Paplašinātā meklēšana
Meklējam nepa.
Atrasts vārdos (88):
- nepa:1
- nepakam:1
- neparko:1
- nepasēt:1
- nepadārs:1
- nepaēdis:1
- nepagoda:1
- neparkam:1
- neparoki:1
- nepasīgs:1
- nepatāgs:1
- nepatapa:1
- nepatapt:1
- nepatika:1
- nepaziņa:1
- nepagalam:1
- nepagards:1
- nepagudrs:1
- nepaprāši:1
- neparasts:1
- nepareizs:1
- nepasacīt:1
- nepaseņam:1
- nepatiess:1
- nepatiesu:1
- nepatieši:1
- nepavisam:1
- nepabeigts:1
- nepadevīgs:1
- nepadzērne:1
- nepamatīgs:1
- nepamatoti:1
- nepamatots:1
- nepanākums:1
- nepanesams:1
- nepanesība:1
- nepanesīgs:1
- nepareizai:1
- neparocība:1
- neparocīgs:1
- nepasakāms:1
- nepaticīgs:1
- nepatiesai:1
- nepatīkams:1
- nepatiksme:1
- nepatogēns:1
- nepazīšana:1
- nepaciešams:1
- nepacietība:1
- nepacietīgs:1
- neparastība:1
- neparastums:1
- neparedzēts:1
- nepareizība:1
- nepareizīgi:1
- nepareizīgs:1
- nepareizums:1
- nepastāvība:1
- nepastāvīgs:1
- nepašķirīgs:1
- nepateicība:1
- nepateicīgs:1
- nepatiesība:1
- nepatiesīgs:1
- nepatiesums:1
- nepatvaļīgs:1
- nepavisinām:1
- nepazīstams:1
- nepabeigtība:1
- nepaklausība:1
- nepaklausīgs:1
- nepanesamais:1
- nepanesīgums:1
- neparakstīts:1
- nepatērējams:1
- nepatikšanas:1
- Tlalnepantla:1
- nepacietīgums:1
- nepakļaušanās:1
- nepaplašināts:1
- nepastāvīgums:1
- nepateicīgums:1
- nepatiesīgums:1
- nepatvaļīgums:1
- nepaklausīgums:1
- nepaklausīšana:1
- neparalelitāte:1
- neparametrisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (2501):
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
- paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku.
- metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā.
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
- ideāls abstrakts, reāli nepastāvošs.
- farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
- alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska.
- atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
- gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku.
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt.
- ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas.
- sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko).
- austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā.
- disfunkcija aparatūras fizikālā defekta vai programmas kļūdas rezultāts, kas izpaužas to nepareizā vai neapmierinošā funkcionēšanā.
- disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu.
- inkommodēt Apgrūtināt, nepatīkami traucēt.
- kopodiskinēzija Apgrūtinātas, nepareizas kustības no pārpūles; aroda krampji, neiroze.
- žaugāt Aplamības pļāpāt, nepatiesību runāt.
- kluinis Aplamis, tāds, kas greizs, šķībs, kā citādi nepareizs.
- šķērss Aplams, nepareizs.
- hirsūtisms Apmatojuma augšana neparastās vietās sievietēm sakarā ar hormonāliem traucējumiem.
- atķēmoties Apnicīgi muļķīgi uzvesties, arī smieklīgi, nepatīkami uzvesties.
- ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
- vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu.
- celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
- apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu).
- meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
- dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
- samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu.
- viltot apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu
- dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija.
- safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
- ievārīt putru ar aplamu, neapdomīgu rīcību sagādāt nepatikšanas, radīt sarežģījumus.
- izķeburoties Ar grūtībām palīdzēt (izkulties no nepatīkamiem apstākļiem).
- kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
- kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
- aizmaskēt Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- acis iepletis ar nepacietību, ieinteresētību, izbrīnu.
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- izmučīt Ar nepatiku (ko) izdarīt.
- smulēt ar nepatiku ēst.
- noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
- atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
- atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
- ieriebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas; sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- vērst (arī griezt) par (arī uz) labu ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu); ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- aizriebt Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
- pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
- ievilināt lamatās ar viltīgiem, negodīgiem paņēmieniem panākt, lai kāds nokļūtu nepatīkamā, bīstamā situācijā.
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- indēns Arēns, biciklisks ogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- ārkārtība Ārkārtējais, neparastais, novirze no ikdienišķā, no pierastā.
- čē-pē Ārkārtējs (parasti nepatīkams) gadījums.
- čēpē Ārkārtējs (parasti nepatīkams) gadījums.
- īpatīgs Ārkārtējs, neparasts.
- šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
- zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
- ambulatorā ārstēšana ārstēšana, kas neparedz slimnieka uzņemšanu slimnīcā, bet parakstītie medikamenti tiek lietoti mājās.
- RAEB Ārstēšanai nepakļāvīga anēmija ar palielinātu blastu skaitu (angļu "refractory anemia with excess of blasts").
- tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
- bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
- raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
- tvanot Asi, nepatīkami smirdēt; tvanēt (1).
- tvanēt Asi, nepatīkami smirdēt; tvanot (1).
- nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- dishematopoēze Asinsķermenīšu nepietiekama vai nepareiza veidošanās.
- angiektopija Asinsvada nepareizs novietojums vai gaita.
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
- atmelot Atbildēt nepatiesību.
- novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
- velt no pleciem atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
- novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
- novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
- atvieglināt (arī atvieglot) sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- atvieglot (arī atvieglināt) sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- piemest Atgādināt (ko nepatīkamu).
- nebrīvība Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij).
- nebrīvs Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti).
- atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
- ķert uz (arī pie) vārda atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
- ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
- kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm.
- otricalovka Atklāta nepakļaušanās cietuma administrācijai.
- (ie)mest sejā (arī acīs) atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
- mest sejā atklāti teikt ko nepatīkamu vai aizvainojošu; pārmest.
- mest acīs (kādam kaut ko) atklāti, tieši teikt ko nepatīkamu, aizvainojošu, pārmest.
- apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars.
- atsprākleniski Atmuguriski, otrādi, nepareizi.
- atsprākliski Atmuguriski, otrādi, nepareizi.
- atšķetēties Atnākt (par nepatīkamu viesi).
- atšķetināties Atnākt (par nepatīkamu viesi).
- ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- patarkšēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt.
- patarkšķēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt.
- nospītēt Atriebties, radīt nepatiku.
- deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas".
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam.
- distopija Atsevišķu šūnu, audu vai orgānu nepareiza novietne, novirze no parastās vietas.
- parafāzijas Atsevišķu, neparedzētu skaņu, burtu vai vārdu nomainīšana, aizvietošana, pārstatīšana vietām runājot.
- palaist Atstāt neievērotu; nepamanīt apzināti neievērot (dzirdēto).
- atstāt (arī pamest) kaunā atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs.
- pekulārs Atšķirīgs, īpatnējs, neparasts.
- YAFIYGI attēlu veidošanas metode, kas neparedz drukājamā dokumenta priekšskatījuma iespēju displeja ekrānā.
- disgnātisks Attiecīgs uz nepareizi izveidotiem žokļiem.
- dimorfobiotisks Attiecīgs uz organismu, kura dzīves ciklā ir paaudžu maiņa vai parazitārā un neparazitārā fāze.
- hamartija Attīstības anomālija, kas izpaužas nepareiza audu samēra vai embrionālo audu atlieku veidā.
- batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
- makrokardija Attīstības kroplība, kas izpaužas kā neparasti liela sirds.
- izkulties (cauri) sveikā atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
- ņemt atpakaļ savus vārdus atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- noraidīt Atzīt par nepieņemamu, nepatiesu (ko), vērsties (pret ko).
- piešūt pantu atzīt par vainīgu (kādā likuma pantā paredzētā nodarījumā vai noziegumā, parasti nepamatoti).
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
- adventīvi orgāni auga papildorgāni, kas attīstījušies neparastā vietā.
- adventīvs orgāns auga papildorgāns, kas attīstījies neparastā vietā.
- hemikserofīti augi, kas aug sausās vietās, taču nepanes ilgstošus sausuma periodus; to saknes sniedzas līdz gruntsūdeņiem.
- ombrofobi Augi, kas nepanes noēnojumu un aug sausos apgabalos.
- rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas.
- atsēda Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu.
- atsēdnis Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu.
- seraļs Austrumnieku pils ar harēmu (dažkārt tā nepareizi dēvē arī pašu harēmu vien).
- šaulīgs Aušīgs, nepastāvīgs.
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
- tehnofobija Bailes no tehnikas, nepatika pret tehniku.
- ačka Baiļu vai nepatikas izsauciens.
- ksenofonija Balss pārmaiņa līdz nepazīšanai.
- trēza Bāriens, sods, nepatikšanas.
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
- gore Bēdas nepatikšanas; tā sauc arī nepatīkamu, apnicīgu cilvēku.
- jambasts Bēdas, nepatikšanas.
- sliktums Bēdas, nepatikšanas.
- bēgt kā no uguns bēgt, izvairīties no kā nepatīkama.
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
- bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība.
- ani Bet ne, nepavisam ne; neparko.
- ar gariem zobiem bez intereses, ar nepatiku (ko darīt).
- dzidrs Bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem); jauks, labs.
- ar sausām kājām bez kaut kā grūta, nepatīkama; viegli.
- griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
- acetilēns bezkrāsaina gāze (nepiesātināts ogļūdeņradis C~2~H~2~) ar nepatīkamu smaku, indīga; etīns
- izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
- butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols.
- butilalkohols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā.
- bubēlis Biedēklis nepaklausīgiem bērniem.
- atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu).
- plakte Blakts - parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku.
- pārsaka Blēņas, nepatiesība.
- bakšķi Blēņas, nieki; nepatiesi notikumi, fakti.
- piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- pušierēt Bojāt, (ko) nepareizi, nemākulīgi darot, pieļaujot kļūdas.
- botulīntoksīni Botulisma nūjiņas toksīni, kas veidojas nepareizi gatavotos vai nepietiekami noslēgtos konservos.
- draudēšana brīdināšana par sagaidāmu naidīgu, nepatīkamu rīcību
- baisīgs Briesmīgs, dusmīgs; nepatīkams, atbaidošs.
- svinīgs solījums brīvprātīga apņemšanās izdarīt kaut ko tādu, ko neparedz sabiedrības vai reliģiskās organizācijas prasības.
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- bubis Bubulis (biedējamais vārds nepaklausīgiem bērniem).
- dzīšana būšana par cēloni, panākšana, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā
- būt (arī palikt) ēnā būt (palikt) neievērotam, nepamanītam.
- kāpt pāri galvai būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu).
- glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
- draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu); būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
- (no)kauties ar domām būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam.
- mēslos līdz ausīm būt lielās nepatikšanās.
- trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
- kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
- turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu).
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
- atrasties ēnā būt neievērotam, nepamanītam, tādam, kas neizceļas.
- dīžāt Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- dīžļāties Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- dīžļoties Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- dīžot Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- bibļāt Būt nepacietīgam.
- jukt Būt nepareizi, neprecīzi zināmam.
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
- lakarēt Būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas.
- ēsties Būt nepatikai, dusmām.
- kosties Būt nepatikai, dusmām.
- būt porzā būt nepatīkamā situācijā, apstākļos.
- būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
- nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- iegāzt Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
- dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
- kost kaulā būt par grūtu, radīt nepatīkamu sajūtu, kaitēt.
- apgāzt Būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai.
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); vērot neizpratnē, nesaprast.
- untumoties Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
- norauties Būt pieķertam neatļautā rīcībā; iekulties nepatikšanās; saņemt sodu.
- erģelēties Būt pretīgam, nepatikt.
- spruka Būt sprukā - saka, ja kāds atrodas sliktos apstākļos, nepatīkamā situācijā.
- līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- durties degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- sliet ragus būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
- vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
- vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
- vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
- kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
- samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju); būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ii grūti radīt (parasti par smaidu).
- kutēt Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
- neredzēt gaismas būt tik ļoti nodarbinātam ar kaut ko, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam.
- lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
- ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
- felandrens C10H16, terpens, ļoti nepastāvīgs, nosaukums no ūdens dilles, kurā vispirms atrasts, iegūts arī mākslīgi.
- alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs.
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
- mozgas kompostrēt censties apmānīt, stāstīt nepatiesību.
- vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
- vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
- kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu.
- lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas.
- eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo.
- norauties Ciest nepatikšanas.
- būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam.
- būt pizdā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
- (būt) dirsā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
- pipelē ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- sakožļāšana Cietas barības sasmalcināšana mutes dobumā, ko nepareizi apzīmē arī par sagremošanu.
- kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- kļūda cilvēka darbība, kas noved pie neparedzēta rezultāta, piemēram, ja programmētājs izmanto nepareizu instrukciju vai neprecīzi darbojas operators.
- kleinis Cilvēks ar līkām, nepareizi veidotām kājām.
- titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējām.
- rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām; īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
- kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
- nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
- ķeburkājis Cilvēks, kam ir līkas, nepareizi veidotas kājas.
- pahicefālis Cilvēks, kam ir neparasti biezas galvaskausa sienas.
- neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- gigants Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
- milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
- pazudušais dēls cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām
- smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
- bļorstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
- bļurstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
- grābslis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
- grābstiķis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
- grabeklis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
- blorstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
- blurstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
- lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
- platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
- balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- balamuts Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- balmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- balmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
- mēlnesis Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
- nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
- tukšķesele Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
- tukštabaka Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepatiesu, nepamatotu.
- vējgrabis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu.
- daiļdirsējs cilvēks, kas mēdz prasmīgi runāt par kādu tēmu, bet neko būtisku vai svarīgu nepateikt
- muldonis Cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
- pīlīšpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
- santiņpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
- svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
- gubšķis Cilvēks, kas nepabeidzis vienu darbu, ķeras pie otra.
- labģeris Cilvēks, kas nepalīdz, kad nepieciešama palīdzība, un solās palīdzēt, kad tas nav nepieciešams.
- ekscentriķis cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
- šņauknāsis Cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba.
- transseksuālists Cilvēks, kas pilnīgi identificējas ar pretējo dzimumu, uzskatīdams, ka piedzimis nepareizā dzimumā.
- vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējagrābslis, gaisagrābslis.
- vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējgrābslis, gaisagrābslis.
- baltuns Cilvēks, kas runā ko nepatiesu.
- sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
- bumbiņpūtējs Cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs.
- dristīns Cilvēks, kas steigā un pavirši strādā, nepabeidz iesākto (darbu).
- aizstāvis cilvēks, kas, vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzst (kādu) par nepatiesi apvainotu, aizsargā, aizstāv
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas; arī svešs, nepazīstams cilvēks.
- turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
- atseris Cūka, kurai sari aug nepareizā virzienā.
- kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību.
- trapezoīds Četrstūris ar nevienādām un neparalelām malām (nevienādmalu četrstūris).
- fagedēnikas Čūlas, kas iet arvien plašumā un nepadodas dziedēšanai.
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni.
- braka Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
- braks Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
- teātris darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās.
- veids darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm.
- amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona.
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
- veiksmes stāsts darbību kopums ar noteiktu mērķi, kuru izdodas realizēt ar neparedzēti pozitīviem rezultātiem, sasniegumiem
- kaucināt Darbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
- krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu).
- ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- stubelēt Darboties nepareizā vietā.
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
- ķūlēties Darboties, pūlēties (veicot grūtu, arī nepatīkamu darbu).
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
- mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
- klapata Darīšanas, rūpes, parasti nepatīkamas.
- blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu.
- nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
- kauties Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
- pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
- rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, sagādāt nepatikšanas, apzināti kaitēt.
- ķeimurot Darīt kaut ko nepareizi.
- piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt.
- norīt dzīvu vardi darīt ko ļoti nepatīkamu.
- slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā.
- datu validācija datora atmiņā vai dokumentos glabājamo datu atbilstības pakāpes reālajam atspoguļojamo objektu stāvoklim pārbaude, kas nodrošina pārbaudāmo datu atbilstību noteiktajām specifikācijām, un izslēdz neparedzētu rakstzīmju un datu tipu izmantošanu vai novirzes no uzdotajiem lauku garumiem.
- tukšums datorgrafikā - visa attēla vai tā daļas neparādīšana displeja ekrānā.
- bezsavienojuma protokols datoru tīklu protokols, kas neparedz iepriekšēju savienojumu nodibināšanu starp datu sūtītāju un datu saņēmēju.
- satencināt Daudz nepatiesību sarunāt.
- pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
- šķiperis daudzu valstu upju, transporta u. c. flotēs - nepašgājēja kuģa kapteinis; liellaivas vadītājs.
- cūku būšana dažādas nebūšanas, nepatikšanas
- senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
- osmodisforija Dažu smaržu nepanešana.
- mikrorīnija Deguna iedzimta atrofija vai neparasti mazs deguns.
- izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa.
- nepavisinām Dem. --> nepavisam.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
- dizanagnozija Disleksijas veids, kurā slimnieks noteiktus uzrakstītus vārdus nepazīst un to vietā izlasa citus.
- spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
- jocīgai Dīvaini, neparasti.
- ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
- jokaiņš Dīvains, neparasts.
- savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
- diedrs Divskaldnis, vienkāršā kristalogrāfiskā forma, kas līdzīga divslīpju jumtiem, divas neparalēlas skaldnes.
- analoģizēšana Divu dažādu lietu salīdzināšana, ko parasti veic, lai paskaidrotu vai izskaidrotu sarežģītu vai neparastu ideju.
- divvērtīgums Divvērtīguma princips loģikā - ikviens spriedums ir vai nu patiess, vai nepatiess.
- tīri papīri Dokumenti, kuros viss kārtībā, kuri nerada sarežģījumus, nepatikšanas.
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- razvesķi Dot apzināti nepatiesu informāciju, panākt, lai tai notic.
- garantēt dot garantiju (1) – uzņemties likumā vai līgumā noteiktu saistību uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību.
- brīdināšana draudēšana, kurai var sekot naidīga, nepatīkama rīcība.
- iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt.
- iedrāzties Drāžot nejauši iegriezt (neparedzētā vietā vai sev).
- nemielīgs Drūms, slikts, nepatīkams (par laikapstākļiem).
- skurma Dusmas, nepatiksme.
- cobiķis Dusmīgs, nepatīkams cilvēks.
- uzkremsties Dusmoties (uz kādu, nepamatoti).
- nodušēties Dusmoties par kaut ko nepatīkamu.
- noslīcināt glāzē dzert, lai aizmirstu ko nepatīkamu.
- etilmerkaptāns Dzidrs, bezkrāsains, kustīgs šķidrums ar nepatīkamu raksturīgu smaku, ūdenī šķīst ļoti maz, bet viegli spirtā un ēterā, deg ar zilu liesmu.
- solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās.
- pārdziedāties dziedot kļūdīties; nepareizi nodziedāt
- ksenofobija Dziļa nepatika pret svešiniekiem, sveštautiešu nīšana; bailes no nepazīstamām personām; nepatika pret svešo.
- iegriba Dziļāk nepamatota (parasti pēkšņa, untumaina) vēlēšanās.
- necilindriskums dzinēja cilindra ģeometriskās formas kropļojums, kas izpaužas cilindra sienu neparalelitātē un cilindrs iegūst mazliet konisku formu; defekts, kas rodas izgatavošanas vai (biežāk) izdiluma dēļ.
- pašizslēgšanās Dzinēja noslāpšana - dzinēja neparedzēta apstāšanās bez pilota komandas.
- atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
- pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums.
- spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem.
- palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību.
- paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
- dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
- dizendokrīnisms Endokrīno dziedzeru nepietiekama vai nepareiza funkcija.
- spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
- pusērzelis Ērzelis ar neattīstītu vai nepareizi attīstītu vienu sēklinieku.
- viparjajas Ezoterismā domas, kas cilvēkiem ienāk prātā un tūlīt tiek noraidītas, kā zemapziņas sniegta nepareiza informācija.
- dveša Ezoterismā riebums, nepatika, pretstats patikai.
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
- sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
- briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
- tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā.
- vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir nepatvaļīga vēlēšanās vemt.
- smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums; arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- alomorfisms Formas neparastas izmaiņas; ķīmijā atšķirīga kristālu forma, bet vienāds ķīmiskais sastāvs.
- teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
- digitālā fotogrāfija fotogrāfijas veids, kurā nepastarpināti iegūst digitālā veidā fiksētu fotoattēlu.
- retikulācija Fotomateriālu emulsijas slāņa sakrokošanās un saplaisāšana (rodas tīkliņveida raksts) nepareizā apstrādes režīmā.
- elipse Funkcionāli negaidīta akordu secība nepabeigtā kadencē.
- incidents Gadījums, notikums (parasti nepatīkams).
- gaidīties Gaidīt (vienam uz otru, citam uz citu); nepacietīgi, arī ilgāku laiku gaidīt.
- gaidīt kā ūdens kustēšanos gaidīt ko nepacietīgi, ilgi, kā glābiņu.
- aviācijas negadījums gaisakuģa nepareiza funkcionēšana no brīža, kad kāda persona ierodas uz tā ar nodomu veikt lidojumu, līdz momentam, kad visas personas, kas piedalījušās lidojuma, ir izkāpušas no gaisakuģa.
- gaizans Gaizs - rūgts, sarūdzis, sīvs, nepatīkamas garšas.
- pīzdings garlaicība, nepatīkamas sajūtas.
- kā aizmidzis (retāk aizsnaudies) gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, nekā neredzot, nepamanot.
- kā aizmidzis gausi, neuzmanīgi, vienaldzīgi, neko neredzot, nepamanot.
- glabāšana nojumē glabāšana vieglas konstrukcijas celtnē zem jumta, bet bez sienām, kas nepasargā spēkratus no atmosfēras iedarbes un tajā nav iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru.
- pestīt glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- apmelošana Goda aizkaršana, ļaunprātīgi izplatot par otru cilvēku apzinātu nepatiesību.
- sajukas Grāmatu spiestuvēs apzīmējums dažāda veida nepareizi iejauktiem burtiem salikumā.
- hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
- Tihe Grieķu mitoloģijā - gadījuma dieviete, kas simbolizē pasaules mainību un nepastāvīgumu, dzīves notikumu gadījuma raksturu.
- Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem.
- Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju.
- skaudrs Griezīgs, nepatīkams (par skaņu); skarbs (6).
- nejauks Griezīgs, nepatīkams (par skaņu).
- skarbs Griezīgs, nepatīkams (par skaņu).
- klibiķis Grozīgs, nepastāvīgs cilvēks.
- grunts uzlabošana grunts materiāla fizikālo īpašību uzlabošana, pievienojot citus materiālus, arī saistvielas, kas tomēr būtiski nepalielina tā mehāniskās īpašības.
- šuhers Grūta, nepatīkama situācija.
- bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ.
- karažas Grūtības, nepatikšanas; kavēklis ceļā.
- korga Grūts un nepatīkams darbs ar dažādiem pienākumiem.
- korka Grūts un nepatīkams darbs ar dažādiem pienākumiem.
- jaņi Grūts, nepatīkams stāvoklis, situācija.
- gulstavāt Gulēt neparastā laikā, slinkot.
- gulstuļot Gulēt neparastā laikā; gulšņāt; slinkot.
- Dauna sindroms ģenētiska rakstura traucējums, ko izraisa nepareizas šūnu dalīšanās procesā radusies hromosomu patoloģija cilvēka organismā, kas ietekmē cilvēka kognitīvās spējas un fizisko attīstību, izraisot vieglus vai mērenus attīstības traucējumus.
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
- patriarhālā ģimene ģimene, kurā starp laulātajiem nepastāv ekonomiska un tiesību vienlīdzība un kurā dominējošā loma ir vīrietim.
- piridīns heterociklisks savienojums C~5~H~5~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; to izmanto ārstniecības vielu sintēzei, krāsvielu iegūšanai, arī par šķīdinātāju.
- hinolīns heterociklisks savienojums C~9~H~7~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto par šķīdinātāju par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā.
- pikolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu piridīna smaku, iegūst no akmeņogļu darvas, izmanto organiskajā sintēzē, krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, pesticīdu ražošanā.
- Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence).
- Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist.
- parahipofīze Hipofīzes nepastāvīgs piedēklis seglu šķirtnē.
- atdot Iedot citam, nepaturēt sev.
- bukrags Iedzīt bukragā - panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā.
- iejusties kāda ādā iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- apsaēsties Ieēdot ko nevēlamu, kļūt tādam, kam izraisās nepatīkama, mokoša, vemšanas pirmssajūta.
- sūdos līdz ausīm iegrimuši nepatikšanās un problēmās.
- iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā.
- saduzēt Iegūt nepatīkamu garšu, sasmakt (parasti par graudu produktiem).
- piesmakt Iegūt nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā).
- piesājēt Iegūt nepatīkamu, rūgtu piegaršu.
- sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī (parasti nepatīkamā, grūtā, sarežģīto).
- ielīst kāda ādā iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- kāda ādā būt (arī atrasties, iejusties) iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- bojājums Iekārtas defekts vai neparedzēts stāvoklis, kas var izraisīt šīs iekārtas vai ar to saistīto ierīču darbspēju traucējumu.
- iešlīherēties Iekļūt (neuzkrītoši, nepamanīti).
- ieskriet bietē iekļūt nepatikšanās
- iepeņķēties Iekļūt nepatikšanās; iesaistīties (kādā nevēlamā pasākumā).
- iepērties Iekulties, sapiņķēties (nepatikšanās).
- ievaldzināties Iepīties (nepatīkamā lietā).
- brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
- brīdināšana Iepriekšēja ziņošana par ko draudošu, nepatīkamu, norādīšana uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.
- ristorno Ieraksts grāmatvedības grāmatā; ar to izlabo iepriekšējo nepareizo ierakstu.
- aizsargslēdzis Ierīce, kas nenormāla darba režīma, nepareizas darbības vai bojājuma gadījumā automātiski atslēdz aizsargājamo objektu.
- ieķezēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķibelēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- iepiņķerēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- iepiņķerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (kādā nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķeskāties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķezēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķimerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- iemuļļāt Iesākt (ko darīt), bet nepabeigt.
- iecūkāt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
- ieķēzīt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
- ieadīt Iesākt adīt, bet nepabeigt.
- aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
- ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
- aizaust Iesākt aust, bet nepabeigt.
- iecirpt Iesākt cirpt, bet nepabeigt.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
- iemostīties Iesākt darbu un pamest to nepabeigtu.
- ietaisīt Iesākt darināt, gatavot, bet nepabeigt.
- iedarīt Iesākt darīt, bet nepabeigt.
- aizdīrāt Iesākt dīrāt, bet nepabeigt.
- iedīrāt Iesākt dīrāt, bet nepabeigt.
- iedrāzt Iesākt drāzt (piemēram, koku, mizu), bet nepabeigt.
- ieecēt Iesākt ecēt, bet nepabeigt.
- aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt; mazliet, viegli apgrauzdēt.
- aizgrauzt Iesākt grauzt, bet nepabeigt; nograuzt kādu gabalu; _(biežāk)_ iegrauzt.
- aizkaplēt Iesākt kaplēt, bet nepabeigt.
- aizkaut Iesākt kaušanu, bet nepabeigt.
- iekrāsot Iesākt krāsot, bet nepabeigt.
- aizlasīt Iesākt lasīt, bet nepabeigt.
- aizmizot Iesākt mizot, bet nepabeigt; daļēji nomizot.
- iemizāt Iesākt mizot, bet nepabeigt.
- iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
- iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
- ieravēt Iesākt ravēt, bet nepabeigt.
- aizsērt Iesākt sērt (riju), bet nepabeigt.
- ieskribināt Iesākt skribināt, bet nepabeigt.
- aizskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt; ieskrubināt.
- ieskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt.
- aizskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
- ieskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
- aizslaukt Iesākt slaukt, bet nepabeigt.
- ieslaukt Iesākt slaukt; iesākt slaukt, bet nepabeigt.
- iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
- ietamborēt Iesākt tamborēt, bet nepabeigt.
- iekantēt Iesākt tēst (kantēt), bet nepabeigt.
- ietēst Iesākt tēst, bet nepabeigt.
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
- stirkāties Iesākt un pamest nepabeigtu darbu.
- ieurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; daļēji izurbt.
- aizurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; ieurbt.
- ievērpt Iesākt vērpt, bet nepabeigt.
- iešķērēt Iesākt vilkt velkus uz velku kokiem, bet nepabeigt.
- aizzāģēt Iesākt zāģēt, bet nepabeigt; iezāģēt.
- iezāģēt Iesākt zāģēt, bet nepabeigt.
- iežāvēt Iesākt žāvēt (piemēram, gaļu, zivis), bet nepabeigt; daļēji nožāvēt.
- aizlasīts Iesākts, bet lasīt nepabeigts.
- pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
- apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
- tiešpiekļuve iespēja piekļūt tieši, nepastarpināti.
- risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem.
- zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
- tītīšanās Ietiepšanās, spītēšanās, nepaklausīšana.
- vendīgs Ievērojams, neparasts, veikls, gudrs; ērmots, jocīgs.
- ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns.
- grežīgs Īgns; nepatīkams; ietiepīgs; grežņica.
- grežņica Īgns; nepatīkams; ietiepīgs.
- īgas Īgnums, nepatika, dusmas.
- vaidus Īgnums, nepatika, ķilda.
- hemodistrofija Ikviena asins slimība, ko izraisījusi nepareiza parenterāla barošana.
- nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
- pierūgt Ilgāku laiku atrodoties (kur) sarūgušiem (piena) produktiem, iegūt nepatīkamu piegaršu, smaku (par trauku).
- izķibelēties Ilgāku laiku darīt ko sarežģītu, arī grūtu, nepatīkamu.
- izgavēties Ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- atsačudīties Ilgāku laiku uzvesties dīvaini, neparasti, jocīgi.
- izjoksīties Ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
- atsagavēties Ilgāku laiku, daudz gavēt, parasti līdz apnikumam, nepatikai.
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu).
- atkaukāt Ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties.
- nomuļināties Ilgi strādājot gandrīz neko nepadarīt.
- brēkoņa Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana; skaļu, griezīgu balsu troksnis.
- sadeivelēt Ilgstoši (nepareizi) lietojot sabojāt.
- iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
- marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
- atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
- dolgostrojs ilgstoši nepabeigts būvniecības objekts.
- deivelēt Ilgstoši nepareizi izmantot.
- krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
- dabas piesārņojums indes, kuru izplatīšanai dabā ir neparedzēta sun nevēlamas sekas, piemēram, rūpniecības atkritumi, automašīnu izplūdes gāzes, kukaiņu apkarošanas līdzekļi.
- kritajuga Indiešu mitoloģijā - ideālais laiks, kas ildzis 1728000 gadu, kad cilvēki dzīvojuši bez rūpēm un nepazinuši slimības, un visi zemojušies tikai vienam dievam.
- luizīts Indīga viela - tumši brūns eļļains šķidrums ar nepatīkamu, kairinošu smaku.
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
- eirihasms Indivīds ar neparasti platu aizdeguni un ar attiecīgi platākiem galvaskausa izmēriem.
- grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm.
- medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda.
- skafandrs individuāls hermētisks ietērps, kas neparastā vidē (ūdenī, kosmosā u. c.) cilvēkam aizsargā dzīvību un nodrošina darbaspējas.
- sistēmas kļūda instrukcija, ko nepazīst operētājsistēma vai kas neatbilst pieņemtajiem kodēšanas noteikumiem.
- izbrīna Intelektuāla rakstura emocija, ko rada kaut kas neparasts.
- sociālā fobija intensīvas, pastāvīgas un nepamatotas bailes tikt novērotam un novērtētam.
- raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai.
- akrobātiskais lidojums īpaši veikti gaisakuģa manevri ar ātru telpiskā stāvokļa maiņu, neparastu telpisko stāvokli un neparastām ātruma izmaiņām.
- smalka lieta īpaši vērtīgs, neparasts priekšmets.
- mājsēde īpašs pārvietošanās ierobežojums - prasība nepamest dzīvesvietu konkrētā laikā.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
- idioloģisms Īpatnēja un neparasta izruna, raksturīga dažām psihiskām slimībām.
- novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs.
- uzmest Īsi pateikt, atgādināt (ko nepatīkamu, kritisku).
- palinis Īsi, nepaauguši lini.
- anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
- sadomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; izdomājums.
- sagudrojums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; sadomājums.
- izdomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, stāstījums.
- nepagalam It nemaz, nepavisam.
- parmesans Itāļu cietā siera šķirne (angļu "parmesan", it. "parmigiano"), ko gatavo no nepasterizēta piena; parmezans; Parmas siers; parmedžano; parmadžāno.
- Parmas siers itāļu cietā siera šķirne, ko gatavo no nepasterizēta piena, radies Parmā (Itālijas ziemeļos), sarīvētu izmanto dažādu ēdienu gatavošanai; parmesans; parmezans, parmedžano; parmadžāno.
- dabūt just izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
- izlēkt Izcelties ar ko negaidītu, neparastu (parasti peļamu, nosodāmu).
- saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi.
- nogāzt podu(s) Izdarīt ko neparastu, īpatnēju.
- iebraukt grāvī izdarīt ko nepareizi, piedzīvot neveiksmi, kļūdīties.
- savārīt ziepes izdarīt ko tādu, kam var būt nepatīkamas sekas, pieļaut kļūdas, aplamības, sagādāt nepatikšanas.
- čamāt Izdarīt nepareizi, sajaukt.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
- pufs Izdomājums, nepareiza ziņa.
- negabals Izdomājums, nepatiesība; kaut kas aplams, nepareizs.
- mīts Izdomājums, nepatiess vēstījums, stāstījums (parasti par parādībām sabiedrībā).
- izperināt Izdomāt (parasti ko nepatiesu, ļaunu).
- sagudrot Izdomāt, izgudrot (ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu).
- leģenda Izdomāts, nepatiess stāsts (par ko), izdomājums, nepatiesība.
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- iziet sveikā izglābties no soda, no nepatikšanām.
- vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām, nepatvaļīgām kustībām.
- izķērkt Izgrūst skaļu, griezīgu balss skaņu, radīt nepatīkamu kliedzienu.
- nogāzt podu izjokot kādu vai izdarīt ko neparastu un jocīgu.
- atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas.
- šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
- ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi); nevarēt paciest.
- bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- izbaudīt līdz mielēm izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- biķeris Izjūtas, pārdzīvojums (parasti nepatīkams).
- koproplanēze Izkārnījumu izdalīšanās no zarnas pa neparastiem ceļiem, piem., pa fistulu vai ievainojumu.
- aizmirst izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
- noklīdināt Izklīdināt, uzvest uz nepareizā ceļa, ievest maldu ceļos, dabūt prom, maldināt.
- anamorfoze Izkropļots, nepareizs zīmējums, kas tomēr šķiet pareizs noteiktos apstākļos, piem., tam atspoguļojoties ieliektā vai izliektā spogulī.
- pārnītīt Izlabot kļūdas, ja velki nītīs savērti nepareizi.
- izlases kļūda izlases un ģenerālkopas raksturotāju neatbilstība, kas ir saistīta ar izlases nepareizu izvēli; reprezentācijas kļūda.
- simulācija Izlikšanās, nepareizs īstenības attēlojums maldināšanas nolūkā, piem., kādas slimības simulācija.
- noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt.
- piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām.
- piemiegt (arī aizvērt, aizmiegt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām.
- aizmiegt (arī piemiegt, aizvērt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām.
- aizvērt (arī piemiegt, aizmiegt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām.
- telpiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā atsevišķi locekļi novietoti neparalēlās plaknēs.
- ekscepcionāls Izņēmuma veidā pastāvošs, neparasts.
- izlaist Izplatīt (parasti nepatiesas ziņas).
- palaist (arī papūst) pīlīti izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
- papūst (arī palaist) pīlīti izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
- smirdelēt Izplatīt nepatīkamas smakas.
- Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors.
- iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- urbt Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli); izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- īgnēties Izraisīt dusmas, īgnumu; būt pretīgam, nepatīkamam.
- īgnēt Izraisīt īgnumu; būt pretīgam, nepatīkamam.
- riebties izraisīt kādā ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku, par īpašībām, parādībām utt.)
- gulēt uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- plēst (vai) ausis pušu izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām; izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
- plēst (vai) galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- plēst galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- cirsties Izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni.
- grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
- dzelt Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par naidu, bēdām u. tml.).
- kost Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem).
- dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- kutināt pakrūti Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
- iegriezties Izraisīt nepatīkamu, arī sāpīgu sajūtu (ausīs) - par spalgu, griezīgu skaņu.
- šķebināt Izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu).
- griezt Izraisīt nepatīkamus pārdzīvojumus.
- dedzināt Izraisīt spēcīgu nepatīkamu pārdzīvojumu (par smagām atmiņām, apvainojumiem u. tml.).
- uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu, fizioloģisku stāvokli (piemēram, par smaku, gaismu).
- aizspēt Izraisīties, rasties tik pēkšņi, negaidīti, ka kāds nepaspēj ko paveikt.
- izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties.
- ka tevi deviņi izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- ka tevi deviņš izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- ka tevi devītais izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- ka tevi divi deviņi izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- kaut tu izčibētu izsaucas lielā neapmierinātībā, nepatīkamā pārsteigumā.
- ak tu nolāpīts izsaucas nepatikā, dusmās par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- vilks parāvis izsaucas nepatikā, dusmās, sašutumā.
- kad tevi velns izsaucas nepatikā, neapmierinātībā, sašutumā.
- kad tevi vilks izsaucas nepatikā, neapmierinātībā, sašutumā.
- Ka tevi tukšā! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, arī viļoties.
- Kad (arī kaut, ka) tu izčibētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.
- Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
- piķis un zēvele izsaucas sašutumā, uztraukumā, nepatikā, pārsteigumā, izbrīnā.
- Dievs pasargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Dievs sargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- nolāpīts ar vienu aci izsaucas, paužot dusmas, sašutumu, nepatiku.
- sasper jods izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, pārsteigumu, apņemšanos ko darīt.
- jupis parāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, neizpratni, pārsteigumu.
- jods parāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, pārsteigumu, vienaldzību.
- rauj piķis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, vienaldzību.
- ka tevi deviņi pērkoni saspertu izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
- kaut tevi jupis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
- rauj kociņš izsaucas, paužot vienaldzību, nepatiku, neapmierinātību, sašutumu pret ko.
- Kur tas dzirdēts! izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
- izkļūdīties Izsprukt, nepareizi izrunāties.
- piekārt (kaut kādu) birku (kādam) izteikt kādam apšaubāmu vērtējumu, nepatiesi apvainot.
- apmētāt ar dubļiem (kādu) izteikt rupjus, nepatiesus apvainojumus; nomelnot, noķengāt.
- apmētāt (ar) dubļiem izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus; noķengāt.
- nosaucējvienība Izteikums, kas tikai nosauc runas priekšmetu jeb tēmu, bet atšķirībā no teikuma neko par to nepaziņo.
- uķināties izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
- ucināties Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam).
- skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam.
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.).
- atvairīties Izvairīgi izturoties, atbrīvoties (no kā nepatīkama, nevēlama).
- izlavierēt Izvairīties (no briesmām, nepatikšanām u. tml.).
- iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
- soskočiķ Izvairīties no nepatikšanām.
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
- Amatas pagasta teritorija izveidojās pēc 2. pasaules kara pirmskara Drabešu pagasta dienvidu daļā un bijušā Kosas pagasta ziemeļu galā, nodibināts 1990. g.; 2000.-2009. g. teritorija ietilpa Cēsu rajona Amatas novadā un pagasts nepastāvēja kā administratīva vienība.
- Rožupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Līvānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Rudzātu pagasta, 1999.-2009. g. iekļauta Preiļu rajona Līvānu novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība.
- demitoloģizācija izveidojušos nepatiesu priekšstatu amaskošana un izskaidrošana jeb "nocelšana no pjedestāla".
- holijambs Jamba paveids, trimetra vārsma, kurā priekšpēdējā pēda ir apvērsta otrādi (jambiskās vietā trohajiska), kas rada ritma plūduma strauju pārtraukumu, līdz ar to domas aprautību, nepabeigtību.
- isigami Japāņu mitoloģijā - akmens dievības; apaļos akmeņus uzskatīja par dvēseles iemiesošanās vietu, neparastas formas akmeņus - par dieva iemiesošanās vietu.
- piņķerēt Jaukt, iesaistīt (kādā, parasti nepatīkamā pasākumā, notikumā u. tml.).
- jaunāds Jauns, neparasts.
- neovaskularizācija Jaunu asinsvadu veidošanās neparastā vietā.
- ērmotīgi Jocīgi, dīvaini, neparasti; ērmoti.
- ērmotīgs Jocīgs, dīvains, neparasts; ērmots.
- nomānēt Jokojoties teikt nepatiesību.
- jukme Juceklis, sajukums, nepatikšanas.
- herēzija Jūdaismā - nepareiza ticība.
- īgnot Just nepatiku, riebumu; īgnēt.
- nolīkstīties Just nepatiku.
- justies kā ar ūdeni aplietam justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
- parastēzija Jutekļu nervu kaite, kurā rodas dažādi neparasti sajutumi ādā: kņudēšana, tirpšana utt.
- Kā nav kauna? kā nav neērti, nepatīkami?
- noliegums Kā neeksistēšanas, arī nepatiesuma izpausme, ar valodas vienību, konstrukciju.
- likuma analoģija kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
- cilpa ir kaklā (kādam) kādam draud nāve vai lielas nepatikšanas.
- cilpa savelkas (ap kādu) kādam draud nepatikšanas, briesmas, nāve.
- aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
- emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās.
- stirulis Kāds, kas ir nepastāvīgs, svaidīgs.
- šķeteris Kāds, kas kaut ko dara nepareizi, sajauc.
- žauka Kāds, kas runā aplamības, nepatiesību.
- ļirkšis Kāds, kurš ātri sadusmojas, ja tam saka ko nepatīkamu.
- žarga Kāds, kurš nepatīkamā balsī kliedz, klaigā.
- ķezēkls Kāds, kurš sagādā nepatikšanas.
- pavalšķoties Kādu brīdi muldēt; nepatiesi izrunāties.
- nogražoties Kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt.
- novīstīties Kādu laiku slaistīties vai citādi nepatīkami tūļāties.
- dietilarsīnchlorīds Kairinoša sazāļošanas kaujas viela ar nepatīkamu smaku.
- kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Kaitēt; būt nepatīkami sajūtamam.
- sugestīvs Kam piemīt īpašība iedvest līdz tam nepazīstamas domas.
- niķis Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība.
- bizzaro Kaprīzi, untumaini; dīvaini, neparasti.
- cucullus non facit monachum kapuce nepadara par mūku.
- Agačkiši Karačaju (Stavropoles novads, Krievija) mitoloģijā - meža cilvēki, dēmoni, kas mīt Kaukāza kalnu mežos, spalvainas abu dzimumu būtnes ar nepatīkamu smaku.
- epitīmija Kāre pēc neparasta ēdiena (grūtniecības un histērijas gadījumā).
- klambins Kas nemitīgi klabinot nepatīkami traucē.
- dabas retums kas neparasts, netipisks.
- negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns.
- impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu.
- alolālija Katrs savdabīgas, nepareizas, defektīvas runas veids.
- ostheksija Kaulaudu veidošanās neparastās vietās, piem., muskuļaudos.
- odziņa Kaut kas īpašs, neparasts, saistošs.
- Ēģiptes mocības kaut kas ļoti apgrūtinošs, neciešams, nepanesams.
- zili brīnumi kaut kas ļoti neparasts, neticams, negaidīts, neiedomājams.
- astotais pasaules brīnums kaut kas neparasts, dīvains, izcils, ko varētu pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem.
- plaīna Kaut kas nepareizs, ačgārns.
- ķirķis Kaut kas nepatīkams, nelabs.
- kā mieža grauds acī kaut kas nepatīkams, triumfējošs.
- britks Kaut kas riebīgs, ārkārtīgi nepatīkams.
- knukstēt Kaut ko bezjēdzīgu vai citiem nepatīkamu runāt.
- sapiršļāt Kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt.
- mērgļoties Kaut ko pavisam ačgārni, nepareizi vai pat riebīgi darīt.
- atkautrība Kautrība, kad cilvēks izvairās no nepatīkamas atbildes vai darba.
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska.
- sausi meli klaja nepatiesība.
- iemest sejā klaji izteikt (apvainojumu, nepatīkamu patiesību u. tml).
- leins Kleins - līks, nepareizi veidots (parasti par kājām, kas izgrieztas ar pirkstiem uz āru).
- žargt Kliegt nepatīkamā balsī.
- klicka Klizma 1; sīkas nepatikšanas.
- norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
- zaglīgi soļi klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam.
- loģiska kļūda kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā.
- neprecizitāte Kļūda, nepareizība.
- feileris kļūda; neveiksme; nepatikšanas.
- datu kļūda kļūdaina ievaddatu uzdošana, kuras rezultātā programma var tikt anormāli apturēta vai nepareizi izpildīta.
- māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
- pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
- alīgs Kļūdains, maldīgs, aplams, nepareizs.
- greizs Kļūdains, nepareizs (parasti par uzskatiem, domām).
- nošaut greizi (arī šķībi) kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- šaut greizi (arī šķībi) kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- (no)šaut šķībi (arī greizi) kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- nošaut buku kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- šaut buku (arī bukus) kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- (no)šaut buku (arī bukus) kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- pasalaisties Kļūt izlaidīgam, nepaklausīgam, slinkam.
- izalaisties Kļūt nedisciplinētam, nepaklausīgam, palaidnīgam.
- nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
- iecirsties Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
- iesacirstiēs Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
- apnikt Kļūt nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās, garlaicības dēļ).
- iekosties kaulā kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli); izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- aptumšoties Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
- aptumst Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
- spurāties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
- klimbins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
- klindzins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
- resgaļa ieplīsums koka gāšanas laikā radusies plaisa; gāšanas plaisa, kas redzama stumbra resgaļa virsmā un turpinās garenvirzienā; tā rodas, ja lieto nepareizus koka nozāģēšanas paņēmienus.
- pievadceļš kokmateriālu izvešanas pagaidu ceļš, kas pieslēdzas izvešanas maģistrālajam ceļam vai tā atzarojumam un paredzēts kokmateriālu transportēšanai no atsevišķām cirsmām; to parasti ierīko, nolīdzinot brauktuvi un to nepastiprinot; izmanto ne ilgāk par gadu.
- medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
- clerk Komijs, nepatstāvīgs tirgotāja palīgs, kas ir tirgotāja dienestā uz pakalpojuma līguma pamata.
- neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu.
- silepse konstrukcija, kurā viens vārds (parasti darbības vārds vai prievārds) tiek attiecināts uz diviem citiem vārdiem vai frāzēm vai nu gramatiski nepareizi, vai divās dažādās nozīmēs.
- klapati Kreņķi, nepatikšanas.
- Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai.
- liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs.
- kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā eņģelis, kas zaudējis savus spārnus nepareizas ticības dēļ.
- psihiskā krīze krīzes veids, kuram raksturīga cilvēka iekšējo pārmaiņu nepieciešamības pašizjūta, kas izpaužas nespējā dzīvot tā, kā agrāk (distresā, apātijā, nepamatotās dusmās utt.).
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
- Konla Ķeltu mitoloģijā - viens no varoņa Finna līdzgaitniekiem, ko nepazīstama sieviete aizvilināja uz Citpasauli.
- žlarkstēt Ķērkt, kaukt, nepatīkami skanēt.
- terglis Ķildīgs nemiera cēlājs, nepastāvīgs, nekārtīgs cilvēks.
- makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu.
- aizguldināt Laikā nepamodināt; ļaut aizgulēties.
- polārā nakts laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
- baktericīdā fāze laiks, kurā svaigi slauktā pienā nepalielinās tajā esošo mikroorganismu skaits.
- izkulties ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- tikt cauri ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- tikt cauri (viegli, arī sveikā, ar veselu ādu) laimīgi (bez zaudējumiem), veiksmīgi, viegli u. tml. izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- lietuvēns Lamu vārds, apzīmējot kādu dusmīgu, niknu, ļoti nepaklausīgu bērnu vai pieaugušo.
- slemka lamuvārds nepatīkamai personai.
- lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja teiktais nav patiesība vai ir kas ļoti nepatīkams.
- infekts Latīņu valodā - darbības vārda forma, kas tiek veidota no tagadnes celma un izsaka nepabeigtu darbību pretstatā perfektam.
- kliedzējs Latviešu mitoloģijā - ļauns gars, kas ar skaļu balsi piesaista cilvēku uzmanību, liekot tiem atsaukties, kas cilvēkam beidzas ar kādu ķibeli; tāpēc senāk baidījās nepazīstamai balsij atsaukties.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- anizohipercitoze Leikocītu palielināts kopskaits asinīs un nepareizas skaitliskās attiecības starp dažādām neitrofilu formām.
- anizohipocitoze Leikocītu samazināts kopskaits asinīs un nepareizas skaitliskās attiecības starp dažādām neitrofilu formām.
- klimša Lēnīgs cilvēks, kas bieži kaut ko uzsāk, bet nepabeidz.
- samazināt buras līdz tam nesto buru vietā uzvilkt mazākas buras vai kādu buru (piemēram, grotu) nemaz nepacelt.
- antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
- pusgarš līdzskanis līdzskanis, kuru izrunā ar aptuveni 1,5 reizes lielāku pagarinājumu nekā tās pašas kvalitātes nepagarinātu līdzskani.
- lišķēt Liekulīgi slavēt, nepamatoti cildināt (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- viltots Liekuļots, mākslots, neīsts, nepatiess.
- neīsts Liekuļots, nepatiess.
- vēmiens Liela nepatika.
- asimilācija Lielākoties nepamanīta pielāgošanās shēmām.
- burba ķeblenē lielas nepatikšanas.
- dupsācija Lielas nepatikšanas.
- Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni.
- ančakrysts Liels blēņdaris, nepaklausīgs (bērns).
- kobiķis Liels, nepatīkams cilvēks.
- nesmuks Lietains, nepatīkams (par laiku).
- manes Lieto (savienojumā "vai manes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu.
- manītes Lieto (savienojumā "vai manītes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu.
- šit Lieto negatīvu emociju izteikšanai (piem., paredzot nepatikšanas).
- Bitīt matos! lieto parasti neveiksmes, nepatikšanu, arī pārsteiguma gadījumā.
- va vellos lieto, izsakot pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- va velns lieto, izsakot pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- pti Lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu.
- ptu Lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu.
- dritvainazīt Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu vai negatīvu attieksmi.
- dritvaikociņ Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu, negatīvu attieksmi.
- ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
- ī lieto, lai izteiktu īgnumu, nepatiku, arī izbrīnu
- pfu Lieto, lai izteiktu nepatīkamas jūtas, sajūtas.
- e lieto, lai izteiktu nepatiku
- ē lieto, lai izteiktu nepatiku
- tfi Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- tfū Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- vui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu, sāpes.
- ajei Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- edz Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- eē Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- eh Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- ek Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- pi Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- pī Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- tpu Lieto, lai izteiktu nicinājumu, nepatiku.
- tpū Lieto, lai izteiktu nicinājumu, nepatiku.
- vells Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu, nepatiku.
- piedziedāt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts dziedāt, ka ar dziedāšanu neko nepanāks.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas.
- nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu; lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
- kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- kluīns Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- uzgrūst kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu, lai sagādātu ko nepatīkamu.
- kārt kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu; likt kārtot kādam ko nepatīkamu.
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- parādīt velnu likt piedzīvot ko nepatīkamu; pārmācīt kādu; atriebties, atmaksāt (kādam).
- uzkraut kaklā likt pildīt grūtu, nepatīkamu pienākumu.
- piejūgt Likt veikt (kādu, parasti nepatīkamu, smagu, darbu, uzdevumu).
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- legālservitūti Likumiski servitūti, agrāk ieviesies nepareizs apzīmējums īpašuma aprobežojumiem, kas vēlāk atmests, jo ar likumā noteiktu īpašuma aprobežojumu nevar nodibināties servitūts kā civila tiesība.
- nožņaugt Likvidēt, panākt, ka vairs nepastāv.
- ateloheilija Lūpas nepareiza attīstība, piem., šķeltne (zaķa lūpa).
- uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu.
- nepresnīca Ļauna un nepatīkama lieta, ko mēdz izdomāt par otru.
- mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas.
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- aizmaldināt Ļaut nokļūt kaut kur, nepareizi vadot; aizvilināt.
- piemudināt Ļaut pieņemt nepatīkamu smaku vai garšu.
- piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- līdz ūkai ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- riebums Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
- izbaudīt līdz padibenēm ļoti dziļi izjust, pārdzīvot ko nepatīkamu.
- skaudrs Ļoti intensīvs (par parādībām dabā); tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas.
- traks Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- melna nepateicība ļoti liela nepateicība.
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- pasaule ļoti liels, arī neparasts.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- maģisks Ļoti neparasts (parasti pēc sava iedarbīguma spēka).
- brīnums ļoti neparasts, ārkārtējs notikums, parādība
- šķībi (un) greizi ļoti nepareizi.
- nejaucīgi Ļoti nepatīkami, arī pretīgi.
- nejauks Ļoti nepatīkams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
- Medūzas skatiens ļoti nepatīkams skatiens.
- stulbs Ļoti nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli); arī muļķīgs (2).
- nejaucīgs Ļoti nepatīkams, nomācošs.
- antipātisks Ļoti nepatīkams, pretīgs; pretstats: simpātisks.
- neģēlīgs Ļoti nepatīkams, pretīgs.
- pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
- traki Ļoti nevēlami, nepatīkami.
- suns Ļoti nevēlams, kaitīgs; ļoti nepatīkams, arī smags, grūts.
- nekrietns Ļoti nevēlams; arī pretīgs, nepatīkams.
- niķīgs kā zirgs ļoti niķīgs, nepakļāvīgs.
- nokauties Ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
- kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- kā ar (aukstu, arī karstu, vārošu) ūdeni apliet ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
- kā ar verdošu (arī aukstu, karstu) ūdeni apliet ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
- Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis.
- izauroties Ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties.
- baigs Ļoti slikti, ļoti nepatīkami.
- riebīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem).
- elnīgs Ļoti stiprs (parasti par ko nepatīkamu).
- kā apdedzinājies ļoti strauji, uzreiz; lielā nepatikā.
- par matu ļoti tuvu pašam ļaunākajam (nelaimei, nāvei), kaut kam nepatīkamam.
- kā uz karstām oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
- kā uz (karstām) oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
- kā uz oglēm ļoti uztraukti, nemierīgi, nepacietīgi, neērti.
- kā sakārnis ļoti vājš, izdēdējis; ļoti vecs; nepatīkams.
- sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis.
- pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem).
- līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu, biežāk par ārkārtīgu nogurumu, pārbīli, apnikumu).
- ultraātrs Ļoti, neparasti ātrs.
- ultraīss Ļoti, neparasti īss (1).
- ultraīss Ļoti, neparasti īss (2).
- ultrajutīgs Ļoti, neparasti jutīgs (piemēram, par ierīci, vielu, materiālu).
- līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- līdz kaklam ļoti, pārmērīgi, līdz pēdējai pakāpei (parasti saistījumā ar darbības vārdu, visbiežāk - apnikt); ļoti daudz (saistījumā ar lietvārdu, visbiežāk darba - apgrūtinoša, nepatīkama, nevēlama).
- līdz kaklam ļoti; ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- mobile mainīgi, nepastāvīgi; kustīgi, lokani, vijīgi.
- apsitīgs Mainīgs, grozīgs, nepastāvīgs (par vēju).
- grābstīgs Mainīgs, nepastāvīgs (par vēju).
- pārmainīgs Mainīgs, nepastāvīgs, dažādīgs.
- staigulīgs Mainīgs, nepastāvīgs, grozīgs.
- mutabilitāte Mainīgums, nepastāvība (piemēram, organismiem, vielām); organisma genotipam vai atsevišķam gēnam raksturīgais mutāciju biežums.
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- nemeklēšanās Mājdzīvnieku dzimumaktivitātes trūkums, parasti kā novārguma vai nepareizas ēdināšanas sekas.
- kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi.
- amnēstika Māksla aizmirst, sevišķi nepatīkamus pārdzīvojumus.
- nomaldi Maldi (1); nepareiza, aplama rīcība, darbība.
- error Maldība, kas var rasties no nepareiza priekšstata par priekšmetu, vai arī ja nav nekāda priekšstata par priekšmetu.
- dezorientācija Maldināšana, nepareiza orientēšana.
- apalot Maldināt, aizvest nepareizi.
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- maldons Maldītājgars, kas ved pa nepareizu ceļu, maldina.
- rikties maldīties, iet nepareizā virzienā.
- atmuldināt Maldoties atkļūt (ar nepatiesu informāciju par ceļu).
- bokšķoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
- bokšoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
- izmānēties Mānoties izkļūt (no nepatīkamas situācijas).
- izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
- radiodezinformācija Maskēšanās veids, kurā radiopārraides tīši izmanto, lai izplatītu nepareizas ziņas par savējo karaspēka izvietojumu, sastāvu, apbruņojumu, nodomiem nolūkā maldināt pretinieku un nodrošināt savai darbībai izdevīgus apstākļus.
- paratrihoze Matu augšana neparastā vietā.
- čaukstaine maza, nepadevusies kāpostgalviņa.
- sikateļi mazi bērni (apmēram līdz 6 gadu vecumam), kuri vēl nepalīdz nevienā darbā.
- tufta Meli, nepatiesība, nieki.
- mošks Meli; nepatiesība.
- zaļivaķ Melot, stāstīt nepatiesību.
- zapravļaķ Melot, stāstīt nepatiesību.
- zvaņiķ Melot, stāstīt nepatiesību.
- fleitēt Melot; stāstīt (ko nepatiesu).
- tiospirti Merkaptāni - sēru saturoši organiski savienojumi ar nepatīkamu smaku; lieto par piedevām - brīdinātājiem pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- audzes papildināšana mērķa vai palīgmērķa koku sugu eksemplāru stādīšana mazas biezības nesaslēgušās kultūrās, nepabeigtās rekonstrukcijās, nepabeigtās dabiskās atjaunošanās zemēs, kā arī līdz 15 gadu vecās jaunaudzēs.
- majeitika Metode, ko strīdos lietojis Sokrāts; māka ar uzvedinošiem jautājumiem likt sarunu biedriem atrast un formulēt jaunas atziņas, atspēkot nepareizus meklējumus.
- atēnošana Meža sastāva kopšanas cirtes veids 1-10 gadu vecos nepabeigtos apmežojumos un jaunaudzēs.
- nosamīdīties Mīdoties netikt, nepavirzīties uz priekšu.
- ar aukstu (arī vēsu) prātu mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
- ar aukstu prātu mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
- ar vēsu (arī aukstu) prātu mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām. saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
- melanterīts Minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā, dabā sastopams samērā reti, jo viegli šķīst, un tādēļ nepastāvīgs.
- vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
- sirdsapziņas pārmetumi mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
- grūts Mokoši nepatīkams (par pārdzīvojumu); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; bēdīgs, drūms, smags.
- smags Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis; grūts (4).
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
- pluksterēt Muldēt, maldināt, runāt nepatiesību.
- smūdziski Muļķīgi, aprobežoti; nepareizi.
- debiloīds muļķis, nepatīkams cilvēks.
- distopija Mūsdienu literatūras termins, kas radīts kā pretstats utopijai un nozīmē satraucoši nepatīkamu (parasti nākotnes) atainojumu vai daiļdarbu, kurā ir šāds atainojums.
- anomāls muskulis muskulis, kas attīstījies neparastā vietā vai kam neparasta anatomiskā uzbūve; dažreiz bez funkcijas.
- paramūzija Muzikālās izjūtas izkropļojums, nepareiza toņu un intervālu atskaņošana.
- onihoheterotopija Naga atrašanās neparastā vietā, piem., galafalangas laterālajā virsmā (visbiežāk uz mazā pirksta).
- paronihoze Naga veidošanās neparastā vietā.
- mizokainija Naids pret visu jauno, neparasto, pret jaunām idejām.
- heits naids, nepatika.
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- driģene Nakteņu dzimtas ģints ("Hyosciamus"), indīgs lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- aizdots nepel nauda, kas ir aizdota, nepazūd.
- pārzobe Naža vai izkapts asmeņa sīks robojums, kas rodas nepareizi asinot.
- neīstā (arī nepareizā) gaismā ne tā, kā ir patiesībā; sagrozīti, nepareizi.
- nepiedurt ne pirkstu neaiztikt, nepaņemt ko.
- tirkšīgs Neapdomīgs, straujš, nepacietīgs; tāds, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- apmuldēties Neapzināti pateikt nepatiesību, ne gluži pareizi atspoguļot kādu faktu.
- psihes aizsardzības mehānismi neapzināti psihes procesi, kas pasargā Ego no iekšējiem konfliktiem un mazina negatīvu, nepanesamu impulsu radītos trauksmes draudus.
- kļūda Neatbilstība kādām prasībām, normām, nosacījumiem; nepareiza rīcība.
- tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
- tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt; mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
- kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- grābt dievam acīs neatzīt, nenovērtēt par labu to kas ir; nepamatoti žēloties.
- dzīt dievu mežā neatzīt, nenovērtēt par labu to, kas ir; nepamatoti žēloties.
- nebūt mazā pirkstiņa vērtam nebūt līdzvērtīgam, nepavisam nelīdzināties kādam.
- nebūt kāda kājai (kaut kur) nebūt, nepalikt, nedzīvot kaut kur.
- neesība nebūtība; stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- intolerabls Neciešams, nepanesams.
- pamilēties Nedaudz kļūdīties, gūt neparedzētu rezultātu.
- pasērs Nedaudz nepatīkama (rūgta) garša.
- stirkšis Nedaudz uztraucies, nepacietīgs cilvēks.
- biezs gaiss Nedrošs, bīstams, nepatīkams stāvoklis.
- rida Neērtības, nepatikšanas.
- gene Neērts stāvoklis, nepatikšanas, trūkums.
- nepatāgs Neērts, neparocīgs.
- neparocīgs Neērts, nepatīkams.
- neparoki Neērts, nepatīkams.
- klizma Negadījums, nelaime; arī nepatikšanas.
- klizme Negadījums, nelaime; arī nepatikšanas.
- ķibele Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime; ķeza.
- ķeza Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime; ķibele.
- krivada Negadījums, nepatikšanas; ķibele; ķeza.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ; beigties bez nepatīkamām sekām.
- izlēciens Negaidīta, neparasta (parasti peļama, nosodāma) rīcība.
- (kā) par brīnumu negaidīti, neparasti, pretstatā gaidītajam, parastajam.
- uzreiz Negaidīti, neparedzēti; pēkšņi.
- gadījums negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
- nejaušība Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums; negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
- raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst.
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- vādžot Neglīti, nepareizi dziedāt.
- sunk Negribīgi, ar nepatiku, īgnumu.
- zaudēt spēli neiegūt, nepanākt.
- svabadība Neierobežotas (rīcības) iespējas; nepakļautība normām, paražām; brīvība (3).
- mest pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- mest pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- nevieta Neīstā vieta, nelaimes vieta; slikta, nelāga, bīstama, nepareiza, apburta vieta.
- pseudoksija Neīsta, viltus mācība, nepareizas domas, alošanās.
- fiktīvs Neīsts, izdomāts, nepatiess, arī viltots.
- autoimūnā neitropēnija neitropēnija, ko izraisa antivielas pret neitrofilajiem leikocītiem; var notikt gan izolēti, gan saistībā ar citām autoimūnslimībām, kā arī sekundāri ļaundabīga procesa, infekcijas vai medikamentu nepanesības dēļ.
- inedita Neizdoti (nepazīstami) raksti.
- aprast Neizjust kā neparastu vai traucējošu.
- dīvaini neizprotami; savādi, neparasti
- nepamirkšķināt ne acu neizrādīt savas izjūtas, sastopoties ar ko neparastu, nepatīkamu, grūtu; bez sirdsapziņas pārmetumiem, drosmīgi, aukstasinīgi; vienaldzīgi.
- netīrums Nejauks, nepatīkams cilvēks, dzīvnieks.
- necistums Nejauks, nepatīkams dzīvnieks.
- strašnīgs Nejauks; nepatīkams.
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
- iecelties Nejauši (nepareizi) iecelt.
- ieskriet kā sprikstīs nejauši nokļūt bīstamā, nevēlamā situācijā, piedzīvot ko nepatīkamu.
- gadījums nejaušs, nepastāvīgs, neregulārs.
- kā (ar) aizvērtām (arī aizsietām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) nekā neredzot, nepamanot (staigāt, dzīvot u. tml.).
- kā (ar) aizsietām (arī aizvērtām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) nekā neredzot, nepamanot.
- ar aizsietām acīm nekā neredzot, nesaprotot, nepamanot, neievērojot.
- ar aizvērtām acīm nekā neredzot, nesaprotot, nepamanot, neievērojot.
- ar aizmiegtām acīm nekā neredzot, nesaprotot, nepamanot, neievērojot.
- figuški Nekā; nemaz; nepavisam.
- neaizvilkt ne ar valgu nekādā veidā nepanākt, lai kāds kaut kur ierastos.
- ieķerlāt Nekārtīgi paņemt un pamest; nekārtīgi iesākt darbu un nepabeigt; iesaistīt.
- nekonvencionālā medicīna nekārtnā, netradicionālā medicīna, kas nepakļaujas zinātniskās medicīnas likumiem, bet ir ļoti sena (piemēram, homeopātija, iridoloģija).
- grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- nepacelt ne smilgas neko nedarīt kā, kāda labā, nepalīdzēt kādam ne mazākā mērā.
- čēsma Nelādzība, nepatikšanas.
- netīksmīgs Nelāgs, nepatīkams.
- mutka Nelaime, nepatīkama situācija; kļūda, nejaušība.
- nebaltums Nelaime, nepatīkams gadījums.
- spurainis Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs, nepieejams cilvēks.
- spurains Nelaipns, skarbs; arī nepakļāvīgs, nepieejams.
- ielāps Neliela programmas korekcija, ko parasti veic lietotājs, lai novērstu iepriekš neparedzētus trūkumus programmas funkcionēšanā.
- draņķis Nelietis (par cilvēku); ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
- āizaturēties Nelokāmi palikt pie noteiktas cenas, ko pārdodot; nepazemināt (cenu).
- kalksnis Nelūgts viesis; nepatīkams ciemiņš, kas neaicināts atnācis un neiet prom.
- laist pār galvu neļauties negatīvām emocijām, neraizēties, nepārdzīvot nepatīkamo; atstāt bez ievērības.
- zāģēt Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas; nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
- nepielikt ne pirkstu nemaz nestrādāt, neko nedarīt, nepalīdzēt.
- smanioso Nemierīgi, nepacietīgi.
- kā uz karstiem ķieģeļiem nemierīgi, uztraukti; nepacietīgi.
- apkārtskraidulis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks.
- gaiseknis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks.
- izlaist Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā); neievērot, neizlasīt (teksta daļu).
- ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam).
- ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).
- nesmulēties Nenodarboties ar nepatīkamu darbu.
- buktēties Nenopietni, nepamatoti pretoties kādam piedāvājumam.
- vājprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
- ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
- šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- apsvaidīgs Nenosvērts, savos spriedumos nepastāvīgs cilvēks.
- inkonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums, pretrunīgums (rīcībā, spriedumos utt.); loģiska nepamatotība.
- inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi.
- šaudelīgs nenoteikts; tāds, kas kaut ko iesāk, bet nepabeidz.
- tukšs Nenozīmīgs; nepamatots.
- pamest (arī atstāt) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
- atstāt (arī pamest) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
- pamest pusratā nepabeigt (ko iesāktu).
- atstāt pusceļā nepabeigt (ko iesāktu).
- budunka nepabeigta ēka.
- nelietots nekustamais īpašums nepabeigtās celtniecības objekti.
- nestilties Nepacietīgi dīdīties, būt nepacietīgam.
- kā uz adatām nepacietīgi, nemierīgi, arī satraukti.
- danaīdu muca nepadarāms, nevajadzīgs un neauglīgs darbs.
- nevilkt garumā nepaildzināt, nepalēnināt (kā norisi, darbību).
- pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai); spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam).
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
- nelikties uztraukties nepakļauties uztraukumam.
- atskata sistemātiskā kļūda nepamatota pārliecība, ka notikušo notikumu varēja jau iepriekš prognozēt.
- teļa sajūsma (arī prieks) nepamatota sajūsma (naivs, nepamatots prieks).
- reabilitācija nepamatoti apsūdzētas vai nopeltas personas vārda, labās reputācijas atjaunošana.
- diskriminācija nepamatoti atšķirīga attieksme; tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm); no vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
- grābt dievam (arī kungam) acīs nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
- tukšs apgalvojums nepamatots apgalvojums.
- no gaisa grābts nepamatots, izdomāts.
- langets nepanēts šķēlēs ceptas gaļas ēdiens, ko gatavo no liellopu filejas tievās daļas, griežot gaļu slīpi 1–1,2 cm biezās šķēlēs.
- necelties ne no krēsla neparādīt ne mazāko ievērību, cieņu, ignorēt.
- neredzēt gaismas neparādīties atklātībā.
- kā izdzīts neparastā laikā (ļoti vēlu vai agri) ieradies.
- Phalaris paradoxa neparastā spulgzāle.
- dīvainā spulgzāle neparastā spulgzāle.
- dabas untums neparasta, negaidīta parādība dabā.
- emocionālas izcelsmes stresori neparastas smakas, sveši cilvēki, pārmaiņas turēšanā un ēdināšanā u. c.
- ubaga kumosi neparasti lielas sniegpārslas.
- pasakains neparasti skaists, arī ļoti labs – kā nācis no pasakas
- teiksmains neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī [fantastisks]{n:1} (2)
- brīnišķīgs neparasti skaists, jauks; tāds, kas ļoti valdzina, sajūsmina
- brīnišķs neparasti skaists, valdzinošs; [brīnišķīgs]{s:2213}
- izspīlētas acis neparasti uz priekšu izvirzīti acu āboli.
- kā olekti norijis neparasti, nedabiski taisni, stīvi, kokaini.
- savādi neparasti, neizprotami; dīvaini
- dīvainā kārtā neparasti, neizprotami.
- brīnumu lietas neparasti, neticami notikumi, fakti.
- baltais zvirbulis neparasts cilvēks, kas atšķiras no pārējiem.
- noslēpumains neparasts, neizpētīts, savāds; tāds, kas valdzina ar neparastumu, savādumu
- ārkārtīgs neparasts, vēl nebijis, nepiedzīvots; [ārkārtējs]{s:2323}
- baumas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas (kas ātri izplatās); tenkas.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas; arī baumas.
- zemūdens akmeņi neparedzamas, negaidītas grūtības, sarežģījumi.
- Pandoras lāde neparedzamu seku avots.
- katram gadījumam neparedzētam, nejaušam gadījumam.
- saberzēties neparedzēti sasmalcināties.
- ex improviso neparedzēti, negaidīti.
- greizs solis nepareiza rīcība.
- poikiloblasts nepareizas formas eritroblasts
- poikilocīts nepareizas formas eritrocīts
- poikilotrombocīts nepareizas formas trombocīts
- Sabiedrības salas nepareizi lietots Biedrības salu nosaukums.
- ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības.
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- garām nepareizi; nederīgi; aplami; neveiksmīgi.
- zirga pēda nepareizs, deformēts cilvēka pēdas stāvoklis, kad pēda saliekta uz leju.
- telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām.
- ne lūdzams neparko, nekādā gadījumā.
- ne par kādu naudu neparko, nekādā ziņā.
- ne traks neparko, nemaz, nepavisam.
- vai akls neparko; nemaz.
- ne akls neparko; nemaz.
- maldīgi priekšstati nepārprotami nepatiesa pārliecība, kas ir pretrunā ar realitāti; cilvēks var stingri turēties pie šādas savas pārliecības, neatkarīgi no acīmredzamas realitātes vai objektīviem pierādījumiem par pretējo.
- nepārvarama vara nepārvarams spēks; konkrētos apstākļos ārkārtējs, neparedzams un nenovēršams notikums (piem., dabas katastrofa - zemestrīce, plūdi; karadarbība), kas civiltiesībās var būt pamats atbrīvošanai no atbildības.
- ne acu neuzmest nepaskatīties (uz kādu, ko).
- pirstiķis nepastāvīgs cilvēks.
- gaisls Nepastāvīgs, grozīgs, svaidīgs, nepastāvīgs (cilvēks).
- riekls nepateicīgs cilvēks, kurš atmaksā labu ar ļaunu.
- pasaka Nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas; nieki, muļķības, arī baumas.
- piešūt lietu nepatiesi apvainot kādu nodarījumā, noziegumā.
- tukšs māns, arī tukši māņi nepatiesība.
- tukši māņi, arī tukšs māns nepatiesība.
- pārmēļš runāt nepatiesību citiem stāstīt.
- mākslots nepatiess, neīsts, viltots (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- pinekls nepatīkama darbošanās, piņķēšanās, ņemšanās.
- šķebīga (arī pliekana) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
- pliekana (arī šķebīga) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
- jebatorija nepatīkama lieta.
- šķērma garša nepatīkama nenoteiktas garšas sajūta.
- āda nepatīkama persona, nūģis.
- kafija nepatīkama saruna skolā - pie skolotāja, direktora.
- klepsis Nepatīkama situācija, nepatikšanas.
- jezda Nepatīkama situācija, stāvoklis; nepatikšanas.
- nelaba (arī slikta) dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- žulgana dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- žulga dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- slikta (arī nelaba) dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- čūža Nepatīkama, neērta situācija; nepatīkami apstākļi.
- zeceris Nepatīkama, nepaklausīga persona.
- žanis plēve nepatīkama, paviegla persona; lamuvārds.
- kā ar aukstu ūdeni apliet nepatīkami pārsteigt.
- kā ar ūdeni apliets nepatīkami pārsteigts, satriekts, vīlies, apkaunots.
- autorasts nepatīkams autobrācējs, kurš neievēro satiksmes noteikumus un traucē satiksmi.
- nesmukums Nepatīkams notikums, nepatīkama situācija.
- rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- rūgts kumoss (arī malks, piliens) nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- smurga Nepatīkams, netīrs, neveiksmīgs darbs; nepatīkama, netīra, neveiksmīga darbošanās.
- ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
- atmarozaks nepatīkams, slikts cilvēks.
- pa puš nepatīkams; nepatīkami.
- Sasodīts ar vienu aci! nepatikas izsauciens.
- ā pas nepatikas izsauciens.
- kafija bez cukura un putukrējuma nepatikšanas.
- nu ir velns kurvī nepatikšanas.
- Bičlija jodamēba nepatogēna amēba, kas parazitē cilvēka resnajā zarnā; pārtiek no mikrobiem; veido volutīnu un glikogēnu saturošas cistas, kas viegli saskatāmas joda šķīdumos.
- žāvāšanās nepatvaļīga, dziļa ieelpošana ar atvērtu muti (piemēram, ja nāk miegs, māc garlaicība)
- ideomotoriskais akts nepatvaļīgas kustības vai muskuļu sasprindzinājums, kas automātiski pavada domās priekšstatītas kustības, mīmiku, runu.
- žāvāties nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piemēram, ja nāk miegs, māc garlaicība).
- turēt pie sevis nepaust (savas domas, jūtas u. tml.).
- apstāties (arī palikt) pusceļā nepaveikt ko līdz galam.
- palikt (arī apstāties) pusceļā nepaveikt ko līdz galam.
- palikt kaunā nepaveikt ko vajadzīgu, nepaveikt atbilstoši noteiktām prasībām.
- novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2).
- nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- iziet plāni nepaveikties, klāties slikti.
- ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.); nemaz.
- ne acu galā (retāk acu galā) (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.).
- ne acu galā (retāk acu galā) negribēt redzēt nepavisam negribēt redzēt; neieredzēt, nevarēt ciest.
- neieredzēt (arī nevarēt ieredzēt) ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
- ne acu galā (retāk acu galā) nevarēt ieredzēt (ari ciest) nepavisam nevarēt ieredzēt, ciest.
- nevarēt iztapt kā slimam vēderam nepavisam nevarēt kādam iztapt.
- neredzēt ne savās acīs (kādu, kaut ko) nepavisam, nekad neredzēt.
- ne galamgals nepavisam.
- spuraiņš Nepiekāpīgs, nepakļāvīgs; arī īgns, neapmierināts.
- krančoties Nepieklājīgi, neparasti uzvesties.
- denuncēšana Nepierādīta vai nepatiesa un slepena apsūdzēšana.
- butadiēns nepiesātinātais ogļūdeņradis; bezkrāsas gāze ar nepatīkamu smaku; to iegūst no naftas gāzēm vai spirta un izmanto sintētiskā kaučuka ražošanā, divinils.
- akrilaldehīds Nepiesātināts aldehīds, propenāls CH~2~=CH-CHO; bezkrāsains, viegli gaistošs un uzliesmojošs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto plastmasu ražošanā, organiskajā sintēzē u. c.
- pagriezt (arī uzgriezt) muguru nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām)
- uzgriezt (arī pagriezt) muguru nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām)
- (uz)griezt (arī pagriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
- apskolot Nepilnīgi, arī pavirši izglītot; nepabeigt izglītošanu; paskolot.
- cīkot Neprasmīgi spēlēt vijoli vai citādi radīt nepatīkamas čīkstošas skaņas.
- māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
- māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
- maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
- pārklausīšanās Neprecīzi vai nepareizi saklausīta un uztverta informācija.
- mānīt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
- vilt Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
- atkaklis Nerātnis, tāds, kas ir nepaklausīgs.
- rupucēns Nerātns, nepaklausīgs bērns.
- vebzis Nerātns, nepaklausīgs bērns.
- kuldurīgs Nerātns, nepaklausīgs, nikns, rosīgs.
- nedrēbns Nerātns, nepaklausīgs.
- horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās.
- neloģisks Nesaprātīgs, nepareizs, nepamatots.
- kreizī Nesaprātīgs, nepareizs.
- kreizi Nesaprātīgs; nepareizs.
- ellenieca Nesaticīga, ķildīga sieviete; nepaklausīgs dzīvnieks.
- velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks.
- nūģis Nesimpātisks, nepatīkams, nenovīdīgs cilvēks.
- žargoņa Neskaidra runa, nepareiza izruna.
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt; nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
- rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
- netaisnīgai Netaisnīgi; arī nepatiesi.
- necelt Neuzlabot, nepalielināt.
- žvaukste Neuzticams cilvēks, kas vienmēr izdara kaut ko nepareizi.
- žerbelis Neuzticams, nepastāvīgs cilvēks.
- nedāris Nevaldāmais, nepaklausīgais.
- britva Neveiksme, ķeza; nepatikšanas.
- zavals Neveiksme, nepatikšanas.
- aplauziens Neveiksme; nepatīkams stāvoklis.
- aplauzums Neveiksme; nepatīkams stāvoklis.
- šokers Neveiksme; nepatikšanas; nepatīkams pārsteigums.
- pizģecs Neveiksme; nepatikšanas.
- pizjecs Neveiksme; nepatikšanas.
- šohers Neveiksme; nepatikšanas.
- tūta Neveiksme; nepatikšanas.
- zģecs Neveiksme; nepatikšanas.
- nelaime Nevēlams, nepatīkams apstāklis, nevēlama, nepatīkama parādība.
- rūpes Nevēlams, nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst; psihisks stāvoklis, ko izraisa šāds gadījums, stāvoklis, apstākļi.
- nomest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
- nosviest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar sviedienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
- piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi.
- sivēnaste Nevīžīgs, arī nepatstāvīgs cilvēks.
- apmeloties Nezinot, nejauši pateikt nepatiesību.
- čorts Neziņas vai nepatikas izsauciens.
- krīpšķis Nicīga palama nepatīkamam cilvēkam.
- iemalss Nicīgs apzīmējums nepaklausīgam, spītīgam cilvēkam.
- pļērga Nicinošs apzīmējums meitenei, kura ir pārāk apaļīga, vai ar nepatīkamu balsi.
- garnjerits Niķeļa silikāts ar komplicētu un nepastāvīgu ķīmisko sastāvu; rūda, no kuras iegūst niķeli.
- marināt No ārpuses visu izzināt un pēc tam sarīkot dažādas nepatikšanas, arī ar darbiem.
- jēgties Nodarboties (ar ko nepatīkamu).
- smērēties Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā.
- ielikt kloķi nodarīt pāri, ar savu rīcību tīši kaitēt, nodarīt ko ļoti nepatīkamu kādam, pārāk nostrādināt kādu.
- aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts; laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
- propozīcija Nojēgums, kas pēc formas atgādina spriedumu, taču ir tikai sprieduma sastāvdaļa, tāpēc patstāvīgi neko neapgalvo un nav ne patiess, ne nepatiess.
- novēlots Nokavēts, paredzētajā laikā nepaveikts.
- noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus).
- sapīties kāda tīklos nokļūt kāda cilvēku varā, ietekmē, nepamanot, neapzinoties tā viltību, aprēķinu.
- sašmucēties Nokļūt negodā; nokļūt nepatikšanās; ieķibelēties.
- iekrist cilpā nokļūt nelaimē, briesmās, piedzīvot ko nepatīkamu.
- ieķērnāties Nokļūt nepatīkamā, sarežģītā situācijā savas vainas dēļ.
- ieķērnēties Nokļūt nepatīkamā, sarežģītā situācijā savas vainas dēļ.
- uzkosties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- ieķibelēties Nokļūt vai iesaistīties nepatikšanās.
- papult Nokļūt, iekulties (nepatikšanās, grūtā situācijā).
- noglabāt Nolikt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
- apmaldināt Nomaldināt, nepareizi nosūtīt, samulsināt; novest no ceļa.
- krist (kāda) tīklos nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
- uzrauties Nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti.
- iemuities Nonākt sarežģītā vai nepatīkamā situācijā.
- nodzīvāties Nonākt trūkumā, nabadzībā (parasti nesaimnieciska, nepareiza dzīves veida dēļ).
- apspļaudīt Noniecināt, nozākāt (parasti nepamatoti).
- izvainots Nopelts, nosmādēts, nepatiesi apvainots.
- dismorfomānija nopietni psihiski traucējumi, ko izraisa nepamatota pārliecība par savu kroplumu, dismorfofobijas sevišķi izteikta stadija.
- nosakulties Nopūlēties, nostrādāties, neko nepadarot.
- kaino- Norāda uz jaunu, neparastu.
- nenieka Norāda uz ko neesošu, nepastāvošu.
- ksen- Norāda uz svešu vai neparastu.
- kseno- Norāda uz svešu vai neparastu.
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām).
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
- all- Norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs.
- allo- Norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs.
- anizoleikocitoze Normāls leikocītu skaits asinīs un nepareizas skaitliskas attiecības starp dažādām neitrofilu formām.
- blūzga Nosmulējusies sieviete; nepatīkams cilvēks.
- nelāgums Nosodāms nodarījums; nepatikšanas.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- švinkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot.
- švunkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot.
- prix fixe noteikta cena, ko nevar nepaaugstināt, ne pazemināt.
- otricala Notiesātais, kas nepakļaujas režīma prasībām.
- divmutes Novecojis dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu apzīmējums, kas radies sakarā ar nepareizu priekšstatu, ka 2 piesūcekņi atbilst 2 mutes atverēm.
- aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu, nepatīkamu u. tml.).
- nepareizums Novirze (piemēram, no normas), kļūda; nepareizība (4).
- funkcionāls bojājums objekta funkciju neparedzēta izmaiņa.
- dementi oficiāla baumu, nepatiesas informācijas u. tml. atsaukšana, atspēkošana.
- dementēt Oficiāli atsaukt nepatiesas ziņas, melus; atspēkot melīgus apgalvojumus.
- sūdzība oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju.
- slēptais atribūts operētājsistēmās _DOS_ un _OS/2_ - datnes atribūts, kas norāda, ka informācija par datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās.
- federālisms Oportūnistisks princips, pēc kura partija sastāv no atsevišķām organizācijām, nepakļaujoties centrālajai vadībai.
- sviestskābe organiska skābe C~3~H~7~COOH, biezs, bezkrāsains šķidrums ar asu, vecam sviestam raksturīgu, nepatīkamu smaku.
- plastifikatori organiskas un neorganiskas kompleksas vielas, ko pievieno keramiskajām masām un saistvielu jāvām veidojamības un plūstamības palielināšanai, nepalielinot ūdens daudzumu.
- indols Organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli ar nepatīkamu smaku; viela, kas rodas no triptofāna zarnās pūšanas procesā un dažās baktēriju kultūrās.
- remineralizācija Organismam nepieciešamo minerālvielu ievadīšana, kuras zaudētas slimības vai nepareiza uztura dēļ.
- poikilotermi Organismi ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru; aukstasiņu dzīvnieki.
- iekšas netur organisms nepanes.
- ar kājām gaisā otrādi, pretēji parastajam, pieņemtajam, pavisam nepareizi.
- ačgārniskis Otrāds, nepareizs.
- heterosmija Ožas kļūda (nepareizi vērtējot smaržas).
- pusdusmīgs Pa pusei dusmīgs, nepatīkams.
- vientuļā vecāka pabalsts pabalsts, ko izmaksā tam no vecākiem, kurš viens pats rūpējas par bērnu(-iem), (pašlaik Latvijā nepastāv).
- apsildīt nagus pabūt kaut kur ļoti īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- apsildīt degunu (kaut kur) pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- norīt rūgtu kumosu paciest ko nepatīkamu, aizvainojošu, savaldīties.
- kost zobus Paciest ko nepatīkamu.
- pakaucināt Padarbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
- izērmot Padarīt (kādu) neparastu, jocīgu.
- atsvabināt Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.); atbrīvot (2).
- izbojāt Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
- pabojāt Padarīt neglītāku, nepatīkamāku.
- bojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
- atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot (3).
- šuldurēt Padarīt nepareizi, šaubīties.
- apēnot Padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu); aptumšot.
- skarbināt padarīt skarbu, skābu, nepatīkamu, ar asu garšu.
- Tadaiķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Lieģos, robežojas ar Dunalkas, Durbes, Bunkas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastu, kā arī ar Durbes pilsētu; 2000.-2009. g. pagasts bija iekļauts Durbes novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība.
- Līdumnieku pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Ciblas un Blontu pagastu, kā arī ar Krieviju (2009.-2021. g. Ciblas novadā, bet 2000.-2009. g. ietilpa Ciblas novadā un nepastāvēja kā patstāvīga administratīva vienība).
- izgriezt Pagriezt (priekšmetu, tā daļu) neparastā virzienā.
- līst Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu.
- grimt purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- stigt (biežāk grimt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
- ņarga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
- ņērga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
- līst murdā pakļaut sevi briesmām, kaut kam nepatīkamam.
- blags Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
- blāgs Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
- secen Paliekot nepamanītam, neuztvertam.
- aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā.
- palikt ēnā palikt neievērotam, nepamanītam; tikt pārspētam, neizvirzīties.
- palikt pusratā palikt nepabeigtam (par iesāktu darbu); nepabeigt.
- klienēt Palikt nepaēdušam (par mājlopiem ganībās).
- iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
- latānija Palmu ģints; istabas puķkopībā par latāniju nepareizi sauc palmu, kas pieder pie livistonu ģints; īstās latānijas istabā neaudzē.
- atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
- nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.).
- iegrauzties Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) - par ko nevēlamu, nepatīkamu.
- pamest (arī atstāt) kaunā pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- sabojāt Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
- iedzīt bukaragā panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā.
- mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
- spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā; mocīt (2).
- (ie)grūst (arī iedzīt) postā panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime; sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
- piemānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs.
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- nosist Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst negatīvs, nepatīkams.
- vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija).
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
- ieaudzēt Panākt, ka (augi) ieaug jaunā, arī neparastā vietā.
- vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju).
- pamācīt Panākt, ka (kāds) izjūt, pārdzīvo (ko nepatīkamu); arī pārmācīt.
- noturēt uz ceļa panākt, ka (kāds) morāli nepagrimst.
- uzvelt Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāuzņemas (kādam).
- uzgrūst Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāveic, jāpārdzīvo; panākt, ka ierodas, jāsastop (nevēlams cilvēks).
- uzvelt (uz) (kāda) pleciem panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
- uzvelt uz (kāda) pleciem, arī uzvelt (kāda) plecos panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
- brēcināt Panākt, ka skan, vai ļaut skanēt (parasti nepatīkamiem, griezīgiem trokšņiem, skaņām).
- pieveikt Panākt, ka vairs nav jācieš (no kā nepatīkama, nevēlama); panākt, ka izzūd (kas nepatīkams, nevēlams).
- kultūraizstāšana Paņēmiens, kas tulkojot tiek lietots, lai mērķvalodas kultūrā aprakstītu nepazīstamu avotvalodas tekstā minētu objektu, parādību vai procesu: tulkotājs izmanto kādu no funkcionāli līdzīgu mērķvalodas reāliju nosaukumiem, aprakstiem u. tml.
- bitu iestarpināšana paņēmiens, ko izmanto datu pārraides protokolos pārraidāmo datu un starpkadru atdalītāju atšķiršanai un kas paredz pēc katriem pieciem vieninieku bitiem ievietot nulles bitu, tādējādi izslēdzot starpkadra atdalītāja parādīšanos neparedzētā vietā.
- atslēga Paņēmienu kopums nepazīstamu raksta zīmju un raksta sistēmas atšifrēšanai.
- otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas.
- pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
- ekstra Papildu, iepriekš neparedzēts.
- pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
- ņemt (arī ķert) pie dziesmas par nepaklausību, neatļautu darbību u. tml. pakļaut (kādu) sodam.
- saduzēšana Parādība, ka tauki un tauku eļļas pēc ilgākas uzglabāšanas pieņem nepatīkamu smaku.
- pleoneksija Pārāk cieša skābekļa saistība pie hemoglobīna un nepaliekoša pāreja audos.
- pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt.
- pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
- pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
- sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
- metapsihika Parapsiholoģija un okultisms, zināšanas par savdabīgām psihiskām un fiziskām parādībām, kas izpaužas dažu cilvēku spējā gan iegūt nenormālā veidā dažādas ziņas, gan likt priekšmetiem kustēties bez pieskaršanās un panākt citus neparastus fiziskus efektus.
- šķīvītis Parasti savienojumā "lidojošais šķīvītis": nepazīstams lidojošs diskveida objekts.
- stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- muļķīgs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām apzīmē nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- piesnaust Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur"; lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks.
- piegulēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulēt, ka ar gulēšanu neko nepanāks.
- piestaigāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) staigāt, ka ar staigāšanu neko nepanāks.
- piestāstīt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
- piestāvēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks.
- piejokot Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts jokot, ka ar jokošanu neko nepanāks.
- piekurnēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts kurnēt, ka ar kurnēšanu neko nepanāks.
- pielāpīt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks.
- pierāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts rāt, ka ar rāšanu neko nepanāks.
- pieraudāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
- piesēdēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
- piežēlot Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts žēlot, ka ar žēlošanu neko nepanāks.
- savārīt Parasti savienojumā ar "mēsli", "sūdi": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- savārīt Parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības.
- ievārīt Parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- blakts Parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku.
- dientamēba Parazītisku protozoju ģints, kuru nepatogēna amēbu suga "Dientamoeba fragilis" atrasta cilvēka lokzarnā.
- ksenozīts Parazīts svešā, tam neparastā orgānā vai saimniekā.
- apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums.
- iztukšot rūgto biķeri pārdzīvot bēdas, sāpes, ko nepatīkamu.
- izdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- iztukšot (arī izdzert) rūgto biķeri pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- izjust (arī just, izbaudīt) uz savas ādas pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- stolizomantija Pareģošana pēc ģērbšanās dažādiem gadījumiem vai nepareizībām.
- uņģistītis Pārgalvīgs, nepaklausīgs zēns.
- diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna.
- uzaurot Pārlieku skali, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
- aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
- alobioze Pārmaiņas fizioloģiskās norisēs, piemērojoties neparastiem, pārmainītiem vides apstākļiem.
- cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai.
- atgundums Pārsātinājums, riebums; iestājas kaut ko pārāk bieži darot, līdz tas apnīk un sagādā nepatiku.
- misīt Pārskatīties, nepareizi tēmēt; kļūdīties.
- grotesks Pārspīlēti komisks, karikatūrisks; arī dīvains, neparasts.
- žibelīgs Pārsteidzīgs, nepastāvīgs, svārstīgs.
- aprunāties Pārteikties, pateikt (ko) nepareizi.
- nātrija laktāts pārtikas piedeva E325 (pienskābes nātrija sāls), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas nepanes laktozi.
- kālija laktāts pārtikas piedeva E326 (penskābes kālija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēts), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet cilvēkiem, kas nepanes laktozi, vajadzētu izvairīties.
- kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties.
- elektriskais gans pārvietojama vai stacionāra iekārta, kas ierobežo lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanās vai pastaigu platību – pie izolatoriem piestiprināta stieple, pa kuru impulsu ģenerators ar pārtraukumiem raida strāvas impulsus; pieskaroties stieplei, dzīvnieks saņem nepatīkamu, bet nekaitīgu strāvas triecienu, kas to atbaida.
- paratopija Pārvietošanās; atrašanās neparastā vietā.
- paglēbt Pasargāt (no kā ļauna, nepatīkama).
- laicība Pasaulīgums, dzīve virs zemes, pretstatā nepasaulīgumam (garīgajā balstītajam) vai pārpasaulīgajam.
- fantogeizija Pastāvīga neparastas garšas sajūta mutē.
- niķis Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam.
- pļuncka Pašķidra, nepatīkama, bezformīga viela (piemēram, sapuvuši āboli).
- pakladzināt Pateikt, izpaust (parasti ko slepenu, arī nepatiesu).
- predikāts Patiesuma funkcija, kura definēta uz noteiktu īpašību kompleksa bāzes; ja dotajam objektam piemīt dotā īpašība (īpašību komplekss), tad funkcija pieņem vērtību 1 (patiess), ja nepiemīt - 0 (nepatiess).
- streptokoki Patogēni vai nepatogēni koki, kam šūnas ir sagrupētas ķēdītēs.
- mitofobija Patoloģiskas bailes izteikt nepareizu apgalvojumu.
- kainofobija Patoloģiskas bailes no jaunām, neparastām situācijām.
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs nepamatoti pacilāts garastāvoklis, satraukta domāšana un kustības.
- imitējumraksts Patvaļīgu burtu vai simbolu izmantošana, lai parādītu drukājamās lappuses izskatu, neparādot faktiski drukājamo tekstu.
- raukt degunu paust neapmierinātību, nepatiku.
- lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
- lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
- (sa)raukt degunu paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
- (pa)griezt (arī uzgriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), (pa)griezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
- pagriezt (arī uzgriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
- uzgriezt (arī pagriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
- nosagrozīties Pavadīt laiku, lēni kustoties un neko nepadarot.
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
- galīgi garām pavisam (pilnīgi) nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi.
- ačgārns Pavisam nepareizs.
- atsaukt Paziņot, ka (ziņa, vēstījums, paziņojums u. tml.) ir nepareizs, nepatiess.
- bocca della verita pēc nostāstiem senie romieši zvērējuši, ieliekot roku "patiesības mutē" (liela maska), un nepatiesa zvēresta gadījumā vainīgais nevarējis roku izvilkt atpakaļ.
- untums Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā).
- deviācija Pēkšņa, neparedzama vērtspapīru kursa, biržas preču cenu novirze nepārvaramas varas apstākļu ietekmē.
- panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk.
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- untumains Pēkšņi mainīgs, nepastāvīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
- iedzelt Pēkšņi rasties un izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (parasti par domu); izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par notikumu, faktu).
- ieskrien kā circenis (karstos) pelnos pēkšņi, negaidīti nokļūt grūtā, sarežģītā, nepatīkamā situācijā.
- pašapsūdzība Personas ziņojums, ka viņa ir izdarījusi kādu noziedzīgu nodarījumu, apzinoties sava paziņojuma nepatiesumu.
- paroreksija Perversa ēstgriba; tieksme ēst neparastus ēdienus vai neēdamas lietas.
- fosfonijs PH4 grupa, kas nepastāv brīvā dabā, bet atkārtojas savienojumos.
- piešūt Piedēvēt (vainu, parasti nepamatoti).
- brīdinājums Piedraudējums (par sodu, nepatīkamām sekām utt.)
- redzēt velnu piedzīvot ko ļoti nepatīkamu, izjust lielas grūtības, tikt pārmācītam.
- uzsēsties kā uz sveķaina celma piedzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- ieskriet nelaimē piedzīvot ko nepatīkamu.
- dabūt sirmus matus piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
- pierast Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko).
- palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs; izlaist (9), izlutināt.
- piesmakot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti gaisam telpā) rodas kāda nepatīkama smaka.
- pretpiemērs Piemērs matemātikā vai loģikā, kas demonstrē kādas hipotēzes aplamību vai nepamatotību, norādot konkrētu objektu, kuram agrāk izvirzītais hipotēzes apgalvojums nav piemērojams.
- ķēpa Pienākums, darbs (parasti nepatīkams), kura veikšana saistīta ar grūtībām, lielām pūlēm.
- vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
- piemudēt Pieņemt nepatīkamu smaku.
- apgāzt Pierādīt (domas, uzskata) maldīgumu, nepatiesumu, aplamību.
- pielikt buras piestiprināt buras savās vietās pie apaļkokiem, piestiprināt priekšburas pie štagas un pielikt burām falles, bet atstāt nepaceltas.
- piesmirkt Piesūcoties ar mitrumu, kļūt smacīgam, iegūt nepatīkamu smaku.
- daēst Pietiekami nepaēst.
- dasisties Pievienoties (neparedzēti).
- amigdalohipokampektomija Pilnīga vai daļēja galvas smadzeņu mandeļveida ķermeņa un jūraszirdziņa izgriešana, lai ārstētu deniņu daivas epilepsiju, kas nepakļaujas medikamentozai ārstēšanai.
- noslaucīt kā ar slotu pilnīgi iznīcināt (biežāk ugunsgrēkā), nopostīt tā, ka nekas pāri nepaliek.
- neprātīgs Pilnīgi nepamatots, nerealizējams.
- ārkārtējs Pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts; vēl nebijis, nepiedzīvots.
- supstobrs Plankumainais supstobrs - čemurziežu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku; līdz 2 m augsts, sarkanīgi plankumains stumbrs, balti ziedi, indīgs, Latvijā samērā reti ceļmalās, krūmājos, sētmalās.
- izrunāt Plaši izpaust (parasti ko nepamatotu, nepatiesu).
- interaktīvā tāfele plašs, tāfelei līdzīgs, skārienjutīgs sensora ekrāns, kas nodrošina nepastarpinātu mijiedarbību ar datorsistēmām.
- piedergt Pļāpājot izplatīt nepatīkamas baumas.
- valškāt Pļāpāt, aplamības vai nepatiesību stāstīt.
- lurkšēt Pļāpāt, runāt (neskaidri, arī ko nepatiesu).
- žvankšēt Pļāpāt, stāstīt niekus, bez vajadzības runāt nepatiesību.
- žvankšķēt Pļāpāt, stāstīt niekus, bez vajadzības runāt nepatiesību.
- vārkšķēt Pļāpāt; nepatiesību runāt.
- žvankstēt Pļāpāt; stāstīt niekus; runāt nepatiesību, bez vajadzības.
- klabis Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.
- aukstasiņu dzīvnieki poikilotermi - dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru , kura mainās atkarībā no vides temperatūras (rāpuļi, abinieki, zivis, apaļmutnieki un visi bezmugurkaulnieki).
- polārnakts Polārā nakts - laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
- Latvijas Tautas fronte politiska organizācija, dibināta 1988. g. oktobrī, 1989. g. oktobrī bija \~250000 biedru, apvienoja dažādu sabiedrības slāņu pārstāvjus un kļuva par ietekmīgāko politisko spēku Latvijā un komunistiskās partijas kontrolei nepakļāvās; uzvarot 1989. g. 18. marta vēlēšanās leģitīmi pārņēma varu Latvijā.
- Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā").
- ar kājām uz augšu pretēji parastajam, pieņemtajam; pavisam nepareizi.
- pretniecība Pretestība, nepaklausība.
- nelabi Pretīgi, nepatīkami (garšot, ost).
- nelāgs Pretīgs, nepatīkams (par garšu, smaržu).
- fastidiozs Pretīgs, nepatīkams; augstprātīgs.
- pretība Pretīgums, nepatika.
- stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
- stāties (retāk stāt) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
- griezt ragus pretī pretoties, nepakļauties, runāt pretī.
- otrādība Pretstats, nepareiziba.
- brīnums priekšmets, kam ir neparastas spējas, īpašības
- pēckļūmes atkopšana procedūra, kas nodrošina datu apstrādes sistēmas darbības atsākšanu pēc kļūmes tā, lai ierobežotu vai samazinātu tās nepareizās darbības iespējas.
- apture Programmas izpildes pārtraukšana, kuras cēlonis ir neparedzēta traucējumsituācija, iepriekš plānota vajadzība vai izpildes pabeigšana.
- semantiskā kļūda programmas kļūda, kas nav saistīta ar programmēšanas valodas sintakses likumu pārkāpšanu, bet, piemēram, uzdevuma risināšanas algoritma nepareizu aprakstu, nepareizu mainīgo noteikšanu, sākotnējo datu un algoritmu nesaderību.
- iestrēgšanas stāvoklis programmas stāvoklis, kurā sistēma uzdevumu nepalaiž un nepieprasa procesora laiku.
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
- pārsteigums psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko pēkšņi izraisa kas negaidīts, neparasts.
- izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
- neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- neērtība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām.
- glosolālija Psihisku slimnieku runāšana it kā svešā, nepazīstamā valodā; nesaprotams žargons.
- jatrogēnija Psihogēniska slimība, kas rodas, jūtīgam cilvēkam nepareizi novērtējot ārsta izteikumus vai rīcību.
- katatonija Psihomotori traucējumi, kas izpaužas nepatvaļīgo kustību traucējumos.
- 17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas.
- ātrs (arī ātrāks) pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- vēls (arī vēlāks) pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- puskārtenis pusceļā (par nepadarītu darbu).
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
- besīt Radīt neapmierinātību, nepatikt; kaitināt; tracināt.
- apšķebināt Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku (piemēram, par kādu smaržu, garšu).
- apšķebināt dūšu radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- apšķebināt sirdi radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- šķebināt sirdi (biežāk dūšu) radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- šķebināt dūšu (retāk sirdi) radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- (ap)šķebināt dūšu (retāk sirdi) radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- šņargļāties Radīt nepatīkamas šņaukšanas skaņas.
- smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
- svikšķināt Radīt nepatīkamu troksni (piemēram, ar krītu velkot pa tāfeli, ar kājām pa grīdu).
- nonīdēt Radīt nepatiku.
- zāģēt Radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas - par dzīvniekiem.
- sašmulēties Radīt sev nepatikšanas; saķencēties.
- sašmurgāties Radīt sev nepatikšanas.
- atbiedēt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt; atbaidīt (2).
- atbaidīt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt.
- bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
- bēdēties Raizēties, pastāvīgi domāt (par ko nepatīkamu); bažīties, uztraukties.
- bilžu raksts raksta tips, kurā grafiskās zīmes atspoguļo teksta saturu, bet neparāda valodas formas; piktogrāfiskais raksts.
- makrogrāfija Rakstīšana ar neparasti lieliem burtiem dažos smadzeņu slimību gadījumos.
- piktogrāfiskais (arī attēlu, bilžu) raksts raksts, kurā grafiskās zīmes atspoguļo teksta saturu, bet neparāda valodas formas.
- kļūdu labojums rakstu darba uzdevums, kurā (skolēnam) jāpārraksta rakstu darbā labotais, par nepareizu atzītais bez kļūdām, pareizi, arī ar paskaidrojumiem.
- pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība; steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
- aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; aizbildniecisks.
- stirku stirkumis raksturo nestabilu, nepastāvīgu situāciju.
- žvērkstēt Raksturo skaļu, nepatīkamu skaņu.
- vadības simbols rakstzīme, kura noteiktā kontekstā iniciē, modificē vai aptur vadības operācijas izpildi; šo vadības rakstzīmi parasti nedrukā un uz displeja ekrāna tā neparādās.
- vadības rakstzīme rakstzīme, kura noteiktā kontekstā iniciē, modificē vai aptur vadības operācijas izpildi; šo vadības rakstzīmi parasti nedrukā un uz displeja ekrāna tā neparādās.
- rēgoties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
- pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ.
- iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai.
- rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Rasties, veidoties redzes iztēlē, domās (parasti par ko nepatīkamu).
- šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3).
- šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3).
- gabalražošana Ražošanas tips, kam raksturīga gabalveida produkcijas izgatavošana, daudzveidīga vai nepastāvīga nomenklatūra.
- aprauties Refl. --> apraut (2); pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
- ubi sunt refrēnveida frāze, kas bieži lietota viduslaiku latīniskajā dzejā, lai izteiktu dzīves gaistamību, nepastāvību un skaistumu vienlaicīgi, parasti dzejolī, kas piemin kādu aizgājēju.
- giroze Reiboņa veids, kura slimniekam stāvot liekas, ka viss ap viņu griežas; viņam jāaizver acis, lai nepakristu.
- šķiela Retāka vieta audeklā, kura radusies, ja diegs vai dzija bijusi nepareizi ievērta, arī ja ir bijis slikts šķiets.
- kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
- Stolbi Rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, Kujsumas kalnu atzaros, platība - 472 kvadrātkilometri, dibināts - 1925. g., \~100 sadēdējušu neparastas formas sienīta klinšu (līdz 100 m augstas).
- riebulis riebējs; kāds, kas traucē, rada nepatikšanas.
- nošaut greizi rīkoties nepareizi; kļūdīties; notikt tā, kā nav paredzēts, norisēt kļūmīgi.
- krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
- počkāties Rīkoties, darboties, veicot, parasti sīkus, darbietilpīgus, arī nepatīkamus, darbus; arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties.
- dražnīt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
- kaitināt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
- glābt situāciju rīkoties, lai novērstu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
- izlaist džinu no pudeles rīkoties, pakļaujot sevi neparedzētām un neatvairāmām sekām.
- ērmoties Rīkoties, uzvesties savādi, neparasti, jocīgi.
- disritmija Ritma traucējums vai nepareizība.
- primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst.
- sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst.
- bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
- Atijs Nāvijs romiešu mitoloģijā - zinošākais priesteris - augurs, kurš jau agrā jaunībā izrādīja neparastas spējas izskaidrot dievu gribu pēc putnu izturēšanās.
- provocatio Romiešu procesuālās tiesībās sūdzētāja izdarīts aicinājums atbildētājam samaksāt naudas sodu, ja atbildētāja liegšanās atzīt sūdzētāja tiesību izrādījusies nepareiza.
- gaizs Rūgts, sarūdzis, sīvs, nepatīkamas garšas.
- sakalbināt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
- sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
- palaist Runājot, rakstot izplatīt, panākt, ka izplatās (kāda, parasti nepatiesa, informācija).
- šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
- laist Runāt (parasti nepatiesību); melst.
- grūst lažu runāt aplamības, nepatiesību.
- laist lažu Runāt aplamības, nepatiesību.
- balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi; pļāpāt, lielīties.
- murkšēt Runāt ko klausītājiem nepatīkamu; murkšķēt (2).
- murkšķēt Runāt ko klausītājiem nepatīkamu.
- runāt (kā) pa mākoņiem runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- runāt (kā) pa mākoņiem (arī pa gaisu, retāk gaisiem) runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- runāt (kā) pa gaisu (retāk gaisiem) runāt ko nepamatotu, muļķīgu.
- malt pasakas runāt ko nepatiesu, runāt niekus.
- bakšķīties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
- bakšķoties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
- bakšoties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
- gelzt Runāt nepatiesību, aplamības; gvelzt.
- ļipovaķ Runāt nepatiesību.
- šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
- pūst bumbiņas runāt, stāstīt nepatiesību; stāstīt blēņas.
- grābt (arī ķert) no zila gaisa runāt, teikt ko nepamatotu.
- grābt no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu.
- nelaime Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
- posts Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
- ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
- rezerves kapitāls sabiedrības uzkrātais kapitāls, kas izmantojams neparedzētu izdevumu segšanai un kuru veido obligātie peļņas atskaitījumi.
- sasmacis Sabojājies, tāds, kas izplata nepatīkamu smaku.
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem); sasmakt (par gaisu).
- kadūks Sabrucis, nepastāvīgs, iznīcīgs.
- apokrifs Sacerējums, ko nepamatoti piedēvē kādam citam autoram vai laikmetam.
- gāzt (kādam) uz galvas sacīt (kādam) daudz nepatīkama; bārt, lamāt (kādu).
- apmētāt Sacīt vairākkārt (ko apvainojošu, nepatīkamu, asu, nievīgu).
- izzīst no pirksta sadomāt, izgudrot ko īstenībai neatbilstošu, nepamatotu.
- uzgrūst (arī uzlaist) kaklā (arī uz kakla) sagādāt (kādam) ko nepatīkamu.
- uzlaist (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) sagādāt (kādam) ko nepatīkamu.
- zāģēt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas, kaitēt (kādam).
- grauzt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas.
- aizķibelēt Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- lauzt kaklu kādam sagādāt kādam kaut ko ļaunu, nepatīkamu, pārmācīt, pieveikt.
- uzlaist kaklā sagādāt kādam ko nepatīkamu (biežāk nelaimi)
- uzgrūst kaklā sagādāt kādam ko nepatīkamu (parasti nelaimi)
- sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, bēdas; likt uztraukties, raizēties.
- iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
- taisīt (arī vārīt) ziepes sagādāt nepatikšanas.
- vārīt (arī taisīt) ziepes sagādāt nepatikšanas.
- (ie)vārīt (arī savārīt, taisīt) ziepes sagādāt nepatikšanas.
- taisīt sūdus sagādāt nepatikšanas.
- ķibelēties Sagādāt, radīt sev nepatikšanas.
- izpukstēties Saīgušam kādu laiku klusi sarunāties pašam ar sevi par kaut ko nepatīkamu.
- ķēpīgs Saistīts ar grūtībām, lielām pūlēm (parasti par nepatīkamu darbu, uzdevumu).
- sindesmektopija Saites atrašanās neparastā vietā.
- saputrāt Sajaukt, izdarīt nepareizi.
- mokas Sajūtu, izjūtu kopums, ko izraisa stipras sāpes, arī ļoti nepatīkami fizioloģiski traucējumi.
- kā ziepes saka (_parasti_ nepatikā) par ļoti treknu gaļu.
- kā olekti (arī mietu) norijis Saka cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
- kā balts zvirbulis saka par cilvēku, kas ar kaut ko stipri atšķiras no pārējiem, par kaut ko neparastu, reti sastopamu.
- glums kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, no nepatikšanām, izkļūt no nevēlamas situācijas.
- kā mietu norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
- no ielas saka par cilvēku, kuru nepazīst, par kuru nekā nezina, kuram nav ieteikuma.
- kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru) pa galvu (arī pa pieri) saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, pārsteidzošs, parasti nepatīkams.
- vuvināt Saka par izmēdošām, nepareizām balss skaņām.
- vētra ūdens glāzē saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
- ne sapnī (iedomāties) saka par kaut ko pavisam neiedomājamu, necerētu, negaidītu, nezināmu, nepazītu.
- kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
- kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- pēc spoka saka par ko dīvainu, neparastu, arī neglītu, atbaidošu.
- kā krusts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- kā nelaime uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- kā slogs uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- kā posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- valgs kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- Tavu (arī to) brīnumu! saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu.
- kā sērga saka par ko ļoti nepatīkamu, bīstamu, ļaunu.
- pēc suņa saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
- kā gruzis acī saka par ko ļoti nepatīkamu.
- kā grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
- kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
- kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
- kā nelaime saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu, apgrūtinošu, uzmācīgi, par ko tādu, kam piemīt pārliecīgi liela intensitāte.
- uz zaķa saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
- kā īkšķa gals saka par ko neparasti lielu (biežāk par ogām).
- kā īkšķa gals saka par ko neparasti mazu.
- kā pasakā saka par ko neparasti skaistu, ļoti labu, brīnumainu, neticamu.
- pasarg dievs saka par ko neparastu, neikdienišķu, arī ļaunu.
- tā ir (tīrā) nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
- tā ir tīrā nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
- kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
- ciest kā zobu sāpes saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
- kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt, paciest savā tuvumā.
- nost no kakla saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
- šmuce pa visu ģīmi saka par lielām nepatikšanām, lielu apkaunojumu.
- pilnīgā pakaļā saka par ļoti nepatīkamu situāciju vai par ko nestrādājošu, nefunkcionējošu.
- (tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- ausis plīst (vai) pušu saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- (tā, ka arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- (tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- dzīvam kapā (arī zemē) jālien saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
- kā eglis saka par nepakļāvīgu, paskarbu, arī asu cilvēku.
- ta jau vilkam Ludzasilā ar ir bailes saka par nepamatotām bailēm.
- Metuzāla vecums saka par neparastu ilggadību.
- duras (arī griež, griežas) ausīs saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
- iet caur kauliem saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas.
- smags gaiss Saka par nepatīkamu, bīstamu stāvokli.
- nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
- tupeļu varonis saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
- patiesība kož acīs saka par situāciju, ja kādam nepatīk, ka ir atklājušies kādi fakti
- gaist (arī izgaist, pagaist, izkūp) kā migla (arī kā dūmi) saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri (iz)zūd.
- izgaist (arī pagaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla) saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
- izkūp (arī (iz)gaist, pagaist) kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri zūd.
- bēdu gabals saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas; negals.
- sūdu būšana saka tad, ja rodas kādas nepatikšanas.
- rej kā suns mēnesī skatīdamies saka uz cilvēku, kas nepatiesi otru aizķer vai nolamā.
- pūst ragā saka, ietiepīgi ko noraidot, paužot nepakļaušanos, arī bezspēcību.
- noveļas kā akmens no sirds (kādam) saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru (pēc smaga pārdzīvojuma,, nepatikšanām, ilgstošām rūpēm).
- dieva laime saka, izsaucas, ja labvēlīgi apstākļi ir radījuši iespēju vairīties no kā nepatīkama, briesmīga, bīstama.
- ellē ar visu dziesmu grāmatu saka, ja (kāds) atrodas nepatīkamos apstākļos.
- ko (tas) līdz saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē.
- dzeļ kā nātres saka, ja aukstums rada asu, sāpīgu, nepatīkamu sajūtu, ja kas sagādā dziļas ciešanas.
- cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
- liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
- kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt.
- bieza galva Saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- liela (arī resna) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- biezs pauris Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- gluma āda (kādam) saka, ja cilvēks ir viltīgs, izmanīgs, prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
- ir vakars kādam saka, ja draud briesmas, bojāeja, nāve, ja sagaidāms kas nepatīkams.
- gals (vai) klāt saka, ja draud briesmas, bojāeja; saka, ja rodas kas nevēlams, nepatīkams.
- cik pasaule maza saka, ja gadās satikties tur, kur to nepavisam nevarētu iedomāties.
- velns ir murdā saka, ja gaidāms kas nepatīkams.
- nav vairs labaisgals saka, ja gaidāms kas slikts, nevēlams, nepatīkams.
- sirds metas viegla, arī metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
- metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
- metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi, arī sirds metas viegla saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
- raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu notikumu, apstākļu.
- mati ceļas (arī slienas) stāvu (s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- mati slienas (arī ceļas) stāvu (s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- mati ceļas (arī slienas) stāvus, (retāk stāvu) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- kā pastardienas bazūne saka, ja ir ļoti skaļa, nepatīkama balss vai skaņa, liels troksnis.
- ir (art kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja ir nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- nu ir sūdi vagā saka, ja ir nepatikšanas.
- viegla sirds saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
- viegli ap sirdi saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
- iet kā pa veciem kapiem saka, ja ir visādas neveiksmes, nepatikšanas.
- būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša.
- sirds ēdas saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas.
- sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
- iet pār galvu Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
- kā uz iesma uzdurts saka, ja jāpārdzīvo kas ļoti nepatīkams.
- tumši mākoņi savelkas pār kādu (kāda galvu, kaut ko) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
- kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
- mētāt kā skaidu saka, ja kāda dzīvē ir daudz neparedzēta, negribēta, ko grūti pārvarēt.
- kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
- dziesma ir ciet (kādam) saka, ja kādam ir smagi sarežģījumi, lielas nepatikšanas, ja ir beigas.
- smaga roka saka, ja kādam kaut kas nepadodas, ja nav gaidāms labs rezultāts.
- cieta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
- zosāda uzmetas saka, ja kādam rodas ļoti nepatīkama izjūta.
- uzmest degunu saka, ja kāds (parasti sieviete) izrāda nepatiku, apvainojas, sadusmojas.
- kā pirkstā iegriezis saka, ja kāds atnāk ciemā, neko līdzi nepaņēmis.
- kāda deguns nepatīk (kādam) saka, ja kāds cilvēks nepatīk.
- Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu.
- kā no valga vaļā saka, ja kāds ir atbrīvots no kaut kā nevēlama, nomācoša, nepatīkama.
- kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
- liela galva saka, ja kāds ir pārāk patstāvīgs, pārdrošs, nepaklausīgs.
- cieta galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs.
- kā sadedzis saka, ja kāds ko dara lielā steigā, nepacietībā.
- pirksti deg saka, ja kāds lielā nepacietībā grib ko darīt.
- zeme deg zem kājām saka, ja kāds pārdzīvo ko ļoti nepatīkamu un vēlas doties projām, pazust.
- Ko (nu) (tu) dziedi! saka, ja kāds runā ko nepareizu, nepatiesu.
- kā vēja rādītājs saka, ja kāds uzskatos, pārliecībā, rīcībā ir pārāk nepastāvīgs, svārstīgs, ja kāds grozās uz visām pusēm.
- deguns stiepjas garāks saka, ja kāds viļas, izjūt nepatiku, ir neapmierināts.
- pazūd kā gailis kaņepēs saka, ja kāds, izvairīdamies no gaidāmajām nepatikšanām, sarežģījumiem, veikli nozūd.
- viņam (ir) pilna dūša saka, ja kādu nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
- kā gaisin izgaist saka, ja kas ātri izzūd, izklīst, nepastāv ilgi.
- līdz mielēm saka, ja kas grūts, nepatīkams, nevēlams ir izjusts, pārdzīvots līdz galējai iespējai.
- kā jēla gaļa saka, ja kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs, apnicis.
- kā augonis saka, ja kas ir ļoti sāpīgi, ļoti nepatīkami.
- ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam.
- vēmas nāk saka, ja kas izraisa ļoti lielu nepatiku.
- pumpas uz dibena metas saka, ja kas ļoti nepatīk.
- pēc velna saka, ja kas neapmierina, nepavisam nav pieņemams.
- elle iet vaļā saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
- duras kā nazis sirdī saka, ja kas pēkšņi izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- ieduras kā skabarga saka, ja kas pēkšņi rada sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu.
- uzdzīt zosādu saka, ja kas rada ļoti nepatīkamu izjūtu.
- ka vai lūst saka, ja kaut kā ir neparasti daudz, pārpilnām.
- tur jau sunim jāsmejas saka, ja kaut kas ir acīmredzami smieklīgs, muļķīgs, nepareizs, nepatiess.
- kā sapnis saka, ja ko atzīst par neparasti skaistu.
- ne suns pakaļ nerej saka, ja ko neuzzina, nepamana, ja par ko neliekas ne zinis.
- ieniezas mēle saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- auksta duša saka, ja negaidīti piedzīvo ko nepatīkamu, ja atjēdzas no kaut kā.
- ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu.
- plēšas kā suņi saka, ja nemitīgi strīdas, plēšas, nepavisam nesatiek.
- kā elle saka, ja nepatīkamas, negatīvi vērtējamas parādības izpaužas ļoti lielā mērā, ja ir liela nekārtība, troksnis, neciešams stāvoklis.
- pilna dūša saka, ja nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
- elle ir vaļā saka, ja notiek kas ļoti slikts, nepatīkams, ja kāds saceļ traci.
- saki vēl, ka dieva nav saka, ja notiek kas vēlams, arī negaidīts, neparasts.
- noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
- noveļas kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
- pie velna saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
- pie joda saka, ja pret ko ir nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
- (ap)šķebinās dūša (retāk sirds) saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
- šķebinās dūša (retāk sirds) saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
- galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas; saka, ja ir stipras galvassāpes.
- atduras kā miets saka, ja straujā gaitā uz noteiktu mērķi kaut kā neparedzēta dēļ pēkšņi apstājas.
- āda zārdā saka, kad gaidāmas vai notikušas kādas nepatikšanas.
- sūdos vēl neviens nav nosities saka, lai parādītu, ka nepatikšanas nav tik lielas kā izskatās.
- drošs kas drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
- drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
- iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko.
- ēdis vai neēdis, galvu augšā saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam.
- pēc suņa saka, uzsverot kā nevēlama, nepatīkama augstu pakāpi.
- (nav) ne (mazākās) jausmas Saka, uzsverot, ka kas nepastāv, nav sastopams.
- nedod dievs saka, vēloties izvairīties no kaut kā nepatīkama, bīstama, arī paredzot ko nepatīkamu, ļaunu, baiļojoties, ka var notikt kas slikts.
- lielība naudu nemaksā saka, vēršoties pret cilvēku, kas lielās, lai norādītu, ka to dara nepamatoti
- turēties Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības; nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
- brīdināt Sakot biedēt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība; draudēt.
- pārteikties Sakot ko, kļūdīties, nepasacīt vajadzīgo; pārsacīties.
- pārsacīties Sakot ko, kļūdīties, nepasacīt vajadzīgo; pārteikties.
- lopmuižnieki Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā; šāds nosaukums viņiem nepatika, tāpēc viņi sauca sevi par pusmuižniekiem.
- uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
- šķebēt sākt izsaukt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- izregulēties Sākt nepareizi darboties, zūdot pareizajam regulējumam.
- ieskvirbināt Sākt rakt (un nepabeigt).
- krist atpakaļ sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
- sajāt Salauzt; nepareizi vai neuzmanīgi lietojot sabojāt.
- sasalīgs Salīgs, kas nepanes aukstumu un ātri salst.
- megālija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz neparasti lielu apjomu.
- -fobija salikteņu daļa - bailes, nepatika (piemēram, hidrofobija).
- Sarikopas ezers sāļezers Turgajasa garenieplakā 100 m vjl., Kazahstānā, platība - 336 kvadrātkilometri, sekls, līmenis nepastāvīgs, augstākais pavasarī sniega kušanas periodā.
- tikt viegli cauri samērā laimīgi (ar nelieliem zaudējumiem), samērā veiksmīgi izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- padraņķīgs Samērā slikts, nepatīkams (par laiku, laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu).
- sasmirkt Samirkt; piesūcoties ar mitrumu, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku.
- uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- (uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa pārestība, nepatiesi pārmetumi, arī vilšanās, neveiksme.
- kost kaulā sāpināt; radīt nepatiku, skaudību.
- saķiņķelēties Sapīties pārpratumos un domstarpībās, nokļūt nepatīkamā situācijā.
- piezvēgāt Sapļāpāt, sastāstīt (nepatiesību, melus).
- vēss saprāts saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
- ķēpa Sarežģījumi, nepatikšanas; juceklis.
- varza Sarežģītas, grūti kārtojamas darīšanas, arī nepatikšanas; arī jezga (2).
- piņķelīgs sarežģīts, tāds, kas risinās lēnām; darbs, kas nepadodas, neveicas.
- sagvelzt Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa); sapļāpāt.
- vantēt Sasaitēt nepaklausīga dzīvnieka galvu ar sapītām kājām.
- sastrieties Saslieties pretī, spītēt, nepadoties; strieties.
- saķencēties Sasmērēties; radīt sev nepatikšanas; sašmurgāties.
- uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi (piemēram, par panākumiem, nepatikšanām).
- zobus sakodis sasprindzinot visus spēkus, ar lielu piespiešanos, paciešot ko ļoti nepatīkamu, sāpīgu.
- piesakulties Sastāstīt (kādam, parasti ko nepatiesu), lai sakūdītu, sanaidotu.
- dakult Sastāstīt kādam ko, parasti nepatiesību, lai sakūdītu, sanaidotu.
- piekalāt Sastāstīt, parasti ko nepatiesu, lai sakūdītu, sanaidotu.
- ermots Savāds, dīvains, neparasts.
- ērmots Savāds, neparasts, jocīgs; ērmīgs.
- ērmīgs Savāds, neparasts, jocīgs; ērmots.
- safabricēt Savākt, arī izdomāt (piemēram, nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā.
- savantisms Savantisma sindroms - stāvoklis, kad vienlaikus ar mentālās attīstības traucējumiem cilvēkam piemīt neparastas spējas.
- aizridēt Savas grabažas (ridas) aiznest, nogādāt prom, attālināties vispār, runājot par nepatīkamiem viesiem.
- iecirst nagus dubļos savas rīcības dēļ nokļūt nepatīkamā stāvoklī.
- idiofonija Savdabīga nepatīkama balss skaņa.
- viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē.
- viebas Savienojumā "man nāk viebas" norāda uz nepatiku, kas izsauc nelabumu un vemšanu.
- apsaklausīties Savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- svaigs Savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- vajāšana Savienojumā "vajāšanas mānija": slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes no kā.
- neomulīgs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
- pieraut Savienojumā ar "ko nu", "ko te" lieto, lai norādītu, ka arī intensīvi strādājot, neko daudz nepanāks, nesasniegs.
- pieslimot Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka ar slimošanu un gulēšanu neko nepanāks, nesasniegs.
- pieslinkot Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka ar slinkošanu neko nepanāks, nesasniegs.
- pieliegt Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav nozīmes tikai liegt ko, ka ar aizliegumu (vien) neko nepanāks.
- piegulšņāt Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulšņāt, ka ar gulšņāšanu neko nepanāks, nesasniegs.
- piekreņķēties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) raizēties, bēdāties, īgnoties, ka ar raizēšanos, bēdāšanos, īgnošanoas neko nepanāks, nesasniegs.
- piesirdīties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts dusmoties, ka ar dusmošanos neko nepanāks.
- pieskaisties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts dusmoties, ka ar dusmošanos neko nepanāks.
- pienaidoties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts naidoties, ka ar naidošanos neko nepanāks, nesasniegs.
- uzplēst Savienojumā ar "rēta", "brūce, "vaina" u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
- pie- Savienojumā ar verbu un kopā ar "ko nu", "ko tur" lieto, lai norādītu, ka nav vērts ko darīt, ka ar to neko nepanāks.
- pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt tādam, kas nepakļaujas (kādiem apstākļiem, ietekmēm u. tml.).
- pīt Savienot (piemēram, vārdus, nojēgumus), parasti nepareizi, arī nevajadzīgi.
- derības Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
- cirtes virziens secība, kādā katru nākamo kailcirtes cirsmu drīkst projektēt blakus iepriekšējai, lai izcirtumos nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos ar sēklām un nenocirstā meža pusi nepakļautu valdošo vēju iedarbībai.
- sēklu glabāšana sēklu novietošana tādos apstākļos (noteiktā temperatūras, mitruma un gaisa režīmā), kur pēc iespējas ilgāk nepazeminās dīgtspēja.
- nomenklātors Seniem romiešiem vergs, kas savam kungam teica nepazīstamo sastopamo personu vārdus.
- āditjas Senindiešu mitoloģijā - saules dievību kopa, dievietes Aditi un riši Kāšjapas dēli - pasaules sargātāji, gaisos mītoši visu redzoši pasaules kārtības uzraudzītāji, nepatiesības apkarotāji, ar dievišķu varu apveltīti debesu valdnieki.
- hiposandales Seno ēģiptiešu, grieķu un romiešu, kas vēl nepazina zirgu apkalšanu, lietotās sandales, ko ar siksnām piestiprināja zirgu kājām.
- emocionālās (patērētāju) metodes sensorās produktu vērtēšanas metodes, kuras lieto, lai noteiktu kāda produkta pārākumu (izvēloties vienu no vairākiem vērtētajiem produktiem), patikšanu (nosakot "patīk" vai "nepatīk" pakāpi) vai produkta akceptēšanu (atzīstot vai noraidot).
- merkaptāni Sēru saturošs organisks savienojums ar nepatīkamu smaku, kurā -SH grupa saistīta ar ogļūdeņraža atlikumu; lieto par piedevām - brīdinātāju pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- autā Sevišķi, neparasti, normām neatbilstoši.
- skrūvrats Sfips zobrats zobratu pārvadā ar neparalēlām vārpstu asīm.
- ridas Sīki darbi, neērtības, nepatikšanas.
- risas Sīki darbi, neērtības, nepatikšanas.
- refraktārs Sīksts, tāds, kas nepadodas ārstēšanai.
- silīcijūdeņradis Silīcija savienojums ar ūdeņradi - toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku; silāns.
- silāns Silīcija savienojums ar ūdeņradi - toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku; silīcijūdeņradis.
- adenoīdisms Simptomu komplekss, kas raksturo limfadenoīdo audu hipertrofiju: apgrūtināta elpošana pa degunu, deguna balss, sejas skeleta nepareiza attīstība.
- lišķēt Simulēt, būt nepatiesam.
- smērēt nagus sist, kauties, zagt; darīt kaut ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- nepatikšanas Situācija, arī pārdzīvojums, kas saistīts ar ko nepatīkamu, uztraucoša.
- dīkstāve situācija, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības; darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā.
- bita pārraides kļūda situācija, kad bita vērtība pārraides procesā ir izmainījusies un uztvērējs to nepareizi interpretē.
- tīri papīri Situācija, kurā nav iemeslu sarežģījumiem, nepatikšanām.
- nu ir kapi ska tad, ja gaiāms kas slikts, nepatīkams.
- sašķērmēt Skābšanas procesā iegūt nepatīkamu garšu; pārskābt.
- bļaustīties Skaļi, nepareizi dziedāt.
- lerkšēt Skanēt (par ko nepatīkamu).
- lambdacisms Skaņas "l" nepareiza izruna; "l" izrunā "r" vietā.
- zūdošā kopija skaņas vai attēla veidā izvadīts nepastāvīgs informācijas atveids.
- nenoturīga skaņa skaņkārtas skaņa, kas rada nepabeigtības iespaidu, prasa turpinājumu.
- zagties Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- babis Skrandains ubags, arī biedēklis, ar ko baida mazus nepaklausīgus bērnus.
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- amonijs Slāpekļa un ūdeņraža savienojums, kas brīvā veidā nepastāv, bet ietilpst daudzos savienojumos.
- Babajs Slāvu mitoloģijā - tēls, ar ko biedēja nepaklausīgus un niķīgus bērnus.
- zagšus Slepeni, nepamanīti, arī neatļauti.
- inkognito Slepenība (attiecībā uz vārdu, personību), nepazīstamība.
- maucība Slikta rīcība; nepatīkama situācija.
- svalka Slikta, nepatīkama vieta.
- kužāk Sliktāk, nepatīkamāk.
- sukņa Sliktas kvalitātes, nepadevušies lini vai graudaugi.
- kankars Slikti ģērbies, nabadzīgs cilvēks; nepatīkams, nesimpātisks cilvēks; bezpajumtnieks.
- čūriski Slikti, nepareizi.
- nejaucīgs Slikts (par laiku, laika apstākļiem); ass, nepatīkams (par vēju).
- šķidrs Slikts, nepamatots, nepilnīgs.
- ķerlis Slikts, nepatīkams cilvēks (vīrietis).
- pipelnieks slikts, nepatīkams cilvēks.
- beķene Slikts, nepatīkams cilvēks.
- beķens Slikts, nepatīkams cilvēks.
- auzas Slikts, nepatīkams stāvoklis.
- kužs Slikts, nepatīkams.
- disvitaminoze Slimība, ko izraisa nepareizas vitamīnu attiecības uzturā.
- heterokrīze Slimības krīze neparastā laikā vai veidā.
- hemoglobinopātijas Slimību grupa, kam raksturīga nepareizas struktūras hemoglobīna veidošanās un līdz ar to pavājinās tā funkcijas.
- pedofobija Slimīga nepatika pret bērniem; bailes no bērniem.
- allotriofagija Slimīga tieksme ēst neparastas, neēdamas lietas.
- geumafobija Slimīgas bailes no nepatīkamas garšas.
- geimafobija Slimīgas bailes no nepatīkamas.
- hamartofobija Slimīgas bailes, ka notiek vai notiks kļūda; neirastēniķa slimīga iedoma, ka viņu nepareizi ārstē.
- iofobija Slimīgas, nepamatotas bailes no indēm.
- lieluma mānija slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme un nepamatota iedomība.
- vajāšanas mānija slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes no kā.
- šlakāns Slinks cilvēks, slinks, nepaklausīgs suns.
- dīvānpirdējs sliņķis, nepatīkams cilvēks.
- celiakija Smaga hroniska gremošanas nepietiekamība maziem bērniem, kuru izraisa glutēna nepanesamība.
- mest dubļus (uz kādu) smagi, nepatiesi apvainot; ķengāt.
- dezinformēt Sniegt (kādam) nepareizas ziņas, lai apzināti maldinātu ar nepareizu informāciju.
- melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem, priekšmetiem).
- akcidencija Sods par preces nepareizu nosaukumu muitas deklarācijā.
- aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisā, attālināties (par putniem).
- aizsargbloķēšana Speciāla sistēma aizsardzībai pret iekārtas vai cilvēka nepareizu darbību.
- administratīvā tiesa speciāla tiesa, kas izskata personu sūdzības par valsts vai pašvaldību darbinieku nepareizu savu dienesta pienākumu pildīšanu.
- krusasgāze Spēcīga, brāzmaina krusa, ar neparasti lielām ledus daļiņām.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
- griezt Spēcīgi, nepatīkami kairināt (parasti par gaismu).
- griezties Spēcīgi, nepatīkami kairināt (parasti par gaismu).
- iedurt Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu; spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
- iedurties Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu; spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
- pārplūdes vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, kas uztur sistēmā nemainīgu spiedienu; vārstam darba laikā jābūt atvērtam un jāizlaiž daļa fluīda no sistēmas; tas rada zināmus enerģijas zudumus: (nepareizi - "drošības vārsts").
- buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks.
- krolis Spītīgs, nepaklausīgs zēns.
- anonīmais sekss spontāna seksuāla savienošanās ar nepazīstamu partneri, tā var būt kaislība no pirmā acu uzmetiena, satriecoša un vienreizēja satikšanās, taču arī īstu saistību noraidīšana un bailes no tām.
- orientierisms Sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa; orientēšanās sports.
- eksudācija Sprāgstvielu šķidro komponentu (piem., nitroglicerīna) izdalīšanās, kas notiek, ja sprāgstvielas nepareizi glabā vai izgatavo.
- izzīst no mēles stāstīt kaut ko izdomātu, nepatiesu.
- mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi.
- atliet Stāstīt nepatiesību.
- izsūkt no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- izzīst (arī izsūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- (iz)zīst (retāk (iz)sūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- sūkt no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- zīst (arī sūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
- mānīt Stāstot ko nepatiesu, apzināti maldināt.
- apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
- nepazīšana Stāvoklis, kad (kāds) nav iepazinis ko, nepazīst ko.
- neesamība Stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- neirostēnija Stāvoklis, kad nelieli kairinājumi izraisa neparasti spēcīgu nervu centru uzbudinājumu.
- savantisma sindroms stāvoklis, kad vienlaikus ar mentālās attīstības traucējumiem cilvēkam piemīt neparastas spējas.
- deciduoze Stāvoklis, kurā atlobenes audi attīstās pārmērīgi vai neparastās vietās.
- scordatura Stīgu instrumentu stīgu pārskaņošananeparastos augstumos, sevišķi daudz lietota 17. gs. beigās, lai iegūtu neparastus efektus akordu spēlē un skaņu nokrāsā.
- brist dubļus strādāt smagus lauku darbus; darīt ko nepatīkamu, apkaunojošu.
- pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
- nokratīt Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
- sisties Strauji, nepatīkami skart (ko tādu, kam virzās garām, cauri) - piemēram, par augiem, to dalām.
- distress Subjektīvi nepatīkamais stress, kas var būt saistīts ar negatīvām pārmaiņām organismā.
- uzgrūst kaklā sūtīt kādu pie kāda, lai sagādātu ko nepatīkamu.
- uzlaist kaklā sūtīt kādu pie kāda, lai sagādātu ko nepatīkamu.
- sūtīt uz kakla (kādam kādu) sūtīt kādu, sagādājot ko nepatīkamu.
- sasust Sūtot iegūt nepatīkamu smaku (parasti par apģērbu, apaviem).
- grābslība Svaidīgums, nepastāvība, bezrūpība, vieglprātība.
- salasnīcas Svārstīgas, nepastāvīgas sievietes.
- traulisms Svepstēšana, dažu skaņu nepareiza izruna.
- svešinieks Svešs, nepazīstams cilvēks.
- piepacelt Svinīgs, sakāpināts (parasti nepamatoti).
- hidroplānija Svīšana neparastā ķermeņa daļā.
- panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
- šķerms Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
- šķērns Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
- luncīties Šķietami enerģiski strādāt, bet faktiski gandrīz neko nepadarīt.
- kvazi līgums šķietams, neīsts līgums, kas parasti izpaužas, pirmkārt, kā nepamatota iedzīvošanās - citas personas mantas iegūšana bez tiesiska pamata (piemēram, visas atrastās mantas piesavināšanās), un, otrkārt, tas var izpausties svešu (citu personu) lietu kārtošanā bez pilvarojuma, kad viena persona izpilda citas personas pienākumus bez iepriekšējas vienošanās.
- sigmatisms Šļupstēšana, nepareiza vai neskaidra "s" skaņas izruna.
- histotoksiskā anoksija šūnu elpošanas funkciju kavējums (piem., saindējoties ar cianīdiem), nepazeminoties skābekļa spriegumam artēriju vai kapilāru asinīs.
- svaigā veidā tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- neredzēt sauli tā nopūlēties ar darbu, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam; būt ļoti aizņemtam.
- vējš Tā, ka (kas) izzūd, vairs nepastāv, neizdodas, nepiepildās.
- slepu Tā, ka citi neredz, nepamana, nenojauš; slepeni.
- slepus Tā, ka citi neredz, nepamana, nenojauš; slepeni.
- sliktai Tā, ka ir nepatīkama fiziskā pašsajūta, vemšana, reibonis.
- nejauki tā, ka izraisa nepatiku, pretīgumu
- tīrai Tā, ka nekā nepaliek pāri.
- līdz pēdējai kapeikai tā, ka nepaliek nemaz naudas.
- manīt tā, ka nepamana, neievēro.
- (būt) virspusē tā, ka pārvar neveiksmes, nepatikšanas, ko nevēlamu; tā, ka vienmēr dzīvē veikli iekārtojas.
- nelabi Tā, ka rodas nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, arī tā, ka ir vemšana, reibonis.
- falsum Tāda cilvēka darbība, kuras dēļ otram rodas nepareizs priekšstats par priekšmetu, vārdiem, dokumentu vai vispār lietu.
- kazzobains Tāds (audekls), kurā ir cilpas, negludumi u. tml., kas radušies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- ikdienišķs Tāds (cilvēks), kam nav izcilu, neparastu īpašību; tāds, kam nav oriģinalitātes.
- korozijizturīgs Tāds (materiāls), kas nepakļaujas korozijai.
- abstrakts Tāds (objekts), kas nepastāv reālajā telpā un pat principā nav uztverams ne ar kādiem instrumentiem (piemēram, skaitlis 3, taisnība, suņu ģints, vidējais ātrums utt.).
- zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatjautu, slepenu, tam raksturīgs.
- nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
- nemierīgs Tāds, kad ir ļoti nepastāvīgi, mainīgi, arī postoši laikapstākļi, arī dabas katastrofas; tāds, kas ir saistīts ar dabas katastrofām.
- riebīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
- gigantisks Tāds, kam ir neparasti lieli apmēri, jauda; milzīgs.
- grandiozs Tāds, kam ir neparasti liels vērienīgums, iedarbīgums u. tml.; varens, dižens.
- sājš Tāds, kam ir nepatīkami sūra, rūgta garša; arī bezgaršīgs, novadējies; sūrs, rūgts (par garšu).
- neļoms Tāds, kam ir nepatikšanas; tāds, kas ir satraukts, nemierpilns.
- kundzisks Tāds, kam ir raksturīga (parasti nepamatota) pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem.
- svārstīgs Tāds, kam ir raksturīgas mainīgas, nepastāvīgas, nevienmērīgas, arī nenoteiktas norises, stāvokļi (par laikposmu).
- untumains Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; kaprīzs.
- kaprīzs Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; untumains.
- neomulīgs tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas (par psihisku stāvokli).
- netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums; tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
- pārsteigts Tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt.
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteikta mērķa, nodoma (piemēram, par darbību, rīcību); arī nepastāvīgs, bieži mainīgs.
- neveikls Tāds, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), tāds, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- nejauks Tāds, kam piemīt kas nepatīkams, pretīgs.
- nelabs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nepareizs.
- gaisavīgs Tāds, kam raksturīga nepastāvība, nenosvērtība.
- heterofils Tāds, kam tieksme neparastā veidā reaģēt uz ķīmisku vai bioloģisku vielu; krāsoties neparastā veidā; antivielas īpašība reaģēt ar nespecifisku antigēnu.
- stūrgalvīgs Tāds, kas (kādā laikposmā) nemainās, nepakļaujas kādai iedarbībai (par priekšmetiem, parādībām, norisēm u. tml.).
- sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- izaicinošs Tāds, kas apvaino, kaitina, izraisa nepatiku; tāds, kas liek asi reaģēt.
- vēss Tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas; arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs.
- imperfektīvs Tāds, kas apzīmē darbības norisi, nepabeigtu darbību (par darbības vārdu, tā veidu).
- oriģināls Tāds, kas ar ko atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku); savdabīgs, neparasts, neikdienišķs.
- spocīgs Tāds, kas ar ko dīvainu, neparastu izraisa, parasti negatīvu, attieksmi, arī nesapratni.
- smieklīgs Tāds, kas ar ko neparastu, dīvaina, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu; arī jocīgs (2).
- riebīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku).
- pretīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēku).
- spilgts Tāds, kas atšķiras (starp līdzīgiem) ar ko neparastu, vienreizēju (par cilvēku, tā personību); arī izcils.
- svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto); pasvešs; arī savāds, neparasts (1).
- heteroptisks Tāds, kas attiecas uz nepareizu vai mainītu redzi; vizuāla redzes laukā neesošu objektu uztvere vai nepareiza attēlu interpretācija.
- -fobs Tāds, kas baidās, izrāda nepatiku, neieredz (piem., anglofobs).
- -fobisks Tāds, kas baidās, izrāda nepatiku, neieredz (piem., hidrofobs).
- svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju; tāds, kas ir viegli ietekmējams; nepastāvīgs (1).
- svaidīgs Tāds, kas bieži mainās; nepastāvīgs (2).
- sviežs Tāds, kas bieži neatkārtojas, neparādās; tāds, kas ir neparasts.
- zaglīgs Tāds, kas cenšas palikt nepamanīts, dara ko neatļauti, slepeni.
- nereiznieks Tāds, kas dara kaut ko (aizliegtu) nepareizu.
- pārsteidzīgs Tāds, kas darbojas, rīkojas nepamatoti steidzīgi, nepārdomāti un šādas darbības, rīcības dēļ kļūdās.
- tukšmuldis Tāds, kas daudz runā, neko vērtīgu nepasakot.
- gribulis Tāds, kas daudz un nepacietīgi grib.
- lielmutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
- balamutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs.
- balmutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs.
- dīvainulis Tāds, kas dīvaini, neparasti izturas.
- daudzdaris Tāds, kas iesāk darīt vairākas lietas, bet tās nepabeidz (ar nopeļošu nozīmi).
- uzkrītošs Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību); tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
- zūdīgs Tāds, kas ilgstoši nepastāv, tāds, kas paiet, izbeidzas.
- uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, iztaisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu); tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli).
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
- viltīgs Tāds, kas ir manīgs, tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
- palaidnīgs Tāds, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- savāds Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni; dīvains.
- šļemperis Tāds, kas ir nepastāvīgs domās un spriedumos.
- svaidulis Tāds, kas ir nepastāvīgs, nenoteikts, vieglprātīgs.
- nenoteikts Tāds, kas ir nepastāvīgs, svārstīgs (savā rīcībā, uzskatos).
- nelaimīgs Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, neveiksmei, nepatikšanām (par priekšmetu, parādību).
- ekstravagants Tāds, kas ir pārspīlēti elegants, neparasts, dīvains.
- nelāgs Tāds, kas ir paveikts zemā kvalitātē, nepareizi, arī neglīti (piemēram, par darbu).
- nepilnīgs Tāds, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tāds, kas nav paveikts, izveidots līdz galam; tāds, kurā ir trūkumi, nepareizības.
- nemīlīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu (par laikapstākļiem, laikposmu).
- raižpilns Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu (par laikposmu); tāds, kas izraisa raizes.
- nelabs Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, arī ļaunu; tāds, kas ir saistīts ar nepatīkamiem, smagiem pārdzīvojumiem.
- nejauks Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, pretīgu.
- pabēdīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu; tāds, kas izraisa nelielas bēdas; samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs.
- maldīgs Tāds, kas ir saistīts ar sagrozītu, arī nepareizu (kā) izpratni, tāds, kas izriet no šādas izpratnes.
- vieboņa Tāds, kas ir sašķobījis seju līdz nepazīšanai.
- viebonis Tāds, kas ir sašķobījis seju līdz nepazīšanai.
- trolis Tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs.
- tirulis Tāds, kas ir svaidīgs, nepastāvīgs.
- neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert; arī ārkārtīgs.
- nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni grūti vai neiespējami paciest.
- neaizmirstams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, arī tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami aizmirst; tāds, kas atstāj dziļu, paliekošu iespaidu.
- šķībs Tāds, kas ir uz vienu pusi, vieniem sāniem nosvēries, izliecies, sagriezies; tāds, kas nav taisns, ir nepareizi novietots attiecībā pret ko.
- samākslots Tāds, kas ir, parasti ļoti, nepatiess, neīsts, viltots (piemēram, par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- izlēcīgs Tāds, kas izceļas ar ko negaidītu, neparastu (parasti peļamu, nosodāmu).
- neikdienišķs Tāds, kas izceļas starp līdzīgiem ar ko neparastu, savdabīgu.
- kaunīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, neērtumu; tāds, kas izjūt kautrību; arī kautrīgs.
- šaušalīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu); ļoti liels, ārkārtīgs; šausmīgs (4).
- šausmīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu); ļoti liels, ārkārtīgs.
- tiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams bez kā cita starpniecības; tāds, kura attieksmēs, saiknēs nepastāv kā cita starpniecība.
- mēlnesīgs Tāds, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
- riebīgs Tāds, kas izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
- pretīgs Tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
- brīnišķīgs Tāds, kas izraisa apbrīnu, pārsteidz; tāds, kas neparasti, ļoti spēcīgi ietekmē; izcils, brīnumains.
- apbrīnojams Tāds, kas izraisa apbrīnu; lielisks, vienreizējs; neparasts.
- dīvains Tāds, kas izraisa izbrīnu, neizpratni; savāds, neparasts.
- pretīgs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
- skarbs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamu kairinājumu (piemēram, par gaismu, smaržu).
- riebīgs Tāds, kas izraisa ļoti nevēlamu, nepatīkamu fizioloģisku stāvokli, ļoti nevēlamas, nepatīkamas sajūtas.
- neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- nejauks Tāds, kas izraisa nepatīkamas, mokošas izjūtas (par fizioloģisku stāvokli, slimību).
- skaudīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas (parasti par laikapstākļiem).
- šķērms Tāds, kas izraisa nepatīkamu nenoteiktas garšas sajūtu; tāds, kas rūgstot, skābstot ir sabojājies.
- dzeldīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamus pārdzīvojumus.
- nejauks Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu (piemēram, par priekšmetiem); tāds, kas nesagādā nekādu prieku.
- atbaidošs Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu, bailes.
- nepatīkams Tāds, kas izraisa nepatiku.
- maldīgs Tāds, kas izraisa neprecīzus, arī nepareizus priekšstatus (parasti par parādībām dabā).
- nožēlojams Tāds, kas izraisa nicinājumu, nepatiku.
- nolādēts Tāds, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu; tāds, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
- untumains Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku); niķīgs (2).
- niķīgs Tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- īgns Tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku, skarbi; tāds, kas ir neapmierināts ar ko.
- gaisīgs Tāds, kas izturas, rīkojas nenopietni; nenosvērts, nepastāvīgs; arī vieglprātīgs.
- šķirts Tāds, kas juridiski vairs nepastāv (par laulību).
- neizsīkstošs Tāds, kas jūtami nepavājinās (piemēram, par smaržu); tāds, kas neizgaist, neizzūd.
- apnikt Tāds, kas ko uztver kā nepatīkamu, neinteresantu, pretīgu.
- ne redzēts, ne dzirdēts tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī neparasts.
- lišķīgs Tāds, kas liekulīgi slavē, nepamatoti cildina (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- māneklis Tāds, kas maldina, nepareizi orientē.
- maldinošs Tāds, kas maldina, rada sagrozītu, nepareizu priekšstatu, izpratni.
- mānīgs Tāds, kas māna, maldina; tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
- maskējošs Tāds, kas maskē, padara neieraugāmu, nepamanāmu.
- nedienišks Tāds, kas nav ikdienišķs, ir neparasts.
- šalderīgs tāds, kas nav noteikts (maina domas; veic straujas, neparedzamas kustības)
- laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
- anomāls Tāds, kas neatbilst normai, vispārējai likumībai; neparasts.
- ziņkārīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko jaunu, nepazīstamu) aplūkot, iepazīt (par dzīvniekiem).
- ietiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
- tiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nepiekāpīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas; ietiepīgs.
- bezpeļņas Tāds, kas nedod peļņu; tāds, kas nepastāv peļņas nolūkā.
- ireinokulējums Tāds, kas nepadodas otrreizējai vakcinācijai; ko nevajag otrreiz vakcionēt.
- ciets Tāds, kas nepadodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.).
- nesavaldīgs Tāds, kas nepakļauj, neprot pakļaut savas vajadzības, tieksmes, jūtas sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām.
- neārstējams Tāds, kas nepakļaujas ārstēšanai, tāds, ko nav iespējams novērst, izārstēt (par slimību).
- spītīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevaldāms Tāds, kas nepakļaujas cilvēkam (par dzīvniekiem).
- nelabojams Tāds, kas nepakļaujas dresūrai (par dzīvnieku).
- gaismizturīgs Tāds, kas nepakļaujas gaismas iedarbībai.
- salts Tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns; auksts (5).
- auksts Tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
- nepaklausīgs Tāds, kas nepakļaujas vadībai (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
- disidentisks Tāds, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai.
- tirvīgs Tāds, kas nepakļaujas, pretojas; ietiepīgs.
- sagrozīt Tāds, kas nepareizi atspoguļo (ko); tāds, kurā izpaužas nepareizs (kā) atspoguļojums.
- neesošs Tāds, kas nepastāv, neeksistē.
- indiskrēts Tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka jūtas (par rīcību, attieksmi); netaktisks.
- griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina dzirdi, ļoti skaļš (par skaņu).
- griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina redzi, ļoti spilgts (par krāsām, gaismu).
- neatslābstošs Tāds, kas nepavājinās, nezaudē savu spraigumu (par psihisku stāvokli).
- maldīgs Tāds, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par sajūtu orgāniem).
- aplams Tāds, kas nesaskan ar patiesību, ar zinātnes, prakses atziņām; nepareizs, maldīgs.
- neuzticīgs Tāds, kas neuzticas, nepaļaujas (uz kādu); tāds, kam ir aizdomas.
- bezkonfliktu Tāds, kas noliedz vai neparāda konfliktus.
- slepens Tāds, kas noris, tiek veikts tā, ka citi (parasti nevēlami) cilvēki par to neuzzina, to nepamana.
- ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam.
- nejaušs Tāds, kas notiek negaidīti, neparedzēti.
- neikdienišķs Tāds, kas notiek, ir vērojams reti; neparasts.
- spaidi Tāds, kas organismā, psihē noris neatkarīgi no gribas, arī pret gribu (parasti fizioloģisku vai psihisku traucējumu ietekmē); arī nepatvaļīgs.
- teratogēns Tāds, kas organismos izraisa neparastus, dabiskajai struktūrai neatbilstošus veidojumus.
- atenuēts Tāds, kas padarīts nepatogēns, piem., dzīvā vakcīna.
- nerātns Tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo.
- pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēkam parasti iespējamo, raksturīgo; tāds, kurā cilvēkam raksturīgās īpašības izpaužas neparasti spēcīgi.
- neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu); tāds, kura maldīgumu, nepatiesumu, aplamību ir grūti vai neiespējami pierādīt.
- griezīgs Tāds, kas rada nepatīkamu, bieži sāpīgu sajūtu (par vēju, salu u. tml.).
- nejaušs Tāds, kas rodas, izriet no neparedzētas apstākļu sakritības, sagadīšanās.
- pēkšņs Tāds, kas rodas, notiek negaidīti, neparedzēti; tāds, kas ir negaidīts, neparedzēts.
- ķimpelīgs Tāds, kas sagādā nepatikšanas.
- kuriozs Tāds, kas saista uzmanību ar neparastumu (parasti ačgārnību); jocīgs, dīvains.
- bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas; slikts, neiepriecinošs, nepatīkams.
- krāmīgs Tāds, kas saistīts ar nepatikšanām, rūpēm u. tml.
- grābs Tāds, kas sāk jaunu darbu, nepabeidzot iepriekšējo.
- skaļš Tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus (parasti nepamatotus satura, faktu ziņā) - par tekstu, izteikumu u. tml.
- šķērmains Tāds, kas skābstot ir nedaudz sabojājies, ieguvis nepatīkamu garšu.
- saldskābs Tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piemēram, par smaidu, sejas izteiksmi).
- neārstējams Tāds, kas slimo ar slimību, kura nepakļaujas ārstēšanai, kuru nav iespējams novērst, izārstēt.
- labticīgs tāds, kas viegli, parasti naivi un nepamatoti, uzticas kaut kam
- bemberis Tāds, kas vienmēr steidzas un neko nepadara līdz galam.
- gūšķis Tāds, kas vienu darbu nepabeidzis ķeras pie otra; straujš, neapdomīgs cilvēks, grābslis.
- puszaglis Tāds, kas zog sīkumus, pievāc nepamanāmus vai grūti pamanāmus daudzumus.
- riebīgs Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, izturēšanos).
- pretīgs Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
- neciešams Tāds, kas, parasti negatīvu īpašību dēļ, ir ļoti nepatīkams, grūti paciešams (par cilvēku).
- nejēdzīgs Tāds, kas, piemēram, sava nesaskanīguma, nesakarīguma dēļ izraisa nepatiku, pretīgumu.
- nejaucīgs Tāds, ko ir grūti, nepatīkami apstrādāt, sagatavot u. tml.
- grūtsirdīgs Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo bezcerīgas skumjas, drūmumu, nomāktību.
- grūts Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu pārdzīvojumu, ciešanas.
- smags Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.
- neaptumšots Tāds, ko neietekmē nekas nepatīkams, drūms, ļauns.
- neprognozējams Tāds, ko nevar prognozēt, iepriekš paredzēt; neparedzams.
- svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto).
- nelabojams Tāds, ko vairs nav iespējams labot, novērst (par ko nepareizu, kļūmīgu).
- tvanīgs Tāds, kur izplatās asa, nepatīkama smaka (par vietu, telpu, vidi).
- nejauks Tāds, kura āriene vai rakstura, personības īpašības izraisa nepatiku, pretīgumu (par cilvēku).
- raibs Tāds, kurā ir daudz dažādu neparastu, negaidītu u. tml. notikumu, pārdzīvojumu (parasti par mūžu, tā daļu).
- pārsteidzošs Tāds, kurā izpaužas kas negaidīts, neparasts, arī apbrīnojams.
- liekulīgs Tāds, kurā izpaužas kas nepatiess, neīsts.
- sīksts Tāds, kurā izpaužas neatlaidība, izturība, apņēmība nepadoties (par darbību, izturēšanos).
- īgns Tāds, kurā izpaužas nelaipnība, nepatika, skarbums; tāds, kurā izpaužas neapmierinātība ar ko.
- sājš Tāds, kurā izpaužas nenoteikta, arī nepatiesa attieksme, liekuļots pārdzīvojums (parasti par smaidu).
- pārsteidzīgs Tāds, kurā izpaužas nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība, steidzīgas, nepārdomātas darbības, rīcības kļūdas.
- sājš Tāds, kurā izpaužas nepatika (piemēram, par sejas izteiksmi); nepatīkams (piemēram, par psihisku stāvokli).
- izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
- vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts; izvairīgs.
- salds tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī nepatiesums, lišķība.
- nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, pretīgumu (par dzīvniekiem).
- nepaklausīgs Tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas apzinātai regulācijai (par ķermeņa daļām).
- nekļūdīgs Tāds, kurā nav kļūdu, nepareizību; precīzs, pareizs.
- nenoturīgs Tāds, kurā nav koncentrētības (par psihisku stāvokli); arī mainīgs, nepastāvīgs.
- neaptumšots Tāds, kurā nav nekā nepatīkama, drūma, ļauna (par laikposmu).
- ikdienišķs Tāds, kurā neizpaužas izcilas, neparastas īpašības; tāds, kurā neizpaužas oriģinalitāte.
- mēlnesīgs Tāds, kura saturā ir kas nepatiess, melīgs.
- melīgs Tāds, kura saturs ir veidots apzināti nepatiesi.
- vājš Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām, arī tāds, kas savas zemās kvalitātes dēļ izraisa nepatiku, ko nevēlamu.
- slikts Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām; tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
- uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām); uzmācīgs (2).
- uzmācīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām).
- titānisks Tāds, kura veikšanai ir nepieciešams neparasti liels spēks, piepūle (par darbību); neparasti liels (par spēku, tā koncentrāciju).
- gigantisks Tāds, kura veikšanai nepieciešams neparasti liels spēks, enerģija.
- čenčere Tāds, kuram darbs nepadodas.
- neglīts Tāds, kuram nav pievilcīga, patīkama āriene, tāds, kura izskats, veidojums izraisa nepatiku (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- mazrakstītājs Tāds, kuram nepatīk rakstīt.
- veselīgs Tāds, kuram vienmēr vai parasti ir laba veselība, tāds, kura organisms nepakļaujas slimībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šauška tāds, kurš ir nepastāvīgs, nenoteikts savā rīcībā.
- homofobs tāds, kurš izjūt bailes, nepatiku vai naidu pret homoseksuāliem cilvēkiem, homoseksualitāti un ar to saistītām tēmām.
- tiešs Tāds, kuru attiecībās (ar kādu, ar ko) nepastāv kāda cita starpniecība (par cilvēkiem).
- grūts Tāds, kuru veicot rodas nepatīkams pārdzīvojums, neērtības sajūta; nepatīkams.
- nezināms Tāds, par ko nav nekādu ziņu, datu, zināšanu; arī svešs, nepazīstams.
- leģendārs Tāds, par ko stāsta izdomātus, nepatiesus stāstus; izdomāts, īstenībā neesošs.
- tīrs Tāds, uz kura vai kurā (kas) neatrodas, nepastāv; tāds, kurš ir tukšs, neaizņemts, no kura (kas) ir novākts, aizvākts.
- kraitāt Taisīties krist, bet nepakrist; streipuļot.
- brīnumzeme Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina.
- visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
- spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti; tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
- sakas Tas (piemēram, nepatīkami, nevēlami apstākļi), kas (kādu) ierobežo, apspiež, rada nebrīvību (kādam).
- nejaucība Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs; tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina.
- gigants Tas (piemēram, rūpnīca, celtne, pilsēta), kas ir neparasti liels; milzenis.
- neērtība Tas, kas apgrūtina (piemēram, dzīvi, uzturēšanos kur), padara neparocīgu, arī neizdevīgu; ērtību trūkums.
- sasodīts Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- izņēmums Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
- drabans Tas, kas dreb; nemierīgs, nepaklausīgs, arī palaidnīgs bērns.
- ērms Tas, kas ir dīvains, neparasts, jocīgs.
- negantība Tas, kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs.
- sapnis Tas, kas ir neparasti skaists, arī labs.
- pasaka Tas, kas ir neparasti skaists, arī ļoti labs.
- nepilnība Tas, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tas, kas nav paveikts, izveidots līdz galam; trūkums, nepareizība.
- peikšķis tas, kas izdara kaut ko nepareizi.
- riebeklis Tas, kas izraisa ļoti dziļu nepatiku (ar savu izskatu, rīcību, izturēšanos u. tml.).
- nolādēts Tas, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu; tas, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
- slikts Tas, kas neatbilst morāles normām; tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.
- nebūšana Tas, kas neeksistē, nepastāv; arī nepatiesība.
- kuriozs Tas, kas saista uzmanību ar neparastumu (parasti ačgārnību); tas, kas ir jocīgs, dīvains.
- brīnumdaris Tas, kas spēj veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
- brīnumdarītājs Tas, kas spēj veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
- maldonis Tas, kas ved pa nepareizu ceļu, maldina.
- nezināms Tas, par ko nav nekādu ziņu, datu, zināšanu; tas, kas ir svešs, nepazīstams.
- nevari Tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme.
- konservācija Tehniski pasākumi, ar kuriem nodrošina, lai kādu iemeslu dēļ darbu pārtraucis uzņēmums, atradne, raktuve vai nepabeigts būvobjekts noteiktu vai nenoteiktu laiku saglabātos drošā stāvoklī.
- uzmīt uz varžacīm teikt kādam ko ļoti nepatīkamu, bet patiesu; sāpīgi aizskart kādu.
- izmelot vilku no meža laukā teikt vislielāko nepatiesību, ļoti daudz un veikli melot.
- draudēt Teikt, brīdināt (parasti dusmās), ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība.
- teikuma aprāvums teikums ar nepabeigtu teikuma struktūru, ko parasti ietekmē ārēji apstākļi.
- 8. bauslis Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
- piesmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- tiesību analoģija tiesību vispārējo principu attiecināšana uz likumā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
- tiešsavienojums tiešs, nepastarpināts savienojums.
- iesalikties Tikt nepareizi ierakstītam.
- iesarakstities Tikt nepareizi piereģistrētam, parasti ar nolūku.
- nojukt Tikt nepareizi, neprecīzi uztvertam, izprastam.
- dabūt Tikt pakļautam (fiziskai iedarbībai, nepatīkamiem pārdzīvojumiem u. tml.).
- glabāties Tikt turētam, būt novietotam, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
- atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā nepatīkama).
- atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, nepatīkama).
- ietīties Tinot nepamanīt (ko nevēlamu) un ietīt kamolā.
- melošana Tīša nepatiesu apgalvojumu izteikšana, kuras nolūks ir krāpt vai maldināt.
- iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu.
- klājeniska trajektorija trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem), trajektorija, kura nepaceļas, virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
- čau, Rasma! traki, nepatīkami.
- paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks.
- emitera atkārtotājs tranzistora kopkolektora pastiprinātājpakāpe, kas nepastiprina spriegumu, bet pastiprina strāvu; bieži izmanto par pastiprinātāja pēdējo (izejas) pakāpi.
- genant Traucējošs, nepatīkams.
- klupšanas akmens traucēklis, šķērslis, kas nezināšanas, neprasmes dēļ kādam rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis.
- klupšanas (arī piedauzības) akmens traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
- piedauzības (arī klupšanas) akmens traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
- piedauzības akmens traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
- mistrēt Traucēt cits citam, darīt un runāt nepareizi.
- beizīklis Trokšņains, nepacietīgs cilvēks.
- piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
- izlaidums tulkojumzinātnē - noteiktas avotteksta vienības neparādīšanās mērķvalodā neatkarīgi no iemesla.
- ārējā mīkstā trupe tumši brūna plaisainuma trupe, kas aptver kokmateriālu visā tā šķērsgriezumā vai tikai tā daļā un izplatās dziļumā, bieži virzoties pa plaisām; rodas galvenokārt kokmateriālu ārējās (kā aplievas, tā kodola) daļās no ilgas un nepareizas glabāšanas koksni noārdošu sēņu iedarbībā; uz koksnes bojātās virsmas bieži novērojami sēņotnes kūlīši un augļķermeņi.
- obskūrs Tumšs, neskaidrs; nesaprotams, nepazīstams; nemācīts.
- muarē Tumšu un gaišu joslu kopums nepareizi izgatavotas klišejas novilkumā.
- glabāt Turēt (ko kur) novietotu, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
- izvainot Turēt par vainīgu; pelt; apvainot nepatiesi.
- reofobi Ūdens organismi, kam nepatīk straumes un kas dzīvo stāvošos ūdeņos.
- hidrazīns ūdeņraža un slāpekļa savienojums N~2~H~4~; bezkrāsains, kūpošs, ļoti indīgs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto ķīmiskajā rūpniecībā; ietilpst dažu raķešdegvielu sastāvā.
- Urunga Upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~750 km, veidojas Mongolijas Altajā satekot Bulgangolai un Čingilai, grīva nepastāvīga, vasaras uzplūdienos ietek gan Baganura, gan Uļungura ezerā.
- hidrogrāfiskais tīkls upju, nepastāvīgu ūdens teču, ar upju sistēmu saistītu ezeru un purvu kopums (kādā apvidū).
- padakstīties Uz kādu brīdi pielikt rokas dažādiem darbiem, bet neko nepadarīt līdz galam.
- bāzt acīs (kādam kaut ko) uzbāzīgi, nekautrīgi atgādināt, teikt ko nepatīkamu.
- uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks).
- fikss Uzmācīgs; nepamatots (par idejām, domām).
- dračīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības.
- dročīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības.
- ņemt sev uz kakla (kādu) uzņemties liekas, nepatīkamas rūpes par kādu.
- ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko).
- sarakstīt Uzrakstīt (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
- atņemt kā ar roku uzreiz novērst ko grūti paciešamu, nepatīkamu (_biežāk_ sāpes, slimību), pēkšņi kam beigties, zust.
- noliegt Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu; arī neatzīt.
- koriģējošā uzturēšana uzturēšana, kas nodrošina programmatūras vai aparatūras kļūdu labošanu; arī labošanas pakalpojumi, kas nepieciešami, ja produkts nepareizi funkcionē.
- taisīt (arī rādīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
- rādīt (arī taisīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
- Sārnate Užavas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā, iztecēja no Sārnates ezera, pēc meliorācijas darbu veikšanas dabā vairs nepastāv.
- vai nav kauna? vai nav neērti, nepatīkami?
- slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam.
- bēgt Vairīties (no kā nepatīkama).
- iebāž kā strauss galvu smiltīs vairīties no kaut kā nepatīkama, izliekoties to neredzam.
- bīties Vairīties; nevēlēties uzņemties (parasti ko grūtu vai nepatīkamu).
- solecisms Valodas kļūda; nepareizs, attiecīgās valodas normām neatbilstošs vārdu savienojums (nosaukums cēlies no Solās - senās Atēnu kolonijas, kur grieķiski runāts visai nepareizi).
- metonīmija Valodas traucējums: pareizā vārda vietā slimnieks lieto ar to jēdzieniski saistītu nepareizu vārdu.
- fiskāls Valsts amats Krievijā, ko Pēteris I nodibināja, lai varētu slepeni vērot, kā izpilda valsts rīkojumus, galvenokārt finansu un tieslietu jomā, un ziņot par pamanītām nepareizībām.
- kratīt sirdi vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- izkratīt visu savu sirdi vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- kratīt savu sirdi vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- izkratīt (visu) (savu) sirdi vaļsirdīgi visu izstāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- historisms Vārds, kura apzīmētā reālija vairs nepastāv.
- glosa Vārds; reti lietots, neparasts vai nesaprotams vārds, arī tā skaidrojums vai tulkojums (gk. rokrakstu vai grāmatu malās).
- pievirt Vāroties pieņemt neparedzētu piegaršu, parasti dēļ nejauša piemaisījuma.
- kārna Veca, nepatīkama, kalsna sieviete.
- ambivalentā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no nekonsekventas, neparedzamas vai pretrunīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- Ēdenes dārzs Vecās Derības Pirmajā Mozus grāmatā un Korānā - "dārzs", kurā pēc savas radīšanas dzīvojuši Ādams un Ieva un no kura tie par nepaklausību izdzīti.
- oriģinalizēt Veidot (ko, piemēram, mākslas darbu) tādu, kas ievērojami atšķiras no citiem; veidot (ko) neparastu, savdabīgu.
- nepabeigts veids veids, kas izsaka nepabeigtu darbību; imperfektīvs veids.
- imperfektīvs veids veids, kas izsaka nepabeigtu darbību; nepabeigts veids.
- nolauzt Veikt un pabeigt veikt (ko grūtu, arī nepatīkamu).
- špriceris Verdošā metāla izplūde starp lejamo aparātu un lejamo formu, kas rodas nepareiza lejamā aparāta pieslēguma rezultātā; šļāciens.
- piedraudēt Vērsties pie kāda ar draudiem; brīdināt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība.
- aizastāties Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesu, apvainotu.
- infekts Vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda forma, kam ir nepabeigtas darbības nozīme (tagadnē, pagātnē, nākotnē) pretstatā perfektam.
- tikt sveikā cauri viegli izkļūt no visām nepatikšanām.
- izkūp kā dūmi viegli, ātri zūd, ilgi nepastāv.
- gaiseklis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; arī nepastāvīgs, nenosvērts cilvēks; gaisa piļu cēlējs.
- zibeņbikse Vieglprātīgs, nepastāvīgs cilvēks.
- vējgramslis Vieglprātīgs, nepastāvīgs, paviršs cilvēks; vējgrābslis.
- smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
- tezaurismoze Vielmaiņas traucējums, kad dažas vielas uzkrājas organisma audos neparasti lielā daudzumā.
- vadības kods viena vai vairākas rakstzīmes, kas noteiktā kontekstā iniciē, modificē vai aptur vadības operāciju izpildi; šo kodu parasti nedrukā, un uz displeja ekrāna tas neparādās.
- strebelīgs Vienmēr steidzīgs; ātrs, nepacietīgs.
- nelūgts viesis (arī ciemiņš) viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
- obsekvencija Vieta, kur iesloga nepaklausīgos mūkus.
- slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
- nenoteiktais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz nepazīstamām vai nezināmām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.
- apdedzināties Vilties, arī kļūdīties, neapdomīgi rīkojoties, neparedzot sekas.
- palšīgi Viltīgi, nepatiesi; blēdīgi.
- palšīgs Viltīgs, nepatiess; blēdīgs.
- palšība Viltojums; neīstums; nepatiesība.
- palši Viltoti, nepatiesi, neīsti.
- palšs Viltots, neīsts; nepatiess; falšs.
- solfedžo vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, balsi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
- pipeļštoks vīriešu dzimtas prostitūta; arī slikts un nepatīkams cilvēks.
- mizogins Vīrietis, kuram nepatīk sievietes un kurš nespēj ar viņām kontaktēties.
- siltumizturīga konstrukcija virsskaņas un hiperskaņas gaisakuģu konstrukcija, kuras sakaršanu var pieļaut līdz 1500 Celsija grādiem, neparedzot siltumizolāciju; lieto titāna, tērauda, niķeļa sakausējumus un kompozītmateriālus.
- līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu.
- spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu.
- zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).
- burvība Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neparasts skaistums; arī valdzinājums.
- nepabeigtība Vispārināta īpašība --> nepabeigts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; imperfektivitāte.
- nepacietīgums Vispārināta īpašība --> nepacietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepacietīgums Vispārināta īpašība --> nepacietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepacietīgums Vispārināta īpašība --> nepacietīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepaklausīgums Vispārināta īpašība --> nepaklausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepanesīgums Vispārināta īpašība --> nepanesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepanesība.
- nepanesība Vispārināta īpašība --> nepanesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepanesīgums.
- neparastums Vispārināta īpašība --> neparasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neparastība (1).
- neparastība Vispārināta īpašība --> neparasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neparastums Vispārināta īpašība --> neparasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neparastība (2).
- neparastība Vispārināta īpašība --> neparasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (1).
- nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (2).
- nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (3).
- nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepastāvīgums Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (1).
- nepastāvība Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepastāvīgums Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (2).
- nepastāvība Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepastāvīgums Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (3).
- nepastāvība Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepateicīgums Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepateicība.
- nepateicība Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepateicīgums Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepateicīgums Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepatiesums Vispārināta īpašība --> nepatiess, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepatvaļīgums Vispārināta īpašība --> nepatvaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzzāģēties Zāģējot trāpīt, sasniegt (ko neparedzētu).
- nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini.
- mieturaļģes Zemāko augu nodalījums ("Charophyta") - makroskopiskas aļģes, kas izskatā līdzīgas kosām, aug ūdenstilpēs; ar nepatīkamu smaku; 6 ģintis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
- flešmobs Zibakcija - performances veids, kuras dalībnieki, parasti liels cilvēku pūlis sapulcējas vienā vietā, veic neparastas darbības un tūlīt pēc izklīst.
- Brunhilde Ziemeļu teikā - valkīra, kurai Odins par nepaklausību liek iemigt dziļā miegā liesmu apņemtā kalnā, līdz Sigurds viņu uzmodina.
- magone Zilā magone - šīs dzimtas ģints ("Meconopsis"), dekoratīvi augi, ar neparasti ziedu toni, kas pārziemošanai Latvijā parasti glabājami telpās.
- korektopija Zīlītes ekscentrisks, nepareizs stāvoklis.
- krecelēties Zināmā (nepatīkamā, blējošā) veidā smieties.
- notvangot Zināmu laiku būt nepatikšanās, nepārtraukti kalpot, vergot (būt cietumā).
- teratoloģija Zinātnes nozare, kas pētī neparastus, dabiskajai struktūrai neatbilstošus veidojumus organismos.
- frenoloģija Zinātniski nepamatota mācība par iedomātu sakarību starp galvaskausa ārējo formu un dažādām garīgajām spējām, izveidoja F. J. Galls ap 1800.
- telegonija Zinātniski nepamatota teorija, ka mātes pēcnācējos izpaužas tās pazīmes un īpatnības, kas raksturīgas tēvam, kurš izmantots iepriekšējā krustošanā.
- utopija Zinātniski nepamatots ideālas sabiedrības iztēlojums.
- zinātība zinātniski tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas vai informācija, kas nodrošina to īpašniekiem noteiktas priekšrocības un kas var saturēt komercnoslēpumus, nepatentētu tehnoloģisko procesu aprakstus vai citādu plašai sabiedrībai vēl nepieejamu informāciju
- brīdinājuma ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju par to, ka pieprasītā darbība tiek pārtraukta, jo ir noticis kas neparedzēts; lietotājs var turpināt darbību vai atlikt tās izpildi, kā arī vērsties pēc palīdzības.
- darbības ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam nepieciešamās darbības izpilde ir atlikta, jo noticis kaut kas neparedzēts vai var notikt kaut kas nevēlams.
- štengeles Zirga naga bojājums, kaite, kas radusies no nepareizas vai nesavlaicīgas zirga apkalšanas, no nepareizas nagu apkopšanas.
- apnaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā pieet tuvu dzīvnadzim un jūtami spiež uz to.
- aiznaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā un ievaino dzīvnadzi.
- kārst Zvejot (kādā vietā) tā, ka nepaliek gandrīz nemaz zivju; kāst (3).
- abidna Žēl; nepatīkami.
- abidno Žēl; nepatīkami.
- preses bandīts žurnālists, kas apzināti raksta nepatiesību, lai laupītu kādas personas godu un aptraipītu tās labo vārdu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa nepa.