Paplašinātā meklēšana

Meklējam bē.

Atrasts vārdos (503):

Atrasts vārdu savienojumos (6):

Atrasts skaidrojumos (6243):

litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
(pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē.
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu.
bambino (mazs) bērns; zīdainis.
(ie)dot bērnam krūti (pa)ēdināt bērnu ar krūti.
Oidipa komplekss (psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida) - bērna (it īpaši zēna) neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
auģis 10-12 gadus vecs bērns.
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
tekātnis 3-4 gadus vecs bērns.
žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
LB A/s "Latvijas bērzs".
abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.).
ājas Ābece bērnu valodā.
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
ambiseksuāls Abēja dzimuma.
abādi Abējādi.
abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Zeuzera pyrina ābeļu urbējs.
Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne.
atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni.
monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu.
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets.
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā.
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot.
jaunbērzinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Jaunbērziņi" iedzīvotāji.
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam.
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam.
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
pieņēmīte Adoptēts bērns, audzēknis.
adoptivbērns Adoptēts bērns.
nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta.
elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā.
pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze.
mazās dienās agrā bērnībā.
saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī.
spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums.
Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā.
aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem.
mēja Aita (bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
bēja Aita (bērnu valodā).
barbets Aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai.
aizvagāt aizart (arot pārklāt, aizbērt).
aizčabināt Aizbaidīt ar čabēšanu.
apmukt Aizbēgt zem kaut kā.
novickuļot Aizbēgt, aizlidot.
aizlaisties lapās aizbēgt, aizmukt.
aizmatot Aizbēgt, izbēgt, ātri aiziet.
pabēgt Aizbēgt, izmukt.
aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet.
pabēgties Aizbēgt, patverties.
aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās.
aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās.
notīt makšķeri aizbēgt.
paņemt pēdu (arī vagu) aizbēgt.
piesist pēdu aizbēgt.
paraut fraciņu aizbēgt.
paņemt fraku aizbēgt.
paraut fraku aizbēgt.
aizlaisties Aizbēgt.
aizmuģīt Aizbēgt.
aizmukāt Aizbēgt.
aizmukināt Aizbēgt.
aizšpannēt Aizbēgt.
juzonuķ Aizbēgt.
smitsja Aizbēgt.
sorvatsja Aizbēgt.
sviņķiķ Aizbēgt.
uhrkaķ Aizbēgt.
ukahaķ Aizbēgt.
aizgrūst Aizbērt (ar lāpstu).
aizbedīt Aizbērt (kapu).
aizbirdināt Aizbērt aiz kaut kā.
aizgrābīt Aizbērt ar rokām (vairākkārt grābjot).
aizsērīt Aizbērt ar saslaukām (upes gultni).
apmēzt Aizbērt, aizbārstīt ar mēsliem.
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.).
aizbest Aizbērt, aizrakt.
aizsērst Aizbērt, aizsprostot.
aizbārstīt Aizbērt; izbārstīt.
aizbirināt Aizbērt.
aizskretelēt Aizbraukt ar maziem bērnu ratiem.
aizklaudzinēt Aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam.
zavitsja Aizbraukt, aizbēgt.
aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu).
aizzeņķēt Aizdambējot nosprostot.
lemiķis Aizdambējums, (dīķa, ezera) ūdens nolaišanas vieta.
spriest aizdambēt.
aizdambrēt Aizdambēt.
aizprodīt Aizdambēt.
nodambēt Aizdambēt.
aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt.
aizadambēties Aizdambēties.
nodambēties Aizdambēties.
nodurties Aizdambēties.
aizkančīt Aiziet (bērnu valodā).
aizseperēt Aiziet (par bērniem, kas tikko sāk staigāt).
aizļikāt Aiziet (sacīts par bērniem un zaķiem).
aizdikāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
aizdīkāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
notīties Aiziet, aizbēgt.
oborvatsja Aiziet, aizbēgt.
obrivs Aiziet, aizbēgt.
otvaļiķ Aiziet, aizbēgt.
otvaļitsja Aiziet, aizbēgt.
poļiņaķ Aiziet, aizbēgt.
posedeķ Aiziet, aizbēgt.
svaļiķ Aiziet, aizbēgt.
aizķegot Aiziet; aizbēgt.
aizļokāt Aizjāt (parasti bērnu valodā).
distīmisms Aizkrūts dziedzera disfunkcija bērnībā.
aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt.
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1).
aizmidzēt Aizmidzināt (bērnu).
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
aizsprūkt Aizskriet projām, aizbēgt, izbēgt.
aizbēgalēt Aizskriet, aizbēgt (atkārtoti).
aizjūgties Aizskriet; aizbēgt.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt.
aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem.
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
Betula ermannii akmens bērzs.
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē.
histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē.
akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju.
ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā.
asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
alfabetigi Alfabēta kārtībā.
majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā).
majuskuļi Alfabēta lielie burti.
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus.
autorkatalogs Alfabētiskais katalogs.
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti.
vārdene Alfabētisks vārdu krājums ar skaidrojumiem.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
alfabete Alfabēts.
alfis Alfabēts.
bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē.
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
kirgīzu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
čuvašu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
jakutu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda; rakstības pamatā kr. alfabēts.
burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu.
turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu.
hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts.
tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts.
evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas.
eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
Perisoreus canadensis Amerikas bēdrozis.
baltgalvas sīlis Amerikas bēdrozis.
Kanādas sīlis Amerikas bēdrozis.
amphisbaenia Amfisbēnas.
dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm.
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
rakstnepratējs Analfabēts, lasīt un rakstīt nepratējs.
galvenieks Analfabēts.
dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas.
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm.
tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm.
antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes.
anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests.
antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību.
antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās.
snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi.
apakšģērbi Apakšveļa un korsešģērbi, kurus valkā zem virsdrēbēm.
rimpultiņa Apaļa bērnu rotaļlieta.
rimpultiņš Apaļa bērnu rotaļlieta.
mopsis Apaļīgs suns vai bērns.
čonkeris apaļīgs un mīlīgs bērns vai mājdzīvnieks.
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš.
ruķis Apaļīgs, nobarojies bērniņš.
makucis Apaļīgs, resns bērns.
bēta spektrometrs aparāts bēta daļiņu enerģijas mērīšanai.
ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
apbēds Apbēda.
apbads Apbēdas.
pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties.
noskumēt Apbēdināt, darīt raizes.
sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti.
norūpināt Apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes.
darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas.
apskumdināt Apbēdināt, sāpināt.
apsmurināt Apbēdināt, saskumdināt.
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
aflišēt Apbēdināt.
apbēdāt Apbēdināt.
sasūrināt Apbēdināt.
sasūrot Apbēdināt.
apsmurināties Apbēdināties, noskumt.
apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
bērot Apbērēt, apglabāt.
apbērot Apbērēt.
apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
apbēnoties Apbērnoties.
apbērnīties Apbērnoties.
nomuižļot Apbērt ar atkritumiem.
novētīt Apbērt, apkaisīt (vējā).
nosipināt Apbērt, apkaisīt.
apspaļēt Apbērt, aplipt ar spaļiem.
nosnāt Apbērt, nobērt.
oļot Apbērt, pārklāt ar oļiem.
apkratīties Apbērties, apkaisīties (visapkārt).
nopurināties Apbērties.
pelots Apbērts ar pelavām.
apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes.
aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties).
Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
Nikolajevka Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Bāči Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Cimāles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaungrīva Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Līvesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Tušķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Ančipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Bakarova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Dubļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunbērzes pagastā.
Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Avotiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Dobeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Ģipteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaunciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvbērzes pagastā.
Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Čalkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Čilpīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Dzjorgova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Grohova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Gusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Iļvezi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Komugreiva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Lejastači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Masandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Mukaušova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Riosari apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Roguļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Rozumegi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Saucīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Sišova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Stabļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Stiglova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Supretka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Svičova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Tribunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Upīte apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Vilkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Zaļčupe apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Zogadi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Fabriki Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā.
Agro Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Grīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Mazgrīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Rosība Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līvbērzes pagastā.
Egļuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs.
Vārpa Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Šķilbani Apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni.
Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā.
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā.
Sīpele apdzīvota vieta Dobeles novada Jaunbērzes pagastā.
Hurzufa Apdzīvota vieta Krimas dienvidu piekrastē, 16 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, netālu atradās bērnu (pionieru) nometne "Arteks".
Moira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lisbērnas apgabala rietumos.
Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā.
Ainola apdzīvota vieta Somijā, Jervenpē, komponista Jana Sibēliusa muzejs.
apģērbt Apgādāt ar drēbēm.
apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm.
maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).
kracis Apgaismes rīks zvejošanai ar žebērkli naktī.
ārdrēbes apģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka).
uzpuģīt Apģērbt (bērnu).
podzināt Apģērbt vecās drēbēs.
pubuļāties Apģērbties pārāk biezās, siltās vai tml. drēbēs.
apcipāt Apiet apkārt (par maziem bērniem).
nodrapsnīt Apkaisīt, apbērt.
nostirāt Apkaisīt, apbērt.
nostreijāt Apkaisīt, apbērt.
nosnāties Apkaisīties, apbērties.
apkankarāt Apkārt ar dažādām vecām drēbēm, kankariem.
apkankarot Apkārt ar dažādām vecām drēbēm, kankariem.
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss.
fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju.
aptāst Applēst (bērza tāsi).
inundācija Applūdināšana vai pārpurvošana, aizdambējot tekošu ūdeni.
palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā.
aizauklēt apraudāt mirstošo (parasti bērnu), auklējot.
īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu).
apsūbināt Apsmērēties, ļaut apsūbēt.
bārenis Apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2).
sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1).
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
apstāji Apstāvi, apstāves, bēres.
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
aizsērēt Apsūbēt (par stiklu).
ūbēt Apsūbēt, pārklāties ar rūsu.
sakrēslēties apsūbēt, zaudēt spīdumu.
aizmilzt Apsūbēt.
apskrapstēt Apsūbēt.
apsūpēt Apsūbēt.
ieskrabēt Apsūbēt.
pablūst Apsūbēt.
zalēt Apsūbēt.
apsvīnīties Apsvīst, apsūbēt.
apšķibēt Apšķebēt.
apšebēties Apšķebēties.
apžebēties Apšķebēties.
stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs.
sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties.
UNHCR Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ("Office of the United Nations High Commissioner for Refugess").
UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund").
žēgurītis Apzīmējums mazam bērnam.
apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu.
acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā; padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
nosašaravāties Ar bēršanu tikt notīrītam.
bērzains Ar bērziem bagātīgs (mežs).
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
raugos iet ar ciemakukuli iet apraudzīt jaunpiedzimušo bērnu.
piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
iedreselēties Ar grūtībām ielīst, ierāpties (par bērnu).
glumstīties Ar grūtībām norīt, gribēt vemt.
ikstins Ar izteikumu "skraida kā ikstins" raksturo jautru, kustīgu, nemierīgu bērnu.
dzīgot Ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu).
ķeizariņš Ar ķeizargriezienu dzimis bērns.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
iegrandīt Ar lielu troksni iebērt (ieliet, ievietot).
sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
depāt Ar maziem soļiem iet (par bērnu).
ģuģināt Ar mazu bērnu runāties vai to mierināt.
jamāt Ar pilnu muti ēst (par bērniem).
piemāguļot Ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem).
īpāt Ar pirkstiem satvert ādu (uz rokas virsas) un celt to uz augšu (bērnu rotaļa).
knībāt Ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt.
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
fasces Ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā.
dadrikšķināt Ar smalku bērza žagaru iepērt.
tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus.
vairākzilbju Ar vairākām zilbēm.
atraisīt mēli kādam ar vardarbību panākt, lai kāds pasaka to, ko nekādā ziņā nav gribējis teikt.
noķert uz makšķeres (kādu) ar viltīgiem paņēmieniem panākt gribēto.
aizridēt Ar visādām grabažām aizbāzt, aizdambēt, aizsprostot.
apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
Betula verruscosa āra bērza nosaukuma sinonīms.
otainis Āra bērzs ("Betula pendula").
oteņbērzs Āra bērzs ("Betula pendula").
otenis Āra bērzs ("Betula pendula").
Betula pendula āra bērzs.
ajša Arābu pasaulē - pirmais tetovējums, ko ar hennu uzzīmē bērnam drīz pēc piedzimšanas, parasti - uz vaiga vai pieres.
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
mātes vidējais vecums aritmētiskais vidējais vecums sievietēm bērnu dzimšanas laikā.
lēgitimācija Ārlaulībā dzimuša bērna pieņemšana par likumīgu.
sameklēt bērnu ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu.
benkāts Ārlaulības bērns, bastards.
rugāju bērns ārlaulības bērns.
krūmu bērns ārlaulības bērns.
bandbērns Ārlaulības bērns.
bandubērns Ārlaulības bērns.
dabūtenis Ārlaulības bērns.
kārklinieks Ārlaulības bērns.
krūmbērns Ārlaulības bērns.
maukbērns Ārlaulības bērns.
meitasbērns Ārlaulības bērns.
meitbērns Ārlaulības bērns.
sūmis Ārlaulības bērns.
sūms Ārlaulības bērns.
mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā).
mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu.
ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos.
Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem).
verbēnas ārstniecības verbēna ("Verbena officinalis").
verbena Ārstniecības verbēna ("Verbena officinalis").
Verbena officinalis ārstniecības verbēna.
bērnu ārsts ārsts - speciālists bērnu slimībās.
taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
paternitātes pārbaude asins analīze, ar ko noteic, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
babēzija Asinssporaiņu kārtas govju, suņu u. c. zīdītāju parazīts, ko izplata ganībērces.
Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti.
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums.
atbirdināt Atbārstīt, atbērt.
atmukt Atbēgt (1).
atmukt Atbēgt (2).
atšmukt Atbēgt, atnākt (parasti slepus); atšmaukt.
pabēres Atbēres (1).
atbēršas Atbēršas dot - vemt.
atbārstīt Atbērt.
atbērtuve Atbērtne.
kavaljērs Atbērtne.
atbļurbt Atbļurbēt.
atģērbt Atbrīvot (kādu) no apģērba (parasti no virsdrēbēm).
attaukot Atbrīvot metāla plāksni vai litogrāfijas akmens plātni ar speciālām skābēm no tauku daļām.
atsegt Atbrīvot no drēbēm, apģērba piederumiem (kādu ķermeņa daļu).
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
atļokāt Atjāt (parasti bērnu valodā).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbēs, kas atšķiras no ikdienas darba.
ķēku Atkārtojumā dzied priekšā bērniem, kad šūpina viņus uz kājām.
pūpo Atkārtojumā vai savienojumā ar "eijo" saka šūpojot bērnu.
žužu Atkārtojumā vai savienojumā ar "žužū" lieto šūpojot bērnu.
rībenēt Atkārtoti rībēt (par pērkonu).
atbārstīt Atkārtoti vai no vairākām vietām pārvietot, atbērt.
bārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos bērt, kaisīt.
atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam.
atpekot Atnākt (parasti par bērniem).
atķegot Atnākt; atbēgt.
izņemt ieročus no rokām (kādam) atņemt iespēju būt opozīcijā, neļaut realizēt gribēto.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
dirboņa Ātra skriešana vai bēgšana.
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
Austrumu ciems atradās tagadējā Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē.
Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
šķirināt atradināt (bērnu) no mātes krūts.
bezbērnu atraitne atraitne, kurai nav bērnu.
Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti.
pamalis Atrasts bērns, atradenis.
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
šmukt Ātri (parasti slepus) doties prom vai noslēpties; bēgt.
aizsprukt Ātri aizbēgt; ātri aizslēpties.
aizšķeterēt Ātri aizbēgt.
vurstēt Ātri aizskriet, aizbēgt.
aizlobt Ātri aizskriet; arī aizbēgt.
meduloblastoma Ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs.
papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
laist kājas (arī ļekas) vaļā, arī laist kājām vaļu ātri bēgt, ātri doties prom.
laisties ļekās ātri bēgt, ātri doties prom.
laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu ātri bēgt, ātri doties prom.
laist kājām vaļu, arī laist ļekas (arī kājas) vaļā ātri bēgt; ātri doties prom.
ielobt Ātri ieskriet (kur iekšā); arī iebēgt.
ķeģerēt Ātri iet, doties, skriet, bēgt; ķegot.
ķegot Ātri iet, doties, skriet, bēgt.
špegot Ātri iet, skriet, doties prom; bēgt.
izlobt Ātri izskriet; arī izbēgt.
špurkt Ātri lidot vai skriet; spurkt; bēgt.
apšmukt Ātri pabēgt zem kā.
apsprukt Ātri pabēgt zem kā.
pārsprukt Ātri pārbēgt (pāri kam, pār ko).
apjūgties Ātri paskriet, pabēgt zem kā.
palobt Ātri paskriet; arī pabēgt.
piešmukt Ātri pieiet, pieskriet (bēgot no kā); piebēgt; piešmaukt.
sipenēt Ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt.
siperēt Ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt.
sīpēt Ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt.
sipināt Ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt.
dirboņa Ātri skriet vai bēgt.
lobt Ātri skriet; arī bēgt.
uzjūgties Ātri uzskriet, uzbēgt.
pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties.
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
sprukt Ātri, bēgšus virzīties.
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
šķeterēt Ātri, neveikli skriet, bēgt.
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt.
atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp; ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.).
iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
izdiegt Ātri, veikli izskriet, arī izbēgt.
nodiegt Ātri, veikli, arī bēgot noskriet.
atrēdītājs Atriebējs.
Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400.
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams.
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni.
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi.
Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā.
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu.
atsārsnu Atsārsnu bērni zaķam - pirmie, martā dzimušie zaķēni.
atsērsnu Atsērsnu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita.
atsērsņu Atsērsņu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita.
atsevišķais pagrabs atsevišķi stāvošais p. var būt pilnīgi iedziļināts zemē, daļēji iedziļināts vai veidots virs zemes līmeņa atkarībā no grunts hidroģeoloģiskajām īpašībām; no augšas izveido grunts apbērumu.
apakšgarums Atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem (g, j, p) lejupejošā daļa.
eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem.
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
atsadzāns atskabarga metāla tapai (žebērklim), kas neļauj to izvilkt.
zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt.
vīrišķās atskaņas atskaņas ar uzsvaru rindas pēdējā zilbē.
sievišķās atskaņas atskaņas rindas divās pēdējās zilbēs ar uzsvaru rindas priekšpēdējā zilbē.
daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
atdesot Atskriet; atbēgt; atdesāt.
atdesāt Atskriet; atbēgt.
atjūgties Atskriet; atbēgt.
atmuģīt Atskriet; atbēgt.
merlons Atstarpe uzbērumā starp divām šaujamlūkām.
diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības.
štote Atšūta drēbēs mala.
gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
kultūrattieksme Attieksme pret pasauli, ko nosaka piederība pie tās vai citas kultūras; vispārīgākie veidi - piemērošanās pasaulei (konfuciāniskā un daoiskā tradīcija), bēgšana no pasaules (hinduistu un budistu tradīcija) un centieni pasauli pārveidot (jūdiski kristietiskā tradīcija).
paternitātes atvaļinājums atvaļinājums no darba, kas tiek piešķirts tēvam viņa bērna piedzimšanas gadījumā.
aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.
proles Atvase; bērns, pēcnācējs; jaunie karavīri.
rumba atvere dzirnavās, kurā tiek bērti graudi.
atžibēt Atzibēt.
tukas dzert atzīmēt raudzības (sešas nedēļas pēc bērna dzimšanas).
Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
ketoreduktāze Audu ferments, kas veicina oksiskābju pārvēršanu ketonskābēs; ar pretēju reakciju piedalās taukskābju šķelšanā, kā arī sintēzē.
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
audzēklis Audzēknis; audžubērns.
audzēksnis Audzēknis; audžubērns.
attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu.
brīvās audzināšanas metodes audzināšana, kurā prasības tiek pieskaņotas katra bērna īpašībām, nelietojot piespiedu metodes vai sodus.
frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā).
izaudzēt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; [izaudzināt]{s:2064}
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt (1).
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
audžumeita Audžubērns - meitene.
audžudēls Audžubērns - zēns.
auģis Audžubērns.
audžubrālis Audžudēls attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņš ir pieņemts.
specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
audžumāsa Audžumeita attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņa ir pieņemta.
Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā.
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos.
Zaubes ozols aug Zaubē pie Lejas ezera, stumbra apkārtmērs — 8,05 m, vainaga projekcija — 8 x 17 m, koka augstums — 19 m.
augļa alkohola sindroms augļa un/vai bērna attīstības traucējumu grupa, ko izraisa alkohola ietekme uz augli grūtniecības laikā.
perinatālā mirstība augļu un jaundzimušu bērnu mirstība perinatālajā periodā.
diskants Augsta (parasti bērnu) balss; soprāns.
valoda Logo augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas viegli lietojama un īpaši piemērota programmēšanas mācīšanai bērniem.
soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus.
Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums).
Bintumani Augstākā virsotne Leones-Libērijas augstienē, atrodas Sjerraleones ziemeļaustrumu daļā, augstums - 1940 m.
Leones-Libērijas augstiene augstiene Rietumāfrikā, Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, vidējais augstums 500-800 m, atsevišķi kupolveida kalni līdz 1948 m vjl.
kurgāns Augsts uzbērums uz tatāru un slāvu senlaiku kapa (no 4. gt. p. m. ē. līdz 14.-15. gs. m. ē.).
augstene Augša, augšējā daļa; bēniņi; augšiene.
Paberža Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants.
kannācejas Augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs.
lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi.
hlorofils Augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi.
grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem.
bērnumeita Aukle, bērnaukle.
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
nēsāt uz rokām Auklēt (bērnu).
uķināt Auklēt šūpojot mazu bērnu, lai neraud; ucināt.
ņančīt Auklēt, arī pieskatīt (bērnu).
ņančīties Auklēt, arī pieskatīt (bērnu).
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
drūdzēt Aukstumā trīcēt, drebēt.
vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts.
tagalu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas (filipīniešu apakšgrupas) valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts (līdz 18. gs. v. - oriģināls tagalu zilbju raksts).
malagasu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Madagaskarā (līdzās fr. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
indonēziešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Indonēzijā; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
ibēri Austrumgruzijas jeb Ibērijas (antīkos avotos lietots nosaukums) senās ciltis, galvenais kodols gruzīnu nācijas konsolidācijā.
prikoličs Austrumslāvu mitoloģijā - vilkatis, par kādiem kļuva ārlaulībā dzimušie bērni vai incestā dzimušie bērni, kā arī dažos citos gadījumos.
ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis).
aušķenieks Aušķinieks - mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos.
vīsti Autiņi (bērnu).
sovista Autiņš bērnu tīšanai.
miskaste Automašīna (parasti sagrabējusi).
autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm.
distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos.
bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti.
fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem.
kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā.
Mbori azandu tautas mitoloģijā pirmsencis un demiurgs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā ir; viņš dzīvo upju iztekās (pēc citas versijas, zem zemes), reizēm viņam tiek piedēvēta arī bērna ieņemšana.
šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns.
humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters.
azots Azote - vieta uz krūtīm zem drēbēm.
bilžu grāmata bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
tafefobija Bailes no bērēm un ar tām saistītā rituāla.
mēgls Bailīgs bērns.
bālulītis Bāls bērns.
laringisms Balsenes krampji, gk. bērniem kā spazmofilijas izpausme.
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā.
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu.
BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās.
metazīds Balts kristālisks pulveris; nešķīst ūdenī, šķīst skābēs.
Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski.
Ančupova Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ančipova" nosaukuma variants.
baharevieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bahareva" iedzīvotāji.
bākaravieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bākarava" iedzīvotāji.
Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski.
plešavieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
pleševieši Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Plešava" iedzīvotāji.
Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants.
Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski.
kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus; šīs baļļas saturs.
secvana Bantu saimes dienvidaustrumu grupas valoda, kurā runā bečuāņi Bostvānā, DĀR un Zimbabvē, rakstība latīņu alfabētā.
bāris Bārabērns (2).
bāra bērns bārabērns.
bērnu nams bāreņu un bez vecāku aizgādības palikušobērnu mācīšanas un audzināšanas iestāde; bērnunams.
bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
ūbelēt Bārt (bērnu).
cisināt Bārt, lamāt, biedēt (bērnu).
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
doks Baseins kuģu piekraušanai un izkraušanai ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
Irbeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" nosaukuma variants.
bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji.
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
DAMP Bažas, nemiers un koncentrēšanās grūtības bērniem (angļu "deficit in attention, motor control and perception").
baby bēbis, mazs bērns, mazulītis; mīļotā; mīļotais.
aizbēdāt Bēdājoties attālināt, aizmirst bēdu.
sirdz grauzes bēdas.
sāpoties bēdāties un dusmoties reizē.
izraizēties Bēdāties, nobēdāties.
ēdināt sirdi bēdāties.
rīdāt bēdāties.
degunu nokāris bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies.
ar nokārtu degunu bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies.
ar nolaistām rokām bēdīgs, izmisis, bezcerīgs, nevarīgs.
ar nokārtu galvu bēdīgs, noskumis, izmisis.
kā muižu pārdevis bēdīgs; bēdīgi.
doglioso Bēdīgs; bēdu pilns.
bēdulīgs Bēdu pilns, bēdīgs, noskumis.
bēdu brālis (retāk biedrs) bēdubrālis.
bēdu biedrs (biežāk brālis) bēdubrālis.
bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus.
bēglīgs Bēgošs, ar noslieci bēgt.
atbēgt Bēgot atkļūt šurp; bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
izbēgt Bēgot tikt projām (no kā); bēgot panākt, ka nenotver.
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
(pa)ņemt kājas pār pleciem bēgt
hemjaķ Bēgt, aizbēgt.
ļaut (arī dot) kātiem vaļu bēgt, ātri skrienot.
bēgt kā no uguns bēgt, izvairīties no kā nepatīkama.
tīties miglā bēgt, mukt, iet projšm.
laisties lapās bēgt, mukt.
laisties krūmos bēgt, nozust.
šļūkt pa diegu bēgt, pazust.
ģelaķ nogi bēgt.
laist vagu bēgt.
lasīties lapās bēgt.
ņemt fraku bēgt.
ņemt pēdu (arī vagu) bēgt.
ņemt pēdu bēgt.
ņemt vīli bēgt.
ņemt fugu, arī paraut fugu bēgt.
bēdzan Bēgtin; bēgšus.
bēdzen Bēgtin; bēgšus.
bēdzien Bēgtin; bēgšus.
lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas.
dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos.
raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
ustabas augša bēniņi.
bēniņu stāvs bēniņi.
apdega Bēniņu telpa (bēniņi), paspārne.
bēlings Bēniņu telpa; bēliņģis.
antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela.
apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
bērenieks Bērinieks – cilvēks, kas piedalās bērēs.
amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija.
bērna dzimšanas atlikšana bērna dzimšanas pārcelšana (plānošana) uz vēlāku mūža posmu.
bērna pamešana bērna fiziskas pamešanas akts, tādējādi pārtraucot rūpēties par bērnu.
seksuāla vardarbība pret bērnu bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; bērna seksuāla izmantošana.
bērna seksuāla izmantošana bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; seksuāla vardarbība pret bērnu.
čapa Bērna kāja (bērnu valodā).
toža Bērna kāja (bērnu valodā).
bērna vērtība bērna nozīmīguma novērtējums sabiedrībai un vecākiem finansiāli un emocionāli.
emocionāla vardarbība pret bērnu bērna pašcieņas aizskaršana draudot, lamājot, nievājot, ņirgājoties, kritizējot u. tml.; arī bērna atraidīšana, pazemošana, izolēšana, ignorēšana.
pūbas Bērna šūpulis (bērnu valodā).
leikste bērna šūpuļa kārts.
bērna aprūpe bērna uzraudzība un rūpes par tā pamatvajadzību nodrošināšanu.
atpalicība mācībās bērna vai pieaugušā nosacīta nespēja sekot mācību darbā saviem vienaudžiem objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ.
idioglosija Bērna valodas traucējums, kad bērns jauc patskaņus vai līdzskaņus.
nepilngadīgie iedzīvotāji bērni līdz valsts likumos noteiktam gadu vecumam.
apdāvināti bērni bērni, kuriem nozīmīgas intelektuālās, muzikālās u. c. spējas atklājas agrāk nekā pārējiem.
bērnu dienas bērnība.
pirmsskolas vecums bērnības posms no 3 līdz 6 gadu vecumam.
uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības.
bērnīdze Bērniem bagātā, bērniem svētītā.
puerilisms Bērnišķība; atgriešanās pie bērnišķīgas domāšanas un izturēšanās.
dromofīlija Bērnišķīga bēgšana.
bērns Bērnišķīgs; tāds, kā bērnam.
nepilngadīgs bērns bērns līdz noteiktam vecumam, Latvijā līdz 18 gadiem (likumos atrunātos gadījumos līdz 16 gadiem).
mazpadsmitgadnieks bērns pāri desmit gadu vecumam, visticamāk pirms tīņu vecuma.
apaļš bārenis bērns, kam nav vecāku.
bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu.
pūtēlis bērns, kas ātri uztraucas un sāk raudāt.
vēlams bērns bērns, kas ir gribēts un kura piedzimšana parasti ir plānota.
tekātnis bērns, kas jau labi "tek" (skraida apkārt).
piena māsa bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu.
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs bērns.
bandu bērns bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu; ārlaulības bērns
ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
bēgļbērns Bērns, kura vecāki ir bēgļi.
bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
bērns ārpusģimenes aprūpē bērns, kuram ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodrošināta aizbildnība, aprūpe audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē.
ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu.
vienīgais bērns bērns, kurš ir vienīgais laulībā vai ģimenē.
apgādājamais bērns bērns, kurš kādai personai(-ām) vai valstij jānodrošina ar iztiku un jāaudzina.
dūkulis Bērns, kurš labprāt uzturas atsevišķi no citiem bērniem; raudulīgs bērns.
neiznēsāts bērns bērns, kurš piedzimis laikā pirms 37. grūtniecības nedēļas.
atvasis Bērns, mazbērns.
bērnu patversme bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu.
paidiatrija Bērnu ārstniecība; zinātne par bērnu slimībām.
bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību).
taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi.
bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība.
dryuksts bērnu pēršana.
sporta ratiņi bērnu ratiņi ar sēdekli.
drypatā īšona bērnu rotaļa (slēpšanās).
aitiņa Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem.
aitīna Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem.
apakšpakšos iet bērnu rotaļa.
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā).
bērnotības koeficients bērnu skaita vecumā līdz 4 gadiem attiecība pret reproduktīvā vecuma sieviešu skaitu.
vēlamais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds (laulātais(-ā)) labprāt vēlētos savā ģimenē, abstrahējoties no konkrētiem dzīves apstākļiem.
sagaidāmais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds vai pāris ir nodomājis radīt, ievērojot konkrētos dzīves apstākļus, parasti savā ģimenē.
naktspamaša Bērnu slimība, kad bērns nemierīgi guļ.
vacumi bērnu slimība.
globuošonuos bērnu spēle (slēpšanās).
švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra.
stociks bērnu stāvgaldiņš.
bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē.
bērnu aizstāvība bērnu tiesību aizstāvēšana, bērnu un jauniešu tiesību programmu izstrāde un pilnveide, audžuvecāku un adopcijas problēmu risināšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaupīšanas novēršana.
priekšlaicīga nāve bērnu un agrīnā vecuma pieaugušo (nereti līdz 60-70 gadiem) pāragra miršana.
vieglais temperaments bērnu un zīdaiņu temperamenta tips, kam raksturīga regularitāte, viegla adaptēšanās jaunās situācijās un un caurmērā pozitīvs noskaņojums.
Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi.
bērnu dārzs bērnudārzs.
vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
tārpināt Bērnus tārpināt - barot, audzināt bērnus.
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
pabērt Berot novietot (kam priekšā); arī nobērt.
sabērt Berot piepildīt; piebērt.
nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
matīt Bērt, piebērt (miltus kādam ēdienam).
beidzamais gājums bēru gājiens un mirušā apbedīšana.
beidzamā gaita bēru gājiens un mirušā apbedīšana.
pēdējā (arī beidzamā) gaita bēru gājiens un mirušā apbedīšana.
pēdējais gājums bēru gājiens un mirušā apbedīšana.
funebrāls Bēru; drūms, bēdīgs.
slošzari bērza zari slotām.
Scaphisoma boleti bērzapiepju smailvabole.
ametista bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria amethystina").
divkrāsu bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria bicolor").
sārtā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria laccata").
lielā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria proxima").
vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints atsevišķas sēņu sugas.
rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu.
sūrā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius acerrimus"), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos.
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti.
maigā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos.
dižskābaržu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius blennius"), aug parkos, dižskābaržu stādījumos.
kampara pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius camphoratus"), aug skuju koku, galvenokārt egļu mežos.
sodrējainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius fuliginosus"), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži.
koksnes pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lignyotus"), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti.
ceriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lilacinus"), aug mitros alkšņu mežos.
cigoriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius mammosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, kūdrājos.
sila pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius musteus"), aug priežu mežos, smilšainās augsnēs.
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām.
ozolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem.
zvīņainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās.
purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos.
parastā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius trivialis"), aug jauktos mežos, skābās augsnēs.
slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti.
vīstošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius vietus"), aug lapu koku un jauktos mežos zem bērziem.
tumšā bērzlape bērzlapju suga ("Russula adusta").
zilzaļā bērzlape bērzlapju suga ("Russula aeruginea").
zeltainā bērzlape bērzlapju suga ("Russula aurea").
purpurbrūnā bērzlape bērzlapju suga ("Russula badia").
vēlā bērzlape bērzlapju suga ("Russula cessans").
violetzaļā bērzlape bērzlapju suga ("Russula cyanoxantha").
dzeltenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula claroflava", senāk "Rusula flava").
kūmu bērzlape bērzlapju suga ("Russula consobrina").
mainīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula decolorans").
baltā bērzlape bērzlapju suga ("Russula delica").
bālējošā bērzlape bērzlapju suga ("Russula depallens", syn. "Russula exalbicans").
olīvbrūnā bērzlape bērzlapju suga ("Russula elaeodes", syn. "Russula xeramphelina").
sīvā bērzlape bērzlapju suga ("Russula emetica").
žults bērzlape bērzlapju suga ("Russula fellea").
smalkā bērzlape bērzlapju suga ("Russula gracillima").
veselā bērzlape bērzlapju suga ("Russula integra").
lundella bērzlape bērzlapju suga ("Russula intermedia", syn. "Russula lundelli").
pretīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula nauseosa").
melnganā bērzlape bērzlapju suga ("Russula nigricans").
okerdzeltenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula ochroleuca").
smaržīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula odorata").
purva bērzlape bērzlapju suga ("Russula paludosa").
ķemmveida bērzlape bērzlapju suga ("Russula pectinatoides").
rūgtenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula pseudointegra").
asinssarkanā bērzlape bērzlapju suga ("Russula sanguinea").
zeltasaru bērzlape bērzlapju suga ("Russula sardonia").
vājsmirdīgā bērzlape bērzlapju suga ("Russula subfoetens").
plankumainā bērzlape bērzlapju suga ("Russula vesca").
vīnsarkanā bērzlape bērzlapju suga ("Russula vinosa").
siļķu bērzlape bērzlapju suga ("Russula xerampelina").
nokarenais bērzs bērzs ar nokareniem zariem.
sēru bērzs bērzs ar vijīgiem, nokareniem zariem.
Alnus viridis bērzu dzimtas dušekiju ģints paalkšņu sugas "Dushekia viridis" nosaukuma sinonīms.
alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis.
betulīns Bērzu kampars jeb sveķi, iegūst no balto bērzu mizas.
Cimbex femorata bērzu lielā vālīšlapsene.
Operophtera fagata bērzu mazais salnsprīžotājs.
Ourapteryx fagata bērzu mazais salnsprīžotājs.
repis bērzu piepe, no kuras gatavoja posu šķiltavām.
Nymphalis antiopa bērzu raibenis.
Endromis versicolora bērzu raibvērpējs.
Drepana falcataria bērzu sirpjspārnis.
dzeltenais bērzs bērzu suga ("Betula alleghaniensis").
akmens bērzs bērzu suga ("Betula ermannii") ar balti rozā stumbru, ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
zemais bērzs bērzu suga ("Betula humilis").
papīra bērzs bērzu suga ("Betula papyrifera").
āra bērzs bērzu suga ("Betula pendula", arī "Betula alba" un "Betula verrucosa").
purva bērzs bērzu suga ("Betula pubescens").
Himalaju bērzs bērzu suga ("Betula utilis"), ko reizēm audzē parkos.
melnais bērzs bērzu suga ("Betule nigra") ar raupju mizu, reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
Betula costata bērzu suga, ko dažkārt mēdz audzēt kā dekoratīvu koku ar krēmkrāsas mizu.
bērza vemekļi bērzu sulas izdalījumi uz celma vai iegriezuma vietā.
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
Lycia hirtaria bērzu vērpējsprīžotājs.
Thecla betulae bērzu zefīrs.
brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus").
bēta starojums bēta daļiņu plūsma.
bēta spektrs bēta radioaktīvo atomu izsviesto bēta daļiņu enerģētiskais sadalījums.
bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss.
bēta spektrogrāfs bēta spektrometrs, kas uz fotoplates vienlaikus attēlo visu dotā elementa bēta daļiņu spektru.
bēta stari bēta starojums.
bēta programmatūra bēta testa programmatūra, kas tiek nodota lietotājiem pirms programmatūras galīgās versijas izstrādes pabeigšanas.
beta Bēta, grieķu alfabēta otrais burts.
bezbēdu Bez bēdām; bezbēdīgs.
žveirīt Bez mitēšanās raudāt (par bērnu).
bezpriecīgs Bez prieka; skumjš, bēdīgs; bezprieka.
savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
atstumtie bērni bez uzraudzības atstātie bērni, kam liegta uzmanība un mīlestība.
maknīties Bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm).
makņīties Bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm).
bērnunams bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde; bērnu nams.
čalada Bezbēdīga triekšana, runāšanās ar patiku, bez steigas.
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis.
bezbēdnis Bezbēdnieks.
mazdzimta Bezbērnu laulāts pāris.
ālava Bezbērnu sieviete.
benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā.
bērzu sulas bezkrāsains, saldens šķidrums, kas pavasarī cirkulē bērza stumbrā.
bezpupa Bezpupa bērns - bērns, kas nav dabūjis mātes krūti.
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
bērnu bibliotēka bibliotēka, kas apkalpo jaunākos skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
papildkartīte Bibliotēkas alfabētiskā kataloga kartīte ar papildaprakstu.
priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
bubins Biedēklis (bērnu baidīšanai).
bubēlis Biedēklis nepaklausīgiem bērniem.
bužot Biedēt bērnus ar bužu.
plode Bieza miza, no kuras darināja bērnu rotaļlietas.
sapodzināt Biezi saģērbt vecās drēbēs, savīstīt.
počāties biezi saģērbties vecās drēbēs.
biezīte Biezputra (bērnu valodā).
bendzīte Biezputra (parasti bērnu valodā).
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
čiebulis Bieži čiepstošs cālis vai bērns.
kliekāt Bieži klaigāt (par bērniem).
šņukstelis Bieži raudošs mazs bērns.
atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to).
atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to).
Cilipinas dzirnavezers bija uzpludināts Šķilbēnu pagasta teritorijā.
Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas.
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
parameri Bilaterāli (divpusēji) simetriskiem organismiem abējas atspoguļaini līdzīgas daļas vai orgāni.
kodaverīns Biogens amīns, kas veidojas organismā no aminoskābābēm, tām zaudējot karboksilgrupu fermentu dekarboksilāžu ietekmē.
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
biokonversija Bioloģiska vielu pārvēršanas metode, ar kuru lauksaimniecības un sadzīves atkritumus pārvērš derīgās vielās un produktos (skābēs, spirtos, deggāzē), biotransformācija.
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
bērziens Birzs, neliels bērzu mežs.
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis.
Bjukenena Bjūkenana - pilsēta Libērijā.
Grandbasa Bjūkenana, pilsēta Libērijā, tās senāks nosaukums.
orto- Blakus esoši (par diviem oglekļa atomiem); ar skābēm un to atvasinājumiem saistīts.
gātelis Blandonis, klimsts; bezbēdīgs cilvēks.
Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha.
Daruma Bodhidharmas vārds japāņu valodā; arī populāra japāņu bērnu lelle.
ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
brāļabērns Brāļa bērns.
brāļbērns Brāļa bērns.
brāļnieks Brāļa vai māsas bērns.
ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis).
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
kaukulis Brēkulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
dundulis Brēkulis (par bērnu).
rēkulis Brēkulis, raudulis, raudulīgs bērns.
apucināt Brīdi paucināt, paauklēt (bērnu) uz rokām vai kājām.
brīdēt Brīdināt, draudēt, rāt; mācīt bērnu sitot.
dorkstēt Brikšķēt, rībēt, grabēt.
žvakstīt Brīkšķēt, rībēt, švitkstēt, spurkšķēt.
Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā.
zaķa cilpa brīvas formas noslēgts zaķa skrējiens, bēgot no dzinējsuņa vai cita vajātāja.
otanāji Brīvi (vai ārmalās) augoša bērza zari.
otenāji Brīvi (vai ārmalās) augoša bērza zari.
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
broliski Broliski runāt - runāt augšzemnieciski, latgaliski, arī neskaidri runāt (kā mazs bērns).
hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā.
parastā bērzupiepe brūnā bērzupiepe.
Piptoporus betulinus brūnā jeb parastā bērzupiepe.
Russula xerampelina brūnējošā bērzlape.
traverss Brustvērs - uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai.
ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu).
bubis Bubulis (biedējamais vārds nepaklausīgiem bērniem).
babs Bubulis, biedēklis bērniem.
kāmis Bubulis, ķēms (bērniem).
Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi.
jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
Verbena bonariensis Buenosairesas verbēna.
killēšana Buras pakaļējās malas drebēšana, ja bura nostādīta tā, ka tās virziens gandrīz sakrīt ar vēja virzienu.
plivināšanās Buras pakaļējās malas drebēšana, ja stūrē pārāk augstu pie vēja.
būciņš Burkāns (bērnu runā).
latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
bokšķerēšana Burtošana; lasīšana pa zilbēm.
boksterēšana Burtošana; lasīšana pa zilbēm.
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
galago Bušbēbiji.
vilkt degunu pa zemi būt bēdīgam, skumt.
ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet; bēgt; iet, skriet; bēgt.
nopanckāties Būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
nopempelēties Būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
būt ar rokām kājām pretī būt kategoriski kam pretī, nepiekrist, ļoti negribēt, lai kas notiktu.
apspīlēt Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām.
dīdelēties Būt ļoti nemierīgam, kustīgam (parasti par bērnu).
trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
noplekšķēt Būt netīram, ģērbtam netīrās drēbēs.
noplekšēt Būt netīram; būt ģērbtam netīrās drēbēs.
nošekšēt Būt netīras; būt ģērbtam netīrās drēbēs.
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
noskrandāties Būt noskarandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
nokankarēties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
nokankaroties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
nolanckaroties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
nolanckāties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
nolupatāties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
noskrandoties Būt noskrandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
kreņķēt Būt par cēloni tam, ka rodas raizes, bēdas, neapmierinātība; arī īgnums, dusmas.
apsakrauties Būt tādam, kam ir vairāki bērni.
stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
kļebačāties Būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt.
buzis Būtne, ar ko bērnus baida.
buldozers Būvmašīna grunts izstrādāšanai un transportēšanai nelielos attālumos, uzbērumu veidošanai, būvbedres un laukumu planēšanai.
metformīns C~4~H~11~N~5~, antihiperglikēmisks līdzeklis, radniecīgs buformlnam, potencē insulīna darbību; lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā.
opiānskābe C10H10O5, savienojums, kas iegūts, sildot narkotīnu atšķaidītā slāpekļskābē.
zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes.
izopulegols C10H18O, mākslīgi iegūstams no citronellāla, pēdējam autooksidējoties gaisā saules ietekmā, kā arī iedarbojoties uz citronellālu ar skābēm.
tolbutamīds C12Hl8N2O3S, sulfonilurīnvielas savienojums, hipoglikēmisks līdzeklis; lieto insulīnneatkarīgā cukura diabēta ārstēšanai.
ftivazīds C14H13N3O3, gaišdzeltens pulveris, kas šķīst neorganiskās skābēs um sārmos, prettuberkulozes līdzeklis.
pizotilīns C19H21NS, anaboliska viela ar antideprīvu un serotonīnu inhibējošu darbību; lieto migrēnas ārstēšanai un ēstgribas veicināšanai.
tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem.
lobelanīns C22H25NO2, lobēlijas alkaloīds, oksidēta lobelīna forma.
lobelanidīns C22H29NO2, lobēlijas alkaloīds, reducēta lobelīna forma.
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma.
ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā.
fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas.
ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā.
zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā.
umbeliferons C9H6O3, viela, kas sastopama vairākos "Umbelliferae" dzimtas augos; lieto ultravioletā starojuma absorbēšanai pretsaules krēmos un losjonos.
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
celt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla.
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes.
ceļa klātnes šķautne ceļa nomales virsmas un uzbēruma nogāzes krustojuma līnija.
dambis Ceļa uzbērums, nostiprinājums (parasti zemā, mitrā vietā).
bankets Ceļam ierakumā vismaz 1 m attālumā no nogāzes malas uzbērta trīsstūrveida grunts prizma, kas neļauj virszemes ūdeņiem pa ierakuma nogāzi noplūst uz ceļa.
gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
jemties Censties, gribēt, rast (zināšanas, iemaņas u. tml.).
eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo.
panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam.
Siuakoatla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no senākajām dievībām - zemes, bērnu dzimšanas un kara dieviete.
centrifugalspēks Centrbēdzes spēks.
centrifugālais sūknis centrbēdzes sūknis.
hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem.
radiālais ventilators centrbēdzes ventilators, kas gāzu plūsmu rada starp rotējoša darbrata lāpstiņām esošās gāzes centrbēdzes spēka ietekmē.
pept cept (bērnu runā).
pāpāni Cepti kartupeļi (bērnu valodā).
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
bēdēties Ciest, pārdzīvot bēdas.
ciešana Ciešanas, bēdas, sēras.
nocietas Ciešanas, bēdas.
apstiept Cieši apkļaut, apņemt (par drēbēm).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
spundēt Cieši satīt (bērnu).
vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
ne atpakaļ neskatīdamies cik ātri var (bēgt, steigties kur nokļūt).
uz velna paraušanu cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
dzīves rīts cilvēka mūža sākumposms; bērnība, jaunība.
tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi.
olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks.
šviskstiņš Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas (ko) dara, rīkojas ātri, neapdomīgi, steigā.
joška Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas klaiņo apkārt.
šķeteklis Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties.
peckelis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži notraipās, ātri kļūst netīrs.
pinkšis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
pinkšķis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
vēkša Cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
nezinītis Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
jādalis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kāpelēt.
kārsteklis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu.
ķaucis Cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas.
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
plekša Cilvēks ar netīrām, saplēstām drēbēm.
raibiķis cilvēks ar raibām, ielāpainām drēbēm.
lampainis Cilvēks nodilušās, saplēstās drēbēs, nepieklājīgs cilvēks.
subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
līdzjutējs Cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
bēdbrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem; bēdubrālis.
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
fakirs Cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks.
bēgulis Cilvēks, kas bēguļo; cilvēks, kas vairās (no kā).
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
nelaimes bērns Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
enfant terrible cilvēks, kas citus mulsina ar savu uzvedību, ar netaktisku atklātību; _burtiski_: "briesmīgs bērns".
ekspatriants Cilvēks, kas dzīvo ārpus savas dzimtenes (bēglis, emigrants, trimdinieks).
grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
vārgs Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
vēkšis Cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud.
aukle Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; cilvēks, kas auklē bērnu.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
naktsaukle Cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē.
bērinieks Cilvēks, kas piedalās bērēs.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana; pedagogs.
kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers.
kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers.
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
reproduktīvā ievirze cilvēku tieksme, kuru raksturo pozitīva attieksme pret bērniem, pret noteiktu bērnu skaitu ģimenē.
cinkotipija Cinka klišeju izgatavošana izcilspiedumam, pārvedot zīmējumu, attēlu u. c. ar izturīgu pret skābēm materiālu uz cinka plāksnes.
zvēdra Citas krāsas svītra kokā, drēbē, spalvā.
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
adopcija Citu vecāku bērna pieņemšana savā ģimenē un juridiska stāšanās ar viņu tādās tiesiskajās attiecībās, kādas pastāv starp vecākiem un bērniem.
ciga Cūka (bērnu runā).
uša Cūka (bērnu runā).
apkaveibys cūku bēres
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
hetnohromatoze Cukura diabēts ar pigmenta izgulsnējumiem ādā un iekšējos orgānos, kā arī ar splenomegālisku aknu cirozi.
grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā.
glikozūrija Cukura izdalīšanās ar urīnu, visbiežāk cukura diabēta pazīme.
cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā.
čaba Čabēšana.
dirbas Čabēšana.
čibēt Čabēt, švīkstēt.
Inonotus obliquus f. sterilis čaga jeb melnā bērzu piepe.
čūbāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet; čabāt.
čabāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet.
čabot Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet.
čābāt Čaukstēt, čabēt; neveikli, lēnām iet.
čaugstēt Čaukstēt, čabēt.
čākstēt Čaukstēt, šalkt, čabēt, gurkstēt.
studentneļķe Čemurneļķe - neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis.
Iberis umbellata čemuru ibēre.
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
četrenīši Četrīši (četri bērni).
antispasts Četrzilbju pantmērs, kura pēda antīkajā vārsmošanas sistēmā sastāv no divām garām zilbēm starp divām īsām.
čigānēns Čigānu bērns; jauns čigāns.
zvinkšēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
zvinkšķēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
perpēt Činkstēt, dīkt (par bērnu).
kņirkšēt Čirkstēt, grabēt.
skrimšķēt Čirkstēt, spraukšķēt, grabēt.
čūbele Čubule - tūta no bērzu tāss ogu lasīšanai.
čukču valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda, rakstības pamatā no 1936. g. krievu alfabēts (1931.-1936. g. - latīņu); luoravetlanu valoda.
korjaku valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
aftes Čūlas uz mutes gļotādas maziem bērniem.
tulas Čuras (bērnu val.).
brūvēt Čurāt (bērnu runā).
pelcēt Čurāt (bērnu valodā).
ergokalciferols D~2~ vitamīns, kas organismā ultravioletā starojuma ietekmē veidojas no attiecīgā provitamīna; organismā tas regulē fosfora un kalcija maiņu, tā trūkums bērniem izraisa rahītu.
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis").
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas.
Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes.
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas.
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m.
dabas bērns dabasbērns.
daboecia Dabēsijas.
Kantabrijas dabēsija dabēsiju suga ("Daboecia cantabrica").
pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā).
bērnu literatūra daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
ķeburītis Dakšains bērza zars mīklas iejaušanai.
pusbēdas Dalītas bēdas, citam uzticētas bēdas.
atbirināt Daļēji atbērt atpakaļ.
pusbērns Daļēji pieaudzis, liels bērns.
konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
aizdambēt Dambēt ciet.
dambrēt Dambēt ciet.
sociālalga Darba atalgojums, pie kura ņem vērā ģimenes stāvokli un bērnu skaitu.
ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
subskripcija Darbība --> subskribēt.
sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs.
bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi.
bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu.
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
resorbēšana Darbība, process --> resorbēt.
sūbe Darbība, process, arī rezultāts --> sūbēt.
pāridarījums Darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas.
kaitējoša seksuālā uzvedība darbības, kas neatbilst normālai seksualitātes attīstībai noteiktā bērna vecumposmā un nodara kaitējumu pašam bērnam vai citiem.
Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
skrēdāt Dārdēt, rībēt, sprakstēt.
sadārdēt dārdēt, rībēt; iedārdēties.
barkšēt Dārdēt, rībēt.
duņot Dārdēt, rībēt.
tindēt Dārdēt, rībēt.
dundināt Dārdēt, skanēt, grabēt.
simulatīvs darījums darījums, kas nopietni gribēts, bet aizslēpts aiz cita darījuma.
nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
dalīties Darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), .
dāriens Dārnī izbērta labība.
burtciparu dati dati, kuru pierakstam izmantotas kāda alfabēta rakstzīmes: burti, cipari vai citi simboli.
burtciparu printeris datora izvadierīce alfabēta rakstzīmju rindveida izdrukai.
skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
sagauzt Daudz bēdīgu ziņu stāstīt.
ķoķēt Daudz stūķējot mutē ēst (par bērnu).
bērnīgs Daudzbērnu.
nogāzīt Daudzkārt vai vairākkārtīgi apbērt.
polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus.
kvelkstēt Dauzīt un berzēt ķermeni ar bērza slotu pirtī.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
mantes Dāvanas, ko bērēs pasniedz zārka nesējiem u. c.
ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem.
simultanskola Dažādu konfesiju bērnu kopmācība.
drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu.
lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem).
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem.
neofrēnija Dažas psihisko slimību formas agrā bērnībā.
mesiānisms dažās reliģijās sastopama mācība, ka nāks Dieva sūtīts glābējs, pestītājs, mesija, kas glābs tautu vai cilvēci.
dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
pleohroisms Dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos.
amfotēriskums Dažu savienojumu spēja atkarībā no apstākļiem reaģēt gan ar skābēm, gan ar bāzēm.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
surdopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
tiflosurdopedagoģija defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgo un nedzirdīgo bērnu audzināšanas un mācīšanas procesus un problēmas.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
šņaukas Deguns (bērnam, iesnains).
snībis deguns (bērnu runā).
knīpis Deguns, snīpis (bērnu runā).
nīpucis Deguntiņš (bērnu val.).
ģeguts Deguts - bērza tāss darva; ģegots.
ģegots Deguts - bērza tāss darva.
bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni.
mazbērns Dēla vai meitas bērns.
izšķilas Dēlam nodalīta mājas vai mantas daļa tad, kad tēvs vēl ir dzīvs, arī bērnu mantojuma daļa.
blāsnis Delveris, nebēdnis, šķelmis.
ābēltiņa Dem. --> ābēle.
auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
bārabērniņš Dem. --> bārabērns.
bēbītis Dem. --> bēbis.
bēdelītis Dem. --> bēdelis.
bērītis Dem. --> bēris.
bērnāks Dem. --> bērns.
bērnēks Dem. --> bērns.
bērnene Dem. --> bērns.
bērnuks Dem. --> bērns.
bērzinītis Dem. --> bērzinis.
bērželis Dem. --> bērzs.
bērziņš Dem. --> bērzs.
bērzītis Dem. --> bērzs.
krītiņāt Dem. --> krist (bērnu runā).
ļurumiņš Dem. --> ļurums (parasti par bērnu).
mazbērniņš Dem. --> mazbērns.
melnbērītis Dem. --> melnbēris.
mīļbērniņš Dem. --> mīļbērns.
nebēdniecēns Dem. --> nebēdnieks.
tebečiņš Dem. --> tebēka, tabaka.
tebēciņš Dem. --> tebēka, tabaka.
DP Demokrātijas pabērni.
muceklis Dezertieris, bēglis.
glikopoliūrija Diabēta forma, kurā cukura daudzuma palielināšanās urīnā ir mērena, bet ievērojami palielinās urīnskābes daudzums.
diabetogēns Diabēta radīts.
diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks.
diplomelitūrija Diabētiska un nediabētiska glikozūrija vienlaikus vai pārmaiņus.
pāča Dibens (bērna).
cūce Dibens (bērnu runā).
dūka Dibens (maza bērna).
dūcis Dibens (mazam bērnam); dupsis.
sudene dibens (sarunā ar bērnu).
piža dibens, tūplis, okste (bērnu runā).
Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
dienons Dienā dzimis bērns.
krītaļāt Dienas laikā gulēt gultā ar visām drēbēm.
horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi.
Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
Gaci un Gaimi dievības, kuras pielūdza Ibērijas (Austrumgruzija) iedzīvotāji pirms kristietības izplatīšanās, pēc hronikām tie ir "burvji — visslepenākā zinātāji".
baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā.
molochs Dievs, kam upurēti cilvēki, sevišķi bērni, pirmdzimtie, Bībelē.
birzūklis Diezgan augsta, sausa vieta ar bērzu birzi.
progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi.
burēt Dimdēt, rībēt.
dinkšēt Dimdēt, rībēt.
dinkšķēt Dimdēt, rībēt.
stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem); dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem).
tromofonija Disfonijas veids, kam raksturīga balss drebēšana.
ambisillabisks Divām blakus zilbēm piederīgs.
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas.
naktene Divdīgļlapju klases dzimta ("Solanaceae"), 90 ģinšu, \~2600 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas, no tām 6 sugas ir adventīvas, bet 1 suga ir dārzbēglis.
sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš.
kopdzimtņi Divi (dvīņi) vai vairāki (trīnīši, četrīši utt.) mazuļi (bērni), kas vienās dzemdībās piedzimuši mātei, kurai parasti dzimst viens mazulis.
dvīņi divi bērni, kas piedzimuši mātei vienās dzemdībās.
divskanis divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; diftongs.
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
sinicēze Divu patskaņu apvienošana vienā zilbē, piem., nēsmu - neesmu.
sinerēze divu patskaņu apvienošana vienā zilbē, piemēram, "neesmu - nēsmu".
skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā).
aitiņas Divu veidu bērnu spēles.
uranilkatjons Divvērtīgs katjons, kas ar daudzām skābēm veido sāļus, piem., uranilacetātu.
pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm.
kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā.
uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās.
Grundmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums.
Gruntmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums.
lielbērznieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielbērze" iedzīvotāji.
jaunbērznieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbērze" iedzīvotāji.
Meženieki Dobeles novada Jaunbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" nosaukuma variants.
sadrimēt Dobji nodrebēt, nodunēt.
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
Lobelia dortmanna Dortmaņa lobēlija.
pakrustīt Dot bērnam vārdu pirms kristībām.
pabēdzināt Dot iespēju (tam, kas tiek meklēts) aizbēgt un paslēpties, izglābties.
pazust doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot); aizbēgt.
laisties latatā doties prom; bēgt.
absorbētā doza doza, kas ir vienāda ar vielas masas vienībā absorbēto enerģijas daudzumu (mērvienība _grejs_).
ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_).
spurgt Draiski, nebēdnīgi skanēt (par smiekliem).
skrēpis Draisks, aušīgs, bērnišķīgs cilvēks.
draiskulība Draiskulīga izdarība; nebēdnība, nerātnība.
skrebelis Draiskulīgs bērns.
žārgalis Draiskulīgs, bērnišķīgs cilvēks.
lēģerīgs Draiskulīgs, nebēdnīgs; palaidnīgs; nekārtīgs.
jaukties Draiskuļoties (par bērniem); trokšņaini rotaļāties.
tūšķis Drānās, autiņos satīts bērns.
bumburs Drēbēs savīstījies cilvēks.
ļumdēt Drebēt kā receklis.
ļundēt Drebēt kā receklis.
atdrebēt Drebēt pretī (priekšmeta sekundāra drebēšana, vai iedrebēšanās kaut kā ietekmē).
didilāt Drebēt salā.
didilēt Drebēt salā.
tresīt Drebēt, bailēs trīcēt.
drūzēt Drebēt, drebināties.
dripēt Drebēt, trīcēt, dārdēt.
dirbinēt Drebēt, trīcēt.
drabinēt Drebēt, trīcēt.
drebulēt Drebēt, trīcēt.
drebuļot Drebēt, trīcēt.
spirinēt Drebēt, trīcēt.
trimēt Drebēt, trīcēt.
trimt Drebēt, trīcēt.
dirbēt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
dirbināt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
dirbt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
didelēt Drebēt; drebināties.
drabēt Drebēt.
drebināties Drebēt.
drebt Drebēt.
drebuļāt Drebēt.
drebuļoties Drebēt.
driegt Drebēt.
drudēt Drebēt.
šermināties Drebēt.
šukt Drebēt.
žerbināt Drebēt.
mākulāt Drūmam, bēdīgam būt.
trapains Drupens, izburbējis.
trapans Drupens, izburbējis.
trapjš Drupens, izburbējis.
aizdrupināt drupinot aizbērt aiz kaut kā.
nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
notrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
dūkanbēris Dūkanbērs zirgs.
dūkainbērs Dūkanbērs.
dumbērģis Dumbēris.
dunkšēt Dungāt, raudāt (par bērniem).
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
vērķīgs Dūšīgs, kustīgs (par mazu bērnu).
dvīnēni Dvīņi (bērna, pusaudža vecumā).
Russula flava dzeltenā bērzlape.
ksanthematīns Dzeltena viela, ko iegūst, hematīnu šķīdinot atšķaidītā slāpekļskābē.
Betula alleghaniensis dzeltenais bērzs.
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu.
Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts.
Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
Durbe Dzelzceļa pieturpunkts Durbē, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Liepāja, 197 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1929. g.
bānmale Dzelzceļa uzbērums.
kalnu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis.
bērnoties dzemdēt bērnu.
izbērnoties Dzemdēt bērnu.
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (parasti par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
pāragras dzemdības dzemdības, kas notiek pirms parastā grūtniecības ilguma beigām, kad bērns ir dzīvotspējīgs, visbiežāk starp 28. un 38.-39. grūtniecības nedēļu.
nenna Dzēriens (bērnam, zīdainim).
ninna Dzēriens (bērniem).
nenne Dzēriens (bērnu val.).
nēnes Dzēriens (bērnu valodā).
ummas Dzēriens (bērnu valodā).
mirucis Dzēriens no bērzu sulām, kas saraudzētas ar rupjas maizes garozām un rudzu graudiem.
nirva Dzēriens no bērzu sulām.
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
ummāt Dzert (bērnu runā).
nennēt Dzert (bērnu val.).
dzēkāt Dzert (par bērniem); žūpot (nicīgi).
ninnāt Dzert (parasti par bērnu).
nennāt Dzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
lellot dziedot midzināt bērnu.
šūpļadziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu; šūpuļdziesma.
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
zema dzimstība dzimstības līmenis, kurš ar konkrēto mirstības līmeni nenodrošina vienkāršo paaudžu nomaiņu, un bērnu paaudzes ir skaitliski mazākas par viņu vecāku paaudzēm.
augsta dzimstība dzimstības līmenis, pie kura bērnu paaudzes ir ievērojami lielākas par viņu vecāku paaudzēm.
ģente Dzimts, vecāki un bērni kopā.
sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu); piedzīvot (4).
piedzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu).
sviķītis dzimumloceklis (bērnu runā).
laulības produktivitāte dzimušo bērnu skaits laulātā pāra dzīves laikā; reālajai vai nosacītajai laulību kohortai to aprēķina kā vidējo dzimušo bērnu skaitu uz vienu laulību.
mala Dzirnavās iebērtie graudi malšanai.
zīdaiņu mirstība dzīvi dzimušo bērnu mirstība pirmajā dzīves gadā.
ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem.
ērbēģaugša Dzīvojamās mājas augšējā daļa; bēniņi.
augt Dzīvot, pavadīt dzīves agrīnos gadus (par bērniem, pusaudžiem).
slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); arī bēguļot.
deperis Dzīvs, kustīgs bērns.
budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
yod Ebreju alfabēta 10. burts.
kāf Ebreju alfabēta 11. burts.
lamēd Ebreju alfabēta 12. burts.
mēm Ebreju alfabēta 13. burts.
nūn Ebreju alfabēta 14. burts.
samek Ebreju alfabēta 15. burts.
ayin Ebreju alfabēta 16. burts.
pē Ebreju alfabēta 17. burts.
cadī Ebreju alfabēta 18. burts.
quof Ebreju alfabēta 19. burts.
rēš Ebreju alfabēta 20. burts.
šīn Ebreju alfabēta 21. (priekšpēdējais) burts.
tāv Ebreju alfabēta 22. (pēdējais) burts.
gimels Ebreju alfabēta 3. burts, atbilst eiropiešu "g".
vāv Ebreju alfabēta 6. burts.
zain Ebreju alfabēta 7. burts.
hēt Ebreju alfabēta 8. burts.
tēt Ebreju alfabēta 9. burts.
dālet Ebreju alfabēta ceturtais burts.
bēt Ebreju alfabēta otrais burts.
he Ebreju alfabēta piektais burts.
alef Ebreju alfabēta pirmais burts.
gīmel Ebreju alfabēta trešais burts.
židelēns Ebreju bērns.
kadišs Ebreju lūgšana, kurā parasti sava mirušā tēva vai mātes vārdā Dievu lūdz un slavē sērojošie bērni, lai gan ne nāve, ne sēras tajā nav pieminētas.
Sāra Ebreju mitoloģijā - vecākā patriarha Ābrama sieva, kurai ilgstoši nebija bērnu, un kad viņi bija jau krietni gados, piedzima Īzāks.
lāčpeka Ēdama sēne ("Boletus scaber"), saukta arī par auneni, bērzu beku.
riekstenes Ēdamas sēnes, bērzlapju pasuga.
ēma Ēdiens (bērnam).
jama Ēdiens (bērnu valodā).
ņemma Ēdiens (bērnu valodā).
ņamma Ēdiens (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
amma Ēdiens bērnu valodā.
abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas.
zīdīt Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli).
dot bērnam krūti ēdināt bērnu ar krūti.
piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
atsaēsties Ēdot (ko garšīgu), gribēt vēl (to).
Taurta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, sieviešu un bērnu aizstāve.
Mafdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - atriebēja, kas iemiesojās gepardā.
Selketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete skorpions, kuras pārziņā bija dzemdības un kura uzraudzīja mumificētos ķermeņus bēru laikā.
Taverete Ēģiptiešu mitoloģijā - sieviešu un bērnu aizgādne, kas palīdzēja mirušajiem atdzimt Nuna pirmatnējos ūdeņos.
Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus.
ladinosi eiropiešu vīriešu unindiāņu sieviešu bērni Dienvidamerikā.
dīdināt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
dīdīt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
dīdīties Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
inkubatorijs Ēka putnu olu inkubēšanai un cāļu uzglabāšanai līdz diennakts vecumam.
Nimba Ekepas pilsētas Libērijā senāks nosaukums.
mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona).
reostatu bremzes elektriskās bremzes, kas darbojas ar dīzeļlokomotīvju vai gāzturbīnu lokomotīvju elektromotoru izstrādāto enerģiju, kura tiek absorbēta īpašos reostatos.
fotoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas pusvadītājā, ja tas absorbē optisko starojumu (fotonus).
molekulu spektri elektromagnētiskā starojuma sadalījums, molekulai to izstarojot vai absorbējot sev raksturīgā veidā; vērojami joslu veidā spektra ultravioletajā, redzamajā vai infrasarkanajā daļā.
bēta daļiņas elektroni vai pozitroni, kurus izstaro radioaktīvas vielas bēta sabrukšanas procesā.
fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
ārējais fotoefekts elektronu izsišana no cietiem ķermeņiem vai šķidrumiem absorbētās gaismas iedarbībā.
fotoemisija Elektronu izsviešana, izlidošana (emisija) no vielas, absorbētās gaismas iedarbībā.
jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem).
pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju.
apakšējais kopturis elements, kas balsta statņus un atgāžņus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to tālāk uz sienām vai bēniņu pārsegumu.
kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes.
antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta.
enfant Enfant naturel - ārlaulības bērns.
enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām.
holīnesterāze Enzīms asinīs un audos, kas katalizē acetilholīna hidrolīzi etiķskābē un holīnā.
tanāze Enzīms, iegūts no "Penicillium" un "Aspergillus" ģints kultūrām; katalizē tanīna pārvēršanos gallusskābē.
sukcīndehidrogenāze Enzīms, kas katalizē dzintarskābes oksidēšanu fumārskābē.
holesterāze Enzīms, kas katalizē holesterīna esteru hidrolīzi, pārvēršot tos holesterīnā un taukskābēs.
baltsvārcis Epitets bērzam.
Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
eskimosu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu (Grenlandes eskimosiem) un krievu alfabēts (Āzijas eskimosiem).
pursīt ēst (par mazu bērnu).
ņammāt Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
Tagēts etrusku mitoloģijā - augstākā dieva Jupitera dēls, bērns, kam piemita pareģa gudrība un pieredze zīlēšanas mākslā.
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers.
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība — 1,2 ha; Pabērzes ezers; Pabērzu ezers; Pabirzes ezers.
Klebēķītis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,8 ha; Klabēķītis; Klebeku ezers; Klebeķu ezers.
Klebēķītis Ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,2 ha; Klabēķis; Klabēķu ezers; Klebekļu ezers; Klebeķis; Klebēķis; Klebeķu ezers.
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra.
Gulbeniņš Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers.
Ūbēris Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 30,6 ha, dziļums - līdz 2,3 m; Ubera ezers; Ubēra ezers; Ūbēres ezers; Uberu ezers.
Bābelītis Ezers Rīgas austrumu daļā, uz dienvidiem no Ķīšezera, ieplakā starp dzelzceļa uzbērumu un Juglas kāpām, 1,7 m vjl., platība - 6,9 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 5,5 m, nav noteces, uzkrājas dūņas; Ozolkalna ezers.
Buļļezers Ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils.
Maizezers Ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers.
Gulbēris Ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers.
Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers.
Tāra Ezoterismā - glābējs jeb Dievišķā Māte, Šivas līdzgaitniece.
pirmā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kurā lēcienveidīgi mainās vielas iekšējā enerģija (izdalās vai absorbējas siltums) un blīvums; tas notiek, vielai iztvaikojot, kūstot, kondensējoties, kristalizējoties u. tml.
fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās.
jod Feniķiešu alfabēta rakstu zīme, kas aptuveni atbilst burtam j.
Adramelehs Feniķiešu mitoloģijā - asinselks, kam upurēja cilvēkus, galvenokārt bērnus.
bēgļu izdošanas līgumi feodāļu savstarpējie līgumi par aizbēgušo dreļļu (parāda vergu) un zemnieku atprasīšanas un izdošanas kārtību.
glutamināze Ferments dzīvnieku un augstāko augu audos, kurš katalizē glutamīna šķelšanu glutamīnskābē un amonjakā.
formilāze Ferments, kas etiķskābi pārvērš nestabilā skudrskābē.
adenozīntrifosfatāze Ferments, kas katalizē adenozīntrifosfāta šķelšanu adenozīndifosfātā un fosforskābē.
aldehīdoksidāze Ferments, kas katalizē alifātisko un aromātisko aldehīdu oksidāciju, veidojoties atbilstošajām skābēm.
hipurikāze Ferments, kas katalizē hipūrskābes hidrolīzi benzoskābē un glicīnā.
karboksilāze ferments, kas ogļskābi atdala no ketonskābēm un kam ir liela nozīme rūgšanas procesos; vitamīna B1 atvasinājums.
lipāze Ferments, kas sadala taukus glicerīnā un taukskābēs.
dipeptidāze Ferments, kas šķeļ dipeptīdus aminoskābēs.
erepsīns Fermentu maisījums, ko atdalatievās zarnas gļotāda un kas šķeļ polipeptīdus aminoskābēs.
Thuidium philibertii Filibēra ežlape.
emanacionisms Filozofiska un teoloģiska teorija, kura māca, ka visu radījumu izcelsme meklējama netīšā, tomēr neizbēgamā mazāk pilnīgu garīgo būtņu aizplūšanā no bezgalības, neizsmeļamas un nemainīgas pirmatnējās substances.
absorbētspēja fizikāls lielums, kas rāda, kādu daļu no starojuma ķermenis absorbē
absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās.
radiofizika Fizikas nozare, kas pētī, kā rodas, izstarojas, izplatās, absorbējas un atstarojas radioviļņi.
iekšledāja fluvioglaciālie nogulumi fluvioglaciālie nogulumi, kas uzkrājās gan pašā ledājā, tā plaisās, caurkusumos un virsas iedobēs.
fonotaktika Fonoloģijas apakšnozare, kurā pēta, kā konkrētās valodas fonēmas vai citas fonoloģiskās vienības var savienot, lai veidotu zilbes un vārdus ar pieļaujamajām līdzskaņu kopām; kāda vokāļu un konsonantu secība ir iespējama konkrētajā valodā un kādās pozīcijās vārdos un zilbēs šīs skaņu kopas un secība var būt.
pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
frambezioma Frambēzijas primārais bojājums: liela papula, kuras virsmā ir veģetācijas, kas atgādina aveni.
gundu Frambēzijas sekundārās stadijas vēlīns simptoms, ko raksturo deguna kaulu bilaterāla hiperostoze, kas redzama kā simetriski apaļi pampumi abpus deguna saknei.
OAS Franču labēji ekstrēmistiska organizācija (franču "Organisation de l'Armee Secrete"), kas, pielietojot teroru, 1960.-1962. g. cīnījās pret Alžīrijas neatkarību.
ēkš Fui (bērnu valodā par netīrumiem).
karbonilgrupa Funkcionālā grupa organiskajos savienojumos >C=O, kas raksturīga, piem., aldehīdiem, ketoniem, karbonskābēm, laktoniem, laktamiem.
švarba Gadījums bērnu spēlē ar akmentiņiem, kad vienu akmentiņu gaisā sviežot citi ir jāķer nuo zemes un jāpatur saujā, kā arī jāsaķer gaisā uzsviestais akmentiņš.
gadnieks Gadu vecs bērns.
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piemēram, smaku no drēbēm).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par drēbēm).
likarni Gaismas nesējs, devējs; logi bēniņu jumta daļā vai kupolā.
berčists Galēji labējās un rasistiskās "Džona Bērča biedrības" loceklis.
gaula Galva (bērnu valodā).
boze Galva (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
uzbauze Galvas virsa (bērnu runā).
entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris.
papa Gaļa (bērnu runā).
papiņa Gaļa (bērnu runā).
pāpiņa Gaļa (bērnu runā).
leļa Gaļa (bērnu valodā).
pepe Gaļa (parasti bērnu valodā vai arī kā mīlinājuma forma).
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
diatoniskā gamma gamma, kas sastāv no notīm bez diezēm un bēmoliem.
Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris.
noma Gangrenozs stomatīts, biežāk novārgušiem bērniem pēc pārciestas infekcijas slimības.
bukols Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi.
ixodes Ganībērces.
spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte.
noblenzēt Gar acīm nozibēt.
čaksturis Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas.
čaksturs Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas.
gara bērns garabērns.
Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā.
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt.
valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
žalobnais nešpors garīga dziesma, ko parasti dzied bērēs.
abecedārijs Garīgas dziesmas, kuru panti sākas ar burtiem alfabēta kārtībā.
bamblis Garīgi atpalicis bērns.
atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam.
grēku krekls garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam.
bērzu gārša gārša, kurā pārsvarā aug bērzi.
vice Garu bērza žagaru slota pelavu, arī graudu slaucīšanai piedarbā.
vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
vilkt garu lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
Gaurāta Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka.
Gauratiņa Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka.
gudžot Gausties, žēloties, bēdāties.
glēbējs Glābējs.
sother Glābējs.
ģelbēties Glābties bēgot.
paijāt Glāstīt (parasti bērnu).
bērkāja Glāze alkoholiska dzēriena, ko dzer bērēs, pieminot mirušo.
sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu.
glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture.
orizenīns Glutelīnu grupas rīsu proteīns; šķīst sārmos un vājās skābēs.
apgodināt Godāt, godināt, apbērt ar goda un cieņas pierādījumiem.
nošķirības Godības, nošķirot bērnu no mātes krūts.
guli Goli - tauta Libērijas rietumos.
mūja Govs (bērnu valodā).
cimbole Govs kāja; cilvēka kāja no pēdas līdz celim; bērna kāja.
brūkšināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt.
brukšķēt Grabēt, brīkšķēt, rībēt.
brukšķināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt.
brūkšķināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt.
skripšķēties Grabēt, čirkstēt, svirkstēt.
skrebēt grabēt, skrapstēt; čaukstēt.
skrabēt Grabēt, skrapstēt; pļāpāt.
krabēt Grabēt.
skrabšēt Grabēt.
varkšēt Grabēt.
varkšķēt Grabēt.
lāpstāt Grābt, bērt ar lāpstu.
lāpstēt Grābt, bērt ar lāpstu.
lāpstot Grābt, bērt ar lāpstu.
liekšķerēt Grābt, bērt, arī smelt ar liekšķeri.
skrabulis Grabulis (bērna spēlīte).
žvagulis Grabulis, zvagulis; žvadzoša bērnu rotaļlieta.
aizridēt Grāvi vai purvu aizsprostot vai aizdambēt.
Greitbēra Greitbēra ezers - Greitbērleiks.
Lielais Lāču ezers Greitbērleiks, ezers Kanādā.
Greitbēra ezers Greitbērleiks, ezers Kanādā.
bemberis Greizi izaudzis bērzs.
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
bidzēt Gribēt (bērnu valodā).
WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās).
notomīties Gribēt (kaut ko) teikt, bet (dēļ stostīšanās) nevarēt pateikt.
aizgribēt Gribēt aiziet prom.
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot.
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust.
siekaloties Gribēt kaut ko, vēlēties, iekārot.
sūnīties gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet škēršļu dēļ nevarēt.
vouloir cʽest pouvoir gribēt nozīmē varēt.
piegribēt Gribēt vairāk, nekā spēj.
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
omāt Gribēt, varēt.
vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt).
prasīties Gribēties.
sigma grieķu alfabēta astoņpadsmitais burts (Σ, σ).
tēta Grieķu alfabēta astotais burts (Θ, ϑ).
ipsils Grieķu alfabēta burts "y"; ipsilons.
delta Grieķu alfabēta ceturtais burts (Δ, δ).
ksī grieķu alfabēta četrapadsmitais burts (Ξ, ξ).
kapa Grieķu alfabēta desmitais burts (Κ, κ).
tau grieķu alfabēta deviņpadsmitais burts (Τ, τ).
jota grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
omega Grieķu alfabēta divdesmit ceturtais (pēdējais) burts (Ω, ω).
hī grieķu alfabēta divdesmit otrais burts (Χ, χ).
fī grieķu alfabēta divdesmit pirmas burts (Φ, ϕ).
psī grieķu alfabēta divdesmit trešais (priekšpēdējais) burts (Ψ, ψ).
ipsilons grieķu alfabēta divdesmitais burts (Υ, υ).
mī grieķu alfabēta divpadsmitais burts (Μ, μ).
bēta grieķu alfabēta otrais burts (Β, β).
omikrons grieķu alfabēta piecpadsmitais burts (Ο, ο), apzīmē īsu un šauru o skaņu.
epsilons Grieķu alfabēta piektais burts (Ε, ε).
alfa grieķu alfabēta pirmais burts (Α, α).
ro grieķu alfabēta septiņpadsmitais burts (Ρ, ρ).
ēta grieķu alfabēta septītais burts (Η, η).
dzeta grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ); zeta, zēta.
zēta Grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ).
pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π).
pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts.
gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Г, γ).
nī grieķu alfabēta trīspadsmitais burts (Ν, ν).
lambda grieķu alfabēta vienpadsmitais burts (Λ, λ).
paions Grieķu metrikā piecmoru pēda, kas sastāv no vienas garas un trim īsām zilbēm.
Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos.
Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām.
Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli.
Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja.
kēres Grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dievietes Niktes bērni, kas cilvēkiem nes nelaimi un nāvi.
Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā.
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
Alope grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Kerkiona meita, kura slepus dzemdēja Poseidonam bērnu un lika auklei izmest to mežā, to atklāja Kerkions un sodīja Alopi ar nāvi.
simtroči Grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna bērni, trīs milži (Briarejs, Kots un Gijs) ar simt rokām un piecdesmit galvām.
Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju.
Ērigone grieķu mitoloģijā - Īkarija meita, kura atradusi tēva kapu aiz bēdām pakārās.
Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
Atalante Grieķu mitoloģijā - izcila medniece, Kalidonas medību un argonautu brauciena dalībniece, kuru bērnībā barojusi lāču māte, bet izaudzinājuši mednieki.
Eiadne grieķu mitoloģijā - Kapaneja sieva, kura nevēlējās dzīvot ilgāk par savu vīru un metās viņa bēru sārtā.
Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu.
Glauke Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieka meita, kuru gribēja apprecēt argonauts Jāsons.
Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai.
koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem.
Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs.
Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem.
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību.
Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus.
Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu.
kurēti grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un zemes dievietes Gajas bērni, Rejas-Kibeles pavadoņi, dēmoni.
Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
Antiope Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Nikteja meita, kura palika grūta no dievu valdnieka Zeva un bailēs no tēva dusmām aizbēga no Tēbām, Amfiona un Zēta māte.
Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju.
Fillīda Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieka Sītona meita, kura nomira no bēdām, kad nevarēja sagaidīt savu vīru atgriežamies.
Eibūlejs grieķu mitoloģijā - Triptolema brālis un no Agras uz Atiku bēgošā Dēmetras priestera Trohila dēls.
Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte.
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam.
Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis.
Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju.
iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm).
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties.
pļurkšināt Grūst atpakaļ ēdienu (par bērnu).
piegrūt Grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, aizbērtam (ar to).
pagrūt Grūstot tikt pilnībā apbērtam.
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam.
grūši Grūti, smagi, bēdīgi.
bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ.
pirmsdzemdību periods grūtniecības laiks pirms bērna piedzimšanas.
pirmslaulību dzemdības grūtniecības noslēgums ar bērna piedzimšanu pirms laulības noslēgšanas.
rūsis Gruži, saslaukas, netīrumi, atkritumi, kas sabērti kaudzē.
Gulbēres ezers Gulbēris, ezers Liezēres pagastā.
čučēt Gulēt (parasti par bērnu).
čučiņāt Gulēt (parasti par bērnu).
magāt Gulēt (sarunā ar bērniem).
aijīnas Gulētiešana (bērniem).
papildgulta Gulta, ko pēc nepieciešamības var ievietot viesnīcas numurā, kur, piemēram, nakšņo ģimene ar bērniem.
seņģis Gulta; šaura gultiņa bērnam.
čuča Guļa, gulēšana (bērnu valodā).
knukšēt Guļot (miegā) radīt zināmas skaņas, nemierīgi gulēt (par maziem bērniem).
gankstīties Guļot uz sola, karināt galvu un kājas uz leju, kā to dara bērni.
Gvineja Gvinejas Republika - valsts Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 245857 kvadrātkilometri, 10058000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni, robežojas ar Gvineju-Bisavu, Senegālu, Mali, Burkinfaso, Libēriju un Sjerraleoni.
jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts.
korejiešu valoda ģenealoģiski izolēta valoda, ko runā gk. abās Korejas valstīs; rakstība: alfabētisks skaņu raksts.
basku valoda ģenealoģiski izolēta valoda, oficiālā valoda Basku zemē, Spānijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
nivhu valoda ģenealoģiski izolēta valoda, rakstība no 1932. g. latīņu alfabētā, no 1937. g. - pamatā krievu alfabēts.
sfingomielinoze Ģeneralizēta pārmantota fosfatīdu tezaurismoze agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas pirmajos dzīves mēnešos.
lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas.
kartogrāfs Ģeogrāfisko karšu zīmētājs, grebējs.
Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens.
ģeorežģis Ģeosintētisks, no izturīgi savienotiem polimēru elementiem regulāra režģa veidā izgatavots materiāls, kas veido labu mehānisko sasaisti ar apkārtējo materiālu; to iestrādā gruntī būvju un ceļu pamatnes nestspējas palielināšanai, uzbērumu, nogāžu noturības palielināšanai.
virsģērbi Ģērbi, kas veido sadzīves apģērba galveno kārtu, kuru valkā virs apakšveļas galvenokārt iekštelpās vai tām līdzīgos āra laikapstākļos un zem ārdrēbēm, kad tās ir nepieciešamas.
ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms.
cisvestītisms Ģērbšanās dzimumam atbilstošās, bet vecumam, amatam vai sabiedriskajam stāvoklim neatbilstošās drēbēs.
Drūdes ģermānu mitoloģijā - sieviešu kārtas nakts gari - lietuvēni, kuri biedē guļošos, kaitē bērniem un mājdzīvniekiem, kā arī nodarbojas ar ļaunprātībām.
Nanna Ģermāņu mitoloģijā - dieva Baldra meita, kura no bēdām nomira, kad Baldrs tika nonāvēts.
zviedru valoda ģermāņu valodu grupas ziemeļģermāņu austrumu atzara valoda; senākie rakstu pieminekļi - rūnu raksti; kopš 13. gs. rakstības pamatā latīņu alfabēts.
liela ģimene ģimene (galvenokārt bioloģiskā), kurā ir daudz bērnu; vairākpaaudžu ģimene.
dzimta Ģimene (parasti ne plašāka par divām vai trim paaudzēm); vecāki un bērni.
pēdelis Ģimenē pēdējais piedzimušais bērns.
audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē.
nukleārā ģimene ģimene, kas sastāv no laulātā pāra ar vai bez bērniem, vai nepilnā ģimene, kas sastāv no viena vecāka ar bērniem.
lielģimene Ģimene, kur kopā ar vecākiem dzīvo precētie bērni un bērnu bērni; 3 un vairāk paaudzes.
bezbērnu ģimene ģimene, kurā kādu bioloģisku, sociālu, ekonomisku vai citu faktoru dēļ nav bērnu; kas var būt pāra brīvprātīgs lēmums.
bioloģiskā ģimene ģimene, kura sastāv no vecākiem un viņu bērniem, neiekļaujot adoptētos bērnus.
daudzbērnu ģimene ģimene, kuras sastāvā ir salīdzinoši liels bērnu skaits (Latvijā nereti tiek pieņemts 3 un vairāk bērnu).
saplūdušas ģimenes ģimenes ar bērniem no iepriekšējām attiecībām.
ģimenes dzīves cikls ģimenes dzīves nozīmīgākie posmi; parasti: laulāto kopdzīve līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu audzināšana līdz pēdējā bērna patstāvīgas dzīves sākumam, vēlīnā laulāto kopdzīve divatā.
salikta ģimene ģimenes modelis, kas veidojas atkārtotu partnerattiecību gadījumā; tā ir ģimene ar tēvu vai māti un patēvu vai pamāti un viņu bērniem no iepriekšējām attiecībām un jaunajās attiecībās dzimušajiem bērniem.
paplašināta ģimene ģimenes modelis, kur kopā dzīvo un vienu mājsaimniecību veido ne tikai laulāts pāris vai partneri un viņu bērni, bet arī citi radinieki.
vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu.
nukleāra ģimene ģimenes tips, ko veido vecāki un viņu neprecētie bērni.
heteroalbumoze Hemialbumozes forma, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst atšķaidītā sālsskābē un vārāmā sāls šķīdumā.
pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence.
rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu.
purīns Heterociklisks savienojums, kas ir nukleīnskābju, dažu alkaloīdu (piem., kofeīna) sastāvdaļa, ir arī dzīvnieku vielmaiņas produktos (urīnskābē).
diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu.
Iahsari Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - augstākā dieva Gmerti bērns, debesu sūtnis, kas nolaižas no debesīm krusta vai kolonnas veidolā.
Verbena x hybrida hibrīdā verbēna.
centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis.
paisuma elektrostacija hidroelektrostacija, kas okeāna (jūras) paisuma enerģiju pārveido elektroenerģijā, izmantojot ūdenslīmeņa starpību paisuma un bēguma laikā; PES.
ribonukleāzes Hidrolāžu klases fermenti, kas katalizē fosfodiestersaišu šķelšanos ribonukleīnskābēs.
Betula utilis Himalaju bērzs.
Žakmana bērzs Himalaju bērzu pasuga ("Betula utilis Jackemontii") ar varakrāsas mizu, ko audzē kā dekoratīvu koku.
naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm.
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
bērzupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis", syn. "Piptoporus"), kas aug uz bērziem.
himjariešu Himjariešu alfabēts - fēniķiešu alfabēta attīstības virziens, no kura cēlušies Etiopijas, Lībijas u. c. Ziemeļāfrikas semītu alfabēti.
nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām.
kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti.
sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā.
euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību.
infundibuloma Hipotalāma piltuves audzējs (parasti bērniem).
kački Hokejam līdzīga bērnu spēle ar koka ripu un nūjām.
nīderlandiešu valoda holandiešu valoda, ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts.
lobelīns Holinomimētisks līdzeklis, alkaloīds, atrodas dažādās lobēliju sugās, iegūst arī sintētiski.
atdarināšanas horeja horejiskas kustības veseliem bērniem, kuriem ir saskare ar horejas slimniekiem.
berma horizontāls laukums, josla dambja, uzbēruma, krasta nogāzes malā, ko ierīko, lai slīpums būtu noturīgs un lai to neizskalotu.
tīmiskā makroģenitosomija hormonāli traucējumi primāra aizkrūtes dziedzera audzēja gadījumā: aptaukošanās, pārmērīgi attīstīta muskulatūra, dzimumorgānu hipertrofija; slimība sākas agrā bērnībā.
Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli.
utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem.
iberis Ibēres.
kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.).
Centaurea iberica Ibērijas dzelzene.
ibērieši Ibērijas pussalas pirmiedzīvotāji, ap 1000 g. p. m. ē., kuru tuvākie pēcnācēji ir baski.
luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija.
kaspiji Ibēru-kaukāziešu klejotāju lopkopju ciltis A-Azerbaidžānā (1. gt. p. m. ē.) no kā cēlies arī Kaspijas jūras nos.
dāņu valoda ide val. saimes ģermāņu val. grupas valoda, ofic. val. Dānijā, rakstības pamatā lat. alfabēts.
rumāņu valoda ide val. saimes romāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu piemin, no 16. gs. kirilicā, no 19. gs. 2. p. rakstības pamatā lat. alfabēts.
venetu valoda ide valodu saimes atzars, saglabājušies \~200 uzraksti no 5.-1. gs. p. m. ē.; rakstības pamatā grieķu alfabēts.
lietuviešu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; valsts valoda Lietuvā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
norvēģu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā \~4 mij cilv. Norvēģijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
flāmu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Beļģijā (līdzās franču valodai), tuva nīderlandiešu valodai (dažkārt uzskata par nīderlandiešu valodas teritoriālo variantu), rakstības pamatā latīņu alfabēts.
islandiešu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Islandē; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts).
tatu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
osetīnu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu piemin, no 10. gs. grieķu rakstā, mūsdienu rakstības pamatā krievu alfabēts.
tadžiku valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi no 9. gs. 2. p.; rakstības pamatā arābu, no 1940. g. krievu alfabēts.
skotu valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, lieto modificētu latīņu alfabētu.
īru valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Īrijā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
velsiešu valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda; rakstība pastāv kopš 8. gs., tās pamatā latīņu alfabēts.
itāliešu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Itālijā, Sanmarīno, Šveicē (viena no ofic. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
čehu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (rietumslāvu apakšgrupa) valoda, Čehijas oficiālā valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
slovēņu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
sorbu valodas ide valodu saimes slāvu valodu grupas valodas; ir 2 lit. val.: augšsorbu val. un lejassorbu val.; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
albāņu valoda ide valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
senitāļu valodas ide valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mirusī latīņu, osku, umbru u. c. valodas; senākie rakstu pieminekļi (neskaitot latīņu valodu) no 6. gs. p. m. ē. saglabājušies \~300 uzrakstu, vietvārdu; rakstības pamatā grieķu, etrusku un latīņu alfabēts.
iemiglīt Iebēgt.
iemukt Iebēgt.
iekritināt Iebērt, iebirdināt.
ielakstīt Iebērt.
iesabērties Iebērt.
krainīt Iebērt.
ieskrabēt Iebrikšķēties, iegrabēties.
domāts Iecerēts, gribēts.
sačabēt Iečabēties.
iečīkstēties Iečinkstēties (par bērnu).
kundzēns Iedomīgs jauns cilvēks; bērns ar kundziskām manierēm.
atofāns Iedzeltens pulveris, nešķīst ūdenī, grūti šķīst spirtā un atšķaidītās skābēs, viegli - sārmu šķīdumos; veicina urīnskābes izdalīšanos.
ienennāt Iedzert (sarunā ar bērniem).
ieninnāt Iedzert (sarunā ar bērniem).
oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība.
kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
reproduktīvā uzvedība iedzīvotāju rīcība, kura nosaka bērnu dzimstību vai arī atteikšanos no bērniem laulībā vai arī ārpus laulības.
ieammāt Ieēst (runājot ar bērniem).
iekrabēties Iegrabēties.
ieskumēties Iegribēties kaut ko sajust.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
skumēties Iegribēties, iekāroties.
iekāmēties Iegribēties.
iesadomāties Iegribēties.
iesagribēties Iegribēties.
ietīkoties Iegribēties.
paiet zem ūdens iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem; arī noslīkt.
sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni.
greizi sašaurināts iegurnis iegurnis pēc agrā bērnībā pārciesta gūžas kaula iekaisuma.
pārģērbt Ieģērbt (kādu) citās, piemērotākās drēbēs, apģērbā.
ieķegot Ieiet; iebēgt.
iesamīties Iekāpt, iebrist, parasti neviļus, negribēti.
centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs.
iesamesties Ieķerties, piemēram, drēbēs (par dažu augu augļiem).
ielenieki Ielas bērni, ielas jaunatne.
aizčučināt Iemidzināt (bērnu), ieaijāt.
aizgulēt Ieņemt bērnu (grūtniecības iestāšanās).
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
pečki-lavočki Iepriekšēja noruna (izdarīt noziegumu, bēgt u. tml.).
capuri izpērkt ieraša kaut ko dāvāt vecmātei - bērnu saņēmējai - ejot mājā no kristībām.
atškereibys ierašas, kas saistās ar bērna barošanas ar krūti pārtraukšana.
ierībenēties Ierībēties (par pērkonu).
aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt.
aizdudzēt Ierībēties, nodārdēt.
staigulis ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
medsviedne Ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
erkensators Ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai.
kuvēze Ierīce priekšlaikus dzimuša bērna novietošanai.
iekrāvējs ierīce vai mašīna kravu satveršanai, pārvietošanai un iekraušanai transportlīdzeklī, bērumos un krāvumos.
zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
pārtraucējsadalītājs Ierīce, kas ar centrbēdzes, vakuuma un oktānkorektora palīdzību veic aizdedzes sistēmas vadības funkcijas un motora darba secībā sadala augstsprieguma strāvas impulsu pa motora cilindriem.
koferdams Ierīce, ko lieto plombēšanas laikā zoba izolācijai no siekalām.
ekrāns Ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu.
ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm).
iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
aizbēdāt Iesākt bēdāties.
aizčabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečabēties.
iečabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt.
iečabēt Iesākt čabēt uz īsu brīdi.
iedrebēties Iesākt drebēt (par priekšmetiem); īsu brīdi drebēt.
iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties.
aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedrebēties.
aizdrebēt Iesākt drebēt.
aizgrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegrabēties.
iegrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt.
aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabēties.
ieklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt.
ieņirbēties Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
uzņirbēt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
uzņirbt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
aizrībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierībēties.
ierībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt.
ierībināties Iesākt rībēt, nodārdēt.
aizrībēt Iesākt rībēt.
ieskrabēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
iezibēties Iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezibēties Iesākt zibēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zibēt.
iezibēties Iesākt zibēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi zibēt, atstarojot gaismu.
uzzibēt Iesākt zibēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibēt.
strengausis Iesauka mazam bērnam, kas parasti "nesadzird".
saskābēt Ieskābēt (ko) lielākā daudzumā; ieskābēt (kā lielāku daudzumu).
ieskābināt Ieskābēt.
skābā putra ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā; skābputra.
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā.
skābulis Ieskābētu rudzu miltu ēdiens, ēdiena piedeva pie kartupeļiem.
aizklimstēt Ieskanēties, ierībēties.
bužāt Ieskāt, utīt (bērnu).
saskrabēt Ieskrabēties.
skrapēt Ieskrabēties.
iedesāt Ieskriet, iebēgt.
iemuģīt Ieskriet, iebēgt.
iejūgties Ieskriet; iebēgt.
iesasmelties Iesmelties parasti neviļus, negribēti.
paternitātes noteikšana iespējama tiesā pēc bērna mātes, aizbildņa, pilngadīga bērna vai faktiskā bērna tēva prasības neatkarīgi no bērna dzimšanas laika, nepieciešama bērna bioloģiskās izcelšanās nodibināšana no atbildētāja, likums pieļauj visa veida pierādījumu, arī zinātnisku, izprasīšanu un pārbaudīšanu.
cicero iespiedburti, kuru augstums ir 4,55 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos); 12-punktu burtu biezuma apzīmējums.
ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā.
sažvadzēt Iešķindēties, iegrabēties.
ietiņāt Iet (bērnu runā).
seperēt Iet (par bērniem, kas sāk staigāt).
ļikāt Iet (par zaķi, arī bērnu).
trimpelēt Iet ar maziem soļiem (parasti par bērnu).
pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā (arī gājumā) iet bēru gājienā un apbedīt mirušo; piedalīties apbedīšanā.
pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā iet bēru gājienā un apbedīt mirušo; piedalīties apbedīšanā.
pekāt Iet sīkiem soļiem (parasti par bērniem).
ķepāt Iet, rāpot (par bērnu).
aizterkšķēties Ietarkšķēties, ieklabēties uz īsu mirkli.
apģērbt Ietērpt (kādu) drēbēs; panākt, ka ietērpjas drēbēs.
grazis Ietiepīgs, nerātns bērns.
timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns).
erps Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks; ietiepīgs bērns.
bambulis Ietīts bērns.
bambuls Ietīts bērns.
iedrebināties Ietrīsēties, sākt drebēt.
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
vecāku prasmes ietver bērnu fizisko un drošības vajadzību nodrošināšanu, mīlestības un pieķeršanās izrādīšanu, robežu noteikšanu un disciplīnas nodrošināšanu, izglītības iespēju sniegšanu, kā arī citus pienākumus.
Zemgales ģeobotāniskais rajons ietver Zemgales līdzenumu, klimata un bagāto augšņu dēļ tā teritorijā attīstījušies lapkoku meži, kuros dominē oši, ozoli, baltalkšņi, bērzi un apses.
pēpa Ievainota vieta, brūce (bērnu valodā).
apsula Ievainoto bērzu sula pavasarī, kas sarecējusi, sabiezējusi.
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
iezibēt Iezibēties.
iežibēties Iezibēties.
iezibinēt Iezibēties.
iežibt Iežibēties.
iks Ikss - latīņu alfabēta trešais burts no beigām.
bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.
nakts darbs ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas; ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6; attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20 līdz 6.
insulinopātija Ikviens defekts ģenētiski nosacītajā insulīna molekulas struktūrā; parasti izpaužas ar hiperinsulinēmiju un viegli izteiktu sindromu, kas līdzīgs 2. tipa cukura diabētam.
prostaglandīns Ikviens ķīmisks savienojums, kas veidojies no nepiesātinātām 20 oglekļa atomus saturošām taukskābēm, gk. no arahidonskābes ciklooksigenāzes ietekmē; atrodami visos orgānos; spēcīgi dažādu fizioloģisko procesu mediatori, kas darbojas gan šūnās, kuras tos sintezē, gan blakusšūnās.
kagata Ilgākai uzglabāšanai iekārtota cukurbiešu stirpa līdz 3 m platumā, 1,75 m augstumā (ja biešu sabēršanai izmanto mehānismus, tad augstums var sasniegt 5 m) un līdz 10 m garumā, parasti vairākas uz novākta lauka.
saskrabināt Ilgāku laiku grabēt, rībēt.
nogribēties Ilgāku laiku ļoti gribēt (ko); izgribēties.
savārgot Ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot.
saturināt Ilgāku laiku nepārtraukti turēt (bērnu, vajadzību nokārtošanai).
lerkšēt Ilgāku laiku riet, arī maut, bēt u. tml.
saduzot Ilgāku laiku sērot, bēdāties.
sabēdāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt; ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim).
nobēdāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties.
pārkreņķēties Ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties.
izkreņķēties Ilgāku laiku, daudz bēdāties, arī dusmoties; izbēdāties.
izbēdāties Ilgāku laiku, daudz bēdāties.
izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu).
izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
izadauzīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties (parasti par bērniem).
izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem).
atsakavēties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties (par bērnu).
izdrebēties Ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebināties.
izdrebināties Ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebēties.
izgribēties Ilgāku laiku, ļoti gribēt.
šķērsties Ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu).
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
sociālā separācija ilgstoša, sociāli reģistrēta (atzīta) bērna atdalīšana no bioloģiskās mātes (vecākiem) un audžumātes (audžuvecākiem) objektīvu vai subjektīvu cēloņu dēļ.
sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
ūzāties Ilgstoši ar kaut ko nodarboties (par bērniem).
klakatāt Ilgstoši klabēt (kā kuļmašīnai strādājot).
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti.
apbirdināt Ilgstoši vai vairākos paņēmienos apbērt.
čabināties Ilgstoši, intensīvi čabēt (par ko vieglu, sausu).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt(4).
čaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt.
graboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1).
klaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5).
pabērzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" iedzīvotāji.
bilde Ilustratīvs attēls (parasti bērnu grāmatā); ilustrācija.
ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā.
pasīvā imunitāte imunitāte, ko iegūst bērns ar mātes antivielām caur placentu vai kas iegūta, ievadot parenterāli gatavas antivielas.
mounds Indiāņu cilšu (siū, irokezu u. c.) senlaikos taisītie zemes uzbērumi vai akmens mūrējumi, kas sastopami ASV Austrumu štatos; 1-30 m augstumā un garumā no dažiem simts metriem līdz vairākām jūdzēm.
siū Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
apsaroki Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
asinibioni Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
osedži Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
sapoteki Indiāņu tauta, agrāk dzīvoja Meksikas dienvidu daļā; pirms spāņu ierašanās bija izveidojuši varenu valsti, valoda pieder pie otomangu saimes (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
trištubhs Indiešu vēdiskajā dzejā sillabometrisks trīsrindu pants, kurā katra rinda sastāv no 11 zilbēm.
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem.
dzimumorientācija Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumievirze.
dzimumievirze Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumorientācija.
latviešu valoda indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
puštu Indoeiropiešu valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Afganistānā (līdzās dari); rakstības pamatā arābu alfabēts.
baltkrievu valoda indoeiropiešu valodu saimes slāvu valodu grupas (austrumslāvu apakšgrupa) valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
romāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir rietumu - ibēru (spāņu, portugāļu, galisiešu, katalāņu), gallu (franču, provansiešu), retoromāņu, sardīniešu - un austrumu (itāļu, rumāņu, mirusī dalmāciešu) valodas.
garais klepus infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.
Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja institūcija, kas vadīja latviešu bēgļu palīdzības iestādes 1. pasaules kara laikā.
NIDDM Insulīnneatkarigais cukura diabēts (angļu "non-insulin-dependent diabetes mellitus").
vaidie Interjekcija (sāpju, bēdu vai izbrīna izteikšanai).
bir Interjekcija bēršanas, izbārstīšanas, krišanas izraisīto skaņu apzīmēšanai.
juk Interjekcija mazu bērnu uzjautrināšanai.
laulības produktīvais periods intervāls starp stāšanos laulībā un pēdējā bērna piedzimšanu; ja dzimšanas gadījumu nav, tad šis periods ir vienāds ar nulli.
nozotoksikoze Intoksikācijas stāvoklis kā kādas slimības sekas vai blakusparādlba, piem., acidoze kā diabēta komplikācija.
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piemēram, uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai.
osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (5).
muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm.
glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai.
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), ko, domājams, izveidojis bīskaps Vulfila (4. gs.), grieķu unciāļu rakstu papildinādams ar latīņu valodas un ģermāņu rūnu elementiem.
valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
latinizācija Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes.
latinizēšana Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes.
bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru.
ķirbelieši Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbēni" iedzīvotāji.
ķirbēnieši Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbēni" iedzīvotāji.
Ķirbeļi Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbēni" nosaukuma variants.
koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst.
visas durvis ir vaļā (kādam) ir labvēlīgi apstākļi, labvēlīga attieksme, lai ko veiktu, iespēja panākt gribēto.
Kajs Kāvūss irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas otrais valdnieks, kas, gribēdams iznīcināt ļaunumu nokļuva baltā dēva gūstā.
jirbelēns Irbēns.
jirbēns Irbēns.
aizirdināt Irdinot aizvērt, aizbērt.
Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga.
diftongisks savienojums īsa patskaņa un tam sekojoša skaneņa (l, ļ, m, n, ņ, r) savienojums vienā zilbē.
lapča Īsa zeķe ar zoli (parasti bērniem, tā vietā, lai istabā nēsātu kurpes).
zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm.
aizturēšana Īslaicīga aizdomās turētās personas arestēšana, lai aizkavētu tās bēgšanu un pierādījumu iznīcināšanu.
rībiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4).
izņirbēt Īslaicīgi ņirbēt, izstarot ņirbošu gaismu.
atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma.
klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5).
mahdī Islāmā - mesija, glābējs, Dieva sūtnis, kas ieradīsies un nodibinās vienlīdzības un taisnības valsti.
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
falkata Īss līks (sirpjveida) zobens, lietots gk. Ibērijas pussalā Latēnas laikmetā (pirms \~2500 g.), vēlāk arī Balkānu pussalā un Grieķijā.
upuča Istaba (bērnu runā).
kristenīca Istaba bērmnu kristīšanai.
jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
augstiene Istabas augša, bēniņi.
nočākstēties Īsu brīdi čaukstēt, čabēt (par apģērbu).
uzdārdēt Īsu brīdi dārdēt, rībēt.
nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt.
nodrebuļoties Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt.
paņirbēt Īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu).
paņirbt Īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu).
noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt.
noņirbt Īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt.
pazibēt Īsu brīdi zibēt (par to, kas izstaro vai atstaro gaismu, arī par gaismu).
nozibēt Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
nočabēt Īsu brīdi, vienu reizi čabēt.
nobrikstēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt, knakšķēt, brīkšķēt.
nograbēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt.
noklabēt Īsu brīdi, vienu reizi klabēt.
norībēt Īsu brīdi, vienu reizi rībēt.
commedia Itāliešu literatūra, sākumā katrs itāliešu valodā sacerēts dzejas darbs ar bēdīgu sākumu un priecīgām beigām.
balilla Itāļu fašistu 6-12 gadīgo bērnu militāras organizācijas nosaukums Musolīni laikā.
Befana Itāļu zemākā līmeņa mitoloģijā - mītiska būtne, kas no 1.-6. janvārim klīst pa zemi briesmīgas vecenes veidolā, kas dažkārt ir labestīga un nes dāvanas bērniem, bet dažkārt ir ļauna.
Iverdona Iverdonlebēna, pilsēta Šveicē, tās senāks nosaukums.
izabēdāties Izbēdāties.
izsmaukties Izbēgt, izmukt, izslīdēt.
izsmukt Izbēgt, izmukt.
damukt Izbēgt, pabēgt.
izmukt Izbēgt.
podmiķ Izbēgt.
marroni Izbēguši vergi, kas sabiedrojušies laupītāju bandās.
maroni Izbēgušie vergi, Rietumindijas nēģeri, kuri cīnījās pret baltajiem plantatoriem.
piekārnīt Izbērt, izliet lielākā apjomā.
izbārstelēt Izbērt.
izbirināt Izbērt.
izabērties Izbērties.
drepans Izburbējis, trausls.
drepens Izburbējis, trausls.
izburbt Izburbēt (1).
izburbt Izburbēt (2).
izčaukstēt Izburbēt, kurtēt.
izšūnoties Izburbēt, kurtēt.
izbļurbēt Izburbēt.
izburbulēt Izburbēt.
ķibēt Izčibēt, iet zudumā.
izšķibēt Izčibēt.
izpelcēt Izčurāties (bērnu runā).
izpižāties Izčurāties (bērnu valodā).
palocīt celi izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
nodarīt pāri izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
izdenēt Izdilt (par drēbēm, apaviem u. tml.).
sadrepēt Izdilt (par drēbēm), žūstot sapūt (par koku).
izdēdēt Izdilt (par drēbēm).
Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai).
izummāt Izdzert (bērnu runā).
iznennāt Izdzert (sarunā ar bērniem).
izninnāt Izdzert (sarunā ar bērniem).
izņemmāt Izēst (bērnu runā).
izņammāt Izēst (sarunā ar bērniem).
izņammāties Izēsties (sarunā ar bērniem).
pirmsskolas izglītība izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei.
izčīkstēt Izgrabēt, izļodzīties.
izkārēt Izgribēt.
aizalkties Izgribēties.
izkārēties Izgribēties.
izvairoties Izgribēties.
atčučēties Izgulēties (par bērnu).
izponckāties Izģērbties (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); iztīstīties.
izēzēt Izieskāt, izkasīt; izpērt (bērnu).
izķegot Iziet; izbēgt (no kurienes, kur).
izpukstēt Izjukt, izčibēt, izgaist.
pārdzīvāt Izjust (psihiskas ciešanas); pieredzēt (ko bēdīgu, traģisku).
bēdēt Izjust nemieru (dēļ kā), uztraukties; bēdāties.
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties; bēdāties.
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, tiekties; gribēt (1).
izsēt Izkaisīt, izbērt (kādu vielu) augsnē.
poss Izkaltēta, smalki saberzta (parasti bērza) piepe, kurā ar šķiltavu kramu iešķiļ dzirksteli.
pujas izkārnījumi (bērnu valodā).
ēkāt Izkārnīties (bērnu valodā).
izbārstīt Izklaidus izbērt; bārstot izkliedēt; izkaisīt (1).
savaļnes izkulstītu linu sainis, ko saņēma lielās ģimenēs sievas, lai gatavotu apģērbu sev un bērniem.
sapalaidņoties Izlaidīgi dzīvot, tā ka nokļūst grūtniecības stāvoklī un dzemdē ārlaulības bērnu.
alderīgs Izlaists bērns.
ielaidnis Izlaists bērns.
dreilis Izlaists un nemierīgs bērns.
jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs.
audrums Izlaists, palaidnīgs, rupjš bērns; arī tāds pieaugušais.
knīdzgāt Izlasīt vai izplūkāt ar pirkstiem (kaut ko smalku, piemēram, graudus no pelavām, putekļus no drēbēm).
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
izlaistīt Izliet (parasti neviļus, negribēti).
izalieties Izlieties, parasti neviļus, negribēti.
apstūkņīties Izlikties samulsušam kā mazam bērnam.
lutis Izlutināts bērns vai mājdzīvnieks.
lulis Izlutināts bērns, vientiesīgs, padumjš cilvēks.
puplellis Izlutināts bērns; bērns.
pilcata izlutināts bērns.
upārts izlutināts, patmīlīgs bērns.
izpingučot Izmazgāt (bērnu runā).
antenatālā diagnostika izmeklējumi, ko veic, lai noteiktu iespējamu vēl nedzimuša bērna slimību vai kroplību.
amniocentēze Izmeklēšanas metode, ar ko agrīnā grūtniecības periodā iegūst informāciju pa gaidāmā bērna veselību; augļa ģenētisko anomāliju diagnostikas metode.
neitralizēt Iznīcināt skābes īpašības ar sārmiem vai sārma īpašības ar skābēm un radīt attiecīgos sāļus.
atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
dzelt Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par naidu, bēdām u. tml.).
ērcēt Izraisīt skumjas, bēdas.
izpimparāties Izraudāties (par bērniem).
apgribēt Izrīkot pēc savas gribas, daudz gribēt.
bēgtin izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgšus (2)
bēgšus izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; bēgtin
buku Izsauciens, ko lieto bērnu rotaļu dziesmā, pavadot ritmisku kustību.
bruks Izsauksmes vārds laušanas, brukšanas vai grabēšanas skaņu raksturošanai.
brucu Izsauksmes vārds, ar kuru raksturo ātru aizbēgšanu.
buč Izsauksmes vārds, ko lieto bērnam pakrītot.
nūnu Izsauksmes vārds, ko lieto šūpojot bērnu.
cabu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cibu, cabu" uzrunājot bērnu vai spēlējoties ar bērnu.
capu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt.
cipu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt.
izdalbāt Izsist (putekļus no drēbēm).
tēnes Izsitumi bērniem.
izdesāt Izskriet, izbēgt (no kurienes).
izdesot Izskriet, izbēgt (no kurienes).
izjūgt Izskriet, izbēgt (no kurienes).
izmuģīt Izskriet, izbēgt.
irgāt Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
irgāties Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
irģēt Izsmiet, ņirgāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
pretnoslogošana Izstumto dziņu uzplūdu bēgums vai atvairīšana.
izīpāt Izšūpot (bērnu uz kājas).
izauklēt Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt.
izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
izarunāties Izteikt, izpaust, parasti neviļus, negribēti.
spinalģija Izteikts jutīgums, ko novēro, palpējot vai perkutējot augšējos krūšu skriemeļus bērniem ar bronhiālo limfmezglu tuberkulozi.
sūdzība izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
izponckāt Iztīt; iztīstīt (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); izģērbt.
izdricēties Iztrakoties, izplosīties (par bērniem).
ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piem., ucinot, rotaļājoties).
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi; nebēdņoties.
sakakāties Izvadīt izkārnījumus (bērnu valodā).
izsprukt no slazda izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks
naivīties Izvairīties, negribēt.
atsarečīties Izvairīties, piemēram, no kāda ēdiena, dzēriena, negribēt to vairs.
Adelaides latviešu kopiena izveidojās 1947.-1949. g., kad Austrālijā ieradās latviešu bēgļi, 1990. gados \~3000-4000 latviešu, pilsētā izveidojies īpašs latviešu kvartāls, kopš 1953. g. rīko Adelaides latviešu kultūras dienas.
Linkolnas latviešu kopiena izveidojās 1948. g., kad ASV sāka ieceļot latvieši - 2. pasaules kara bēgļi, 1950. gadu sākumā bija \~700-1000 latviešu, 1990. gadu vidū - \~350 latviešu.
Indianapolisas latviešu biedrība izveidojās 1949. g., kad tur apmetās \~1200 latviešu bēgļu un arī 1990. gados latviešu skaits bija aptuveni tāds pats, starp tiem ir \~300 latgaliešu, tādēļ notiek īpaši latgaliešu kultūras pasākumi.
Brisbenas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. 40. gadu beigās, kad Austrālijā ieceļoja bēgļi no Latvijas un Brisbenā apmetās \~500-600 latviešu, 1990. gados Kvīnslendas štatā dzīvoja \~2000 latviešu, lielākā daļa no tiem Brisbenā.
Stokholmas latviešu kopiena izveidojās jau 20. gs. sākumā, 1944.-1945. g. ieradās daudz bēgļu, 1990. gados bija \~1000 latviešu, darbojas dažādas latviešu organizācijas, Stokholmas latviešu koris (dibināts 1946. g.), Stokholmas latviešu skola (dibināta 1953. g., 2007./2008. mācību gadā bija \~45 skolēni).
Balaratas latviešu kopiena izveidojusies 20. gs. 40. gados, kad tur ieradās \~200 latviešu bēgļu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
izdibenis Izvēlīgs cilvēks, izvēlīgs bērns.
heterosillabiska pozīcija izvietojums dažādās (blaku) zilbēs.
tautosillabiska pozīcija izvietojums vienā un tai pašā zilbē.
izzibt Izzibēt.
meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
izdūķerēt Izzvejot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā).
izžāvēties Izžūt (piemēram, par drēbēm, apaviem).
bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu.
macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus.
Dzidzo Japāņu budisma mitoloģijā - dievs, bērnu un ceļotāju aizstāvis, arī gudrības dievs.
Hiruko Japāņu mitoloģijā - "dēles bērns", pirmatnējo dievību Idzanagi un Idzanami ķēmīgais pēcnācējs.
Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības.
haiku Japāņu trīsrindu dzejas forma, kas sastāv no 17 zilbēm (5/7/5) un izteic vienu vienīgu domu, noskaņu vai pārdzīvojumu; haika.
katakana Japāņu zilbju alfabēts, ko galvenokārt izmanto svešvārdu rakstībai.
kana Japāņu zilbju rakstības sistēma katakana alfabētā, ko izmanto galvenokārt svešvārdu rakstībai.
atzīdelis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt.
atzīdenis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt.
steģis Jauks un stalts bērns.
podeņš Jauna sēne (parasti bērzlape).
podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape).
poņģis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poģis; poķis.
poķis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poņģis; poģis.
poģis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poņģis; poķis.
pastarītis Jaunākais bērns ģimenē; pastariņš.
pastariņš Jaunākais bērns ģimenē.
jaunpiedzimis Jaundzimis (par bērnu).
pirtica Jaundzimuša bērna apmazgāšana.
pirtice Jaundzimuša bērna apmazgāšana.
dzimšanas reģistrācija jaundzimuša bērna dzimšanas notikuma reģistrācija likumdošanā noteiktā kārtībā.
jaunpiedzimis Jaundzimušais bērns.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
zveņģis Jauns, stiprs cilvēks (arī zēns, bērns).
vai var nokaut uti uz vēdera jautā bērnam, vēloties zināt, vai viņš ir labi (pilnu vēderu) paēdis.
bohēmieši Jautras un nebēdīgas dzīves vedēji; bohēmisti.
vidžerēt Jautri runāt, pļāpāt (parasti par bērniem).
vidžurēt Jautri runāt, pļāpāt (parasti par bērniem).
daudaliņa Jautrs bērns.
žēpuris Jautrs, aušīgs un mīļš bērns.
nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā.
aucenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Auce" (senāk - "Aucumuiža") iedzīvotāji.
brakšķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Brakšķi" iedzīvotāji.
būdenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji.
Būdiņmuiža Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" otrs nosaukums.
Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums.
Pļerras Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" bijušais nosaukums.
jaunkaidzenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji.
jaunkaiģenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji.
klāšķinieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Klāšķini" iedzīvotāji.
līvbērznieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji.
līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji.
Lielaiskrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērzes stacija" otrs nosaukums.
līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līves" iedzīvotāji.
Līves Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvesmuiža" nosaukuma variants.
mancenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mankas" iedzīvotāji.
ozolnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji.
skursteņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji.
stūrmaņi Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji.
stūrmaņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji.
svētenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji.
tušķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji.
Mīslavciems Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" bijušais nosaukums.
vārpenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji.
Sarkankrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" otrs nosaukums.
Livenberzenskaja Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Liewenbersen Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
vecbērzenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji.
vecbērznieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji.
dziraklis Jērs, līdz zināmam vecumam, kas tiek barots ar šķidru ēdamo; tas pats attiecināms arī uz bērniem.
šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts.
sterilizējošā doza jonizējošā starojuma absorbētā doza (25–50 kGy), kas garantē apstarotā objekta sterilitāti; pārtikas produktiem pieļaujamā doza ir līdz 10 kGy.
grejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība SI sistēmā; apzīmējums Gy; 1 Gy liela absorbētā doza ir tādam jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tai nodod 1 džoulu (J) enerģijas (1 Gy=1 J/kg).
kilogrejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienības greja 1000 vienības
rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas ārpussistēmas mērvienība; 1 rads atbilst tādai starojuma dozai, kurai absorbējoties 1 kilogramā vielas, izdalās 0,01 džouls enerģijas; rad; rd.
radiācijas ķīmiskais iznākums jonizējošā starojuma un vielas mijiedarbībā radušos vai izzudušo molekulu (vai jonu, radikāļu u. c. daļiņu) skaits, kas attiecināts uz 100 eV absorbētās enerģijas.
tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts.
nūnis Jostās, autiņos, lakatos satīts zīdainis, mazs bērns.
jostulīšu Jostulīšu ēdiens - bērnu ēdiens ar pienu un tajā iedrupināta maizi.
jumalēns Jumja un jumalas bērns.
piekārto siju jumts jumts, kuram bēniņu pārsegumu sijas balsta uz garensijas, kas piekārta pie kopnes statņa (piekara); statņa kopnes apakšējās joslas (savilces) savienojuma vietā veido jaunu mezglu, kas dod iespēju samazināt savilces garumu un novērst tās pārāk lielu izlieci.
Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m.
vēlēties just vajadzību (pēc kā), gribēt (ko); just tieksmi (ko darīt)
apgube Kad sienu izārdīja, tad, kur plānāks, kasīja apgubēs.
transliterācija Kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem.
pērškaunīcas kāda auga sēkliņas, līdzīgas cērmju zālēm, kuru domos svēpēja pārbijušos bērnu.
šļurka Kāda auga stiebrs, no kā bērni gatavo šļirci.
kackas Kāda bērnu rotaļa.
čēršļi Kāda bērnu slimība.
langadžu Kāda bērnu spēle ar skaliņiem, langadžu logs, logi.
cace Kāda bērnu spēle.
karmēklis Kāda bērnu spēle.
spokstiņi Kāda bērnu spēle.
uzknīpāt Kāda bērnu spēle.
žvirdzins Kāda bērnu spēle.
zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā.
kurka Kāda ganu bērnu spēle ar sprunguļiem.
gomīza Kāda sēņu suga (līdzīga bērzlapei).
aizplātīties Kādam (ar savām drēbēm) izplesties priekšā (tā, ka viņš neko neredz).
psihoritmija Kādas garīgas darbības (domas, atmiņas) automātiska, negribēta atkārtošanās.
ikarieši Kādas Kabē aprakstītas komunistiskas republikas iedzīvotāji; 19. gs. 40. gados Amerikā nodibinājās dažas šādas komūnas un viņu piederīgos arī tā sauca.
valodas pašnāvība kādas valodas runātāju kopuma (šķietami) brīvprātīga atteikšanās no savas valodas; vecāku nevēlēšanās savu valodu nodot bērniem.
kreklinieks Kāds (bērns), kurš tikai kreklā apģērbies.
dabrava Kāds ar notraipītām drēbēm.
smiekliņsesks kāds, kas dara blēņas un pats smejas (par bērnu).
dikšķis Kāds, kas iet vai skrien maziem soļiem, mazs skrejošs bērns.
zamba Kāds, kas ir nekārtīgi ģērbies, saplēstās drēbēs.
cocans Kāds, kas ir satīstīts daudzās drēbēs un tāpēc neveikli pārvietojas.
birdeklis Kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu.
ģinga Kāds, kas raud (par bērniem).
nebērnieks Kāds, kurš neaicināts piedalās bērēs.
trubacis Kāds, kurš saģērbies biezās drēbēs un tāpēc izskatās resns.
lorģis Kāds, kurš staigā nekārtīgās, netīrās drēbēs.
ļorums Kāds, kurš staigā nekārtīgās, netīrās drēbēs.
apauklēt Kādu brīdi auklēt uz rokām svešu bērnu un tādā veidā izraisīt sliktas sekas.
pačabēties Kādu brīdi čabēt.
padrebēties Kādu brīdi drebēt.
pakaitināt Kādu brīdi spēlēties, lai bērnam paīsinātu laiku.
padidelēt Kādu laiku drebēt salā, drebēt salā.
padidināt Kādu laiku drebēt salā, drebēt salā.
saklaudzēt kādu laiku klabēt, klauvēt.
paplāvāties Kādu laiku ņirbēt.
izdīdīt Kādu laiku šūpot uz rokām (krutāmbērnu).
noukāt Kādu laiku šūpot vai lēkalēt (bērnu) uz ceļgala.
paborināt Kādu laiku vest (bērnu) pastaigā.
plikucis Kails (parasti mazs) bērns.
abāds kaimiņiem aiznesta nevārīta gaļa "cūku bērēs".
sēt Kaisīt, bērt (vielu) augsnē.
passione Kaisle, kaislīgums, aizraušanās; arī žēlums, ciešanas, bēdas.
tirināt Kaitināt, karināt; apbēdināt.
čabiņa Kāja (bērnu valodā).
kaksis Kaķis (bērnu valodā).
kicītis Kaķis (bērnu valodā).
paroza Kalna, uzbēruma, kāpas vai cita paaugstinājuma lejas daļa, nogāze.
Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja.
Hamerslija grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Hamersley Range"), starp Forteskjū un Ašbērtonas upi, garums - \~300 km, lielākais augstums - 1236 m.
kalpabērns Kalpa bērns.
struža Kalpotāja, kas dara savu darbu vienaldzīgi, bez apnikas un atpūtas un iet ar nošmekšējušām un nonēsātām drēbēm.
kalvājs Kalvēm (skalbēm) pieaugusi vieta.
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija).
bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene.
Daboecia cantabrica Kantabrijas dabēsija.
iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur).
bērkambaris Kapliča; bēru kambaris.
repatriācija Karagūstekņu, bēgļu, izceļotāju nosūtīšana atpakaļ uz dzimteni, uz attiecīgo valsti.
purpurā dzimušais karaliskas izcelsmes bērns.
karboksilgrupa Karboksils - vienatoma grupa COOH, kas raksturīga karbonskābēm.
dēzercija Kareivja aizbēgšana no dienesta.
L-karnitīns Karnitīns - aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
pircīgs Kārs uz pirkšanu, pirkt gribētājs.
bitka Kāršu spēlē bēte.
lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās.
palīgkartīte Kartīte, kas ielikta alfabētiskajā katalogā, lai atvieglotu vajadzīgā iespieddarba sameklēšanu.
stumjamā kārts kārts, ar ko virzīja laivu uz priekšu, durot zivis ar žebērkli.
bruņinieku akadēmija kārtu mācību iestāde 16.-18. gs. vācu valstīs, sagatavoja muižnieku bērnus militārajam un civilajam dienestam, 19. gs. pārveidotas par ģimnāzijām vai kadetu korpusiem.
čāčiņš Kartupelis (bērnu runā).
pāpulis Kartupelis (bērnu runā).
čāčis Kartupelis (bērnu ruunā).
cāčis Kartupelis (bērnu valodā).
kapulis Kartupelis (bērnu valodā).
elevatora kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemeši nogriež divas blakusvagas un novada to masu uz elevatoriem, kur notiek atsijāšana; bumbuļi tiek nobērti 1–1,2 m platā joslā; izmanto vieglās un smilšainās augsnēs.
dancka Kas daudz dejo, trako (runājot par bērnu).
aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt; _imperf._ kasīt ciet; aizkašņāt.
negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns.
autorkatalogs Katalogs, kas sastāv no alfabētiskā secībā sakārtotiem grāmatu aprakstiem pēc autoriem, redaktoriem, tulkotājiem u. c. perswonām, kas piedalījušās grāmatas tapšanā.
nominālkatalogs Katalogs, kurā grāmatu vai citu materiālu apraksti sakārtoti nevis pēc satura, bet gan autoru vai nosaukumu alfabētiskā secībā.
kvērklis Kaucošs bērns vai sivēns.
Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis.
kabardiešu-čerkesu valoda kaukāziešu val. saimes abhāzu-adigu val. gr. valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
lezgīnu valoda kaukāziešu val. saimes nahu-dagestāniešu val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
adigejiešu valoda kaukāziešu valodu saimes abhāzu-adigu valodu grupas valoda, rakstības pamatā no 1938. g. krievu alfabēts (1918.-1927. g. arābu, 1927.-1938. g. latīņu).
tabasaranu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
čečenu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
darganu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
ingušu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
laku valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
zvaukšēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt.
zvaukšķēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt.
kalluss Kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
sapumpulēt kaut kā ietīt drēbēs.
ragaža kaut kas aukstumā sastindzis ciets (kad ar slapjām drēbēm iziet saltumā, tad sasalst ragā, un kad viss ir sasalis, tad to sauc par ragažu).
kleberēt Kaut kas izdilis, kas lietojot kleberējas; klabēt.
makace Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
makacis Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
makata Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem).
nodziras Kāzu vai bēru atsvēte; atkāzas, atbēres.
Kazupe Kazupes muiža - bijušās muižas nosaukums Dobeles novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
Ataturks Kemals Ataturks (1881.-1938. g.) - Turcijas valsts dibinātājs un pirmais prezidents, atcēla islāma likumus un halifāta sistēmu, kā arī ieviesa vesternizācijas programmu, kas ietvēra arī pāreju uz latīņu alfabētu.
Gambela Kilils Etiopijā ("Gambēla Hizboch"), platība - 25902 kvadrātkilometri, 306900 iedzīvotāju (2007. g.).
Klabēķu Klabēķu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
klabas Klabēšana.
blārkšēt Klabēt, grabēt.
klicēt Klabēt, klabināt.
saklabēt klabēt, klauvēt, atskanēt.
žvargzdēt Klabēt, švīkstēt, plinkšķināt.
staukšēt Klabēt, tarkšķēt, rībēt.
blūkšīt Klabēt, trokšņot.
slaukšēt klabēt.
snabēt Klabēt.
šukt Klabēt.
žvaršķināt Klabināt (zvadzēt, grabēt).
klidzināt Klaudzēt, grabēt, trokšņot.
kludzēt Klaudzēt, klabēt.
ļencerēt Klaudzēt, klabēt.
klabstēt Klaudzēt, neritmiski klabēt.
Klebekļu Klebekļu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Klabēķītis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā.
Klebēķis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā.
Klebeku Klebēķītis, ezers Vaives pagastā.
Klabēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Klebeķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Klebēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vaives pagastā.
Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vecpiebalgas pagastā.
klēpa bērns klēpja bērns.
vākska Kliedzošs bērns.
bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
vākstēt Kliegt, raudāt (kā bērni to dara).
vēkšķīt Kliegt, raudāt (par bērnu).
vēkškt Kliegt, raudāt (par bērnu).
Iberis saxatilis klinšu ibēre.
urpuļot Klusām, neskaidri runāt, murmināt (par bērniem).
žužot Klusi dziedāt, dūkt šūpojot, iemidzinot (bērnu).
šmuilāt Klusu raudāt (par bērnu).
acis satumst Kļūst bēdīgi, skumji.
nokārt degunu kļūt bēdīgam, bezcerīgam, noskumt, zaudēt pašpaļāvību.
sadrauvēties Kļūt bēdīgam, noskumt.
nošvurkt Kļūt bēdīgam, sašļukušam.
nokārt galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
sačulnot Kļūt ļoti izburbējušam (par ledu).
ieskumt Kļūt mazliet bēdīgam.
ieskapstēt Kļūt mazliet nespodram, tumšākam (piemēram, par metāla priekšmetu); apsūbēt.
izspilgt Kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam.
izspilgties Kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam.
skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī sūbēt.
apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī apsūbēt.
noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu); arī nosūbēt.
nosūpēt Kļūt netīram, apsūbēt.
nokakarēties Kļūt noplīsušam, saplēstām drēbēm.
apaugt Kļūt par mazu (par augoša bērna apģērbu).
izdilt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
izdrelēt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
saskumties Kļūt skumjam, raizēties, bēdāties.
zaļēt Kļūt zaļam, pārklāties ar zaļu apsūbējuma kārtiņu.
sažēlēt Kļūt žēl vai sākt bēdāties.
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
knaibeklis Knaibles; kniebējs.
laukšēt Knakšķēt, kraukšķēt, brīkšķēt, rībēt.
laukšķēt Knakšķēt, kraukšķēt, brīkšķēt, rībēt.
knoderēt Knibēt 1.
knaibulis Kniebējs.
ko tu man, ķaukstīte, te ķauksti ko tu saki manu muļķīt (par bērniem)?
kaļi Kodes; kožu oliņas miltos vai drēbēs; koksnes tārpi.
bēta spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī bēta spektrus.
binārais kods kods, kura alfabētu veido simboli 0 un 1.
ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam.
secums Koka iesmiņš, ar ko bērniem burtus rādīt, mācot ābeci.
lecīši Koka kājas (bērnu rotaļām).
liešķere Koka lāpsta graudu, miltu bēršanai.
greimanis Koka lietu grebējs, dreimanis.
strīkols Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
strīkulda Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
strīkulis Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
strīkuls Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
dzindziņš Koka rotaļzirdziņš, uz kura bērni šūpojas.
kokdzelējs Kokgrebējs.
kokvedējautovilciens Kokmateriālu transportēšanai piemērots automobilis ar piekabi vai piekabēm.
teceknis Koks ar iedobumu sulu laišanai no bērza.
strīķis Koks ar ko nolīdzina iebērtos graudus, līdzeni ar trauka malu.
skutkoks Koks, ar ko mērījot nolīdzina piebērto pūru, utt.
brūnējums Koksnes krāsas izmaiņa tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem; nosmakums.
nosmakums Koksnes krāsas izmaiņa, brūnējums, tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem.
nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
koksnes triecienstigrība koksnes spēja absorbēt triecienlieces enerģiju svārsta triecienpārbaudes iekārtā.
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju.
augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās.
mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles.
ragu berzumi koku un krūmu mizas bojājumi, kas radušies, stirnāžiem, aļņu un staltbriežu buļļiem noberžot ādu no jaunajiem ragiem vai iezīmējot teritoriju, visvairāk no tā cieš jauni bērziņi, priedītes, kārkli, retāk egles.
kolka Koku, parasti bērzu, puduris lauka vidū.
pužādisti Komersantu un amatnieku aizsardzības biedrība - galēji labēja politiska kustība Francijā, kas 1954.-1958. gadā bija ievērojams politiskais spēks.
komiešu valoda komiešu-zirjāņu valoda, somugru valodu saimes Permas grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
holeīnskābe Komplekss, kas rodas no taukskābēm un žultsskābēm; labi šķīst ūdenī un veicina tauku resorbciju no zarnām.
lāpstiņu kompresors kompresors, kas uz gāzi iedarbojas ar rotējošām lāpstiņām (centrbēdzes, aksiālie kompresori).
karaļūdens koncentrētu skābju maisījums: viena tilpuma daļa slāpekļskābes (HNO~3~) un trīs tilpuma daļas sālsskābes (HCl); spēcīgs oksidētājs, šķīdina zeltu, platīnu u. c. metālus, kas nešķīst parastās skābēs.
ģimenes mediācija konfliktu risināšanas un lēmumu pieņemšanas process, kas notiek starp ģimenes locekļiem un kurā iesaistītās puses savstarpēji cenšas rast risinājumu ar neitrālas trešās personas (mediatora) starpniecību; visbiežāk tiek izmantota gadījumos, kad pāra šķiršanās laikā vai pēc šķiršanās partneriem neizdodas vienoties par bērna vajadzību nodrošināšanu un bērna intereses netiek ievērotas.
svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
svahilu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu valodām; senākie rakstu piemin, no 12. gs. arābu rakstā, no 20. gs. sāk. rakstības pamatā latīņu alfabēts.
attīstības pieeja konkrēta klienta orientēšana uz nākotnē paredzamajām izmaiņām, kas notiek pēc zināmām likumsakarībām (bioloģiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem cikliem) visas dzīves laikā; sociālais darbinieks var palīdzēt klienta krīzes pārvarēšanā, izskaidrojot, ka eksistē neizbēgamas attīstības krīzes.
montāža no transportlīdzekļiem konstrukciju piegāde objektā, lietojot vilcējus ar maināmām piekabēm; būvlaukumā vilcējam atkabina piekabi, uz kuras elementi jau ir samontēti.
beramkravu konteiners Konteiners dažādu beramkravu pārvadāšanai. Granulētu vai pulverveida kravu pārvadāšanas konteineram parasti nav durvju, bet ir trīs augšējās iekraušanas (iebēršanas) lūkas un viena izbēršanas lūka galā un/vai grīdā. Šāds konteiners piemērots arī pneimatiskai kraušanai.
centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās.
bērnu konvencija konvencija par bērnu tiesībām, kas 1989 tika pieņemta ANO.
pureklis kopā sasietu bērza zaru saišķis, ko senāk izmantoja arī piedarbā nokultā klājiena atdalīšanai no rogām un pelavām.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
Čīles arhipelāgs kopīgs nosaukums vairākām salu grupām Dienvidčīles piekrastē, starp Klusā okeāna Čakao šaurumu ziemeļos un Kobērna šaurumu dienvidos, sastāv no vairākām lielām salām un tūkstošiem sīku saliņu un klinšu, kalnainas, augstums līdz 1341 m.
auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
sējas koriandrs koriandru suga ("Coriandrum sativum"), sens kultūraugs, savvaļā sastopams kā dārzbēglis.
bērnu koris koris, kurā dzied bērni.
hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo.
heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
psoralēns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no augiem), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, smaržās, arī kā vitiligo ārstēšanas līdzekli, var radīt fotodermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
oksibenzons Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no izopropanola), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta alerģiju un hronisku aktīnisku dermatītu.
imidazolidinilurīnviela Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, izmanto šampūnos bērniem, acu dekoratīvajā kosmētikā, vannas eļļā, mitrinātājos, arī kā vaigu sārtumu, var izraisīt kontakta dermatītu un var izdalīt formaldehīdu.
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
glicerilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, izmanto bērnu krēmos, sejas maskās, losjonos rokām, var izraisīt kontakta dermatītu, var veicināt piņņu veidošanos.
cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju.
izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
glicerilpaba Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var izraisīt kontakta dermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas.
hlorotimols Kosmētikas sastāvdaļa, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, dezodorants, lieto kā mutes skalošanas līdzekli, kā tonizējošu līdzekli matiem, kā eļļu bērniem, savienojumā ar hloru var izraisīt gļotādas kairinājumu un izsitumus uz ādas, var uzsūkties caur ādu.
cinoksāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsaglīdzekļos, smaržās, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas.
metilizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto produktos bērniem, roku mazgāšanas līdzekļos, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas un kontakta dermatītu.
rīsu ciete kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto pūderī bērniem, dekoratīvajā pūderī, var izraisīt alerģiskas reakcijas, pinnes, var aizsprostot poras, kavēt ādas pareizu funkcionēšanu.
propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai.
polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme.
metoksisalēns Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto iedegumu veicinošos līdzekļos un sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt kontakta alerģiju, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
homosalats Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var veicināt endokrīnu noārdīšanu, ir zināmi saindēšanās gadījumi, ja uzsūcies caur ādu.
oktilmetoksicinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, lūpu krāsās, smaržās, tonālajos krēmos, var radīt fotoalerģiju un kontakta alerģiju, veicināt iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu.
meksenons Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt fotoalerģiju, nātreni, kontakta alerģiju, hronisku aktīnisku dermatītu, var saasināt slimības.
amildimetil-PABA Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt sensibilizāciju, pastiprināt krūts vēža šūnu dalīšanos.
dibenzoilmetāni Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas.
benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
benzilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, var izraisīt ādas izsitumus un uztūkumu, ja atrodas saulē.
benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
Lobelia cardinalis košsarkanā lobēlija.
Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns.
gerzi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā.
kpesi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā.
pesi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā.
krūkšēt Krakšķēt, grabētt.
pēšņi Krampji bērnam.
subtraktīvais process krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu.
Lobelia speciosa krāšņā lobēlija.
dūcīt Kratīt, purināt, grūstīt (mazu bērnu).
vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu.
ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības.
ebertisti Kreisie jakobīņi (pēc kreisā jakobīņa Ebēra vārda), kas pauda Parīzes amatnieku uzskatus.
Iļja Muromietis krievu tautas eposa varonis, spēkavīrs, zemnieka dēls, kurš bērnībā bijis slimīgs vārgulis.
krievelēns Krievu tautības bērns.
tiharjs Kriminālpolicists privātās drēbēs.
bukot Krist (bērnu valodā).
krāsu centri kristāliskā režģa defekti kas absorbē gaismu spektrālajā apgabalā, kurā pats kristāls gaismu neabsorbē; vērojami neorganiskos dielektriķu kristālos un stiklos dabiskos minerālos.
krustāms bērns kristāms bērns.
Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā.
KBF Kristīgais bērnu fonds.
specializētā audžuģimene krīzes audžuģimene, kas nodrošina aprūpi bērnam, kas pēkšņi ir šķirts no vecākiem, aizbildņa vai citas audžuģimenes.
krao Kru - tautu grupa Libērijā.
krumeni Kru - tautu grupa Libērijā.
spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens").
dižvedējs Krustāmā bērna vedējs.
kristabērns Krustbērns.
kristbērns Krustbērns.
krustabērns Krustbērns.
nešu māte krustmāte; tā, kas nes, tur uz rokām, uzņemas aizgādniecību par krustbērnu
smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm.
cietķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Lipidium"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, visas lakstaugi, no tām 1 ir dārzbēglis.
lacītis Krūšautiņš - bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
slienautiņš Krūšautiņš (bērnam), lacītis.
čučiņš Kucēns (bērnu valodā).
Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka.
Krakupe Kūkovas kreisā krasta pieteka Šķilbēnu pagastā, augštece Briežuciema pagastā.
ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi.
kuziņa Kumeliņš, arī zirgs bērnu valodā.
ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis.
čiga Kumeļš (bērnu valodā).
sukulis Kumeļš bērnu valodā.
kundzieši Kungu bērni.
ķerplis Kuoks ar trim žuburiem, ko bērni lieto ruotaļā (šo koku novieto vertikāli un ar citu, garāku kuoku mēģina notriekt gar zemi).
amobija Kurvjziežu dzimtas augs, cēlies no Austrālijas, augstums - 50 cm, ziedi balti ar dzeltenu vidu, Latvijā sēj aprīlī siltumnīcās un izstāda dobēs jūnija sākumā, zied no jūlija līdz oktobrim.
mārpuķīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bellis"), \~7 sugas, Latvijā sastopama 1 suga, kas kā dārzbēglis ieviesusies no kultūras.
saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi.
baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos.
drekselēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem, maziem dzīvniekiem).
drebelēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem).
pintiķis Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam.
piķieris Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs (t. s. piķieris) - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam.
sunīši Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
šūstuvis Kustīgs cilvēks (bērns).
remmelīgs kustīgs, darbīgs (par bērnu).
lebedīgs Kustīgs, nebēdnīgs.
rievelis Kustīgs, nemierīgs bērns, kas daudz trokšņo.
adatdirša Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā.
Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga.
Graine Ķeltu mitoloģijā - Īrijas karaļa Kormaka meita, kura bija saderināta ar slaveno varoni Finnu, bet aizbēga kopā ar vienu no viņa cīņubiedriem.
izcērot Ķepuroties, spārdīties, brīvi pārvietoties (par mazu bērnu).
absolūti melns ķermenis ķermenis, kas jebkurā temperatūrā absorbē visu uz to krītošo starojumu, bet tā emitētais starojums atkarīgs vienīgi no temperatūras.
pelēks ķermenis ķermenis, kura absorbētspēja ir <1 un nav atkarīga no gaismas viļņa garuma un ķermeņa temperatūras.
lāpēt Ķert zivis naktī pie mākslīga apgaismojuma (parasti durot ar žebērkli).
lāktāt Ķert zivis, durot ar žebērkli (naktī pie mākslīgā apgaismojuma).
dūķerēt Ķert zivis, durot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā).
varkšis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud.
varška Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud.
varšķis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud.
volumometrija Ķīmiskas analīzes metodes, kuras dibinās uz izlietota reaģenta vai izdalījušās un absorbētas gāzes tilpuma mērīšanu.
kancerogēnas vielas ķīmiski savienojumi un preparāti, kas, iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieku organismu (tos ieelpojot, norijot vai absorbējot caur ādu), var izraisīt ļaundabīgu audzēju vai palielināt tā rašanās iespējamību; kancerogēni.
silicēšana Ķīmiski tehniskās apstrādes veids - metāla virskārtas piesātināšana ar silīciju, lai palielinātu korozijizturību jūras ūdenī un skābēs.
taipingi Ķīniešu dumpinieki, kas gribēdami nogāzt mandžūru dinastiju, 1860. g. sacēla lielu dumpi, kurš ilga 14 gadu un aptvēra gandrīz visu Ķīnu; taipni; taipings.
Ge-Gu Ķīniešu mitoloģijā - bērnu dzimšanas dieviete, vecmāšu aizgādne.
sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus.
ķipurs Ķipars, mazs bērns.
ķēcināt Ķircināt, kaitināt, novest bērnu līdz brēkšanai.
saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
mieggaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; miegaris.
miegaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; mieggaris.
dekstrāls Labās puses-; kas strādā ar labo roku, labrocis; labējais.
hinduistu nacionālisms labēja politiska kustība, kas Indiju identificē tikai un vienīgi ar hinduismu un pretojas kastu sistēmas izmaiņām.
labējā taisnošana labējā sabīde - teksta horizontālā izlīdzināšana attiecībā pret labo dokumenta malu.
falanga labējie maronīti - austrumu rituāla katoļu novirziens Libānā.
CDU/CSU Labējo politisko spēku apvienība Vācijā "Kristīgo demokrātu savienība / Kristīgi sociālā savienība (vācu "Christlich Demokratische Union / Christlich-Soziale Union").
vaņķis Labi nobarots bērns vai sivēns.
ķevens Labi tukls bērns, labi attīstījies bērns.
ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
laboulbenia Labulbēnijas.
laboulbeniaceae Labulbēniju dzimta.
laboulbeniales Labulbēniju rinda.
Laboulbenia vulgaris labulbēniju suga.
purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana.
melnā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum melaneum"), aug mitros mežos un zem bērziem, cepurīte melngana.
parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē.
mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa.
sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti loti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru); arī sadilt (1).
bēgumlaiks Laika posms, kad ir bēgums.
laimītis Laimes bērns.
aizmaukt Laisties, bēgt, mukt.
duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord").
uļa Lakats (bērnu runā).
nesamauts Lakats, apsējs, šalle, kurā nēsā bērnu.
nesauts Lakats, apsējs, šalle, kurā nēsā bērnu.
nēšauts Lakats, apsējs, šalle, kurā nēsā bērnu.
uļļa Lakats, drēbe u. c. (bērnu valodā).
ūpēt Lallināt (par bērniem).
čulbilghana Lamas reinkarnācijas meklēšanas sistēma: pēc valdošā lamas nāves Tibetā pa visu zemi tiek sūtīti vēstneši, lai atrastu to bērnu, kurš ir mirušā lamas reinkarnācija.
lietuvēns Lamu vārds, apzīmējot kādu dusmīgu, niknu, ļoti nepaklausīgu bērnu vai pieaugušo.
bembelis Lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem.
kunnis Lamuvārds bērnam un mazam dzīvniekam.
varkale Lamuvārds bērnam, kas daudz bļauj.
šķulis Lamuvārds bērnam.
pirkšis lamuvārds mazam bērnam.
sesks lamuvārds mazam bērnam.
drapšķis Lamuvārds mazam bērnam.
merklis Lamuvārds sliktam bērnam.
nomauka Lamuvārds: maukas bērns.
sūrene Lapiņu sēne, pieder bērzlapju ģintij, sarkanu cepurīti, kas vēlāk kļūst gandrīz balta, un iesārtu kāju, nav ēdama.
šaurlapji Lapu koku grupa ar mazākām lapām un saimnieciski mazvērtīgāku koksni (bērzi, alkšņi, apses).
lākta Lāpu veids, ko lietoja, durot zivis ar žebērkli.
boksteris Lasīšana pa zilbēm; burtošana.
boksts Lasīšana pa zilbēm; burtošana.
appātarot Lasīt bēru runu.
burtot Lasīt pa zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
bukšķierēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt.
bukstierēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt.
bukštierēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt.
buksturēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt.
w Latīņu alfabēta burts "dubultvē".
igrek Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju).
igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju).
ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x).
x Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x).
minuskulis Latīņu un grieķu rakstībā - alfabēta mazais burts.
l latviešu alfabēta astoņpadsmitais burts
ē latviešu alfabēta astotais burts
c latviešu alfabēta ceturtais burts
ī latviešu alfabēta četrpadsmitais burts
g latviešu alfabēta desmitais burts
ļ latviešu alfabēta deviņpadsmitais burts
f latviešu alfabēta devītais burts
t latviešu alfabēta divdesmit astotais burts
p latviešu alfabēta divdesmit ceturtais burts
u latviešu alfabēta divdesmit devītais burts
ņ latviešu alfabēta divdesmit otrais burts
r latviešu alfabēta divdesmit piektais burts
n latviešu alfabēta divdesmit pirmais burts
š latviešu alfabēta divdesmit septītais burts
s latviešu alfabēta divdesmit sestais burts
o latviešu alfabēta divdesmit trešais burts
m latviešu alfabēta divdesmitais burts
h latviešu alfabēta divpadsmitais burts
ā latviešu alfabēta otrais burts
j latviešu alfabēta piecpadsmitais burts
č latviešu alfabēta piektais burts
a latviešu alfabēta pirmais burts
ķ latviešu alfabēta septiņpadsmitais burts
e latviešu alfabēta septītais burts
d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
k latviešu alfabēta sešpadsmitais burts
b latviešu alfabēta trešais burts
z latviešu alfabēta trīsdesmit otrais burts
v latviešu alfabēta trīsdesmit pirmais burts
ž latviešu alfabēta trīsdesmit trešais burts
ū latviešu alfabēta trīsdesmitais burts
i latviešu alfabēta trīspadsmitais burts
ģ latviešu alfabēta vienpadsmitais burts
bēgļu komitejas latviešu bēgļu apgādes organizācijas 1. pasaules kara laikā, pastāvēja no 1914. g. augusta līdz 1918. g. novembrim, kad to lietas pārņēma Padomju Krievijas Latviešu nacionālo lietu komisariāts.
Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns".
Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi".
Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu.
Birmingemas latviešu kopiena latviešu kopiena Lielbritānijā, Vestmidlendsas metropolgrāfistē, kas izveidojās 1940. gadu beigās, kad ieceļoja latviešu bēgļu ģimenes no Vācijas bēgļu nometnēm.
Būzēlis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ar kuru pārsvarā baidīja bērnus, cenšoties atturēt tos no upes un citiem ūdeņiem.
Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā.
skanste Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
saimniekbērns Lauku saimniecības īpašnieku bērns.
ģimenes kodols laulātais pāris (ar vai bez bērniem, kuri nesastāv laulībā) vai viens no vecākiem ar bērnu(-iem), kurš nesastāv laulībā; dažkārt par ģimenes kodolu uzskata tikai laulāto pāri ar vai bez bērniem.
leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
laulību dzimstības koeficients laulībā dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo laulībā sastāvošo sieviešu skaitu noteiktā vecumā.
bezbērnu laulība laulība, kurā laulātajam pārim nav kopīgu bērnu.
levirāts Laulības paraža, kur vīrietim ir pienākums apprecēt sava brāļa atraitni (vai tikai tādu brāļa atraitni, kurai nav bērnu).
lagzda Lazda ("Corylus") - bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
čāpas ledus, kas izžūstot ūdenim zem tā, ir kļuvis izburbējis un grumbuļains.
Kaigu māla atradne leduslaikmeta beigu posma māla iegula Jelgavas novada Līvbērzes un Kalnciema pagastā, platība - 229,2 ha.
agrais driass leduslaikmeta beiguposma intervāls starp rauni un bēlingu, šajā laikā gandrīz visu Latvijas teritoriju klāja ledus.
Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes.
pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
centrbēdzes liešana lējumu ražošana, šķidro metālu brīvi ielejot rotējošā veidnē; ārējo formu veido rotējošā metāla veidne, iekšējās formas veidojas centrbēdzes spēku darbības rezultātā.
piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu.
sipenēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
siperēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
sīpēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
kūčāties Lēnām kustēties uz priekšu (par bērnju, kurš sāk staigāt).
piečapāt Lēnām un nesteidzīgi pienākt (par bērnu).
ķūtāt Lēnām virzīties uz priekšu (par bērnu).
iekratināt Lēnām, vairākkārtēji kratot iebērt.
pengulis Lēni augošs bērns vai teļš.
hroniska nefroze lēni progresējoša nieru kanāliņu deģenerācija sakarā ar smagām vielmaiņas slimībām, piem., podagru vai diabētu
LR Libērija, valsts divburtu kods.
LBR Libērija, valsts trīsburtu kods.
LRD Libērijas dolārs; Libērijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Monrovija Libērijas galvaspilsēta ("Monrovia"), osta Atlantijas okeāna piekrastē, Sentpolas grīvā, 968000 iedzīvotāju (2007. g.).
Libērija Libērijas Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Liberia"), platība - 97754 kvadrātkilometri, 3441800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Monrovija, administratīvais iedalījums - 15 grāfistu, robežojas ar Sjerraleoni, Gvineju un Kotdivuāru, apskalo Atlantijas okeāns.
libērieši Libērijas Republikas pamatiedzīvotāji.
saltkurpis lībiešu mitoloģijā - plaši pazīstama būtne, ar ko tiek izskaidrotas dažādas neizprotamas parādības, un reizēm tas tiek identificēts ar burvi, viesuli, vilkaci, spoku, meža garu, pat ar Velnu, ar to mēdz arī baidīt bērnus.
strīķkoks Līdzens koks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (nereti ar bērzu piemistrojumu); attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
līdzjutība Līdzjūtība - psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
atlaigoties Liegties (ko darīt), negribēt.
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
centrbēdzes mikroskops liela ātruma centrbēdzes iekārtā ievietots mikroskops, kurā palielināts objekta attēls veidojas centrbēdzes spēka ietekmē.
poligonija Liela audzelība, bērnu bagātība.
tralācis Liela auguma, rupjš, nebēdīgs cilvēks.
dižgulta Liela gulta, kurā laulāts pāris gulēja kopā ar mazgadīgajiem bērniem.
ārakrogs Liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres).
ārakrogus Liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres).
ne krusta nemetis lielā steigā (doties, bēgt projām).
L lielais latviešu alfabēta astoņpadsmitais burts
Ē lielais latviešu alfabēta astotais burts
C lielais latviešu alfabēta ceturtais burts
Ī lielais latviešu alfabēta četrpadsmitais burts
G lielais latviešu alfabēta desmitais burts
Ļ lielais latviešu alfabēta deviņpadsmitais burts
F lielais latviešu alfabēta devītais burts
T lielais latviešu alfabēta divdesmit astotais burts
P lielais latviešu alfabēta divdesmit ceturtais burts
U lielais latviešu alfabēta divdesmit devītais burts
Ņ lielais latviešu alfabēta divdesmit otrais burts
R lielais latviešu alfabēta divdesmit piektais burts
N lielais latviešu alfabēta divdesmit pirmais burts
Š lielais latviešu alfabēta divdesmit septītais burts
S lielais latviešu alfabēta divdesmit sestais burts
O lielais latviešu alfabēta divdesmit trešais burts
M lielais latviešu alfabēta divdesmitais burts
H lielais latviešu alfabēta divpadsmitais burts
Ā lielais latviešu alfabēta otrais burts
J lielais latviešu alfabēta piecpadsmitais burts
Č lielais latviešu alfabēta piektais burts
A lielais latviešu alfabēta pirmais burts
Ķ lielais latviešu alfabēta septiņpadsmitais burts
E lielais latviešu alfabēta septītais burts
D lielais latviešu alfabēta sestais burts
K lielais latviešu alfabēta sešpadsmitais burts
B lielais latviešu alfabēta trešais burts
Z lielais latviešu alfabēta trīsdesmit otrais burts
V lielais latviešu alfabēta trīsdesmit pirmais burts
Ž lielais latviešu alfabēta trīsdesmit trešais burts
Ū lielais latviešu alfabēta trīsdesmitais burts
I lielais latviešu alfabēta trīspadsmitais burts
Ģ lielais latviešu alfabēta vienpadsmitais burts
Gross-Bersen Lielbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti.
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
ančakrysts Liels blēņdaris, nepaklausīgs (bērns).
kubuls liels koka toveris alus brūvēšanai vai kāpostu skābēšanai.
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts.
Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete.
Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa.
bērnu un jauniešu centrs lietderīgas brīvā laika pavadīšanas un interešu izglītības centrs, kur tiek nodrošināta droša vide bērnu un jauniešu individuālo spēju un vispārīgās kompetences attīstīšanai.
au Lieto (bērnu valodā), lai atdarinātu suņa riešanu.
budī Lieto (parasti bērnu valodā), lai atdarinātu kritiena troksni.
budūc Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
budūcs Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
budūks Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
cuci Lieto (parasti savienojumā "cuci, ļuli"), aijājot, šūpojot bērnu.
zūzū Lieto atkārtojumā bērna iemidzināšanai.
zū Lieto atkārtojumā iemidzinot bērnu.
žū Lieto atkārtojumā, kā iemidzinot bērnu.
dik Lieto atkārtojumā, lai attēlotu ātru skriešanu, īpaši sarunā ar maziem bērniem.
luļļu Lieto atkārtojumos iemidzinot mazu bērnu.
lullu Lieto atkārtojumos, iemidzinot mazu bērnu.
zuzo Lieto savienojumā "zuzu, zuzo" šūpojot, iemidzinot bērnu.
zuzu Lieto savienojumā "zuzu, zuzo" šūpojot, iemidzinot bērnu.
bī Lieto savienojumā ar "bē".
čuču Lieto, iemidzinot bērnu.
ī lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas
ņam Lieto, lai atdarinātu ēšanas procesu (parasti atkārtojumā, sarunā ar bērniem).
ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
grabu Lieto, lai atdarinātu grabēšanu.
tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu mazu bērnu soļu troksni.
cip Lieto, lai atdarinātu vai raksturotu bērna iešanu.
tapu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
tipu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
vaile Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
ai Lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.
daļī Lieto, lai norādītu uz kādas darbības (parasti skriešanas, bēgšanas) strauju izpausmi.
še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
pē Lieto, norādot uz ko netīru, neaiztiekamu (parasti, aizliedzot bērnam aiztikt ko netīru).
pai Lieto, paijājot bērnu.
phai Lieto, paijājot bērnu.
ompadi Lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu.
vompadi Lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu.
tjutjū Lieto, sakot bērnam, ka kāds ir paslēpies vai kas ir pazudis.
cibu Lieto, savienojumā ar "cabu" mācot bērnu staigāt; arī rotaļājoties.
cību Lieto, savienojumā ar "cābu" mācot bērnu staigāt; arī rotaļājoties.
benzonaftols Lietots kā dezinfekcijas līdzeklis kuņģa un zarnu slimībās; zarnās sadalās benzoskābē un betanaftolā.
pielīdzinājums Līgums, ar ko, noslēdzot jaunu laulību, viena vai abu laulāto agrākās laulības bērnus, sevišķi attiecībā uz mantojuma tiesībām, pielīdzina no jaunās laulības sagaidāmiem bērniem.
skrietiņš Ligzdbēglis.
autofagi Ligzdbēgļi putni.
ģemberis Līks, slikti izaudzis bērzs.
piezadināt likt (bērnam) daudz smieties.
nočurināt Likt (bērnu) čurāt.
izmīzināt Likt (bērnu) urinēt un ļaut pabeigt urinēt.
izčurināt Likt (bērnu) urinēt.
mucināt Likt bēgt.
čurināt Likt bērnu urinēt.
pižināt Likt čurāt, pieturot bērnu.
apgrabināt Likt grabēt, klabēt, žvadzēt (visam objektu kopumam).
kliedzināt Likt, piespiest kliegt; brēcināt bērnu.
aizņirbināt Likta aizņirbēt.
fatāls Liktenīgs; nenovēršams, neizbēgams.
aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa (bērna vai garīgi slima cilvēka) personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
vecāku vara likumdošanā noteiktas vecāku tiesības un pienākumi bērnu audzināšanā līdz bērnu pilngadības sasniegšanai.
asiņainā likumdošana likumi, kas bija vērsti pret klaidoņiem un ubagiem Anglijā 15.-16. gs., tie paredzēja bargus sodus (pēršana, zīmes iededzināšana, ausu un deguna nogriešana, brīvības atņemšana un nāvessods par atkārtotu bēgšanu no saimnieka).
fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas.
martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija.
smilacīna Lilliju dzimtas ģints ("Smilacina"), dekoratīvi augi ar astilbēm līdzīgām ziedkopām nokareno ziedkātu galos.
rakstzīmju virkne lineāri sakārtota rakstzīmju kopa, ko veido jebkura kāda alfabēta galīga garuma rakstzīmju secība, piemēram, burti, skaitļi, vadības un citas speciālas rakstzīmes.
mārksna Linu vai vilnas lakats, kurā nes krustamo bērnu.
blastomikoze Lipīga slimība, ko izraisa blastomicētes, piem., piena sēnīšu slimība (bērniem balts aplikums uz meles un rīkles gala).
dzeni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
lami Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
lani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
liņi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
nevi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
nopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
pjani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
šoni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
vopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
kremele Literatūrā sastopams nosaukums cietai bērzlapei.
Lieven-Bersen Līvbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
Liven-Bersen Līvbērzes muižas nosaukums.
arkla tiesnesis Livonijā 15.-17. gs. tiesnesis, kam bija jāgādā par aizbēgušu arkla vīru izdošanu viņu agrākajam kungam.
Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka.
labvēlīte Lobēlija.
lobelia Lobēlijas.
lobeliaceae Lobēliju dzimta.
lohēlijas Lobēliju dzimtas ģints, lakstaugi, krūmi vai koki ar piltuvveida, divlūpu vainaga ziediem, indīgi augi; \~400 sugu, Latvijā 1 suga.
košsarkanā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia cardinalis").
Dortmaņa lobēlija lobēliju suga ("Lobelia dortmanna"), kas Latvijā vienīgā sastopama savvaļā un ir aizsargājama.
zemā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia erinus"), viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām, reizumis lineārām lapām un ziliem, violetiem, baltiem, arī sārtiem ziediem.
spožā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia fulgens").
uzpūstā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia inflata"), kuras lakstus lieto pret astmu un klepu.
zilā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia siphilitica").
krāšņā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia speciosa").
vālīšu lobēlija lobēliju suga ("Lobelia tupa").
Žerarda lobēlija lobēliju suga ("Lobelia x gerardii").
Lobelia sessifolia lobēliju suga.
Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka.
jumta logs logs bēniņu vai mansarda izgaismošanai; konstrukcija var būt dažāda, to var iebūvēt ne tikai vertikālā plaknē, bet arī jumta slīpnē.
auklējums Lolots, mīlēts bērns; lolojums.
logomi Lomi - tauta Libērijas ziemeļos un Gvinejas dienvidaustrumos.
lomagi Lomi - tauta Libērijas ziemeļos un Gvinejas dienvidaustrumos.
tomi Lomi - tauta Libērijas ziemeļos un Gvinejas dienvidaustrumos.
durins Loms, kas iegūts ar žebērkli zivis durot.
skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes.
izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
izlūgties Lūgties, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
sensibilizētā luminiscence luminiscence, kurā ierosinošā enerģija, ko absorbē vieni atomi (molekulas, defekti), enerģijas pārneses procesā tiek nodota citiem, kuri pēc tam luminiscē.
izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās.
glupstīt Lutināt (gk. bērnu).
uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu.
pielūžņāt Lūžņām piebērt, pataisīt lūžņainu.
nobrēcināt Ļaujot skaļi raudāt līdz pagurumam (par bērnu).
simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus.
hepatoblastoma Ļaundabīgs intrahepatisks audzējs, kas attīstās bērniem un jauniešiem; sastāv no audiem, kas atgādina embrionālos aknu epitēlijaudus.
dūzenis Ļauns, spītīgs bērns.
izmucināt Ļaut aizbēgt.
brēcināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc (mazi bērni).
vēkšināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc, raud (parasti mazs bērns).
knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt.
klidzēt Ļodzīties, klabēt.
tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
aizzibsnīt Ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu); aizzibēt.
apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
lēkt laukā no biksēm ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam, pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
gribēt kā ēst ļoti gribēt.
spidala Ļoti izlaists bērns.
spidaliņa Ļoti izlaists bērns.
ķevens Ļoti jauns un mazs dzīvs radījums (dzīvnieks vai bērns).
dzīvsudrabs Ļoti kustīgs, dzīvs cilvēks (parasti bērns).
kā no pārpilnības raga ļoti lielā daudzumā (birt, bērt).
kolienterīts Ļoti lipīga zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu izraisīta zarnu slimība gk. agrīna vecuma bērniem.
sīkaļa Ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns).
paunāt Ļoti silti ģērbt (parasti bērnu).
paunot Ļoti silti ģērbt (parasti bērnu).
sapaunāt Ļoti silti saģērbt (parasti bērnu).
sapaunot Ļoti silti saģērbt (parasti bērnu).
taurēt Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
ņirbt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kāroties Ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2).
tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties; ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
ultralabējs Ļoti, galēji labējs politiskais darbinieks.
ultralabējs Ļoti, galēji labējs.
palīgskola Mācību iestāde intelektuāli atpalikušiem bērniem.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas; meža skola.
meža skola mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā.
kājināt Mācīt staigāt (mazu bērnu).
boksterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu, lasīt pa zilbēm.
bokšķerēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
bokšterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
boksturēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
boksturot Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
dulzāt Mācīties staigāt (par mazu bērnu).
dulzēt Mācīties staigāt (par mazu bērnu).
Gulbēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēre" bijušais nosaukums.
gulbērieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēris" iedzīvotāji.
lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la".
lallināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la".
Iščela maiju mitoloģijā - mēness dieviete un Icamnas sieva, bērnu dzemdēšanas un audēju patronese.
Russula decolorans mainīgā bērzlape.
Leccinum variicolor mainīgā bērzubeka.
pārklāt Mainīt bērnam drēbītes.
pseidodiabēts Mainīta glikozes tolerance subkliniska cukura diabēta gadījumā.
kuka Maize (bērnu val.).
vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī.
tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
politiskais sociālais darbs makrolīmeņa pieeja, kas izmanto politiskās varas resursus sociālo pārmaiņu īstenošanai un maina varas dinamiku politikas veidošanā, izmantojot tādas stratēģijas kā darbs vēlēšanu kampaņās, vēlētāju aktivizēšana, kandidēšana uz vēlētiem amatiem, nozares interešu lobēšana un iespēju došana klientiem paust savu politisko viedokli.
pieļaujamais sūkšanas augstums maksimālais augstums, līdz kuram sūknis darbojas normāli, bez kavitācijas; sevišķi svarīgs rādītājs centrbēdzes sūkņiem.
naivisms Mākslas virziens, kurā darbojas neprofesionāli mākslinieki un kura pamatā ir daļēji bērnu un daļēji tautas mākslas uztvere; robežojas ar primitīvismu.
indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns.
Bastejkalns mākslīgi uzbērts paaugstinājums Rīgā, kanālmalas apstādījumu apstādījumu joslā, izveidots 19. gs. nojaucot Rīgas vaļņus bijušā Smilšu bastiona vietā.
esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma.
sviļpaunīks māla pīlīte (bērnu spēļlieta).
pamyurs māla uzbērums ap ēkas pamatiem siltuma izolācijai.
Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus.
ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
augšupējs Mantojuma tiesībās nosaukums bērniem un bērnu bērniem.
īstais mārdadzis mārdadžu suga ("Silybum marianum"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvo augu, paretam sastopams kā dārzbēglis.
māsbrāļbērni Māsīcas un brālēni; māsas un brāļa bērni.
dračīt Masturbēt, onanēt.
dročiķ Masturbēt, onanēt.
dročīt Masturbēt, onanēt.
droņīt masturbēt.
dročeris masturbētājs.
madonna Māte ar bērnu (mākslas darbos).
nepilnais ģimenes kodols māte vai tēvs ar bērnu (bērniem) gadījumā, ja ģimeni neveido laulātais pāris.
bērmeta Māte, kas nogalina savu bērnu.
bērnmeta Māte, kas nogalina savu bērnu.
termohroisms Materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt.
mātes vecums mātes gadu skaits bērnam piedzimstot.
maternitāte Mātes juridisko, morālo, arī bioloģisko attiecību kopums ar savu bērnu.
māšu mirstība mātes nāves gadījumu biežums grūtniecības vai bērna dzimšanas komplikācijās noteiktā iedzīvotāju kopumā.
patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris).
eikeratīns Matu un nagu keratīns, nešķīst ūdenī, atšķaidītās alkālijās un skābēs; to nešķeļ parastie proteolītiskie fermenti.
smukt Maukties nost, sprukt, bēgt.
ulis Maza auguma cilvēks vai bērns.
sēpulis maza auguma cilvēks; pamazs bērns.
pēkšēt Maza bērna čīkstēšana.
čocis Maza bērna dibens.
baužele Maza bērna galva bez matiem.
čāpīte Maza bērna kāja.
cebīte Maza bērna kāja.
capatiņas Maza bērna kājiņas.
lacis Maza bērna priekšautiņš.
zaberlace Maza bērna priekšautiņš.
putto Maza bērna vai eņģeļa figūra mākslā.
gultene Maza gulta, guļamā vieta, kur guļ bērni vai gani.
miņonetes Mazas, sīkām puķītēm izraibinātas, drēbē iesietas grāmatiņas.
benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos.
tītne Mazbērna autiņš.
braucamkrēsliņš Mazbērna krēsliņš ar riteņiem.
grīzeklis Mazbērna staigājamā ierīce ap grozāmu kārti.
mazuļi Mazbērni.
bērnu sile mazbērnu novietne.
sile Mazbērnu novietne.
silīte Mazbērnu novietne.
osteotabess Mazbērnu slimība, kam raksturīga kaulšūnu deģenerācija un kaulu smadzeņu atrofija.
Klein-Bersteln Mazbērsteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā.
Klein-Bersen Mazbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
čapāt Mazgājoties pērt ar pirtsslotu (bērnu valodā).
pančāties Mazgājoties vannā, plunčāties ūdenī (bērnu valodā).
pačiņas Mazgāšanās (bērnu valodā).
panča Mazgāšanās vanna (bērnu valodā).
pingučot Mazgāt (bērnu valodā).
pačāties Mazgāties (bērnu valodā).
pingučoties Mazgāties (bērnu valodā).
pičāties Mazgāties pirtī (bērnu valodā).
sikateļi mazi bērni (apmēram līdz 6 gadu vecumam), kuri vēl nepalīdz nevienā darbā.
sīkmaņi mazi bērni.
sudaušķi mazi bērni.
kiļki Mazi bērni.
korosti Mazi bērni.
suknīši Mazi, nerātni bērni.
makaniņš Maziņš, sīks bērns.
tipināt Mazliet dot, bērt, pilināt u. tml.
pagribēties Mazliet gribēties.
dancināt Mazliet mētāt bērnu uz ceļgaliem.
drestelis Mazliet pārāk nopietns bērns, kurš veic vairākas nevajadzīgas darbības; ārišķīga, nenopietna persona.
daputināt Mazliet piebērt (miltus).
diznēt Mazliet salt, drebēt.
zemiņāk Mazliet zemāk (bērnu runā).
pičāties Mazliet, nedaudz šļakstīties (bērnu valodā).
maziena Mazotne, bērnība.
riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
kvencis Mazs (nemierīgs, bieži bļaujošs) bērns.
čibulītis Mazs bērniņš (runājot ar bērniem).
knidzis Mazs bērns (arī mazs dzīvnieks).
knabucis Mazs bērns (parasti zēns).
brēkulis Mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud; raudošs bērns.
kūķītis Mazs bērns ietīts jostā no galvas līdz kājām.
buņģis Mazs bērns vai lops, kas daudz ēd un dzer.
knosa Mazs bērns vai sīks dzīvnieks.
šņurka Mazs bērns vai sivēns.
vēķis Mazs bērns, kas ātri sācis staigāt.
spirins mazs bērns, kas daudz grozās un spārdās.
ļekainis Mazs bērns, kas jau sāk rāpot.
čapainis Mazs bērns, kas mācās staigāt.
čāvainis Mazs bērns, kas mācās staigāt.
kvarpucis Mazs bērns, kas nevar pamosties.
tāpaļa Mazs bērns, kas pārvietojas tupus un rāpus.
rāpans mazs bērns, kas rāpo.
lekainis Mazs bērns, kas sācis rāpot.
sipka Mazs bērns, kas skraida šurp un turp.
meiznīks mazs bērns, kas slapina biksēs.
tupenis Mazs bērns, kas vēl mācās staigāt.
počka Mazs bērns, kas vēl nestabili staigā.
lepucis Mazs bērns, kas vēl nestaigā.
velstiķis Mazs bērns, kas visur maisās pa kājām.
jeķis Mazs bērns, kurš sāk izslieties.
zoķis Mazs bērns, kurš vēl zīž no pudeles.
ņurulis Mazs bērns, kuru joprojām zīda.
kverpucis Mazs bērns, kverpis.
zūzenis Mazs bērns, lelle.
zūzins Mazs bērns, lelle.
kvaņķis Mazs bērns, parasti raudulīgs.
lelle Mazs bērns, zīdainis līdz kristībām.
bebijs Mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks.
bebītis Mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks.
čiepiņš Mazs bērns; meitene, meita.
čirka Mazs bērns; meitene; puika.
knupis Mazs bērns; punduris.
knupķis Mazs bērns; punduris.
lollītis Mazs bērns; tas kas ir bezpalīdzīgs, kuru nepieciešams sargāt, aprūpēt.
bambucis Mazs bērns.
bambucītis Mazs bērns.
bambulis Mazs bērns.
bambuls Mazs bērns.
bēcis Mazs bērns.
bezdelis Mazs bērns.
cabītis Mazs bērns.
cabulītis Mazs bērns.
deideris Mazs bērns.
dūlis Mazs bērns.
kinders Mazs bērns.
ķiņķēziņš Mazs bērns.
knābācis Mazs bērns.
kņābāns Mazs bērns.
knadzis Mazs bērns.
knaupis Mazs bērns.
knibucis Mazs bērns.
kniburs Mazs bērns.
knīpats Mazs bērns.
knipucītis Mazs bērns.
knirpis Mazs bērns.
knubucis Mazs bērns.
krapāns Mazs bērns.
krapučis Mazs bērns.
krikainis Mazs bērns.
kroplītis Mazs bērns.
kroška Mazs bērns.
kunkulis Mazs bērns.
makacītis Mazs bērns.
mazulis Mazs bērns.
mikucis Mazs bērns.
sisis Mazs bērns.
sūdbumbulis Mazs bērns.
sūdubambālis Mazs bērns.
ucens Mazs bērns.
ucītis Mazs bērns.
venkulis Mazs bērns.
bibis Mazs ievainojums (bērnu valodā).
bicis Mazs jērs; auns (bērnu runā).
aušķinieks Mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos.
aizgoznītis Mazs maizes kukulītis, kuru krāsnī, kamēr tā vēl silta, cep bērni.
klēpja bērns mazs, auklējams bērns.
ņēkulis Mazs, brēcošs bērns.
pimberis mazs, izveicīgs bērns.
ķikuris Mazs, jauns dzīvs radījums; mīļvārdiņš mazam bērnam; pavārds gailim; ķikuris.
circinītis Mazs, kustīgs bērns.
kusulis Mazs, maigs bērns.
bibītis Mazs, mīļš bērns.
pupucītis Mazs, mīļš bērns.
nieks Mazs, nevarīgs bērns; nevarīgs dzīvnieka mazulis.
plunčlācītis Mazs, neveikls bērns, kas plunčājas.
pempucītis mazs, niecīgs bērns.
ķēbainis Mazs, notašķījies bērns.
purpe mazs, raudošs bērns.
depsis Mazs, resns kucēns; arī bērns.
kvērķis Mazs, spurīgs, tiepīgs (bērns).
depšķis Mazs, tauks bērns; resns cilvēks.
nēkulis Mazs, tikko piedzimis bērns.
ķevēns Mazs, vārgs bērns.
valtenbērģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi" (arī Valtenbēģi, Valbērģi, Valbēģi), tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
valbēģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi", "Valtenbēģi", "Valbērģi" jeb "Valbēģi", tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
vēja pinekļi mazu bērnu kāju slimība, kad iet kā sapītām kājām.
dūrs Mažors (alfabētiskajā burtu notācijā).
pediatrija Medicīnas nozare, kas pētī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
perinatoloģija Medicīnas nozare, kuras interešu lokā ir bērns dzimšanas laikā un 10 dienu periodā pēc dzimšanas.
primidons Medikaments, pretkrampju līdzeklis ko lieto atipisko lēkmju gadījumā un agrā bērnībā.
benzodiazepīni Medikamentu grupa, ko lieto kā pretkrampju līdzekļus atipisko lēkmju gadījumā un agrā bērnībā; lieto arī kā trankvilizatorus.
medsviede Medsviedne - ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
belzt Mēģinājumi sākt staigāt (par mazu bērnu).
planetārais pārvads mehānisms griezes kustības pārveidošanai; sastāv no sazobē esošiem zobratiem, vismaz viena zobrata ass ir kustīga telpā (to sauc par satelītu).
meitasbērns Meitas bērns; mazbērns.
meitbērns Meitas bērns; mazbērns.
pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
bogule Meitene, kas mēdz bēguļot.
čaga Melnā bērzu piepe; tautas medicīnā lieto vēža ārstēšanai.
Leccinum melaneum melnā bērzubeka.
Betula nigra melnais bērzs.
ote Melni punkti uz bērza mizas.
miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
mikropoliadenopātija Mērens daudzu zemādas limfmezglu palielinājums (kaklā, padusēs, cirkšņos), piem., bērnu tuberkulozes, sekundārā sifilisa gadījumā.
heterotelija Mērķu rašanās no blakus, nereti negaidītiem apstākļiem, pie kam šie mērķi sākumā ir negaidīti un negribēti.
umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti.
cēlmetāls Metāls, kas gaisā neoksidējas un tikai ar grūtībām šķīst skābēs (piemēram, zelts, platīns).
gamma defektoskopija metode, ar ko metālu izstrādājumos var atklāt dažādus defektus, tiem cauri laižot gamma starojumu, kas defekta vietā absorbējas vājāk.
metrritms metra^2^(2) un ritma līdzekļu kopums to saskaņā un mijiedarbē.
pirrihijs Metrikā pants ar divi īsām zilbēm.
papilduzsvars Metriskajā shēmā noteiktā pozīcijā paredzēts uzsvars, kas nav attiecīgā vārda zilbē pēc valodas likumiem.
mezoadenīts Mezenteriālo limfmezglu iekaisums bērniem; var būt specifisks (tuberkuloze) vai nespecifisks (strutains limfadenīts).
mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām.
Waldhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium).
bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs.
slāpukšņa Mežs, kur priedes neaug, bet egles un bērzi vien.
slaugzna Mežs, kur priedes neaug, bet egles un bērzi vien.
gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes; meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
migulītis Miegains mazs bērns.
Miķelītis Miegs (bērnu valodā).
apaijāt Mierinot (bērnu) kādu laiku aijāt, šūpot.
nībelungi Miglas bērni, vāciešiem mītiska punduru cilts, kas glabājusi dārgas mantas.
MIF Migrāciju inhibējošais faktors (angļu "migration-inhibiting factor").
ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju.
ģimenes konference mikrolīmeņa prakses metode sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem, viens no ģimenes sapulces veidiem, kam raksturīga ģimenes locekļu un institūciju pārstāvju (piemēram, sociālais darbinieks, policijas darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības pārstāvis) tikšanās, lai pieņemtu kopīgus lēmumus problēmu risināšanai.
vītolu miķelīte miķelīšu suga ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius"), sastopama kā dārzbēglis samērā reti.
storge Mīlestība ģimenē, mīlestība radinieku starpā, vecāku un bērnu mīlestība.
naipulītis Mīlināmais vārds bērnam.
gāgacīte Mīlināmais vārds bērniem un mājputniem.
glaudāties Mīlināties ar bērnu.
reihsbanner Militarizēta labējo sociāldemokrātu organizācija Vācijā 1924.-1933. g., kuras darbība bija vērsta pret monarhistu reakciju un fašistisko teroru; pēc fašistu nākšanas pie varas organizācija tika likvidēta.
pabārsts Milti, ko uzbērt uz lizes, cepot maizi.
mīļbērns Mīļš bērns.
cibulītis Mīļvārdiņš (runājot ar bērnu).
bigucis Mīļvārdiņš bērnam.
drāzteliņa Mīļvārdiņš bērnam.
suksariņš Mīļvārdiņš bērnam.
siksītis mīļvārdiņš jēram un mazam bērnam.
judelis Mīļvārdiņš mazam bērnam; nerātnis.
cibis Mīļvārdiņš mazam bērnam.
maigulītis Mīļvārdiņš mazam bērnam.
mažulis Mīļvārdiņš mazam bērnam.
dakaris Mīļvātrdiņš mazam bērnam.
MIC Minimālā inhibējošā koncentrācija.
enerģijas kvants minimāls enerģijas daudzums, ko vienā stāvokļa maiņas aktā absorbē vai emitē fizikāla sistēma, kas atbilst kvantu mehānikas likumiem.
molls Minors (alfabētiskajā burtu notācijā).
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
blizēt Mirdzēt, zibēt.
makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi.
apbedīšana Mirušā apglabāšana, parasti ar sēru ceremoniju; bēres.
miršanas vecums mirušā cilvēka nodzīvotie gadi; bērniem, kuri ir jaunāki par 1 gadu - mēnešu skaits; bērniem, kuri jaunāki par mēnesi - dienu skaits.
namčuvangdan Mistiska tibetiešu formula (tibetiešu - desmit spēku valdnieks), kas sastāv no alfabēta zilbēm un simboliskām zīmēm - mistiska monogramma un ļoti spēcīgs amulets.
Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs.
bričuks Mītizēta būtne ar ko bērnus baidīja.
liekne Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Filipendulosa").
džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem.
grūts Mokoši nepatīkams (par pārdzīvojumu); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; bēdīgs, drūms, smags.
Morzes kods Morzes alfabēts, īsu un garu signālu kombināciju sistēma burtu un ciparu pārraidei.
Morzes ābece Morzes sistēmas telegrāfa zīmju kopums; Morzes alfabēts.
kāpostmuca Muca kāpostu skābēšanai.
poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums; bērnu trieka.
muhadžiri Muhamedāņu emigranti no bijušām Turcijas pakļautības zemēm, kas aiz reliģiskiem motīviem negribēdami palikt ārpus Turcijas, izceļojuši uz Turciju.
moderniecēni Muižas govju vai piena pārziņa (modernieka) bērni.
ādas mukormikoze mukormikoze, kas parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; infekcijas izraisītāji parasti ir "Rhizopus" ģints sēnes.
uzmukt Mūkot uzlidot, uzbēgt.
lomanutsja Mukt, bēgt.
soskakivaķ Mukt, bēgt.
necva Mulda; no viena koka izdobts lēzens trauks, ko lietoja, piemēram, mīklas raudzēšanai, arī bērnu mazgāšanai.
kā maziņais muļķīgi, bērnišķīgi.
alberīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, draiskulīgs, palaidnīgs, nebēdnīgs.
lollis Muļķis; tas, kas rīkojas, izturas bērnišķīgi.
spridzis Mundrs, kustīgs bērns.
Berlīnes mūris mūris starp Berlīnes austrumu un rietumu daļu ("Berlin wall"; 1961.-1990. g.), kam vajadzēja nepieļaut austrumvāciešu bēgšanu uz Rietumberlīni.
rahītiskā miopātija muskuļu atonija un atrofija rahītiskiem bērniem.
ņammas Mute (bērnam).
Iberis sempervirens mūžzaļā ibēre.
mazbērnība Nabadzīga bērnība.
enterohepatocēle Nabas trūce bērniem; tās maisā atrodas zarnas un aknas.
rebozo Nacionālais apģērbs Meksikā, kuru sievietes lieto kā galvas segu, apmetni, apģērba sastāvdaļu, kā saini dažādu lietu parnēsāšanai gan uz galvas, gan uz muguras, arī bērna pārnēsāšanai, kā šūpuļtīklu, arī kā segu vai galdautu.
avāru valoda nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi arābu valodā, 1927.-1938. g. latīņu alfabēts, kopš 1938. g. - krievu alfabēts.
mizopēdija Naids pret bērniem.
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
nāciņāt Nākt (parasti sarunā ar bērniem).
naksniņš Naktī dzimis bērns.
naksnons Naktī dzimis bērns.
fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām.
natronkaļķi NaOH un Ca(OH)~2~ maisījums, ko lieto laboratorijās CO~2~ absorbēšanai.
primārais narcisisms narcisisms, ko novēro agrā bērnībā, attiecību attīstības fāzē, kad bērns sevi nav atdalījis no ārējās pasaules un uzmanību veltī visu veidu izklaidei pašam ar sevi.
metaproteīns Natīvā proteīna skābās vai sārmainās hidrolīzes produkts; šķīst vājās skābēs un sārmos, nešķīst neitrālos šķīdumos.
mils Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm; mila.
mila Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm.
klētsnauda nauda, kas līgavainim bija jāmaksā līgavas mātei, lai piekļūtu klētij, kur līgava nobēgusi.
zieda (arī ziedu) nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
nāvītis Nāves bērns.
nannis Nazis (bērnu valodā).
ķēpslis Nazs bērns, kas vēl nestaigā.
šķelvēderis Ne pārāk nicinošs lamuvārds mazam bērnam.
šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam.
šķērsu Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam.
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
erelis Neapmierināms, uzstājīgs bērns.
ar garām acīm neapmierināti; bēdīgi.
kunkša Neapmierināts bērns.
notes kristība neatliekama, steidzama kristība (bērnam, kurš ir vārgs un var nomirt nekristīts).
nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
nebēdīgums Nebēdība.
skapens Nebēdīga rakstura sulaiņa tēls italiešu komēdijās.
traiskība Nebēdīga rīcība ar vielām (dubļiem, krāsām), kas rada traipus; izšķērdība ar vērtīgām lietām.
kāgans Nebēdīgs, viltīgs cilvēks.
lascīvs Nebēdīgs.
smaulains Nebēdīgs.
nebēdnīca Nebēdniece.
trakainis Nebēdnieks.
nebēdnība Nebēdnīga izdarība; draiskulība.
irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks; nebēdnis.
blēņīgs Nebēdnīgs, izmanīgs uz nedarbiem.
elteris Nebēdnīgs, pārgalvīgs, nevaldāms cilvēks.
šķestrs Nebēdnīgs, pārgalvīgs.
bezbēdnieks Nebēdnis, draiskulis; pārgalvis.
žalbers Nebēdnis, ēverģēlis.
žalbiers Nebēdnis, ēverģēlis.
žalburs Nebēdnis, ēverģēlis.
blēņkopis Nebēdnis, kāds, kurš ir izmanīgs uz nedarbiem.
nešpetnieks Nebēdnis, palaidnis.
vallats Nebēdnis, pārgalvis.
lielgalvis Nebēdnis, tāds, kas visu tikai uz savu galvu dara.
klaunisms Nedabiskas pozas, kādas ieņem histēriski slimnieki; arī plānprātīgu, psihopātisku bērnu un šizofrēnijas slimnieku manierība.
pačužināt Nedaudz dziedot vai pierunājot censties nomierināt (bērnu).
pazvadzēt Nedaudz, mazliet klabēt vai žvadzēt.
ievadas Nedēļnieces un bērna ievešana baznīcā 6 nedēļas pēc dzemdībām.
suksantiņš Nederīgs cilvēks, kas visur iejaucas; kustīgs, jautrs bērns.
tožāt Nedroši, sīkiem soļiemiet (par bērnu).
zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus.
diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai.
ņerkāties Negribēt ēst pasniegto ēdienu (par bērnu).
palingrāfija Negribēta patoloģiska vārdu vai burtu atkārtošana rakstā.
novērotāja vai eksperimentētāja sistemātiskā nosliece (novirze) negribēta tieksme reaģēt atbilstoši saviem priekšstatiem, kas var novest pie atkāpšanās no objektivitātes.
vilka pase negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
pārteikšanās Negribēts izteikums, mutvārdu runas kļūda, kas rodas automatizētā valodas procesā un nav saistīts ar zināšanu vai prasmju trūkumu.
nēģerēns Nēģeru bērns.
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
pačabēt Neilgu laiku, mazliet čabēt.
padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt; patrīcēt.
pagrabēt Neilgu laiku, mazliet grabēt.
paklabēt Neilgu laiku, mazliet klabēt.
paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
parībēt Neilgu laiku, mazliet rībēt.
paskābēt Neilgu laiku, mazliet skābēt.
paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pažūžināt Neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu).
pažūžot Neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu).
dzegusēns Neīstais bērns (kādā ģimenē).
jaundzimušo neitropēnija neitropēnija, kas veidojas intrauterīni, ja ir nesaderība starp mātes un bērna G imūnglobulīnu antigēniem; jaundzimušajam var būt drudzis, pneimonija, septicēmija u. c. smagas infekcijas.
sociālais konflikts neizbēgama parādība sabiedrībā, ko raksturo sabiedrībai vai kādai tās daļai nozīmīgu interešu sadursme jautājumos, kas skar sociālo attīstību, sociālo kārtību, sabiedrības funkcionēšanu un stabilitāti.
adrastea Neizbēgamais, liktenis.
liktenīgs Neizbēgams, neatvairāms.
pēriens kā lietus neizbēgams, pamatīgs pēriens, bāriens.
apkravāties Nejauši apbirt, tikt apbērtam.
apbirzt Nejauši tikt apbērtam, apkaisītam ar krītošām drupatām, drumslām.
aizgriezties Nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts).
izbērties Nejauši tikt izbērtam.
nosabērties Nejauši tikt nobērtam.
dasabērties Nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs.
dasamesties Nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs.
uzbērties Nejauši uzbērt.
uzsacīties Nejauši vai negribēti pārāk stingri pateikt.
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
iesakulties Nejauši, negribēti nonākt nevēlamā stāvoklī.
uzsvērties Nejauši, negribēti nosvērt vairāk.
uzpilēties Nejauši, negribēti uzpilēt.
neviļus Nejauši, negribēti.
podzināties nekārtīgi un biezi ietīties vecās drēbēs.
plunka Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm.
plunkata Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm.
lupatbunte Nekārtīgs, skrandainās drēbēs ģērbies cilvēks; trūcīgs cilvēks.
neglābsies ne peles alā nekur neizbēgs, neizvairīsies (no soda, atriebības u. tml.).
ģīga Nekvalitatīva vijole; raudulīgs bērns; raudas.
iebiedēšana Nelabvēlīgs mijiedarbības stils, kas izpaužas gan attiecībās starp pieaugušajiem, gan arī attiecībās starp bērniem un pieaugušajiem.
plāga Nelaime, bērna slimība.
bastards Nelaulātu vecāku bērns, ārlaulības bērns; Rietumeiropā viduslaikos - valdnieka ārlaulības bērns.
puntlaks Neliela auguma cilvēks, bērns.
pusbēda Neliela bēda.
klumpis Neliela bērzu audze, birzs.
pusvijole Neliela, bērniem paredzēta vijole.
birzs Neliels bērzu mežs; bērzu audze.
knabis Neliels cirvis (bērnam).
zebenīca Neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk staigāt.
nibe Neliels putna knābis (bērnu valodā).
upuķis Neliels putns (bērnu runā).
globula Neliels sfērisks tumšs miglājs, kas spēcīgi absorbē zvaigžņu gaismu.
sīkbērzs Neliels sliktos apstākļos audzis āra bērzs (<15 m); šādu bērzu birzis veido robežu starp skujkoku mežiem un kailām kalnu grēdām.
bogana Neliels uzbērums.
bogans Neliels uzbērums.
mārkāja Neliels zvēriņš pie upēm, purvā, gandrīz kā ķirzaka, ar to baidīja bērnus, bet neviens nav redzējis; mārskāja.
mārskāja Neliels zvēriņš pie upēm, purvā, gandrīz kā ķirzaka, ar to baidīja bērnus, bet neviens nav redzējis.
ciba Neliels, liekts iegarens vai apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
čemurneļķe Neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis; studentneļķe.
bricūna Nemierīgs bērns, delveris.
bricuna Nemierīgs bērns, kas skrien un lēkā.
ģeņģeris Nemierīgs bērns; dēkainis.
dauzeklis Nemierīgs bērns; nevaldāms cilvēks.
kaņepju kretelis nemierīgs bērns.
remmele nemierīgs bērns.
bricants Nemierīgs bērns.
čīka Nemierīgs bērns.
cīkstens Nemierīgs bērns.
grieztuve Nemierīgs bērns.
nerīželis Nemierīgs bērns.
ūkšis Nemierīgs mazs bērns.
vijāklis Nemierīgs mazs bērns.
jādeklis Nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti bērns).
lēvars Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
lēveris Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
drekselis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
drepelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
drīveldriķis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
lenturis Nemierīgs, kustīgs, arī nestabils, ļodzīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
dedzeklis Nemierīgs, kustīgs, straujš cilvēks (parasti bērns).
dīdelnieks Nemierīgs, ļoti kustīgs, dzīvs, parasti bērns; dīdoņa.
dīdaka Nemierīgs, nebēdnīgs cilvēks.
zīdelis Nemierīgs, nerātns bērns.
žņerkstis Nemierīgs, raudulīgs bērns.
žņirka Nemierīgs, raudulīgs bērns.
suits Nemierīgs, satraukts (parasti attiecībā uz bērnu).
delveris Nemierīgs, skaļš bērns.
drīvelis Nemierīgs, trokšņains bērns.
ēst mūžu nemitīgi sagādāt citam ciešanas, bēdas.
jauktuve Nenopietns cilvēks, ampelmanis; draisks bērns.
oligakiūrija Nenormāli reta urinēšana, piem., tabētiķiem.
sēra skābes neorganiskas skābes, kurās sēra atoms ir divvērtīgs (sērūdeņražskābe H~2~S), četrvērtīgs (sērpaskābē H~2~SO~3~) vai sešvērtīgs (sērskābe H~2~SO~4~), kā arī šo pamatsavienojumu saliktās skābes – tiosērskābe, pirosērskābe u. c.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns); neklausulis.
neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns).
roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis).
pauskainis Nepaklausīgs, nerātns bērns vai pusaudzis.
īņāties Nepaklausīt, čīkstēt, mīņāties uz vietas (vairāk par zirgu vai mazu bērnu).
elevatorgreiders Nepārtrauktas darbības zemes darbu mašīna grunts rakšanai un bēršanai transportlīdzekļos vai atbērtnē.
ne acu galā (retāk acu galā) negribēt redzēt nepavisam negribēt redzēt; neieredzēt, nevarēt ciest.
uzmēgļot Nepiemēroti saģērbt (bērnu).
viena vecāka ģimene nepilna ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem, kas arī ir atbildīgs par bērna (bērnu) audzināšanu.
madernieks Nepraša, kas sabojā kādu lietu, gribēdams to labot.
pussieva Neprecējusies sieviete, kurai ir bērns.
meitas bērns neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
dandalāties Nerātni uzvesties (par bērnu).
pirciks Nerātnis (par bērnu).
utūzis Nerātnis, nebēdnieks.
krolis Nerātns bērns, arī šāds dzīvnieku mazulis.
knibiķis Nerātns bērns, kas visu aiztiek.
šmelis Nerātns bērns; nemierīgs cilvēks.
čakaris Nerātns bērns.
drīlis Nerātns bērns.
lupiks Nerātns bērns.
nerātnis Nerātns bērns.
nerīža Nerātns bērns.
stanaks Nerātns bērns.
zauska Nerātns bērns.
zvantris Nerātns bērns.
rupucēns Nerātns, nepaklausīgs bērns.
vebzis Nerātns, nepaklausīgs bērns.
dandala Nerātns, trokšņains bērns (retāk pieaudzis cilvēks), arī tāds dzīvnieks.
tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.).
cerebrālā parēze nervu slimība ar motoriskiem traucējumiem, ko radījuši smadzeņu bojājumi agrā bērnībā vai grūtniecības laikā.
beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma.
ercens Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
mežonēns Nesavaldāms, negants bērns.
varškulis Nesen piedzimis, vēl nekristīts bērns.
garkāposti Neskābēti, garos gredzenos vārīšanai sagriezti kāposti.
šļupsti Neskaidra (parasti bērna) runa, kurā netiek pareizi artikulēti līdzskaņi vai arī kādu līdzskaņu vietā tiek izrunāti citi.
nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts.
vādžerēt Neskaidri runāt (par bērniem).
šļebināt Neskaidri runāt (par mazu bērnu).
tuluzēt Neskaidri runāt, lalināt (kā mazs bērns).
infertilitāte Nespēja dzemdēt dzīvotspējīgu bērnu, lai gan apaugļošana iespējama; bezbērnība.
piču-paču Nest uz muguras (parasti bērnu).
ķeberēt Nestabili iet, kā mazs bērnus mācoties staigāt, nedaudz pieturoties.
ļipāt Nestabili iet, par bērniem un veciem cilvēkiem; skriet ar palēcieniem (īpaši par zaķi).
kriuda netaisnība, pārestība, bēda.
sekšķis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu).
sekštelis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu).
mīzalaste Netīrīgs bērns.
šļecuks Netīrīgs, nekārtīgs bērns.
graulis Netīrīgs, nevīžīgi, vecās drēbēs ģērbies cilvēks.
šmulīgs Netīrs (parasti par cilvēku, īpaši bērnu).
ķepestiņš Netīrs cilvēks (parasti bērns).
lesks Netīrs, nobružātām drēbēm.
ruize netīrs, notašķījies bērns.
ķepsis Netīrs, novārtījies cilvēks (parasti bērns).
ēča Netīrumi, dubļi (bērnu valodā).
ēkas Netīrumi, izkārnījumi (bērnu valodā).
bārstīties Nevajadzīgi, nelietderīgi, izšķērdīgi bērt, bārstīt.
drigants Nevaldāms cilvēks, sevišķi bērns.
drāslis Nevaldāms cilvēks; nerātns bērns.
drašķis Nevaldāms, trakulīgs cilvēks; sevišķi nemierīgs bērns.
aizstibīt nevarīgi aiziet (par maziem bērniem).
izstuģīt Neveiklā gaitā, ar pūlēm iziet (parasti par bērniem).
aizjudīt Neveikli aiziet (parasti par maziem bērniem).
atjudīt Neveikli atnākt (parasti par maziem bērniem).
iejudīt Neveikli ieiet (parasti par maziem bērniem).
vantarāties Neveikli iet (par mazu bērnu).
judīt Neveikli iet (parasti par maziem bērniem).
tērpāt neveikli iet, kā mazam bērnam, kas tikko sāk staigāt.
izjudīt Neveikli iziet, izstaigāt (parasti par maziem bērniem).
aizķepot Neveikli, trokšņaini aiziet, īpaši par bērniem.
cāpītis Neveikls gājējs (parasti par mazu bērnu, vecu cilvēku).
dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
pārlabošana Nevēlamu un negribētu valodas izteiksmes līdzekļu un formu aizstāšana ar vēlamiem, kas var notikt sinhroni runā vai asinhroni tekstā.
pelēks kā zeme neveselīgi bāls, novārdzis, nobēdājies, sagrauzts.
knerpis Neveselīgs, maza auguma bērns vai kustoņa mazulis, kas bieži dara nerātnības.
piezagties Nevijas, negribēti izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi.
iegriezties Neviļus, negribēti iegriezt.
iesagriezties Neviļus, negribēti iegriezt.
pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāļu, roku).
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izslacīt.
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
noplaucēties Neviļus, negribēti izraisīt sev apdegumu (ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu).
iezagties Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
iezagties Neviļus, negribēti parādīties (piemēram, sejā, acīs) - par psihiska stāvokļa izpausmi.
sadedzināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) sadeg 1(1).
saplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) saplīst.
sacirsties Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) tiek sacirsts (1).
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
izsviest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt; izmest (6).
izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
izvilties Neviļus, negribēti pieļaut, ka rodas kļūda; vilties.
novilties Neviļus, negribēti pieļaut, ka rodas kļūda.
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts.
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to).
nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to).
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
aizmaldīties Neviļus, negribēti pievērsties (par skatienu).
pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti par asarām acīs).
zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
pasprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.).
izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem).
sazagties Neviļus, negribēti sariesties (par asarām).
nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā).
ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
iedoties Neviļus, negribēti tikt iedotam.
iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā).
iegrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam (1).
iesagrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam.
iesēties Neviļus, negribēti tikt iesētam.
iesviesties Neviļus, negribēti tikt iesviestam.
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
izravēties Neviļus, negribēti tikt izravētam.
izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties (2).
izastāstīties Neviļus, negribēti tikt izstāstītam (par ko nevēlamu, slēpjamu).
izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam.
iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam.; izsacīties (2).
atsadrāzties Neviļus, negribēti tikt nodrāztam.
nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt (2).
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
sprukt Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzkratītam.
uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
uzlieties Neviļus, negribēti tikt uzlietam (1).
pendēris nicīgs nosaukums bērnam.
mustis Nicināms vārds cilvēkam ar melnu muti (seju); rājamais vārds bērnam ar netīrām lūpām.
krēklis Nicinpoša iesauka bērnam, kurš bieži kliedz, klaigā.
čabulis Niecīga, nenozīmīga būtne (arī mazs bērns vai cālis).
piedzimtā mezoblastiskā nefroma nieres audzējs, kas līdzīga Vilmsa audzējam ("tumor Wilmsi"); rodas agrā bērnībā, lielāka infiltrācija apkārtējos audos nekā klasiskajā Vilmsa audzēja gadījumā.
eč Nievājošs apsauciens bērnam.
niķupolis Niķīgs bērns.
niķu maiss (arī pods, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns).
niķu pods (arī maiss, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns).
niķu polis (arī pods, maiss) niķīgs cilvēks (parasti bērns).
peķis Niķīgs cilvēks (parasti bērns).
nosarāties Niķoties un pabeigt niķoties (parasti par bērnu).
polis Niķu polis - saka par niķīgu bērnu.
songaju valoda Nīlas-Sahāras valodu saimes valoda, kas veido atsevišķu bantu saimes grupu, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
no mazām dienām no agras bērnības.
no bērna (arī bērnu) kājas (arī kājām) no bērnības, no mazotnes.
no bērna kājas no bērnības, no mazotnes.
sulalus No bērza sulām darināts alus; sulu alus.
kārbele no bērza tāss izgatavota neliela kārba rotu unsmalku liet glabāšanai.
vācelis No bērza tāss izgatavots grozs; no saknēm pīts grozs.
zemeņturza No bērza tāss vai alkšņu mizas gatavota kārba zemeņu ievietošanai; šāda kārba kopā ar saturu.
tāšu vezis no bērzu tāsīm pīts trauciņš vilnas ielikšanai, arī dziju kamoliem.
smilšgriesti No dēļiem veidoti griesti siju starpās (virs kuriem uzbērta smilšu vai mālu kārta).
švurkstens No doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidruma šļākšanai.
šmurkstens No doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidrumu šļākšanai.
šļircka No doba stublāja darināts bērnu rotaļu rīks šķidruma šļākšanai.
bukumbārda No doņiem pīts bārdai līdzīgs priekšmets - maska, ko bērni pieliek pie zoda, atdarinot āžus un baidot citus bērnus.
alfabētzīmju virkne no dotā alfabēta rakstzīmēm sastāvoša virkne.
aramiešu alfabēts no fēniķiešu alfabēta cēlies raksts, ko sastop papirusa tīstokļos blakus vadžu rakstiem arābu apdzīvotos apgabalos.
boķiņš No kopā sakasītām mīklas atliekām cepta maize (bērnu valodā).
no šūpuļa no pašas agrākās bērnības.
rīsniņš No rīta dzimis bērns.
sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
sniegavīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās).
būkšķis No skriemeļa darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
smurkšis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
švurkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
žvūkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
novalks NO Slimīgs, vājš bērns vai šāds mājdzīvnieks.
atšķirtnis No vecākiem atradinājies bērns.
zavoliņš No velēnām vai smilšu uzbēruma veidots sols.
depša Nobarojies bērns.
ķauķis Nobarojies bērns.
memols Nobarots bērns.
lūpu atkāris nobēdājies.
drūvīgs Nobēdājies.
nosirties Nobēdāties, norūpēties.
nogremzties Nobēdāties, nosēroties.
sabēdāt nobēdāties.
noīgt Nobēdāties.
nosabēdāties Nobēdāties.
nomukt Nobēgt nost.
atbērt Nobērt (daļu) no kāda kopuma.
nolaukšēties Nobrīkšķēt, norībēt.
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
žojoties Nodarboties, spēlēties (par bērniem).
pāri darījums Nodarījums, kas kādu apbēdina vai rada tam ciešanas.
atbars Nodevas procentu veidā no ražas, ko atbēra baznīcai.
aizdot Nodot ar līgumu (kādā darbā, parasti bērnus, pusaudžus).
izdripināt Nodrebēt, notrīcēt, izdārdināt.
nodripēt Nodrebēt, satrūkties.
nokrēsties Nodrebēt, satrūkties.
novantarēties Nodrebēt, satrūkties.
satricēt Nodrebēt, satrūkties.
satricēties Nodrebēt, satrūkties.
sadripēt nodrebēt.
nodrabēt Nodrebēt.
nodrebināties Nodrebēt.
nopurēt Nodrebēt.
sadrimt Nodrebēt.
drišķēt Nodriskāt, saplēst, saraut driskās (par drēbēm).
iešūdināt Nodrošināt ar drēbēm, apģērbt.
nodūķerēt Nodurt ar žebērkli (zivis pavasarī nārsta laikā).
izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
nograbēties Nograbēt.
nokrabēt Nograbēt.
noskrabēt Nograbēt.
novarkšēt Nograbēt.
sadarīties Nokārtoties (par bērnu uz podiņa).
noklabēties Noklabēt.
pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
nokņust Noknubt, noknūbēt.
sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
negribēts Nolieguma divd. --> gribēt.
negribot Nolieguma divdabis --> gribēt.
neizbēgams Nolieguma divdabis --> izbēgt.
ģilga Noliesējis, vārgs bērns.
ģilgāns Noliesējis, vārgs bērns.
sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačabēt.
sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačibēt.
klebiķis Nolietots, sagrabējis kabatas nazis.
sabēdas nomācošas, izsmeļošas bēdas; bēdas, kas izsmeļ cilvēka spēkus.
ar grūtu (arī ar smagu) sirdi nomāktā, bēdīgā garastāvoklī; arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
ar smagu (arī ar grūtu) sirdi nomāktā, bēdīgā garastāvoklī; arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
izpingučoties Nomazgāties (bērnu runā).
noļūris Nomocīts, bēdīgs.
dabūt bērnu nonākt grūtniecības stāvoklī; dzemdēt bērnu.
noelvēt Nopērt (bērnu).
noļengāt Nopērt (bērnu).
ped- Norāda uz bērnu.
-pēdija Norāda uz bērnu.
pedo- Norāda uz bērnu.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam).
dekstro- Norāda uz labējo, uz labo pusi.
sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
no Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes); norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
kreņķīgs Noraizējies, nobēdājies, neapmierināts, arī īgns, dusmīgs.
smutns Noraizējies; bēdīgs, sērīgs.
nokreņķēties Noraizēties, nobēdāties; arī kļūt īgnam, dusmīgam.
sakreņķēties Noraizēties, nobēdāties.
kanģerēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām.
kaņģēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām.
kaņģierēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām.
kaņģerēt Norāt bērnus, lai nemaisās pa kājām.
norībināt Norībēt (1).
noderkstēt Norībēt.
noreidzēt Norībēt.
noribēt Norībēt.
bērnu tiesības normu kopums, kas nodrošina bērniem iespēju sociāli attīstīties, īstenojot dotības un intereses.
bērzu sala norobežots bērzu mežiņš lielā mežā.
zūdīgs Norūpējies, apbēdināts.
temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu.
nosabizinēties Noskraidīties, noskrieties (parasti par bērniem).
kankarains Noskrandis (par apģērbu, drēbēm).
nomuģīt Noskriet, nobēgt (no kā, kur lejā).
noraizināt Noskumdināt, sagādāt raizes, bēdas.
nošļurcis Noskumis, bēdīgs.
nošurcis Noskumis, bēdīgs.
nošālējies Noskumis; bēdīgs.
saskumēties Noskumt, bēdāties.
nošālēties Noskumt, kļūt bēdīgam; sagurt.
nošņaukāties Noskumušam (bēdīgam) kļūt.
bokstīt Noslēpties, paslēpties; bēgt.
appļūtīties Nosmērēties caurejas laikā: bērns appļūtījies.
šuška Nosmulējies bērns, nosmulējies dzīvnieks.
šuska Nosmulējies bērns.
iedzīt stūrī nostādīt neizbēgamā stāvoklī.
aizklūgot Nostiprināt ar nogrieztu bērza vai vītola saiti (klūgu).
nodzert Nosvinēt (piemēram, kāzas, kristības, bēres).
locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
knervele Notašķījies bērns.
uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piem., aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
dzimstības koeficients noteiktā laikā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā. Parasti izsaka promilēs uz vienu kalendāro gadu.
beztrūcīgi Noteikti, neizbēgami.
infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
paternitātes brīvprātīga atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, un uz tā pamata tiek izdarīts tēva ieraksts dzimšanas reģistrā.
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
pietaisīt Notraipīt ar saviem izkārnījumiem (parasti par bērnu).
nosapeckelēties Notraipīties (parasti par bērnu).
novirināties Notrīcēt, nodrebēt.
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
patupināt Novaldīt (bērnu).
paturināt Novaldīt (bērnu).
lūdzas, vai zemē mezdamies novārdzis, nobēdājies, sagrauzts.
aprobācija Novērtēšana, atzīšana par labu, apstiprināšana; aprobēšana.
iecebīt Nozagt, iebērt sev.
nožvikstēt Nozibēt (ātri kustoties).
zvildzēt Nozibēt (par ātru kustību).
apšķīst Nozibēt, nomirdzēt (ap ko).
nožvidzēt Nozibēt, nospindzēt.
novirmot Nozibēt.
nožibēt Nozibēt.
nozvaigznīt Nozibēt.
nozvigot Nozibēt.
nozvīgot Nozibēt.
recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas).
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana.
nopačkāties Noziesties, notriepties (parasti par bērniem).
amf- Nozīmē abi, abējādi, abās pusēs, apkārt, tuvumā.
vecāku varas atņemšana nozīmē to tiesību atņemšanu, kas izriet no radniecības ar bērnu un pieder vecākiem līdz laikam, kad bērni iegūst pilnīgu rīcībspēju, kā arī dažu likumā paredzēto personisko un mantisko tiesību atņemšanu, to skaitā uzturlīdzekļu saņemšanu no pilngadīgiem bērniem.
žēlotins Nožēlojams, bēdīgs.
ņauvāt Ņaudēt (bērnu runā).
vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas.
ņiprulis Ņiprs cilvēks (parasti bērns); ņiprs dzīvnieks.
ņirbināties Ņirbēt (1).
ņirbināties Ņirbēt (2).
ņirbināties Ņirbēt (3).
ņibrēt Ņirbēt.
virbēt Ņirbēt.
šķeltzobainā obēlija obēliju suga ("Obelia gelatinosa").
Oberviljē Obērviļa, pilsēta Francijā.
aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem.
mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem.
Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri.
tumaka Ogu tūta no bērza tāss.
tumbaka Ogu tūta no bērza tāss.
tumbaks Ogu tūta no bērza tāss.
kārbe Ogu vācele no alkšņa vai bērza mizas; kārba.
Ochrolechia turneri ohrolehiju suga, kas atrasta Slīterē 1971. g. uz bērza stumbra.
litorāle Okeāna vai jūras piekrastes daļa starp viszemāko bēguma un visaugstāko paisuma ūdenslīmeni; dažkārt par l-i uzskata okeāna vai jūras dibenu līdz 200 m dziļumam.
laktātdehidrogenāze Oksidoreduktāžu klases ferments, katalīzē apgriezenisku pirovīnogskābes pārvēršanos pienskābē.
cianopsīns Olbaltumviela acs tīklenes fotoreceptoros, kas absorbējot noteikta viļņa garuma elektromagnētisko starojumu maina savu ģeometrisko konfigurāciju.
truhaķ Onanēt (masturbēt).
spektrotelegrāfs Optiska signalizācija ar Morzes alfabētu, kas tika izmēģināta jūrniecībā 19. gs. beigās, bet neguva plašāku pielietojumu.
aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs.
leukobaze Organiskā ķīmijā savienojums, ko oksidējot dabū "krāsvielas bāzi", t. i. vielu, kas ar skābēm tieši dod krāsvielu.
bāziskās krāsvielas organiskās bāzes sāļi ar skābēm (sālsskābe, sērskābe, etiķskābe, skābeņskābe, slāpekļskābe); šo krāsvielu molekulas satur kā brīvās, tā aizvietotās aminoskābes.
esteri organiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābēm.
autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai.
olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm.
polipeptīdi Organisks savienojums, kas sastāv no trim vai vairākām aminoskābēm un kas ietilpst olbaltumvielās.
ģimenes plānošanas programmas organizētas darbības, ieskaitot ģimeņu nodrošināšanu ar kontracepcijas līdzekļiem un informatīviem materiāliem par ģimenes plānošanu, atbalstot personas viņu vēlmēs par vēlamo bērnu skaitu un to piedzimšanas laiku.
teice Ošu vai bērzu birzs.
vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām).
lejasbēnūžnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasbēnūži" iedzīvotāji.
ozona caurums ozona slāņa ievērojama sarukšana, kā rezultātā tas vairs nespēj pienācīgi absorbēt ultravioleto starojumu un šī starojuma intensitāte uz Zemes pieaug.
niķināt Pa jokam, lēni sist bērnam, zirgam.
pusbirā Pa pusei piebērts.
dušekija Paalksnis - bērzu dzimtas ģints ("Duschekia").
hiperfiltrācija Paātrināta glomerulārā filtrācija; parasti agrīna insulīnatkarīgā cukura diabēta pazīme.
cocans Paaudzies bērns.
sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā.
paternitātes pabalsts pabalsts bērna tēvam par piešķirto atvaļinājumu bērna piedzimšanas gadījumā.
bērna kopšanas pabalsts pabalsts personām, kuras kopj bērnu līdz triju gadu vecumam, nesaņem maternitātes pabalstu un nav darba tiesiskajās attiecībās vai strādā nepilnu darba laiku.
vientuļā vecāka pabalsts pabalsts, ko izmaksā tam no vecākiem, kurš viens pats rūpējas par bērnu(-iem), (pašlaik Latvijā nepastāv).
patužīt Pabēdāt.
pabēdāt Pabēdāties.
pasabēdāties Pabēdāties.
pamukt Pabēgt (1).
pamukt Pabēgt (2).
pamuģīt Pabēgt; paiet, paskriet.
pašmaukt Pabēgt.
pašmaukties Pabēgt.
pašmukt Pabēgt.
klabinājums Pabeigta darbība, rezultāts --> klabēt.
pabērnis Pabērns (padēls vai pameita).
Pabērzu ezers Pabērzes ezers Medumu pagastā.
rhamnus Pabērzi.
krūklis Pabērzs ("Rhamnus").
suņābele Pabērzs ("Rhamnus").
vilkābele Pabērzs ("Rhamnus").
rhamnaceae Pabērzu dzimta.
ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu.
krūklis Pabērzu dzimtas ģints ("Frangula"), krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām, \~50 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 auga.
zizifs Pabērzu dzimtas ģints ("Ziziphus"), krūmi, retāk nelieli koki, tropos un subtropos, no Dienvideiropas līdz Japānai, \~40 sugu, Latvijā introducēta 1 suga.
rhamnales Pabērzu rinda.
vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu.
vīnkoks Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni), 12 ģinšu, 700 sugu.
parastais pabērzs pabērzu suga ("Rhamnus catharticus"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
Paberzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā.
Pabērzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā.
Pabirzes ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā.
Pabērzes ezers Pabēržu ezers Medumu pagastā.
nest savu krustu paciest grūtības, bēdas, samierināties ar tām.
sagaudināt Padarīt bēdīgu, noskumdināt.
bēdināt Padarīt bēdīgu.
pupurēt Padarīt līdzīgu bērza pumpuriem.
ieskumdināt Padarīt mazliet bēdīgu.
pionieris Padomju Savienībā - bērnu komunistiskās organizācijas biedrs.
panennāt Padzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
paninnāt Padzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
ieummāt Padzerties (bērnu valodā).
panennāties Padzerties (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
paninnāties Padzerties (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
vadziņa Padziļinājums (vagās, dobēs), kurā iekaisa sēklu.
iedot bērnam krūti paēdināt bērnu ar krūti.
paņammāt Paēst (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
paņammāties Paēst (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu.
Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas.
Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas.
Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu.
Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts.
Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja.
Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja.
Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam.
Dobeles pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Dobeles pilsētā, robežojas Dobeles pilsētu, Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastu, kā arī ar Tukuma novadu.
kartiņbedre Pagrabam līdzīga bedre vai izbūve ar griestiem un smilšu apbērumu kartupeļu glabāšanai.
paliešķerēt Pagrābt, pabērt ar liekšķeri.
pačučēt Pagulēt (parasti par bērnu).
pačučiņāt Pagulēt (parasti par bērnu).
apķegot Paiet, pabēgt zem kā.
paķegot Paiet, panākt; pabēgt.
pajoškāt Paiet, pastaigāt (parasti par bērniem).
maiņstraumes Paisuma un bēguma mija; plūdmaiņas.
bērnu aizsardzības pakalpojumi pakalpojumi, kas ietver sociālu, medicīnisku, juridisku palīdzību bērniem, kuru vecāki vai aizbildņi nerūpējas par viņu vajadzību apmierināšanu.
ģimenes asistenta pakalpojums pakalpojums, kas nodrošina personai (ģimenei) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuālu plānu.
aprūpe pakalpojumu kopums tiem sabiedrības locekļiem, kas paši daļēji vai pilnībā nespēj īstenot pamatvajadzības (parasti bērni, invalīdi, veci cilvēki).
puža Pakaļa, kaunums (bērnu runā).
dupa Pakaļa, sēža (bērnu valodā).
pakaļzdejais pakaļējs; pēdējais; jaunākais bērns.
kraniofaringioma Pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija.
kalciņš Pakaramais (drēbēm).
alloucha Paklāji Tunisijā, kas austi bēškrāsas un brūnās vai melnās un baltās krāsas salikumos, pamatā ar stilizētu astoņstūrveida ornamentiku un ziedu motīviem.
godīgs Paklausīgs, uzvedīgs (par bērniem).
mārsna Palags vai sega, ar ko bērnus nes baznīcā uz kristībām.
mārksnis Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu.
mārsniņš Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu.
mārsns Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu.
negla Palaidnīgs bērns, pusaudzis.
rakaris Palaidnīgs bērns.
utka Palaidnīgs bērns.
vaikalis Palaidnīgs bērns.
smerža Palaidnīgs nebēdnis.
resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
dikants Palaidnīgs, nevaldāms vai tramīgs bērns.
razbainieks Palaidnis (parasti bērns).
zuntris Palaidnis, bezkauņa, nebēdnieks.
šmērlis Palaidnis, nebēdnis, nelietis; melis.
resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
padricināt Palecināt (piemēram, bērnu).
kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
mīzināt Palīdzēt urinēt (parasti mazam bērnam vai smagi slimam cilvēkam).
hidroftalms Palielināts acs ābols agrā bērnībā acs iekšējā spiediena paaugstināšanās dēļ.
lipidēmija Palielināts lipīdu daudzums asinīs; normāli pēc ēšanas, pastiprināti - diabēta, alkoholisma, aknu slimību gadījumā.
vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2).
vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
cilvēkgabals Paliels bērns, pusaudzis, jaunietis.
bērnēns Paliels bērns.
tempis Paliels bērns.
stebēns Paliels, paresns bērns.
stebiķis Paliels, paresns bērns.
štepka Paliels, paresns bērns.
štepkāns Paliels, paresns bērns.
drūkstināt Pamācīt (zirgu); rāt (bērnu).
papildapraksts Pamatapraksta papildināšanai sastādīts palīgapraksts, lai iespieddarbu varētu vieglāk sameklēt alfabētiskajā katalogā.
ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam.
izsāpēt Pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
pamestenis Pamests bērns; pamests dzīvnieks.
pametenis Pamests bērns; pamests dzīvnieks.
panākt savu panākt iecerēto, gribēto.
mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
sakreņķēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst īgns, noraizējies, arī nobēdājies.
repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
uzpilināt Panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
uztecināt Panākt, ka (kas) uztek 1 virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam).
izbēdināt Panākt, ka bēdājas (ilgāku laiku).
apskābēt Panākt, ka mazliet ieskābst; saskābēt (daudz vai visu).
iedrebināt Panākt, ka sāk drebēt.
verbēnaugi Panātru rindas dzimta ("Verbenaceae"), lakstaugi, krūmi, liānas, koki ar gk. vienkāršām lapām, ziedi kārtni, retāk nekārtni, \~100 ģinšu, \~2600 sugu, dažas sugas audzē (arī Latvijā) kā krāšņumaugus; verbēnas.
tīks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīkkoks; tiek dēvēts arī par Indijas ozolu.
tīkkoks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīks.
atbēdāt Panest, paciest savas bēdas.
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
pārmīšana Paņēmiens divu izvērses lauku pārklāšanai, lai pēc iespējas samazinātu ekrāna ņirbēšanu.
kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk.
paņirbināties Paņirbēt.
Betula papyrifera papīra bērzs.
difuzors Paplašināta vieta sistēmā (caurulē, kanālā u. tml.), kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums samazinās (notiek plūsmas bremzēšana), vai sašaurināta vieta, kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums palielinās; zemskaņas gāzes plūsmā kanāls ir paplašināts, virsskaņas plūsmā - sašaurināts; lieto centrbēdzes sūkņos, centrbēdzes kompresoros, reaktīvajos dzinējos.
sānu rezerves paplašināti vai padziļināti sāngrāvji ceļa brīvjoslās, lai iegūtu uzbērumu veidošanai vajadzīgo grunts daudzumu un novadītu no ceļa ūdeni.
munči Pār galvu maucami bērnu svārciņi.
muncis Pār galvu maucami bērnu svārciņi.
pārsagribēties Pār gribēties.
pārprasīt Par visu plaši, bet virspusēji aptaujāt, tostarp bērnu par mācībās apgūto.
pakreņķēties Paraizēties, pabēdāties; paīgnoties.
pārcensties Pārāk cenšoties, neviļus, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
pārbēdāties Pārāk daudz bēdāties.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārskābt Pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
Leccinum scabrum parastā bērzubeka
jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts.
skrīpslis parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
dzeltābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
pabērze Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
pabērzis Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
suņābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
sunsābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
vilkābele Parastais pabērzs ("Rhamnus cathartica").
Rhamnus catharticus parastais pabērzs.
brīvgadi Parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi.
bērna dzīvesvieta parasti bērna vecāku dzīvesvieta; ja bērna vecāki ir šķīrušies, tad parasti tā ir mātes dzīvesvieta, ja vien vecāki nav vienojušies par dzīvesvietu pie tēva vai pieņemts attiecīgs tiesas spriedums; bērnu nams - bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušiem bērniem.
dzimtā valoda parasti pirmā valoda, kuru cilvēks apguvis bērnībā.
ratiņi Parasti savienojumā "bērnu ratiņi": neliels transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi (zīdaiņu, mazbērnu) pārvadāšanai.
ļekas Parasti savienojumos "laist ļekas (vaļā)", "laisties ļekās": ātri bēgt, ātri doties prom.
pabērns Parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas.
iedzīvotāju paaudzes garums parasti vidējais laika intervāls starp vecāku un bērnu paaudzēm.
papidelēt Pāraudāt (parasti par bērniem).
patrilineāra radniecība paraža noteikt bērna izcelšanos pēc vīriešu līnijas.
kuvāda Paraža, ka pēc bērna dzemdībām tēvs liekas gultā un uzņemas kopt bērnu, ko parasti dara māte.
teknonīmija Paraža, saskaņā ar kuru pēc bērna piedzimšanas tā vecāki iegūst jaunus personvārdus, kas tieši norāda uz viņiem kā konkrētā bērna vecākiem.
endokanibālisms Paraža, saskaņā ar kuru piederīgie bēru rituāla laikā apēd savu mirušo radinieku vai grupas locekli.
amitāts Paraža, saskaņā ar kuru tēvamāsai pret brāļabērniem ir īpaši pienākumi un rituālas saistības - kad tie ir piedzimuši, kad sasnieguši pubertāti un kad stājas laulībā.
pārklausīt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
pārsabēdāties Pārbēdāties.
pārbēglis Pārbēdzējs.
pārmukt Pārbēgt (1).
pārmukt Pārbēgt (2).
pārmukt Pārbēgt (3).
pārbirdināt Pārbērt pāri.
apkratīt Pārbērt; purinot, kratot apgāzt.
pārbēdzināt Pārdzīt pāri, ļaut pārbēgt.
ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.).
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums.
iztukšot rūgto biķeri pārdzīvot bēdas, sāpes, ko nepatīkamu.
izdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
iztukšot (arī izdzert) rūgto biķeri pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
šķidruma neitralizatori paredzēti galvenokārt oglekļa oksīda, slāpekļa oksīdu un ogļūdeņražu absorbēšanai vai pārvēršanai nekaitīgos savienojumos.
sinklītisms Pareizs bērna galviņas stāvoklis dzemdību ceļos, ar bultas šuvi vidū starp simfīzi un krustu kaula izcilni.
baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
dzimumnobriešana Pāreja no bērnības uz dzimumnobriedumu; hipofīzes priekšējās daivas hormonu ierosinātā dzimumdziedzeru straujā attīstība un to izraisītās pārmaiņas organismā; pubertāte.
pusaudža vecums pārejas periods no bērnības uz jaunību, kas ilgst no 11 - 12 gadu vecuma līdz 15 - 16 gadiem.
stempis Paresns, maza auguma bērns vai zirgs; resns, lēns, neveikls cilvēks.
pāri nodarījums pārestība, apbēdinājums; pāridarījums.
abida Pārestība, sarūgtinājums, apbēdinājums.
acaine Pārgalvīga, nebēdnīga, draiskulīga meitene.
acains Pārgalvīgs, nebēdnīgs, palaidnīgs.
acainis Pārgalvis, nebēdnis, palaidnis.
pārtīkāties Pārgribēties.
pārķeguot Pāriet, pārnākt; pārbēgt.
pikts bērniņš pāris dienu vai nedēļu vecs bērns.
palaidnība Pārkāpums (parasti neliels), arī (parasti bērnu) nebēdnība, nerātnība, uzvedības normu neievērošana.
lāzera pārklājums pārklājums, ko izveido, ar lāzera staru izkausējot uz nostiprināmās virsmas uzbērto pārklājuma materiāla pulveri.
uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam); arī nosūbēt.
pārbrēkties Pārkliegties; pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārbļauties Pārkliegties; pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
despērātisms Pārliecība, ka no ciešanām nav iespējams izbēgt un pilnīga atziņa nav sasniedzama.
paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
sociālās reformas pārmaiņu īstenošana ar mērķi mainīt sociālās aizsardzības sistēmu vai tās elementus (piemērm, institūcijas, sociālo palīdzību, bērnu tiesību aizsardzību), lai panāktu sociālo taisnīgumu vai citu sociāli vēlamu rezultātu kādai grupai vai sabiedrībai kopumā.
recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu.
facioskapulohumerālā miodistrofija pārmantotu autosomali dominantu anomāliju komplekss: lēni progresējoša muskuļu distrofija sejas, lāpstiņu un plecu apvidū; slimība sākas bērnībā, un tās pirmās pazīmes ir sejas un plecu joslas muskuļu vājums.
MTCT Pārnešana no mātes bērnam (angļu "mother-to-child transmission").
padzīvoties Parotaļāties (par bērniem).
haplogrāfija Pārrakstīšanās, kļūdaini izlaižot vienu no divām vienādām blaku zilbēm vai citiem vārda vai teksta segmentiem.
pāršļukt pārslīdēt (nejauši, negribēti).
pārpiķēt Pārstādīt (jaunus dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās.
naudžote Parsu iniciācijas ceremonija, kuras laikā bērnam pasniedz kreklu un pavedienu, kas simbolizē "jaunu piedzimšanu" pieauguša cilvēka kārtā.
centrs Partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp kreisajām un labējām partijām.
E160b Pārtikas piedeva - annato, biksīns, norbiksīns, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), annato bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā, biksīna un norbiksīna toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
tartazīns Pārtikas piedeva E102 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (no citrondzeltenas līdz oranžai), var veicināt astmu, nātreni, dermatītu u. c., nav ieteicams bērniem, kancerogēns.
polidekstroze Pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem.
indigotīns Pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns.
annato Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā.
betanīns Pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem.
kalcija benzoāts pārtikas piedeva E213, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, ekzēmu, nav ieteicams bērniem.
kālija nitrīts pārtikas piedeva E249 (dažās valstīs aizliegts), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts uzturā, kas paredzēts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam; iznīcina skābekli asinīs, kancerogēns.
nātrija nitrīts pārtikas piedeva E250 (sintētisks, dažās valstīs aizliegts), konservants, var radīt nelabumu, galvassāpes, reiboni, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, toksisks ūdens organismiem.
nātrija nitrāts pārtikas piedeva E251 (slāpekļskābes nātrija sāls, dažās valstīs aizliegts), konservants, var izraisīt nelabumu, vemšanu, galvassāpes, migrēnu, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
kālija nitrāts pārtikas piedeva E252 (dažās valstīs aizliegta), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts lietot pārtikā, kas paredzēta bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
propilgallāts Pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā.
dodecilgallāts Pārtikas piedeva E312, antioksidants, var izsaukt alerģiskas reakcijas, nav ieteicams bērniem.
karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem.
monokālija glutamāts pārtikas piedeva E622 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, var izraisīt bronhu spazmas, paātrinātu sirdsdarbību, depresiju, galvassāpes, nav ieteicams bērniem.
aspartāms Pārtikas piedeva E951 - mākslīgs mazkalorāžas saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, ražo no aminoskābēm, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
acetilēta oksidēta ciete pārtikas piedeva, biezinātājs, stabilizētājs (E1451), izmanto konservētā pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem, konditorejas izstrādājumos, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
E962 Pārtikas uzlabotājs - aspartāma-acesulfāma sāls, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts, dzīvniekiem izraisījis vēzi.
E951 Pārtikas uzlabotājs - aspartāms, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts.
E162 Pārtikas uzlabotājs - biešu sarkanais, betanīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, nav ieteicams bērniem.
E151 Pārtikas uzlabotājs - briljanta melnais BN, melnais PN, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, ietekmē nieres, kuņģi, nav ieteicams bērniem.
E133 Pārtikas uzlabotājs - briljantzilais FCF, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
E154 Pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem.
E155 Pārtikas uzlabotājs - brūnais HT, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, nātreni, var ietekmēt nieres, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
E320 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts.
E321 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksitoluols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - hroniska nātrene, dermatīts, nogurums, astma, agresīva uzvešanās, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
E627 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
E312 Pārtikas uzlabotājs - dodecilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, alerģijas, kuņģa kairinājums, nav ieteicams bērniem.
E626 Pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
E132 Pārtikas uzlabotājs - indigotīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem.
E213 Pārtikas uzlabotājs - kalcija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - anafilakse, hiperaktivitāte, ekzēma, uzvedības problēmas, astma, nātrene, nav ieteicams bērniem.
E623 Pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E508 Pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem.
E252 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, uzvedības problēmas, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
E249 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts uzturā bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
E407 Pārtikas uzlabotājs - karagināns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, čūlains stomatīts, nav ieteicams bērniem.
E625 Pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E421 Pārtikas uzlabotājs - mannīts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem, nieru disfunkcija, anafilakse.
E624 Pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E622 Pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E251 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - vemšana, nelabuma sajūta, galvassāpes, var ietekmēt vairogdziedzeri, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
E250 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, galvassāpes, reibonis, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
E270 Pārtikas uzlabotājs - pienskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nav ieteicama bērniem līdz 3 mēn. vecumam.
E310 Pārtikas uzlabotājs - propilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa kairinājums, nav atļauts pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem.
E102 Pārtikas uzlabotājs - tartrazīns, sintētiska krāsviela, iespējamā iedarbība - astma, dermatīts, nātrene, depresija, bezmiegs, nav ieteicams bērniem.
pāržagarāt Pārtīt bērna (zīdaiņa) autiņus.
izļurbt Pārvārīties; izļurbēt.
acidifikācija Pārvēršana skābē; saskābšanas process.
pārguldīt Pārvietot (bērnu) no vienas guļamvietas citā.
dīpītis Pārvietotā persona; Otrā pasaules kara bēglis (angļu "displaced person" - DP).
dīpīts Pārvietotā persona; Otrā pasaules kara bēglis (angļu "displaced person" - DP).
pārstrīķēt Pārvilkt (ar īpašu koku pūram, kur iebērta labība, lai to nolīdzinātu).
izņemt no mutes pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli.
bērna aizsardzība pasākumi, kas tiek veikti, lai pasargātu bērnus no tīšām vai neuzmanības dēļ nodarīta ļaunuma.
kultūrizglītība pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus
parūkalēt Paskraidīt (parasti bērnu valodā).
glabiņas Paslēpes (bērnu spēle ar slēpšanos un paslēpušos meklēšanu).
ģelbēt Paslēpt bēgli.
izbodzināt Paslēpt, nobēdzināt.
izslēpties Paslēpties, izbēgt, izvairīties.
aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
šmaukt Paslepus doties prom, bēgt.
iešmaukt Paslepus ieiet, ienākt, iebēgt (kur iekšā).
izšmaukt Paslepus iziet, iznākt, izbēgt.
nošmaukt Paslepus noiet, nonākt, noskriet, arī nobēgt lejā, nost, gar (ko).
uzšmukt Paslepus uziet; uzbēgt.
pāršmaukt Paslepus, arī bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
GD&R Pasmejos, pagriežos un bēgu (pēc zemiskas piezīmes) (angļu "grinning, ducking and running (after snide remark)"; īsziņās).
žunka Paspārne gar bēniņos iebūvētas istabas malām.
nozibiņot Paspīdēt, pazibēt.
nozibsnēt Paspīdēt, pazibēt.
sazibinēt Paspīdēt, pazibēt.
paborināties Pastaigāties kādu laiku (ar bērnu).
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju.
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu.
Sīpeles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Dobeles un Jaunbērzes, neliela daļa — Bērzes pagastā.
Melburnas latviešu kopiena pastāvēja jau 1930. gados (~30 cilvēku), 1947. g. sāka ieceļot 2. pasaules kara bēgļi, 1950. gadu sākumā bija \~5000 latviešu, 1970. gados - \~7000, 1990. gados - >3000, 1955. g. iegādāts Latviešu nams, kurā atrodas lielākā latviešu grāmatu krātuve ārpus Latvijas (~17000 sējumi).
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
pinka Pastāvīgi raudošs bērns.
hiperhromiskais efekts pastiprināta intensitāte, ar ko krāsviela absorbē gaismu dažādu faktoru iedarbībā.
lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
ņemt kājas apakšā pašam gribēt, censties, spēt ko darīt.
ekskavators pašgājēja mašīna zemes rakšanai un kraušanai transportlīdzekļos vai atbērtnē.
gondola Pašizkrāvējs pusvagons, kura grīdā ierīkotas lūkas kravas izbēršanai.
piņjiņs Pašreiz lietotā ķīniešu hieroglifu atveides sistēma ar latīņu alfabēta burtiem.
paacēt Pašūpot (bērnu).
pauknīt Pašūpot (bērnu).
paucāt Pašūpot, pacilāt (parasti bērnu), sakot "ucā!".
patillināt Pašūpot, pacilāt (parasti bērnu).
izņemt vārdus no mutes pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
netēvis Patēvs, kuru apstākļi kavē kaut ko darīt bērna labā.
pince Patukls, apaļīgs bērns.
ņemt vagu patvaļīgi aiziet, aizbēgt.
glābiņš Patvērums (no kā bēgot, vairoties).
vendzelks pauna, kas sasieta kādā drēbē vai lakatiņā; veikšs; veikšeits.
veikšs pauna, kas sasieta kādā drēbē vai lakatiņā; vendzelks.
padzīvoties Pavadīt kādu, parasti samērā neilgu, laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
noduzot Pavadīt laiku bēdējoties raizējoties, skumstot, pūšot un vaidot.
dzīvoties Pavadīt laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
nobērāt Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā.
nobērot Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā.
hipohromiskais efekts pavājināta intensitāte, ar kādu krāsviela absorbē gaismu dažādu faktoru ietekmē.
aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt.
bērums Paveikta darbība, rezultāts --> bērt (1); tas, kas ir nobērts.
sabērums Paveikta darbība, rezultāts --> sabērt.
sadambējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadambēties.
skābējums Paveikta darbība, rezultāts --> skābēt.
sūbējums Paveikta darbība, rezultāts --> sūbēt.
uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (1).
uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2); attiecīgs celtniecības veidojums.
pidžītis pavisam mazs bērns.
nošļukt Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam.
sašļukt Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam.
nolipēt Pazibēt.
pažibēt Pazibēt.
pažibstēt Pazibēt.
pazibt Pazibēt.
pažibt Pazibēt.
reklāmdatne Paziņojumu datne, sakārtota produktu vai firmu nosaukumu alfabētiskā secībā.
reklāmkartotēka Paziņojumu kartotēka, sakārtota produktu vai firmu nosaukumu alfabētiskā secībā.
tanta Pazīstama vai svešāka sieviete attieksmē pret bērniem (bērnu valodā, sarunā ar bērniem); tante.
satīt makšķeri pazust, aizbēgt.
imago pēc K. Junga: neapzināta vecāku pielūgsme, kas bērniem izveidojusies agrā bērnībā (cilvēka psihiskās attīstības stadija).
Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu.
limbo Pēc Romas katoļu baznīcas doktrīnas vieta, kur mājo nekristīto bērnu dvēseles, kas nav nonākušas paradīzē, bet nav nonākušas arī ellē vai šķīstītavā.
dīdīt pādi pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
celulozes vate pēc sulfītmetodes iegūts absorbējošs materiāls, ko izmanto bērnu autiņos, arī kā pārsienamo materiālu.
anālā stadija pēc Z. Freida teorijas noteikta fāze bērna seksuālajā attīstībā, kad tā seksuālā dziņa koncentrējas tūpļa zonā.
kvarterons Pēcnācējs no balto laulības ar terceroniem - balto un mulatu bērniem.
atvase Pēcnācējs, bērns.
pazare Pēcnākamais, piem., bērns mātei.
čāpa Pēda (bērna).
speciālā pedagoģija pedagoģijas apakšnozare, zinātne par bērnu ar speciālām vajadzībām mācību procesu, audzināšanu un sagatavošanu dzīvei.
pedoloģija Pedagoģijas un psiholoģijas novirziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
pirmsskolas apmācība pedagoģisks darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem pilnu laiku (bērnudārzs) vai daļēju laiku (sagatavošanās klase, skola ar rotaļām); priekšskola.
abrakasis Pēdējais bērns ģimenē (parasti pēc ilgāka laika).
pastaris Pēdējais bērns ģimenē; pastarītis.
pedelītis Pēdējais bērns ģimenē; pastarītis.
izkasinis Pēdējais bērns ģimenē.
nozarieši Pēdējie, jaunākie bērni ģimenē.
paidoloģija Pedoloģija - mācība par bērnu psihi.
urokrīze Pēkšņa, stipra diurēze kādas slimības gaitā, piem., hipertensijas, diabēta, histērijas, akūtas infekcijas gadījumā.
ieklaukšēties Pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt trokšņot (klabēt).
brukt Pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām).
sprukt Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
uzgribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties; sagribēt.
sagribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties.
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt čabēt, čaukstēt, grabēt.
aizgrabēties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
aizgraust Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
aizdūcināt Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt.
bārola Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
bārols Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
bēruls Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
bārolas Pelavu maize, saukta par garo maizi, maize ar pelavu piejaukumu; bērulis.
segraugi Pelējumiem radniecīgi mikroorganismi, gaisa klātbūtnē attīstās uz alus, vīna, etiķa, skābētiem un marinētiem produktiem.
etilcelluloza Pelēki dzeltens amorfs pulveris, nešķīst ūdenī, sārmos un skābēs, bet šķīst benzolā, acetonā u. c. organiskos šķīdinātājos.
kamēt Pelēt, būbēt.
kūpt Pelēt, būbēt.
subēt Pelēt, būbēt.
Pensilvānija Pensilvānijas Sadraudzība - štats ASV ("Pennsylvania" / "Commonwealth of Pennsylvania"), administratīvais centrs - Harisbērga, platība - 119282 kvadrātkilometri, 12787200 iedzīvotāju (2014. g.).
bipeptīds Peptīds, kas sastāv no divām aminoskābēm.
dipeptīds Peptīds, kas sastāv no divām ar peptīdsaiti saistītām aminoskābēm.
recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas); bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
deportieris Persona, kas biržas darījumā pārdod bēsistam prolongācijai nepieciešamos vērtspapīrus.
aprūpētājs Persona, kas uzņēmusies rūpes par citu personu, piemēram, māte, kas kopj slimu bērnu.
adoptētājs persona, kura ir vismaz divdesmit piecus gadus veca un vismaz astoņpadsmit gadus vecāka par adoptējamo; adoptējot bērnu, tā iegūst ar viņu radniecības tiesiskās attiecības.
apgādnieks persona, kura uztur savas ģimenes locekļus vai citu personu; persona, kurai pēc likuma ir pienākums rūpēties par otru laulības attiecībās esošu personu, bērniem, mazbērniem, vecākiem vai vecvecākiem.
persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai.
ideālais bērnu skaits personas (vai iedzīvotāju kopuma) uzskats par vislabāko bērnu skaitu ģimenē vispār vai konkrētos apstākļos.
darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā.
audžuvecāki personas, kas pastāvīgi vai uz laiku audzina pieņemtus bērnus.
vecāki personas, kuras bioloģiski vai adopcijas kārtībā ir bērnu tēvs un māte.
individuācija Personības attīstības princips, it īpaši dzīves otrajā pusē - pretstatā socializācijai, kas dominē bērnībā un jaunības gados.
prosopogrāfija Personu apraksts, alfabētisks kāda laikmeta personu saraksts.
ģimenes plānošana personu brīvprātīga lēmumu pieņemšana un darbība attiecībā uz bērnu skaitu ģimenē un viņu dzimšanas laiku.
filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata.
pleksēt Pērt (bērnu).
cisvestisms Perversitāte, transverstisma paveids, uzmācīga tieksme nēsāt bērnu tērpu vai veļu seksualitātes palielināšanai; dažreiz apvienojas ar fetišismu.
pičiņās Pičiņās iet - mazgāties, pērties iet (bērnu valodā).
kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults.
pedofils Pieaudzis cilvēks, kuram piemīt dzimumtieksme pret bērniem.
šļebs Pieaudzis cilvēks, kurš uzvedas kā bērns.
dzjadzja Pieaudzis vīrietis (ja par to runā vai to uzrunā bērns).
cjocja Pieaugusi sieviete; tante (bērnu valodā).
sasirt Piebērt ar smiltīm.
piesabērties Piebērt sev.
dabērt Piebērt.
dabirdināt Piebērt.
piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.
bērāt Piedalīties bērēs, svinēt bēres.
palikt bujānos piedzīvot kādu neveiksmi, neizdošanos (piemēram, palikt neprecētam vai palikt bez bērniem).
dabūt sirmus matus piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
uzčemerēt Piegulēt (meitai bērnu).
pielikt Piejaukt, piebērt u. tml.
pievienot Piejaukt, piebērt u. tml. (pie kā, kam klāt).
Solncedara Piejūras klimatoloģiskais kūrorts, Krievijas Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, bērnu sanatorija.
zicināt Piekodināt (bērnam).
fiksēšana Pieķeršanās agrīnās bērnības iespaidiem.
sapodāt Piemētāt ar vecām drēbēm.
vecāku loma pienākumu un atbildības kopums, kas ietver emocionāli un fiziski drošas vides veidošanu bērnam, bērna pieņemšanu, pozitīvus apstiprinājumus vēlamai uzvedībai, atbalstu un aktīvu iesaisti kopīgās aktivitātēs, bērna pašapziņas stiprināšanu, pašregulācijas veicināšanu, sociālo prasmju apgūšanu.
Vecpienava Pienavas daļa, kas tagad ietilpst Vecbērzes poldera teritorijā; Vecā Pienava.
pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības otrajā pusē un otrajā, trešajā dienā pēc bērna piedzimšanas.
afiliēt Pieņemt bērna vietā.
adoptēt Pieņemt ģimenē (bērnu) ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
skalgana bērns pieņemts bērns.
aizplombēt Piepildīt ar plombu (dobumu zobā); plombējot izlabot (zobu).
pievillēt Piepildīt, aizbērt.
čāpurains Piepildīts, nobērts ar ledus (krusas) gabaliem.
ieauklēt Pieradināt (bērnu) pie auklēšanas; auklējot izlutināt.
ietillināt Pieradināt (bērnu) šūpoties (šūpolēs).
iecalāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu).
iecelāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu).
iecilāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu).
papiere Pieres drāna; agrāk īpaša pieres lenta, ko sēja maziem bērniem, lai neaugtu gara galva.
piemērcēt Pieskābēt.
aizmurdzināt Piespiest bērnu iet gulēt.
uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbēt (1).
pietauvošanās polers pietauvošanās bētiņš.
pietauvošanās slīdrags pietauvošanās bētiņš.
izdikāties Pietiekoši izskraidties sīkiem soļiem (par bērniem).
pietilināt Pietiekoši ucināt (bērnu).
izdirsināt Pieturēt bērnu uz podiņa.
šaurlapītis Pievārds (purva) bērzam tautas dziesmās.
likt Pievienot, jaukt, bērt klāt (ēdienam ko).
soļanka Pikanta gaļas zupa ar šķiņķi, skābētiem gurķiem, olīvām u. tml.
ķurpt Pildīties ar netīrumiem, sākt dambēties.
pidele pīle (bērnu valodā).
Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu.
nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
noņemt no krūts pilnīgi pārtraukt (bērna) barošanu ar krūti.
samisināt Pilnīgi samulsināt, apbēdināt.
podains Pilns ar vecām drēbēm.
gremzdains Pilns sulas, pilns gremzdu (piem. bērzs).
gremzdelains Pilns sulas, pilns gremzdu (piem. bērzs).
doņņa Pilns vēders (bērnu runā).
Batērsta Pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, \~160 km uz rietumiem no Sidnejas, 20. gs. 40. gadu beigās tur atradās ieceļotāju tranzītnometne, kurā Austrālijā ieradušies bēgļi no Eiropas valstīm uzturējās karantīnas laiku un apguva angļu valodu.
Amandelbelta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amandelbult_), Limpopo provinces Vatērbērhas distrikta dienvidu daļā.
Polokvane Pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.).
Gambela Pilsēta Etiopijā ("Gambēla"), kilila administratīvais centrs, 39000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mcheta Pilsēta Gruzijā, Mchetas-Mtianeti mharē, pie Aragvi ietekas Kūrā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), līdz VI gs. - Ibērijas galvaspilsēta, viduslaikos - Gruzijas reliģiskais centrs.
Ganta Pilsēta Libērijā ("Ganta"), 41100 iedzīvotāju (2009. g.).
Gbarnga Pilsēta Libērijā ("Gbarnga"), 34000 iedzīvotāju (2008. g.).
Hārpera Pilsēta Libērijā ("Harper"), osta Atlantijas okeāna krastā, 20800 iedzīvotāju (2000. g.).
Kakata Pilsēta Libērijā ("Kakata"), 33900 iedzīvotāju (2008. g.).
Hārbela Pilsēta Libērijā, 114600 iedzīvotāju (2000. g.).
Bensonvila Pilsēta Libērijā, 26000 iedzīvotāju (2000. g.).
Tabmenbērga Pilsēta Libērijā, 26000 iedzīvotāju (2000. g.).
Zvedru Pilsēta Libērijā, 26000 iedzīvotāju (2000. g.).
Jekepa Pilsēta Libērijā, 27800 iedzīvotāju (2000. g.).
Bjūkenana Pilsēta Libērijā, Grandbasas grāfistes administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2000. g.).
Ekepa Pilsēta Libērijas ziemeļu daļā ("Yekepa"), Nimbas grāfistē, Nimbas kalna piekājē.
Eslingene Pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā.
čabe Pilsētas dāma, (krāšņās) pilsētnieku drēbēs tērpusies persona.
Mistra kalns pilskalns Balvu novada Šķilbēnu pagasta Porskovas ciemā, 11 m augsts paugurs, plakums 55 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13.-14. gs.
Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils.
pīkste Pinkšķis, raudulīgs bērns.
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
abāds pirmais mielasts "cūku bērēs".
neonatālās mirstības koeficients pirmajās četrās dzīves nedēļās mirušo skaita attiecība pret dzīvi dzimušo bērnu skaitu; parasti aprēķina promilēs.
Filadelfijas latviešu kopiena pirmie latvieši Filadelfijā apmetušies 1888. g., 1. pasaules kara laikā pilsētā un apkaimē dzīvoja līdz 4000 latviešu, taču 30. gados lielākā daļa jau bija amerikanizējušies, 1949. g. ieceļoja 1200-1500 latviešu bēgļu, 80. gadu beigās tur dzīvoja \~2500 latviešu.
piena zobi pirmie zobi, kas bērnam izšķiļas 6–30 mēnešu vecumā, bet 5–7 gadu vecumā (1,5–2,5 gadu laikā) to saknes uzsūcas, kroņi nodilst.
Ichthys Pirmkristiešu simbols Kristus apzīmēšanai; sastādīts no grieķu vārdu "Jesūs Christos Theū Yios Sotēr" (Jēzus kristus, Dieva Dēls, Glābējs) pirmajiem burtiem.
pagastskola Pirmmācības iestāde zemnieku bērniem (līdz 1917. gadam).
muižas skola pirmmācības skola zemnieku bērniem, mācīja ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, Latvijā pirmās atvērtas 17. gs. beigās Alūksnes apkaimē, 18. gs. 60.-70. gados Vidzemē darbojās 134. šādas skolas, bet līdz 18. gs. beigām tās beidza pastāvēt, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemāko lauku skolu ierīkošana un uzturēšana tika nodota pagastiem un draudzēm.
pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana.
neogala Pirmpiens, kas veidojas tūlīt pēc bērna piedzimšanas.
pārklauši Pirmskolas bērnu zināšanu (regulāras) pārbaudes.
pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem.
bērnudārzs pirmsskolas vecuma (3–7 gadu vecu) bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde.
pirtīžas Pirtī iešana nedēļu pēc dzemdībām, kad jaunā māte iet mazgāties kopā ar bērnu un tautas tradīciju garā pilda dažādus rituālus.
Pītermaricburga Pītermaricbērha, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
Russula vesca plankumainā bērzlape.
bērnu svētki plašs sarīkojums bērniem ar viņu pašu aktīvu piedalīšanos.
noplūsnēt Platās drēbēs tērptam kaut ko neveikli (ilgāku laiku) strādāt, ka plūkš vien.
aparele Platformas vai rampas veida nolaidens uzbērums tehnikas iekraušanai (izkraušanai) dzelzceļa sastāvā vai citā transporta (pārcelšanās vai pārvietošanas) līdzeklī.
meseta Platformas veida virsas lielformas Ibērijas pussalā.
Rondanes nacionālais parks platība - 575 kvadrātkilometri, dibināts 1962. g., bērzu un egļu mežs, aļņi, ziemeļbrieži, daudz putnu.
klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās.
Lielbērze Plaušu tuberkulozes slimnīca, dibināta 1935. g., izvietota bijušās Lielbērzes muižas ēkās, 100 vietu, ārstē pieaugušos tuberkulozes slimniekus.
II transkobalamīns plazmas glikoproteīns, kas veido kompleksu ar B12 vitamīnu, kurš reabsorbēts no tievās zarnas, un pārnes to audiem, gk. uz aknām, kur tas tiek absorbēts; tā trūkums pārtrauc imūnglobulīnu sintēzi, izraisa megaloblastisko anēmiju, granulocitopēniju un trombocitopēniju un tievās zarnas bārkstiņu atrofiju; visus minētos traucējumus var novērst, ievadot B12 vitamīnu.
Tedijs Plīša lācītis, kas nosaukts 26. ASV prezidenta Teodora Rūzvelta vārdā; viena no populārākajām bērnu rotaļlietām.
blombēt Plombēt (zobus).
aizplombēt Plombēt ciet.
blommēt Plombēt.
vērtot Plosīties, murgot, būt nemierīgam (par maziem bērniem, jauniem suņiem).
aizdakalēties Plosoties aizskriet (par bērniem).
zaplavas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem.
zaplavnas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem.
bize Plostu galos un malās piesieta bērzu vai egļu plene.
pluncināt Pluncināt bērnu - mazgāt bērnu vannā.
pārpļaut Pļaujot neviļus, negribēti ievainot.
pļikatas Pļikatas sist - kāda bērnu rotaļa, spēle.
iedzimtā poikilodermija poikilodermija, kam raksturīga hiperkeratotisku un kserodermisku bojājumu rašanās uz vaigiem un gūžām agrā bērnībā
versālis Poligrāfijā - alfabēta lielais burts.
poliomelīts Poliomielīts; bērnu trieka; locekļu paralīze.
dekapeptīds Polipeptīds, kura molekula sastāv no desmit aminoskābēm.
karagināns Polisaharīds, ko iegūst no sārtaļģēm un izmanto kosmētikas līdzekļu ražošanā un kā pārtikas piedevu E407 - stabilizētāju, biezinātāju, var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, nav ieteicams bērniem.
oleums Polisērskābju maisījums, ko iegūst, koncentrētā sērskābē šķīdinot sēra (IV) oksīdu.
fuorušīti Politisko bēgļu apzīmējums Itālijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē.
bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī.
poļacēns Poļu tautības bērns.
tropains Porains, izburbējis.
protoģenētiskais intervāls posms starp faktisko stāšanos laulībā un pirmā bērna piedzimšanu.
grūta stunda posta, ciešanu, bēdu laiks; smaga pārdzīvojuma brīdis.
sešpadsmitnieku [skaitīšanas] sistēma pozicionāla skaitīšanas sistēma ar bāzi 16, kuras alfabētu veido cipari no 0 līdz 9 un burti A,B,C,D,E,F.
binārā skaitīšanas sistēma pozicionālā skaitīšanas sistēma ar bāzi 2, kuras alfabētu veido cipari 0 un 1; to izmanto datu un programmu attēlošanai datora atmiņā.
hegīra Pravieša Muhameda bēgšana no Mekas uz Medīnu 622. g., kas tāpēc musulmaņu kalendārā tiek uzskatīts par pirmo gadu.
Jesaja Pravietis Bībelē, Vecajā Derībā, pravieto glābēja nākšanu.
preboreāls Preboreālais laiks - pirmais holocēna klimatiskais periods pirms 10000-9000 g.; Latvijā izveidojās vienlaidu meža sega (bērzi, priedes).
Pabierži Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants.
Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva.
radiācijas izturīgi stikli pret γ starojumu izturīgi stikli, to sastāvā ietilpst svina, bismuta vai volframa oksīdi; lēnos neitronus absorbē stikli, kas satur kadmija oksīdu (CdO) un bora oksīdu (B~2~O~3~).
pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; divu vīriešu kārtas indivīdu dzimumakts, kad dzimumlocekli ievada tūplī; pasīvais partneris parasti ir zēns vai jauneklis.
glinīdi Pretdiabēta līdzekļu preparātu grupa, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera.
pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt.
kontreskarps Prettanku šķērslis - stāvs, mākslīgs uzbērums.
saluzīds Prettuberkulozes līdzeklis, izoniazīda atvasinājums, kristālisks dzeltenzaļš pulveris, kas vāji šķīst ūdenī, labi sārmos un neorganiskās skābēs.
iečivināties Priecīgi, bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem, sievietēm).
nočivināt Priecīgi, bezbēdīgi noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
pačivināt Priecīgi, bezbēdīgi parunāt, papļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
čivināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vīterēt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
inkubācija Priekšlaikus dzimušu bērnu ievietošana boksā, nodrošinot svaiga gaisa cirkulāciju un ķermeņa temperatūru.
zvejas rīki priekšmeti un ierīces zivju ķeršanai (piemēram, žebērkļi, makšķerāķi, pludiņi, tīklu gremdi, bridņi u. c.)
rotaļlieta Priekšmets bērna izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā.
tāsinieks Priekšmets, kas izgatavots no bērza tāss.
platinēšana Priekšmetu pārklāšana ar plānu platīna kārtiņu, lai palielinātu to izturību pret skābēm, atmosfēras iedarbību, lai dotu tiem glītāku izskatu.
damaksnis priežu un egļu vai egļu un priežu audze ar bērzu piemistrojumu un vidēji biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Caricoso-phragmitosa").
ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs.
absorbcija Process --> absorbēt; vielu uzsūkšana no šķidruma vai gāzu maisījuma absorbenta (cietvielas vai šķidruma) tilpumā; absorbēšana.
ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (1); ņirba (1).
ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (1); ņirboņa (1).
ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (2); ņirba (2).
ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (2); ņirboņa (2).
ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (3); ņirba (3); kņudoņa; arī trīsas.
ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (3); ņirboņa (3); kņudoņa; arī trīsas, drebuļi.
bēgšana Process, darbība --> bēgt.
vecākprocess Process, kas vairākuzdevumu vidē izsauc bērnprocesu un nereti aiztur savu darbību, kamēr tiek veikts bērnprocess.
fizikālā adsorbcija process, kurā adsorbēto vielu (adsorbātu) uz virsmas saista starpmolekulārie spēki.
sociālais pedagogs profesionālis, kurš savas zināšanas un prasmes pielieto sociālpedagoģiskās prakses jomā, veicinot bērnu un jauniešu socializāciju.
enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap "Enciklopēdiju", ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs.
baptisms Protestantisma konfesija, kas noraida bērnu kristīšanu un praktizē pieaugušo kristīšanu, iegremdējoties ūdenī.
parapodijs Protēze paralizētam bērnam; sastāv no pēdas plātnes ar apaviem un karkasa, kas balsta ķermeni.
serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
Kvazulu-Natāla Province Dienvidāfrikas Republikā ("KwaZulu-Natal"), atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Pītermarcibērha, platība - 92100 kvadrātkilometru, 10449300 iedzīvotāju (2009. g.).
Austrumu province province Sjerraleones Republikā (_Eastern_), administratīvais centrs - Kenema, robežojas ar Dienvidu un Ziemeļu provinci, kā arī ar Gvineju un Libēriju.
saļmys psalms, mirušo piemiņas dziesmu cikls katoļticīgo bērēs.
agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās.
sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi; šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjutība.
līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
ciešanas Psihisks stāvoklis, kas saistīts ar bēdām, izmisumu.
Edipa komplekss psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida - bērna, it īpaši zēna, neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
transference Psihodinamiskās terapijas ietvaros - klienta jūtu pret citiem cilvēkiem pārnese uz terapeitu; agrās bērnības nostādņu projekcija.
piesaistes teorija psiholoģisku atziņu kopums par cilvēka emocionālo attīstību kā sociālās pieredzes veidošanās pamatu, akcentējot bērna un viņa primāro aprūpētāju (vecāku) attiecību nozīmi.
bērnu psihoterapija psihoterapijas veids, kas nodrošina bērna garīgo traucējumu nemedikamentozu ārstēšanu.
pamāte Pubertātes iniciācijā īstā māte, kurai jārīkojas kā pamātei (1), izraidot bērnu no savas paspārnes, aizgādniecības.
puerils Puicisks, bērnišķīgs.
šepka puika; par augumu lielākās drēbēs ieģērbies puika
apotēma Pulverveida nogulsnes (radnieciskas humīnskābēm) dažos uzlējumos un novārījumos, kuras rodas, ilgstoši glabājot gaisa ietekmē.
pabērze Pundurbērzs ("Betula nana").
pabērzis Pundurbērzs ("Betula nana").
pabērzs Pundurbērzs ("Betula nana").
Betula nana pundurbērzs.
Agrilus paludiccola pundurbērzu šaurspārnkrāšņvabole.
cilvēka pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Hymenolepis nana"), kas ir gk. bērnu parazīts.
aitiņa Pūpoli bērnu valodā.
aitīna Pūpoli bērnu valodā.
aitiņas Pūpoli bērnu valodā.
appurināt Purinot apbērt.
aminopurīns Purīns nukleīnskābēs un nukleotīdos, piem., adenīns, guanīns.
purpass Purpinātājs (parasti bērns).
Russula badia purpurbrūnā bērzlape.
Russula paludosa purva bērzlape.
balzambērzs Purva bērzs ("Betula pubescens").
pūkbērzs Purva bērzs ("Betula pubescens").
purainis Purva bērzs ("Betula pubescens").
purainīte Purva bērzs ("Betula pubescens").
purvainis Purva bērzs ("Betula pubescens").
Betula pubescens purva bērzs.
purene purva bērzs.
purenis Purva bērzs.
purens Purva bērzs.
purvenis Purva bērzs.
Leccinum holopus purva bērzubeka.
purvājs Purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Sphagnosa"), kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze, retumis ar purva bērza mistrojumu.
knoblaka Pusaudzis bērns (parasti zēns).
zuņķis Pusaugu bērns vai tāds dzīvnieku mazulis.
depšus Pusaugu bērns.
pusbēdīgs Puslīdz bēdīgs.
pantagruels Rablē romāna varonis, šaubulis, bezbēdīgs šķiedējs.
lēkumi Radības, dzemdības; arī tikko dzimušais bērns.
krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku.
radabērns Radinieka bērns.
krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
radubērns Radinieku bērns.
bēta radioaktivitāte radioaktivitāte, kurā tiek izstaroti bēta stari.
radioslāpējošs Radioviļņus absorbējošs, vai vāji atstarojošs.
sadzīvāt Radīt (bērnu), parasti dzīvojot laulībā.
piedzīvāt Radīt (bērnus).
reģināt Rādīt (par bērnu), sakot "re(dz), re(dz)!".
dadzīvāt Radīt (parasti ārlaulības bērnu).
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm).
čamalēt Radīt neartikulētas skaņas, bērnam mācoties runāt.
spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide).
demogrāfiskā slodze rādītājs, kas raksturo bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju attiecību pret darbspējas vecuma iedzīvotājiem.
taisnlīnijas radniecība radniecība starp bērniem un vecākiem.
asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām).
rd Rads (ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai); rad.
rad Rads (ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai); rd.
šaubīgā radzene radzeņu suga ("Cerastium dubium"), Latvijā adventīva, atrasta 1983. g. uz dzelzceļa uzbēruma Daugavpilī.
kraute Raizes, bēdas, mokas.
kreņķis Raizes, bēdas, neapmierinātība, arī īgnums, dusmas.
kreņķēties Raizēties, bēdāties, būt neapmierinātam, arī īgnoties, dusmoties.
Kalna Kaibēni rakstnieku brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs Vecpiebalgas pagastā, Kaibēnu kalnā.
zilbošana Rakstpratības apguvei paredzēto paņēmienu kopums, kas paredz lasīšanas un rakstīšanas laikā vārdu izrunāt pa zilbēm.
analfabētisks Raksturīgs analfabētismam, analfabētam.
pusanalfabētisks Raksturīgs pusanalfabētismam, pusanalfabētam.
iekava rakstzīme ( ) ), ko lieto aiz arābu cipariem vai atsevišķiem alfabēta burtiem, lai norādītu, ka šie cipari vai burti apzīmē secību, piemēram, _1), a)_.
alfabētzīme rakstzīme, ko izmanto alfabētā.
ļēpot Rāpot (par bērnu), lēnām iet.
ķēpot Rāpot (par bērnu).
trusnīt Rāpot (par mazu bērnu).
līķrati Rati zārka vešanai bēru procesijā.
koļaska Ratiņi (parasti bērnu ratiņi).
pinkšis Raudas (parasti bērniem).
pinkšķis Raudas (parasti bērniem).
ģingas Raudas, bērna raudāšana.
bingāšana Raudāšana; raudulīga lūgšanās (biežāk par bērnu).
kliegt raudāt – par mazu bērnu
īdēt Raudāt (par bērniem); činkstēt (1).
ņīkstēt Raudāt (par bērniem).
zimbāt Raudāt (par bērnu); čimpāt.
čimpāt Raudāt (par bērnu).
dīgāt Raudāt (par bērnu).
tinkāt Raudāt (par maza bērna nepārtrauktu raudāšanu).
krinkšēt Raudāt (par mazu bērnu).
vuokst Raudāt (par mazu bērnu).
vilkt (garo) meldiju (arī meldiņu) raudāt (parasti par bērniem).
ģingāt Raudāt, brēkt (par bērniem).
ģinkstināt Raudāt, brēkt (par bērniem).
kvēkšēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
kvēkšķēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
kvēkstēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
verkšķēt Raudāt, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla (par bērniem).
bingāt Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem).
rūdināt Raudināt, bēdināt.
spiedze raudošs bērns.
spiega raudošs bērns.
dudulis Raudošs bērns.
pīka Raudošs bērns.
pļirka Raudošs bērns.
krimpāns Raudošs mazs bērns.
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā.
dīka Raudulīgs bērns (kas dīc).
žeire Raudulīgs bērns, cilvēks, kas laistās ar ūdeni, nevērīgi izlej ūdeni.
pimpa Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
pimpara Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
čīksteklis Raudulīgs bērns, raudulis.
pideldūka Raudulīgs bērns; raudulis.
pidele Raudulīgs bērns; raudulis.
pinkste raudulīgs bērns.
biļļa Raudulīgs bērns.
čīkstis Raudulīgs bērns.
čīkstone Raudulīgs bērns.
činkstis Raudulīgs bērns.
činksts Raudulīgs bērns.
denkša Raudulīgs bērns.
dīceklis Raudulīgs bērns.
dīga Raudulīgs bērns.
klinkšis Raudulīgs bērns.
krāka Raudulīgs bērns.
kunkste Raudulīgs bērns.
ļerkstis Raudulīgs bērns.
merkšķis Raudulīgs bērns.
ņarkšis Raudulīgs bērns.
ņerkša Raudulīgs bērns.
ņerkšenīca Raudulīgs bērns.
pinkauliņš Raudulīgs bērns.
pinkša Raudulīgs bērns.
pinkškoņa Raudulīgs bērns.
pinkstoņa Raudulīgs bērns.
puņķlupata Raudulīgs bērns.
stemausis Raudulīgs bērns.
terzele Raudulīgs bērns.
vankšķis Raudulīgs bērns.
dūka Raudulīgs cilvēks (parasti bērns).
ņerka Raudulīgs cilvēks, bērns.
ņerkšis Raudulīgs cilvēks, bērns.
ņerkstis Raudulīgs cilvēks, bērns.
džīga Raudulīgs, činkstīgs bērns.
pīkstulis Raudulīgs, činkstīgs bērns.
ļargans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns.
ļergans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns.
kurzulis Raudulīgs, gražīgs bērns.
ņarga Raudulīgs, izlutināts bērns.
graza Raudulīgs, kaprīzs un nerātns bērns.
narkšis Raudulīgs, nemierīgs cilvēks (īpaši šāds bērns).
rūgulis Raudulīgs, saraudājies bērns.
varkšķis Raudulis (parasti bērns).
vēkšķis Raudulis (parasti bērns).
smaulis Raudulis, niķīgs bērns.
bimba Raudulis; bērns, kas bieži raud.
kurkumi Raudzētas bērzu sulas.
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
Maijāra reakcija reakcija starp reducējošiem cukuriem un aminoskābēm vai olbaltumvielām, kurā izdalās raksturīgas aromātvielas un rodas nefermentatīva brūna krāsa.
viena bērna politika reāla valsts stratēģija un rīcība pārapdzīvotības pārvarēšanai, kontrolējot dzimstību un ierobežojot ģimenes lielumu ar vienu bērnu.
aizdambēties Refl. --> aizdambēt; aizsprostoties.
apbērties Refl. --> apbērt(1).
atbērties Refl. --> atbērt (1); tikt atbērtam.
iebāzties Refl. --> iebāzt; tikt iebāztam (parasti neviļus, negribēti).
ieberzties Refl. --> ieberzt (1); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti).
ieberzties Refl. --> ieberzt (3); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti).
ielieties Refl. --> ieliet; tikt ielietam (parasti neviļus, negribēti).
ielikties Refl. --> ielikt (1); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
ielikties Refl. --> ielikt (2); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (1); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (2); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt (1); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt(2); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
ieslacīties Refl. --> ieslacīt (1); tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
iešņāpties Refl. --> iešņāpt (1); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
iešņāpties Refl. --> iešņāpt (2); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
iešņīpāties Refl. --> iešņīpāt (2); tikt iešņīpātam (parasti neviļus, negribēti).
ievērpties Refl. --> ievērpt (2); tikt ievērptam (parasti neviļus, negribēti).
ievērties Refl. --> ievērt (2); tikt ievērtam (parasti neviļus, negribēti).
izberzēties Refl. --> izberzēt (3); tikt izberzētam (parasti neviļus, negribēti).
izlieties Refl. --> izliet (1); tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti).
izvērties Refl. --> izvērt (2); tikt izvērtam (parasts neviļus, negribēti).
nosisties Refl. --> nosist (2); tikt nosistam (parasti neviļus, negribēti).
pārmalties Refl. --> pārmalt (2); tikt pārmaltam, parasti neviļus, negribēti.
pārplēsties Refl. --> pārplēst; tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti.
pāršļakstināties Refl. --> pāršļakstināt (2); tikt pāršļakstinātam, parasti neviļus, negribēti.
pāršļakstīties Refl. --> pāršļakstīt (2); tikt pāršļakstītam, parasti neviļus, negribēti.
piebārstīties Refl. --> piebārstīt(1); tikt piebārstītam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt(1); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt(2); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt(4); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piedauzīties Refl. --> piedauzīt(2); tikt piedauzītam, parasti neviļus, negribēti.
pielaistīties Refl. --> pielaistīt; tikt pielaistītam, parasti neviļus, negribēti.
pielieties Refl. --> pieliet (2); tikt pielietam, parasti neviļus, negribēti.
pielipināties Refl. --> pielipināt(1); tikt pielipinātam, parasti neviļus, negribēti.
piemaisīties Refl. --> piemaisīt; tikt piemaisītam, parasti neviļus, negribēti.
piemesties Refl. --> piemest(4); tikt piemestam, parasti neviļus, negribēti.
piepīties Refl. --> piepīt(2); tikt piepītām, parasti neviļus, negribēti.
piesēties Refl. --> piesēt (1); tikt piesētam, parasti neviļus, negribēti.
piesviesties Refl. --> piesviest(3); tikt piesviestam, parasti neviļus, negribēti; piemesties (5).
piešūties Refl. --> piešūt(1); tikt piešūtam, parasti neviļus, negribēti.
pietašķīties Refl. --> pietašķīt; tikt pietašķītam, parasti neviļus, negribēti.
pievārīties Refl. --> pievārīt(4); tikt pievārītam, parasti neviļus, negribēti.
pievērties Refl. --> pievērt (1); tikt pievērtam, parasti neviļus, negribēti.
skābēties Refl. --> skābēt; tikt skābētam.
uzšķiesties Refl. --> uzšķiest (1); neviļus, negribēti tikt uzšķiestam.
uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (1); neviļus, negribēti tiki uzšļakstinātam.
uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam.
uzšļākties Refl. --> uzšļākt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļāktam.
uztašķīties Refl. --> uztašķīt; nejauši, negribēti tikt uztašķītam.
ģimenes valsts pabalsts regulāri izmaksājams valsts sociālais pabalsts ģimenēm ar bērniem (pašlaik Latvijā).
totalitāra sekta reliģiska sekta, kas uz saviem piekritējiem iedarbojas ar psiholoģiska spiediena (dažkārt - zombēšanas) metodēm un prasa no viņiem pilnīgu pakļaušanos sektas interesēm.
trusnis Resnis (par cilvēku); smags, brangs bērns.
svempis resns bērns
vambale Resns jauns dzīvnieks; arī tukls bērns.
vambele Resns jauns dzīvnieks; arī tukls bērns.
vambulis Resns jauns dzīvnieks; arī tukls bērns.
bonza Resns suns; resns bērns.
ķeblaks Resns un neveikls bērns.
boņķis Resns, apaļīgs cilvēks; arī biezās drēbē ģērbies cilvēks.
vaķēns Resns, mazs bērns.
resorpcija Resorbēšanas norise.
rezorbēt Resorbēt.
steroidālais diabēts reta cukura diabēta forma, kas attīstās, ja organismā ir palielināts virsnieru garozas hormonu kortikosteroīdu daudzums.
hroniska labdabīgā neitropēnija reta, autosomāli dominanti pārmantota neitropēnija, parasti bērniem; raksturīgs recidivējošas infekcijas ar spontānu remisiju.
demielogēnā leikodistrofija reti sastopama leikodistrofijas forma agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas ar augstu temperatūru un krampju lēkmēm; progresējoša hidrocefālija; attīstība apstājas.
progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms.
somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā.
pankreatoblastoma Rets ļaundabīgs neskaidras izcelsmes aizkuņģa dziedzera audzējs; parasti novēro bērniem.
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
Kozubierži Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Kozubērži" nosaukuma variants.
aizbērums Rezultāts --> aizbērt.
apbēdinājums Rezultāts --> apbēdināt.
apsūbējums Rezultāts --> apsūbēt; oksīda, putekļu u. tml. kārta.
nosūbējums Rezultāts --> nosūbēt.
uzsūbējums Rezultāts --> uzsūbēt.
ziba Rezultāts --> zibēt (1).
ziba Rezultāts --> zibēt (2).
brakšķēties Rībēt, brakšķēt.
braikšēt Rībēt, brīkšķēt, kraukšķēt, tirkšķēt, žvadzēt; braikšķēt.
braišķēt Rībēt, brīkšķēt, kraukšķēt, tirkšķēt, žvadzēt; braikšķēt.
braikšķēt Rībēt, brīkšķēt, kraukšķēt, tirkšķēt, žvadzēt.
nodindēt Rībēt, dārdēt, brīkšķēt, kraukšķēt.
nodindēties Rībēt, dārdēt, brīkšķēt, kraukšķēt.
dardzēt Rībēt, dārdēt.
dārdzēt Rībēt, dārdēt.
nodibēt Rībēt, dārdēt.
uzgraut Rībēt, ducināt.
laršķēt Rībēt, grabēt.
reidzēt Rībēt, skanēt.
šļerkstēt Rībēt, tarkšķēt, šķindēt.
ribēt Rībēt.
aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
riebaļa Riebējs, kaitētājs.
riebulis riebējs; kāds, kas traucē, rada nepatikšanas.
amīt Riet (bērnu valodā).
Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss.
Tinnita Rietumsemītu mitoloģijā - Kartāgas panteona dieviete - jaunava, auglības, skaidrās rasas devēja, bērnu dzimstības aizgādne.
boginkas Rietumslāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas būtnes, kas zaga vai apmainīja bērnus.
poļu valoda rietumslāvu valoda, kurā runā Polijas iedzīvotāju vairākums; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
RBETS Rīgas bērnu ekskursiju un tūrisma stacija.
pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt.
pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1).
bēroties Rīkot bēres, piedalīties bērēs.
paidiometrs Rīks jaunpiedzimušu bērnu mērīšanai un svēršanai.
talasometrs Rīks paisuma un bēguma augstuma mērīšanai.
klopers Rīks putekļu izdauzīšanai no drēbēm.
šķetna rīkste bērnu pēršanai.
klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
atrakt Rokot atklāt, uziet (ko apbērtu, apraktu).
atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.).
uzbedums Rokot izveidots uzbērums.
atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml).
uzbest Rokot uzbērt.
kvintilja Romāņu tautu piecrindu strofiskā forma, kur katra rinda sastāv no astoņām zilbēm.
portugāļu valoda romāņu valoda, kas radniecīga latīņu valodai, tuva spāņu valodai; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām.
Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni.
Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu.
Libitīna romiešu mitoloģijā - bēru (apbedīšanas) dieviete, arī zemes dieviete, apbedījumu un zemes kopēju aizgādne.
Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju.
Decima Romiešu mitoloģijā - likteņa dieviete, viena no parkām, kas gādāja, lai bērns piedzimtu devītajā vai desmitajā mēnesī.
Karmenta Romiešu mitoloģijā - palīdze dzemdībās, dieviete, kas ar dziesmām noteica jaundzimušā bērna likteni.
Matūta Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādne, dieve, kuras svētku - Matrāliju - laikā sievietes nesa uz templi savu māsu bērnus un aizlūdza par tiem.
Māter Mātūta romiešu mitoloģijā - sieviešu dieviete, kurai par godu 11. jūnijā tika svinēti Matrāliji, kuru laikā sievietes aizlūdza par savu māsu bērniem.
zobratu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenās daļas ir divi vai vairāki savstarpēji sazobēti zobrati, kas griežas sūkņa korpusā; lieto eļļas padevei eļļošanas sistēmās un hidroiekārtu vajadzībām; ir iekšējās un ārējās sazobes zobratu sūkņi.
bērnu rotaļa rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
dzīvoties Rotaļāties (par bērniem).
urpalēties Rotaļāties (par bērniem).
urpulēties Rotaļāties (par bērniem).
ševelēties rotaļāties, ar sevi nodarboties (parasti par bērniem).
putti Rotaļīgas bērnu (arī eņģelīšu) figūras mākslā; putto.
barabans Rotaļlieta - izžāvēts cūkas pūslis, kurā iebērti zirņi.
skribins Rotaļlieta - izžāvēts cūkas urīnpūslis, kurā iebērti zirņi.
pretsvars rotējošai detaļai piestiprināts papildu svariņš, lai novērstu rotējošas nelīdzsvarotas masas centrbēdzes spēku.
pīlādzis Rožu dzimtas ģints ("Sorbus"), koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir dārzbēgļi.
Iberis amara rūgtā ibēre.
derkšķēt Rūkt, dārdēt, rībēt.
derkstēt Rūkt, dārdēt, rībēt.
gulkšķēt Rūkt, rībēt, dārdēt.
dūzenēt Rūkt, rībēt.
gruduļāt Rūkt, rībēt.
heterolālija runas traucējums, kurā lieto citādus vārdus, nekā gribēts; heterofāzija.
čiepstēt Runāt smalkā balsī (parasti par bērniem).
lalināt Runāt, bieži aizstājot citus līdzskaņus ar "l" skaņu (par bērniem).
lallināt Runāt, bieži aizstājot citus līdzskaņus ar "l" skaņu (par bērniem).
Liepas Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" bijušais nosaukums padomju laikā.
bērstelnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji.
mazbērstelieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji.
mazbērstelnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji.
futharks Rūnu alfabēts, rūnu raksts (vārds izveidots no rūnu raksta pirmajiem sešiem burtiem).
futarks Rūnu alfabēts, tā saukts pēc pirmajām sešām alfabēta zīmēm.
prāce Rūpes, bēdas.
glipstīt Rūpēties par bērnu.
piebēdāt Rūpēties, bēdāties.
atrušināt Rušinot aizvākt (to, ar ko kas apbērts, apmests, pārklāts).
atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu).
sabēgties Sabēgt, paslēpties.
samuģīt Sabēgt; saskriet.
samukt Sabēgt.
sakrēst sabērt kopā.
olat Sabērt oļus gar taci upes dibenā.
sabērties Sabērt sev.
sakrest Sabērt; saliet.
mazbērnu novietne sabiedriska audzināšanas iestāde bērniem no divu mēnešu līdz trīs gadu vecumam.
Līvu savienība sabiedriska organizācija ("Līvõd Īt"), atrodas Rīgā, Alksnāja ielā 3, dibināta 1923. g. 2. aprīlī Mazirbē, tās mērķis ir lībiešu etniskās pašapziņas stiprināšana, karogs zaļbaltzils Latvijas valsts karoga proporcijās.
Bērnu fonds sabiedriska organizācija bērnu tiesību aizsardzībai.
bērnu un jauniešu organizācijas sabiedriskās organizācijas, kurās apvienojas bērni (līdz 18. g. vecumam) un jaunieši (līdz 25 gadu vecumam) vienādu interešu realizēšanai un aizstāvēšanai.
pupulellītis Sabojāts, izlutināts, trakulīgs bērns.
saburbt Saburbēt (1).
saburbt Saburbēt (2).
sačurkstēt Saburbēt.
satunga Sadambējums, sastrēgums (upē).
sadrūzēt Sadrebēt, sadrebināties.
sadrebēties Sadrebēt.
sadrebt Sadrebēt.
epsis Sadusmojies bērns.
sarumbēt Sadzīt, saaugt; sarumbēties.
apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt.
pataisīt sirmus matus sagādāt kādam lielas rūpes, raizes, bēdas.
darīt galvas sāpes sagādāt kādam rūpes, raizes, likt uztraukties, bēdāties.
sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, bēdas; likt uztraukties, raizēties.
nolikt gulēt sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un noguldīt.
likt gulēt sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un novietot, lai guļ.
ieskābēt Sagatavot un ievietot (parasti traukā, tvertnē) skābēšanai.
iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest (3).
iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti).
grabasts Sagrabējis, vājš cilvēks.
sagribēties Sagribēt, parasti ļoti.
aizgribēties Sagribēties.
uzgribēties Sagribēties.
uzpanckāt Saģērbt (īpaši bērnu).
ievomzēties Saģērbties, ietīties (biezā apģērbā, drēbēs).
dabas resursi saimniecībā un kultūrā izmantojamie dabas objekti un procesi: zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži, flora un fauna, atmosfēra, gaiss, Saules un vēja enerģija, Zemes iekšējais siltums, paisums un bēgums.
likvīdā koksne saimnieciski izmantojamā audzes krājas daļa, kurā tiek ieskaitīta stumbra koksne un priedes, bērza, apses resnākie zari, bet netiek ieskaitīti egles un alkšņu zari.
kundzēns Saimnieka, darba devēja bērni.
kundziņš Saimnieka, darba devēja bērni.
lobēlisms Saindēšanās ar lobēliju vai tās alkaloīdiem; pazīmes: vemšana, toniski un kloniski krampji, elpošanas paralīze.
acidisms Saindēšanās ar skābēm, kas ievadītas organismā no ārienes.
centrifugāls Saistīts ar centrbēdzi, tai raksturīgs.
diabētisks Saistīts ar diabētu, tam raksturīgs.
kā viens runguls saka par apaļu, labi barotu bērnu vai dzīvnieku.
no ratu pakaļas izkritis (parasti čigānam) saka par ārlaulības bērnu (it kā netieši norādot uz tēvu), arī par cilvēku, kas izskata un rakstura ziņā nav līdzīgs saviem vecākiem.
vēkšīt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
vēkt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
memmes bērniņš saka par gļēva rakstura, izlutinātu bērnu, arī jaunieti.
čuču (arī miega) muiža saka par guļasvietu, ejot gulēt (parasti runājot ar bērnu).
līdz kāzām sadzīs saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
šagrēnāda saka par ko tādu, kas nemitīgi, neizbēgami dilst, iet mazumā.
kustīgs kā aseris saka par kustīgu bērnu.
spurgulīgs Saka par kustīgu, žirgtu bērnu.
kā gubinis saka par liela auguma, pilnīgu, arī kuplās drēbēs saģērbušos cilvēku.
miķelītis nāk saka par maziem bērniem, kad tiem nāk miegs.
paša miesa un asinis saka par miesīgu bērnu.
kā sivēns saka par netīru, nevīžīgu cilvēku (parasti bērnu).
niķu polis saka par niķīgu bērnu.
kā lucēns saka par palielu, apaļīgu, labi noaugušu bērnu.
nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
aug buciņš, aug radziņi saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks.
tāds kā pikācis saka par tuklu, korpulentu bērnu.
ābuls no ābeles tālu nekrīt saka tad, ja bērniem ir līdzīgas īpašības vecākiem.
Kalamazū latviešu kopiena sāka veidoties 1949. g., kad tur no Eiropas ieradās \~2000 latviešu bēgļu, no kuriem aptuveni puse palika uz pastāvīgu dzīvi pilsētā vai apkārtnē, 1990. gados bija \~600 latviešu, 1981.-1996. g. Kalamazū pastāvēja Latviešu studiju centrs ar arhīvu (deponēts Latvijas valsts arhīvā) un bibliotēku, kas bija lielākā letonikas krātuve ārpus Latvijas.
Deitonas latviešu kopiena sāka veodoties 1950. g., kad tur apmetās \~150 latviešu bēgļu, 20. gs. 70. gados Deitonā dzīvoja 25 latviešu ģimenes, ir latviešu evanģēliski luteriskā draudze, bibliotēka, darbojas vairākas interešu kopas.
(ja) dievs (arī dieviņš) dos saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
aug kā zirgs saka, ja bērns ātri aug un pieņemas svarā.
kājas līdz zemei saka, ja bērns ir tik liels, ka vairs nav ņemams klēpī.
Jurīša slimība saka, ja bērns niķojas.
cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
sirds ir pilna saka, ja cilvēks ir ļoti sarūgtināts, uzbudināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs.
grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša.
sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
sirds ēdas saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas.
iet pār galvu Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
mētāt kā skaidu saka, ja kāda dzīvē ir daudz neparedzēta, negribēta, ko grūti pārvarēt.
papēži svilst saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām.
papēži deg saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām.
noķert zaķi saka, ja kāds (_parasti_ bērns) skrienot, ejot pakrīt.
aizgājis (arī izskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā.
zaķa pastalas saka, ja kāds bēg, iet projām, pēkšņi sāk skriet.
deguns pa zemi velkas (kādam) saka, ja kāds ir ļoti bēdīgs, zaudējis pašpaļāvību.
zeme deg zem kājām saka, ja kāds jūtas apdraudēts, ja steidzīgi jādodas projām, jābēg.
desa ir pilna saka, ja kāds panāk to, ko ir tiepīgi gribējis.
sirds pārplīst saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
pūš kā sila priede saka, ja kāds smagi nopūšas, ir nomākts, bēdīgs, neapmierināts, žēlojas par kaut ko.
sist nost saka, ja kādu nav iespējams ietekmēt, lai arī kā to gribētos.
kā nabags saka, ja kādu viegli pieveic, bez kādas žēlastības panāk gribēto, bez lielām pūlēm ko izdara.
kā ēst saka, ja kas ir ļoti nepieciešams, ļoti vajadzīgs, ļoti gribēts.
dziedi vai raudi saka, ja kas ir neizbēgams, nenovēršams, ja ko vairs nav iespējams mainīt.
sirdi ņem laukā saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
še tev nu bija saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
trāpīt naglai uz galvas saka, ja kas sasniedz mērķi, atbilst iecerētajam, gribētajam.
skatiens (arī skats, acis) satumst Saka, ja kļūst skumji, bēdīgi.
ne čiku, ne grabu saka, ja nav gribētā rezultāta, ja nenotiek vēlamais.
mēle smaga (arī stīva) kā galoda saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām).
zaķis pārskrien pār ceļu saka, ja neizdodas gribētais, ja kas negaidīti traucē sasniegt iecerēto.
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
nedabūt ne paostīt saka, ja no kaut kā gribēta, kārota neko nedabū.
kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgajam, gribētajam u. tml.).
sirds pilna līdz malām saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml).
gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
pamest ar roku (kādam) saka, ja pietiek ar niecīgu mājienu, netiešu aicinājumu, lai panāktu gribēto.
valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
vēders (pie) prasa savu (tiesu) saka, ja sāk gribēties ēst.
nu ir aste zem bluķa saka, ja sieviete bērnu dēļ ir saistīta pie mājas, arī, ja kāds ir ļoti aizņemts, ir maz brīva laika.
akmens nav uz galvas uzlikts saka, konstatējot, ka bērns strauji aug.
stārķis atnes saka, runājot par bērna piedzimšanu.
velti mīlēts saka, uzsverot, ka nenotiks tā kā gribēts, iecerēts.
sekvencveida sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
alfabētizēt Sakārtot pēc alfabēta.
sapauksnīties sakauties, saplēsties (par bērniem).
sapūtināt Sakrāt (ūdeni pie aizdambējuma).
dot kājām vaļu sākt ātri skriet; bēgt projām.
nobēdāt Sākt bēdāties, kļūt skumjam.
apperēties Sākt gribēt perēt.
aizklabēt Sākt klabēt, ieklabēties.
aizducinēt Sākt mazliet rībēt, dārdēt (par pērkona negaisu).
aizburbēt Sākt palikt porainam, izburbējušam, sākt pūt, trupēt.
ieskapstēt Sākt pelēt, būbēt.
ieaušoties Sākt plosīties (par bērniem).
sadipēt Sākt rībēt, ierībēties.
vidželēt Sākt runāt (par mazu bērnu).
sasūrkstēt sākt sāpēt, bēdīgam kļūt.
laist meldiņu vaļā sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem).
laist ļekas vaļā sākt skriet; bēgt projām.
laist kājas vaļā sākt skriet; bēgt.
dot kājām ziņu sākt skriet; bēgt.
aizbēdāties Sākt skumt, bēdāties.
sadrebēt Sākt, parasti pēkšņi, drebēt; īsu brīdi drebēt.
latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908.
Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas.
saburtot Salasīt, izlasīt par zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
linctus Salda un bieza mikstūra, ko senāk lietoja gk. bērnu dziedniecībā.
oktilsalicilāts Salicilāta atvasinājums, kas absorbē B ultravioleto starojumu; lieto sauļošanās aizsargkrēmos.
samesties Saliekties, savilkties u. tml. (parasti nespēkā, sāpēs, bēdās).
fosfoproteīds Salikta olbaltumviela, kas satur esterveidīgi ar aminoskābēm - serīnu un treonīnu saistītu fosforskābi.
proteīdi Saliktas olbaltumvielas, kurās bez aminoskābēm ir arī neolbaltumvielu komponenti.
lāča pakaļa salmu jumts ēkām bez bēniņu logiem, kas vienādi apsedza visas četras sienas.
drūgt Salt un drebēt.
diedelēt Salt, trīcēt, drebēt.
Torensa ezers sāļezers Dienvidaustrālijā ("Lake Torrens"), garenā (190 km) nomata iedobē, uz ziemeļiem no Spensera līča, ziemas lietus sezonā uzplūst līdz 5700 kvadrātkilometriem (2. lielākais ezers kontinentā), sausajā - izsīkst (sāls garoza).
kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu).
rutulis Samērā tukla, paresna dzīva būtne (parasti bērns).
bērnu sanatorija sanatorija bērniem un pusaudžiem.
preventorijs Sanatorija tuberkulozes apdraudētiem bērniem.
sadusināt Sapelēt, sabūbēt.
subhepatiskais periviscerīts sāpes labajā paribē, nereti koliku veidā; slikta dūša, meteorisms, hroniska holecistīta un apendicīta pazīmes.
nobēdas Sāpes, bēdas.
pāpēt Sāpēt (bērnu runā).
pāpis Sāpīga vieta, brūce, pušums (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
doloroso Sāpīgi, bēdīgi, skumji.
sablombēt Saplombēt.
sapucēt Sapost (piemēram, saģērbjot svētku drēbēs).
uzpucētība Sapostība; saģērbšanās īpaši labās drēbēs.
sapucēties Saposties (piemēram, saģērbjoties svētku drēbēs).
pāpa Sāpoša vieta (bērnu valodā).
sardi Sardīnijas pirmiedzīvotāji, ibēru cilts.
bērnu rīts sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai)
urorozeīns Sārts pigments, kas atrodas urīnā dažos patoloģiskos stāvokļos, piem., diabēta, vēdertīfa u. c. gadījumos.
pirtīžas Saru pēršana bērniem pirtī (savienota ar mielošanos).
aizūbēt Sarūsēt, apsūbēt.
aizskapstēt Sarūsēt; kļūt nespodram, blāvam, apsūbēt.
samērkt Sasālīt, arī saskābēt.
saleļļot Sasegt (bērnu) un auklēt, šūpot uz rokām; salellināt.
salellināt Sasegt (bērnu) un auklēt, šūpot uz rokām.
ķīselis Saskābētu auzu miltu putra.
apmierināt saskanēt (ar prasībām, normām, vajadzībām); rīkoties tā, ka notiek vēlamais, gribētais.
pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu.
sadrāzt Saskriet, sabēgt.
sapujāt sasmērēt, saķēzīt (bērnu runā)
uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas dalu).
sastebīt Sastebēt (3).
kumbuļot Satīstīt cieši drēbēs.
sačunčināt Satīstīt, satuntuļot (drēbēs).
dundulis Satīstīts bērns.
savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs).
vaķis Satīts bērns.
veķis Satīts bērns.
saraizināt Satraukt, darīt bažīgu, bēdīgu.
izčarkstēt Satrunēt, izburbēt, izčākstēt.
izrust Satrunēt, izburbēt.
čavainīte Satuntuļots bērns vai veca sieviete.
ucā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu uz augšu un leju, parasti auklējot.
ucacā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu uz augšu un leju, parasti auklējot.
uicā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu uz augšu un leju, parasti auklējot.
uciņā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu.
dagla Sausa bērza piepe, arī poss; deglis.
daglis Sausa bērza piepe, arī poss; deglis.
ārasbērzs Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā bērzam, kas audzis mitrā vietā).
otenis Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā purva bērzam); otainis.
oteņbērzs Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā purva bērzam); otenis.
otene Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā purva bērzam).
otainis Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai.
otainīte Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai.
otains Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai.
vēris Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Oxalidosa"), mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
Sausupu dižbērzs Sausupju dižbērzs.
urpalēt Savā nodabā ko darīt (par bērniem).
urpulēt Savā nodabā ko darīt (par bērniem).
sadobēt savagot, sadalīt sakņu dārza zemi dobēs.
ķēku Savaldīgi, kā apejoties ar bērnu.
vonguni savi draiskulīgi bērni.
mada Savienojumā "jupu mada" - vecmāte (bērnu saņēmēja).
ķega Savienojumā "laist pa ķegu" - steigties prom; bēgt.
mī Savienojumā "mī un žē!" - saka pārsteigumā, arī bēdās.
maģene Savienojumā "no maģenes" - no bērnības.
subtraktīvs Savienojumā "subtraktīvais process" - krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu.
šaldai Savienojumā "šaldai, baldai" raksturo aušīgumu, (bērnišķīgu) muļķīgumu, ākstību.
šaldi Savienojumā "šaldi, baldi" raksturo aušīgumu, (bērnišķīgu) muļķīgumu, ākstību.
nobēdāt Savienojumā ar "bēda", "bēdas": pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot bēdas.
bēdāt Savienojumā ar "bēda", "bēdas": raizēties (par ko svarīgu).
bēdāties Savienojumā ar "bēda": raizēties (par ko svarīgu).
drebens Savienojumā ar "drebēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
piekreņķēties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) raizēties, bēdāties, īgnoties, ka ar raizēšanos, bēdāšanos, īgnošanoas neko nepanāks, nesasniegs.
lampatu Savienojumā ar "limpatu" izmanto sarunās ar bērnu atainojot ciemos iešanu.
zibin Savienojumā ar "zibēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
ai Savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.).
bēdas Savienojumos "bēdu ļaudis", "bēdu dienas", "bēdu ziņas", "bēdu laiki" u. tml.; tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
leikobāze Savienojums, ko oksidējot iegūst krāsvielas bāzi, t. i., vielu, kas ar skābēm veido krāsvielu.
ģiebties Savilkt seju raudāšanai (par maziem bērniem).
mikāties Savstarpēji ņurcīt draiskojoties (parasti par bērniem).
sadūķerēt Sazvejot (zivis), durot ar žebērkli.
sēdiņāt Sēdēt (bērnu runā).
apbimbāties Sejai kļūt slapjai no asarām (bērnu valodā).
šķirnes kategorija sējumu un sēklas šķirnes īpašību rādītājs, ko nosaka sējumus aprobējot.
sēklu nobiršana sēklu vai augļu atdalīšanās no koka tūlīt pēc nogatavošanās (bērziem, ozoliem, vīksnām, gobām), ziemā (liepām, ošiem, kļavām) vai pavasarī (priedēm, eglēm, alkšņiem).
seksuālā izglītošana seksuālā audzināšana, kas bērnus un jauniešus iepazīstina ar seksualitāti un bioloģiskās vairošanās likumsakarībām.
pedofilija Seksuālās perversijas veids - dzimumtieksmju apmierināšana ar bērniem.
pederoze Seksuāls uzbudinājums bērniem.
katabaptisti Sekta, kas noliedz iedzimtu grēku un neatzīst bērnu kristīšanu.
hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts).
somāliešu valoda semitu-hamitu valodu saimes kušītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Somālijā (līdzās arābu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
maltiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Maltā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
zobu nauda sena krustību rituāla sastāvdaļa - sudraba naudas dāvināšana jaundzimušajam, kurai bija jānodrošina, lai bērnam aug stipri, veseli zobi.
coemptio Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
koemcija Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
eumenīdas Senajiem grieķiem atriebējas sievietes, cits apzīmējums erīnijām.
oblāti Senajos laikos un viduslaikos - bērni, kurus viņu vecāki jau agrā bērnībā veltīja Dievam un nodeva klosterī audzināt par mūkiem.
pārklausīšana Senāk mājas mācībā lietots kārtējs mājas bērnu zināšanu pārbaudes veids, ko 1634. g. Vidzemē ieviesa zviedru valdība un kas palika spēkā arī krievu laikos; pārbaudes veica pērminderi un/vai mācītāji.
apakšroka Senas bērnu rotaļas elements - man virsroka, tev apakšroka.
apakšpakši Senas bērnu rotaļas personāži.
apakšpaksis Senas bērnu rotaļas personāžs.
ķeltibēri Senas ciltis ZA Spānijā, cēlušies 6.-3. gs. p. m. ē., ieceļojušajiem ķeltiem sajaucoties ar vietējām ibēru ciltīm; 2. gs. p. m. ē. pakļāva romieši.
atbašs Senebreju teksta šifrēšanas kods: alfabēta pirmais burts tiek samainīts ar pēdējo, otrais ar pirmspēdējo utt.
mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī.
Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst.
titāns Sengrieķu mitoloģijā - vissenākās dievu ģenerācijas pārstāvis, viens no sešiem brāļiem un sešām māsām, Urāna un Gajas bērniem.
Hellesponts Sengrieķu un latīņu nosaukums Dardaneļu jūras šaurumam; pēc mitoloģijas nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka meitas Helles vārda, kura, bēgdama no ļaunās pamātes, nokritusi no zeltvilnas auna un noslīkusi.
Šahars un Šalims seni rietumsemītu dievi, atjauninātā Ela un Anates un Jaunavas bērni, kam piemīt nepiesātināma rijība, bet pēc septiņu gadu izsūtījuma tuksnesī viņi kļūst par labestīgiem dieviem, kam pa spēkam pat sašķelt jūru.
Pāndu Senindiešu eposa "Mahābhārata" - varonis, viedā Vjāsas dēls, kuram nevarēja būt bērni, un viņa bērnu tēvi ir dievi.
pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva).
Ušasa senindiešu mitoloģijā - rītausmas dieviete, kas tiek attēlota kā skaista jaunava mirdzošās drēbēs.
gājatrī Senindiešu pantmērs, bieži sastopams vēdās, pastāv no trīsreiz astoņām zilbēm.
Dzilnaskalns Senkapi Balvu novada Šķilbēnu pagastā, Balvu-Baltinavas ceļa kreisajā pusē, šaurs paugurs, kurā izvietoti 10 agrā dzelzs laikmeta kapu uzkalniņi 6-8 m diametrā (to augstums - \~1 m).
Mušiņu Velna laiva senkapi Talsu novada Lubes pagastā, laivveida akmeņkrāvumu kapi, kas 20. gs. 70.-80. gados apbērti ar tīrumos savāktajiem laukakmeņiem, kas apslēpj kādreizējās laivveida kontūras, kuras vairs nav saskatāmas.
tāšu raksti senkrievu vēstules un dokumenti (11.-15. gs.), kas rakstīti uz bērzu tāss, burtus tajā ieskrāpējot.
piņķeri Senlaiku bērnu spēle uz pogām.
Dēkla Senlatviešu likteņlēmēja dievība, pēc ticējumiem noteikusi bērna likteni, bieži minēta kopā ar Laimu, dažkārt tās vietā.
skujenieks Seno bēru rituāla dalībnieks, kas jumtgalā uzsprauda eglīti aizsargam.
prūšu valoda senprūšu valoda - indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda; izmirusi 17. gs. b. - 18. gs. sāk., prūšiem pārvācojoties; senākais rakstu piemineklis sarakstīts ap 1400. g.; rakstībā izmantoja latīņu alfabētu.
mitridāts sens ārstniecības līdzeklis, kas bija cienīts kā laba pretinde (no karaļa Mitridāta, kurš baidīdamies no nozāļošanas, ieņēma indi gribēdams panākt, ka tā viņam nekaitētu).
kirilica Senslāvu alfabēts, kas kļuvis par krievu alfabēta pamatu.
glagolica senslāvu rakstībā izmantots raksta veids, kas pēc alfabēta sastāva (40 burtu), burtu izkārtojuma, skaniskās nozīmes līdzīgs kirilicai, bet atšķiras burtu forma.
addolorato Sērojot, skumji, bēdīgi, žēlabaini.
addolorando Sērojot, skumji, bēdīgi.
sērulis Sērotājs, bēdulis.
nitrozilsērskābe Sērskābes un slāpekļskābes kopīgs anhidrids, kas rodas laižot slāpekļa trioksidu koncentrētā sērskābē, kā arī slāpekļa dioksīdam savā starpā iedarbojoties nedaudz ūdens klātbūtnē.
funebre Sēru, bēru; skumjš, drūms.
brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga.
gaurīties Sev vairāk gribēt, par citu nelikties ne zinis.
Perisoreus infaustus Sibīrijas bēdrozis.
žaberēties Siekaloties (par bērnu).
zamblāt Siekaloties, nosmērēties ar siekalām (par mazu bērnu).
zomblāt Siekaloties, nosmērēties ar siekalām (par mazu bērnu).
zabelēties Siekaloties, slināties (kā mazs bērns).
pudžags Siena galviņa, kas pie drēbēm pieķeras.
zilganais sieramoliņš sieramoliņu suga ("Trigonella caerulea"), senāk Latvijā kultivēts, dārzbēglis.
sievabērni Sieva un bērni.
meitene Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
meita Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
mediums Sieviešu un bērnu balsu vidējais reģistrs.
zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals - zeķes kopā ar biksēm.
botes Sieviešu vai bērnu ziemas apavi, ko parasti valkā virs kurpēm un kas aptver pēdu arī no virspuses.
tante Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
daudzdzemdētāja Sieviete, kas dzemdējusi divus vai vairākus bērnus.
māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
nesējmāte Sieviete, kas kristībās nes bērnu.
surogātmāte sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu
krustmāte Sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
māgužiņa Sieviete, kas saģērbusies pārāk lielās drēbēs.
zīdītāja Sieviete, kas zīda savu bērnu.
vientuļā māte sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
nedzemdējusi sieviete sieviete, kura nekad nav dzemdējusi bērnu.
bērnmāte Sieviete, kurai ir bērni.
bezbērne Sieviete, kurai nav bērnu.
zīdītāja Sieviete, parasti algota, kas zīda cita bērnu.
dzemdību vēsture sievietei dzīvi un nedzīvi dzimušo bērnu reģistrs.
reproduktīvais periods sievietes dzīves laika posms, kurā viņai var dzimt bērni, parasti no 15 līdz 49 gadiem.
infantilais iegurnis sievietes iegurnis, kam ir bērna iegurņa forma.
cīcis Sievietes kaunums (īpaši bērniem).
čuriņa Sievišķais dzimumorgāns (bērnu valodā).
apsijāt Sijājot (ko) apbērt, apbārstīt.
sideris sīka (arī vāja) dzīva būtne (arī par maziem bērniem).
smicis Sīka auguma bērns.
odzīte Sīka oga (bērnu valodā).
blēņas Sīki (parasti bērnu) pārkāpumi, nedarbi.
melkie Sīkie (bērni).
bērzu sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus conchatus", syn. "Panus conchatus"); bērzu kamolene.
galdiņa Siles veida trauks, ko lietoja gk. bērnu mazgāšanai, bet arī pīrāgu iejaukšanai utt.
notuntuļāt Silti saģērbt (bērnu).
Peltjē efekts siltuma izdalīšanās vai absorbēšana (atkarībā no strāvas virziena), kas notiek, ja elektriskā strāva plūst caur divu dažādu vadītāju (metālu un pusvadītāju) kontaktsavienojumu; izdalītā vai absorbētā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, kas plūst caur kontaktsavienojumu (sevišķi izteikti pusvadītājiem).
dusēt Siltumā sabojāties, sasmakt (parasti par biezā slānī sabērtiem miltiem).
tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos.
brūnējošā bērzlape siļķu bērzlape.
IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai (latīņu "Jēsūs Hominum Salvātor" - "Jēzus cilvēku glābējs (pestītājs)").
cianīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas spilgtos toņos, neizturīgas pret gaismu, skābēm, sārmiem; krāsa atkarīga no metīngrupu skaita, molekulu simetrijas, heterociklisko grupu veida un aizvietotājiem tajās.
karboksilātkaučuki Sintētiski kaučuki, lineāri izoprēna vai butadiēna kopolimēri ar nepiesātinātām karbonskābēm.
sirdsēdas Sirdēsti - bēdas, raizes, sirdsapziņas pārmetumi.
sirdsēsti Sirdēsti (1) - bēdas, raizes.
grežot Sirdīties, tītīties kā mazi bērni.
laižiņa Sīrups (bērnu valodā).
stohastiska sistēma sistēma, kuras reakcijai uz ārējās vides iedarbēm ir varbūtisks raksturs.
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
vienkāršā paaudžu nomaiņa situācija, kad iedzīvotāju atražošanās rezultātā bērnu paaudze atjaunojas vecāku paaudzes apjomā (atražošanās neto koeficients ir 1 vai svārstās ap to).
gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem.
apstākļu nosacīta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku iemeslu) dēļ.
negribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ.
bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav neviena bērna.
bērna atraidīšana situācija, kurā bērna vecāki vai aprūpētāji nenodrošina bērna augšanai un attīstībai nepieciešamo vajadzību apmierināšanu (piemēram, ēdienu, pajumti, apģērbu, veselības aprūpi, izglītību, emocionālo tuvību u. c.).
Russula emetica sīvā bērzlape.
Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju.
glicerīnfosforskābe Skābe, kas savienojumā ar taukskābēm un holīnu atrodama lecitīnā.
lāks Skābējamo kāpostu slogs.
izskābēt Skābējot panākt, ka sasniedz vajadzīgo gatavības pakāpi (parasti par nesagrieztu kāpostgalvu).
pārskābēt Skābējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
oksiduls Skābekļa saturā visnabagākais zināmas pamatvielas oksīds, kas satur tik maz skābekļa, ka pat nevar izveidot ar skābēm sālis.
pseudoskābes Skābes izomērs, kurā ūdeņradis saistīts pie noteikta skābekļa atoma, nevis atskaldīts jona veidā, kā īstā skābē.
žaurēt Skābēt.
kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
skābi gurķi skābēti gurķi.
skābi kāposti skābēti kāposti.
kisļaks Skābēti kāposti.
rošols Skābētu kāpostu un biešu sula.
neitralizācija Skābo un bāzisko savienojumu savstarpēja reakcija, kuras rezultātā rodas sāļi un zūd kā skābās, tā bāziskās īpašības; skābes īpašību iznīcināšana ar sārmiem vai sārma īpašību iznīcināšana ar skābēm.
vaimanāties Skaļā balsī paust sāpes, bēdas.
drēkšties Skaļā balsī raudāt (parasti par niķīgu bērnu).
brēciens Skaļas (parasti bērnu) raudas.
vaimanas Skaļas raudas un žēlabas (bēdās, sāpēs).
iebrēkties Skaļi ieraudāties (parasti par bērnu).
skandēt Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
piļot Skaļi raudāt (par bērnu).
būtelēt Skaļi raudāt (par mazu bērnu).
baurot Skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem).
vaimanāt Skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes).
svaist Skaļi raudāt, žēloties, bēdāties.
piļa Skaļi raudošs bērns.
breikšķināt Skaļi sprēgāt, spraukšķēt, grabēt; radīt šādus trokšņus.
žvigot Skaļi un bezjēdzīgi smieties; aizraudamies smieties (par bērnu).
izbļauties Skaļi, nesavaldīgi izraudāties (parasti par bērniem).
bļauris Skaļi, nesavaldīgi raudošs bērns.
kverķis Skaļš, raudulīgs bērns.
Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē.
Māni Skandināvu mitoloģijā - mēness personifikācija, kas vada zvaigžņu gaitas un audzina divus zemes bērnus.
Jūkingi Skandināvu mitoloģijā, "Sāgā par Volsungiem" - ķēniņa Jūkes bērni Gunārs, Hogne un Gudrūna; Gjukingi ("Gjukungar").
žvārkstēt Skanēt, grabēt, čirkstēt, šķindēt.
švārkstēt Skanēt, grabēt, šķindēt.
spārdzēt Skanēt, grabēt.
narkšēt Skanēt, rībēt, it kā neskaidri runājot, kaut ko spiežot vai velkot.
pastorāle Skaņdarbs, kam raksturīgs idilliskums, dabas bērna naivitātes izpausme.
smukšēt skaņu verbs: nobaidīti sivēni bēgot smukš.
Verbena rigida skarbā verbēna.
harceri Skautu tipa bērnu organizācija Polijā.
mājskolotājs Skolotājs, kas māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
dipiņot Skraidīt šurp un turp (par bērniem).
babis Skrandains ubags, arī biedēklis, ar ko baida mazus nepaklausīgus bērnus.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
vikņīt Skriet (sevišķi runājot ar mazu bērnu).
špangot Skriet, bēgt.
špennēt Skriet, bēgt.
vagot Skriet, bēgt.
drapāt Skriet; bēgt.
jūgties Skriet; bēgt.
muģīt Skriet; bēgt.
veibēnieši Skrīveru novada apdzīvotās vietas "Veibēni" iedzīvotāji.
skrofuļi Skrofuloze, dziedzeru slimība; tuberkulozas dabas kakla limfas dziedzeru iekaisums, ar ko saslimst bērni.
skriba Skrubēvele.
birzoklējs Skuju koks, kas audzis bērzu birzē un tāpēc izaudzis ātri, ar mīkstu koksni; nederīgs baļķiem un lietas kokiem.
apskumdināšana Skumdināšana, apbēdināšana, sāpināšana.
apskumjot Skumdināt, apbēdināt, sāpināt.
smurināt skumdināt, bēdīgu padarīt.
trūrīgs Skumīgs, bēdīgs.
aflikācija Skumjas, bēdas.
trūre Skumjas, bēdas.
mesto Skumji, bēdīgi; drūmi.
sāpīgai Skumji, bēdīgi.
noskumīgs Skumjš, bēdīgs, nospiests, sašļucis.
trūvīgs Skumjš, bēdīgs.
ērcēties Skumt, bēdāties, mocīties.
dūzēties Skumt, bēdāties, žēloties.
dulžot Skumt, bēdāties.
duzēt Skumt, bēdāties.
bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piemēram, nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
šmaukstele Skūpsts (bērnu valodā).
slamāns Slaists, līderīgs cilvēks netīrās drēbēs.
Vecslampe Slampes vidusposma vecupe, kas izveidojusies pēv Slampes augšteces ūdeņu novadīšanas uz Kauguru kanālu, bet lejteces - uz Vecbērzes poldera apvadkanālu; Vecā Slampe.
glamstīt Slapstīties, bēguļot.
izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
Kerets Slavens valdnieks ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, kura septiņas sievas visas nomira, neatstājot bērnus, bet astotā dāvāja astoņus dēlus.
Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
Babajs Slāvu mitoloģijā - tēls, ar ko biedēja nepaklausīgus un niķīgus bērnus.
slēdzeklis Slēdzene, atslēgas "bērns"; šautenes atslēga.
inkubators Slēgta gulta nelaikā dzimušu bērnu aprūpei.
Pāžu korpuss slēgta tipa militāra mācību iestāde augstākās muižniecības bērniem Pēterburgā Krievijā (dibināta 1759. g.).
zniebt Slepeni bēgt.
žņiebt Slepeni bēgt.
prediabēts Slēpta ogļhidrātmaiņas traucējuma stāvoklis; latents diabēts.
temņiķ Slēpties, bēguļot.
aizšmukt Slepus (parasti steigā) aiziet, aizbēgt.
noklausīties Slepus, arī neviļus, negribēti klausīties un pabeigt klausīties (piemēram, sarunu).
žmugt Slīdēt nost, mukt nost, bēgt, izvairīties.
apgalvenis Slieces priekšējā gala un pirmā balziena savienojums ar savītu sakni vai sautētu jaunu bērzu.
zemes klātne sliežu ceļa grunts inženierbūvju komplekss (uzbērumi, ierakumi, pusuzbērumi, pusierakumi) - ceļa virsbūves pamats, kas nodrošina sliežu ceļa noturību un aizsargā pret atmosfēras un gruntsūdeņu iedarbību.
vamzīt Slikti ietīt (piemēram, bērnu).
biba Slima, sāpoša vieta (bērnu valodā).
ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders.
pseidotabess Slimība, kas simptomatoloģiski atgādina tabesu; piem., alkohola, arsēna vai cukura diabēta izraisīts polineirīts.
bērnu slimības slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni.
morija Slimīga dziņa uz muļķošanos, bērnišķībām.
pedofobija Slimīga nepatika pret bērniem; bailes no bērniem.
ekshibicionisms Slimīga tieksme atkailināt dzimumorgānus citu cilvēku (parasti pretējā dzimuma vai bērnu) priekšā.
bazofobija Slimīgas bailes iet vai stāvēt bez atbalsta; tabētiķu uzmanīgā gaita.
diabetofobija Slimīgas bailes saslimt ar diabētu.
ķirpis Slimīgs, vājš bērns.
kanga Slinga paveids, ko izmanto Austrumāfrikā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras.
onbuhimo Slinga paveids, ko izmanto Japānā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras.
podegi Slinga paveids, ko izmanto Korejā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras.
uztecināties Slīpējot par daudz, negribēti izveidot pārasmeni.
pirtsslota Slota (parasti no bērza zariem), ar kuru peras pirtī.
gražu slota slotai līdzīgs zaru saaugums bērzam vai alksnim ar ko baida nerātnus bērnus.
slodzeris Slotas žagars; (bērza) zars, ko griež slotai.
metenāji Slūžas ūdens aizdambēšanai.
celiakija Smaga hroniska gremošanas nepietiekamība maziem bērniem, kuru izraisa glutēna nepanesamība.
kvašiorkors Smaga vitamīnu deficīta un nuztures traucējumu klīniskā aina maziem bērniem tropiskā klimata joslās: atpalicība augumā, gremošanas traucējumi (caureja ar steatoreju), hiponatriēmija, edēma ar hipoalbuminēmiju, hiperglobulinēmiju un hipergammaglobulinēmiju.
cupāt Smagi iet, parādīties (galvenokārt par bērniem).
ciest Smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus; dziļi skumt, bēdāties.
truculs Smags, brangs bērns.
bārksnes Smalkās, baltās, vējā plandošās bērzu tāss skaras.
sipenēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
siperēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
sīpēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
ņirbeklis Smalks rokdarbs, uz kuru skatoties acis sāk ņirbēt.
lobērģieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Lobērģi" iedzīvotāji.
rempudzis Smilts zemē audzis koks, visbiežāk bērzs.
saberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem.
soberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem.
sombari Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem.
ārkārtas sociālais darbs sociālā darba joma tūlītējas profesionālas sociālā darba intervences nodrošināšanai; tiek īstenots kā sociālais darbs ārkārtas situācijās (humāno un dabas katastrofu laikā) un arī kā sociālais darbs ārpus ikdienas sociālā darba uzdevumiem un pienākumiem, neatliekami risinot krīzes situācijas (piemēram, bērna dzīvības apdraudējuma gadījumā).
izglītotāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi izglītot indivīdu, grupu vai kopienu par: a) viņiem pieejamiem vai viņu rīcībā esošiem resursiem; b) noteiktu sociālo prasmju apguvi vai pilnveidi; c) bērnu audzināšanu un aprūpi; d) savstarpējo attiecību modeļiem un efektīvas komunikācijas veidiem; e) medicīniska rakstura jautājumiem; f) vardarbības identificēšanu un novēršanu.
ilgstošas sociālās aprūpes un sociālas rehabilitācijas institūcija sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.
Karpmena drāmas trīsstūris sociālās mijiedarbības modelis, kas atspoguļo specifiskas destruktīvu attiecību lomas (Vainotājs, Glābējs un Upuris).
ārpusģimenes aprūpe sociālās palīdzības veids, bērna aprūpes nodrošināšana pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes un audzināšanas institūcijā gadījumos, ja bērns tiek šķirts no ģimenes mājas apstākļu, noziedzīga nodarījuma, dzīvības, veselības vai attīstības apdraudētības dēļ.
bērna aprūpe sociālās palīdzības veids, bērnu ikdienas vajadzību apmierināšana un koordinēšana, lai nodrošinātu adekvātu attīstību.
sieviešu jautājums sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
likt (arī nostādīt) kaktā sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
likt kaktā sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
nostādīt (arī likt) kaktā sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
stādīt (arī likt) kaktā sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
Kullervo Somu un karēļu eposā - varonis atriebējs, kurš neslīka ūdenī un nedega ugunī.
sāmu valoda somugru valodu grupas valoda ar vairākiem variantiem, rakstības pamatā latīņu alfabēts (Kolas pussalas sāmiem - kiriļca).
lībiešu valoda somugru valodu saimes Baltijas jūras grupas valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
somu valoda somugru valodu saimes Baltijas jūras valodu grupas valoda; oficiālā valoda Somljā (līdzās zviedru val.), rakstības pamatā latīņu alfabēts.
komiešu-permiešu valoda somugru valodu saimes Permas grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
udmurtu valoda somugru valodu saimes Permas valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
mansu valoda somugru valodu saimes ugru grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
hantu valoda somugru valodu saimes ugru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
ungāru valoda somugru valodu saimes valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
mariešu valoda somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
mordviešu valodas somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valodas, rakstības pamatā krievu alfabēts.
hemosorbcija Sorbcijas process, kurā adsorbenta un tā adsorbētās vielas daļiņas veido ķīmisku savienojumu.
lužiciešu valodas sorbu valodas - slāvu valodu grupas valodas, runā Vācijā Drēzdenes un Kotbusas apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
steberēt Spārdīties (bērnu runā).
ķengāties Spārdīties, rokas un kājas staipīt kā mazs bērns.
aktīvā (arī aktivētā, medicīniskā) ogle speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
aktīvā ogle speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj adsorbēt dažādas vielas.
konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu.
bērnu atpūtas nometne speciāli organizēta ārpusģimenes atpūtas un darbošanās vieta, parasti bērniem skolas brīvdienu laikā.
ludotēka Speciāli organizēta telpa, kur var notikt bērna, kam ir fiziski vai garīgi traucējumi, traucējumu kompensācija un garīgās veselības korekcija.
sociālais aprūpētājs speciālists, kas atbalsta indivīdu un grupu vajadzības, nodrošinot sociālās un personiskās aprūpes pakalpojumus bērniem, gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, kuri paši nespēj veikt pašaprūpi vecuma vai veselības stāvokļa dēļ.
Apvienoto Nāciju Bērnu fonds specializēta ANO organizācija ("United Nations Chldren's Fund, UNICEF"), kas rūpējas par bērnu tiesībām un labklājību.
vecākvadības programmatūra specializēta pārlūkprogramma vai filtra programma, kas atmet tās tīmekļa vietnes, kas nav piemērotas bērniem. Šādas programmas var pārbaudīt lappuses pēc satura vai pēc vietrāža _URL_, izmantojot nevēlamu vietņu datu bāzes.
nodrebēties Spēcīgi nodrebēt.
kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
steberīgs Spēcīgs, vingrs (par bērnu, kas sāk staigāt).
absorbcijas spēja spēja absorbēt; fizikāls lielums, kas rāda kāda daļa monohromatiskā starojuma plūsmas, kas krīt uz ķermeni, tiek tajā absorbēta.
smaguma spēks spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu.
vakuumspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī UV starojuma īsviļņu apgabalu un mīksto rentgenstarojumu (viļņu garumu diapazons \~200-0,4 nm); tā kā šo starojumu stipri absorbē gaiss, tad visas iekārtas (sākot ar starojuma avotu un beidzot ar starojuma uztvērēju) jānovieto vakuumā vai arī cēlgāzu atmosfērā.
pēdējais pāris spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās.
iesakavēties Spēlējoties, rotaļājoties aizmirsties (parasti par bērnu).
bedņāt Spēlēt bērnu rotaļu, panākot (bēgošo) un pieskaroties, piesitot ar roku.
bundulēt Spēlēt kādu bērnu spēli ar metāla pogām.
zāgāties Spēlēt kādu bērnu spēli, kas atdarina zāģēšanu.
pelšķoties Spēlēties (par bērniem).
urpuļot Spēlēties (par bērniem).
trēsties Spēlēties, skraidīt, kustēties, jokoties (par bērniem).
pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
spinakera forma spinakerburas apveids (veids), kas nosaka tās aerodinamiskās īpašības, parasti izmanto gan horizontāli, gan vertikāli, gan abējādi sašūtas auduma slejas (bānes), kā arī tās šuj zvaigznes staru veidā.
spindeļpodīns Spindeļpodīns sētmalī - saka zobodamies par raudošu bērnu.
mormo Spoks (sievietes izskatā), ar ko grieķu mātes baidīja savus bērnus.
Lobelia fulgens spožā lobēlija.
čigums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem.
čugums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem.
ņakšēt Spraukšķēt, grabēt.
ksiloidīns Spridzināma viela, dabū kokvielas izšķīdinot salpetra skābē.
zeņķēt Sprostot, dambēt, blīvēt.
sprikstenis Sprukstiņš, padauža, nemierīgs bērns, straujš cilvēks.
kvarca spuldze spuldze, kuras apvalks ir izgatavots no kvarca stikla un neabsorbē ultravioletos starus.
vēķot Staigāt kā mazam bērnam, kas tikko sācis staigāt.
biķāt Stampāt (kāpostus skābējot).
biķēt Stampāt (kāpostus skābējot).
starpjoslu cirsmu piesliešanās veids starp iepriekšējo un nākamo cirsmu atstāj vienu cirsmu necirstu (šis cirsmu piesliešanās veids lietojams visās kokaudzēs, izņemot egļu un bērzu audzes).
IPA Starptautiskais fonētiskais alfabēts (angļu "International Phonetic Alphabet").
sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
ķists Statnis uz 4 kājām, uz kura pēdējo reizi tiek izbērti izkultie salmi.
virsstatuss Statuss, kam sociālajās mijiedarbēs mēdz būt vislielākais svars, piemēram, vecums, dzimums, nodarbošanās, rase.
stāviņāt Stāvēt (bērnu valodā).
koloidofagija Stāvoklis, kad makrofāgi tireotropiskā hormona ietekmē resorbē koloīdvielu.
recidīvisms Stāvoklis, parādība, kur persona atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu (parasti pēc tam, kad izcietusi sodu par iepriekšējo šādas noziegšanās reizi vai izbēgusi no ieslodzījuma vietas).
apsprukt Steidzīgi apskriet (apkārt) bēgot.
mēgt Steidzīgi bēgt, izvairīties.
ķosīt Steidzīgi, āttri iet (par bērnu).
aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom); aizbēgt.
dvīgt Steigā bēgt.
stembens Stembēns.
stimbiņš Stimbēns.
rimts stingrs uz kājām, spējīgs staigāt (par bērnu).
purināties Stipri drebēt.
atstuģīt Stīvi, neveikli atnākt (par mazu bērnu).
stibiķis Stīvs, vecs zirgs; bērns, kurš cenšas staigāt.
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
iešļopnīt Strauji iebērt.
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
gāzt Strauji mest, arī bērt, kraut.
šaut Strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt).
nogāzt Strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
aizšauties Strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām).
piešaut Strauji piebērt, pieliet (ko).
sagāzt Strauji samest, arī sabērt, sakraut.
lecināt Strauji šūpot (parasti bērnu) uz augšu un leju vai mazliet mētāt uz ceļgaliem.
uzšaut Strauji uzliet, uzbērt u. tml.; uzgāzt (2).
iegāzt Strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz).
izgāzt Strauji, arī nevērīgi izliet, izbērt.
lekteris Strēbējs.
grievalgs Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām; samestava.
grievalks Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām.
grievalts Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām.
patronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktajās laulībās pieņem tēva tautību.
matronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktās laulībās pieņem mātes tautību.
skapstot sūbēt, oksidēšanās dēļ un pārklājoties ar putekļiem pakāpeniski mainīt krāsu.
skundēt Sūdzēties; skumdēt; žēloties, gausties; bēdāties.
katla barošanas sūknis sūknis katla barošanas ūdens padevei tvaika katlā vajadzīgajā spiedienā; izmanto centrbēdzes sūkņus un virzulsūkņus ar elektrisko piedziņu, retāk tvaika sūkņus un inžektorus.
brīvais sēra dioksīds sulfītvārskābes sēra dioksīda daļa, kas šķīdumā saistīta sērpaskābē (H~2~SO~3~).
kombinētā skābbarība sulīgā barība, ko iegūst, skābējot kopā 3–5 barības līdzekļus, lai samazinātu skābēšanas zudumus, uzlabotu skābbarības kvalitāti un bioloģisko vērtību.
sabalis suns (bērnu runā).
cūce Suns (bērnu runā).
cocis Suns (bērnu valodā).
cūcis Suns (bērnu valodā).
cucis Suns (parasti bērnu valodā).
kāsa Suņu kāsa - kāda novājinoša bērnu slimība.
griķi sūreņu dzimtas ģints ("Fagopyrum"), viengadīgs labības augs ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem; 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas paretam sastopamas uz dzelzceļa uzbērumiem un nezālienos.
dižsūrene Sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria"), daudzgadīgi lakstaugi ar resniem sakneņiem un lielu, spēcīgu stublāju, ziedi sakopoti šaurās skarveida ziedkopās, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas ir dārzbēgļi.
rūgtoties Sūroties, bēdāties.
surogācija Sveša augļa iznēsāšana dzemdē ar mērķi atteikties no bērna, saņemot par to samaksu.
bēta defektoskopija svešķermeņu konstatēšana ļoti plānos metāla izstrādājumos (piem., folijās 1), to izdara ar bēta staru palīdzību.
Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe.
Smirda Svētes lejteces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
atšķirības svētki, atšķirot bērnu no mātes krūts.
pļempaks Svina gabaliņš (izmantojams bērnu spēlēm ar monētām).
pļentaks Svina gabaliņš (izmantojams bērnu spēlēm ar monētām).
dzert Svinēt (kāzas, kristības, bēres).
dzert (kāzu, kristību, bēru) godu svinēt kāzas, kristības vai bēres.
luņģības Svinības drīz pēc bērna piedzimšanas (pirms kristībām).
slota šāds, parasti bērza zaru, saišķis, ar kuru peras pirtī; pirtsslota.
Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu.
pundurbērzu šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus paludicola"), attīstās un barojas uz pundurbērziem.
neļķe Šīs dzimtas ģints ("Dianthus"), lakstaugi vai nelieli puskrūmi ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem, 300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 7 sugas, no tām 2 sugas ir adventīvas un 1 suga - dārzbēglis.
roze Šīs dzimtas un apakšdzimtas ģints ("Rosa"), dekoratīvs krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 17 sugu, no tām 6 ir dārzbēgļi.
Agromyza alnibetulae šīs ģints suga, kas alo bērzu un alkšņu lapas.
Dermanyssus gallinae šīs ģints suga, kas parzitē gk. uz vistām un baložiem, bet var parazitēt arī uz cilvēka, it īpaši uz bērniem.
Rhymosia simulatrix šīs ģints suga, kuras kāpuri mīt bērzlapēs.
šķibēt šķebēt.
šebēties šķebēties, kļūt nelabi.
Obelia gelatinosa šķeltzobainā obēlija.
centrifugēšana Šķidru, neviendabīgu sistēmu sadalīšana sastāvdaļās centrbēdzes spēka iedarbībā.
amfibolazbests Šķiedraino amfibolu grupas minerālu apzīmējums, ļoti izturīgs pret skābēm un sārmiem, vērpjas, aktīvs adsorbents.
kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-".
Schkilbany Šķilbēni.
Szkieļbany Šķilbēnu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Šķilbēnu pagastā.
Szkielbany Šķilbēnu muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Rekova, tagadējā Šķilbēnu pagastā.
dagunavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dagunava" iedzīvotāji.
dagunovieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dagunova" iedzīvotāji.
Jāņuciems Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" nosaukuma variants.
Lejastacs Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lejastači" nosaukuma variants.
loginieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" iedzīvotāji.
Mikolajevka Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Nikolajevka" nosaukuma variants.
Rekava Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rekova" nosaukuma variants.
Roguļova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Roguļeva" nosaukuma variants.
stabļavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji.
stabļevieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji.
Styglova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stiglova" nosaukums latgaliski.
Šķilbēni Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķilbani" nosaukuma variants.
šķilbēnieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķilbēni" iedzīvotāji.
upītieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji.
vilkovieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkava" iedzīvotāji.
Vylkova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkova" nosaukums latgaliski.
Zaļčups Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļčupe" nosaukuma variants.
Zelči Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" bijušais nosaukums.
Zogodi Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zogadi" nosaukuma variants.
Zuogadi Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zogadi" nosaukums latgaliski.
pesis Šķiltavu deglim derīga sausa bērza piepe ("Polyporus igniarius"); pese 1.
pese Šķiltavu deglim derīga sausa bērza piepe ("Polyporus igniarius").
piešļākties Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti.
šluberēt Šļupstēt, neskaidri runāt (par mazu bērnu).
pinocitoze Šūnas membrānas spēja absorbēt šķidruma pilienus ar tajā izšķīdušajām organiskajām vielām.
alanīnaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, indikatorenzīms, kas pārnes aminoskābju aminogrupas uz ketoskābēm.
čūčiņš Šunelis (bērnu valodā).
aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
tillināt Šūpot (bērnu) uz augšu un leju sakot "tilli! tilli!".
acēt Šūpot (bērnu).
pūbot Šūpot (bērnu).
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
lullināt Šūpot, auklēt (bērnu), sakot "lul-lu!".
žeickāt Šūpot, auklēt (bērnu).
aces Šūpulis (bērnu valodā).
ējas Šūpulis (bērnu valodā).
nūnas Šūpulis (bērnu valodā).
pūpas Šūpulis (bērnu valodā).
bēgaļāt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā).
bēgalēt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā).
spaļu vācieši tā agrāk sauca latviešus, kas labprātīgi gribēja pārvācoties.
trijzilbju metri tā tradicionāli apzīmē sillabotoniskos metrus, kuru pamatvienība - pēda - sastāv no trim zilbēm (vienas uzsvērtas un divām neuzsvērtām dažādā izkārtojumā).
bez pēdām tā, ka nav atrodams (pazust, aizbēgt u. tml.).
abidnai Tā, ka nodara pāri; tā, ka ļoti sarūgtina, apbēdina.
kunkuliņš Tabuizēts apzīmējums, arī mīļvārds mazam bērnam.
stoika Taburetei līdzīga mēbele ar izgrieztu apaļu caurumu vidū, kurā ieliek bērnu, lai tas stāvētu.
pedocentrisms Tāda mācīšanas pieeja, kurā par izejpunktu uzskata bērnu individuālās spējas un intereses un tāpēc viņu rosina veikt savus pētījumus un ļaut vaļu savai zinātkārei.
pirmdzimts Tāds (bērns), kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
brīvs kā kumeļš tāds (parasti bērns, jaunietis), kam nav īpašu pienākumu.
daudzfotonu Tāds process, kur katrā elementāraktā tiek izstaroti vai absorbēti vairāki fotoni.
līdzcietīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzcietību; līdzjūtīgs.
līdzjutīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
līdzjūtīgs Tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
drēbīgs Tāds, kam daudz drēbju; ar drēbēm bagāts.
nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
astainis Tāds, kam ir aste (velns, ironiski, sarunā ar bērnu).
bēdīgs Tāds, kam ir bēdas (1); noskumis, skumjš.
bērnains Tāds, kam ir bērni.
bērnaiņš Tāds, kam ir bērni.
daudzbērnīgs Tāds, kam ir daudz bērnu.
daudzbērnu Tāds, kam ir daudz bērnu.
divbērnu Tāds, kam ir divi bērni.
kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
bērnišķīgs Tāds, kam ir jauns, svaigs, bērnam raksturīgs izskats.
pabēdīgs Tāds, kam ir nelielas bēdas; samērā, arī mazliet noskumis, skumjš.
nelaimīgs Tāds, kam ir notikusi nelaime; tāds, kam ir lielas bēdas, ciešanas.
gliemežveida Tāds, kam ir skrūves veids un kas strādā sazobē ar gliemežratu.
vairākbērnu Tāds, kam ir vairāki bērni.
vatainis Tāds, kam ir vatējums (piemēram, par segām, virsdrēbēm).
vienbērna Tāds, kam ir viens bērns.
vienbērnains Tāds, kam ir viens bērns.
vienbērnaiņš Tāds, kam ir viens bērns.
bezbēdīgs Tāds, kam nav bēdu un rūpju; bezrūpīgs, jautrs.
bezbērnu Tāds, kam nav bērnu; tāda (laulība), kur nav bērnu.
bezbērnis Tāds, kam nav bērnu.
apaļš Tāds, kam nav ģimenes, nav bērnu.; tāds, kam nav tuvu piederīgo.
bērulains Tāds, kam piebērtas mazvērtīgākas piedevas.
bēdzīgs Tāds, kam piemīt tieksme, kāre bēgt.
pamazs Tāds, kam vēl ir samērā maz gadu (par bērniem).
muļķa Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
muļķis Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts.
tītava Tāds, kas ar daudz drēbēm tinas un silti ģērbjas.
karpopedāls Tāds, kas attiecas kā uz plaukstas pamatu, tā pēdu, piem., laringospazmas radīti krampji bērniem.
bērnamējs Tāds, kas attiecas uz bērnu; tāds, kas paredzēts, piemērots bērnam; bērna.
agrs Tāds, kas attiecas uz kāda posma (bērnības, jaunības) sākumu cilvēka mūžā.
prenatāls Tāds, kas attiecas uz periodu pirms bērna piedzimšanas.
bēdelis Tāds, kas bēdājas, bēdu nomākts; bēdulis.
lucilugāls Tāds, kas bēg vai vairās no gaismas.
traipelis Tāds, kas bieži nosmulējas (par bērnu).
raudulīgs Tāds, kas bieži raud (par mazu bērnu).
brēkulīgs Tāds, kas bieži raud (parasti par bērniem).
bļauks Tāds, kas bieži un stipri raud (par bērnu).
tinaža Tāds, kas daudzās drēbēs tinas, silti ģērbjas.
kravalda Tāds, kas dauzās apkārt, klaiņo (par mazu bērnu).
amriļa Tāds, kas ēd ātri, steidzīgi (ar pilnu muti) (sacīts par bērniem).
noplucis Tāds, kas ģērbies nekārtīgās, apvalkātās, apdilušās drēbēs.
vasarīgs Tāds, kas ģērbies vasaras drēbēs.
tautosilabisks Tāds, kas ietilpst vienā un tai pašā zilbē.
tautosillabisks Tāds, kas ietilpst vienā un tai pašā zilbē.
abējs tāds, kas ietver abas iespējas; abējāds
perlingvāls Tāds, kas ievadāms cauri mēlei, piem., medikaments, ko resorbē mēles gļotāda.
heterosillabisks Tāds, kas ir citā zilbē (parasti par skaņu).
pamparīgs Tāds, kas ir ģērbies vecās, noskrandušās drēbēs; arī satuntuļojies.
bērzinis Tāds, kas ir iegūts, darināts no bērza koksnes.
puicīgs Tāds, kas ir līdzīgs zēnam; arī bērnišķīgs.
pakreņķīgs Tāds, kas ir mazliet noraizējies, nobēdājies, arī neapmierināts, īgns.
iekstins Tāds, kas ir nemierīgs, grūstās, dauzās (īpaši par bērnu).
mirstams Tāds, kas ir paredzēts kāda apbedīšanai, bērēm.
stempīgs Tāds, kas ir paresns, maza auguma (par bērnu vai zirgu).
neiznests Tāds, kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu (par bērnu).
bērnišķīgs Tāds, kas ir raksturīgs bērnam (piemēram, par izjūtām, izturēšanos).
bērnišķs Tāds, kas ir raksturīgs bērnam (piemēram, par izjūtām, izturēšanos).
tēvišķs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs.
tēvišķīgs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs; tēvišķs.
ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām); tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
nožēlojams Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu; bēdīgs (4).
pabēdīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu; tāds, kas izraisa nelielas bēdas; samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs.
pašskābēts Tāds, kas ir skābēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
skābs Tāds, kas ir skābēts, raudzēts.
palaidnīgs Tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem); arī nebēdnīgs, nerātns.
diabetogēns Tāds, kas izraisa diabētu.
bogls Tāds, kas izskatās bēdīgs, noskumis.
niķīgs Tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
čāpainis Tāds, kas lēnām iet, rāpo; bērns, kas mācās staigāt, čāvainis.
tiks Tāds, kas maz raud; mierīgs (par mazu bērnu).
vēkšķīgs Tāds, kas mēdz bieži un skaļi raudāt (parasti par bērniem); raudulīgs.
neartikulēts Tāds, kas nav sadalīts sastāvdaļās (skaņās, zilbēs, vaidos).
mazgadīgs Tāds, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu (par bērnu).
bezbēdīgs Tāds, kas nebēdā par briesmām, nepievērš tām uzmanību; drošs, arī pārgalvīgs.
nebēdulis Tāds, kas nebēdājas, neskumst.
rātns Tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas izturas mierīgi, klusu.
gnēda Tāds, kas neēd visu (piem., bērns vai sivēns), bet izmeklē labāko.
nepaklausīgs Tāds, kas neievēro, neizpilda pieaugušo rīkojumus (par bērnu).
bezprieka Tāds, kas neizraisa prieku, tāds, kas nav saistīts ar prieku; skumjš, bēdīgs.
nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas); tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
nerātns Tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo.
sērs Tāds, kas pārdzīvo bēdas, skumjas; arī grūtsirdīgs.
sērīgs Tāds, kas pārdzīvo, parasti vieglas, bēdas, skumjas; arī grūtsirdīgs.
pirmsskolas Tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā.
asarains Tāds, kas pauž žēlumu, bēdas, skumjas; arī sentimentāls.
sadrucis Tāds, kas pazaudējis možumu, kļuvis bēdīgs, grūtsirdīgs.
hērostratisks Tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā.
zvanars Tāds, kas rada troksni; zēns, kas trokšņo; nerātns, trakojošs bērns.
filioparentāls Tāds, kas raksturīgs attiecībām starp bērniem un viņu vecākiem.
bērnešķīgs Tāds, kas raksturīgs bērnam; tāds, kas (pēc rakstura, psihiskām īpatnībām, izturēšanās) līdzinās bērnam.
bezbēdīgs Tāds, kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav bēdu, rūpju.
rāpucis Tāds, kas rāpo; mazs bērns.
amfotērisks Tāds, kas reaģē gan ar skābēm, gan bāzēm; amfotērs.
amfotērs Tāds, kas reaģē kā ar skābēm, tā ar bāzēm (par vielām); amfotērisks.
peptidolītisks Tāds, kas sagremo vai sašķeļ peptīdus aminoskābēs.
bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas; slikts, neiepriecinošs, nepatīkams.
alfabētisks Tāds, kas sakārtots pēc alfabēta; tāds, kas saistīts ar alfabētu.
sēras Tāds, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi; tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm.
kankaris Tāds, kas staigā noplīsušās drēbēs, kankaros.
drāzga Tāds, kas staigā noplīsušās drēbēs; dīkdienis, slaists.
cietmetams Tāds, kas tiek aizbērts.
caurrūdzis Tāds, kas viscaur izrūdzis, sarūdzis, ieskābējies.
gaudulīgs Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; žēlabains.
katalektisks Tāds, kura beidzamā pēda salīdzinājumā ar pārējām saīsināta par vienu vai divām zilbēm (par dzejas rindu).
sērs Tāds, kurā izpaužas bēdas, skumjas, arī grūtsirdība; tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, arī grūtsirdību.
bēdīgs Tāds, kurā izpaužas bēdas.
sagrauzt Tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju).
nelaimīgs Tāds, kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas.
drastisks Tāds, kurā izpaužas nebēdība, pārgalvība.
sērīgs Tāds, kurā izpaužas, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdība; tāds, kas izraisa, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdību.
jaundzimis Tāds, kura vecums nepārsniedz pirmo dzīves mēnesi (par bērnu).
bezbērnains Tāds, kuram nav bērnu.
bezbērnaiņš Tāds, kuram nav bērnu.
počaks Tāds, kurš ir novalkātās drēbēs vai nevīžīgi ģērbies.
bēgļot Taisīties bēgt, izbēgt.
Šaratanga Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - mēnesss, zemes, ražas, bērnu dzimstības dieviete.
darkšēt Tarkšķēt, grabēt.
darkšķēt Tarkšķēt, grabēt.
visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
bēdzējs Tas, kas bēg.
drabans Tas, kas dreb; nemierīgs, nepaklausīgs, arī palaidnīgs bērns.
šekšelis Tas, kas ir nosmulējies; nosmulējies bērns; sekšelis.
ļauns Tas, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām); tas, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
vienaudzis Tas, kas ir viens pats uzaudzis (parasti par vienīgo bērnu ģimenē).
sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
pieberas Tas, kas tiek piebērts virs mēra; beramu vielu norēķinos, tas daudzums, kas jāatdod papildus, kā procenti par aizdevumu.
tupulis Tas, kas tupstas; mazs bērns, kas bieži tup.
kvempis Tauks, apaļīgs sivēns vai tāds bērns.
skarbā tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum asperum"), Latvijā sastopama samērā reti, kā dārzbēglis.
lipacidēmija Taukskābes asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā).
lipoksēmija Taukskābju daudzuma pieaugums asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā).
lipofāgija Tauku iznīcināšana vai absorbēšana.
liblaba Tauriņš (bērnu val.).
liblabe Tauriņš (bērnu val.).
liblabiņš Tauriņš (bērnu val.).
sīkkode Tauriņu kārtas dzimta ("Heliozelidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-9 mm), galva gluda, klāta ar spīdīgām zvīņām, kāpuri alo ozolu, bērzu, alkšņu, grimoņu lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas sastopamas tikai vietām un reti.
galega Tauriņziežu dzimtas ģints ("Galega"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis.
seradella Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ornithopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis.
haptiskās reakcijas taustes reakcijas, kas vērojamas galvenokārt agrā bērnībā.
madurieši Tauta Indonēzijā, dzīvo Javas austrumos un Maduras salā, valoda (tuva javiešu un sundu val.) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti).
sundi Tauta Indonēzijā, dzīvo Javas salas rietumu daļā, atsevišķas grupas arī Sumatras dienvidaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, lieto arī devanagari paveidu, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti).
makasari Tauta Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas dienvidrietumos, valoda pieder pie indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti), arī animistiski un hinduistiski ticējumi.
bakvi Tauta Kotdivuāras dienvidrietumos un Libērijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas.
grebo Tauta Kotdivuāras dienvidrietumos un Libērijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas.
krani Tauta Kotdivuāras dienvidrietumos un Libērijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas.
duni Tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē, Hunaņas provincē un Guansji-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, senču kults.
džuani Tauta Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Juņnaņas provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā); ticīgie - daoisti.
basi Tauta Libērijas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas.
sikoni Tauta Libērijas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas.
mendi Tauta Sjerraleonē, dzīvo arī Libērijā, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši.
balkāri Tauta Ziemeļkaukāzā, runā altajiešu saimes tjurku grupas karačaju-balkāru valodā (krievu alfabēts), ticīgie - musulmaņi.
bečuāni Tauta, dzīvo Bostvānas austrumos, Dienvidāfrikas Republikas ziemeļu daļā, arī Zimbabves dienvidrietumos, valoda (secvana) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, daļēji saglabājies cilšu dalījums, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults, totēmisma paliekas), daļa - kristīgie; cvani; čuani.
bangali Tauta, dzīvo gk. Kongo vidusteces apvidū, valoda (lingala) pieder pie bantu saimes Kongo grupas (rakstība latīņu alfabētā), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi.
vaji Tauta, dzīvo gk. Libērijas rietumos un Sjerraleones ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, bija izveidota zilbju rakstība (līdz XIX gs.), reliģija - gk. islāms (sunnisms).
nogaji Tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
balubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidos, valoda (kiluba vai čiluba) pieder pie bantu saimes centrālās grupas, latīņu alfabēts, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku un senču kults; lubi.
mano Tauta, dzīvo Kotdivuārā un Libērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
geri Tauta, dzīvo Kotdivuāras rietumu daļā un Libērijas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas.
dargi Tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
lisi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, pēc kultūras tuvi kačiniem, animistiski ticējumi, daļa kristīgie.
lahi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Juņnaņas provincē, arī Mjanmas (Birmas) un Taizemes ziemeļu rajonos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
basuto Tauta, dzīvo Lesoto un Dienvidāfrikas Republikas vidienē, valoda (sesuto) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas (rakstība latīņu alfabētā), ticīgie gk. katoļi un protestanti, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
kpelli Tauta, dzīvo Libērijas vidienē un Gvinejas Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu valodu mandefu grupas, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
lomi Tauta, dzīvo Libērijas ziemeļos, Gvinejas dienvidaustrumos, arī Kotdivuāras rietumu daļā, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - musulmaņi.
kareni Tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) dienvidaustrumos, kā arī Taizemes rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. (birmiešu alfabēts), ticīgie - budisti, kristieši (daļēji baptisti), daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
kačini Tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) ziemeļos, arī Ķīnas dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. beigām (latīņu alfabēts), animistiski ticējumi, senču kults, neliela daļa - kristīgie vai budisti.
havajieši Tauta, Havaju salu arhipelāga pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (protestantisms, katolicisms).
samoāņi Tauta, Samoa salu pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā un pēc kultūras īpatnībām - polinēzieši, saglabājušies ģints iekārtas elementi, reliģija - kristiānisms (protestantisms, arī katolicisms).
taitieši Tauta, Taiti u. c. Biedrības salu (Klusajā okeānā) pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā - polinēzieši, reliģija - gk. kristiānisms (kalvinisms, arī katolicisms).
sarus pērt tautas medicīnā - pērt ar pirtsslotu pirtī bērnu, kas noziests ar mīklu vai ietīts ar mīklu noziestā drānā.
pamaša tautas nosaukums bērnu slimībai, ko raksturo piepeša pamošanās no miega ar lielām bailēm; mēnessērdzība
Rūšu māte tautasdziesmās minēta līdz ar Veļu māti, varēja būt kapu bedres vai kapu uzbēruma pārzinātājs gars.
haņi Tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms.
pseudomerija Tautomerijas gadījums, kur kāds par sevi neitrāls savienojums ķīmiskā ziņā izturas tā, it kā tas būtu skābe vai bāze, t. i. ar bāzēm vai skābēm rada sālis.
krū Tautu grupa Libērijā, valoda pieder pie kva valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - kristieši.
malāvi Tautu grupa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
salatētis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
salatēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
salavecis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
salavecītis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
salavectēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
carpent tun poma nepotes tavus augļus plūks bērnubērni.
čūrāties Te piecelties, te atkal nolaisties ceļos, tūļāties, [uz grīdas uzvesties kā bērnam]; minstināties, vilcināties, sarauties.
adsorbers Tehnoloģiska ierīce adsorbēšanai.
adaptācija teksta (piemēram, daiļdarba) pielāgošana (atvieglošana) bērniem, kā arī tiem, kas sāk mācīties svešvalodu.
labējā sabīde teksta horizontālā izlīdzināšana attiecībā pret labo dokumenta malu, panākot, ka katra rindiņa beidzas vienā un tajā pašā pozīcijā, bet rindiņas var sākties dažādās pozīcijās; labējā taisnošana.
ekzekvijas Teksti, kas sastāv no psalmiem ar antifonām un svēto rakstu daļām un kas tiek dziedāti bērēs un citās aizlūguma reizēs par mirušajiem gan mājās, gan baznīcā.
zilbjdale Tekstu apstrādes un izklājlapu programmās - operācija, kas automātiski sadala vārdu zilbēs, ja tas sniedzas pāri labajai dokumenta malai, un pārnes daļu no tā uz nākošo teksta rindiņu.
korpuss Tekstu un transkribētas runas krājums mašīnlasāmā formā.
sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls.
primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar 19. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
mansards Telpa (parasti dzīvošanai) celtnes bēniņos zem jumta slīpes.
istabasaugša Telpa starp dzīvojamo telpu griestiem un jumtu; bēniņi.
augšene Telpa zem jumta, bēniņi.
spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
augša Telpa, stāvs, kas atrodas tieši zem jumta; arī bēniņi.
pekausis Tēls bērnu literatūrā, Čeburaškas latviskotais nosaukums.
teļška Teļš vai bērns, kas mīl daudz dzert.
koka veseris tērauda trošu spleisēšanā lietots cieta koka (ozola, bērza) āmurs.
bēta Termina sastāvdaļa, kas norāda, ka termina nozīme saistāma ar bēta daļiņām.
neofašisms Terminu lieto arī attiecībā uz labēji ekstrēmistiskām partijām, piem., Nacionālo fronti Francijā.
ģērbt Tērpt (kādu drēbēs).
paugāt Tērpt vecās, saplīsušās drēbēs.
thēta Tēta - grieķu alfabēta 8. burts.
tēva vecums tēva gadu skaits bērnam piedzimstot.
paternitāte Tēva juridisko, morālo, arī bioloģisko attiecību kopums ar savu bērnu.
pamāte Tēva sieva attiecībā pret viņa agrākā laulībā dzimušiem bērniem (parasti, ja īstā māte ir mirusi).
tāte Tēvs (bērnu valodā).
radinieks tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais.
lungs Tibetas tantristu tradīcijā iesvētīšana zemākajā pakāpē, kas nepieciešama, gatavojoties jebkurai garīgai attīstībai, sākot ar alfabēta mācīšanos vai reliģiskas grāmatas lasīšanu, līdz mantru runāšanai un meditācijai.
laulības bērni tie bērni, kas dzimuši laulībā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi vai šķiršanu.
norātni Tie, kas norāti un klusi (piem., bērni).
norātņi Tie, kas norāti un klusi (piem., bērni).
rāsnis tiepīgi raudulīgs bērns.
arkla tiesa tiesa Rīgas arhibīskapijā 15.-17. gs., kas gādāja par aizbēgušu zemnieku (arkla vīru) izdošanu viņu agrākajiem kungiem.
vecumdiskriminācija Tiesību ignorēšana vai atņemšana bērniem un veciem cilvēkiem, izmantojot viņu vājumu un nespēju aizstāvēt sevi.
bērna tiesības tiesību normu kopums, kas nodrošina iespējas bērna sociālajai attīstībai.
bērnu sociālās tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka bērna sociālās funkcionēšanas pamatus.
ģimenes stāvoklis tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas.
jaikstiņa Tieva kārts, gareniski uz pusēm pārgriezta rīkste, ar ko pārsien bērza slotas.
līkste Tieva, gara bērza vai alkšņa kārtiņa, ar ko jumjot piestiprina salmus.
ķaupis Tikko no zemes izlīdusi bērzlape.
diabētiskā retinopātija tīklenes pārmaiņas diabēta gadījumā - sīki punktveida asinsizplūdumi, mikroaneirismas, asi norobežoti punktveida eksudāti un atslāņošanās.
ulseknēt Tīkot, gribēt, skatīties, bet neko nedarīt.
absorbēties tikt absorbētam
apbrukt Tikt apbērtam nejaušības pēc.
nosieties Tikt apsietam ap ko (kā), parasti neviļus, negribēti.
izkrist Tikt atraidītam, neiegūt gribēto, nesasniegt vēlamo.
iesabērties Tikt iebērtam, parasti neviļus, negribēti.
iecirsties Tikt iecirstam (kur iekšā, parasti neviļus, negribēti) - piemēram, par cirvi, kapli.
iesacirstiēs Tikt iecirstam, parasti neviļus, negribēti.
iesadoties Tikt iedotam, parasti neviļus, negribēti.
iesagrābties Tikt iegrābtam, parasti neviļus, negribēti.
ierakstīties Tikt ierakstītam (parasti neviļus, negribēti).
iesarakstities Tikt ierakstītam, parasti neviļus, negribēti.
iesarausties Tikt ieraustam, parasti neviļus, negribēti.
iesasmelties Tikt iesmeltam kopā ar kādu šķidrumu, parasti neviļus, negribēti.
iesmelties Tikt iesmeltam, kopa ar kādu šķidrumu (parasti neviļus, negribēti).
iesagraudāties Tikt ievirzītam, parasti neviļus, negribēti (parasti par priekšmetu).
ievīties Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus, negribēti.
izdzerties Tikt izdzertam (parasti neviļus, negribēti).
izēsties Tikt izēstam (parasti neviļus, negribēti).
izarausties Tikt izraustām, parasti neviļus, negribēti.
izaraustīties Tikt izraustītam, parasti neviļus, negribēti.
izarauties Tikt izrautam, parasti neviļus, negribēti.
izasviesties Tikt izsviestam, parasti neviļus, negribēti.
izvērpties Tikt izvērptam (parasti neviļus, negribēti).
izavērties Tikt izvērtam, parasti neviļus, negribēti.
izdoties Tikt labi izaudzinātam (par bērnu).
piesmērēties Tikt ļoti notraipītam, parasti neviļus, negribēti.
aizsviesties Tikt neviļus, negribēti aizsviestam.
pārsprukt pār (arī pāri) lūpām tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam.
izslīdēt pār lūpām tikt neviļus, negribēti izteiktam.
nobirt Tikt neviļus, negribēti nobērtam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
nolīt Tikt neviļus, negribēti nolietam (kur, uz kā, garām kam).
nopilēt Tikt neviļus, negribēti nopilinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
notecēt Tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
nogriezties Tikt nogrieztam (1) (2), parasti neviļus, negribēti.
nogriezties Tikt nogrieztam 2(1), parasti neviļus, negribēti.
nokosties Tikt nokostam (1), parasti neviļus, negribēti.
nolieties Tikt nolietam nost, parasti neviļus, negribēti.
nolieties Tikt nolietam zemē (kur, uz kā, garām kam u. tml.), parasti neviļus, negribēti.
nolikties Tikt noliktam, parasti neviļus, negribēti.
pagriezties Tikt pagrieztam, parasti neviļus, negribēti.
paķerties Tikt paķertam, parasti neviļus, negribēti.
paņemties Tikt paņemtam (parasti neviļus, negribēti).
pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
paiet Tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā; neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu).
sabērnoties Tikt pie bērna.
piesabārstīties Tikt piebērtam.
piesabērties Tikt piebērtam.
piegrābties Tikt piegrābtam (1), parasti neviļus, negribēti.
piegriezties Tikt piegrieztam 2(1), parasti neviļus, negribēti.
piegriezties Tikt piegrieztam 2(2), parasti neviļus, negribēti.
piegružoties Tikt piegružotam, parasti neviļus, negribēti.
pielikties Tikt pieliktam (3), parasti neviļus, negribēti.
piesamesties Tikt piemestam, piebērtam.
piemīcīties Tikt piemīcītam, parasti neviļus, negribēti.
piesieties Tikt piesaistītam, parasti neviļus, negribēti.
dasasieties Tikt piesietam nejauši, negribēti.
piesisties Tikt piesistam (5), parasti neviļus, negribēti.
piesvērties Tikt piesvērtam (2), parasti neviļus, negribēti.
piesasviesties Tikt piesviestam, piebērtam.
aiziet Tikt prom; izbēgt.
sasabērties Tikt sabērtam.
sadzeldēties Tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti.
sadzeldīties Tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti.
sadzelstīties Tikt sadzelstītam (2), parasti neviļus, negribēti.
sadzelties Tikt sadzeltam (2), parasti neviļus, negribēti.
sasieties Tikt sasietam (1), parasti neviļus, negribēti.
saspiesties Tikt saspiestam (5), parasti neviļus, negribēti.
stāvēt kaktā tikt sodītam ar stāvēšanu kaktā (par bērnu).
iecirsties Tikt spēcīgi iesistam (parasti neviļus, negribēti); strauji pieskarties (par to, ar ko sit).
piešauties Tikt strauji pielietam, piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
uzsisties Tikt uzsistam (1) (uz kā), parasti neviļus, negribēti.
estakāde tiltam līdzīga virszemes (virsūdens) būve, kas paredzēta zemes uzbēruma aizstāšanai, satiksmes izkārtošanai dažādos līmeņos, inženiertīklu (piem., siltumtrases) ierīkošanai; arī spēkratu novietošanai augstākā līmenī, lai atvieglotu piekļuvi to apakšējām daļām
bulings tiranizēšana; iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem, īpaši pusaudžu un bērnu vidē.
baltoties Tīrīt, mazgāt, spodrināt (savu māju, drēbes u. tml.); ģērbties, greznoties tīrās, baltās drēbēs; post, rotāt (māju, telpas) ar tīrām, baltām drēbēm.
ponckāt Tīstīt, vīstīt, ietīt (vecās drēbēs).
jostīt Tīt bērnu jostiņās (šauros autiņos).
titānīdi Titānu bērni.
turku valoda tjurku valodu grupas valoda; runā iedzīvotāju vairākums Turcijā un minoritātes Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā un citur; no 1928 rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, sākotnēji tika lietots arābu raksts.
taktometrs Toniskais metrs, kurā intervāls starp metriski uzsvērtajām zilbēm svārstās no vienas līdz trim zilbēm.
Bērzupe Torbēnupīte, Daugavas pieteka.
Tarbānupīte Torbēnupīte, Daugavas pieteka.
Degļupīte Torbēnupītes labā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā.
bēdluga Traģēdija, smags dramatisks darbs; bēdu luga.
paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks.
paugains Trakulīgs, nebēdnīgs.
aiztramdīt Tramdot panākt, ka attālinās, aizbēg; aizbiedēt, aizbaidīt.
teilerioze Transmisīva atgremotāju invāzijas slimība, ko ierosina ganībērču pārnēsāti vienšūņi.
trapens Trapans, lūzīgs, izburbējis, birzīgs.
ķerties riteņiem spieķos traucēt, kavēt, gribēt ko apturēt.
stāties ceļā (kādam, kaut kam) traucēt, kavēt, neļaut sasniegt gribēto.
kristāmtrauks Trauks bērnu kristīšanai, parasti no akmens, metāla, koka vai stikla.
skābumķērne Trauks, kurā skābēja skābputru.
palpitācija Trīcēšana, drebēšana.
purēt Trīcēt, drebēt, purināties.
virināties Trīcēt, drebēt; drebināties.
dirbelēt Trīcēt, drebēt.
drebeņāt Trīcēt, drebēt.
drebenēt Trīcēt, drebēt.
lecinēt Trīcēt, drebēt.
lekecinēt Trīcēt, drebēt.
lidēt Trīcēt, drebēt.
pirināt Trīcēt, drebēt.
šūkt Trīcēt, drebēt.
virpēt Trīcēt, drebēt.
žirbēt Trīcēt, drebēt.
dioptazs Trigonālās singonijas smaragdzaļš, rets minerāls; sastopams Altintubē Sibirijā, Kliftonā Arizonā, Ķīnā.
triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
trīnīši trīs bērni, kas piedzimuši mātei vienās dzemdībās.
driass Trīs pēdējā leduslaikmeta beigu posma vēsākās fāzes (agrais, vidējais un vēlais driass), kuras atdalīja siltāka klimata fāzes "bēlings" un "alerods".
amfimakrs Trīszilbīga pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes vidū.
koška Trīsžuburains āķis virves galā, ko uzmet cietuma sētai, lai bēgot pārkļūtu tai pāri.
grabums Troksnis, kas rodas no grabēšanas.
smurkšēt Troksnis, ko rada bērnu rotaļlieta smurkšis.
kvancis Trokšņains, palaidnīgs bērns, pusaudzis, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
smurkšķis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa; smurksis.
smurksis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa.
grežoties Trokšņot (par bērniem).
brāzdēt Trokšņot, šņākt, krākt, žvīkstēt, brīkšķēt, rībēt.
rust trunēt, burbēt.
mešuks Tukls bērns, lempīgs cilvēks.
depšelis Tukls bērns.
āzjomele Tukša telpa ēkas bēniņos pašā pažobelē.
atvārša Tukšā telpa jaunpiedzimušam bērnam galvaskausa augšā, kas vēlāk aizaug.
kavitācija tukšumu jeb dobumu veidošanās šķidrumā, kad, plūsmas ātrumam pieaugot, samazinās spiediens plūsmā un, dobumiem saplokot, rodas neskaitāmi hidrauliskie triecieni, kas sagrauj metālu (piemēram, centrbēdzes sūkņos un turbīnās).
dūls Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
dumala Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
dumalains Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
dumjš Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
dulls Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns).
melanoidīni Tumšas krāsas vielas, kas rodas, aminoskābēm un olbaltumvielām augstā temperatūrā reaģējot ar cukuru sadalīšanās produktiem furfurolu un oksimetilfurfurolu; piešķir aromātu maizei u. c. pārtikas produktiem.
taleļļa Tumšbrūns, viskozs šķidrums, sulfātcelulozes ražošanas blakusprodukts, kas sastāv gk. no sveķskābēm, taukskābēm.
počkāties Tuntuļoties vecās drēbēs.
virpuļsūknis Turbomašīna, kas no centrbēdzes sūkņa atšķiras ar darbības principu un pašuzsūces spēju; galvenā daļa ir ripveida skrejrats ar lāpstiņām un horizontālu asi; lieto nelielās ūdensapgādes iekārtās, ugunsdzēsībā u. tml. (kur vajadzīga pašuzsūce).
uzturināt Turēt (bērnu) virs (kā).
iztupināt Turēt (bērnu).
izturināt Turēt (bērnu).
dirsināt Turēt, sēdināt uz podiņa (bērnu), veicinot vēdera izejas procesu.
turētājbankas ieinteresētas personas turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, ar turētājbanku saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un personas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē, kā arī visu iepriekš minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni.
izklaidnieks Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs; uz kruīzu kuģiem animators tiek saukts par sociālo vai kruīza direktoru vai virsnieku, bet kūrortos - par izklaides direktoru; animators.
animators Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs.
turcēns Turku izcelsmes bērns.
klefti Turku kundzības laikā Grieķijā - grieķi, kas bija aizbēguši kalnos un ar ieročiem cīnījās pret iekarotājiem; aktīvi piedalījās cīņā par Grieķijas atbrīvošanu no turku jūga 19. gs. 20. gados.
izlecināt Turot bērnu stāvus to vairākkārtīgi pacelt uz augšu un novietot atpakaļ.
bastarda tūsklape tūsklapju suga ("Petasites spurius"), Latvijā dārzbēglis, sastopama samērā reti.
čūbals Tūta no bērzu tāss ogu lasīšanai; čubule.
čubulis Tūta no bērzu tāss ogu lasīšanai; čubule.
dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām.
Ūbēres ezers Ūbēris, ezers Liezēres pagastā.
Uberu Uberu ezers - Ūbēris Liezēres pagastā.
studināt Ucināt (bērnu).
ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
kaņeppiens Ūdens, kurā iebērtas grauzdētas, grūstas kaņepes, un kas ieguvis pienam līdzīgu krāsu.
Āža grāvis ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, ietek Gulbēra ezerā.
vienkausa ekskavators universāls cikliskas darbības ekskavators ar maināmiem darborgāniem (tiešo kausu, apgriezto kausu, blietplāksni, ēveli, aizbērēju u. c.).
motobloks Universāls vienass mazgabarīta traktors darbam ar nomaināmiem uzkarināmiem darbarīkiem un nelielām piekabēm.
erskas Untumainas dusmas (par bērnu).
iztiepiņa Untumains, ietiepīgs bērns.
nišķis Untumains, kaprīzs, neapmierināts cilvēks (parasti bērns).
grasēnieši Untumi (maziem bērniem).
graži Untumi, kaprīzes; stūrgalvja ietiepība, bērna dusmas.
Šebele Upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle.
Pienava Upe Dobeles, Tukuma un Jelgavas novadā, netālu no Gauratas ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 28 km, kritums - 63 m.
Sevērna upe Kanādā (_Severn River_), garums - 981 km, iztek no Blekbērča ezera, tek caur Dīra, Sandi ezeru, ietek Hudzona līcī, krāčaina, pali pavasarī.
Abaine Upe Latvijā, Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe, dabiskā izteka atradās Lubāna pārplūstošajā palienē, Balto klānu dienvidu daļā, bet pēc Lubāna iedambēšanas vairs nav savienota ar to, tagadējais garums - 14 km; Abaina; Abaiņa.
Doru Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Portugālē (port. val. "Douro"), Spānijā - Dvero (sp. val. "Duero"), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
Dvero Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Spānijā (sp. val. _Duero_), Portugālē - Doru (port. val. _Douro_), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
Nigēra Upe Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), Gvinejā, Mali, Nigērā un Nigērijā, trešā lielākā upe Āfrikā (aiz Nīlas un Kongo), garums - 4200 km, sākas Leones-Libērijas augstienē (nosaukums Džoliba) 850 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī.
Džūkste Upe Tukuma novada dienvidu daļā, garums - 30 km, kritums - 42 m, ietek Kauguru kanālā, kas tālāk ūdeņus novada pa Vecbērzes poldera apvadkanālu uz Lielupi; Džukste.
Baechhof Upes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
selkupu valoda urāliešu valodu saimes samodiešu grupas valoda, rakstība no 1932. g. latīņu valodā, kopš 1937. g. - uz krievu alfabēta pamata.
ņencu valoda urāliešu valodu saimes samodiešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
kuģu tārps urbējgliemene.
teredinidae Urbējgliemenes.
kuģutārps Urbējgliemeņu dzimtas jūras gliemeņu suga ("Teredo navalis"), 15-20 cm garš, tārpveidīgs ķermenis, ar rudimentārās čaulas palīdzību kokā urbj ejas, bojājot kuģus, zemūdens konstrukcijas u. tml.
teredo Urbējgliemeņu ģints.
cossidae Urbēju dzimta.
cossus Urbēju dzimtas ģints.
zeuzera Urbēju dzimtas ģints.
vītolu urbējs urbēju dzimtas sugas ("Cossus cossus").
apšu urbējs urbēju dzimtas sugas ("Lamellocossus terebra").
niedru urbējs urbēju dzimtas sugas ("Phragmataecia castaneae").
ābeļu urbējs urbēju dzimtas sugas ("Zeuzera pyrina").
(ie)urbt sulas urbjot (ie)veidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
ieurbt sulas urbjot ieveidot kokā (_parasti_ bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
urbt sulas urbjot veidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
kurcenis Urbums bērzā sulu tecināšanai pavasarī.
apslapināties Urinējot kļūt slapjam (parasti par zīdaini, mazu bērnu).
mīžāt Urinēt (bērnu valodā).
pižāt Urinēt (bērnu valodā).
nočurēt Urinēt (par bērniem).
čūrāt Urinēt (par bērnu).
čurēt Urinēt (par bērnu).
piža urīns (bērnu runā).
tulīte Urīns (bērnu val.).
čuri Urīns (bērnu valodā).
čura Urīns, urinēšana (sarunā ar bērnu).
buža Uts (bērnu valodā).
buzulis Uts (bērnu valodā).
dorožka Uz gludas virsmas (spoguļa, stikla, spēļu kārts) uzbērta kokaīna porcija.
kikirigūs Uz muguras (nest bērnu).
ķikuragā Uz muguras (nest bērnu).
kukuragā Uz muguras (nest bērnu).
pičāpaunā Uz muguras, pleciem (nest bērnu tā, ka tas ar rokām aptver nesēja kaklu, bet ar kājām vidukli).
uzšmaukt Uzbēgt.
uzšķipelēt Uzbērt ar lāpstu.
uzvillēt Uzbērt, izveidot uzbērumu.
uzgraudēt Uzbērt, uzmest.
uzgraudot Uzbērt, uzmest.
uzčamdīt Uzbērt.
villāt Uzbērt.
villēt Uzbērt.
kopa Uzbērums (parasti zemes, smilšu).
paveļs uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem; pavele.
pavele uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem.
brustvērs Uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai.
izbērums Uzbērums; no zemes izveidots valnis ūdens aizsprostam.
iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kādam, piemēram, drēbēs, matos).
ķerties pie rīkles uzbrukt kādam, gribēt kādu piekaut, nogalināt; nežēlīgi prasīt no kāda kaut ko.
grābt aiz rīkles uzbrukt, varmācīgi panākt gribēto.
uztupēt Uzdirst (bērnu valodā).
sajukināt Uzjautrināt, sasmīdināt (bērnu).
Maura pēdējā nopūta uzkalna apzīmējums, no kura, kā vēstī leģenda, bēgošais mauru karalis Boabdils 1492. g. pēdējo reizi skatīja Granadas pilsētu.
žaudzīties Uzmākties, apkampt, skūpstīt (galvenokārt par mazu bērnu).
vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu).
uzgrandīt Uzmest, uzbērt.
pieņemt Uzņemt (svešu bērnu) savā ģimenē, savā dzīvoklī, apgādāt un audzināt (viņu); arī adoptēt.
skābētava Uzņēmums, cehs, arī telpa, kur ko skābē.
apbedīšanas firma uzņēmums, ka spiedāvā dažādus bēru organizēšanas pakalpojumus.
Lobelia inflata uzpūstā lobēlija.
ņirva Uzraudzēta bērzu sula.
ņirvs Uzraudzēta bērzu sula.
vāķīt Uzraudzīt, pieskatīt (bērnu).
adsorbāts Uzsūktā, adsorbētā viela.
akūtēt Uzsvērt intonāciju, akcentu zilbē.
dirbuļot Uztraukumā drebēt.
vebžoties Uzvesties kā nerātnam bērnam.
uzzibinēt Uzzibēt.
macrochelidae Vaboļbērnu dzimta.
geholapsis Vaboļbērnu dzimtas ģints.
holostaspella Vaboļbērnu dzimtas ģints.
macrocheles Vaboļbērnu dzimtas ģints.
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
nosaukas Vaimanas, bēdas, skāde, posts.
izbērties Vairākkārt bērt.
tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
lauzīt rokas vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
pārbēguļot Vairākkārt pārbēgt.
rībināt Vairākkārt rībēt (1).
rībināt Vairākkārt rībēt (2).
rībināt Vairākkārt rībēt (3).
rībināt Vairākkārt rībēt (4).
žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdas.
jukināt Vairākkārtīgi atkārtot "juk" bērnu uzjautrināšanai.
dairēties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm).
dairīties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm).
patverties Vairoties, arī bēgot (no kā), nokļūt drošā, arī aizsargātā vietā; arī noslēpties.
VBIS Vājdzirdīgo bērnu internātskola.
gallinasi Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē.
kono Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē.
terebendiuli Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē.
vu Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē.
ķingals Vājš bērns.
kverklis Vājš un netīrīgs bērns.
skrapants Vājš, mazs bērns.
smaržīgā vakarene vakareņu suga ("Hesperis matronalis"), kas ir dārzbēglis, audzē kā krāšņumaugu.
Lobelia tupa vālīšu lobēlija.
apvalnis Valnis, uzbērums.
zilbes intonācija (arī akcents) valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē).
intonācija Valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē).
mātes valoda valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda.
rakstu valoda valodas rakstveida attēlojums, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu
pedolingvistika Valodniecības apakšnozare, kas pētī bērnu valodu.
pūriņš Valsts (Latvijā 1918.-1940.), pašvaldības vai sabiedriskas organizācijas izsniegts pabalsts maziem bērniem.
VBTAC Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs.
patvērums valsts garantēta aizsardzība bēgļiem pret viņu izcelsmes zemes likumu darbību un nodrošinabēgļu neizraidīšanu un viņu tiesību ievērošanu.
valsts zīdaiņu nams valsts iestāde, kurā tiek uzņemti un uzturēti zīdaiņu vecuma bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni līdz 2 gadu vecumam.
alimentācija Valsts pabalsts brīvcilvēku trūcīgajiem bērniem un bāreņiem Senajā Romā.
kriminālpolicija Valsts policijas sttruktūrvienība, kuras uzdevums ir novērst un atklāt smagus un bīstamus noziegumus (bandītismu, kontrabandu, bruņotus uzbrukumus, naudas viltošanu, slepkavības, ar narkotiskajām vielām saistītus noziegumus u. c.) apkarot organizēto un ekonomisko noziedzību, meklēt bez vēsts pazudušas, bēguļojošas u. c. personas.
bērnu labklājība valsts politikas joma, kuras pamatmērķis ir īstenot bērnu tiesības dzīvot drošā un labvēlīgā sociālā vidē, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko, intelektuālo, psihoemocionālo un sociālo attīstību atbilstoši bērna labākajām interesēm.
bērnu tiesību aizsardzība valsts sociālās aizsardzības sastāvdaļa, kuras mērķis ir organizēt un kontrolēt bērnu tiesību īstenošanu visā valsts teritorijā.
akvaforts Vara griezums (gravīra), izdarīts ar stiprām skābēm.
haploloģija Vārda saīsināšana, kur no divām līdzās esošām vienādām zilbēm saglabā tikai vienu (piemēram, mineraloģija < mineraloloģija).
paaudžu vardarbības cikls vardarbība, kas tiek pārnesta no vecvecākiem un vecākiem uz bērniem; piemēram, ja māte savā bērnībā ir piedzīvojusi vardarbību, tad ir lielāks risks, ka viņa būs vardarbīga pret savu bērnu.
varmākas–upura problēmas vardarbības tipiska parādība, kad varmākas vai upura lomā atrodas vienmēr vieni un tie paši cilvēki (pieaugušie vai bērni); tendence kļūt pa varmāku vai upuri veidojas jau bērnībā, un to galvenokārt nosaka attiecīgs audzināšanas stils.
inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdus izkārto alfabēta secībā, sākot ar pēdējo burtu un parasti nolīdzinot pēc labās puses.
slabriķis Vārds mazam bērnam, kas mīl pa ūdeni spēlēties.
upuča Vārds, ar kuru bērns prasa to šūpot uz rokām vai kājām.
hiperonīms vārds, kas nosauc vispārīgāku jēdzienu salīdzinājumā ar konkrētāku jēdzienu, piemēram, vārds "koks" ir hiperonīms attieksmē pret vārdu "bērzs"
kristītais (arī kristāmais) vārds vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds.
Izraēls Vārds, kurā pārdēvēts patriarhs Jēkabs (senebr. "jisrāēl"), semītu tautu (Izraēla bērnu) ciltstēvs, cilšu vārdi Bībelē pēc Jēkaba divpadsmit dēlu vārdiem.
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
uzvīžot Varēt, gribēt.
ģieblis Vārgs bērns; nespēcīgs, slimīgs, raudulīgs cilvēks.
ģiebulis Vārgs bērns; nespēcīgs, slimīgs, raudulīgs cilvēks.
ieķītis Vārgs bērns.
ķurnēt Vārgt, nīkuļot, būt bēdīgam, noskumušam.
džirgt Vārguļot, sirgt, nīkuļot, bēdīgi dzīvot.
lakači vārīti, neskābēti kāposti.
bērnu ciemati vasaras nometnes, kurās sapulcējas bērni no dažādām pasaules valstīm, tiek organizētas UNESCO darbības ietvaros, lai veicinātu internacionālu sapratni.
vectante Veca sieviete attiecība pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
kongosarkanā Vecākā substantīvā azokrāsviela, kas tieši krāso augu šķiedrvielas, maz izturīga pret gaismu, mazgāšanu un skābēm.
dezorganizētā piesaiste vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, kas veidojas no vecāku attieksmes, uzvedības, kuriem pašiem ir izteiktas traumatiskas pieredzes sekas, neatrisināti zaudējumi, psihiskie traucējumi, atkarības vai kuri ir vardarbīgi pret bērnu.
piesaistes stils vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, ko piesaistes teorijā iedala četros stilos: 1) drošā piesaiste; 2) izvairīgā piesaiste; 3) ambivalentā piesaiste; 4) dezorganizētā piesaiste.
adoptivvecāki Vecāki, kas adoptējuši bērnu.
autoritārie vecāki vecāki, kuriem trūkst empātijas un kuri organizē bērnu dzīvi, neņemot vērā viņu intereses un spējas.
unkulis Vecāks vīrietis (no bērnu viedokļa).
veconkols Vecāks vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; vecāku tēvocis (2).
veconkulis Vecāks vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; vecāku tēvocis (2).
iepudāt Vecās drēbēs, lupatās ievīstīt.
pompaļa Vecās, skrandainās drēbēs ģērbusies sieviete.
pompaža Vecās, skrandainās drēbēs ģērbusies sieviete.
irbēnieki Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" iedzīvotāji.
Vecā Bērze Vecbērze, Lielupes pieteka.
Vecā Gaurata Vecgaurata, tagad kanāls Vecbērzes polderī.
bāča Vecmāte (bērnu saņēmēja).
bāka Vecmāte (bērnu saņēmēja).
bākša Vecmāte (bērnu saņēmēja).
bākšene Vecmāte (bērnu saņēmēja).
bāmodere Vecmāte (bērnu saņēmēja).
basmāte Vecmāte (bērnu saņēmēja).
māgužiņa Vecmāte (bērnu saņēmēja).
vecene Vecmāte (bērnu saņēmēja).
ķērājīša Vecmāte, bērnu ķērāja.
akušerka Vecmāte, bērnu saņēmēja.
fertilais vecums vecums, kurā sieviete bioloģiski spēj dzemdēt bērnus, parasti 15-49 gadi.
adiareja Vēdera aizdambēšanās.
bumbuls Vēders (bērnu valodā).
puncis Vēders (parasti bērnam).
punculis Vēders (parasti bērnam).
izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, smaka, putekļi) izzūd (piemēram, no drēbēm).
džagati Vēdiskajā indiešu dzejā sillabometriski organizēts četrrindu pants ar 12 zilbēm katrā rindā.
anuštubhs Vēdiskajā indiešu dzejā sillabometriski organizēts četrrindu pants ar 8 zilbēm katrā rindā.
dānavas Vēdisma un hindu mitoloģijā - dēmonu - asaru grupa, Danu un Kāšjapas bērni.
gubāties Veidot kaudzi; gubēties.
skraidīt Veikli, ātri kustēties (par ķermeņa daļām); ņirbēt.
sprukšus Veikli, bēgot.
ulis Veikls cilvēks (sevišķi bērns), kas visur spēj pielīst.
rotaļāties Veikt kādas rotaļai raksturīgas darbības (parasti par bērniem).
spēlēties Veikt kādas spēlei (2) raksturīgas darbības (parasti par bērniem); rotaļāties (1).
ūdensbakas Vēja bakas - viegla bērnu infekcijas slimība.
plūksnas Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
plūksniņi Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
plūsni Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
atjaunojamie energoresursi vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa (bioloģiski noārdāmā frakcija) produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos.
vēja bakas vējbakas - viegla bērnu infekcijas slimība, kuras raksturīga pazīme ir izsitumi uz ādas.
kūlas bērni vēlā rudenī dzimuši bērni.
manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši).
vīdēties Vēlēties, gribēt, varēt.
vēļoties Vēlēties, vienmēr gribēt labāk.
Vella Vella grāvis - ietek Gulbēra ezerā Madonas novada Liezēres pagastā.
velnelēns Velnēns (parasti par bērnu, dzīvnieku).
uzkņotēties Vēlreiz ieēst, lai ilgāku laiku negribētos ēst.
Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva.
trēbējnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Trēbējciems" iedzīvotāji.
verbena Verbēnas.
verbenaceae Verbēnu dzimta.
klerodendrs Verbēnu dzimtas ģints ("Clerodendrum"), dekoratīvi dārza augi ar smaržīgiem ziediem.
lantāna Verbēnu dzimtas ģints ("Lantana"), dekoratīvi dārza augi.
lipijas Verbēnu dzimtas ģints ("Lippia"), krūmi, puskrūmi, retāk lakstaugi, gk. tropos Amerikā, >200 sugu.
tectona Verbēnu dzimtas ģints, 3 sugas Indonēzijā un Malajas arhipelāgā.
Buenosairesas verbēna verbēnu suga ("Verbena bonariensis").
ārstniecības verbēna verbēnu suga ("Verbena officinalis").
skarbā verbēna verbēnu suga ("Verbena rigida").
hibrīdā verbēna verbēnu suga ("Verbena x hybrida").
Verbena aubletia verbēnu suga.
Verbena hastata verbēnu suga.
drumstaliņa Vēršapiens - sūkalu virspusē nostājušās piena daļiņas, kas parasti dotas bērniem.
vērsītis Vēršapiens - sūkalu virspusē nostājušās piena daļiņas, kas parasti dotas bērniem.
cēlkoks Vērtīgas šķirnes koks, ko izmanto luksusa mēbeļu rūpniecībā (piemēram, rieksta koks, Karēlijas bērzs).
revelis veselīgs bērns; tukls cilvēks
zuņģis Veselīgs un apaļīgs mazs bērns.
čagāns Veselīgs, dūšīgs bērns.
mesiānisms vēsturiski filozofiska mācība par kādas tautas glābēju lomu cilvēces liktenī.
atradeņu nami vēsturisks apzīmējums, kas savulaik lietots mājvietām, kurās uzturēja atradeņus, bērnus bāreņus vai bērnus, no kuriem bija atteikušies aprūpētāji (vecāki, tuvinieki, aizbildņi).
sīkģimene Vēsturisks ģimenes veids matriarhātā, māte ar bērniem, kurus vīrs apciemo tikai medību starplaikos un netika uzskatīts par bērnu tēvu.
summārais dzimstības koeficients vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecumā saglabātos apskatāmā perioda līmenī.
Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas.
ubliētes Vidus laikos pilīs dziļas akas, kur iemeta tos, no kuriem, gribēja atsvabināties.
Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs.
goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus.
Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums.
noilguma tiesības viduslaiku pilsētu privilēģija, kas noteica, ka pilsētā iebēdzis dzimtcilvēks pēc noteikta tur nodzīvota laika kļuva brīvs; Livonijā noilguma termiņš bija 1 gads un 1 diena.
dzeguze Vieglas uzvedības sieviete, kas savus bērnus atstāj citu audzināšanā.
ļumēt Viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
šmuila Viegli saraudināms bērns.
šmuilis Viegli saraudināms bērns.
trīzuļot Viegli trīcēt, drebēt.
sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi.
šarmlēns Viegls lokans ķemmdziju audums kēpera vai atlasa sējumā, ko lieto dāmu tērpiem, bērnu uzvalkiem u. tml.
aizvainojums Viegls, negribēts apvainojums.
glikemīns Viela diabētiķu asinīs, ko atdala aknas; antagonistiski ietekmē insulīnu, kavējot glukozes saistīšanu eritrocītos.
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
enhīma Viela, kas rodas no absorbētajām barības vielām, jaunveidojamo audu materiāls.
depolarizators Viela, ko izmanto, lai no ķīmisko strāvas avotu elektrodiem tiktu absorbētas gāzes.
radiohroisms Vielas īpašība absorbēt radioaktīvo starojumu un rentgenstarojumu.
bufervielas Vielas, kas lopbarības skābēšanā darbojas kā kavētāji (buferi).
pseudobāzes Vielas, kas var veidot ar skābēm sālis, tikai molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā.
pseidobāzes Vielas, kas var veidot sāļus ar skābēm molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā.
diabēts vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība; cukurslimība; cukura diabēts.
cukurslimība Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība; diabēts.
liekšķere Vienā gabalā izdobta lāpstiņa šķidrumu smelšanai un graudu bēršanai.
mucīši Vienā gabalā šūti bērnu svārki.
lizīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
valīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
fluorohroms Viena no fluorescējošām vielām, kuras absorbē daži audi, kas paši nefluorescē.
manipuri Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība bengāļu alfabētā, reliģija - hinduisms, arī kristiānisms, islāms, animistiski ticējumi.
bambari Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
diuli Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
glikonskābe Viena no organiskām skābēm, ko satur tējas sēnes dzēriens.
montānskābe Viena no piesātinātajām karbonskābēm, balta kristāliska viela C28H56O2, brīvā veidā atrodama vaskos.
personcentrēta plānošana viena no plānošanas pieejām, kas sākotnēji izstrādāta darbam ar cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, bet vēlāk arī ar citām mērķa grupām (piemēram, bērniem ar speciālām vajadzībām, cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem); strukturētu metožu kopums, kas atbalsta sniedzējiem palīdz plānot to, kā nodrošināt atbalstāmās personas vajadzībām atbilstošu dzīves kvalitāti.
tetrationskābe Viena no politionskābēm, kuras nātrija sāli iegūst darbojoties uz nātrija tiosulfāta šķīdumu ar jodu, no kura viegli iegūt citus šīs skābes sālis - tetrationatus.
heksuronskābe Viena no skābēm, kas rodas no heksozēm, oksidējot primāro spirta grupu: tādas ir glukuronskābe un galakturonskābe.
diabētiskā neiropātija viena no smagākajām perifēriskās neiropātijas formām, kas attīstās cukura diabēta gadījumā; novēro jušanas, motoriskās, veģetatīvās un jauktās izpausmes.
bērncentrēta pieeja viena no sociālā darba pieejām mikrolīmeņa praksē, kurā sociālā darbinieka intervences centrā ir bērns un viņa vajadzības; piejai raksturīgas specifiskas izvērtēšanas metodes, kurās uzmanība tiek veltīta bērna fiziskās, psiholoģiskās, sociālās attīstības un attiecību ar ģimenes locekļiem izvērtēšanai.
autortabula Viena no speciālām tabulām grāmatu novietošanai bibliotēku plauktos alfabētiskā secībā.
glikoholskābe Viena no žultsskābēm, kuru hidrolīzē rodas glikokols un holskābe.
sparkšķis Vienā rokā turams un ap savu kātu griežams rīks spalga trokšņa radīšanai (bērnu rotaļlieta).
mieti Vienas ģimenes bērnu precības ar otras ģimenes bērniem.
mietus Vienas ģimenes bērnu precības ar otras ģimenes bērniem.
uterīni Vienas mātes, bet dažādu tēvu bērni.
paaudze vienas pakāpes radinieku (bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu) kopums attiecībā pret kopēju senci vai kopējiem senčiem.
heteroaglutinācija Vienas sugas antigēnu (adsorbētu uz šūnām vai inertām nesējdaļiņām) aglutinācija ar aglutinīniem, ko producējis citas sugas organisms.
karboksils Vienatoma grupa COOH, kas raksturīga karbonskābēm; karboksilgrupa.
zīnijas Viengadīgs kurvjziežu dzimtas ziedaugs krāšņumam puķu dārzos, dēstus audzē agri pavasarī lecektīs, dobēs iestāda maija beigās.
vienulis Vienīgais bērns ģimenē.
sakumīties vienlaicīgi būt par kūmām (kristot bērnu), kļūt par sānkūmām.
atomlaiks Vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci.
drikāt Vienmuļīgi klabēt, klikšķēt.
Ego psiholoģija vienojošs apzīmējums daudzveidīgiem psiholoģijas konceptiem, kas attīstījušies psihoanalīzes un psihodinamiskajās teorijās; īpaši vērš uzmanību uz psihes struktūras attīstību un attiecībām agrīnā bērnībā, kā arī šo procesu saistību ar turpmākajām attiecībām cilvēka dzīvē.
bērna piedzimšanas pabalsts vienreiz izmaksājams valsts pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā.
bēdziens Vienreizēja paveikta darbība --> bēgt (1).
pabalsts daudzbērnu mātēm vienreizējas un regulāras naudas izmaksas mātēm, kuras audzina vairākus bērnus.
ģimenes pabalsti vienreizējas vai ikmēneša naudas izmaksas ģimenēm ar bērniem, kuras veic valsts vai pašvaldības.
pašpalīdzības grupa viens no atbalsta grupu veidiem, ko raksturo cilvēku brīvprātīga apvienošanās grupā, kuru nevada profesionāli sagatavots vadītājs; grupas dalībniekus apvieno līdzīgas problēmas (piemēram, alkohola atkarība, bezdarbs) vai dzīves situācijas (piemēram, vecāki, kuri audzina bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem).
Dannenšterna nams viens no izcilākajiem baroka arhitektūras paraugiem Latvijā, celts 1694.-1696. g., Rīgā, Mārstaļu ielā 21, tam ir 3 savstarpēji savienoti korpusi (no tiem 2 pagalma korpusi), galvenais korpuss ir divstāvu mūra ēka ar atikas stāvu, pagrabu un jumtā izbūvētiem 5 bēniņu stāviem, ko izmantoja par noliktavām.
sānkūma viens no kristāmā bērna kūmām, kas pieaicināti no abu vecāku radiniekiem.
Dhammapada Viens no pazīstamākajiem Pāli kanona tekstiem, kas pauž theravādas budisma mācības būtību un iedrošina budisma mācekli meklēt pašam savu ceļu uz glābšanos bez kādas ārējas autoritātes vai glābēja palīdzības.
piecenītis Viens no pieciem bērniem, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
teraspēle viens no spēļu terapijas veidiem, kas attīsta bērnā drošu piesaisti vecākiem (vai citiem nozīmīgajiem pieaugušajiem).
spēļu terapija viens no terapijas veidiem, kuras laikā sertificēts spēļu terapeits mērķtiecīgi izmanto spēles atveseļojošo potenciālu, lai palīdzētu novērst vai mazināt psihosociālās grūtības un veicinātu optimālu izaugsmi un attīstību, īpaši darbā ar bērniem.
bērna pamešana novārtā viens no vardarbības veidiem pret bērnu, kad bērnam netiek nodrošināta viņa attīstībai atbilstoša aprūpe un šādai attieksmei nav gadījuma raksturs.
vientuļais vecāks viens no vecākiem, kurš viens pats audzina bērnu(-us).
brālis Vienu vecāku dēls attiecībā pret citiem viņu bērniem.
māsa Vienu vecāku meita attiecībā pret citiem viņu bērniem.
ciembērns Viesis, bērns, kas atnācis ciemos.
konsjeržs Viesnīcas darbinieks, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos, izklaidēs un nodarbēs gan viesnīcā, gan ārpus tās; viesu aprūpētājs.
siermalis Vieta pie mājas dienvidu sienas, kur parasti bērni spēlējas.
azote Vieta uz krūtīm zem drēbēm.
bērzapuža Vieta zem bērza (bērziem).
azīls Vieta, kur izbēdzis noziedznieks baudīja neaizskaramību (altāri, tempļi u. c.).
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte.
šļugurēt Vīkšķīties, darboties gar bērnu.
mungo Vilnas šķiedra vai audums, kas izgatavots no vecām drēbēm un lupatām.
barisavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Barisava" iedzīvotāji.
barisovieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Barisova" iedzīvotāji.
čilipienieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipiene" iedzīvotāji.
čilipīnieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipīne" iedzīvotāji.
degunavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Degunava" iedzīvotāji.
kudravieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotāji.
kudrevietis Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotājs.
lāginieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lāgini" iedzīvotāji.
rekavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rekava" iedzīvotāji.
vilkavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkava" iedzīvotāji.
kamzolis Vīriešu (parasti gara) veste, ko valkā zem virsdrēbēm.
bešmets Vīriešu apmetņveida apģērba gabals (tjurkiem, mongoļiem, kaukāziešiem), kas sniedzas līdz ceļiem; to valkā virs krekla zem virsdrēbēm, apjož ar jostu, retāk aizpogā.
zēns Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
dēls Vīriešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
onkols Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; tēvocis (2).
onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku; tēvocis (2).
tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūmas (2).
čūla Vīrietis, arī bērns, kurš allaž raud.
tētis Vīrietis, kam ir bērns vai bērni; tēvs (1).
tēvs Vīrietis, kam ir bērns vai bērni.
krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
vientuļais tēvs vīrietis, kas nesastāv laulībā un audzina vienu vai vairākus bērnus bez mātes līdzdalības.
krusttēvs Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
kūms Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
kūma Vīrietis, sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
smilšu kopiņa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
virsvelkamās virsdrēbes virsdrēbes, ko parasti valkā virs pavelkamajām virsdrēbēm, piem., žakete, kostīmjaka.
hidrofobās piedevas virsmaktīvas vielas (piem., silikoni), kas, adsorbējoties uz materiālu virsmas, izveido ūdenī nešķīstošus ķīmiskos savienojumus un novērš ūdens uzsūkšanu.
Monkajo virsotne Ibērijas kalnos, Spānijā, augstums - 2313 m.
Nimba Virsotne Leones-Libērijas augstienē, atrodas uz Gvinejas un Libērijas robežas, augstums - 1752 m.
virusālais onkogēns vīrusa gēns, kas iekļaujas šūnas dezoksiribonukleīnskābē un zināmos apstākļos var izraisīt onkoloģiskas slimības.
centrtiece Virzība uz centru; pretstats: centrbēdze.
vērt Virzīt (ko), parasti neviļus, negribēti, (kā) spraugā, kas sašaurinās.
pieķeršanās mātei visagrīnākā bērna saite ar māti (vai viņu aizvietojošo personu), kas nodrošina visas bērna spējas un vajadzības.
kvadratūriskais paisums un bēgums vismazākais paisums un bēgums Mēness 1. un 3. ceturkšņa beigās, kad virzieni Zeme-Mēness un Zeme-Saule veido taisnu leņķi.
bērnu pabalsts vispārējais bērnu pabalsts Latvijā: valsts pabalsts visiem bērniem līdz 16 gadu vecumam.
speciālās izglītības klase vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes klase, kurā mācās bērni ar speciālām vajadzībām.
tionskābes Vispārējs apzīmējums piecām skābēm ar dažādu skaitu sēra atomu molekulā, no H2S2O6 līdz H2S6O6, t. i. ditionskābe, tritionskābe, kvadritionskābe, pentationskābe, heksationskābe.
atbalsta centrs vispārīgs apzīmējums pakalpojumu sniegšanas vietai, kurā nodrošināti vairāki pakalpojumu veidi un tiek sniegts sociāls, emocionāls, informatīvs un praktisks atbalsts dažādām mērķa grupām (ģimenēm, bērniem, pieaugušajiem un senioriem).
abējādība Vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
abējādums Vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
analfabētiskums Vispārināta īpašība --> analfabētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1); bērnišķīgums (1).
bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2); bērnišķīgums (2).
bezbēdīgums Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums.
bezbēdība Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība, bezrūpība; jautrība.
nebēdība Vispārināta īpašība --> nebēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nebēdnīgums Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnība (1).
nebēdnība Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums.
neizbēgamība Vispārināta īpašība --> neizbēgams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neizbēgamība Vispārināta īpašība --> neizbēgams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatizglītību.
guga Vista (bērnu runā un kā mīļvārdiņš).
tuta Vista (bērnu runā).
cube Vista (bērnu valodā).
puliņa Vista (bērnu valodā).
tituks Vista, vistiņa (bērnu runā).
stūķis Vīstoklis; satīts bērns, biezi saģērbies cilvēks.
Aster salignus vītolu miķelīte, sastopama kā dārzbēglis samērā reti.
Cossus cossus vītolu urbējs.
knapāts Vīzdegunīgs puisis, mazāks bērns.
diskants vokālā partija, ko izpilda augstas bērnu vai sieviešu balsis.
kabiri Vulkāna un nimfas Kabiras bērni sengrieķu mitoloģijā, auglības dievības, jūrnieku aizbildņi; par godu kabiriem Samotrakes salā tika rīkotas mistērijas.
vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi.
zaglēns Zaglīgs (1) bērns; arī sīks zaglis.
oleāts Zāļu līdzekļa šķīdums oleīnskābē, piem., cinka, hinīna u. c.
koliinfekcija Zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu ierosināta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zīdaiņi, neiznesti, kā arī mākslīgi baroti un novājināti bērni.
nolaist galvu zaudēt pašpaļāvību, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
neitralizēties Zaudēt skābes īpašības, iedarbojoties sārmiem, vai sārma īpašības, iedarbojoties skābēm.
mīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem, gurķiem).
nomīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem).
nomīkšt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem).
Russula sardonia zeltasaru bērzlape.
Lobelia erinus zemā lobēlija.
alts Zema sieviešu vai bērnu balss.
skrofulodermija Zemādas audu tuberkuloze, ar to slimo visbiežāk bērni, bet dažreiz arī pieauguši.
Betula humilis zemais bērzs.
cītizs Zemais cītizs - divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Chamaecytisus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis.
Drikšņu pīsa zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ieplakas purvu masīvā, Aiviekstes kreisajā krastā, platība — 1560 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 1,7 m, apaudzis ar priedēm un bērziem.
vats Zemas jūras piekrastes josla, kas applūst paisumā, nožūst bēgumā.
vati zemas jūras piekrastes līdzenumu joslas Ziemeļeirāzijā, kuras paisuma laikā applūst un bēguma laikā nožūst, izveidojušās no sīkiem smilšu graudiņiem un duļķu sanešiem.
zemnīca Zemē iedziļināts apļveida vai četrstūrveida mājoklis ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
greiders zemes darbu mašīna augstu uzbērumu veidošanai, laukumu un ceļu planēšanai, grunts izlīdzināšanai un nogāžu planēšanai, izmanto arī sniega tīrīšanai; darbierīces ir vērstuve un irdinātājs.
graiders Zemes darbu mašīna augstu uzbērumu veidošanai, laukumu un ceļu plānošanai, grunts izlīdzināšanai un nogāžu planēšanai; darbierīces ir vērstuve un irdinātājs.
hodromehanizācija Zemes darbu paņēmiens, kurā grunti izstrādā, transportē un iestrādā zemes būvē vai novieto atbērtnē ar ūdens plūsmu.
atbērtne Zemes kaudze vai uzbērums, kurā novieto no ierakuma izrakto lieko grunti.
gravitācijas lauks Zemes smaguma spēka lauks, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks un tās griešanās radītais centrbēdzes spēks.
krūšsega Zemes uzbērums no kājnieku ierakuma uz pretinieka pusi, kas kopā ar ierakuma grāvja priekšējo nogāzi aizsarga strēlnieku no pretinieka lodēm.
paviļa Zemes uzbērums, māliem apmūrēts akmeņu vai koku krāvums ap celtnes pamatiem.
kapča Zemes uzbērums; kurmja rakumi.
kapčis Zemes uzbērums; kurmja rakumi.
kupača Zemes uzbērums; kurmja rakumi.
kupenice Zemes uzbērums; kurmja rakumi.
kupica Zemes uzbērums; kurmja rakumi.
kupice Zemes uzbērums; kurmja rakumi.
aizsērsums Zemes, akmeņu uzbērums.
Gatas rags zemesrags Ibērijas pussalas dienvidaustrumos, Spānijā, Andalūzijā.
zemniekbērns Zemnieku bērns.
zemnieku bēgšana zemnieku pasīvās pretestības veids, kas bija izplatīts dzimtbūšanas laikā; tiecoties pēc labākiem dzīves apstākļiem, vairoties no soda u. c. iemeslu dēļ zemnieki bēga uz pilsētām, uz citu novadu vai pat uz citu valsti, savukārt zemes kungi centās aizbēgušos zemniekus atdabūt.
zemtekulis Zemteks - bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās.
birztalu zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula luzuloides syn. Luzula nemorosa"), kas ir dārzbēglis.
zeperis Zēns (1), parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs.
pusaudzis Zēns pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
cerebrālā mukormikoze zibenīga mukormikozes forma, ko izraisa "Mucorales" rindas sēnes, biežāk novēro diabēta vai leikozes slimniekiem, kas saņēmuši imūnsupresīvu terapiju.
zibināt Zibēt (par acīm).
izzibēt Zibēt un pabeigt zibēt.
dzalkstīt Zibēt, laistīties.
stikšēt Zibēt.
zibelēt Zibēt.
žibēt Zibēt.
zibt Zibēt.
žvikstēt Zibēt.
zvilēt Zibēt.
atzibēt Zibot atspīdēt; pazibēt.
tvins Zīda vai vilnas audums virsdrēbēm.
klējpa bērns zīdainis; mazbērns.
galaktoterapija Zīdaiņa ārstēšana, zāles dodot mātei vai zīdītājai, lai bērns tās saņemtu ar pienu.
ciči Zīdītājiem bērnu zīdīšanas orgāni, kas sastāv no piena dziedzeriem un bērna mutei viegli satverama konveidīga gala.
kaguangs Zīdītāju kārtas, kaķa lieluma slaids dzīvnieks ar lidādu sānos, kas sākoties no kakla apņem abējus locekļus, Dienvidaustrumāzijā.
maundi Ziemeļamerikā senlaikos - indiāņu cilšu veidotie uzbērumi vai akmens krāvumi, sevišķi austrumu apgabalos; kapu kalniņi.
odžibvi Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas centrālās teritoriālās grupas cilts, dzīvo dažādos rezervātos ASV ziemeļu daļā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes (rakstība latīņu alfabētā).
Lobelia siphilitica zilā lobēlija.
devanagari zilbju raksta zīmes, uz kurām pamatojas lielākā daļa no mūsdienu Ziemeļindijas valodu burtu rakstiem; to sākums meklējams senindiešu brahmi zilbju alfabētā.
sillabifikācija Zilbju robežu noteikšana; dalīšana zilbēs.
feofitīns Zili melna vaskam līdzīga viela, ko iegūst no chlorofila apstrādājot to ar skābēm, pie kam pēdējās atskalda no chlorofila molekulas magniju.
ārpusskolas izglītība zināšanas un iemaņas, ko bērni un jaunieši iegūst no skolas mācībām brīvajā laikā, piemēram, mūzikas vai mākslas skolās, skolēnu namos, sporta skolās u. tml.
gaidīt Zināt, paredzēt, ka piedzims (bērns).
defektoloģija Zinātne par defektīvu bērnu attīstību, audzināšanu un mācīšanu.
enciklopēdija Zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu vai vairākām nozarēm un kur materiāls izkārtots alfabētiski vai tematiski.
bērdārks Zirga spalvas krāsas nosaukums – raibas spalvas bērs zirgs.
apjavs Zirgam ūdenī iebērti un samaisīti milti, iejauta mīkla.
tprūta Zirgs (bērnu runā).
tprūte Zirgs (bērnu runā).
tprūtiņa Zirgs (bērnu runā).
bērs Zirgs ar brūnu apmatojumu, melnām krēpēm un asti; bēris.
koša Zirgs, zirdziņš (bērnu valodā).
ninnis Zirnis (bērnu val.).
čīča Zirņi, pupas (bērnu valodā).
lāktāšana Zivju duršana ar žebērkli nakts laikā.
ciršana Zivju duršana ar žebērkli.
diengrāds Zivju oliņu (ikru) inkubēšanas ilguma mērvienība.
žeperklis Zivju žebērklis.
žeperkste Zivju žebērklis.
odontopleroze Zoba plombēšana.
pastāvīgie zobi zobi, kas bērnam izšķiļas 5–7 gadu vecumā un pakāpeniski nomaina piena zobus.
zobu virpošana zobu apstrāde ar speciālu zobratveida instrumentu - zobtēsi, imitējot divu cilindrisku skrūvratu sazobi; griešanas kustība realizējas novelšanas procesā, divu cilindrisku skrūvratu sazobē esošām zobu virsmām slīdot vienai pa otru.
nozombēt Zombējot panākt, ka (kāds) tiek psihiski un psiholoģiski iespaidots, ietekmēts.
Ahuna Vairja zoroastriešu galvenā svētā lūgšana, kas atbilst kristiešu "Mūsu Tēvs ..."; tā ir pirmā lūgšana, ko māca visiem zoroastriešu bērniem.
kane Zoss (bērnu valodā).
kāne Zoss (bērnu valodā).
bačiņa Zupa no (skābētām) bietēm vai runkuļiem.
skulbināt Zvanīt; skulbēt.
iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
pulgums Zvejas palīgrīks āma izcelšanai, koka kārts ar divām klūgām, tīkla aizspiešanai, lai kāda zivs neizbēgtu.
vidstrops Zvejas tīkla vai murda vidusdaļa, no kuras zivis nevar izbēgt.
fašīns Žagaru kūlītis, ko lieto lauku apcietināšanas darbos ierakumu nogāžu (sienu) apģērbšanai un sevišķi aizdambējumos ūdens kavēkļu radīšanai.
klukači Žagas (par mazu bērnu).
rotācijas žāvēšana žāvēšana gāzu un tvaika vidē ar papildu centrbēdzes efekta izmantošanu.
žuberklis Žebērklis - zivju duramais rīks.
žebēklis Žebērklis (1).
žeberklis Žebērklis (1).
žeberkls Žebērklis (1).
žebērkls Žebērklis (1).
žeberkste Žebērklis (1).
daigs Žebērklis ar 2 žuburiem (daigles).
daiga Žebērklis ar 2 žuburiem.
daigles Žebērklis ar 2 žuburiem.
daigas Žebērklis ar diviem žuburiem, ko labības kūļus pacelt.
naigas Žebērklis ar diviem žuburiem, ko labības kūļus pacelt.
grebēklis Žebērklis zivju duršanai.
žabārklis Žebērklis zvejošanai.
žabārkls Žebērklis zvejošanai.
žabeklis Žebērklis zvejošanai.
dūķeris Žebērklis, zivju duramais.
žubeklis Žebērklis, zvejas rīks.
dukuris Žebērklis.
žabērklis Žebērklis.
zebēks Žebērklis.
žube Žebērklis.
žubeds Žebērklis.
žubekls Žebērklis.
vēkšt Žēli, aiz sāpēm raudāt (parasti par zīdaini, mazu, slimīgu bērnu).
dīciens Žēlīgs, niķīgs (parasti bērna) sauciens, ko lūdzot, prasot.
Lobelia x gerardii Žerarda lobēlija.
izžūt Žūstot kļūt pilnīgi sausam (piemēram, par drēbēm, sienu, malku).
žužināt Žūžojot (2) midzināt (parasti bērnu).
žūžināt Žūžojot (2) midzināt (parasti bērnu).
zvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
žvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
zvakšķēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
zvakšķināt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
zvakstēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.

bē citās vārdnīcās:

MLVV

bē

LLVV

bē

MEV

bẽ̦