Paplašinātā meklēšana
Meklējam āta.
Atrasts vārdos (295):
- āta:1
- Bāta:1
- Gāta:1
- hāta:1
- kāta:1
- sāta:3
- sāta:1
- sāta:2
- Tāta:1
- Vāta:1
- Ajāta:1
- Amāta:1
- Anāta:1
- klāta:1
- klāta:2
- gātas:1
- nātas:1
- tātad:2
- tātad:1
- Agvāta:1
- Aijāta:1
- Aināta:1
- Allāta:1
- annāta:1
- Āsiāta:1
- cināta:1
- Herāta:1
- Manāta:1
- oblāta:1
- palāta:1
- Rabāta:1
- salāta:1
- Satāta:1
- Sobāta:1
- Sovāta:1
- tokāta:1
- vacāta:1
- Valāta:1
- virāta:1
- dātala:1
- dātali:1
- jātaga:1
- jātaka:1
- jātaļa:1
- jātava:1
- klātam:1
- klātan:1
- lātans:1
- mātara:1
- mātars:1
- nātans:1
- Nātans:1
- nātara:1
- nātars:1
- pātaga:1
- pātags:1
- pātari:1
- pātars:1
- prātam:1
- sātans:1
- Akāšāta:1
- bezsāta:1
- Dumjāta:1
- fermāta:1
- garkāta:1
- Gaurāta:1
- Golgāta:1
- granāta:1
- klagāta:1
- kopsāta:1
- Krusāta:1
- Misrāta:1
- Naģkāta:1
- Pilsāta:1
- Rēzrāta:1
- Sabrāta:1
- Sārnāta:1
- Trikāta:1
- valvāta:1
- Vecbāta:1
- vulgāta:1
- Ausātas:1
- Dhātars:1
- jātauga:1
- kātaine:1
- kātains:1
- kātaiņi:1
- kātavāt:1
- kātavot:1
- klātais:1
- mātaine:1
- mātaras:1
- pātagāt:1
- pātagot:1
- pātaine:1
- pātarāt:1
- pātarot:1
- salātas:1
- Slātava:1
- snātane:1
- stātawa:1
- vātains:1
- adiabāta:1
- afrikāta:1
- aplikāta:1
- aspirāta:1
- Aveināta:1
- Balēbāta:1
- bezprāta:1
- Brashāta:1
- drābļāta:1
- Džorhāta:1
- Gudžrāta:1
- Jaunsāta:1
- kambiāta:1
- Khambāta:1
- kulasāta:1
- kumulāta:1
- Kunštāta:1
- Lielbāta:1
- Matināta:1
- Mezēčāta:1
- Mīžasāta:1
- Mīžusāta:1
- ordināta:1
- Potštāta:1
- vasarāta:1
- bagātais:1
- Bātarava:1
- Bātasēka:1
- grazātas:1
- klātanas:1
- klātanās:1
- krātains:1
- krātaiņi:1
- līmātans:1
- mātamējs:1
- nomātava:1
- prātavot:1
- runātava:1
- sātanīca:1
- sijātava:1
- tarātava:1
- Adžeilāta:1
- Bāgerhāta:1
- Bālāghāta:1
- Gudžarāta:1
- Kolnasāta:1
- konjugāta:2
- konjugāta:1
- Nusairāta:1
- Pāsighāta:1
- Tathagāta:1
- ugunsvāta:1
- zuhdijāta:1
- appātarot:1
- asinātava:1
- atstātans:1
- badpātaga:1
- būkmātara:1
- bumbātava:1
- drukātava:1
- glabātava:1
- iekātavāt:1
- iepātagot:1
- karātavas:1
- karātaves:1
- Karnātaka:1
- mātainīte:1
- mazgātava:1
- Nātarādža:1
- niekātava:1
- nokātavāt:1
- nopātagāt:1
- nopātarot:1
- pakātavāt:1
- papātarot:1
- pātadziņa:1
- pātagains:1
- pātagkāts:1
- sapātagot:1
- sapātarot:1
- sapātarot:2
- sargātava:1
- sātanisks:1
- sātanisms:1
- sātanists:1
- Suhbātara:1
- tomātaugi:1
- uzpātagot:1
- valdātans:1
- večpātaga:1
- Apasionāta:1
- augšpalāta:1
- Bāhūkalāta:1
- Bālurghāta:1
- koordināta:1
- lemniskāta:1
- mazformāta:1
- sveicināta:1
- Velkenrāta:1
- aizpātarot:1
- Ākātamnuei:1
- Amarpātana:1
- badapātaga:1
- brātarītis:1
- garkātains:1
- jātaļnieks:1
- jātavnieks:1
- kūpinātava:1
- kurinātava:1
- līkkātains:1
- mātarnieki:1
- pātarāties:1
- pātarlaiks:1
- pātarnieks:1
- pātarojumi:1
- pātarošana:1
- pātaroties:1
- perinātais:1
- staigātava:1
- strādātava:1
- sutinātava:1
- tecinātava:1
- vellsātans:1
- vēsinātava:1
- zignemātas:1
- apakšpalāta:1
- Kerkavezāta:1
- lielformāta:1
- platformāta:1
- audzinātava:1
- dedzinātava:1
- dzesinātava:1
- gludinātava:1
- jājampātaga:1
- Mātarišvans:1
- naktspātari:1
- niekātavīte:1
- notiesātais:1
- paskvinātas:1
- peldinātava:1
- prātavēders:1
- tavmātamējs:1
- tevmātamējs:1
- uzglabātava:1
- vienpalātas:1
- zvērinātais:1
- Hercogenrāta:1
- izokorrelāta:1
- Koleinsplāta:1
- rokasgranāta:1
- Rotumerplāta:1
- dziedinātava:1
- dzimdinātaji:1
- dzirdinātava:1
- izpātaroties:1
- karātavnieks:1
- neapzinātais:1
- saderinātais:1
- sātanoloģija:1
- smalcinātava:1
- smalkkātains:1
- spīdzinātais:1
- spīdzinātava:1
- vārdzinātais:1
- kamerālpalāta:1
- kontrolpalāta:1
- pusslotaskāta:1
- aizpātaroties:1
- aparātatteice:1
- apcietinātais:1
- apdrošinātais:1
- automazgātava:1
- kvadrātaršina:1
- nodarbinātais:1
- pieaicinātais:1
- privātapģērbs:1
- sātanoloģisks:1
- atskurbinātava:1
- mandātapgabali:1
- pankreātalģija:1
- privātadvokāts:1
- veļasmazgātava:1
- badapātadznieks:1
- kandidātatslēga:1
- privātapsūdzība:1
- pašnodarbinātais:1
- priekšpātarnieks:1
- spodrgludinātava:1
- Nakhonsītammarāta:1
- privātapsūdzētājs:1
- ūdensdziedinātava:1
- surogātapmierinājums:1
- aspartātaminotransferāze:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
- cogito, ergo sum "Es domāju, tātad es esmu" - franču filozofa Dekarta (1596.-1650. g.) pamattēze.
- karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
- direkcijs "Saīsināta" un vienkāršota partitūra, kurā visu (arī transponējošo) instrumentu partijas tiek ierakstītas 3 vai 4 līnijkopās reālajā skanējumā.
- cepļa strupuļs "ukōta" kāta atbalsts, ieliekot un izņemot podu no cepļa.
- rokas aizņemtas (abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas
- VOC (Narkozes aparāta) ārējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs (angļu "vaporizer outside circuit").
- VIC (Narkozes aparāta) iekšējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs.
- fibrilloarhitektonika (Nervu) šūnas fibrilārā aparāta struktūra.
- virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē.
- detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
- lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
- legators [legāta]{s:2342} atstājējs
- melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- mariāni 1233. gadā Boloņā dibināta bruņinieku ordeņa locekļi.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
- referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
- kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
- izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
- Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
- Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums).
- ezodeviācija Abu acu redzes asu pastiprināta tendence konverģēt.
- Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
- ādeņīca ādas pātaga
- ādainīca Ādas pātaga.
- ādaunīca Ādas pātaga.
- ādavnīca Ādas pātaga.
- ādenīca Ādas pātaga.
- spalva ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
- svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana.
- epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem.
- repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai.
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
- žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas.
- stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
- Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
- atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas.
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
- lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības
- kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā
- spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību
- aerofotoaina Aerofotogrāfija - apvidus fotoattēls, kas iegūts, fotografējot no lidaparāta un paredzēta fotogrammetriskai apstrādei.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- afrikatīvs Afrikatīvs slēdzenis - afrikāta.
- melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības.
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
- Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas
- ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā.
- pašvāris Agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu.
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
- Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā.
- Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā.
- ahatizēt Ahāta krāsās zīmēt.
- pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība.
- kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
- jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
- āžome Aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus.
- veca galva aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja
- opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru.
- dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums.
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
- braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- hipotīmisms Aizkrūts dziedzera pazemināta funkcija.
- atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
- izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē
- pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
- reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam.
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
- gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta.
- eksdividende Akcija, kas tiek pārdota un pirkta pēc tam, kad par to izmaksātas dividendes.
- akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna.
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības
- antirasisms Aktīva pretestība rasismam un arī pretdarbība neapzināta rasisma izpausmēm.
- antiseksisms Aktīva pretestība seksismam jeb dzimumu diskriminācijai, arī pretdarbība neapzināta seksisma izpausmēm.
- hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators
- skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu
- toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība.
- herpess Akūta herpesvīrusu ierosināta dermatoze ar vezikulāriem izsitumiem uz ādas un gļotādas.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
- atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts.
- dienests Algots darbs (pie privātas personas).
- sinapins Alkaloīds, kas atrodas bisulfāta veidā melnās sinepēs.
- dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums.
- brūzis Alus darītava; spirta dedzinātava.
- apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System"
- Mīžasāta Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mīžusāta" nosaukuma variants.
- Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē.
- Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu.
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
- aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos.
- Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
- amoniēmija Amonjaks vai tā savienojumi asinīs; simptomi: pazemināta temperatūra, vājš pulss, gremošanas traucējumi, koma.
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
- komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām
- apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas.
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte
- hemolītiskā anēmija anēmija kā eritrocītu pastiprinātas noārdīšanās sekas; cēloņi: eritrocītu konstitucionāls vājums
- proctor Anglijas garīgo tiesu advokāta tituls.
- hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
- heteropātija Anomāla vai slimīgi pastiprināta reakcija uz kairinājumiem.
- antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos.
- epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu.
- kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes.
- teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
- likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns.
- antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem
- atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai
- asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
- asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
- asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa.
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā.
- spīkulas Apaļo tārpu vīrišķā dzimumaparāta daļas.
- vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
- oksigenators Aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa.
- psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru - sausa un saslapināta - rādījumiem.
- homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
- saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā
- podometrs Aparāts nostaigāta ceļa mērīšanai, soļu skaitītājs.
- otokalorimetrs Aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija).
- opeidoskops Aparāts, kas balss ierosinātas diafragmas vibrācijas atspoguļo uz ekrāna.
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
- tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm.
- parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra.
- cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
- lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais.
- bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.).
- balabas Apcietinātajam nododamie produkti.
- berdačs Apcietinātajam nododamie produkti.
- berdana Apcietinātajam nododamie produkti.
- berdičs Apcietinātajam nododamie produkti.
- māldegas Apdedzināta māla piedevas (keramikā).
- galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
- apprātoties Apdomāties, nākt pie prāta.
- civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai
- apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits
- asekurats Apdrošinātais.
- Kačori apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā
- Vāle apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā
- Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā
- Ūdriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Trikātas pagastā
- Atpiļi Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Trikātas pagastā.
- Adraskana apdzīvota vieta Afganistānā (_Adraskan_), Herātas vilajetā
- Arāda apdzīvota vieta Apvienotajos Arābu Emirātos (_‘Arādah_), Abū Dabī emirāta dienvidos
- Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos
- Ahva apdzīvota vieta Indijā (_Ahwa_), Gudžarātas štata dienvidaustrumos
- Bali Apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta.
- Ribačija Apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos
- dispnoē Apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, aizdusa.
- dispermātija Apgrūtināta sēklas izvade; sēklas veidošanās traucējums.
- distāzija Apgrūtināta stāvēšana.
- distītija Apgrūtināta vai neiespējama zīdīšana.
- ciklodāmija Apgrūtināta vai nomākta acs akomodācijas spēja.
- dishēzija Apgrūtināta vai sāpīga defekācija.
- ciets vēders apgrūtināta zarnu iztukšošanās
- aizcietējums Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
- strangūrija Apgrūtināta, sāpīga pilienveida urinēšana.
- elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
- kopodiskinēzija Apgrūtinātas, nepareizas kustības no pārpūles; aroda krampji, neiroze.
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
- elementārais apjoms apjoms, kura izmēri reducējas uz punktu, bet tiek saglabātas ķermeņa īpašības
- ekipāža Apkalpe (kuģim, lidaparātam, tankam).
- apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības
- grīnpīss apkārtējās vides aizsardzības organizācija, dibināta 1971. g. Kanādā
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni.
- apķīlas Apķīlātas lietas.
- neapiešanās Aplecināta dzīvnieka apaugļošanās izpalikšana.
- apstulbt Apmulst, tikt apmātam, apstulbinātam.
- Adoniss Apollo grupas mazā planēta, atklāta 1936. g.
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem)
- referencelipsoīds Aprēķināta ģeometriski pareiza Zemes figūra, pret to veic ģeodēziskos darbus un veido kartogrāfiskās projekcijas.
- nevado Apsnidzis; sniegu klāta galotne.
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks.
- likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls
- apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem
- šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda.
- šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns.
- āre apstrādāta, iekopta zeme
- ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs
- klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis.
- rakstveida aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātais pats fiksē atbildes uz jautājumiem
- slēgtā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātās personas atbild uz piedāvātajiem atbilžu variantiem
- intervēšana Aptaujas veids; tās pamatā ir mērķtiecīgs dialogs starp intervētāju un intervējamo, kas parasti notiek pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes.
- uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam
- čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu
- čaula Apvāks (aparātam, ierīcei, to detaļām).
- apvēdināties Apvēdināt sevi; tikt apvēdinātam.
- ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība
- bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas.
- aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
- Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.).
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- argentācija Apziešana ar sudraba nitrāta šķīdumu.
- bļem-bļem Apzīmē prāta sajukumu vai dumjību.
- antiseptēta koksne apzīmējums koksnei, kas apstrādāta ar ķīmiskiem aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskiem bojājumiem
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās
- pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte
- āma Apzīmogota, ar pareizu mēru salīdzināta vīna muca, āms 3.
- dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
- sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- asins nolaišana apzināta asinsvadu atvēršana, lai nolaistu asinis
- darbs apzināta darbība vai darbību kopums; rīcība
- obstrukcija Apzināta darbība, lai novilcinātu lēmuma pieņemšanu; arī protestu, streika veids, kad tiek strādāts apzināti lēni.
- dzīvošana apzināta eksistence (par cilvēkiem)
- mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai.
- apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu.
- mutisms Apzināta nerunāšana depresīva stupora gadījumā.
- līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība
- dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
- koda maiņa apzināta pāreja no vienas valodas uz otru vienā saziņas aktā viena un tā paša runātāja (retāk - rakstītāja) tekstā
- politiskā izturēšanās apzināta pasīva vai aktīva indivīdu, grupu vai institūtu attieksme pret pastāvošo sabiedrības pārvaldīšanas sistēmu vai atsevišķiem tās elementiem
- askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas.
- bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
- varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi
- atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu
- dzimumapziņa Apzināta sevis uzskatīšana par noteikta dzimuma pārstāvi.
- atribūcija Apzināta vai neapzināta cēlonības piedēvēšana.
- mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks, veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
- pilsoniskā nepakļaušanās apzināta valsts varas un tās pārstāvju rīkojumu nepildīšana
- emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam
- eksplicītā atmiņa apzinātas atmiņas par pagātnē piedzīvoto notikumu vai faktu
- atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts.
- dārzsaimniecība Ar 1920. g. agrārās reformas likumu dibināta līdz 10 ha platībā, gk. sadalāmo muižu augļu dārzos iekārtota lauku saimniecība.
- ATM forums ar ATM režīma nodrošināšanu saistīto produktu ražotāju organizācija, kas dibināta 1991. gadā, to veido komitejas, kas izstrādā specifikācijas, pēta ATM produktu tirgu un šī režīma lietotāju atsauksmes
- skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
- šņūrkainīte Ar aukliņām izrotāta (cepure u. tml.).
- siet izkapti ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta
- ilgspora Ar biezu apvalku pārklāta spora.
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
- bruņutehnika Ar bruņām aizsargāta kaujas tehnika.
- fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai
- nosacirsties Ar cirtienu vai cirtieniem tikt nogalinātam.
- cirtnis tautas celtniecībā ar cirvi darināta vientelpas guļbūve
- ruma kūkas ar cukura sīrupu, kam pievienota ruma esence, piesūcinātas kūkas
- datorcentrs Ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde.
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
- bes Ar dubultbemolu – par veselu toni – pazemināta skaņa "h (si)".
- dzeloņsporas Ar dzeloņveida izaugumiem klātas sporas.
- ekseles Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.).
- ekši Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.).
- automātiskā sile ar elektronisku iekārtu apgādāta sile individuālā sprostā; kad dzīvnieks ieiet sprostā un elektroniskā iekārta nolasa individuālo numuru, silē iebirst ieprogrammēts barības daudzums
- juchtāda Ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda.
- nauja Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
- naujas Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
- polaroīdfotogrāfija Ar firmas "Polaroid" patentētu fotoaparātu izgatavota fotogrāfija, kas tiek izvadīta no šī aparāta dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas.
- fotoplate Ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai.
- pneimatūrija Ar gaisu vai gāzi piesātināta urīna izdalīšanās.
- uzdalbāt Ar garkātainu grābekli vai dakšām uzcelt.
- krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes
- grāmatrūpnieks Ar grāmatu izgatavošanu nodarbināta persona.
- izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
- sailentbloks Ar gumiju klāta metāla bukse, ko lieto detaļu savienošanai ar savstarpēji iespējamu nelielu griezes kustību.
- triecienzivs Ar īpašiem elektrības orgāniem apgādātas zivis, kuras aiztiekot dabū elektrisku triecienu.
- potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
- asējuma plate ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu
- brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
- krūce Ar izaugumiem un celmiem bagāta vieta.
- burbuļsakta Ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta.
- tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
- kopēšanas virpa ar kopēšanas mehānismu apgādāta virpa profilvirpošanai
- kūlājs Ar kūlu (1) klāta vieta.
- pamatiežu virsa ar kvartāra nogulumiem pārklātais reljefs, ko veido dažāda vecuma pirmskvartāra iežu virsa
- ciltstiesības Ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām.
- obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
- sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
- etalons Ar likumu un starptautisku vienošanos apstiprinātas galveno fizikālo lielumu mērvienības, to paraugi, mēriekārtas.
- izolācijas lente ar līpošu izolējoša materiāla kārtu pārklāta auduma vai sintētiska materiāla lente, ko lieto elektromontāžas darbos un sadzīvē
- karte ar magnētisku materiālu pārklāta plastmasas plāksne, kurā ierakstīta informācija
- lakta Ar mālu pārklāta rijas stūrī ierīkota ietaise, uz kuras dedzina skalus rijas apgaismošanai.
- čunčure Ar mazām gubām, ar maziem pauguriņiem blīvi klāta pļava.
- dabiski izcēlusies audze ar mežu apklāta zeme, kuras valdošā suga izcēlusies dabiski
- lauce Ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm.
- rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai
- bitumgrants Ar naftu (bitumu) piesūcināta grants, izmanto par ceļu segumu.
- jēdzienu sistēma ar noteiktu nozari saistītu jēdzienu kopa, kas izstrādāta un strukturēta pēc jēdzienu savstarpējām (hierarhiskajām, asociatīvajām u. c.) attieksmēm
- gāzētās sulas ar oglekļa dioksīdu piesātinātas dabiskās sulas
- sulfoogle Ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās.
- olupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte.
- zvirgzdupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte.
- grauzdupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts.
- indemnitāte Ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos.
- atsvībināties Ar pātagas vicināšanu aizstāvēties.
- šveicēt Ar pātagu sadzīt kopā (cūkas).
- šuve ar pavedienu izveidota un nostiprināta savienojuma josla brūcei, plīsumam u. tml.
- kvēlaukla Ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos.
- gavēšana Ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta.
- rokas granāta ar roku metama granāta
- biezpiena maize ar saldu biezpiena masu pārklāta plātsmaize
- kapča Ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- sertificēt Ar sertifikāta izdošanu (ko) apliecināt.
- pasēre Ar smiltīm klāta vieta (pēc plūdiem).
- izgāzties ar spēku, spiedienu tikt izkustinātam (no vietas), tikt izrautam un apgāztam
- skrauksnis ar stipri sasalušu sniegu klāta vieta, kur, soli sperot, sniegs gurkst
- šimoze Ar šo sprāgstvielu pildīta granāta.
- šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- adipozā pseidofakija ar taukaudiem aizstāta acs lēca
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
- sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai
- pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni
- vāšains Ar vātīm; vātains.
- krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
- vēžupe Ar vēžiem bagāta upīte, strauts.
- čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem
- pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
- ģeodēziskās koordinātas ar Zemi saistītā koordinātu sistēma; ģeogrāfiskās koordinātas
- zušupīte Ar zušiem bagāta upīte.
- afidevits Ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai.
- sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija; arī sniega sega, parasti bieza.
- Baas Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija, politiska partija, dibināta 1947. g., Sīrijā, vēlāk arī citās valstīs; valdošā partija Sīrijā (1963.-2024. g.), Irākā (1968.-2003. g.).
- ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
- autosvārstības Ārēju enerģijas avotu nodrošinātas nerimstošas svārstības, kuru periodu un amplitūdu nosaka pašas svārstību sistēmas īpašības.
- citrulinūrija Arginīnsukcināta sintetāzes deficīts.
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja.
- brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas.
- neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
- gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
- ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem.
- Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi)
- kanēļskābe Aromātiska nepiesātināta skābe C~6~H~5~CH=CH-COOH.
- aizaarties Arot tikt aizpildītam, apklātam.
- daimonomānija Ārprāta veids, kad slimais sevi jūt nezināma laba vai ļauna gara apsēstu.
- kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- Betonica officinalis ārstniecības pātaine
- brumbete Ārstniecības pātaine ("Betonica officinalis"), lūpziežu dzimtas pātaiņu ģints suga.
- Stachys officinalis ārstniecības pātaines "Betonica officinalis" nosaukuma sinonīms
- subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos
- konsulārā imunitāte ārvalsts konsulātam un tā darbiniekiem noteiktas tiesības un privilēģijas attiecībā pret rezidences valsts tiesas un administratīvo jurisdikciju
- Pasaules baltiešu apvienība ārzemēs dzīvojošo igauņu, latviešu un lietuviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija, dibināta 1972. g., 1992. g. darbību izbeidza
- Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē
- dakriopioze Asaru aparāta strutošana.
- jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
- hemopekse Asins sarecēšana; paaugstināta tieksme uz asins sarecēšanu.
- palīgasinsrite Asinsrite, ko nodrošina ar mākslīgās asinsrites aparāta palīdzību.
- pseidointīma Asinsvada transplantāta vai protēzes jaunais iekšējais slānis, kas sastāv, piem., no plazmas proteīniem vai kolagēna, nevis no epitēlijšūnām.
- dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas.
- angiotonīns Asinsvadu sašaurinātajā viela asinīs, kas rodas no hipertensinogēna renīna ietekmē.
- inopeksija Asiņu pastiprināta tieksme sarecēt.
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas.
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta
- Eiropas Datoru ražotāju asociācija asociācija dibināta 1961. g. pēc vadošo Rietumeiropas datu apstrādes līdzekļu ražotāju iniciatīvas, un tās uzdevums ir koordinēt darbus tādos datortehnikas standartizācijas virzienos kā programmēšana, ievadizvades kodi, lokālo tīklu standartizācija u. tml.
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai
- dusulis Astma; klepus; apgrūtināta elpošana.
- Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
- fotogrāfiskā astrometrija astrometrijas nozare, kura noteic kosmisko objektu koordinātas, izmērot novērojumos iegūtos fiziskos vai elektroniskos objektu attēlus
- baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā
- heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā
- ģeocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Zemes centrā; praksē šo sistēmu izmanto galvenokārt astrometrijā
- ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību
- horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai
- sorosieši ASV biznesa magnāta Dž. Sorosa domubiedri un sekotāji, personas, kam ir saistība ar Dž. Sorosu.
- Hārvarda universitāte ASV vecākā universitāte ("Harward University"), dibināta 1636. g., atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā.
- Amundsenskota-Sautpola ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Dienvidpolā (_Amundsen-Scott South Pole_), polārajā plato 2800 m vjl., ledus biezums - 2810 m, dibināta 1957. g.
- Makmerdo ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas, dibināta - 1956. g.
- Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas.
- radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
- piekrišana atbilde, akcepts priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem
- saskaņa Atbilstoši kam iepriekš pieņemtam, norunātam.
- piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu.
- metanoia Atgriešanās, prāta un dzīves virziena izmaiņa, grēku nožēla.
- reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas); atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
- rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultāta.
- Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula)
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
- vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
- epalobioze Atkarība no ārējām dzīvību uzturošām ierīcēm, piem., hemodializatora vai elpināšanas aparāta.
- entetobioze Atkarība no mehāniska implantāta, piem., no mākslīgā sirds elektrostimulatora.
- rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā.
- vipšķināt Atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
- žviukstināt Atkārtoti radīt svilpienam līdzīgu skaņu (piemēram, vicinot pātagu).
- Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri
- kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm.
- nepakļaušanās Atklāta atteikšanās izpildīt komandiera (priekšnieka) pavēli, kā arī citus viņa uzdevumus.
- grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana.
- pušums aizrecējis atklāta brūce ir pārklājusies ar sarecējušām asinīm
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē.
- atzīšanās atklāta izpaušana (par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu)
- lieljūra Atklāta jūra (pretstatā līcim); okeāns.
- otricalovka Atklāta nepakļaušanās cietuma administrācijai.
- prāters Atklāta pastaigu vieta, birze, dārzs, it īpaši Vīnē.
- atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs).
- aperto Atklāta skaņa; norādījums noņemt surdīni (pūšamajiem instrumentiem).
- talars Atklāta telpne dzīvojamo ēku pagalma pusē Persijā un Irākā.
- zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta; kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
- auru kalniņš atklāta vieta dziedāšanai
- balotēšana Atklātas balsošanas veids, liekot urnā baltas (par) vai melnas (pret) lodītes.
- kompaņons Atklātas tirdzniecības sabiedrības biedrs; vispār biedrs kādā uzņēmumā; līdzstrādnieks.
- rolovers Atklātas valūtas pozīcijas pārcelšana uz nākamo valutēšanas datumu.
- iekšējā konversija atoma kodola pāreja no ierosināta stāvokļa stāvoklī ar mazāku enerģiju
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
- Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera.
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
- Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Benfas nacionālais parks atrodas Albertas provincē, Kanādā, izveidošana uzsākta 1885. g. nelielā teritorijā, kas tagad paplašināta aptuveni 250 reizes, platība - 6641 km^2^
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
- Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
- Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha)
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove"
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
- Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums
- Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna
- Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta
- Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Kačoru purvs atrodas Trikātas pagastā, platība 1155 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 2,1 m
- Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta
- Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
- Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē
- asins grimšana ātrums, ar kādu sarkanie asinsķermenīši grimst asins paraugā, kas aizsargāts no sarecēšanas; atkarīgs no vecuma un dzimuma; palielināta asins grimšana norāda uz slimību
- remancipacija Atsavinātas mantas atdošana; kāda dokumenta anulēšana, t. sk. laulības šķiršana.
- vietējā apgaisme atsevišķa objekta pastiprināta apgaismošana ar gaismekli, kas parasti atrodas nelielā attālumā no apgaismojamā objekta; darbojas vienlaikus ar vispārējo apgaismi
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti
- keratoakantoma Atsevišķi epidermas mezgliņi, parasti uz sejas; raksturīga akantoze un keratīna pastiprināta veidošanās; vērojama vecumā un strādniekiem darvas rūpniecībā.
- bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs.
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- iešņīkstēties Atskanēt pātagas plīkšķim.
- caurduru atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs
- caurcērtamā atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs
- karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā.
- dealkoholizācija Atspirtošana; (histoloģiska preparāta) atbrīvošana no alkohola.
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- atšķira Atšķirtais, atsijātais.
- atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu).
- internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā.
- Carex distans attālinātais grīslis
- atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
- rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
- burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes.
- dekalkomānija Attēla pārnešana no papīra vai plastikāta, kas gruntēts ar līmi, uz citu materiālu.
- satelītattēls Attēls, kuru iegūst no kosmiskā aparāta.
- kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmotelevīzija.
- kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmovīzija.
- WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam
- karoga kārts attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu
- sukvilna Attīrīta un izsukāta vilna, kas nav apstrādāta ķemmašīnā.
- novest Attīstīt, izveidot (ko mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
- noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
- koherenta fizikālā lieluma atvasināta vienība atvasināta fizikālā lieluma vienība, kas saistīta ar citiem sistēmas lielumiem ar koeficientiem, kuri vienādi ar vienu
- fizikālā lieluma atvasināta vienība atvasināta fizikālā lieluma vienība, ko nosaka sakarība starp šo lielumu un citiem dotās sistēmas lielumiem
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem
- APP Atvasināta publiska persona.
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas
- krātejas Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēji Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēļi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas.
- refriģerators Atvēsinātājs (atvēsināšanas ierīce spirta dedzinātavās).
- histofluorescence Audu fluorescence pēc fluorescējoša preparāta ievadīšanas un rentgenstarojuma iedarbības.
- defibrilācija Audu sasmalcināšana histoloģiskam preparātam.
- diadēma auduma apsējs vai rotāta dārgmetāla stīpa - valdnieka varas simbols (galvenokārt austrumu zemēs, kā arī hellēnisma periodā); vēlākā valdnieka kroņa prototips
- vidējais koks audzes vērtējuma rādītājs, ko izsaka ar novērtētās audzes aprēķinātajām vai uzmērītajām vidējām dimensijām - augstumu, caurmēru un tilpumu
- Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas")
- Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava
- Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
- melnzeme Auglīga, trūdvielām bagāta augsne.
- augļu puve augļu sapūšana kokos un glabātavās, ko izraisa slimību ierosinātājas sēnes
- tiāra augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte
- augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
- tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
- zelts augstākās kategorijas apbalvojums; no šī cēlmetāla darināta medaļa
- grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- ciparkasete Augstas kvalitātes magnētiskā lente, kas ievietota standartizmēra kasetē ar ierakstaizsardzības un standartformāta nodrošināšanas iespējām.
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags.
- Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri
- Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m
- kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija); lordkanclers.
- lordkanclers augšpalātas priekšsēdētājs (Lielbritānijā)
- nātre Augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- lipovakcīna Augu eļļā šķīdināta vakcīna.
- mehanohorija augu sēklu izplatīšanās paņēmiens, kad augļi ļoti ātri atveras un sēklas tiek izmētātas (dzeltenajai akācijai, zaķskābenei u. c.)
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās
- izvija Aukla (grožiem, pātagai), kas ir uzvīta virsū pārējām auklām.
- pašmaklis Aukla ar ko pātagas lokanā daļa piestiprināta pie kāta.
- kaklenīca Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta.
- kaklenīdze Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta.
- stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai.
- paķilpe Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam; paķilpa.
- paķilpa Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam.
- eldziņš Aukliņa vai siksniņa, ar ko pātagas auklu piestiprina pie kāta.
- petērne Auklu vīze; arī pastla, parasti nonēsāta, nolietota.
- izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu.
- otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde.
- Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus.
- Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem.
- bema Austrumu baznīcā – paaugstināta vieta baznīcas grīdā, ko norobežo ikonostass un kurā atrodas altāris.
- ciklogramma Automāta mehānismu darbības grafisks attēlojums viena darba cikla robežās atkarībā no laika.
- hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību.
- koordinatometrs Automātiska vai pusautomātiska koordinātu mērierīce, kas izraudzītu punktu koordinātas reģistrē kādā no datu nesējiem.
- totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
- aerofotokamera Automatizēta optiska un elektromehāniska ierīce apvidus fotografēšanai no lidaparāta.
- Sintmartēna Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Kirasao aizstājot Nīderlandes Antiļas.
- Kirasao Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Sintmartēnu aizstājot Nīderlandes Antiļas.
- avioaparāti Autonomās borta mērierīces, kas paredzētas iznformācijas saņemšanai par lidaparāta lidojumu, spēka iekārtu un citu borta ierīču darbības parametriem.
- zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte.
- klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis.
- planēšana Aviācijas lidaparāta vienmērīga kustība pa slīpu taisnlīnijas trajektoriju.
- bortārsts Aviācijas medicīnisko praksi izgājis ārsts, kura pamatpienākums ir lidaparāta apkalpes medicīniskā izmeklēšana un aprūpe.
- izpletņlēkšana Aviosporta veids: lēcieni ar izpletni no lidaparāta.
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās)
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
- brīvene azartspēļu automāta brīvais grieziens
- lielmaniete Bagāta saimniece.
- bajārene Bagāta sieviete, bagāta saimniece.
- bajāriene Bagāta sieviete, bagāta saimniece.
- bajāriete Bagāta sieviete, bagāta saimniece.
- altārskapis Bagātīgi izrotāts skapis virs altāra, parasti trīsdaļīgs (triptihs), kura sānu daļas rotātas ar skulptūrām vai gleznojumiem.
- plutokrātija Bagātnieku kundzība; valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
- omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos.
- dēmonofobija Bailes no sātana, ļauna gara, nešķīsteņiem.
- pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos.
- anahorēze Baktēriju saistīšana hroniska iekaisuma perēkļos, kur tās tiek iznīcinātas fagocitozes ceļā.
- Balagata Bālāghāta - pilsēta Indijas vidienē.
- Balagata Bālāghāta - upe Indijā.
- baldahīns Baldahā (Bagdādē) darināts bagāta raksta zīda audums.
- divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu.
- laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana.
- fonācija Balss aparāta vienlaicīgo artikulāciju kopums; runas skaņu izrunāšana.
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma.
- luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni.
- starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
- edemātiskais dermogrāfisms baltas, paaugstinātas svītras rašanās pēc kairinājuma ar neasu priekšmetu
- baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
- Baltiešu veterānu līga baltiešu kara veterānu organizācija Kanādā, nodibināta 1977. g.
- BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās.
- jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu.
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas
- latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē
- sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados
- zemgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām; runāta 1. gt. un 2. gt. sākumā galvenokārt Rietumzemgalē un tai tuvākajos Lietuvas novados
- Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam
- hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu
- bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību.
- vitamīnu barība barība, kas bagāta ar vitamīniem
- bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas
- videobārs bārs, kura apmeklētājiem tik demonstrātas videofilmas
- bartoneloze Bartonellu ierosināta infekcijas slimība, sastopama Peru ielejās ar tropisku klimatu.
- grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
- Bāte Bāta.
- Bātes dzirnavu dīķis Bātas dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- Bātes dzirnavu ezers Bātas dzirnavu dīķis.
- Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- baznīcas skola baznīcas dibināta un pārraudzīta skola
- Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m
- duzāt Bēdāties, skumt; būt aizkustinātam.
- zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis.
- Belgaona Belagāmvi – pilsēta Indijā, Karnātakā.
- Belmopana Belizas galvaspilsēta kopš 1970. g. (angļu val. "Belmopan"), 15900 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1967. g.
- piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk
- maurieši Benediktiešu mūku kongregācija Francijā, iznīcināta franču revolūcijas laikā 1790. g.; veica zinātniskus pētījumus un izdeva rakstus, 1685. g. šajā kongregācijā ietilpa 180 klosteri ar kādiem 1700 mūkiem.
- benzoterapija Benzoātu lietošana terapijā, it īpaši nātrija benzoāta injekcijas vēnā plaušu abscesa gadījumos.
- uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības
- bērns ārpusģimenes aprūpē bērns, kuram ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodrošināta aizbildnība, aprūpe audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē
- vēlamais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds (laulātais(-ā)) labprāt vēlētos savā ģimenē, abstrahējoties no konkrētiem dzīves apstākļiem
- spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu.
- Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi
- spirants Berzenis - līdzskanis, ko veido vibrējoša gaisa plūsma, kas spiežas caur šauru runas aparāta spraugu.
- vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vāle" iedzīvotāji.
- vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
- trikātietis Beverīnas novada Trikātas pagasta iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Trikātā, tās apkārtnē.
- trikātiešos Beverīnas novada Trikātas pagastā.
- izavazāties Bez atļaujas tikt paņemtam, aiznestam, izmētātam.
- zilā (arī tukšā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt)
- tukšā (arī zilā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt)
- afebrils Bez paaugstinātas temperatūras, bez drudža.
- Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos
- kreisstenga bezānmasta pagarināta augšējā daļa
- etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
- etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta.
- nosavalačīties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt.
- nosavalkāties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt.
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
- brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
- bezprāta Bezprāta cilvēks - plānprātīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- bezsaņķis Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
- bezsāte Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
- beztriepienu Beztriepienu maniere - gleznošanas veids, kad otas pēdas uz audekla tiek izlīdzinātas un atsevišķi triepieni nav izšķirami.
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra
- vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
- Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
- Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika.
- foliants Bieza, liela formāta grāmata.
- apslogas Biezi dēļi, ar kuriem tiek pārklātas lubu jumta lubiņas jumta korē.
- Clitocybe clavipes biezkāta piltuvene
- lašēt Bieži sist ar pātagu.
- Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
- Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha
- Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā.
- kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm.
- komutativitāte Bināras algebriskas operācijas īpašība: darbības rezultāta neatkarība no locekļu kārtības.
- betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka.
- nukleīnskābe Biopolimērs, kas sastāv no ogļhidrāta (ribozes vai dezoksiribozes), purīnbāzes vai pirimidīnbāzes un fosforskābes atlikuma; savienojumā ar proteīniem veido nukleoproteīnus; polinukleotīds.
- piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
- piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
- zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
- virsbits Bits, kas atšķiras no informacionālā bita, piemēram, pārbaudes bits vai arī kādas procedūras vai formāta bits.
- fosforģipsis Blakusprodukts, kas rodas fosforskābes ieguvē no apatīta koncentrāta, to sadalot ar sērskābi; var izmantot celtniecības ģipša iegūšanai.
- balkšņa Blieķis audeklu balināšanai; balinātava.
- spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
- klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam).
- gagāts Blīva, spoža brūnogle; veidojusies māla vai karbonāta iežos ārpus ogļu slāņa; paleolītā lietots rotu darināšanai.
- geizerīts Blīvas vai irdenas, tufam līdzīgas geizeru nogulas, sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda hidrāta (opāla).
- rizīnas Blīvi hitu pinumi, kuri attīstās no lapu ķērpju lapoņa serdes kārtas un ar kuriem ķērpis piestiprinās pie substrāta.
- smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā
- punes Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
- puni Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām
- ņidre Bojāta koka serde.
- konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem; izlabojamais vai restaurējamais teksts.
- bojājums Bojāta vieta.
- redintegrācija Bojātas daļas atjaunošana.
- endoprotezēšana Bojātas locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu.
- makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā.
- Honkongas botriocefals botriocefalu suga ("Bothriocephalus gowkongensis"), kas parazitē karpās, Latvijā ievazāta 20. gs. 60. gados
- blāķis Braucamo ratu daļa, pie kā piestiprinātas riteņu asis un virsbūve.
- lidojums Brauciens ar lidaparātu; lidaparāta pārvietošanās gaisā.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās.
- stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
- neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta); rēgs, spoks.
- panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
- Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā
- brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- Brīvie demokrāti Brīvās Demokrātiskās partijas (FDP) apzīmējums Vācijā, liberāla partija, dibināta 1948. g.
- saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas.
- nevalstiskās organizācijas brīvprātīgas sabiedriskās organizācijas, kuras veidojušās pēc privātas iniciatīvas un kuru mērķis nav gūt peļņu
- adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem
- laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls.
- brokatels Brokātam līdzīgs zīda un kokvilnas vai kokvilnas audums ar lielām ieaustām puķēm.
- hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā.
- guļbūvju kultūra bronzas laikmeta kultūra (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopkopība, zemkopība
- Mīnoja kultūra bronzas laikmeta kultūra Krētas salā, Grieķijā, ap 3000-1100 pr. Kr.; pilis, kas rotātas ar freskām, skulptūrām un keramiku, ostas, apmetnes, nekropoles
- metallkrāsvielas Bronzas un brokāta krāsvielas, kuru pārklājumi imitē metālu krāsu.
- bronzējums Bronzas vai bronzas krāsas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
- šopa Brūce, ievainojums, bojāta vieta (kokā).
- ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga.
- izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta.
- bistrs Brūngana krāsviela, ko iegūst no dedzināta koka sodrējiem.
- kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no obligātajā karadienestā iesauktajiem).
- mačoisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačisms
- mačisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačoisms
- budakšetra Budas lauks - budas Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts, ideāla pasaule, zeme, kas atrodas milzīgā attālumā no šās pasaules un ir atdalīta no tās ar citu pasauļu miriādēm.
- abhidhammapitaka Budisma raksti par prāta vingrināšanas tehnikām, lai atbrīvotos no Es idejas; pamatdarbs budisma psiholoģijā.
- bamba Bumba (ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta).
- kraupa Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā.
- kraupes Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā.
- refleksometrija Bungu plēvītes kustīguma un spiedien mērīšana ārējā auss ejā ar speciāla aparāta palīdzību.
- bunostomatoze Bunostomu ierosināta helmitoze.
- pastiprinājuma ielāps burai uzšūts pastiprinājums (ielāps) tajā vietā, kur tā pakļauta pastiprinātai berzei pret kādu takelāžas detaļu
- buras piestiprināšanas gredzens buras stūrī līķī iespleisēts gredzens, kurā iestiprināta nerūsoša metāla kauša
- treknais slīpraksts burtstils, kurā rakstzīmes biezinātas un ieslīpinātas pa labi
- bramstenga Burukuģa salikta masta trešais posms - koks, ar ko pagarināta stenga (masts ir pirmais, stenga - otrais posms).
- nogulēt Būt (visu laikposmu) apglabātam (kapā).
- rīkoties Būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
- gulēt mūža miegā būt apbedītam, apglabātam
- gulēt mūža miegu būt apbedītam, apglabātam
- gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam
- gulēt Būt apglabātam (kapā).
- gulēt (arī būt) zem (zaļām) velēnām būt apglabātam (kapos)
- atdusēties Būt apglabātam (par mirušo).
- sasisties Būt apmātam ar kādu ideju vai personu.
- būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- berzēt plaukstas (arī rokas) būt apmierinātam, priecīgam
- berzēt rokas (arī plaukstas) būt apmierinātam, priecīgam
- būt bērna prātā būt ar aprobežotām prāta spējām (parasti vecuma dēļ)
- urkšļāties Būt ar kaut ko neapmierinātam, dusmoties, skaisties.
- laistīties zeltā, sudrabā Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
- niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
- uzgalvoties Būt drošam, pārliecinātam.
- celt degunu augstu būt iedomīgam, augstprātīgam, pārāk lepnam, pašpārliecinātam
- būt asinīs (kādam) būt ierastam, ieaudzinātam, ar visu būtību izjustam
- darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā.
- stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) būt ieslēgtam; tikt sargātam, slēptam (no kā)
- erroties Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- turēties Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam (par kā kopumu).
- novecēt Būt kādu laiku neapstrādātam (par lauku).
- neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
- neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
- slavēt dievu (par kaut ko) būt ļoti apmierinātam, laimīgam ar kaut ko
- stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to)
- būt stāvā sajūsmā būt ļoti sajūsminātam
- parādīt sirdi būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu)
- būt vīrā būt materiāli nodrošinātam, sasniegušam panākumus, augstu stāvokli
- būt zem zemes (retāk zemēm) būt mirušam un apglabātam
- būt zem velēnām būt mirušam, apglabātam
- būt zem zemes būt mirušam, apglabātam
- pužavāties Būt neapmierinātam un rāties, bārties.
- pūst Būt neapmierinātam, gausties.
- spļaut piķi un zēveli būt neapmierinātam, sašutušam
- spļaut piķi un zēveli, retāk spļaut zēveli būt neapmierinātam, sašutušam
- nemiers Būt neapmierinātam.
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
- apšņurkt Būt neizskatīgam, netīram, arī apbružātam.
- karāties gaisā būt neskaidram, neatrisinātam; būt bez pamatojuma
- piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
- noflīzēt Būt noklātam ar flīzēm (par telpu).
- būt pa degunam būt pa prātam, atbilst gaumei
- būt pa zobam būt pa prātam, patikt
- plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
- novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam; panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
- samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
- blauznot Būt pārklātam ar blaugznām, kas lobās nost.
- pielipt Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu).
- pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
- galvāt Būt pārliecinātam (par ko); izteikt drošu spriedumu, apgalvojumu.
- virīt Būt pārliecinātam (par ko); neapšaubīt.
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
- stāvēt uz savām kājām būt patstāvīgam, neatkarīgam, materiāli nodrošinātam
- nostiept Būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri.
- karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- parādīt sirdī būt pilnīgi atklātam pret kādu
- džinkstēt Būt prāta sajukumā.
- būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam
- mirkt Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).
- kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
- spīdēt Būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- neredzēt gaismas būt tik ļoti nodarbinātam ar kaut ko, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam
- nišķēties Būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību.
- kļebačāties Būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt.
- izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam
- uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam
- estrāns C~18~H~20~, piesātinātais ogļūdeņradis, tā atvasinājumi ir estrons, estradiols u. c. estrogēnie steroīdi.
- pentamidīns C~19~H~24~N~4~O~2~, pretinfekcijas līdzeklis; lieto izetionāta sāls veidā; efektīvs pret "Pneumocystis carinii".
- pentazocine C19H27NO, sintētisks pretsāpju līdzeklis; lieto hidrogēnhlorīda un laktāta sāļu veidā.
- nervonskābe C23H45COOH, nepiesātināta taukskābe, atrodas nervonā savienojumā ar sfingozīnu un galaktozi.
- rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
- takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas.
- metronidazols C6H9N3O3, pretprotozoju un antibakteriāls līdzeklis, efektīvs pret anaerobiskiem mikroorganismiem; lieto "Trichomonas vaginalis" ierosinātas infekcijas un amebiāzes gadījumā, kā arī anaerobisko baktēriju ierosinātu infekciju profilaksei.
- caurdurvju Caurdurvju atslēga - atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs; caurduru.
- diareja Caureja - zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās.
- dobķieģelis Caurumotais ķieģelis - apdedzināta māla būvmateriāls ar vertikāliem apaļas formas dobumiem.
- osa Caurums (cirvī, veserī u. tml.) kāta ielikšanai.
- celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda.
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta
- brodēņš Celtnes (parasti guļbūves) zelmiņa galā atstātais caurums.
- aila Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
- aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
- strope Celtņa āķim piestiprināta ietaise (piem., troses cilpa) dažu veidu kravu pārvietošanai.
- etroli Celulozes acetāta, acetobutirāna, nitrāta vai etilcelulozes termoplasti; lieto briļļu ietvaru, automobiļu, lidmašīnu un kuģu stūres ratu, mērinstrumentu paneļu u. c. izgatavošanai.
- nestingā ceļa sega ceļa sega ar bituminētu segumu uz graudaina materiāla pamata vai ar ogļūdeņražu saistvielām nostiprināta pamata
- Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.).
- gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
- skaurēties Cepināties; tikt cepinātam.
- anoplocefaloze Cērmju ierosināta dzīvnieku (zirgu, aitu, kazu u. c.) slimība, slimību ierosina dažas lentes tārpu sugas, kas parazitē zarnās.
- undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka).
- laurinskābe CH3(CH2)10COOH, piesātināta taukskābe augu eļļās un spermacetā.
- Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats.
- Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska.
- bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste, ko valkā neaizdarītu
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- ķiebla Cieta, izrakņāta zeme.
- fibrosarkoma Cieta, kolagēnšķiedrām bagāta vārpstveida šūnu sarkoma.
- servelāde cieti kūpinātas vārītas desas šķirne ar sīkiem speķa gabaliņiem
- grenadins Cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai.
- elkšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
- elkstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
- elsiņš Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
- elšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
- elstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
- uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš.
- retirāde Cietokšņa nocietinājumos - nocietināta vieta atkāpšanās gadījumam.
- pseidosklerocijs Ciets sēnes hifu un substrāta daļiņu pinums.
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni
- cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai
- krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
- kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
- kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu.
- ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu.
- anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta.
- senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- kļūda cilvēka darbība, kas noved pie neparedzēta rezultāta, piemēram, ja programmētājs izmanto nepareizu instrukciju vai neprecīzi darbojas operators
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem.
- oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
- helmintozoonoze Cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas parzītisko tārpu ierosinātas slimības.
- pusmuļķis Cilvēks ar samērā vāji attīstītām prāta spējām.
- pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām; garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
- rezoners Cilvēks kas dzīvo vienīgi no prāta aprēķina, bez jūtām.
- drellis Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
- vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2.
- naika Cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam.
- naikars Cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam.
- beznoža Cilvēks, kam maz prāta.
- izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam
- neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
- neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
- proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
- patricietis Cilvēks, kas piederēja pie patriciāta (2).
- sātanists Cilvēks, kas pielūdz dēmonus, sātanu.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība (1).
- puķainis Cimds ar īpašu adījuma rakstu, kurā atdarinātas konkrētas puķes.
- litofons Cinka sulfīda un barija sulfāta maisījums, balta sedzējkrāsa.
- litopons Cinka sulfīda un bārija sulfāta maisījums, balts pigments, ko lieto gumijas maisījumos, laku un krāsu materiālos.
- zods Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam.
- liemenis Cirvja daļa no asmeņa līdz kātam.
- cirkātgals Cirvja kāta gals.
- joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī.
- imports Citas programmas vai datu apstrādes sistēmas datnes formāta pārvēršana formātā, ko var izmantot aplūkojamā programma vai sistēma.
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
- cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza.
- līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja.
- lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības
- griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses
- mukonskābe COOH(CH)4COOH, nepiesātināta dikarbonskābe, benzola oksidēšanās produkts urīnā dzīvniekam, kuram ievadīts benzols.
- pimelīnskābe COOH(CH~2~)~5~COOH, divvērtīga piesātināta skābe, piedalās mikroorganismu biotīna vielmaiņā.
- epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks
- cūcine Cūkgana pātaga.
- kape Cūku izrakņāta bedre.
- pralines Cukurotas, apcepinātas mandeles.
- cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
- salikts čemurs čemurs, kura uz katra kāta ir vairāki ziedi
- vienkāršs čemurs čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds
- morejs Čemurziedis baltu gaļīgu sakni, kātainām lapām; lieto zupās garšai; pastinaks.
- gafellīķis Četrstūra buras mala, kas piestiprināta pie gafeles.
- lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu.
- rājbura Četrstūraina bura, kuras augšējā mala ir nostiprināta pie rājas; taisnā bura.
- kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām.
- DX kods četru veidu kods uz kasetes un fotofilmas, no kuriem fotoaparāta, filmu procesora un fotoattēlu printeris automātiski nolasa gaismjutīgā materiāla parametrus
- hipopineālisms Čiekurveida dziedzera pazemināta funkcija.
- danda Čigāna pātaga.
- dandala Čigāna pātaga.
- dandele Čigāna pātaga.
- džendžala Čigāna pātaga.
- griņdža Čigāna pātaga.
- kanka Čigāna pātaga.
- kauka Čigāna pātaga.
- miseklis Čigāna pātaga.
- džandala Čigānu pātaga.
- džandželīte Čigānu pātaga.
- atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai.
- Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu
- Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
- Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas.
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
- Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
- Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
- Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas
- meža resursi dabas procesu un mežsaimnieciskās darbības rezultātā uzkrātais meža ekoloģiskais, ekonomiskais un sociālais potenciāls
- Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
- Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti
- masīvā koksne dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne
- Ķemeru sērūdeņi dabiski sērūdeņraža-kalcija sulfāta un kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta tipa minerālūdeņi, mineralizācija \~2,5 g/l, izplūst \~30 sērūdeņu avoti, izmantoti tiek 3 centrālo avotu ūdeņi
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
- šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties.
- basanīts Daļēji hidratēta kalcija sulfāta forma.
- landstings Dānijas parlamenta augšpalāta līdz 1953. g.
- rigsdags Dānijas parlaments (1849.-1953. g.), kas sastāvēja no folketinga (apakšpalātas) un landstinga (augšpalātas).
- obligātā veselības pārbaude darba devējs nodrošina obligātu veselības pārbaudi tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi
- instruktāža darba vietā darba devējs nodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un apmācību un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu
- publisks izpildījums darba vai cita ar autortiesību likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka
- darba vide darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu
- rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis.
- nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
- sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
- pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa.
- aizkļūt Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam).
- senioru ļaunprātīga izmantošana darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā, izmantojot uzticēšanos, vecākam cilvēkam tiek nodarīts kaitējums vai sagādātas ciešanas
- izplatīšana Darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta.
- pakalpojums darbība, ar kuru tiek apmierinātas kāda vajadzības, prasības
- norises lietvārds darbības lietvārds - deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme
- personas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka teksta autora, teksta adresāta un darbības subjekta attieksmes
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu
- riņķadancis Darbību virkne, kurai nav rezultāta.
- Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā.
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
- taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- materiāli atbildīgā persona darbinieks, kas nes pilnu materiālo atbildību par zaudējumu, kas rodas, ja netiek saglabātas tam uzticētās materiālās vērtības
- darba strīdu komisija darbinieku un darba devēju vēlēta komisija; obligāta pirmā instance, kam jāizšķir darbinieka un darba devēja savstarpējie individuālie strīdi
- šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
- kvēlaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā no nokvēlināta aizdedzes sveces elektroda vai izolatora.
- ripzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto vienu vai vairākas zāģripas, kas uzstiprinātas darbvārpstā.
- paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai; priekšzīmīgs darbs.
- kaprubīns Dārgakmeņu tirdzniecībā pieņemts nosaukums minerālam piropam, ko līdz ar citām granāta pasugām atrod D Āfrikas dimantu raktuvēs.
- mantnīca Dārgumu glabātava.
- darvnīca Darvas dedzinātava.
- degutnīca Darvas dedzinātava.
- darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
- dagutneica darvas ratu smēres dedzinātava
- mīle Darvas tecinātava.
- degts tacynuotova darvas, ratu smēra dedzinātava
- atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas)
- indeksētā sekvenciālā datne datne, kas apgādāta ar tādu indeksu sistēmu, kura ļauj ātri piekļūt tās ierakstiem
- datnes konversija datnes datu pārvēršana no viena formāta otrā, nemainot tās saturu
- eksports Datnes pārvēršana no formāta, kādā to izmanto noteikta programma vai datu apstrādes sistēma, citā formātā, lai to varētu izmantot cita programma vai sistēma.
- brīvpieejas atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā glabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša pieeja no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni
- brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt
- cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido.
- pasta ceļš datoru secība, pa kuriem e-pasta ziņojums veic ceļu no sūtītāja līdz adresātam
- iezvantīkls Datoru tīkls, pie kura attāliem lietotājiem ar modemu starpniecību nodrošināta piekļuve.
- fon Neimana mašīna datoru uzbūves veids, kurā lineāri adresējama atmiņa ir kopēja programmām un datiem un ka vienlaicīgi var izpildīt tikai vienu procesu, t. i., instrukcijas tiek secīgi analizētas un attiecīgi apstrādātas
- zaļais personālais dators datorus sistēma, kas izstrādāta, lai varētu darboties energoekonomijas režīmā
- loģiskā slēdzene datu aizsardzība pret lietotāja piekļuvi, kas tiek nodrošināta, izmantojot programmatūru datņu vai ierakstu marķēšanai
- pārskatu ģenerators datu apstrādes programma, kas sagatavo un izvada datus vajadzīgā formāta tabulu un pārskatu veidā
- darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem.
- relāciju datu bāze datu bāze, kurā viena tipa ierakstos ir norādes uz cita tipa ierakstiem. Relāciju datu bāze dod iespēju lietotājam saistīt informāciju, kas tiek glabāta dažādās datnēs, kā arī veidot noteiktas attiecības starp dažāda tipa ierakstiem
- vektorizācija Datu konvertēšana no rastra formāta uz vektoru formātu; iespējama manuāla, pusautomātiska vai automātiska rastra attēla vektorizācija.
- rasterizācija Datu konvertēšana no vektorformāta uz rastra formātu; fona rasterizācijas process notiek arī nosūtot vektoru karti uz rastra drukas iekārtu - printeri vai ploteri.
- destruktīvā lasīšana datu nolasīšanas operācija, kuru izpildot dati tiek pārsūtīti datora procesoram, bet to kopija datora procesoram, bet to kopija datora atmiņā tiek mainīta vai iznīcināta
- uzkrāšanas un pārsūtīšanas režīms datu pārraides tīkla darbības veids, ko raksturo pakešu vai ziņojumu uzkrāšana pirms to pārraides adresātam
- pakešu komutācijas datu tīkls datu pārraides tīkls, kurā dati, lai tos pārsūtītu, tiek sadalīti neatkarīgos standartformāta blokos - paketēs. Formātus un procedūras nosaka šī tipa tīklos izmantotie protokoli
- konversija datu vai programmu formāta izmaiņa, piemēram, skaitļu pārveidošana no binārās formas decimālajā, vai programmu, kas uzrakstītas asamblervalodā, pārveidošana mašīnvalodā. Šaurākā nozīmē šo terminu lieto ziņojumu apdares sistēmās, lai apzīmētu ziņojuma satura daļas pārveidošanu no viena kodētas informācijas tipa citā
- magnētiskā karte datu vide, kas sastāv no neliela izmēra plānas, ar magnētisku materiālu pārklātas plastmasas plāksnes, kurā kodētā veidā ieraksta informāciju
- demarkācijas līnija datumu maiņas līnija, kas iet pa 180° garuma meridiānu; koordinātas nosaka, vienojoties starp ieinteresētajām valstīm
- sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- kalla Daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem, baltiem ziediem.
- autiskā spektra traucējumi daudzveidīgi un dažādas pakāpes, taču individuāli neiroloģiskie attīstības traucējumi, kas izpaužas kā samazinātas komunikācijas spējas, iztēle, domāšanas elastība
- žmargot Dauzīt ar pātagu (ilgāku laiku bez pārtraukuma).
- džandžalāt Dauzīt, sist (ar pātagu).
- džendžalāt Dauzīt, sist (ar pātagu).
- dātala Dāvana, dāvanas; dātali.
- sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
- vestibulmetrija Dažādas vestibulārā aparāta darbības kvantitatīvā un kvalitatīvā novērtējuma metodes.
- bronhomikoze Dažādu patoloģisku sēņu ierosināta bronhu slimība.
- promese Dažās valstīs - dokuments, kas dod tiesības par īpašu maksu saņemt laimestu pēc loterijas biļetes, kura iegādāta uz nomaksu.
- amfigastrijas Dažu aknu sūnu lapas, kas attīstās lapoņa apakšējā (substrātam piegulošajā) pusē.
- aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
- spīkulas Dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām.
- piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- brankūzis Degvīna tecinātava, alus darītava.
- izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa
- gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem
- frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu.
- piegrīde Dēļiem izklāta grīda dzīvojamās ēkas ieejas durvju priekšā (bez jumta).
- niekātavīte Dem. --> niekātava.
- pātadziņa Dem. --> pātaga.
- atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai)
- daimoni Dēmoni, ļauni, nešķīsti gari, sātana kalpi.
- diēte Deputāta dienas maksa par parlamenta sēžu laiku.
- deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju
- kapātā desa desa, kas gatavota no kapātas gaļas
- flegma Destilācijas procesā kondensēto tvaiku daļa, kas tek tvaiku plūsmai pretī un veicina tīrāka destilāta iegūšanu.
- termodestrukcija Destrukcija paaugstinātas temperatūras iedarbībā.
- plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
- spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
- datčiks Devējs (mehānismam, aparātam).
- darbības lietvārds deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme; nomen actionis
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- Bulduru dārzkopības vidusskola dibināta 1910. g. kā Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, no 1940. g. Bulduru dārzkopības tehnikums, 1964.-2000. g. - Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums
- Dunikas pagasta teritorija dibināta 1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus, padomju laikā teritorijā papildus iekļauta neliela daļa pirmskara Rucavas pagasta teritorijas
- Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle
- Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ
- Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
- Latvijas bioelektromagnetologu asociācija dibināta 1994. g. ar mērķi veicināt EML iedarbības teorētiskos pētījumus, tahnoloģiju attīstību un EML lietošanu medicīnā, bioloģijā, fizikā u. c.
- Kirisimas nacionālais parks dibināts 1934 g., ietver 23 vulkānus, vairākus krāteru ezerus, daudz karsto avotu, nogāzēs mūžzaļie kriptomēriju meži, rododendru krūmāji, bagāta fauna
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets.
- niktalopija Dienas aklums, nakts redze; redzes vājums dienas gaismā, ja ir pastiprināta tīklenes jutība; spēja redzēt vājā apgaismojumā.
- diētes Dienas jeb uztura nauda; piem., papildu atlīdzība amata personai komandējuma laikā, atlīdzība uzaicinātam lieciniekam, apdrošināšanas sabiedrības delegātam utt.
- Johannesburga Dienvidāfrikas Republikas lielākā pilsēta ("Johannesburg"), 1750 m vjl., 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.), komercijas un finansu centrs, divas universitātes, dibināta 1886. g. kā zelta ieguves centrs.
- menciņi Dienvidkurzemē izplatīts ēdiens, kūpināta menca ar kartupeļiem un sīpoliem.
- junaki Dienvidu slāvu tautas eposa varoņi; eposā cildināta cīņa pret turku kundzību.
- teodikeja Dieva attaisnošana pretim ļaunumam un ciešanām pasaulē, kas prātam nav savienojami ar Dieva visspēcību un mīlestību.
- Pērkons dievība baltu mitoloģijā - folklorā atspoguļots kā antropomorfs tēls; bagātas ražas nodrošinātājs, tautas ētisko ideālu īstenotājs (uzveic ļaunos spēkus, pārmāca zaimotājus)
- panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli.
- merčelis Diezgan biezs ēdiens no pērļu miežiem, kartupeļiem un kūpinātas gaļas.
- pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam.
- glenodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Glenodinium"), dažādas formas, dažreiz dorsiventrāli saplacinātas, bieži bruņās ietvertas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- aparatūras kešatmiņa diskdzinī vai diskdziņa kontrollerā izveidota kešatmiņa, kurā tiek saglabātas bieži lietojamas programmas un dati
- masas matrica diskrēto mehānisko sistēmu kustības aprakstošo diferenciālvienādojumu sastāvdaļa, kas raksturo sistēmas inertumu un novietota pie vispārinātās koordinātas vektora otrā atvasinājuma
- galīgais automāts diskrēto sistēmu matemātiskais modelis, ko definē ar galīgām ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopām, kā arī ar pārejas un izejas funkcijām, kuru izmaiņas notiek diskrētos laika momentos un kuras nosaka galīgā automāta izejas un iekšējo stāvokli nākošajā momentā atkarībā no tā ieejas un iekšējā stāvokļa dotajā momentā
- tveršana Displeja ekrānā izspīdināta attēla ierakstīšana datora atmiņā izveidotā datnē vēlākai apstrādei.
- kešdarbe Displeja ekrānā izspīdinātas informācijas uzglabāšanas un ātras izguves process internetam pievienotajā datorā.
- melanodermatoze Distrofiska ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta pigmentācija.
- brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
- izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis.
- filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem.
- soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā.
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas.
- tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām)
- fibrolizīns Divkāršs savienojums no 2 daļām tiozīnamīna un 1 daļas natrija salicilāta.
- mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse.
- adukti Divu savienojumu molekulu saistīšanās produkti, piem., šķīdinātajā molekulas un izšķīdinātas vielas molekulas vai jona saistīšanās produkts šķīdumā.
- sinhronizācija divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku; kinotehnikā - skaņas un attēla kustību precīzas atbilsme; fototehnikā - zibspuldzes unn fotoaparāta slēdža darbības saskaņošana
- noziedzīga nodarījuma izdarīšana grupā divu vai vairāku personu apzināta darbība (līdzizdarīšana) tīša noziedzīga nodarījuma kopīgā apzinātā izdarīšanā
- līdzdalība Divu vai vairāku personu apzināta, aktīva piedalīšanās noziedzīgā darbībā.
- konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa.
- jūras tiesiskais režīms divu vai vairāku valstu noteiktā tiesiskā kārtība (atjaunotās un aizliegtās darbības, to veikšanas kārtība) attiecīgajā jūrā: iekšējā, teritoriālajā, atklātajā
- ridvags Divzirgu iejūga daļa (arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- gaspaža Dižciltīga sieva; kundze; laulāta draudzene.
- Ausātu muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" bijušais nosaukums.
- ausātnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" iedzīvotāji.
- rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos).
- sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
- licence dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt
- saistītais objekts dokuments vai tā daļa, kas izstrādāta vienam lietojumam un kas ar sasaistes un iegultes tehnikas palīdzību tiek izmantota citam lietojumam izstrādātā dokumentā
- dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta
- iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns; nodomātais pasākums.
- intelektuālisms Domāšanas, prāta atziņu, teorētisku domu pārsvars pār jūtām un emocijām.
- pieņemt Dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks).
- kannadu valoda dravīdu saimes valoda, oficiālā valoda Indijas štatā Karnātakā
- drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību
- punkts drukātam izvadam izmantojama tipogrāfiska mērvienība, kas aptuveni vienāda ar 1/72 collas. To parasti izmanto, lai norādītu rakstzīmju augstumu un atstarpes platumu starp teksta rindiņām
- Valvata pulchella dūkstāja valvāta
- suspensijas plūsma duļķu plūsma - duļķēm piesātināta ūdens plūsma, kas pārvietojas pa okeānu un citu ūdenstilpju zemūdens nogāzēm
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
- putniņi bēniņos dumjība; prāta sajukums
- viss nav bēniņos dumjība; prāta sajukums
- bizdings Dumjība; prāta sajukums.
- krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
- duodecs Duodeca formāts - grāmatu formāta loksne ar 24 lappusēm.
- lūka Durvis (piemēram, kuģim, lidaparātam).
- ļenka Durvīs iestiprināta metāla detaļa, ko uzmauc uz stenderē iestiprinātas dzinteles (durvju slēgšanai ar piekaramo atslēgu).
- aklas dusmas dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei
- čukris Dusmīga (neapmierināta) persona.
- nīdeklis Dusmīgs cilvēks; neapmierināta, vienmēr prasīga būtne.
- purrāties Dusmoties, ļaunoties, kļūt neapmierinātam.
- besīties Dusmoties; būt aizkaitinātam.
- Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- arrepsija Dvēseles līdzsvars un miers, atturoties no prāta slēdzieniem.
- miognātija Dvīņu kroplība, kurā parazīta ķermeņa daļas ar ādas un muskuļa lēveri piestiprinātas autozīta galvas lejasdaļā.
- DX DX kods - četru veidu kods uz kasetes un fotofilmas, no kuriem fotoaparāta, filmu procesora un fotoattēlu printeris automātiski nolasa gaismjutīgā materiāla parametrus.
- briesmīgais molohs dzelkšņiem klāta, bet tikai 15 cm gara ķirzaka ("Moloch horridus"), pārtiek no skudrām, sastopama Austrālijā
- haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas.
- heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- Baltava Dzelzcela stacija Ogres novada Taurupes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
- dekapods Dzelzceļa lokomotīves tips, kam 5 sakabinātas asis un tām priekšā 1 skrejriteņu ass.
- Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
- Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
- Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Auri Dzelzceļa pietura Dobeles novada Auru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. g.
- Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts.
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
- Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
- Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe
- Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
- Ārdava dzelzceļa pietura Preiļu novada Pelēču pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 36 km no Daugavpils, atklāta 1931. g.
- Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
- Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla".
- Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg".
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne".
- Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga)
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe".
- Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi".
- Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi".
- Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Cena dzelzceļa stacija Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 34 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. gadā
- Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Grīva Dzelzceļa stacija Daugavpilī, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Kurcums, 7 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1862. g. ar nosaukumu "Kalkuhnen", 1920.-1922. g. saucās "Kalkuni".
- Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
- Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ērgļi Dzelzceļa stacija Ērgļu novada Ērgļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 97 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
- Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
- Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
- Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Cukurfabrika dzelzceļa stacija Jelgavā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Dubulti Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Dubeln", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
- Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I".
- Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
- Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
- Aloja dzelzceļa stacija Limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
- Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Carnikava Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 30 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1933. gadā.
- Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
- Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils.
- Ilzēni Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 104 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.; Ilzene.
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Bolderāja Dzelzceļa stacija Rīgā, 15 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. kā privātas dzelzceļa līnijas Rīga-Bolderāja galastacija ar tvaika lokomotīvju depo.
- Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža".
- Augšciems Dzelzceļa stacija Ropažu novada Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 42 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- Bajāri Dzelzceļa stacija Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 28 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g. pie dzelzceļa līnijas Rīga-Suntaži.
- Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Cekule Dzelzceļa stacija Stopiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 18. km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. gadā.
- Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919.g.
- Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
- Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
- Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā.
- atsijgalis Dzelzs āķis, ar kuru ilkss piestiprināta pie ratu ass.
- pruts Dzelzs stienis vai apkalums, ar ko izkapts kātā iestiprināta.
- kolkotars Dzelzs sulfāta pārtvaices sausais pārpalikums, sarkanais dzelzs oksīds; jebkurš pārtvaices sausais pārpalikums.
- jūgtuve Dzeņaukste - sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
- kafija dzēriens, kas pagatavots no kafijas vai tās surogāta
- meditatīvie dziedājumi dziedāšanas veids, kurā daudzas zilbes tiek izdziedātas uz vienas nots vai arī tiek atkārtota īsa muzikāla frāze
- trallis Dziedātas melodijas, dziesmas elements, ko veido, atkārtojot noteiktas zilbes.
- dziedētava Dziedinātava, sanatorija.
- dziednīca Dziedinātava.
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus
- sēršu dziesmas dziesmas, kas dziedātas klaušu laikos muižas rijā labību serot
- stāvbedre Dziļa bedre, kas piepildīta ar kartupeļiem un pārklāta ar salmiem.un zemes slāni.
- kolka Dziļa gramba; izrakņāta bedre.
- Baikāls Dziļākais ezers pasaulē, atrodas Austrumsibīrijas dienvidu daļā, platība - 31500 kvadrātkilometru, garums - 636 km, lielākais platums - 79 km, lielākais dziļums - 1620 m, bagāta flora un fauna, pasaulē otrais lielākais ezers pēc tilpuma - 23600 kubikkilometru.
- dabiskā dzimstība dzimstība bez apzinātas tās kontroles
- narvasadata Dzimumakta surogāta forma, koituss starp sievietes krūtīm.
- dzirdītava Dzirdinātava.
- dzīras Dzīres - plašas, bagātas svinības ar mielastu.
- degzīme Dzīvnieka ādā iededzināta atšķirības zīme.
- audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
- ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem
- stresa sindroms dzīvnieku paaugstināta jutība pret stresu izraisošiem faktoriem
- influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
- dermatozoonoze Dzīvnieku valsts parazītu ierosināta ādas slimība.
- kaustārpi Dzīvnieku valsts tips ("Kamptozoa"), sīki tārpi, kuru ķermenis sastāv no kausa un kāta.
- Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem
- biktala Džindžala, pātaga.
- biga Džūkstē un Lestenē ēdiens no sadrupinātas, uzvārītas maizes, kam pieliek sāli un taukus.
- pasta klients e-pasta programma, kas atrodas lietotāja datorā un ir nodrošināta ar piekļuvi tīkla pasta serveriem
- Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas
- Lycopersicon esculentum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms
- Solanum lycopersicum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms
- šnicele Ēdiens - cepta, saplacināta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
- kotlete Ēdiens - cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
- sigums Ēdiens - pienā iedrupināta maize.
- bužiņa Ēdiens - rūgušpienā iejaukta sadrupināta maize.
- ķēpulis Ēdiens - saldā vai rūgušā pienā iedrupināta maize.
- ķeizaršnicele Ēdiens - sviestā cepta, saplacināta, iegarena teļa gurna gaļas šķēle, kas atbilstoši pagatavota.
- rulica ēdiens (ūdenī iedrupināta maize ar sīpoliem un sāli)
- čunčuliņš Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru; čunčulis.
- čunčulis Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru.
- ķura Ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām.
- murcavka Ēdiens, kas pagatavots no pienā iedrupinātas maizes un vārītiem kartupeļiem.
- suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
- cūruls Ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
- drupenis Ēdiens, rūgušpienā iedrupināta rupja maize.
- peksis ēdiens, ūdenī vai pienā iedrupināta maize
- Gonkūru akadēmija Edmona Gonkūra dibināta apvienība, kas publisku darbību uzsāka 1902. g.
- ULEB Eiropas Basketbola līgu apvienība; dibināta 1991. gadā (franču "Union des Ligues Europeennes de Basket-Ball").
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas.
- iepirkuma nomenklatūra Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publisko iepirkumu procedūrās.
- septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem.
- Eiropas Ekonomiskā kopiena Eiropas valstu ekonomiska apvienība, dibināta 1957 g., kopš 1967. g. Eiropas Kopienas (kopš 1993. g. ES) sastāvdaļa.
- ekijs Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit", ECU), balstījās uz dalībvalstu bruto nacionālo produktu un tirdzniecību; tā vērtība citu valstu valūtās tika aprēķināta un publicēta ik dienas; 1999. g. to aizstāja ar eiro
- veļasmazgātava Ēka, telpa, kurā tiek mazgāta veļa.
- ekliptiskais platums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no ekliptikas pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°
- ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- fliterekrāns Ekrāns, kura virsmā iestrādātas mazas stikla lodītes, tāpēc attēls ir gaišs arī tad, ja projektora gaismas avots ir mazjaudīgs.
- kandidāta eksāmens eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt
- instrumentālā metode eksperimentāla valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir tehniskas ierīces, aparāta vai instrumenta izmantošana zinātniskā izmēģinājumā
- fotoregresija Eksponētu, neattīstītu fotomateriālu latentā fotoattēla novājināšanās vai pilnīga noārdīšanās, ko veicina paaugstināta temperatūra un mitrums.
- ārupvērstība Ekstraversija - cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- otrā ekvatoriālā koordinātu sistēma ekvatoriālā koordinātu sistēma, kuras koordinātas ir rektascensija un deklinācija
- pirmā ekvatoriālā koordinātu sistēma ekvatoriālā koordinātu sistēma, kuras koordinātas ir stundu leņķis un deklinācija
- blokkontakts Elektriska aparāta kontakts, kas paredzēts vadības vai signalizācijas ķēžu komutēšanai.
- Džoula–Lenca likums elektriskās strāvas likums, pēc kura siltuma daudzums, kas izdalās vadītājā, ir proporcionāls strāvas stipruma kvadrātam, vadītāja pretestībai un strāvas plūšanas laikam
- drošinātāja ieliktnis elektrisko ķēžu aizsardzības aparāta drošinātāja nomaināmā daļa, kas satur kūstošu elementu, kurš pārslodzes vai īsslēguma gadījumā izkūst un pārtrauc strāvas ķēdi
- mikafolija Elektroizolācijas materiāls augstsprieguma iekārtām, papīrs, uz kuras uzlīmētas saplucinātas vizlas kārtas.
- precizitātes klase elektromēraparāta vispārīgs raksturojums, kas izsaka dotā mēraparāta maksimālo pamatkļūdu procentos no mērapjoma
- taisngriežu sistēmas elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar taisngriežiem; mazs jaudas pašpatēriņš, liela jutība, mērījumus ietekmē temperatūras izmaiņas (izgatavo voltmetrus un hercmetrus paaugstinātas frekvences ķēdēm)
- elektrotermiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar termopāriem; jutība neliela, mērījumus neietekmē ārējie elektriskie un magnētiskie lauki; lieto kā voltmetrus un ampērmetrus paaugstinātas vai augstfrekvences ķēdēs
- indukcijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu mainīgu magnētisko lauku mijiedarbība ar virpuļstrāvām, ko šie lauki inducē mēraparāta kustīgajā daļā (alumīnija diskā); izmanto tikai maiņstrāvas ķēdēs par elektroenerģijas skaitītājiem
- ferodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības princips ir tāds pats kā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem, bet nekustīgā spole nostiprināta uz feromagnētiska materiāla serdes; mērījumus maz ietekmē ārējie magnētiskie lauki, bet precizitāte ir mazāka nekā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem
- apziņošana elektroniskā pasta ziņojuma nosūtīšana kādai datoru tīkla intereškopai vai adresātu sarakstam, nevis individuālam adresātam
- atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā
- paketapstrāde Elektroniskā skaitļotāja (lieldatora) darba režīms, kurā vairākas programmas tiek ievadītas un apstrādātas secīgi (pretstatā dialogrežīmam), tiklīdz atbrīvojas nepieciešamie resursi.
- norēķinu karte elektroniskais dokuments - plastikāta kate -, kurā ierakstīta informācija par personas bankas konta stāvokli
- e-ūsas Elektroniskās ūsas - dzīvnieku (kaķu, žurku u. c.) ūsu imitācija, ar nanotehnoloģiska materiāla kārtu pārklātas polimēra šķiedras mākslīgās ūsas ko izmanto robotu orientācijas spēju nodrošināšanai.
- telegrāfa sakari elektrosakaru veids dokumentālu ziņojumu (telegrammu) vai nekustīgu attēlu pārraidei; uztveršanas vietā iegūst pierakstītu tekstu vai attēlus; Uz telegrāfa ssakaruu sistēmas bāzes ir izveidots paaugstinātas ticamības datu pārraides tīkls
- Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai
- eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus
- ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā
- svinīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kam raksturīga pacilāta, saviļņojoša izteiksme un kas rada lasītājā vai klausītājā apbrīnu par kādu parādību, notikumu, personu vai rīcību
- konstatējums Empīriska un/vai loģiski atvedināta atziņa, kas atspoguļo kādu faktu; var apstiprināt vai atspēkot kādu hipotēzi; nozīmīgākos konstatējumus sauc par atklājumiem.
- tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē
- stents Endoprotēzes veids, ko ievada bojātajā asinsvadā.
- fosfokreatināze Enzīms, kas adenozintrifosfāta klātienē sašķeļ fosfokreatīnu kreatinā un fosfātā.
- fosfogliceromutāze Enzīms, kas katalizē 3-fosfoglicerāta pārvēršanos 2-fosfoglicerātā.
- fosfotransacetilāze Enzīms, kas katalizē apgriezenisku acetilgrupas pārnešanu no A acetilkofermenta uz fosfātu un acetilfosfāta veidošanos.
- fosfoheksokināze Enzīms, kas katalizē fruktoz-1,6-difosfāta veidošanos, pārnesot fosfātu no adenozintrifosfāta uz fruktoz-6-fosfātu.
- fosfoheksoizomerāze Enzīms, kas katalizē glikoz-6-fosfāta pārvēršanos fruktoz-6-fosfātā.
- fosfoglikomutāze Enzīms, kas katalizē glikozo-1-fosfāta pārvēršanos par glikozo-6-fosfātu.
- fosforilāze Enzīms, kas neorganiskā fosfāta klātienē katalizē glikogēna hidrolīzi glikozo-1-fosfātā.
- oksigenāze Enzīms, katalizē substrāta oksidēšanu, pievienojot tam molekulārā skābekļa vienu vai abus skābekļa atomus.
- epipalātisms Epignatisma veids, kurā parazīts vai tā daļas piestiprinātas autozīta aukslējām.
- vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm.
- ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas).
- kserocīts Eritrocīts, kas zaudējis daļu ūdens un katjonu palielinātas membrānas caurlaidības dēļ.
- enkurvieta Ērta un pietiekami droša vieta noenkurotam kuģim attiecīgas akvatorijas robežās; uzskata, ka tā ir laba, ja tās dibenā ir smilts vai grants un tā daļēji pasargāta no vēja un viļņiem.
- daēst Ēst klāt ko, piemēram, maizi, piedevas, šķidram vai taukvielām bagātam ēdienam.
- bandrole Etiķete, uz preces uzlīmēta zīmīte, kas liecina, ka akcīzes nodeva ir samaksāta.
- izoamilacetāts Etiķskābes n-amilesteris, amilacetāta izomērs, lieto par bumbieru esences sastāvdaļu.
- etilēšana Etilgrupas ievešana organiskos savienojumos, ko panāk gk. vai nu ar dietilsulfāta vai etilhlorīda palīdzību.
- Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva
- glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts
- saldūdens kaļķieži ezeros un avotu izplūdes vietās izgulsnējušies un uzkrājušies kalcija karbonāta nogulumi
- Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers
- Duntinhu Ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Dongting Hu") garums - 45 km, platums - \~25 km, platība mainās no 2000 kvadrātkilomeriem pie zema ūdens līmeņa, līdz 12000 kvadrātkilometriem kopā ar appludinātajām teritorijām, dziļums - līdz 15 m
- Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna
- Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers
- Atpilis Ezers Latvijā, Trikātas pagastā, platība - 4 ha; Atpiļu ezers.
- Riebiņu ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna; Riebinu ezers
- Gaiļezers Ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers.
- Tiepeles ezers ezers Trikātas pagastā, platība - 4,5 ha
- Trikātas ezers ezers Trikātas pagastā, platība — 13 ha
- Palkaiņu ezers ezers Valmieras novada Trikātas pagastā, platība - 1,2 ha
- Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
- brahmačarja Ezoterismā - "ceturtā atturēšanās", kas prasa ievērot domu, vārdu un darbību tīrību, iesvētīšanu ar zvēresta pieņemšanu, celibāta stāvokļa ievērošanu, lai varētu veikt astrālos ceļojumus.
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
- Starptautiskā informācijas apstrādes federācija federācija dibināta 1960. g. un tās uzdevums ir attīstīt starptautisku sadarbību, stimulēt pētījumus, izstrādes un to praktiskos pielietojumus datu apstrādes jomā, kā arī veicināt informācijas apmaiņu un speciālistu sagatavošanu
- Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE
- Atēna karotāja Feidija darināta bronzas skulptūra, kas atradās Atēnu Akropoles centrālā laukuma vidū.
- Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula.
- salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām.
- adenozīntrifosfatāze Ferments, kas katalizē adenozīntrifosfāta šķelšanu adenozīndifosfātā un fosforskābē.
- liāzes Fermentu klase; veicina atomu vai atomu grupu atšķelšanos no substrāta, veidojot dubultsaites, vai minēto atomu pievienošanos dubultsaitēm.
- lagtings Fēru salu vienpalātas parlaments.
- fibrinūrija Fibrīns urīnā; transsudāta vai eksudāta piejaukums urīnam.
- UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu.
- standartiezīme Fiksēta garuma un formāta ieraksts, identificē datu sējumu vai kādu tā daļu (datni).
- arhīva kadri filmā iekļautas epizodes, kas nav uzņemtas īpaši šās filmas vajadzībām, bet iegūtas no kinoarhīva vai citas speciālas glabātavas
- šaurfilma filma, kas šaurāka par 35 mm (8 mm, 16 mm un mūsdienās reti lietotās 9,5 mm, 17,5 mm, 28 mm filmas); šaurformāta filma
- kamera Filmaparāts, fotoaparāts; filmaparāta vai fotoaparāta iekšējā daļa.
- intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību
- rapids Filmēšanas paņēmiens ar kadru palielinātu biežumu, kas rada uzņemto objektu palēninātas kustības efektu, ja filmu demonstrē ar kadru parasto biežumu.
- papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra.
- panloģisms Filozofiska mācība, pēc kuras pasaule ir loģiska saprāta izpausmes forma.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, ka izziņas procesā galvenā nozīme ir intelektam (prātam, domāšanai); radniecīgs racionālismam.
- vakuumfiltrs Filtrs, kam filtrāta savākšanas tvertnē ir radīts retinājums.
- sistēmas dalībnieka finanšu instrumentu portfelis finanšu instrumentu kopsumma, kas pieder sistēmas dalībnieka ieguldītājiem, kuriem ir tiesības uz kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, un kas aprēķināta saskaņā ar likumu
- finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība finanšu konglomerāta mātes sabiedrība vai, ja finanšu konglomerātam nav mātes sabiedrības, finanšu konglomerātā ietilpstošā regulētā komercsabiedrība ar lielāko aktīvu apjomu lielākajā finanšu sektorā
- kamerālvalde Finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai Krievijā 1775.-1917.; kroņa palāta.
- slokšņu finieris finiera loksne, kuras izmēri pēc garuma vai platuma ir mazāki par pusi no pilnformāta loksnes
- sistēma "Quick Time" firmas _Apple Computer_ izstrādāta standartizēta video un animācijas sistēma, kas iebūvēta operētājsistēmā _Macintosh_ un tiek izmantota vairumā lietojumu ar videoattēliem vai animāciju; ar speciālu draiveri to var izmatot arī _PC_ datoros
- personālo datoru saime Macintosh firmas _Apple Computer, Inc._ personālo datoru saime, kas izstrādāta uz mikroprocesora _Motorola 68000_, kā arī arhitektūras _Power PC_ bāzes
- izklājlapu programma "Quatro Pro" firmas _Borland International Inc._ izstrādāta izklājlapu programma ar visai plašām iespējām
- kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām
- datoru tīkla arhitektūra DNA firmas _DEC_ izstrādātais datoru tīkla arhitektūras modelis, kas paredz sešu slāņu protokolu hierarhiju un kuram atbilstošos datoru tīklus parasti sauc par _DECnet_
- ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_
- arhitektūra PA firmas _Hewlett-Packard_ 1980. gados izstrādāta _RISC_ datora arhitektūra vienotai mikrodatoru un minidatoru saimei
- koncepcija Ultimedia firmas _IBM_ izstrādāta multivides koncepcija, kas dod iespēju apvienot audio-, video- un tekstuālās informācijas apstrādi un nosaka, kāda aparatūra nepieciešama šim nolūkam
- strukturēta vaicājumvaloda firmas _IBM_ izstrādāta valoda, ko lieto datu bāzes pārvaldības sistēmās dažāda tipa datoros
- personālais dators PC/AT firmas _IBM_ personālais dators, kurā izmantots 16 bitu _Intel 80286_ mikroprocessors un paplašināšanas kopne, kas izstrādāta atbilstoši arhitektūras _ISA_ prasībām
- specifikācija PCI firmas _Intel_ izstrādāta ātrdarbīgas lokālās kopnes specifikācija, kas nodrošina ātru datu pārsūtīšanu starp procesoru un šai specifikācijai atbilstošām izvērses platēm
- lokālā kopne PCI firmas _Intel_ izstrādāta augstas caurlaidspējas 32 bitu lokālā kopne, kas, izmantojot multipleksēšanu, nodrošina 64 bitu datu pārraidi, bet sprādzienrežīmā - neierobežota garuma datu masīvu pārraidi
- programma NetMeeting firmas _Microsoft Corporation_ izstrādāta programma, kas nodrošina interneta pārraides vides izmantošanu telekonferencēm
- tīkla draivera saskarnes specifikācija firmas _Microsoft_ izstrādāta aparatūrneatkarīgu draiveru specifikācija, kas, vienlaicīgi lietojot vienu un vai vairākas tīkla saskarnes kartes, ļauj izmantot vairākus protokolus
- datu bāzes pārvaldības sistēma FoxPro firmas _Microsoft_ izstrādāta datu bāzes pārvaldības sistēma, kas paredzēta firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem datoriem, kā arī _Macintosh_ saimes personālajiem datoriem
- sistēmas pārvaldības serveris firmas _Microsoft_ izstrādāta līdzekļu kopa, kas palīdz pārvaldīt lokālajam tīklam pievienotus personālos datorus
- valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses
- OLE vadīklu paplašinājums firmas _Microsoft_ izstrādāta tehnoloģija, kas programmas, kuras darbojas operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē, papildina ar darbgataviem komponentiem, lai paplašinātu šo programmu izpildāmo funkciju klāstu
- valoda JScript firmas _Microsoft_ izstrādāta valoda, kas līdzīga firmas _Netscape_ izstrādātajai _JavaScript_, bet nav ar to pilnīgi saderīga
- standarts "Video for Windows" firmas _Microsoft_ izstrādātas standarts videoinformācijas un audioinformācijas uzglabāšanai datora atmiņā
- atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_
- operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību
- programmatūra "PointCast Network" firmas _PointCast_ izstrādāta programmatūra, ko izmanto, lai nosūtītu interneta lietotāju datoriem jaunāko, lietotājam nepieciešamo informāciju
- standarts RealAudio firmas _RealNetwork_ izstrādāta standartizēta audiodatu straumēšana, kas paredzēta audioinformācijas pārsūtīšanai pa internetu
- skalārā procesora arhitektūra firmas _SUN microsystems_ 1988. g. izstrādāta atvērta _RISC_ datora arhitektūra, kuras centrālā funkcionālā bloka izveide aparatūrā ir relatīvi vienkārša
- tīkla datņu sistēma firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta dalīta datņu koplietošanas sistēma, kas ļauj izmantot attāla datora datnes un perifērijas iekārtas tā, it kā tās atrastos lietotāja datorā
- specifikācija JavaBeans firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta valodas _Java_ objektu sadarbības specifikācija. Šai specifikācijai atbilstošu objektu sauc par _JavaBean_
- meklētājprogramma Excite firmas "Excite" izstrādāta globālā tīmekļa meklētājprogramma
- interaktīvs ciparvideo firmas "General Electric" izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj datoram, tāpat kā televizoram attēlot ekrānā kustīgus videoattēlus
- kopējais objekta modelis firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē
- sistēma Active Movie firmas "Microsoft" izstrādāta standartizēta sistēma, kas multivides lietojumos īsteno straumēšanu
- ActiveX tehnoloģija firmas "Microsoft" izstrādāta tehnoloģija, kas nodrošina tādu programmatūras komponentu izstrādāšanu, kas datoru tīklā var sadarboties, neņemot vērā programmēšanas valodu, kura izmantota to izveidei
- aktīvais datu objekts firmas "Microsoft" programmēšanas saskarne, kas izstrādāta kā šīs firmas standarts datiem un pakāpeniski kļūst pieejams visām šīs firmas programmēšanas valodām un lietojumprogrammām
- tastatūra AT firmas IBM personālo datoru 84 taustiņu tastatūra, kas vēlāk paplašināta līdz 101 vai 102 taustiņiem
- tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem
- uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne firmu "Microsoft", "Intel" un "Toshiba" izstrādāta barošanas pārvaldības standartizēta saskarne, kas ļauj personālajam datoram vadīt barošanas sprieguma padevi dažādām ar šo datoru savienotām perifērijas ierīcēm
- arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai
- kopne Multibus firnas _Intel_ izstrādāta asinhrona datorkopne, kas var kalpot 8, 16 un 32 bitu procesoriem
- bakterioze fitopatogēno baktēriju ierosināta augu slimība
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus
- fitoftorozes Fitopatogēno sēņu ierosinātas augu slimības.
- rentgenmikroskopija Fizikālo pētījumu metode, kurā objekta palielināta attēla iegūšanai izmanto rentgenstarojumu.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu, un ir proporcionāls apertūras diafragmai un apgriezti proporcionāls objektīva fokusa attāluma kvadrātam.
- jaunpiedzimušo apnoja fizioloģisks bezelpas stāvoklis pēc piedzimšanas, kamēr asinis vēl piesātinātas ar skābekli
- orgonterapija Fiziska terapija iedomāta "dzīves enerģijas fluīda" rosināšanai.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa sasniegšanai vai rezultāta radīšanai.
- nosūtītājs Fiziska vai juridiska persona, kas sagatavo un iesniedz maksājuma rīkojumu adresāta bankā.
- sūtītājs Fiziska vai juridiska persona, kas sagatavo un iesniedz maksājuma rīkojumu adresāta bankā.
- gonfalonjers Florencē prioru vadītājs, prioru kolēģijas vai sinjorijas valdības galva (no 13. gs.), pilsētas maģistrāta galva (15.-18. gs.).
- vispārīgā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas aparāta veidotās skaņas un to izmantošanas daudzveidīgās iespējas dažādās valodās
- pseidovaloda Formāla valoda, ko izmanto programmu izstrādāšanas procesā un kas nav domāta tieši izmantojamu programmu sastādīšanai.
- fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai).
- glikofosfolipīns Fosfolipīns, kurā ir ogļhidrāta radikālis; atrodams aknās.
- dimetiltrihloroksietilfosfonāts Fosfororganiskā preparāta hlorofosa (diptereksa) iedarbīgā viela - (CH3O)2POCHOHCCl3.
- laika prioritāte fotoaparāta automātikas funkcija noteikt diafragmas atvērumu, vadoties pēc noteikta ekspozīcijas laika
- manuālais režīms fotoaparāta darbības režīms, kurā diafragmas un ekspozīcijas laika lielumu iestāda ar rokām
- momentslēdzējs Fotoaparāta gaismas slēdzis, kas dod iespēju ļaut gaismai iedarboties tikai 1/25-1/3000 sekundes daļu.
- slēdzis fotoaparāta mehānisms, kas regulē ievietotā gaismjutīgā materiāla precīzu dozētu ekspozīcijas laiku
- fotoobjektīvs Fotoaparāta optiskā sistēma attēla iegūšanai uz gaismjutīga materiāla.
- ikonometrs fotoaparāta skatu meklētājs, ko izmanto kadra robežu noteikšanai
- teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
- vizieris fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatumeklētājs; skatu meklētājs
- skatu meklētājs fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; vizieris
- stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas.
- pleijertipija Fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma. Zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona.
- stagmatipija Fotomehānisks paņēmiens, kur metāla plāksni pārklāj ar speciāli sagatavotu hromāta kārtu, to kopē zem pustoņu negatīva un neattīstot kodina ar dzelzs hlorīdu.
- printogravīra Fotomehānisks svītru atdarinājums zemes karšu (atlantu) iespiešanai, izlietojot šai nolūkā pēc diapozitīviem dziļi kodinātas plātnes.
- bajonete Fotoobjektīva un fotoaparāta korpusa savienošanas mezgls operatīvai optikas nomainīšanai, kā arī mehāniskai vai elektroniskai informācijas pārnesei no kameras uz fotoobjektīva mehānismiem.
- bromsudraba papīrs fotopapīrs, kura virsma pārklāta ar gaismas jutīgu sudraba bromīdu
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija.
- kalotisti Francijā 1702. g. dibināta biedrība, kuras mērķis bija zem ākstību un joku maskas kritizēt sadzīves un sabiedrības netikumus.
- Dimondirvila Francijas zinātniskā stacija Antarktīdā ("Dumont d'Urville"), Petrela salā, pie Adelijas Zemes krasta, dibināta 1956. g.
- Air France franču aviācijas kompānija, dibināta 1933. g., viena no lielākajām pasaulē
- preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija
- sganarels Franču komēdijas persona - vulgārā praktiskā prāta, dažkārt arī viltības un ļaunprātības iemiesotājs.
- nacionālsapulce Franču tautas vietnieku sapulces nosaukums no 1789. g. 27. jūnija līdz 9. jūlijam un 1871-75. g. kā arī vēlāk deputātu kameras un senāta kopsapulcei.
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība
- Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes.
- frazeologēma Frazeoloģisms kā abstrakta vispārināta valodas frazeoloģiskās sistēmas struktūrvienība ar dažādiem tās sastāvdaļu un gramatiskās formas variantiem, bet nemainīgu kopnozīmi.
- karde Frizieru rīks - dēlītis, kurā vairākās rindās iestiprinātas adatas.
- diferenciālkvocients Funkcijas un argumenta diferenciāļu dalījums, kas ir vienlīdzīgs atvasinātai funkcijai.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
- attaisnota prombūtne gadījumi, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ un viņam tiek saglabāta darba vieta "Darba likumā" paredzētos gadījumos
- pašemisija Gadījums, kad jaunizlaisto akciju, obligāciju, konvertiblo bonu vai citu vērtspapīru novietošana publikā tiktāl nodrošināta, ka pati emisija var norisināties bez sevišķa emisionāra starpniecības.
- lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
- civilā aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts gaisa pārvadājumu un speciālu aviācijas darbu veikšanai, kā arī aviācijas sporta, aviācijas propagandas un citām sabiedrības un privātajām vajadzībām
- aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos.
- siltuma barjera gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama
- ozona utilizācija gaisa radiolīzes rezultāta radīta ozona izmantošana notekūdeņu radiolītiskās attīrīšanas u. c. radiācijas ķīmisko procesu paātrināšanai
- rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera)
- fotodermatoze Gaismas ierosināta dermatoze.
- normālsvece Gaismas stiprums (intensitāte), ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma.
- lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla.
- fotomateriāls Gaismjutīgs materiāls (ar gaismjutīgiem slāņiem un starpslāņiem klāta filma, fotopapīrs un fotoplate), kuru izmanto fotogrāfiskā attēla iegūšanai.
- kūdras pakaiši gaissausa sasmalcināta sūnu kūdra (frēzkūdra), kas labi uzsūc mitrumu un gāzi, saista slāpekļa savienojumus, palielina kūtsmēslu apjomu
- balga Gaiša, ar ūdeņiem bagāta vieta; vieta, kas atspīd pa gabalu.
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°.
- galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
- galēnisms Galēna (un Hipokrāta) mācība par ķermeņa sulu nozīmi temperamenta veidošanā un slimību izcelsmē.
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem.
- protokolmašīna Galīgā automāta speciāls gadījums, ko izmanto kā protokola matemātisku modeli.
- Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā.
- encefalogrāfija Galvas smadzeņu izmeklēšana ar rentgenstariem; tagad aizstāta ar datortomogrāfiju.
- ārprātība Galvas smadzeņu saslimšana, kas parādās prāta spēju traucējumos.
- ortodoksija Galvenais un senākais jebkuras reliģiskās mistiskās mācības virziens, ko raksturo konservatīvisms, pārdomāta un vēsturiski izveidojusies baušļu un rituālu sistēma un liela ietekme tautā.
- tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem.
- pemikans Gaļas konservi no sīki sasmalcinātas gaļas, kas sapresēta kopā ar taukiem.
- hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta.
- atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
- šamberjers Gara pātaga, ko lieto cirkā vai manēžā.
- garumi Garākās pelavas, garākās sasmalcinātas salmu daļas, spaļi u. tml.
- gastroplikācija Gareniskas krokas izveidošana paplašināta kuņģa sienā, lai to samazinātu.
- stringers Garenisks lidaparāta vai kuģa (laivas) korpusa spēku uzņemšanas konstrukcijas elements; kalpo apšuvuma pastiprināšanai, stiepes un spiedes slogojumu uzņemšanai.
- rieve garens, svītrveida paaugstinājums, kāds rodas, piemēram, zirgam uzšaujot ar pātagu
- garsetas garkāta
- Hydra oligactis garkāta hidra
- kloķis Garkāta izkapts rokturis.
- lancene Garkātaina izkapts, ko izmanto zāles pļaušanai lankās.
- ķete Garkātains āmurs.
- buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai).
- kvadrāts garuma mērvienība šriftu, salikuma formāta, malu u. c. mērīšanai; vienāda ar 48 punktiem jeb aptuveni 18 mm
- Galiņu atteka Gaujas atteka Strenču novada Trikātas pagastā, platība — 1,8 ha
- Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe.
- Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe.
- Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem.
- BTPS Gāzes stāvoklis 37 Celsija grādu temperatūrā faktiskā atmosfēras spiediena apstākļos, ja gāze piesātināta ar ūdens tvaikiem (angļu "body temperature and pressure, saturated with water vapour").
- dubultnieki Geminātas jeb geminētie līdzskaņi, termins, ar ko dažādu valodu rakstībā nosauc divus vienu otram sekojošus vienādu līdzskaņu apzīmējumus.
- sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija.
- santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija
- atklātā glabāšana glabāšana ārpus telpām, zem atklātas debess
- glabātuve Glabātava.
- krātnieks Glabātava.
- rammana Glabātava.
- glābšanas boja glābšanas plosta inventārā ietilpstoša boja, kas apgādāta ar 2 m augstu kārti, kuras galā ir elektriskā spuldze un karodziņš, peldošu enkuru un automātisku elektrobateriju, kurai jādarbojas vismaz 45 minūtes
- glenosporoze Glenosporu ierosināta slimība.
- panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma; siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni.
- akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas.
- monumentālā glezniecība glezniecības veids, kurā tiek radīti liela formāta darbi, ko paredzēts novietot kādā iepriekš izvēlētā vietā
- litofānija Glezniecisks attēls uz apdedzināta, neglazēta porcelāna plātnēm; ja plātnes tur pret gaismu, reljefi izceļas attēla gaismēna.
- micīte Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas 2 sugas.
- cepurgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Ancylidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- torņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Enidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- aplexa Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas kreiļgliemežu dzimtas ģints.
- dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
- hiperglikogenolīze Glikogēna pastiprināta šķelšanās (aknās).
- glikoholanerēze Glikoholskābes pastiprināta izdale ar žulti.
- monozīds Glikozīds, kurā aglikons saistīts ar vienu ogļhidrāta atlikumu.
- laktozīds Glikozīds, kurā ogļhidrāta atlikums ir laktoze.
- caca Glīta, izsmalcināta, kaprīza meitene.
- GVPN globālais virtuālais privātais tīkls (angļu "Global Virtual Private Network")
- sukdzija Gluda, mīksta dzija, kas vērpta no izsukātas vilnas (kokvilnas), kas nav apstrādāta ķemmašīnā un līdz ar to kvalitātē atpaliek no ķemmdzijas; izmanto arī ševjota ražošanā.
- kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus.
- atskābināt Gludspiedumā (litografijā un akmeņspiedumā) jau reiz kodināta akmens sagatavošana tauku atkalpieņemšanai korektūru vajadzībām.
- fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni; attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
- miksedēma Gļotainā tūska, hipotireozes vai atireozes ierosināta ādas un zemādas saistaudu gļotaina deģenerācija, ko pavada astēnija, kaheksija un psihiski traucējumi.
- diktiokinēze Goldži aparāta dalīšanās mitozē.
- akroblasts Goldži tīklainā aparāta atlikums spermatozoīdā pēc akrosomas izveidošanās.
- Kalvarija Golgāta - vieta, kur sists krustā Jēzus Kristus.
- diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri.
- kombibokss Govs individuālā stāvvieta, kas vienlaikus ir arī atpūtas un ēdināšanas vieta, aizmugurē papildināta ar fiksējošu ierīci - aizmugures loku.
- grabažnīca Grabažu noliktava, vecu krāmu glabātava.
- kadru buferis grafikas adaptera atmiņa, kurā tiek uzglabāta displeja ekrānā neattēlotā informācija, bet uzglabātos kadrus, izmantojot īpašas ierīces, var pārveidot un vizualizēt
- priekšskatījums Grafikas vai teksta lappuses parādīšana displeja ekrānā tādā izpildījumā, kādā tā tiks izdrukāta.
- anopistografiskas grāmatas grāmatas, kuru lapas apdrukātas tikai no vienas, priekšējās puses (parasti dēļ plāna papīra, kas laida cauri krāsu)
- debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
- tekošās pirktspējas grāmatvedība grāmatvedības metode, kura ņem vērā inflācijas ietekmi uz grāmatvedības pārskatiem, lietojot nemainīgas monetārās vienības (faktiskās summas tiek pareizinātas ar vispārējo cenu indeksu)
- peletjerīns Granāta ("Punica granatum L.") mizas alkaloīds.
- granats Granāta.
- ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem.
- vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
- dolce vita grezna un izpriecām bagāta dzīve; _burtiski_: "saldā dzīve"
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju.
- labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
- ričalas Gričalas - karuselis uz ledus, ragavas piestiprinātas pie kārts apkārtgriešanai.
- kaila grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta
- plika (biežāk kaila) grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta
- stele Grieķu kapa piemiņas akmens, garenas, augšpusē nedaudz sašaurinātas plāksnes veidā, kuras augšu sedz trijstūrains frontons vai palmete.
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri
- Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja.
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
- Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta.
- Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas.
- Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta.
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds
- Lāodike grieķu mitoloģijā - hiperboju zemes meitene, kas uz Dēlas salu atveda Apollona kulta priekšmetus un tur tika godāta kā viena no Apollona tempļa iedibinātājām
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles)
- Lisa Grieķu mitoloģijā - neprāta dieviete, ko dieviete Nikte radīja no Urāna asinīm.
- Mānija Grieķu mitoloģijā - neprāta personifikācija, ko uzsūtīja cilvēkiem, kas pārkāpa noteiktos likumus un paražas.
- Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja
- Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi.
- Agave Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kadma un Harmonijas meita, Penteja māte, kura neprāta lēkmē saplosīja nogalināja savu dēlu.
- Teāno grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas bija salaulāta ar Aigipta dēlu Fantu
- uzkaldinājums Griešanas virsmai un apstrādātajai virsmai pieguļošo materiāla slāņu cietības palielināšanās griešanas procesā, vienlaikus samazinoties plastiskumam.
- krostīni Grilētas, ar ķiploku ierīvētas itāļu minimaizītes, kas viegli apslacītas ar olīveļlu un pārklātas ar garšvielām, dārzeņiem u. tml.
- Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m
- virbeļšotauga Grozekļa šotauga - slīdstienim uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- vientega Groži vai pātaga, kas vīti no trim auklām.
- kotons Groži vērpta kokvilnas dzija, apsvilināta, caur stērķeli vilkta un uz spolītēm uztīta.
- neskaidrs Grūti uztverams, parasti apgrūtinātas artikulācijas dēļ (par runu).
- pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties.
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām.
- Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
- gultasgals Gultas gals, parasti paaugstināta konstrukcija ar kājām, pie kā stiprina rāmi matracim.
- uzvārīties Gūt lielu peļņu, kļūt bagātam.
- Gvantanamo līcis Gvantanamo līča jūras kara bāze ("Guantanamo Bay"/ "Guantanamo Bay Naval Base"), Kubas iznomāta teritorija ASV jūras kara bāzei, platība — 116 kvadrātkilometru, \~9500 iedzīvotāju (2005. g.; karavīri, viņu ģimenes locekļi, apkalpojošais personāls).
- GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization").
- ģenerālkomisārs ģenerālkomisariāta vadītājs
- radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
- repers Ģeodēzijā - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
- Kambrijas formācija ģeoloģijā ūdenī nogulusies zemes kārta, cieta, no lielā spiediena sagrumbāta
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
- Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
- bāze Ģeometrijā līnija vai virsma, uz kuras atrodas iedomātais priekšmets.
- diferenciālģeometrija Ģeometrijas nozare, kurā pēta līkņu un virsmu lokālās īpašības ar diferenciālrēķinu metodēm, izmantojot koordinātas.
- kadra diagonāle ģeometrisks lielums, pēc kura nosaka ideālas attēla kvalitātes pamatfotoobjektīva fokusa attālumu konkrētam kadra formātam
- Sigmunds Ģermāņu mitoloģijā - varonis, dieva Odina pēcnācējs, kurš kļuva par Odina dāvāta zobena īpašnieku.
- patriarhālā ģimene ģimene, kurā starp laulātajiem nepastāv ekonomiska un tiesību vienlīdzība un kurā dominējošā loma ir vīrietim
- pilna ģimene ģimenes tips kuru veido laulātais pāris
- nepilna ģimene ģimenes tips, kurā nav viens no laulātajiem
- jauna ģimene ģimenes tips, parasti ģimne kopdzīves pirmajos piecos gados; attiecas uz laulātajiem līdz 30 gadu vecumam, kas stājušies pirmajā laulībā
- elektriskā ģitāra ģitāra, kuras skaņa tiek elektriski pastiprināta
- hloroprēns Halogēnalkēns, nepiesātinātais halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains toksisks šķidrums ar asu smaku.
- singamidoze Helmintozes veids, nematodu ierosināta vistu dzimtas mājputnu un savvaļas putnu slimība.
- milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija.
- minerālu garoza hemogēnas izcelsmes minerālu agregāti, kas pakāpeniski uzkrājas uz kāda substrāta virsmas
- hemolizoīds Hemolizīns, kura toksoforā grupa ir iznīcināta; tas var savienoties ar eritrocītu, to neiznīcinot.
- trihlorfenoksietiķskābe Herbicīds, lieto krūmu iznīcināšanai, arī kā augšanas stimulatoru un tomātu paātrinātas nogatavināšanās līdzekli.
- piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
- pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu.
- heterofioze Heterofīdu ierosināta slimība; parazīti no tievās zarnas var iekļūt sirds muskulī pa limfvadiem.
- hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās
- hidrotransformators hidrodinamiskais pārvads, kas uzbūves ziņā līdzīgs hidrodinamiskajam sajūgam, taču var palielināt griezes momentu, izmantojot nekustīga vadaparāta lāpstiņas; hidrodinamiskais transformators
- pirolīts Hidroizolācijas materiāls, kura sastāvā ir oleīns vai stearīns, kālija hidroksīds, nātrija silikāta ūdens šķīdums, smalki samalts krīts un ūdens.
- metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai.
- folijizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, plāna rievota vai gluda alumīnija folija, kas no apakšas pārklāta ar bitumena vai gumijas aizsargkārtām.
- kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas
- mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
- mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- dharma Hinduismā - apziņa, ka tu piederi pie noteiktā veidā kārtotas pasaules un tātad tev ir tikumisks pienākums atzīt visas savas saistības, kas izriet no tavas vietas dzīvē.
- venozā hipertensija hipertensija, ja palielināta pretestība venozo asiņu ieplūšanai sirdī
- primārais renīnisms hipertensijas, hipokalcēmijas, hiperaldosteronisma sindroms un pastiprināta plazmas renīna aktivitāte, ko izraisa jukstaglomerulārā aparāta šūnu proliferācija
- matainums Hipertrihoze - pastiprināta garo matu augšana vietās, kur parasti aug pūku mati.
- hipopituitārisms Hipofīzes (priekšdaļas) pazemināta funkcija.
- diskrāzija Hipokrāta termins organisma sulu nenormāla sastāva apzīmēšanai.
- kredīthipotēka Hipotēka, kas nodrošina prasījumus, kuri var rasties nākotnē no parādniekiem atklāta kredīta.
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata
- tahionas Hipotētiskas daļiņas, kuru kustības ātrums pārsniedz gaismas ātrumu vakuumā; eksperimentāli nav atklātas.
- arhejs Hipotētisks termins iedomātam un augstākam principam, kas vadot un virzot visas ķīmiskās norises organismā.
- Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
- hipnāls Hlorālhidrāta antipirīns, balts kristallisks pulveris, lieto kā maigu miega un sāpju remdētāju līdzekli.
- holesterinerēze Holesterīna pastiprināta izdale ar žulti.
- holanerēze Holskābes, tās savienojumu vai sāļu pastiprināta rašanās vai izvade.
- mezoksālskābe HOOCCOCOOH, ketodikarbonskābe, izdalīta hidrāta veidā, rodas aloksāna hidrolīzes procesā.
- tireoidīns Hormonāls ārstniecības preparāts - sažāvēti un pulverī saberzti dzīvnieku vairogdziedzeri; lieto pavājinātas vairogdziedzeru funkcijas ārstēšanai.
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības.
- botriomikoze Hroniska lipīga, sēnīšu ierosināta slimība, ar kuru visbiežāk slimo zirgi.
- kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm
- pediplēns Humīda klimata apstākļos izveidojusies izlīdzināta, lēzena priekškaļņu virsma.
- jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā
- smadzeņu vētra ideju ģenerēšanas metode, prāta vētra, ideju vētra, domu apmaiņa
- rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām.
- jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu.
- sguščonka Iebiezinātais piens.
- iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums.
- grauze Iebraukta, iestaigāta sliede.
- pirogrāfija Iededzināšanas tehnika kokā ar karstu metāla irbuli, arī iespiežot dziļi kodinātas karsētas metāla klišejas vai izmatojot veltņus.
- stigma Iededzināta zīme (senāk - noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
- teomānija Iedomāta apgarotība, reliģioza murgošana.
- mūžīgais dzinējs iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi
- datuma maiņas līnija iedomāta līnija, kas iet pa 180° ģeogrāfiskā garuma meridiānu ar nelielām novirzēm ap salām un kontinentiem; šķērsojot to austrumu virzienā, nākamajai dienai paliek iepriekšējās dienas datums, bet rietumu virzienā - nākamās dienas datumu izlaiž
- iedomātā rampa iedomāta līnija, kas norobežo filmēšanas vidi no kameras un ko kamera filmēšanas gaitā nedrīkst šķērsot
- skatiena (arī skata) līnija iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu
- skata (arī skatiena) līnija iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu
- kollimācijas līnija iedomāta līnija, kas savieno tālskata objektīva centru ar okulāra pavedienu plates vidējā vertikālā un horizontālā pavediena krustošanās punktu
- ģeogrāfiskais meridiāns iedomāta līnija, kura iet caur Zemes ģeogrāfiskajiem poliem un kuras visos punktos ir vienāds ģeogrāfiskais garums
- premutācija Iedomāta norise, sagatavošanās mutācijai, stabiliem pangeniem pārejot labilā stāvoklī.
- meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- finiša līnija iedomāta taisna līnija starp divām finiša zīmēm (markām)
- Zemes ass iedomāta taisne, ap kuru notiek Zemes rotācija, veicot pilnu apgriezienu diennakts laikā
- ortostiha Iedomāta vertikāla līnija, kas novilkta starp lapu vai sānsakņu pamatnēm, kuras atrodas cita virs citas uz vienas taisnes.
- nezeme Iedomāta zeme, zeme, kuras īstenībā nav.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
- doksogēns Iedomāts, piem., iedomāta slimība.
- nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu).
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); sliecība (2), nosliece (3).
- sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); slieksme (2), nosliece (3).
- oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos.
- apdzīvojums iedzīvotāju un apdzīvoto vietu izvietojums teritorijā, ko raksturo apdzīvotības blīvums un tā teritoriālā struktūra (visā teritorijā vai īstenībā apdzīvotajā - apstrādātajā, apbūvētajā teritorijā)
- kants Iegludināta bikšu vīle.
- buhte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm).
- bukte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm).
- bukse Iegludināta vīle (biksēm).
- bukts Iegludināta vīle (biksēm).
- piltuvveida iegurnis iegurnis, kam ieejas izmēri ir normāli, bet izeja sašaurināta
- asimetrisks iegurnis iegurnis, kuram viena puse sašaurināta vairāk nekā otra
- nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem.
- izplukt Iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu).
- saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
- hiperkoagulācija Iegūta vai iedzimta pastiprināta asins recēšana.
- dirbīties Iejaukties, neaicinātam visur izrādīt interesi ("visur bāzt savu degunu").
- ishēmiskais miozīts iekaisumreakcija muskulī kā samazinātas asinsapgādes sekas, piem., pēc ilgstošas pārāk cieša ģipša pārsēja lietošanas
- galiekārta Iekārta (piemēram, tālruņa aparāts, fakss, modems, datu pārraides iekārta, privātā automātiskā telefonu centrāle, privātais tīkls, taksofons), kas paredzēta tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem.
- induktors Iekārta ķermeņu sasildīšanai ar paaugstinātas frekvences vai augstfrekvences maiņstrāvu.
- vakuumeksikators iekārta ķīmisko preparātu žāvēšanai (atūdeņošanai) pazemināta spiediena apstākļos
- dinamisko izmēģinājumu iekārta iekārta lidaparāta šasijas izmēģināšanai
- piena kannu dzesētājs iekārta piena dzesēšanai kannās un īslaicīgai glabāšanai; sastāv no ūdens vannas un aukstuma agregāta
- izkandavāt Iekaustīt, pātagot.
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
- pēdsaka iemītu pēdu sadzīšana; izsekošana pēc atstātajām pēdām
- demovideokasete Iepazīšanās videokasete, kas nav domāta tirgum, bet priekšstata izveidei, reklāmai.
- iepīckāt Iepērt (parasti ar pātagu).
- iepātagot Iepērt ar pātagu; perot ar pātagu, iebaidīt.
- plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība; attiecīgais teksts, dokuments.
- šifrs Iepriekš norunāta burtu, ciparu, vārdu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
- randiņš Iepriekš norunāta, parasti intīma, satikšanās.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
- vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule.
- ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna.
- slēdzis Ierīce (kā, piemēram, aparāta, iekārtas) ieslēgšanai, izslēgšanai, pārslēgšanai, noslēgšanai.
- multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
- katapulta Ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
- astrokompass Ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora.
- variometrs ierīce lidaparāta augstuma maiņas ātruma mērīšanai
- pacelšanās katapulta ierīce lidaparāta starta paātrināšanai līdz lidojuma ātrumam īsā distancē; lieto uz aviācijas bāzeskuģiem; ir pulvera, hidrauliskās, pneimatiskās, rotora un tvaika pacelšanās katapultas
- podnieku ripa ierīce māla trauku vai citu keramikas izstrādājumu virpošanai; galvenās daļas ir vertikāla ass un tās augšgalā nostiprināta rotējoša ripa
- katapulta Ierīce sākuma ātruma piešķiršanai (piemēram, lidaparātam, torpēdai).
- sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
- sviestmuciņa Ierīce sviesta kulšanai - statīvā kustīgi iestiprināta neliela muca.
- areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
- pārkarsētājs Ierīce tvaika katlos vai mašīnās piesātināta tvaika pārkarsēšanai.
- vizieris ierīce uz lidaparāta borta apkārtnes novērošanai, objektu atpazīšanai un sekošanai mērķim; ierīce, kas mēra vēja ietekmē radušos novirzi no uzdotā virziena; mērķēkļa plāksnīte ar izgriezumu
- aeromagnetometrs Ierīce Zemes magnētiskā lauka mērīšanai no lidaparāta.
- kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai; aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
- enkurtroses pagarinātājs ierīce, ar ko aprīkots lidaparāts ar gliemežvāka tipa atveramām lūkām, kas ļauj izpletņlēcējiem izlēkt no lidaparāta pa aizmuguri
- aerospidometrs Ierīce, ar ko mērī lidaparāta ātrumu attiecībā pret gaisu.
- regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
- servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
- orientācijas detektors ierīce, kas mēra kosmiskā lidaparāta leņķisko stāvokli attiecībā pret orientācijas asīm un rotācijas ātrumu attiecībā pret smaguma centru
- transakciju apstrādes pārraugs ierīce, kas nodrošina, ka transakcijas pārraides procesā netiek zaudētas vai bojātas
- optiskais skeneris ierīce, kas paredzēta drukāta teksta vai ilustrāciju lasīšanai un pārveidošanai datorā izmantojamā formā
- autoknipsis Ierīce, kas regulē laika intervālu fotoaparāta slēdža autonomai iedarbināšanai.
- sinhrokontakts Ierīce, kas saslēdz elektrisko ķēdi, nodrošinot zibspuldzes darbību fotoaparāta kadra loga maksimāla atvēruma brīdī.
- gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei
- gaisa spiediena uzņēmējs ierīce, ko uzstāda uz lidaparāta ārējās virsmas pilnā un statiskā spiediena mērīšanai, lai noteiktu lidojuma ātrumu un augstumu
- bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta vai kuģa.
- berze Ierīce, mašīnas vai aparāta daļa, kur berž (ko).
- ierobežotas piekļuves sistēma ierīce, programma vai cits risinājums, kas pakalpojuma saņēmējam saprotamā veidā nodrošina piekļuvi aizsargātam pakalpojumam
- kasete Ierīces, ietaises (parasti fotoaparāta, magnetofona) elements (kāda materiāla) aizsargāšanai, virzīšanai.
- nominālie dati ierīci raksturojošu datu kopums, kas atbilst nominālam darba režīmam; nominālos datus uzrāda katalogā, tehniskajā pasē, uz ierīcei piestiprinātas plāksnītes
- šasija uz gaisa spilvena ierīču kopums, kas rada gaisa spilvenu (paaugstinātu statisko spiedienu zem lidaparāta fizelāžas vai spārna daļas)
- nelegāla sistēma ierobežotas piekļuves sistēma, kas tiek izmantota bez aizsargāta pakalpojuma sniedzēja piekrišanas vai individuālas atļaujas
- faierbols Ierosinātas atoma kodola vielas sablīvējums.
- fairbols Ierosinātas atoma kodola vielas sablīvējums.
- dacirst Iesist (ar pātagu).
- kņotēt Iesist (ar pātagu).
- pieknābt Iesist (ar pātagu).
- pieknāpt Iesist (ar pātagu).
- uzkņotēt Iesist (ar pātagu).
- pārskaitīt Ieskaitīt citā kontā, ieskaitīt citam adresātam (uzņēmumam, organizācijai, personai).
- Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
- iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība, par pamatformāta (A4) lapu četrreiz lielāka papīra loksne, ko lieto poligrāfijā.
- mikrokartīte Iespieddarba atsevišķu lappušu samazināta fotokopija, kuru lasa ar speciālu palielinātāju.
- starpelementi Iespiedformas daļa, uz kuras netiek uzklāta poligrāfijas iespiedkrāsa.
- aplaušana Iespiedformas gatavošanas process, kurā tipogrāfijā no teksta salikuma slejām, ilustrācijām u. c. noformējuma elementiem izveido noteikta formāta lappuses.
- zīdspiedums Iespieduma tehnika, kurā krāsu spiež cauri zīda sietam, kuram noteiktas vietas ir pārklātas ar necaurlaidīgu vielu.
- posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris.
- dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana, uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
- apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.)
- kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
- šļāka Iestaigāta sliede.
- rūts ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem
- skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām, kuras pārbīdot atzīmē skaitīšanas darbību rezultātus; šādas ierīces ripiņas
- Josemitu Nacionālais parks ietver Mersedas upes Josemitu ieleju u. c. aizas, platība - 3043,2 kvadrātkilometri, dibināts 1864. g., skujkoku meži (trīs mamutkoku audzes), bagāta fauna
- datorterminālis Ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram vai datoru tīklam datu ievadīšanai un izvadīšanai, parasti apgādāta ar tastatūru un displeju.
- apakšnams Ievēlējamā palāta Anglijas parlamentā; pārstāvju palāta.
- puscena Ievērojami samazināta cena.
- iekārtojums Ieviesta, nodibināta kārtība (piemēram, kādā norisē).
- hidatopirogeni Ieži, kas radušies no ūdens tvaikiem piesātinātas magmas.
- kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza.
- interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību
- atkritne Ikona, kas displeja ekrānā norāda, kur tiek uzglabātas atmestās datnes, kuras var tikt atjaunotas vai arī pilnīgi likvidētas.
- peptons Ikviens proteīnu daļējas hidrolīzes produkts; šķīst ūdenī, neizgulsnējas karsējot, pievienojot sārmu vai piesātinātu amonija sulfāta šķīdumu.
- karinēt Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- karinēties Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- izapūtināties Ilgāku laiku neapstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) netiek noplicināta.
- sapātarot Ilgāku laiku nepārtraukti pātarot.
- sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
- nosastāvēties Ilgāku laiku netikt nodarbinātam (par zirgu).
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
- iekosties Ilgi netiekot kustinātam, kļūt grūti kustināmam.
- hiperventilācija Ilgstoša, paātrināta un padziļināta elpošana.
- nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- oseointegrācija Implantāta nostiprināšana, veidojot ap to kaulaudus bez fibrozo audu audzēšanas kaula un implantāta saskares vietā.
- imūnstimulācija Imūnterapijas veids, kad organisma aizsargsistēma tiek rosināta un nostiprināta ar dažādiem imunitāti stimulējošiem līdzekļiem, pie kuriem pieder arī vakcinācija.
- karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti.
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas.
- akri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- apinaži Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- kajapi Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- krao Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- sakamekrani Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- šavanti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- šerenti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- timbiri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
- smogs indīgu gāzu, tvaiku un aerosolu palielinātas koncentrācijas mākonis
- Baranagara Indijas lielpilsētas Kalkātas ziemeļu priekšpilsēta un municipalitāte ("Baranagar"), Hugli kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, 248500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Damāna un Diu Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, sastāv no divām atsevišķām daļām, no kurām katra atrodas savā Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, administratīvais centrs — Damāna, platība — 112 kvadrātkilometru, 188000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas — gudžaratu, angļu.
- personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
- konformisms indivīda pakļaušanās reālam vai iedomātam grupas spiedienam, kas izpaužas viņa izturēšanās vai uzskatu maiņā
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu
- patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- latentais homoseksuālists indivīds, kurš tic, ka viņam ir heteroseksuāla orientācija, bet kam tomēr piemīt neapzinātas vēlmes pēc erotiskas tuvības ar sava dzimuma pārstāvjiem
- bronhiālā astma infekciozi alerģiska slimība, kurai raksturīga bronhu sašaurināšanās un apgrūtināta elpošana
- uzdruka Informācija, kas ir uzdrukāta vai uzspiesta uz kartes vai plāna papildus sākotnēji uzdrukātai informācijai, lai pievērstu uzmanību datiem, kam ir īpaša nozīme vai kas ir paredzēti īpašiem mērķiem.
- virzīta informācija informācija, kas paredzēta noteiktam adresātam, piemēram, privāts e-pasta ziņojums
- lietotāja objekts informācija, ko lietotājs ievada lietojumprogrammā; šo terminu parasti izmanto firmas _IBM_ izstrādātajā kopējā lietotāju piekļuves arhitektūrā
- kods EBCDIC informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code")
- EBCDIC Informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code").
- teleapstrāde Informācijas apstrāde uz attālināta lieljaudas datora, izmantojot datu pārraidi.
- Trifolium incarnatum inkarnāta āboliņš
- inkarnata āboliņš inkarnāta āboliņš ("Trifolium incarnatum")
- norēķinu aģents institūcija, kas iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam atver norēķinu kontus norēķiniem par sistēmā apstrādātajiem pārveduma rīkojumiem un, ja nepieciešams, minētajām iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam var izsniegt kredītu norēķiniem
- izpildadrese Instrukcijas (komandas) operanda adrese, kas vai nu tieši iekļauta tajā, vai arī tiek aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgo lauku saturu, atbilstoši izmantotajai adresēšanas shēmai.
- antrofori Instrumenti, ar ko zāles ievada šauros kanālos, pagatavoti no želatīna pārklātas spirāles.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- aksiometrs Instruments dažos ģeodēzijas aparātos, ar kuru mērī aparāta ass attālumu (novirzi) no sākumplaknes.
- mikrogrāfs Instruments mikroskopiski mazu kustību palielināta pieraksta iegūšanai, pastiprinot diafragmas svārstības un fiksējot tās fotofilmā.
- hiperinsulīnisms Insulīna pastiprināta veidošanās, kas izraisa hipoglikēmiju.
- kapilārkondensācija Intensīva tvaika pāreja šķidrumā, ko izraisa piesātināta tvaika spiediena pazemināšanās ieliekta šķidruma virsmas tuvumā.
- boikai Intensīvi; spriegi; tā, ka darbība ir pastiprināta.
- apdrošināmā interese interese neciest zaudējumus, iestājoties apdrošinātajam riskam
- interneta banka internetbanka - attālinātais bankas pakalpojums
- poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos; kūpinātava.
- spodrgludinātava Īpaša labuma gludinātava.
- napa Īpaši apstrādāta aitas vai kazas āda, ko var mazgāt; izmanto mēbeļu un luksusa automobiļu apdarē.
- mohēra īpaši apstrādāta Angoras kazas (_Capta hircus aegagrus_) vilna; šādas vilnas audums
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
- terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu; šāda plakāta teksts; lozungs (2).
- lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu; šāda plakāta teksts.
- idealitāte Īpašība, kas izteic, ka kaut kas eksistē tikai kā prāta koncepcija, kā doma.
- mērīšanas precizitāte īpašība, kas raksturo mērījuma rezultāta tuvinājumu mērāmā lieluma īstajai vērtībai
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta
- ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze
- tituls īpašuma tiesības, kas ir apstiprinātas ar attiecīgu dokumentu
- stupa Īpatnējs sakrālās celtniecības tips Indijā, sākumā veidots kā vienkāršs kapu kalns, vēlāk kā memoriāla celtne, ticības simbols vai relikviju glabātava, dažāda lieluma un formas.
- Bagdāde Irākas galvaspilsēta (angļu val. "Baghdad"), muhāfazas centrs, atrodas pie Tigras upes, 5,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 762. g.
- Spandarmata irāņu mitoloģijā - apstrādātas zemes dieviete, dzīvības devēja, reliģiskās tikumības personifikācija, viena no Ameša Spentas dievībām; Spenta Armaiti
- grodu aka irdenos iežos izrakta un ar grodiem nostiprināta aka (parasti 6-10 m dziļa)
- pārirt Irstot pārdalīties; irstot kļūt cauram, bojātam.
- čunčurs Īsa pātaga.
- lietene Īsa pātaga.
- pempe Īsa pātaga.
- baice Īsa, resna pātaga.
- dalgis Īskāta izkapts jeb vienroce.
- ieroce Īskāta izkapts.
- viska Īskāta liekšķerīte.
- blackout Īslaicīgs samaņas zudums; prāta aptumšošanās, sevišķi alkoholiķiem.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- šaitāns islāma mitoloģijā - ļaunais gars, sātans
- Džālūts islāma mitoloģijā - mītiska persona, kas atbilst Bībeles Goliātam, bet musulmaņu tradīcijā viņa nozīmīgums ir palielināts, uz viņu attiecinātas arī vairākas epizodes, kas saistītas ar izraēliešu kariem ar filistiešiem un midiāniešiem
- iblīss Islāma mitoloģijā - sātans, ko sauc arī par šaitānu.
- mimbars Islāma mošejās paaugstināta vieta sprediķotājam.
- namazs Islāma rituāls, obligātas pieckārtējas ikdienas lūgšanas.
- realitāte Īstenošanas iespējamība; vispārināta īpašība --> reāls 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
- cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
- noauklēt Izauklēt pa prātam, pēc patikas.
- kārneklis Izbadinātais.
- aptilāt Izbalot, guļot izklātam.
- stukme Izbradāta pļava.
- dumbrava Izbraukta vai lopu izmīņāta purvaina vieta.
- matrilinearitāte Izcelsmes un radniecības noteikšana un mantošanas tiesības pa mātes līniju matriarhāta sabiedrībā.
- raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raibot (1).
- raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raiboties (1).
- izmest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
- izsviest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
- izpuišot Izdarīt kādam pa prātam, apkalpot.
- ietrāpīt Izdarīt pa prāta (kādam).
- ispasēt Izdarīt pa prātam, uzmanīt kaut ko.
- degums Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā).
- degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi.
- Pīkols Izdomāta senprūšu dievība, ko saista ar elli un velnu, dažādās variācijās minēta 15.-16. gs. hronikās un literāros darbos.
- Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai).
- jūras vārti Izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē; vieta, kur upe ietek jūrā.
- pagarinātās dienas grupa izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
- priecāties izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam
- laids Izkapts asmenim piemetināta daļa.
- pakāte Izkapts asmens gals, kas atrodas pie kāta.
- konca Izkapts daļa, ko piestiprina pie kāta.
- pēds Izkapts daļa, ko piestiprina pie kāta.
- rociņa Izkapts garā kāta rokturis.
- uzkums Izkapts piestiprinājuma pie kāta leņķis.
- klājiens Izklāta (piemēram, salmu, siena) kārta, slānis.
- avoksnājs Izkliedēta pazemes ūdeņu, visbiežāk gruntsūdeņu, izplūdes vieta, kur palielināta mitruma apstākļos veidojas kūdra, saldūdens kaļķi vai limonīti; avotaina vieta.
- katapultēšanās Izkļūšana no lidaparāta, izmantojot sēdekli un kapsulu ar autonomu dzinējierīci; lidaparāta ekipāžas lidaparāta atstāšanas paņēmiens un process avārijas situācijā, izmantojot speciālas ierīces.
- siltrija Izkurināta rija.
- čiskas Izķidātas zivju iekšas.
- nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
- lukiņš izlauztas egles sakne, kas pārklāta ar zemi
- nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
- izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.).
- aizčulināt Izlutināt tik ļoti, ka izlutinātais vairs īsti nekam neder.
- istabdirša Izlutināta jauniete, sieviete, kas vairāk mēdz uzturēties telpās, dzīvot pa māju.
- vieglaudzīte Izlutināta meitene.
- pāpaļa Izlutināta sieviete.
- kundzīte Izlutināta, slinka sieviete.
- stenda izmēģinājumi izmēģinājumi uz zemes, kuros pēta dzinēju, lidaparāta korpusa, borta sistēmu un aprīkojuma funkcionēšanas spējas un drošuma pakāpi; posms lidaparāta sagatavošanai izmēginājumiem lidojumā
- katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
- parašutēt Izmest, nolaist no lidaparāta ar izpletni.
- pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā.
- bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu.
- spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
- psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
- antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā.
- izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča; izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
- paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos; parasti veidots no cietākiem iežiem nekā apkārtējā teritorija.
- hermētiskā kabīne izolēts lidaparāta tilpums ar regulējamu pārspiedienu un temperatūru; ir ventilācijas, skābekļa ventilācijas, reģenerācijas tipa kabīnes
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- noslomēt Izpērt (ar pātagu).
- izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā.
- izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
- glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts.
- knesets Izraēlas vienpalātas parlaments, ko ievēlē uz 4 gadiem.
- spiest Izraisīt palielināta sasprindzinājuma, smaguma sajūtu (organisma daļā) - parasti par fizioloģisku stāvokli.
- sātināt Izraisīt sāta^1^ (1) sajūtu.
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
- smurkas Izrakņātas ēdiena atliekas.
- pūtes Izsitumi sejas, krūšu un muguras ādā cilvēkiem, kam ir pastiprināta tauku dziedzeru sekrēcija; pinnes.
- dendisms Izsmalcināta gaume apģērbā, ārējās manierēs un satiksmē ar citiem cilvēkiem.
- aviokonstrukcija Izstrādājumu (agregātu) kopums, kas veido lidaparāta iekšējo struktūru un virsmu.
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
- cietāda Izstrādāta cieta āda.
- cūkāda Izstrādāta cūkas āda.
- čūskāda Izstrādāta čūskas āda.
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas vai kazas āda; virsģērbs no šādas kažokādas.
- caka Izstrādāta, robaina apmale (parasti tērpiem, veļai); robainā ārējā (mežģīņu) mala.
- izasukāties Izsukāt sev matus; tikt izsukātam (par matiem).
- saiva izsukāta linu sauja
- saive izsukāta linu sauja
- gurkste Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
- gurksts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
- gursts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
- griezinis Izsukātas vilnas ritulītis.
- aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
- muckraking Izteiciens, sevišķi Amerikā, par žurnālistiem, kas mēģina atklāt korupciju valsts iestādēs un privātajā sektorā (angļu "mēslu grābšana").
- ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam; izsmejoša zobgalība.
- hiperkonkurētspēja izteikti paaugstināta spēja konkurēt
- spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- ideācija Iztēles spēja; prāta aktivitāte, kas izpaužas ideju, priekšstatu un jēdzienu veidošanā.
- nonkonformisms Izturēšanās stils, kuram raksturīga jebkura citu piedāvāta viedokļa un pastāvošās kārtības noliegšana, autoritāšu neatzīšana, nepiekāpība diskusijās.
- neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
- dabiskā koksnes izturība izturība, kas piemīt neaizsargātai koksnei nelabvēlīgos ārējos apstākļos
- laktukārijs Iztvaicēta indīgā salāta ("Lactuca virosa L.") piensula; agrāk lietota par sāpju remdinātāju un miega līdzekli.
- izvalkas Izvalkātas, novalkātas drēbes.
- valsts Izvāļāta vieta sienā.
- Stokholmas latviešu kopiena izveidojās jau 20. gs. sākumā, 1944.-1945. g. ieradās daudz bēgļu, 1990. gados bija \~1000 latviešu, darbojas dažādas latviešu organizācijas, Stokholmas latviešu koris (dibināts 1946. g.), Stokholmas latviešu skola (dibināta 1953. g., 2007./2008. mācību gadā bija \~45 skolēni)
- Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta
- izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
- variants Izvēles iespēja, piedāvātais situācijas risinājums.
- izmest Izvirzīt (no lidaparāta) un ļaut krist lejup.
- postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu u. tml.) postulāta veidā.
- nomest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
- nosviest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
- karnizs Izvirzīta, parasti rotāta augšmala, piemēram, mēbelēm.
- izacilāties Izvirzīties uz augšu; tikt izcilātam.
- domāšana Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- glazēšana ar apliešanu izžāvēta vai apdedzināta izstrādājuma, piemēram, flīžu, virspusi aplej ar glazūras suspensiju
- angobēšana Izžāvēta vai apdedzināta keramiska izstrādājuma dekorēšana vai pārklāšana ar angobas šlikeri.
- stiepšana Izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu. Apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama.
- darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem
- durtene Jājampātaga.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte
- taihorjo Japānā 701. g. izdotais feodālo tiesību krājums, kurā juridiski nostiprināta un precizēta zemes iedalījuma un nodokļu sistēma, valsts aparāta struktūra, ierēdņu tiesības un pienākumi, noteikts iedzīvotāju kārtu tiesiskais stāvoklis.
- SEGA Japānā dibināta starptautiska video spēļu un aparatūras izstrādes firma (angļu val. "SErvice GAmes").
- šingona Japānas budisma "Patiesā vārda" sekta, kas dibināta 9. gs. un ko raksturo sakramentālu un maģisku rituālu kopums, kuru, iespējams, ir ietekmējis tantrisms un vietējās sintoisma prakses.
- jāstavnieks Jātavnieks - nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
- jātika Jātavnieks.
- hārlijs Jaudīgs motocikls, kas ražots 1903. g. dibinātajā uzņēmumā "Harley-Davidson Company".
- neopātija Jauna slimība; jaunatklāta slimības forma.
- ununkvadijs Jaunatklāta ķīmiskā elementa, ar 114 protoniem atoma kodolā, pagaidu nosaukums, kas dots 2009. gadā.
- alfa tests jaunizstrādātas programmatūras vai aparatūras pirmais pārbaudes posms, ko veic paši izstrādātāji
- jaunvīrs Jaunlaulātais, jaunais vīrs.
- jauničs Jaunlaulātais.
- jauniķis Jaunlaulātais.
- nelietots nekustamais īpašums jaunuzceltās ēkas vai būves (arī tajās iemontētās stacionārās iekārtas), ja tās pēc pieņemšanas ekspluatācijā netiek izmantotas, izīrētas vai iznomātas
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu
- kaļķu java java no kaļķiem un ūdens, kam pievienotas izsijātas smiltis
- normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama.
- gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
- apzināšana Jebkāda neapzināta satura ieviešana apziņā.
- nodarbinātais Jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs, arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā.
- alternatīvā atslēga jebkura kandidātatslēga datu bāzē, kurai nav piešķirta primārās atslēgas loma
- mieloze Jebkura slimība, kas izpaužas kā kaulu smadzeņu šūnelementu hiperplāzija, aplāzija, deģenerācija, paātrināta vai aizkavēta nobriešana.
- pēcnāves dzīve jebkura veida apzināta eksistence pēc ķermeņa nāves
- priekšapziņa Jēdziens psihoanalīzē, kas apzīmā tās neapzinātās asociācijas, tēlus, emocijas utt., kuras atšķirībā no bezapziņas var tikt apzinātas.
- sociālais ierēdnieciskums jēdziens, ar kuru apzīmē tādas negatīvas parādības labklājības sistēmā, kas ietver sociālā darba birokratizēšanos, pārlieku menedžerismu, institucionalizēšanos un attālināšanos no sociālā darba profesionālās identitātes, kā arī tādu sociālo darbinieku darbību, kurā primāri tiek nodrošinātas institucionālās vajadzības
- līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo
- sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta
- labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi
- sociālā darba efektivitāte jēdziens, kas raksturo sociālā darbinieka darbības rezultāta atbilstību izvirzītajiem mērķiem, piemēram, atbilstošu pieeju, teoriju, metožu izvēli intervences plānā noteiktām klientu mērķgrupām, kā arī sociālā darba procesa atbilstību izvirzītajam mērķim
- koncepts Jēdziens, vispārināta doma.
- zomoterapija Jēlas sasmalcinātas gaļas vai gaļas sulas lietošana terapijā.
- bolandisti Jezuītu zinātnieku biedrība, kas izdod svēto dzīves aprakstus, dibināta 1643. g. Antverpenē.
- johanitieši Johannieši - 12. gadsimta sākumā dibināta katoļu mūku bruņinieku ordeņa locekļi.
- autojonizācija Jonizācijas divpakāpju process - pirmajā pakāpe atoms vai molekula tiek ierosināta stāvoklī, kura enerģija atrodas virs jonizācijas sliekšņa enerģijas; otrajā pakāpē atoms vai molekula sabrūk par elektronu un pozitīvu jonu ar zemāku enerģiju nekā ierosinātajai daļiņai.
- šļāce Josla, līnija, iestaigāta sliede.
- jostulīšu Jostulīšu ēdiens - bērnu ēdiens ar pienu un tajā iedrupināta maizi.
- rabīnisms Jūdaistu reliģiska sistēma, kas blakus svētajiem rakstiem atzīst arī tradīciju, kura noglabāta talmūdā un vēlākā rabīnu rakstniecībā.
- efods Jūdu augsto priesteru apmetnis no zeltā rotāta linu auduma.
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
- putojoša jūra jūras stāvoklis 9 balles stiprā vējā (18,3-21,5 m/s), kad ūdens virsma gandrīz vienlaidus pārklāta ar baltām putām
- guļdienas Jūras tiesībās dienās aprēķinātais laiks preču kraušanai un izkraušanai, kas paredzēts čarterpartijās.
- estuārs Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem.
- ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
- kredīta līnija juridiski noformāta bankas (vai līdzīgas iestādes) saistība piešķirt noteiktā laika posmā aizņēmējam kredītus saskaņotā limita ietvaros
- personības tiesiskais statuss juridiski nostiprinātais personības stāvoklis sabiedrībā
- justies glaimotam justies pagodinātam (piemēram, uzslavas dēļ)
- emocijas Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u.tml.
- amfotonija Kā simpātiskās, tā parasimpātiskās nervu sistēmas pastiprināta uzbudināmība.
- audiopleijers Kabatas formāta audiokasešu atskaņošanas ierīce ar austiņām; var būt apvienota ar radiouztvērēju.
- maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai).
- izdiena kādā darbavietā vai profesijā nostrādātais laiks; darba stāžs, kas dod tiesības uz dažādiem pensiju veidiem, algas pielikumiem, amatu ieņemšanu u.c.
- uzmetumdokuments kāda dokumenta sākotnējā, darba versija, kas var tikt mainīta un papildināta
- apakšformāts kāda formāta apakškopa
- nidziņas Kāda garkātainu nezāļu suga.
- anelektrotonuss Kāda nerva vai citu kairināmu audu pavājinātas kairināmības stāvoklis, kas rodas anoda pielikšanas apvidū, noslēdzot līdzstrāvu.
- hiperfunkcija Kāda orgāna, hormona u. c. pastiprināta darbība.
- sārtins kāda palama ("kā sātans")
- neceža Kāda plakana, ar asakām bagāta zivs.
- iemava Kāda rīka caurules veida gals kāta vai roktura iestiprināšanai.
- aranžija Kāda skaņdarba (bieži atvieglināta, vienkāršāka, bet citkārt arī komplicētāka, bagātinoša) piemērošana citam atskaņotājsastāvam - gan solopriekšnesuma pārkārtojums orķestrim, gan arī otrādi - orķestra darba pārlikums ansamblim vai solistam; aranžējums; pārlikums.
- agregāta nomaiņa kāda spēkratu agregāta nomaiņa ar citu; piemēram, pārnesumkārbas, kompresora u. c., nomaiņu parasti veic remonta laikā
- cirsoīdā aneirisma Kādas artērijas pagarināta, izlocīta un paplašināta daļa.
- reintegrācija Kādas bojātas struktūras vai traucētas funkcijas atjaunošanās, piemēram, normālās garīgās un fiziskās aktivitātes atjaunošanās pēc katatoniska stāvokļa vai cita neiropsihiska traucējuma.
- apersonifikācija Kādas citas personas īpašību neapzināta pārnešana uz paša "es".
- indikācija Kādas informācijas parādīšanās uz ekrāna, gaismas tablo, aparāta skalas u. tml.
- dispraksija Kādas ķermeņa daļas apgrūtināta vai sāpīga darbība.
- revaskularizācija Kādas organisma daļas asins krājuma adekvāta atjaunošana, piem., ar apvedteci, lietojot vaskulāro transplantētu vai protēzi.
- agremāns Kādas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī.
- kārbača Kāds pātagas veids.
- šļurba Kāds, kam ir neadekvāta uzvedība; netīrīgs; dzērājs.
- pātarnieks kāds, kas kopā ar līgavu iet pie mācītāja pātaros
- sārnausis kāds, kuram ir nemazgātas ausis
- iztešļāties Kādu laiku (bez rezultāta) skaldīt vai kalt.
- nozvaigznēt Kādu laiku būt pārklātam ar zvaigznēm.
- patulināt Kādu laiku ļaut izklātam balināties; patilināt.
- patilināt Kādu laiku ļaut izklātam balināties.
- izplīkšķināties Kādu laiku plīkšķināt (pātagu).
- noplundurēt Kādu laiku strādāt bez rezultāta.
- aproksimācija Kādu lielumu tuvināta izteikšana ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem; tuvināšana.
- kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm
- sālīšana Kailādas apstrāde ar koncentrētiem amonija sulfāta, nātrija sulfāta, nātrija hlorīda ūdensšķīdumiem.
- ginkgoācejas Kailsēkļu augu dzimta ("Ginkgoaceae"), koki ar lēverainām, paralēli dzīslotām lapām un kātainiem sēklas aizmetņiem.
- psihiska trauma kaitīgas psihiskas iedarbības rezultāts, psihisks šoks, satricinājums; sāpīgs emocionāls pārdzīvojums ar ilgstošām psihiskām sekām (apgrūtināta kontaktēšanās ar citiem, miega traucējumi utt.)
- bloks Kāju balstīšanai domāta ierīce sprinta skrējienu startā, starta paliktnis.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
- pilocereus Kaktusu ģints taisniem stublājiem rievainām malām, kas pārklātas lielākām vai mazākām sirmām spilvām.
- hidroksiapatīts Kalcija fosfāta forma kaulos un zobos.
- kaustificētie sārņi kalcija karbonāta nogulsnes, kas rodas, kaustificējot zaļo sārmu
- kokolīts Kalcija karbonāta sīkas plāksnītes, kas veido aļģu ārējo apvalku, \~0,002 milimetru diametrā.
- kalkariūrija Kalcija sāļu pastiprināta izdale ar urīnu.
- Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
- pienakmens Kalcija, magnija fosfāta, olbaltumvielu un citu vielu nogulsnes piena slaukšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas iekārtās.
- pietnieks Kalēja instruments, ar kuru cirvja galvā izveido caurumu kāta ielikšanai.
- Behala Kalkātas (Indijā, Rietumbengālē) dienvidu priekšpilsēta, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
- zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla.
- Akākūsa kalni kalniene Lībijā (_Tadrart Akākūs_), Gātas šebījas dienvidrietumu daļā
- Karātavu kalns kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur bija ierīkotas pastāvīgas karātavas
- Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma.
- Akākuss kalnu grēda Akākūsa kalnos (_Akākus, Jibāl_), Lībijā, Gātas šebījas rietumu daļā, augstākā virsotne 1506 m
- Amūrs kalnu grēda Sahāras Atlasā (_Amour, Djebel_), Alžīrijas Bejedas un Agvātas muhāfazā
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- izkalpāt Kalpojot pie kāda, izdarīt tam pa prātam.
- sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- klājienis Kaltēšanai izklāta labība uz piedarba klona.
- Krusātdroga Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Krusāta" bijušais nosaukums.
- kaļķuceplis Kaļķu dedzinātava.
- Kambeja Kambejas līcis - Khambātas līcis Arābijas jūras ziemeļu daļā.
- mezoskafs Kamera okeānu vidējo dziļumu pētīšanai, kas apgādāta ar speciālu aparatūru un var patstāvīgi pārvietoties zem ūdens.
- vienkupra kamielis kamieļu suga ("Camelus dromedarius"), savvaļā iznīcināta pirms 2000 g., dometicēts 4. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras; dromedārs
- kaltine Kančuka - resna ādas pātaga.
- vēlēšana Kandidāta (parasti pārvaldes amatam) izvēlēšanās balsojot.
- šmakovka kandža, paštecinātais, kura pamatā ir maizes garozas, sarkanās bietītes
- samogonka Kandža, paštecinātais.
- samogons Kandža, paštecinātais.
- Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā.
- Kanto Kanto līdzenums - lielākais līdzenums Japānā, Honsju salā, Klusā okeāna piekrastē, platība - \~13000 kvadrātkilometru, aizņem tektonisku ieplaku, kas klāta jūras un upju nogulumiem, kā arī vulkāniskajiem pelniem.
- izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus.
- hache Kapāta gaļa.
- hachis Kapāta gaļa.
- grūdums Kapātas lapas cūkām.
- grūdenis Kapātas lapas cūku barībai; cūkēdiens, kas sastāv no dārzeņu, miltu un sūkalu maisījuma.
- grūdumi Kapātas lapas cūku barībai.
- grūteņi Kapātas lapas cūku barībai.
- rezēdaugi Kaperu rindas dzimta, lakstaugi un krūmi ar sīkiem nekārtniem ziediem, 6 ģintis, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 3 ievazātas sugas, diezgan bieži dārzos audzē smaržīgo rezēdu.
- oestrs Kāpinātas seksualitātes fāze.
- hiperakūzija Kāpināts dzirdes asums; kāpināta jutība pret akustiskiem kairinājumiem.
- privātkapitāls Kapitāls, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai.
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā
- pakāpties Kāpjot (liekot soli vertikāli, arī rāpjoties), nokļūt (uz kā paaugstināta).
- skarblapjaugi Kāpnīšu rindas dzimta, lakstaugi, retāk kokaugi ar veselām lapām, kas klātas ar cietiem (skarbiem) matiņiem, ziedi pa vienam vai rituļos, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā 13 ģinšu, 23 sugas.
- kacēns Kāpostu galviņas serde (kāta gals).
- rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
- profilaktiskā karantīna karantīna, kas obligāta visiem saimniecībā jaunievestajiem dzīvniekiem pirms to ielaišanas ganāmpulkā
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks.
- karātaves Karātavas (1).
- karātuves Karātavas (1).
- gaļģis Karātavas.
- kartavas Karātavas.
- kārtavas Karātavas.
- kārtuve Karātavas.
- skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu.
- pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos.
- izsvilēt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt.
- izsvilt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt.
- Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus
- lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
- ciparkarte Karte, kuras satura informācija tiek veidota, glabāta un lietota datorizētas informācijas formātā; tās izmantošanai nepieciešams dators ar attiecīgo programmnodrošinājumu, tāpēc lauka apstākļos ērtāk lietojamas ir analogās kartes; digitālā karte.
- kartogrāfija internetā kartogrāfisko attēlu veidošana un izplatīšana globālajā tīmeklī; interneta kartes var būt statiskas - nemainīgas kartes, kuras piedāvātas lejupielādēšanai, vai arī - dinamiskas, kad katra karte tiek ģenerēta un noformēta no datu bāzes pēc individuāla tīmekļa pārlūka programmas pieprasījuma reālajā laikā
- stiebre Kartupeļu (vai citu dārzeņu) kaudze uz lauka, pārklāta ar salmiem un zemi.
- sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem
- modificētā ciete kartupeļu vai kukurūzas ciete, kas pakļauta 1% sālsskābes iedarbībai 50 °C temperatūrā un pēc tam apstrādāta ar kālija permanganātu
- virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā.
- zabavnieks Kāsītis, ar ko izkapti nostiprina pie kāta.
- iegalis Kāta caurums (piemēram, cirvim).
- auss Kāta ielikšanas vieta dakšām, krāsns kruķim u. tml.
- stylommatophora Kātacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta.
- Tilia petiolaris kātainā liepa
- Hydrangea petiolaris kātainā vīteņhortenzija
- Clavatia excipuliformis kātainais zaķpūpēdis
- kātens Kātains.
- prostatas katetrs katetrs ar īsu smaili, lai tiktu garām palielinātajai prostatai
- Kāthiāvāra Kāthiāvāras pussala - atrodas Indijas rietumu daļā (angļu val. "Kathiawar"), starp Arābijas jūras Kačhas (Kačas) un Khambhātas (Kambejas) līci, platība - >40000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1117 m; Katjavaras pussala.
- tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu
- tvaika starpkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, kurā augstspiediena attvaiku atkārtoti pārkarsē
- vektordisplejs Katodstaru lampas displejs, kas ļauj elektronu staram brīvi sekot signālam, kurš nosaka tā koordinātas.
- skrutinijs Katoļu baznīcas tiesībās - kandidāta piemērotības pārbaude ieņemamam amatam.
- neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi.
- celibāts Katoļu garīdznieku un pareizticīgo mūku obligāta bezlaulība un pilnīga seksuāla atturība.
- kakergāzija Katra nelaba, nosodāma rīcība; prāta pazemināta darbība.
- sabata gads katrs septītais gads, kad jūdiem bija jāatstāj zeme neapstrādāta
- elastīgā ligatūra kaučuka saite, lietota hemoroīdu vai audzēju nosiešanai uz kāta
- gumijas līme kaučuka vai gumijas šķīdums organiskos šķīdinātajos (benzīna); līmējumam piemīt pietiekama elastība
- sītaļnīks kaujama cūka, atstāta barošanai
- sītuols kaujama cūka, atstāta barošanai
- nosakauties Kaujoties tikt nogalinātam.
- krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi.
- nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu summu).
- jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
- pirkšana kaut kā panākšana, kāda rezultāta sasniegšana, upurējot kaut ko vērtīgu
- tiešskate Kaut kā skaidra un tieša uztvere tādā veidā, ka lietas acīmredzamība atrodas prāta priekšā; intuīcija.
- sasalēns Kaut kas sasalis, piem., zemes pika, sala bojāta lopbarība u. c.
- saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai.
- kazācene Kazaka pātaga.
- kazāda Kazas āda (parasti apstrādāta).
- valātnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Valāta" iedzīvotāji.
- mičotājs Kāzu procesijas dalībnieks, kurš noņem jaunlaulātajai sievai vainagu no galvas un nomaina to ar lakatu.
- kodināšana Kažokādas pusfabrikāta apstrādāšana ar smago metālu un sāļu šķīdumiem, sagatavojot ādu krāsošanai, lai panāktu noturīgu dažādu toņu krāsojumu.
- pikelēšana Kažokādu apstrādes pamatoperācija - atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu kailādu apstrāde ar skābju un sāļu šķīdumiem ūdenī pirms miecēšanas ar hroma sāļiem; izmanto arī jēlādu konservēšanai.
- skābēšana Kažokādu pusfabrikāta apstrāde ar maizes kvasiem (sarežģīts bioķīmisks process).
- Ataturks Kemals Ataturks (1881.-1938. g.) - Turcijas valsts dibinātājs un pirmais prezidents, atcēla islāma likumus un halifāta sistēmu, kā arī ieviesa vesternizācijas programmu, kas ietvēra arī pāreju uz latīņu alfabētu.
- limnokēmi Kēmi no stāvošu kušanas ūdeņu uzkrāta materiāla.
- Khambāta Khambātas līcis - atrodas Arābijas jūras ziemeļu daļā ("Gulf of Khambhāt"), Indijas rietumu piekrastē, uz austrumiem no Kāthiāvāras pussalas, garums - 250 km, dziļums - līdz 36 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 11,9 m
- kinoobjektīvs Kinoaparāta objektīvs.
- nitrātu kinofilma kinofilma ar celulozes nitrāta pamatni; ugunsnedroša
- acetāta kinofilma kinofilma, kuras pamatne izgatavota no celulozes acetāta
- triacetāta kinofilma kinofilma, kuras pamatne izgatavota no celulozes triacetāta
- kinofilmas sagriešanās kinofilmas deformācija, sagriežoties paaugstinātas temperatūras, materiāla novecošanas vai izstaipīšanas ietekmē
- Kivačs Kivača ūdenskritums - atrodas Kivača rezervāta teritorijā, Sunas upē, 27 km no ietekas Oņegas ezerā, ūdens pa kaskādēm krīt no 11 m augstuma.
- signāldēlis Klabata - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste.
- ārs Klaja vieta; apstrādāta, iekopta zeme; āre 1.
- dizainparaugu starptautiskā klasifikācija klasifikācija, kas iedibināta ar 1968. gada 8. oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu; Lokarno klasifikācija
- gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
- motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem
- zaglīgi soļi klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam
- pusbalss Klusināta balss.
- polkšēt Klusināta skaņa (saduroties dzelzs priekšmetiem).
- nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku.
- nopluskāt Kļūt apdriskātam, apdilušam.
- iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam, iegūt (materiālās vērtības).
- dadzīvāt Kļūt bagātam, turīgam, iegūt materiālas vērtības.
- piedzīvāt Kļūt bagātam, turīgam, iegūt materiālas vērtības.
- iesadzīvāties Kļūt bagātam, turīgam.
- sabagātēt Kļūt bagātam.
- apvelties Kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu).
- samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
- sakrutoties Kļūt iedomīgam, pašpārliecinātam.
- skābt Kļūt īgnam, nelaipnam; arī kļūt neapmierinātam.
- izlept Kļūt izlutinātam; kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
- lept Kļūt izlutinātam.
- pilgt Kļūt izlutinātam.
- pilkt Kļūt izlutinātam.
- aplepoties Kļūt lepnam, izlutinātam, prasīgam.
- aizabagacīties Kļūt ļoti bagātam.
- celties Kļūt materiāli nodrošinātam, bagātākam; kļūt labi situētam (darbā, sabiedrībā).
- paplukt Kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam.
- parimt Kļūt mierīgam, apmierinātam (kādā vietā, situācijā u. tml.).
- atmīkšķēt Kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem.
- ieīgt Kļūt neapmierinātam vai nīgram.
- iepūsties Kļūt neapmierinātam.
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
- izdārdēt Kļūt nestipram, bojātam.
- izrēdēt Kļūt novalkātam, izdilt.
- izņīdrēt Kļūt novalkātam, nodilt.
- krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
- krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
- nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
- nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
- nokļūt (arī nonākt, iekļūt) ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
- nonākt (arī nokļūt, iekļūt) ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
- (no)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam
- nopūznīt Kļūt pārklātam ar pūžņainām brūcēm.
- nopūžņot Kļūt pārklātam ar pūžņainām brūcēm.
- noslienāt Kļūt pārklātam ar siekalām.
- dilt Kļūt plānākam, tiekot valkātam (par apģērbu, apaviem).
- izdilt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
- izdrelēt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
- silt Kļūt siltam berzes rezultāta (par priekšmetiem).
- noplušķēt Kļūt skrandainam, saplūkātam, saplosītam.
- sabiezēt Kļūt tumšam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
- nākt zināmam kļūt zināmam, tikt uzzinātam
- sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam.
- saerroties Kļūt, parasti ļoti, īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
- sarūgtināties Kļūt, parasti pēkšņi, sarūgtinātam.
- smuceklis kociņa galā piestiprināta lupata, ko izmanto pannas ieeļļošanai pirms pankūku cepšanas
- metahromkrāsvielas Kodināmās azotkrāsvielas, ko lieto vilnas krāsošanai ar amonija bihromāta kodinātāju.
- briders kodolreaktors, kurā, izmantojot kodolu dalīšanās reakcijā radušos neitronu pārpalikumu, notiek paplašināta kodoldegvielas atražošana (^238^U –> ^239^Pu, ^232^Th –> ^233^U); kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē; visefektīvākie ir ātro neitronu reaktori
- brīders Kodolreaktors, kurā, izmantojot kodolu dalīšanās reakcijā radušos neitronu pārpalikumu, notiek paplašināta kodoldegvielas atražošana; kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē; visefektīvākie brīderi ir ātro neitronu reaktori.
- kronis Koka luktura pamatdaļa, kas piestiprināta kātam un var brīvi grozīties.
- vītinis Koka pātagas kāts.
- kopele Koka tupeles, kuru zole ir pārklāta ar ādu.
- longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali.
- masta krēsla vaigi koka vai metāla vertikāli veidotas masta krēsla sānmalas, starp kurām iestiprināta nolaižamā masta pēda
- kokcidioze Kokcīdiju ierosināta slimība.
- šķēres Koks ratu priekšdaļā, pie kā piestiprināta dīsele; šķērkoks.
- šķērkoks Koks ratu priekšdaļā, pie kā piestiprināta dīsele.
- krūtaža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas.
- krūteža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas.
- impregnēta koksne koksne, kas apstrādāta ar aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskajiem bojājumiem vai uguni
- triolīts Koksnes konservēšanas šķidrums, 55% nātrija fluorīda, 35% nātrija hromāta un 10% dinitrofenola maisījums.
- koksnes skaidas koksnes mehāniskajā apstrādē radušās smalkās atliekas vai speciāli sasmalcināta koksne
- sulfītvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar skābiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem, kas satur izšķīdināta sērpaskābes anhidrīda pārākumu sulfītcelulozes iegūšanai.
- koksnes tvaicēšana koksnes termiskā apstrāde piesātināta tvaika vidē
- koksnes tilpīguma koeficients koksnes tilpuma attiecība pret (no šīs koksnes iegūtās) sasmalcinātas koksnes tilpumu
- miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei
- koksnes piedegums koksnes virsmas daļas satumšana daļējas pārogļošanās rezultātā no augstās temperatūras iedarbības, kas rodas no griezējinstrumentu palielinātas berzes pret koksni
- augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās
- veidošanās kolektīva, sabiedriska institūta, organizācijas rašanās, attīstīšanās, tiekot organizētam, dibinātam
- hemorāģiskais kolīts kolīts, kas parasti noris bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras ar caureju
- polipozais kolīts kolīts, kura gadījumā gļotāda pārklāta ar multipliem polipiem; tas parasti seko čūlainajam kolītam
- kollokūcija Kolokvijs, saruna, izrunāšanās; savāds eksāmens, kandidāta pārbaudīšanai uz kādu amatu.
- atlasītā komanda komanda, ko izvēlas ar peli vai tastatūru un ko izpilda, ja izvēle tiek apstiprināta ar peles dubultklikšķi vai taustiņa nospiešanu
- telemetrijas sistēma komandu un mērījumu kompleksa sastāvdaļa, kas uztver kosmiskā lidaparāta (KLA) bortsistēmu raidītos radiosignālus un tādā veidā saņem informāciju par KLA orientāciju, bortsistēmu un aparatūras funkcionēšanu, kā arī saņem KLA iegūto zinātnisko vai lietišķo informāciju, ja lidaparātam nav paredzēts atgriezties uz Zemes
- apputinātājmiglotājs Kombinēta mašīna augu apsmidzināšanai ar ķīmikāliju šķīdumiem, suspensijām un emulsijām, augu apputināšanai ar sausiem pulverveida preparātiem, kā arī mitrinātajai apputināšanai.
- nitrofosfāti Kombinēti mēslojamie līdzekļi, ko iegūst no fosfāta un slāpekļskābes.
- leinafoss Kombinēts mēslojums, diamofosa un amonija sulfāta maisījums.
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- tieši no budžeta finansētie komersanti komersanti, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no valsts pārvaldes iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildei
- V.32 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 9,6 kilobitiem sekundē, izmantojot modemus, publisko telefonu tīklu vai nomātas līnijas.
- ekoloģiskā sertifikācija kompetentu valsts institūciju dokumentu izsniegšana, apliecinot produkcijas atbilstību apstiprinātajiem ekoloģiskajiem normatīviem un standartiem
- komandu un mērījumu komplekss komplekss kosmiskā lidaparāta trajektorijas mērīšanai, telemetrijas sistēmas informācijas uztveršanai un atšifrēšanai, lidojuma vadības centra izstrādāto komandu un darbības programmu pārraidei kosmiskajam lidaparātam; nodrošina abpusējus radio un televīzijas sakarus ar kosmosa kuģu apkalpēm
- temisāls Komplekss preparāts, kas sastāv no teobromīnnātrija un nātrija salicilāta, diurētisks un asinsvadu paplašinātājs līdzeklis; diuretīns.
- lidojumu vadības centrs komplekss, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta vispārīgā tehniskā stāvokļa, apkalpes (ja tāda ir) veselības stāvokļa un operatīvu kosmiskā lidojuma gaitas izvērtēšanu pēc komandu un mērījumu kompleksa sniegtajiem datiem, pēc kuriem notiek lidojuma vispārīgā vadīšana
- rūteris Komunikācijas iekārta, kas saņem noteikta formāta datu paketes un tās pa visefektīvāko ceļu pārsūta uz galamērķi.
- uniformisms Koncepcija, kuras pamatā ir pieņēmums, ka ģeoloģiskie faktori laika gaitā nemainās un tātad ģeoloģiskajā pagātnē darbojušies tādi paši spēki un norisuši tādas pašas intensitātes un ātruma procesi kā mūsu dienās.
- karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
- protokola implementācijas konformances formulējums konformances testēšanas standartos noteiktais formālās deklarācijas veids, ar kuru datoru tīkla protokola realizācijas piegādātājs paziņo par obligātajām un neobligātajām funkcionālajām iespējām, kas realizētas atbilstoši atvērto sistēmu sadarbības standartiem, kā arī par tām neobligātajām iespējām, kas nav realizētas
- aktīniskā oftalmija konjunktivīts, ko izraisījis ultravioletais (aktīniskais) starojums, piem., mākslīgā kalnu saule vai metināšanas aparāta liesmas starojums
- testpiemērs Konkrētam mērķim izstrādāta testa ievaddatu, izpildes noteikumu un sagaidāmo rezultātu kopa, lai dotu iespēju pārbaudīt testējamā objekta atbilstību iepriekš definētajām prasībām.
- apžēlošana Konkrētas notiesātas personas atbrīvošana no kriminālsoda vai soda mīkstināšana, ko izdara valsts augstākā varas institūcija vai valsts galva pēc ieinteresētās personas, organizācijas vai kolektīva lūguma.
- nestorisms Konstantinopoles patriarha Nestorija 5. gs. dibināta kristietisma sekta; atzīst, ka Jēzum Kristum ir divas atšķirīgas dabas - dievišķā un cilvēciskā.
- rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga
- neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu.
- siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli)
- Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī
- kontrolkopija Kontaktkopija no mazformāta negatīviem kadru iepriekšējai izvērtēšanai pirms projekcijas kopēšanas, arī arhīvu un kartotēku materiālu sistematizēšanai.
- gaisa trase kontrolēta gaisa telpa vai tās daļa koridora veidā, kurā ir nodrošināta aeronavigācijas līdzekļu izmantošana
- šauro vietu analīze kontrolinga un stratēģiskās plānošanas instruments, kurā tiek salīdzināta mērķuzdevumu līkne ar prognozes līkni
- pārvēršana konversija - datu vai programmu formāta izmaiņa
- stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
- leņķiskais augstums koordināta horizontālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa spīdekļa augstuma riņķi (debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru) no horizonta līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
- Dekarta koordinātas koordinātu sistēma ar divām (plaknē) vai trim (telpā) savstarpēji perpendikulārām koordinātu asīm, pret kurām punkta koordinātas ir attiecīgi (x, y) vai (x, y, z)
- COM Kopējais objekta modelis (angļu "Common Object Model") - firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē.
- alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms
- dzīļu psiholoģija kopīgs apzīmējums vairākiem 20. gs. psiholoģijas virzieniem, kas pētī psihes "dzīles" - neapzinātas tieksmes un motivācijas, kuras tiek nostatītas pretī apziņas "virspusē" noritošajiem procesiem
- čondogjo Korejā 18. gs. vidū, kā reakcija uz krietietību, nodibināta jauna reliģija.
- perlustrācija Korespondences atvēršana un izskatīšana bez adresāta un sūtītāja piekrišanas.
- orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju
- manevrs kosmiskā lidaparāta ātruma un kustības virziena maiņa ar noteiktu nolūku – bremzēšana, orbītas korekcija, tuvošanās
- Saules bura kosmiskā lidaparāta dzinējiekārta, kuras vilci rada Saules gaismas spiediens; pat no sevišķi viegla materiāla izgatavotai Saules burai vilce ir ļoti maza salīdzinājumā ar tās masu, tāpēc pagaidām kosmonautikā Saules buru praktiski neizmanto
- derīgā krava kosmiskā lidaparāta iekārtas, konstrukcijas elementi u. c., kas nav tieši saistīti ar paša lidaparāta funkcionēšanu, bet ir paredzēti tikai lidojuma uzdevuma izpildei, piemēram, nesējraķetes derīgā krava nepārsniedz dažus procentus no nesējraķetes starta masas
- reaktīvā bremzēšanās kosmiskā lidaparāta kustības palēnināšanās, ko panāk ar raķešdzinēju
- kosmiskā navigācija kosmiskā lidaparāta kustības vadīšana, kurā ietilpst navigācijas mērījumu un trajektorijas parametru noteikšana (to veic navigācijas sistēma), kosmiskā lidaparāta kustības prognoze, manevra parametru aprēķini un manevri, automātiskā vai rokas vadība debess ķermeņa virsmas vai cita kosmiskā lidaparāta tuvumā
- kosmiskais lidojums kosmiskā lidaparāta lidojums, kam raksturīgas visas vai daļa no sekojošām fāzēm – starts, aktīvais posms, pasīvais posms, manevri kosmiskajā telpā un nolaišanās
- orbītas korekcija kosmiskā lidaparāta manevrs, kura gaitā tiek novērstas tā faktiskās orbītas atšķirības no plānotās orbītas; orbītas korekcijas izdarīšanai lidaparātu aprīko ar koriģējošo raķešdzinēju
- gravitācijas manevrs kosmiskā lidaparāta pārlidojums gar debess ķermeni pa noteiktu trajektoriju ar nolūku izmantot debess ķermeņa gravitācijas lauku lidaparāta ātruma un kustības virziena maiņai
- nolaižamais aparāts kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas spēj nolaisties uz Zemes vai cita debess ķermeņa
- sakabināšanās mezgls kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas veic divu lidaparātu sakabināšanos: nodrošina abu lidaparātu garenasu precīzu savietošanos un lidaparātu ciešu savilkšanos
- sakaru sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina abpusējus radiosakarus, retāk televīzijas sakarus ar virszemes komandu un mērījumu kompleksu; signālu retranslēšanai var tikt izmantoti sakaru pavadoņi
- termoregulēšanas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina pieņemamu temperatūru konstrukcijas elementiem, bortsistēmām, aparatūrai un apkalpei, – termojutīgie elementi, vadības automātika, izpildelementi (elektriskas sildāmierīces, žalūzijas, siltumnesēja sūkņi) un ārējās siltumapmaiņas ierīces (radiatori)
- navigācijas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas pēc mērījumu datiem nosaka tā kustības parametrus; mērījumu veikšanai izmanto radiotālmērus, radioaltimetrus, dažus orientācijas devējus u. c. ierīces, apstrādei – borta datoru
- dzīvības nodrošināšanas sistēma kosmiskā lidaparāta vai skafandra konstrukcijas elementu un iekārtu kopums, kas kosmiskajā lidojumā vai uz kāda debess ķermeņa nodrošina cilvēka, retāk citu dzīvu būtņu, dzīvības norises
- aktīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā ieslēgti paša kosmiskā lidaparāta (KLA) vai nesājraķetes raķešdzinēji, lai sasniegtu kosmisko ātrumu; tā laikā uz KLA darbojas pārslodze
- pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim
- kosmiskā platforma kosmiskais lidaparāts ar viegli nomaināmu zinātnisko vai lietišķo ekipējumu; atkarībā no konstrukcijas un lidojuma uzdevuma tā var funkcionēt kosmiskā lidaparāta kravas nodalījumā vai arī autonomā lidojumā par daudzkārt izmantojamu Zemes mākslīgo pavadoni
- COSPAR Kosmiskās pētniecības komiteja (angļu "Committee on Space Research"), starptautiska zinātniska organizācija, dibināta 1958. g., ietilpst UNESCO starptautisko zinātnisko savienību padomē.
- individuāla reaktīvā lidiekārta kosmonauta individuālā lidiekārta, ar kuru iespējama kosmonauta vadāma pārvietošanās atklātā kosmosā bez sasaites ar kosmosa kuģi; parasti darbojas ar gāzes raķešdzinējiem; izmanto kosmiskā lidaparāta montāžas, tehniskās apkopes, remonta un glābšanas operāciju veikšanai
- avārijas glābšanas sistēma kosmosa kuģa iekārtu komplekss apkalpes glābšanai, nesējraķetei avarējot; tas nodrošina kosmosa kuģa vai tā nolaižamā aparāta strauju atdalīšanos no nesējraķetes ar raķešdzinēju, pēc tam kosmosa kuģis atgriežas uz Zemes kā normāla kosmiskā lidojuma beigās
- slūžu kamera kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas hermētisks nodalījums, kura galos ir divas lūkas, kas nav atveramas abas vienā laikā; paredzēts kosmonautu iziešanai atklātā kosmosa vai pārejai no viena lidaparāta nodalījuma otrajā tajos ir dažāds atmosfēras spiediens vai sastāvs
- malahīts koši zaļš minerāls, vara karbonāta hidrāts CuCO~3~(OH)~2~, kam raksturīgi blīvi satecējumagregāti ar koncentrisku dažādas intensitātes zaļu joslu miju; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
- lifo metode krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode ("pēdējais iekšā - pirmais ārā"), kas pamatojas uz pieņēmumu, ka krājumu vienības, kas pēdējās iegādātas, tiek pirmās izlietotas; tādējādi krājumu atlikumi tiek novērtēti "pirmo" iegāžu cenās
- suriellas Kramaļģu nodalījuma dzimta, vienšūnas aļģes, līdzīgas saplacinātai kārbiņai, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu.
- sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- lomščica Krāpniece, kas izkrāpj naudu pārdevējam, parādot lielu naudaszīmi, bet, neiedodot to, pieprasa un saņem atlikumu no it kā samaksātas naudas summas par nopirkto preci.
- kolodka Krāpšanai domāta sagriezta papīra paciņa, kam abās pusēs pielikts pa vienai naudaszīmei.
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
- netiešās darbības elektriskās pretestības krāsns krāsns, kuras kamerā siltumu izdala pie tās sienām un griestiem piestiprinātajos sildelementos plūstošā maiņstrāva; darba temperatūra līdz 2000 °C; tiešās darbības elektriskās pretestības krāsnīs par sildelementu izmanto pašu apstrādājamo materiālu
- argentācija Krāsošana ar sudraba nitrāta sāļiem.
- sālīšana Krāsota kažokādas pusfabrikāta apstrāde ar dažādu sāļu ūdensšķīdumiem.
- mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem); tikt mētātam.
- apcirknis Krātuve, glabātava.
- favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos.
- beramā krava krava, kas sastāv no birstošas masas un tiek pārvadāta neiesaiņota (smiltis, graudi un cita līdzīga krava)
- izgāšana kravas pārvietošana, gāžot to ārā no transportlīdzekļa, kas notiek, sagāžot slīpi transportlīdzekļa kravas novietojuma daļu, piemēram, kravas kasti, vai izmetot kravu no transportlīdzekļa; tā rīkojas tikai ar gāžamkravām un beramkravām, kas izgāžot nevar tikt sabojātas
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- nenodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) nav nodrošināta ar ķīlu
- nodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku
- delegātārijs Kreditors, kurš piekritis parāda pārnešanai no deleganta jaunam delegātam.
- majonēze Krējumveida konsistences emulsija (mērce) no augu eļļas, olas dzeltenuma (vai visas olas), etiķa, citrona vai laima sulas ar dažādam garšvielām (sāli, saldinātajiem, sinepēm, papriku) u. c. piedevām.
- pēdelis krekla padusē iestrādāta trīsstūrveida iešuve paduses palielināšanai
- kniepķens Kreklu sakta - divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
- sociālrevolucionāri Krievijā 1901. g. nodibināta un pēc 1917. g. revolūcijas padomju valdības apspiesta atsevišķa sociālistu partija - eseri.
- Federācijas padome Krievijas Federācijas parlamenta augšpalāta, kurā ietilpst deputāti, kas vienādā skaitā pārstāv katru federācijas subjektu.
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- Krievija Krievijas plāte - Austrumeiropas platformas centrālā daļa, kas pārklāta ar nogulumiežu segu, Latvija atrodas tās rietumu daļā.
- Molodjožnaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Enderbiju Zemē, Alašejeva līča klinšainajā krastā 42 m vjl., dibināta 1962. g.
- bēgšana Krimināli sodāma, ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais nelikumīgi atstājis aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietu.
- sabiedriskais darbs kriminālsoda veids (Latvijā no 2022. g.) - personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš, veicot pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba brīvajā laikā un bez atlīdzības
- piespiedu darbs kriminālsoda veids (Latvijā tika pielietots līdz 2022. g.), personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš, veicot pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba brīvajā laikā un bez atlīdzības
- labošanas darbi kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā
- tālākdošana Krimināltiesībās dažu noziegumu izdarīšanas veids, kas sodāms tad, ja tas veido kādu tiesībās aizliegta rezultāta rašanās stadiju.
- nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus
- kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā.
- Prieka vēsts kristiešu draudze Latvijā, dibināta 1990. gadā
- šķelšanās Kristiešu iepriekš nodomāta sadalīšanās, kas sagrāva baznīcas vienotību.
- katari kristiešu sektu piekritēji Rietumeiropā 11.-14. gs., kas nostatīja pretī labo (Dieva radīto garīgo pasauli) un ļauno (sātana radīto materiālo pasauli), sludināja askētismu, bezlaulību un pašnāvību badojoties
- Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē.
- Jāzeps no Arimatijas kristietības mitoloģiskajā tradīcijā, Jēzus Kristus sekotājs, kas no Poncija Pilāta izlūdzās krustā sistā Jēzus mirušās miesas un ietina tās tīrā audeklā, lai apbedītu
- dēmons kristīgajā reliģijā - sātans, ļaunais gars
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē
- nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku
- apustulicitāte Kristīgās baznīcas nemainīgā, pastāvīgā iezīme - baznīcas ticības un prakses atbilstība autoritatīvajai Kristus apustuļu mācībai, kas atklāta Jaunās Derības rakstos.
- sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem.
- Via dolorosa Kristus ceļš no Poncija Pilāta pils uz Golgātu (lat. "sāpju ceļš").
- parūzija Kristus otrā atnākšana, kas pēc kristiešu ticējumiem būs laiks, kad tiks spriesta tiesa un tiks nodibināta pilnīga Dieva valstība.
- piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai)
- krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta).
- purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma
- cefalodiprozops Kroplis ar diviem ģīmjiem, kuram pie galvas piestiprināta otra, nepilnīga galva.
- desmiognāts Kroplis, kura žoklim piestiprināta neattīstīta parazīta galva.
- virspleiras membrāna krūškurvja fascijas daļa, kas piestiprināta pie I ribas iekšējās malas un pārklāj pleiras galotni
- sternālā biopsija krūšu kaula smadzeņu punktāta izmeklēšana
- šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli.
- navigators Kuģa, lidaparāta apkalpes loceklis, kura uzdevums ir noteikt tā atrašanās vietu un kursu.
- aktivizēšana Kuģa, lidaparāta vai citas tehniskas ierīces, kas atradusies rezervē vai pildījusi citus mierlaika uzdevumus, sagatavošana aktīvai darbībai militāru uzdevumu izpildei.
- kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai.
- tankkuģis Kuģis šķidras kravas (piemēram, naftas, tās produktu, ķimikāliju, sašķidrinātas gāzes) pārvadāšanai speciālos rezervuāros.
- knābjgalvji Kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni
- otkats kukuļdošanas veids sarunās, kurā kukuļņēmējam apmaiņā pret sniegtajiem pakalpojumiem tiek maksāta komisijas maksa
- klājinis Kulšanai izklāta labība.
- kulsma Kulšanai izklāta labība.
- sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja.
- kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
- traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos
- kumulāta Kumulatīvās variācijas rindas grafisks attēls, kas rāda diskrētas un intervālu variācijas rindas, kuru variantes ir saistītas ar uzkrātajiem biežumiem.
- gastrohiperneirija Kuņģa nervu paaugstināta aktivitāte.
- gastrohiponeirija Kuņģa nervu pazemināta aktivitāte.
- hiperpepsija Kuņģa sulas pastiprināta atdalīšanās.
- veiteits kūpināta gaļa, desas
- Frankfurtes desiņas kūpinātas desiņas, piemērotas cepšanai vai vārīšanai
- centrālā afāzija kurā bojāta galvas smadzeņu garoza
- kurtuve Kurinātava.
- tupeles Kurpes (parasti lētas, arī novalkātas).
- liatre kurvjziežu dzimtas ģints, ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audzē arī kā krāšņumaugus
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē.
- trimēties Kustēties, tikt kustinātam.
- kinētiskā enerģija kustībā esoša ķermeņa vai daļiņas enerģija, kas ir proporcionāla ķermeņa masai un tā ātruma kvadrātam
- kinetoze Kustību ierosināts simptomu komplekss, kuru izraisa atkārtotas pasīvas kustības un kuru pamatā ir gk. vestibulārā aparāta kairinājums.
- rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās.
- priekšspārns Kustīga detaļa, elements lidaparāta spārna priekšējā daļā.
- brauktava Kustīgi iestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
- brauceklis Kustīgi piestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
- izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem).
- kušings Kušinga sindroms - slimība, ko rada hidrokortizona un virsnieru androgēno hormonu pastiprināta ražošana un ieplūšana asinīs virsnieru hiperplāzijas vai audzēja dēļ.
- bikvadrāts Kvadrāta kvadrāts, ceturtā pakāpe.
- kompleksa skaitļa modulis kvadrātsakne no kompleksa skaitļa reālās daļas kvadrāta un imaginārās daļas kvadrāta summas
- Equus quagga kvaga, zirgu ģints zebru grupas suga, kas 19. gs. pilnīgi iznīcināta
- lādiņu konjugēšana kvantu lauka teorijas operācija, kurā visas sistēmā ietilpstošās elementārdaļiņas tiek aizstātas ar tām atbilstošajām antidaļiņām
- kvēlzeķīte Kvēlsietiņa paveids no piesūcināta mākslīgā zīda vai kokvilnas auduma; kvēlsietiņš; kvēlzeķe.
- spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni.
- komīns Kvēpenes detaļa, kurā iestiprināta dakts.
- albiģietis Ķeceru kustības dalībnieki 12.-13. gs. Dienvidfrancijā, kas domāja, ka pasauli un arī katoļu baznīcu radījis sātans.
- Graine Ķeltu mitoloģijā - Īrijas karaļa Kormaka meita, kura bija saderināta ar slaveno varoni Finnu, bet aizbēga kopā ar vienu no viņa cīņubiedriem.
- akrestēzija Ķermeņa distālo daļu pastiprināta jutība.
- karstums Ķermeņa paaugstināta temperatūra.
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu
- saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
- berzes mizotāji ķēžu un veseru mizotāji, kas, vienam baļķim beržoties gar otru vai gar agregāta sienu, atbrīvo baļķus no mizām
- plostķīlis Ķīlis (jahtai), kam metāla daļa ir piestiprināta pie korpusa.
- plastificēta koksne ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne
- termoveļa Ķīmiski apstrādāta veļa, kas izgatavota no mūsdienīgām šķiedrām, kas neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu.
- papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras
- ķīmisko elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums
- Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo.
- fakoemulsifikācija Ķirurģiska kataraktas ārstniecības metode, kuras laika tiek nomainīta bojātā acs lēca un tā aizstāta ar mākslīgu lēcu.
- ķūra Ķura - ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām.
- kura Ķura - ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām.
- saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā.
- tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- labadisti Labadi 1674. gadā dibināta reformistu sekta.
- uzvara Labākā rezultāta sasniegšana (sporta sacensībās.).
- jahīns Labās puses stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzālemē, obligāta detaļa masonu tempļa interjerā, ko veido kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago trīs granātāboli - dabas auglības simbols.
- trihoadenoma Labdabīgs folikulārs audzējs ar lielām cistām, kas klātas ar zvīņepitēliju; lokalizējas uz sejas vai viduma.
- Kampenhauzena patversme labdarības iestāde Rīgā, nodibināta 1492. g., uzturēta no ziedojumiem, bija domāta gan pilsētas vienkāršo ļaužu, gan namnieku atraitnēm, pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem
- lēdija Labi audzināta sieviete ar smalkām manierēm.
- frajers Labi nodrošināts notiesātais.
- fucins Labi nodrošināts notiesātais.
- trists Labības kaltes aparāta kustīgais metāla nazis, kas veicina graudu izbiršanu.
- gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos.
- Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas.
- Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā.
- apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
- medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta
- piedētava Laids - izkapts asmenim piestiprināta daļa.
- starta logs laika intervāls, kurā pieļaujams kosmiskā lidaparāta starts ar nolūku sasniegt citu – orbītā ap Zemi lidojošu – kosmisko lidaparātu vai veikt starpplanētu lidojumu
- laimborelioze Laimas slimība - saslimšana, ko ierosina ērču pārnēsāta infekcija.
- sasalaistīties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam.
- sasalieties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam.
- suņdvēsele Lamuvārds, ar ko apsaukātajam tiek piedēvētas būtiskākās, raksturīgākās suņiem piemītošās īpašības.
- plūksnas Lapai tās atsevišķās daļas abpus kātam un viena otrai pretim.
- filodijs Lapas kāta pārveidne, kas līdzīga lapai un veic lapas plātnes funkcijas.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp
- plauksta Lāpstas, lizes plakanā daļa (bez kāta).
- gāzturbīnu dzinēja kompresors lāpstiņu agregāts caurplūstoša gaisa spiediena paaugstināšanai; sastāv no ievirzes aparāta un vairākām secīgi izvietotām pakāpēm
- plūksna Lapu pirmās pakāpes dalījuma segments (pie lapas kāta).
- pielāsēt Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
- pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
- mērkārts Lata (garums - \~1 m) ar iedaļām ik pa 1 cm, kas kopā ar reperi nekustīgi nostiprināta ūdenslīmeņa postenī.
- Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis.
- Argentīnas latvju savienība latviešu emigrantu sabiedriska organizācija Argentīnā, dibināta 1935. g., darbību beidza 1987. g.
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā (_Bobrovka_), Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem.
- Abukava Latviešu kolonija Vitebskas apriņķī, dibināta 1884. g., kad te 19 ģimenes nopirka zemi, apmaksājot visu skaidrā naudā.
- gausa māte latviešu mitoloģijā - sāta, bagātības aizgādne
- Stompaku kauja latviešu nacionālo partizānu un LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (ITK) vienību kauja 1945. g. 2. martā, bet 3. marta naktī partizāni izlauzās no aplenkuma un izklīda apkārtējos mežos; 90. gados iekārota piemiņas vieta
- nacionāldemokrāti Latviešu polititiska partija 1917.-1920. g., kas 24.06.1917. Maskavas konferencē pieņēma programmu, kura paredzēja, ka Latvijai jābūt demokrātiskai republikai Krievijas federācijā ar vienpalātas Saeimu, tomēr 1918. g. decembrī atzina neatkarīgu valsti, bet 1920. g. saplūda ar citām centriskām partijām.
- celma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā komponentā saglabāta vēsturiskā patskaņu celma forma, pēc kuras nomenus dalīja locīšanas sistēmās
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
- organizētā dedzināšana Latvijā tiek lietota, gk. tikai apkarojot kaitīgos kukaiņus un slimības, kas izplatījušās zemsegā, kā arī likvidējot sauso zāli dzelzceļu un autoceļu atsavinātajās joslās; dažreiz izmanto cīņā ar meža ugunsgrēkiem (pretuguns); regulētā dzedzināšana.
- Misiņa bibliotēka Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas filiāle, atrodas Rīgā, Rūpniecības ielā 10, dibināta 1885. g., tajā glabājas visi Latvijā izdotie iespieddarbi, ārzemēs izdotās grāmatas par Latviju un latviešiem, kā arī izdotie latviešu autoru darbi un to tulkojumi.
- Helsinki-86 Latvijas cilvēktiesību aizstāvju grupa, dibināta 1986. g. jūlijā Liepājā, 1987. g. organizēja 14. jūnija demonstrāciju un 23. augusta demonstrāciju, kā arī bija vairāku citu trešās atmodas prasību un pasākumu iniciatori.
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- publiska persona Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas; tās darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem.
- Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus.
- Beveronija Latvijas Universitātes studentu korporācija, dibināta 1922. g.; krāsas: violets, zils, zelts.
- dīkstāves pabalsts Latvijas valsts nodrošināts maksājums darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem valsts apdraudējuma (piemēram, krīzes, pandēmijas) laikā un tā seku pārvarēšanas apstākļos, ja šiem cilvēkiem nav iespējams strādāt pilnu darba laiku un saņemt paredzēto darba samaksu.
- Astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju.
- desentīna Laukuma mērs Krievijā no 15. gs. līdz 1927. g.; sākotnēji kvadrāts, kura malu garums 0,1 versts, no 1753. g. 2400 kvadrātasis (1,0925 ha).
- kvadrātmetrs laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
- viļaks Laukums, platība, kur izvāļāta, nomīdīta zāle.
- pate Laulāta draudzene.
- ģimenes kodols laulātais pāris (ar vai bez bērniem, kuri nesastāv laulībā) vai viens no vecākiem ar bērnu(-iem), kurš nesastāv laulībā; dažkārt par ģimenes kodolu uzskata tikai laulāto pāri ar vai bez bērniem
- bezbērnu laulība laulība, kurā laulātajam pārim nav kopīgu bērnu
- īstniecība Laulības nodibināta radniecība.
- saradoties Laulības rezultātā nonākt radniecības attiecībās (par laulātajiem, arī par viņu radiniekiem).
- Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
- smešs Ledus dzēriens, maisījums no liķiera, ābolu vīna, cukura un sasmalcināta ledus.
- riņķlēžas Ledus karuselis, kur vizinās ar ragaviņām, kas piestiprinātas pie kārts.
- sublegāts Legāta 2 veids, kur legatāram uzlikts pienākums dot kaut ko 3. personai (sublegatāram), bet tikai nepārsniedzot paša legatāra saņemtā legāta vērtību.
- brīvzeme Leimaņa novads pretstatā pārējai pagasta un gobas zemei, kas bija apgrūtināta ar reālnastām.
- marmorīns Lejama plastiska masa no samalta, izkarsēta magnēzīta un ūdenī šķīdināta sērskābā magnēzija.
- keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem.
- gumijlēkšana lēkšana no augsta torņa, tilta vai tml., lēcējam pie kājām piestiprināta elastīga gumija
- puželēties lēni strādāt, netiekot pie rezultāta un pazaudējot laiku
- grāmatzīme Lente, sloksne (piemēram, no ādas, auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- ieejas leņķis atmosfērā leņķis starp kosmiskā lidaparāta kustības virzienu un vietējo horizontu brīdī, kad lidaparāts sasniedz atmosfēras blīvos slāņus
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
- Austrumkorejas līcis līcis Japāņu jūrā (_Tongjosǒn-man_), Korejas pussalas ziemeļaustrumu piekrastē, plašā piekrates zonā dziļums <100 m, atklātajā daļā - līdz 2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,5 m
- kokpits Lidaparāta (gk. helikoptera) nodalījums, kurā atrodas pilots vai pilots un apkalpe.
- aerodinamiskais aprēķins lidaparāta (kā materiālā punkta) kustības aprēķins, kad tiek izpildīts visu spēku un momentu līdzsvars
- lūvēšana Lidaparāta (kuģa, automobiļa, tanka u. c. transportlīdzekļa) garenass nelielas leņķiskas novirzes uz abām pusēm no noteiktā kustības virziena.
- Zemes iedarbības efekts lidaparāta aerodinamisko raksturlielumu maiņa, tuvojoties ekranējošai Zemes virsmai – mainās nesošo virsmu celtspēja
- stabilizators lidaparāta astes horizontālās plāksnes, kas nodrošina stabilitāti
- kāptspēja Lidaparāta ātrums vertikālā plāksnē un augstums, kādu tas var vispār sasniegt.
- cēlējdzinējs Lidaparāta aviodzinējs ar vertikālo vilci, ko lieto, paceļoties gaisā vertikāli (bez ieskrējiena), un īsā ieskrējiena lidaparātos, radot daļu no vajadzīgā cēlējspēka.
- divposmis Lidaparāta balsta sistēmas ierīce, kas savieno amortizatora cilindru ar kātu un pārvada vērpes momentu no riteņiem uz balsta cilindru.
- flaters Lidaparāta daļu pašierosmes svārstības.
- bremžu plāksne lidaparāta korpusa atliecama virsma gaisa pretestības palielināšanai
- katapultēšana Lidaparāta kravas izmešanās ar spēku, lai nodrošinātu apmierinošu kravas atdalīšanos.
- kabrēšana Lidaparāta kustība vertikālajā plaknē ap horizontālo šķērsasi, palielinot uzplūdes leņķi (lidaparāta priekšgals paceļas uz augšu attiecībā pret vietējo horizontu).
- kritiskie režīmi lidaparāta lidojuma bīstamās brīvās kustības formas – griešanās, novelšanās, grīste –, kas attīstās, pārsniedzot ierobežojumu raksturlielumus
- pļaujošs lidojums lidaparāta lidojums no 10 līdz 100 metru augstumā
- augstākā pilotāža lidaparāta manevrēšana ar nolūku izpildīt pilotāžas figūru kompleksu
- šasijas pacēlājs lidaparāta mehānisms šasijas ievilkšanai un izlaišanai
- lidmodelis Lidaparāta modelis; aviomodelis.
- aviomodelis Lidaparāta modelis.
- lidmotors Lidaparāta motors.
- starta paātrinātājs lidaparāta palīgdzinējs īslaicīgai vilces palielināšanai paceļoties; lieto cietās degvielas raķešdzinējus, ko pēc darba beigām nomet
- koks Lidaparāta palīgkonstrukcija konusveidīga plūsmas novirzītajā veidā gaisa aerodinamiskās pretestības samazināšanai; atrodas pirms fizelāžas vai propellera centrālās daļas.
- lidotājs lidaparāta pasažieris
- pilotēšana Lidaparāta stāvokļa un trajektorijas vadīšana ar pamatvadības aprīkojuma iedarbību uz vadības plāksnēm.
- enkurķēde Lidaparāta trose, pie kuras piestiprina enkurslēdzi izpletņa automātiskai atvēršanai.
- enkurtrose Lidaparāta trose, pie kuras piestiprina enkurslēdzi izpletņa automātiskai atvēršanai.
- rokas vadība lidaparāta vadības paņēmiens, kad lidojuma režīma maiņa notiek, pilotam iedarbojoties uz vadības ierīcēm
- gāzdinamiskā vadība lidaparāta vadības sistēma, kurā vadības spēkus un momentus tā telpiskā stāvokļa maiņai rada ar reaktīvajām strūklām
- zemskare Lidaparāta vai kosmosa kuģa kontakts ar nosēšanās virsmu vai šā kontakta brīdis.
- baftings Lidaparāta vai tā atsevišķu daļu piespiedu svārstības, ko rada nestacionāru aerodinamisko spēku iedarbība, gaisam noraujoties no priekšējām nesošajām virsmām (spārna vai spārnojuma), ja ir lieli uzplūdes leņķi vai liels ātrums.
- aerodinamiskais sasilums lidaparāta virsmas temperatūras paaugstināšanās lidojuma laikā ar virsskaņas ātrumu
- ballistiskā trajektorija lidaparāta, aviobumbu vai ballistiskās raķetes kustības trajektorija apstākļos, kad nav vilces un aerodinamisko spēku izmaiņu
- sānsvere Lidaparāta, kuģa vai sauszemes transportlīdzekļa svēršanās sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
- pārtvērējs Lidaparāts (pretinieka lidaparāta) pārtveršanai.
- navigrāfs lidaparātu aviācijas ierīce noietā ceļa, vēja ātruma un aparāta kustības, ceļa noteikšanai
- lidmašīnnesēja lidmašīna lidmašīna, kas paredzēta kāda cita lidaparāta transportēšanai un starta nodrošināšanai
- atledošana Lidmašīnu atledošana - lidaparāta korpusa atbrīvošana no apledojuma, ko veic īpaši iekārtotos laukumos lidostās īsi pirms lidojuma sākuma; lidaparāta korpusu apsmidzina ar siltu, glikolu saturošu līdzekli, lai atbrīvotu no ledus, sniega un sarmas.
- katapultēšana Lidotāja sēdekļa izmešana no lidaparāta vai atdalāmas kabīnes avārijas gadījumā.
- skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
- pusdoma Līdz galam neizdomāta doma.
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta šahta ūdens ieguvei.
- īsā krūškorsete līdz viduklim saīsināta krūškorsete
- fjelds Līdzenas, nesaposmotas kalnu virsotnes Skandināvijas kalnos virs mežu augšanas robežas, klātas ar tundru vai ledājiem.
- tuvums līdzība ar kādu, kopējas pazīmes, īpašības; vispārināta īpašība --> tuvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām
- mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām
- svētulis Liekulis, pātarnieks.
- palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
- kartons Liela formāta palīgzīmējums - mets uz šāda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
- Ain Sālaha liela oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā (“In Salah”), atrodas Centrālajā Sahārā, pie Transsahāras autoceļa (Agvāta-Zindera), <10000 iedzīvotāju
- Beliza Lielākā pilsēta šajā valstī, osta Karību jūras krastā, 63700 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1970. g. Britu Hondurasas administratīvais centrs, dibināta 1638. g.
- Sorbonna Lielākā un vecākā universitāte Francijā, viena no vecākajām Eiropā, dibināta 1257. g. kā koledža teoloģijas studijām, vēlāk kļuva par Parīzes universitāti.
- piņģele Lielāks mezgls pātagā.
- vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem.
- mājas kā muiža lielas, bagātas mājas
- Gross-Bahten Lielbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- čipendeils Lielbritānijā dibināta ASV firmas seksapīlu vīriešu trupa, tās dalībnieks (angļu "Chippendales").
- summārais process Lielbritānijā, ASV un vairākās citās valstīs - vienkāršota un paātrināta dažu krimināllietu izskatīšana tiesā.
- Ardžentainailesa Lielbritānijas zinātniskā stacija (_Argentine Islands_) uz salas Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē, dibināta 1947. g.
- kontrollielgabals Lielgabals izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
- vēršāda Liellopu āda (parasti apstrādāta).
- polinukleotīdi Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no lineāri izvietotiem, noteiktā secībā sakārtotiem nukleotīdu atlikumiem, kurus sasaista fosfāta grupa.
- triceratopss Liels (līdz 6 m garš) fosils krita perioda dinozauru grupas rāpulis ar resnām, samērā garām kājām, garu asti, ar ragu snuķa galā un diviem ragiem pierē, galvaskausa pakaļējā daļa apkakles veidā paplašināta.
- kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm
- lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais)
- astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā; debess koordinātas
- Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa.
- splenogramma Liesas punktāta šūnu diferencēšana.
- civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
- bērnu un jauniešu centrs lietderīgas brīvā laika pavadīšanas un interešu izglītības centrs, kur tiek nodrošināta droša vide bērnu un jauniešu individuālo spēju un vispārīgās kompetences attīstīšanai
- ķitvainazīt Lieto, izsakot kāpinātas emocijas.
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- pliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- beņi-feņi Lieto, lai izteiktu kāpinātas emocijas.
- ai-ai-ai Lieto, lai izteiktu pastiprinātas šaubas, nožēlu, bailes u. tml.
- tāpat Lieto, lai norādītu uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp vārdiem, to savienojumiem.
- mans Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
- lietotāja opcija lietojumprogrammas un lietotāja mijiedarbības izvēle, ko lietotājam nodrošina lietojumprogramma tās darbības laikā; šo terminu parasti izmanto firmas _IBM_ izstrādātajā kopējā lietotāju piekļuves arhitektūrā
- lietojumprogrammu komplekts lietojumprogrammu kopa, kas izstrādāta kopējai sadarbībai, bet katra programma var darboties arī atsevišķi
- kopējā programmēšanas saskarne lietojumu izstrādāšanas valodu un pakalpojumu kopums, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātas sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina programmatūras implementāciju ar augstu savstarpējās aizstājamības pakāpi
- direktoriju pārvaldība lietotāju piekļuves administrēšana datņu serveru direktorijiem, kas parasti tiek attiecināta uz "NetWare" serveriem, "Microsoft Windows NT" serveriem vai citām sistēmām ar hierarhisku direktoriju struktūru
- steme Lietus saplacināta zeme.
- kantorgrāmata Lietvedībai paredzēta klade (parasti liela formāta).
- pārvadājuma līgums līgums, ar kuru pārvadātājs uzņemas nosūtītāja nodotās lietas pārvest par norunāto maksu no vienas vietas uz otru norādītu vietu un tās tur nodot adresātam
- standartlīgums Līgums, kas paredzēts noteiktam mērķim un noformēts pēc iepriekš izstrādāta parauga.
- likopīns Likopēns - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns.
- likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns.
- kāpt Likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta).
- paziņošana likumā noteikta iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīga, kvalitatīva un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstoša dokumentu un informācijas nodošana adresātam
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem
- deputāta neaizskaramība likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu; deputāta imunitāte
- Valsts dome likumdošanas institūcija Krievijā; Krievijas parlamenta (Federālās padomes) apakšpalāta
- signēts Likumīgi apstiprināta grāmatas izdevēja vai spiestuves tirdzniecības zīme, ko iespiež titullapā vai arī grāmatas beigās un uz vāka; senāk privātpersonas zīmogs.
- gravitācijas likums likums, kas izsaka, ka divi materiāli punkti savstarpēji pievelkas ar vienādiem spēkiem (F), kas ir tieši proporcionāli to masu (m~1~, m~2~) reizinājumam un pretēji proporcionāli attāluma starp tiem ( r ) kvadrātam: F=km~1~m~2~/r^2^ (k – gravitācijas konstante)
- nāliķis Liķieris no spirta uzlējuma un sasaldinātas augļu sulas.
- pumpursīpols liliju dzimtas augu veģetatīvās vairošanās orgāns, kas izaug ziedkāta lapu padusītēs (piemēram, lilijām) vai centrālā loka galā (piemēram, ķiplokiem)
- bokarneja Liliju dzimtas kokveida sukulents, savvaļā sastopams Centrālamerikā, stumbra pamatdaļa plata, pudeļveida paplašināta; pārziemo vēsās siltumnīcās vai dzīvokļos, vasarā novieto laukā, zālājos, skaits un īpatnējs krāšņumaugs.
- PVA līme līme uz polivinilacetāta ūdens dispersijas bāzes
- limforāģija Limfas izplūšana no bojāta limfvada.
- snāte lina šalle (ar bārkstīm), kas tika nēsāta svētku reizēs
- brasa Līne, kas piestiprināta pie rājas, lai to varētu pagriezt vajadzīgajā slīpumā.
- velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- ripe Linu kulstāmās mašīnas detaļa - apaļš koks, pie kura piestiprinātas kulstīklas.
- Lipskaln Lipškalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Ķeņģupīte Lisas kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā.
- pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
- Gētes biedrība literāra biedrība, dibināta 1885. g. Veimārā (Vācijā), apvieno \~4000 individuālo biedru no 50 valstīm, 34 valstīs darbojas patstāvīgas šādas biedrības
- palodze Loga ailas apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
- slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi.
- aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
- bezdiska darbstacija lokālā tīkla darbstacija vai personālais dators, kam nav savas diskatmiņas, bet visas datnes tiek uzglabātas datoru tīkla datņu serverī
- angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām.
- operētājsistēma LANtastic lokālo tīklu operētājsistēma, kas domāta tīkliem ar vienādranga arhitektūru, kuros nav atsevišķa servera, bet katra stacija var piešķirt savus resursus visām pārējām stacijām, izpildot kā klienta, tā arī servera lomu
- sutenice Lokana rīkste, pātaga.
- Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas.
- līkne Lokveida ceļš, ceļa posms; iedomāta lokveida līnija (parasti atmosfērā, izplatījumā).
- samaisas Lopbarība, ko pagatavo, samaisot kopā vairākas sasmalcinātas barības sastāvdaļas.
- vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem.
- dzirde lopu dzirdinātava
- dzirdīkla Lopu dzirdinātava.
- augšnams Lordu palāta Anglijas parlamentā.
- Lubbenhof Lubu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa.
- nodara Lūka sloksne, kam ir nodarināta miza.
- termostimulētā luminiscence luminiscence, kas rodas, ja silda cietvielu, kura ierosināta, iepriekš to apstarojot ar gaismu vai citu radiāciju; termoluminiscence
- Ceturtā internacionāle Ļ. Trocka 1938. g. dibināta politiskā organizācija.
- velns Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
- sātanisms Ļauno garu, sātana pielūgšana; netradicionāla reliģija.
- koliberti Ļaužu šķira Bretaņā, kas cēlusies no uzvarētām tautiņām un tiek nicināta.
- ļeņinisms Ļeņina izstrādātais marksisma variants, kurā ietverta nostādne, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības proletariātam bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni revolucionāra apziņa.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- kakari Ļoti novalkātas, noskrandušas drēbes.
- dieva dots ļoti patīkams, pa prātam
- tritanomālija Ļoti reta anomāla trihromāzija, samazināta zilo krāsu uztverošo vālīšu jutība, ar X hromosomu saistīta pārmantota pazīme, ko sastop 0,0001% baltās rases vīriešu.
- difūzā matērija Ļoti retināta gāze un putekļi, kas atrodas Visumā izkliedētā stāvoklī.
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide - gāze, putekļi, reliktstarojums un neitrīno, kas atrodas telpā starp galaktikām; putekļveida komponents ir nenozīmīgs; šī vide ir gandrīz pilnīgi jonizēta; gāzes temperatūra ir augstāka par 100000 K.
- turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt
- mikrofotokopija Ļoti samazināta (kā) fotokopija.
- mikrokopija Ļoti samazināta (kā) kopija.
- mikrofilma Ļoti samazināta (parasti teksta, attēla) fotoreprodukcija.
- koka milti ļoti sīki sasmalcināta koksne
- koksnes (arī koka) milti ļoti sīki sasmalcināta koksne
- Sīzifa darbs ļoti smags, grūts, nogurdinošs darbs, parasti veltīgs, neražīgs, bez rezultāta
- linons Ļoti smalka, blīva, balināta linu auduma šķirne.
- kaislība Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
- ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
- ņirbt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
- Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai.
- diaitētika mācība par pareizu, saprātīgu un attaisnojamu garīgu dzīvi, kas iespējama, pareizi regulējot dvēseles un miesas, prāta un jutekļu attiecības
- irracionālisms Mācība, ka jūtām piešķirama ne mazāka nozīme kā prātam; iracionālisms.
- immateriālisms Mācība, ka matērijai nav patstāvīgas esamības, ka tā ir tikai prāta priekšstats, un ka īsta esamība pieder tikai garam.
- pantoloģisms Mācība, pēc kuras viss, kas ir īsts, ir saprātīgs un īstenība pati ir saprāta noteikta, tādējādi saprāts ir patiesi īstais (absolūtais).
- Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta
- tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli.
- neskvegonīts magnija karbonāta trihidrāts (MgCO~3~·3H~2~O), fāze, kas veidojas magneziālo saistvielu hidratācijā
- abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu.
- Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru.
- Maijapana Maiju senpilsēta Meksikā, Jukatanas ziemeļos, dibināta X gs., XII-XV gs. - maiju lielākā pilsēta, arhitektūras pieminekļi - tempļu un dzīvojamo māju drupas.
- piesūcējveltnis Maināma formāta rotācijas mašīnas papīra veltnis, kas piesūc papīru.
- kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
- kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
- pažags Maizes krāsns slaukāmā slota ar lapām, iestiprināta garā kātā; pažaga.
- aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
- maksājums maksāšanas rezultāts; naudas summa, kas ir samaksāta, pārskaitīta vai kas ir jāmaksā, jāpārskaita
- gastrosofija Māksla baudīt no klāta galda ar gudrību, t. i. paturot vērā veselības, pieklājības un skaistuma prasības.
- couveuse Mākslīga perinātava; sildāmā kaste.
- apvadkanāls Mākslīgi ierīkota, parasti liela izmēra atklāta gultne, kas apvada ūdeni apkārt kādam objektam.
- dempinga cena mākslīgi pazemināta preču pārdošanas cena, ko lieto kā līdzekli, lai piespiestu konkurentus bankrotēt un palielinātu savu preču noietu
- lubu (arī sēnalu) literatūra mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra
- sēnalu (arī lubu) literatūra mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra
- koncepcija Mākslinieka, literāta, zinātnieka vispārīgā iecere, pamatideja.
- plakātists Mākslinieks, kas strādā plakāta mākslā.
- zaļvārnietis Mākslinieku un literātu biedrības "Zaļā vārna" (dibināta 1925. g.) biedrs.
- femidoms Maksts pesārija un prezervatīva kombinācija kontracepcijas nolūkos - plāns plastikāta maisiņš, ko ar ārējo gredzenu apliek lielajām kaunuma lūpām un ar iekšējo gredzenu nostiprina dzemdes mutes priekšā.
- svini Makšķeres auklai piestiprinātas skrotis, tās iegrimes nodrošināšanai.
- vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā
- Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
- fallaciae Maldīgi prāta slēdzieni, nereti saukti arī par paraloģismiem un sofismiem.
- eritrēmiskā mieloze maligns eritro- un mielopoēzes palielinājums pieaugušiem: izteikta perifēriska eritroblastoze; normohroma anēmija ar anizo- un poikilocitozi; trombocitopēnija ar hemorāģiskās diatēzes iezīmēm; neraksturīga leikocitoze ar novirzi pa kreisi; palielinātas aknas un liesa ar sekundārās asinsrades centriem šais orgānos
- kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem.
- vafļonaja Manta, ko lietojis pazemotais notiesātais.
- neatraidāmie mantinieki mantojuma atstājēja pārdzīvojušais laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad arī tuvākās pakāpes augšupējie, kas manto likumā noteikto neatņemamo daļu neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumā izteiktajiem novēlējumiem vai dāvinājumiem, viņam dzīvam esot
- līgumiskā mantošana mantošanas kārtība, ko nodibina ar līgumu, ar kuru viens līdzējs (domāts nākotnē mantojuma atstājējs) otram (domātam nākotnē mantiniekam) vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu
- osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija.
- sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
- masta sliede masta aizmugurē piestiprināta profilēta viengabala sliede no nerūsoša materiāla, paceļot buras pa to pārvietojas burai piešūtie masta jātnieki
- štagfoks Masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti.
- pneimomašīna Mašīna (piem., pneimocilindrs, pneimomotors, vakuumsūknis, kompresors, ventilators), kas pārveido saspiesta vai retināta gaisa enerģiju mehāniskajā enerģijā vai otrādi.
- pneimodzinējs Mašīna (piemēram, pneimocilindrs, pneimomotors, vakuuma dzinējs, pneimoturbīna), kas saspiesta vai retināta gaisa enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā.
- finieru sadurlīmēšanas mašīna mašīna sausu finieru lokšņu sadurlīmēšanai pilnformāta loksnēs
- bloķēšana Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšana noteiktā stāvoklī, lai palielinātos darbības drošums un apkalpes drošība.
- bloķēties Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšanās noteiktā stāvoklī.
- darbības traucējums Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas darbības nepilnība, kas rada novirzes no tās normālas darbības. Darbības traucējums var rasties gan tehniskas vainas, gan regulējuma (vai tā trūkuma) dēļ.
- tehniskais drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts izgatavotājrūpnīcas izmēģinājumos, objektam darbojoties ar tehnoloģiskajām normām noteiktos standartrežīmos. To sauc arī par nominālo drošumu
- tehniskais stāvoklis mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts izgatavotājrūpnīcas izmēģinājumos, objektam darbojoties ar tehnoloģiskajām normām noteiktos standartrežīmos. To sauc arī par nominālo drošumu
- izmantošanas drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts reālos ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā uz objektu iedarbīgo iekšējo un ārējo faktoru kopumu; šo faktoru kopums saistīts ar reālajiem spēkratu darbības režīmiem, apkalpošanas apstākļiem, klimatiskām un ģeografiskām ekspluatācijas īpatnībām
- darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības
- drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības
- defekts mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas parametru - izmēru, darba un ekonomisko rādītāju - novirze no uzdotajiem
- darbības bezatteiksme Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja bez atteicēm izpildīt uzdotās darba funkcijas, ko parasti nosaka kā vidējo darbības laika intervālu starp diviem bojājumiem vai atteicēm.
- ilgizturība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgizturību
- ilgmūžīgums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgmūžīgumu
- saglabājamība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja saglabāt tehniskās īpašības un darbspēju ilgstošas (parasti ilgāk par diviem mēnešiem) glabāšanas un transportēšanas laikā, kā arī pēc tam.
- agregatēšana Mašīnu agregāta komplektēšana noteiktam darbam, piem., traktoru ar arklu sauc par aršanas agregātu, traktoru ar sējmašīnu - par sējas agregātu u. tml.; laukkopībā galvenokārt lieto mobilos (kas pārvietojas pa lauku), bet lopkopībā - stacionāros agregātus.
- trihoglosija Matainā mēle, pagarinātas mēles diegveida kārpiņas.
- hipertrihoze Matainums - pastiprināta garo matu augšana vietās, kur parasti aug pūku mati.
- nepilnais ģimenes kodols māte vai tēvs ar bērnu (bērniem) gadījumā, ja ģimeni neveido laulātais pāris
- grafisks atrisinājums matemātikas uzdevuma (piemēram, vienādojuma) aptuvens atrisinājums, kurā izmanto funkciju grafikus, meklējot to krustpunktu koordinātas
- kvantors Matemātiskās loģikas operācijas Ax ("visiem x") un Ex ("eksistē x"), kas raksturo predikāta P(x) patiesuma kopu.
- kalcinēšana Materiāla apdedzināšana vai karsēšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piem., kaļķu ieguvē); kalcinētās sodas iegūšana no nātrija hidrogēnkarbonāta.
- apšuvums Materiāla kārta, no kā veido lidaparāta ārējo virsmu; lieto cietā metāla, kompozīta loksnes, kā arī audeklu (viegliem lidaparātiem).
- ablācija Materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos.
- noguruma lūzums materiāla sagrūšana daudzkārtēji mainīgas (pēc virziena un lieluma) slodzes rezultāta
- lūzums materiāla sagrūšana slodzes rezultāta; palēninātas sagrūšanas lūzumus izraisa ilgstoša statiska slodze
- šarpija Materiāls - saplucināta kokvilnas auduma pavedieni.
- odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
- slapjā matrice matrice (izostatiskajā presēšanā), kas nav nostiprināta, bet brīvi peld presējošajā vidē
- zalkšmauraga Mauragu suga ar 10-12 lapām pie stublāja, kas līdz ar to klātas lokveidīgi uz augšu paliektiem sarainiem matiņiem un nelielām galviņām.
- miniatūrglezniecība Maza formāta (1,5-20 cm) glaznojums uz papīra, kartona, pergamenta, ziloņkaula, metāla vai porcelāna.
- sīkformāts Maza formāta grāmatu apzīmējums.
- golilja Maza, apaļa, iestīvināta apkakle vīriešu apģērbā 17. gs. Spānijā.
- amotols Mazas jaudas brizantā sprāgstviela, kas sastāv no 80% amonija nitrāta un 20% tola maisījuma.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- miņonetes Mazas, sīkām puķītēm izraibinātas, drēbē iesietas grāmatiņas.
- mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā.
- mazgājums mazgāšanas rezultāts, izmazgātais
- tīras vilnas iznākums mazgātas tīras vilnas attiecība pret nemazgātu vilnu
- mazgātuve Mazgātava.
- plukši Mazi sasmalcinātas vilnas auduma gabali.
- dizeretīzija Mazināta jutība vai kairināmība.
- panīšķēties Mazliet, neilgu laiku būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam.
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- aeromedicīna Medicīnas nozare, kas pētī lidošanas fizisko iespaidu uz lidaparāta pasažieru organismu.
- bortmehāniķis Mehāniķis - apkalpes loceklis, kas atbild par lidaparāta (lidmašīnas, helikoptera, dirižabļa) motoru un iekārtas stāvokli un darbību.
- Lagranža otrā veida kustības diferenciālvienādojumi mehāniskas sistēmas kustības diferenciālvienādojumi vispārinātajās koordinātās
- CGS mērvienību sistēma mehānisko lielumu mērvienību sistēma, kurā par galvenajam mērvienībām pieņemts centimetrs (garums), grams (masa) un sekunde (laiks); atvasinātas mērvienības ir – dins (spēks), ergs (darbs un enerģija) u. c.
- automātiskie barošanas līdzekļi mehānismi un ietaises, kas veic detaļu (sagatavju) glabāšanu, automātisku orientēšanu un padošanu automāta darba zonā
- barotājs Mehānisms (ietaise), kas veic beramvielu un orientētu gabalobjektu (detaļu vai sagatavju) padošanu no bunkuriem, renēm un magazīnām automāta darba zonā.
- pulke Meksikāņu nacionālais dzēriens no raudzētas, saldinātas agaves sulas, viegli skābens, alkohola saturs 5-6%.
- gvakamole Meksikāņu virtuves ēdiens: mērce, kas gatavota uz majonēzes, skāba krējuma vai nesaldināta jogurta bāzes, pievienojot avokado un citas sastāvdaļas, kā arī garšvielas.
- Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km
- rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem.
- baziogloss Mēles kaula un mēles muskuļa daļa, kas piestiprināta pie mēles kaula pamata.
- komedons Melnā pinne, matu folikula paplašināta atvere, pildīta ar tauku sekrētu un raga zvīņām tumši brūnā vai melnā krāsā un redzama melna punkta veidā; izspiežot izdalās tārpveida masa.
- kontratipēšana Melnbaltā vai krāsainā fotogrāfiskā attēla (parasti oriģinālā negatīva) dublikāta (kontratipa) izgatavošana ar kontaktkopēšanas vai projekcijkopēšanas metodi.
- Pseudobryum cinclidioides melnkāta skrajsamtīte
- kisva Melns brokāta audums, ar ko pārklāta galvenā musulmaņu svētvieta - Kaabas templis Mekā.
- jurītis Mencu zvejas āķis, kam kāta galā apliets svins zivtiņas veidā.
- psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.).
- šķiemene Mēra, sāta sajūta.
- mēraparāta atskaites iekārtas mēraparāta konstrukcijas daļa, kas paredzēta mērāmā lieluma vērtības nolasīšanai
- starppārveidotājs mēraparāta ķēdes pārveidotājs pēc primārā mērpārveidotāja
- primārais mērpārveidotājs mēraparāta ķēdes pirmais pārveidotājs, kas uzņem mērāmā lieluma izmaiņu
- vernjers Mēraparāta palīgskala, uz kuras nolasa pamatskalas iedaļu iedaļas; nonijs.
- rādītājbultiņa Mēraparāta skalas rādītājs.
- mērīšanas kļūda mērījuma rezultāta novirze no mērāmā lieluma īstās vērtības
- absolūtie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka pēc mēraparāta rādījumiem
- mērpārveidotājs mērīšanas līdzeklis (mēraparāta daļa), kas mērījuma rezultātu pārveido tālākai pārveidošanai, pārraidīšanai, apstrādei un izmantošanai kontroles un vadības sistēmai piemērotos signālos (bet ne tiešai nolasīšanai)
- nulles mērīšanas metode mērīšanas metode, kurā mērāmā lieluma vērtību salīdzina ar mēru un aparāta rādījumu savieto ar nulli
- izmantojums mērķtiecīga, pārdomāta kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, priekšmetus)
- MKSA Mērvienību sistēma, kurā pamatvienības ir m, kg, sek. un ampērs; 1960 aizstāta ar SI.
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināta ar vēlamo mēslojuma devu.
- raugasdzelze Metāla detaļa, kas piestiprināta pie raugas.
- metālplasts Metāla sloksne, kas pārklāta ar polimēru segumu.
- gaiļa kāja metāla trose, kuras izvērstie gali saistīti ar gafeli, tās uzdevums ir vienmērīgi sadalīt slodzi uz gafeli un pa to pārvietojas kustīgs metāla kalums - slīdkāja, kurai piestiprināta pīķfalle
- viļņvads Metāla, vai no iekšpuses ar metālu pārklāta caurule, kuru izmanto, lai pārvadītu augstfrekvences elektromagnētiskos viļņus (centimetru un milimetru viļņus).
- monnotmetāls Metālu savienojums, kas sastāv no tērauda serdes, kas autogeniski sametināta ar vara (arī alumīnija vai sudraba) aptvērēju daļu, stiepules veidā.
- tanoforms Metilēna tannāta aizsargāts nosaukums, to pagatavo, iedarbojoties uz taninu ar formaldehidu sālsskābes klātbūtnē.
- potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
- telpas un laika kvantēšana metode, ko izmanto vispārinātajā elemmentārdaļiņu teorijā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pastāv telpas un laika intervāla minimālie lielumi, t. i. pastāv telpas un laika kvanti
- telemetrija metodes un tehniskie līdzekļi meteoroloģiskās informācijas attālinātai iegūšanai
- triass mezozoja pirmais periods (pirms \~230-195 mlj. gadu), kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un pirmo zīdītāju parādīšanās; triasa periods
- dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža
- platlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 3,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; tas izveidojas pēc dumbrāja vai zemā purva nosusināšanas, augsne bagāta, vāji skāba, zemsega (detrīts) labi sadalījusies, veidojusies no lapkoku un grīšļu atliekām
- mežazoss Meža zoss - zosveidīgo kātas liels trokšņains ūdensputns; Latvijā caurceļotāja, sastopama samērā bieži.
- knipelēšana Mežģīņu izgatavošanas metode - pavedienu ar irbuļu palīdzību aptin ap kniepadatām, kas iestiprinātas rakstā uz speciāla spilventiņa.
- veleklis mežizstrādes rokas instruments kokmateriālu velšanai un celšanai, kas sastāv no metāla kāša ar ieliektu gala asmeni un koka kāta
- juhtāda Miecēta un ar eļļām piesūcināta mīksta (parasti liellopu) āda.
- pomona Miglošanas aparāta tips.
- mijmaiņa Mijmaiņas līgums - ārpusbiržas atsavinātais līgums, kas paredz maksājumu plūsmas apmaiņu starp diviem līgumslēdzējiem, kuri vienojas par dažādu nosacījumu parādu apmaiņu.
- mikobakterioze Mikobaktēriju (izņemot "Mycobacterium tuberculosis") ierosināta slimība.
- mikoplazmoze Mikoplazmu ierosināta cilvēku, dzīvnieku un augu infekcijas slimību grupa.
- mikrobioloģiskā meliorācija mikroorganismu izmantošana pastiprinātai augu organisko atlieku mineralizācijai vai gaisa slāpekļa saistīšanai
- ahromats Mikroskopa, fotoaparāta, tālskata u. tml. objektīvs, kurā novērsta hromatiskā aberācija.
- mikroincinerācija Mikroskopiska audu preparāta pārpelnošana, lai noteiktu tā neorganiskās sastāvdaļas.
- akremonioze Mikroskopiskas sēnes ierosināta slimība, kas izpaužas kā drudzis un gumām līdzīgi pampumi.
- konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas.
- stomatomikoze Mikroskopisko sēņu (visbiežāk "Candida" ģints) ierosināta mutes dobuma slimība.
- epidermomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta epidermas slimība.
- labiomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta lūpu slimība.
- trihomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta matu slimība.
- paronihomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta paronīhija.
- enteromikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta zarnu slimība.
- animalkuls Mikroskopisks dzīvnieka organisms; Lēvenhuka nosaukums viņa atklātajiem spermatozoīdiem.
- loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa
- zamšs Mīksta, īpaši izstrādāta plūksnaina āda.
- plencka Mīksti vīta aukla, virve; pātaga ar šādu auklu; plāna, šaura sloksne, strēmele.
- poma amore mīlestības ābols jeb ēdamā tomāta sākotnējs nosaukums Eiropā, kad tas audzēts kā krāšņumaugs
- militārais līdzsvars militāra stratēģiskā doktrīna aukstā kara laikā: superlielvalstīm ASV un PSRS bija līdzīgs bruņojums, un abu valstu kodolieroču arsenāls atturēja pretējo pusi no uzbrukuma, jo pastāvēja risks, ka pati uzbrucēja valsts varētu tikt iznīcināta
- patruļdienests Militāru pasākumu sistēma kādu militāru objektu vai karaspēka pārvietošanās maršrutu pastiprinātai apsardzei, arī kārtības uzturēšanai.
- kvadrātkilometrs Miljons kvadrātmetru, laukums, kas atbilst tāda kvadrāta laukumam, kura malas garums ir viens kilometrs.
- stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās.
- dzelzsūdeņi Minerālavotu ūdeņi, parasti ar zemu temperatūru, bez dzelzs, kā galvenās sastāvdaļas satur hidrokarbonāta, hlora, sulfāta, kalcija un natrija jonus.
- fosfoģipsis Minerālmēslu (precipitāta, amofosa) rūpniecības blakusprodukts, pelēks vai gaiši pelēks smalks pulveris, ko izmanto kā mēslojumu gk. māla augsnēm.
- kainīts Minerāls - magnija sulfāta un kālija hlorāta dubultsāls; lieto lauka kultūraugu mēslošanai.
- onikss Minerāls, ahāta paveids ar melnu un baltu slāņu miju, pusdārgakmens.
- fenakīts Minerāls, berilija silikāts; ar beriliju bagāta rūda.
- apatīts minerāls, fosforskābā kalcija sāls ar hloru un fluoru; izmanto kā izejvielu superfosfāta ražošanai
- ģipsis minerāls, kalcija sulfāta dihidrāts CaSO~4~·2H~2~O, ģipšakmens galvenā sastāvdaļa; lieto ģipša saistvielu izgatavošanai un portlandcementa ražošanā
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
- raķešu mikrodzinējs miniatūrs raķešdzinējs, kas paredzēts izmantošanai kosmiskā lidaparāta orientācijas un stabilizācijas sistēmā, dažkārt arī nelielai orbītas korekcijai, piemēram, kosmiskā lidaparāta tuvošanās laikā
- sinhronizācijas laiks minimālais ekspozīcijas laiks, kad fotoaparāta kadra logs ir pilnīgi atvērts un zibspuldze vienmērīgi izgaismo visu kadra laukumu
- apžibēt Mirdzēt, iemirdzēties, tikt apžilbinātam; apžilbt.
- pauniņi Mirušo gari (kas laikā no 5.oktobra līdz 2. novembrim naktī tiek aicināti pie klāta galda ar pārtiku).
- hetu-luviešu valodas mirušu ide valodu saimes valodu grupa; runātas 2.-1. gt. p. m. ē. Mazāzijā, pie tām pieder hetu valoda, luviešu, palajiešu, liķiešu u. c. valodas
- Misurata Misrāta, pilsēta Lībijas ziemeļrietumos.
- absolūts Misticisma pamatjēdziens; nemainīgais, mūžīgais, savā ziņā vienīgais un cilvēka prātam neaptveramais.
- martinisti Mistiska sekta, XVIII gadsimtenī dibināta.
- Teozofu biedrība mistiska sinkrētiska organizācija, kas 1875. g. dibināta Ņujorkā
- mīdija Mītila ("Mytilus edulis") - ēdama divvāku gliemene (mērenās joslas un subtropu jūrās), ūdenī parasti atvērta un nekustīgi piestiprinās pie substrāta.
- mitrālā komisurotomija mitrālā vārstuļa sašaurinātas atveres paplašināšana operācijas ceļā
- egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
- mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas.
- korvolāns Mobila karaspēka vienība, kas sastāv no kavalērijas, kājniekiem un vieglās artilērijas un domāta uzbrukšanai ienaidnieka aizmugurei un komunikācijām šķirti no armijas galvenajiem spēkiem.
- vibrozvans Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kad ienākošā zvana skaņas signāls tiek aizstāts ar aparāta vibrāciju.
- uralkīdi Modificēti alkīdsveķi, kuros daļa ftalskābes anhidrīda ir aizstāta ar diizocianātu.
- inozīnskābe Mononukleotīds, muskuļu adenilskābes noārdīšanās produkts, kurā adenīna vietā ir hipoksantīns; atrodama muskuļos; pārtikas piedeva E630, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var saasināt podagru.
- guanilskābe Mononukleotīds, nukleīnskābes hidrolīzes produkts; sastāv no guanīna, pentozes un fosforskābes; pārtikas piedeva E626, garšas un aromāta pastiprinātājs, viegli toksisks, ja ieēd.
- mietpilsonība Morāla īpašība; dzīves un domāšanas veids, kam raksturīgs šaurs redzesloks, sakāpinātas pašlabuma tieksmes, principu un ideālu trūkums.
- morfs Morfēmas īstenošanās valodas lietojumā; konkrēta valodas vienība pretstatā morfēmai kā vispārinātai abstraktai valodas vienībai.
- varzaknis Mudžeklis, samudžināta lieta.
- Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu
- hidžra Muhameda un pirmo musulmaņu pārcelšanās 622. g. 16. jūlijā no Mekas uz Jasribu (Medīnu), kur tika dibināta pirmā musulmaņu kopiena.
- Osmāns bin Afans Muhameda znots, kurš 644. gadā kļuva par halīfu un valdīja līdz 656. gadam, kad sacelšanās laikā viņu nogalināja; viņa halifāta laikā tika radīta Korāna galīgā autoritatīvā versija.
- babisti Muhamedāņu sekta Persijā, dibināta 1844/45.
- muitas noliktava muitas iestādes atzīta vieta (telpa vai vaļējs norobežots laukums), kurā tiek glabātas preces un citi priekšmeti, kas atrodas muitas kontrolē
- ordonarščiks muižas deputāta kalps
- hondroitīnsērskābe Mukopolisaharīds ar sulfāta atliekām, saistīts ar proteīnu skrimšļa hondroproteīnā.
- mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu.
- mukormikoze Mukoru ierosināta mikoze, kas parasti skar plaušas.
- monasticisms Mūku dzīve - pašaizliedzīga, ar nabadzības, šķīstības un padevības zvērestu apliecināta nodošanās reliģiozai dzīvei.
- viļņgarumdales multipleksēšana multipleksēšanas metode, kas speciāli izstrādāta optiskajām sakaru līnijām un ir frekvenčdales multipleksēšanas ekvivalents gadījumam, ja pārraidei izmanto optiskās sakaru līnijas
- leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem.
- asofija Muļķība, prāta trūkums.
- dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
- Muratu ezers Murāta ezers Ziemera pagastā.
- cvingers Mūros ieslēgta pieeja jeb priekšlaukums nocietinātas viduslaiku pilsētas vārtiem.
- lobotomija Mūsdienās reti lietota ķirurģiska iejaukšanās dažu psihisku slimību gadījumos, kad tiek izgriezta saite starp lielo smadzeņu priekšējo daļu un centrālajām daļām; dažos gadījumos nomierina, bet rada trulumu, parasti tiek aizstāta ar medikamentu lietošanu.
- sarkolīts Muskuļakmens, konkrements, kas radies muskulatūrā dažādu patoloģisku procesu rezultāta, piem., pēc traumas, iekaisuma, nekrozes, distrofijas.
- miokināze Muskuļaudu enzīms, kas katalīzē miozīna darbību, adenozīntrifbsfātam hidrolizējoties par adenilskābi; aktivē arī heksokināzes darbību, sekmē fosfātgrupas pārnesi no adenozīndifosfāta uz glikozi vai fruktozi.
- moriski Musulmaņi, kas palika Pireneju pussalā pēc Granadas emirāta krišanas (1492. g.) un ar varu tika pievērsti kristietībai.
- ibliss Musulmaņu mitoloģijā - velns, sātans.
- enteromiāze Mušu kāpuru ierosināta zarnu slimība.
- ēdokšļi Mutē sakošļāta pārtika.
- ēdūkšņi Mutē sakošļāta pārtika.
- mi-diēzs Mūzikā par pustoni paaugstināta skaņa "mi".
- mi-bemols Mūzikā par pustoni pazemināta skaņa "mi".
- hausmusik Mūzika, kas domāta mazam pulciņam ģimenē pretstatā atklātu koncertu mūzikai.
- pas d'action muzikāli dejiska forma, kurā tiek risinātas baleta dramaturģiskās kolīzijas
- audiomāsterings Mūzikas ierakstu veidošana: daudzo ierakstu celiņu montēšana, iegūtā rezultāta apstrāde, dažādu efektu piešķiršana, defektu novēršana u. tml.
- makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
- nabagzupa Nabaģene - rūgušpienā vai kefīrā iegriezta maize, kas kādu stundu briedināta.
- Anši nacionālais parks nacionālais parks Indijā (_Anshi National Park_), Karnātakas un Goa štatā
- Bandipuras nacionālais parks nacionālais parks Indijā, Karnātakas štata dienvidu daļā
- Bannerghatas nacionālais parks nacionālais parks Indijā, Karnātakas štata dienvidu daļā, uz dienvidiem no Bengalūru pilsētas
- Baņines nacionālais parks nacionālais parks Mozambikas dienviddaļā, Gazas provincē, tajā tiek aizsargāta mitrāju ekosistēma, kas novada ūdeņus uz Šanganes upi.
- Abiseo upes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Sanmartina reģionā, izveidots lai aizsargātu šim Andu reģionam raksturīgo faunu un floru; 2500-4000 metru augstumā atklātas vairāk nekā 30 pirmsinku sabiedrības dzīvesvietas, kur tiek veikti arheoloģiskie pētījumi
- Granparadīzo Nacionālais parks, kas aptver šo kalnu, platība - 620 kvadrātkilometru, dibināts 1923. g. karaļa medību rezervāta vietā (no 1856. g.).
- jaunafgāņi Nacionāli patriotiskas kustības dalībnieki Afganistānā 20. gs. sākumā; to valdīšanas laikā (1919-29) tika izdarītas vairākas reformas, nostiprināta valsts neatkarība.
- onihaukse Nagu hipertrofija; pastiprināta nagu augšana.
- karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (piemēram, starp atsevišķiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos
- atkrist Nākt pie prāta, atgūt saprašanu.
- kalendāra nemieri namnieku opozīcijas un patriciāta sadursme feodālajā Rīgā (1584.-1589. g.), kas izraisījās sakarā ar pāvesta Gregora XIII izsludināto jaunā kalendāra ieviešanu
- nātra Nātre (2) - augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās; \~35 sugas, Ziemeļeiropā 2 sugas.
- enka Nātrija perborāta preparāti, ko izmantoja balināšanai.
- sulfāta zaļais sārms nātrija sulfīda un nātrija karbonāta sakausējuma (ko iegūst, sadedzinot melno sārmu) šķīdums ūdenī
- kopmaksājums Naudas darījums, kurā visa summa tiek samaksāta vienā reizē.
- subordinētais kapitāls naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas
- naudasmaks Naudas maks - kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets naudas glabāšanai.
- nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām
- rokas nauda naudas summa, kas tiek iemaksāta, vienojoties par kādu darījumu un nodrošinot tā izpildīšanu; iemaksa
- uzcenojums Naudas summa, par kādu tiek izmainīta jeb paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
- likumīgais maksāšanas līdzeklis naudas zīmes, kuras saskaņā ar likumu ir obligātas pieņemšanai parādu dzēšanaidotās valsts teritorijā: banknotes, valsts kases (naudas) zīmes un maiņas nauda (sīknauda)
- neadekvātuma afekts neadekvāta emocionāla reakcija uz grūtībām darbā, kad savās neveiksmēs vaino objektīvoas apstākļus, priekšniekus, skolotājus un citus, bet tikai ne sevi
- preilene Neaicināta kāzu viešņa.
- iesagrūsties Neaicinātam ierasties.
- nerokas Neaicinātas, ļaunas rokas; tirānija, despotisms.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
- bomkante Neapdarināta dēļa slīpā mala, kam saglabāts koka (tievgaļa) apaļums.
- glazēšana neapdedzināta vai vienreiz apdedzināta keramiska izstrādājuma pārklāšana ar glazūras suspensiju vai smalki samaltu glazūras pulveri
- refleksija Neapdomāta, spontāna rīcība.
- ierakstīts sūtījums neapdrošināta korespondence, ko pastā reģistrē un sūtītājam izsniedz kvīti, bet adresātam izsniedz pret parakstu
- malcontents Neapmierinātie, Francijā politiskās partijas, kas nav apmierinātas ar pastāvošo valdību.
- karlīno Neapoles Kārļa II (1283-1309) ievesta sīknauda, ko atdarināja visā Itālijā, 1818 Neapolē pielīdzināta 1/2 dukātam.
- ežmalīte Neapstrādāta josla starp laukiem.
- jēlnafta Neapstrādāta minerālnafta dabīgajā stāvoklī, kā cietā iezī tā šķidrā formā, vai kā dabīgās gāzes produkts, kas iegūts kondensēšanas vai ekstrakcijas rezultātā.
- iegremde Neapstrādāta vara matrica ar tērauda spiedoga iesisto attēlu.
- eža Neapstrādāta, ar zāli apaugusi šaura sleja (starp laukiem vai ceļmalās).
- pamedne Neapstrādāta, krūmiem aizaugusi zeme upes krasta zemienē.
- dzedziedains Neapstrādāta, nekopta zeme.
- robežstiga Neapstrādāta, platāka sleja (starp divu saimniecību laukiem).
- atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
- paraprakse neapzināta kļūda (runas, rakstīšanas, uzvedības, atmiņas), kas it kā norāda uz to, ko cilvēks īsti domā (Z. Freida teorijā)
- instinkts Neapzināta tieksme; nojauta.
- automātisms Neapzināta vai netīša darbošanās, kas izpaužas mēnessērdzībā, kā arī dažās samērā retās psihozēs.
- eholālija Neapzināta, automātiska dzirdēto vārdu atkārtošana tad, kad vajadzētu aktīvi atbildēt uz uzdoto jautājumu; ehopraksijas veids.
- stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība.
- simbolisms Neapzinātas vēlmes vai psihiskas sadursmes izraisīta netieša izpausme, kas parādās kā aizstājveidojums.
- trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
- iracionalitāte Neatbilstība saprāta, loģikas likumiem.
- Aftenposten Neatkarīga Norvēģijas dienas avīze, dibināta 1860. g.
- stāvēt pie kā neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to)
- pašviukšķināt Nedaudz plīkšķināt pātagu.
- tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki
- Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
- Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots
- brīvzeme Nederīga zeme atmatā vai norā, kas stāv neapstrādāta (brīva).
- adžīva Nedvēsele, jēdziens džainisma filozofijā, kas māca, ka pastāv neskaitāmas dzīvas un nedzīvas substances, kas reprezentē prāta un matērijas dihotomiju.
- eksartikulācija Nedziedējami dragāta vai saslimuša locekļa ķirurģiska noņemšana locītavā.
- anavakcīna Nedzīva vakcīna, kas darināta, kombinējot formalīna un temperatūras iedarbību.
- non compos mentis neesot pie pilna prāta
- dzeltenās lapas neformāls interneta pakalpojumu un pakalpojumu sniedzēju saraksts (datu bāze), kurā iekļauta informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem un piekļuvi tiem
- produktīvais nefrīts nefrīts ar seroza eksudāta veidošanos un saistaudu hipertrofiju
- vienādā nefroma nefromu suga ("Nephroma parile") sastopama reti uz apsūnojušām koku stumbru pamatnēm, apsūnojušiem akmeņiem un cita substrāta, lapoņi pelēkbrūni vai brūni, daivu malas ar sorēdijām
- vājināšana Negatīvā vai pozitīvā fotoattēla optiskā blīvuma samazināšana, apstrādājot vājinošā šķīdumā (vājinātajā) - metāliskais sudrabs, kas veido attēlu, daļēji vai pilnīgi pārvēršas šķīstošos savienojumos, kurus izskalo no fotoemulsijas, tā samazinot pārmērīgu pārgaismošanas vai pārattīstīšanas dēļ radušos optisko blīvumu, kontrastu un aizplīvurojumu un likvidējot atsevišķas attēla detaļas.
- matrice negatīvs caurspīdīgs iespiedzīmju attēls fotosalikšanas automāta burtnesējā
- hroniska vientulība negatīvs psihoemocionāls stāvoklis, ko izraisa ilgstoši neapmierinātas sociālās vajadzības un emocionāli nozīmīgu sociālo saikņu trūkums
- bezsātis Negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
- varpaca Neglīti uzpīta pātaga.
- trubas Negludinātas bikses.
- trubenes Negludinātas bikses.
- žāpslot Negribīgi, bez sāta ēst.
- baranka Neieskaitīts rezultāts, ieskaitāma rezultāta nesasniegšana (sporta sacīkstēs; vērtējums par mācību darbu skolā vai augstskolā).
- ielikums Neiestiprināta papildu lapa, arī šādu lapu komplekts (grāmatā, žurnālā).
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- katalītiskie neitralizatori neitralizatori, kuros izmanto ar platīnu, protaktīniju, niķeli, varu vai dzelzi klātas keramiskas lodītes; darba temperatūra 400-600 Celsija grādu; pievadot gaisa papilddevu, tiek neitralizēti 85% ogļūdeņražu un 90% oglekļa oksīda
- cila Neizstrādāta augsne, kurā ir blīvas zemes pikas.
- jēlāda Neizstrādāta dzīvnieku āda.
- negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (stilā, valodā).
- grumbulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (parasti valodā, stilā).
- grubulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
- gruži Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
- tikšanās nejauša sastapšanās vai norunāta satikšanās
- strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu
- apdrāztīties Nejauši tikt apskrambātam.
- svojaks Nekronēts kā likumīgais zaglis "likumā", bet pretendē uz to un iziet "kandidāta stāžu".
- miokarda infarkts nekrozes perēklis sirds muskulī, radies no akūtas išemijas koronaras asinsrites traucējuma gadījumos; simptomi: sāpes, hipotonija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, leikocitoze u. c.
- nosacītā cena nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem
- skārienpaliktnis Nekustīga norādes ierīce, ko galvenokārt izmanto klēpjdatoros, maza gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu, līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele.
- ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
- buks Nekustīgi grīdā iestiprināta sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
- kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
- krauči Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautes Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautiņi Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautiņš Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- sniega palikas nekustīgi sniega, firna un ledus sakopojumi vietās, kas pasargātas no vēja un tiešas saules staru iedarbības, saglabājas ilgāk par apkārtējo sezonālo sniega segu
- ēnstrādnieks nelegāli nodarbināta persona
- ierakstīšanas aizsagbīdnis neliela atvere 3,5 collu disketes plastmasas apvalka stūrī, ko izmanto, lai aizsargātu disketi pret nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var radīt vajadzīgo datu zudumu. Ja atvere nav aizklāta ar bīdni, kas speciāli ierīkots disketes plastmasas apvalkā, diskete pret ierakstīšanu ir aizsargāta
- konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
- kabatas grāmatiņa neliela formāta piezīmju klade, bloks
- līmlapiņa Neliela izmēra līmpapīrs, kura viena puse ir daļēji pārklāta ar tādu līmi, kas viegli atlīmējas.
- gomfs Neliela kājiņa lapu ķērpju lapoņa apakšpusē, ar kuru tas piestiprinās pie substrāta.
- lipiens Neliela linu šķipsna, kas saslapināta vīšanai.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- elzene Neliela saite, ar ko pātagas ādas sloksne piestiprināta pie kāta.
- šprote Neliela, eļļā konservēta, kūpināta zivs (piemēram, brētliņa, maza reņģe).
- buduārs Neliela, grezna (bagātas sievietes) istaba tuvāko paziņu pieņemšanai.
- pērle Neliela, no apses vai liepas stumbra darināta laiva.
- spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
- kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu
- špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- klapenkurs Neliels jahtas enkurs, kura ļepas un šķērsis piekļaujami kātam, līdz ar to tas aizņem maz vietas.
- minivens Neliels kravas automobilis; palielinātas ietilpības ģimenes automobilis, kas pēc virsbūves atgādina nelielu autobusiņu.
- signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
- kinokameras ratiņstatīvs neliels statīvs uz riteņiem, uz kura tiek nostiprināta kinokamera, lai to varētu ātri un ērti pārvietot
- ratiņstatīvs Neliels statīvs uz riteņiem, uz kura tiek nostiprināta kinokamera, lai to varētu ātri un ērti pārvietot.
- spunde Neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu).
- direkcions nelielu skaņdarbu (maršu, valšu u. c.) saīsināta partitūra, domāta pūtēju orķestra izpildījumam
- nelegālā nodarbinātība nelikumīga ekonomiska rakstura darbība, kad konkrētas personas netiek vai nevar tikt nodarbinātas likumīgā veidā vai konkrētā darbības joma ir nelikumīga
- kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
- amarantaugi Neļķu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un koki, gk. tropu un subtropu joslās \~65 ģintis, 900 sugu; Latvijā konstatētas 7 ievazātas sugas, dārzos audzē astaino amarantu jeb kaķasti.
- palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.); nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
- palikt Nemainīties, saglabāties (esošajā stāvoklī); netikt mainītam, tikt saglabātam (par esošo stāvokli, apstākļiem u. tml.).
- palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā); netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību).
- bumerangs Nemazgātas zeķes.
- jēlmīta āda nemiecēta, ķīmiski un mehāniski īpaši apstrādāta plastiska un izturīga liellopu, cūku, kamieļu, aļņu āda, kurā ievadīts līdz 20% tauku; lieto aizjūga piederumiem, tehniskiem izstrādājumiem
- vaginisms Nenormāli paaugstināta maksts ieejas uzbudināmība ar iegurņa muskuļu spazmu tādā mērā, ka dzimumlocekļa ievadīšana kļūst neiespējama.
- hipersensibilizācija Nenormāli paaugstinātas jutības stāvoklis vai šāda stāvokļa radīšana.
- bradidiastole Nenormāli pagarināta diastole.
- bradipnoja Nenormāli palēnināta elpošana.
- egomānija Nenormāli pastiprināta iedomība.
- hipodipsija Nenormāli pazemināta slāpju sajūta.
- neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- grābt dievam (arī kungam) acīs nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties
- galeropija Neparasti skaidra un gaiša redze sakarā ar kādu redzes aparāta funkcionālu traucējumu.
- trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
- aparātatteice Nepareiza aparāta darbība kāda tā elementa atteices dēļ.
- principatteice Nepareiza aparāta darbība, ko izraisījusi kļūdaina aparāta projektēšana, konstruēšana, ieregulēšana vai lietošana.
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
- kakofonija Nepatīkama vai bojāta balss.
- kakosmija Nepatīkamas, nelabas smakas subjektīva sajūta bez adekvāta smirdošu vielu kairinājuma.
- linolēnskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe C~2~H~5~(CH=CHCH~2~)~3~–(CH~2~)~6~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas u. c. augu eļļu sastāvā
- linolskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe CH~3~(CH~2~)~3~(CH=CHCH~2~)~2~–(CH~2~)~7~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas un kaņepju eļļas sastāvā; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, emulgatoru, antistatiķi
- itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus".
- metakrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, bezkrāsains šķidrums ar kodīgu smaku, šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
- sorbīnskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli; pārtikas piedeva E200, mitrumuzturētājs, var radīt alerģiskas reakcijas, astmu, kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
- hipogeīnskābe Nepiesātināta monobāziska taukskābe zemesriekstu un kukurūzas eļļā.
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos
- angelikskābe Nepiesātināta taukskābe, brīvā veidā atrasta dziedniecības dižzirdzeņu saknēs un amilestera veidā romiešu kumelīšu eļļā.
- klupanodonskābe Nepiesātināta taukskābe, kas atrodas dažās zivju eļļās.
- arhidonskābe Nepiesātināta taukskābe, kas nelielā daudzumā atrodas dzīvnieku taukos un fosfatīdos, visvairāk jūras dzīvniekos un zivīs.
- arahidonskābe Nepiesātināta taukskābe, lecitīna un kefalīna sastāvdaļa.
- butēns Nepiesātinātais ogļūdeņradis, alkēns, 3 izomēri, bezkrāsainas gāzes; butilēns.
- butilēns Nepiesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze.
- butadiēns nepiesātinātais ogļūdeņradis; bezkrāsas gāze ar nepatīkamu smaku; to iegūst no naftas gāzēm vai spirta un izmanto sintētiskā kaučuka ražošanā, divinils
- transtaukskābe Nepiesātinātas taukskābes ar taisnas formas dubultsaites struktūru molekulā (E-izomērs), kas raksturīgas mākslīgi ražotām taukvielām.
- metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums.
- nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
- pusprāts Nepilnīgi attīstītas prāta spējas.
- otomikoze Nepilnīgi pazīstamo sēņu ierosināta auss slimība.
- ezofagomikoze Nepilnīgi pazīstamo sēņu ierosināta barības vada slimība.
- ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
- nercāda Nerca kažokāda (parasti izstrādāta).
- dienvidblāzma Neregulāra parādība Zemes atmosfērā - izretināta gaisa luminiscence 90-100 km augstumā dienvidpola tuvumā.
- glaudīt pret spalvu nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam; neizdabāt
- priekšvadņa stīpa nerūsoša metāla stīpa, kas piestiprināta pie priekšvadņa asās šķautnes, lai pasargātu priekšvadni no bojājumiem, tā iet no priekšvadņa galvas līdz ķīlim
- fibriloarhitektonika Nervu šūnas fibrilārā aparāta struktūra.
- amiloreja Nesagremotas cietes pastiprināta ekskrēcija ar izkārnījumiem, trūkstot sālsskābei kuņģī un amilopsīnam aizkuņģa dziedzera sulā.
- rūgta kafija nesaldināta kafija
- rūgta tēja nesaldināta tēja
- datoruzlaušana nesankcionēta piekļuve datorsistēmas programmatūrai vai tajā glabātajiem datiem
- atkusenis Nesasalušas grunts iecirknis mūžīgā sasaluma apgabalā; sastopams arī zem lielām ūdenstilpēm un pastiprinātas pazemes ūdeņu cirkulācijas vietās.
- iegult Netikt tālāk virzītam, risinātam.
- stāvēt Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu); netikt apstrādātam, izstrādātam.
- čūslējs Netīra, piedrazāta vieta.
- darmidons Netīrīgs notiesātais, var būt arī notiesātais, kuru izmanto kā pasīvo pederastu.
- verbļuds Nevainīgi notiesātais.
- apslacināties Neviļus tikt apslacinātam.
- izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties (2).
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam.; izsacīties (2).
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt (2).
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
- izniciņa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniekala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniekaļa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniekule Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniekulis Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniekuls Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- iznikala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniecava Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus.
- bīnīteris Nicinošs apzīmējums bagātam zemniekam.
- NADPH Nikotīnamīdadenīndinukleotīda fosfāta reducētā forma (angļu "the reduced form of NADP").
- varmsātnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Varmsāta" iedzīvotāji.
- kājkažoks No ādām darināta kamanu sega, ko sedz uz kājām braucot.
- ādaine No ādas darināta vīriešu ziemas cepure.
- jājampātaga No ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam).
- nurags No akmens būvēta, nocietināta torņveida celtne Sardīnijā bronzas un agrajā dzelzs laikmetā (15.-3. gs. p. m. ē.).
- dzīvojamā kabīne no ārējās vides un pārējām kosmiskā lidaparāta sastāvdaļām hermētiski nodalīta kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas daļa, kurā cilvēks var ilgstoši uzturēties bez skafandra
- haimatogens No asinīm iegūts dzelzs albumīnāta preparāts, kas satur dzelzi.
- kristālmasa No attīrīta, iebiezināta cukura sīrupa vārīta pārsātinātas koncentrācijas masa, kurā, pievienojot kristalizācijas centrus (pūdercukuru), veidojas cukura kristāli.
- šmukstuls No auga stublāja darināta rokas šļirce.
- mēršavs No augstvērtīga koka darināta pīpe.
- bitumenols No bitumenozas darvas ar sērskābes palīdzību iegūta sveķaina, šķīdināma masa; izšķīdināta un ziedē lietota pret ādas slimībām.
- krepētais saiņošanas papīrs no cēlinātas celulozes izgatavots plāns krepēts papīrs, ko lieto dažādu izstrādājumu starplikām un iesaiņošanai
- cellons No celulozes hidroacetāta un kampara surogātiem pagatavots nedegošs celuloīds.
- suseklis No cūku sariem darināta matu suka.
- bābels No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā); bābele.
- bābele No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
- bāka No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
- braka No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
- braks No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
- diagonālribas No dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai.
- melanždzija No dažādas krāsas šķiedrām darināta dzija.
- ocarina No dedzināta māla vai porcelāna pagatavots mūzikas instruments, slēgtas gliemežnīcas izskatā, ar 8 skaņu caurumiņiem.
- jerzika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
- ježika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
- švurkstens No doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidruma šļākšanai.
- šmurkstens No doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidrumu šļākšanai.
- fotogrāfiskais kadra formāts no fotoaparāta veida un izmantojamā fotomateriāla tipa atkarīgs negatīva vai diapozitīva laukuma taisnstūra lielums
- gotu burti no grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos
- aparātdzija No īsām šķiedrām un ķemmdzijas vērpšanas atsukām izstrādāta dzija.
- kažaukveste No kažokādas darināta veste; veste ar kažokādas oderi.
- ugunscepure No koka un māliem izgatavots velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda; rovis.
- torza No koku mizas darināta kārba.
- diābolo No Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer.
- drošā kinofilmas pamatne no lēni degošā celulozes triacetāta izgatavota kinofilmas pamatne
- groze No liepas mizas darināta kārba ar vāku.
- lupatlellis No lupatām darināta lelle.
- tīra vilna no mehāniskiem maisījumiem attīrīta un izmazgāta vilna
- berete No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
- špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- antikorozīva inhibitorizētā papīra pamatne no nebalinātas sulfatcelulozes izgatavots papīrs ar ierobežotu sulfātjonu un hlorjonu daudzumu un normētu šķidrumu iesūkšanos, ja to vienpusēji samitrina
- šmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- žmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- jēlmene No nemītas (nemiecētas) ādas darināta pastala.
- kraiška No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- kraiški No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- kraišks No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- paratuberkulīns No paratuberkulozes mikobaktēriju kultūras darināta vakcīna.
- organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs
- aizdimdēt No rībošas, dārdošas skaņas aizkrist ausīm, tikt apdullinātam.
- pēkša No rudzu stiebriem darināta pūšama ierīce, rotaļlieta.
- zopara kule no rupja taras auduma darināts maiss (paredzēts superfosfāta fasēšanai)
- salmdeķis No salmiem darināta sega.
- kvēlviela No sasmalcinātas koka ogles, darvas un nātrija sārma pagatavota masa, ko parasti formēja briketēs un pārogļoja baltkvēlē nepiekļūstot gaisam, pēc tam dedzinot tās neradīja dūmus, smakas un dzirksteles.
- buras pārsegs no saules un atmosfēras kaitīgās iedarbības pasargājošs pārsegs burai, kas atstāta, piemēram, uz grotbomja
- iesadauzīties No sitiena tikt iebojātam; ieplīst.
- iedauzīties No sitiena tikt iebojātam.
- bočka No skaliem darināta mucas veida ierīce vēžu ķeršanai, kur abos galos uz iekšu vērsta konusveida ieeja.
- būkšķis No skriemeļa darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- smurkšis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- švurkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- žvūkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- igla No sniega blokiem būvēta kupolveida celtne - inuītu (eskimosu) mītne, kurā parasti dzīvo medību laikā, ieeja ar garu gaiteni, sienas izklātas ar ādām.
- kvēpis No sodrējiem vai pulverī sasmalcinātas ogles pagatavota, presēta melna masa, ko izmanto zīmēšanai.
- inde no tā [izriet]; tātad
- tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija.
- tekstilpreces No tekstilšķiedrām darinātas preces.
- terpinols No terpīnhidrāta ar atšķaidītu sērskābi iegūstams savienojums ar patīkamu maijpulkstenīšu smaržu.
- vītine No trim kārtām savīta pātaga.
- finanšu pārskats no valsts budžeta tieši finansēta komersanta finanšu darbības rezultāta aprēķins, kas sastāv no bilances, saimnieciskās darbības rezultāta aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas pārskata, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kustības pārskata un ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumu pārskata un paskaidrojuma
- aizvēja No vēja (arī no saules) pasargāta vieta.
- piegoze No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
- saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
- piesaule No vēja aizsargāta, saulaina vieta.
- aizgozne No vēja pasargāta saulaina vieta, saules puse.
- aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji; aizvējš.
- aizvējš No vēja pūsmām aizsargāta vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
- navigācijas telpa no vēja un viļņiem pasargāta telpas daļa kajītē, kur navigators vai stūrmanis pie speciāla karšu galda var netraucēti veikt navigācijas aprēķinus
- diņķene No vērša ādas gatavota jātnieka pātaga.
- diņķenice No vērša ādas gatavota jātnieka pātaga.
- līmlente No vienas puses ar līmvielu pārklāta lente.
- brička No vienkārša materiāla ne visai rūpīgi darināta gulta.
- iras No vilnas vai kokvilnas auduma izplūkātas lupatas.
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām
- zaķkāja No zaķa kājas darināta ota ziešanai.
- egļi No zarainas egles galotnēm darinātas ecēšas.
- zīdaubīte No zīda darināta aube.
- šļauka Nobradāta sliede.
- šloka Nobradāta zāle vai labība, sliede.
- šļoka Nobradāta zāle vai labība, sliede.
- apbruncētas drānas nobružātas drēbes
- Arkaima nocietināta arheoloģiskā vieta Krievijā (_Arkaim_), kas datēta ar 2150.-1650. g. p. m. ē., pieder Sintashta kultūrai, atrodas Dienvidu Urālu stepē, Čeļabinskas apgabala dienvidu daļā
- aizsardzības baznīca nocietināta baznīca, kas agrāk kalpoja par patvērumu iedzīvotājiem uzbrukuma laikā
- pilskalns Nocietināta dzīves vieta senlaikos.
- ezermītne Nocietināta dzīvesvieta ezera salā vai sēklī no akmens laikmeta, kā arī vēlāk Vācijas, Īrijas, Igaunijas, Latvijas teritorijā (izpētīta Āraišu ezerpils).
- priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā.
- tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi; šādas nometnes karavīru grupa.
- kastela Nocietināta nometne, kuru aizsargā zemes valnis ar palisādēm vai mūra siena un grāvis.
- bastile Nocietināta pils ar torņiem.
- alkazars Nocietināta pils Spānijā; lielākā daļa šādu piļu celta mauru stilā.
- Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
- doss Nocietināta ugunspozīcija artilērijas vai strēlnieku grupu šaujamieročiem; dots.
- Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras.
- asins banka nodaļa slimnīcā, kurā tiek uzglabātas donoru dotās asinis
- Mārupes pagasts nodibināts 1925. g. pārdēvējot Bieriņu pagastu, pēc 2. pasaules kara teritorija palielinājusies četrkārtīgi, iekļaujot daļu bijušā Babītes pagasta (Mazcenas un Skultes apkaimi), bet neliela teritorija atdota Rīgai, pagasts atjaunots 1990. g., 2009. gadā pārveidots par atsevišķu novadu, bet 2021. g. iekļauts paplašinātajā Mārupes novadā
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
- ķoķis Nodīrāta varde, ko liek uz krītiņa (vēžu ķeršanai).
- desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā
- džizja Nodoklis, ko maksāja naudā vai natūrā pieaugušie Arābu kalifāta iedzīvotāji, kas nebija musulmaņi; vēlāk to ievāca arī citās arābu valstīs, 18. gs. beigās Osmaņu impērijā saplūda ar haradžu.
- regresīvais nodoklis nodoklis, kurā nabadzīgais maksā lielāku savu ienākumu daļu nekā bagātais
- dripsna Nodriskāta apģērba vīle.
- melnie sārņi nogulsnes, kas rodas, nostādinot sulfāta zaļo atsārmu
- mīna Nolīdzināta vieta, laukums (kā novietošanai, strādāšanai).
- mīnis Nolīdzināta vieta, laukums (kā novietošanai, strādāšanai).
- neatsavināmība Noliegums, vispārināta īpašība --> atsavināt.
- sapluskāties Nolietoties, kļūt saplucinātam.
- šķutējums Nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
- fiakrs Nomāta ekipāža; izīrējams pajūgs.
- muceniski ādu maukt nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu
- muciskis noplēst ādu nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu
- novannoties Nomazgāties, tikt nomazgātam vannā.
- lāgeris Nometne (karagūstekņiem, apcietinātajiem).
- lēģeris Nometne, parasti karagūstekņiem, apcietinātajiem.
- iegult (arī iegulties) kapā (arī zemē) nomirt un tikt apglabātam
- iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) nomirt un tikt apglabātam
- iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā) nomirt un tikt apglabātam
- nogulties Nomirt un tikt apglabātam.
- supats nonēsāta apģērba gabals, lupata
- iznesas Nonēsātas drēbes.
- iznēsas Nonēsātas drēbes.
- attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas).
- nootrops nootropa viela - organisks savienojums, kas ietekmē cilvēka augstākās nervu sistēmas un prāta darbību
- N. b. k. d. Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.
- N. b. m. d. Nopelniem bagātais mākslas darbinieks.
- N. b. sk. m. Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks.
- N. b. z. d. Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks.
- N. b. z. t. d. Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks.
- sapipkāt Nopērt (ar pātagu).
- izpipkāt Nopērt ar pātagu.
- nopipkot Nopērt ar pātagu.
- nošmītēt Nopērt ar rīksti vai pātagu.
- drone Noplicināta papuve.
- nožmekšēt Noplīkšķēt (piemēram, sitot ar pletni, pātagu).
- noplikšināt Noplīkšķināt (pātagu).
- apmucis Noplucināta vieta, brūce.
- par Norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita.
- sa- Norāda uz darbības pabeigtību, kā arī uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- olig- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
- oligo- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
- sa- Norāda uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana.
- starp Norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas.
- nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
- pārtraukuma vektors norāde uz vietu atmiņā, kur tiek glabāta rutīna, kas veic pārtraukumu apkalpošanu, tas satur rutīnas adresi un izmanto to, lai izsauktu rutīnu, kad programmai nepieciešama tās izpilde
- dispozitīva norma norma, kuras izpilde nav obligāta, tā darbojas tādā gadījumā, kad subjekti nav patstāvīgi noskaidrojuši savas tiesības un pienākumus, nav noregulējuši savas attiecības
- fotometriskā vienība normālsveces gaismas intensitāte, ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma
- lagtings Norvēģijas parlamenta - stortinga - augšpalāta.
- odelstings Norvēģijas parlamenta (stortinga) apakšpalāta.
- Iskolata republika nosacīts nosaukums Latvijas teritorijas ziemeļaustrumu daļai Pirmā pasaules kara beigu daļā, kurā tika izsludināta padomju vara (1917.-1918. g.)
- lidlauka kontrolpunkts nosacīts punkts, pēc kura konstatē lidlauka ģeogrāfisko atrašanās vietu (koordinātas)
- šifrs nosacītu zīmju kopa, zīme (kā) saīsinātai apzīmēšanai; kods
- notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
- nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam); nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot.
- antiintelektuālisms Nostāja, kad tiek noliegta iespēja izzināt īstenību ar prāta palīdzību.
- pārkompensācija Nostiprināta aizsargreakcija mazvērtības sajūtas gadījumā.
- nolidot Nostrādāt par lidaparāta apkalpes locekli (visu laikposmu).
- pārsūtīt nosūtīt saņemto elektroniskā pasta ziņojumu citam adresātam
- rīdze Nošuve, arī apmale; audumā izstrādāta josla, caurā vīle.
- pašrisks Noteikta apdrošinājuma ņēmēja paša riska daļa (procentu vai naudas izteiksmē no apdrošinājuma summas), kuru saskaņā ar apdrošinājuma līguma noteikumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz apdrošinātais.
- kontrolējama gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā ir nodrošināta gaisa satiksmes vadība saskaņā ar vizuālo un instrumentālo lidojumu noteikumiem
- iedzīvotāju vidējais vecums noteikta iedzīvotāju kopuma indivīdiem aprēķinātais vidējais gadu skaits
- bitkartēts fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aprakstīta kā unikāla bitkarte - punktu šablons; lai bitkartētu fontu attēlotu uz ekrāna vai izvadītu uz printera un ierakstītu datora vai printera atmiņā, jābūt saglabātam katras rakstzīmes pilnam attēlam
- paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- testpunkts Noteikta vieta (punkts) iekārtā vai rutīnā, kurā tās testēšanas procesā jāparādās iepriekš noteiktam rezultātam, ja testējamā iekārta vai rutīna darbojas pareizi.
- rekte Noteikta, iedibināta kārtība; arī tiesība.
- komercakts Noteiktas formas adresāta dokuments, ko sastāda pārvadājuma attiecībās, konstatējot kravas iztrūkumu, bojājumu vai neatbilstību.
- bīstamā zona noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā ir palielināta lidojumu bīstamība
- vaļets Notiesātais ar sliktu reputāciju.
- upakovanijs Notiesātais, kam nekā netrūkst.
- zatoržmačonnijs Notiesātais, kas ar pazemotu notiesāto dara kaut ko kopā.
- stremjaščijs Notiesātais, kas grib kļūt par zagli.
- gluharjs Notiesātais, kas ilgstoši izcieš sodu cietumā.
- torpēda Notiesātais, kas izpilda kriminālautoritāšu lēmumus.
- fics Notiesātais, kas kalpo autoritātei.
- polupokers Notiesātais, kas mēģina cietumā iefiltrēties pie autoritātēm.
- otricala Notiesātais, kas nepakļaujas režīma prasībām.
- āzis Notiesātais, kas palīdz cietuma administrācijai.
- opuščenijs Notiesātais, kas ticis ar varu pazemots un pret savu gribu kļuvis par pasīvo pederastu.
- suhars Notiesātais, kas, nebūdams autoritāte, uzdodas par to.
- notiesātie Notiesātais.
- soda izciešana notiesātajam ar tiesas spriedumu noteiktā kriminālsoda izpildīšana
- nosacīta atbrīvošana notiesātas personas izlaišana no cietuma pirms soda laika izciešanas ar pārbaudes laiku; atbrīvotā persona atrodas uzraudzībā
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas
- stajaks Notinamo tītavu pamatne, kurā iestiprinātas tītavas.
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi
- alonžs Novadule, koniska caurulīte, pa kuru destilējamais šķidrums no dzesinātajā nonāk uztvērējā.
- mirna Novājināta, slimīga dzīva radība.
- ļubere Novalkāta cepure (ar platām, noļukušām malām).
- šļobene Novalkāta, arī saņurcīta cepure.
- šļobas Novalkātas kurpes.
- šļobenes Novalkātas kurpes.
- šļopkas Novalkātas kurpes.
- lambazi Novalkātas un netīras drēbes, arī šādi apavi.
- rem Novecojusi starojuma dozas mērvienība bioloģiskās iedarbības noteikšanai (angļu "roentgen equivalent man"); aizstāta ar zīvertu.
- traucējums novirzes (parasti aparāta, ierīces) darbībā, darbības procesā
- nozieguma vieta nozieguma pastrādāšanas vai noziedzīgā rezultāta iestāšanās rajons, kura pēdas var atrast arī ārpus šī rajona
- pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievīgumu).
- mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām.
- šmīkstenice Nūja, pātaga.
- švetne Nūja, pātaga.
- nukleoglikoproteīds Nukleoproteīna un ogļhidrāta savienojums.
- Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.).
- orientēt objekta (piemēram, kosmiska lidaparāta) kustību pavērst noteiktā virzienā
- difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai.
- valoda Java objektorientēta programmēšanas valoda, kas atvasināta no valodas _C++_, atmetot mazāk veiksmīgās un potenciāli bīstamās šīs valodas konstrukcijas
- LEGO objekts, kura sastāvdaļas tiek sastiprinātas kopā tā, lai veidotu vienotu veselumu; konstruktors
- automikse Obligāta pašapaugļošanās.
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetos kā atlīdzība par valsts nodrošinātajām tiesiskajām darbībām (pakalpojumiem) vai arī kā mērķiemaksas iedzīvotāju publisko vajadzību finansēšanai - ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, publisko tiesību labiekārtošanai u. c. sabiedriskiem mērķiem
- familiārisms Oficiālā situācijā vai sarunā ar svešām vai oficiālām personām lietots pazemināta stila sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds vai frāze, kas var būt iederīgi ģimenes vai tuvu paziņu un draugu saziņā, bet ne apstākļos, kad jāievēro noteiktas runas etiķetes prasības.
- kolēģija Oficiāli apstiprināta līdztiesīgu personu grupa - administratīva, rīcības vai padomdevēja institūcija.
- pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
- atļauja oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības
- pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt).
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
- oktreotīds Oktapeptīds, sintētisks somatostatīna analogs ar tam līdzīgu, tikai prolongētu darbību; tā acetāta sāļus lieto paliatīvai caurejas ārstēšanai gremošanas trakta endokrīno audzēju gadījumā, aizkuņģa dziedzera audzēju radīto hiperinsulinēmijas simptomu paliatīvai ārstēšanai, kā arī augšanas hormona sekrēcijas mazināšanai akromegālijas gadījumā.
- mīčaulu ola ola, kurai nav čaumalas, bet tā pārklāta tikai ar plānu ādas plēvi
- diētiskās olas olas, kas pēc izdēšanas ir glabātas ne ilgāk par piecām dienām
- taumatīns Olbaltumviela, ko izmanto kā mākslīgo saldinātāju; pārtikas piedeva E957, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- elaidīnskābe Oleīnskābes stereoizomērs, cietas konsistences nepiesātināta taukskābe.
- olainiņa Oļiem bagātas upes vai strauta pievārds.
- olainīte Oļiem bagātas upes vai strauta pievārds.
- omānieši Omānas Sultanāta pamatiedzīvotāji.
- aritmētiskā operācija operācija, kuras izpildes rezultātā tiek aprēķināta divu mainīgo funkcija; pie šīs klases operācijām pieder saskaitīšana, atņemšana, reizināšana un dalīšana, kas var tikt izpildītas ar veseliem skaitļiem, daļskaitļiem un skaitļiem ar peldošu komatu
- nosacījumoperators Operators, kas pārbauda kādu aritmētisku vai loģisku nosacījumu un atkarībā no šīs pārbaudes rezultāta izpilda nosacīto pāreju uz vienu no programmas zariem.
- datņu sistēma operētājsistēmas struktūra, kas nosaka, kā datnes tiek veidotas, nosauktas un saglabātas
- dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību
- eksponometrija Optikas nozare, kurā pēta gaismas un apgaismojuma mērīšanas metodes, kā noteikt efektīvākās fotoaparāta slēdža un objektīva diafragmas kombinācijas optimālā fotomateriāla ekspozīcijas lieluma nodrošināšanai.
- tālmērs Optiska ierīce fotoaparāta uzņemšanas objektīva fokusēšanai, ar kuru nosaka attālumu līdz uzņemšanas objektam, savienojot optiskajā sistēmā divus objekta attēlus vienā.
- spektrotelegrāfs Optiska signalizācija ar Morzes alfabētu, kas tika izmēģināta jūrniecībā 19. gs. beigās, bet neguva plašāku pielietojumu.
- astigmatisms optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls
- Saules detektors optiski elektroniska ierīce, kas reģistrē ierīces optiskās ass novirzi no virziena uz Sauli; Saules detektoru izmanto arī kosmiskā lidaparāta navigācijas sistēmā
- optiskā sistēma optisko detaļu (spoguļu, lēcu, optisko prizmu, rastru, gaismas vadu) noteikta kombinācija gaismas kūļa pārveidošanai; lieto priekšmeta attēla iegūšanai (fotoaparāta, mikroskopa, tālskata optiskās sistēmas), gaismas spektrālai sadalīšanai, gaismas enerģijas pārraidīšanai (spoguļus, lēcas, gaismas vadus) un gaismas kūļu struktūras pārveidošanai (diafragmas, rastrus)
- diaprojektors Optisks aparāts mazformāta un vidējā formāta diapozitīvu vai diafilmu projicēšanai uz ekrāna.
- mikroskops Optisks instruments sīku objektu stipri palielināta attēla iegūšanai.
- ordināte Ordināta.
- fizioloģiskā hipertrofija orgāna palielināšanās uz laiku pastiprinātas funkcionēšanas dēļ, piem., dzemdes un piena dziedzeru hipertrofija grūtniecībā
- abietīnskābe Organiska, nepiesātināta monokarbonskābe C~19~H~29~COOH, kolofonija galvenā sastāvdaļa, iegūst no skuju koku sveķiem ar destilāciju.
- indulīni Organiskas krāsvielas, ko iegūst, sakausējot amīnoazobenzolu ar anilīna hlorhidrāta pārākumu.
- detrīts organiskas vai daļēji mineralizētas ar mikroorganismiem bagātas organismu atlietkas ūdenī, no kurām pārtiek daudzi dzīvnieki - sūkļi, daudzsareņi, gliemji
- nootropas vielas organiski savienojumi, kas ietekmē cilvēka augstākās nervu sistēmas un prāta darbību
- hlorāls Organisks savienojums, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar asu smaku; lieto hlorālhidrāta ražošanai.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- sensibilitāte Organisma paaugstināta jutība pret alergēnu.
- ķimiokinēze Organisma pastiprināta aktivitāte, ko ierosina ar ķīmisku vielu.
- radiosensibilitāte Organisma pastiprināta jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
- desensibilizācija Organisma pastiprināta jutīguma (pret kādu vielu) mazināšana vai novēršana.
- astēnija Organisma vājums, nespēks, kam raksturīga paaugstināta jutība un ātrs nogurums.
- seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
- sēdorganisms Organisms, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta.
- hemotaksija Organismu un kustīgo šūnu virzīšanās ķīmiskā kairinātāja iedarbības rezultāta.
- Amerikas Nacionālais standartu institūts organizācija, kas dibināta 1918. gadā ASV un ko subsidē šīs valsts rūpnieku aprindas; tās darbības mērķis - izstrādāt ASV nacionālos standartus, t. sk. datu apstrādes un programmatūras jomā, kā arī saskaņot tos ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas pieņemtajiem standartiem
- musulmaņu līga organizācija, kas tika nodibināta 1906. gadā ar mērķi veicināt Indijas musulmaņu intereses un politiskos centienus
- salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
- pasta sakari organizēta pasta sūtījumu nogāde adresātam
- sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
- adaptēšana Oriģinālteksta vai tā tulkojuma pielāgošana (atvieglošana) mācību vai citiem mērķiem, ievērojot adresāta izglītības vai informētības līmeni un no tā atkarīgās uztveršanas spējas.
- šafīti Ortodoksa islāma tiesību skola, kas dibināta 9. gs. sākumā un lika pamatus islāma tiesību zinātnei.
- Aberdīna ostas pilsēta Lielbritānijā (_Aberdeen_), Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, 210000 iedzīvotāju (2015. g.), universitāte (dibināta 1495. g.)
- Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu
- Laplasa operators otrās kārtas diferenciāloperators Δ.Δ=V.V=[δ^2^/(δx)^2^]+[δ^2^/(δy)^2^]+[δ^2^/(δz)^2^], (V – Hamiltona operators; V.V – skalārs reizinājums; x, y, z – koordinātas)
- paprāši Pa prātam.
- suģestopedija Paātrināta apmācību sistēma, kas saistīta ar hipnotisku iedvesmošanu.
- akcelerācija paātrināta cilvēka organisma attīstība un nobriešana (salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm)
- hiperpsihoze Paātrināta domāšana; ārkārtīga garīgā aktivitāte.
- katodstari Paātrināta elektronu plūsma, ko izstaro katods.
- tahipnoja Paātrināta elpošana (40-60 elpas vilcienu minūtē).
- termopolipnoja Paātrināta elpošana augstas temperatūras vai drudža gadījumā.
- hiperfiltrācija Paātrināta glomerulārā filtrācija; parasti agrīna insulīnatkarīgā cukura diabēta pazīme.
- superovulācija Paātrināta ovulācija.
- ponopalmoze Paātrināta sirdsdarbība no vieglas piepūles.
- sirdsklape Paātrināta sirdsdarbība.
- sirdsklapētājs Paātrināta sirdsdarbība.
- sirdsklapītes Paātrināta sirdsdarbība.
- tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
- aizaelšana Paātrināta un apgrūtināta elpošana.
- aizelsa Paātrināta un apgrūtināta elpošana.
- hiperpnoja Paātrināta un padziļināta elpošana.
- tahitrofisms Paātrināta vielmaiņa.
- mīksts vēders paātrināta zarnu iztukšošanās
- ātrvirpa Paātrinātas darbības virpa.
- kustības paātrinājums paātrinātas kustības iespaids, demonstrējot filmu normālā ātrumā; rodas, ja filma uzņemta ar palēninātu filmas kustības ātrumu
- pacēlums Paaugstinājums Zemes (planētas) virsā; paaugstināta vieta (kādā apvidū).
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
- stresjutība Paaugstināta dzīvnieku organisma reakcija uz dažādu nelabvēlīgu vides faktoru iedarbību.
- tahifrēnija Paaugstināta garīgā aktivitāte.
- klētsgrīda Paaugstināta grīda klēts lieveņveida izbūvē.
- kriestēzija Paaugstināta jutība pret aukstumu.
- hiperergija Paaugstināta jutība, viena no alerģijas izpausmēm.
- hipererģija Paaugstināta jutība, viena no alerģijas izpausmēm.
- pāne paaugstināta līnija, kur kādreiz atradies žogs
- oksipātija Paaugstināta organisma jutība pret gaismu, pieskārieniem vai sāpēm.
- postaments Paaugstināta pamatne (piemēram, kolonnai, statujai).
- viktimitāte Paaugstināta personas spēja, dažādu garīgu un fizisku īpašību dēļ, objektīvos apstākļos kļūt par noziedzīgu uzbrukumu objektu.
- standarts PEM paaugstināta privātuma pasts
- hiperalgēzija Paaugstināta sāpju jutība.
- hiperalģija Paaugstināta sāpju sajūta.
- gaisa spilvens paaugstināta spiediena gaisa slānis berzes samazināšanai starp saskarvirsmām; spiedienu rada un uztur ar kompresoru vai ventilatoru
- biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas.
- tertanitropentaeritrīts Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama; tens.
- tens Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama.
- tetrils Paaugstinātas jaudas sprāgstviela (tetranitrofenilmetilnitroamīns), kristāliska viela gaiši dzeltenā krāsā; lieto detonatoros.
- katelektrotonuss Paaugstinātas kairināmības stāvoklis (vietējais kairinājums) nervā vai citā jutīgā audā, attīstās katoda pielikšanas sfērā, ja laiž cauri līdzstrāvu.
- apireksija Paaugstinātas temperatūras trūkums drudža slimībās.
- bakelizēts saplāksnis paaugstinātas ūdensizturības, atmosfērizturības un stiprības saplāksnis
- tirozinēmija Paaugstināts tirozīna līmenis asinīs un pastiprināta tirozīna un tā oksidācijas produktu izdale urīnā, pārmantoti tirozīnmaiņas traucējumi (autosomali receslva pārmantošana): klīniskā ainā dominē aknu cirozes simptomi.
- izklesināt Pabarot līdz sātam, kārtīgi pacienāt.
- nopātarot Pabeigt lūgsnu, pātarus.
- dzīvināt Padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta.
- Aeroflote Padomju Savienības vienīgā civilās aviācijas kompānija, kas bija lielākā pasaulē, dibināta 1923. g., turpina darbību Krievijā.
- dziļošana Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē; dziļojums.
- dziļojums Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē.
- dziļgrebums Padziļināta grebuma izveide iespiedformā, ko iekrāso un iespiež kā dobspiedumu.
- aizplītāt Padzīt ar pātagu.
- dajēst Paēst līdz sāta sajūtai.
- grotstenga pagarināta grotmasta augšējā daļa
- garsvārki pagarināta piegriezuma svārki
- himantoze Pagarināta ūka.
- garā pakaļa pagarināta virsbūves aizmugurējā daļa (automašīnai)
- Carex elongata pagarinātais grīslis
- pantaloni Pagarinātas, ar mežģīnēm apšūtas sieviešu apakšbikses.
- Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja
- Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja
- Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
- Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
- Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
- Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja
- skūrda pagrabs vai būda (pārklāta ar salmiem, kas nosegti ar zemi) dārzeņu uzglabāšanai ziemā
- revolvergalva Pagriežams (mašīnas, aparāta, ierīces) daudzpozīciju elements, kurā pa aploci novietoti viendabīgi darbelementi.
- globālā sasilšana pakāpeniska zemeslodes vidējās temperatūras paaugstināšanās, tiek uzskatīts, ka tas notiek pastiprināta siltumnīcefekta ietekmes rezultātā
- slīdēt Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam; pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
- smaile Pakāpeniski sašaurināta (kādas platības) daļa, kas ir iekļauta citā (zemes, ūdens u. tml.) platībā.
- iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos; pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
- saaukstēt Pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā dalās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve.
- apakšpalāta Palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
- hiposfiksija Palēnināta asinsrite un pazemināts asinsspiediens.
- noskrējiens Palēnināta lidmašīnas kustība pa skrejceļu līdz pilnīgai apstājai nosēžoties vai pēc ieskrējiena pārtraukšanas paceļoties.
- bradikardija palēnināta sirdsdarbība, pulsa biežums pieaugušajam mazāks par 60 reizēm minūtē
- brahikardija Palēnināta sirdsdarbība.
- kustības palēninājums palēninātas kustības iespaids, demonstrējot filmu normālā ātrumā; rodas, ja filma uzņemta ar paātrinātu filmas kustības ātrumu
- transportpaliktnis palete - pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai
- kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
- laulību konsultācija palīdzības veids laulātajiem pāriem savstarpējo attiecību jautājumu risināšanā; iestāde, kurā var saņemt ģimenisko attiecību jautājumu speciālistu padomus
- afiša Paliela formāta paziņojums (par izrādi, koncertu, lekciju u. tml.).
- tiflomegālija Palielināta aklā zarna.
- kolēmija Palielināta asins stingrība; asiņu sabiezēšana.
- kapilarotoksikoze palielināta kapilāru caurlaidība bez iekaisuma
- lauksaimniecības intensifikācija palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību
- azotūrija Palielināta slāpekļa izdalīšanās urīnā.
- eksotireopeksija Palielināta vairogdziedzera izlobīšana un piestiprināšana ārpus griezuma, lai panāktu tā atrofiju.
- hemimakroglosija Palielināta viena mēles puse.
- trieciendeva Palielināta, parasti medikamentu, deva.
- gliemeždiferenciālis Palielinātas berzes diferenciālis (transmisijas mehānisms) ar gliemežpārvadu.
- starpdetonators Palielinātas jaudas uzspridzinātājs, ko aktivē parastais uzspridzinātājs, lai tas savukārt aktivētu pret detonāciju mazāk jutīgas sprāgstvielas detonāciju.
- konduktors Palīgierīce, kas nodrošina griezējinstrumenta vai agregāta pareizu orientāciju.
- datu bāzes draiveris palīgprogramma, kas lietojumprogrammām un kompilatoriem ļauj piekļūt konkrētam datu bāzes formātam
- aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
- aiziet gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības
- paslīdēt gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības
- fizikālā lieluma sistēmas vienība pamata vai atvasināta vienība, kas ietilpst kādā sistēmā
- zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta.
- izpīckāt Pamatīgi izpērt, nopātagot.
- semidiapente Pamazinātas kvintas nosaukums mūzikā.
- Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile.
- ratrapāža Panākšana, paātrināta apgūšana.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
- nodzēst Panākt, ka pazeminās (ķermeņa paaugstināta temperatūra).
- ļebene Panēsāta aitādas ziemas cepure.
- luģene panēsāta ziemas cepure; ļebene (1)
- luģenīte panēsāta, skrandaina ziemas cepure
- Baļļas ezers Pannas ezers Trikātas pagastā.
- deflegmācija Paņēmieni destilāta sastāvdaļu daudzuma attiecību izmainīšanai - pārtvaicē iegūto tvaiku daļēja kondensēšana, iegūstot flegmu.
- kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā.
- rezerves ritenis papildu ritenis, kas paredzēts bojāta riteņa nomaiņai un ko vadā līdzi transportlīdzeklī
- pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
- pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
- gludināšana Papīra fabrikācijā negludināta papīra gludināšana satināžas mašīnās.
- līmpapīrs Papīra lapa, kuras viena puse vai tās daļa ir pārklāta ar līmi.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
- apdares materiāla papīra pamatne papīrs ar labu uzsūkšanas spēju, dažreiz arī mitrumizturīgs, dažreiz iekrāsots ar gaismizturīgām krāsām; lieto papīra kārtainā plastikāta ražošanai skaidu plātņu un finiera apdarē
- koppapīrs Papīrs, kam uz pamatnes vienas puses uzklāta plāna kārtiņa nežūstošas krāsas; lieto kopiju izgatavošanai.
- slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
- ezofagoplikācija Paplašināta barības vada sašaurināšana, tā sienu gareniski sakrokojot.
- gastroptikse Paplašināta kuņģa apjoma samazināšanas operācija.
- videokarte Paplašināta plate, kas tiek pievienota personālā datora spraudņiem un kas ģenerē tekstu vai grafikas attēlus monitora ekrānā.
- diastēma Paplašināta sprauga starp priekšzobiem.
- kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
- difuzors Paplašināta vieta sistēmā (caurulē, kanālā u. tml.), kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums samazinās (notiek plūsmas bremzēšana), vai sašaurināta vieta, kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums palielinās; zemskaņas gāzes plūsmā kanāls ir paplašināts, virsskaņas plūsmā - sašaurināts; lieto centrbēdzes sūkņos, centrbēdzes kompresoros, reaktīvajos dzinējos.
- koloplikācija Paplašinātas lokzarnas sakrokošanas vai ielocīšanas operācija.
- pieloplikācija Paplašinātas nieres bļodiņas samazināšana, sakrokojot tās sienas.
- razole Paplašinātas ragavas vai rati.
- razvaļas Paplašinātas ragavas vai rati.
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
- stulka Paplatināta kājas apakšējā daļa līdz nagam (dažiem dzīvniekiem).
- kapāt Par pātagu, pletni u. tml.
- sakapāt Par pātagu, pletni u. tml.
- cirst Par rungu, pātagu u. tml.
- nodarbinātie iedzīvotāji par samaksu nodarbinātas personas, Latvijā no 15 gadu vecuma
- supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
- sinergisms Parādība, kur vienas vielas (piem., zāļu preparāta) iedarbība papildina kādas citas vielas iedarbību.
- tukšziedis Parādība, norise (sabiedrības dzīvē), kurai nav nopietna pozitīva rezultāta.
- pārvadājumu attālums parametrs, kas raksturo transporta sistēmas darbu un arī izmantošanas efektivitāti: attālums, kādā pārvadāta krava vai pasažieri, km. Transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu pārvadājumu attālumu parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošo vidējo pārvadājumu attālumu un transporta darba rezultātus raksturojošo kopējo pārvadājumu attālumu
- Valvata piscinalis parastā valvāta
- plakāts Parasti savienojumā "plakāta māksla": grafikas nozare, kas ietver šādu darbu darināšanu.
- karsts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- galīgo diferenču metode parasto un parciālo diferenciālvienādojumu tuvinātas skaitliskās risināšanas metode
- pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem.
- verminoze Parazītisko tārpu ierosināta slimība.
- avunkulāts Paraža (senajiem ģermāņiem, senajiem grieķiem un dažām citām tautām) uzturēt sevišķi ciešus radniecības sakarus starp mātesbrāli un māsasdēlu; mātesbrālim par savu māsasdēlu jārūpējas vairāk nekā par paša dēlu (jāsniedz viņam palīdzība, jāatstāj mantojums u. c.); matriarhāta palieka.
- patrilokālā laulība paraža, kur sieva pārgāja dzīvot pie vīra; radās laikā, kad notika pāreja no matriarhāta uz patriarhātu
- epimenorāģija Pārbagāta, ilgstoša menstruācija, ko parasti novēro pirms menopauzes.
- struktūrprogrammēšana Pārdomāta un loģiska tehnoloģija programmu veidošanā; izšķir programmēšanu no apakšas uz augšu un no augšas uz apakšu.
- izmocīta dvēsele pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei
- nolūks Paredzētais, nodomātais, sasniedzamais (rīcības, darbības) rezultāts.
- eupraksija Pareiza, laba un taisnīga darbība, Sokrāta filozofijā viens no tikumības principiem; Aristoteļa ētikā tikumiskās darbības mērķis.
- skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
- skutozaurs Parejazauru grupas perma perioda reptilis; tā mugura bija klāta ar kaula vairodziņiem; vairāki skutozauru skeleti atrasti Daugavas baseinā.
- resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam); daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
- samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām; iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
- notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu).
- deputātu palāta parlamenta apakšpalāta, ko ievēlē tauta (piem., Itālijā)
- Lordu palāta parlamenta augšpalāta (Anglijā)
- bundesrāts Parlamenta augšpalāta Austrijā.
- bundesrāts Parlamenta augšpalāta Vācijā, kuras locekļi ir zemju pārstāvji.
- senāts Parlamenta augšpalāta vai viena no līdztiesīgām palātām (vairākās valstīs).
- adrese Parlamenta palātas atbilde uz monarha teikto troņa runu.
- spīkeris Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs.
- spīkers Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs.
- skupčina Parlementa, tautas priekšstāvības iestādes otrās palātas nosaukums Serbijā (agrāk arī Dienvidslāvijā).
- pārkaļķošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, tur submikroskopiski iegulstoties kalcija karbonātam.
- mukoviscidoze Pārmantota gļotu sekrēcijas anomālija - palielināta gļotu viskozitāte, kas izraisa to retenci un cistu veidošanos aizkuņģa dziedzerī, elpceļos, žultsvados, gremošanas sistēmā.
- mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas.
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm)
- alkalinofāgija Pārmērīga sārmu, piem., nātrija bikarbonāta lietošana.
- oksiafija Pārmērīgi kāpināta taustes maņa.
- hiperseksualitāte Pārmērīgi paaugstināta seksuālā aktivitāte; nimfomānija.
- ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples.
- plūdainis Pārplūdināta vieta.
- hiperkinēze Pārspīlētas, liekas, neapzinātas kustības, kas vērojamas dažu centrālās nervu sistēmas slimību gadījumos.
- impulsu izreaģēšana pārsteidžiga un nepārdomāta iekšēju konfliktu izpausme uzvedībā
- procheiron Pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem (radusies ap 870.-879. g.), grieķu valodā, ar izvilkumiem no institūcijām, digestām, kodeksa un novellām.
- uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
- flipkartes Pāršķiramas papīra lapas (angļu "flipchart"), kas piestiprinātas pie statīva un kuras var ērti izmantot informācijas sniegšanai lekcijās vai prezentācijās.
- LC Partija "Latvijas ceļš", dibināta 1993. gadā.
- betanīns Pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem.
- kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi
- trifosfāts Pārtikas piedeva E451 (sintezē no fosfāta ieža), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- glutamīnskābe pārtikas piedeva E620, garšas un aromāta pastiprinātājs, antioksidants, var izraisīt astmu, galvassāpes, nelabumu, miega traucējumus
- monokālija glutamāts pārtikas piedeva E622 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, var izraisīt bronhu spazmas, paātrinātu sirdsdarbību, depresiju, galvassāpes, nav ieteicams bērniem
- kalcija diglutamāts pārtikas piedeva E623, garšas un aromāta pastiprinātājs, var veicināt astmu, cilvēkiem, kas jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties lietot
- monoamonija glutamāts pārtikas piedeva E624 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, iespējamas alerģiskas reakcijas
- magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju
- kalcija guanilāts pārtikas piedeva E629, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru
- kalcija inozināts pārtikas piedeva E633, garšas un aromāta pastiprinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru
- l-cisteīns Pārtikas piedeva E920 (ražo no dzīvnieku apmatojuma un vistu spalvām), garšas un aromāta uzlabotājs, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- aspartāms Pārtikas piedeva E951 - mākslīgs mazkalorāžas saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, ražo no aminoskābēm, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- E407a Pārtikas uzlabotājs - apstrādātas jūraszāles ("Eucheuma"), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - pastāv šaubas par šīs piedevas nekaitīgumu.
- E336 Pārtikas uzlabotājs - kālija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - cilvēkiem, kuriem pavājināta nieru vai aknu darbība vajadzētu izvairīties, augsts asinsspiediens.
- E405 Pārtikas uzlabotājs - pr0pān-1,2-diola algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - palēnināta augšana, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- E444 Pārtikas uzlabotājs - saharozes acetāta izobutirāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- birokratizācija Pārvaldes sistēmas pārveide, palielinot izpildinstitūciju un valsts aparāta pilnvaras uz pārstāvniecisko institūtu, iedzīvotāju un organizāciju ierindas biedru tiesību rēķina.
- importēt Pārveidot cita formāta datus vai programmu konkrētai sistēmai vai programmai izmantojamā formātā.
- konverters Pārveidotājs - ierīce vai programma, kas pārveido datus no viena formāta citā.
- palete Pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai. Paleti veido viens vai divi distancēti klāji, starp kuriem (ja viens klājs - zem kura) var ievietot cēlāja dakšas zarus, tāpēc tā piemērota kraušanas darbu mehanizācijai. Palete kalpo kā pārvietojama grīda, kas atvieglo un paātrina paketētu gabalkravu kraušanas darbus. Palešu izmēri ir standartizēti.
- elektriskais gans pārvietojama vai stacionāra iekārta, kas ierobežo lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanās vai pastaigu platību – pie izolatoriem piestiprināta stieple, pa kuru impulsu ģenerators ar pārtraukumiem raida strāvas impulsus; pieskaroties stieplei, dzīvnieks saņem nepatīkamu, bet nekaitīgu strāvas triecienu, kas to atbaida
- gērs Pārvietojama, apaļa telts, pārklāta ar filcu vai ādām, kas kalpo par mājokli nomadiem Centrālāzijas stepēs, jurtas paveids.
- jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
- pelnrušķīte Pasaku tēls - čakla, godīga, grūtā fiziskā darbā izkalpināta pameita.
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai
- ciklofosfāns Pasaulē plaši lietots alkilējošs pretvēža preparāts, Latvijā resintezēts 1950. gados un izstrādāta oriģināla tā rūpnieciskās ražošanas tehnoloģija.
- WBA Pasaules Boksa asociācija, nodibināta 1921. gadā (angļu "World Boxing Association").
- WBO Pasaules Boksa organizācija, nodibināta 1988. gadā (angļu "World Box Organization").
- WBC Pasaules Boksa padome, nodibināta 1963. gadā (angļu "World Boxing Council").
- Zelta dieviete pasaules futbola čempionāta balva
- romantika pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta
- ICD Pasaules veselības aizsardzības organizācijas izstrādāta psiholoģisku traucējumu klasifikācija.
- alokinēze Pasīva, reflektoriska, neapzināta, automātiska kustība.
- kurjerpasts Pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātam ar kurjeru.
- atkārtots pasta sūtījums pasta sūtījuma atkārtota nosūtīšana adresātam, pilnībā saglabājot tā saturu
- pavārkslis pastalas aukla ar ko tā piestiprināta pi kājas
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
- Kurzemes vietniecība pastāvēja no 27.11.1795. līdz 28.11.1796., kad nodibināta Kurzemes guberņa
- subsistēt Pastāvēt, eksistēt, būt nodrošinātam ar nepieciešamiem iztikas līdzekļiem.
- čičisbejs Pastāvīgais pavadonis bagātai, dižciltīgai sievietei (16.-18. gs. Itālijā); arī precētas sievietes mīļākais.
- ezoforija Pastiprināta abu acu redzes asu tendence konverģēt.
- hemihiperestēzija Pastiprināta ādas jutība ķermeņa vienā pusē.
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- hiperinoze Pastiprināta asins recētspēja.
- hipermnēzija Pastiprināta atmiņas spēja.
- pektorilokvija Pastiprināta bronhofonija, ko dzird, izklausot kavernu vai infiltrātu bronha tuvumā.
- hiperpermeabilitāte Pastiprināta caurlaidība.
- batihiperestēzija Pastiprināta dziļā jutība.
- hiperseksuālisms Pastiprināta dzimumtieksme.
- anapnoja Pastiprināta elpošana, lai atgūtu elpu.
- granuloze Pastiprināta epidermas graudaina slāņa šūnu veidošanās, saistīta ar hiperkeratozi.
- oreksimānija Pastiprināta ēstgriba, savienota ar bailēm novājēt.
- hiperergāzija Pastiprināta funkcionālā aktivitāte.
- matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur normāli aug tikai pūkveida mati.
- hiperhromiskais efekts pastiprināta intensitāte, ar ko krāsviela absorbē gaismu dažādu faktoru iedarbībā
- fotoalerģija Pastiprināta jutība pret gaismu.
- idiosinkrāzija Pastiprināta jutība pret kairinājumiem.
- termalgēzija Pastiprināta jutība pret karstumu; sāpes jau no mērena karstuma.
- fakoanafilakse Pastiprināta jutība pret lēcas proteīniem.
- anafilakse Pastiprināta jutība pret parenterālu atkārtotu (ne agrāk kā pēc 10 dienām) sveša proteīna ievadīšanu.
- termohiperestēzija Pastiprināta jutība pret temperatūras svārstībām.
- intolerance Pastiprināta jutība, piem., pret medikamentiem.
- hipersekrēcija Pastiprināta kāda dziedzera sekrēta izdalīšanās.
- hiperestēzija pastiprināta kairinājumu uztvere
- erētisms Pastiprināta kairināmība.
- hipermastija Pastiprināta krūšu dziedzeru attīstība sievietēm.
- poligastrija Pastiprināta kuņģa sulas sekrēcija.
- trihohiperestēzija Pastiprināta matu jutība.
- liparotrihija Pastiprināta matu taukošanās.
- gastroalbumoreja Pastiprināta mucīnu sekrēcija kuņģī.
- hemokinēze Pastiprināta organisma aktivitāte, kas ierosināta ar ķīmisku vielu.
- hiperosmija Pastiprināta oža.
- hiperperistaltika Pastiprināta peristaltika.
- hiperfonēze Pastiprināta perkusijas skaņa vai pastiprināta balss skaņa auskultējot.
- hiperpigmentācija Pastiprināta pigmentācija.
- eretizofrēnija Pastiprināta psihiska uzbudināmība.
- pneimoskleroze Pastiprināta saistaudu veidošanās plaušās; plaušu audu sacietēšana.
- hiperhlorhidrija pastiprināta sālsskābes sekrēcija kuņģa sulā
- algēzija Pastiprināta sāpju sajūta.
- autofonija Pastiprināta savas balss, elpošanas un cirkulācijas trokšņu rezonanse vai dzirdamība.
- erotisms Pastiprināta seksuāla juteklība, kaislīgums.
- hipersalivācija Pastiprināta siekalu atdalīšanās.
- simpatikotonija Pastiprināta simpātiskās nervu sistēmas darbība, kas izpaužas ar asinsvadu spazmām, paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, dermogrāfismu.
- palpitācija Pastiprināta sirds pukstēšana.
- sirdsklauves Pastiprināta sirdsdarbība.
- hiperpalestēzija Pastiprināta spēja uztvert vibrācijas.
- hemihiperhidroze Pastiprināta svīšana ķermeņa vienā pusē.
- hidropedēze Pastiprināta svīšana.
- polihidroze Pastiprināta svīšana.
- pironinofilija Pastiprināta šūnu tieksme saistīt pironīnkrāsvielas, raksturīga šūnām ar augstu citoplazmatiskās ribonukleīnskābes līmeni.
- steatoreja Pastiprināta tauku dziedzeru darbība, seboreja.
- tauroholanerēze Pastiprināta tauroholskābes izdalīšanās ar žulti.
- hiperāfija Pastiprināta taustes maņa.
- poliaistēzija Pastiprināta taustes sajūta, nervu slimības simptoms.
- poliniktūrija Pastiprināta urīna izdalīšanās naktī.
- eretisms Pastiprināta uzbudināmība un kairināmība.
- menorāģija Pastiprināta vai ieilgusi dzemdes asiņošana menstruācijas laikā.
- hipersistole Pastiprināta vai pagarināta sistole.
- hipertireoīdisms Pastiprināta vairogdziedzera darbība.
- hiperkatarse Pastiprināta zarnu iztukšošanās.
- poliholija Pastiprināta žults sekrēcija un izdale.
- hiperholija Pastiprināta žults sekrēcija.
- jūdofobija Pastiprinātas bailes no ebrejiem un visa ebrejiskā.
- rusofobija Pastiprinātas bailes no krieviem un visa krieviskā.
- anapnojas terapija pastiprinātas elpošanas vai elpināšanas izmantošana terapijā (atdzīvināšanā, narkozē)
- hiperparatireoze Pastiprinātas parathormona sekrēcijas nosacīta endokrīnās sistēmas slimība, kam raksturīgi izteikti kalcija un fosfora maiņas traucējumi.
- ptiālisms Pastiprinātas siekalu izdalīšanās (pat līdz 12 litriem diennaktī).
- sirdsklopis Pastiprinātas sirdsdarbības sajūta; sirdsklauves.
- aktualizēšana Pastiprinātas uzmanības pievēršana, padarot (ko) aktuālu.
- vēstuļkastīte Pastkastīte, kurā ievieto adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- mācītājļaudis Pastorāta zemnieki.
- palielinātas berzes diferenciālis pašbloķējošs diferenciālis, kurā griezes momenta pārdale starp dzenamajām vārpstām (pusasīm) notiek palielinātas berzes rezultātā starp diferenciāļa rotējošajām detaļām
- diegu poga pašdarināta krekla poga
- šmakauka pašdarinātas stiprs dzēriens
- kanālracējs Pašgājēja mašīna kanālu rakšanai un remontam; darbierīces nostiprinātas uz kāpurķēžu traktora.
- cauruļlicējs Pašgājējs traktorceltnis ar izlici sānos; izlices un kravas svaru līdzsvaro pretējā pusē piestiprinātais cēlējmehānisms un pretsvars.
- Galmuduga Pašpasludināta pavalsts Somālijas sastāvā, administratīvais centrs - Gālkaghjo, platība - 46000 kvadrātkilometru, 1800000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Puntlenda Pašpasludināta pavalsts Somālijas sastāvā, administratīvais centrs - Garove, platība - 250000 kvadrātkilometru, 2400000 iedzīvotāju.
- Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu
- Dienvidosetija Pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, administratīvais centrs - Chinvali, 50000 iedzīvotāju (2008. g.), platība - 3900 kvadrātkilometru.
- Ziemeļkipra pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Turcijas aizbildniecībā, "de iure" Kipras sastāvdaļa, galvaspilsēta - Nikosija (Lefkoša), platība - 3355 kvadrātkilometri, 265100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Abhāzijas Republika pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, atrodas Aizkaukāza ziemeļrietumu daļā, Melnās jūras piekrastē, galvaspilsēta - Suhumi, platība - 8660 km2, 180000 iedzīvotāju (2007. g.), robežojas ar Krieviju un Gruziju, apskalo Melnā jūra
- autotomija Pašsakropļošanās - dažu dzīvnieku reflektoriska spēja aizsargāšanās nolūkā nomest savas ķermeņa daļas, ja tās tiek stipri kairinātas.
- sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas
- garās auzas pātaga
- kančuks Pātaga (parasti cilvēku pēršanai), pletne.
- zeliga Pātaga ar dzelzs rokturi.
- ringotne Pātaga ar īsu kātu.
- steks Pātaga ar siksnas cilpu galā.
- džindžala Pātaga ar vairākiem mezgliem (čigāniem).
- džindžauska Pātaga ar vairākiem mezgliem (čigāniem).
- šambarjers Pātaga dzīvnieku dresūrai cirkā.
- karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu.
- pastruņķis Pātaga, ar ko dažviet mēdza sodīt zemniekus.
- bembele Pātaga, īpaši čigānu pātaga.
- nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
- pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm; arī nagaika.
- plīcka Pātaga, pīcka; rīkste.
- lotega Pātaga, rīkste vai spieķis.
- džindža Pātaga, rīkste.
- pleicka Pātaga; arī priekšmets pēršanai.
- pīcka Pātaga; arī žagars.
- spitka pātaga; neliela rīkste
- dandara Pātaga.
- derža Pātaga.
- dratka Pātaga.
- kance Pātaga.
- knute Pātaga.
- līcene Pātaga.
- lunte Pātaga.
- pārtaga Pātaga.
- pātags Pātaga.
- pātega Pātaga.
- peicka Pātaga.
- peizere Pātaga.
- pipa Pātaga.
- pitka Pātaga.
- plītne Pātaga.
- rinkainīca Pātaga.
- riņķainīca Pātaga.
- spurguls Pātagas auklai piestiprināta zīda auduma strēmele skaņas pastiprināšanai to vicinot.
- pļega Pātagas cirtiens.
- pātagas lingotne pātagas kāts
- pātagkāts Pātagas kāts.
- pīckāts Pātagas kāts.
- drāztinis Pātagas koka kāts.
- pliksiens Pātagas plīkšķis.
- māte Pātagas resnākā daļa, kas savīta no trim auklām.
- deivelēt Pātagot (dzīvnieku) šurp un turp dzenājot.
- šventrāt Pātagot.
- Aporocactus flagelliformis pātagveida aporokaktuss
- betonica Pātaines.
- ārstniecības pātaine pātaiņu suga ("Betonica officinalis syn. Stachys officinalis")
- pāteri Pātari.
- pāturi Pātari.
- pātarāties Pātaroties.
- būt pa degunam (kādam) patikt, būt pa prātam
- iet pie dūšas (kādam) patikt, būt pa prātam
- būt pa spalvai patikt, būt pa prātam kādam
- onihomikoze Patogēno sēņu ierosināta nagu slimība.
- mikotosikozes Patogēno sēņu toksīnu ierosinātas dzīvnieku slimības.
- keratomikoze Patogēnu mikroskopisko sēņu ierosināta slimība, kas lokalizējas epidermas raga slānī.
- mikoze Patogēnu sēņu ierosināta slimība.
- stafilokokoze Patogēnu stafilokoku ierosināta cilvēka un dzīvnieku slimība.
- splenomegālija Patoloģiski palielināta liesa.
- hipertireoze Patoloģiski pastiprināta vairogdziedzera darbība.
- autokinēze Patvaļīga, gribas ierosināta kustība; šķietama kustība.
- atetoze Patvaļīga, krampjveidīga muskuļu saraušanās, ja ir bojātas galvas smadzenes.
- uzmesties Patvarīgi, neaicinātam uzņemties (kādas funkcijas).
- lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- astazēt Pavājināt Zemes magnētisma iedarbību uz jutīga mērīšanas aparāta magnētadatu.
- hemofilija Pavājināta asins recēšana, iedzimta slimība, ar ko slimo gandrīz tikai vīrieši, bet slimību uz nākamo paaudzi pārnes sievietes, kuras pašas parasti neslimo.
- batihipestēzija Pavājināta dziļā jutība.
- hipopnoja Pavājināta elpošana.
- subfunkcija Pavājināta funkcija.
- hipomiksija pavājināta gļotu izdalīšanās
- oligopepsija Pavājināta gremošana.
- hipohromiskais efekts pavājināta intensitāte, ar kādu krāsviela absorbē gaismu dažādu faktoru ietekmē
- oligohilija Pavājināta jebkuras sulas izdalīšanās.
- hipokolāzija Pavājināta kavēšanas funkcija.
- hipostenūrija Pavājināta nieru koncentrācijas spēja; tā kā nieru kanāliņi nespēj koncentrēt glomerulu filtrātu, izdalās urīns ar mazu īpatnējo svaru.
- plānprāts Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā; plānprātība.
- plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
- medikamentozā tolerance pavājināta reakcija pret atkārtotu pastāvīgu zāļu devu vai nepieciešamība palielināt devu pastāvīgas atbildes saglabāšanai
- hipalģija Pavājināta sāpju jutība.
- oligodipsija Pavājināta slāpju sajūta.
- hipopselaftēzija Pavājināta taustes maņa.
- hipoprozeksija Pavājināta uzmanības spēja.
- enteroparēze Pavājināta vai apstājusies peristaltika, kam sekas ir zarnas sienas ļenganums un izplešanās.
- hipotireoze Pavājināta vairogdziedzera darbība.
- palhipestēzija Pavājināta vibrāciju sajūta.
- hipadrenālisms Pavājinātas virsnieru dziedzeru funkcijas.
- pļūtenes Pavalkātas, izstaipījušās treniņbikses.
- rušiņa Pavarda bedre ar kvēlojošām oglēm, kas apraustas ar pelniem tika rūpīgi glabātas, lai nākamajā dienā varētu atkal uguni iekurt.
- iestiklojums Paveikta darbība --> iestiklot; stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā.
- pārmaksājums Paveikta darbība --> pārmaksāt; naudas summa, kas ir pārmaksāta; pārmaksa.
- impregnējums Paveikta darbība, rezultāts --> impregnēt; vielas, kas iesūcinātas impregnēšanai.
- izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1); izstrādātais priekšmets, izstrādātā viela.
- klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (4); uzklātais slānis, kārta.
- lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
- metalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt; metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai; metāla kopums, kas ir pievienots (kam).
- niķelējums Paveikta darbība, rezultāts --> niķelēt; niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai.
- paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (1); paplašināta (kā) daļa, vieta.
- paresninājums Paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties, paresnināta, paresninājusies (kā) daļa, vieta.
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- sudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> sudrabot (1); sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma.
- tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2); materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma.
- velmējums Paveikta darbība, rezultāts --> velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
- eucharistīnieši Pāvesta apstiprināta (1895. g.) priesteru brālība altāra sakramenta pielūgšanai.
- izšvibināt Pavicināt ar pātagu.
- raktuve Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- hipoinozēmija Pazemināta asins sarecēšanas spēja.
- hipokriestēzija Pazemināta aukstuma sajūta.
- hipopermeabilitāte Pazemināta caurlaidība.
- hipoadēnija Pazemināta dziedzeru darbība.
- oligonatalitāte Pazemināta dzimstība.
- hipafrodīzija Pazemināta dzimumtieksme.
- subpolārās depresijas pazemināta gaisa spiediena apgabali; ziemeļu puslodē - Islandes un Aleutu depresija, dienvidu puslodē - subantarktiskās depresijas
- hemihipestēzija Pazemināta jutība ķermeņa vienā pusē.
- termohipestēzija Pazemināta jutība pret karstumu vai pret pieskaršanos karstiem priekšmetiem.
- hiposensitivitāte Pazemināta jutība, samazināta spēja uztvert ārējos kairinājumus un uz tiem reaģēt.
- hiperģija Pazemināta jutība; viens no alerģijas veidiem.
- hemihipalgēzija Pazemināta sāpju maņa ķermeņa vienā pusē.
- hiposekrēcija Pazemināta sekrēcija.
- histohipoksija Pazemināta skābekļa koncentrācija audos.
- mioneksija Pazemināta spēja saistīt skābekli audos.
- hipopselafēzija Pazemināta taustes maņa.
- hipometabolisms Pazemināta vielu maiņa.
- paleja Pazemināta vieta zemes virsā; vieta zemes virsas pacēluma, paugura piekājē, arī ielejas, gravas lejasdaļā.
- noleja Pazemināta vieta zemes virsā.
- signālkairinātāji Pazīmes, kas izraisa noteiktu uzvedību; attiecinot uz cilvēkiem, ar tiem domātas raksturīgas īpašības, kas psihiski vai fiziski sevišķi pievilcīgi iedarbojas uz citiem cilvēkiem.
- Gomora Pēc 1. Mozus grāmatas - pilsēta Palestīnā, kas savas netikumības dēļ iznīcināta reizē ar Sodomu.
- Gaujava Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viens no 11 Gaujaszemes ainavapvidiem, kas aptver Gaujas daļu no Trikātas āraines līdz Piejūras ainavzemei.
- mākslīgā valoda pēc dabisko valodu parauga mākslīgi izstrādāta precīzi definēta zīmju sistēma, ko izmanto sfērās, kurās dabiskās valodas lietošana ir (vai šķiet) neefektīva vai nav iespējama; mākslīgās valodas konstrukcijas plaši lieto dažāda veida programmēšanas valodās
- kontrolvērtība pēc iepriekš definēta algoritma aprēķināta pārraidāmā ziņojuma, vai tā daļas, noteiktu rādītāju summa
- sacīkšu balle pēc īpašas formulas aprēķināta vērtējuma mērvienība (metros vai pēdās), kas raksturo jahtas ātruma potenciālu; pēc tās jahtas iedala klasēs un starta grupās
- imago pēc K. Junga: neapzināta vecāku pielūgsme, kas bērniem izveidojusies agrā bērnībā (cilvēka psihiskās attīstības stadija)
- pa savai modei pēc sava prāta, savā veidā
- SC Pēc senāta lēmuma (latīņu "Senatus Consulto"), uzraksts uz Romas ķeizaru monētām.
- gaida Pēc skautu parauga dibinātas meiteņu organizācijas locekle.
- rupjvilna Pēc smalkuma neviendabīga, neizlīdzināta vilna, kurā ir maz dūnvilnas un pārejas matiņu, bet ir izteiktas akotmatu šķipsnas; iegūst no rupjvilnas šķirņu aitām.
- algoritms Pēc stingri noteiktiem likumiem izdarāmu aprēķinu, darbību sistēma kāda rezultāta sasniegšanai.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- iekrist galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
- ieskriet galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
- ieskriet prātā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
- iešauties galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
- šauties prātā (arī galva, atmiņā) pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
- iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) pēkšņi tikt iedomātam, atminētam
- čukstiena pektorilokvija pektorilokvija, ko dzird virs seroza pleiras eksudāta
- palce Peldinātava; urga, strautiņš.
- peldze Peldinātava.
- bakens Peldoša konusveidīga, cilindriska vai lodveidīga brīdinājuma zīme, kas noenkurota kuģu ceļā bīstamu vietu norādīšanai vai arī kuģu ceļa norobežošanai; apgādāta ar skaņu vai gaismas signālierīci.
- gaspačo pelnos vai uz atklātas uguns ceptas omletes sasmalcināti gabaliņi, ko liek uz maizes
- Penicillium digitatum penicīliju suga, kas veido olīvzaļu pelējumu uz citrusu augļiem u. c. substrāta
- papildpensija Pensijas daļa, kas veidojas no pensiju plāna dalībnieka uzkrājumiem privātajos pensiju fondos.
- peeress Pēra laulāta draudzene.
- kinofilma Perforēta plāna, elastīga celuloīda vai cita pamatnes materiāla lente, kas klāta ar gaismjutīgu emulsiju un tiek izmantota attēla uzņemšanai.
- plītiņš Pēriens (parasti ar rīkstēm, pātagu u. tml.).
- mukoperiosts Periosts ar gļotainu virsmu, piem., dažas dzirdes aparāta daļas.
- grotšotes slīdsliede perpendikulāri jahtas garenvirzienam nostiprināta metāla sliede, pa kuru pārvietojas slīdnis ar grotšotes taļļas bloku
- spīčraiters persona (vadītāja padomnieks, palīgs u. tml.), kas raksta runas, referāta tekstu citai personai, kura uzstājas kā autors
- privātapsūdzētājs Persona, kam tiesība iesniegt privātapsūdzību.
- daļēji nodarbināta persona persona, kas ir nodarbināta nepilnu darba laiku
- liecinieks Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
- liecinieks krimināllietā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā pirmstiesas izmeklēšanā vai tiesā aicināta dot liecības vai kas tiek nopratināta kā liecinieks tā atrašanās vietā
- pārsūtītājtirgotājs Persona, kas no vienas dalībvalsts nosūta akcīzes preces uz citu dalībvalsti tādai personai, kurai nav noliktavas turētāja, apstiprināta tirgotāja vai neapstiprināta tirgotāja statusa.
- prasmīgs lietotājs persona, kas prot profesionāli strādāt ar datoru un kas izmanto lietojumprogrammu paplašinātas iespējas, piemēram, izklājlapas vai teksta procesorus
- probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi
- ar uzņēmumu saistīta persona persona, kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā
- patrons Persona, kuram ir baznīcas patronāta tiesības.
- brīvais kapitāls personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem
- nodarbināmība personas spēja būt nodarbinātai mainīgajā darba tirgū
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
- personalitāte Personība, apzināta individualitāte.
- pienākuma apziņa personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos
- hipokoristisks vārds personvārda (parasti priekšvārda) saīsināta vai citādi pārveidota neoficiāla forma
- svīcināt Pērt (apzīmogot ar pātagu).
- zlotēt Pērt ar pātagu vai rīksti.
- dandalot Pērt ar pātagu.
- stegāt Pērt, pātagot.
- plencēt Pērt, sist (piemēram, ar pātagu).
- plenčot Pērt, sist (piemēram, ar pātagu).
- noskaidroties Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam.
- čelesta Pianīnveida mūzikas instruments ar hromatiski noskaņotām tērauda (arī stikla) plāksnītēm, kas nostiprinātas uz koka rezonatoriem, un klaviatūras, skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
- ripe Pie aužamo stāvu riestuves piestiprināta koka ripa (velku sākotnējā stāvokļa saglabāšanai).
- gitava Pie buras šotstūra piestiprināta trose, ar kuru buru pievelk pie masta vai rājas.
- nenesošā siena pie ēkas nesošajām konstrukcijām (parasti pie karkasa) piestiprināta siena, tās galvenais uzdevums ir uzņemt vēja slodzi tikai nesošā karkasa šūniņas robežās
- latojums Pie koka konstrukcijām piestiprinātas latas vai kārtis (parasti jumta seguma piestiprināšanai).
- traps Pie lidaparāta borta pieliekamas, piebraucamas kāpnes.
- āzgāze Pie sienas piestiprināta neliela plāksne, aiz kuras aizsprauž karotes.
- prožektoru tilti pie studijas griestiem nostiprinātas metāla konstrukcijas dažādu gaismas ķermeņu novietošanai
- dioptrs Pie šautenes piestiprināta ierīce, kas palielina mērķēšanas precizitāti (disks ar caurumu, pa kuru šāvējs skatās uz graudu un mērķi).
- drošības josta pie transportlīdzekļa sēdekļa piestiprināta josta, kas pasargā transportlīdzekļa vadītāju vai pasažieri no pārvietošanās transportlīdzekļa straujas palēnināšanās gadījumā
- hiperparotīdisms Pieauss dziedzeru pastiprināta funkcija.
- dochmijs Piecbalsienu pēda antīkā pantmērā ar 1. un 4. īsu, pārējiem gariem balsieniem; metriski daktila un jamba savienojums; lietots traģēdijās pacilāta satura dziesmai.
- ORBITZ Piecu ASV aviosabiedrību dibināta globālā tīmekļa ceļojumu aģentūra, kas piedāvā savā mājaslapā rezervēt un nopirkt aviobiļetes (ar tikai globālajā tīmeklī pieejamiem tarifiem), rezervēt naktsmītnes, noīrēt automobili, rezervēt un iegādāties kompleksos ceļojumus.
- vārsms Piedarbā kulšanai izklāta labība.
- būt kabatā piederēt, būt iegūtam, būt iegādātam (piemēram, par naudu, dokumentiem)
- blende Piederums (fotoaparāta, filmu uzņemšanas aparāta) objektīva pasargāšanai no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
- Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole.
- reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā
- ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu; tikt bojātam (nelaimes gadījumā).
- problēmā bāzētā izglītība pieeja izglītības procesam, kura sākas ar reālas dzīves problēmas izvirzīšanu, kas mācību procesa laikā tiek atrisināta, pirms tam noskaidrojot zināšanas un prasmes, kuras nepieciešams apgūt, lai līdz atrisinājumam nonāktu
- DAF Piegādāts līdz robežai (angļu "delivered at frontier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas eksportam, nogādātas noteiktā punktā vai vietā uz robežas pirms blakus valsts muitas robežas.
- DES Piegādāts no kuģa (angļu "delivered ex ship") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, ja tās, nenomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā uz kkuģa klāja norunātajā galamērķa ostā.
- DEQ Piegādāts no piestātnes (angļu "delivered ex quay") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā ostmalā (piestātnē) norunātajā galamērķa ostā.
- jeka Piekarinātais, pielīmētais.
- smalkais tonis pieklājības, izsmalcinātas uzvedības normu kopums
- platformnomešana Piekrautu, ar skrituļkonveijeriem aprīkotu platformu nomešana no lidaparāta ar aizmugurējo atveri.
- pretstube Pieliekamā istaba mājas neapkurinātajā galā, kur glabā produktus, bet reizēm izmanto arī kā amatnieku darbnīcu.
- svētie lāči pielūdzami dzīvnieki pirmsvēsturiskajā reliģijā, nogalināta lāča rituālas godāšanas saglabājušās līdz mūsdienām arktiskajos un subarktiskajos reģionos
- izmantojamība Piemērotība mērķtiecīgai, pārdomātai lietošanai, lai gūtu labumu (par priekšmetiem, metodēm u.c.).
- padēkle Piemetinātas dzelzs daļa rīkam.
- padēklis Piemetinātas dzelzs daļa rīkam.
- pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
- birzeknis Piena ēdiens, kurā iedrupināta maize.
- pienamaize Pienā iedrupināta maize.
- pienmaize Pienā iedrupināta maize.
- biezpiena izstrādājumi piena produkti, kas ražoti no speciāli apstrādāta biezpiena, pievienojot garšvielas, aromātvielas u. c. piedevas (biezpiena sieriņi, pastas, krēmi, tortes u. c.)
- čurbulis Pienā vai ūdenī iedrupināta maize.
- burbuļtēja pienaina, saldena, melnā vai zaļā ledus tēja, kas papildināta ar tapiokas "pērlītēm" jeb bumbiņām un dažādiem aromatizētiem sīrupiem, augļu maisījumiem un citiem papildinājumiem
- regresanta pienākums pienākums iepriekš paziņot regresātam parčeka vai vekseļa samaksāšanu ar tiesas starpniecību likumā noteiktajā termiņā un kārtībā
- piejemīgs Pieņemams; tāds, kas pa prātam.
- šifrs pieņemta zīmju kopa (burti un cipari) saīsinātai dokumentu, iespieddarbu u. tml. apzīmēšanai, kas ļauj grāmatas u. c. iespieddarbus kārtot noteiktā secībā bibliotēku vai citu krātuvju plauktos
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķi.
- adipīnskābe piesātināta dikarbonskābe HOOC-(CH~2~)~4~-COOH, ko iegūst, ar slāpekļskābi iedarbojoties uz naftas pārtvaices produktiem; lieto poliamīdu un neilona ražošanai
- propionskābe Piesātināta karbonskābe, kas rodas no ogļūdeņražiem attiecīgo baktēriju klātbūtnē; partikas piedeva E280, konservants, var veicināt migrēnu, ādas kairinājumu, galvassāpes.
- pamatkrāsa Piesātināta krāsa (atšķirībā no tās pašas krāsas pustoņiem).
- dzintarskābe Piesātināta organiska karbonskābe, ko iegūst, piemēram, pārtvaicējot dzintaru.
- desaturācija Piesātināta savienojuma pārvēršana nepiesātinātā.
- čolmugras skābe piesātināta taukskābe čolmugras eļļā
- arahīnskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos; eikozānskābe.
- eikozānskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos.
- pārkarsēšana Piesātināta tvaika uzkarsēšana līdz vēlamai temperatūrai (dažreiz līdz 350 Celsija grādiem) tvaika mašīnām.
- butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela.
- butilspirts Piesātinātais spirts, bezkrāsas viela ar savdabīgu smaržu, lieto par šķīdinātāju.
- uzkarā siet izkapti piestiprināt izkapti pie kāta vajadzīgajā leņķī
- piestiprināties Piestiprināt sevi; tikt piestiprinātam.
- pierīce piestiprināta konstrukcija, papildu veidojums
- skrote Piešūta svārku vai bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma.
- kverle Piešūta svārku, bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma.
- kverlis Piešūta svārku, bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma.
- čaiņiks nevāra pietrūkst prāta spēju, nevar (ko) izdomāt
- lipeklis Piezīmju papīrs, kura vienas puses neliela daļa klāta ar lipīgu vielu.
- kā medus uz mēles pilnīgi pa prātam, ļoti patīkami
- kaujasmašīna Pilnīgi vai daļēji bruņām klāta un ar apbruņojumu, izlūkošanas, navigācijas, novērošanas, sakaru u. c. aparatūru aprīkota kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta kaujai, karadarbību veikšanai, karaspēka vadībai u. c.
- kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti
- pagrabs Pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra.
- Luksemburgas pils pils Parīzē, Francijā, cēlis arhitekts de Bross (1615.-1620. g.), 1879.-1940. g. un no 1946. g. senāta rezidence; pie tās skaists dārzs
- kastelāns Pils uzraugs; sabiedriskas (retāk privātas) celtnes pārvaldnieks (dažās zemēs).
- burggrāfs Pils vai nocietinātas pilsētas komandants viduslaiku Vācijā.
- Santusa Pilsāta Brazīlijas dienvidaustrumos (port. val. "Santos"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā (tilti savieno ar kontinentu), Sanpaulu priekšosta Atlantijas okeāna Santusas līča krastā, 409000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Amakusa pilsāta Japānā (_Amakusa_), Nagasaki prefektūrā, Kjusju salas rietumu daļā
- Akīka pilsāta Saūda Arābijā (_Al ʻAqīq_), Bāhas mintakā
- Albalate del Arsobispo pilsāta Spānijā (_Albalate del Arzobispo_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces ziemeļu daļā
- Oksforda Pilsēta Anglijas dienvidos ("Oxford"), Temzas krastos, 151900 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dibināta 1249. g.).
- Adžmāna pilsēta Apvienotajoas Arābu Emirātos (_ʻAjmān_), Persijas līča piekrastē, emirāta administratīvais centrs, 237000 iedzīvotāju (2008. g)
- Ummelkaivaina Pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos ("Umm al Qaywayn"), emirāta administratīvais centrs, 33300 iedzīvotāju (2006.).
- Dubaija Pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos (angļu val. "Dubai"), emirāta centrs, osta Persijas līča krastā, 1596000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Avīra pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos, Dubaijas Emirāta ziemeļaustrumos
- Rāselhaima Pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos, emirāta administratīvais centrs, 122000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šārdža Pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos, emirāta administratīvais centrs, 584000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aštaraka pilsēta Armēnijā (_Ashtarak_), Aragacotnas marzas administratīvais centrs, 21600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta IX gs., baznīcu mūri arī no V gs.
- Vagaršapata Pilsēta Armēnijā (armēņu: Վաղարշապատ), Armaviras marzā, 46500 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 685. g. p. m. ē.; 1945.-1995. g. saucās Ečmiadzina (Էջմիածին).
- Cahkadzora Pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, Marmarikas ielejā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 574. g.
- Abilīna pilsēta ASV (_Abilene_), Teksasas štatā, 121000 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1891. g.)
- Aleksandrija pilsēta ASV (_Alexandria_), Virdžīnijas štatā, Vašingtonas piepilsēta, 150500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1695. g.
- Atlanta Pilsēta ASV ("Atlanta"), Džordžijas štata administratīvais centrs, 456000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1847. g.
- Bejona Pilsēta ASV ("Bayonne"), Ņūdžersijā, Ņujorkas anglomerācijā, 66000 iedzīvotāju (2015. g.), dibināta 1646. g.
- Bērkli Pilsēta ASV ("Berkeley"), Kalifornijas štatā, Sanfrancisko piepilsēta, Sanfrancisko līča austrumu krastā, 118800 iedzīvotāju (2014. g.), Kalifornijas universitāte, dibināta 1873. g. un ir viena no lielākajām ASV.
- Biloksi Pilsēta ASV ("Biloxi"), Misisipi štatā, Meksikas līča krastā, 45000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1699. g.
- Topīka Pilsēta ASV ("Topeka"), Kanzasas upes krastos, Kanzasas štata administratīvais centrs, 127200 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1865. g.).
- Aleksandrija pilsēta ASV, Luiziānā (_Alexandria_), Redriveras labajā krastā, 48200 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1805. g.
- Dārvina Pilsēta Austrālijā ("Darwin"), kontinenta ziemeļu piekrastē, Ziemeļu Teritorijas administratīvais centrs, 90500 iedzīvotāju (2006. g.), dibināta 1869. g. kā Palmerstona, pārdēvēta 1911. g.
- Brēgenca pilsēta Austrijā (_Bregenz_), Forarlbergas federālās zemes administratīvais centrs, piestātne Bodenezera austrumu krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā romiešu cietoksnis "Brigantium" 15. g. p. m. ē.
- Davidharadoka Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabala austrumos, piestātne Hariņas krastos, 6500 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta XII gs.
- Potosi Pilsēta Bolīvijas dienvidos ("Potosi"), Andos 4175 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 152000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta 1546. g. pie sudraba atradnēm, kas XVII gs. deva pusi no pasaules sudraba ieguves (XIX gs. izsīka).
- Znojmo Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 33960 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 1221. g.
- Polokvane Pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ife Pilsēta dienvidrietumu Nigērijā, Ošunas štatā, 70 km uz austrumiem no Ibadanas, 258300 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dibināta 1961. g.), līdz 19. gs. jorubu pilsētvalsts, jorubu tautas svētā pilsēta, pazīstama ar savām bronzas un terakotas skulptūrām, pilsdrupas.
- Akota pilsēta Dienvidsudānā (_Akot_), Buheirātas vilājā
- Averiala pilsēta Dienvidsudānā (_Awerial_), Buheirātas vilājas dienvidu daļā
- Abū el Mātamīra pilsēta Ēģiptē (_Abū al Māțamīr_), Buheirātas muhāfazā
- Abū Hummusa pilsēta Ēģiptē (_Abū Ḩummus_, أبو حمص), Buheirātas muhāfazā
- Aksuma pilsēta Etiopijas ziemeļu daļā (_Āksum_), 2130 m vjl., 56500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta ap 1. gt. vidu p. m. ē., ap 200.-700. g. bija Aksumas valsts galvaspilsēta, saglabājušies milzīgi obeliski - stēlas ar uzrakstiem senetiopu, grieķu un sabiešu valodā
- Adesara pilsēta Indijā (_Adesar_), Gudžarātas štatā
- Afzalpura pilsēta Indijā (_Afzalpur_, ಅಫ್ಜಲ್ಪುರ), Karnātakas štata ziemeļu daļā
- Alanda pilsēta Indijā (_Aland_), Karnātakas štata ziemeļu daļā
- Amarpātana pilsēta Indijā (_Amarpātan_), Madhja Pradēšas štata austrumu daļā
- Ambadži pilsēta Indijā (_Ambaji_), Gudžarātas štata ziemeļaustrumos
- Amrelī pilsēta Indijā (_Amreli_), Gudžarātas štatā
- Ānanda pilsēta Indijā (_Ānand_), Gudžarātas štatā
- Andžāra pilsēta Indijā (_Anjār_), Gudžarātas štata ziemeļrietumu daļā
- Ankola pilsēta Indijā (_Ankola_), Karnātakas štatā, Arābijas jūras piekrastē
- Annigeri pilsēta Indijā (_Annigeri_), Karnātakas štatā
- Arsikere pilsēta Indijā (_Arsikere_), Karnātakas štata dienvidu daļā
- Athni pilsēta Indijā (_Athni_), Karnātakas štata ziemeļrietumos
- Bādāmi pilsēta Indijā (_Bādāmi_), Karnātakas štatā
- Bāgalkota pilsēta Indijā (_Bāgalkot_), Karnātakas štata ziemeļu daļā
- Bagasra pilsēta Indijā (_Bagasra_), Gudžarātas štatā, Kāthiāvāras pussalā
- Bāgepalli pilsēta Indijā (_Bāgepalli_), Karnātakas štata austrumu daļā
- Una pilsēta Indijā (_Una_), Gudžarātas štatā
- Bhātpāra pilsēta Indijā ("Bhatpara"), Hugli upes kreisajā krastā, Rietumbengāles štatā, Kalkātas piepilsēta
- Gulbarga Pilsēta Indijā ("Gulbarga"), Karnātakas štata ziemeļu daļā, 543000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anklešvara pilsēta Indijā (gudžaratu: અંકલેશ્વર, angļu: _Ankleshwar_), Gudžarātas štatā, Narmadas kreisajā krastā, 140800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bampura pilsēta Indijā, Gudžarātas štata rietumu daļā
- Džāmnagara pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Kačhas līča piekrastē, 447700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bhāvnagara Pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 511000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Bailhongala pilsēta Indijā, Karnātakas štatā
- Ballāri pilsēta Indijā, Karnātakas štata austrumos
- Bantvāla pilsēta Indijā, Karnātakas štata dienvidrietumu daļā
- Maisūru pilsēta Indijā, Karnātakas štata dienvidu daļā, 920500 iedzīvotāju (2011. g.); Maisura
- Huballi-Dhāravāda Pilsēta Indijā, Karnātakas štatā, 786000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Mangalūru pilsēta Indijā, Karnātakas štatā, Lakšadvīpu jūras piekrastē, 485000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Belagāmvi Pilsēta Indijas dienvidrietumos, Karnātakā, 399600 iedzīvotāju (2001. g.), viduslaiku cietoksnis, džainistu tempļi.
- Kandla Pilsēta Indijas rietumos ("Kandla"), Gudžarātas štatā, osta Kačhas līča ziemeļu krastā, 15800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Amdāvāda pilsēta Indijas rietumos Gudžarātas štatā (_Ahmadābād_; gudžaratu: અમદાવાદ), 3,8 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); arī Ahmadābāda (angļu: Ahmedabad, hindi: अहमदाबाद)
- Damāna Pilsēta Indijas rietumos, Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, 35700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Gāndhīnagara pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štata administratīvais centrs, dibināta 1964. g.
- Sūrata pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štata dienvidos, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 5935000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Vadodara pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štatā, 2070000 iedzīvotāju (2011. g.), līdz 1971. g. saucās Baroda
- Amritsara pilsēta Indijas ziemeļos (_Amritsar_), Pendžābas štatā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1577. g., tajā atrodas sikhu reliģijas svētvieta, Zelta templis, ko uzcēla piektais guru Ardžams
- Rādžkota Pilsēta Indijas ziemeļrietumos, Gudžarātas štatā, 2040000 iedzīvotāju (2023. g.).
- Bābola pilsēta Irānas ziemeļos (_Bābol_), Māzenderānas ostānā, netālu no Kaspijas jūras, 219500 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 16. gs., līdz 1930. g. saucās Barforuša
- Bēkomo Pilsēta Kanādā ("Baie-Comeau"), Kvebekas provincē, labības izvedosta Sentlorensas kreisajā krastā, pie Manikuagānas ietekas, 22100 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1936. g.
- Baikonira Pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, līdz 2050. gadam iznomāta Krievijai kopā ar kosmodroma teritoriju 57 kvadrātkilometru platībā, 73000 iedzīvotāju (2014. g.), anklāvs Kizilordas apgabala teritorijā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Ammohosta pilsēta Kipras salas austrumos (_Ammóchostos_), apgabala administratīvais centrs (Ziemeļkipra), 40900 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta III gs. p. m. ē. kā Arsinoja; Famagusta; Gazimagusa
- Lubumbaši Pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos (fr. val. "Lubumbashi"), Augškatangas provinces centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1910. g. ar nosaukumu Elizabetvila, kas nomainīts 1966. g.
- Agriza pilsēta Krievijā (_Agryz_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1646. g.
- Aleksandrovska Pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk_), Permas novadā, Litvas upes krastos, 1500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1783. g.
- Aleksandrovska-Sahaļinska pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk-Sahalinskij_), Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas rietumu piekrastē, 10600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1869. g.
- Aleksejevka pilsēta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
- Amurska pilsēta Krievijā (_Amursk_), Habarovskas novadā, Amūras kreisajā krastā, 41100 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1958. g., pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Anadira pilsēta Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, osta Beringa jūras Anadiras līča krastā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1889. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Angarska pilsēta Krievijā (_Angarsk_), Irkutskas apgabalā, 229600 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1948. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Anžerosudženska pilsēta Krievijā (_Anžero-Sudžensk_), Kemerovas apgabalā, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1897. g., pilsētas tiesības kopš 1931. g.
- Apatīti pilsēta Krievijā (_Apatity_), Murmanskas apgabalā, Imandras ezera austrumu krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1926. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Aznakajeva pilsēta Krievijā (_Aznakaevo_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā, 34860 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1762. g.
- Azova pilsēta Krievijā (_Azov_), Rostovas apgabala dienvidu daļā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1067. g., pilsētas tiesības kopš 1708. g.
- Aļeiska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Aļejas upes krastos, 29500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1913. g.
- Bijska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Bijas krastos, 204000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1709. g. kā cietoksnis, pilsētas tiesības kopš 1782. g.
- Belebeja Pilsēta Krievijā, Baškortostānas rietumos, rajona administratīvais centrs, 59500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g., kā apdzīvota vieta dibināta 1757. g.
- Alatira Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
- Abaza Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas upes krastos, 17100 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1957. g. kā kalnraču ciemats, kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta 1867. g.
- Ozjorska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos, 4430 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1539. g., līdz 1946. g. saucās Darkemena.
- Mamonova Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1301. g., līdz 1947. g. saucās Heiligenbeila.
- Belaja Holuņica pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1764. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Belorečenska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Belajas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g., kā kazaku cietoksnis dibināta 1862. g.
- Dudinka Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļrietumos, upes un jūras osta Jeņisejas krastā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1667. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Abduļina Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1795. g.
- Spaska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 7200 iedzīvotāju (2014. g.) pilsētas tiesības kopš 1779. g., 1925.-2005. g. saucās Bednodemjanovska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
- Bednodemjanovska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, pilsētas tiesības kopš 1779. g., līdz 1925. g. saucās Spaska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
- Kasimova Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1152. g., no XV gs. līdz XVII gs. beigām - Kasimovas hanistes administratīvais centrs.
- Bogorodicka Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, rajona administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., dibināta kā cietoksnis XVII gs.
- Andreapole Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Daugavas augšteces krastos, 7500 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1907. g., pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Jaroslavļa Pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
- Taiga Pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Luangprabanga Pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru.
- Aubārī pilsēta Lībijā (_Awbārī_), Vādī el Hajāta šebījas administratīvais centrs
- Kembridža pilsēta Lielbritānijā (_Cambridge_), Anglijas austrumu daļā, Kembridžšīras grāfistes administratīvais centrs, 123900 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dibināta 1209. g.)
- Danfērmlina pilsēta Lielbritānijā (_Dunfermline_), Skotijā, uz ziemeļaustrumiem no Edinburgas, 50400 iedzīvotāju (2012. g.), skotu karaļa rezidence (XI gs.), benediktiešu klosteris (1072. g.) u. c. XI gs. arhitektūras pieminekļi, pilsēta dibināta 1067. g.
- Deri pilsēta Lielbritānijā (_Londonderry_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, osta Foilas līča krastā, 85000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta kā apmetne VI gs. vidū; Derija; Londonderija
- Ain el Audā pilsēta Marokā (_Ain EL Aouda_), Rabāta-Salē-Zemmūra-Zajera reģionā
- Adždīra pilsēta Marokā (_Ajdir_), Tāzas-Hoseimas-Tāvnātas reģionā
- Aknūla pilsēta Marokā (_Aknoul_), Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģiona austrumu daļā
- Aulmāsa pilsēta Marokā (_Oulmes_), Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģiona dienvidaustrumu daļā
- Miknēsa Pilsēta Marokā, Miknēsas-Tāfīlātas reģiona administratīvais centrs, 469200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Temāra Pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 225500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Salē Pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 760200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Tāza Pilsēta Marokā, Tāzas-Hoseim-Tāvnātas reģionā, 139700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Tiraspole Pilsēta Moldovā, Piedņestras Moldāvijas Republikas (pašpasludinātas valsts Krievijas aizbildniecībā) galvaspilsēta, 135700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bhaktapura Pilsēta Nepālā, Katmandu piepilsēta, 72500 iedzīvotāju (2001. g.), sanskrita rokrakstu bibliotēka, XV gs. arhitektūras pieminekļi: "55 logu pils" un tempļi, dibināta 865. g.
- Asena pilsēta Nīderlandes ziemeļaustrumos (_Assen_), Drentes provinces administratīvais centrs, 67300 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvotā vieta dibināta 1257. g., pilsētas tiesības kopš 1809. g.
- Benina Pilsēta Nigērijas dienvidos, Edo štata administratīvais centrs, 1398000 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta XII gs., senās Beninas valsts galvaspilsēta.
- Abeokuta pilsēta Nigērijas dienvidrietumos (_Abeokuta_), pie Ogunas upes, dibināta 1825. gadā kā patvēruma vieta no vergu ķērājiem, pilsētu apjoza 3 m augsts zemes valnis 32 km garumā, Ogunas štata administratīvais centrs, 487600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ibadana Pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ibadan"), Ojo štata administratīvais centrs, 1339000 iedzīvotāju (2006. g.), universitāte (dibināta 1948. g.), senās Jorubas valsts galvaspilsēta.
- Bahāvalpura pilsēta Pakistānas austrumos (_Bahawalpur_), Pendžabas provincē, netālu no Satledžas upes, 408400 iedzīvotāju (1998. g.), dibināta 1802. g.
- Enkarnasjona Pilsēta Paragvajas dienvidaustrumos ("Encarnacion"), Itapvas departamenta administratīvais centrs, osta Paranas labajā krastā, 69800 iedzīvotāju (2002. g.), dibināta 1632. g.
- Ajakučo Pilsēta Peru ("Ayacucho"), reģiona administratīvais centrs, 151000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1677. g.).
- Pjura Pilsēta Peru ("Piura"), Pjuras reģiona administratīvais centrs, 377500 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1532. g. (vecākā spāņu pilsēta Peru).
- Varasa Pilsēta Peru, Ankašas reģiona administratīvais centrs, Vaskarana kalna piekājē, 100900 iedzīvotāju (2007. g.), 1970. g. zemestrīcē gandrīz pilnībā iznīcināta.
- Kendzežina-Kozle Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, Glivices kanāla krastā, 63600 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 1975. g. apvienojot Kendzežinu un Kozli.
- Krakova Pilsēta Polijas dienvidu daļā, Vislas augšgalā, Mazpolijas vojevodistes administratīvais centrs, 758500 iedzīvotāju (2012. g.), universitāte (dibināta 1364. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Sovata Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.); Sovāta.
- Aleksandrija pilsēta Rumānijas dienvidos (_Alexandria_), Teleormanas žudeca administratīvais centrs, 45400 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1834. g.
- Tigranokerta Pilsēta senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciemata vietā (Turcujā), senās Armēnijas galvaspilsēta Tigrana II valdīšanas laikā, dibināta 77. g. p. m. ē., romieši to nopostīja 69. g. p. m. ē.
- Abū Kemāla pilsēta Sīrijā (_Abū Kamāl_, arī _Al Bukamal_, البو كمال), Deir ez Zoras muhāfazas dienvidaustrumos, Eifrātas labajā krastā, netālu no Irākas robežas
- Lādikīja Pilsēta Sīrijā ("Al Lādhiqīyah"), Vidusjūras piekrastē, Latākijas muhāfazas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 383700 iedzīvotāju (2004. g.), dibināta XIV gs. p. m. ē.; Latākija.
- Hanko pilsēta Somijas dienvidos (_Hanko_, _Hangö_), Ūsimā reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.), osta (agrāk bija nozīmīga kara flotes bāze), kūrorts un burāšanas centrs; piespiedu kārtā iznomāta PSRS 1940.-1941. g.
- Valjadolida pilsēta Spānijā (_Valladolid_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1346. g.)
- Ovjedo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Oviedo"), Astūrijas autonomā apgabala (Astūrijas katralistes) administratīvais centrs, 223800 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 757. gadā, 810. g. kļuva par Astūrijas karalistes galvaspilsētu.
- Ajuthaja Pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija.
- Bāčo pilsēta Taizemes dienvidu daļā (_Bacho_), Malakas pussalas austrumos, Narāthivātas provinces ziemeļos
- Bādža pilsēta Tunisijas ziemeļos (_Bājah_), pie Tunisas-Annabas (Alžīrijā) autoceļa, vilājas administratīvais centrs, dibināta 1. gs. p. m. ē.
- Edirne Pilsēta Turcijas ziemeļrietumos ("Edirne"), pie Grieķijas robežas, ila administratīvais centrs, 148500 iedzīvotāju (2013. g.); senāk saucās - Adrianopole, dibināta 117. g. kā Hadrianopolis.
- Aue pilsēta Vācijā (_Aue_), Saksijas federālās zemas dienvidos, 16600 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1420. g.
- Bohuma pilsēta Vācijā (_Bochum_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 361700 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XIII gs.
- Zolingene pilsēta Vācijā (_Solingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 155800 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta 1424. g.
- Limbaha Pilsēta Vācijā ("Limbach"), Saksijas federālajā zemē, dibināta 1346. g., 1950. g. apvienota ar Oberfronu izveidojot Limbahu-Oberfronu.
- Baireita pilsēta Vācijā, Bavārijas federālās zemes ziemeļos, pie Mainas iztekas, t. s. Franku Šveicē, 71600 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XII gs.
- rūpniecības centrs pilsēta vai pilsētciemats, kur koncentrēti vairāki rūpniecības uzņēmumi un tajos nodarbināta lielākā daļa iedzīvotāju
- Barkisimeto Pilsēta Venecuēlas ziemeļos ("Barquisimeto"), Merida Kordiljerā 522 m vjl., Laras štata administratīvais centrs, 844100 iedzīvotāju (2000. g.), dibināta 1552. g., stipri cietusi zemestrīcā 1812. g.
- Skanera med Falsterbu pilsēta Zviedrijā ("Skanör med Falsterbo"), Skones lēnē, 6900 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1754. g.
- Skanera Pilsēta Zviedrijā ("Skanör"), Skones lēnē, 6940 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1200. g.
- Hudiksvalla Pilsēta Zviedrijā, Helsinglandes austrumu daļā, pie Botenhāveta, 15000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1582. g. vecākā ēka ir 17. gs. baznīca, saglabājusies 18. gs. 90. gadu koka apbūve.
- Arboga Pilsēta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē, 10300 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1200. g.
- Strobuku pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, ir \~70 m garš paugurs, plakuma platums - \~20 m, postīts ar kartupeļu bedrēm, datējums nav zināms, ziemeļu pakājē atklāta apmetnes vieta
- Āpšukalns Pilskalns Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Rūķīšu mājām, savrups \~12 m augsts, apaļš paugurs, virsotnes līdzenā daļa (plakums) - \~30 m diametrā, apjož terase 4-5 m augstumā, dienvidrietumu pusē ar šauru pāržmaugu savienots ar apkārtni; pāržmauga nocietināta ar diviem \~1,5 m augstiem vaļņiem un 2 grāvjiem.
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta
- Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Paplakas pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, Virgas upes kreisajā krastā, tā ziemeļu pusē upes krasta erozijas dēļ nobrukusi \~1/3 plakuma, austrumu un rietumu nogāzes dabiski stāvas, bet neaizsargātā nocietināta ar 2 vaļņiem (augstums — 6 m un 1 m) un grāvi starp tiem, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
- Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach"
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
- Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne"
- Rata kalns pilskalns Siguldā, Gaujas senlejas labajā pamatkrastā, to norobežo gravas, 200 m plats un 600 m garš senkrasta kores izvirzījums; Rata kakts; Karātavu kalns
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns
- Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms
- iemute Pīpes kāta daļa, kuras galu pīpējot tur mutē.
- Dēlas savienība pirmā Atēnu piejūras pilsētu un Egejas jūras salu savienība, kas tika nodibināta 478. g. p. m. ē., lai apvienotu polisas cīņā pret Persiju; sapulces notika Dēlas salā Apollona templī; likvidēta 404. g. p. m. ē.
- Ainažu jūrskola pirmā jauna tipa latviešu jūrskola Latvijā, dibināta 1864. g. pēc K. Valdemāra iniciatīvas; pastāvēja līdz 2. pasaules karam, kad ēkas nodega; 1969. g. atjaunotājā jūrskolas ēkā atvērts Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs
- pamatkrāsojums Pirmā krāsas kārta, kas uzklāta nogruntētai virsmai.
- štālhelmieši Pirmā pasaules kara vācu karavīru savienība, dibināta 1918. g., 1934. g. iekļāvās nacionālsociālistu organizācijās.
- Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece
- Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem
- trenčkots Pirmajā pasaules karā frontē valkātais angļu virsnieku lietus mētelis no impregnētas drānas un ar eļļas piesūcinātu starpdrēbi; trencis.
- konsumācija Pirmās dzimumattiecības starp laulātajiem un ar tām saistītie rituāli līgavas šķīstuma pierādīšanai.
- pilstiesa Pirmās instances tiesa krimināllieta Pārdaugavas hercogistē, šādas tiesas bija nodibinātas Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Pērnavā un Tērbatā, tai piekrita arī policijas, valsts domēņu uzraudzība u. c. funkcijas.
- prasījumu un saistību neto ieskaits pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība
- vītene Pīta pātaga.
- plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
- Valvata cristata plakanā valvāta
- ērmi Plakans koks starp ratu priekšasi un ratu grīdu, pie kura piestiprināta dīstele.
- plāksnis Plakans, izvirzīts (lidaparāta) elements (tā) stabilitātes un vadāmības nodrošināšanai.
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
- trilaterācija Plāna atbalstpunktu tīkla veidošanas metode ģeodēzijā; veido savstarpēji saistīto trijstūru sistēmu un mērī šo trijstūru malas, bet iekšējos leņķus un atbalstpunktu koordinātas aprēķina.
- membrāna plāna noteiktas formas plāksne, nostiepta, nostiprināta plēve (iekārtās, ierīcēs u. tml.)
- kinofilmas pamatne plāna, elastīga caurspīdīga materiāla lente, uz kuras tiek uzklāta gaismjutīgā emulsija
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
- spodrpape Plāna, stipra, no šķiedras izstrādāta dzelteni brūngana pape ar spīdīgi gludu virsu; to liek starp gludināmajām loksnēm pirms vai pēc iespiešanas.
- šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai.
- sotē plānās šķēlēs sagriezta un sviestā apcepināta gaļa
- planetogrāfiskās koordinātas planētas virsmas punkta koordinātas
- gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa; tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa.
- dinoflagelāts Planktonā sastopams mikroskopisks, apaļīgs vienšūnis ar pātagveidīgiem piedēkļiem.
- galete Plāns nesaldinātas mīklas cepums.
- spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piemēram, uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
- čipkarte Plastikāta karte, kurā ir iestrādāta mikroshēma jeb čips; viedkarte.
- kasetne Plastikāta konteiners, kurā iepilda printerī vai kopēšanas iekārtās izmantojamo tinti vai pulveri.
- plonka Plastikāta plēve.
- plastmasenes Plastikāta slēpes.
- konstalīns Plastiska antifriktīva ziede, pamatā minerāleļļas, kas sabiezinātas ar augstāko taukskābju nātrija sāļiem.
- autocistoplastika Plastiska urīnpūšļa operācija, kurā ņem audus transplantātam no paša slimnieka organisma.
- dzīres Plašas, bagātas svinības ar mielastu.
- plaukts Plata, pie sienas piestiprināta plāksne (parasti vilciena vagonā) gulēšanai, arī bagāžas novietošanai.
- palmdators Plaukstdators - neliels kabatas formāta dators; piezīmjdators.
- Lielbērze Plaušu tuberkulozes slimnīca, dibināta 1935. g., izvietota bijušās Lielbērzes muižas ēkās, 100 vietu, ārstē pieaugušos tuberkulozes slimniekus.
- termiski nelīdzsvarota, neizotermiska plazma plazma, kurā daļiņu (elektronu, jonu, atomu) vidējā enerģija un tātad arī temperatūra atšķiras
- I transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti; veido kompleksu ar lielāko endogena kobalamīna daļu; tā trūkums pazemina kobalamīna līmeni serumā, bet nerada vielmaiņas traucējumus; koncentrācija ir palielināta mieloproliferatīvo traucējumu gadījumā
- rocētais plecģērbs plecģērbs, kura stāva sānos ir iestrādātas roces, bet tajās nav iešūtas piedurknes (piem., veste, bezrocis)
- amikts Plecu sega, garīdznieka liturģiskā tērpa sastāvdaļa - četrstūrains balts lina audums, kam divos stūros piestiprinātas saites.
- žmiukstināt Plīkšināt pātagu.
- smiukšēt Plīkšķēt (par pātagu).
- žņaukstēt Plīkšķēt (par pātagu).
- žviukšēt Plīkšķēt (par pātagu).
- žvindzināt Plīkšķināt (ar pātagu).
- žvinkstināt Plīkšķināt (ar pātagu).
- šviukšināt Plīkšķināt (vicinot pātagu).
- šviukšķināt Plīkšķināt (vicinot pātagu).
- smirkšināt plīkšķināt pātagu
- pliksināt Plīkšķināt pātagu.
- sprīdzināt Plīkšķināt pātagu.
- nošvīkstiens Plīkšķis (pātagu vicinot).
- veltņploteris Ploteris, kas atveido attēlus uz rotējoša veltņa virsmas uzklāta materiāla.
- koksnes dzeltējums pludinātas skujkoku koksnes aplievas gaišdzeltena iekrāsa, kas rodas intensīvā žāvēšanā
- pieplūst Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to).
- pretgriezējs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis.
- pretzobs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis.
- indikatorplēve Polietilēna sloksne, kas pārklāta ar vielu, kas reaģē ar indīgām VX veida kaujasvielām to nosēšanās brīdī.
- B formāti poligrāfijas papīra standarti plakātiem un lielformāta darbiem; B0 pamatizmēri ir 1414x1000 mm
- intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež.
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi.
- leikotaksīns Polipeptīds, kas izolēts no iekaisušiem audiem un iekaisuma eksudāta; tas paplašina kapilārus un veicina leikocītu diapedēzi.
- sabiedriskā politika politikas veidošanas process un rezultāts, kurā kolektīvā izvēle un sabiedriskās intereses, vērtības tiek nostiprinātas lēmumos
- namnieku ūnija politiska organizācija Kurzemes hercogistē 18. gs. beigās, dibināta 1790. g. 24. aprīlī Jelgavā ar mērķi panākt lielāku namnieku ietekmi valsts politiskajā dzīvē, kas tomēr neizdevās un 1795. g. savu darbību izbeidza
- Pērkoņkrusts politiska organizācija Latvijā; dibināta 1932. g. janvārī Rīgā, 1934. g. tika aizliegta, vācu okupācijas sākumā darbību atjaunoja, bet 1941. g. augustā likvidēta
- valsts politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija
- Latvijas Tautas fronte politiska organizācija, dibināta 1988. g. oktobrī, 1989. g. oktobrī bija \~250000 biedru, apvienoja dažādu sabiedrības slāņu pārstāvjus un kļuva par ietekmīgāko politisko spēku Latvijā un komunistiskās partijas kontrolei nepakļāvās; uzvarot 1989. g. 18. marta vēlēšanās leģitīmi pārņēma varu Latvijā
- gomindāns Politiska partija Ķīnā, dibināta 1912. g. no 1949. Taivānā.
- politiskais apvērsums politiskās varas pāreja no viena politiskā spēka (šķiras, sociālā slāņa, politiska grupējuma vai partijas) rokām cita politiskā spēka rokās; šāds apvērsums var būt bruņots un vardarbīgs, var būt arī bez bruņotas cīņas un atklātas vardarbības un pat notikt pastāvošo tiesību normu ietvaros
- Sudžata Populāra Taizemes budistu mīta galvenā varone, bagāta zemes īpašnieka meita, kas nesa ziedojumu - rīsu un treknu pienu - bodhi koka dievam.
- aglomerāts Porainos gabalos saķepināta smalkgraudaina rūda.
- porfīrija Porfirīna metabolisma traucējums, kam raksturīga pastiprināta porfirīnu rašanās un ekskrēcija.
- ātri cietējošais portlandcements portlandcements, kas satur palielinātu trikalcija silikāta un trikalcija alumināta daudzumu; cietējot izdalās daudz siltuma
- stiprinātie vīni portvīni, madeira, heress u. c., kam pēc saīsināta raudzēšanas laika pievieno vīna destilātu
- kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā).
- narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts.
- projekcijkopēšana Pozitīvas fotokopijas iegūšana ar fotopalielinātāju, projicējot un eksponējot negatīva attēlu uz pozitīvā materiāla (fotopapīra); var iegūt gan palielinātas, gan samazinātas negatīva attēla kopijas.
- tautas pedagoģija praksē uzkrāta, ar folkloru un tradīcijām no paaudzes paaudzē nodota audzināšanas pieredze
- aviācijas astronomija praktiskās astronomijas nozare - zinātne par metodēm un tehniskajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību pēc debess spīdekļiem var noteikt gaisakuģa atrašanās vietu (koordinātas) un lidojuma virzienu
- jūras astronomija praktiskās astronomijas nozare, kuru izmanto navigācijā, lai noteiktu peldlīdzekļa atrašanās vietu (koordinātas) pēc debess spīdekļu augstuma novērojumiem
- asinēzija Prāta aprobežotība.
- dumums Prāta aptumsums.
- noēze Prāta darbība; izziņas process.
- trešā koša prāta sfēra, kurā izpaužas arī jūtu ietekmes; manomājākoša
- Kasandras fenomens prāta stāvoklis, kurā cilvēks neuzticas brīdinājumiem vai brīdinošiem signāliem
- garīgs apsāpums prāta trulums, letarģija
- einoja Prāta un gribas normāls stāvoklis.
- zoroastrisms Pravieša Zaratustras (1. g. tūkstoša p. m. ē. 2. pusē) dibināta reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku - labā un ļaunā - cīņu un uguns pielūgšana (svētais kanons Avesta).
- aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
- koordinātizvirpošana Precīzi izvietotu caurumu izvirpošana, ko veic īpašās mašīnās, kas apgādātas ar galda precīzas pārvietošanas ietaisēm.
- reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra; berzē js.
- programmas specifikācija precīzs tā rezultāta apraksts, ko nepieciešams iegūt ar doto programmu. Šis apraksts parasti nosaka, kas jādara programmai, bet nenorāda, kā šīs programmas funkcijas tiek realizētas
- bordo karotīte Preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
- prekancerozais abrazīvais heilīts prekanceroza lūpas erozija; parasti novēro vīriešiem; apakšlūpas vidusdaļā rodas erozija bez infiltrāta; vēlāk bieži no tās attīstās spinocelulāra epitelioma
- prelatūra Prelāta amats vai dzīves vieta.
- depo Prēmijas daļa, kas pienākas apdrošinātajam un jāietur pārapdrošinātājam kā pārapdrošināšanas līgumā paredzēto saistību izpildes garantija.
- preparācija Preparāta sagatavošana.
- AAZ Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai; šķīdums, kuru gatavoja no 4,5 l ūdens, 1 l tehniskās sālsskābes un 62 g nātrija sulfāta (vai 140 g glaubersāls).
- borta informācijas uzkrājējs pret triecieniem aizsargāta ierīce, kas reģistrē lidojuma parametrus, pēc kuriem var noteikt lidaparāta trajektoriju, ātrumu, telpisko stāvokli, dzinēju darba režīmu, cēlējspēku un pretestību; melnā kaste
- lejupregulācija Pretestības vai tolerances attīstība, ko izraisa atkārtota farmakoloģiski vai fizioloģiski aktīvas vielas ievadīšana; bieži raksturīga sākotnēji samazināta receptoru afinitāte pret noteikto vielu ar sekojošu receptoru skaita samazināšanos.
- pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt.
- zādzība prettiesiska svešas kustamas mantas slepena vai atklāta bezatlīdzības nolaupīšana, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu
- berzēt rokas priecāties par izdošanos, panākumiem, par izredzēm, būt apmierinātam
- mozetta Priekšā sapogāta apkakle, kas sniedzas līdz elkoņiem, un kurai maza kapuce; to valkā augstāki katoļu garīdznieki.
- telekarte Priekšapmaksas karte zvanīšanai no telefona automāta jeb taksofona.
- štagbura Priekšbura jeb foks - masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti.
- bankabrošs Priekšdzijas vērpjamā mašīna - mašīna priekšdzijas (pusfabrikāta) izgatavošanai vērptuvēs.
- kājiņa Priekšmeta daļa (parasti sašaurināta, garena), ar kuru priekšmetu piestiprina (kur, pie kā), atbalsta (pret ko).
- lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja; šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā).
- tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle.
- paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus
- lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga (parasti pie sienas piestiprināta) guļasvieta.
- privātklīnika Privāta klīnika.
- bankas kantoris privāta kredītiestāde, kas dibināta banku uzdevumos ietilpstošu kredīta operāciju veikšanai
- Herdera institūts privāta mācību iestāde Rīgā 1921.-1939. g., nodibināja Herdera sabiedrība, 1927. g. piešķirtas augstskolas tiesības, bija pakļauts Izglītības ministrijas Vācu skolu pārvaldei, 1936. g. bija 220. studentu
- privātmāja Privāta māja.
- privāts Privāta persona.
- SPRL Privāta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (fr. "societe de persoonnes a responsabilite limitee").
- privātsaimniecība Privāta saimniecība (parasti laukos).
- klīnika privāta slimnīca vai ambulatoriska ārstniecības iestāde
- Antrepriz Privāta teātra nosaukums Jaroslavļā, Krievijā, ko 1750. g. nodibināja F. Volkovs; pirmais profesionālais teātris Krievijā.
- antreprīze Privāta teātra uzturēšana.
- kredītņēmējs privāta vai juridiska persona, kas aizņemas naudu
- saimniecība privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas
- privāts Privātapģērbā.
- privātdrēbes Privātapģērbs.
- kapitāla daļu pārdošana privatizācijas paņēmiens, kura rezultātā tiek pārdota valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļa vai kapitāla daļa, kas pieder valstij vai pašvaldībai kapitālsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls
- privātprakse Privāts darbs, privāta darbība (piemēram, juristiem, ārstiem, parasti kapitālistiskās valstīs).
- izvedummašīna Problēmneatkarīga ekspertsistēmas daļa (aparatūra un programmas), kas operē ar zināšanu bāzē uzkrātajiem faktiem un formē izvedumus.
- darbu vadības valoda problēmorientēta valoda, kas izstrādāta, lai identificētu darbu un aprakstītu prasības, ko tā izpilde uzliek datora operētājsistēmai
- breinstormings Problēmu risināšanas metode: šim nolūkam sapulcinātas grupas locekļi triecientempā piedāvā iespējami daudz ideju, kuru izvērtēšana notiek pēc tam; smadzeņu ofensīva, prātavētra.
- programmēšanas valoda PL/1 procedūrorientēta augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas domāta dažāda rakstura skaitļošanas un datu apstrādes uzdevumu risināšanai
- saliktie procenti procenti, kas maksājami kā no ieguldītā kapitāla, tā arī no uzkrātajiem procentiem
- ģeokodēšana Process, kurā adreses vai vietvārda tekstam piekārto koordinātas vai alfa - numeriskos kodus.
- akumulatoru baterijas uzlāde process, kurā akumulatora platēs (sekcijās) tiek uzkrāta elektriskā lauka enerģija; akumulatoru uzlādē no līdzsprieguma avota, kam uzlādes procesā uzlādējamā baterija ir slodze
- vēstuļu sapludināšana process, kurā ar speciālas programmatūras starpniecību noformē elektroniskās vēstules. Izmantojot šo sistēmu, lietotājs vispirms kādā datnē uzkrāj adrešu un adresātu sarakstu, kā arī citus bieži izmantojamus datus. Citā datnē tiek veidota pati vēstule, kurā adresi, adresāta vārdu un citu papildinformāciju aizstāj ar speciāliem kodiem. Sapludināšanas programma šos simbolus automātiski aizstāj ar pirmās datnes fragmentiem
- padomdošana process, kurā cilvēks ar specifiskām zināšanām un attiecīgu pieredzi noteiktā jautājumā sniedz ieteikumus, kā problēma vai situācija var tikt risināta
- pretpārliecināšana Process, kurā kāda persona, politiskā grupa vai valdība tiek pārliecināta atteikties no tās ieplānotās vai iecerētās rīcības.
- eksteriorizācija Process, kurā notiek pāreja no iekšējās - prāta darbības uz ārējo - praktisko darbību.
- dekolaborācija Process, kurā tiek mazināta kādas iedzīvotāju grupas kolaborācija ar pašmāju vai svešzemju uzurpatoru režīmu, likvidējot kolaborācijas ietekmi uz sabiedrību.
- vidēja termiņa valsts budžeta plānošana process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi pieciem gadiem un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm
- pārnese Process, pateicoties kuram neapzinātas tieksmes pāriet uz citiem objektiem mijiedarbībā ar tiem.
- tehnoloģiskais cikls procesu kopums gatavās produkcijas vai pusfabrikāta izgatavošanai
- cietušā liecības procesuāli nostiprinātas ziņas, ko par krimināllietas apstākļiem sniedz persona, kas ar procesa virzītāja - izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas vai tiesneša lēmumu atzīta par cietušo
- atkļūdotājs Programma, kas izstrādāta, lai atkļūdotu citu programmu, ļaujot programmētājam soli pa solim virzīties cauri pārbaudāmajai programmai, izpētot datus un tādus pārraudzības objektus kā, piem., mainīgo vērtības.
- pievienojumprogramma Programma, kas izstrādāta, lai, izmantojot lietojumprogrammas, varētu paplašināt to funkcionālās iespējas.
- zvanītājprogramma Programma, kas sastāda interneta tīkla pakalpojumu sniedzēja numuru un veido ar to savienojumu; nodibinātais savienojums pilnībā integrē lietotāja datoru interneta tīklā.
- TSR programma programma, kas tiek saglabāta atmiņā pat tad, ja tā attiecīgajā brīdī netiek izpildīta
- filtrs programma, piemēram, kārtošanas palīgprogramma, kas maina elementu kārtību datu sekvencēs, vai pārvēršanas palīgprogramma, kas datus, tekstu vai grafiku pārvērš no viena formāta citā
- droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi programmatūra, aparatūra un elektroniskā paraksta radīšanas dati, kas atbilst visām šādām prasībām: elektroniskā paraksta radīšanas dati ir radīti tikai vienreiz, un ir nodrošināta to slepenība; elektroniskā paraksta radīšanas datus nevar atvasināt, un, izmantojot tehnoloģijas, elektroniskais paraksts ir nodrošināts pret viltošanu; elektroniskā paraksta radīšanas dati ir droši aizsargāti pret to, ka trešās personas varētu tos nelikumīgi izmantot; droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi nemaina parakstāmo elektronisko dokumentu un neliedz iepazīties ar šo dokumentu pirms tā parakstīšanas
- lappuses pazīšana programmatūra, kas atpazīst datorā skenētas drukātas lappuses saturu. Lai pārveidotu drukātos vārdus datora tekstā un atšķirtu tekstu no citiem lappuses elementiem, piemēram, attēliem un virsrakstiem, šī programmatūra izmanto rakstzīmju optisko pazīšanu
- e-maks programmatūra, kas elektroniskajā komercijā izpilda kabatas portfeļa funkcijas, kurā tiek glabāta ciparnauda, dažkārt arī kredītkartes informācija kopā ar ciparsertifikātu, kas identificē kartes īpašnieku
- valoda C programmēšanas valoda, kas izstrādāta 70. gadu sākumā, lai atvieglotu programmatūras pārnešanu no viena datoru uz otru, tajā apvienotas augsta līmeņa mašīnneatkarīgas valodas un asamblervalodas iespējas un tā ir operētājsistēmas UNIX pamatvaloda
- problēmorientēta valoda programmēšanas valoda, kas izstrādāta kādas noteiktas uzdevumu klases risināšanai, piemēram, sarakstu apstrādes valoda, informācijas izguves valoda, modelēšanas valoda
- simula Programmēšanas valoda, kas paredzēta matemātiskās modelēšanas uzdevumiem, atvasināta no algola-60.
- imperatīvā valoda programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā tiek tieši norādīts vēlamā rezultāta iegūšanas veids, bet netiek norādītas tā īpašības
- paplašināmās iezīmēšanas valoda programmēšanas valodas _SGML_ apakškopa, kas speciāli izstrādāta darbam ar tīmekļa dokumentiem; valoda _XML_
- programmu uzturēšana programmu verificēšanas un modificēšanas process, kura rezultātā tiek novērstas kļūdas un trūkumi, pilnveidotas programmu iespējas atbilstoši izmainītām prasībām, kā arī tās pasargātas no nejaušas vai apzinātas bojāšanas
- lidaparāta makets projektējamā lidaparāta modelis dabīgos izmēros, lai precizētu to ārējo un iekšējo telpisko komponējumu
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piemēram, silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
- miliārija Prosas grauda lieluma pūslīši uz ādas; rodas pastiprinātas svīšanas rezultātā febrilu slimību gadījumos.
- mennonīti Protestantu sekta, dibināta 16. gadsimtenī, neatzīst karu un zvērestu, tic, ka zemes virsū nodibināsies Dieva valstība.
- supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā.
- protozooze Protozoju ierosināta slimība.
- psihoģenēze Psihes izcelšanās, rašanās; prāta attīstība.
- melanholija psihiska slimība, kuras izpausme ir ilgstoši nomākts garastāvoklis, apgrūtināta domu gaita un palēninātas kustības; depresija
- psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai; kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- interiorizācija Psihisks process, kurā notiek pāreja no ārējās - praktiskās darbības uz iekšējo - prāta darbību.
- sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- fagomānija Psihisku slimnieku patoloģiski kāpināta ēstgriba.
- apspiešana Psihoanalīzē - vairāk vai mazāk apzināta cenšanās izpiest no apziņas nepieņemamo Ego vai Super Ego saturu, kas saistīta ar dziņu, vai arī tā turēšana bezapziņā.
- ego Psihoanalīzē - vistuvāk ārpasaulei esošā, apzinātā psihes daļa (Es), uz ko no vienas puses iedarbojas neapzinātas dziņas (Tas), no otras - internalizētās normas (superego jeb super-Es).
- Elektras komplekss psihoanalīzē libido izveidošanās meitenēm 3-4 gadu vecumā; šo kompleksu raksturo neapzināta dzimumtieksme uz tēvu, greizsirdība un naids pret māti
- Edipa komplekss psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida - bērna, it īpaši zēna, neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi
- voluntārisms Psiholoģijā - mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
- projekcija psiholoģiskais aizsargmehānisms, ko raksturo neapzināta savu īpašību, motīvu utt. piedēvēšana citiem cilvēkiem, tā likvidējot iekšējos konfliktus
- ātrs (arī ātrāks) pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku
- vēls (arī vēlāks) pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku
- pieslēguma punkts punkts, kurā lietotājam tiek nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam
- plaknes līkne punktu (x, y) kopa, kuru koordinātas apmierina vienādojumu F(x, y)=0.
- Musulmaņu brālība puritāniska ēģiptiešu organizācija, kas tika nodibināta 1928. gadā un kļuva ietekmīga pēc Otrā pasaules kara, vēršoties pret cionismu un vesternizāciju, teroristisku darbību dēļ tika aizliegta 1954. gadā
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus.
- velēnglejs Purvaina minerālaugsne, kas veidojusies galvenokārt zem zālaugiem palielināta mitruma apstākļos.
- teice Purvaina vai pļavām bagāta vieta.
- puķdoņi Purvāju augu ģints garkātainiem ziediem ķekarā (3-10), ar pieziedlapiņām.
- Nigula purvs purvs Igaunijas dienvidrietumu daļā, Pērnavas rajonā, platība - 27 kvadrātkilometri, 1958. g. tam noteikts rezervāta statuss, lai saglabātu dabas kompleksus (augsto purvu un mežu)
- puskāts Puse (auga) kāta.
- tabloīds Pusformāta laikraksts, kas sniedz populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
- pusluksuss Pusluksusa numurs - paaugstinātas kategorijas viesnīcas numurs ar vienu lielu istabu, kur ar aizslietni vai bīdāmo sienu ir atdalīta guļamzona.
- hēmiēdri Pusplākšņi, kristāla formas, kas atvasinātas no holoēdriskām, samazinot uz pusi to plākšņu skaitu.
- apterijas Putna ķermeņa vietas (zem spārniem, paslēpenēs), kas nav klātas ar spalvām.
- niedrīte Putna spalvai kāta daļa bez vēdekļa.
- nosmacenis Putnu embrijs, kas miris pēdējā attīstības stadijā, tātad miris jau pilnīgi izveidojies putna mazulis.
- smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa.
- niekas Putraimu čagas, kas tiek atsijātas.
- slīpēšana Putraimu ražošanā - aizmetņa un kodola ārējās daļas atdalīšana, formas un viendabīguma veidošana sasmalcinātajiem putraimiem.
- aizpūžņot Pūžņojot tikt pārklātam, aizpildītam ar strutām, pūžņiem.
- pliukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- zviukšēt Radīt svilpjošu, švīkstošu skaņu (kā pātagu vicinot vai vilciņu griežot).
- švaukšķēt Radīt troksni vicinot rīksti vai pātagu.
- purpurradzene Radzeņu suga, sastopama gar ceļmalām, mežos, sarkaniem ziediem, ačgārni olējādām vai garenām lapām, īskātainām apakšlapām, sēdošām augšlapām.
- nešļava Raganas vai burvja atstāta noburta lieta ar nolūku noskaust otram labumu, kaitēt.
- gričalas Ragavas, kas uz ledus piestiprinātas pie kārts braukšanai pa apli.
- krēsls ragavu sastāvdaļa - iekšpusē pie mietnēm piestiprināta izliekta balsta dzelzs
- kreņķēties Raizēties, bēdāties, būt neapmierinātam, arī īgnoties, dusmoties.
- skrutinijs Rakstiska aizklāta balsošana pāvesta vai bīskapa vēlēšanās.
- laulības līgums rakstiska vienošanās attiecībā uz īpašuma sadali laulībā, piemēram, atsevišķas lietas var piederēt vienam laulātajam
- avizo Raksts, ar ko adresātam paziņo par vekseļa, preču izsūtīšanu vai naudas pārskaitīšanu.
- slīpraksts raksts, kurā rakstzīmes ir ieslīpinātas pa labi; kursīvs^1^
- pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība; steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
- polje Raksturīga karsta reljefa forma, garumā stiepta atklāta iegruvas mulda, kas parasti radusies jau kalnu krokošanās laikmetā.
- kadri metros raksturlielums, kas atšķiras dažāda formāta filmām; 16 mm filmai tas ir 131, bet 35 mm filmai – 52; kadri/m.
- šmikš Raksturo asu kustību, rīkstes vai pātagas vicināšanu.
- žmīks Raksturo rīkstes vai pātagas sitiena troksni.
- švaukš Raksturo troksni, kāds rodas vicinot rīksti vai pātagu.
- pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības atvērt (aizvērt) sardzes apsargātu objektu, kā arī nosaka glabātavu atvēršanas kārtību vai cilvēku pielaišanu pie apsargājamo mašīnu stāvēšanas vietām.
- galvenais raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kas dod nesējraķetei vai kosmiskajam lidaparātam lielāko daļu ātruma pieauguma; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
- starta raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kurš līdztekus ar galveno raķešdzinēju nodrošina kosmiskā lidaparāta startu no Zemes; parasti izmanto cietās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
- koriģējošs raķešdzinējs raķešdzinējs, kas veic orbītas korekciju un tuvina kosmisko lidaparātu citam kosmiskajam lidaparātam; tas var veikt arī galvenā raķešdzinēja vai bremzēšanas raķešdzinēja funkcijas; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
- bremzēšanas raķešdzinējs raķešdzinējs, kura vilce ir vērsta tieši pretēji kosmiskā lidaparāta kustības virzienam
- elektriskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura vilcējspēku rada elektroenerģijas ierosināta reaktīva strūkla, kas izplūst no dzinēja; reaktīvās strūklas ātrums var sasniegt vairākus simtus km/s.
- Skrundas radiolokācijas stacija raķešu uzbrukuma agrās atklāšanas stacija, ko PSRS armijas vajadzībām uzbūvēja 1960-os gados, tajā darbojās 2 lokatori, kas turpināja darbu līdz 1998. g. 31. augustam, 1999. g. 21. oktobrī Latvija pārņēma teritoriju savā jurisdikcijā; tika uzsākta arī lielāka lokatora būve, kas pēc starpvalstu vienošanās tika uzspridzināta 1995. g. 4. maijā
- renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji
- garensijas rāmis rāmis, kam ir divas garensijas, kuras savā starpā sastiprinātas ar šķērssijām
- virsbirģermeistars Rātes vai maģistrāta vadītājs.
- vārpstava Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole.
- vārpstive Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole.
- vārpstuve Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole.
- ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek ievilkts pavediens.
- ādīna Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek izvilkts pavediens.
- plācs Ratu rāmja gala koki, pie kā piestiprinātas asis.
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
- šķīne Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
- šķīnējs Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
- rausteklis Rauklis - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas, kņubas nūjas galā; darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai.
- rautava Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
- rautene Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
- rautiņš Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
- sakaņģerēt Raustot grožus, vicinot pātagu u. tml., saskubināt, panākt, piemēram, ka sāk skriet.
- plazmas dzinējs reaktīvais dzinējs, kurā reaktīvo spēku rada ar elektromagnētisko lauku paātrināta darbviela plazmas stāvoklī
- referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
- prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu.
- protanomālija Redzes receptoru pavājināta jutība pret sarkano krāsu.
- ecce homo! redziet kāds cilvēks! (par teicienu kļuvuši prokuratora Poncija Pilāta vārdi, ko viņš sacījis jūdiem, izvezdams Jēzu ar ērkšķu kroni galvā)
- referents Referāta autors, kas parasti to nolasa vai izsaka brīvā runā, apspriedē, sanāksmē, konferencē, kongresā u. tml.
- referendārijs Referāta nolasītājs.
- apdūņoties Refl. --> apdūņot; tikt pārklātam ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
- atjaunināties Refl. --> atjaunināt; tikt atjauninātam.
- atrisināties Refl. --> atrisināt (2); tikt atrisinātam.
- atrisināties Refl. --> atrisināt (3); tikt atrisinātam.
- atsijāties Refl. --> atsijāt (1); tikt atsijātam.
- attālināties Refl. --> attālināt (1); tikt attālinātam.
- bružāties Refl. --> bružāt; tikt bružātam.
- cilāties Refl. --> cilāt (1); tikt cilātam.
- iekrāties Refl. --> iekrāt; tikt iekrātam.
- ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (1); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
- ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (2); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
- iešņīpāties Refl. --> iešņīpāt (1); tikt iešņīpātam.
- iešņīpāties Refl. --> iešņīpāt (2); tikt iešņīpātam (parasti neviļus, negribēti).
- ievalkāties Refl. --> ievalkāt; tikt ievalkātam.
- ievilcināties Refl. --> ievilcināt; tikt ievilcinātam.
- izglābties Refl. --> izglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- izlutināties Refl. --> izlutināt; tikt izlutinātam.
- izmitināties Refl. --> izmitināt; tikt izmitinātam.
- iznēsāties Refl. --> iznēsāt (7); tikt iznēsātam.
- izperināties Refl. --> izperināt (1); tikt izperinātam.
- izrisināties Refl. --> izrisināt(1); tikt izrisinātam.
- izrisināties Refl. --> izrisināt(2); tikt izrisinātam.
- izritināties Refl. --> izritināt (1); tikt izritinātam.
- izritināties Refl. --> izritināt (2); tikt izritinātam.
- izsijāties Refl. --> izsijāt (1); tikt izsijātam.
- izskalināties Refl. --> izskalināt; tikt izskalinātam.
- izsmidzināties Refl. --> izsmidzināt; tikt izsmidzinātam.
- izšļakstināties Refl. --> izšļakstināt (1); tikt izšļakstinātam.
- izvalkāties Refl. --> izvalkāt; tikt izvalkātam.
- izvēdināties Refl. --> izvēdināt (1); tikt izvēdinātam.
- izvēdināties Refl. --> izvēdināt (2); tikt izvēdinātam.
- kāpināties Refl. --> kāpināt (2); tikt kāpinātam.
- klāties Refl. --> klāt 1 (1); tikt klātam.
- krāties Refl. --> krāt (1); tikt krātam.
- krāties Refl. --> krāt (3); tikt krātam.
- mudžināties Refl. --> mudžināt (1); tikt mudžinātam.
- noasināties Refl. --> noasināt (1); tikt noasinātam.
- noasināties Refl. --> noasināt (2); tikt noasinātam.
- nobružāties Refl. --> nobružāt (1); tikt nobružātam.
- nobružāties Refl. --> nobružāt (2); tikt nobružātam.
- nodibināties Refl. --> nodibināt (2); tikt nodibinātam.
- nodriskāties Refl. --> nodriskāt; tikt nodriskātam.
- noklāties Refl. --> noklāt (1); tikt noklātam.
- noklāties Refl. --> noklāt (3); tikt noklātam (pār ko, pāri kam).
- noklāties Refl. --> noklāt (5); tikt noklātam.
- nokūpināties Refl. --> nokūpināt (1); tikt nokūpinātam.
- nokūpināties Refl. --> nokūpināt (2); tikt nokūpinātam.
- nokvēpināties Refl. --> nokvēpināt; tikt nokvēpinātam.
- nolīdzināties Refl. --> nolīdzināt (1); tikt nolīdzinātam.
- nolupināties Refl. --> nolupināt (1); tikt nolupinātam; nolobīties.
- nomuļļāties Refl. --> nomuļļāt (1); tikt nomuļļātam.
- nopilināties Refl. --> nopilināt (3); tikt nopilinātam.
- noplicināties Refl. --> noplicināt (1); tikt noplicinātam.
- noputināties Refl. --> noputināt (1); tikt noputinātam.
- noritināties Refl. --> noritināt (1); tikt noritinātam.
- noritināties Refl. --> noritināt (2); tikt noritinātam.
- noskrambāties Refl. --> noskrambāt (1); tikt noskrambātam.
- noslapināties Refl. --> noslapināt; tikt noslapinātam.
- nostiprināties Refl. --> nostiprināt (1); tikt nostiprinātam.
- nostiprināties Refl. --> nostiprināt (2); tikt nostiprinātam.
- nošļakstināties Refl. --> nošļakstināt; tikt nošļakstinātam.
- notrulināties Refl. --> notrulināt (1); tikt notrulinātam.
- notrulināties Refl. --> notrulināt (2); tikt notrulinātam.
- novājināties Refl. --> novājināt; tikt novājinātam.
- novalkāties Refl. --> novalkāt (1); tikt novalkātam.
- novazāties Refl. --> novazāt; tikt novazātam.
- novēlināties Refl. --> novēlināt; tikt novēlinātam.
- paasināties Refl. --> paasināt (4); tikt paasinātam.
- paātrināties Refl. --> paātrināt (1); tikt paātrinātam.
- paātrināties Refl. --> paātrināt (2); tikt paātrinātam.
- paaugstināties Refl. --> paaugstināt (1); tikt paaugstinātam.
- paaugstināties Refl. --> paaugstināt (2); tikt paaugstinātam.
- paaugstināties Refl. --> paaugstināt (4); tikt paaugstinātam.
- pabojāties Refl. --> pabojāt (1); tikt pabojātam.
- pabružāties Refl. --> pabružāt; tikt pabružātam.
- pacepināties Refl. --> pacepināt; tikt pacepinātam.
- pacilāties Refl. --> pacilāt (1); tikt pacilātam.
- padriskāties Refl. --> padriskāt; tikt padriskātam.
- padziļināties Refl. --> padziļināt (1); tikt padziļinātam.
- padziļināties Refl. --> padziļināt (2); tikt padziļinātam.
- padziļināties Refl. --> padziļināt (3); tikt padziļinātam.
- pagarināties Refl. --> pagarināt (1); tikt pagarinātam.
- pagarināties Refl. --> pagarināt (2); tikt pagarinātam.
- pagarināties Refl. --> pagarināt (3); tikt pagarinātam.
- paglābties Refl. --> paglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- pagrūtināties Refl. --> pagrūtināt; tikt pagrūtinātam.
- paildzināties Refl. --> paildzināt (1); tikt paildzinātam.
- paildzināties Refl. --> paildzināt (2); tikt paildzinātam.
- paklāties Refl. --> paklāt (1); tikt paklātam.
- pakuplināties Refl. --> pakuplināt (2); tikt pakuplinātam.
- palēnināties Refl. --> palēnināt; tikt palēninātam.
- pamazināties Refl. --> pamazināt (1); tikt pamazinātam.
- pamudžināties Refl. --> pamudžināt; tikt pamudžinātam.
- papildināties Refl. --> papildināt (1); tikt papildinātam.
- papildināties Refl. --> papildināt (3); tikt papildinātam.
- papildināties Refl. --> papildināt (4); tikt papildinātam.
- paplašināties Refl. --> paplašināt (1); tikt paplašinātam.
- paplašināties Refl. --> paplašināt (2); tikt paplašinātam.
- paplašināties Refl. --> paplašināt (3); tikt paplašinātam.
- pārcepināties Refl. --> pārcepināt; tikt pārcepinātam.
- pārkairināties Refl. --> pārkairināt; tikt pārkairinātam.
- pārklāties Refl. --> pārklāt (3); tikt pārklātam; arī noklāties (2).
- pārklāties Refl. --> pārklāt (4); tikt pārklātam.
- pārmitrināties Refl. --> pārmitrināt; tikt pārmitrinātam.
- pārsātināties Refl. --> pārsātināt (1); tikt pārsātinātam.
- pārsātināties Refl. --> pārsātināt (2); tikt pārsātinātam.
- pārsātināties Refl. --> pārsātināt (4); tikt pārsātinātam.
- pārstrādāties Refl. --> pārstrādāt (3); tikt pārstrādātam.
- pāršļakstināties Refl. --> pāršļakstināt (2); tikt pāršļakstinātam, parasti neviļus, negribēti.
- paseklināties Refl. --> paseklināt; tikt paseklinātam.
- pasijāties Refl. --> pasijāt(1); tikt pasijātam.
- pasijāties Refl. --> pasijāt(3); tikt pasijātam.
- pasliktināties Refl. --> pasliktināt; tikt pasliktinātam.
- pastiprināties Refl. --> pastiprināt(2); tikt pastiprinātam.
- pastiprināties Refl. --> pastiprināt(3); tikt pastiprinātam.
- pastiprināties Refl. --> pastiprināt(4); tikt pastiprinātam.
- pavājināties Refl. --> pavājināt; tikt pavājinātam.
- pavēdināties Refl. --> pavēdināt(1); tikt pavēdinātam.
- pavēdināties Refl. --> pavēdināt(2); tikt pavēdinātam.
- pavieglināties Refl. --> pavieglināt; tikt pavieglinātam.
- pavirināties Refl. --> pavirināt; tikt pavirinātam.
- pazemināties Refl. --> pazemināt(1); tikt pazeminātam.
- pazemināties Refl. --> pazemināt(2); tikt pazeminātam.
- pazemināties Refl. --> pazemināt(5); tikt pazeminātam.
- piekrāties Refl. --> piekrāt(1); tikt piekrātam.
- pielīdzināties Refl. --> pielīdzināt(1); tikt pielīdzinātam.
- pielipināties Refl. --> pielipināt(1); tikt pielipinātam, parasti neviļus, negribēti.
- pieradināties Refl. --> pieradināt (2); tikt pieradinātam.
- pieradināties Refl. --> pieradināt (3); tikt pieradinātam.
- pieripināties Refl. --> pieripināt (1); tikt pieripinātam.
- pieripināties Refl. --> pieripināt (2); tikt pieripinātam.
- piesātināties Refl. --> piesātināt (1); tikt piesātinātam.
- piesātināties Refl. --> piesātināt (2); tikt piesātinātam.
- piesātināties Refl. --> piesātināt (3); tikt piesātinātam.
- piesātināties Refl. --> piesātināt(4); tikt piesātinātam.
- piestrādāties Refl. --> piestrādāt(5); tikt piestrādātam.
- pietuvināties Refl. --> pietuvināt; tikt pietuvinātam.
- placināties Refl. --> placināt; tikt plucinātam.
- plivināties Refl. --> plivināt; tikt plivinātam.
- risināties Refl. --> risināt(2); tikt risinātam.
- risināties Refl. --> risināt(3); tikt risinātam.
- risināties Refl. --> risināt(4); tikt risinātam.
- sabiezināties Refl. --> sabiezināt(1); tikt sabiezinātam.
- sabiezināties Refl. --> sabiezināt(2); tikt sabiezinātam.
- sabiezināties Refl. --> sabiezināt(3); tikt sabiezinātam.
- sabiezināties Refl. --> sabiezināt(4); tikt sabiezinātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt(1); tikt sabojātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt(2); tikt sabojātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt(3); likt sabojātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt(4); tikt sabojātam.
- sabrūnināties Refl. --> sabrūnināt; tikt sabrūninātam.
- sabružāties Refl. --> sabružāt; tikt sabružātam.
- sacepināties Refl. --> sacepināt; tikt sacepinātam.
- sadrebināties Refl. --> sadrebināt; tikt sadrebinātam.
- sadriskāties Refl. --> sadriskāt; tikt sadriskātam.
- saglabāties Refl. --> saglabāt (1); tikt saglabātam.
- saglabāties Refl. --> saglabāt (2); tikt saglabātam.
- saīsināties Refl. --> saīsināt(1); tikt saīsinātam.
- saīsināties Refl. --> saīsināt(2); tikt saīsinātam.
- saīsināties Refl. --> saīsināt(3), tikt saīsinātam.
- saistīties Refl. --> saistīt(1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
- sakabināties Refl. --> sakabināt(1); tikt sakabinātam.
- sakabināties Refl. --> sakabināt(2); tikt sakabinātam.
- sakāpināties Refl. --> sakāpināt (1); tikt sakāpinātam.
- sakāpināties Refl. --> sakāpināt (2); tikt sakāpinātam.
- saklāties Refl. --> saklāt; tikt saklātam.
- sakrāties Refl. --> sakrāt(1); tikt sakrātam.
- sakrāties Refl. --> sakrāt(2); tikt sakrātam.
- samitrināties Refl. --> samitrināt; tikt samitrinātam.
- samudžināties Refl. --> samudžināt (1); tikt samudžinātam.
- samudžināties Refl. --> samudžināt (2); tikt samudžinātam.
- saplacināties Refl. --> saplacināt; tikt saplacinātam.
- saritināties Refl. --> saritināt; tikt saritinātam.
- sasīcināties Refl. --> sasīcināt(2); tikt sasīcinātam.
- saskalināties Refl. --> saskalināt; tikt saskalinātam.
- saskrambāties Refl. --> saskrambāt(1); tikt saskrambātam.
- saslapināties Refl. --> saslapināt; tikt saslapinātam.
- sasmalcināties Refl. --> sasmalcināt; tikt sasmalcinātam.
- sasprindzināties Refl. --> sasprindzināt(2); tikt sasprindzinātam.
- sasprindzināties Refl. --> sasprindzināt(3); tikt sasprindzinātam.
- sasprogāties Refl. --> sasprogāt; tikt sasprogātam.
- sastiprināties Refl. --> sastiprināt, tikt sastiprinātam.
- sašaurināties Refl. --> sašaurināt(1); tikt sašaurinātam.
- sašaurināties Refl. --> sašaurināt(2); tikt sašaurinātam.
- sašaurināties Refl. --> sašaurināt(3); tikt sašaurinātam.
- sašķetināties Refl. --> sašķetināt; likt sašķetinātam.
- sašķidrināties Refl. --> sašķidrināt; tikt sašķidrinātam.
- satuvināties Refl. --> satuvināt(1); tikt satuvinātam.
- savalkāties Refl. --> savalkāt(1); tikt savalkātam.
- savazāties Refl. --> savazāt (1); tikt savazātam.
- savirpināties Refl. --> savirknēt; tikt savirpinātam.
- sijāties Refl. --> sijāt(1), tikt sijātam.
- skaistināties Refl. --> skaistināt(2); tikt skaistinātam.
- skalināties Refl. --> skalināt(1); tikt skalinātam.
- skrambāties Refl. --> skrambāt(1); tikt skrambātam.
- skrambāties Refl. --> skrambāt(2); tikt skrambātam.
- spodrināties Refl. --> spodrināt; tikt spodrinātam.
- sutināties Refl. --> sutināt (1); tikt sutinātam: arī sautēties (1).
- svilināties Refl. --> svilināt (1); tikt svilinātam.
- svilināties Refl. --> svilināt (2); tikt svilinātam.
- šķetināties Refl. --> šķetināt (1); tikt šķetinātam.
- šļūkāties Refl. --> šļūkāt (2); tikt šļūkātam.
- šļūkāties Refl. --> šļūkāt (3); tikt šļūkātam.
- tievināties Refl. --> tievināt (1); tikt tievinātam.
- tīņāties Refl. --> tīņāt (1); tikt tīņātam; tīties (1).
- tricināties Refl. --> tricināt; tikt tricinātam.
- trīcināties Refl. --> trīcināt; tikt trīcinātam.
- tuvināties Refl. --> tuvināt (1); tikt tuvinātam; tuvoties (1).
- tuvināties Refl. --> tuvināt (4); tikt tuvinātam.
- uzasināties Refl. --> uzasināt; tikt uzasinātam.
- uzbudināties Refl. --> uzbudināt (1); tikt uzbudinātam.
- uzkabināties Refl. --> uzkabināt; tikt uzkabinātam.
- uzklāties Refl. --> uzklāt (1); tikt uzklātam.
- uzklāties Refl. --> uzklāt (2); tikt uzklātam.
- uzkrāties Refl. --> uzkrāt (1); tikt uzklātam.
- uzkrāties Refl. --> uzkrāt (2); tikt uzkrātam.
- uzkrāties Refl. --> uzkrāt (3); tikt uzkrātam.
- uzripināties Refl. --> uzripināt (1); tikt uzlipinātam.
- uzripināties Refl. --> uzripināt (2); tikt uzripinātam.
- uzritināties Refl. --> uzritināt (2); tikt uzritinātam.
- uzritināties Refl. --> uzritināt (3); tikt uzritinātam.
- uzspridzināties Refl. --> uzspridzināt; tikt uzspridzinātam.
- uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (1); neviļus, negribēti tiki uzšļakstinātam.
- uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (2); tikt uzšļakstinātam.
- vājināties Refl. --> vājināt (1); tikt vājinātam.
- vājināties Refl. --> vājināt (2); tikt vājinātam.
- vājināties Refl. --> vājināt (3); tikt vājinātam.
- vazāties Refl. --> vazāt (1); tikt vazātam.
- vēdināties Refl. --> vēdināt (1); tikt vēdinātam.
- vēdināties Refl. --> vēdināt (2); tikt vēdinātam.
- vēdināties Refl. --> vēdināt (4); tikt vēdinātam.
- veldzināties Refl. --> veldzināt (1); tikt veldzinātam.
- veldzināties Refl. --> veldzināt (2); tikt veldzinātam.
- vēsināties Refl. --> vēsināt (1); tikt vēsinātam.
- vēsināties Refl. --> vēsināt (2); tikt vēsinātam.
- vicināties Refl. --> vicināt; tikt vicinātam.
- vīcināties Refl. --> vicināt; tikt vicinātam.
- virpināties Refl. --> virpināt (2); tikt virpinātam; arī ripināties.
- fabiāņi Reformistiska inteliģentu organizācija Lielbritānijā, kas dibināta 1884. g.; sludināja pāreju no kapitālisma uz sociālismu reformu ceļā.
- valdensi Reformu kustība katoļu baznīcā, ko aizsāka francūzis Pjērs Valdo (1176); tika vajāta līdz 1848. g.; Itālijā mūsdienās veido evaņģēlisku baznīcu.
- psiholoģiskā vardarbība regulāras, tīšas darbības un tādas apzinātas attieksmes paušana, kas upurim kropļo realitātes izjūtu; mērķis ir pārliecināt upuri par tā psihes problēmām vai nekompetenci
- Austrumi reģions Marokas austrumos (_Oriental_), robežojas ar Miknēsa-Tāfīlālta, Būlmāna un Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģionu, kā arī ar Alžīriju, ziemeļos apskalo Alvoranas jūra
- pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
- reihskomisārs Reihskomisariāta vadītājs.
- splēniskā neitropēnija un reimatoīdais artrīts reimatoīdā artrīta forma: reimatoīdais poliartrīts, palielināta liesa, leikopēnija, granulocitopēnija, trombocitopēnija, anēmija, hiper- un disproteinēmija
- Jēkaba skola rēķinu skola Rīgā, dibināta 17. gs. 40. gadu sākumā, gatavoja tirdzniecības darbiniekus, līdztekus lasīšanai un rakstīšanai apguva arī aritmētiskas darbības un grāmatvedības iemaņas, 1705. g. tajā mācījās 125 zēni un 96 meitenes, 1885. g. iekļauta 1. apvienotajā elementārskolā
- pirmā zvaigžņu populācija relatīvi jaunas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem relatīvi bagātas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku diskos un neregulāro galaktiku zvaigžņu veidošanās apgabalos
- Betānija Reliģijas studentu brālība Rīgā, dibināta 1925. g.
- grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
- postulants Reliģiska ordeņa noviciāta kandidāts, kas iziet pirmo pārbaudes pakāpi.
- ugunsapbedījums Reliģiskā rituālā sadedzināta mirušā apbedījums.
- hieromānija Reliģisks prāta sajukums.
- dogma Reliģisku mācību pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem un ko uzskata par nemaldīgu patiesību, kurai nešaubīgi jātic.
- ekspluatācijas remonts remonts, kura nepieciešamība atklāta spēkratu ekspluatācijas laikā un tas jāveic nekavējoties
- līdzremonts remonts, kura nepieciešamība nav apzināta iepriekš, bet atklāta, veicot plānotās tehniskās apkopes, un izpildāms kā neplānots tehnisko apkopju papildu darbs
- kančuka Resna ādas pātaga.
- pārvaldības informācijas bāze resursdatorā, maršrutētājā vai tiltā izveidota datu bāze, kurā tiek uzglabāta informācija par datoru tīkla konfigurāciju un darbveici
- leikēmiskā retinopātija retinopātija, kam raksturīgs tīklenes asinsvadu un redzes nerva papillas bālums; papillas robežas neskaidras, tīklenes vēnas un artērijas paplašinātas, multipli balti plankumi ap papillu
- Giras mežs rezervāts Indijā, Gudžarātas štatā, Kāthiāvāras pussalā, platība - 3160 kvadrātkilometru, dibināts 1965. g. pēdējo Indijas pasugas lauvu saglabāšanai
- ferorezonanse Rezonanse starp viena tīkla elementa kapacitāti un cita piesātinātas magnētserdes elementa induktivitāti.
- atšķaidījums Rezultāts --> atšķaidīt; šķīdums, kura koncentrācija ir samazināta; atšķaidīta viela.
- vājprātība Rīcība, izturēšanās u. tml., kas ir pretēja prāta apsvērumiem.
- Agenda 21 rīcības programma 21. gadsimtam, kas izstrādāta 1992. gadā Riodežaneiro notikušajā Pasaules vides konferencē
- radžotā riepa riepa, kurai pa perimetru vairākās rindās iestiprinātas radzes, kas palielina riepas saķeri ar slidenu cieta seguma ceļa virsmu
- briežu vanna riesta laikā briežu buļļu ierīkota bedre, kas parasti arī bagātīgi iesmaržināta
- Leonards Rietumeiropas zemākā līmeņa mitoloģijā - viens no galvenajiem dēmoniem, sātana iemiesojums, kurš rīko un vada raganu sabatu.
- rievainā sēntiņa rievkāta sēntiņa
- amatnieku kase Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kase - vecākā latviešu kredītiestāde Rīgā, dibināta 1883. g., kuras uzdevums bija panākt, lai Rīgas latviešu amatnieki nebūtu finansiāli atkarīgi no vāciešiem.
- Severīna dienas izlīgums Rīgas patriciāta un namnieku opozīcijas vienošanās 1589. g. 26. augustā, ar to beidzās Kalendāra nemieri un tika atjaunota agrākā rātes vara Rīgā, kā arī tika iznīcināts Lielās ģildes zīmogs, tādējādi uzsverot, ka tai nav publiskās varas pilsētā.
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai.
- burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
- Jonatāna biedrība Rīgas strādnieku savstarpējās palīdzības biedrība, dibināta 1869. g., 1893. g. bija >3000 biedru, 1915. g. darbību pārtrauca, 1920. g. atjaunota, taču agrāko popularitāti neatguva, beidza pastāvēt 1938. g.
- Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi.
- nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim.
- pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
- slota rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, samērā tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta
- suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta.
- racējarkls rīks lielu stādu un sējeņu izrakšanai augļu koku audzētavās; traktoram uzkarināmais racējarkls sastāv no rāmja ar maināmu racējlemesi un arkla rāmim piestiprināta kāta naža
- pīpe Rīks smēķēšanai, kurš sastāv no galviņas un kāta ar iemuti.
- šmikšenīca Rīkste vai pātaga.
- flagellum Rīkste, pātaga, vica.
- lotaga Rīkste, pātaga.
- ieripināties Ripinoties ievirzīties (kur iekšā); tikt ieripinātam (kur iekšā).
- turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt (par aizsāktu darbību, stāvokli, tekstu, domu, tradīciju u. tml.); refl. --> turpināt; tikt turpinātam.
- džapa Rituāla mantras atkārtošana, kas pareizi izpildīta atkārtojas it kā pati no sevis, bez prāta līdzdalības.
- brahmanda Rituāla skulptūra pagarinātas olas veidā, Visuma sākotnējās vienības simbols.
- primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst
- kravas pārvietošanās rodas, ja krava nav pietiekami nostiprināta, pie lielas viļņošanās tās var pārvietoties - slīdēt, kas ir sevišķi bīstami
- zizlis Rokā turama ierīce, kas apgādāta ar optisko skeneri un ir izmantojama rokraksta, mašīnraksta, iespiesta teksta, rakstzīmju, ka arī svītrkoda nolasīšanai un ievadīšanai datorā vai citā datu apstrādes iekārtā.
- citrons Rokas granāta.
- cirvis Roku darba rīks - kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai).
- āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
- izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- salvatorieši Romā 1881. g. dibināta apustuliska mācības biedrība iekšējai un ārējai misijai, 1905. g. Sv. Krēsla atzīta un 1922. g. izstrādāta galīgā satversme.
- provansiešu valoda romāņu valoda Francijā, Provansā, bagāta literatūra no 12. un 13. gs.
- dekurions Romas impērijas laikā — kūrijas (senāta) loceklis.
- enciklika Romas pāvesta direktīvs vēstījums, atklāta vēstule svarīgos jautājumos.
- romanino Romas senāta kalta sudraba monēta 13.-15. gs.; grasis.
- epigāmija Romiešu konkubinātam līdzīgs institūts Senajā Grieķijā; deva tiesības precēties ar citas dzimtas, kārtas un pat valsts pārstāvi.
- Tarpeja Romiešu mitoloģijā - leģendāra nodevēja, kas ielaida sabīņus nocietinātajā Romā.
- Jūls Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja dēls, kas kopā ar tēvu ieradās Itālijā un vēlāk kļuva par valdnieku paša dibinātajā Albalongas pilsētā.
- patres Romiešu senāta locekļu nosaukums.
- praescriptio Romiešu tiesībās viena no trim likuma daļām, kas saturēja: tā maģistrāta vārdu, kurš iesniedzis likuma projektu, datumu, kad likums pieņemts tautas sapulcē un centurijas vai tribas nosaukumu, kura balsojusi pirmā.
- pactio Romiešu tiesībās vienošanās, pastiprināta ar stipulāciju servitūtu nodibināšanai.
- roņāda Roņa āda (parasti apstrādāta).
- vējdzirnaviņas Rotaļlieta - kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
- šleiders Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kura piestiprināta gumijas lente; kaķene 2.
- kaķene Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kuras piestiprināta gumijas lente.
- bābiņa Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis.
- bābīna Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis.
- bābiņš Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis.
- begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis.
- magnētiskais veltnis rotējošs cilindrs, kura virsma pārklāta ar magnētisku materiālu un kurā var ierakstīt datus
- ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam).
- Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu
- parastā rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum roseum"), kas sastopama ļoti bieži zemsedzē vidēji mitrās vietās gan uz minerālaugsnes, gan uz nosusinātas kūdraugsnes
- smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
- martensīta struktūra rūdīta tērauda struktūra, ar oglekli pārsātināta alfa dzelzs; jo lielāks oglekļa saturs tēraudā, jo dzelzs vairāk pārsātināta, kristāliskais režģis vairāk deformēts un lielāka martensīta cietība un trauslums
- stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu.
- ķuse Rūgušpienā iedrupināta maize.
- ķusis Rūgušpienā iedrupināta maize.
- nabaģene Rūgušpienā vai kefīrā iegriezta rupjmaize, kas kādu stundu briedināta, karsta laika paēdiens.
- heterofāzija runas traucējums, kad vārds, zilbe vai skaņa tiek izrunāta cita vārda, zilbes vai skaņas vietā; heterolalija
- glaudīt pa spalvai runāt, arī darīt (kādam) pa prātam; izdabāt
- dzīvais vārds runātais vārds
- bizons Runga, nūja, čigānu pātaga.
- izpasēt Rūpējoties (par kādu), izdarīt (tam) pa prātam.
- urkas Rupjas, mājās darinātas mežģīnes.
- pārrūsēt Rūsējot pārdalīties; rūsējot kļūt cauram, bojātam.
- Trikātas Rūtiņu kļava Rūtiņu kļava Valmieras novada Trikātas pagastā.
- personu sabiedrība sabiedrība (pilnsabiedrība vai komandītsabiedrība), kura tiek dibināta un darbojas uz dibinātāju noslēgtā līguma pamata
- rezerves kapitāls sabiedrības uzkrātais kapitāls, kas izmantojams neparedzētu izdevumu segšanai un kuru veido obligātie peļņas atskaitījumi
- Līvu savienība sabiedriska organizācija ("Līvõd Īt"), atrodas Rīgā, Alksnāja ielā 3, dibināta 1923. g. 2. aprīlī Mazirbē, tās mērķis ir lībiešu etniskās pašapziņas stiprināšana, karogs zaļbaltzils Latvijas valsts karoga proporcijās
- Latvijas Alus darītāju savienība sabiedriska organizācija, dibināta 1993. g. ar mērķi apvienot Latvijas alus darītavas un to darbību atbalstošas fiziskas un juridiskas personas, mainīt alkohola patēriņa struktūru par labu vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, veicināt kvalitatīva alus, iesala un alus miežu ražošanu un nodrošināt informācijas apmaiņu
- sporta klubs sabiedriska vai privāta sportistu apvienība; komerciāls uzņēmums, kas nodarbina profesionālus sportistus un ietilpst kādā sporta veida organizācijā
- seksa vilnis sabiedriskās dzīves seksualizēšanās fāze, kas parasti tiek attiecināta uz 20. gs. 60. gadiem
- izglītības biedrības sabiedriskas organizācijas, kas tika dibinātas, lai veicinātu izglītību un kultūru; pirmās Latvijā radās 19. gs. 80. gados, aktīvi darbojās līdz 1. pasaules karam, pēc tā bija viena no Latvijas Universitātes dibināšanas iniciatorēm, pastāvēja arī vēl 20. gs. 20. un 30. gados, taču savu agrāko nozīmi tās bija zaudējušas
- Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim
- saburs Sabiezināta alvejas lapu sula.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
- nopušierēties Sabojāties; tikt sabojātam, neizdoties (piemēram, neprasmīgas rīcības dēļ).
- bradumi Sabradāta, nobradāta vieta.
- marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni
- derenieks Saderinātais.
- derībnieks Saderinātais.
- derinieks Saderinātais.
- dernieks Saderinātais.
- izderības Saderinātas līgavas izvadīšana no vecāku mājas.
- apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu); būt pārklātam ar asniem (par zemes platību).
- gādājums Sagādātais, krājums; gāds 1.
- gāds Sagādātais, krājums.
- palikt dzīvam saglabāt dzīvību; netikt iznīcinātam, saglabāties
- grūdesis Sagrūsta, sakapāta cūku barība.
- poļu sviests sagrūstas, sasmalcinātas ķimenes ar sāli
- adonijs Saīsināta daktiliskā diametra vārsma sengrieķu dzejā, metriskā shēma: - v v - v.
- prohirons Saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta Bizantijā 870.-879. g. grieķu valodā, pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju.
- sonetīns Saīsinātais sonets - latviešu dzejai specifiska stingrā strofiskā forma, ko izveidojis Rainis; Raiņa strofa.
- tā kā saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- tikpat kā saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
- aristokrātisks Saistīts ar aristokrātiju (1), aristokrātu, raksturīgs aristokrātijai (1), aristokrātam.
- karsts Saistīts ar paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
- salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
- auksts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām.
- sātanoloģisks Saistīts ar sātanoloģiju, tai raksturīgs.
- sātanisks Saistīts ar sātanu, tam raksturīgs; arī ļoti ļauns, ļoti viltīgs.
- silts Saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- savienojums saite, kas nodibināta starp funkcionālajiem blokiem informācijas pārraidei
- velns ar ārā saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
- Vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
- kā laivas saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātajam ir par lieliem
- vēja ziedi saka par kaut ko tādu, kam nav pozitīva rezultāta, par ko neauglīgu, nenopietnu
- nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana
- nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana
- nav kur kāju (arī soli) (pa)spert (arī likt, nolikt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana
- Ņujorkas latviešu kopiena sāka veidoties 19. gs. beigās, Latviešu biedrība dibināta 1893. g., pēc 1905. g. palielinājās kreisi noskaņoto latviešu emigrantu īpatsvars, 1930. gados bija 5000-7000 latviešu, 1946.-1952. g. ieceļoja >17000 latviešu, 1960. g. dzīvoja 16,7 tk latviešu, pēc tam skaits samazinājās
- trumpis rokā saka, ja (kādam) ir priekšrocības (kādā darbībā), svarīgi priekšnoteikumi (vēlamā rezultāta sasniegšanai)
- elpa sitas ciet saka, ja ir apgrūtināta elpošana
- tur vajag ķēniņa prāta un zaķa kāju saka, ja kādam grūti izdarīt pa prātam
- plāta muti kā zivs sausumā saka, ja kāds mēģina runāt, bet nespēj izteikt ne vārda apmulsuma, satraukuma, pārsteiguma dēļ, ja nevarīgi plāta muti
- kā sviests uz maizes saka, ja kas ir ļoti pa prātam, ļoti patīkams
- lāča pakalpojums saka, ja labi domātai rīcībai ir negatīvas sekas
- nav nekāda jekeļa saka, ja nav gaidītā rezultāta
- ne čiku, ne grabu saka, ja nav gribētā rezultāta, ja nenotiek vēlamais
- nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta; saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, labuma
- domāts – darīts saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais
- runāts (biežāk sacīts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais
- sacīts (retāk runāts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais
- sacīts (retāk runāts) – darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais
- deguns ir ciet saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana
- lai dievs žēlīgs saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna, arī uzsverot gaidāmā vai notiekošā bīstamību
- lai dievs stāv klāt saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna. arī uzsverot notiekošā vai gaidāmā bīstamību
- autoritārisms Sakairināta tieksme pēc varas.
- dzeņaukste Sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
- dzeņauksts Sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
- kapājmi Sakapāta zāle vai biešu lapas cūku barībai.
- kapājumi Sakapāta zāle vai biešu lapas cūku barībai.
- islāmfobija Sakāpinātas bailes no islāmticīgajiem un visa islāmiskā.
- islāmofobija Sakāpinātas bailes no islāmticīgajiem un visa islāmiskā.
- dzimumuzbudinājums Sakāpinātas dzimumtieksmes stāvoklis.
- Galileja transformācijas sakarības, kas klasiskajā mehānikā saista materiāla punkta koordinātas un laiku divās dažādās inerciālās atskaites sistēmās
- īpaškanāls Sakaru kanāls, kuru monopolrežīmā izmanto privāta persona vai organizācija.
- transakcija sakarus sistēmās - mijiedarbība starp programmu lokālā sistēmā un programmu attālā sistēmā, lai iniciētu noteiktu darbību vai nodrošinātu vajadzīgā rezultāta iegūšanu
- Panamerikas autoceļš sākas Aļaskā un ved cauri visam Amerikas kontinentam līdz Ugunszemei, ar vairākiem atzariem un atsevišķiem pārrāvumiem, kur tiek nodrošināta prāmju satiksme
- uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta
- ietvarsējeņi Saknes ietverošos 50-500 cm2 substrāta veidojumos no iesētām sēklām izaudzēti sējeņi, ko izmanto apmežošanā; var stādīt jebkurā laikā, kamēr zeme nav sasalusi.
- Hebeloma radicosum sakņkāta bārkstmale
- dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz plates, kas pārklāta ar sudraba jodīdu.
- džinsi Sākotnēji - 19. gs. - no izturīga, īpaši apstrādāta auduma (džinsauduma), tad no balējoši zilo šķēru denima, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām nošuvēm, ar divām zem šaurām V veida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, dažādu fasonu sānkabatām; šuvumu nostiprina ar kniedēm.
- oratorijs Sākotnēji - lūgšanu vieta, baznīca vai privāta kapela.
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
- kulaks Sākotnēji nievājošs bagāta krievu zemnieka nosaukums; kolektivizācijas laikā 20. gs. 30. gados tā dēvēja gandrīz visus zemniekus, kam piederēja mājas un patstāvīga saimniecība.
- Doles sala sala Daugavas lejtecē, 9,2 km gara un 2,7 km plata pirms Rīgas HES uzcelšanas, 1974. g. daļēji applūdināta
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- Abū el Abjada sala Persijas līča dienvidos (_Abū al Abyaḑ_), Apvienoto Arābu Emirātā, Abū Dabī emirāta teritorija
- apsalt Salā tikt mazliet bojātam.
- Līgatnes minerālūdens Salaspils pazemes ūdeņu horizonta maz mineralizēts kalcija hidrogēnkarbonāta tipa ūdens, lieto kā ārstniecisko dzeramo ūdeni.
- birzums Saldā pienā iedrupināta maize.
- ķēpa Saldā pienā iedrupināta maize.
- čunčurītis Saldā, karstā tējā iedrupināta maize.
- ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
- oktilsalicilāts Salicilāta atvasinājums, kas absorbē B ultravioleto starojumu; lieto sauļošanās aizsargkrēmos.
- TC Salīdzināta telegramma (fr. "telegramme collationue"), kas nozīmē ka telegramma pēc saņemšanas ir pārsūtīta atpakaļ un pārbaudīta teksta pareizība.
- dz Salikts balsīgs līdzskanis jeb afrikāta, kurā tiešām sastopam rakstā atzīmētos elementus "d" un "z", pirmo tikai afrikātās parastā nepilnīgi artikulētā veidā.
- mīņa Salmiem klāta sakņu glabājamā bedre.
- irkojums Salmu vai niedru jumta kores nostiprinājumu virkne, leņķveida savienotas plēstas koka šķilas, kas uzsēdinātas uz kores un nostiprinātas ar kārtīm.
- sālājs Sāls slāņiem bagāta vieta.
- izsālīšanās sāļu kristālu veidošanās uz koksnes virsmas, kas apstrādāta ar aizsarglīdzekļiem
- oligosteatoze Samazināta ādas tauku dziedzeru sekrēcija.
- hipoaktivitāte Samazināta aktivitāte.
- oligodakrija Samazināta asaru izdalīšanās.
- hiporeksija Samazināta ēstgriba.
- hipoergāzija Samazināta funkcionālā aktivitāte.
- osteopēnija Samazināta kaulu masa nepietiekamas osteoīdu veidošanās dēļ.
- hipohromatisms Samazināta pigmentācija.
- hipohidroze Samazināta svīšana.
- olighidrija Samazināta svīšana.
- oligidrija Samazināta svīšana.
- hipotermestēzija Samazināta temperatūras maņa.
- afotestēzija Samazināta tīklenes jutība pret gaismu.
- hipopotence Samazināts spēks, sevišķi pavājināta smadzeņu garozas elektriskā aktivitāte.
- hipohidratācija Samazināts ūdens daudzums organismā, kura cēlonis ir nepietiekama šķidruma uzņemšana vai pastiprināta tā izvade.
- platforma Samērā bieza, izturīga (parasti nostiprināta un paaugstināta) konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
- vimpelis Samērā garš un šaurs karodziņš, kas piestiprināts pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
- tuvums samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.); vispārināta īpašība --> tuvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- torte Samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta.
- tuvums samērā mazs attālums, atstatums; vispārināta īpašība --> tuvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- paviegls Samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šautris Samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām.
- adamīts Samērā rets minerāls - cinka arsenāta hidroksīds; adamīns.
- adamīns Samērā rets minerāls - cinka arsenāta hidroksīds; adamīts.
- rodiņš Samērā tieva apdarināta kārts, ar ko piestiprina, piespiež salmus jumtam.
- vijāklis Samīdīta, samudžināta vieta.
- samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
- ziemas celmene samtainā ziemene ("Flammulina velutipes"), saukta arī par samtkāta ziemeni
- ražģens samudžināta dzija
- pente Samudžināta dzija vai cits kas samudžināts, ko grūti atdabūt vaļā.
- mežģere Samudžināta dzija.
- tīneklis Samudžināta dzija.
- verza Samudžināta dzija.
- vērza Samudžināta dzija.
- vijoklis Samudžināta dzija.
- verzaka Samudžināta dzijas šķipsna; samudžināta virve.
- Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā.
- sānziede Sānziedu mēringija - 6-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā reti, iespējams iznīcināta.
- sašventrāt Sapātagot.
- sagniezt Sapērt, sist (ar pātagu).
- plucekņi Saplucinātas lupatas vai adījumi; pluči.
- zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).
- inkubācija Sarežģītu uzdevumu risināšanas radošā procesa hipotētiskais posms, kas ietver sevī nesekmīgas apzinātas problēmas risināšanas pārtraukšanu un uzmanības pārslēgšanu uz kaut ko citu.
- terarosa Sarkanas, mālainas, ar dzelzs oksīdiem un to hidrātiem bagātas augsnes, kas veidojas sausa tropiskā un subtropiskā klimata apstākļos.
- hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- troksnis sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to)
- pūlaša Sarūpētais, darbā sagādātais; pūles.
- pūlaža Sarūpētais, darbā sagādātais; pūles.
- sažulgāt sasist žulgās (dzīvnieka ādu ar pātagu)
- sasaplēsties Saskaroties (ar ko asu, smailu), tikt saskrambātam, savainotam.
- hiperpankreātisms Saslimšana kā aizkuņģa dziedzera pastiprinātas sekrēcijas sekas.
- hipopankreātisms Saslimšana kā aizkuņģa dziedzera samazinātas sekrēcijas sekas.
- hiperhepatisms Saslimšana kā aknu pastiprinātas funkcijas sekas.
- hiperkrīnisms Saslimšana kā pastiprinātas sekrēcijas sekas.
- hipokrīnisms Saslimšana kā pazeminātas sekrēcijas sekas.
- hiperestrīnisms Saslimšana no estrogēno hormonu pastiprinātas sekrēcijas.
- Laima slimība saslimšana, ko ierosina ērču pārnēsāta infekcija; slimība identificēta 1970. gados ASV, Konektikutas štatā Laimas pilsētas apkārtnē
- hiperendokrīnisms Saslimšana, ko izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru pastiprināta darbība.
- hipertīmisms Saslimšana, ko rada aizkrūts dziedzera pastiprināta funkcija.
- zāles griezumi sasmalcināta (2-5 cm gara), mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai
- grimzdas Sasmalcināta alkšņa miza.
- kokmasa sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei; slīpmasa
- izsijas Sasmalcināta materiāla frakcija, kas izgājusi caur noteikta lieluma acu izmēru sietu.
- zāles milti sasmalcināta, samalta un mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai
- beramblīvums Sasmalcinātas (beramas) vielas masas attiecība pret tās tilpumu.
- raupi sasmalcinātas dārzeņu saknes un lapas (kā lopbarība)
- bermetrs sasmalcinātas koksnes aizņemtā tilpuma (1 m^3^, kopā ar gaisa tukšumiem) mērvienība
- pneimoterapija Saspiesta vai retināta gaisa lietošana terapijas nolūkā.
- iežņauga Sašaurināta (ķermeņa vai priekšmeta) daļa; iežmauga; sašaurinājums.
- kakls Sašaurināta (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas.
- iežmauga Sašaurināta (parasti ķermeņa vai priekšmeta) daļa; sašaurinājums.
- iežmaugums Sašaurināta (parasti ķermeņa vai priekšmeta) daļa; sašaurinājums.
- stenostomija Sašaurināta mute rētaudu kontraktūras dēļ.
- deguns Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem).
- kakls Sašaurināta vieta (dažu priekšmetu, piemēram, trauku) augšdaļā.
- pārtece Sašaurināta vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
- kakliņš Sašaurināta, neliela (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas.
- RISC dators sašaurinātas instrukcijkopas dators (angļu "Reduced Instruction Set Computer")
- sātnerība Sātana valstība.
- diabolisks Sātanisks, velnišķīgs.
- sātneris Sātans.
- Setata Satāta - pilsēta Marokā.
- trupe satrupējusi koksne – sēņu infekcijas rezultātā bojāta koksne ar izmainītu krāsu un mehāniski vājinātu struktūru
- smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1).
- Carex appropinquata satuvinātais grīslis
- saulgozains Saules sasildīta, saulaina, no vēja aizsargāta vieta.
- saulgožains Saules sasildīta, saulaina, no vēja aizsargāta vieta.
- Neptūns Saules sistēmas planēta, astotā pēc attāluma no Saules, atklāta 1846. gadā, vidējais attālums no Saules - 4497 mlj km, apriņķošanas laiks - 164,97 gadi, ekvatoriālais diametrs - 49528 km, masa - 17,132 Zemes masas.
- kuramais Sausa, sasmalcināta malka, ko lieto ātrākai iekurināšanai, arī tāss u. tml.
- svilts Sausa, saules izdedzināta pļava; sviltene.
- sviltene Sausa, saules izdedzināta pļava.
- heress sausais vai pussausais stiprinātais gaišais vīns no Andalūzijas; attiecīgā vīnu šķirne; šerijs
- nogāžu procesi sausas vai ar ūdeni piesātinātas grunts un iežu virskārtas pārvietošanās pa nogāzi smaguma spēka ietekmē, kas rada nobrukumus, noslīdeņus, nobiras, nogruvumus, seljes, kurumus, ziemā – lavīnas
- dvīņkarulis Sauss sēkleņu skaldauglis, kam abi skaldeņi karājas pie ziedkāta turpinājuma.
- applūdināmā zona sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta
- galerts Savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs.
- oddfellows Savādnieku neatkarīgais ordenis, ap 1750. g. Anglijā dibināta labdarības organizācija ar devīzi: draudzība, mīlestība un patiesība.
- autodeterminisms Savas gribas un darbības noteikšana ar saprāta spēku un brīvības apziņu.
- sašvībināt Savicināt (parasti ar pātagu, rīksti).
- sašviukšināt Savicinot pātagu sākt plīkšķināt, plaukšķināt.
- sašviukšķināt Savicinot pātagu sākt plīkšķināt, plaukšķināt.
- asinsbrālība Savienība starp cilvēkiem, kas apliecināta ar asinīm īpašā rituālā.
- drasku Savienojumā "drisku drasku iet" - skrandainam, nodriskātam staigāt.
- Harē Savienojumā "Harē Krišna", Krišnas kustība - reliģiska kustība, pieslējusies hinduismam, dibināta ASV 1965.; tās locekļiem ir vienkāršs dzīvesveids; regulāri meditē; staigā skūtām galvām un oranžās "togās".
- tām Savienojumā "no tām" - tātad.
- jests Savienojumā "pa jestam" norāda uz labu esam, pa prātam esošs.
- palikt Savienojumā "palikt bez": tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
- rostrāls Savienojumā "rostrāla kolonna": brīvi stāvoša kolonna, kas ir rotāta ar rostrām (1).
- svaigs Savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- svampu Savienojumā "svimpu svampu" raksturo atkārtotus pātagas sitienu trokšņus.
- svimpu Savienojumā "svimpu svampu" raksturo atkārtotus pātagas sitienu trokšņus.
- piesēdētājs Savienojumā "zvērinātais piesēdētājs": koleģiālās padomes loceklis, kam tiesas procesā ir lēmēja tiesības.
- apmulsināties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļauties tikt apmulsinātam.
- auksts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- salts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- krietns Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu vai arī ar to nozīmē lietotu vārdu norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, arī maz rezultatīvu, vājinātas intensitātes darbību.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekta vai darbības subjekta virsma tiek klāta (ar ko).
- nukleotīdi Savienojumi, kuros ietilpst purīnbāze vai pirimidīnbāze, riboze vai dezoksiriboze un fosfāta atlikums; mononukleotīds.
- zudība Savienojumos "iet zudībā", "aiziet zudībā": tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
- lēkšana Savienojumos "izpletņu lēkšana", arī "izpletņa lēkšana": kritiens lejup no lidaparāta, samazinot kritiena ātrumu ar izpletni; izpletņlēkšana.
- grāmatiņa Savienojumos "kabatas grāmatiņa", "piezīmju grāmatiņa": neliela formāta piezīmju klade, bloks.
- pentozīds Savienojums, kurā ogļhidrāta atlikums ir pentoze; nukleozīdi.
- mītavas Savienojumu vietas dēļu galos, kas sastiprinātas ar skavām.
- tempols Saviļāta apaļa pika.
- penkols Savīļāta apaļa pika.
- atvītene Savīta pātagas aukla; kazaku pātaga.
- divdabja teiciens savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā
- palīdzības biedrības savstarpējas palīdzības organizācijas, Latvijā pirmās tika nodibinātas 18. un 19. gs. mijā, to līdzekļus veidoja ikmēneša iemaksas un atsevišķi ziedojumi, izsniedza pabalstus ilgas slimības, nelaimes un nāves gadījumos, kā arī piešķīra vienreizējus pabalstus; lielākā daļa beidza darboties pēc obligātās apdrošināšanas likuma pieņemšanas (1912. g.)
- process secīgu darbību kopums noteikta rezultāta sasniegšanai
- antipods Segsēkļu dīgļsomā esošās šūnas, kas atrodas dzimumaparātam pretējā galā.
- blindāža Segta zemē iedziļināta aizsargbūve, kas aizsargā pret pretinieka uguni un kaujas gāzēm un ko var izmantot dzīvošanai.
- lecektis Segtas zemē padziļinātas vai virszemes būves agrīno dārzeņu, puķu u. c. dekoratīvo kultūraugu, kā arī to sēklu un dēstu audzēšanai.
- viļaka Sējumos izviļāta vieta; saviļāta, nomīdīta zāle (kādā platībā).
- viļātne Sējumos izviļāta vieta.
- viļekls Sējumos izviļāta vieta.
- mitrkodināšana Sēklu kodināšana apstrādājot ar šķidriem kodinātājiem, pulverveida preparāta suspensiju vai vienlaicīgi apsmidzinot ar ūdeni un apputinot ar sausu pulverveida preparātu.
- karjera Sekmīga, parasti apzināta, izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), popularitātes, slavas sasniegšana.
- sulpicieši Sekulārkleriķu kongregācija, kas dibināta 1642. g. klēriķu izglītošanai.
- nizams Selima III. nodibināta kārtēja turku armija, kas mācīta pēc eiropiešu parauga.
- aktants Semantikā - propozīcijas komponents, leksēma, kas nosauc predikāta izteiktās darbības, procesa vai stāvokļa dalībnieku.
- aspektualitāte Semantiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta, daudzuma, ilgstamības u. c. pazīmēm.
- senebreju valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas bija sarunvaloda Palestīnā 2.-1. gt. p. m. ē., vēlāk - reliģijas un kultūras valoda; lietots senebreju raksts (fonogrāfiski konsonantisks raksts, viens no feniķiešu raksta atzariem), no 2. gs. p. m. ē. - kvadrāta raksts
- pūra vešana sena latviešu tradīcija, ar kuru līgavas jeb jaunās sievas īpašuma daļa (pūrs) simboliski un praktiski tika nogādāta vīra saimniecībā
- pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
- Hēdebija Sena pilsēta Baltijas jūras piekrastē (angļu val. "Hedeby", sendāņu val. "Haithabu"), netālu no vācu pilsētas Šlēzvigas, dibināta, domājams, ap 800. g., vikingu laikos līdz pat 11. gs. beigām bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, daudz senatnes pieminekļu.
- Antiohija Sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja.
- Tilzīte Sena prūšu pilsēta tagadējā Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijā, 1946. g. pārdēvāta par Sovetsku.
- suplicijs Senā Romā sākumā akts, kur notiesātais nometās ceļos, lai viņu sistu ar pletni un pēc tam viņam nocirstu galvu.
- publicani Senā Romas valstī naudas aristrokrātu šķira, kas izcēlās principāta laikā.
- skitale Senā Spartā slepenraksta veids, zizlim uztina no viena gala līdz otram siksnu, uz kuras rakstīja vēstules tekstu, siksnu notina un sūtīja adresātam, kuram bija identisks zizlis, uz kura uztinot siksnu varēja izlasīt tekstu.
- pektorāle Senajā Ēģiptē un dzelzs laikmeta Eiropā - no metāla darināta rota, kas sedza krūtis un plecus.
- amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
- rostra Senajā Romā - ar trofeju kuģu priekšgaliem rotāta oratoru tribīne Romas forumā.
- epistula Senajā Romā - privāta vēstule.
- albums Senajā Romā ar ģipsi nobalsināta siena, kur uzkrāsoja valdības ziņojumus un amata vīru sarakstus.
- patronāts Senajā Romā īpaša aizbildnības forma; nepilngadīgo vai trūcīgo pilsoņu (klientu) atkarība no bagātajiem un ietekmīgajiem pilsoņiem (patroniem).
- promaģistrāti Senajā Romā personas, kas darbojās maģistrātu vārdā; dažkārt arī zemākas pakāpes maģistrāts, kas darbojās augstākas pakāpes maģistrāta vietā ar viņa pilnvarām.
- jaunavīte Senāk jaunlaulātas sievas, resp., vedeklas nosaukums; jaunava.
- buciņu josta senāk no brieža ādas šūdināta josta ar misiņa sprādzi, kas bij rotāta buciņu tēliem reljefā
- kaķis Senāk pātaga zemnieku un kareivju pēršanai uz kailas miesas.
- priekšsokrātiķi Senākie grieķu filozofi, kas dzīvoja pirms Sokrāta.
- sēnalliteratūra Sēnalu literatūra - mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- Ģipkas apmetnes senas dzīvesvietas Talsu novada Rojas pagastā, Rīgas-Kolkas autoceļa abās pusēs, atklātas 1993. g., postītas ar 20. gs. sākumā ierīkojot ceļu
- senators senāta (1) loceklis
- senators senāta (2) loceklis
- senators senāta (3) loceklis
- senators senāta (4) loceklis
- senators senāta (5) loceklis
- legāts Senāta sūtnis vai pilnvarotais (senajā Romā).
- proletārieši Senējā Romā nabagākā pilsoņu šķira, kas bija atsvabināta no valsts dienesta un nodokļiem.
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko dibinājis Sokrāta skolnieks Antistens 4. gs. p. m. ē.; noliedza sabiedrībā pieņemto morāli, aicināja uz askētismu, vienkāršību un atgriešanos pie dabas.
- Narciss Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko dieviete Afrodīte soda par nimfas mīlestības atraidīšanu: ieraudzījis savu atspulgu ūdenī, viņš iemīlas pats sevī un aiz neapmierinātas kaisles nomirst.
- parods Sengrieķu teātrī - starp amfiteātri un parascēniju atstāta eja, pa kuru koris dodas uz skatuvi.
- naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas
- agnejāstra senindiešu mitoloģijā - teiksmains ierocis, ugunīga šautra vai šķēps ar milzīgu iznīcinošu spēku, vēlākos laikos tam piedāvātas maģiskas īpašības
- Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums.
- arhaizācija Seno mākslas formu apzināta atdarināšana.
- furka Seno romiešu divzarains dakšveidīgs moku rīks; arī karātavas.
- čevongi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- džahuti Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- semaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- semelaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- timiari Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- besisi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā – vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- Balha senpilsēta Afganistānas ziemeļos (netālu no tagadējās Balhas pilsētas), senās Baktras (Baktrijas galvaspilsētas) un viduslaiku Balhas drupas, apmetne dibināta VI-IV gs. p. m. ē., III-II gs. p. m. ē. bijusi Grieķu Baktrijas, vēlāk Kušanas valsts galvaspilsēta, vairāki XV-XVI gs. arhitektūras pieminekļi
- Kalabenihammada Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, dibināta 1007. g., Hammadīdu galvaspilsēta līdz 1090. g., tagad drupas (aizsargmūris, signāltornis, mošeja, tiltu un pils kompleks no XI gs.).
- Lori Senpilsēta Armēnijas ziemeļu daļā, Dzoragetas kreisajā krastā, dibināta X gs., no 1065. g. - Taširas-Dzoragetas valsts galvaspilsēta, 1118. g. pievienota Gruzijai, no 1441. g. ietilpa Kartlijā, sagrauta Timura karagājienā XIV gs., drupas atrodas tagadējā Loriberdas ciemā.
- Samarra Senpilsēta Irākā, Tigras kreisajā krastā, 138 km uz ziemeļaustrumiem no Bagdādes, dibināta 836. g. senas apmetnes (V-IV gt. p. m. ē.) vietā, Bagdādes kalifu Abasīdu galvaspilsēta, pēc galvaspilsētas pārcelšanas atpakaļ uz Bagdādi (892. g.) zaudējusi savu nozīmi un atstāta, vairāki arhitektūras pieminekļi.
- Pasargadas Senpilsēta Irānas dienvidos ("Pasargadae"), Farsā, dibināta ap 550. g. p. m. ē., Ahemenīdu agrīnā galvaspilsēta, tagad drupas, Kīra pils fragmenti un kapenes, ugunspielūdzēju svētnīcas (torņa) drupas.
- Persepole Senpilsēta Irānas dienvidos, Farsā, dibināta 518. g. p. m. ē., Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad drupas, klinšu kapenes (405.-338. g. p. m. ē.).
- Arsinoja Senpilsēta Kipras salas austrumos, tagadējās Ammohostas pilsētas pirmsākums, dibināta III gs. p. m. ē.
- Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
- Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi.
- Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas.
- Pergama Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos, tagadējās Bergamas tuvumā (Turcijā), dibināta II gt. p. m. ē., uzplaukusi III-II gs. p. m. ē., kad bija Pergamas valsts galvaspilsēta (~120000 iedzīvotāju).
- Mitla Senpilsēta Meksikā ("Mitla"), Oahakas pavalstī, Dienvidu Sjerramadres kalnos 1650 m vjl., dibināta - VIII gs. p. m. ē., X-XIV gs. - sapoteku kultūras centrs, XV gs. to iekaroja mišteki, XVI gs. - sapoteki un spāņi.
- Ešnunna Senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā), radusies IV gt. b. p. m. ē., tagad drupu pakalns, arheoloģiskajos izrakumos atklātas akadiešu pils, tempļa u. c. celtņu drupas, mākslas priekšmeti; Ašnunnaka.
- Duršarrukina Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos ("Dur Sharrukin"), Irakā, celta Asīrijas valdnieka Sargona II laikā 713.-707. g. p. m. ē., pēc viņa nāves (705. g. p. m. ē.) atstāta.
- Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas.
- Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.).
- Taksila Senpilsēta Pakistānā ("Taksila"), Pendžābas provinces ziemeļos, liels ekonomiskais un kultūras centrs VI gs. p. m. ē. - V gs. m. ē., arheoloģiskos izrakumos atklātas dažādu periodu drupas, apkārtnē daudz budistu celtņu (klosteri, stūpas) un statuju.
- Ktesifona Senpilsēta pie Tigras ("Ctesiphon"), uz dienvidaustrumiem no Bagdādes (Irākā), dibināta III gs. p. m. ē., no I gs. p. m. ē. Partas valsts galvaspilsēta, vēlāk pēdējo Sasanīdu galvaspilsēta, arābi nopostījuši VII gs. m. ē.
- Kartāga Senpilsēta Ziemeļāfrikā ("Carthage"), Tunisas līča krastā (tagadējā Tunisijā), dibināta - 825. g. p. m. ē., romieši nopostīja - 146. g. p. m. ē., arheoloģiskie izrakumi uzsākti XIX gs. vidū.
- mitridāts sens ārstniecības līdzeklis, kas bija cienīts kā laba pretinde (no karaļa Mitridāta, kurš baidīdamies no nozāļošanas, ieņēma indi gribēdams panākt, ka tā viņam nekaitētu)
- dūrescirvis Sens cilvēku darba rīks, apskaldīts mandeļveida akmens, kam viens gals nosmailināts, bet otrs biezāks, noapaļots, bez kāta, to turēja tieši rokā.
- tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem.
- Rubikona Sens nosaukums - upe, kas ieplūda Adrijas jūrā un veidoja Jūlija Cēzara provinces robežu; 49. g. p. m. ē. viņš pretēji senāta aizliegumam to pārgāja ar saviem leģioniem, izsaukdamies "Kauliņi ir mesti!" (latīņu "Alea iacta est!"); ar to sākās pilsoņu karš, kurā Cēzars ieņēma Romu.
- Zemuna Serbijas galvaspilsētas Belgradas ziemeļrietumu priekšpilsēta Donavas labajā krastā ("Zemun"), dibināta XII gs., patstāvīga pilsēta līdz XX gs. vidum.
- hidropneumotoraks Seroza eksūdāta un gaisa sakrāšanās plaušu plēves dobumā.
- resertifikācija Sertifikāta atkārtota izsniegšana.
- pirtssesdiena Sestdiena, kad tiek kurināta pirts.
- pirtssestdiena Sestdiena, kad tiek kurināta pirts.
- seksta Sešu lapu formāta apzīmējums.
- karantīnas kaitēkļi sevišķi bīstami augu kaitēkļi, kuru izplatības ierobežošanai un apkarošanai izstrādāta speciāla karantīnas pasākumu sistēma
- nereglamentētā sfēra sfēra, kas nav pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu un pakalpojumu atbilstības novērtēšanai
- reglamentētā sfēra sfēra, kas pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanai
- pai Siamas vara monēta vienlīdziga ar 1/32 daļu no sudraba tikala jeb bāta.
- painungs Siamas vara monēta vienlīdzīga ar 1/32 daļu no sudraba tikala jeb bāta.
- spoguļsiena Siena, kas ir klāta ar spoguļiem vai spoguli.
- adata Sienamā aparāta darbīgā daļa, kas siešanas procesā aptver stiebru (linu, labības) kūlīti un auklu padod spīlēm.
- smalksiens Siens, ko iegūst no apkaltētas un sasmalcinātas zāles, kaltējot to ar aktīvās ventilācijas paņēmienu.
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
- stereohromija Sienu gleznošanas tehnika - sienu zīmējumus zīmē ar krāsām, kas pēc tam tiek pārklātas ar šķīstošā stikla kārtu.
- Zaļā jumprava sieviešu kārtas gars latviešu mitoloģijā, kas pa naktīm rādās vecās pilīs un traucē naktsmieru; tas ir varmācīgi nogalinātas vai priekšlaicīgi mirušas sievietes tēls, kas cilvēkiem redzams zaļā ietērpā
- piešuva Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt; piešava (2).
- piešava Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
- piešave Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
- piešavs Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
- pierietenis Sieviešu krekla apakšējā daļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma.
- pātārnīca Sieviete, kas bieži skaita pātarus.
- kraiška Sieviete, kas nosmalstīja ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
- klabata Signāldēlis - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste.
- siju enkurošana siju nostiprināšana, izmantojot saliektu plakandzelzi vai sametinātas plakandzelzs sloksnes, kuru vienu galu piestiprina pie sijas gala, bet otru - pie mūra sienas
- sausviela Sikatīvs - mangānborāta žuveklis piejaukšanai iespiežamajām krāsām.
- kapājums Sīki sasmalcinātas augu lapas, saknes u. tml. lopbarībai.
- satangs Sīknauda Taizemes Karalistē, bāta simtdaļa.
- statokonijs Sīks kalcija karbonāta kristāls iekšējās auss iegarenajā un apaļajā maisiņā; otolīts.
- purpura Sīks, arī lielāks sarkans asinsizplūdums (cilvēka) ādā, kura cēlonis ir palielināta kapilāru caurlaidība vai asins tecēšanas traucējumi.
- diaptazs silikātu klases gredzenveida apakštipa minerāls, vara silikāta hidrātssmaragdzaļā krāsā; caurspīdīgos kristālus izmanto juvelieru darbiem
- aļaska Silta dūnu virsjaka ar kapuci, parasti klāta ar ūdensnecaurlaidīgu virsmateriālu.
- nosiltināt Siltinot panākt, ka tiek samazināta vai novērsta siltuma aizplūšana.
- simpatektomija Simpātiskās nervu sistēmas daļu izgriešana paaugstināta arteriālā asinsspiediena gadījumā.
- adenoīdisms Simptomu komplekss, kas raksturo limfadenoīdo audu hipertrofiju: apgrūtināta elpošana pa degunu, deguna balss, sejas skeleta nepareiza attīstība.
- pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība
- sinhrokontakts "karstā pēda" sinhrokontakts uz fotoaparāta korpusa, kas veido bezkabeļa savienojumu ar zibspuldzi un dod iespēju realizēt arī citus zibspuldzes automātikas režīmus – mērīt atstarotās gaismas lielumu no fotomateriāla virsmas uzņemšanas brīdī un mainīt impulsa apgaismojuma leņķi atkarībā no fotoobjektīva fokusa attāluma
- alepa Sinkrētiska reliģiska kustība Japānā (angļu "Aleph"), apvieno gk. budisma un kristietības elementus, dibināta 1987. g.
- semantiskais objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas
- objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas
- poliestera šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst galvenokārt no polietilēntereftalāta; stipra, elastīga, termiski un ķīmiski izturīga, gaismizturīga, formnoturīga šķiedra; izstrādājumi maz burzās, neliels higroskopiskums, elektrizējas (izplatītākie komercnosaukumi – lavsāns, terilēns, dakrons, tetorons, elans)
- anīds Sintētiska šķiedra, ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem, paaugstināta termiskā izturība un elastība.
- šurcēt Sist (ar pātagu vai rīksti), kamēr kļūst redzamas svītras.
- šmaukstinēt Sist (ar rīksti vai pātagu).
- pātagot Sist (cilvēku) ar pātagu.
- pātagot Sist (dzīvnieku) ar pātagu, parasti dzenot (to) kādā virzienā.
- plītēt Sist (piemēram, ar pātagu).
- kančukot Sist ar kančuku, ādas pātagu; kančukāt.
- kančukāt Sist ar kančuku, ādas pātagu.
- luntēt Sist ar lunti, pātagu.
- peizelēt sist ar pātagu
- džindžot Sist ar pātagu, rīksti.
- ģeņģelēt Sist ar pātagu, slānīt.
- sviept Sist ar pātagu; pērt; kult.
- džindžalāt Sist ar pātagu.
- džindžalēt Sist ar pātagu.
- karbačot Sist ar pātagu.
- piķenēt Sist ar pātagu.
- pipāt Sist ar pātagu.
- plīckāt Sist ar pātagu.
- sadrāztīt Sist, cirst (ar pātagu).
- pīckāt Sist, parasti ar pātagu; pātagot.
- pleitēt Sist, parasti stipri (ar pletni, pātagu u. tml.).
- šmarīt Sist, pātagot.
- svaipīt Sist, pātagot.
- sluinīt Sist, pērt (ar siksnu, pātagu u. tml.); lamāt, kaunināt.
- pātagāt Sist, pērt ar pātagu.
- sloksnēt Sist, slānīt, pātagot.
- process sistemātiska operāciju izpilde kāda noteikta rezultāta iegūšanai, piemēram, neapstrādātas informācijas pārveidošanai praktiski izmantojamos datos
- programmēšanas valoda PL/M sistēmprogrammēšanas valoda firmas _Intel_ datoru saimei, kas izstrādāta uz programmēšanas valodas _PL/1_ bāzes
- kančaka Sitamais, bieza ādas pātaga; kančuka.
- kančuklis Sitamais, bieza ādas pātaga; kančuka.
- datnes koplietošana situācija datoru tīklā, kurā divu vai vairāku uzdevumu risināšanai vienlaicīgi izmanto vienu un to pašu datni, kas parasti tiek uzglabāta vai nu centrālajā datorā, vai tīkla datņu serverī
- problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma; problēmiskā situācija.
- problēmiska situācija situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma; problēmsituācija
- vītskābbarība Skābbarība, ko iegūst no vītinātas zāles masas.
- urohlorālskābe Skābe (acidum 2,2,2-trichloraethyl-p-D-glycuronicum), kas rodas urīnā pēc hlorālhidrāta lietošanas; uzrāda viltuspozitīvu cukura raudzi.
- oksalūrija Skābeņskābes vai tās sāļu pastiprināta izvade ar urīnu.
- dailaudzīte Skaistule; skaista, izlutināta meitene.
- daiļaudzīte Skaistule; skaista, izlutināta meitene.
- vilcesspēja Skaitlis, kas raksturo dzinēju kopējās vilces attiecību pret lidaparāta masu; no v-as atkarīgs maksimālais ātrums, augstuma uzņemšanas laiks, maksimālais lidojuma augstums, ieskrējiena garums un manevrēšanas spējas.
- skaitekļi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām; skaitāmie kauliņi.
- skaitīkļi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām; skaitāmie kauliņi.
- tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu.
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
- saplikšināt skaļi sist (piemēram, ar pātagu)
- pitkainis Skandalētājs ar pātagu, pitku.
- kariljons Skaņdarbs, kurā atdarinātas zvanu skaņas.
- pirkstu nospiedumu lasītājs skeneris, kas drošības nolūkiem nolasa cilvēku pirkstu nospiedumus un pēc tam salīdzina tos ar datora datu bāzē glabātajiem pirkstu nospiedumiem
- aerolāzerskenēšana Skenēšana ar lāzeru no lidaparāta.
- privātskola Skola, ko uztur privāta persona, privātu personu grupa vai kāda biedrība.
- Skolas Skolas ezers - Trikātas ezers Trikātas pagastā.
- Skolas Skolas ūdenskrātuve - uzstādināta uz Lazdupītes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 0,9 ha
- ģērpsteles Skrandaina, novalkāta apģērba apakšējā vīle.
- artrodīnija Skrejošas sāpes locītavās, bez piepampuma un paaugstinātas temperatūras.
- slomēt Slānīt, sist (ar pātagu).
- metālplasti Slāņainie polimēru kompozītmateriāli; sastāv no metāla loksnēm, kas no vienas vai abām pusēm pārklātas ar polimērmateriāla slāni korozijaizsardzībai un dažreiz arī dekoratīvā nolūkā; lieto cauruļvadiem, mašīnbūvē, celtniecībā u. c.
- azotoreja Slāpekļa pastiprināta izvade ar fekālijām.
- slapjā gārša slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 1,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības; augsne bagāta, periodiski pārmitra; glejota, karbonātiska mālsmilts, smilšmāls vai māls; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- stakans Slaukšanas aparāta caurule, kurā iestiprināta pupu gumija.
- šlanga Slaukšanas aparāta cauruļveida vads.
- Tiilerijas Slavena pils Parīzē, karaļu un ķeizaru miteklis, kommunāru nodedzināta 1871. g.
- tumblers Slēdzis (aparātam, ierīcei u. tml.) - parasti divos vai vairākos stāvokļos nostādāma svira.
- Pāžu korpuss slēgta tipa militāra mācību iestāde augstākās muižniecības bērniem Pēterburgā Krievijā (dibināta 1759. g.)
- verzele Slejas (parasti darinātas no auklām, valgiem).
- slokšņmērs Sleju un formāta mērīšanai 1 m gara un 6 mm plata tērauda lente metāla makstī ar rindu un centimetru mēriem.
- kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija Amerikas Savienotajās Valstīs, kas dibināta Tenesijā 1867. g. ar nolūku saglabāt balto virskundzību pār melnādainajiem.
- fenieši Slepenas īru organizācijas (dibināta 1858. g.) biedri, kas cīnījās par neatkarīgas Īrijas republikas nodibināšanu; feniji.
- feniji Slepenas īru organizācijas (dibināta 1858. g.) biedri, kas cīnījās par neatkarīgas Īrijas republikas nodibināšanu.
- illūmināti Slepens ordenis, kas dibināts 1776. g. ar nolūku apvienot visu zemju domātājus prāta attīstības veicināšanai reliģiskas apgaismības ceļā.
- aizsargšķīvītis Slēpju nūjas lejas daļā piestiprināta apļveida konstrukcija, kas aizsargā pret iegrimi sniegā.
- grozekļa šotauga slīdstieniem uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi; virbeļšotauga
- lēta gaume slikta gaume; neizsmalcināta gaume
- loicka Slikti iesieta (kātā iestiprināta) izkapts.
- hipohepatisms Slimība pazeminātas aknu funkcionēšanas dēļ.
- ķeizerslimība Slimība, kam raksturīga pavājināta asins recēšana; hemofilija.
- encefalomiopātija Slimība, kas skārusi galvas smadzenes un muskuļus; mitohondriālā e., slimība, kam raksturīgas traucētas mitohondriju funkcijas; skar galvas smadzenes un skeleta muskulatūru; -vairumā gadījumu novēro laktātacidozi.
- tireotoksikoze slimība, ko izraisa vairogdziedzera pastiprināta darbība; Bazedova slimība
- hiperadrenālisms Slimība, ko izraisa virsnieru hiperfunkcija: sliecība uz bazālās vielmaiņas paaugstināšanos, pazemināta ogļhidrātu tolerance, glikozūrija; cēlonis - virsnieru hiperplāzija, virsnieru garozas audzēji.
- Kušinga sindroms slimība, ko rada hidrokortizona un virsnieru androgēno hormonu pastiprināta ražošana un ieplūšana asinīsvirsnieru hiperplāzijas vai audzēja dēļ.
- tetānija Slimība, kurai ir raksturīgi toniski krampji, pastiprināti uzbudināta nervu sistēma.
- kākslis Slimība, kurai raksturīgs palielināts vairogdziedzeris un pastiprināta hormonu sintēze tajā.
- hronisks hiperplastisks perihepatīts slimība, kuras gadījumā aknu virsma izskatās kā klāta ar glazūru
- Kreicfelda-Jakoba slimība slimība, kuras rezultātā tiek bojātas cilvēka smadzeņu šūnas; slimību izraisa ar tā saukto govju trakuma slimību inficēto mājlopu gaļas lietošana uzturā
- hiperkorticisms Slimības, kam raksturīga pastiprināta virsnieru garozas hormonu producēšanās.
- hialofāgija Slimīga tieksme ēst stiklu vājprāta vai histērijas gadījumā.
- lisofobija Slimīgas bailes saslimt ar trakumsērgu; slimīgas bailes no ārprāta.
- erotomānija Slimīgi kāpināta dzimumtieksme.
- nekromānija Slimīgi kāpināta interese par nāvi un mirušajiem.
- nimfomānija Slimīgi kāpināta sievietes dzimumdziņa.
- hiperprozeksija Slimīgi kāpināta uzmanība, pievērsta vienam priekšmetam vai idejai.
- stenila Slimīgi paaugstināta dzīvības rosība.
- dermatoreja Slimīgi pastiprināta ādas sekrēcija.
- paterģija Slimīgi pastiprināta jutība pret dažādiem kairinājumiem.
- polidipsija Slimīgi pastiprināta slāpju sajūta.
- uretrisms Slimīgi pastiprināta urīnizvadkanāla jutība, spastiska sašaurināšanās.
- satiriāze Slimīgi sakāpināta dzimumdziņa vīriešiem.
- hiphedonija Slimīgi samazināta baudas sajūta, apmierinot tieksmi (piem., seksuālo).
- adipsija Slimīgi samazinātas slāpes, slāpju trūkums.
- Linezers Slimnīca Rīgā, Linezera ielā 6, dibināta 1972. g.
- gafelbura Slīpa četrstūrveida bura, kuras augšējā mala piestiprināta pie gafeles.
- smirģelis Slīpēšanai, pulēšanai, asināšanai paredzēts materiāls, kas ir sacementēts, piemēram, no sasmalcināta granīta.
- knupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- knūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- knupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- knūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- radioencefalogrāfija Smadzeņu elektriskā potenciāla pārmaiņu pierakste bez tieša reģistrētājaparāta saskares ar subjektu; impulsi tiek pārraidīti ar radioviļņiem no subjekta uz uztvērēju.
- spickopjes Smaili noasinātas, piramidālas zemes virsas formas Dienvidāfrikā.
- smalcinātas koksnes sablīvēšanās pakāpe smalcinātas koksnes beramtilpuma un sablīvinātas masas tilpuma starpības attiecība pret sablīvināto tilpumu
- kureklis Smalka, sasmalcināta malka, ko lieto ātrākai iekurināšanai, arī tāss u. tml.
- Ādžņa čakra smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei
- plūksnas Smalkās putnu spalvas, dūnas; putnu spalvas vēdekļa atsevišķie zari abpus kātam.
- diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, pat viltīga izturēšanās, arī veikla, viltīga runa, lai sasniegtu kādu (bieži savtīgu) mērķi.
- pulveris smalki sasmalcināta kristāliska vai amorfa viela (daļiņu izmēri 10^-8^ līdz 10^-3^ m); iegūst ar fizikālmehāniskām metodēm (cietu vielu maļ, saberž) un fizikālķīmiskām metodēm (izgulsnējot, sublimējot, elektrolizējot, izmantojot zemas temperatūras plazmu); lieto dažādu pastu izgatavošanai
- rožmaizīte Smalkmaizīte no nesaldinātas sviesta mīklas rozetes formā.
- kraišķēt Smalstīt ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
- krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
- saše Smaržīgām vielām pildīti spilventiņi, ko liek veļas glabātavās vai lieto kosmētikā.
- smash Smešs 2 - ledus dzēriens, maisījums no liķiera, ābolu vīna, cukura un sasmalcināta ledus.
- Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības.
- Aubārī idhāns smilšu tuksnesis Lībijā (_Idhān Awbārī_), Vādī eš Šātī un Vādī el Hajātas šebījā
- sieriņš Smirdīgas kājas; nemazgātas zeķes.
- sniega kušana sniega segas un tajā esošā ledus pārvēršanās ūdenī; process norisinās 2 fāzēs: 1) sniegs sablīvējas, un mainās tā struktūra; kūstošā sniega ūdens nekrājas uz augsnes virsas; 2) sniega sega ir piesātināta ar kušanas ūdeni, un sākas tā notece
- piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā; sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
- sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu.
- senioru zvanu centrs sociālā atbalsta aktivitāte, kas nodrošina atbildes uz senioru zvaniem, sniedzot informāciju par aktuālajiem jautājumiem, brīvā laika pavadīšanas iespējām, brīvprātīgā darba un dažādām citām aktivitātēm, kas tiek piedāvātas kopienā
- sociālā darbinieka pamata kompetence sociālā darbinieka spēja izmantot teorētiskās zināšanas, prasmes, profesionālās un personiskās vērtības, attieksmes, pieredzi, kas uzkrāta, darbojoties dažādos sociālā darba prakses līmeņos klienta interesēs
- ļaunprātīga izmantošana sociālajā darbā tiek interpretēta kā apzināta rīcība, kas rada fizisku, psiholoģisku, finansiālu kaitējumu indivīdam vai grupai
- SDPL Sociāldemokrātiskā un darba partija - angļu "Social Democratic and Labour Party" - mēreno nacionālistu partija Ziemeļīrijā, dibināta 20. gs. 60. gados.
- strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus
- koks Soda veids - sitieni ar nūju, rīksti vai pātagu.
- rīkste Soda veids - sitieni ar šādu zaru vai šādu zaru kopumu, arī ar nūju, pātagu.
- soda mērķis sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; audzināt
- pastruņķis Sods ar pātagu pa muguru.
- Ciniskā skola Sokrāta mācekļa Antistena dibināta ap 380. g. p. m. ē., par lielāko labumu pasaulē atzina pilnīgu svabadību no likumiem, cilvēku aizspriedumiem un jebkādiem sadzīves noteikumiem.
- kirenaiķi Sokrāta mācekļa Aristipa no Kirēnas dibināta filozofu skola 4. gs. pr. m. ē.
- maieutika Sokrāta nosaukums iztaujāšanas mākslai.
- profesija Solījumu došana katoļu klosterī pēc noviciāta.
- Somālilendas Republika Somālilenda, pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos.
- Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis.
- vīnpuķīte Sparģeļaugu ģints, stublājs tikai ar divām, sirdsveidīgām, kātainām lapām, ziedi galotnes ķekarā, auglis sarkana oga.
- priekšspārnis Spārna mehanizācijas elements lidaparāta spārna priekšā, ar kuru palielina spārna aptekamību un aerodinamisko cēlējspēku, lidojot ar lielu uzplūdes leņķi.
- neskaidrā spārnene spārneņu suga ("Fissidens dubius"), kas ir reta, aug uz karbonātiem bagātas minerālaugsnes un kūdras
- Peloponēsas savienība Spartas vadītā grieķu militārpolitiskā savienība, dibināta 6. gs. p. m. ē. 2. pusē, pastāvēja līdz 362. g. p. m. ē.
- sedzējemulsija Speciāla emulsija, kas uzklāta uz filmas, lai novērstu dažu kadra daļu ekspozīciju.
- kadru tvērējs speciāla ierīce, kas paredzēta tieši no videokameras vai cita videoattēla avota saņemto grafisko attēlu ievietošanai datora atmiņā tā, lai tiktu nodrošināta to tālākā apstrāde
- videociparotājs Speciāla ierīce, kas paredzēta tieši no videokameras vai cita videoattēla avota saņemto grafisko attēlu ievietošanai datora atmiņā tā, lai tiktu nodrošināta to tālākā apstrāde.
- ekstrūders speciāla prese lopbarības koncentrāta iegūšanai
- labošanas darbu kolonija speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas
- klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai.
- mērķa iedzīvotāji speciālas iedzīvotāju grupas, kurām domātas iedzīvotāju programmas vai atseviški pasākumi
- emulācija Speciālas programmatūras un aparatūras izmantošana, lai ar kādu datoru izpildītu programmas, kas izstrādātas citas sistēmas datoram, un, izmantojot tos pašus datus, iegūtu identiskus rezultātus.
- emulēšana Speciālas programmatūras un aparatūras izmantošana, lai ar kādu datoru izpildītu programmas, kas izstrādātas citas sistēmas datoram, un, izmantojot tos pašus datus, iegūtu identiskus rezultātus.
- aktīvā (arī aktivētā, medicīniskā) ogle speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas
- aktīvā ogle speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj adsorbēt dažādas vielas
- šervoāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro.
- ševroāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro.
- ševro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševroāda.
- sevro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko lieto elegantu apavu virsu izgatavošanai.
- lakāda Speciāli apstrādāta, ar laku pārklāta āda.
- kūtsmēslu krātuve speciāli iekārtota vieta kūtsmēslu savākšanai un uzglabāšanai; var būt virszemes, pusiedziļinātas, iedziļinātas un zemgrīdas krātuves, arī vaļējas, apjumtas vai slēgtas krātuves
- starterautomobilis Speciāli iekārtots automobilis lidaparāta motora iedarbināšanai; starteris.
- kriminālreģistrācija Speciāli izstrādātas noteiktu kategoriju personu, dzīvnieku, priekšmetu uzskaites sistēma, kas tiek veidotas, lai veicinātu noziegumu atklāšanu, atsevišķu objektu identifikāciju un noziegumu profilaksi.
- ceļš speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai
- trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei); ietve.
- ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
- naglu kurpes speciāli sportistu apavi ar naglām, kas iestiprinātas zolē ar aso galu uz ārpusi
- standartlikme Speciālista, profesionāla pakalpojumu sniedzēja stundas cena (stundas likme), kas tiek piedāvāta potenciālajiem klientiem, neierēķinot atlaidi.
- pilots Speciālists lidaparāta vadīšanā.
- vestibulogs Speciālists vestibulārā aparāta pētniecībā.
- astronomiskā observatorija specializēta zinātniskās pētniecības iestāde, kas apgādāta ar aparatūru astronomiskiem pētījumiem
- suvenīrizdevums Speciāls grezns, parasti mazformāta, izdevums, kas ir veltīts (kā) piemiņai, jubilejai u. tml.
- vimpelis Speciāls priekšmets, piemēram, futrālis ar ziņojumu, kuram piestiprināta samērā gara, spilgta lente un kuru nomet no lidaparāta.
- militārrūpnieciskais komplekss specifiska savienība, kas ietver militārās produkcijas ražošanā specializējušos resorus un tiem pakļautos lielos uzņēmumus vai korporācijas, kas saņēmušas militāros pasūtījumus, kā arī bruņoto spēku pārstāvjus, daļu valsts administratīvā aparāta, militārās zinātnes pārstāvjus
- paralerģija Specifiskas sensibilizācijas ierosināta pastiprināta jutība pret nespecifisku antigēnu.
- sašmidzināt Spēcīgi plikšķināt (ar pātagu).
- šmārīt Spēcīgi sist (ar pātagu).
- šņaukt Spēcīgi sist (ar rīksti, pātagu).
- šmaknēt Spēcīgi, strauji sist (parasti ar pātagu).
- uzglabājamība Spēja tikt uzglabātam.
- atlētisms Spēka vingrojumu sporta veids, kurā ar vingrojumu palīdzību tiek veicināta muskuļota auguma un labas stājas izveidošanās; kultūrisms; bodibildings.
- relatīvā ilgizturība spēkratu, agregāta vai mezgla bāzes detaļu vidējais kalpošanas laiks konkrētajos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai (ieskaitot darbību pēc kapitālajiem remontiem) un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju
- absolūtā ilgizturība spēkratu, agregāta, mezgla vai detaļas kopējais kalpošanas laiks konkrētos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai vai kapitālajam remontam un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju; absolūtais ilgmūžīgums
- erka Spēks, enerģija, drosme; iedvesma, pacilāta sajūta, īpaši labs garastāvoklis.
- emisijas spektrs spektrs, ko iegūst, atomiem un molekulām pārejot no ierosināta stāvokļa uz mazāk ierosinātu stāvokli vai pamatstāvokli
- boulings Spēle telpās ar cietu plastikāta bumbu (maks. masa - 7,25 kg), kurai trīs padziļinājumi satveršanai, un tā tiek ripināta pret 10 trīsstūrveidā nostādītiem koka ķegļiem.
- rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem.
- asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
- balsts Spīļarkla augšējā daļa, kurā ir iestiprinātas ilksis; šī daļa kopā ar rokturiem.
- dzenis Spīļu arkla sastāvdaļa, kas satur kopā rokturu apakšdaļu un pie kuras ir piestiprināta lemesnīca.
- spinakera šotstūris spinakera pakaļējais, aizvēja pusē (lēpusē) esošais stūris, kuram piestiprināta spinakeršote
- spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti
- spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu.
- spinakeršote Spinakera vadības trose (gals), kas piestiprināta spinakera šotstūrī un pa aizvēja pusi (lēpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā un pēc tam - uz kokpitu; pēc halzes maiņas spinakeršote kļūst par spinakerbrasi, bet spinakerbrase - par spinakeršoti.
- Spirogyra fluviatilis spirogīru suga, kas sastopama straujākos ūdeņos pie substrāta piestiprināta
- spirohetoze Spirohetu ierosināta slimība.
- brandvīna brūzis spirta dedzinātava
- spirta brūzis spirta dedzinātava
- špirktbrūzis Spirta dedzinātava.
- brandvīna dedzinātava spirta dedzinātavs
- luterūdens Spirta rektifikācijas atlikumprodukts, kas paliek, kad no epirāta atdestilē vieglāk gaistošos savienojumus, kuru galvenā sastāvdaļa ir etilspirts.
- propilspirts Spirtrūgšanas blakusprodukts, piesātinātais pirmējais spirts, izmanto kā šķīdinātāju un organiskajā sintēzē.
- ruderālā veģetācija spontāni veidojies augu sabiedrību kopums teritorijā, kurā cilvēka darbības dēļ pilnīgi vai daļēji iznīcināta iepriekšējā augu sega; viens no sinatropās veģetācijas veidiem
- mešana Sporta disciplīna - sporta rīka (šķēpa, diska, granātas, vesera) raidīšana pa gaisu, lai sasniegtu kādu attālumu.
- superfināls Sporta sacensību posms (pēc finālsacensībām), kurās piedalās čempionāta pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
- izpletņu (arī izpletņa) lēcējs sportists, arī karavīrs, kas specializējies lēkšanā ar izpletni no lidaparāta; izpletņlēcējs
- perdīts Sprāgstviela, kas sastāv no 72% amonija nitrāta, 10% kālija perhlorāta, 15%trinitrotoluola ub=n dinitrotoluola maisījuma un 3% koka miltu.
- nitrolīts Sprāgstviela, sastāv no amonija nitrāta, koka miltiem, nitroglicerīna un trotila.
- donarīts Spridzināma viela, sastāv 70 daļām amonija nitrāta, 25 daļām trinitrotoluola un 5 daļām nitroglicerīna.
- gelignīts Spridzināma viela, sastāv no 54-64% nitroglicerīna, 3-6% spridzināmās kokvilnas, 24-34% kālija nitrāta, 6-10% koka miltu.
- dāmenīts Spridzināma viela, sastāv no 90 daļām ammonija nitrāta, 65 daļām naftalīna un 35 daļām kālija bichromāta.
- makarīts Spridzināmā viela: 28,1 daļas trinitrotoluola un 71,9 daļas svina nitrāta.
- petroklastīts Spridzināmais salpetris, ko lietoja akmeņu u. c. spridzināšanai, sastāv no 69% nātrijsalpetra, 5% kālijsalpetra, 10% sēra, 15% akmeņogļu piķa un 1% kālijbihromāta.
- poga spriguļa kāta gals
- lažāji Stabs ar šķērskoku, pie kura tiek piestiprinātas redeles vai sile barošanai.
- laternas stabs stabs, pie kura piestiprināta laterna (piemēram, ielu apgaismošanai)
- spēga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra.
- spidzene Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra.
- spīga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra.
- pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu
- gāzholders Stacionāra virszemes gāzes glabātava, ko veido tvertne, cauruļvadu armatūra, kontroles un drošības iekārtas.
- stilite Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas ezereņu dzimtas ģints ("Stylites"), atklāta 1954. g. Peru.
- ainavformāts Standarta formāta papīrs, ko lieto sāniski, tā lai garākās malas būtu horizontāli.
- standartizmaksas Standarta izmaksu nesēja (kalkulācijas objekta) normatīvās izmaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz resursu standartapjomu un katra veida resursu standartcenu vai likmi; normatīvās izmaksas.
- SICTA Standartizētā starptautiskā tūrisma darbības veidu klasifikācija (angļu "Standard International Classification of Tourism Activities") - Pasaules Tūrisma organizācijas izstrādāta tūrisma darbības veidu klasificēšanas sistēma, kas aptver visus tūrismā iesaistītos un apkalpojošos uzņēmējdarbības veidus, apkopo tūrisma statistikas datus.
- podze Starainajiem kurvjziežiem piederīgs augs - ļoti zarainu stublāju, pretējām, kātainām, olējādām lapām, blietējādām (lancetiskām) augšlapām, īsiem, baltiem, lielāko tiesu 5 mēles ziediem, dzelteniem vidus ziediem.
- kampine Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks.
- kampinis Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks.
- kampīns Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks.
- starpgredzens Starp fotoobjektīvu un fotoaparātu ievietojams gredzens, kas, pagarinot fokusēšanas attālumu, dod iespēju fotografēt no tuvākas distances, nekā to pieļauj fotoobjektīva un fotoaparāta konstrukcija.
- līgačas Starp kokiem iestiprinātas šūpoles.
- līgači Starp kokiem iestiprinātas šūpoles.
- TOEFL Starptautiska angļu valodas zināšanu pārbaudes sistēma sertifikāta iegūšanai (angļu "Test of English as a Foreign Language").
- ICC Starptautiska inuītu (eskimosu) nevalstiska organizācija "Cirkumpolāra Inuītu konference" (angļu "Inuit Circumpolar Conference"), dibināta 1977. gadā.
- ICS Starptautiskā jūras kuģniecības palāta (angļu "International Chamber of Shipping").
- Apspiesto Eiropas Tautu asambleja starptautiska nāciju pašnoteikšanās tiesību aizstāvēšanas organizācija (angļu "Assembly of Captive European Nations" - ACEN), dibināta 1954. g.
- Starptautiskā standartizācijas organizācija starptautiska organizācija, kas dibināta 1946. g. un kas nodarbojas ar sakaru un informācijas apmaiņas starptautisku standartu izstrādāšanu
- objektu pārvaldības grupa starptautiska organizācija, kas nodibināta, lai akceptētu izstrādātās tehnoloģijas kā atvērtus standartus objektorientētiem lietojumiem
- penklubs Starptautiskā rakstnieku apvienība (PEN - no angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists), kas 1921. g. dibināta lai aizsargātu vārda brīvību.
- 2. internacionāle starptautiska sociālistisko un strādnieku partiju apvienība, dibināta 1889. g. 20. jūlijā Parīzē, sašķēlās pēc 1917. g. Oktobra apvērsuma Krievijā, radikālākas ievirzes partijas 1919. g. nodibināja Komunistisko internacionāli
- SWIFT Starptautiska starpbanku organizācija (angļu "Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication"), kuras mērķis ir elektroniska informācijas apmaiņa par veiktajiem norēķiniem; dibināta 1973. g.; tajā ietilpst ap 1500 banku no vairāk nekā 50 valstīm.
- vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādātais pakalpojumu CMIS kopums un atvērto sistēmu sadarbības koncepcijai atbilstošas datoru tīklu standartfunkcijas, kas nodrošina ar šo tīklu pārraudzību un vadību saistītos lietojumslāņa pakalpojumus
- V.24 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas izstrādāta standarta saskarne, kas nosaka datu galiekārtu un datu ķēdes galiekārtu sadarbību.
- valoda SDL Starptautiskās telekomunikāciju savienības izstrādāta formāla valoda, kas nodrošina precīzu telekomunikāciju sistēmu specifikāciju un funkcionēšanas aprakstu izstrādāšanu.
- datorgrafikas metadatne starptautisks grafikas datņu formāta standarts, kas nodrošina objektorientētas grafikas uzglabāšanu aparatūrneatkarīgā formā vai grafikas attēlu apmaiņu starp lietotājiem
- supervaskularizācija Staru terapijā relatīvi palielināta vaskularizācija, kad ir iznīcināta daļa audzēja šūnu un atlikušās labāk apasiņo nebojātie kapilāri.
- percentilvērtība Statistiska mērvienība, kas tiek attiecināta uz grupām.
- gaišā kamera statīvā iestiprināta četrskaldņu prizma, kuru novietojot atbilstošā augstumā virs papīra lapas un lūkojoties tieši cauri prizmas augšējai skaldnei, uz papīra lapas šķietami projicējas attēls, kas atrodas prizmas vertikālās šķautnes priekšā; izmantoja mākslinieki, lai iegūtu precīzu ainavas vai objekta zīmējumu
- akcijas nominālvērtība statūtos sākotnēji noteiktā vienas akcijas vērtība naudā; akciju sabiedrības pamatkapitāls sastāv no akcijas nominālvērtības, kas reizināta ar akciju skaitu
- hipoadrenokorticisms Stāvoklis vai slimība kā virsnieru dziedzeru garozas samazinātas funkcijas sekas.
- darbderīgs stāvoklis stāvoklis, kad ir nodrošināta spēkratu, to sistēmu un mehānismu funkcionēšana, lai lietotājs tos var tūlīt izmantot, nodrošinot kvalitatīvu darba izpildi un nenodarot kaitējumu apkārtējai videi un spēkratu vadītājam
- obstipācija Stāvoklis, kad ir palēnināta zarnu iztukšošanās.
- darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs
- endosimbioze Stāvoklis, ko novēro starp vīrusu un tā inficēto šūnu; šūnas dalīšanās ir traucēta, bet šūna netiek iznīcināta.
- radioklusēšna Stāvoklis, kurā netiek iedarbināta visa vai arī nozīmīga daļa darboties spējīgās radioaparatūras.
- eldene Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm; veldene (1).
- veldenīca Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm.
- talamotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek iznīcinātas specifiskas šūnu grupas redzes paugurā; veic, lai mazinātu sāpes, trīci un stīvumu Pārkinsona (Parkinson) slimības gadījuma, kā arī izmanto psihoķirurģijā, lai mazinātu trauksmi, psihozes un maniakālo depresiju.
- rulontehnoloģija Sterila un higiēniska metode vītinātas zāles ruļļu (rulonu) sagatavošanai bez gaisa piekļuves, bez ķimikālijām, lietojot speciālus skābsiena kombainus, kuri sagatavo zāles ruļļus un iepako tos plēvēs.
- kvadrātdzelzs Stieņu dzelzs ar kvadrāta šķērsgriezumu.
- vindulis Stieple slazdā, pie kuras piestiprināta ēsma.
- mākslīgā acs lēca stikla vai metakrilāta lēcveida ķermenis, ko ievieto acābolā lēcas aizstāšanai (pēc kataraktas operācijas)
- kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas.
- disciplīna Stingri noteikta likumīga kārtība, kas ir obligāta kāda kolektīva locekļiem; šīs kārtības ievērošana.
- citadele Stipri nocietināta vieta pilsētā; arī cietoksnis.
- hipolibidomānija Stipri pazemināta dzimumtieksme, aseksuālisms.
- mi-perle Stipri savērpts zīda diegs, ko gatavo no ļoti krokota nešķetināta zīda.
- bomba Stiprināta vīna pudele (0,7 l).
- rūsis Stirpa, kaudze, guba; apklāta bedre sakņaugu glabāšanai.
- arbalets Stops - aukstais šaujamierocis, kas sastāv no laidē iestiprināta loka un palaižamās ierīces.
- bezdarbnieku apdrošināšana strādājošo brīvprātīga vai obligāta apdrošināšana pret iespējamo bezdarbu
- knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- dienēt Strādāt par kalpu, kalponi; kalpot (pie privātas personas).
- muities Strādāt, darboties (bez redzama rezultāta).
- gludinātājs strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu
- Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- skaņas barjera strauja lidaparāta aerodinamiskās pretestības palielināšanās lidojumā, tuvojoties skaņas ātrumam; tās cēlonis ir viļņa krīze plūsmā, kurai seko ātra viļņa pretestības palielināšanās
- pikēšana Strauja lidaparāta nolaišanās pa trajektoriju, kas ar Zemes virsmu veido >30 grādu leņķi.
- brāzma Strauja, pārdzīvojumiem bagāta notikumu norise, spēcīga pārdzīvojuma izpausme.
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- padancināt Strauji pavēzēt (piemēram, pātagu).
- fliktēna Streptokoku ierosināta plakana ekstrafolikulāra virspusēja pustula.
- streptotrihoze Streptotriksu ierosināta slimība.
- grievalgs Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām; samestava.
- grievalks Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām.
- grievalts Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām.
- valsts informācijas sistēma strukturizēts informācijas tehnoloģiju un datu bāzu kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta valsts funkciju izpildei nepieciešamās informācijas ierosināšana, radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, izmantošana un iznīcināšana
- krasta strupknābe strupknābju suga (“Amblystegium riparium"), kas sastopama seklā, periodiski izžūstošā ūdenī liekņas, dumbrāja, slapjās gāršas un niedrāja ieplakās un avotos uz humusvielām bagātas augsnes, akmeņiem un trupošas koksnes
- aizpilis Strutaina, ar netīrumiem klāta brūce.
- kolipiūrija Strutas urīnā no zarnu nūjiņu ierosināta iekaisuma.
- Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā
- Selonija studentu korporācija, dibināta 1880. g. Rīgā, apvienojoties Rīgas latviešu studentu organizācijai "Draugu pulciņš" un 19 latviešu studentiem no vācu korporācijām, bija pirmā Latvijā nodibinātā latviešu studentu korporācija, krāsas: zaļš, balts, sarkans
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- ablepsija Stulbums, prāta vājums.
- paceļama stūre stūre, kuras lāpsta nostiprināta uz horizontālas ass un ir paceļama uz augšu
- stūres ass stūres ailā ievietots apaļš metāla stienis, pie kura nekustīgi piestiprināta stūres lāpsta
- stūres vārpsta stūres ailā ievietots apaļš metāla stienis, pie kura nekustīgi piestiprināta stūres lāpsta
- būsters stūres pastiprinātājs, kas pilotam atvieglo lidaparāta vadīšanu
- saprātīguma koeficients subjekta "psihiskā" un hronoloģiskā vecuma attiecība, kas reizināta ar 100, nosaka ar saprātīguma testiem, vidējais līmenis - 100+-10 (angļu "intelligence quotient - IQ")
- noilguma termiņš subjektīvo tiesību iegūšanas vai zaudēšanas metode, izbeidzoties noteiktam laika termiņam; izmantojot šo metodi, faktiskā situācija, kas pastāv noteiktu laiku, tiek transformāta galīgā situācijā, ja tiek ievēroti likumā paredzētie nosacījumi
- junioraizņēmums Subordinētais aizņēmums - aizņēmums, kurš tiek atmaksāts nenodrošinātam kreditoram pēc tam, kad apmierinātas nodrošināto kreditoru prasības uzņēmuma likvidācijas gadījumā.
- amargens Sudraba nitrāta, amonjaka un ūdens šķīdums, bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums ar sārmainu reakciju un amonjaka smaku, baktericīds līdzeklis.
- sudrabkrūms Sudraba sālskrūms - tauriņziežu dzimtas sālskrūmu ģints skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
- hibrīdsuga suga, kas radusies apzinātas vai spontānas krustošanās rezultātā
- Suhebatora Suhbātara - pilsēta Mongolijā.
- gums Sulīga, paresnināta sānsaknes pārveidne, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
- tiesas izdevumi summas, kas izmaksātas vai izmaksājamas cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem, speciālistiem, tulkiem, pieaicinātajiem
- ISIS Sunnītu džihādistu grupas pašpasludināta valsts "Islāma valsts Irākā un Levantē", kas 2014.-2017. g. kontrolēja teritorijas Irākā un Sīrijā ("Islamic State of Iraq and Syria", arī "Islamic State of Iraq and the Levant", arābu "Daesh").
- etufade Sutināta gaļa.
- suteklis sutināta lopbarība
- supranaturālisms Sv. Augustīna nodibināta mācība par cilvēka prātam pāri stāvošo (nepieejamo) dievišķo atklāsmi.
- konstitucionālā iekārta svarīgāko (fundamentālo, pamata) sabiedrisko attiecību sistēma, kas ir pārstāvēta (atspoguļota) attiecīgās valsts un sabiedrības, tās institūtu struktūrās un nostiprināta pamatlikuma normās
- volatilitāte Svārstīgums, aprites ātrums; vērtspapīra tirgus konjunktūras nestabilitātes rādītājs; tiek aprēķināta kā relatīvais ātrums, ar kādu cena pārvietojas augšup un lejup konkrētā laika posmā, un mērīta procentos.
- atgriešanās Svētā Gara izraisīta pievēršanās Dievam - savu grēku atzīšana, nožēlošana un paļāvība, ka Jēzus Kristus dēļ tiek dāvāta grēku piedošana un mūžīgā dzīvošana.
- Dzelzs vārti Svētavots Cēsīs pie pansionāta "Cīrulīši".
- izsvilt Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam; izdegt.
- apoteoze Svinīga, pacilāta nobeiguma aina (teātra izrādē).
- šurca Svītra no pātagas vai rīksts sitiena.
- ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem); važa.
- važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- važas Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
- tasks Šahā - kompozīcija, kurā kāda taktiskā ideja izstrādāta maksimāli lielā variantu skaitā.
- uzstobre Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta šī ieroča stobram.
- uzstobrenis Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta šī ieroča stobram.
- apmala Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai.
- apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (apģērba, cepures, apavu) malai.
- orārijs Šaura gara audekla lenta, krustiem apklāta, ko grieķu un romiešu katoļu garīdznieki dievkalpojuma laikā uzliek uz kreisā kamieša.
- uzkumā Šaurā leņķī (izkapts piesējums pie kāta).
- ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos)
- piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem).
- apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma.
- īsvācelīte Šīs dzimtas ģints ("Brachythecium"), velēnas blīvas, bieži pieplakušas pie substrāta, spīdīgas, gk. mežos, \~300 sugu, Eiropā 24 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- mukors Šīs dzimtas ģints ("Mucor"), gk. saprofītiskas sēnes, bieži veido pelējumu uz pārtikas produktiem u. c. substrāta, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 26 sugas.
- usneja Šīs dzimtas ģints ("Usnea"), veido nokarenus vai no substrāta atstāvošus krūmus, gk. uz koku mizas, zariem, \~600 sugu, šie ķērpji ir jutīgi pret gaisa piesārņojumu, tādēļ reti sastopami lielu pilsētu tuvumā, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- Prickera balva arhitektūrā šīs ģimenes iedibināta balva (angļu "The Pritzker Architecture Prize"), kas kopš 1979. g. reizi gadā tiek piešķirta arhitektam, kura projektētās celtnes, pēc žūrijas atzinuma, apliecina izcilu talantu, vides izjūtu un ir vērtējamas kā nozīmīgs ieguldījums arhitektūras attīstībā
- šāvējgurķis Šīs ģints suga ("Ecballium elaterium"), augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
- rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains
- monoblefarīdas Šīs rindas dzimta ("Monoblepharidaeae"), saldūdens saprofīti, kas sastopami uz dažādu koku zariem vai cita substrāta, kur veido smalku pūkveidīgu, pelēcīgu vai brūnganu micēliju, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- stilbella Šīs rindas dzimta ("Stilbellaceae"), parazīti un saprofīti uz augstākajiem augiem, sēnēm u. c. substrāta, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 10 sugu.
- miastēnija Šķērssvītru muskulatūras pastiprināta nogurdināmība un vājums - hroniska slimība.
- solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
- piksavons Šķidras darvas ziepes bez smakas, sastāv no skuju koku darvas atsevišķām sastāvdaļām, šķidrām kālija ziepēm (90%) un mazliet kālija karbonāta.
- areometrija Šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšana.
- hils Šķidrums, ar tauku pilieniem bagātināta limfa, kas cirkulē pa zarnu trakta limfas vadiem.
- sonoluminiscence Šķidrumu luminiscence, kas tiek ierosināta ar ultraskaņu.
- melnais atsārms šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas pēc natrona vai sulfāta metodes
- vārskābe Šķīdums, kurā vāra koksnes šķeldu celulozes iegūšanas procesā - ar reģenerēto (atstrādāto) sērpaskābes anhidrīdu pastiprināta svaigā sulfīta skābe (torņskābe).
- jēlzīds Šķiedra, kas notīta no zīdtauriņa kokoniem un vēl nav tālāk apstrādāta.
- mākslīgā šķiedra šķiedra, ko iegūst no dabiskiem lielmolekulāriem savienojumiem – celulozes (viskozes, acetāta, triacetāta, kupro, polinozās šķiedra) vai olbaltumvielām (kazeīna, zeīna, sojas pupu šķiedra)
- kokšķiedra Šķiedrās sasmalcināta koksne.
- rāceņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe napipes"), kurai dzeltenbrūna cepurīte, tāpat kā bumbuļkāta šķiedrgalvītei
- līnija Šķietama, iedomāta robeža.
- piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
- piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- bagasts Šķīvis, kur kāzu viesi samet dāvanu naudu jaunlaulātajiem.
- skutējums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
- skutums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
- piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- vienkāršā šļūce šļūce, kas sastāv no sijām, kuras novietotas šķērsām agregāta kustības virzienam
- Dreiliņupīte Šmerļupītes pieteka Rīgas teritorijā, garums - 5,2 km, sākas Rīgas austrumu pierobežā Lubānas šosejas rajonā, iztaisnota, pie Hipokrāta ielas ievadīta cauruļvadā, senāk lejtece dēvēta arī par Gaiļupīti.
- žmidzināt Šmiukstināt, vicināt (rīksti, pātagu).
- hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi).
- vedi Šrilankas pirmiedzīvotāju pēcteči, runā singāļu valodā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa), daļa - tamilu valodā (dravidu saime), dzīvo gk. grūti pieejamos mežu rajonos salas austrumos nelielās grupās, piedere pie australoīdās rases vedoīdā tipa, saglabājušās matriarhāta paliekas, tradicionālajos ticējumos budisma un hinduisma elementi, šamanisms.
- Karnātaka Štats Indijas dienvidrietumu daļā ("Karnātaka"), administratīvais centrs - Bengalūru, platība - 191791 kvadrātkilometrs, 57399000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - kannadigu.
- diplotrypa Šūndzīvnieku ģints, dzīvnieki masīvās, pusbumbveidīgās, parasti brīvās, pie substrāta nepieaugušās kolonijās, kas sastāv no daudzām diezgan lielām un cieši viena otrai piegulošām šūnu caurulītēm, apakšējā un augšējā silūrā.
- mikrosporidiozes Šūnu parazītu - sīksporaiņu ierosinātas slimības, ar ko slimo gk. posmkāji; Latvijā izplatītākā ir bišu nozematoze.
- smaukšēt Švīkstēt, plīkšķēt, kā pātagu vicinot.
- svaigā veidā tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei
- tukšpadsmit Tā, ka (kā, parasti vēlama) nav; tā, ka darbībai nav (parasti vēlamā) rezultāta.
- atkarus Tā, ka atliekts atpakaļ, nost (no kāta pārāk platā leņķī) - par izkapti.
- pusmastā Tā, ka ir nolaists aptuveni līdz kāta vidum (par karogu, parasti sēru gadījumā).
- cietās zāļformas tabletes, kapletes, drāžejas, oblātas, kapsulas un zirnīši
- stāvokļu tabula tabula, kas apraksta galīgā automāta darbību kā funkciju no tā stāvokļiem un ieejas mainīgajiem
- ekonomiskā vardarbība tāda apzināta darbība, kas vērsta uz cita indivīda ietekmēšanu un pakļaušanu, izmantojot naudas līdzekļu ierobežošanu (piemēram, ienākumu slēpšana, naudas līdzekļu atņemšana, ienākumu gūšanas avotu ierobežošana, līdzekļu ierobežošana pamatvajadzībām (ēdienam, apģērbam, izglītībai))
- valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm
- kritiskā vērtība tāda parametra vērtība, kuras pārsniegšanas gadījumā sistēma pārtrauc normāli funkcionēt vai pat tiek bojāta
- muļķudrošs Tādas ierīces vai programmas, kas aizsargātas pret nemākulīgu vai neuzmanīgu izmantošanu.
- autonoms Tāds (aparāts, ierīce u. tml.), kura darbība nav saistīta ar cita aparāta, ierīces u. tml. darbību.
- kraupaiņš Tāds (auglis, bumbulis), kam ir negluda, parasti slimības bojāta, miza.
- kasains Tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza.
- kasaiņš Tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza.
- romantisks tāds (cilvēks), kam raksturīgs ideālisms, pastiprināta emocionalitāte, jūtīgums
- faktitīvs Tāds (darbības vārds), kas apzīmē darbību vai procesu, kas noved pie rezultāta.
- palatalizēts Tāds (par līdzskani), ko izrunā, mēles vidusdaļu papildus paceļot pret aukslējām; latviešu literārajā valodā vienīgā palatalizētā skaņa ir mīkstinātais līdzskanis ŗ, ko vairums runātāju vairs nelieto.
- ārpusklases Tāds (pasākums, nodarbība), kas neietilpst obligātajā mācību programmā un tiek organizēts ārpus mācību laika.
- punktēts Tāds (ritms), kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
- zemgrīdas tāds (transportlīdzeklis), kam ir pazemināta grīda
- attālinātais darbs tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
- matriarhets Tāds ģimenes veids, kurā galva ir māte un visa radniecība tiek rēķināta pēc mātes; matriarhāts.
- iekļaujoša izglītība tāds izglītības modelis, kurā tiek nodrošinātas vienādas izglītības iespējas visiem atbilstoši cilvēka individuālajām spējām, vajadzībām, vecumam, psihiskās un fiziskās veselības stāvoklim
- obstruents Tāds līdzskanis, kuru izrunājot balsi nav iespējams modulēt (slēdzeņi, afrikātas, berzeņi); troksnenis.
- punktēts ritms tāds ritms, kam raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas
- gredzenveida Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness atrodas tik tālu no Zemes, ka tā ēnas konuss neskar Zemes virsmu un Saule netiek pilnīgi aizklāta
- beztiesība Tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko.
- izstiepts Tāds, kā norise, darbība u. tml. ir (parasti nevajadzīgi) paildzināta.
- sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
- kvadrātveida Tāds, kam ir kvadrāta (1) forma.
- kvadrāt- Tāds, kam ir kvadrāta forma, kam raksturīgi taisni leņķi (piem., kvadrātligzda, kvadrātiekavas).
- kvadrātisks Tāds, kam ir kvadrāta forma.
- skanīgs Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piemēram, par tekstu).
- tiesīgs Tāds, kam ir likumu nodrošināta likumīgas darbības, rīcības iespēja (noteiktās robežās).
- rūtiņveida Tāds, kam ir neliela taisnstūra (parasti kvadrāta) forma, veids.
- noplīsis Tāds, kam ir novalkātas, saplīsušas drēbes un apavi.
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- manierīgs Tāds, kam ir pārspīlētas, pārsmalcinātas manieres (1).
- negaišs Tāds, kam ir pavājināta redze (par acīm).
- uzpūst Tāds, kam ir raksturīga apaļīga, izteikti palielināta ķermeņa vidusdaļa (piemēram, par kukaiņiem); tāds, kas ir apaļīgs, izteikti palielināts (par ķermeņa daļu).
- krietns Tāds, kam ir raksturīga samērā pastiprināta (norises, procesa, arī stāvokļa) izpausme.
- tveicīgs Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
- trekns Tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu); tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.).
- lielvēderains Tāds, kam ir stipri paplatināta vidusdaļa (par cilindriskas formas trauku).
- rūtains Tāds, kam ir taisnstūra (parasti kvadrāta) formas veidojumi.
- plakātveida Tāds, kam irplakāta forma, veids.
- sēdošs Tāds, kam nav kāta un kas ir piestiprināts tieši pie kāda cita augu orgāna (par lapām, ziediem, augļiem).
- tukšs Tāds, kam nav vēlamā rezultāta; arī veltīgs.
- plakātisks Tāds, kam nevēlami piemīt plakātam raksturīgais lakoniskums, vispārinājums (par cita mākslas veida darbu, tā sastāvdaļām).
- pilnprātīgs Tāds, kam piemīt labas prāta spējas.
- kaislīgs Tāds, kam piemīt ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas.
- pasionārs tāds, kam piemīt paaugstināta aktivitāte, kaislīgums (par cilvēku, tautu)
- hiperglandulārs Tāds, kam raksturīga pastiprināta endokrīno dziedzeru darbība.
- artistisks Tāds, kam raksturīga rūpīgi izstrādāta mākslinieciskā forma; māksliniecisks, izteiksmīgs.
- kulturāls Tāds, kas atbilst izglītota, garīgi bagāta cilvēka prasībām.
- išiokapsulārs Tāds, kas attiecas uz sēžas kaulu un gūžas locītavas kapsulu (kapsulas daļu, kas piestiprināta sēžas kaulam).
- nepieēdelīgs Tāds, kas ēd bez sāta.
- nootropisks tāds, kas ietekmē cilvēka augstākās nervu sistēmas un prāta darbību
- ādainis Tāds, kas ir gatavots no speciāli izstrādātas dzīvnieka ādas (parasti par cimdiem).
- ādinis Tāds, kas ir gatavots no speciāli izstrādātas dzīvnieka ādas vai mākslīgās ādas.
- pātagains Tāds, kas ir līdzīgs pātagai.
- tumšs Tāds, kas ir neskaidrs, bez apzināta cēloņa (par jūtām, domām u. tml.).
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, tāds, kam ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko.
- jauniesaucams Tāds, kas ir saistīts ar iesaukšanu obligātajā karadienestā.
- riskants Tāds, kas ir saistīts ar iespējamām briesmām; tāds, kas ir saistīts ar zaudējuma, nevēlama rezultāta iespēju.
- dratalainis Tāds, kas ir savīts no vairākām smalkām auklām (par grožiem, pātagu).
- tumšs Tāds, kas ir stipri piesātināts, tāds, kam ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums (par krāsu, tās toni); tāds, kura krāsa ir stipri piesātināta, tāds, kura krāsai ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums.
- dzīvniecisks Tāds, kas ir tīri fizioloģisks un nav pakļauts prātam.
- neprātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
- nepaprāši Tāds, kas nav pa prātam.
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, tāds, kas ir intuīcijas vai ar apziņu nesaistītu instinktu nosacīts, vadīts.
- akls Tāds, kas nav pakļauts prāta vērtējumam, kontrolei.
- tropohroms Tāds, kas nekrāsojas ar mucina krāsvielām, piem., dažas siekalu dziedzeru serozās šūnas pēc fiksācijas formalīna un dihromāta maisījumā.
- jākalps Tāds, kas otram visu pa prātam grib izrunāt un izdarīt.
- tavmātamējs Tāds, kas pieder tavai mātei; tāds, kas ir saistīts ar tavu māti; tavas mātes; tevmātamējs.
- tavējs Tāds, kas pieder, piemīt ar "tu" uzrunātajam; tavs (1).
- tavs Tāds, kas pieder, piemīt ar "tu" uzrunātajam.
- savs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
- nenopietns Tāds, kas radies nepārdomātas, vieglprātīgas darbības, rīcības dēļ; pārsteidzīgs.
- tīšs Tāds, kas rodas, izveidojas apzinātas rīcības rezultātā.
- spaidi Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei; arī piespiedu (1).
- piespiedu Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma, tiesas sprieduma, pakļaujot (kādu) noteiktas darbības, rīcības obligātai izpildei.
- redeles Tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja; tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā.
- sēdošs Tāds, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem); saistīts ar dzīvniekiem, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājušies pie viena substrāta, šādiem dzīvniekiem raksturīgs.
- divpalātu Tāds, kur ir divas palātas.
- vienpalātas Tāds, kur ir viena palāta (1).
- katalektisks Tāds, kura beidzamā pēda salīdzinājumā ar pārējām saīsināta par vienu vai divām zilbēm (par dzejas rindu).
- saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazināta tā apjomu (piemēram, glabāšanai, transportēšanai).
- pusslotaskāta Tāds, kura garums ir puse no slotaskāta.
- supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
- stiklots Tāds, kurā ir iestiprināta vai kuram ir piestiprināta stikla plāksne vai stikla plāksnes, arī stikla veidojumi.
- tapains Tāds, kurā ir iestiprinātas (daudzas) tapas.
- naglots Tāds, kurā ir iestiprinātas naglas; naglains.
- negluds Tāds, kurā ir nepilnības, neizstrādātas vietas (par valodu, stilu); tāds, kas nav raits, plūstošs (par runu).
- pārsteidzīgs Tāds, kurā izpaužas nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība, steidzīgas, nepārdomātas darbības, rīcības kļūdas.
- romantisks tāds, kurā izpaužas pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta; tāds, kas ir saistīts ar to
- dvēselisks Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums; dvēselīgs (2).
- dvēselīgs Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums; dvēselisks (2).
- svinīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir neikdienišķi nopietna, cildena, arī emocionāli pacilāta.
- referatīvs Tāds, kurā kas ir izklāstīts referāta (2) veidā; tāds, kas satur referātu vai referātus (2).
- nepaklausīgs Tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas apzinātai regulācijai (par ķermeņa daļām).
- sertificēts Tāds, kura kvalitāte, atbilstība noteiktām prasībām ir apliecināta ar sertifikātu.
- neitrāls Tāds, kurā nenotiek nekāda darbība (par aparāta, ierīces u. tml. stāvokli).
- nolūks Tāds, kura nozīmē ir ietverts šāda rezultāta nojēgums (parasti par gramatiskajām formām).
- muļķīgs Tāds, kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
- sātīgs Tāds, kurā tiek pilnīgi apmierināta izsalkuma sajūta (par darbību, norisi).
- neērts Tāds, kura veikšana ir apgrūtināta, tāds, ko nevar paveikt viegli, netraucēti.
- nedzēsts Tāds, kura vērtība nav atmaksāta.
- nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu; tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
- žņergoņa Tāds, kurš ēd bez sāta, peļ ēdienu.
- martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības.
- rūts taisnstūra (parasti kvadrāta) formas veidojums uz kādas virsmas
- Taipejas misija Latvijā Taivānas pārstāvniecība Latvijā, izveidota 1995. g., kad politisku apsvērumu dēļ Latvija bija spiesta pazemināt Taivānas ģenerālkonsulāta statusu; ar misijas starpniecības Taivāna sniedz dažāda veida palīdzību Latvijas skolām un sociālās aprūpes dienestiem, gk. ārpus Rīgas.
- griezulis Takelāžas apkalums, kas ap iekabināšanas asi ļauj griezties tam piestiprinātajam āķim vai blokam.
- grozeklis Takelāžas apkalums, kas tam piestiprinātajam āķim vai blokam ļauj griezties ap iekabināšanas asi.
- virbelis Takelāžas apkalums, kas tam piestiprinātajam āķim vai blokam ļauj griezties ap iekabināšanas asi.
- tāllidošana Tāla lidošana bez lidaparāta nolaišanās (parasti rekorda uzstādīšanai).
- stratēģiskie ieroči tālās distances un starpkontinentālās raķetes, kas parasti apgādātas ar kodolieročiem
- hemorāģiskais nefrozonefrīts Tālo Austrumu hemorāģiskais drudzis - endēmiska, vīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgi hemorāģiskās diatēzes simptomi un nieru sindroms - oligūrija, proteinūrija, eritrocīti, leikocīti un hialīnie cilindri urīnā.
- tāllidojums Tāls lidojums bez lidaparāta nolaišanās (parasti rekorda uzstādīšanai).
- tārpgrauzas Tārpu sasmalcinātas koksnes miltveidīgas atliekas.
- rezerve Tas (metode, iespēja u. tml.), kas vēl nav izmantots (kāda rezultāta sasniegšanai).
- dzenamais Tas, ar ko dzen, nūja, pātaga.
- pārskaitījums Tas, kas ir pārskaitīts citā kontā, citam adresātam; pārskaitāmā vai pārskaitītā nauda.
- marsts Tas, kas plāta rokas, žestikulē.
- atmesls Tas, kas tika atmests, atkritumi, nekrietnais, samaitātais, krāmi, grabažas, nicināmais.
- tā tad tātad
- značit Tātad (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- tobiš Tātad; tas ir.
- ergo Tātad.
- bārkstspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Alucitidae"), sīki vai nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-20 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
- makstkode tauriņu kārtas dzimta ("Coleophoridae"), sīki tauriņi (spārnu plētums 6-24 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, dzīvo uz dažādiem augiem, kāpuri no augu daļām veido makstis un attīstās tajās, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 122 sugas
- duglasīds Tauriņu kārtas dzimta ("Douglasiidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-12 mm), galva klāta ar zvīņām, aktīvi dienas 2. pusē, kāpuri alo lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- sirpjspārnis Tauriņu kārtas dzimta ("Drepanidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga sirpjveidīgi pagarināta priekšējo spārnu priekšmala, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- čemurkode Tauriņu kārtas dzimta ("Epermeniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-17 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, >70 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- gartaustkode Tauriņu kārtas dzimta ("Gelechiidae"), sīki, retāk nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-25 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, samērā labi attīstīts snuķis, Eirāzijā >1500 sugu, Latvijā konstatētas 164 sugas.
- sīkkode Tauriņu kārtas dzimta ("Heliozelidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-9 mm), galva gluda, klāta ar spīdīgām zvīņām, kāpuri alo ozolu, bērzu, alkšņu, grimoņu lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas sastopamas tikai vietām un reti.
- stiebrkode Tauriņu kārtas dzimta ("Ochsenheimeriidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 10-16 mm), galva klāta ar atstāvošām, izspūrušām zvīņām, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas reti.
- māņsvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Pyraustidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 10-40 mm), galva gluda, klāta ar matveida zvīņām, Latvijā konstatētas 73 sugas.
- logspārnis Tauriņu kārtas dzimta ("Thyrididae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 12-20 mm), galva klāta ar piegulošām zvīņām, spārni plati, trīsstūrveidīgi, parasti ar viļņotu ārmalu, \~700 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- tastatūra Taustiņu kopums (ierīcei, iekārtai, piemēram, rakstāmmašīnai, datoram, telefona aparātam); arī klaviatūra (2).
- hereri Tauta Angolas dienvidrietumos un Namībijas ziemeļu daļā, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas; 1904. g. sacēlās pret vācu koloniālo varu un gandrīz tika iznīcināta.
- tuli Tauta Indijā, dzīvo gk. Karnatakas štata dienvidrietumos, Rietumgatu apvidū, valoda pieder pie dravīdu saimes valodām (tuvu radniecīga kannaru valodai), stipras matriarhāta paliekas, ticīgie - hinduisti, saglabājušies senie ticējumi (dēmonu pielūgšana, senču kults).
- minangkabavi Tauta Indonēzijā (gk. Sumatras salas vidienē), dzīvo arī Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, sadzīvē līdz XX gs. vidum saglābājās matriarhāta elementi, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti).
- garo Tauta, dzīvo Indijā, Meghālajas štata rietumu daļā, kalnos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibertmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, stipras ģints iekārtas (sevišķi matriarhāta) paliekas, vietējie tradicionālie cilšu ticējumi, svēto akmeņu kults.
- dargi Tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- knownothings Tautas nosaukums t. s. amerikāņu partijai, dibinātai ASV 1852. g., kas sākumā bija slepena savienība, kuras locekļiem uz jautājumiem par savienības mērķiem bija jāatbild "Es nezinu".
- fori Tautība, dzīvo Sudānā, Darfuras plato, valoda pieder pie Austrumsudānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms), no XVI gs. līdz XX gs. sākumam veidoja Darfuras sultanāta etnisko pamatu.
- konkani Tautību grupa, dzīvo Indijas rietumos, Arābijas jūras piekrastes rajonos, uz dienvidiem no Khambhātas līča, runā konkanu valodas dialektos.
- barabodi Tautu grupa (garo, kačari u. c.), dzīvo Indijas austrumos, gk. kalnu apvidos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās matriarhāta paliekas, animistiskie ticējumi, daļa - hinduisti.
- ekspresdiagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības paātrinātai kontrolei, parametru noteikšanai un vērtēšanai
- ierobežota piekļuve tehnisks pasākums (līdzeklis), saskaņā ar kuru piekļuve aizsargātam pakalpojumam iespējama, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja iepriekšēju piekrišanu vai individuālu atļauju
- atteiču intensitāte tehnisku agregātu ekspluatācijas drošuma rādītājs: atteiču skaits laika vienībā; to ietekmē agregāta darba apstākļi, izmantošanas ilgums, tehnisko apkopju izpildes kvalitāte un citi faktori
- tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.)
- balss saglabāšana un nosūtīšana tehnoloģija, uz kuru balstās balss pasts un ziņojumapmaiņas sistēmas: cilvēka balss tiek pārveidota ciparformātā, saglabāta datorā, pārsūtīta uz saņēmēja pastkastīti, un saņēmējs to var izgūt tad, kad viņš to vēlas
- šķelda tehnoloģiskām vajadzībām sasmalcināta koksne; apmēram vienādu izmēru (22x23 mm) koksnes gabaliņi celulozes un kokmasas iegūšanai
- teikuma locekļa grupa teikuma loceklis kopā ar tam tieši vai pakāpeniski pakārtotām vārdformām, tātad teikuma locekļa veidotā vārdkopa
- tēja Tējaskrūma jauno dzinumu lapas; pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas.
- satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
- klausule Telefona aparāta daļa ar ierīci skaņu uztveršanai un nelielu mikrofonu.
- mikrotelefons Telefona aparāta klausule, kas sastāv no mikrofona un telefona, kuri ir uzmontēti uz kopēja roktura.
- dešifrators Telegrāfa aparāta mehāniska daļa, kas noteiktās saņemto strāvas signālu kombinācijas pārveido attiecīgās zīmēs.
- transmiters Telegrāfa aparāta palīgierīce perfolentē fiksētā telegrammas teksta noraidīšanai.
- PAL sistēma televīzijas krāsu sistēma, kas, uzlabojot NTSC sistēmu, izstrādāta VFR 1963. g.
- skarzona Telpa (laukums) apkārt munīcijas sprādziena centram (epicentram), kura robežās ir nodrošināta mērķa iznīcināšana.
- gludinātava Telpa (piemēram, veļas mazgātavā), kur gludina drēbes.
- zenītraķešu kompleksa skarzona telpa ap zenītraķešu kompleksu, kuras robežās ir nodrošināta gaisa mērķu iznīcināšana dotā varbūtībā
- čašņa Telpa, kur tiek uzglabāta zirgu barība.
- tarotava Telpa, vieta tarošanai; tarātava.
- inerces elipsoīds telpiska elipsoīda virsma, kuras punktu koordinātas raksturo ķermeņa rotācijas inerces īpašības
- aerofotoainu punktu telpiskās koordinātas telpiskās taisnleņķa koordinātas sistēmā, kuras sākumpunkts ir aerofotogrāfēšanas punkts jeb projekcijas centrs
- rastra grafika telpisko datu modelis, kas apraksta telpu kā vienāda izmēra pikseļu masīvu ar diskrētām pikseļu vērtībām; izkārtots rindās un kolonās; ja rastra grafika ir ģeoreferencēta, tad ikvienam pikselim bez vērtības var būt piekārtotas koordinātas
- babiloniešu netikle tēls Jāņa Atklāsmes grāmatā, iespējams, ar to domāta Roma, vēlāk arī baznīcas sekularizācija
- teļāda Teļa āda (parasti izstrādāta).
- dogmats Teoloģijā - ticības mācības pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem; to uzskata par neapšaubāmu un nekritizējamu.
- liberālā teoloģija teoloģijas virziens, kam raksturīga atteikšanās no dogmatiskām un baznīcas tradīcijām, kas nošķir ticību no prāta atziņām un uzsver ticības ētisko komponentu; proponē reliģisko uzskatu lielu brīvību
- proletkults Teorija, pēc kuras proletariātam jārada sevišķa proletāriskā kultūra, noraidot agrākos kultūras sasniegumus.
- pretpārnesums Terapeita neapzināta reakcija uz klienta pārnesumu.
- laulātā pāra terapija terapijas veids, lai palīdzētu laulātajam pārim atrisināt savstarpējo attiecību problēmas
- beinīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no adatveida cementīta un ar oglekli piesātināta ferīta maisījuma; iegūst izotermiski izturot pārdzesētu austenītu 250-350 °C temperatūrā
- saindēta zona teritorija, kurā ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis
- aerouzmērīšana Teritorijas uzmērīšana no lidaparāta.
- terminelements Termina terminoloģiski nozīmīga sastāvdaļa, kuras konkrētais veids atkarīgs no attiecīgā termina struktūras: atvasinātajam vietvārda terminam tā ir morfēma, salikteņterminam - salikteņa sastāvdaļa, vārdkopterminam - vārds.
- terminēma Termins kā abstrakta vispārināta terminoloģiskās leksikas struktūrvienība, kas aptver ar vienu un to pašu jēdzienu saistīto dažādu vārdšķiru vārdu un vārdformu kopu, kurā lietvārds vai lietvārda vārdkopa ir šīs kopas pamatkomponents, bet citu vārdšķiru vārdi - kopas sekundārie komponenti.
- politerpēns Terpēna vai kāda tā derivāta polimerizācijas produkts.
- sulfāta terpentīns terpentīns, ko izdala no sulfātcelulozes vārīšanas katlu nopūšanas gāzu kondensāta
- verdikts Testēšanas rezultāta paziņojums, ar kuru izsaka objekta atbilstību vai neatbilstību pārbaudāmajai prasībai.
- radinieks tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais
- paļauties Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu); ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai).
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- izairdināties Tiekot apstrādātam, kļūt irdenam (par augsni).
- atsalaisties Tiekot asinātam, kļūt mīkstam (piemēram, par tērauda rīku).
- trāpīt Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām).
- nopūst Tiekot darbinātam, parasti ar gaisa strāvu, radīt un pārstāt radīt skaņu.
- spēlēt Tiekot darbinātam, radīt skaņas, mūziku (par mūzikas instrumentu).
- apsastāvēties Tiekot ilgi glabātam, zaudēt svaigumu (par produktiem).
- pieaugt Tiekot krātam, palielināties daudzumā.
- sakupt Tiekot kupinātam, sarecēt.
- iesastaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt ērtam, arī vaļīgam (par apģērbu).
- izastaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt garākam, arī vaļīgākam (piemēram, par apģērbu, tā daļām).
- iestaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt pietiekami ērtam, arī vaļīgam (piemēram, par apģērbu).
- piesmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- mīties Tiekot nekārtīgi valkātam, virzīties (uz āru) - par apavu daļām.
- izļurkāties Tiekot nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinātam, lietotam u. tml., kļūt nestabilam, ļodzīgam; izbojāties.
- veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
- izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu).
- migloties Tiekot pārklātam ar sīkiem šķidruma pilieniem, kļūt vāji caurredzamam, blāvam, nespodram (piemēram, par stiklu).
- izarušināties Tiekot rušinātam, izvirzīties.
- iesalināties Tiekot salinātam, iegūt saldu garšu (par iejavu).
- salināties Tiekot salinātam, iegūt saldu garšu.
- izsijāties Tiekot sijātam, izvirzīties cauri (sietam), caur (sietu).
- izasisties Tiekot sistam, kapinātam, kļūt plānākam (piemēram, par izkapts asmeni).
- izasukāties Tiekot sukātam, atdalīties (piemēram, par spaļiem, pakulām).
- iesukāties Tiekot sukātam, ieveidoties (piemēram, par matiem).
- plīst Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos.
- iešķetināties Tiekot šķetinātam, ievīties (kur iekšā).
- izdarboties Tiekot turētam, glabātam (nepiemērotos apstākļos), pakāpeniski pārveidoties, zaudēt kvalitāti, vēlamās īpašības (par vielām).
- noziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, arī gaišākam (parasti par rudzu maizi).
- saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
- sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
- izaplatīties Tiekot valkātam, kļūt platam, vaļīgam (par apaviem, apģērbu).
- izaplēsties Tiekot valkātam, kļūt platam, vaļīgam.
- sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem).
- sasaskrieties Tiekot veltam, mazgātam, samazināties apjomā (par audumu).
- Witkop Tiepeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana
- piedzīšana Tiesas nolēmumu piespiedu izpildīšanas līdzeklis, ko izmanto tādu tiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ar kuriem apmierinātas piespriešanas vai izpildīšanas prasības, izpildot šādus tiesas nolēmumus piespiedu kārtībā piedziņu vērš: uz parādnieka naudas summām un mantu, uzliekot tai arestu un to pārdodot komisijām vai izsolē, uz parādnieka naudas summām un mantu, kas atrodas pie citām, trešajām personām, uz parādnieka darba algu, pensiju, stipendiju un citiem ienākumu veidiem.
- apdrošināšana bezdarba gadījumam tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu, ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs
- paražu tiesības tiesību normas, ko pielieto tiesas izspriešanā kā saistošas, lai gan tās nav rakstiski nostiprinātas
- tiesību sistēma tiesību nozaru kopsakarība, kurā izpaužas sabiedrības vispārobligāta griba; objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve (struktūra), kas izpaužas vienoto tiesību iedalīšanā atsevišķas daļas (nozarēs, institūtos), kas ir savstarpēji saistītas
- piesaukla Tieva aukla ar ko pātagas ādas sloksni (pinumu, auklu) piestiprināt kātam.
- rizoīdi Tievi pavedienveida izaugumi, ar kuriem daļa aļģu, sēnes, ķērpji, sūnas un paparžu protalliji piestiprinās pie substrāta, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
- Sedas pilsētas lauku teritorija tika izveidota 1991. g. iekļaujot tajā daļas no pirmskara Trikātas, Lugažu, Ērģemes un Jērcēnu pagastu, 2009. g. visa teritorija iekļauta Jērcēnu pagastā
- Kurzemes pūrvieta tika pielīdzināta 0,365 ha
- Vidzemes pūrvieta tika pielīdzināta 10000 Vidzemes mērnieku kvadrātolektīm = 0,371 ha
- attālās piekļuves serveris tīkla dators, pie kura attālam lietotājam tiek nodrošināta piekļuve ar modema vai integrēto pakalpojumu cipartīkla starpniecību
- tugendbunds Tiklības savienība, dibināta 1808. gadā Karaļaučos, lai vācu tautu uzaudzinātu tautiskā garā; tas bija protests pret Napoleona varu.
- tik cik vistas kājā gaļas tikpat kā nemaz (_biežāk_ prāta, gudrības)
- (aiz)iet postā Tikt (iz)postītam, iznīcinātam.
- (uz)iet (arī (uz)lidot, (uz)sprāgt) gaisā tikt (uz)spridzinātam
- aizmiglot Tikt aizklātam ar miglu, rasu; aizmigloties (1).
- aizvilkties Tikt aizklātam, aizsegtam, pārklātam (ar ko); pārklāties.
- aiziet Tikt aizsūtītam, aizgādātam (par pasta sūtījumiem).
- apspurt Tikt apbružātam.
- nokļūt (arī nonākt) aiz restēm tikt apcietinātam
- nonākt (arī nokļūt) aiz restēm tikt apcietinātam
- plukt Tikt apdedzinātam, piemēram, karsta šķidruma, kodīgas vielas iedarbībā (par ķermeņa dalu).
- aizbarkšēt Tikt apdullinātam no trokšņa.
- aizbarkšķēt Tikt apdullinātam no trokšņa.
- pagult zem (zaļām) velēnām tikt apglabātam (kapos)
- sagult Tikt apglabātam (par vairākiem, daudziem).
- gulties Tikt apglabātam.
- aizstaipīties Tikt apklātam (aizsprostotam), aizvelkot priekšā.
- aplīt Tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
- apklāties Tikt apņemtam, apklātam.
- apslīkt Tikt applūdinātam (par tīrumiem, augiem).
- iekļūt ļaužu valodās tikt aprunātam
- nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos Tikt aprunātam, pakļautam ļaunprātībai (par cilvēku).
- apvalkāties Tikt apvalkātam.
- apvazāties Tikt apvazātam.
- aizžilbt Tikt apžilbinātam (no spožuma).
- apzilbt Tikt apžilbinātam ar spilgtu gaismu uz īsu mirkli.
- apzibt Tikt apžilbinātam.
- apzilbēt Tikt apžilbinātam.
- atrasties Tikt atlicinātam, veltītam (par laiku).
- palikt Tikt atstātam (kādā stāvoklī).
- palikt Tikt atstātam (kādā vietā); atrasties, arī nonākt (kādā vietā) un netikt virzītam, nevirzīties prom (par priekšmetiem).
- sasniegt Tikt atsūtītam (adresātam).
- atnākt Tikt atsūtītam, atgādātam (par pasta sūtījumiem, ziņām u. tml.).
- ierindoties Tikt attiecinātam (uz kādu grupu); iekļauties, tikt iekļautam (kādā grupā).
- balēties Tikt balinātam.
- ciest Tikt bojātam (par augiem).
- ciest Tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām.
- cepināties Tikt cepinātam.
- būt kāda mutē tikt daudzinātam, bieži ko pieminēt
- rasties Tikt dibinātam, izveidotam (kādu organizatorisku pasākumu rezultātā).
- dibināties Tikt dibinātam; rasties, veidoties.
- driskāties Tikt driskātam.
- dabūt pa kūkumu tikt fiziski ietekmētam, rātam
- būt godā tikt godātam. cienīt
- ieaijāties Tikt ieaijātam.
- ienākt prātā (arī galvā) tikt iedomātam, atminētam
- nākt prātā (arī galvā) tikt iedomātam, atminētam
- (ie)nākt prātā (arī galvā) tikt iedomātam, atminētam
- (ie)nākt galvā (arī prātā) tikt iedomātam, atminētam
- iesatrupināties Tikt iedrupinātam.
- sanākt Tikt iegūtam, sagādātam, arī būt (kādā daudzumā).
- nākt Tikt iegūtam, saņemtam, arī atgādātam (no kurienes).
- iestaipīties Tikt iekustinātam, ievingrinātam (par ķermeņa daļām).
- iesalikties Tikt ieliktam, iestiprinātam.
- iesakalties Tikt iestiprinātam izkaltā robā.
- ciest Tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku); tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām).
- statīties Tikt ievietotam, iestiprinātam stāvus; tikt novietotam stāvus.
- iesastaipīties Tikt ievingrinātam (par ķermeņa daļu).
- nosastāvēties Tikt ilgi uzglabātam, lai iegūtu vēlamās īpašības (piemēram, par dažiem alkoholiskiem dzērieniem).
- irdināties Tikt irdinātam.
- izabalināties Tikt izbalinātam.
- izbojāties Tikt izbojātam (1).
- izcilāties Tikt izcilātam.
- rasties Tikt izdomātam, atrastam (par vārdiem, nosaukumiem).
- izgludināties Tikt izgludinātam (parasti ar gludekli).
- izaprasavāties Tikt izgludinātam ar gludekli.
- izaprasavāties Tikt izgludinātam; pabeigt gludināt (ar gludekli).
- gult tikt izjustam, tikt attiecinātam (par pienākumiem, atbildību, slogu u.tml.)
- izakulties Tikt izkāpinātam.
- izamazgāties Tikt izmazgātam.
- izmazgāties Tikt izmazgātam.
- provēties Tikt izmēģinātam, pārbaudītam.
- nosasvaidīties Tikt izmētātam (par priekšmetiem).
- izamētāties Tikt izmētātam.
- izmitināties Tikt izmitinātam (par dzīvniekiem).
- izanicināties Tikt iznīdētam, iznīcinātam.
- iznēsāties Tikt izplatītam, pārnēsātam, nogādātam (daudzās vai visās vietās).
- iet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
- (aiz)iet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
- aiziet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
- izretināties Tikt izretinātam (3).
- mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
- mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
- izarunāties Tikt izrunātam.
- izasijāties Tikt izsijātam.
- veidoties Tikt izstrādātam, gatavotam (par priekšmetiem).
- izsukāties Tikt izsukātam.
- izasutināties Tikt izsutinātam.
- izsutināties Tikt izsutinātam.
- noārdīties Tikt izšķīdinātam, aizskalotam u. tml. (piemēram, par iežiem).
- izatecināties Tikt iztecinātam.
- izanasāties Tikt izvalkātam (par apģērbu, apaviem).
- sarasties Tikt izveidotam, izstrādātam lielākā daudzumā; tikt izveidotam, izstrādātam (par kā lielāku daudzumu).
- izvingrināties Tikt izvingrinātam (par ķermeņa daļu).
- izdoties Tikt labi izaudzinātam (par bērnu).
- apsust Tikt mazliet apsutinātam (par ēdienu).
- apspulgāt Tikt nejauši apžilbinātam (ar spilgtu gaismu).
- nopilēt Tikt neviļus, negribēti nopilinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- notecēt Tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- nodibināties Tikt nodibinātam (1).
- dabūt nazi (arī dunci) ribās tikt nogalinātam, arī (smagi) ievainotam ar nazi (dunci)
- nogludināties Tikt nogludinātam.
- apglīdēt Tikt noklātam ar mālu.
- izasvaidīties Tikt noliktam nekārtīgi, tikt izmētātam.
- noskrambāties Tikt noskrambātam (2).
- apķezēt Tikt nosmērētam, aplipinātam.
- nospodrināties Tikt nospodrinātam.
- noplīst Tikt novalkātam tā, ka ir, kļūst caurumains, lietošanai nederīgs.
- avansēt Tikt paaugstinātam amatā.
- padārdzināties Tikt padārdzinātam.
- paīsināties Tikt paīsinātam (par darbības, norises, stāvokļa laiku).
- bremzēt Tikt palēninātam vai apturētam (ar bremzēm) - par transportlīdzekli.
- palētināties Tikt palētinātam.
- palielināties Tikt palielinātam, kļūt lielākam (par laukumu, teritoriju u. tml.); refl. --> palielināt (1).
- papildināties Tikt papildinātam (2).
- pārkarst tikt pārāk smagi nodarbinātam (par prātu, smadzenēm)
- pasaretinaties Tikt paretinātam.
- apglodot Tikt pārklātam ar dūņām.
- appārslot Tikt pārklātam ar sniega pārslām, ar pelniem.
- appērslot Tikt pārklātam ar sniega pārslām, ar pelniem.
- aizsnigt Tikt pārklātam ar sniegu; pārklājoties ar sniegu, kļūt grūti pieejamam; piesnigt.
- apsnigt Tikt pārklātam ar sniegu.
- applūst Tikt pārklātam ar ūdeni (par vietu).
- pārplūst Tikt pārklātam ar ūdeni plūdu, palu laikā (par vietu).
- apkaļķoties Tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu.
- applūst Tikt pārklātam vai pilnīgi apņemtam (ar šķidrumu).
- ieaugt Tikt pārklātam, apņemtam, aizsegtam ar ko augošu (piemēram, ar zāli, krūmiem, kokiem).
- dabūt pa seksti tikt pārmācītam, bargi norātam
- pielipt Tikt pārņemtam, piesavinātam (piemēram, par vārdiem, skaņām).
- rauties Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
- pasutināties Tikt pasutinātam.
- nākt pār kāda lūpām tikt pateiktam, izrunātam
- pasavalkāties Tikt pavalkātam.
- iet zudumā tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam
- aiziet zudumā tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam
- (iz)šauties caur smadzenēm (arī galvu), arī (iz)šauties cauri smadzenēm (arī galvai) tikt pēkšņi iedomātam
- šauties caur galvu (arī smadzenēm), arī šauties cauri galvai (arī smadzenēm) tikt pēkšņi iedomātam
- piesametināties Tikt piemetinātam.
- piesadzīties Tikt piestiprinātam.
- piesaslēgties Tikt piestiprinātam.
- piesastiprināties Tikt piestiprinātam.
- pienākt Tikt piesūtītam, piegādātam (par pasta sūtījumiem, ziņām u. tml.).
- dasalikties Tikt pievienotam, piestiprinātam (par priekšmeta detaļām).
- apmiglot Tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam ar nosēdušos miglu; pārklāties (ar miglu, garaiņiem u. tml.); apmigloties.
- aizlūzt Tikt psihiski iedragātam, satriektam; pārdzīvot krasu psihisku lūzumu.
- izvērsties Tikt risinātam plaši, daudzpusīgi, arī izraisīties (piemēram, par sarunu, debatēm).
- applīst Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
- nonerroties Tikt sabojātam.
- dasadabāties Tikt sagādātam.
- palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam); tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
- sasakustināties Tikt sakustinātam.
- sasalīdzināties Tikt salīdzinātam.
- atrasties Tikt sameklētam, izvēlētam (domās); tikt izdomātam, izgudrotam.
- sasanasāties Tikt sanēsātam (daudz).
- kaist Tikt sāpīgi kairinātam; sūrstoši sāpēt.
- saskrambāties Tikt saskrambātam (2).
- pazaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
- (pa)zaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
- lidot (arī iet, sprāgt) gaisā tikt spridzinātam
- sprāgt (arī lidot, iet) gaisā tikt spridzinātam
- izskriet Tikt strauji, neapdomīgi izrunātam (par vārdu, izteikumu).
- ķēku lēkt tikt šūpinātam uz kājas
- sēdēt uz apsūdzēto sola tikt tiesātam
- nokļūt (arī nonākt) uz apsūdzēto sola Tikt tiesātam.
- nonākt (arī nokļūt) uz apsūdzēto sola Tikt tiesātam.
- nostāvēties Tikt uzglabātam īpašos apstākļos, līdz iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi.
- izatrapakāties Tikt uzirdinātam ar atsperecēšām (par augsni).
- uziet (arī uzlidot, uzsprāgt, uzskriet) gaisā tikt uzspridzinātam
- uzlidot (arī uziet, uzskriet, uzsprāgt) gaisā tikt uzspridzinātam
- uzskriet (arī uzlidot, uziet, uzsprāgt) gaisā tikt uzspridzinātam
- uzsprāgt (arī uziet, uzlidot, uzskriet) gaisā tikt uzspridzinātam
- uziet gaisā tikt uzspridzinātam
- noiet (arī aiziet, nokļūt, nonākt) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam
- nokļūt (arī noiet, nonākt, aiziet) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam
- nonākt (arī noiet, nokļūt, aiziet) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam
- nākt Tikt uzzinātam, saņemtam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
- šķilties Tikt veikli, raiti teiktam, runātam (par vārdiem, runu, asprātībām u. tml.).
- dispersoīds Tiktāl sasmalcināta viela, ka tā veido koloidālu šķīdumu.
- adiafora Tikumiskā ziņā vienaldzīgas lietas, ko neuzskata ne par atļautām, ne neatļautām, labām vai ļaunām; tās atstātas personīgai pašizvēlei.
- spīgulīte Tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Psathyrella"), vairumā saprofīti, aug uz trūdvielām bagātas augsnes, retāk tās ir parazīti uz dzīvas koksnes un cepurīšu sēnēm, dažāda lielum augļķermeņi, cepurīte pusapaļa vai zvanveidīga, radiāli rievota, 50 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- lielummērs Tipfigūras sekundārais, vadmēriem proporcionāli aprēķinātais somatomērs.
- plakanspiede Tipogrāfijas iespiedmašīna, kam plakana iespiedforma ir nostiprināta uz metāla plāksnes (tālera), kas izdara turp-atpakaļ kustību un rotējošs iespiedcilindrs; ātrspiede.
- sleja Tipogrāfiskā salikuma rindu kopums, no kura veido noteikta formāta lappuses; no šāda rindu kopuma izgatavots korektūras novilkums.
- TRP Tirdzniecības un rūpniecības palāta.
- tirozinoze Tirozīna un tā oksidācijas produktu pastiprināta izdale urīnā.
- balasta augi to augu apzīmējums, kas nonākuši uz kuģa kopā ar zemi vai smiltīm, kas domātas kuģa balastam
- laulāto likumiskās mantiskās tiesības to saturā ietilpst laulāto tiesības un pienākumi, kas rodas sakarā ar viņiem piederošo mantu, ieskaitot tās lietošanu un pārvaldīšanu, saistībām, pabalstu un uzturu, katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi pirms laulības, tāpat arī to, ko ieguvis laulības laikā - tā ir katra atsevišķa manta
- toccata Tokāta.
- toksoplazmīns Toksoplazmu antigens, ko iegūst no inficētu peļu peritoneja eksudāta; lieto ādas raudzēm toksoplazmozes diagnozes noteikšanā.
- matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta: no izdobta koka darinātas lellītes, kas ieliekamas cita citā.
- spēkratu agregatēšana traktoragregāta (vai cita spēkratu agregāta) komplektēšana, izvēloties tam piemērotus rīkus vai mašīnas un veidu, kā tie pievienojami spēkratiem. Agregatējot jānodrošina spēkratu un agregatējamā rīka (mašīnas) konstruktīvā un enerģētiskā atbilstība, kā arī agregāta tehnisko īpašību atbilstība darba izpildes kvalitātes prasībām. Agregatēšana var būt rindiska, ešeloniska vai kombinēta
- linu savācējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna uz lauka lentē noklātu linu savākšanai un sasiešanai kūlos vai nesasietu linu savākšanai kopiņās; sastāv no savācējtrumuļa, stiebriņu piespiedēja, stiebriņu galu nolīdzinātajā un kūlīšu sienamaparāta
- kartupeļu racējs traktoram uzkarināta mašīna kartupeļu izrakšanai un izkliedēšanai uz lauka
- stādāmā mašīna traktoram uzkarināta vai pusuzkarināta lauksaimniecības mašīna stādāmā materiāla sadalīšanai pa lauku un iestrādei augsnē
- CPT Transportēšana apmaksāta līdz (angļu "carriage paid to") - pārdevējs maksā frakti par preču aizvešanu uz noteikto galamērķa ostu.
- CIP Transportēšana un apdrošināšana apmaksāta līdz (angļu "carriage and insurance paid") - pārdevējs maksā frakti par preču aizvešanu uz noteikto galamērķa ostu un kravas apdrošināšanu pircēja labā pret preču zaudējuma vai bojājuma risku transportēšanas laikā.
- lidmašīnnesējs Transportlīdzeklis, kas paredzēts lidaparāta transportēšanai un starta nodrošināšanai.
- stūrmanis Transportlīdzekļa (parasti kuģa, lidaparāta) vadīšanas speciālists, kas nosaka, aprēķina tā kursu.
- balstatspere transportlīdzekļa balstiekārtas sistēmā funkcionējoša atspere, kas aprēķināta darbam kā nenoslogotā, tā pilnīgi noslogotā transportlīdzeklī; bieži pilda balstiekārtas elementu fiksācijas funkcijas
- dizoreksija Traucēta (pavairota vai samazināta) ēstgriba.
- urna Trauks, kurā glabā sadedzināta mirušā pelnus.
- viesulis Trauksmains notikums, strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
- treponematoze Treponēmu ierosināta slimība.
- Galma aptieka trešā vecākā aptieka Latvijā, dibināta 1578. g. Jelgavas pilī Kurzemes hercoga un galminieku vajadzībām, darbojusies līdz 1993. g., no jauna atvērta 1651. g., līdz 1705. g. atradusies pilī, vēlāk Pasta ielā 16, ēka nodegusi 1944. g.
- tremors Trīce - neapzinātas ķermeņa vai tā daļu (pirkstu, lūpu u. c.) svārstību kustības.
- tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- sasatriekties Triecoties, atsitoties (pret ko), tikt savainotam, sadragātam (par ķermeni, tā daļām).
- Trikaten Trikātas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- kačorieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Kačori" iedzīvotāji.
- lubēnieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Lubumuiža" iedzīvotāji.
- tiepelieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Tiepele" iedzīvotāji.
- trikātieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Trikāta" iedzīvotāji.
- ūdrinieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdriņi" iedzīvotāji.
- vecvālēnieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
- Trikatenskaja Trikātas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Trikaten Trikātas pagasta bijušais nosaukums.
- Komiteja Latvijas brīvībai trimdas latviešu augstākā pārstāvniecības institūcija politiskai darbībai un starptautiskiem sakariem, dibināta 1951. g., darbību izbeidza 1977. g., un politiskās funkcijas pārņēma PBLA valde
- ekmolīns Triprotamīnsulfāta 0,5% šķīdums, kas spēj paildzināt un pastiprināt penicilīna un citu antibiotiku darbību.
- gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā.
- Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers
- latīņu bura trīsstūraina bura ar garāko malu piestiprināta pie rājas, kas ieslīpi pacelta peldlīdzekļa diametrālajā plaknē
- fokbura trīsstūraina priekšbura, kas piestiprināta pie priekšējā masta; foks
- triumvirs Triumvirāta loceklis.
- kalaazars Tropiskās zemēs - grūta epidēmiska slimība, ko izraisa vienšūnas parazīti - leišmanijas; tiek bojātas aknas, liesa, limfas dziedzeri u. c. orgāni; rodas no moskīta - flebotomusa dzēliena.
- kino tropu koka _Pterocarpus marsupium Roxb._ stublāja sabiezināta sula; lieto caurejas ārstēšanai
- trūdzeme Trūdvielām bagāta augsne.
- trekna zeme trūdvielām bagāta zeme, arī augsne
- trekna augsne trūdvielām bagāta zeme, arī augsne
- piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
- truļu Truļu kājas - izliektas, bojātas kāpostu saknes.
- raibā sietveida trupe trupe, kam raksturīga pazemināta koksnes cietība un raiba nokrāsa uz tumši brūna vai pelēki violeta fona, iedzelteni plankumi un joslas un šūnveida vai šķiedraina struktūra
- hemlokegle Tsuga - priežu dzimtas ģints (ap 14 sugām) skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām Ziemeļamerikā un Austrumāzijā; audzē arī kā krāšņumaugu.
- Ātešāns tuksnesis Afganistānā (_Āteshān, Dasht-e_), Herātas vilajeta rietumu daļā
- Bainūna tuksnesis Apvienoto Arābu Emirātu Abū Dabī emirāta ziemeļrietumu daļā
- pašsinhronizācija Tukšgaitā rotējošas neierosinātas sinhronas mašīnas sinhronizācijas process, kurā mašīnu ierosina vai nu ieslēgšanas brīdī vai tūlīt pēc ieslēgšanas.
- lingvistiskā pieeja tulkošanā - pieeja tulkošanas procesam un tulkojumam kā šī procesa rezultātam, kad tulkojums tiek vienkāršoti uztverts kā avotteksta lingvistisko vienību aizstāšana ar atbilstošām mērķteksta vienībām, neievērojot ekstralingvistiskos un starpkultūru saziņai raksturīgos faktorus
- ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
- tulks tulkotājs, kas mutiski tulko tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies runāta teksta tulkošanā mutvārdos
- karotīna pasta tumši zaļa, stingra masa, ko iegūst, ar benzīnu ekstrahējot sasmalcinātas priežu vai egļu skujas (lieto, piemēram, lopkopībā, farmācijā); skuju hlorofila pasta
- mēlene Tumšzila sagša (villaine), kas gar apakšējo malu rotāta ar zināmā rakstā uzšūtām vara un misiņa stiepļu caurītēm.
- armatoli Turku dibināta grieķu milicija cīņai ar laupītājiem; grieķu atbrīvošanas karā cīnījās pret saviem līdzšinējiem kungiem.
- perturbāciju teorija tuvināta metode, ar ko var risināt komplicētu problēmu, ja to aprakstošais vienādojums tikai mazliet atšķiras no citas problēmas un tai atbilstošā vienādojuma, kura atrisinājums ir zināms; piemēram, planētas kustības orbīta ap Sauli ir elipse, citu planētu ietekme to tikai mazliet izmaina; šās orbītas formas maiņas iespējams aprēķināt, izmantojot perturbāciju teoriju
- sliekties Tuvoties kādam stāvoklim, rezultātam (piemēram, par darbību, norisi).
- Renkina cikls tvaika dzinēja ideālais termodinamiskais cikls, ko veido izobāriska siltuma pievade (tvaika katlā), adiabatiska tvaika izplešanās (tvaika dzinējā), izobāriska siltuma novade (kondensatorā) un adiabatiska kondensāta saspiešana (katla barošanas sūknī)
- kondensācijas elektrostacija tvaika turbīnu elektrostacija, kas ražo tikai elektroenerģiju; turbīnā nostrādātais tvaiks kondensatorā pazeminātā spiedienā (0,004–0,005 MPa) kondensējas; radušos kondensātu izmanto tvaika katla barošanai; šādas sistēmas lietderības koeficients sasniedz 40%.
- pārkarsēts tvaiks tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu
- nepiesātināts (arī pārkarsēts) tvaiks tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu
- cvinglisms U. Cvinglija nodibināta, kalvinismam radniecīga reliģiska mācība.
- pseidoglobulīns Ūdenī šķīstošu globulīnu frakcija, kas izgulsnējama puspiesātinātā amonija sulfāta šķīdumā.
- ūdensatdeve ūdens piesātinātas grunts (augsnes) spēja atdot ūdeni gravitācijas spēka ietekmē (pazeminoties gruntsūdens līmenim)
- ezervālītes Ūdens un purvu augi ar ziediem cilindriskās vārpās vai vālītēs, gara ziedkāta galā.
- ūdensdziednīca Ūdensdziedinātava.
- Alliemanskrālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve (_Allemanskraal Dam_) Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Motucaņanes distriktā, uzpludināta uz Sandas upes
- Amerikanfolsas ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_American Falls Reservoir_), Aidaho štatā, uzpludināta uz Sneikas upes
- Vitkops ūdenskrātuve Birzgales pagastā, kas uzstādināta tāda paša nosaukuma upē, platība - 48,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 2,5 m; Vitkopes ūdenskrātuve
- Barabonitas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā, Sanpaulu štatā, uzpludināta uz Tjetes upe.
- Cesvaines dzirnavezers ūdenskrātuve Cesvainē, uzpludināta uz Sūlas upes, platība — 2,1 ha
- Bērzes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Dobeles novada Bērzes ciemā, uzpludināta uz Bērzes upes, platība — \~3 ha
- Kaļķupītes dīķis ūdenskrātuve Dundagas pagastā, uzpludināta uz Kaļķupītes
- Bango ūdenskrātuve ūdenskrātuve Indijā, Čhatīsgarhas štatā, uzpludināta uz Hasdo upes
- Argazi ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Argazinskoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, uzpludināta uz Miasas upes
- Alsungas dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novadā, Alsungas ciemata nomalē, uzpludināta uz Kauliņas upes, platība - 9,6 ha; Alšvangas dzirnavezers
- Fenšubas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā, uzpludināta Dundzjanas upes augštecē
- Sjiņfendzjanas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, uzpludināta uz Dundzjanas upes, Guandunas provincē
- Antalieptes ūdenskrātuve ūdenskrātuve Lietuvā (_Antalieptēs tvenkinys_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā, uzpludināta uz Šventojas upes tās augštecē
- Bērzaunes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Madonas novada Bērzaunes pagastā, uzpludināta uz Bērzaunes pietekas Lācītes, platība — \~1,3 ha
- A. L. Mateosa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo López Mateos, Presa_), Sinaloas pavalstī, uzpludināta uz Remedjosas upes
- A. R. Kortinesa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines, Presa_), Sonoras pavalsts dienvidu daļā, uzpludināta uz Majo upes
- A. Obregona ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Alvaro Obregón, Presa_), Sonoras štatā, uzpludināta uz Jaki upes
- Alkevas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Portugālē (_Alqueva, Barragem do_), Evoras un Bežas apgabalā, uzpludināta uz Gvadjanas upes un tās pietekām
- Cieceres dzirnavezers ūdenskrātuve Saldus pilsētas un Cieceres pagasta teritorijā, uzpludināta uz Cieceres upes, platība 11,6 ha
- Asada ūdenskrātuve ūdenskrātuve Sīrijā (_ASad, Buḩayrat al_), uzpludināta uz Eifratas upes Rakas un Halebas muhāfazā
- Alkantaras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alcântara, Embalse de_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, uzpludināta uz Taro un Alagonas upes
- Altinkajas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Turcijā (_Altınkaya Barajı_), uzpludināta uz Kizilirmakas upes Samsunas ilā.
- Arpas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Turcijā (_Arpaçay Barajı_), uzpludināta uz Arpas upes pie robežas ar Armēniju, kur saucas - Ahurjanas ūdenskrātuve
- iztvaicēšanas baseins ūdenskrātuve ūdens savākšanai; ierīko līdzenā apvidū reljefa zemākajā vietā, kad ūdens izvadīšana no ceļa sāngrāvjiem un sānu rezervēm ir apgrūtināta
- Vaidavas dzirnavezers ūdenskrātuve Valmieras novada Vaidavas pagastā, uzstādināta Strīķupē, 2 km lejpus Vaidavas ezera, platība — 9,0 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 0,13 km, lielākais dziļums — 3 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
- Vecais ezers ūdenskrātuve Vecumnieku pagastā, uzpludināta uz Taļķes upes, platība - 18 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve
- hidropss Ūdenssērga, šķidruma (transsudāta) uzkrāšanās audos vai ķermeņa iekšējos dobumos.
- Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha
- Ķīkas ūdenskrātuve ūdenstilpe Bauskas novada Ceraukstes pagastā, uzpludināta uz Ķīkas strauta, platība — 5,2 ha
- Cesvaines peldētavas ūdenskrātuve ūdenstilpe Cesvainē, uzpludināta uz Sūlas upes, platība - <1 ha
- Kārlīša dzirnavezers ūdenstilpe Dikļu pagastā, uzpludināta uz Grūžupītes, platība - 1,5 ha
- Kārļu dzirnavezers ūdenstilpe Drabešu pagastā, uzpludināta uz Amatas upes, platība - \~1 ha
- Tāšu-Padures dzirnavezers ūdenstilpe Kalvenes pagastā, uzstādināta Tebras augštecē, 92,6 m vjl., platība — 50,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m
- Ķāvu dzirnavezers ūdenstilpe Skaņkalnes pagstā, uzpludināta uz Nātrenes upes, platība — 2,2 ha
- Tērvetes ūdenskrātuve ūdenstilpe Tērvetes pagastā, platība — 74 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, uzstādināta 1981. g. Tērvetes upē, ietilpst Tērvetes dabas parkā; Gulbju dīķis
- izdegt Uguns iedarbībā tikt izbojātam (piemēram, izveidojoties caurumam, robam) - par priekšmetu.
- priekšuguns Uguns maizes krāsns priekšā, ko uzkur, kad krāsns izkurināta, saraušot krāsns priekšā kvēlošas ogles un uzliekot tām skalus virsū, lai maize labāk ceptos un krāsnī būtu labāk saredzama.
- ultravioletā mikroskopija ultravioletās gaismas izmantošana mikroskopā ar kvarca lēcām; attēlu aplūko uz luminiscējoša ekrāna, uz elektrooptiskā pārveidotāja vai fotografē; nav nepieciešama preparāta fiksācija un krāsošana
- guļašs Ungārijā iecienīts, stipri vircots (gk. ar papriku, ķiplokiem, majorānu un vīnu) sagrieztas un sutinātas vēršgaļas ēdiens.
- Pibora Upe Dienvidsudānā, lejtecē arī Dienvidsudānas un Etiopijas robežupe, Sobātas kreisā satekupe.
- Baro Upe Etiopijā, lejtecē arī Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe, Sobātas labā satekupe.
- Adži upe Indijā (_Aji_), Gudžarātas štatā, ietek Arābijas jūras Kačhas līcī
- Anāsa upe Indijā (_Anās_), Madhja Pradēšas, Gudžarātas un Radžastānas štatā, Mahi kreisā krasta pieteka
- Tāpi Upe Indijā ("Tāpi"), Indostānas pussalas ziemeļrietumos, garums - 720 km, sākas Satpūras kalnos, ietek Arābijas jūras Khambhātas līcī.
- Telona Upe Kanādas ziemeļos, saplūst ar Dubontu, augštecē Telonas rezervātas.
- piekrasta valnis upei piekļāvusies, virs pārējās palienes paaugstināta josla, kas veidojas palienei strauji pārplūstot ar duļķainiem ūdeņiem tieši pār krastu
- ambarkadēra Upju transportā īpaši celtas piestātnes vai nostiprinātas liellaivas pasažieru izkāpšanai un iekāpšanai, kā arī kravas operācijām.
- meatotomija Urīnizvadkanāla ārējās atveres paplašināšana iegriežot; sašaurināta urīnizvadkanāla paplašināšana ar griezienu no iekšpuses.
- Bejas dzirnavu ezers uz Alūksnes upes uzpludināta ūdenskrātuve, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība — 5,5 ha
- Baldas dzirnavu ezers uz Baldas upes uzpludināta ūdenskrātuve Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Blaževiču dzirnavezers uz Čodarānu upes uzpludināta ūdenskrātuve, Ludzas novada Blontu pagastā pie Zvirgzdenes pagasta robežas, platība — \~3 ha; Čodarānu dzirnavezers
- tastatūras veidne uz datora tastatūras (parasti uz funkcionālajiem taustiņiem) novietots plastikāta vai kāda cita materiāla trafarets, uz kura norādīta informācija par šo taustiņu izmantošanu konkrētam lietojumam
- Neretas ūdenskrātuve uz Dienvidsusējas un tās pietekas Salātes uzpludināta ūdenstilpe Neretas pagastā, platība — \~9 ha; Neretas dzirnavezers
- Pelēču dzirnavezers uz Jašas upes uzstādināta ūdenskrātuve Preiļu novada Pelēču pagastā, platība - 2,3 ha; Gorniešu dzirnavezers; Gornijašu dzirnavezers; Gornojašu dzirnavezers
- Kalešu dzirnavezers uz Kalešupes uzpludināta ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā
- kulsams Uz kuļamklona kulšanai izklāta labība.
- kulsums Uz kuļamklona kulšanai izklāta labība.
- knitāji Uz lauka salasītas vārpatas, kas tiek sadedzinātas.
- aerofotoaparāts Uz lidaparāta uzstādīta optiski mehāniska ierīce Zemes virsmas fotografēšanai.
- Kauņas jūra uz Nemunas pie Kauņas uzpludināta ūdenskrātuve
- Niedrišku dzirnavezers uz Niedruškas upes uzpludināta ūdenstilpe Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,9 ha; Niedrišķu dzirnavezers; Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers
- atbraukas Uz nobraucīta puķu kāta palikusi lapa.
- Omuļu dzirnavezers uz Omuļupes uzpludināta ūdenskrātuve Ērģemes pagastā, platība - 12,5 ha
- kumbrabluķis Uz plosta pirmās un pēdējās plenes nostiprināts resns baļķēns, kura izgriezumā iestiprināta drigalka jeb plosta airis.
- kares Uz rāmjiem vai mietiem nostiprinātas kārtiņas, dzelzs stienīši vai stiepules, kur pārkar zivis apžāvēšanai un kaltēšanai.
- Sudmallejas dzirnavezers uz Rīvas upes uzpludināta ūdenskrātuve Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - <1 ha
- spekulatīvfilosofija Uz spekulācijām (2) dibināta filozofija.
- Baltinavas dīķis uz Supenkas upes augšpus Baltinavas ciema uzstādināta ūdenskrātuve, platība — \~1 ha
- dzejlapa Uz trīskārt salocītas lapas nodrukāta atsevišķa autora dzejoļu kopa.
- vālenis Uz zemes vai grīdas noklāta siena vai salmu kārta.
- ģeodēziskais tīkls uz Zemes virsmas nostiprinātu ģeodēzisku atbalstpunktu kopa, kuru koordinātas noteiktas vienotā koordinātu sistēmā
- šķetna uzasināta, 1-3 m gara kārts bez zariem (ko var viegli iezpraust zemē)
- rekristalizācija uzkaldināta metāla kristāliskās uzbūves maiņa, kas notiek, ja temperatūra pārsniedz rekristalizācijas temperatūru, – deformēto graudu vietā izveidojas jauni, pareizi veidoti, līdzsvaroti graudi; metālam pazeminās cietība, palielinās plastiskums
- spēkregulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto spēku, kas darba laikā attīstās kādā no uzkares mehānisma locekļiem. Parasti par regulējošo parametru izmanto spiedes spēku uzkares mehānisma augšējā stiepnī. Ja, pieaugot apstrādes dziļumam, šis spēks palielinās, regulators rosina mašīnas pacelšanu, un otrādi. Spēkregulēšanu lieto, traktoragregātam strādājot vienveidīgās augsnēs
- pozicionālā regulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto uzkares mehānisma sviru vai spēka cilindra kāta stāvokli - pozīciju. Iepriekš iestādīts regulatora sekotājelements nostāda uzkares mehānismu un līdz ar to darba mašīnu noteiktā pozīcijā attiecībā pret traktoru. Ja, pieaugot apstrādes dziļumam, šī pozīcija izmainās, regulators rosina mašīnas pacelšanu, un otrādi
- šņerkāt Uzmest lūpas, kad kas nav pa prātam.
- tachyuria Uzņemtā šķidruma paātrināta izdalīšanās.
- asociētais uzņēmums uzņēmums, kas atrodas cita uzņēmuma būtiskā ietekmē, kura tiek nodrošināta ar ne mazāk 20, bet ne vairāk par 50 procentiem no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām šajā uzņēmumā
- veļasmazgātava Uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļas mazgātava.
- darbuzņēmums uzņēmums, kas uz līguma pamata veic pasūtījumus gan no saviem, gan no pasūtītāja piedāvātajiem materiāliem. Visbiežāk jēdzienu lieto, runājot par būvniecības organizācijām, kas uz līguma pamata veic dažādu objektu būvniecību
- tonnāžas nodoklis uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (tonnāža), kas apliecināta ar derīgu Starptautisko tilpības apliecību (1969. g.), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs
- Baišaņas ūdenskrātuve uzpludināta Ķīnā, Dzjiliņas provincē uz Huifahe labā krasta pietekas
- Spīķu ūdenskrātuve uzpludināta Šķēdes upē uz Kuldīgas un Saldus novadu robežas Vārmes un Šķēdes pagastā, platība - 16,5 ha; Elektrostacijas ūdenskrātuve
- Zeltiņu dzirnavezers uzpludināta ūdenskrātuve uz Melnupes Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3 ha; Lejas dzirnavezers; Lejasdzirnavu ezers
- Ķimšu ūdenskrātuve uzpludināta uz Bikstupes Jaunpils pagastā, platība - 9,2 ha
- Līču ūdenskrātuve uzpludināta uz Braslas upes Skrīveru pagastā, platība — \~10 ha
- Čaušas ūdenskrātuve uzpludināta uz Čaušicas upes Svariņu pagastā, platība - 2,3 ha
- Upeskūdiņu ūdenskrātuve uzpludināta uz Dubnas upes Šķeltovas pagastā, platība - \~1,5 ha
- Dzeldas HES ūdenskrātuve uzpludināta uz Dzeldas upes Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
- Džūkstes ūdenskrātuve uzpludināta uz Džūkstes upes Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība — 8,8 ha
- Mēra ūdenskrātuve uzpludināta uz Gružupītes Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 1,6 ha
- Dūres ūdenskrātuve uzpludināta uz Iežupes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 8,3 ha
- Portipahtas ūdenskrātuve uzpludināta uz Kiunenas upes, Somijas ziemeļos, Lapzemē
- Celmenes ūdenskrātuve uzpludināta uz Kurnas upes Balvu novada Kubulu pagastā, platība — 10 ha
- Rankas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lazdupes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 3 ha
- Lažas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lažas upes Aizputes pilsētas teritorijā, platība — 19,8 ha; Laža ezers
- Stacijas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lešķupes Gulbenes novada Litenes pagastā, platība - 7,7 ha
- Līčupes ūdenskrātuve uzpludināta uz Līčupes Tomes pagastā, platība — 8 ha
- Lokas ūdenskrātuve uzpludināta uz Luiro upes, Somijas ziemeļos, Lapzemē
- Ērgļu ūdenskātuve uzpludināta uz Ogres upes Madonas novada Ērgļu pagastā, platība — 11,2 ha
- Launkalnes ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,1 ha
- Rauziņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,8 ha
- Pūcīšu ūdenskrātuve uzpludināta uz Rūdupes Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 8,4 ha
- Sobradinju ūdenskrātuve uzpludināta uz Sanfransisku upes Brazīlijā (port. val. "Sobradinho"), platība - 4200 kvadrātkilometru, garums - 280 km, izveidota 1986. g.
- Bālimelas ūdenskrātuve uzpludināta uz Sileras upes Indijā, Orisas štata dienvidos
- Indrānu ūdenskrātuve uzpludināta uz Skujaines upes Tērvetes pagastā
- Spaļupītes ūdenskrātuve uzpludināta uz Spaļu strauta (Spaļupītes) Saldus novada Novadnieku pagastā, platība — 0,8 ha
- Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve
- Alokstes ūdenskrātuve uzpludināta uz Tebras pietekas Alokstes Lažas pagastā, Apriķu HES darbības nodrošināšanai, platība - 54,3 ha
- Cesvaines ūdenskrātuve uzpludināta uz Urdavas upes, Cesvaines pagastā, platība - 1,9 ha
- Centra ūdenskrātuve uzpludināta uz Vijatas upes Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 2 ha
- Zaņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Zaņas upes Saldus novada Zaņas pagastā, platība — 20,4 ha; Zaņas dzirnavu dīķis
- Zvirgzdupes ūdenskrātuve uzpludināta uz Zvirgzdupītes Kocēnu novada Kocēnu pagastā, platība — 18 ha
- Trikātas dzirnavezers uzpludināts uz Abula, Trikātas pagastā, platība — 3 ha; Skolas dzirnavezers; Trikatas dzirnavezers
- adrese Uzraksts uz pasta sūtījumiem, kurā norādīta adresāta atrašanās vieta.
- uzauzot Uzsist, izdarīt sitienu (zirgam, ar pātagu).
- uzraksts Uzskatāms, parasti īss, informatīvs teksts, kas ir uzrakstīts, izveidots (uz kā, piemēram, plāksnes, plakāta).
- domāt Uzskatīt, būt vērtējumam, spriedumam; būt pārliecinātam (par ko).
- kolektīvisms uzskats, pēc kura sabiedrības (kolektīva) intereses stādāmas augstāk par privātajām
- Mingečeviras ūdenskrātuve uzstādināta Kūras vidustecē, Azerbaidžānā, platība — 605 kvadrātkilometri, garums — 70 km, platums — līdz 18 km, dziļums — līdz 75 m, līmeņa svārstības — 5,2 m, izveidota 1953.-1959. g.
- Māras dīķis uzstādināta ūdenskrātuve Mārupītes tecējumā, Rīgā starp Torņkalnu un Āgenskalnu, platība — 5 ha, izteku regulē slūžas
- Viļānu ūdenskrātuve uzstādināta uz Maltas upes Viļānu pilsētas dienvidu nomalē un Viļānu pagastā, platība — 5,5 ha
- stakles Uztinamo tītavu detaļa - krusteniski sastiprinātas koka līstītes.
- atstāt jaņos uzveikt, pārspēt (sportā - ar lielu rezultāta starpību)
- strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji.
- līķskudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Korynetidae"), Latvijā konstatētas 3-4 sugas, vaboļu ķermenis 4-5 mm garš, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, bojātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kūpinātas gaļas, dažkārt grauž vilnu vai pat sālītu speķi.
- Heidelbergas universitāte Vācijā vecākā universitāte, dibināta 1386. gadā.
- abvērs Vācijas militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas dienests, kura dibināšana sākta 1919. g., bet pavēle parakstīta ar 1921. g. 1. janvāri, pastāvēja līdz 1944. g., kad pēc atentāta pret Hitleru to iekļāva Galvenajā impērijas drošības pārvaldē.
- Bundestāgs Vācijas parlamenta apakšpalāta; to uz 4 gadiem ievēlē vispārējās un tiešās vēlēšanās.
- adiaforisti Vācijas protestantu grupa (radusies ap 1550. gadu), kas uzskatīja, ka noteikti rituāli un darbības (piemēram, konfirmācija, slimnieku sakraments, svēto godināšana u. c.) nav obligātas.
- gestapo Vācijas slepenā valsts policija (1933. - 1945. g.; saīsinājums no vācu "Ge(heime) Sta(ats)po(lizei)"), no 1936. g. tai bija neierobežotas tiesības izsekot un vajāt režīmam nevēlamas personas, ir līdzvainīga holokausta noziegumos, Nirnbergas procesā 1946. g. tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju.
- Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts
- SS Vācu nacistiska organizācija (vācu "Schutz-Staffel"), kas atbildēja par iekšējo drošību, vadīja teroru pret opozīciju un ebrejiem, apsargāja koncentrācijas nometnes; Nirnbergas procesā tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju.
- Frauenburga Vācu ordeņa mūra pils tagadējās Saldus pilsētas vietā, ko uzcēla 15. gs. sākumā un 1505. g. vēstures avotos minēts arī tās pilsētas iecirknis, pils iznīcināta Ziemeļu kara laikā un lielā mēra laikā 1710.-1711. g. lielākā daļa apkārtnes iedzīvotāju aizgāja bojā.
- traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
- nosacītais zarojums vadības nodošana noteiktai programmas instrukcijai atkarībā no iepriekšējās instrukcijas izpildes rezultāta vai procesora reģistru satura
- reāllaika straumēšanas protokols vadības procedūra, kas izstrādāta, lai paaugstinātu audio- un videodatu apraides efektivitāti lielām lietotāju grupām, straumējot datus pa internetu
- pienvads Vads, pa kuru piens no slaukšanas aparāta nonāk kopējā piena tvertnē.
- bātenieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Bāta" iedzīvotāji.
- imitēšana Vairāk vai mazāk apzināta parauga reproducēšana, atdarināšana.
- bukets Vairākas reizē iededzinātas raķetes.
- sapātagot Vairākkārt iesist ar pātagu, parasti stipri.
- nopātagāt Vairākkārt iesist, arī nopērt (ar pātagu).
- žvikstināt Vairākkārt ne visai stipri sist (ar rīksti, pātagu).
- kapāt Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
- nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), savainot.
- slānīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
- izdoties Vairākkārt, daudz dot (ko ēst vai dzert, parasti bez vēlamā rezultāta).
- pērt Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
- sapleičkāt vairākkārtīgi iesist (ar rīksti vai pātagu)
- nopīckāt Vairākkārtīgi sist ar pātagu.
- polilogs Vairāku personu saruna - runas forma, kurā visi sarunas dalībnieki ir vienādi aktīvi, periodiski nonākot adresanta, adresāta vai vērotāja lomā.
- fotoparestēzija Vājināta vai traucēta tīklenes jutība.
- zoantropija Vājprāta veids, kad slimniekam šķiet, ka viņš ir dzīvnieks.
- burtnīca Vākos (parasti mīkstos) iestiprinātas rakstāmpapīra lapas.
- grāmata Vākos iestiprinātas (parasti sagrafētas) rakstāmpapīra lapas (piezīmēm vai speciāliem ierakstiem).
- grāmatiņa Vākos iestiprināts neliela formāta dokuments ar noteiktu tekstu.
- senāts Valdības institūcija (Krievijā no 1711. gada līdz 1917. gadam), kas uzraudzīja valsts aparāta darbību un veica augstākās tiesas funkcijas.
- dutkēnieši Valmieras novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Dutka" iedzīvotāji.
- valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un kam ir noteikts juridiskais statuss, saskaņā ar kuru tā valstī tiek izmantota tiesību aktos, tiesvedībā, lietvedībā un veic visas sabiedriskās funkcijas, sekmējot sabiedrības integrāciju
- Display PostScript valodas "PostScript" paplašinājums, kas interpretē šīs valodas instrukcijas un displeja ekrānā izveido tieši tādus grafikas un teksta elementus, kādus lietotājus ieraudzīs izdrukātajā dokumentā
- servera aktīvā lappuse valodas HTML lappuse, kas ietver vienu vai vairākas mazas iegultas programmas (skriptus) un kas tiek apstrādāta globālā tīmekļa serverī, pirms attiecīgo lappusi nosūta lietotājam; tā ir līdzīga saskarnes CGI lietojumprogrammai, kurā visas iekļautās programmas, kas tiek izpildītas serverī, parasti veido lietotājam piemērotas plappuses
- kodificētā norma valodas norma, kas, pamatojoties uz valodas lietojuma sistemātisku izpēti, izstrādāta un fiksēta normatīvos avotos - oficiāli apstiprinātos noteikumos, pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcās, gramatikās u. tml.
- variants valodas vienības kā vispārinātas abstrakcijas (invarianta, ēmas) konkrētais īstenojums; variantos mainās skaniskais sastāvs, forma, bet nemainās būtiskais, invariantais, saglabājas attiecīgās valodas vienības funkcionālās īpašības un vienības
- Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns.
- legalizēta dokumentu kopija valsts arhīva apliecināta dokumenta kopija
- servisdienests Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta juridiska persona, kas veic kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu programmēšanu, uzstādīšanu un tehnisko apkopi, kā arī apmāca kasierus operatorus atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātai programmai.
- fizisko personu reģistrs valsts informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta ierobežotas pieejamības informācija un kuras pārzinis un turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; iekļaujot reģistrā ziņas par personu, pārvalde tai piešķir automātiski ģenerētu individuālo personas kodu no vienpadsmit cipariem, nodrošinot personas kodu neatkārtošanos
- sociālā politika valsts institūciju izstrādāta stratēģija un veiktie pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku ekonomisko un sociālo aizsardzību
- deputāta imunitāte valsts likumdošanā noteikta deputātu neaizskaramība pret aizturēšanu, kratīšanu, arestu, tiesāšanu, soda izciešanu u. c. bez parlamenta, tā palātas vai noteiktu amatpersonu piekrišanas
- Tērbatas bīskapija valsts Livonijā, dibināta 1224. g., platība \~9600 km^2^, aizņēma tagadējo Igaunijas dienvidaustrumu daļu - bijušo Ugaunijas zemi un dažas kaimiņteritorijas, tās centrs atradās Tērbatā (tagadējā Tartu), pārvaldīja bīskaps un domkapituls; beidza pastāvēt Livonijas kara sākumā 1558. g., kad iebruka Krievijas karaspēks
- iesaucams Valsts militārā dienesta pārvaldēs reģistrēta persona līdz iesaukšanai obligātajā aktīvajā militārajā dienestā; pilsonis, ko iesauc karadienestā.
- ministrijas skolas valsts pārzinātas un uzturētas tautskolas Krievijā pirms 1917. g., kas darbojās saskaņā ar 1875. g. instrukciju, bija trīsgadīgas (mācīja ticības mācību, krievu valodu, aritmētiku) un piecgadīgas skolas (papildus mācīja arī ģeogrāfiju, vēsturi u. c. priekšmetus), bet beigušie nevarēja iestāties ģimnāzijās vai reālskolās
- civiliestāde Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts kontroles iestādes, kā arī citas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu nodibinātas valsts vai pašvaldība institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldība budžeta.
- ideokrātija Valsts un sabiedrības organizācija, kas konstruēta pēc iedomātas idejas, nerēķinoties ar faktiskiem sabiedriskiem apstākļiem.
- pasūtītājs valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kā arī privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst noteiktiem kritērijiem
- subsidēta darbavieta valsts vai sabiedrisko, nacionālo vai starptautisko fondu pilnībā subsidēta vai līdzfinansēta darbavieta privātajā vai sabiedriskajā sektorā, lai stimulētu sociāli mazaizsargāto grupu nodarbinātību
- nacionālā klasifikācija vai klasifikators valsts vajadzībām izstrādāta un apstiprināta klasifikācija vai klasifikators
- tiesības valsts varas noteiktas un nodrošinātas obligātas sociālas normas, kas ietvertas likumos un pieņemtajos lēmumos
- tranzītvalsts valsts, caur kuras teritoriju, prece tiek nogādāta pie patērētāja citā valstī
- izglītības atbalsta iestāde valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, psiholoģisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm
- izglītības iestāde valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem
- Višegrādas grupa valstu alianse - Ungārija, Polija un Čehoslovākija -, kas tika nodibināta 1991. gadā ar mērķi iestāties Eiropas Savienībā
- Apvienoto Nāciju Organizācija valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā
- stabila valūta valūta, kas nodrošināta ar zeltu vai citām vērtībām
- valvata Valvātas.
- dezinficējošs šķīdums var būt ūdens ar sublimāta, karbolskābes, borskābes, karolīna, lizola, lizoforma, formalīna u. tml. vielu nelielu piejaukumu
- mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta
- grozījumi darba līgumā var tikt izdarīti, pusēm vienojoties; pamats darba līguma uzteikumam, ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem grozījumiem; darba devējam ir pienākums grozīt darba līgumu, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību
- vara vitriols vara sulfāta kristālhidrāts
- oča Vārda "otaļa" saīsināta forma ar nievājošu nokrāsu.
- očka Vārda "otaļa" saīsināta forma ar nievājošu nokrāsu.
- sešķis Vārda "sestaļa" saīsināta forma ar nievājošu nokrāsu.
- trešķis Vārda "trešala" saīsināta forma ar nievājošu nokrāsu.
- zieča Vārda "ziedaļa" saīsināta forma.
- zimķis Vārda "zīmaļa" (arī "zīmala") saīsināta forma ar nievājošu nokrāsu.
- zīmis Vārda "zīmaļa" saīsināta forma.
- internacionalismoīds Vārds, kas darināts kādā mūsdienu valodā no internacionāliem, galvenokārt klasisko valodu, elementiem (saknēm, celmiem, afiksiem) un kas nav (var nebūt) izplatīts citās valodās, un tātad - kas ir nevis īsts, bet tikai šķietams internacionālisms.
- maska Vārds, ko veido bitu, baitu vai simbolu apvienojums un ko lieto salīdzināšanai ar citu tāda paša formāta datu struktūru, lai varētu saglabāt, izmest vai neņemt vērā noteiktus bitus vai simbolus.
- zilbjpārdale Vārdu zilbjdales pārveidojums, kas nepieciešams pēc teksta lappušu formāta vai rindiņas platuma maiņas.
- sīklēpas Vardukšņaugu dzimtas ģints, ūdensaugi ar garkātainām peldlapām, sešām drīksnām; vardukšņi.
- vardukšņi Vardukšņaugu ģints ar apaļām, sirdsveidīgām, garkātainām peldlapām.
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- astatiskais vatmetrs vatmetrs ar lielu precizitāti, kur mērsistēma aizsargāta pret ārējā magnētiskā lauka iedarbību; paredzēts mērījumiem līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēdēs
- dankeri Vecā vācu baptistu brālība - dibināta 1723. g. ASV, lielākā sekta, kas atdalījusies no sākotnējā baptistu virziena vāciski runājošās valstīs, mūsdienās ASV ap 4000 dalībnieku.
- petne Veca, apvalkāta cepure.
- peldošs zārks veca, bojāta laiva, kuģis, kas ir tuvu avārijai
- krāms Veca, nicināta dzīva būtne, cilvēks vai zirgs.
- koika Veca, no dēļiem primitīvi darināta gulta; guļamā lāviņa.
- izava Veca, nonēsāta vīze, apavs; kaut kas vecs, nederīgs.
- ļobenīca Veca, novalkāta cepure ar noļukušām malām; ļobene.
- ļobene Veca, novalkāta cepure ar noļukušām malām.
- atļurbene Veca, novalkāta cepure.
- atļurbis Veca, novalkāta cepure.
- lepeste veca, novalkāta vilnas zeķe, ko valkā vīzēs
- kristālisks šīferis vecāko formāciju silikātakmeņi: gneiss, vizlas šīfera granulīts u. c., - pa daļai ar sedimentu, pa daļai ar eruptīvu raksturu
- ponckas Vecas, novalkātas drēbes, apģērba gabali; panckas.
- Alt-Bahten Vecbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Alt-Sackenhof Vecvāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- ahvanija Vēdiskajā rituālā - viena no trim obligātajām upurēšanas ugunīm, ko iededz upurēšanas laukuma rietumdaļā; visuma trejādībā tā atbilst debesīm, uguns izcelsmes trejādībā - Saulei.
- dakšinagņi Vēdiskajā rituālā viena no trijām obligātajām upurēšanas ugunīm, ko iededz upurēšanas laukuma dienviddaļā; visuma trejādībā tā atbilst zemei, bet uguns izcelsmes trejādībā - arani, dēlīšiem, kurus berzējot ieguva uguni.
- apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā - sievišķīgas būtnes, sākumā ūdens nimfām līdzīgas; mākoņu un ūdens dievības hinduismā un budismā; debess iemītnieku aplaimotājas, pielīdzinātas islāma ticīgo hurijām
- pieaugt Veidojoties (kam), piepildīties, arī tikt aizklātam (ar to).
- nobriest Veidojoties, attīstoties pastiprināties, nonākt līdz atklātai izpausmei (parasti par parādībām sabiedrībā).
- kalibrēt Veidot, arī pārbaudīt (mērinstrumenta, aparāta) iedalījuma skalu.
- salonveikals Veikals ar modernu iekārtu un paaugstinātas kvalitātes precēm, uzlabotu apkalpošanu.
- konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus; ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
- taranēt Veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
- šnaukt Veikt sitienu ar pātagu.
- salaistīt veikt vairākus sitienus (ar pātagu)
- barhans vēja sapūsta un veģetācijas nenostiprināta birstošu smilšu pusmēness vai sirpja formas kāpa tuksnešainā apvidū ar garu, lēzenu nogāzi vēja pusē un īsu, stāvu aizvēja nogāzi
- interveniets Vekseļu tiesībās persona, kas izdara intervenciju par labu honorātam.
- nullvektors Vektors ar garumu (moduli) 0, kam arī visas koordinātas ir 0.
- Lagažas apmetne vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Lazdukalna pagastā, 300 m no Lagaža ietekas Aiviekstē, platība >1 ha, atklāta 1964. g., atsegtas stāvkoku celtņu paliekas
- mefistofelisks velnišķīgs, sātanisks, dēmonisks; sarkastisks
- belcebuls Velns, sātans.
- diabolus Velns, sātans.
- cīņa ar vējdzirnavām veltīga cīņa, cīņa bez rezultāta
- zilā gaisā veltīgi, bez jēgas, bez rezultāta
- rovis Velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda.
- baltveļa Veļa, kas gatavota no nekrāsota (balināta) auduma.
- vešūzis veļas mazgātava
- špriceris Verdošā metāla izplūde starp lejamo aparātu un lejamo formu, kas rodas nepareiza lejamā aparāta pieslēguma rezultātā; šļāciens.
- pils Verdzības un feodālisma laikmetā - liela, arī grezni būvēta, iekārtota valdnieka, vergtura, feodāļa mītne (parasti nocietināta).
- rociņa Vērpjamā ratiņa daļa, kur piestiprināta lāpstiņa ar vērpjamo materiālu.
- krūtiņa Vērpjamā ratiņa daļa, kurā iestiprinātas kājas un skrūve.
- sprēstave Vērpjamā ratiņa detaļa, uz kuras tiek nostiprināta kodaļa 1(1).
- silksis vērpjamā ratiņa koks, kurā nostiprināta ratiņa ripa
- beņķītis Vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kur iestiprinātas ratiņa kājas.
- ratiņa krūtis vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kurā iestiprinātas pārējās ratiņa detaļas - kājas, stabiņi, skrūve u. c.
- vērpiens Vērpšanai domātais materiāls.
- antiproletārisks Vērsts pret proletariāta šķiras interesēm; proletariātam naidīgs.
- novērtēt Vērtējot noteikt (zināšanu, sekmju, darba rezultāta) atbilstību noteiktām vērtēšanas normām.
- statīvs Vertikāla ierīce (kā, parasti aparāta, ierīces) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī.
- pārvedami vērtspapīri vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas (akcijas un viti kapitāla vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā; obligācijas un citi parāda vērtspapīri, kas apliecina emitenta saistības pret vērtspapīru turētāju; citi tirgojami vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties minētos vērtspapīrus parakstīšanas vai apmaiņas ceļā)
- olekts vēsturiska garuma mērvienība (50-65 cm), kas atvasināta no cilvēka rokas stilba garuma (attālums no elkoņa līdz vidējā pirksta galam); vēlāk aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā); Rīgā celtniecībā, amatniecībā un audumu tirdzniecībā līdz 19. gs. lietota šāda sistēma: 1 olekts = 2 pēdas = 24 collas = 53,75 cm; 19. gs. ieviesās t.s. veikala olekts (~53,3 cm), kas atbilda 3/4 aršinas Krievijas mēru sistēmā
- Artašata Vēsturiska pilsēta, kas atradās netālu no tagadējās pilsētas ar tādu pašu nosaukumu, senās "Lielās Armēnijas" galvaspilsēta, dibināta ap 176. g. p. m. ē.
- Ambuhimanga vēsturisks kultūras piemineklis Madagaskarā (_Ambohimanga_), kalns un tradicionāla nocietināta karaliskā apmetne, kas atrodas aptuveni 24 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas Antananarivo
- Malabara Vēsturisks novads Indijas dienvidos ("Malabar"), starp Arābijas un Lakšadvīpu jūru un Rietumgatu kalniem, mūsdienās ietilpst Keralas un Karnātakas štatos.
- Mēdija vēsturisks novads un sena valsts Irānas ziemeļrietumos, dibināta ap 700. g. p. m. ē., ap 555. g. p. m. ē. to iekaroja persieši; galvaspilsēta - Ekbatana
- makrotriksa Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Macrothricidae"), Latvijā samērā reti sastopami vēži, kas dzīvo gk. uz substrāta, 9 sugas.
- tabulokarīdi vēžveidīgo apakšklase ("Tabulocarida"), vidēji lieli vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem galvkrūšu vairogs, pieaugušie ir sēdoši dzīvnieki (dzīvo, piestiprinājušies pie substrāta), kāpuri - brīvi peldoši; gk siltās jūrās; 3 kārtas, \~800 sugu
- desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri.
- dandalāties Vicināt pātagu.
- džindžināt Vicināt pātagu.
- smidzināt Vicināt, sist ar pātagu.
- Pannas ezers vidējais no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, garums - \~350 m, lielākais platums - \~140 m; Baļļas ezers
- hromosfēra Vidējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis; Saules hromosfērā novērojamas spīkulas, notiek Saules uzliesmojumi.
- fjumāras Vidusjūras baseina upes, kas izveidojas tikai lietus periodā (ziemā, pavasarī) vai pēc spēcīgām lietusgāzēm, bet pārējā laikā tās ir sausas, ar oļiem un akmeņiem klātas gultnes.
- sanpjerino Viduslaikos Romas senāta kalta sudraba 1/2 graša monēta, līdzinājās vienam soldo.
- okamisms Viduslaiku filozofa Okamas Viljama (~1300-49) mācība ar uzsvaru intuīciju un ārējo uztveri, kas veido pieredzi, noliedz, ka teoloģija būtu zinātne un prasa, lai tā dibinātos vienīgi atklāsmē, kurai ticēt ir jo lielāks nopelns, jo tā mazāk prātam aptverama.
- Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
- Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga
- kastelas tipa pils viduslaiku pils, kuras apkārtmūra aizsargātajā pagalmā pa perimetru izvietotas dažādas nozīmes ēkas
- pastorele Viduslaiku trubadūru lirikas žanrs - dzejolis, kurā risināta bruņinieku saruna ar gani vai gana un ganes saruna.
- pārjume Viegla jumtveida konstrukcija, kas ir pārklāta, piemēram, ar audeklu, brezentu.
- lubu literatūra viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības, domāta laika kavēklim
- valoda BASIC viegli apgūstama un lietojama programmēšanas valoda, kas domāta darbam dialogrežīmā un ko izmanto visu tipu datoros
- mortadella Viegli kūpināta desa, kas pildīta ar teļa gaļu, cūkgaļu, mēli un parasti arī ar olīvām.
- pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē.
- uzšņaukstināt Viegli uzsist (ar pātagu).
- SUV Vieglo automobiļu virsbūves tips (angļu "sport utility vehicle") -- palielinātas ietilpības automobilis ar 5-7 sēdvietām.
- naļivka Viegls liķieris no sasaldinātas augļu sulas un spirta.
- kefalīns Viela fosfatīdu grupā, vispirms izolēta no galvas smadzenēm; taukskābju un kolamīna fosfāta glicerīnesteris; atrodams arī nervu audos un olas dzeltenumā; paātrina asins sarecēšanu.
- disperģents Viela, kas domāta kādas citas vielas sašķelšanai un izkliedēšanai.
- kristallāts Viela, kas izdalās kristālu veidā karstam piesātinātam šķīdumam atdziestot.
- kvadrātmilimetrs Viena miljondaļa kvadrātmetra - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens milimetrs.
- mālikīti Viena no četrām ortodoksālā islāma likumu skolām, kas dibināta 8. gs.
- ilkss viena no divām kārtīm, kas piestiprinātas pie ratiem, ragavām u. tml., zirga iejūgšanai
- justīckolēģija Viena no Krievijas kolēģijām 18. gs., kas pastāvēja 1718.-1786. g. un izpildīja nevien tagadējo tieslietu ministriju pienākumus, bet tai pašā laikā bija arī senātam pakļauta tiesas instance, kas izsprieda lietas apelācijas un revīzijas kārtībā.
- Rozes Krusta ordenis viena no masonu (brīvmūrnieku) organizācijām, dibināta 14. gs. Vīnē.
- hermētisms Viena no modernās dzejas pazīmēm: apzināta atraušanās no realitātes, abstrahētu subjektīvu pārdzīvojumu atklāsme ar sarežģītiem tēliem, individuālām asociācijām.
- firma "Intel" viena no pasaules vadošajiem mikroprocesoru un citu pusvadītāju ierīču ražotājiem, dibināta 1968. g. ASV.
- Minesotas modelis viena no pieejām atkarību atveseļošanā, kas balstās uz psiholoģijas, psihiatrijas un medicīnas atziņām un praksi darbā ar pacientiem ar atkarību; tiek skaidrota atkarības būtība, procesi, pazīmes, tiek atklātas likumsakarības starp slimības norisi un pacienta uzvedību, emocionālajām reakcijām un rīcību; tiek kombinētas grupu nodarbības un individuālais darbs
- montānskābe Viena no piesātinātajām karbonskābēm, balta kristāliska viela C28H56O2, brīvā veidā atrodama vaskos.
- Cēsu rota viena no pirmajām Latvijas armijas vienībām, dibināta 1918. g. 8. decembrī Cēsīs uz Cēsu pašaizsardzības rotas bāzes, 1919. g. 5. janvārī iekļauta Latviešu atsevišķajā bataljonā, 1919. g. martā kļuva par Cēsu bataljonu
- personcentrēta plānošana viena no plānošanas pieejām, kas sākotnēji izstrādāta darbam ar cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, bet vēlāk arī ar citām mērķa grupām (piemēram, bērniem ar speciālām vajadzībām, cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem); strukturētu metožu kopums, kas atbalsta sniedzējiem palīdz plānot to, kā nodrošināt atbalstāmās personas vajadzībām atbilstošu dzīves kvalitāti
- tetrationskābe Viena no politionskābēm, kuras nātrija sāli iegūst darbojoties uz nātrija tiosulfāta šķīdumu ar jodu, no kura viegli iegūt citus šīs skābes sālis - tetrationatus.
- valoda Perl viena no programmēšanas valodām, kas papildina saskarni _CGI_ un domāta tīmekļa servera lietojumprogrammu rakstīšanai
- perl Viena no programmēšanas valodām, kas papildina saskarni CGI un domāta tēmekļa servera lietojumprogrammu rakstīšanai (saīs. no angļu "practical extraction and report language").
- Brieža aptieka viena no vecākajām (6. pēc kārtas) aptieka Rīgā, dibināta 1678. g., 1723.-1902. g. atradās Grēcinieku ielā 18, pēc tam Kungu ielā 20, 1941. g. likvidēta
- Gulbja aptieka viena no vecākajām aptiekām Latvijā, atradās Jelgavā, dibināta 1607. g., no 19. gs. b. atradās Lielajā ielā 7, slēgta 1941. g., 1944. g. ēka gājusi bojā
- Limbažu aptieka viena no vecākajām aptiekām Latvijā, dibināta 1648. g., slēgta 1690. g.
- Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Latvijā, dibināta ap 1633. g., slēgta 1939. g., 1944. g. Jelgavas degšanas laikā aptiekas ēka (Uzvaras ielā 5) gājusi bojā
- Gulbja aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, atradās Šķūņu (bij. Pils) ielā 20, dibināta 1675. g. zviedru garnizona vajadzībām, slēgta 1939. g., no jauna atvērta 1940. g. martā, likvidēta 1944. g.
- Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, dibināta 1691. g. kā Ķēniņa aptieka, no 1867. g. - Dzeltenā aptieka, no 1888. g. - Lauvas aptieka, sākotnēji atradās Šķūņu ielā iepretī Tirgoņu ielai, no 1867. g. - Šķūņu ielā 6, no 1892. g. - Kaļķu ielā 14 (tagad 20); slēgta 1939. g.
- NBC Viena no vecākajām ASV televīzijas sabiedrībām, dibināta 1940. gadā (angļu "National Broadcasting Company").
- translācija vienā programmēšanas valodā izstrādātas programmas pārveidošana ekvivalentā programmā, kas uzrakstīta citā programmēšanas valodā
- darienis Vienā raudzēšanas, darīšanas reizē iztecinātais alus.
- apakšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas izdrukātas nedaudz zemāk par apkārtējo tekstu un ko parasti izmanto matemātikā un ķīmijā.
- augšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas nodrukātas nedaudz augstāk par apkārtējo tekstu.
- mutvārdu tulkošana vienā valodā runāta teksta tulkošana citā valodā mutvārdos; mutiskā tulkošana
- mutiskā tulkošana vienā valodā runāta teksta tulkošana citā valodā mutvārdos; mutvārdu tulkošana
- noziedzīgu nodarījumu kopums vienas un tās pašas personas izdarīts viens (ideāls kopums) vai vairāki (reāls kopums) noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku dažādu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav iestājies kriminālatbildības noilgums
- agrements Vienas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī.
- desu masa viendabīgā saistītā masā sastrādāta gaļa, sāls, garšvielas, ūdens un ūdeni saistošas vielas
- īridācejas Viendīgļlapju augu dzimta lilijaugu rindā ar ložnīgu gumainu rizomu vai (retāk) sīpoliem, ar bezkātainām lapām; \~60 ģintis gk. tropos un subtropos; Latvijā 2 ģintis: gladiolas un īrisi, bez tam kā krāšņumaugi biežāk krokusi, retāk citi.
- mikrospermas Viendīgļlapju augu rinda, ko raksturo sīkas sēklas 0,1-0,2 mm caurmērā, kas sastāv tikai no dažiem simtiem šūnu, apklātas ar irdenu čaulu, tiek producētas miljoniem katrā auglī.
- kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska.
- pandanales Viendīgļlapju ziedaugu rinda ar kāta galā vālītes veida ziedkopās sakopotiem ziediem, kam nenoteikts putekšlapu un augļlapu skaits, pa daļai lakstaugi purvainās vietās un ūdeņos, pa daļai koki un krūmi (tropos).
- griešana Viengabala materiāla (sagataves, pusfabrikāta) daļas mehāniska atdalīšana.
- vardukšņaugi Viengadīglapju dzimta, ūdensaugi ar zobenveidīgām, dzeloņzobotām lapām peldošā pudurī vai blietējādām lapām mieturī, vai sirdsveidīgām apaļām, garkātainām peldlapām, un ar baltiem vai sārtiem ziediem.
- nonneja Viengadīgs lakstaugs "Nonnea Boragineu" dzimtā, lapas pārklātas matiņiem, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 vainaglapiņām, parasti iesārti brūnā krāsā.
- sudraba sālskrūms vienīgā Latvijā sastopamā sālskrūmu suga, skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem
- Augu aizsardzības centrs vienīgā specializētā augu aizsardzības pētniecības iestāde Baltijā, dibināta 1913. g. kā Baltijas kultūraugu kaitēkļu stacija, 1914.-1918. g. Baltijas bioentomoloģiskā stacija, 1918.-1923. g. Bioentomoloģiskā stacija, 1923.-1930. g. Augu aizsardzības institūts, 1930.-1948. g. Latvijas Augu aizsardzības institūts, 1948.-1964. g. Baltijas augu aizsardzības stacija, 1964.-1991. g. Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle, tagadējais nosaukums kopš 1991. g.
- korpača Vienkārša (ne visai rūpīgi darināta) ratu virsdaļa; (noceļama un uzliekama) ragavu rāmjveida virsdaļa ar atzveltni.
- nāras Vienkārša, no dēļiem darināta guļasvieta.
- piroķekarskābe Vienkāršākā un svarīgākā ketokarbonskābe, ko iegūst ātri pārtvaicējot vīnskābes un kālija vai nātrija bisulfāta maisījumu vai arī oksidējot pienskābi.
- teļmuguras Vienkāršam koka mastam augšgalā piestiprinātas koka uzlikas (balstiņi), kas mastu turošo trošu (vanšu un štagu) augšgalu cilpām neļauj noslīdēt gar mastu uz leju.
- izplatīšanas saraksts vienkāršots adresātu saraksta veids, kurā aizstājvārds ir piekārtots e-pasta adresātu sarakstam. Aizstājvārdam adresētais elektroniskā pasta ziņojums tiek nosūtīts katram sarakstā minētajam adresātam
- kaucenis Vienmēr neapmierināta un īgna būtne.
- eiročeks Vienota formāta un krāsas starptautiskas vienības čeks, kas paredzēts skaidras naudas saņemšanai noteikta limita ietvaros visā Eiropā.
- pusbrakteāts Vienpusēji kaltas viduslaiku monētas (brakteāta) paveids.
- Baznīcas ezers viens no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m; Mācītājmuižas ezers
- intervija viens no aptaujas pamatveidiem; tās pamatā ir mutiska (verbāla) sociālpsiholoģiska mijiedarbība (mērķtiecīgs dialogs) starp intervētāju un intervēto, pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta
- pamatlielgabals Viens no baterijas lielgabaliem (parasti vidējais) izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
- identificēšanās ar klientu viens no fenomeniem sociālā darba saskarsmes procesā, kas saistīts ar sociālā darbinieka empātiju vai pat emocionālu saplūšanu ar klientu, kas var būt apzināta, bet var arī būt pilnībā neapzināta
- paplašinātā izvērtēšana viens no izvērtēšanas veidiem sociālajā darbā, kuram ir raksturīga vispusīgas informācijas iegūšana un uzmanības pievēršana vienlaikus vairākiem sociālās situācijas aspektiem, nevis vienas problēmas padziļinātai jeb fokusētai izvērtēšanai
- vecs Viens no laulātajiem.
- veidošana Viens no tēlnieka darba pamatprocesiem, ar kura palīdzību mīkstā materiālā (mālā, vaskā, plastilīnā u. c.) tiek darinātas iecerētās skulptūras skices un modeļi.
- intelektuālās attīstības traucējumi viens no trim nervu sistēmas attīstības traucējumu veidiem (autiska spektra traucējumi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms); pastāvīgs stāvoklis, kam raksturīgas pazeminātas intelektuālās spējas (pazemināta spēja kognitīvi funkcionēt, spriest, plānot, veidot loģiskas asociācijas, ikdienā izmantot iemācīto vai pieredzēto)
- adenovīruss Viens no vairāk nekā trīsdesmit dažādiem vīrusiem, kuru ierosinātajām slimībām raksturīgs iekaisums elpošanas ceļos, acīs, zarnās un limfmezglos.
- bērna pamešana novārtā viens no vardarbības veidiem pret bērnu, kad bērnam netiek nodrošināta viņa attīstībai atbilstoša aprūpe un šādai attieksmei nav gadījuma raksturs
- mitridātijs Viens no visvecākajiem dziedniecības līdzekļiem, izslavēta pretinde, ko pēc Ponta karaļa Mitradāta vai viņa ārstu rakstiem sastādījis Nērona ārsts Dāmokrats.
- kondotelis Viesnīca, kas pilnībā vai daļēji sastāv no individuālā īpašumā esošām kooperatīvajām vienībām, kuras ar to īpašnieka nolīgumu var tikt piedāvātas īslaicīgai izīrēšanai izvēlētajā laikā; kooperatīvā viesnīca.
- mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā), kas ir attālināta no (tās) centra; arī puse.
- patvere Vieta, kas ir aizsargāta pret (kā, parasti dabas parādību) nevēlamu iedarbību.
- sakņu kakls vieta, kur auga sakne pāriet stumbrā; ja sakne ir daudz tievāka par stumbru, šī zona ir spilgti izteikta, parasti tā ir tumšāka, reizēm paresnināta; stādot koku vai krūmu, to nedrīkst ierakt augsnē
- čarpājs Vieta, kur zemes virskārta klāta ar akmeņainu granti.
- čarpe Vieta, kur zemes virskārta klāta ar akmeņainu granti.
- darba vieta vieta, kurā nodarbinātais veic savu darbu, kā arī uzņēmuma ietvaros jebkura cita vieta, kura nodarbinātajam ir pieejama darba gaitā vai kur nodarbinātais strādā ar darba devēja atļauju vai rīkojumu
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas; vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra.
- vijene Vijeņziežu ģints ar tumšsarkaniem, īskātainiem ziediem kuplā vārpā.
- kārtējais vilciens vilciens, kas kursē pēc apstiprināta vilcienu kustības grafika
- šabraks Vilnas audums, samta vai ādas izrotāta sega, ko lieto seglu apsegšanai, lai pasargātu tos, kā arī tiem piestiprinātos saiņus no mitruma, putekļiem u. tml.
- vilnas viļņojums vilnas matiņa novirzīšanās no iedomātas centrālās ass.
- aplauzties Vilties, būt sarūgtinātam.
- noviļāties Viļājoties notraipīties, kļūt netīram; tikt noviļātam (2).
- bangu terase viļņu nogludināta, slīpi pret jūru vērsta krasta josla
- urināls Vīriešiem domāta ietaise urinēšanai.
- žigolo vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis
- čirstaklis Virs galvgaļa pagarināti gultas stabiņi, starp kuriem piestiprināta kārts drēbju pakāršanai.
- papildatspere Virs pamatatsperes nostiprināta atspere, kas darbojas, kad transportlīdzeklis ir slogots.
- papildu atspere virs pamatatsperes piestiprināta atspere, kas darbojas, ja transportlīdzeklis ir noslogots
- plaga Virs vaļēja pavarda vai plīts pie griestiem piestiprināta dēļu lāva, kas no apakšas piemesta ar māliem, dzirksteļu norobežošanai no griestu baļķiem.
- latīņu takelējums virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar latīņu buru, kas piestiprināta pie garas rājas, kas īsajā mastā ieslīpi pacelta diametrālajā plaknē
- hipoadrenālisms Virsnieru dziedzeru samazināta funkcija.
- Garmo smaile virsotne Rietumpamirā, Darvazas un Zinātņu Akadēmijas grēdas saskarē, Tadžikistānā, augstums - 6595 m, klāta ar sniegu un ledu
- gāle Virsotne, krauja (kalnam), kas parasti klāta ar sniegu, ledu.
- lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai.
- virtuālā mašīna virtuāla datu apstrādes sistēma, kas šķietami nodota katra atsevišķa lietotāja rīcībā, bet kuras darbība tiek nodrošināta, virtuālo mašīnu lietotājiem kopīgi izmantojot reālās datu apstrādes sistēmas resursus
- VPN Virtuālais privātais tīkls.
- skursteņvirtuve Virtuves telpa ar atklātu pavardu grīdā un skursteni jumtā, kura apakšējā daļa ir paplašināta un aptver visu telpu.
- serumhepatīts Vīrushepatīts - vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
- vīrushepatīts Vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
- parainfluence Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, kas atgādina gripu.
- herpētiskā infekcija vīrusu ierosināta slimība ("infectio herpetica"), kas bojā ādu, gļotādu un nervu sistēmu
- hermētisms Virziens itāliešu dzejā 20. gs. 20.-30. gados; galvenā pazīme - apzināta izolēšanās no apkārtējās īstenības subjektīvu pārdzīvojumu pasaulē.
- metafiziskā glezniecība virziens itāļu glezniecībā 20. gs. sākumā - dzīvās dabas vietā tēlota sastingusi, tuksnesīga, no cilvēka atsvešināta pasaule, bet ikdienišķos priekšmetos meklēta noslēpumaina, maģiska jēga
- absolūtā mežainība visa teritorija pārklāta ar mežu
- izkrautņu spaidi Visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem. Šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos. Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu.
- Cerera Vislielākā mazā planēta jeb asteroīds (1003 km caurmērā), atklāta 1801. g.
- darba devēju organizācija vismaz piecu darba devēju dibināta sabiedriskā organizācija, kas pārstāv un aizstāv savu biedru ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, kā arī citas intereses, kas atbilst darba devēju organizācijas mērķiem un funkcijām
- tibari Vispār katra atklāta, bet it īpaši 3 jomu kolonu telpne Indijas pilīs vai vienkāršās dzīvojamās mājās.
- Bunds Vispārēja ebreju strādnieku savienība Lietuvā, Polijā un Krievijā – viena no organizācijām, kas lika pamatus sociāldemokrātijai Baltijā un Krievijā, dibināta 1897. g. Viļņā, darbību Krievijā izbeidza 1921. g., Latvijā pastāvēja līdz 1934. g. valsts apvērsumam.
- urosepse Vispārēja intoksikācija, kas rodas no urīnorgānu infekcijas vai urīna ekstravazāta noārdīšanās produktiem.
- boings Vispārīgs apzīmējums amerikāņu lidmašīnām, kas ražotas Viljama E. Boinga (Boeing, 1881-1956) dibinātajā uzņēmumā.
- uzskats Vispārināta atziņa (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).
- lētība Vispārināta īpašība - lēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lētums.
- neredzamība Vispārināta īpašība - neredzams.
- varenums Vispārināta īpašība - varens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (1).
- varenums Vispārināta īpašība - varens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (2).
- varenība Vispārināta īpašība - varens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varenums Vispārināta īpašība - varens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (3).
- variabilitāte Vispārināta īpašība - variabls, šīs īpašības konkrēta izpausme; variablums.
- grodums Vispārināta īpašība --> [grods]{s:1940}, šīs īpašības konkrēta izpausme; cietība.
- abējādība Vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abējādums Vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abpusība Vispārināta īpašība --> abpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abpusīgums Vispārināta īpašība --> abpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- absolūtums Vispārināta īpašība --> absolūts 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abstraktums Vispārināta īpašība --> abstrakts (1).
- abstraktums Vispārināta īpašība --> abstrakts (2).
- absurdums Vispārināta īpašība --> absurds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- acainums Vispārināta īpašība --> acains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- acīgums Vispārināta īpašība --> acīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- acumirklīgums Vispārināta īpašība --> acumirklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ačgārnība Vispārināta īpašība --> ačgārns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ačgārnums Vispārināta īpašība --> ačgārns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- adekvātums Vispārināta īpašība --> adekvāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aerodinamiskums Vispārināta īpašība --> aerodinamisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aforistiskums Vispārināta īpašība --> aforistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- agrums Vispārināta īpašība --> agrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aizdomīgums Vispārināta īpašība --> aizdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aizdomība Vispārināta īpašība --> aizdomīgs.
- aizmāršība Vispārināta īpašība --> aizmāršīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aizmāršīgums Vispārināta īpašība --> aizmāršīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akačainums Vispārināta īpašība --> akačains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aklība Vispārināta īpašība --> akls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aklums (1).
- aklība Vispārināta īpašība --> akls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; aklums (2).
- akmeņainība Vispārināta īpašība --> akmeņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akmeņainums Vispārināta īpašība --> akmeņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akotainība Vispārināta īpašība --> akotains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akotainums Vispārināta īpašība --> akotains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akrobātiskums Vispārināta īpašība --> akrobātisks.
- ākstība Vispārināta īpašība --> ākstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ākstīgums Vispārināta īpašība --> ākstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aktieriskums Vispārināta īpašība --> aktierisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aktīvums Vispārināta īpašība --> aktīvs 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aktuālums Vispārināta īpašība --> aktuāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akurātums Vispārināta īpašība --> akurāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akvareliskums Vispārināta īpašība --> akvarelisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- āķīgums Vispārināta īpašība --> āķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alegoriskums Vispārināta īpašība --> alegorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; alegorisks izteiksmes veids.
- alerģiskums Vispārināta īpašība --> alerģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkainība Vispārināta īpašība --> alkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkainums Vispārināta īpašība --> alkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkanība Vispārināta īpašība --> alkans 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkanums Vispārināta īpašība --> alkans 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkatīgums Vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība.
- alkatība Vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiepildāmība; negausība; pārmērība.
- aloģiskums Vispārināta īpašība --> aloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amerikāniskums Vispārināta īpašība --> amerikānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amizantums Vispārināta īpašība --> amizants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amorālība Vispārināta īpašība --> amorāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amorālums Vispārināta īpašība --> amorāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amorfums Vispārināta īpašība --> amorfs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- analfabētiskums Vispārināta īpašība --> analfabētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- analītiskums Vispārināta īpašība --> analītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- analoģiskums Vispārināta īpašība --> analoģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- anekdotiskums Vispārināta īpašība --> anekdotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- anonīmums Vispārināta īpašība --> anonīms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antagoniskums Vispārināta īpašība --> antagonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antireliģiskums Vispārināta īpašība --> antireliģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antiseptiskums Vispārināta īpašība --> antiseptisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antitoksiskums Vispārināta īpašība --> antitoksisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apalums Vispārināta īpašība --> apals (1).
- apaļīgums Vispārināta īpašība --> apaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apaļums Vispārināta īpašība --> apaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apaļums Vispārināta īpašība --> apaļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apaļums Vispārināta īpašība --> apaļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apgarotība Vispārināta īpašība --> apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apgarotums Vispārināta īpašība --> apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apjomība Vispārināta īpašība --> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; apjomīgums (1).
- apjomīgums Vispārināta īpašība --> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apjomība Vispārināta īpašība --> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; apjomīgums (2).
- apjomīgums Vispārināta īpašība --> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apķērība Vispārināta īpašība --> apķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība, attapība.
- apnicīgums Vispārināta īpašība --> apnicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apņēmīgums Vispārināta īpašība --> apņēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apolitiskums Vispārināta īpašība --> apolitisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aprautība Vispārināta īpašība --> aprauts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apriorība Vispārināta īpašība --> apriors.
- aprioritāte Vispārināta īpašība --> apriors.
- aprobežotība Vispārināta īpašība --> aprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apšaubāmība Vispārināta īpašība --> apšaubāms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aptuvenība Vispārināta īpašība --> aptuvens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aptuvenums Vispārināta īpašība --> aptuvens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apzinīgums Vispārināta īpašība --> apzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- arhaiskums Vispārināta īpašība --> arhaisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aristokrātisms Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; aristokrātiska izturēšanās.
- aristokrātiskums Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ārišķība Vispārināta īpašība --> ārišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aritmiskums Vispārināta īpašība --> aritmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ārprātīgums Vispārināta īpašība --> ārprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- artistiskums Vispārināta īpašība --> artistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ārzemnieciskums Vispārināta īpašība --> ārzemniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asakainība Vispārināta īpašība --> asakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asakainums Vispārināta īpašība --> asakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asarainība Vispārināta īpašība --> asarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asarainums Vispārināta īpašība --> asarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asimetriskums Vispārināta īpašība --> asimetrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asinskārīgums Vispārināta īpašība --> asinskārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asinskāre Vispārināta īpašība --> asinskārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asinskārība Vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; asinskāre (2).
- asinskāre Vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; asinskārība (1).
- asnainums Vispārināta īpašība --> asnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asprātība Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; prāta asums.
- asprātīgums Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ašums Vispārināta īpašība --> ašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atbildīgums Vispārināta īpašība --> atbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atjaunotība Vispārināta īpašība --> atjaunots.
- atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atjautīgums Vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atkarīgums Vispārināta īpašība --> atkarība.
- atkarums Vispārināta īpašība --> atkars (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; atklātība (1).
- atklātība Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vaļsirdība.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atlētiskums Vispārināta īpašība --> atlētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atminība Vispārināta īpašība --> atminīgs, īpašības konkrēta izpausme; spēja labi atminēties.
- atpakaļrāpulība Vispārināta īpašība --> atpakaļrāpulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atpalicība Vispārināta īpašība --> atpalicis (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kas rodas, ja atpaliek darbā, darbībā, attīstībā.
- atraisītība Vispārināta īpašība --> atraisīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atraisītība Vispārināta īpašība --> atraisīts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātraudzība Vispārināta īpašība --> ātraudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātrdarbība Vispārināta īpašība --> ātrdarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātrdarbīgums Vispārināta īpašība --> ātrdarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atriebīgums Vispārināta īpašība --> atriebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātrsirdība Vispārināta īpašība --> ātrsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsaucība Vispārināta īpašība --> atsaucīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsaucība Vispārināta īpašība --> atsaucīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atskabargainums Vispārināta īpašība --> atskabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsperīgums Vispārināta īpašība --> atsperīgs, šīs īpašība konkrēta izpausme.
- atšķirīgums Vispārināta īpašība --> atšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- attapība Vispārināta īpašība --> attapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; atturīgums; savaldība.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēsa attieksme, izturēšanās.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- audzelība Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties.
- audzelīgums Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (1).
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja būt auglīgam (1).
- auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (2).
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (3).
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstprātība Vispārināta īpašība --> augstprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstražība Vispārināta īpašība --> augstražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstražīgums Vispārināta īpašība --> augstražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstums Vispārināta īpašība --> augsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstsirdība Vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstsirdīgums Vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstvērtīgums Vispārināta īpašība --> augstvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aukstasinība Vispārināta īpašība --> aukstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aukstums Vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra.
- aušība Vispārināta īpašība --> aušīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- autentiskums Vispārināta īpašība --> autentisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātīgums Vispārināta īpašība --> bagātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātība Vispārināta īpašība --> bagāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātība Vispārināta īpašība --> bagāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātība Vispārināta īpašība --> bagāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātums Vispārināta īpašība --> bagāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- baigums Vispārināta īpašība --> baigs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bailīgums Vispārināta īpašība --> bailīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- baismīgums Vispārināta īpašība --> baismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balamutība Vispārināta īpašība --> balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība, lielība.
- balamutīgums Vispārināta īpašība --> balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālasinīgums Vispārināta īpašība --> bālasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balganums Vispārināta īpašība --> balgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālganums Vispārināta īpašība --> bālgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālums Vispārināta īpašība --> bāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālums Vispārināta īpašība --> bāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balsīgums Vispārināta īpašība --> balsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balsnējums Vispārināta īpašība --> balsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- baltums Vispārināta īpašība --> balts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bangainība Vispārināta īpašība --> bangains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bangainums Vispārināta īpašība --> bangains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- barbariskums Vispārināta īpašība --> barbarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bardainība Vispārināta īpašība --> bārdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bārdainums Vispārināta īpašība --> bārdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bargums Vispārināta īpašība --> bargs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; bardzība.
- bardzība Vispārināta īpašība --> bargs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingra, barga izturēšanās, rīcība.
- bargums Vispārināta īpašība --> bargs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bargums Vispārināta īpašība --> bargs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bārkstainums Vispārināta īpašība --> bārkstains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bažīgums Vispārināta īpašība --> bažīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bedrainums Vispārināta īpašība --> bedrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1); bērnišķīgums (1).
- bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2); bērnišķīgums (2).
- bezatbildība Vispārināta īpašība --> bezatbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezbailība Vispārināta īpašība --> bezbailīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezbēdīgums Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums.
- bezbēdība Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība, bezrūpība; jautrība.
- bezcerīgums Vispārināta īpašība --> bezcerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezcerība.
- bezgalīgums Vispārināta īpašība --> bezgalīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezgalīgums Vispārināta īpašība --> bezgalīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezgaršība Vispārināta īpašība --> bezgaršīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezgaumība Vispārināta īpašība --> bezgaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negaumība.
- bezgodīgums Vispārināta īpašība --> bezgodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negodīgums.
- bezgrēcība Vispārināta īpašība --> bezgrēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezidejiskums Vispārināta īpašība --> bezidejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezjēdzība Vispārināta īpašība --> bezjēdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezjūtība Vispārināta īpašība --> bezjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaislība Vispārināta īpašība --> bezkaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkrāsainība Vispārināta īpašība --> bezkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkrāsainums Vispārināta īpašība --> bezkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezmērķība Vispārināta īpašība --> bezmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpalīdzība Vispārināta īpašība --> bezpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpartejiskums Vispārināta īpašība --> bezpartejisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpartejiskums Vispārināta īpašība --> bezpartejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpersonība Vispārināta īpašība --> bezpersonīgs, bezpersonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpersoniskums Vispārināta īpašība --> bezpersonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezperspektivitāte Vispārināta īpašība --> bezperspektīvs stāvoklis, kad nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu.
- bezprātība Vispārināta īpašība --> bezprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neprātība.
- bezprātība Vispārināta īpašība --> bezprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezrūpība Vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezrūpība Vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezsātība Vispārināta īpašība --> bezsātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība.
- bezsātība Vispārināta īpašība --> bezsātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezsaturība Vispārināta īpašība --> bezsaturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezsirdība Vispārināta īpašība --> bezsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezspēcība Vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; vājums, nevarība.
- bezspēcība Vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- beztiesiskums Vispārināta īpašība --> beztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezveidība Vispārināta īpašība --> bezveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezvērtība Vispārināta īpašība --> bezvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biedriskums Vispārināta īpašība --> biedrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; biedriskas attiecības.
- biezums Vispārināta īpašība --> biezs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biezums Vispārināta īpašība --> biezs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biezums Vispārināta īpašība --> biezs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biežums Vispārināta īpašība --> biežs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bijīgums Vispārināta īpašība --> bijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biklums Vispārināta īpašība --> bikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biklums Vispārināta īpašība --> bikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bīstamība Vispārināta īpašība --> bīstams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bīstamība Vispārināta īpašība --> bīstams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blāvums Vispārināta īpašība --> blāvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blāvums Vispārināta īpašība --> blāvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blāvums Vispārināta īpašība --> blāvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blēdīgums Vispārināta īpašība --> blēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blēdība Vispārināta īpašība --> blēdīgs.
- blīvums Vispārināta īpašība --> blīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blondums Vispārināta īpašība --> blonds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blusainums Vispārināta īpašība --> blusains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bramanība Vispārināta īpašība --> bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bramanīgums Vispārināta īpašība --> bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brangums Vispārināta īpašība --> brangs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brašums Vispārināta īpašība --> brašs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brašums Vispārināta īpašība --> brašs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brāzmainība Vispārināta īpašība --> brāzmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brāzmainums Vispārināta īpašība --> brāzmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briedība Vispārināta īpašība --> briedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briedīgums Vispārināta īpašība --> briedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briesmīgums Vispārināta īpašība --> briesmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briesmīgums Vispārināta īpašība --> briesmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briknums Vispārināta īpašība --> brikns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brīnišķīgums Vispārināta īpašība --> brīnišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brīvprātība Vispārināta īpašība --> brīvprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brīvprātīgums Vispārināta īpašība --> brīvprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brūnums Vispārināta īpašība --> brūns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bruņnieciskums Vispārināta īpašība --> bruņniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- burtiskums Vispārināta īpašība --> burtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- burvīgums Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; burvība (2).
- burvība Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neparasts skaistums; arī valdzinājums.
- burzība Vispārināta īpašība --> burzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- buržuāzisms Vispārināta īpašība --> buržuāzisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- butaforiskums Vispārināta īpašība --> butaforisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- būtiskums Vispārināta īpašība --> būtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurlaicīgums Vispārināta īpašība --> caurlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurredzamība Vispārināta īpašība --> caurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurspīdīgums Vispārināta īpašība --> caurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurspīdība Vispārināta īpašība --> caurspīdīgs.
- caurumainums Vispārināta īpašība --> caurumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- celmainība Vispārināta īpašība --> celmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- celmainums Vispārināta īpašība --> celmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cēlums Vispārināta īpašība --> cēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cēlums Vispārināta īpašība --> cēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cēlsirdība Vispārināta īpašība --> cēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- centība Vispārināta īpašība --> centīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- centīgums Vispārināta īpašība --> centīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cerīgums Vispārināta īpašība --> cerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cienīgums Vispārināta īpašība --> cienīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietība Vispārināta īpašība --> ciets (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietība Vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietsirdība Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietsirdīgums Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cikliskums Vispārināta īpašība --> ciklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cildenība Vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; cildenums.
- cildenums Vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cilvēcība Vispārināta īpašība --> cilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī humanitāte.
- cilvēciskums Vispārināta īpašība --> cilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ciniskums Vispārināta īpašība --> cinisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī cinisms.
- ciņainība Vispārināta īpašība --> ciņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ciņainums Vispārināta īpašība --> ciņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cīpslainums Vispārināta īpašība --> cīpslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cirtainums Vispārināta īpašība --> cirtains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cītība Vispārināta īpašība --> cītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cītīgums Vispārināta īpašība --> cītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cūcīgums Vispārināta īpašība --> cūcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čaklība Vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme; čaklums.
- čaklums Vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čauganums Vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums.
- čauganība Vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čemurainība Vispārināta īpašība --> čemurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čemurainums Vispārināta īpašība --> čemurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- červeļainums Vispārināta īpašība --> červeļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čīkstīgums Vispārināta īpašība --> čīkstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čokurainums Vispārināta īpašība --> čokurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čulgainums Vispārināta īpašība --> čulgains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dabīgums Vispārināta īpašība --> dabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dabiskums Vispārināta īpašība --> dabisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dabiskums Vispārināta īpašība --> dabisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļrunība Vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļrunība Vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļskanība Vispārināta īpašība --> daiļskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaistums.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; tikums, krietnums.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbaspējīgums Vispārināta īpašība --> darbaspējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbietilpīgums Vispārināta īpašība --> darbietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbīgums Vispārināta īpašība --> darbīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbīgums Vispārināta īpašība --> darbīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbīgums Vispārināta īpašība --> darbīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbnespējīgums Vispārināta īpašība --> darbnespējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbspējīgums Vispārināta īpašība --> darbspējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dārdzība Vispārināta īpašība --> dārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dārgums Vispārināta īpašība --> dārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dāsnība Vispārināta īpašība --> dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme; dāsnums.
- dāsnums Vispārināta īpašība --> dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vairākbalsīgums.
- daudzējādība Vispārināta īpašība --> daudzējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainums Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudznozīmība Vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudznozīmība Vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; polisēmija.
- daudzpusība Vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzpusīgums Vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzpusība.
- daudzrunība Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzrunīgums.
- daudzrunīgums Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzrunība.
- daudzskaitlība Vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzskaitlīgums Vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzšķautņainība Vispārināta īpašība --> daudzšķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzvārdība Vispārināta īpašība --> daudzvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dažādīgums Vispārināta īpašība --> dažādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dažādība Vispārināta īpašība --> dažāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība.
- dedzība Vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (3), šīs darbības konkrēta izpausme.
- degsmīgums Vispārināta īpašība --> degsmīgs; dedzība.
- dējīgums Vispārināta īpašība --> dējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dēkainība Vispārināta īpašība --> dēkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dēkainums Vispārināta īpašība --> dēkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- deklaratīvums Vispārināta īpašība --> deklaratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dekoratīvums Vispārināta īpašība --> dekoratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- delikātums Vispārināta īpašība --> delikāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- delverība Vispārināta īpašība --> delverīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- demokrātiskums Vispārināta īpašība --> demokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- derīgums Vispārināta īpašība --> derīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderīgums.
- derīgums Vispārināta īpašība --> derīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- derīgums Vispārināta īpašība --> derīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemērotība.
- despotiskums Vispārināta īpašība --> despotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- devīgums Vispārināta īpašība --> devīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; devība.
- devība Vispārināta īpašība --> devīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dialektiskums Vispārināta īpašība --> dialektisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- didaktisms Vispārināta īpašība --> didaktisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- didaktiskums Vispārināta īpašība --> didaktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dievbijīgums Vispārināta īpašība --> dievbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dievišķīgums Vispārināta īpašība --> dievišķs (1).
- dīkdienīgums Vispārināta īpašība --> dīkdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diletantiskums Vispārināta īpašība --> diletantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dinamiskums Vispārināta īpašība --> dinamisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dinamisms (1).
- dinamiskums Vispārināta īpašība --> dinamisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diplomātiskums Vispārināta īpašība --> diplomātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- disciplinētība Vispārināta īpašība --> disciplinēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diskrētība Vispārināta īpašība --> diskrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diskrētība Vispārināta īpašība --> diskrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dīvainība Vispārināta īpašība --> dīvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divatnība Vispārināta īpašība --> divatnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divdabība Vispārināta īpašība --> divdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divdomība Vispārināta īpašība --> divdomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divdomīgums Vispārināta īpašība --> divdomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divējādība Vispārināta īpašība --> divējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divējādums Vispārināta īpašība --> divējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divkāršums Vispārināta īpašība --> divkāršs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divkosība Vispārināta īpašība --> divkosīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divkosīgums Vispārināta īpašība --> divkosīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divnozīmība Vispārināta īpašība --> divnozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divpusīgums Vispārināta īpašība --> divpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divpusība Vispārināta īpašība --> divpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dižmanīgums Vispārināta īpašība --> dižamanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diženums Vispārināta īpašība --> dižens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lielums, izskatīgums.
- diženums Vispārināta īpašība --> dižens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenums.
- diženums Vispārināta īpašība --> dižens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; cēlums 2.
- dižmanība Vispārināta īpašība --> dižmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dižums Vispārināta īpašība --> dižs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dižums Vispārināta īpašība --> dižs (2), šīs; īpašības konkrēta izpausme.
- dižums Vispārināta īpašība --> dižs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dobjums Vispārināta īpašība --> dobjš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dobumainība Vispārināta īpašība --> dobumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dobumainums Vispārināta īpašība --> dobumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dogmatiskums Vispārināta īpašība --> dogmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dokumentālisms Vispārināta īpašība --> dokumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; dokumentalitāte.
- dokumentalitāte Vispārināta īpašība --> dokumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- domība Vispārināta īpašība --> domīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- domīgums Vispārināta īpašība --> domīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- donkihotisms Vispārināta īpašība --> donkihotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draiskums Vispārināta īpašība --> draisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draiskulība Vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draiskulīgums Vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drakoniskums Vispārināta īpašība --> drakonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drakonisms Vispārināta īpašība --> drakonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dramatisms Vispārināta īpašība --> dramatisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draņķība Vispārināta īpašība --> draņķīgs.
- drastiskums Vispārināta īpašība --> drastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draudīgums Vispārināta īpašība --> draudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draudzīgums Vispārināta īpašība --> draudzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draudzīgums Vispārināta īpašība --> draudzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drausmīgums Vispārināta īpašība --> drausmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drebelība Vispārināta īpašība --> drebelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drebelīgums Vispārināta īpašība --> drebelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drosmīgums Vispārināta īpašība --> drosmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošums Vispārināta īpašība --> drošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošums Vispārināta īpašība --> drošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošums Vispārināta īpašība --> drošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošsirdība Vispārināta īpašība --> drošsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezbailība, drosme.
- drudžainība Vispārināta īpašība --> drudžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drudžainums Vispārināta īpašība --> drudžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- druknums Vispārināta īpašība --> drukns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drūmums Vispārināta īpašība --> drūms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drūmums Vispārināta īpašība --> drūms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drupanība Vispārināta īpašība --> drupans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drupanums Vispārināta īpašība --> drupans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dubļainums Vispārināta īpašība --> dubļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūkanums Vispārināta īpašība --> dūkans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dulburība Vispārināta īpašība --> dulburīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dullums Vispārināta īpašība --> dulls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- duļķainība Vispārināta īpašība --> duļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- duļķainums Vispārināta īpašība --> duļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūmakainība Vispārināta īpašība --> dūmakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūmakainums Vispārināta īpašība --> dūmakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dumbrainums Vispārināta īpašība --> dumbrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dumība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
- dumjība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
- dumpīgums Vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; dumpība.
- dumpība Vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūņainība Vispārināta īpašība --> dūņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūņainums Vispārināta īpašība --> dūņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- durnums Vispārināta īpašība --> durns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- durnums Vispārināta īpašība --> durns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dusmīgums Vispārināta īpašība --> dusmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūšīgums Vispārināta īpašība --> dūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dvēselīgums Vispārināta īpašība --> dvēselīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dvēselīgums Vispārināta īpašība --> dvēselīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēseliskums (1).
- dvēseliskums Vispārināta īpašība --> dvēselisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēselīgums (2).
- dzedrums Vispārināta īpašība --> dzedrs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzedrums Vispārināta īpašība --> dzedrs 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzejiskums Vispārināta īpašība --> dzejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzēlīgums Vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; dzēlība (1).
- dzēlība Vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; dzēlīgums.
- dzelkšņainums Vispārināta īpašība --> dzelkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeloņainums Vispārināta īpašība --> dzeloņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeltenīgums Vispārināta īpašība --> dzeltenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeltenums Vispārināta īpašība --> dzeltens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeltenība Vispārināta īpašība --> dzeltens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzelžainums Vispārināta īpašība --> dzelžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzestrums Vispārināta īpašība --> dzestrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzestrums Vispārināta īpašība --> dzestrs (2), šīs: īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrība Vispārināta īpašība --> dzidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļdomība Vispārināta īpašība --> dziļdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļdomīgums Vispārināta īpašība --> dziļdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dziļa vieta.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzirdīgums Vispārināta īpašība --> dzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzirkstīgums Vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzirkstīgums Vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīslainība Vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīslainums Vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvīgums Vispārināta īpašība --> dzīvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvīgums Vispārināta īpašība --> dzīvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvnieciskums Vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvnieciskums Vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs( 5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēdelīgums Vispārināta īpašība --> ēdalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēdelība Vispārināta īpašība --> ēdelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- efektīgums Vispārināta īpašība --> efektīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- efektivitāte Vispārināta īpašība --> efektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- egocentriskums Vispārināta īpašība --> egocentrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekonomiskums Vispārināta īpašība --> ekonomisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekscentritāte Vispārināta īpašība --> ekscentrisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ekscentrisms.
- ekscentrisms Vispārināta īpašība --> ekscentrisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ekscentritāte.
- eksotiskums Vispārināta īpašība --> eksotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- eksotisms Vispārināta īpašība --> eksotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspansionisms Vispārināta īpašība --> ekspansionistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspansivitāte Vispārināta īpašība --> ekspansīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspansīvums Vispārināta īpašība --> ekspansīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspresīvums Vispārināta īpašība --> ekspresīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekstensitāte Vispārināta īpašība --> ekstensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekstravagantums Vispārināta īpašība --> ekstravagants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekvivalentums Vispārināta īpašība --> ekvivalents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- elastīgums Vispārināta īpašība --> elastīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; elastība (2).
- elastīgums Vispārināta īpašība --> elastīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; elastība (3).
- elegantums Vispārināta īpašība --> elegants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- elēģiskums Vispārināta īpašība --> elēģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- eļļainība Vispārināta īpašība --> eļļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- eļļainums Vispārināta īpašība --> eļļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionalitāte Vispārināta īpašība --> emocionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionalitāte Vispārināta īpašība --> emocionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionalitāte Vispārināta īpašība --> emocionāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionālums Vispārināta īpašība --> emocionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- empīriskums Vispārināta īpašība --> empīrisms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēnainums Vispārināta īpašība --> ēnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- enciklopēdiskums Vispārināta īpašība --> enciklopēdisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- enerģiskums Vispārināta īpašība --> enerģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- epidēmiskums Vispārināta īpašība --> epidēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- epizodiskums Vispārināta īpašība --> epizodisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērkšķainība Vispārināta īpašība --> ērkšķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēršķainums Vispārināta īpašība --> ērkšķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērmība Vispārināta īpašība --> ērmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērmīgums Vispārināta īpašība --> ērmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērmotība Vispārināta īpašība --> ērmots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- erotiskums Vispārināta īpašība --> erotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- errība Vispārināta īpašība --> errīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- errīgums Vispārināta īpašība --> errīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērtība Vispārināta īpašība --> ērts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērtums Vispārināta īpašība --> ērts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- erudītums Vispārināta īpašība --> erudīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- estētiskums Vispārināta īpašība --> estētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- ezoterika Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- familiaritāte Vispārināta īpašība --> familiārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fanātiskums Vispārināta īpašība --> fanātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fantastiskums Vispārināta īpašība --> fantastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- farizejiskums Vispārināta īpašība --> farizejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fatalitāte Vispārināta īpašība --> fatāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fatālums Vispārināta īpašība --> fatāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- flegmatiskums Vispārināta īpašība --> flegmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- formālums Vispārināta īpašība --> formāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fragmentārisms Vispārināta īpašība --> fragmentārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fragmentārums Vispārināta īpašība --> fragmentārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frāžainība Vispārināta īpašība --> frāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frāžainums Vispārināta īpašība --> frāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frivolitāte Vispārināta īpašība --> frivols, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frivolums Vispārināta īpašība --> frivols, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fundamentalitāte Vispārināta īpašība --> fundamentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gabalainība Vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gabalainums Vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gādīgums Vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; gādība.
- gādība Vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaisība Vispārināta īpašība --> gaisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaisīgums Vispārināta īpašība --> gaisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismizturība Vispārināta īpašība --> gaismizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismizturīgums Vispārināta īpašība --> gaismizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismjutība Vispārināta īpašība --> gaismjutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismjutīgums Vispārināta īpašība --> gaismjutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišredzība Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišredzība Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišredzīgums Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gaisma, gaismas atspīdums.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (6), šīs īpašībaskonkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- galantums Vispārināta īpašība --> galants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- galeniskums Vispārināta īpašība --> galenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- galīgums Vispārināta īpašība --> galīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaļīgums Vispārināta īpašība --> gaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gardums Vispārināta īpašība --> gards (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- garlaicīgums Vispārināta īpašība --> garlaicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; garlaicība (1).
- garlaicība Vispārināta īpašība --> garlaicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- garlaicīgums Vispārināta īpašība --> garlaicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- garšīgums Vispārināta īpašība --> garšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (1).
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (3).
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (4).
- gaudenums Vispārināta īpašība --> gaudens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums; vārgums.
- gaudenums Vispārināta īpašība --> gaudens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaudulība Vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaudulīgums Vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaumība Vispārināta īpašība --> gaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaumīgums Vispārināta īpašība --> gaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gausums Vispārināta īpašība --> gauss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gausums Vispārināta īpašība --> gauss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gausums Vispārināta īpašība --> gauss (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gigantiskums Vispārināta īpašība --> gigantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaimība Vispārināta īpašība --> glaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaimīgums Vispārināta īpašība --> glaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glāsainums Vispārināta īpašība --> glāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme; maigums.
- glāstīgums Vispārināta īpašība --> glāstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaudīgums Vispārināta īpašība --> glaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaunība Vispārināta īpašība --> glauns.
- glāžainība Vispārināta īpašība --> glāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glāžainums Vispārināta īpašība --> glāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gletums Vispārināta īpašība --> glets 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleznainums Vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainība (2).
- gleznainība Vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainums (2).
- gleznainums Vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainība (1).
- gleznainība Vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainums (1).
- gleznieciskums Vispārināta īpašība --> glezniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleznums Vispārināta īpašība --> glezns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleznums Vispārināta īpašība --> glezns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glītums Vispārināta īpašība --> glīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gludenums Vispārināta īpašība --> gludens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gludums Vispārināta īpašība --> gluds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gludums Vispārināta īpašība --> gluds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gļēvums Vispārināta īpašība --> gļēvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī gļēvulība.
- gļēvums Vispārināta īpašība --> gļēvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vārgums.
- gļotainums Vispārināta īpašība --> gļotains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godbijība Vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godbijīgums Vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- goddevība Vispārināta īpašība --> goddevīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī godbijība.
- godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godkārīgums Vispārināta īpašība --> godkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godprātīgums Vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; godprātība.
- godprātība Vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graciozums Vispārināta īpašība --> graciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; graciozitāte.
- graciozitāte Vispārināta īpašība --> graciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grambainums Vispārināta īpašība --> grambains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grandiozitāte Vispārināta īpašība --> grandiozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; varenums, diženums.
- grantainums Vispārināta īpašība --> grantains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainums Vispārināta īpašība --> graudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gravainums Vispārināta īpašība --> gravains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gražība Vispārināta īpašība --> gražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gražīgums Vispārināta īpašība --> gražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grēcīgums Vispārināta īpašība --> grēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grēcīgums Vispārināta īpašība --> grēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grēcība Vispārināta īpašība --> grēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- greizums Vispārināta īpašība --> greizs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- greizsirdīgums Vispārināta īpašība --> greizsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- greznums Vispārināta īpašība --> grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme; greznība.
- greznība Vispārināta īpašība --> grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme; greznums (1).
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīnība Vispārināta īpašība --> grīns 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīnums Vispārināta īpašība --> grīns 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīnums Vispārināta īpašība --> grīns 3(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīšļainums Vispārināta īpašība --> grīšļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- groteskums Vispārināta īpašība --> grotesks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtums Vispārināta īpašība --> grūts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtums Vispārināta īpašība --> grūts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtums Vispārināta īpašība --> grūts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtsirdīgums Vispārināta īpašība --> grūtsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī viltība.
- gudrums Vispārināta īpašība --> gudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- guleniskums Vispārināta īpašība --> gulenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gurdenība Vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; gurdenums.
- gurdenums Vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģenialitāte Vispārināta īpašība --> ģeniāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģenialitāte Vispārināta īpašība --> ģeniāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģeniālums Vispārināta īpašība --> ģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģiedrums Vispārināta īpašība --> ģiedrs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģimeniskums Vispārināta īpašība --> ģimenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģirtums Vispārināta īpašība --> ģirts; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- haotiskums Vispārināta īpašība --> haotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- harmoniskums Vispārināta īpašība --> harmonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- harmoniskums Vispārināta īpašība --> harmonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hermētiskums Vispārināta īpašība --> hermētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- heroiskums Vispārināta īpašība --> heroisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hierarhiskums Vispārināta īpašība --> hierarhisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hierarhiskums Vispārināta īpašība --> hierarhisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- higiēniskums Vispārināta īpašība --> higiēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hiperboliskums Vispārināta īpašība --> hiperbolisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- histēriskums Vispārināta īpašība --> histērisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hronoloģiskums Vispārināta īpašība --> hronoloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- huligāniskums Vispārināta īpašība --> huligānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- humanitāte Vispārināta īpašība --> humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme; cilvēciskums; arī cilvēcība.
- humānums Vispārināta īpašība --> humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- humoristiskums Vispārināta īpašība --> humoristisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ideālistiskums Vispārināta īpašība --> ideālistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ideālums Vispārināta īpašība --> ideāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- idejiskums Vispārināta īpašība --> idejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; uzticība progresīvām idejām.
- ideoloģiskums Vispārināta īpašība --> ideoloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- idiotiskums Vispārināta īpašība --> idiotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īdzīgums Vispārināta īpašība --> īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; īdzība.
- īdzība Vispārināta īpašība --> īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieapaļums Vispārināta īpašība --> ieapaļš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iecietība Vispārināta īpašība --> iecietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iecirtība Vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iecirtīgums Vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedarbīgums Vispārināta īpašība --> iedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iederība Vispārināta īpašība --> iederīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedomība Vispārināta īpašība --> iedomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedomīgums Vispārināta īpašība --> iedomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedrošība Vispārināta īpašība --> iedrošināties.
- iedzeltenums Vispārināta īpašība --> iedzeltens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iegarenums Vispārināta īpašība --> iegarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iejūsmība Vispārināta īpašība --> iejūsmīgs, šīs īpašības: konkrēta izpausme.
- iejūtīgums Vispārināta īpašība --> iejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iejūtība.
- iejūtība Vispārināta īpašība --> iejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iekoptība Vispārināta īpašība --> iekopts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ienesīgums Vispārināta īpašība --> ienesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieņēmība Vispārināta īpašība --> ieņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieņēmība Vispārināta īpašība --> ieņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iepelēkums Vispārināta īpašība --> iepelēks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iepūtība Vispārināta īpašība --> iepūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ierastība Vispārināta īpašība --> ierasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ierobežotība Vispārināta īpašība --> ierobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iesarkanums Vispārināta īpašība --> iesarkans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iesārtums Vispārināta īpašība --> iesārts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iesirmums Vispārināta īpašība --> iesirms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieslīpums Vispārināta īpašība --> ieslīps, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespējamība Vispārināta īpašība --> iespējams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespītība Vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iešķībums Vispārināta īpašība --> iešķībs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietekmīgums Vispārināta īpašība --> ietekmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietiepība Vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietiepīgums Vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietilpīgums Vispārināta īpašība --> ietilpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietilpīgums Vispārināta īpašība --> ietilpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; darbietilpīgums.
- ieturība Vispārināta īpašība --> ieturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ievērīgums Vispārināta īpašība --> ievērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ikdienišķums Vispārināta īpašība --> ikdienišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ikdienišķums Vispārināta īpašība --> ikdienišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ilggadība Vispārināta īpašība --> ilggadīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- imanence Vispārināta īpašība --> imanents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- impozantums Vispārināta īpašība --> impozants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- impulsīvums Vispārināta īpašība --> impulsīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- indīgums Vispārināta īpašība --> indīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- indīgums Vispārināta īpašība --> indīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- inertums Vispārināta īpašība --> inerts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- inertums Vispārināta īpašība --> inerts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- informatīvums Vispārināta īpašība --> informatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- inteliģentums Vispārināta īpašība --> inteliģents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intensivitāte Vispārināta īpašība --> intensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intensīvums Vispārināta īpašība --> intensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intransitīvums Vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, nepārejamība.
- intransitivitāte Vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitīvums, nepārejamība.
- intuitivitāte Vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intuitīvums Vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- invariantums Vispārināta īpašība --> invariants 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īpatnība Vispārināta īpašība --> īpatns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- irdenība Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums.
- irdenums Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ironiskums Vispārināta īpašība --> ironisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īslaicīgums Vispārināta īpašība --> īslaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īsredzīgums Vispārināta īpašība --> īsredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īsums Vispārināta īpašība --> īss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īsums Vispārināta īpašība --> īss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īstums Vispārināta īpašība --> īsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īstums Vispārināta īpašība --> īsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izcilība Vispārināta īpašība --> izcils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izdarība Vispārināta īpašība --> izdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izdevīgums Vispārināta īpašība --> izdevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izdevīgums Vispārināta īpašība --> izdevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izkalpība Vispārināta īpašība --> izkalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izklaidīgums Vispārināta īpašība --> izklaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izlaidīgums Vispārināta īpašība --> izlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izmanīgums Vispārināta īpašība --> izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izmanība.
- izmanība Vispārināta īpašība --> izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izmisīgums Vispārināta īpašība --> izmisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iznesīgums Vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iznesība.
- iznesība Vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iznesīgums.
- iznīcība Vispārināta īpašība --> iznīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bojāeja.
- izpalīdzība Vispārināta īpašība --> izpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izpaticība Vispārināta īpašība --> izpaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izskatīgums Vispārināta īpašība --> izskatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izsmalcinātība Vispārināta īpašība --> izsmalcināts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izsmējība Vispārināta īpašība --> izsmējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izšķērdīgums Vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izšķērdība.
- izšķērdība Vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izšķirīgums Vispārināta īpašība --> izšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iztapīgums Vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iztapība.
- iztapība Vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izteiksmīgums Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmība (1).
- izteiksmība Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (1).
- izteiksmīgums Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmība (2).
- izteiksmība Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (2).
- izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturība Vispārināta īpašība --> izturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturība Vispārināta īpašība --> izturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturība Vispārināta īpašība --> izturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izvairība Vispārināta īpašība --> izvairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izvairīgums Vispārināta īpašība --> izvairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izveicīgums Vispārināta īpašība --> izveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izveicība.
- izveicība Vispārināta īpašība --> izveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izvēlība Vispārināta īpašība --> izvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jābūtība Vispārināta īpašība --> jābūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaunavīgums Vispārināta īpašība --> jaunavīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jauneklīgums Vispārināta īpašība --> jauneklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jauneklība Vispārināta īpašība --> jauneklīgs; jauneklīgums.
- jaunums Vispārināta īpašība --> jauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrums Vispārināta īpašība --> jautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jēdzīgums Vispārināta īpašība --> jēdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jēgpilnība Vispārināta īpašība --> jēgpilns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jestrums Vispārināta īpašība --> jestrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jestrums Vispārināta īpašība --> jestrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jezuītiskums Vispārināta īpašība --> jezuītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jocīgums Vispārināta īpašība --> jocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juceklība Vispārināta īpašība --> juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juceklīgums Vispārināta īpašība --> juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūsmība Vispārināta īpašība --> jūsmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūsmīgums Vispārināta īpašība --> jūsmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūtamība Vispārināta īpašība --> jūtams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juteklība Vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juteklīgums Vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jutekliskums Vispārināta īpašība --> juteklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jutelība Vispārināta īpašība --> jutelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūtelība Vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūtelīgums Vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jutīgums Vispārināta īpašība --> jutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutība (1).
- jutība Vispārināta īpašība --> jutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutīgums (1).
- jutīgums Vispārināta īpašība --> jutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutība (2).
- jutība Vispārināta īpašība --> jutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutīgums (2).
- jūtīgums Vispārināta īpašība --> jūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; jūtība.
- jūtība Vispārināta īpašība --> jūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; jūtīgums.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kairums Vispārināta īpašība --> kairs^1^, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaislīgums Vispārināta īpašība --> kaislīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaislīgums Vispārināta īpašība --> kaislīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaismīgums Vispārināta īpašība --> kaismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaitīgums Vispārināta īpašība --> kaitīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaitīgums Vispārināta īpašība --> kaitīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaitnieciskums Vispārināta īpašība --> kaitniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaleidoskopiskums Vispārināta īpašība --> kaleidoskopisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaligrāfiskums Vispārināta īpašība --> kaligrāfisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalnainums Vispārināta īpašība --> kalnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalsnējība Vispārināta īpašība --> kalsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalsnējums Vispārināta īpašība --> kalsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalsnums Vispārināta īpašība --> kalsns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaļķainums Vispārināta īpašība --> kaļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kampaņveidīgums Vispārināta īpašība --> kampaņveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kancelejiskums Vispārināta īpašība --> kancelejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kankarainība Vispārināta īpašība --> kankarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kankarainums Vispārināta īpašība --> kankarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kanoniskums Vispārināta īpašība --> kanonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kanoniskums Vispārināta īpašība --> kanonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kanoniskums Vispārināta īpašība --> kanonisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaprizitāte Vispārināta īpašība --> kaprīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaprīzums Vispārināta īpašība --> kaprīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karaliskums Vispārināta īpašība --> karalisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kareivīgums Vispārināta īpašība --> kareivīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kareivīgums Vispārināta īpašība --> kareivīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kareiviskums Vispārināta īpašība --> kareivisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karnevāliskums Vispārināta īpašība --> karnevālisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārnums Vispārināta īpašība --> kārns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārpainums Vispārināta īpašība --> kārpains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstasinība Vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstasinīgums Vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstumizturība Vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstumizturīgums Vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārtainums Vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kārtainība.
- kārtainība Vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kārtainums.
- kārtīgums Vispārināta īpašība --> kārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārtīgums Vispārināta īpašība --> kārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kašķība Vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kašķīgums Vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- katastrofālums Vispārināta īpašība --> katastrofāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kategoriskums Vispārināta īpašība --> kategorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaujinieciskums Vispārināta īpašība --> kaujiniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kareivīgums.
- kaulainums Vispārināta īpašība --> kaulains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaunīgums Vispārināta īpašība --> kaunīgs, īpašības konkrēta izpausme; arī kautrīgums.
- kauslība Vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kauslīgums Vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kautrīgums Vispārināta īpašība --> kautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kautrums Vispārināta īpašība --> kautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; kautrīgums.
- kinematogrāfiskums Vispārināta īpašība --> kinematogrāfisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kinematogrāfiskums Vispārināta īpašība --> kinematogrāfisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klasiskums Vispārināta īpašība --> klasisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klasiskums Vispārināta īpašība --> klasisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klausīgums Vispārināta īpašība --> klausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kleinums Vispārināta īpašība --> kleins, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klibums Vispārināta īpašība --> klibs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klijainums Vispārināta īpašība --> klijains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klinšainums Vispārināta īpašība --> klinšains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klīrīgums Vispārināta īpašība --> klīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kļūdainums Vispārināta īpašība --> kļūdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kļūdīgums Vispārināta īpašība --> kļūdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kļūmīgums Vispārināta īpašība --> kļūmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- knašība Vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- knašums Vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kniebīgums Vispārināta īpašība --> kniebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kņubums Vispārināta īpašība --> kņubs.
- kodīgums Vispārināta īpašība --> kodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodīgums Vispārināta īpašība --> kodīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodolība Vispārināta īpašība --> kodolīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodolīgums Vispārināta īpašība --> kodolīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kokainums Vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kokainība (1).
- kokainība Vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kokainība Vispārināta īpašība --> kokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kokainums Vispārināta īpašība --> kokains (3); kokainība (2).
- koksnainība Vispārināta īpašība --> koksnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koksnainums Vispārināta īpašība --> koksnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koķetīgums Vispārināta īpašība --> koķetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; koķetība.
- koķetība Vispārināta īpašība --> koķetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolektivitāte Vispārināta īpašība --> kolektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolektīvums Vispārināta īpašība --> kolektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolorītums Vispārināta īpašība --> kolorīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolosālums Vispārināta īpašība --> kolosāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komēdijiskums Vispārināta īpašība --> komēdijisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komfortablums Vispārināta īpašība --> komfortabls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komiskums Vispārināta īpašība --> komisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komiskums Vispārināta īpašība --> komisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompaktums Vispārināta īpašība --> kompakts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompaktums Vispārināta īpašība --> kompakts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompaktums Vispārināta īpašība --> kompakts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompetentums Vispārināta īpašība --> kompetents (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompetentums Vispārināta īpašība --> kompetents (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompleksums Vispārināta īpašība --> komplekss 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompleksums Vispārināta īpašība --> komplekss 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompleksums Vispārināta īpašība --> komplekss 2 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komplektība Vispārināta īpašība --> komplekts 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komplicētība Vispārināta īpašība --> komplicēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komplicētība Vispārināta īpašība --> komplicēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komunikatīvums Vispārināta īpašība --> komunikatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentriskums Vispārināta īpašība --> koncentrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konfidenciālums Vispārināta īpašība --> konfidenciāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kongruentums Vispārināta īpašība --> kongruents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konģenialitāte Vispārināta īpašība --> konģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konģeniālums Vispārināta īpašība --> konģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koniskums Vispārināta īpašība --> konisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konkrētība Vispārināta īpašība --> konkrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konkrētība Vispārināta īpašība --> konkrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konsekventums Vispārināta īpašība --> konsekvents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konservatīvums Vispārināta īpašība --> konservatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konspektīvums Vispārināta īpašība --> konspektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konspiratīvums Vispārināta īpašība --> konspiratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konstruktīvums Vispārināta īpašība --> konstruktīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kontrastainums Vispārināta īpašība --> kontrastains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kontrastainība (1).
- kontrastainība Vispārināta īpašība --> kontrastains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kontrastainums Vispārināta īpašība --> kontrastains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kontrastainība (2).
- kontrastainība Vispārināta īpašība --> kontrastains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konvencionalitāte Vispārināta īpašība --> konvencionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konvencionalitāte Vispārināta īpašība --> konvencionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konvencionalitāte Vispārināta īpašība --> konvencionāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korektums Vispārināta īpašība --> korekts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korektums Vispārināta īpašība --> korekts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korelativitāte Vispārināta īpašība --> korelatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korelativitāte Vispārināta īpašība --> korelatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korpulentums Vispārināta īpašība --> korpulents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- košums Vispārināta īpašība --> košs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krāšņums (1).
- krāčainība Vispārināta īpašība --> krāčains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāčainums Vispārināta īpašība --> krāčains.
- krampjainums Vispārināta īpašība --> krampjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (1).
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (2).
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (5); šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (4).
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (3).
- krasums Vispārināta īpašība --> krass (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krasums Vispārināta īpašība --> krass (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kraujums Vispārināta īpašība --> kraujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; vertikāls vai ļoti slīps zemes virsmas veidojums.
- kraukšķīgums Vispārināta īpašība --> kraukšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kraupjainība Vispārināta īpašība --> kraupjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kraupjainums Vispārināta īpašība --> kraupjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krēslainība Vispārināta īpašība --> krēslains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (1).
- krēslainība Vispārināta īpašība --> krēslains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (2).
- kreveļainums Vispārināta īpašība --> kreveļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krietnums Vispārināta īpašība --> krietns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kristālskaidrums (1).
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāliskums Vispārināta īpašība --> kristālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kristāldzidrums (1).
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrība Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristīgums Vispārināta īpašība --> kristīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kritiskums Vispārināta īpašība --> kritisks 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kritiskums Vispārināta īpašība --> kritisks 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kritiskums Vispārināta īpašība --> kritisks 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (1).
- kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (2).
- kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (3).
- kroplums Vispārināta īpašība --> kropls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (1).
- kroplība Vispārināta īpašība --> kropls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kroplums Vispārināta īpašība --> kropls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (2).
- kroplība Vispārināta īpašība --> kropls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kroplums Vispārināta īpašība --> kropls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (3).
- kroplība Vispārināta īpašība --> kropls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krūmainība Vispārināta īpašība --> krūmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krūmainums Vispārināta īpašība --> krūmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krunkainība Vispārināta īpašība --> krunkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krunkainums Vispārināta īpašība --> krunkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kruzuļainība Vispārināta īpašība --> kruzuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kruzuļainums Vispārināta īpašība --> kruzuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūdrainums Vispārināta īpašība --> kūdrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kudums Vispārināta īpašība --> kuds; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūkumainība Vispārināta īpašība --> kūkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūkumainums Vispārināta īpašība --> kūkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kukuržņainība Vispārināta īpašība --> kukuržņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kukuržņainums Vispārināta īpašība --> kukuržņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kulturālums Vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālība (1).
- kulturālība Vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālums (1).
- kulturālums Vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kultūrālība (2).
- kulturālība Vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālums (2).
- kumpainums Vispārināta īpašība --> kumpains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kundziskums Vispārināta īpašība --> kundzisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kundziskums Vispārināta īpašība --> kundzisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kunkuļainība Vispārināta īpašība --> kunkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kunkuļainums Vispārināta īpašība --> kunkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplība Vispārināta īpašība --> kupls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprainība Vispārināta īpašība --> kuprains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprainums Vispārināta īpašība --> kuprains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprība Vispārināta īpašība --> kuprs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprums Vispārināta īpašība --> kuprs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuslums Vispārināta īpašība --> kusls, šīs īpašības konkrēta izpausme; vārgums.
- kuslība Vispārināta īpašība --> kusls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustīgums Vispārināta īpašība --> kustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustīgums Vispārināta īpašība --> kustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustoniskums Vispārināta īpašība --> kustonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustoniskums Vispārināta īpašība --> kustonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelība.
- kutelība Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelīgums (1).
- kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūtrums Vispārināta īpašība --> kūtrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūtrums Vispārināta īpašība --> kūtrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvalitatīvums Vispārināta īpašība --> kvalitatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvantitatīvums Vispārināta īpašība --> kvantitatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls 1 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēpainums Vispārināta īpašība --> kvēpains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķecerīgums Vispārināta īpašība --> ķecerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķēmīgums Vispārināta īpašība --> ķēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķepīgums Vispārināta īpašība --> ķepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķermeniskums Vispārināta īpašība --> ķermenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; materialitāte.
- ķermeniskums Vispārināta īpašība --> ķermenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķildīgums Vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; strīdīgums; nesaticīgums.
- ķildība Vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labdabība Vispārināta īpašība --> labdabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labdabīgums Vispārināta īpašība --> labdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labdomība Vispārināta īpašība --> labdomīgs.
- labilitāte Vispārināta īpašība --> labils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labilitāte Vispārināta īpašība --> labils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labprātība Vispārināta īpašība --> labprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labprātīgums Vispārināta īpašība --> labprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labums Vispārināta īpašība --> labs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kvalitāte.
- labsirdība Vispārināta īpašība --> labsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labskanība Vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daiļskanība; eifonija.
- labticība Vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labticīgums Vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labvēlība Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labvēlīgums Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labvēlīgums Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lācīgums Vispārināta īpašība --> lācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lādzīgums Vispārināta īpašība --> lādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lādzīgums Vispārināta īpašība --> lādzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laicīgums Vispārināta īpašība --> laicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laidenība Vispārināta īpašība --> laidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laidenums Vispārināta īpašība --> laidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laikmetīgums Vispārināta īpašība --> laikmetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laipnība Vispārināta īpašība --> laipns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laiskums Vispārināta īpašība --> laisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kūtrums; arī slinkums.
- laiskums Vispārināta īpašība --> laisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gausums.
- lāsainums Vispārināta īpašība --> lāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsmainība Vispārināta īpašība --> lāsmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsmainums Vispārināta īpašība --> lāsmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsumainība Vispārināta īpašība --> lāsumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsumainums Vispārināta īpašība --> lāsumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- latviskums Vispārināta īpašība --> latvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laucinieciskums Vispārināta īpašība --> lauciniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēcienveidīgums Vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēcienveidīgums Vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ledainums Vispārināta īpašība --> ledains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- legalitāte Vispārināta īpašība --> legāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leģendaritāte Vispārināta īpašība --> leģendārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leģendaritāte Vispārināta īpašība --> leģendārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leknums Vispārināta īpašība --> lekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leknums Vispārināta īpašība --> lekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lempīgums Vispārināta īpašība --> lempīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēndabīgums Vispārināta īpašība --> lēndabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnīgums Vispārināta īpašība --> lēnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnīgums Vispārināta īpašība --> lēnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnīgums Vispārināta īpašība --> lēnīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnprātība Vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība.
- lēnprātīgums Vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnums Vispārināta īpašība --> lēns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnums Vispārināta īpašība --> lēns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnība Vispārināta īpašība --> lēns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnums Vispārināta īpašība --> lēns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārmērība, izšķērdība.
- lētprātība Vispārināta īpašība --> lētprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lētums Vispārināta īpašība --> lēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lētticība Vispārināta īpašība --> lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lētticīgums Vispārināta īpašība --> lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēverainība Vispārināta īpašība --> lēverains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēverainums Vispārināta īpašība --> lēverains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēzenums Vispārināta īpašība --> lēzens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēzenums Vispārināta īpašība --> lēzens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liberālums Vispārināta īpašība --> liberāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzatbildīgums Vispārināta īpašība --> līdzatbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzcietīgums Vispārināta īpašība --> līdzcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzenums Vispārināta īpašība --> līdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzīgums Vispārināta īpašība --> līdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzība (1).
- līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzīgums Vispārināta īpašība --> līdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzjūtīgums Vispārināta īpašība --> līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjutīgums.
- līdzjutīgums Vispārināta īpašība --> līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjūtīgums.
- līdztiesīgums Vispārināta īpašība --> līdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdztiesība.
- līdztiesība Vispārināta īpašība --> līdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdztiesiskums Vispārināta īpašība --> līdztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdztiesīgums.
- līdzvainīgums Vispārināta īpašība --> līdzvainīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvainība.
- līdzvainība Vispārināta īpašība --> līdzvainīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzvērtīgums Vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvērtība.
- līdzvērtība Vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekulība Vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekulīgums Vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekvārdība Vispārināta īpašība --> liekvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielīgums Vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielība.
- lielība Vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielmanīgums Vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielmanība.
- lielmanība Vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielmutība Vispārināta īpašība --> lielmutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielums Vispārināta īpašība --> liels (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielums Vispārināta īpašība --> liels (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesmainība Vispārināta īpašība --> liesmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesmainums Vispārināta īpašība --> liesmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesums Vispārināta īpašība --> liess (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesums Vispārināta īpašība --> liess (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesums Vispārināta īpašība --> liess (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietainums Vispārināta īpašība --> lietains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietderīgums Vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietderība (1).
- lietderība Vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietderīgums Vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietderība (2).
- lietderība Vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietiskums Vispārināta īpašība --> lietisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietišķīgums Vispārināta īpašība --> lietišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietišķums Vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (1).
- lietišķība Vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietišķums Vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (2).
- lietišķība Vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietojamība Vispārināta īpašība --> lietojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietpratīgums Vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lietpratība.
- lietpratība Vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līganums Vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganība (1).
- līganība Vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganums (1).
- līganums Vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganība (2).
- līganība Vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganums (2).
- līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līksme (1).
- līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību; līksme (2).
- līkšņainums Vispārināta īpašība --> līkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līkumainība Vispārināta īpašība --> līkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līkumainums Vispārināta īpašība --> līkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumīgums Vispārināta īpašība --> likumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; likumība (1).
- likumība Vispārināta īpašība --> likumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumiskums Vispārināta īpašība --> likumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumiskums Vispārināta īpašība --> likumisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumsakarīgums Vispārināta īpašība --> likumsakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līmeniskums Vispārināta īpašība --> līmenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lineārisms Vispārināta īpašība --> lineārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lipīgums Vispārināta īpašība --> lipīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lipīgums Vispārināta īpašība --> lipīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lišķība Vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; liekulība.
- lišķīgums Vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lišķība.
- loģiskums Vispārināta īpašība --> loģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- loģiskums Vispārināta īpašība --> loģisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lojālums Vispārināta īpašība --> lojāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokalitāte Vispārināta īpašība --> lokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokālums Vispārināta īpašība --> lokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokāmība Vispārināta īpašība --> lokāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokanība Vispārināta īpašība --> lokans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokanība Vispārināta īpašība --> lokans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lopiskums Vispārināta īpašība --> lopisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- losums Vispārināta īpašība --> loss, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lunkanība Vispārināta īpašība --> lunkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (1).
- lunkanība Vispārināta īpašība --> lunkans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (2).
- ļaundabība Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (1).
- ļaundabīgums Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaundabība Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (2).
- ļaundabīgums Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaundarība Vispārināta īpašība --> ļaundarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, noziedzīga rīcība; noziegums.
- ļaunprātīgums Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (1).
- ļaunprātība Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaunprātīgums Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (2).
- ļaunprātība Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātīga darbība, rīcība.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (2), šīs īpašības konkrēta izpaustie.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaunvēlīgums Vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlība.
- ļaunvēlība Vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlīgums.
- ļenganums Vispārināta īpašība --> ļengans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļenganums Vispārināta īpašība --> ļengans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļenganība Vispārināta īpašība --> ļengans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļodzīgums Vispārināta īpašība --> ļodzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļodzīgums Vispārināta īpašība --> ļodzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļumība Vispārināta īpašība --> ļumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļumīgums Vispārināta īpašība --> ļumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mācītība Vispārināta īpašība --> mācīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maģiskums Vispārināta īpašība --> maģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mainīgums Vispārināta īpašība --> mainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainība (1).
- mainība Vispārināta īpašība --> mainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainīgums (1).
- mainīgums Vispārināta īpašība --> mainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainība (2).
- mainība Vispārināta īpašība --> mainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainīgums (2).
- majestātiskums Vispārināta īpašība --> majestātisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- majestātiskums Vispārināta īpašība --> majestātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mājība Vispārināta īpašība --> mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mājīgums.
- mājīgums Vispārināta īpašība --> mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākoņainums Vispārināta īpašība --> mākoņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslīgums Vispārināta īpašība --> mākslīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslinieciskums Vispārināta īpašība --> māksliniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslinieciskums Vispārināta īpašība --> māksliniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslotība Vispārināta īpašība --> mākslots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mālainums Vispārināta īpašība --> mālains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maldīgums Vispārināta īpašība --> maldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manierīgums Vispārināta īpašība --> manierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; manierība (1).
- manierība Vispārināta īpašība --> manierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manierīgums Vispārināta īpašība --> manierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; manierība (2).
- manierība Vispārināta īpašība --> manierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manība Vispārināta īpašība --> manīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (1).
- manīgums Vispārināta īpašība --> manīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manība Vispārināta īpašība --> manīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (2).
- manīgums Vispārināta īpašība --> manīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manība Vispārināta īpašība --> manīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (3).
- manīgums Vispārināta īpašība --> manīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mānība Vispārināta īpašība --> mānīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mānīgums Vispārināta īpašība --> mānīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantīgums Vispārināta īpašība --> mantīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantkārīgums Vispārināta īpašība --> mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantkārība.
- mantkārība Vispārināta īpašība --> mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantotība Vispārināta īpašība --> mantots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantrausīgums Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantrausība.
- mantrausība Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- māņticīgums Vispārināta īpašība --> māņticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masivitāte Vispārināta īpašība --> masīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; masīvums.
- masīvums Vispārināta īpašība --> masīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masveidība Vispārināta īpašība --> masveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masveidība Vispārināta īpašība --> masveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- materialitāte Vispārināta īpašība --> materiāls 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- materialitāte Vispārināta īpašība --> materiāls 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazdūšība Vispārināta īpašība --> mazdūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazdūšīgums Vispārināta īpašība --> mazdūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazefektivitāte Vispārināta īpašība --> mazefektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- māzerainums Vispārināta īpašība --> māzerains, šīs īpašības konkrēta izpausme; māzerainība.
- māzerainība Vispārināta īpašība --> māzerains, šīs īpašības konkrēta izpausme; māzerainums.
- maziedarbīgums Vispārināta īpašība --> maziedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maziskums Vispārināta īpašība --> mazisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazjutīgums Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutība (1).
- mazjutība Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutīgums (1).
- mazjutīgums Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutība (2).
- mazjutība Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutīgums (2).
- mazjūtīgums Vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjūtība.
- mazjūtība Vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjūtīgums.
- mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kustību trūkums (organismam); hipokinēzija.
- mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (1).
- mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (2).
- mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maznozīmība Vispārināta īpašība --> maznozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maznozīmīgums Vispārināta īpašība --> maznozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazpienīgums Vispārināta īpašība --> mazpienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazražība Vispārināta īpašība --> mazražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazražīgums Vispārināta īpašība --> mazražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazrocība Vispārināta īpašība --> mazrocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazrunīgums Vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunība.
- mazrunība Vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunīgums.
- mazums Vispārināta īpašība --> mazs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazums Vispārināta īpašība --> mazs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazspēcība Vispārināta īpašība --> mazspēcīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazsvarīgums Vispārināta īpašība --> mazsvarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; maznozīmīgums.
- mazsvarība Vispārināta īpašība --> mazsvarīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazticība Vispārināta īpašība --> mazticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazticība Vispārināta īpašība --> mazticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazturība Vispārināta īpašība --> mazturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazturīgums Vispārināta īpašība --> mazturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazvārdība Vispārināta īpašība --> mazvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazvērtīgums Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtība (2).
- mazvērtība Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtīgums.
- medainums Vispārināta īpašība --> medains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- medainums Vispārināta īpašība --> medains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- medainība Vispārināta īpašība --> medains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meistarība Vispārināta īpašība --> meistarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meistarīgums Vispārināta īpašība --> meistarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meistariskums Vispārināta īpašība --> meistarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meitenīgums Vispārināta īpašība --> meitenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melanholiskums Vispārināta īpašība --> melanholisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melīgums Vispārināta īpašība --> melīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melnums Vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
- melodiskums Vispārināta īpašība --> melodisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melodramatiskums Vispārināta īpašība --> melodramatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenība Vispārināta īpašība --> mērens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenība Vispārināta īpašība --> mērens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenība Vispārināta īpašība --> mērens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenums Vispārināta īpašība --> mērens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērķtiecīgums Vispārināta īpašība --> mērķtiecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mērķtiecība.
- mērķtiecība Vispārināta īpašība --> mērķtiecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metaforiskums Vispārināta īpašība --> metaforisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metāliskums Vispārināta īpašība --> metālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metāliskums Vispārināta īpašība --> metālisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metodiskums Vispārināta īpašība --> metodisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī sistemātiskums.
- metodiskums Vispārināta īpašība --> metodisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mežainums Vispārināta īpašība --> mežains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (1).
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (2).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (2).
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (3).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (3).
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (4).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (4).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (1).
- miegainums Vispārināta īpašība --> miegains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; miegainība (1).
- miegainība Vispārināta īpašība --> miegains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miegainums Vispārināta īpašība --> miegains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; miegainība (2).
- miegainība Vispārināta īpašība --> miegains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miermīlīgums Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (1).
- miermīlība Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miermīlīgums Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (2).
- miermīlība Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mijiedarbīgums Vispārināta īpašība --> mijiedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīklainība Vispārināta īpašība --> mīklains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstčaulība Vispārināta īpašība --> mīkstčaulīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstmiesība Vispārināta īpašība --> mīkstmiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstsirdība Vispārināta īpašība --> mīkstsirdīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstulība Vispārināta īpašība --> mīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlība Vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miltainums Vispārināta īpašība --> miltains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīļums Vispārināta īpašība --> mīļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīļums Vispārināta īpašība --> mīļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumcaurlaidība Vispārināta īpašība --> mitrumcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumietilpīgums Vispārināta īpašība --> mitrumietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumizturība Vispārināta īpašība --> mitrumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> mitrumnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modernums Vispārināta īpašība --> moderns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modernums Vispārināta īpašība --> moderns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modrums Vispārināta īpašība --> modrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; modrība (1).
- modrība Vispārināta īpašība --> modrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modrums Vispārināta īpašība --> modrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; modrība (2).
- modrība Vispārināta īpašība --> modrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- momentānums Vispārināta īpašība --> momentāns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monolītums Vispārināta īpašība --> monolīts 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monolītums Vispārināta īpašība --> monolīts 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monotoniskums Vispārināta īpašība --> monotonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monotonība Vispārināta īpašība --> monotons (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; monotonums.
- monotonums Vispārināta īpašība --> monotons (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monumentalitāte Vispārināta īpašība --> monumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- moralitāte Vispārināta īpašība --> morāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- moralitāte Vispārināta īpašība --> morāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- motoriskums Vispārināta īpašība --> motorisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- motoriskums Vispārināta īpašība --> motorisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- možums Vispārināta īpašība --> možs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mudīgums Vispārināta īpašība --> mudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mudrums Vispārināta īpašība --> mudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- muļķība Vispārināta īpašība --> muļķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mundrība Vispārināta īpašība --> mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mundrums.
- mundrums Vispārināta īpašība --> mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mūsdienīgums Vispārināta īpašība --> mūsdienīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mūsdienība Vispārināta īpašība --> mūsdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mūsdienīgums.
- mūžīgums Vispārināta īpašība --> mūžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mūžīgums Vispārināta īpašība --> mūžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nabadzība Vispārināta īpašība --> nabadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nadzīgums Vispārināta īpašība --> nadzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nadzība (1).
- nadzība Vispārināta īpašība --> nadzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nadzīgums Vispārināta īpašība --> nadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nadzība (2).
- nadzība Vispārināta īpašība --> nadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naidīgums Vispārināta īpašība --> naidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naidīgums Vispārināta īpašība --> naidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naivums Vispārināta īpašība --> naivs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivitāte (1).
- naivitāte Vispārināta īpašība --> naivs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivums (1).
- naivums Vispārināta īpašība --> naivs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivitāte (2).
- naivitāte Vispārināta īpašība --> naivs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivums (2).
- naskums Vispārināta īpašība --> nasks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naudīgums Vispārināta īpašība --> naudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naujums Vispārināta īpašība --> naujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība, karsta vēlme.
- nazālums Vispārināta īpašība --> nazāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nazālums Vispārināta īpašība --> nazāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaizskaramība Vispārināta īpašība --> neaizskarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaizstājamība Vispārināta īpašība --> neaizstājams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapķērība Vispārināta īpašība --> neapķērīgs.
- neaprobežotība Vispārināta īpašība --> neaprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapstrīdamība Vispārināta īpašība --> neapstrīdams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapšaubāmība Vispārināta īpašība --> neapšaubāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaptēstība Vispārināta īpašība --> neaptēsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaptveramība Vispārināta īpašība --> neaptverams.
- neapzinātība Vispārināta īpašība --> neapzināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapzinīgums Vispārināta īpašība --> neapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatceļamība Vispārināta īpašība --> neatceļams.
- neatgriezeniskums Vispārināta īpašība --> neatgriezenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatgriezeniskums Vispārināta īpašība --> neatgriezenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatgriežamība Vispārināta īpašība --> neatgriežams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatkārtojamība Vispārināta īpašība --> neatkārtojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatkārtojamība Vispārināta īpašība --> neatkārtojams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatlaidīgums Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (1).
- neatlaidība Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatlaidīgums Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (2).
- neatlaidība Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatliekamība Vispārināta īpašība --> neatliekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatšķaidāmība Vispārināta īpašība --> neatšķaidāms.
- neatšķiramība Vispārināta īpašība --> neatšķirams.
- neattapība Vispārināta īpašība --> neattapīgs.
- neatvairāmība Vispārināta īpašība --> neatvairāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatvairāmība Vispārināta īpašība --> neatvairāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neauglīgums Vispārināta īpašība --> neauglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neauglīgums Vispārināta īpašība --> neauglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neauglība (2).
- neauglība Vispārināta īpašība --> neauglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neauglīgums Vispārināta īpašība --> neauglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neauglība (3).
- neauglība Vispārināta īpašība --> neauglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebalsīgums Vispārināta īpašība --> nebalsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebēdība Vispārināta īpašība --> nebēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebēdnīgums Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnība (1).
- nebēdnība Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums.
- nebrīvums Vispārināta īpašība --> nebrīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebrīvums Vispārināta īpašība --> nebrīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebrīvums Vispārināta īpašība --> nebrīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurlaidība Vispārināta īpašība --> necaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurredzamība Vispārināta īpašība --> necaurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurspīdīgums Vispārināta īpašība --> necaurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilība Vispārināta īpašība --> necils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilība Vispārināta īpašība --> necils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilvēcīgums Vispārināta īpašība --> necilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; necilvēcība.
- necilvēcība Vispārināta īpašība --> necilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilvēciskums Vispārināta īpašība --> necilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilvēciskums Vispārināta īpašība --> necilvēcisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedabīgums Vispārināta īpašība --> nedabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedabiskums Vispārināta īpašība --> nedabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedabiskums Vispārināta īpašība --> nedabisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nederīgums Vispārināta īpašība --> nederīgs.
- nedraudzīgums Vispārināta īpašība --> nedraudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedrošums Vispārināta īpašība --> nedrošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (1).
- nedrošība Vispārināta īpašība --> nedrošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedrošums Vispārināta īpašība --> nedrošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (2).
- nedrošība Vispārināta īpašība --> nedrošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedrošums Vispārināta īpašība --> nedrošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (3).
- nedrošība Vispārināta īpašība --> nedrošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neērtums Vispārināta īpašība --> neērts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neērtums Vispārināta īpašība --> neērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neestētiskums Vispārināta īpašība --> neestētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negaidītība Vispārināta īpašība --> negaidīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negantums Vispārināta īpašība --> negants (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negantība (1).
- negantība Vispārināta īpašība --> negants (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negantums Vispārināta īpašība --> negants (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negantums Vispārināta īpašība --> negants (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negausīgums Vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (1).
- negausība Vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negausība Vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība.
- negausīgums Vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (2).
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negludums Vispārināta īpašība --> negluds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodība Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodīgums Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negrozāmība Vispārināta īpašība --> negrozāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negudrums Vispārināta īpašība --> negudrs.
- neģēlīgums Vispārināta īpašība --> neģēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neģēlība (1).
- neģēlība Vispārināta īpašība --> neģēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiecietīgums Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neiecietība (1).
- neiecietība Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiecietīgums Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neiecietība (2).
- neiecietība Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neierobežotība Vispārināta īpašība --> neierobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiespējamība Vispārināta īpašība --> neiespējams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neikdienišķība Vispārināta īpašība --> neikdienišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neīstums Vispārināta īpašība --> neīsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neīstums Vispārināta īpašība --> neīsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizbēgamība Vispārināta īpašība --> neizbēgams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizbēgamība Vispārināta īpašība --> neizbēgams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdarīgums Vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neizdarība (1).
- neizdarība Vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdevīgums Vispārināta īpašība --> neizdevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdevīgums Vispārināta īpašība --> neizdevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdibināmība Vispārināta īpašība --> neizdibināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizlēmība Vispārināta īpašība --> neizlēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizmērojamība Vispārināta īpašība --> neizmērojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiznestība Vispārināta īpašība --> neiznests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiznīcība Vispārināta īpašība --> neiznīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizpaužamība Vispārināta īpašība --> neizpaužams.
- neizprotamība Vispārināta īpašība --> neizprotams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizskaidrojamība Vispārināta īpašība --> neizskaidrojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizskatība Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (1).
- neizskatīgums Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizskatība Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (2).
- neizskatīgums Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizsmeļamība Vispārināta īpašība --> neizsmeļams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizsmeļamība Vispārināta īpašība --> neizsmeļams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizteiksmīgums Vispārināta īpašība --> neizteiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizturīgums Vispārināta īpašība --> neizturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (1).
- neizturība Vispārināta īpašība --> neizturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (1).
- neizturīgums Vispārināta īpašība --> neizturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (2).
- neizturība Vispārināta īpašība --> neizturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (2).
- neizturīgums Vispārināta īpašība --> neizturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (3).
- neizturība Vispārināta īpašība --> neizturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (3).
- neizveicīgums Vispārināta īpašība --> neizveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neizveicība.
- neizveicība Vispārināta īpašība --> neizveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizvēlība Vispārināta īpašība --> neizvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizvēlība Vispārināta īpašība --> neizvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaucība Vispārināta īpašība --> nejauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaušums Vispārināta īpašība --> nejaušs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaušums Vispārināta īpašība --> nejaušs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejēdzīgums Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejēdzība (1).
- nejēdzība Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejēdzīgums Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejēdzība (2).
- nejēdzība Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejēdzīgums Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejēdzība (3).
- nejēdzība Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejūtamība Vispārināta īpašība --> nejūtams.
- nejutība Vispārināta īpašība --> nejutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ne jutīgums (1).
- nejutīgums Vispārināta īpašība --> nejutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutība (1).
- nejutīgums Vispārināta īpašība --> nejutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutība (2).
- nejutība Vispārināta īpašība --> nejutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutīgums (2).
- nejūtīgums Vispārināta īpašība --> nejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nejūtība.
- nejūtība Vispārināta īpašība --> nejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutīgums.
- nekaitīgums Vispārināta īpašība --> nekaitīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekaitīgums Vispārināta īpašība --> nekaitīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekārtība (3).
- nekārtība Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekaunīgums Vispārināta īpašība --> nekaunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekautrīgums Vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekautrība.
- nekautrība Vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekļūdīgums Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdība (1).
- nekļūdība Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdīgums (1).
- nekļūdīgums Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdība (2).
- nekļūdība Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdīgums (2).
- nekomplektība Vispārināta īpašība --> nekomplekts, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekomplektums.
- nekomplektums Vispārināta īpašība --> nekomplekts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekonkrētība Vispārināta īpašība --> nekonkrēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekrietnums Vispārināta īpašība --> nekrietns, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekrietnība (1).
- nekrietnība Vispārināta īpašība --> nekrietns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekritiskums Vispārināta īpašība --> nekritisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekulturālums Vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālība (1).
- nekulturālība Vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālums (1).
- nekulturālums Vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālība (2).
- nekulturālība Vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālums (2).
- nekustīgums Vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (1).
- nekustība Vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad nav kustības.
- nekustīgums Vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (2).
- nekustība Vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neķītrums Vispārināta īpašība --> neķītrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neķītrība (1).
- neķītrība Vispārināta īpašība --> neķītrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabojamība Vispārināta īpašība --> nelabojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabojamība Vispārināta īpašība --> nelabojams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabvēlīgums Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (1).
- nelabvēlība Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabvēlīgums Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (2).
- nelabvēlība Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabvēlīgums Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (3).
- nelabvēlība Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzība Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzīgums Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzīgums Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzīgums Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzīgums Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzīgums Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelāgums Vispārināta īpašība --> nelāgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelāgums Vispārināta īpašība --> nelāgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelāgums Vispārināta īpašība --> nelāgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelāgums Vispārināta īpašība --> nelāgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelāgums Vispārināta īpašība --> nelāgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelaipnums Vispārināta īpašība --> nelaipns, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelaipnība (1).
- nelaipnība Vispārināta īpašība --> nelaipns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neldzīgums Vispārināta īpašība --> neldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neldzība (1).
- neldzība Vispārināta īpašība --> neldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelīdzenums Vispārināta īpašība --> nelīdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelīdzanums Vispārināta īpašība --> nelīdzens; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelīdztiesīgums Vispārināta īpašība --> nelīdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelīdztiesība.
- nelīdztiesība Vispārināta īpašība --> nelīdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelīdztiesiskums Vispārināta īpašība --> nelīdztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelīdztiesīgums.
- nelietīgums Vispārināta īpašība --> nelietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelietīgums Vispārināta īpašība --> nelietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelikumīgums Vispārināta īpašība --> nelikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neloģiskums Vispārināta īpašība --> neloģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neloģiskums Vispārināta īpašība --> neloģisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelokāmība Vispārināta īpašība --> nelokāms 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelokāmība Vispārināta īpašība --> nelokāms 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemainīgums Vispārināta īpašība --> nemainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainība (1).
- nemainība Vispārināta īpašība --> nemainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainīgums (1).
- nemainīgums Vispārināta īpašība --> nemainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainība (2).
- nemainība Vispārināta īpašība --> nemainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainīgums (2).
- nemākslinieciskums Vispārināta īpašība --> nemāksliniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemākslotība Vispārināta īpašība --> nemākslots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemākulīgums Vispārināta īpašība --> nemākulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemaldīgums Vispārināta īpašība --> nemaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemaldība.
- nemaldība Vispārināta īpašība --> nemaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemaldīgums.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemīlīgums Vispārināta īpašība --> nemīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemīlīgums Vispārināta īpašība --> nemīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemīlīgums Vispārināta īpašība --> nemīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemirkstamība Vispārināta īpašība --> nemirkstošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemirstīgums Vispārināta īpašība --> nemirstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemirstīgums Vispārināta īpašība --> nemirstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemitīgums Vispārināta īpašība --> nemitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemitība.
- nemitība Vispārināta īpašība --> nemitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemitīgums.
- nenīcība Vispārināta īpašība --> nenīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoderība Vispārināta īpašība --> nenoderīgs.
- nenogurdināmība Vispārināta īpašība --> nenogurdināms(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenormālums Vispārināta īpašība --> nenormāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālība (1).
- nenormālība Vispārināta īpašība --> nenormāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālums (1).
- nenormālums Vispārināta īpašība --> nenormāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālība (2).
- nenormālība Vispārināta īpašība --> nenormāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālums (2).
- nenormālums Vispārināta īpašība --> nenormāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālība (3).
- nenormālība Vispārināta īpašība --> nenormāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālums (3).
- nenosakāmība Vispārināta īpašība --> nenosakāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenosvērtība Vispārināta īpašība --> nenosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoturīgums Vispārināta īpašība --> nenoturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenoturība (1).
- nenoturība Vispārināta īpašība --> nenoturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoturīgums Vispārināta īpašība --> nenoturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenoturība (2).
- nenoturība Vispārināta īpašība --> nenoturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenovēlība Vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skaudība.
- nenovēlīgums Vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenovēlība; arī skaudīgums.
- nenovēršamība Vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
- nenozīmīgums Vispārināta īpašība --> nenozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmība.
- nenozīmība Vispārināta īpašība --> nenozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums.
- neomulīgums Vispārināta īpašība --> neomulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepabeigtība Vispārināta īpašība --> nepabeigts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; imperfektivitāte.
- nepacietīgums Vispārināta īpašība --> nepacietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepacietīgums Vispārināta īpašība --> nepacietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepacietīgums Vispārināta īpašība --> nepacietīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepaklausīgums Vispārināta īpašība --> nepaklausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepanesīgums Vispārināta īpašība --> nepanesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepanesība.
- nepanesība Vispārināta īpašība --> nepanesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepanesīgums.
- neparastums Vispārināta īpašība --> neparasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neparastība (1).
- neparastība Vispārināta īpašība --> neparasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neparastums Vispārināta īpašība --> neparasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neparastība (2).
- neparastība Vispārināta īpašība --> neparasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (1).
- nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (2).
- nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (3).
- nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejošs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, intransitīvums.
- nepārprotamība Vispārināta īpašība --> nepārprotams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārredzamība Vispārināta īpašība --> nepārredzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ne pārskatāmība.
- nepārskatāmība Vispārināta īpašība --> nepārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepārredzamība.
- nepārspējamība Vispārināta īpašība --> nepārspējams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārsūdzamība Vispārināta īpašība --> nepārsūdzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārtrauktība Vispārināta īpašība --> nepārtraukts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārtrauktība Vispārināta īpašība --> nepārtraukts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārvaramība Vispārināta īpašība --> nepārvarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepastāvīgums Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (1).
- nepastāvība Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepastāvīgums Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (2).
- nepastāvība Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepastāvīgums Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (3).
- nepastāvība Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepateicīgums Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepateicība.
- nepateicība Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepateicīgums Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepateicīgums Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepatiesums Vispārināta īpašība --> nepatiess, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepatvaļīgums Vispārināta īpašība --> nepatvaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiedienība Vispārināta īpašība --> nepiedienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiedienīgums Vispārināta īpašība --> nepiedienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepieejamība Vispārināta īpašība --> nepieejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepieejamība Vispārināta īpašība --> nepieejams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepieejamība Vispārināta īpašība --> nepieejams (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiekāpīgums Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība (1).
- nepiekāpība Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiekāpīgums Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība (2).
- nepiekāpība Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepieklājīgums Vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepieklājība (1).
- nepieklājība Vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepielūdzamība Vispārināta īpašība --> nepielūdzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepielūdzamība Vispārināta īpašība --> nepielūdzams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiemīlība Vispārināta īpašība --> nepiemīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiepildāmība Vispārināta īpašība --> nepiepildāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiesardzība Vispārināta īpašība --> nepiesardzīgs.
- nepiesātinātība Vispārināta īpašība --> nepiesātināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiespiestība Vispārināta īpašība --> nepiespiests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepietiekamība Vispārināta īpašība --> nepietiekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnīgums Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnība (1).
- nepilnība Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnīgums Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnība (3).
- nepilnība Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnvērtīgums Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnvērtība (1).
- nepilnvērtība Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnvērtīgums Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnvērtība (2).
- nepilnvērtība Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepraktiskums Vispārināta īpašība --> nepraktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neprasmīgums Vispārināta īpašība --> neprasmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neprātīgums Vispārināta īpašība --> neprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neprātīgums Vispārināta īpašība --> neprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neprātīgums Vispārināta īpašība --> neprātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nerātnība Vispārināta īpašība --> nerātns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nerātnība Vispārināta īpašība --> nerātns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neražīgums Vispārināta īpašība --> neražīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neražīgums Vispārināta īpašība --> neražīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neredzīgums Vispārināta īpašība --> neredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nerimtīgums Vispārināta īpašība --> nerimtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nerimtība (1).
- nerimtība Vispārināta īpašība --> nerimtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nerimtīgums Vispārināta īpašība --> nerimtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nerimtība (2).
- nerimtība Vispārināta īpašība --> nerimtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nerunīgums Vispārināta īpašība --> nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunība.
- nerunība Vispārināta īpašība --> nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunīgums.
- nervozums Vispārināta īpašība --> nervozs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nervozums Vispārināta īpašība --> nervozs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesabiedriskums Vispārināta īpašība --> nesabiedrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaderīgums Vispārināta īpašība --> nesaderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesaderība.
- nesaderība Vispārināta īpašība --> nesaderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaimnieciskums Vispārināta īpašība --> nesaimniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesakarīgums Vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesakarība.
- nesakarība Vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesalaužamība Vispārināta īpašība --> nesalaužams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesamērīgums Vispārināta īpašība --> nesamērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesamērība.
- nesamērība Vispārināta īpašība --> nesamērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesamērojamība Vispārināta īpašība --> nesamērojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesamierināmība Vispārināta īpašība --> nesamierināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesāpīgums Vispārināta īpašība --> nesāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesapratīgums Vispārināta īpašība --> nesapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaprātīgums Vispārināta īpašība --> nesaprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaticīgums Vispārināta īpašība --> nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesaticība.
- nesaticība Vispārināta īpašība --> nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesātīgums Vispārināta īpašība --> nesātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība (1).
- nesātība Vispārināta īpašība --> nesātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesātīgums Vispārināta īpašība --> nesātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība (2).
- nesātība Vispārināta īpašība --> nesātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesātīgums Vispārināta īpašība --> nesātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība (3).
- nesātība Vispārināta īpašība --> nesātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesatricināmība Vispārināta īpašība --> nesatricināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesavāktība Vispārināta īpašība --> nesavākts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesavaldīgums Vispārināta īpašība --> nesavaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesavaldība.
- nesavaldība Vispārināta īpašība --> nesavaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesavienojamība Vispārināta īpašība --> nesavienojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesavtīgums Vispārināta īpašība --> nesavtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesavtība.
- nesavtība Vispārināta īpašība --> nesavtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesekmība Vispārināta īpašība --> nesekmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesekmība Vispārināta īpašība --> nesekmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesīgums Vispārināta īpašība --> nesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesimetriskums Vispārināta īpašība --> nesimetrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neskaidrība Vispārināta īpašība --> neskaidrs; neskaidrums.
- neizskaitāmība Vispārināta īpašība --> neskaitāmība.
- neskaitāmība Vispārināta īpašība --> neskaitāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neskartība Vispārināta īpašība --> neskarts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neskartība Vispārināta īpašība --> neskarts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevainība.
- nespēcība Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; fizisks vājums.
- nespēcīgums Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nespēcība (1).
- nespēcība Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī nevarība (3).
- nespēcīgums Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nespēcība (2).
- nespējība Vispārināta īpašība --> nespējīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nespējība Vispārināta īpašība --> nespējīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nespējība Vispārināta īpašība --> nespējīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešaubīgums Vispārināta īpašība --> nešaubīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nešaubība.
- nešaubība Vispārināta īpašība --> nešaubīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešķiramība Vispārināta īpašība --> nešķirams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešķīdība Vispārināta īpašība --> nešķīstošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešķīstība Vispārināta īpašība --> nešķīsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešķīstums Vispārināta īpašība --> nešķīsts.
- nešpetnība Vispārināta īpašība --> nešpetns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešpetnība Vispārināta īpašība --> nešpetns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešpetnība Vispārināta īpašība --> nešpetns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netaisnīgums Vispārināta īpašība --> netaisnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netaisnīgums Vispārināta īpašība --> netaisnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netaktiskums Vispārināta īpašība --> netaktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netautiskums Vispārināta īpašība --> netautisks.
- neticamība Vispārināta īpašība --> neticams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neticīgums Vispārināta īpašība --> neticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neticība (1).
- neticība Vispārināta īpašība --> neticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neticīgums Vispārināta īpašība --> neticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neticība (2).
- neticība Vispārināta īpašība --> neticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netiešums Vispārināta īpašība --> netiešs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netiklība Vispārināta īpašība --> netikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izvirtība.
- netiklība Vispārināta īpašība --> netikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netikumīgums Vispārināta īpašība --> netikumīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; netikumība.
- netikumība Vispārināta īpašība --> netikumīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netikumiskums Vispārināta īpašība --> netikumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netīrīgums Vispārināta īpašība --> netīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrības trūkums.
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netīrumi Vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; netīrība (3).
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netulkojamība Vispārināta īpašība --> netulkojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netveramība Vispārināta īpašība --> netverams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzmanība Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izklaidība.
- neuzmanīgums Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (1).
- neuzmanīgums Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (2).
- neuzmanība Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzmanība Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vienaldzība.
- neuzmanīgums Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (3).
- neuzņēmība Vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gļēvulība.
- neuzņēmīgums Vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzņēmība (1).
- neuzņēmīgums Vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzņēmība (2).
- neuzņēmība Vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzticamība Vispārināta īpašība --> neuzticams.
- neuzticīgums Vispārināta īpašība --> neuzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzvaramība Vispārināta īpašība --> neuzvarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzvedīgums Vispārināta īpašība --> neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzvedība.
- neuzvedība Vispārināta īpašība --> neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainīgums Vispārināta īpašība --> nevainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainīgums Vispārināta īpašība --> nevainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; morāla tīrība, skaidrība.
- nevainīgums Vispārināta īpašība --> nevainīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainojamība Vispārināta īpašība --> nevainojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevaldāmība Vispārināta īpašība --> nevaldāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevaldāmība Vispārināta īpašība --> nevaldāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevalstiskums Vispārināta īpašība --> nevalstisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevaļīgums Vispārināta īpašība --> nevaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevardarbīgums Vispārināta īpašība --> nevardarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevarīgums Vispārināta īpašība --> nevarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (1).
- nevarība Vispārināta īpašība --> nevarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevarīgums Vispārināta īpašība --> nevarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (2).
- nevarība Vispārināta īpašība --> nevarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevarīgums Vispārināta īpašība --> nevarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (3).
- nevarība Vispārināta īpašība --> nevarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neveiklums Vispārināta īpašība --> neveikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (1).
- neveiklība Vispārināta īpašība --> neveikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neveiklums Vispārināta īpašība --> neveikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (2).
- neveiklība Vispārināta īpašība --> neveikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neveiklums Vispārināta īpašība --> neveikls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (3).
- neveiklība Vispārināta īpašība --> neveikls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevēlamība Vispārināta īpašība --> nevēlams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevērīgums Vispārināta īpašība --> nevērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (1).
- nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevērīgums Vispārināta īpašība --> nevērīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (2).
- nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevērīgums Vispārināta īpašība --> nevērīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (3).
- nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevērtīgums Vispārināta īpašība --> nevērtīgs.
- nevienādums Vispārināta īpašība --> nevienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevienādība (1).
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienādums Vispārināta īpašība --> nevienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevienādība (2).
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienlīdzība Vispārināta īpašība --> nevienlīdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienlīdzība Vispārināta īpašība --> nevienlīdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neviltotība Vispārināta īpašība --> neviltots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neviltotība Vispārināta īpašība --> neviltots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevīrišķība Vispārināta īpašība --> nevīrišķīgs.
- nevīstamība Vispārināta īpašība --> nevīstams.
- nevīžīgums Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevīžība (1).
- nevīžība Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevīžīgums Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevīžība (2).
- nevīžība Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nezāļainums Vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme; nezāļainība.
- nezāļainība Vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme; piesārņotība ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
- nezinātniskums Vispārināta īpašība --> nezinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nežēlīgums Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nežēlība (1).
- nežēlība Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nežēlīgums Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nežēlība (2).
- nežēlība Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niansētība Vispārināta īpašība --> niansēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nicība Vispārināta īpašība --> nicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nicīgums.
- nicīgums Vispārināta īpašība --> nicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niecīgums Vispārināta īpašība --> niecīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niecīgums Vispārināta īpašība --> niecīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niecība Vispārināta īpašība --> niecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; niecīgums (3); nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
- niecīgums Vispārināta īpašība --> niecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nievīgums Vispārināta īpašība --> nievīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī nievas.
- nīgrums Vispārināta īpašība --> nīgrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niknums Vispārināta īpašība --> nikns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niknums Vispārināta īpašība --> nikns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nīkulīgums Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nīkulība (1).
- nīkulība Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nīkulīgums Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nīkulība (2).
- nīkulība Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niķība Vispārināta īpašība --> niķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (1).
- niķīgums Vispārināta īpašība --> niķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niķība Vispārināta īpašība --> niķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (2).
- niķīgums Vispārināta īpašība --> niķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noderīgums Vispārināta īpašība --> noderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderība (1).
- noderība Vispārināta īpašība --> noderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noderīgums Vispārināta īpašība --> noderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderība (2).
- noderība Vispārināta īpašība --> noderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noderīgums Vispārināta īpašība --> noderīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderība (3).
- noderība Vispārināta īpašība --> noderīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemērotība.
- nodevīgums Vispārināta īpašība --> nodevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nodevīgums Vispārināta īpašība --> nodevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nolaidenums Vispārināta īpašība --> nolaidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; veidojums, kas pakāpeniski pazeminās; veidojums, kam ir neliels slīpums.
- nolaidenums Vispārināta īpašība --> nolaidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nolaidība Vispārināta īpašība --> nolaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- normalitāte Vispārināta īpašība --> normāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; normālums (1).
- normālums Vispārināta īpašība --> normāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- normalitāte Vispārināta īpašība --> normāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; normālums (2).
- normālums Vispārināta īpašība --> normāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- normalitāte Vispārināta īpašība --> normāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; normālums (3).
- normālums Vispārināta īpašība --> normāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- normatīvums Vispārināta īpašība --> normatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- norobežotība Vispārināta īpašība --> norobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- norobežotība Vispārināta īpašība --> norobežots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nosacītība Vispārināta īpašība --> nosacīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nosacītība Vispārināta īpašība --> nosacīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēgtība Vispārināta īpašība --> noslēgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēgtība Vispārināta īpašība --> noslēgts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēgtība Vispārināta īpašība --> noslēgts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēpumainība Vispārināta īpašība --> noslēpumains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēpumainība Vispārināta īpašība --> noslēpumains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēpumainība Vispārināta īpašība --> noslēpumains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nosliecība Vispārināta īpašība --> nosliecīgs.
- nosvērtība Vispārināta īpašība --> nosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noteiktība Vispārināta īpašība --> noteikts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noteiktība Vispārināta īpašība --> noteikts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noteiktība Vispārināta īpašība --> noteikts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noturība Vispārināta īpašība --> noturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noturība Vispārināta īpašība --> noturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- novatorisms Vispārināta īpašība --> novatorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī jauninājums, jaunievedums.
- noveliskums Vispārināta īpašība --> novelisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- novēršamība Vispārināta īpašība --> novēršams.
- noziedzīgums Vispārināta īpašība --> noziedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzība (1).
- noziedzība Vispārināta īpašība --> noziedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzīgums (1).
- noziedzīgums Vispārināta īpašība --> noziedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzība (2).
- noziedzība Vispārināta īpašība --> noziedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzīgums (2).
- nozīmīgums Vispārināta īpašība --> nozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nozīmība.
- nozīmība Vispārināta īpašība --> nozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nozīmīgums.
- ņiprums Vispārināta īpašība --> ņiprs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- objektivitāte Vispārināta īpašība --> objektīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- objektivitāte Vispārināta īpašība --> objektīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- obligātums vispārināta īpašība --> obligāts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- obligātums vispārināta īpašība --> obligāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- obligātums vispārināta īpašība --> obligāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- oficiālums Vispārināta īpašība --> oficiāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- okeāniskums Vispārināta īpašība --> okeānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- olveidīgums Vispārināta īpašība --> olveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- omulīgums Vispārināta īpašība --> omulīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- omulīgums Vispārināta īpašība --> omulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; omulība (2).
- omulība Vispārināta īpašība --> omulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; omulīgums (2).
- onkogenitāte Vispārināta īpašība --> onkogēns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- operatīvums Vispārināta īpašība --> operatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- operativitāte Vispārināta īpašība --> operatīvs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- operativitāte Vispārināta īpašība --> operatīvs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- opozicionārisms Vispārināta īpašība --> opozicionārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- optimalitāte Vispārināta īpašība --> optimāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- optimistiskums Vispārināta īpašība --> optimistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- oranžums Vispārināta īpašība --> oranžs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- organiskums Vispārināta īpašība --> organisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- organizētība Vispārināta īpašība --> organizēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- oriģinalitāte Vispārināta īpašība --> oriģināls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- oriģinalitāte Vispārināta īpašība --> oriģināls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- oriģinālums Vispārināta īpašība --> oriģināls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ornamentalitāte Vispārināta īpašība --> ornamentāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ornamentalitāte Vispārināta īpašība --> ornamentāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ortodoksālums Vispārināta īpašība --> ortodoksāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ovālums Vispārināta īpašība --> ovāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pabeigtība Vispārināta īpašība --> pabeigts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; perfektivitāte.
- pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- padevība Vispārināta īpašība --> padevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- padevīgums Vispārināta īpašība --> padevīgs (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- padevīgums Vispārināta īpašība --> padevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- padotība Vispārināta īpašība --> padots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pakļautība (5).
- padotība Vispārināta īpašība --> padots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pakļautība (6).
- pakalpīgums Vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakalpība.
- pakalpība Vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pakāpeniskums Vispārināta īpašība --> pakāpenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakāpenība.
- pakāpenība Vispārināta īpašība --> pakāpenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakāpeniskums.
- pakļautība Vispārināta īpašība --> pakļauts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pakļautība Vispārināta īpašība --> pakļauts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pakļāvība Vispārināta īpašība --> pakļāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pakļāvība Vispārināta īpašība --> pakļāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- palaidnība Vispārināta īpašība --> palaidnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- palaidnība Vispārināta īpašība --> palaidnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paliekamība Vispārināta īpašība --> paliekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paliekamība Vispārināta īpašība --> paliekams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- palsums Vispārināta īpašība --> palss, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paļāvība Vispārināta īpašība --> paļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārliecība, ticība.
- pamācīgums Vispārināta īpašība --> pamācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pamatīgums Vispārināta īpašība --> pamatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pamatīgums Vispārināta īpašība --> pamatīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pamatība Vispārināta īpašība --> pamatīgs.
- pamatotība Vispārināta īpašība --> pamatots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- panesamība Vispārināta īpašība --> panesams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- panesīgums Vispārināta īpašība --> panesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; panesība (1).
- panesība Vispārināta īpašība --> panesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; panesīgums.
- panorāmiskums Vispārināta īpašība --> panrāmisks, īpašības konkrēta izpausme.
- paradoksālums Vispārināta īpašība --> paradoksāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; paradoksalitāte.
- paradoksalitāte Vispārināta īpašība --> paradoksāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paralelitāte Vispārināta īpašība --> paralēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paralelitāte Vispārināta īpašība --> paralēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- parastums Vispārināta īpašība --> parasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastība (1).
- parastība Vispārināta īpašība --> parasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastums (1).
- parastums Vispārināta īpašība --> parasts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastība (2).
- parastība Vispārināta īpašība --> parasts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastums (2).
- parastums Vispārināta īpašība --> parasts (6), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastība (3).
- parastība Vispārināta īpašība --> parasts (6), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastums (3).
- parazītiskums Vispārināta īpašība --> parazītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbagātība Vispārināta īpašība --> pārbagāts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbagātība Vispārināta īpašība --> pārbagāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbagātība Vispārināta īpašība --> pārbagāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbagātība Vispārināta īpašība --> pārbagāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbagātība Vispārināta īpašība --> pārbagāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbaudāmība Vispārināta īpašība --> pārbaudāms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārcentība Vispārināta īpašība --> pārcentīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārcilvēciskums Vispārināta īpašība --> pārcilvēcisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabīgums Vispārināta īpašība --> pārdabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabīgums Vispārināta īpašība --> pārdabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabība Vispārināta īpašība --> pārdabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabiskums Vispārināta īpašība --> pārdabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabiskums Vispārināta īpašība --> pārdabisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdomātība Vispārināta īpašība --> pārdomāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdrošība Vispārināta īpašība --> pārdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pareizums Vispārināta īpašība --> pareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pareizība (1).
- pareizība Vispārināta īpašība --> pareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pareizums Vispārināta īpašība --> pareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pareizība (2).
- pareizība Vispārināta īpašība --> pareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pareizums Vispārināta īpašība --> pareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pareizība (3).
- pareizība Vispārināta īpašība --> pareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārejamība Vispārināta īpašība --> pārejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārejamība Vispārināta īpašība --> pārejošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; transitivitāte, transitīvums.
- pārgalvīgums Vispārināta īpašība --> pārgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme: pārgalvība (1).
- pārgalvība Vispārināta īpašība --> pārgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārgatavība Vispārināta īpašība --> pārgatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad (kas) ir pārgatavs.
- pārjuteklība Vispārināta īpašība --> pārjuteklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārjūtelība Vispārināta īpašība --> pārjūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārjūtība Vispārināta īpašība --> pārjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pārjūtīgums.
- pārjūtīgums Vispārināta īpašība --> pārjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārlaicīgums Vispārināta īpašība --> pārlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārliecīgums Vispārināta īpašība --> pārliecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārmērība Vispārināta īpašība --> pārmērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- parocīgums Vispārināta īpašība --> parocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- parodiskums Vispārināta īpašība --> parodisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārpilnība Vispārināta īpašība --> pārpilns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārpilnība Vispārināta īpašība --> pārpilns (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārskatāmība Vispārināta īpašība --> pārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārsmalcinātība Vispārināta īpašība --> pārsmalcināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārsteidzīgums Vispārināta īpašība --> pārsteidzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārsteidzība.
- pārtraukumainība Vispārināta īpašība --> pārtraukumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārvietojamība Vispārināta īpašība --> pārvietojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pasakainība Vispārināta īpašība --> pasakains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paslepenība Vispārināta īpašība --> paslepens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pastāvība Vispārināta īpašība --> pastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pastāvība Vispārināta īpašība --> pastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pastāvība Vispārināta īpašība --> pastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pastāvīgums Vispārināta īpašība --> pastāvīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība (1).
- pastāvīgums Vispārināta īpašība --> pastāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība (2).
- pastāvīgums Vispārināta īpašība --> pastāvīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība (3).
- pašaizliedzīgums Vispārināta īpašība --> pašaizliedzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašaizliedzība.
- pašaizliedzība Vispārināta īpašība --> pašaizliedzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašapmierinātība Vispārināta īpašība --> pašapmierināts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašapzinīgums Vispārināta īpašība --> pašapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašapzinība.
- pašapzinība Vispārināta īpašība --> pašapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paškritiskums Vispārināta īpašība --> paškritisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašlielība Vispārināta īpašība --> pašlielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašmērķīgums Vispārināta īpašība --> pašmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašmērķība.
- pašmērķība Vispārināta īpašība --> pašmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašnoturīgums Vispārināta īpašība --> pašnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašnoturība.
- pašnoturība Vispārināta īpašība --> pašnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašnoturīgums.
- pašpaļāvīgums Vispārināta īpašība --> pašpaļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašpaļāvība.
- pašpaļāvība Vispārināta īpašība --> pašpaļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašpārliecinātība Vispārināta īpašība --> pašpārliecināts, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pašpārliecība.
- pašpieticība Vispārināta īpašība --> pašpieticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paštaisnums Vispārināta īpašība --> paštaisns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patētiskums Vispārināta īpašība --> patētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patētiskums Vispārināta īpašība --> patētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patiesums vispārināta īpašība --> patiess (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patiesums vispārināta īpašība --> patiess (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patiesums vispārināta īpašība --> patiess (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- patīkamība Vispārināta īpašība --> patīkams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patmīlīgums Vispārināta īpašība --> patmīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patriarhalitāte Vispārināta īpašība --> patriarhāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patriarhālums Vispārināta īpašība --> patriarhāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patriarhālisms Vispārināta īpašība --> patriarhāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patriarhālisms Vispārināta īpašība --> patriarhāls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patriotiskums Vispārināta īpašība --> patriotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pātums Vispārināta īpašība --> pāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patstāvība Vispārināta īpašība --> patstāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patstāvība Vispārināta īpašība --> patstāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patstāvība Vispārināta īpašība --> patstavīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patstāvīgums Vispārināta īpašība --> patstāvīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; patstāvība (1).
- patstāvīgums Vispārināta īpašība --> patstāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; patstāvība (2).
- patstāvīgums Vispārināta īpašība --> patstāvīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; patstāvība (3).
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvarīgums Vispārināta īpašība --> patvarīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī patvaļīgums (2).
- patvarīgums Vispārināta īpašība --> patvarīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī patvaļīgums (3).
- paugurainība Vispārināta īpašība --> paugurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paugurainums Vispārināta īpašība --> paugurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pavasarīgums Vispārināta īpašība --> pavasarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pavēlnieciskums Vispārināta īpašība --> pavēlniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paviršība Vispārināta īpašība --> paviršs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pazemīgums Vispārināta īpašība --> pazemīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pazemība.
- pazemība Vispārināta īpašība --> pazemīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pazīstamība Vispārināta īpašība --> pazīstams(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pazīstamība Vispārināta īpašība --> pazīstams(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pedagoģiskums Vispārināta īpašība --> pedagoģisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pedantisms Vispārināta īpašība --> pedantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pedantiskums.
- pedantiskums Vispārināta īpašība --> pedantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pedantisms.
- pēkšņums Vispārināta īpašība --> pēkšņs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelavainums Vispārināta īpašība --> pelavains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēcīgums Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (1).
- pelēcība Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēcīgums Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (2).
- pelēcība Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēcīgums Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (3).
- pelēcība Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēcīgums Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (4).
- pelēcība Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēkums Vispārināta īpašība --> pelēks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēkums Vispārināta īpašība --> pelēks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēkums Vispārināta īpašība --> pelēks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (3).
- pelnainība Vispārināta īpašība --> pelnains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perfektivitāte Vispārināta īpašība --> perfektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- periodiskums Vispārināta īpašība --> periodisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pērkamība Vispārināta īpašība --> pērkams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pērkamība Vispārināta īpašība --> pērkams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pērļainums Vispārināta īpašība --> pērļains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- permanence Vispārināta īpašība --> permanents, šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība, nepārtrauktība.
- permanentums Vispārināta īpašība --> permanents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perpendikularitāte Vispārināta īpašība --> perpendikulārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- personiskums Vispārināta īpašība --> personisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perspektivitāte Vispārināta īpašība --> perspektīvs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perspektivitāte Vispārināta īpašība --> perspektīvs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perspektivitāte Vispārināta īpašība --> perspektīvs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perversitāte Vispārināta īpašība --> perverss, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pesimistiskums Vispārināta īpašība --> pesimistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piedauzīgums Vispārināta īpašība --> piedauzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piedevība Vispārināta īpašība --> piedevīgs.
- piedodamība Vispārināta īpašība --> piedot 2.
- pieejamība Vispārināta īpašība --> pieejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieejamība Vispārināta īpašība --> pieejams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieejamība Vispārināta īpašība --> pieejams (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieejamība Vispārināta īpašība --> pieejams (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieglaimība Vispārināta īpašība --> pieglaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieglaudība Vispārināta īpašība --> pieglaudīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieglaudība Vispārināta īpašība --> pieglaudīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piekāpība Vispārināta īpašība --> piekāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieklājība Vispārināta īpašība --> pieklājīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piekļāvīgums Vispārināta īpašība --> piekļāvīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piekļāvīgums Vispārināta īpašība --> piekļāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; piekļāvība.
- piekļāvība Vispārināta īpašība --> piekļāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieķērīgums Vispārināta īpašība --> pieķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pieķērība.
- pieķērība Vispārināta īpašība --> pieķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pielaidība Vispārināta īpašība --> pielaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; piekāpība, arī iecietība.
- pieļāvība Vispārināta īpašība --> pieļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemērība Vispārināta īpašība --> piemērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemīlīgums Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (1).
- piemīlība Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemīlīgums Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (2).
- piemīlība Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemīlīgums Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (3).
- piemīlība Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pienīgums Vispārināta īpašība --> pienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieņēmība Vispārināta īpašība --> pieņēmīgs.
- piepešums Vispārināta īpašība --> piepešs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pierastība Vispārināta īpašība --> pierasts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piesardzība Vispārināta īpašība --> piesardzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piesātinātība Vispārināta īpašība --> piesātināts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piesātinātība Vispārināta īpašība --> piesātināts(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieskanīgums Vispārināta īpašība --> pieskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piespiestība Vispārināta īpašība --> piespiests(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (1).
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (2).
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (3).
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (4).
- pievilcība Vispārināta īpašība --> pievilcīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pievilcība Vispārināta īpašība --> pievilcīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pievilcība Vispārināta īpašība --> pievilcīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pikantība Vispārināta īpašība --> pikants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pikantums Vispārināta īpašība --> pikants(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pikantums Vispārināta īpašība --> pikants(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnasinīgums Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnasinība (1).
- pilnasinība Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnasinīgums Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnasinība (2).
- pilnasinība Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnasinīgums Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnasinība (3).
- pilnasinība Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība (1).
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība (2).
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnums Vispārināta īpašība --> pilns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnskanība Vispārināta īpašība --> pilnskanīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnskanība Vispārināta īpašība --> pilnskanīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilntiesība Vispārināta īpašība --> pilntiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnveidība Vispārināta īpašība --> pilnveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnvērtība Vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnvērtība Vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnvērtība Vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilsētnieciskums Vispārināta īpašība --> pilsētniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilsoniskums Vispārināta īpašība --> pilsonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pinkuļainība Vispārināta īpašība --> pinkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pinkuļainums Vispārināta īpašība --> pinkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piņņainība Vispārināta īpašība --> piņņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piņņainums Vispārināta īpašība --> piņņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmatnīgums Vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmatnība (1).
- pirmatnība Vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmatnīgums Vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmatnība (2).
- pirmatnība Vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmreizīgums Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmreizība (2).
- pirmreizība Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmreizīgums Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmreizība (1).
- pirmreizība Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmšķirība Vispārināta īpašība --> pirmšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmšķirīgums Vispārināta īpašība --> pirmšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piroforitāte Vispārināta īpašība --> pirofors 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plaisainums Vispārināta īpašība --> plaisains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plakanums Vispārināta īpašība --> plakans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanība (1).
- plakanums Vispārināta īpašība --> plakans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanība (2).
- plakanība Vispārināta īpašība --> plakans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanums (1).
- plakanība Vispārināta īpašība --> plakans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanums (2).
- plakātisms Vispārināta īpašība --> plakātisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātiskums (1).
- plakātiskums Vispārināta īpašība --> plakātisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātisms (1).
- plakātisms Vispārināta īpašība --> plakātisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātiskums (2).
- plakātiskums Vispārināta īpašība --> plakātisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātisms (2).
- plankumainums Vispārināta īpašība --> plankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme; plankumainība (1).
- plankumainība Vispārināta īpašība --> plankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plānums Vispārināta īpašība --> plāns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plānveidība Vispārināta īpašība --> plānveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām) viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plašums Vispārināta īpašība --> plašs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plašums Vispārināta īpašība --> plašs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- platoniskums Vispārināta īpašība --> platonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plecīgums Vispārināta īpašība --> plecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēkšņainība Vispārināta īpašība --> plēkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plencība Vispārināta īpašība --> plencīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēsīgums Vispārināta īpašība --> plēsīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēsīgums Vispārināta īpašība --> plēsīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēsonība vispārināta īpašība --> plēsonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- plēsonība vispārināta īpašība --> plēsonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- plēsonīgums Vispārināta īpašība --> plēsonīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plēsonība (1).
- plēsonīgums Vispārināta īpašība --> plēsonīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plēsonība (2).
- pliekanība Vispārināta īpašība --> pliekans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pliekanība Vispārināta īpašība --> pliekans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pliekanība Vispārināta īpašība --> pliekans(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; bezgaumība, banalitāte.
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (1).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (2).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (3).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (4).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (5).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (6).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (8), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (7).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (9), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (8).
- plūdenums Vispārināta īpašība --> plūdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pļāpīgums Vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība.
- pļāpība Vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poēmiskums Vispārināta īpašība --> poēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poētiskums Vispārināta īpašība --> poētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poētiskums Vispārināta īpašība --> poētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poētiskums Vispārināta īpašība --> poētisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poētiskums Vispārināta īpašība --> poētisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- polemiskums Vispārināta īpašība --> polemisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- policejiskums Vispārināta īpašība --> policejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- polifonums Vispārināta īpašība --> polifons, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pompozums Vispārināta īpašība --> pompozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pompozitāte.
- pompozitāte Vispārināta īpašība --> pompozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pompozums.
- popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- porainība Vispārināta īpašība --> porains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; porainums (2).
- porainums Vispārināta īpašība --> porains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; porainība (1).
- porainība Vispārināta īpašība --> porains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme: porainums (1).
- porainums Vispārināta īpašība --> porains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; porainība (2).
- portativitāte Vispārināta īpašība --> portatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- posmainums Vispārināta īpašība --> posmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- postīgums Vispārināta īpašība --> postīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- postīgums Vispārināta īpašība --> postīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- potencialitāte Vispārināta īpašība --> potenciāls 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- potencialitāte Vispārināta īpašība --> potenciāls.
- praktiskums Vispārināta īpašība --> praktisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- praktiskums Vispārināta īpašība --> praktisks(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- praktiskums Vispārināta īpašība --> praktisks(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prasīgums Vispārināta īpašība --> prasīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prasīgums Vispārināta īpašība --> prasīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prasmīgums Vispārināta īpašība --> prasmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prastums Vispārināta īpašība --> prasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (1).
- prastība Vispārināta īpašība --> prasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastums (1).
- prastums Vispārināta īpašība --> prasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (2).
- prastība Vispārināta īpašība --> prasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastums (2).
- prastums Vispārināta īpašība --> prasts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (3).
- prastība Vispārināta īpašība --> prasts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prātīgums Vispārināta īpašība --> prātīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pravietiskums Vispārināta īpašība --> pravietisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- precizitāte vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai
- precizitāte vispārināta īpašība --> precīzs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- predikativitāte vispārināta īpašība --> predikatīvs^2^(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- predisponētība Vispārināta īpašība --> predisponēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretējība Vispārināta īpašība --> pretējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pretstats (2).
- pretīgums Vispārināta īpašība --> pretīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretīgums Vispārināta īpašība --> pretīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretīgums Vispārināta īpašība --> pretīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretība Vispārināta īpašība --> pretīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretlikumība Vispārināta īpašība --> pretlikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretrunīgums Vispārināta īpašība --> pretrunīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretrunīgums Vispārināta īpašība --> pretrunīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prettautiskums Vispārināta īpašība --> prettautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prettiesiskums Vispārināta īpašība --> prettiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretvalstiskums Vispārināta īpašība --> pretvalstisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priecīgums Vispārināta īpašība --> priecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšlaicīgums Vispārināta īpašība --> priekšlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšmetība Vispārināta īpašība --> priekšmetisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšmetiskums Vispārināta īpašība --> priekšmetisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšmetiskums Vispārināta īpašība --> priekšmetisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšzīmīgums Vispārināta īpašība --> priekšzīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; priekšzīmība.
- priekšzīmība Vispārināta īpašība --> priekšzīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- primitīvisms Vispārināta īpašība --> primitīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- primitīvisms Vispārināta īpašība --> primitīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- primitīvisms Vispārināta īpašība --> primitīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- primitīvisms Vispārināta īpašība --> primitīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- principialitāte Vispārināta īpašība --> principiāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- principialitāte Vispārināta īpašība --> principiāls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- privātīpašnieciskums Vispārināta īpašība --> privātīpašniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- problemātiskums Vispārināta īpašība --> problemātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- problēmiskums Vispārināta īpašība --> problēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- produktivitāte vispārināta īpašība --> produktīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- produktivitāte vispārināta īpašība --> produktīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- produktivitāte vispārināta īpašība --> produktīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- profānisms Vispārināta īpašība --> profāns 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- profānisms Vispārināta īpašība --> profāns 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- profesionalitāte Vispārināta īpašība --> profesionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; profesionālā meistarība; profesionālisms.
- profesionālisms Vispārināta īpašība --> profesionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; profesionāla meistarība; profesionalitāte.
- proporcionalitāte Vispārināta īpašība --> proporcionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- proporcionalitāte Vispārināta īpašība --> proporcionāls(2), tai raksturīgs.
- provizoriskums Vispārināta īpašība --> provizorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prozaiskums Vispārināta īpašība --> prozaisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; proziskums (1).
- prozaiskums Vispārināta īpašība --> prozaisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; proziskums (2).
- proziskums Vispārināta īpašība --> prozisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prozaiskums (1).
- proziskums Vispārināta īpašība --> prozisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prozaiskums (2).
- pseidotautiskums Vispārināta īpašība --> pseidotautisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pseidotautiskums Vispārināta īpašība --> pseidotautisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pseidovēsturiskums Vispārināta īpašība --> pseidovēsturisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pseidozinātniskums Vispārināta īpašība --> pseidozinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- publicistiskums Vispārināta īpašība --> publicistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- publiskums Vispārināta īpašība --> publisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- publiskums Vispārināta īpašība --> publisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- puiciskums Vispārināta īpašība --> puicisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums.
- puķainums Vispārināta īpašība --> pūkains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pūkainums Vispārināta īpašība --> pūkains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pūkainums Vispārināta īpašība --> pūkains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pūkainums Vispārināta īpašība --> pūkains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- puķainums Vispārināta īpašība --> puķains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- purvainums Vispārināta īpašība --> purvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> pusgatavs (1).
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> pusgatavs (3).
- pusmežonība Vispārināta īpašība --> pusmežonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusmežonība Vispārināta īpašība --> pusmežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusmežonība Vispārināta īpašība --> pusmežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusvācietība Vispārināta īpašība --> pusvācietis (2).
- putekļainība Vispārināta īpašība --> putekļains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; putekļainums (1).
- putekļainums Vispārināta īpašība --> putekļains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- putekļainība Vispārināta īpašība --> putekļains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; putekļainums (2).
- putekļainums Vispārināta īpašība --> putekļains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- racionālums Vispārināta īpašība --> racionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionalitāte (1).
- racionālums Vispārināta īpašība --> racionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionalitāte (2).
- racionalitāte Vispārināta īpašība --> racionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionālums (1).
- racionalitāte Vispārināta īpašība --> racionāls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionālums (2).
- radialitāte Vispārināta īpašība --> radiāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- radniecīgums Vispārināta īpašība --> radniecīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; radnieciskums (1).
- radniecīgums Vispārināta īpašība --> radniecīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; radnieciskums (2).
- radniecīgums Vispārināta īpašība --> radniecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- radnieciskums Vispārināta īpašība --> radniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- radnieciskums Vispārināta īpašība --> radniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rafinētība Vispārināta īpašība --> rafinēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pēc krāsas atšķirīgs laukums, svītra starp citiem atšķirīgas krāsas laukumiem, svītrām.
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raitums Vispārināta īpašība --> raits(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raitums Vispārināta īpašība --> raits(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raksturīgums Vispārināta īpašība --> raksturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmība Vispārināta īpašība --> rāms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rasmīgums Vispārināta īpašība --> rasmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rātnība Vispārināta īpašība --> rātns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rātnība Vispārināta īpašība --> rātns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rātnums Vispārināta īpašība --> rātns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rātnība (1).
- rātnums Vispārināta īpašība --> rātns(2), šīs īpašības konkrēta izpausme: rātnība (2).
- raudulīgums vispārināta īpašība --> raudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; raudulība (1)
- raudulīgums vispārināta īpašība --> raudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; raudulība (2)
- raudulība Vispārināta īpašība --> raudulīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raudulība Vispārināta īpašība --> raudulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raupjums vispārināta īpašība --> raupjš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raupjums vispārināta īpašība --> raupjš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raupjums vispārināta īpašība --> raupjš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- raženums Vispārināta īpašība --> ražens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (1).
- raženība Vispārināta īpašība --> ražens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raženums Vispārināta īpašība --> ražens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (2).
- raženība Vispārināta īpašība --> ražens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raženums Vispārināta īpašība --> ražens(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (3).
- raženība Vispārināta īpašība --> ražens(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raženums Vispārināta īpašība --> ražens(5), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (4).
- raženība Vispārināta īpašība --> ražens(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no platības vienības (noteiktā laikposmā).
- ražīgums Vispārināta īpašība --> ražīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ražība (1).
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ražīgums Vispārināta īpašība --> ražīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reakcionārums Vispārināta īpašība --> reakcionārs 1.
- reakcionārisms Vispārināta īpašība --> reakcionārs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reaktivitāte vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- reaktivitāte Vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reaktivitāte Vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(3), šīs īpašības konkrēta, izpausme.
- reaktivitāte Vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālistiskums Vispārināta īpašība --> reālistisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālistiskums Vispārināta īpašība --> reālistisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālistiskums Vispārināta īpašība --> reālistisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālistiskums Vispārināta īpašība --> reālistisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālums Vispārināta īpašība --> reāls 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālums Vispārināta īpašība --> reāls 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; realitāte (2).
- reālums Vispārināta īpašība --> reāls 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reciprocitāte Vispārināta īpašība --> reciproks, šīs īpašības konkrēta izpausme; atbilstība, savstarpēja saistība.
- rēdniecība Vispārināta īpašība --> rēdnieks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- redzība Vispārināta īpašība --> redzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- redzīgums Vispārināta īpašība --> redzīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vērīgums.
- refleksivitāte vispārināta īpašība --> refleksīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; atgriezeniskums
- reflektivitāte Vispārināta īpašība --> reflektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rēgainība Vispārināta īpašība --> rēgains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- relatīvums Vispārināta īpašība --> relatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- relatīvums Vispārināta īpašība --> relatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- relatīvums Vispārināta īpašība --> relatīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- relatīvums Vispārināta īpašība --> relatīvs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reliģiozitāte Vispārināta īpašība --> reliģiozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reljefums Vispārināta īpašība --> reljefs 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reljefums Vispārināta īpašība --> reljefs 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- remdenums Vispārināta īpašība --> remdens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- remdenība Vispārināta īpašība --> remdens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; remdenums (1).
- remdenība Vispārināta īpašība --> remdens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rēnums Vispārināta īpašība --> rēns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rēnums Vispārināta īpašība --> rēns(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rēnums Vispārināta īpašība --> rēns(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- resnums Vispārināta īpašība --> resns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- resnums Vispārināta īpašība --> resns(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- retoriskums Vispārināta īpašība --> retorisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- retoriskums Vispārināta īpašība --> retorisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- retums Vispārināta īpašība --> rets(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rezervētība Vispārināta īpašība --> rezervēts(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rezervētība Vispārināta īpašība --> rezervēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rezultivitāte Vispārināta īpašība --> rezultatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- riebīgums Vispārināta īpašība --> riebīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- riebīgums Vispārināta īpašība --> riebīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- riebīgums Vispārināta īpašība --> riebīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rievainums Vispārināta īpašība --> rievains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainība (1).
- rievainība Vispārināta īpašība --> rievains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainums (1).
- rievainums Vispārināta īpašība --> rievains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainība (2).
- rievainība Vispārināta īpašība --> rievains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainums (2).
- rijība Vispārināta īpašība --> rijīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rijība Vispārināta īpašība --> rijīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rimtība Vispārināta īpašība --> rimts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ritmiskums Vispārināta īpašība --> ritmisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ritmiskums Vispārināta īpašība --> ritmisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ritmiskums Vispārināta īpašība --> ritmisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- robainums Vispārināta īpašība --> robains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- robainums Vispārināta īpašība --> robains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- robustums vispārināta īpašība --> robusts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- robustums vispārināta īpašība --> robusts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- rokpelnība Vispārināta īpašība --> rokpelnis, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- romantiskums Vispārināta īpašība --> romantisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- romantiskums Vispārināta īpašība --> romantisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rosīgums Vispārināta īpašība --> rosīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme: rosība (1).
- rosīgums Vispārināta īpašība --> rosīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rosība (2).
- rosība Vispārināta īpašība --> rosīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rosīgums (2).
- rotaļība Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rotaļīgums (1).
- rotaļīgums Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rotaļība Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rotaļīgums (2).
- rotaļīgums Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rotaļība Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; rotaļīgums (3).
- rotaļīgums Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rožainība Vispārināta īpašība --> rožains, šīs īpašības konkrēta izpausme; rožainums.
- rožainums Vispārināta īpašība --> rožains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rudenīgums Vispārināta īpašība --> rudenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; rudenība.
- rudenība Vispārināta īpašība --> rudenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; rudenīgums.
- rudenums Vispārināta īpašība --> rudens 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rudums Vispārināta īpašība --> ruds, šīs īpašības konkrēta izpausme; ruds priekšmets, viela, laukums.
- rūgtenums Vispārināta īpašība --> rūgtens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtenums Vispārināta īpašība --> rūgtens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtenums Vispārināta īpašība --> rūgtens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- runīgums Vispārināta īpašība --> runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; runība.
- runība Vispārināta īpašība --> runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; runīgums.
- rūpestība Vispārināta īpašība --> rūpestīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūpība Vispārināta īpašība --> rūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpīgums (1); gādība.
- rūpība Vispārināta īpašība --> rūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpīgums (2).
- rūpīgums Vispārināta īpašība --> rūpīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpība (1); gādīgums.
- rūpīgums Vispārināta īpašība --> rūpīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpība (2).
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izmērs pēc šķērsgriezuma.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjība Vispārināta īpašība --> rupjš(7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūsganums Vispārināta īpašība --> rūsgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sabiedriskums Vispārināta īpašība --> sabiedrisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saderība Vispārināta īpašība --> saderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sadomātība Vispārināta īpašība --> sadomāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saliedētības, noteiktas sistēmas trūkums.
- sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sadzīviskums Vispārināta īpašība --> sadzīvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saērcinātība Vispārināta īpašība --> saērcināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saimnieciskums Vispārināta īpašība --> saimniecisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saistīgums Vispārināta īpašība --> saistīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sājums Vispārināta īpašība --> sājš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sājums Vispārināta īpašība --> sājš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sajutība Vispārināta īpašība --> sajutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sajūtība Vispārināta īpašība --> sajūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sakarīgums vispārināta īpašība --> sakarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sakarīgums vispārināta īpašība --> sakarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sakarīgums vispārināta īpašība --> sakarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- salcietība vispārināta īpašība --> salcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- salcietīgums Vispārināta īpašība --> salcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldenība Vispārināta īpašība --> saldens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saldenums (1).
- saldenums Vispārināta īpašība --> saldens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldenība Vispārināta īpašība --> saldens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saldenums (2).
- saldenums Vispārināta īpašība --> saldens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldenums Vispārināta īpašība --> saldens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saldenība (3).
- saldenība Vispārināta īpašība --> saldens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldība Vispārināta īpašība --> salds.
- saldsērība Vispārināta īpašība --> saldsērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saliekamība Vispārināta īpašība --> saliekams(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salība Vispārināta īpašība --> salīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salīgums Vispārināta īpašība --> salīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salizturība Vispārināta īpašība --> salizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salizturīgums Vispārināta īpašība --> salizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salkanība Vispārināta īpašība --> salkans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanums (1).
- salkanums Vispārināta īpašība --> salkans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salkanība Vispārināta īpašība --> salkans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanums (2).
- salkanums Vispārināta īpašība --> salkans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salkanums Vispārināta īpašība --> salkans(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanība (3).
- salkanība Vispārināta īpašība --> salkans(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salnums Vispārināta īpašība --> salns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saloniskums Vispārināta īpašība --> salonisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saloniskums Vispārināta īpašība --> salonisks(2), Šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saloniskums Vispārināta īpašība --> salonisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; salonisms.
- salonisms Vispārināta īpašība --> salonisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saltums Vispārināta īpašība --> salts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra; aukstums (1).
- sāļums Vispārināta īpašība --> sāļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sāļums Vispārināta īpašība --> sāļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- samākslotība Vispārināta īpašība --> samākslots(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- samērīgums Vispārināta īpašība --> samērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; samērība.
- samērība Vispārināta īpašība --> samērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- samērojamība Vispārināta īpašība --> samērojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- samiernieciskums Vispārināta īpašība --> samierniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; samierniecība.
- samierniecība Vispārināta īpašība --> samierniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; samiernieciskums.
- samtainums Vispārināta īpašība --> samtains, šīs īpašības konkrēta izpausme; samtainība.
- samtainība Vispārināta īpašība --> samtains, šīs īpašības konkrēta izpausme; samtainums.
- sāpīgums Vispārināta īpašība --> sāpīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sāpīgums Vispārināta īpašība --> sāpīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sapņainums Vispārināta īpašība --> sapņains, šīs īpašības konkrēta izpausme; sapņainība.
- sapņainība Vispārināta īpašība --> sapņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saposmotība Vispārināta īpašība --> saposmots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saprātīgums Vispārināta īpašība --> sapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; saprātība.
- sapratīgums Vispārināta īpašība --> sapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saprātība Vispārināta īpašība --> saprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarežģītība vispārināta īpašība --> sarežģīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sarežģītība vispārināta īpašība --> sarežģīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sarežģītums Vispārināta īpašība --> sarežģīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarkanīgums Vispārināta īpašība --> sarkanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarkanums Vispārināta īpašība --> sarkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sarkanas krāsas laukums.
- sarkastiskums Vispārināta īpašība --> sarkastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sārmainums Vispārināta īpašība --> sārmains, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmainība.
- sārmainība Vispārināta īpašība --> sārmains, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmainums.
- sārmizturīgums Vispārināta īpašība --> sārmizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmizturība.
- sārmizturība Vispārināta īpašība --> sārmizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmizturīgums.
- sārtenums Vispārināta īpašība --> sārtens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sārtums Vispārināta īpašība --> sārts, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas laukums.
- sasaistītība Vispārināta īpašība --> sasaistīt(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sasārtums Vispārināta īpašība --> sasārtis, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saskanība vispārināta īpašība --> saskanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saskanīgums Vispārināta īpašība --> saskanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saskanība (1).
- saskanība vispārināta īpašība --> saskanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saskanīgums Vispārināta īpašība --> saskanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saskanība (2).
- saskanība vispārināta īpašība --> saskanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- saskanīgums Vispārināta īpašība --> saskanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saskanība (3).
- saspiestība Vispārināta īpašība --> saspiests(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspiestība Vispārināta īpašība --> saspiests(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspīlētība Vispārināta īpašība --> saspīlēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspīlētība Vispārināta īpašība --> saspīlēts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspīlētība Vispārināta īpašība --> saspīlēts(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspriegtība Vispārināta īpašība --> saspriegts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sasprindzinātība (3).
- saspriegtība Vispārināta īpašība --> saspriegts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; sasprindzinātība (2).
- sasprindzinātība Vispārināta īpašība --> sasprindzināts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; aktīvs, koncentrēts, parasti psihisks, stāvoklis.
- sasprindzinātība Vispārināta īpašība --> sasprindzināts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saticīgums Vispārināta īpašība --> saticīgs, šīs īpašības konkrētu izpausme; saticība.
- sātība Vispārināta īpašība --> sātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sātība Vispārināta īpašība --> sātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sātīgums Vispārināta īpašība --> sātīgs(1), šīs īpašības konkrēti izpausme; sātība (1).
- sātīgums Vispārināta īpašība --> sātīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sātība (2).
- satīriskums Vispārināta īpašība --> satīrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- satrauktība Vispārināta īpašība --> satraukts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saturīgums Vispārināta īpašība --> saturīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saturīgums Vispārināta īpašība --> saturīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saudzība Vispārināta īpašība --> saudzīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saudzība Vispārināta īpašība --> saukt(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (1).
- saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (2).
- saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (3).
- saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (4).
- saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sausnējums Vispārināta īpašība --> sausnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sausums Vispārināta īpašība --> sauss(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
- sausums Vispārināta īpašība --> sauss(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sausumizturība Vispārināta īpašība --> sausumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savādība Vispārināta īpašība --> savāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savādība Vispārināta īpašība --> savāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savaldīgums Vispārināta īpašība --> savaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savaldība.
- savaldība Vispārināta īpašība --> savaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savdabīgums Vispārināta īpašība --> savdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savdabība.
- savdabība Vispārināta īpašība --> savdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savdabīgums.
- savlaicīgums Vispārināta īpašība --> savlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savrupība Vispārināta īpašība --> savrups, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savtīgums Vispārināta īpašība --> savtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savtība.
- savtība Vispārināta īpašība --> savtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- scēniskums Vispārināta īpašība --> scēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- secīgums Vispārināta īpašība --> secīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seismiskums Vispārināta īpašība --> seismisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seklība Vispārināta īpašība --> sekls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seklums Vispārināta īpašība --> sekls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sekla vieta.
- seklums Vispārināta īpašība --> sekls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seklums Vispārināta īpašība --> sekls(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sekmīgums Vispārināta īpašība --> sekmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sekmība.
- sekmība Vispārināta īpašība --> sekmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- selektivitāte vispārināta īpašība --> selektīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- selektivitāte vispārināta īpašība --> selektīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sēnalainība Vispārināta īpašība --> sēnalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sēnalainums Vispārināta īpašība --> sēnalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- senatnīgums Vispārināta īpašība --> senatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seniskums Vispārināta īpašība --> senisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- senums Vispārināta īpašība --> sens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- senums Vispārināta īpašība --> sens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sensacionalitāte Vispārināta īpašība --> sensacionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sensacionālums Vispārināta īpašība --> sensacionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sensibilitāte Vispārināta īpašība --> sensibls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sentimentālisms Vispārināta īpašība --> sentimentāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sentimentalitāte.
- sentimentālums Vispārināta īpašība --> sentimentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sentimentalitāte Vispārināta īpašība --> sentimentāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- separātums Vispārināta īpašība --> separāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sērīgums Vispārināta īpašība --> sērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sērijveidīgums Vispārināta īpašība --> sērijveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sērība Vispārināta īpašība --> sērs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sevišķums Vispārināta īpašība --> sevišķs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķība (1).
- sevišķība Vispārināta īpašība --> sevišķs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķums (1).
- sevišķums Vispārināta īpašība --> sevišķs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķība (2).
- sevišķība Vispārināta īpašība --> sevišķs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķums (2).
- sezonalitāte Vispārināta īpašība --> sezonāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sfēriskums Vispārināta īpašība --> sfērisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- shematiskums Vispārināta īpašība --> shematisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- shematisms Vispārināta īpašība --> shematisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; shematiskums (2).
- shematiskums Vispārināta īpašība --> shematisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sievietība Vispārināta īpašība --> sievietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī sievišķība (1).
- sievišķība vispārināta īpašība --> sievišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība (1).
- sievišķība vispārināta īpašība --> sievišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība (2).
- sīkaudzība Vispārināta īpašība --> sīkaudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkburžuāziskums Vispārināta īpašība --> sīkburžuāzisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkgraudainība Vispārināta īpašība --> sīkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkgraudainums Vispārināta īpašība --> sīkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkmanīgums Vispārināta īpašība --> sīkmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkmanība.
- sīkmanība Vispārināta īpašība --> sīkmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkplankumainība Vispārināta īpašība --> sīkplankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkums Vispārināta īpašība --> sīks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkums Vispārināta īpašība --> sīks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkums Vispārināta īpašība --> sīks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkums Vispārināta īpašība --> sīks(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkstums Vispārināta īpašība --> sīksts(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkstums Vispārināta īpašība --> sīksts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkstums Vispārināta īpašība --> sīksts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; skopums (1).
- sīkstulība Vispārināta īpašība --> sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skopulība.
- sīkstulīgums Vispārināta īpašība --> sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkstulība; arī skopulīgums.
- sīkulība Vispārināta īpašība --> sīkulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkumainums Vispārināta īpašība --> sīkumains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkumainība (1).
- sīkumainība Vispārināta īpašība --> sīkumains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkumainums Vispārināta īpašība --> sīkumains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkumainība (2).
- sīkumainība Vispārināta īpašība --> sīkumains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- siltasinība Vispārināta īpašība --> siltasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; homotermija.
- siltums vispārināta īpašība --> silts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- siltumcaurlaidība Vispārināta īpašība --> siltumcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- siltumizturība Vispārināta īpašība --> siltumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- siltumnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> siltumnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simboliskums Vispārināta īpašība --> simbolisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simetriskums Vispārināta īpašība --> simetrisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simetriskums Vispārināta īpašība --> simetrisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simetriskums Vispārināta īpašība --> simetrisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simetriskums Vispārināta īpašība --> simetrisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simetriskums Vispārināta īpašība --> simetrisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simpātiskums Vispārināta īpašība --> simpātisks 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simpātiskums Vispārināta īpašība --> simpātisks 1 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinantropisms Vispārināta īpašība --> sinantrops 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinhroniskums vispārināta īpašība --> sinhronisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienlaicīgums
- sinhroniskums vispārināta īpašība --> sinhronisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sinhronums Vispārināta īpašība --> sinhrons, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinkrētiskums Vispārināta īpašība --> sinkrētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinkrētiskums Vispārināta īpašība --> sinkrētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinonīmiskums Vispārināta īpašība --> sinonīmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sintētisms Vispārināta īpašība --> sintētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sintētisms Vispārināta īpašība --> sintētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sintētisms Vispārināta īpašība --> sintētisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sirdība Vispārināta īpašība --> sirdīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sirmums Vispārināta īpašība --> sirms(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, kad mati zaudē savu sākotnējo krāsu un kļūst pelēcīgi balti.
- sirmums Vispārināta īpašība --> sirms(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sirsnīgums Vispārināta īpašība --> sirsnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīrupainība Vispārināta īpašība --> sīrupains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sistemātiskums vispārināta īpašība --> sistemātisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sistemātiskums vispārināta īpašība --> sistemātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- sistēmiskums Vispārināta īpašība --> sistēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīvums Vispārināta īpašība --> sīvs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīvums Vispārināta īpašība --> sīvs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīvums Vispārināta īpašība --> sīvs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīvums Vispārināta īpašība --> sīvs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sižetiskums Vispārināta īpašība --> sižetisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skabargainība Vispārināta īpašība --> skabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skabargainums Vispārināta īpašība --> skabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skābenums Vispārināta īpašība --> skābens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skābums Vispārināta īpašība --> skābs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skāba viela.
- skābums Vispārināta īpašība --> skābs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skadrums Vispārināta īpašība --> skadrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skadrums Vispārināta īpašība --> skadrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaidrums Vispārināta īpašība --> skaidrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrība (1).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrums (1).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaidrums Vispārināta īpašība --> skaidrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrība (4).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrums (4).
- skaidrums Vispārināta īpašība --> skaidrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrība (5).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrums (5).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistvārdība Vispārināta īpašība --> skaistvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skandalozums Vispārināta īpašība --> skandalozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skanīgums vispārināta īpašība --> skanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skanīgums vispārināta īpašība --> skanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skanīgums vispārināta īpašība --> skanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaniskums Vispārināta īpašība --> skanisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skāņums Vispārināta īpašība --> skāņš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skāņums Vispārināta īpašība --> skāņš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skāņums Vispārināta īpašība --> skāņš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaņums Vispārināta īpašība --> skaņš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skanīgums (2); arī skaļums (1).
- skaņums Vispārināta īpašība --> skaņš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skanīgums (1).
- skarainība Vispārināta īpašība --> skarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarainums Vispārināta īpašība --> skarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skatuviskums Vispārināta īpašība --> skatuvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudīgums Vispārināta īpašība --> skaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrība Vispārināta īpašība --> skaudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skeptiskums Vispārināta īpašība --> skeptisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skeptiskums Vispārināta īpašība --> skeptisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skolmeistariskums Vispārināta īpašība --> skolmeistarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skolnieciskums Vispārināta īpašība --> skolniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skolnieciskums Vispārināta īpašība --> skolniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skopība vispārināta īpašība --> skops (1)
- skopums Vispārināta īpašība --> skops (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skopums Vispārināta īpašība --> skops (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skopulīgums Vispārināta īpašība --> skopulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; skopulība.
- skopulība Vispārināta īpašība --> skopulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrajums Vispārināta īpašība --> skrajš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrajums Vispārināta īpašība --> skrajš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrandainība Vispārināta īpašība --> skrandains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrandainums Vispārināta īpašība --> skrandains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrimšļainums Vispārināta īpašība --> skrimšļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrupulozums Vispārināta īpašība --> skrupulozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skumīgums Vispārināta īpašība --> skumīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skumīgums Vispārināta īpašība --> skumīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skumjums Vispārināta īpašība --> skumjš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skumjums Vispārināta īpašība --> skumjš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skurbīgums Vispārināta īpašība --> skurbīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skurbīgums Vispārināta īpašība --> skurbīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slābanums Vispārināta īpašība --> slābans, šīs īpašības konkrēta izpausme; slābums.
- slābanība Vispārināta īpašība --> slābans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slābums Vispārināta īpašība --> slābs, šīs īpašības konkrēta izpausme; slābanums.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaikums Vispārināta īpašība --> slaiks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; slaidums (1).
- slāniskums Vispārināta īpašība --> slānisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sekundāra slāniska uzbūve (parasti nogulumiežiem, metamorfajiem iežiem), kas radusies iežu pārvietošanās gaitā, piemēram, spiediena iedarbības rezultātā.
- slāniskums Vispārināta īpašība --> slānisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slāniskums Vispārināta īpašība --> slānisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slāņainums Vispārināta īpašība --> slāņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainība (1).
- slāņainums Vispārināta īpašība --> slāņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainība (2).
- slāņainums Vispārināta īpašība --> slāņains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainība (3).
- slāņainība Vispārināta īpašība --> slāņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainums (1).
- slāņainība Vispārināta īpašība --> slāņains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainums (2).
- slāņainība Vispārināta īpašība --> slāņains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainums (3).
- slapjība Vispārināta īpašība --> slapjš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slavenums Vispārināta īpašība --> slavens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slepenums Vispārināta īpašība --> slepens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slepenība Vispārināta īpašība --> slepens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slepenība Vispārināta īpašība --> slepens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slepenība Vispārināta īpašība --> slepens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slidenums Vispārināta īpašība --> slidens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slīkšņainība Vispārināta īpašība --> slīkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slīkšņainums Vispārināta īpašība --> slīkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slimīgums Vispārināta īpašība --> slimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
- slīpētība Vispārināta īpašība --> slīpēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slīpētums Vispārināta īpašība --> slīpēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slīpums Vispārināta īpašība --> slīps, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slokšņainums Vispārināta īpašība --> slokšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smacīgums Vispārināta īpašība --> smacīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējums Vispārināta īpašība --> smagnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī masa (1).
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (11), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (13), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smaidīgums Vispārināta īpašība --> smaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smailums Vispārināta īpašība --> smails, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkgraudainība Vispārināta īpašība --> smalkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkgraudainums Vispārināta īpašība --> smalkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkjūtīgums Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; smalkjūtība (1).
- smalkjūtība Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkjūtīgums Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; smalkjūtība (2).
- smalkjūtība Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (11), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (12), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (13), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (14), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smaržīgums Vispārināta īpašība --> smaržīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smeldzīgums Vispārināta īpašība --> smeldzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smeldzīgums Vispārināta īpašība --> smeldzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smieklīgums Vispārināta īpašība --> smieklīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smieklīgums Vispārināta īpašība --> smieklīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smilšainība Vispārināta īpašība --> smilšains, šīs īpašības konkrēta izpausme; smilšainums.
- smilšainums Vispārināta īpašība --> smilšains, šīs īpašības konkrēta izpausme: smilšainība.
- smirdīgums Vispārināta īpašība --> smirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smuidrums Vispārināta īpašība --> smuidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- snaudulība Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī miegainība (1).
- snaudulīgums Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī miegainums (1); snaudulība (1).
- snaudulīgums Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; snaudulība (2).
- snaudulība Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sniegainums Vispārināta īpašība --> sniegains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sniegbaltums Vispārināta īpašība --> sniegbalts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- snobisms Vispārināta īpašība --> snobisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- solidārums Vispārināta īpašība --> solidārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- solīdums Vispārināta īpašība --> solīds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- solīdums Vispārināta īpašība --> solīds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- solīdums Vispārināta īpašība --> solīds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spaidīgums Vispārināta īpašība --> spaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spalgums Vispārināta īpašība --> spalgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spalgums Vispārināta īpašība --> spalgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spalvainība Vispārināta īpašība --> spalvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spalvainums Vispārināta īpašība --> spalvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spaļainība Vispārināta īpašība --> spaļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spaļainums Vispārināta īpašība --> spaļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sparīgums Vispārināta īpašība --> sparīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparība (1).
- sparība Vispārināta īpašība --> sparīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparīgums (1).
- sparīgums Vispārināta īpašība --> sparīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparība (2).
- sparība Vispārināta īpašība --> sparīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparīgums (2).
- spārnotība Vispārināta īpašība --> spārnots (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spazmatiskums Vispārināta īpašība --> spazmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- specifiskums Vispārināta īpašība --> specifisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stiprums (5).
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spējīgums Vispārināta īpašība --> spējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spējums Vispārināta īpašība --> spējš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spekulatīvisms Vispārināta īpašība --> spekulatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spekulatīvisms Vispārināta īpašība --> spekulatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spekulatīvisms Vispārināta īpašība --> spekulatīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spīdīgums Vispārināta īpašība --> spīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedīgums Vispārināta īpašība --> spiedīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedīgums Vispārināta īpašība --> spiedīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedīgums Vispārināta īpašība --> spiedīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedzīgums Vispārināta īpašība --> spiedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedzīgums Vispārināta īpašība --> spiedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spožums (2).
- spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (2), šīs īpašības konkrēta, izpausme.
- spiralitāte Vispārināta īpašība --> spirālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spirdzība Vispārināta īpašība --> spirdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spirgtums Vispārināta īpašība --> spirgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spirgtums Vispārināta īpašība --> spirgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spītīgums Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spītība.
- spītība Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spīvums Vispārināta īpašība --> spīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spīvums Vispārināta īpašība --> spīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- splīnīgums Vispārināta īpašība --> splīnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spocīgums Vispārināta īpašība --> spocīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme, rēgainība; spokainums.
- spocīgums Vispārināta īpašība --> spocīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spodrums Vispārināta īpašība --> spodrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spodrums Vispārināta īpašība --> spodrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spodrība.
- spodrums Vispārināta īpašība --> spodrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spokainums Vispārināta īpašība --> spokains, šīs īpašības konkrēta izpausme; spocīgums (1); rēgainība.
- spokainība Vispārināta īpašība --> spokains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spontānums Vispārināta īpašība --> spontāns, šīs īpašības konkrēta izpausme; spontanitāte.
- sportiskums Vispārināta īpašība --> sportisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spožums Vispārināta īpašība --> spožs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spilgtums (2).
- spožums Vispārināta īpašība --> spožs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spožums Vispārināta īpašība --> spožs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spraigums Vispārināta īpašība --> spraigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spraigums Vispārināta īpašība --> spraigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spraunums Vispārināta īpašība --> sprauns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spridzīgums Vispārināta īpašība --> spridzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; spridzība; arī spriganums.
- spridzība Vispārināta īpašība --> spridzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; spridzīgums; arī spriganība.
- spriegums Vispārināta īpašība --> spriegs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spriegums Vispārināta īpašība --> spriegs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spriganums Vispārināta īpašība --> sprigans, šīs īpašības konkrēta izpausme; spriganība.
- spriganība Vispārināta īpašība --> sprigans, šīs īpašības konkrēta izpausme; spriganums.
- sprogainums Vispārināta īpašība --> sprogains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sprogainums Vispārināta īpašība --> sprogains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sprogainība Vispārināta īpašība --> sprogains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spulgums Vispārināta īpašība --> spulgs 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spurainums Vispārināta īpašība --> spurains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (1).
- spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (1).
- spurainums Vispārināta īpašība --> spurains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (2).
- spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (2).
- spurainums Vispārināta īpašība --> spurains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (3).
- spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (3).
- spurainums Vispārināta īpašība --> spurains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (4).
- spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (4).
- spurainums Vispārināta īpašība --> spurains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (5).
- spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (5).
- stabilums Vispārināta īpašība --> stabils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stabilitāte (1).
- stabilitāte Vispārināta īpašība --> stabils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stabilums Vispārināta īpašība --> stabils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stabilitāte (2).
- stabilitāte Vispārināta īpašība --> stabils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stadialitāte Vispārināta īpašība --> stadiāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- staignums Vispārināta īpašība --> staigns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- staipīgums Vispārināta īpašība --> staipīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- staipīgums Vispārināta īpašība --> staipīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- staltums Vispārināta īpašība --> stalts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- starptautiskums Vispārināta īpašība --> starptautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stateniskums Vispārināta īpašība --> statenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- statiskums Vispārināta īpašība --> statisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- statiskums Vispārināta īpašība --> statisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stāvums Vispārināta īpašība --> stāvs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- steidzamība Vispārināta īpašība --> steidzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- steidzīgums Vispārināta īpašība --> steidzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- steidzīgums Vispārināta īpašība --> steidzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- steidzīgums Vispārināta īpašība --> steidzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stereofoniskums Vispārināta īpašība --> stereofonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stereoskopiskums Vispārināta īpašība --> stereoskopisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stereotipiskums Vispārināta īpašība --> stereotipisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipums (1).
- stereotipiskums Vispārināta īpašība --> stereotipisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipums (2).
- stereotipiskums Vispārināta īpašība --> stereotipisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipums (3).
- stereotipums Vispārināta īpašība --> stereotips 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipiskums (1).
- stereotipums Vispārināta īpašība --> stereotips 2 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipiskums (2).
- stereotipums Vispārināta īpašība --> stereotips 2(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipiskums (3).
- sterilitāte Vispārināta īpašība --> sterils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sterilitāte Vispārināta īpašība --> sterils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sterilitāte Vispārināta īpašība --> sterils (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiegrainums Vispārināta īpašība --> stiegrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stīganums Vispārināta īpašība --> stīgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stigrums Vispārināta īpašība --> stigrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viskozums.
- stihiskums Vispārināta īpašība --> stihisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stihiskums Vispārināta īpašība --> stihisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiklainums Vispārināta īpašība --> stiklains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingrība Vispārināta īpašība --> stingrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrums (1).
- stingrums Vispārināta īpašība --> stingrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingrība Vispārināta īpašība --> stingrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrums (2).
- stingrums Vispārināta īpašība --> stingrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingrība Vispārināta īpašība --> stingrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrums (3).
- stingrums Vispārināta īpašība --> stingrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingrums Vispārināta īpašība --> stingrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrība (1).
- stingrība Vispārināta īpašība --> stingrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa spēju pretoties deformācijai dotās slodzes gadījumā.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī stiprība.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stīvums Vispārināta īpašība --> stīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stīvums Vispārināta īpašība --> stīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stīvums Vispārināta īpašība --> stīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stīvums Vispārināta īpašība --> stīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stoiskums Vispārināta īpašība --> stoisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stoiskums Vispārināta īpašība --> stoisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stomīgums Vispārināta īpašība --> stomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strādīgums Vispārināta īpašība --> strādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- straujums Vispārināta īpašība --> straujš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- straujums Vispārināta īpašība --> straujš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strīdība Vispārināta īpašība --> strīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strīdīgums Vispārināta īpašība --> strīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- striktums Vispārināta īpašība --> strikts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strupums Vispārināta īpašība --> strups (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strupums Vispārināta īpašība --> strups (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strupums Vispārināta īpašība --> strups (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strutainums Vispārināta īpašība --> strutains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strutainums Vispārināta īpašība --> strutains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- studentiskums Vispārināta īpašība --> studentisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stulbums Vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbība (1); arī muļķība (1).
- stulbība Vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbums (1); arī muļķība (1).
- stupiditāte Vispārināta īpašība --> stupīds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stūrainums Vispārināta īpašība --> stūrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrainība (1).
- stūrainība Vispārināta īpašība --> stūrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stūrainums Vispārināta īpašība --> stūrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrainība (2).
- stūrainība Vispārināta īpašība --> stūrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stūrainums Vispārināta īpašība --> stūrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrainība (3).
- stūrainība Vispārināta īpašība --> stūrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stūrgalvīgums Vispārināta īpašība --> stūrgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrgalvība.
- stūrgalvība Vispārināta īpašība --> stūrgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- subjektivitāte Vispārināta īpašība --> subjektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; subjektīvisms (2).
- subjektīvisms Vispārināta īpašība --> subjektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; subjektivitāte.
- subjektīvums Vispārināta īpašība --> subjektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sudrabainums Vispārināta īpašība --> sudrabains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- suģestivitāte Vispārināta īpašība --> suģestīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūkalainība Vispārināta īpašība --> sūkalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūkalainums Vispārināta īpašība --> sūkalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sulīgums Vispārināta īpašība --> sulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sulīgums Vispārināta īpašība --> sulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sulīgums Vispārināta īpašība --> sulīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- suniskums Vispārināta īpašība --> sunisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- suniskums Vispārināta īpašība --> sunisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- superprecizitāte Vispārināta īpašība --> superprecīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūrums Vispārināta īpašība --> sūrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūrums Vispārināta īpašība --> sūrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūrums Vispārināta īpašība --> sūrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūrstīgums Vispārināta īpašība --> sūrstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sutīgums Vispārināta īpašība --> sutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- suverenitāte Vispārināta īpašība --> suverēns 2 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- suverēnums Vispārināta īpašība --> suverēns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaidīgums Vispārināta īpašība --> svaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaidīgums Vispārināta īpašība --> svaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaidība Vispārināta īpašība --> svaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaigums Vispārināta īpašība --> svaigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaigums Vispārināta īpašība --> svaigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaigums Vispārināta īpašība --> svaigs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svaigs gaiss, svaiga gaisa plūsma.
- svaigums Vispārināta īpašība --> svaigs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaigums Vispārināta īpašība --> svaigs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svarīgums Vispārināta īpašība --> svarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svarīgums Vispārināta īpašība --> svarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svārstība (3).
- svārstība Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svārstīgums (3).
- svēdrainība Vispārināta īpašība --> svēdrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svēdrainums Vispārināta īpašība --> svēdrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sveķainums Vispārināta īpašība --> sveķains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainība (1).
- sveķainība Vispārināta īpašība --> sveķains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainums (1).
- sveķainums Vispārināta īpašība --> sveķains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainība (2).
- sveķainība Vispārināta īpašība --> sveķains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainums (2).
- svelmainums Vispārināta īpašība --> svelmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svelmainums Vispārināta īpašība --> svelmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svelmainība Vispārināta īpašība --> svelmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svelmīgums Vispārināta īpašība --> svelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svērteniskums Vispārināta īpašība --> svērtenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešādība Vispārināta īpašība --> svešāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešādums Vispārināta īpašība --> svešāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešatnīgums Vispārināta īpašība --> svešatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svešatnība.
- svešatnība Vispārināta īpašība --> svešatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svešatnīgums.
- svešums Vispārināta īpašība --> svešs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešums Vispārināta īpašība --> svešs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešums Vispārināta īpašība --> svešs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētbijība Vispārināta īpašība --> svētbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī dievbijība.
- svētdienīgums Vispārināta īpašība --> svētdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētīgums Vispārināta īpašība --> svētīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētīgums Vispārināta īpašība --> svētīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētlaimīgums Vispārināta īpašība --> svētlaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētums Vispārināta īpašība --> svēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētums Vispārināta īpašība --> svēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētsvinīgums Vispārināta īpašība --> svētsvinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svētsvinība.
- svētsvinība Vispārināta īpašība --> svētsvinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svētsvinīgums.
- svētulība Vispārināta īpašība --> svētulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētulīgums Vispārināta īpašība --> svētulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sviedrainums Vispārināta īpašība --> sviedrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sviedrizturība Vispārināta īpašība --> sviedrizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sviestainums Vispārināta īpašība --> sviestains.
- svinīgums Vispārināta īpašība --> svinīgs (1), šīs īpašības konkrētā izpausme.
- svinīgums Vispārināta īpašība --> svinīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svītrainums Vispārināta īpašība --> svītrains, šīs īpašības konkrēta izpausme; svītrainība.
- svītrainība Vispārināta īpašība --> svītrains, šīs īpašības konkrēta izpausme; svītrainums.
- šabloniskums Vispārināta īpašība --> šablonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šablonisms Vispārināta īpašība --> šablonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šabloniskums (2).
- šabloniskums Vispārināta īpašība --> šablonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šablonisms.
- šarmantums Vispārināta īpašība --> šarmants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaubīgums Vispārināta īpašība --> šaubīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaubīgums Vispārināta īpašība --> šaubīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaudība Vispārināta īpašība --> šaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaudīgums Vispārināta īpašība --> šaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurums Vispārināta īpašība --> šaurs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurums Vispārināta īpašība --> šaurs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurums Vispārināta īpašība --> šaurs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; šaurība (2).
- šaurība Vispārināta īpašība --> šaurs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurība Vispārināta īpašība --> šaurs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaursirdība Vispārināta īpašība --> šaursirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šausmīgums Vispārināta īpašība --> šausmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šausmīgums Vispārināta īpašība --> šausmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaušalīgums Vispārināta īpašība --> šaušalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaušalība Vispārināta īpašība --> šaušalīgs.
- šķautņainums Vispārināta īpašība --> šķautņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķautnainība (1).
- šķautņainība Vispārināta īpašība --> šķautņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķautņainums Vispārināta īpašība --> šķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķautņainība (2).
- šķautņainība Vispārināta īpašība --> šķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķebīgums Vispārināta īpašība --> šķebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķelmīgums Vispārināta īpašība --> šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; šķelmība.
- šķelmība Vispārināta īpašība --> šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķeltnieciskums Vispārināta īpašība --> šķeltniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķībums Vispārināta īpašība --> šķībs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķībums Vispārināta īpašība --> šķībs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķidrība Vispārināta īpašība --> šķidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķiedrainums Vispārināta īpašība --> šķiedrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķiedrainība (1).
- šķiedrainība Vispārināta īpašība --> šķiedrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķiedrainums Vispārināta īpašība --> šķiedrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķiedrainība (2).
- šķiedrainība Vispārināta īpašība --> šķiedrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķiedrainums Vispārināta īpašība --> šķiedrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķiedrainība (3).
- šķiedrainība Vispārināta īpašība --> šķiedrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķietamība Vispārināta īpašība --> šķietams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķirbainums Vispārināta īpašība --> šķirbains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķirīgums Vispārināta īpašība --> šķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķiriskums Vispārināta īpašība --> šķirisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķirtība Vispārināta īpašība --> šķirts; nodalīšana.
- šķīstība Vispārināta īpašība --> šķīsts 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķīstība Vispārināta īpašība --> šķīsts 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķīstums Vispārināta īpašība --> šķīsts 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī šķidrums.
- šķobīgums Vispārināta īpašība --> šķobīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķobīgums Vispārināta īpašība --> šķobīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šļauganums Vispārināta īpašība --> šļaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; šļauganība.
- šļauganība Vispārināta īpašība --> šļaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; šļauganums.
- šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šodienīgums Vispārināta īpašība --> šodienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šūnainums Vispārināta īpašība --> šūnains, šīs īpašības konkrēta izpausme; šūnainība.
- šūnainība Vispārināta īpašība --> šūnains, šīs īpašības konkrēta izpausme; šūnainums.
- švakums Vispārināta īpašība --> švaks.
- švaukstība Vispārināta īpašība --> švaukstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- švītība Vispārināta īpašība --> švītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tagadnīgums Vispārināta īpašība --> tagadnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tagadnība.
- tagadnība Vispārināta īpašība --> tagadnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnīgums Vispārināta īpašība --> taisnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnīgums Vispārināta īpašība --> taisnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnprātīgums Vispārināta īpašība --> taisnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; taisnprātība.
- taisnprātība Vispārināta īpašība --> taisnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnums Vispārināta īpašība --> taisns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnums Vispārināta īpašība --> taisns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnums Vispārināta īpašība --> taisns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnums Vispārināta īpašība --> taisns (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taktiskums Vispārināta īpašība --> taktisks 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- talantīgums Vispārināta īpašība --> talantīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tālredzīgums Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; tālredzība (2).
- tālredzība Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tālums Vispārināta īpašība --> tāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā liels attālums, atstatums.
- tālums Vispārināta īpašība --> tāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tālums Vispārināta īpašība --> tāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā ilgs laikposms.
- tālskanīgums Vispārināta īpašība --> tālskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tālskanība.
- tālskanība Vispārināta īpašība --> tālskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tālskanīgums.
- tāpatīgums Vispārināta īpašība --> tāpatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tārpainums Vispārināta īpašība --> tārpains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taukainums Vispārināta īpašība --> taukains, šīs īpašības konkrēta izpausme; taukainība.
- taukainība Vispārināta īpašība --> taukains, šīs īpašības konkrēta izpausme; taukainums.
- tauknecaurlaidība Vispārināta īpašība --> tauknecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taukums Vispārināta īpašība --> tauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (2).
- taukums Vispārināta īpašība --> tauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (3).
- taupīgums Vispārināta īpašība --> taupīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupība (1).
- taupība Vispārināta īpašība --> taupīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (1).
- taupīgums Vispārināta īpašība --> taupīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupība (2).
- taupība Vispārināta īpašība --> taupīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (2).
- taustāmība Vispārināta īpašība --> taustāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tautiskums Vispārināta īpašība --> tautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- teiksmainība Vispārināta īpašība --> teiksmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tekstualitāte Vispārināta īpašība --> tekstuāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tēlainums Vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī tēlainība.
- tēlainība Vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispārināta, uzskatāma (īstenības atspoguļojuma) forma.
- telpiskums Vispārināta īpašība --> telpisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- telpiskums Vispārināta īpašība --> telpisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- telpiskums Vispārināta īpašība --> telpisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- telpiskums Vispārināta īpašība --> telpisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- telpiskums Vispārināta īpašība --> telpisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tematisms Vispārināta īpašība --> tematisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tematiskums.
- tematiskums Vispārināta īpašība --> tematisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tematisms (1).
- temperamentīgums Vispārināta īpašība --> temperamentīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tendenciozitāte Vispārināta īpašība --> tendenciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- teorētiskums Vispārināta īpašība --> teorētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tēraudcietums Vispārināta īpašība --> tēraudciets, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- termoizturība Vispārināta īpašība --> termoizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; siltumizturība.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- tēvišķīgums Vispārināta īpašība --> tēvišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tēvišķums; tēvišķība.
- tēvišķums Vispārināta īpašība --> tēvišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tēvišķīgums; tēvišķība.
- tēvišķība Vispārināta īpašība --> tēvišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ticīgums Vispārināta īpašība --> ticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tielība Vispārināta īpašība --> tielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiepība Vispārināta īpašība --> tiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ietiepība.
- tiepīgums Vispārināta īpašība --> tiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tiepība.
- tiesīgums Vispārināta īpašība --> tiesīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiesīgums Vispārināta īpašība --> tiesīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiesiskums Vispārināta īpašība --> tiesisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiesiskums Vispārināta īpašība --> tiesisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiesiskums Vispārināta īpašība --> tiesisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiešums Vispārināta īpašība --> tiešs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiešums Vispārināta īpašība --> tiešs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tievums Vispārināta īpašība --> tievs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tievums Vispārināta īpašība --> tievs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiklība Vispārināta īpašība --> tikls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiklums Vispārināta īpašība --> tikls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīksmīgums Vispārināta īpašība --> tiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīksmība Vispārināta īpašība --> tīksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīksmība Vispārināta īpašība --> tīksms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tikumīgums Vispārināta īpašība --> tikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tikumiskums Vispārināta īpašība --> tikumisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tilpīgums Vispārināta īpašība --> tilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tilpumība Vispārināta īpašība --> tilpumisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tipiskums Vispārināta īpašība --> tipisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tipiskums Vispārināta īpašība --> tipisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tirānisms Vispārināta īpašība --> tirānisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme, arī despotisms (2).
- tīrasinība Vispārināta īpašība --> tīrasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrīgums Vispārināta īpašība --> tīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrskanīgums Vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrskanība.
- tīrskanība Vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīšums Vispārināta īpašība --> tīšs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- titāniskums Vispārināta īpašība --> titānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tizlums Vispārināta īpašība --> tizls, šīs īpašības konkrēta izpausme; tizlība.
- tizlība Vispārināta īpašība --> tizls, šīs īpašības konkrēta izpausme; tizlums.
- toksiskums Vispārināta īpašība --> toksisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tolerantums Vispārināta īpašība --> tolerants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tolums Vispārināta īpašība --> tols 1, šīs īpašības konkrēta izpausme; iedzimts ragu trūkums dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm.
- tonālums Vispārināta īpašība --> tonāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tonālums Vispārināta īpašība --> tonāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- totalitārums Vispārināta īpašība --> totalitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- totalitāte Vispārināta īpašība --> totāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- totālums Vispārināta īpašība --> totāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tradicionalitāte Vispārināta īpašība --> tradicionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tradicionālums Vispārināta īpašība --> tradicionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trafaretums Vispārināta īpašība --> trafarets 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī šabloniskums (1).
- trafaretums Vispārināta īpašība --> trafarets 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šabloniskums (2).
- traģikomiskums Vispārināta īpašība --> traģikomisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- traģikomiskums Vispārināta īpašība --> traģikomisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- traģiskums Vispārināta īpašība --> traģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- traģiskums Vispārināta īpašība --> traģisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- traipainums Vispārināta īpašība --> traipains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trakums Vispārināta īpašība --> traks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trakulība Vispārināta īpašība --> trakulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī trakulīga izturēšanās, rīcība.
- trakulīgums Vispārināta īpašība --> trakulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; trakulība.
- tramīgums Vispārināta īpašība --> tramīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- transcendence Vispārināta īpašība --> transcendentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- transitivitāte Vispārināta īpašība --> transitīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pārejamība (1).
- transversalitāte Vispārināta īpašība --> transversāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trāpīgums Vispārināta īpašība --> trāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trāpīgums Vispārināta īpašība --> trāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trauksmainums Vispārināta īpašība --> trauksmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trauksmainība (1).
- trauksmainība Vispārināta īpašība --> trauksmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trauksmainums (1).
- trauksmainība Vispārināta īpašība --> trauksmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trauksmainums (2).
- trauksmainums Vispārināta īpašība --> trauksmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trauslums Vispārināta īpašība --> trausls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trauslums Vispārināta īpašība --> trausls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trejādība Vispārināta īpašība --> trejāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trejādums Vispārināta īpašība --> trejāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (2).
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (3).
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- triecienizturība Vispārināta īpašība --> triecienizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trivialitāte Vispārināta īpašība --> triviāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trokšņainums Vispārināta īpašība --> trokšņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainība (1).
- trokšņainība Vispārināta īpašība --> trokšņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainums (1).
- trokšņainums Vispārināta īpašība --> trokšņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainība (2).
- trokšņainība Vispārināta īpašība --> trokšņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainums (2).
- trūcīgums Vispārināta īpašība --> trūcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trūcīgums Vispārināta īpašība --> trūcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trūcība (3).
- trūcība Vispārināta īpašība --> trūcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trūcīgums (2); arī nabadzība (3).
- trūdainums Vispārināta īpašība --> trūdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trulums Vispārināta īpašība --> truls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trulība Vispārināta īpašība --> truls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trulums (2).
- trulums Vispārināta īpašība --> truls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuklība Vispārināta īpašība --> tukls, šīs īpašības konkrēta izpausme; tuklums.
- tuklums Vispārināta īpašība --> tukls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuksnesīgums Vispārināta īpašība --> tuksnesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuksnešainums Vispārināta īpašība --> tuksnešains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tukša vieta, telpa, vide, tās daļa.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (3), Šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nabadzība.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšvārdība Vispārināta īpašība --> tukšvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšziedība Vispārināta īpašība --> tukšziedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tulznainums Vispārināta īpašība --> tulznains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tūļīgums Vispārināta īpašība --> tūļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tūļība.
- tūļība Vispārināta īpašība --> tūļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumīgums Vispārināta īpašība --> tumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tupeniskums Vispārināta īpašība --> tupus.
- turīgums Vispārināta īpašība --> turīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuvredzība Vispārināta īpašība --> tuvredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuvredzīgums Vispārināta īpašība --> tuvredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuvība Vispārināta īpašība --> tuvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tuvums (1).
- tuvība Vispārināta īpašība --> tuvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvaikcaurlaidība Vispārināta īpašība --> tvaikcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvaiknecaurlaidība Vispārināta īpašība --> tvaikcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvanīgums Vispārināta īpašība --> tvanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvanīgums Vispārināta īpašība --> tvanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvanīgums Vispārināta īpašība --> tvanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tveicīgums Vispārināta īpašība --> tveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdenscaurlaidība Vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdenscaurlaidīgums Vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensizturība Vispārināta īpašība --> ūdensizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> ūdensnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensnecaurlaidīgums Vispārināta īpašība --> ūdensnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdeņainums Vispārināta īpašība --> ūdeņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainība (1).
- ūdeņainība Vispārināta īpašība --> ūdeņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainums (1).
- ūdeņainums Vispārināta īpašība --> ūdeņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainība (2).
- ūdeņainība Vispārināta īpašība --> ūdeņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainums (2).
- ūdeņainums Vispārināta īpašība --> ūdeņains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainība (3).
- ūdeņainība Vispārināta īpašība --> ūdeņains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainums (3).
- ugunīgums Vispārināta īpašība --> ugunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunīgums Vispārināta īpašība --> ugunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunīgums Vispārināta īpašība --> ugunīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunīgums Vispārināta īpašība --> ugunīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsbīstamība Vispārināta īpašība --> ugunsbīstams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsdrošība Vispārināta īpašība --> ugunsdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsizturība Vispārināta īpašība --> ugunsizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsnedrošība Vispārināta īpašība --> ugunsnedrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ultimatīvums Vispārināta īpašība --> ultimatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ultrajutīgums Vispārināta īpašība --> ultrajutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- unikālums Vispārināta īpašība --> unikāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; unikalitāte.
- unikalitāte Vispārināta īpašība --> unikāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; unikālums.
- universālums Vispārināta īpašība --> universāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; universalitāte.
- universalitāte Vispārināta īpašība --> universāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; universālums.
- untumainība Vispārināta īpašība --> untumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- untumainums Vispārināta īpašība --> untumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūsainība Vispārināta īpašība --> ūsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūsainums Vispārināta īpašība --> ūsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ušņainība Vispārināta īpašība --> ušņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ušņainums Vispārināta īpašība --> ušņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- utainums Vispārināta īpašība --> utains, šīs īpašības konkrēta izpausme; utainība.
- utainība Vispārināta īpašība --> utains, šīs īpašības konkrēta izpausme; utainums.
- utilitārums Vispārināta īpašība --> utilitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; utilitaritāte.
- utilitaritāte Vispārināta īpašība --> utilitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- utopisms Vispārināta īpašība --> utopisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzbāzība Vispārināta īpašība --> uzbāzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzbāzība Vispārināta īpašība --> uzbāzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzcītība Vispārināta īpašība --> uzcītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzcītīgums Vispārināta īpašība --> uzcītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzmācība Vispārināta īpašība --> uzmācīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzmācība Vispārināta īpašība --> uzmācīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzmanīgums Vispārināta īpašība --> uzmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzņēmība Vispārināta īpašība --> uzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzņēmība Vispārināta īpašība --> uzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzņēmība Vispārināta īpašība --> uzņēmīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzplijība Vispārināta īpašība --> uzplijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzpūtība Vispārināta īpašība --> uzpūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzskatāmība Vispārināta īpašība --> uzskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzstājīgums Vispārināta īpašība --> uzstājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzstājība.
- uzstājība Vispārināta īpašība --> uzstājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzstājīgums.
- uzticamība Vispārināta īpašība --> uzticams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzticība Vispārināta īpašība --> uzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzticīgums Vispārināta īpašība --> uzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uztiepība Vispārināta īpašība --> uztiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzvedīgums Vispārināta īpašība --> uzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vāciskums Vispārināta īpašība --> vācisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vainīgums Vispārināta īpašība --> vainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vairākbalsīgums Vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daudzbalsīgums (1).
- vairākbalsīgums Vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzbalsīgums (2).
- vairākkrāsainība Vispārināta īpašība --> vairākkrāsains.
- vairība Vispārināta īpašība --> vairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vairīgums; izvairība.
- vairīgums Vispārināta īpašība --> vairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaislīgums Vispārināta īpašība --> vaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaislība.
- vaislība Vispārināta īpašība --> vaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaislīgums.
- vajadzīgums Vispārināta īpašība --> vajadzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājdzirdīgums Vispārināta īpašība --> vājdzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājprātība Vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājprātīgums Vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājredzīgums Vispārināta īpašība --> vājredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valdonīgums Vispārināta īpašība --> valdonīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valdonība.
- valdonība Vispārināta īpašība --> valdonīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valkanums Vispārināta īpašība --> valkans, šīs īpašības konkrēta izpausme; valkanība.
- valkanība Vispārināta īpašība --> valkans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valodība Vispārināta īpašība --> valodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valodīgums.
- valodīgums Vispārināta īpašība --> valodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valstiskums Vispārināta īpašība --> valstisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valšķīgums Vispārināta īpašība --> valšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valšķība.
- valšķība Vispārināta īpašība --> valšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valšķīgums.
- vaļīgums Vispārināta īpašība --> vaļīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļīgums Vispārināta īpašība --> vaļīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļība Vispārināta īpašība --> vaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļīgums Vispārināta īpašība --> vaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļsirdīgums Vispārināta īpašība --> vaļsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaļsirdība.
- vaļsirdība Vispārināta īpašība --> vaļsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vandalisms Vispārināta īpašība --> vandalisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varbūtīgums Vispārināta īpašība --> varbūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; varbūtiskums.
- varbūtiskums Vispārināta īpašība --> varbūtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vardarbīgums Vispārināta īpašība --> vardarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varenība Vispārināta īpašība --> varens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varenība Vispārināta īpašība --> varens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārgums Vispārināta īpašība --> vārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārgums Vispārināta īpašība --> vārgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārgulīgums Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme, - vārgulība (1).
- vārgulība Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārgulīgums Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme, - vārgulība (2).
- vārgulība Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- variablums Vispārināta īpašība --> variabls, šīs īpašības konkrēta izpausme. Variabilitāte.
- variatīvums Vispārināta īpašība --> variatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varīgums Vispārināta īpašība --> varīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārīgums Vispārināta īpašība --> vārīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varīgums Vispārināta īpašība --> varīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārīgums Vispārināta īpašība --> vārīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārīgums Vispārināta īpašība --> vārīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varmācīgums Vispārināta īpašība --> varmācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārpatainība Vispārināta īpašība --> vārpatains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārpatainums Vispārināta īpašība --> vārpatains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārums Vispārināta īpašība --> vārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārums Vispārināta īpašība --> vārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārums Vispārināta īpašība --> vārs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vasarīgums Vispārināta īpašība --> vasarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vecīgums Vispārināta īpašība --> vecīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vecīgums Vispārināta īpašība --> vecīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vecišķība Vispārināta īpašība --> vecišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vecišķība Vispārināta īpašība --> vecišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veclaicīgums Vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; veclaicība.
- veclaicība Vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; veclaicīgums.
- vecmeitīgums Vispārināta īpašība --> vecmeitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmeitība.
- vecmeitība Vispārināta īpašība --> vecmeitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmeitīgums.
- vecmodīgums Vispārināta īpašība --> vecmodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmodība.
- vecmodība Vispārināta īpašība --> vecmodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmodīgums.
- vecpuisīgums Vispārināta īpašība --> vecpuisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecpuisība.
- vecpuisība Vispārināta īpašība --> vecpuisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecpuisīgums.
- vecpuisiskums Vispārināta īpašība --> vecpuisisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēderīgums Vispārināta īpašība --> vēderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veicīgums Vispārināta īpašība --> veicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veicīgums Vispārināta īpašība --> veicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veikalnieciskums Vispārināta īpašība --> veikalniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veiklums Vispārināta īpašība --> veikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; veiklība (1).
- veiklība Vispārināta īpašība --> veikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veiklums Vispārināta īpašība --> veikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; veiklība (2).
- veiklība Vispārināta īpašība --> veikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veiksmīgums Vispārināta īpašība --> veiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vējainība Vispārināta īpašība --> vējains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vējainums Vispārināta īpašība --> vējains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vējizturīgums Vispārināta īpašība --> vējizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējizturība.
- vējizturība Vispārināta īpašība --> vējizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējizturīgums.
- vējnoturīgums Vispārināta īpašība --> vējnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējnoturība.
- vējnoturība Vispārināta īpašība --> vējnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējnoturīgums.
- vēlamība Vispārināta īpašība --> vēlams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēlaudzība Vispārināta īpašība --> vēlaudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēlīgums Vispārināta īpašība --> vēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlība (1).
- vēlība Vispārināta īpašība --> vēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (1).
- vēlīgums Vispārināta īpašība --> vēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlība (2).
- vēlība Vispārināta īpašība --> vēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (2).
- vēlīgums Vispārināta īpašība --> vēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlība (3).
- vēlība Vispārināta īpašība --> vēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (3).
- vēlīnums Vispārināta īpašība --> vēlīns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēlīnība Vispārināta īpašība --> vēlīns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- velnišķīgums Vispārināta īpašība --> velnišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķums; velnišķība.
- velnišķība Vispārināta īpašība --> velnišķīgs, velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums, velnišķums.
- velnišķums Vispārināta īpašība --> velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums; velnišķība.
- vēlums Vispārināta īpašība --> vēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēlums Vispārināta īpašība --> vēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veltīgums Vispārināta īpašība --> veltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- verdziskums Vispārināta īpašība --> verdzisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērienīgums Vispārināta īpašība --> vērienīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērienīgums Vispārināta īpašība --> vērienīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērienīgums Vispārināta īpašība --> vērienīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērīgums Vispārināta īpašība --> vērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- versmainība Vispārināta īpašība --> versmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- versmainums Vispārināta īpašība --> versmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērtīgums Vispārināta īpašība --> vērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērtīgums Vispārināta īpašība --> vērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vertikālums Vispārināta īpašība --> vertikāls 1, šīs īpašības konkrēta izpausme; vertikalitāte.
- vertikalitāte Vispārināta īpašība --> vertikāls 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veselīgums Vispārināta īpašība --> veselīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veselums Vispārināta īpašība --> vesels (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veselums Vispārināta īpašība --> vesels (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēsums Vispārināta īpašība --> vēss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēsturiskums Vispārināta īpašība --> vēsturisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vētrainums Vispārināta īpašība --> vētrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vibroizturība Vispārināta īpašība --> vibroizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viduslaicīgums Vispārināta īpašība --> viduslaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viduvējība Vispārināta īpašība --> viduvējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viduvējība Vispārināta īpašība --> viduvējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viedība Vispārināta īpašība --> vieds, šīs īpašības konkrēta izpausme; viedums.
- vieglprātīgums Vispārināta īpašība --> vieglprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība.
- vieglprātība Vispārināta īpašība --> vieglprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātīga attieksme (pret ko), vieglprātīga rīcība.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (11), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (12), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (13), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (14), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (15), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (17), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (18), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vieglprātība.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieliskums Vispārināta īpašība --> vielisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienādums Vispārināta īpašība --> vienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienādība (1).
- vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienādums Vispārināta īpašība --> vienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienādība (2).
- vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienādums Vispārināta īpašība --> vienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienādība (3).
- vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienaldzīgums Vispārināta īpašība --> vienaldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienaldzība.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viendabīgums Vispārināta īpašība --> viendabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viendabība.
- viendabība Vispārināta īpašība --> viendabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viendabīgums.
- viengabalainums Vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainība (1).
- viengabalainība Vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainums (1).
- viengabalainums Vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainība (2).
- viengabalainība Vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainums (2).
- vienkāršotība Vispārināta īpašība --> vienkāršots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (1).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa āta.