Paplašinātā meklēšana

Meklējam Pā.

Atrasts vārdos (82):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (4365):

(pār)vilkt krustu (pāri) (Pār)svītrot (ko).
Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm.
Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
Aizdaugava Aizdaugavas hercogiste - Pārdaugavas hercogiste, retāk lietots tās nosaukums.
Krēķupe Alakste, Pāces satekupe.
Zeltupe Alakste, Pāces satekupe.
FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations").
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.)
Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
Drieliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
Tenīši Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
Būdele Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža
Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs
Stradi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri.
Ārciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
Meņģeļi Apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi.
Vilciņi Apdzīvota vieta (viensēta) Pārgaujas novada Straupes pagastā.
Sudrabi Apdzīvota vieta (viensēta) Pāvilostas novada Sakas pagastā.
pāvilisms Apustulim Pāvilam piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā; pretstats petrīnismam - konservatīvi nacionālajam jūdu kristietības strāvojumam.
paulīnisms Apustuļa Pāvila īpatnējais mācības virziens; arī virziens, kas pieslējās tam.
Corpus Paulinum apzīmējums Pāvila vēstuļu krājumam Jaunajā Derībā
nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
Pāces dzirnavezers atrodas Dundagas pagastā, 5 km uz rietumiem no Dundagas, platība - 11 ha, uzstādināts Pāces upē
Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni
autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
pālinieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
pāliņieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji.
Poleņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukuma variants.
Puoleni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukums latgaliski.
pācenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji.
Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai.
Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas.
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā.
Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems".
Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha
pāvītieši Cēsu novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Pāvīte" iedzīvotāji.
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei
pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori
Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums.
pāvilostnieki Dienvidkurzemes novada (2009.-2021. g. Pāvilostas novada, 1990.-2009. g. Liepājas rajona) apdzīvotās vietas "Pāvilosta" iedzīvotāji.
Badenhof Drieliņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
pācenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji.
Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga)
Pārkinsons Džeimss Pārkinsons - britu mediķis (1755.-1824. g.).
EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("European Food Safety Authority").
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
Pārmetnis Ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 7,4 ha; Pārmetņa ezers; Pārmetņu ezers.
Pērkonu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā, 100,7 m vjl., platība - 230 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,3 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Pārkuņu ezers; Pērkoņu ezers
Tehelas ezers ezers Igaunijā, Pērnavas apriņķa rietumu daļā, iztek Pādrema
Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers
Mestraudzes dzelve ezers Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, platība - 10,3 ha; Mazstraudzes ezers; Mazstraudes ezers; Mazstrandzes ezers; Mestraudzes ezers
Vardulis Ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers.
Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers
Baložezers Ezers Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 45 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 600 m, lielākais dziļums - 2,5 m; Baložu ezers; Pāces dīķis.
Pāžezers Ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Sārnates purvā, platība - 1 ha; Pāžu ezers.
Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli
Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu.
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
Driope grieķu mitoloģijā - Driopa meita, dieva Hermeja iemīļotā, dieva Pāna māte
Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu.
Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību.
Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens
Skanda Hindu mitoloģijā - dieva Šivas un dievietes Pārvatī dēls, kurš piedzima ar sešām galvām, 12 rokām un 12 kājām.
Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā
Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām
Kuntī Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Vasudevas māsa un Pāndu sieva.
HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents.
vides vārteja ierīce, kas pārveido multivides ievadu mugurkaultīklā un otrādi. Pārraides vides vārteja var būt, piemēram, _IP_ vārteja vai shēmu komutācija
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
pārslēnieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pārslas" iedzīvotāji.
Efeziešu vēstule Jaunajā Derībā Pāvila vēstule efeziešiem.
Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam.
pārupnieki Jelgavas novada Jelgavas pilsētas daļas "Pārlielupe" iedzīvotāji.
Pātkai grēda kalnu grēda Birmas ziemeļrietumos un Indijas ziemeļaustrumos ("Pātkai Range"), garums - \~400 km, platums - 100 km, augstums - līdz 3826 m (Saramati kalns)
Kānadži Kānadžu kakts - Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Tenīši" otrs nosaukums.
nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē
kreicrublis Krievijas rublis ar četrkārt krusta formā salikta krievu burtu "g" zīmi, kas tika izlaists cara Pāvila valdīšanas laikā (1796.-1801. g.).
Tēkla Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - jaunava no Ikonijas, apustuļa Pāvila pavadone.
pārventnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Pārventa" iedzīvotāji.
Žagaru sala Ķīpsala, Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, sala Daugavas lejtecē.
LPC Latvijas Pārtikas centrs.
arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.)
Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām.
Unguru purvs Lielais Ungura purvs Pārgaujas novadā.
Stacijas gals Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Ārciema stacija" otrs nosaukums.
ārciemieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Ārciems" iedzīvotāji.
drielinieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Drieliņi" iedzīvotāji.
mednieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji.
pālieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Pāle" iedzīvotāji.
Sepkuļskaja Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sepkuell Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums.
padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts.
Kazeņupe Lonastes satekupes Pāces paralēls nosaukums tās vidustecē.
parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu.
pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo.
Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums
Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Pāvīte Ogres labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, iztek no Pāvītes ezera.
pārogrēnieši Ogres novada Ogres pilsētas daļas "Pārogre" iedzīvotāji.
pārogrieši Ogres novada Ogres pilsētas daļas "Pārogre" iedzīvotāji.
Cukurciems Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Pārolaine" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Riekstupe Orehovka, Pārtovas pieteka.
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
Kārklu valks Pāces kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā.
Peļupīte Pāces kreisā krasta pieteka, augšpus Pāces dzirnavezera, Talsu novada Dundagas pagastā.
Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe.
Pahzen Pāces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
Pieņupe Pāces satekupes Štēburupes augštece Dundagas pagastā.
pāte Pāde.
Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja
Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja
Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja
Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Viļķenes pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilkenhof, krieviski — Viļkenskaja
Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
Jūrkalnes pagasts pagasts Ventspils novada dienvidu daļā, Baltijas jūras krastā, robežojas ar Užavas un Zīru pagastu, kā arī ar Alsungas un Pāvilostas novadu; bijušie nosaukumi: Pilsberģes pagasts, vāciski — Felixberg, krieviski — Feliksbergskaja
Pakistānas Islāma Republika Pakistāna, valsts pilnais nosaukums ("Islāmī Jomhuri-ye Pākistān").
Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra.
pākšains Pākstains.
pantenis Pākstenis, kas nogatavojies iežmaugu vietās šķērsām sadalās posmos.
blākstiņa Pāksts.
legumen Pāksts.
pākša Pāksts.
pāksta Pāksts.
pākste Pāksts.
legūminozas Pākšaugi.
legūminozi Pākšaugi.
pākšķaugi Pākšaugi.
uraddāls Pākšaugs, tumšpelēki zirnīši, populāri Indijā, Latvijā nopērkami Austrumu produktu veikaliņos.
leguminosae Pākšaugu dzimta.
tragakants Pākšaugu dzimtas astragālu ģints apakšģints.
sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
astragāls Pākšaugu dzimtas augu ģints; no dažām šo augu sugām iegūst vērtīgus sveķus - tragantu.
prosopis Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, gk. tropos.
amorfa Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, ko audzē dārzos kā krāšņuma krūmus, zied skaistiem purpurviolētiem, vārpveidīgi sakopotiem ziediem.
klitorija Pākšaugu dzimtas ģints ("Clitoria").
sandalkoks Pākšaugu dzimtas koks ar cietu koksni, no kura iegūst sandalu; arī šā koka koksne; gk. aug tropiskos apgabalos.
ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās.
bauhinia Pākšaugu ģints, tropu krūmi un koki, pa daļai kāpelējoši augi ar līkloču stumbriem.
fabales Pākšaugu rinda.
cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu.
mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu.
legumīns Pākšaugu sēklu olbaltumviela.
pākšveidīgs Pākšveida.
Darvas ezers Pāķu ezers Vīpes pagastā.
Sepkuell Pāle.
Seppkull Pāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
Ārciems Pāles pagasta teritorijas nosaukums padomju laikā.
kamma Pāli valodas vārds, kas atbilst budistu jēdzienam karma.
aļļis Pālis purvā, staignā vietā.
vietpālis Pālis, ko būvē, iestrādājot betona masu gruntī iepriekš ierīkotā caurumā.
skrūvpālis Pālis, ko skrūvējot iedziļina gruntī.
svajs Pālis.
Pālupe Pālupīte, Viesītes pieteka.
rams Pāļdzinis.
palafīts Pāļu būve, mājoklis uz pāļiem (purvainā vietā, ūdenstilpē).
jumprava Pāļu dzenamā ierīce, pāļdzinis.
stakets Pāļu žogs, nožogojums.
ramēt Pāļus dzīt.
rammāt Pāļus dzīt.
ramot Pāļus dzīt.
Papenhof Pāpiņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
munči Pār galvu maucami bērnu svārciņi.
muncis Pār galvu maucami bērnu svārciņi.
pārsagribēties Pār gribēties.
lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) daļa (svārku, bikšu u. tml. noturēšanai).
lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piemēram, mugursomas) nešanai.
pakrauja Pār ūdeni pārkarens, sakņains krasts.
šķērsstriķis Pār vezumu vertikāli nosieta virve.
trans- Pār-, viņpus-.
su Pār.
nieres Pāra izvadorgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kas izstrādā urīnu.
krūts Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm); krūts dziedzeris.
bendrs Pāra otrā daļa.
pāradains Pāradām adīts.
pāradiņas Pāradiņi.
hiperovārisms Pāragra dzimumattīstība meitenēm sakarā ar pastiprinātu olnīcu sekrēciju.
proģenēze Pāragra dzimumattīstība; gametu nobriešana pirms organisma attīstības beigām.
apsakārstities Pāragri apprecēties.
gudrvecs Pāragri gudrs.
falšstarts Pāragrs starts (piem., skrējienā).
pārmēru Pārāk (1).
pārmēru Pārāk (2).
pārspīlēt Pārāk (ko) izvēršot, izceļot, sakāpinot u. tml., panākt, ka (kas) tiek samākslots, parādīts īstenībai neatbilstoši.
disfilaksija Pārāk agra pamošanās.
pārsātināt Pārāk aizņemt (laikposmu), piemēram, ar pasākumiem, darbībām.
noplosīties Pārāk aizrauties (ar ko).
pārakcentēt Pārāk akcentēt (domu, ideju, formas elementu u. tml.).
banāls Pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
pārdzist Pārāk atdzist.
pārātrs Pārāk ātrs.
pārvēst Pārāk atvest.
čunčure Pārāk biezi saģērbies cilvēks.
pārtuntuļot Pārāk biezi saģērbt.
klepsis Pārāk biezi savārīta putra, īpaši, kad kartupeļi izšķīduši.
nunnācija Pārāk bieža "n" skaņas lietošana runā; runāšana caur degunu.
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
pārcensties Pārāk cenšoties, neviļus, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
pārcienīgs Pārāk cienīgs.
pleoneksija Pārāk cieša skābekļa saistība pie hemoglobīna un nepaliekoša pāreja audos.
pāržņaugt Pārāk cieši savilkt (jostu); sažņaugt.
pārciets Pārāk ciets; tāds, kura cietība pārsniedz parasto pakāpi.
supercivilizēts Pārāk civilizēts.
pārausties Pārāk daudz aužot, nogurt, pārpūlēties.
pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
pārbēdāties Pārāk daudz bēdāties.
pārciesties Pārāk daudz ciest.
pārciesties Pārāk daudz ciesties.
pārdzerties Pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt.
pārdzirdīt Pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz apēdot, kļūst slims.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nogurt, pārpūlēties.
pļeknēt Pārāk daudz gulēt vai gulšņāt.
puijāt Pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt.
pujāt Pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt.
pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
pārkutināt Pārāk daudz kutināt.
pārlaistīt Pārāk daudz laistīt (augu).
pārlasīties Pārāk daudz lasot (piemēram, grāmatas), nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
pārlasīties Pārāk daudz lasot (piemēram, ogas), nogurt.
pārskriet Pārāk daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārmācīt Pārāk daudz mācot, nogurdināt, pārpūlēt; iemācīt ko pārāk lielā apjomā.
pārmācīties Pārāk daudz mācoties, nogurt, pārpūlēties.
pārmēslot Pārāk daudz mēslot.
pārnervozēties Pārāk daudz nervozēt.
pārraudāties Pārāk daudz raudāt.
babelēt Pārāk daudz runāt; pļāpāt.
pārsildīt Pārāk daudz sildīt.
pārsirdīties Pārāk daudz sirdīties.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot, saucot, pārpūlēt balsi, nogurt.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nogurt, pārpūlēties.
pārslavēt Pārāk daudz slavēt.
pārslavināt Pārāk daudz slavināt.
pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
pārsmieties Pārāk daudz smieties; ļoti izsmieties.
irgnāt Pārāk daudz smieties.
irgnāties Pārāk daudz smieties.
pārspēlēties Pārāk daudz spēlējot (sporta spēli, rotāju u. tml.), nogurt, pārpūlēties.
pārstrādāt Pārāk daudz strādājot, nogurdināt (ķermeņa daļu); arī pārpūlēt.
pārstrādāties Pārāk daudz strādājot, nogurt, pārpūlēties, arī saslimt.
pāršķaudīties Pārāk daudz šķaudīt (tā, ka tas kļūst kaitīgi).
pāršūpot Pārāk daudz šūpojot (kādu), pieļaut, ka (tas) izjūt vieglu reiboni, nelabumu u. tml.
pāršūpoties Pārāk daudz šūpojoties, izjust vieglu, reiboni, nelabumu u. tml.
pārtrenkt Pārāk daudz trencot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtrenkāt Pārāk daudz trenkājot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārtriekt Pārāk daudz triecot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
nogremoties Pārāk daudz vai pārāk ilgi gremot.
apkārties Pārāk daudz, arī negaumīgi izgreznoties.
pārjo Pārāk daudz.
izkākāt Pārāk devīgi, vieglprātīgi izdāvināt, izšķērdēt.
kākāt Pārāk devīgi, vieglprātīgi izdāvināt.
dešīgs Pārāk devīgs.
aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
pārforsēt Pārāk forsēt (darbību, norisi).
pārgarš Pārāk garš.
pārgrūts Pārāk grūts.
pārsmags Pārāk grūts.
liberāls Pārāk iecietīgs.
pārcietināt Pārāk iecietināt.
pārzilināt Pārāk iezilināt.
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
pārstāvēties Pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārgavēties Pārāk ilgi badoties.
pārbezdēties Pārāk ilgi bezdēt (un radīt sev smagas sekas).
atcepināties Pārāk ilgi cepjoties, atdalīties garozai (par maizi).
atcepināt Pārāk ilgi cept (maizi), tā ka atdalās garoza.
atcept Pārāk ilgi cept (maizi), tā ka atdalās garoza.
pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt.
pārsautēties Pārāk ilgi karsējoties (tvaikos, karstā ūdenī), nogurt, arī saslimt.
pārkarsēties Pārāk ilgi karsēties tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā.
pārbļāvināt Pārāk ilgi ļaut bļaut, skaļi raudāt.
pārkvīcināt Pārāk ilgi ļaut kviekt.
pārmeklēties Pārāk ilgi meklēties (lai pārotos; par govi ).
pārsagulēties Pārāk ilgi nogulēt.
pārsameklēties Pārak ilgi novilcināt laiku, nepieņemt (bulli, kuili) - par govi, cūku.
pārskraidīt Pārāk ilgi novilcināt laiku, nepieņemt aunu (par aitu) vai bulli (par govi).
pārsalauzīties Pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt bulli, kuili (par govi, cūku).
pārsajaukties Pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt kuili (par cūku).
pārsauļot Pārāk ilgi pakļaujot saules iedarbībai, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu.
pārsaldēt Pārāk ilgi pakļaut aukstuma iedarbībai.
pārcepties Pārāk ilgi pakļaut savu ķermeni saules iedarbībai; pārsauļoties.
pārsaldēties Pārāk ilgi pakļaut sevi aukstuma iedarbībai; arī saaukstēties.
pārsaklapatēties Pārāk ilgi pūloties, raizējoties, pārgurt.
pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārsauļoties Pārāk ilgi sauļojoties, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu, arī pārāk stipru iedegumu.
pārskābt Pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
atcept Pārāk ilgi tikt ceptam, tā ka atdalās garoza (par maizi).
zavoģīties Pārāk ilgi vadīt bumbu (sporta spēlēs).
pārgarš Pārāk ilgs.
pārilgs Pārāk ilgs.
pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam; pārāk ilgu laiku ciest badu.
pārslodze Pārāk intensīva (iestādes, uzņēmuma u. tml.) izmantošana.
pārcirtums Pārāk intensīva koksnes ieguve, kas pārsniedz tās pieaugumu.
pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (ko, parasti telpa, platību); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti telpa, platība) tiek pārāk intensīvi izmantots.
pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu); pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
pārtrenēt Pārāk intensīvi, nepareizi trenējot (kādu), pieļaut, ka (tas) pārpūlas, zaudē vēlamo sportisko formu.
pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
vibiķis Pārāk īss, nederīgs zedenis.
pārkāmējis Pārāk izbadējies.
pārbalināt Pārāk izbalināt.
pārdiedzēt Pārāk izdiedzēt; diedzējot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
pārkalst Pārāk izkalst, sakalst.
pārkaltēt Pārāk izkaltēt, sakaltēt.
pārlutināt Pārāk izlutināt.
pārmērcēt Pārāk izmērcēt.
pārmirkt Pārāk izmirkt (mērcēšanas procesā).
pārmirkt Pārāk izmirkt, kļūt pārāk slapjam (parasti no lietus, sniega).
zlēmete Pārāk izmirkusi, piemēram, gaļa.
pārraibināt Pārāk izraibināt; arī ļoti izraibināt.
pārsaldināt Pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā); padarīt pārāk sentimentālu.
pārskaistināt Pārāk izskaistināt.
pārsmalcināts Pārāk izsmalcināts (par cilvēku).
kņikstins Pārāk izsmalcināts ēdiens.
pārsmalks Pārāk izsmalcināts.
ņerka Pārāk izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu).
ņirka Pārāk izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu).
šņerga Pārāk izvēlīgs cilvēks.
ņarga Pārāk izvēlīgs.
ņērga Pārāk izvēlīgs.
pāržūt Pārāk izžūt, sažūt.
pārjūsmīgs Pārāk jūsmīgs.
pārjūsmināties Pārāk jūsmināties.
pārjūtelīgs Pārāk jūtelīgs.
pārjūtīgs Pārāk jūtīgs.
pārkodināt Pārak kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
organopeksija Pārāk kustīga vai noslīdējuša orgāna nostiprināšanas operācija tā normālajā atrašanās vietā.
cekopeksija Pārāk kustīgas aklās zarnas fiksācija, piešujot to pie vēdera sienas.
hipercenestēzija Pārāk liela labsajūta, ārkārtīga pacilātība, vērojama maniakālā stāvoklī.
aizslīkt Pārāk liela mitruma dēļ daļēji iet bojā.
hiperanakinēzija Pārāk liela motoriskā aktivitāte.
pārdoze Pārāk liela narkotiku deva.
pārjūsma Pārāk liela sajūsma.
ļudras Pārāk lielas bikses.
pārdaudzums Pārāk liels (kā) daudzums.
pārapdzīvotība Pārāk liels dzīvnieku blīvums (kādā vietā, teritorijā).
plētomerija Pārāk liels ķermeņa dalu skaits, piem., seši pirksti.
pārmitrums Pārāk liels mitrums.
pārākskaits Pārāk liels skaits; atlikums.
pārslodze Pārāk liels veicamo uzdevumu, pienākumu kopums.
plumpīgs Pārāk liels, nepieguļošs (par apģērbu).
supermašinizēts Pārāk mašinizēts.
izblinst Pārāk mīksti izvārīties, bet vēl neizšķīst.
pārmitrs Pārāk mitrs.
vājš Pārāk niecīgs, nepietiekams (piemēram, par cerībām, iespējām, arī pierādījumiem).
pārbriedis Pārāk nogatavojies.
pārmocīt Pārāk nogurdināt, pārpūlēt (parasti ķermeņa daļu).
pārilgoties Pārāk noilgoties.
pārkaitināt Pārāk nokaitināt.
pārskaisties Pārāk noskaisties.
pārslodzīt Pārāk noslogot ar darbiem.
pārstrādināt Pārāk nostrādināt, nodarbināt.
pārlādēt Pārāk piekraut (transportlīdzekli).
pārkraut Pārāk piekraut, nokraut.
pārsmeldžots Pārāk plāns vai izgatavots no pārlieku tieviem pavedieniem (īpaši par dziju).
pārraibs Pārāk raibs; arī ļoti raibs.
pārkaļķot Pārāk sakaļķot.
pārkaitēt Pārāk sakarsēt.
pārkarst Pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu, iekārtām).
pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pārsmalīt Pārāk sakurināt.
pārsilt Pārāk sasilt.
pārsmalcināt Pārāk sasmalcināt.
pārsust Pārāk sasust, arī izsust.
pārzelt Pārāk sazelt.
suņķīt Pārāk silti saģērbt, satīstīt.
pārsmags Pārāk smags; tāds, kura īpatnējā masa ir lielāka nekā parasts.
atkulkstīt Pārāk spēcīgi kulstot linus tos sabojāt.
pārspēcīgs Pārāk spēcīgs.
pārspilgts Pārāk spilgts; arī ļoti spilgts.
pārstiept Pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas).
pārgrodot Pārāk stingri savīt, savērpt (auklu, pavedienu, dziju u. tml.).
drakons Pārāk stingrs skolotājs.
čefīrs Pārāk stipra tēja.
nodedzināties Pārāk stipri iedegt (saulē).
sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
plančka Pārāk šķidri izvārīta putra.
pārviegls Pārāk viegls; tāds, kura īpatnējā masa ir mazāka nekā parasts.
shēma Pārāk vienkāršots, arī sekls (kā) atspoguļojums; pārāk vienkāršota, arī sekla pieeja (kam).
shematisks Pārāk vienkāršots, arī sekls.
pārliečis Pārāk, pārlieku.
pārmērē Pārāk; pārmēram.
pārāki Pārāk.
pārmēram Pārāk.
agrāk Pārākā pakāpe --> agri.
agrākais Pārākā pakāpe --> agrs.
augstākais Pārākā pakāpe --> augsts.
vairāk Pārākā pakāpe --> daudz.
jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
laikākus Pārākā pakāpe --> laikus.
mazākais Pārākā pakāpe --> mazs (1).
senāk Pārākā pakāpe --> sen.
šurpāk Pārākā pakāpe --> šurpu.
šurpāku Pārākā pakāpe --> šurpu.
tālāk Pārākā pakāpe --> tālu, tāli.
vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
vēlākais Pārākā pakāpe --> vēls.
vēlāk Pārākā pakāpe --> vēlu.
vēlāku Pārākā pakāpe --> vēlu.
zemākais Pārākā pakāpe --> zems.
komparatīvs Pārākā pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
spongits Pārakmeņojies jūras sūklis.
osteolīts Pārakmeņojies kauls.
litoksilons Pārakmeņojies koks.
petrefakts Pārakmeņojums.
palmaciti Pārakmeņojušās palmu atliekas, kas sastopamas terciārā laikmetā.
kulmīti Pārakmeņojušies augu stiebri.
koprolīts Pārakmeņojušies ekskrementi.
strombīti Pārakmeņojušies gliemeži.
dzintars Pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku sveķi (pusdārgakmens).
litifikācija Pārakmeņošanās, irdenu nogulu pārtapšana cietos iežos.
petrifikācija Pārakmeņošanās.
algacīti Pārakmeņotas aļģes.
ornitoliti Pārakmeņotas sen izmirušu putnu atliekas.
kopālsveķi Pārakmeņoti dienvidaugu sveķi; lieto laku izgatavošanai.
saakmeņot Pārakmeņoties.
petrificēts Pārakmeņots.
pravatnāks Pārāks, izdarīgāks.
kundzība Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars.
ievērojamāks Pārāks.
pārīgnāks Pārāks.
pārīnāks Pārāks.
pārīns Pārāks.
handikaps Pārākums (sporta sacensībās).
virsroka Pārākums, arī pārsvars.
superioritāte Pārākums, izcilība.
priekšroka Pārākums, pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma.
preferanse Pārākums, priekšrocība, izspēles pirmtiesība kāršu spēlē.
prioritāte Pārākums, priekšroka, priekšrocība.
pārbedīt Pārapbedīt.
retrocesija Pārapdrošināšana.
ekscedents Pārapdrošināšanas sistēmas veids.
pārapdrošināties Pārapdrošināt sevi.
tāļākapdrošināt Pārapdrošināt.
pārmērapdzīvojums Pārapdzīvotība; pārapdzīvojums.
pārākapdzīvojums Pārapdzīvotība.
pārapdzīvojums Pārapdzīvotība.
pārsvaidīt Pārārdīt (žāvējamo masu).
pārasmenis Pārasmens.
pārasminis Pārasmens.
pārasmins Pārasmens.
pārmets Pārasmens.
paraudāties Pāraudāt (1).
papidelēt Pāraudāt (parasti par bērniem).
pabimbāt Pāraudāt (parasti skaļi).
pārauga Pāraudze.
pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību).
labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
pārlabot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
kurceknains Pāraudzis, kokains, porains.
pārvecuma Pāraudzis.
kurtēt Pāraugot kļūt sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (par augiem, to daļām).
pārcietēt Pāraugot kļūt sausnējam, cietam (parasti par zāli).
sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus.
nosēdēt Pāraugot, aizēnojot nomākt (citus augus).
pārkuplot Pāraugt pāri, nomākt (apaugt).
pārauties Pāraut sev (citas zeķes, apavus).
pārauties Pāraut sev kājas.
perekovatsja Pārauties, pārģērbties.
peretiritsja Pārauties, pārģērbties.
pārsaauties Pārauties.
epimenorāģija Pārbagāta, ilgstoša menstruācija, ko parasti novēro pirms menopauzes.
pārbagātīgs Pārbagāts.
pārbaidēt Pārbaidīt.
pārsagāidities Pārbaidīties.
pārvitēt Pārbalsināt, pārkrāsot.
pārbaltināt Pārbalsināt.
politrofija Pārbarošanās.
apbarāt Pārbarot (dzīvnieku).
spundināt Pārbarot (piebāzt ar ēdienu).
pārbarāt Pārbarot.
propiska Pārbaude pēc iemitināšanas cietuma kamerā.
iepaise Pārbaude uz pārraušanu.
pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas citas pārbaudes.
aparatūrpārbaude Pārbaude, ko veic šim nolūkam aparatūrā speciāli iebūvēta ierīce.
apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu telpu, vietu, teritoriju.
ieskaite Pārbaude, kurā noskaidro, vai sportistu rezultāti atbilst noteiktām normām.
docimāzija Pārbaude, raudze.
pirts Pārbaude; kontroldarbs.
pārbauda Pārbaude.
meistardarbs Pārbaudes darbs meistara nosaukuma iegūšanai cunftē.
kontroldiktāts Pārbaudes diktāts (valodu mācīšanā).
noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
kontroldarbs Pārbaudes rakstu darbs (kādā mācību priekšmetā).
izturspriegums Pārbaudes sprieguma lielākā vērtība, kuru bez caursites iztur izolācija.
paraugsūtījums Pārbaudes sūtījums, kontroles sūtījums.
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika; pēceksāmens.
iestājpārbaudījums Pārbaudījums, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā); iestājeksāmens.
ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piemēram, mācību viela, uzdevums).
pārklauša Pārbaudījums.
apraudzīt Pārbaudīt (aptaustot, pagaršojot, apskatot u. tml.).
pārklausīt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū; piemērīt (1).
piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū.
izmēģināt Pārbaudīt (parasti pielaikojot), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko.
degustēt Pārbaudīt (pārtikas produktus) pēc izskata, garšas, smaržas, lai noteiktu (to) kvalitāti ražošanas gaitā.
baudīt Pārbaudīt (piem., citātus rakstu darbā).
cenzēt Pārbaudīt (tekstu, filmu u. tml.), lai dotu atļauju (to) publicēt.
skrīnēt Pārbaudīt darbiniekus, ieceļotājus.
pārbaudīties Pārbaudīt savu veselību (pie ārsta, attiecīga speciālista, medicīnas iestādē u.tml.).
noknitināt Pārbaudīt sēklu dīgtspēju, izdīdzējot nelielu daudzumu.
izmēģināties Pārbaudīt sevi; pārbaudīt savus spēkus, spējas, veiklību.
justēt Pārbaudīt un pārlabot pirms lietošanas kādu rīku vai ierīci.
apskatīt Pārbaudīt veselības stāvokli.
repasēt Pārbaudīt zīda un mākslīgā zīda šķiedras tekstilrūpniecībā.
eksaminēt Pārbaudīt zināšanas (kādā mācību priekšmetā).
mandēt Pārbaudīt, izmeklēt, izmēģināt.
izvurkačāt Pārbaudīt, izokšķerēt.
vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) lietderību, piemērotību, atbilstību kādai normai.
apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot.
pārraudzīt Pārbaudīt, pārlūkot (kā) stāvokli, darbību, lai konstatētu, piemēram, kādus defektus, novirzes no normas.
rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, skaņdarbu), parasti pirms (tā) laišanas klajā.
čekot Pārbaudīt, uzmanīt, būt lietas kursā.
verificēt Pārbaudīt, vai spriedums, konstatējums, atziņa, hipotēze ir patiesa; pierādīt vai konstatēt, ka hipotēze ir patiesa.
paraudzīt Pārbaudīt; arī pamēģināt; palūkot (2).
palūkot Pārbaudīt; arī pamēģināt.
izčekot Pārbaudīt.
nočekot Pārbaudīt.
pabaudīt Pārbaudīt.
pamerkavāt Pārbaudīt.
pārlūkāt Pārbaudīt.
probāts Pārbaudīts, pierādīts, atzīts.
aplūkāt Pārbaudot apskatīt.
aplūkot Pārbaudot apskatīt.
meklēt Pārbaudot censties konstatēt (trūkumus, kļūdas u. tml.).
atrast Pārbaudot konstatēt, atklāt.
apgaitot Pārbaudot, aplūkojot apiet apkārt (piespiedu kārtā).
pārsabēdāties Pārbēdāties.
pārbēglis Pārbēdzējs.
pārmukt Pārbēgt (1).
pārmukt Pārbēgt (2).
pārmukt Pārbēgt (3).
pārbirdināt Pārbērt pāri.
apkratīt Pārbērt; purinot, kratot apgāzt.
patrīt Pārberzt, izberzt cauri.
eksostra Pārbīdāma dekorācija sengrieķu teātrī.
pārčokāt Pārbikstīt, pārrakņāt, arī pārārdīt (piemēram, sienu).
pārbaidīties Pārbīties.
pārbijāties Pārbīties.
pārsabīties Pārbīties.
pārbizinēt Pārbizot.
trājekts Pārbraucama vieta, plosts, laiva.
nobraukt Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to).
pārbraukt Pārbraukāt.
pārlaist Pārbraukt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pāriet Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli, tā dalām.
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna).
pārbraucienis Pārbrauktuve.
pārsabrāzties Pārbrāzties (par daudziem gājējiem, braucējiem).
pārbrāzt Pārbrāzties.
pārbrieds Pārbriedums.
pābriesmīgi Pārbriesmīgi.
pārbrīnēties Pārbrīnīties.
pārbrīnoties Pārbrīnīties.
pārapbruņošanās Pārbruņošanās.
pārzēģelēt Pārburāt.
perestroika Pārbūve - ekonomiskās un politiskās sistēmas reformēšanas politika un prakse Padomju Savienībā 20. gs. 80. gadu 2. pusē; pārkārtošanās.
rekonstrukcija Pārbūve, pārveidošana, pārkārtošana, pēc jauniem principiem.
rāmiķis Pārcēlājs pie prāmja.
rāmnieks Pārcēlājs pie prāmja.
celtavnieks Pārcēlājs.
celtuvnieks Pārcēlājs.
pārvaznieks Pārcēlājs.
jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīvesvietu, arī uz citām darba, mācību telpām).
atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
pārnest Pārcelt (uz citu, parasti vēlāku, laiku).
atcelt Pārcelt šurp (piemēram, ar laivu, plostu).
atcelāt Pārcelt tālāk vienu no otra.
pagarināt Pārcelt uz vēlāku laiku (parasti termiņu).
aizpekelēt Pārcelt, aizgādāt ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties.
atpekelēties Pārcelties (šurp, atpakaļ) uz jaunu dzīvesvietu (ar mantām).
aizcelties Pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
pāriet Pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
aizdaņģināties Pārcelties (uz dzīvi).
pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur, piemēram, dzīvot, strādāt).
piepekelēties Pārcelties ar iedzīvi (pie kāda).
atkortelēties Pārcelties ar iedzīvi (šurp, uz šejieni).
pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
pārvilkties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
aizkortelēties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu).
dasacelties Pārcelties ar laivu līdz kādai vietai.
atpindelēties Pārcelties ar mantām, iedzīvi (šurp, atpakaļ).
aizblusāties Pārcelties ar visiem krāmiem, grabažām.
aizkrāmēties Pārcelties ar visu iedzīvi (kur projām).
atcelties Pārcelties atpakaļ.
pārsacelties Pārcelties pāri ar ūdens transportlīdzekli.
aizaberīties Pārcelties uz citu dzīves vietu.
aizacelties Pārcelties uz citu dzīves vietu.
aizavadāties Pārcelties uz citu dzīves vietu.
aizvadāties Pārcelties uz citu dzīves vietu.
jurģot Pārcelties uz citu dzīves vietu.
izacelties Pārcelties uz citu dzīvesvietu.
piekortelēties Pārcelties, apmesties uz dzīvi (pie kāda).
uzpekelēties Pārcelties, pārkravāties ar mantām, iedzīvi (uz kā, kur augšā).
uzpindelēt Pārcelties, pārkravāties ar mantām, iedzīvi (uz kā, kur augšā).
ceļot Pārcelties, pārvietoties.
aizgādāties Pārcelties.
atcelties Pārcelties.
pārvadāties Pārcelties.
pārceltuva Pārceltuve (1).
pārvazs Pārceltuve (1).
pārvazs Pārceltuve (2).
pontonpārceltuve Pārceltuve pāri ūdensšķērslim ar pontoniem vai pa pontontiltu.
pārceļāt Pārceļot uz citu vietu.
pārsacensties Pārcensties.
atgarozēties Pārcepjot atdalīties.
atcept Pārcept (1).
pārcept Pārcepties.
pārsacepties Pārcepties.
izturēt Pārciest (nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām.
pārlaist Pārciest (piemēram, negatīvu emocionālu stāvokli).
izvārgot Pārciest nelaimi, izciest ciešanas līdz galam.
pārsirgot Pārciest slimību, pārslimot.
izķiept Pārciest, izciest, atspirgt.
izķērpt Pārciest, izciest.
izgulēt Pārciest, izslimot (slimību).
apciest Pārciest, izturēt.
aizciest Pārciest.
pārgoravāt Pārciest.
pārsaciesties Pārciesties.
parakāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
parakāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
parakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
parakņāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
atcelāt Pārcilāt (un apgrozīt) vairākus vai daudzus objektus.
raknēties Pārcilāt, ko meklējot.
pārgaldīt Pārcilāt, pārvietot.
pārcelāt Pārcilāt.
pārzvalstīt Pārcilt ko smagu.
pārsieviete Pārcilvēciska sieviete.
pārcilvēcīgs Pārcilvēcisks.
supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem.
pāršļaukt Pārcirst, pārdalīt.
pārsukurot Pārcukurot.
Māra Pārdabiska būtne budismā, kas Budu centās atraut no meditācijas, lai viņš neapskaidrotos.
lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve.
pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne; drakons.
feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja).
gars Pārdabiskas būtnes, mirušie cilvēki ne miesiskajā, bet to ēteriskajā formā.
vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme.
pārdabīgs Pārdabisks (1).
pārdabīgs Pārdabisks (2).
zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
aizredzība Pārdabisku spēku un norādījumu paredzēšana.
mistifikācija Pārdabiskuma piedēvēšana.
pārlīferēt Pārdabūt (kam pāri, parasti nelegāli, neatļauti).
redistribūcija Pārdalīšana; izvietošana citādā veidā.
pārsadalīties Pārdalīt (ko) savā starpā.
pāršķirt Pārdalīt (matus, matu kārtojumu) - par šķirtni, celiņu (matos).
pāršķirt Pārdalīt (parasti telpu, platību).
pāršālēt Pārdalīt, sadalīt (telpu), iebūvējot sienas.
piedalīt Pārdalot, pārveidojot pievienot (pie kā, kam klāt); pievienot (kādam kopumam).
Zadvinje Pārdaugava.
Aizdaugavas hercogiste Pārdaugavas hercogiste.
Pārdaugavas province Pārdaugavas hercogistes sākotnējais nosaukums no 1562. g. līdz 1566. g.
Hilhena zemes tiesību projekts Pārdaugavas hercogistes zemes tiesību kodekss, ko 1599. g. izstrādāja Rīgas pilsētas sindiks D. Hilhens; tam bija liela nozīme dzimtbūšanas kodifikācijā.
pārdagains Pārdegains.
pārdeglaiņš Pārdegains.
pārdegojs Pārdegains.
pāradesmit Pārdesmit.
pāridesmit Pārdesmit.
zveņģis Pārdevēja palīgs.
uzprasījums Pārdevēja pieprasītais cenas palielinājums virs ražotāja noteiktās cenas.
veikalnīca Pārdevēja.
bupečnieks Pārdevējs bufetē; bufetnieks.
kiosknieks Pārdevējs kioskā.
veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks.
tālākpārdevējs Pārdevējs, kas iepērk preces vai pakalpojumus un tos pārdod saviem klientiem.
kolportieris Pārdevējs, kas preces iznēsā pa mājām.
iznēsātājs Pārdevējs, kas preci iznēsā.
dārdzinieks Pārdevējs, kurš uztur augstas cenas.
komijs Pārdevējs, tirgotāja palīgs.
bodzellis Pārdevējs.
pārkristīt Pārdēvēt (citā vārdā).
pārkrustīt Pārdēvēt (citā vārdā).
pārsaukties Pārdēvēt sevi.
pārcelt Pārdēvēt.
pārdāvāt Pārdēvēt.
pārsaukt Pārdēvēt.
pārkristīties Pārdēvēties (citā vārdā).
pārkrustīties Pārdēvēties (citā vārdā).
pārdīdzēt Pārdiedzēt.
pārdien Pārdienām.
pārdieņām Pārdienām.
pārdienis Pārdienām.
pārdieņš Pārdienām.
pārdilināties Pārdilt.
pārdimt Pārdimdēt (1).
pārdimt Pārdimdēt (2).
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
pārlika Pārdoma.
apdomāties Pārdomājot un apsverot mainīt savu iepriekšējo lēmumu, nodomu.
apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
pieņemt lēmumu Pārdomājot, apsverot izvēlēties kādu no vairākām iespējām; izlemt.
nolemt Pārdomājot, vērojot izsecināt.
sagāda Pārdomas.
apliciens Pārdomāšana, apdomāšana.
pārlikt Pārdomāt (1).
reflektēt Pārdomāt, apcerēt.
apjausties Pārdomāt, apdomāties, atjēgties.
atsekties Pārdomāt, apdomāties, ienākt prātā.
pamest acis (arī skatienu, skatu) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
pamest skatienu (arī skatu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
pārprātot Pārdomāt, pārlikt prātā.
atdomāties Pārdomāt; atjēgties un mainīt domas.
apsvērt Pārdomāt; iepriekš vispusīgi izdomāt un novērtēt.
pārsmadzeņot Pārdomāt.
struktūrprogrammēšana Pārdomāta un loģiska tehnoloģija programmu veidošanā; izšķir programmēšanu no apakšas uz augšu un no augšas uz apakšu.
prātīgs Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
rožainis Pārdomu lūgšanas, kas apcer Jēzus un Marijas svarīgākos dzīves notikumus.
subhastatio Pārdošana izsolē.
mazumtirdzniecība Pārdošana tieši patērētājam (tirdzniecības pēdējais posms).
pārdeva Pārdošana, pārdevums.
izpārdot Pārdot (daudz vai visu).
izkrogot Pārdot (dzērienus traukā), tecināt (piem., alu no mucas).
dot Pārdot (parasti retāk dabūjamas preces).
iegrūst Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu).
subhastēt Pārdot izsolē.
kolportēt Pārdot preces (piem., grāmatas), iznēsājot (tās) pa mājām, darbavietām.
tirgoties Pārdot preces; apgādāt pircējus ar noteikta veida precēm.
aizpārdot Pārdot prom, tālāk.
ūtrupēt Pārdot ūtrupē.
aukcionierēt Pārdot vairāksolīšanā.
izpārdavot Pārdot vienu pēc otra (vairākus vai daudzus).
laist Pārdot, iznomāt (ko par kādu cenu).
atdot Pārdot.
bodaķ Pārdot.
lomiķ Pārdot.
noandelēt Pārdot.
nolīferēt Pārdot.
nolikvidēt Pārdot.
nopārdot Pārdot.
pārdāvāt Pārdot.
pārdavot Pārdot.
tirgāties Pārdot.
tolkaķ Pārdot.
zavaļiķ Pārdot.
pārsadoties Pārdoties.
OD Pārdozējums (angļu "overdose").
pārdrāzt Pārdrāzties (1).
pārdrāzt Pārdrāzties (2).
pārsadrāzties Pārdrāzties.
risks Pārdroša rīcība, darbība (cerībā uz vēlamu rezultātu).
trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
žārbuļoties Pārdroši kāpelēt.
pārdrošinieks Pārdrošnieks.
pārdrosis Pārdrošnieks.
pārdrosminieks Pārdrošnieks.
pārdrošnieks Pārdrošs cilvēks.
bezprātīgs Pārdrošs, fantastisks.
žaika Pārdrošs, nemierīgs cilvēks.
neprātīgs Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
neprātis Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
bravada Pārdrošs, pārgalvīgs darbs.
trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš.
pārdross Pārdrošs.
pārspiest Pārdrukāt.
pārdurstīt Pārdurt.
hiperpozija Pārdzeršanās (īslaicīga).
pārkosties Pārdzerties; piedzerties.
parsadzerties Pārdzerties.
pārsalakties Pārdzerties.
pārdzirdināt Pārdzirdīt.
sadzīt Pārdzīt (dzīvniekus) no ganībām mājās.
pārdzīdināt Pārdzīt mājās.
pārbēdzināt Pārdzīt pāri, ļaut pārbēgt.
pārdenkt Pārdzīt.
ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.).
atmirdzums Pārdzīvojuma izpausme (sejā, acīs).
fenomens Pārdzīvojuma pazīme.
melodrāma Pārdzīvojums (skatuves mākslā), kam raksturīgs izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms.
kauss Pārdzīvojums, izjūtas.
līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko).
aizvainojums Pārdzīvojums, kas rodas, kad (kāds) aizvaino; rīcība, izturēšanās, runa u. tml., kas aizvaino.
aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa negaidīts prieks, citu cilvēku līdzjūtība, simpātijas u. tml.; saviļņojums.
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums.
apbrīna Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
izciest Pārdzīvot (ar sāpēm, ciešanām saistītu norisi).
just Pārdzīvot (jūtas, emocijas).
sajust Pārdzīvot (jūtas); izjust (1).
bīties Pārdzīvot bailes; baidīties.
baidīties Pārdzīvot bailes.
izbrīnīties Pārdzīvot izbrīnu.
izjust Pārdzīvot jūtas (parasti dziļi).
iziet Pārdzīvot laika gaitā (kādu fāzi, stāvokli).
jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu; paust sajūsmu.
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
pārdzīvāties Pārdzīvot savu laiku.
pārdzīvoties Pārdzīvot savu laiku.
sērot Pārdzīvot sēras.
sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas), parasti ļoti.
justies Pārdzīvot sevī (kādas jūtas).
aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku).
dabūt trūkties (arī just) Pārdzīvot spējas izbailes.
izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu).
iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru.
pārbadoties Pārdzīvot, izciest kādu laiku ar nepietiekamu pārtiku.
baidēties Pārdzīvot, izjust bailes.
mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
šausmināties Pārdzīvot, izjust, arī paust šausmas (1).
atrast Pārdzīvot, izjust.
pārlaist Pārdzīvot, pārciest (nelabvēlīgus apstākļus sabiedrībā); aizvadīt, pārciest (laikposmu, kurā pastāv nelabvēlīgi apstākļi sabiedrībā).
mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā); arī ļoti pūlēties.
pērties Pārdzīvot.
pārpederēt Pārecēt ar atsperu ecēšām.
kondensācija Pāreja (vielai) no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
dzimumnobriešana Pāreja no bērnības uz dzimumnobriedumu; hipofīzes priekšējās daivas hormonu ierosinātā dzimumdziedzeru straujā attīstība un to izraisītās pārmaiņas organismā; pubertāte.
diskretizācija Pāreja no izejproblēmas uz diskrēto problēmu virkni.
kvantēšana Pāreja no klasiskām (makroskopiskām) likumsakarībām uz kvantiskām (mikroskopiskām) sakarībām; klasiskā sistēmas apraksta aizstāšana ar kvantisku aprakstu.
legalizēšana Pāreja no nelegāla stāvokļa uz legālu.
industrializācija Pāreja no sabiedrības, kuras pamatā ir lauksaimnieciskā ražošana, uz sabiedrību, kurā galvenā ražošanas nozare ir rūpniecība.
industrializēšanās Pāreja no sabiedrības, kuras pamatā ir lauksaimnieciskā ražošana, uz sabiedrību, kurā galvenā ražošanas nozare ir rūpniecība.
racionalizēšanās Pāreja no spontānas, subjektīvas, tradicionālas darbības uz organizētu darbību saskaņā ar racionāli izvirzītiem noteikumiem.
gadmija Pāreja no viena gada otrā.
migrācija Pāreja no vienas aparatūras vai programmatūras sistēmas uz citu sistēmu tā, lai esošos lietojumus un datus varētu izmantot citā datorā vai vidē ar citu operētājsistēmu.
defekcija Pāreja no vienas politiskas partijas uz citu, dezertēšana.
modulācija Pāreja no vienas tonalitātes citā.
konkretizējums Pāreja no vispārīgas idejas vai priekšstata uz tā konkrētu variantu.
zarošanās Pāreja programmas darbībā no vienas instrukciju secības uz citu alternatīvu instrukciju secību zināmu noteikumu izpildīšanās rezultātā; vadības maiņa.
Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš.
digitalizācija Pāreja uz digitālo jeb ciparu iekārtu izmantošanu dažādās nozarēs; digitalizēšana (1).
pārgājiens Pāreja, izmaiņa.
pāreima Pāreja.
pārīns Pārējais.
pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
pusunciālis Pārejas burts no unciāļa uz karolingu minuskuli; 4.-5. gs. latīņu rakstu forma.
promielocīts Pārejas forma starp mieloblastu un mielocītu.
promonocīts Pārejas forma starp monoblastu un monocītu.
priekšstepe Pārejas josla starp stepi un mežu; mežastepe.
protoneolīts Pārejas periods no senā akmens laikmeta (paleolīta) uz jauno akmens laikmetu (neolītu).
pārbruņošanās Pārejas process no militārās aizsardzības sistēmas uz sabiedrisko aizsardzību.
homopauze Pārejas slānis starp homosfēru un heterosfēru.
permo-karbons Pārejas slāņi starp karbona (akmeņogļu) un permas formāciju.
permo-triass Pārejas slāņi starp permas un triasa formāciju.
bilirubīnglobīns Pārejas stadija no hemoglobīna uz bilirubīnu, rodas pēc dzelzs atšķelšanās no hemoglobīna.
normoblasts Pārejas stadija starp normālu eritrocītu un proeritroblastu; tam ir piknotisks kodols un hemoglobīns citoplazmā.
pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu vai gaismēnas toņiem (piemēram, no spilgta uz bālu, no tumša uz gaišu).
klimaktērijs Pārejas vecums (izteiktāk izpaužas sievietēm 45-50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība; klimakss.
cits Pārējie; daži no pārējiem; tie, kas ir bez jau minētā.
pseidoangioma Pārejoša angioma amputācijas stumbenī.
bronhospazma Pārejoša bronhu muskulatūras kontrakcija, piemēram, bronhiālās astmas vai hroniska bronhīta gadījumā.
spiloplānija Pārejoša eritēma.
eksēmija Pārejoša lielāka asins daudzuma izslēgšana no vispārējās asinsrites, piem., šoka gadījumā (vēdera dobumā) vai uzliekot žņaugu loceklim.
eklipse Pārejoša samaņas zaudēšana.
interfilētisks Pārejošs formas ziņā starp diviem šūnu tipiem.
leiposfiksija Pārejošs pulsa trūkums artērijās.
intermisija Pārejošs simptomu vai slimības pārtraukums.
temporars Pārejošs, īslaicīgs.
pagājīgs Pārejošs, iznīcīgs.
tralēšana Pāreju ierīkošana mīnulaukos, izmantojot tanku traļus.
zalba Pārestība, netaisnība.
abida Pārestība, sarūgtinājums, apbēdinājums.
kāpene Pārestība, trūkums.
kruda Pārestība.
pārība Pārestība.
pārsarīties Pārēsties (par dzīvniekiem).
pārstrēbties Pārēsties (strebjot šķidru ēdienu).
pārlakties Pārēsties lieliem malkiem ēdot, rijot šķidru barību (par suņiem un kaķiem).
piesprāgties Pārēsties, ēdot pārslogoties līdz pārsprāgšanai, pārplīšanai.
pārdzīties Pārēsties.
pārēst Pārēsties.
pārrīties Pārēsties.
pārsaēsties Pārēsties.
saslānīties Pārēsties.
pārjūgot Pārēvelēt ar jūga ēveli.
uzēvelēt Pārēvelēt no jauna.
pārstrīķēt Pārēvelēt.
refinansēt Pārformēt kredītu no vienas bankas uz citu.
pārgadis Pārgadiem.
pārgadu Pārgadus.
neprāts Pārgalvība, pārdrošība.
smaula Pārgalvība.
ģeida Pārgalvīga būtne.
nerātnība Pārgalvīga izturēšanās, rīcība, runa.
pārgalvība Pārgalvīga izturēšanās, runa.
acaine Pārgalvīga, nebēdnīga, draiskulīga meitene.
neprātība Pārgalvīga, pārdroša izturēšanās, rīcība, runa.
žaustelēties Pārgalvīgi kaut ko darīt.
žaustīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt); skraidot dauzīties; nemierīgi žestikulēt.
žākstīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt).
uzžauties Pārgalvīgi, ar grūtībām uzkāpt, uzrāpties.
viksēt Pārgalvīgi, arī čakli strādāt.
džigits Pārgalvīgs autobraucējs.
ļihačs Pārgalvīgs autobraucējs.
kaklalauzējs Pārgalvīgs cilvēks, pašnāvnieks.
pārgalvnieks Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvis.
pārgalvis Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvnieks.
apšaulis Pārgalvīgs cilvēks.
nerātnis Pārgalvīgs cilvēks.
plestiķis Pārgalvīgs, bet nenopietns cilvēks.
acains Pārgalvīgs, nebēdnīgs, palaidnīgs.
uņģistītis Pārgalvīgs, nepaklausīgs zēns.
pamēklis Pārgalvīgs, neprātīgs cilvēks.
bezprātis Pārgalvīgs, pārdrošs cilvēks; fantasts.
neprātīgs Pārgalvīgs, pārdrošs.
aitivars Pārgalvīgs, trakulīgs cilvēks.
folatre Pārgalvīgs, vieglprātīgs.
kreizī Pārgalvīgs; tāds, kas darīts, cerot uz lielu veiksmi.
duhovojs Pārgalvīgs.
lielgalvīgs Pārgalvīgs.
nerātns Pārgalvīgs.
pārgalvis Pārgalvīgs.
acainis Pārgalvis, nebēdnis, palaidnis.
pārgalvinis Pārgalvis.
sakukot Pārgatavojoties noliekties uz leju (parasti par labību).
nokukot Pārgatavojoties noliekties uz leju (parasti par miežu vārpām).
apskusties Pārgatavošanās dēļ pazaudēt (ļaut nokrist) akotus.
izklēmēt Pārgatavoties un sabojāties.
noklēmēt Pārgatavoties un sabojāties.
klēmēt Pārgatavoties un sākt bojāties.
kļemēt Pārgatavoties, veldrēties.
pārgatavēties Pārgatavoties.
auciemieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Auciems" iedzīvotāji.
lencēnieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Lenči" iedzīvotāji.
lencieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Lenči" iedzīvotāji.
strīķieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Strīķi" iedzīvotāji.
Pastes Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Vējkrogs" bijušais nosaukums.
Rozbeķi Pārgaujas novada Stalbes apdzīvotās vietas "Rozula" (vidējciems) bijušais nosaukums.
plācēnieši Pārgaujas novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Plācis" iedzīvotāji.
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
sifons Pārgāzne ūdens novadīšanai, piemēram, no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem.
pārsagāzties Pārgāzties.
pagrauzt Pārgrauzt.
pārēst Pārgrauzt.
pārtīkāties Pārgribēties.
bisekcija Pārgriešana uz pusēm, piem., embriotomijā.
uzvalbīt Pārgriezt (acis) uz augšu.
novalbīt Pārgriezt (acis).
pāršņaukt Pārgriezt (ar asu nazi).
pāršņāpt Pārgriezt 2(1).
pagriezt Pārgriezt uz pusēm.
izolīt Pārgriezt, izbolīt.
atvērt Pārgriezt, pārkalt operējot (lai piekļūtu kādam ķermeņa dobumam).
pārkruķīt Pārgriezt; pārslēgt.
pāršķērēt Pārgriezt.
pārsmelt Pārgriezt.
razkaķiķ Pārgriezt.
razmiķ Pārgriezt.
rzamandoriķ Pārgriezt.
miodiastāze Pārgriezta vai pārrauta muskuļa galu attālināšanās; muskuļa traumatisks bojājums kā pārstiepšanas sekas.
kolpoperineorāfija Pārgrieztas vai plīsušas maksts un starpenes sašūšana.
iegriezums Pārgriežot vai iegriežot ieveidots neliels šķēlums, robs, plaisa.
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus, dalīt (šuvuma vietu).
kommūtācija Pārgrozība, pārmaiņa; viena soda pārvēršana otrā.
metaplasma Pārgrozīšana, pārveidošana.
pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
mutātors Pārgrozītājs, mainītājs.
pārsagruozīties Pārgrozīties.
pārvennēties Pārgrozīties.
semidinpārgrupēšanās Pārgrupēšanās, kas notiek, ja hidrabenzola molekulā viens ūdeņradis para- vietā ir aizvietots un parastā pārgrupēšanās par benzidīnu nevar notikt.
pārgrust Pārgruzdēt.
gudramuļķis Pārgudrelis, bezkaunīgs iznirelis.
šmādaris Pārgudrinieks, kūdītājs.
mēglis Pārgudrinieks.
pārgudrelis Pārgudrinieks.
pārgudrenieks Pārgudrinieks.
pārgudrinieks Pārgudrs cilvēks.
pārnakšņot Pārgulēt, arī pavadīt nakti (kur).
pārgult Pārgulties (1).
pārgult Pārgulties (2).
pārkust Pārgurt.
ekshauscija Pārguruma sekas.
zaparka Pārgurums.
maijgrāfs Pārģērbies vīrietis, kurš Maija grāfa svētkos attēlo vasaru un cīnās ar "ziemas grāfu".
pārtaisīt Pārģērbjot, uzliekot masku u. tml., izveidot (kādu) līdzīgu (kam).
iesataisīties Pārģērbties par ko.
iesavilkties Pārģērbties par ko.
sasataisīties Pārģērbties par ko.
izģērbties Pārģērbties, lai nevarētu pazīt.
pārauties Pārģērbties.
pārmaskoties Pārģērbties.
pārsamaukties Pārģērbties.
parsavilkties Pārģērbties.
perekocennijs Pārģērbts cilvēks.
čenčeris Pārģērbusies persona, maska.
pārēm Pāri (3).
pārim Pāri (6).
transalpīns Pāri Alpiem ejošs vai nākošs, viņpus Alpiem esošs.
popenis Pāri ezera malai pāraugusi līgana pļava.
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
pārkūleņš Pāri galvai.
virsindividuāls Pāri indivīdiem esošs.
pārkaļņš Pāri kalnam.
pārkrūtis Pāri krūtīm.
stencele Pāri par divi metri garš apaļkoks, ko izmantoja kā balstu.
padzīvājis Pāri pusmūžam; pavecs.
vispāri Pāri visai (kā) virsmai, uz visas (kā) virsmas.
vispirms Pāri visam pārējam, arī galvenokārt.
pāren Pāri.
pāres Pāri.
pārinēm Pāri.
pāru Pāri.
pārinodarījums Pāridarījums.
transmigrācija Pāriešana no vienas dzīves vietas uz otru.
peregrīnācija Pāriešana uz citu vietu, aizceļošana.
laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
pāraugt Pāriet (8).
pagriezties Pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laikposmu, laikapstākļiem.
pārspirgt Pāriet (par miegu).
atsastāties Pāriet (par slimību).
novākties Pāriet ar visām mantām dzīvot, strādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
pārkristalizēties Pāriet citā, kristāliskā stāvoklī (par vielu).
kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī (par vielu).
adverbializēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras apstākļa vārdos.
substantivizēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos; substantivēties.
substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos; substantivizēties.
uzmosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī; pamosties (1).
pamosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī.
dīgt Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām).
relaksēt Pāriet no nelīdzsvara stāvokļa līdzsvara stāvoklī.
strisciando Pāriet no viena toņa uz otru, slīdot jeb šļūcot un tādējādi uz īsu mirkli pieskaroties visām pustoņu pakāpēm starp tiem.
konvertēties Pāriet no vienas konfesijas citā.
pārstigot Pāriet pa šauru laipu.
vokalizēties Pāriet patskanī (par līdzskaņiem "j" un "v").
iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) - par organisma īpašībām.
ieiet Pāriet vienam otrā (par laika posmiem).
vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
atpult Pāriet, nozust.
pārķeguot Pāriet, pārnākt; pārbēgt.
pārin Pārinēm, pārim.
pāris Pārinieks (1).
pārenieks Pārinieks.
pārinieki Pārinieks.
pārbaļļi Pāris baļļu.
pārbirkavi Pāris birkavu (apmēram 320 kg).
pārcolli Pāris collu.
pārduči Pāris duču.
pārglāzi Pāris glāžu.
pārgubi Pāris gubu.
pārkāli Pāris kāļu.
pārkanni Pāris kannu.
pārkaudzi Pāris kaudžu.
pārklēpji Pāris klēpju.
pārmāji Pāris māju.
pārmuti Pāris malku, kumosu.
pārmēnesi Pāris mēnešu.
pārmēneši Pāris mēnešu.
pārminūti Pāris minūšu.
pārpodi Pāris podu.
pārpudi Pāris pudu.
pārpūri Pāris pūru.
pārpūrieti Pāris pūrvietu.
pārpūrvieti Pāris pūrvietu.
sakūcināt Pāris reizes šurp un turp vicināt.
pārriku Pāris riku, riecienu.
pāršauvi Pāris sauju.
pārspaiņi Pāris spaiņu.
parka Pāris zirgu, kas ir iejūgti arklā.
pakaļpāris Pāris, kas ir pēdējais (parasti rotaļā "pakaļpārus ķert").
pārata Pāris.
pāre Pāris.
pārnis Pāris.
pārs Pāris.
pārlāpstot Pārjaukt ar lāpstu (piemēram, kaudzi, kopumu).
pārprasīt Pārjautāt.
pārtaujāt Pārjautāt.
pārjimt Pārjemt (4).
kurvenīcas Pārjumtas ragavas, ragavas ar grozu.
kibitka Pārjumti rati vai kamanas (Krievijā, līdz 20. gs. sāk.).
ekstrasensorisks Pārjuteklisks.
pārbudināt Pārkairināt.
pārsipināt Pārkaisīt.
madreporīts Pārkajķojusies madrepora, kas siltās jūrās iztaisa veselas salas.
Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks.
Sumburvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
pārkaldināt Pārkalt.
vermiporellas Pārkaļķojušās organismu atliekas, kas veido kaļķakmeņus, Latvijā sastopamas augšordovika Pirgu horizonta Ludzas svītas nogulumos.
cements Pārkaļķota kaulviela, kas apklāj zoba saknes dentīnu.
piekaļķoties Pārkaļķoties.
pārkārnējis Pārkāmējis.
zimagors Pārkāpēju apkarotājs.
zastups Pārkāpiens (atspēriena dēlītim vai metiena līnijai vieglatlētikā).
pārkaplīt Pārkaplēt.
bļatovaķ Pārkāpt cietuma režīmu.
pārlipt Pārkāpt pāri.
palaidnība Pārkāpums (parasti neliels), arī (parasti bērnu) nebēdnība, nerātnība, uzvedības normu neievērošana.
robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai.
apgrēcība Pārkāpums, rīcība, kas ir pretēja pieņemtajām normām.
pārkalas Pārkaras - nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
skara Pārkaras, labības gubu un siena kaudžu nostiprināšanai.
svārsteklis Pārkaras.
pačore Pārkare.
pārkārtenis Pārkārēm.
pārkārteniski Pārkārēm.
pārkāries Pārkarens.
pārkaru Pārkarens.
pārkars Pārkari.
žākars Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus.
žākurs Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus.
pārkari Pārkars.
pārsakarsēties Pārkarsēties.
pārtvaicēties Pārkarsēties.
pārtvīkt Pārkarst, arī ļoti izslāpt (karstumā, tveicē).
notvīkt Pārkarst, izslāpt karstumā, tveicē.
uzgarēties Pārkarst, par ilgu kuroties.
hipertermija Pārkaršana, mākslīga ķermeņa temperatūras paaugstināšana.
pārkarināt Pārkārt (parasti kāju, roku).
pārkabināt Pārkārt (pāri kam).
pārkārstīt Pārkārt (vairākkārtīgi).
pārķirināt Pārkārt, pakārt pār (ko).
pāržauties Pārkārties, pārliekties.
pārķirināties Pārkārties.
pārsakārties Pārkārties.
Pārkārtnes ezers Pārkārtnis, ezers Ļaudonas pagastā.
pārbūve Pārkārtošanās, perestroika - termins, ar ko apzīmē politisko, ekonomisko un sociālo reformu kopumu PSRS 1985.-1991. g.
mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
reindustrializēt Pārkārtot (rūpniecības nozares), modernizējot (tās).
samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām; iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
pārkavāt Pārkārtot, pārkravāt.
dislokācija Pārkārtots, pārveidojies sākotnējais (arī pareizais, normālais) stāvoklis; process --> dislocēt (2).
uzkar Pārkaru 2.
uzkarā Pārkaru 2.
uzkaru Pārkaru 2.
uzkarus Pārkaru 2.
pārkāss Pārkāsas.
pārkašāt Pārkasīt (1).
pārkārst Pārkāst.
osteokrānijs Pārkaulojies augļa galvaskauss atšķirā no hondrokrānija.
parostoze Pārkaulošanās traucējumi.
ektostoze Pārkaulošanās zem skrimšļa perihondrija vai kaula periosta.
apkraupējis Pārklājies ar kraupi, aprepējis.
miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu aizsērēt, aizsprostoties, aizpildīties.
aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem vai sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
nomelnēt Pārklājoties ar netīrumiem, kļūt tumšam (par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
norūsēt Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram.
pielīt Pārklājoties, piesūcoties (ar rasu, miglu), kļūt mitram.
apmetnis Pārklājs apģērba aizsargāšanai.
aizsargpārklājs Pārklājs, kas paredzēts aizsardzībai.
tepdeķis Pārklājs, paklājs, sienas sega.
klājš Pārklājs, sega.
uzsega Pārklājs, sega.
uzsegs Pārklājs, sega.
linta Pārklājs; salmu sega lecekšu apklāšanai.
aizsega Pārklājs.
apklājs Pārklājs.
uzklājs Pārklājs.
uzklātne Pārklājs.
izsvīdums Pārklājuma atsevišķu sastāvdaļu (krāsvielu, pildvielu, plastifikatoru) migrācija uz pārklājuma virsmas, mainot tā vizuālo kvalitāti un ekspluatācijas īpašības.
garenpārklājums Pārklājums starp aeroainām maršruta virzienā.
aizsargpārklājums Pārklājums, kas aizsargā.
iekalt Pārklāt (ar akmeņiem, granītu u. tml., piemēram, krastmalu).
pārsiet Pārklāt (ar kādu materiālu) un sienot nostiprināt (to).
noķepināt Pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
apputināt Pārklāt (augus ar indīgām pulverveida vielām, lai apkarotu kaitēkļus un slimības).
ietērpt Pārklāt (būvelementa) pamatmateriālu ar kādu citu materiālu.
sagrīst Pārklāt (ceļu ar žagariem vai kokiem).
izkaļķot Pārklāt (kā) iekšpusi ar kaļķiem.
metalizēt Pārklāt (ko) ar (plānu) metāla kārtu; pievienot (kam) metālu.
cinkot Pārklāt (ko) ar cinku.
apgleznot Pārklāt (ko) ar gleznojumu.
pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot (kā) jumtu (no kāda materiāla).
apjumt Pārklāt (ko) ar jumtu.
kvēpināt Pārklāt (ko) ar kvēpiem.
pierasot Pārklāt (ko) ar sīkiem pilieniem lielākā daudzumā (par sviedriem).
kaparot Pārklāt (ko) ar varu.
notīklot Pārklāt (ko) tīklojuma veidā (par rievām, dzīslām u. tml.).
platēt Pārklāt (mazāk vērtīga metāla virsmu) ar plānu, parasti cēlmetāla, kārtu.
oksidēt Pārklāt (metāla izstrādājuma) virsmu ar kāda savienojuma (piemēram, oksīda, sulfīda) kārtu.
apputināt Pārklāt (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
norasot Pārklāt (par kā, piemēram, ūdens, sviedru pilieniem).
rasot Pārklāt (par sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm).
aprakstīt Pārklāt (parasti izšujot, arī apgleznojot) ar ornamentu, zīmējumu; izrakstīt.
polsterēt Pārklāt (parasti mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1).
pārtikt Pārklāt (pāri kam, pār ko).
bonēt Pārklāt (parketu, retāk krāsotu grīdu) ar vaska ziedi un pēc tam spodrināt.
pārvilkt Pārklāt (piemēram, ar audumu, ādu), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
apmest Pārklāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu.
apbronzēt Pārklāt (priekšmetu) ar bronzas kārtu.
bronzēt Pārklāt (priekšmetu) ar bronzas kārtu.
misiņot Pārklāt (secīgi) ar misiņa komponentiem.
apaust Pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu).
apalvot Pārklāt ar alvas kārtu.
alvot Pārklāt ar alvas vai tās sakausējumu kārtu.
amalgamēt Pārklāt ar amalgamas kārtu.
asfaltēt Pārklāt ar asfaltbetonu.
cementēt Pārklāt ar cementu; saistīt ar cementu; veidot no cementa.
apcinkot Pārklāt ar cinka kārtu.
darvot Pārklāt ar darvas, bitumena kārtu, piesūcināt, ieziest ar darvu, bitumenu.
apdarvot Pārklāt ar darvu; pavirši nodarvot.
apkļepēt Pārklāt ar dubļiem, netīrumiem.
apdūņot Pārklāt ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
ieeļļot Pārklāt ar eļļas kārtu (kādu virsmu); ievadīt eļļu (kādā ierīcē).
noeļļot Pārklāt ar eļļas kārtu.
emaljēt Pārklāt ar emalju (2).
finierēt Pārklāt ar finieri vai saplāksni; apdarināt ar finieri vai saplāksni.
glazēt Pārklāt ar glazūru (1); vāpēt.
glazēt Pārklāt ar glazūru (2).
glūdēt Pārklāt ar glūdu; krāsot ar glūdu.
grantēt Pārklāt ar granti.
hromēt Pārklāt ar hroma kārtu.
bonierēt Pārklāt ar īpašu ziedi vai grīdu vasku un pēc tam spodrināt.
šaktierēt Pārklāt ar javas kārtu; apmest.
šikatorēt Pārklāt ar javas kārtu; apmest.
deķot Pārklāt ar jumtu.
iemudēt Pārklāt ar jūras zālēm.
apkaļķot Pārklāt ar kaļķu kārtu.
apkāršot Pārklāt ar kārtīm (parasti spāres).
noputināt Pārklāt ar ko tādu, kas put.
nokurkt Pārklāt ar kurkuļiem 1(1).
krītot Pārklāt ar maisījumu, kas gatavots no atduļķota krīta, un līmes ūdens.
pārmiglot Pārklāt ar miglu, apmiglot.
apmūrēt Pārklāt ar mūri (no ārpuses).
niķelēt Pārklāt ar niķeļa kārtu.
patinēt Pārklāt ar patinu.
apšērpt Pārklāt ar plānu ledus kārtu.
vākot Pārklāt ar plānu vaska kārtu (ar medu piepildītās šūnas) - par bitēm.
platinēt Pārklāt ar platīna kārtu.
applūksnot Pārklāt ar plūksnām.
uzpolsterēt Pārklāt ar polsteri (mēbeli, tās virspusi).
piepūderēt Pārklāt ar pūderi (parasti parūku, matus).
sapūderēt Pārklāt ar pūderi, parasti pilnīgi (ķermeņa daļas, parasti seju).
appūderēt Pārklāt ar pūderi.
aizputekļot Pārklāt ar putekļiem.
apkūpināt Pārklāt ar putekļiem.
aizrasot Pārklāt ar rasu, ūdens lāsēm.
aprasot Pārklāt ar rasu, ūdens pilieniem; aprasināt.
aprasināt Pārklāt ar rasu, ūdens pilieniem.
norasināt Pārklāt ar rasu; pārklāt (ko) - par (parasti ūdens) pilieniem; arī apsmidzināt.
aizpuķot Pārklāt ar sarmu (leduspuķēm).
aprasot Pārklāt ar sīkiem pilieniem (par sviedriem).
apsudrabot Pārklāt ar sudraba kārtu.
aizsviedrēt Pārklāt ar sviedriem, likt aizsvīst.
apmiglot Pārklāt ar šķidruma lāsēm.
nošvīkāt Pārklāt ar švīkām (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
uztapsēt Pārklāt ar tapsējamo materiālu (piemēram, mēbeli, tās virspusi).
apkitavāt Pārklāt ar tepi.
aizraibināt Pārklāt ar traipiem.
aptupināt Pārklāt ar tupošiem objektiem.
vāpēt Pārklāt ar vāpi; glazēt (1).
izvāpēt Pārklāt ar vāpi.
apvarot Pārklāt ar varu.
aizvākāt Pārklāt ar vaska kārtu (medus šūnas) - par bitēm.
apvaskot Pārklāt ar vaska kārtu.
vaskot Pārklāt ar vasku.
novelēnot Pārklāt ar velēnām.
pārvelvēt Pārklāt ar velvi.
kaļķot Pārklāt ar vielām, vielu maisījumu, kas satur kalcija savienojumus.
apzāļot Pārklāt ar zāli, apaudzēt ar zāli.
apzeltīt Pārklāt ar zelta kārtu.
zeltīt Pārklāt ar zelta kārtu.
uzzeltīt Pārklāt ar zeltu, zelta krāsu.
noziepēt Pārklāt ar ziepju putām, šķīdumu (kā virsmu).
izšaktierēt Pārklāt no iekšpuses (sienas, griestus kādā telpā) ar javu.
pārklāties Pārklāt sevi (ar ko).
savākot Pārklāt šūnas viscaur ar vaska kārtiņu (par bitēm); aizvākot.
parafinēt Pārklāt vai piesūcināt ar parafīnu.
laminēt Pārklāt virsmu ar caurspīdīgu aizsargkārtu.
apvilkt Pārklāt, aizklāt.
aizkūpināt Pārklāt, aizsegt (par dūmiem).
aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju.
aizdūmakot Pārklāt, aizvilkt ar dūmaku.
apspalvot Pārklāt, apaugt ar spalvām.
vurvēt Pārklāt, apklāt.
apkūpēt Pārklāt, apņemt (par dūmiem, smaržu u. tml.).
apaugt Pārklāt, apņemt no visām pusēm (par audiem, taukiem u. tml.).
aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri).
apklāt Pārklāt, apsegt; pārsegt.
plāksnēt Pārklāt, apšūt ar plāksnēm.
satepēt Pārklāt, arī piepildīt, parasti pilnīgi, ar tepi; tepējot salabot.
satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
iztīklot Pārklāt, cauraust tīklveidā.
noskleist Pārklāt, noklāt.
aprakt Pārklāt, nosegt (par ko grūstošu, plūstošu u. tml.).
apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko).
nojumt Pārklāt, nosegt.
bruģēt Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem.
zemdēt Pārklāt, pārpludināt ar zemi, smiltīm.
pāršaust Pārklāt, pārsegt.
aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml.
pierasot Pārklāt, piepildīt (ko) - par rasu, ūdens pilieniem.
iesveķot Pārklāt, piesūcināt ar sveķiem.
pārkubināt Pārklāt.
pārtīmekļot Pārklāt.
pāraugt Pārklāties (ar augiem) - piemēram, par vietu, (kā) virsmu; augot pārklāt (vietu, kā virsmu) - par augiem.
apaugt Pārklāties (ar augiem).
noaugt Pārklāties (ar augošiem augiem, to daļām) - piemēram, par vietu, citiem augiem.
apdīgt Pārklāties (ar bārdas rugājiem) - par seju.
apaugt Pārklāties (ar bārdu, matiem, spalvām).
apsisties Pārklāties (ar izsitumiem, vātīm u. tml.); saslimt (ar slimību, kas rada izsitumus, vātis u. tml.).
pārvilkties Pārklāties (ar kā, piemēram, ledus, sniega, kārtu).
nobirt Pārklāties (ar ko birstošu).
nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) - par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
noķept Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķepēt.
noķepēt Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķept.
noplūst Pārklāties (ar ko plūstošu).
pārplūst Pārklāties (ar ko plūstošu).
novīties Pārklāties (ar ko tādu, kas vijas).
novilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties (par debesīm).
pārvilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu, dūmaku u. tml.).
apaugt Pārklāties (ar mizu, ar audiem).
uzsērties Pārklāties (ar nosēdumiem).
apvizēt Pārklāties (ar plānu ledus kārtu); apsalt.
pāraugt Pārklāties (ar plēvi, krevi u. tml.) - piemēram, par brūci; pārklāt (piemēram, brūci) - parplēvi, krevi u. tml.
iesērt Pārklāties (ar smiltīm).
aizvilkties Pārklāties (ar sniegu, ledus kārtu u. tml.).
rasoties Pārklāties (ar sviedru lāsēm).
noziedēt Pārklāties (ar ziedošiem augiem).
apputēt Pārklāties (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
pārausties Pārklāties (pār ko) - par ledu.
uzplēnēt Pārklāties (par pelniem pār oglēm).
nomesties Pārklāties (piemēram, ar izsitumiem).
rasot Pārklāties (piemēram, svīstot) ar sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm.
apglumēt Pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
apburbēt Pārklāties (visapkārt) ar caurumiņiem, pūslīšiem.
noplēnēties Pārklāties ar (gruzdošiem) pelniem.
nomizēt Pārklāties ar (kā) kārtu.
noaugt Pārklāties ar (parasti garu, pinkainu) apmatojumu, apspalvojumu.
noaugt Pārklāties ar (parasti nekoptu) bārdu, matiem; kļūt tādam, kam ir (parasti nekopta) bārda, mati.
piesumēt Pārklāties ar aļģēm un gļotām.
apgremzdēties Pārklāties ar aplievu (pavasarī).
apkalēt Pārklāties ar atkalu, ledus gāli.
apkalot Pārklāties ar atkalu, ledus gāli.
apgailēties Pārklāties ar baltiem pelniem.
noplēvēties Pārklāties ar biezu plēvi.
applaukot Pārklāties ar blaugznām.
noputoties Pārklāties ar bputām.
pārslāņoties Pārklāties ar citu slāni.
sačūlot Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu); kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
glotot Pārklāties ar dūņām un gļotām.
apglemēt Pārklāties ar dūņām, dubļiem.
apdūnēt Pārklāties ar dūņām.
eļļoties Pārklāties ar eļļu; kļūt eļļainam.
pārrecēt Pārklāties ar garoziņu.
apdrauzāt Pārklāties ar garozu.
apstruvēt Pārklāties ar gļotām (tekot ūdenim); applekšēt, appūznīt.
noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
noglitēt Pārklāties ar gļotām.
nogļotēt Pārklāties ar gļotām.
nosērot Pārklāties ar gļotām.
nosūlāt Pārklāties ar gļotām.
lāsāt Pārklāties ar gružiem.
kumuļains Pārklāties ar izkaisītiem mākoņiem.
aizkraupēt Pārklāties ar izsitumiem, kļūt raupjam (par kartupeļiem).
aizvurvēt Pārklāties ar kaut ko.
piesmetēties Pārklāties ar ko lipīgu, slidenu, ķepīgu.
sirmot Pārklāties ar ko pelēcīgi baltu (piemēram, ar sūnu, sarmu).
noputēt Pārklāties ar ko tādu, kas put.
apkraupēt Pārklāties ar kraupi, ēdi, zvīņainu garozu, mizu.
apkrepečoties Pārklāties ar krepečiem.
apvātēt Pārklāties ar krevelēm.
sasalieties Pārklāties ar kreveli (par brūci, augoni).
sakrepelēt Pārklāties ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
sakrepēt Pārklāties ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
nokrozēt Pārklāties ar kreveli (par brūci).
apkrevelēt Pārklāties ar kreveli.
vātēt Pārklāties ar kreveli.
krevēt Pārklāties ar krevi (1).
nokurkties Pārklāties ar kurkuļiem 1(1).
aizkūpēt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem u. tml. (parasti, kļūstot necaurredzamam vai vāji caurredzamam); aizkvēpt.
nokvēpt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem.
iekvēpt Pārklāties ar kvēpiem.
kvēpt Pārklāties ar kvēpiem.
aplapot Pārklāties ar lapām (par kokiem, krūmiem); salapot.
aplāsot Pārklāties ar lāsēm.
nolāsēt Pārklāties ar lāsēm.
nolāsot Pārklāties ar lāsēm.
apledot Pārklāties ar ledu (visapkārt, vispāri).
aizviznīt Pārklāties ar ledu.
noledot Pārklāties ar ledu.
pārledot Pārklāties ar ledu.
aizvārīt Pārklāties ar ledus kārtu.
aizviezēt Pārklāties ar ledus kārtu.
apalvīties Pārklāties ar ledus kārtu.
aizrozēt Pārklāties ar leduspuķēm (par loga rūtīm).
aizrožot Pārklāties ar leduspuķēm.
nolēkšķēt Pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem.
nolekšot Pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem.
nosvēdrēties Pārklāties ar lentveida mākoņiem.
nolezēt Pārklāties ar lielu netīrumu kārtu.
nodūkties Pārklāties ar lietus mākoņiem, satumst.
vizēt Pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu (par ūdeni).
apmākties Pārklāties ar mākoņiem: kļūt mākoņainam.
aizgult Pārklāties ar mākoņiem.
apglīzdēt Pārklāties ar mālu (glīzdu); (sala dēļ) kļūt stīvam, sastīvēt (par zemi).
appumpot Pārklāties ar maziem puniem (pumpām).
piemirkt Pārklāties ar mitrumu (par augiem, to dalām); kļūt viscaur mitram, slapjam (par augiem kādā platībā).
apsvīst Pārklāties ar mitrumu (tvaikiem atdziestot); aprasot.
aizpērslot Pārklāties ar nedaudzām sniegpārslām.
vātot Pārklāties ar nelielām brūcēm.
nodumēt Pārklāties ar nelielu miglu.
ierēpēt Pārklāties ar netīrumiem, kas pakāpeniski ieaug ādā.
krept Pārklāties ar netīrumiem, kļūt netīram.
aizmelnēt Pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns.
aizmelnot Pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns.
aprebt Pārklāties ar netīrumiem.
kļepēt Pārklāties ar netīrumiem.
nosmekšēt Pārklāties ar netīrumiem.
nosmekšēties Pārklāties ar netīrumiem.
nosmekšķēt Pārklāties ar netīrumiem.
nosmekšķēties Pārklāties ar netīrumiem.
stēmēt Pārklāties ar netīrumiem.
zeģēt Pārklāties ar netīrumu kārtu.
apšervēt Pārklāties ar netīrumu slāni.
aizsūbēt Pārklāties ar oksīda, arī netīrumu kārtu.
apsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu (par metāliem).
uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam); arī nosūbēt.
nosūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu.
apķirmēt Pārklāties ar pelējuma kārtu, appelēt.
nobūbēt Pārklāties ar pelējuma kārtu.
uzpelēt Pārklāties ar pelējumu, rasties pelējuma kārtai virsū (uz kā, kam).
appelēt Pārklāties ar pelējumu.
iestruvēt Pārklāties ar pelējumu.
nopelēt Pārklāties ar pelējumu.
novervelēt Pārklāties ar pelējumu.
nopiepēt Pārklāties ar piepēm.
appilēt Pārklāties ar piloša šķidruma lāsēm, pilieniem.
noplogāt Pārklāties ar plānu ādas veida kārtiņu.
applēvēt Pārklāties ar plānu ādiņu, plēvi.
plēvēties Pārklāties ar plānu ādiņu.
piekaļķāties Pārklāties ar plānu kaļķa kārtiņu.
galēt Pārklāties ar plānu ledu.
virzēt Pārklāties ar plānu ledu.
aizvizēt Pārklāties ar plānu ledus garozu.
apgālēt Pārklāties ar plānu ledus kārtiņu (gāli).
širpt Pārklāties ar plānu ledus kārtu.
uzčākstēt Pārklāties ar plānu ledus kārtu.
apsalēt Pārklāties ar plānu ledus vai saslušu dubļu kārtu.
apbūbēt Pārklāties ar plānu pelējuma kārtiņu (piemēram, par pienu).
būbēt Pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu).
uzplānēt Pārklāties ar plānu plēves kārtiņu.
aizpērslot Pārklāties ar plānu sniega kārtiņu (pirmais sniegs).
aizvirzties Pārklāties ar plānu, zaļu plēvīti (par stāvošu ūdeni).
applēnēt Pārklāties ar plēnēm.
parsavilkties Pārklāties ar plēvi (par ēdienu, dzērienu).
noplēmēt Pārklāties ar plēvi, ādu (par šķidrumu).
plēmēt Pārklāties ar plēvi, ādu (par šķidrumu).
applūksnoties Pārklāties ar plūksnām.
apvillāties Pārklāties ar pūkām (vilnu).
appūkāt Pārklāties ar pūkām, dūnām, pārslām.
piepūkāt Pārklāties ar pūkām, spalvām.
sapūkāt Pārklāties ar pūkām.
nokupāties Pārklāties ar putām (kā tikko slaukts piens).
apputāt Pārklāties ar putām.
apputot Pārklāties ar putām.
noputāt Pārklāties ar putām.
noputāties Pārklāties ar putām.
noputot Pārklāties ar putām.
ieputēt Pārklāties ar putekļiem no visām pusēm.
noplēkot Pārklāties ar putekļiem un zirnekļu tīkliem.
noplēkt Pārklāties ar putekļiem, netīrumiem vai zirnekļu tīkliem.
aizputēt Pārklāties ar putekļiem; apputēt, noputēt.
iesūrkstēt Pārklāties ar pūtītēm.
aizpļakšt Pārklāties ar pūžņiem (par acīm).
aizpuļāt Pārklāties ar pūžņiem (par acīm).
aprasot Pārklāties ar rasu, ar ūdens pilieniem.
rasoties Pārklāties ar rasu, sīkiem ūdens pilieniem.
aizrasot Pārklāties ar rasu, ūdens lāsēm; aizsvīst, norasot.
norasot Pārklāties ar rasu; pārklāties ar kā (piemēram, ūdens, sviedru) pilieniem.
rāvoties Pārklāties ar rāvu.
sarētēt Pārklāties ar rētām (par augiem).
apkrevēt Pārklāties ar rupju, nelīdzenu garozu.
aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, vietumis).
rūsēt Pārklāties ar rūsu 1 (1).
norūsēt Pārklāties ar rūsu.
uzrūsēt Pārklāties ar rūsu.
apsūlāt Pārklāties ar sapuvušu šķidrumu.
norecēt Pārklāties ar sarecējušām asinīm.
nosarmot Pārklāties ar sarmai līdzīgu veidojumu (par augiem, to dalām).
nopērslāt Pārklāties ar sarmu (arī putekļiem).
apsalt Pārklāties ar sarmu vai plānu ledus kārtu.
aizsarmot Pārklāties ar sarmu.
apsarmot Pārklāties ar sarmu.
nosalnēt Pārklāties ar sarmu.
nosarmot Pārklāties ar sarmu.
nosarmoties Pārklāties ar sarmu.
sarmot Pārklāties ar sarmu.
uzsarmot Pārklāties ar sarmu.
apsērsnot Pārklāties ar sērsnu.
aizsvīst Pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem (par stiklu); norasot.
ieglietēt Pārklāties ar smiltīm.
pārsnigt Pārklāties ar sniegu (piemēram, par zemi).
apsnigot Pārklāties ar sniegu; apsnigt.
iesnigt Pārklāties ar sniegu.
nosvēpēt Pārklāties ar sodrējiem vai putekļiem.
noposāt Pārklāties ar strutām, pūžņiem.
aizpūžņāt Pārklāties ar strutām.
apposāt Pārklāties ar strutām.
apstrutāt Pārklāties ar strutām.
apsulāties Pārklāties ar sulu.
iesūnoties Pārklāties ar sūnu.
nosveķāt Pārklāties ar sveķiem.
nosviķot Pārklāties ar sveķiem.
apvāpēties Pārklāties ar sveķu kārtu.
apskust Pārklāties ar sviedriem un netīrumiem.
noskust Pārklāties ar sviedriem un netīrumiem.
apsvīst Pārklāties ar sviedriem; mazliet nosvīst (parasti par seju).
aprasot Pārklāties ar sviedru lāsēm; nosvīst.
tulznot Pārklāties ar tulznām (par ķermeņa daļām).
satulznāt Pārklāties ar tulznām.
pieskapstēt Pārklāties ar vara zaļumu.
norudēt Pārklāties ar vasarraibumiem.
apvātīt Pārklāties ar vātīm.
nozaļot Pārklāties ar zaļa oksīda kārtu.
nogurgt Pārklāties ar zaļām gļotām.
sazalāt Pārklāties ar zaļu pelējuma kārtu (par produktiem).
sazalēt Pārklāties ar zaļu pelējuma kārtu (par produktiem).
apzelt Pārklāties ar zaļumu; sazelt (par laukiem, tīrumiem u. tml.).
apziedēt Pārklāties ar ziediem.
nostīgot Pārklāties ar zirnekļa tīkliem (par tīrumu).
piestīgāt Pārklāties ar zirnekļu tīkliem.
pieskābt Pārklāties no iekšpuses ar (kā) skāba kārtu.
pierūgt Pārklāties no iekšpuses ar ko rūgstošu (par trauku).
piepelēt Pārklāties no iekšpuses ar pelējumu.
pieputēt Pārklāties no iekšpuses ar putekļiem.
pierūsēt Pārklāties no iekšpuses ar rūsu.
piesūbēt Pārklāties no iekšpuses, arī piepildīties ar netīrumiem.
uzpiepēt Pārklāties piepju sēnēm (par koku).
apzvaigznīt Pārklāties šur tur ar plānu ledu.
apvārāt Pārklāties vai tikt pievilktam ar zirnekļu tīkliem.
sakūpēt Pārklāties viscaur ar kvēpiem, putekļiem; piesūkties ar dūmiem, putekļiem.
nokrebulēt Pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt.
nokrepēt Pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt.
sapiepēt Pārklāties viscaur ar piepēm.
izglumēt Pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā).
blusot Pārklāties ziedu putekšņiem (par ūdenstilpi).
apspalvoties Pārklāties, apaugt ar spalvām.
pārsūnot Pārklāties, apaugt ar sūnām.
apzaļot Pārklāties, apaugt ar zaļumu.
pierasot Pārklāties, kļūt pilnam ar rasu, ar ūdens pilieniem.
piesarmot Pārklāties, kļūt pilnam ar sarmu.
saputēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ko tādu, kas put.
saledot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu.
sasalt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu.
sarūsēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar rūsu; rūsējot kļūt, parasti pilnīgi, nederīgam.
sasarmot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sarmu.
sasērsnot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sērsnu.
savižņot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar vižņiem.
aizčūlāt Pārklāties, pārvilkties ar strutām.
nosabērties Pārklāties, piemēram, ar izsitumiem, plankumiem.
pielīt Pārklāties, piepildīties (ar asarām) - par acīm.
aizaugt Pārklāties, piepildīties (ar augiem) - par dīķi, ezeru u. tml.
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos); pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
aizaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos).
piesūnot Pārklāties, piepildīties ar sūnām.
apasarot Pārklāties, pieplūst ar asarām.
noasiņot Pārklāties, piesūkties ar asinīm.
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu).
uzkubināties Pārklāties.
aplapot Pārklāts ar lapām.
aplikt Pārklāts ar nogulsnēm, plēvi, atdalījumiem (par gļotādu).
čurains Pārklāts ar vasaras raibumiem.
pārklausība Pārklausīšana.
pārklaušināt Pārklausīt (1).
pārdzirdēt Pārklausīties.
pārsaklausīties Pārklausīties.
apklausīt Pārklaušināt (virkni objektu).
pārklausināt Pārklaušināt.
pārklibāt Pārklibot.
pārklindzināt Pārklidzināt.
aizbļaut Pārkliegt; iekliegties, sākt kliegt.
aizbrēkt Pārkliegt; iesākt kliegt, raudāt.
pārbļaut Pārkliegt.
pārbrēkt Pārkliegt.
pārklendzināt Pārkliegt.
pārklindzināt Pārkliegt.
pārbrēkties Pārkliegties; pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārbļauties Pārkliegties; pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
parsakliegties Pārkliegties.
pārklunkurēt Pārklumburot (1).
pārklunkurot Pārklumburot (1).
pārklunkurēt Pārklumburot (2).
pārklunkurot Pārklumburot (2).
pārtapt Pārkļūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārtikt Pārkļūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārtapt Pārkļūt (pāri kam, pār ko).
pārcirst Pārknābt.
pārkņiebt Pārkniebt.
apkurtēt Pārkoksnēties, kļūt porainam viscaur vai viegli (no virspuses).
pārkokoties Pārkoksnēties.
izkožļāt Pārkost, sakost.
pārpindzelēt Pārkrāsot ar otu.
uzdzeltināt Pārkrāsot dzeltenāku.
pārkrāsāt Pārkrāsot.
pārmālēt Pārkrāsot.
pārpervēt Pārkrāsot.
pārlādēt Pārkraut (1).
pārkravāt Pārkraut (uz kurieni, pie kā, kur).
varmācens Pārkrauts; pārmērīgi piekrauts.
pārkrāmēties Pārkravāties.
pārvalkāties Pārkravāties.
rusifikācija Pārkrievošana.
krievināt Pārkrievot.
pārkrievināt Pārkrievot.
rusificēt Pārkrievot.
sacukuroties Pārkristalizēties, parasti viscaur (par medu, ievārījumu).
pārkrustīt Pārkristīt (1).
pārsvaidīt Pārkristīt (mainot ticību vai pieņemot citu vārdu).
pārkrustīties Pārkristīties (1).
pārkrustam Pārkrustis.
pārkrustīties Pārkrustīt (1) sevi.
pārsakristīties Pārkrustīties.
pārkulēns Pārkūlējs.
rogāt Pārkulstīt izkulto salmu rogas.
pārkulkstīt Pārkulstīt.
pārskulstīt Pārkulstīt.
apbokāt Pārkult (miežus), lai atdalītu sēnalas un akotus.
apbūkāt Pārkult (miežus), lai atdalītu sēnalas un akotus.
uzbokāt Pārkult (no jauna).
būkāt Pārkult labību, lai noberztu akotus.
noskraustīt Pārkult pēc kulšanas atlikušās vārpas.
skraustīt Pārkult pēc kulšanas atlikušās vārpas.
atbūkāt Pārkult vārpas vai akotus.
bukāt Pārkult, lai atdalītu sēnalas un akotus.
izbokāt Pārkult.
pārkūst Pārkūsāt.
pārlaidbūve Pārlaidbūves apšuve - apšuves veids, kurā katras laides apakšējā mala nosedz iepriekšējās laides augšmalu.
pārsvētīt Pārlaist (lietu).
pārliet Pārlaistīt (piemēram, augus, augsni).
pāršķipelēt Pārlāpstot.
latvināt Pārlatviskot.
pārlauzīt Pārlauzt.
pārsalavīties Pārlavīties.
pārlēkalēt Pārlēkāt atkārtoti vai vairākiem objektiem.
pārlekt Pārlēkt.
pārnākt Pārlidot (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
pārlidenēt Pārlidot.
paštaisnība Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecinātība.
uzticība Pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi; paļāvība, ticība.
pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
pašniecība Pārliecība par savu niecību.
pašpārliecība Pārliecība par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.).
pašgudrība Pārliecība pašam par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto.
despērātisms Pārliecība, ka no ciešanām nav iespējams izbēgt un pilnīga atziņa nav sasniedzama.
krāsa Pārliecība, uzskats (parasti politikā); pārliecības, uzskata simbols (parasti politikā).
kredo Pārliecība, uzskats.
pārlieksme Pārliecība.
pārkucies Pārliecies.
erotografomānija Pārliecīga aizraušanās ar pornogrāfiskiem tēliem mākslā un sadzīvē.
metromānija Pārliecīga dzejas sacerējumu cienīšana.
polihidrija Pārliecīga svīšana.
ksenomanija Pārliecīga tieksme pēc visa svešā, ārzemnieciskā.
frankomanija Pārliecīga visa franciskā cienīšana.
hipomanija Pārliecīga zirgu cienīšana.
abundacija Pārliecīgas bagātības dieve (romiešiem).
abundancija Pārliecīgas bagātības dieve (romiešiem).
anginofobija Pārliecīgas bailes saslimt ar stenokardiju.
apdancāt Pārliecīgi aprūpēt.
koribantisks Pārliecīgi, trakiski jautrs.
negals Pārliecīgs, grūti izturams.
piešķutēt Pārliecināt par kaut ko, pamudināt.
traiļiķ Pārliecināt par neticamo.
ierēdēt Pārliecināt, novēlēt.
prikoloķ Pārliecināt.
drosai Pārliecināti; droši.
apticināties Pārliecināties (nonākt pie pārliecības).
pārbaudīt Pārliecināties (parasti rēķinot, skaitot) par (aprēķinu) pareizumu.
pārbaudīt Pārliecināties par (cilvēka, viņa spēju, īpašību) piemērotību (kam).
pārbaudīt Pārliecināties par (jūtu, attieksmes) pastāvēšana, īpašībām.
pārbaudīt Pārliecināties par (kā) lietderību, izmēģinot (to) praksē.
pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību.
pārbaudīt Pārliecināties, kā (cilvēks) veic savus pienākumus.
pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
pārsaliecināties Pārliecināties.
galvīgs Pārliecināts, drošs; tāds, uz kuru var paļauties.
drošs Pārliecināts, nešaubīgs.
dross Pārliecināts.
slaktiņš Pārliecinoša uzvara (parasti sportā).
atkaut Pārliecinoši novērst.
sagraut Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās.
locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
sentiments Pārlieka emocionalitāte, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
parektaze Pārlieka paplašināšana, izstiepšana.
pārsmalkums Pārlieka, kariķēta izsmalcinātība.
pārmaidīt Pārliekot iespiest citā vietā.
pārkārties Pārliekties (par augiem, to daļām).
pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
pārkārties Pārliekties (parasti atbalstoties ar vidukli) - par cilvēku.
pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli).
pārkacēties Pārliekties pāri (kam).
pārsaliekties Pārliekties pāri.
pārzvelties Pārliekties, parasti smagnēji atbalstoties (pāri kam, pār ko).
pārkarināties Pārliekties.
pārkremtis Pārliekties.
pārzvilt Pārliekties.
pārkavēties Pārlieku aizkavēties.
pārstīdzējis Pārlieku ātri izaudzis.
pluities Pārlieku bažīties.
zorģēt Pārlieku daudz ēst.
špirka Pārlieku gara un tieva meitene.
ļatums Pārlieku garš cilvēks.
plīrēties Pārlieku greznoties.
pārgulēties Pārlieku guļot kļūt gļēvam, vārgam.
pārbristies Pārlieku ilgi brist (līdz spēku izsīkumam).
apkumāk Pārlieku izliekts; kūkumā.
pārvārdzināt Pārlieku izmocīt.
pravaļnīgs Pārlieku iznesīgs.
dedzināties Pārlieku karsēties (saulē); sauļoties.
pārgudrība Pārlieku liela gudrība, tās izpaudums.
rapiditāte Pārlieku liels ātrums.
ūdelēt Pārlieku meklēt, kur nekas nav atrodams.
fida Pārlieku moderna, parasti vīzdegunīga, vieglprātīga meitene.
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
pārpīkt Pārlieku pīkt.
debessbrūte Pārlieku reliģioza sieviete.
debessbrūgans Pārlieku reliģiozs vīrietis.
debessbrūtgans Pārlieku reliģiozs vīrietis.
pārrūpēties Pārlieku rūpēties.
uzaurot Pārlieku skali, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
pārlielīt Pārlieku slavēt, slavināt.
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
pārtemperamentīgs Pārlieku temperamentīgs.
pāsēt Pārlieku uzbarot.
pārmetu Pārlieku, par daudz.
papārāk Pārlieku, pārmērīgi.
pāraču Pārlieku, pārmērīgi.
pārliekam Pārlieku.
transfūzija Pārliešana (piem., asins pārliešana).
pārkrēst Pārliet (kaut ko pusšķidru no viena trauka otrā).
pārlaistīt Pārliet (pāri trauka malai).
nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
pārkrāstīt Pārliet, pārlaistīt.
pārskaloties Pārlieties (pāri trauka malām).
pārlīgoties Pārlīgot.
pārlīkties Pārlīkt (2).
aranžēt Pārlikt, iekārtot (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam.
pārgurt Pārlīkt.
pāršļakāties Pārlīt (pāri malai).
pārlūk. Pārlūkojis; pārlūkots.
izkarmīt Pārlūkot kabatu, apzagt.
inspektēt Pārlūkot, pārbaudīt.
pārlūks Pārlūkprogramma.
brouseris Pārlūks, pārlūkprogramma.
drausme Pārmācība, sods.
mācība Pārmācība, sods.
kurāža Pārmācība; mācība.
kastigācija Pārmācīšana, sods.
rādīt Pārmācīt kādu; likt kādam (ko) saprast, izjust.
ieskaustīt Pārmācīt, pērt.
koderēt Pārmācīt, pērt.
mācīt Pārmācīt, sodīt.
dot mācību Pārmācīt, sodīt.
kastiģēt Pārmācīt, šaust, mērdēt (miesu).
izpeizāt Pārmācīt.
izpeizēt Pārmācīt.
pārmīt Pārmainīt (1).
pārmīt Pārmainīt (3); reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
pārdislocēt Pārmainīt (bruņoto spēku) dislokāciju.
pārrakstīties Pārmainīt (uzvārdu, vārdu) likumā paredzētajā kārtībā.
pārgrozīt Pārmainīt liecību, citādi liecināt (par liecinieku).
pārdomāt Pārmainīt nodomu, izlemt citādi.
apgriezt visu ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt.
izlīst no (savas) ādas Pārmainīt savu dabu, raksturu; iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī.
pārslēgties Pārmainīt savu darbību, izturēšanos, tās veidu.
pārdislocēties Pārmainīt savu dislokāciju (par bruņotajiem spēkiem).
pielāgoties Pārmainīt savu izturēšanos, rīcību sociālu nosacījumu, citu cilvēku, kādas situācijas u. tml. ietekmē.
nomesties Pārmainīt savu stāvokli, parasti notupties, nosēsties, nogulties.
nogriezt Pārmainīt un pievērst (citam tematam, jautājumam, piemēram, runu).
pārsarakstīties Pārmainīt uzvārdu likumā noteiktajā kārtībā.
pārsviesties Pārmainīt virzienu (par vēju).
sajaukt Pārmainīt, parasti pilnīgi, iepriekšējo kārtību.
izgrozīt Pārmainīt, parasti sev vēlamā veidā.
mitēt Pārmainīt, pārgrozīt.
izmainīt Pārmainīt, pārveidot.
pārskaņot Pārmainīt, pielāgot citu funkciju, veikšanai (parasti organismu, tā norises).
apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
pārgrozīt Pārmainīt.
pārmīstīt Pārmainīt.
pārmīties Pārmainīties (2).
pārmīties Pārmainīties (3).
mutēt Pārmainīties (par dzīvniekiem, augiem, to pazīmēm).
izgrozīties Pārmainīties (parasti par apstākļiem).
pavērsties Pārmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
pārsasvērties Pārmainīties uzskatos, pievienoties citam viedoklim.
iesagriezties Pārmainīties virziena ziņā (par vēju).
iesagrozīties Pārmainīties virziena ziņā (par vēju).
pārskaņoties Pārmainīties, pielāgoties citu funkciju veikšanai (par organismu, tā norisēm).
izamainīties Pārmainīties; kļūt citādam; pārveidoties.
pārgrozīties Pārmainīties.
alterējošs Pārmainošs; līdzeklis, kas rada vēlamo pārmaiņu ķermeņa funkcijās vai vielu maiņā.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai; pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
metabole Pārmaiņa slimības gaitā, tikumos utt.
pamaiņa Pārmaiņa, pārmijība.
grieze Pārmaiņa, pārvērtība (stāvoklī, attīstības gaitā).
grieži Pārmaiņa, pārvērtība (stāvoklī, attīstības gaitā).
pārmijība Pārmaiņa, pārvērtība.
pārveidība Pārmaiņa, pārvērtība.
konversija Pārmaiņa, stāvokļa izmaiņa (parādībām dabā).
pārgroze Pārmaiņa.
pārgrozība Pārmaiņa.
pārmainība Pārmaiņa.
pārgļotošanās Pārmaiņas augu membrānās, celulozei vai pektīnvielām pārvēršoties gļotās.
pārkramošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, kramam gulstoties atsevišķās membrānas kārtās, vai arī membrānā rodoties atsevišķiem krama ieslēgumiem.
pārkaļķošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, tur submikroskopiski iegulstoties kalcija karbonātam.
alobioze Pārmaiņas fizioloģiskās norisēs, piemērojoties neparastiem, pārmainītiem vides apstākļiem.
vibrotrauma Pārmaiņas iekšējā ausī, auss trauma, ko rada ilgstoša dažādu motoru, darbmašīnu, pneimatisko instrumentu vibrēšana (bieži kopā ar troksni).
artrogeloze Pārmaiņas locītavas skrimšļaudos, visbiežāk ilgstošu termisku vai mehānisku kairinājumu ietekmē.
grozības Pārmaiņas, grieži (piem., Mēness grieži).
kontaktmetamorfisms Pārmaiņas, kas intruzīvo magmatisko masu termālās vai ķīmiskās iedarbības dēļ notiek apkārtējos iežos.
citokinēze Pārmaiņas, kas notiek citoplazma šūnas dalīšanās procesā.
engramma Pārmaiņas, kas paliek citoplazmā, piem., neironā pēc noteikta kairinājuma.
mītības Pārmaiņas, maiņa.
vārtības Pārmaiņas, mijas.
regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties.
laikagrieži Pārmaiņu, pagrieziena posmi laika ritumā.
pasamīties Pārmaiņus darīt.
responsorium Pārmaiņus dziedājums dievkalpojuma liturģijā, kas sastāv no kantora dziedājuma un draudzes atbildes; daļu no atbildes dziedājuma var izpildīt arī koris.
pamīņa Pārmaiņus slāņos izklāti lini.
jukas Pārmaiņus, kopā (ar ko citu), arī nekārtīgi.
pārlaidām Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
pārlaideņ Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
pārlaidīm Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
pārlaidiņ Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
pārlaidņus Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
pārlaidus Pārmaiņus, regulāri, reizēm, ar pārtraukumiem.
zakada Pārmaiņus, viens aiz otra, cits citam palīdzot.
alternando Pārmaiņus.
maiņus Pārmaiņus.
pajaukš Pārmaiņus.
pajaukšām Pārmaiņus.
pajaukšus Pārmaiņus.
pamaišu Pārmaiņus.
pamīšs Pārmaiņus.
pamītā Pārmaiņus.
pārmaiņš Pārmaiņus.
viceniski Pārmalas (dūriens šūšanā).
pārmaliskam Pārmaliski.
nošķērsīt Pārmānīt (pircēju, klientu, u. tml.).
dimērija Pārmantojamība, kurā katru normālu vai patoloģisku pazīmi nosaka divu dominantu gēnu vai divu pāru recesīvu gēnu sadarbība.
iemantot Pārmantot, mantot.
pārraidīties Pārmantot.
genodermatoze Pārmantota ādas slimība.
mevalonacidūrija Pārmantota aminoacidopātija, kas radusies mevalonātkināzes deficīta dēļ; raksturīga pārmērīga mevalonskābes izdalīšanās ar urīnu, attīstības aizture, hipotonija, hepatosplenomegālija un dažādu orgānu darbības traucējumi.
lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai.
heredodeģenerācija Pārmantota deģenerācija, ko izraisījis hialoplazmas defekts vai slimība.
mukoviscidoze Pārmantota gļotu sekrēcijas anomālija - palielināta gļotu viskozitāte, kas izraisa to retenci un cistu veidošanos aizkuņģa dziedzerī, elpceļos, žultsvados, gremošanas sistēmā.
drepanocitoze Pārmantota hroniska hemolītiska anēmija ar eritrocītu formas anomālijām: hroniska hemolītiska anēmija ar dzelti; hepatosplenomegālija, limfmezglu palielināšanās; infantilisms.
oligomeganefronija Pārmantota nieru hipoplāzija, kad daivu un kopējais nefronu skaits ir samazināts, bet nefroni ir hipertrofēti.
elastorekse Pārmantota saistaudu slimība ar ādas, acu un kardiovaskulāriem simptomiem.
fakomatoze Pārmantota slimība, kuras gadījumā novēro multiplus neiroektodermālas cilmes audzējus centrālajā nervu sistēmā un tīklenē, piem., tuberozās sklerozes gadījumā, neirofibromatozes u. c. gadījumos.
heredopātija Pārmantota slimība.
tremofilija Pārmantota trīce slimniekiem ar svītrotā ķermeņa deģenerāciju (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): pārtraukumaina trīce miera stāvoklī, to pastiprina sensoriski vai emocionāli kairinājumi; trīci novēro gan atsevišķās ķermeņa daļās, gan visā ķermenī; mērena muskuļu hipotonija.
lipidoze Pārmantota vai iegūta slimība, kam raksturīgi lipīdmaiņas traucējumi un lipīdu uzkrāšanās retikuloendoteliocītos.
pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu.
kriptoftalms Pārmantotas kombinētas anomālijas: pilnīgi vai daļēji trūkst acu spraugas, uzacu un skropstu aplāzija.
heredoataksija Pārmantotas spinocerebrālās ataksijas paveids.
blastoģenēze Pārmantoto īpašību tālāka nodošana ar dīgļplazmu.
blasoģenēze Pārmantoto īpašību tālāka pārraidīšana ar dīgļplazmu.
recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (augu un dzīvnieku hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
holandrisks Pārmantots tikai no vīriešu dzimuma; pārraidīts ar gēniem Y hromosomās.
mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas.
pārdūcīt Pārmazgāt.
revīzija Pārmeklēšana: sakārtošana, izskatot, izšķirojot ko.
pārložņāt Pārmeklēt (atkārtoti).
apgriezt Pārmeklēt (parasti, radot nekārtību); izvandīt.
kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
pārbaudīt Pārmeklēt (telpu, mantas), lai (ko) atrastu, konstatētu.
apokšķerēt Pārmeklēt (vairākas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
izskatīt Pārmeklēt, arī pārbaudīt.
izurinēt Pārmeklēt, izmeklēt.
žoķerēt Pārmeklēt, izokšķerēt.
žukarēt Pārmeklēt, izokšķerēt.
žūķerēt Pārmeklēt, okšķerēt; žūkurēt.
žūķurēt Pārmeklēt, okšķerēt; žūkurēt.
žūkurēt Pārmeklēt, okšķerēt.
izrakņāt Pārmeklēt; arī izkratīt (3).
revidēt Pārmeklēt; sakārtot, izskatot, izšķirojot (ko).
apieskāt Pārmeklēt.
izurļāt Pārmeklēt.
pārrevidēt Pārmeklēt.
pāržākarēt Pārmeklēt.
hiperhedonija Pārmērība baudā, priekā.
greznība Pārmērība, izšķērdība.
greznums Pārmērība, izšķērdība.
ekscess Pārmērība, nesavaldība; arī nelietība.
nemērība Pārmērība, pārlieks daudzums vai lielums.
negausa Pārmērība.
negausība Pārmērība.
pārmērīgums Pārmērība.
verdzība Pārmērīga (kāda) atkarība (no kā).
stearodermija Pārmērīga ādas tauku dziedzeru sekrēcija.
tīklkave Pārmērīga aizkave, kas interneta tīklā tērzēšanas retranslēšanas gaitā rada ziņojumu drūzmēšanos un novilcina to nosūtīšanu.
darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt.
superalbuminoze Pārmērīga albumīna veidošanās.
dzeršana Pārmērīga alkohola lietošana.
hiperdakrioze Pārmērīga asarošana.
hidramnions Pārmērīga augļa ūdens attīstīšanās grūtniecības laikā.
ceruminoze Pārmērīga auss sēra sekrēcija.
pogoniāze Pārmērīga bārdas augšana.
hipercementoze Pārmērīga cementa veidošanās uz zoba saknes sakarā ar lokālu hronisku iekaisumu vai vielmaiņas traucējuma dēļ vispārējas osteopātijas gadījumā.
pārdzeršanās Pārmērīga dzeršana.
hipermīmija Pārmērīga emociju izpausme mīmikā.
hiperalimentācija Pārmērīga ēšana.
superfibrinācija Pārmērīga fibrīna veidošanās asinīs.
karnisms Pārmērīga gaļas ēšana.
glikosialoreja Pārmērīga glikozi saturošu siekalu.
gastroblenoreja Pārmērīga gļotu veidošanās kuņģī.
bibliomānija Pārmērīga grāmatu krāšanas kaislība.
liberālisms Pārmērīga iecietība.
liberalitāte Pārmērīga iecietība.
hiperdistensija Pārmērīga izstiepšana.
hiperekstensija Pārmērīga izstiepšana.
hiperkriestēzija Pārmērīga jutība pret aukstumu.
hipertermestēzija Pārmērīga jutība pret siltumu.
parektāzija Pārmērīga kādas daļas vai orgāna izstiepšana vai izplešana.
hiperkalcipeksija Pārmērīga kalcija fiksācija.
hiperketoze Pārmērīga ketonvielu veidošanās vai daudzums (audos, asinīs).
ginaikomastija Pārmērīga krūšu dziedzeru attīstība vīriešiem.
leicinoze Pārmērīga leicīna rašanās, piem., aknās, īpaši akūtās dzeltenās atrofijas gadījumā.
superabdukcija Pārmērīga locekļa abdukcija.
lohioreja Pārmērīga lohiju izdalīšanās.
polifarmācija Pārmērīga medikamentu lietošana.
abuss Pārmērīga medikamentu, narkotisko vielu lietošana.
mekonioreja Pārmērīga mekonija izdale.
hipodinamija Pārmērīga muskuļu darbības atslābšana sakarā ar fiziskās slodzes trūkumu.
leikoblastoze Pārmērīga nenobriedušu leikocītu rašanās.
hipererētisms Pārmērīga nervu sistēmas reakcija uz ārējiem kairinājumiem.
normoblastoze Pārmērīga normoblastu veidošanās kaulu smadzenēs.
hiperģenēze Pārmērīga orgānu vai ķermeņa daļu attīstība, hipertrofija.
hiperinvolūcija Pārmērīga palielinātu audu vai orgānu atpakaļēja attīstība, piem., dzemdes hiperinvolūcija pēc dzemdībām.
ginekomastija Pārmērīga piena dziedzeru palielināšanās vīriešiem.
hiperhromatisms Pārmērīga pigmentācija; šūnas kodola deģenerācijas forma, kad kodolā ir daudz hromatīnam līdzīgu pigmenta daļiņu.
akrohiperhidroze Pārmērīga plaukstu un pēdu svīšana.
proteinoze Pārmērīga proteīnu uzkrāšanās audos.
skrupulozitāte Pārmērīga rūpība, precizitāte, pedantiskums.
celulīts Pārmērīga saistaudu ieaugšana ap tauku šūnām vielmaiņas traucējumu rezultātā.
hiperfleksija Pārmērīga saliekšana.
teatralitāte Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatrālisms (2).
alkalinofāgija Pārmērīga sārmu, piem., nātrija bikarbonāta lietošana.
sialoreja Pārmērīga siekalu atdalīšanās.
sialofāgija Pārmērīga siekalu rīšana.
ptialisms Pārmērīga siekalu tecēšana.
hiperdiastole Pārmērīga sirds izplešanās diastoles laikā.
hiperhondroplāzija Pārmērīga skrimšļu attīstība.
prekonizācija Pārmērīga slavēšana.
rigorisms Pārmērīga stingrība, nelokāmība (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
hiperhidroze Pārmērīga svīšana.
tūska Pārmērīga šķidruma uzkrāšanās organisma audos, dobumos.
steatopigija Pārmērīga taukaudu attīstīšanās gūžu un sēžas apvidū, īpaši sievietēm.
teatromanija Pārmērīga teātra cienīšana.
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
gigantomānija Pārmērīga tieksme pēc kā milzīga, grandioza.
hiperhidropeksija Pārmērīga ūdens daudzuma saistīšana (audos, šūnās, orgānos).
delakrimācija Pārmērīga un nenormāla asaru izdalīšanās.
poliūrija Pārmērīga urīna izdalīšanās.
hromisms Pārmērīga vai anomāla krāsošanās.
hiperhipnoze Pārmērīga vai bieža miegainība.
hiperģenitālisms Pārmērīga vai priekšlaicīga primāro un sekundāro dzimumpazīmju attīstība.
oinilisms Pārmērīga vīna dzeršana.
gallomānija Pārmērīga visa franciskā pielūgšana.
hipermedikācija Pārmērīga zāļu došana vai lietošana.
polihilija Pārmērīga zarnu limfas veidošanās.
odontohiperestēzija Pārmērīga zoba jutība.
holoreja Pārmērīga žults izdalīšanās.
hepatoreja Pārmērīga žults vai kādas citas vielas izdalīšanās no aknām.
oksigeizija Pārmērīga, asa garšas sajūta.
hiperpraksija Pārmērīga, maniakāla darbība.
oneironoze Pārmērīga, nomācoša sapņošana.
kāre Pārmērīga, savtīga tieksme (parasti pēc kāda labuma); alkatība.
hiperepitīmija Pārmērīga, slimīga vēlēšanās, kāre.
hipohondrija Pārmērīgas bažas, rūpes par savu veselību; nomāktība bez īsta iemesla.
pārmokas Pārmērīgas mocības.
hiperbūlija Pārmērīgas, nepiemērotas, patoloģiskas gribas izpaudums (neatlaidība sasniegt nesasniedzamo); slimīga dziņa nepārtraukti strādāt.
bānis Pārmērīgi apģērbts cilvēks.
pārbriedināt Pārmērīgi briedināt.
pārzelēt Pārmērīgi dzeltenam kļūt (novīst).
apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
vietēt Pārmērīgi dzert.
graubt Pārmērīgi ēst.
linkēt Pārmērīgi ēst.
makroskēlija Pārmērīgi garas kājas.
hipersomnija Pārmērīgi ilgstoša miega periodi ar normālu stāvokli starplaikos, atšķirībā no somnolences, kam raksturīga pastāvīga miegainība.
pārblīve Pārmērīgi intensīva ziņojumu plūsma datoru tīklā, kas aizkavē ziņojumu pārsūtīšanu, nelabvēlīgi ietekmē datoru tīkla veiktspēju un var radīt pārraidāmās informācijas zudumus.
nomālēt Pārmērīgi izkrāsot (ar kosmētikas līdzekļiem).
oksiafija Pārmērīgi kāpināta taustes maņa.
ieciklēties Pārmērīgi koncentrēt uzmanību (uz ko).
ciklēties Pārmērīgi koncentrēties uz kaut ko vienu.
sakviekties Pārmērīgi kviecot nodarīt sev kaitējumu.
pārdzirties Pārmērīgi lielīties.
slīkt Pārmērīgi mitrā vietā iet bojā (par augiem); kļūt pārmērīgi mitram, tā, ka iet bojā augi (par augsni).
pārkaldināt Pārmērīgi nomērdēt, noliesināt.
pārbēdināt Pārmērīgi noskumdināt.
nosadzīties Pārmērīgi nostrādāties.
hiperseksualitāte Pārmērīgi paaugstināta seksuālā aktivitāte; nimfomānija.
pārgāzēt Pārmērīgi palielināt degvielas padevi (iekšdedzes motorā).
hipertrofēties Pārmērīgi palielināties apjomā (par muskuļiem, orgāniem).
hiperauksēze Pārmērīgi palielināts orgāns vai ķermeņa daļa.
hipertrofēts Pārmērīgi palielināts.
piepleisēt Pārmērīgi piedzerties.
nāvīties Pārmērīgi pūlēties, mocīties.
sausiņi Pārmērīgi racionāls, stingru principu cilvēks, parasti ar vāju emocionalitāti.
ļebļava Pārmērīgi resns, neveikls cilvēks.
pārtiepties Pārmērīgi runāt pretī, pārlieku pretoties.
pieplauvēties Pārmērīgi sadzerties ūdeni.
teatralizēt Pārmērīgi samākslot, uzmācīgi izskaistināt.
teatrāls Pārmērīgi samākslots, uzmācīgi izskaistināts.
pāržēloties Pārmērīgi skumt.
zvigaļāt Pārmērīgi smieties, zviegt.
zvigāt Pārmērīgi smieties, zviegt.
žvigāt Pārmērīgi smieties, zviegt.
zviguļot Pārmērīgi smieties, zviegt.
puritānisms Pārmērīgi stingra tikumība.
puritānis Pārmērīgi stingras tikumības piekritējs.
rigorozs Pārmērīgi stingrs, nelokāms (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
lincēt Pārmērīgi strēbt.
aizkankarot Pārmērīgi vai bezjēdzīgi aizklāt.
plūznēt Pārmērīgi žūpot (krogū).
paliekam Pārmērīgi, ļoti.
pārzāļoties Pārmērīgi, par daudz lietot medikamentus.
liekatņi Pārmērīgi, pārlieku, ļoti, gauži.
lielīt Pārmērīgi, pārspīlēti slavēt, cildināt.
caricato Pārmērīgi, pārspīlēti.
hipsikonhija Pārmērīgs acs dobuma augstums ar orbitālo indeksu 85 un vairāk.
lēvenība Pārmērīgs aptaukojums.
laringoptoze Pārmērīgs balsenes kustīgums un noslīdējums, dažreiz vērojams vecumā.
hiperbilirubinēmija Pārmērīgs bilirubīna daudzums asinis.
lakna Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma); lakata.
lokna Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma); lakata.
lakata Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma).
hiperaērija Pārmērīgs gaisa saturs, piem., plaušās.
granulocitēmija Pārmērīgs granulocītu daudzums asinīs.
hloridūrija Pārmērīgs hlorīdu daudzums urīnā.
holesterīnhistehija Pārmērīgs holesterīna daudzums audos.
timoze Pārmērīgs jūtīgums.
pārēšanās Pārmērīgs kāda ēdiena patēriņš.
pārrīklis Pārmērīgs kliedzējs.
hiperaktivitāte Pārmērīgs kustīgums.
fakoplanēze Pārmērīgs lēcas kustīgums (no mugurējās acs kameras uz priekšējo un atpakaļ).
leikomainēmija Pārmērīgs leikomaīnu daudzums asinīs.
limfēmija Pārmērīgs limfocītu vai to negatavo formu daudzums asinīs; limfoleikoze.
mukopolisaharidūrija Pārmērīgs mukopolisaharīdu daudzums urīnā.
hiperlipēmija Pārmērīgs neitrālo tauku daudzums asinīs.
hiperfāzija Pārmērīgs runīgums.
panegiriks Pārmērīgs slavinājums.
hiperdinamija Pārmērīgs spēks; nervu un muskuļu pārspīlēta funkcija.
hiperbola Pārmērīgs tēla vai domas pārspīlējums (mākslas darbā).
litota Pārmērīgs tēla vai domas samazinājums (mākslas darbā).
enorms Pārmērīgs, nedzirdēts, pārspīlēts.
nesauķīgs Pārmērīgs, nesātīgs.
nemērīgs Pārmērīgs, pārspīlēts.
negausīgs Pārmērīgs.
nesamērīgs Pārmērīgs.
pārmēra Pārmērīgs.
pārrobežīgs Pārmērīgs.
ķimiokoagulācija Pārmērīgu granulācijas audu iznīcināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem.
pārmērēt Pārmērīt.
pārmērot Pārmērīt.
pārmest Pārmērīt.
pārmēslāt Pārmēslot.
pārlingot Pārmest (1).
braukt virsū Pārmest (ko), bārt.
pārlidināt Pārmest (pāri kam, pār ko).
nokrustot Pārmest krustu (lai atvairītu ļaunumu).
apkrustīt Pārmest krustu; uzstādīt krustu par zīmi.
nokrustīties Pārmest krustu.
nokrustoties Pārmest krustu.
sabrīdēt Pārmest, sabārt, salamāt.
luhaķ Pārmest.
luhnuķ Pārmest.
pārmašāt Pārmest.
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēciena).
mest kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
pārsamesties Pārmesties pāri.
ritenis Pārmete sānis ar iztaisnotām rokām (parasti no stāvus stāvokļa).
Pārmetņa ezers Pārmetnis, ezers Ziemera pagastā.
Pārmetņu ezers Pārmetnis, ezers Ziemera pagastā.
ekstrapunitīvs Pārmetošs attieksmē pret citiem.
izpaļīgs Pārmetošs, izvēlīgs.
pārmetoši Pārmetošs.
pārkūleniski Pārmetot kūleni, riteniski.
pārsaucīgi Pārmetot, pārmetoši.
noskaitīt Pārmetot, rājot, pamācot noteikt, pateikt.
piematas Pārmetumi.
piemetas Pārmetumi.
rejas Pārmetumi.
pašpārmetums Pārmetums sev pašam.
impunitīvs Pārmetumus noraidošs.
pamine Pārmija (dzelzceļa sliežu).
mītavas Pārmija (dzelzceļa).
aizsargpārmija Pārmija, ar kuru, sagatavojot vilciena pieņemšanas vai aizlaišanas maršrutu, var noslēgt iespēju ritošajam sastāvam iebraukt noteiktajā ceļā.
pārmainieks Pārmijnieks.
streločņiks Pārmijnieks.
pārmīšām Pārmīšus.
pārmīšu Pārmīšus.
purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze; attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
pārmocīties Pārmocīt sevi.
pārmočīt Pārmocīt.
piemuīt Pārmocīt.
pārmuities Pārmocīties.
pārsamočīties Pārmocīties.
džāra Pārmoderna meitene.
džāre Pārmoderna meitene.
panks Pārmoderns jaunietis.
artiodactyla Pārnadži - zīdītāju kārta.
atgremotāji Pārnadži, kas atgremo barību.
šķeltnadži Pārnadži; dzīvnieki ar šķeltiem nagiem.
divnadži Pārnadži.
pundurbriedis Pārnadžu dzimtas neliels atgremotājs bez ragiem, dažkārt ķermenis klāts ar melniem vai brūniem plankumiem, 4 sugas tropos Āfrikā un Āzijā.
džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans.
gazele Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Gazella"), Āfrikas un Āzijas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām, 12 sugas.
briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
briežveidīgie Pārnadžu kārtas dzimta, samērā lieli pārnadži (ķermeņa garums - 75-310 cm, masa - 8-800 kg), 12 ģintis, \~30 sugas.
kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts.
lama Pārnadžu kārtas ģints ("Lama"), vidēji lieli pārnadži, izplatīti Dienvidamerikā Andu kalnos, 2 sugas.
moschus Pārnadžu kārtas ģints.
alpaka Pārnadžu kārtas lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. pacos"), ko Dienvidamerikā audzē gk. augstvērtīgas vilnas iegūšanai.
gvanako Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama guanicoe"), kas sastopama Dienvidamerikā, no tās cēlušās domesticētās forma - mājas lama un alpaka.
vikuņa Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama vicugna"), dzīvnieks aitas lielumā, izplatīts nelielā skaitā Peru un Bolīvijā.
cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei), kas vēsturiski izveidots pieradinot meža cūkas.
muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
pārguļa Pārnakšņošana.
sanakšņot Pārnakšņot.
atļurkāt Pārnākt ar izmirkušām pastalām vai nošļukušām biksēm.
atvākties Pārnākt dzīvot ar visām mantām, visu iedzīvi; atnākt, ierasties.
pārļekatot Pārnākt mājās.
pārnakči Pārnaktīm.
pārnakši Pārnaktīm.
pārnedēļis Pārnedēļām.
pārnedēļos Pārnedēļām.
ugunslākturis Pārnēsājama apgaismes ierīce, lākturis.
lukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
lodlampa Pārnēsājama karsēšanas ierīce, kurā siltumu iegūst, dedzinot šķidru degvielu (benzīnu, petroleju, spirtu).
rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta.
bazuka Pārnēsājama palīgierīce mazkalibra raķešu šaušanai, kuru parasti apkalpo divi cilvēki.
patvāris Pārnēsājama tējas gatavošanas ierīce, kurā ūdeni karsē ogļu kurtuve vai elektrisks sildītājs.
PDF Pārnēsājamais dokumentu formāts - metode datora failu uzglabāšanai tā, lai tos būtu ērti nolasīt dažādos datoros (angļu portable document format).
lateris Pārnēsājamais lukturis.
kāptavas Pārnēsājamās kāpnes.
pleijeris Pārnēsājams atskaņotājs.
šķirsts Pārnēsājams miniatūrs izraēliešu templis, kas liecina par Dieva klātbūtni.
brandspoits Pārnēsājams rokas sūknis uguns dzēšanai, kuģa klāja mazgāšanai vai ūdens sūknēšanai.
arkebūza Pārnēsājams šaujamierocis - degļa bise, ko lietoja 15.-16. gs.
stingers Pārnēsājams zenītierocis pašnovades šāviņu palaišanai uz lidojošiem mērķiem; tā darbības rādiuss ir līdz 5 km
ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples.
pārnasāt Pārnēsāt (infekcijas slimības).
pārnasāt Pārnēsāt (piemēram, priekšmetus).
iznēsāt Pārnēsāt (slimības dīgļus).
izplatīt Pārnēsāt (slimību ierosinātājus) un būt par cēloni tam, ka (tie) iekļūst citos organismos.
iznasāt Pārnēsāt (slimību).
lejupielādēt Pārnest (ko) no attāla datora uz lietotāja datoru vai citu digitālu ierīci.
pārsanesties Pārnest (piemēram, priekšmetu).
aizzīmēt Pārnest punktus un līnijas no rasējuma, piemēram, uz kāda materiāla, detaļas.
apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
pārstaipīt Pārnest.
žņurgulis Pārnestā nozīmē - vārais punkts, kas liek turēt muti ciet kādā jautājumā.
žņurguls Pārnestā nozīmē - vārais punkts, kas liek turēt muti ciet kādā jautājumā.
trops Pārnestā nozīmē lietots vārds, vārdu savienojums.
pārn. Pārnestā nozīmē.
tirejs Pārnesuma zīme.
karobka Pārnesumkārba.
pārnesuma pašizslēgšanās Pārnesumkārbas defekts, kas izpaužas kā ieslēgta pārnesuma patvaļīga izslēgšanās. Tā visbiežāk notiek, ja ir nodiluši zobratu zobi, nodilis vai izregulējies fiksācijas mehānisms vai arī pārnesums nav līdz galam ieslēgts nekvalitatīvas vadīšanas dēļ.
colla Pārnesums (piem., divritenim).
MTCT Pārnešana no mātes bērnam (angļu "mother-to-child transmission").
pagastenes Pārnovada āri un pļavas pie pagasta robežām.
ārpļava Pārnovada pļava ārpus lauku sētas vai pagasta robežām.
badēt Pārņemt (kādu ķermeņa daļu) - par durstošām sāpēm.
badīt Pārņemt (kādu ķermeņa daļu) - par durstošām sāpēm.
pārjemt Pārņemt (kādu) - par fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
ložņāt Pārņemt (kādu) - par psihiskiem stāvokļiem.
izstrāvot Pārņemt (ķermeni, tā daļas) - parasti par sajūtām.
aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
jemt Pārņemt (par drebuļiem).
pajemt Pārņemt (par fizioloģisku norisi).
izplūst Pārņemt (par fizioloģisku vai psihisku norisi).
dīdīt Pārņemt (par izjūtām, pārdzīvojumiem).
līst virsū Pārņemt (par miegu).
caurstrāvot Pārņemt (par psihisku stāvokli).
izviļņot Pārņemt (par saviļņojumu, pārdzīvojumu).
iesasvērties Pārņemt (par slimību).
izgult Pārņemt (par slimību).
ieperināties Pārņemt (parasti par negatīviem psihiskiem stāvokļiem, negatīvām domām).
līt Pārņemt (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
bakstīt Pārņemt (piemēram, pirkstus, galvu) - par asām, durstošām sāpēm.
socializēt Pārņemt (privāto īpašumu, parasti zemi) visas sabiedrības īpašumā; arī nacionalizēt.
nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā.
lauzt Pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai.
akulturalizēties Pārņemt citas tautas kultūras elementus.
pasavuicīties Pārņemt kādu paradumu.
akulturēt Pārņemt kultūras elementus.
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības).
mantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju).
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju).
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, rakstura, personības īpašības).
apņemt Pārņemt psihi, organismu (par psihiskām un fizioloģiskām norisēm).
aizņemt Pārņemt savā varā (par domām, psihiskiem stāvokļiem).
aizraut Pārņemt savā varā, pakļaut (par spēcīgām jūtām, izjūtām).
apsēst Pārņemt savā varā; uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.); neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
pārjemt Pārņemt vadību.
atkārtot Pārņemt, aizgūt (ko), neradot nekā jauna; atdarināt (kādu) - parasti radošā darbā.
pieņemt Pārņemt, apgūt no citiem (piemēram, paradumus).
plūsmot Pārņemt, izpausties (par psihisku stāvokli).
salīt Pārņemt, parasti ļoti (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
satvert Pārņemt, parasti pēkšņi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
mācīties Pārņemt, parasti radoši, zināšanas, iemaņas.
patapināt Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām; izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
apjemt Pārņemt, uznākt (par psihisku stāvokli).
pārkampt Pārņemt.
grāmatniecisks Pārņemts, aizgūts no grāmatām; grāmatām raksturīgs.
plēnot Pārogļojoties pārklāties ar pelniem.
karbonizācija Pārogļošana.
oglīt Pārogļot, pārogļoties.
saoglēt Pārogļot.
pārogļot Pārogļoties (2).
apoglīt Pārogļoties; apogļoties.
izoglēt Pārogļoties.
oglīties Pārogļoties.
saogļoties Pārogļoties.
sapārot Pārojot panākt, ka (dzīvnieks) apaugļojas.
izvilkšņāt Pārojoties apmierināt (par kuci).
demobilizēt Pārorganizēt (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) no kara laika stāvokļa uz miera laika stāvokli.
reorganizēt Pārorganizēt; arī pārkārtot, pārveidot.
diplobaktērija Pāros saistītas baktērijas.
pārains Pāros veidots.
divjup Pāros, pa divi.
rauna Pārošanās laiks, riests.
koitus Pārošanās, dzimumakts, apaugļošana.
krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai; hibridizēt.
laidināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu; lecināt.
lecināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu.
lēcināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu.
pārināt Pārot (dzīvnieku tēviņu un mātīti).
vaislināt Pārot (dzīvniekus pēcnācēju radīšanai).
bukoties Pāroties (par āžiem, kazām).
bērnēties Pāroties (par baložiem).
pārēties Pāroties (par cilvēkiem).
kāzāties Pāroties (par dzīvniekiem).
nastroties Pāroties (par meža dzīvniekiem).
gūrāt Pāroties (par suņiem).
gūrāties Pāroties (par suņiem).
kurkties Pāroties, apvaisloties (par cūkām).
vilkšņoties Pāroties, apvaisloties.
mīties Pāroties, kopoties (par putniem).
riestoties Pāroties, riestot.
pārāties Pāroties.
porotīs Pāroties.
saviešāties Pāroties.
saviežāties Pāroties.
pārpakāt Pārpakot.
rūgstole Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; brāga.
brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; izmanto arī kā lopbarību.
drabenes Pārpalikumi alus darīšanas procesā; drabiņas.
izkodas Pārpalikumi no izēstā, izkodītā.
skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži; gruzdumi.
gruzdums Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži.
dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; gruzdumi.
čimslas Pārpalikumi, atkritumi.
šņegumi Pārpalikumi, atliekas; dažādi sīkumi.
atgriezumi Pārpalikumi, gaļas gabali, kas paliek pāri no kautķermeņa, atdalot gaļu pirmajām divām gaļas šķirām.
pārpalikas Pārpalikumi; arī atliekas.
reste Pārpalikums, atlikums.
liekums Pārpalikums, tas, kas ir nederīgs, lieks, paliek neizlietots, neizmantots.
surplus Pārpalikums, tirdzniecībā arī segums, pārsniegums.
uzkaudze Pārpalikums; piedeva.
paķimene Pārpalikums.
pārība Pārpalikums.
pārkāzas Pārpalikušais alus (pildot alu mucās).
pārpārim Pārpārēm.
pārlidināties Pārpeldēt, plandot pārkļūt.
pārmaut Pārpeldēt.
pārplaust Pārpeldēt.
pārpiektais Pārpiektais vakars - katrs otrais piektdienas vakars.
pārpiektais Pārpiektais vakars - sestdienas vakars.
sērties Pārpildīties.
uzpilns Pārpildīts, pārpilns.
pārpilt Pārpilēt.
pārpilnam Pārpilnām (1).
pārpilnam Pārpilnām (2).
aumažām Pārpilnam.
pilnība Pārpilnība, arī bagātība.
uzcirten Pārpilnībā, lieki, par daudz.
redudance Pārpilnība; liekvārdība informācijā, bez kuras var iztikt, nezaudējot patieso saturu.
abundance Pārpilnība.
pārpillība Pārpilnība.
vairība Pārpilnība.
atpaliem Pārpilnīgi.
pārpārējs Pārpilns, pārpildīts, bagātīgs.
listens Pārpilns.
pārblīvēts Pārpilns.
pārsleņģēts Pārpilns.
pārtūcis Pārpilns.
pieslodzīts Pārpilns.
aizpircējs Pārpircējs.
pārkupčis Pārpircējs.
pārkupšis Pārpircējs.
pārplaiksnīties Pārplaiksnīt.
pāršķiest Pārplēst, pāršķelt.
padirknīt Pārplēst.
himenorāfija Pārplēstas jaunavības plēves sašūšana.
noberbelēties Pārplīst, kļūt noplīsušam.
pārdairīties Pārplīst, pāršķelties.
patrukt Pārplīst, sākt pūžņot, tecēt (par augoni).
uzplīst Pārplīst.
apslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni (visu).
slīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni.
noslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni.
aizplūdīt Pārpludināt.
pārpludināt Pārplūdināt.
plūdainis Pārplūdināta vieta.
plūdains Pārplūdis.
pārplūds Pārplūdums.
plasa Pārplūdusi pļava.
plūdaine Pārplūdusi vieta.
izmucelēt Pārplūst (par purvainu pļavu).
pāriet Pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu.
pārrietēt Pārplūst, pāriet.
noplāvāt Pārplūst.
pārplaust Pārplūst.
pārplaust Pārplūst.
polonizācija Pārpoļošana, poļu politiskās, saimnieciskās un kultūras kundzības nodrošināšana Polijas valstij piederošajās zemēs, kuras apdzīvo citu tautību pārstāvji.
polonizēt Pārpoļot.
pārražība Pārprodukcija.
retvītot Pārpublicēt tvītu; pārtvītot.
pārtvītot Pārpublicēt tvītu; retvītot.
retvīts Pārpublicēts tvīts; pārtvītojums.
pārtvītojums Pārpublicēts tvīts; retvīts.
pārgandis Pārpūlējies.
pleksalģija Pārpūles stāvoklis, ko novēro pēc gariem pārgājieniem: sāpes nervu pinumu vietās, bezmiegs, uzbudināmība.
hiperintencija Pārpūlēšanās.
pārņemšanās Pārpūlēšanās.
pārdzīt Pārpūlēt (darbā, piemēram, darba dzīvnieku).
pārstiept Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīt (2).
pārstaipīt Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu.
izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); izstaipīt.
izstīvēt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); sastiept.
izstaipīt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu).
izpūlēt Pārpūlēt, nogurdināt.
pārdarbināt Pārpūlēt.
pārklapatēt Pārpūlēt.
pārpūlināt Pārpūlēt.
dasaplēsties Pārpūlēties, nomocīties (ar ko); pūloties kļūt nespēcīgam, slimīgam.
pārvilkties Pārpūlēties, pārmocīties, velkot ko ļoti smagu.
samaktēties Pārpūlēties, pārstrādāties.
pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīties.
pārstaipīties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu.
dasamočīties Pārpūlēties; aiz pārpūles kļūt nespēcīgam, slimīgam.
dasasisties Pārpūlēties; aiz piepūles kļūt nespēcīgam, slimīgam.
pārrauties Pārpūlēties; pārstrādāties.
izspīlāties Pārpūlēties.
pārgurdēties Pārpūlēties.
pārlauzīties Pārpūlēties.
pārmaktēties Pārpūlēties.
pārņemties Pārpūlēties.
pārpūlināties Pārpūlēties.
pārsapūlēties Pārpūlēties.
sadrauvēties Pārpūlēties.
umzis Pārpurvojusies vieta.
joma Pārpurvota ieleja, kas iet līdzās jūras krastam un atdalīta no jūras ar smilšu pauguriem, apaugušiem ar mežu.
aizčuslēt Pārpurvoties.
aizčuslīt Pārpurvoties.
pārtriekt Pārpūst, pārdzīt (piemēram, mākoņus, pāri kam, pār ko) - par vēju.
saputekļot Pārputekļot, parasti viscaur.
saputekļoties Pārputekļoties, parasti viscaur.
blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas šūnas, kas zvīņu veidā atlobās no ādas.
zvīņas Pārragojušās, nedzīvas u. tml. ādas šūnas.
parakeratoze Pārragošanās anomālija, kas izpaužas ar epidermas šūnu nespēju veidot normālu raga slāni.
hiperkeratoze Pārragošanās, ādas raga slāņa hipertrofija, bieži arī graudainā un pamatslāņa hipertrofija.
keratinizācija Pārragošanās; keratīna veidošanās; zāļu zirnīšu pārklāšana ar keratīnu.
cornifikācija Pārragošanās.
kornifikācija Pārragošanās.
pseidoholesteatoma Pārragota epitēlija masa vidusausī, kas atgādina holesteatomu.
TCP Pārraides vadības protokols (angļu "Transmission Control Protocol").
aiznest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem).
nest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem).
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
vērtums Pārraidīto ziņojumu informatīvā daļa, kurā nav ietverta ne ziņojuma sākuma daļa - vadības informācija, piemēram, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojumu tipu un tā prioritātes līmeni, ne arī ziņojuma noslēgums ar identifikācijas vai vadības informāciju, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās.
paraušļāt Pārrakņāt, sajaukt, pagrūstīties.
pārrakāt Pārrakņāt.
haplogrāfija Pārrakstīšanās, kļūdaini izlaižot vienu no divām vienādām blaku zilbēm vai citiem vārda vai teksta segmentiem.
norakstīt Pārrakstīt (tekstu no kā, piemēram, grāmatas, žurnāla) savām vajadzībām.
pārgrāmatot Pārrakstīt citā grāmatvedības grāmatā, kontā, lai labotu iepriekšējo iegrāmatojumu.
atšifrēt Pārrakstīt parastajā rakstā (to, kas uzrakstīts speciālrakstā).
izrakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (daļu no kāda teksta).
Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km
pārlodāt Pārrāpot, pārlīst.
pārsaraudāties Pārraudāties.
sasulināt Pārraudzēt.
inspekcija Pārraudzības, pārbaudes iestāde vai grupa.
kūrēt Pārraudzīt, sekot darbam, norisēm kādā nozarē, resorā u. tml.
inspektētājs Pārraugs.
inspicētājs Pārraugs.
pārtrausties Pārrausties.
divulsija Pārraušana uz pusēm.
pārraustīties Pārrauties (1).
parauties Pārrauties.
pārrevēt Pārravēt.
intermitence Pārrāvums divās daļās.
flešbeks Pārrāvums vēstījumā (galvenokārt romānā vai stāstā, kā arī filmā), lai atgrieztos pie notikumiem, norisēm pagātnē.
pārstatīt Pārregulēt; pārveidot, pārlikt citā stāvoklī.
pārdiskontēt Pārreģistrēt.
pārskaitļot Pārrēķināt (3).
pāriet Pārrēķināt (citās mērvienībās); sākt lietot (citu mērvienību sistēmu).
ķēpāt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām.
ķēpt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām.
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
nogudrot Pārrunājot, apdomājot nolemt; nodomāt.
SALT Pārrunas par stratēģisko ieroču ierobežošanu ("strategic arms limitation talks").
pārspriede Pārrunas, diskusija; pārspriešana.
debates Pārrunas, domu apmaiņa par kādu jautājumu sanāksmē.
caurruna Pārrunas, kuru gaitā kāds temats tiek iztirzāts pēc iespējas plašāk, parasti ar mērķi noskaidrot kāda zināšanu līmeni un uzskatus; bija izplatītas brāļu draudzēs Vidzemē 18. gs.
pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko); šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums.
aprunāšanās Pārrunas, saruna.
pārruņas Pārrunas.
pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).
konsultēties Pārrunāt, noskaidrot kādu jautājumu (ar speciālistu); saņemt padomu, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
pārsatriekties Pārrunāt, pārspriest.
pereķereķ Pārrunāt.
pārsaišķis Pārsainis.
pārsaita Pārsainis.
pāršņorēt Pārsaitēt (apavus).
pārsasaldēties Pārsaldēties.
sasūrot Pārsālīt.
pāraukstēties Pārsalt (2).
pārķingt Pārsalt (3).
pārsalēt Pārsalt; stipri nosalt.
izdrūgt Pārsalt.
pārsalēties Pārsalties.
atgundums Pārsātinājums, riebums; iestājas kaut ko pārāk bieži darot, līdz tas apnīk un sagādā nepatiku.
hiperkorija Pārsātinājums.
hipersaturācija Pārsātinājums.
pārcepināties Pārsauļoties.
atsēdināt Pārsēdināt uz aizmuguri.
pārsedlot Pārseglot.
tents Pārsegs (parasti no brezenta, buru audekla) aizsardzībai pret sauli, nokrišņiem.
pārvalks Pārsegs, apvalks (tehniskām ierīcēm).
vīkole Pārsegs, virssega.
zonts Pārsegs.
pārņemt Pārsegt (sev, savam ķermenim).
pārsegties Pārsegt sev (ko).
pārsegties Pārsegt sevi (ar ko).
lamatbedre Pārsegta un nomaskēta bedre pretinieka tanku (kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru u. c.) apturēšanai.
apjums Pārsegums jumta veidā (parasti automobiļiem, ratiem u. tml.).
jums Pārsegums, jumta seguma daļa.
pārsedze Pārsegums, parasti (kā) daļu savienošanai.
aizsaite Pārsējs, apsējs.
binde Pārsējs; marles saite.
binte Pārsējs; marles saite.
fascija Pārsējs.
pārsēja Pārsējs.
pārsējums Pārsējs.
pārsienams Pārsējs.
pasēst Pārsēst.
pārsēst Pārsēsties.
sabintēt Pārsiet (ko ievainotu).
pasiet Pārsiet (uz citu vietu).
pārsieties Pārsiet sev (piemēram, lakatu).
bindēt Pārsiet.
fēminēšana Pārsievišķošana; zooloģijā eksperimentālā ceļā panākta vīrišķa īpatņa pārmainīšanās sievišķības virzienā tiklab miesā kā psīchikā, ko izdara izoperējot vīrišķos dzimuma dziedzerus un transplantējot to vietā sievišķos.
pārērpēt Pārsijāt.
pāršķilt Pārsist (olu), šķeļot sadalīt divās daļās.
piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olas saturu pie kā, kam klāt).
pļurcāpiens Pārskābis vājpiena rūgušpiens.
pārskānēt Pārskābt.
pāršķērmēt Pārskābt.
pāršķērmt Pārskābt.
pārvest Pārskaitīt (2).
pārsaskaitīties Pārskaitīties.
šķedēns Pārskaldītas malkas pagales sīkāka daļa.
pārskalāt Pārskalot.
pārskalināt Pārskalot.
sinoptisks Pārskata, kopsavilkuma.
panoramēšana Pārskates loga horizontāla pārbīde pa teksta ierakstu.
mecompte Pārskatīšanās.
pārlūkāt Pārskatīt (ko tīrot, meklējot); pārmeklēt.
palancīt Pārskatīt tīklus.
apmisēt Pārskatīties, kļūdīties.
samislīt Pārskatīties, kļūdīties.
šumīties Pārskatīties, kļūdīties.
nokļūmēties Pārskatīties, maldīties, spert aplamu soli.
misīt Pārskatīties, nepareizi tēmēt; kļūdīties.
apsamānīties Pārskatīties.
apsazīties Pārskatīties.
nomērķēties Pārskatīties.
pārvērties Pārskatīties.
šķiebties Pārskatīties.
pārsk. Pārskatīts.
pārcirsties Pārskatoties nocirst (to ko nevajag vai nedrīkst).
pārredze Pārskats, apskats.
atskaite Pārskats.
pārsaskraidīties Pārskraidīties.
pārskrambt Pārskrāpēt.
pārskrampt Pārskrāpēt.
pārsprūst Pārskriet (par sajūtām).
pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (pāri kam, pār ko).
bārsla Pārsla, sniegpārsla; krītoša ziedlapa.
lēsne Pārsla.
pērsla Pārsla.
pēsla Pārsla.
pēza Pārsla.
zvirgzda Pārsla.
pārslacināt Pārslacīt.
krēpulis Pārslains sniegs, sniedziņš, plāna sniega kārta.
plēvnas Pārslas, dzirksteles.
flakes Pārslas, piem., auzu, rīsu.
lēpatiņi Pārslas.
plēgas Pārslas.
tiristors Pārslēdzama daudzslāņu pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām "p-n" pārejām.
pārslēdzis Pārslēdzējs.
pārslēgties Pārslēgt (1) - par ierīces, iekārtas vadītāju.
intersekcija Pārslēgums; vieta, kurā viena struktūra pārtrauc otru.
portaments Pārslīdēšana no vienas skaņas uz otru bez lēcieniem, ko var izdarīt dziedātāji, stīgu instrumenti un bazūne.
pārmukt Pārslīdēt (pāri kam, pār ko) - par ko uzmauktu.
pārslidēt Pārslīdēt.
pārsirgt Pārslimot.
pārslimāt Pārslimot.
pārmaktēt Pārslogot (uzkraujot ko par daudz).
pārslāt Pārslot.
pērslāt Pārslot.
pēslot Pārslot.
deflokulācija Pārslu izšķīdināšana; šķīduma attīrīšana no pārslām; pārslu izzušana.
flokulents Pārslveida-, pūkains; tāds, piem., šķidrums, kurā ir neregulāras formas nogulsnes.
pārslveidīgs Pārslveida.
ceremoniāls Pārsmalcināts (manierēs, izturēšanās veidā); ar pārsmalcinātām manierēm.
vīzmanis Pārsmalcināts cilvēks, švīts.
smalkmanis Pārsmalcināts cilvēks.
aprēkties Pārsmieties.
pārsasmieties Pārsmieties.
smilga Pārsmilga.
uzlaist Pārsniegt (kā, piemēram, piegrieztnes) robežizmēru.
uzlaist Pārsniegt (noteiktu laika) ierobežojumu.
pārpildīt Pārsniegt (plānu, ieplānoto).
pārsnēgt Pārsniegt.
pārsnēgties Pārsniegties.
atsolīt Pārsolot (ūtrupē), atgūt.
aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro.
izkonkurēt Pārspējot (piemēram, kvalitātē), aizstāt (ko) - piemēram, par ierīcēm, vielām.
pārspēcība Pārspēks, pārsvars.
pārvara Pārspēks.
uzsolīt Pārspēt (kāda cita) piedāvājumu.
apsteigt Pārspēt (kādu darbā), uzvarēt (kādu sacensībās).
izkonkurēt Pārspēt (kādu) konkurencē.
pārsist Pārspēt (kādu).
pārtrumpot Pārspēt (kādu).
uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), iegūstot labāko rezultātu.
uzveikt Pārspēt ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt (1).
noskriet Pārspēt braukšanā (par transportlīdzekļiem).
noskriet Pārspēt braukšanā; pārspēt jāšanā.
nobraukt Pārspēt braukšanā.
aizstrādāt Pārspēt darbā.
aizstrāzdāt Pārspēt darbā.
nodzert Pārspēt dzeršanā; apdzert (3).
apdzert Pārspēt dzeršanā.
aizdziedāt Pārspēt dziedāšanā.
nodziedāt Pārspēt dziedāšanā.
pārgudrot Pārspēt gudrībā, meistarībā.
apgudrīt Pārspēt gudrībā, viltībā.
noiet Pārspēt iešanā.
pārmākt Pārspēt intensitātē (citu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (citu skaņu, smaržu) - par intensīvāku, stiprāku skaņu, smaržu.
nojāt Pārspēt jāšanā.
aizadīt Pārspēt kādu adīšanas ātrumā vai daudzumā.
aizgvelzt Pārspēt kādu čalošanā, pļāpāšanā.
aizjāt Pārspēt kādu jāšanā (aizsteigties priekšā).
aizkliegt Pārspēt kliegšanā; pārkliegt.
pārkrākt Pārspēt krākšanā, šņākšanā.
aizlamāt Pārspēt lamās.
aizlangāt Pārspēt lamās.
aizlīgot Pārspēt līgo dziesmu dziedāšanā.
nomelot Pārspēt melos.
nopeldēt Pārspēt peldēšanā.
noplukšēt Pārspēt pļāpāšanā.
noplukšķēt Pārspēt pļāpāšanā.
appļaut Pārspēt pļaušanā, pļaujot tikt kādam garām.
aizraudāt Pārspēt raudāšanā.
aizravēt Pārspēt ravēšanā.
aizrunāt Pārspēt runāšanā.
nočalīt Pārspēt runāšanā.
pāršalkt Pārspēt skaļumā (citu skaņu); pārskanēt (3).
pārskanēt Pārspēt skaļumā (citu skaņu).
noskriet Pārspēt skriešanā.
pārskriet Pārspēt skriešanā.
aizstrīdēt Pārspēt strīdā.
pārsvilpot Pārspēt svilpošanā.
pārsvilpt Pārspēt svilpšanā.
pārvaimanāt Pārspēt vaimanāšanā, žēlabās.
pārburt Pārspēt, izmainīt cita burvja noburto.
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut (2).
sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
graut Pārspēt, nomākt, iznīcināt (parādības sabiedrībā).
nomākt Pārspēt, pievārēt, uzveikt, iznīcināt.
piespēkot Pārspēt, pievārēt.
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
veikt Pārspēt, uzvarēt (kādu), piemēram, sacensībās, bruņotā cīņā.
pāršmaukt Pārspēt, uzvarēt.
ekscedēt Pārspēt; pārkāpt atļautā robežas.
iekabināt Pārspēt; uzvarēt.
ielikt Pārspēt; uzvarēt.
izmoderēt Pārspēt.
augt pāri galvai Pārspēt.
aiziet garām Pārspēt.
pārgūt Pārspēt.
pārspļaut Pārspēt.
pārmiegt Pārspiest.
pārtriekšt Pārspiest.
zagnul Pārspīlē; pārspīlēji; pārspīlēja.
izpūst Pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, laktu, notikumu).
mālēt velnu Pārspīlēt (stāstot par ko sliktu vai bīstamu).
forsēt Pārspīlēt.
pārsālīt Pārspīlēt.
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno; arī dievināšana.
ideolatrija Pārspīlēta ideju pielūgsme.
preciozitāte Pārspīlēta izsmalcinātība, manierība fr. lit. (preciozā lit.) un savstarpējās attiecībās 17. gs.
ditirambs Pārspīlēta jūsmīga uzslava; slavas dziesma.
gerontofilija Pārspīlēta mīlestība uz veciem cilvēkiem.
patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms.
hiperpātija Pārspīlēta sāpju sajūta.
estēticisms Pārspīlēta tieksme pēc skaistā; uzskatu kopums, kurā par galvenajām atzīst estētiskās vērtības.
austēritāte Pārspīlēta tikumiska stingrība.
datoratkarība Pārspīlēta un slimīga tieksme darboties ar datoru, nespēja pārtraukt iesāktās datornodarbības, depresijas sajūta, ja netiek pie datora.
hipergnozija Pārspīlēta uztvere, t. i., vienas idejas izvēršana par ideju kopumu; novēro paranojas gadījumā.
anglomānija Pārspīlēta visa angliskā cienīšana un atdarināšana.
hiperkritika Pārspīlēta, pārāk barga kritika.
aretaloģija Pārspīlēta, smieklīga morāle.
hiperkinēze Pārspīlētas, liekas, neapzinātas kustības, kas vērojamas dažu centrālās nervu sistēmas slimību gadījumos.
hiperkinēzija Pārspīlētas, liekas, spontānas kustības, piem., horejas, atetozes gadījumā u. c.
afektēts Pārspīlēti emocionāls; mākslots, nedabisks.
sīrups Pārspīlēti glaimi, lišķība.
sīrupains Pārspīlēti glaimīgs.
vīkšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
vīšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
izmālēt Pārspīlēti izkrāsot (ar kosmētikas līdzekļiem).
izmālēties Pārspīlēti izkrāsoties (ar kosmētikas līdzekļiem).
eifuisms Pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils, mākslotība.
fērlīgs Pārspīlēti izvēlīgs, smalks.
burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā, bieži ar rupji komiskiem skatiem); attiecīgais žanrs.
grotesks Pārspīlēti komisks, karikatūrisks; arī dīvains, neparasts.
medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
cukurains Pārspīlēti laipns; arī pieglaimīgs.
cukurots Pārspīlēti laipns; arī pieglaimīgs.
dāmīte Pārspīlēti moderna meitene vai sieviete.
pārnopietns Pārspīlēti nopietns.
tūdaliņš Pārspīlēti pieticīgs, bailīgs latvietis.
izmeklēts Pārspīlēti smalks.
karikatūrisks Pārspīlēti smieklīgs, muļķīgs.
pārsvarīgs Pārspīlēti svarīgs.
pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks.
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi).
pārasmināts Pārspīlēti, pārlieku, par daudz asināts.
manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties.
stravagante Pārspīlēti; īpatnēji, dīvaini, ekstravaganti.
cimperlēšanās Pārspīlēts izvēlīgums, untumainība.
murgoņa Pārspīlēts jūsmotājs, nieku runātājs.
melomānis Pārspīlēts mūzikas cienītājs.
egotisms Pārspīlēts priekšstats par savas personības nozīmīgumu.
uzspēle Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums (piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēta izlikšanās.
eksorbitants Pārspīlēts, pārmērīgs.
manierīgs Pārspīlēts, pārsmalcināts, samākslots (par mākslas darbu).
pārspļaudīt Pārspļaut.
bīdatslēga Pārstādāma uzgriežņu atslēga - darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai.
implantāts Pārstādāmie (pārstādītie) audi vai orgāni.
pārpiķēt Pārstādīt (jaunus dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
pārskolot Pārstādīt (sējeņus) citā vietā stādu izaudzēšanai.
implantēt Pārstādīt no viena organisma citā.
potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības.
sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
pārsēdināt Pārstādīt.
pārsastaipīties Pārstaipīties.
pārstīvēties Pārstaipīties.
sažņaudzīties Pārstaipīties.
nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
pārstāsts Pārstāstījums; arī atstāstījums.
mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību).
apstāt Pārstāt (ko darīt).
brosnīt Pārstāt (par parādībām dabā).
norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
noiet no skatuves Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu).
notecēt Pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam.
padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
pakārties Pārstāt darboties (par datoru).
apslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes dzinēju).
noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru); kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
nomirt Pārstāt darboties (par ierīcēm).
nostāt Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.); nostāties.
nostāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.).
apstāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām).
apstāties Pārstāt darboties (par organismu, tā daļām).
nozust Pārstāt darboties (piemēram, kādā nozarē).
saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
aprimt Pārstāt darboties vai kustēties; mitēties.
stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām); kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
notecēt Pārstāt darboties, izbeidzoties nepieciešamajam atsperes saspriegumam (parasti par pulksteni).
stāties Pārstāt darboties, parasti pakāpeniski (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku; darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā).
nobrukt Pārstāt darboties, pārstāt funkcionēt.
izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.).
pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
aizgūties Pārstāt darboties; darboties ar pārtraukumiem.
nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu; arī izdzist (1).
apdzist Pārstāt degt; pārstāt kvēlot, spīdēt.
aiztrūkt Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
gaist Pārstāt eksistēt (par cilvēku).
dematerializēties Pārstāt eksistēt materiālā veidā.
norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt.
nostāt Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību); nostāties.
nostāties Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību).
nosprāgt Pārstāt funkcionēt.
pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās.
mosties Pārstāt gulēt miegā.
pamest Pārstāt ietekmēt (kādu) - piemēram, par situāciju, psihisku stāvokli.
noņemt masku Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.).
pārsāpēt Pārstāt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu.
nodzist Pārstāt izstarot gaismu (parasti par elektrisko gaismas avotu).
pārkāsēt Pārstāt klepot, vairs neklepot (piemēram, pēc slimības).
pārklibāt Pārstāt klibot (piemēram, pēc ievainojuma).
nostāt Pārstāt kustēties, virzīties; apstāties (1).
apstāties Pārstāt kustēties, virzīties.
gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
pārlīt Pārstāt līt (par lietu).
apstāties Pārstāt norisēt (par darbību, kustību).
sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
izzust Pārstāt pastāvēt, eksistēt (par kādu dzīvnieku grupu); iznīkt.
nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); izzust (3).
izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
atmīlēt Pārstāt patikt, nemīlēt vairs.
pārpilināt Pārstāt pilināt.
pakļauties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par atkarīgu (no kā) - par tautu, valsti u. tml.
padoties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par uzvarētu (parasti bruņotā cīņā).
apklust Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem).
apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
apstāties Pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
atsalaisties Pārstāt sāpēt.
pārsāpēt Pārstāt sāpēt.
aizlaist Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu).
pārsnigt Pārstāt snigt.
nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem).
pārsūrstēt Pārstāt sūrstēt.
palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās; pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā).
nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.).
atlaist Pārstāt turēt (rokās, ar rokām); laižot vaļā, atņemt (rokas no kā).
izlaist Pārstāt turēt (savās rokās, savā tiešā tuvumā u. tml.).
apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piemēram, rīcībā, arī attīstībā).
stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
atšķirt Pārstāt zīdīt; panākt, ka pārstāj zīdīt.
nokvēlot Pārstāt, izbeigt kvēlot.
pāriet Pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
aprimt Pārstāt, mitēties (par vēju, vētru, negaisu).
apstiknīties Pārstāt, mitēties, apstāties.
padoties Pārstāt, neturpināt sacensties (parasti sportā), atzīstot sevi par uzvarētu.
nomitēties Pārstāt, norimt.
mitēt Pārstāt, pamest.
mitīties Pārstāt, pārtraukt.
inversija Pārstatījums, apvērsts stāvoklis.
aizstāvēt (kā) krāsas Pārstāvēt (parasti kādu valsti) sacensībās.
pārsastāvēties Pārstāvēties.
pārstāvēt Pārstāvēties.
legislatūra Pārstāvības institūcijas (parlamenta, municipālās padomes) vai vēlētas amatpersonas (prezidenta, gubernatora, mēra) pilnvaru laiks.
priekšstāvis Pārstāvis (1).
aizstāvētājs Pārstāvis, aizstāvis.
sūtnis Pārstāvis, ko (piemēram, valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
piestāvis Pārstāvis.
deleģēšana Pārstāvju pilnvarošana.
konvents Pārstāvju sapulce (piemēram, valstī, dažās partijās).
priekšstāvība Pārstāvniecība (1).
priekšstāvniecība Pārstāvniecība (1).
vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
nepārdomāti Pārsteidzīgi.
drabiņa Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks.
drabiņkule Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks.
dribata Pārsteidzīgs, neapdomīgs cilvēks.
elberis Pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs cilvēks.
žibelīgs Pārsteidzīgs, nepastāvīgs, svārstīgs.
neapsvērts Pārsteidzīgs, neprātīgs.
pļurcīgs Pārsteidzīgs, pārāk straujš un neapdomīgs.
stafs Pārsteidzoša parādība.
markants Pārsteidzošs, iespaidīgs; zīmīgs, raksturīgs.
frapants Pārsteidzošs.
faķīrs Pārsteidzošu darbu veicējs.
aizkūkot Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi).
aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
izbrīnināt Pārsteigt, izbrīnēt.
paspīdēt Pārsteigt, izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
žilbināt Pārsteigt, mulsināt; arī būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
nogūt Pārsteigt, pieķert.
piespēt Pārsteigt, pieķert.
aizgūties Pārsteigties, pārteikties.
apdomāt Pārsteigties.
apdomāties Pārsteigties.
izbrīnījies Pārsteigts.
izbrīnots Pārsteigts.
puante Pārsteiguma efekts; kulminācija (piemēram, darbībā, norisē).
mīlīt Pārsteiguma izsauciens; divdomīga uzruna.
protreptika Pārsteiguma metode.
brālīt Pārsteiguma, draudu vai baiļu izsauciens.
žilbums Pārsteigums, mulsums.
naujums Pārsteigums.
pārsteigtība Pārsteigums.
piespēja Pārsteigums.
pāršmaukties Pārstiepties, pārstaipīties, pārpūlēties.
apsarauties Pārstiepties.
pārsarauties Pārstiepties.
reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
procheiron Pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem (radusies ap 870.-879. g.), grieķu valodā, ar izvilkumiem no institūcijām, digestām, kodeksa un novellām.
retraktacija Pārstrādāšana, savu izteicienu vai uzskatu atsaukums, pārveidošana.
pārgāzēt Pārstrādāt (cieto, šķidro kurināmo) deggāzē.
dramatizēt Pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu.
reciklēt Pārstrādāt, lai atgrieztu ražošanas procesā.
pārplēsties Pārstrādāties (parasti, ja vienlaikus veicami vairāki darbi).
saeņģēties Pārstrādāties, pārpūlēties.
pārdzievāties Pārstrādāties.
pārdzīvāties Pārstrādāties.
pārdzīvoties Pārstrādāties.
pārsadarīties Pārstrādāties.
pārsaplēsties Pārstrādāties.
pārslodzīties Pārstrādāties.
sadzievāties Pārstrādāties.
saellēties Pārstrādāties.
pārdzievināt Pārstrādināt, izkalpināt.
pārstūrēt Pārstūrēt pāri.
apelēt Pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
apelierēt Pārsūdzēt.
lekaža Pārsūtāmo šķidro preču zudums no iesaiņojuma; lekāža; nosūka.
lekāža Pārsūtāmo šķidro preču zudums no iesaiņojuma.
aizadresēt Pārsūtīt, norādīt uz citu adresi.
monofāgija Pārsvarā viena pārtikas produkta lietošana uzturā.
prēdominācija Pārsvars, galvenā nozīme.
heģemonija Pārsvars, virsvadība.
prevalence Pārsvars.
pārsvēta Pārsvēte.
pārvantēt Pārsviest, pārmest (parasti enerģiski, intensīvi).
pārlobt Pārsviest.
izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Pārsvītrot (ko).
vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Pārsvītrot (ko).
pārskrīpāt Pārsvītrot.
pāršņāpt Pārsvītrot.
pārstrīpāt Pārsvītrot.
pārstrīpot Pārsvītrot.
pārsvītrāt Pārsvītrot.
pāršalkot Pāršalkt (1).
atšķilt Pāršķelt (olas čaumalu).
izkūņoties Pāršķelt apvalku un izlīst no kūniņas; atbrīvoties no kūniņas.
pārsašķelties Pāršķelties.
šķeltne Pāršķēlusies daļa, šķila.
izšķilties Pāršķeļot apvalku, izkļūt (no olas).
reilīks Pāršķiebts, tāds, kam viena puse garāka.
flipkartes Pāršķiramas papīra lapas (angļu "flipchart"), kas piestiprinātas pie statīva un kuras var ērti izmantot informācijas sniegšanai lekcijās vai prezentācijās.
pārbrāķēt Pāršķirot.
pārzortēt Pāršķirot.
pārlapot Pāršķirstīt (grāmatu, žurnālu u. tml.), parasti ātri, pavirši lasot.
izskurināt Pāršķirstīt, cauršķirstīt.
pārklastīt Pāršķirstīt, izšķirstīt.
pārškurstīt Pāršķirstīt.
apšķirt Pāršķirt (grāmatas, burtnīcas lappusi).
pārsašķirties Pāršķirties.
pāršļakstēties Pāršļakstēt.
pārslacīties Pāršļakstīties.
pāršļacīties Pāršļakstīties.
pāršļākt Pāršļākties.
apvērst Pāršujot apgriezt uz otru pusi (apģērbu).
apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
pāramatēt Pārtaisīt.
pārtautināt Pārtautot.
pārtautināties Pārtautoties.
paraloģija Pārteikšanās; grūtības loģiski domāt.
izsacīt Pārteikties (runājot).
milīties Pārteikties, kļūdīties (runājot).
aprunāties Pārteikties, pateikt (ko) nepareizi.
apmisēt Pārteikties.
pārrunāties Pārteikties.
pārsasacīties Pārteikties.
pārķitēt Pārtepēt.
pārtērējums Pārtēriņš.
labi Pārticībā (dzīvot), tā, ka ir apmierināts (ar dzīvi).
bajārība Pārticība.
pārticīgs Pārticis (2).
upakovanijs Pārticis, bagāts cilvēks.
resns Pārticis, bagāts.
ņerva Pārticis, bet skops cilvēks, kurš pārdzīvo savu iedomāto nabadzību.
pieticis Pārticis.
izteka Pārtika, iztika.
kumoss Pārtika, iztikas līdzekļi.
proviants Pārtika, pārtikas krājums (parasti bruņotajiem spēkiem).
mitinājums Pārtika, uzturs, barības vielas.
mitinums Pārtika, uzturs, barības vielas.
pārt. Pārtika; pārtikas rūpniecība.
pārtiks Pārtika.
CA Pārtikas kodekss (latīņu "Codex Alimentarius").
uzturs Pārtikas kopums, kas tiek uzņemts un kas nepieciešams dzīvības norisēm organismā (parasti par cilvēku).
provīzija Pārtikas krājums (parasti ceļojumam, ekspedīcijai).
vērzalkule Pārtikas maiss.
E160b Pārtikas piedeva - annato, biksīns, norbiksīns, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), annato bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā, biksīna un norbiksīna toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
E122 Pārtikas piedeva - azorubīns, karmoizīns, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
E939 Pārtikas piedeva - hēlijs, iesaiņošanas gāze, propelents, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E203 Pārtikas piedeva - kalcija sorbāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, astma, nātrene, alerģiskas reakcijas, uzvedības problēmas.
E482 Pārtikas piedeva - kalcija stearoil-2-laktilāts (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
tartazīns Pārtikas piedeva E102 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (no citrondzeltenas līdz oranžai), var veicināt astmu, nātreni, dermatītu u. c., nav ieteicams bērniem, kancerogēns.
litolrubīns Pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
košenils Pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
polidekstroze Pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem.
polivinilpolipirolidons Pārtikas piedeva E1202 (sintētiska olbaltumviela), dzidrinātājs, lieto dzirkstošo vīnu un etiķa dzidrināšanai, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns.
karmoizīns Pārtikas piedeva E122, azokrāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegta, var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, kancerogēna viela dzīvniekiem.
azorubīns Pārtikas piedeva E122, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
eritrozīns Pārtikas piedeva E127, krāsviela (zilgani sārta), var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, nātreni, mācīšanās grūtības, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
indigotīns Pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns.
hidroksipropilciete Pārtikas piedeva E1440, biezinātājs, augu sveķi, nav noskaidrots nekaitīgums, īpaši zīdaiņu pārtikā.
trietilcitrāts Pārtikas piedeva E1505 (citronskābe un etilspirts), biezinātājs, sekvestrants, var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
triacetīns Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; gliceriltriacetāts.
gliceriltriacetāts Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; triacetīns.
augogle Pārtikas piedeva E153, krāsviela (melna), parasti iegūst no pārogļotiem augiem, bet var būt arī dzīvnieku izcelsmes, kā arī ģenētiski modificēts, dažās valstīs aizliegts, nedaudz toksisks, iespējams, kancerogēns.
annato Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā.
biksīns Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
norbiksīns Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
kantaksantīns Pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni.
betanīns Pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem.
propil-p-hidroksibenzoāts Pārtikas piedeva E216, konservants, var veicināt astmu, nātreni, alerģiskas reakcijas, anafilaksi.
metil-p-hidroksibenzoāts Pārtikas piedeva E218, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, alerģiskas reakcijas, ādas apsārtumu, niezi un uztūkumu, arī anafilaksi.
ortofenilfenols Pārtikas piedeva E231 (sintētiska viela, iegūst no nātrija hidroksīda un hlorbenzola), konservants, var izraisīt nelabumu, krampjus, vemšanu, asins cirkulācijas traucējumus, kancerogēns.
nizīns Pārtikas piedeva E234, konservants, antimikrobiāla viela, Eiropas Parlaments 2003. g. ieteica to nelietot, jo tas cilvēkiem var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām.
natamicīns Pārtikas piedeva E235, konservants, tiek uzskatīts par vidēji toksisku apēdot, var izraisīt nelabumu, vemšanu, caureju, anoreksiju, nelilu ādas kairinājumu.
dimetildikarbonāts Pārtikas piedeva E242, konservants, fungicīds, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
fumārskābe Pārtikas piedeva E297, pārtikas skābe, antioksidants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
alfa tokoferols Pārtikas piedeva E307, antioksidants, E vitamīns, var būt sintētisks, ģenētiski modificēts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
gamma tokoferols Pārtikas piedeva E308, antioksidants, sintētisks, var būt ģenētiski modificēts, E vitamīns, piemīt cilvēka organisma aizsargfunkcija.
propilgallāts Pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā.
oktilgallāts Pārtikas piedeva E311 (sintētiska viela, galluskābes sāls), antioksidants, apēdot vidēji toksisks, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
dodecilgallāts Pārtikas piedeva E312, antioksidants, var izsaukt alerģiskas reakcijas, nav ieteicams bērniem.
eritorbīnskābe Pārtikas piedeva E315, antioksidants, konservants, ražo no cukura, dažiem cilvēkiem var izraisīt alerģiskas reakcijas.
metavīnskābe Pārtikas piedeva E353 (iegūst no vīnskābes), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
pektīni Pārtikas piedeva E440 (iegūst no ābolu atliekām un apelsīnu mizām), biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
difosfāti Pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu.
trifosfāts Pārtikas piedeva E451 (sintezē no fosfāta ieža), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
beta ciklodekstrīns Pārtikas piedeva E459, pastu veidojošs līdzeklis, stabilizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
hidroksipropilceluloze Pārtikas piedeva E463, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
hidroksipropilmetilceluloze Pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas.
etilmetilceluloze Pārtikas piedeva E465, biezinātājs, emulgators, var izraisīt gremošanas traucējumus, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
stearilartrāts Pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns.
sērskābe Pārtikas piedeva E513, skābuma regulētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
dimetilpolisiloksāns Pārtikas piedeva E900, putu dzēsējs, var izsaukt nelabumu un caureju.
kandelilvasks Pārtikas piedeva E902 (iegūst no kandelilas auga), glazētājviela, mīkstinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
l-cisteīns Pārtikas piedeva E920 (ražo no dzīvnieku apmatojuma un vistu spalvām), garšas un aromāta uzlabotājs, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
izobutāns Pārtikas piedeva E943b, propelents, naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks.
aspartāms Pārtikas piedeva E951 - mākslīgs mazkalorāžas saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, ražo no aminoskābēm, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
sakraloze Pārtikas piedeva E955 (sintezē no cukura un hlora), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt aizkrūtes dziedzera samazināšanos, dzīvniekiem novērota nieru un aknu palielināšanās.
laktīts Pārtikas piedeva E966 (atvasināts no piena cukura (laktozes), dzīvnieku izcelsme), mākslīgs saldinātājs, struktūras veidotājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
sinergisti Pārtikas piedevas, kas pastiprina antioksidantu, stabilizētāju, emulgantu, garšvielu un aromatizētāju darbības efektivitāti.
gastronomija Pārtikas preču veikals.
gastronoms Pārtikas preču veikals.
patēriņš Pārtikas preču, rūpniecības preču u. tml. izmantojums cilvēka, cilvēku grupas personisko vajadzību apmierināšanai.
kuncis Pārtikas produkta gabals (parasti neliels).
kloncis Pārtikas produkta gabals (parasti paliels).
kloņķis Pārtikas produkta gabals (parasti paliels).
ēdamais Pārtikas produkti, ēdiens.
konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
gascinci Pārtikas produkti, ko nes, ejot ciemos; ciema kukulis.
ceļamaize Pārtikas produkti, ko ņem vai dod līdzi ceļā, ceļojumā.
ēdams Pārtikas produkti; ēdiens.
bacilli Pārtikas produkti.
ēdamlietas Pārtikas produkti.
sausiņi Pārtikas produkts - kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēles.
putraimi Pārtikas produkts - veselu vai skaldītu lobīto graudu izstrādājumi.
kaviārs Pārtikas produkts no īpaši apstrādātiem zivju ikriem.
piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
ekoprodukts Pārtikas produkts, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma; šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
zilcs Pārtikas produkts, ko gatavo no gaļas, mēlēm, aknām u. c. subproduktiem.
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
ēdamviela Pārtikas produkts.
kūpināšana Pārtikas produktu (parasti gaļas, zivju, siera) konservēšana, apstrādājot ar īpašām dūmgāzēm, lai palielinātu produktu glabāšanās laiku un radītu specifisku garšu.
konservēšana Pārtikas produktu apstrāde, ar kuru pagarina ātrbojīgu produktu glabāšanas laiku, galvenokārt pasargājot tos no pūšanas un rūgšanas.
panešana Pārtikas produktu apstrādes veids. Viens no p-as paņēmieniem, sagatavojot produktus cepšanai, ir produktu apviļāšana miltos vai rīvmaizē un sakultā olā.
tvaicēšana Pārtikas produktu gatavošana verdoša ūdens tvaikos (100 Celsija grādu temperatūrā) speciālos katlos ar dubultdibenu vai ieliekamu caurumotu pamatni.
sutināšana Pārtikas produktu karsēšana ļoti niecīgā šķidruma daudzumā vai pat pavisam bez šķidruma (piem., sulīgus augļus vai ogas) vienmērīgā 75-90 Celsija grādu temperatūrā.
pasterizācija Pārtikas produktu konservēšana, tos uzkarsējot līdz noteiktai temperatūrai, lai iznīcinātu baktērijas u. c. mikroorganismus.
sasaldēšana Pārtikas produktu konservēšanas veids, svaigi produkti tiek sasaldēti līdz -40 Celsija grādiem, un pēc tam uzglabāti -18 Celsija grādu temperatūrā.
marinēšana Pārtikas produktu pārliešana ar marinādi.
vārīšana Pārtikas produktu termiskā apstrāde lielā ūdens, buljona vai retāk piena daudzumā 100 C temperatūrā atmosfēras spiedienā vai augstākā temperatūrā virsspiedienā.
leduspagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu; ledus pagrabs.
pavadi Pārtikas rati ceļotāju karavānā; pavads; pavaži.
pavažnieki Pārtikas rati ceļotāju karavānā; pavaži; pavadi; pavads (3).
pavaži Pārtikas rati ceļotāju karavānā.
PRM Pārtikas rūpniecības ministrija.
zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju, jūras dzīvnieku un augu ieguvi, kā arī šās produkcijas pārstrādi.
pienrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas ietver piena pārstrādāšanu, dažādu piena produktu ražošanu; piena rūpniecība.
vīnrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas nodarbojas ar vīna ražošanu.
darītava Pārtikas rūpniecības uzņēmums, kur ražo, parasti alu un iesalu, arī vīnu, bezalkoholiskos dzērienus.
bāža Pārtikas sainis.
putra Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
kantīne Pārtikas un dzērienu veikals (parasti neliels).
PVD Pārtikas un veterinārais dienests.
E296 Pārtikas uzlabotājs - ābolskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E950 Pārtikas uzlabotājs - acesulfāms K, iespējamā iedarbība - dzīvniekiem izraisījis vēzi.
E1451 Pārtikas uzlabotājs - acetilēta, oksidēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E1422 Pārtikas uzlabotājs - acetilētās dicietes adipināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E1420 Pārtikas uzlabotājs - acitelēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E1414 Pārtikas uzlabotājs - acitelētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
E355 Pārtikas uzlabotājs - adipīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, žurkām toksiska, pat nāvējoša.
E406 Pārtikas uzlabotājs - agars, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata pa nekaitīgu lietošanai uzturā.
E414 Pārtikas uzlabotājs - akāciju sveķi, gumiaarābiks, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - mutes gļotādas bojājumi, izsitumi uz ādas, siena drudzis.
E307 Pārtikas uzlabotājs - alfa-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
E400 Pārtikas uzlabotājs - algīnskābe, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - neliels daudzums nekaitīgs.
E523 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana.
E522 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi.
E521 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija nātrija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pēc saskares iespējami izsitumi uz ādas.
E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E520 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - vidēji toksisks, alerģija, var ietekmēt dzimstību.
E173 Pārtikas uzlabotājs - alumīnijs, krāsviela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E129 Pārtikas uzlabotājs - alūra sarkanais AC, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, alerģijas.
E512 Pārtikas uzlabotājs - alvas hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - neliels toksiskums, var kairināt gļotādu, ādu.
E123 Pārtikas uzlabotājs - amarants, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, kancerogēns, var ietekmēt aknas, nieres.
E403 Pārtikas uzlabotājs - amonija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
E442 Pārtikas uzlabotājs - amonija fosfatīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E527 Pārtikas uzlabotājs - amonija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
E150c Pārtikas uzlabotājs - amonija karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, var ietekmēt aknas, kuņģi, testos uz dzīvniekiem izraisīja asins saindēšanos žurkām.
E503 Pārtikas uzlabotājs - amonija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E517 Pārtikas uzlabotājs - amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E150d Pārtikas uzlabotājs - amonija sulfīta karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, pastiprinātu zarnu darbību, žurkām izraisa asins saindēšanos.
E163 Pārtikas uzlabotājs - antocianīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu.
E407a Pārtikas uzlabotājs - apstrādātas jūraszāles ("Eucheuma"), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - pastāv šaubas par šīs piedevas nekaitīgumu.
E938 Pārtikas uzlabotājs - argons, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E300 Pārtikas uzlabotājs - askorbīnskābe (C vitamīns), antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, piemīt daudzveidīga, labvēlīga ietekme uz veselību.
E962 Pārtikas uzlabotājs - aspartāma-acesulfāma sāls, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts, dzīvniekiem izraisījis vēzi.
E951 Pārtikas uzlabotājs - aspartāms, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts.
E153 Pārtikas uzlabotājs - augogle, krāsviela, iespējamā iedarbība - nedaudz toksisks.
E420 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, vēdera uzpūšanās, katarakta, caureja, zarnu krampji, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
E410 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E210 Pārtikas uzlabotājs - benzoskābe, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzvedības problēmas, alerģijas, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas.
E160e Pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotināls (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E160f Pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotīnskābes etilesteris (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E459 Pārtikas uzlabotājs - beta-ciklodekstrīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E162 Pārtikas uzlabotājs - biešu sarkanais, betanīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, nav ieteicams bērniem.
E901 Pārtikas uzlabotājs - bišu vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E284 Pārtikas uzlabotājs - borskābe, konservants, iespējamā iedarbība - toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
E151 Pārtikas uzlabotājs - briljanta melnais BN, melnais PN, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, ietekmē nieres, kuņģi, nav ieteicams bērniem.
E133 Pārtikas uzlabotājs - briljantzilais FCF, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
E154 Pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem.
E155 Pārtikas uzlabotājs - brūnais HT, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, nātreni, var ietekmēt nieres, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
E943a Pārtikas uzlabotājs - butāns, iespējamā iedarbība - naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks.
E320 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts.
E321 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksitoluols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - hroniska nātrene, dermatīts, nogurums, astma, agresīva uzvešanās, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
E460 Pārtikas uzlabotājs - celuloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E1450 Pārtikas uzlabotājs - cietes nātrija oktenilsukcināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E952 Pārtikas uzlabotājs - ciklāmskābe un tās nātrija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - migrēna, ādas slimības, nātrene, sirds, asinsritre.
E650 Pārtikas uzlabotājs - cinka acetāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E330 Pārtikas uzlabotājs - citronskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
E309 Pārtikas uzlabotājs - delta-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
E1412 Pārtikas uzlabotājs - dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu.
E230 Pārtikas uzlabotājs - difenils, bifenils, konservants, iespējamā iedarbība - var izraisīt acu un deguna kairinājumu, vemšanu, depresiju, toksiska iedarbība uz nierēm, elpošanas orgāniem, asinsrites orgāniem un nervu sistēmu.
E450 Pārtikas uzlabotājs - difosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E628 Pārtikas uzlabotājs - dikālija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E632 Pārtikas uzlabotājs - dikālija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E242 Pārtikas uzlabotājs - dimetildikarbonāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E900 Pārtikas uzlabotājs - dimetilpolisiloksāns, iespējamā iedarbība - jūtīgums, nelabums.
E635 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija 5'-ribonukleotīdi, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - grastāvokļa maiņas, astma, nieru problēmas, hiperaktivitāte, aizliegts izmantot zīdaiņu pārtikā.
E627 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
E312 Pārtikas uzlabotājs - dodecilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, alerģijas, kuņģa kairinājums, nav ieteicams bērniem.
E579 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs (II) glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - var būt toksisks, var ietekmēt kuņģi un zarnu traktu, var būt ģenētiski modificēts.
E585 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs (II) laktāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E172 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs oksīdi un hidroksīdi, krāsviela, iespējamā iedarbība - pārmērīgas daudzums rada risku saslimt ar daudzām slimībām, dzelzs ir potenciāli toksiska.
E363 Pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju.
E315 Pārtikas uzlabotājs - eritorbīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dažiem cilvēkiem va izraisīt alerģiskas reakcijas.
E127 Pārtikas uzlabotājs - eritrozīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - kanserogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, var iespaidot aknas, vairogdziedzeri, kuņģi, vairošanās funkciju.
E260 Pārtikas uzlabotājs - etiķskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E214 Pārtikas uzlabotājs - etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uztūkums, anafilakse, astma, nātrene.
E465 Pārtikas uzlabotājs - etilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt gremošanas problēmas, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, caureju.
E469 Pārtikas uzlabotājs - fermentatīvi hidrolizēta karboksimetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - izraisa vēzi dzīvniekiem, caureja, zarnu trakta darbības traucējumi.
E1413 Pārtikas uzlabotājs - fosfatētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
E338 Pārtikas uzlabotājs - fosforskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju.
E297 Pārtikas uzlabotājs - fumārskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E308 Pārtikas uzlabotājs - gamma-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
E1518 Pārtikas uzlabotājs - gliceriltriacetāts, triacetīns, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E422 Pārtikas uzlabotājs - glicerīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E640 Pārtikas uzlabotājs - glicīns un tā nātrija sāls, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E574 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E575 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābes delta laktons, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E620 Pārtikas uzlabotājs - glutamīnskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - astma, miega traucējumi, galvassāpes, nelabums.
E626 Pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
E412 Pārtikas uzlabotājs - guāra sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E239 Pārtikas uzlabotājs - heksametilēntetramīns, konservants, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, nieru bojājumi, aizdomas, ka ir kancerogēns.
E463 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E1440 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E1442 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilcietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E464 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E104 Pārtikas uzlabotājs - hinolīna dzeltenais, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, vairākās valstīs (ASV, Japāna) aizliegts.
E140 Pārtikas uzlabotājs - hlorofili, hlorofilīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - lietošanai uzturā nekaitīgs.
E141 Pārtikas uzlabotājs - hlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksie savienojumi, krāsviela, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu.
E132 Pārtikas uzlabotājs - indigotīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem.
E630 Pārtikas uzlabotājs - inozīnskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E1103 Pārtikas uzlabotājs - invertāze, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas.
E943b Pārtikas uzlabotājs - izobutāns, iespējamā iedarbība - naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks.
E953 Pārtikas uzlabotājs - izomalts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E634 Pārtikas uzlabotājs - kalcija 5'ribonukleīts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - hiperaktivitāte, lūpu, kakla, mēles pampums, astma.
E263 Pārtikas uzlabotājs - kalcija acetāts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E404 Pārtikas uzlabotājs - kalcija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E302 Pārtikas uzlabotājs - kalcija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
E213 Pārtikas uzlabotājs - kalcija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - anafilakse, hiperaktivitāte, ekzēma, uzvedības problēmas, astma, nātrene, nav ieteicams bērniem.
E333 Pārtikas uzlabotājs - kalcija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
E623 Pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E385 Pārtikas uzlabotājs - kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - asinis urīnā, zarnu darbības traucējumi, hromosomu bojājumi, muskuļu krampji, dažās valstīs aizliegts.
E341 Pārtikas uzlabotājs - kalcija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E578 Pārtikas uzlabotājs - kalcija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, iespējamas problēmas ar sirdi.
E629 Pārtikas uzlabotājs - kalcija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E227 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, kuņģa kairinājums, var ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi.
E526 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E509 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, tahikardija, ādas un gļotādas kairinājums.
E633 Pārtikas uzlabotājs - kalcija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E170 Pārtikas uzlabotājs - kalcija karbonāti, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
E327 Pārtikas uzlabotājs - kalcija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus.
E352 Pārtikas uzlabotājs - kalcija malāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E529 Pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus.
E538 Pārtikas uzlabotājs - kalcija perocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E282 Pārtikas uzlabotājs - kalcija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, migrēna, mācīšanās grūtības, agresija, galvassāpes.
E552 Pārtikas uzlabotājs - kalcija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E516 Pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E226 Pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, ādas un kuņģa kairinājums, var ietekmēt nieru, zarnu trakta un aknu darbību.
E354 Pārtikas uzlabotājs - kalcija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E261 Pārtikas uzlabotājs - kālija acetāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E357 Pārtikas uzlabotājs - kālija adipināts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E402 Pārtikas uzlabotājs - kālija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz organismu.
E555 Pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E212 Pārtikas uzlabotājs - kālija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, alerģijas, astma, nātrene, ekzēma.
E332 Pārtikas uzlabotājs - kālija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
E536 Pārtikas uzlabotājs - kālija ferocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, bīstams ieelpojot, toksisks nierēm.
E340 Pārtikas uzlabotājs - kālija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E577 Pārtikas uzlabotājs - kālija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E228 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, ādas kairinājums, anafilakse, kuņģa kairinājums, hiperaktivitāte.
E525 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums.
E508 Pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem.
E501 Pārtikas uzlabotājs - kālija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, acu kairinājums, augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
E326 Pārtikas uzlabotājs - kālija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E351 Pārtikas uzlabotājs - kālija malāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E224 Pārtikas uzlabotājs - kālija metabisulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - anafilakse, astma, nātrene, uzvedības problēmas, kuņģa kairinājums.
E337 Pārtikas uzlabotājs - kālija nātrija tartrāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E252 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, uzvedības problēmas, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
E249 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts uzturā bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
E283 Pārtikas uzlabotājs - kālija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - mācīšanās grūtības, galvassāpes, uzvedības problēmas.
E202 Pārtikas uzlabotājs - kālija sorbāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzvedības problēmas, alerģijas, astma.
E515 Pārtikas uzlabotājs - kālija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E336 Pārtikas uzlabotājs - kālija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - cilvēkiem, kuriem pavājināta nieru vai aknu darbība vajadzētu izvairīties, augsts asinsspiediens.
E902 Pārtikas uzlabotājs - kandelilvasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E161g Pārtikas uzlabotājs - kantaksantīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - ādas bālēšanās, nātrene, vistas aklums, jūtīgums pret spilgtu gaismu.
E407 Pārtikas uzlabotājs - karagināns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, čūlains stomatīts, nav ieteicams bērniem.
E416 Pārtikas uzlabotājs - karaja sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dermatīts, samazina uzturvielu uzsūkšanos, siena drudzis.
E150a Pārtikas uzlabotājs - karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - gremošanas orgānu problēmas, ietekmē vairošanās funkcijas.
E927b Pārtikas uzlabotājs - karbamīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E466 Pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts.
E120 Pārtikas uzlabotājs - karmīnskābe, košenils, krāsviela, iespējamā iedarbība - anafilakse, astma, nātrene.
E903 Pārtikas uzlabotājs - karnaubvasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E160a Pārtikas uzlabotājs - karotīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E445 Pārtikas uzlabotājs - kolofonija glicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - nav datu par nekaitīgumu.
E425 Pārtikas uzlabotājs - konjacs, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - caureja, vēdergraizes, uzturvielu sagraušana.
E124 Pārtikas uzlabotājs - košenila sarkanais, kumačs, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, siena drudzi.
E415 Pārtikas uzlabotājs - ksantāna sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E100 Pārtikas uzlabotājs - kurkumīns, krāsviela (oranža, dzeltena), antioksidants, iespējamā iedarbība - drošs, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību.
E969 Pārtikas uzlabotājs - kvilaja ekstrakts, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, liels daudzums var izraisīt komu, konvulsijas.
E920 Pārtikas uzlabotājs - L-cisteīns, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz veselību.
E966 Pārtikas uzlabotājs - laktīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E322 Pārtikas uzlabotājs - lecitīni, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E160d Pārtikas uzlabotājs - likopēns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu; var būt ģenētiski modificēts.
E180 Pārtikas uzlabotājs - litorubīns BK, krāsviela, iespējamā iedarbība - nātrene, siena drudzis, kuņģa bojājumi, bezmiegs, hiperaktivitāte, astma.
E1105 Pārtikas uzlabotājs - lizocīms, iespējamā iedarbība - galvassāpes, alerģijas, konservants.
E161b Pārtikas uzlabotājs - luteīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
E625 Pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E343 Pārtikas uzlabotājs - magnija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E528 Pārtikas uzlabotājs - magnija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E511 Pārtikas uzlabotājs - magnija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E504 Pārtikas uzlabotājs - magnija karbonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E530 Pārtikas uzlabotājs - magnija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E553a Pārtikas uzlabotājs - magnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E965 Pārtikas uzlabotājs - maltīts, maltīta sīrups, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E421 Pārtikas uzlabotājs - mannīts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem, nieru disfunkcija, anafilakse.
E353 Pārtikas uzlabotājs - metavīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā nekaitīga.
E218 Pārtikas uzlabotājs - metil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uztūkums, anafilakse, astma, nātrene.
E461 Pārtikas uzlabotājs - metilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E905 Pārtikas uzlabotājs - mikrokristāliskais vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E1410 Pārtikas uzlabotājs - monocietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu.
E624 Pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E622 Pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E912 Pārtikas uzlabotājs - montānskābes esteri, iespējamā iedarbība - nav informācijas, lai novērtētu.
E235 Pārtikas uzlabotājs - natamicīns, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, vemšana, caureja, anoreksija, ādas kairinājums.
E262 Pārtikas uzlabotājs - nātrija acetāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E356 Pārtikas uzlabotājs - nātrija adipināts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E401 Pārtikas uzlabotājs - nātrija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
E554 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E541 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija skābais fosfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, jāizvairās sirds slimniekiem.
E301 Pārtikas uzlabotājs - nātrija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E211 Pārtikas uzlabotājs - nātrija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes un ādas kairinājums, hiperaktivitāte, anafilakse, kontakta dermatīts, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas, savienojumā ar askorbīnskābi var būt kancerogēns.
E331 Pārtikas uzlabotājs - nātrija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt dažu zāļu izdalīšanos ar urīnu, padarot tās vai nu mazāk iedarbīgas, vai iedarbīgākas.
E316 Pārtikas uzlabotājs - nātrija eritorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, mutagēna iedarbība nav pārbaudīta.
E215 Pārtikas uzlabotājs - nātrija etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes nejūtīgums, alerģisks kontakta dermatīts, kuņģa kairinājums, astma.
E339 Pārtikas uzlabotājs - nātrija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E576 Pārtikas uzlabotājs - nātrija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E222 Pārtikas uzlabotājs - nātrija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - bronhiālā astma, nātrene, ādas kairinājums, mutagēns.
E524 Pārtikas uzlabotājs - nātrija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E500 Pārtikas uzlabotājs - nātrija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, liels daudzums var izraisīt asiņošnu kuņģī un zarnu traktā.
E325 Pārtikas uzlabotājs - nātrija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E350 Pārtikas uzlabotājs - nātrija malāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E223 Pārtikas uzlabotājs - nātrija metabisulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma (dzīvībai bīstamas lēkmes), siena drudzis, nātrene, atopisks dermatīts.
E219 Pārtikas uzlabotājs - nātrija metil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uzpampums, anafilakse, astma, nātrene.
E251 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - vemšana, nelabuma sajūta, galvassāpes, var ietekmēt vairogdziedzeri, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
E250 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, galvassāpes, reibonis, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
E232 Pārtikas uzlabotājs - nātrija o-fenilfenols, konservants, iespējamā iedarbība - kairina acis un ādu, vemšana, krampji.
E535 Pārtikas uzlabotājs - nātrija perocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E217 Pārtikas uzlabotājs - nātrija propil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, alerģisks kontakta dermatīts, astma, mutes nejūtīgums.
E281 Pārtikas uzlabotājs - nātrija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, mācīšanās grūtības, astma, kuņģa kairinājums, galvassāpes.
E481 Pārtikas uzlabotājs - nātrija stearoil-2-laktilāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E514 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties.
E221 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, kuņģa kairinājums, izsitumi uz ādas, mutes nejūtīgums.
E335 Pārtikas uzlabotājs - nātrija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E285 Pārtikas uzlabotājs - nātrija tetraborāts, boraks, konservants, iespējamā iedarbība - var izraisīt nieru mazspēju, krampjus; toksisks, aizliegts lielākjā daļā valstu.
E959 Pārtikas uzlabotājs - neohesperidīns DC, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E234 Pārtikas uzlabotājs - nizīns, konservants, iespējamā iedarbība - Eiropas Parlaments 2003. gadā ieteica nelietot, var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām.
E290 Pārtikas uzlabotājs - oglekļa dioksīds, konservants, iespējamā iedarbība - var samazināt auglību, tetratogēns, toksisks nervu sistēmai, iespējams nekaitīgs lietošanai pārtikā.
E1404 Pārtikas uzlabotājs - oksidētā ciete, iespējamā iedarbība - pastāv neskaidrības par modificētās cietes nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
E914 Pārtikas uzlabotājs - oksidētipolietilēna sveķi, iespējamā iedarbība - kancerogēns, izraisa nieru un aknu bojājumus, iegūst no naftas.
E311 Pārtikas uzlabotājs - oktigallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - apēdot vidēji toksisks, kuņģa kairinājums.
E231 Pārtikas uzlabotājs - ortofenilfenols, konservants, iespējamā iedarbība - kancerogēns, krampji, nelabums, iedarbojas uz CNS un aknām.
E160c Pārtikas uzlabotājs - paprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
E131 Pārtikas uzlabotājs - patentzilais V, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, anafilakse, gremošanas slimību pazīmes, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
E440 Pārtikas uzlabotājs - pektīni, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
E270 Pārtikas uzlabotājs - pienskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nav ieteicama bērniem līdz 3 mēn. vecumam.
E1200 Pārtikas uzlabotājs - polidekstroze, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E452 Pārtikas uzlabotājs - polifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E476 Pārtikas uzlabotājs - poliglicerīna poliricinolāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E432 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monolaurāts (polisorbāts 20), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
E433 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monooleāts (polisorbāts 80), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem.
E434 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts (polisorbāts 40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
E435 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monostearāts (polisorbāts 60), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem.
E436 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna tristearāts (polisorbāts 65), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
E431 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna stearāts (40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos.
E1201 Pārtikas uzlabotājs - polivinilpirolidons, iespējamā iedarbība - kancerogēns, audzēji, plaušu un nieru bojājumi, gāzes, alerģisks kontakta dermatīts lietojot pretiedeguma līdzekli.
E1202 Pārtikas uzlabotājs - polivinilpolipirolidons, iespējamā iedarbība - kancerogēns, audzēji, nieru bojājumi, gāzes, alerģisks kontakta dermatīts lietojot aerosolu.
E405 Pārtikas uzlabotājs - pr0pān-1,2-diola algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - palēnināta augšana, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
E1520 Pārtikas uzlabotājs - propān-1,2-diols, propilēnglikols, iespējamā iedarbība - toksisks elpošanas orgāniem, nervu sistēmai, imūnsistēmai, var radīt dermatītu, depresiju.
E944 Pārtikas uzlabotājs - propāns, iespējamā iedarbība - neirotoksisks, tiek pārbaudīts nekaitīgums.
E216 Pārtikas uzlabotājs - propil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzpampums, alerģijas, astma, anafilakse.
E310 Pārtikas uzlabotājs - propilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa kairinājums, nav atļauts pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem.
E280 Pārtikas uzlabotājs - propionskābe, konservants, iespējamā iedarbība - migrēna, ādas kairinājums, galvassāpes.
E101 Pārtikas uzlabotājs - riboflavīns, iespējamā iedarbība - drošs.
E954 Pārtikas uzlabotājs - saharīns un tā nātrija, kālija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - daudzās valstīs aizliegts, kancerogēns.
E444 Pārtikas uzlabotājs - saharozes acetāta izobutirāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E474 Pārtikas uzlabotājs - saharozes glicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E955 Pārtikas uzlabotājs - sakraloze, iespējamā iedarbība - aizkrūtes dzīedzera samazināšanās.
E507 Pārtikas uzlabotājs - sālsskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E128 Pārtikas uzlabotājs - sarkanais 2G, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, angioedēmu, var iespaidot kuņģi.
E110 Pārtikas uzlabotājs - saulrieta dzeltenais, krāsviela, iespējamā iedarbība - vemšana, siena drudzis, astma, nātrene, kancerogēns.
E220 Pārtikas uzlabotājs - sēra dioksīds, konservants, iespējamā iedarbība - bronhu spazmas, astma, bronhu sažņaugšanās, pazemināts asinsspiediens, anafilakse, bronhīts, pārtikā noārda A un B vitamīnu.
E513 Pārtikas uzlabotājs - sērskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - izmanto cietes pārveidošanai, droša, izmantojot kā pārtikas piedevu, bet ļoti bīstama koncentrētā veidā.
E551 Pārtikas uzlabotājs - silīcija dioksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E967 Pārtikas uzlabotājs - silīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E948 Pārtikas uzlabotājs - skābeklis, iespējamā iedarbība - nekaitīgs.
E941 Pārtikas uzlabotājs - slāpeklis, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E942 Pārtikas uzlabotājs - slāpekļa (I) oksīds, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E200 Pārtikas uzlabotājs - sorbīnskābe, konservants, iespējamā iedarbība - kontakta dermatīts, ādas apsārtums un kairinājums, astma, alerģijas.
E493 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monolaurāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E494 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monooleāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E495 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monopalmiāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E491 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monostearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E492 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna tristearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E418 Pārtikas uzlabotājs - sorbīts, sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E710 Pārtikas uzlabotājs - spiramicīns, antibiotikas.
E483 Pārtikas uzlabotājs - steariltartrāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, pastāv aizdomas par kancerogēnu.
E174 Pārtikas uzlabotājs - sudrabs, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzkrājas audos, ietekmē nieres.
E904 Pārtikas uzlabotājs - šellaka, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E468 Pārtikas uzlabotājs - šķeršūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt caureju, var būt ģenētiski moditficēts.
E553b Pārtikas uzlabotājs - talks, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - kuņģa un olvadu vēzis, vemšana, audzēji, elpošanas problēmas.
E417 Pārtikas uzlabotājs - tara sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E102 Pārtikas uzlabotājs - tartrazīns, sintētiska krāsviela, iespējamā iedarbība - astma, dermatīts, nātrene, depresija, bezmiegs, nav ieteicams bērniem.
E570 Pārtikas uzlabotājs - taukskābes, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E470b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju magnija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E471 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E472c Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
E472a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E472f Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E472e Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E472b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E472d Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
E470a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju nātrija, kālija, kalcija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E475 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju poliglicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E477 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju propān-1,2-diola esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E473 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju saharozes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E304 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju, askorbīnskābes esteri, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E957 Pārtikas uzlabotājs - taumatīns, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E713 Pārtikas uzlabotājs - tilosīns, antibiotikas.
E171 Pārtikas uzlabotājs - titāna dioksīds, krāsviela, iespējamā iedarbība - ieelpošanai putekļu veidā, iespējams, var būt kancerogēna iedarbība.
E306 Pārtikas uzlabotājs - tokoferoli, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
E413 Pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas.
E380 Pārtikas uzlabotājs - triamonija citrāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
E1505 Pārtikas uzlabotājs - trietilcitrāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E451 Pārtikas uzlabotājs - trifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E949 Pārtikas uzlabotājs - ūdeņradis, iespējamā iedarbība - nekaitīgs.
E334 Pārtikas uzlabotājs - vīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
E142 Pārtikas uzlabotājs - zaļais S, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, bezmiegu, radīt izsitumus uz ādas.
E175 Pārtikas uzlabotājs - zelts, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, neirotoksisks.
viktuālijas Pārtikas vielas (pārtika), ēdamvielas.
baroties Pārtikt (par dzīvniekiem).
barāties Pārtikt (par dzīvnieku).
snābarot Pārtikt no ēdiena atliekām, nepietiekamā daudzumā.
orpēties Pārtikt no pārtikas līdzekļiem.
gardumot Pārtikt no svētkiem gatavotiem garšīgiem ēdieniem un dzērieniem.
izmist Pārtikt un izdzīvot.
uztikt Pārtikt; iztikt.
uzmitināties Pārtikt.
pārtikāt Pārtipināt.
pārpucēt Pārtīrīt.
pāržagarāt Pārtīt bērna (zīdaiņa) autiņus.
saivēt Pārtīt dziju (aušanas saivai).
saivot Pārtīt dziju (aušanas saivai).
Kaunata Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Kaunatas strauts Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Pārtava Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Partova Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Partovka Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Pērtaja Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Partovas strauts Pārtova.
Partavas ezers Pārtovas ezers Kaunatas pagastā.
Pārtavas ezers Pārtovas ezers Kaunatas pagastā.
Partova Pārtovas ezers Kaunatas pagastā.
Orehovka Pārtovas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā; Orehovkas strauts; Riekstupe.
pārtrūkst dziesma Pārtrauc runāt aiz samulsuma.
novecot Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
novecoties Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku); arī smacēt (1).
atgavēties Pārtraucot gavēt atsākt ēst gaļu.
konservēt Pārtraucot izmantot, celt, attīstīt tālāk (piemēram, celtnes), saglabāt (tās) kādā stāvoklī.
slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
interupcija Pārtraukšana, piem., grūtniecības.
interrupcija Pārtraukšana, traucēšana.
saraut Pārtraukt (attiecības, saskarsmi u. tml. ar ko).
brosnīt Pārtraukt (darbību, izturēšanos) - par dzīvniekiem.
beigt Pārtraukt (darbību, procesu).
apstāties Pārtraukt (darbu).
izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
slēgt Pārtraukt (kā) izmantošanu, arī aizliegt izmantot (ko); pārtraukt, arī aizliegt (kādu darbību, norisi).
izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē).
paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā).
sabuntavāt Pārtraukt (kāda darbu, darbību).
atmodināt Pārtraukt (kāda psihisko stāvokli), panākt, ka atbrīvojas (no tā).
modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
pamest Pārtraukt (kādu darbību, rīcību); pārtraukt darboties (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
atmosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
pamosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
piestāt Pārtraukt (ko darīt); pārstāt.
iekonservēt Pārtraukt (ko izmantot, veidot) un saglabāt (to) kādā stāvoklī.
pamest Pārtraukt (ko) izmantot, lietot.
apstādināt Pārtraukt (mašīnu, mehānismu) darbību.
apturēt Pārtraukt (mašīnu) virzību, (mehānismu) darbību, (tos) izslēdzot; apstādināt.
apstādināt Pārtraukt (norisi, procesu).
apturēt Pārtraukt (norisi, procesu).
atmest Pārtraukt (parasti ko iesāktu); pamest.
iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
atlaisties Pārtraukt (pasākumu, darbu u. tml.), atteikties (no iecerēm).
izslēgt Pārtraukt (piemēram, elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
pamest Pārtraukt (piemēram, kādu situāciju, psihisku stāvokli).
kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
apturēt Pārtraukt (runātāju).
pieturēt Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku.
iziet no ierindas Pārtraukt aktīvi strādāt, darboties (par cilvēku).
apšņākt Pārtraukt ar šņācienu vai pieprasīt klusuciešanu.
izjemt Pārtraukt atrašanos, darbību kur, kādā iestādē.
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus (ar kādu valsti, iestādi, personu).
nolikt (retāk nomest) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties.
nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties.
mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
uzkārties Pārtraukt darboties; sabojāties (parasti par datoru).
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu.
iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās) par govi.
atraut Pārtraukt dot; neļaut izmantot.
kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
puskodā Pārtraukt ēst un atstāt ēdienu neapēstu vai iekostu.
slēgt Pārtraukt izdot, arī aizliegt izdot (periodisku izdevumu).
atstāties Pārtraukt kam sekot, uzbrukt; mitēties.
kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
izmežģīt Pārtraukt kaulu galu saskari (locītavā); pārtraukt locītavas kaulu galu saskari (kādā ķermeņa daļā).
zavjazaķ Pārtraukt kriminālnodarbošanos.
pašķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību; izšķirties.
izšķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību.
atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt.
izstāties Pārtraukt piedalīties (kādā pasākumā).
izstāties Pārtraukt piedalīties (tiesas, procesa).
(uz)griezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
izpukstēt Pārtraukt pukstēt.
interpellēt Pārtraukt runu, iebilst.
novērsties Pārtraukt saikni (ar ko).
novērsties Pārtraukt saikni, neturpināt draudzīgas, labvēlīgas attiecības (ar kādu).
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko); novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu); nošķirties (no kā).
modināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā).
atmodināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvību (dabā).
likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.); tikt likvidētam.
nokāpt malā (arī krastā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
uzkārties Pārtraukt tikt veidotam; netikt vairs gatavotam.
raisīties Pārtraukt turēt (ko) - par rokām.
brosnīt Pārtraukt uz laiku (darbu, darbību).
slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību.
šķirt Pārtraukt, arī nepieļaut saskari (starp dzīvniekiem).
stāties Pārtraukt, beigt (darbību, rīcību) - par cilvēkiem.
mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt, beigt (darbību).
apstikmīties Pārtraukt, beigt.
apstiknēt Pārtraukt, beigt.
izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
apturēt Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
apstādināt Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
laupīt Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli).
atņemt Pārtraukt, izbeigt (psihisku stāvokli).
aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u.tml. darbību); slēgt.
izsmaulāt Pārtraukt, izbeigt raudāt.
nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
intermitēt Pārtraukt, izlikt.
izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi.
nikties Pārtraukt, likties mierā.
lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību); pārspēt, uzveikt.
pastāt Pārtraukt, mitēties.
nogriezt Pārtraukt, nepieļaut (ko).
pamest (biežāk atmest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
atmest (retāk pamest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
atmest ar roku Pārtraukt, pamest (ko iesāktu); atstāt (ko) novārtā.
stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm).
atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml).
izastāties Pārtraukt, piemēram, mācības, darbu.
izstāt Pārtraukt, piemēram, mācības, darbu.
paralizēt Pārtraukt, vājināt (piemēram, darbības spēju, norisi).
pārtraukt Pārtraukties.
kareca Pārtraukts dzimumakts.
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
diskrēts Pārtraukts, sadalīts.
interrupts Pārtraukts; nesakarīgs.
tukšības Pārtraukuma laiks; kad kas ir bijis, bet uz laiku izpaliek.
taktētājpārtraukums Pārtraukumi, kas notiek noteiktos laika intervālos un kurus izmanto, lai iniciētu procesus.
fairāms Pārtraukums (darbā); darba beigas.
pārstāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāja.
stāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāja.
apstāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāšanās.
rima Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.).
taimauts Pārtraukums (piem., sporta spēlē).
astanavka Pārtraukums darbā.
hiāts Pārtraukums nogulumu kārtībā, viena vai vairāku slāņu iztrūkums zināmā nogulumu sērijā.
mitiens Pārtraukums, apstāšanās.
mitiņš Pārtraukums, apstāšanās.
aparatūrpārtraukums Pārtraukums, ko rada ārējo iekārtu, piemēram, tastatūras, diskdziņu, ievadizvades pieslēgvietu, peles vai centrālā procesora, darbība.
programmpārtraukums Pārtraukums, ko rada kāda instrukcija programmā, kura aptur notiekošo informācijas apstrādes procesu, lai pieprasītu pārtraukuma apdarinātāja pakalpojumus, piem., organizētu datu ievadi vai izvadi.
apstāvis Pārtraukums, pauze, apstāšanās.
pārlaidi Pārtraukums, pauze.
starpcēliens Pārtraukums, starpbrīdis.
aprima Pārtraukums.
pārtrankāt Pārtrenkāt.
notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties nost.
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
pārtrupt Pārtrupēt.
pārcelt Pārtulkot (parasti daiļdarbu).
pārlikt Pārtulkot (parasti daiļdarbu).
atveidot Pārtulkot (parasti dzeju).
iztulkot Pārtulkot.
satulkot Pārtulkot.
pārtuntulēt Pārtuntuļot (1).
pārtuntulēt Pārtuntuļot (2).
atdestilēt Pārtvaicējot atbrīvot (šķidrumu) no nevajadzīgajiem piemaisījumiem.
rektificēt Pārtvaicējot sadalīt šķidru vielu maisījumu, izmantojot to viršanas temperatūras atšķirības.
destilāts Pārtvaices produkts.
destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju.
destillēt Pārtvaicēt, attīrīt; destilēt.
boltuha Pārtvaicēts efedrina koncentrāts.
padedē Pāru deja klasiskajā baletā.
Dzirnklānupīte Pārupīte, Zariņupītes pieteka.
ģermanizācija Pārvācošana.
ģermanizēt Pārvācot.
pārvācināt Pārvācot.
vācot Pārvācot.
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
ģermanizēties Pārvācoties.
pārvācināties Pārvācoties.
vācināties Pārvācoties.
demeredžs Pārvadājuma līgumā paredzētais sods, ko kravas īpašnieks vai kravas nosūtītājs maksā kuģa īpašniekam par kuģa dīkstāvi ostā.
čarters Pārvadājuma līgums, saskaņā ar kuru fraktētājs izmanto transportlīdzekļa (kuģa vai gaisakuģa) ietilpību kravu vai pasažieru pārvadāšanai vienā vai vairākos reisos, kurus izpilda ārpus regulāro reisu saraksta.
taksometrs Pārvadājuma maksas skaitītājs (automobilī).
kravsvars Pārvadāšanai pieļaujamais svars.
briņģe Pārvadātājs, pārcēlājs.
variators Pārvads (mašīnā, aparātā u. tml.) vārpstu griešanās ātruma laidenai regulēšanai.
traktūra Pārvadu sistēma ērģelēs, kas nodrošina to, ka nospiežot taustiņu vai kājas pedāli, zem attiecīgās stabules atveras gaisa ventilis.
pārvadze Pārvaga.
pārvagāt Pārvagot.
pārvakaris Pārvakarus.
sasaberīties Pārvākties (par vairākiem, daudziem).
berīties Pārvākties uz citu dzīvesvietu.
pārsaberīties Pārvākties uz citu dzīvesvietu.
daņģināties Pārvākties, mainīt dzīves vietu.
daņģinēt Pārvākties, mainīt dzīves vietu.
daņģinēties Pārvākties, mainīt dzīves vietu.
notifikācija Pārvaldāmā objekta sniegtā informācija par notikumiem tā iekšienē.
direkcija Pārvalde, vadība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors.
pārvaldnieks Pārvaldes (piemēram, lietu pārvaldes) priekšnieks.
stratokrātija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder armijas virsniekiem; militārā hunta.
kleptokrātija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder nelielai korumpētu cilvēku grupai.
oligarhija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder nelielai, parasti ekonomiski spēcīgākajai, cilvēku grupai; šāda cilvēku grupa.
valdība Pārvaldes iestāde, administrācija.
herontokrātija Pārvaldes princips, kad vara pieder vecākajiem kopienas pārstāvjiem, kas bija plaši izplatīts pirmatnējā sabiedrībā un valstu veidošanās laikā; šaurākā nozīmē ar to saprotvalsts pārvaldi Senajā Spartā u. c. Senās Grieķijas polisās; gerontokrātija.
kārtība Pārvaldes sistēma (valstī), valsts iekārta; sabiedrībā izveidojušās attiecības.
decentrālisms Pārvaldes sistēma, kurā daļu no centrālo institūciju funkcijām izpilda vietējās pašpārvaldes institūcijas.
pašvaldība Pārvaldes sistēma, kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra; šādas sistēmas institūcija.
birokratizācija Pārvaldes sistēmas pārveide, palielinot izpildinstitūciju un valsts aparāta pilnvaras uz pārstāvniecisko institūtu, iedzīvotāju un organizāciju ierindas biedru tiesību rēķina.
centrālisms Pārvaldes un organizācijas sistēma, kurā vietējās institūcijas pakļautas centrālajai varai, centram.
administrēt Pārvaldīt, vadīt, rīkot; vadīt formāli un birokrātiski, ar pavēlēm un komandēšanu, neiedziļinoties lietas būtībā.
administrētājs Pārvaldītājs.
holdingkompānija Pārvaldītājsabiedrība, kam pieder citu sabiedrību (banku) akciju kontrolpaketes; holdingsabiedrība.
komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
pārzinātnieks Pārvaldnieks.
pārvalis Pārvalis likt - novietot vienu virs otra, tā ka augšējais daļēji (parasti, līdz pusei) nosedz apakšējo (piemēram, klājot salmu jumtu, par kūlīšu kārtām).
uzvilknis Pārvalks - elastīgs papīra, kartona, parasta vai gumijota auduma slānis iespiedcilindra vai tīģeļa metāliskās daļas apvilkšanai.
koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai.
pārvelkams Pārvalks (parasti mēbelēm).
aizsargpārvalks Pārvalks, kas paredzēts aizsardzībai.
apvalks Pārvalks, pārklājs.
pārvilks Pārvalks, virsdrēbe (kažoka).
čehols Pārvalks; apvalks.
vīkaba Pārvalks.
virsvalks Pārvalks.
pārvāla Pārvāls.
pārvāle Pārvāls.
atvairīt Pārvarēt (domas, jūtas, nogurumu u. tml.).
nospiest Pārvarēt (jūtas, to izpausmi).
pārmākt Pārvarēt (nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domas u. tml.).
raisīties Pārvarēt (piemēram, atmiņas, jūtas, domas).
veikt Pārvarēt (piemēram, grūtības, šķēršļus).
pārspēt Pārvarēt (piemēram, nevēlamus apstākļus, nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pievarēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
nomākt Pārvarēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
novaldīt Pārvarēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pārveikt Pārvarēt (psihisku stāvokli).
noturēt Pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
raidīt Pārvarēt (psihisku, parasti nevēlamu, stāvokli).
norīt Pārvarēt (savu, parasti negatīvo, psihisko stāvokli, tā izpausmi).
forsēt Pārvarēt ar kauju (dabisku šķērsli, parasti upi).
izsisties Pārvarēt materiālas grūtības (parasti ilgākā laikā).
izasisties Pārvarēt materiālas grūtības, parasti ilgākā laikā.
atlāpīties Pārvarēt savu nogurumu (lietojot alkoholu paģiru mazināšanai).
sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
izapērties Pārvarēt šķēršļus, grūtības, lai ko iegūtu.
savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
savaldīties Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami, savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību).
apremdināt Pārvarēt, noklusināt (jūtas, sāpes).
smacēt Pārvarēt, nomākt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
noslāpēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
nosmacēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.; arī savaldīties.
izlampāt Pārvarēt, pārsist, izsmiet, kādu izzobot.
savarēt Pārvarēt, pārspēt, saspaidīt.
ievinnēt Pārvarēt, pārspēt.
paveikt Pārvarēt, pārspēt.
pievīt Pārvarēt, pārspēt.
vīt Pārvarēt, pārspēt.
noniebt Pārvarēt, pieveikt.
ieveikt Pārvarēt, savaldīt, pārspēt.
ievarēt Pārvarēt, tikt galā (ar ko).
pārliekt Pārvarēt.
pārvārēt Pārvarēt.
pārvirt Pārvārīt.
savirt Pārvārīt.
izļurbt Pārvārīties; izļurbēt.
atvirt Pārvārīties.
izļurbēt Pārvārīties.
izļurēt Pārvārīties.
saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
lauzties Pārvarot grūtības, censties sasniegt kādu mērķi, stāvokli.
ielauzties Pārvarot grūtības, iekļūt un izpētīt, apgūt.
izlauzties Pārvarot grūtības, sasniegt augstāku stāvokli (piemēram, sabiedrībā, darbā).
iekļūt Pārvarot grūtības, šķēršļus, sasniegt vēlamo.
saņemties Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.).
izlauzt Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
lauzt ceļu Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
atrauties Pārvarot planētas pievilkšanas spēku, attālināties (no tās).
aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties.
atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām).
lauzties Pārvarot pretestību, iet, virzīties (piemēram, cauri kam).
izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
palauzties Pārvarot pretestību, pavirzīties.
izmurināties Pārvarot šķērsļus izrāpties.
atkulinēt Pārvarot šķēršļus ierasties.
atkulinēties Pārvarot šķēršļus ierasties.
izlauzties Pārvarot šķēršļus, izplūst (par ūdeņiem).
lauzties Pārvarot šķēršļus, plūst (piemēram, par ūdeņiem).
attvarstīties Pārvarot šķēšlus (kavēkļus) atnākt.
izlauzties Pārvarot vides pretestību, augot stiepties garumā (par augiem); pārvarot vides pretestību, augot virzīties cauri (kam), caur (ko) - par augiem, to daļām.
izlauzties Pārvarot vides pretestību, izplatīties (par skaņu).
lauzties Pārvarot vides pretestību, kļūt dzirdamam (par skaņām).
remitents Pārvedu vekselī norādītās summas saņēmējs.
negociators Pārvedu vekseļu vai citu apgrozāmo dokumentu pircējs.
atmografija Pārveduma paņēmiens keramikā, dobspieduma vara plāksnes zīmējumu aizpilda ar alumīnija pulveri vai apstrādā ar citiem ķīmiskiem savienojumiem var iegūt higroskopisku pārvedumu, ko apputina ar kūstošām krāsām.
artohromija Pārveduma paņēmiens, dažāda veida iespiedumus pārvelk ar kārtu, kas nebojā krāsu, pēc tam papīru saslapina un noņem, plēvīti ar attēlu uzlipina uz audekla.
klīrings Pārveduma rīkojumu pārraide, salīdzināšana un, ja nepieciešams, apstiprināšana pirms norēķinu veikšanas, kā arī pārveduma rīkojuma ieskaits un tādu neto pozīciju noteikšana, saskaņā ar kurām tiks veikti norēķini.
reakceptācija Pārveduma vekseļa pieņemšana jaunam akceptam, ja pirms tam akcepts izdarīts ar ierobežojumiem.
manūliespiedums Pārvedumiespiedumu paņēmiens vecu iespieduma darbu atjaunošanai bez salikuma formas.
eksprespārskaitījums Pārvedums, kura valutēšanas datums ir diena, kad banka ir akceptējusi klienta maksājuma uzdevumu, kas ir iesniegts bankā līdz bankas noteiktajam laikam.
standartpārskaitījums Pārvedums, kura valutēšanas datums ir nākamā darbdiena, skaitot no brīža, kad banka ir akceptējusi klienta maksājuma uzdevumu, kas iesniegts bankā līdz bankas noteiktajam laikam.
izmainība Pārveide, pārveidība.
pārsavelties Pārveides.
palabot Pārveidojot (ko), mazliet precizēt, konkretizēt; mazliet labot (kļūdas), parasti tekstā.
pārtvert Pārveidojot iekļaut (ko mākslas darbā).
labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (piemēram, tekstu, izteikumu).
pārtapt Pārveidojoties, attīstoties kļūt citādam, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
pārtapt Pārveidojoties, mainoties kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu (par parādībām sabiedrībā).
pārveids Pārveidojums (2).
tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem; arī aproksimācija.
izvedums Pārveidojumu virkne, ar kuru no dotajiem izteikumiem (premisām) pāriet uz galaslēdzienu (secinājumu) saskaņā ar loģikas likumiem un pieņemto darbību izpildes kārtību.
mikrosporofils Pārveidojusies auga lapa, uz kuras attīstās mikrosporangiji.
zvīņlapas Pārveidojušas auga pirmās zvīņveida lapas brūnganā vai dzeltenīgā krāsā.
beletrizācija Pārveidošana daiļliteratūras stilā.
pārogļošana Pārveidošana par ogli.
amerikanizācija Pārveidošana pēc ASV parauga.
redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršākā formā; iesaistīšana, arī iesaistījums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršāka kopā, sistēmā; arī vienkāršošana, vienkāršojums.
redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums vienkāršā formā.
transformācija Pārveidošana, pārvēršana; pārveidošanās, pārvēršanās.
modernizācija Pārveidošana, uzlabošana atbilstoši laikmeta prasībām.
transfigurācija Pārveidošana.
pulpācija Pārveidošanās pulpā, mīkstumā.
transmutācija Pārveidošanās.
nitrificēt Pārveidot (amonija sāļus) nitrātos.
ciparot Pārveidot (attēlu, skaņu) digitālā formā.
digitalizēt Pārveidot (attēlu, skaņu) digitālā formā.
sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu un tilpumu, bet ne masu.
pārgriezt Pārveidot (izrunu); novērst izloksnes īpatnības.
rekonstruēt Pārveidot (ko, piemēram, celtni, iekārtu) pēc jauniem principiem.
amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga.
reducēt Pārveidot (ko) vienkāršākā formā.
transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
iztaisnot Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
pielāgot Pārveidot (norisi, parādību) tā, lai (tā) būtu labāk izmantojama (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
ekranizēt Pārveidot (parasti daiļdarbu), piemērojot uzņemšanai kinofilmā; uzņemt kinofilmā (šādi pārveidotu daiļdarbu).
reducēt Pārveidot (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā formā; iesaistīt (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā kopā, sistēmā; arī vienkāršot.
sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
pārgriezt Pārveidot (piemēram, kāda raksturu).
pārtaisīt Pārveidot (piemēram, mākslas darbu, tā elementus) citādi, arī par ko citu.
pārtaisīt Pārveidot (piemēram, priekšmetu) atbilstoši kādām prasībām, arī par ko citu.
pārstrādāt Pārveidot (piemēram, tekstu, projektu).
pārkārtot Pārveidot (piemēram, telpas, celtnes) iekārtojumu.
pārlabot Pārveidot (priekšmetu, parasti apģērba gabalu) piemērotāku.
domesticēt Pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
transponēt Pārveidot (skaņdarbu, tā sastāvdaļas) citā tonalitātē.
pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam.
pārtulkot Pārveidot (tekstu, datus u. tml.) no vienas zīmju sistēmas citā zīmju sistēmā.
pārlabot Pārveidot (tekstu, ko uzzīmētu u. tml., parasti novēršot kļūdas, defektus).
gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas, samērā patstāvīgas daļas, vienības.
pārstiklot Pārveidot (vielu) tā, ka (tai) izveidojas stiklveida struktūra.
instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim; instrumentēt (2).
ieskenēt Pārveidot attēlu grafisku datu masīvā, kuru var izmantot dators; parasti skenerim ar gaismas staru rindu nolasot attēlu pa punktiem.
importēt Pārveidot cita formāta datus vai programmu konkrētai sistēmai vai programmai izmantojamā formātā.
pārmainīt Pārveidot citādu.
izvērst Pārveidot detalizētākā formā (kompaktā veidā uzrakstītu matemātisku formulu).
anamorfēt Pārveidot fotoattēlu vai kinoattēlu, izmantojot dažādu mērogu savstarpēji perpendikulāros virzienos.
granulēt Pārveidot granulās (1) (pulverveida masu, piemēram, minerālmēslus).
verbalizēt Pārveidot kādas citas vārdšķiras vārdu par darbības vārdu.
adverbializēt Pārveidot no kādas citas vārdšķiras apstākļa vārdos.
pārkūdrot Pārveidot par kūdru.
atcipot Pārveidot par normāli lietojamu (datora dokumentu pēc tilpsaspiedes).
atzipot Pārveidot par normāli lietojamu (datora dokumentu pēc tilpsaspiedes).
eiropeizēt Pārveidot par tādu, kas raksturīgs Eiropai, eiropiešiem.
uzķīlēt Pārveidot, padarīt ātrāku.
pārtēlot Pārveidot, pārtaisīt.
sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu.
transfigurēt Pārveidot, pārvērst.
pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ierīci, mašīnu) kādiem darba apstākļiem.
teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves; izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtus, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
modificēt Pārveidot, radīt citu formu.
pārtaisīt Pārveidot, sagrozīt (nosaukumu, tekstu).
uzčinīt Pārveidot, salabot, padarīt ātrāku.
dalīt Pārveidot, šķelt (veselo) tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
satjūningot Pārveidot, uzlabot, padarīt ātrāku.
makrosporofils Pārveidota augu lapa, uz kuras attīstās makrosporangiji.
abrezs Pārveidota šautene vai medību bise (ar apzāģētu stobru).
obrezs Pārveidota šautene vai medību bise (ar apzāģētu stobru).
konverters Pārveidotājs - ierīce vai programma, kas pārveido datus no viena formāta citā.
pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
emulģēties Pārveidoties (šķidrumā) sīkos pilienos.
metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem (par organisma audiem).
pārklīsterēties Pārveidoties par klīsteri.
pārklīsterizēties Pārveidoties par klīsteri.
kļūt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
tapt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
pārkorķoties Pārveidoties par korķaudiem (par augu audiem).
iekūņoties Pārveidoties par kūniņu.
pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām); fosilizēties.
pārragoties Pārveidoties par ragvielu.
kremšļoties Pārveidoties par skrimšļaudiem.
pārsveķoties Pārveidoties par sveķveida vielu.
pārtapt Pārveidoties skanējumā (par skaņu).
pārdzimt Pārveidoties, izpausties citādi (par jūtām).
kļūt Pārveidoties, mainīt pazīmes vai kvalitāti, tapt (kādam).
dalīties Pārveidoties, šķelties tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības; refl. --> dalīt (1).
pārgriezties Pārveidoties.
gonopodijs Pārveidots dzīvnieka loceklis, kas, nepiederēdams pie dzimumšūnu izvadorgāniem, kalpo tomēr dzimuma satiksmei, piem., vēdera spuras haizivīm un rajām, hektokotils astoņkājiem un desmitkājiem, žokļu antenas zirnekļiem u. c.
džointers Pārveidots skimkolters, ko izmanto ASV.
pārvelkamais Pārvelkamā drēbe.
pārvalkals Pārvelkamais.
pārvelks Pārvelkamais.
aizrūsēt Pārvelkoties ar netīrumu kārtu, kļūt neskaidram, nespodram.
pārzvelties Pārvelties, pārkrist.
pārrullēt Pārveltnēt.
ārdīt Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
gazificēt Pārvērst (cieto kurināmo, piemēram, akmeņogles, degakmeni, kūdru) deggāzē.
pārtvaicēt Pārvērst (cietu vai šķidru vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šīs vielas) frakcijas.
granulēt Pārvērst (kādu materiālu, piemēram, metālu, stiklu) granulās (1).
asimilēt Pārvērst (uzņemtas vielas) organisma audu sastāvdaļās.
kondensēt Pārvērst (vielu) no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
kapitalizēt Pārvērst (virsvērtību) kapitālā; pārvērst (īpašumu) naudas kapitālā.
saārdīt Pārvērst drupās, gruvešos u. tml. (par cilvēkiem); arī izpostīt, iznīcināt. Ienaidnieka saārdīta pilsēta.
jonizēt Pārvērst jonos neitrālus vielas atomus vai molekulas.
ozonizēt Pārvērst ozonā; piesātināt ar ozonu.
pārkaulot Pārvērst par kaulu.
pārkokot Pārvērst par koksni.
makulēt Pārvērst par makulatūru.
apogļot Pārvērst par ogli (ārējo kārtu).
pārragot Pārvērst par ragu, ragvielu.
tabuizēt Pārvērst par tabu.
pārrūdot Pārvērst rūdā.
digitizēt Pārvērst skaitļos.
konsolidēt Pārvērst valsts īstermiņa saistības par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.
iztaisīt Pārvērst, izmainīt (piemēram, balsi).
uztaisīt Pārvērst, izmainīt (piemēram, sejas vaibstus).
izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam).
salaidīt Pārvērst, pārgrozīt.
transmutēt Pārvērst, pārgrozīt.
pataisīt Pārvērst, pārveidot (par ko, parasti nevēlamu).
izvērst Pārvērst, pārveidot.
metabolizēt Pārvērst, sadalīt (ko) vielmaiņas procesā.
pārvērtīt Pārvērst.
nelabi Pārvērstā, nedabiskā balsī (parasti kliegt).
saļumt Pārvērsties (vāroties) mīkstā masā.
disimilēties Pārvērsties atšķirīgā skaņā (par līdzīgām vai vienādām skaņām).
diftongizēties Pārvērsties diftongā (par skaņu savienojumu).
karamelizēties Pārvērsties karamelā.
reaģēt Pārvērsties kodolu savstarpējās sadursmēs vai mijiedarbībā ar elementārdaļiņām un starojumu (par atomu kodoliem).
ledot Pārvērsties ledū; veidot ledus kārtu.
nolīt Pārvērsties lietū, samērā lielos krītošos ūdens pilienos (par mākoņiem, miglu).
monoftongizēties Pārvērsties monoftongā (par divskani, skaņu savienojumu).
asimilēties Pārvērsties organisma audu sastāvdaļās (par organisma uzņemtajām vielām).
apogļoties Pārvērsties par ogli (no ārpuses).
žagarēt Pārvērsties par žagariem (par zariem).
saplēnēt Pārvērsties pelnos.
krist pīšļos Pārvērsties pīšļos.
pīšļoties Pārvērsties pīšļos.
praulēt Pārvērsties praulā, kļūt tādam, kurā veidojas prauli.
sapraulēt Pārvērsties praulā, parasti pilnīgi; kļūt, parasti pilnīgi, praulainam.
izamainīties Pārvērsties psihisku pārdzīvojumu ietekmē.
putoties Pārvērsties putās (kuļot); veidoties putām.
pīšļoties Pārvērsties putekļos.
pārrūdoties Pārvērsties rūdā.
nokrist Pārvērsties samērā lielās ūdens pilēs un nonākt lejā, zemē (kur, uz kā) - par miglu.
sieroties Pārvērsties sierā; veidoties sieram.
izgarot Pārvērsties tvaikos (par vielu); izdalīties (par tvaikiem).
gaist Pārvērsties tvaikos un ieplūst apkārtējā vidē (par vielu).
iztvaikot Pārvērsties tvaikos; izdalīties (par tvaikiem).
apvennēt Pārvērsties, izmainīties.
izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko) - piemēram, par darbību, pasākumu.
apsperties Pārvērsties.
parsavērsties Pārvērsties.
pārvērtīties Pārvērsties.
dziks Pārvērsts (par balsi).
alkoholizēts Pārvērsts alkoholā; alkoholu saturošs.
nelabs Pārvērsts, nedabisks (parasti par balsi).
saharifikācija Pārvēršana cukurā.
metallizācija Pārvēršana metālā.
kanonizācija Pārvēršana par obligātu likumu, noteikumu.
tefroze Pārvēršana pelnos, sadedzināšana.
acidifikācija Pārvēršana skābē; saskābšanas process.
fluidifikācija Pārvēršana šķidrumā.
maiņa Pārvēršana, pārvēršanās, lai kļūtu citāds; darbība, process --> mainīt (3), mainīties (1).
konvertācija Pārvēršana, pārvēršanās.
kartilaginifikācija Pārvēršanās par skrimsli, pārskrimšļošanās.
putrifikācija Pārvēršanās putrā.
hialinizācija Pārvēršanās stiklveida masā.
metamorfoze Pārvēršanās, pārveidošanās.
izlīt Pārvēršoties lietū, samazināties, izzust (par mākoņiem).
grozība Pārvērtība.
Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas.
sapraulis Pārvērties praulā.
pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
pārraut Pārvest ar transportlīdzekli (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārparanāt Pārvest mājās.
šmugulēt Pārvest pār robežu kā kontrabandu.
pārvilcināt Pārvest, atvest mājās.
translatēt Pārvest.
tradukcija Pārvešana; nodošana tiesai; tulkojums.
trājekcija Pārvešana; vārdu pārstatīšana.
pārvērtīt Pārvētīt.
autogudronators Pārvietojama ceļa segu būvēšanas mašīna, kas zem spiediena izsmidzina dažādas organiskās saistvielas (darvu, bitumenu, emulsiju u. c.).
kolonna Pārvietojama darba vienība (parasti celtniecībā, remontdarbos).
palete Pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai. Paleti veido viens vai divi distancēti klāji, starp kuriem (ja viens klājs - zem kura) var ievietot cēlāja dakšas zarus, tāpēc tā piemērota kraušanas darbu mehanizācijai. Palete kalpo kā pārvietojama grīda, kas atvieglo un paātrina paketētu gabalkravu kraušanas darbus. Palešu izmēri ir standartizēti.
virtuve Pārvietojama kurināma ierīce ar atbilstošiem traukiem ēdiena gatavošanai.
lauka virtuve Pārvietojama kurināma ierīce ar katliem ēdiena gatavošanai kaujas vai gājiena apstākļos.
sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē.
PMK Pārvietojamā mehanizētā kolonna.
aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas (parasti guļamvietas) vai kādu priekšmetu aizklāšanai.
mērelektrods Pārvietojama strāvas vadītāja uzgalis, ko piespiež mērīšanas punktam, lai iegūtu mērījumu.
PTS Pārvietojamā televīzijas stacija (spec.).
kuļmašīna Pārvietojama vai stacionāra lauksaimniecības mašīna augu sēklu un graudu izkulšanai un atdalīšanai no salmiem un pelavām.
ekseļmašīna Pārvietojama vai stacionāra lauksaimniecības mašīna salmu, siena, zāles sasmalcināšanai.
vindzeils Pārvietojama ventilācijas ierīce garas, stīpu izplestas brezenta caurules veidā; nodrošina papildu ventilāciju kuģa iekštelpās.
gērs Pārvietojama, apaļa telts, pārklāta ar filcu vai ādām, kas kalpo par mājokli nomadiem Centrālāzijas stepēs, jurtas paveids.
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai.
jurta Pārvietojams mājoklis tjurku un mongoļu klejotājtautām; sastāv no koka karkasa un filca pārklājuma.
domkrats Pārvietojams mehānisms smagu priekšmetu pacelšanai nelielā augstumā (novieto zem paceļamā priekšmeta); ceļamā skrūve.
kursors Pārvietojams simbols, kas displeja ekrānā rāda, kurā vietā parādīsies ievadāmā zīme.
zēdelis Pārvietojams sols, krēsls.
lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs, ar ko darbināja lauksaimniecības un citu nozaru mašīnas.
pārvadājams Pārvietojams.
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izvākt Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu).
aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.); nokļūt.
pāriet Pārvietojoties (ejot, braucot, jājot u. tml.), šķērsot (ko).
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās); pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
piepēdot Pārvietojoties atstāt (kā virsmā) pēdu nospiedumus lielākā daudzumā.
nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā); pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izpēdāt Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus (daudzās, visās vietās).
pēdāt Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus, parasti netīrumus uz grīdas.
pēdot Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus.
iesliedēt Pārvietojoties iemīt pēdas, izveidot taku (parasti zālē, labībā); pārvietojoties iemīt, izveidot (pēdas, taku, parasti zālē, labībā).
nokļūt Pārvietojoties ierasties (pie kāda).
sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) - par karaspēku.
ieurbties Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā ar galu, smaili) - parasti par transportlīdzekļiem.
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
iziet Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) - par karaspēku.
iziet Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par karaspēku.
noslēpēt Pārvietojoties joslā (pa ko, kam pāri), nogludināt, pieblīvēt (šo joslu); nosliedēt.
nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to).
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
maisīties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū); atkārtoti iet, parādīties (kur).
jaukties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
iegrūsties Pārvietojoties neviļus atsisties (pret ko), uzgrūsties (kam).
aizkļūt Pārvietojoties nonākt (kur noteiktā nolūkā).
sasniegt Pārvietojoties nonākt (kur, kādā vietā) – par transportlīdzekļiem; arī par priekšmetiem, vielām u. tml.
sastapties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
ieskrieties Pārvietojoties pakāpeniski palielināt ātrumu līdz vajadzīgajam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā).
uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas.
sadurties Pārvietojoties saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
nonākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā); nokļūt (1).
pienākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu); ierasties (kur, pie kā).
saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
sasaskrieties Pārvietojoties skart ko, arī saskarties.
sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
iedzīt Pārvietojoties straujāk, panākt (kādu).
sadurties Pārvietojoties strauji saskarties (piemēram, par vielām, to daļiņām, fizikāliem ķermeņiem).
nopēdot Pārvietojoties un atstājot (kur) pēdu nospiedumus, sabojāt, iznīcināt (ko).
piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu).
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstransportlīdzekļiem, pasažieriem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
ļodzīties Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
urbties Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) - parasti par transportlīdzekļiem.
šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
tikties Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. kļūt tādam, kam veidojas tieša saskare (ar kādu).
satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); sastapt (1).
sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1).
ieturēt Pārvietojoties, ko darot, nemainīt (virzienu, stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
uzskriet Pārvietojoties, parasti neļausi, negaidīti, ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli.
uznirt Pārvietojoties, uzvirzīties ūdens virspusē (par zemūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos).
izsūtījums Pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā.
orpēšana Pārvietošana, pagriešana.
delokācija Pārvietošana, pārvietošanās.
translokācija Pārvietošana.
ceļojums Pārvietošanās (gājputniem) no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ.
autobrauciens Pārvietošanās ar automobili.
braucamkrēsls Pārvietošanās līdzeklis invalīdiem.
braucamais Pārvietošanās līdzeklis.
braucamlīdzeklis Pārvietošanās līdzeklis.
braucamrīks Pārvietošanās līdzeklis.
virzība Pārvietošanās noteiktā virzienā.
viciņa Pārvietošanās orgāns dažām baktērijām, mikroorganismiem.
sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
augšupgaita Pārvietošanās uz augšu.
dekstropozīcija Pārvietošanās uz labo pusi.
solis Pārvietošanās veids (piemēram, kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
gaita Pārvietošanās, ejot uz kurieni (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
gaita Pārvietošanās, iešanas veids, maniere, arī ātrums (cilvēkam vai dzīvniekiem).
sasniegt Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) - piemēram, par parādībām dabā.
turpgaita Pārvietošanās, kustība uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības sākuma vietas, punkta).
paratopija Pārvietošanās; atrašanās neparastā vietā.
nojemt Pārvietot (adījuma valdziņus) no adāmadatas uz diegu vai citu adatu.
pārsamīties Pārvietot (apģērba daļu) pretējā pusē.
pārguldīt Pārvietot (bērnu) no vienas guļamvietas citā.
treilēt Pārvietot (cirsmās sagatavotos kokmateriālus), velkot (tos) pa zemi.
desantēt Pārvietot (karaspēka vienības, tehniku) desanta veidā.
vilkt Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli).
novietot Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.).
pārbāzēt Pārvietot (kuģus, lidaparātus, karaspēku) uz citu bāzi, arī uz citu darbības rajonu.
bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
piezemēt Pārvietot (parasti bumbu) tā, ka (tā) skar zemi vai kādu virsmu.
nolaist Pārvietot (parasti pa ko slīpu) no sauszemes ūdenī (parasti ūdens transportlīdzekli).
pārbāzēt Pārvietot (piemēram, uzņēmumu) uz citu vietu.
pārsviest Pārvietot (uz citu vietu, piemēram, darba brigādi, nodaļu).
erodēt Pārvietot augsnes virskārtu - par ūdeņiem, vēju.
celt Pārvietot augstāk, uz augšu.
pacelt Pārvietot augstāk, uz augšu.
atkantēt Pārvietot balastu vairāk uz virsvēja pusi, pat ārpus peldlīdzekļa, lai panāktu buru laivas vai jahtas līdzsvaru.
slūpēt Pārvietot kaut ko ar slūpes (5) palīdzību.
pacelt Pārvietot no horizontāla, nokarena stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī (piemēram, atverot, aizverot ko).
aizspridzināt Pārvietot prom, spridzinot pārvietot.
iztreilēt Pārvietot sagatavotos kokmateriālus ārpus cirsmas treilējot, velkot (tos) pa zemi.
stiepeniski Pārvietot stiepjot, velkot.
šlaukāt Pārvietot šļūcot.
sinkopēt Pārvietot uzsvaru no metriski akcentētās taktsdaļas uz neakcentēto taktsdaļu.
vilceniski Pārvietot velkot.
aizcelt Pārvietot, aizsūtīt, aizkomandēt (prom, uz tālāku vietu); pārcelt.
liešķerēt Pārvietot, grābt ar liešķeri (piemēram, graudus, miltus).
jaukt Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
padot Pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko ar mehānismu, ierīci u. tml. uz kā, kur u. tml.); pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko uz kā, kur u. tml.) - par mehānismu, ierīci u. tml.
šķūtēt Pārvietot, parasti vest, bīdīt.
šķūtīt Pārvietot, parasti vest, bīdīt.
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
pārvest Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
aizrindot Pārvietot, pārlikt (rindā).
pārcelt Pārvietot, pārvest (uz kurieni, pie kā, kur).
celt Pārvietot, vest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekļiem).
vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
kronēt Pārvietot.
pārvietāt Pārvietot.
dīpītis Pārvietotā persona; Otrā pasaules kara bēglis (angļu "displaced person" - DP).
dīpīts Pārvietotā persona; Otrā pasaules kara bēglis (angļu "displaced person" - DP).
pārvietotie Pārvietotās personas - civiliedzīvotāji, kas kara apstākļu dēļ nonākuši ārpus savas zemes robežām.
pārsacelties Pārvietoties (ar iedzīvi) uz citu dzīvesvietu.
pārsēsties Pārvietoties (citā transportlīdzeklī).
tiekties Pārvietoties (noteiktā virzienā, uz noteiktu objektu).
virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārvalcīties Pārvietoties (par mākoņiem).
vadāties Pārvietoties (parasti braukšus), parasti vairākkārt vai ilgāku laiku.
spietot Pārvietoties (parasti lidot) ciešā kopumā (piemēram, par vielu daļiņām).
slēpot Pārvietoties (parasti pa sniegu) uz slēpēm.
ripot Pārvietoties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
migrēt Pārvietoties (piemēram, atmosfēra, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) - par vielām.
kūleņoties Pārvietoties (tumsā, miglā u. tml), tā ka nevar skaidri saredzēt.
pārcelties Pārvietoties (uz citu darbavietu, citu objektu) - par strādniekiem, darba kolektīvu u. tml.
migrēt Pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) - par dzīvniekiem.
pāriet Pārvietoties (uz citu uzturēšanās vietu, mitekli u. tml.) - par dzīvniekiem.
pārcelties Pārvietoties (uz citu uzturēšanās, atrašanās vietu) - par cilvēkiem.
pārvākties Pārvietoties (uz citu uzturēšanās, atrašanās vietu).
pārsviesties Pārvietoties (uz citu vietu, piemēram, dzīvot, strādāt).
rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, _retāk_ ar asti (par dzīvniekiem).
paklunčoties Pārvietoties ar grūtībām.
piekrāmēties Pārvietoties ar iedzīvi (pie kāda).
uzkrāmēties Pārvietoties ar mantām, iedzīvi (uz kā, kur augšā).
slīdēt Pārvietoties ar slēpēm, slidām, ragavām u. tml., piemēram, pa sniegu, ledu.
šķūtēties Pārvietoties ar šķūtnieku transportu.
lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
kurmulēt Pārvietoties lēnām (kā kurmis).
velties Pārvietoties lielā kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ceļot Pārvietoties no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par gājputniem).
metastazēties Pārvietoties no primārā slimības procesa vietas uz attāliem audiem, orgāniem (par slimības ierosinātājiem).
pārtupties Pārvietoties no vienas tupēšanas vietas uz citu.
sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
virināties Pārvietoties riņķojot, arī kustēties grozoties.
ritināties Pārvietoties rotējot.
puteņot Pārvietoties stipra vēja iedarbībā (par sniegu).
peldēt Pārvietoties ūdenī (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
peldēt Pārvietoties ūdenī, radot līdzsvaru, ātrumu ar ķermeņa kustībām, arī izmantojot straumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem (par dzīvniekiem); skriet (loku lokiem).
pārmainīties Pārvietoties vienam otra, citam cita vietā, vidē u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
aizblunkšķināt Pārvietoties, ar kārti sitot ūdeni un tādā veidā radot troksni.
tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
virzīties Pārvietoties, izplatīties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā, arī gaismu, skaņu.
sijāties Pārvietoties, izplatīties kādā vietā, vidē (par kā sīkām daļiņām).
pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
sirot Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu.
pārvākties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu); arī pārcelties (1).
pārcelties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu).
plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
velties Pārvietoties, parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem).
migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) - par iedzīvotājiem.
sprīžot Pārvietoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
jāzdalēt Pārvietoties, sēžot uz zirga.
slidot Pārvietoties, slīdēt pa ledu ar slidām.
tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3).
pārcelties Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu vietu) - piemēram, par fizikālām parādībām.
nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
pārsviesties Pārvietoties, tikt pārvirzītam (uz citu vietu, citā virzienā) - par apšaudi, karadarbību, cīņu.
kustēties Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) - piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām.
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - par dzīvām būtnēm.
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem.
EVW Pārvietoto personu apzīmējums Lielbritānijā pēc 2. pasaules kara (angļu "European Voluntary Workers").
pārvilt Pārvilināt (1).
pārvilt Pārvilināt (2).
pārstrīķēt Pārvilkt (ar īpašu koku pūram, kur iebērta labība, lai to nolīdzinātu).
pārmaukt Pārvilkt (citas zeķes, cimdus u. tml.).
pāršvīkāt Pārvilkt (kam) švīku vai švīkas.
pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu, ar roku, priekšmetu u. tml.).
pārvilcināt Pārvilkt (uz citu vietu).
orpēt Pārvilkt kuģi ostā ar orpenkura un orpes palīdzību.
pārdricināt Pārvilkt mājās (kādu, kas pretojas).
kašēt Pārvilkt papīru vai papi ar plānāku izrotātu vai ar tekstu iespiestu papīru.
sastaipīt Pārvilkt pāri (pār vairākiem priekšmetiem).
pārmaut Pārvilkt pāri.
pārstīvēt Pārvilkt pāri.
pārsvītrot Pārvilkt svītru (ar ko).
aizvaskot Pārvilkt, pārsegt ar vasku.
uzstaipīt Pārvilkt, pārsegt.
pārvazāt Pārvilkt, pārvadāt.
apšauties Pārvilkties (piem., ar miglu).
nokrienēt Pārvilkties ar ādiņu (par atdziestošu šķidru ēdienu).
nokrienēties Pārvilkties ar ādiņu (par atdziestošu šķidru ēdienu).
pietumēt Pārvilkties ar gļotainu, saglumējušu plēvīti.
aplezēt Pārvilkties ar kreveli (par ievainojumiem).
aprembēt Pārvilkties ar kreveli.
sakrozēt Pārvilkties ar kreveli.
dumēt Pārvilkties ar miglu (no debesīm).
gālēt Pārvilkties ar plānu ledu.
saviznot Pārvilkties ar plānu ledus kārtu.
notēnēt Pārvilkties ar plānu plēvi.
saplēvēt Pārvilkties ar plānu plēvi.
uzmudēt Pārvilkties ar plēvi un iegūt sliktu piegaršu.
tēnēt Pārvilkties ar plēvi.
plēnot Pārvilkties ar plēvīti, mainot krāsu un izskatu (par pārtikas produktiem).
noplēkāt Pārvilkties, aizklāties (ar plāniem mākoņiem vai zirnekļu tīkliem).
aizdūmot Pārvilkties, pārklāties (ar dūmiem, arī miglu, putekļiem u. tml.).
aizdūmakot Pārvilkties, pārklāties ar dūmaku.
apdūmēt Pārvilkties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
pārkāpšana Pārvirzīšanās, kāpjot pāri kaut kam.
pārvilkt Pārvirzīt (piemēram, roku, pāri kam, pār ko), skarot (to).
pārdabūt Pārvirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (pāri kam, pār ko).
pārdzīt Pārvirzīt, pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur) - par parādībām dabā.
pārcelt Pārvirzīt, piemēram, sarunu, stāstījumu (no viena temata, laika u. tml. citā).
pārcelties Pārvirzīties (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); pārvirzīties (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par mākoņiem, vēju u. tml.
pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par skatienu.
pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību.
pieziedēt Pārziedēt, novecot.
pārziemot Pārziemināt.
izziemot Pārziemot (parasti par augiem).
saziemot Pārziemot.
saponifikācija Pārziepjošanās, tauku sadalīšanās sārmu iedarbībā.
pāršmickāt Pārziest, pārtriept.
pārsmērēt Pārziest.
pārzvaidīt Pārziest.
pārzviest Pārziest.
pārraudzīt Pārzināt un uzraudzīt (piemēram, kā stāvokli, darbību).
paprast Pārzināt, prast kaut ko iegūt.
pārzinēt Pārzināt; pārraudzīt.
pārzīt Pārzināt.
apzinātājs Pārzinātājs.
zygodon Pārzobes.
pāržaudēt Pāržāvēt.
pāržavēt Pāržāvēt.
pāršmauga Pāržmauga.
pārzmauga Pāržmauga.
pāržņaugts Pāržmauga.
pažmauga Pāržmauga.
pāržmaugt Pāržņaugt.
WPDA Pasaules Pārkinsona slimības asociācija (angļu "World Parkinson Disease Association") -.
Pasife Pāsifaja, Jupitera pavadonis.
pārsklidēt Pāsrslīdēt.
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Ziemupes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Pāvilostas novada Vērgales pagastā
Sakas novads pastāvēja Liepājas rajonā 2004.-2009. g. apvienojot Pāvilostas pilsētu un Sakas pagastu
Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
kančuks Pātaga (parasti cilvēku pēršanai), pletne.
zeliga Pātaga ar dzelzs rokturi.
ringotne Pātaga ar īsu kātu.
steks Pātaga ar siksnas cilpu galā.
džindžala Pātaga ar vairākiem mezgliem (čigāniem).
džindžauska Pātaga ar vairākiem mezgliem (čigāniem).
šambarjers Pātaga dzīvnieku dresūrai cirkā.
karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu.
pastruņķis Pātaga, ar ko dažviet mēdza sodīt zemniekus.
bembele Pātaga, īpaši čigānu pātaga.
nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm; arī nagaika.
plīcka Pātaga, pīcka; rīkste.
lotega Pātaga, rīkste vai spieķis.
džindža Pātaga, rīkste.
pleicka Pātaga; arī priekšmets pēršanai.
pīcka Pātaga; arī žagars.
dandara Pātaga.
derža Pātaga.
dratka Pātaga.
kance Pātaga.
knute Pātaga.
līcene Pātaga.
lunte Pātaga.
pārtaga Pātaga.
pātags Pātaga.
pātega Pātaga.
peicka Pātaga.
peizere Pātaga.
pipa Pātaga.
pitka Pātaga.
plītne Pātaga.
rinkainīca Pātaga.
riņķainīca Pātaga.
spurguls Pātagas auklai piestiprināta zīda auduma strēmele skaņas pastiprināšanai to vicinot.
pļega Pātagas cirtiens.
pātagkāts Pātagas kāts.
pīckāts Pātagas kāts.
drāztinis Pātagas koka kāts.
pliksiens Pātagas plīkšķis.
māte Pātagas resnākā daļa, kas savīta no trim auklām.
deivelēt Pātagot (dzīvnieku) šurp un turp dzenājot.
šventrāt Pātagot.
betonica Pātaines.
MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo.
pāteri Pātari.
pāturi Pātari.
pātarāties Pātaroties.
pātiņa Pātinis; pātiņš 2.
Patkaja kalni Pātkai grēda ("Pātkai Range") Birmas ziemeļrietumos un Indijas ziemeļaustrumos.
Patražu ezers Pātražs, ezers Zeltiņu pagastā.
Potrašu ezers Pātražs, ezers Zeltiņu pagastā.
pātiņš Pāts zirgs.
saturnidae Pāvači.
eudia Pāvaču dzimtas ģints.
saturnia Pāvaču dzimtas ģints.
pāvale Pāvals - (salmu) jumta kore, čokurs.
pāvāle Pāvals - (salmu) jumta kore, čokurs.
pāvāls Pāvals - (salmu) jumta kore, čokurs.
pavāls Pāvals – (salmu) jumta kore, čokurs.
pavāle Pāvals.
pāvestība Pāvesta amata stāvoklis, vara.
sillabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējotie uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām.
syllabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējoties uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām.
eucharistīnieši Pāvesta apstiprināta (1895. g.) priesteru brālība altāra sakramenta pielūgšanai.
krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
papisti Pāvesta atbalstītāji.
konsulta Pāvesta augstākais tribunāls; līdz 1800. g. arī kardinālu kommisija pāvesta valsts pārvaldīšanai.
celestīnieši Pāvesta Celestīna V 1254. g. dibināts mūku ordenis, turējās pie sv. Benedikta mācībām.
dekrētums Pāvesta dekretāliju kopums.
legāts Pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
elekts Pāvesta izraudzīts, bet vēl nekonsekrēts bīskaps.
abbreviators Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas īsi savelk lūgumrakstu saturu un uzmet bullu konceptus.
abreviātors Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas īsi savelk lūgumrakstu saturu un uzmet bullu konceptus.
referendars Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas ziņo par ienākušiem lūgumiem un dod par tiem atsauksmes.
kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa, kas pārzina noteiktus jautājumus.
antiinfalibilists Pāvesta nemaldīguma noliedzējs.
gvelfi Pāvesta partija, kas pastāvēja Itālijā 12.-15. gs. un cīnījās pret vācu ķeizariem un gibelīniem - viņu piekritējiem Itālijā; pie gvelfiem piederēja galvenokārt tirgotāji un amatnieki.
paolo Pāvesta Pāvila III (1534.-1550) un dažu vēlāko pāvestu sudraba grasis, parasti ar apustuļa Pāvila attēlu.
guelfi Pāvesta piekritēji tā cīņās ar ķeizaru, kas norisinājās Viduslaiku Itālijā.
pāpists Pāvesta piekritējs, pāvesta varas aizstāvis.
papists Pāvesta piekritējs; katoļticīgais protestantisma valstīs, īpaši Anglijā.
bazilika Pāvesta piešķirts goda tituls ievērojamām baznīcām.
monsignore Pāvesta piešķirts tituls katoļu garīdzniekiem.
laterāns Pāvesta pils Romā, vairāku koncilu vieta.
legācija Pāvesta sūtniecība īpašu uzdevumu veikšanai.
responsales Pāvesta sūtņu nosaukums pie Bizantijas valdniekiem 6.-8. gs.
Svētais tēvs Pāvesta tituls.
abominārijs Pāvesta un bīskapa uzlikto lāstu grāmata.
edikts Pāvesta vai koncila izdots rīkojums.
pretpāvests Pāvesta valdīšanas laikā opozīcijas ievēlēts pāvests, ko oficiālā baznīcas vēsture atzīst par nelikumīgu; katolicisma vēsturē bijuši 39.
baznīcas valsts Pāvesta valsts - patstāvīga valsts, ko pārvaldīja pāvests, Itālijas vidienē no 8. gs. līdz 1870, kad tā tika iekļauta vienotajā Itālijā.
papocēzarija Pāvesta vara pār pasaulīgiem valdniekiem.
pontifikāts Pāvesta vara, darbība; pāvesta amata izpildīšanas periods.
kardinālvikārs Pāvesta vietas izpildītājs Romas diecēzē.
papa Pāvests.
afropavo Pāvi.
pavo Pāvi.
paulikāņi Pāvilieši.
labradznieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Labrags" iedzīvotāji.
ordzenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji.
orgsalenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji.
ozbacnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ozbaka" iedzīvotāji.
pievicnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Pievika" iedzīvotāji.
sacenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" iedzīvotāji.
saļenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" iedzīvotāji.
smikšenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Smikši" iedzīvotāji.
stembrenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stembre" iedzīvotāji.
upsēžnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upsēde" iedzīvotāji.
saļenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Urga Saļiene" iedzīvotāji.
bebenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" iedzīvotāji.
ievandznieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ievanga" iedzīvotāji.
kopdarbnieks Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Kopdarbs" iedzīvotājs.
ošenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji.
plocenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji.
sastāvnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Sastāvs" iedzīvotāji.
ziemupnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ziemupe" iedzīvotāji.
Wirginahlen Pāvilostas novada Vērgales pagasta bijušais nosaukums.
āķgalnieki Pāvilostas pilsētciemata (agrāk - "Āķgals") iedzīvotāji.
Paulshafen Pāvilostas vāciskais nosaukums, ko plaši lietoja 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
Pievītes ezers Pāvītes ezers Cēsu novada Inešu pagastā.
Pav Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Pavo Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
pāvis Pāvs.
plāvs Pāvs.
Pažupe Pāze, Sprincupes pieteka.
Pāžu ezers Pāžezers, ezers Jūrkalnes pagastā.
Pāžupīte Pāžupe.
Driope pēc mīta arkādiešu versijas - Hermeja iemīļotā, kas viņam dzemdējusi dēlu, kas viņam dzemdēja dēlu Pānu, kas bija klāts matiem, ar ragiem un kazas kājām
bruto peļņa peļņa, ko aprēķina no neto apgrozījuma, atskaitot ražošanas izmaksas; peļņas vai zaudējumu aprēķina starprezultāts, ko iegūst kā starpību starp posteņos "Neto apgrozījums" un "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" uzrādītajām summām
Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers
okupeklis piemineklis, kas atradās Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā no 1985. gada līdz 2022. gadam, veltīts Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem; Uzvaras piemineklis
Beldžoiozo Pilsēta Itālijā ("Belgioioso"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6240 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastedžo Pilsēta Itālijā ("Casteggio"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mortāra Pilsēta Itālijā ("Mortara"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Palestro Pilsēta Itālijā ("Palestro"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
Robio Pilsēta Itālijā ("Robbio"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmartīno Sikomerio pilsēta Itālijā ("San Martino Siccomario"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanačaro de Burgoni pilsēta Itālijā ("Sanazzario de' Burgondi"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Stradella Pilsēta Itālijā ("Stradella"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Vidževāno Pilsēta Itālijā ("Vigevano"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 61500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vogēra Pilsēta Itālijā ("Voghera"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 38300 iedzīvotāju (2014. g.).
Pāvilosta Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals.
Pāračināra Pilsēta Pakistānā ("Pārachinār"), federāli pārvaldītajos cilšu apgabalos 1700 m vjl., 5600 iedzīvotāju (2000. g.).
Štūrovo Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2012. g.); Pārkāņa.
Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā
pilstiesa Pirmās instances tiesa krimināllieta Pārdaugavas hercogistē, šādas tiesas bija nodibinātas Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Pērnavā un Tērbatā, tai piekrita arī policijas, valsts domēņu uzraudzība u. c. funkcijas.
datņu pārvaldības programma programma darbam ar datnēm, direktorijiem un diskiem. Pārskatot esošās datnes, šī programma nodrošina iespēju iepazīties ar disku direktoriju saturu. Izmantojot programmas izvēļņu komandas, var pārvietot un kopēt datnes, kā arī veikt citus uzdevumus, kas saistīti ar disku izmantošanas uzlabošanu un lietotāju datu aizsardzību
transakciju apstrādes pārraugs programma, kas pārrauga, kā tiek izpildītas transakciju apstrādes dažādās stadijas. Pārraugam jānodrošina pilnīga transakcijas apstrāde vai arī - kļūdas gadījumā - jāveic piemērotas darbības. Daudzi transakciju apstrādes pārraugi nodrošina tīkla slodzes līdzsvarošanas operācijas, pārsūtot dažādiem serveriem transakcijas atkarībā no to pieejamības
Antarktīdas pussala pussala Rietumantarktīdā (_Antarctic Peninsula_), garums - 1200 km, vidējais platums - 200 km, to veido Andu kalnu turpinājums (Antarktandi), ziemeļu daļā (Greima Zemē) augstums - līdz 2328 m, dienvidu daļā (Pālmera Zemē) - 4191 m (Džeksona kalns)
pānflauta Pūšaminstruments, kas veidots no vairākām kopā sastiprinātām stabulēm; nosaukums radies no sengrieķu dieva Pāna, kas it kā spēlējis šādu instrumentu.
Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici.
Pārtova Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, garums - 10 km, iztek no Pārtovas ezera; Pārtava; Kaunata; Kaunatas strauts; Partova; Partovka; Partovas strauts; Pārtaja.
pārdaugavieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Pārdaugava" iedzīvotāji.
Imanta Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā uz ziemeļiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, izveidojusies bijušā Imantciema, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas teritorijā, sākta apbūvēt 20. gs. 20. gadu beigās.
Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm.
Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
Zasulauks Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, robežojas ar Dzirciema, Āgenskalna, Šampētera un Imantas apkaimēm.
Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala.
Iļģuciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Buļļu ielu un Daugavas atteku Zundu, dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs, robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm.
Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm.
Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu.
Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu.
Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve).
Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis).
Beberbeķi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Imantas, Zolitūdes un Mūkupurva apkaimi, kā arī ar Mārupes novadu, kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ziemeļrietumu un dienvidrietumu puses.
Šampēteris Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļas centrā, robežojas ar Imantas, Zasulauka, Pleskodāles un Zolitūdes apkaimēm.
Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm.
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
Mūkupurvs Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Beberbeķu, Zolitūdes un Pleskodāles apkaimēm, kā arī Mārupes novadu, kas piekļaujas Mūkupurva apkaimes dienvidu daļai.
Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža.
Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai.
Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents".
Apulejs Romiešu rakstnieks (Apuleius; ap 125. g. - ap 180. g.), kura ievērojamākais darbs ir "Zelta ēzelis jeb Pārvērtības".
Remšu valks Sakas kreisā krasta pieteka Pāvilostā, augštece Sakas pagastā; Remešvalks; Remšvalks.
Durbe Sakas kreisā satekupe Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadā, garums - 47 km, kritums - 22 m, iztek no Durbes ezera.
Malduguņu urga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā un Pāvilostas pilsētā; Malduguņu upe; Orga; Urga; Kazarmu upe.
Lucavsala Sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu.
Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte.
Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām
Māmertīnu cietums senajā Romā valsts cietums, kur savas beidzamās dienas esot pavadījuši apustuļi Pēteris un Pāvils
Nakula Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem.
Sahadeva Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem.
pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva)
Ambika senindiešu mitoloģijā - Dakšas meita, viena no Saptamātrikām, Septiņām Mātēm, septiņām dievietes Pārvatī izpausmēm, kuru vārdus mēdza piesaukt, lai atbrīvotos no grēkiem
Satī Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meita un Šivas sieva, kura sadedzinājās upurēšanas ugunī un vēlāk atdzima kā Pārvatī.
gana senindiešu mitoloģijā - noslēgta dievību (parasti zemāko dievu un pusdievu) grupa (kopiena), kurā ietilpa deviņas mitoloģisko personu grupas (dievi vai pusdievi), kas darbojās kā Šivas palīgi un to priekšgalā bija viņu vadonis Ganeša, Šivas un Pārvatī dēls
Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās
Bhīma Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem.
avo Sīknauda Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, patakas simtdaļa.
tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi
Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone.
Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe.
kampotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek bojāts Forela laukums, lai mazinātu trīci Pārkinsona slimības gadījumā.
talamotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek iznīcinātas specifiskas šūnu grupas redzes paugurā; veic, lai mazinātu sāpes, trīci un stīvumu Pārkinsona (Parkinson) slimības gadījuma, kā arī izmanto psihoķirurģijā, lai mazinātu trauksmi, psihozes un maniakālo depresiju.
Sumburnieku valks Sumburvalks, Pārkaktes pieteka.
Ģibzdes valks Sustriņvalks, Pārkaktes pieteka.
Barnaba Sv. Barnaba - Sv. Pāvila līdzgaitnieks, kopā ar Sv. Marku devās uz savu dzimto Kipru sludināt kristietību.
Sausupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 11 km; Sausupīte.
Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile.
Napkul Šķirstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
Štēburgupe Štēburupe, Pāces satekupe.
Štēburupīte Štēburupe, Pāces satekupe.
Sakas pagasta teritorija tagadējais Sakas pagasts aptver pirmskara Sakas un Ulmales pagastu teritorijas, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sakas pagastā iekļauta arī daļa no bijušā Cīravas pagasta, bet daļa Sakas pagasta pievienota Pāvilostas pilsētas teritorijai un neliela daļa pievienota Jūrkalnes pagastam (tagad Ventspils novadā)
valodas HTML tagi tagi, ko izmanto, lai iezīmētu īpaši formatētu tekstu (pustreknu, kursīvu u. tml.), kas ar globālā tīmekļa pārlūkprogrammas starpniecību tiek izspīdināts displeja ekrānā. Pārlūkprogramma interpretē šos tagus un tos pārveido atbilstoši formatētā tekstā
Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts
Vīgriežupīte ūdenstece Dundagas pagastā, ietek Baložezera (Pāces dīķa) dienvidu galā
Emsa upe (_Ems_) Vācijas ziemeļrietumos, garums - 371 km, izteka Teitoburgas Meža dienvidu nogāzē netālu no Pāderbornas, ietek Ziemeļjūrā, veidojot estuāru
Briede Upe Pārgaujas, Kocēnu un Burtnieku novadā, garums - 42 km, ietek Burtnieka dienvidu galā; Līdace; augštecē arī Lielupe.
Alakste upe Talsu novada Dundagas pagastā, Pāces labā satekupe; Krēķupe; Zeltupe
Ārciema dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā uz Svētes pietekas Pērļupes, platība — 6,8 ha
Jāņdzirnavu dīķis uzpludināts pie Pērļupes Limbažu novada Pāles pagastā, platība — 3,6 ha
Pāna svilpe vairākas (9-23) pēc garuma atšķirīgas, savstarpēji savienotas svilpes, Pāna flauta
pārgaujieši Valmieras pilsētas labā krasta mikrorajona "Pārgauja" iedzīvotāji.
Rietumkursas izcilnis vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsā un nogulumiežu segas apakšdaļā, atrodas starp Liepāju, Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu, garums — \~100 km, platums — 10-30 km
vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša)
pārupnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Pārupe" iedzīvotāji.
pārventnieki Ventspils novada Ventspils pagasta apdzīvotās vietas "Pārventa" iedzīvotāji.
galatiešu vēstule viena no Pāvila vēstulēm Jaunajā Derībā, nolasīta draudzēm Galatijā; domājams, rakstīta ap 55. g. Efesā
Dhammapada Viens no pazīstamākajiem Pāli kanona tekstiem, kas pauž theravādas budisma mācības būtību un iedrošina budisma mācekli meklēt pašam savu ceļu uz glābšanos bez kādas ārējas autoritātes vai glābēja palīdzības.
Vatikāns Viens no septiņiem Romas uzkalniem, kur atrodas Pāvesta (Romas katoļu baznīcas galvas) pils un rezidence Romā, tās rietumu daļā, Tibras labajā krastā.
Pālupīte Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces un Daudzeses pagastā, garums - 6 km; Palupe; Pālupe.
Vilciņu ezers Vīņaudu ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā.
Āķagals Zvejnieku sētas nosaukums, kura atradās vietā, kur 1879. g. sāka celt Pāvilostas ciematu, tāpēc reizēm šis nosaukums tiek piedēvēts arī Pāvilostas pilsētai.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Pā.