīs apdzīvotās vietas nosaukums.
- Piņķu muiža muiža, kuras teritorijā izveidojusies šī apdzīvotā vieta, vāciskais nosaukums "Pinkenhof".
- Koku Muižas "Kokenhof" un arī tagadējā Kocēnu pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- Kalnzehm Muižas nosaukums 16. gs. tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos.
- Kahlnzehm Muižas nosaukums 16. gs., tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos; Kalnzehm.
- Dubno Muižas nosaukums tagadējā Augšdaugavas novadā, kuras teritorijā izveidojies Dubnas ciems; Dubnas muiža.
- zeltnesis Muižnieka nosaukums veclatviešu rakstos.
- junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu.
- mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku. Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
- sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
- asofija Muļķība, prāta trūkums.
- Bombeja Mumbajas pilsētas nosaukums līdz 1995. g.
- Muona Muonio - apdzīvotās vietas nosaukums sāmu valodā.
- moristans Muristans - slimnīcas nosaukums Islāma zemēs; tas parasti atradās mošejas vai mauzoleja tuvumā.
- Arklenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" bijušais nosaukums.
- Buorbali Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Bārbaļi" nosaukums latgaliski.
- Darvinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Dravinieki" bijušais nosaukums.
- Kūkuoji Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Kokāji" nosaukums latgaliski.
- Lielstrodi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Strodi" senāks nosaukums.
- Siksola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Siksala" nosaukums latgaliski.
- Sylagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukums latgaliski.
- Teicējnieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Teicejnieki" bijušais nosaukums.
- Tiltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" bijušais nosaukums.
- Tyltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" nosaukums latgaliski.
- Trizeļnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tirzelnieki" nosaukums latgaliski.
- Mazie Tropi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tropi" bijušais nosaukums.
- Vacumnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" bijušais nosaukums.
- Vidsala Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" bijušais nosaukums.
- Vydsola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" nosaukums latgaliski.
- cvingers Mūros ieslēgta pieeja jeb priekšlaukums nocietinātas viduslaiku pilsētas vārtiem.
- Vīnes krēsls mūsdienās ražota krēsla Nr. 14 nosaukums.
- spēka nelietošana mūsdienu starptautisko tiesību princips, saskaņa ar kuru valstīm ir pienākums starptautiskajās attiecībās atturēties no varas vai varas draudu lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, kā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem.
- iekšējais muskulis muskulis, kura sākums un piestiprinājums atrodas vienā ķermeņa daļā vai loceklī vai vienā orgānā.
- ārējais muskulis muskulis, kura sākums un piestiprinājums neatrodas vienā ķermeņa daļā vai loceklī vai kura sākums atrodas ārpus orgāna, bet piestiprinājums - orgānā.
- amioestēzija Muskuļu maņas trūkums; kustību, svara un stāvokļa sajūtas trūkums.
- hemiamiostēnija Muskuļu spēka trūkums viena ķermeņa pusē.
- amiotonija Muskuļu tonusa trūkums.
- amioplāzija Muskuļu veidošanās un attīstības trūkums.
- hidžra Musulmaņu ēras nosaukums, kurā gadu skaitīšana sākas ar šo notikumu.
- džamāda Musulmaņu kalendāra divu mēnešu nosaukums.
- rabi Musulmaņu kalendāra divu mēnešu nosaukums.
- dziedātājķauķis Mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas smējējķauķu ģints ("Hippolais") atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
- nullisomija Mutāciju izraisīts viena homologisko hromosomu pāra trūkums šūnā vai genotipā.
- Umtali Mutare - pilsēta Zambijā, tās nosaukums līdz 1983. g.
- atbilde Mutvārdu vai rakstveida izteikums, ko izraisījis jautājums.
- muzejzinātne Muzeoloģija - zinātnes disciplīna, kas pētī muzeja izcelsmes un attīstības likumsakarības un sociālās funkcijas, muzeju darba teoriju un praksi, vēsturi, avotu mācību, muzeogrāfiju un metodiku.
- komplekcija Mūzikā iesākums vai papildinājums, kas der par saišķi starp daļām vai arī par iesākuma atkārtojumu.
- obstinato Mūzikā tēmas nosaukums, kura pastāvīgi atkārtojas, pāriedama no vienas balss otrā un ar citām dažādi kontrapunktēdamās; ostinato.
- semitonium Mūzikā: pustonis, nosaukums mazai sekundai.
- atonalitāte Muzikālās jaunrades veids, kam raksturīga atteikšanās no klasicisma skaņkārtiski tonālajām likumsakarībām.
- mūzikas festivāls mūzikas svētki, kas ietver virkni koncertu vai izrāžu, kuriem ir kopīgs mērķis, vairākums tiek rīkoti periodiski.
- makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
- bēdība Nabadzība, trūkums.
- bezmantība Nabadzība, trūkums.
- vārgi Nabadzība; trūkums; smagi dzīves apstākļi.
- Nacionālais standartu birojs Nacionālā standartu un tehnoloģijas institūta senāks nosaukums.
- mazuts Naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un dīzeļdegvielas destilēšanas no naftas.
- ienadzis Naga sākums zem valnīša.
- Nahčivanas Autonomā Republika Nahčivana, autonomās republikas pilnais nosaukums ("Naxçivan Muxtar Respublikasi").
- Nakloka Nakloka Līha - Greistounsa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Mosamediša Namibe, pilsēta Angolā, tās nosaukums līdz 1985. g.
- Namībijas Republika Namībija, valsts pilnais nosaukums ("Republic of Namibia").
- Dienvidrietumāfrika Namībijas nosaukums līdz 1968. g. ("South West Africa").
- Dokšukina Nartkala - pilsēta Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, tās nosaukums līdz 1967. g.
- beznaudība Naudas trūkums, monētu un papīra naudas nelietošana.
- bezštoks Naudas trūkums.
- lits naudas vienība Lietuvā līdz 2014. g. 31. decembrim; Lietuvas nacionālās valūtas nosaukums veidots, izmantojot valsts nosaukuma pirmo zilbi.
- ugija Naudas vienība Mauritānijas Islāma Republikā, sīknauda - kums.
- tukša kabata naudas, arī līdzekļu trūkums.
- Kekļauka Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dileviči" otrs nosaukums.
- Grybusti Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukums latgaliski.
- Januseli Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Januseļi" nosaukums latgaliski.
- Kaušeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaušeliški" nosaukums latgaliski.
- Hoftenberga Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" bijušais nosaukums.
- Luoči Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums latgaliski.
- Svetafors Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Luksofors" bijušais nosaukums.
- Lesnī Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukums latgaliski.
- Liukiniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" bijušais nosaukums.
- Ļumeniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums.
- Ļuminiškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums.
- Ļuminiškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" nosaukums latgaliski.
- Melderiškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Melderiškas" nosaukums latgaliski.
- Neiciškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Nitiši" bijušais nosaukums.
- Sandariškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandariškas" nosaukums latgaliski.
- Sargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sargeliški" nosaukums latgaliski.
- Sluciškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Slutiški" nosaukums latgaliski.
- Vacpiļs Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" nosaukums latgaliski.
- Vacī Stropi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstropi" nosaukums latgaliski.
- Zīdieniškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Židina" nosaukums latgaliski.
- Mozī Krīvini Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Krīviņi” nosaukums latgaliski.
- Lauku celtnieks Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Vasarnīcas” bijušais nosaukums.
- Koenigshof Naukšēnu novada Ķoņu pagasta bijušais nosaukums.
- Naukschen Naukšēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Naukšenskaja Naukšēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Nauru Republika Nauru, valsts pilnais nosaukums ("Ripublik Naoero" / "Republic of Nauru").
- Cysovka Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciskova" nosaukums latgaliski.
- Cyukuori Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukums latgaliski.
- Svikli Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski.
- Ūiva Navana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An Uaimh_).
- bada nāve nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
- Fortlami Ndžamena - Čadas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1973. g.
- malkontanti Neapmierinātie, daudzu politisku partiju un grupu nosaukums, kuras stāv opozīcijā.
- disonanse Neatbilstība kam vispārpieņemtam, vispāratzītam; harmonijas, saskaņas trūkums.
- irreversibilitāte Neatgriezeniskums.
- neatgriezenība Neatgriezeniskums.
- officium absolutum neatliekams pienākums.
- psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā.
- akrāzija Neatturība, pašsavaldīšanās trūkums.
- Angaura Neaura, Palau Republikas štata nosaukums taitiešu valodā.
- pretdabība Nedabiskums, izvirtība, pretīgums.
- nebrīvība Nedabiskums, piespiestība, arī mākslotība.
- solidāra atbildība nedalīta vairāku personu civiltiesiskā atbildība; katram no vairākiem parādniekiem ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā.
- ieraibums Nedaudz raibs plankums.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība var radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- gene Neērts stāvoklis, nepatikšanas, trūkums.
- absence Neesamība; trūkums; īslaicīgs samaņas zudums; vielas, orgāna vai funkcijas trūkums.
- fokāls nefrīts nefrīts, kad iekaisums skar tikai atsevišķus nieru stromas vai glomerulu rajonus; raksturīgs nieru insuficiences vispārējo simptomu trūkums.
- atgadījums Negaidīts notikums.
- gadījums negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
- cundurs Negaidīts, interesants notikums.
- nejaušība Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums; negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
- nekaunība Negatīva rakstura īpašība, kam raksturīgs kauna, smalkjūtības trūkums.
- hroniska vientulība negatīvs psihoemocionāls stāvoklis, ko izraisa ilgstoši neapmierinātas sociālās vajadzības un emocionāli nozīmīgu sociālo saikņu trūkums.
- afēra Negodīgs, arī bīstams pasākums; blēdīgs darījums.
- netīrumi Negodīgums; negodīgs, apkaunojošs notikums.
- vilka pase negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
- pārteikšanās Negribēts izteikums, mutvārdu runas kļūda, kas rodas automatizētā valodas procesā un nav saistīts ar zināšanu vai prasmju trūkumu.
- pauze Neilgs pārtraukums (kādā darbībā, norisē).
- pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē).
- frenokardija Neirastēnisks stāvoklis, kam raksturīgas sāpes sirds apvidū, sirdsklauves un elpas trūkums.
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
- Nosa Neisa - pilsēta Īrijā (_An Nas_), tās nosaukums īru valodā.
- medikamentozā neitropēnija neitropēnija, kuras pamatā visbiežāk ir imunoloģiski mehānismi - neitrofilos leikocītus destruktīvi ietekmējošu antivielu veidošanās vai imūnkompleksu veidošanās, kuri saistās pie neitrofilajiem leikocītiem; seko granulopoēzes nomākums un tiešs kaulu smadzeņu bojājums.
- Fertē ezers Neizīdles ezera nosaukums Ungārijā, kur atrodas šī ezera dienvidu gals.
- balta lappuse neizpētīts posms, arī notikums (piemēram, kā vēsturē).
- nejaucība Nejauks notikums, gadījums; nejauka, negodīga rīcība.
- negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus; arī nelaimes gadījums.
- sapluskums Nekārtība, sajukums.
- jukas Nekārtības, sajukums (parasti sabiedrības dzīvē).
- juceklis Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums.
- figa Nekas; pilnīgs iespēju trūkums.
- piegaža Nelaime, trūkums, vaina.
- Rona neliela sala Atlantijas okeānā, Britu salu ziemeļu daļā, ziemeļos no Minča šauruma, Lielbritānijas teritorija, tās nosaukums gēlu valodā; Roneja (angļu val.).
- blāve Neliela smaganu palielināšanās, pietūkums pārmērīgas siekalošanās rezultātā.
- vesi Nelielas lauku apdzīvotas vietas nosaukums dažām slāvu tautām.
- antekurvatūra Neliels izliekums uz priekšu.
- ielīcis Neliels krasta līnijas ieliekums, ko no viļņiem aizsargā zemesragi, nērijas vai salas.
- skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētās).
- lāma Neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko).
- apmālis Neliels laukums, kur kas atrodas bagātīgi (piemēram, sēnes ogas).
- aizgumza Neliels līkums, izliekums.
- kvarķirņiks neliels mājas koncerts vai pasākums.
- atelpas brīdis neliels pārtraukums, īsa atpūta.
- sipa neliels, komatveidīgs plankums.
- ļevaks Nelikumīgs ienākums.
- neloģisms Neloģiskums (1).
- neloģisms Neloģiskums (2).
- daltonīdi Nemainīga sastāva ķīmiskie savienojumi (lielum liels vairākums visu savienojumu).
- aģitācija Nemiers, uztraukums.
- rīdzība Nemiers, uztraukums.
- Ņomana Nemuna, upes nosaukums tās augštecē Baltkrievijā.
- Ņemaņeca Nemunas augšteces nosaukums Baltkrievijā.
- Ņemana Nemunas lejteces nosaukums Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
- rajati Nemusulmaņu nosaukums Osmaņu impērijā no 18. gs.
- atrahēlija Nenormāls kakla īsums vai trūkums.
- nekonsekvence Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
- inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi.
- centrālkomiteja Neoficiāls centrālās komitejas (komunistisko un dažu tām līdzīgo partiju augstākās vadības institūcijas) nosaukums.
- Abesīnija Neoficiāls Etiopijas nosaukums, kas tika lietots līdz 1945. g. un paretam arī vēlāk.
- obiter dictum neoficiāls tiesneša izteikums prāvas vai sprieduma nolasīšanas laikā; apspriestajā jautājumā nesvarīga, starp citu izteikta piezīme.
- pusteikums Nepabeigts, aprauts teikums, izteikums.
- Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika Nepāla, valsts pilnais nosaukums ("Sanghiya Loktāntrik Ganatantra Nepāl").
- nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums; arī aplamība, izdomājums, blēņas, meli.
- mudulis Neparasta izdarība vai notikums.
- starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
- Sabiedrības salas nepareizi lietots Biedrības salu nosaukums.
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums.
- ilgstošs noziedzīgs nodarījums nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar sekojošu ilgstošu pienākumu nepildīšanu, kuru likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajam.
- plastiskuma teorija nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kas pētī likumsakarības starp mehāniskiem spriegumiem un elastiski plastiskām neatgriezeniskām deformācijām un izstrādā konstrukciju un detaļu plastisko deformāciju aplēses.
- asinēhija Nepārtrauktības trūkums struktūrā.
- nepārvarama vara nepārvarams spēks; konkrētos apstākļos ārkārtējs, neparedzams un nenovēršams notikums (piem., dabas katastrofa - zemestrīce, plūdi; karadarbība), kas civiltiesībās var būt pamats atbrīvošanai no atbildības.
- pļutka Nepatīkams iznākums, gadījums.
- nesmukums Nepatīkams notikums, nepatīkama situācija.
- jezga Nepatīkams notikums, situācija; ķeza.
- rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- rūgts kumoss (arī malks, piliens) nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- spīle Nepatikšanas, apjukums.
- spruciens Nepatikšanas, liels apjukums, ķeza.
- aperiodisks Neperiodisks, tāds mainīgais, kuram nepiemīt periodiskums.
- grūtības nepieciešamā trūkums.
- nabadzība Nepieciešamo materiālo vērtību trūkums, nepietiekamība.
- officium imperfectum nepiespiests pienākums.
- neinformētība Nepietiekama apgāde ar informāciju; informācijas trūkums.
- marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums.
- deficīts Nepietiekams daudzums; trūkums.
- manko Nepilna preču masa; iztrūkums kasē.
- eskarps Nepilna profila prettanku grāvis, norakums, ko ierīko nogāzē vai upes krastā uz pretinieka pusi.
- robs Nepilnība, trūkums, arī zaudējums.
- pālums Nepilnība, trūkums.
- defekts Nepilnīgums, trūkums, bojājums (priekšmetā).
- eklektika Neprincipāla, mehāniska dažādu ideju, teoriju un uzskatu, idejisko virzienu savienošana; viengabalainības trūkums.
- Vilija Nēres upes nosaukums, tās augštecē, Baltkrievijā.
- Gerbergenskaja Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Herbergen Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Zolva Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- Sulainiškas Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Neretaslauki" bijušais nosaukums.
- Nerftskaja Neretas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Niederbartauskaja Neretas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Nerftsche Neretas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Niederbartan Neretas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Nikaja Neretas pietekas Atašas nosaukums tās augštecē.
- Vīpe Neretas pietekas Odzes lejteces paralēls nosaukums Mežāres un Vīpes pagastā.
- Mirtejas jūra nereti lietots nosaukums Egejas jūras dienvidrietumu daļai Grieķijas piekrastē starp Kiklādu salām un Peloponēsu, dienvidustrumos tā pāriet citā Egejas jūras daļā - Krētas jūrā.
- aneirija Nervu enerģijas trūkums.
- disproporcija Nesamērība, (daļu) neatbilstība; proporcionalitātes trūkums.
- aprostosija Nesatricināmība; stoiķu mācībā laimīgas dzīves noteikums.
- supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma.
- supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma.
- bariglosija Neskaidra, neprecīza izruna, artikulācijas trūkums.
- konfūzija Neskaidrība, sajukums.
- unisekss Neskaidrs jutekliskums, atteikšanās no tradicionālās dzimuma lomas; ambivalentisms.
- nesmucība Nesmukums, nejaukums.
- aloģija Nespēja runāt; Muļķīga, bezjēdzīga izturēšanās, loģikas, sakarības trūkums.
- nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
- elipsīns Nešķīstošo šūnas sastāvdaļu atlikums pēc šķīstošo proteīnu atdalīšanas.
- netaktība Netaktiskums.
- mājiens Netieši izteikta doma; izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
- netikumīgums Netikumiskums (1).
- netārpa Netikums; ķibele, vaina.
- netārps Netikums; ķibele, vaina.
- trums Netikums; ļoti negatīva parādība (parasti sabiedrībā).
- negadība Netikums.
- velns Netikums.
- lomens Netīra lieta vai šaubīgs pasākums.
- netīrums Netīrs plankums.
- grubulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā).
- grumbulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā).
- traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas).
- skandāls Nevēlams (parasti piedauzīgs) notikums, kura dalībnieki izpelnās sabiedrības nosodījumu.
- Honto Neveļska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- smacenis Neveselīgs miglas un dūmu sajaukums.
- Jaunuosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums latgaliski.
- Jaunosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums.
- Keiši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Keiri" bijušais nosaukums.
- Līpkolni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Liepkalni" bijušais nosaukums.
- Muoļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālagals" nosaukums latgaliski.
- Moļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālgals" bijušais nosaukums.
- Saksuonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums latgaliski.
- Saksonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums.
- Vuorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukums latgaliski.
- Vyngri Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- Žuni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Žuņi" nosaukums latgaliski.
- kabene Nicīgs izteikums.
- pendēris nicīgs nosaukums bērnam.
- lazaroni Nicināms nosaukums Neapoles un Sicīlijas bezpajumtniekiem un nabagiem.
- stikāns Nicināms nosaukums nepietiekoši apģērbtam cilvēkam.
- bašķis Nicinošs nosaukums mazai meitenei.
- dzēlība Nicinošs, arī ironisks izteikums.
- Nīderlandes Karaliste Nīderlande, valsts pilnais nosaukums ("Koninkrijk der Nederlanden").
- nabaga (arī ubaga, bada) graši (arī grasis) niecīga atlīdzība, niecīgs ienākums.
- ubaga grasis niecīga atlīdzība, niecīgs ienākums.
- bada graši (arī grasis) niecīga atlīdzība, niecīgs ienākums.
- ubaga graši (arī grasis) niecīga atlīdzība, niecīgs ienākums.
- nabaga graši (arī grasis) niecīga atlīdzība, niecīgs ienākums.
- sīkumība Niecīgums, zemiskums.
- svilspalvīte Niedru stērstes nosaukums; svilsprāklītis.
- svilsprākle Niedru stērstes nosaukums; svilsprāklītis.
- svilsprāklītis Niedru stērstes nosaukums.
- nefrolīze Nieres audu sabrukums nefrolizīna ietekmē.
- čivlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis".
- čūlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis".
- Nigēras Republika Nigēra, valsts pilnais nosaukums ("République du Niger").
- Nigērijas Federatīvā Republika Nigērija, valsts pilnais nosaukums ("Federal Republic of Nigeria").
- filioque Nīkajas - Konstantinopoles ticības apliecības pielikums, kas noteica, ka Svētais Gars iziet no Tēva un no Dēla; ortodoksā baznīca to noraidīja.
- Nikaragvas Republika Nikaragva, valsts pilnais nosaukums ("República de Nicaragua").
- Lefkoša Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukums turku valodā ("Lefkoşa").
- tukumnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Tukumi" jeb "Tukums" iedzīvotāji.
- Brinkenskaja Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Briņķu pagasts Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums līdz 1920. gadam.
- Brinkenhof Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Alberta Nīla Nīlas augšteces posma nosaukums no Alberta ezera līdz Asvas ietekai (_Albert Nile_), Ugandā, garums - \~200 km.
- Bahreldžebela Nīlas nosaukums Dienvidsudānā ("Bahr el Jebel"), no Asvas ietekas Nīlā līdz Gazalas ietekai.
- Baltā Nīla Nīlas nosaukums Dienvidsudānā un Sudānā no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai, garums — 957 km.
- Tēnoka Nīna - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An tAonach_).
- Nesa Niša - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ārējās Hebridu salās, tās nosaukums angļu valodā.
- Zosuļi Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzosuļi" bijušais nosaukums.
- Tēviņēni Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" bijušais nosaukums.
- sandē Njam-njami cilts pašnosaukums.
- libertēns No dzimuma neatkarīgs aktīvā partnera vispārināts nosaukums sadomazohismā.
- tirēņi No grieķiem aizgūts etrusku nosaukums.
- izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs salikums, rakstījums, piemēram, retinājums.
- standartobjekts No rūpniecības izstrādājumiem veidota objekta nosaukums, kuru mākslinieks pasniedz kā mākslas darbu.
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- akronīms No vairāku vārdu sākuma burtiem veidots nosaukums.
- aizvējīgs No vēja aizsargāts laukums.
- priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils; pils ārējais pagalms.
- gals Nobeigums vai sākums (ēkai, telpai, teritorijai); daļa (ēkai, telpai, teritorijai), kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
- gals Nobeigums vai sākums (parasti garenam priekšmetam, veidojumam); daļa (priekšmetam, veidojumam), kas veido šādu nobeigumu, sākumu.
- nobrauciens Nobraukums.
- noskrējiens Nobraukums.
- izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta.
- desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā.
- Bogorodska Noginska - pilsēta Krievijas Maskavas apgabala austrumos, tās nosaukums līdz 1930. g.
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
- mizopsīhija Nogurums, dzīves apnikums.
- mērījums Noietais, nobrauktais attālums; attiecīgais gājums, braukums.
- mīna Nolīdzināta vieta, laukums (kā novietošanai, strādāšanai).
- mīnis Nolīdzināta vieta, laukums (kā novietošanai, strādāšanai).
- glacis Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā.
- glasī Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā.
- negācijas negācijas likums nolieguma nolieguma likums.
- negatīvs teikums nolieguma teikums.
- antefleksija Noliekums uz priekšu.
- likma Nolikums.
- nolina Nolina recurvata - atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") augu veikalos sastopams nosaukums.
- ademozīne Nomāktība, nemiers, uztraukums.
- prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni.
- tukšziedība Nopietna satura, jēgas, mērķa trūkums (piemēram, darbībā, dzīvē); arī ārišķība.
- pintiķība Nopietnības trūkums.
- līdz tam norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis; norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- līdz Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, notikums).
- arhi- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- diskomforts Normālai cilvēka dzīvei nepieciešamo apstākļu, ērtību trūkums; neērtības.
- imperforācija Normālas atveres trūkums kā attīstības traucējums.
- hipocenestēzija Normālās labsajūtas trūkums, piem., hipohondrijā.
- malrotācija Normālas orgāna rotācijas trūkums embrioloģiskās attīstības laikā, piem., embrija viduszarnai.
- albīnisms Normālas pigmentācijas trūkums.
- protoonkogēns Normāls šūnas gēns, ko kāda pārmaiņa, piem., mutācija, pārveido onkogēnā; uzskata, ka to vairākums normāli piedalās šūnu augšanas un diferencēšanās procesos.
- defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu.
- lodziņš Norobežots laukums displeja ekrānā, kas atgādina logu, bet nav pārvietojams.
- telpne Norobežots laukums, iekšpagalms, nojume; arī telpa bez jumta.
- aplāms Norobežots laukums.
- Norge Norvēģija (pašnosaukums).
- Norvēģijas Karaliste Norvēģija, valsts pilnais nosaukums ("Kongeriket Norge").
- nepieciešamais un pietiekamais nosacījums nosacījums, ka izteikums A ir patiess tad (nepieciešamais nosacījums) un tikai tad (pietiekamais nosacījums), ja patiess ir izteikums B.
- laika Nosacīta suņu šķirne; Krievijā šis nosaukums tiek piedēvēts visiem suņiem, kam ir stāvas ausis, aste ritenī un kupls kažoks.
- Iskolata republika nosacīts nosaukums Latvijas teritorijas ziemeļaustrumu daļai Pirmā pasaules kara beigu daļā, kurā tika izsludināta padomju vara (1917.-1918. g.).
- kaunsārtums Nosarkums no kauna.
- virsraksts Nosaukums (grāmatai, tekstam, tā daļai).
- pašnosaukums Nosaukums (parasti tautai), ar ko apzīmē pats sevi (atšķirībā no nosaukuma, ko dod citi).
- talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām.
- lard Nosaukums Amerikā ražotām cūku tauku šķirnēm, ko gatavo īpaši tīra uztura vajadzībām, spiežot ar hidraulisku spiedi.
- galva Nosaukums ar attiecīgajām ziņām (preses izdevumam).
- hamāza nosaukums arābu antoloģijām, kurās parasti ietvertas slavinājuma dziesmas drošsirdībai, apraudāšanas, dabas tēlojumu dziesmas.
- lapsi Nosaukums atkritējiem no kristietības pirmajos gadsimtos, kad bija jābaidās no vajāšanām.
- orfeons Nosaukums dažādām mūzikas un dziedātāju biedrībām, arī dažādām jautrības vietām, nošu veikaliem utt.
- kalpiņš Nosaukums dažādiem palīgrīkiem: zābaku velkamam, šūnu uzliekamam, bites raugot u. c.
- belveders Nosaukums dažiem arhitektūras ansambļiem (Vatikānā, Vīnē, Prāgā, Varšavā).
- pentrinīts Nosaukums dinamītiem, kas satur vismaz 10% pentrīta.
- Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians).
- Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru.
- lukumoni Nosaukums etrusku valdniekiem, kas bij priekšgalā 12 Etrūrijas savienotām valstīm.
- medievāls Nosaukums iespiedburtiem, kuri līdzīgi renesanses laikmeta latīņu burtiem (piem., elzevīrs).
- aksu Nosaukums kalnu upēm ar dzidru ūdeni Eirāzijā no Balkānu pussalas līdz Altajam un Centrālāzijā.
- semiditonus Nosaukums mazai tercai mūzikā.
- banda Nosaukums metāla pūšamo un sitamo instrumentu ansamblim, kas ietilpst orķestrī kā patstāvīga vienība.
- laudemijs Nosaukums nodevai, ko kāda lauku zemes gabala jaunais ieguvējs maksāja gruntskungam kā virsīpašniekam par pirmpirkuma tiesības neizlietošanu valdījuma pārejas gadījumā.
- semiserio Nosaukums nopietnai operai ar atsevišķām komiskām scēnām (it. "pusnopietni").
- Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums.
- harmonika Nosaukums sistemātiskai kultūras mācībai, kam pamatā ir reliģijas ideja.
- nacionālā padome nosaukums vairāku valstu parlamentiem vai vienai no parlamenta palātām.
- tēviņš Nosaukums vienai no divām augšā saslietām jumta spārēm.
- tēvītis Nosaukums vienai no divām augšā saslietām jumta spārēm.
- izvēlnes vārds nosaukums, ar kādu izvēlne parādās izvēļņu joslā.
- ierīces vārds nosaukums, ar kuru operētājsistēma identificē ierīci, t. i. nosaka tās fizisko adresi.
- dzelzsdivīzija Nosaukums, ko 1. pasaules kara laikā un agrāk gandrīz katrā armijā dažas karaspēka daļas ieguvušas par lieliem nopelniem.
- banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians.
- kultūrtrēģeris Nosaukums, ko lieto ironiskā nozīmē, runājot par svešzemniekiem, kolonizatoriem, kas sagrābto zemju tautu pakļaušanu maskē ar paziņojumiem par kultūras attīstīšanu.
- brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Ostindija Nosaukums, ko XVII-XVIII gs. Eiropā lietoja Indijas un dažu citu Dienvidāzijas un dienvidaustrumu Āzijas teritoriju apzīmēšanai.
- apzīmējums Nosaukums.
- grēks nosodāma, slikta rīcība; netikums
- atcelt Noteikt, paziņot, ka nenotiks (nodarbības, pasākums u. tml.).
- pendērainis noteikta cimdu adīšanas raksta nosaukums.
- ozinis Noteikta virziena vēja nosaukums Kuršu kāpās.
- secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
- konsekvence Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiska pamatotība, likumsakarība.
- līdīgums Noteiktības trūkums.
- kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- kriminālprocesuālais termiņš noteikts laika periods vai moments, ar kura iestāšanos vai kura laikā personām, kas piedalās ziņojumu vai pieteikumu pārbaudē par noziegumu vai krimināllietas tiesvedībā, ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas procesuālas darbības vai atturēties no tām.
- konsekvents Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiski pamatots, likumsakarīgs.
- bezprincipialitāte Noteiktu, stingru principu trūkums.
- prasība Noteikums (parasti kategorisks).
- kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
- kolinearitātes nosacījums noteikums, ka objekta punktam, projekcijas centram un ainas punktam jāatrodas uz vienas taisnes.
- komplanaritātes nosacījums noteikums, ka vektoriem, kas iet no projekcijas centriem uz objekta punktu un vektoram, kas savieno projekcijas centrus (bāzi), jāatrodas vienā plaknē.
- starptautiskā paraža noteikums, kas ir izveidojies tā ilgstošas piemērošanas rezultātā attiecībās visu vai dažu valstu starpā, bet kas nav nostiprināts starptautiskā līgumā.
- pierādīšanas pienākums noteikums, kas reglamentē civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa dalībnieku pienākumus pamatot tādu apstākļu esamību, kuri ir būtiski un nepieciešami lietas izskatīšanai un izlemšanai atbilstoši patiesības principam.
- tehniskā norma noteikums, kas tiek veidotsattiecību regulācijai starp cilvēkiem un neapgarotiem priekšmetiem, parādībām procesiem (dabiskiem un mākslīgiem); tie ir noteikumi, kas reglamentē tehnoloģiskos procesus, dažādu tehnisku sistēmu ekspluatāciju, dabas priekšmetu apstrādi utt.
- likums Noteikums, norādījums, norma.
- regula noteikums, norma; (rīcības) likums.
- norma Noteikums, princips (kā) vislabākai, vismērķtiecīgākai izmantošanai, veikšanai.
- likums Noteikums, princips (teorijā, mācībā u. tml.).
- Latviešu etnogrāfiskā izstāde notika Rīgā 1896. g. un bija pirmais lielākais latviešu organizētais pasākums, kas iepazīstināja apmeklētājus ar latviešu tautas vēsturi un kultūru.
- nosacītā varbūtība notikuma B varbūtība, pieņemot, ka notikumi A un B ir savstarpēji atkarīgi un ka notikums A jau ir noticis
- klāja Notikums (kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ).
- demogrāfiskais notikums notikums indivīda dzīvē, kas iespaido iedzīvotāju paaudžu nomaiņu, skaitu vai sastāvu.
- pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar lielām grūtībām, lieliem materiāliem zaudējumiem.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, saimnieciski ekonomiskās dzīves pilnīgu sabrukumu.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
- sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarba), ar ko sākas darbība, iezīmējas konflikts.
- neiespējamais notikums notikums, kas dotajos apstākļos nav iespējams; tā varbūtība ir 0.
- testa iznākums notikums, kas novērojams testa iedarbības rezultātā testējamā objekta testpunktā (parasti izejā).
- drošais notikums notikums, kurš iestājas vienmēr un kura varbūtība ir 1.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- protokola kļūda notikums, kuru kāds datu apstrādes vai datu pārraides sistēmas funkcionālais bloks - datu saņēmējs datu apmaiņas procesā uzskata par protokola pārkāpumu, ko izraisījis tā partneris - datu avots.
- štelle Notikums, norise.
- nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz rūpju, raižu, uztraukuma.
- stāsts notikums, notikumu virkne vai situācija, ko kāds uztver kā vienotu veselumu ar sākumu un beigām
- dzela Notikums; atgadījums.
- lēkums Notikums.
- notika Notikums.
- notikšana Notikums.
- nūtikums Notikums.
- ķēdes reakcija notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
- Novaja Kahovka Nova Kahovka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krievu valodā.
- Ēršekūjvāra Nove Zāmki - pilsēta Slovākijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- iks starojums novecojies nosaukums rentgenstarojumam.
- X starojums novecojies nosaukums rentgenstarojumam.
- fototelegrāfa sakari novecojis faksimilsakaru nosaukums; šaurākā nozīmē – faksimlilsakari, kuros uztvertos attēlus reģistrē ar fotogrāfiskām metodēm.
- magnēzijs Novecojis metāliskā magnija pulvera nosaukums; agrāk lietoja fotografēšanā zibspuldzes vietā, jo degot rada spilgtu gaismu.
- mezotrons Novecojis mezona nosaukums.
- stratoplāns Novecojis nosaukums lidmašīnai, kas piemērota lidojumiem stratosfērā.
- katoptrika Novecojis nosaukums optikas nozarei - mācībai par gaismas atspoguļošanās likumiem un šo likumu izmantošanu optisko instrumentu uzbūvē.
- novelistiskums Noveliskums.
- Terekbeče Novi Bečeja - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Terekkaniža Novi Kneževaca - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama; aiztaisīt, aizvērt.
- atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama; attaisīt, atvērt.
- nospiedums Novilkums (1).
- pausa Novilkums, kopija uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
- austromarksisms Novirziens austriešu sociāldemokrātijā 19. gs. b. - 20. gs. sākums.
- balotne Novītusi, balsnēja lapa augam; arī balandas nosaukums.
- Česnokovka Novoaltaiska, pilsētas Krievijā, Altaja novadā, tās nosaukums līdz 1962. g.
- Staļinska Novokuzņeckas pilsētas nosaukums 1932.-1961. g.
- Kuzņecka Novokuzņeckas pilsētas nosaukums līdz 1932. g., Krievijā, Kemerovas apgabalā.
- Staļinogorska Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums 1934.-1961. g.
- Bobriki Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums līdz 1934. g.
- Novonikolajevska Novosibirskas pilsētas (Krievijā) nosaukums līdz 1925. g.
- asemantiskums Nozīmes trūkums valodas elementam vai segmentam.
- teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piemēram, kādā pasākumā, nozarē).
- misere Nožēlojams stāvoklis, posts, trūkums, nelaime.
- Portetjēna Nuadibu, pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums.
- Kafiristāna Nūrestāna, vilajets Afganistānas austrumos, tā senāks nosaukums.
- Anžuāna Nzvani, pilsēta Komoru salās, tās nosaukums franču valodā (_Anjouan_).
- Ragnīte Ņemana, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Štallupēnene Ņesterova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Alakuitijervi Ņižņeje Kuito, ezers Krievijas Karēlijas Republikā (_Ala-Kuitijärvi_), tā nosaukums somu valodā.
- Gorkija Ņižņijnovgoroda - pilsētas nosaukums 1932.-1991. g.
- Otransa Ņūmārkita - apdzīvota vieta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kāsnevīza Ņūporta, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Casnewydd_).
- Rosvikhruina Ņūrosa - pilsēta Īrijā (_Ros Mhic Thriuin_), tās nosaukums īru valodā.
- Dreneuiza Ņūtauna - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā.
- inerces likums Ņūtona pirmais likums, saskaņā ar kuru neviens ķermenis pats no sevis nevar mainīt savu kustību.
- Boļšaja Keta Obas labā krasta pietekas Ketas nosaukums tās augštecē, Krievijas Krasnojarskas novadā.
- riska avots objekts, process, notikums, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam.
- nagruzka Obligāts papildu pirkums (pērkot ko citu).
- Očamčira Očamčire, Abhāzijas pilsētas Očhamčheras nosaukums gruzīnu valodā.
- Odra Odera, upes nosaukums Čehijā un Polijā.
- Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka.
- apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu).
- Vartašena Oghuza - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1968.-1991. g.
- karbons Ogleklis - šī ķīmiskā elementa latīniskais nosaukums, lietots tā savienojumu nosaukumos (piem., karbīdi, karbonāti).
- Ogriņa Ogres augšteces paralēls nosaukums.
- Kārļi Ogres novada apdzīvotās vietas "Ogresgals" otrs nosaukums.
- Jungferskaja Ogres novada Jumpravas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Krappenskaja Ogres novada Krapes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Krappenhof Ogres novada Krapes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Keipenskaja Ogres novada Ķeipenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kaipen Ogres novada Ķeipenes pagasta bijušais nosaukums.
- Jaunķeipenes pagasts Ogres novada Ķeipenes pagasta bijušais nosaukums.
- Lauber-Ozoļskaja Ogres novada Lauberes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Laubern Ogres novada Lauberes pagasta bijušais nosaukums.
- Lauberes-Ozolu pagasts Ogres novada Lauberes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- Ledemanskaja Ogres novada Lēdmanes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ledemannshof Ogres novada Lēdmanes pagasta bijušais nosaukums.
- Lelaskaja Ogres novada Madlienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Esenhof Ogres novada Madlienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Lielais pagasts Ogres novada Madlienas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam (tolaik Rīgas apriņķī).
- Braki Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Līčupe" otrs nosaukums.
- Ogerskaja Ogres novada Mazozolu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ogerhof Ogres novada Mazozolu pagasta bijušais nosaukums.
- Altenvogskaja Ogres novada Meņģeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Altenwoga Ogres novada Meņģeles pagasta bijušais nosaukums.
- Dārziņi Ogres novada Ogresgala pagasta vasarnīcu ciema "Ogre" otrs nosaukums.
- Kastrāne Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Upespils" bijušais nosaukums.
- Kastrānes muiža Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas “Upespils” agrāks nosaukums.
- Sunceļskaja Ogres novada Suntažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Sunzeln Ogres novada Suntažu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Aderkasskaja Ogres novada Taurupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Fistehlen Ogres novada Taurupes pagasta bijušais nosaukums.
- Lubija Ogres pietekas Valolas augšteces posma līdz Pakšēnu ezeram, kas tagad tiek dēvēts par Lubeju, senāks nosaukums.
- Kubango Okavango upes augšteces nosaukums Angolā.
- arkāna Okults sakramenta vai spēcīgas burvestības nosaukums.
- Bērzu muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" bijušais nosaukums.
- Dāvukalns Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Dāvi" bijušais nosaukums.
- Sēliešu sils Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jāņupe" otrs nosaukums.
- Olaine Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunolaine" bijušais nosaukums.
- Rājumu pļavas Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Rājumi" bijušais nosaukums.
- Vaivadukalns Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vaivadi" bijušais nosaukums.
- Grēnes muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" bijušais nosaukums.
- Olaiskaja Olaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Olai Olaines pagasta bijušais nosaukums.
- anovarisms Olnīcu trūkums; traucējumi, kas ar to saistīti.
- Omānas Sulultanāts Omāna, valsts pilnais nosaukums ("Salṭanat ʻUmān").
- Georgegeorgiudeža Onešti pilsētas Rumānijā nosaukums 1965.-1991. g.
- kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
- rastra optika optikas nozare, kas pētī likumsakarības, pēc kurām attēls tiek veidots no atsevišķiem elementiem (piemērma, dažāda lieluma vai krāsas punktiem), ko iegūst ar rastra palīdzību.
- pangloss Optimists, kas nekad nenoskumst.
- Naģvārada Oradja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Uraļska Orala - krievu valodā lietots pilsētas nosaukums.
- Alre Orē, pilsēta Francijā, Bretaņā, tās nosaukums bretoņu valodā
- Čkalova Orenburga - pilsētas nosaukums 1938.-1957. g.
- afilakse Organisma aizsardzības reakciju trūkums.
- apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
- pasāciens organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; pasākums
- dezorganizācija Organizētības trūkums; kārtības jaukšana, disciplīnas neievērošana; nesaskaņotība, sajukums.
- stihija organizētības, regulētības trūkums (par masu kustībām, lieliem vēsturiskiem notikumiem u. tml.); norises, kas nav atkarīgas no atsevišķu cilvēku gribas.
- algotie pagaidu sabiedriskie darbi organizēts aktīvās nodarbinātības pasākums bezdarbniekiem sociālo iemaņu un prasmju uzturēšanai, īpaši sociāli ekonomiskās krīzes un bezdarba pieauguma apstākļos.
- pasāciens organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; pasākums
- nodarbība Organizēts pasākums, kurā (kāda vadībā), parasti vairāki, dalībnieki apgūst teorētiskas zināšanas, praktiskas iemaņas.
- diena Organizēts, tematisks pasākums, kas notiek vairāku dienu garumā, var būt tradicionāls, ikgadējs.
- banalitāte Oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums.
- Halturina Orlova - pilsētas Krievijā (Kirovas apgabalā) nosaukums 1923.-1991. g.
- Kristiānija Oslo - Norvēģijas galvaspilsēta, tās nosaukums 1624.-1924. g.
- Austrumrumēlija Osmaņu impērijā ietilpstošās Bulgārijas dienvidu daļas nosaukums 1878.-1885. g.
- Morāvijas Ostrava Ostrava, pilsēta Čehijā, tās nosaukums līdz 1949. g.
- ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā.
- Gavieze Otaņķes upes augšteces paralēls nosaukums.
- sekunde Otrais pamatstāvoklis (parade), uzbrukums un atbilde, paukojot (lejup un uz āru, turot rapieri ar nagiem uz leju).
- re Otrās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
- festino otrās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- camestres otrās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs
- cesare otrās slēdzienu figūras pirmais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispāri apgalvojošs, bet slēdziens vispāri noliedzošs
- vicečempions Otrās vietas ieguvējs čempionātā vai olimpiskajās spēlēs; nosaukums, ko piešķir otrās vietas ieguvējam čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.
- sinklināle Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums; mulda (2).
- mulda Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums; sinklināle.
- anovulācija Ovulācijas trūkums.
- Ritini Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņi" nosaukums latgaliski.
- Kozuori Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski.
- Krīveni Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveni" nosaukums latgaliski.
- Lielupe Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Brankas" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Pēternieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpēternieki" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Progress Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Paulsgnadskaja Ozolnieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Paulsgnade Ozolnieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Maharadze Ozurgeti, pilsēta Gruzijā, tās nosaukums 1934.-1991. g.
- anosmija Ožas maņas trūkums.
- tribunāls paaugstinājums tiesneša, karavadoņa krēslam Senajā Romā, vēlāk tiesas laukums.
- kumums Paaugstinājums, nelīdzenums, uzkūkums.
- apireksija Paaugstinātas temperatūras trūkums drudža slimībās.
- factum Padarītais, notikums.
- varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
- gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde).
- gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums.
- Ķimele Padure, paralēls nosaukkums tās augštecē.
- Sausgale Padure, paralēls nosaukums tā augštecē.
- Kimele Padure, paralēls nosaukums tās augštecē.
- Sausgalupe Padure, paralēls nosaukums tās augštecē.
- kasete Padziļināts laukums pārseguma apakšpusē.
- pagasttiesa Pagasta pašvaldības izveidota institūcija, kura šajā teritorijā veic bāriņtiesas funkcijas; atsevišķos gadījumos, ko paredz Civillikums, tā pilda materiālo funkciju, sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā.
- grumada Pagasta sapulces nosaukums Baltkrievijā un Ukrainā, kas 19. gs. lietots arī Latvijā.
- vagars Pagasta vecākā nosaukums Latvijas teritorijā 16.-19. gs.
- Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja.
- Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja.
- Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja.
- Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja.
- Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja.
- Matīšu pagasts pagasts Burtnieku novadā, robežojas ar Vecates, Burtnieku, Bērzaines un Dikļu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; nosaukums līdz 1949. g. — Bauņu pagasts.
- Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja.
- Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts.
- Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts.
- Jaunjelgavas pagasts pagasts Jaunjelgavas novadā ar administratīvo centru Jaujelgavas pilsētā, robežojas ar Jaunjelgavas pilsētu, Sērenes pagastu un Ogres novadu; bijušais nosaukums — Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija.
- Atašienes pagasts pagasts Jēkabpils novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Mežāres pagastu, kā arī ar Madonas, Preiļu un Līvānu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Atašinskaja.
- Vīpes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Ābeļu, Kūku un Mežāres pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušais nosaukums Mežmuižas pagasts.
- Indras pagasts pagasts Krāslavas novada austrumu daļā, robežojas ar Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums līdz 1937. gadam — Piedrujas pagasts, teritorija līdz 1949. g. aptvēra tagadējos Indras un Piedrujas pagastus.
- Aulejas pagasts pagasts Krāslavas novadā, kas izveidojās 20. gs. 30. gados ar centru Grāveros, 20. gs. 20. gados šī teritorija bija Izvaltas pagasta sastāvdaļa; robežojas ar Andrupenes, Konstantinovas, Skaistas, Kombuļu, Grāveru un Kastuļinas pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Graverskaja.
- Šķaunes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Bērziņu, Svariņu un Ezernieku pagastu, kā arī ar Ludzas novadu un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Ljanskoronskaja.
- Robežnieku pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Indras, Kalniešu, Skaistas, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums — Pustiņas pagasts (līdz 1938. g.).
- Asūnes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Dagdas, Svariņu, Ķepovas un Robežnieku pagastu; bijušais nosaukums krieviski - Osunskaja.
- Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja.
- Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja.
- Rundēnu pagasts pagasts Ludzas novadā ar pagasta administratīvo centru Rundānos, robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu un Istras pagastu, kā arī ar Krāslavas un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rundanskaja.
- Ciblas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Blontu, Līdumnieku, Briģu, Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu; bijušais nosaukums līdz 1925. g. — Eversmuižas pagasts.
- Pasienes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Istras un Zaļesjes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu, Krieviju un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Posiņskaja.
- Brigu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Nirzas, Isnaudas un Līdumnieku pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušais nosaukums — Janovoles pagasts, par kuru ziņas no 1840. gada.
- Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja.
- Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja.
- Aizkalnes pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Rušonas, Pelēču un Vārkavas pagastu; bijušais nosaukums - Jasmuižas pagasts (līdz 1930. g.).
- Silajāņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rušonas, Riebiņu un Galēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Silionskaja.
- Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts.
- Bērzgales pagasts pagasts Rēzeknes novada austrumu daļā, robežojas ar Lendžu, Vērēnu un Ilzeskalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Kuļņevskaja.
- Gaigalavas pagasts pagasts Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Nautrēnu, Stružānu, Dricānu, Rikavas un Nagļu pagastu, kā arī ar Madonas un Balvu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Bikovskaja.
- Ilzeskalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Bērzgales, Vērēmu, Audriņu, Dricānu un Nautrēnu pagastu, kā arī ar Kārsavas novadu; bijušais nosaukums — Gailumu pagasts.
- Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja.
- Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.).
- Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts.
- Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts.
- Brantu pagasts pagasts Smiltenes novadā, izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Smiltenes pagasta teritorijā, robežojas ar Blomes, Smiltenes, Launkalnes un Raunas pagastu, kā arī ar Smiltenes pilsētu; arī tagadējā Launkalnes pagasta bijušais nosaukums.
- Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja.
- Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen.
- exc. Pagatavojis; sākot no 16-18 gs. uz vara gravējumiem u. c. pielikums apgādātāja vārdam.
- godinājums Pagodinājums; apsveikums.
- pakalpojumatteice pakalpojuma atteikums.
- vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums.
- gradācija Pakāpeniskums, vienmērība (kādā kopumā, norisē).
- Pakistānas Islāma Republika Pakistāna, valsts pilnais nosaukums ("Islāmī Jomhuri-ye Pākistān").
- nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam; pakļautība kam likumsakarīgam.
- laižība Palaidnība, laiskums.
- Palau Republika Palau, valsts pilnais nosaukums ("Belu'u a Belau" / "Republic of Palau").
- pelecipodi Paleontoloģijā pieņemts gliemeņu fosilo atlieku nosaukums.
- Ārciems Pāles pagasta teritorijas nosaukums padomju laikā.
- Palestīnas Autonomija Palestīna, teritorijas pilnais nosaukums ("Al Sulṭa al Waṭaniyya al Filasṭīniyya").
- palieks Palieka, pārpalikums.
- paliekums Palieka, pārpalikums.
- salīdzinājuma palīgteikums palīgteikums, kas ir salīdzinājuma attieksmē ar virsteikumu.
- nosacījuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka nosacījumu, kāds nepieciešams, lai īstenotos virsteikumā izteiktais saturs.
- nolūka apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma darbības nolūku, mērķi.
- cēloņa apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikumā izteiktā satura cēloni.
- pamatojuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma satura pamatojumu; šādu palīgteikumu ievada saiklis _jo_.
- veida apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka, kādā veidā risinās virsteikuma darbība un var konkretizēt vispārīgas nozīmes apstākļa vārdu virsteikumā.
- izteicēja palīgteikums palīgteikums, kas konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu sastata izteicēja nominālo daļu virsteikumā.
- apzīmētāja palīgteikums palīgteikums, kas pakārtots kādam lietvārdam virsteikumā un pēc nozīmes līdzinās apzīmētājam.
- seku palīgteikums palīgteikums, kas pauž iepriekš virsteikumā izteiktā satura sekas.
- relatīvais palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās neatkarīgai teikuma daļai un par palīgteikumu uzskatāms tāpēc, ka to ievada pakārtojuma vārds.
- papildinātāja palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās papildinātājam un ir pakārtots kādam darbības vārdam virsteikumā.
- teikuma priekšmeta palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās virsteikuma teikuma priekšmetam, veic virsteikuma teikuma priekšmeta funkciju vai arī konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu teikuma priekšmetu virsteikumā.
- mēra apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas raksturo virsteikuma darbību no intensitātes vai mēra viedokļa.
- laika apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo laiku, kad risinās virsteikuma darbība.
- vietas apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo vietu, kur atrodas vai notiek tas, par ko ir runa virsteikumā.
- pieļāvuma palīgteikums palīgteikums, kura saturs ir loģiskā pretrunā ar virsteikuma saturu, tomēr ļauj īstenoties virsteikuma darbībai.
- ambi Palikšņu kalnu nosaukums Etiopijas kalnienē.
- dzeltenā zirgkastaņa palsā zirgkastaņa, tās senāks nosaukums.
- bezpamatība Pamatotības trūkums.
- tramplīns Pamats, arī sākums (kā) tālākai attīstībai, darbībai.
- avots Pamats, arī sākums (ziņām, baumām u. tml.).
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums(2).
- nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko).
- gultne Pamats, uz ko balstās (kāds pasākums vai parādība).
- semidiapente Pamazinātas kvintas nosaukums mūzikā.
- Cornus alternifolia pamīšlapu grimoņa "Swida alternifolia" senāks nosaukums.
- tulsums Pampums, satūkums.
- tūks Pampums, uztūkums.
- pavēles teikums pamudinājuma teikums.
- rosinājuma teikums pamudinājuma teikums.
- Nova Goa Panadži, pilsēta indijā, tās nosaukums līdz 1961. g.
- pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās satraukums.
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, pasākums) vairs nenotiek.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās satraukums.
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās uztraukums.
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
- izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
- laist dibenā Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
- veiksme Panākums, sasniegums.
- Panamas Republika Panama, valsts pilnais nosaukums ("República de Panamá").
- raiblapainība Panašējums - botāniskā nosaukums augu lapu baltajām svītrām un plankumiem, piem., pelargonijām, lauku kļavai u. c.
- Baumanabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1931.-1936. g.
- Kirovabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1936.-1963. g.
- Saraikomara Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1931. g.
- Oksu Pandžas labā krasta pietekas Bartangas nosaukums tās augštecē.
- Džarkenta Panfilovas pilsētas Kazahstānā nosaukums līdz 1942. g.
- nespēks Panīkums, vārgums (augiem).
- anaklāze Pantmēru dažādība, vai noteikta pantmēra trūkums.
- starpkadru pāreja paņēmiens, ar kādu tiek veikta attēlu nomaiņa montāžas vietā; piemēram, diafragmas atvēršanās – kadra sākums, attēlam atklājoties no tumsas pieaugošā aplī, vai arī satumsums un izgaismošanās – attēla satumšana līdz pilnīgi melnam ekrānam kadra beigās un izgaismošanās no pilnīgi melna ekrāna nākamā kadra sākumā.
- paralipomena Papildinājums, pielikums senākam tekstam.
- addendum papildināšanai; pielikums, papildinājums.
- izsaucošā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru lietotāja, abonenta vai taksofona numurs, no kura notiek izsaukuma mēģinājums vai izsaukums, tiek atveidots cita lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms vai pēc savienojuma nodibināšanas.
- indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu; likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
- Paragvajas Republika Paragvaja, valsts pilnais nosaukums ("República del Paraguay" / "Tetã Paraguái").
- pārākskaits Pārāk liels skaits; atlikums.
- handikaps Pārākums (sporta sacensībās).
- virsroka Pārākums, arī pārsvars.
- superioritāte Pārākums, izcilība.
- priekšroka Pārākums, pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma.
- preferanse Pārākums, priekšrocība, izspēles pirmtiesība kāršu spēlē.
- prioritāte Pārākums, priekšroka, priekšrocība.
- slogbraukums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu darba laikā: tā kopējā nobraukuma daļa, kas veikta, braucot ar kravu, km; kravas nobraukums.
- kravas nobraukums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu darba laikā: tā kopējā nobraukuma daļa, kas veikta, braucot ar kravu, km; slogbraukums.
- murķelis parastā bisīte ("Gyromitra esculenta"), nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"; augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
- auslīdis Parastās spīļastes ("Forficula auricularia") mitoloģisks nosaukums (uzskatīja, ka auslīžņi uzbrūk gulošam cilvēkam un lien ausīs); ādspārņu suga.
- kustoņi Parasti četrkājainu dzīvnieku mājlopu nosaukums.
- pakāpe Parasti savienojumā "dienesta pakāpe": reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem.
- trijskaitļu Parasti savienojumā "trijskaitļu likums": kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
- garlaicīgs Parasti savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- izlaist Parasti savienojumā ar "loks", "līkums", "riņķis" u. tml.; doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
- tumsība Parasti savienojumos "gara tumsība", "garīgā tumsība": zināšanu trūkums, aprobežotība.
- sororāts Paraža, kur vīram pēc sievas nāves ir tiesības vai pienākums apprecēt viņas māsu.
- amats Paraža, tikums; arī niķis.
- Pārdaugavas province Pārdaugavas hercogistes sākotnējais nosaukums no 1562. g. līdz 1566. g.
- kvantēšana Pāreja no klasiskām (makroskopiskām) likumsakarībām uz kvantiskām (mikroskopiskām) sakarībām; klasiskā sistēmas apraksta aizstāšana ar kvantisku aprakstu.
- sirds apnoja pārejošs elpošanas pārtraukums sakarā ar Čeina-Stouksa elpošanu.
- leiposfiksija Pārejošs pulsa trūkums artērijās.
- intermisija Pārejošs simptomu vai slimības pārtraukums.
- kāpene Pārestība, trūkums.
- Pastes Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Vējkrogs" bijušais nosaukums.
- Rozbeķi Pārgaujas novada Stalbes apdzīvotās vietas "Rozula" (vidējciems) bijušais nosaukums.
- stūrtings Parlamenta nosaukums Norvēģijā, stortings.
- hansard Parlamenta protokolu nosaukums Anglijā; henserds.
- henserds Parlamenta protokolu nosaukums Anglijā.
- skupčina Parlementa, tautas priekšstāvības iestādes otrās palātas nosaukums Serbijā (agrāk arī Dienvidslāvijā).
- lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis.
- diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi.
- skrupulozitāte Pārmērīga rūpība, precizitāte, pedantiskums.
- reste Pārpalikums, atlikums.
- liekums Pārpalikums, tas, kas ir nederīgs, lieks, paliek neizlietots, neizmantots.
- surplus Pārpalikums, tirdzniecībā arī segums, pārsniegums.
- uzkaudze Pārpalikums; piedeva.
- paķimene Pārpalikums.
- pārība Pārpalikums.
- peizu peizām pārpilnība, pārpalikums.
- Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km.
- retraktacija Pārstrādāšana, savu izteicienu vai uzskatu atsaukums, pārveidošana.
- valdošā partija partija, kam daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
- E160b Pārtikas piedeva - annato, biksīns, norbiksīns, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), annato bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā, biksīna un norbiksīna toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- biksīns Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- norbiksīns Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- E512 Pārtikas uzlabotājs - alvas hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - neliels toksiskums, var kairināt gļotādu, ādu.
- E214 Pārtikas uzlabotājs - etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uztūkums, anafilakse, astma, nātrene.
- E218 Pārtikas uzlabotājs - metil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uztūkums, anafilakse, astma, nātrene.
- Sučana Partizanska - pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, tās nosaukums līdz 1972. g.
- izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
- fairāms Pārtraukums (darbā); darba beigas.
- pārstāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāja.
- stāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāja.
- apstāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāšanās.
- rima Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.).
- taimauts Pārtraukums (piem., sporta spēlē).
- astanavka Pārtraukums darbā.
- hiāts Pārtraukums nogulumu kārtībā, viena vai vairāku slāņu iztrūkums zināmā nogulumu sērijā.
- mitiens Pārtraukums, apstāšanās.
- mitiņš Pārtraukums, apstāšanās.
- lappuses iztrūkumpārtraukums pārtraukums, ko izsauc programmatūra, kas mēģina lasīt no virtuālās atmiņas vai ierakstīt tajā, kaut gan attiecīgais virtuālās atmiņas apgabals šajā brīdī neatrodas fiziskajā atmiņā.
- periferiālais pārtraukums pārtraukums, ko izsauc signāls no perifērijas ierīces.
- iztrūkumpārtraukums pārtraukums, ko rada (kā) iztrūkums.
- aparatūrpārtraukums Pārtraukums, ko rada ārējo iekārtu, piemēram, tastatūras, diskdziņu, ievadizvades pieslēgvietu, peles vai centrālā procesora, darbība.
- programmpārtraukums Pārtraukums, ko rada kāda instrukcija programmā, kura aptur notiekošo informācijas apstrādes procesu, lai pieprasītu pārtraukuma apdarinātāja pakalpojumus, piem., organizētu datu ievadi vai izvadi.
- apstāvis Pārtraukums, pauze, apstāšanās.
- pārlaidi Pārtraukums, pauze.
- starpcēliens Pārtraukums, starpbrīdis.
- aprima Pārtraukums.
- norudenes Parudenes, rudens sākums.
- kvadriennāle Pasākums (piem., izstāde, festivāls), kas notiek reizi četros gados.
- triennāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi trīs gados.
- pasene Pasākums (skolā).
- aizsargpasākums Pasākums aizsardzības nodrošināšanai.
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
- apsardzes pakalpojumi pasākums vai pasākumu kopums, ko veic, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
- izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam); arī eksperiments.
- avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām).
- padarīšana Pasākums, darbība; lieta (2).
- dzela Pasākums, darbība.
- pretpasākums Pasākums, kas ir vērsts (pret ko).
- pēcpusdiena Pasākums, kas noris šādā laikposmā.
- papildpasākums Pasākums, kas notiek papildus iepriekš paredzētajam pasākumam.
- intervence pasākums, ko valsts veic savas zemes iekšējā naudas vai preču tirgū, lai ietekmētu valūtas kursu vai preču cenas.
- skate Pasākums, kurā (ko, piemēram, mākslas darbus, zinātnes un tehnikas sasniegumus, priekšmetus) publiski demonstrē un novērtē.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- sapulce pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus; šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadošas institūcijas funkcijas.
- izstāde pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) tiek izstādīts.
- inscenējums pasākums, lai kādu maldinātu.
- laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības; laimesspēle (2).
- laimesspēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības.
- uzņēmiens Pasākums.
- Lielā depresija pasaules ekonomikas krīze 20. gs. 20. gadu beigās - 30. gadu sākumā, ko izraisīja Volstrītas banku sabrukums 1929. gada 29. oktobrī, kad dažās stundās ASV akciju kopējā vērtība nokritās par vairākiem miljoniem dolāru.
- Dienvidu okeāns Pasaules okeāna dienvidu daļas, kas piekļaujas Antarktīdai, neoficiāls nosaukums, ziemeļu robeža nosacīti tiek vilkta pa dienvidu platuma 60 grādu paralēli, platība — 20,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7235 m, Antarktīdas piekrastē izdala 13 jūras.
- Kalnačova Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Kolnačova" Bijušais nosaukums.
- Kuoršupļova Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Koršupļova" nosaukums latgaliski.
- Latyšonki Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Latišonki" nosaukums latgaliski.
- Sapotņi Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Sapatņi" bijušais nosaukums.
- Sapatni Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Sapatņi" nosaukums latgaliski.
- Šeškys Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šeški" nosaukums latgaliski.
- Tyuļova Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiuļova" nosaukums latgaliski.
- cirkste Paslēpenes ieliekums; cirksnis 1.
- degradācija pasliktināšanās, pagrimšana, panīkums; pakāpeniska kvalitātes samazināšanās.
- izdegšana pastāvīgs emocionāls un fizisks izsīkums, kas radies saistībā ar pārmērīgas psihoemocionālas slodzes apstākļiem darbā, darba vidē.
- daktilogripoze Pastāvīgs pirkstu saliekums vai izliekums.
- postimees Pastnieks; igauņu laikraksta nosaukums.
- heautontīmorūmenos Pašmocītājs; kādas Menandra komēdijas nosaukums.
- Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu.
- pašvaldību kopējā finansu nepieciešamība pašvaldību kopējie izdevumi to pašvaldību funkciju izpildei, kuras nosaka likums "Par pašvaldībām" un kuras netiek finansētas mērķfinansējuma veidā.
- nacionālais patenta pieteikums patenta pieteikums, kas iesniegts Latvijas Republikas Patentu valdei saskaņā ar Patentu likuma prasībām.
- regula veritatis patiesības likums.
- neliekulība Patiesīgums, dabiskums, sirsnība.
- vispārīgā patoloģija patoloģijas nozare, kas pētī slimību norišu likumsakarības.
- abūlija Patoloģisks gribas trūkums, gribas vājums.
- iedīglis Pats pirmais sākums, pati pirmā sākotnējā izpausme (kādai parādībai); pirmsākums.
- pirmais sākums pats sākums, iesākums.
- aizsākums Pats sākums; iesākums.
- despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums; valsts, kurā ir šāda patvaldības forma.
- antrakts Pauze, pārtraukums.
- noduzot Pavadīt laiku bēdējoties raizējoties, skumstot, pūšot un vaidot.
- puspavasaris Pavasara sākums (kad vēl nav jūtamas īsta pavasara pazīmes).
- pirmpavasaris pavasara sākums, agrs pavasasris.
- priekšziedonis Pavasara sākums.
- sarīkot Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek.
- grebums Paveikta darbība --> grebt (2); ar īpašu rīku gravēts attēls, raksts; šāda attēla novilkums uz papīra.
- iegalvojums Paveikta darbība --> iegalvot (1); izteikums, vārdi, ar kuriem iegalvo (1).
- aizbildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> aizbildināt, aizbildināties; izteikums, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
- ielogojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielogot (2); ar līniju ierobežots laukums (uz papīra).
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1); izteikums, ar kuru ko novēl.
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (5); izteikums, kas papildina, arī precizē iepriekš teikto; arī piebilde.
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 2(1); īss izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto; piebildums.
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
- varējums Paveiktais, veikums.
- pagrieziena punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
- pagrieziena (arī pavērsiena) punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
- krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
- responsales Pāvesta sūtņu nosaukums pie Bizantijas valdniekiem 6.-8. gs.
- Wirginahlen Pāvilostas novada Vērgales pagasta bijušais nosaukums.
- Paulshafen Pāvilostas vāciskais nosaukums, ko plaši lietoja 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības; paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
- nekonsekvence Paviršs, jaukts salikums.
- ksantohromija Pazīme, kas liecina, ka muguras smadzeņu šķidrumam ir asins piejaukums: dzeltenīgs, viegli brūngans likvors.
- jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam.
- atsaukt Paziņot, izsludināt, ka (lēmums, rīkojums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; atcelt.
- pārcelšana citā darbā pēc ārsta atzinuma saņemšanas darba devējam ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai novērstu viņas pakļaušanu jebkādam riskam, kas var negatīvi ietekmēt viņas drošību vai veselību.
- frāze Pēc kāda parauga, shēmas veidots, arī bieži lietots izteikums.
- minējums Pēc patiesīguma nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu).
- sdāča Pēc samaksas atpakaļ atdodamais naudas atlikums.
- pēdas velve pēdas izliekums.
- Pedetsi Pededzes augšteces nosaukums Igaunijā.
- Jaunpededze Pededzes lejteces iztaisnojums, kas izveidots ierīkojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, ir 5 km garš pārrakums, novirzot to Aiviekstē 6 km uz leju no agrākās ietekas.
- astgals Pēdējā, mazākā daļa; nevērtīgs pārpalikums.
- Peipsi Peipuss, ezers Igaunijā un Krievijas Pleskavas apgabalā, tā nosaukums igauņu valodā.
- zibakcija Pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai; flašmobs; flešmobs.
- katastrofa Pēkšņa, liela pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
- aura Pēkšņs nemiers un satraukums, kas ir epilepsijas vai histērijas lēkmes priekšsajūta.
- sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
- psihoplēģija Pēkšņs psihiskas slimības sākums.
- zibenskarš Pēkšņs uzbrukums, kura mērķis ir gūt uzvaru pār pretinieku īsā laikā.
- skačoks Pēkšņs, iepriekš negatavots pasākums.
- munsturrullis Peldlīdzekļa komandas saraksts, kurā ierakstīti komandas locekļu amati, pases dati, uzrādīts kuģa vārds, tā īpašnieks, pieraksta osta, reisa sākums un beigu osta.
- Vuordauka Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Ārdava" nosaukums latgaliski.
- Vordauka Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Ārdava" otrs nosaukums.
- Syubri Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Sūbri" nosaukums latgaliski.
- plēka Pelējuma plankums.
- stiltons Pelējuma siers, kura dzimtene ir Anglija; nosaukums pēc vietas, kur, kā vēsta nostāsti, 17. gadsimtā tika uzsākta šīs siera šķirnes tirdzniecība.
- palsa Pelēkums.
- palsenums Pelēkums.
- pelēksnis Pelēkums.
- profīts Peļņa, ienākums, arī kāds labums.
- bands Peļņa, ienākums, darījums.
- banda Peļņa, ienākums; darījums.
- Portuamelija Pemba, pilsēta Mozambikā, tās nosaukums 1904.-1975. g.
- Džordžtauna Penana - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
- apepsīnija Pepsīna trūkums kuņģa sulā.
- Perejaslava Perejaslava-Hmeļnicka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1943. g.
- Perejaslavļa Pereslavļzaļeska, pilsēta Krievijā (Jaroslavļas apgabalā), tās nosaukums līdz 15. gs.
- gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
- aperistaltika Peristaltikas trūkums.
- Molotova Perma, pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1940.-1957. g.
- Permas apgabals Permas novada nosaukums 1938.-1940. g. un 1957.-1991. g.
- Pernigele Pernigeles pagasts - Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums.
- Dimitrova Pernika – pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1949.–1963. g.
- Angoras kaķis persiešu kaķa senāks nosaukums.
- gurdži Persiešu-turku nosaukums grūziešiem, t. i. gruzīniem.
- parsivani Persiski runājošie, tadžiku nosaukums dažkārt.
- goda pilsonis persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ; attiecīgais nosaukums.
- recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas); bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
- godabiedrs Persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu; attiecīgais nosaukums.
- apgādnieks persona, kura uztur savas ģimenes locekļus vai citu personu; persona, kurai pēc likuma ir pienākums rūpēties par otru laulības attiecībās esošu personu, bērniem, mazbērniem, vecākiem vai vecvecākiem.
- parakstītājs Persona, kurai ir elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi un kura darbojas vai nu savā vārdā, vai tās fiziskās vai juridiskās personas vai iestādes vārdā, kuru tā pārstāv (Elektronisko dokumentu likums).
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - personāla plānošana personālvadības pasākums, kurā nosaka uzņēmuma vajadzības pēc personāla un to segumu, ņemot vērā darbaspēka daudzumu , kvalitāti, izmantošanas termiņu, laiku un vietu.
- Pasoišta Pesidžvesta - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An Pasaiste Thiar_).
- akadēmiskā ģimnāzija Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g.
- drabanti Pētera I laikā Krievijā - kavalergardu nosaukums.
- Petrodvoreca Pēterhofas pilsētas nosaukums no 1944. g. līdz 1999. g., kad to iekļāva Sanktpēterburgas sastāvā.
- sociālais eksperiments pētījumu tehnika sociālajās zinātnēs, t. i. izpētāmā objekta (indivīda, kolektīva, grupas) likumsakarību analīze, radot specifiskus tā funkcionēšanas nosacījumus un faktorus.
- Petropavlovska Petropavla, padomju laikā lietots pilsētas nosaukums.
- Petropavlovskijporta Petropavlovska-Kamčatska, pilsētas nosaukums līdz 1924. g.
- primordijs Pieaugšanas sākumstadija.
- kāpums Pieaugums, palielinājums; uzplaukums, pilnveidošanās.
- gnīdlaides Piebalgā nosaukums lopu dunduriem.
- teritorija piederības vai izmantojuma ziņā norobežota platība, laukums (ar sauszemi, ūdeņiem, gaisa telpu, zemes dzīlēm).
- ležņa Piedeva, pielikums.
- piedoša Piedeva, pielikums.
- Volkova Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Berjozovka" otrs nosaukums.
- maiseklis Piejaukums, maisījums.
- sol Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
- atačments Pielikums (elektroniskā pasta vēstulei).
- atačs Pielikums (elektroniskā pasta vēstulei).
- piešprice Pielikums (piem., pie naudas); papildinājums.
- limitēts Pielikums akciju sabiedrības nosaukumam, kas norāda uz ierobežotu atbildību.
- apozīcija Pielikums, apzīmētājs lietvārds (tai pašā locījumā, kādā ir vārds, kuram tas pakārtots), piemēram, vāverīte kuplastīte.
- parateze Pielikums, piedeva, salīdzinājums, pretstats.
- apendīks Pielikums: aklās zarnas piedēklis.
- pamest Pieļaut, ka paliek bez uzraudzības, vadības (piemēram, iestāde, pasākums); atteikties no turpmākas līdzdalības (piemēram, pasākumā).
- agalaktija Piena trūkums krūšu dziedzeros pēc dzemdībām.
- pienbads Piena trūkums.
- saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
- galvojums Pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatbrīvojot tomēr pēdējo no parāda.
- regresanta pienākums pienākums iepriekš paziņot regresātam parčeka vai vekseļa samaksāšanu ar tiesas starpniecību likumā noteiktajā termiņā un kārtībā.
- pašuzdošana Pienākums pašam pieteikt ienākumus.
- ķēpa Pienākums, darbs (parasti nepatīkams), kura veikšana saistīta ar grūtībām, lielām pūlēm.
- munus Pienākums, gaitas.
- misija Pienākums, uzdevums (parasti nozīmīgs, svarīgs).
- darbs Pienākums, uzdevums; tas, kas jāpadara.
- officium Pienākums.
- pienācība Pienākums.
- pīnokums Pienākums.
- polipora Piepju sēņu dzimtas ("Polyporaceae") dažkārt lietots nosaukums, ja no tās tiek nodalīta poriju dzimta.
- piesārtums Piesarkums.
- spaideklis Piespiedu pasākums.
- Osa Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Oša Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē.
- tituls Piešķirts vai mantots goda nosaukums; arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums.
- kandidatūra Pieteikums, ieteikums, izvirzīšana, arī tiesības, iespēja būt par kandidātu (1); arī kandidēšana.
- starptautiskais pieteikums pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju jebkurā šā līguma dalībvalstī.
- nemākulība Pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums (kāda darba, darbības veikšanai).
- tūss Pietūkums (īpaši tāds, kas radies no koduma vai dūriena).
- ekhimoma Pietūkums no zemādas asinsizplūduma.
- ciezedēma Pietūkums vai vietēja tūska dažām sievietēm grūtniecības laikā, sevišķi sejas pietūkums.
- hematohilocēle Pietūkums, kas izveidojies no limfas un asinsizplūduma un uzkrāšanās norobežotā telpā, sevišķi sēklinieka maksts apvalkā.
- čagums Pietūkums, kuplums.
- onkoma Pietūkums; audzējs.
- cilatnis Pietūkums.
- cilātnis Pietūkums.
- tūkuls Pietūkums.
- Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m.
- ahromāzija Pigmenta trūkums (ādā).
- leikopātija Pigmenta trūkums ādā; leikoderma.
- leikoderma Pigmenta trūkums ādā.
- ahromotrihija Pigmenta trūkums matos.
- Brekšupīte Piķurgas paralēls nosaukums tās lejtecē, Rīgas pilsētas austrumu malā.
- Zatišje Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zaciši" bijušais nosaukums.
- Isnauda Pildas upes paralēls nosaukums posmā starp Pildas un Lielo Ludzas ezeru.
- Robežniece Pildas upes paralēls nosaukums tās augštecē.
- tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu, spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; arī identitāte, identiskums.
- miers Pilnīgs (kā) pārtraukums; arī beigas.
- pantafobija Pilnīgs baiļu trūkums.
- holoakrānija Pilnīgs galvaskausa velves trūkums ar daļēju vai pilnīgu smadzeņu trūkumu.
- alibidomija Pilnīgs seksuālās dziņas trūkums; visbiežāk sastopama sievietēm, to izraisa iedzimti vai iegūti endokrīno dziedzeru darbības vai psihiskie traucējumi.
- haoss Pilnīgs sistēmas trūkums; liela nekārtība, juceklis.
- hidranencefālija Pilnīgs vai daļējs smadzeņu pusložu trūkums, kuru vietā ir smadzeņu ventrikuli, pildīti ar likvoru "hydrocephalus internus" gadījumos.
- sociālā izolācija pilnīgs vai gandrīz pilnīgs cilvēka sociālo kontaktu trūkums.
- vēja klusums pilnīgs vēja trūkums.
- anodontija Pilnīgs zobu trūkums.
- Felixberg Pilsbergas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā; arī Jūrkalnes pagasta nosaukums.
- Ādaži pilsēta (no 01.07.2022.) Vidzemes rietumu daļā, novada un pagasta administratīvais centrs (1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 23 km no Rīgas; teika stāsta, ka nosaukums radies Rīgas celšanas laikā, kad no apkaimes mežiem vestas ādas un sūnas.
- Mbombela Pilsēta Dienvidāfrikā ("Mbombela"), Mpumalanas provinces administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2012. g.); līdz 2009. gada oktobrim pilsētas nosaukums bija Nelspreita.
- Akrē pilsēta Irākā (_Akrė_), Kurdistānas reģiona Dahūkas muhāfazā, tās nosaukums kurdu valodā; Akra (arābu _ʻAgrah_).
- Kaļiņingrada Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči.
- Pitalova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.); 1920.-1944. g. ietilpa Latvijas sastāvā, 1925.-1938. g. tās nosaukums bija Jaunlatgale, 1938.-1944. g. - Abrene.
- Budjonovska Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada austrumos, Kumas krastos, 63600 iedzīvotāju 2014. g., līdz 1935. g. un 1957.-1973. g. saucās Prikumska.
- Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada.
- Kandava Pilsēta Latvijā, Kurzemes austrumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe".
- Piltene Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumu daļā, Ventspils novadā (1950.-2009. Ventspils rajonā, 1819.-1949. g. Ventspils apriņķī) 173 km no Rīgas un 22 km no Ventspils, pilsētas tiesības kopš 1557. g., no 1234. g. Kurzemes bīskapijas rezidence, bet no 1309. g. bīskapijas administratīvais centrs; bijušais nosaukums vāciski - Pilten.
- Ludza Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 272 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1777. gada, miesta nosaukums no 1765. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1177. gadā.
- Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
- Ainaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems.
- Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
- Medīna Pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba.
- urbanonīms Pilsētas daļas vai ielas nosaukums.
- Biterfelde Pilsētas Vācijā Biterfeldes-Volfenes centrālās daļas nosaukums.
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- Spriņģu pilskalns pilskalns — atrodas Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, ir savrups, iegarens, 12-14 m augsts paugurs, ko apņem purvājs, plakums — \~60 x 35 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs.
- Reuta kalns pilskalns Aglonas pagastā pie Jaunaglonas ciema, ir 25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, postīts jau senākos laikos, plakums - 70 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka.
- Puduļu pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, Odzes ezera dienvidaustrumu galā, savrups, 20 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~50 x 25 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~8. gs.
- Bulandu pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Iršu pagastā Pērses labajā krastā, 6-9 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (40 x 22 m) - izlīdznāts, datējums nav zināms.
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs.
- Rinku pilskalns pilskalns Aizputes novada Kazdangas pagastā, 14 m augsts paugurs, ko no apkārtnes norobežo gravas ar stāvām kraujām, plakums - ovāls 120 x 80 m, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto vietvārdu "Boyensemme"; Boju pilskalns.
- Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši.
- Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs.
- Nametkalns Pilskalns Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, kokiem apauguša paugura dienvidaustrumu daļa, tā dienvidu nogāze ir ļoti stāva (augstums - 30 m), plakums - daļēji izlīdzināts - 40 x 50 m.
- Nāzupu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 70 m, kultūrslānis nav konstatēts un izmantošanas laiks nav zināms.
- Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti.
- Stalidzānu svilušais kalns pilskalns Andrupenes pagastā, ir savrups, ovāls, \~10 m augsts paugurs, plakums — 45 x 30 m, dienvidrietumu nogāze dabiski stāva, pārējās apliec 3 paralēlu grāvju, vaļņu un terašu sistēma, datējums nav zināms; Kara kalns; Kara kapi.
- Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā.
- Palazdiņu pilskalns pilskalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta Liellazdu ciemā, ir \~18 m augsts paugurs, ko senāk apliekuši 2 vaļņi un 2 grāvji, stipri postīts ar 1. pasaules kara tranšejām u. c. rakumiem, plakums - \~80 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Greitas kalns pilskalns Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, ir \~30 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Dubna, dienvidrietumu pusē norobežots ar 70 m garu valni un platu grāvi (~10 m augstumu starpība), plakums 90 x 80 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Skromaņu Greitas kalns.
- Melnaiskalns Pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, Tartaka ezera ziemeļu krastā, garens ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugura, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu gala nogāze ir stāva, \~30 m augsta, plakums \~60 x 30-50 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. vai pat vēlāk.
- Bārenes pilskalns pilskalns Augšdaugavas novada Prodes pagastā, savrups 15-17 m augsts paugurs, ko no vienas puses norobežo strauts, no otras - grava, plakums - \~55 x 55 m, datējums nav zināms.
- Āpšukalns Pilskalns Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Rūķīšu mājām, savrups \~12 m augsts, apaļš paugurs, virsotnes līdzenā daļa (plakums) - \~30 m diametrā, apjož terase 4-5 m augstumā, dienvidrietumu pusē ar šauru pāržmaugu savienots ar apkārtni; pāržmauga nocietināta ar diviem \~1,5 m augstiem vaļņiem un 2 grāvjiem.
- Berzīnes pilskalns pilskalns Balvu nopvada Bērzpils pagastā, 15 m augsts, garens paugurs, kas abos galos norobežots ar grāvi un valni, plakums - 25 x 65 m, kultūrslānis izpostīts 19. gs. ierīkojot pilskalnā kapsētu un kapliču.
- Pilskalns Pilskalns Balvu novada Balvu pagastā, Pilskalnu ciema ziemeļu daļā, savrups \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums neizlīdzināts - \~60 x 25 m, datējums nav zināms.
- Mistra kalns pilskalns Balvu novada Šķilbēnu pagasta Porskovas ciemā, 11 m augsts paugurs, plakums 55 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13.-14. gs.
- Kauguru kalns pilskalns Balvu novada Vīksnas pagastā, 1 km uz dienvidrietumiem no Makšinovas ciema, aizņem \~11 m augsta paugura ziemeļaustrumu daļu, plakums garš, šaurs (20 x 100 m), nogāzes stāvas, norobežo arī ar 20 m garu un 2 m augstu izplūdušu valni un 2 m dziļu un 6 m platu pārrakumu.
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši.
- Riekstu kalns pilskalns Cēsīs, Pils parkā, uz rietumiem no Cēsu viduslaiku pils, ir savrups, 14 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 50 x 25 m, 11.-12. gs. apdzīvojuši vendi, vēlāk izmantojis Zobenbrāļu ordenis.
- Pavēņu pilskalns pilskalns Cēsu novada Dzērbenes pagastā pie Pavēņu mājām, ir garens paugurs ar vidēji stāvām nogāzēm, plakums — 40 x 20 m, postīts gan lauksaimniecības darbu rezultātā, gan ar 2. pasaules kara ierakumiem.
- Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns.
- Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils.
- Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe".
- Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs.
- Zviedru kapi pilskalns Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā (viduslaikos tajā ierīkota kapsēta), tas ir paugurs Vārtājas senlejas malā, ziemeļu un austrumu pusē norobežo dziļas gravas un valnis, plakums neregulārs (~60 x 50 m), datējums nav zināms, tā veidols nav tipisks Kurzemes senajiem pilskalniem.
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
- Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu.
- Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Ezerlūķu pilskalns pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā, Zebrus ezera ziemeļu krastā, savrups, \~30 m augsts, ainavisks paugurs, plakums - \~40 x 25 m, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms.
- Klosterkalns Pilskalns Dobeles novada Tērvetes pagastā, Tērvetes dabas parkā, Tērvetes kreisajā krastā, paugurs ar vairākām terasēm paceļas 22 m virs Tērvetes līmeņa, plakums - \~42 x 16 m, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras sākuma.
- Incēnu pilskalns pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā pie bijušajām Incēnu mājām, Avīknes kreisajā krastā, paugurs ar stāvām 20-30 m augstām nogāzēm, plakums — četrstūrains 30 x30 m, datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
- Kaivēnu pilskalns pilskalns Ērgļu pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~3 km no Ērgļiem un \~500 m uz ziemeļiem no Kaivēnu mājām, tas ir ar kokiem un krūmiem apaudzis iegarenas formas paugurs \~20 m augstas pauguru grēdas austrumu galā, plakums — 40 x 20 m, domājams, bijis apdzīvots bronzas laikmentā (1500. g. — 1. gs. p. m. ē.).
- Ūdrāju pilskalns pilskalns Ezernieku pagastā, ir \~50 m augsts paugurs, plakums - 35 x 22 m, sānu nogāzēs divu līmeņu terases, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach".
- Slobodas Starij zamok pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir stāvs, savrups, 12-14 m augsts paugurs, plakums - apaļš \~20 m diametrā, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms.
- Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms.
- Viculaiku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 35 x 31 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi.
- Spārnu kalns pilskalns Īles pagastā, ir paugurs Spārnu ezera krastā, kura augšdaļā ir 10 m augstas, ļoti stāvas nogāzes, plakums - 40 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc vēsturnieku domām šeit bijusi 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene") - zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs.
- Tulijas pilskalns pilskalns Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, ir paugurs, ko ziemeļu un rietumu pusē apliec upe, austrumu pusē purvaina ieplaka, plakums — 70 x 25 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Kņāvukalns Pilskalns Jēkabpils novada Rites pagastā pie robežas ar ar Elkšņu pagastu, \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 60 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē.
- Sudrabkalns Pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, ir savrups, konusveidīgs, \~26 m augsts paugurs ar ļoti stāvām nogāzēm, plakums - apaļš (diametrs - 45-50 m), bijis apdzīvots līdz 13. gs.
- Līču pilskalns pilskalns Jelgavas novada Sesavas pagastā, Vircavas labajā krastā, ir 8 m augsts paugurs, līdz 20. gs. vidum tam apkārt vēl bijis 8 m plats grāvis, plakums — 35 x 25 m.
- Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns.
- Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms.
- Krūtes pilskalns pilskalns Kalētu pagastā, reljefa pacēlumā pie Vārtājas ietekas Bārtā, plakums — trapecas formā 70-100 x 40 m, paceļas 8 m virs upju līmeņa.
- Vecslobodas pilskalns pilskalns Kaunatas pagasta Vecslobodas ciemā, ir \~40 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm 3 pusēs, bet lēzenākajā ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kas pāriet terasē un apjož visu pilskalnu, plakums — \~50 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Vītoliņu pilskalns pilskalns Kazdangas pagastā, bijušās Kazdangas muižas parkā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, dienvidu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums \~50 x 15-20 m, datējums nav zināms.
- Vīnakalns pilskalns Klintaines pagastā pie Vīnkalna mājām, ir \~15 m augsts paugurs, ko vienā pusē norobežo Daugavas senkrasta krauja, plakums ovāls \~60 x 20 m, postīts 19. gs. ar muižas kapenēm, bijis apdzīvots \~3.-4. gs.
- Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos.
- Pustoškas baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Ezernieku pagastā, savrups, 10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 30 x 15 m, datējums nav zināms.
- Udinovas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagasta Udinovas ciemā, Garā ezera rietumu krasta pussalā, ir \~400 m gara paugura gals, augstums — \~10 m, ko rietumu pusē norobežo \~50 m plata, purvaina ieleja, plakums — \~100 x 30 m, no pārējā paugura nodalīts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Ostrovnas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagastā, Ostrovnas ezera austrumu krastā, \~20 m augsts paugurs, plakums — \~50 x 15 m, zemāk izveidota terase un nocietinājumi, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Stāvais kalns pilskalns Krāslavas novada Kalniešu pagastā, starp Stirnu un Ustubnīku ezeru, ir \~15 m augsts paugurs, izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo formu, plakums - 150 x 80 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~5 gs.; Peļņiku stāvais kalns.
- Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms.
- Jablovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta.
- Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns.
- Ekšu pilskalniņš pilskalns Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, Stirnu ezera ziemeļu krastā, \~0,5 km no Ekšu pilskalna, plakums - \~50 x 20 m, ļoti stāvas nogāzes.
- Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
- Viešu pilskalns pilskalns Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labajā krastā, ir reljefa veidojums (augstums virs Gaujas līmeņa — \~60 m), ko austrumos un rietumos pusē norobežo dziļas gravas, plakums — ovāls \~65 x 15 m, precīzs datējums nav zināms, ir izteiktas domas par tā saistību ar Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu vecāko Vesiķi.
- Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts.
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli.
- Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence.
- Dižgabala kalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungā, starp Dzirnavu ezeru un Pils ielu, tas ir savrups, 8-10 m augsts, ovāls paugurs, plakums - 22 x 54 m, \~4 m zem plakuma līmeņa visapkārt pilskalnam ir \~8 m plata terase.
- Kurmāles pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, \~4 km uz rietumiem no Kuldīgas, \~5 m augsts zemes izvirzījums starp 2 gravām Meņģupītes labajā krastā, kura apliec pilskalnu no 3 pusēm, plakums — ovāls \~35 x 20 m.
- Imuļu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2 km uz dienvidrietumiem no Lēnām (saukts arī par Lēnu pilskalnu), aizņem zemu pļavu vidū esoša paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 30 x 40 m; Lēnu pilskalns.
- Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”.
- Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms.
- Klaņģukalns Pilskalns Ķekavas novada Ķekavas pagastā, uz dienvidiem no Rīgas HES dambja, plakums - ovāls (garums - 45 m, lielākais platums - 35 m), to ietver līdz 4 m augsts aizsargvalnis, bijis apdzīvots līdz 2. gs.
- Rudovas kalns pilskalns Lauderu pagastā, ir plaša reljefa pacēluma augstākā vieta, plakums — 60 x 45 m un tā nocietinājumi postīti abos pasaules karos, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Rudavas kalns; Raudas kalns; Lītavas kalns.
- Ķezberkalns Pilskalns Limbažos, netālu no Mazezera dienvidu krasta, līdz 10 m augsts paugurs, rietumu pusē grava, austrumu pusē mitra pļava, dienvidu pusē bijis norobežots ar valni un grāvi, plakums - 50 x 70 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.
- Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums.
- Piltiņkalns pilskalns Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Cēsu novada Stalbes pagasta robežas, stāvs \~40 m augsts paugurs, plakums - 60 x 50 m, datējums nav zināms.
- Kaniņu kalns pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā, augstums \~9 m, aizņem paugura ziemeļrietumu galu, ko no pārējā paugura norobežo 6 m dziļa pārrakuma vieta un pakavveida valnis (garums \~20 m, augstums 2 m), plakums 18-24 x 80 m, varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
- Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms.
- Vecslabodas baznīcas kalns pilskalns Ludzas novada Istras pagasta Vecslabodas ciemā, \~7 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm, zemes šaurumā starp Audzeļu un Dziļo ezeru, plakums \~60 x 30 m, datējums nav zināms.
- Zubrovas gorodoks pilskalns Ludzas novada Istras pagastā, ir 4-5 m augsta iegarena, smilšaina uzkalna ziemeļrietumu daļa, ka no pārējā uzkalna norobežota ar valni un 2 grāvjiem, plakums - \~50 x 16 m, datējums nav zināms.
- Rudavas kalns pilskalns Ludzas novada Lauderu pagastā, Lauderu-Rundēnu ceļa labajā pusē, apaudzis ar mežu, plakums 60 x 40 m, nolaidens, ar 2 m kritumu, visapkārt izveidots 1-2 m augsts valnis un grāvis, bijis apdzīvots dzelzs laikmetā.
- Silovas pilskalns pilskalns Ludzas novada Ņukšu pagasta Silovu ciemā, ir \~15 m augsts paugurs starp Pildas ezeru un Mazo Zurzu ezeru, plakums - \~40 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Solomenku pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā starp Garo Snidzinu un Rovinkas ezeru, paugurs, kura augstākā vieta paceļas \~20 m virs ezeru līmeņa, plakums — \~40 x 20 m, datējums nav zināms.
- Porkaļu pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā, apaļš \~15 m augsts paugurs mežainā, paugurainā apvidū, nocietināts ar 3 paralēliem grāvjiem un vaļņiem, kas apliec visu pilskalnu, plakums — 45 x 40 m, datējums nav zināms.
- Rogu kara kapi pilskalns Ludzas novada Salnavas pagastā, Rītupes labajā krastā, ir stāva , 10 m augsta paugura austrumu daļa, plakums 50 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-5. gs.
- Jurizdikas pilskalns pilskalns Ludzas pilsētas austrumu nomalē, tas aizņem garena paugura 15 m augsto austrumu galu, no kura uz ziemeļiem ir Lielais Ludzas ezers, bet uz dienvidiem — ezerā ietekošā strauta leja, plakums — \~50 x 20 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti.
- Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils.
- Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Lubejas pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagasta Lubejas ciemā, savrups \~15 m augsts, iegarens paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~40 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies.
- Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs.
- Pilskalns Pilskalns Madonas novada Mārcienas pagastā, \~20 m augsts, savrups paugurs pie strauta gravas, plakums - 75 x 30 m, datējums nav zināms.
- Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti.
- Zeļenopoles Karātavu kalns pilskalns Mākoņkalna pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Zeļenopoles ciema, ir \~40 m augsts, savrups paugurs, kas nocietināts ar 2 vaļņiem un 2 grāvjiem, kas pāriet terasēs, kuras apliec visu pauguru, plakums - \~50 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., spriežot pēc nosaukuma izmantots arī par soda vietu.
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns.
- Medzes pilskalns pilskalns Medzes pagastā, bijušajā Medzes muižas parkā, paugurs ar 5-7 m augstām nogāzēm, rietumu nogāzē ierīkota terase, plakums — 60 x 60 m, uz dienvidiem no pilskalna, domājams atradusies senpilsēta, datējams ar 9-12. gs.
- Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Uženu pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres labajā krastā, ir \~11 m augsta, stāva paugura daļa, plakums - 60 x 40 m, bija atdalīts no pārējā paugura ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts apstrādājot zemi, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Ogres pilskalns pilskalns Ogres novada Mazozolu pagastā, Ogres labajā krastā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo Ogre un tās vecupe, nogāzes stāvas, līdz 15 m augstas, plakums — \~60 x 10-20 m, domājams, ka bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Zilais kalns pilskalns Ogres pilsētas rietumu malā, ir viens no osu virknes - Ogres Kangaru (Zilo kalnu) - augstākajiem kalniem, (relatīvais augstums - 27 m), plakums - \~60 x 25 m, datējums nav zināms.
- Ērgļu skanstes kalniņš pilskalns pie Ērgļu dzirnavām, 10 m augsts, savrups paugurs Ogres kreisajā krastā, plakums - \~35 x 40 m, bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Pilišku pilskalns pilskalns Preiļu novada Vārkavas pagasta Pilišku ciemā, ir savrups 10 m augsts kukuļveidīgs paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, plakums — 50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~3 gs.
- Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne".
- Ureles pilskalns pilskalns Raiskuma pagastā, Unguru ezera ziemeļu krastā, ir savrups, iegarens, \~30 m augsts paugurs, plakums - 55 x 30 m, saistāms ar Indriķa hronikā 1218. un 1223. g. minēto Ureles pili ("castrum Urele"); Baznīcas kalns.
- Micānu Kirkas kalns pilskalns Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Micānu ciemā, savrups, \~20 m augsts, ieapaļas formas paugurs, plakums — 40 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Dzirkaļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Dubuļiem, plakums — \~45 x 25 m, kultūrslānis neizteiksmīgs un datējums nav zināms.
- Smagaņu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, plakums - apaļš ar diametru \~30 m, gandrīz visu pilskalna nogāzi apliec terase, precīzs datējums nav zināms.
- Lopatišķu Karņecka kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, reljefa pacēlums 5-7 m virs apkārtnes, plakums - \~30 x 20 m, atrastās senlietas datējamas ar 6. gs. un agrāk.
- Rasnupļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, Zušupes kreisajā krastā, ir \~1 km gara paugurvaļņa augstākā vieta, kas paceļas >20 m virs apkārtnes, plakums — 100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.; Openku pilskalns; Žogotu pilskalns.
- Pļuskovas pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Rikavas pagastā, starp Pļuskovas un Piliskolna ciemu, ir \~10 m augsta paugura augstākā un stāvākā vieta, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-12. gs.
- Stupeļu kalns pilskalns Rites pagastā, ir savrups \~30 m augsts iegarens paugurs, plakums - \~82 x 55 m, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 6 m zem plakuma līmeņa ierīkota terase, kas apliec gandrīz visu pilskalnu, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Margaskalns Pilskalns Rites pagastā, savrups 21 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, plakums - 30 x 24 m, bijis apdzīvots pirms 10 gs.
- Vīnakalns pilskalns Rundāles pagastā, ir reljefa veidojums Lielupes senlejas nogāzes malā, ko norobežo gravas ar stāvām nogāzēm, plakums ovāls \~25 x 17 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Rušenicas pilskalns pilskalns Rušonas pagastā starp Rušona un Zolvas ezeru, Rušonīcas labajā krastā, ir 16 m augsta paugura platākā daļa, kas no pārējā paugura norobežota ar 3 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 90 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
- Skudru pilskalns pilskalns Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, nogāze pret upi ir stāva, \~25 m augsta, pārējās lēzenākas, rietumu nogāzē 3 terases, plakums — apaļš \~40 m diametrā, izlīdzināts, domājams, ka izmantots kā kulta vieta.
- Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen").
- Vildogas pilskalns pilskalns Siguldas pagastā, savrups paugurs, ko ierobežo Nurmižupītes un Sviķupītes gravas, plakums \~120 x 90 m, bijis apdzīvots pirms 10. gs.
- Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām.
- Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns.
- Krievu kalns pilskalns Skrundas pagastā, \~2 km uz austrumiem no Skrundas, Ventas senkrasta labajā malā, \~10 m augsts paugurs, plakums - \~60 x 50 m, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem.
- Pīkaņu skansts kalns Pilskalns Smiltenes novada Launkalnes pagastā, \~600 m uz ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, Palsas senkrastā, aizņem stāva paugura ziemeļu dienvidu galu, plakums \~40 x 20 m, nocietināts ar grāvi, 2 vaļņiem, bet lēzenāko rietumu nogāzi apliec terase, datējums nav zināms.
- Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils.
- Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi.
- Vējiņu pilskalns pilskalns Straupes pagastā, \~300 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Braslas labajā krastā, ir \~10 m augsts reljefa veidojums Braslas un tās sāngravas sadurē, plakums — 55 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms.
- Sudmaļu pilskalns pilskalns Sventes pagastā, ir savrups, 22 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~60 x 45 m, \~5 m zem plakuma pilskalnu apliec terase, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras un varbūtēji arī mūsu ēras 1. gt.
- Poliščinas pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Poleščinas (Poliščinas) ciemā, pie Latvijas un Krievijas robežas, ir \~10 m augsts, savrups paugurs, postīts noarot nogāzes, plakums — 35 x 20 m, datējums nav zināms.
- Rubuļu pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Rubuļu ciemā, \~10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, plakums sākotnēji — 17 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle".
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns.
- Bašķiņkalns Pilskalns Talsu novada Ārlavas pagastā, savrups, iegarens \~17 m augsts paugurs, plakums - (20 x 40 m) nelīdzens, ar kritumu uz dienvidu pusi, rietumu puses pakājē ir terase, kas ziemeļu pusē beidzas ar stāvu nogāzi.
- Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus.
- Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m).
- Milzu kalns pilskalns Talsu novada Laucienes pagastā, \~2 km uz austrumiem no Talsiem, mežā, 38 m augsta paugura vidusdaļa, ko no pārējā paugura norobežo grāvji un vaļņi, plakums - \~60 x 25 m, rietumu pusē aiz grāvja un vaļņiem konstatēta priekšpilsētas vieta, bijis apdzīvots līdz 13. gs.
- Kāravkalns Pilskalns Talsu novada Lībagu pagastā, \~3,5 km uz dienvidiem no Talsiem, plakums - 20 x 40 m, ziemeļu pusē \~10 m zem plakuma līmeņa ir terase; bijis apdzīvots 9-12 gs.
- Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m).
- Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre".
- Vecmoku pilskalns pilskalns Tukuma novada Tumes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~2 m augstu valni, plakums ovāls — 40 x 30 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.; Skāmaņu pilskalns.
- Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms.
- Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši.
- Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms.
- Saldu piliņgore pilskalns un senkapi Krāslavas novada Konstantinovas pagastā starp Ignatovas un Saldu ciemu; pilskalns ir 13 m augsts, tagad kokiem apaudzis paugurs, plakums 40 x 20 m, datējums nav zināms.
- Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu.
- Ērģemes pilskalns pilskalns Valkas novada Ērģemē, Rikandas krastā, augstums — \~15 m, plakums — 100 x 25 m, datējums nav zināms, stipri postīts ar rakumiem.
- Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils.
- Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils.
- Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms.
- Vecpiebalgas pilskalns pilskalns Vecpiebalgā, \~250 m uz austrumiem no Vecpiebalgas luterāņu baznīcas, ir \~15 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, plakums — \~60 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Vecpils pilskalns pilskalns Vecpils pagastā, ir \~20 m augsts paugurs nelielas upītes kreisajā krastā, nocietināts ar vairākiem dziļiem grāvjiem un 3 m augstu valni, plakums — 60 x 40 m, domājams, ka te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Merķes ("Merke") pils.
- Vecračinas pilskalns pilskalns Vecračinas ciemā, reljefa veidojums starp \~40 m augstu Daugavas labā krasta krauju un 18-27 m dziļu strauta gravu, ziemeļu pusē bijis norobežots ar 3 grāvjiem un vaļņiem, plakums — trīsstūrveidīgs, lielākie izmēri \~70 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Lagzdīnes pilskalns pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā, Zlēku-Piltenes ceļa labajā pusē, reljefa pacēlumā Ventas labajā krastā, plakums - ovāls \~50 x 70 m apjozts ar 6 m augstu valni, bijis apdzīvots līdz 13. gs., apkārtnē konstatēta plaša senpilsētas vieta, saistāms ar 1280. g. dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Laxdienen"; Tāšukalns.
- Popes pilskalns pilskalns Ventspils novada Popes pagastā, 600 m uz rietumiem no bijušās Popes muižas, ir zemes izvirzījums ar dabiski stāvām nogāzēm \~25 m augsta paugura rietumu pusē, plakums — 45 x 30 m, saistāms ar Alnas Balduīna un kuršu miera līgumā (1231. g.) minēto Popes ciemu (“Popen”).
- Puzes pilskalns pilskalns Ventspils novada Puzes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, ko ietver mitras pļavas, plakums — 35 x 20 m, datējams ar 12.-13. gs., saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Puzes (“Pussen”) ciemu.
- Paventu pilskalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, \~1,2 km uz rietumiem no Pavenšu mājām, Ventas labajā krastā, tas ir reljefa pacēlums ar dabiski stāvām nogāzēm trijās pusēs, bet ziemeļaustrumu pusē tas no apkārtnes norobežots ar valni un grāvi, plakums - 60 x 40 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Zlēku Karātavu kalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, ir \~500 m garas, 15 m augstas morēnu grēdas rietumu gals, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, sānu nogāzes dabiski stāvas, rietumu un austrumu puses norobežotas ar vaļņiem un grāvjiem, plakums - \~70 x 15 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Pabērzkalns Pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, Ventas labajā krastā, plakums - \~100 x 10-20 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. sākumam, izrakumos atrasti arī daudz skandināviskas izcelsmes priekšmeti.
- Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
- Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
- Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
- Naumku pilskalns pilskalns Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Venteru pilskalns pilskalns Zantes pagastā, \~250 m uz dienvidaustrumiem no Venteru mājām, ir savrups paugurs ar stāvām nogāzēm, kuram apkārt purvains mežs, plakums — trīsstūrveida, \~50 x 25 m, datējums nav zināms, iespējams, ka izmantots par paslēptuvi vai pagaidu nocietinājumu.
- Vieķu pilskalns pilskalns Zosēnu pagastā, ir paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 193 m vjl., relatīvais augstums — 17 m, plakums — \~20 x 15 m, tā kultūrslānis postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, datējums nav zināms.
- Ķīšukalns pilskalns Zvirgzdenes pagastā, Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krasta pussalā, 3 pusēs stāvas, 14 m augstas nogāzes, austrumu pusē tas norobežots ar 5 m augstu valni un 2 m dziļu grāvi, plakums - \~75-80 x 35-40 m, bijis apdzīvots 8.-13. gs., bet daži atradumi norāda, ka tas ticis izmantots jau pirms mūsu ēras; Jeršovka; Ķīšu pilskalns.
- Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns.
- Sakaiņu pilskalns pilskans Ķekavas novada Daugmales pagastā, ir savrupa, 32 m augsta paugura virsotne, plakums — ovāls \~60 x 50 m, ap to 1 m augsts valnis, \~3 m zem plakuma līmeņa — \~20 m plata terase, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
- karaklausība Pilsoņu pienākums kalpot valsts bruņotajos spēkos.
- Purciemupe Pilsupes nosaukums tās lejtecē.
- Piltenes pilsētas lauku teritorija Piltenes pagasta nosaukums 1956.-2009. g.
- Pilten Piltenes pilsētas bijušais nosaukums vāciski.
- dolina Piltuves veida zemes iebrukums kaļķakmeņu, dolomītu un ģipšu apgabalos.
- plakanknābji Pīļu dzimtas putnu nosaukums.
- čakars Piņķerīgs pasākums; piņķerīgs darbs.
- jebļa piņķerīgs pasākums.
- Pinkenhof Piņķu muižas un pagasta vāciskais nosaukums.
- Pinkenskaja Piņķu pagasta krieviskais nosaukums.
- timurietis Pionieris, kas (parasti organizēti) palīdzēja vecākiem, nespējīgiem cilvēkiem (nosaukums pēc A. Gaidara grāmatas galvenā varoņa vārda).
- Neikūrene Pioņerska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- piparu sviestbeka piparu rubīnbekas ("Chalciporus piperatus") senāks nosaukums ("Suillus piperatus").
- perekurs Pīppauze; pārtraukums smēķēšanai.
- afalangija Pirkstu vai falangu trūkums vai zudums.
- emptio-venditio Pirkums-pārdevums, ko Romā noslēdza ar sevišķu kontraktu, ko noslēdza vienkārši vienojoties.
- pirciens Pirkums.
- defētisti Pirmā pasaules kara laikā ap 1916 Francijā radies nosaukums tiem pilsoņiem, kas neticēja Francijas uzvarai, bet bij sagatavoti uz pilnīgu neveiksmi: vispār pesimisti.
- Konkordijas laukums pirmais plašai publikai pieejamais Parīzes laukums, ko izveidoja 1755. g. (tolaik - Luija XV laukums).
- pirmiesaukums Pirmais, kārtējais (noteikta vecuma pilsoņu) iesaukums aktīvajā karadienestā.
- Berēšīt Pirmās Mozus grāmatas nosaukums senebreju valodā, arī teksta pirmais vārds.
- barbara Pirmās slēdziena figūras pirmais modus; virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens tāpat.
- ferio pirmās slēdzienu figūras ceturtais modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- celarent pirmās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispārīgi apgalvojošs, bet slēdziens vispārīgi noliedzošs
- darii pirmās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens partikulāri apgalvojošs
- arhimorula Pirmatnējā morula, dīgļa attīstības sākumstadija, kas seko arhicitulai.
- nazareji Pirmatnējs nosaukums ebrejiem, kas ticēja Kristum.
- puruša Pirmcilvēks senindiešu mitoloģijā; no viņa radušies kosmosa elementi, Visuma dvēsele, "es"; mūžīgais, ar apziņu apveltītais, bet inertais pirmsākums, kas savienojumā ar sākotnējo substanci (prakriti) ir lietu pasaules un attīstības sākums.
- mensa Pirmkristīgo altāra nosaukums.
- menarhe Pirmo menstruāciju iestāšanās laiks, menstruāciju sākums.
- pirmdīglis Pirmsākums, aizsākums; pirmā, sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
- grauds Pirmsākums, iedīglis.
- dīglis Pirmsākums, sākotnējā forma, arī sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
- Pyrmuos Drankys Pyrmuos Drankys - Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Drankas" nosaukums latgaliski.
- Prome Pji, pilsēta Mjanmā (Birmā), tās senāks nosaukums.
- plecis Placis, laukums.
- lentenis Plakantārpu tipa klase ("Cestoda"), parazītisks plakanais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā), \~3000 sugu, Latvijā konstatētas \~100 sugas, no kurām vairākums (~80 sugu) parazitē putnos.
- akcijas kvants Planka konstante, kas nosaka ar diskrētumu saistīto likumsakarību īpatnības mikropasaulē.
- laukums Plankums (dzīvnieka apmatojumā vai apspalvojumā).
- pečots Plankums uz ķermeņa, kas paliek, piemēram, pēc augoņa, iekaisuma.
- pļama Plankums uz ķermeņa, kas radies slimības vai iedzimtības dēļ.
- čaks Plankums, kas paliek uz ķermeņa, piemēram, pēc augoņa, iekaisuma.
- lāse Plankums, raibums; arī traips.
- plaiskums Plankums, traips; tukša vieta, caurums.
- plaikums Plankums, traips.
- makula Plankums; dermatoloģijā norobežots, krāsas ziņā atšķirīgs ādas laukums, kas nepārsniedz apkārtējo līmeni.
- lauskums Plankums; raibums.
- bleķis Plankums.
- lampats Plankums.
- Corispermum sibiricum plānspārnu kamieļzāles "Corispermum leptoterum" senāks nosaukums.
- plastika Plastiskums (1).
- termoreaktīvās plastmasas plastmasas, kuru plastiskums izpaužas tikai to apstrādes laikā.
- ofensīva Plašāka mēroga uzbrukums.
- brukstaliens Plašāks laukums skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
- čiks Plašas ieceres niecīgs, arī neveiksmīgs iznākums.
- glandas Plaši lietots nosaukums kakla mandeļu apzīmēšanai.
- esplanāde Plašs laukums; plata iela (ar alejām vidū).
- periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
- aspicottus Platgalvju dzimtas ģints "Taurulus" sinonīms nosaukums.
- klānis Platība, laukums ar blīvu (vienas sugas) augu kopumu.
- Sidabra Platones labā krasta pietekas Sidrabes nosaukums Lietuvā.
- biota platzari, ciprešu ģints latīniskais nosaukums.
- plauka Plaukums (1).
- plauksme Plaukums (1).
- zeļa Plaukums (1).
- plauksme Plaukums (2).
- raisa Plaukums.
- II transkobalamīns plazmas glikoproteīns, kas veido kompleksu ar B12 vitamīnu, kurš reabsorbēts no tievās zarnas, un pārnes to audiem, gk. uz aknām, kur tas tiek absorbēts; tā trūkums pārtrauc imūnglobulīnu sintēzi, izraisa megaloblastisko anēmiju, granulocitopēniju un trombocitopēniju un tievās zarnas bārkstiņu atrofiju; visus minētos traucējumus var novērst, ievadot B12 vitamīnu.
- I transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti; veido kompleksu ar lielāko endogena kobalamīna daļu; tā trūkums pazemina kobalamīna līmeni serumā, bet nerada vielmaiņas traucējumus; koncentrācija ir palielināta mieloproliferatīvo traucējumu gadījumā.
- mēnesnīca Pliks pauris - apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- plikāte Plikums, kailums.
- Asplenium t. ssp. quadrivalens plūksnu sīkpapardes sinonīms nosaukums.
- plūsmas caurule plūsmas līniju kopa, kas iet caur kādas noslēgtas līnijas visiem punktiem, veidojot cauruļveida virsmu; ja noslēgtās līnijas ietvertais laukums ir ļoti mazs (tiecas uz 0), tādu plūsmas cauruli sauc par elementāru plūsmas caurulīti.
- čaraža Pļāpa; nicinošs nosaukums jaunai meitenei.
- posiens pļavas nosaukums, vārds.
- smildzene pļavas nosaukums.
- smildziens pļavas nosaukums.
- Titograda Podgorica - Melnkalnes galvaspilsēta ("Titograd"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
- Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte.
- Kursa Poētisks Kurzemes nosaukums, kuru lieto gk. runājot par vēlā dzelzs laikmeta kuršu apdzīvotajām zemēm, kas aptvēra daļu tagadējās Lietuvas teritorijas, un viduslaiku Kurzemi.
- Māras zeme poētisks Livonijas, vēlāk Latgales nosaukums (“Terra Mariana”), kas apzīmē zemi, kas nodota Jaunavas Marijas aizgādībā, un šādi nosaukta IV Laterāna koncilā 1215. g.
- dzejniecība Poēzija, dzejiskums.
- norma Poligrāfijā - grāmatas iespiedloksnes pirmās lappuses apakšā, kreisajā pusē ar sīkiem burtiem rakstīts loksnes numurs un grāmatas nosaukums vai autors.
- Polijas Republika Polija, valsts pilnais nosaukums ("Rzeczpospolita Polska").
- Danciga Polijas pilsētas Gdaņskas vāciskais nosaukums līdz 1945. g.
- Aušvica Polijas pilsētas Osvencimas nosaukums vācu valodā (_Auschwitz_), kur vāciešiem 2. pasaules kara laikā bija vairākas koncentrācijas nometnes.
- ļaudininki Politiska partija Lietuvā (1922.-1936. g.); oficiālais nosaukums - Lietuvas Zemnieku ļaudininku savienība.
- proklamācija Politiska satura (parasti nelegālas organizācijas) rakstveida uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
- hlorīns Polivinilhlorīdšķiedra (PSRS ražojuma tirdznieciskais nosaukums).
- Polacka Polocka - pilsētas mūsdienu Baltkrievijā senāks nosaukums.
- Labiava Poļeskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingrdas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- haosa pētniecība populārs nosaukums fizikālo sistēmu pētniecībai, kuru attīstību nevar paredzēt visās detaļās.
- vienroči bandīti Populārs spēļu automātu nosaukums, kuriem ir viena svira.
- Sikuka Poronaiska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Portugāles Republika Portugāle, valsts pilnais nosaukums ("República Portuguesa").
- lappuse Posms, arī notikums (kā attīstībā, norisē).
- Pošehoņje-Volodarska Pošehoņjes pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1918.-1991. g.
- rekomendācija Pozitīva atsauksme (piemēram, par cilvēku, tā darbu, rīcību); labvēlīgs ieteikums.
- regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; pāreja no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināšanās, pagrimums, panīkums.
- ditons Pozitronijs; nosaukums izvirzīts kā hipotēze aptuveni 20 gadus pirms pozitronija atklāšanas.
- nosacījums Prasība, noteikums, kas jāizpilda, jāievēro.
- piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām.
- neprasme Prasmes trūkums.
- Frīdlande Pravdinskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- greznumpreces Preces, bez kurām patērētāju vairākums var iztikt, jo tās nav pirmās nepieciešamības preces, tāpēc to cenu palielinājums lielā mērā ietekmē pieprasīto daudzumu.
- neprecizitāte Precizitātes trūkums.
- Pyrmī Ancveireni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Ancveireni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 2" nosaukums latgaliski.
- Bieržgaļs Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski.
- Biešuons Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukums latgaliski.
- Bieki Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bieķi" nosaukums latgaliski.
- Cecerskī Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Cecerski" nosaukums latgaliski.
- Dymperi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dimperi" nosaukums latgaliski.
- Dudiškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dudišķi" nosaukums latgaliski.
- Garadoks Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukums latgaliski.
- Jaunaglyuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukums latgaliski.
- Jaunciems Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums.
- Jaunsekli Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsekļi" nosaukums latgaliski.
- Juonāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukums latgaliski.
- Lelī Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Bernāni" nosaukums latgaliski.
- Lelī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Bernāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Joksti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski.
- Otoriški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukums latgaliski.
- Otoriškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukums latgaliski.
- Peskys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" nosaukums latgaliski.
- Puzaniškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukums latgaliski.
- Syla Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski.
- Syla Daukšti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski.
- Gāgys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gāgas" nosaukums latgaliski.
- Garkaļni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Garkalni" nosaukums latgaliski.
- Gorliškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gorliškas" nosaukums latgaliski.
- Grociškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Grociškas" nosaukums latgaliski.
- Jegoriškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukums latgaliski.
- Kaļvāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" nosaukums latgaliski.
- Kudli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Džereni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Džeriņi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Pīzeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Pīzeļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Vucāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Vucyni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Peliečanka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčanka" nosaukums latgaliski.
- Pinkys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pinkas" nosaukums latgaliski.
- Džeriņi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Džeriņi" bijušais nosaukums.
- Pyrmī Džereni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Džeriņi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Pastari Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Pastari" nosaukums latgaliski.
- Pirmī Sparāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Sparāni" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Vucāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Vucyni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Zīmeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zīmeļi" nosaukums latgaliski.
- Raudovka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudauka" bijušais nosaukums.
- Riņči Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rinči" nosaukums latgaliski.
- Ruočāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ročāni" nosaukums latgaliski.
- Trešī Pastari Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Pastari" nosaukums latgaliski.
- Trešī Pūdži Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Pūdži" nosaukums latgaliski.
- Trešī Zīmeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Zīmeļi" nosaukums latgaliski.
- Jasmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" bijušais nosaukums.
- Jāsmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" bijušais nosaukums.
- Aizkaļne Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukums latgaliski.
- Solujuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums latgaliski.
- Sylajuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" nosaukums latgaliski.
- Akmynuojs Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Akmenāja" nosaukums latgaliski.
- Bryškys Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Briškas" nosaukums latgaliski.
- Punculi Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Bārza Rubyni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bērza Rubeņi" nosaukums latgaliski.
- Bondariškys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bondariški" nosaukums latgaliski.
- Bramani Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņi" nosaukums latgaliski.
- Dryva Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Druva" nosaukums latgaliski.
- Džereni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Džeriņi" nosaukums latgaliski.
- Gubaniškys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" nosaukums latgaliski.
- Kukli Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kukļi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļas "Lielie Liumoni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļas "Mazie Liumuoni" nosaukums latgaliski.
- Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" nosaukums latgaliski.
- Rošmuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Rošmoni" nosaukums latgaliski.
- Bryškys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Bariškas" nosaukums latgaliski.
- Grybuški Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuški" nosaukums latgaliski.
- Jaunsaimnīki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukums latgaliski.
- Krapiškys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Kapriški" nosaukums latgaliski.
- Lelī Leiči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Leiči" nosaukums latgaliski.
- Mozī Gavari Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gavari" nosaukums latgaliski.
- Mozī Leiči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Leiči" nosaukums latgaliski.
- Pupuoji Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pupoji" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
- Seili Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Vylcāni Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
- Lelī Gavari Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Gavari" nosaukums latgaliski.
- Ondzuli Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtruo Kauša Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Kauša" nosaukums latgaliski.
- Pīneni Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pieniņi" nosaukums latgaliski.
- Andeni Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski.
- Randauka Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Arendole" bijušais nosaukums.
- Duņciškys Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dunciški" nosaukums latgaliski.
- Pluocini Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Pluoni Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Ploņi" nosaukums latgaliski.
- Antoniškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukums latgaliski.
- Caunis Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukums latgaliski.
- Dubis Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Dūbes" nosaukums latgaliski.
- Gailīši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums.
- Gaļmuiža Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums.
- Kaunackī Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukums latgaliski.
- Keikys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Keiki" nosaukums latgaliski.
- Mozī Joksti Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski.
- Novomysli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski.
- Ondzuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" nosaukums latgaliski.
- Prīkuļi Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Prīkuļi" bijušais nosaukums.
- Pirmī Prīkuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Prīkuļi" nosaukums latgaliski.
- Puokšāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski.
- Vylcāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Prīkuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Prīkuļi” nosaukums latgaliski.
- Byndari Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski.
- Gribynāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Gribināni" nosaukums latgaliski.
- Gribyusti Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukums latgaliski.
- Jašuore Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jašore" nosaukums latgaliski.
- Jezupynova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukums latgaliski.
- Luocinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukums latgaliski.
- Lyuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukums latgaliski.
- Pauneni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" nosaukums latgaliski.
- Rudzdūbis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukums latgaliski.
- Pirmie Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukums latgaliski.
- Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski.
- Jaunī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Mozuļi” nosaukums latgaliski.
- Vacī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Vecie Mozuļi” nosaukums latgaliski.
- Balbuorži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Balborži" nosaukums latgaliski.
- Ļadi Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jačmeniški" bijušais nosaukums.
- Erieli Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukums latgaliski.
- Jaungaili Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jaungaiļi" nosaukums latgaliski.
- Opolī Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Opolie" nosaukums latgaliski.
- Bojuori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski.
- Degli Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski.
- Dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Andriveni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Andriveņi" nosaukums latgaliski.
- Bojuori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski.
- Vylcāni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
- Bučkys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bučkas" nosaukums latgaliski.
- Butkys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Butkas" nosaukums latgaliski.
- Onckuli Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Onckuļi" nosaukums latgaliski.
- Piliškys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Piliškas" nosaukums latgaliski.
- Pūtkys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Pūtkas" nosaukums latgaliski.
- Borkova Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibergova" otrs nosaukums.
- Lelī Urči Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Urči" nosaukums latgaliski.
- Mozī Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Vaivodi" nosaukums latgaliski.
- Maskaveņa Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Moskvina" bijušais nosaukums.
- Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vaivodi" bijušais nosaukums.
- Ūtrī Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vaivodi" nosaukums latgaliski.
- Ruņči Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Runči" nosaukums latgaliski.
- Akmiņu Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Akmeņu Mūrnieki” nosaukums latgaliski.
- Lelī Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Mūrnieki” nosaukums latgaliski.
- Mozī Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Mūrnieki” nosaukums latgaliski.
- Preiļskaja Preiļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Preiļu novada lauku teritorija Preiļu pagasta un Aizkalnes pagasta kopējās teritorijas nosaukums 2000.-2009. g.
- kontradikcija Pretrunīgs spriedums, izteikums; pretruna, kas neatbilst formālās loģikas likumiem.
- katahrēze Pretrunīgu, nesavienojamu jēdzienu savienojums; neloģisks izteikums.
- prettanku grāvis prettanku šķērslis līdzena apvidū (plats, aptuveni 1 metru dziļš izrakums ar stāvām malām).
- pretsitiens Prettrieciens, arī pretuzbrukums.
- kontriķis Pretuzbrukums (sporta spēlēs).
- svētki priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin; svinības.
- līksme Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību.
- pieteikums Priekšdarbs, arī iesākums (lielākam, plašākam darbam).
- priekšklājs Priekšējais klājs - laukums no masta uz priekšu.
- promontorijs Priekškalns, zemes rags, kārslis; anatomijā radze jeb izcilnis, jostas-krustu izliekums.
- sekundārā miksedēma priekšlaicīga novecošana, ko izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru atrofija: sausa, grumbaina āda, pāragra zobu izkrišana, seksuālās funkcijas izsīkums, fizisks un psihisks vājums.
- izsole ar augšupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu.
- izsole ar lejupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu.
- propozīcija Priekšlikums, ierosinājums.
- ierosinājums Priekšlikums, pamudinājums (ko darīt).
- premisa Priekšnoteikums.
- recepte Priekšraksts, ieteikums (kādai darbībai, izturēšanās veidam).
- Wirgen Priekules novada Virgas pagasta bijušais nosaukums.
- Liesmas Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Audari" bijušais nosaukums.
- Prekuļnskaja Priekules pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Preekuln Priekules pagasta bijušais nosaukums.
- Lindengofskaja Priekuļu novada Liepas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Priekuļu muiža Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" bijušais nosaukums.
- Lubiņas Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bušugrava" bijušais nosaukums.
- Jāņamuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" bijušais nosaukums.
- Annasmuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums.
- Prekuļskaja Priekuļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Freudenberg Priekuļu pagasta bijušais nosaukums.
- citoblasts Primārā šūnas kodola nosaukums atsevišķos darbos.
- Koivisto Primorskas pilsēta Krievijā (Ļeņingradas apgabalā), tās nosaukums līdz 1949. g.
- Fišhauzene Primorskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- Priozjorska Priozera, pilsēta Kazahstānā, krievu valodā lietots pilsētas nosaukums.
- Keksholma Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1948. g.
- Korela Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
- Antrepriz Privāta teātra nosaukums Jaroslavļā, Krievijā, ko 1750. g. nodibināja F. Volkovs; pirmais profesionālais teātris Krievijā.
- privātīpašniecisms Privātīpašnieciskums.
- hakatons problēmu un jauno tehnoloģiju izmantošanas iespēju izpētes pasākums, kad entuziasti ierobežotā laika posmā kopīgi izstrādā inovācijas, kas saistītas ar iepriekš definētu konkrētu izaicinājumu.
- taimerpārtraukums Procesa pārtraukums taimera noteiktā laika intervāla beigu momentā.
- Indrāne Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" bijušais nosaukums.
- Vecbaltmuiža Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" daļas, bijušās muižas apbūves paralēls nosaukums.
- fenolspirti produkti, kas veidojas fenola un formaldehida polikondensācijas sākumstadijā sārmainā vidē temperatūrā, kura nav augstāka par 80 °C.
- būvekspertīze Profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būvprojekta, būves tehniskā stāvokļa vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām (Būvniecības likums).
- profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa).
- sikofants Profesionāls ziņu pienesējs senajās Atēnās (likums aizliedza Atēnās ievest vīģes, tāpēc tur bija vīģu pārdevēju uzrādītāji).
- profesūra Profesora nosaukums, amats, darbība.
- skaņotājs Programma, ko izmato programmu skaņošanas atvieglināšanai un kļūdu vai pārtraukumsituāciju cēloņu noskaidrošanai.
- proktostāze Proktogēna obstipācija, ko izraisa taisnās zarnas reakcijas trūkums uz defekācijas impulsu.
- hipoproteinoze Proteīnu iztrūkums uzturā; stāvoklis vai saslimšana, kas no tā rodas.
- sekretārs Protokolētājs (sēdē, sanāksmē u. tml.); amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt (parasti tiesas) sēžu protokolus.
- prozaisms Prozaiskums, proziskums.
- Dzintarzeme Prūsijas nosaukums dažās tautas tradīcijās.
- bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
- garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, prieka, cerību trūkums.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
- nemiers Psihisks stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgs satraukums, rūpes, raizes.
- vienaldzība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; arī apātija.
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- bezcerība Psihisks stāvoklis, ko izraisa cerību, izredžu trūkums.
- jaunrades psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka jaunrades procesa likumsakarības.
- inženierpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka un viņa vadīto vai kontrolēto tehnisko ierīču mijiedarbības procesu objektīvās likumsakarības noteiktā sociālā un dabas vidē.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
- sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu.
- Lielais Tēvijas karš PSRS karš pret nacionālsociālistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem 1941.-1945. g., kas bija daļa no 2. pasaules kara; nosaukums lietots gk. PSRS un Krievijas historiogrāfijā.
- vinols PSRS ražotās polivinilspirta šķiedras tirdznieciskais nosaukums.
- komentārs Publicistikas žanrs - operatīvs materiāls, kurā īsi analizēts un vērtēts kāds sabiedrisks vai politisks notikums, pasākums u. tml.
- blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums.
- publicitāte Publiskums; atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; atklāšanās; popularitāte sabiedrībā; reklāma.
- dižpūcīte Pūcīšu dzimtas lentpūcīšu apakšdzimtas tauriņu ģints ("Catocala") neoficiāls nosaukums.
- Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts Puebla, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Puebla”).
- Puertoriko Sadraudzība Puertoriko, valsts pilnais nosaukums.
- Nikolajevska Pugačova, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- puiķelība Puiciskums.
- akrotisms Pulsa trūkums vai nesataustāmība.
- pundurvērpējs Pundurpūcīte ("Nolidae") - šīs tauriņu kārtas dzimtas senāks nosaukums.
- virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
- pārtraukuma punkts punkts, kurā vienargumenta funkcija nav nepārtraukta, bet tās vērtībai ir galīgs (lēcienveida) vai bezgalīgs pārtraukums.
- pūme Puns, uztūkums.
- šiška Puns, uztūkums.
- šiškulis Puns, uztūkums.
- Magellanaesa Puntaarenasa, pilsēta Čīles dienvidos, tās nosaukums 1927.-1938. g.
- šķēpilis Pūra nosaukums Kuršu kāpās.
- Rapste Puskas paralēls nosaukums tā augštecē.
- Rapsta Puskas paralēls nosaukums tās augštecē.
- Rāpsta Puskas paralēls nosaukums tās augštecē.
- pustonners Pustonnas jahta - jahta, kuras maksimālais garums ir 10,0 m, garums pa ūdenslīniju - 7,3 m, lielākais platums - 2,95 m, iegrime - 1,75 m, ūdensizspaids - 4,1 t, balstķīļa mas - 1,7 t, grotburas laukums - 16 kvadrātmetru, genuaburas laukums - 32 kvadrātmetri, priekšējā trīsstūra laukums - 21 kvadrātmetrs, dīzeļmotora jauda - 14,7 kW.
- pānflauta Pūšaminstruments, kas veidots no vairākām kopā sastiprinātām stabulēm; nosaukums radies no sengrieķu dieva Pāna, kas it kā spēlējis šādu instrumentu.
- Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā.
- Pedicularis comosa pušķainās jeb Kaufmaņa jāņeglītes senāks nosaukums.
- Gornī Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Gornie" nosaukums latgaliski.
- Sipkys Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" nosaukums latgaliski.
- Sļapnī Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sļapnie" nosaukums latgaliski.
- Snuotyuli Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Snotiuļi" nosaukums latgaliski.
- Stepuoni Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Steponi" nosaukums latgaliski.
- Vuornaiši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vornaiši" nosaukums latgaliski.
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
- Putradžajas federālā teritorija Putradžaja, teritorijas pilnais nosaukums ("Wilayah Persekutuan Putrajaya”).
- Isa Putumajo upes nosaukums tās lejtecē, Brazīlijā.
- laprāceņi Rāceņu nosaukums, lai tos atšķirtu no kartupeļiem, ko Kurzemē parasti sauc par rāceņiem.
- kreisie Radikālas, tagad gk. sociālistiskas, agrāk arī liberālas partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad radikāļi parlamentā ieņēma vietas pa kreisi no parlamenta priekšsēdētāja.
- kvantu radiofizika radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības.
- radioklusums Radioraidīšanas pārtraukums tīklā uz noteiktu laiku.
- Červonoarmeiska Radiviļiva - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1940.-1992. g.
- Radzivilova Radiviļiva, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1940. g.
- amatnieciskums Radošas ierosmes, arī talanta, meistarības trūkums (parasti mākslā, zinātnē).
- akeratoze Ragaudu, piem., nagu trūkums.
- apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums; ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums.
- atgalve Ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums.
- raiča Raibaļas saīsināts nosaukums ar mazliet nievājošu nokrāsu.
- raibis Raibaļas saīsināts nosaukums.
- divieši Raiņa izgudrots nosaukums panta formai, kas starptautiski pazīstama kā gnoma.
- Kūdummuiža Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Kūdums" bijušais nosaukums.
- Raiskuma muiža Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Raiskums" senāks nosaukums.
- Ungurmuiža Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums.
- Raiskumskaja Raiskuma pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Raiskum Raiskums.
- akords Raksturīgs (kāda notikuma) moments, iezīme (sākums vai nobeigums).
- spogulis Raksturīgs, no apkaimes atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
- izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs).
- cila Rakums.
- raceklis Rakums.
- raceknis Rakums.
- Moricupe Raķupe, Lomastes satekupes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Gaujaslīči Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Briņģu muiža Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Briņģi" bijušais nosaukums.
- Alt-Drostenhof Raunas novada Drustu pagasta bijušās Vecdrustu muižas nosaukums vāciski.
- Cimzas muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Cimza" bijušais nosaukums.
- Marijkalna muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Marijkalns" bijušais nosaukums.
- Rozes muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" bijušais nosaukums.
- Zamok Ronenburgskaja Raunas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schloss-Ronnenburg Raunas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Grīsle Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē.
- Grīšļu strauts Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē.
- firma Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums (organizācija) vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un savs nosaukums.
- areaktivitāte Reakcijas iztrūkums, neesamība.
- anerģija Reaktivitātes, aizsargreakciju trūkums; nejutība pret kairinājumiem.
- katjuša Reaktīvo bezstobra daudzšāviņu zalvjuguns sistēmu neoficiālais nosaukums 2. pasaules karā.
- amejoze Reduktīvās dalīšanās trūkums gametoģenēzē; tāpēc veidojas dzimumšūnas ar nereducētu hromosomu skaitu.
- šķielēšana Redzes defekts - kopredzes trūkums, kas parasti ir saistīts ar vājredzību.
- redzes privācija redzes iztrūkums, aklums.
- neredzība Redzes trūkums, aklums.
- aklums Redzes trūkums.
- arefleksija Refleksu trūkums nervu sistēmas darbības traucējumu dēļ.
- dienesta pakāpe reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, ieņemamajam amatam, nopelniem.
- rente Regulārs ienākums, ko saņem no kapitāla, zemes vai īpašuma un kas nav saistīts ar uzņēmēja darbību.
- virspārdots lidojums regulārs lidojums, uz kuru pārdoto biļešu skaits pārsniedz gaisa kuģī izmantojamo vietu skaitu - pārvadātājam ir pienākums noteikumos noteiktajā kārtībā aviopasažierim izsniegt kompensāciju.
- areģenerācija Reģenerācijas trūkums; nesadzīšana; audu neatjaunošanās.
- preanimisms Reliģiju vēstures virziens, kritizē un apkaro animisma uzskatu, it kā dvēseļu ticība būtu vienīgais īstais un loģiskais reliģijas sākums un būtība.
- bauslis Reliģiski ētisks pamatlikums.
- hieromānija Reliģisks prāta sajukums.
- grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks.
- Rembatskaja Rembates pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ringmundshof Rembates pagasta bijušais nosaukums.
- Smuku muiža Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smukas" bijušais nosaukums.
- Smukmuiža Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smukas" bijušais nosaukums.
- Remtenskaja Remtes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Rencenskaja Rencēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- eka-ekamangāns Rēnijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 75. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
- Dubola ezers retāk lietots Dubuļu ezera nosaukums.
- ģeonomija Reti lietots nosaukums matemātiskai ģeogrāfijai, kas atvasināts pēc analoģijas ar astronomiju.
- ovoflavīns Reti lietots riboflavīna nosaukums.
- histohromatoze Retikuloendoteliālās sistēmas saslimšanu kopīgs nosaukums, kas ietver ksantohromatozi, limfogranulomatozi un Gošē slimību.
- retorisms Retoriskums (1).
- retorisms Retoriskums (2).
- Rēto Retota - pilsēta Īrijā (_Rath To_), tās nosaukums īru valodā.
- ilvaīts Rets minerāls, pirmo reizi atrasts Itālijai piederošajā Elbas salā (senāks nosaukums latīņu valodā "Ilva") un aprakstīts 1811. gadā.
- ūniks Retums, ūnikums.
- termidors Revolūcijas beigas, kontrrevolūcijas sākums (šajā mēnesī tika gāzta jakobīņu diktatūra).
- Dekšuoris Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Dekšāres" nosaukums latgaliski.
- Vīmani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" bijušais nosaukums, kas minēts 1752. g. draudzes dokumentos.
- Krāce Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" dažkārt lietots nosaukums.
- Feimani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" nosaukums latgaliski.
- Vīmaņi Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" vēstures avotos 1752. g. minētais nosaukums.
- Greiškāni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Griškāni" retāk lietots, bet precīzāks nosaukums.
- Gailumi Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" nosaukums līdz 1989. gadam.
- Nautrēni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Rogovka" bijušais nosaukums.
- Jaunstružāni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Strūžāni" otrs nosaukums.
- Audreni Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Audriņi" nosaukums latgaliski.
- Goruškys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruški" nosaukums latgaliski.
- Greivuli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" nosaukums latgaliski.
- Kļuovi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kļovi" nosaukums latgaliski.
- Krīvmaizis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Krīvmaizes" nosaukums latgaliski.
- Kucinis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņi" nosaukums latgaliski.
- Lielais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" bijušais nosaukums.
- Mozuo Fiļkina Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Fiļkina" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kaulači Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kaulači" nosaukums latgaliski.
- Mežarejis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukums latgaliski.
- Myurinīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinīki" nosaukums latgaliski.
- Seili Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Skredeli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Skredeļi" nosaukums latgaliski.
- Strankali Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" nosaukums latgaliski.
- Zeļteni Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
- Zīmeli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zīmeļi" nosaukums latgaliski.
- Mozais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” bijušais nosaukums.
- Bēržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales muižas nosaukums, kas pieminēts 1468. g. dokumentos.
- Bieržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski.
- Lītovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukums latgaliski.
- Mycāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukums latgaliski.
- Petyni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Petuni" nosaukums latgaliski.
- Pūriskī Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukums latgaliski.
- Viecynāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecināni" nosaukums latgaliski.
- Vuovernīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vovernīki" nosaukums latgaliski.
- Balbyši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski.
- Boltais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukums latgaliski.
- Bondari Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bandari" bijušais nosaukums.
- Čornuo Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukums latgaliski.
- Īvuškys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" nosaukums latgaliski.
- Kaļnejī Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" nosaukums latgaliski.
- Kovali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļi" nosaukums latgaliski.
- Kaļveiši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļi" otrs nosaukums latgaliski.
- Mozī Bareisi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Barīsi" nosaukums latgaliski.
- Malnais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukums latgaliski.
- Mežuori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukums latgaliski.
- Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Baltiņi" bijušais nosaukums.
- Otrie Baļteni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Baltiņi" nosaukums latgaliski.
- Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" bijušais nosaukums.
- Pirmie Baļteni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" nosaukums latgaliski.
- Punculi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Rečeni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukums latgaliski.
- Ryvuoni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rivoni" nosaukums latgaliski.
- Sokuorni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sokorņi" nosaukums latgaliski.
- Tilieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" bijušais nosaukums.
- Vagali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski.
- Vaičuli Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vaičuļi" nosaukums latgaliski.
- Žogotys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
- Žureilys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukums latgaliski.
- Eleonora Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" bijušais nosaukums.
- Bokuoni Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki 2" nosaukums latgaliski.
- Češli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Češļi" nosaukums latgaliski.
- Čirkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Čirkas" nosaukums latgaliski.
- Daukstis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" nosaukums latgaliski.
- Dreimani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dreimaņi" nosaukums latgaliski.
- Dricēni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dricāni" bijušais nosaukums.
- Drycāni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dricāni" nosaukums latgaliski.
- Eļkšni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski.
- Igauni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Igauņi" nosaukums latgaliski.
- Luoči Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski.
- Muortuži Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Mortuži" nosaukums latgaliski.
- Muosāni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Mosāni" nosaukums latgaliski.
- Uozinīki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Ozinīki" nosaukums latgaliski.
- Piļkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Piļkas" nosaukums latgaliski.
- Poikys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Poikas" nosaukums latgaliski.
- Raibī Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Raibie" nosaukums latgaliski.
- Semuli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Semuļi" nosaukums latgaliski.
- Sylagaili Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
- Susekli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Susekļi" nosaukums latgaliski.
- Troškys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski.
- Turcinis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Turcines" nosaukums latgaliski.
- Zakari Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zahari" bijušais nosaukums.
- Zimkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zimkas" nosaukums latgaliski.
- Dricanskaja Rēzeknes novada Dricānu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Adamiškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Adamiški" nosaukums latgaliski.
- Cybli Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Cibļi" nosaukums latgaliski.
- Grudis Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Grudes" nosaukums latgaliski.
- Krupeniškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukums latgaliski.
- Lieperi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leperi" bijušais nosaukums.
- Lyska Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Liska" nosaukums latgaliski.
- Mozī Pīzāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Pīzāni" nosaukums latgaliski.
- Meļderis Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" nosaukums latgaliski.
- Pirmā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" bijušais nosaukums.
- Rušyuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums latgaliski.
- Otrā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums.
- Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums.
- Vuorslovāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vorslovāni" nosaukums latgaliski.
- Bykova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" nosaukums latgaliski.
- Cīmotys Foļvarka Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Cīmotas Foļvarka" nosaukums latgaliski.
- Druobys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Drobas" nosaukums latgaliski.
- Dūlenis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dūleņas" nosaukums latgaliski.
- Dziļuori Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļāri" nosaukums latgaliski.
- Kareituoni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" nosaukums latgaliski.
- Līpusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepusala" nosaukums latgaliski.
- Luoči Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski.
- Pūdynova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukums latgaliski.
- Strybys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stribas" nosaukums latgaliski.
- Susekli Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Susekļi" nosaukums latgaliski.
- Šaureitis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukums latgaliski.
- Veipļovys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukums latgaliski.
- Vylneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukums latgaliski.
- Žogotys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
- Bikovskaja Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Rūni Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Rūņi" nosaukums latgaliski.
- Skangali Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski.
- Šļahotski Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Šļahotska" bijušais nosaukums.
- Taraputkys Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Taraputki" nosaukums latgaliski.
- Lejis Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukums latgaliski.
- Vypinga Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" nosaukums latgaliski.
- Mozī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums latgaliski.
- Mazie Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums.
- Eļkšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski.
- Guorsani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski.
- Guorsāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski.
- Īvuoni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Īvoni" nosaukums latgaliski.
- Klaugys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Klaugi" nosaukums latgaliski.
- Kravali Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski.
- Letkys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukums latgaliski.
- Lelī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Čakši" nosaukums latgaliski.
- Rogozys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukums latgaliski.
- Zaliukšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļūkšņi" nosaukums latgaliski.
- Žogotys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 1” nosaukums latgaliski.
- Ūtruo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 2” nosaukums latgaliski.
- Banculi Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Bancuļi" nosaukums latgaliski.
- Cyskāni Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Ciskāni" nosaukums latgaliski.
- Dundys Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Dundi" nosaukums latgaliski.
- Kristceli Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļi" nosaukums latgaliski.
- Leimani Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
- Lyuža Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Liuža" nosaukums latgaliski.
- Malukšta Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Astici" bijušais nosaukums.
- Astici Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Asticu muiža" bijušais nosaukums.
- Bydzāni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bidzāni" nosaukums latgaliski.
- Bukateni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bukateņi" nosaukums latgaliski.
- Dubuli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dubuļi" nosaukums latgaliski.
- Dzierkali Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski.
- Golyšovka Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Golišovka" nosaukums latgaliski.
- Novaja Sloboda Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsloboda" bijušais nosaukums.
- Juguli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Juguļi" nosaukums latgaliski.
- Matuli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Matuļi" nosaukums latgaliski.
- Mukuoni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Mukāni" nosaukums latgaliski.
- Nameti Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Namjoti" bijušais nosaukums.
- Pyntāni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
- Skadeni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Skadeņi" nosaukums latgaliski.
- Sprestiškys Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprestišķi" nosaukums latgaliski.
- Staraja Sloboda Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsloboda" bijušais nosaukums.
- Vylkakrūgs Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkakrogs" nosaukums latgaliski.
- Vyrvi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Virvi" nosaukums latgaliski.
- Kaunatskaja Rēzeknes novada Kaunatas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Cyskova Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Ciskova" nosaukums latgaliski.
- Dekšni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Kuotāni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Kotāni" nosaukums latgaliski.
- Kryžyni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Križini" nosaukums latgaliski.
- Laimani Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
- Leškys Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Leški" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Lyuza Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Livza" nosaukums latgaliski.
- Midzini Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Midziņi" nosaukums latgaliski.
- Muorcinīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Morcinīki" nosaukums latgaliski.
- Pokuli Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļi" nosaukums latgaliski.
- Pūriskī Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukums latgaliski.
- Rūni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Rūņi" nosaukums latgaliski.
- Skangali Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski.
- Skuobuļnīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skobuļnīki" nosaukums latgaliski.
- Vylkusola Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkusola" nosaukums latgaliski.
- Vuoverova Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Voverova" nosaukums latgaliski.
- Zeļteni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
- Dupyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukums latgaliski.
- Gudeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Gudeļi" nosaukums latgaliski.
- Īvuškys Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukums latgaliski.
- Kiulini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukums latgaliski.
- Pušbārni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pušbāri" bijušais nosaukums.
- Skradeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" nosaukums latgaliski.
- Soboli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukums latgaliski.
- Turčyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukums latgaliski.
- Vaczosna Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Veczosna" nosaukums latgaliski.
- Viertyukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukums latgaliski.
- Biržgeļi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Bereznīki" bijušais nosaukums.
- Bungys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Bungas" nosaukums latgaliski.
- Gaļdeni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Galdeņi" nosaukums latgaliski.
- Krīvu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukums latgaliski.
- Latvīšu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukums latgaliski.
- Ļipuški Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" bijušais nosaukums.
- Ļoli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Ļoļi" nosaukums latgaliski.
- Meļteni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Melteņi" nosaukums latgaliski.
- Mylka Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Milka" nosaukums latgaliski.
- Purvini Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" nosaukums latgaliski.
- Rukmuoni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rukmoni" nosaukums latgaliski.
- Rusiškys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rusiški" nosaukums latgaliski.
- Vecā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Staraja" bijušais nosaukums.
- Stepeni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukums latgaliski.
- Stykuti Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikuti" nosaukums latgaliski.
- Vacstašuli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecstašuļi" nosaukums latgaliski.
- Jaunā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas “Novaja” bijušais nosaukums.
- Byčki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Bički" nosaukums latgaliski.
- Bykaunīki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunīki" nosaukums latgaliski.
- Brīžguoni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Brīžgoni" nosaukums latgaliski.
- Dupāni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dupini" bijušais nosaukums.
- Dupyni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dupini" nosaukums latgaliski.
- Zementova Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dzementova" bijušais nosaukums.
- Jevcišovka Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Jevtišovka" bijušais nosaukums.
- Lapatiškys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lapatiškas" nosaukums latgaliski.
- Luocukolns Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Locukolns" nosaukums latgaliski.
- Borovaja Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Malta" nosaukums līdz 1936. g.
- Mīškuoni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Mīškoņi" nosaukums latgaliski.
- Strodziškys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukums latgaliski.
- Šmeili Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Šmeiļi" nosaukums latgaliski.
- Špieli Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špieļi" nosaukums latgaliski.
- Rozentovskaja Rēzeknes novada Maltas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ļuodāni Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļodāni" nosaukums latgaliski.
- Nagli Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
- Uorenīši Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Orenīši" nosaukums latgaliski.
- Blisenis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bliseni" nosaukums latgaliski.
- Bruožgola Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Brožgola" nosaukums latgaliski.
- Čornī Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čornie" nosaukums latgaliski.
- Drykaškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Drikaškas" nosaukums latgaliski.
- Gļaudys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Glaudas" nosaukums latgaliski.
- Jaškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaškas" nosaukums latgaliski.
- Jaudzemli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemļi" nosaukums latgaliski.
- Kluoneitis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kloneites" nosaukums latgaliski.
- Kuorklinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Korklinīki" nosaukums latgaliski.
- Kucinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņas" nosaukums latgaliski.
- Leškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Leškas" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukums latgaliski.
- Lozdys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukums latgaliski.
- Myurinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Miurinīki" nosaukums latgaliski.
- Opiņkys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Opiņki" nosaukums latgaliski.
- Ūtruos Drankys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Otrās Drankas" nosaukums latgaliski.
- Pyntāni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
- Rasnupli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rasnupļi" nosaukums latgaliski.
- Razgali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Razgaļi" nosaukums latgaliski.
- Rejenis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukums latgaliski.
- Sārni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sārņi" nosaukums latgaliski.
- Smiļktinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Smilktinis" nosaukums latgaliski.
- Vylkadūbīši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkadūbīši" nosaukums latgaliski.
- Znūteni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Znūteņi" nosaukums latgaliski.
- Žogotys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
- Zaļmuižas pagasts Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- Ozolaine Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" bijušais nosaukums.
- Balbyši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski.
- Pūpoli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bekši" bijušais nosaukums.
- Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski.
- Deimani Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Deimaņi" nosaukums latgaliski.
- Gaiduli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Gaiduļi" nosaukums latgaliski.
- Kampiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukums latgaliski.
- Kiukys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukums latgaliski.
- Kryževnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Križevņiki" nosaukums latgaliski.
- Luosi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Losi" nosaukums latgaliski.
- Pauleni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski.
- Pleikšni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pleikšņi" nosaukums latgaliski.
- Rubuli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski.
- Skujis Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski.
- Škvarkys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škavrki" nosaukums latgaliski.
- Tievynāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski.
- Uzulmuižskaja Rēzeknes novada Ozolaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski.
- Krīvu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Lali Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Laļi" nosaukums latgaliski.
- Latvīšu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Lelī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" nosaukums latgaliski.
- Mozī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Garanči" nosaukums latgaliski.
- Pauleni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski.
- Skujis Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski.
- Tievynāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski.
- Dekšni Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Kirkiliškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukums latgaliski.
- Lyuki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Liuki" nosaukums latgaliski.
- Luoci Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski.
- Syugali Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" nosaukums latgaliski.
- Šauriškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukums latgaliski.
- Vyrbuli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Virbuli" nosaukums latgaliski.
- Vuocīši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" nosaukums latgaliski.
- Šņukuti Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Zambari" bijušais nosaukums.
- Žierkli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" nosaukums latgaliski.
- Asnīnis Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīņis" nosaukums latgaliski.
- Dzipšli Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzipšļi" nosaukums latgaliski.
- Lyuzi Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzi" nosaukums latgaliski.
- Rykova Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Rikava" nosaukums latgaliski.
- Azara Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Azara Bodži" nosaukums latgaliski.
- Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bodži" nosaukums latgaliski.
- Buorini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" nosaukums latgaliski.
- Deičmani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" nosaukums latgaliski.
- Dzierkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski.
- Guriliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukums latgaliski.
- Jaunuo Sloboda Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Komuļteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Komulteņi" nosaukums latgaliski.
- Kraupeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kraupeļi" nosaukums latgaliski.
- Kudli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski.
- Kurteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Markova" nosaukums latgaliski.
- Mazuo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Markova" nosaukums latgaliski.
- Muortiški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortišķi" nosaukums latgaliski.
- Odotys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Odotas" nosaukums latgaliski.
- Pedeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļi" nosaukums latgaliski.
- Piļveli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukums latgaliski.
- Skangali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski.
- Styrāni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" nosaukums latgaliski.
- Studyni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukums latgaliski.
- Subynaite Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" nosaukums latgaliski.
- Vuorkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Sakstigoļskaja Rēzeknes novada Sakstagala pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
- Dzeni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
- Gasuli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" nosaukums latgaliski.
- Gruoveriški Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" nosaukums latgaliski.
- Gruzdeli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gruzdeļi" nosaukums latgaliski.
- Karnopolis Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
- Kurteni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" nosaukums latgaliski.
- Pustynka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" nosaukums latgaliski.
- Špieli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukums latgaliski.
- Štykoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukums latgaliski.
- Cyskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukums latgaliski.
- Trūpi-Zamuoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukums latgaliski.
- Zemskī Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukums latgaliski.
- Bokuoni Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums latgaliski.
- Dylmani Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Dilmaņi" nosaukums latgaliski.
- Ostroņa Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Ustroņi" bijušais nosaukums.
- Dylāni Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Dilāni" nosaukums latgaliski.
- Lelī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Viši" nosaukums latgaliski.
- Mozī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Viši" nosaukums latgaliski.
- Ostrovskī Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" nosaukums latgaliski.
- Poludni Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Poludņi" nosaukums latgaliski.
- Rezenmuiža Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozeļmuiža" bijušais nosaukums.
- Vuorkali Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Odumova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" bijušais nosaukums.
- Dzjogi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Djogi" bijušais nosaukums.
- Gabynova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gabinova" nosaukums latgaliski.
- Gajeva Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gajova" bijušais nosaukums.
- Greivuli Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" nosaukums latgaliski.
- Jermolys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukums latgaliski.
- Jurkys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurki" nosaukums latgaliski.
- Jūškāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Juškāni" bijušais nosaukums.
- Lejis Ančupāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Ančupāni" nosaukums latgaliski.
- Lobuorži Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski.
- Mežagaili Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Mežagaiļi" nosaukums latgaliski.
- Plykpūrmali Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Plikpūrmaļi" nosaukums latgaliski.
- Pūrmali Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pūrmaļi" nosaukums latgaliski.
- Pustynki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pustinki" nosaukums latgaliski.
- Rudzi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdzes" bijušais nosaukums.
- Skudrys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Skudras" nosaukums latgaliski.
- Veremis Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" nosaukums latgaliski.
- Zeļteni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
- Makašēni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas (skrajciema) "Iugulova" bijušais nosaukums.
- Režica Rēzeknes pilsētas nosaukums dažos poļu avotos 16.-18. gs.
- aizsmakums Rezultāts --> aizsmakt (1); balss saišu pietūkums, elastības zudums.
- kumpums Rezultāts --> kumpt; kumpa (ķermeņa daļā); kūkums.
- norāde Rezultāts --> norādīt (3); izteikums, paziņojums par to, kā rīkoties, ko darīt.
- notvīkums Rezultāts --> notvīkt (1); nosarkums.
- pampums Rezultāts --> pampt; arī sapampusī vieta; tūkums, arī tūska.
- piepampums Rezultāts --> piepampt; piepampusi ķermeņa vieta; pietūkums.
- pietvīkums Rezultāts --> pietvīkt(1); piesarkums.
- sapampums Rezultāts --> sapampt; arī sapampusī vieta; satūkums.
- sastulbums Rezultāts --> sastulbt; apjukums.
- uzpampums Rezultāts --> uzpampt; uztūkums.
- resume rezumējums, kopsavilkums.
- rezumē Rezumējums, kopsavilkums.
- Rositene Ribačija - apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Ščerbakova Ribinska - pilsēta Krievijas Jaroslavļas apgabalā, tās nosaukums 1946.-1957. g.
- neizdarība Rīcība, kurā izpaužas izveicības trūkums, gausums, arī nemākulība.
- Ļeņinogorska Ridera, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1941.-1990. g.
- Zbedys Riebiņu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zbedas" nosaukums latgaliski.
- Cīmaini Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Cimaņi" nosaukums latgaliski.
- Jaunī Rumpi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Randari Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Randari" nosaukums latgaliski.
- Kostygi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kostigi" nosaukums latgaliski.
- Leiniškys Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Leinišķi" nosaukums latgaliski.
- Lejis Randari Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Randari" nosaukums latgaliski.
- Lelī Rumpi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Rumpi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Uorīši Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Orieši" nosaukums latgaliski.
- Sakaini Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sakaiņi" nosaukums latgaliski.
- Skangeli Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Skangeļi" nosaukums latgaliski.
- Tuorogi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Torogi" nosaukums latgaliski.
- Zareni Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukums latgaliski.
- rietbomis Riekums - šķiets metu savilkšanai.
- riekaris riekums^1^.
- alarodi Rietumāzijas pirmiedzīvotāju nosaukums.
- poļu valoda rietumslāvu valoda, kurā runā Polijas iedzīvotāju vairākums; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- mandarīns Rietumvalstīs lietotais ķīniešu ierēdņu nosaukums līdz 1905.
- Liekne Riežupes nosaukums tās lejtecē no Veldzes ietekas.
- Audēji Rīgas amatnieku cunfte, pirmie statūti zināmi no 1458. g., 1625. g. statūti izdoti latviešu valodā, jo vairākums cunftes locekļu bija latvieši, cunftē ietilpa ne tikai vīrieši, bet arī sievietes - meistaru atraitnes.
- RCT Rīgas Celtniecības tehnikums.
- RIP Rīgas industriālais politehnikums.
- Edinburga Rīgas Jūrmalas pilsētas daļas starp Bulduriem un Majoriem - Dzintaru - nosaukums 1875.-1922. g.
- mastu šķirotāji Rīgas koku šķirotāju amata nosaukums 18. gs.
- Rīgas landfogteja Rīgas patrimoniālā apgabala jeb Rīgas pilsētas lauku novada nosaukums 1226.-1606. g.
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
- Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents".
- Ķeizarvalde Rīgas pilsētas daļas _Mežaparks_ nosaukums līdz 1923. g.
- Ķeizarmežs Rīgas pilsētas daļas "Mežaparks" nosaukums līdz 1923. g., kas cēlies no tā, ka 1621. g., Rīgas ieņemšanas laikā, Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs šajā apkārtnē ierīkoja sava karaspēka nometni.
- Lastādija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas daļas, ko vēsturiski dēvēja par Maskavas priekšpilsētu, sākotnējais nosaukums, aptuveni līdz 16. gs.
- Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta.
- bulciņskola Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums.
- Fjume Rijekas pilksētas Horvātijā nosaukums 1919.-1920. g., kad tā bija Itālijas sastāvā.
- alīnija Rindkopas sākums.
- nokrišana Rindu pirmā vai pēdējā burta iztrūkums rokas salikumā, īpaši starpinātos salikumos; arī līniju iztrūkums līniju malu salikumos.
- sketingrinks Rinks - laukums slidošanai ar skrituļslidām.
- Riobravo Riogrande, ASV un Meksikas robežupes nosaukums Meksikā.
- Ceiruļs Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" (agrāk "Cīruļmuiža", arī "Ceiruļa muiža") nosaukums vietējā izloksnē.
- Cīruļmuiža Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" bijušais nosaukums.
- Ceiruļa muiža Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" bijušais nosaukums.
- Kaceite Rites pagasta apdzīvotās vietas "Kacīte" nosaukums vietējā izloksnē.
- Susseigofskaja Rites pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Susējas-Kroņa pagasts Rites pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam, tolaik Jēkabpils apriņķī.
- Susseyhof Rites pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- aritmija Ritma trūkums.
- ritmika Ritmiskums.
- jab-jum Rituālā dzimumakta tibetiešu nosaukums, analogs sanskrita vārdam "maithuna".
- zīleskanna Ritualizēta alus dzeršana ar nolūku, lai pasākums, norise izdotos.
- Utroja Rītupes nosaukums Krievijā.
- bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piemēram, telpa, laika); tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā).
- ķīmiskā fizika robežzinātne starp fiziku un ķīmiju, pētī vielas uzbūves un ķīmisko pārvērtību likumsakarības atomārā un molekulārā līmenī.
- šukums Robs, trūkums, zaudējums.
- lūpa Robveida padziļinājums, izliekums trauka vienā malā liešanai.
- Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts Rodailenda, ASV štats, tā pilnais nosaukums (“State of Rhode Island and Providence Plantations”).
- Rodrigesas salas reģions Rodrigesa, autonoma teritorija Maurīcijā, tās pilnais nosukums (“Rodrigues Island Region”).
- Viekste Rojas augšteces paralēls nosaukums Talsu novadā.
- Gipkō Rojas novada apdzīvotās vietas "Ģipka" nosaukums lībiski.
- Rojupe Rojas novada apdzīvotās vietas "Rude" nosaukums padomju laikā.
- Ģibka Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Ģipka" bijušais nosaukums.
- Ģibks Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Ģipka" bijušais nosaukums.
- Rudesmuiža Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Rude" bijušais nosaukums.
- Rudsmuiža Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Rude" bijušais nosaukums.
- Žociems Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Žocene" bijušais nosaukums.
- justitium Romā tiesas un visas citas sabiedriskas darbības pārtraukums, ko noteica senāts vai maģistrāts nelaimju, briesmu vai juku laikos un atcēla, kad briesmas bija pagājušas.
- cēzars Romas impērijas valdnieka oficiālais nosaukums kopš Jūlija Cēzara Oktaviāna.
- bezantīns Romas impērijas zelta monētas solīda nosaukums Rietumeiropā; bizantiešu bezants.
- aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.).
- Kaledonija Romiešu nosaukums Lielbritānijas ziemeļu daļai, t. i. tagadējai Skotijas augstienei.
- fetiales Romiešu priesteru kolēģija, kuras pienākums bij piedalīties starptautisku līgumu slēgšanā.
- patres Romiešu senāta locekļu nosaukums.
- manus Romiešu tiesībās ģimenes galvas neaprobežota vara; vīra vara, kādu likums tam dod.
- pereduellio Romiešu tiesībās nosaukums noziegumam pret valsti.
- praescriptio Romiešu tiesībās viena no trim likuma daļām, kas saturēja: tā maģistrāta vārdu, kurš iesniedzis likuma projektu, datumu, kad likums pieņemts tautas sapulcē un centurijas vai tribas nosaukumu, kura balsojusi pirmā.
- Roneja Rona - neliela sala Britu salu ziemeļu daļā, tās nosaukums angļu valodā.
- Ruhnu Roņu sala, tās nosaukums igauņu valodā.
- Ūlupi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Ūlupji" bijušais nosaukums.
- Zaķi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zaķumuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Vecmuiža Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Gaidas" bijušais nosaukums.
- Rodenpoiskaja Ropažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Rodenpois Ropažu pagasta bijušais nosaukums.
- padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
- ornaments Rotājums, kam raksturīgs ģeometrisku vai stilizētu elementu salikums pēc simetrijas, ritma u. tml.
- Rovinjo Roviņa - pilsēta Horvātijā ("Rovigno"), tās nosaukums itāļu valodā.
- Akšeiha Rozdoļne - apdzīvota vieta Krimā, tās nosaukums tatāru valodā (_Aq-Şeyh_).
- Brīži Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" nosaukums latgaliski.
- Cimuškys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Cimuški" nosaukums latgaliski.
- Izdagys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Izdegas" nosaukums latgaliski.
- Lelī Stradiški Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradiški" nosaukums latgaliski.
- Lozdys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukums latgaliski.
- Myzauski Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Mizovski" nosaukums latgaliski.
- Vyngri Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- Ruandas Republika Ruanda, valsts pilnais nosaukums ("Repubulika y'u Rwanda", franču: "République du Rwanda", angļu "Republic of Rwanda").
- Kraģišķi Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Katuži" otrs nosaukums.
- Nidasciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Nida" bijušais nosaukums.
- Papes Ķoņuciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Ķoņu ciems" bijušais nosaukums.
- Rutcavskaja Rucavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Rutzau Rucavas pagasta bijušais nosaukums.
- Valtaiķu pansionāts Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums.
- Kalnmuiža Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Sieksāte" bijušais nosaukums.
- ierudens Rudenspuse; rudens sākums.
- Bryuveri Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
- Dzīstnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dziesnieki" nosaukums latgaliski.
- Grīstini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Griestiņi" nosaukums latgaliski.
- Kanepīne Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepiene" nosaukums latgaliski.
- Kanepsola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepsala" nosaukums latgaliski.
- Lopubirze Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Lapubirze" nosaukums latgaliski.
- Līpukolns Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Liepukalns" nosaukums latgaliski.
- Mozezereni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mazezeriņi" nosaukums latgaliski.
- Mozpokrata Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mazpokrata" nosaukums latgaliski.
- Medni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" nosaukums latgaliski.
- Melnīleidumi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Melnlīdumi" nosaukums latgaliski.
- Mierini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mieriņi" nosaukums latgaliski.
- Nīdrumola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Niedrumala" nosaukums latgaliski.
- Oparnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Oparnieki" nosaukums latgaliski.
- Rīkstusola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Riekstusala" nosaukums latgaliski.
- Rimstovas Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" nosaukums latgaliski.
- Ruguoji Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Rugāji" nosaukums latgaliski.
- Silenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski.
- Stuomeri Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukums latgaliski.
- Strodi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" nosaukums latgaliski.
- Strauteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" nosaukums latgaliski.
- Strazdeni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdeni" nosaukums latgaliski.
- Tykaini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Tikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Upeitnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" nosaukums latgaliski.
- Zaļusola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zaļāsala" nosaukums latgaliski.
- Zeļteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
- Žeivenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Žeivenieki" nosaukums latgaliski.
- Pestava Rūjas labā krasta pietekas Saprašas nosaukums tās augštecē Igaunijā.
- Enčupīte Rūjas pietekas Silupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Jerreskaja Rūjienas novada Jeru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- sacijiens Runā lietots vārds, izteikums.
- tiešais runas akts runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums - lai rosinātu ko darīt utt.
- alālija Runas defekts vai pilnīgs runas trūkums, ja ir normāla dzirde.
- shizofāzija Runas sajukums.
- šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
- frāze Runas vienība, vārdu savienojums (parasti teikums).
- replika Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos.
- Rundāles skola Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecrundāle" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Liepas Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Bornsminde Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Ziedoņi" bijušais nosaukums.
- Ruentaļskaja Rundāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ruhental Rundāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- netīrumi Rupjš, aizskarošs vārds, izteikums.
- Aglyunys staceja Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas stacija" nosaukums latgaliski.
- Breiduogi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Breidaki" nosaukums latgaliski.
- Gračuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gračuļi" nosaukums latgaliski.
- Griguli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Griguļi" nosaukums latgaliski.
- Kankuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kankuļi" nosaukums latgaliski.
- Kareli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kareļi" nosaukums latgaliski.
- Kasters Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastīre" nosaukums latgaliski.
- Kuotāni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kotāni" nosaukums latgaliski.
- Kozuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļi" nosaukums latgaliski.
- Krištopeni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Krištopeņi" nosaukums latgaliski.
- Lymyni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Limani" nosaukums latgaliski.
- Lubuoni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Lubāni" nosaukums latgaliski.
- Mariampole Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Marianpole" bijušais nosaukums.
- Muolinīki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Molnīki" nosaukums latgaliski.
- Najautys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Najauti" nosaukums latgaliski.
- Ryževys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Riževas" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" nosaukums latgaliski.
- Rutuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutuļi" nosaukums latgaliski.
- Smiļtinis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukums latgaliski.
- Spuļdzeni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Spuldzeņi" nosaukums latgaliski.
- Stūpuoni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukums latgaliski.
- Šylova Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šilova" nosaukums latgaliski.
- Utynāni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Utināni" nosaukums latgaliski.
- Vygoda Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vigoda" nosaukums latgaliski.
- Zeileni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiliņi" nosaukums latgaliski.
- Zeiniškys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeinišķi" nosaukums latgaliski.
- nacionālā padome sabiedrisko apvienību nosaukums atsevišķās valstīs.
- ekonomika sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- mandēji Sabiešu reliģiskas sektas atliekas; haldeju pāgānības sajaukums ar bībeles sajēgumiem; ap 20000 askētu, kas dzīvoja Mesopotamijā.
- kvirīns Sabīņu nosaukums Martam un Romulam.
- kaps Sabrukums, iznīcība; beigas, gals.
- lamsenis Sabrukums, krahs.
- depresija Sabrukums, regress (sabiedriskajā dzīvē).
- gruviens Sabrukums, sagāšanās.
- sagrūsme Sabrukums, sagruvums.
- sagruvums Sabrukums.
- ņupa Sacirtojums, samezglojums, sajukums.
- Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību".
- Šikutimi Sageneja - pilsēta Kanādā ("Chicoutimi"), tās nosaukums Kvebekas pamatiedzīvotāju valodā.
- Karafuto Sahalīnas salas dienvidu (japāņu) daļas nosaukums 1905.-1945. g.
- Sidona Saida, pilsēta Libānā, tās nosaukums līdz XVI gs.
- oksālisms Saindēšanās ar skābeņskābi; pazīmes: gastroenterīts un nefrīts, kolapss, cianoze, midriāze, elpas trūkums.
- destrukcija Sairums, sabrukums; normālas struktūras izjaukšana.
- partejiskums Saistība ar kādu politisku partiju; atbilstība kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem; partijiskums.
- Označennoje Sajanogorska, pilsēta Krievijas Hakasijas Republikā, tās nosaukums līdz 1975. g.
- jucikņi Sajaukums, maisījums.
- mikslis Sajaukums, maisījums.
- mistrus Sajaukums, mistrojums.
- purza Sajaukums, mudžeklis.
- jauceklis Sajaukums.
- putrojums Sajaukums.
- Bābeles juceklis Sajukums kādā grupā, kurā tiek runāts dažādās valodās.
- trādarīda Sajukums, apjukums.
- duzma Sajukums, drūzma, birga.
- ņazgus Sajukums, drūzma.
- murzus Sajukums, grūstīšanās, troksnis.
- bedlems Sajukums, haoss, "trako nams".
- šuri muri sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi; slepenas savstarpējās attiecības.
- šuri-muri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi.
- šurimuri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi.
- šurumburums Sajukums, haoss.
- juka Sajukums, maisījums.
- mudžguls Sajukums, maisījums.
- pinčekļi Sajukums, mezgls.
- murģelis Sajukums, nekārtība.
- zapte Sajukums, neskaidrība.
- mužurs Sajukums, samezglojums.
- ķenceklis Sajukums, sarežģīts darbs.
- likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām; saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
- nelauzt kaulus saka, ja darbs, uzdevums, pienākums nav grūts, neprasa lielu piepūli (biežāk bez personas objekta datīvā).
- kā pie Bābeles torņa saka, ja ir liela burzma, sajukums, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
- Jērikas mūri saka, ja ir liels troksnis, uztraukums.
- sirds izlec no krūtīm Saka, ja ir liels uztraukums.
- prāts (ir) nemierīgs, arī sirds (ir) nemierīga saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko)
- sirds (ir) nemierīga, arī prāts (ir) nemierīgs saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
- nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
- asinis sastingst dzīslās (kādam) saka, ja kādu pārņem lielas bailes, uztraukums, šausmas.
- asinis sakāpj galvā (kādam) saka, ja kādu pārņem liels uztraukums, dusmas, sašutums, ja kāds zaudē savaldību.
- tukšs kā papuves druva saka, ja kur valda nabadzība, trūkums.
- kājas paliek aukstas saka, ja pārņem liels uztraukums, bailes.
- atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums; atrautība, savrupība.
- sintaktiskais sakars sakars starp vārdiem, vārdformām un predikatīvām vienībām (teikumiem vai teikuma daļām), uz kura pamata veidojas sintakses vienība - vārdu savienojums, teikums, teksts.
- Ķonenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums.
- Ķoninieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums.
- Turaidas Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums.
- Upesmuiža Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" bijušais nosaukums.
- Saļienas muiža Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" bijušais nosaukums.
- Upesmuižas pagasts Sakas pagasta bijušais nosaukums.
- Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts Sakatekasa, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Zacatecas").
- Hakmara Sakmara, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
- pirmnoteikums Sākotnējais, arī galvenais noteikums.
- šķiliņš Sākotnēji Bizantijas zelta aureja vai solida nosaukums ģermāņu tautās.
- kulaks Sākotnēji nievājošs bagāta krievu zemnieka nosaukums; kolektivizācijas laikā 20. gs. 30. gados tā dēvēja gandrīz visus zemniekus, kam piederēja mājas un patstāvīga saimniecība.
- lopmuižnieki Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā; šāds nosaukums viņiem nepatika, tāpēc viņi sauca sevi par pusmuižniekiem.
- Saksijas-Anhaltes zeme Saksija-Anhalte, Vācijas federālā zeme, tās pilnais nosaukums ("Land Sachsen-Anhalt").
- Cyukuori Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukums latgaliski.
- aiztrīt Sākt asināt (pēc kā radies pārtraukums).
- aizmiekšķēt Sākt atmiekšķēties, palikt mīkstam (pēc kā turklāt radies pārtraukums).
- aiztiesāt Sākt ēst (pēc kā radies pārtraukums).
- aiztaukšķēt Sākt grauzdēt (pēc kā radies pārtraukums).
- aizšķērēt Sākt griezt (diegus) (pēc kā radies pārtraukums).
- aiztilināt Sākt maukt nost mizu (pēc kā radies pārtraukums).
- aizmīcīt Sākt mīcīt (mīklu) (pēc kā turklāt radies pārtraukums).
- aizpaisīt Sākt mīstīt (resp. kulstīt) linus (pēc kā radies pārtraukums).
- aizskaldīt Sākt skaldīt (pēc kā radies pārtraukums).
- aizsmelt Sākt smelt (kaut ko šķidru) (pēc kā radies pārtraukums).
- aizsutināt Sākt sutināt (sautēt) (pēc kā radies pārtraukums).
- aizšķērst Sākt šķērst (nokautu dzīvnieku) (pēc kā radies pārtraukums).
- vagaris Sākumā pagasta jeb vakas vecākā nosaukums jauktos lībju-latviešu novados; vēlāk tikai muižas ierēdnis, kas izrīkoja un uzraudzīja klaušu darbiniekus.
- uzplaiksnījuma ekrāns sākumekrāns, ko tieši pirms starta izspīdina lietojumprogramma; tajā parasti norādīts firmas nosaukums un tās logotips, dažkārt arī kustīga grafika.
- kumps Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku). AO Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem).
- priekšspēle Sākums (kādai darbībai, norisei).
- pirmais solis sākums (kam), sākums kam jaunam, neierastam (kādā darbībā, pasākumā).
- starts Sākums (parasti darbībai, norisei).
- atmoda Sākums aktīvai, apzinīgai darbībai.
- padēkle Sākums kam, pirmais pamats.
- padēklis Sākums kam, pirmais pamats.
- alfa un omega sākums un beigas; galvenais, visa pamats.
- sākums un gals sākums un beigas; visa pamats.
- slieksnis Sākums, arī robeža (kam).
- vārti Sākums, arī robeža (kam).
- initium Sākums, cēlonis.
- pirmība sākums, iesākums.
- prologs Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
- uvertīra Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
- galva Sākums, sākuma daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).
- pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam).
- sāk. Sākums; sākuma-; sākumā.
- pirmaisgals Sākums; sākumposms.
- sākuma gals sākums.
- pirmiene sākums.
- iesāka Sākums.
- iesākas Sākums.
- sākas Sākums.
- bērnu autiņos sākumstadijā.
- Birjučas sala sala Azovas jūrā, Birjučijostrivas strēles platākās (dienvidu) daļas nosaukums (līdz 1929. g. salu no strēles šķīra šaurums), garums — 24 km, platums — 5 km.
- Munca Salacas pietekas Glāžupes augšteces paralēls nosaukums.
- Svejciems Salacgrīvas novada apdzīvotās vietas "Svētciems" bijušais nosaukums.
- Pernigel Salacgrīvas novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums.
- Starosalackaja Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Sales Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Lielsalacas pagasts Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums.
- Vecsalacas pagasts Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums.
- Goļmgofskaja Salas novada Salas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Selburg Salas novada Sēlpils pagasta bijušais nosaukums.
- Salaspiļskaja Salaspils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kirchholm Salaspils pagasta bijušais nosaukums.
- Novadnieki Saldus novada apdzīvotās vietas "Draudzība" bijušais nosaukums, Novadnieku pagasta administratīvais centrs.
- Lielezere Saldus novada apdzīvotās vietas "Ezere" bijušais nosaukums.
- Nīgranda Saldus novada apdzīvotās vietas "Nīgrande" bijušais nosaukums.
- Blīdiene Saldus novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Blīdene" bijušais nosaukums.
- Pilsblīdiene Saldus novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Pilsblīdene" bijušais nosaukums.
- Bērzi Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Annaskalni Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" otrs nosaukums.
- Cerenskaja Saldus novada Cieceres pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Amberģe Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Amberģis" bijušais nosaukums.
- Marijas Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Marijas muiža" bijušais nosaukums.
- Šarlotes Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" bijušais nosaukums.
- Marijas skola Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas “Grieze” bijušais nosaukums.
- Gros-Ezerskaja Saldus novada Ezeres pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gross-Essern Saldus novada Ezeres pagasta bijušais nosaukums.
- Gaikenskaja Saldus novada Gaiķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gaiken Saldus novada Gaiķu pagasta bijušais nosaukums.
- Jaunmuiža Saldus novada Jaunalutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlutriņi" bijušais nosaukums.
- Gāle Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Ropmuiža" bijušais nosaukums.
- Nei-Autckaja Saldus novada Jaunauces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neu-Autzsche Saldus novada Jaunauces pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Pļurumuiža Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pļuras" bijušais nosaukums.
- Kursitenskaja Saldus novada Kursīšu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kursiten Saldus novada Kursīšu pagasta bijušais nosaukums.
- Lašupes mežniecība Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas “Līči” bijušais nosaukums.
- Lutringenskaja Saldus novada Lutriņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Luttringen Saldus novada Lutriņu pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- Ratnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Atvari" bijušais nosaukums.
- Nīgrandas pagasts Saldus novada Nīgrandes pagasta bijušais nosaukums.
- Sāmeļi Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēvarži" otrs nosaukums.
- Priežkalni Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sātiņi" bijušais nosaukums.
- Kaulacas Saldus novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kaulaci" bijušais nosaukums.
- Reņģes muiža Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas “Rubas skola” bijušais nosaukums.
- Ringenskaja Saldus novada Rubas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ringen Saldus novada Rubas pagasta bijušais nosaukums.
- Bileiķu sādža Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Bileiķi" bijušais nosaukums.
- Vadakskaja Saldus novada Vadakstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Waddax Saldus novada Vadakstes pagasta bijušais nosaukums.
- Zaņa Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Kareļi" otrs nosaukums.
- Centība Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Ābari" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Nākotne Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Bukupe" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Bērzi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Kurzeme Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Zierņu muiža Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Zirņi" bijušais nosaukums.
- Švardenskaja Saldus novada Zvārdes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schwarden Saldus novada Zvārdes pagasta bijušais nosaukums.
- Kumbri Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Druva" bijušais nosaukums.
- Neiborne Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunborne" bijušais nosaukums.
- Grosborna Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielborne" bijušais nosaukums.
- Lauku muiža Salienas pagasta apdzīvotās vietas “Faļtopi” bijušais nosaukums.
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
- neatkarīga teikuma daļa salikta sakārtota teikuma vai jaukta salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai
- salikts sakārtots teikums salikts teikums, ko veido divas vai vairākas sakārtojumā saistītas daļas.
- salikts bezsaikļa teikums salikts teikums, kurā daļas ir saistītas bez saikļiem vai saikļavārdiem.
- salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā.
- salikts kombinēta saistījuma teikums salikts teikums, kurā daļas saistītas gan saikļa, gan bezsaikļa saistījumā.
- jaukts salikts teikums salikts teikums, kurā dominē sakārtojums un vismaz vienai no sakārtojumā saistītajām daļām ir pakārtots palīgteikums.
- salikts saikļa teikums salikts teikums, kurā visas daļas ir saistītas ar saikļiem vai saikļavārdiem.
- autorkorektūra Salikuma novilkums, kas domāts autora labojumiem.
- druka Salikums (iespieddarbā).
- logotipija Salikums ar logotipiem.
- tabula Salikums, kas sastāv no vairākām (ar horizontālām un vertikālām līnijām atdalītām) ailēm, kurām ir katrai savs nosaukums.
- ebertella Salmonellu ģints baktēriju agrākais nosaukums.
- Cysovka Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Cisovka" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Mežarejis Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" nosaukums latgaliski.
- Uorinski Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Orinski" nosaukums latgaliski.
- Sylaraši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaraši" nosaukums latgaliski.
- Svikli Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski.
- Verpeli Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Verpeļi" nosaukums latgaliski.
- Vylgi Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" nosaukums latgaliski.
- Žurilova Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Žurlova" bijušais nosaukums.
- Naģsalonta Salonta, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Saltas province Salta, Argentīnas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Salta").
- Salvadoras Republika Salvadora, valsts pilnais nosaukums ("República de El Salvador").
- Aguraina Salvatjerra, pilsēta Sānijā, Basku zemē, tās nosaukums spāņu valodā (_Agurain_).
- Nagču Salvina - upes posma nosaukums tās augštecē, Ķīnā.
- Ģamonulčhu Salvina, upes augšteces posma nosaukums ("Gyamo Nguqu"), gk. Tibetas autonomajā reģionā.
- Naga Salvina, upes nosaukums tās augšteces posmā Tibetas kalnienē ("Nag Qu"), Ķīnā.
- Nudzjana Salvina, upes posma nosaukums Ķīnas dienvidrietumos ("Nu Jiang"), Juņnaņas provincē.
- Obdorska Saļeharda, pilsēta Krievijas Tjumeņas apgabalā, tās nosaukums līdz 1933. g.
- Kuibiševa Samaras pilsētas nosaukums 1935.-1991. g.
- starpbrīdis Samērā neilgs pārtraukums (darbībā, norisē u. tml.); arī starplaiks.
- garāžroks Samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika (angļu "garage rock"), arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai.
- čerkstele Samezglojums dzijā; liekums, līkums, ieliekums.
- mulsonis Samulsums, apjukums, fantāzija.
- Petrograda Sanktpēterburgas pilsētas nosaukums 1914.-1924. g.
- Ļeņingrada Sanktpēterburgas pilsētas nosaukums 1924.-1991. g.
- Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts Sanluisa Potosi, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi").
- Sanmarino Republika Sanmarīno, valsts pilnais nosaukums ("Serenissima Repubblica di San Marino").
- raps Santīma nosaukums vāciski; tā reizēm dēvē Šveices santīmu.
- Santjago del Estero province Santjago del Estero, Argentīnas Republikas provinces pilnais nosaukums ("Provincia de Santiago del Estero").
- daktilkampsodīnija Sāpīgs pirkstu izliekums.
- sapīcība Sapīkums.
- termanalgēzija Sāpju jutības trūkums pret karstumu.
- reverie Sapņojums; domīga, sapņaina rakstura skaņdarba nosaukums.
- Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām.
- Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja.
- saiešana Sapulcēšanās; pasākums, kurā sapulcējas, parasti daudzi, cilvēki; arī viesības.
- Fortaršamba Sarha - pilsēta Čadā, tās nosaukums līdz 1973. g.
- tusene Sarīkojums, ballīte, saviesīgs pasākums.
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieka spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensība (2).
- sacensība Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēļu pārbaude un salīdzināšana.
- Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- pleiteks Sārts plankums uz ķermeņa.
- Trianons Sarunvalodā lietots Versaļas pils Lielā Trianona - Francijas karaļu rezidences - nosaukums.
- puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
- Eiropas patenta pieteikums saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei ("European Patent Office", EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika.
- seksuālā disharmonija saskaņas trūkums laulāto vai partneru dzimumattiecību jautājumos.
- nesaskaņa Saskaņas, savstarpējas atbilstības trūkums.
- nesaskaņa Saskaņas, vienprātības trūkums.
- disharmonija Saskaņotības trūkums, neatbilstība, nevienprātība; nesaskaņa, nesaskaņotība.
- avitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna trūkums organismā.
- Valdemārpils ezers Sasmakas ezera dienvidu daļa Talsu novada Ārlavas pagastā; padomju laikā arī visa ezera oficiālais nosaukums.
- dusums Sasmakums (par miltiem).
- grieziens Sasniegums, panākums.
- kuza Saspiedums, salīkums.
- stagnācija Sastingums, apsīkums kādā sabiedriskās dzīves, garīgās kultūras nozarē, cilvēka garīgā izaugsmē u. tml.
- Pandžnada Satledža - upes paralēls nosaukums tās lejtecē, Pakistānā.
- cepiens satraukums, neapmierinātība (par ko)
- neremone Satraukums, nemiers.
- trauksme Satraukums, nemiers.
- nemiers Satraukums, uzbudinājums.
- kurbulis Satraukums; uzbudinājums.
- kipišs satraukums.
- satrauksme Satraukums.
- retorika Satura izklāsts ārēji izskaistinātā valodiskā formā bez tās dziļāka pamatojuma, mērķtiecīguma; pārdzīvojuma patiesuma trūkums, mākslota emocionalitāte, pacilātība.
- nosauciens Sauciens, aicinājums, nosaukums.
- Saukenskaja Saukas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Sauken Saukas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- saulkrūtiņš saulains laukums mežā (bez kokiem).
- Neibāde Saulkrastu nosaukums līdz 1935. g.
- Katrīnbāde Saulkrastu pilsētas teritorijas Pabaži senāks nosaukums, kas, domājams, saistās ar 1764. gadu, kad tur caurbraucot apmetās Krievijas imperatore Katrīna II.
- solārijs Sauļošanās telpa, laukums.
- Ūzuleni Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukums latgaliski.
- Tyltagols Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagols" nosaukums latgaliski.
- Utynāni Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Utināni" nosaukums latgaliski.
- Sausenskaja Sausnējas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Saussen Sausnējas pagasta bijušais nosaukums.
- kataplazma Sautējoša komprese, piem., sildošs linsēklu aplikums, dažreiz ar medikamentu piejaukumu.
- Bova Sautsaskačevana upes Kanādā augšteces nosaukums Klinšu kalnos.
- ekscentriāde Savāds, dīvains, pārsteidzošs notikums; savādība, dīvainība.
- rufiāns Savedēja, sutenera nosaukums Itālijā.
- neogalēnisks Savienojumā "neogalēnisks preparāts": attīrīts izvilkums no augiem.
- puse savienojumā ar gadalaika vai diennakts daļas nosaukumu: attiecīgais laiks, tā sākums.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka tiek ierosināts kādas darbības, stāvokļa sākums.
- nukleotīdi Savienojumi, kuros ietilpst purīnbāze vai pirimidīnbāze, riboze vai dezoksiriboze un fosfāta atlikums; mononukleotīds.
- līk Savienojumos ar "līkums" izsaka pastiprinājumu.
- ribonukleozīds Savienojums, ko veido purīna un pirimidīna bāze un ribozes atlikums.
- pentozīds Savienojums, kurā ogļhidrāta atlikums ir pentoze; nukleozīdi.
- jekājums Savienojums, salikums.
- hatings Saviesīgs pasākums vai vakars.
- burziņš Saviesīgs pasākums.
- skrudzelis savilkums (drānā, lāpījumā u. tml.).
- čuņčurs Savilkums, samezglojums.
- Babītes pilskalns savrups, 8 m augsts paugurs kāpu virknē Babītes pagastā, Babītes ezera ziemeļu krastā, ziemeļrietumu nogāze stāva, pārējās nogāzes lēzenas, ziemeļu nogāzē grāvis, plakums (25 x 15 m) nelīdzens, četrstūrveidīgs, ar noapaļotiem stūriem; Poļu kalns.
- kosmotrons Savulaik bieži lietots nosaukums Brukheivenas sinhofazotronam (Ņujorkas štats, ASV), kas spēj paātrināt protonus līdz 3 miljardiem elektronvoltu (3 GeV).
- Šļūkas Seces pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" paralēls nosaukums.
- Setzen Seces pagasta bijušais nosaukums.
- mijība Secīgs (kā) mainīgums, periodiskums; atrašanās, novietojuma secīgums (kam).
- izsecināt Secinot noskaidrot (faktu, likumsakarību u. tml.).
- Ērģeme Sedas pietekas Rikandas paralēls nosaukums tās augštecē.
- klinocefālija Seglveida galva, iedzimts defekts, kas izpaužas kā paura ieliekums.
- Cegenskaja Sējas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Zoegenhof Sējas pagasta bijušais nosaukums.
- augšupeja Sekmīga attīstība, uzplaukums; progress.
- seksuālā izglītošana seksuālā audzināšana, kas bērnus un jauniešus iepazīstina ar seksualitāti un bioloģiskās vairošanās likumsakarībām.
- dzimumvēsums Seksuālās dziņas trūkums sievietēm; frigiditāte.
- anafrodīzija Seksuālās dziņas vājināšanās vai trūkums.
- aseksualitāte Seksualitātes, dzimuma pazīmju trūkums.
- ikonolagnija Seksuāls satraukums, aplūkojot gleznu vai skulptūru.
- psiholagnija Seksuāls satraukums, ko izraisa dzimumakta iztēle.
- cekums Sekums.
- Kildriheda Selbridža - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Droichid_).
- ostjakosamojedi Selkupi - tutība Krievijā, tās senāks nosaukums.
- Viesītes Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Ezerciems" bijušais nosaukums.
- Ķēniņi Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Gretes" bijušais nosaukums.
- Līkummuiža Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums.
- Naudīdzānkalns Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Naudīdzāni" bijušais nosaukums.
- Mežmuiža Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Riesti" bijušais nosaukums.
- Sēļpils Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecsēlpils" bijušais nosaukums.
- Sērpils Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecsēlpils" bijušais nosaukums.
- Zaķāni Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Zaķēni" bijušais nosaukums.
- Zeļburgskaja Sēlpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Zelenskaja Sēļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Sehlen Sēļu pagasta bijušais nosaukums.
- Semipalatinska Semeja, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums krievu valodā.
- kaldeji Semītu lopkopju cilts haldiešu nosaukums Bībelē.
- sabeisms Sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi.
- Ibērija Senā Austrumgruzija (antīkajos un Bizantijas avotos lietots nosaukums); Kartlija.
- nerviji Sena kareiviska beļģu cilts starp Šeldu un Māsu; tās pēkšņais uzbrukums 57 p. m. ē. Cēzara leģionam tikko nebeidzās ar pilnīgu romiešu sakaušanu.
- Mazsalacas Velnala sena kulta vieta un arheoloģiskais piemineklis Neļķu klintīs, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1967. g., alas garums - 16 m, platums - 7 m, grīdas laukums - 68 kvadrātmetri, augstums ieejas daļā - 1,2-2 m.
- fors Senā Romā katrs publisks laukums sapulcēm.
- forum Senā Romā katrs publisks laukums sapulcēm.
- dublons Sena spāniešu zelta monēta, kurā bija apmēram 7,5 g tīra zelta (divas reizes vairāk nekā Kastīlijas monētā, kas pastāvēja pirms dublona; no tā arī radies monētas nosaukums).
- go Sena stratēģiska galda spēle ar 360 kauliņiem, kas bija pazīstama Ķīnā jau pirms \~4000 gadu, tradicionāli populāra Ķīnā, Japānā un Korejā, bet mūsdienās pazīstama visā pasaulē, daudzi to spēlē internetā; nosaukums cēlies no tās nosaukuma japāņu valodā.
- teutoņi Sena vācu cilts; arī visu seno vācu cilšu kopnosaukums.
- Galatija Sena zeme Mazāzijā (ap tagadējo Ankaru), nosaukums pēc galatu ciltīm, 25. g. p. m. ē. kļuva par romiešu provinci.
- Batāvija Senais latīņu nosaukums tagadējai Holandei.
- stoa Senajā Grieķijā galerija, kurai vienā pusē ir siena, bet otrā - kolonnas; ap laukumiem, pie ģimnāzijām, tempļiem u. c., pastaigu un pulcēšanās vieta (no tās cēlies stoicisma nosaukums).
- kabala Senajā Krievijā (no \~14. gs.) parādu kalpības nosaukums; Livonijā pa daļai atbilst drellība.
- kvirīti Senajā Romā - pilntiesīgi Romas pilsoņi; romiešu tautas svinīgs nosaukums.
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
- piastrs Senāk - dažādu Eiropas valstu, piem., Spānijas, monētu nosaukums.
- patentes Senāk arī Latvijā izplatīts nosaukums plakātiem vai apkārtrakstiem, ar ko izsludināja valdības pavēles un likumus.
- jaunavīte Senāk jaunlaulātas sievas, resp., vedeklas nosaukums; jaunava.
- kaklatiesa Senāk krimināltiesas un tiesas varas nosaukums.
- piemitnis Senāk Kurzemē iebūvieša nosaukums.
- Ilgas ezers senāk Lielā un Mazā Ilgas ezeru kopējs nosaukums, vēlāk Lielā Ilgas ezera nosaukums.
- Kukšupe senāk lietots Pitragupes nosaukums tās vidustecē Dundagas pagastā.
- Kipras jūra senāk lietots Vidusjūras austrumu daļas (starp Āfriku, Mazāziju un Krētu) nosaukums, dziļums - līdz 4486 m, ietek Nīla.
- Ziemeru pagasts senāk lietots Ziemera pagasta nosaukums.
- Jedo Senākais Tokijas nosaukums.
- Aitiopija Senākais zemju nosaukums, kuras atradās kaut kur Dienvidos no Ēģiptes.
- Miha Chakaja Senaki, pilsēta Gruzijā, tās nosaukums 1935.-1976. g. (მიხა ცხაკაია).
- Chakaja Senaki, pilsēta Gruzijā, tās nosaukums 1976.-1991. g.
- prokonsuls Senāks driopiteku ("Dryopithecus") nosaukums.
- glicijs Senāks ķīmiskā elementa berilija nosaukums.
- noms Senās Ēģiptes galvenās administratīvās vienības grieķiskais nosaukums.
- orhestra Senās Grieķijas un Romas teātrī - īpašs laukums, uz kura atradās koris.
- arēna Senās Romas amfiteātra vidus daļa, sacensību laukums.
- parricidium Senās romiešu tiesībās nosaukums tīšai cita cilvēka nogalināšanai - slepkavībai.
- kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu.
- joniskais stils sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīgs kolonnu vieglums un ornamentu smalkums.
- palaistra Sengrieķu ģimnāzijas laukums, kur lauzās un vingroja.
- konistērijs Sengrieķu ģimnāzijās smiltīm nokaisīts laukums, kur notika gk. laušanās vingrinājumi; arī telpa, kur apputekšņoja cīkstoņus pēc ādas ieeļļošanas.
- tonus Sengrieķu mūzikas teorijā skaņkārtas nosaukums.
- aitiops Sengrieķu nosaukums nēģeriem - "saulē iedegušais".
- Hellesponts Sengrieķu un latīņu nosaukums Dardaneļu jūras šaurumam; pēc mitoloģijas nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka meitas Helles vārda, kura, bēgdama no ļaunās pamātes, nokritusi no zeltvilnas auna un noslīkusi.
- Senā Grieķija sengrieķu valstu kopējs nosaukums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē; Hellāda.
- Hellāda Sengrieķu valstu kopējs nosaukums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē; Senā Grieķija.
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais.
- presbiofrēnija Senilās demences forma: uzmanības traucējumi, eiforija, haotiskums, pārmērīgas konfabulācijas.
- daitjas Senindiešu mitoloģijā - dēmonu - asuru grupa, milži kas cīnās pret dieviem, vairākums tika nogalināti okeāna sakulšanas laikā.
- Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums.
- Tišja senindiešu mitoloģijā - zvaigznes Sīriusa nosaukums un kāds personāžs, acīmredzot dievišķais strēlnieks.
- keira Senindiešu traktātos par mīlestību oroģenitālo kontaktu vispārināts nosaukums, nešķirojot vīrieša un sievietes lomu.
- Aizelkšņi Senkapu nosaukums Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Aizkārkle Senkapu nosaukums Madonas novada Barkavas pagastā.
- antiprologs Seno lugu sākums, kas skaidroja lugas saturu un nozīmi.
- Aigīna Senpilsēta Aigīnas salā Egejas jūrā (tagad Ejinas sala Grieķijā), apmetne no IV gt. beigām līdz III gt. p. m. ē., uzplaukums XVIII-XVI gs. p. m. ē.
- Arsinoja Senpilsēta Kipras salas austrumos, tagadējās Ammohostas pilsētas pirmsākums, dibināta III gs. p. m. ē.
- Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas.
- Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas.
- Nisa Senpilsēta Turkmenistānā, 18 km uz ziemeļrietumiem no Ašgabatas, III gs. p. m. ē. - III gs. m. ē. Partas valsts centrs, XI-XII gs. nozīmīgs Horasanas centrs, pastāvēja arī līdz XVI gs. (pēc tam panīkums), XIX gs. 20. gados - tikai drupas.
- rēdiņi Sens augšzemnieku nosaukums, kas sākotnēji šķiet attiecināts tikai uz sēļiem.
- Amida Sens grieķu nosaukums Dijarbakiras pilsētai Turcijā.
- duo Sens instrumentāla dueta nosaukums.
- mare Sens jūras nosaukums baltu valodās.
- gudenieki Sens latviešu nosaukums gotiem, vēlāk Gotlandes zviedriem un vikingiem vispār; gudi (1).
- gudi Sens latviešu nosaukums gotiem, vēlāk Gotlandes zviedriem un vikingiem vispār.
- Latva Sens Latvijas nosaukums.
- rūgtzeme Sens magnēzija oksīda nosaukums.
- Rubikona Sens nosaukums - upe, kas ieplūda Adrijas jūrā un veidoja Jūlija Cēzara provinces robežu; 49. g. p. m. ē. viņš pretēji senāta aizliegumam to pārgāja ar saviem leģioniem, izsaukdamies "Kauliņi ir mesti!" (latīņu "Alea iacta est!"); ar to sākās pilsoņu karš, kurā Cēzars ieņēma Romu.
- Austrālāzija Sens nosaukums Austrālijai kopā ar salām no Aizindijas līdz Jaunzēlandei.
- Jonija Sens nosaukums Mazāzijas rietumu piekrastes vidusdaļai un tuvumā esošajām salām (Kiklādu salas) ar Milētu un Efesu, kur dzīvoja jonieši.
- ribattuta Sens nosaukums paņēmienam, kad, kādu noti kopā at tās augšējo palīgnoti atkārtojot, izdara pakāpenisku paātrināšanu.
- jahonts sens rubīna un safīra nosaukums.
- fistula Sens vienkanāla un vēlāk daudzkanālu flautas nosaukums.
- iekrāsojums Sēņu vai baktēriju (retāk miecvielu) darbības rezultātā mainījusies aplievas vai kodolkoksnes krāsa; trupes sākumstadija, kurā koksne vēl saglabā mehāniskās īpašības.
- nāves grēki septiņi grēki, ko kristietība uzskata par vissmagākajiem (lepnība jeb augstprātība; alkatība jeb skopulība; miesaskārība jeb neapvaldītas seksuālas tieksmes; skaudība; ēdelība, kas parasti saistīta ar žūpošanu; dusmas; slinkums).
- si Septītās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
- Serbijas Republika Serbija, valsts pilnais nosaukums.
- Mellēni Sērenes pagasta apdzīvotās vietas "Krolīši" otrs nosaukums.
- Serenskaja Sērenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Seren Sērenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Sergijeva Sergijevposada - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1919.-1930. g.
- Zagorska Sergijevposada - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1930.-1991. g.
- Kuška Serhetabata, pilsēta Turkmenistānas dienvidos, tās nosaukums padomju laikā.
- Naģsārmāšu Sermašu, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Nadeždinska Serova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1939. g.
- būveksperts Sertificēta fiziskā persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi (Būvniecības likums).
- pussvēta Sestdienas nosaukums Kursā.
- Ņikoļska Setbajeva, pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabala rietumos, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Sevenailendsa Setila, pilsēta Kanādā ("Seven Islands"), tās nosaukums angļu valodā.
- Gokča Sevans, ezers Armēnijā, tā nosaukums turku valodā.
- Akjara Sevastopole, tās nosaukums tatāru valodā.
- Molotovska Severodvinska, pilsēta Krievijas Arhangeļskas apgabalā, tās nosaukums 1938.-1957. g.
- Kasivobara Severokuriļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- aplanātisms Sfēriskās aberācijas trūkums.
- kvēstionāriji Sholastu nosaukums 13. gadsimtenī, dots viņiem tāpēc, ka viņi mīlēja iekustināt dogmatiski grūtus, bet gluži liekus jautājumus.
- Kampongsaoma Sianukvila - pilsēta Kambodžā, tās senāks nosaukums.
- Garoze Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" bijušais nosaukums.
- Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- aptiālisms Siekalu atdalīšanās trūkums, mutes sausums, piem., pēc saindēšanās ar belladonnu, atropīnu.
- spanogīnija Sieviešu trūkums; sieviešu dzimstības samazināšanās.
- rindas blankēšana signāla slāpēšana telekamerā vai televizorā uz laiku, kamēr izvērses plankums atgriežas nākamās rindas sākumā.
- Ausmas Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Draudzība Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Egļupe" bijušais nosaukums.
- Akenstakas muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" bijušais nosaukums.
- Eglene Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums.
- Eglēnu muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums.
- Kārtūžu muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" bijušais nosaukums.
- Moreskaja Siguldas novada Mores pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Moritzberg Siguldas novada Mores pagasta bijušais nosaukums.
- Beites Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnabeites" bijušais nosaukums.
- Zegevoļdskaja Siguldas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Segewold Siguldas pagasta bijušais nosaukums.
- pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa").
- smidži Sīki, uz dzīvniekiem parazitējoši kukaiņi (tautas nosaukums); arī citi sīki insekti.
- lāsa Sīks plankums, raibumiņš.
- Parodia sanguiniflora sīksēklu parodijas ("Parodia microsperma") senāks nosaukums.
- Ustjsisoļska Siktivkara - pilsēta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- akcidencsalikums Sīku iespieddarbu - veidlapu, apliecību, programmu, sludinājumu utt. poligrāfisks salikums.
- sīkumniecība Sīkumainība, pedantiskums.
- merkantilisms Sīkumains aprēķins, arī savtīgs veikalnieciskums.
- knajs Sīkums, krislis, kripata, drusciņa.
- sipaks Sīkums, neliels daudzums, druska.
- štrunts Sīkums; neievērojama lieta; krāms.
- spļāviens Sīkums; viegli veicams uzdevums.
- pupumizas Sīkums.
- Kostygi Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kostigi" nosaukums latgaliski.
- Mukteni Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Muktiņi" nosaukums latgaliski.
- Naluobne Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Nalobne" nosaukums latgaliski.
- Uorneiši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ornīši" nosaukums latgaliski.
- Zaltakolns Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" bijušais nosaukums.
- Seveli Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Seveļi" nosaukums latgaliski.
- Kačanova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums.
- Kačinova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums.
- Silionskaja Silajāņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Grāveli Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grāveļi" nosaukums latgaliski.
- Grozys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukums latgaliski.
- Kapinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapenieki" nosaukums latgaliski.
- Kapinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapinieki" nosaukums latgaliski.
- Madžuli Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Madžuļi" nosaukums latgaliski.
- Seili Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Stykuoni Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski.
- asimetrija Simetrijas trūkums vai tās neievērošana.
- Akmesdžita Simferopolee pilsētas nosaukums (_Aqmescit_) Krimas tatāru valodā.
- asimpātija Simpātijas, līdzsajūtas trūkums.
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce.
- oblomovisms Simptomu komplekss, kas raksturīgs personībām ar psihopatoloģisku struktūru - vājš gribasspēks, apātija, riebums pret darbu, slinkums, neuzņēmība, nesavaldība; nosliece laiku pavadīt gultā.
- aniacinoze Sindroms, ko rada niacīnamīda (nikotīnskābes amīda) trūkums uzturā.
- sinhronisms Sinhroniskums (1).
- sinhronitāte Sinhroniskums (1).
- sinhronisms Sinhroniskums (2).
- sinhronitāte Sinhroniskums (2).
- asinovija Sinoviālā šķidruma trūkums.
- neoprēns Sintētiskā gumija, hloroprēnkaučuku tirgus nosaukums ASV.
- poliestera šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst galvenokārt no polietilēntereftalāta; stipra, elastīga, termiski un ķīmiski izturīga, gaismizturīga, formnoturīga šķiedra; izstrādājumi maz burzās, neliels higroskopiskums, elektrizējas (izplatītākie komercnosaukumi – lavsāns, terilēns, dakrons, tetorons, elans).
- kardiolīze Sirds audu sabrukums.
- adiastole Sirds diastoliskās kustības trūkums (arī šķietams).
- kardianeirija Sirds nervu stimulācijas trūkums.
- pulsa deficīts sirds pukstam atbilstoša pulsa sitiena trūkums.
- Sereta Siretas upes augšteces nosaukums Ukrainā, Čerņivcu apgabalā.
- Alhabors Sīriuss jeb Lielā Suņa α, spožākā zvaigzne pie debesīm; retāk lietots tās nosaukums, kas cēlies no arābu valodas.
- mērvienību sistēma sistēma, kurā dažas mērvienības ir pieņemtas par pamatvienībām, bet pārējās ir definētas, pamatojoties uz fizikālām likumsakarībām.
- optimalitātes teorija sistēma, kurā tiek izvērtēta iespējamo lingvistisko vienību atbilstība valodā pastāvošajiem ierobežojumiem un iegūts optimāls iznākums.
- bukts Sitiena, trieciena u, tml. rezultātā radies iespiedums, ieliekums (metāla priekšmetā).
- taimauts Situācija, kad process gaida kādu ārēju notikumu vai iepriekš noteiktā laika intervāla beigas, bet procesa gaidīšanas laiks beidzas agrāk, nekā notiek ārējais notikums vai beidzas noteiktais laika intervāls.
- domino efekts situācija, kur viens notikums izraisa virkni citu savstarpēji saistītu notikumu.
- Jama Siverska - pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums līdz 1973. g.
- Severska Siverska, pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums 1973.-1991. g.
- Sēmejervi Sjamezers - ezers Krievijas Karēlijas Republikā, tā nosaukums karēļu valodā.
- mudžums Sjukums, mudžeklis.
- hipoksēmija Skābekļa iztrūkums asinīs.
- karbohēmija Skābekļa trūkums asinīs.
- histanoksija Skābekļa trūkums audos kā nepietiekamas asins piegādes sekas.
- anoksija Skābekļa trūkums.
- imīds Skābes atvasinājums, kurā divi skābju atlikumi saistīti ar NH vai NR grupu (R - ogļūdeņraža atlikums).
- anaciditāte Skābes trūkums, piem., kuņģa sulā.
- hipacidēmija Skābju iztrūkums asinīs.
- Uorupi Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Orupi" nosaukums latgaliski.
- Šenbergskaja Skaistkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schoenberg Skaistkalnes pagasta bijušais nosaukums.
- Puasona koeficients skaitlis, kas raksturo materiāla elastību – absolūtā vērtība (ν) taisna stieņa relatīvās šķērsdeformācijas (ε') attiecībai pret relatīvo garendeformāciju (ε) stiepes vai spiedes deformācijā, ja ir spēkā Huka likums.
- pamata skaitļa vārds skaitļa vārds, kas ir abstrakta skaitļa vai priekšmetu un parādību skaita nosaukums.
- sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
- troksnis skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; arī tracis, skandāls
- jampamps Skaļš, trokšņains notikums.
- ambrāža Skaļš, vētrains pasākums vai notikums; uzdzīve; izdarības.
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- mīkstā ataka skaņas sākums, kad balss saites nav pilnībā sakļautas un skaņa nav tik stipra.
- cietā ataka skaņas sākums, kad gaiss ar sparu izlaužas caur sakļautām balss saitēm.
- ataka Skaņas sākums, pāreja no elpošanas uz skaņveides režīmu dziedāšanā un pūšaminstrumentu spēlē.
- klavierizvilkums Skaņdarba (piemēram, operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
- pastorāle Skaņdarbs, kam raksturīgs idilliskums, dabas bērna naivitātes izpausme.
- Koļbergskaja Skaņkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- stoņģis Skārda bundža, koka trauks, nicinošs nosaukums jebkuram (vecam) traukam.
- Filipvila Skīkda - pilsēta Alžirijā, tās senāks nosaukums.
- magistrs Skolotājs; senajā Romā dažu amatu personu nosaukums.
- Škupi Skopje - Ziemeļmaķedonijas galvaspilsēta ("Shkup"), tās nosaukums albāņu valodā.
- cinga Skorbuts - slimība, kuru izraisa C vitamīna trūkums organismā.
- Ruhlova Skovorodina - pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Romershof Skrīveru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Skriverskaja Skrīveru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Tukuma muiža Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Tukums" bijušais nosaukums.
- Rudbahren Skrundas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums.
- Šrundenskaja Skrundas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schrunden Skrundas pagasta bijušais nosaukums.
- Zeezern Skrundas pagasta Cieceres muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Skrundas lauku teritorija Skrundas pagasta nosaukums 1957.-1996. g.
- Skrundas pilsētas lauku teritorija Skrundas pagasta nosaukums 1996.-2009. g.
- Sērmūkšu muiža Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" bijušais nosaukums.
- Skulberģe Skulberģi - 19. gs. lietots nosaukums.
- VEF-Dunte Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Dunte 96" bijušais nosaukums.
- šmudrums Slaikums, slaidums.
- bilineirīns Slāpekli saturoša viela, kas atrodas visos orgānos, B vitamīnu kompleksa sastāvdaļa, viens no savienojumiem, kuru trūkums uzturā veicina neitrālo tauku uzkrāšanos aknās un aknu taukainās deģenerācijas attīstību; holīns.
- anazotūrija Slāpekļvielu pamazināts daudzums vai trūkums urīnā.
- kontrolslaukums Slaukums, pēc kura aprēķina piena dzīvnieka produktivitāti noteiktā periodā.
- slaucienis Slaukums.
- Slavgoroda Slavharada - pilsēta Baltkrievijā, tās nosaukums krievu valodā.
- Propoiska Slavharada, pilsēta Baltkrievijā, tās nosaukums līdz 1945. g.
- Heinrihsvalde Slavska - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas.
- konklūzija Slēdziens, secinājums; runas beigu savilkums.
- bezkontaktu slēdzis slēdzis, kam komutācija notiek bez mehāniskas pārslēgšanas, to aizstāj vadāma (regulējama) elementa (tranzistora, tiristora u. c.) pretestības lēcienveida izmaiņa; tā priekšrocības ir ātrdarbība, hermētiskums, komutācija bez elektriskā loka.
- slejots Slejās salikts; vairākslejains salikums.
- baltais lotoss slepena kustība Ķīnā 18.-20. gs., kuras mācība bija budisma un daoisma misticisma sajaukums.
- putāksnis slikta ceļa posma nosaukums.
- gruzis slikts garastāvoklis, nogurums, satraukums vai citas negatīvas emocijas.
- niķis Slikts ieradums; arī netikums.
- beri-beri Slimība – avitaminoze, ko izraisa B1 vitamīna trūkums organismā, piemēram, ja uzturā lieto vienīgi pulētos rīsus.
- skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās; cinga.
- poliavitaminoze Slimība, ko izraisa vairāku vitamīnu trūkums organismā.
- epikrīze Slimības apraksta kopsavilkums, galīgais slēdziens.
- asimptomātija Slimības pazīmju trūkums.
- indecīzija Slimīga nenoteiktība, gribas spēka trūkums.
- lisofobija Slimīgas bailes saslimt ar trakumsērgu; slimīgas bailes no ārprāta.
- adipsija Slimīgi samazinātas slāpes, slāpju trūkums.
- muristans Slimnīcas nosaukums islāma zemēs; parasti tās atrodas mošejas vai mauzoleja tuvumā.
- patolīze Slimo audu sabrukums.
- veltēdība Slinkošana, laiskums.
- izlaidība Slinkums, nevīžība.
- gargožība Slinkums.
- laiskumkaite Slinkums.
- slinkumslimība Slinkums.
- aparele Slīprakums ierakumu un paslēptuvju sienās kara tehnikas iebraukšanai un izbraukšanai.
- Slabada Sloboda - Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" senāks nosaukums.
- Pulkaiņa upe Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri.
- Pulkaiņu upe Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri.
- Pulkaine Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri.
- Vēžupīte Slocenes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Slavjanska Slovjanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krievu valodā.
- trizna Smagāko kriminālnoziegumu nosaukums Anglijā no 14. gs. līdz 1945. g.
- traģēdija Smags, postošs notikums, apstākļi; liela nelaime.
- ķīseļa pulveris smalki saberztu augļu ekstraktu, cietes un cukura sajaukums ķīseļa pagatavošanai.
- noblese Smalkums, cēlums (uzvedībā, izturēšanās veidā).
- subtilitate Smalkums, pamatība, asprātība.
- peinums Smalkums.
- smalkmanība Smalkums.
- Šlokenbeka Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" bijušais nosaukums.
- Ozolnieku pagasts Smārdes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- cirks bez naudas (biežāk bez maksas) smieklīgs gadījums, notikums.
- komēdija Smieklīgs, jocīgs notikums.
- Blomi Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums.
- Blommuiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums.
- Vecdrustu muiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Drusti" bijušais nosaukums; arī bijušās muižas nosaukums tagadējā Smiltenes novadā, kuras teritorijā izveidojušies Drusti; vāciski - Alt-Drostenhof.
- Palsmanis Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Palsmane" bijušais nosaukums.
- Jaunomuiža Smiltenes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums vietējā izloksnē.
- Vecbilska Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bilska" bijušais nosaukums.
- Birzuļi Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēri" bijušais nosaukums no 1939. g. un padomju laikā.
- Zeltiņš Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
- Mēris Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Mēri" bijušais nosaukums.
- Lapsiņas Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Jeberi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" bijušais nosaukums.
- Auļukalna muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" bijušais nosaukums.
- Jaundrustu muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundrusti" bijušais nosaukums.
- Drostenskaja Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Drostenhof Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums.
- Schloss-Adsel Smiltenes novada Gaujienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Aumeisteris Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" bijušais nosaukums.
- Grundzaļskaja Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Grundsahl Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums.
- Dāmis Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dāmi" bijušais nosaukums.
- Brantskaja Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Palcmarskaja Smiltenes novada Palsmanes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Palzmar Smiltenes novada Palsmanes pagasta bijušais nosaukums.
- Baižkalns Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Rauna" daļas vēsturisks nosaukums.
- Brutulis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Brutuļi" bijušais nosaukums.
- Lūķis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Lūķi" bijušais nosaukums.
- Bormanskaja Smiltenes novada Trapenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Smiļtenskaja Smiltenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Smilten Smiltenes pagasta bijušais nosaukums.
- šmukums Smukums.
- lavīna sniega masu nobrukums (kalnos), kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
- nebrīvprātīgs klients sociālā darbinieka klients, kura iesaistīšanās sadarbībā ir pilnībā vai lielā mērā saistīta ar ārējo apstākļu spiedienu, piemēram, galējs trūkums, cita ģimenes locekļa lūgums pēc palīdzības, policijas vai bāriņtiesas ziņojums, nevis ar paša cilvēka vēlmi.
- Sodu-Sesava Sodu-Sesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
- Strupli Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Strupļi" nosaukums latgaliski.
- Taukuli Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Taukuļi" nosaukums latgaliski.
- Švedeļi Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdriņi" bijušais nosaukums.
- Zvīdreni Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdriņi" nosaukums latgaliski.
- Falknova Sokolova - pilsēta Čehijā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Sokolu pagasts Sokolu pagasts - tagadējā Sokolku pagasta nosaukums 1990.-2001. g.
- maieutika Sokrāta nosaukums iztaujāšanas mākslai.
- Leravulans Soloru (Austrumindonēzija) mitoloģijā - augstākā dievība, visa esošā cēlonis un sākums.
- Ungi Sonbona - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās senāks nosaukums.
- Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts Sonora, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Sonora”).
- Sorda Sordsa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Sord_).
- Serdoboļa Sortavalas pilsētas Krievijā (Karēlijas Republikā) nosaukums līdz 1940. g.
- Sosnovka Sosnivka - pilsēta Ukrainā (Ļvivas apgabalā), tās nosaukums krievu valodā.
- Ižma Sosnogorska - pilsēta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums līdz 1957. g.
- ST Sovhoztehnikums.
- pandero Spāniešu nosaukums basku bundziņām, ko latviski sauc par sietiņu, itāliski - tamburino.
- comedia Spāniešu teātra ziedu laikos laicīgu drāmu nosaukums, neatkarīgi no tā, vai saturs ir jautrs vai nopietns.
- gitano Spānijas čigānu nosaukums.
- patagons Spānijas Nīderlandē kaltā t. s. Alberta dāldera vai krusta dāldera spāniskais nosaukums.
- Ibērija Spānijas nosaukums pirms romiešu iekarojumiem 3.-2. gs. p. m. ē.
- pataka Spānijas sudraba peso nosaukums Brazīlijā, kas bija apgrozībā līdz 1848. gadam.
- spārna savērpums spārna vietējo hordu novirze no lidmašīnas bāzes plaknes vai profila izliekuma izmaiņa pa tā vēzienu; var būt ģeometriskais savērpums, kad mainās hordas iestādīšanas leņķis, un aerodinamiskais savērpums, kad mainās profila izliekums.
- Spaska Spaskas-Rjazanskas pilsētas Krievijā (Rjazaņas apgabalā) nosaukums līdz 1929. g.
- slazds speciāla ierīce, programmatūra vai aparatūra, ar kuru tiek fiksētas noteiktas situācijas (pārtraukumi, kļūdas, instrukciju izpildes sākums u. c.), kas rodas programmas izpildes vai atkļūdošanas gaitā.
- tankodroms Speciāli iekārtots laukums apmācībām tanku vadīšanā.
- stends speciāli iekārtots laukums sporta šaušanai uz lidojošiem mērķiem.
- metrs Speciālists tādā zinātnē, kuras nosaukums beidzas ar -metrija, piem., ģeometrs.
- blīve Speciāls ielikums, starplika, kas veido ciešu divu detaļu savienojumu.
- specifisms Specifiskums.
- vētra Spēcīga psihiska stāvokļa, arī protesta, prasību, viedokļu u. tml. izpausme; sabiedriska parādība, notikums, kas izraisa dziļas pārmaiņas sabiedrības dzīvē
- aizdusa Spēcīgi izteikts elpas trūkums.
- muzikālā dzirde spēja uztvert un izprast skaņdarbā ietverto skaņu savienojumus un to likumsakarību
- veice Spēja, veikums.
- gumba Spējš izliekums zirga lokā.
- kiloponds spēka kilograma nosaukums, ko lieto vairākās Eiropas valstīs (Vācijā, Austrijā, Zviedrijā).
- nespēks Spēka trūkums, fizisks vājums; bezspēks.
- bezspēks Spēka trūkums; nespēks.
- raut rutkus spēles nosaukums (vairāki dalībnieki sēž rindā cits citam klēpī, aizmugurējais stingri apņem priekšējo un tur, lai rāvējs nevar klēpī sēdošo, rutku, izraut).
- aspermatisms Spermas veidošanās vai ejakulācijas trūkums.
- aspermija Spermatozoīdu trūkums spermā.
- azoospermija Spermotozoīdu trūkums spermā.
- blaizgums Spīdīgs plankums.
- blaizums Spīdīgs plankums.
- blaiskums Spīdīgs vai gaišāks plankums.
- piedzīvojums Spilgts, negaidīts, arī satraucošs notikums.
- bālasinība Spilgtu iezīmju, nozīmības trūkums (piemēram, mākslas darbā).
- melngalvīši Spilvu nosaukums ziedošā stāvoklī.
- ledus stadions Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
- spēles laukums sporta spēlēm iekārtots laukums.
- šimoze Sprāgstvielas melinita japāniskais nosaukums.
- amonīti Sprāgstvielas, kas satur amonija nitrātu NH~4~NO~3~ kopā ar citiem savienojumiem; kopā ar trinitrotoluolu nosaukums ir amotols, kopā ar trinitrotoluolu un alumīnija pulveri - amonāls, kopā ar trinitrotoluolu, heksogēnu un alumīnija pulveri - klinšu amonīts.
- atonija Spraiguma, elastīguma trūkums (audiem, orgāniem).
- slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
- propozīcija spriedums. izteikums.
- teorija Spriedumu, nosacījumu, likumsakarību kopums (piemēram, praktiskā darbībā, sadzīvē).
- akrīzija Spriešanas spēju un kritikas trūkums; nenoteikts stāvoklis slimībā.
- Āpa Sprincupes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- akatastāzija Stabilitātes trūkums; novirze no normāla stāvokļa.
- Grozys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Grozas" nosaukums latgaliski.
- Kolna Gudļauski Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Gudļevski" nosaukums latgaliski.
- Kolna Mičuleiši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Mičulīši" nosaukums latgaliski.
- Kozuli Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļņi" nosaukums latgaliski.
- Kozuļni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļņi" nosaukums latgaliski.
- Ūgaini-Puduli Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" nosaukums latgaliski.
- Ūgaini Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi" nosaukums latgaliski.
- Viļceni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" nosaukums latgaliski.
- Vīgante Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Staburags" bijušais nosaukums.
- Kadijevka Stahanova, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1978. g.
- Vīķu muiža Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Vīķi" bijušais nosaukums.
- Staiceles pilsētas lauku teritorija Staiceles pagasta nosaukums 1992.-2009. g.
- Vīkšņupīte Stakļupītes otrs nosaukums tās augštecē.
- Daibes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" bijušais nosaukums.
- Kronīši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" otrs nosaukums.
- Vienotnes Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Stalbes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Stalbe" bijušais nosaukums.
- Stolbenskaja Stalbes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Stolben Stalbes pagasta bijušais nosaukums.
- Staldes Staldu pilskalns - atrodas Virešu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums - 50 x 25 m, datējums nav zināms.
- Konstantinopole Stambula, pilsēta Turcijā, tās nosaukums 330.-1930. g.; 1453.-1918. g. Osmaņu impērijas galvaspilsēta (ar nosaukumu - Stambula).
- coastcon Standartčārtera nosaukums ogļu kravu pārvadājumiem Anglijas piekrastē un Ziemeļu jūrā.
- gandris Stārķa nosaukums dažos novados (leišmalē).
- brīvstunda Starpbrīdis (skolā); pārtraukums (parasti akadēmiskās stundas garumā).
- brīvbrīdis Starpbrīdis, pārtraukums.
- attīstības psiholoģija starpdisciplināra un integratīva psiholoģijas nozare, kas pēta likumsakarības cilvēka uzvedībā, psihiskajos procesos un to īpašībās visos vecumposmos, sākot no prenatālā perioda līdz vēlīnam pieaugušā vecumam.
- vispārējā sistēmu teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas skaidro procesus un attiecības starp dažādiem sistēmas elementiem, akcentē noteiktas attiecību likumsakarības starp sistēmas elementiem un palīdz izskaidrot savstarpējās mijiedarbības procesus; šī teorija balstās atziņā, ka jebkurā dzīvā sistēmā veidojas attiecības un to kopums ir lielāks nekā daļu aritmētiskā summa.
- perinejs Starpene, šekums.
- dēka Starpgadījumiem vai dīvainiem notikumiem bagāts piedzīvojums; šāda rakstura pasākums.
- atgriezeniskā norāde starptautiskajās privāttiesībās kolīzijas normu pielietošanas variants, kad vienas valsts kolīziju norma norāda, ka jāpiemēro otras valsts likumi, bet tajā pašā laikā otras valsts kolīzijas norma atsakās no savas kompetences, norādot, ka jāpiemēro otras partnervalsts likums.
- taksācijas rekvizītu simboli starptautiski pieņemtie taksācijas rekvizītu apzīmējumi (vecums – A, augstums – H, caurmērs – D, šķērslaukums – G, krāja – V).
- aizvietotājlikums Starptautisko privāttiesību doktrīnas termins, kas apzīmē likumu ar kuru aizstāts kāds cits likums.
- sizerenitāte Starpvalstu koloniālo attiecību nosaukums 19. gs.
- motifēma Stāsta elements (funkcija), piemēram, situācijas raksturojums, notikums, apstākļi u. tml., kas parasti ir kopējs dažādu avotu stāstos.
- tapakulo Stāvastu dzimtas vairāku ģinšu kopējs nosaukums.
- sociālā anomija stāvoklis sabiedrībā, kuru raksturo daļējs vai pilnīgs stingri noteiktu morāles normu trūkums.
- neizpilde Stāvoklis, kad (kas, piemēram, saistības, pienākums) netiek izpildīts.
- uzvara Stāvoklis, kad (kas) nozīmīgs ir sasniegts, panākts (piemēram, darbā); arī sasniegums, panākums.
- varas bezdarbība stāvoklis, kad amatpersona nav izpildījusi darbību, kas tai uzticēta kā dienesta pienākums.
- vakuums stāvoklis, kad ir pilnīgs (kā) trūkums; tukšums.
- deficīts Stāvoklis, kad izdevumi pārsniedz ienākumus; iztrūkums.
- pretruna Stāvoklis, kad kas (piemēram, izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
- pārprodukcija Stāvoklis, kad pārāk daudz saražoto produkciju nav iespējams realizēt; preču pārpalikums, ko rada samērā mazs pieprasījums pēc tām.
- nekārtība Stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā); kārtības trūkums; pretstats: kārtība.
- leikoflegmāzija Stāvoklis, kam raksturīga tūska, bāla, ļengana āda vai vispārējs pietūkums.
- Vorošilovska Stavropole - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1935.-1943. g.
- Stelpes pienotava Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Steļpengovskaja Stelpes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Stelpenhof Stelpes pagasta bijušais nosaukums.
- Leļļupe Stendes augšteces līdz Dižstendei paralēls nosaukums.
- Portstenlija Stenli, pilsēta Folklenda salās, tās senāks nosaukums.
- Hankendi Stepanakerta - Kalnu Karabahas galvaspilsēta, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- kampotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek bojāts Forela laukums, lai mazinātu trīci Pārkinsona slimības gadījumā.
- certa Stiegrains, zvēdrains koks; plankums, zvēdra.
- simploka Stilistiska figūra, kurā diviem runas posmiem ir vienāds sākums un vienādas beigas (anaforas un epiforas apvienojums).
- alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.).
- izslāpums Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā); izsalkums (2).
- kriptopodija Stiprs apakšstilba lejasgala un pēdas virsas satūkums; pēda zaudē savas kontūras.
- čili Stipru garšvielu sajaukums, kurā galvenās sastāvdaļas ir Kajenas pipari, parasta piedeva meksikāņu virtuvē.
- Lankarājupe Stirnupe, Užavas pieteka, paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Stirna Stirnupe, Užavas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē.
- Stohoda Stohida - upe Ukrainā, tās krieviskais nosaukums.
- Škinči Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Škiņči" bijušais nosaukums.
- Stopinskaja Stopiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kurtenhof Stopiņu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- stūres impulss strauja īslaicīga kādas vadības stūres atliekšana un atgriešana sākumstāvoklī, nemainot citu lidmašīnas vadības ierīču stāvokli.
- ataka Straujš uzbrukums, lēkme, piem., podagras, astmas lēkme.
- Rāvlicas muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" bijušais nosaukums.
- Šņores muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" bijušais nosaukums.
- troksnis strāvas gadījumveida svārstības (radioelektroniskās ierīcēs), kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums
- Neu-Wohlfahrt Strenču novada Jērcēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Planhof Strenču novada Plāņu pagasta bijušais nosaukums.
- Stakeln Strenču vāciskais nosaukums.
- Fraternitas Lettica studentu korporācija, dib. 1870. g. Maskavā (statūti no 1902. g., līdz 1920. g. nosaukums - Fraternitas Moscoviensis), (LU).
- Stockmannshof Stukmaņu muižas bijušais nosaukums, uz kuras zemes izveidojās apdzīvotā vieta un pilsēta "Pļaviņas".
- stumbra līkumainība stumbra garenass novirze no taisnes, ko rada s–a izliekums.
- viņķelis Stūris; leņķis; līkums.
- optiskais neiromielīts subakūta encefalomielopātija ar izteiktu redzes nervu un muguras smadzeņu demielinizāciju: akūts slimības sākums ar aklumu; akūts transversāls mielīts ar di- vai tetraplēģiju; slimības sākumā nereti disociēti jušanas traucējumi.
- absolūtās tiesības subjektīvās tiesības, kuru nesējiem pretī stāv nenoteikts personu loks un to pienākums ir atturēties no jebkuras darbības, kas ierobežo absolūtās tiesības; pie tām parasti pieskaita dažas mantiskās tiesības (piemēram, īpašuma tiesības) un visas personas nemantiska rakstura tiesības.
- Sudasupe Suda, paralēls nosaukums tās augštecē, senāk uzskatīta par Sudas kreisā krasta pieteku.
- Sukarno Sukarno kalns - Maokes kalnu Džajas virsotnes nosaukums 1965.-1969. g.
- Sa Summa, iznākums.
- kopienākums Summa, ko veido kādā laikposmā iegūtais tīrais ienākums un darba samaksa; bruto ienākums.
- Sonnakstskaja Sunākstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Sonnaxtsche Sunākstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- čigijs Suņu šķirņu sajaukums - čivavas un korgija krustojums.
- čorgijs Suņu šķirņu sajaukums - čivavas un korgija krustojums.
- sopraports Supraports - ar ornamentu, cilni vai gleznojumu dekorēts laukums virs durvīm.
- Tīra Sūra - pilsēta Libānā, tās senāks nosaukums.
- bilderdykia Sūrenes ("Polygonum"), senāks nosaukums.
- Sora Surga - upe Krievijas Čuvašijas Republikā, tās nosaukums čuvašu valodā.
- Nīderlandes Gviāna Surinamas Republikas nosaukums līdz 1975. g.
- Iļzini Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" nosaukums latgaliski.
- Krystacalms Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" nosaukums latgaliski.
- Mežareja Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" nosaukums latgaliski.
- Syls Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Sils" nosaukums latgaliski.
- Stūpuoni Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukums latgaliski.
- spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- bils Svarīgs spēkā esošs likums.
- Kromoniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromaniški" nosaukums latgaliski.
- Murāniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Muraniški" nosaukums latgaliski.
- Rubynauci Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubinauci" nosaukums latgaliski.
- Spuoģova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spoģeva" nosaukums latgaliski.
- Svarinci Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Svariņi" otrs nosaukums.
- Šņucynova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Šņucinova" nosaukums latgaliski.
- Veiziniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" nosaukums latgaliski.
- labās skrūves likums svārpsta likums.
- Svazilenda Svazilendas Karaliste - Svatini Karalistes nosaukums līdz 2018. g.
- Šventoja Sventāja, tās nosaukums Lietuvā.
- Sventenskaja Sventes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Sventas pagasts Sventes pagasta bijušais nosaukums.
- Swenten Sventes pagasta bijušais nosaukums.
- Švete Svētes nosaukums Lietuvā.
- Raušene Svetlogorska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Petrovska Svetlogradas pilsētas Krievijā (Stavropoles novadā) nosaukums līdz 1965. g.
- Enso Svetogorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
- Ķemerupe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē.
- Viļvānu upe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē.
- anhidroze Sviedru atdalīšanās trūkums.
- Zeja Svijaga - upe Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
- atklāšana Svinīga ceremonija, pasākums, kurā pēc celtniecības, izveides (ko) nodod lietošanai, padara pieejamu, skatāmu.
- Švitene Svitene, Lielupes pieteka, tās nosaukums Lietuvā.
- Viršitis Svitenes labā krasta pietekas Virsītes nosaukums Lietuvā.
- Švitenis Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
- Garvēderi Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" otrs nosaukums.
- Švitenskaja Svitenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schwitten Svitenes pagasta bijušais nosaukums.
- vīle Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā).
- Slavjanogorska Svjatohirska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Aleksejevska Svobodnijas pilsētas Krievijā (Amūras apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
- Ābertau Svonzi, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Abertawe_).
- Deveči Šabrana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 2010. g.
- panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
- heliogravīra Šādas iespiedformas novilkums.
- kūkums Šāds izliekums, saliekums, kas radies deformācijas rezultātā.
- replika Šāds izteikums (daiļdarba, parasti lugas, kinofilmas scenārija) dialogā; šāds izteikums, ko tēlotājs runā izrādē, kinofilmā, uzvedumā u. tml.
- replika Šāds izteikums, arī rakstīts teksts apspriedē, diskusijā u. tml.
- Aleksandrovska-Gruševska Šahti pilsētas (Krievijā, Rostovas apgabalā) nosaukums 1881.-1920. g.
- Toro Šahtjorskas pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
- Šampetris Šampēteris - senāks nosaukums (cēlies no franču: "champetre" - "lauciniecisks").
- Čarska Šara - pilsētas Kazahstānā krieviskais nosaukums.
- šaujlaukums Šaujamlaukums.
- svītrkods šaurāku un platāku svītru salikums, kas attēlo noteiktu kodētu informāciju un ko parasti izmanto dažāda veida produkcijas apzīmēšanai, to nolasa izmantojot lāzera staru vai ierīci, kas satur gaismas avotu un fotošūnu; rezultāts ir ērti apstrādājams datorā.
- Lavandula officinalis šaurlapu lavandas "Lavandula angustifolia" senāks nosaukums.
- Štetīne Ščecina - pilsēta Polijā, tās senāks nosaukums.
- Snovska Ščorsas pilsētas Ukrainā (Čerņigovas apgabalā) nosaukums līdz 1935. g.
- Šabēlle Šebele - upe Āfrikas ziemeļaustrumos, tās nosaukums Somālijā.
- Jaungrīnvalde Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" otrs nosaukums.
- Grīnvalde Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" bijušais nosaukums.
- hic iacet šeit dus (kapa uzraksta sākums).
- siglos Šekels (tā grieķu nosaukums).
- Nuha Šeki, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1968. g.
- šakums Šekums: sazarojums, kājstarpe, dakšas.
- pepis šekums.
- Šeļihova Šeļehovas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) retāk lietots nosaukums.
- Šonona Šenona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Sionainn_).
- Šonona Šenona - upe Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Hasa Šerkīja - province Sauda Arābijas austrumos, tās senāks nosaukums.
- Alibairamli Širvana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums padomju laikā.
- mušmire Šīs dzimtas ģints ("Amanita"), Latvijā konstatēts 11 sugu, pēc jaunākās sistemātikas pie mušmirēm pieskaita arī makstsēnes (bijušais ģints nosaukums "Amanitopsis").
- Turčanski Svēti Martina šīs pilsētas senāks nosaukums.
- leocija Šīs rindas dzimta ("Leotiaceae syn. Helotiaceae"), vairākums saprofīti uz atmirušām augu daļām, retāk parazīti, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 37 sugas.
- Skutari Škodra - pilsēta Albānijā, tās senāks nosaukums.
- Landskrūne Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" nosaukums latgaliski.
- Mozī Bryci Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Brici" nosaukums latgaliski.
- Lelī Bryci Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Brici" nosaukums latgaliski.
- Muizinīki Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Muižnieki" nosaukums latgaliski.
- Mozā Lukneica Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Luknīca” nosaukums latgaliski.
- šļencka Šķēles veida atlikums.
- Lelī Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" bijušais nosaukums latgaliski.
- Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
- Krekeliškys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" nosaukums latgaliski.
- Krīveni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski.
- Narkauski Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Marhileviči" bijušais nosaukums.
- Mozī Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslabojeva" bijušais nosaukums latgaliski.
- Mazie Briuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslabojeva" bijušais nosaukums.
- Sukailys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suhailina" nosaukums latgaliski.
- Škerbiškys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbiški" nosaukums latgaliski.
- Kolna Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna Kudiņi” nosaukums latgaliski.
- Lejis Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Kudiņi” nosaukums latgaliski.
- Upis Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Upes Kudiņi” nosaukums latgaliski.
- Atriplex hastata šķērslapu balodenes sinonīms nosaukums.
- optimālais audzes šķērsgriezums šķērslaukums, kas ir 8/10 no normālā šķērslaukuma.
- optimālais audzes šķērslaukums šķērslaukums, kas ir 8/10 no normālā šķērslaukuma.
- menisks Šķidruma virsmas izliekums (kapilārā).
- tekstildrāna šķiedru un pavedienu saistījums plakniskā tekstilizstrādājumā, kura virsmas laukums ir daudzkārt lielāks nekā biezums un kuru raksturo pietiekama mehāniskā stiprība; drāna.
- pusceluloze Šķiedrvielas materiāls, kas iegūts, ar attiecīgām ķimikālijām vārītu koksnes šķeldu mehāniski sašķiedrojot dažāda veida iekārtās; šķiedrvielas iznākums 55-85%.
- Styglova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stiglova" nosaukums latgaliski.
- Vylkova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkova" nosaukums latgaliski.
- Zelči Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" bijušais nosaukums.
- Zuogadi Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zogadi" nosaukums latgaliski.
- probiviri Šķīrēju un rūpniecības tiesas locekļu nosaukums Itālijā.
- sinekfonēze Šķirtu vārdu, silbju vai vokāļu savilkums lasot un runājot.
- Noteburga Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1702. g.
- Petrokreposta Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1944.-1991. g.
- Orešeka Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
- kalēju tatāri šoru tautas senāks nosaukums.
- Kondomas tatāri šoru tautas senāks nosaukums.
- Mrasu tatāri šoru tautas senāks nosaukums.
- špīrkums Špīlkums.
- Ceilona Šrilankas Republikas nosaukums līdz 1972. g.
- Teksasas reindžers štata likumsargs.
- Čuja Šu upes augšteces nosaukums Krgizstānā.
- Dilmuna Šumeru nosaukums tagadējai Bahreinas salai Persijas līcī.
- lugals Šumeru valdnieka nosaukums senajā Divupē (lielais vīrs); viņu ievēlēja tautas sapulcē.
- Šuša Šuši - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Ementāles siers Šveices cietā siera šķirne, ko ražo no govs piena, tam raksturīgi lieli caurumi; nosaukums cēlies no Emmes upes ielejas nosaukuma, kur šis siers tiek ražots.
- Helvēcija Šveices latīniskais nosaukums.
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus.
- vārda pēc Tā, ka (kā) nosaukums neatbilst attiecīgā priekšmeta, parādības u. tml. būtībai.
- vārgai Tā, ka ir lielas grūtības; tā, ka ir (kā) trūkums, nabadzība.
- Strautiņi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" otrs nosaukums.
- Latvlauktehnika Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Vārva Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vārve" bijušais nosaukums.
- klientisms tādas attiecības starp politikas veidotājiem un iedzīvotājiem, kā arī starp pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu saņēmējiem, ko raksturo asimetriskas un vertikālas varas pozīcijas, kas izpaužas kā aizbildnieciskums un mērķa grupu redzējuma ignorēšana.
- skaidrīgs Tāds (cilvēks), kura darbībā, rīcībā izpaužas izpratne, loģiskums; saprātīgs, apķērīgs.
- bezatbildīgs Tāds (darbs, rīcība u. tml.), kurā izpaužas darītāja atbildības trūkums.
- frāžains Tāds (izteikums, teksts), kas veidots pēc parauga, shēmas, tāds (izteikums), kas tiek bieži lietots.
- badīgs Tāds (laiks, laika posms), kad ir pārtikas trūkums, bads, neraža.
- bezspēcīgs Tāds (pasākums, darbība), kas nerada vajadzīgo, vēlamo vai parasto rezultātu; neiedarbīgs.
- ārpusklases Tāds (pasākums, nodarbība), kas neietilpst obligātajā mācību programmā un tiek organizēts ārpus mācību laika.
- zālains Tāds (piemēram, labība), kur ir zāles piejaukums.
- viegls Tāds (piemēram, sacerējums, izteikums), kura saturs, raksturs nav pilnībā izpausts.
- parentētisks Tāds (piemēram, vārds, teikums), kas tekstā ir iestarpināts, arī iekļauts iekavās.
- taukains Tāds (priekšmets, viela, izstrādājums), kas satur daudz tauku; tāds, kam ir tauku piejaukums.
- bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personu formu ziņā.
- bezsaikļa Tāds (teikums, konstrukcija), ko veido bez saikļa.
- bezsaikļu Tāds (teikums, konstrukcija), ko veido bez saikļiem.
- bezkopas Tāds (teikums), kur nav gramatiskās kopas.
- divkopu Tāds (teikums), kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
- nepaplašināts Tāds (teikums), kurā ir tikai teikuma virslocekļi vai virsloceklis.
- vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt arī paplašināts ar palīglocekļiem.
- mazbraukts Tāds (transportlīdzeklis), kam ir mazs nobraukums.
- nosacījums tāds blakus noteikums, ar kuru līguma spēks darīts atkarīgs no kāda nākoša un nezināma vai vismaz par tādu domājama notikuma.
- preventīvs pasākums tāds pasākums, notikums, darbība, kas pasargā, novērš, aizsargā.
- kritiskais audzes šķērslaukums tāds šķērslaukums, zem kura noslīdot, audze savā tālākajā attīstības gaitā līdz pat ciršanas vecumam vairs nevar sasniegt optimālo šķērslaukumu.
- predikatīvs tāds teikums vai teikuma daļa, kurā ir realizēts izteicējs; tāds, kam piemīt predikativitāte
- mātes uzņēmums tāds uzņēmums, kuram kādā citā uzņēmumā ir līdzdalības daļa, kas pārsniedz 50%, vai balsu vairākums.
- tiešs zaudējums tāds zaudējums, kas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas; katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas atrāvumu.
- tukšs Tāds, kad ir stipri izjūtams (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) trūkums (par laikposmu).
- kuprains Tāds, kam (virsmā) ir izliekums, paaugstinājums, negludums.
- sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikapstākļiem, laikposmu).
- pilns Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā; tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
- asiņains Tāds, kam ir asiņu piejaukums.
- dublaiņš Tāds, kam ir dubļu piejaukums.
- dubļaiņš Tāds, kam ir dubļu piejaukums.
- globoidāls Tāds, kam ir globāls izliekums; maksimāli aptverošs.
- kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- glezns Tāds, kam ir izcils kādu pazīmju (piemēram, formas, krāsas) smalkums, maigums (par ziediem, augiem, augļiem).
- satraukts Tāds, kam ir izraisījies satraukums.
- uztraukts Tāds, kam ir izraisījies uztraukums.
- klijains Tāds, kam ir kliju piejaukums.
- kūkumains Tāds, kam ir kūkums (1) (par cilvēka vai dzīvnieka muguru).
- lāčauzains Tāds, kam ir lāčauzu (2) piejaukums.
- ģirsāts Tāds, kam ir lāčauzu piejaukums.
- liess Tāds, kam ir liels smilšu piejaukums (par mālu).
- izliekts Tāds, kam ir līkums, kūkums.
- līks Tāds, kam ir lokveida izliekums vai ieliekums, arī tāds, kam ir līkumi (par līniju).
- maztoksisks Tāds, kam ir mazs toksiskums.
- galīgs Tāds, kam ir noteikta robeža, sākums un beigas; ierobežots (piemēram, laikā, telpā).
- sinklināls Tāds, kam ir ovāls vai apaļš lēzens ieliekums (par planētas garozas slāni).
- kūtrs Tāds, kam ir raksturīgs aktivitātes, enerģijas trūkums (par psihisku stāvokli).
- pacilāts Tāds, kam ir raksturīgs emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, možums (par psihisku stāvokli).
- pavēlniecisks Tāds, kam ir raksturīgs kategoriskums (parasti attiecībās pret citiem cilvēkiem).
- pavēlošs Tāds, kam ir raksturīgs kategoriskums.
- inerts Tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums (piemēram, par parādību, attieksmi).
- mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
- netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums; tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
- smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma, graciozitātes trūkums (par kustībām); tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piemēram, lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piemēram, ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
- laicīgs Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots laikā; pārejošs.
- salmains Tāds, kam ir salmu piejaukums.
- resns Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs.
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām); pretstats: resns.
- lūpains Tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi).
- lūpaiņš Tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi).
- bezvārda Tāds, kam nav vārda, nosaukuma; tāds, kam nav zināms vārds, nosaukums.
- plakātisks Tāds, kam nevēlami piemīt plakātam raksturīgais lakoniskums, vispārinājums (par cita mākslas veida darbu, tā sastāvdaļām).
- riktīgs Tāds, kam piemīt vēlamas, pozitīvas īpašības (piemēram, kārtīgums, saprātīgums, arī saimnieciskums).
- lauks Tāds, kam pierē ir balta apmatojuma plankums (parasti par zirgu); tāds, kam ir balta apmatojuma plankums (par, parasti zirga, pieri, galvu).
- atraisīts Tāds, kam raksturīgas brīvas, vieglas kustības; tāds, kam raksturīgs vieglums, dabiskums.
- bezcerība Tāds, kam raksturīgs cerību, izredžu trūkums; tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
- nedrošs Tāds, kam raksturīgs noteiktības, pašpaļāvības, arī apņēmības trūkums.
- sarkanbaltsarkans Tāds, kam starp sarkaniem laukumiem, sarkanām joslām ir balts laukums, balta josla.
- vēderains Tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem).
- antirabisks Tāds, kas aizsargā pret trakumsērgu.
- dabīgs Tāds, kas atbilst dabas likumiem, lietu un parādību dabai vai normālai notikumu attīstības gaitai, likumsakarīgs.
- dabisks Tāds, kas atbilst dabas likumiem, lietu un parādību dabai vai normālai notikumu attīstības gaitai, likumsakarīgs.
- organisks Tāds, kas ir likumsakarīgi, cieši iekļauts kādā sistēmā; tāds, kas atbilst (kā) būtībai.
- ķumpīgs Tāds, kas ir salīcis, sakumpis; tāds, kam ir kūkums mugurā.
- traks Tāds, kas ir saslimis ar trakumsērgu (par dzīvniekiem).
- tumšs Tāds, kas ir stipri piesātināts, tāds, kam ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums (par krāsu, tās toni); tāds, kura krāsa ir stipri piesātināta, tāds, kura krāsai ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums.
- polioklastisks Tāds, kas iznīcina nervu sistēmas pelēko vielu; tāds, kas attiecas uz poliomielīta, epidēmiskā encefalīta un trakumsērgas vīrusiem.
- netikumīgs Tāds, kas izturas, rīkojas pretēji morāles normām; tāds, kam ir raksturīgs tikumības trūkums.
- nejaušs Tāds, kas nav radies, izveidojies likumsakarīgi; nebūtisks.
- nebēdulis Tāds, kas nebēdājas, neskumst.
- hērostratisks Tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā.
- eļļains Tāds, kas satur daudz eļļas; tāds, kam ir eļļas piejaukums.
- glūdains Tāds, kas satur daudz glūdas; tāds, kam ir glūdas piejaukums.
- naftains Tāds, kas satur daudz naftas; tāds, kam ir naftas piejaukums.
- pakulains Tāds, kas satur pakulas, tāds, kam ir pakulu piejaukums; tāds, kas ir pagatavots no pakulām.
- spaļains Tāds, kas satur spaļus, tāds, kam ir spaļu piejaukums.
- ilegāls Tāds, ko aizliedz likums; nelegāls; slepens.
- spontāns Tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības; arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības; arī patvaļīgs (5).
- dubļains Tāds, kur ir daudz dubļu; tāds, kas sastāv no dubļiem; tāds, kam ir dubļu piejaukums.
- dūņains Tāds, kur ir daudz dūņu; tāds, kam ir dūņu piejaukums.
- secīgs Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā; tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
- pelavains Tāds, kura ir pelavu piejaukums, tāds, kas ir gatavots no pelavām.
- saspīlēts Tāds, kurā ir saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- sēnalains Tāds, kurā ir sēnalu piejaukums; tāds, kas ir gatavots no sēnalām.
- bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
- nedrošs Tāds, kurā izpaužas biklums, kautrība, stingras, noteiktas pārliecības trūkums.
- bezcerīgs Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
- necienīgs Tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko); tāds, kurā izpaužas (kāda) nopelnu, spēju u. tml. noniecināšana.
- nespēcīgs Tāds, kurā izpaužas fizisko spēku trūkums.
- vārgs Tāds, kurā izpaužas fizisks vājums, spēku trūkums (par kustībām, darbību u. tml).
- sagrauzt Tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju).
- bezspēcīgs Tāds, kurā izpaužas gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu trūkums.
- iztrūcināts Tāds, kurā izpaužas izbailes; tāds, kurā izpaužas pēkšņs satraukums.
- izsalkt Tāds, kurā izpaužas izsalkums (piemēram, par acīm, skatienu).
- bezjūtīgs Tāds, kurā izpaužas jūtu, pārdzīvojuma vai līdzjūtības trūkums.
- steidzīgs Tāds, kurā izpaužas laika trūkums, nevaļa.
- kūtrs Tāds, kurā izpaužas lēnums, gausums, arī slinkums, pasivitāte.
- nelietīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, nekrietnība, arī zemiskums; tāds, kurā izpaužas ļaunprātīgs nolūks kādam kaitēt.
- mazcienīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekama cieņa, arī cieņas trūkums.
- bezkaunīgs Tāds, kurā izpaužas nesmalkjūtīgums, netaktiskums, aizskārums.
- gurdens Tāds, kurā izpaužas nespēks, spara, enerģijas trūkums.
- garlaikot Tāds, kurā izpaužas nomāktība, apnikums.
- nenopietns Tāds, kurā izpaužas nopietnības trūkums, vieglprātība.
- nedrošs Tāds, kurā izpaužas noteiktības, pašpaļāvības, arī apņēmības trūkums.
- nemākulīgs Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums; tāds, ko veic, gatavo bez pietiekamām zināšanām, iemaņām, prasmes.
- pašdarbniecisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums; diletantisks.
- diletantisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums.
- neprofesionāls Tāds, kurā izpaužas profesionalitātes trūkums; nepietiekami kvalitatīvs.
- satraucošs Tāds, kurā izpaužas satraukums (parasti par psihisku stāvokli).
- nemierpilns Tāds, kurā izpaužas satraukums, rūpes, raizes.
- satraukts Tāds, kurā izpaužas satraukums.
- bezspēcīgs Tāds, kurā izpaužas spēka trūkums.
- bezprincipiāls Tāds, kurā izpaužas stingru principu, normu trūkums.
- beztalantīgs Tāds, kurā izpaužas talanta trūkums.
- uztraucošs Tāds, kurā izpaužas uztraukums (parasti par psihisku stāvokli).
- uztraukts Tāds, kurā izpaužas uztraukums.
- nevienlīdzīgs Tāds, kurā izpaužas vienādu tiesību trūkums.
- smīnīgs Tāds, kurā izpaužas zobgalība, ironiskums, nievīgums.
- šatierēts tāds, kura krāsu veido vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums.
- resns Tāds, kura ķermeņa šķērsgriezuma laukums ir lielāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par posmkājiem, tārpiem).
- tievs Tāds, kura ķermeņa vai kāda orgāna šķērsgriezuma laukums ir mazāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par augiem).
- vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; naivs (2).
- naivs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne.
- resns Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
- tievs Tāds, kura stumbram ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
- samierniecisks Tāds, kuram ir raksturīga, arī kurā izpaužas samierināšanās (ar esošo stāvokli), protesta trūkums, iecietīgums (pret ko nevēlamu).
- prusiāti Tādu dzelzs komplekso savienojumu vispārējs nosaukums, kuros ir 5 ciangrupas un sestā - kāda cita grupa.
- homoloģija Tādu orgānu vienādība, kuriem ir līdzīga uzbūve un līdzīgs pirmsākums, bet dažādas funkcijas; šādus orgānus sauc par homologiem orgāniem.
- Sabiles novada lauku teritorija tagadējā Abavas pagasta nosaukums 2000.-2009. g.
- Ungurpils pagasts tagadējā Alojas pagasta nosaukums līdz 1925. g., tolaik Valmieras apriņķī; vāciski — Schloss-Purkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
- Lāzberģa pagasts tagadējā Alūksnes novada Mārkalnes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam (tolaik Valkas apriņķī).
- Linden tagadējā Birzgales pagasta bijušais nosaukums.
- Linde-Birzgale Tagadējā Birzgales pagasta bijušais nosaukums.
- Bechgofskaja tagadējā Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bērzmuižas pagasts tagadējā Dobeles novada Bērzes pagasta nosaukums līdz 1939. gadam, tolaik Jelgavas apriņķī.
- Ikšķiles lauku teritorija tagadējā Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta nosaukums 1968.-2009. g.
- Iršu kolonijas pagasts tagadējā Iršu pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- Assern tagadējā Jēkabpils novada Asares pagasta bijušais nosaukums.
- Iskras pagasts tagadējā Konstantinovas pagasta nosaukums 1990. gadā (Krāslavas rajonā).
- Edwahlen Tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta bijušais nosaukums.
- Baldones muiža tagadējā Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" bijušais nosaukums.
- Ubbenorghe Tagadējā Limbažu novada apdzīvotās vietas "Umurga" nosaukums, kas vēstures avotos minēts 1385. gadā.
- Ērberģes pagasts tagadējā Mazzalves pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- Dalbes pagasts tagadējā Olaines pagasta bijušais nosaukums.
- Livengofskaja Tagadējā Rožupes (pirmskara Līvānu) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Blīdienas pagasts tagadējā Saldus novada Blīdenes pagasta bijušais nosaukums.
- Zamok Šujen tagadējā Skujenes pagasta (agrāk Pilsskujenes pagasts) bijušais nosaukums krieviski.
- Horstenhof Tagadējā Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums.
- Bormaņu muiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" bijušais nosaukums.
- Raunas pilsmuiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas “Rauna” bijušais nosaukums.
- Bormaņi tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Trapene" nosaukums līdz 1925. gadam.
- Bormaņu pagasts tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta nosaukums līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., tolaik Valkas apriņķī.
- Sokolu ciems tagadējā Sokolku pagasta teritorijas nosaukums 1945.-1990. g.
- Taurkalnes pagasts tagadējā Valles pagasta nosaukums 1925.-1949. g., tolaik Bauskas apriņķa sastāvā.
- Viesītes pilsētas lauku teritorija tagadējā Viesītes pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- Oirotu autonomais apgabals tagadējās Altaja Republikas (Krievijā) teritorijas nosaukums 1922.-1948. g.
- Kalnu Altaja autonomais apgabals tagadējās Altaja Republikas teritorijas (Krievijā) nosaukums 1948.-1992. g., kad tā bija Altaja novada teritoriāla vienība.
- Austrumbengālija Tagadējās Bangladešas teritorijas nosaukums līdz 1947. g., kad tā kļuva par Austrumpakistānu (līdz 1971. g.).
- Aleksandropole Tagadējās Gjumri pilsētas Armēnijā nosaukums 1840.-1924. g., 1924.-1992. - Ļeņinakana.
- Batāvija Tagadējās Indonēzijas galvaspilsētas Džakartas nosaukums 1619.-1949. g.
- Rabatammona Tagadējās Jordānijas galvapilsētas Ammānas senais nosaukums (pirms helēņu-romiešu perioda).
- Filadelfija Tagadējās Jordānijas galvaspilsētas Ammānas nosaukums hellēņu-romiešu periodā.
- Rietumpakistāna Tagadējās Pakistānas teritorijas nosaukums 1956.-1971. g., kad Pakistānas sastāvā kā Austrumpakistāna ietilpa tagadējā Bangladeša.
- Detskoje Selo tagadējās Sanktpēterburgas pilsētas Krievijā daļas - Puškinas - nosaukums 1917.-1937. g.
- Težu Taho upes nosaukums tās lejtecē, Portugālē.
- stars Taisnes nogrieznis, kura sākums ir fiksēts noteiktā punktā.
- peristils Taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde.
- virsrakstjosla Taisnstūrveida josla loga augšējā daļā, kur norādīts loga vai tajā redzamā dokumenta nosaukums, tā krāsa norāda, vai logs ir aktīvs.
- Krungtepa Taizemes galvaspilsētas Bangkokas nosaukums taizemiešu valodā "Krung Thep".
- Siāma Taizemes nosaukums līdz 1939. g. un 1945.-1948. g.
- Krasnoarmeiska Tajinša, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Taulakta Tala - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Tamhlacht_).
- Talakvora Talamora - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Tullach Mhor_).
- Martinelli ezers Talsu ezera senāks nosaukums.
- Vaļgaļenskaja Talsu novada Abavas (Valgales) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Pidole Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Pedvāle" bijušais nosaukums.
- Walgahlen Talsu novada Abavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Īvesmuiža Talsu novada apdzīvotās vietas "Īve" bijušais nosaukums.
- Virbi Talsu novada apdzīvotās vietas "Jaunpagasts" bijušais nosaukums.
- Nurmuiža Talsu novada apdzīvotās vietas "Lauciene" nosaukums līdz 1939. gadam.
- Sasmakas muiža Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Dižliepas" bijušais nosaukums.
- Īlenciems Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Riepaldciems" bijušais nosaukums.
- Valdemārpils pilsētas lauku teritorija Talsu novada Ārlavas pagasta bijušais nosaukums 1956.-2009. g.
- Valdemārpils lauku teritorija Talsu novada Ārlavas pagasta bijušais nosaukums 2009.-2010. g.
- Mazdursupe Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Tiltnieki" bijušais nosaukums.
- Alakstciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Alakste" bijušais nosaukums.
- Āžmuiža Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Āži" bijušais nosaukums.
- Bērtmejciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Plintiņi" bijušais nosaukums.
- Uzvara Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Mazgavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums.
- Kalešmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" bijušais nosaukums.
- Ģibuļi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums.
- Ģibuļmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums.
- Jaunmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" bijušais nosaukums.
- Spārne Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" bijušais nosaukums.
- Spārnesmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums.
- Spārnsmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums.
- Dzelzciems Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Talsciems" bijušais nosaukums.
- Ķurbesciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
- Ķurbesmuiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
- Ķurbsciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
- Ķurbsmuiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
- Tiņģeres muiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Tiņģere" bijušais nosaukums.
- Tiņģers muiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Tiņģere" bijušais nosaukums.
- Pitrōg Talsu novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrags" nosaukums lībiski.
- Stūriņi Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" bijušais nosaukums.
- Vaļdegaļenskaja Talsu novada Laidzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Waldegalen Talsu novada Laidzes pagasta bijušais nosaukums.
- Valdegales pagasts Talsu novada Laidzes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- Nūrmuiža Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Lauciene" bijušais nosaukums.
- Vecokte Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Okte" bijušais nosaukums.
- Nurmguzenskaja Talsu novada Laucienes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Normhusen Talsu novada Laucienes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Nurmuižas pagasts Talsu novada Laucienes pagasta nosaukums līdz 1939. gadam.
- Stends muiža Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" bijušais nosaukums.
- Stendes muiža Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" bijušais nosaukums.
- Selekcija Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" otrs nosaukums.
- Ezerkalne Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Mundigciems" nosaukums padomju laikā.
- Villas Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Mundigciems" otrs nosaukums.
- Lipstguzenskaja Talsu novada Lībagu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lipsthusen Talsu novada Lībagu pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- Lubesmuiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Lube" bijušais nosaukums.
- Lubsmuiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Lube" bijušais nosaukums.
- Oši Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Ošciems" bijušais nosaukums.
- Ošmuiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Ošciems" bijušais nosaukums.
- Sārkastes muiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Sākraste" bijušais nosaukums.
- Sārkasts muiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Sārkaste" bijušais nosaukums.
- Strazdenskaja Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Strasden Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums.
- Pobužmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums.
- Pobužumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums.
- Talsu Valgale Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Valdgale" senāk lietots nosaukums.
- Pūņmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums.
- Pūņumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums.
- Dārtes muiža Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Dārte" bijušais nosaukums.
- Vandzenes muiža Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzenes skola" bijušais nosaukums.
- Vandzenes vidusskola Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzenes skola" bijušais nosaukums.
- Vandzenskaja Talsu novada Vandzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wandsen Talsu novada Vandzenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Nejvakenskaja Talsu novada Virbu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neuvaken Talsu novada Virbu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Dekšņciems Talsu novada Virbu pagastā pagasta apdzīvotās vietas "Ezerciems" bijušais nosaukums.
- apakšējie vārti tantriskais nosaukums divām cilvēka ķermeņa atverēm - anusam un dzimumorgāniem.
- vedāčāra Tantrista garīgās attīstības sākumstadija: vēdu studēšana,rituāla vēdidko dievu pielūgšana un galveno reliģisko likumu stingra oievērošana.
- Tripole Tarābulusa - pilsēta Libānā, tās senāks nosaukums.
- Džambula Taraza - pilsētas Kazahstānā nosaukums padomju laikā, no 1938. g.
- Aulijeata Taraza - pilsētas nosaukums 1864.-1936. g.
- Mirzojana Taraza, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1936.-1938. g.
- Jurjeva Tartu - pilsēta Igaunijā, tās nosaukums 1030.-1224. g. un 1893.-1919. g.
- Tērbata Tartu - pilsēta Igaunijā, tās nosaukums 1224.-1893. g.
- Mētraine Tartu (Tērbatas) neoficiāls nosaukums latviski.
- robežpunkts Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml. kā attīstības gaitā), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- robežstabs Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- robežzīme Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- prieks Tas (notikums, parādība, apstāklis u. tml), kas izraisa šādu emocionālu stāvokli, arī apmierinājumu, labsajūtu.
- parāds Tas (parasti morāls pienākums), kas (kādam) ir atlīdzināms, piemēram, ar darbu, palīdzību; šāda veida morāla saistība.
- signāls Tas (piemēram, darbība, norise, notikums, arī informācija), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi u. tml.
- pieturpunkts Tas (piemēram, fakts, izteikums, atziņa), ko vai izmantot par pamatu secinājumam, domas risināšanai, arī noteiktai rīcībai; pieturas punkts.
- pieturas punkts tas (piemēram, fakts, izteikums, atziņa), ko var izmantot par pamatu secinājumam, domas risināšanai, arī noteiktai rīcībai.
- virziens Tas (piemēram, fakts, izteikums, problēma), kam pievērstas domas, sarunas u. tml.
- murgi Tas (piemēram, notikums), kas ir līdzīgs mokošam, nomācošam sapnim; mokošs, nomācošs psihisks stāvoklis, ko izraisa, piemēram, kāds notikums.
- priekštecis Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
- priekšgājējs Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas ir bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
- pēctecis Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas pastāv pēc kā cita vai ir tā ietekmēts.
- lex fori tās valsts likums, kur notiek darbība.
- lex loci tās valsts likums, kur veic darījumu.
- lex domicilii tās valsts likums, kurā attiecīgajai personai ir pastāvīga dzīvesvieta.
- bezvārdis Tas, kam nav vārda, nosaukuma; tas, kam nav zināms vārds, nosaukums.
- neērtība Tas, kas apgrūtina (piemēram, dzīvi, uzturēšanos kur), padara neparocīgu, arī neizdevīgu; ērtību trūkums.
- atlikums Tas, kas atlicis (pēc pārējā izlietošanas, izdošanas); pārpalikums.
- smiekli Tas, kas ir niecīgs, arī nenozīmīgs; nieks, sīkums.
- nepilnība Tas, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tas, kas nav paveikts, izveidots līdz galam; trūkums, nepareizība.
- teiciens Tas, ko kāds ir teicis; izteiciens (2); arī izteikums (1).
- Akanta Tatlisu, apdzīvota vieta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā.
- Tūra Tauera - pilsēta Īrijā, Korkas grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
- taukotnis Taukums.
- Kudiņu muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" bijušais nosaukums.
- Brežģa krogs Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Brežģis" bijušais nosaukums.
- Lodes muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas “Lode” bijušais nosaukums.
- Nēķena pagasts Taurenes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- māņtinējs Tauriņu kārtas dzimta ("Cochylidae"), sīki un nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-25 mm), taustekļi īsāki par priekšspārnu, vairākums sugu dzīvo uz kurvjziežu un čemurziežu dzimtu augiem, Latvijā konstatētas 43 sugas.
- melnraibenis Tauriņu kārtas dzimta ("Syntomidae"), \~2000 sugu, vairākums mīt tropos, Latvijā konstatēta 1 suga - pētereņu melnraibspārnis.
- antophila Tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas ģints "Anthophila" kļūdains nosaukums.
- zaigraibenis Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Apatura"), spārni tumšbrūni, uz katra spārna balta šķērsjosla un brūns acsveida plankums, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- anafija Taustes maņas trūkums.
- ho Tauta Indijā, dzīvo Orīsas štata ziemeļos un Biharas štata dienvidos, Čotanagpūras kalnos, valoda pieder pie mundu saimes, reliģija - hinduisma un animistisku ticējumu sajaukums.
- santali Tauta Indijas ziemeļrietumu daļā, Bihāras štata austrumos, neliels skaits arī Bangladešā, kopskaitā līdz 5 mlj cilvēku, valoda pieder pie mundu valodām, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums.
- altajieši Tauta Krievijā, Altaja Republikā (1922.-1948. g. oiroti, pašnosaukums altai-kiži).
- botlihi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); pašnosaukums - buihadi.
- ahvahi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas ziemeļrietumos, viena no andocezu tautām, pašnosaukums - ašvado, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- teptjari Tauta Krievijā, Dienvidurālu priekškalnēs, kādas senas tautas atlieku sajaukums ar baškīriem, tatāriem un somugriem, ko oficiālā statistika pieskaita pie baškīriem.
- papiruss Tautā lietots papirusa ģints istabas auga (iedzeltenā dižmeldra) nosaukums.
- bobo Tauta, dzīvo Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, valoda pieder pie guru grupas, tuvu radniecīgi lobiem, iedalās ciltīs: bobofingi, sankuri (pašnosaukums - zara), bobogi, bobovuli, reliģija - gk. islāms.
- kandi Tauta, dzīvo gk. Orisas štata (Indijā) mežainajos kalnos, valoda pieder pie dravīdu saimes, reliģija - tradicionālie cilts ticējumu sajaukums ar hinduismu.
- hariji Tauta, dzīvo Indijā, Bihāras un Madhja Pradēšas štatu robežrajonā, valoda pieder pie mundu (Indijas seniedzīvotāju pēcteču) saimes, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums.
- korki Tauta, dzīvo Indijas vidienē, Tapti baseinā, valoda pieder pie mundu saimes, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - animisma un hinduisma sajaukums.
- baji Tauta, dzīvo Ķīnā, Junnanas provincas rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (pašnosaukums baidzi, baiho).
- titultauta tauta, kuras nosaukums saskan ar valsts nosaukumu.
- narkomindjels Tautas ārlietu komisariāts, PSRS ārlietu ministrijas nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissariat inostrannih djel").
- burtnieks Tautas dziesmās burvja nosaukums.
- velenieši Tautas dziesmās un pasakās mirušo (veļu) nosaukums.
- velēnieši Tautas dziesmās un pasakās mirušo (veļu) nosaukums.
- voluntas populi suprema lex tautas griba ir augstākais likums.
- narkompross Tautas izglītības komisariāts, PSRS izglītības ministrijas nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissariat prosveščeņija").
- narkoms Tautas komisārs, PSRS ministra nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissar").
- salus populi suprema lex tautas labklājība ir augstākais likums.
- pamaša tautas nosaukums bērnu slimībai, ko raksturo piepeša pamošanās no miega ar lielām bailēm; mēnessērdzība
- dzerkste Tautas nosaukums čirkstošam cīpslu makstu iekaisumam (saaukstēšanās, sastrādāšanās sekas).
- smidzis Tautas nosaukums knišļiem, odiem u. c. sīkiem divspārņiem.
- bakfišs Tautas nosaukums pusaugu meitenēm.
- knownothings Tautas nosaukums t. s. amerikāņu partijai, dibinātai ASV 1852. g., kas sākumā bija slepena savienība, kuras locekļiem uz jautājumiem par savienības mērķiem bija jāatbild "Es nezinu".
- bezdeļi Tautas nosaukums tīrumu tīteņiem.
- bērzlapa Tautas nosaukums vairākām "Russula" ģints sēnēm.
- Tiflisa Tbilisi - Gruzijas galvaspilsēta, pilsētas nosaukums līdz 1936. g.
- Herīrūda Tedženas upes nosaukums tās augštecē, Afganistānā.
- ekamangāns Tehnēcijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 43. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
- deķis Tehnikums.
- techniks Tehnikums.
- teknikums Tehnikums.
- tetnikums Tehnikums.
- koagulants tehniskais nosaukums vielām, ko lieto dzeramā ūdens attīrīšanai ar koagulācijas metodi.
- ierobežota piekļuve tehnisks pasākums (līdzeklis), saskaņā ar kuru piekļuve aizsargātam pakalpojumam iespējama, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja iepriekšēju piekrišanu vai individuālu atļauju.
- Kurtavas purvs Teiču purva rietumu daļas nosaukums ap Kurtavas ezeru, Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Mindaugas purvs Teiču purva ziemeļu daļas nosaukums Barkavas un Murmastienes pagastā.
- Anduvāns teiksmaina persona Latvijas vēsturē (9. gs. beigas - 10. gs. sākums), iespējams, ka bijis valdnieks Daugmalē, minēts (latīņu "Handuwanus") hronista Sakša Gramatiķa sarakstītajā Dānijas vēsturē.
- sakums teiktais, izteikums.
- sintaktiskais laiks teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret runas brīdi: notikums ir runas brīdī (tagadne), pirms tā (pagātne) vai pēc tā (nākotne).
- teikuma aprāvums teikums ar nepabeigtu teikuma struktūru, ko parasti ietekmē ārēji apstākļi.
- priekšraksts Teikums programmēšanas valodā, kas apraksta izpildāmās operācijas un ir sintaktiski un semantiski pilnīgi noformēts.
- izsaukuma teikums teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
- vēlējuma teikums teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu.
- pamudinājuma teikums teikums, ar kuru runātājs pamudina klausītāju vai kādu trešo personu veikt kādu darbību; pavēles teikums; rosinājuma teikums.
- salikts teikums teikums, kas sastāv no divām vai vairākām uz sintaktiskā sakara pamata apvienotām prediktīvām vienībām - salikta teikuma daļām - un kas intonatīvi, strukturāli un semantiski kopā veido vienu veselumu.
- divkopu teikums teikums, kura gramatiskajā centrā ir abi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs.
- vienkopas teikums teikums, kura gramatiskajā centrā ir tikai viens virsloceklis - galvenais loceklis - un par otru iespējamo virslocekli nekas neliecina.
- apgalvojuma teikums teikums, kurā gramatiskie līdzekļi neizsaka noliegumu.
- adverbiāls teikums teikums, kurā ir adverbiāls izteicējs vai galvenais loceklis.
- nomināls teikums teikums, kurā ir nomināls izteicējs vai galvenais loceklis.
- potenciāli verbāls teikums teikums, kurā ir patstāvīga darbības vārda _būt_ nullforma izteicēja funkcijā.
- pilns teikums teikums, kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
- vienkāršs teikums teikums, kurā ir tikai viens gramatiskais centrs un kuru veido vairāki uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi (vai arī viens vārds) noteiktā gramatiskā formā
- verbāls teikums teikums, kurā ir verbāls izteicējs vai galvenais loceklis.
- bezkopas teikums teikums, kurā nav gramatiskā centra un kura sakars ar vārdiem citos konteksta teikumos ir nepredikatīvs.
- nepilns teikums teikums, kurā nav teikuma virslocekļu.
- citvalodas iespraudums tekstā iekļauts vārds, relatīvi stabila vārdkopa vai neliels izteikums no šī teksta valodas atšķirīgā valodā.
- matrice Teksta, tipogrāfisku zīmju salikums stereotipu izliešanai iespiešanas procesam; iespiedforma; metāla plāksne ar iegravētu burta attēlu (burtu saliekamām mašīnām).
- iespiedforma Teksta, tipogrāfisku zīmju salikums stereotipu izliešanai iespiešanas procesam; matrice.
- organsīns Tekstilrūpniecībā nosaukums trijkāršiem zīda diegiem, ko lieto gk. metiem.
- skarzona Telpa (laukums) apkārt munīcijas sprādziena centram (epicentram), kura robežās ir nodrošināta mērķa iznīcināšana.
- nerūme Telpas trūkums, šaurība, saspiestība.
- sirds stīga telpauga "Vuda ceropēgija" ("Ceropegia woodii") nosaukums.
- steradiāns Telpiska leņķa mērvienība Sr (starptautiskajā mērvienību sistēmā); telpas leņķis, kas izšķel no tā virsotnei apvilktas sfēras ar rādiusu r virsmas daļu, kuras laukums ir r kvadrātā.
- plastika Telpiskums, apjomīgums (parasti tēlotājas mākslas darbam).
- pekausis Tēls bērnu literatūrā, Čeburaškas latviskotais nosaukums.
- Altinkels Teļecas ezera nosaukums altajiešu valodā (_Altyn-Köl_).
- Tjamplmora Templmora - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An Teampall Mor_).
- trends Tendence, virziens; tendence, kas izpaužas dinamiskas statistiskas likumsakarības formā.
- Mūkošstrauts Teņņu strauta paralēls nosaukums tā augštecē.
- Mustenes strauts Teņņu strauta paralēls nosaukums tā lejtecē.
- sinopse Teoloģiskajā literatūrā - svēto rakstu fragmentu sakopojums vai saīsināts to interpretējumu izklāsts; arī pārskats, kopsavilkums.
- gāzu kinētiskā teorija teorētiskās fizikas nozare, kas pētī gāzes fizikālās īpašības, balstoties uz gāzes daļiņu (atomu, mol.) kustības un mijiedarbības likumsakarībām.
- mezodinamika Teorēttiskās fizikas nozare, kas pētī mezonu radītos laukus, to īpašības un likumsakarības.
- metamatemātika Teorija matemātisko pierādījumu struktūras un likumsakarību pētīšanai.
- metateorija Teorija, kas pētī kādas citas teorijas likumsakarības, struktūru.
- vispārīgā relativitātes teorija teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības.
- bankrots Teoriju, uzskatu, pasākumu sabrukums.
- Pīpkalonija Tērbatas universitātē studējošo latviešu literāri zinātniska biedrība 1888.-1904. g.; nosaukums pēc viena no dibinātājiem - J. Pīpkalēja - uzvārda.
- dabas parks teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dabas ainavām), kas labiekārtota atpūtai, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- TPL Teritorijas plānošanas likums.
- Putker Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēsturisko daļu Biķernieki, nosaukums 14.-15. gs.
- Putkere Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēsturisko daļu Biķernieki, nosaukums 14.-15. gs.
- Bickeren Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēturisko daļu Biķernieki, nosaukums 16. gs.
- Bickern Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēturisko daļu Biķernieki, nosaukums 16. gs.
- Durlasa Tērlesa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Durlas_).
- reports Terminēts biržas darījums - vērtspapīru (valūtas) pārdošana uz zināmu laiku ar atpakaļpirkuma norunu, to atpirkšana pēc nolīgtā laika par augstāku cenu; arī ienākums, ko pircējs gūst no cenu (kursu) starpības.
- ciklisks process termodinamisks process, kurā fizikālā sistēma, pakāpeniski mainot savu stāvokli, atgriežas sākumstāvoklī.
- Tertkila Tertkela - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, tās nosaukums karakalpaku valodā.
- Petroaleksandrovska Tertkela, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, tās nosaukums līdz 1920. g.
- Kalnamuiža Tērvates pagasta apdzīvotās vietas "Tērvete" nosaukums līdz 1925. gadam.
- Tērvetes meža ainavu parks Tērvetes dabas parka nosaukums 1977.-2004. g.
- Fokkengofskaja Tērvetes novada Bukaišu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gofcumbergskaja Tērvetes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Hofzumberge Tērvetes pagasta bijušais nosaukums.
- Kalnamuižas pagasts Tērvetes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- agalaktija Tesmeņa darbības traucējums, kam raksturīgs piena trūkums.
- Tasnāda Tešnada - pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- bātjuška Tētiņš; pareizticīgo priestera nosaukums tautā.
- regula fidei ticības likums; baznīcas tēvu laikā - kristīgās patiesības, kuru pamatā bija apustuļu tradīcijas.
- avantūrisms Tieksme uz avantūrām; atbildības, arī apdomības trūkums (politiskajā un sabiedriskajā dzīvē).
- ierosinājums Tiesas procesa aizsākums.
- iekšējais normatīvais akts tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.).
- dupondijs Tiesību zinātņu pirmā kursa studentu nievājošs nosaukums pirms Justiniāna laikos.
- tieslēmis Tiesneša nosaukums sakrālās justīcijas laikā.
- tiesneša palīgs tiesu resora amatpersona, kuras pienākums ir pieņemt apmeklētājus un viņu iesniegumus, veikt nepieciešamos pasākumus lietu sagatavošanai izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pildīt citus tiesneša dotos uzdevumus.
- būtiska līdzdalība tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības darbību (Kredītiestāžu likums).
- pirmavots Tiešs pamats, arī sākums (ziņām, baumām u. tml.).
- lāgadība Tikums, krietnība.
- lāgums Tikums, krietnība.
- tikatne Tikums, raksturs, daba.
- meitas kronis (arī vainags) tikums; arī jaunavība.
- meitas vainags (arī kronis) tikums; arī jaunavība.
- gods Tikums; arī jaunavība.
- patikums Tikums.
- Tibrodona Tiperēri - pilsēta Īrijā ("Tiobraid Arann"), tās nosaukums īru valodā.
- atipija Tipisku iezīmju trūkums, novirze no normas.
- korektūra Tipogrāfiska salikuma novilkums salikuma kļūda konstatēšanai un labošanai.
- sleja Tipogrāfiskā salikuma rindu kopums, no kura veido noteikta formāta lappuses; no šāda rindu kopuma izgatavots korektūras novilkums.
- atdura Tipogrāfisks materiāla kopnosaukums: pildeņi, kvadrāti, plēksnes; lieto pagatavotā salikuma paplašināšanai vai pagarināšanai.
- krons Tirdzniecībā lietots nosaukums dzeltenai, zaļai un violetai dažāda sastāva minerālkrāsvielai.
- tirdzn. nos. tirdzniecisks nosaukums.
- pārsatargavāties Tirgojoties kļūdīties, tā ka rodas naudas iztrūkums.
- placs tirgus laukums.
- polots tirgus laukums.
- palats Tirgus laukums.
- tirgplacis Tirgus laukums.
- tirgusplacis Tirgus laukums.
- Čardžuja Tirkmenabata - pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1940. g.
- Krasnovodska Tirkmenbaši, pilsētas nosaukums padomju laikā.
- mistraine Tīrums, kurā audzis mistrs vai kāds citas augu sajaukums.
- Maroša Tisas kreisā krasta pietekas Murešas nosaukums tās lejtecē, Ungārijā.
- Tisaederkeņa Tisaūjvāroša - pilsēta Ungārijā, tās nosaukums līdz 1970. g.
- Leninvāroša Tisaūjvāroša, pilsēta Ungārijā, tās nosaukums 1970.-1990. g.
- Tjuema Tjūma - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Tuaim_).
- turku valoda tjurku valodu grupas valoda; runā iedzīvotāju vairākums Turcijā un minoritātes Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā un citur; no 1928 rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, sākotnēji tika lietots arābu raksts.
- Tkvarčhala Tkvarčeli - pilsēta Gruzijas Abhāzijas Republikā, tās nosaukums abhāzu valodā.
- Akā Toijala, pilsēta Somijā, tās nosaukums zviedru valodā.
- Boļšojtokmaka Tokmaka - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1963. g.
- hemitoksīns Toksīns, kura toksiskums smazinājies uz pusi.
- Stavropole Toljati pilsētas Krievijā (Samaras apgabalā) nosaukums līdz 1964. g.
- Tomarioru Tomari pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
- poma Tomātu ģints senāks nosaukums.
- Tomes muiža Tomes pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" bijušais nosaukums.
- atonālisms Tonalitātes vai vispār skaņkārtas iezīmju trūkums mūzikā.
- tonsura Tonzūra - katoļu garīdzniekiem 663. gadā (Toledas sinodē) noteikts izskūts plikums uz galvas, par zīmi, ka tas atsacījies no visām pasaulīgām lietām.
- Ščerbinovka Torecka - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Čistjakova Toreza - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1964. g.
- Torna Toruņa - pilsētas Polijā senāks nosaukums.
- tuša Tosta mūzika, muzikāls apsveikums; tušs.
- ļezga Tracis, skandāls; sajukums; nekārtība; troksnis.
- trādirīdis Tracis; trokšņains, uztraukumiem pilns notikums.
- traģikomisms Traģikomiskums (1).
- traģikomisms Traģikomiskums (2).
- traģisms Traģiskums (1).
- traģisms Traģiskums (2).
- lāsums Traips, netīrs plankums.
- pleķis Traips; arī plankums.
- pasutums Trakums, dullums.
- trakība Trakums.
- trokums Trakums.
- hidrofobija trakumsērga.
- Trāķijas jūra Trāķijas jūra (grieķu: "Θρακικό Πέλαγος", turku: "Trakya Denizi") ir nosaukums akvatorijai Egejas jūras ziemeļu daļā, tā apskalo ziemeļaustrumu Grieķijas un ziemeļrietumu Turcijas piekrasti vēsturiskajā Trāķijas reģionā.
- Trolī Tralī - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- atransferinēmija Transferīna trūkums cirkulējošās asinīs.
- akvizitors Transporta vai apdrošināšanas uzņēmuma darbinieks, kura pienākums ir jaunu transportējamu kravu vai apdrošināmu objektu meklēšana.
- akvizors Transporta vai apdrošināšanas uzņēmumu darbinieks vai aģents, kura pienākums ir jaunu transportējamu kravu vai apdrošinājumu meklēšana (akvizīcija).
- remonta dīkstāve transportlīdzekļa darba pārtraukums, tam atrodoties remontā.
- starpremontu nobraukums transportlīdzekļa nobraukums no viena remonta līdz otram, km. Spēkratiem parasti nosaka nobraukumu starp diviem kapitālremontiem.
- Treppenhof Trapenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- jaukt Traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); būt par cēloni tam, ka tiek traucēts (piemēram, pasākums, norise).
- konfūzija Traucēta īstenības izpratne, apjukums, sajukums, apmulsums.
- viesulis Trauksmains notikums, strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
- negaiss Trauksmains notikums; trauksmainiem notikumiem bagāts laikposms.
- drudzis Trauksme, nemiers, satraukums, uztraukums.
- sutraucis trauksme, uztraukums.
- treniņlaukums Treniņiem paredzēts sporta laukums.
- mi Trešās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
- datisi trešās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens pa daļai apgalvojošs
- felapton trešās slēdzienu figūras otrais modus: virsteikums vispār noliedzošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- darapti trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji
- ferison trešās slēdzienu figūras sestais modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- duziens Trieciena sekas, izliekums uz pulēta koka.
- Trikatenskaja Trikātas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Trikaten Trikātas pagasta bijušais nosaukums.
- Balja Ohatima Trima - pilsēta Īrijā ("Baile Átha Troim"), tās nosaukums īru valodā.
- Tarābulusa Tripole - Lībijas galvaspilsēta, tās paralēls nosaukums.
- Ņūtona likumi trīs mehānikas pamatlikumi, sk. pirmais Ņūtona likums, otrais Ņūtona likums un trešais Ņūtona likums.
- glabella Trīsstūrains gluds laukums pieres kaulā virs deguna saknes un starp abiem uzacu lokiem.
- puspoltina Trīsstūrveida sudraba monēta 25 kapeiku vērtībā 17. gs.; 25 kapeiku sudraba monētas nosaukums līdz 19. gs. sākumam.
- propenilgrupa Trīsvērtīgs glicerīna atlikums C~3~H~5~.
- trijogs Troksnis, drūzma, sajukums.
- trijoks Troksnis, drūzma, sajukums.
- vauska Troksnis, sajukums.
- urska Troksnis, trakums.
- urskulis Troksnis, trakums.
- hipotrombinēmija Trombīna iztrūkums asinīs; tā sekas - hemofilija.
- apakškodinājums Trūkums svītru kodinājumā, kad skābe metālu zem noseguma izēd un svītru izalo.
- brēcība Trūkums, nabadzība.
- brēķība Trūkums, nabadzība.
- vaina trūkums, neatbilstība kādām prasībām; bojājums (priekšmetam, ierīcei)
- mīnuss Trūkums, nepilnība, vaina; negatīva parādība, nevēlama īpašība.
- vārgs Trūkums, posts, ciešanas,- arī slimība.
- knapība Trūkums, trūcīgums, šaurība.
- knapums Trūkums, trūcīgums.
- hernija Trūkums, zarnu izspiešanās pa cirkšņu kanāli vai citur pa muskuļu starpu.
- nebūšana Trūkums.
- troukums Trūkums.
- trūcens Trūkums.
- trūcins Trūkums.
- pakakts Tukšais, ar matiem neapaugušais laukums pieres sānu daļā.
- piemale Tukšs laukums lappuses malā, kas norobežo apdrukājamo zonu, kurā izvietots teksts un grafika.
- starpa tukšs laukums, kas atdala teksta vārdus vai rindiņas.
- Annasmuižas pagasts Tukuma apriņķa Annenieku pagasta (tagad Dobeles novadā) nosaukums līdz 1920. gadam.
- Viesati Tukuma novada apdzīvotās vietas "Viesatas" bijušais nosaukums.
- Zaļie Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķunduri" bijušais nosaukums.
- Lanciņi Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Lancenieki" bijušais nosaukums.
- Žukstskaja-Penauskaja Tukuma novada Džūkstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Siukst-Poenau Tukuma novada Džūkstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Pluģi Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums.
- Prūšeni Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums.
- Videnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums.
- Irmlavskaja Tukuma novada Irlavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Irmlau Tukuma novada Irlavas pagasta bijušais nosaukums.
- Bebrupe Tukuma novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kandavas stacija" bijušais nosaukums.
- Lestenskaja Tukuma novada Lestenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lesten Tukuma novada Lestenes pagasta un muižas bijušais nosaukums.
- Viljete Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Dzintars" otrs nosaukums.
- Daigones skola Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Meiniķi" bijušais nosaukums.
- Purenskaja Tukuma novada Pūres pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Puhren Tukuma novada Pūres pagasta bijušais nosaukums.
- Kulvēni Tukuma novada Sēmas pagasta apdzīvotās vietas "Sēme" bijušais nosaukums.
- Brīvnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Birztala" otrs nosaukums.
- Lazdas Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Cerība" otrs nosaukums.
- Cerība Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Vilksala" otrs nosaukums.
- Semenskaja Tukuma novada Sēmes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Sehmen Tukuma novada Sēmes pagasta bijušais nosaukums.
- Šlampenskaja Tukuma novada Slampes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schlampen Tukuma novada Slampes pagasta bijušais nosaukums.
- Ekendorfskaja Tukuma novada Smārdes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Tummenskaja Tukuma novada Tumes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Tummen Tukuma novada Tumes pagasta bijušais nosaukums.
- Aizupes muiža Tukuma novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" senāks nosaukums.
- Zentenskaja Tukuma novada Zentenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Senten Tukuma novada Zentenes pagasta bijušais nosaukums.
- tūksna Tūkums, pampums.
- tūksne Tūkums, pampums.
- Tuckum Tukums.
- Tuķis Tukums.
- tūkšs Tūkums.
- tūkus Tūkums.
- tūškums Tūkums.
- dzimumzīme Tumšāks, parasti mazliet paaugstināts, plankums uz cilvēka ādas.
- ēna Tumšs laukums, plankums; arī tumšs priekšmets, figūra.
- kalams Turcijā arī biroja nosaukums.
- Angora Turcijas galvaspilsētas Ankaras nosaukums līdz 1930. g.
- Ankira Turcijas galvaspilsētas Ankaras nosaukums senatnē.
- Adrianopole Turcijas pilsētas Edirnes senāks nosaukums.
- Gvadalavjara Turija - upe Spānijā, tās augšteces nosaukums.
- Turkmēnija Turkmenistānas bijušais nosaukums padomju laikā.
- Poltoracka Turkmenistānas galvaspilsētas Ašgabatas nosaukums 1919.-1927. g.
- Ashabada Turkmenistānas galvaspilsētas Ašgabatas nosaukums līdz 1919. g.
- Obu Turku - pilsētas Somijā nosaukums zviedru valodā; arī Obū.
- Rumēlija Turku nosaukums (lietots līdz 1866. g. - "Rumeli") Balkānu pussalas zemēm pēc to pakļaušanas Osmaņu impērijai.
- arnauti Turku nosaukums albāņiem.
- firenki Turku nosaukums eiropiešiem.
- Vydsola Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" nosaukums latgaliski.
- Abo Turku, pilsētas Somijā nosaukums laikā, kad Somija bija iekļauta Krievijā (1809.-1917. g.); arī Obu un Obū (zviedru val.).
- Dornika Turnē - pilsēta Beļģijā, tās nosaukums flāmu valodā.
- Regara Tursunzoda, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1978. g.
- Romanova-Borisogļebska Tutajevas pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1822.-1918. g.
- sojoni Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
- sojoti Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
- urjanhaji Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
- Kaļiņina Tvera - pilsētas nosaukums 1931.-1991. g.
- tvīka Tvīkums.
- tvīkoņa Tvīkums.
- hidropēnija Ūdens iztrūkums organismā.
- dubļmīlis Ūdensmīļu dzimtas ģints ("Cercyon"), 1,7-4,5 mm gara vabole ar izliektu ķermeni, Latvijā konstatēts >20 sugu, kas sastopamas ūdeņu krastmalās, mitrās, trūdvielām bagātās vietās, dzīvnieku ekstrementos, senākā literatūrā lietots nosaukums "mēslenis".
- aiztece Ūdensrijēja kompleksa sākums, ūdens pazemē aiztecēšanas vieta.
- Ķirkuma ūdenskrātuve ūdenstilpe Dzērbenes pagastā, platība - 8,6 ha; Ķirkuru ūdenskrātuve; Ķirkums.
- Valaini Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" nosaukums latgaliski.
- MRO Ugija; Mauritānijas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - kums.
- Esutoru Ugļegorska - Pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Dadža Uhaņa - pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums.
- Vilkmerģe Ukmerģe, pilsētas Lietuvā senāks nosaukums.
- holodomors Ukrainas nacionālās traģēdijas (padomju varas 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada) nosaukums
- Mazkrievija Ukrainas nosaukums no 17. gs. vidus līdz 1917. g.
- Belaja Cerkova Ukrainas pilsētas Bilacerkvas nosaukums padomju laikā.
- borotjbisti Ukraiņu politiskās partijas 1918.-20. g. biedri; nosaukums pēc avīzes "Borotjba".
- Galīcija Ukraiņu Rietumu novadu (tagadējās Ukrainas Ļvivas, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabalu) vēsturisks nosaukums.
- Ukru muiža Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Ukri" bijušais nosaukums.
- Urga Ulanbatora - pilsēta Mongolijā, tās nosaukums līdz 1924. g.
- Verhņeudinska Ulanude - pilsēta Krievijas Burjatijas Republikā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Simbirska Uļjanovskas pilsētas Krievijā (Uļjanovskas apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
- Umago Umaga - pilsēta Horvātijā, tās nosaukums itāļu valodā.
- maģāri Ungāri (tautas pašnosaukums).
- Schloss-Puerkeln Ungurpils (tagad Alojas) pagasta vāciskais nosaukums.
- Pjurkeļskaja Ungurpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- enerģijas nezūdamības likums universāls fizikas likums, pēc kura enerģija izolētā sistēmā ir konstants lielums neatkarīgi no tā, kādi procesi šajā sistēmā notiek.
- Aruvimi upe Āfrikā (_Aruvimi_), Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata.
- Okavango Upe Angolā, Namībijā, Bostvanā un Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Okavango"), garums - 1600 km, sākas Bjē plakankalnē Angolā (nosaukums Kubango), Kalahari ieplakā veido purvainu deltu, kuras dienvidu atzars plūdu laikā ietek Ngami ezerā, ziemeļu atzars (periodiski) - Zambezes pietekā Kvando.
- Hongha Upe Āzijas austrumos (vjetnamiešu val. "Song Hong"), garums - 1183 km, sākas Juņnaņas kalnienē (Ķīnā, nosaukums Juaņdzjana) ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līcī (Vjetnamā).
- Salvina Upe Āzijas dienvidaustrumos (angļu val. "Salween"), Ķīnā (nosaukums Nagču un Nudzjana) un Mjanmā, daļēji Mjanmas un Taizemes robežupe, garums - \~3000 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdas ledājos \~5000 m vjl., pa 2 atzariem ietek Andamanu jūras Moutamas līcī.
- Mamore Upe Bolīvijā ("Rio Mamore"), Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande.
- Seimerre Upe Irānā, Karhes upes nosaukums tās augštecē.
- Kaniapisko Upe Kanādā, Labradoras pussalā, Koksoakas augšteces nosaukums.
- Kaketa Upe Kolumbijā ("Rio Caqueta"), Amazones kreisā krasta pietekas Žapuras nosukums tās augštecē.
- Sidzjana Upe Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Xun Jiang"), garums - 2130 km, sākas Juņnaņas kalnienē, augštecē nosaukums Judzjana, ietek Dienvidķīnas jūrā, veidojot kopēju deltu ar Beidzjanu un Dundzjanu.
- Kašgara Upe Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar") un Kirgizstānā (augštecē nosaukums - Kizilsu), garums - 765 km, sākas Alaja un Aizalaja grēdā, lejtece Tarimas līdzenumā, izsīkst Tograkuma smiltājos (senāk ietecēja Jarkendā).
- Adlerupe Upe Latvijā, Vilkates augšteces senāks nosaukums.
- Nive Mervede upe Nīderlandē, Reinas lejteces atzara Vālas nosaukums lejpus Māsas ietekas attekām starp salām.
- Holandsdīpa Upe Nīderlandē, Reinas lejteces atzara Vālas nosaukums lejpus Māsas ietekas attekām starp salām.
- Numedālslogene upe Norvēģijā, Logenes augšteces nosaukums līdz Kongsbergai.
- Javari Upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari.
- Doru Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Portugālē (port. val. "Douro"), Spānijā - Dvero (sp. val. "Duero"), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Dvero Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Spānijā (sp. val. _Duero_), Portugālē - Doru (port. val. _Douro_), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Nigēra Upe Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), Gvinejā, Mali, Nigērā un Nigērijā, trešā lielākā upe Āfrikā (aiz Nīlas un Kongo), garums - 4200 km, sākas Leones-Libērijas augstienē (nosaukums Džoliba) 850 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī.
- Jalomičoara Upe Rumānijā, Jalomicas augšteces nosaukums Dienvidkarpatos.
- Stari Begeja upe Serbijā ("Stari Begej"), bijušās Begejas upes nosaukums posmā no Rumānijas robežas līdz Donavas-Tisas-Dinavas kanālam.
- Muonio Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī.
- Muonioelvena Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī.
- Konkemeeno Upe Somijas ziemeļos, robežupe ar Zviedriju (zviedru nosaukums - Šēnšemeelvena), satekot ar Leteseno izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu).
- Ajdara upe Ukrainā (_Aidar_), Luhanskas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, augštece un izteka Krievijas Belgorodas apgabalā, kur tās nosaukums ir _Aidara_.
- Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai).
- Šēnšeneelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, robežupe ar Somiju (somu nosaukums - Konkemeeno), satekot ar Leteseno izveido Muonioelvenu (somu - Muonio), kas arī ir robežupe ar Somiju.
- maiandrs Upes gultnes līkums jeb serpentīne, ko upe met, tekot pa līdzenumu.
- meandrs upes gultnes līkums, kas rodas, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai - uz ieliekto krastu.
- mute Upes izteka; sākums.
- uplīcis Upes krasta izliekums, līkums.
- joms Upes līkums.
- upvija Upes līkums.
- Uorneiši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ārnīši" nosaukums latgaliski.
- Lelī Kūrsīši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkursīši" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kūrsīši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kūrsīši" nosaukums latgaliski.
- Vecvārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Upmala" bijušais nosaukums.
- Otrā Vārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Vecvārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Vārkavas muiža Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums.
- Vorkovas muiža Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums.
- Vuorkova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" nosaukums latgaliski.
- Vylkopa Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkopa" nosaukums latgaliski.
- Zūsyni Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zosini" nosaukums latgaliski.
- Jaika Urālas upes (Krievijā un Kazahstānā) nosaukums līdz 1775. g.
- kloķurbis Urbis, kura spalam ir kloķveida izliekums.
- Novourgenča Urganča, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1929. g.
- apstāji Urīna aizturēšana, obstrukcija, mēnešreižu trūkums.
- apstāvi Urīna aizturēšana, obstrukcija, mēnešreižu trūkums.
- renālā anūrija urīna veidošanās pārtraukums, kura cēlonis ir abpusējs difūzs, patoloģisks process nieru audos.
- uretratrēzija Urīnizvadkanāla atveres trūkums kā attīstības defekts.
- mureksidreakcija Urīnskābei un daudziem tās atvasinājumiem raksturīga reakcija: vielu aplej ar nedaudz slāpekļskābes un uzmanīgi iztvaicē sausu, pārpalikums saslapēts ar amonjaku krāsojas purpura sarkanumā, jo rodas mureksīds.
- Rezaije Urmija, pilsēta Irānas ziemeļrietumos, tās nosaukums 1926.-1979. g.
- Rezaijes ezers Urmijas ezers Irānas ziemeļrietumos, tā nosaukums 1926.-1979. g.
- Uromyces nerviphilus uromicu sugas "Uromyces flectens" sinonīms nosaukums.
- Uromyces appendiculatus uromicu sugas "Uromyces phaseoli" sinonīms nosaukums.
- Čehovice Ursus - pilsēta Polijā, tās nosaukums līdz 1954. g., kopš 1977. g. tā ir Varšavas pilsētas rajons.
- Dihua Urumči - pilsēta Ķīnā, tās nosaukums līdz 1953. g.
- Āpe Usmas ezera pietekas Kāņupes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Āpšupe Usmas ezera pietekas Kāņupes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Apupe Usmas ezera pietekas Kāņupes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Usoļje Usoļjes-Sibirskas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
- Ustilago longissima ustilāgu ģints sugas "Ustilago filiformis" sinonīms nosaukums.
- Ustilago levis ustilāgu ģints sugas "Ustilago kolleri" sinonīms nosaukums.
- Ņikoļska-Usurijska Usurijskas pilsētas Krievijā (Piejūras novadā) nosaukums 1926.-1935. g.
- Vorošilova Usurijskas pilsētas Krievijā (Piejūras novadā) nosaukums 1935.-1957. g.
- reālnasta Uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās.
- tautas ticējumi uz nepilnīgas informācijas vai māņticības pamata radušies un izteicienos ietverti tautas vērojumi un uzskati par dabas un cilvēku dzīves parādībām un likumsakarībām.
- kopdzimte uz personu attiecināts nosaukums, kas lietojams gan kā vīriešu, gan kā sieviešu dzimtes vārds
- palts Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- peļķe Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- semantiskā kategorija uz vienas vai vairāku kopīgu pazīmju pamata izveidota semantisku vienību grupa, piemēram, darītājs, izjutējs, subjekts, objekts; arī vispārīga semantiska pazīme, pēc kuras valodas vienības dala grupās, piemēram, dzīvums, priekšmetiskums, noteiktība.
- milfoze Uzacu un skropstu trūkums.
- uzsauksme Uzaicinājums, uzsaukums.
- Uzbekija Uzbekistānas bijušais nosaukums padomju laikā.
- sturme Uzbrukums (bruņotā cīņā).
- pretuzbrukums Uzbrukums (piemēram, sporta spēlēs, cīņā u. tml.), ko veic, reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu.
- ķīmiskais uzbrukums uzbrukums ar ķīmiskajiem ieročiem.
- atentāts Uzbrukums ar nolūku nogalināt (valstsvīrus, ievērojamus politiskus darbiniekus) politisku iemeslu dēļ.
- laupīšana Uzbrukums cietušajam nolūkā iegūt svešu mantu, ja uzbrukums saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.
- racija uzbrukums laupīšanas nolūkā; arī aizdomīgu personu (piemēram, laupītāju) gūstīšana.
- šahs Uzbrukums pretinieka karaļa figūrai šai spēlē.
- štopors Uzbrukums, bruņota laupīšana.
- pretuzbrukums Uzbrukums, ko sagatavo un izdara aizstāvēšanās operācijas laikā.
- kodoluzbrukums Uzbrukums, kurā izmanto kodolieročus.
- torpēduzbrukums Uzbrukums, kurā izmanto torpēdas.
- šļāce Uzbrukums, trieciens.
- šturme Uzbrukums; uzbāšanās.
- uzbruciens Uzbrukums.
- aneretīzija Uzbudināmības trūkums (muskuļu vai nervu).
- rekristalizācija uzkaldināta metāla kristāliskās uzbūves maiņa, kas notiek, ja temperatūra pārsniedz rekristalizācijas temperatūru, – deformēto graudu vietā izveidojas jauni, pareizi veidoti, līdzsvaroti graudi; metālam pazeminās cietība, palielinās plastiskums.
- uzkumpis Uzkums 1.
- neievērība Uzmanības nepievēršana (kam), intereses trūkums (par ko).
- darba aizsardzības speciālists uzņēmuma darbinieks vai dienesta attiecībās esoša persona, kuras pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- peļņa Uzņēmuma tīrais ienākums, ko veido starpība starp produkcijas realizācijas cenu un produkcijas pilno pašizmaksu.
- uzzieds Uzplauksme (1), uzplaukums (1).
- uzzieds Uzplauksme (2), uzplaukums (2).
- uzzieds Uzplaukums (3).
- izaugsme Uzplaukums (mākslā, zinātnē).
- prosperiti Uzplaukums, labklājība.
- kalnupeja Uzplaukums, progress.
- bums Uzplaukums; straujš aktivitātes vai popularitātes pieaugums.
- sazaļojums Uzplaukums.
- sazelsme Uzplaukums.
- kolumntituls Uzraksts katrā grāmatas, žurnāla lappusē virs teksta (piemēram, nodaļas nosaukums, pirmais un pēdējais vārdnīcas lappuses vārds).
- bezuzraudzība Uzraudzības trūkums.
- sauklis Uzsaukums, aicinājums; uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja, doma; lozungs (1).
- lozungs Uzsaukums, aicinājums; uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja, doma.
- sauksme Uzsaukums, aicinājums.
- aksios Uzsaukums, ko Pareizticīgajā baznīcā diakona vai priestera iesvētīšanas laikā vispirms saka garīdznieks un tad atkārto koris.
- aicinājums Uzsaukums, pamudinājums.
- indeterminisms uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā; uzskats, ka cilvēka griba ir absolūti brīva; determinisma noliegums.
- metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms uzskats, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- manēža Uzstāšanās laukums (cirkā); arēna.
- arēna Uzstāšanās laukums (cirkā); manēža.
- lampu drudzis uztraukums pirms uzstāšanās (izrādē, koncertā, sarīkojumā), pirms svarīga notikuma.
- lampu (arī rampas) drudzis uztraukums pirms uzstāšanās, nozīmīga notikuma.
- rampas (arī lampu) drudzis uztraukums pirms uzstāšanās, nozīmīga notikuma.
- raizes Uztraukums, bažas (par kādu, ko).
- mandrāža Uztraukums; lampu drudzis.
- budis Uztraukums; uzbudinājums.
- uzbudums Uztraukums.
- uztrauktība Uztraukums.
- milzums Uztūkums (parasti ap ievainojumu), kas veidojas, rodoties zemādas sastrutojumam.
- narīca Uztūkums govs tesmenī pēc atnešanās.
- pneimatocēle Uztūkums vai dobums, kurā ir gāze.
- tūka Uztūkums, pampums.
- bumbulis Uztūkums, puns.
- tūkšis Uztūkums, satūkums, pampums, tūska.
- tūkša Uztūkums, tūska.
- tūška Uztūkums, uzpampums.
- tūksis Uztūkums.
- tūsa Uztūkusi vieta, uztūkums, uzpampums.
- jūras kāposti uzturā un medicīnā izmantojamās brūnaļģes laminārijas rūpnieciskais nosaukums.
- impercepcija Uztveres trūkums vai nepietiekamība.
- uzvārdu došana uzvārdu piešķiršana zemniekiem pēc zemnieku brīvlaišanas Latvijā; Vidzemē noteica 1819. g. likums, Kurzemē - 1834. g. patents, bet faktiski notika 1822.-1835. g.
- neaudzinātība Uzvedības iemaņu trūkums.
- Planīcas upe Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās augštecē.
- Ēdole Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Lanka Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Titovo Užice Užice, pilsēta Serbijā ("Titovo Užice"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
- Osais Styurs Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Asaisstūris" nosaukums latgaliski.
- Meža Skuķieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Inikši" bijušais nosaukums.
- Mozie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums latgaliski.
- Mazie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums.
- Kucyni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kucini" nosaukums latgaliski.
- Lelī Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Vaideri" nosaukums latgaliski.
- Zemļinski Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ratnieki" bijušais nosaukums.
- Muotyvāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Motivāni" nosaukums latgaliski.
- Uorbeidāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukums latgaliski.
- Ūtri Vyngri Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vingri" nosaukums latgaliski.
- Petiniški Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Petuniški" bijušais nosaukums.
- Pyrmī Vyngri Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vingri" nosaukums latgaliski.
- Prīdis Sloboda Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priedes Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Ignatāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" bijušais nosaukums.
- Ritini Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņi" nosaukums latgaliski.
- Rukuoniški Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Rukoniški" nosaukums latgaliski.
- Sarkani Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski.
- Seili Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Stībreni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stiebriņi" nosaukums latgaliski.
- Stūpeni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski.
- Svieteni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski.
- Lapsinīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaideri" bijušais nosaukums.
- Zascenku Vaikulīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaikuļāni" bijušais nosaukums.
- Lelī Mukuoni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Mukāni” nosaukums latgaliski.
- Līpys Mukuoni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Liepu Mukāni” nosaukums latgaliski.
- Mozī Ratnīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Ratnieki” nosaukums latgaliski.
- kalējiņš Vaboļu dzimtas "Elateridae" nosaukums tautā, \~7000 sugu; sprakšķis; knikšķis.
- spīdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lampyridae"), \~2000 sugu, vairākums no tām siltās zemēs; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas, no kurām vietām sastopams parastais jāņtārpiņš, retāk mazais jāņtārpiņš.
- plākšņūsaiņi vaboļu kārtas skarabeju dzimtas senāks nosaukums
- plākšņtaustekleņi Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas senāks nosaukums.
- justictiesības Vācijā krimināltiesību, kriminālprocesa un civilprocesa kopnosaukums.
- mietskaserne Vācijā nosaukums lielam īres namam, kur shēmatiski ierīkotos un nemīlīgos dzīvokļos cieši kopā dzīvo daudz ģimeņu.
- Hoppegarten Vācijas pazīstamākais zirgu skriešanās laukums 20. gs. 1. pusē, 15 km uz austrumiem no Berlīnes.
- Edeka vācu koloniālpreču tirgotāju uz kooperatīviem pamatiem dibināto organizāciju kopējais nosaukums (vācu "Einkaufsgenossenschaft deutscher Kolonialwarenhandler"); tajā ietilpa laikrakstu izdevniecība, organizācija naudas operācijai un kooperatīvu finansēšanai, oganizācija preču iepirkšanai un organizācija arodinterešu pārstāvēšanai un apvienoto kooperatīvu revīzijām
- ostmarka Vācu nosaukums (laika posmā starp pasaules kariem) apgabaliem Vācijas austrumu pierobežā, kas no 1918. g. pieder Polijai.
- Dinaminde Vācu nosaukums Daugavgrīvai.
- grāmatnesis Vācu ordeņa laikā brīvzemnieks, kas jāšus nogādāja pastu no vienas pils uz otru; vēlāk pagasta ziņneša nosaukums.
- landmeister Vācu ordeņa mestra nosaukums Livonijā.
- nacionālsapulce Vācu tautas vietnieku sapulces nosaukums 1848-49. g. un no 1919. g. janvāra līdz 1920. gada 20. maijam.
- Baroda Vadodara - pilsēta Indijā, tās nosaukums līdz 1971. g.
- hegemonija Vadošā nozīme; pārākums, pārsvars.
- jātnieks Vagara palīga šķiltera nosaukums dažos Latvijas vēstures avotos.
- Jangibazara Vahdata - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1936. g.
- Ordžonikidzeabada Vahdata, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1936.-1991. g.
- Vaidauskaja Vaidavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Waidau Vaidavas pagasta bijušais nosaukums.
- pienāboļi Vainižos reģistrēts ābolu šķirnes nosaukums.
- Amboten Vaiņodes novada Embūtes pagasta bijušais nosaukums.
- Gulbena Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" senāks nosaukums.
- Vainodenskaja Vaiņodes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Vaiņodes un Bātas pagasts Vaiņodes pagasta bijušais nosaukums.
- milžbruņurupuči Vairākas senas sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas, fitofāgi, oldējēji, vairākums iznīcināti (gaļas un olu ieguves dēļ), saglabājušās tikai 2 sugas.
- lāpstdeguņi Vairākas storveidīgo ģintis (kopīgs nosaukums), saldūdens zivis ar platu purnu, Amerikā Misisipi baseinā un Vidusāzijā Amudarjas un Sirdarjas baseinā.
- kvodlibets Vairākbalsīgs dziedājums 16. un 17. gs., kurā katra balss dzied savus vārdus bez sakara ar citām; dažādu meldiju, dabas skaņu komisks sajaukums vienā gabalā.
- kopparādnieki Vairāki parādnieki, no kuriem katram ir pienākums visu izpildīt.
- zinātniskais reālisms vairāku 20. gs. filozofisko mācību kopējais nosaukums; saskaņā ar šī virziena filozofu atziņām, zinātniskie pētījumi ir vienīgais līdzeklis, kas ļauj gūt patiesas zināšanas.
- pauts Vairāku augu sugu, ar attiecīga veida ziedu formu, nosaukums.
- vienlaicīgie mērījumi vairāku dažādu fizikālo lielumu vienā laikā iegūti mērījumi, nosakot likumsakarības starp tiem.
- krūmroze Vairāku dekoratīvu rožu šķirņu kopējs nosaukums.
- forele Vairāku lašu dzimtas saldūdens zivju sugu un šķirņu nosaukums.
- inkorporēšana vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums; inkorporācija.
- putvista Vairāku pūču sugu nosaukums tautā.
- krimala Vairāku sēņu nosaukums.
- krimilži Vairāku sēņu nosaukums.
- harmonija Vairāku skaņu likumsakarīgs apvienojums akordu kopskaņās un to likumsakarīgi saistītas secības.
- logofēts Vairāku valsts un baznīcas amata personu nosaukums Bizantijā.
- majoritāte Vairākums (parasti vēlēšanās).
- absolūtais (balsu) vairākums vairākums, kas aptver vairāk nekā pusi no balsošanas procesā nodotajām balsīm.
- pluralitāte Vairākums, majoritāte, arī balsu vairākums.
- lielākums Vairākums.
- mažoritāte Vairākums.
- vairums Vairākums.
- atireoidēmija Vairogdziedzera inkrēta trūkums asinīs.
- atireoze Vairogdziedzera nefunkcionēšana; vairogdziedzera trūkums.
- ektireoze Vairogdziedzera vai tā funkcijas trūkums.
- Schildburg Vairogmiesta vāciskais nosaukums, 16. gs. apmetne tagadējās Bauskas pilsētas vietā.
- ozolpaparde Vairogpaparžu dzimtas otrs nosaukums.
- visumpirkums Vairumtirdzniecības iepirkums.
- Ahileja papēdis vāja, vārīga vieta; galvenais trūkums.
- deontisks vajadzīgais, nepieciešamais, pienākums.
- mazizglītība Vājas zināšanas, izglītības trūkums.
- mālsmilts Vāji saistīts nogulumu iezis - māla un smilts sajaukums, kurā pārsvarā ir smilts daļiņas; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- smilšmāls Vāji saistīts nogulumu iezis - smilts un māla sajaukums, kurā ir 10 -30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- Sasmaka Valdemārpils nosaukums līdz 1926. g.
- maliks Valdnieka nosaukums vairākās Austrumu zemēs; arī viens no Allāha epitetiem.
- reskripts valdnieka, augstas amatpersonas (piemēram, pāvesta) rakstveida rīkojums, pavēle kādai amatpersonai vai padotajam, atbilde uz lūgumu vai ziņojumu, pateicības izteikums, paziņojums par apbalvojum u. tml.
- Valgales muiža Valgales ciema agrākais nosaukums.
- Valgundes novads Valgundes pagasta nosaukums 2006.-2009. g., Jelgavas rajona sastāvā.
- Ermesskaja Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ermeshoft Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Karkeļskaja Valkas novada Kārķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Karkell Valkas novada Kārķu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Vārpa Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Lugaži Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Kairis Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Kairi" bijušais nosaukums.
- Vijcemskaja Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wiezenhof Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Priedaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Kalnaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepi" nosaukums padomju laikā.
- Svartskaja Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Adsel-Schwarzhof Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums.
- Valkskaja Valkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Walksche Valkas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Pedele Valkas pilsētas nosaukums dažos 13. gs vēstures avotos.
- Walco Valkas pilsētas nosaukums dažos 13.-15. gs. vēstures avotos.
- Valk Valkas pilsētas nosaukums, kas minēts Novgorodas hronikā.
- Valgofskaja Valles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wallhof Valles pagasta bijušais nosaukums.
- Novoburtņekskaja Valmieras novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Jaunburtnieki Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" bijušais nosaukums.
- Burtnieku vidusskola Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Penči" paralēls nosaukums.
- Dikeļnskaja Valmieras novada Dikļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dickeln Valmieras novada Dikļu pagasta bijušais nosaukums.
- Eveļskaja Valmieras novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Jercenskaja Valmieras novada Jērcēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Kaugerskaja Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kaugershof Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums.
- Metzkuell Valmieras novada Lodes pagasta bijušais nosaukums.
- Planskaja Valmieras novada Plāņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ranzen Valmieras novada Rencēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kolberg Valmieras novada Skaņkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Austrumi Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Voļmargofskaja Valmieras pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wolmarshofsche Valmieras pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Bauņu pagasts Valmiers novada Matīšu pagasta bijušais nosaukums, bet neliela daļa bijušā Bauņu pagasta teritorijas nonākusi Bērzaines pagastā.
- pamatvaloda Valoda, kurā runā kādas teritorijas pamatiedzīvotāji, valoda, kurā runā kādas teritorijas iedzīvotāju vairākums.
- solecisms Valodas kļūda; nepareizs, attiecīgās valodas normām neatbilstošs vārdu savienojums (nosaukums cēlies no Solās - senās Atēnu kolonijas, kur grieķiski runāts visai nepareizi).
- valodas vienība valodas sistēmas sastāvdaļa (fonēma, morfēma, vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts) ar noteiktu ārējo formu (noformējumu) un semantisko funkciju.
- lingvokulturēma Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts), kurā ietverta verbāla un kultūras informācija, kas ļauj uztvert un izprast tautas vērtību sistēmu, tautas domāšanas, psiholoģijas, pasaules izzināšanas pieredzi.
- inkorporējošās valodas valodas, kurās morfēmas apvienojas vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds gan teikums; arī gramatiskās nozīmes izsaka nevis atsevišķs vārds, bet šis kopums.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā, piemēram, konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, veido runas aktu tipoloģiju, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā, resp., izteikuma tiešā un slēptā satura attieksmes.
- deskriptīvisms Valodniecības virziens, kurā nodarbojas ar dažādu valodas parādību novērošanu, faktu reģistrāciju un, izmantojot iegūtos datus, - ar valodas likumsakarību aprakstīšanu.
- mazattīstības valstis valstis, kurās reālais nacionālais ienākums uz vienu cilvēku ir ievērojami zemāks, nekā attīstītajās valstīs.
- tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis.
- VKLT Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums.
- konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes institūciju organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
- satversme Valsts pamatlikums; konstitūcija.
- ombuds Valsts tiesībsargs; amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt cilvēka un pilsoņa tiesības; ombudsmanis, ombudsmens, ombudsmenis.
- subditus Valsts varai pakļauta persona, viduslaikos zemnieka un pavalstnieka nosaukums.
- likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
- bezvaldība Valsts varas trūkums.
- agrārvalsts Valsts, kurā dominē lauksaimniecība, kur iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
- nepatapa Vaļas trūkums.
- Kirovakana Vanadzora - pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
- Karaklisa Vanadzora, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Vanenskaja Vānes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wahnen Vānes pagasta bijušais nosaukums.
- Oktobra ciemats Vangažu dzelzsbetona rūpnīcas celtnieku un strādnieku ciemata nosaukums 1957.-1961. g., kas tika iekļauts Vangažu pilsētciematā.
- Wangaschhof Vangažu muižas vāciskais nosaukums, kas minēts zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos.
- Vanuatu Republika Vanuatu, valsts pilnais nosaukums.
- grozījumi darba līgumā var tikt izdarīti, pusēm vienojoties; pamats darba līguma uzteikumam, ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem grozījumiem; darba devējam ir pienākums grozīt darba līgumu, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību.
- hipokuprēmija Vara iztrūkums asinīs.
- Mūrmastīne Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Murmastiene" nosaukums latgaliski.
- Warkland Varakļānu novada nosaukums 15. gs. dokumentos.
- Pauneņi Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" bijušais nosaukums.
- Puoči Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" nosaukums latgaliski.
- Ceipinīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ceipinieki" bijušais nosaukums.
- Cīmotnīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ciematnieki" bijušais nosaukums.
- Kozusola Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Kazusala" nosaukums latgaliski.
- Puntyuži Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" nosaukums latgaliski.
- Silinīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski.
- Skapstoti Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Skapstati" bijušais nosaukums.
- Stabuļnīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" bijušais nosaukums.
- Muiža Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnenes muiža" bijušais nosaukums.
- Stirniena Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniene" bijušais nosaukums.
- Varakļanskaja Varakļānu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Vārņārga Varangeres pussalas nosaukums norvēģu valodā.
- kunne Vardes nosaukums gar igauņu robežām; konne.
- konne Vardes nosaukums Igaunijas pierobežā.
- svešvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā doti un skaidroti citvalodu cilmes vārdi, ko valodas lietotāju vairākums (pēc atsevišķām fonētiskām un/vai morfoloģiskām pazīmēm) uztver kā svešvārdus.
- memoriāls īpašvārds vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai.
- nerātnība Vārds, izteikums ar divdomīgu, nepieklājīgu, parupju nozīmi.
- pusčuksts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts pusčukstus.
- šļupsts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts šļupstot.
- onoma Vārds, nosaukums.
- nevingrība Vārgums, gurdenums, stingrības un enerģijas trūkums.
- Vuorkovys muiža Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums latgaliski.
- Buorbali Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Borbaļi" nosaukums latgaliski.
- Briškys Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Briškas" nosaukums latgaliski.
- Dzirvaniškys Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnaviškas" nosaukums latgaliski.
- Gavariškys Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Gavariškas" nosaukums latgaliski.
- Syurinova Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverinova" nosaukums latgaliski.
- Lelī Klapari Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Klapari" nosaukums latgaliski.
- Ceļa Klapari Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Klapari" otrs nosaukums.
- Mozī Klapari Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Klapari" nosaukums latgaliski.
- Syla Čeirāni Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Čeirāni" nosaukums latgaliski.
- Sitņagi Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sitnīki" bijušais nosaukums.
- Spūlis Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Spūles" nosaukums latgaliski.
- Styurinīki Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stivrenieki" nosaukums latgaliski.
- Škiļteri Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķilteri" nosaukums latgaliski.
- Štageri Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Štaģeri" nosaukums latgaliski.
- Pirmā Vārkava Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Vārkava I Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Vuorkova Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" nosaukums latgaliski.
- Šusts Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" bijušais nosaukums.
- Vorkovas pagasts Vārkavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Vorkovskaja Vārkavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- patvarība Varmācība, despotiskums; arī patvaļa (2).
- Strumpe Vārmes kreisā krasta pietekas Dūres paralēls nosaukums tās augštecē.
- Spārupīte Vārmes kreisā krasta pietekas Dūres paralēls nosaukums.
- Strumpīte Vārmes pietekas Dūres paralēls nosaukums tās augštecē.
- Staļina Varna - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1949.-1956. g.
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis.
- parudenis Vasaras beigu posms, rudens sākums.
- estrangelo Vecākā sīriešu raksta nosaukums.
- virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā - bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
- riemeri Vecākos latviešu rakstos romiešu nosaukums.
- Alt-Autz Vecauces muižas un pagasta bijušais nosaukums.
- Aļt-Aucskaja Vecauces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- laisse Vecfranču epā nosaukums strofai, kas sastāv no noteikta dauzduma pantiem un saistīta ar asonanci vai atskaņām.
- Schloss-Serben Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Staro-Pebaļgskaja Vecpiebalgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Pebalg-Orrishof Vecpiebalgas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- montūra Vecs nosaukums kareivja apģērbam, kas vēl 17. gs. viņam pašam bija jāsagādā.
- Vecsalaca Vecsalacas pagasts - Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums.
- Rūzenīki Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukums latgaliski.
- senilā demence (arī senilā plānprātība) vecu cilvēku garīgo funkciju traucējumi un personības izmaiņas, kam raksturīga apātija, apjukums, atmiņas zudums un dažkārt - agresivitāte.
- Gross-Barbern Vecumnieku novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" bijušais nosaukums.
- Lāčplēša mežniecība Vecumnieku novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Reizeni" bijušais nosaukums.
- Brūveru sala Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" otrs nosaukums.
- Vecmuiža Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" nosaukums līdz 1940. gadam.
- Neigutskaja Vecumnieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neugut Vecumnieku pagasta bijušais nosaukums.
- Vecmuižas pagasts Vecumnieku pagasta nosaukums līdz 1940. gadam.
- Cyukīne Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Cūkine" nosaukums latgaliski.
- Kozine Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kozīne" bijušais nosaukums.
- Sleipači Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Slīpači" nosaukums latgaliski.
- Šļāpkine Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Šļopkine" daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Šļuopkine Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Šļopkine" nosaukums latgaliski.
- Tuolavīši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Tālavieši" nosaukums latgaliski.
- Slobodka Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Tālavieši" otrs nosaukums.
- Vainogi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vainagi" nosaukums latgaliski.
- Vīntuli Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vientuļi" nosaukums latgaliski.
- Kukšupe Vēdzeles augšteces paralēls nosaukums.
- paaugstinājums Veidojums, kas paceļas, atrodas augstāk par apkārtējo virsmu; laukums uz šāda veidojuma.
- substrāts Veidojums, vide (dabā), kas ir pamats, nepieciešams priekšnoteikums organismu eksistencei.
- prosperity Veiksme, saimnieciska labklājība; uzplaukums.
- rīkot Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai varētu notikt (piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums); organizēt
- daļa veikums, devums (parasti kopīgā pasākumā, darbā).
- devums Veikums, ieguldījums (parasti zinātnē, mākslā).
- rezultāts veikums, sasniegums (sporta sacensībās).
- performanse Veikums, uzstāšanās.
- Niamatai Vējpuses salu nosaukums taitiešu valodā.
- sekmes Vēlamais, kādam mērķim, nodomam atbilstošais (darbības, rīcības) rezultāts; arī panākums.
- Titovvelesa Velesa - pilsēta Ziemeļmaķedonijā ("Titov Veles"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
- negribīgums Vēlēšanās, patikas trūkums (ko darīt).
- vēlēšanu kasācija vēlēšanu rezultātu atcelšana tāpēc, ka pārkāpta konstitūcija vai vēlēšanu likums.
- Ternova Veliko Tarnova - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums līdz 1965. g.
- fālands Velns, Mefistofeļa nosaukums Gētes Faustā.
- Kambrija Velsas nosaukums senatnē.
- Venecuēlas Bolivara Republika Venecuēla, valsts pilnais nosaukums ("Republica Bolivariana de Venezuela").
- Dokupe Ventas labā krasta pietekas Kamārces paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Plāņupe Ventas labā krasta pietekas Mazupes nosaukums tās augštecē.
- Vadžupe Ventas labā krasta pietekas Mazupes nosaukums tās augštecē.
- Kaža Ventas pietekas Dzirnavupes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Kažupe Ventas pietekas Dzirnavupes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Sudmalnieku strauts Ventas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās augštecē.
- Lēnu upīte Ventas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Eģenieku grāvis Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Rimzātupe Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Reža Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums.
- Režupe Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums.
- Krača Ventas pietekas Veckuldīgas paralēls nosaukums tā augštecē.
- Grūžciems Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Upatciems" paralēls nosaukums.
- Ancenskaja Ventspils novada Ances pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Feliksberga Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušais nosaukums.
- Pilsberga Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušais nosaukums.
- Feliksbergskaja Ventspils novada Jūrkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Piļtenskaja Ventspils novada Piltenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Landgemeinde Pilten Ventspils novada Piltenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Popenskaja Ventspils novada Popes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Popensche Ventspils novada Popes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Puze Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Blāzma" kļūdains nosaukums.
- Puzenskaja Ventspils novada Puzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Pussen Ventspils novada Puzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Ūžkilā Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" nosaukums lībiski.
- Īra Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielirbe" nosaukums lībiski.
- Lūž Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lūžņa" nosaukums lībiski.
- Pizā Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļtornis" nosaukums lībiski.
- Pize Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļtornis" paralēles nosaukums.
- Diždēnavas Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Stendzes ciems" bijušais nosaukums.
- Rotgofskaja Ventspils novada Tārgales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Rothof Ventspils novada Tārgales pagasta bijušais nosaukums.
- Ugaļenskaja Ventspils novada Ugāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ugahlen Ventspils novada Ugāles pagasta bijušais nosaukums.
- Usmaitenskaja Ventspils novada Usmas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Usmaiten Ventspils novada Usmas pagasta bijušais nosaukums.
- Medoles Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Grigaļciems" bijušais nosaukums.
- Varvenskaja Ventspils novada Vārves pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Warwen Ventspils novada Vārves pagasta bijušais nosaukums.
- Zirenskaja Ventspils novada Ziru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Sirgen Ventspils novada Ziru pagasta bijušais nosaukums.
- Dzīkļi Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Vāverciems" paralēls nosaukums.
- Šlekenskaja Ventspils novada Zlēku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schleck Ventspils novada Zlēku pagasta bijušais nosaukums.
- servilisms Verdziskums, lišķīgums, parasti politiska, iztapība.
- Grybuli Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Svikli Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski.
- Vecbebe Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" bijušais nosaukums.
- Vērgali Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" bijušais nosaukums.
- Vērgaļi Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" bijušais nosaukums.
- Virgenskaja Vērgales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Vērgaļu pagasts Vērgales pagasta bijušais nosaukums.
- martīni vermuta veids, nosaukums pēc ražotājsabiedrības dibinātāja vārda; populārs kokteilis, kura sastāvā ir vermuts; martini.
- ievalks Vērpjot pie spoles piesiets pavediena sākums.
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
- patiesumvērtība Vērtība "patiess" (arī T vai 1) vai "aplams" (F vai 0), ko pieņem vienkāršs vai salikts izteikums (Bula funkcija, attieksme).
- fizikālā lieluma skala vērtību secība, kas likumsakarīgi piešķirta dažādām viennosaukuma fizikālo lielumu vērtībām.
- šurfs Vertikāla vai slīpa līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem; skatrakums.
- augstumjoslojums Vertikālā zonalitāte; likumsakarīga dabas apstākļu maiņa kalnos, mainoties augstumam virs jūras līmeņa.
- Verava Veru, pilsēta Igaunijā, tās senāks nosaukums.
- Veselavas muiža Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" bijušais nosaukums.
- Veselauska Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" bijušais nosaukums.
- Veselovskaja Veselavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wesselshof Veselavas pagasta bijušais nosaukums.
- aninkretinoze Veselības traucējums, kura cēlonis ir viena vai vairāku iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības trūkums.
- Vesiva Vesļana, upe Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā.
- Kahērnamārta Vestporta - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cathair na Mart_).
- Marienburga Vēsturē lietots vācu nosaukums Austrumprūsijas (sākotnēji - Teitoņu ordeņa) cietoksnim Malborkā (Polijā).
- Trešais reihs vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933. līdz 1945. gadam oficiālā nosaukuma Vācijas Impērija (1933—1943) un Lielvācijas Impērija (1943—1945) vietā; lai apzīmētu šo periodu Vācijas vēsturē, izmanto arī terminus "fašistiskā Vācija", "nacistiskā Vācija", "Hitlera Vācija" un "hitleriskā Vācija"; terminu 'fašisms' lietoja Padomju Savienībā un lieto tās bijušajās republikās, tomēr Vācijai faktiski atbilst 'nacisms' jeb 'nacionālsociālisms'
- Edualia Vēstures avotos 1230. g. minētais Ēdoles nosaukums.
- Mergera Vēstures avotos 1495. g. minētais Mērsraga nosaukums.
- Mārgrube Vēstures avotos 16. gs. un vēlāk sastopams Mērsraga nosaukums.
- pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības likumsakarības.
- Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos.
- Biķernieki Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā, 14. gs. minēts vietas nosaukums "Putker", "Putkere", no 16. gs. "Bickeren", "Bickern".
- triviālais nosaukums vēsturiski izveidojies ķīmiskā savienojuma nosaukums, kas (parasti) neietver informāciju par savienojuma sastāvu, struktūru (piemēram, "soda").
- Augšēģipte Vēsturisks nosaukums daļai Nīlas ielejas (Ēģiptē) uz dienvidiem no Kairas, līdz 1. krācei.
- subelektrons Vēsturisks nosaukums hipotētiskai elementārdaļiņai ar mazāku elektrisko lādiņu nekā elektronam, kas it kā reģistrēta kādā, vēlāk par kļūdainu atzītā, eksperimentā.
- Lejasēģipte Vēsturisks nosaukums Nīlas ielejas lejdaļai (uz ziemeļiem no Kairas) kopā ar deltas rajonu (Ēģiptē).
- kunstkamera Vēsturisks nosaukums vēstures, mākslas, dabaszinātņu u. c. retumu kolekcijām un krātuvēm.
- Kuša Vēsturisks novads Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, tā nosaukums līdz X gs., vēlākā Nūbija.
- palanestēzija Vibrācijas sajūtas trūkums.
- Levantes jūra Vidusjūras austrumu daļas jeb Krētas jūras senāks nosaukums.
- firlefancs Viduslaikos dejas nosaukums, vālākā nozīmē: blēņas, niekošanās, aušīgs cilvēks.
- Levante Viduslaikos Itālijas tirgotāju un jūrnieku aprindās radies nosaukums zemēm, kas pieguļ Vidusjūras austrumu daļai (Sīrija, Libāna, Ēģipte, Turcija, Grieķija u. c.); šaurākā nozīmē - Sīrija un Libāna.
- pagaments Viduslaikos kaltās maksājuma naudas nosaukums pretstatā aprēķina naudai, bet 17. un 18. gs. iekausēšanai un pārkalšanai nolemtās novecojušās vietējās un aizliegtās svešzemju monētas.
- feniņš Viduslaiku denārija nosaukums dažādās valstīs.
- hūfa Viduslaiku Vācijā - zemnieka saimniecības nosaukums.
- landsassen Viduslaiku Vācijā brīvzemnieka un gobzemju nosaukums.
- kemnāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām; kemenāte.
- kemenāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām.
- Aizpure Vidusupe - paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā.
- Cēlējupe Vidusupe - paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Aizpurve Vidusupe, paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā.
- Jakša Vidusupe, paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Jakšupīte Vidusupe, paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Līčupe Vidusupes paralēls nosaukums tās vidustecē.
- bruģatiesa Vidzemes kārtības tiesas (1671.-1889. g.) nosaukums tautā, jo šīs tiesas uzdevums bija arī uzraudzīt lauku ceļu un tiltu turēšanu kārtībā.
- Conventus generalis Vidzemes landtāga nosaukums poļu laikos.
- huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs Ungārijā 16. gs., vēlāk arī citās zemēs; dažu valstu armijās šis nosaukums saglabājies arī tagad.
- grācija Vieglums, plastiskums (kustībām, pozām).
- atsijas vielas atlikums, kas sijājot paliek uz sieta ar noteiktu acu izmēru.
- tinktūra Vielas izvilkums spirtā.
- skābie sāļi vielas, kuru sastāvā ietilps metāliskais elements un sāls atlikums, pie tam, pie skābes atlikuma ir palikuši saistīti ūdeņraža joni (var veidoties, ja ņem skābi pārākumā); nosaukumā pirms sāls atlikuma raksta hidrogēn- (ja skābe ir zaudējusi 1 ūdeņraža atomu), dihidrogēn- (ja skābe ir zaudējusi 2 ūdeņraža atomus).
- substitūcija Viena (kādas sistēmas, kopuma u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, parasti, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
- kvadrātmilimetrs Viena miljondaļa kvadrātmetra - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens milimetrs.
- IO.SYS viena no divām apslēptajām sistēmas datnēm, kas instalēta operētājsistēmas _MS-DOS_ starta diskā un kurās ir ierīču draiveri ārējām iekārtām, piemēram, displejam, tastatūrai, diskdziņiem, seriālajai pieslēgvietai un reālā laika pulkstenim. Firmas _IBM_ versijā šīs datnes nosaukums ir _IBMBIO.COM_.
- bezdzimumpaaudze Viena no divām vai vairākām paaudzēm pēc vairošanās veida atšķirīgu paaudžu likumsakarīgas mijas dzīves ciklā; sporofīti.
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām, sākotnējā nozīme - "ceļš", vēlāk - "lietu dabiskā kārtība", "likumsakarība", "pareiza rīcība".
- Minesotas modelis viena no pieejām atkarību atveseļošanā, kas balstās uz psiholoģijas, psihiatrijas un medicīnas atziņām un praksi darbā ar pacientiem ar atkarību; tiek skaidrota atkarības būtība, procesi, pazīmes, tiek atklātas likumsakarības starp slimības norisi un pacienta uzvedību, emocionālajām reakcijām un rīcību; tiek kombinētas grupu nodarbības un individuālais darbs.
- ielu sociālais darbs viena no sociālā darba jomām – darbs ar grūti sasniedzamiem indivīdiem un grupām: 1) kuras neuztur kontaktus ar formālām atbalsta sistēmām; 2) kurām bieži nav noteiktas dzīvesvietas; 3) kuru vienīgā atbalsta sistēma nereti ir tikai ielas vide; 4) kur pastāv augsti apdraudējuma riski (vardarbība, nosalšana, pārtikas trūkums); 5) kur pastāv augsti sociālās funkcionēšanas traucējumu riski (vājas saites ar izglītības, veselības un nodarbinātības jomām, atkarības, sociālā atstumtība).
- turiāde Viena un tā paša veida tūrisma pasākums, kurā tūristu grupa vai grupas veic pārgājienus noteiktā apvidū.
- ektodaktilisms Viena vai vairāku pirkstu trūkums.
- pasivitāte Vienaldzība, darbīguma un enerģijas trūkums; neaktivitāte.
- klostervalsts Vienas autonomās administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības nosaukums Grieķijā, blakus 13 perifērijām.
- monosomija Vienas hromosomas trūkums diploidālā komplektā.
- šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums (piemēram, austās segās).
- ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu.
- sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piemēram, mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
- Augu aizsardzības centrs vienīgā specializētā augu aizsardzības pētniecības iestāde Baltijā, dibināta 1913. g. kā Baltijas kultūraugu kaitēkļu stacija, 1914.-1918. g. Baltijas bioentomoloģiskā stacija, 1918.-1923. g. Bioentomoloģiskā stacija, 1923.-1930. g. Augu aizsardzības institūts, 1930.-1948. g. Latvijas Augu aizsardzības institūts, 1948.-1964. g. Baltijas augu aizsardzības stacija, 1964.-1991. g. Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle, tagadējais nosaukums kopš 1991. g.
- vienkāršs paplašināts teikums vienkāršs teikums, kurā ir gramatiskais centrs, resp., abi virslocekļi vai galvenais loceklis, un viens vai vairāki palīglocekļi jeb paplašinātāji.
- vienkāršs nepaplašināts teikums vienkāršs teikums, kurā ir tikai gramatiskais centrs, resp., abi teikuma virslocekļi vai galvenais loceklis.
- bezpersonas teikums vienkopas teikums, kurā nosaukts process, nenosaucot darītāju, un kurā galvenā locekļa funkcijā ir bezpersonas darbības vārds trešās personas formā.
- lordoskolioze Vienlaicīgs mugurkaula izliekums uz priekšu un sāniski.
- sacepums vienmērīgā karstumā (parasti cepeškrāsnī) cepts ēdiens, parasti vairāku, produktu kārtojums vai sajaukums, kam produktu saistīšanai pievienota ola.
- akardija Vienolas dvīņu kroplība, ko raksturo sirds trūkums.
- koptituls Vienotais (daudzsējumu izdevuma) nosaukums.
- lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles.
- pāliņģis Viens grožu līkums (cilpa, kas izveidojas īsi turot garus grožus).
- pustrepes Viens no diviem celtnes stāva kāpņu posmiem, kurus vienu no otra atdala kāpņu laukums; šāds kāpņu laukums stāva vidū.
- kohiponīms Viens no diviem vai vairākiem paralēliem (viena hiperonīma) hiponīmiem, blakusjēdziena nosaukums.
- masas nezūdamības likums viens no vielas fizikas likumiem: ja ķermeņu sistēma nav pakļauta ārējai iedarbībai, tās kopējā masa laika gaitā nemainās; tas nozīmē, ka masu nevar ne iznīcināt, ne radīt no nekā, tā ir matērijas neatņemama sastāvdaļa; relatīvistiskajā mehānikā šis likums ietverts enerģijas nezūdamības likumā.
- propenilgrupa Vienvērtīgs propilēna atlikums, CH~3~CHCH-.
- finjola Vienvietīga buru laiva, ko zviedrs R. Sārbijs konstruēja 1952 Helsinku olimpiskajām spēlēm; buras laukums - 10 m2.
- tusaks Viesības, ballīte, saviesīgs pasākums.
- Melnais gals Viesītes ezera austrumu gala nosaukums.
- Vecsaukas Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Sauka" bijušais nosaukums.
- Vārenbroka Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Vārnava" bijušais nosaukums.
- Ekengrafskaja Viesītes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ekengraf Viesītes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Eķengrāve Viesītes pilsētas nosaukums 19. gs., arī Ieķengrāve, Āžu miests.
- Āžu miests Viesītes senāks nosaukums.
- Forburgas dārzs Viestura dārza nosaukums 1721.-1729. g.
- Pirmais Ķeizardārzs Viestura dārza nosaukums 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā.
- Pilsētas dārzs Viestura dārza nosaukums 1842. g. - 1923. g.
- Ķeizardārzs Viestura dārza nosaukums 19. gs. pirmajā pusē, līdz 1842. g.
- Dziesmu svētku parks Viestura dārza nosaukums 1973.-1991. g.
- Pētersalas dārzs Viestura dārza nosaukums no 1729. g. līdz 18. gs. vidusdaļai.
- Lielbērstele Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" bijušais nosaukums.
- Viesulēnu kvartāra organogēno nogulumu atsegums Viesulēnu slāņu senāks nosaukums.
- tribīne Vieta, arī pasākums, kurā (kāds) uzstājas, pauž savus uzskatus.
- postenis Vieta, kur (kādam) jāveic attiecīgais darbs, jāpilda attiecīgais uzdevums, pienākums.
- pūdētava vieta, laukums pūdēšanai (humusa uzkrāšanai).
- pālums Vieta, laukums, plankums, kas ar savu, parasti blāvo, pelēcīgo, nokrāsu izceļas uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- plāne Vieta, laukums; neliels zemes gabals.
- lāpsa Vieta, laukums.
- stēde Vieta, laukums.
- gaisma Vieta, no kuras izplatās apgaismojums; apgaismota vieta, laukums, kur ir gaišs.
- Vetalvskaja Vietalvas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- mioišēmija Vietējs asinsapgādes trūkums muskulī.
- mioishēmija Vietējs asinsapgādes trūkums muskulī.
- kauķi Vietējs nosaukums mazāk blīviem un irdeniem kaļķakmeņiem Kurzemē ap Matkuli un Saldu.
- šķiedru izliekums vietējs šķiedru izlocījums ap zariem, stumbra puniem un mizas ieauguma tuvumā; gadskārtu izliekums.
- pleicība Vietumējs apmatojuma trūkums.
- Vijiņa Vijas upes nosaukums tās augštecē Smiltenes novadā.
- quinte Vijoles "mi (e)" stīgas nosaukums.
- gala vijums vijoļu dzimtas mūzikas instrumentu kakliņa elegants izliekums pašā galā - kā barokāla gliemežvāka atbalsojums.
- Kilvantona Viklova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Mhantain_).
- Vilkija Vilces augšteces nosaukums Lietuvā.
- Švētele Vilces kreisā krasta pietekas Rukūzes nosaukums Lietuvā.
- Ausmas ciems Vilces pagasta bijušais nosaukums padomju laikā.
- Kilvantona Vilkova - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Mhantain_).
- pusrupjā vilna vilna ar pūku, pārejas un akota šķiedrām, kuru smalkums 34–40 μm, garums 50–200 mm; lieto zemākas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai.
- rupjā vilna vilna ar pūku, pārejas, akotu un mirušā mata šķiedrām, smalkums 40–67 μm, garums 10–250 mm, viszemākās kvalitātes vilna.
- pussmalkā vilna vilna ar rupjākām pūku šķiedrām un pārejas šķiedrām, smalkums – 25–35 μm, garums 40–150 mm; lieto smalkiem trikotāžas izstrādājumiem un smalku uzvalku un kleitu audumu ražošanai.
- Perdunova Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" bijušais nosaukums.
- atspucieši Viļānu novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Aļņi" (agrāk "Atspuka", "Atspuki") iedzīvotāju retāk lietots nosaukums; atspukieši.
- Lelī Tūči Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Tuči" nosaukums latgaliski.
- Tievynāni Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņāni" nosaukums latgaliski.
- Veļionskaja Viļānu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Viļēnu pagasts Viļānu pagasta bijušais nosaukums.
- kroka Viļņveida (ieža slāņa) izliekums.
- Jemva Vima - upe Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā.
- oinomanija Vīna trakums, vīna dzērāja ārprāts.
- vinčesters Vinčesterdisks, personālo datoru cieto disku sākotnējais nosaukums.
- Sevļuša Vinohradiva, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- viperus Vipera - odžu dzimtas ģints nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
- Mežarasas Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Meža Rasas" bijušais nosaukums.
- Sknābe Virbupes nosaukums tās augštecē.
- Svente Virbupes nosaukums tās lejtecē.
- Virbu upe Virbupes paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Virba Virbupes paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Kroņvircavas muiža Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Vircava” bijušais nosaukums.
- Vircavas muiža Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Vircava” bijušais nosaukums.
- Kroņvircavas pagasts Vircavas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam, arī Kroņa Vircavas pagasts.
- Sikšņu muiža Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" bijušais nosaukums.
- Elka Virga, Vārtājas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē.
- Virgenskaja Virgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- kundi Vīriešu un sieviešu dzimumorgānu vai to attēlu kopīgs nosaukums senindiešu tantrisma kultā.
- anandrija Vīrišķības trūkums, mazdūšība.
- forma Virsma (ar iedobtu, reljefu vai cita veida attēlu), kas sagatavota iespiešanai; rāmī iestiprināts tipogrāfiskais salikums, kas sagatavots iespiešanai.
- tituls Virsraksts, nosaukums (grāmatai, brošūrai, žurnālam u. tml. vai kādai to daļai).
- tāds Virsteikumā norāda uz (kā) īpašību, pazīmi, ko konkretizē sekojošais palīgteikums.
- tik Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tikpat Virsteikumā norāda uz (piemēram, darbības, stāvokļa, īpašības) izpausmes pakāpi, ko konkretizē (apstākļa) palīgteikums.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums vai nolūka apstākļa palīgteikums ar cēloņa niansi.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tādējādi Virsteikumā norāda uz darbības norises veidu, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises realizēšanās, stāvokļa eksistēšanas nosacījumiem un laiku, ko paskaidro nosacījuma palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, arī uz veidu un nolūku, uz veidu un sekām, uz stāvokli, apstākļiem, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tāpat Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, stāvokļa pazīmi, ko konkretizē palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa cēloni, ko konkretizē palīgteikums; tāpēc.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem un laiku, kurus konkretizē nosacījuma palīgteikums.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- tiktālu Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- tas Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- tad Virsteikumā norāda uz laikposmu, laika momentu, kas ir saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laikposmu, laika momentu vai ko konkretizē laika apstākļa palīgteikums.
- te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tepat Virsteikumā norāda, uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tas Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- uzvijas virsvērtība virsvērtības pārpalikums; relatīvās virsvērtības paveids.
- plaks Vīrusa bojātu šūnu plankums vienslāņa audu kultūrā.
- miksovīrusi Vīrusi, kas ierosina cilvēka un dzīvnieku elpošanas ceļu slimības, trakumsērgu, masalas u. c.
- papilomavīrusi Vīrusu ģints, kuri cilvēka un dzīvnieku organismā ierosina papilomu veidošanos; piemīt augsts sugspecifiskums, tropisms pret zvīņepitēliju, daži var izraisīt malignizēšanos.
- palladisms Virziens 16.-18. gs. Eiropas arhitektūrā, kura pamatā bija klasiskās arhitektūras tradīcijas, racionāla skaidrība, loģiskums, plašs ant. orderu sist. izmantojums, atturīgs dekoratīvisms.
- subjektīvā metode socioloģijā virziens socioloģijā, kura pamatā ir apgalvojums, ka sabiedrības attīstību nosaka nevis objektīvas likumsakarības, bet gan subjektīvi faktori - atsevišķu personu griba un centieni.
- gultne Virziens, kādā noris, attīstās (piemēram, process, darbība, pasākums).
- starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
- blats Visa kriminālā kopnosaukums.
- rīkošana visa vajadzīgā izdarīšana, lai varētu notikt (piemēram, svinības, pasākums)
- būvnormatīvi Visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, kā arī skaidro būvniecības terminoloģiju (Būvniecības likums).
- burbons Viskijs, kas tiek destilēts no masas, kurā vismaz 51 procents ir kukurūza; nosaukums sākotnēji saistīts ar Burbonas grāfisti ASV Kentuki štatā (kas savukārt nosaukta tā laika Francijas karaliskās ģimenes vārdā).
- skrajciems Vismaz triju izklaidus esošu viensētu kopa ar apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums).
- Ūrasa Visockas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
- krāsu printeris vispārējs nosaukums printeriem, kuri veido krāsainus attēlus.
- toksikas Vispārējs nosaukums visādiem nāvekļiem.
- adže Vispārējs nosaukums, kurā Nigērijas jorubu ciltis dēvēja "Lielās Mātes" - slepenas biedrības dalībnieces.
- pronunsiamiento Vispārējs uzsaukums pret pastāvošo valdību.
- spriedelējums Vispārīga, nenoteikta, parasti vāji pamatota, doma, izteikums (par ko), to kopums; liekvārdīga, bezsaturīga runa, saruna (par ko).
- krepons Vispārīgs nosaukums zīda un puszīda krepa audumiem.
- krimināllietu apvienošana vispārīgs pirmstiesas izmeklēšanas noteikums, atbilstoši kuram krimināllietu apvienošanas mērķis ir nodrošināt pirmstiesas izmeklēšanas pilnību un objektivitāti, ievērojot katra apsūdzētā lomu, viņa atbildības pakāpi u.c. apstākļus.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; tikums, krietnums.
- dvēselīgums Vispārināta īpašība --> dvēselīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēseliskums (1).
- humanitāte Vispārināta īpašība --> humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme; cilvēciskums; arī cilvēcība.
- laiskums Vispārināta īpašība --> laisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kūtrums; arī slinkums.
- līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību; līksme (2).
- likumsakarīgums Vispārināta īpašība --> likumsakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kustību trūkums (organismam); hipokinēzija.
- melnums Vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
- metodiskums Vispārināta īpašība --> metodisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī sistemātiskums.
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrības trūkums.
- pakāpenība Vispārināta īpašība --> pakāpenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakāpeniskums.
- pedantisms Vispārināta īpašība --> pedantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pedantiskums.
- plakātisms Vispārināta īpašība --> plakātisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātiskums (1).
- plakātisms Vispārināta īpašība --> plakātisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātiskums (2).
- prozaiskums Vispārināta īpašība --> prozaisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; proziskums (1).
- prozaiskums Vispārināta īpašība --> prozaisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; proziskums (2).
- proziskums Vispārināta īpašība --> prozisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prozaiskums (1).
- proziskums Vispārināta īpašība --> prozisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prozaiskums (2).
- puiciskums Vispārināta īpašība --> puicisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums.
- radniecīgums Vispārināta īpašība --> radniecīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; radnieciskums (1).
- radniecīgums Vispārināta īpašība --> radniecīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; radnieciskums (2).
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pēc krāsas atšķirīgs laukums, svītra starp citiem atšķirīgas krāsas laukumiem, svītrām.
- refleksivitāte vispārināta īpašība --> refleksīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; atgriezeniskums.
- rudums Vispārināta īpašība --> ruds, šīs īpašības konkrēta izpausme; ruds priekšmets, viela, laukums.
- sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saliedētības, noteiktas sistēmas trūkums.
- samierniecība Vispārināta īpašība --> samierniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; samiernieciskums.
- sarkanums Vispārināta īpašība --> sarkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sarkanas krāsas laukums.
- sārtums Vispārināta īpašība --> sārts, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas laukums.
- shematisms Vispārināta īpašība --> shematisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; shematiskums (2).
- stereotipums Vispārināta īpašība --> stereotips 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipiskums (1).
- stereotipums Vispārināta īpašība --> stereotips 2 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipiskums (2).
- stereotipums Vispārināta īpašība --> stereotips 2(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipiskums (3).
- šablonisms Vispārināta īpašība --> šablonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šabloniskums (2).
- tematisms Vispārināta īpašība --> tematisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tematiskums.
- tolums Vispārināta īpašība --> tols 1, šīs īpašības konkrēta izpausme; iedzimts ragu trūkums dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm.
- trafaretums Vispārināta īpašība --> trafarets 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī šabloniskums (1).
- trafaretums Vispārināta īpašība --> trafarets 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šabloniskums (2).
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (2).
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (3).
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (3), Šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nabadzība.
- varbūtīgums Vispārināta īpašība --> varbūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; varbūtiskums.
- zaļums Vispārināta īpašība --> zaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zaļas krāsas laukums.
- zēnīgums Vispārināta īpašība --> zēnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums.
- zēnišķums Vispārināta īpašība --> zēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums.
- zilums Vispārināta īpašība --> zils, šīs īpašības konkrēta izpausme; zilas krāsas laukums.
- atsaukšana Vispārināta īpašība, kas izpaužas kā paziņojums par to, ka kāds lēmums, rīkojums, pavēle, protests, priekšlikums nav vairs spēkā, ir atcelts.
- datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana vispārināts nosaukums pētījumu un izstrādņu virzienam integrētu automatizētu projektēšanas un ražošanas vadības sistēmu jomā.
- truisms Vispārzināma, nodeldēta doma, arī vispārzināms, nodeldēts izteikums.
- pirm Vispirms, sākums, iesākums; agrāk.
- Ārjāvarta vissenāko indoāriešu cilšu apdzīvoto teritoriju nosaukums Indostānas pussalas apvidum Lielajā Ziemeļindijas līdzenumā no jūras līdz jūrai austrumos un rietumos un no Himalajiem ziemeļos līdz Vindjas un Satpūras kalniem dienvidos; senindiešu mitoloģijā - zeme, kur norisinās teiksmainie mitoloģiskā laika notikumi.
- hemeralopija Vistas aklums; nespēja redzēt krēslā vai tumsā; tīklenes adaptācijas spējas samazināšanās tumsā (A vitamīna trūkums).
- kopapraksts Visu bibliotēkā esošo daudzsējumu, turpinājumu vai periodiska izdevuma sējumu, numuru u. tml. apraksts, kam pamatā ir izdevuma kopējais nosaukums.
- baihu tēja visu nepresēto tējas šķirņu nosaukums pretēji presētai tējai, tai ir baltiem, sudrabainiem matiņiem klāti lapu pumpuri; augstākā labuma Ķīnas tējas sastāvdaļa.
- politehnika Visu vai vairāku tehnisko zinātņu kopnosaukums.
- pilnīga adentija visu zobu trūkums.
- slēgtais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura telpas tilpums, ko aizņem Visums, ir galīgs, kaut gan pati telpa ir neierobežota, telplaika liekums ir pozitīvs; ar laiku Visuma izplešanos nomaina saraušanās līdz sākumstāvoklim, pēc kura iespējama atkārtota izplešanās.
- Višegrādas trīsstūris Višegrādas grupas nosaukums 1991.-1992. g.
- Višegrādas četrinieks Višegrādas grupas nosaukums pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1992. gadā (Ungārija, Polija, Čehija un Slovākija).
- Gigeļi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Kurtiši" bijušais nosaukums.
- Dzirvaniškys Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnaviškas" nosaukums latgaliski.
- Ravoks Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Grāviņi" otrs nosaukums.
- Kolna Vyški Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Višķi" nosaukums latgaliski.
- Kiureni Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kivriņi" nosaukums latgaliski.
- Klobuoni Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Klobāni" nosaukums latgaliski.
- Kruteli Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kruteļi" nosaukums latgaliski.
- Laureni Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Laureņi" nosaukums latgaliski.
- Lozdys Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukums latgaliski.
- Mozuli Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mozuļi" nosaukums latgaliski.
- Sylavyški Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Silaviški" nosaukums latgaliski.
- Syubri Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Siubri" nosaukums latgaliski.
- Vacī Tokari Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Tokari" nosaukums latgaliski.
- Lukna Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vīganti" bijušais nosaukums.
- Vylki Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" nosaukums latgaliski.
- Vyški Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Viški" nosaukums latgaliski.
- Vuordauka Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vordauka" nosaukums latgaliski.
- Zūsyni Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Zūsini" nosaukums latgaliski.
- Višķu stacija Višķu pagasta apdzīvotās vietas “Višku stacija” bijušais nosaukums.
- Višķu tehnikums Višķu pagasta apdzīvotās vietas “Višku tehnikums” bijušais nosaukums.
- Viškovskaja Višķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- līdzdaļnieki Vitaliešu, 14.-15. gs. Ziemeļjūras un Baltijas jūras pirātu pašnosaukums.
- viendaļnieki Vitaliešu, 14.-15. gs. Ziemeļjūras un Baltijas jūras pirātu pašnosaukums.
- ciānkobalamīns Vitamīns B~12~, tumšsarkani, ūdenī šķīstoši kristāli; atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā (augos nav); organismā veido eritrocītus, tā trūkums izraisa anēmiju; kobalamīns.
- Vītiņu muiža Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas “Vītiņi” bijušais nosaukums.
- skats Vizuāli uztverams notikums, fakts, reālās īstenības parādība; aina (2).
- aina Vizuāli uztverams notikums, fakts, reālās īstenības parādība; skats.
- scēna Vizuāli uztverams, parasti emocionāli iedarbīgs, notikums.
- Nokrata Vjatkas upes nosaukums tatāru valodā, tās lejtecē, Krievijas Tatarstānas Republikā.
- Tonkina Vjetnamas ziemeļu daļas, kas 1884.-1945. g. ietilpa bijušajā Francijas kolonijā, t. s. Franču Indķīnā, agrākais nosaukums.
- Dzedžikeu Vladikaukāza - pilsētas nosaukums osetīnu valodā.
- Dzaudžikava Vladikaukāzas pilsētas Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1944.-1954. g.
- Ordžonikidze Vladikaukāzas pilsētas Krievijā, (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g.
- kora balsis vokālo izpildītāju partiju nosaukums; dažkārt arī kora dziedātāji.
- volejlaukums Volejbola laukums.
- Staļingrada Volgograda - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1925.-1961. g.
- Caricina Volgogradas pilsētas nosaukums līdz 1925. g.
- Volhovstroja Volhovas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
- Bargjušada Vorotana - upe Armēnijā, tās retāk lietots otrs nosaukums.
- Kuirona Votervila - apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
- Breslava Vroclava - pilsēta Polijā, tās vācu nosaukums (līdz 1945. g.).
- Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums.
- Wessen Weessen - Jēkabpils novada Zasas pagasta senāks nosaukums.
- X X starojums - novecojies nosaukums rentgenstarojumam.
- koksnes samešanās zāģmateriālu izliekums.
- Zaira Zairas Republika - Kongo Demokrātiskās Republikas nosaukums 1971.-1997. g.
- Gorodoka Zakamenskas pilsētas Krievijā (Burjatijas Republikā) nosaukums līdz 1959. g.
- Ceiruļkolns Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Kolnamuiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" nosaukums vietējā izloksnē.
- Solas muiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Salas" bijušais nosaukums.
- Lielsuseja Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Suseja" bijušais nosaukums.
- Lielsusejas muiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Suseja" bijušais nosaukums.
- Mācītāja muiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vērtūži" bijušais nosaukums.
- Lielzolva Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- Zalva Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- Groszaļvenskaja Zalves pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gross-Salwen Zalves pagasta bijušais nosaukums.
- Brygi Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukums latgaliski.
- Cybuli Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļi" nosaukums latgaliski.
- Ryucāni Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Riucāni" nosaukums latgaliski.
- Surbeli Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Surbeļi" nosaukums latgaliski.
- Zili Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ziļi" nosaukums latgaliski.
- Ziemeļrodēzija Zambija - tās teritorijas nosaukums līdz 1964. g.
- fogašs Zandarta nosaukums Vīnē.
- Zantenskaja Zantes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Santen Zantes pagasta bijušais nosaukums.
- Zaņas atsegumi Zaņas lejteces atsegumu senāks nosaukums.
- Aleksandrovska Zaporožjes pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1921. g.
- Matča Zarafšona, upe Tadžikistānā, tās nosaukums augšdaļā.
- hidrozoji Zarndobumaiņu klase ("Hydrozoa"), kas parasti vairojas pumpurojoties, vairākums dzīvo jūrās; šīs klases dzīvnieki.
- Mežmuiža Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" bijušais nosaukums.
- Spietiņi Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrāni" otrs nosaukums.
- zaudējumu veidi zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs – kad cēlies, sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs – kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvarama vara.
- Pseudolarix kaempferi zeltainās neīstās lapegles ("Pseudolarix amabilis") senāks nosaukums.
- Šepmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1928. g. izdevumā, cēlies 19. gs. no īpašnieka uzvārda - Šepe.
- Zēlustmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1940. g. izdevumā.
- Terioki Zeļenogorska - pilsēta Krievijā, tagad Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Kranca Zeļenogradskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
- posterioritāte Zemākums, zemāks amats vai vieta; zemāka kalpības pakāpe (pretstats: prioritāte).
- klānis Zemes gabals, laukums.
- aktuālisms Zemes ģeoloģiskās pagātnes izziņas metode (arī uzskats), pēc kuras senākās ģeoloģiskās norises un fizioģeogrāfiskos apstākļus skaidro ar mūsdienu ģeoloģisko procesu likumsakarībām.
- krokošanās Zemes iežu slāņu izliekšanās sānspiediena rezultātā, uz augšu izliektās krokas sauc par antiklinālēm, uz leju ieliektās par sinklinālēm; vairākums kalnu grēdu ir veidojušās krokošanās rezultātā.
- nife Zemes kodols, nosaukums radies 20. gs. sākumā, kad daudzi zinātnieki domāja, ka Zemes kodols sastāv no niķeļa un dzelzs un to oksīdiem.
- šļūde Zemes nobrukums (piemēram, upes krastā).
- monopolrente Zemes rentes forma; papildienākums, kas rodas lauksaimniecībā (arī ieguves rūpniecībā) noteiktos monopolapstākļos, kad iegūtās preces cena ir daudz augstāka par šās preces vērtību.
- būvpienākums Zemes valdītāja vai nomnieka pienākums pa daļai vai pilnīgi gādāt par zināmu celtņu vai celtnes uzturēšanu vai jauncelšanu.
- landwehr Zemessargu nosaukums Vācijā, Baltijā - landesvērs.
- Zernovoja Zernograda - pilsēta Krievijas Rostovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1960. g.
- Kvirila Zestaponi, apdzīvota vieta Gruzijā, tās nosaukums līdz 1921. g.
- pilnzieds Ziedu pilnīgs plaukums (augam, augu kopumam).
- Prokletije Ziemeļalbānijas Alpu senāks nosaukums.
- Dunbeja Ziemeļaustrumu Ķīna (vēsturiskais nosaukums - Mandžūrija), kurā ietilpst Heilundzjanas, Dzjiliņas un Liaoninas province.
- Magriba Ziemeļrietumu Āfrikas nosaukums arābu valodā ("al-Magrib").
- sāmenis Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses.
- subarieši Ziemeļu Mezopotāmijas pirmssemītu laikmeta iedzīvotāju nosaukums ķīļu rakstu pieminekļos.
- Stomeri Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukums vietējā izloksnē.
- trepīte Zilā trepīte - zilās kāpnītes ("Polemonium caeruleum") senāks nosaukums.
- Jilajira Zilaira - upe Krievijā, Baškorostānas Republikā, tās nosaukums baškīru valodā.
- Abaja Zilās Nīlas augšteces nosaukums Etiopijas kalnienē (_Ābay Wenz_).
- Bahrelazarka Zilās Nīlas nosaukums Sudānas līdzenuma daļā.
- devanagari zilbju raksta zīmes, uz kurām pamatojas lielākā daļa no mūsdienu Ziemeļindijas valodu burtu rakstiem; to sākums meklējams senindiešu brahmi zilbju alfabētā.
- Posiņskaja Zilupes novada Pasienes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dienvidrodēzija Zimbabve - valsts Āfrikas dienvidu daļā, tās nosaukums līdz 1980. g.
- simbols Zīme, arī zīmju kopums (piemēram, attēls, ornaments, priekšmets, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā vai dabā u. tml.
- logotips Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas vai firmas nosaukums, ko gk. lieto dokumentos un reklāmas materiālos.
- garīgā (arī gara) tumsa (arī tumsība, tumsonība) zināšanu trūkums, aprobežotība.
- gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība) zināšanu trūkums, aprobežotība.
- augu ģeogrāfija zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām; fitoģeogrāfija.
- biomehānika Zinātne par bioloģisko audu un sistēmu mehānisko deformāciju un kustību likumsakarībām.
- heiristika Zinātne par cilvēka radošās darbības īpatnībām un likumsakarībām.
- filozofija Zinātne par esamības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām.
- vēsture zinātne par kā attīstības gaitu, procesu un likumsakarībām cilvēku sabiedrībā; attiecīgais mācību priekšmets.
- metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
- politekonomija Zinātne par saimnieciskās attīstības un ražošanas attiecību vispārīgajām likumsakarībām.
- bioloģiskā termodinamika zinātne, kas nodarbojas ar termodinamikas metošu un likumsakarību izmantošanu bioloģisko objektu un procesu pētīšanā.
- socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
- agrobioloģija Zinātnes nozare par vispārīgajām bioloģiskajām likumsakarībām, kuras izmantojamas augkopībā un lopkopībā.
- psiholoģija zinātnes nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku psihi un psihiskās parādības, to rašanos, attīstību; psihisko norišu likumsakarības
- demogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju sastāvu, kustību un atražošanas likumsakarības.
- drošuma teorija zinātnes nozare, kas pētī likumsakarības, kuras jāievēro, lai sasniegtu ierīču maksimālu izmantošanas efektivitāti.
- sinerģētika Zinātnes nozare, kas pētī pašorganizēšanās procesus un likumsakarības lielās daudzkomponentu sistēmās nedzīvā un dzīvā dabā, kuru rezultātā sākotnēji nesakārtotās, haotiskās sistēmās veidojas regulāras laikā vai/un telpā sakārtotas struktūras.
- mākslas zinātne zinātnes nozare, kas pētī plastiskās mākslas veidus, mūzikas, teātra un kino attīstību, nozīmi un izveides likumsakarības, kā arī mākslas un kultūras teoriju un vēsturi.
- metalogēnija Zinātnes nozare, kas pētī rūdu atradņu izvietojuma likumsakarības.
- zinātniecība Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija.
- scientioloģija Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; zinātniecība.
- pētnieks zinātnieka amata nosaukums.
- asistents Zinātniskais nosaukums Latvijas Republikas augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
- privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir (parasti augstāko) mācību, iestāžu ārštata pasniedzējam (vairākās valstīs, Latvijā 1918.-1944. g., arī cariskajā Krievijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- docents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu doktora grāds; pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- dabaszinātnes Zinātņu nozares, kas pētī dabas parādības un likumsakarības.
- augštituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi); virstituls.
- virstituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi).
- brese Zirga pazīme - dažāda lieluma un formas nepigmentētas ādas laukums starp nāsīm.
- sarma pierē zirga pazīme - laukums pieres apmatojumā, kurā ir balti mati uz tumšu segmatu fona.
- rudidārks Zirga spalvas krāsas nosaukums - raibas spalvas ruds zirgs.
- melndārks Zirga spalvas krāsas nosaukums - raibas spalvas, bet pamatkrāsā melns zirgs.
- bērdārks Zirga spalvas krāsas nosaukums – raibas spalvas bērs zirgs.
- segzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Linyphiidae"), sīki un vidēji lieli zirnekļi (ķermeņa garums - 2-6 mm), vairākums auž horizontālus, segai līdzīgus ķeramtīklus, Latvijā konstatētas 64 sugas.
- Acyrthosiphon onobrychis zirņu laputs sinonīms nosaukums.
- Gotvaldova Zlīna - pilsētas Čehijā nosaukums 1949.-1989. g.
- Gotvalda Zmijiva - pilsētas Ukrainā nosaukums 1976.-1991. g.
- Zmijova Zmijiva - pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1976. g.
- Aszute Zobenbrāļu ordeņa un Rīgas arhibīskapa 1211. g. līgumā minēts novada nosaukums, ko pētnieki saista ar Asoti.
- zobgalība Zobgalīgs izteikums.
- fricassee Zobgalīgs nosaukums 16. gs. daudzbalsīgām dziesmām, kurās katra balss dziedāja savu tekstu.
- agomfija Zobu trūkums kā anomālija.
- īstā anodotija zobu trūkums tādēļ, ka nav attīstījušies zobu aizmetņi.
- senilā anodotija zobu trūkums veciem cilvēkiem.
- bezzobība Zobu trūkums.
- Frankenšteina Zombkovice Slonske - pilsēta Polijā, tās vācu nosaukums.
- hrafstra Zoroastrisma mitoloģijā nikni un ļauni gari, kas mīt dažādos kukaiņos, krupjos, plēsīgajos putnos un citās kaitīgās un pretīgās būtnēs, tāpēc reliģijas likums liek tās iznīdēt.
- Aša Zoroastrismā patiesības, taisnības un kārtības princips, kas pārvalda pasauli; dabas likums, kas nodrošina saules vienmērīgu kustību, gadalaiku maiņu, tādējādi gādājot par kārtību pasaulē.
- Atašs Zoroastrismā pieņemts seno persiešu svētās uguns nosaukums, ko iedala vairākos rangos.
- Gaujaslīči Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Melnbārži" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Melbārži Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Melnbārži" bijušais nosaukums.
- zvaigzniens Zvaigznēm klāts laukums.
- zvaigžņu kinemātika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā pēta zvaigžņu kustības likumsakarības zvaigžņu sistēmu iekšienē neatkarīgi no darbojošos spēku rakstura lielam daudzumam zvaigžņu.
- miglājs zvaigžņu sistēma, galaktika, kas redzama kā gaišs miglveida plankums.
- Āķagals Zvejnieku sētas nosaukums, kura atradās vietā, kur 1879. g. sāka celt Pāvilostas ciematu, tāpēc reizēm šis nosaukums tiek piedēvēts arī Pāvilostas pilsētai.
- revidenta ziņojums zvērināta revidenta sagatavots dokuments, kurā ietverts: ievads; veiktā revīzijas darba apjoma apraksts un atsauce uz revīzijā ievērotajiem revīzijas standartiem; zvērināta revidenta atzinums vai atteikums sniegt atzinumu; norādījums uz visiem apstākļiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību; zvērināta revidenta viedoklis par to, vai vadības ziņojums atbilst finanšu pārskatiem, bet attiecīgos gadījumos — vai konsolidētais ziņojums atbilst konsolidētajiem finanšu pārskatiem.
- zvērastība Zvēriskums.
- līdztiesības tiesībsargs Zviedrijā 1980. gadā ieviests ierēdņa amats, kura pienākums raudzīties, lai tiktu ievērots 1979. gadā pieņemtais likums par sieviešu un vīriešu līdztiesību attiecībā uz darbu; līdztiesības ombuds; līdztiesības ombudsmens.
- ABBA Zviedru popgrupa (1972.-1982. g.), nosaukums veidots no dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem, repertuārā melodiskas, ritmiskas dziesmas roka stilā.
- Ļeņina kalni Zvirbuļu kalni, teritorija Maskavas pilsētas dienvidrietumu daļā, tās nosaukums 1935.-1992. g.
- Krystužāni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kristužāni" nosaukums latgaliski.
- Krīveni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Lītaunīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lītaunieki" nosaukums latgaliski.
- Mozī Lītaunīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Lītaunieki" nosaukums latgaliski.
- Mozī Trukšāni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trukšāni" nosaukums latgaliski.
- Myltukolni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Miltukolni" nosaukums latgaliski.
- Uobuļnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Obuļnīki" nosaukums latgaliski.
- Ūdeni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūdeņi" nosaukums latgaliski.
- Vierni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Vierņi" nosaukums latgaliski.
- Vyrpi Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Virpi" nosaukums latgaliski.
- Zjuzi Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Zuzeiši" bijušais nosaukums.
- Zvirgzdinskaja Zvirgzdenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Zvirgzdienes pagasts Zvirgzdenes pagasta bijušais nosaukums.
- Novijuzeņa Žanaezena, pilsēta Kazahstānā, tās senāks nosaukums.
- Panfilova Žarkenta, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1942.-1991. g.
- katarālā angīna žāvas mandeļu un piegulošo loku malu pietūkums un apsarkums.
- fizikālais sarukums žāvēšanas sarukums.
- kastradina Žāvētas gaļas nosaukums Dalmacijā un Melnkalnē.
- Emba Žema - upe Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Rzeczpospolita Žežpospolita, tās nosaukums poļu valodā.
- Žeiguri Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Žīguri" nosaukums latgaliski.
- peribols Žogs un arī iežogota vieta, īpaši laukums ap seno grieķu templi.
- Heihe Žosuja upes Ķīnas ziemeļu daļā paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Edzingola Žošuja - upe Ķīnā, paralēls nosaukums tās agštecē.
- Žolkva Žovkva - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums līdz 1951. g.
- Ņesterova Žovkva, pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums 1951.-1992. g.
- krāšņžubīte Žubīšu dzimtas ģints ("Pytilia") atsevišķu sugu nosaukums.
- aholūrija Žults pigmentu trūkums urīnā.
- aholija Žults trūkums zarnās vai žults neizdalīšanās.
kums citās vārdnīcās: