Paplašinātā meklēšana
Meklējam š..
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
- lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
- sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
- sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
- honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
- omne simila claudet _burtiski_ "jebkurš salīdzinājums klibo"; ar salīdzinājumu neko nevar pierādīt.
- nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
- in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
- laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
- lapsus linguae _burtiski_ "mēles kļūda"; pārteikšanās.
- non bis in idem _burtiski_ "ne divreiz par to pašu"; nedrīkst divreiz sodīt par vienu un to pašu.
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
- poste restante _burtiski_ "paliekošais pasts"; uz pieprasījumu.
- pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
- proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
- urbi et orbi _burtiski_ "pilsētai un pasaulei"; pa visu pasauli; visu zināšanai.
- lapsus calami _burtiski_ "spalvas kļūda", pārrakstīšanās kļūda.
- profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
- persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
- dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
- izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
- caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
- apakštīkla adrese _IP_ adreses daļa, kas identificē apakštīklu.
- paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
- PostScript fonts _PostScript_ lappušu apraksta valodā definēts fonts, kurš var tikt izdrukāts ar _PostScript_ printeri.
- vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
- zipenes _Zippo_ šķiltavas.
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- plaudite "Applaudējiet!" - romiešu aktieru gala vārds.
- hi-fi "augsta atskaņošanas precizitāte"; termins, kas norāda uz pastiprinātāju, skaļruņu un atskaņošanas aparatūras augstu kvalitāti.
- ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
- ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
- bembis "BMW" markas automašīna
- vers libre "brīvais pants"; vārsmas, kurās nav ievēroti tradicionālie vārsmošanas likumi.
- sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
- sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
- homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
- kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
- C "Čarli" (angļu val. _Charlie_) - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
- sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
- Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
- džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
- gentelmenʽs agreement "džentelmeņu vienošanās", mutvārdu vienošanās, kur puses uzticas viena otrai.
- bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
- darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
- bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- giovinezza "Jaunība", itāļu fašistu himna.
- blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
- lambdakisms "L" burta izrunāšana "r" vietā.
- femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- Mamutu nacionālais parks "Mamutu alas", atrodas Kentuki štatā, ASV, izveidots 141. g., platība - 213,8 km^2^.
- monasters "Mātzvaigzne", figūra, ko mitozes metafāzes stadijā veido hromosomas dalīšanās vārpstas ekvatoriālajā plaknē.
- Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
- egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
- kabans "Mersedes" markas vieglā automašīna.
- Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
- vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
- impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
- MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
- daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
- Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
- ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
- procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
- Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
- nometekls "Otrā puse" jaundzimušajam, placenta.
- pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
- okcidents "Rietošās saules zeme", Rietumu pasaule, Eiropa kā pretstats orientam, Austrumiem.
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- direkcijs "Saīsināta" un vienkāršota partitūra, kurā visu (arī transponējošo) instrumentu partijas tiek ierakstītas 3 vai 4 līnijkopās reālajā skanējumā.
- causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
- Caņņui "Sieviete - zīdtauriņa kāpurs", zīda audzēšanas dieviete.
- divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
- skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- Kun Fudzi "Skolotājs Kuns", ķīniešu domātājs, plašāk pazīstams kā Konfūcijs.
- magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
- ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
- brain drain "smadzeņu noplūde", kvalificētu speciālistu aizplūšana uz ārzemēm.
- brainwash "smadzeņu skalošana", ideoloģiska apstrāde.
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- intervalls "Starpa" starp diviem lielumiem šo lielumu rindā.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
- Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
- tertium non datur "trešais nav dots"; vai nu - vai arī; viens no diviem.
- tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
- Dons "Tumšais", īru mitoloģijā - mirušo dievs.
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
- punctum saliens "uz priekšu izvirzīts punkts"; svarīgs punkts, svarīgs apstāklis.
- azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
- čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
- omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
- lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
- jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
- aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
- Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^.
- normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
- pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
- brūvēšana (Alus) gatavošana, darīšana.
- hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos.
- aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem.
- trietilamīns (C2H5)3N, ptomaīns, izolēts no pūstošām zivīm.
- paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku.
- (skriet) velnam (arī vilkam) rīklē (doties) nenovēršamas briesmās.
- aizstiprināt (Dzerot) saņemt dūšu.
- elektrogramma (Dzīvo audu) elektrisko norišu grafisks attēls.
- goļa (Ērkšķaini) krūmi.
- hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu.
- nīdeklis (Insektu) iznīcināšanas līdzeklis.
- izdzert sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku.
- dzert sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku.
- izmest sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku.
- mest sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku.
- dzert (arī izdzert, (iz)tukšot) līdz dibenam (iz)dzert tukšu, (iz)dzert visu.
- (uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
- (pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot.
- aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē).
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
- izpilde (kā ieplānota, uzdota) veikšana, īstenošana; process, arī rezultāts --> izpildīt (1).
- izpilde (kā iepriekš sagatavota) atveidošana, paveikšana; process, arī rezultāts --> izpildīt (2).
- atgremošana (Kā zināma) atkārtošana, nedodot no sevis nekā jauna.
- iestāšanās (kā) aizstāvēšana, cīnīšanās (par ko), paužot noteiktu viedokli, nostāju
- realizācija (kā) īstenošana; darbība, process --> realizēt (1)
- redzesloks (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzes loks.
- norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
- nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma).
- nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma).
- lielais pirksts (kājas) īkšķis.
- pārgaldīt (Kuļot) pāršķelt (pupas vai zirņus).
- in memoriam (miruša cilvēka) piemiņai.
- VIC (Narkozes aparāta) iekšējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs.
- (ne)iet pie dūšas (ne)garšot.
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- fibrilloarhitektonika (Nervu) šūnas fibrilārā aparāta struktūra.
- (no)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- (pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- darīšana (Parasti alus vai vīna) gatavošana.
- no (pašiem, arī pamatu) pamatiem (paša) sākuma.
- apgrantēt (Pavirši) apkaisīt ar granti.
- aizģist (Pēkšņi) atcerēties.
- aizjautāties (Pēkšņi) uzdot jautājumu.
- (sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- VC (Plaušu) vitālā kapacitāte.
- treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš.
- Oidipa komplekss (psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida) - bērna (it īpaši zēna) neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
- (pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā.
- (sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
- virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē.
- LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium").
- germinācija (Sporas, sēklas) dīgšana.
- prosekūcija (tiesas) vajāšana.
- pro hac vice (tikai) šim gadījumam.
- aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu.
- karkstoņa (Vistu) ķērkšana.
- metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
- apguve [apgūšana]{s:416} , mācīšanās process
- atcere [atcerēšanās]{s:500}
- autobibliotēka [bibliobuss]{e:56920}; ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
- guļa [gulēšana]{s:1897}
- dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
- koklēšana [kokles]{s:837} spēlēšana
- acu zīmulis [kontūrzīmulis]{s:2053} acu līnijas iezīmēšanai
- kūri [kurši]{s:2154}
- latvji [latvieši]{s:2152}
- Galuā lauks [lauks]{s:1637} ar galīgu elementu skaitu; elementu skaits šādā laukā vienmēr ir pirmskaitļa pakāpe
- līvi [lībieši]{s:2144}
- lībji [lībieši]{s:2146}
- leiši [lietuvieši]{s:2150}
- skolojums [mācīšanas]{s:522}, [skološanas]{s:521}, pamācīšanas rezultāts.
- mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
- dzinējs [mašīna]{s:2334}, kas noteikta veida enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- privātnams [nams]{s:1880}, kas pieder atsevišķam cilvēkam vai atsevišķu cilvēku grupai
- vēsture [pagātne]{s:1871}; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā
- pakalps [pakalpiņš]{s:783}
- pakalps [pakalpiņš]{s:784}
- risinājums [pasniegšanas]{s:2184} veids
- C [romiešu cipars]{s:1912}, ar kuru apzīmē skaitli 100
- D [romiešu cipars]{s:1922}, ar ko apzīmē skaitli 500
- I [romiešu cipars]{s:1924}, ar kuru apzīmē skaitli 1
- H [romiešu cipars]{s:1925}, ar kuru apzīmēja skaitli 200 viduslaikos
- L [romiešu cipars]{s:1926}, ar kuru apzīmē skaitli 50
- M [romiešu cipars]{s:1927}, ar kuru apzīmē skaitli 1000
- V [romiešu cipars]{s:1947}, ar kuru apzimē skaitli 5
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- skreja [skriešana]{s:671}
- skreja [skriešana]{s:672}; steidzīga iešana, braukšana
- vilkme [Vilcējspēks]{s:2332}, šāda spēka avots.
- zinības [zināšanas]{s:110}, arī [zinātne]{s:109}
- novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
- melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
- Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
- mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
- lasts 12 mucas šķidruma.
- šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
- opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
- končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
- āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- galjona 15.-18. gs. kara un tirdzniecības burukuģis ar augstu priekšgalu.
- unikods 16 bitu sistēma, kas paredzēta visu pasaules valodu rakstzīmju kodēšanai.
- trīsloči 16 lappušu loksnes locīšana trīs locīšanas gājienos, visizplatītākais lokšņu locīšanas veids.
- "Ektachrome" tehnoloģija 16 mm beznegatīva krāsu filmu izgatavošanas tehnoloģija.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
- činkvečento 16. gs. itāliešu renesanses māksla un literatūra.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
- arķebuze 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
- arķebuzs 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- pennālisms 16. un 17. gadsimtenī vācu studentu paraša izmantot savus jaunākos biedrus, kuriem atņēma jaunas drēbes, lietoja viņu naudu utt.
- amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
- ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
- ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- ārpilsēta 17.-18. gs. tirdzniecības un rūpniecības centrs, kam nebija cietokšņa.
- redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
- ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
- referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
- septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
- setečento 18. gs. apzīmējums itāliešu mākslā un literatūrā.
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
- petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
- čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi Zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
- kambarnieki 18. gs. un 19. gs. sākumā hernhūtieši, kas pulcējās saiešanas namos jeb kambaros.
- fleša 18. un 19. gs. lietots atsevišķs 40-50 m plats lauka nocietinājums.
- Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu nacionālās atmodas kustības aktīvisti.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
- ārieši 19. gs. ar vārdu "ārieši" sāka apzīmēt tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
- adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
- aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
- evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
- difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
- rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes. Tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva.
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
- GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
- Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
- Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
- Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
- dubulttrilleris 2 toņu trilleris vienā akordā, izpildāms tāpat kā vienkāršs trilleris, bet tehniski daudz grūtāks.
- valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
- iecirte 20-30 m plata kailcirte līdz 40 gadu vecās egļu audzēs cirtes malu pieradināšanai pie vēja līdz audzes ciršanas vecumam.
- etiķa esence 20-70% etiķskābes šķīdums, ko atšķaidot, iegūst etiķi.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
- tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
- psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
- Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
- pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
- neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
- orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- neoprotestantisms 20. gs. sākumā radušies protestantisma virzieni.
- stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
- koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
- jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
- laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- dižie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; divkāršvidējie.
- Simjūddiena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja.
- peņķālis 3 līdz 4 nīšu audekls.
- paralepipeds 3 pāru paralēlu un kongruentu plākšņu ierobežots ģeometrisks ķermenis (prizma).
- ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
- bullans 3-6 mēnešus vecs bullis.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- posms 30 šķieta zobu platums; 30 pāru dzijas audekla metos.
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- standartlaktācija 305 slaukšanas dienu ilga laktācija.
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m.
- pilnais rullis 365 m garš 16 mm filmas rullis, kas atbilst apm. 30 demonstrēšanas minūtēm.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
- suķelītis 4 - 6 mēneši vecs sivēns.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- lasts 48 pūri miežu vai kviešu.
- karbogēns 5-7% ogļskābās gāzes un 95-93% skābekļa maisījums; lieto kā līdzekli, kas pastiprina plaušu ventilāciju.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- sivēne 6 - 7 mēnešus veca cūka; sieviešu dzimuma sivēns.
- Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
- stuks 60-65 olektis (~36 m) garš audekla gabals.
- seksāgezima 60. diena priekš Lieldienām.
- prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
- septuāgēzima 70. diena priekš Lieldienām.
- žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
- Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
- divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās.
- LDz A/s "Latvijas Dzelzceļš".
- parastā pirkstiņbaterija AA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
- mazā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
- tievā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
- AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi).
- Nava Aba, pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā.
- Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā.
- abakanieši Abakanas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca.
- abtese Abate - katoļu sieviešu klostera priekšniece.
- Vecupe Abavas augšteces vecā, neregulētā gultne.
- Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts.
- Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte.
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā.
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km.
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe.
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
- Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē.
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe.
- Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km.
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai.
- Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē.
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m.
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
- abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.).
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija.
- sīpolnica ābele (Borsdorfas šķirnes).
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Nola cucullatella ābeļu pundurvērpējs, šīs ģints suga.
- zaķpurnis Ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābols.
- sviestenīca Ābeļu šķirne.
- sviestenīce Ābeļu šķirne.
- ābeļlaiks Ābeļu ziedēšanas laiks.
- ābeļziediens Ābeļu ziedēšanas laiks.
- izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā.
- medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg.
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā.
- Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne.
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā.
- Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi.
- Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
- idiohromosomas Abiem dzimumiem esošas hromosomas, kas tēviņiem un mātītēm ir katram savā lielumā.
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
- aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā.
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
- astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni.
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā.
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
- Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā.
- pekste ābola iekšpuse.
- dābolains Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi.
- cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm.
- abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās.
- vīstulis Āboliņa statiņš, kas atstāts žūšanai uz lauka.
- trifolium Āboliņš - tauriņziežu dzimtas ģints.
- āboļa zāle āboliņš ("Trifolium").
- dāboliņu zāle āboliņš ("Trifolium").
- āboliņu zāle āboliņš ("Trifolium").
- lielais āboliņš āboliņš ("Trifolium").
- meža āboliņš āboliņš ("Trifolium").
- ābolītis Āboliņš ("Trifolium").
- ābolīts Āboliņš ("Trifolium").
- ābols Āboliņš ("Trifolium").
- āboltiņš Āboliņš ("Trifolium").
- ābulins Āboliņš ("Trifolium").
- ābuliņš Āboliņš ("Trifolium").
- ābultiņi Āboliņš ("Trifolium").
- amoliņš Āboliņš ("Trifolium").
- dāboleņš Āboliņš ("Trifolium").
- dāboļi Āboliņš ("Trifolium").
- dāboliņš Āboliņš ("Trifolium").
- dāboltiņš Āboliņš ("Trifolium").
- dābuliņš Āboliņš ("Trifolium").
- klevers Āboliņš ("Trifolium").
- trejlapis Āboliņš ("Trifolium").
- ābulinis āboliņš, atsevišķas sugas.
- četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
- obūls āboliņš.
- ābeliņš Āboliņš.
- āboļa Āboliņš.
- ābolīns Āboliņš.
- abuliņš Āboliņš.
- ābulis Āboliņš.
- abuls Āboliņš.
- ābuls Āboliņš.
- ābūls Āboliņš.
- amols Āboliņš.
- aumals Āboliņš.
- baltābols Āboliņš.
- dābols Āboliņš.
- dabūls Āboliņš.
- dābuls Āboliņš.
- dābūls Āboliņš.
- ebols Āboliņš.
- ebuliņš Āboliņš.
- ebuls Āboliņš.
- emoliņš Āboliņš.
- emols Āboliņš.
- trīslapainis Āboliņš.
- čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai.
- āboloties Ābolu augšana un nogatavošanās ābelē.
- borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē.
- nalivnais Ābolu šķirne - baltais dzidrais.
- serinki Ābolu šķirne - mālāboli.
- boršts Ābolu šķirne - sīpoliņš.
- pusskābītis Ābolu šķirne ar ieskābu garšu.
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
- borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš.
- anīss Ābolu šķirne.
- rambujē Ābolu šķirne.
- bismarks Ābolu ziemas šķirne.
- telefona grāmata abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums.
- abonemanga Abonēšana.
- drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā.
- dzemdes kakla discisija abpusēja incīzija stenozes novēršanai.
- cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā.
- abrasdibens Abras apakšējā daļa.
- slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- abrazīva suspensija abrazīva pulvera maisījums šķidrumā.
- lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī.
- elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu.
- krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš.
- kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos.
- aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
- relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu.
- radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.
- radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode.
- relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību.
- kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu.
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem.
- barbotāžas absorbers absorbcijas iekārta, kurā absorbcija notiek, burbuļojot gāzi caur šķidrumu.
- monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu.
- eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā).
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- natūrfilozofija Abstrakta dabas skaidrošana, aplūkojot to vienotā veselumā.
- transēma Abstrakta semantiska vienība, kuru izmanto oriģinālteksta un tulkojuma salīdzināšanai.
- dziļā struktūra abstrakta sintaktiska vai semantiska teikuma struktūra, kas nav tieši novērojama pretstatā virsējai struktūrai.
- tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti.
- ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu.
- izpildāms testpiemērs abstraktā testpiemēra attēlojums formā, kas piemērota testēšanas procesa realizācijai.
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums).
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
- apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža.
- ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu.
- ideāls abstrakts, reāli nepastāvošs.
- simbolizācija Abstraktu fenomenu pārnesums konkrētos priekšmetiskos tēlos; baiļu atvairīšanas mehānisms.
- reifikācija Abstraktu jēdzienu konkretizēšanās.
- abstrahēšana Abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana.
- absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana.
- kataforija Abu acu šķielēšana lejup.
- dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi.
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
- jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam.
- kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
- hemidistrofija Abu ķermeņa pušu nevienāda attīstība.
- mezopneimonijs Abu pleiras lapu savienojuma vieta pie plaušu vārtiem.
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā.
- izokorija Abu zīlīšu platuma un formas vienādība.
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km.
- Abzana Abzanova - pilsētas nosaukums baškīru valodā.
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
- panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni.
- oftalmorāģija Acābola asiņošana.
- logadektomija Acābola konjunktīvas gabaliņa izgriešana.
- nistagmogrāfija Acābola kustību reģistrēšana nistagma gadījumā.
- akmiņaraksts Acainais četrnīšu trinītis.
- māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets.
- irbuļains Acains, šūnains.
- traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām.
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
- acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu.
- salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai.
- cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā.
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai.
- cellīts Acetonā šķīstoša acetilceluloze.
- acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
- acidocīts Acidofila šūna; eozinofilais leikocīts.
- ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā.
- acilācija Acila grupas ievešana vai veidošana organiskā savienojumā.
- acilēšana Acilgrupas ievadīšana organiskos savienojumos.
- superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas.
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- ciklodukcija Acs ābola grozīšana, ko veic slīpie acs muskuļi.
- endoftalmīts Acs ābola iekšējo apvalku iekaisums.
- elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi.
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
- eksoftalmija Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem slimības rezultātā.
- anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu.
- prezbiopija Acs akomodācijas pavājināšanās vecumā.
- dioptometrija Acs akomodācijas un staru laušanas spēju mērīšana.
- oftalmogrāfija Acs aprakstošā anatomija.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- kantoplastika Acs ārējā kaktiņa paplašināšana vai tā defekta izlabošana.
- kantotomija Acs ārējā kaktiņa pārgriešana.
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru.
- oftalmodesmīts Acs cīpslu vai saišu iekaisums.
- plakstiene Acs dobuma augšdaļa kopā ar plakstiņu.
- blenoreja Acs gļotādas strutojošs iekaisums.
- blefaroklonuss Acs gredzenmuskuļa kloniski krampji, acs krampjaina mirkšķināšana.
- oftalmoskopija Acs iekšienes apskate ar oftalmoskopu.
- entoptoskopija Acs iekšpuses un acs iekšējo ēnojumu apskate.
- kantektomija Acs kaktiņa izoperēšana.
- oftalmotropometrija Acs kustību mērīšana.
- fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā.
- fakomalācija Acs lēcas atmiekšķēšanās.
- fakoerīze Acs lēcas izsūkšanas operācija kataraktas gadījumā.
- fakoskleroze Acs lēcas sacietēšana.
- rinokantektomija Acs mediālā kaktiņa izgriešana.
- asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
- oftalmomiotomija Acs muskuļu pārgriešana.
- autorefraktometrija Acs optiskā stipruma mērīšana dioptrijās ar speciālu aparatūru.
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
- blikstene Acs plakstiņš, skropstas.
- acuplakstiņi Acs plakstiņš.
- acuplaksts Acs plakstiņš.
- blikstens Acs plakstiņš.
- kulba Acs plakstiņš.
- eksoforija Acs redzes līnijas nosliece uz āru, slēpta diverģējoša šķielēšana.
- tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
- skiaskopija Acs refrakcijas noteikšanas metode.
- tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu.
- acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā.
- blefarostenoze Acs spraugas nenormāls sašaurinājums.
- blefarorāfija Acs spraugas pilnīga vai daļēja aizšūšana.
- kantorāfija Acs spraugas saīsināšana, sašujot tās kaktiņu.
- pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā.
- anizokorija Acs zīlīšu diametru nevienādība.
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis.
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
- nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm.
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem.
- Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija.
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
- Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
- Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla.
- Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze.
- Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze.
- Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis.
- Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
- iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums.
- retinitis Acu ābola trešās kārtas (tīklenes) iekaisums.
- izoforija Acu atrašanās vienā horizontālā plāksnē, kad nav ne hipoforijas, ne hiperforijas.
- halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu.
- oftalmogrāfija Acu kustību pētīšana un grafiska attēlošana.
- komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
- akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes.
- plākstene Acu plakstiņš; plākste.
- plākstens Acu plakstiņš; plākste.
- plākstins Acu plakstiņš; plākste.
- plākste Acu plakstiņš; plākstens; plākstiņš.
- priekš acīm acu priekšā.
- šķērsdisparācija Acu redzes asu iekšupvērstība.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
- krāsu redze acu spēja izšķirt objekta krāsas.
- stereoskopiskā redze acu spēja veidot telpisku attēlu no diviem atsevišķiem attēliem.
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- rāviens Acumirklī, tūlīt, pēkšņi.
- momentāns Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs.
- strace Acumirklis, brītiņš.
- Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- obkonisks Ačgārni konisks, ar pamata plāksni uz augšu un virsotni lejup.
- ačinskieši Ačinskas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
- plūksnainā āda āda ar plūksnainu virsmu - velūrāda, zamšāda.
- griezine Āda saku dzeņaukšām.
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai.
- ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā.
- džinguls Āda, kas paredzēta šūšanai.
- oderāda Āda, ko izmanto oderu gatavošanai.
- dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
- ādinieks Ādainis - vājš, vecs, nodzīts zirgs.
- midantāns Adamantāna atvasinājums, parkinsonisma ārstēšanas līdzeklis.
- pamatņu adāmmašīna adāmmašīna pamatņu adījuma adīšanai.
- šķērsadīšanas adāmmašīna adāmmašīna šķērsadījuma adīšanai.
- trikotāžas mašīna adāmmašīna.
- cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai.
- adāmmašīnas klase adāmmašīnu iedalījums pēc adatu skaita garuma vienībā.
- readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
- hostadapteris Adapteris, kas pārsūta datus un instrukcijas starp diskešu vai diskdziņa kontrolieri un centrālo procesoru.
- līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā.
- PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni.
- dinamiskā maršrutēšana adaptīvā maršrutēšana.
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot.
- eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā.
- depilācija Ādas apmatojuma iznīcināšana.
- alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem.
- dermatorāģija Ādas asiņošana.
- fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus.
- ļipsna Ādas atšķēlums (ievainojums).
- panadzis Ādas atšķēlums virs nagiem.
- pseidoanēmija Ādas bālums asinsvadu sašaurināšanās dēļ, bez patoloģiskām pārmaiņām asinīs.
- piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību.
- apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes.
- dermoīdektomija Ādas cistas izgriešana.
- adermoģenāze Ādas defektu nesadzīšana.
- subcutis Ādas dziļā jeb saišķaudainā kārta, kas atrodas tieši zem ādas epidermas.
- nolobīšanās Ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās. Normālā gadījumā n. notiek nepārtraukti un nemanāmi.
- hrotoplasts Ādas epitēlija šūna.
- dermatolīze Ādas fibromatoze, nokārušās ādas masas.
- ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos).
- ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus.
- erupcija Ādas izsitumi; to parādīšanās.
- segāda Ādas izstrādājums (kā) pārsegšanai.
- fotosensibilizācija Ādas jutības pastiprināšanās pret gaismu, īpaši pret saules gaismu.
- kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā.
- ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa.
- ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa.
- ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa.
- pigmentējošā ādas grunts ādas krāsojuma otrais slānis (ādu klājošajā krāsošanā), kas dod ādas virsai vajadzīgo krāsu.
- piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas.
- deskvamācija Ādas lobīšanās.
- eksuviācija Ādas lobīšanās.
- intarsija Ādas mozaīka grāmatu iesiešanas tehnikā.
- cimikoze Ādas nieze no blakšu kodieniem.
- dermatotomija Ādas pārgriešana.
- dermostoze Ādas pārkaulošanās.
- sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā.
- dermatoheteroplastika Ādas pārstādīšana, ņemot to no cita cilvēka.
- dermepentēze Ādas pārstādīšana.
- kapsantinoze Ādas pigmentācija no paprikas pārmērīgas lietošanas.
- kapsantioze Ādas pigmentācija, ko rada pārmērīga paprikas lietošana.
- skortele Ādas priekšauts.
- skortulis Ādas priekšauts.
- skotelis Ādas priekšauts.
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
- kontaktreakcija Ādas reakcija saskares vietā ar kairinošu vielu (alergēnu).
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
- mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu.
- šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī.
- ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai.
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās.
- kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem.
- ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava.
- dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai.
- skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis.
- sekretodermatoze Ādas slimība ar pastiprinātu normālu sekrētu izdalīšanos.
- hidroa Ādas slimība ar pūslīšu izsitumiem.
- pustuloderma Ādas slimība ar pustulu veidošanos.
- pitiriāze Ādas slimība ar raksturīgu klijveida lobīšanos.
- kasus Ādas slimība kašķis.
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
- ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
- niezekls Ādas slimība, kam raksturīga niezēšana.
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
- niezis Ādas slimība, kas izraisa niezēšanu.
- epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts.
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
- svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana.
- skrapulis Ādas slimība, līdzīga kašķim.
- dermatoterapija Ādas slimību ārstēšana.
- dermatica Ādas slimību dziedināšanā lietojamie zāļu līdzekļi.
- buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās.
- eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās.
- irka Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
- irks Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
- fustigācija Ādas šaustīšana ar metāla otu, kas savienota ar maiņstrāvas avotu, piem., faradizācijā.
- fustigācija Ādas šaustīšana ar tievām viciņām (masāžā).
- segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu.
- krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze.
- pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi.
- depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc).
- petļa Ādas vai auduma cilpa paģērba aizpogāšanai.
- gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai.
- alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska.
- bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- galvanopalpācija Ādas vazomotorisko un jušanas nervu pārbaude, punktveida anodu novietojot izmeklēšanas vieta, bet katodu - uz citas ķermeņa daļas.
- mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
- braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas.
- brauna Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
- brauņas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks.
- kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
- repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai.
- unsauts Adata pīpes tīrīšanai.
- reņģadata adata reņģu vēršanai.
- mežģīņadata Adata, kuru izmanto mežģīņu izgatavošanai.
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
- keratonikse Adatas ievadīšana caur radzeni, sevišķi, operējot kataraktu.
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama.
- popis Adatu spilventiņš.
- akupunktūra Adatu terapija, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
- kulstīkla adatu vai nažu veltnis kulstāmmašīnā.
- filipunktūra Adatu vai stieples ievadīšana aneirismas maisā, lai ierosinātu asins sarecēšanu.
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem).
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
- vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli.
- Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
- Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Aahof Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums.
- Adažskaja Ādažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē.
- ādaunieks Ādenis, kleperis; vecs, vājš zirgs.
- adenotomija Adenoīdu izgriešana.
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- hondroadenoma Adenoma, kurā ir skrimšļaudi.
- Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā.
- temirgoji Adigejiešu etnogrāfiska grupa (uz tās dialekta pamata veidota adigejiešu nacionālā rakstība).
- bžeduhi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, kas veido šās tautas lielāko daļu.
- abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm.
- Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne.
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
- Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju.
- atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi.
- zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi.
- pupugali adījuma raksts ar tumšsarkaniem apaļiem plankumiņiem uz balta fona.
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus.
- cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums.
- acs Adījuma valdziņš.
- noraušana Adījuma valdziņu noraukšana.
- pāraine Adījums vai izšuvums, arī austa josta ar pāros izkārtotu rakstu.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma.
- mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu.
- megžine Adījums, kas ir adīts, cieši nesaistot valdziņus.
- rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus.
- adāmais Adīklis, dzija adīšanai.
- kalpeņš Adīkļa valdziņš.
- stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta.
- kutikularizācija Ādiņas veidošanās uz čūlas vai brūces.
- filē Adīšana lielām cilpām.
- izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
- adījums Adīšanas veids.
- mistrīt Adīt vai izšūt raibi, aust krāsainu audumu.
- megžināt Adīt, cieši nesaistot valdziņus.
- adījums Adīta priekšmeta raksts.
- celene Adīta šalle, kuras gali sniedzas vismaz lidz ceļgaliem.
- dūrgals Adīta vai izšūta aproce, uzrocis; maucis (2).
- muncis Adīta vai no drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa.
- endzete Adīta vai tamborēta mežģīne (ko iešuj, piemēram, spilvendrānā).
- uzmaucene Adīta vilnas sieviešu cepure; cepure ar ausu pārsegiem.
- mauči Adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa.
- adītinis Adīts priekšmets, parasti jaka, cepure.
- adījums Adīts priekšmets.
- maucenis Adīts uzrocis, izšūts ar stikla pērlītēm.
- uzvalaiži Adītu zeķu un cimdu augšējā mala.
- adjektivācija adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem; adjektivēšanās.
- adjektivizācija Adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem.
- algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta.
- ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe.
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
- arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija.
- apriņķis administratīvā teritorija, kas sastāv no vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām.
- Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu.
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā.
- marzs administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts apgabaliem.
- zoba Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Eritrejā; viens no 6 šīs valsts reģioniem.
- županija Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Horvātijā; viens no šīs valsts 20 reģioniem.
- ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem.
- sisla Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Islandē; viens no šīs valsts 26 reģioniem.
- šebīja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Lībijā; viens no 22 šīs valsts reģioniem.
- meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem.
- Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso.
- Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
- Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas.
- Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī.
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
- ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala.
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
- vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā.
- Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā.
- Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta.
- Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā.
- Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu.
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas.
- Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā.
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības.
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
- Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā.
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam.
- Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam.
- Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā.
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
- Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam.
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
- Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa.
- Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam.
- Vilpulkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Ternejas pagasta lielākā daļa un bijušā Rūjienas pagasta ziemeļrietumu daļa.
- Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā.
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā.
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala.
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
- Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam.
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
- Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības.
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
- Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa.
- Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu.
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
- Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts.
- Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu.
- Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas.
- Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam.
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
- Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu.
- Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta.
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
- Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta.
- Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas.
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
- Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa.
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā).
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu.
- Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta.
- Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts.
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
- Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu.
- Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu.
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu.
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas.
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta.
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija.
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā.
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta.
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
- Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki).
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
- Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
- Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta.
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
- Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā.
- Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam.
- Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam.
- Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa.
- Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta.
- Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta.
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam.
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
- Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta.
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas.
- Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā.
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes institūcija (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šī pārvaldes institūcija.
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu.
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes.
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
- Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju.
- naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12.
- ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs.
- brauķis Ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai.
- pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā.
- aizraukt Adot (zeķi) uz beigām sašaurināt, savilkt kopā.
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
- adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā.
- AKTH Adrenokortikotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva.
- tiešā adresēšana adresācijas veids, kurā instrukcijā uzrādītā adrese atbilst mašīnadresei.
- atpakaļadrese Adrese izsaucošajā programmā, kam izsauktā programma pēc savas darbības izbeigšanas nodod vadību.
- absolūtā adrese adrese, kas brīvpiekļuves atmiņā tieši norāda operanda atrašanās vietu, neprasot tās izskaitļošanu.
- reālā adrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; mašīnadrese.
- mašīnadrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; reālā adrese.
- netiešā adrese adrese, kas norāda šūnu datora atmiņā, kurā ierakstīta operanda tiešā adrese.
- ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam.
- sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
- hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums.
- asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi.
- relatīvā adresēšana adresēšanas shēma, kuru izmantojot instrukcijas adreses daļa satur relatīvo adresi.
- lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā.
- universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos.
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji.
- segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa.
- izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1.
- desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta.
- elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā.
- slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu.
- atmatošana Ādu apstrādes process: apmatojuma un epidermas (virsādas) atdalīšana no jēlādas.
- atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds.
- atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas.
- ādminība Ādu izstrāde, ģērēšana.
- kabis Ādu miecēšanas darbarīks - ķeksis.
- šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna.
- vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse").
- advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
- advents Advente - kristīgās liturģijas 4 nedēļu laika posms, gaidot Kristus dzimšanu.
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās.
- iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām.
- stereoskopiskā aplūkošana aeroainu stereopāra aplūkošana, izmantojot stereoskopisko efektu (redzi).
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
- ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu.
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
- teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem.
- lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības.
- kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā.
- aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā).
- aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas.
- spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta.
- aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana.
- aerofotoainas koordinātu uzlabošana aerofotoainas koordinātu koriģēšana, ņemot vērā refrakciju, distorsiju un Zemes liekumu.
- aerofotoainas centrs aerofotoainas pretējās malās esošo rāmja marku savienojošo nogriežņu krustpunkts.
- aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības.
- haomantija Aeromantijas nozare, pareģošana ar vīziju tēliem, ko veido mākoņi un to sagrupējumi.
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
- aizsarggaisma Aeronavigācijas bāka aeronavigācijā bīstamu šķēršļu apzīmēšanai.
- lidlauka bāka aeronavigācijas bāka, ko izmanto lidlauka atrašanās vietas noteikšanai no gaisa.
- aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
- pūšana aerosola izsmidzināšana
- atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
- gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
- parafēmija Afāzijas veids, kas izpaužas ar nepiemērotu vārdu lietošanu.
- disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot.
- akalkūlija Afāzijas veids, nespēja izrēķināt vienkāršus matemātikas uzdevumus.
- visceroreceptors Aferentā nerva galaorgāns, kas uztver kairinājumus no iekšējiem orgāniem.
- deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas.
- Afganistānas Islāma Republika Afganistāna, valsts pilnais nosaukums (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān).
- Syringa afghanica Afganistānas ceriņš.
- Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
- kišlaks Afganistānas un Irākas klejotājtautu ziemošanas vieta.
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- alizaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- ishakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- nurzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis.
- pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
- acakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- alkozaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- popalzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids.
- patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija.
- formveidošanas afikss afikss, ko izmanto gramatiskās formas veidošanā.
- vārddarināšanas afikss afikss, ko izmanto jauna vārda atvasināšanā.
- transfikss Afikss, kurš sadala sakni un kuru pašu sadala sakne.
- afiksācija Afiksu pievienošana vārda saknei.
- aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
- afiše Afiša.
- oratoru afonija afonija no balss pārmērīgas lietošanas.
- apridi Afridiji - puštunu (afgāņu) cilšu grupas pašnosaukums.
- afrikānismi Āfrikā dzimušo latīņu autoru valodas īpatnības.
- būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
- afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda.
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons).
- huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi).
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga.
- Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs.
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
- illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci.
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša.
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
- afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu.
- bantu Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas.
- bandžo Afroamerikāņu strinkšķināmais stīgu instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros.
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā.
- afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas.
- AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
- agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu.
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
- Schistidium agassizii Agasica šķeltcepurene.
- Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja.
- henekens Agaves šķiedra.
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
- aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu.
- juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija.
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
- Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- Agdaša Aghdaša - pilsēta Azerbaidžānā.
- Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums.
- pustoškieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji.
- Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski.
- Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums.
- Krivašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukuma variants.
- Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski.
- kundziniškieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundziniški" iedzīvotāji.
- Kundziniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants.
- Kundziniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants.
- Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski.
- Liudaniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants.
- Liudaniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants.
- Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski.
- Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Repšas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants.
- Riepši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants.
- Riepšys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukums latgaliski.
- Ruskuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
- Ruskuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
- Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski.
- Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums.
- Rutuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
- Rutuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
- Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski.
- Zlotniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants.
- Zlotniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants.
- Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski.
- aglutinējoša Aglutinējoša valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido galvenokārt aglutinācijas ceļā.
- aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi.
- izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B).
- idioheteroaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret citu sugu dzīvnieku šūnām.
- idioizoaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas šūnām.
- heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus.
- izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus.
- aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības.
- sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens".
- apraktognozija Agnozijas veids, kurā neatšķir labo pusi no kreisās.
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze.
- Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
- hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība.
- Delia brassicae agrā kāpostu muša.
- laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē.
- kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi.
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam.
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
- feronjēre Agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres.
- jašmans Agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna.
- suselnieks Agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
- klasts Agrāk atloks bikšu priekšā.
- merkuriālijas Agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām.
- bažibuzuks Agrāk īpaša turku milicija.
- pašvāris Agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu.
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
- saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī.
- libra Agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera.
- konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
- rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
- kanapene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2.
- kanepene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2.
- kaņepene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki.
- kanupene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki.
- kamerlengo Agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā.
- cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
- spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums.
- liegums Agrāk meža klajumi, kas paredzēti apaudzēšanai ar mežu.
- laicīgi Agrāk nekā nepieciešams, laikus.
- plaiksna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
- plaisma Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
- plaisna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
- šamade Agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos.
- ternarijs Agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā.
- garrote Agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi.
- retors Agrāk semināros 3 vecāko klašu skolēns.
- lazarete Agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams.
- optiskā kopēšana agrāk uzņemta un optiskā sistēmā pārveidota attēla eksponēšana uz tīrās filmas.
- Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
- biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem.
- dihlofoss Agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto.
- priekšlaikus Agrāk, nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
- papriešu Agrāk, papriekšu.
- agrāki Agrāk, senāk, iepriekš.
- ci-devant agrāk, senāk; agrākais, senākais, iepriekšējais.
- Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda.
- grosz Agrākā poļu graša nosaukums.
- Portugāles Gvineja agrākā Portugāles kolonija Rietumāfrikā, kopš 1973. g. — Gvineja-Bisava.
- minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums.
- Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim).
- kādreizējais Agrākais, bijušais.
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
- automnēzija Agrākās dzīves atmiņu spontāna pamošanās.
- repatriācija Agrākās pilsonības vai pavalstniecības atgūšana.
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
- restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana.
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem.
- akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens.
- petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
- petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
- jēriņi Agrāku laiku vienkārša guļvieta - rāmis uz četrām kājām.
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu.
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
- kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu.
- valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms.
- motorģenerators Agregāts līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā vai viena sprieguma līdzstrāvas pārvēršanai cita sprieguma līdzstrāvā, sastāv no elektrodzinēja un ģeneratora.
- malšanas agregāts agregāts materiāla sasmalcināšanai.
- krāsns agregāts agregāts materiāla vai izstrādājuma apdedzināšanai.
- žāvēšanas agregāts agregāts materiāla žāvēšanai ar vienlaicīgu smalcināšanu.
- stirpu vedējs agregāts salmu vai siena stirpu iekraušanai, pārvešanai un izkraušanai.
- tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai.
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem.
- paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru.
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums.
- garkāta agrenīte agrenīšu ģints sēņu suga ("Microstoma protractum").
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus.
- totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
- džingoisms Agresīvs šovinisms, urāpatriotisms.
- špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā).
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- Dunninga process agrīna divu kino attēlu apvienošana vienā kadrā, izmantojot panhromatisko filmu un dažādu uzņemamā kadra izgaismojumu.
- senilisms Agrīna novecošana; pāragra vecuma pazīmju rašanās.
- proiomenoreja Agrīna vai priekšlaicīga menstruācija.
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
- drīzuļi Agrīni augļi, dārzāji, sevišķi kartupeļi.
- ātraudži Agro kartupeļu šķirne.
- ērstlingi Agro kartupeļu šķirne.
- enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem.
- agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.
- vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids.
- stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā.
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
- sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai.
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas.
- adhezīvs Aģents adhēzijas uzlabošanai.
- civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents.
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
- agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai.
- Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm.
- ahilorāfija Ahileja cīpslas sašūšana.
- bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma.
- centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē.
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā.
- aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints.
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
- kokšināt Aicināt (dzīvniekus, piemēram, teļus), sakot "kokš!".
- aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt.
- ataicināt Aicināt šurp.
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
- Aidaha Aidaho štats, ASV.
- ID Aidaho, ASV štats.
- acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā.
- Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā.
- dāris Aila pirts griestos dūmu novadīšanai.
- apakšaile Aile, kas atrodas zemāk, lejpus (kā); apakšējā aile.
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
- speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus.
- igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas).
- noskats Ainava, skats (parasti virzienā no augšas uz leju).
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata.
- ainavstruktūra Ainavas sastāvdaļu un īpašību sadalījums telpā un laikā.
- lendskeipings Ainavas veidošana.
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos.
- Enejs Ainejs - grieķu mitoloģijā - Anhīsa un Afrodītes dēls, viens no izcilākajiem trojiešu varoņiem.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
- šķērspārklājums Ainu pārklājums blakus lidojuma maršrutos.
- aiolieži Aiolieši.
- aiolietis Aioliešu ciltij piederīgais.
- IA Aiova, ASV štats.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp.
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā).
- ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei).
- akadēmiskā airēšana airēšana akadēmiskajā laivā.
- atairēt Airēt šurp.
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
- copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta.
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas.
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
- acartia Airkājvēžu kārtas kalanoīdu apakškārtas ģints.
- karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek.
- macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints.
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu.
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
- kalvings Aisbergu veidošanās.
- aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši.
- Aišate Aiša - upe Latvijā.
- Aise Aiša - upe Latvijā.
- Aizšate Aiša - upe Latvijā.
- Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe.
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
- aitcirpšana Aitu cirpšana.
- avskuts Aitu cirpšana.
- avskuta laiks aitu cirpšanas laiks.
- griešanāskaite Aitu griešanās kaite (cenuroze).
- griezauka Aitu griešanās slimība.
- estroze Aitu invāzijas slimība, entomoze, ierosina aitu spindeles kāpuri, ko lidojošas spindeļu mātītes iešļāc aitas nāsīs.
- aitmazgāšana Aitu mazgāšana.
- griešanās aitu slimība, kas izpaužas kā aitas riņķošana ap sevi
- aitu māte aitu sugas sievišķais dzīvnieks pēc atnešanās
- merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu; šīs šķirnes aita.
- taukastes Aitu šķirnes Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg).
- rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem.
- pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem.
- pussmalkvilnas aitas aitu šķirņu grupa, aitas ar vienveida pussmalku vilnu, kas sastāv no pārejas matiem vai rupjas dūnvilnas.
- kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks.
- teķis Aitu tēviņš.
- spires desa aitu zarna pie izkārnījumu izejas, kur izkārnījumi ir jau sacietējuši.
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
- Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā.
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km.
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
- Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera.
- Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša.
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
- Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
- Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
- kriškalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Kriškalni" iedzīvotāji.
- aizrobežas Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
- aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
- aizrocnieks Aiz muguras esošais (kāršu spēlē).
- jaujaunedēļ Aiz nākamās nedēļas sekojošajā nedēļā.
- jaunjaunnedēļ Aiz nākamās nedēļas sekojošajā nedēļā.
- pazaudēt Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
- barbets Aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai.
- izgriešana Aiz noteiktas robežas esošas displeja attēla daļas atdalīšana un atmešana.
- notriekties Aiz pārskatīšanās nejauši notriekt.
- aizecēties Aiz pārskatīšanās noecēt par tālu.
- gludā apstrāde aiz rupjās apstrādes sekojošs apstrādes posms, kurā iegūst apstrādātās virsmas lielāku kvalitāti.
- mērgavot Aiz skopuma liegt sev nepieciešamo pārtiku.
- veca galva aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- post Aiz, pēc, kopš.
- Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos.
- defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē).
- pāržmauga Aiza, šaurs ceļš pār augstiem kalniem.
- pāržmaugs Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem.
- pāržņauga Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem.
- aizaizpērn Aizaizpagājušajā gadā; pirms trim gadiem.
- aizaudzināt Aizaudzēt (kam priekšā).
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu.
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums.
- aizziedēt aizaugt ar ziedošām puķēm.
- palēne Aizauguša ezera virskārta.
- palēpene Aizauguša ezera virskārta.
- palēpne Aizauguša ezera virskārta.
- palēsts Aizauguša ezera virskārta.
- antrektomija Aizauss paugura dobuma sienu izgriešana vai kuņģa vārtnieka ieejas rezekcija.
- antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana.
- mastoīdektomija Aizauss paugura šūnu izgriešana.
- mastoidotomija Aizauss paugura šūnu vai dobuma pārgriešana.
- aizčabināt Aizbaidīt ar čabēšanu.
- drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces.
- nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši.
- spunda Aizbāznis koka mucai vai kannai; caurums, kurā šādu aizbāzni liek.
- vīkšķīt Aizbāzt caurumu ar salmu vīkšķi.
- aizbaknīt Aizbāzt, spiežot iekšā.
- plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai.
- vēlogs Aizbīdāms logs (vai lūka) rijā dūmu izlaišanai.
- šāveklis Aizbīdnis, durvju aizšaujamais.
- aizsargbīdnis aizbīdnis, kas paredzēts drošībai, aizsargāšanai.
- aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā.
- aizgansts Aizbildināšanās iemesls, izruna.
- preteksts Aizbildināšanās iemesls.
- izrunas Aizbildināšanās, atruna.
- atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās.
- aizruna Aizbildināšanās; atrunāšanās; arī iegansts.
- aizšvīkstināt Aizbraukt (piem., riepām švīkstot).
- aizbraukāt Aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp.
- aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- aizklabināties Aizbraukt ar klabošiem ratiem.
- aizpērt Aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī).
- aizkladzināt Aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu.
- aiztecināt Aizbraukt sīkiem rikšiem.
- aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt.
- aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
- aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ).
- apkabināt Aizcirst visapkārt (koku pirms ciršanas).
- lemiķis Aizdambējums, (dīķa, ezera) ūdens nolaišanas vieta.
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
- logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
- ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai); rāvējslēdzējs.
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
- sašpilkāt Aizdarīt ar drošības adatu.
- aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
- aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
- krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses.
- aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
- aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
- aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums.
- kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros.
- aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci.
- karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci.
- pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- magneto aizdedze aizdedze, kuras sistēmā visas enerģijas ražošanai, pārveidošanai, aizdedzes apsteidzes leņķa regulēšanai lieto vienu agregātu - magneto.
- aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai.
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa.
- grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā.
- aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā).
- aizdūmināt Aizdedzināt (kaut ko stipri dūmojošu).
- šveibēt Aizdedzināt pulveri senā pašdarinātā pistolē.
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
- uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
- uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- aizgunīt Aizdegt gaišu uguni.
- kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu.
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
- aizdevu izmaksa aizdevuma izsniegšanas process.
- aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties.
- atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana; atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
- mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas.
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
- hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros.
- aizdaidzīt Aizdiegt, pavirši sašūt.
- aizmētāt Aizdiegt, vaļīgi aizšūt.
- aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā.
- purgācija Aizdomās turētas personas attaisnošana.
- murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka.
- suspekts Aizdomīgs; apšaubāms.
- pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu).
- aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās).
- Dumblis Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā.
- Aizdumbļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā.
- Dutvulu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā.
- Aizdubļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā.
- Dumblu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā.
- Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
- Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- pimelortopnoja Aizdusa aptaukošanās dēļ.
- dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums.
- abakcija Aizdzīšana, nodzīšana.
- aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!".
- aizbrudzināt Aizdzīt, radot brīkšķošu troksni.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
- aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem).
- priekšgadi Aizgājušie gadi.
- aizviņu Aizgājušo (nedēļu, dienu u. tml.).
- aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
- aizgrauties Aizgāzt sev kaut ko priekšā.
- aizagāzties Aizgāzties kam priekšā, to aizsprostojot.
- aizgrābīgs Aizgrābjošs, aizkustinošs, saviļņojošs.
- baskils Aizgrieznis logu vai durvju nostiprināšanai pie aplodas.
- aizgrozīt Aizgrūst, grozot šurp un turp.
- aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā.
- kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu).
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- kursisms Aizguvums no kuršu valodas.
- letisms Aizguvums no latviešu valodas; latvisms.
- latvisms Aizguvums no latviešu valodas; letisms.
- leticisms Aizguvums no latviešu valodas.
- lībisms Aizguvums no lībiešu valodas.
- leitisms Aizguvums no lietuviešu valodas; lietuvisms.
- lietuvisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai.
- atkāpšanās Aiziešana, atteikšanās; demisija.
- aizeja Aiziešana.
- aizietene Aiziešana.
- aizdeiderēt Aiziet (nedrošiem soļiem).
- aizlimbāt Aiziet (sacīts nicinoši).
- aizmīņāties Aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu.
- aizpluskāt Aiziet ar slapjiem sieviešu svārkiem.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- aizcibāt Aiziet lēniem, maziem solīšiem.
- aizdikāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
- aizdīkāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
- aizbumburēt Aiziet maziem solīšiem.
- aizņirpāt Aiziet maziem solīšiem.
- atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata.
- aizkankāt Aiziet nogurušiem soļiem.
- aizrukšēt Aiziet rukšķot.
- aizkumuļot Aiziet saliekušamies, streipuļojot.
- aizšļokāt Aiziet smagiem, šļūcošiem soļiem.
- aizgaņģerēt Aiziet streipuļojot, nedrošiem soļiem.
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizadauzīties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašatāties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašķetināties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizažauties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- pacelt cepuri aiziet, atstāt ko, pamest esošo darba, dzīves vietu.
- aizklibināt Aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem.
- aizkosāt Aiziet, nošķiroties (no citiem).
- aizšļaukt Aiziet, velkot kājas, aizšļūkt.
- aizēvelēt Aiziet, velkot kājas, šļūcot.
- aizļumēt Aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām.
- aizpātarot Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
- aizpātaroties Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
- aizcapāt Aiziet; aiziet prom maziem solīšiem.
- aizjāt Aizjāt kādam priekšā, viņam tā noslēdzot ceļu.
- braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
- heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs.
- pribaks Aizjūgs salmus velkot nost no mašīnas ar zirgu.
- allokācija Aizjūras pirkumā paziņošana par to, ka pircējam nodos konkrēto sūtījumu.
- pusaizkari Aizkari, kas nosedz tikai loga apakšējo pusi.
- antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem.
- aizslāt Aizkārt priekšā.
- vārste Aizkārtne, sprosta koks, šķērsis (ceļam).
- aizkāršas Aizkārtnes, aizkārtnis, atceļama šķēršļa kārts pāri ceļam.
- aizkarpīt Aizkast, aizkārpīt, aizkašāt.
- aizkārnīt Aizkast, aizkašņāt, aizkārpīt.
- aizkašāt Aizkašņāt (1).
- aizkašāt Aizkašņāt (2).
- ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula.
- aizturējums Aizkavējums, aizturēšana.
- karaza Aizkavēšana, nokavēšanās.
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
- nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
- izdēdināt Aizkavēt kultūraugu augšanu sausuma dēļ.
- aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija.
- žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
- aizsegt Aizklāt (ko kam priekšā).
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
- promtikšana Aizkļūšana.
- aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem; aizslīdēt.
- aizsmigt Aizkļūt aiz kaut kā (par asu priekšmetu).
- Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
- Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
- Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants.
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski.
- pērsēnieši Aizkraukles novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji.
- Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
- dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji.
- Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums.
- Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums.
- piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji.
- Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums.
- oškalnieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Oškalns" iedzīvotāji.
- Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ascheraden Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums.
- timokēze Aizkrūtes dziedzera fizioloģiskās atrofijas aizkavēšanās vai tā palielināšanās.
- tīmektomija Aizkrūtes dziedzera izgriešana.
- timocīts Aizkrūtes dziedzera šūna.
- tīmus Aizkrūtes dziedzeris (ar iekšējo sekrēciju).
- pankreoterapija Aizkuņģa dziedzera audu lietošana terapijā.
- pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem.
- amilopsīns Aizkuņģa dziedzera ferments, kas pārvērš cieti maltozē.
- glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs.
- lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās.
- pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
- depankreatizācija Aizkuņģa dziedzera izgriešana.
- tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas.
- pankreatoduodenektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana līdz ar pieguļošo divpadsmitpirkstu zarnas dalu.
- pankreātektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana.
- orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā.
- kramslīgs Aizkustinošs, aizraujošs, kārs.
- saviļņojošs Aizkustinošs, satraucošs.
- aizgrābjošs Aizkustinošs, saviļņojošs.
- aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt.
- piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
- aizķere Aizķeršanās; kavēšanās.
- štopars Aizķeršanās.
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
- aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu).
- aizaudzis Aizlaists (dārzs, lauks); aizcerojis, aizkrūmojis (ceļš); aizlapojis (logs).
- aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem).
- katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus.
- izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus.
- mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
- zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu.
- interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu.
- prohibicionisms Aizliegumu ierosināšana un atbalstīšana.
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
- aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā).
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
- aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu.
- noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1).
- aiztumēt Aizlīmēt, aizlipināt (bišu stropā).
- ofīcijs Aizlūgums par mirušajiem.
- pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem).
- aizmirša Aizmārša.
- mirla Aizmārša.
- skleroze aizmāršība
- aizmirsība Aizmāršība.
- neatcere Aizmāršība.
- neatmiņa Aizmāršība.
- abuze Aizmāršīgs cilvēks.
- aitagalva Aizmāršīgs cilvēks.
- aitgalva Aizmāršīgs cilvēks.
- aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
- aizmirstīgs Aizmāršīgs.
- piemirsīgs Aizmāršīgs.
- lūziens Aizmigšana.
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt.
- palimnēze Aizmirsta atmiņas fragmenta atcerēšanās.
- aizmirsa Aizmiršanās.
- backing Aizmugurējais, fonā esošais.
- jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai.
- atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
- aizcittrešdienu Aiznākamā trešdienā.
- aizcits Aiznākošais.
- aizjaunnedēļ Aiznākošajā nedēļā.
- eferents Aiznesošs, piem., motoriskais nervs, kas vada impulsus no centrālas nervu sistēmas.
- pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus.
- Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā.
- Baldones – Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
- kredītvērtējums Aizņēmēja maksātspējas novērtējums atbilstoši noteiktai vērtējuma sistēmai.
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties.
- izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
- aizņēmuma atmaksāšana aizņēmuma atdošana aizdevējam.
- dzēšana Aizņēmuma atdošana aizdevējam.
- aizņēmuma dzēšana aizņēmuma atmaksāšana.
- senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod prierkšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu.
- īstermiņa aizņēmums aizņēmums, kurš atmaksājams agrāk nekā gadu pēc pārskata gada beigām.
- repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos.
- aizizgājušais Aizpagājušais.
- aizviņā Aizpagājušajā (dienā, nedēļā u. tml.).
- aizpagājušgad Aizpagājušajā gadā.
- aizpagāšgad Aizpagājušajā gadā.
- aizpērn Aizpagājušajā gadā.
- aizpagājušmēnes Aizpagājušajā mēnesī.
- aizpagāšmēnes Aizpagājušajā mēnesī.
- aizpagājušnakt Aizpagājušajā naktī.
- aizpagājušonakti Aizpagājušajā naktī.
- aizpagāšnakt Aizpagājušajā naktī.
- aizpagājušnedēļ Aizpagājušajā nedēļā.
- aizpagāšnedeļ Aizpagājušajā nedēļā.
- aizpagājušpavasar Aizpagājušajā pavasarī.
- aizpagāšpavasar Aizpagājušajā pavasarī.
- aizpagājušreiz Aizpagājušajā reizē.
- aizpagāšreiz Aizpagājušajā reizē.
- aizpagājušruden Aizpagājušajā rudenī.
- aizpagāšruden Aizpagājušajā rudenī.
- aizruden Aizpagājušajā rudenī.
- aizpagājušsestdien Aizpagājušajā sestdienā.
- aizvakarvakarā Aizpagājušajā vakarā.
- aizpagājušvasar Aizpagājušajā vasarā.
- aizpagāšvasar Aizpagājušajā vasarā.
- aizpagājušziem Aizpagājušajā ziemā.
- aizpagāšziem Aizpagājušajā ziemā.
- aizveņu Aizpagājušo (gadu, mēnesi, nedēļu).
- aizviņnakt Aizpagājušo nakti.
- aizviņnedēļ Aizpagājušo nedēļu.
- aizviņreiz Aizpagājušo reizi.
- aizviņsvētdien Aizpagājušo svētdien.
- forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam.
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
- piežūžināt Aizpildīt ar šūpuļdziesmas skaņām.
- rapēt Aizpildīt no jauna (tukšas patronas).
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu.
- purtedzine Aizplīvojošās liesmas daļa.
- aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
- nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
- zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
- Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums.
- Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji.
- Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums.
- Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums.
- Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums.
- Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt.
- aizzavēt Aizraidīt Viņpasaulē ar buršanos.
- šautris Aizraujošs incidents.
- drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
- paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms.
- saksomānija Aizraušanās ar saksofona spēli un saksofona mūziku.
- kaite Aizraušanās, nodošanās.
- patoss Aizrautība, entuziasms (kādā, parasti radošā, darbībā).
- iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu.
- laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko).
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- aizčunčināt Aizrikšot, aizskriet teciņiem.
- ģerdzinēt Aizrīšanās, radot zināmas skaņas.
- pierakīt Aizrušināt.
- celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs.
- turpināšana aizsākta teksta, izteikuma, domas, attēla u. tml. nākamā posma, daļas veidošana
- turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
- turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
- āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
- drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās; aizsardzības, aizstāvēšanās taktika.
- biocīds aizsardzības līdzeklis vai tā aktīvā daļa, kas pasargā koksni no bioloģiskās sairšanas.
- Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
- nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā.
- presings aizsardzības veids sporta spēlēs - cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā.
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
- flankēšana Aizsargājamas pozīcijas pieeju segšana no flanga.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
- Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m.
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
- Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
- Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums.
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
- sargjumts Aizsargājošs jumts.
- atgaiņājošs Aizsargājošs; tāds kas atgaiņā.
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
- diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai.
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
- pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
- viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
- valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
- uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta).
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
- izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē.
- potēšana Aizsargpotēšana; vakcinācija.
- rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm.
- smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem.
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- estokāde Aizsargu siena, parasti pagatavota improvizācijas ceļā no tuvumā esoša materiāla.
- amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu).
- šūtā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu nošujot.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos.
- aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
- ģelaķ probku, stengu aizsegt citus, grūstīt upuri, lai viņš nemana apzagšanu.
- aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
- pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam.
- nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri).
- aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
- aizsieties Aizsiet sev (ko) priekšā.
- aizšmauga Aizsieta, šaura vieta.
- aizžmauga Aizsieta, šaura vieta.
- aizsilietis Aizsilieši (2).
- disfunkcionāla ģimene aizskarošs un birkojošs apzīmējums, kuru dažkārt lieto darbā ar ģimenēm.
- fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem.
- garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem.
- aizkarīgs Aizskarošs, apvainojošs, aizvainojošs.
- ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas.
- apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu.
- insultācija Aizskārums, rupjība, izsmiešana.
- aizluksnāt Aizskriet sīkiem rikšiem.
- aizbraukšēt Aizskriet, brīkšķinot (zarus, žagarus).
- aiztēkāt Aizskriet, nonākt, skraidot šurpu turpu.
- noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri).
- apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm.
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā).
- konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai.
- aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot).
- aizšļūcināties Aizslīdēt, aizšļūkt (pēc paša ierosmes).
- aizsklidināties Aizslīdēt, aizšļūkt.
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- aizkrākt Aizsmakt (no kliegšanas).
- nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- nočērkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- vērdzēt Aizsmakušā, neskaidrā ķērkstošā balsī skanēt.
- nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
- aizkrēst Aizsmērēt ar šķidri plūstošu masu.
- uzsnēgties Aizsniegt (uz augšu).
- uzsniegties Aizsniegt (uz augšu).
- uzsnaicīties Aizsniegties (uz augšu).
- aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā.
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes.
- barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem.
- barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam.
- aizblieķēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
- aizblietēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
- aizšķērsīt Aizsprostot, šķērsot, aizkavēt.
- aizkārstīt Aizsprostot; norobežot, aizkārt priekšā.
- profundoplastika Aizsprostotas vai stenotizētas augšstilba artērijas dziļās daļas rekonstruēšana.
- dakriagogatrēzija Aizsprostots vai nepilnīgi attīstīts asaru kanāliņš.
- slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
- pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
- cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā.
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai.
- hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu.
- iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_.
- maiņa Aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2).
- aizvietošana Aizstāšana, substitūcija.
- sublimācija aizstāšana.
- aizvietojamība Aizstāšanas iespējamība.
- protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi.
- apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
- aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā.
- aizstāvība Aizstāvēšana.
- parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve.
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
- atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
- pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
- apoloģija Aizstāvības, arī aizstāvēšanās raksts.
- aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus).
- aizdilināt Aizsteigties īsiem rikšiem.
- aizskriet aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.)
- anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot.
- aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
- aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt.
- aizstrinkšināties Aizstrinkšķēties.
- aizstrinkšķināties Aizstrinkšķēties.
- aiztrinkšēties Aizstrinkšķēties.
- aiztrinkšķēties Aizstrinkšķēties.
- aiztrinkšināt Aizstrinkšķināt.
- aiztrinkšķināt Aizstrinkšķināt.
- aiztrinkšināties Aizstrinkšķināties.
- aiztrinkšķināties Aizstrinkšķināties.
- nojādināt Aizsūtīt jāšus, likt aizjāt.
- aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt.
- aizšalkot Aizšalkt (1).
- aizšalkot Aizšalkt (2).
- splinte Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā.
- splintele Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā.
- atsperaizšaujamais Aizšaujamais ar atsperes mehānismu.
- aizšāvekls Aizšaujamais.
- šautne Aizšaujamais.
- šļūte Aizšaujamais.
- aizkniebt Aizšaut (garām).
- nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt.
- aizblīkšķināt Aizšaut garām.
- aizplaučēt Aizšaut.
- pūdelis Aizšauts garām mērķim.
- ļeperis Aizšauts putns, kas vēl spirinās.
- aizšķaudīt Aizšķaudīt prom tikko izteikto vēlēšanos.
- aizšķaut Aizšķaudīt.
- aizšķūt Aizšķaudīt.
- bomis Aizšķērsis; barjera.
- boms Aizšķērsis; barjera.
- atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko).
- krustot Aizšķērsot (piemēram, ceļu).
- nostāties ceļā Aizšķērsot ceļu.
- stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
- stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
- stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
- stāties (arī stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
- aizkrustot Aizšķērsot, aizsprostot (ceļu).
- aizšķēršļot Aizšķērsot.
- saspraislot Aizšķērsot.
- šķērslīt Aizšķērsot.
- apšķipelēt Aizšķūrēt sniegu.
- aizšķaidīt Aizšļakstīt, pārklāt šļakstinot.
- aizšļirkt Aizšļākt aiz kaut kā.
- aizšļirkt Aizšļākt.
- aizšļūkāt Aizšļūkt, aizslīdēt.
- aizvārstīt Aizšņorēt.
- aizaijāt Aizšūpot; šūpojot aizvirzīt.
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
- aizčirkstināt Aiztaisīt, izraisot čirkstēšanu, švīkstēšanu, gurkstēšanu.
- aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku).
- aiztarkšēt Aiztarkšķēt - tarkšķot attālināties.
- paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
- aizmeimerot Aiztipināt, šūpojoties aiziet.
- retence aizture; zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā.
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
- pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
- reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam.
- mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra.
- aizupietis Aizupieši (2, 3, 4).
- kutka Aizvainojoša palama stīvai, slimai būtnei.
- aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
- uzvākot Aizvākot, aizvērt vaska šūnu.
- 8. Hērakla varoņdarbs Aizveda trāķiešu valdnieka Diomēda cilvēkēdājas ķēves.
- Raromatai Aizvēja salu nosaukums taitiešu valodā.
- aizvējs Aizvējš.
- novējš Aizvējš.
- pavēja Aizvējš.
- pavējš Aizvējš.
- pavēnis Aizvējš.
- aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā.
- aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
- samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
- aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
- Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari.
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem.
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
- ekvivalentā shēma aizvietošanas shēma, kas vienkāršota, izmantojot ekvivalentos pārveidojumus.
- Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
- kailēt Aizvilkt plosta kokiem priekšā virvi.
- aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot.
- nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
- aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
- aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
- aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
- zīmēklis Aizzīmēšanas adata.
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
- tace Aizžogojums zivju ķeršanai.
- barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera.
- ajatolla Ājatolla - gudrākais islāma tradīciju pārzinātājs šiisma novirziena musulmaņiem.
- kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu.
- fontāna Aka, īpaši strūklaka.
- nosēdaka Aka, tvertne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
- akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā.
- Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
- maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
- studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas.
- gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta.
- akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
- Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma.
- Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls.
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis.
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
- Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki.
- Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus.
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede.
- Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
- žokļžauņi Akantodes - izmirušu zivju klase.
- acanthodii Akantodes jeb žokļžauņi, izmirušu zivju klase.
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus.
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
- parations Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai; tiofoss.
- tiofoss Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai.
- grīvlāde Akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm.
- sebils Akas namiņš arābu austrumu pilsētās.
- sukrums akas šahtas dēļi.
- bluķis Akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās.
- svirkstenis Akas vinda, kuras galā karājas kārts ar spaini ūdens smelšanai.
- akaša Ākāša.
- Akasi Akaši - pilsēta Japānā ("Akashi").
- Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera.
- personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
- sforzando Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
- sforzato Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
- sinkope akcentu pārstatīšana, ritmiska inversija - uzsvara pārvietošana vārsmā.
- autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu).
- priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā.
- papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
- kaducēšana Akcijas atzīšana par spēku zaudējušu (anulētu).
- akcionārs Akciju īpašnieks.
- kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- rekuperācija Akciju kursa atjaunošana pēc ievērojama tā krituma.
- akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā.
- MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem.
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.
- kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma.
- pašvaldības akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder pašvaldībai.
- atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties.
- pašlikvidācija Akciju sabiedrības darbības izbeigšana pēc akcionāru sapulces lēmuma.
- apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš.
- ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce.
- grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus.
- fūzija Akciju sabiedrību saplūšana (apvienošanās) vai vienas akciju sabiedrības ieplūšana otrā.
- akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē.
- atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu.
- alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai.
- paratiflīts Aklajai zarnai pieguļošo retroperitoneālo audu iekaisums.
- cekektomija Aklās zarnas izgriešana.
- cekotomija Aklās zarnas pārgriešana.
- tiflektāzija Aklās zarnas patoloģiska izplešanās, paplašināšanas.
- vermogrāfija Aklās zarnas piedēkļa rentgenizmeklēšana.
- tiflostenoze Aklās zarnas sašaurinājums.
- cekorāfija Aklās zarnas sašūšana.
- apendektomija Aklās zarnas tārpveida piedēkļa izoperēšana.
- fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis.
- Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju".
- ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību.
- Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā.
- Akmeniešu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
- Akmenišku ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
- Akmenišķu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
- sierakmins Akmenns, ko lieto siera slogošanai.
- bruģakmens Akmens (ceļu) bruģēšanai; bruģa veidošanai.
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m.
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru.
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
- akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna.
- kalkuls Akmens dažādos orgānos, sastāvošs no minerālsāļiem.
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
- litoglifika akmens gravēšana; griezums akmenī.
- uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai.
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu.
- cistolitotomija Akmens izņemšana no urīnpūšļa ar griezienu.
- ureterolitotomija Akmens izņemšana no urīnvadā, atverot tā sienu.
- ptialolitotomija Akmens izoperēšana no siekalu dziedzera vai vada.
- ķērpa Akmens ķērpis (ko izmanto krāsošanai).
- akmeņpluka Akmens ķērpis, ko lieto krāsošanai.
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri.
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
- trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais.
- petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare.
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
- hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli.
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- holedoholitotripsija Akmens sadrumstalošana kopējā žultsvada.
- litotriptoskopija Akmens sadrumstalošana urīnpūslī redzes kontrolē.
- litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu.
- balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
- nārags Akmens tīklā, tā nogremdēšanai.
- pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu.
- Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5.
- torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu.
- sierakmens akmens, ko lieto siera slogošanai.
- sierakminis Akmens, ko lieto siera slogošanai.
- kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni.
- piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
- upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- akmintiņš Akmentiņš, mazs akmens.
- akmitiņš Akmentiņš, mazs akmens.
- calculus Akmentiņš, rēķināmais kauliņš.
- akmintēns Akmentiņš.
- Cobitis taenia akmeņgrauzis, šīs ģints suga.
- smerdele Akmeņgrauzis; šmerliņš.
- urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī.
- ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā.
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai; konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- saxifragaceae Akmeņlauzīšu dzimta.
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
- heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu.
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
- tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem.
- neīstais jasmīns akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem.
- saxifragales Akmeņlauzīšu rinda.
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
- hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu.
- Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei").
- ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia").
- ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia").
- pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti.
- dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama.
- stīgu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga stolonifera").
- trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama.
- trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
- paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
- Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
- pilsētas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x urbium").
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
- atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās.
- antracēneļļa Akmeņogļu darvas destilācijas frakcija ar viršanas temperatūru 270-360 C.
- karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai.
- kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
- ogļraktuve Akmeņogļu šahta, karjers.
- ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks.
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
- Psetta maxima akmeņplekste jeb āte, šīs ģints suga.
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs.
- Arenaria interpres akmeņtārtiņš.
- kalkuloģenēze Akmeņu (konkrementu) attīstīšanās.
- lapilācija Akmeņu (konkrementu) rašanās.
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
- litotomija Akmeņu izņemšana (parasti no urīnpūšļa) ar griezienu.
- hepatolitektomija Akmeņu izņemšana no aknām.
- holecistolitotomija Akmeņu izņemšana no žultspūšļa.
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
- tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā.
- litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
- litodialīze Akmeņu šķīdināšana pūslī.
- litolīze Akmeņu šķīšana vai šķīdināšana kā ārstēšanas rezultāts.
- histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta.
- sialolitiāze Akmeņu veidošanās siekalu dziedzeros.
- litoģenēze Akmeņu veidošanās.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā.
- hepatoperitonīts Aknas sedzošās vēderplēves iekaisums.
- aknīšāni Aknīstes (senāk Aknīša) pagasta iedzīvotāji.
- Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums.
- zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji.
- hepatomalācija Aknu atmiekšķēšanās, kolikvācija.
- hepatorāfija Aknu brūces sašūšana.
- urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē.
- histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē.
- malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija.
- hepatoskopija Aknu izmeklēšana apskates ceļā (laparotomijā).
- dehepatizācija Aknu izoperēšana.
- holangiotomija Aknu izvadkanāla atvēršana.
- holangiostomija Aknu izvadkanāla fistulas izveidošana.
- holangiektāzija Aknu izvadkanāla paplašināšanās.
- hepatikotomija Aknu izvadkanāla pārgriešana.
- hepatikorāfija Aknu izvadkanālā sašūšana.
- hepatocīts Aknu parenhīmas šūna.
- perihepatīts Aknu peritoneja un tam pieguļošo audu iekaisums.
- kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas.
- hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas.
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga.
- mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
- eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- hepatolīze Aknu šūnu sairšana.
- hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana.
- hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās.
- hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās.
- hepatoterapija Aknu vai aknu ekstrakta lietošana terapijā.
- hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- akommodācija Akomodācija, piemērošanās.
- skiametrija Akomodācijas mērīšana, izmantojot skiaskopiju.
- akorda prīma akorda apakšējā skaņa; pamatskaņa (1).
- pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa.
- ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
- arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
- arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
- fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
- Carex siegertiana akotainais grīšļa "Carex atherodes" nosaukuma sinonīms.
- akotājs Akotains, dzeloņains, adatains, spīdoši, mirdzoši skaists.
- būkāšana Akotu atdalīšana no miežu graudiem.
- akreditīvs Akreditēšanās raksts.
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
- publisks muzejs akreditēts valsts, pašvaldības vai autonoms muzejs.
- ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā.
- akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde.
- pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā.
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- inlains Akrobātiskā skrituļslidošana (parasti speciāli izveidotās konstrukcijās, skeitparkos).
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
- pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu.
- NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
- akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju.
- akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
- aksotomija Aksona pārgriešana vai noraušana.
- marote Āksta zizlis ar grotesku lelles galvu un zvārgulīšiem.
- mošķība Ākstība, māņu piekopšana.
- pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks.
- izrādīgs Ākstīgs, ārišķīgs.
- žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks.
- švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
- švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs.
- ķekatas Ākstīšanās, blēņošanās.
- āvīšanās Ākstīšanās.
- krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties.
- ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas.
- žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties.
- žauklis Āksts, auša; plātīga, mutīga persona.
- ēnapakausis Āksts, švīts.
- špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
- buffo aktieris komiķis, it īpaši itāļu operās.
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
- rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību.
- onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas.
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
- teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības.
- aktinons Aktīnija emanācija, gāzveida radioaktīvs elements; pussabrukšanas periods 3,9 sek.
- dermatophylus Aktinomicēšu rindas ģints.
- micromonospora Aktinomicēšu rindas ģints.
- micropolyspora Aktinomicēšu rindas ģints.
- akinomikotīns Aktinomicētu kultūras preparāts, ko lieto aktinomikozes ārstēšanai.
- pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- kauja Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7).
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.
- aktīvēšana Aktīva posteņa ievietošana bilancē.
- pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras.
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
- atlikusī bilances vērtība aktīva vērtība, tā derīgās izmantošanas laika beigās.
- sulfonilurīnviela Aktīvā viela preparātos, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera.
- sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra.
- megestrols Aktīva viela, kuras acetātu izmanto prostatas un dzemdes vēža ārstēšanā.
- apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās.
- aktivizēšanās Aktīvas darbības uzsākšana.
- aktīvā enerģija aktīvās jaudas un tās izmantošanas laika reizinājums.
- epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu.
- vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības.
- pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
- kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
- cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
- apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- virpuļstrāvu zudumi aktīvie jaudas zudumi feromagnētiskās serdēs, ko rada serdē plūstošās virpuļstrāvas.
- hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
- kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē.
- ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās.
- streptomyces Aktomicēšu baktēriju ģints.
- streptosporangium Aktomicēšu baktēriju ģints.
- ātršuvējs Aktu vāki vai mape ar šādu ierīci.
- purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē.
- nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos.
- lādētājs Akumulatora uzlādēšanas iekārta.
- superakumulators Akumulators ar ļoti lielu enerģijas uzkrāšanas spēju.
- siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna).
- adatu terapija akupunktūra, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
- viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu.
- radiometrs Akustikā - skaņas intensitātes mērīšanas ierīce.
- vispārējā akustika akustikas nozare, kas pēta skaņas rašanos, izplatīšanos un mērīšanu.
- elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
- arhitektūras akustika akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
- fizioloģiskā akustika akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas.
- apskaņošana Akustiskā lauka radīšana laukumā, telpā vai kādā tās daļā.
- skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu.
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
- oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās.
- spektrogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu spektrogrammas akustiskā analīze.
- elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- sabvūters Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā.
- akustomotorika Akustisku modeļu pārnešana kustībā.
- akušere Akušiera palīdze, vecmāte.
- akušeris Akušieris.
- vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība.
- terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni.
- masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- alkohola mānija akūta mānija, kuras cēlonis ir alkohola lietošana.
- akūts pemfigs akūta mikrokoku infekcija ar pūšļveida izsitumiem un septicēmiju.
- ulceromembranozā angīna akūta nekrotizējoša mandeļu saslimšana, kuras ierosinātāji ir simbionti.
- akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks.
- miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām.
- kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi.
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā.
- reimatiskais miozīts akūts vai hronisks miozīts, kura veicinošais faktors ir atdzišana; noris ar sāpēm un kustību ierobežojumu.
- mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums.
- miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana.
- mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
- Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
- distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni.
- lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos.
- ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā.
- kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem.
- aizmeteklis Āķis aizāķēšanai, nostiprināšanai.
- kāpslis Āķis kāpšanai stabos, kokos.
- ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai.
- ķēpis Āķis virves vīšanai.
- suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas).
- knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai.
- kabe Āķis, makšķerāķis.
- Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus").
- spīdīgais āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis vernicosus").
- cilpāniski Āķveidīgi, plaši.
- piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem).
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
- Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam).
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
- Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots.
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri.
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
- Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m.
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m.
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
- Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem.
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m.
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības.
- AL Alabama - ASV štats.
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā.
- alantoģenēze Alantoja attīstīšanās.
- ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
- Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti.
- grota Alas paplašinājums aiz šauras ieejas.
- grote Alas paplašinājums aiz šauras ieejas.
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos.
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta.
- alēni Alas zvēri: vilki, lapsas, lūši.
- Helanšana grēda Alašaņa grēda Ķīnā.
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
- Škipetare Albānija (pašnosaukums).
- hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla.
- antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā.
- antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē.
- lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī.
- Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm.
- oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai.
- pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta.
- Alečs Aleča šļūdonis.
- anagoģija Alegoriska tulkošana.
- aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
- smilšainais aleirīts aleirīts ar smilšu piejaukumiem.
- allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve.
- Būkefals Aleksandra Lielā mīļākais zirgs, vispārim dūšīgs zirgs.
- Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā.
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- Ārijs Aleksandrijas kristiešu garīdznieks (Arius; ap 250.-336. g.), ariānisma radītājs.
- Aleksandrovas ezers Aleksandrovkas ezers Preiļu novada Rušonas pagastā.
- asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
- hemalekse Aleksīna jeb komplementa veidošanās asinīs.
- noaulekšot Alekšos nojāt.
- Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā.
- Brūžupīte Alekšupīte, Ventas pieteka.
- Sure Alekšupīte, Ventas pieteka.
- Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
- recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī.
- dominantās alēles alēles, kas heterozigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē vairāk nekā recesīvās alēles.
- dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi.
- recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta.
- mutantās alēles alēles, parasti recesīvās, kas radušās mutāciju rezultātā.
- skaldīšanās Alēlisku gēnu pāru sadalīšanās un izvietošanās dažādās šūnās.
- alēlomorfisms Alelomorfu īpašību pārraidīšana iedzimtības ceļā.
- alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
- alenča Alenča govis - Holandes šķirnes govis.
- dealerģizācija Alergēna neitralizēšana vai inaktivēšana ar kādu terapeitisku līdzekli.
- autoalerģizācija Alerģijas rašanās pret paša audiem.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- polinoze Alerģiska slimība - siena drudzis, ko izraisa siena putekļi, kā arī vairāku augu ziedputekšņi.
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas.
- dizalerģizācija Alerģiskā stāvokļa izbeigšanās vai pārtraukšana.
- alerģizācija Alerģiska stāvokļa rašanās; alergēna iekļūšana organismā.
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
- imūnsupresija Alerģisko reakciju apslāpēšana, novēršana (angļu "immunosuppresion").
- Ēlešda Alešda, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā (_Élesd_).
- jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā.
- Alfa Romeo Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem.
- alfa radioaktivitāte alfa sabrukšana.
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
- palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
- hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus.
- konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti.
- grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
- mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
- naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus.
- aģe Algebra (mācību priekšmets).
- aldžebra Algebra (mācību priekšmets).
- aļģe Algebra (mācību priekšmets).
- algebrene Algebra (mācību priekšmets).
- alģene Algebra (mācību priekšmets).
- alīzebra Algebra (mācību priekšmets).
- allene Algebra (mācību priekšmets).
- alzebra Algebra (mācību priekšmets).
- alzēbrika Algebra (mācību priekšmets).
- gabrele Algebra (mācību priekšmets).
- gebra Algebra (mācību priekšmets).
- ģebra Algebra (mācību priekšmets).
- polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem.
- vesela algebriska izteiksme algebriska izteiksme, kurā neietilpst dalīšana.
- lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki).
- kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
- izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus.
- Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs.
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
- Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris.
- Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks.
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
- jaukšana algoritmiska metode, kas ļauj pārveidot ieraksta atslēgu, kas nosaka datu atrašanās vietu, tā adresē.
- nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas.
- Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu.
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
- apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos.
- algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga.
- Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā.
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
- amilspirti alifāliskie spirti C~5~H~11~OH; izmanto šķīdinātāju ražošanā.
- aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe.
- heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums.
- izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100.
- mannīts alifātiskais sešvērtīgais spirts HOCH~2~-(CHOH)~4~-CH~2~OH.
- heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā.
- alimentācija Alimentu maksāšana.
- alimentēšana Alimentu maksāšana.
- izvilks Āliņģis makšķerēšanai.
- kausainā alise ališu suga ("Alyssum calycinum").
- tuksneša alise ališu suga ("Alyssum desertorum").
- Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama.
- kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- mūru alise ališu suga ("Alyssum murale").
- sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa.
- klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
- Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju.
- kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi.
- acidēmija Alkāliju rezervju samazināšanās asinīs, kas izpaužas kā pH pazemināšanās.
- hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju.
- anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
- ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes.
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
- violīns Alkaloīds, kas atrodas daudzos vijolīšu dzimtas augos.
- rezerpīns alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu; izmanto arī psihožu un neirožu ārstēšanai.
- skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli.
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības.
- apomorfins Alkaloids, ko iegūst no morfina, atšķeļot ūdens molekulu.
- ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
- ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā.
- pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri.
- tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
- Alkāsu grāvis Alkāšu grāvis, ūdenstece Latvijā.
- izkļaut Alkatīgi iztukšot, izēst.
- olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti.
- gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
- pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
- alkīdlaka Alkīdsveķu šķīdumis gaistošā organiskā šķīdinātājā.
- alkilēšana Alkilgrupu ievadīšana organiskos savienojumos.
- festiņš Alkohola dzeršana.
- fests Alkohola dzeršana.
- jūbels Alkohola dzeršana.
- alkoholizācija Alkohola ievadīšana audos kustību vai jutības paralizēšanas nolūkā.
- alkošanās alkohola lietošana.
- antialkoholiķis Alkohola lietošanas pretinieks.
- dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
- peregars alkohola smaka mutē pēc dzeršanas.
- hektorizēšanās alkoholiskā dzēriena _Hekotrs_ dzeršanas process.
- ceļa kāja alkoholiska dzēriena glāze, ko tukšo pirms došanās ceļā.
- ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
- štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
- piešprice Alkoholiskam dzērienam pieliets šķidrums.
- metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
- žūpošana Alkoholisko dzērienu lietošana.
- riteņkrodzniecība alkoholisko dzērienu pārdošana ar piegādi.
- dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta.
- malibu Alkoholisks dzēriens (21%) uz Karību baltā ruma bāzes ar kokosriekstu garšu.
- aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
- akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā.
- knikerbokers Alkoholisks dzēriens ar rumu un garšvielām.
- rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- dropīte Alkoholisks dzēriens; iedzeršana.
- porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
- punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
- Minesotas programma alkoholisma un citu atkarību ārstēšanas metode, kurā tiek izmantota atveseļošanas programma ar medicīnas, psiholoģijas un anonīmo alkoholiķu 12 pakāpju terapiju.
- dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
- spirituozs Alkoholu saturošs, alkoholisks.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- Physcomitrium pyriforme alksnāja pūšļcepurene.
- alksnaine Alksnājs, alkšņu mežs; ar alkšņiem apaugusi vieta.
- libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- tummaks Alkšņa miza, koka miza, no kuras gatavo turzas.
- kursiņš Alkšņa mizas turza ogu lasīšanai.
- elkšņains Alkšņains.
- alnus Alkšņi.
- alkšņains Alkšņiem apaudzis, pieaudzis.
- elkšņots Alkšņiem apaudzis.
- alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
- Clethra alnifolia alkšņlapu kletra.
- Amelanchier alnifolia alkšņlapu korinte.
- Micromeles alnifolia alkšņlapu mikromele.
- alšvanga Alkšņu grava.
- sīkalkšņi Alkšņu krūmi.
- Psylla alni alkšņu lapblusiņa.
- elsksniens Alkšņu mežs, alksnājs.
- alksniens Alkšņu mežs, alkšņu krūmājs.
- elkšņājs Alkšņu mežs.
- ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela.
- alkšņruste Alkšņu mizās iegūts sarkanbrūns (auduma) krāsojums.
- tarba Alkšņu mizas kārba.
- strimpa Alkšņu mizas taure.
- Cryptorrhynchus lapathi alkšņu smecernieks.
- sirdslapiņu alksnis alkšņu suga ("Alnus cordata"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
- Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans.
- Agelastica alni alkšņu zilais lapgrauzis.
- Gyrodon lividus alkšņu zobiņbeka.
- bārkši Alkšņu, lazdu skaras.
- Milnupīte Alkšņupe, Gaujas pieteka.
- Zvirguļupe Alkšņupe, Gaujas pieteka.
- Alkšņupīte Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
- Kraukupe Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
- Alkšņu upīte Alkšņvalks Laucienas pagastā.
- kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
- kalcinācija Alķīmijā pirmā gudrības akmens iegūšanas stadija.
- alchimija Alķīmija; zelta taisīšana, niekošanās.
- alkahests Alķīmiķu meklēts universāls vielu šķīdinātājs.
- Allažskaja Allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Allasch Allažu pagasta bijušais nosaukums.
- Alces alces alnis, šīs ģints suga.
- niksieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" iedzīvotāji.
- gāršnieki Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji.
- Vecnikšas Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" nosaukuma variants.
- Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu.
- izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti.
- alotetraploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir 2 sugu diploidāli hromosomu komplekti; amfidiploīds.
- amfidiploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir divu sugu diploidāli hromosomu komplekti; sugu hibrīds ar divkāršu hromosomu skaitu.
- agromyza Alotājmušu dzimtas ģints.
- irenomyia Alotājmušu dzimtas ģints.
- ophiomya Alotājmušu dzimtas ģints.
- phytomyza Alotājmušu dzimtas ģints.
- fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
- Alosa alosa aloza, šīs ģints suga.
- Alchemilla alpina alpīnais rasaskrēsliņš.
- traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas.
- sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- Jāņa āboliņš alpu āboliņš ("Trifolium alpestre").
- Trifolium alpestre Alpu āboliņš.
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
- Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
- Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem.
- Aļšvangenskaja Alšvangas (tagad Alsungas) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe.
- angļu rags alta oboja, koka pūšamais mūzikas instruments.
- tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas.
- oiroti Altajiešu tautas nosaukums 1922.-1948. g.
- altai-kiži Altajiešu tautas pašnosaukums.
- kirgīzu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
- čuvašu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
- jakutu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda; rakstības pamatā kr. alfabēts.
- mongoļu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Mongolijā, rakstu piemin, no 12.-13. gs. mongoļu rakstā.
- burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- čulimu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas austrumu atzara uiguru-oguzu grupas valoda.
- uiguru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lieto arābu rakstu, daļa krievu (bijušās PSRS teritorijā).
- uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu.
- turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu.
- hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
- karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts.
- tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts.
- evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
- nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- udehu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas viena no ziemeļu apakšgrupas valodām.
- tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda).
- mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas.
- asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā.
- Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums.
- konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
- ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
- ājurvēdiskā medicīna alternatīvās medicīnas metode, senās Indijas medicīnas zināšanu apkopojums.
- iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota.
- crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums.
- rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams.
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
- andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”).
- impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai.
- Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
- Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā.
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe.
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
- Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums.
- Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
- Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
- Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums.
- Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums.
- Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums.
- Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums.
- Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
- Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
- Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
- Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums.
- Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants.
- Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants.
- Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums.
- Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums.
- Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums.
- Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums.
- Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums.
- Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums.
- demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji.
- Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums.
- Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums.
- Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums.
- Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums.
- Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums.
- Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- tjuršinieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji.
- Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums.
- ķursenieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Ķurši" iedzīvotāji.
- Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums.
- Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums.
- Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums.
- kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju.
- reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā.
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
- boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
- lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē.
- tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas.
- cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C.
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
- alumīntermija Alumotermija - metālu iegūšana, to oksīdus reducējot ar alumīnija pulveri.
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
- alusdarniecība Alus darināšana.
- patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
- aldarība Alus gatavošana.
- zeija Alus kāšamais trauks.
- drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā.
- nokāšas Alus pildīšana (mucās).
- saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā.
- Giness Alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu.
- iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu.
- aizblunkšķēties Alus rūgšanas laikā izdot zināmas skaņas.
- sāmāt Alus rūgšanas procesa fāze, kad tas puto un čaukst.
- drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas.
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
- žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus.
- šmakovka Alus šķirne.
- APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
- saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
- goze alus veids - sāļš, skābs un eļļains [eila]{s:2060} veids, radies Vācijā
- ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
- eils alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi augstā temperatūrā (16-26°C) un tā notiek tilpnes augšdaļā
- stauts alus veids, ko gatavo ar grauzdētu iesalu, tumšs, ar karameļu garšu; tas var būt gan [eila]{s:2078}, gan [lāgera]{s:2079} veida alus, bet eila veidā gatavo biežāk
- medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
- mīksts alus alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas.
- baltais (bālais) alus alus, ko gatavo ar kviešu iesalu (pārējos alus veidus gatavo ar miežu iesalu); kviešu alus
- guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
- guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
- gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
- aļteņš alutiņš.
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
- palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti.
- lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
- kannenieks Alvas kannu lējējs, plašākā nozīmē bļodnieks.
- apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
- epikasīts Alvas un svina lodējamais pulveris, ko lietoja metālu pārklāšanai karstumā.
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
- blitka Alvas zivtiņa ar āķi līdaku ķeršanai.
- cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama.
- alveolektomija Alveolārā izauguma nogriešana.
- azulēchi Alvētas glūdas plātnes, ko Spānijas mauri 13. gs. sāka lietot klonu un sienu izgreznošanai.
- Alvīšu ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Alvītes ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem.
- zuāvs Alžīriešu strēlnieks karaspēka daļās, kuras Francijas armijā gk. komplektēja no Alžīrijas iedzīvotājiem.
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts.
- algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
- jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai.
- fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās.
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
- rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas.
- rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas.
- fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas.
- harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu.
- monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
- oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
- albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta.
- albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints.
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga.
- peronosporaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta.
- apodachlya Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu dzimtas ģints.
- ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām.
- lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints.
- aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints.
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
- pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints.
- actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints.
- absidia Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mukoru dzimta.
- pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta.
- pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints.
- endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
- zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta.
- saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm).
- zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni.
- anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns.
- Eleka Aļikova, apdzīvota vieta Krievijas Čuvašijas Republikā, tāc nosaukums čuvašu valodā.
- dūrējs Aļņa, brieža vai stirnas vīriešu kārtas īpatnis ar ragiem, kuriem nav žuburu.
- ām Āma, sena šķidruma mērvienība, āms 3.
- Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
- amiši Amanīti, eimiši.
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas.
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām.
- Amarila Amarilo - pilsēta ASV, Teksasas štatā.
- eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
- ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos.
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
- tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem.
- zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu.
- caurbira Amata kandidāts, kas vēlēšanās nav ievēlēts.
- abolīcija Amata likvidēšana, atstādināšana no amata.
- darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā.
- šrāgs Amata rullis; šrāga.
- amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
- aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis.
- kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības.
- Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera.
- Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka.
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
- Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe.
- Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
- Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā.
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
- drabesieši Amatas novada Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" iedzīvotāji.
- araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji.
- billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji.
- rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji.
- laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji.
- sērmūksēni Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" iedzīvotāji.
- Skujenes muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Skujene" bijušais nosaukums.
- Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums.
- Schloss-Schujen Amatas novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Neuhof Amatas novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums.
- ģiksēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
- ģiksieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
- Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru.
- akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors.
- APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System".
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
- mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
- stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu.
- mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana.
- papeterija Amatnieciska papes un papīra izstrādājumu pagatavošana.
- amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā.
- amatizglītība Amatnieka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība.
- amata zaķi amatnieki, kas nebija amatnieku cunfšu locekļi un slepeni nodarbojās ar kādu amatu.
- ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts.
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
- kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj.
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
- širenieks Amatnieks, kas izgatavo širas (zirga aizjūga piederumu).
- gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- krustārijs Amatnieks, kas nodarbojas ar izcilu attēlu izgriešanu.
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs.
- mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- koka amatnieks amatnieks, kas strādā ar koku, gatavo koka priekšmetus.
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
- amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai.
- staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
- mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls.
- kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu.
- kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus.
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- ģenerālkvartīrmeistars Amatpersona vācu ģenerālštābā un armiju štābos.
- referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
- ostas kapteinis amatpersona, kas atbild par kārtību un kuģošanas drošību ostā.
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina.
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
- arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- locmeistars Amatpersona, kas pārzina bīstamo jūras vietu norobežošanu (norobežojuma zīmju izlikšanu).
- pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
- nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
- konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā.
- uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
- palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
- ierēde Amats, štata vieta.
- Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.).
- nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
- Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru.
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski.
- Ombu muiža Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" bijušais nosaukums.
- Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski.
- Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums.
- Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
- Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
- Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski.
- Garšani Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Garšāni" nosaukuma variants.
- Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
- Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
- stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
- stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
- Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants.
- Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski.
- Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants.
- Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski.
- Skeiviškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
- Šķiviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
- Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski.
- Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
- Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
- Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski.
- Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
- Dzaknaka Amdo, apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_).
- proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām.
- jenkijs Amerikānis no Ziemeļu štatiem (ASV pilsoņu kara laikā).
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās.
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation").
- bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums.
- Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli.
- korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
- bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu.
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
- Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- Grossularia hirtella Amerikas ērkšķoga.
- nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri.
- Haematoxylon campechianum Amerikas kampešs.
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
- prēriju rati Amerikas kolonistu ceļošanas furgons.
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
- ALA Amerikas latviešu apvienība.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē.
- grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm.
- WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association").
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu.
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes.
- gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne.
- grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne.
- hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā.
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars.
- aminogrupa amīniem raksturīga funkcionāla grupa; pirmējā aminogrupa -NH~2~, otrējā aminogrupa =NH, trešējā aminogrupa ≡N.
- kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts.
- dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma.
- transaminēšana Aminogrupas pārnešana no viena savienojuma uz otru.
- aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā.
- dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm.
- laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim.
- cistīns Aminoskābe dažādos proteīnos; dažreiz atrodama urīnpūšļa akmeņos un nierakmeņos.
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
- karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
- hiperacidaminūrija Aminoskābju daudzuma palielināšanās urīnā.
- kabamīnskābe Aminoskudrskābe, visvienkāršākā aminoskābe; nav sastopama brīvā stāvoklī.
- semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā.
- triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH.
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
- perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
- amnioģenēze Amnija veidošanās.
- Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā.
- dzeltenais vanagzirnis amoliņš.
- medusziedi Amoliņš.
- briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā).
- hipamnioze Amonija šķidruma nepietiekamība.
- amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni.
- amoniēmija Amonjaks vai tā savienojumi asinīs; simptomi: pazemināta temperatūra, vājš pulss, gremošanas traucējumi, koma.
- amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība.
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās.
- miliampērs Ampēra tūkstošdaļa.
- mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
- amplitūdas detektēšana amplitūdas modulētā signāla detektēšana.
- amplitūdas un fāzes detektēšana amplitūdas un fāzes modulētā signāla detektēšana.
- ampulīts Ampulas iekaisums, piem., sēklvada paplašinājuma iekaisums.
- Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
- āmuls Āmulis, āboliņš.
- Syringa reticulata var. amurensis Amūras ceriņš.
- Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
- Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
- sfirektomija Āmuriņa izgriešana.
- maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā.
- zubila Āmuriņš ar asu galu metāla ciršanai; cirtnis.
- dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs.
- pinne Āmurs (tā galvas šaurākā daļa), ar ko kapina izkapti.
- slāģis āmurs klona blietēšanai.
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
- pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums.
- autoanafilakse Anafilakse pret paša vielu maiņas produktiem.
- izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu.
- serumanafilakse Anafilakse, ko izraisa seruma ievadīšana.
- reversā pasīvā anafilakse anafilakse, ko izraisa, vispirms ievadot antigēnu, pēc tam specifisko antivielu; rodas šoks.
- anafilaktoģenēze Anafilakses rašanās.
- anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi).
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
- kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
- rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku.
- proktotomija Anālās vai rektālās striktūras pārgriešana.
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
- pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai.
- analītiskā introspekcija analītiska savu domu un emociju pašnovērošana.
- rotācija Analītiska vai grafiska faktoru matricas pārvietošana; secīga lomu maiņa.
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
- ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā.
- elektrogravimetrija Analītiskās ķīmijas elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir uz elektroda izdalījušos nogulšņu masas mērīšana.
- elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce.
- intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
- kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
- izmaksu mainības analīze analīze, ko veic, lai noteiktu, kā mainās vienas vienības (vai dažādu vienību) izmaksas atkarībā no produkcijas vai pārdošanas apjoma.
- pēcanalīze Analīze, kurā indivīds novērtē, kā viņa uzstāšanās ietekmējusi auditoriju.
- luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija.
- termogravimetriskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga masas izmaiņu un temperatūras reģistrēšana karsēšanas gaitā.
- derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā.
- elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
- topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
- skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
- refraktometrija analīzes metode, kuras pamatā ir šķīduma refrakcijas koeficienta noteikšana.
- fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās.
- paraugs Analizēšanai paņemtā viela.
- analogā attēlu apstrāde analogo attēlu ģeometriskā vai radiometriskā transformēšana, izmantojot fizikālus vai ķīmiskus procesus.
- videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā.
- impulskoda modulācija analogsignāla pārveidošanas metode ciparsignālā. Analogsignāla amplitūda noteiktos laika momentos tiek diskretizēta un pēc tam kvantēta
- diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības.
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs.
- gastranastomoze Anastamozes izveidošana starp kuņģa mutes un vārtnieka daļu, ja kuņģis sašaurināts smilšu pulksteņa veidā.
- anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
- patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos.
- izoperistaltiska anastomoze anastomoze, ko izveido starp divām gremošanas trakta daļām tā, lai tajās sakristu peristaltikas virzieni.
- pankreatoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- pankreatogastrostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un kuņģa vārtnieka daļu.
- pankreatoenterostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un tievo zarnu.
- pankreatojejunostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un tukšo zarnu.
- ileocekostomija Anastomozes izveidošana starp aklo un līkumaino zarnu.
- cekokolonostomija Anastomozes izveidošana starp aklo zarnu un lokzarnu.
- ezofagoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- ezofagogastrostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un kuņģi.
- ezofagoenterostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tievo zarnu.
- ezofagojejunostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tukšo zarnu.
- ileoileostomija Anastomozes izveidošana starp divām līkumainās zarnas cilpām.
- kolokolostomija Anastomozes izveidošana starp divām lokzarnas daļām.
- rektorektostomija Anastomozes izveidošana starp divām taisnās zarnas daļām.
- holecistoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp divpadsmitpirkstu zarnu un žultspūsli.
- gastroezofagostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un barības vadu barības vada apakšējā gala sašaurināšanās gadījumos.
- gastroduodenostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu.
- gastroileostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un līkumaino zarnu.
- gastrokolostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un lokzarnu.
- gastroenterostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un tukšo zarnu, apejot vārtnieku.
- gastroenterokolostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi, tievo zarnu un lokzarnu.
- ileosigmoideostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un S veida zarnu.
- ileoproktostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un taisno zarnu.
- ileotransversostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino zarnu un šķērszarnu.
- kolosigmoidostomija Anastomozes izveidošana starp S veida zarnu un lokzarnu.
- ureteropielostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un nieres bļodiņu, izgriežot vai atstājot urīnvadā sašaurināto daļu.
- ureterosigmoidostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un S veida zarnu.
- fleboflebostomija Anastomozes izveidošana starp vēnām.
- ureteroureterostomija Anastomozes izveidošana starp viena urīnvadā diviem segmentiem vai starp abiem urīnvadiem.
- cistikoenterostomija Anastomozes izveidošana starp žultspūšļa izvadkanālu un tievo zarnu.
- ureterokolostomija Anastomozes radīšana starp lokzarnu un urīnvadu, implantējot to lokzarnā.
- ureterocistostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un pūsli.
- ureteroproktostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un taisno zarnu.
- ureteroenterostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un zarnu.
- hepatikoduodenostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- hepatikoholedohostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kopējo žults vadu.
- hepatikogastrostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kuņģi.
- hepatikojejunostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un tukšo zarnu.
- hepatikoenterostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un zarnu.
- kaškars Anaša, marihuāna.
- plans Anaša, marihuāna.
- šejs Anaša, marihuāna.
- planakešs Anaša.
- planikašs Anaša.
- planokiša Anaša.
- baš Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g).
- bašs Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g).
- herems Anatēma (lāsts un izslēgšana) jūdaismā.
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
- sūtūra Anatomijā "šuve", kur divi kauli sanāk kopā un savienojas.
- hemisekcija Anatomijā pārdalīšana divās vienādās laterālās pusēs.
- splanhnoloģija Anatomijas nozare, kas pētī iekšējos orgānus.
- anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus.
- Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā.
- vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli).
- laringostenoze Anatomisks balsenes sašaurinājums atšķirībā no funkcionālā.
- kardiostenoze Anatomisks kuņģa ieejas atveres sašaurinājums.
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
- ceroplastika Anatomisku preparātu veidošana no vaska.
- Anzen Ances pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
- spilvainais ancītis ancīšu suga ("Agrimonia pilosa").
- ārstniecības ancītis ancīšu suga (Agrimonia eupatoria").
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
- Andra Āndhra Pradēša, štats Indijā.
- Andrapradeša Āndhra Pradēša, štats Indijas dienvidaustrumos.
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
- Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58.
- AUMM Andreja Upīša memoriālais muzejs (atsaucēs).
- andreae Andrejas - lapu sūnu klases andreju apakšklases ģints.
- andreaeidae Andreju apakšklase.
- telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi.
- Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums.
- Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums.
- Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums.
- Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums.
- grišānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grišāni" iedzīvotāji.
- Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums.
- Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums.
- Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski.
- Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants.
- užanišķi Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Užanišķi" iedzīvotāji.
- Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā.
- Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
- lipuškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji.
- rešetnieki Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Rešetnieki" iedzīvotāji.
- ruduškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ruduški" iedzīvotāji.
- atslāņošanās aneirisma aneirisma, kurā asinis nokļūst starp artērijas iekšējo un muskuļu slāni, atslāņojot tos vienu no otra.
- varikozā aneirisma aneirisma, kuras maiss savieno artēriju un blakus esošu, parasti paplašinātu vēnu.
- aneirismektomija Aneirismas maisa izgriešana.
- aneirismotomija Aneirismas maisa pārgriešana.
- aneirismorāfija Aneirismas maisa sašūšana.
- endoaneirismorāfija Aneirismas sašūšanas metode: pēc maisa atvēršanas to aizšuj, atstājot normāla lieluma lūmenu.
- dezaneksija Aneksijas likvidēšana.
- eritroblastiskā anēmija anēmija ar eritroblastu parādīšanos asinīs.
- hemolītiskā anēmija anēmija kā eritrocītu pastiprinātas noārdīšanās sekas; cēloņi: eritrocītu konstitucionāls vājums.
- posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
- sulfanēmija Anēmija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
- sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas.
- hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
- anestētikas Anestezējošie līdzekļi - vielas, kas rada vietēju anestēziju (novokaīns, kokaīns u. c.).
- reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum.
- anestezēšana Anestēzijas iestāšanās.
- Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā.
- farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem.
- hondrangioma Angioma ar skrimšļa elementiem.
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
- vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā.
- AKEI angiotenzīna konvertējoša enzīma inhibitori.
- jomeni Anglijā - 14.-18. gs. zemnieki, kas saimniekoja patstāvīgi; sīki zemes īpašnieki.
- solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas.
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks.
- jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks.
- magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi.
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
- plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
- komoners Anglijas parlamenta apakšnama loceklis.
- Anglijas revolūcija Anglijas pilsoņu karš.
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
- amalgamēšana Anglijas sīko vietējo arodbiedrību saplūšana valsts mēroga nozaru centrālajās arodbiedrībās.
- Tautas harta Anglijas strādnieku petīcija parlamenta apakšnamam 1838. g.
- sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
- Simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
- ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne.
- lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa.
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
- self-government Anglijas vietējā pašvaldība.
- anglofilija Anglijas, angļu, visa angliskā apjūsmošana.
- konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- metodisti Anglikāņu baznīcas sekta; šīs sektas locekļi.
- jiti anglosakšu cilts
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi.
- mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu.
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
- džingo Angļu (sākotnēji) un amerikāņu urāpatriotu un šovinistu iesauka.
- aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam.
- beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei.
- Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām.
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
- tonna Angļu mērvienību sistēmā izmanto arī dažus atšķirīgus lielumus.
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
- pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā.
- konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce.
- džingoists Angļu vai amerikāņu šovinists, urāpatriots.
- anglene Angļu valoda (mācību priekšmets).
- anglīte Angļu valoda (mācību priekšmets).
- ingliš Angļu valoda (mācību priekšmets).
- anglofonisks Angļu valodā runājošs; anglofons.
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
- lake Angļu vietvārdu priekšā apzīmē ezeru.
- gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu.
- sovereign Angļu zelta nauda, 20 šiliņu.
- piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā.
- Bogarts Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - gars vai mājas gariņš.
- klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu.
- MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola").
- anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa.
- helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām.
- anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst.
- bezkameras animācija animācija, kurā attēlu tieši uzzīmē vai uzdrukā uz filmas lentes.
- heterotrops Anizotrops, dažādos virzienos ar dažādām īpašībām.
- mango ankardiju dzimtas ģints ("Mangifera"), mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem.
- fibrozā ankiloze ankiloze no fibrozu audu savairošanas ap locītavu vai locītavā.
- anaklāze Ankilozes pārlaušana.
- ankilopoēze Ankilozes vai saaugumu rašanās.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā.
- Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums.
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
- UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
- anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā.
- aberācija Anomāla elektrisko signālu pārvade sirds vadīšanas sistēmā.
- makroorhīdisms Anomāla sēklinieku palielināšanās.
- diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā.
- polakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās.
- pollakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās.
- bradiūrija Anomāli lēna urinēšana.
- polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
- asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu.
- mikronormoblasts Anomāls eritrocīta priekštecis ar defektīvu hemoglobīna sintēzi.
- bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
- atribūcija Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana.
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
- asideroze Anormāla dzelzs rezervju samazināšanās organismā.
- hromosomu neizšķiršanās anormāls gadījums mejozes vai mitozes anafāzē, kad attiecīgi divas homoloģiskās hromosomas vai vienas hromosomas divas hromatīdas nonāk vienā meitšūnā.
- sekstets ansamblis, kura sastāvā ir seši izpildītāji.
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
- engraulis Anšovi.
- hamsa Anšovs - sīka siļķveidīgo kārtas jūras zivs, izmanto pārtikas rūpniecībā.
- engraulidae Anšovu dzimta.
- epistilijs Antablementa apakšējā daļa.
- arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa.
- Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā.
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m.
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju.
- šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi.
- raidantena Antena radioviļņu izstarošanai.
- radioantena Antena radioviļņu uztveršanai un raidīšanai.
- uztvērējantena Antena radioviļņu uztveršanai.
- antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus.
- antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
- furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī.
- alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski.
- hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis.
- Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā.
- fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos.
- hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu.
- gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga.
- aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā.
- ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
- ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
- nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu.
- ksantomicīns Antibiotiskas vielas, kas izolētas no streptomicēšu kultūras.
- sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu.
- nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm.
- ABN Antiboļševistiskais nāciju bloks.
- amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā.
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
- desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs.
- vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu.
- antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu.
- dimerkaptopropanols Antidots pret saindēšanos ar arsēnu, dzīvsudrabu, zeltu un bismutu.
- žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās.
- rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu.
- kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
- antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu.
- ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa.
- seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības.
- imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu.
- imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju.
- imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
- antitoksigēns Antigens (toksīns), kas stimulē antitoksīna rašanos asinīs.
- izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni.
- dermatomicīns Antigēns dermatomikožu diagnosticēšanai, profilaksei vai ārstēšanai.
- konjugēts antigēns antigēns kurā viena acila grupa vai vienkāršs savienojums piesaistīts proteīnam.
- imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma.
- heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
- amboceptorogēns Antigēns, kas ierosina amboceptora rašanos.
- aleksofiksagēns Antigēns, kas stimulē komplementa saistītāju antivielu rašanos.
- poligēns Antigēnu komplekss, kas ierosina vairāku specifisku antivielu rašanos.
- antiholīnerģisks Antiholīnerģiskie līdzekļi - vielas, kas nomācoši ietekmē parasimpātisko nervu sistēmu.
- sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu.
- hipotrachēlijs Antīkā arhitektūrā kolonnas kakla apakšdaļa.
- sistils Antīkā arhitektūrā kolonu kārtojums, novietojot kolonas 2 apakšējo diametru attālumā citu no citas, mērot starp kolonu asīm.
- fornix Antīkā arhitektūrā veco, vienkāršo triumfa loku apzīmējums.
- Asplenium antiquum antīkā asplēnija, šīs ģints suga.
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums.
- celle Antīkā tempļa iekšējā telpa, kur atradās dievības tēls.
- ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri).
- stilobats Antīkajā arhitektūrā - kāpņveidīga cokola augšējā virsma.
- eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām.
- trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
- aporija Antīkajā filozofijā - loģiska grūtība, nepārvarama pretruna problēmas risināšanā.
- Pirams Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauneklis, Tisbes mīļākais.
- Tisbe Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauniete, Pirama iemīļotā.
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts.
- stasims antīkajā tradīcijā dziesma, kas traģēdijā nodalīja atsevišķas epizodes.
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
- bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm.
- jambtrohajs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - četrzilbju pēda, kas sastāv no jamba un trohaja.
- tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm.
- epods Antīkajā vārsmošanas sistēmā - lirisks dzejolis, kurā garais pants mijas ar īso.
- antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes.
- pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas.
- pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs.
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
- bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni.
- teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- paraskēnijs Antīko teātru iekārtā eja no orķestra tieši uz skatuvi.
- naoss Antīko tempļu iekštelpa, kur atradās dievības tēls.
- omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā.
- antiprotrombīns Antikoagulants, kas kavē protrombīna pārvēršanos trombīnā.
- autoantikomplements Antikomplements, kas radiesorganismā un spēj neitralizēt paša seruma komplementu.
- ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums).
- spina Antīkos cirkos iekārtota garensiena, kas sacīkšu laukumu sadalīja 2 daļās.
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
- oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai.
- krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām.
- kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
- dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai.
- nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem.
- neostibozāns Antimona preparāts, pretleišmaniju līdzeklis.
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
- antioksidētāji Antioksidanti - vielas, kas novērš vai kavē oksidēšanos.
- piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli.
- likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns.
- antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
- antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem.
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
- kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi.
- antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- autoantitoksīns Antitoksīns, kas rodas organismā un pasargā to no saslimšanas.
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- placentolizīns Antiviela dzīvnieka serumā, kuram ievadītas cita dzīvnieka placentas šūnas.
- antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku.
- endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas.
- timolizīns Antiviela, kas noārda aizkrūtes dziedzera šūnas.
- autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas.
- autoantiviela Antiviela, kas radusies organismā pret paša audiem.
- anafilaktīns Antiviela, kas rodas, reaģējot uz proteīna ievadīšanu anafilaksē.
- izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem.
- imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot.
- aglutinīni Antivielas asins serumā, kas ierosina asins šūnu salipšanu.
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
- antivirusāls Antivirusālie līdzekļi - medikamenti, kas nomāc vīrusu attīstību un vairošanos.
- Antaslovas ezers Antoslavas ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Stolānu ezers Antoslavas ezers Ņukšu pagastā.
- pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas.
- antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
- sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija.
- brahicefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai.
- brahikefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai.
- kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
- goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai.
- autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks.
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
- antropotehnika Antropometrijas un psihotehnikas datu izlietošana arodnieciskās izlases nolūkos.
- Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju.
- anullēšana Anulēšana.
- atcelt atsaukšanu anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju.
- atsaukt Anulēt pēdējo izdarīto rediģēšanas operāciju.
- atderināt Anulēt saderināšanos.
- sulfanūrija Anūrija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
- prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā.
- Anušavans Anušavans Sosanvers.
- Sosanvers Anušavans Sosanvers.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu.
- Anšana Aņšaņa - pilsēta Ķīnā.
- Anšuna Aņšuna, pilsēta Ķīnā.
- aortas stenoze aortālās atveres sašaurinājums, kura rašanos veicina aortas vārstuļa viru saaugšana (pēc endokardīta) vai arī pārkaļķošanās (pēc endokardīta vai aterosklerozes dēļ).
- aortotomija Aortas atvēršana.
- aortektomija Aortas daļas izgriešana.
- endaortīts Aortas iekšējā slāņa iekaisums.
- aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
- aortas koarktācija aortas loka sašaurinājums zem lielo asinsvadu atzarošanās vietas.
- retrogrādiskā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc katetra ievadīšanas pa kādas perifēriskās artērijas lūmenu pret asins plūsmu aortā un rentgenkontrastvielas ievadīšanas.
- aortogrāfija Aortas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- translumbālā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc rentgenkontrastvielas ievadīšanas aortā jostas apvidū.
- aortorafija Aortas sašūšana.
- aortomalācija Aortas sienas atmiekšķēšanās.
- sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme.
- aortoskleroze Aortas sienas sacietējums saistaudu savairošanās vai holesterīna izgulsnēšanās dēļ.
- asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
- asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
- asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi.
- austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā.
- partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis.
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
- periimplantatīts Ap implantātu attīstījies iekaisums, nereti ar sekojošu audu bojāeju.
- pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš; arī šalle.
- plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām.
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
- halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai.
- vijoklis Ap mietu aptinušies stādi.
- pārpiere Ap pieri apsiets lakatiņš sievietei.
- galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
- taļļens Ap vidu ieņemts, cieši piegulošs.
- peridivertikulīts Ap zarnas divertikulu esošo audu iekaisums.
- parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze.
- apagaļ Apagaļš; atpakaļ; atpagaļ.
- pazarēs Apakš zariem.
- pazaros Apakš zariem.
- sub- Apakš-, zem-, (piem., subglaciāls).
- hypo- Apakš-, zem-.
- apuž- Apakš-.
- apuž Apakš, apakša; zem.
- apš Apakš; zem, apakšā.
- apaš Apakš.
- apaž Apakš.
- apukš Apakš.
- apuš Apakš.
- pabiliņģis Apakšā paliekamais, biliņģis (1).
- spraices apakšā paliktas stutes.
- zemīne Apakša, leja.
- zempus Apakšā, lejā.
- apuža Apakša; apakšējā daļa (priekšmetam); apakšējā puse.
- apakšene Apakša.
- apauška Apakša.
- apukša Apakša.
- zemaška Apakša.
- apakšan Apakšā.
- apukšā Apakšā.
- apuškā Apakšā.
- apužā Apakšā.
- zemin Apakšā.
- zemu Apakšā.
- zemuškā Apakšā.
- subareāls Apakšareāls - kāda areāla daļa.
- apakškultūra Apakšaugs.
- bokseršorti apakšbikses, kas līdzinās šortiem
- apenes Apakšbikses; biksītes.
- gatja Apakšbikses; slovāku, ungāru zemnieku un ganu linu bikses.
- iuzys apakšbikses.
- poslovas apakšbikses.
- apukšbikses Apakšbikses.
- apužbikses Apakšbikses.
- bumbierenes Apakšbikses.
- paslavas Apakšbikses.
- trauzenes Apakšbikses.
- trusaki Apakšbikses.
- trusas Apakšbikses.
- trusenes Apakšbikses.
- trūsenes Apakšbikses.
- trusikas Apakšbikses.
- trusiki Apakšbikses.
- trusoni Apakšbikses.
- snuotine apakšbrunči.
- apušbrunči Apakšbrunči.
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
- apuždaļa Apakšdaļa.
- spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
- stuļpe apakšdelma kauls.
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
- pusdilbs apakšdelma vidusdaļa.
- apužstilbs Apakšdelms.
- dilbs Apakšdelms.
- kulkšņa Apakšdelms.
- stilbuks Apakšdelms.
- tullīte Apakšdelms.
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas.
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav.
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
- pomoideae Apakšdzimta rožziežu dzimtā.
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
- pamatne Apakšējā (celtnes) daļa.
- leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
- piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
- grotbura Apakšējā bura grotmastā.
- pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu; apakšējā daļa (zeķēm).
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
- lejasdaļa Apakšējā daļa; apakšdaļa.
- apakša Apakšējā daļā; pašās beigās.
- apakšdaļa Apakšējā daļa.
- hipokonīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs.
- hipokonulīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs.
- parakonīds Apakšējā dzerokļa meziolingvālais paugurs.
- kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
- apakškārta Apakšējā kārta.
- metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs.
- apakšlūpa Apakšējā lūpa.
- apakšmala Apakšējā mala.
- lejasmala Apakšējā mala.
- pamale Apakšējā mala.
- tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs.
- submediante Apakšējā mediante; diatoniskās skaņkārtas VI pakāpe.
- apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
- fokrāja Apakšējā rāja uz fokmasta.
- foka Apakšējā rājzēģele uz priekšējā masta (fokmasta).
- testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā.
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
- apužeņģe Apakšējā vira (parasti logiem, durvīm).
- kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
- mikroskopa objektīvs apakšējā, objektam vistuvākā lēca vai lēcu sistēma.
- pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne.
- peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda.
- pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
- pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma.
- apakšveja Apakšēja.
- pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags.
- pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags.
- LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter").
- iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- apužgals Apakšējais gals, apakšējā daļa.
- apakšgals Apakšējais gals.
- lejasgals Apakšējais gals.
- lejgalis Apakšējais gals.
- zemgalis Apakšējais gals.
- hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
- ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
- apakšplaukts Apakšējais plaukts (nodalījums).
- apakšpols apakšējais pols, piemēram, nierei, kādam veidojumam.
- apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā.
- pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
- untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā.
- apakšžoklis Apakšējais žoklis.
- sub Apakšējais, apakšā, zem.
- apuškijais Apakšējais, apakšējs.
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- leja Apakšējais, zemākais.
- zemļejīs Apakšējais, zemākais.
- apakšdējais Apakšējais.
- apkaš- Apakšējais.
- apukšējais Apakšējais.
- apuža Apakšējais.
- apužējais Apakšējais.
- zemējais Apakšējais.
- zemijais Apakšējais.
- hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā.
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam).
- rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru.
- pazares Apakšējie zari.
- pazari Apakšējie zari.
- interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā.
- apakšijs Apakšējs.
- apakšuvējs Apakšējs.
- apaušķīns Apakšējs.
- apužējs Apakšējs.
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls.
- sublokācija Apakšīre.
- Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m.
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi.
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas.
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu.
- Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā.
- Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā.
- subkonts Apakškonts - kāda grāmatvedības konta daļa.
- apukšas krekls apakškrekls.
- apukšmala Apakšmala.
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības.
- uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā.
- Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos.
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums.
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
- Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m.
- Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā.
- apukšpalags Apakšpalags.
- padokoņņiks Apakšpulkvedis.
- kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem.
- Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā.
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā.
- Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā.
- Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m.
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā.
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā.
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā.
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m.
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m.
- magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu.
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
- pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi.
- buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums.
- knemīts Apakšstilba kaula iekaisums.
- apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls.
- askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums.
- apukšstilbs Apakšstilbs.
- dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses.
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma.
- apakšbrunči Apakšsvārki.
- apaksvāki Apakšsvārki.
- apukšbrunči Apakšsvārki.
- apužbrunči Apakšsvārki.
- apužbruņči Apakšsvārki.
- apužkleita Apakšsvārki.
- apužlindraki Apakšsvārki.
- apužsvārki Apakšsvārki.
- pamaucinis Apakšsvārki.
- spotka Apakštase, neliels šķīvis.
- apakštasīna Apakštase.
- apakštasīte Apakštase.
- apužtasīna Apakštase.
- pabļoda Apakštase.
- tase Apakštase.
- tasīte Apakštase.
- Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos.
- kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam.
- apakšģērbi Apakšveļa un korsešģērbi, kurus valkā zem virsdrēbēm.
- apakšdrānas Apakšveļa.
- apakšdrēbes Apakšveļa.
- apakšveša Apakšveļa.
- apuždrēbes Apakšveļa.
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
- apakšjaka Apakšveļas jaka.
- radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi.
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku.
- ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni.
- pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā).
- frakcionēšana Apakšvienību veidošana.
- uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā.
- undrapcieris Apakšvirsnieks (unteroficieris).
- kusaks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- sunduks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā.
- unterītis Apakšvirsnieks.
- unteroficieris Apakšvirsnieks.
- unters Apakšvirsnieks.
- inferi Apakšzemē esošs, veļu valsts.
- kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas.
- drenēšana Apakšzemes cauruļvada ierīkošana gruntsūdens novadīšanai vai tā pazemināšanai.
- drena Apakšzemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai.
- tulliāns Apakšzemes cietums senajā Romā.
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
- pazemis Apakšzemes dzelzceļš; metro, metro vilciens.
- kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai.
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi.
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
- ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus.
- hipognātija Apakšžokļa aizkavēta attīstība.
- miloptoze Apakšžokļa atkarāšanās.
- kondilijs Apakšžokļa galviņas laterālais gals.
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
- dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi.
- retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai.
- hemimandibulektomija Apakšžokļa puses izoperēšana.
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem.
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
- Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato.
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
- jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
- bundulis Apaļa dzijas šķetere.
- trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ.
- gaitins Apaļa josta; neliela aukla siešanai.
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa.
- līkumainība Apaļā kokmateriāla garenass novirzīšanās no taisnas līnijas.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- zaļmale Apaļa sieviešu cepure ar zaļām malām.
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
- plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā.
- adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei.
- glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- rozete Apaļā, plašā mezglā sasieta lente.
- interloks Apaļadījuma trikotāžas mašīna.
- finierklucis Apaļais kokmateriāls lobītas vai drāztas finierskaidas iegūšanai.
- Apaļais ezers Apaļais Sniedziņu ezers - Opolais Snidzins, ezers Ņukšu pagastā.
- galva Apaļas formas priekšmets.
- apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- rundelis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- septarijas Apaļas konkrēcijas ar kalšanas plaisājumu iekšienē.
- spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ.
- pūces acis apaļas, lielas, mazliet uz āru izspiedušās acis.
- ažģīši Apaļi savelta zāle gubošanai.
- aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- tuncīgs Apaļīgs (īpaši par jaunu meiteni).
- pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
- spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš.
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
- ruķis Apaļīgs, nobarojies bērniņš.
- kaļļas Apaļkoki laivu pārvietošanai pa zemi.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri.
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri.
- sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai.
- martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai.
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
- stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā.
- normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m.
- ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu.
- nēģis Apaļmutnieku klases apakšklase ("Petromyzones").
- svītrošana Apaļo kokmateriālu daļēja mizošana - mizas nogriešana garenisku slokšņu veidā.
- apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā.
- apaļo kokmateriālu sausā glabāšana apaļo kokmateriālu glabāšana gaissausā stāvoklī, noturot šo stāvokli visā to glabāšanas laikā.
- apaļo kokmateriālu glabāšana ūdenī apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana, iegremdējot tos ūdenī.
- spīkulas Apaļo tārpu vīrišķā dzimumaparāta daļas.
- volčoks Apaļs lodziņš kameras durvīs novērošanai.
- apaļslīpējammašīna Apaļslīpmašīna.
- kamols Apaļš (audu) veidojums.
- pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
- boļa Apaļš (koka) priekšmets, priekšmeta detaļa vai rotājums.
- kamols Apaļš (mākoņu, miglas, dūmu) kopums.
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
- rullīgs apaļš (un veselīgs).
- kamols apaļš (vielas, masas u. tml.) veidojums, pika.
- gredzins Apaļš astes veidojums (piemēram, sivēniem).
- ponkuris Apaļš bārkstveida rotājums (parasti no vilnas dzijas).
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
- pimpuris Apaļš izaugums uz koka.
- apalums Apaļš izaugums, veidojums.
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas.
- rulis Apaļš koka gabals.
- rungulis Apaļš koka gabals.
- bluķis Apaļš koka klucis kalēja laktas novietošanai.
- stukurnīca Apaļš koka klucis.
- stukurnīce Apaļš koka klucis.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- čerpeks Apaļš koka trauks ar garu kātu šķidruma smelšanai.
- tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
- kriecis Apaļš koka trauks miltu un graudu nešanai uz kūti.
- tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
- bočiņš Apaļš koka trauks sāls uzglabāšanai.
- strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes.
- tīne Apaļš koka trauks.
- parulis Apaļš koks, ko paliek zem smaga priekšmeta, lai to pārvietotu.
- parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā.
- rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe.
- rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās fasādes portāla.
- sacculus Apaļš maisiņš iekšējā ausī.
- bundzis Apaļš māla trauks.
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi.
- ēpule Apaļš miets ar noasinātu galu.
- bonda Apaļš miežmaizes kukulītis.
- kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
- bimbulis Apaļš pušķis, kaut kas apaļš.
- rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas.
- naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
- rengals Apaļš sacietējums (mēsli).
- rengulis Apaļš sacietējums (mēsli).
- strapals Apaļš salipis fekāliju gabals.
- skriemulis Apaļš skriemelis.
- apalītis Apaļš spainītis pienam un putrai.
- apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem.
- rundulis apaļš tornis.
- vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai.
- tole Apaļš trauks, bezosu krūze.
- pūčka Apaļš trauks; darvas trauks.
- pūčķins Apaļš trauks; darvas trauks.
- čērpuks Apaļš trauks.
- vaņķis Apaļš un mīksts vēders.
- pupķins apaļš uzgalis.
- talajots Apaļš vai četrstūru akmeņu tornis Balearu salās.
- akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta.
- kūkans apaļš vai garens tortveidīgs, slāņains cepums.
- bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
- trikājis Apaļš vai ovāls koka trauks ar trim kājām.
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- ļukta Apaļš vai taisnstūrveida dūmvada ejas aizvāžamais, aizliekamais.
- kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā.
- vēders kā bumba apaļš vēders.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata, formas atgādina redzes orgānu.
- pumpiņa apaļš vienkoča trauks.
- runtulis apaļš vīstoklis.
- ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
- kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
- prjaņiks Apaļš, ciets cepums.
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- ķozuls Apaļš, grozam līdzīgs trauks bitēm; spietuve.
- mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- bumple Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
- bumplis Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
- tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku.
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
- buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs).
- šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
- rundolis Apaļš, saveltnēts priekšmets, veidojums.
- pientolis Apaļš, sekls piena stādināmais trauks.
- kūns Apaļš, trekns.
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū.
- afaļš Apaļš.
- apals Apaļš.
- apalveidīgs Apaļš.
- apols Apaļš.
- ols Apaļš.
- opals Apaļš.
- globomieloma Apaļšūnu mieloma.
- apaļšuve Apaļšuvuma izveidota šuve.
- koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām.
- apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
- parastā apaļvācelīte apaļvācelīšu suga ("Aphanorhegma patens").
- aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints.
- meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
- caurumkamera Aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu.
- spidogrāfs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai.
- spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- mēraparāts aparāts (kā) mērīšanai.
- regulētājaparāts Aparāts (kā) regulēšanai.
- sildaparāts Aparāts (kā) sildīšanai.
- smēlējaparāts Aparāts (kā) smelšanai.
- šķirotājaparāts Aparāts (kā) šķirošanai.
- heiloangioskops Aparāts (mikroskops) kapilārās asinsrites novērošanai lūpā.
- putekļusūcējs Aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs.
- kalibrometrs Aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai.
- tropometrs Aparāts acābola rotācijas pakāpes noteikšanai.
- oftalmodinamometrs Aparāts acs konverģētspējas mērīšanai.
- oftalmotropometrs Aparāts acs kustību mērīšanai.
- fakoskops Aparāts acs lēcas akomodatīvo pārmaiņu konstatēšanai.
- prizmoptometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai, lietojot divas ar pamatiem kopā saliktas prizmas.
- fototransformators Aparāts aerofotouzņēmumu pārveidošanai vienā mērogā, lai iegūtu apvidus plānu.
- ebullioskops Aparāts alkohola daudzuma noteikšanai šķidrumos pēc to viršanas punkta.
- anesteziometrs Aparāts anestēzijas līdzekļa dozēšanai.
- kobaltlielgabals Aparāts apstarošanai ar radioaktīvo kobaltu, izotopu ^60^Co.
- fonoelektrokardiogrāfs Aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu.
- aglutinoskops Aparāts ar lupu aglutinācijas noteikšanai mēģenē.
- detektofons Aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai.
- inhalators Aparāts ārstēšanai ar inhalāciju.
- halators Aparāts ārstniecisku šķidrumu izsmidzināšanai.
- sfigmomanometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- arteriogrāfs Aparāts artērijas pulsa reģistrēšanai.
- sfigmogrāfs Aparāts artērijas sienu pulsācijas fiksēšanai.
- palpatometrs Aparāts artērijas sprieguma mērīšanai.
- oksimetrs aparāts asins hemoglobīna skābekļa koncentrācijas pakāpes mērīšanai.
- hemabarometrs Aparāts asins īpatnējā svara noteikšanai.
- oksigenators Aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa.
- dromogrāfs Aparāts asins plūsmas ātruma reģistrēšanai.
- oromogrāfs Aparāts asins plūsmas ātruma reģistrēšanai.
- trombometrs Aparāts asins recētspējas noteikšanai.
- hemoalkalimetrs Aparāts asins sārmainības pakāpes noteikšanai.
- koagulometrs Aparāts asinsreces ātruma noteikšanai.
- fotohemotahometrs Aparāts asinsrites ātruma noteikšanai ar fotogrāfijas palīdzību.
- hemotahometrs Aparāts asinsrites ātruma noteikšanai.
- oftalmodinamometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai tīklenes artērijās.
- hemodinamometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai.
- hemopjezometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai.
- sfigmoviskozimetrs Aparāts asinsspiediena un asins viskozitātes mērīšanai.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai.
- laterna magica aparāts att. projicēšanai, izgudrots, domājams, 17. gs.
- kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
- elastometrs Aparāts audu elastības un tūskas pakāpes noteikšanai.
- makrotoms Aparāts audu griezumu pagatavošanai anatomiskiem pētījumiem.
- vakuumekstraktors Aparāts augļa izvadīšanai dzemdību laikā.
- ortokinometrs Aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai.
- antifons Aparāts auss ārējās ejas noslēgšanai pret trokšņiem.
- autogēns Aparāts autogēnai metināšanai.
- bēta spektrometrs aparāts bēta daļiņu enerģijas mērīšanai.
- elektromiogrāfs Aparāts bioelektrisko potenciālu reģistrēšanai.
- hidrolizors Aparāts cietes sīrupa ražošanai.
- likvefaktors Aparāts cietu un gāzveida ķermeņu pārvēršanai šķidros.
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
- klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai.
- elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
- polarimetrs Aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem.
- mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām.
- panhidrometrs Aparāts dažādu šķidrumu īpatnējās masas noteikšanai.
- defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- skrubers Aparāts deggāzes attīrīšanai no amonjaka.
- hidroseparators Aparāts derīgo izrakteņu (akmeņogļu, rūdas) bagātināšanai ar kāpjošas ūdens strūklas palīdzību.
- diaskops Aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai.
- dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
- distanciometrs Aparāts distances mērīšanai.
- digestors Aparāts drogu macerēšanai.
- blokaparāts Aparāts dzelzceļa posma vai stacijas bloķēšanai.
- stratametrs Aparāts dziļurbumu caurumu nolieces mērīšanai.
- sfigmofons Aparāts dzirdamai pulsa vibrāciju atskaņošanai.
- audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
- oftalmostatometrs Aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai.
- proptometrs Aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai.
- kardiometrs Aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai.
- ekstrahēšanas aparāts aparāts ekstrakcijai ar gāzēm vai šķidrumiem.
- reoskops Aparāts elektriskās strāvas konstatēšanai; galvanoskops.
- koherers Aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru.
- kontrollers Aparāts elektromotoru ieslēgšanai un režīma regulēšanai (gk. elektriskajos transportlīdzekļos).
- Vilsona kamera aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai.
- spirogrāfs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai.
- spirometrs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai.
- resuscitators Aparāts elpošanas ierosināšanai asfiksijas gadījumā.
- emulgators Aparāts emulsijas pagatavošanai.
- endosmometrs Aparāts endosmozes pakāpes noteikšanai.
- koercitometrs Aparāts feromagnētiķu koercitīvā spēka mērīšanai.
- fosfatometrs Aparāts fosfātu daudzuma noteikšanai urīnā.
- fosforoskops Aparāts fosforescences pētīšanai.
- deviometrs aparāts frekvences deviācijas mērīšanai, ar kuru kontrolē radio un televīzijas signālu kvalitāti.
- rinoanemometrs Aparāts gaisa mērīšanai, kurš izplūst caur degunu elpošanas laikā.
- psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru - sausa un saslapināta - rādījumiem.
- higrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
- humidometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
- aeroskops Aparāts gaisa putekļu satura noteikšanai.
- termobarohigrometrs Aparāts gaisa spiediena, temperatūras un relatīvā gaisa mitruma mērīšanai.
- pneumometrs Aparāts gaisa tilpuma mērīšanai plaušās.
- ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
- galvanogustometrs Aparāts galvaniskās strāvas izraisītu garšas sajūtu noteikšanai.
- cefalogrāfs Aparāts galvas kontūru atzīmēšanai.
- encefalogrāfs Aparāts galvas smadzeņu biostrāvu reģistrēšanai.
- gamma defektoskops aparāts gamma defektoskopijas veikšanai.
- tropometrs Aparāts garo kaulu torsijas pakāpes noteikšanai.
- aerotonometrs Aparāts gāzes spraiguma un spiediena mērīšanai; arī skābekļa un citu gāzu spraiguma mērīšanai asinīs un dažādos šķidrumos.
- mikrorespirometrs Aparāts gāzu apmaiņas noteikšanai audu paraugā.
- dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
- aspirators Aparāts gāzu paraugu noņemšanai.
- mikroaerotonometrs Aparāts gāzu parciālā spiediena noteikšanai asinīs.
- hemataerometrs Aparāts gāzu spiediena mērīšanai asinīs.
- absorbers Aparāts gāzu u. c. vielu uzsūkšanai vai saistīšanai.
- manometrs Aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai.
- mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai.
- uroglikometrs Aparāts glikozes līmeņa noteikšanai urīnā.
- vektorkardiogrāfs Aparāts grafiskai vektorkardiogrammas attēlošanai.
- kompass Aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai.
- hemoglobinometrs Aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā).
- heteroskops Aparāts heteroforijas pakāpes noteikšanai.
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs.
- inspirometrs Aparāts ieelpas dziļuma, biežuma un tilpuma noteikšanai.
- pneimatometrs Aparāts ieelpas un izelpas spiediena mērīšanai.
- aeropletismogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa tilpuma reģistrēšanai.
- iegaismotājs Aparāts iegaismošanai.
- homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
- fakss Aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss.
- integrāfs Aparāts integrāllīnijas uzzīmēšanai pēc dotā diferenciālvienādojuma.
- cefalohemometrs Aparāts intrakraniālā spiediena pārmaiņu noteikšanai.
- aktinometrs Aparāts izstarojuma intensitātes vai penetrācijas spējas noteikšanai.
- polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
- pelagoskops Aparāts jūras dibena aplūkošanai.
- perimetrs Aparāts kāda orgāna vai veidojuma apkārtmēra mērīšanai.
- pedodinamometrs Aparāts kājas muskuļu spēka mērīšanai.
- kalcimetrs Aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs.
- petehiometrs Aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas.
- dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
- osteoklasts Aparāts kaula pārlaušanai.
- kolorimetrs Aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai.
- kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz kinoekrāna.
- kinokamera aparāts kinofilmu uzņemšanai.
- mikseris aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem; miksēšanas iekārta.
- lāzeratskaņotājs Aparāts kompaktdisku atskaņošanai ar fokusētu lāzera staru, kas ciparu formā pārveidoto skaņu nolasa no ātri rotējoša kompaktdiska spirālveida ieraksta celiņa.
- korelometrs Aparāts korelācijas koeficienta automātiskai aprēķināšanai.
- fagodinamometrs Aparāts košļāšanas muskuļu spēka noteikšanai.
- komparators Aparāts krāsotu šķīdumu krāsas salīdzināšanai.
- anomaloskops Aparāts krāsu akluma noteikšanai.
- kolorimetrs Aparāts krāsu intensitātes noteikšanai.
- hromatoskiametrs Aparāts krāsu uztveres noteikšanai.
- hromatoptometrs Aparāts krāsu uztveres pakāpes noteikšanai.
- torakopneimogrāfs Aparāts krūškurvja elpošanas kustību reģistrēšanai.
- stetogoniometrs Aparāts krūškurvja izliekuma mērīšanai.
- pneogrāfs Aparāts krūšu kurvja kustību grafiskai reģistrācijai elpošanas laikā.
- odometrs aparāts kuģa noietā attāluma noteikšanai.
- gastrotonometrs Aparāts kuņģa iekšējā spiediena mērīšanai.
- kimociklogrāfs Aparāts kustību reģistrēšanai uz rotējoša cilindra.
- farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- kinetoskops Aparāts ķermeņa kustību sērijveida fotografēšanai.
- dilatogrāfs Aparāts ķermeņa tilpuma pārmaiņu reģistrēšanai.
- videoatskaņotājs Aparāts lāzervideoierakstu reproducēšanai.
- fakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas noteikšanai.
- oftalmofakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas vai rādiusa noteikšanai.
- aerojonizators Aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā.
- sienamaparāts aparāts linu vai labības kūlīšu sasiešanai uz lauka.
- kotonizators Aparāts lūksnes šķiedru ķīmiski mehāniskai pārstrādāšanai kotoninā.
- ferozonde Aparāts magnētisko lauku konstatēšanai un mērīšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
- grauzdētājs Aparāts maizes grauzdēšanai; tosteris.
- mikrokolorimetrs Aparāts maza daudzuma asiņu kolorimetriskai izmeklēšanai.
- mikroviskozimetrs Aparāts maza šķidruma daudzuma viskozitātes noteikšanai.
- skrubers Aparāts mehānisku sīku daļiņu atdalīšanai.
- glosogrāfs Aparāts mēles kustību reģistrēšanai runājot.
- retorte Aparāts metalurģijā metālu iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
- grizumetrs Aparāts metāna daudzuma noteikšanai raktuvju gaisā.
- fermentators Aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei.
- mikromotoskops Aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai.
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- miokardiogrāfs Aparāts miokarda kustību reģistrēšanai.
- modulometrs Aparāts modulācijas koeficienta mērīšanai.
- skoliozometrs Aparāts mugurkaula deformācijas mērīšanai.
- miokinezimetrs Aparāts muskuļa kontrakcijas mērīšanai, kairinot to ar elektrisko strāvu.
- miogrāfs Aparāts muskuļu kontrakcijas pierakstīšanai (grafiskai reģistrācijai).
- miometrs Aparāts muskuļu kontrakciju mērīšanai.
- kinesteziometrs Aparāts muskuļu sajūtas pakāpes mērīšanai, muskuļu reakcijas noteikšanai.
- miotonometrs Aparāts muskuļu tonusa mērīšanai.
- mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
- saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā.
- kompass aparāts nogāžu un slāņu kritumu leņķu noteikšanai.
- podometrs Aparāts nostaigāta ceļa mērīšanai, soļu skaitītājs.
- biometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai dzīvajos audos.
- karbonometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai.
- onkometrs Aparāts onkotiskā spiediena mērīšanai.
- apertometrs Aparāts optiskas sistēmas skaitliskās apertūras mērīšanai.
- fokometrs Aparāts optisko lēcu un lēcu sistēmu fokālo punktu un atstatumu noteikšanai.
- orbitostats Aparāts orbītas ass mērīšanai.
- onkometrs Aparāts orgānu, gk. nieru un liesas apjoma pārmaiņu mērīšanai.
- ortodiagrāfs Aparāts ortodiagrammas attēlošanai.
- oscilometrs Aparāts oscilāciju mērīšanai.
- metabolimetrs Aparāts pamatvielmaiņas noteikšanai.
- denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai.
- dazimetrs Aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot.
- moistogrāfs Aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma.
- arteriometrs Aparāts pārmaiņu mērīšanai pulsējošas artērijas lūmenā.
- manovakuummetrs Aparāts pārspiediena un vakuuma mērīšanai.
- uzadatotājs Aparāts pārvedamo novilkumu uzadatošanai.
- perimetrs Aparāts perifēriskā redzes lauka mērīšanai.
- laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
- laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
- kompensators aparāts polarizācijas plaknes griešanās leņķa mērīšanai.
- filmoskops Aparāts pozitīvu kinolenšu demonstrēšanai.
- katoptroskops Aparāts priekšmetu apskatei ar atstarotu gaismu (spoguli).
- psihodometrs Aparāts psihisko procesu ātruma mērīšanai.
- sfigmometrs Aparāts pulsa biežuma un spraiguma noteikšanai.
- apputinātājs Aparāts pulverveida vielu izkaisīšanai; pulverizators.
- radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs, radioaparāts.
- radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
- niktografs Aparāts rakstīšanai tumsā.
- poligrafs Aparāts rakstu un zīmējumu pavairošanai.
- zimoskops Aparāts rauga fermentētspējas noteikšanai.
- reaktors Aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai.
- fotoptometrs Aparāts redzes asuma noteikšanai.
- shemogrāfs Aparāts redzes lauka kontūru attēlošanai, lietojot perimetru.
- kampimetrs Aparāts redzes lauka mērīšanai vai uzzīmēšanai.
- cikloskops Aparāts redzes lauka mērīšanai.
- diopsimetrs Aparāts redzes lauka mērīšanai.
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- refraktometrs Aparāts refrakcijas koeficienta mērīšanai.
- rentgenaparāts Aparāts rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
- jonometrs Aparāts rentgenstaru devas noteikšanai, nosakot gaisa jonizācijas pakāpi.
- rentgenkamera Aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi.
- tītavas Aparāts ruļļu papīra uztīšanai.
- fonoskops Aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai.
- diktofons Aparāts runas ieskaņošanai un reproducēšanai.
- gnatodinamometrs Aparāts sakodiena spēka mērīšanai.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- ponogrāfs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai.
- algesimetrs Aparāts sāpju sajūtas stipruma noteikšanai.
- algohronometrs Aparāts sāpju sajūtas un tās rašanās ātruma noteikšanai.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
- piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
- piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- mikrogonioskops Aparāts sevišķi mazu leņķu mērīšanai, piem., oftalmoloģijā.
- signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- kalorimetrs Aparāts siltuma daudzuma mērīšanai.
- termestēziometrs Aparāts siltuma maņas noteikšanai.
- iktometrs Aparāts sirds galotnes grūdiena stipruma mērīšanai.
- kardiokairogrāfs Aparāts sirds kardiogrammas iegūšanai katrā sirdsdarbības fāzē.
- defibrillators Aparāts sirds muskuļu fibrillācijas novēršanai.
- kardiofons Aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem.
- kardiopneimogrāfs Aparāts sirds un elpošanas kustību grafiskai attēlošanai.
- kardiogrāfs Aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai.
- kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
- inhalators Aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā.
- oksihemogrāfs Aparāts skābekļa noteikšanai asinīs narkozes laikā.
- hemoksometrs Aparāts skābekļa noteikšanai asinīs.
- fonometrs Aparāts skaņas stipruma mērīšanai.
- kimogrāfs Aparāts skaņu līknes pierakstīšanai eksperimentālajā fonētikā.
- magnetofons Aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un atskaņošanai.
- uroazotometrs Aparāts slāpekļa daudzuma noteikšanai urinā.
- skeneris Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
- atomizators Aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
- hidromonitors Aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā.
- diafons Aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā).
- stāvlaika skaitītājs aparāts spēkratu novietošanas laika fiksēšanai.
- kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu).
- zeoskops Aparāts spirta dadzuma noteikšanai šķīdumā pēc viršanas punkta.
- spridzīkla Aparāts spridzināšanai.
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma regulēšanai.
- rumenogrāfs Aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem.
- radiometrs Aparāts starojuma enerģijas mērīšanai.
- irrigātors Aparāts strutojošu vāšu tīrīšanai un skalošnai.
- nostādinātājs Aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē.
- baresteziometrs Aparāts svara vai spiediena maiņas noteikšanai.
- aspirators Aparāts šķidruma uzsūkšanai no organisma dobumiem.
- inspisators Aparāts šķidruma, piem., asins seruma, ekstraktu sabiezināšanai.
- vakuumaparāts Aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu.
- sinoptofors aparāts šķielēšanas ārstēšanai.
- strabometrs Aparāts šķielēšanas pakāpes mērīšanai.
- trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
- diagometrs Aparāts taukeļļu elektriskās caurlaišanas spējas ātrai un drošai noteikšanai.
- laktobutirometrs Aparāts tauku daudzuma noteikšanai pienā.
- acidobutirometrs Aparāts tauku satura noteikšanai pienā, to apstrādājot ar skābi.
- taktometrs Aparāts taustes maņas noteikšanai.
- telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti.
- telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
- televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
- videomikseris Aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus.
- batitermogrāfs Aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā.
- termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
- flebomanometrs Aparāts tiešai venozā asinsspiediena mērīšanai.
- pirheliometrs Aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes.
- intensimetrs Aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras.
- tomogrāfs Aparāts tomogrāfiskai izmeklēšanai un tomogrammas iegūšanai.
- skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes.
- torpēdaparāts Aparāts torpēdu izšaušanai.
- deaerators Aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai siltuma un karstā ūdens apgādes sistēmā.
- tahimetrs aparāts ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai.
- limnimetrs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs.
- limnigrafs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- uroacidimetrs Aparāts urīna skābuma noteikšanai.
- ureametrs Aparāts urīnvielas daudzuma noteikšanai šķidrumā.
- mentometrs Aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita.
- tvaika ģenerators aparāts vai agregāts virsatmosfēras spiediena tvaika ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzes siltumu (tvaika katls) vai elektroenerģiju (elektriskais tvaika ģenerators).
- galvanometrs aparāts vāju elektrisko strāvu (līdz pat 10^-13^ A), spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai.
- vibroskops Aparāts vibrāciju novērošanai.
- videopleijers Aparāts videoieraksta reproducēšanai no videolentes; daudziem videopleijeriem ir arī ierakstes funkcija.
- videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
- lizimetrs Aparāts vielas šķīdības noteikšanai.
- konsistometrs Aparāts vielu konsistences noteikšanai.
- videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
- inklinators Aparāts Zemes magnētiskā lauka inklinācijas mērīšanai.
- pirģeometrs Aparāts Zemes radiācijas mērīšanai.
- kriofors Aparāts zemu temperatūru sasniegšanai, liekot kādam šķidrumam strauji iztvaikot.
- inkubators Aparāts zivju mazuļu iegūšanai no apaugļotiem ikriem.
- odontogrāfs Aparāts zoba virsmas nelīdzenuma un emaljas biezuma reģistrēšanai.
- vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā.
- klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē.
- aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma.
- siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti.
- dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk.
- ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
- blīvummērs Aparāts, ar kuru mērī šķidrumu vai gāzu blīvumu.
- peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
- skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
- filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās.
- selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem.
- hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības.
- pneumonografs Aparāts, kas atzīmē elpošanas dziļumu un plaušu kustības.
- scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
- stētografs Aparāts, kas grafiski uzzīmē elpošanas kustības.
- fonostetogrāfs Aparāts, kas krūškurvja toņus pastiprina, filtrē un uzņem platē.
- laistīšanas (lietēšanas) aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- laistīšanas aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- soļu skaitītājs aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
- pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā.
- dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi.
- elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
- cirtogrāfs Aparāts, kas reģistrē krūšu sienas kustības.
- hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā).
- ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās.
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības.
- uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
- deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām.
- bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi.
- osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi.
- spektrokolorimetrs Aparāts, kurā apvienots spektroskops un oftalmoskops; lieto krāsu akluma konstatēšanai.
- elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju.
- kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis).
- melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns.
- uzlādes aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts akumulatora bateriju uzlādēšanai un uzlādes parametru mērīšanai.
- izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori.
- reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori.
- mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
- reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
- radioaparatūra Aparatūra radioviļņu noraidīšanai, pārveidošanai, uztveršanai.
- radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- automātiskā atbilde aparatūra un programmas, kas nodrošina izsauktā termināļa automātisku atbildi uz izsaukuma signālu.
- apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas.
- vide aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts.
- videoaparatūra aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
- afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs.
- pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību.
- videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
- vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu.
- mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti.
- līnijdiagnostika Aparatūras diagnosticēšana tās darba laikā.
- disfunkcija aparatūras fizikālā defekta vai programmas kļūdas rezultāts, kas izpaužas to nepareizā vai neapmierinošā funkcionēšanā.
- testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu.
- datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā.
- multivides aprīkojums aparatūras un programmatūras komplekts, kas datoram piešķir spējas apstrādāt informāciju multividē.
- arhitektoniskā projektēšana aparatūras un programmatūras komponentu un to saskarņu noteikšana datoru sistēmas struktūras izstrādāšanai.
- laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
- videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
- interaktīvā ciparu videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma, kas veic diskrētās video- un audioinformācijas saspiešanu tās tālākai izmantošanai personālajos datoros.
- iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības.
- darbgatava sistēma aparatūras vai programmatūras sistēma, kas tūlīt pēc tās iestatīšanas ir gatava izmantošanai.
- uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai.
- operacionālā vide aparatūras, programmatūras un datu kopums, kas nepieciešams datora funkcionēšanai.
- vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
- vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
- aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai.
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos.
- apars Aparšanai nolemta atmata.
- fekundācija Apaugļošana.
- impregnācija Apaugļošana.
- prēgnācija Apaugļošana.
- alomikse Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās; alogāmija.
- alogāmija Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās.
- svešapaugļošanās Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām.
- apvaisļošanās Apaugļošanās.
- arhicitula Apaugļota olšūna kodola veidošanās sākuma stadijā.
- arhicīts Apaugļota olšūna pirms dalīšanās.
- monerula Apaugļota olšūna pirms kodola dalīšanās.
- citula Apaugļota olšūna.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- nidācija Apaugļotas olšūnas ieligzdošanās dzemdes gļotādā.
- genoblasts Apaugļotas olšūnas kodols.
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
- pedikulācija Apaugšana ar utīm.
- apauļot Apaulekšot.
- apgalvene Apauši bez pavadas.
- apgalvenis Apauši bez pavadas.
- apaukši Apauši.
- apausis Apauši.
- apgalve Apauši.
- apmuči Apauši.
- apoši Apauši.
- apoži Apauši.
- muči Apauši.
- uzmuči Apauši.
- pašmaklis Apaušu apakšējā aukla.
- pabārde Apaušu apakšējā daļa.
- pabārzda Apaušu apakšējā daļa.
- pabārzde Apaušu apakšējā daļa.
- pažokle Apaušu apakšējā daļa.
- appurņi Apaušu daļa ap zirga purnu.
- apgalvji Apaušu galvas daļa.
- papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
- zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi.
- krāģis Apavu novilkšanas dēlītis.
- godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas.
- iegūšana apbalvojuma, titula u. tml. izcīnīšana un saņemšana
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā.
- Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā.
- godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- pieviest Apbalvot, piešķirt.
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.).
- pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
- darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas.
- inhumācija Apbedīšana.
- sepultura Apbedīšana.
- pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs; izvadītājs (2).
- izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs.
- kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
- ugunsapbedīšana Apbedīšanas veids līķi sadedzinot; kremācija.
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
- aizvadīt (arī pavadīt) pēdējā gaitā apbedīt mirušo.
- vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt (2.2).
- pavadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā.
- apkārtceļš Apbraucamais ceļš.
- apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi.
- apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem.
- apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi.
- apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi.
- apdīvājums Apbrīna, apbrīnošana.
- brīnišķs apbrīnojams, pārsteidzošs, brīnumains; [brīnišķīgs]{s:2214}
- admirācija Apbrīnošana.
- apieročot Apbruņot, piešķirt ieročus.
- bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis.
- sažulnīt apbružāt, sakošļāt.
- apdzirdināšana Apburšana, noburšana ar burvju dzēriena palīdzību.
- šarmēt Apburt, pakļaut savam šarmam.
- burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
- perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras.
- grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals.
- griljāža Apceptu maltu riekstu pildījums; šokolādes konfektes ar šādu pildījumu.
- gudrojums Apceres, domāšanas procesā radies risinājums vai atziņa.
- elēģija Apceroša, skumja rakstura skaņdarbs.
- apmeklēšana apciemošana
- tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai.
- sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā.
- palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes.
- retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks.
- tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm.
- arods Apcirknis labības glabāšanai.
- apšķibot Apcirst, apšķibināt.
- boze Apcirsts bišu koks mežā.
- apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
- būvapkalumi Apdarei, kā arī logu un durvju nostiprināšanai lietotie metāla izstrādājumi.
- faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
- apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā.
- apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.).
- izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas.
- drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
- aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus.
- noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus.
- aizlaižamkoks Apdarināts koks (aizvērtu durvju nostiprināšanai).
- iesala mente apdarināts koks iesala maisīšanai.
- mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai.
- kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot.
- velša Apdāvināšana, apdāvinājums.
- reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē.
- apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa.
- apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi).
- galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
- ķuģis Apdedzis koks krāsns uzrušināšanai.
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
- 2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi.
- applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas.
- Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
- Bengālijas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, atlikuši 1800-2700 indivīdi (2008. g.).
- apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam).
- prēmija Apdrošinājuma ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas organizācijā.
- apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- cesija Apdrošināmā riska apjoms, ko apdrošināšanas sabiedrība nodod pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai apdrošināšanas sabiedrībai.
- anderraiters Apdrošināšanā - juridiska persona, kas atbild par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem un apdrošināšanas saistību portfeļa veidošanu.
- apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
- civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai.
- apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra.
- nedzīvības apdrošināšana apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana
- strahovka Apdrošināšana.
- kaskadieris Apdrošināšanas aģents (sākotnēji tikai kasko apdrošinājumu).
- BTA Apdrošināšanas akciju sabiedrība "Baltijas Transporta aģentūra".
- AAS Apdrošināšanas akciju sabiedrība.
- sertifikāts Apdrošināšanas dokuments.
- AK Apdrošināšanas kompānija.
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
- štrakauka Apdrošināšanas nauda.
- pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu.
- apdrošināšanas prēmija apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
- apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
- memorands apdrošināšanas polisēs - to nelaimes gadījumu uzskaitījums, uz kuriem apdrošināšana neattiecas.
- asekurance Apdrošināšanās pret nelaimes gadījumiem, īpaši pret uguni.
- asekurance Apdrošināšanas sabiedrība.
- aktuārs Apdrošināšanas speciālists, kas aprēķina apdrošināšanas iemaksas, atlīdzību u. tml.
- aģents Apdrošināšanas starpnieks — juridiska vai fiziska persona, kas konsultē klientus un pārdod apdrošināšanas polises.
- pārapdrošināt Apdrošināt apdrošinātāju jeb pārdalīt un izlīdzināt apdrošināmos riskus.
- apdrošināties Apdrošināt sevi.
- apstrakavāt Apdrošināt.
- asekurierēt Apdrošināt.
- štrakavāt Apdrošināt.
- asekurats Apdrošinātais.
- apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai.
- apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- pārapdrošinātājs Apdrošinātājs, kas uzņemas cita apdrošinātāja risku vai tā daļu.
- depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- karoze Apdullināšana (ar skaņu vai sitienu).
- aizšaudīt Apdullināt, atkārtoti šaujot.
- aizstabulēt Apdullināt, pūšot stabuli.
- aizpātarot Apdullināt, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (lasot morāli).
- apsvēpēšana Apdūmošana, apkvēpināšana, lai pasargātu no saslimšanas.
- dūmēklis Apdūmošanas rīks, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus.
- apžūrēt Apdzert (nievājoši).
- gānu dziesmas apdziedāšanās dziesmas ar ķengājošu saturu.
- kost Apdzīt (par automašīnām).
- orbitālā stacija apdzīvojams kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši dzīvot un strādāt nomaināmas apkalpes.
- Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē.
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī.
- Andeštorpa apdzīvota vieta (_Anderstorp_) Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.).
- Bredforda apdzīvota vieta (_Bradford_) ASV, Ņūhempšīras štatā.
- Braiana Apdzīvota vieta ("Bryan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hjūstona Apdzīvota vieta ("Houston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hjūstona Apdzīvota vieta ("Houston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantsvila Apdzīvota vieta ("Huntsville"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hūrona Apdzīvota vieta ("Huron"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pamūšas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Aizvīķi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi.
- Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā.
- Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Nereta Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs.
- Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs.
- Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
- Jaunanna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri.
- Liepna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kolberģis Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs.
- Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Eglaine Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs.
- Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Medumi Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs.
- Kalkūni Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs.
- Kalupe Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs.
- Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
- Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tilža Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva.
- Vecumnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža.
- Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle".
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā.
- Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
- Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
- Mežotne Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs.
- Vecsaule Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Dāviņi Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes.
- Uzvara Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas.
- Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
- Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe.
- Zaube Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Nītaure Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs.
- Liepa Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Priekuļi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs.
- Vecpiebalga Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs.
- Dzērbene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
- Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
- Veismaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā.
- Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
- Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
- Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
- Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
- Vaiņode Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs.
- Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
- Naudīte Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
- Penkule Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Kaķenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā.
- Gardene Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2".
- Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
- Vecauce Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi.
- Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā.
- Jaungulbene Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā.
- Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs.
- Ranka Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā.
- Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs.
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
- Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas.
- Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Zasa Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Atašiene Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs.
- Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
- Svēte Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs.
- Platone Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn.
- Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
- Staļģene Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs.
- Zaļenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Eleja Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs.
- Vilce Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
- Indra Apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs.
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
- Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
- Renda Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs.
- Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
- Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
- Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
- Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Liepupe Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs.
- Pociems Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs.
- Umurga Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe".
- Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs.
- Rundāni Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni.
- Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs.
- Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
- Ļaudona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs.
- Mētriena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs.
- Lazdona Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs.
- Prauliena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs.
- Biksēre Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs.
- Kusa Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā.
- Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
- Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas.
- Tīnūži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ikšķiles novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 7 km no Ogres, pagasta centrs.
- Jumprava Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Lēdmane Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs.
- Suntaži Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Madliena Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Laubere Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs.
- Ķeipene Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs.
- Taurupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Meņģele Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs.
- Ogresgals Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs.
- Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
- Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs.
- Riebiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški.
- Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
- Lūznava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
- Malta Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs.
- Kaunata Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs.
- Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
- Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
- Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe.
- Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs.
- Lutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs.
- Kursīši Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs.
- Šķēde Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunlutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs.
- Pampāļi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Druva Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri.
- Ezere Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs.
- Nīgrande Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs.
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
- Lēdurga Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs.
- Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
- Mālpils Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs.
- Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
- Peltes Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs.
- Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs.
- Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
- Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
- Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
- Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
- Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
- Ropaži Apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs.
- Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs.
- Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
- Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
- Lauciene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža.
- Vandzene Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs.
- Laidze Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs.
- Pastende Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs.
- Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža.
- Pūņas Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs.
- Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs.
- Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs.
- Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
- Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
- Slampe Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs.
- Irlava Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs.
- Džūkste Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tume Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs.
- Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
- Rencēni Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs.
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
- Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
- Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs.
- Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs.
- Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā.
- Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā.
- Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs.
- Ugāle Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs.
- Tārgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
- Paulēni apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
- Behova apdzīvota vieta (mazciems) Augšaugavas novada Demenes pagastā.
- Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā.
- Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Pašķelišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Galdnieki apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Papušina apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Bisteri Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
- Ezerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Buras apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Arone Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Auziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Ostrovi Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā.
- Brunava Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Birzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Bukubirzs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Mazbirzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Mazkrievgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pamūša Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pograniča Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Taumaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
- Medne apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
- Rociņas apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
- Āraiši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā.
- Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
- Dzērvēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Jēkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Kauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Kleivēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Lodēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Reinkaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Alitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Baldišēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Cirsti Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Dauguņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Anna Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā.
- Āres Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija".
- Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā.
- Bērzbeķe Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā.
- Kalnavērši apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Melturi apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Vāļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža.
- Zahari apdzīvota vieta (mazciems) Goliševas pagastā.
- Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
- Briņģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Čolēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Grinēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Kušļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Naurēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Spietēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Tūļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Ūdrēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Dignāja Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs.
- Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Alūnāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Baltgalvji Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Bauri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Deles Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Doņikova Apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā.
- Prinosini Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Pāpuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā.
- Gaveiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Asni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Cesvainieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Kalnagals Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Dīķeri Apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu novada Ķoņu pagastā.
- Mirķi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
- Nurmi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
- Tēcēni apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
- Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši.
- Bašķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Antonišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Asinovka Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kategrade Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Čapkova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Tihanovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Balbiši Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine.
- Brūzilas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Kūdras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Pekšņas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Pļuras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Rīteļi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā.
- Ģibuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 12 km no Talsiem, pie Rīgas - Ventspils šosejas.
- Lube Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža.
- Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Jaunsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā.
- Brizule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā.
- Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs.
- Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā.
- Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Ierniņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Kalngali apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Ķoderi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Leitāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Midzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Medņu Rubeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Sprukti apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Timsmales apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Trākši apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Ušāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Līves apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā.
- Saliņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā.
- Višku stacija apdzīvota vieta (mazciems) Višķu pagastā.
- Beķeri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Dreģeļi Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Manuha Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Kalnapededze Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze.
- Grandāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Kozuliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Lindāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Loškas apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Marinzeja apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Nārta Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Nārtas Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Nārtmale apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Rockāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Zirnaites apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Rijnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Dzerbaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšaugavas novada Maļinovas pagastā.
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Daniļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Jurgelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Kloveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Koktagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Lielā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Peikstuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Pītreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Podgaršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Ragačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Augškalne Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Bērzene Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
- Buteņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Pavlovskoje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Akleņiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Auguliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Daukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Dedelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Gandiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Paegļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Pastorāts apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Putrami apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Pokropiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Ornišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Petrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Pipari apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Akmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Baiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Baltači Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā.
- Palabiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Peļušina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Lāčukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Plonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Pramanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Aizupieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Andrijova Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Audzeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Baltači Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Baltaiskrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Bībelišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Gardeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Peski 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Peski 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Tuksnesis apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Ašinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Aukšpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Baraviki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Borski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Folvarcieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Priežu sils apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Patmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Auksteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Gančevski Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
- Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
- Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
- Jaunā Porečje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā.
- Ēģipte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Ērgļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Pļaviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Ragauniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Biruliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Bandališki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Butiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Diļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Dūdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Kaušeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Pritikina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Raščina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Buivīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Dreiski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Dukurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Nīcgales muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Auseika Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Zamečka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Bučāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Bundišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Nīcgale apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Pilači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Pīlādži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Podbornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Ausekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Šķeltovas pagastā.
- Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Aizbalti Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Baltakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā.
- Bombizi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Dzirnaviškas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Ezerstarpi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Gajs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Mazā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Pirmā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Otrā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Pakņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Plotupi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Antāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Balašķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Deiķi-Brenči Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns.
- Kaupiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Krampiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Mežupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Naglīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Purviņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Runcene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Vakšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Vītoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Zeltupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Žogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā.
- Makšinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka.
- Vaive Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs.
- Vornaiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Pušmucovas pagastā.
- Lielie Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
- Aščuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
- Brangova apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Čeveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Garvacainieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Lazdenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Madžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Mālnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Rūbežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Soltā apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Stiukas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Storas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Trokšas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Trūpeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Zaltakolns apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā.
- Kalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Elkšņu pagastā.
- Čenčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Mišenskie apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Strauja apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Svetļici apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā.
- Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā.
- Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā.
- Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā.
- Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Inešu pagastā.
- Sviļi apdzīvota vieta (skrajciems) Inešu pagastā.
- Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
- Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Aizdumble Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Bites Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā.
- Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalniešu pagastā.
- Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Kalniešu pagastā.
- Baranovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā.
- Ūdrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā 3 km no Krāslavas; vietējā izloksnē — Iudreiši.
- Obročnaja Statja apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Jaloveckaja Gora apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Kalna Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Tālie Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Otrie Rukmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Šakini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Stirniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Atgoniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Baldeniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Baltica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Baltiņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Bindari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Borovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Buciniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Čaupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Caurumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Daudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Dauguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Dervaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Dilbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Dorotpole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Dubrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Evarti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Grabežiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Juhniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Juragova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Kačāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Karoliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Kokini Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Kurpnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Leiniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Lielindrica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Livčāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Loņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Ļukati Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Lukštāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Nipaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Novoseļci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Pakuliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Paulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Peļniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Podgurje Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Podži Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Prikšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Raudaviški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Ringi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Rukmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Silovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Spalvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Spalviški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Stainiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Stalti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Streiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Taulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Trestiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Trušeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Vaičuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Vikaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Zarembovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Aišpūri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants.
- Aišpuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta ziemeļu daļā pie Krāslavas-Aglonas-Preiļu ceļa (P62).
- Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Mazie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Ūdrīši 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Lejas Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Kalna Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Stacija “Krāslava” apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Lielie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Stašāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Augustiniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Bancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Bartkeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Bernāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Cauņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Dunski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Kaplava Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Kazanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Ludvikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Misjūni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Odigjāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Pankjāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Plociņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Pukjāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Pukjaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Rakuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Rimšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Saksoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Silavi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Skerškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Stigeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Stoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Užingorska Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Užinkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Valeiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Veiguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Vilmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Zapoļniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Kvietaines Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Atašienes pagastā.
- Vāguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
- Adzes Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze.
- Raunieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši.
- Ļamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Ņivji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Plotņickie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā.
- Lielie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Mazie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Anatova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Baravuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Barsuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Bečeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Belomoiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Buliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Dergači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Ezernīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Fedorki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Inkini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Juzefinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Kroški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Kurnalina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Ļistaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Ļubāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Petrovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Pilda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Rosica Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Rūdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Silovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Sleinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Šosti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Stoloni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Vecāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Veseri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Buhari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Fedčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Latiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Nūraugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Obščina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Perekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Poļaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Avīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Ļahi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā.
- Aizelkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" literarizēts nosaukuma variants.
- Druvenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Gaigalieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Iecelnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Jaundegumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Jaunlubāna Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Klāvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Krievbirze Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Lielmežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Liepsalas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Paukulnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Pauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Rupsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Siliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Stūrmežs Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Zvidziena Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Aizkuja Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā.
- Mīlītes apdzīvota vieta (skrajciems) Matīšu pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Ņukšu pagastā.
- Šņitki apdzīvota vieta (skrajciems) Ņukšu pagastā.
- Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ošupes pagastā.
- Tropi apdzīvota vieta (skrajciems) Ošupes pagastā.
- Augustova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Caici apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Eisāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Firsovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Fruncišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Jureiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kaučeri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Keiki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kļins apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kliškovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Ļipņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Lubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kolna Bašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kaučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Pirmie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Otrie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Novopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Radzeņš apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Astragini Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Catlakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Dubes Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā.
- Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Pušas pagastā.
- Čigani apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Gornie apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Iudri apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Kazinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Mērdzine apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Mežernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Šaraki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Seipuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Sipki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Šķiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Sļapnie apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Šmati apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Snotiuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Staupine apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Steponi apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Tereki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Valujeva apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Zujova apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā.
- Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Cakuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Garanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Jaunsaimnieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Obeliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Ožinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Aļņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Armuškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
- Krupeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Barsuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Dervāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Dreizi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Gajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Geikina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Ignašāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Jeroškina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Jusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Košeļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Ladusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Litavniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Manuhina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Minkina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Niperova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Pocelujevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Punduri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Račeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Rūņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Šļahotska Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Sļesarovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Smuškova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Staroščiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Stolbovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Taraputki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Tumenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Vipinga Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Zemesgols Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Astici Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, agrāk saukta arī "Malukšta".
- Zaļmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss.
- Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Akmenka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Balda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Butleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Dekšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Dītlovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Dorotpole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Gulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Kirkiliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Kristceļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Lazareva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Liuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Loci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Ostrovīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Parma Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Peirāgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Šauriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Siugaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Stolbovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Svātova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Virbuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Vocīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Žagari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Žierkļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Kankuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā.
- Zbedas Apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā.
- Smiltiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā, apdzīvotās vietas "Šņepsti" daļa.
- Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Breidaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Garšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Geļenova apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Gračuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Grebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Griguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Gudļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kalnacki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kamenka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kareļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kaštovņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kotāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Krištopeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kurka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kurtoša apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kužmi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Limani apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Makuši apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Marianpole apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Medikovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Mežinski apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Molnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Rutkovsku Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Kolna Rubini apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Najautas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Pokšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Rēzes apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Riževas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Rogovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Rutuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šamšuri apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šanti apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Sedeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šerespole apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šilova apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Siveriņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šņepsti apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Šņitkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Spuļdzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Stupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Susojeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Svaļbi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Tiša apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Urči apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Utināni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Vigoda apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Zeiliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Zeinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Zolva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā.
- Stopiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem.
- Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Grietēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā.
- Bindi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā.
- Glaudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ūdrīšu pagastā.
- Lemešovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ūdrīšu pagastā.
- Bauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā 6 km no Matīšiem.
- Pučurgas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā.
- Irbessala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Jakstiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rubeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rugātnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rusuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Sarķi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Spāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Ūdri apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Uģēres apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Upsargas apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Zaļaci apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē.
- Cirkale Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā.
- Sikšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā.
- Staldes apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā.
- Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā.
- Daniševka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Grāviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Grustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Grustanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Harčiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Jonāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kazulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kebži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Klekeri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Klobāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Korolevščina apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Koškino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kruteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kuzmino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Laureņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lazovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Litavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lubaņecs apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lukštenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Ļuļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Makarova apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Maskovskaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Matisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vecie Tokari apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kalna Višķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Višku tehnikums apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Ceļa Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Meža Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Narbuti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Plauži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Sauliški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Silaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Straumes apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Strodiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Subri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Tabūni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Tukiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Veiskupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vīganti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vordovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Zabornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Žuravki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Zūsāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Daugava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Birkineļu dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Ozolaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Eglīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Elektrons apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Ezeriņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Plikais kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Pērlīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Laime apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Šēderes pagastā.
- Lācīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
- Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā.
- Krūmēni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inešu pagastā.
- Ozoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
- Maļinova Apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Alderi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā.
- Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
- Daudzese Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā.
- Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
- Irši Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
- Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs.
- Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs.
- Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs.
- Kalncempji Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji.
- Mālupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš.
- Veclaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti.
- Korneti Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene.
- Pededze Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs.
- Māriņkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs.
- Troškas apdzīvota vieta (vidējciems) Atašienes pagastā.
- Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere.
- Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta.
- Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs.
- Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks.
- Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena.
- Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs.
- Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale.
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja.
- Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs.
- Laucesa apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 6 km uz dienvidiem no Daugavpils.
- Tabore Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Birkineļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Randene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Dunski apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Faļtopi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Salienas pagastā.
- Skrudaliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 16 km no Daugavpils.
- Ambeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža.
- Biķernieki apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā, 25 km no Daugavpils, pagasta centrs.
- Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs.
- Briežuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms.
- Kurna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs.
- Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs.
- Bērzkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums).
- Egļuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs.
- Kurmene Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs.
- Ceraukste Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs.
- Brunavišķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Krievgaļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pāce Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pīrāgi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Bērzi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā).
- Cempi Apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā.
- Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress.
- Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens.
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
- Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs.
- Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža.
- Mārsnēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Ineši Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs.
- Bille apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
- Līvi Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
- Auciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā.
- Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs.
- Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs.
- Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi.
- Gavieze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
- Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs.
- Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
- Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs.
- Bārta Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī) 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs.
- Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs.
- Aistere Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda.
- Auguste Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā.
- Paplaka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Īle Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs.
- Lielauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
- Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža.
- Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs.
- Bērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine.
- Zebrene Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe.
- Auri Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs.
- Apgulde Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā.
- Kārļi apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā.
- Meijermuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā.
- Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā.
- Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Daukstes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā.
- Galgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši.
- Līgo Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs.
- Stradi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri.
- Druviena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs.
- Vecstāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs.
- Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs.
- Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs.
- Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs.
- Dunava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs.
- Rubeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs.
- Brodi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Mežgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs.
- Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
- Antūži Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā 18 km no Jēkabpils.
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs.
- Vircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs.
- Valgunde Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte.
- Lielplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā.
- Sesava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve.
- Mazplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe.
- Neikšāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe.
- Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs.
- Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kombuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs.
- Kaplava Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kalnieši Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti.
- Augstkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne.
- Piedruja Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
- Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni.
- Andžāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā 12 km no Krāslavas.
- Borovka Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Andrupene Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine.
- Andzeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Zīlāni apdzīvota vieta (vidējciems) Kūku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Raņķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs.
- Snēpele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Turlava Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi.
- Vārme Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs.
- Laidi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs.
- Mežvalde Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža.
- Deksne Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs.
- Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā.
- Vilgāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs.
- Lēnas apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, minēta (ar nosaukumu "Lene") kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g.
- Ciecere Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes.
- Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
- Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs.
- Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā.
- Pāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs.
- Mandegas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs.
- Ārciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
- Gravas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs.
- Āstere Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā.
- Rožupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe.
- Rudzāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs.
- Sutri Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems.
- Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje.
- Pušmucova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova.
- Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova.
- Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova.
- Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs.
- Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ņukši Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Nirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs.
- Brigi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs.
- Liezēre Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris".
- Vestiena Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs.
- Dzelzava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs.
- Degumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža.
- Jumurda Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs.
- Krape Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
- Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Upmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava.
- Pelēči Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs.
- Gaiļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Aglonas stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Sakstagals Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs.
- Ilzeskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi.
- Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
- Gornica Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs.
- Dekšāres apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs, saukta arī - Dekšores.
- Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
- Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova.
- Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
- Janopole Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Jupatovka Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Lipuški Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs.
- Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni.
- Ozolmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Stoļerova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sondori Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs.
- Sprūževa Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, Griškānu pagasta administratīvais centrs.
- Kastīre apdzīvota vieta (vidējciems) Rušonas pagastā.
- Kareļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs.
- Jaunauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
- Ruba Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs.
- Vadakste Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs.
- Bruzilas Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Reņģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā.
- Striķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zvārdes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Loja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs.
- More Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs.
- Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.).
- Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
- Branti Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Mēri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi.
- Aumeisteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari.
- Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā.
- Strazde Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
- Aizupes Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara.
- Mundigciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne.
- Viesatas Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs.
- Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Degole Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā.
- Zentene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs.
- Lestene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sēme Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs.
- Tartaks apdzīvota vieta (vidējciems) Ūdrīšu pagastā.
- Ērģeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs.
- Vijciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Vecate Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs.
- Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs.
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs.
- Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras.
- Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
- Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs.
- Murmastiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs.
- Kokari Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs.
- Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa.
- Medņi apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā.
- Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova.
- Užava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs.
- Ziras Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs.
- Blāzma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs.
- Zlēkas Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Jūrkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs.
- Usma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs.
- Ventava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs.
- Vidaga apdzīvota vieta (vidējciems) Virešu pagastā.
- Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Satiķi Apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi.
- Vēķi apdzīvota vieta (viensēta un atpūtas bāze) Drabešu pagastā.
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas.
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
- Maizīši apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota, saglabājušās drupas) Viesītes pagastā.
- Arāji Apdzīvota vieta (viensēta) Augšdaugavas novada Sventes pagasta rietumu malā.
- Atvases apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bukaišu pagastā.
- Simtēni apdzīvota vieta (viensēta) Drabešu pagastā.
- Andrecēni Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Naukšēnu pagastā \~4 km uz dienvidrietumiem no Naukšēniem.
- Tilderi apdzīvota vieta (viensēta) Virešu pagastā.
- Morona Apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.).
- Abrapampa apdzīvota vieta Argentīnā, Huhujas štata ziemeļu daļā.
- Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abernati apdzīvota vieta ASV (_Abernathy_), Teksasas štata rietumu daļā.
- Abilīna apdzīvota vieta ASV (_Abilene_), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abingdona apdzīvota vieta ASV (_Abingdon_), Virdžinijas štata dienvidrietumos.
- Absorkī apdzīvota vieta ASV (_Absarokee_), Montānas štata dienvidu daļā.
- Adaka apdzīvota vieta ASV (_Adak_), Aleutu salu Andrejanova salu grupā, tāda paša nosaukuma salā.
- Adamsa apdzīvota vieta ASV (_Adams_), Ņujorkas štatā, netālu no Ontārio ezera.
- Adamsa apdzīvota vieta ASV (_Adams_), Viskonsinas štatā.
- Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Aiovas štatā.
- Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Džordžijas štata dienvidu daļā.
- Aftona apdzīvota vieta ASV (_Afton_), Vaiomingas štata rietumos.
- Agilara apdzīvota vieta ASV (_Aguilar_), Kolorādo štata dienvidos.
- Aho apdzīvota vieta ASV (_Ajo_), Arizonas štata dienvidu daļā.
- Akīoka apdzīvota vieta ASV (_Akhiok_), Aļaskas štata dienvidu daļā, Aļaskas līča Kodiakas salas dienvidu piekrastē.
- Akutana apdzīvota vieta ASV (_Akutan_), Aļaskas štata dienvidos, Aelutu salu Foksu salu grupas Akutanas salā.
- Alamo apdzīvota vieta ASV (_Alamo_), Ņūmeksikas štata rietumu daļā.
- Albija apdzīvota vieta ASV (_Albia_), Aiovas štata dienvidu daļā.
- Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Mičiganas štatā.
- Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Nebraskas štatā.
- Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Ņujorkas štatā.
- Alīdo apdzīvota vieta ASV (_Aledo_), Ilinoisas štata rietumos.
- Aleneva apdzīvota vieta ASV (_Aleneva_), Aļaskas štatā, Aļaskas līča Afognakas salas dienvidos.
- Aleksandera apdzīvota vieta ASV (_Alexander_), Ziemeļdakotas štata rietumos.
- Aleksandrija apdzīvota vieta ASV (_Alexandria_), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Algoma apdzīvota vieta ASV (_Algoma_), Viskonsinas štata austrumos, Mičigana ezera rietumu krastā.
- Algona apdzīvota vieta ASV (_Algona_), Aiovas štata ziemeļu daļā.
- Alegana apdzīvota vieta ASV (_Allegan_), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā.
- Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Džordžijas štatā.
- Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Kanzasas štatā.
- Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Mičiganas štatā.
- Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Nebraskas štatā.
- Almanora apdzīvota vieta ASV (_Almanor_), Kalifornijas štata ziemeļu daļā.
- Altavista apdzīvota vieta ASV (_Alta Vista_), Virdžīnijas štatā.
- Alturasa apdzīvota vieta ASV (_Alturas_), Kalifornijas štata ziemeļaustrumos.
- Alva apdzīvota vieta ASV (_Alva_), Oklahomas štata ziemeļu daļā.
- Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Masačūsetsas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Nevadas štatā, 11250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Virdžīnijas štatā.
- Anakonda apdzīvota vieta ASV (_Anaconda_), Montānas štata dienvidrietumu daļā.
- Anadarko apdzīvota vieta ASV (_Anadarko_), Oklahomas štatā.
- Anaktūvakpāsa apdzīvota vieta ASV (_Anaktuvuk Pass_), Aļaskas štata ziemeļu daļā.
- Anamosa apdzīvota vieta ASV (_Anamosa_), Aiovas štata austrumu daļā.
- Andaluža apdzīvota vieta ASV (_Andalusia_), Alabamas štata dienvidu daļā.
- Angola apdzīvota vieta ASV (_Angola_), Indiānas štata ziemeļaustrumos.
- Anīaka apdzīvota vieta ASV (_Aniak_), Aļaskas štatā.
- Antilopveli-Krestvjū apdzīvota vieta ASV (_Antelope Valley-Crestview_), Vaiomingas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Antigo apdzīvota vieta ASV (_Antigo_), Viskonsinas štatā.
- Antonito apdzīvota vieta ASV (_Antonito_), Kolorādo štata dienvidos.
- Apači apdzīvota vieta ASV (_Apache_), Oklahomas štatā.
- Apalačikola apdzīvota vieta ASV (_Apalachicola_), Floridas štata ziemeļrietumu daļā.
- Araba apdzīvota vieta ASV (_Arab_), Alabamas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Nebraskas štata dienvidu daļā.
- Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Vaiomingas štatā.
- Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Floridas štatā.
- Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Luiziānas štata ziemeļu daļā.
- Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Viskonsinas štata rietumu daļā.
- Ārčersitija apdzīvota vieta ASV (_Archer City_), Teksasas štatā.
- Ārko apdzīvota vieta ASV (_Arco_), Aidaho štatā.
- Ārgaila apdzīvota vieta ASV (_Argyle_), Minesotas štata ziemeļrietumu daļā.
- Arlī apdzīvota vieta ASV (_Arlee_), Montānas štata rietumu daļā.
- Ārmora apdzīvota vieta ASV (_Armour_), Dienviddakotas štata dienvidaustrumu daļā.
- Ārtura apdzīvota vieta ASV (_Arthur_), Nebraskas štata rietumu daļā.
- Ārtura apdzīvota vieta ASV (_Arthur_), Ziemeļdakotas štata austrumu daļā.
- Asotina apdzīvota vieta ASV (_Asotin_), Vašingtonas štata dienvidaustrumos, pie Aidaho štata robežas.
- Aspermonta apdzīvota vieta ASV (_Aspermont_), Teksasas štatā.
- Astorija apdzīvota vieta ASV (_Astoria_), Oregonas štata ziemeļrietumos, Kolumbijas upes grīvlīča kreisajā krastā.
- Atīna apdzīvota vieta ASV (_Athena_), Oregonas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Atlantika apdzīvota vieta ASV (_Atlantic_), Aiovas štata dienvidrietumu daļā.
- Atoka apdzīvota vieta ASV (_Atoka_), Oklahomas štata dienvidu daļā.
- Atika apdzīvota vieta ASV (_Attica_), Indiānas štata rietumu daļā.
- Āva apdzīvota vieta ASV (_Ava_), Misūri štata dienvidu daļā.
- Acteka apdzīvota vieta ASV (_Aztec_), Ņūmeksikas štata ziemeļrietumos.
- Kārlaila apdzīvota vieta ASV (_Carlisle_), Pensilvānijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dandolka apdzīvota vieta ASV (_Dundalk_), Merilendas štatā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Enisa apdzīvota vieta ASV (_Ennis_), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ganisona apdzīvota vieta ASV (_Gunnison_), Jūtas štatā.
- Ganisona apdzīvota vieta ASV (_Gunnison_), Kolorādo štatā.
- Heistingsa apdzīvota vieta ASV (_Hastings_), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aidagrova apdzīvota vieta ASV (_Ida Grove_), Aiovas štata rietumos.
- Aidabela apdzīvota vieta ASV (_Idabel_), Oklahomas štata dienvidaustrumos.
- Aidahositija apdzīvota vieta ASV (_Idaho City_), Aidaho štata rietumu daļā.
- Aidalū apdzīvota vieta ASV (_Idalou_), Teksasas štata rietumu daļā.
- Aiola apdzīvota vieta ASV (_Iola_), Kanzasas štata dienvidaustrumu daļā.
- Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Kalifornijas štatā.
- Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Vašingtonas štata ziemeļaustrumos.
- Jorka apdzīvota vieta ASV (_York_), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jorka apdzīvota vieta ASV (_York_), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aiovafolsa apdzīvota vieta ASV (_Iova Fails_), Aiovas štatā.
- Aiovapārka apdzīvota vieta ASV (_Iowa Park_), Teksasas štatā.
- Airaena apdzīvota vieta ASV (_Iraan_), Teksasas štatā Pekosas upes krastos.
- Aironmauntina apdzīvota vieta ASV (_Iron Mountain_), Mičiganas štata rietumu pierobežā.
- Aironrivera apdzīvota vieta ASV (_Iron River_), Mičiganas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Aironvuda apdzīvota vieta ASV (_Ironwood_), Mičiganas štata ziemeļrietumos.
- Ailendpārka apdzīvota vieta ASV (_Island Park_), Aidaho štata ziemeļaustrumos.
- Aila apdzīvota vieta ASV (_Isle_), Minesotas štatā.
- Aiuka apdzīvota vieta ASV (_Iuka_), Misisipi štata ziemeļaustrumos.
- Keteringa apdzīvota vieta ASV (_Kettering_), Mērilendas štatā, 12800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Linkolna apdzīvota vieta ASV (_Lincoln_), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Linkolna apdzīvota vieta ASV (_Lincoln_), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Konnektikutas štatā, 58100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Virdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Konnektikutas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Morisa apdzīvota vieta ASV (_Morris_), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūberi apdzīvota vieta ASV (_Newberry_), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūberi apdzīvota vieta ASV (_Newberry_), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Asio apdzīvota vieta ASV (_Osseo_), Viskonsinas štatā.
- Sevērna apdzīvota vieta ASV (_Severn_), Mērilendas štatā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Stemforda apdzīvota vieta ASV (_Shelton_), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tolīdo apdzīvota vieta ASV (_Toledo_), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tolīdo apdzīvota vieta ASV (_Toledo_), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aptona apdzīvota vieta ASV (_Upton_), Vaiomingas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Votervila apdzīvota vieta ASV (_Waterville_), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Velsa apdzīvota vieta ASV (_Wells_), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Velsa apdzīvota vieta ASV (_Wells_), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vinčestera apdzīvota vieta ASV (_Winchester_), Konnektikutas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinčestera apdzīvota vieta ASV (_Winchester_), Nevadas štatā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eida Apdzīvota vieta ASV ("Ada"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Olbani Apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Olbani Apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Alendeila apdzīvota vieta ASV ("Allendale"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alaiansa Apdzīvota vieta ASV ("Alliance"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Alpaina Apdzīvota vieta ASV ("Alpine"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Alpaina Apdzīvota vieta ASV ("Alpine"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Andersona Apdzīvota vieta ASV ("Anderson"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Endrūsa Apdzīvota vieta ASV ("Andrews"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belvila Apdzīvota vieta ASV ("Arli"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ārlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ārnolda apdzīvota vieta ASV ("Arnold"), Kalifornijas štatā.
- Ešlenda Apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ešlenda Apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ešlenda Apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Espenhila Apdzīvota vieta ASV ("Aspen Hill"), Merilendas štatā, 48700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Atlanta Apdzīvota vieta ASV ("Atlanta"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oburna Apdzīvota vieta ASV ("Auburn"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ogasta Apdzīvota vieta ASV ("Augusta"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Orora Apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Orora Apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ostina Apdzīvota vieta ASV ("Austin"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Beisitija Apdzīvota vieta ASV ("Bay City"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Boldvina Apdzīvota vieta ASV ("Baldwin"), Ņujorkas štatā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bambērga Apdzīvota vieta ASV ("Bamberg"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bateivija Apdzīvota vieta ASV ("Batavia"), Ņujorkas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boforta Apdzīvota vieta ASV ("Beaufort"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Ņūhempšīras štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Beloita Apdzīvota vieta ASV ("Beloit"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlina Apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Konnektikutas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērlina Apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Betela Apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Betela Apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Konnektikutas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bisbī Apdzīvota vieta ASV ("Bisbee"), Arizonas štata dienvidos, 1700 m vjl., \~8000 iedzīvotāju.
- Blūmingtona Apdzīvota vieta ASV ("Bloomington"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bolivara Apdzīvota vieta ASV ("Bolivar"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boulinggrīna Apdzīvota vieta ASV ("Bowling Green"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Brendona Apdzīvota vieta ASV ("Brandon"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Brenta Apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Brenta Apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Floridas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bridžporta Apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bridžporta Apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bridžporta Apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Braitona Apdzīvota vieta ASV ("Brighton"), Ņujorkas štatā, 36600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Broktona Apdzīvota vieta ASV ("Brockton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Brukfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Konnektikutas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brukfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Brukingsa Apdzīvota vieta ASV ("Brookings"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Braunsvila Apdzīvota vieta ASV ("Brownsville"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bransvika Apdzīvota vieta ASV ("Brunswick"), Meinas štatā, 20400 iedzīvotāji (2007. g.).
- Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Batlera Apdzīvota vieta ASV ("Butler"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Batlera Apdzīvota vieta ASV ("Butler"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Batlera Apdzīvota vieta ASV ("Butler"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Koldvela Apdzīvota vieta ASV ("Caldwell"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kalifornija Apdzīvota vieta ASV ("California"), Mērilendas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010.g.).
- Keimbridža Apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Keimbridža Apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Keimbridža Apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kenbi Apdzīvota vieta ASV ("Canby"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Konnektikutas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kārbondeila Apdzīvota vieta ASV ("Carbondale"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karoltona Apdzīvota vieta ASV ("Carrollton"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kārtidža Apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārtidža Apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārtidža Apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentervila Apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentervila Apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentervila Apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentreilija Apdzīvota vieta ASV ("Centralia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čārlstona Apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čārlstona Apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šarlota Apdzīvota vieta ASV ("Charlotte"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čatahūčī Apdzīvota vieta ASV ("Chattahoochee"), Floridas štata ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šaiena Apdzīvota vieta ASV ("Cheyenne"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čilikoti Apdzīvota vieta ASV ("Chillicothe"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sērklvila Apdzīvota vieta ASV ("Circleville"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kleitona Apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kleitona Apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klārksbērga Apdzīvota vieta ASV ("Clarksburg"), Mērilendas štatā, 13750 iedzīvotāju (2010. g.).
- Klārksvila Apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klārksvila Apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klīrfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Clearfield"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klīvlenda Apdzīvota vieta ASV ("Cleveland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kliftona Apdzīvota vieta ASV ("Clifton"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kliftona Apdzīvota vieta ASV ("Clifton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Konnektikutas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Koldvotera Apdzīvota vieta ASV ("Coldwater"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolumbija Apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbija Apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Konkorda Apdzīvota vieta ASV ("Concord"), Misūri štatā, 16400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Korninga Apdzīvota vieta ASV ("Corning"), Ārkanzas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Korninga Apdzīvota vieta ASV ("Corning"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krivica Apdzīvota vieta ASV ("Crivitz"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kraunpointa Apdzīvota vieta ASV ("Crownpoint"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamberlenda Apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kamberlenda Apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Deitona Apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Deitona Apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Deitona Apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Deitona Apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Danberi Apdzīvota vieta ASV ("Danbury"), Ņujorkas štatā, 83800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dariena Apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dariena Apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Konnektikutas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Devenporta Apdzīvota vieta ASV ("Davenport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dikeitura Apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dikeitura Apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Denisona Apdzīvota vieta ASV ("Denison"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dentona Apdzīvota vieta ASV ("Denton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dērbi Apdzīvota vieta ASV ("Derby"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Destrehena Apdzīvota vieta ASV ("Destrehan"), Luiziānas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Daglasa Apdzīvota vieta ASV ("Douglas"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dablina Apdzīvota vieta ASV ("Dublin"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dumasa Apdzīvota vieta ASV ("Dumas"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Durenta Apdzīvota vieta ASV ("Durant"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Īdena Apdzīvota vieta ASV ("Eden"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Īdena Apdzīvota vieta ASV ("Eden"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Edžvuda Apdzīvota vieta ASV ("Edgewood"), Mērilendas štatā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Elizabetauna Apdzīvota vieta ASV ("Elizabethtown"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Elkhārta Apdzīvota vieta ASV ("Elkhart"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Elvuda Apdzīvota vieta ASV ("Elwood"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Elvuda Apdzīvota vieta ASV ("Elwood"), Ņujorkas štatā, 11200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Englvuda Apdzīvota vieta ASV ("Englewood"), Floridas štatā, 14900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Enterpraisa Apdzīvota vieta ASV ("Enterprise"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Enterpraisa Apdzīvota vieta ASV ("Enterprise"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Efrata Apdzīvota vieta ASV ("Ephrata"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eseksa Apdzīvota vieta ASV ("Essex"), Mērilendas štatā, 39200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Junisa Apdzīvota vieta ASV ("Eunice"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fejitvila Apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fejitvila Apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Konnektikutas štatā, 61300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērmounta Apdzīvota vieta ASV ("Fairmount"), Ņujorkas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērvjū Apdzīvota vieta ASV ("Fairview"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērvjū Apdzīvota vieta ASV ("Fairview"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fārmingtona Apdzīvota vieta ASV ("Farmington"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fārmingtona Apdzīvota vieta ASV ("Farmington"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Florensa Apdzīvota vieta ASV ("Florence"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fortnoksa Apdzīvota vieta ASV ("Fort Knox"), Kentuki štatā, 10100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fortlenardvuda Apdzīvota vieta ASV ("Fort Leonard Wood"), Misūri štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Forkornersa Apdzīvota vieta ASV ("Four Corners"), Floridas štatā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Forkornersa Apdzīvota vieta ASV ("Four Corners"), Teksasas štatā, 12400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Frankforta Apdzīvota vieta ASV ("Frankfort"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Frederika Apdzīvota vieta ASV ("Frederick"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fridonija Apdzīvota vieta ASV ("Fredonia"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fridonija Apdzīvota vieta ASV ("Fredonia"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Frūtkova Apdzīvota vieta ASV ("Fruit Cove"), Floridas štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fultona Apdzīvota vieta ASV ("Fulton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Galatina Apdzīvota vieta ASV ("Gallatin"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dženīva Apdzīvota vieta ASV ("Geneva"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Delavēras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Džordžijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Glāsgova Apdzīvota vieta ASV ("Glasgow"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glastonberija Apdzīvota vieta ASV ("Glastonbury"), Konnektikutas štatā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gonzālisa Apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gonzālisa Apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grāftona Apdzīvota vieta ASV ("Grafton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Greiema Apdzīvota vieta ASV ("Graham"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Granbi Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.). Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Konnektikutas štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandvjū Apdzīvota vieta ASV ("Grand View"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnrivera Apdzīvota vieta ASV ("Green River"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Greenfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnsboro Apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnsboro Apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Greensburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvuda Apdzīvota vieta ASV ("Greenwood"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grotona Apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grotona Apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Konnektikutas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grovtona Apdzīvota vieta ASV ("Groveton"), Ņūhempšīra štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grovtona Apdzīvota vieta ASV ("Groveton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Heisa Apdzīvota vieta ASV ("Hays"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hāfveja Apdzīvota vieta ASV ("Halfway"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hamiltona Apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hamiltona Apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hamiltona Apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hemptona Apdzīvota vieta ASV ("Hampton"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hemptona Apdzīvota vieta ASV ("Hampton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisona Apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisona Apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hārtforda Apdzīvota vieta ASV ("Hartford"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hārvi Apdzīvota vieta ASV ("Harvey"), Luiziānas štatā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hendersona Apdzīvota vieta ASV ("Henderson"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hilo Apdzīvota vieta ASV ("Hilo"), Havaju štatā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hilsboro Apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hilsboro Apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hilsboro Apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Holispringsa Apdzīvota vieta ASV ("Holly Springs"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hauarda Apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hauarda Apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hadsona Apdzīvota vieta ASV ("Hudson"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hjūgo Apdzīvota vieta ASV ("Hugo"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hjūgo Apdzīvota vieta ASV ("Hugo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Ņujorkas štatā, 18000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Indipendensa Apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Indipendensa Apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Indipendensa Apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Itaka Apdzīvota vieta ASV ("Ithaca"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džespera Apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džespera Apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džespera Apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džefersona Apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džefersona Apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Luiziānas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džefersona Apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džefersona Apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džonsonsitija Apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džonsonsitija Apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kahului Apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kailua Apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Havajas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kailua Apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kāneohe Apdzīvota vieta ASV ("Kaneohe"), Havaju štatā, Honolulu salā, 34600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapaa Apdzīvota vieta ASV ("Kapaa"), Havaju štatā, Kauai salā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārni Apdzīvota vieta ASV ("Kearny"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kīhei Apdzīvota vieta ASV ("Kihei"), Havaju štatā, Maui salā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kingslenda Apdzīvota vieta ASV ("Kingsland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kingstona Apdzīvota vieta ASV ("Kingston"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Noksvila Apdzīvota vieta ASV ("Knoxville"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lakrosa Apdzīvota vieta ASV ("La Crosse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lafīeta Apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Lafīeta Apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Lagreindža Apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lagreindža Apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lagreindža Apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lahaina Apdzīvota vieta ASV ("Lahaina"), Havaju štatā, Maui salā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leiklenda Apdzīvota vieta ASV ("Lakeland"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leiksaida Apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leiksaida Apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Virdžīnijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Largo Apdzīvota vieta ASV ("Largo"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Virdžīnijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lorensbērga Apdzīvota vieta ASV ("Lawrenceburg"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lebanona Apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lebanona Apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Līsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Leesburg"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Luisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Lewisburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Luistona Apdzīvota vieta ASV ("Lewiston"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtonpārka Apdzīvota vieta ASV ("Lexington Park"), Mērilendas štatā, 11600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Laima Apdzīvota vieta ASV ("Lima"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Linčbērga Apdzīvota vieta ASV ("Lynchburg"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Linkolntona Apdzīvota vieta ASV ("Lincolnton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Laivoka Apdzīvota vieta ASV ("Live Oak"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Logana Apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Logana Apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Landona Apdzīvota vieta ASV ("London"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Longbīča Apdzīvota vieta ASV ("Long Beach"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Louela Apdzīvota vieta ASV ("Lowell"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lūlinga Apdzīvota vieta ASV ("Luling"), Luiziānas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Konnektikutas štatā, 18250 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Manhatana Apdzīvota vieta ASV ("Manhattan"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Menkeito Apdzīvota vieta ASV ("Mankato"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mērieta Apdzīvota vieta ASV ("Marietta"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mērisvila Apdzīvota vieta ASV ("Marysville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Māršfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Marshfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mārtina Apdzīvota vieta ASV ("Martin"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Martinesa Apdzīvota vieta ASV ("Martinez"), Džordžijas štatā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Meisona Apdzīvota vieta ASV ("Mason"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meisona Apdzīvota vieta ASV ("Mason"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Ņujorkas štatā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Memfisa Apdzīvota vieta ASV ("Memphis"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Memfisa Apdzīvota vieta ASV ("Memphis"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meridiana Apdzīvota vieta ASV ("Meridian"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meteiri Apdzīvota vieta ASV ("Metairie"), Luiziānas štatā, 138500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Maiami Apdzīvota vieta ASV ("Miami"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Milforda Apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Milforda Apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Masačūsetsas štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mindena Apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mindena Apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mineapolisa Apdzīvota vieta ASV ("Minneapolis"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mišena Apdzīvota vieta ASV ("Mission"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mičela Apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mičela Apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Monro Apdzīvota vieta ASV ("Monroe"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monro Apdzīvota vieta ASV ("Monroe"), Konnektikutas štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mūrheda Apdzīvota vieta ASV ("Moorhead"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mortona Apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mortona Apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mortona Apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntplezanta Apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntplezanta Apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntplezanta Apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntvērnona Apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntvērnona Apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntvērnona Apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntvērnona Apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūolbani Apdzīvota vieta ASV ("New Albany"), MIsisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("New Castle"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūlandona Apdzīvota vieta ASV ("New London"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņuarka Apdzīvota vieta ASV ("Newark"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortona Apdzīvota vieta ASV ("Norton"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Norviča Apdzīvota vieta ASV ("Norwich"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Okdeila Apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okdeila Apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okridža Apdzīvota vieta ASV ("Oakridge"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Okvila Apdzīvota vieta ASV ("Oakville"), Misūri štatā, 36100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ošenpainsa Apdzīvota vieta ASV ("Ocean Pines"), Merilendas štatā, 11700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Odesa Apdzīvota vieta ASV ("Odessa"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olni Apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Olni Apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Mērilendas štatā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Olni Apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Onaida Apdzīvota vieta ASV ("Oneida"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oneonta Apdzīvota vieta ASV ("Oneonta"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Orindža Apdzīvota vieta ASV ("Orange"), Konnektikutas štatā, 13950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orindža Apdzīvota vieta ASV ("Orange"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orčardsitija Apdzīvota vieta ASV ("Orchard City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oregona Apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oregona Apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oškoša Apdzīvota vieta ASV ("Oshkosh"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Osvīgo Apdzīvota vieta ASV ("Oswego"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oksforda Apdzīvota vieta ASV ("Oxford"), Konnektikutas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmsitija Apdzīvota vieta ASV ("Palm City"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pālmhārbora Apdzīvota vieta ASV ("Palm Harbor"), Floridas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmveli Apdzīvota vieta ASV ("Palm Valley"), Floridas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pasadīna Apdzīvota vieta ASV ("Pasadena"), Mērilendas štatā, 24300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pērlsitija Apdzīvota vieta ASV ("Pearl City"), Havaju štatā, Honolulu salā, 47700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pērlrivera Apdzīvota vieta ASV ("Pearl River"), Ņujorkas štatā, 15900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Peri Apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Peri Apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Peri Apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pītersbērga Apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pītersbērga Apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Filadelfija Apdzīvota vieta ASV ("Philadelphia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Painhilsa Apdzīvota vieta ASV ("Pine Hills"), Floridas štatā, 60000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pitsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Pittsburg"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pitsfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitsfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pleinvjū Apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pleinvjū Apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pleinvila Apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pleinvila Apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Konnektikutas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Platsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Plattsburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Plimuta Apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Konnektikutas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plimuta Apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Plimuta Apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Plimuta Apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Poinsiana Apdzīvota vieta ASV ("Poinciana"), Floridas štatā, 53200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portšarlota Apdzīvota vieta ASV ("Port Charlote"), Floridas štatā, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Potsdama Apdzīvota vieta ASV ("Potsdam), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Floridas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ravena Apdzīvota vieta ASV ("Ravenna"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ripablika Apdzīvota vieta ASV ("Republic"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ričmonda Apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ričmonda Apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ričmonda Apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Roanoka Apdzīvota vieta ASV ("Roanoke"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ročestera Apdzīvota vieta ASV ("Rochester"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rokimaunta Apdzīvota vieta ASV ("Rocky Mount"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rokspringsa Apdzīvota vieta ASV ("Rocksprings"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Roja Apdzīvota vieta ASV ("Roy"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rola Apdzīvota vieta ASV ("Rolla"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rozdeila Apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rozdeila Apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Soko Apdzīvota vieta ASV ("Saco"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentčārlza Apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Merilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentčārlza Apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentluisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Louis"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Salaina Apdzīvota vieta ASV ("Salina"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solsberi Apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ņujorkas štatā, 12100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Solsberi Apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ziemeļkarolīnas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sankarlospārka Apdzīvota vieta ASV ("San Carlos Park"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sandaski Apdzīvota vieta ASV ("Sandusky"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Savana Apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Savana Apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Skrantona Apdzīvota vieta ASV ("Scranton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sīmora Apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Konnektikutas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sīmora Apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sīmora Apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Tenesī štatā, 10900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Seminola Apdzīvota vieta ASV ("Seminole"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Seminola Apdzīvota vieta ASV ("Seminole"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šelbivila Apdzīvota vieta ASV ("Shelbyville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šeltona Apdzīvota vieta ASV ("Shelton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šenando Apdzīvota vieta ASV ("Shenandoah"), Luiziānas štatā, 18400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Silverspringsa Apdzīvota vieta ASV ("Silver Spring"), Mērilendas štatā, 71400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sirakjūsa Apdzīvota vieta ASV ("Syracuse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Samerseta Apdzīvota vieta ASV ("Somerset"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sautbenda Apdzīvota vieta ASV ("South Bend"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sauthila Apdzīvota vieta ASV ("South Hill"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Spensera Apdzīvota vieta ASV ("Spenser"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spensera Apdzīvota vieta ASV ("Spenser"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springhila Apdzīvota vieta ASV ("Spring Hill"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Springveli Apdzīvota vieta ASV ("Spring Valley"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
- Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
- Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
- Stontona Apdzīvota vieta ASV ("Staunton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Stērlinga Apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stērlinga Apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stērdžisa Apdzīvota vieta ASV ("Sturgis"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Salfura Apdzīvota vieta ASV ("Sulphur"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Samervila Apdzīvota vieta ASV ("Summerville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Supīriora Apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Supīriora Apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Supīriora Apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Svītvotera Apdzīvota vieta ASV ("Sweetwater"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Teilora Apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teilora Apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teritauna Apdzīvota vieta ASV ("Terrytown"), Luiziānas štatā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tomasvila Apdzīvota vieta ASV ("Thomasville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tailera Apdzīvota vieta ASV ("Tyler"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Taitusvila Apdzīvota vieta ASV ("Titusville"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Toringtona Apdzīvota vieta ASV ("Torrington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taunenkantri Apdzīvota vieta ASV ("Town 'n' Country"), Floridas štatā, 78400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Trentona Apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Trentona Apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Trentona Apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Trentona Apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Triniti Apdzīvota vieta ASV ("Trinity"), Floridas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūniona Apdzīvota vieta ASV ("Union"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jūniona Apdzīvota vieta ASV ("Union"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jūniona Apdzīvota vieta ASV ("Union"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vandeilija Apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vandeilija Apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vērnona Apdzīvota vieta ASV ("Vernon"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vērnona Apdzīvota vieta ASV ("Vernon"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vjena Apdzīvota vieta ASV ("Vienna"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vailuku Apdzīvota vieta ASV ("Wailuku"), Havaju štatā, Maui salā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veinsboro Apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Veinsboro Apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Veinsboro Apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Veinsboro Apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vaipahu Apdzīvota vieta ASV ("Waipahu"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veikfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Wakefield"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vorena Apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vorena Apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vorena Apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vorensbērga Apdzīvota vieta ASV ("Warrensburg"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vorso Apdzīvota vieta ASV ("Warsaw"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Votertauna Apdzīvota vieta ASV ("Watertown"), Konnektikutas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veiverli Apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Mičiganas štatā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Veiverli Apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestona Apdzīvota vieta ASV ("Weston"), Konnektikutas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestona Apdzīvota vieta ASV ("Weston"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vītona Apdzīvota vieta ASV ("Wheaton"), Mērilendas štatā, 48300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vaithola Apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vaithola Apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vaithola Apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vaithola Apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Viljamsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Williamsburg"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Viltona Apdzīvota vieta ASV ("Wilton"), Konnektikutas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viltona Apdzīvota vieta ASV ("Wilton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vinzora Apdzīvota vieta ASV ("Windsor"), Konnektikutas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinzora Apdzīvota vieta ASV ("Windsor"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vinzora Apdzīvota vieta ASV ("Windsor"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vinfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Winfield"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vudstoka Apdzīvota vieta ASV ("Woodstock"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vunsokita Apdzīvota vieta ASV ("Woonsocket"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Raita Apdzīvota vieta ASV ("Wright"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alendeila apdzīvota vieta ASV (“Allendale”), Mičiganas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montpīljera Apdzīvota vieta ASV, Aidaho štata dienvidaustrumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Adaveila apdzīvota vieta Austrālijā (_Adavale_), Kvīnslendas štatā.
- Alfa apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpha_), Kvīnslendas štatā.
- Alpururulama apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpurrurulam_), Ziemeļu Teritorijas austrumos; Leikneša.
- Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos.
- Atertona apdzīvota vieta Austrālijā (_Atherton_), Kvīnslendas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Ainsleja apdzīvota vieta Austrālijā (_Einasleigh_), Kvīnslendas štata ziemeļu daļā.
- Halskrīka apdzīvota vieta Austrālijā (_Halls Creek_), Rietumaustrālijas štata ziemeļu daļā.
- Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā.
- Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos.
- Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā.
- Astrošici apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrošycy_), Minskas apgabalā.
- Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas.
- Azjerščina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azierščyna_), Gomeļas apgabalā.
- Vilreika Apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai.
- Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
- Upmale Apdzīvota vieta bijušā Abrenes apriņķa teritorijā 50 km no Abrenes un 20 km no dzelzceļa stacijas Žīguri.
- Augšpils Apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad "Vyšgorodok" Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas.
- Adamantina apdzīvota vieta Brazīlijā (_Adamantina_), Sanpaulu štata rietumu daļā.
- Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā.
- Altualegri apdzīvota vieta Brazīlijā (_Alto Alegre_), Roraimas štatā.
- Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā.
- Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas.
- Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā.
- Annenieki Apdzīvota vieta Dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā.
- Šķibe Apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs.
- Idūnas apdzīvota vieta Drabešu pagastā.
- Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
- Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā.
- Albēra apdzīvota vieta Francijā (_Albert_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā.
- Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā.
- Bernē apdzīvota vieta Francijā (_Bernay_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā.
- Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā.
- Konša pie Ušas apdzīvota vieta Francijā (_Conches-en-Ouche_), Augšnormandijas reģionā.
- Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā.
- Ē apdzīvota vieta Francijā (_Eu_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, netālu no Lamanša piekrastes.
- Frivileskarbotēna apdzīvota vieta Francijā (_Friville-Escarbotin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona ziemeļrietumos.
- Žizora apdzīvota vieta Francijā (_Gisors_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumu pierobežā.
- Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos.
- Ama apdzīvota vieta Francijā (_Ham_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas prefektūras austrumos.
- Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā.
- Luvjē apdzīvota vieta Francijā (_Louviers_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā.
- Nonakūra apdzīvota vieta Francijā (_Nonancurt_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā.
- Pontodmēra apdzīvota vieta Francijā (_Pont-Audemer_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā.
- Verneija pie Avras apdzīvota vieta Francijā (_Verneuil d'Avre et d'Iton_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā.
- Vika pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā (_Vic-sur-Aisne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Ēnas labajā krastā.
- Montreija Apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta.
- Trēlona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Markīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta rietumu daļā.
- Anulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Bavē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Biziņī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Furmjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Kenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Kodrī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Landresī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Manjēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Kambrē Lekato apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Avēna pie Elpas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Omona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Omuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Onuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Oršī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Sentamānlezo apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Solemē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Somēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Vavrēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Vilnēvdaska apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Vjēkondē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Žemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
- Bapoma apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā.
- Isberga apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā.
- Lilēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā.
- Senpola pie Ternuāzas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā.
- Ēra pie Lisas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā.
- Ošela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā.
- Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas.
- Baijēla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā.
- Glandsinta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā.
- Vatēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā.
- Vormū apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā.
- Mervila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā..
- Letukparīplaža apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā.
- Mērī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona dienvidu daļā.
- Monkornē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta austrumu daļā.
- Ternjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumu daļā.
- Boēnanvermanduā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļos.
- Etro apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļos.
- Gīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā, Uāzas krastos.
- Frenuālegrāna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā.
- Atjēsulona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Brēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Fērantardenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Giņikūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Irsona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Lafertē-Milona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Marla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Monteskūra-Lizerola apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Senmišela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Vaijī pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Oriņī-Sentbenuata apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Pinona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Ribemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Sengobēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Sisona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Venizela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Vervēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Vilērkotreta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā.
- Mondidjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta dienvidos..
- Dulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļos.
- Bovāla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā.
- Korbī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā.
- Moreila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā.
- Aijī pie Nuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā.
- Nela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā.
- Perona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā.
- Rosjēransantēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā.
- Ruā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā.
- Vilēra-Bretono apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā.
- Breteija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamenta ziemeļos.
- Etrē-Sendenī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā.
- Klermona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā.
- Krepīanvaluā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā.
- Lakruā-Sentuāna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā.
- Liankūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā.
- Muī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā.
- Nuajona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā.
- Ponsenmaksansa apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā.
- Ribēkūra-Drelēnkūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā.
- Šantijī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā.
- Senlī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā.
- Senžistanšosē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā.
- Trolī-Breija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā.
- Senležēledomāra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģionā.
- Perogireka apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļu daļā, Lamanša piekrastē.
- Senpoldeleona apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Lamanša piekrastē.
- Amansa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Erikūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Ešnozlamelēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Favernē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Fontēnlelikseija apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Frena-Senmamē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Fužerola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Grē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Kombofontēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Likseijlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Līra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Marnē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Melisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Monbozona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Sē pie Sonas un Sentalbēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Dampjēra pie Salonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Elvijēra un Ljomona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Senlū pie Semūzas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Fokoņē un Lamēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Pora pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Dampjēra pie Linotas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Noruāleburža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Pema apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Pisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Planšēlemina apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Rioza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Ronšāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Šampaņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Sensovēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Senžērmena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Sola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Vezula apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Vilēreksela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Vovijēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Žī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Žisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
- Bokūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
- Della apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
- Ružmonlešato apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
- Šatenuāleforža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
- Valduā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
- Žiromaņī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
- Amansē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Bomledama apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Busjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Damprišāra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Etalāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Fešlešatela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Frana apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Kenžē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Klervāla apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Laberžmēna-Sentmarī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Lefēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Lefurža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Lerisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Levjē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Maršo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Meša apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Monferānlešato apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Monlebona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Morto apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Muta apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Lila pie Dū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Puijēleviņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Laklīza un Mižū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Odenkūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Ornāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Oršānsa-Vena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Pjērfontēnlevarāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Ponderuāda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Pontarljē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Rošleboprē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Rulāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Ružmona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Sansēlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Šarkemona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Sentipolita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Senvita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Sona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Sošo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Tisa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Valdaona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Valentiņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Versela-Vildjēlekāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Vilēlelaka apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Žilē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Žuņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
- Buā-Damona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Dampjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Fonsinleo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Klervolelaksa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Lerusa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Lonšomuā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Monsuvodrē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Morēza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Muarananmontaņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Nozruā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Oršānsa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Orželē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Poliņī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Salēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Šampaņola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Senkloda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Senlipisēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Senlorānangranvo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Vijēra-Farlē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā.
- Sentamarēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamenta rietumu daļā.
- Altkirha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Andolsaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Benvira apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Bolivlera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Cilisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Danmarī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Ensisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Fereta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Fesenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Gebvilera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Ilcaha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Irsenga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Kaizersberga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Kēmsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Lancera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Laputruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Mazvo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Menstera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Nefbrizaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Riksaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Rufaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Sernē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Sirenca apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Sucorēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Tana apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Valdigofena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Vincenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Vitenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā.
- Burbonlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
- Fela-Bilo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
- Klefmona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
- Otamansa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
- Šampsevrēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
- Ternatāla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
- Fēkāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) departamentā, Lamanša krastā.
- Bolbeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona rietumu daļā.
- Nefšatelanbrē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona ziemeļaustrumu daļā.
- Gaijona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas kreisajā krastā.
- Barantēna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā.
- Iveto apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā.
- Lilbona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā.
- Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos.
- Eviānlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Ženēvas ezera dienvidu krastā.
- Abondansa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Ansīlevjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Boēža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Bonanšablē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Bonvila apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Duvēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Franžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Gruazī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Krizeija apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Laklizāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Legranbornāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Lekontamina-Monžoī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Leuša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Maglāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Mežēva apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Morzēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Vjīzansalāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Reņē-Ezrī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Tanēnža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Laroša pie Foronas apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Labalmdesilēnžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Salanša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Pasī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Pibljē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Rimilī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Samoēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Šatela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Senoda apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Senžandolpa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Senžervēlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Senžiljēnanženvuā apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Senžora apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Senžorioza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Sesela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Sionzjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Sjēza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Tona apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Torēngljēra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Elbefa apdzīvota vieta Francijā, Sēnas krastos, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā.
- Jūgarna Apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts.
- Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos.
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
- Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē.
- Atammika apdzīvota vieta Grenlandē (_Atammik_), Kekatas pašvaldībā.
- Atu apdzīvota vieta Grenlandē (_Attu_), Kāsiutsupas pašvaldības teritorijā, Deivisa šauruma piekrastē.
- Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē.
- Astipaleja apdzīvota vieta Grieķijā (_Astypálaia_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā.
- Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē.
- Ala apdzīvota vieta Igaunijā (_Ala_), Valgas apriņķa rietumos, Ehnes augšteces kreisajā krastā.
- Adaba apdzīvota vieta Indijā (_Adaba_), Orisas štata dienvidu daļā.
- Adhaura apdzīvota vieta Indijā (_Adhaura_), Bihāras štata dienvidrietumos.
- Ahva apdzīvota vieta Indijā (_Ahwa_), Gudžarātas štata dienvidaustrumos.
- Akaltara apdzīvota vieta Indijā (_Akaltara_), Čhatīsgarhas štatā.
- Alči apdzīvota vieta Indijā (_Alchi_), Džammu un Kašmiras štatā, Indas kreisajā krastā.
- Amini apdzīvota vieta Indijā (_Amini_), Lakšdvīpas teritorijā, Amīndīvu salu dienvidu daļā.
- Āsinda apdzīvota vieta Indijā (_Āsind_), Radžastānas štata dienvidaustrumu daļā, Arāvalli grēdas austrumu nogāzē.
- Āthagarha apdzīvota vieta Indijā (_Āthagarh_), Orisas štatā.
- Trombeja Apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta.
- Čerapundži Apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos ("Cherapunji"), Asamas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā.
- Ansudu apdzīvota vieta Indonēzijā (_Ansudu_), Papua štatā, Jaungvinejas salas ziemeļu piekrastē.
- Mafa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē.
- Movila apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē.
- Ebilīksa apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē.
- Mauntrata apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē.
- Stredbeli apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē.
- Retdauni apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistes dienvidu daļā.
- Kortaunhārbora apdzīvota vieta Īrijā, Veksfordas grāfistē, Sentdžordža šauruma krastā.
- Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā.
- Alērta apdzīvota vieta Kanādā (_Alert_), Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas ziemeļaustrumos, vistālāk uz ziemeļiem esošā pastāvīgi apdzīvotā vieta pasaulē.
- Grisfjorda apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Grise Fiord_; _Aujuittuq_), Nuavutas teritorijā, Elsmiras salas dienvidos, Džonsa šauruma ziemeļu krastā.
- Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā).
- Akkargha apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqarğa_), Kostanajas apgabala rietumos, Tobolas augšteces labajā krastā.
- Ertisa Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska.
- Alerija apdzīvota vieta Korsikā (_Aleria_), Francijā, Augškorsikas reģiona austrumos.
- Aga Apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967.
- Porečje apdzīvota vieta Krāslavas novada Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 70 km no Krāslavas (pa autoceļu); Upmaļi.
- Adamova Apdzīvota vieta Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Akmuruna apdzīvota vieta Krievijā (_Akmurun_), Baškorostānas republikas dienvidaustrumu daļā.
- Aksjonova apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas labajā krastā.
- Akša apdzīvota vieta Krīevijā (_Akša_), Aizbaikāla novada dienvidos.
- Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē.
- Aktaša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktaš_), Altaja Republikā.
- Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā.
- Aļohovščina apdzīvota vieta Krievijā (_Alëhovščina_), Ļeņingradas apgabalā.
- Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam.
- Alnaši apdzīvota vieta Krievijā (_Alnaši_), Udmurtijas Republikas dienvidu daļā.
- Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā.
- Anaša apdzīvota vieta Krievijā (_Anaš_), Krasnojarskas novadā, Krasnojarskas ūdenskrātuves austrumu krastā.
- Andrjušina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjušino_), Sverdlovskas apgabalā.
- Andrjuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjuškino_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumu daļā.
- Angasjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Angasjak_), Baškorostānas Republikā.
- Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā.
- Argaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argaš_), Uļjanovskas apgabala rietumos.
- Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā.
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Baškorostānas Republikā.
- Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā.
- Aromaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Aromaševo_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā.
- Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami.
- Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Irkutskas apgabalā.
- Aršaņzelmeņa apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan’ Zelmen’_), Kalmikijas Republikas ziemeļrietumu daļā.
- Artina apdzīvota vieta Krievijā (_Artyn_), Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā.
- Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē.
- Askina apdzīvota vieta Krievijā (_Askino_), Baškorostānas Republikas ziemeļos.
- Astratova apdzīvota vieta Krievijā (_Astratovo_), Pleskavas apgabalā, Mnogas augšteces kreisajā krastā.
- Ašapa apdzīvota vieta Krievijā (_Ašap_), Permas novada dienvidu daļā.
- Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā.
- Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā.
- Atjaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Atjaševo_), Mordvijas Republikas austrumos.
- Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā.
- Atrata apdzīvota vieta Krievijā (_Atrat_), Čuvašijas Republikā.
- Gauri Apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry.
- Purvmala Apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī.
- Višgoroda Apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā.
- Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos.
- Abzanova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidos; Abzana.
- Ablajeva apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Republikā; Ablaja.
- Bokova Apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā.
- Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā.
- Shodņa Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons.
- Kuva Apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada Komi-Permiešu apvidū, <10000 iedzīvotāju.
- Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
- Krasnogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā.
- Muhtuja Apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku.
- Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
- Akjara apdzīvota vieta Krievijas Baškorostānas Republikas dienvidaustrumos.
- Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka.
- Ribačija Apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- Severozadonska Apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Adūngola apdzīvota vieta Ķīnā (_Adun-Gol_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
- Aželi apdzīvota vieta Ķīnā (_Ayeli_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Keškeras prefektūrā.
- Amdo apdzīvota vieta Ķīnā (_Amdo_), Tibetas autonomajā reģionā, tibetiešu valodā - Dzaknaka.
- Avanchana apdzīvota vieta Ķīnā (_Awancang_), Tibetas kalnienē, Gaņnaņas / Karlho Tibetiešu autonomās prefektūras dienvidos.
- Utuncjao Apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons.
- Pukova Apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā.
- Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
- Abū Nudžeima apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Nujaym_, _Abu Nujaym_, أبو نجيم), Sidras šebījā.
- Abū Kurīna apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Qurīn_), Sidras šeibijā.
- Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos.
- Asābija apdzīvota vieta Lībijā (_Al Așābi‘ah_), Garjānas šebījā.
- Ākāra apdzīvota vieta Lībijā (_Āqār_), Vādī eš Šātī šebījas dienvidaustrumu daļā.
- Asbīja apdzīvota vieta Lībijā (_Asbī'ah_), Tripoles šebījā.
- Audžila apdzīvota vieta Lībijā (_Awjilah_; أوجلة), Adždābijas šebījā.
- Meleiga apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Slītas šauruma dienvidrietumu krastā.
- Milfordheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Milford Haven_), Velsas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma grīvlīča ziemeļu krastā.
- Alapūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Ullapool_), Skotijas ziemeļrietumos, Minča šauruma piekrastē.
- Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
- Solihala Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā.
- Taroka Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Bistera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Oksfordšīras grāfistes ziemeļu daļā.
- Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā.
- Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā.
- Brodforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu daļā, Inera šauruma krastā.
- Portrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu malā.
- Juiga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas ziemeļu daļā.
- Inverēri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbermana šauruma ziemeļaustrumu atzara ziemeļu krastā.
- Lohgilheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbernena šauruma ziemeļu atzara piekrastē.
- Meiboule apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Ziemeļu šauruma ziemeļaustrumu piekrastes.
- Selkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, starp Gelašīlsu un Hoiku.
- Gērvana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma krastā.
- Strenrāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, netālu no Ziemeļu šauruma..
- Portpetrika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Kailoflohalša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, pie Inera un Slītas šauruma savienojuma.
- Gērloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļrietumu daļā, Litlminča jūras šauruma krastā.
- Bala apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Dī upes augšteces krastā.
- Karnārvona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, Englsi salu atdalošā jūras šauruma dienvidrietumu piekrastē.
- Bengora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļu piekrastē, pie Īrijas jūras līča un šauruma, kas to savieno ar Karnārvonas līci.
- Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā.
- Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā.
- Adutišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Adutiškis_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā.
- Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
- Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei.
- Aleksandrava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravas_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona rietumos.
- Aleksandravēle apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravėlė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona austrumos.
- Alķišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alkiškiai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā.
- Alksnēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksnėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā.
- Alsēdži apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsēdžiai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Alsi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsiai_), Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
- Andronišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Andrioniškis_), Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
- Ankštaķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ankštakiai_), Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
- Antanaše apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanašė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā.
- Ašvēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Ašvēnai_), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona austrumos.
- Audrone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Audronys I_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Augustinava apdzīvota vieta Lietuvā (_Augustinava_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Auksūda apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksūdys_), Telšu apriņķa Mažeiku rajona ziemeļaustrumu daļā.
- Aukštadvare apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštadvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajona rietumu daļā.
- Aukštakalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštakalniai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Aukštelki apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelkai_), Šauļu apriņķa Radivilišķu rajonā.
- Aukšteļķe apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelké_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā.
- Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
- Auleļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Auleliai_), Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
- Aušrēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Aušrėnai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē).
- Alizava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona ziemeļu daļā.
- Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Jodupe apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Jūžinti apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Karmaji apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Kavolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Kraunas apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Laibgaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Panemunēle apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Sķemi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
- Barūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
- Jurdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
- Ķirnaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
- Krjuki apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
- Satkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
- Skaistģire apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā.
- Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
- Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
- Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
- Balēnas apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Kraķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Laižuva apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Palnosi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Piķeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Šerkšnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Tirkšļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Židiki apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā.
- Babrunga apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Kuļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Žemaiču Kalvarija apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Šateiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Staļģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Varkaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Žlibini apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
- Dauģēdi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā.
- Tveri apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā.
- Degaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Dūseiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Eiģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Loķe apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Nevarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Raiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Rīšķēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Trīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Žarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā.
- Debeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
- Rubiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
- Svēdasi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
- Traupe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
- Viešintas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā.
- Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Ajerbaloi apdzīvota vieta Malaizijā (_Ayer Baloi_), Džohoras štata dienvidrietumu daļā.
- Ārpa apdzīvota vieta Maltas Republikā (_Għarb_), Audešas (Goco) salas ziemeļrietumu daļā.
- Aželtake apdzīvota vieta Māršala Salās (_Ajeltake_), to dienvidu atzarā.
- Araka apdzīvota vieta Māršala Salās (_Arrak_), Madžuro/Mežro salu grupā.
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
- Altanširē apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanširee_), Austrumgobi aimakā.
- Breidsa Apdzīvota vieta Montserratā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Abinsi apdzīvota vieta Nigērijā, Benue štatā.
- Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā.
- Adoru apdzīvota vieta Nigērijā, Kogi štata dienvidu daļā.
- Akamkpa apdzīvota vieta Nigērijā, Riversas štata dienvidaustrumu daļā.
- Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu.
- Mušina Apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta.
- Osa apdzīvota vieta Norvēģijā (_Ås_), Ākešhusas filkē.
- Vestbī apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākenšhusas filkē.
- Fetsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē.
- Klefta apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē.
- Roholta apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē.
- Kārāšjohka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē; norvēģu valodā - Karašoka.
- Abdulhakīma apdzīvota vieta Pakistānā (_Abdul Hakīm_, عبد الحكيم), Pendžābas štatā.
- Aleksandrovka Apdzīvota vieta Riebiņu novada Rušonas pagastā.
- Brekši Apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā.
- Albešti apdzīvota vieta Rumānijā, Botošani žudeca dienvidaustrumu daļā.
- Ķerkliņi Apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu.
- Flerjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidrietumu daļā.
- Kolombjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidrietumu daļā.
- Kuvē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidu daļā.
- Landrona apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona ziemeļaustrumu daļā, Bīles ezera dienvidrietumu krastā.
- Marēna-Epaņjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantonā, Neišateles ezera ziemeļu krastā.
- Vuvrī apdzīvota vieta Šveicē, Valē (Vallisa) kantonā, Ronas augšteces kreisajā krastā.
- Ivonāna apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā, Neišateles ezera dienvidu krastā.
- Shīrmonikoga apdzīvota vieta tāda paša nosaukuma salas rietumu daļā, Nīderlandes Frīzlandes provincē.
- Ainī apdzīvota vieta Tadžikistānā (_Aynī_), Sugdas vilojatā, Zarafšonas upes ielejā.
- Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta.
- Tonburi Apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Balgale Apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā.
- Amatuku apdzīvota vieta Tuvalu (_Amatuku_), tāda paša nosaukuma salā Klusā okeāna Funafuti atolā.
- Bakuriani Apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
- Alamosa apdzīvota vieta un lidosta ASV (_Alamosa_), Kolorādo štata dienvidu daļā.
- Kekertarsuaka Apdzīvota vieta un osta šīs salas dienvidu piekrastē.
- Porca Apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Juiste apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā.
- Špīkeroga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā.
- Vangeroge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā.
- Langeoga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumu piekrastē.
- Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē.
- Bordesholma apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē.
- Vika apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes ziemeļrietumos, Fēras salas dienvidaustrumu piekrastē.
- Leka apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemes ziemeļos.
- Tarpa apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvingas-Holšteinas federālajā zemē.
- Ilmāja Apdzīvota vieta Vecpils pagastā, tagad izzudusi, 1965. g. bijuši 52 iedzīvotāji.
- Staldzene apdzīvota vieta Ventspils pilsētas ziemeļu daļā starp Būšnieku ezeru un Baltijas jūru.
- Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts.
- Ānebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Aneby_), Jenšēpingas lēnē.
- Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī).
- Grenna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, Veterna ezera austrumu krastā.
- Būdafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
- Gnūše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
- Hābu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
- Hillerstorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
- Jislavēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
- Mariannelunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
- Mulše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
- Šilingarīda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
- Smolandsstēnara apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
- Tāberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
- Vagerīda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
- Ēveruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnes ziemeļu daļā.
- Mensterosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Kalmaras šauruma rietumu piekrastē.
- Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- Rundāle Apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems.
- Leikplesida Apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
- Elvuda Apdzīvota vietta ASV ("Elwood"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bruņi apdzīvotās vietas "Babīte" bijušais nosaukums.
- Golyšova Apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants latgaliski.
- Golyševa apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukums latgaliski.
- Tolkova Apdzīvotās vietas "Linava" ("Linovo") Krievijā bijušais nosaukums.
- Petriņciems Apdzīvotās vietas "Mārupe" daļas bijušais nosaukums līdz 19. gs., kas robežojās ar Bieriņiem.
- Ribiniški Apdzīvotās vietas "Riebiņi" bijušais nosaukums.
- Paurupe Apdzīvotās vietas "Rucava" bijušais nosaukums.
- Solujoņi apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums Preiļu novadā.
- Šenberga apdzīvotās vietas "Skaistkalne" bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- Lāņi apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums, Dienvidkurzemes novadā.
- Mežvidi apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums.
- Spilve apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums.
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
- Jezupava Apdzīvotās vietas un bijušās muižas "Jezupova" nosaukuma variants.
- Apeineišu ezers Apeineišu ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,9 ha; Apinīšu ezers; Apenīšu ezers.
- Apenīšu ezers Apeineišu ezers Kalniešu pagastā.
- Apinīšu ezers Apeineišu ezers Kalniešu pagastā.
- deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
- deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
- neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi.
- aperkets Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- apperkatts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- uperkuts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- apertūra Apertūra kodolfizikā - leņķis starp koniskā radioaktīvā starojuma malējiem stariem, kuri nonāk reģistrējošā iekārtā.
- siksnēnieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji.
- vidadzieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Vidaga" iedzīvotāji.
- izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu).
- samiltīt apēst (nicinoši).
- apsnāt Apēst šur un tur.
- notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
- notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
- notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo.
- notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo.
- piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
- ķembt Apēst, izšķērdēt.
- pārēst Apēst, izšķirojot, izmeklējot labāko, ēšanai derīgāko.
- sapeizāt Apēst, noēst (daudz, ēdamā bez šķidruma).
- landstings Apgabala pašvaldība Zviedrijā.
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Bukskaunti Apgabals ASV Pensilvānijas štatā uz ziemeļiem no Filadelfijas.
- Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās.
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme.
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
- Lārna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ziemeļu šauruma krastā.
- Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē.
- Moila apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos.
- Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos.
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
- Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
- pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze.
- baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi.
- pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- apgāda Apgādāšana, apgāde, uzturēšana, kopšana.
- apgāde Apgādāšana, apgādība (1).
- barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
- radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
- iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- iekārtāt Apgādāt (piemēram, telpu) ar visu nepieciešamo.
- apbruņot Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu.
- ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju).
- aptakelēt Apgādāt ar visu nepieciešamo un samontēt takelējumu kvalitatīvai ekspluatācijai.
- nosadrošināties Apgādāt un nodrošināt sevi ar eksistences līdzekļiem.
- ģērbt Apgādāt, nodrošināt ar apģērbu.
- mitināt Apgādāt, nodrošināt ar eksistencei nepieciešamo.
- dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās).
- apķuidīt Apgādāt, nodrošināt.
- bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem).
- dineirisks Apgādāts ar diviem aksoniem, piem., nervu šūna.
- atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā.
- kracis Apgaismes rīks zvejošanai ar žebērkli naktī.
- cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas.
- izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē).
- atspīdumgaisma Apgaismojums acu atspīduma radīšanai.
- dominējošais pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, līdz minimumam samazinot tonālos kontrastus.
- vājināts pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, radot izteiksmīgu ēnu zīmējumu.
- pagaisma Apgaismojums no apakšas.
- pamatapgaismojums Apgaismojums visam filmēšanas laukumam.
- pretgaisma Apgaismojums, kad fotografēšanas vai filmēšanas laikā uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu; kontražūrs.
- telpiskais apgaismojums apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
- apgaisme Apgaismošana (1); apgaismojums (1).
- apgaisme Apgaismošana (2); apgaismojums (3).
- svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs.
- lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- lāpturis Apgaismošanas ierīce lāpas iestiprināšanai; lākturis.
- gaismeklis Apgaismošanas ierīce, gaismas ķermenis.
- starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors.
- prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
- kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
- gāzes radziņš apgaismošanas ierīce, kur gaismu rada degoša gāze.
- laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
- svečturis Apgaismošanas ierīce, kurā iestiprina sveces vai sveci.
- skalturis Apgaismošanas ierīce, kurā ievieto dedzināmo skalu.
- atgaismis Apgaismošanas ķermeņa sastāvdaļa gaismas sadalīšanai, arī gaismas staru virzīšanai vēlamajā virzienā.
- lāps Apgaismošanas lāpa nakts zvejai.
- elektriskā apgaisme apgaismošanas sistēma, kurā izmanto elektriskās gaismas avotus.
- rūķis apgaismošanas skals vai cits dedzināms gaismas avots.
- ugunsskals Apgaismošanas skals.
- halogēnspuldze Apgaismošanas spuldze, kas pildīta ar fluora, hlora, broma vai joda tvaikiem.
- izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
- iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
- sagunīt apgaismot (vairākus objektus, gk. ar lāpām, piemēram makšķerējot naktī).
- matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis).
- robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā.
- lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug.
- afirmācija Apgalvošana, apstiprināšana.
- apļundināt Apgāzt šķidrumu (saskalojot).
- apzvalstīt Apgāzt, vairākkārt zvalstot, sašūpojot.
- apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju.
- cirkumcīzija Apgraizīšana; priekšādas nogriešana.
- circumcisio Apgraizīšana.
- apžlebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut.
- apžļebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut.
- transpozīcija Apgriešana, pārstatīšana, pārlikšana vietām.
- RIND Apgriezeniskais išēmiskais neiroloģiskais deficits (angļu "reversible ischemic neurologic deficit").
- apšķērēt Apgriezt (ar šķērēm, dzirklēm).
- atcilāt Apgriezt ar grābekli (apžuvušo sienu, kuļamo labību u. tml.) uz otru pusi.
- raušķēt apgriezt ar raušķi (1).
- kāsītis Apgrieztais jumtiņš - diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta.
- lombardiešu ritms apgriezti punktēts ritms, kas asociējas gan ar pieklibošanu, gan noteiktību, valdonību.
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
- piegriezt buru apgriežot sašūto buru, piešķirt tai vajadzīgo profilu.
- ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā.
- negociācija Apgrozāmo dokumentu pārdošana un pirkšana.
- aiztušīt Apgrūtināt elpošanu.
- dzīvot uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu.
- sēdēt uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu.
- trobelēt Apgrūtināt; traucēt, trokšņot.
- dispnoē Apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, aizdusa.
- dispermātija Apgrūtināta sēklas izvade; sēklas veidošanās traucējums.
- distāzija Apgrūtināta stāvēšana.
- distītija Apgrūtināta vai neiespējama zīdīšana.
- ciets vēders apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
- aizcietējums Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
- strangūrija Apgrūtināta, sāpīga pilienveida urinēšana.
- elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
- apgule Apgulšanās.
- sasmelties Apgūt (parasti daudzas, zināšanas).
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- sēžamvieta apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
- dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu.
- dirsa Apģērba (parasti bikšu) pakaļējā daļa, kas aptver dibenu.
- kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
- krūtaža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
- krūteža Apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa.
- zemiene Apģērba apakšmala.
- zemuška Apģērba apakšmala.
- apģērba gabals apģērba atsevišķa sastāvdaļa.
- prieška Apģērba daļa, kas sedz ķermeņa priekšējo daļu.
- sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) vidukļa pusi.
- plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa dalu.
- paduse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa apvidu.
- oksts Apģērba daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu.
- pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste.
- augamtiesa Apģērba izmēra daļa, kas pārsniedz vajadzīgo lielumu (paredzēta valkātāja augšanai).
- cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
- šķīre Apģērba šķēluma vai iegriezuma vieta.
- šimmijs Apģērba un apavu stils - šauras bikses, šaurpurnu kurpes no lakādas vai ar lakādas iešuvumiem u. c. (gk. 20. gs. 20. gados); arī paplašinātā nozīmē - "stilīgs".
- aporipse Apģērba vai gultas veļas nomešana, simptoms, ko novēro dažās psihiskās slimībās.
- pielaikošana Apģērba vai tā atsevišķo daļu pielāgošana un piemērīšana cilvēka augumam tā izgatavošanas, t. i. šūšanas laikā.
- prove Apģērba, apavu uzlaikošana, pielaikošana.
- staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis.
- piziķis Apģērbs, kas ir par īsu, šauru; tas, kas ir mazs, īss, neatbilst kādām normām, prasībām.
- naktsapģērbs Apģērbs, kas paredzēts gulēšanai.
- tvaika manekens apģērbu higrotermiskās apstrādes aparāts, ar kuru novērš gludinājumspīdus, ieburzījumus u. tml. prečskata trūkumus.
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
- sabracēties Apģērbu saņemt uz augšu (par sievieti).
- modes ateljē apģērbu šūšanas darbnīca.
- apkāpt Apiet virkni stropu, bišu koku.
- spurdze Apiņu sievišķā ziedkopa.
- Japānas apinis apiņu suga ("Humulus japonicus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Hepialus humuli apiņu šūpotnis.
- apīža Apīši.
- bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī.
- hipertrofija Apjoma pārmērīga palielināšanās (muskuļiem, orgāniem).
- hipotrofija Apjoma pārmērīga samazināšanās (muskuļiem, orgāniem).
- miniaturizācija Apjoma, apmēru samazināšana, piem., aparātiem, ierīcēm.
- mērogs Apjoms, arī vēriens, plašums.
- elementārais apjoms apjoms, kura izmēri reducējas uz punktu, bet tiek saglabātas ķermeņa īpašības.
- vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
- rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
- kardinālskaitļi Apjomskaitļi - simbolu sistēma kopu apjoma raksturošanai.
- klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts.
- kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu.
- amence Apjukums un nesakarīga domāšana psihisku traucējumu rezultātā.
- murdi apjukums; nesaprotamas sarunas, murmināšana, drudžainas fantāzijas.
- Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu.
- inspersija Apkaisīšana ar apkaisāmo pulveri.
- apdirst Apkakāt, apsmulēt, aptašķīt.
- apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties.
- terminators Apkalpojošā programma, kas realizē darba vai programmas pabeigšanas funkcijas un atbrīvo izdalītos resursus.
- serviss Apkalpošana.
- apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības.
- apkustēt Apkalpot, kustoties šurpu turpu.
- kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti.
- vadauga Apkalums uz klāja, cauri tam izver šotis un citus galus.
- pitiņš Apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos.
- kalcifikācija Apkaļķošanās, kalcija sāļu nogulsnēšanās ķermeņa audos.
- attīrošā un atveseļojošā apstrāde apkarojošā apstrāde.
- bizulis Apkārt klaiņojošs cilvēks, skraidulis.
- piemūrītis Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis; piemūriņš.
- līžņa apkārt ložņājoša sieviete.
- klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem.
- prāģeris Apkārtceļojošs muzikants (Latvijā).
- guds Apkārtceļojošs sīklietu tirgotājs.
- kolportieris Apkārtceļojošs sprediķotājs (kas pārdod reliģisku literatūru).
- sertuks Apkārtceļojošs tirgotājs, (zirgu) uzpircējs.
- setoks Apkārtceļojošs tirgotājs, (zirgu) uzpircējs.
- setuks Apkārtceļojošs tirgotājs, (zirgu) uzpircējs.
- suseļnieks Apkārtceļojošs tirgotājs; suselnieks.
- līkums Apkārtceļš.
- piepilsētas zona apkārtējā teritorija, kam ir cieši saimnieciski, sadzīves un kultūras sakari ar lielu pilsētu.
- dzinēja emisija apkārtējai videi kaitīgu vielu (oglekļa daļiņu, slāpekļa oksīdu, sodrēju u. c.) izmešana no dzinēja atmosfērā kopā ar gāzes strūklu.
- uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem.
- fiksēšana Apkārtējās vides pazīmju konstatācija drīz pēc piedzimšanas.
- radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
- atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u.tml.
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties.
- sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa.
- žabrinieks Apkārtklejojošs ubags.
- apripulis Apkārtne (šaurākā nozīmē).
- apkārtīns Apkārtnē, kaimiņos dzīvojošās.
- plašotne Apkārtne, plaša apkaime.
- videonovērošana Apkārtnes novērošana ar videoiekārtu.
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums).
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
- šaucs apkārtstaigājošs drēbnieks.
- periēgēze Apkārtvadāšana, sīka aprakstīšana vai izskaidrošana.
- negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība.
- negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
- pazemojošs Apkaunojošs.
- blamieris Apkaunojums, izgāšanās.
- applāt Apklāt (no augšas).
- aplodēt Apklāt ar lodējamo materiālu (pirms lodēšanas).
- aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā.
- apklaušenēt Apklaušināt.
- nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā.
- apsvilpt Apklusināt suņus ar svilpšanu.
- aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte.
- vidējais lielums apkopojošais rādītājs, kas izteic tipiski variējošo izmēru skaitu, vienrizējas parādības gadījumā.
- demogrāfiskās koncepcijas apkopoti uzskati par visu iedzīvotāju attīstību un atsevišķu demogrāfisko procesu norisi.
- zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
- iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
- apgraulēt Apkošļāt (par lopiem).
- apkožļāt Apkošļāt.
- apzurināt Apkošļāt.
- kidoks Apkrāpt cietušo.
- nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- nopaunot Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- apkūlas Apkūlības, kulšanas beigas.
- svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- kura Apkure, kurināšana.
- centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
- helioapkure Apkures sistēma, kurā Saules starojuma enerģija tiek pārvērsta siltuma enerģijā, ko izmanto telpu apsildīšanai.
- sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
- uzsvēpināt Apkvēpināt, dezinficēt kūpinot degošu paegli kādu laiku.
- kopkins Apķērība, mācīšanās spēja; kognīcija.
- aprakste Apķīlāšanas akts.
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
- ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas.
- nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko.
- sasūkstīt Aplaizīt un sūkāt sāpošo vietu.
- apzīšļāt Aplaizīt, apsiekalot, atkārtoti zīžot vai košļājot.
- apgardināties Aplaizot lūpas, iegūt patīkamu garšas sajūtu.
- pūdelēt aplami pašūt.
- kluinis Aplamis, tāds, kas greizs, šķībs, kā citādi nepareizs.
- paraloģistika Aplamu slēdzienu, secinājumu, sofismu izmantošana (kādiem mērķiem).
- aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu); pabeigt lāpīšanu.
- latāt Aplatot, apkāršot (ar latām apsist).
- spoliācija Aplaupīšana, varmācīga atsavināšana.
- grābsna Aplaupīšana.
- vzjaķ buharja aplaupīt piedzērušo.
- zakaļečiķ Aplaupīt piedzērušo.
- neapiešanās Aplecināta dzīvnieka apaugļošanās izpalikšana.
- šmucināt Aplejot (ko) ar verdošu ūdeni vai iegremdējot verdošā ūdenī, panākt, ka dalās nost (apmatojums, apspalvojums).
- nobrucināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu; noplaucēt (1).
- nosalināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu.
- plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku).
- atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt.
- vineja Aplenkuma nojume - viegla būve uz riteņiem ar sienām, kurās parasti bija šaujamlūkas un jumts.
- terebra Aplenkuma svārpsts, ar ko senie romieši urba pilsētu sienas.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu.
- baltā biļete apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
- baltais beļets apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
- ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- varants Apliecība par preču saņemšanu glabāšanā un to vērtību.
- diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
- polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
- koroborēšana Apliecības izdošana par ievešanu nostiprinājuma grāmatā.
- ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs.
- apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
- sabrucināt apliet (veļu) ar verdošu ūdeni.
- applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- nobrūzēties Apliet sevi ar netīru šķidrumu.
- nožļāgties Aplieties ar ūdeni (netīši).
- aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe).
- sūnīt Aplikt dēstus ar sūnām; jumtu jumjot aizbāzt šķirbas ar sūnām.
- apkorēm Aplinkus, netieši.
- inficēšanās Aplipšana - slimību izraisošu mikroorganismu iekļūšana organismā.
- aplēkšēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm.
- aplēkšķēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm.
- apglaimot Aplišķēt; pielišķēties, pieglaimoties.
- ielodze Aploda; loga niša.
- mūka Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
- mūks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
- mulks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
- kumeļaploks Aploks kumeļu turēšanai un ganīšanai.
- laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks.
- zirgaploks Aploks zirgu turēšanai un ganīšanai.
- maināms aploks aploks, kura nožogošanai izmanto elektrisko ganu.
- aploksne aplokšņu alga, nelegāls maksājums.
- atloks Aplokšņu atlokāmā daļa.
- primārā atteice aplūkojamā elementa atteice, kuru ne tieši, ne netieši nav izraisījusi cita elementa atteice.
- sekundārā atteice aplūkojamā elementa atteice, kuru tieši vai netieši izraisījusi cita elementa atteice.
- paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa.
- perambulācija Aplūkošanas ceļojums.
- kontekstualizēt aplūkot ideju vai jēdzienu saistītu ideju vai jēdzienu kontekstā, analizējot kopīgo un atšķirīgo
- izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
- teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
- cirkularitāte apļveida argumentācija, kas pieņem, ka kāda notikuma cēlonis pastāv pašā notikumā vai ir no tā izrietošs.
- vārpucis Apļveidā savijušos matu vai dzīvnieka spalvu laukums, piemēram, uz dzīvnieka galvas, pieres vai muguras.
- vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpots Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpucis Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērputa Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums.
- korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai.
- kurss Apmācības cikls kvalifikācijas celšanai, amata, kādu iemaņu apgūšanai.
- koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
- sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
- diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
- iejādināt Apmācīt jāšanai (zirgu).
- iejāt Apmācīt jāšanai (zirgu).
- iejādelēt Apmācīt, pieradināt jāšanai (zirgu).
- kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem.
- dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
- alkoholīze Apmaiņas reakcija starp izšķīdušo vielu un šķīdinātāju, kurā notiek arī vielas un šķīdinātāja sadalīšanās, ja šķīdinātājs ir spirts.
- bresēties Apmaisīt ar rokām putru vai kādu citu šķidrumu.
- pabīšķēt Apmaisīt krāsni ar bīšķi.
- papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai.
- vadātājs Apmaldīšanās situācijas raksturotājvārds.
- aprotījums Apmale, apšuvums.
- apmālības Apmāles - agrāk svinības ar mielastu, beidzot malšanu.
- uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē.
- apkantēt Apmalot, apšūt.
- brusiņa Apmalots zāģmateriāls ar biezumu līdz 100 mm un platumu ne lielāku par divkāršu biezumu.
- caurnešana Apmānīšana, izmuļķošana.
- iznešana Apmānīšana, piemuļķošana (parasti, lai iegūtu materiālu labumu).
- pokupka Apmānīšana.
- onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā.
- hirsūtisms Apmatojuma augšana neparastās vietās sievietēm sakarā ar hormonāliem traucējumiem.
- elektroepilācija Apmatojuma iznīcināšana ar elektrisko strāvu.
- fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju.
- lāzerepilācija Apmatojuma likvidēšana, iznīcinot matu sīpolus ar lāzera staru.
- dzīšana apmatojuma nogriešana ar asu priekšmetu, skūšana
- pakausis Apmatojums uz šīs galvas daļas.
- vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- apsērsiens Apmeklējums, ciemošanās.
- apciemojums Apmeklējums, ierašanās ar īpašu nolūku, uzdevumu.
- apsērsējs Apmeklētājs, ciemiņš, viesis.
- rodātājs Apmeklētājs, viesis, kas visu izokšķerē.
- vieskarogs Apmeklētās valsts nacionālais karogs, kuru paceļ uz atbraukušā peldlīdzekļa.
- ķēzīgs Apmelojošs, aptraipošs.
- vilcīgs Apmelojošs.
- calumnia Apmelojums, neslavas celšana.
- balgs Apmelots, nomelnots, skumjš.
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu.
- ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai.
- cirkadīmisks Apmēram 24 stundu ritmam atbilstošs.
- Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē.
- belzis Apmēram asi garš miets pie tīkla, iemetņa.
- rumaks apmēram metru garš koka gabals sišanai vai mešanai.
- mērzīme Apmērīšanas marka uz jahtas (kuģa) takelāžas detaļām un klāja.
- telšot Apmesties, pārnakšņot teltī.
- vietsēdība Apmešanās uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā; radās līdz ar zemkopības attīstību.
- piemetne Apmešanās vieta, pajumte, mājoklis.
- kakts Apmešanās vieta; dzīvesvieta; miteklis.
- novietojums Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga).
- himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām.
- kolonizācija apmetņu dibināšana vai iedzīvotāju nometināšana atkarīgā zemē.
- rustojums Apmetuma apdares paņēmiens - rievojums, kas sadala sienas plakni joslās, kuras imitē akmens rustu apšuvumu.
- cikadoris Apmetums, štukatūra.
- būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
- augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- pašapmierinājums Apmierinājums pašam ar sevi.
- rāmulīte Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta; gulta.
- ramave Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta; rāmava.
- rāmaliņa Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
- ramana Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
- rāmanas Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
- ramava Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
- ramiņas Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
- remena Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
- adlenimenti Apmierināšanas līdzekļi.
- atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem.
- vilkt savu veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
- klimbināt Apnicīgi, kaitinoši plinkšķināt.
- zajebal Apnicis; lamāšanās izsauciens.
- dabādēt Apnikt, neciešamam kļūt.
- rezolūts Apņēmīgs; enerģisks, drošs.
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā); šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
- piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
- noņēmība Apņemšanās, nodoms.
- apņēmumiens Apņemšanās.
- dzira Apņemšanās.
- apskūris Apņemt ar vieglām pūkām; šķiedrains.
- apņirgāt Apņirgt, nicinoši, ņirdzīgi izmiet.
- Glaucidium passerinum apodziņš.
- zvirbuļpūcīte Apodziņš.
- apoksterēt Apokšķerēt.
- apokstīt Apokšķerēt.
- apošķerēt Apokšķerēt.
- Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem.
- aponeirotomija Aponeirozes pārgriešana.
- aponeirorāfija Aponeirozes šuve.
- imbrikācija Aponeirozes vai citu audu kārtu uzlikšana uz audu defektiem (vēdera ķirurģijā).
- nošņukurēt Apostīt ar šņukuru; ostot pārmeklēt.
- sašņukāt apošņājot (ostot) sameklēt (par cūkām).
- apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
- aplāsināt Appilināt, apšļakstīt, apsmidzināt.
- kvelda Applaucēšana.
- inundācija Applūdināšana vai pārpurvošana, aizdambējot tekošu ūdeni.
- appļaustīt Appļaut (vietumis vai pavirši).
- apkārstīties Apprecēties (nicinoši).
- apkankarēties Apprecēties (nievājoši).
- izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
- appūšļot Appūst, appūšot taisīt burvju dziedniecības līdzekli.
- iepūšļāt Appūst, dziedināt pūšļojot.
- apgreznot Appušķot.
- appuškāt Appušķot.
- appušķet Appušķot.
- brama appušķoti goda vārti (piemēram, kāzās).
- bramas Appušķoti goda vārti kāzās.
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem)
- sagodīties Appušķoties, izrotāties.
- appūšļāt Appūšļot.
- appūstīt Appūšļot.
- pūšļaki Appūšļotas lietas.
- pašappute Appute, kas norisinās vienā un tai pašā divdzimumu ziedā.
- kukaiņappute Appute, kurā ziedputekšņus pārnes kukaiņi.
- plēki Apputējuši zirnekļu tīkli; baltās pelnu pārsliņas.
- mākslīgā apputeksnēšana apputeksnēšana, kurā no dabiskā putekšņu fona izolētus sievišķos ziedus apputeksnē ar vēlamā auga putekšņiem.
- saziedēšanās Apputekšņošanās.
- aptvankt Apputēt, aplipt ar sodrējiem; tikt ilgstoši apdūmotam.
- bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma.
- apputenēt Apputināt, pūšot pārklāt ar sniegu.
- ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas.
- spurr Apraksta ātru lidojumu, pēkšņu pacelšanos spārnos (par putniem).
- straps Apraksta ātru, pēkšņu kustību.
- žļirks Apraksta īslaicīgas ūdens šalts radītu skaņu.
- bracata apraksta lēkāšanas skaņas
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
- žauks Apraksta pēkšņu, ātru darbību, grāvienu.
- šļaikt Apraksta plaukšķošu skaņu, kada rodas, piemēram, sitot ar plaukstu.
- žvarks Apraksta skaņu, kāda rodas metāla priekšmetam nokrītot uz cieta pamata.
- žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata.
- žvingš Apraksta skaņu, kas rodas pļaujot ar izkapti vai saplēšot stiklu.
- šļirkš Apraksta skaņu, kas rodas šļircinot.
- šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu.
- šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- pļaks Apraksta vienreizēju plaukšķim līdzīgu troksni.
- aprakste Aprakstīšana.
- deskripcija Aprakstīšana.
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
- parafrāze Aprakstoša izteiksme; vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
- biofiziogrāfija Aprakstošā jeb strukturālā bioloģija, organogrāfija, pretstatā biofizioloģijai.
- deskriptīvs Aprakstošs, nosaucošs.
- aprakstoši Aprakstošs.
- tēlojošs Aprakstošs.
- palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā.
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
- apkašņāt Aprakt, ierušināt.
- aizauklēt apraudāt mirstošo (parasti bērnu), auklējot.
- apraust uguni apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
- saskurbināt Apreibināt (šūpojot, griežot riņķī u. tml.).
- aplēšana Aprēķināšana.
- komputacija Aprēķināšana.
- darbība Aprēķināšanas, skaitļošanas veids.
- kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem.
- rēkot aprēķināt, novērtēt, šķist, pieņemt.
- ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
- nomināllielums Aprēķināts, dokumentāri fiksēts, apzīmēts lielums, ar ko tiek veikta no tā atšķirīgo reālo lielumu salīdzināšana.
- budžets aprēķins par (ģimenes, atsevišķas personas) ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
- diskontēšana Aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai tiek noteikta pašreizējā vērtība.
- dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem.
- aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem.
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu.
- lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām.
- degra Apretūras viela, ar ko ietauko ādas, sevišķi ziemišķa un hroma, lai tās uzturētu mīkstas.
- tehniskie palīglīdzekļi aprīkojums vai tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti.
- sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem; šīs aprikožu šķirnes auglis.
- Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi.
- Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi.
- Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru).
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m.
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
- Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis.
- apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem.
- ispravņiks Apriņķa policijas priekšnieks cariskajā Krievijā.
- apkamsāt Aprīt ļoti izsalkušam.
- palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls.
- identifikācijas aproce aproce ar nēsātāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem, adresi, tuvinieku tālruņa numuru vai citu atbilstošu informāciju.
- stilpis Aproce, manšete.
- izlaukkarēt Aprunāt, mēlnešot.
- pārmēļot Aprunāt, mēlnešot.
- svīnīties Aprunāt, mēlnešoties.
- švīnīties Aprunāt, mēlnešoties.
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu.
- īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
- aprūpes plāns aprūpes plānošanas instruments ar mērķi strukturēt klienta personisko aprūpi atbilstoši viņa fiziskajām un medicīniskajām vajadzībām.
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
- apkužināt Aprušināt visapkārt.
- apgrabināt Aprušināt.
- apraušņāt Aprušināt.
- apružināt Aprušināt.
- apurdīt Aprušināt.
- apsenājs Apsājs, apšu mežs.
- apsūla Apsājs, apšu mežs.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu.
- apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki.
- kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā); šādam postenim paredzēta celtne.
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
- apture Apsardzības priekšgrupa.
- apvaktēšana Apsargāšana.
- sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu.
- nariki Apsauka (jaunāko klašu skolēni).
- dušināt Apsaukt govis ar "duš!".
- solarizācija Apsauļošana (parasti ārstnieciskā nolūkā).
- štrūbante Apsējs, prievīte; štrumbante.
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
- aizņemtā papuve apsēta, lauksaimniecības kultūru audzēšanai izmantota papuve
- iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā).
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- cirkumligācija Apsiešana.
- nosiet Apsiet (ar ko, parasti cieši, stingri).
- bābiņā(s) lakatu apsiet apsiet lakatu gludi, cieši visapkārt galvai, divus lakata stūrus sasienot mezglā uz pieres.
- lakatu boliski apsiet apsiet laktu tā, ka tas cieši un gludi pieguļ galvas priekšējai daļai.
- nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri).
- elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora.
- apsildītājs Apsildīšanas ierīce.
- hipokausts Apsildīšanas ietaise ar karstu gaisu seno romiešu termās.
- izoderēt Apsist, noklāt (telpas iekšpusi ar dēļiem) un apmest.
- lustrācija Apskaidrota, ceremoniāla attīrīšanās.
- irrigācija Apskalošana; mākslīga apūdeņošana.
- aptaurēt Apskandināt (pūšot vai saucot ragā).
- cirkumspekcija Apskatīšanās visapkārt, apdomība.
- ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
- fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu.
- apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā.
- saskauties Apskauties, parasti cieši.
- atbalstapskava Apskava, kas nodrošina arī atbalstu, stiprinājumu.
- skārbs Apskurbis, ģībstošs.
- aspersija Apslacināšana ar svētītu ūdeni.
- apslaka Apslacīšana.
- samīzināt apslacīt ar kodīgu šķidrumu (par dažām skudru sugām).
- apšļircināt Apslacīt, apšļakstināt.
- apspridzināt Apslacīt, nošķiest.
- nospridzināties Apslacīties, aptašķīties.
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
- izmaknīt Apslēpti iztukšot, slepeni izzagt kaut ko.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- okults Apslēpts, neredzams, piem., asiņošana.
- abstrūzs Apslēpts, nesaprotams (tumšs).
- nosviķot Apsmērēt, aptašķīt ar sveķiem.
- šļeksterēties Apsmidzināt vai apmest ar kādu šķidru masu.
- rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos.
- murlīt Apsmulēt, aptašķīt.
- nobrūzēt Apsmulēt, aptašķīt.
- nostemelēt Apsmulēt, aptašķīt.
- aptraišķīt Apsmulēt, nosmulēt, aptašķīt, notašķīt.
- apkrēst Apsmulēt, notašķīt, notraipīt.
- piežiekāt Apsmulēt, notašķīt, notraipīt.
- apsmuļāt Apsmulēt, notašķīt.
- apsmullāt Apsmulēt, notašķīt.
- čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties.
- nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties.
- nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties.
- rākāties Apsmulēties, aptašķīties.
- šekstēties Apsmulēties, aptašķīties.
- apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
- piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
- konstitūts Apsolījums izpildīt jau pastāvošu saistību.
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
- pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši.
- mugara Apspalvojums, apmatojums dzīvniekam šīs ķermeņa daļas apvidū.
- apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu; apvizēt (1).
- apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
- apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu.
- apspiežamais Apspiešanai pakļkautais.
- apšķilt Apsprēgāt ar dzirkstelēm, kas radušās no šķiltavām.
- suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt.
- ad disputandum apspriešanai.
- apzaļumošana Apstādījumu iekārtošana apdzīvotās vietās pēc daiļdārznieka projekta.
- apjādelēt Apstaigāt, izsirot, apklejot, jājot šur un tur, (bez vajadzības) visu pagastu.
- apstāvji Apstāja, apstāšanās.
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- apstāklenis Apstākļa vārds, adverbs (vārdšķira).
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
- blakusapstākļi Apstākļi, kas var iespaidot netieši.
- pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla darbība, ievērojot konspirāciju; dzīve, darbība šādos apstākļos.
- nepietiekama apdzīvotība apstākļi, kuros noteiktā teritorijā zeme un citi resursi var nodrošināt lielāku iedzīvotāju daudzumu.
- savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
- romantika apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks.
- situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko.
- Ķīnas mūris apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus; nepārvarams šķērslis.
- mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
- konstelācija Apstākļu sagadīšanās; apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš.
- likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
- konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- pleziorentgenterapija Apstarošana ar rentgenstariem no neliela attāluma.
- rentgenapstarošana Apstarošana ar rentgenstarojumu.
- apstāja Apstāšanās (parādību virzībā, attīstībā).
- pieturpunkts Apstāšanās vieta.
- epohē Apstāšanās, aizturēšana.
- pietura apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku.
- apstāvi Apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite.
- iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- apstāji Apstātņi, apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite.
- prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām.
- proplusīvs Apsteidzošs.
- apaugt Apsteigt augšanā.
- apsoļot Apsteigt iešanā.
- exequātur Apstiprinājums vai atzinums sprieduma izpildīšanai; zemes valdnieka apstiprinājums pāvesta bullai.
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem.
- valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs apstiprināto mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģijas kontrolei pakļautajās formās.
- affirmatīvs Apstiprinošs.
- afirmatīvs Apstiprinošs.
- iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus.
- griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda.
- griešanas ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums griešanas kustībātrums.
- padeves ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums padeves kustībā.
- vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība.
- automāta tehnoloģiskā shēma apstrādājamā priekšmeta pārvietošanās shēma daudzpozīciju automātiskajās mašīnās un līnijās, kas nosaka arī plūsmu skaitu un iekārtas struktūru.
- darbs Apstrādājamais priekšmets; tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
- leperis apstrādājamās virsmas kontrķermenis, ko izmanto par instrumentu virsmas lepēšanā.
- fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts; fabrikas, rūpnīcas izstrādājums.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras.
- drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu).
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
- redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- kopapstrādāšana Apstrādāšana, ko veic vairāki vai daudzi.
- banda Apstrādāšanai ierādīts zemes gabals, kalpam algas vietā.
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar stipru sārma šķīdumu.
- salināt Apstrādāt (iesala miltus) ar verdošu ūdeni.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- sārmot Apstrādāt (ko) ar sārmu, tā šķīdumu.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
- ševingēt Apstrādāt (ko) ar ševeru.
- ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
- preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai.
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
- izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
- adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam (arī svešvalodu mācīšanai).
- pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam.
- hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- hromēt apstrādāt ar hroma sāls šķīdumu.
- alkalizēt Apstrādāt ar sārmu vai tā šķīdumu.
- smilšstrūklot Apstrādāt ar smilšu strūklu.
- nošļūkt Apstrādāt ar šļūci.
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas.
- kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
- ecēt Apstrādāt augsni ar ecēšām.
- apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt.
- mašot Apstrādāt linus ar roku griežamā mašīnā.
- brūcēt Apstrādāt šuves, izšūt, stepēt, brudierēt.
- sagatavāt Apstrādāt tā, ka kļūst derīgs lietošanai.
- sašļutēt Apstrādāt tīrumu ar šļūci.
- ciklēt Apstrādāt, līdzināt koka virsmu ar īpašu instrumentu (ciklu).
- balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
- šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda.
- šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns.
- ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs.
- jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu).
- baķis Apstrādātu (izmīstītu, izkulstītu) linu kopa, sainis (pārdošanai).
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei.
- ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu.
- frēzēšana Apstrāde ar frēzi; griešanas kustība ir frēzes rotācija, padeve - apstrādājamā ķermeņa un frēzes savstarpējā virzes kustība.
- ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu.
- sārmošana Apstrāde ar sārmu vai tā šķīdumu.
- izlašķēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem.
- izveldzēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem.
- datu apstrādes sistēma apstrādes metožu, programmatūras un aparatūras kopums, kas sadarbībā ar apkalpojošo personālu nodrošina automatizētu datu apstrādi.
- dalīšana apstrādes procesā periodiski veicama apstrādājamā ķermeņa un instrumenta savstarpēja, soļveidīga pārvietošana, lai nodrošinātu identisku konstruktīvu elementu secīgu apstrādi.
- gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem.
- apstrādes shēma apstrādes procesa shematisks attēls ar apstrādājamo ķermeni, instrumentu un apstrādei nepieciešamo izpildkustību nosacītiem apzīmējumiem.
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
- megaflops Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē.
- pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
- sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi.
- saspiesties Apstulbt, zaudēt spriešanas spējas.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā.
- privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis.
- aizstāvība Apsūdzības atspēkošana.
- uzvitot Apsveikt ar iedzeršanu.
- deliberācija Apsvēršana, apdomāšanās.
- prātošana Apsvēršana; intensīva domāšana vai gudrošana.
- ponderācija Apsvēršana.
- iecerējums Apsvērums par kā īstenošanu, paveikšanu, iegūšanu.
- āpšāda Āpša āda.
- āpšala Āpša ala.
- gagušņiks apšaubāma kafejnīca.
- frukts Apšaubāmas reputācijas cilvēks.
- iestāšķi Apšaubāmi stāsti, ar ko mēģina pārliecināt, pierunāt; tenkas.
- mazticams Apšaubāms.
- bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīves vieta; zaņķis.
- apmienot Apšaubīt.
- tāluguns Apšaude ar tālšāvējiem.
- mērķis apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
- klājuguns Apšaude, kad lodēm vai šāviņiem ir klājeniska trajektorija.
- ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku.
- pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
- razgovors Apšaudīšanās.
- bombardēt Apšaudīt (krasta objektus) no kara kuģiem.
- bombardēt Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes).
- apšaudīties Apšaudīt citam citu.
- uzbērt ogles apšaudīt.
- apsaut Apšaut.
- Apsa Apše - upe Latvijā.
- Apša Apše - upe Latvijā.
- Apste Apše - upe Latvijā.
- Apšupe Apše - upe Latvijā.
- Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore.
- Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte.
- saperda Apšgrauži.
- Saperda populnea apšgraužu suga.
- Saperda scalaris apšgraužu suga.
- apšķārdīt Apšķaidīt.
- apšķaudēt Apšķaudīt.
- apšķibēt Apšķebēt.
- apšebēties Apšķebēties.
- apžebēties Apšķebēties.
- sašķebināt Apšķebināt, parasti stipri.
- aizšķebināt Apšķebināt.
- apmudināt Apšķebināt.
- apriebināt Apšķebināt.
- apšebināt Apšķebināt.
- apskabināt Apšķebināt.
- apšķebēt Apšķebināt.
- apšķebēties Apšķebināt.
- apšķerbināt Apšķebināt.
- apšķibināt Apšķebināt.
- apsašķebināties apšķebināties
- apsaskrieties apšķebināties.
- apskabināties Apšķebināties.
- apšķerbināties Apšķebināties.
- skārbināties Apšķebināties.
- apšķubīt Apšķibīt.
- šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem.
- apšļuncināt Apšķiest.
- apķesties Apšķiesties, apsmērēties.
- apšūnis Apšķūnis.
- apšķipelēt Apšķūrēt, apraust.
- appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju.
- apbrizgāt Apšļakstināt, piemēram, ar dubļiem.
- appīkšķināt Apšļakstināt, sitot ar roku pa ūdeni.
- applikšķināt Apšļakstināt, sitot ar roku pa ūdeni.
- apsprēgāt Apšļakstīt (ar lielām lietus lāsēm, ar lietu).
- apasiņot Apšļakstīt ar asinīm.
- apšļacināt Apšļakstīt, apslacīt, apskalot.
- apžļāgt Apšļakstīt, apšķiest.
- nospradzināt Apšļakstīt, aptašķīt (ar kaut ko sprakšķošu).
- apspricēt Apšļakstīt.
- sastrucināt Apšļakstīt.
- apasiņot Apšļakstīties ar asinīm.
- nošlampāt Apšļakstīties ar netīrumiem.
- nošlamperēties Apšļakstīties ar netīrumiem.
- apsašļakstināties Apšļakstīties.
- sašļakstīties Apšļakstīties.
- sašļakstināt Apšļakstot nosmērēt.
- sašļakstīt Apšļakstot nosmērēt.
- nopļekāties Apšļakstot notraipīties.
- sašļakstēt Apšļakstoties nosmērēties.
- apšņaukt Apšļākt (nosmulēt) šņaucot.
- apšļākāt Apšļākt, apslacināt atkārtoti (ar roku).
- Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
- āpšene Āpšu ala, vieta ar āpšu alām.
- lācine Apšu beka ("Boletus auranticanum").
- apšu kundziņš apšu beka.
- apšbeka Apšu beka.
- asinssūce Apšu beka.
- leitene Apšu beka.
- luocine Apšu beka.
- apsiens Apšu birzs; vieta, kur apses aug.
- Paraceras melis āpšu blusa.
- Brachythecium populeum apšu īsvācelīte.
- Eilema complana apšu ķērpjlācītis.
- apsene Apšu liegums.
- Notodonta ziczac apšu parastais zobspārnis.
- Limentris populi apšu raibenis.
- baltā apse apšu suga ("Populus alba").
- parastā apse apšu suga ("Populus tremula").
- Byctiscus populi apšu tinējsmecernieks.
- Apatura ilia apšu zaigraibenis.
- Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā.
- Apšupe Apšupīte - ūdenstece Latvijā, Alūksnes novadā.
- Āpšupīte Apšupīte, Vaidavas pieteka.
- Dzilnene Apšupīte, Vaidavas pieteka.
- Lugažu strauts Apšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
- pastotēt Apšūt (ar lentu).
- kleidot Apšūt (celtnes sienas) ar dēļiem.
- apkleidot Apšūt (celtnes) sienas ar dēļiem.
- iekleidot Apšūt (logu un durvju malas) ar dēlīšiem.
- atšūt Apšūt (neatlocītu auduma malu), lai neirst.
- aizkleidot Apšūt (sienu, ēku) ar dēļiem.
- apmalot Apšūt ar apmali.
- apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt 1(1).
- apzīļot Apšūt ar vizuļiem, zīlēm.
- sazīļot Apšūt ar zīlēm.
- apstotēt Apšūt malu, apvīlēt.
- apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
- panelēt Apšūt sienas paneli.
- apskrotēt Apšūt sieviešu svārku augšējo malu.
- apšūstīt Apšūt.
- ierotīt Apšūt.
- kantēt Apšūt.
- nošūstīt Apšūt.
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
- apkārtējs Apšuvumi, apmales, malas.
- apšuve Apšuvums (2).
- apšuve Apšuvums (5).
- rīls Apšuvums ar zīdu kabatai.
- apdars Apšuvums; ietvars, ierāmējums.
- apšālējums Apšuvums.
- apšuva Apšuvums.
- šālējums Apšuvums.
- pozamenterija Apšuvumu, trešu, pinumu, viju, pogu, pušķu, bārkšķu pagatavošana.
- pozamentists Apšuvumu, uzpleču, bārkšu un pušķu pagatavotājs vai pārdevējs, kas tirgojas tikai ar pozamentiem.
- apkriželēt Apšvīkāt.
- noplančkāt Aptašķīt (ar kādu šķidrumu).
- notrašķīt Aptašķīt ar dubļiem.
- nostirkšķināt Aptašķīt ar netīrumiem.
- izšnorgāt Aptašķīt ar puņķiem.
- šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt.
- lorzāt Aptašķīt, apsmulēt.
- nolezēt Aptašķīt, apsmulēt.
- nomuļīt Aptašķīt, apsmulēt.
- nopļuņčot Aptašķīt, apsmulēt.
- nopurzāt Aptašķīt, apsmulēt.
- nošmudurēt Aptašķīt, apsmulēt.
- nostemēt Aptašķīt, apsmulēt.
- noteslāt Aptašķīt, apsmulēt.
- pieķerlāt Aptašķīt, apsmulēt.
- saķerlāt Aptašķīt, apsmulēt.
- sašļuncināt Aptašķīt, apsmulēt.
- smekšēt Aptašķīt, apsmulēt.
- šmudurēt Aptašķīt, apsmulēt.
- izķermināt Aptašķīt, aptraipīt.
- notasnāt Aptašķīt, aptraipīt.
- saželināt Aptašķīt, aptraipīt.
- ķezināt Aptašķīt, nosmērēt.
- nostraikšķīt Aptašķīt.
- nostrakšķīt Aptašķīt.
- saslāt Aptašķīt.
- noplančkāties Aptašķīties (ar kādu šķidrumu).
- nolēcināties Aptašķīties (nejauši).
- nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties).
- nokārnīties Aptašķīties ar kūtsmēsliem.
- sadirsties Aptašķīties ar saviem izkārnījumiem.
- nopļūtīties Aptašķīties, apgānīties.
- sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu).
- ķempāties Aptašķīties, apsmulēties.
- ķērnēties Aptašķīties, apsmulēties.
- ķezēt Aptašķīties, apsmulēties.
- ķezēties Aptašķīties, apsmulēties.
- noķuņķēt Aptašķīties, apsmulēties.
- nomurāties Aptašķīties, apsmulēties.
- nosmečkāties Aptašķīties, apsmulēties.
- nostemēt Aptašķīties, apsmulēties.
- notepčoties Aptašķīties, apsmulēties.
- sašmukt Aptašķīties, apsmulēties.
- uzmuities Aptašķīties, apsmulēties.
- zabināties Aptašķīties, apsmulēties.
- notasnāties Aptašķīties, aptraipīties.
- nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram.
- apgraulēties Aptašķīties, nosmērēties ar saviem ekskrementiem.
- murzēties Aptašķīties, nosmulēties.
- noplešķēt Aptašķīties, nosmulēties.
- samurzēties Aptašķīties, nosmulēties.
- aptraišķīties Aptašķīties, notašķīties.
- nošmurklāties Aptašķīties.
- ķezināties Aptašķītuies, noismērēties.
- anketaptauja Aptauja ar iepriekš sadatavotām anketām.
- anketēšana Aptaujas veids; pirminformācijas vākšana ar anketu palīdzību (socioloģiskos, demogrāfiskos un citādos pētījumos).
- ģimenes plānošanas aptaujas aptaujas, kurās iegūst informāciju par ģimenes plānošanu un dzimstības kontroles praksi.
- aptauja aptaujāšana, iztaujāšana, izvaicāšana
- adipozitāte Aptaukošanās.
- aptauce Aptaukošanās.
- čamda Aptaustīšana; pārmeklēšana, kratīšana; apzagšana.
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
- aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks.
- separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes.
- kalendulīns Aptieku klinģerīšu jeb kalendulas darbīgā viela.
- kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
- apdipāt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam.
- apdipināt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam.
- aptipāt Aptipināt, apskriet sīkiem solīšiem apkārt.
- cirkumvolūcija Aptīšana, apvīšana.
- lezēt Aptraipīt, aptašķīt, apliet.
- noķermināt Aptraipīt, aptašķīt.
- notumšot Aptumšot (1).
- notumšot Aptumšot (2).
- patumšot Aptumšot.
- oneiroīds stāvoklis Aptumšotas apziņas stāvoklis, līdzīgs fantastisku kombināciju sapnim.
- aptumst Aptumšoties (3).
- aptimst Aptumšoties (par debess spīdekli).
- stoppoga Apturēšanas poga.
- nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
- noķert motoru apturēt taksometru vai nobalsot mašīnu.
- iedzīvotāju novērtējums aptuvena iedzīvotāju skaita noreikšana, ja nav speciāli organizēta to uzskaite.
- rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu.
- ticams cipars aptuvena skaitļa pēdējais cipars, kura absolūtā kļūda nepārsniedz pusi no attiecīgās šķiras vienības.
- šakalis Aptuveni 0,5 metrus garš nozāģēts kokmateriāla gabals.
- saita Aptuveni 150 cm gara, paresna virve, arī ķēde dzīvnieka piesiešanai; valgs.
- izsviedējvads Aptuveni 2 cm gara sēklvada daļa vīrieša dzimumorgānos, kas atveras urīnizvadkanālā.
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras.
- Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas.
- izvalks Aptuveni 5 m garš āliņģis, ko lieto tīklu laišanai ziemas zvejai.
- sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
- granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā.
- pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
- daiga Aptuveni pusotra metra garš, parasti egles, zars.
- acumērs aptuveni, bez mērīšanas
- nevilšība Aptuvenība, nejaušība.
- apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta; nojauta.
- investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība.
- separators Aptvere ar izgriezumiem, kas nodrošina vienādas atstarpes starp lodītēm vai veltnīšiem ritgultņos.
- apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
- sineze Aptveršanas, saprašanas spēja.
- apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam.
- Augšširvanas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānā (_ Yuxarı Șirvan kanalı_), Kūras ielejas ziemeļu daļā.
- Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km.
- Augškarabahas kanāls apūdeņošanas kanāls Azernaidžnā (_Yuxarı Qarabağ kanalı_), Kūras ieplakas dienvidrietumu daļā.
- Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā.
- Ažimbetas kanāls apūdeņošanas kanāls Kazahstānā (_Ajımbet kanalı_), savieno Karaezemas un Kešimas upi.
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām.
- ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā, Kaukāzā).
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km.
- virspusējā pašteces apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni pa apūdeņojamā lauka virsmu sadala pašteces ceļā pa vagām, plūdjoslām vai plūdlaukiem.
- pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem.
- Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā.
- Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos.
- apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas.
- pēpele Apvainojoša iesauka melīgai sievietei.
- ridvens apvainojoša iesauka; slikts vārds.
- riska apvainojoša palama, iesauka.
- kāpt (arī mīt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
- izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
- paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums.
- aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties.
- uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam.
- tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
- mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
- mērens Apvaldīts, arī vienkāršs (par kā izpausmi).
- apdraiskājies Apvalkāts, būt nodilušā, novalkātā apģērbā.
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
- serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
- kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
- saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
- apvirt Apvārīt, virmot, tecēt, apšļakstīt.
- virtenis Apvārīts gaļas pīrādziņš.
- apceļš Apvedceļš.
- kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
- apgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
- apārdīt Apvērst (parasti žāvēšanai izklātu sienu).
- apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
- uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība.
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs.
- reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi.
- kakts Apvidus (parasti nomaļš); nomaļa vieta (kādā teritorijā); nostūris.
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis.
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi.
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos).
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
- hammers Apvidus automašīna.
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus.
- inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā.
- ugunsjosla Apvidus josla, kurā ir paredzēta pretinieka iznīcināšana ar motostrēlnieku (tanku) apakšvienības (rotas, vada, nodaļas) uguni.
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri.
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- džips Apvidus mašīna ar četru riteņu piedziņu.
- visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
- apvidus automašīna apvidus mašīna.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- aerofotogrammetrija Apvidus plāna sastādīšana, izmantojot aerofotouzņēmumus.
- pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā.
- bezvēja josla apvidus starp atsevišķām vēja joslām.
- cirkšļi Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- cirslis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi.
- rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū.
- rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku.
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
- pamaliena Apvidus, nomaļš apvidus.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
- unio Apvienība, apvienošana.
- dzīvnieku terapija apvienojošs apzīmējums daudzveidīgiem terapijas virzieniem, kuros terapeitiskiem mērķiem tiek iesaistīti dzīvnieki.
- starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni.
- sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
- komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
- (ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
- talkš Apvienojumā "tilkš, talkš" izmanto zvana skaņu atdarināšanai.
- atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- federalizācija Apvienošana, savienības veidošana.
- atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
- satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
- organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
- augšanas apstākļu tips apvienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar līdzīgu uzbūvi audzes stabilizācijas stadijā un līdzīgu atjaunošanās gaitu pēc audzes novākšanas vai nopostīšanas.
- standarts JPEG apvienotās fotoekspertu grupas izstrādāts standarts krāsu attēlu datņu saspiešanai.
- breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
- satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties.
- satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam.
- saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
- Adžmāna Apvienoto Arābu Emirātu emirāts (_Imārat ʻAjmān_), platība 259 km^2^, 250000 iedzīvotāju (2010. g.), teritorija sastāv no 3 atsevišķām daļām, ko aptver citi emirāti.
- Līguma Omāna Apvienoto Arābu Emirātu nosaukums līdz 1971. g. 2. decembrim, kad šī teritorija bija Lielbritānijas protektorāts.
- UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- dārza fuksija apvienots nosaukums Latvijā audzētajām fuksiju formām un šķirnēm ("Fuchsia x hybrida").
- dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880; 3. - 1888; 4. - 1895; 5. - 1910; 6. - 1926; 7. - 1931; 8. - 1933; 9. - 1938; 10. - 1948; 11. - 1950; 12. - 1955; 13. - 1960; 14. - 1965; 15. -1970; 16. - 1973; 17. - 1977; 18. - 1980; 19. - 1985; 20. - 1990; 21. - 1993; 22. - 1998; 23. - 2003; 24. - 2008; 25. - 2013; 26. - 2018; 27. - 2023.
- stotēt Apvīlēt, apšūt brunčiem apmalu.
- panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas).
- apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
- cirkumplikācija Apvīšana, aptīšana.
- cirkumfleksija Apvīšana.
- pomiķ Apzagt gulošu cilvēku.
- mezenteriopeksija Apzarņa nostiprināšana tā plīsuma gadījumā.
- mezenteriorāfija Apzarņa sašūšana.
- mezenterektomija Apzarņa vai tā daļas izgriešana.
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss.
- zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss.
- noķērināt Apziest, aptašķīt.
- argentācija Apziešana ar sudraba nitrāta šķīdumu.
- dis- Apzīmē "šķiršanu", "dalīšanu".
- pļiks Apzīmē atsevišķu skaņu, plīkšķi.
- zum Apzīmē bites zumēšanu.
- tiešsaistes sociālais darbs apzīmē dažādas sociālā darba prakses formas un sociālā darba metodes, kas tiek īstenotas ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju starpniecību tiešsaistē.
- ritu Apzīmē jebkuru ritošu kustību, parasti atkārtojumā.
- jaunās reliģiskās kustības apzīmē plašu reliģisko un garīgo grupu, kultu un sektu klāstu, kas kopš 20. gs. 60. gadiem ir parādījušās Rietumu kultūrās līdzās tradicionālajām reliģijām.
- vijebons apzīmē pretenciozu ākstīšanos vai runātāju kaitinošu un viņam nesaprotamu darbību vai priekšmetu.
- puse apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- zvaukš Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam; zvauks.
- zvauks Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam.
- pļik Apzīmē skaņu, kas rodas šķidrumam pilot.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
- lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
- ļer Apzīmē tukšu pļāpāšanu vai riešanu.
- in- Apzīmē: ie-, iekš-.
- kontrapgaismība Apzīmējums 18. gs. beigu un 19. gs. sākuma kustībai, kas bija vērsta pret apgaismību un noveda pie plurālisma idejas rašanās.
- angļu komedianti apzīmējums angļu un holandiešu klejojošo aktieru trupām 17. gs. Vācijā, kurās pamazām iekļāvās arī vācu aktieri.
- bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
- miģis Apzīmējums cilvēkam vai dzīvniekam, kurš nespēj uzreiz saskatīt norādīto.
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- DFD sindroms apzīmējums cūkgaļas kvalitātes raksturošanai – stresa faktoru iedarbībā gaļā glikoze ir ierobežota un pienskābes ir maz.
- illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
- FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem.
- īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms.
- īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku.
- tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies.
- bastardbiezne Apzīmējums ikvienam normālai sistēmai neatbilstošam burtu biezumam.
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu.
- belkanto Apzīmējums itāļu dziedāšanas veidam, kur galvenā vērība pievērsta skaista toņa attīstīšanai.
- altaīdi Apzīmējums karbona laikmeta kroku kalnājiem V-Āzijā, kas aptver Altaju, Tjanšanu u. c.
- Šķēlis Apzīmējums krācēm, kur ūdens šķeļas pret radzēm.
- jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem.
- vēre Apzīmējums lappušu piezīmēm lappuses beigās zem līnijas vai bez tās.
- LGBT apzīmējums lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu kopienai.
- VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing").
- tacet Apzīmējums lielākai pauzei ansamblī, arī veselas daļas (numura) izlaišana.
- allegri Apzīmējums mantu loterijai, kurā izlozes notika tūlīt pēc biļetes nopirkšanas.
- avangarda māksla apzīmējums modernisma novirzienam, kura pārstāvjiem jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi kļuva par pašmērķi.
- naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros.
- postvulkānisks Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
- postvulkānisms Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
- flagelācija Apzīmējums pašmocībai, kuru seksuāla apmierinājuma kāpināšanai vai atvietošanai, vai arī kādu citu iemeslu dēļ piekopj personas vai zināmu sektu piekritēji, sitot sevi ar žagariem, pletni utt.
- cilvēka dzīves cikls apzīmējums pēctecīgām fizioloģiskām, psiholoģiskām un sociālām pārmaiņām no dzimšanas līdz nāvei.
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās.
- austrazieši Apzīmējums Priekšindijas un Aizindijas pirmiedzīvotājiem; austroaziati.
- lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja.
- mononīms Apzīmējums resp. termins, kuram kādas valodas konkrētas nozares terminu sistēmā konkrēta jēdziena apzīmēšanai nav sinonīma.
- stohastika Apzīmējums sakarību izteikšanai starp divām skaitļu rindām vai parādībām, kuru starpā pastāv korelācija.
- pūšļošana Apzīmējums seniem tautas ārstniecības paņēmieniem; vārdošana.
- loco Apzīmējums skaņdarbos pēc iepriekšēja oktāvas izmaiņu apzīmējuma, kas to atceļ.
- ASA Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "American Standards Association").
- B. S. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard").
- BS Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard").
- TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen").
- C. S. N. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai Francijā (franču "Comite superieur de normalisation").
- bz Apzīmējums tendences raksturošanai biržā ar nozīmi, ka slēgti darījumi, piedāvājumi un pieprasījumi ir līdzsvarojušies vai gandrīz līdzsvarojušies.
- universālais pamatienākums apzīmējums valsts beznosacījumu atbalstam naudas formā ikvienam iedzīvotājam pamatvajadzību nodrošināšanai neatkarīgi no viņa ienākumiem un nodarbinātības statusa.
- shizofiti Apzīmējums vienšūnu augiem, kas vairojas daloties (skaldoties) uz pusēm.
- gastroloģija Apzīmējums visām pavāra un galda klāšanas māklas zināšanām.
- izohromasija Apzīmējums zināmu gaismjūtīgu kārtu īpašībai, būt vienādi jūtīgām pret visām spektra daļām.
- grains Apzīmējums zirnīšiem, kā arī graudiņiem.
- jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
- dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
- dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju.
- burtapzīmējums apzīmējums, kurš veidots no burtiem.
- pakalpojumu zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata.
- iezīmēšana apzīmēšana ar marķējumu.
- simbolizācija Apzīmēšana, izteikšana ar simboliem.
- apķekšot Apzīmēt ar ķekšiem, aprakstīt, apskribelēt.
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
- šifrēt Apzīmēt ar šifru (2).
- postdatēt Apzīmēt rakstu ar kādu jau pagājušu datumu.
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- AIVD Apzināšanās (attieksme), interese, vēlme un darbība (angļu "attention, interest, desire, action").
- apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta.
- sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- asins nolaišana apzināta asinsvadu atvēršana, lai nolaistu asinis.
- obstrukcija Apzināta darbība, lai novilcinātu lēmuma pieņemšanu; arī protestu, streika veids, kad tiek strādāts apzināti lēni.
- mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai.
- apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu.
- mutisms Apzināta nerunāšana depresīva stupora gadījumā.
- līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
- dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
- koda maiņa apzināta pāreja no vienas valodas uz otru vienā saziņas aktā viena un tā paša runātāja (retāk - rakstītāja) tekstā.
- politiskā izturēšanās apzināta pasīva vai aktīva indivīdu, grupu vai institūtu attieksme pret pastāvošo sabiedrības pārvaldīšanas sistēmu vai atsevišķiem tās elementiem.
- askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas.
- bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
- varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi.
- atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu.
- dzimumapziņa Apzināta sevis uzskatīšana par noteikta dzimuma pārstāvi.
- atribūcija Apzināta vai neapzināta cēlonības piedēvēšana.
- mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks, veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes.
- komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
- pilsoniskā nepakļaušanās apzināta valsts varas un tās pārstāvju rīkojumu nepildīšana.
- emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam.
- atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
- dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
- tīšu prātu, arī tīšā prātā apzināti, ar nodomu, tīšām.
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
- iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
- energoresursi Apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai.
- zināt mēru apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
- nesankcionēta pieeja apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kas izpaužas datu lasīšanā, modificēšanā vai iznīcināšanā.
- nesankcionētā piekļuve apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kura rezultātā dati tiek lasīti, izmainīti iznīcināti.
- personības politiskais konflikts apzināts kādu indivīda interešu pretstats sabiedrības politisko struktūru interesēm sabiedrības pārvaldīšanas jomā.
- nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats; arī jēdziens.
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga (2).
- mikroģenēze Apziņā novērojams uztveres process, kad veidola uztveršanai nepieciešams laiks, ietver uztveramā objekta pakāpenisku vai posmsecīgu apzināšanu.
- pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
- gars Apziņa, domāšana.
- sensorijs Apziņa, samaņa; galvas smadzeņu garozas apvidi, kas uztver un koordinē no ārējās vides nākošos signālus.
- obfuskācija Apziņas aptumšošanās.
- konstituēšana Apziņas darbība pasaulē, apziņas radošais raksturs.
- predormicija Apziņas krēslas stāvoklis īsi pirms aizmigšanas.
- predormīcija Apziņas krēslas stāvoklis pirms aizmigšanas.
- amplifikācija Apziņas paplašināšana terapeitiskā ceļā.
- centroversija Apziņas vadīta tapšana.
- intencionalitāte Apziņas virzība uz domas priekšmetu.
- adjurācija Apzvērēšana.
- abjūdikācija Apzvērēta atteikšanās no tiesībām vai kādas darbības noliegšana.
- žēlība Apžēlošana.
- milapests apžēlošanas likums.
- lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā; grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
- kinetogrāfija Ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības.
- dimeņas Ar 4-8 nīšu kārtām veidots auduma raksts.
- acekņains Ar aceknīšiem izausts.
- adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā; šādā veidā darināt (ko).
- šūtais tākeliņš ar adatu un diegu izveidots aptinums (tākeliņš) pret gala atšķetināšanos.
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- pulināt Ar airi dzīt uz priekšu (laivu).
- akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
- aķene ar akumulatoru darbināma pārnēsājama iekārta (piemēram, urbjmašīna).
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- vēders Ar apaļu vai ovālu izliekumu veidota vidusdaļa (priekšmetam).
- atmiņas aizsardzība ar aparatūras un programmatūras līdzekļiem realizēts mehānisms, kas nodrošina kontrolētu piekļuvi visai atmiņai vai tās atsevišķām daļām.
- apbarots Ar apburtu ēdienu apmāts, prātā aptumšots.
- apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- apdziedāt Ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot.
- nogardināties Ar apetīti ēst (kaut ko garšīgu).
- atgāzene Ar apgāšanu vai atpakaļ atgāšanu radīta pozīcija vai arī apgriezts, pretējs stāvoklis.
- ievārīt putru ar aplamu, neapdomīgu rīcību sagādāt nepatikšanas, radīt sarežģījumus.
- stop- ar apstāšanos, apstādināšanu saistīts (piemēram, stopkadrs, stopsignāls).
- kaitējums Ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam.
- kašgarieši Ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji.
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko).
- griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
- apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet.
- namēšnieks Ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris.
- iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
- griezt Ar asu rīku veidot (priekšmetu).
- dzīt ar asu, vibrējošu vai rotējošu priekšmetu nogriezt apmatojumu; skūt
- Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
- rektifikācija Ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru.
- (ar) pirkstiem nobadīt (arī nebakstīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- (ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- nobadīt ar pirkstiem ar atklātu nosodījumu, naidīgu attieksmi, pārmetumiem radīt kādam neciešamus apstākļus.
- ATM forums ar ATM režīma nodrošināšanu saistīto produktu ražotāju organizācija, kas dibināta 1991. gadā, to veido komitejas, kas izstrādā specifikācijas, pēta ATM produktu tirgu un šī režīma lietotāju atsauksmes.
- sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
- nosist Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni.
- ietrapakavāt Ar atsperecēšām iestrādāt (sēklu) augsnē.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- daiļspiestuve Ar attiecīgiem burtiem un mašīnām ierīkota spiestuve daiļdarbu pagatavošanai.
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- maistīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru, mīstīt.
- mīstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru.
- mīkstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt linu šķiedru; mīstīt.
- turbodinamo Ar augsta apgriezienu skaita spēkmašīnu (turbīnu) sajūgts elektriskās strāvas ģenerators (dinamomašīna).
- skaldains Ar augstu šķautni.
- knupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- agronomija Ar augu audzēšanu saistītu lauksaimniecības zinātņu kopums.
- drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas).
- sulīgā barība ar augu šūnsulu un ūdeni bagātu barības līdzekļu grupa (zaļbarība, sakņaugi, skābbarība, arī ūdeņainā barība).
- storas Ar aukliņām uzvelkams (sarullējams) un nolaižams, visu logu aizklājošs aizkars.
- fotoautogrāfija Ar autogrāfisku tinti vai litogrāfisku tušu uz akmens vai metāla fotogrāfiski pārnesta zīmējuma vai rokraksta iespiešana gludspieduma tehnikā.
- telesalikums Ar automātisku linotipa sistēmu veidots iespieddarba salikums, ko parasti izmanto decentralizētai centrālo laikrakstu salikšanai.
- atbadīt Ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu.
- pilnmutīgs ar bagātīgu, piesātinātu garšu
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
- postermināls Ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls.
- POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2).
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
- rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
- nosašaravāties Ar bēršanu tikt notīrītam.
- aizberzties Ar berzšanu, mazgāšanu nonākt līdz noteiktam punktam.
- biezpienmaize Ar biezpienu apziesta maizes šķēle.
- aizblākšēt Ar blākšķi aizvērties.
- aizblākšķēt Ar blākšķi aizvērties.
- sabrakšķināt Ar brakšķošu troksni sadalīt, salauzīt.
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda.
- brizelaiņi Ar brizelēm krāsoti sieviešu svārki.
- buldozertanks Ar buldozerierīcēm aprīkots tanks, kas paredzēts tanku un artilērijas vilcēju ierakumu ierīkošanai, kā arī ceļu, pāreju ierīkošanai aizgruvumos, postījumos un dabīgajos šķēršļos.
- zeidaks Ar bultām šaujams loks.
- iečūdīt Ar buršanās (māņticības līdzekļu) palīdzību kaut ko nokārtot.
- piezavēt Ar buršanas palīdzību pievilināt, piesiet.
- izraganēt Ar buršanas palīdzību sameklēt, atrast.
- zaveklīgs Ar buršanu, noskaušanu saistīts.
- pāžļoties Ar burvībām, ar vārdošanu nodarboties.
- atburt Ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli).
- atburt Ar burvībām, buršanu atņemt.
- atburt Ar burvībām, buršanu atvērt.
- atburt Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
- impampa Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- impampis Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- caunāts Ar caunādu apšūts.
- caunots Ar caunādu apšūts.
- cauņots Ar caunādu apšūts.
- dobes Ar celiņiem norobežoti zemes iedalījumi dārzeņu u. c. kultūraugu audzēšanai.
- Mazlandziņa Ar ceļojošām kāpām nodalīts Langas upes posms Carnikavas novadā.
- izdalbāt Ar cērtni izdobt sili, bišu stropu u. tml.
- raugos iet ar ciemakukuli iet apraudzīt jaunpiedzimušo bērnu.
- deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
- senilitāte ar cilvēka organisma novecošanu saistīts psiholoģisks, emocionāls un fizioloģisks process, kura gaitā samazinās kognitīvās funkcijas, spējas pieņemt lēmumus un izteikt spriedumus.
- fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
- pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
- medus rasa ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām
- četršķautņu Ar četrām šķautnēm.
- četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
- četrlemešu Ar četriem lemešiem.
- iekokļāt Ar čīkstošiem ratiem iebraukt.
- uzčurkstināt Ar čurkstošu troksni uzcept.
- sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars.
- daidzīt Ar daigām (3) sniegt, īpaši āboliņu.
- krausīt Ar dakšām graudus no salmiem izpurināt (piedarbā kuļot).
- uzdakšot Ar dakšām uzcelt.
- piezīme ar darba devēja rakstveida rīkojumu darbiniekam piemērots disciplinārsods par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu.
- tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija; tēmas infinitīvs.
- panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
- svelberēt ar darbiem un valodu šaudīties apkārt; neiet noteiktā virzienā.
- atslēgkadrs Ar datorgrafiku veidotās animācijas kadrs, kurš norāda objekta kustības sākuma vai beigu pozīciju.
- datorcentrs Ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde.
- teksta apstrāde ar datu apstrādes līdzekļiem veikta tekstu ievadīšana, rediģēšana, šķirošana, saplūdināšana, izgūšana, noglabāšana, parādīšana uz ekrāna, drukāšana u. tml. darbības.
- operatīvā atmiņa ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa.
- daudzšķautņains Ar daudzām šķautnēm.
- ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
- tafija Ar dažādām garšvielām sagatavots rums.
- ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2).
- izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1).
- izdedzināt Ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
- branders Ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai.
- aizblankot Ar dēļiem (blankām) aizsist, apsist, apšūt.
- katuks Ar dēļiem norobežota fermas telpa jaundzimušo teļu izvietošanai.
- partikulārisms Ar dievišķo predestināciju saistīta mācība, kas pestīšanu sola tikai Dieva izredzētajiem.
- divšķautņu Ar divām šķautnēm.
- divcilindru Ar diviem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
- divlemešu Ar diviem lemešiem.
- kapināt Ar dobu kaltu izlīdzināt koka dobuma iekšpusi.
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju.
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses.
- izdrebēt Ar drebošu kustību izkļūt.
- ziberēt Ar drebošu roku turēt degošu skalu, tā ka liesma un pagaismojums dreb.
- takšķīt Ar dubļiem, netīrumiem šļakstīt.
- būksna Ar dusmām runājošais; neskaidri runājošais.
- nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt; nošņākt (2).
- nošņākt Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt; nošņākties (2).
- apkūkot Ar dzeguzes kūkošanu likteni pareģot.
- seriba Ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai.
- cepelnieks Ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izņemšanai no uguns.
- atslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar diviem gultņiem un nav slogota ar lieces momentu.
- trīsceturtdaļatslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar vienu gultni un daļēji uzņem lieces momentu.
- pasms Ar dziju sasiets šķeteres dziju kopums.
- erotika Ar dzimummīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums, to izpausme.
- spēkrats ar dzinēju darbināms bezsliežu braukšanas līdzeklis.
- pasaule ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums.
- pārdžindžēt Ar džinkstošu troksni pārlidot.
- ekseles Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.).
- ekši Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.).
- elektrosuka Ar elektrību darbināms rīks ceļa seguma un tā plaisu tīrīšanai.
- elektroveseris Ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai.
- elektrolauznis Ar elektrību darbināms rīks lopu stāvvietu, aizgaldu, pagalmu un ceļu vecās betona, asfalta vai cita materiāla segas uzlaušanai.
- elektrogludinātājs Ar elektrību sakarsējams rīks asfaltētu klonu un ceļa segu gludināšanai un šuvju aizliešanai.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
- elektrotelfers Ar elektropiedziņu aprīkots celšanas mehānisms, kuru vada, stāvot uz zemes (grīdas).
- traumatopnoja Ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas.
- juchtāda Ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda.
- euchelaions Ar eļļas svaidīšanu un lūgšanā apvienots austrumu baznīcas sakraments.
- adenozīntrifosfāts Ar enerģiju bagāts savienojums, kas sastopams mikroorganismos, augos, dzīvniekos un cilvēkā un ir galvenais šūnu enerģijas uzkrāšanas un pārneses avots.
- modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses).
- ērkšķināt Ar ērkšķiem, dzeloņiem saskrāpēt.
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
- labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
- nepārzināms Ar esošajām zināšanām neaptverams, nesaprotams.
- ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēveļmašīnu apstrādāt (koka virsmu); ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
- fermentatīvs Ar fermentu saistīts, tā iedarbībā notiekošs.
- nauja Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
- naujas Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
- polaroīdfotogrāfija Ar firmas "Polaroid" patentētu fotoaparātu izgatavota fotogrāfija, kas tiek izvadīta no šī aparāta dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas.
- nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
- imūnfluorescence Ar fluorescējošu krāsvielu iezīmētas antivielas fluorescence; lieto specifisku antigēnu pierādīšanai audos.
- fotoplate Ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai.
- plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate.
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- atlidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp.
- ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
- pūšus Ar gaisa plūsmu, strāvu; pūšot.
- pneimatūrija Ar gaisu vai gāzi piesātināta urīna izdalīšanās.
- gaišmatains Ar gaišiem matiem (par galvu).
- balts Ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
- pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- kratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- atpurināt Ar galvas kustību atbildēt noraidoši.
- pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- kratīt (arī purināt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- purināt (arī kratīt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- grozīt (arī šūpot) galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- galvup Ar galvu uz priekšu; kūleniski.
- uzdalbāt Ar garkātainu grābekli vai dakšām uzcelt.
- gāzbalons Ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā.
- aplīpināt Ar glaimiem un kukuļošanu iemantot kāda simpātijas.
- atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes.
- glums Ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu); viegli slīdošs (piemēram, par audumu).
- pusglūnis ar glūnošām acīm, paslepus (skatīties).
- glumēns Ar gļotām pārklāts priekšmets (ūdenī gulošs koks, akmens u. c.).
- gļotsomiņa Ar gļotveida šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa locītavā, bursa.
- ķūģis Ar grābekli gareniski sapresēts siena klēpis, kas paredzēts novietošanai uz nesamajiem kokiem - ķestēm.
- nots Ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs; šādu skaņdarbu kopums.
- grafītplasti Ar grafītu vai karbonizētiem produktiem (koksu) pildītas plastmasas; lieto par antifrikcijas, strāvu un siltumu vadošiem materiāliem elektrotehnikā un mašīnbūve.
- grāmatrūpnieks Ar grāmatu izgatavošanu nodarbināta persona.
- grantaine Ar granti klāts laukums; grantēts ceļš.
- dziedzerkuņģis Ar gremošanas sulu izdalošiem dziedzeriem bagāts gremošanas orgāns, kurā notiek barības ķīmiska un mehāniska pārstrādāšana.
- izgremt Ar gremšanu iznīcināt.
- grīslains Ar grīšļiem apaugusi vieta.
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzčiknīt Ar grūtībām (kaut ko smagu) uzdabūt augšā.
- appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
- atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp; ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
- svompāties Ar grūtībām celties, slieties (augšā).
- bukāties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
- bukstīties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
- atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- iestebīt Ar grūtībām ievilkt, iedabūt (kur iekšā).
- izmakarēt Ar grūtībām izvirzīt no kurienes (ko aizkritušu, iekritušu).
- iemusināt Ar grūtībām kaut ko iedabūt vietā vai iekšā.
- sasaukt Ar grūtībām lasīt, parasti mācīšanās procesā.
- uzpērties Ar grūtībām nokļūt (kaut kur augšā).
- nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
- izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nokūznīties Ar grūtībām pārvietoties pa piesnigušu ceļu.
- pamuit Ar grūtībām pavirzīties uz priekšu.
- sprantēt ar grūtībām un ar spēku bāzt, spiest (kur iekšā).
- iesprantēt Ar grūtībām un ar spēku sabāzt, saspiest (kur iekšā).
- uzstenēt Ar grūtībām un elsojot uzdabūt (kur augšā).
- uzpūlēties Ar grūtībām uzkāpt, uzrāpties (kur augšā).
- uzgalēt Ar grūtībām uzvietot augšā.
- uzkamāt Ar grūtībām uzvilkt augšā.
- uzstibīt Ar grūtībām uzvilkt, uzdabūt (kur, augšā).
- dasasvetīties Ar grūtībām uzzināt (parasti par ko pazudušu).
- spraukt Ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
- kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
- ķildināt Ar grūtībām virzīties uz priekšu.
- uzgorīt Ar grūtībām, negribīgi izvirzīt uz augšu.
- atkuzāties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus atnākt.
- uzspirināties Ar grūtībām, šurp un turp grozoties, piecelties.
- kā pret kalnu ar grūtībām; jūtot iekšēju pretestību.
- grūtniecības un dzemdību apdrošināšana ar grūtniecības periodu un dzemdībām saistīto iespējamo izdevumu apdrošināšana.
- sailentbloks Ar gumiju klāta metāla bukse, ko lieto detaļu savienošanai ar savstarpēji iespējamu nelielu griezes kustību.
- ņjamņjami Ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi.
- pievedējtraktors Ar hidromanipulatoru un kravas platformu apgādāts traktors kokmateriālu pievešanai paceltā stāvoklī.
- hromatogramma Ar hromatogrāfijas metodi iegūts attēls, kas norāda analizētās ķīmiskās vielas atrašanās vietu.
- nesaderība Ar hromosomu strukturālajām atšķirībām nesaistīti gamētu saplūšanas traucējumi apaugļošanās procesā.
- leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai.
- obmiķ Ar iedzeršanu nosvinēt veiksmi.
- automašīna Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem); automobilis.
- motorzāģis Ar iekšdedzes dzinēju vai elektrodzinēju darbināma pārvietojama zāģēšanas iekārta, kurā par griezējinstrumentu izmanto ķēdes zāģi.
- ačgārns Ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu).
- pirtīžas Ar iepirkumiem vai pārdošanu saistītas vakariņošanas.
- aizpelnīt Ar iepriekšējo darbu nopelnīt.
- izgudrēm Ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību.
- elektrouzliesmotājs Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto detonatorkapseļu, degauklu un pulvera lādiņu uzliesmošanas ierosmei.
- elektrodetonators Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto, lai ierosinātu sprāgstvielas lādiņa detonāciju.
- detonatorkapsele Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
- kapseļdetonators Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai.
- -tipija Ar iespiešanu saistīts (piem., fototipija).
- darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.); lietvedība.
- šķilināt Ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti.
- īkšķot Ar īkšķi kaut ko mērīt.
- kučkus dzīt ar īkšķi, kas atrodas starp rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, vilkt pa skaustu no lejas uz augšu.
- tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
- interneta piekļuves koalīcija ar internetu saistīto firmu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi internetam, izmantojot telefona līnijas, kā arī paātrināt lēta cipartelefonu tīkla izmantošanu savienojumiem ar internetu.
- acidofilīns Ar īpašām baktērijām saraudzēts piens.
- sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
- izkupierēt Ar īpašām šķērēm izveidot ieloces, krokas (audumā).
- sakupierēt Ar īpašām šķērēm izveidot krokojumu, viļņojumu (audumā, apģērba piederumā).
- lokāt Ar īpašām šķērēm veidot ieloces, krokas (audumā).
- kupierēt Ar īpašām šķērēm veidot krokojumu, viļņojumu (audumā).
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- vadlīnija Ar īpašām zīmēm krastā apzīmēts kuģu ceļš.
- izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms.
- melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- iebarāt Ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- triecienzivs Ar īpašiem elektrības orgāniem apgādātas zivis, kuras aiztiekot dabū elektrisku triecienu.
- aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
- saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību).
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
- maisīt Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
- steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids; dresēt (dzīvnieku).
- uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam).
- izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
- biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
- izspundēt Ar īpašu ēveli izveidot viena dēļa malā izcilni un tam atbilstošu gropi otra dēļa malā (lai dēļus blīvi savienotu, sasaistītu).
- saslēgt Ar īpašu iekārtu, ierīci savienot (kā) sastāvdaļas, elementus.
- uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.).
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu; ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
- noņemt asinis ar īpašu instrumentu nosūkt asinis (piemēram, analīzei).
- godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
- kanonizēt Ar īpašu lēmumu atzīt par svēto.
- apstiprināšana Ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras.
- potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
- asējuma plate ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
- stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
- izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
- mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
- sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
- kaplēt Ar īpašu rīku grebt, dobt (vienkoča trauku).
- grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
- grebt Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
- niekāt Ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus.
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
- aizgrūst Ar īpašu, paņēmienu aizraidīt (lodi).
- novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas.
- septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos.
- ekspiratorisks Ar izelpošanu saistīts.
- pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
- pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt.
- koacervāts Ar izšķīdušo vielu bagātāks piliens koloidālā šķīdumā.
- izrakstīt (sev) nabadzības apliecību ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
- aizblauzties Ar izvairīgām, neredzošām vai aizpampušām acīm.
- pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
- augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība; izaugsme.
- kabalistika Ar jūdaisma reliģiju (kabalu 1) saistītie priekšstati un rituāli.
- sastādīt numuru ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
- dasalikties Ar kādiem paņēmieniem (piemēram, ar glaimiem) panākt darījuma noslēgšanu.
- apertinences Ar kādu muižu vai mājām nesaistīti, bet pie tām piederoši īpašumi.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1).
- atvērt Pandoras lādi ar kādu rīcību nejauši radīt vai atklāt daudz nopietnu problēmu.
- koska Ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets.
- uzspārdīt Ar kājām uzmest augšā.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
- pedālis Ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (artai).
- kājmašiņa Ar kāju darbināma šujmašīna; kājmašiņš.
- kājmašiņš Ar kāju darbināma šujmašīna.
- kalteniski Ar kaltu perpendikulāri koka šķiedrai.
- anticipācija Ar katru paaudzi ontoģenētiski agrāka iedzimstamas pazīmes vai slimības parādīšanās.
- pieklaudzināt Ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību).
- aizkāsēt Ar klepošanu novirzīt no kādas domas.
- uzticības uzdevums ar klienta reorganizāciju, maksātnespēju un likvidāciju saistīts neatkarīga eksperta uzdevums, kā arī īpašuma pārvaldīšana.
- izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
- tacito consensu ar klusu piekrišanu.
- pakšināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
- pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
- ieskāties Ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās.
- knuzināt Ar knābi tīrīt, šķirstīt (spalvas) - par putniem.
- knuzināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties.
- knusināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem).
- kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē.
- lasēt Ar koka liekšķeri smelt ūdeni ārā no laivas.
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- kontaktkopija Ar kontaktkopēšanas metodi iegūta fotokopija vai filmas kopija.
- kopēšanas virpa ar kopēšanas mehānismu apgādāta virpa profilvirpošanai.
- gaismas kabata ar koridoru saistīta telpa (koridora paplašinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo koridoru.
- dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa; skurstenis.
- transporta ekspedīcijas pakalpojumi ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu.
- noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
- ICL Ar kristieša sveicienu.
- kruķēties Ar kruķu palīdzību virzīties uz priekšu.
- cerēklis Ar krūmājiem, brikšņiem apaugusi vieta.
- čamuriski Ar krusteniski novietotām svirām stumt baļķi uz priekšu.
- aizkrustīt Ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā.
- izkūdīt Ar kūdīšanu izdabūt ārā.
- jēlkula Ar kuļmašīnu kulta nežāvēta labība.
- juceknis Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- juči Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- jukumi Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- jukumsalmi Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa; dūmenis.
- drāts Ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki.
- ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
- ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
- atkvēpināt Ar kvēpināšanu atdzīt, atgaiņāt nost (no kā).
- aizkvēpināt Ar kvēpināšanu atvairīt.
- aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
- gnotobiots Ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks.
- ķenkarots Ar ķekariem, pušķiem izrotāts.
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
- šūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas)
- sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā savienot (orgānu daļas).
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- rēpt ar labpatiku ēst ne sevišķi garšīgu, pašķidru putru.
- nosaēsties Ar labpatiku paēst (ko garšīgu).
- ar godu Ar labu, bez piespiešanas.
- uzlabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā).
- Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
- laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību.
- lēkšus Ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.).
- palēkties Ar lēcienu pavirzīties (uz augšu).
- aizlēkt Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
- ledusceliņš Ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledus celiņš.
- ledus celiņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledusceliņš.
- ledus pūslis ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- karogs Ar lēmumu noteikts apbalvojums šāda simbola veidā (dažās valstīs).
- banderilja Ar lentēm izgreznots šķēps; lieto vēršu cīņās Spānijā.
- pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim.
- izliekšķēt Ar liekšķeri izsviest.
- iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
- žļemāt Ar lielām grūtībām košļāt (barību) - par dzīvnieku.
- pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.).
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- acains Ar lielām šūnām (parasti par maizi, sieru).
- iedimzāt Ar lieliem, dimdošiem soļiem ieiet.
- ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
- ar sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, dziļu pārdzīvojumu, dedzību, nesavtību.
- nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
- izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
- saņemt pēdējos spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- saņemt pēdējos (arī visus) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- saņemt visus (arī pēdējos) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt).
- tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija.
- ciltstiesības Ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām.
- prejudīcija Ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu.
- remedijs Ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē.
- ieliekties Ar līkumu ievirzīties (kur iekšā).
- likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi; ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
- nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
- ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
- dekrēta laiks ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
- baznīcas apmeklēšana ar likumu noteikts latviešu zemnieku pienākums 17.-18. gs.
- aizsardzība ar likumu noteikts nodrošinājums
- obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu.
- nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
- etalons Ar likumu un starptautisku vienošanos apstiprinātas galveno fizikālo lielumu mērvienības, to paraugi, mēriekārtas.
- izvairīšanās Ar likumu vai citu normatīvu aktu uzlikta pienākuma nepildīšana vai nepienācīga pildīšana.
- atkāļām Ar līkumu, netieši.
- aplinkiem Ar līkumu; slēptā veidā; aplinkus; runāt netieši, neminot pašu lietu.
- lipeklis Ar lipīgu vielu klāts mušpapīrs.
- mušpapīrs Ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai.
- plāksteris Ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai.
- izolācijas lente ar līpošu izolējoša materiāla kārtu pārklāta auduma vai sintētiska materiāla lente, ko lieto elektromontāžas darbos un sadzīvē.
- pāršaut Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa dalu).
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
- atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- švīpstināt Ar lūpām radīt svilpjošu skaņu.
- nočāpstināties Ar lūpām vai ar mēli noklakšķināt.
- punculis Ar lupatām aptīts miets dūmvada aizbāšanai.
- noglizināt Ar lupatu pavirši noslaucīt (aplietu galdu).
- aizpelt Ar ļaunām baumām nopelt, aprunāt, atrunāt, īpaši par precībām.
- viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
- iecirst Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
- mells kā vabule ar ļoti tumšu ādas krāsu; melnīgsnējs.
- apofīze Ar magmatisko iežu ķermeni tieši saistīts tā dzīslveida atzarojums.
- izolīt Ar mājas darbiem pietiekoši nogurt.
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
- lakta Ar mālu pārklāta rijas stūrī ierīkota ietaise, uz kuras dedzina skalus rijas apgaismošanai.
- iemānīties Ar mānīšanos, viltu iekļūt (kur iekšā).
- izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izamānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt.
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt.
- atmānīt Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp; ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
- iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā); ievilināt.
- pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.); ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); izvilināt (1).
- izburkšināt Ar mašīnu kult (labību).
- darbokla Ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu.
- skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
- atgāztēm Ar mazliet atpakaļ atliektu galvu vai ķermeņa augšdaļu.
- pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- mazliesmains Ar mazu liesmu degošs.
- aurinārijs Ar medikamentiem impregnēta tapiņa ievadīšanai auss ārējā ejā.
- medus maize ar medu apziesta maizes šķēle.
- kama Ar medu pilns šūnu gabals.
- pīca Ar medu pilns šūnu gabals.
- klakstināt Ar mēli klakšķināt.
- sknaukšināt ar mēli radīt īsus aprautus trokšņus.
- atriedīt Ar meliem un krāpšanos atvilināt.
- akustiskā jūras mīna ar mērķi nekontaktējoša, uz grunts guloša vai pie enkura piesieta mīna ar sprāgstvielu; iedarbojas no mērķa akustiskā lauka.
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
- sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
- rēvgradzens Ar metāla gredzenu pastiprināts caurums, kas atrodas buras rēvlentes galos pie priekšējās un pakļējās malas.
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest.
- iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1).
- pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pasviest (2).
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1).
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
- mežaine Ar mežu apaugusi plaša zemiene; ar mežu apaugusi vieta.
- dabiski izcēlusies audze ar mežu apklāta zeme, kuras valdošā suga izcēlusies dabiski.
- lauce Ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm.
- rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai.
- meža kultūru fonds ar mežu neapklātās zemes, kurās paredzēta mākslīga vai dabiska meža atjaunošana.
- robotroka Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama.
- robotkājas Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmas mehāniskas kājas, kas aizvieto trūkstošās vai aptver paralizētās kājas un ļauj invalīdam pārvietotie stāvus.
- robotlocekļi Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- aizsargāt ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.)
- balts kā dieviņš ar mīļumu saka par vecu, nosirmojušu vīru.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
- autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
- uzvensties Ar mokām (rāpjoties, veļoties) sasniegt augšu.
- skaidrs ar monētām, banknotēm (par norēķināšanos).
- monomaniaks Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
- monomāns Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
- motoresurss Ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks.
- rahiopāgs Ar mugurām simetriski sagitālā plāksnē savienoti dvīņi vidukļa augšdaļas un skausta apvidū.
- defraudācija Ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot.
- šļamstināt Ar muti un lūpām čāpstināt, šmaukstināt u. tml.
- purslāties Ar muti vai degunu šņaukāties.
- kuģuceļš Ar navigācijas zīmēm norādīts kuģošanas ceļš upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos; fārvaters.
- uzdrepelēt Ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties.
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
- aizplēsties Ar neatlaidīgiem lūgumiem panākt savu līdzpaņemšanu.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- sprunguļceļš Ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš.
- iešķērsām Ar nelielu pavērsienu sānis; ne pilnīgi šķērsām.
- aizšņakstināt Ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties.
- strebamais Ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens.
- strebjamais Ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens.
- izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
- apmelīgs Ar noslieci uz apmelošanu.
- nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā.
- aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
- savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
- patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
- šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- -skopija Ar novērošanu vai rādīšanu saistīts (process, darbība).
- izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas institūcijām.
- papildizziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu papildu noskaidrošana.
- obstruktīvs Ar obstrukciju saistīts, kavējošs.
- rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura,) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
- kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas, bez gaisa piekļūšanas.
- zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
- sulfoogle Ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās.
- oranžīgs Ar oranžu nokrāsu; gaiši oranžs.
- natalits Ar organiskām bāzēm denaturēts spirta un etilētera maisījums, ko lietoja kā degvielu iekšdedzes motoriem.
- izvērtiņ Ar otru pusi uz augšu.
- ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
- izstaipīt buru ar pakāpenisku noslogošanu panākt buras detaļu optimālo stāvokli.
- ieļekot Ar palēcieniem ieiet, ieskriet (kur iekšā, parasti par zaķi).
- leciņos Ar palēcieniem, aulekšus.
- lēciņos Ar palēcieniem, aulekšus.
- lēciņus Ar palēcieniem, aulekšus.
- ūdensdārzs Ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus.
- parādprasība Ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā.
- kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
- svētdzīve Ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības.
- indemnitāte Ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos.
- noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
- gulgot Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
- gulgt Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
- pārvedējs Ar pārvešanu uz akmens vai metāla nodarbināts strādnieks.
- nomānīties Ar pašapmānīšanās palīdzību kaut ko nokārtot.
- atsvībināties Ar pātagas vicināšanu aizstāvēties.
- garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
- neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
- piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
- haihats Ar pedāli darbināms sitaminstruments (divi horizontāli metāla šķīvji uz augsta statīva).
- darba bremze ar pedāli vadāma bremze, kas paredzēta transportlīdzekļa efektīvai bremzēšanai visos kustības režīmos; parasti darbojas uz riteņiem.
- pekāt Ar pekaiņa tipa ecēšām iestrādāt miežus zemē.
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi; ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
- konformisms Ar personiskām ērtībām saistīta tiekšanās pēc vienveidības uzskatos ar valdošo kārtību.
- pieclemešu Ar pieciem lemešiem.
- piekārtotājs Ar piekārtošanu nodarbināts iespiedējs.
- uzžurgāt Ar piepūli uzdabūt, uzcelt augšā.
- pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā.
- pietinkšķināt Ar piesitienu radīt augstu dzidru skaņu, tinkšķi.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
- pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
- drāte Ar piķi ieziests izturīgs diegs (apavu šūšanai).
- piemāguļot Ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem).
- nagāties Ar pirkstiem maisīt, rakņāties, krāmēties, iepriekšējo kārtību izjaucot.
- īpāt Ar pirkstiem satvert ādu (uz rokas virsas) un celt to uz augšu (bērnu rotaļa).
- knībāt Ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt.
- kvēlaukla Ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos.
- izpļaukstināt Ar plaukstu sitot izšļākt (kādu šķidrumu no trauka).
- trihoms Ar plazmodesmām cieši saistītu zilaļģu šūnu kopas.
- videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
- atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko) - par vēju, ūdeni u. tml.
- podagriķis Ar podagru sirgstošs cilvēks.
- immūnizēt Ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu.
- komplementārs Ar pretstatu papildinošs.
- aizpērt Ar priekšlaicīgu mazgāšanos atkal saslimt (ar izsitumiem).
- ražošanas izmaksas ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
- kodēt Ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu).
- iestīpāt Ar pūlēm (velkot, smagi ceļot) ienest, iedabūt (kur iekšā).
- aizmīcīties Ar pūlēm aiziet prom, brienot pa biezi plūstošu masu.
- atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp; ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
- iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
- iestibīt Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
- iestiept Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
- istaščīt Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur); iztaščīt.
- nomūdīt Ar pūlēm novilt (no augšas).
- uzcīnīt Ar pūlēm uzdabūt, kaut kur augšā.
- uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
- uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
- nokapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut.
- kapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi, pļaut.
- ietošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā).
- tošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.).
- stīvēt Ar pūlēm, grūtībām ģērbt, vilkt (ko ciešu, šauru).
- ieskrapāties Ar pūlēm, grūtībām iekļūt (kur iekšā).
- iepūlēt Ar pūlēm, grūtībām ievirzīt (kur iekšā).
- uzpūlēt Ar pūlēm, grūtībām uzdabūt (kur augšā).
- uzmaktēt Ar pūlēm, grūtībām uzvilkt (ko tādu, kas ir par mazu, šauru).
- uzšķūrēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
- uzstīvēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz kā, kur augšā).
- uzmocīties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
- ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
- atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
- pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
- izspiest Ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt.
- čankurains Ar pušķiem rotāts, pušķveidīgs.
- nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- iznagot Ar putna vai zvēra, cilvēka nagiem izskrāpēt, izkašņāt.
- štopkukulis Ar putukrējumu pildīta kūka; štopkūka.
- peilēt Ar radiopelengatoru noteikt raidstacijas atrašanās vietu.
- uzbadīt Ar ragiem pagrūst (uz augšu).
- raģēt Ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt).
- mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu veidots raksts; ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
- rakstītais vārds ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
- saklidzināt Ar raudāšanu vai bļaušanu pamudināt.
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- soļkompilators Ar redaktoru apvienots kompilators, kurš katru programmas priekšrakstu kompilē neatkarīgi no citiem priekšrakstiem.
- krāsa ar redzi uztverama objekta virsmas īpašība, ko rada atstarota (vai no tā izstarota) gaisma; šīs gaismas izraisīta redzes sajūta, uztvere
- iesvētīšana Ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai.
- gavēšana Ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
- rezgalisks Ar resno galu priekšpusē.
- Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai.
- noriebt Ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu).
- noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums.
- mastiklis Ar rokām darbināma linu maļamā mašīna.
- rušīt Ar rokām rušināt zemi, rudenī, kartupeļus lasot.
- trikotāža ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums.
- palass ar rokām vai mašīnu austs divpusējjs paklājs bez uzkārsuma.
- pļecināt Ar rokām vāji plaukšķināt.
- piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
- neorokoko Ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā.
- bullītis Ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai.
- brandspoits Ar roku darbināma ierīce augļu koku apsmidzināšanai.
- grieztuve Ar roku darbināmas tītavas, ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
- paketslēdzis Ar roku darbināms elektrisks aparāts vairāku zemsprieguma elektrisko ķēžu vienlaicīgai pārslēgšanai.
- atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
- griežamais Ar roku griežama rotējoša ierīce sviesta kulšanai.
- planets Ar roku stumjams vai ar zirgu velkams darba rīks (kultivators) rindstarpu ravēšanai un uzirdināšanai.
- šļakāt Ar roku šļakstīties.
- manuskripts ar roku vai datoru (rakstāmmašīnu) rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
- zingers Ar roku vai kāju darbināma firmas "Singer" ražota šujmašīna.
- spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur); virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli).
- pārtinējs Ar roku vai motoru darbināma ierīce kinolentes pārtīšanai.
- unciāļi Ar romiešu kapitālburta formas un lieluma attiecību pārgrozīšanu radīti versāļu burti, 4.-5. gs. latīņu rakstu forma.
- izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
- atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni).
- atrunāt Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
- uzurķēties Ar rūpību un čaklumu tikt uz augšu.
- sklero- Ar sacietēšanu, sablīvēšanos saistīts (piem., sklerodermija, sklerofīti).
- fibrozā pseidofakija ar saistaudu masu pildīta acs lēca; liecina par priekšējo un mugurējo lēcas asinsvadu apvalku hiperplāziju.
- keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem.
- sensorā analīze ar sajūtām (redzi, ožu, garšu, tausti, dzirdi) uztveramo produktu īpašību novērtēšana.
- svipšķēt Ar sakostiem zobiem (šņācoši) runāt.
- sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
- aizlapot Ar salapojušiem zariem kaut ko apklāt, noklāt.
- ķeizerkūka Ar sāli un ķimenēm apkaisīts rupjmaizes plācenis (ko parasti cep pēdējo pēc maizes cepšanas).
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- kartiņkaudze Ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā).
- salmu maiss ar salmiem pildīts maiss gulēšanai.
- kapča Ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai).
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
- fasces Ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā.
- aditīvs Ar saskaitīšanu dabūjams.
- pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
- drāma Ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums.
- idrains Ar satrunējušu serdi, dobs.
- ņidrains Ar satrunējušu serdi, dobs.
- ņidrs Ar satrunējušu serdi, dobs.
- cišināt Ar saucienu "ciš!" dzīt projām.
- jūra Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.
- pieliet eļļu ugunī ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi.
- nospiest Ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- būt pa kājām (kādam) ar savu atrašanos tuvumā traucēt, apgrūtināt kādu.
- ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
- veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- rādīt priekšzīmi (arī paraugu) ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
- ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
- mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu.
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
- aplaist ar miegu ar savu izturēšanos izraisīt citos miegu.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
- kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- kūsēt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- kūsot Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsot Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- aizkamāt Ar savu izturēšanos, darbību nogurdināt.
- paust Ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko).
- uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
- izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
- parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
- izstrāvot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust.
- ieriebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas; sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- vārīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
- pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
- palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
- nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
- nobeigt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt.
- iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
- sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
- vērst (arī griezt) par (arī uz) labu ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
- pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu); ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- pārlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
- pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
- veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
- izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
- apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
- aizprašņāt Ar savu prasījumu aizstegties priekšā cita prasījumam.
- aizprasīt Ar savu prasījumu aizsteigties priekšā cita prasījumam.
- iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- aizsargāt ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu)
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- narrāt Ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- aizriebt Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
- iekacināt Ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt.
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
- iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara.
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
- paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml.; arī pamudināt.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
- pamudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- sedzējemulsijas process ar sedzējemulsijas palīdzību uzņemtu divu atsevišķu attēlu apvienošana kopēšanas procesā.
- seksaholiķis Ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu.
- jātenis Ar separatoru nokrejota piena nievājošs nosaukums.
- sertificēt Ar sertifikāta izdošanu (ko) apliecināt.
- sešasu Ar sešām asīm.
- sešklasīgs Ar sešām klasēm (par skolām).
- sešnītis Ar sešām nītīm austs audums.
- sešrindu Ar sešām rindām; tāds, kas veido sešas rindas.
- sešrūšu Ar sešām rūtīm (par logu).
- sešskaldņu Ar sešām skaldnēm.
- sešstīgu Ar sešām stīgām (par mūzikas instrumenta).
- sešstāvu Ar sešiem stāviem.
- pravieši Ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem.
- diksnāt Ar sīkiem solīšiem šurp un turp skraidīt.
- izdikāt Ar sīkiem soļiem šurp un turp skraidīt.
- kaņepraibs Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
- temparaibains Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
- temparaibaiņš Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
- temparaibs Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
- antiadhezīvais papīrs ar silīcijorganiskiem savienojumiem apstrādāts papīrs, ko lieto lipīgu produktu starplikām un iesaiņošanai.
- elektrotehniskais tērauds ar silīciju leģēts, magnētiski mīksts tērauds elektrotehnisko ierīču (transformatoru, elektrisko mašīnu, droseļu) serdēm u. c. detaļām.
- atsist Ar sitienu atvirzīt šurp; ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
- pasitināt Ar sitienu, grūdienu pavirzīt uz priekšu.
- salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
- atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
- plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
- piena sarecināšana ar skābju vai fermentu preparātiem panākta piena recekļa izveidošanās.
- delomorfs Ar skaidri saskatāmu formu, piem., kuņģa dibena dziedzeru klājšūnas.
- ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
- ieblūžģināt Ar skaļiem šļakstiem ieiet (ūdenī).
- apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu); pārredzēt.
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
- garote Ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
- pārslidināt Ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
- pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
- šļūckāt Ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu.
- izvejot Ar slotu pavirši izslaucīt.
- bakstēt Ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.).
- bakstīt Ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.).
- nuņķi Ar smalkiem putraimiem kopā savārītas iekšas.
- smaržkociņš Ar smaržīgām eļļām piesūcināts dekoratīvs kociņš.
- uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām.
- kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
- ieraksti sociālajā darbā ar sociālā darba procesu saistītās informācijas atspoguļojums profesionālās darbības nodrošināšanai, ko digitālā vai papīra formātā veic sociālais darbinieks.
- ceblots Ar spalvu kušķi.
- saverdēt ar sparu iedabūt iekšā, iekraut.
- projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
- grimīt Ar sparu nākt, lauzties kur iekšā.
- hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
- izfilēt Ar speciālām šķērēm izgriezt (matus šķipsnās).
- kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
- tākeliņot Ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos.
- gijošēt Ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai.
- zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
- grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
- grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu); vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to); stumdīt.
- grūst lodi ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi).
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- iedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā).
- sadzīt Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, _parasti_ dziļi).
- plīsams Ar spēku plēšams.
- dzīt Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
- atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
- paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- saspiest Ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem).
- izgāzalēt Ar spiedienu nošķiebt, izlauzt, izkustināt no vietas.
- iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
- uzspiest Ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
- vizuliņš Ar spīguļiem izšūts meitenes vainags.
- atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
- iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
- vāršks Ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu.
- perkalīns Ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem.
- lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai.
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem.
- pastāvīga neitralitāte ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
- starptautiskais mērvienības etalons ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem.
- iepasakāties Ar stāstu stāstīšanu iekļūt draugu lokā, iedraudzēties.
- stāvparks ar stāvlaukumiem un citām izbūvēm īpaši aprīkota transportmijas vieta.
- anginoze Ar stenokardiju saistīta vispārēja saslimšana.
- zīļu vainags ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
- stiklpapīrs Ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai.
- iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
- masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu.
- apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
- skrauksnis ar stipri sasalušu sniegu klāta vieta, kur, soli sperot, sniegs gurkst.
- bīstamības robeža ar stoderēm vai citām navigācijas zīmēm apzīmēta vieta, kur sākas kuģošanu apdraudoši navigācijas šķēršļi.
- aizsist Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
- nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
- iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
- izmest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu).
- izsviest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
- pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā.
- pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
- uzmest Ar strauju kustību uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā); ar strauju kustību skart (ko).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
- piesasisties Ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā).
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
- bobs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem; bobslejkamanas.
- bobslejs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem.
- tošāties Ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām).
- aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest.
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp; ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- iesviest Ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā); iemest (1).
- pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pamest (2).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
- iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
- nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
- iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu); ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
- virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
- tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
- cipars Ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums.
- vervēt Ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu).
- mecotinta Ar šādu iespiedformu iegūtais teksts, attēls.
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- izohēlija Ar šādu metodi iegūts fotoattēls.
- tipoloģija Ar šādu metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
- gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
- mikrotipija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (novilkums vai nospiedums).
- mikrofotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
- mikroprojekcija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
- hromolitogrāfija Ar šādu paņēmienu izgatavots krāsains iespieddarbs.
- autotipija Ar šādu paņēmienu reproducēts attēls.
- spiedogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts; zīmogs (2).
- zīmogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts.
- parketa grīda ar šādu segumu veidota grīda.
- svilpt Ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam).
- atšalkt Ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru.
- iesist Ar šalti, grūdienu, pūsmu u. tml. ievirzīt.
- pļerināt Ar šaltīm šļakstīt, šķaidīt, svaidīt uz visām pusēm.
- apdūrains Ar šauriem piedurkņu atlokiem.
- izšļirkt Ar šauru strūklu izšļākt (piemēram, siekalas caur zobiem).
- aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
- nošaut Ar šāvienu atdalīt nost.
- vārīt Ar šāvienu nogalināt.
- nošauties Ar šāvienu nonāvēt sevi.
- trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
- aizšaut Ar šāviņu ievainot.
- meikaps Ar šiem līdzekļiem panākts sejas izskata pārveidojums.
- stereofotogrāfija Ar šīs fotogrāfijas nozares metodēm un līdzekļiem iegūts attēls.
- daļējs griezums ar šķēlējplakni norobežots detaļas elements.
- divcirkņu ar šķērssienu divās daļās sadalīts sēklotnes dobums (augam).
- cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
- pinosoma Ar šķidrumu pildīta vakuola šūna citoplazmā, kura radusies pinocitozē.
- pumpēties ar šķidrumu pildīts miesas uzpampums.
- pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
- maksts Ar šķidrumu pildīts saistaudu maisiņš ap cīpslu.
- cistisks ar šķidrumu pildīts veidojums; tāds, kur ir cista (3).
- skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
- riņķūdens Ar šķiedrvielām un pildvielām bagāts atūdens, kas rodas papīrmasas atūdeņošanā un ko tālāk izlieto masas atšķaidīšanai.
- sāļūdens Ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā.
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
- nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- hoc titulo ar šo nosaukumu.
- šimoze Ar šo sprāgstvielu pildīta granāta.
- trinitāte Ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai.
- eskimo Ar šokolādi glazēts saldējums, kas uzsprausts uz kociņa.
- ievilkt buru ar šotes palīdzību nostiept buru.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot attālināties.
- aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
- aizsvurkšt ar švirkstošu troksni aizlidot.
- nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
- cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
- šagrēns Ar tādu pašu virsmu izstrādāts papīrs vai kartons, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
- peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
- kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot (oriģinālam pilnīgi atbilstoši vai līdzīgi).
- organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem.
- uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
- aizkusīgs Ar tieksmi uz gurdenumu, viegli nogurstošs, astmatisks.
- agonistiska uzvedība ar tieksmi uz kaušanos saistīta uzvedība.
- tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus.
- piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- spiciski Ar tievo galu uz priekšu.
- spiciskis Ar tievo galu uz priekšu.
- TRIPs Ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights").
- tā kā stāv, arī tāds kā stāv ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
- homocentrisks Ar to pašu centru vai fokusu.
- eo ipso ar to pašu, līdz ar to.
- traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis.
- krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
- uz acīm ar trauka dibenu uz augšu.
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
- kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- attriekt Ar triecienu atvirzīt šurp; ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
- škamba Ar triecienu, sprādzienu atšķelta skaida.
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
- trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkājains.
- trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
- trīslemešu Ar trim lemešiem.
- trīsšķautņu Ar trim šķautnēm.
- pablūžģināt Ar troksni (kādu šķidrumu) pajaukt.
- izklunkāties Ar troksni izšļakstīties.
- drikāt Ar troksni pārbīdīt kādu priekšmetu.
- sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- sprauslot Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- tabisks Ar tuberkulozi vai ar sifilitisku smadzeņu slimību saslimis; uz šīm slimībām attiecīgs.
- (ar) plikām (arī kailām) rokām Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
- (ar) kailām (arī plikām) rokām Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
- pietresēt Ar tukšām runām, pļāpām piepildīt.
- pietukšot Ar tukšumu, niecību piepildīt.
- tumšzaļgans Ar tumši zaļganu nokrāsu.
- nebalts Ar tumšu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
- smugls Ar tumšu sejas krāsu.
- tvikšnās Ar tvitera palīdzību organizēts pasākums (piemēram, interešu grupu tikšanās, preses konference, jaunu produktu demonstrācija).
- svinūdens Ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem.
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
- ūdensnesējhorizonts Ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi.
- sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai.
- acs Ar ūdeni pildīta vieta aizaugušā ezerā.
- plorckāties Ar ūdeni vai citiem šķidrumiem laistīties.
- palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe.
- peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
- poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
- ūdensmotors Ar ūdens spēku darbināts motors (dzinējs, spēkmašīna), ūdensrats vai ūdensturbīna.
- hidrokūdra Ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos.
- aeroloģiskais balons ar ūdeņradi vai hēliju piepildīts kaučuka vai plastmasas balons brīvās atmosfēras aeroloģiskai zondēšanai.
- apuguņots fārvaters ar ugunsbojām apzīmēts kuģojamais ceļš.
- ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu; šādā veidā gatavot (ko).
- pārurrināt Ar urkšķēšanas palīdzību dzīt mājās (cūkas).
- daudzlemešu Ar vairākiem lemešiem.
- daudzstobru Ar vairākiem stobriem (par šaujamieroci).
- uztaujāties Ar vairākkārtēju jautāšanu u. tml. nokļūt.
- nozarkārba Ar vāku nosedzama kārba elektrības instalācijas vadu savienošanai un nozarošanai.
- tanks Ar vāku noslēdzams trauks fotofilmu attīstīšanai.
- pievalcēt Ar valcēšanas ierīci piestiprināt.
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2).
- barols Ar vara sulfātu sajaukta darvas eļļa, lietoja koku piesūcināšanai.
- gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
- nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
- pārlauzt ar mēli muguru otram ar vārdiem (runāšanu) nodarīt otram nelabojamu ļaunumu.
- dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
- piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
- taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt jokus (arī pekstiņus) ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- pievārdot Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
- plucekļots Ar vārošu ūdeni applaucētu pelavu u. tml. lopbarības dzēriens.
- krūtenis Ar vati pildīta vīriešu ziemas cepure.
- vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
- vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
- a fortiori ar vēl lielāku pierādījumu spēku; vēl pārliecinošāk; jo vairāk.
- blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus.
- pusspreža Ar vērpjamo mašīnu izveidots nevērpts vilnas pavediens.
- fizikālās signalizācijas apakšslānis ar vides piekļuves apakšslāni saistīta fizikālā slāņa daļa, kas lokālajos tīklos izpilda bināru simbolu kodēšanas un pārraides funkcijas, to uztveršanu un dekodēšanu.
- damascējums Ar vieglu melnu kontūru zīmēti ornameti vai tīklveida shēmas, ko izmantoja heraldikā tukšo laukumu aizpildīšanai.
- atvilnīt Ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvēdīt Ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ievēdīt Ar vieglu pūsmu ievirzīt (kur iekšā).
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
- čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem.
- liz- Ar vielu izšķīdināšanu saistīts (piem., lizīni).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
- vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
- atņēmiens Ar vienu ņēmienu atlikšanai saņemto rindu kopums.
- krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi.
- vagonsūtījums Ar vienu pavadzīmi noformēts kravas sūtījums, kam nepieciešams atsevišķs vagons.
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
- vienstobra Ar vienu stobru (par šauteni).
- vārdnīcas ligzda Ar vienu un to pašu pamatvārdu saistīto un vienā vārdnīcas šķirklī apvienoto vārdu vai vārdu savienojumu kopums.
- saluksīt Ar viltu iegūt (daudz, vairākus priekšmetus).
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- fallisks Ar vīrieša dzimumlocekli saistīts.
- maskulīns Ar vīrietību saistīts, vīrietību simbolizējošs.
- viršāji Ar viršiem apaudzis laukums.
- sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā. Alpīnisti sasaistījušies ar virvi.
- nosprangāt Ar virves un sprangas palīdzību cieši nostiprināt.
- atkrāmēties Ar visu iedzīvi doties (šurp, atpakaļ u. tml.).
- atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp; ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
- kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
- vīšķēt Ar vīšķi slaucīt, berzēt (tīrot).
- pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
- parudze Ar zāli aizaugušas nelielas pļavas un grāvji ap rudzu lauku (arī šajā laukā).
- zaļlapains Ar zaļojošām lapām, tāds, kam ir zaļas lapas.
- zaļlapots Ar zaļojošām lapām, tāds, kam ir zaļas lapas.
- aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
- valaks Ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās.
- pingāt ar zariem vai kociņiem nospraužot robežas, izslēgt no lietošanas.
- zeltšūts Ar zelta pavedieniem izšūts.
- agrār- Ar zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību saistīts.
- zīlotne Ar zīlēm rotāts sieviešu ņieburs; zīlene.
- zīlene Ar zīlēm rotāts sieviešu ņieburs.
- tiltmašiņš Ar zirgspēku darbināma ierīce linu mīstīšanai.
- zaņģēt Ar zobiem košļāt.
- sazaņģēt ar zobiem sakošļāt.
- zušupīte Ar zušiem bagāta upīte.
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- uzdunkurēt Ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena).
- izdunkurēt Ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot.
- žākarēt Ar žākaru meklēt nogrimušus priekšmetus.
- stopot ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām
- pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā) ar žestu veidot šādu zīmi (pār kādu, pār ko).
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- cauri Ārā no kā (pārvarot kādu šķērsli).
- zindīki Arābiešu sekta 8. gadsimtenī, kas atmeta korānu un Muhamedu un vispārim jebkuru pozitīvu reliģiju.
- opobalzams Arābijā augoša koka sula; lieto par ārstniecības līdzekli un smaržvielu.
- aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu.
- intifada Arābu atbrīvošanās cīņa Izraēlas okupētajās arābu teritorijās.
- šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs.
- šoa Arābu ciltis Sudānā, kas kopš 14. gs. ieceļojušas tur no austrumiem, stipri jauktas ar nēģeriem, tāpēc nereti tumšu ādu, runā arābu valodā.
- koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts.
- Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
- makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina.
- zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
- šeihs Arābu klejotāju cilts vai cilšu savienības galva.
- Aladins Arābu pasaku krājuma "Tūkstoš un viena nakts" varonis, kam piederēja burvju lampa.
- ajša Arābu pasaulē - pirmais tetovējums, ko ar hennu uzzīmē bērnam drīz pēc piedzimšanas, parasti - uz vaiga vai pieres.
- ASAP Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija (Sīrijā).
- Baas Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija, politiska partija, dib. 1947, Sīrijā, vēlāk arī citās valstīs; valdošā partija Sīrijā (kopš 1963), Irākā (1968.-2003. g.).
- arābs Arābu šķirnes zirgs, dižciltīgākais no visiem austrumzemju zirgiem.
- tamburs Arābu un persiešu stīgu instruments, līdzīgs lautai, spēlējams kā mandolīna ar plektru.
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai.
- Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā.
- rudzarājs Arājs, kas sagatavo lauku rudzu sēšanai.
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
- eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
- efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
- Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā.
- Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
- senaramieši Aramieši.
- midiānieši Aramiešu un arābu radu tauta, attālā radniecībā ar izraēliešiem, bet arī cīnījās ar tiem, dzīvoja austrumos un dienvidos no Sarkanās jūras, minēti Vecajā derībā.
- abba Aramiešu valodā - tēvs (no tā arī abats).
- aram. Aramiešu valoda.
- aramisms Aramiešu valodas iespraudums ebreju vai grieķu tekstos.
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
- apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus.
- pehuenči Araukaniešu ziemeļu grupa Čīles vidusdaļā, arī araukaniešu pašnosaukums.
- arvaki Aravaki - indiāņu cilšu grupa.
- aruaki Aravaki - viena no lielākajām D-Amerikas indiāņu cilšu grupām.
- Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs.
- ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai.
- kārnes Ārdi - restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis.
- adjē Ardievu; atvadīšanās.
- addio ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
- adieu ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
- adios ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
- good bye ardievu!, uz redzēšanos!, visu labu!
- šķērdīt Ārdīt (audumu); šķērst.
- Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m.
- erozija Ārdoša (ūdens straumju) iedarbība uz iežiem.
- erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu.
- dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
- izskalāt Ārdoši iedarboties uz iežiem (par ūdeņiem).
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
- noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
- atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu).
- izārdīt Ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
- atārdīt Ārdot šuvuma vietā, attaisīt vaļā (aizšūto).
- priekšdurvis ārdurvis, dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis.
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
- apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme.
- konfigurācija ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
- graujoša slodze ārēja iedarbība uz materiālu objektu, kura kādā objekta daļā vai punktā rada graujošu spriegumu, kas var izraisīt konstrukcijas sabrukumu.
- lenšdzinis Ārējā ierīce, kas nodrošina datu ierakstu nolasīšanu no magnētiskās lentes.
- morfogrāfija Ārējā izskata aprakstīšana; organismu formas un uzbūves sistemātiska pētīšana.
- dendijisms Ārējā izskata samākslotība, pārspīlēti moderns ģērbšanās stils, manieru pārspīlētība, teatrāla izsmalcinātība.
- virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi; arī virsma (1).
- jūgvārpsta ārējā vārpsta spēkratiem piejūgto darbmašīnu darbīgo daļu darbināšanai no spēkratu transmisijas.
- teleplazma Ārējā veidā ietērptas (materializētas) substances, kādas medijiem 1(1) spiritiskos seansos (transā nonākot) dažkārt šķietami izdodas izburt no garu valsts.
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- parāde Ārējais efekts; ārišķība.
- kontaktlādiņš Ārējais lādiņš, kas novietots tieši uz spridzināmā objekta.
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
- eksoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa.
- ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa.
- eksoderma Ārējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
- forma Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam).
- apšuves daļa ūdenslīnijā ārējās apšuves daļa uz brīvsānu un zemūdens daļas robežas, ko sauc arī par kimmjoslu.
- gludbūve Ārējās apšuves veids koka kuģiem, kur viena planka piegulst otrai.
- sēra korķis ārējās auss ejas dziedzeru sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto šo eju.
- ototomija Ārējās auss ejas, vidusauss vai iekšējās auss audu pārgriešana.
- humanitārā intervence ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija.
- dalībfinansēšana Ārējās finansēšanas veids, ja uzņēmējdarbībā tiek iesaistīti citi dalībnieki un to kapitāls.
- universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām.
- standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām.
- datnes iedalīšana ārējās krātuves piešķiršana datnes ierakstam un datnes iezīmes fiksēšana sējuma satura rādītājā.
- lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts.
- pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
- iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
- abiotiskie faktori ārējās vides faktori: temperatūra, mitrums, apgaismojums u. c., kā arī konstrukcijas, ar kurām dzīvniekiem ir tieša saskare, - sienas, grīda utt.
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas.
- erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā.
- slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem; no šiem audiem iegūtais materiāls.
- nedabiskās nāves cēloņi ārējie apstākļi, kas izraisa nedabisku nāvi (galvenokārt tīšs paškaitējums, vardarbība, transporta nelaimes gadījumi).
- kvazinepieciešamība Ārējo apstākļu noteikta nepieciešamība.
- forfeitings Ārējo ekonomisko operāciju kreditēšana, kur no eksportētāja pērk importētāja akceptētus vekseļus.
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- parādiskums Ārējs efektīgums, ārišķība.
- Aress Arejs, seno grieķu mitoloģijā - kara dievs; tas pats, kas seno romiešu mitoloģijā - Marss.
- inducētās mutācijas ārēju cēloņu radītas mutācijas, kas var būt nejaušas vai eksperimentāli izraisītas, piem., apstarojot ar rentgenstariem.
- autosvārstības Ārēju enerģijas avotu nodrošinātas nerimstošas svārstības, kuru periodu un amplitūdu nosaka pašas svārstību sistēmas īpašības.
- Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
- brombenzols Arēnhalogēnogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums, lieto organiskajā sintēzē un par šķīdinātāju.
- indēns Arēns, biciklisks ogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā.
- šaurlapu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips vidēji bagātā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
- platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
- etaps Arestantu grupu pārvietošanās veids; punkts šādu grupu pārnakšņošanai ceļā.
- safra Argentīnā un Urugvajā - lopu tirgus, aitu cirpšanas sezona.
- Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā.
- pariljada argentīniešu ēdiens - uz oglēm cepta gaļa.
- argent. Argentīniešu.
- argumentācija Argumentu minēšana, izteikšana; argumentu kopums; arī pamatojums.
- arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs.
- archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns.
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi.
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
- bronzas laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu.
- vara laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja varu.
- laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
- hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- radioizotopiskā datēšana arheoloģisku u. c. objektu vecuma noteikšana, izmērot to radioaktivitāti.
- metropolīts Arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m.
- Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoms reģions, platība - 1400 km^2^, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Touršhavna, lielākā sala - Streimoja.
- Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. _Āland_, somu val. _Ahvenanmaa_), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
- Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru.
- Aleksandra arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Aļaskas līča austrumos (_Alexander Archipelago_), ASV Aļaskas štata teritorija, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu.
- Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna.
- Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā.
- Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
- Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m.
- vulkāniskais arhipelāgs arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
- rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā.
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
- edikula Arhitektonisks elements - niša, ko ietver uz pamatnes stāvošas kolonnas, kuras balsta frontonu.
- skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
- kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
- bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru.
- bunga arhitektūrā atsevišķi posmi, no kuriem sastāda kolonnas stāvu.
- piņons Arhitektūrā izgreznojums trijstūra veidā, kas nobeidz sienas augšgalu.
- modulis Arhitektūrā pieņemta mērvienība objekta proporcionēšanai.
- telamons Arhitektūrā pīlāra, kolonas vai konsoles vietā darināts vīrieša tēls.
- sofits Arhitektūrā spraišļa apakšējā daļa, tēlniecības darbiem izgreznota vai krāsām izgleznota.
- listels Arhitektūrā un akmens vāzēs izvēzums veltenīša vai jostas veidā; kolonnu kāja.
- dekors Arhitektūrā un lietišķajā mākslā - rotājumu kopums; dekoratīva apdare.
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
- industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm.
- atvērtā arhitektūra arhitektūra, kuras specifikācija ir publiski pieejama un kuru brīvi var izmantot citi izgatavotāji savas produkcijas ražošanai.
- slēgtā arhitektūra arhitektūra, kuras specifikācija nav brīvi pieejama un kuras plašāku izmantošanu īpašniekfirma nepieļauj.
- concha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda.
- koncha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda.
- sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
- korintiskais orderis arhitektūras ordera tips, līdzīgs joniskajam orderim, tikai atšķiras ar bagātīgāk dekorētu kapiteli, kas sastāv no vairākās pakāpēs kārtotām stilizētām akanta lapām.
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini.
- mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
- Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību.
- restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
- sofita Arhitrāva, arkas, plātnes un tml. skats no apakšas.
- arhivistika Arhīvu zinātne; mācība par arhīvu funkciju, iekārtošanu, organizāciju un pārvaldīšanu.
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
- trabuks Arī cigāru šķirne.
- zīmalis Arī cilvēks (vai jebkurš dzīvnieks) kam ir kāda redzama zīme.
- estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
- hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs.
- joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis.
- kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
- hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos.
- pantopons Arī omnopons - ārstniecības preparāts, satur apmēram 50% morfīna; lietojams kā sāpju remdēšanas līdzeklis un miega zāles.
- aizdipēt Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele.
- apmīzt Arī par skudru kodīgā šķidruma izdalīšanu.
- neoceratods Arī ragzobis - Austrālijas zivs, kas elpo gan ar žaunām, gan ar plaušām (plaušu zivs).
- rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms.
- aridizācija Arīdu klimatisko apstākļu izplatīšanās cilvēka darbības vai globālu klimata pārvērtību dēļ.
- balneoterapija Ārīga ārstniecisku minerālūdeņu lietošana ārstniecībā un profilaksē.
- centroterapija Ārīgās ārstēšanas paņēmiens nolūkā ietekmēt nervu centrus.
- liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede.
- koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
- Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
- arilēšana Arilgrupu ievadīšana organiskajos savienojumos.
- koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
- vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- augstdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
- labdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
- kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- entelechija Aristoteļa apzīmējums ķermeni veidotājam spēkam, kas vielai piešķir formu.
- radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis.
- entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā.
- chrēmatistika Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") bagātības un vispār mantas iegūšana maiņas kārtībā.
- oikonomija Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") mantas patērēšana vajadzību apmierināšanas nolūkos, kā arī tādu priekšmetu sagādāšana, kas var noderēt vajadzību apmierināšanai; ekonomija.
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
- privācija Aristoteļa un viduslaiku filozofijas jēdziens defektīvu parādību skaidrošanai.
- Veņcjuaņa Arišana - pilsēta Ķīnā, tās nosaukums ķīniešu valodā (_Wenquan_, 温泉县 ).
- ārišķīgums Ārišķība (1).
- ceremonija Ārišķība, pārspīlēta ārējo formu ievērošana, manierība; formalitāte.
- vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.).
- svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
- lēts Ārišķīgs, bez dziļāka satura; arī banāls.
- lakstīgs Ārišķīgs, koķets, klīrīgs.
- pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums.
- urrāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urāpatriotisms.
- urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urrāpatriotisms.
- spruksts Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis
- sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
- ārīgs Ārišķīgs.
- saltumīgs Ārišķīgs.
- Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā.
- mātes vidējais vecums aritmētiskais vidējais vecums sievietēm bērnu dzimšanas laikā.
- dubultprecizitātes aritmētika aritmētisko operāciju izpildīšana ar skaitļiem, kas uzdoti ar dubultprecizitāti.
- peldošā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot peldošā komata notāciju. Šo operāciju izpildes gaitā operandu kāpinātāji tiek automātiski izlīdzināti.
- ārja Ārja samādž (āriešu biedrība) - reformistiska neovēdiska reliģiska organizācija.
- smailloka arka arka, kam augšpusē ir smaila lokveida daļa; tipiska gotiskam celtniecības stilam.
- kanrani Arkani - birmiešu etnogrāfiska grupa.
- liecenieks Ārkārtas klaušinieks.
- Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem).
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
- ārkārtība Ārkārtējais, neparastais, novirze no ikdienišķā, no pierastā.
- liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
- storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno.
- ČP Ārkārtējs notikums (krievu "črezvičainoje proisšestvije").
- iedzīvotāju evakuācija ārkārtēju apstākļu izraisīta organizēta cilvēku izvešana no kādas teritorijas.
- hiperadipoze Ārkārtīga aptaukošanās.
- agromānija Ārkārtīga lauksaimniecības cienīšana.
- bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles".
- hipermegālija Ārkārtīga palielināšanās.
- dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem.
- līst bez ziepēm ārkārtīgi iztapt, lišķēt, lai gūtu sev labumu.
- kā ar nazi pie rīkles ārkārtīgi uzstājīgi, aizvainojoši, draudīgi.
- pasaulplašs Ārkārtīgi, ļoti plašs.
- akromānija Ārkārtīgs uztraukums, plosīšanās, trakošana.
- arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku).
- varpste Arkla daļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu saliekties.
- arkla korpuss arkla darbīgo daļu (lemeša, vērstuves un sliedes) balstenis; atkarībā no vērstuves izvietojuma ir kultūrkorpusu, ātrgaitas, pusskrūves, skrūves u.c. korpusi.
- ričaks Arkla detaļa - pacelšanas svira.
- vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
- vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
- rengas Arkla gredzeni - saites vērstuves piestiprināšanai.
- rezaks Arkla griezējdaļa cietas velēnas aršanai.
- arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē.
- ķetna Arkla lemeša aizmugurējā daļa, kas apvērš velēnu.
- putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū.
- spanda Arkla lemešu un ilkšu (apīžu) savienojums.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- uzkares rāmis arkla rāmim pievienota ierīce uzkarināmo un pusuzkarināmo arklu pievienošanai traktoram; sastāv no diviem statņiem un atsaites.
- skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
- skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
- dvēzele Arkla sastāvdaļa, sprūdiņš sprandās, pret ko atspiežas vērstuve.
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
- pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
- lemešu lobītājs arklam līdzīgs lobītājs, ko lieto līdz 14 cm dziļai lobīšanai un seklai aršanai līdz 18 cm dziļumā.
- beblis Arkls ar (vienu) lemesi neiekoptas zemes uzplēšanai.
- divlemešu arkls arkls ar diviem lemešiem.
- dakšainītis Arkls ar diviem lemešiem.
- racējarkls arkls ar speciālu lemesi zemes uzrakšanai.
- kurmjarkls Arkls kurmjalu veidošanai.
- pirmcila arkls līduma pirmreizējai aršanai, papuves arkls.
- vagotājarkls Arkls rušināmaugu vagošanai.
- ķurpis Arkls sēklas iearšanai.
- motorarkls Arkls, kas ir samontēts vienā agregātā ar motoru, kurš darbina arkla vilcēju.
- pārsegumvelve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- lēgitimācija Ārlaulībā dzimuša bērna pieņemšana par likumīgu.
- Arļaka Arļaka ezers - Arlaka ezers, atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagastā.
- harmagedons Armagedons - Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas.
- Ečmiacina Armēnijas pilsētas Vagaršapatas (armēņu: Վաղարշապատ) nosaukums 1945.-1995. g. (armēņu: Էջմիածին).
- kanons armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
- Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas).
- Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi).
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību.
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
- aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem.
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
- Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu.
- Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts.
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
- ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos.
- Arevamanuks armēņu mitoloģijā - mednieks (tulkojumā: "saules jauneklis"), kurš vainoja sauli medību neveiksmēs, par ko saule viņu sodījusi tā, ka dienā viņš bija miris un tikai naktī atdzīvojās.
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
- uruakani armēņu mitoloģijā - mirušo gari, pie tiem pieder arī gornapštikneri.
- gišeramaireras armēņu mitoloģijā - nakts tumsas personifikācijas, ļaunas raganas, kas kopš pasaules radīšanas ar čūskām rokās vajā sauli.
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
- Spandaramets armēņu mitoloģijā - pazemes valstības gars, arī pati pazemes valstība; iespējams, ka viņam bijušas arī auglības, augu valsts dievības funkcijas.
- ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci.
- pahapans hreštaks armēņu mitoloģijā - sargeņģelis; divi šādi sargeņģeli pavadot cilvēku kopš dzimšanas, viens apsargā dvēseli, bet otrs miesu.
- Arevs Armēņu mitoloģijā - saules personifikācija, viņa kults Armēnijā bija izplatīts kopš senseniem laikiem, viņam upurēja zirgus; Aregaks.
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
- Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem.
- Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
- Artavazds armēņu mitoloģijā - valdnieka Artašesa dēls, kurš dažādos eposa "Vipasank" variantos minēts gan kā varonis, gan kā ļaunais gars.
- Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas.
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs.
- kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme.
- Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts.
- Aždahaks armēņu mitoloģijā - višaps (pūķis), mkinēts kā maru (mēdiešu) valdnieks, armēņu valdnieka Tigrana pretinieks.
- Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
- dašnaki Armēņu nacionālās partijas "Dašnakcutjun" (Savienība) partijas biedri 1890-1921, cīnījās par neatkarību no Krievijas; partija turpināja darbību emigrācijā.
- dašnakcutjuns Armēņu politiskā partija, kas radās 19. gs. 90. gadu sākumā Kaukāzā un Turcijā, uzstājās par armēņu pašnoteikšanos, sākotnēji par Rietumarmēnijas autonomiju Turcijas sastāvā.
- husani Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem; gusani.
- duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
- borplastiķi armētas plastmasas, kas pildītas ar bora monošķiedrām vai no tām austiem vai neaustiem materiāliem; lieto ļoti noslogotu konstrukciju izgatavošanai vai metāla konstrukciju pastiprināšanai.
- ogļplasti Armētas plastmasas, kas pildītas ar oglekļa šķiedras kūļiem, lenti, audumu; viegls un mehāniski ļoti izturīgs konstrukciju materiāls; lieto tehnikā, kosmonautikā, sporta piederumu ražošanai u. c.
- gvarde armijas daļu, vienību goda nosaukums, ko PSRS piešķīra 2. pasaules kara laikā.
- rālis Armijas komandējošā sastāva loceklis, kura dienesta pakāpes nosaukums beidzas ar "-rālis".
- desantvienības Armijas un flotes izlases vienības sauszemes operāciju veikšanai.
- feldjēgers Armijas vai valdības kurjers svarīgu, galvenokārt slepenu, dokumentu nosūtīšanai.
- Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi.
- kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai.
- Ežupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās augštecē.
- Grūžupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās vidusdaļā.
- arnoldisti Arnolda Brešas (1100-1155) mācību piekritēji, pāvesta varas un pasaulīguma pretinieki, racionālisti.
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
- pašpalīdzības kase arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām; savstarpējās palīdzības kase.
- savstarpējās palīdzības kase arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
- vibrāciju slimība arodslimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrāciju iedarbība uz cilvēka organismu; vibroslimība.
- benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela.
- nardes Aromātiska viela, ko iegūst no šo augu saknēm.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks.
- difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā.
- naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem ("Anethum graveolens").
- mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
- mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastika (2).
- poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā.
- heptaldehīds Aromātisks bezkrāsains šķidrums; samazina eksperimenta dzīvnieku audzējus.
- benzilhlorīds Aromātisks halogēnogļūdeņradis, halogēnarēns, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku, lieto gk. benzilspirta, plastmasu ražošanā.
- pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs ("Satureja"), ko izmanto par garšaugu; kalnumētras.
- eugenols Aromātisks šķidrums, neļķu eļļas galvenā sastāvdaļa, diezgan bieži atrodama arī citās ēteriskās eļļās.
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- piparmētru eļļa aromātviela, ko iegūst no šīs mētru sugas, izmanto zobu pastās, skūšanās losjonos, arī pārtikā un dzērienos, cigaretēs, var izraisīt alerģiskas reakcijas, siena drudzi, izsitumus uz ādas, alerģisku kontakta dermatītu.
- anaģenēze Aromorfoze - tādi dzīvās dabas evolucionāro pārmaiņu procesi, kuri rada organisma struktūras un tā sastāvdaļu funkciju komplicēšanos.
- vlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā.
- vlehi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā.
- cincari Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči.
- kucovlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči.
- Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā.
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
- pieart Arot (kādu platību), pievienot (to blakus esošajai platībai).
- uzarties Arot atsegt (parasti, nejauši, kaut ko vērtīgu).
- iearties Arot iemācīties labi art; art, kamēr aršana sāk veikties.
- ieart Arot ievirzīties (kur iekšā).
- saarties arot kļūt nogurušam.
- griezt Arot šķelt (piemēram, augsni).
- pārart Arot šķērsot (tīruma robežu, blakus vagu u. tml.).
- vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
- ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi.
- paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja.
- hemotīmija Ārprātīga vēlēšanās nogalināt.
- ekstraamniotisks Ārpus amnija, starp amniju un horiju esošs.
- abaksiāls Ārpus ass līnijas esošs, kas tiecas prom no ass.
- neformālā izglītība ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība.
- frazeoloģisma apkaime ārpus frazeoloģisma esoši vārdi, kas ir nepieciešami, lai frazeoloģisms kļūtu par saziņas procesa sastāvdaļu.
- eksosomatisks Ārpus ķermeņa esošs.
- eksoplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; citplanēta.
- citplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; eksoplanēta.
- ārdraudze Ārpus sava pagasta esošs.
- laukā Ārpus telpām; ārā (1); pretstats: iekšā.
- ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
- abenterisks Ārpus zarnām esošs, piem., audzējs, iekaisums.
- privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu.
- ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
- eksterns Ārpusē esošs, kas nāk no ārienes, svešs.
- Habla likums ārpusgalaktikas objektu attālināšanās radiālais ātrums ir lineāri proporcionāls attālumam līdz šiem objektiem.
- IVF Ārpusķermeņa apaugļošana (latīņu "in vitro fertilization").
- ārpusražošanas Ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas procesu, bet attiecināmas uz produkcijas realizāciju, taru un produkcijas iepakošanu noliktavā, produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas vietai u. tml.
- čārterreiss Ārpussaraksta reiss, ko transportlīdzeklis (gk. lidmašīna) veic pēc nomas līguma.
- iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai.
- iks vienība ārpussistēmas garuma mērvienība, kas ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai; 1 X = 10^-13^ m (0,1 pikometrs).
- miligramprocents Ārpussistēmas koncentrācijas mērvienība; 1 mg% vienāds ar 1 mg izšķīdušās vielas uz 100 g šķīdinātāja.
- miligamma Ārpussistēmas masas mērvienība, viena tūkstošā daļa gammas, skaitliski vienāda ar nanogramu.
- kilovatstunda Ārpussistēmas mērvienība darba un enerģijas mērīšanai (1 kWh = 3,6 x 10^6^ J); lieto galvenokārt elektrotehnikā.
- miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā.
- vars Ārpussistēmas mērvienība maiņstrāvas reaktīvās jaudas mērīšanai.
- gons ārpussistēmas mērvienība plaknes leņķa mērīšanai ģeodēzijā, vienāda ar taisna leņķa simtdaļu, iedala metriskajās minūtēs un metriskajās sekundēs
- faradejs Ārpussistēmas mērvienība, kas lietota elektroķīmijā elektriskā lādiņa mērīšanai.
- kirī ārpussistēmas mērvienība, ko lieto radionuklīdu aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā; apzīmējums Ci; 1 Ci=3,7·10^10^ Bq.
- darsī ārpussistēmu mērvienība porainas vides (piemēram, iežu) caurlaidības raksturošanai; lieto galvenokārt naftas ģeoloģijā.
- salvarsāns Arsēna preparāts sifilisa ārstēšanai, lieto arī malārijas, atguļas tīfa un dažu citu slimību ārstēšanai.
- arenāls Arsēna preparāts, bezkrāsaini, viegli šķīstoši kristāli.
- adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu.
- kazorāns Arsēnu saturošs līdzeklis ērkšķogulāju apmiglošanai pret Amerikas miltu rasu.
- ordinācija Ārsta medicīnisks priekšraksts, rīkojums.
- ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem.
- līdzestība Ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu.
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- alfaterapija Ārstēšana ar alfa izstarojumu, piem., ar radona peldēm.
- antigēna terapija ārstēšana ar antigēnu, lai ierosinātu antivielu rašanos.
- antigēnterapija Ārstēšana ar antigēnu, lai ierosinātu antivielu rašanos.
- haimoterapija Ārstēšana ar asinīm, ievadot tās slimnieka organismā, ārpus barības vada.
- hemoterapija Ārstēšana ar asinīm.
- krioaeroterapija Ārstēšana ar aukstu gaisu.
- bioterapija Ārstēšana ar bioloģiskiem ārstnieciskiem līdzekļiem (serumi, vakcīnas), dzīviem organismiem (kefīrs, raugs) vai orgāniu dzīvības produktiem (kuņģa sula, žults).
- heteroseroterapija Ārstēšana ar cita cilvēka serumu.
- citoterapija Ārstēšana ar citolītisko vai citotoksisko serumu.
- hirudoterapija Ārstēšana ar dēlēm (latīņu "hirūdin").
- pegiatrija ārstēšana ar dziednieciskiem ūdeņiem.
- gonadoterapija Ārstēšana ar dzimumdziedzeru ekstraktiem vai hormoniem.
- animaloterapija Ārstēšana ar dzīvnieku palīdzību.
- citoterapija Ārstēšana ar dzīvnieku šūnām vai to preparātiem.
- elektrofototerapija Ārstēšana ar elektrisko gaismu.
- elektrizācija Ārstēšana ar elektrisko strāvu.
- oleoterapija Ārstēšana ar eļļu.
- fototerapija Ārstēšana ar gaismu.
- klinoterapija Ārstēšana ar gultas režīmu.
- heparinizācija Ārstēšana ar heparīnu asinsreces laika samazināšanās gadījumā.
- hloralizācija Ārstēšana ar hloralhidrātu.
- hormonoterapija Ārstēšana ar hormoniem.
- imūnterapija Ārstēšana ar imūnpreparātiem (vakcīnām, imūnserumiem u. c.).
- placebo Ārstēšana ar indiferentu (neaktīvu, neiedarbīgu) vielu (piem., destilētu ūdeni), iegūstot psiholoģisku efektu.
- anemopātija Ārstēšana ar inhalācijām.
- jodterapija Ārstēšana ar jodu vai tā savienojumiem.
- brahiterapija Ārstēšana ar jonizējošo starojumu, kura avots novietots uz ķermeņa virsmas vai nelielā attālumā.
- aerojonterapija Ārstēšana ar jonizētu gaisu.
- talasoterapija Ārstēšana ar jūras klimatu un jūras peldēm.
- marinoterapija Ārstēšana ar jūras klimatu.
- terenkūrs ārstēšana ar laika un attāluma ziņā stingri dozētām pastaigām.
- aerojonoterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni (aerojoni).
- aerjonterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni.
- etiotropā terapija ārstēšana ar medikamentiem, kas iedarbojas uz slimības izraisītājiem mikrobiem, baktērijām; kauzālā terapija.
- aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem).
- hipnoterapija Ārstēšana ar miegu vai hipnozi.
- anaterapeize Ārstēšana ar pakāpeniski pieaugošām devām.
- oroterapija Ārstēšana ar piena sūkalām.
- organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
- orgānterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku orgāniem.
- emanoterapija Ārstēšana ar rādija emanāciju.
- rentgenoterapija Ārstēšana ar rentgenstariem.
- rentgenterapija Ārstēšana ar rentgenstarojumu.
- manuālā terapija ārstēšana ar rokam – mehāniska iedarbība uz bloķētām locītavām, saitēm un muskuļiem.
- aeropjezoterapija Ārstēšana ar saspiestu vai retinātu gaisu.
- psihoterapija Ārstēšana ar sistemātisku psihisku iedarbību.
- oksigenoterapija Ārstēšana ar skābekli.
- autouroterapija Ārstēšana ar slimnieka paša urīnu, ievadot to parenterāli.
- psammoterapija Ārstēšana ar smiltīm siltu procedūru veidā.
- opoterapija Ārstēšana ar sulām vai ar dzīvnieku orgānu ekstraktiem.
- sulfonamīdterapija Ārstēšana ar sulfanilamīdu preparātiem.
- autotuberkulinizācija Ārstēšana ar tuberkulīnu, kas iegūts no slimnieka paša mikobaktērijām.
- uroterapija Ārstēšana ar urīnu, piem., gravidas sievietes urīna zemādas injekcijas hormonterapijas nolūkā.
- tireoterapija Ārstēšana ar vairogdziedzera preparātiem.
- monoterapija Ārstēšana ar vienu ārstniecības līdzekli.
- botrioterapija Ārstēšana ar vīnogām.
- medikācija Ārstēšana ar zālēm, zāļu ordinēšana.
- vapoterapija Ārstēšana ar zāļu līdzekļu vai citu šķidrumu tvaikiem vai lietojot šos līdzekļus izsmidzinātā veidā.
- hidrokinēziterapija Ārstēšana ar zemūdens vingrinājumiem.
- biliterapija Ārstēšana ar žulti vai žults sāļiem.
- holeterapija Ārstēšana ar žulti.
- naturopātija Ārstēšana bez medikamentiem, lietojot vienīgi fizikālos un diētiskos līdzekļus.
- orinoterapija Ārstēšana kalnu klimatā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa š..