Paplašinātā meklēšana
Meklējam līt.
Atrasts vārdos (687):
- līt:1
- līte:1
- līts:1
- klīt:1
- olīt:2
- olīt:1
- plīt:1
- slīt:1
- lītin:1
- lītis:1
- lītņa:1
- lītus:1
- amlīt:1
- aplīt:1
- atlīt:1
- bolīt:1
- bulīt:1
- čalīt:1
- dalīt:1
- dalīt:2
- delīt:1
- dēlīt:1
- dīlīt:1
- ielīt:1
- izlīt:1
- kalīt:2
- kalīt:1
- kālīt:1
- kolīt:1
- lēlīt:1
- malīt:1
- milīt:1
- mīlīt:1
- mulīt:1
- mulīt:2
- nolīt:1
- nulīt:1
- nūlīt:1
- oglīt:1
- palīt:1
- pulīt:1
- salīt:1
- sālīt:1
- solīt:1
- šalīt:1
- šelīt:1
- tālīt:1
- tālīt:2
- tūlīt:1
- uzlīt:1
- valīt:1
- vālīt:1
- zālīt:1
- zelīt:1
- žilīt:2
- žilīt:1
- žulīt:1
- -līts:1
- Alīta:1
- alīti:1
- alīts:1
- glīte:1
- glīts:1
- ilīts:1
- lītāts:1
- aizlīt:1
- amplīt:1
- apolīt:1
- brālīt:1
- builīt:1
- čuilīt:1
- čuslīt:2
- čuslīt:1
- dīglīt:1
- drelīt:1
- ieslīt:1
- izolīt:1
- izplīt:1
- kablīt:1
- kaplīt:1
- kralīt:1
- krolīt:1
- kuplīt:1
- kvēlīt:1
- lielīt:1
- maulīt:1
- miglīt:1
- miglīt:2
- mislīt:1
- muklīt:1
- murlīt:1
- muzlīt:1
- noolīt:1
- nurlīt:1
- ņurlīt:1
- paolīt:1
- paplīt:1
- pārlīt:1
- pielīt:1
- smalīt:1
- smolīt:1
- šmulīt:1
- švilīt:1
- trolīt:1
- uzplīt:1
- vuļlīt:1
- zaglīt:1
- zvalīt:1
- ailīte:1
- alītis:1
- aplīts:1
- belīts:1
- bolīte:1
- bulīte:1
- būlīte:1
- celīte:1
- celīts:1
- dēlīts:1
- Dolīte:1
- eglīte:1
- Eglīte:1
- Ellīte:1
- eolīts:1
- filīts:1
- glītai:1
- glītot:1
- golīte:1
- halīts:1
- helīts:1
- hilīts:1
- illīts:1
- lītaine:1
- lītains:2
- lītains:1
- lītavas:1
- lītinis:1
- apbolīt:1
- apdalīt:1
- apoglīt:1
- apsālīt:1
- apsolīt:1
- apžilīt:1
- apžulīt:1
- atdalīt:1
- atkolīt:1
- atsolīt:1
- dadalīt:1
- dakolīt:1
- dasālīt:1
- derglīt:1
- derglīt:2
- iedalīt:1
- iesālīt:1
- iesolīt:1
- izbelīt:1
- izbolīt:1
- izdalīt:1
- izkolīt:1
- izsālīt:1
- izsolīt:1
- izšalīt:1
- izžulīt:1
- kapslīt:1
- krēslīt:1
- netālīt:1
- nobolīt:1
- nočalīt:1
- nodalīt:1
- nodēlīt:1
- nogālīt:1
- nokolīt:1
- nomulīt:2
- nomulīt:1
- nooglīt:1
- nosālīt:1
- nosolīt:1
- notalīt:1
- nožilīt:1
- nožulīt:1
- ņerglīt:1
- pabelīt:1
- pabolīt:1
- pačalīt:1
- padalīt:1
- pakolīt:1
- pamilīt:1
- pasālīt:1
- pasolīt:1
- pažilīt:1
- pažulīt:2
- pažulīt:1
- rezglīt:1
- sačalīt:1
- sadalīt:1
- sagālīt:1
- sakolīt:1
- sasālīt:1
- sasolīt:1
- savālīt:1
- sazālīt:1
- sažilīt:1
- sažulīt:1
- skablīt:1
- spailīt:1
- strēlīt:1
- terglīt:1
- trallīt:1
- tūdalīt:1
- uzdalīt:1
- uzsālīt:1
- uzsolīt:1
- vamslīt:1
- vatalīt:1
- žvuilīt:1
- ābelīte:1
- Ābelīte:1
- abelīti:1
- ābolīts:1
- Abulīte:1
- Adulīte:1
- aklītis:1
- Aklītis:1
- anglīte:1
- Arālīte:1
- Arelīte:1
- auklīte:1
- aulītis:1
- auslīte:1
- bailīte:1
- bālītis:1
- ballīte:1
- biolīti:1
- brilīte:1
- būlītis:1
- bullīts:1
- Bullīts:1
- cālītis:1
- celītis:1
- cellīts:1
- ceolīti:1
- ciklīts:1
- čalītis:1
- čaulīte:1
- čulītis:1
- daglīte:1
- daglīts:1
- Delītis:1
- dēlītis:1
- Dēlītis:1
- dolītis:1
- džulīte:1
- eglītes:1
- emalīts:1
- ēnulīte:1
- ēzelīte:1
- faolīts:1
- fillīti:1
- gailīts:1
- glītene:1
- glītens:1
- glītība:1
- glītums:1
- heilīts:1
- helītis:1
- Hēnlīte:1
- hialīts:1
- hoplīts:1
- hulītis:1
- Iglītis:1
- inolīts:1
- lītainis:1
- lītavojs:1
- aizčalīt:1
- aizdalīt:1
- aizsolīt:1
- apšmulīt:1
- atsmalīt:1
- ielielīt:1
- iemiglīt:1
- iesmalīt:1
- izkaplīt:1
- izlielīt:1
- iztrolīt:1
- nobuilīt:1
- nodrelīt:1
- nokaplīt:1
- nolielīt:1
- noņurlīt:1
- nosmalīt:1
- nozaglīt:1
- pakablīt:1
- pakaplīt:1
- palielīt:1
- pārbolīt:1
- pārdalīt:1
- pārsālīt:1
- pārsolīt:1
- piedalīt:1
- piesālīt:1
- piesolīt:1
- prapulīt:1
- salielīt:1
- samislīt:1
- sašvilīt:1
- svamplīt:1
- šķērslīt:1
- uzkaplīt:1
- uzlielīt:1
- zeibulīt:1
- žņerglīt:1
- Ābelītis:1
- ābolītis:1
- aerolīts:1
- amfolīti:1
- ampulīts:1
- apalītis:1
- apglītot:1
- applītēt:1
- arbolīts:1
- areolīts:1
- argilīts:1
- atplītēt:1
- auglītis:1
- azbolīts:1
- badelīts:1
- bakelīts:1
- bakulīti:1
- batolīts:1
- berulīte:1
- bēslītis:1
- bēzlītis:1
- Billītes:1
- bolīties:1
- brālītis:1
- Brīvlīte:1
- bullītis:1
- bullītis:2
- Bullītis:1
- butelīte:1
- cekulīte:1
- celītiņa:1
- celolīti:1
- celulīts:1
- ceplītis:1
- ceplītis:2
- ciglītis:1
- čubelīte:1
- čūčelīte:1
- daglītis:1
- dalītājs:1
- dalīties:1
- datolīts:1
- deglītis:1
- dēlīties:1
- dūmalīte:1
- dvielīte:1
- dzēlītes:1
- eftalīti:1
- encelīts:1
- eneolīts:1
- ērglītis:1
- ērzelīts:1
- ežmalīte:1
- fajalīts:1
- fonolīts:1
- gailītis:1
- Gailītis:1
- galalīts:1
- gavelīte:1
- Gērvlīta:1
- glītināt:1
- gotelīte:1
- Graulīte:1
- hemolīts:1
- holelīts:1
- humolīti:1
- ielīties:1
- ieplītēt:1
- insulīts:1
- izglītot:1
- lītasargs:1
- lītinieks:1
- aizčuslīt:1
- aizkaplīt:1
- aizmaulīt:1
- aizmiglīt:1
- izkapslīt:1
- karavulīt:1
- noderglīt:1
- pakapslīt:1
- pārkaplīt:1
- pārlielīt:1
- pārsmalīt:1
- pāršmalīt:1
- pielielīt:1
- saderglīt:1
- spraislīt:1
- zveibulīt:1
- abisalīti:1
- aizplītāt:1
- alveolīts:1
- ambīlītis:1
- anabolīts:1
- analītika:1
- angiolīts:1
- aortolīts:1
- apkaklīte:1
- artrolīts:1
- asgalītis:1
- atpīlītis:1
- augulītis:1
- aumulītis:1
- Bābelītis:1
- bālelītis:1
- bālulītis:1
- bālulītis:2
- bambālīte:1
- bargulīte:1
- bēdelītis:1
- binzolīte:1
- Birzelīte:1
- boņģelīts:1
- brālītājs:1
- bridelīte:1
- Brutulīts:1
- bučulītis:1
- buncelīte:1
- bursolīts:1
- cabulītis:1
- caurulīte:1
- cebelītis:1
- cekulītes:1
- ceļmalīte:1
- cibulītis:1
- cikelītis:1
- cimulītis:1
- cirslītis:1
- cīrulītis:1
- cistolīts:1
- cūkeglīte:1
- čabulītis:1
- čaučalīte:1
- čibulītis:1
- čivulītis:1
- čubulītis:1
- čunčelīte:1
- čuslīties:1
- Dadzulīte:1
- dailulīte:1
- daktilīts:1
- dobulītis:1
- drošalīte:1
- dūkulītis:1
- durklītis:1
- dvēselīte:1
- dvielītis:1
- eidialīts:1
- enģelītis:1
- enklītika:1
- eņģelītis:1
- eolītisks:1
- epitelīts:1
- fibrolīts:1
- flebolīts:1
- gaidelīte:1
- gaidulīte:1
- gaigalīte:1
- gankulīte:1
- glītoties:1
- govmēlīte:1
- granulīts:1
- gravelīts:1
- grezelīte:1
- grīslītis:1
- grūslītis:1
- halkolīts:1
- hanbalīti:1
- hopkalīts:1
- hrizolīts:1
- ieplīties:1
- irbulītis:1
- ismailīti:1
- izglītība:1
- aizderglīt:2
- aizderglīt:1
- aizkapslīt:1
- adrenalīts:1
- aktinolīts:1
- aleirolīts:1
- amfibolīti:1
- analītiķis:1
- analītisks:1
- apglītināt:1
- apofillīts:1
- apsolīties:1
- atčalīties:1
- atdalītājs:1
- atdalīties:1
- auseklītis:1
- badīklītis:1
- bambalītis:1
- bārdzīlīte:1
- bīdeklītis:1
- bikrēslīte:1
- birztalīte:1
- birztelīte:1
- birzulītis:1
- brakulītis:1
- brālulītis:1
- bremmelīte:1
- bronholīts:1
- brūnvālīte:1
- bundulītis:1
- ceirulītis:1
- ceļmalītes:1
- cerebelīts:1
- cūkeglītes:1
- čeģelīties:1
- čūskmēlīte:1
- dakriolīts:1
- dendrolīts:1
- derglīties:1
- drīceklīte:1
- drīskelīte:1
- duraklītis:1
- dzirklītes:1
- džespilīts:1
- emperlītis:1
- encefalīts:1
- endokolīts:1
- endotelīts:1
- enkefalīts:1
- enklītisks:1
- enterolīts:1
- epineolīts:1
- folikulīts:1
- funikulīts:1
- gaigalītis:1
- gankulītes:1
- garkaklīte:1
- garkūlītis:1
- gastrolīts:1
- glītraksts:1
- grābeklīte:1
- graptolīti:1
- greznulīte:1
- grīnelītis:1
- gulbulītis:1
- hepatolīts:1
- hiastolīts:1
- iedalīties:1
- iesālīties:1
- ieselīties:1
- iesolīties:1
- iezelīties:1
- ileokolīts:1
- īsvācelīte:1
- izbailītes:1
- izbolīties:1
- izčalīties:1
- izdalīties:1
- nokaravulīt:1
- aizdēlīties:1
- aizsālīties:1
- aizsolīties:1
- angioholīts:1
- apšmulīties:1
- arteriolīts:1
- asinszālīte:1
- astrofilīts:1
- atlielīties:1
- baideklītis:1
- baltkaklīte:1
- bikrēslītis:1
- bronhiolīts:1
- brungulītis:1
- burzgulītis:1
- cekulzīlīte:1
- cūkkumelīte:1
- daudzvālīte:1
- drapslīties:1
- dropstelīte:1
- droztalītis:1
- džandželīte:1
- e-izglītība:1
- elektrolīts:1
- ezervālītes:1
- faringolīts:1
- glāstulītis:1
- glomerulīts:1
- gludspolīte:1
- grābeklītis:1
- hemolītisks:1
- histerolīts:1
- ielielīties:1
- izadalīties:1
- izadelīties:1
- izakolīties:1
- izglītošana:1
- aerosakulīts:1
- agalmatolīts:1
- aizkrēslītis:1
- analītiskums:1
- antraksolīti:1
- apaļvācelīte:1
- aparalītisks:1
- apendikolīts:1
- atsadalīties:1
- atsakolīties:1
- auksilītisks:1
- biskrēslītis:1
- cistopielīts:1
- dalītājdisks:1
- dalītājgalva:1
- dasakolīties:1
- dasasolīties:1
- diencefalīts:1
- dzirkstalīte:1
- dzirkstelīte:1
- encefalolīts:1
- enciopielīts:1
- enterokolīts:1
- epikondilīts:1
- epipaleolīts:1
- gastrokolīts:1
- glābējsilīte:1
- hidrargilīts:1
- hidrolītisks:1
- holangiolīts:1
- holedoholīts:1
- iesabelīties:1
- iesasālīties:1
- iksiomielīts:1
- iridociklīts:1
- izalielīties:1
- izglītošanās:1
- adatmētelītis:1
- adrenolītisks:1
- amatizglītība:1
- anhemolītisks:1
- arodizglītība:1
- atsasmelīties:1
- baltsprāklīte:1
- cukurgailītis:1
- divertikulīts:1
- dzirkstelītes:1
- epifolikulīts:1
- gonecistolīts:1
- hematomielīts:1
- hidrolakolīts:1
- holinolītisks:1
- izglītojamais:1
- adenocelullīts:1
- antimetabolīti:1
- antimetabolīts:1
- antiurolītisks:1
- azbotekstolīts:1
- baltzilrīklīte:1
- ceļmalkumelīte:1
- elektrolītisks:1
- endarteriolīts:1
- gangliolītisks:1
- glītrakstīšana:1
- horoidiciklīts:1
- iejavkukulītis:1
- iridokapsulīts:1
- bumbiervācelīte:1
- cilvēkkumelītes:1
- dermatocelulīts:1
- encefalomielīts:1
- gredzenvācelīte:1
- hidrosadalītājs:1
- horioidociklīts:1
- ieraugkukulītis:1
- interdialītisks:1
- alēlokatalītisks:1
- alveobronhiolīts:1
- faringotonsilīts:1
- gastroradikulīts:1
- gundegvizbulītis:1
- izdalītājsistēma:1
- aizmugurspogulītis:1
- gastroenterokolīts:1
- atdalītājpieturzīme:1
- cistoureteropielīts:1
- izdalītājpieturzīmes:1
- encefalomieloradikulīts:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (6045):
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
- aizlīdēt (Daļēji) ļaut salīt.
- aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest.
- metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
- ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
- Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha.
- kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
- ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu.
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- decentrēta acs lēca acs lēca, kuras optiskais centrs nav pretī zīlītei.
- lēcas plakode acs lēcas ektodermālais aizmetnis, kas pieguļ acs pūslītim.
- dzirnums Acs zīlīte.
- pupilla Acs zīlīte.
- zirnulis Acs zīlīte.
- zirnums Acs zīlīte.
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
- Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām.
- Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
- raudiņš Acu zīlīte.
- redzūklītis Acu zīlīte.
- seka Acu zīlīte.
- rāviens Acumirklī, tūlīt, pēkšņi.
- ar vienu vienīgu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi.
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta.
- maucenis Adīts uzrocis, izšūts ar stikla pērlītēm.
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis.
- segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa.
- Aduliena Adulīte, upe Tirzas pagastā.
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts.
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās.
- Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas.
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos.
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
- šībere Aizbīdnis (parasti krāsns vai plīts dūmvadam).
- atsašķirties Aizklīst prom; nodalīties.
- aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu.
- dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde.
- valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
- nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
- Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
- gonecistolīts Akmens sēklas pūslītī.
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
- smaragdīts Aktinolīta pasuga.
- iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
- nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem.
- darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
- cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
- sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2).
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
- hematomielīts Akūts mielīts ar asinsizplūdumu muguras smadzenēs.
- hemorāģiskais mielīts akūts mielīts ar sīkiem asinsizplūdumiem.
- pēcvakcinācijas mielīts akūts mielīts kā komplikācija pēc vakcinācijas pret bakām.
- akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- Aquilegia alpina alpīnā ozolīte.
- Aster alpinus Alpu miķelīte.
- mazā raganzālīte Alpu raganzālīte.
- Circaea alpina Alpu raganzālīte.
- ciklāmens Alpu vijolīte; ciklamena.
- ciklamīns Alpu vijolītes guma glikozīds.
- alpenes Alpu vijolītes.
- andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”).
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
- archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints.
- amatizglītība Amatnieka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība.
- ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- techniķis Amatnieks, sava aroda pratējs ar izglītību tehnikas nozarē.
- Auriparus flaviceps Amerikas jeb zeltgalvas somzīlīte.
- zeltgalvas somzīlīte Amerikas somzīlīte.
- hemodiastāze Amilolītisks ferments asinīs.
- transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas).
- multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam.
- analītiskā terapija analītiskā psiholoģija.
- analītiskā introspekcija analītiska savu domu un emociju pašnovērošana.
- komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām.
- rotācija Analītiska vai grafiska faktoru matricas pārvietošana; secīga lomu maiņa.
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
- ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā.
- automorfās funkcijas analītiskās funkcijas, kuru nozīmes nemainās, ja ar to argumentiem izdara lineārus daļveida pārveidojumus.
- elektrogravimetrija Analītiskās ķīmijas elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir uz elektroda izdalījušos nogulšņu masas mērīšana.
- elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce.
- jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
- intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
- intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi.
- retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim.
- toksanēmija Anēmija, kas rodas no hemolītiskām indēm.
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
- teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes.
- antistreptolizīns Antiviela, kas darbojas pret hemolītisko streptokoku hemotoksīnu.
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
- Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā.
- Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā.
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums.
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
- Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā.
- Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā.
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā.
- Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā.
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā.
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā.
- depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
- flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei.
- bonda Apaļš miežmaizes kukulītis.
- aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints.
- Jungermannia sphaerocarpa apaļvācelītes jungermannija.
- laistīšanas (lietēšanas) aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- laistīšanas aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
- deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām.
- darbgatava sistēma aparatūras vai programmatūras sistēma, kas tūlīt pēc tās iestatīšanas ir gatava izmantošanai.
- krāģis Apavu novilkšanas dēlītis.
- vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt (2.2).
- pavadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā.
- apdalīt Apdāvināt, apveltīt, sadalīt.
- pārapdrošināt Apdrošināt apdrošinātāju jeb pārdalīt un izlīdzināt apdrošināmos riskus.
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
- Abrupe Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās.
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- Meleiga apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Slītas šauruma dienvidrietumu krastā.
- Kailoflohalša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, pie Inera un Slītas šauruma savienojuma.
- Alove apdzīvota vieta Lietuvā (_Alovė_), Alītas apriņķī.
- Matuizas apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa austrumu daļā.
- Dubiči apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Leipaliņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Marcinkone apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Neravi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Viečūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Šeštoki apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumos.
- Kapčamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā.
- Šventežere apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā.
- Teizi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā.
- Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa ziemeļos.
- Pune apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa ziemeļos.
- Krosna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Luksnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Merķine apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Miklusēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Miroslava apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Valkininku stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Senoji Varēna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Nemunaite apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Perloja apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Seiriji apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Vencūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Videņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Žilini apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
- Frenela zonas apg., kādos tiek sadalīta gaismas vai skaņas viļņu frontes virsma, lai aprēķinātu gaismas (skaņas) difrakcijas ainu.
- zīļot Apgādāt, rotāt ar stikla pērlītēm, spīguļiem.
- galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
- bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī.
- apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt.
- apakle Apkaklīte.
- krēdziņa Apkaklīte.
- terminators Apkalpojošā programma, kas realizē darba vai programmas pabeigšanas funkcijas un atbrīvo izdalītos resursus.
- nokrellēties Apkārties ar stikla pērlītēm.
- aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
- svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
- plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku).
- atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt.
- aptecēt Aplīt (ar ko).
- aplaupīties Aplobīties, apmizoties, atdalīties.
- aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
- izmitot Apmainīties, dalīties pieredzē.
- vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
- apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt.
- apdzirties Apņemties, nodomāt, būt prātā, solīt.
- dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- traipuļot Apskribelēt, neglīti aprakstīt.
- aizgaņģis Apslēpta vieta aiz kaut kā; maza, nodalīta telpa.
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
- piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
- pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši.
- sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
- dot goda vārdu (arī godavārdu) apsolīt ar godavārdu.
- džaubties Apsolīt kaut ko darīt.
- apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam).
- aizasacīties Apsolīt sev.
- uzgalvoties Apsolīt, apliecināt.
- ievēlēt apsolīt.
- aizsolīties Apsolīt.
- uzsolīt Apsolīt.
- piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
- apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību.
- noteikties Apsolīties.
- pasolīties Apsolīties.
- apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām.
- diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā.
- izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras.
- nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
- ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
- Brachythecium populeum apšu īsvācelīte.
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
- grupēties Apvienojies grupās, dalīties grupās.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes; arī klasificēt.
- UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization").
- personības organizācijas līmenis apzīmē personības traucējumu pakāpi, ko diagnostikā izmanto psihoanalītiskajā psihoterapijā un psihodinamiskajā pieejā; tiek nodalīti trīs līmeņi: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais līmenis.
- allegri Apzīmējums mantu loterijai, kurā izlozes notika tūlīt pēc biļetes nopirkšanas.
- nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
- Eiselmērs Ar 33 km garu dambi no Ziemeļjūras Vadenzē līča nodalītās un daļēji nosusinātās ūdenstilpes ziemeļu daļa.
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- griezt Ar asu rīku dalīt (ko) daļās, arī nost no veselā; arī sasmalcināt.
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
- sabrakšķināt Ar brakšķošu troksni sadalīt, salauzīt.
- meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē.
- Mazlandziņa Ar ceļojošām kāpām nodalīts Langas upes posms Carnikavas novadā.
- sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
- ar vienu aci ko vienu, ar otru aci ko citu ar dalītu uzmanību (kaut ko vērot).
- palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
- brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
- abartikulārs Ar locītavu nesavienots, no tās atdalīts; ārpus locītavas, piem., iekaisums.
- skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
- šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
- skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā); ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
- plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem); plūkt (2).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai.
- noskust Ar rīku nokasīt, atdalīt.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās; virzīt (ko) cauri sietam.
- salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
- atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
- ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
- zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
- spridzināt Ar sprādzienu graut, dalīt, pārvietot, arī iznīcināt.
- smeldžots Ar stikla krellītēm (smeldzēm 2) izrakstīts.
- zīlēts Ar stikla pērlītēm un krellēm rotāts.
- nošaut Ar šāvienu atdalīt nost.
- divcirkņu ar šķērssienu divās daļās sadalīts sēklotnes dobums (augam).
- papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
- cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
- organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem.
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- notriekt Ar triecienu atdalīt nost.
- blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus.
- kodiens Ar zobiem atdalīts kumoss.
- kramsīt Ar zobiem sadalīt, drupināt.
- kost ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
- Orele Arālīte, Dienvidsusējas pieteka.
- Orļa Arālīte, Dienvidsusējas pieteka.
- Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā.
- Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
- jauktie siltumizolācijas materiāli arbolīts, fibrolīts u. c.
- noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
- atārdīt Ārdot atdalīt; ārdot samazināt.
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
- Arele Areles strauts - Arālīte, upe Latvijā.
- Arelīte Arelītes strauts - Arālīte, upe Latvijā.
- Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā.
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
- kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa).
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
- neformālā izglītība ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība.
- citoterapija Ārstēšana ar citolītisko vai citotoksisko serumu.
- aizkartne Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- asinszāle Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- sarkangalvis Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- vālītes Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- Sanguisorba officinalis ārstniecības brūnvālīte.
- ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla").
- kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- Matricaria recutita ārstniecības kumelīte.
- kumeliņš Ārstniecības kumelīte.
- Matricaria chamomilla ārstniecības kumelītes "Matricaria recutita" nosaukuma sinonīms.
- paeglis Ārstniecības žibulītis ("Euphrasia officinalis").
- Euphrasia officinalis ārstniecības žibulītis.
- disulfāns Ārstniecisks sutfanilamidu grupas preparāts, baltā streptocīda atvasinājums; lieto pret dizentēriju un kolītu.
- aršins Aršīna - 0,71119 m; sadalīts 16 veršokos.
- dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti.
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu.
- Anisus vortex asā ūdensspolīte.
- Peptococcus asaccharolyticus asaharolītiskais peptokoks.
- Psathyrella velutina asarojošā spīgulīte.
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
- embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta.
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
- verens Ass, stiprs; sālīts; uzturvielām bagāts.
- Paramecium caudatum astainā tupelīte.
- globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas.
- Havajas ASV štats (angļu val. "Hawaii"), aptver Havaju salas, izņemot administratīvi atdalīto Midveju, administratīvais centrs - Honolulu, platība - 28311 kvadrātkilometru, 1419600 iedzīvotāju (2014. g.).
- aerotriangulācija Atbalstpunktu fotogrammetriska sabiezināšana, veicot mērījumus ar analītiskiem stereoinstrumentiem vai digitālām fotogrammetriskām darba stacijām, kā arī ainu vai stereomodeļu orientējuma noteikšana.
- zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts; nost.
- klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
- atasiņot Atbrīvot kautķermeni no asinīm tūlīt pēc dzivnieka nokaušanas.
- atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
- atšķibīt Atcirst, atdalīt ar cirvi.
- disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām.
- nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
- kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
- nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem.
- izlodēt Atdalīt (ielodētu detaļu, vada galu), izkausējot lodmetālu.
- noņemt paraugu atdalīt (kā) daļu, piemēram, analīzei.
- atlīmēt Atdalīt (ko pielīmētu).
- noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot); amputēt.
- separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
- dobt Atdalīt (ko), veidojot dobumu.
- nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
- izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu; izoperēt.
- atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu.
- nokvietēt Atdalīt (sēnalas no graudiem).
- izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot).
- sūkalināt atdalīt (tecināt) sūkalas.
- nogriezt Atdalīt ar separatoru (pienam) krējumu.
- apčibināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai).
- nočubināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai).
- dekapitēt Atdalīt galvu no ķermeņa.
- ķebļot Atdalīt graudus no pelavām ar daudzzaru dakšām.
- dechlorēt Atdalīt hloru.
- atkrejot Atdalīt krējumu no piena.
- krējumot Atdalīt krējumu no piena.
- krēmot Atdalīt krējumu no piena.
- ķidāt Atdalīt ķidas.
- atlapot Atdalīt lapas (augiem).
- sakrausēt atdalīt miežu akotus.
- atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
- izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
- nospert Atdalīt nost (daļu) - par zibeni.
- nomontēt Atdalīt nost (kam detaļu, elementu).
- nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
- noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
- nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- kračot Atdalīt pelavas no graudiem ar skalu sietu (kraci).
- atpogaļāt Atdalīt pogaļas (liniem).
- atpogaļot Atdalīt pogaļas (liniem).
- pogaļāt atdalīt pogaļas no liniem.
- kukurot Atdalīt pogaļas no liniem.
- plesēt Atdalīt pogaļas no liniem.
- sasukāt Atdalīt pogaļas un tīrīt linus no piemaisījumiem.
- atsērot Atdalīt sēru.
- izsulināt Atdalīt sūkalas; atsulināt.
- sūkalāt atdalīt sūkalas.
- sūkuļāt atdalīt sūkalas.
- dehidratizēt Atdalīt ūdeni (no kāda savienojuma).
- dehidrēt Atdalīt ūdeņradi (no kāda savienojuma).
- noskulbīt Atdalīt zarus (parasti cērtot).
- nozvīņot Atdalīt zvīņas (zivij).
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
- atšķirt Atdalīt, atšķirot; nošķirt.
- atķibināt Atdalīt, atšķirt.
- ekstrahēt Atdalīt, izdalīt (vielu no kā) ar šķīdinātājiem.
- sēcernēt Atdalīt, izdalīt.
- plauksnāt Atdalīt, mest plaukas.
- atvaigot Atdalīt, nocirst (baļķa apaļās malas - vaigus).
- pašņaukt Atdalīt, nogriezt.
- tīrīt atdalīt, noņemt nevajadzīgo, lieko
- šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
- izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
- atšķelt Atdalīt, nošķirt savrup (kādu no pārējiem); atšķirt.
- iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē).
- sekcijatdalītājs Atdalītājs starp kopņu sekcijām to savienošanai vai pārtraukšanai.
- atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
- atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu.
- atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
- nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
- izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām.
- nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost).
- izadalīties Atdalīties (par ko salipušu).
- attulēties Atdalīties (par linu šķiedru).
- izagaldīties Atdalīties (par linu šķiedru).
- atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu).
- atsust Atdalīties (sutināšanas rezultātā).
- atsašķirties Atdalīties no kopuma (par kā sastāvdaļām).
- plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
- nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām).
- krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
- nosavilkties Atdalīties no ķermeņa (parasti par matiem, spalvām).
- piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
- atsagaldīties Atdalīties no spaļiem (par šķiedru).
- nosastāties Atdalīties no sūkalām (par krējumu).
- plaukāt Atdalīties plūksnām.
- plaukāties Atdalīties plūksnām.
- atputēt Atdalīties putekļu veidā.
- nosacelties Atdalīties ratu virsai no ratu priekšējās ass.
- nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
- nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
- atkrist Atdalīties un nokrist nost.
- atlodēties Atdalīties vai zaudēt elektrisko kontaktu lodējuma vietā.
- drimt Atdalīties, atirt, nodrupt.
- atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
- atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
- aplobīties Atdalīties, nolupt.
- nomujāties Atdalīties, nošķirties.
- atšķelties Atdalīties, plaisājot sadalīties.
- noslāņoties Atdalīties, sadalīties slāņveidīgi.
- atsadalīties Atdalīties.
- nonākt Atdalīties.
- šķetēt Atdalīties.
- separē Atdalīts; viesnīcās, restorānos u. tml. atsevišķa, nošķirta istaba.
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi.
- nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts.
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu).
- imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- nošķirstīt Atkārtoti atdalīt.
- drostaloties Atkārtoti dalīties (par olšūnām).
- ielīņāties Atkārtoti mazliet sākt līt.
- ielīņoties Atkārtoti mazliet sākt līt.
- drāztīt Atkārtoti nedaudz drāzt, sadalīt skaidās.
- mācībmaksa Atlīdzība, ko māceklis maksā principālam par tirdzniecisko vai arodniecisko izglītību.
- mācībnauda Atlīdzība, ko māceklis maksā principālam par tirdzniecisko vai arodniecisko izglītību.
- atsprēgāt Atlupt, atdalīties.
- palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
- ierādīt Atļaut izmantot, nodot lietošanā; arī iedalīt (zemi).
- pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
- lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes).
- lappušatmiņa Atmiņa, kas sadalīta vienādos apgabalos - lappusēs, ko izmanto virtuālās atmiņas pārvaldīšanas procesā un datu apmaiņu veic veselām lappusēm.
- fiziskā diskierīce atmiņas ierīce (piemēram, cietais disks), kura atšķirībā no loģiskās diskierīces reāli eksistē kā atsevišķa ierīce un kurā tiek veiktas informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas; to var arī nosacīti sadalīt vairākās loģiskajās diskierīces.
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts.
- slēgt ārā (arī laukā) atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru; atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
- atrinkt Atņemt, atdalīt.
- pakaļnieks Atpalicējs, tāds, kam ir zems sociālais stāvoklis, zems izglītības līmeni.
- nosukāt Atpoguļot (linus); sukājot nodalīt (pakulas).
- atlicināt Atrast, iedalīt, izbrīvēt (laiku).
- stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
- rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
- salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
- rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
- ar steigu ātri, arī tūlīt, nekavējoties.
- ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- rezolvēt Atrisisnāt, sadalīt, nolemt.
- Tubuļa ezers atrodas Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 1,1 ha; Tubulītis; Tubulīts.
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
- Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas.
- Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
- Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni.
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem.
- Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m).
- Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas.
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
- Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā.
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs.
- nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
- ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, norobežot.
- šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
- nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
- kalnu masīvs atsevišķa vāji saposmota, pacelta kalnāju daļa, kas atrodas ar kalnāju uz viena pamata, bet no pārējās daļas atdalīta ar dziļām ielejām.
- strejgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; starpapgabals.
- starpgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; streijgabals.
- sevim atsevišķi, atdalīti no citiem.
- atleku Atsevišķi, atdalīti.
- nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
- atskambāt Atskaldīt, atdalīt skaidas.
- noknikšēties Atskanēt atsevišķam knikšķim un tūlīt apklust.
- attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas); izdalīties (uz kāda fona).
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
- atspradzināt Atšķelt, atdalīt.
- atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
- šķirināt atšķirt, atdalīt vienu no otra.
- nošķiroties Atšķirties, atdalīties.
- iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
- diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
- atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
- grāmatvedības ieraksti attaisnojuma dokumentos ietvertās informācijas ieraksts grāmatvedības reģistros; izšķir hronoloģiskos, sistemātiskos, sintētiskos un analītiskos ierakstus.
- boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās.
- ķirģināt Atteikties darīt to, kas solīts.
- apteka Attekas daļa, kas ir atdalīta no pārējās upes.
- girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus.
- bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā.
- iridopupillārs Attiecīgs uz varavīksneni un zīlīti.
- hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes).
- noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
- iztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
- sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības.
- MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas.
- datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās.
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības, zinātniskās vai profesionālās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- čauča Audēju spolīte jeb niedra, uz kuras tin dziju vai diegus aušanai; kauce.
- kauce Audēju spolīte jeb niedra, uz kuras tin dziju vai diegus aušanai.
- mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
- lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta.
- ķelnis Augi; ciesa; stiebri (meldri); ezervālītes; skalbes.
- dzīvi dzimušais auglis, kurš ir atdalīts no mātes organisma un ir parādījis dzīvības pazīmes.
- Viola elatior augstā vijolīte.
- pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas.
- komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde.
- fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
- arhierejs Augstāks pareizticīgās baznīcas garīdznieks (bīskaps, arhibīskaps, metropolīts).
- Viola erecta augstās vijolītes "Viola elatior" nosaukuma sinonīms.
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u.tml.
- Sniķeres svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 12-19 m, nodalīta Sniķeres urbumā intervālā no 44-62 m.
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā.
- Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi.
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa.
- Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā.
- Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā.
- Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis.
- Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem.
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā.
- Nevēžas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidu malā, biezums — 19 m, pieder pie Ludlovas stāva apakšējās daļas, nodalīta Lietuvā.
- Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā.
- Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā.
- Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
- apmiglošana Augu aprasināšana putekļiem līdzīgām, ļoti sīkām šķidruma pilītēm.
- vijolīšaugi Augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte.
- ramoļi Augu nosaukums, vietumis āmuļi, arī kumelītes u. c.
- ramuliņi Augu nosaukums, vietumis āmuļi, arī kumelītes u. c.
- kalceāti Augustīniešu, karmelītu u. c. ordeņu nozarojumi, kuru locekļi valkāja apavus.
- kajaks Aumulītis, trakulis.
- Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā.
- švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs.
- čaucīte Aušanai satīta spolīte.
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
- avārijas radioboja automātiska iekārta uz kuģa, kas dod avārijas radiosignālus, kurus pieņem starptautiska satelītsistēma "KOSPASSARSAT".
- Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos (_Regione Autonoma Valle d'Aosta_), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs.
- rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
- interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus.
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
- Ozolkalna ezers Bābelītis, ezers Rīgas pilsētā.
- nobadīt Badot, arī bakstot atdalīt nost.
- drēbt Bagātīgi snigt, arī līt.
- nobakstīt Bakstot atdalīt nost.
- halobaktērija baktēriju dzimta ("Halobacteriaceae"), dzīvo sāļūdenī, solončaku augsnēs, attīstās sālījumos, sālītās zivīs, sālītā gaļā.
- ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā.
- lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos.
- virulentie bakteriofāgi bakteriofāgi, kas var izraisīt tikai lītisko ciklu un nevar pāriet profāga stadijā.
- mērenie bakteriofāgi bakteriofāgi, kas var realizēt gan lītisko, gan lizogēnisko ciklu.
- Luzula pallescens bālganā zemzālīte.
- baļoha Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
- baļošņiks Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
- afterītis ballīte, kas tiek rīkota pēc galvenā pasākuma, koncerta vai filmas pirmizrādes.
- publons ballīte, viesības.
- disene Ballīte.
- plēsiens Ballīte.
- kumelīte Baltā kumelīte - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
- kokalīts Baltais kokalīts - matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem.
- BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās.
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
- Jaera albifrons baltpieres māņēzelītis.
- baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- jūras putas balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; sepiolīts.
- plītinavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" iedzīvotāji.
- Plītinova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" nosaukums latgaliski.
- bands Banda 1(1) - kalpam iedalīts zemes gabals, līdums.
- zīlīte Bārdas zīlīte - bārdzīlīte ("Panurus biarmicus").
- Panurus biarmicus bārdzīlīte jeb bārdas zīlīte.
- fragmobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Phragmobasidiomycetidae"), kam ir dalītas bazīdijas, Latvijā konstatētas 3 rindas.
- sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda.
- mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- garīgā mācību iestāde baznīcas vadīta speciāla mācību iestāde garīdzniecības kadru sagatavošanai un teoloģiskai izglītošanai.
- baznīcļaudis Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcļauži Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- baby bēbis, mazs bērns, mazulītis; mīļotā; mīļotais.
- babe Beibe; skuķe; glīta, pievilcīga jauniete.
- priežu samtbeka beku dzimtas suga ("Suillus variegatus"), kas nodalīta atsevišķā ģintī.
- riformings Benzīna, ligroīna un citu naftas produktu pārstrādes process, kurā alifātiskos ogļūdeņražus katalītiski pārvērš aromātiskajos ogļūdeņražos.
- nobērt Berot atdalīt nost (daļu).
- noberzēt Berzējot atdalīt nost.
- atberzēt Berzējot atdalīt.
- pārberzēt Berzējot pārdalīt; berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; pārberzt (1).
- pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt; berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- nobokāt Beržot atdalīt (akotus); noboķēt.
- noboķēt Beržot atdalīt (akotus).
- nokrausīt Beržot atdalīt (parasti akotus).
- noberzt Beržot atdalīt nost.
- krausīt Beržot dalīt nost (parasti akotus).
- pārberzt Beržot pārdalīt; beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- bokāt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus).
- kvietēt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus).
- bēzlītis Bēslītis.
- nekavējoties Bez kavēšanās, bez vilcināšanās; tūlīt.
- mīzināt Bez pārtraukuma līt sīkam lietum.
- Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos.
- mest vējā Bezatbildīgi runāt, solīt.
- inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
- pārkvalificēšana Bezdarbnieku izglītošana, dodot tiem iespēju apgūt citas profesijas nodarbinātības dienesta rīkotos kursos.
- toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
- protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu.
- statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas.
- informitāte Bezveidība, neglītums.
- inoloma Biezkātes, kas senāk bija nodalītas atsevišķā ģintī no tīmeklenēm.
- dasakolīties Bieži lielīties.
- krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos.
- nobikstīt Bikstot atdalīt nost.
- nobirdināt Birdinot atdalīt nost (daļu).
- atbirt Birstot atdalīties nost; nobirt.
- nobirzt Birstot atdalīties nost; nodrupt.
- birzaine Birzēs sadalīts tīrums.
- Luzula luzuloides birztalu zemzālīte.
- Luzula nemorosa birztalu zemzālītes "Luzula luzuloides" nosaukuma sinonīms.
- cēbes Birztalu žibulītis ("Euphrasia nemorosa").
- tējpuķīte Birztalu žibulītis ("Euphrasia nemorosa").
- Euphrasia nemorosa birztalu žibulītis.
- apitoksīns Bišu inde - toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī; izmanto medicīnā.
- laipeņa bišu izejas dēlītis no guļstropa.
- Trichodes apiarius bišu skudrulītis.
- noskreja Bišu stropa skrejas dēlītis.
- bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem.
- skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
- cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
- Parus lugubris blāvā zīlīte.
- agalmatolīts Blāvi zaļas krāsas minerāls, pirofilīta kriptokristālisks paveids.
- gagāts Blīva, spoža brūnogle; veidojusies māla vai karbonāta iežos ārpus ogļu slāņa; paleolītā lietots rotu darināšanai.
- Corydalis solida blīvais cīrulītis.
- Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m.
- valbot Bolīt (acis), bolīties, šķobīt (muti).
- valbāt Bolīt (acis), bolīties, šķobīties.
- bolīties Bolīt acis.
- valkšķēt Bolīt, pārgriezt acis.
- olīt Bolīt.
- kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti.
- Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha.
- bālis Brālis, brālītis, gk. tautasdziesmās.
- bračiņš Brālis, brālītis.
- bračus Brālītis.
- brālelēņš Brālītis.
- branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
- Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
- nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā).
- nobraukt Braukot atdalīt (piemēram, vārpas, lapas, ogas).
- nobraucīt Braukot atdalīt nost.
- smaiļot Braukt ar smailīti (2).
- burlacīgs Briesmīgs, neglīts; tāds, kas raksturīgs burlakam.
- Viola mirabilis brīnumainā vijolīte.
- muklot Brist caur purvu; muklīt.
- mukņīt Brist caur purvu; muklīt.
- Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā.
- brīvteritorija Brīvosta - īpaši izdalīta teritorija, kur atļauta ārzemju preču ievešana un izvešana bez muitas nodokļa.
- atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
- Discus ruderatus brūnā rievspolīte.
- sanguisorba Brūnvālītes.
- nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
- budakšetra Budas lauks - budas Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts, ideāla pasaule, zeme, kas atrodas milzīgā attālumā no šās pasaules un ir atdalīta no tās ar citu pasauļu miriādēm.
- Vimalakirti Budisma mitoloģijā - bodhisatva, ko attēloja ar tīstokli un rakstāmirbulīti rokā.
- bulits Bullītis - soda metiens hokejā.
- leptobryum Bumbiervācelītes.
- mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu.
- roulement Bungu vālīte; arī bungu "tremolo".
- šotstūra dēlītis buras fallstūra dēlītim līdzīgs pastiprinājums šotstūrī.
- mīlēnieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mīlīte" iedzīvotāji.
- palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums.
- jemties Būt ar mieru darīt (ko), solīties darīt (ko).
- sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
- mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
- ķert Būt iedalītam (no veselā).
- nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā); izcelties (3), atdalīties (3).
- vākāt Būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā.
- vākot Būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā.
- noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml.; būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
- dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
- nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
- pīkleste Bute, kas ir sasālīta un saulē izžāvēta; cietžāvēta bute.
- iedzīvotāju kvalitāte būtiski sociālie un personiskie raksturojumi par iedzīvotājiem, to veselību, dzīvotspēju, darbspēju, izglītību u. tml.
- būvtehniķis Būvdarbu speciālists ar vidējo arodizglītību.
- laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai.
- kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma.
- midatoksīns C~6~H~13~NO~2~, indīgs ptomaīns, kas izdalīts no sapuvušas gaļas.
- fenilpirovīnogskābe C~6~H~5~CH~2~COCOOH, patoloģisks fenilalanīna metabolīts; izdalās ar urīnu, ja trūkst fenilalanīna hidroksilāzes.
- acetofenons C~6~H~5~COCH~3~, organisks savienojums, ko iegūst katalītiski acilējot benzolu.
- sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā.
- fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā.
- pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
- difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu.
- cābulis Cālītis.
- cibītis Cālītis.
- ciepītis Cālītis.
- cipītis Cālītis.
- knabucis Cālītis.
- pīvulēns Cālītis.
- prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
- iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
- rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā.
- fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
- cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis).
- Paramythia montium cekulainā māņzīlīte.
- Parus cristatus cekulainā zīlīte jeb cekulzīlīte.
- cekulzīle Cekulainā zīlīte.
- Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
- krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu.
- Echium plantagineum ceļteku daglītis.
- mērspieķis Centimetros iedalīts metāla vai cita materiāla stienis dzīvnieka ķermeņa garuma, platuma un augstuma mērīšanai; uz stieņa ir atsevišķas skalas katram parametram.
- Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā.
- mbisimo Centrālāfrikas azandu metafizikā smalkās matērijas ķermenis, kas var atdalīties no materiālā ķermeņa.
- pasīvais centrmezgls centrmezgls, ko izmanto zvaigžņtīklos, lai pārraidāmos signālus sadalītu starp darbstacijām un citiem centrmezgliem, bez pārraidāmo signālu pastiprināšanas.
- šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos.
- stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus.
- skolecits Ceolītu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnās singonijās izstieptos kristālos, bezkrāsains, balts vai iedzeltens.
- atrībenēt Cepjot atdalīties (par maizes garozu).
- atgrust Cepjot, grauzdējot atdalīties.
- ceplīši Ceplītis (1).
- Ceplīšu ezers Ceplītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
- ceplis Ceplītis.
- bubļiks Cepure ar bumbulīti.
- nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
- nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
- nocirst Cērtot atdalīt nost.
- atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt.
- izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
- atbadīt Cērtot atdalīt.
- attēst Cērtot nodalīt.
- pārcirst Cērtot pārdalīt.
- sacirst Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
- kortelis ceturtdaļlitra degvīna; kortelītis
- ķibulis Cibulītis.
- ķibulītis Cibulītis.
- izcienāt Cienājot izdalīt (daudz vai visu).
- samūrējies Cieši klāt, tā, ka nav iespējams atdalīt.
- kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- superjonu vadītāji cietie elektrolīti, jonu kristāli ar lielu jonu vadītspēju, kas salīdzināma ar šķidru elektrolītu vadītspēju.
- sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos.
- adsorbenti Ciets, porains materiāls, kas ar savu virsmu labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem, piem., aktivētā ogle, silikagels, ceolīti.
- zeigerēt Cietu sakausējumu sadalīt sastāvdaļās, izmantojot to kušanas temperatūras starpību.
- plastiskais ciklīts ciklīts ar fibrozu izsvīdumu acs ābola priekšējā kamerā un stiklveida ķermenī.
- cyclamen Cikllamenas jeb Alpu vijolītes.
- informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos.
- neoantrops Cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā.
- Enterobius vermicularis cilvēka spalītis.
- baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā.
- hilbilijs Cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs").
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- bozacis Cilvēks ar izbolītām acīm; arī dusmģs, īgns cilvēks.
- efendi Cilvēks ar labu izglītību vai stāvokli sabiedrībā (gk. Vidusjūras austrumu reģiona valstīs).
- zirgmūlis Cilvēks ar lielu, neglītu seju.
- ķēms Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
- slampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- slompa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- sluika Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- slumpa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- erudīts Cilvēks, kam ir lielas zināšanas, laba izglītība.
- obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; tumsonis.
- baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
- bolacis Cilvēks, kas mēdz bolīt, grozīt acis.
- čomma Cilvēks, kas nekārtīgi, neglīti ēd.
- fufližņiks Cilvēks, kas nepilda solīto.
- revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm.
- mazpratējs Cilvēks, kas vāji prot rakstīt, rēķināt; mazizglītots cilvēks.
- izpildītājs Cilvēks, kas veic, īsteno (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto)
- brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
- dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
- merkaptopurīns Ciostatisks pretvēža līdzeklis, antimetabolīts, kas kavē vielmaiņas norises.
- ķirtupelis Cirslītis; meža cirslis ("Sorex araneus").
- cirklis Cirslītis.
- šnicere Cirslītis.
- šņīpars Cirslītis.
- šņīpstere Cirslītis.
- urvilka Cirslītis.
- ātraudzīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- ausbate Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- auslecite Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- auslēcīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- cīruļsakne Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- cīruļzāle Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- ceirulītis Cīrulītis.
- ārvalstu ieguldījumi citā valstī nodalītie ārvalstu ieguldītāju ilgtermiņa ieguldījumi uzņēmējdarbības veikšanai Latvijā.
- daļu līdzdalība civiltiesībās tāda saistība, kurā vienā pusē ir vairākas personas un katra no tām uzņemas saistību vai ir kreditors noteiktā daļā, nevis nedalīti.
- orfenadrīns Cl8H23NO, difenhidramīna analogs; antiholīnerģisks, prethistamīna, spazmolītisks līdzeklis ar eiforisku darbību.
- pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
- kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
- čivulis Čivulītis.
- ophioglossum Čūskmēlītes.
- čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga.
- Geoglossum ophioglossoides čūsku zemesmēlīte.
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
- Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
- Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
- dailonīte Dailulīte.
- barguliņa Dainās bargas tautu meitas nosaukums; bargaliņa; bargulīte.
- dāļāt Dalīt (bagātīgi), dot daudziem.
- grafēt Dalīt (ko) ailēs.
- periodizēt Dalīt (ko) periodos.
- segmentēt Dalīt (ko) segmentos (1).
- segmentēt Dalīt (ko) segmentos (2).
- segmentēt Dalīt (ko) segmentos (3).
- šķēlēt Dalīt (ko) šķēlēs.
- šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (1).
- šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (2).
- šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (3).
- dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
- šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
- šķībot Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
- diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt.
- dielēt Dalīt (savā starpā), dalīties.
- drumstalot Dalīt atsevišķās sīkās sastāvdaļās; pārvērst drumstalās.
- kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu); aplauzt.
- kribināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
- krubināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
- mizot Dalīt nost (kam) mizu (1).
- kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
- birkstīt Dalīt nost (ogli) no degoša skala.
- skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
- uzdrikšķināt Dalīt nost ogli no degoša papirosa.
- lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos).
- lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
- atdalīt Dalīt nost.
- ģerboņiķ Dalīt nozagto.
- jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem (piemēram, ierīci, mehānismu).
- smalcināt Dalīt sīkās daļās.
- šķiedrēt Dalīt šķiedrās.
- izdalīt Dalīt un pabeigt dalīt.
- dielēties Dalīt, dalīties.
- lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu.
- lupināt Dalīt, ņemt nost (daļu no kā).
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
- sašķirstīt Dalīt, sadalīt.
- klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); dalot, virzot līdzināt plānākā slānī.
- delīt Dalīt.
- zināšanu pārvaldība dalīta hipervides sistēma, kas pārvalda zināšanas iestādē un kas no zināšanu bāzes īstajā brīdī sniedz darbiniekiem nepieciešamo informāciju.
- dal. pag. dalīta paginācija (bibliogrāfijā).
- DCOM tehnoloģija dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
- DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
- dalītājdisks Dalītājgalvas diskveida detaļa ar caurumiem pagrieziena leņķa fiksēšanai.
- divīzors Dalītājs skaitlis.
- pusbēdas Dalītas bēdas, citam uzticētas bēdas.
- ziņojumu apdare dalītas datu apstrādes process, kas apvieno tādas iekšēji saistītas funkcijas kā ziņojumu pārsūtīšanu un glabāšanu.
- kooperatīvā apstrāde dalītās datu apstrādes sistēmas darbības režīms, kas ļauj diviem vai vairākiem datoriem (piemēram, lieldatoram un personālajam datoram) vienlaicīgi izpildīt to pašu programmu vai darbu, izmantojot vienus un tos pašus datus.
- pamattīkls Dalītas datu apstrādes sistēmas daudzlīmeņu komponentu kopums, kas nodrošina datu pārsūtīšanu pārējām tās daļām.
- kopne DQDB dalītas rindas dubultkopne (angļu "Distributed Queue Dual Bus (DQDB)").
- DQDB dalītas rindas dubultkopne (angļu "Distributed Queue Dual Bus").
- simfiziorāfija Dalītas simfīzes sašūšana.
- divisi Dalīti, orķestra mūzikā stīgu instrumentu partijās to vietu apzīmējums, kur atskaņotājiem jāsadalās 2 vai vairākās grupās, lai katra spēlētu savu balsi.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu).
- drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
- raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
- lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
- lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
- raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku).
- lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
- plaukot Dalīties nost, lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam lobās (āda).
- lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- atdalīties Dalīties nost.
- poloskatsja Dalīties pārtikā.
- jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
- slāņoties Dalīties slāņos (3); kļūt tādam, kurā veidojas slāņi.
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (1); būt, arī kļūt šķiedrainam (1).
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (2); būt, arī kļūt šķiedrainam (2).
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (3); būt, arī kļūt šķiedrainam (3).
- šķiedrāt Dalīties šķiedrās.
- šķiedrēties Dalīties šķiedrās.
- šķieznoties Dalīties šķiedrās.
- šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem.
- šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam).
- šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
- jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
- pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
- trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
- trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
- trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
- lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
- daļoties Dalīties.
- dal. Dalīts, dalījums.
- domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus.
- šķilums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma.
- šķīlums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma.
- apsukāt Daļēji nosukāt, izsukāt (linus, kaņepājus); sukājot atdalīt (daļu pakulu).
- decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
- peru pieniņš darba bišu virsrīkles dziedzeru izdalītais sekrēts, ar ko baro māti un māšu cirmeņus un pirmās trīs dienas darbabišu un tranu cirmeņus.
- lieto pats savu ierīci darba organizācijas modelis, kurā ir paredzēts, ka darbinieki (vai izglītojamie mācību iestādēs) lietos organizācijas tiešsaistes resursus un veiks uzdevumus, lietojot savas privātās ierīces, viedtālruņus vai datorus
- mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos.
- braukts Darbarīks linu attīrīšanai no spaļiem - šaurs koka dēlītis ar rokturi.
- apgaismošana Darbība --> apgaismot (3); izglītošana.
- iedale Darbība --> iedalīt (1); iedalīšana.
- sālīšana Darbība --> sālīt.
- reglamentētā profesionālā darbība darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.
- atdalīšana Darbība, process --> atdalīt.
- dalīšana Darbība, process --> dalīt.
- izdale Darbība, process --> izdalīt (1); izdalīšana.
- izdale Darbība, process --> izdalīt (2); izdalīšana, izdalīšanās.
- pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1).
- pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2).
- sadale Darbība, process --> sadalīt (2).
- sadale Darbība, process --> sadalīt (3).
- sadale Darbība, process --> sadalīt (4).
- sadale Darbība, process --> sadalīt (5).
- sadalīšana Darbība, process --> sadalīt.
- pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
- saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
- tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi.
- prozelītisms Darbību kopums prozelītu (1) vervēšanai.
- mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās.
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties.
- caurspīdīgs demantoīds dārgakmens, Urālu hrizolīts.
- biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos.
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties.
- pušierēt Darīt neglītu, neizskatīgu.
- turēt (doto, arī savu) vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- dalītājs Darītājs --> dalīt.
- sadalītājs Darītājs --> sadalīt.
- čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
- dalītā datņu sistēma datņu sistēma, kurā datnes izvietotas dažādās dalītās datoru sistēmās vai datoru tīklu komponentos un ir vienādi pieejamas katrai šīs sistēmas vai tīkla sastāvā esošā datora programmai.
- laikdalība Datora darbības režīms, kuru izpildot centrālā procesora laiks tiek sadalīts laikšķēlēs atsevišķu uzdevumu risināšanai.
- ievades apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kas dotajā momentā izdalīts ievaddatu glabāšanai.
- dzinējs Datorprogrammas patstāvīga daļa, kura pilda noteiktu, nodalītu funkciju
- multiprogrammēšana Datoru izmantošanas veids, kur kopīgi izpilda vairākas programmas, kas sadalītas vairākiem procesoriem.
- elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi.
- dalītā datu apstrāde datu apstrāde, kurā apstrādes, uzglabāšanas un vadības funkcijas, kā arī ievadizvades funkcijas ir sadalītas starp vairākām attālām datu apstrādes sistēmām.
- dalītā sistēma datu apstrādes sistēma, kuras atsevišķas funkcijas sadalītas starp tās neatkarīgi funkcionējošām iekārtām.
- dalītā datu bāze datu bāze, kas sadalīta pa vairākām datortīkla stacijām un kuru var kopīgi izmantot dažādi lietotāji.
- datoru tīkls datu pārraides tīkls, ar to savstarpēji saistīto datoru un šai saistībai nepieciešamās programmatūras un aparatūras apvienojums, kas paredzēts mijiedarbības un datu apmaiņas organizēšanai starp attālām reālām galasistēmām; dalītais tīkls.
- pakešu komutācijas datu tīkls datu pārraides tīkls, kurā dati, lai tos pārsūtītu, tiek sadalīti neatkarīgos standartformāta blokos - paketēs. Formātus un procedūras nosaka šī tipa tīklos izmantotie protokoli.
- zūzēt Daudz dzert, plītēt.
- žveirēt Daudz dzert, plītēt.
- plūrēt Daudz ūdens dzert, izliet, arī spēcīgi līt.
- blieskāt Daudz un neglīti ēst.
- bļorgāt Daudz un neglīti, pretīgi runāt.
- salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt.
- salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
- enciklopēdisms Daudzpusīgas zināšanas, plaša, vispusīga izglītība, zināšanas daudzās nozarēs.
- Luzula multiflora daudzziedu zemzālīte.
- nodauzīt Dauzot atdalīt nost.
- pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu; dauzot pārdalīt.
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
- untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm.
- endoskops dažādi konstruētas caurulītes ar optiku un apgaismošanu dobumorgānu un cauruļveida orgānu apskatei.
- gliters Dažādi rotājoši spīgulīši - pērlītes, metāliski diedziņi, spīdošas mikrodaļiņas lakās, lūpu krāsās, acu ēnās u. tml.
- veselības aprūpes komanda dažādu jomu profesionāļu grupa, kas nodrošina cilvēka ārstēšanu un aprūpi jebkura veida veselības aprūpes institūcijās, kā arī var piedalīties sociālajā aprūpē kopienā.
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
- virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā.
- šedula Dažās valstīs - kategorijas, kurās iedalīti ienākumu avoti un pēc kurām aprēķina pilsoņu ienākuma nodokli.
- astere Dažkārt tā dēvē miķelīti ("Aster"), pēc tās latīniskā nosaukuma.
- čurings Dažu austrāliešu cilšu kulta priekšmets - ornamentēts dēlītis vai plakans akmens, kam piedēvē pārdabiskas spējas.
- astrālie ceļojumi dažu cilvēku spēja atdalīt no sevis astrālo ķermeniun doties gan tuvos, gan tālos ceļojumos.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- dievazīme Debesu simbols - jumtiņš - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (vai trīs aplīši).
- jumtiņš Debesu zīme - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (klasiskajā variantā - trīs aplīši); dievazīme.
- Aquilegia caerulea debeszilā ozolīte.
- dalāmības pazīmes decimālajā sistēmā rakstītu naturālu skaitļu īpašības, kas ļauj noteikt to dalāmību ar vienkāršākajiem dalītājiem; piemēram, skaitlis dalās ar 3, ja tā ciparu summa dalās ar 3.
- dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē.
- pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
- piknocīts Deformēts, sarāvies eritrocīts, reizēm ar adatveida izaugumiem; parasti nelielā skaitā atrodams jaundzimušo asinis; to skaits palielinās hemolītisku traucējumu gadījumā.
- pārdegt Degot pārdalīties.
- rinofora Deguna caurulīte elpošanas atvieglošanai.
- kočus Degvīna mērs, kortelītis.
- funkcionālā dekompozīcija dekompozīcija, kuras rezultātā sistēma tiek sadalīta komponentos (funkcionālos modeļos), kas izpilda noteiktas sistēmas funkciju apakškopas un kas kopumā veic visas sistēmas funkcijas.
- hierarhiskā dekompozīcija dekompozīcija, kuras rezultātā sistēma tiek sadalīta komponentu hierarhijā, ievērojot lejupejošus precizējumus.
- izšķilas Dēlam nodalīta mājas vai mantas daļa tad, kad tēvs vēl ir dzīvs, arī bērnu mantojuma daļa.
- ķinguls Dēlītis ar īpašnieka vārdu, ko piestiprina maisam vai piena kannai.
- švabra Dēlītis ar kātu grīdas mazgāšanai, ap kuru aptin lupatu.
- mezuza Dēlītis ar uzrakstītu lūgšanu, piesists pie durvju stenderes jūdaistu namos.
- bocmansols Dēlītis sēdēšanai vajadzības gadījumā, piemēram, remontējot takelāžu, to paceļ mastā, izmantojot grotfalli.
- grifbrets Dēlītis stīgu instrumentos, pār kuru pārstieptas stīgas.
- Dēliņu ezers Dēlītis, ezers Vestienas pagastā.
- kleida Dēlītis, ko lieto celtņu sienu apšūšanai.
- klamburis Dēlītis, ko piesien niknam bullim uz pieres (ragiem) aizsedzot redzeslauku, lai tas neredzētu citus dzīvniekus.
- celītiņa Dem. --> celīte.
- ceplēns Dem. --> ceplītis.
- plītiņa Dem. --> plīts.
- vieglītēm Dem. --> viegli; ļoti viegli; vieglītiņām.
- prekankrozā norobežotā melanoze dermatoloģisku simptomu komplekss: asi norobežotas, sarkanbrūnas krevelītes uz sejas vai kakla veciem cilvēkiem; krevelīte perifēriski paplašinās un nereti čūlo.
- starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- Hercšprunga–Rasela diagramma diagramma, kurā grafiski attēlots zvaigžņu sadalījums atkarībā no to temperatūras un starjaudas; zvaigznes tajā veido nodalītas zvaigžņu grupas – pārmilzu zvaigznes, milzu zvaigznes, galvenās secības zvaigznes un baltos pundurus.
- sprādzienpiltuve Diatrēma - dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus.
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- Slīteres rezervāts dibināts 1957. g. paplašinot Slīteres dabas pieminekli līdz 7848 ha platībai, 1979. g. paplašināts līdz 15037 ha, 2000. g. iekļauts Slīteres nacionālajā parkā.
- dīkaļāt Dīdīties; drusku pinkšot uzplīties.
- dīkaļāties Dīdīties; drusku pinkšot uzplīties.
- verpele Diegspolīte, saivīte.
- čauce Diegu spolīte šujmašīnā.
- Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti.
- pārdilt Dilstot pārdalīties.
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- atdīrāt Dīrājot atdalīt.
- duodenoduodenostomija Divās daļās sadalītas divpadsmitpirkstu zarnas anastomozes.
- dalāms Divd. --> dalīt.
- izglītots Divd. --> izglītot.
- pasālīts Divd. --> pasālīt.
- sālīts Divd. --> sālīt.
- ģīmjzieži Divdīgļlapju augu dzimta tubifloru rindā, gk. zāļaugi vai krūmi ar nedalītām lapām, zigomorfiem ziediem.
- stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā.
- stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos.
- soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā.
- ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
- akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu.
- amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- plūškoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Sambucaceae"), nodalīta no kaprifoliju dzimtas, tikai 1 ģints.
- gundegaugi Divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, krūmi, lapas šķeltas vai dalītas, retāk veselas, ziedi pa vienam vai ķekaros, skarās, kārtni vai zigomorfi.
- dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu.
- savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5).
- Corydalis diphyla divlapu cīrulītis.
- antresols Divos pusstāvos sadalītas telpas augšējā daļa.
- iekavas divpusēja izdalītājpieturzīme: ( ), [ ] vai { }.
- molizācija Divu pretēji lādētu jonu savienošanās neitrālā molekulā disociētā elektrolītā.
- dīzeļdegviela Dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru degviela, kas sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma, kura viršanas temperatūra ir 180-360 Celsija grādu; kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
- Pedicularis sceptrum-carolinum dižā jāņeglīte.
- izprāvīties Dižoties, sevi lielīt.
- Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula.
- Corydalis cava dobais cīrulītis.
- Plagiothecium cavifolium doblapu šķībvācelīte.
- kultūrfilma Dokumentāla kinofilma ar izglītojošu saturu.
- gatavības apliecība dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
- pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni.
- liecība Dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi.
- izglītības dokuments dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu.
- valsts izglītības standarts dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību.
- biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
- sekmju izraksts dokuments, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetos.
- profesijas standarts dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām.
- atšķirt Domās, uztverē atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
- bačata Dominikānā radusies deja, ko dejoja lauku ballītēs, dejas tēma ir par mīlestību un sāpēm.
- izglītot Dot izglītību, zināšanas; būt par zināšanu avotu (kādam).
- apsolīties Dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt).
- sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
- dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot; dalīties (4).
- grants Dotācija izglītības vai zinātniskajām iestādēm, radošajiem kolektīviem u. tml.
- atdragāt Dragājot, ar triecienu atdalīt.
- nodružināt Drāžot atdalīt (koksnes kārtu); drāžot nolīdzināt.
- nodrāzt Drāžot atdalīt nost (piemēram, skaidas).
- iedrāzt Drāžot atdalīt skaidas.
- atskust Drāžot atdalīt.
- pārdrāzt Drāžot pārdalīt.
- sadrāzt Drāžot sadalīt, sasmalcināt.
- sadrāztīt Drāžot sadalīt, sasmalcināt.
- nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
- apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm).
- atdrupināt Drupinot atdalīt.
- birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt.
- nodrupt Drūpot atdalīties nost.
- atdrupt Drūpot atdalīties.
- sadrupt Drūpot sadalīties.
- dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- krapata Drusciņa, pilīte.
- kraps Drusciņa, pilīte.
- Planorbis planorbis dūkstāja ūdensspolīte.
- Viola uliginosa dūkstu vijolīte.
- Viola stagnina dumbrāja vijolīte.
- Viola persicifolia dumbrāja vijolītes "Viola stagnina" nosaukuma sinonīms.
- cuka Dūmvads (skurstenī); krāsns, plīts, sildmūru dūmeja.
- slīternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Slītere" iedzīvotāji.
- šlīternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Šlītere" iedzīvotāji.
- Slītere Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Šlītere" nosaukuma variants.
- Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte.
- nodurt Durot atdalīt nost.
- atdurt Durot atdalīt.
- pārdurt Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu; durot pārdalīt.
- atdurstīt Durstot atdalīt.
- knazot Dūšīgi līt.
- astrofija Dzeja bez dalījuma pantos pretstatā strofiskai (pantos dalītai) un brīvās strofikas (dažāda garuma pantu) dzejai.
- kļūme Dzelkšņa sitiens pa kapseli pēc bises mēlītes nospiešanas, kuram neseko sprādziens.
- zirgkumelīte Dzeltenā zirgkumelīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- Corydalis lutea dzeltenais cīrulītis.
- zirgkumelītes Dzeltenās zirgkumelītes - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- Corydalis orcholeuca dzeltenbaltais cīrulītis.
- Parus flavipectus dzeltenkrūšu zīlīte.
- ksantofāns Dzeltens pigments tīklenes vālītēs.
- Oreocharis arfaki dzeltenvēdera māņzīlīte.
- vošērija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterosifonu klases ģints ("Vaucheria"), līdz 40 cm garas, zarotas pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- heterosifoni Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterosiphonophyceae"), mikroskopiskas pavedienveida vai lodveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās.
- kvati Dzelzs konstrukcija ar diviem koka rokturiem, ko izmanto verdoša katla nocelšanai no ugunskura (vai plīts).
- pleitags Dzērājs, plītnieks, klaidonis.
- pleitāgs Dzērājs, plītnieks, klaidonis.
- plančka Dzērājs, žūpa, plītnieks.
- župkāt Dzert, plītēt, uzdzīvot.
- pleicāt Dzert, plītēt.
- cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu ("Parus cristatus").
- labzāle Dziedniecībā lietota zālīte, no kā iegūst strihnīnu ("Strychnus nux vomica").
- acinuss Dziedzera gala pūslītis, kas izklāts ar secernētajām šūnām.
- ķauze Dzijas spolīte atspolē.
- saivīte dzijas spolīte, no kuras aužot izveido audus.
- vīvaļa Dziju tinamais kociņš; svībulīte.
- diatrēma Dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus.
- Misshof Dzimtmisas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- otocista Dzirdes pūslītis bezmugurkaulniekiem, otīdijs.
- asiņpuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- asinspuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- asinszāle Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- dedestiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- deviņvīruspēks Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- dožiņdilliņi Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- dzirkstele Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- dzirkstelītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- dzirkstene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- ģirkstine Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- gundene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- guntene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- guntine Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- kāpneļķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- katrītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- mazactiņa Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- naglene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- naglenes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- nagliņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- neļķītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- odumiņi Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdspuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdspuķīte Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdspuķītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdszāle Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdszāles Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdszālīte Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdszālītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- uguņpuķes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- uguntiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- zīdpuķiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- ziepjusaknītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- Dianthus detloides dzirkstelīte, neļķu suga.
- Dianthus deltoides dzirkstelīte.
- Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers.
- viķot Dzīrot, plītēt, uzdzīvot.
- hromisti Dzīvās dabas taksons ("Chromista"), kas reizēm tiek iedalīts sēņu valstī, bet dažkārt klasificēts kā patstāvīga valsts.
- litofagi Dzīvnieki, kas spēj ieurbties akmeņos (iežos), kā dažas gliemenes, kā arī daži tādi, kas ar atdalīto skābju palīdzību spēj iežos iespiesties (daži sūkļi, jūras eži).
- līsmens Dzīvnieks, kas izstiepies sildās saulītē.
- ksantīns Dzīvnieku audos un dažos augos sastopama purīnbāze, kas veidojas no guanīna, tam hidrolītiski dezaminējoties, vai no hipoksantīna, tam oksidējoties.
- koinozīts Dzīvnieku parazīts, kas spēj atdalīties no sava saimnieka; brīvs komensāls organisms.
- pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
- neražošanas pamatlīdzekļi dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
- dzelžainais kvarcīts džespilīts.
- Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti.
- Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā.
- čerpaks Ēdiena izdalītājs cietumā.
- pamatvajadzības ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.
- murcavka Ēdiens, kas pagatvots no ūdens, rupjmaizes šķēlītēm, sīpoliem, sāls un linu eļļas.
- ķēpens Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem un gurķiem, kurus nomizo un sagriež plānās šķēlītēs, iesāla un uzlej pienu vai krējumu virsū.
- ķēpena Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem vai gurķiem, kurus sagrieztus šķēlītēs un iesālītus aplej ar pienu vai krējumu.
- Parus songarus eglāju jeb Džungārijas zīlīte.
- Džungārijas zīlīte eglāju zīlīte.
- jolka Egle; Ziemassvētku eglīte.
- žepers eglīte vai priedīte ar daļēji apcirstiem zariem siena vai labības žāvēšanai.
- stadeņš eglīte, priedīte, daļēji apcirstiem zariem labības žāvēšanai; žepers.
- eglītes Eglīte.
- jaglīte Eglīte.
- didereinis Eglītes veida trideksnis.
- Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
- Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā.
- manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
- Remiz pendulinus Eirāzijas somzīlīte jeb somzīlīte.
- somzīlīte Eirāzijas somzīlīte.
- ETF Eiropas Izglītības fonds ("European Training Foundation").
- programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu.
- Cedefop Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (fr. "Centre Europeen pour le developpement de la formation professionnelle").
- EUSC Eiropas Savienības Satelītcentrs ("European Union Satellite Centre").
- bērzpuķīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"), saukta arī par trīskrāsaino vijolīti.
- parādu segšanas rādītājs ekonomisks rādītājs, ko aprēķina nesadalītas peļņas un amortizācijas (nolietojuma) summu izdalot ar kārtējo atmaksājamā parāda summu.
- koproloģija Ekskrementu (jeb fekāliju, koprolītu vai vienkārši izmetumu) pētniecība.
- skatoloģija Ekskrementu (jeb fekāliju, koprolītu vai vienkārši izmetumu) pētniecība.
- antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus.
- holeragēns Eksotoksīns, ko producē holeras vibrions un kas veicina elektrolītu un ūdens sekrēciju tievajā zarnā holeras gadījumā.
- kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem).
- elastāns Elastošķiedra, kas veidota no vismaz 85% masas segmentēta poliuretāna un kas pēc trīskāršas izstiepšanās tūlīt atgūst sākotnējo garumu.
- galvaniskā ķēde elektriskā ķēde, kurā bez metāliskiem vadītājiem ietilpst arī elektrolīta šķīdums caur kuru plūst strāva.
- kondensators elektriska sistēma, kas sastāv no diviem vai vairākiem ar dielektriķi atdalītiem vadītājmateriālu klājumiem (elektrodiem) un izvadiem ieslēgšanai elektriskajā ķēdē.
- kaparošana Elektrolītiska vara kārtiņas uzklāšana uz metāla izstrādājuma virsmas.
- galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
- aldosternisms Elektrolītmaiņas traucējums aldosterona hipersekrēcijas dēļ.
- hipoelektrolitēmija Elektrolītu daudzuma samazināšanās asinīs.
- aldosteronisms Elektrolītu maiņas traucējums kā aldosterona hipersekrēcijas sekas.
- elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
- primitīvs elementāra struktūra, ko nevar sadalīt vienkāršākos elementos un ar kuras palīdzību var veidot sarežģītus objektus.
- akumulatora elements elementārs akumulators, ko veido elektrolītā iegremdētas viena pozitīvā un viena negatīvā plate.
- primitīvs elementārs veidojums, kuru nevar sadalīt vienkāršākos elementos un ar kura palīdzību var veidot sarežģītākus objektus.
- Melnupe Ellītes labā krasta pieteka Daudzeses pagastā, augštece Seces pagastā.
- otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem.
- neiraksīts Encefalīts.
- Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība.
- saites enerģija enerģija, kas nepieciešama, lai saistītu sistēmu sadalītu to veidojošajās komponentēs.
- remedello kultūra enolīta un agrā bronzas laikmeta kultūra (3. gt. p. m. ē. beigas - 2. gt. p. m. ē. sākums) Ziemeļitālijā.
- Tešenas slimība enzootiskais encefalomielīts, cūku infekcijas slimība, ko izraisa vīruss; visbiežāk saslimst sivēni pēc atšķiršanas.
- bradifrēnija Epidēmiskā encefalīta sekas; iniciatīvas, intereses un psihomotoriskās aktivitātes ātra paguršana.
- bullozā epidermolīze epidermolīze, kas parādās tūlīt pēc piedzimšanas.
- epipalaiolits Epipaleolīts.
- dihidroergotamīns Ergotamīna hidrogenizācijas produkts; neietekmē dzemdes tonusu; darbojas simpatikolītiski, pazeminot simpātiskās nervu sistēmas tonusu.
- hemopepsija Eritrocītu sagremošana makrofāgos ar hemolītiskiem un peptolītiskiem fermentiem.
- apkubeklis Ērkšķis, dzelonis; sprādzes mēlīte.
- glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts.
- noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
- nojemt Ēvelējot atdalīt.
- Planorbis varinatus ezera ūdensspolīte.
- Silītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,1 ha; Alaužu ezers; Sīlītis.
- Brutulīts Ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brutulītis.
- Nesaules ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7,8 ha; Nesaulītes ezers.
- Ķirlītis Ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,1 ha; Kirlīts; Ķirlīša ezers; Ķirlīšu ezers; Ķirlīts.
- Seklītis ezers Amatas pagastā, platība - 1,6 ha; Seklītes ezers; Doles ezers.
- Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers.
- Pakurlītis Ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers.
- Eglīca ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība – 2,5 ha; Eglītes ezers; Svetļinkaja ezers.
- Morara ezers ezers Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, netālu no Slītas šauruma dienvidaustrumu piekrastes.
- Obelija ezers Lietuvā, Alītas apriņķī, iztek Peršēķe.
- Žuvints Ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alītas apriņķī, platība 1030 ha.
- Mukulītis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,2 ha; Mukulīts.
- Vaboles ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purva austrumu daļā, platība — \~60 ha, dziļums — līdz 1,0 m; Vabulīts.
- Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers.
- Bungu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,2 ha; Padēlītis; Padelis.
- Žierkleits Ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 20,3 ha; Žerklis; Žerkļu ezers; Žirklītis.
- Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera.
- Nesaules ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 2,4 ha; Nesaulītes ezers.
- Buļļezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Bullītis; Bullīts; Buļļu ezers; Buļu ezers.
- Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
- viparjajas Ezoterismā domas, kas cilvēkiem ienāk prātā un tūlīt tiek noraidītas, kā zemapziņas sniegta nepareiza informācija.
- faktūrkreditēšana Faktorings - komisijas tirdzniecības darījums, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, tādējādi kreditējot klienta apgrozāmā kapitāla apriti; nosūtīto preču tūlītēja samaksa, ko veic faktoringa uzņēmums (banka u. tml.); pārņemtās saistības.
- farmaceits farmācijas speciālists; farmaceitiski izglītots aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
- dispersa fāze fāze, kas dispersas sistēmas tilpumā sadalīta sīku daļiņu, pilienu, pūslīšu vai citādu ieslēgumu veidā.
- argināze Ferments, kas hidrolītiski šķeļ arginīnu urīnvielā un ornitīnā; atrodama zivju un rāpuļu aknās un zīdītāju nierēs un limfmezglos.
- dezamidāze Ferments, kas katalizē amonija hidrolītisku atšķelšanu no amīdiem.
- fibrinolīze Fibrīna, asins recekļu šķīdināšana; fibrīna hidrolītiska šķelšanās.
- mikrofiltrs Filtrs, kas pārvieto daļiņas ar diametru 0,1-10,0 mm; lieto, piem., lai atdalītu no asinīm mikroagregātus.
- čartists Finanšu analītiķis, kas specializējies biržu kursu evolūcijas prognozēšanā, pamatojoties uz grafiku aprēķiniem (kursu kustības grafikiem).
- tīkla datņu sistēma firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta dalīta datņu koplietošanas sistēma, kas ļauj izmantot attāla datora datnes un perifērijas iekārtas tā, it kā tās atrastos lietotāja datorā.
- elektrokapilārparādības Fizikāli procesi, kas saistīti ar virsmas spraiguma maiņu uz robežvirsmas starp elektrodu un elektrolītu atkarībā no elektroda potenciāla un elektrolīta sastāva.
- dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
- vardarbība skolā fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība izglītības iestādē starp personām, kuras šajā iestādē mācās vai strādā, piemēram, kautiņi skolā, seksuāla uzmākšanās, apsaukāšanās, mobings un bulings.
- tīklojums formāla vai neformāla saikne starp cilvēkiem vai organizācijām, kas izpaužas iespējā dalīties resursos, prasmēs, sociālos konntaktos un zināšanās.
- satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas valsts; satelītvalsts.
- sociālā darbinieka profesijas standarts formāls dokuments, kurā aprakstītas sociālā darbinieka praksei nepieciešamās prasības izglītībai un kvalifikācijai, profesijas specializācijas un saistītās specialitātes.
- paleoantrops Fosilais cilvēks, kas dzīvojis agrajā un vidējā paleolītā; neandertālietis.
- pseidosolarizācija Fotografēšanas paņēmiens, kurā eksponētu fotoemulsijas slāni daļēji attīsta, nefiksētu vienmērīgi sagaismo un attīsta vēlreiz; arī fotoattēla (negatīvā un pozitīvā attēla detaļas, kas atdalītas ar kontūrlīniju), kas iegūts šādā veidā.
- analītiskā fotogrammetrija fotogrammetrijas nozare, kas pētī objektu ģeometrijas rekonstruēšanu ar analītiskām (matemātiskām) metodēm.
- izohēlija Fotokopēšanas metode, ar kuru iegūst pēc optiskā blīvuma (toņiem) dažās laukumu grupās sadalītu monohromo attēlu.
- fragilocitoze Fragilocītu klātiene asinīs; novēro dažādu hemolītisku anēmiju un sferocitozes gadījumā.
- Akadēmiskā Palmas zara ordenis Francijas ordenis kultūras un izglītības darbinieku apbalvošanai.
- nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
- frī kartupeļi fritēti kartupeļi jeb kartupeļu friti, eļļā ceptas kartupeļu šķēlītes.
- karde Frizieru rīks - dēlītis, kurā vairākās rindās iestiprinātas adatas.
- aritmētiska funkcija funkcija, kuras argumenti un vērtības ir naturāli skaitļi (piemēram, skaitļa n dalītāju skaits).
- izgraiza Gabals vai šķēle nodalīts no lielāka gabala.
- šķeltne Gabals, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
- šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
- japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti.
- Gailīšu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Ezergaiļu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Gailīša ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- gailīši Gailītis.
- kikergītis Gailītis.
- bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga.
- ozona utilizācija gaisa radiolīzes rezultāta radīta ozona izmantošana notekūdeņu radiolītiskās attīrīšanas u. c. radiācijas ķīmisko procesu paātrināšanai.
- burbulis Gaisa vai gāzes pūslītis, kas rodas šķidrumā.
- emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
- fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa).
- Plagiothecium laetum gaišā šķībvācelīte.
- liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts.
- Parus cyanus gaišzilā zīlīte.
- galaktiku klasifikācija galaktiku iedalījums pēc to formas un īpašībām; mūsdienās visplašāk lieto Habla galaktiku klasifikāciju, kurā visas galaktikas iedalītas eliptiskās galaktikās, lēcveida galaktikās, neregulārās galaktikās un spirālveida galaktikās.
- neolīts Galalītam līdzīga masa, ko arī tāpat pagatavo no kazeīna un formaldehīda.
- cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums; celu dēlītis.
- līts Gāle, ledus gabals; līte.
- klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
- galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz).
- sausais elements galvaniskais elements, kura elektrolīts ir pusšķidrā recekļveidīgā stāvoklī.
- bērnu cerebrālā trieka galvas smadzeņu bojājuma (pirms dzimšanas, dzemdībās, tūlīt pēc dzemdībām) sekas, kas izpaužas kustību traucējumos vai epileptiskās lēkmēs un garīgās attīstības atpalicībā.
- prosencephalon Galvas smadzeņu priekšējais pūslītis, no kura embrionālā laikā veidojas beigu smadzenes un starpsmadzenes, sadaloties šim pūslītim krānio-kaudālā virzienā 2 daļās.
- Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti.
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
- nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas.
- sagalvot Galvojot sasolīt.
- spiedziņa Ganu svilpe; ganu stabules skanošā mēlīte.
- spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte.
- toirene Gara, neglīta sieviete.
- goļa Gara, nodaļās sadalīta perējamā kaste zosīm u. c. putniem.
- strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala; arī sloksne.
- trematodon Garkaklītes.
- šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals ciema laukos.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā).
- postvulkāniskās parādības gāzes, karstie ūdeņi un tvaiki, kas turpina izdalīties no plaisām un bokām uz vulkāna virsas vai tā tuvumā pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
- puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
- sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija.
- santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija.
- nikolaška Glāzīte degvīna ar cukurotu citrona šķēlīti.
- dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- Poterium polygamum gliemežu zaļvālīte.
- Sanguisorba minor ssp. polygamum gliemežu zaļvālītes "Poterium polyganum" nosaukuma sinonīms.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- uzpuce Glīta apģērbšanās, izgreznošanās; uzpošanās.
- Mammillaria formos glītā mamilārija.
- Rebutia pulchra glītā rebūcija.
- caca Glīta, izsmalcināta, kaprīza meitene.
- tīrulīte Glīta, tīrīga meitene.
- galantērijas āda glīta, vienmērīgi un izturīgi nokrāsota āda, ko izgatavo no aitu, kazu, kamieļu, cūku vai suņu ādas; izmanto somu, maku, jostu, cimdu un cepuru izgatavošanai.
- ģīmis Glītākā, rādāmā puse.
- Mammillaria microthele glītās mamilārijas ("Mammillaria formos") nosaukuma sinonīms.
- nopucēties Glīti apģērbties; arī izrotāties.
- pucēt Glīti ģērbt; izdaiļot, post.
- uzskūties Glīti noskūties.
- sasapucēties Glīti saģērbties, saposties.
- sasarošties Glīti saģērbties, saposties.
- budoārs Glīti uzkopta dāmu viesistaba.
- sarošt Glīti, arī grezni saģērbt.
- glaunai Glīti; skaisti.
- glīši Glīti.
- glītai Glīti.
- daiļrakstīšana Glītrakstīšana (mācību priekšmets).
- bučulītis Glīts jauneklis.
- izskatīgs Glīts, gaumīgs (par priekšmetiem, telpām u. tml).
- gnets Glīts, izskatīgs.
- čekls Glīts, jauks, patīkams.
- provīgs Glīts, košs, iznesīgs.
- knasts Glīts, smalks.
- adrets Glīts, veikls, izveicīgs.
- smuks Glīts; skaists.
- gleits Glīts.
- glīšs Glīts.
- naigls Glīts.
- smukums Glītums; skaistums.
- GNSS Globālā navigācijas satelītsistēma - satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā (angļu "Global Navigation Satellite System").
- Anisus laevis gludā ūdensspolīte.
- tabula rasa gluds dēlītis, t. i., neaprakstīta lapa; kaut kas tīrs, neskarts.
- celt iz orkla godināt, lielīt.
- goniodiscus Goniodiscus ruderatus - brūnās rievpolītes "Discus ruderatus" nosaukuma sinonīms.
- erodium Grābeklītes.
- vārneļi Grābeklītes.
- nogrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daļu).
- pārgrābt Grābjot pārdalīt.
- skrabulis Grabulis (bērna spēlīte).
- dokumenta logs grafiskajā lietotāju saskarnē - lietojumloga daļa, kas tiek izdalīta atsevišķam dokumentam.
- nograizīt Graizot atdalīt (daudz vai visu); nogriezt.
- pārgraizīt Graizot pārdalīt.
- sagraizalēt Graizot sadalīt, sasmalcināt.
- sagraizīt Graizot sadalīt, sasmalcināt.
- mācību grāmata grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai; mācībgrāmata.
- mācībgrāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai; mācību grāmata.
- liktuve Grāmatu spiestuvēs no pārējām telpām atdalīta telpa, kurā nodarbināti burtliči.
- Granteln Granteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- Brachythecium glareosum grants īsvācelīte.
- gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
- misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga.
- koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss.
- nograuzt Graužot atdalīt nost.
- pārgrauzt Graužot pārdalīt.
- atgrebt Grebjot atdalīt.
- gyroweisia Gredzenvācelītes.
- Hymenostylium recurvirostrum greizknābīša mietvācelīte.
- sapuškoties greznoties, glīti saģērbties.
- tillis Grīdas dēlītis laivā.
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
- Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, 12 dēlu tēvs, kuru Hērakls lūdza kopā ar dēliem piedalīties karagājienā uz Lakedaimonu.
- moli Grieķu mitoloģijā - burvju zālīte, kuru dievs Hermejs iedeva Odisejam, kad viņš bija nokļuvis burves Kirkes salā.
- Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
- Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
- silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
- izgriezt Griežot atdalīt (daļu, parasti no kā vidus).
- nogriezt Griežot atdalīt nost.
- atgriezt Griežot atdalīt.
- griezums Griežot atdalītā daļa.
- sasagriezties Griežot celu dēlīti ar ievērtu dziju tikt austam (par jostām).
- pārgriezt Griežot pārdalīt.
- izgriezt Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu).
- sagriezt Griežot sadalīt, sasmalcināt.
- nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm).
- nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām).
- Gruenwald Grīnvaldes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- kosīties Grozīt (bolīt) acis no vienas puses uz otru (par zirgu).
- kotons Groži vērpta kokvilnas dzija, apsvilināta, caur stērķeli vilkta un uz spolītēm uztīta.
- nodalīt Grupējot nošķirt, atdalīt atsevišķi (no ka).
- izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt.
- klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem.
- krausēt Grūst, mīdīt kājām; ar kuļamo velteni uz klona grūst miežu akotus; beržot dalīt nost (parasti akotus).
- kriminālaborts Grūtniecības mākslīga pārtraukšana ārpus ārstniecības iestādēm, ko izdarījusi persona, kurai nav atbilstošas medicīniskās izglītības, vai arī pastāv kontrindikācijas aborta izdarīšanai.
- pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties.
- nogrūst Grūžot (piestā), sasmalcināt; arī grūžot (piestā), atdalīt (graudiem apvalku).
- gaišs Gudrs, attīstīts; arī tikumisks; arī izglītots.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga.
- nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu.
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim.
- tikt Gūt iespēju piedalīties, strādāt, mācīties, ko izmantot vai ar ko darboties.
- blokingģenerators ģenerators, kas pats atslēdzas, veidots tā, lai radītu atdalītus vienādi virzītus impulsus.
- alidāde Ģeodēzijā un astronomijā lietoto leņķu mērīšanas instrumentu (teodolīta u. c.) daļa - lineāls vai aplis, kas atrodas uz vienas ass ar limbu.
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
- Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis.
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi.
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums.
- Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens.
- Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli.
- Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti.
- zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali.
- akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans.
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām.
- svārstību spektrs harmonisko svārstību kopums, kādā var sadalīt attiecīgo salikto svārstību.
- urohematīns Hematīna metabolīts urīnā.
- lizolecitīns Hemolītiska viela, iegūta no lecitīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības.
- lizokefalīns Hemolītiska viela, kas iegūta no kefalīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības.
- streptodornāze Hemolītisko streptokoku enzims, kas katalīzē dezoksiribonukleīnskābes depolimerizāciju.
- streptokināze Hemolītisko streptokoku enzīms, kas katalizē plazminogēna pārvēršanu plazmīnā.
- streptoleikocidīns Hemolītisko streptokoku toksīns, kas noārda leikocītus.
- heterohemolizīns Hemolītisks amboceptors, dabisks vai radies imunizācijas ceļā; darbīgs pret svešas sugas eritrocītiem.
- hemotoksīns Hemolītisks eksotoksīns.
- konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības).
- sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu.
- gibsīts Hidrargilīts - viens no boksītus veidojošiem minerāliem, balts, pelēcīgs, zaļgans, sārts, plākšņveida vai stabveida kristāli, arī zemjaini agregāti.
- hidrosadalītājs hidroiekārtā lietojams sadalītājs; biežāk lieto bīdāmo un grozāmo plūsmdaļu sadalītāju; hidrauliskais sadalītājs.
- esterāze Hidrolāžu klases fermenti, katalīzē esteru hidrolītisku šķelšanos.
- katepsīni Hidrolāžu klases proteolītiskie fermenti, katalīzē peptīdsaišu hidrolīzi peptīdos un olbaltumvielās.
- adipolīze Hidrolītiska tauku šķelšana sagremošanas procesā ar fermentu līdzdalību.
- hidrolizēties Hidrolīzē (1) sadalīties sastāvdaļās.
- hidrauliskais sadalītājs hidrosadalītājs.
- ceolitizācija Hidrotermāls metasomātisks process, kurā veidojas ceolīti.
- biezkāte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Inoloma").
- gļotpēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Myxacium").
- gļotgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Phlegmacium").
- jostene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Telamonia").
- Patala Hindu mitoloģijā - pazemes valstība, kas sadsalīta septiņos reģionos, kuros mīt dažādas dievības, kuras nostājas pret debesu dieviem.
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
- Euphrasia chitrovoi Hitrovas žibulītis.
- Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
- elektrohonēšana Honēšanas veids, kurā sagatavi ievieto elektrolītā, pieslēdz anodam, bet hongalvu - katodam, apstrādāto virsmu pulējot, var iegūt spoguļvirsmu.
- mezoksālskābe HOOCCOCOOH, ketodikarbonskābe, izdalīta hidrāta veidā, rodas aloksāna hidrolīzes procesā.
- neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi.
- horohromatisks Horohromatiskā karte - karte, kurā attēlotā teritorija ir sadalīta zonu sērijās un katra no sērijām iekrāsota vai iesvītrota.
- chrīzolits Hrizolīts.
- heterohromiskais ciklīts hronisks vienas acs ciklīts, kas depigmentē varavīksneni un rada atšķirību acu krāsā.
- Huebbenetshof Ibenetes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule.
- grienvaldieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Grienvalde" (tagad - "Zālīte") iedzīvotāji.
- zālieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Zālīte" iedzīvotāji.
- zālītieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Zālīte" iedzīvotāji.
- Grienvalde Iecavas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Zālīte" bijušais nosaukums.
- iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
- kategorizēt Iedalīt kategorijās; padarīt par kategoriju.
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.).
- paragrafēt Iedalīt rakstu paragrāfos.
- iešķirot Iedalīt, nolikt pareizajās vietās.
- iedailināt Iedalīt.
- uzdalīt Iedalīt.
- iedaliena Iedalītais īpašums; iedalītā daļa.
- uzdot Iedot tūlītējai uzģērbšanai (apģērbu, apģērba gabalu).
- sliznēt Iedzert, plītēt.
- akoreja Iedzimts acs zīlītes trūkums.
- aizspīlēt Iedzīt ķīlīti, iestiprināt cirvim kātu.
- sociālās grupas iedzīvotāju sociālie slāņi ar līdzīgu stāvokli vai prestižu, ko parasti nosaka pēc tādiem kritērijiem, kā izglītība, nodarbošanās un ienākumi.
- pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
- izglītoties Iegūt izglītību, zināšanas.
- pasamācīties Iegūt izglītību.
- pasavuicīties Iegūt izglītību.
- atlīt Ielīt, salīt (atpakaļ).
- apvillāt Ielocīt viscaur uz iekšu (patronas čaulītes atvērtā gala malas).
- tālākizglītība Iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām.
- plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai); iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku.
- ieredīt Ierādīt - atļaut izmantot, nodot lietošanā; arī iedalīt (zemi).
- nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
- būt Ierasties, doties; ierasties, lai piedalītos.
- pusautomātiskā sile ierīce ar barības uzkrāšanas tilpni; barība silē iebirst pati vai dzīvniekam nospiežot ierīces mēlīti.
- menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē.
- rokas lote ierīce dziļuma noteikšanai (mērīšanai), kas sastāv no noteiktās iedaļās sadalītas garas līnes un svina atsvara ar iedobu apakšdaļu (tajā iespiesti liellopu tauki, pie kuriem pielīp grunts paraugi).
- kurināma elements ierīce ķīmiskās enerģijas tiešai pārveidošanai elektroenerģijā, jonizējot un oksidējot kurināmo elektrolīta klātbūtnē (piemēram, kurināmais – ūdeņradis, oksidētājs – skābeklis); ierobežoti izmanto autonomās energoiekārtās.
- ežektors Ierīce šaujamieročos izšautās patronas čaulītes izsviešanai.
- pupillometrs Ierīce zīlītes diametra noteikšanai.
- elektromagnētiskais sūknis ierīce, ar kuru pārsūknē šķidrus metālus un elektrolītus, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu.
- radioizotopiskais termoelektroģenerators ierīce, kas radioaktīvo izotopu sabrukšanas izdalīto siltumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
- sadales skapis ierīce, kas sadala, piemēram, elektriskās strāvas piegādi; sadalītājs (2).
- oftalmodiafanoskops Ierīce, ko lieto acābola sienas caurgaismošanai, novērojot zīlītes refleksu, piem., lai pārliecinātos, vai acī nav audzējs.
- ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos); piedalīties (domu apmaiņā).
- ieauroties Iesākt aurot un tūlīt pārstāt.
- iebaukšķēties Iesākt baukšķēt un tūlīt apklust.
- iebauroties Iesākt baurot un tūlīt apklust; iemauroties.
- ieblarkšēties Iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieblarkšķēties Iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieblaukšēties Iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieblaukšķēties Iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieblēties Iesākt blēt un tūlīt apklust.
- iebrakšēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrākšēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrākšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrāzmoties Iesākt brāzmot un tūlīt pārstāt.
- aizbrēkties Iesākt brēkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebrēkties.
- aizbrīkšēties Iesākt brīkšēt un tūlīt pārstāt; iebrīkšēties.
- aizbrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt; iebrikšķēties (biežāk).
- aizbrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt; iebrīkšķēties.
- aizbrikšēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrikšēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebruikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrīkšēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrīkstēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iešņikstēties Iesākt brīkšķēt vai brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebriukšķēties Iesākt briukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust (par Zirgu).
- aizbubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebubināties.
- iebūkšēties Iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebūkšķēties Iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebuldurēties Iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru).
- ieburbulēties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
- ieburbuļoties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
- ieburkšēties Iesākt burkšēt (1) un tūlīt pārstāt.
- ieburkšķēties Iesākt burkšķēt (1) un tūlīt pārstāt.
- aizčabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečabēties.
- iečabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt.
- iečabināties Iesākt čabināties un tūlīt pārstāt.
- iečakstēties Iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko).
- iečakstināties Iesākt čakstināt (1) un tūlīt pārstāt.
- iečarkstēties Iesākt čarkstēt un tūlīt pārstāt (parasti par vistām).
- aizčaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečaukstēties.
- iečaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt.
- iečēkšēties Iesākt čēkstēt un tūlīt pārstāt.
- iečerkstēties Iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečērkstēties Iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- aizčiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečiepstēties.
- iečiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust.
- aizčīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečīkstēties.
- aizķīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; iečīkstēties.
- iečīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizčinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečinkstēties.
- iečinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust.
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
- aizčirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečirkstēties.
- iečivināties Iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečūkstēties Iesākt čūkstēt un tūlīt pārstāt.
- iečukstēties Iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt.
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas).
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par šķidrumu).
- iedīkties Iesākt dīkt un tūlīt pārstāt (par dažiem kukaiņiem).
- iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties.
- aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedrebēties.
- aizducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieducināties.
- ieducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt.
- iedūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust (parasti par baložiem).
- aizdūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedūdoties.
- iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); iesākt dūkt un tūlīt pārstāt.
- aizdunēties Iesākt dunēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedunēties.
- iedungoties Iesākt dungot; iesākt dungot un tūlīt apklust.
- iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
- iedziedāties Iesākt dziedāt (par dažiem putniem); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
- ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas; iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
- aizdziedāties Iesākt dziedāt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedziedāties.
- iedžinkstēties Iesākt džinkstēt un tūlīt pārstāt.
- ieelsties Iesākt elst; iesākt elst un tūlīt pārstāt.
- iegāgināties Iesākt gagināt un tūlīt apklust.
- iegagināties Iesākt gāgināt un tūlīt apklust.
- aizgārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegārgties.
- iegārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust.
- iegaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust (parasti par suni, vilku).
- aizgaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegaudojies.
- aizgrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegrabēties.
- iegrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt.
- iegrabināties Iesākt grabināties un tūlīt pārstāt.
- iegrandēties Iesākt grandīt un tūlīt pārstāt.
- iegrauties Iesākt graut 2(1) un tūlīt pārstāt.
- ieguldzēties Iesākt guldzēt un tūlīt pārstāt.
- iegulgoties Iesākt gulgot un tūlīt pārstāt.
- aizgurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegurkstēties.
- iegurkšēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
- iegurkšķēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
- iegurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieīdēties.
- ieīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust.
- aizkāsēties Iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekāsēties.
- iekaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku).
- aizkaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekaukties.
- aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabēties.
- ieklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt.
- aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabināties.
- ieklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt.
- aizkladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekladzināties.
- iekladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust.
- ieklaigāties Iesākt klaigāt un tūlīt apklust.
- ieklakstēties Iesākt klakstēt un tūlīt pārstāt.
- ieklakšēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieklakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklaudzēties.
- ieklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt.
- ieklauvēties Iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt.
- ieklepoties Iesākt klepot un tūlīt pārstāt.
- aizkliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekliegties.
- iekliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust.
- ieklinkšēties Iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieklinkšķēties Iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieklukstēties.
- ieklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust.
- aizknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakstēties.
- ieknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt.
- aizknakšēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties.
- aizknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties.
- ieknakšēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknaukstēties Iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt.
- aizknaukšēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties.
- aizknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties.
- ieknaukšēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknikstēties Iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt.
- aizknikšēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties.
- aizknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties.
- ieknikšēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknosīties Iesākt knosīties un tūlīt pārtraukt.
- ieknukstēties Iesākt knukstēt un tūlīt apklust.
- iekņudēties Iesākt kņudēt un tūlīt pārstāt.
- aizkrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrakstēties.
- iekrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt.
- aizkrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrakšķēties.
- iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- aizkrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrākties.
- iekraukāties Iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt.
- iekraukstēties Iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt.
- iekraukšēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekstēties Iesākt krekstēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšķināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
- iekrikstēties Iesākt krikstēt un tūlīt pārstāt.
- iekrikšēties Iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekriukšēties Iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust.
- iekriukšķēties Iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust.
- iekūkoties Iesākt kūkot un tūlīt apklust (par dzeguzi).
- iekunkstēties Iesākt kunkstēt un tūlīt apklust.
- aizkurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkstēties.
- iekurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust.
- aizkurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkšķēties.
- iekurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust.
- iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iekutēties Iesākt kutēt un tūlīt pārstāt.
- iekvarkšķēties Iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt.
- iekvarkstēties Iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt.
- iekviekties Iesākt kviekt un tūlīt apklust.
- ieķaukstēties Iesākt ķaukstēt un tūlīt apklust.
- ieķērkstēties Iesākt ķērkstēt un tūlīt apklust.
- ieķērkties Iesākt ķērkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
- ielīties Iesākt līt un turpināties ilgstoši.
- ielīņāt Iesākt līt.
- ielīt Iesākt līt.
- iemauroties Iesākt maurot un tūlīt apklust.
- iemauties Iesākt maut un tūlīt apklust.
- iemirkšķināties Iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt.
- iemurkšēties Iesākt murkšēt un tūlīt pārstāt.
- iemurkšķēties Iesākt murkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iemurmināties Iesākt murmināt un tūlīt pārstāt.
- iemurmuļoties Iesākt murmuļot un tūlīt pārstāt.
- ieniezēties Iesākt niezēt un tūlīt pārstāt.
- aizņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust: _(biežāk)_ ieņaudēties.
- ieņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust.
- ieņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt apklust.
- aizņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieņerkstēties.
- ieņirgties Iesākt ņirgt un tūlīt pārstāt.
- ieņirkstēties Iesākt ņirkstēt un tūlīt pārstāt.
- ieņirkšēties Iesākt ņirkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieņurdēties.
- ieņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust.
- ieņurkstēties Iesākt ņurkstēt un tūlīt apklust.
- ieņurkšēties Iesākt ņurkšēt un tūlīt apklust.
- ieņurkšķēties Iesākt ņurkšķēt un tūlīt apklust.
- ieņurrāties Iesākt ņurrāt un tūlīt apklust.
- iepakšēties Iesākt pakšēt un tūlīt pārstāt.
- iepakšināties Iesākt pakšināt un tūlīt pārstāt.
- iepakšķēties Iesākt pakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepakšķināties Iesākt pakšķināt un tūlīt pārstāt.
- ieparkšēties Iesākt parkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieparkšināties Iesākt parkšināt un tūlīt pārstāt.
- ieparkšķēties Iesākt parkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieparkšķināties Iesākt parkšķināt un tūlīt pārstāt.
- iepēkšēties Iesākt pēkšēt un tūlīt apklust.
- iepēkšķēties Iesākt pēkšķēt un tūlīt apklust.
- iesaistīties Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- aizpīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iepīkstēties.
- iepīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust.
- ieplarkšēties Iesākt plarkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieplarkšķēties Iesākt plarkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplerkšēties Iesākt plerkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieplerkšķēties Iesākt plerkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplīkšēties Iesākt plīkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplinkšēties Iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplinkšķēties Iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepliukšēties Iesākt pliukšēt un tūlīt pārstāt.
- iepliukšķēties Iesākt pliukšķēt un tūlīt pārstāt.
- saplivināties Iesākt plivināties un tūlīt pārstāt.
- ieplunkšēties Iesākt plunkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieplunčēties Iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplunkšķēties Iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepļerkšēties Iesākt pļerkšēt un tūlīt pārstāt.
- iepļerkšķēties Iesākt pļerkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepogoties Iesākt pogot un tūlīt apklust.
- iepukšēties Iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepukšķēties Iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
- aizraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieraudāties.
- ieraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt.
- ierēkties Iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
- aizrībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierībēties.
- ierībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt.
- aizrieties Iesākt riet un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierieties.
- ierieties Iesākt riet un tūlīt apklust.
- ierubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni).
- aizrubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierubināties.
- aizrukšēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties.
- aizrukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties.
- ierukšēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust.
- ierukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust.
- ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
- ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
- aizrūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierūkties.
- aizrunāties Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ierunāties.
- ierunāties Iesākt runāt; iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
- iesaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iekliegties.
- aizsaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iesaukties _(biežāk);_ iekliegties.
- iesēkties Iesākt sēkt un tūlīt apklust.
- aizsīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iesīkties.
- iesīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust.
- uzskulbināt Iesākt skandināt un tūlīt pārtraukt.
- aizskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskanēties.
- ieskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrabēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
- aizskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskrabināties.
- ieskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapstināties Iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšēties Iesākt skrapšēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšināties Iesākt skrapšināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšķēties Iesākt skrapšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšķināties Iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt.
- ieskribināties Iesākt skribināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrubināties Iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt.
- iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
- iesmilkstēties Iesākt smilkstēt un tūlīt apklust.
- iesmīnēties Iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt.
- iesparkšēties Iesākt sparkšēt un tūlīt pārstāt.
- iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iespiegties Iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku).
- iespindzēties Iesākt spindzēt un tūlīt pārstāt.
- iesprakstēties Iesākt sprakstēt un tūlīt pārstāt.
- iesprakšēties Iesākt sprakšēt un tūlīt pārstāt.
- iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iesprauslāties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
- iesprausloties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
- iesprikstēties Iesākt sprikstēt un tūlīt pārstāt.
- iespurkšēties Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iespurkšķēties Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iestenēties Iesākt stenēt un tūlīt apklust.
- iestrinkšēties Iesākt strinkšēt un tūlīt pārstāt.
- aizstrinkšēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties.
- aizstrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties.
- iestrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
- iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- aizsvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iesvilpties.
- aizšalkties Iesākt šalkt; iesākt šalkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešalkties.
- iešalkties Iesākt šalkt; iesākt šalkt un tūlīt pārstāt.
- iešķaudīties Iesākt šķaudīt un tūlīt apklust; īsi, viegli nošķaudīties.
- aizšķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešķindēties.
- iešķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt.
- iešļakstēties Iesākt šļāksiet un tūlīt pārstāt.
- iešļupstēties Iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt.
- iešmīkstēties Iesākt šmīkstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņakstēties Iesākt šņakstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- aizšņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešņākties.
- iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņukstēties Iesākt šņukstēt un tūlīt pārstāt.
- iešvīkstēties Iesākt švīkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizšvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešvirkstēties.
- iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt.
- ietarkšēties Iesākt tarkšēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
- ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
- aiztarkšēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietarkšķēties.
- aiztarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietarkšķēties.
- aiztaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ietaurēties.
- ietaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt.
- ietikšēties Iesākt tikšēt un tūlīt pārstāt.
- ietikšķēties Iesākt tikšķēt un tūlīt pārstāt.
- ietinkšēties Iesākt tinkšēt un tūlīt pārstāt.
- aiztinkšēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietinkšķēties.
- aiztinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietinkšķēties.
- ietinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ietirkšēties Iesākt tirkšēt un tūlīt pārstāt.
- ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ietrallināties Iesākt trallināt; iesākt trallināt un tūlīt apklust.
- ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
- aiztrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietrīcēties.
- ietrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
- aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties _(biežāk);_ aiztrīcēties, ietrīcēties.
- aiztrīsēt Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties.
- ietrīsuļoties Iesākt trīsuļot un tūlīt pārstāt.
- ietrokšņoties Iesākt trokšņot un tūlīt pārstāt.
- ietusnīties Iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt.
- ieūjināties Iesākt ūjināt un tūlīt apklust.
- ieurkšēties Iesākt urkšēt un tūlīt apklust.
- ieurkšķēties Iesākt urkšķēt un tūlīt apklust.
- aizvaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievaidēties.
- ievaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust.
- ievaimanāties Iesākt vaimanāt un tūlīt apklust.
- ievankšēties Iesākt vankšēt un tūlīt apklust.
- aizvankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievankšķēties.
- ievankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust.
- ievaukšēties Iesākt vaukšēt un tūlīt apklust.
- ievaukšķēties Iesākt vaukšķēt un tūlīt apklust.
- ievēkšēties Iesākt vēkšēt un tūlīt apklust.
- ievēkšķēties Iesākt vēkšķēt un tūlīt apklust.
- ievidžināties Iesākt vidžināt un tūlīt apklust.
- ievīpsnāties Iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt.
- ievirmoties Iesākt virmot un tūlīt pārstāt.
- aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievīteroties.
- ievīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust.
- aizvizēties Iesākt vizēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ievizēties.
- aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezibsnīties.
- iezuzēties Iesākt zuzēt un tūlīt pārstāt.
- aizzvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezvanīties.
- iezvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt.
- iezviegties Iesākt zviegt un tūlīt apklust.
- iežadzināties Iesākt žadzināt un tūlīt apklust.
- iežagoties Iesākt žagoties un tūlīt pārstāt.
- iežvadzēt Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
- iezvadzēties Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
- iežvadzēties Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
- iežvarkstēties Iesākt žvarkstēt un tūlīt pārstāt.
- iežvikstēties Iesākt žvikstēt un tūlīt pārstāt.
- iežvīkstēties Iesākt žvīkstēt un tūlīt pārstāt.
- iemērcēt Iesālīt (gurķus, sēnes).
- sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā; iesālīt (kā lielāku daudzumu).
- ietaisīt Iesālīt, iekonservēt, arī sagatavot ēšanai.
- iesūkstināt Iesālīt.
- iesūrot Iesālīt.
- iesasālīties Iesālīties.
- zardele Iesālīts anšovs.
- areola Iesarkans aplītis ap krūtsgalu, čūlu u. tml.
- svipastis Iesauka zīlītei.
- iecildināt Ieslavēt, ielielīt.
- startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
- iesolīties Iesolīt, apsolīt.
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
- budžetiestāde Iestāde, kas pilda sociālas, sadzīves, kultūras, izglītības vai citas ar ražošanu nesaistītas funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta vai no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
- sākumskola Iestāde, kurā tiek īstenotas pirmo četru klašu izglītības programmas, arī pamatskolu un vispāizglītojošo vidusskolu 1.-4. klase, pamatskolas 1. pakāpe.
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
- iesadzerties Iesūkties tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
- pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā (arī gājumā) iet bēru gājienā un apbedīt mirušo; piedalīties apbedīšanā.
- pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā iet bēru gājienā un apbedīt mirušo; piedalīties apbedīšanā.
- lāčot Iet, piedalīties lāču medībās.
- podpisatsja Iet, piekrist piedalīties kādā lietā.
- drēksties Ietiepīgi prasīt, lūgt, virsū plīties, tiepties.
- vecāku prasmes ietver bērnu fizisko un drošības vajadzību nodrošināšanu, mīlestības un pieķeršanās izrādīšanu, robežu noteikšanu un disciplīnas nodrošināšanu, izglītības iespēju sniegšanu, kā arī citus pienākumus.
- kils Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kefekelīts.
- mednieka sezonas karte ikgadējs dokuments, kas konkrētajā sezonā dod tiesības piedalīties medībās.
- onkovīruss Ikviens audzēju izraisošs, dezoksiribonukleīnaskābi saturošs "Oncovirinae" dzimtas vīruss; morfoloģiski tiek iedalīti četrās grupās (A, B, C un D).
- angiotensīns Ikviens hormonālais plazmas polipeptīds - vazopresors, kas radies, renīnam katalītiski šķeļot angiotensinogēnu.
- sažūrēt Ilgāku laiku nepārtraukti līt.
- pārsmidzināt Ilgāku laiku smalki līt un pārstāt līt.
- saplītēt Ilgāku laiku uzdzīvot, plītēt.
- salīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu); ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim).
- izdīžāties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
- izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
- atkolīt Ilgāku laiku, daudz lielīt, slavināt.
- izlīties Ilgāku laiku, daudz līt.
- izieties rotaļā ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļā.
- noplītēties Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2).
- sasmaldzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti, sīkām lāsēm līt.
- trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem.
- lietavāt Ilgi līt.
- priāpisms Ilgstoša, sāpīga dzimumlocekļa erekcija, ko izraisa patoloģiski stāvokļi (mielīts, leikoze, gonoreja u. c.).
- zūļot Ilgstoši (bet ne spēcīgi) līt.
- lietavot Ilgstoši līt.
- plumpēt Ilgstoši līt.
- šļampāt Ilgstoši līt.
- varkāties Ilgstoši līt.
- žeirāt Ilgstoši līt.
- žeirēt Ilgstoši līt.
- zlaņķēt Ilgstoši līt.
- žulgāt Ilgstoši līt.
- pļerrēt Ilgstoši un sīkām lāsēm līt.
- babu Indiešu tituls izglītotiem indiešiem, atbilst uzrunai "kungs".
- helvelskābe Indīga hemolītiska viela lāčpurnos ("Helvella esculenta").
- ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- fallins Indīgs hemolītisks zaļās mušmires "Amanita phalloides" glikozīds.
- midaleīns Indīgs ptomaīns, kas izdalīts no pūstošiem iekšējiem orgāniem; rada siekalošanos, midriāzi, temperatūras paaugstināšanos, sirds apstāšanos diastole.
- efemerīdas informācija par radionavigācijas satelītu sistēmas stāvokli, orbītu novirzi, mērījumu kļūdām un citiem parametriem.
- Eurydice Informācijas tīkls par izglītību Eiropā.
- dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.
- koreometrs Instruments zīlītes mērīšanai.
- pupillogrāfs Instruments, ar ko noteic acs zīlītes reakciju.
- dalīšanas cirkulis instruments, ar kuru doto nogriezni var sadalīt vienādās daļās vai attiecīgas reizes samazināt.
- desinteressement Intereses zaudēšana politikā: kādas valdības nodoms vairs nepiedalīties kādas noteiktas internās vai eksternās politikas problēmas risināšanā.
- sī Interjekcija, zīlītes dziesmas atdarinājums.
- interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem.
- interneta adrese IP adrese - skaitliska adrese, kas viennozīmīgi identificē katru datoru internetā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 192.100.81.101.
- kolārs Īpaša balta apkaklīte mācītāja amata kreklam.
- virtuve Īpaši iekārtota telpa ar plīti ēdienu gatavošanai.
- pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu.
- jumstiņš īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam), ar rievu vienā malā un nosmailinātu otru malu.
- iestāde īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas.
- sadalāmība Īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam.
- dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
- valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
- sumi Īpašs tintes irbulītis, kas gatavots no augu pigmenta un saistvielas un kuru lieto, pamērcējot tā galu ūdenī; izmanto kaligrāfijā un glezniecībā.
- irbine Irbene - divdīgļlapju koks vai krūmājs ar lēveraini dalītām lapām, baltiem čemurveida ziediem un sarkanām ogām.
- optiskā iridektomija iridektomija, lai veidotu jaunu zīlīti.
- irons Īriseļļas smaržīgā sastāvdaļa C13H20O, bezkrāsaina eļļa, stipri atšķaidītā veidā ož pēc vijolītēm.
- pārirt Irstot pārdalīties; irstot kļūt cauram, bojātam.
- Kormaks īru mitoloģijā - valdnieks, kuru jūras dievs bija aizvedis uz Apsolīto zemi (Solījumu zemi).
- īsseta Īsa seta (kātiņš, uz kura izaug sūnu sporu vācelīte).
- Euphrasia parviflora īsais žibulītis.
- uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt.
- uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties.
- pastrupināt Īsināt, apgraizīt, atdalīt galu.
- baitmultipleksēšana īslaicīga multipleksēšana, kuras rezultātā kanālam periodiski tiek izdalīts laiks viena baita pārraidei.
- izmaelīti islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti.
- tabligs Islāma misionāru kustība, kas izvērsusies pēc 1945. gada un cenšas islāmiskās atjaunotnes un reformu idejas novadīt līdz mazizglītotajiem.
- ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem.
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
- Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.).
- Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
- spilvainais žibulītis īsspilvu žibulītis.
- Euphrasia brevipila īsspilvu žibulītis.
- nobolīt Īsu brīdi bolīt un pabeigt bolīt.
- pabolīt Īsu brīdi bolīt.
- pabolīties Īsu brīdi bolīties.
- pasprēgāt Īsu brīdi līt (1).
- padzirkstēt Īsu brīdi, mazliet izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
- nodzirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
- brachytheciaceae Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta.
- brachythecium Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
- Weissia brachycarpa īsvācelītes veisija.
- pančeta Itāliešu virtuves ēdiens - iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
- parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri.
- izbozt Izbolīt (acis).
- sabolēt Izbolīt (acis).
- ieblīnēt Izbolīt acis.
- cildināties Izcelties, lielīties, dižoties.
- brukstalas Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
- brūkstalas Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
- brukstuli Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
- brukstuļi Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
- izstrutot Izdalīt (daudz vai visas) strutas (piemēram, par augoni).
- iztecēt Izdalīt (daudz vai visas) strutas, šķidrumu (par augoni, ķermeņa daļu).
- izdāļāt Izdalīt (daudz vai visu), atdot daudziem.
- izsvīst Izdalīt (ko) šķidruma veidā (par augiem).
- izgarot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
- iztvaikot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
- izsvīst Izdalīt (no organisma sviedrus), izdalīt (ko) sviedru veidā (no organisma).
- izvadīt Izdalīt (no organisma, tā daļām) - par orgāniem.
- atdalīt Izdalīt (no sevis).
- izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
- izšķirt Izdalīt (pēc kādām pazīmēm no kopuma).
- strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā.
- iztvanēt Izdalīt (spēcīgu smaržu).
- atbrīvot Izdalīt (vielu no kāda savienojuma).
- izskalot Izdalīt (vielu) no kāda maisījuma (par šķidrumu); izvadīt (vielu, piemēram, no organisma).
- detektēt Izdalīt (zemfrekvences svārstības) no modulētām augstfrekvences svārstībām.
- izkakāt Izdalīt ar izkārnījumiem.
- saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
- izsvīst Izdalīt daudz sviedru; intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
- dzirkstelēt Izdalīt dziksteles, sprēgāt, zvīļot.
- dzirksteļot Izdalīt dzirksteles.
- sīvot Izdalīt eļļu.
- puņķēt Izdalīt gļotas (puņķus) no deguna un ar tām nosmulēties.
- izmest kārtis Izdalīt kārtis (spēlei).
- medot Izdalīt nektāru (par augiem, ziediem).
- medāt Izdalīt nektāru, medus rasu u. tml. (par augiem).
- izkārnīties Izdalīt no organisma izkārnījumus.
- dzirkstēt Izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
- izapakalāties Izdalīt pakulas (piemēram, par linu dziju, auklu u. tml.).
- pienot Izdalīt pienu.
- šnorgāt Izdalīt puņķus.
- izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
- pasadalīties Izdalīt savā starpā.
- sūlāt Izdalīt serozu šķidrumu miesas pušumos.
- bezdēt Izdalīt smakojošas vēdera gāzes.
- nošķīst Izdalīt strutas (par augoni).
- atvirt Izdalīt sūkalas pievienotā biezpiena, rūgušpiena un karstuma iedarbībā (par pienu).
- sūkalāties Izdalīt sūkalas.
- sūkalot Izdalīt sūkalas.
- atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
- uzsulot Izdalīt sulu.
- atsveķoties Izdalīt sveķus.
- sveķāt Izdalīt sveķus.
- sūlāt Izdalīt šķidrumu, atdalīt mitrumu.
- kūpēt Izdalīt tvaiku (par ko karstu, piemēram, par šķidrumu).
- iztvaicēt Izdalīt tvaiku veidā (ko no vielas).
- iztvaikot Izdalīt tvaiku; izgarot.
- tvaikāt Izdalīt tvaikus.
- izstarot Izdalīt un izplatīt telpā (elementārdaļiņas).
- valgot Izdalīt valgumu, valgmi (piemēram, asaras).
- izsūlāt Izdalīt visu mitrumu (no tulznas).
- izdastīt Izdalīt, apdāvināt.
- izdalināt Izdalīt, izdāvāt, sadalīt.
- sabalvāt izdalīt, izdāvāt.
- padalīt Izdalīt, izdāvāt.
- izelpot Izdalīt, izplatīt (piemēram, mitrumu, smaržu); izdvest (3), izdvašot (1).
- izdvest Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, karstumu).
- izdvašot Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu); izdvest (3).
- iztvaikot Izdalīt, izplatīt (smaržu, smaku).
- izgarot Izdalīt, izplatīt (smaržu).
- izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā.
- distribuēt Izdalīt, sadalīt.
- ķēzt Izdalīt, sadalīt.
- macerēties Izdalīties (no augiem) šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra (par vielām).
- izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
- izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
- atlēkt Izdalīties (par krēpām).
- izriesties Izdalīties (parasti par sviedriem).
- izriezties Izdalīties (parasti par sviedriem).
- ņirbēt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
- ņirbt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
- izpienot Izdalīties augu šūnsulai.
- sapienēt Izdalīties augu šūnsulai.
- šņergļāties Izdalīties no deguna (par gļotainu šķidrumu lielākā daudzumā); būt tādam, kam izdalās no deguna daudz gļotaina šķidruma.
- izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
- nogulsnēties Izdalīties no šķīduma nogulšņu veidā.
- izvilkties Izdalīties šķīdinātājā (par vielu).
- izsvīst Izdalīties šķidruma veidā (no augiem).
- nosastīgāties Izdalīties un nostiepties (par gļotām).
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem); tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
- zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem); kvēlot (2).
- kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
- rūsganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar sava rūsgano krāsu.
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu; kļūt baltam.
- dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu; melnēt (2).
- melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
- raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raibot (1).
- raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raiboties (1).
- rudot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu.
- rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
- sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sarkaņot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot (2).
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties (2).
- sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
- sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu; sudrabot (2).
- sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu; sudraboties.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu; zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu; zeltoties.
- zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
- zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; kļūt vai būt zilam; arī zilgot.
- zilēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; zilot.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgot.
- tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu; tumst (2).
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- balēt Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu); balot (1).
- balot Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu).
- gaismot Izdalīties, būt redzamam (uz tumšāka fona).
- balot Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
- balsnīt Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
- ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- lāsēt Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm.
- lāsot Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm.
- padakstīt Izdāļāt; padalīt (vienam otram).
- smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
- rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
- rokas (arī nagus) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
- traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
- triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
- komercizglītība Izglītība, ko iegūst komercskolā, komercinstitūtā u. tml.
- pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
- pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs.
- pašizglītība Izglītība, ko iegūst, mācoties patstāvīgi.
- reālizglītība Izglītība, kurā galv. vērību pievērš praktiskajiem priekšmetiem -mat., dabas zin. un modernajām valodām.
- bilingvālā izglītība izglītība, kuras ieguvē mācību procesā tiek lietotas divas mācībvalodas.
- klasiskā izglītība izglītība, kuras pamatā ir sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras studijas.
- politehniskā izglītība izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
- gara gaisma izglītība, zināšanas.
- garagaisma Izglītība, zināšanas.
- skola Izglītība.
- škola Izglītība.
- IDA Izglītības darbinieku arodbiedrība.
- superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- apliecība par pamatizglītību izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības programmas apguvi.
- atestāts par vispārējo vidējo izglītību izglītības dokuments, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi.
- pašizglītošanās Izglītības iegūšana, mācoties patstāvīgi.
- tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana.
- skolojums izglītības iespēju nodrošināšanas rezultāts, [skološanas]{s:523} rezultāts
- seminārs Izglītības iestāde, kas sagatavo skolotājus (dažās valstīs), arī reliģisku organizāciju amatpersonas.
- speciālā skola izglītības iestāde, kurā izglītojamie ar speciālām vajadzībām var apgūt speciālās izglītības programmas.
- pepinjēra Izglītības iestāde.
- pagarinātās dienas grupa izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām.
- IM Izglītības ministrija.
- pirmsskolas izglītība izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei.
- pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.
- augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai.
- IP Izglītības pārvalde (reģ.).
- mācību stundu (nodarbību) slodze izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits mācību nedēļā.
- vērtējums Izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums.
- sociālā korekcija izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm.
- pedagoģiskā korekcija izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā, kurām nepieciešams papildināt zināšanas pamatizglītības programmas ietvaros.
- mācību priekšmeta vai kursa programma izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu.
- mācību līdzekļi izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas.
- ISEC Izglītības satura un eksaminācijas centrs (Izglītības un zinātnes ministrijā).
- ISAP Izglītības sistēmas attīstības projekts.
- neizglītība Izglītības trūkums.
- timsība Izglītības trūkums.
- veselības izglītība izglītības un informācijas sniegšana cilvēkiem, lai viņi vairāk zinātu par savu veselību un rūpētos par to.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- IZM Izglītības un zinātnes ministrija.
- IVI Izglītības valsts inspekcija.
- izglītošana izglītības, zināšanu došana, intelektuālo spēju, fizisko iemaņu attīstīšana
- izglītošanās izglītības, zināšanu iegūšana
- dailēt Izglītot apmācot un audzinot.
- pandits Izglītota brahmaņa tituls Indijā.
- zilzeķe Izglītota, bet garlaicīga sieviete.
- smalkai Izglītotam cilvēkam raksturīgi (piemēram, runāt, censties runāt atbilstoši literārajai valodai).
- skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē.
- izskoloties Izglītoties; arī izmācīties (1).
- baudīt izglītību izglītoties.
- kulturāls Izglītots, garīgi bagāts.
- gaišīgs Izglītots; arī saprātīgs.
- skolīgs Izglītots.
- pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
- īsklips izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs video, kas tiek izplatīts dažādās lietotnēs un sociālās tīklošanās vietnēs un kas nav garāks par 60-90 sekundēm
- iet Izkrist (par matiem, spalvu); lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
- apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt.
- izlopot Izkropļot, padarīt neglītu.
- kūra Izkulti graudi, kas vēl nav atdalīti no pelavām.
- cauruļizlādnis Izlādnis ar lokdzēses kameru, kurā strāvu pārtrauc no kameras loka iedarbībā izdalītās gāzes.
- ķēzgāties Izlaidīgi un neglīti ēst.
- izdižīties Izlepoties, izlielīties.
- izcildināt Izlielīt.
- izdaudzināt Izlielīt.
- izkolīt Izlielīt.
- izdiršāties Izlielīties, izrādīties.
- izakolīties Izlielīties.
- izalielīties Izlielīties.
- izapausties Izlielīties.
- izateikties Izlielīties.
- izdaudzināties Izlielīties.
- izplātīties Izlielīties.
- izteikties Izlielīties.
- nosapausties Izlielīties.
- nolīt Izlīstot atdalīties nost (par daļu).
- izlīties Izlīt (4).
- izplīkšķēt Izlīt, izklīst, pāriet.
- ismailīti izmaelīti.
- brontotērijs Izmiris nepārnadžu kārtas zīdītājs, līdzīgs degunradzim, gandrīz ziloņa lielumā, dzīvojis paleolītā.
- nummuliti izmirusi foraminīferu ģints ar kaļķainu lēcveidīgu čaulu, kas sastāv no sīkām, spirālē ap centru novietotām kamerām, līdz 107 cm diametrā, vislielāko izplatību sasniedza eocēnā; numulīti.
- orthoceras Izmirusi galvkāju ģints "Orthoceratidae" dzimtā ar garu, taisnu, šķērsgriezumā apaļu, kamerās sadalītu čaulu.
- ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām.
- pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas.
- tabulata Izmirusi koraļļu grupa, kuras kolonijas sastāv no prizmatiskām vai apaļām kaļķa caurulītēm, kas pieskaras tieši viena otrai.
- pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte.
- bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu.
- numulīti Izmiruši jūras organismi ar lielām kaļķa čaulām; veido t. s. numulītu kaļķakmens slāņus.
- ortoceratīti Izmirušu galvkāju dzimta ar taisnu čaulu, kas sadalīta kamerās, līdz 5 cm gari; dzīvoja pirms 550-200 mlj gadu.
- šiki Iznesīgi, glīti.
- izcīpslot Izņemt cīpslas, atdalīt cīpslas no gaļas, aknām u. c.
- izkaulot Izņemt, atdalīt kaulus.
- dalīšanas izpildietaise izpildietaise dalīšanai; galvenās sastāvdaļas ir pārvietojumu normējošais loceklis - dalītājdisks, lineāls, limbs u. c.
- portato Izpildījuma veids, kas ir vidējs starp "legato" un "staccato": visas skaņas tiek izpildītas viegli akcentēti un ir atdalītas cita no citas ar nelielām "elpas" pauzēm.
- izaplatīties Izplātīties; izlielīties.
- izķedināt Izplucināt - plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu).
- kosīt Izplucināt - plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu).
- lekties Izrādīt iedomību; lielīties.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
- izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties.
- izļurbāties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi.
- zīlot Izrotāt, izšūt ar pērlītēm, spīguļiem.
- izsūrēt Izsālīties.
- begans Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
- begona Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
- begonis Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
- begons Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
- begune Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
- beguns Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
- maktīgs Izskatīgs, glīts (par cilvēku).
- konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
- piesitums Izsolēs lietots termins, kas apzīmē izsolītāja āmura piesitienu, ar to atvietojot paziņojumu, ka vairāksolījums pieņemts un lieta ir pārdota izsolē.
- aukcijonators Izsolītājs, ūtrupnieks.
- griezinis Izsukātas vilnas ritulītis.
- osmols Izšķīdušās vielas molekulmasa gramos, kura dalīta ar jonu vai daļiņu skaitu, kādās viela disociējusi šķīdumā.
- ērst Izšķirt, ārdīt, atdalīt.
- savārīties izšķīst, sadalīties verdošā ūdenī.
- pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt); arī piesolīties.
- iznērst Izvadīt, izdalīt (ikrus, olas).
- atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.); nepiedalīties, norobežoties.
- norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- sastigot Izveidojot vairākas, daudzas stigas, sadalīt (mežu).
- uzcepurot Izveidot un uzlikt virsējo pārklājumu (par labības statiņu augšējo, nosedzošo kūlīti).
- izglītot Izveidot, izkopt, padarīt glītu.
- izkrist Izveidoties (kādā veselumā) un izdalīties (no tā).
- nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs.
- nipelis Izvirzījums īsas caurulītes veidā, piem., ziežvielu, gaisa u. c. ievadīšanai.
- iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
- sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilgu laiku varētu piedalīties tāljūras sacīkstēs.
- pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
- pedicularis Jāņeglītes - cūknātru dzimtas ģints.
- pļaveglītes Jāņeglītes ("Pedicularis").
- purveglītes Jāņeglītes.
- Erithacus akahige Japānas sarkanrīklīte.
- Ame Tokotači japāņu mitoloģijā — viena no septiņām dievībām, kas parādījās Visumā tūlīt pēc pirmās dievu triādes.
- Neptune Jauna Eiropas programma tehnoloģiju izmantošanai izglītībā.
- Aster novae-angliane Jaunanglijas miķelīte.
- Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam.
- gremzda Jaunās koksnes kārtas tūlīt zem mizas.
- liepkauls Jaunas liepas koks, kam ir atdalīta miza.
- Aster novi-belgii Jaunbeļģijas miķelīte.
- puorkosys jaunbrūvēta alus daļa tūlītējai izlietošanai.
- jlat. Jaunlatīņu literatūra - latīņu valodā sarakstā līteratūra pēc 7. gs., kad pati valoda vairs netika lietota sadzīvē, bet tikai rakstos, un tika radīta arī jauna terminoloģija.
- ķīļēks Jauns kuilis; kuilītis.
- šuka Jauns, glīts zirgs vai kumeļš.
- zālainie spraudeņi jaunu mātesaugu 5-6 cm garu nepārkoksnējušos dzinumu daļas ar 1-3 pumpuriem; vislabāk apsakņojas koku un krūmu ziedēšanas laikā atdalīti spraudeņi.
- urraciņš Jautra ballīte, deju vakars.
- kaut kurā brīdī pareti jebkurā brīdī; tūlīt.
- kaut kurā brīdī jebkurā brīdī; tūlīt.
- perifērijas ierīce jebkura datu apstrādes sistēmas ierīce, kas parasti konstruktīvi atdalīta no datora un nodrošina sistēmas ārējos sakarus vai rada papildu iespējas; ārējā ierīce.
- pamata sociālie pakalpojumi jēdziens, ar kuru apzīmē tādus publiskā sektora nodrošinātos pakalpojumus, kuriem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem: tie ir primārā veselības aprūpe, pamatizglītība, pensijas un pabalsti, mājoklis, dzeramais ūdens un sanitārija.
- labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi.
- funkcionālais analfabētisms jēdziens, ko attiecina uz nepietiekamu rakstpratības un rēķinpratības apguvi, kas būtiski ierobežo cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas un mazina iespējas piedalīties sociālajās aktivitātēs.
- slīterānieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji.
- slīterēnieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji.
- Sleitarāni Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" nosaukuma variants.
- saulīšnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
- saulītnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
- esteru-aldehīdu frakcija jēlspirta rektificēšanā atdalītā, par etilspirtu vieglāk gaistošo savienojumu daļa.
- Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs.
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
- kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā.
- kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
- cicits Jūdaismā kulta piederums, auklas ar pušķiem talīta stūros.
- akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos.
- rust jukt, dalīties.
- jumeklis Jumiķa dēlītis salmu kūlīšu novietošanai.
- šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš.
- Inera šaurums jūras šaurums Lielbritānijā, Litlminča austrumu daļā, kas, kopā ar Slītas šaurumu, atdala Skajas salu no pārējās Skotijas.
- Pomatoschistus microps jūrasgrundulītis.
- valststiesības Juridiskās izglītības mācību kurss.
- Aster tripolium jūrmalas miķelīte.
- Odontites litoralis jūrmalas sārtžibulītis.
- jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā.
- Viola littoralis jūrmalas vijolīte.
- filigrāns Juvelierizstrādājums (no tievām, vītām zelta, sudraba, vara vai cita metāla stieplītēm), kas atgādina mežģīnes.
- izpildīšana kā (ieplānota, uzdota, apsolīta) veikšana, īstenošana
- audzin Kā audzin saaudzis - ļoti cieši klāt; tā, ka nevar atdalīt, nošķirt; (garīgi) ļoti tuvs, radniecisks.
- koaksiālais kabelis kabelis, ko veido divi ar izolāciju atdalīti vadītāji, no kuriem viens ir centrālais vads, kuru apņem ar izolācijas slāni atdalīts otrs lielāka diametra cauruļvads vai vadu pinums.
- zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
- disproporcionēties Kādam molekulu veidam sadalīties divu citu veidu molekulās.
- vads Kādam nodalīts zemes gabals.
- vadus Kādam nodalīts zemes gabals.
- saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" kādas interešu grupas uzdodamo jautājumu saraksts, kurā ir arī atbildes, un tas parasti tiek noformēts kā dalīta ziņojumdēļa sistēma, kuru var izmantot interneta lietotāji.
- plenārsapulce Kādas koleģiālas likumdevējas, pārvaldes vai tiesu iestādes sapulce, kurā var piedalīties visi šīs kolēģijas locekļi.
- uzkūdīšana kādas personas fiziska vai psihiska ietekmēšana, kas vērsta uz to, lai citā personā radītu apņemšanos izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai piedalīties tajā.
- tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
- dalītais kadrs kadrs, kurā vienā laikā redzami vairāki savstarpēji atdalīti dažādi attēli.
- nobīle Kāds augs (ar zilganiem ziediem, bez smaržas, līdzīgs vijolītei, bet ar gaišākiem ziediem).
- mullis Kāds, kam ir neglīta seja.
- gremeklis Kāds, kas ir neglīts; resns cilvēks.
- zamba Kāds, kas ir neglīts.
- šoturks Kāds, kurš ir biezi saģērbies kažokā ar apsaiti un tādējādi ne sevišķi glīti izskatās.
- šmarla Kāds, kurš neglīti strādā.
- padalīt Kādu brīdi dalīt.
- pārmirdzināt Kādu brīdi nedaudz līt ierobežotā platībā.
- paplītēt Kādu laiku dzīrot, plītēt.
- samergot Kādu laiku lēnām līt sīkām pilēm.
- samargot Kādu laiku lēnām līt.
- nožūrāt Kādu laiku nepārtraukti līt un pabeigt līt.
- sašļākāt kādu laiku nepārtraukti vienlaicīgi līt un snigt.
- papuvnīca Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra").
- trūkumzāle Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra").
- Herniaria gabra kailā trūkumzālīte.
- terciārs kainozoja ēras priekšpēdējais periods, tiek iedalīts divos patstāvīgos periodos - paleogēnā un neogēnā.
- streijāt Kaisīt ar sāli; sālīt.
- koiba Kāja (parasti liela, neglīta).
- cervikālais mielīts kakla daļas mielīts ar roku muskuļu atrofiju un kāju spastisku paralīzi.
- Campylorhynchus brunneicapillus kaktusu paceplītis.
- kalcipielīts Kalkulozs pielīts.
- cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
- gotiņa Kalmes ziedvālīte.
- Erithacus pectoralis kalnu rubīnrīklīte.
- Viola montana kalnu vijolīte.
- Parus rufonuchalis kalnu zīlīte.
- Euphrasia montana kalnu žibulītis.
- bandzeme Kalpam iedalīts zemes gabals, līdums.
- nokalt Kaļot atdalīt nost.
- atkalt Kaļot atdalīt.
- kamēlīte Kamēlītis.
- kamēļmuša Kamēlītis.
- Psathyrella candolleana Kandola spīgulīte.
- kanula Kanile, caurulīte, doba adata šķidruma ievadīšanai ķermenī vai izsūkšanai no ķermeņa dobumiem.
- apkapāt Kapājot atdalīt (no visām vai vairākām pusēm).
- nokapāt Kapājot atdalīt nost.
- atkapāt Kapājot atdalīt.
- kapers kapera - garšviela, kaperas ("Capparis") ziedpumpuri vai sālīti nenobrieduši augļi.
- kāpers Kapera - garšviela, kaperas ziedpumpuri vai sālīti nenobrieduši augļi.
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.
- dalībnieks Kapitālsabiedrības akciju vai kapitāla daļu un kooperatīvās sabiedrības paju īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē.
- bornāža Kapteiņa tiesības (atkarā no viņa izglītības) vadīt kuģus jūrā ne tālāk par 15 jūras jūdzēm no piederības ostas.
- Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama.
- Anthoscopus minutus Kapzemes somzīlīte.
- platais Kārava dūzis vai desmitnieks (zolītē).
- tefilins Kārbiņa, kurā ielikts rullītis ar tekstu no Toras.
- karmelītu spirts karmelītu 17. gs. tirdzniecībā ievestais spirts, kas sastāv no 150 daļām alkohola, 250 daļām ūdens, 14 daļām melisas, 12 daļām citronu mizu, 6 daļām muskata riekstu 3 daļām kanēļa mizu un 3 daļām nagliņu.
- karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu).
- observanti Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa atzarojums, kas pēc 1432. g. reformām paturēja stingrākos noteikumus.
- konventāļi Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa nozarojums, kas 1432. g. mīkstināja šī ordeņa noteikumus.
- sufragans Karolingu laikos apzīmējums diecēzes bīskapam, kas pakļauts baznīcas provinces priekšniekam metropolītam; arī palīgbīskaps.
- oncophorus Kārpvācelītes.
- iztecināt taukos karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
- sprukstis Karsti pelni ar gruzdošām oglītēm.
- pakaļroka Kāršu spēles dalībnieks, kas atrodas pa labi no kāršu dalītāja.
- pārvades vilciens kārtējais kravas vilciens, kas paredzēts vagonu nosūtīšanai no vienas mezgla stacijas uz citu un tiek apkalpots ar speciāli izdalītām lokomotīvēm.
- pūli Karteļa tipa monopolistiskas apvienības uz laiku, kurās visu dalībnieku peļņa nonāk kopējā fondā un pēc tam tiek sadalīta viņu starpā iepriekš noteiktās proporcijās.
- panckars Kas slikts, neglīts (piem., par apģērbu); kankars.
- skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
- skribt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
- piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā.
- nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
- Psathyrella spadicea kastaņbrūnā spīgulīte.
- raušīt kašāt, dalīt, vilkt.
- nokāst Kāšot atdalīt nost, parasti novārījumu (no kā).
- nokāšas Kāšot atdalītie biezumi.
- seta Kātiņš, uz kura izaug sūnu sporu vācelīte.
- timpāns Katla formas bungas ar regulējamu skaņas augstumu; spēlē ar īpašām vālītēm.
- kūriālisms Katoļu baznīctiesiskā sistēma, kas pāvesta ideju un varu uztver un baznīcpolītiski izmanto vienpusīgas centralizācijas virzienā, koncentrējot visu noteikšanu Romas kūrijas rokās.
- piāristi Katoļu klēriķu ordenis jaunatnes audzināšanai un izglītībai.
- cilvēktiesības Katra cilvēka pamatbrīvības un tiesības (tiesības uz dzīvību, brīvību, izglītību, vienlīdzību likuma priekšā, tiesības uz pārvietošanās, ticības, biedrošanās un informācijas apmaiņas brīvību, tiesības uz pilsonību).
- mielīts Kaulu smadzeņu iekaisums (osteomielīts).
- nokausēt Kausējot atdalīt nost.
- cacaunieks Kaut kas glīts.
- īnis Kaut kas ļoti maziņš, mazulītis.
- ķemēks Kaut kas neglīts, nejauks, atbaidošs, riebīgs.
- vārpačot Kaut ko neglīti savīt, sašūt.
- noņorgāt Kaut ko netīri, neglīti darīt.
- pielikt pirkstu kaut mazliet piedalīties darbā, palīdzēt.
- gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes).
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
- Kībarti Kībartu horizonts - viduskembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība, biezums līdz 36 m, nodalīts Vērgales 50. urbuma intervālā 1040,5-1077,8 m dziļumā.
- Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- kerzoviki Kirzas zābaki; neglīti zābaki.
- signāldēlis Klabata - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste.
- Brachythecium campestre klajuma īsvācelīte.
- klaņa galva klaņa augšējā vai apakšējā daļa; ja kloķvārpsta ir neizjaucama, klaņa apakšējā galva ir dalīta un tajā iemontēts slīdgultnis.
- ievietot Klasificējot iedalīt (kur).
- klasiķis Klasiskās filoloģijas speciālists; cilvēks, kas ir ieguvis klasisko izglītību.
- gadījuma apraksts klienta sociālās situācijas koncentrēts rakstisks vai mutisks raksturojums, ko sociālie darbinieki izmanto praksē, piemēram, supervīzijās, starpinstitucionālā vai starpdisciplinārā sadarbībā, kā arī izglītībā un tālākizglītībā.
- klinšu tirānceplītis klinšu māņceplītis ("Xenicus gilviventris").
- Xenicus gilviventris klinšu māņceplītis.
- noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem); novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
- kultūras pils (arī nams) kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- tautas nams klubs, kas veica masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
- nokļūt uz skatuves kļūt par aktieri; sākt piedalīties izrādēs.
- plankumot Kļūt plankumainam; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
- iesūkstināties Kļūt sālītam.
- iezīmēties Kļūt saskatāmam (piemēram, apgaismojumā), izdalīties (uz apkārtējā fona).
- kārtoties Kļūt slāņainam, sadalīties pa slāņiem.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
- rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties (1).
- saknābāt Knābājot sadalīt, sasmalcināt.
- noknābt Knābjot atdalīt nost.
- pārknāpt Knābjot pārdalīt, pāršķelt; knābjot ievainot.
- pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
- saknābt Knābjot sadalīt, sasmalcināt.
- spranga knaģis, sprungulītis, kas aizstāj paģērba pogu.
- noknaibīt Knaibot atdalīt nost.
- saknaibīt Knaibot sadalīt, sasmalcināt.
- knēgalītis Knēvelītis.
- noknibināt Knibinot atdalīt nost.
- apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus (vairākās vietās vai visapkārt).
- noknibināt Knibinot atdalīt un ievainot.
- atknibināt Knibinot atdalīt.
- noknibināt Knibinot, raustot atdalīt, salasīt.
- sakniebt Kniebjot (parasti ar knaiblēm), sadalīt, sasmalcināt.
- nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
- atkniebt Kniebjot atdalīt; nokniebt.
- izkniebt Kniebjot izņemt, atdalīt.
- pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kniebjot pārdalīt.
- vīvuļiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; tītelītis.
- ļekšīte Kociņš, ar kuru pietur un stabilizē spolīti dziju spolējot.
- pļērpe Kociņš, ar kuru pietur un stabilizē spolīti dziju spolējot.
- neitronu bumba kodolierocis, kam ir ļoti liels radioaktīvais starojums, bet salīdzinoši mazs triecienvilnis un izdalītais siltums; tiek nogalināts viss dzīvais, bet materiālie zaudējumi ir ierobežoti.
- slotiņu kohija kohiju suga ("Kochia scoparia"), saukta arī par vasaras eglīti, Latvijā audzēta kā krāšņumaugs, vietām pārgājusi savvaļā.
- ksilolīns Koka audums, audekla atvietojums, izgatavots no kokvilnas velkiem un cieši savērptām, plānām kokvilnas papīra strēmelītēm kā audiem.
- tītelītis Koka caurulīte ar iegriezumiem abos galos, caur kuras galiem izvelk dziju to tinot.
- miels Koka dēlītis pie bišu stropa skrejas.
- priekšbālziens Koka dēlītis, kas savieno ragavu slieču izliektos galus.
- sprūsts Koka ķīlis, kas iedzīts starp divām objekta daļām, lai tās atdalītu.
- oboja Koka pūšamais instruments ar divkāršu niedres mēlīti, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
- sprūds Koka sprungulītis apģērba aizpogāšanai (pogas vietā).
- sprūdze Koka sprungulītis apģērba aizpogāšanai (pogas vietā).
- haltēri Koka vai metāla smaguma vālītes, ko grieķu vingrotāji turēja rokās lecot.
- brusošanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna divskaldņu un daudzskaldņu brusu iegūšanai, atdalīto baļķa daļu pārvēršot šķeldās.
- polo krekls kokvilnas trikotāžas krekls ar īsam piedurknēm un apkaklīti, priekšā neliela aizdare (parasti 3 pogas).
- polokrekls Kokvilnas trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm un apkaklīti; krekla priekšpusē ir neliela aizdare (parasti trīs pogas).
- hemorāģiskais kolīts kolīts, kas parasti noris bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras ar caureju.
- polipozais kolīts kolīts, kura gadījumā gļotāda pārklāta ar multipliem polipiem; tas parasti seko čūlainajam kolītam.
- virspusējais cistiskais kolīts kolīts, kuram raksturīga cistu veidošanās zarnu gļotādā.
- dziļais cistiskais kolīts kolīts, kuram raksturīgas gļotu cistas zarnu zemgļotādas slānī.
- setlments Koloniju (2) vai puskoloniju pilsētās nodalīta ārzemnieku apmešanās vieta ar priekšrocībām vai neatkarību pārvaldībā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā u. tml.
- meromorfa funkcija kompleksa mainīgā analītiskā funkcija, kuras vienīgie singulārie punkti ir poli.
- singulārs punkts Kompleksās plaknes punkts, kurā dotā funkcija nav analītiska.
- sakaru apakštīkls komunikāciju procesoru un maģistrāļu kopums, kas realizē datu pārsūtīšanu dalītā sistēmā.
- galvgalis komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
- galvgals komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
- politdarbinieks Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.; politiskais vadītājs.
- spermolīts Konkrements sēklvadā vai sēklas pūslīti.
- tenderis Konkursizsole - izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
- enkurķēde Konstrukcija, kas sastāv no speciāli kaltiem ķēdes locekļiem, ir sadalīta posmos pa 25-27 m; atkarībā no kuģa lieluma posmu skaits ir 4-12.
- supervīzija konsultēšanas veids pieaugušo izglītībā un profesionālās darbības sistēmā.
- kontinentālā sala kontinenta daļa, kas atdalīta no tā, jūrai applūdinot sauszemi vietās, kur Zemes garoza sašķēlusies vai iegrimusi.
- konomioidīns Kontraktila citoplazmas viela tīklenes vālītēs.
- ergīns Kopējs nosaukums katalītiskiem hormoniem un fermentiem.
- kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī.
- adrešu kopne kopne vai tās daļa, kas izdalīta datora atmiņas vai ievadizvades pieslēgvietas adrešu pārraidei; parasti vadu skaits kopnē ir vienāds ar maksimālo pieļaujamo pozīciju skaitu adresē.
- tautskola Kopnosaukums obligātās izglītības mācības iestādēm.
- zvaniņzieži Kopziedlapaino divdīglapaugu dzimta, zālaugi ar lapainu stublāju, nedalītām, pamīšus augošām lapām, ziliem ziediem ciešās vārpās.
- dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
- Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
- kočiņš Kortelītis, kočiņa.
- kociņš Kortelītis.
- minerālkortikoīdi Kortikosteroīdi, kas piedalās ūdens un elektrolītu līdzsvara regulācijā; veidojas virsnieru garozas glomerulārajā zonā.
- imidazolidinilurīnviela Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, izmanto šampūnos bērniem, acu dekoratīvajā kosmētikā, vannas eļļā, mitrinātājos, arī kā vaigu sārtumu, var izraisīt kontakta dermatītu un var izdalīt formaldehīdu.
- diazolidinila urīnviela kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, tiek izmantota šampūnos, matu kondicionētājos, skūšanas želejās, mitrinātājos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu un ādas kairinājumus, var izdalīt formaldehidu, bioloģiski nav viegli noārdāms.
- ficīns Kosmētikas sastāvdaļa (ferments, kas ir tropisko koku piensulassastāvā, var būt ģenētiski modificēts), olbaltumvielu sadalītājs, lieto kosmētikā, mēdz lietot arī kā gaļas struktūras uzlabotāju, piena recināšanai, siera ražošanā, var izraisīt ādas, acu un gļotādas kairinājumus.
- metēnamīns Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no formaldehīda un amonjaka), konservants, antiseptiķis, lieto dezodorējošos krēmos un pulveros, mutes skalošanas līdzekļos, var izdalīt formaldehīdu, veicināt notrozamīnu rašanos, izraisīt ādas kairinājumus un izsitumus uz ādas.
- hidriksimetilglicināts Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kosmētikā, var izdalīt formaldehīdu.
- bronidoks Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampunos, skropstu tušā, acu dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt ādas un acukairinājumu, var izdalīties formaldehīds, var veidot nitrozamīnus.
- Mīnija Kosmiskā čūska Ziemeļāfrikas iedzīvotāju mitoloģijā, tās ķermenis bijis sadalīts septiņās daļās, ko dievs izmantojis, lai izveidotu pasauli un visu dzīvo.
- satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus.
- kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
- nokodīt Kožot atdalīt nost.
- nokost Kožot atdalīt nost.
- atkost Kožot atdalīt; nokost.
- pārkost Kožot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kožot pārdalīt.
- izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo).
- podmala Krāsns mūra vai plīts mala, kurā iemūrēts vārāmais katls.
- elektriskā loka krāsns krāsns, kurā metālu vai citu materiālu kausēšanai izmanto elektriskā loka izdalīto siltumu; tās darba telpā var iegūt līdz 2800 K augstu temperatūru.
- simtkājis Krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedrusuka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali.
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost.
- lecināt Kratot atdalīt piestā nogrūstos graudus no nenogrūstiem.
- nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
- putošā krava krava, kas, to pārvadājot vaļējā veidā, var intensīvi izdalīt putekļus, piemēram, cements vai minerālmēsli, tāpēc tos ir cieši un droši jānosedz.
- eksportētāja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz eksporta līgumu, saskaņā ar kuru pircējs apņemas samaksāt eksportētājam atbilstoši tūlītēja norēķina vai nomaksas pirkuma noteikumiem.
- revolverkredīts Kredīts, kura īpatnība ir tāda, ka, pastāvot starp dalībniekiem saskaņotam kredītdarījuma termiņam, kredīta izmantošanas termiņš tiek dalīts laika nogriežņos (parasti no 3 līdz 6 mēnešiem), katram laika posmam procentu likme tiek noteikta no jauna.
- sadrāzt krietni salīt.
- sašmidzināt krietni uzlīt.
- GLONASS Krievijas globālā satelītnavigācijas sistēma.
- globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes.
- apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību.
- lapta Krievu tautas komandu spēle ar bumbiņu un vālīti.
- iesaistīšana Krimināltiesiskā nozīmē - darbība nolūkā radīt citā personā vēlēšanos, tieksmi piedalīties noziedzīgā darbībā vai izdarīt patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu.
- cietie elektrolīti kristāli, kuriem cietā stāvoklī ir raksturīga jonu tipa vadāmība līdzīgi elektrolītiem ūdens šķīdumos.
- dismorfija Kroplīgums, neglītums.
- krīklēns Krūklītis.
- krīklītis Krūklītis.
- garkājainais tirānceplītis krūmāju māņceplītis ("Xenicus longipes").
- Xenicus longipes krūmāju māņceplītis.
- frinolizīns Krupja Bombinator igneus hemolītiska inde.
- arahnolizīns Krusta zirnekļa inde; ļoti aktīva hemolītiska inde, kas hemolizē truša un cilvēka, bet ne zirga vai jūras cūciņas asinis.
- platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli.
- sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas.
- hormungijas Krustziežu dzimtas ģints, nelieli, viengadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām uz stublāja un rozetē, ziedi balti.
- ogļu rindas kaustobiolīti kūdra, fosilas ogles, sapropelīti, degslānekli.
- kompasa roze kuģa kompasa skala (limbs), uz kuras atzīmēti kursa virzieni rozes formā; iedalīta 32 svītrās (rumbos), kā arī 360 grādos.
- zvīņene Kukaiņu klases kārta ("Thysanura"), primitīvi kukaiņi bez spārniem garums - 8-20 mm, nodalītas 2 apakškārtas - skrējējzvīņenes un lēcējzvīņenes, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- priekškukulis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; abrkasis.
- abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
- parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi.
- gabane Kūlis, kūlītis.
- panars Kulīte, auzu tarba.
- kulēna Kulīte.
- kulītiņa Kulīte.
- apsabukāties Kulšanā tikt noberztam, atdalītam (par grauda ārējo apvalku).
- triekāt Kult labību rijā, izmantojot rulli, lai graudus izdalītu no vārpām.
- kultūrizglītojošs Kultūrizglītības.
- kumelnīca Kumelīte ("Matricaria").
- kumeline Kumelīte.
- kumelīns Kumelīte.
- kumelītes Kumelīte.
- cilvēkkumelītes Kumelītes ("Matricaria").
- kumele Kumelītes ("Matricaria").
- kumelene Kumelītes ("Matricaria").
- kumelenes Kumelītes ("Matricaria").
- kumeliņas Kumelītes ("Matricaria").
- kumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
- kumelis Kumelītes ("Matricaria").
- kumelišes Kumelītes ("Matricaria").
- kumelīši Kumelītes ("Matricaria").
- kumelīštēja Kumelītes ("Matricaria").
- kumeļnīcas Kumelītes ("Matricaria").
- kumelnīce Kumelītes ("Matricaria").
- kumeļtēja Kumelītes ("Matricaria").
- kumeltiņi Kumelītes ("Matricaria").
- kumeltīni Kumelītes ("Matricaria").
- mājkumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
- paškumelenes Kumelītes ("Matricaria").
- paškumelītes Kumelītes ("Matricaria").
- ramoliņi Kumelītes ("Matricaria").
- ramuleņi Kumelītes ("Matricaria").
- ramuņele Kumelītes ("Matricaria").
- rembulīte Kumelītes ("Matricaria").
- romulene Kumelītes ("Matricaria").
- romuleņi Kumelītes ("Matricaria").
- tējkumelīte Kumelītes ("Matricaria").
- zirgkumeliņi Kumelītes ("Matricaria").
- kumeles Kumelītes.
- matricaria Kumelītes.
- ahilija Kuņģa dziedzeru nespēja izdalīt ne sālsskābi, ne olbaltumvielas šķeļošos enzīmus (pepsīna u. c.) un to trūkums kuņģa sulā.
- kūpinājumi Kūpināti, no sālītiem gaļas izstrādājumiem (šķiņķa, muguras gabaliem, krūtiņas, ruletes, filejas u. c.) izgatavoti pārtikas produkti.
- pūčka kupla eglīte (kas augusi klajā laukā).
- Ajudags Kupolveida kalns (lakolīts) un zemesrags Krimas dienvidu krastā (_Aiudah, hora_ / _Ayuv Dağ_), augstums - 572 m, kraujās nogāzēs mežs un krūmāji.
- ubi bene, ibi patria kur labi, tur dzimtene (kosmopolītisma princips).
- zemākais kurināmā sadedzes siltums kurināmā sadedzes siltums, kas ir mazāks nekā augstākais kurināmā sadedzes siltums par dūmgāzēs esošā ūdens tvaika kondensācijā izdalīto siltuma daudzumu.
- apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt (telpu).
- Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.
- pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas.
- ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
- kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
- ķibe Kurzemē puslaivveidīga silīte no plāniem dēlīšiem, ko vieglākam vedamam uzsien uz ragavām.
- Augstākā padome, Kurzemes hercoga Kurzemes hercoga padomdevēja iestāde 17.-18. gadsimtā, kurā ietilpa 4 hercoga virspadomnieki un līdz 1642. g. arī 2 akadēmiski izglītoti zinātņu doktori.
- Lielais Kušļa ezers Kuslītis Liezēres pagastā.
- pārkust Kūstot pārdalīties.
- kušņa Kušņa zāles - parastais daglītis ("Echium vulgare").
- braģis Kūts silīte.
- pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
- kreķis Ķeblītis, krāģis.
- ķēbainis Ķeblītis.
- ptarmica Ķērmelītes (atsevišķas pelašķu ģints sugas, ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī).
- sārņi ķermeņa izdalītie sviedri un netīrumi.
- kuldains Ķidu ēdiens, kas tiek dalīts dienu pirms kāzām.
- sfenofillaļi Ķīļlapainie, izmirušu paparžaugu grupa, krūma vai koka veida augi ar slaidu rievotu, posmos sadalītu stumbru, \~12 sugas, gk. karbonā.
- donorakceptorsaite Ķīmiska saite starp daļiņām (molekulām, atomiem, joniem), kura rodas, ja vienas daļiņas (donora) nedalītais elektronu pāris daļēji izvietojas uz otras daļiņas (akceptora) brīvās orbitāles.
- ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības.
- disprozijs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 66. elements, lantanoīdu grupas metāls; simbols Dy; atommasa - 162,50; zināmi 19 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; nosaukums radies tādēļ, ka elementu ārkārtīgi grūti atdalīt no citiem.
- mikrosublimācija Ķīmiskās analīzes metode, kas ļauj izdalīt mazu aktīvās vielas daudzumu, kuru nosaka ar kristalogrāfijas vai mikroanalīzes metodēm; lieto gk. farmakoloģijā.
- katjonogēns Ķīmisks savienojums, kas organismā var kļūt par katjonu vai atdalīt katjonu.
- Kirlīts Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
- Ķirlīts Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
- Ķirlīša ezers Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
- Ķirlīšu ezers Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
- replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
- replantācija ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
- replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
- hemangioma Labdabīgs asinsvadu audzējs, parasti rodas tūlīt pēc piedzimšanas.
- izamērcēties Labi iesālīties (par gurķiem, sēnēm).
- nomaukt Labi paveikt (ko), piem., veiksmīgi piedalīties sacensībās.
- miogēns Labi šķīstošs muskuļu proteīns, kas veido apmēram 10% kopējā muskuļu proteīnu daudzuma; sastāv gk. no glikolītiskiem enzīmiem; sarecot pārvēršas par miogēnfibrīnu, tad par miozīnfibrīnu.
- šķīrējs Labības kombaina detaļa - veldres atdalītājs.
- ģezītis Labības pļaujamais grābeklītis.
- kuzka Labības vabolīte, plākšņtaustekļaino vaboļu dzimtas maijvaboļu apakšdzimtas suga.
- Viola labradorica Labradoras vijolīte.
- monotropaceae Lāčtauču dzimta (dažos avotos lāctauces tiek nodalītas atsevišķā dzimtā).
- brīvie lādiņi lādiņi, kas elektriskā lauka iespaidā var brīvi pārvietoties (piemēram, elektroni metālos un vakuumā, joni gāzēs un elektrolītos).
- hafs Lagūna, līcis; līdz 1946. g. tā sauca lielus līčus Baltijas jūras dienvidu daļā, kas atdalīti no jūras ar garām smilšu jomām.
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- jaunākie laiki laika posms no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām; jaunāko laiku vēsturi ir pieņemts iedalīt trīs posmos: 1. posms -- 1914.--1945. (no Pirmā pasaules kara sākuma līdz Otrā pasaules kara beigām); 2. posms -- 1945.-1989.; 3. posms -- 1989.--1991. gadu revolucionārie notikumi un pārmaiņas Eiropā
- atgavēnis Laiks tūlīt pēc gavēņa (kad atkal var visu baudīt).
- cūkāties Laiku pa laikam nedaudz līt (tā, ka traucē darbu).
- laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti.
- Typha laxmanii Laksmaņa vilkvālīte.
- bembelis Lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem.
- sudrabainā peperomija lapām sudrabota virsma, ziedi zaļgani, vālītēs.
- grumbotā peperomija lapas grumbotas, smaragdzaļas, ar tumšāku vidu, ziedi balti, vālītēs.
- Isothecium alopecuroides lapsastes vienādvācelīte.
- laidiņš Lāpstas veida dēlītis ar caurumiņiem, ko lieto, metot auduma metus dziju caurlaišanai (šķērsgaldiņš).
- sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām.
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- 17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē.
- dūda Latviešu stīgu instruments, kas sastāv no 1,5 m gara un ap 9 cm plata plāna dēlīša, ko 2-3 zarnu stīgas savelk puslokā; kā rezonatoru lieto starp stīgām un dēlīti iestiprināto cūkas pūsli.
- LIB Latvijas Izglītības biedrība.
- LIF Latvijas izglītības fonds.
- LIZDA Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.
- LIVA Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.
- LLKC Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (reģ.).
- LPIA Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība.
- pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi.
- Satversmes sapulce Latvijas Republikas augstākā likumdevēja institūcija no 1920. g. 1. maija līdz 1922. g. 3. oktobrim; tika ievēlēta vispārējās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās varēja piedalīties Latvijas pilsoņi no 21 g. vecuma un aktīvā karadienesta karavīri no 18 gadu vecuma; vēlēšanas notika 1920. g. 1.-18. aprīlī.
- late Latvijas vēstures avotos, sākot ar 1382. g. minēts nosaukums trijlauku sistēmā iedalītu muižas tīrumu "laukam"; tīruma gabals.
- Odontites verna lauka sārtžibulītis.
- Luzula campestris lauka zemzālīte.
- Luzula subpilosa lauka zemzālītes "Luzula campestris" nosaukuma sinonīms.
- ceļa klaušas lauku zemes īpašnieku pienākums piedalīties valsts ceļu tīkla uzturēšanā Latvijā 1918.-1940. g. nodrošinot par saviem līdzekļiem to ceļu uzturēšanu un remontu, kas šķērsoja viņu īpašumu.
- plītspriekša Laukums uz grīdas pie plīts kurtuves durvīm; laukums, arī telpa plīts tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- jauktās laulības laulības, kurās partneri atšķiras pēc tautības, sociālās izcelšanās vai piederības, izglītības līmeņa, pilsonības, dzīvesvietas, rasu vai reliģiskās piederības.
- lauzalēt Lauzīt; vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
- izlauzīt Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
- nolauzīt Lauzot atdalīt nost (daudz vai visu).
- izlauzīt Lauzot sadalīt (vairākās daļās).
- salauzīt Lauzot sadalīt, sasmalcināt.
- uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
- atlauzt Laužot atdalīt (daļu no veselā).
- izlauzt Laužot atdalīt (no kā).
- nolauzt Laužot atdalīt nost.
- pārlauzt Laužot pārdalīt.
- salauzt Laužot sadalīt, sasmalcināt.
- pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās dalās; sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās.
- uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
- noliet Lejot atdalīt (šķidrumu no kā).
- nopludināt Lejot atdalīt (šķidrumu un tā sastāvdaļas no kā).
- noplūdīt Lejot atdalīt (šķidrumu un tā sastāvdaļas no kā).
- noliet Lejot atdalīt krējumu no piena (pēc nostādināšanas); dažkārt arī notecinot pienu pa caurumu trauka apakšējā malā.
- noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
- reksēt Leksēt, neglīti ēst.
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē).
- Lēliņš Lēlītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
- mitināt Lēnām līt.
- iežūrēt Lēnām sākt līt bez vēja un pērkona negaisa.
- pamurīt Lēnām vārīt uz plīts katlā.
- čūžāt Lēni, monotoni līt.
- līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
- sūpuļāt Lēnītēm, nepārtraukti līt.
- transportieris leņķu mērīšanai un konstruēšanai paredzēts instruments, kas sastāv no lineāla un 180 grādu iedaļās sadalīta pusgredzena.
- astrolabs Leņķu mērīšanas instruments, ko lietoja līdz 18. gs. sākumam debess spīdekļu stāvokļa noteikšanai, bet vēlāk - ģeodēziskajos mērījumos; mūsdienās astrolabu aizstājis teodolīts.
- pilnēt Lepoties, lielīties, greznoties.
- paradēt Lepoties, lielīties, staltoties, citiem izrādīties.
- brašīties Lepoties, lielīties.
- brašoties Lepoties, lielīties.
- bička Lēta ballīte.
- lēkans Lētticīgs, naivs, tāds, kas ātri notic cita teiktajam vai solītajam.
- pretimpircējs Līdzsolītājs izpārdošanā, izsolē.
- pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā); pārlocīt (1).
- milzu zvaigzne liela diametra un lielas starjaudas zvaigzne; pēc temperatūras milzu zvaigznes var iedalīt sarkanajos milžos un dzeltenajos milžos.
- Velna ceplis Lielā Ellīte Liepas pagastā
- Velna krāsns Lielā Ellīte Liepas pagastā.
- Vella ala Lielā Ellīte Liepas pagastā.
- Liepmuižas ala Lielā Ellīte, ala Cēsu novada Liepas pagastā.
- Liepas ala Lielā Ellīte, ala Liepas pagastā.
- loicika Liela neglīta, neveikla sieviete.
- loicka Liela neglīta, neveikla sieviete.
- Circaea lutetiana lielā raganzālīte.
- Planorbis corneus lielā ūdensspolīte.
- speķzīle Lielā zīlīte; tauku zīlīte.
- Parus major lielā zīlīte.
- tauku zīlīte lielā zīlīte.
- taukzīlīte Lielā zīlīte.
- koicka Liela, neglīta, neveikla sieviete; koicele.
- koicele Liela, neglīta, neveikla sieviete.
- ploicene Liela, neglīta, neveikla sieviete.
- ploicka Liela, neglīta, neveikla sieviete.
- lorķis Liela, neglīta, pašgatavota pīpe.
- kvauka Liela, smaga, neērta, neglīta slida.
- stenogrāfs Lielais priedes mizgrauzis, 6-7 mm gara melnīgsnēji brūnas krāsas vabolīte.
- nosprakstināt Lielām, retām lāsēm nolīt.
- nosprikstinat Lielām, retām lāsēm nolīt.
- kannelloni lielas makaronu caurulītes, ko pilda ar dažāda veida pildījumu (parasti ar gaļu, spinātiem vai dārzeņiem).
- džentlmenis Lielbritānijā - mantīgo un izglītoto aprindu pārstāvis.
- kartušlādēšana Lielgabala dalītā lādēšana, vispirms iebīdot stobrā šāviņu un aiz tā šaujampulvera lādiņu speciālā maisiņā.
- pizolīti Lieli oolīti (diametrā >2 mm); parasti sastāv no kalcīta, retāk no mangāna un dzelzs oksīdiem, vulkāniskiem pelniem.
- pirstenes lieli, neglīti pirksti.
- nolielīt Lielīt un pabeigt lielīt.
- cildināt Lielīt.
- dižot Lielīt.
- kolīt Lielīt.
- lēlīt Lielīt.
- lielināt Lielīt.
- lielot Lielīt.
- nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties; lieloties apsolīties (ko darīt).
- afektierēt Lielīties, ākstīties.
- ar muti kalnus gāzt lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- drasēt Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam.
- drasēties Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam.
- bremzēties Lielīties, dižoties, būt uzpūtīgam.
- grikāties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
- griķēties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
- griķināt Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
- grikoties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
- griķoties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
- griķāties Lielīties, dižoties, plātīties.
- kriķēties Lielīties, dižoties, plātīties.
- kriķoties Lielīties, dižoties, plātīties.
- sumināties Lielīties, dižoties, vienam otru slavināt.
- tripot lielīties, dižoties.
- izgodīties Lielīties, dižoties.
- olāties Lielīties, dižoties.
- sadzirties Lielīties, dižoties.
- šikot lielīties, izrādīties.
- dižoties Lielīties, lepoties.
- pasadižot Lielīties, lepoties.
- izdzirties Lielīties, plātīties.
- gaiļoties Lielīties, uzpūsties; iekarst.
- zīmēties Lielīties; izrādīties.
- izlēkt Lielīties; negaidīti, uzkrītoši rīkoties.
- izlekties Lielīties; negaidīti, uzkrītoši rīkoties.
- lēkt Lielīties; vērst uz sevi uzmanību.
- brammēties Lielīties.
- godīties Lielīties.
- hļestatsja Lielīties.
- kolīties Lielīties.
- mētāt Lielīties.
- pausties Lielīties.
- plātīties Lielīties.
- zalupatsja Lielīties.
- izlielīt Lielot plaši izpaust; vairākkārt lielīt.
- nolielīties Lieloties apsolīt.
- izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
- Gross-Friedrichshof Lielpidriķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- koicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- loicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- loizaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- ploicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- krābants Liels, neglīts, noliesējis, vecs zirgs.
- sveķražīgums Lielums, kas rāda, kādu sveķu daudzumu koks spēj izdalīt.
- elektrolīta blīvums lielums, ko raksturo ar izšķīdinātās vielas daudzumu ūdenī; jo lielāks ir elektrolīta blīvums, jo lielāka ir tā strāvas vadītspēja; mērvienība kg/m^3^.
- aizdegšana Liesmas pāriešana no aizdedzes kapseles uz pamatlādiņa pulvera daļu, šaujot ar mīnmetējiem un dalīti lādejamām artilērijas sistēmām.
- guldāms Lietas, kas tiek iedalītas līgavas guldīšanai: guldāms degvīns, guldāms siers, guldāma maize.
- bērnu un jauniešu centrs lietderīgas brīvā laika pavadīšanas un interešu izglītības centrs, kur tiek nodrošināta droša vide bērnu un jauniešu individuālo spēju un vispārīgās kompetences attīstīšanai.
- zī Lieto atkārtojumā zīlītes balss atdarināšanai.
- pietikt Lieto, lai norādītu, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
- interaktīvais režīms lietotāja un datora mijiedarbības režīms, kura realizācijas laikā katrs termināļa lietotāja pieprasījums izsauc tūlītēju datora atbildes reakciju; dialogrežīms.
- nolīt Lietū pārklāties ar lietus ūdeni, lietus lāsēm; arī salīt, izlīt.
- aizlīt Lietū samirkt, salīt (parasti par sienu, labību u. tml.).
- Mellīte Līgatnes labā krasta pieteka; Melīte.
- Plagiothecium curvifolium līklapu šķībvācelīte.
- zvērināt Likt (kādam) solīt.
- nozvērināt Likt (kādam) stingri apsolīties, zvērēt.
- perdināt Likt, ļaut skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- tiesas piesēdētājs likumā noteiktā kārtībā ievēlēti tautas pārstāvji, kurus aicina piedalīties lietu koleģiālā izskatīšanā pirmās instances tiesā.
- selektīvā migrācija likumsakarības migrācijas procesu norisē, kuru specifika ir atsevišķu demogrāfisko un sociālo grupu atšķirīga attieksme pret dzīves vietas maiņu, piemēram, jaunāka vecuma darbspējīgo un izglītotāko iedzīvotāju biežākā un ilgdzīvotāju retākā migrācija.
- Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus.
- nivo Līmenis; netieši: pakāpe, stāvoklis (piem., izglītības).
- ūdenssvari Līmeņrādis, kura darbības pamatā ir ar ūdeni tiktāl piepildīta caurulīte, ka paliek tikai mazs gaisa burbulītis, kas horizontālā stāvoklī nostājas pret atzīmi caurulītes vidū.
- škiersteituojs linu dalītājs saujās pie malšanas.
- nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu).
- slapdraņķot līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
- sātanisms Literāra tendence, kas izpaudās kā morāliska sacelšanās un izaicinājums tradicionālam svētumam, zināma veida spirituāla orģija, nozieguma, netikuma, neglītā un perversā slavināšana.
- nekonvencionālā literatūra literatūra, kas satur vispārpieejamu informāciju un netiek izplatīta tirdzniecības tīklā (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli u. tml.); "pelēkā literatūra".
- lobties Lobīties, atdalīties.
- nolobīt Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu).
- nolobīt Lobot atdalīt (kam) apvalku, parasti mizu, čaumalu.
- atlobīt Lobot atdalīt, noņemt (kā virskārtu); nolobīt.
- atlaupīt Lobot atdalīt.
- nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
- tībija Loceklītis kukaiņu kājās.
- sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama.
- Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta.
- lokālā tīkla segments lokālā tīkla sekcija, kam ir specifisks lietotāju kontingents un kas no pārējā lokālā tīkla atdalīta ar tiltu, maršrutētāju vai komutatoru.
- pseidopolipoze Lokāli resnās zarnas gļotādas sabiezējumi čūlu vai rētu apvidū, kas atgādina polipus; attīstās ulceroza kolīta vai amēbu dizentērijas gadījumā; var ļaundabīgi deģenerēties.
- pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā); pārliekt.
- Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja.
- Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē.
- koknejs Londonas austrumdaļas (mazizglītoto iedzīvotāju) izloksne.
- zooinženieris Lopkopības speciālists ar augstāko izglītību.
- alegri Loterija ar tūlītēju izlozi (it. "allegri!" - "neskumstiet!"; mierinošs uzraksts uz zaudējušām loterijas biļetēm).
- izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus).
- Anisus spirorbis lūpainā ūdensspolīte.
- pūckeļs lupata čuguna katla noņemšanai no plīts.
- podskelis Lupata katla nocelšanai no plīts; podscelis.
- podscelis Lupata katla nocelšanai no plīts.
- nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu).
- nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu; nolobīt.
- atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu); lupinot atbrīvot (no kā).
- nolupt Lūpot atdalīties nost.
- kseroheilija Lūpu sausums; heilīta forma.
- atlūzt Lūstot atdalīties (no veselā) pavisam vai daļēji.
- nolūzt Lūstot atdalīties nost.
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē).
- izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
- pārlūzt Lūstot pārdalīties.
- salūzt Lūstot sadalīties.
- zīža Luteklītis.
- dajemt Ļaut (kādam) piedalīties darbā, rotaļās u. tml.
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- aizliedēt Ļaut (piemēram, labībai) aizlīt lietū.
- ieliedēt Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt.
- pieliedēt Ļaut pielīt.
- šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta.
- izņukt Ļengani izjukt, atvērties, sadalīties.
- uzreiz Ļoti drīz, gandrīz tai pašā brīdī; tūlīt (1).
- kuru katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) ļoti drīz; tūlīt, jau pēc īsa brīža
- katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Ļoti drīz; tūlīt.
- lielās kā ceplītis ļoti lielīties.
- atsacilāties Ļoti lielīties.
- atsakolīties Ļoti lielīties.
- atsapausties Ļoti lielīties.
- atsateikties Ļoti lielīties.
- limsts Ļoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, ko izbāž caur audekla dzijām starp lielo bomi un nītīm, lai uzturētu šķirtni starp dzijām.
- enciklopēdisks Ļoti plašs, vispusīgs (parasti par zināšanām, izglītību).
- pārlīt Ļoti salīt, izmirkt.
- gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- liposoma Ļoti sīks dzīvās šūnas pūslītis, ko veido ūdeņains kodols un fosfolipīdu apvalks.
- bīdelēti milti ļoti smalki samalti milti, no kuriem pilnīgi atdalītas sēnalas un klijas.
- stāvgāzēm Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
- stāvgāžis Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
- stāvgāzu Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
- līt (arī gāzt) (kā) (ar) spaiņiem (arī kā no spaiņa) ļoti spēcīgi līt.
- gāzt straumēm ļoti spēcīgi līt.
- gāzt (kā) (ar) spaiņiem (arī kā no spaiņa), arī gāzt baltu ļoti spēcīgi līt.
- nogāzt baltu ļoti spēcīgi nolīt.
- līdz pēdējai vīlītei ļoti stipri (izmirkt, izlīt).
- gāzt kā ar spaiņiem ļoti stipri līt.
- bioinertā biokeramika ļoti tīri alumīnija un cirkonija oksīdi, silīcija nitrīds, silīcija karbīds, pirolītiskais ogleklis sirds vārstuļiem u. c.; ar dzīviem audiem nereaģē.
- ļumdināt Ļumīgu, tauku padarīt, šļakstēt (līt) pāri.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- darba vidē balstītas mācības mācību organizēšanas un īstenošanas pieeja, kurā izglītības un tālākizglītības programmas teoriju un praksi izglītojamie apgūst pārmaiņus izglītības iestādē un uzņēmumā, organizācijā vai pie individuāla saimnieciskās darbības veicēja.
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana; arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
- darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas; meža skola.
- meža skola mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- pedagoģija mācīšana, audzināšana, izglītība
- e-mācīšanās mācīšanās internetā, izmantojot e-izglītībai paredzētos mācību un testu materiālus.
- skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
- skološana mācīšanās, izglītības iespēju nodrošināšana (kādam)
- MHD Magnētiskā hidrodinamika jeb magnetohidrodinamika - fizikas nozare, kas pētī elektrovadošo šķidrumu (šķidro metālu, elektrolītu) un gāzu (plazmas) kustību magnētiskajā laukā un to mijiedarbību ar šo lauku.
- auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle.
- Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte.
- raudulis Mailīte ("Phoxinus phoxinus").
- rauduve Mailīte ("Phoxinus phoxinus").
- rauduvīte Mailīte ("Phoxinus phoxinus").
- Phoxinus phoxinus mailīte.
- ķipars Mailīte.
- maiglīte Mailīte.
- maile Mailīte.
- mailene Mailīte.
- mailīna Mailīte.
- mailis Mailīte.
- mailītis Mailīte.
- taims Mailīte.
- Erodium x variable mainīgā grābeklīte.
- asaru maisiņš maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
- kuluška Maisiņš; kulīte.
- puspārts Maizes krāsns priekšējais izvirzījums, kas aptver pusi no plīts.
- izkasnis Maizes kukulītis no abras izkašām.
- izkasenis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis; izkasis.
- izkasis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis.
- bandeņš Maizes kukulītis, ko cepa nolikšanai baznīcā pie altāra kā upuri.
- rundstiķis Maizīte, apalītis.
- Troglodytes aedon māju paceplītis.
- maksimālais pārraides bloks maksimālais pa datoru tīklu pārraidāmais paketes garums baitos, kas dažādiem tīkliem var būt dažāds. Jebkurš ziņojums, kura garums pārsniedz šo maksimāli pieļaujamo pakešu garumu, pirms pārraides tiek sadalīts mazākās paketēs.
- profesionālā māksla māksla, ko rada cilvēki, kas parasti ir ieguvuši attiecīgo izglītību.
- diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- hemodializators Mākslīgā niere - ierīce nieru funkcijas aizstāšanai nieru mazspējas, kā arī akūtas saindēšanas gadījumā; ar tās palīdzību tiek atdalītas vielas, kas parasti izdalās ar urīnu; ierīci pievieno slimnieka asinsvadiem.
- koremorfoze Mākslīgas zīlītes izveidošana.
- sviļpaunīks māla pīlīte (bērnu spēļlieta).
- pintaders Māla spiedogs ar reljefu ornamentu, sastopami dažādās kultūrās no neolīta līdz viduslaikiem.
- Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus.
- šķedene malkas pagale, ko ērti sadalīt skalos.
- plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls (piemēram, ūdens sildīšanai).
- nobraukt Maļot atdalīt (graudiem) ārējo apvalku.
- nosabraukties Maļot tikt atdalītam (par graudu ārējo apvalku).
- māma Māmiņa, māmulīte.
- māmoliņa Māmulīte.
- māmuniņa Māmulīte.
- mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta.
- minorāts Mantošanas sistēma, kurā nesadalītu īpašumu manto jaunākais dzimtā.
- tirānceplītis Māņceplītis, atsevišķas sugas.
- māņpaceplītis Māņceplītis.
- osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija.
- dalītā maršrutēšana maršrutēšana dalītās datu apstrādes vidē. Pakešu vai ziņojumu pārraides maršruta kārtējo soli izvēlas tieši tajā tīkla mezglā, no kura paketi vai ziņojumu pārraida.
- atūdens Masas atūdeņošanā atdalīts ūdens, parasti papīra (kartona) ražošanā.
- falsifikācija maskēta atkāpšanās no solītās preču (gk. pārtikas produktu) kvalitātes (piemēram, lietojot citas izejvielas, mainot proporcijas u. tml., taču visumā saglabājot ražojuma izskatu).
- bukse Mašīnu elements ar cilindrisku vai konisku caurumu cita elementa ievietošanai elementu savienojumos vai slīdgultņos (nedalīts ieliktnis).
- augstākā matemātika matemātikas disciplīna, kas (pretstatā elementārajai matemātikai) nosacīti aptver analītiskās ģeometrijas, lineārās algebras un matemātiskās analīzes pamatus.
- skaitļu teorija matemātikas nozare, kurā pēta veselo skaitļu īpašības (dalāmību, pirmskaitļus, kongruenci), izmantojot analītiskas un algebriskas metodes.
- nefroīda Matemātiska līkne, ar kuras palīdzību riņķa līniju var sadalīt 7, 21, 35 ..., 7N (kur N - pirmskaitlis) vienādās daļās.
- kalcinēšana Materiāla apdedzināšana vai karsēšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piem., kaļķu ieguvē); kalcinētās sodas iegūšana no nātrija hidrogēnkarbonāta.
- kalcināšanas apdedzināšana materiāla apdedzināšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piemēram, kaļķu ieguvē).
- kodolmateriāli Materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties, mijiedarbojoties ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu.
- sabiedriskais patēriņš materiālo labumu un pakalpojumu patēriņš izglītībā, veselības aizsardzībā, zinātnē, valsts aizsardzībā.
- azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis.
- mākslīgais šīferis materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām.
- starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- elektroabrazīvā apstrāde materiālu anodmehāniskā gludapstrāde; instruments (katods) - parasti slīpripa, rotējot elektrolītā, aizvada anodšķīdināšanas produktus un piegādā apstrādes vietā nepiesārņotu elektrolītu.
- primārā auglība mātīšu spēja izdalīt darbīgas olšūnas, kas ir spējīgas apaugļoties; vaisliniekiem – apaugļošanai derīgo spermatozoīdu skaits.
- eikeratīns Matu un nagu keratīns, nešķīst ūdenī, atšķaidītās alkālijās un skābēs; to nešķeļ parastie proteolītiskie fermenti.
- Maulejas ezers Maulītis, ezers Vestienas pagastā.
- cūkkumeles Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- cūkkumelnīca Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- kumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- ramoliņš Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- sētkumelīte Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- sētkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- stulbumkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- suņkumele Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- zirgkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- zirgkumeliņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- zirgkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- zirgkumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea").
- cūku kumelīte maura kumelīte.
- Matricaria discoidea maura kumelīte.
- Matricaria matricarioides maura kumelītes "Matricaria discoidea" nosaukuma sinonīms.
- cūkkumeliņi Maura kumelītes ("Matricaria matricarioides").
- tulliņa Maza caurulīte.
- aizodere Maza istaba, kas no lielās saimes istabas nodalīta ar plānu sienu vai lina auduma priekškaru.
- roza Maza pļava lauku vidū; norobežota, nodalīta rinda; lapu koku josla skujkoku mežā.
- sardele Maza siļķu dzimtas jūras zivs, ko parasti ēd sālītu; iesālīts anšovs.
- birbīne Maza stabulīte no zaļa rudzu stiebriņa; arī no zoss spalvas stiebra.
- Typha minima mazā vilkvālīte.
- narītis Maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
- Poterium sanguisorba mazā zaļvālīte.
- urvīksne Maza, melna spicdeguna lauku pelīte.
- urvīts Maza, melna spicdeguna lauku pelīte.
- skabūzis Maza, neērta, neglīta telpa.
- mazais māņpaceplītis mazais māņceplītis ("Acanthisitta chloris").
- mazais tirānceplītis mazais māņceplītis ("Acanthisitta chloris").
- serinete Mazas ērģelītes putnu iemācīšanai dziedāt melodijas.
- cacarskīs gaileits mazas šķirnes gailītis.
- Sanguisorba minor mazās zaļvālītes "Poterium sanguisorba" nosaukuma sinonīms.
- nomazgāt Mazgājot atdalīt nost.
- atsamazgāties Mazgājot tikt atdalītam.
- ķibuleļi Mazi, glīti Ziemassvētku rotājumi, ar ko izrotāja viesību galdu.
- prosts Mazizglītots, trūcīgs.
- sprasts Mazizglītots.
- birdināt Mazliet (parasti bez vēja) līt vai snigt.
- aplīņāt Mazliet aplīt.
- pabrammaņot Mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot.
- pabrammaņoties Mazliet balamutēties, lielīties, trokšņot.
- pabrammēties Mazliet balamutēties, lielīties.
- padalīt Mazliet izdalīt, sadalīt.
- paglītot Mazliet izglītot, skolot.
- apveitēts Mazliet izglītots.
- uzšņakstināt Mazliet līt; īsu brīdi skaļi līt.
- lāsināt Mazliet līt; pilināt.
- lietuļot Mazliet līt.
- piedurt roku mazliet piedalīties kādā darbā, kādā norisē, strādāt, palīdzēt.
- appīst Mazliet sašķiedroties, šķirties, dalīties.
- pakust Mazliet, daļēji izšķīst, sadalīties (par vielu).
- pairt Mazliet, daļēji sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
- pakrabināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- pakribināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- pakrubināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- padraņķēt Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- padraņķēties Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- padraņķot Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- padraņķoties Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- patusēties Mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās.
- patusoties Mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās.
- paskribelēt Mazliet, neilgu laiku rakstīt (parasti neglīti, nekārtīgi).
- rukšulītis Mazs (balts un glīts) sivēns.
- greblis Mazs grābeklītis, ar īsu kātu, ko lietoja labības pļaušanai.
- spriks Mazs koka sprungulītis.
- aizgoznītis Mazs maizes kukulītis, kuru krāsnī, kamēr tā vēl silta, cep bērni.
- parcella Mazs nodalīts zemes gabals.
- gurba Mazs putnu stallītis, sapīts no kārklu vicām, līdzīgs apgāztam kurvim.
- kangarītis Mazs, īpašs ķeblītis, apmēram uz pusi zemāks nekā parastā taburete.
- būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis; būda; grausts.
- ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis; neglīts, nemājīgs miteklis.
- mališka Mazulīte, maziņā; mazulītis, maziņais.
- makainīte Mazulīte.
- makanīte Mazulīte.
- sīkolīte Mazulīte.
- sīkolītis Mazulītis.
- Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
- bonitāte Medību iecirkņa vērtības rādītājs, ņemot vērā dzīvnieku dabiskās barības bāzes noderīgumu un labumu; medību platības pieņemts iedalīt 5 bonitātēs.
- vecmāte Medicīnas darbiniece (ar profesionālo augstāko izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- medicīnas māsa medicīnas darbiniece (arī darbinieks; dat.: māsam), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- vidējais medicīnas personāls medicīnas darbinieki, kuriem ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- feldšeris Medicīnas darbinieks (ārsta palīgs) ar vidējo medicīnisko izglītību.
- provizors Medicīnas darbinieks ar augstāko farmaceitisko izglītību; farmaceits.
- provizora palīgs medicīnas darbinieks ar vidējo farmaceitisko izglītību.
- pusdokters Medicīnas darbinieks ar vidējo speciālo izglītību (parasti feldšeris); pusārsts.
- pusārsts Medicīnas darbinieks ar vidējo speciālo izglītību (parasti feldšeris).
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
- fluoruracils Medikaments, pretvēža līdzeklis, antimetabolīts.
- trigāns Medikaments, spazmolītisks līdzeklis.
- Alestēnara megalīta piemineklis Zviedrijas dienvidos (_Ales stenar_), Skanijā, no akmeņiem veidota kuģa kontūra 67 m garumā, ko veido 59 lieli laukakmeņi, kas katrs sver līdz 5 tonnām, un akmeņi katrā galā ir ievērojami lielāki par pārējiem.
- Gantija Megalītisku tempļu komplekss Maltas arhipelāgā Gozo salā.
- Stounhendža Megalītu monuments Solsberijas līdzenumā Anglijā; iespējams, bijusī svētnīca saules pielūgšanai vai vieta, kur ir ticis noteikts zemkopības un astroloģiskais kalendārs.
- analītiskā mehānika mehānikas izklāsts, kura pamatā ir franču matemātiķa un fiziķa Ž. Lagranža izstrādātie analītiskie klasiskās mehānikas apraksti un izvedumi, nelietojot nevienu zīmējumu.
- lietišķā mehānika mehānikas metožu izmantojums svarīgu un sarežģītu praktisku uzdevumu risināšanā ar aptuvenām analītiskām vai skaitliskām metodēm; praktiskā mehānika.
- kinetostatika Mehānikas nozare, kurā ar analītiskām vai grafiskām statikas metodēm risina dinamikas uzdevumus.
- sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
- centrifugēt Mehāniski sadalīt sastāvdaļās (maisījumu) ar centrifūgu (1).
- planetārais pārvads mehānisms griezes kustības pārveidošanai; sastāv no sazobē esošiem zobratiem, vismaz viena zobrata ass ir kustīga telpā (to sauc par satelītu).
- sprūds Mehānisms šaujamierocī, kuru iedarbinot ar mēlīti, notiek šāviens.
- piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
- beibe Meitene, skuķe; glīta, pievilcīga jauniete.
- kahlua Meksikāņu kafijas liķieris (26,5%), kam pievienotas dažādas zālītes un vaniļa.
- smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju.
- brūnmelnā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia fuliginosa"), kas Latvijā konstatēta 1971. g. Slīteres rezervātā uz granīta.
- ligula Mēlīte - lapas orgāns dažiem augiem.
- ligula Mēlīte - mutes daļa vabolēm.
- Tortula lingulata mēlītes vijzobe.
- Melīte Mellīte, Līgatnes pieteka.
- Mellīša ezers Mellītis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Mellīšu ezers Mellītis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Catoscopium nigritum melnējošā sīkvācelīte.
- punktdāvids melngalvas zīlīte ("Parus atricapillus").
- Parus atricapillus melngalvas zīlīte.
- Parus bokharensis melnpelēkā zīlīte.
- kurmjpelīte Melnpelēkais mājas cirslītis.
- Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis.
- papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru.
- stamba Memoriāls monolīts akmens stabs budisma mākslā.
- encefalomeningīts Meningoencefalīts - vienlaicīgs galvas smadzeņu apvalku (meningīts) un galvas smadzeņu iekaisums (encefalīts).
- miekšēt Mērcēt, lai atdalītu nost.
- miekšķēt Mērcēt, lai atdalītu nost.
- padaiļš Mēreni glīts.
- atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu).
- piegriezt Mērījot iedalīt (parasti zemi) no kādas platības.
- damērīt Mērījot iedalīt, piešķirt vairāk, nekā paredzēts.
- uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml.; mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās, attiecībās).
- samērēt Mērījot sadalīt; samērīt.
- pārmērīt Mērījot sadalīt.
- leņķmērs mērinstruments, kuru veido nekustīga lokveida pamatne, uz tās 130° leņķī atrodas pamatskala, kas sadalīta grādos, un pārbīdāmais sektors, pie kura nekustīgi piestiprināts nonijs.
- grants Mērķfinansējums no valsts budžeta galvenokārt zinātniskiem pētījumiem, izglītībai.
- darbs ar grupu mērķtiecīgi organizēts psihosociāls un izglītojošs process, kura fokusā ir personas attīstība grupas dalībnieku sociālās mijiedarbības procesā, kas notiek dažādās situācijās un grupās (piemēram, ģimene, organizācija, draugu grupa, klubi, reliģiskās draudzes, vecāku grupas).
- zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā).
- meromorfa Meromorfa funkcija - kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vienīgie singulārie punkti ir poli; piem., visas racionālās funkcijas, tg, gamma funkcija.
- elektrolītiskais mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir elektrolīta šķīduma pretestības atkarība no tā koncentrācijas.
- izšķirtspēja Mērs, kas raksturo mikroskopa, teleskopa vai citas optiskas sistēmas spēju veidot atdalītus attēlus objektiem, kuri atrodas tuvu cits pie cita.
- kaulēt Mest kauliņus, piedalīties kauliņu spēlē, izšķirt ar lozi.
- hromēšana Metāla izstrādājumu virsmas elektrolītiska pārklāšana (galvanostēģija) ar hromu, lai novērstu koroziju, palielinātu dilumizturību.
- galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
- trenze Metāla knaiblīte pie iemauktiem, ko ieliek zirgam mutē, lai to vieglāk varētu savaldīt.
- elektroķīmiskā apstrāde metāla lokālu apjomu šķīdināšana ar elektrisko strāvu elektrolītiskā vidē.
- niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus.
- restes Metāla režģis krāsnī, grilā vai (gāzes, arī elektriskajā) plītī cepšanai.
- galvanotehnika Metāla slāņa elektrolītiska uzklāšana kāda priekšmeta virsmai.
- tangentes Metāla stienīši jeb mēlītes vecā klavihorda taustiņu pakaļējos galos, kas ļāva panākt skaņas vibrāciju.
- lada Metāla šķērslītis uz (dažu) stīginstrumentu grifa 2(1).
- gaiļa kāja metāla trose, kuras izvērstie gali saistīti ar gafeli, tās uzdevums ir vienmērīgi sadalīt slodzi uz gafeli un pa to pārvietojas kustīgs metāla kalums - slīdkāja, kurai piestiprināta pīķfalle.
- starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); reglete.
- reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); starpenis.
- biokorozija Metālu korozija, kas noris, tajā piedaloties mikroorganismu atdalītiem produktiem.
- metabazīti Metamorfizēti bāziskie magmatiskie ieži (metamorfizētie gabro, diabazi, bazalti, amfibolīti).
- migmatīts Metamorfs iezis, kurā mijas tipiska metamorfa ieža (gneisa, amfibolīta) un magmatiska ieža (granīta, sienīta) joslas.
- meitulītis Mētelītis, mētelis.
- mezglu izgriešanas metode metode kopnes stieņu piepūļu analītiskajā aprēķināšanā, kurā tiek aplūkots atsevišķo mezglu vietās saejošu spēku sistēmas līdzsvars.
- ierakstu bloķēšana metode, ko izmanto dalītās datu apstrādes vai citās vairāklietotāju sistēmās un kas vienlaicīgi tikai vienam lietotājam ļauj izdarīt izmaiņas ierakstā.
- bezdarbnieku profilēšana metode, ko izmanto šīs mērķa grupas vajadzību un ilgstoša bezdarba riska identificēšanai; visbiežāk ietver strukturētu informācijas ieguvi, piemēram, par bezdarbnieku izglītību, darba pieredzi, resursiem, zināšanām, prasmēm, interesēm.
- decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām.
- mitropolits Metropolīts.
- fliktēna Mezglveida infiltrāts vai pūslītis uz radzenes vai konjunktīvas.
- zīlītes membrāna mezodermas slānis, kas klāj augļa zīlīti līdz astotajam mēnesim; dažreiz persistē.
- Ertebele Mezolīta un neolīta kultūra (5. gt. - 3. gt. sāk. p. m. ē.) Ziemeļeiropā.
- kvartāls meža inventarizācijas vienība – ar kvartālstigām (5 m platām), robežstigām (2 m platām) vai ar meža dabisko robežu nodalīta meža teritorija.
- Pedicularis sylvatica meža jāņeglīte.
- Plagiothecium nemorale meža šķībvācelīte.
- zinātniskās izpētes meži Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā.
- Viola reichenbachiana meža vijolīte.
- Luzula sylvatica meža zemzālīte.
- Parus ater meža zīlīte.
- sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
- mežika Mežonīgs, izlaidies, neizglītots cilvēks.
- Aquilegia clemantifolia mežvīteņlapu ozolīte.
- spastiskā midriāze midriāze, ko izraisa zīlītes paplašinātājmuskuļa spazma.
- paralītiski spastiskā midriāze midriāze, ko izraisa zīlītes sašaurinātājmuskuļa atslābums un paplašinātājmuskuļa spazma.
- atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
- diseminētais mielīts mielīts ar daudziem izkaisītiem perēkļiem.
- triekai līdzīgs mielīts mielīts ar pēkšņu paralīzes iestāšanos.
- sklerotizējošais mielīts mielīts, kas izraisa saistaudu hiperplāziju un fibrozi.
- augšupējs akūts mielīts mielīts, kas sākas muguras smadzeņu lejasdaļa un izplatās virzienā uz augšu.
- bulbārais mielīts mielīts, kas skar iegarenās smadzenes un rada elpošanas un asinsrites traucējumus.
- periependimālais mielīts mielīts, kas skar muguras smadzeņu apvidu ap centrālo kanālu.
- sistēmiskais mielīts mielīts, kas skar noteiktas muguras smadzeņu sistēmas vai traktus.
- difūzais mielīts mielīts, kas skar plašus muguras smadzeņu apvidus dažādās vietās.
- centrālais mielīts mielīts, muguras smadzeņu centrālās daļas (pelēkās vielas) iekaisums.
- hymenostylium Mietvācelītes.
- šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
- izkasas Mīklas atliekas abrā, ko izkasa un izveido nelielu kukulīti.
- izkasnas Mīklas atliekas abrā, ko izkasa un izveido nelielu kukulīti.
- sakasnis Mīklas palieku kukulītis.
- abrukasas Mīklas pārpalikums, ko sakasa abrā; maizes kukulītis, kas cepts no šī mīklas pārpalikuma.
- mikrocaurulīte Mikrocaurulītes.
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
- miķiļnīca Miķelīte ("Aster tripolium").
- asterene Miķelīte ("Aster").
- ziemastere Miķelīte ("Aster").
- miķelnīca Miķelīte.
- miķelīši Miķelītes.
- mīla (arī mīlestība) no pirmā acu uzmetiena mīla, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
- Brachythecium mildeanum Mildes īsvācelīte.
- mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
- špidīgs Mīlīgs, glīts (par jaunu dzīvnieku).
- Neuhall Mīlītes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā.
- kautriņa Mimozu suga ("Mimosa pudica"), dzimtene Brazīlija, Latvijā sastopama kā telpaugs, glīts podu augs rožaini violetiem ziediem apaļās galviņās.
- augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās.
- uzpūšanās Minerālo izejvielu (mālu, vermikulīta) īpašība palielināties tilpumā, ja to karsē.
- neorganiskie siltumizolācijas materiāli minerālvate, stikla vate un izstrādājumi uz to bāzes, šūnbetoni, uzputināts perlīts un vermikulīts, šūnbetoni un putustikls, alumīnija folija u. c.
- miotisks Miotiski līdzekļi, sašaurina acu zīlītes (pilokarpīns).
- paralītiskā mioze mioze kā zīlītes paplašinātājmuskuļa paralīzes sekas.
- spastiskā mioze mioze kā zīlītes sašaurinātājmuskuļa kontrakcijas sekas.
- vecuma mioze mioze, kuras cēlonis ir saistaudu savairošanās un hialinizācija zīlītes sašaurinātājmuskulī.
- glaubersālis Mirabilīts; glaubersāls.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- segmentina nitida mirdzošā ūdensspolīte.
- atmirkt Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
- pārlīt Mitēties līt.
- sūlot mitrumam izdalīties.
- mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos.
- Thanassimus formicarius mizgraužu skudrulītis.
- parastais skudrulītis mizgraužu skudrulītis.
- nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu.
- nomizot Mizojot atdalīt (mizu).
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 -3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- magnētdielektriķis Monolītā masā sapresēts feromagnētiska pulvera (permaloja, alsifera, ferīta) un dielektriskas saistvielas (sveķu, plastmasas, lakas) maisījums; lieto par magnētisku materiālu.
- lietnis Monolīts (metāla) lējums (piemēram, uzglabāšanai, tālākai apstrādei).
- monofilaments Monopavediens - pavediens, ko bez sagraušanas nevar sadalīt garenvirzienā vairākos citos pavedienos, bet ko var izmantot tekstilizstrādājumu izgatavošanai.
- sirdsizglītība Morālā, tikumiskā izglītība.
- frentelīgs Možs, izskatīgs; glīti, moderni ģērbies.
- mezomucināze Mucinolītisks sēklinieka enzīms, kas sekmē apaugļošanu.
- metenterons Mugurzarna, embrija entodermas caurulītes daļa, no kuras attīstās gk. resnā zarna; to apasiņo gk. apzarņa apakšējā artērija.
- Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns.
- gentilhomme Muižnieks; smalks, izglītots cilvēks.
- Mukulīts Mukulītis, ezers Liezēres pagastā.
- bļorga Muldoņa, cilvēks, kurš daudz un neglīti runā.
- kapturs mūra dūmu un tvaiku uztvērējs virs plīts, kas būvēta maizes krāsns priekšā.
- Euphrasia x murbeckii Murbeka žibulītis.
- psihodinamiskā terapija mūsdienu psihoanalītiskā terapija, kas atšķirībā no klasiskās psihoanalīzes var būt gan individuāla, gan arī grupveida.
- miosatelitocīts Muskuļa pavadšūna, t. s. miosatelīts, mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas.
- miocelulīts Muskuļu iekaisums kopā ar celulītu.
- bioķīmiskās mutācijas mutācijas, kuru rezultātā organismi kļūst auksotrofi, t. i., zaudē spēju sintezēt dzīvības procesiem nepieciešamus metabolītus.
- Calpa Mutulīte, Gaujas pieteka.
- Calpupīte Mutulīte, Gaujas pieteka.
- Dukuļupe Mutulīte, Gaujas pieteka.
- kora dziedāšana muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
- NARIC Nacionālais akadēmiskās izglītības apliecinošo dokumentu atzīšanas informācijas centrs ("National Academic Recognition Information Centre").
- gumbrīns Naftas pārstrādes blakusprodukts, kas sastāv no askanīta māliem un organiskām vielām, kuras atdalītas no naftas; lieto kā organisko mēslojumu un augu augšanas stimulatoru.
- spuldzes Nagleņziežu (neļķu) ģints ar kopā saaugušām kauslapiņām, 2 daļās šķeltām, baltām vai sarkanām ziedlapiņām, spilvotu kausiņu, pieczobainu auglīti.
- Nahčivana Nahčivanas Autonomā Republika - Azerbaidžānas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 5363 kvadrātkilometri, 398000 iedzīvotāju (2009. g.), teritoriāli nodalīta no Azerbaidžānas Republikas, robežojas ar Armēniju un Irānu.
- obskurantisms Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; tumsonība.
- kartupelis Nakteņu sugas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem.
- naris Narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
- Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- nav izskata nav glīti, daiļi.
- nav skata (arī izskata) nav glīti, skaisti.
- nav ne vēsts nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (no meklētā, bijušā, gaidāmā, solītā).
- akomodācijas iridoplēģija nav zīlītes reakcijas uz akomodāciju.
- reflektoriskā iridoplēģija nav zīlītes reakcijas uz gaismu vai ādas kairinājumu.
- pilnīga iridoplēģija nav zīlītes reakcijas uz jebkuru kairinājumu.
- simpātiskā iridoplēģija nav zīlītes reakcijas uz otras acs apgaismošanu vai ādas kairinājumu.
- iet (arī nākt) uz ādas, arī iet virsū neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
- iet (arī nākt) uz ādas neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
- nākt (arī iet) uz ādas (arī virsū) neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
- iet (arī nākt) uz kakla neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt; uzplīties.
- nākt (arī iet) uz kakla neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt; uzplīties.
- uz pēdām neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
- bambeļsmilkte Neauglīga smilts augsne, kur mēdz dzīvot dažādas vabolītes.
- klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā); aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
- kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
- nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
- solidāra atbildība nedalīta vairāku personu civiltiesiskā atbildība; katram no vairākiem parādniekiem ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā.
- non divisi nedalīti.
- strucināt Nedaudz līt, pa pilei.
- smulēties Nedaudz līt, smidzināt.
- palīties Nedaudz līt.
- uzsālīt Nedaudz sālīt.
- uzčabināt Nedaudz sīki, smalki nolīt.
- uzčakstināt Nedaudz sīki, smalki nolīt.
- uzrasot Nedaudz sīki, smalki nolīt.
- uzsprikšināt Nedaudz sīki, smalki nolīt.
- uzmitrināt Nedaudz uzlīt.
- pasūpēt Nedaudz, kādu laiku līt.
- pasālīties Nedaudz, mazliet sālīties.
- pasmildzināt Nedaudz, mazliet smalki līt.
- nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- svētdienas skola neformālas izglītības iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
- piedzimts nefrīts nefrīts, kura pazīmes novēro tūlīt pēc dzimšanas, piem., piedzimta sifilisa gadījumā.
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
- anions Negatīvais jons elektrolītā; anjons.
- neglītais pīlēns neglīta izskata cilvēks.
- loiba Neglīta kāja.
- krokodīls Neglīta meitene.
- švirla Neglīta meitene.
- morda Neglīta seja.
- švarba Neglīta sieviete.
- bluķa Neglīta, liela seja.
- žļega Neglīta, mitra masa.
- babuliene Neglīta, nemoderni ģērbusies sieviete.
- šanhaja Neglīta, nesakopta vieta (parasti ar nekvalitatīvu mazstāvu apbūvi).
- plezna Neglīta, plakana kāja, pēda.
- grebēze Neglīta, veca sieviete.
- nelādzis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis.
- nelāģelis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis.
- vaiglis Neglītenis, riebeklis.
- neglītelis Neglītenis.
- neglītēns Neglītenis.
- aizpeņģerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
- aizpeņķerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
- aizpeņķēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
- noskribelēt Neglīti aprakstīt (ar krītu).
- ķerkāt Neglīti ēst (piemēram, izjaucot biezputru un izlasot garšīgāko).
- šmūkļāties Neglīti ēst, nosmērējoties ar ēdienu.
- šmurkulēties Neglīti ēst, nosmērējoties ar ēdienu.
- šņurgulēties Neglīti ēst, rakņājoties pa ēdienu.
- šņurgulēt Neglīti ēst.
- ņurcava Neglīti ģērbies cilvēks.
- ieskrebelēt Neglīti ierakstīt.
- ieķeverot Neglīti iesākt veidot pinumnu (grozu vai vīzes).
- paķaulēt Neglīti izgatavot.
- čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam.
- ķausēt Neglīti maisīt.
- nonurrīt Neglīti nogriezt, nopļaut, nocirpt.
- noķaulēt vīzes neglīti nopīt vīzes.
- peižāt neglīti rakstīt, vilkt nekārtīgas līnijas.
- pļeršķēt Neglīti runāt.
- saņergt Neglīti saraukt, savilkt.
- pieklest Neglīti un rijīgi daudz ēst.
- varpaca Neglīti uzpīta pātaga.
- knubucis Neglīti vai nekārtīgi iesaiņots sainis.
- neskaiškai Neglīti, arī nepiedienīgi.
- zambāt Neglīti, neestētiski ēst.
- neizgrabns Neglīti, nekārtīgi apģērbies.
- vādžot Neglīti, nepareizi dziedāt.
- kraipīties Neglīti, nepieklājīgi smieties.
- žaunāt Neglīti, neveikli siet lakatu ap galvu.
- uzčukāt Neglīti, pavirši uzrakstīt.
- guznīt Neglīti, rijīgi ēst.
- klest Neglīti, rijīgi ēst.
- saņurcāties neglīti, saburzīti ģērbties.
- murkšļāt Neglīti, sprauslājot ēst vai dzert.
- nebrangai Neglīti.
- nesmuki Neglīti.
- brikns Neglīts (par cilvēku, priekšmetu).
- cūkģīmis Neglīts cilvēks (kam seja it kā atgādina cūkas purnu).
- neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
- zirgaģīmis Neglīts cilvēks; neglīta seja.
- surķis neglīts cilvēks.
- cirvjaģīmis Neglīts cilvēks.
- cuža Neglīts cilvēks.
- krokodīls Neglīts cilvēks.
- krokošs Neglīts cilvēks.
- ķurķis Neglīts cilvēks.
- ņuņņāns Neglīts cilvēks.
- klumbaks Neglīts nenoteikta veida priekšmets; kā nederīgs atlicis koka klucītis.
- ķeburs Neglīts priekšmets.
- neglītenis Neglīts priekšmets.
- losis Neglīts puisis.
- lunis Neglīts puisis.
- kopsis Neglīts vai apdauzīts trauciņš.
- ķēmīgs Neglīts, arī atbaidošs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- kankars Neglīts, arī bezgaumīgs apģērbs.
- mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
- klēbeģis Neglīts, arī psihiski nepilnvērtīgs cilvēks.
- idiotisks Neglīts, bezgaumīgs, nelietojams (par priekšmetiem).
- nejēdzīgs Neglīts, bezgaumīgs.
- koitars Neglīts, garš cilvēks.
- luskains Neglīts, nejauks, riebīgs, noplucis.
- nebrangs Neglīts.
- nedaiļš Neglīts.
- neglīšs Neglīts.
- neskaists Neglīts.
- nesmuks Neglīts.
- nesmukums Neglītums.
- šķerbāt negludi, neglīti saplīst.
- anhemolītisks Nehemolītisks, kas nerada hemolīzi.
- nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt (3).
- kavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml).
- pagāzt Neilgu laiku ļoti stipri līt.
- pamirdzināt Neilgu laiku smalki līt.
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzsmildzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (1).
- padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
- padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā).
- paglītoties Neilgu laiku, mazliet izglītoties.
- palielīt Neilgu laiku, mazliet lielīt.
- palielīties Neilgu laiku, mazliet lielīties.
- papilināt Neilgu laiku, mazliet līt (par lietu).
- palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
- paslacināt Neilgu laiku, mazliet līt.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur); neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- aksofāgs Neiroglijas šūna; atrodama mielīta slimnierkiem mielīna dobumos.
- neiromodulators Neirona izdalīta viela, kas nodod informāciju blakusesošam vai attālākam neironam, lai paaugstinātu vai nomāktu tā aktivitāti.
- vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- ketosteroīds Neitrālo steroīdu grupas apzīmējums, kurā ir ketogrupa pie 17. oglekļa atoma; tā dod raksturīgu sarkanu krāsu ar m-dinitrobenzolu alkāliskā šķīdumā; virsnieru garozas un dzimumdziedzeru steroīdu metabolīti.
- nezinīgs Neizglītots, muļķīgs.
- neprātulis Neizglītots, nepratējs.
- amūzisks Neizglītots, rupjš.
- neškolāts Neizglītots.
- neskolots Neizglītots.
- timss Neizglītots.
- nejaucelis Nejaucenis, neglītenis.
- nomuļāt Nekārtīgi un neglīti pagatavot.
- sačukstīt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt; sačukāt.
- sačukāt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt.
- iešņīpāt Nekārtīgi, neglīti ierakstīt.
- čukna Nekārtīgs, netīrīgs, arī neizglītots tumsonīgs cilvēks.
- čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- bez kavēšanās nekavējoties, tūlīt.
- piedravas lauks nektāraugu kultivēšanai ne tālāk kā 0,5 km no dravas ārpus saimniecības laukaugu un lopbarības augu sekām iedalīts zemes gabals, kur audzē nektāraugus.
- poņķināt Nekvalītatīvi pīt, vīt.
- Brachythecium salebrosum nelīdzenā īsvācelīte.
- flakons Neliela (parasti smaržu) pudelīte.
- prīpenīte Neliela caurulīte.
- piemūrs Neliela izbūve plīts priekšā, kas neļauj ķādai pagalei nejauši izkrist uz grīdas.
- piropatrona Neliela plānsienu caurulīte, kas pildīta ar pulveri; tiklīdz piropatrona ar elektrības palīdzību eksplodē, iedarbojas dažas ierīces lidaparātos u. c, piem., katapultējamie sēdekļi.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- būda Neliela, parasti nabadzīga, neglīta, dzīvojamā māja.
- budka Neliela, parasti neglīta, nabadzīga dzīvojamā ēka.
- plītiņa Neliela, pārnēsājama elektriskā vai gāzes plīts.
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm.
- maidavas Nelielas tītavas dzijas satīšanai spolītēs aušanas laikā.
- maidava Nelielas tītavas dziju satīšanai spolītēs.
- mikrolīti Nelieli akmens rīki, reizēm ar ģeometrisku formu, piem., bultu gali, asmeņi, ko mezolītā, neolītā lietojuši pirmatnējie cilvēki.
- bungdobums Neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā.
- bulks Neliels baltmaizes kukulītis, arī smalkmaizīte.
- copla Neliels dzejolītis.
- mate Neliels dzeramtrauks, no kura šo tēju sūc ar caurulīti; to gatavo no legārijas (pudeļķirbja).
- saika neliels garens baltmaizes kukulītis; veģis.
- cebelis Neliels maizes kukulītis.
- buciņkraķis Neliels soliņš, keblītis.
- mandele Neliels, ieapaļš hidrotermālo minerālu (ceolītu, hlorīta, opāla, halcedona, kvarca, kalcīta) veidojums efuzīvo iežu tukšumos.
- saturēt Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
- atstumt Neļaut vairs piedalīties (kādā pasākumā), ieņemt (kādu amatu).
- paronihija Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Paronychinoideae"), no kuras Latvijā sastopami gauri, pagauri un trūkumzālītes.
- alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes.
- illiterāti nemācīti, neizglītoti cilvēki.
- ieskribelēt Nemākulīgi, neglīti ierakstīt.
- uzķeburēt Nemākulīgi, neglīti uzrakstīt.
- Plagiothecium latebricola nemanāmā šķībvācelīte.
- menīza nemofila nemofilu suga ("Nemophila menziesii"), viengadīga puķe ar baltiem violeta dzīslojuma piltuvveida ziediem; skaistā zilmalīte.
- tukšā krogā izmaksāt nenopietni solīt atlīdzību.
- mikrokorija Nenormāli mazas zīlītes.
- odontoms Nenormāls zoba dentīna uzaugums, kas ieplešas pulpas kambarītī, arī zobu saknes kanālītī un zoba saknes virspusē.
- ļetraks Nenoteikts, vāja rakstura cilvēks (kas nepilda solīto).
- Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti.
- Amras kultūra neolīta kultūra (4. gt. sāk. p. m. ē.).
- šasē Neolīta kultūra (4.-3. gt. p. m. ē.) Francijas centrālās daļas dienvidos; raksturīgi nelieli krama rīki, slīpēti akmens cirvji, māla trauki.
- bedru kultūra neolīta laikm. arheol. kult. (3. gt. 2. p. - 2. gt. sāk. p. m. ē.), izplatīta A-Eiropas stepēs, mirušie apbedīti saliekti zemē izraktās bedrēs, virs apbedījuma izveidoti uzkalniņi, saimn. - lopk., kapļa zemk., medības.
- Asnes apmetnes neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvietas, kas atrodas Asnes krastā \~1 km no tās ietekas Lubāna ezerā.
- Akali Neolīta un bronzas laikmeta apmetne (3.-1. gt. p. m. ē.) Igaunijas austrumu daļā, Emajegi upes krastā.
- kromlehs Neolīta un bronzas laikmeta celtne, viens no megalītu veidiem; sakrāla celtne no 6-7 m augstām akmens plātnēm un stabiem viena vai vairāku koncentrisku apļu veidā.
- dolmeni Neolīta un bronzas laikmeta kapenes - milzīgi stāvus paslieti akmeņi, kas pārsegti ar vienu vai vairākām akmens plāksnēm.
- rodānūdeņražskābe Neorganiska skābe, tiociānskābe H-S-C=N, nozīmīga analītiskajā ķīmijā.
- izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
- tecēt Nepārtraukti līt (par lietu).
- žvēkot Nepatīkami, nesaskanīgi, neglīti dziedāt.
- nemodīgi Nepatīkami; arī neglīti.
- blaizma Nepatīkams, neglīts, aizskarošs atgadījums.
- speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības.
- izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
- nepiedurt ne pirkstu nepiedalīties darbā, pat nemēģināt ko darīt.
- nepakustināt ne pirkstu nepiedalīties darbā; stāvēt dīkā, neko nedarīt.
- nepakustināt ne pirkstiņu nepiedalīties darbā; stāvēt dīkā, neko nedarīt.
- nostāties malā nepiedalīties, arī neiejaukties (kur).
- stāvēt malā nepiedalīties, neiejaukties; nogaidīt.
- stāvēt malā (arī nomaļus) nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- bridkai Nepieklājīgi, neglīti.
- briknai Nepieklājīgi, neglīti.
- sāļš nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteicieniem); sālīts (3).
- citronellols Nepiesātināts alkohols, atrodams rožu un gerāniju eļļās, arī citroneļļā un vienmēr kopā ar geraniolu, no kura to grūti atdalīt.
- celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu.
- apskolot Nepilnīgi, arī pavirši izglītot; nepabeigt izglītošanu; paskolot.
- tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.).
- ideālā daļa nesadalīta kopīpašuma iedomājamā daļa.
- turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
- iešņava Nesālīti kausēti tauki; plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
- viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
- kopiņa Nesasiets kūlītis.
- veģma Nesimpātiska sieviete; neglīta sieviete.
- bangs Nesimpātisks cilvēks (ar neglītu ārieni vai izturēšanos).
- atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona); mest ēnu (uz gaiša fona).
- ieēnoties Neskaidri iezīmēties, izdalīties uz gaišāka fona (par ko patumšu).
- govju mīza nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria inodora").
- ceļmalkumelīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- cūkkumeltīni Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- ilzīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- ilzītes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- kumlene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- kumliņi Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- mauriņš Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- pīpene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- pīpenes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- zirgkumeles Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata").
- tīruma suņkumelīte nesmaržīgā suņkumelīte.
- Tripleurospermum perforatum nesmaržīgā suņkumelīte.
- Tripleurospermum inodorum nesmaržīgās suņkumelītes "Tripleurospermum perforatum" nosaukuma sinonīms.
- amerisms Nespēja sadalīties daļās, segmentos vai merozoītos.
- gūle Nestrādāšana, plītēšana.
- plocka Netīrīga, nevīžīga sieviete; arī neveikla sieviete (ar neglītu gaitu).
- meļļi Netīrīgi, neglīti.
- čolla Netīrīgs, neglīts cilvēks.
- počaka Netīrīgs, neglīts cilvēks.
- dublis Netīrs, neglīts cilvēks.
- nespodrs Netīrs, neglīts.
- čubata Netīrs, nevīžīgs cilvēks; arī neizglītots cilvēks.
- krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties.
- loibatu loibatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
- loipatu loipatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
- lompatu lompatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
- lāmis Neveikls, liela auguma, neglīti ģērbies cilvēks.
- heterogēna sistēma neviendabīga, nehomogēna termodinamiska (fizikāli ķīmiska) sistēma (arī - viela), kas sastāv no divām vai vairākām savstarpēji atdalītām fāzēm ar atšķirīgām fizikālajām un (vai) ķīmiskajām īpašībām.
- atslampāt Nevīžīgi, neglīti (sperot lielus soļus) atnākt.
- počāties Nevīžīgi, neglīti runāt un strādāt.
- skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt, kricelēt.
- kricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt.
- krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; kricelēt.
- uzķeburot Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
- uzkricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
- uzkrecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkricelēt.
- uzskrīpāt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzskricelēt.
- uzskricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt: uzkrecelēt, uzkricelēt.
- buģīt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti, slikti rakstīt.
- skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs, kricelīgs.
- kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
- krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); kricelīgs.
- svilspalvīte Niedru stērstes nosaukums; svilsprāklītis.
- svilsprākle Niedru stērstes nosaukums; svilsprāklītis.
- oligūrija nieru izdalītā urīna daudzuma samazināšanās.
- oligorija Nieru izdalītā urīna daudzuma samazināšanās.
- bole Nikna govs, kurai uz ragiem uzsiets dēlītis, lai nesabadītu citas govis.
- nīkties Nīkties virsū - uzbāzties, uzplīties.
- ciklopa acs nirēja gumijas sejas maska ar nedalītu stiklu, nosedz arī degunu, parasti lieto kopā ar elpošanas caurulīti.
- strelles Nīšu sienamās stellītes.
- stellītes Nīšu stellītes - ierīce nīšu izgatavošanai (siešanai), statīve ar trim horizontālām kārtīm noteiktos attālumos.
- skuolis nīšu stellītes.
- sētstarpis No abām pusēm ar žogu nodalīta josla, ceļš (pa to parasti dzen mājlopus); vieta starp diviem žogiem.
- paļķis No abrā pielipušajām pēdējām mīklas atliekām cepts kukulītis.
- sakasītis No abras izkasītas mīklas kukulītis ieraugam.
- pļērpis No alkšņa gatavota stabulīte.
- dzīvojamā kabīne no ārējās vides un pārējām kosmiskā lidaparāta sastāvdaļām hermētiski nodalīta kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas daļa, kurā cilvēks var ilgstoši uzturēties bez skafandra.
- durteknis No auga atdalīta daļa, kas iestādīta attiecīgā vidē, iesakņojas; spraudenis.
- pakulas No augu (parasti linu, kaņepāju) garajām šķiedrām pirmapstrādē atdalīts īsu šķiedru kopums; zemākas kvalitātes linu šķiedras.
- veloceliņš No autoceļa vai ielas braucamās daļas nodalīta vai īpaši izveidota, marķēta josla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu; pa veloceliņu ir aizliegts pārvietoties ar citiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem.
- melnais varš no bagātinātiem sulfīdu minerāliem iegūts netīrais varš, ko vēl elektrolītiski rafinē.
- pusmuiža No galvenās muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
- nekrozīns No iekaisušiem audiem izolēta viela, kurai ir proteolītiskas īpašības.
- Alpu rags no koka darināts kalniešu mūzikas instruments bez mēlītes, ko iekļauj metāla pūšamo mūzikas instrumentu grupā.
- žagari No koka vai krūma atdalīti tievi, parasti sausi, zari.
- mežmateriāli No kokiem iegūstamie produkcijas veidi: kokmateriāli, sula un sveķi, celmi, miza, pumpuri, zalenis, zari, eglītes, meijas u. c. dekoratīvie materiāli.
- leikīns No leikocītiem iegūta termostabila viela, kas darbojas lītiski pret dažiem mikrobiem, piem., vēdertīfa un liesas sērgas nūjiņām un mikrokokiem.
- plauka No linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna.
- plauks No linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna.
- plūka No linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna.
- homatropīns No mandeļskābes un tropīna sintētiski iegūstamais mandeļskābes tropīnesters, kas līdzīgi atropīnam rada acu zīlītes paplašināšanos: lieto sāļu veidā.
- saksofons No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti.
- sakasis No mīklas atliekām, kas sakasītas abrā, cepts maizes kukulītis.
- ņiedra No niedrēm gatavota spolīte audu dzijas uztīšanai.
- ņiedre No niedrēm gatavota spolīte audu dzijas uztīšanai.
- lēna No nieru taukiem atdalītā plēve.
- dižais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem; baltais sviests
- baltais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem.
- šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
- lepuška No rupjmaizes mīklas gatavots plāns plācenis, ko parasti cep uz plīts riņķiem.
- atskarba No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
- atskarbe No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
- atskārbala No salma taisītas svilpītes mēlīte.
- spīdzene No salma vai zoss spalvas taisīta stabulīte.
- sūkala No sarūguša piena atdalīts šķidrums.
- eņģeļu mati no sudrabotas vai zeltītas krāsas materiāla (piemēram, papīra) veidoti pavedieni, ar ko rotā Ziemassvētku eglīti.
- sklidonis no vārītiem rāceņiem izspiests un izvārīts kukulītis.
- kapsīns No viengadīgās paprikas gatavots komplekss preparāts, ko lieto par kairinātāju līdzekli artrīta, neirīta, radikulīta, reimatisku slimību, pneimonijas gadījumā.
- apdēdēt No virspuses dēdēt, drupt, dalīties, irt.
- izglītības pakāpe nobeigts izglītības posms, kas ietver organizētu un secīgi īstenotu izglītības ieguvi.
- atšķelt Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas dalās).
- novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
- nošķirt Nodalīt savrup, nodalot iekļaut atsevišķā grupā.
- nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
- nogriezt Nodalīt, nošķirt (no kā).
- aizguņģis Nodalīta telpa istabā.
- nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
- sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nošķelties Nodalīties savrup (piemēram, no kādas grupas).
- nosašķirties Nodalīties savrup.
- nošķirties Nodalīties savrup.
- nogrupēties Nodalīties savrupās grupās.
- norietēt Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. dēļ (parasti par asti).
- noriesties Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. rezultātā (par asti).
- atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
- atsašķirties Nodalīties, nošķirties savrup no citiem.
- virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms.
- piekopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu), piedalīties (kādā pasākumā).
- smērēties Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā.
- skautot nodarboties ar skautu vingrinājumiem, piedalīties skautu vienībā.
- konstituēties Nodibināties, oficiāli izveidoties; sadalīt pienākumus (par organizatorisku veidojumu vadības institūcijām u. tml.).
- Slīteres dabas piemineklis nodibināts 1100 ha platībā 1921. g. Dundagas pagastā, ietvēra Zilo kalnu nogāzi un Dāvida alu, kā arī abrāzijas līdzenumu zem nogāzes, 1957. g. palašināts un pārdēvēts par Slīteres rezervātu.
- apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību; apsolīties sev.
- skolot Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību.
- uzskolot Nodrošināt iespēju iegūt labu izglītību.
- noknābāt Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem).
- apaļais kokmateriāls nogāzts, atzarots koka stumbrs bez galotnes, ko parasti var sadalīt īsākos nogriežņos (lietkoksnes sortimentos); apaļkoksne.
- silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas.
- varvēts Nogulumu slānis, kas sadalīts māla un smilšu slāņu pāros, kuros pārmaiņus ir gaišs un tumšs slānis kopā veidojot gadskārtu (par nogulumiem, kas ziemās veidojas tumši un vasarās gaiši).
- Bryum algovicum nokarenvācelītes samtīte.
- Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
- nedalāms Nolieguma divdabis --> dalīt.
- nedalīts Nolieguma divdabis --> dalīt.
- neizglītots Nolieguma divdabis --> izglītot.
- nesālīts Nolieguma divdabis --> sālīt.
- nokolīt Nolielīt.
- noplātīties Nolielīties.
- nosateikties Nolielīties.
- nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot); arī izjukt (1).
- eļļas maiņa nolietotās eļļas nomaiņa ar jaunu atbilstošas kvalitātes eļļu, ko veic tūlīt pēc to motora apstādināšanas, kamēr motors vēl silts.
- Ptinus raptor noliktavu zaglītis.
- cekulainais zaglītis noliktavu zaglītis.
- nosmiģelēt Nolīt ļoti smalkiem pilieniem.
- atlīt Nolīt nost, izlīt (par daļu no kā).
- pārlīt Nolīt pāri (kam), pār (ko).
- nomiglāt Nolīt sīkām lāsēm un pārstāt.
- novīksnēt Nolīt sīkām pilēm.
- nosprēgāt Nolīt, lielām lāsēm.
- atžaut Nolīt.
- nolīdināt Nolīt.
- nolaupīties Nolobīties, atdalīties.
- noiet Nolobīties, nolupt, atdalīties.
- iemērīt Nomērīt un piešķirt; arī iedalīt (3).
- nomaukt Nomest (piemēram, veco ādu, čaulu); atdalīt sev (ragus).
- nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu).
- norasot Nopilēt, arī nolīt (par rasu, smalka lietu u. tml.).
- uzpirkt Nopirkt (apģērba gabalu, apavus) tūlītējai valkāšanai, uzģērbšanai; nopirkt un dot uzvilkt, uzģērbt.
- notrillināt Noplītēt, izšķērdēt naudu.
- notrikot Noplītēt, izšķērdēt savu naudu.
- applītēt Noplītēt, izšķērdēt.
- nošēkāt Noplītēt, izšķērdēt.
- nopinckot Noplītēt, nodzert.
- notrikmanēt Noplītēt.
- sēks Nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
- pupill- Norāda uz acs zīlīti.
- pupillo- Norāda uz acs zīlīti.
- šis Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
- tas Norāda uz ko tādu, kas tūlīt tiks minēts.
- no Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
- tas viss retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- tas viss, retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
- tā Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
- no Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
- kor- Norāda uz zīlīti.
- kore- Norāda uz zīlīti.
- koreo- Norāda uz zīlīti.
- koro- Norāda uz zīlīti.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts, sadalās, sasmalcinās, parasti vairākās, daļās.
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
- ataka Norāde nošu tekstā tūlīt, bez pārtraukuma pāriet uz skaņdarba nākošo daļu (vai posmu).
- mirza Norādījums uz izglītību un erudīciju (dažām austrumu tautām); liekams pirms vai aiz vārda.
- Brachythecium albicans noras īsvācelīte.
- pavadīt Norisināties, eksistēt vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās (par darbībām, procesiem, parādībām).
- nodalīt Norobežot (parasti telpu, platību no citas telpas, platības); atdalīt (2).
- atšķirt Norobežot, atdalīt (ar sētu, sienu u. tml.).
- izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes; norobežot no apkārtējās vides.
- nošķirt Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
- noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
- endogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas no slimībām, kuras galvenokārt rodas organisma iekšējo procesu gaitā.
- eksogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas, kuras saistītas ar apkārtējās vides un ārēju apstākļu iedarbību (nelaimes gadījumi, saindēšanās, infekcijas un parazītiskās slimības).
- smagie minerāli nosacīti nodalīta minerālu grupa, kuru blīvums lielāks nekā visvairāk izplatītajiem iežveidotājiem minerāliem - kvarcam un laukšpatiem (~2700 kg uz kubikmetru).
- pilsoņu tiesības nosaka pilsoņa ekskluzīvās tiesības piedalīties savas valsts politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, pilsoņa juridiskais statuss savdabīgi papildina viņa kā indivīda, personas cilvēktiesību loku un ietver ne tikai viņa subjektīvās tiesības un brīvības, bet arī vispārīgās saistības un tiesiskos pienākumus.
- ampula Noslēgta (stikla) caurulīte zāļu sterilai uzglabāšanai.
- dzelzzāle Noslēpumaina zālīte ar pārdabiskām spējām.
- nomukt Noslīdēt nost (par ko uzmauktu); atdalīties.
- atslīpēt Noslīpēt, slīpējot atdalīt.
- sasolīties Nosolīt (ko) lielākā daudzumā; nosolīt (kā lielāku daudzumu).
- nosasolīties Nosolīties.
- atgriezt Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
- atšķilties Nošķelties, atdalīties.
- nodalīt Nošķirt, atdalīt (ko no kāda kopuma); iedalīt (ko no kāda kopuma).
- atdalīt Nošķirt, nodalīt (atsevišķus priekšmetus vai dzīvniekus no kāda kopuma).
- atdalīties Nošķirties, izdalīties (par dažādu maisījumu un ķīmisku savienojumu sastāvdaļām).
- mērkoks Noteikta garuma iedaļās (parasti - 25 cm vai viena pēda) sadalīta un attiecīgi iekrāsota kārts dziļuma noteikšanai.
- profesionālā kvalifikācija noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums.
- darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi.
- zvērēt Noteikti, arī svinīgi apgalvot, apsolīt (ko).
- nūdaļa Noteikts iedalīts daudzums.
- Paramecium putrinum notekūdeņu tupelīte.
- lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju.
- sociālais institūts noturīga sociālā struktūra noteiktu sabiedrības funkciju veikšanai, piemēram, ģimene, reliģija, ekonomika, izglītības sistēma, veselības aizsardzības sistēma, valsts, armija.
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
- alonžs Novadule, koniska caurulīte, pa kuru destilējamais šķidrums no dzesinātajā nonāk uztvērējā.
- uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
- štose Novusā - visu astoņu kauliņu iedzīšana kulītēs, ne reizi neatdodot sitiena tiesības pretiniekam.
- bacchetta nūja; taktszizlis, sitamo instrumentu vālīte.
- Oandu Oandu horizonts - vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums - 2-7 m, nodalīta Ziemeļigaunijā.
- saite objekta kustības ierobežojums; analītiski to izsaka saišu vienādojums.
- priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
- izsolīt Oficiāli apsolīt (balvu par ko).
- Ochrolechia turneri ohrolehiju suga, kas atrasta Slīterē 1971. g. uz bērza stumbra.
- elektrolīze Oksidēšanās un reducēšanās process, kas noris, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu šķīdumu vai kausējumu.
- forpolimēri Oligomēri, kuru molekulās ir funkcionālas grupas, kas spēj piedalīties virkņu augšanas reakcijās un veidot lielmolekulārus savienojumus.
- ovoskopēšana Olu caurskatīšana, lai atdalītu nederīgās.
- oolīts Oolītu formācija, vecāks apzīmējums juras formācijai Anglijā, sevišķi formācijas vidējai un augšējai daļai, kur dominē oolītiski kaļķakmeņi.
- izlocītā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha vermicellifera"), kas ir reta un Latvijā aizsargājama, konstatēta Slīterē.
- dalītā operētājsistēma operētājsistēma, kas izvietota visos datoru tīkla mezglos un kas nodrošina un saskaņo tīkla komponentu piekļuvi dalītiem resursiem.
- standarts FDDI optiskās šķiedras dalīto datu saskarne (angļu "Fiber Distributed Data Interface (FDDI)").
- FDDI optiskās šķiedras dalīto datu saskarne (angļu "Fiber Distributed Data Interface").
- ahromatisms Optisko stiklu sistēmu spēja, staru laužot, nesadalīt to sastāvdaļās, nepiešķirt attēlam varavīksnes krāsas.
- stereoskopisks attēls optisks attēls, kas redzams kā telpisks objekts: divi viena un tā paša priekšmeta attēli, kas iegūti, fotografējot no diviem punktiem, starp kuriem attālums ir vidēji 65 mm (attālums starp cilvēka acu zīlītēm); attēla telpiskuma ilūzija rodas, ja to aplūko stereoskopā.
- Nabalas horizonts ordovika stratogrāfiskā vienība Baltijā, biezums Latvijā — 3-26 m, nodalīts Ziemeļigaunijā.
- metiloranžs organiska azokrāsviela, kuras šķīdumu ūdenī plaši lieto analītiskajā ķīmijā par indikatoru.
- detumestence Organisma psihiskā un fizioloģiskā reakcija dzimumakta laikā - uzbudinājuma zudums tūlīt pēc orgasma.
- transformācija Organisma vai šūnas pazīmju modificēšana, ievadot šūnā brīvu DNS vai RNS, kas izdalīta no citām šūnām vai vīrusiem.
- Miera korpuss organizācija, kas palīdz jaunattīstības valstīm, nosūtot uz tām brīvprātīgu, izglītotu darbaspēku.
- politiskās organizācijas organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu.
- atsevišķs Organizatoriski nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
- bulbofila Orhideju dzimtas ģints ("Bulbofillum"), kas sastopama tikai Austrālijā, aug uz koku mizas un ir 2-3 mm resns bumbulītis ar 1 zvīņveida lapu.
- adaptēšana Oriģinālteksta vai tā tulkojuma pielāgošana (atvieglošana) mācību vai citiem mērķiem, ievērojot adresāta izglītības vai informētības līmeni un no tā atkarīgās uztveršanas spējas.
- hematogēnais osteomielīts osteomielīts ar akūtu sākumu, ko ierosina stafilokoki; lokalizējas epifīzes diafizārajā daļā.
- hronisks osteomielīts osteomielīts bez strutu veidošanās, ar izteiktu kaula sklerozi; rentgenogrammā redzams slimā kaula vārpstveida sabiezējums.
- Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m.
- Kurzemes apledojums otrais viduspleistocēna apledojums Latvijā, kura morēnas nogulumi sākotnēji nodalīti un nereti sastopami atsegumos Rietumkurzemē.
- otainīte Otrdienā dzimusi telīte.
- aklenīte Ozolīte ("Aquilegia").
- ozoliņš Ozolīte ("Aquilegia").
- ozolītes Ozolīte.
- aquilegia Ozolītes - gundegu dzimtas ģints.
- ķīpsla Pa šķiedru sadalīts koks.
- biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas.
- izķebļot Pabeigt ķebļot (atdalīt graudus no pelavām).
- dižināt Pacelt statusā, lielīt, daudzināt.
- īkšķītis Paceplītis.
- pačeplītis Paceplītis.
- troglodytes Paceplītis.
- izbojāt Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
- pabojāt Padarīt neglītāku, nepatīkamāku.
- bojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
- iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
- izlopot Padarīt smieklīgu, neglītu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
- gaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; apgaismot (3), izglītot.
- apgaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; izglītot.
- Marksisma ļeņinisma universitāte padomju izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā apguva marksismu ļeņinismu.
- plītapuža Padziļinājums zem plīts mūra.
- plītsapuža Padziļinājums zem plīts mūra.
- Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja.
- saglemzt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu.
- sgrezēt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu.
- krāns Pagriežams (kā) plūsmas relejveida sadalītājs.
- Viola collina pakalnu vijolīte.
- direktorija pakalpojumi pakalpojumu veids, kas dalītās datu bāzēs uztur viennozīmīgu atbilstību starp balto un dzelteno lapu formā iekļauto informāciju.
- noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
- chrysosplenium Pakrēslītes.
- Pakurlīšu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā.
- Pakurļu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā.
- Sikšņu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā.
- Pakurlīts Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā.
- nerēms Palama (neglīts cilvēks, piemēram, piedzēries, aptraipījies ar asinīm).
- alu gleznojumi (zīmējumi) paleolīta laikmeta melnbalti un krāsaini zīmējumi uz klinšu sienām; galvenokārt attēloti dzīvnieki, simboliskas zīmes.
- savācējsaimniecība Paleolītā un mezolītā valdošais saimniecības veids, kas ļāva nodrošināt iztiku, iegūstot to (dzīvniekus, putnus, zivis, barības augus utt.) no apkārtējās vides.
- palaiolitisks Paleolītisks.
- palaiolīts Paleolīts.
- pakolīt Palielīt.
- padižoties Palielīties, palepoties.
- paplātīties Palielīties.
- pasakolīties Palielīties.
- pasalielīties Palielīties.
- pasapausties Palielīties.
- pasatēikties Palielīties.
- palīgverbs Palīgdarbības vārds - darbības vārds, kuru kopā ar patstāvīga darbības vārda divdabja formu izmanto analītiskas darbības vārda laika, veida, izteiksmes vai kārtas formas veidošanai.
- dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini.
- vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
- mijatmiņa Pamatatmiņa, kas ir sadalīta divās vai vairākās sekcijās, pie kurām centrālais procesors var neatkarīgi piekļūt, t. i. var notikt vēršanās pie nākošās sekcijas, kamēr vēl nav pabeigta nolasīšana vai ierakstīšana iepriekšējā.
- liemenis Pamatdaļa, monolītā daļa.
- izčubināt Pamatīgi sadalīt, uzirdināt.
- nokurēties Pamatīgi sakarst (par krāsni, plīti u. tml.).
- sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās.
- elementārā izglītība pamatskolas izglītība.
- kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī.
- krēsliņi Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium").
- Chrysosplenium alternifolium pamīšlapu pakrēslīte.
- sabojāt Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
- iesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams; panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
- sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties.
- vilkvālīte Pandānu rindas augu dzimta ("Typhaceae"), pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem, 1 ģints.
- bitu iestarpināšana paņēmiens, ko izmanto datu pārraides protokolos pārraidāmo datu un starpkadru atdalītāju atšķiršanai un kas paredz pēc katriem pieciem vieninieku bitiem ievietot nulles bitu, tādējādi izslēdzot starpkadra atdalītāja parādīšanos neparedzētā vietā.
- sadabūt Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
- ezerene Paparžaugu grupas klase ("Isoetopsida"), heterospori lakstaugi, kuriem lapas rozetē, pie lapas pamata ir mēlīte (ligula 1(2)) un zem tās bedrītē atrodas sporangijs.
- vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis.
- Corydalis cheilantifolia paparžlapu cīrulītis.
- čūskmēle Paparžu klases augs - parastā čūskmēlīte ("Ophioglossum vulgatum").
- konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
- papildskola Papildus izglītības skola.
- papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē).
- dumščiks Papildus piešķirta, iedalīta neliela zemes josla sādžas kopienā.
- milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs.
- milimetru papīrs papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta, vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetrpapīrs.
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- ilze Papirosa čaulīte.
- stiebrs Papirosu čaulīte.
- ģilzes Papirosu čaulītes.
- hipofīze Paplašinājums zaļsūnu sporu vācelītes apakšdaļā.
- poltraki Paplati svārki, žakete (parasti nemākulīgi, neglīti šūti).
- pavamplāt Papļāpāt (neglītiem vārdiem).
- noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- imitācija Parādību un procesu pētīšanas metode, kurā pētāmo objektu aizstāj ar kādu citu sistēmu (modeli), piem., ar tā matemātisko aprakstu, un pētīšanu veic analītiski.
- pasavaķināties Parādīt (ko) un palielīties (ar to).
- atcepināties Pārāk ilgi cepjoties, atdalīties garozai (par maizi).
- Leptobryum pyriforme parastā bumbiervācelīte.
- Ophioglossum vulgatum parastā čūskmēlīte.
- Brachythecium curtum parastā īsvācelīte.
- kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu.
- ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle.
- akelei Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- aklenes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- aklenīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- aklenītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- akles Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- aklītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- akvileja Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- akvilejas Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- biķerīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- bolderīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- bolderjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- buldurjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- buldurjānis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- ērglene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- gailene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- gaiļpietes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- kāsītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- kasits Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- kazītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- kurpītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- lūkkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- ozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- plunduris Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- podiņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- puķozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- pukstenīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- pūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- pūtlūpa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- tūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- tūtlape Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- tūtlapes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- zvaneres Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- zvaniņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- zvaniņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- Aquilegia vulgaris parastā ozolīte.
- riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
- Entosthodon fascicularis parastā stāvvācelīte.
- transversālais mielīts parastais akūtā mielīta veids, kas skar abas muguras smadzeņu puses.
- celoblastula Parastais blastulas tips; no blastomēriem sastāvošs pūslītis.
- dagliši Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- dzelzszāle Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- vilkzobins Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- žurkuzāle Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- zilais daglītis parastais daglītis.
- Echium vulgare parastais daglītis.
- ceplītis Parastais paceplītis ("Troglodytes troglodytes").
- Troglodytes troglodytes parastais paceplītis.
- paceplītis Parastais paceplītis.
- Odontites vulgaris parastais sārtžibulītis.
- Asellus aquqticus parastais ūdensēzelītis.
- Ptinus fur parastais zaglītis.
- Brachytechium oedipodium parastās īsvācelītes "Brachytechium curtum" nosaukuma sinonīms.
- bandorķestris Parasti metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansamblis, kas papildina pamatorķestri un tiek izdalīts no tā sastāva kā patstāvīga vienība.
- māsa Parasti savienojumā "medicīnas māsa": medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- beigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: gūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
- pabeigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
- nobraukt Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to).
- atgarozēties Pārcepjot atdalīties.
- pāršļaukt Pārcirst, pārdalīt.
- pārsadalīties Pārdalīt (ko) savā starpā.
- pāršķirt Pārdalīt (matus, matu kārtojumu) - par šķirtni, celiņu (matos).
- pāršķirt Pārdalīt (parasti telpu, platību).
- pārrantīt pārdalīt divās daļās.
- pāršālēt Pārdalīt, sadalīt (telpu), iebūvējot sienas.
- dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai.
- glītraksts Pareizas, glītas rakstīšanas paņēmienu kopums.
- ortocentrisks Pareizi centrēts, piem., optisks stikls, kura viduspunkts atbilst zīlītes vidum.
- konsistorija Pareizticīgajā baznīcā - eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
- katisma Pareizticīgajā baznīcā katra no divpadsmit daļām, kurās ir iedalīta psalmu grāmata.
- Miņeja Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Menaione.
- Menaione Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Miņeja.
- protoneolīts Pārejas periods no senā akmens laikmeta (paleolīta) uz jauno akmens laikmetu (neolītu).
- izolīt Pārgriezt, izbolīt.
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus, dalīt (šuvuma vietu).
- zastups Pārkāpiens (atspēriena dēlītim vai metiena līnijai vieglatlētikā).
- apbokāt Pārkult (miežus), lai atdalītu sēnalas un akotus.
- apbūkāt Pārkult (miežus), lai atdalītu sēnalas un akotus.
- bukāt Pārkult, lai atdalītu sēnalas un akotus.
- pāršļakāties Pārlīt (pāri malai).
- drepanocitoze Pārmantota hroniska hemolītiska anēmija ar eritrocītu formas anomālijām: hroniska hemolītiska anēmija ar dzelti; hepatosplenomegālija, limfmezglu palielināšanās; infantilisms.
- nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā.
- pārdzirties Pārmērīgi lielīties.
- joma Pārpurvota ieleja, kas iet līdzās jūras krastam un atdalīta no jūras ar smilšu pauguriem, apaugušiem ar mežu.
- elektronisko sakaru tīkls pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus tīklos, tajā skaitā: satelītu tīklos, fiksētos tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklos; tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai; kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.
- sasūrot Pārsālīt.
- pāršķilt Pārsist (olu), šķeļot sadalīt divās daļās.
- nozust no skatuves pārstāt darboties, piedalīties kur.
- pārlīt Pārstāt līt (par lietu).
- E967 Pārtikas uzlabotājs - silīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- izstāties Pārtraukt piedalīties (kādā pasākumā).
- izstāties Pārtraukt piedalīties (tiesas, procesa).
- diskrēts Pārtraukts, sadalīts.
- notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties nost.
- notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
- rektificēt Pārtvaicējot sadalīt šķidru vielu maisījumu, izmantojot to viršanas temperatūras atšķirības.
- datu pārvaldība pārvaldība, kas saistīta ar datu izplatīšanu lietotājiem un to aizsardzību pret zudumiem un nesankcionētu piekļuvi; tā aptver tādas jomas kā arhivēšana, dublēšana, klienta / servera arhitektūra, datu bāzu pārvaldības sistēmas, dalītās datu bāzes un drošība.
- dalīties Pārveidoties, šķelties tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības; refl. --> dalīt (1).
- metabolizēt Pārvērst, sadalīt (ko) vielmaiņas procesā.
- izgarot Pārvērsties tvaikos (par vielu); izdalīties (par tvaikiem).
- iztvaikot Pārvērsties tvaikos; izdalīties (par tvaikiem).
- aktīvā eitanāzija pasākumi ar tūlītēju nāvējošu iedarbību (piem., morfija pārdozēšana).
- profesionālā rehabilitācija pasākumu kopums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim.
- kultūrizglītība pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus
- pasiģelka pasēdēšana ar draugiem; ballīte.
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Upmales pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes apriņķī 1936.-1944. g.; teritorija 1936. g. izdalīta no Kacēnu pagasta, 1944. g. pievienota Krievijai.
- Ulmales–Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Grienvaldes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zālītes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Iecavas un Baldones pagastā.
- izgriezumgrāmata Pastāvīga glabātuve informācijai, ar kuru grib dalīties ar citiem lietotājiem.
- raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- asarot Pastiprināti izdalīt asaras (par acīm).
- raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (par dzīvniekiem).
- acumirklis Pašreiz, tūlīt.
- pašfinansēšanās Pašu kapitāla veidošana un palielināšana no uzņēmuma peļņas, veidojot uzkrājumus no nesadalītās peļņas.
- uzskoloties Pateicoties izglītībai tikt uz augšu.
- koģenerācija Patērētājiem piegādājamās siltumenerģijas un elektroenerģijas kopīga ražošana vienā enerģētiskajā iekārtā; salīdzinājumā ar dalīto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu ievērojami samazina kurināmā patēriņu.
- piemīlīgs Patīkams, glīts.
- stiklveida ķermeņa apduļķojumi patoloģiski veidojumi sīku putekļu, peldošu pārslu vai pavedienu veidā, kurus var radīt stipra tuvredzība, iridociklīts un citi acābola apvalku iekaisumi, acs traumas, it sevišķi perforēti acābola ievainojumi, kad stiklveida ķermenī iekļūst asinis.
- ģilzes Patronu čaulītes.
- teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2).
- sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); teikties (2).
- nobērāt Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā.
- nobērot Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā.
- Euphrasia vernalis pavasara žibulītis.
- iedalījums Paveikta darbība --> iedalīt (1).
- iedalījums Paveikta darbība --> iedalīt (2).
- dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (1).
- dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (2).
- dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (4).
- iesālījums Paveikta darbība, rezultāts --> iesālīt.
- lijums Paveikta darbība, rezultāts --> līt (1).
- pārdalījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (1).
- pārdalījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (2).
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (1).
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (2).
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (3).
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (4).
- sālījums paveikta darbība, rezultāts --> sālīt (1).
- solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt (1).
- solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt (2).
- ar vienu ausi (klausīties) pavirši; ar dalītu uzmanību.
- izglītotība Pazīme, kas raksturo kāda cilvēka izglītības līmeni, to, cik viņš ir [izglītots]{s:545}
- atteikt Paziņot, ka atsakās (no kā agrāk pasūtīta, apsolīta).
- centralizēts eksāmens pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā.
- tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā; ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
- klasificēts pēc noteiktiem kritērijiem sadalīts; svarīgs; slepens.
- PIAC Pedagogu izglītības atbalsta centrs.
- reliģijas pedagoģija pedagoģijas nozare, kas pētī reliģisku izglītību un audzināšanu.
- Limnejas jūra pēdējā no Igaunijas piekrastē nodalītajām Baltijas jūras attīstības stadijām, kas aptver pēdējos 4000 gadu - subboreālā laika 2. pusi un subatlantisko laiku, Latvijas piekrastē šai stadijai atbilstotrā Litorīnas jūras transgresija un Pēclitorīnas stadija.
- atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
- snorkelēt Peldēt zem ūdens, lietojot elpošanas caurulīti.
- Ricciocarpus natans peldošā ričijvācelīte.
- Parus montanus pelēkā zīlīte.
- pēle pēlīte - vienkoča laiva, ko izmantoja zvejai un putnu medībām.
- pēļlaiva Pēlīte - vienkoča laiva, ko izmantoja zvejai un putnu medībām.
- piltiņa Pelīte.
- Isothecium myosuroides peļastu vienādvācelīte.
- pendžābu Pendžābu valoda - viena no indoeiropiešu valodām, kurā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju, tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda, tiek lēsts, ka šajā valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku, un līdz ar to tā ir 11. vietā pasaulē pēc runātāju skaita.
- gliciretīnskābe Pentaciklisks terpēns, glicirizīnskābes hidrolīzes produkts; struktūras ziņā atgādina steroīdus; tai ir hemolītiskas īpašības.
- sidra Pentateiha gabals, kas paredzēts nolasīšanai sinagogā sabatā; visa pentateiha izlasīšana notiek gada laikā, tādēļ tas ebreju kulta praksē iedalīts 54 šādos gabalos.
- iridodiastāze Perifērās varavīksnenes malas defekts, kas neskar zīlītes malu; izskatās it kā būtu vairākas zīlītes.
- plīturs Pērle; plītars.
- krellīte Pērlīte.
- zvērināts advokāts persona ar augstāko juridisko izglītību, Latvijas Republikas pilsonis, kas vismaz 5 gadi nostrādājusi par tiesnesi, prokuroru vai citā tiesu sistēmas u. tml. amatā un nodevusi zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
- mācībspēks Persona, kam tiesība audzināt un mācīt skolās u. c. izglītības iestādēs.
- sociālā darba speciālists persona, kurai ir likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētajā vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus.
- viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piemēram, piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
- speciālā izglītība personām ar speciālām vajadzībām un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība.
- interešu izglītība personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.
- pieaugušo izglītība personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū.
- Academia Petrina Pētera akadēmija, izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. b. - 19. gs. sākumā.
- Rangu tabula Pētera Pirmā izdots likumdošanas akts Krievijā 18.-20. gs., saskaņā ar kuru valsts dienests tika iedalīts trijos veidos (militārais, civilais un galma dienests) un 14 rangos: augstākais bija pirmais rangs.
- teātra muzejs pētnieciska un izglītojoša kultūras iestāde,kas vāc, glabā, pētī un eksponē teātra vēstures materiālus.
- kerogazs Petrolejas plītiņa.
- kerogāzs Petrolejas plītiņa.
- klabate Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
- klaburis Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
- kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.), lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
- iziet Piedalīties (kādā pasākumā, kas parasti saistīts ar pārvietošanos) un pabeigt piedalīties.
- kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
- cīnīties Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.
- vingrināties Piedalīties (parasti sporta) treniņos.
- turēt Piedalīties (pasākumā, darbībā u. tml.); rīkot, arī veikt (pasākumu, darbību u. tml.).
- aizstāvēt (kā) krāsas piedalīties [sacensībās]{s:2045} (kādas komandas sastāvā)
- gonkot Piedalīties ātrumsacīkstes (autosportā, velosportā u. tml.).
- izballēt Piedalīties ballē (no sākuma līdz beigām).
- balloties Piedalīties ballē; dejot, līksmoties ballē, viesībās; rīkot balles.
- tusēt Piedalīties ballītē; svinēt.
- tusēties Piedalīties ballītē; svinēt.
- tusīties Piedalīties ballītē; svinēt.
- tusoties Piedalīties ballītē; svinēt.
- bērāt Piedalīties bērēs, svinēt bēres.
- iziet cīņu ceļu piedalīties cīņā, aktīvā darbībā (pret ko, par ko).
- demonstrēt Piedalīties demonstrācijā (1).
- disputēt Piedalīties disputā, zinātniskā strīdā.
- dumpoties Piedalīties dumpī 1, sacelties.
- dzīrot Piedalīties dzīrēs, uzdzīvot.
- pielikt roku (pie kā, kur) piedalīties kādā darbā, norisē, strādāt, palīdzēt; veicināt kaut ko.
- karot Piedalīties karā, cīnīties karā (par cilvēkiem, karaspēku).
- ost pulveri piedalīties karā, cīņās.
- ost (arī ostīt) pulveri (arī pulvera dūmus) piedalīties karā.
- ostīt (arī ost) pulveri (arī pulvera dūmus) piedalīties karā.
- izstaigāt kara laukus (arī kaujas laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus piedalīties kaujās daudzās vietās.
- izstaigāt kauju (arī kara) laukus piedalīties kaujās daudzās vietās.
- lopužos iet piedalīties līgavas pūra lopu aizdzīšanā uz vīra mājām.
- bričkāties Piedalīties mājas ballē; dejot, rotaļāties u. tml. mājas ballē.
- manifestēt Piedalīties manifestācijā.
- polemizēt Piedalīties polemikā.
- raļļot Piedalīties rallijā.
- rautot Piedalīties rautā; rīkot rautu.
- iet rotaļās (retāk rotaļu) piedalīties rotaļā.
- submitēt Piedalīties sacensībā vai izsolē; piegādāt.
- sacensties Piedalīties sacensībās (3).
- spījot Piedalīties sacīkstēs, sacensties.
- talkot Piedalīties talkā.
- spēlēt komēdiju piedalīties teātra izrādēs, tēlojot lomas
- spēlēt teātri piedalīties teātra izrādēs, tēlojot lomas.
- dot ieguldījumu piedalīties un radīt pozitīvus rezultātus (kādā darbībā).
- vēlēt piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas
- figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur); tikt nosauktam, pieminētam.
- iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi; uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.).
- startēt Piedalīties, parasti sporta, sacensībās.
- ņemt dalību piedalīties.
- participēt Piedalīties.
- piesadalīties Piedalīties.
- benzoheksonijs Pieder pie gangliolītiskiem līdzekļiem, un vienlīdz spēcīgi bloķē simpātiskos un parasimpātiskos ganglijus, balts pulveris, viegli šķīst ūdenī.
- problēmā bāzētā izglītība pieeja izglītības procesam, kura sākas ar reālas dzīves problēmas izvirzīšanu, kas mācību procesa laikā tiek atrisināta, pirms tam noskaidrojot zināšanas un prasmes, kuras nepieciešams apgūt, lai līdz atrisinājumam nonāktu.
- pulis Piejaucēta dūja; pulītis.
- pisanutsja Piekrist piedalīties kādā lietā.
- kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā.
- nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim.
- pieslavēt Pielielīt, piepildīt ar slavinājumiem.
- piedrēbt Pielīt, piesnigt.
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
- burbuļtēja pienaina, saldena, melnā vai zaļā ledus tēja, kas papildināta ar tapiokas "pērlītēm" jeb bumbiņām un dažādiem aromatizētiem sīrupiem, augļu maisījumiem un citiem papildinājumiem.
- vājpiens Piens, kuram krejojot atdalīts krējums.
- porija Piepju sēņu dzimta ("Poriaceae"), kas dažkārt tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta.
- polipora Piepju sēņu dzimtas ("Polyporaceae") dažkārt lietots nosaukums, ja no tās tiek nodalīta poriju dzimta.
- atprasīt Pieprasīt, lai atdod (nopelnīto, apsolīto u. tml.).
- piemērcēt Piesālīt (piemēram, sēnes).
- fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.
- dasasolīties Piesolīt (savu palīdzību).
- diezēt Piesolīt, piedāvāt, ieteikt.
- piesasolīties Piesolīties.
- dagriezt Piešķirt, iedalīt (piemēram, zemi) papildus.
- uzsolīties Pieteikties, apsolīties (ko darīt).
- izbaznīcāties Pietiekošu laiku pavadīt baznīcā un piedalīties dievkalpojumā.
- papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
- belle laide pievilcīga neglīta sieviete.
- eritrolabs Pigments tīklenes vālītes, kurš ir daudz jutīgāks pret sarkano spektra daļu nekā pārējie pigmenti.
- nopilināt Pilinot atdalīt nost (daļu).
- daļējā izmaksu kalkulācija pilnās pašizmaksas kalkulācijai alternatīva pašizmaksas kalkulācijas sistēma, kur pa izmaksu nesējiem sadala tikai mainīgās izmaksas, bet fiksētās izmaksas nesadala un aprēķinos tās parāda kā vienu nedalītu kopumu.
- miltos Pilnīgi (sadalīt, iznīcināt u. tml.).
- lēveris Pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu) gabals.
- augstākais kurināmā sadedzes siltums pilns sadedzes procesā izdalītais siltuma daudzums.
- pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni, prasmi, meistarību).
- pilēties Pilot atdalīties (par šķidrumu); atbrīvoties no šķidruma, tam pilot (par priekšmetu, vielu).
- nopilēt Pilot atdalīties nost (par daļu).
- Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
- Daugi pilsēta Lietuvā ("Daugai"), Alītas apriņķī, Alītas rajona pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Simna pilsēta Lietuvā ("Simnas"), Alītas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 1440 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1626. g.
- Varēna pilsēta Lietuvā ("Varėna"), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9080 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Veisieji pilsēta Lietuvā ("Veisiejai"), Alītas apriņķa Lazdiju rajona pašvaldībā, 1390 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Druskininki pilsēta Lietuvas dienvidos ("Druskininkai"), Alītas apriņķī, Nemunas labajā krastā, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 12800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Lazdiji pilsēta Lietuvas dienvidrietumos (_Lazdijai_), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 4400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1597. g.
- Olimpija Pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs.
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metropolitēns.
- apkaime Pilsētbūvniecībā lietots apzīmējums funkcionāli nodalītai pilsētas daļai.
- Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms.
- Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs.
- Udinovas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagasta Udinovas ciemā, Garā ezera rietumu krasta pussalā, ir \~400 m gara paugura gals, augstums — \~10 m, ko rietumu pusē norobežo \~50 m plata, purvaina ieleja, plakums — \~100 x 30 m, no pārējā paugura nodalīts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms.
- Uženu pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres labajā krastā, ir \~11 m augsta, stāva paugura daļa, plakums - 60 x 40 m, bija atdalīts no pārējā paugura ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts apstrādājot zemi, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m).
- Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils.
- Naumku pilskalns pilskalns Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- etmolits Piltuves veida lakolīts.
- piramidotomija Piramidālā trakta pārgriešana postencefalītiskā parkinsonisma atvieglošanai.
- satelītnavigācijas sistēma Gallileo pirmā civilās lietošanas satelītu navigācijas sistēma ar projektētiem 30 satelītiem, orbītas slīpums 56 grādi, satelitu augstums - 23222 km, 1 satelīta svars 680 kg, apriņķošanas periods 12 stundas un plānotais darbības laiks 16 gadi; pirmo satelītu orbītā ievadīja 2005. g. beigās.
- primoģenitura Pirmdzimtā tiesības - īpaši troņa mantošanā, kur pirmdzimtais pārņem nedalītu varu.
- debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās).
- neogala Pirmpiens, kas veidojas tūlīt pēc bērna piedzimšanas.
- PII Pirmsskolas izglītības iestāde (reģ.).
- rēkstēt Pirst - skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- atplaisāt Plaisājot atdalīties.
- sasprāgt Plaisājot sadalīties, parasti pēkšņi.
- šķēlāt plaisāt, dalīties šķēlēs.
- Choanomphalus riparius plakanā ūdensspolīte.
- dalenis Plāksne (ar attiecīgiem uzrakstiem), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu kārtojuma daļu no otras.
- bārbala Plāna sloksne, kas atdalīta (piemēram, no tāss).
- flizelīns Plānāks palīgmateriāls ar līmes punktiņiem kreisajā pusē, ko izmanto, piemēram, kleitu, blūžu apkaklītēm, manšetēm un apdares detaļām, kā arī aplikāciju vai izšuvumu veidošanai.
- galvanostēģija Plānas metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana kāda cita metāla virsmai, lai to aizsargātu, piemēram, pret koroziju.
- Erodium guttatum plankumainā grābeklīte.
- iridocistektomija Plastiska zīlītes operācija, ja tā aizaugusi pēc traumas vai kataraktas operācijas.
- anaplastika Plastiskā, reparatīvā ķirurģija; atdalītu ķermeņa daļu (piem., pirksta) pieaudzēšana agrākā vietā; zaudētu vai defektīvu ķermeņa daļu atjaunošana vai aizvietošana, pārstādot audus.
- darbderīgs Plaša lietojuma programmatūras vai aparatūras izstrādājumi, ko lietotāji var tūlīt izmantot vai kuru adaptācija nav darbietilpīga.
- reģions plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa).
- brukstaliens Plašāks laukums skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
- pedagoģizēt Plaši ieviest pedagoģijas metodes, atzinumus (audzināšanas, mācību, izglītības procesā).
- politehnizēt Plaši ieviest politehnisko izglītību, (mācību iestādēs, mācību sistēmā).
- izķēpt Plaši izplūst (par maizes kukulīti no nemākulīgi sagatavotas mīklas).
- ūzas Platas, neglītas bikses.
- valbīt Plati izplest un grozīt (acis); bolīt.
- valbīties Plati izplesties un grozīties (par acīm); bolīties (1).
- ģirnīt Plātīties ar kaut ko, lielīties.
- ģirnīties Plātīties ar kaut ko, lielīties.
- ķelpis Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
- vāliņas Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
- vāliņi Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
- vālītes Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
- vangale Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
- Typha latifolia platlapu vilkvālīte.
- nošmucināt Plaucējot atdalīt, piemēram, apmatojumu.
- atplukt Plaucējot atdalīties.
- breijāt Plaucēt (nokautu dzīvnieku, lai atdalītu apspalvojumu); plaucēt (tīrot, dezinficējot).
- plašais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria amplissima"), Latvijā ievākts Slīterē 1870. g., pēc tam uzskatīta par izzudušu, bet 2014. gadā konstatēta atkal, Latvijā aizsargājama
- lingulektomija Plaušu mēlītes izgriešana.
- pentamerus Pleckāju ģints ar stipri izliektu ventrālo vāku, kas ar šķērssienu sadalīts 2 daļās, Latvijā bieži atrodami ledus laikmeta laukakmeņos.
- krijāt Plēst, atdalīt liepu lūkus.
- lobīt Plēst, dalīt nost (ādas virskārtu).
- atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji); atraut.
- noplēst Plēšot atdalīt nost; plēšot atdalīt (daļu no kā), lai iegūtu (ko).
- pārplēst Plēšot pārdalīt.
- saplēst Plēšot sadalīt, sasmalcināt.
- uzplēst Plēšot, parasti no apakšas uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
- skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji).
- atduzt Plīstot atdalīties.
- noduzēt Plīstot atdalīties.
- noduzt Plīstot atdalīties.
- pārplīst Plīstot pārdalīties.
- saplīst Plīstot sadalīties, saplakt (par viļņiem).
- saplīst Plīstot sadalīties; plīstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā); plīstot, sprāgstot pārdalīties.
- noplītēt Plītēt (visu laikposmu) un pabeigt plītēt.
- pinckot plītēt, dzert.
- rītēt Plītēt, dzīrot.
- šļampāt Plītēt, uzdzīvot.
- zeijāt Plītēt.
- marnīties Plīties virsū, uzmākties ar kaut ko.
- pluities Plīties virsū.
- bāzties plīties, mākties virsū; nelikt mierā.
- plijāties Plīties.
- splīties Plīties.
- plītapuža Plīts kurtuve.
- plītsapuža Plīts kurtuve.
- rešetkas Plīts restes, pa kurām izbirst palni nmo plīts.
- plītsriņķis Plīts riņķis.
- durtiņas Plīts vai (telpu) apsildāmās krāsns durvis.
- plītsvirsa Plīts virsa.
- plītsmala Plīts virsmas mala.
- plītskrāsns Plīts, kas ir savienota ar krāsni.
- pavards Plīts.
- plita Plīts.
- plīta Plīts.
- plīte Plīts.
- plītne Plīts.
- plītsapukša Plītsapakša.
- izplosīt Plosot sadalīt, izjaukt (kādu kopumu).
- plukšķināt Plucināt 1(1) - raujot, ar rāvieniem dalīt nost (vilnu).
- atplucināt Plucinot atdalīt.
- izplucināt Plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu).
- saplucināt Plucinot sadalīt, sasmalcināt.
- noplucināt Plucinot, raujot atdalīt nost.
- noplucināt Plucinot, raujot atdalīt putnam (spalvas); plucinot, raujot atdalīt (putnam) spalvas.
- noplūkt Plūcot atdalīt nost.
- noplūkt Plūcot atdalīt putnam (spalvas); plūcot atdalīt (putnam) spalvas.
- nopluinīt Pluinot atdalīt (no kā).
- nopluinīt Pluinot atdalīt nost.
- noplūkāt Plūkājot atdalīt (no kā).
- noplūkāt Plūkājot atdalīt nost.
- atplūkāt Plūkājot atdalīt, atraut.
- saplūkāt Plūkājot sadalīt, sasmalcināt.
- koklesveida lapa plūksnaini šķelta vai dalīta lapa ar manāmi lielāku gala plūksnu.
- plūsmas caurule plūsmas līniju kopa, kas iet caur kādas noslēgtas līnijas visiem punktiem, veidojot cauruļveida virsmu; ja noslēgtās līnijas ietvertais laukums ir ļoti mazs (tiecas uz 0), tādu plūsmas cauruli sauc par elementāru plūsmas caurulīti.
- noplūst Plūstot atdalīties nost.
- plainīties Pļāpāt, lielīties.
- kakaža Pļāpīga, neglīta, nekārtīgi ģērbusies sieviete.
- pļaveglītis Pļaveglīte ("Pedicularis palustris").
- puregles Pļaveglītes, purvāju pļaveglītes.
- koncertīna Pneimatisks mūzikas instruments ar metāla mēlītēm (vienbalsīgai muzicēšanai).
- pneimosadalītājs pneimoiekārtā lietojams sadalītājs; bieži lieto vārstu sadalītājus un sadalītājus ar plakanu plūsmdali; pneimatiskais sadalītājs.
- pneumatolits Pneimolīts.
- pneumolits Pneimolīts.
- pneimatiskais sadalītājs pneimosadalītājs.
- poikilītisks poikilītiska struktūra - iežu struktūra, kam raksturīgi sīku, senāku kristālu ieslēgumi vēlāk izveidojušos lielākos kristālos
- neīstā polikorija polikorija, kad varavīksnenē ir vairākas zīlītes acī, kurām katrai ir savs sfinkters.
- poliomelīts Poliomielīts; bērnu trieka; locekļu paralīze.
- bērnu trieka poliomielīts.
- PIF Politiskās izglītības fonds.
- PIN Politiskās izglītības nams.
- politdarbs Politiskās izglītības un audzināšanas darbs, gk. Padomju Savienībā u. c. komunistiskā bloka valstīs.
- locekļains Posmains, sadalīts.
- stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piemēram, skriešanā, slēpošanā, peldēšanā) dažādās distancēs, kurās komandas dalībnieki mainās cits ar citu.
- metanefrīdiji Posmtārpiem caurulītes, kas sākas ar skropstainu piltuvi celomā un atveras ar izvadporu ārvidē; pa pāriem atkārtojas katrā posmtārpu posmā un veido posmtārpu izvadsistēmu.
- čangalis Prasta, neizglītota persona.
- nekulturņiks Prasts, neizglītots cilvēks.
- Praulīša ezers Praulītis, ezers Praulienas pagastā.
- Praulīšu ezers Praulītis, ezers Praulienas pagastā.
- Retinella nitidula prāvā gludspolīte.
- iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam, t. sk. materiāls, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, un kas tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
- apmērīšana precīza, noteiktās dimensijās veikta korpusa, takelāžas un buru izmērīšana, lai iedalītu jahtu attiecīgajā klasē.
- bezmaksas akcija premiāla akciju izlaide ar nolūku sadalīt tās kādas kompānijas akcionāriem, parasti proporcionāli viņiem jau piederošajām akcijām.
- elektrolītiskā polarizācija pretēji spriegumi, kas veidojas elektrolītiskos procesos.
- metotreksāts Pretvēža līdzeklis, antimetabolīts, kas kavē vielmaiņas norises.
- azatioprīns Pretvēža preparāts, citostatisks līdzeklis no antimetabolītu grupas, kas kavē vielmaiņas norises.
- sektoru diagramma prezentācijas grafikas veids, ko bieži izmanto statistikā un kas attēlo kāda lieluma sadalījumu procentos kā šiem procentiem proporcionāli sadalītus apļu sektorus.
- lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- priekšriņķi Priekšējie plīts riņķi.
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- platinēšana Priekšmetu pārklāšana ar plānu platīna kārtiņu, lai palielinātu to izturību pret skābēm, atmosfēras iedarbību, lai dotu tiem glītāku izskatu.
- proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs.
- talasēmija Primāra konstitucionāli hereditāra hemolītiskā anēmija ar eritroblastozi, mikrocitozi, splenomegāliju un osteoporozi.
- kuldeņa primitīva plīts priekšnamā ēdiena gatavošanai vasarā.
- pūšļošana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, neatļauta darbība slimību ārstēšanā, ko veic personas bez medicīniskas izglītības.
- makrolīti Primitīvi apstrādāti masīvi akmens rīki, kas raksturīgi neolītam.
- ciklamena Prīmulu dzimtas ģints ("Cyclamen"), daudzgadīgs lakstaugs; alpu vijolīte.
- Herdera institūts privāta mācību iestāde Rīgā 1921.-1939. g., nodibināja Herdera sabiedrība, 1927. g. piešķirtas augstskolas tiesības, bija pakļauts Izglītības ministrijas Vācu skolu pārvaldei, 1936. g. bija 220. studentu.
- demultipleksēšana Procedūra, ko veic saņēmēja pusē, lai atdalītu ar multipleksēšanu apvienotos atsevišķos signālus, kuri pārraidīti pa kopīgu datu pārraides vidi.
- dalīšanās Process, arī darbība --> dalīties (1, 3-6).
- mācība process, kurā cilvēks izglītojas, mācās; attiecīgās nodarbības
- reglamentētās profesijas profesijas, kurās nepieciešama noteiktā kārtā iegūta izglītība, profesionālās kvalitātes atzīšana, un darbošanos tajās reglamentē kāds normatīvais akts.
- vidējā speciālā izglītība profesionālā izglītība.
- PIC Profesionālās izglītības centrs.
- profesionālā pilnveide profesionālās izglītības īpašs veids, kas dod iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā.
- profesionālā tālākizglītība profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
- Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs.
- pārklājumprogramma Programma, kas sadalīta segmentos tā, ka tās izpildes gaitā secīgi tiek izmantots viens un tas pats pamatatmiņas apgabals.
- interpretēšana Programmas translēšanas process, kurā katrs translētais operators tiek tūlīt izpildīts.
- objektu pieprasījuma starpnieks programmatūra, kas apstrādā ziņojumu apmaiņu starp objektiem dalītās vairākplatformu datu apstrādes sistēmās.
- kursprogrammatūra Programmatūra, kas paredzēta izglītošanās vai mācību procesa datorizācijai.
- raidīšana Programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija).
- primārs sklerotizējošais holangīts progresējošs hronisks fibrozs žultsvadu iekaisums ar nezināmu izcelsmi; biežāk novēro jauniem vīriešiem kombinācijā ar čūlaino kolītu; attīstās arī kā papildkomplikācija HIV nēsātājiem.
- VITILA Projekts "Vides izglītības tīkla izveidošana Latvijā".
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piemēram, silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
- proklītiski Proklītisks.
- plasteīns Proteīnam līdzīga viela, kas radusies proteolītisku enzīmu reakcijās no proteīnu hidrolīzes produktiem.
- limfoproteāze Proteolītisks enzīms limfocītos.
- leikoproteāze Proteolītisks enzīms polinukleārajos leikocītos, kas piedalās fagocitēto mikrobu noārdīšanā un strutu veidošanā.
- miopsīns Proteolītisks enzīms, atrodams kopā ar tripsīnu aizkuņģa dziedzera sulā.
- anaerobiāze Proteolītisks ferments anaerobos mikroorganismos, darbojas anaerobos apstākļos.
- galaktāze Proteolītisks ferments pienā, kas katalizē kazeinogēna hidrolīzi.
- himotripsīns Proteolītisks hidrolāžu klases ferments.
- aminopolipeptidāze Proteolītisku fermentu grupa zarnu gļotādā, raugā, nierēs, liesā un aknās.
- endopeptidāze Proteolītisku fermentu grupa, ieskaitot pepsīnu un tripsīnu, kas šķeļ kā centrālās, tā terminālās peptīdu saites.
- eksopeptidāze Proteolītisku fermentu grupa, kas šķeļ peptīdu terminālās saites.
- epipaleolīts Protoneolīta pirmā pakāpe, kas tieši seko augšējam paleolītam.
- pretpārnese Psihoanalītiķa neapzināto reakciju kopums, kas vērsts uz klienta personību un īpaši uz klienta pārnesi.
- libido Psihoanalīzē - hipotētiska psihiska enerģija (Freida traktējumā seksuāla, Junga u. c. vēlāko psihoanalītiķu traktējumā - jebkura).
- kinaistēzija Psiholoģijā hipotētiski izdalīta taustes nozare - kustību maņa.
- nomāta līnija publiskajā elektronisko sakaru tīklā izdalīts vai izveidots pastāvīgs sakaru kanāls signālu pārraidei starp diviem abonenta norādītajiem pieslēguma punktiem, neizmantojot komutācijas un maršrutēšanas iekārtas.
- butelīte Pudelīte.
- Viola hirta pūkainā vijolīte.
- Luzula pilosa pūkainā zemzālīte.
- lintermašīna Pūku atdalītājs, mašīna pūku atdalīšanai no kokvilnas sēklām.
- vairodziņš Pumpurs ar mizu un plānu koksnes strēmelīti, ko izmanto acošanai.
- Suncus etruscus pundurcirslītis.
- Anthoceros punctatus punktainā ragvācelīte.
- nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.).
- nopurināt Purinot (ko), atdalīt nost (no tā).
- cūkeglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris"); purveglīte; jāņeglīte; dumbri; utene; utubunga; blakšu zāle.
- cūkeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- dumbri Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- eglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- eglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- jāņegle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- jāņeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- pļaveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- puregle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- purveglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- purveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- segliņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- tēviņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- utene Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- utubunga Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- utuzāle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- zvagulis Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- Pedicularis palustris purva jāņeglīte ar 2 pasugām.
- Pedicularis palustris subsp. opsiantha purva jāņeglītes pasuga.
- Pedicularis palustris subsp. palustris purva jāņeglītes pasuga.
- Aulacomnium palustre purva krokvācelīte.
- ūdensprīmula purva sermulīte ("Hottonia palustris").
- Hottonia palustris purva sermulīte.
- Viola palustris purva vijolīte.
- Parus palustris purva zīlīte.
- purveglīte Purvāju pļaveglīte.
- Bažu purvs purvs Talsu novada Kolkas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, platība - 2646 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, atrastas 168 paparžaugu un sēklaugu sugas, to vidū retas un aizsargājamas.
- lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā.
- spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem.
- paskolots Pusizglītots.
- pusaptēsts Pusizglītots.
- pusskolots Pusizglītots.
- apglītot Puslīdz izglītot, ne līdz galam; apskolot.
- phalaropus Pūslītis - sloku dzimtas ģints.
- serds Pūslītis ar strutām iekaisuma centrā.
- pūslīši Pūslītis.
- pusluksuss Pusluksusa numurs - paaugstinātas kategorijas viesnīcas numurs ar vienu lielu istabu, kur ar aizslietni vai bīdāmo sienu ir atdalīta guļamzona.
- atpūt Pūstot atdalīties (no kā).
- pārpūt Pūstot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
- Kaufmaņa jāņeglīte pušķainā jāņeglīte.
- Pedicularis kaufmannii pušķainā jeb Kaufmaņa jāņeglīte.
- Pedicularis comosa pušķainās jeb Kaufmaņa jāņeglītes senāks nosaukums.
- nopūst Pūšot atdalīt nost (parasti par vēju).
- krislītis Puteklītis, pūciņa.
- logfia Pūteles (ģints "Filago" atsevišķas sugas, kas dažkārt tiek nodalītas atsevišķā ģintī).
- kūķītis Putns, paceplītis.
- flamingoveidīgie Putnu klases kārta ("Phoenicopteriformes"), kas dažkārt tiek izdalīta no stārķveidīgo kārtas.
- elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi radio, televīzija, kabeļtelevīzija, kabeļradio (radiotranslācija), satelītradio, satelīttelevīzija, datortelevīzija, teleteksts, radio datu sistēma un citas apraides sistēmas.
- radiotehniķis Radiotehnikas (1) speciālists (parasti ar vidējo izglītību).
- attāluma mērīšanas sistēma radiotehniska sistēma gaisakuģa attāluma noteikšanai līdz noteiktai vietai uz Zemes virsmas, navigācijas satelītam vai citam gaisakuģim.
- celulārs radiotelefons radiotelefona sistēma, kurā apraides apgabals sadalīts mazākos iecirkņos ("šūnās"); Eiropā parasti saukts par mobilo telefonu.
- pīpināt Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
- skabargāties Radīt skabargas, atdalīt skabargas.
- skabargot Radīt skabargas, atdalīt skabargas.
- skabargoties Radīt skabargas, atdalīt skabargas.
- spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide).
- saputoties Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā.
- Viola cornuta ragainā vijolīte.
- vidējā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea x intermedia"), kas ir Alpu un lielās raganzālītes hibrīds.
- circaea Raganzālītes.
- Parus varius raibā zīlīte.
- Alītas rajons rajons Lietuvā (_Alytaus rajonas_), Alītas apriņķa sastāvā, robežojas ar Varēnas un Lazdiju rajonu, kā arī ar Kauņas un Viļņas apriņķi.
- gripele Rakstāmrīks, ciets, dažus milimetrus plats irbulis, ar ko rakstīja uz nelielas tāfelītes.
- rakstene Rakstīšanas stunda skolā; glītrakstīšana.
- dokuments raksts, kas apstiprina faktus ar juridisku nozīmi (piemēram, personas dzimšanu, iegūto izglītību).
- zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
- eolītisks Raksturīgs eolītiem (2).
- vienpakāpes raķete raķete, kuras sastāvdaļas lidojuma laikā netiek atdalītas.
- rāpītis rāpulītis, līdējs.
- izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
- Raudu ezers Raudulītis, ezers Ropažu pagastā.
- noraut Raujot atdalīt nost (ko visu vai tā daļu).
- atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
- saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
- pārraut Raujot pārdalīt.
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās.
- plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
- šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko); arī plūkt (1).
- plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru.
- saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
- pārraustīt Raustot pārdalīt.
- inaktivācija Reaģenta vai materiāla reakcijas spējas vai katalītiskās aktivitātes novēršana.
- hemonukleolīze Recekļainā kodola šķīdināšana, ievadot starpskriemeļu diskā proteolītisku līdzekli; lieto starpskriemeļu diska trūces ārstēšanā.
- fotoreceptors Receptors (tīklenes nūjiņa, vālīte), kas uztver gaismu.
- raudziņš redzoklis, acs zīlīte.
- melnums Redzoklis, acs zīlīte.
- rauda Redzoklis, acs zīlīte.
- rauds Redzoklis, acs zīlīte.
- raudzītis Redzoklis, acs zīlīte.
- raugs Redzoklis, acs zīlīte.
- atdarīties Refl. --> atdalīt (1); attaisīties, atvērties.
- atdalīties Refl. --> atdalīt (4).
- atskaldīties Refl. --> atskaldīt (1); tikt atskaldītam; atšķelties, atdalīties.
- izbolīties Refl. --> izbolīt.
- izolēties Refl. --> izolēt (2); nošķirties, norobežoties, atdalīties.
- nobolīties Refl. --> nobolīt (1).
- pārbolīties Refl. --> pārbolīt.
- pārsālīties Refl. --> pārsālīt; tikt pārsālītam.
- sadalīties Refl. --> sadalīt (4); tikt sadalītam.
- sadalīties Refl. --> sadalīt (5); tikt sadalītam.
- sadalīties Refl. --> sadalīt(1); tikt sadalītam.
- sālīties Refl. --> sālīt(1); tikt sālītam.
- sālīties Refl. --> sālīt(2); likt sālītam.
- iet baznīcā regulāri piedalīties dievkalpojumos.
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums.
- Erodium reichardii Reiharda grābeklīte.
- Euphrasia x reuteri Reitera žibulītis.
- šļēpāt Reizē līt un snigt.
- šļerpēt Reizē līt un snigt.
- šļogāt Reizē līt un snigt.
- pavadība Reizē, vienlaicīgi (ar ko), arī tūlīt (pēc kā).
- sauskotīti Reliģiska kustība, kas radās 19. gs pirmajā pusē Anglijā un tās sekotāji ASV izveidoja tādas sektas kā "Kristiešu izraelīti" un "Dāvida nams".
- kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu.
- RSIN Republikas sanitārās izglītības nams (spec.).
- riepe Resna virve, tauva, ko pagatavo no kaņepājiem, ādas vai tērauda stieplītēm, vērpjot, vijot vai pinot.
- rempudzis Resnis, resnulis, apalītis.
- adenomatoīdā cistiskā malformācija reta iedzimta cistiska plaušu slimība; raksturīgas daudzas savstarpēji savienotas cistas, kas norobežotas ar kubveida vai bronhu epitēliju; elpošanas traucējumi parasti vērojami tūlīt pēc dzimšanas.
- pankolīts Reta, amēbiskās dizentērijas komplikācija, klīniski - zibenīga čūlainā kolīta forma ar ļoti augstu letalitāti.
- bertrānisms Reti sastopama perversija, seksuālas tieksmes uz sadalīties sākušu vai pat pussatrūdējušu līķi.
- teksta režīms režīms, kurā displeja ekrāns tiek sadalīts rindās un kolonnās, katras rindas un kolonnas krustpunkts attēlo vienu rakstzīmi.
- reovīruss Ribonukleīnskābi saturošo vīrusu pārstāvis, kurā ir trīs serotipi un kopējs komplementa saistītājs antigens; grupā ietilpst ECHO-10 vīruss, peļu hepatoencefalomielīta vīruss un vairāki pērtiķu vīrusi. Ierosina elpceļu un zarnu trakta slimības.
- ricciocarpus Ričijvācelītes.
- Stabiņa augstskola Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija.
- krūklīte Rīklīte, vērpjamā ratiņa detaļa (spārna dzelzs ar caurumu, pa kuru velkas dzija uz spoli).
- ballēties Rīkot balles 1; piedalīties ballēs 1.
- bēroties Rīkot bēres, piedalīties bērēs.
- puņķēties Rīkoties lēnām, tūļāties; neglīti kaut ko darīt.
- palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt; piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- pegels Rīks, stāvas kārts veidā, kas iedalīts pēdās un rāda upēs vai citos ūdeņos līmeņa augstumu.
- Marakana Riodežaneiro (Brazīlija) municipālais stadions, kas ir lielākais pasaulē ar \~80 tūkstošiem sēdvietu, bet sākotnējā kopējā ietilpība ļāva piedalītes līdz 200000 skatītājiem.
- Bryum turbinatum ripvācelītes samtīte.
- reiteit Rītīt - sadalīt pa vagām.
- norīvēt Rīvējot atdalīt nost.
- pārrīvēt Rīvējot pārdalīt.
- Viola riviniana Rivina vijolīte.
- atrobīt Robījot, iegriežot visapkārt robus, atdalīt, atgriezt.
- rodanīdi Rodānūdeņražskābes sāļi, nozīmīgi analītiskajā ķīmijā.
- rogulis rogulītis (1).
- pērļošana Rokdarbu tehnika - rotaslietu u.c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2).
- norakt Rokot novirzīt (nost no kurienes); rokot atdalīt nost.
- pārrakt Rokot pārdalīt.
- Bona Dea romiešu mitoloģijā - auglības dieviete, dieviete - māte, kuras vārdam bija uzlikts tabu, viņas dievkalpojumos vīriešiem bija aizliegts piedalīties.
- fetiales Romiešu priesteru kolēģija, kuras pienākums bij piedalīties starptautisku līgumu slēgšanā.
- Euphrasia rostkoviana Rostkova žibulītis.
- spilga Rota vainagam stikla caurulītes veidā.
- zīļoties Rotāties ar spīguļiem, stikla pērlītēm.
- ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos.
- vīgrieze Rožu dzimtas ģints ("Filipendula"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- izrūgt Rūgstot sadalīties (par organiskām vielām).
- rullis Rullītis (2).
- roulette Rullītis; rulete.
- Briņķupe Rumbulīte, Abavas pieteka.
- Rambulis Rumbulīte, Abavas pieteka.
- Rembulis Rumbulīte, Abavas pieteka.
- Rumbula Rumbulīte, Abavas pieteka.
- balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi; pļāpāt, lielīties.
- kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā runāt veltīgi; runāt, solīt nepārdomāti.
- Garbaru upe Runtortas ezera noteka uz Plītnīcas upi (un Mazo Ludzas ezeru), Ludzas novada Cirmas pagasta robežupe ar Ludzas pilsētu; senāk Runtortas lejtece.
- pārrandīt rūpīgi pārdalīt divās daļās.
- knubiķis Rupjš, neizglītots cilvēks.
- puļķu junkurs rupjš, neizglītots junkurs
- ruletes spēles galds rūpnieciski ražots īpašas konstrukcijas galds ar aprīkotu spēles vadītāja vietu, spēlētāju vietām, spēles laukumos sadalītu klajumu un mehāniski rotējošu cilindru ar numurētiem dažādu krāsu laukumiem.
- pārrūsēt Rūsējot pārdalīties; rūsējot kļūt cauram, bojātam.
- Plagiothecium ruthei Rutes šķībvācelīte.
- divlūpains vainags saaudzis zieda vainaglapu kopums, kas ar divām iežmaugām sadalīts augšlūpā un apakšlūpā.
- garīgā kultūra sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
- izglītības biedrības sabiedriskas organizācijas, kas tika dibinātas, lai veicinātu izglītību un kultūru; pirmās Latvijā radās 19. gs. 80. gados, aktīvi darbojās līdz 1. pasaules karam, pēc tā bija viena no Latvijas Universitātes dibināšanas iniciatorēm, pastāvēja arī vēl 20. gs. 20. un 30. gados, taču savu agrāko nozīmi tās bija zaudējušas.
- pusfināls Sacensības, konkurss u.tml., kurā izcīna tiesības piedalīties finālā.
- saskaldīt Sadalīt (4).
- sašķelt Sadalīt (4).
- logot Sadalīt (attēlu, tekstu).
- snīderēt Sadalīt (augļus) plānās šķēlēs.
- izkārtot Sadalīt (cilvēkus) pa noteiktiem darbiem; izrīkot (darbā, parasti noteiktā kārtībā).
- sadrumstalot Sadalīt (kādu kopumu) vairākās samērā nelielās daļās.
- rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji viendabīgās (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās.
- zonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteiktiem kritērijiem ģeogrāfiskās, klimatiskās, hidroloģiskās u. tml. zonās, joslās.
- sagrafēt Sadalīt (ko) ailēs.
- sagarumot Sadalīt (ko) noteikta garuma daļās.
- dekoncentrēt Sadalīt (ko) pa vairākām vietām.
- izadalīties Sadalīt (ko) savā starpā un turpmāk dzīvot šķirti, atsevišķi.
- decentralizēt Sadalīt (ko) sīkākās daļās, grupās un novietot tās katru atsevišķi.
- saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
- sašķelt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem.
- saārdīt Sadalīt (ko), izjaucot (tā) kopumu.
- pārziepjot Sadalīt (organisku savienojumu) ar ūdeni vai sārmu.
- pārziepot Sadalīt (organisku savienojumu) ar ūdeni vai sārmu.
- pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- pārdalīt Sadalīt (piemēram, teritoriju, ekonomiskus resursus) vēlreiz, no jauna.
- rubricēt Sadalīt (tekstu) rubrikās (1); ierakstīt (ko) rubrikās (1).
- pārdalīt Sadalīt (telpu, platību, virsmu u. tml.) divās daļās (ar šķērssienu, aizkaru u. tml.).
- saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākas daļas; sašķelt (3).
- sašķelt Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās.
- hidrolizēt Sadalīt (vielu), izmantojot hidrolīzi (1).
- parcelēt Sadalīt (zemi) parcelēs.
- aiļot Sadalīt ailēs; rubricēt.
- saspraišļoties Sadalīt ar spraišļiem 1(1).
- sažogot sadalīt ar starpsienām.
- skaldīt sadalīt daļās.
- gabalot Sadalīt daļās.
- pārlest Sadalīt divās daļās (istabu ar starpsienu).
- saramtīt sadalīt gabalos.
- sagabalot Sadalīt gabalos.
- sajemt Sadalīt grupās (dzīvniekus).
- graduēt Sadalīt iedaļās (piemēram, skalu, instrumentu, trauku).
- tranžēt Sadalīt izceptu gaļu vai putnus tā, ka paliek tā pati iepriekšējā forma.
- sakamsāt Sadalīt kumosos un aprīt, noēst.
- sakamsīt Sadalīt kumosos un aprīt, noēst.
- pārlauzt Sadalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu) vēlreiz, no jauna.
- razderbaņiķ Sadalīt laupījumu.
- parsēt sadalīt lielus datu blokus mazākos, lai veiktu to analīzi
- izformēt Sadalīt mazākās vienībās, sadalīt pa citām vietām, vienībām vai likvidēt (kādu organizētu veselumu).
- saskarbelēt sadalīt mazos gabaliņos, sasmalcināt.
- parcellēt Sadalīt mazos gabalos, īpaši zemi.
- izkārtāt Sadalīt noteiktā kārtībā (laiku).
- izkārtot Sadalīt noteiktā kārtībā (piemēram, laiku).
- gradēt Sadalīt noteikta lieluma iedaļās.
- izārdīt Sadalīt pa sastāvdaļām.
- ķīpslot Sadalīt pa šķiedrām.
- rītīt Sadalīt pa vagām.
- sarītīt Sadalīt pa vagām.
- izvērst Sadalīt platumā un dziļumā (veidojot kaujas iekārtu).
- nopulcēt Sadalīt pulciņos.
- frakcionēt Sadalīt sastāvdaļās (maisījumu).
- izjaukt Sadalīt sastāvdaļās (piemēram, ierīci, mehānismu, lai izlabotu, uzglabātu u. tml.).
- iedalīt Sadalīt sīkāk (mazākās mērvienībās).
- sasmalcināt Sadalīt sīkās daļās.
- šķēnēt Sadalīt skaidās, ēvelēt, šķērēt 2(2).
- saskaidināt Sadalīt skaidās, pārvērst skaidās.
- sabiržāt Sadalīt slejās (tīrumu).
- uzstundēt Sadalīt stundās.
- šķieznot Sadalīt šķiedrās un veidot pavedienu.
- reitīt Sadalīt tīrumu birzēs.
- rūtēt Sadalīt tīrumu rūtēs.
- izdalīt Sadalīt un izsniegt (katram daļu no kopuma).
- izrūtēt Sadalīt viscaur (lauku, platību) rūtīs, izveidojot tās ar arklu.
- saplosīt Sadalīt, arī izkliedēt, parasti pilnīgi (mākoņus, miglu).
- izdaļāt Sadalīt, izdalīt.
- saskaldīt Sadalīt, parasti nevēlami (piemēram, tautu, kolektīvu) atsevišķās, atšķirīgās vienībās, grupās.
- pāršķēpelēt sadalīt, sadragāt.
- sakramsīt Sadalīt, sadrupināt (ar zobiem).
- sarantīt Sadalīt, sagriezt, sakapāt.
- sapinkuļot Sadalīt, savelt pinkuļos.
- noslāņot sadalīt.
- saspraišļot sadalīt.
- saranstīt Sadalīt.
- sašķirt Sadalīt.
- plūsmdalis sadalītāja aizvars, kurā izveidotas rievas vai dobumi, kas savieno attiecīgos plūsmas vadus; pārvietojot plūsmdali, tos pilnīgi vai daļēji aizver vai atver; ir cilindriski, plakani, bīdāmie un grozāmie plūsmdaļi.
- marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni.
- reģistrs Sadalītājs, arī regulators (iekārtās, ierīcēs u. tml.).
- šķironis Sadalītājs.
- darva Sadalītas siekstas vidusdaļa.
- pantotas vārpas sadalītas, sašķeltas vārpas (kurās graudi veidojas tikai atsevišķās vietās).
- kopra sadalīti un izžāvēti kokosriekstu kodoli; izmanto eļļas iegūšanai un lopbarībai.
- saskaldīties Sadalīties (4).
- sašķelties Sadalīties (4).
- saskaldīties Sadalīties (gabalos, dalās u. tml.).
- sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- izšķirties Sadalīties (par priekšmetu).
- sabrukt Sadalīties (par vielu, tās elementārdaļiņām, to saistījumu).
- diferencēties Sadalīties (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās).
- pasašķirties Sadalīties (piemēram, par velkiem audeklā).
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
- pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
- pajukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, parasti daļēji (par priekšmetiem).
- pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā); izjukt (1).
- sašķīst Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc 1trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu).
- izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piemēram, atsitoties pret ko).
- šķilināties Sadalīties gabalos.
- skrandot Sadalīties gabalos.
- pieduzt Sadalīties lielā daudzumā sastāvdaļu.
- paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst (1).
- izklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm).
- disociēt Sadalīties sastāvdaļās (par molekulām).
- izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
- macerēties Sadalīties sastāvdaļās ķīmisku vielu iedarbībā (par organisma, tā daļas audiem).
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
- izirt Sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
- sasadalīties Sadalīties sastāvdaļās.
- plauksnot Sadalīties sīkās šķiedrās; atdalīties sīkām plēksnītēm.
- skarāt sadalīties skarās, arī sākt skrandot.
- šķembelēt Sadalīties šķembās; atdalīt šķembas.
- noplūksnāt Sadalīties šķiedrās, nobirt, sasmalcināties.
- plukšņāt Sadalīties šķiedrās, spurot.
- plukšņēt Sadalīties šķiedrās, spurot.
- plukšņot Sadalīties šķiedrās, spurot.
- nopeisēt Sadalīties šķiedrās.
- noškiedroties Sadalīties šķiedrās.
- pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas divi gabali, divas daļas.
- pušoties Sadalīties uz pusēm.
- izdalīties Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst (1).
- saslāņoties Sadalīties, arī izveidoties slāņveidīgi.
- pašķirties Sadalīties, kļūt mazāk blīvam, parasti radot spraugas (par mākoņiem, miglu).
- sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- dairīties Sadalīties, plaisāt, skaldīties.
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
- sagabaloties Sadalīties.
- sasadalīties Sadalīties.
- sašķirties Sadalīties.
- mi-parti Sadalīts divās vienāda lieluma daļās.
- ļupsnains Sadalīts plānās sloksnēs, šķēlēs.
- artikulēts Sadalīts sastāvdaļās (par cilvēka runu).
- pantots Sadalīts, sašķelts.
- nodalīties Sadaloties zaudēt saistību (ar ko); atdalīties (1).
- atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost.
- sadēdēt Sadrupt, sadalīties, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- izmācīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību.
- izvuicīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību.
- izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties.
- kvalifikācijas paaugstināšana sagatavotības pakāpes pilnīgošana kādā darbības jomā (piemēram, turpinot izglītību dažādās mācību iestādēs, mācoties kursos, apgūstot citu pieredzi).
- bīstamie atkritumi saimnieciskās vai citas darbības rezultātā radušies bīstami atlikumi un blakusprodukti, kas var būt gan piesārņotāji, kuri negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību, gan materiālu resursi, kurus izmanto tūlīt pēc to rašanās vai pēc attiecīgas pārstrādes (apstrādes).
- politehnisks Saistīts ar dažādām tehnikas, ražošanas nozarēm, tām raksturīgs (parasti izglītībā).
- galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
- elektrolītisks Saistīts ar elektrolītu vai elektrolīzi, raksturīgs elektrolītam vai elektrolīzei.
- kosmopolītisks Saistīts ar kosmopolītismu, tam raksturīgs.
- pedagoģisks saistīts ar mācīšanu, audzināšanu, izglītību
- megalītisks Saistīts ar megalītu, tam raksturīgs.
- mezolītisks Saistīts ar mezolītu, tam raksturīgs.
- neolītisks Saistīts ar neolītu 1, tam raksturīgs.
- oolītisks Saistīts ar oolītiem, tiem raksturīgs.
- paleolītisks Saistīts ar paleolītu, tam raksturīgs.
- politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu.
- mijiedarbība saistītu sistēmu kooperācija, kura izpilda dalītu darbu.
- viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
- viens rāviens, arī viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
- viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
- pēc spoka saka par ko dīvainu, neparastu, arī neglītu, atbaidošu.
- iezelīties Saka par liniem, kad mizas sloksne ir piekļāvusies pie kātiņa tā, ka to nevar atdalīt.
- padod maisiņu saka, ieraugot neglītu cilvēku (zēnu, meiteni).
- kā putnu biedēklis saka, ja kāds ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīts, stāv nekustēdamies.
- mute atdarās (arī atveras) saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
- mute atdarās saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
- kā celties, tā velties saka, ja kāds, tikko no rīta uzcēlies, tūlīt kaut kur iet.
- rīts gudrāks par vakaru saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
- runāts (biežāk sacīts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- sacīts (retāk runāts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- sacīts (retāk runāts) – darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
- maksāt ragā saka, uzsverot, ka jāmaksā tūlīt, noteikti, katrā ziņā.
- gunīt Sakarstot sadalīties.
- atvēlētā līnija sakaru līnija, kas izdalīta pastāvīga savienojuma izveidošanai starp diviem lietotājiem un ko izmanto ar kādu noteiktu uzdevumu saistītai datu apmaiņai.
- retranslators sakaru satelīta raiduztvērējs, kas saņemto informāciju pastiprina un ar citu frekvenci nosūta atpakaļ uz zemi.
- satelītsaite Sakaru sistēma, kas nodrošina, ka signāls no zemes tiek raidīts sakaru satelītam un no satelīta atgriežas uz zemi.
- pamatizglītība Sākotnējā izglītība.
- bauka Sakritusi būda; neliela, neglīta celtne.
- uzdimdēt Sākt dimdēt un tūlīt pārtraukt.
- aizlīt Sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst.
- ieziedot Sākt izdalīt dāvanas.
- aizsulot Sākt izdalīt sulu no sevis.
- aizjaukt Sākt izjaukt, sadalīt.
- uzkurties Sākt kurties, iedegties ar pietiekamu liesmu, lai tūlīt nenodzistu.
- piebiedroties Sākt piedalīties (kur), pievienoties (piemēram, pasākumam, kādai norisei).
- ierekšķēties Sākt rukšķēt un tūlīt pārtraukt.
- krist atpakaļ sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
- noķaulēt Saķēzīt, padarīt neglītu.
- Skaja Sala Atlantijas okeānā ("Skye"), Hebridu salu arhipelāgā, Lielbritānijā, Skotijā, platība - 1656 kvadrātkilometri, 10000 iedzīvotāju (2013. g.); apskalo Litlminčs, Inera šaurums, Slītas šaurums un Hebridu jūra.
- Kjusju sala Japānas arhipelāga dienvidos (japāņu valodā "九州"), trešā lielākā sala (aiz Honsju un Hokaido), platība - 37400 kvadrātkilometru (kopā ar blakussalām - 42600 kvadrātkilometru), augstākā virsotne - 1788 m, administratīvi iedalīta 7 prefektūrās.
- parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu.
- iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- saulīšnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Saulītes" iedzīvotāji.
- saulītnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Saulītes" iedzīvotāji.
- pamatīgums Saliedētība; viengabalainība; monolītums.
- sakolīt Salielīt.
- -līts Salikteņu otrā daļa, kas nozīmē - uz akmeni attiecīgs, piem., paleolīts.
- tabula Salikums, kas sastāv no vairākām (ar horizontālām un vertikālām līnijām atdalītām) ailēm, kurām ir katrai savs nosaukums.
- sūrot Sālīt (gaļu, gurķus u. tml.).
- sūroties Sālīt (gaļu, gurķus u. tml.).
- pīkāt Sālīt reņģes.
- nosālīt Sālīt un pabeigt sālīt; sālot panākt, ka kļūst (viscaur) sāļš.
- dasālīt Sālīt vairāk, nekā vajadzīgs.
- apliedēt Salīt, aizlīt.
- apliedināt Salīt, aizlīt.
- līdināt Salīt.
- sūkstināt sālīt.
- baliks Sālīta un saulē žāvēta stores vai baltā laša mugurdaļa.
- zaļa siļķe sālīta, ēšanai īpaši nesagatavota siļķe.
- uzcirtens Sālīts, sāļš.
- solīts Sālīts.
- segnis salokāmā siena, aizsegs, ar ko kopējā istabā nodalīt gultasvietas.
- glītens Samērā glīts, izrotāts.
- pasmuks Samērā glīts, skaists.
- glīsnējs Samērā glīts.
- pabrangs Samērā glīts.
- paglīts Samērā glīts.
- šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti no augsnes) atdalīts gabals.
- repartēt Samērīgi sadalīt.
- Brachythecium velutinum samtainā īsvācelīte.
- sašķēlēties Saplaisāt; sadalīties šķēlēs.
- saderglīt Saplēst, sadalīt.
- sadroztalāt Saplēst, sašķēlēt, sadalīt.
- sadroztalēt Saplēst, sašķēlēt, sadalīt.
- sadroztelēt Saplēst, sašķēlēt, sadalīt.
- bogheds Sapropelītu klases fosilās ogles.
- kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi.
- pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi.
- nopūt Sapūstot atdalīties nost.
- tusene Sarīkojums, ballīte, saviesīgs pasākums.
- tusiņš Sarīkojums, ballīte.
- tusis Sarīkojums, ballīte.
- tusīte Sarīkojums, ballīte.
- tusons Sarīkojums, ballīte.
- tusovka Sarīkojums, ballīte.
- tuss Sarīkojums, ballīte.
- tussiņš Sarīkojums, ballīte.
- tusonis Sarīkojums, viesības, ballīte.
- sarkano acu efekts sarkanā krāsā attēlotas acu zīlītes fotoattēlā; rodas, acu aizmugures sienai atstarojot gaismas sarkanā spektra daļu, ja fotografējot virza zibspuldzes gaismas impulsu fotoobjektīva optiskai asij tuvā leņķī; to novērš ar īslaicīgu impulsa apgaismojumu tieši pirms uzņemšanas, kā arī nevēršot zibspuldzi tieši uz uzņemamo objektu.
- māģetiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- māģetiņš Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- māgrietiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- mārgretiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- sarkankaklīte Sarkanrīklīte ("Lusciola rubecula").
- sarkankaklītis Sarkanrīklīte ("Lusciola rubecula").
- Erithacus rubecula sarkanrīklīte jeb rietumu sarkanrīklīte.
- erithacus Sarkanrīklītes - atšķirīgas klasifikācijas gadījumā tiek nodalītas atsevišķā ģintī.
- florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas.
- rūsis Sarūsējis dzelzis, plīts riņķis.
- atrūsēt Sarūsot atdalīties.
- samērkt Sasālīt, arī saskābēt.
- sasālot Sasālīt.
- saskambāt saskaldīt, sadalīt mazos gabalos.
- Mozus saskaņā ar Bībeli - izraēļu pirmais vadonis, kas aizveda izraēļus no Ēģiptes gūsta un vadīja tos 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi ceļā uz apsolīto zemi Kanaānu un Sinaja kalnā saņēma no Jahves likuma plāksnes (desmit Dieva baušļus).
- sasludināt Sasolīt.
- lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā.
- artikulēta runa sastāvdaļās dalīta runa.
- apstrīpāt Sastrīpot, padarīt neglītu, velkot strīpas.
- skarbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu).
- skārbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu).
- sapūkāties Sašķiedroties, sadalīties pūkās.
- panna Satelīta antena.
- satellits Satelīts.
- bļoda Satelīttelevīzijas antena.
- šķīvis Satelīttelevīzijas antena.
- globālā navigācijas satelītsistēma satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto militāro, civilo transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā.
- satelītu komunikācija satelītu sakari (angļu "satellite communications").
- satelītu sakari satelītu, kas riņķo ap Zemi pa stacionāru orbītu, izmantošana informācijas retranslēšanai.
- satelītkartogrāfija Satelītuzņēmumu un kosmiskās informācijas izmantošana topogrāfisko un tematisko karšu veidošanā.
- truknis Satītu drēbju vai lupatu rullītis.
- notrūdēt Satrūdot atdalīties nost.
- notrunēt Satrunot atdalīties nost.
- notrupēt Satrupot atdalīties nost.
- notropēt Satrupot atdalīties, nodalīties.
- notrusēt Satrusot atdalīties nost, arī iegūt bojājumu.
- nukleozīds Satur ribozes vai dezoksiribozes un purina bāzes vai pirimidīnbāzes atlikumu; rodas, hidrolītiski šķeļot nukleīnskābes un nukleotidus.
- šavai Sauciens, ar kuru aicina tūlīt, steigšus (ko darīt, kurp doties).
- grūslis Saules puteklītis.
- grūslītis Saules puteklītis.
- pīcis Saules puteklītis.
- Sausā Sausā Daugava, Doles salas atdalīts Daugavas zars pie tās kreisā krasta, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgalā no Daugavas to atdala HES dambis.
- laberdāns Savādas ("Gadus morrhua") iesālītas mencas, bez galvas, astes un muguras.
- sadobēt savagot, sadalīt sakņu dārza zemi dobēs.
- lecināts piens savārīts sarūdzis piens, kas atdalīts no sulas.
- vakuumēšana Savienojumā "betona vakuumēšana" - mehāniska liekā ūdens nosūkšana ar spiedienu no svaigas betona masas ar vakuuma vairogiem vai vakuuma caurulītēm.
- či Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
- čī Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
- nolielīt Savienojumā "nevarēt nolielīt": nevarēt beigt lielīt.
- nolielīties Savienojumā "nevarēt nolielīties": nevarēt beigt lielīties.
- simtlauciņu Savienojumā "simtlauciņu dambrete": dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
- šļamu Savienojumā "šļamu šļamām ēst" apraksta neglītu ēšanu ar rakāšanos pa ēdienu.
- muse Savienojumā "uz musi" - steigšus, tūlīt.
- lijin Savienojumā ar "līt" lieto darbības pastiprinājuma raksturošanai.
- griezt Savienojumā ar "nost", "klāt" u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
- nostin Savienojumā ar bezpriedēkļa verbu norāda, ka kas tiek atdalīts, noņemts, nošķirts no kā.
- lītin Savienojumā ar darbības vārda "līt" formām norāda uz darbības pastiprinājumu.
- no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz nodalītu vietu.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek sadalīts, sadalās divos gabalos, divās daļās.
- saderināties Savstarpēji iepriekšēji solīties, vienoties noslēgt laulību; iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
- alēlokatalītisks Savstarpēji katalītisks, attiecīgs uz divām vielām, kas sadalās viena otras klātbūtnē.
- sagarināt Sazāģēt, sadalīt noteiktā garumā.
- komunikēties Sazināties; apmainīties ar informāciju, dalīties domās u. tml.
- vieplis Seja (parasti neglīta), arī tās attēls; arī maska (1).
- vieplis Sejas izteiksme, parasti neglīta; arī grimase.
- Seklītes ezers Seklītis, ezers Amatas pagastā.
- Doles ezers Seklītis, ezers Amatas pagastā.
- sēklu nobiršana sēklu vai augļu atdalīšanās no koka tūlīt pēc nogatavošanās (bērziem, ozoliem, vīksnām, gobām), ziemā (liepām, ošiem, kļavām) vai pavasarī (priedēm, eglēm, alkšņiem).
- draiskā trijotne sekss trijatā, kur trešā persona var piedalīties vai nu tikai kā skatītāja (vuaierisms), vai arī pati aktīvi piedalīties dzimumaktā, pēc apstākļiem kombinējot homoseksuālu un heteroseksuālu mīlas tehniku.
- lagsektors Sektorveidīgs (60-90 grādu) koka dēlītis ar \~15 cm rādiusu, lagas sastāvdaļa.
- sulpicieši Sekulārkleriķu kongregācija, kas dibināta 1642. g. klēriķu izglītošanai.
- smaržīgā selerija seleriju suga ("Apium graveolens"), divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- salīties selīties, izplatīries.
- Sēlīte Sellīte, Pienavas pieteka.
- Lielā Armēnija sena armēņu valsts 6. gs. p. m. ē. - 387. g. m. ē., kas izveidojās pēc Urartu valsts sabrukuma, uz laiku bija iekļauta Seleikīdu valstī un 387. g. tika sadalīta starp Bizantiju un Persiju.
- Nainiekstes apmetne sena dzīvesvieta Nainiekstes labajā krastā pie tās ietekas Abainē, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
- Zvejsalas apmetne sena dzīvesvieta Rēzeknes novada Nagļu pagastā, reljefa pacēlumā Vecmaltas labajā krastā, bijusi apdzīvota vidējā neolītā.
- Moricsalas apmetne sena dzīvesvieta Usmas ezera Moricsalā, ierīkota nelielā reljefa pacēlumā pie Kalviņu mājām, datējama ar vēlo mezolītu (5400-4500 g. p. m. ē.).
- Pantenes apmetne sena dzīvesvieta Valmieras novada Sēļu pagastā, Rūjas labajā krastā, atrasti krama un kvarca rīki un šķilas, kā arī ķemmes-bedrīšu keramikas trauku lauskas, domājams, ka bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
- Dvietes apmetne sena dzīvesvieta, Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, uz dienvidaustrumiem no Dvietes ezera, Dvietes labajā krastā, atrastas mezolīta, neolīta un bronzas laikmeta senlietas.
- kokošņiks Sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
- blīgatas Sena rotaļa, ko spēlējot pagalmā apzīmē četrstūri, kurā no zināma attāluma jāiemet sprungulītis, sitot pa to ar nūju; kačkus sist.
- blīkatas Sena rotaļa, ko spēlējot pagalmā apzīmē četrstūri, kurā no zināma attāluma jāiemet sprungulītis, sitot pa to ar nūju; kačkus sist.
- hetēra senajā Grieķijā - izglītota, neprecējusies sieviete ar neatkarīgu dzīvesveidu; kurtizāne vai prostitūta.
- Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks.
- lielistaba Senāk lauku sētās saimei paredzēta dzīvojamā telpa, kas aizņēma visu mājas platumu vai veselu tās galu un pretstatā saimnieka kambariem nebija sadalīta atsevišķās telpās.
- sēnelas Sēnalas - no graudiem atdalītas miziņas, čaumalas, maize, putra no graudu miziņām.
- Jurizdikas apmetnes senas dzīvesvietas Ludzas novada Isnaudas pagastā, Lielā Ludzas ezera dienvidu krastā, Jurizdikas ragā, atrasti vidējam un vēlajam neolītam raksturīgi priekšmeti.
- mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī.
- zemākās sēnes sēnes, kuru veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, aizmetņa tipa micēlijs (rizomicēlijs) vai labi attīstīts, zarains, šūnās nesadalīts micēlijs.
- deva senindiešu mitoloģijā - dievu šķira; parasti runā par 33 dieviem (lai gan tekstos tiek pieminēti 333, 3306 vai 339 dievi), kas sadalīti pa trim kosmiskajām sfērām.
- naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas.
- višvedevas senindiešu mitoloģijā - īpašs dievu (dažkārt arī zemāko dievu) grupējums visa panteona ietvaros, kuram nav vienota, visiem kopīga raksturojuma, pie tiem griežas ar dažādiem lūgumiem, aicina piedalīties upurēšanā u. tml.
- auls Senlaiku pūšamais mūzikas instruments ar divkāršu niedres mēlīti un cilindrisku kanālu; bija izplatīts Priekšāzijā un senajā Grieķijā.
- skujenieks Seno bēru rituāla dalībnieks, kas jumtgalā uzsprauda eglīti aizsargam.
- abaks Seno grieķu un romiešu rēķinu galdiņš; sadalīts joslās, pa kurām bīdīja akmentiņus vai kauliņus.
- skujenieks Seno kāzu rituāla dalībnieks, kas kāzu mājas jumtgalā uzsprauda eglīti.
- kvipa seno peruāņu ziņojumu pārsūtīšanas priekšmets, kas sastāvēja no krāsainām ādas strēmelītēm, kurās bija iesieti mezgli, atkarībā no krāsas un mezglu skaita varēja saprast ziņojuma saturu.
- auloss Sens (grieķu un romiešu) pūšaminstruments ar (dubult)mēlīti; viduslaikos pārtapa šalmejā un pommerā, bet XVII gs. pārdzima obojā.
- šalmeja Sens koka pūšaminstruments ar dubultmēlīti, diskanta un soprāna paveids.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- askusēnes Sēņu valsts nodalījums ("Ascomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju; \~30 tūkstoši sugu, Latvijā konstatēts \~230 ģinšu, 640 sugu.
- bazīdijsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Basidiomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju, pasaulē zināmas \~900 ģintis, \~12000 sugu, Latvijā konstatēts >300 ģinšu, \~1360 sugu, tās pieder pie himēnijsēņu, pūpēžu un teliomicēšu klases.
- aļģsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Phycomycota"), zemākās sēnes bez micēlija, ar vāji attīstītu micēliju vai ar labi attīstītu, šūnās nesadalītu, daudzkodolainu micēliju, \~1400 sugu, Latvijā 60 ģinšu, 260 sugu.
- krejot Separējot dalīt (pienu) krējumā un vājpienā.
- hotonija sermulīte ("Hottonia palustris"), saukta arī par ūdensprīmulu, akvāriju krāšņumaugs, audzē kā krastu stādījumus.
- hottonia Sermulītes.
- antiglobulīna serums serums, ko iegūst no truša, kuram atkārtoti ievada cilvēka serumglobulīnu; lieto cirkulējošo antigēnu noteikšanai hemolītiskās anēmijas gadījumā.
- adata Sienamā aparāta darbīgā daļa, kas siešanas procesā aptver stiebru (linu, labības) kūlīti un auklu padod spīlēm.
- bērnu saņēmēja sieviete (parasti bez speciālas medicīniskās izglītības), kas palīdz dzemdībās.
- sīkseja Sieviete ar mazu, glītu seju.
- sifiloderma Sifilītiska ādas slimība.
- sifilīdi Sifilītiski ādas izsitumi.
- signāla un trokšņa attiecība signāla jaudas attiecība pret trokšņa jaudu fizikālā datu pārraides kanālā; ja tā ir pārāk maza, tad ir grūti atdalīt informāciju no trokšņa.
- klabata Signāldēlis - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste.
- pelītieši Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Pelītes" iedzīvotāji.
- nosijāt Sijājot atdalīt nost; atsijāt.
- atsijāt Sijājot atdalīt.
- vīksnēt Sīkām lāsēm līt.
- vīksnot Sīkām lāsēm līt.
- uzsmalcināt Sīkām lāsēm nedaudz līt.
- nopidžināt Sīkām pilēm nolīt.
- elatine Sīkeglītes.
- sūlēt sīki līt.
- līdināt Sīki līt.
- līnāt Sīki līt.
- nosmailot Sīki līt.
- smelganāt Sīki līt.
- novīslot Sīki nolīt.
- čūlēt Sīki un ilgstoši līt.
- mergot Sīki, smalki līt.
- apmētas Sīkie, nevērtīgie graudi, kas tiek atdalīti sijāšanas laikā.
- sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns.
- microglosuum Sīkmēlītes.
- parcele Sīks (parasti no lielāka zemes īpašuma atdalīts) zemes gabals.
- statokonijs Sīks kalcija karbonāta kristāls iekšējās auss iegarenajā un apaļajā maisiņā; otolīts.
- mikrovezikula Sīks pūslītis apsarkušā ādā, viens no daudziem šādiem ekzēmas elementiem.
- fliktenula Sīks pūslītis.
- pūpiņš sīks vates gabaliņš, ko izmanto kā eglītes rotājumu.
- pelēkais garausainis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus austriacus"), kas tiek nodalīta kā atsevišķa suga, bet dažkārt uzskatīta par garausainā sikspārņa pasugu.
- thalamophora Sīku pirmdzīvnieku kārta sakņkāju klasē ar kaļķainu, kramainu vai hitīna čaulu, viendobumaini vai ar iekšējām starpsienām sadalīti kamerās.
- cēbes Sīkziedu žibulītis ("Euphrasia micrantha").
- tējpuķīte Sīkziedu žibulītis ("Euphrasia micrantha").
- Euphrasia micrantha sīkziedu žibulītis.
- Plagiothecium dentculatum sīkzobu šķībvācelīte.
- karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
- Alaužu ezers Silītis, ezers Aiviekstes pagastā.
- Sīlītis Sīlītis, ezers Aiviekstes pagastā.
- silors Silora periods - paleozoja trešais periods; šajā periodā attīstījās jūras bezmugurkaulnieki (trilobīti, graptolīti u. c); pirmoreiz parādījās mugurkaulnieki (bruņu un skrimšļu zivis), kā arī pirmie virszemes augi (papardes, staipekņi).
- salakpuķes Silpurene ("Pulsatilla"); ilggadīgi gundegu dzimtas lakstaugi ar matainām, stipri dalītām lapām un lieliem vientuļiem violetiem ziediem.
- disociācijas siltums siltuma daudzums, kas jāpatērē, lai sadalītu vienu molu saliktas vielas divās vai vairākās vienkāršās vielās.
- fāžu transformācijas siltums siltuma daudzums, kas tiek uzņemts vai izdalīts fāžu pāreju procesos; parasti siltuma daudzumu attiecina uz 1 molu vielas.
- Tomsona efekts siltuma izdalīšanās vai absorbcija (papildus siltumam, kas izdalās atbilstoši Džoula–Lenca likumam) vadītājā, pa kuru plūst elektriskā strāva, ja vadītājā ir temperatūras gradients; papildus izdalītā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, strāvas plūšanas laikam, temperatūras starpībai.
- Peltjē efekts siltuma izdalīšanās vai absorbēšana (atkarībā no strāvas virziena), kas notiek, ja elektriskā strāva plūst caur divu dažādu vadītāju (metālu un pusvadītāju) kontaktsavienojumu; izdalītā vai absorbētā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, kas plūst caur kontaktsavienojumu (sevišķi izteikti pusvadītājiem).
- čits Siltuma mūris, kas veido plīts aizmugurējo (augstāko) sienu.
- siltumpārnese Siltumapmaiņa starp diviem siltumnesējiem, kas atdalīti ar sieniņu vai fāžu saskares virsmu.
- celīts Siltumizturīgs celulozes preparāts; arī nesējmateriāls analītiskajā hromatogrāfijā.
- Švenčones svīta silūra sistēmas Landoveras nodaļas litostratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidaustrumu daļā, nodalīta Lietuvā, maksimālais biezums Latvijā — 32 m.
- Rotsikilas svīta silūra sistēmas Venlokas nodaļas nogulumu litostratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļu daļā, nodalīta Igaunijā, Latvijā nodalīta 54. Kolkas urbumā, kur to veido 36 m bieza dolomitizēta kaļķakmens un dolomīta slāņkopa.
- simtgrādu Simtgrādu skala - temperatūras skala, kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu un ūdens viršanas punktu sadalīts 100 vienādās daļās.
- dezoksipiridoksīns Sintētisks antimetabolīts, kas darbojas kā piridoksīna antagonists.
- Aster cordifolius sirdslapu miķelīte.
- skostīt Sist, pērt, plītēt, nodauzīt putekļus.
- reāllaika informācijas sistēma sistēma, kas apkalpo transakcijas, tūlītēji modificējot attiecīgās pamatdatnes un pietiekami ātri ģenerējot atbildi, lai veiktu operācijas noteiktajā laika sprīdī.
- formālā izglītība sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments.
- profesionālās ievirzes izglītība sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā.
- skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu), dalīt, drupināt nost.
- dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost.
- pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu; sitot, ar sitienu pārdalīt.
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
- cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (koku vai tā daļu), lai iegūtu kokmateriālu, malku.
- cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (visu vai kā daļu).
- lauzt Sitot, triecot (piemēram, ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
- bērna atraidīšana situācija, kurā bērna vecāki vai aprūpētāji nenodrošina bērna augšanai un attīstībai nepieciešamo vajadzību apmierināšanu (piemēram, ēdienu, pajumti, apģērbu, veselības aprūpi, izglītību, emocionālo tuvību u. c.).
- elektrolīts skābes vai sārma šķīdums ūdenī, kuru iepilda elektriskajos akumulatoros; dažādu sāļu un skābju šķīdumi, kurus lieto elektrolītiskajās vannās u. c.
- kontaktdarījums Skaidras naudas darījums ar tūlītēju preču piegādi.
- zilmalīte Skaistā zilmalīte - divdīgļlapju klases ūdenslapju dzimtas suga Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), viengadīgs krāšņumaugs, kas zied ziliem ziediem visu vasaru.
- glītene Skaista, glīta sieviete.
- euritmija Skaisti iedalītas kustības, piem., dejā, mūzikā, runā utt.
- foršs Skaists, glīts, iznesīgs.
- gližs Skaists, glīts.
- puiks Skaists, glīts.
- skaitītājs Skaitlis, kas rāda kādas sadalītas vienības vienādo daļu skaitu.
- saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīta kāda vienība.
- daļskaitļa saucējs skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts vieninieks.
- IP adrese skaitliska adrese, kas identificē katru datoru interneta tīklā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 148.158.16.151.
- aritmētiskais vidējais skaitļu summa dalīta ar šo skaitļu skaitu.
- noskaitīt Skaitot atdalīt (no kopuma noteiktu daudzumu); skaitot iedalīt.
- atskaitīt Skaitot atdalīt, atņemt nost; atrēķināt.
- noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
- atskaldīt Skaldot atdalīt.
- noškaldīt Skaldot atdalīt.
- izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma).
- pārskaldīt Skaldot pārdalīt.
- saskaldīt Skaldot sadalīt, sasmalcināt.
- pārplēst Skaldot, šķeļot pārdalīt.
- noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt; skalojot novirzīt nost.
- nomizis Skals, kas atdalīts no skalu koka ārējās malas.
- rēkumi Skaļi atklepojot izdalīta krēpas.
- atpirsties Skaļi izdalīt pilnībā visas vēdera gāzes.
- nopirsties Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- pirst Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- Nāglfars skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas uzbūvēts no miroņu nagiem, tajā no Hēlas atbrauks mirušie, lai piedalītos eshatoloģiskajā kaujā ar dieviem un einherijiem.
- spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas.
- vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm.
- lupināt Skatīties, bolīties.
- alternatīvā skola skola, kuras mērķi, izglītības saturs un pamatmetodes izvēlētas pēc citiem kritērijiem nekā tradicionālajā skolu sistēmā; parasti ar šo jēdzienu uzsver radikālus un progresīvus uzskatus par izglītību.
- gaismas pils skola; kultūras un izglītības iestāde.
- izglītojamais skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga; tas, kuru māca, izglīto
- pasniedzējs Skolotājs vidējā profesionālā izglītības iestādē vai augstskolas mācībspēks (docētājs).
- stērbelēt Skrandoties, sākt dalīties stērbelēs.
- noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost, notīrīt.
- atskrāpēt Skrāpējot, kasot atdalīt; noskrāpēt.
- Sa'j Skrējiens starp uzkalniem, viens no svarīgākajiem musulmaņu hādža rituāliem, kas notiek tūlīt pēc pirmās Melnā akmens pielūgšanas, kad svētceļnieki iznāk no mošejas.
- bembidion Skrejvabolītes.
- bombardiervabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Brachininae"), >500 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vabolēm paīsi segspārni bez izteiktām rieviņām, vienīgi rindstarpas dažreiz nodalītas ar tievām ribiņām, kas bieži vien smalki pūkotas, iztraucētas ar troksni izšļāc šķidrumu, kurš gaisā strauji, eksplozīvi sadalās.
- līkāns Skribelējums, neskaidrā rokrakstā neglīti uzrakstīts teksts.
- križāt Skribelēt, neglīti rakstīt.
- križelēt Skribelēt, neglīti rakstīt.
- zaidīt Skribelēt, neglīti rakstīt.
- noskribināt Skribinot atdalīt gaļu (no kaula).
- noskribināt Skribinot atdalīt nost.
- noskrubināt Skrubinot atdalīt gaļu (no kaula).
- noskrubināt Skrubinot atdalīt nost.
- apskrubināt Skrubinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai vietumis).
- atskrubināt Skrubinot atdalīt.
- noskūt Skujot atdalīt apmatojumu (ķermeņa daļai).
- noskūt Skujot atdalīt apmatojumu, parasti bārdu (cilvēkam).
- noskūt Skujot atdalīt nost (apmatojumu, parasti bārdu).
- slejot slāņoties, dalīt slāņos.
- renomēt Slavēt, godāt, lielīt.
- aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs.
- kamorra Slepena polītiska savienība Itālijā 18.-20. gs. (sākotnēji Neapoles karaļvalstī), nodarbojās arī ar slepkavošanu, bandītismu u. tml.; to slepeni atbalstīja valdība, kurai tā piegādāja spiegus un bendes.
- ķaūķis Slikts cilvēks, kas mēdz izstrādināt, izkalpināt (citus); arī neizglītots, aprobežots cilvēks.
- gadnys Slikts, neglīts, tāds, kas riebjas.
- tenioze slimība ("taeniasis"), ko ierosina cūku lentenis ("Taenia solium"), izplatīta zemēs, kur audzē cūkas un uzturā izmanto mazsālītu un termiski nepietiekami apstrādātu cūkgaļu.
- mucinoze Slimība, kam raksturīga anomāla mukopolisaharīdu uzkrāšanās ādā; tiek iedalīta metaboliskajā (miksedēma u. c.), sekundārajā jeb kataboliskajā (deģenerācija dažādu neoplazmu gadījumos) un lokalizētajā (folikulārās, sinoviālās cistas u. c.).
- uztura toksikoinfekcijas slimības, kas rodas, ja lieto pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzklājušies to izdalītie toksīni.
- agresīni Slimību baktēriju izdalītās vielas, kas nomāc organisma imunitāti.
- hipersplenisms Slimīgs stāvoklis, ko izraisa liesas hemolītiskās funkcijas pastiprināšanās; to raksturo splenomegālija (ne vienmēr), trombocitopēnija, normāla kaulu smadzeņu aina.
- gurķēties Slinkot, gulēt saulītē.
- SNP Slīteres nacionālais parks.
- Schlitterhof Slīteres, Šlīteres muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- prespapjē Smagi, parasti glīti izstrādāti priekšmeti, ko uzliek uz papīriem, lai tie neizmētājas.
- ceļmalīte Smailās ceļmalītes - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
- kajaks Smailīte.
- pompadūra Smalka darba kulīte sievietēm.
- maidzināt Smalki līt, smidzināt.
- sipenēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
- siperēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
- sīpēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
- mitrināt Smalki līt.
- Sanguisorba tenuifolia smalklapu brūnvālīte.
- lameta Smalks metāla pavediens, ko iegūst, velmējot apzeltītas vai apsudrabotas stieplītes.
- nosmalstīt Smalstot atdalīt nost (parasti virsējo kārtu).
- bārenīte Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
- fēlhen Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
- pijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
- vijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
- vijoles Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
- Viola odorata smaržīgā vijolīte.
- graudēdis Smecernieku dzimtas tumšbrūna vabolīte.
- šmelces Smeldzes 2, stikla pērlītes.
- nosmelt Smeļot atdalīt no virsas (daļu).
- mārgot Smidzināt, lēni līt.
- mirmināt Smidzināt, līņāt, smalki līt; mirdzināt.
- pidžināt Smidzināt, līt sīkām, smalkām lāsēm.
- smidzēt Smidzināt, līt.
- merdzināt Smidzinoši līt.
- Psathyrella ammophila smiltāja spīgulīte.
- Viola rupestris smiltāja vijolīte.
- Luzula nivea sniegbaltā zemzālīte.
- žļogāt Snigt slapjām pārslām un vienlaicīgi līt.
- draņķēties Snigt un līt vienlaicīgi.
- dreņķēt Snigt un līt vienlaikus.
- dreņķēties Snigt un līt vienlaikus.
- snorkelings Snorkelēšana - zemūdens peldēšana, lietojot elpošanas caurulīti.
- kluba māja sociālā atbalsta iniciatīva, kas ietver sabiedrībā (kopienā) balstītu pakalpojumu kompleksu, kas palīdz cilvēkiem ar psihiskās vai intelektuālās attīstības traucējumiem saglabāt savu vietu sabiedrībā vai atkal iekļauties tajā (piemēram, pēc insulta, smadzeņu iekaisuma); ietver pakalpojumus, kas sniedz sociālu, finansiālu, izglītības un arodapmācības ilgtermiņa atbalstu.
- ārkārtas sociālais darbs sociālā darba joma tūlītējas profesionālas sociālā darba intervences nodrošināšanai; tiek īstenots kā sociālais darbs ārkārtas situācijās (humāno un dabas katastrofu laikā) un arī kā sociālais darbs ārpus ikdienas sociālā darba uzdevumiem un pienākumiem, neatliekami risinot krīzes situācijas (piemēram, bērna dzīvības apdraudējuma gadījumā).
- izglītotāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi izglītot indivīdu, grupu vai kopienu par: a) viņiem pieejamiem vai viņu rīcībā esošiem resursiem; b) noteiktu sociālo prasmju apguvi vai pilnveidi; c) bērnu audzināšanu un aprūpi; d) savstarpējo attiecību modeļiem un efektīvas komunikācijas veidiem; e) medicīniska rakstura jautājumiem; f) vardarbības identificēšanu un novēršanu.
- strādnieku šķira sociālā šķira – tā iedzīvotāju daļa, kas strādā algotu darbu, kura veikšanai nav nepieciešams augsts izglītības līmenis, tās ienākumi ir atkarīgi no darba algas, profesionālās karjeras iespējas ir ierobežotas, un pastāv augstāks bezdarba risks.
- sociālā izglītība sociāli integratīvs process, kas vērsts uz attiecību izpēti un apguvi sabiedrībā, papildinot formālas izglītības stratēģijas, didaktiskos uzdevumus un saturu.
- pedagoģiskā rehabilitācija sociāli pedagoģisku funkciju kopums, kura mērķis ir palīdzēt personai pārvarēt grūtības mācībās un uzvedībā, tādējādi nodrošinot optimālu izglītošanās un attīstības procesu.
- pabalsts Soliņš (kājām), ķeblītis.
- skrablītis soliņš (ķeblītis) ar 3 kājām.
- solīties Solīt (ko veikt, darīt).
- solīt zelta kalnus solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- solīt kā sunim desu solīt to, ko nedomā dot, darīt.
- pārsolīt Solīt vēlreiz, no jauna (izsolē).
- dot vārdu Solīt, apsolīt.
- sadināt Solīt, apsolīt.
- apsolīt Solīt, ka atdos par sievu.
- solīties Solīt, ka kļūs par sievu (kādam).
- dāvāt Solīt, piedāvāt.
- licitants Solītājs, pārsolītājs ūtrupē.
- dzirties Solīties (ko darīt).
- ģaubties Solīties.
- iesolīt Solot piedāvāt; apsolīt.
- Euphrasia fennica Somijas žibulītis.
- nospaidīt Spaidot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
- nospaidīt Spaidot (ko), atdalīt šķidrumu (no tā).
- pārspaidīt Spaidot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spaidot pārdalīt.
- berzt Spaidot, spiežot (pret kādu virsmu), dalīt sīkās daļiņās; drupināt, smalcināt.
- arodizglītība Speciālā izglītība, ko parasti iegūst profesionāli tehniskajās skolās.
- ārsts Speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību un tiesībām ārstēt.
- inženieris Speciālists ar augstāko tehnisko izglītību.
- veterinārārsts Speciālists ar augstāko veterināro izglītību.
- kultūrinženieris Speciālists ar inženiera izglītību meliorācijas darbu projektēšanā un izpildīšanā.
- kultūrtehniķis Speciālists ar tehniķa izglītību meliorācijas darbu projektēšanā un izpildīšanā.
- veterinārfeldšeris speciālists ar vidējo veterināro izglītību
- Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija specializēta ANO iestāde, kuras uzdevums ir attīstīt starptautisko sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomā (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO).
- akadēmija Specializēta augstākās izglītības mācību iestāde.
- neiroepitēlijs Specializētas epiteliālas struktūras, kas veido jušanas nervu galus, piem., tīklenes nūjiņas un vālītes, deguna ožas šūnas, iekšējās auss matiņšūnas, garšas šūnas garšas pumpuros.
- penitenciārā pedagoģija specifiska izglītības darba prakse, kuras mērķis ir atbalstīt un veicināt ieslodzītās personas pašizaugsmes iespējas un sekmēt iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas.
- sokratiskais dialogs specifiska sarunas vadīšanas metode izglītības procesā un pedagoģijā, kas balstās noteikta veida jautājumu uzdošanā.
- zvejnieku saimniecība specifisks uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību, izmantojot šim nolūkam iedalītos zivju resursu limitus.
- gāzt Spēcīgi līt.
- kārst Spēcīgi līt.
- sagāzt Spēcīgi nolīt (par lietu); nogāzt (9).
- nogāzt Spēcīgi nolīt.
- uzgāzt Spēcīgi uzlīt (par lietu).
- vārīties Spēcīgi viļņoties, virpuļot, mutuļot, arī izdalīt tvaikus, garaiņus (parasti par ūdenstilpi).
- starptautiskā tiesībsubjektība spēja piedalīties starptautiskajās tiesiskajās attiecībās, esot apveltītam ar starptautiskajām tiesībām un pienākumiem un spējot šīs tiesības un pienākumus realizēt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un pamatojoties uz tām.
- speķzīlīte Speķa zīlīte - lielā zīlīte, tauku zīlīte.
- dambrete Spēle ar baltiem un melniem kauliņiem, kurus pārvieto pa galdiņu, kas sadalīts 64, 100 vai 144 lauciņos.
- zolēt Spēlēt zolīti.
- rotņāt Spēlēt, piedalīties spēlē.
- biļetieris Spēļu kāršu izdalītājs.
- kost Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- nospiest Spiežot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
- nospiest Spiežot (ko), atdalīt šķidrumu (no tā).
- pārspiest Spiežot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spiežot pārdalīt.
- pārmalt Spiežot, beržot pārdalīt.
- psathyrella Spīgulītes.
- kabe Spīlīte, knaģis.
- žumbrs Spīļarkla sastāvdaļa, lāpstveida dēlītis ar ieapaļu galu, ko vagas izdzenot ieliek spraugā starp abiem lemešiem.
- spireja Spireju dzimta ("Spireaceae"), kas dažkārt tiek nodalīta no rožu dzimtas.
- leontiaze Spitālības veids sejā, kad tās mezgli tā izdalīti (saauguši), ka tā izskatās pēc lauvas purna.
- katuška Spole, spolīte.
- stiģelis Spolīte šaudeklē.
- ķauce Spolīte, kuru ar uztītu dziju liek atspolē.
- spontānā lipogranulomatoze spontāns fokāls panikulīts: strauji izveidojušies norobežoti, simetriski, dziļi, sāpīgi zemādas mezgli ķirša kauliņa vai valrieksta lielumā un plakani, viegli pārbīdāmi infiltrāti uz ķermeņa un ekstremitātēm; regresija bez rētu veidošanās.
- paparde Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām.
- papardes Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnainin šķeltām vai dalītām lapām.
- diskvalificēt Sportā - aizliegt sportistam piedalīties sacensībās (sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanas dēļ).
- diskvalifikācija Sportā - aizliegums piedalīties sacensībās (par sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanu).
- open sportā - atklāts: par čempionātu, kurā var piedalīties arī viesi; dažos cīņas sporta veidos - par brīvo svara kategoriju.
- pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību četras labākās komandas (četri labākie sportisti), lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
- smaiļošana Sporta veids - braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- bodibildings Sporta veids - spēka vingrojumi, kas veicina muskuļota, glīta auguma un labas stājas izveidošanos, kultūrisms.
- spilts Spoži balts, glīts.
- ostiņš Sprādzes mēlīte.
- zolens Sprādzes mēlīte.
- zosene Sprādzes mēlīte.
- zosine Sprādzes mēlīte.
- zosinīte Sprādzes mēlīte.
- zosīte Sprādzes mēlīte.
- zosle Sprādzes mēlīte.
- zoslens Sprādzes mēlīte.
- zoslēns Sprādzes mēlīte.
- zosliņs Sprādzes mēlīte.
- zosne Sprādzes mēlīte.
- zoste Sprādzes mēlīte.
- zostiņa Sprādzes mēlīte.
- uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties; eksplodēt.
- sasprāgt Sprāgstot sadalīties.
- atspridzināt Spridzinot atdalīt, atšķelt nost.
- pārspridzināt Spridzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spridzinot pārdalīt.
- saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- gailis Sprūds (šautenei), mēlīte.
- Aphanorhegma patens spurainā apaļvācelīte.
- Brachythecium reflexum spurainā īsvācelīte.
- nedalāma vārdkopa stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
- pīkste Stabulīte no spalvas stobra.
- Stabules grāvis Stabulīte, Mūsas pieteka.
- flautīna Stabulīte.
- priekštīrītājs Stacionāra vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna graudu tīrīšanai tūlīt pēc izkulšanas.
- streigabals Starpgabals - no saimniecības zemes ar citas saimniecības zemi atdalīts gabals; streijgabals.
- atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu.
- INMARSAT Starptatiskā Jūras satelītsakaru organizācija ("International Maritime Consultative Organisation").
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
- PADI Starptautiska niršanas instruktoru profesionālā asociācija (angļu "Professional Association of Diving Instructors"), kuras mērķis ir veicināt niršanas un akvalangisma izplatību un nirēju izglītību; organizē apmācību un izsniedz sertifikātus, sertificē un pārrauga niršanas centrus un sertificēto niršanas instruktoru darbu.
- KOSPAS-SARSAT Starptautiska satelītsistēma, kas pieņem briesmu signālu SOS un atklāj kuģa avāriju 20 minūšu laikā jebkurā Pasaules okeāna daļā ar precizitāti līdz 3-5 km; darbojas no 1983. g.
- Intelsat Starptautiskā Telekomunikāciju satelītu organizācija ("International Telecommunications Satellite Organisation").
- X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi.
- standarts X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi. Šī datu bāze ietver lietotāju vārdus, pasta adreses, telefona un faksa numurus, kā arī citu nepieciešamo informāciju.
- tautas attīstības indekss starptautiski atzīts sabiedrības attīstības un dzīves kvalitātes komplekss rādītājs (angļu val. "Human Development Index"), ko veido, ņemot vērā četrus rādītājus - iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, lasītprasmi, izglītības iestādes apmeklējošo īpatsvaru un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.
- tīkls USENET starptautisks nekomerciāls datoru tīkls, kas apvieno operētājsistēmas _UNIX_ vidē strādājošas datoru sistēmas, kuras ar interneta starpniecību tiek saistītas ar citiem datoru tīkliem; parasti šo tīklu izmanto kā dalītu ziņojumdēļa sistēmu, ar kuras palīdzību dažādas intereškopas apmainās ar informāciju.
- viga starpvalņu (starpkangaru) pārpurvotās ieplakas Slīteres rezervātā, kur dominē zāļu purvi, retāk sūnu un pārejas purvi; pavasaros un rudeņos, kad ir palielināts mitruma daudzums, vigas pārvēršas par garenstieptiem sezonāliem ezeriem.
- aktino- Staru (piem., aktinolīts, aktinomicētes); ar staru enerģiju saistīts (piem., aktinometrs).
- otolīti Statolīti - dažu bezmugurkaulnieku un visu mugurkaulnieku (arī cilvēka) līdzsvara orgānu daļa; mugurkaulniekiem atrodas iekšējās auss plēves labirintā.
- Euphrasia stricta Stāvais žibulītis.
- stāvastiņš Stāvastītis, paceplītis.
- pārtrauktība Stāvoklis, kad (kas) ir pārtraukts, sadalīts; diskrētība (2).
- tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- darbderīgs stāvoklis stāvoklis, kad ir nodrošināta spēkratu, to sistēmu un mehānismu funkcionēšana, lai lietotājs tos var tūlīt izmantot, nodrošinot kvalitatīvu darba izpildi un nenodarot kaitējumu apkārtējai videi un spēkratu vadītājam.
- Xenicus lyalli Stefensa salas māņceplītis.
- blīvais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon condensatum"), Latvijā sastopams reti, aizsargājams, atrasts Slīteres rezervātā.
- kolumella Sterils, stabiņveidīgs veidojums sūnu sporu vācelītes vidū.
- plēst Stiepjot (ko), dažādos, parasti pretējos, virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos, arī radīt (tajā) plaisas.
- plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem.
- plēst Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu).
- plēst Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā).
- opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs.
- obsidiāns stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos), kas veidojas, strauji atdziestot magmai, ar grumbuļainu, asu virsmu; lieto būvmateriāliem (perlīta ieguvei), dažus paveidus – juvelierizstrādājumiem.
- nepacietība Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- gāzties Stipri līt vai snigt.
- palīt Stipri līt, tā ka liktos, nu jau pietiktu.
- plītēt Stipri līt.
- šmakāt Stipri līt.
- šmārīt Stipri līt.
- šņorēt Stipri līt.
- uzmizāt Stipri līt.
- uzmizot Stipri līt.
- žarīt Stipri līt.
- žārīt Stipri līt.
- žaut Stipri līt.
- žeivēt Stipri līt.
- žļāgt Stipri līt.
- žūrēt Stipri līt.
- žvagāt Stipri līt.
- nodot Stipri nolīt (par lietu).
- sasālināt Stipri pārsālīt.
- dagāzt Stipri pielīt.
- dašķiest Stipri pielīt.
- žerīt Stipri un ilgi līt.
- līdzstrādāt Strādāt līdzi, piedalīties kopējā darbā.
- sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
- atraut Strauji atdalīt (no kā) - par vēju, ūdeni.
- noraut Strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) - piemēram, par vēju, ūdeni.
- plīst Strauji deformēties, dalīties, plakt (par viļņiem).
- iegāzties Strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu.
- kult Strauji maisīt (ko), piemēram, lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā, arī lai (tas) sadalītos.
- atsprāgt Strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost; atšķelties.
- notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- vemt uguni strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
- Brachythecium rivulare strautmalas īsvācelīte.
- marimba Strinkšķināmais mūzikas instruments ar mēlītēm (Kongo, Austrumāfrikā).
- kopla Strofiskā forma spāņu dzejā, kas sastāv no 12 rindām, kuras ar atskaņu palīdzību sadalītas divās sešrindēs, turklāt 3. un 6. rinda īsāka nekā pārējās.
- elementārstrūkliņa Strūkla, kas plūst elementārās plūsmas caurulītes iekšienē.
- kardionektors Struktūras, kas regulē sirdspukstus: sinusa un priekškambara mezgls (atrionektors), priekškambara un kambara mezgls ar Hisa kūlīti (ventrikulonektors).
- Sanguisorba obtusa strupā brūnvālīte.
- Austrumeiropas strupaste strupastu ģints suga ("Microtus rossiaemeridionalis syn. Microtus subarvalis"), kas klasifikācijā 1972. g. nodalīta no lauka strupastes kā patstāvīga suga.
- Brachythecium rutabulum struplapu īsvācelīte.
- pustula Strutains pūslītis (uz cilvēka ādas).
- optiskais neiromielīts subakūta encefalomielopātija ar izteiktu redzes nervu un muguras smadzeņu demielinizāciju: akūts slimības sākums ar aklumu; akūts transversāls mielīts ar di- vai tetraplēģiju; slimības sākumā nereti disociēti jušanas traucējumi.
- objektsaites Subjekta un objekta emocionālās saites, kas, pēc psihoanalītiķu teorijām, identificēšanās gaitā veido topošo ego.
- anulārā lipoatrofija subkutānās neirodistrofijas forma (iespējams, hereditāra): atrofisks panikulīts simetrisku gredzenu veidā uz augš- un apakšdelmiem.
- nosūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), atdalīt (no kā).
- nosūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), atdalīt nost (daļu).
- delgavot Sūdzēties par savām lietām, uzplīties; uzstājīgi lūgt.
- Balamuthia mandrillaris suga, kas var ierosināt meningoencefalītu.
- atsasukāties Sukājot tikt atdalītam (par pakulām).
- nosūknēt Sūknējot atdalīt (no kā).
- nosūknēt Sūknējot atdalīt nost (daļu).
- membrānsūknis Sūknis suspensiju un šķidrumu pārsūknēšanai, kur darba šķidrums atdalīts no suspensijas ar membrānu.
- Plagiothecium succulentum sukulentu šķībvācelīte.
- Viola epipsila sūnāja vijolīte.
- lapu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Bryopsida syn. Musci"), daudzgadīgi vai viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi ar stumbru un nedalītām lapām, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 122 ģintis, 374 sugas, no tām 162 sugas ir aizsargājamas.
- burči Suņa burči - augs, zirga (arī suņa) kumelītes.
- suņa ramoleņš suņkumelīte ("Tripleurospermum").
- tripleurospermum Suņkumelītes.
- suņsmilga Suņu smilga ("Agrostis cania"), sastopama purvainās pļavās, 30-60 cm gara, pelēkzaļā krāsā, sarveidīgi ierotītām apakšlapām, garenu, zobotu mēlīti, violetām, reti kad dzeltenām vārpiņām.
- hispaniolietis Suņu šķirne, kas ievesta Anglijā caur Spāniju no Haiti, gara pacieta spalva, garas ausis, glīta aste.
- Viola canina suņu vijolīte.
- sasvērt Sverot (ko), sadalīt (to) pa noteiktiem kopumiem.
- iesvērt Sverot iedalīt (no kāda kopuma) un ievietot (piemēram, traukā, iesaiņojumā).
- nosvērt Sverot nodalīt no kāda kopuma (daļu ar noteiktu masu, svaru).
- atsvērt Sverot nodalīt.
- izsvērt Sverot sadalīt (kādu kopumu) vairākās vai daudzās daļās.
- sabantujs svētki ar daudziem dalībniekiem, saiets; trokšņaina ballīte, jandāliņš.
- festiņš Svētki; ballīte.
- svībulis Svībulīte - dziju tinamais kociņš.
- līdzsvinēt Svinēt, piedalīties svinībās.
- Phylloscopus sibilatrix svirlītis.
- Thryothorus pleurostictus svītrainais ceplītis.
- Myrmotherula surinamensis svītrainais skudrceplītis.
- perdelēt Šad tad skaļi izdalīt vēdera gāzi.
- skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- drāzt Šādā veidā gatavojot priekšmetu, atdalīt (piemēram, skaidas).
- bekons Šādas gaļas produkts (mazsālīts vai žāvēts).
- literati Šajā no latīņu valodas aizgūtajā vārdā angļu valodā vispārinoši (un reizēm nievājoši) dēvē izglītotus cilvēkus un erudītus.
- Phalaropus lobatus šaurknābju pūslītis.
- Corydalis angustifolia šaurlapu cīrulītis.
- doņi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia").
- ērkuļi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia").
- Typha angustifolia šaurlapu vilkvālīte.
- brauktuve Šaurs koka dēlītis ar rokturi, ko lieto linu kulstīšanai; braukts.
- ostiņš Šautenes mēlīte.
- dārts Šautriņu mešana - sporta veids, kurā mazas šautriņas jāmet apaļā, punktu zonās sadalītā mērķī.
- mirre Šī koka izdalītie aromātiskie sveķi, eļļas, ko lieto medicīnā un reliģiskos rituālos kvēpināšanai.
- sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- botrīdija Šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ūdenīte Šīs dzimtas ģints ("Callitriche"), pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli, 25 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- raglape Šīs dzimtas ģints ("Ceratophyllum"), ūdensaugs ar divkārt vai trīskārt dakšveidīgi dalītām lapām un ar ziediem zem ūdens, 2 sugas.
- tīmeklene Šīs dzimtas ģints ("Cortinarius"), kurā apvienotas senāk atsevišķi nodalītās ģintis - gļotgalves ("Phlegmacium"), gļotpēdenes ("Myxacium"), jostenes ("Telamonia"), biezkātes ("Inoloma") u. c., >600 sugu, to augļķermeņi ļoti dažādi, Latvijā konstatētas 66 sugas, no tām 24 sugas izmantojamas uzturā, bet 12 ir indīgas.
- vējmietiņš Šīs dzimtas ģints ("Lythrum"), lakstaugs ar lancetiskām lapām un sārtiem ziediem stublāja vai zaru galos, 24 (pēc citiem datiem, 34-35) kosmopolītiskas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- puplaksis Šīs dzimtas ģints ("Menyanthes"), daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros, 1 suga.
- vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus.
- kāpnīte Šīs dzimtas ģints (Polemonium"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem, 20-30 sugas, Latvijā savvaļā tikai 1 suga.
- Mandžūrijas arālija šīs ģints suga ("Aralia elata syn. Aralia mandshurica"), Latvijā introducēta 19. gs. 80. gados, vāji sazarots ērkšķains krūms, lapas līdz 1 metru garas, divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas, ar dzeloņiem.
- melnais pipars šīs ģints suga ("Piper nigrum"), kāpelētājaugs ar sīkiem viendzimuma ziediem vārpās vai vālītēs un augļiem - kauleņiem, kam ir viena sēkla.
- parastais paceplītis šīs ģints suga ("Troglodytes troglodytes") mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas sastopams arī Latvijā, apspalvojums ir brūns ar tumšām šķerssvītrām; ceplītis.
- Chromatium perty šīs ģints suga, kas pēc jaunākas klasifikācijas vairs netiek nodalīta kā suga.
- Acrolepiopsis betulella šīs ģints suga, kas sastopama Slīteres rezervātā.
- izšķaudīt Šķaudot izdalīt (no deguna, mutes).
- Tritomaria exsecta šķeltā trejsmailīte.
- lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā).
- Tritomaria exsectiformis šķeltlapu trejsmailīte.
- plēst Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko).
- atškambāt Šķeļot atdalīt (mazu daļu).
- atšķelt Šķeļot atdalīt nost (daļu no kā).
- nošķelt Šķeļot atdalīt nost.
- izšķelt Šķeļot izdalīt (daļu no priekšmeta).
- pāršķelt Šķeļot pārdalīt; šķeļot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- sašķelt Šķeļot sadalīt, sasmalcināt.
- nodalīt Šķeļot, griežot u. tml. atdalīt nost.
- pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties.
- plagiothecium Šķībvācelītes.
- izkust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā izšķīst, sadalīties (par vielu).
- kust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā šķīst, dalīties (par vielu).
- sviesta sālaims šķidrums, kas izdalās no sālīta sviesta.
- sviestūdens Šķidrums, kas izdalās no sālīta sviesta.
- metāla šķiedra šķiedra, ko iegūst no vara, misiņa, niķeļa vai citu metālu stieplītes vai sagriežot šaurās sloksnītēs plānu alumīnija foliju; izplatītākie komercnosaukumi – alunīts, metlons u. c.
- nošķīt Šķinot atdalīt nost (auga daļas), arī šķinot novākt (kā ražu); šķinot atdalīt nost auga daļas, arī šķinot novākt ražu (kādā platībā).
- atšķīt Šķinot atdalīt.
- atlasīt Šķirojot atdalīt (no kopuma).
- atšķirot Šķirojot atdalīt, nodalīt.
- izlasīt Šķirojot izdalīt, atšķirt (no kāda kopuma); atlasīt.
- nozorterēt Šķirojot nodalīt; nošķirot.
- nošķirāt Šķirojot nodalīt.
- nošķirot Šķirojot nodalīt.
- dalīt Šķirot (domās) pēc kādām pazīmēm; iedalīt, grupēt; klasificēt.
- horispora Šķirsēklīte - krustziežu dzimtas ģints ("Conringia").
- chorispora Šķirsēklītes.
- noplūst Šķīstot šķidrumā, arī iekļūstot šķidruma plūsmā, atdalīties nost.
- izšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā izlīt, izplūst.
- čaunaks Šujmašīnas detaļa - ierīce diegu spolītes ievietošanai.
- kolagenoblasts Šūna, kas attīstās no fibroblasta un nobriestot sāk piedalīties kolagēna producēšanā; k. proliferējas hroniska iekaisuma vietā.
- diplotrypa Šūndzīvnieku ģints, dzīvnieki masīvās, pusbumbveidīgās, parasti brīvās, pie substrāta nepieaugušās kolonijās, kas sastāv no daudzām diezgan lielām un cieši viena otrai piegulošām šūnu caurulītēm, apakšējā un augšējā silūrā.
- citofilakse Šūnu pašaizsardzība pret infekciju un lītiskiem aģentiem; leikocītu aizsardzības funkcijas aktivitātes pieaugums.
- autoaktivācija Šūnu procesu stimulēšana ar tā izdalītajiem sekrētiem.
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus.
- toju Tad, tūliņ, tūlīt.
- četrklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās četras klases.
- trīsklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās trīs klases.
- astoņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās astoņas klases.
- desmitklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās desmit klases.
- deviņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās deviņas klases.
- divklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās divas klases.
- piecklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās piecas klases.
- septiņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās septiņas klases.
- sešklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās sešas klases.
- ekonomiskā vardarbība tāda apzināta darbība, kas vērsta uz cita indivīda ietekmēšanu un pakļaušanu, izmantojot naudas līdzekļu ierobežošanu (piemēram, ienākumu slēpšana, naudas līdzekļu atņemšana, ienākumu gūšanas avotu ierobežošana, līdzekļu ierobežošana pamatvajadzībām (ēdienam, apģērbam, izglītībai)).
- postindustriāla sabiedrība tāda sabiedrība, kurā galvenā nozīme vairs nav rūpnieciskajai ražošanai, bet ir zinātnei, tehnikai un izglītībai.
- monarhiānisms Tāda ticība kristīgajai Trīsvienībai, kas nesadalītu Dieva vienotību (bija izplatīta 3. gs. sākumā).
- dūrains Tāds (cimds), kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
- nesaīsināms Tāds (daļskaitlis), kura skaitītājam un saucējam nav kopīga dalītāja.
- zemsvītras Tāds (piemēram, vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
- iekļaujoša izglītība tāds izglītības modelis, kurā tiek nodrošinātas vienādas izglītības iespējas visiem atbilstoši cilvēka individuālajām spējām, vajadzībām, vecumam, psihiskās un fiziskās veselības stāvoklim.
- plēvaiņš Tāds, kam (kas) ir pārklāts, atdalīts u. tml. ar plēvi.
- veidot Tāds, kam ir (parasti glīta) forma, veidols.
- mācīts Tāds, kam ir attiecīgā izglītība (par speciālistu, amatnieku u. tml.).
- skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē; arī mācīts (2).
- mācīts Tāds, kam ir izglītība, zināšanas; arī izglītots.
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku); arī skaists.
- izglītots Tāds, kam ir plaša izglītība, tāds, kam ir vispusīgas zināšanas.
- proklītisks Tāds, kam ir proklītikas daba.
- separātisks Tāds, kam ir tieksme atdalīties, nošķirties.
- padomdevējs Tāds, kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; arī tumsonīgs.
- nekulturāls Tāds, kam nav izglītības; tāds, kas neievēro uzvedības normas.
- hemotrops Tāds, kam piemīt afinitāte uz eritrocītiem; tāds, kas attiecas uz haptoforisko grupu un kas hemolītiskajā sistēmā saista amboceptoru ar eritrocītu.
- galaktobolisks Tāds, kam piemīt neirohipofīzes izdalīto peptīdu īpašība veicināt piena dziedzeru muskulatūras saraušanos, kura izraisa piena izšļākšanos.
- selektīvs Tāds, kam piemīt spēja izdalīt, atlasīt noteiktus objektus, signālus (no kāda kopuma).
- neizglītots Tāds, kam trūkst zināšanu, izglītības (kādā nozarē); tāds, kas pilnībā nepārzina savu specialitāti.
- patstāvīgs Tāds, kas (parasti kādā sistēmā) var funkcionēt atsevišķi, atdalīti no kā cita.
- kulturāls Tāds, kas atbilst izglītota, garīgi bagāta cilvēka prasībām.
- pievilcīgs Tāds, kas atbilst kādām estētiskām prasībām un izraisa patiku (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī glīts, skaists.
- postlingvāls Tāds, kas atrodas aiz mēles vai mēlītes.
- intertubulārs Tāds, kas atrodas starp caurulītēm vai kanāliņiem.
- okulopupilārs Tāds, kas attiecas uz acs zīlīti.
- optikopupilārs Tāds, kas attiecas uz redzes nervu un acs zīlīti.
- meristisks Tāds, kas attiecas uz segmentiem vai sadalīts segmentos.
- iridomotorisks Tāds, kas attiecas uz varavīksnenes kustībām, kuras izraisa zīlītes saraušanos vai paplašināšanos.
- atturīgs Tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju; izvairīgs.
- tauta Tāds, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem (par izglītības iestādēm).
- ķenga Tāds, kas darbu dara slikti, neglīti.
- daudzdzērējs Tāds, kas daudz dzer, žūpa, plītnieks.
- izlielīgs Tāds, kas daudz lielās vai mēdz lielīties.
- uzlielīgs Tāds, kas dažkārt mēdz palielīties; arī lielīgs.
- vispārizglītojošs Tāds, kas dod vispārīgo (nevis speciālo) izglītību.
- abstrakts Tāds, kas iegūts abstrakcijas ceļā, domās atdalīts no konkrētā.
- atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma.
- paglītots Tāds, kas ir daļēji ieguvis (vēlamo, vajadzīgo) izglītību.
- pašizglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar minimālu sāls daudzumu, tāds, kam pievienots maz sāls (par pārtikas produktiem).
- pērļains Tāds, kas ir izrotāts ar pērlēm vai pērlītēm (2).
- operatīvs Tāds, kas ir jāveic nekavējoties; tāds, kas ir paredzēts (kā) tūlītējai veikšanai, saistīts ar (kā) tūlītēju veikšanu.
- steidzams Tāds, kas ir jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas ir jārisina tūlīt, nekavējoties (piemēram, par jautājumu); tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
- papillārs Tāds, kas ir līdzīgs kārpai, pūslītim.
- mazizglītots Tāds, kas ir maz izglītots, tāds, kam ir mazas zināšanas.
- siļķains Tāds, kas ir notriepts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas, parasti sālītas, siļķes (piemēram, par trauku).
- smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
- nelāgs Tāds, kas ir paveikts zemā kvalitātē, nepareizi, arī neglīti (piemēram, par darbu).
- publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
- slejains Tāds, kas ir sadalīts slejās.
- stāvots Tāds, kas ir sadalīts stāvos (parasti par celtni).
- sadrumstalots Tāds, kas ir sadalīts vairākās samērā nelielās daļās (par kādu kopumu).
- pašsālīts Tāds, kas ir sālīts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- pasalds Tāds, kas ir samērā maz sālīts.
- nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji saistīts (ar ko citu), tāds, ko nav iespējams atdalīt, nošķirt (no kā cita).
- polioklastisks Tāds, kas iznīcina nervu sistēmas pelēko vielu; tāds, kas attiecas uz poliomielīta, epidēmiskā encefalīta un trakumsērgas vīrusiem.
- vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt; tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
- pašlielīgs Tāds, kas lielās vai mēdz lielīties pats ar sevi.
- lielīgs Tāds, kas lielās vai mēdz lielīties.
- pucīgs Tāds, kas mēdz greznoties, rotāties, glīti ģērbties; tāds, kam patīk greznoties, rotāties, glīti ģērbties.
- dirselīgs Tāds, kas mēdz solīt noorganizēt lielu pasākumu, bet nespēj neko izdarīt.
- vesels Tāds, kas nav dalīts atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kura uzbūvē nav dalījuma atsevišķās vienībās.
- nemācīts Tāds, kas nav ieguvis izglītību; neizglītots (2).
- neizglītots Tāds, kas nav ieguvis izglītību.
- slēgts Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai; pretstats: atklāts.
- vesals Tāds, kas nav sadalīts (gabalos, daļās).
- neartikulēts Tāds, kas nav sadalīts sastāvdaļās (skaņās, zilbēs, vaidos).
- parasts Tāds, kas nav specializēts (par vispārizglītojošo mācību iestādi, tās klasēm).
- tūlītējs Tāds, kas notiek, sāk pastāvēt, ir darāms, veicams tūlīt.
- pretpoliomielīta Tāds, kas novērš, ārstē poliomielītu.
- midriātisks Tāds, kas paplašina zīlītes.
- pirmsskolas Tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā.
- atklāts Tāds, kas pieejams visiem, kur var piedalīties visi; pretststs: slēgts.
- divdaivu Tāds, kas sadalīts divās daivās.
- divslejīgs Tāds, kas sadalīts divās slejās.
- šķelts Tāds, kas sadalīts divās vai vairākās daļās.
- celulārs Tāds, kas sadalīts mazākos iecirkņos ("šūnās").
- suspendēts Tāds, kas sadalīts sīkās daļiņās šķidrā vai gāzveida vidē un nesavienojas ar vidi.
- postencefalītisks Tāds, kas seko encefalītam.
- augstākais Tāds, kas seko vidējam (izglītības sistēmā).
- nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- leskans Tāds, kas vienmēr gatavs (darboties, piedalīties), labprāt (iesaistās).
- sīksts Tāds, ko (piemēram, tā staipīguma, līpamības dēļ) ir grūti saspiest, sadalīt (parasti par vielas masu).
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); pretstats: mīksts.
- nedalāms Tāds, ko nevar atdalīt, nošķirt (no kā); tāds, kas pastāv ciešā saistībā (ar ko).
- neatšķirams Tāds, ko nevar atdalīt, nošķirt.
- neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
- dalāms Tāds, ko var sadalīt sastāvdaļās.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets (2).
- steidzīgs Tāds, ko veic ātri, tāds, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbību); tāds, kas norisinās ātri.
- nepacietīgs Tāds, kurā izpaužas stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
- tīrīts Tāds, no kā ir atdalīti, parasti nevēlami, nevajadzīgi, piemaisījumi.
- netīrīts Tāds, no kā nav atdalīti, parasti nevēlami, piemaisījumi.
- ārlīnijas Tāds, procesors, printeris vai terminālis, kas ir atdalīts, parasti īslaicīgi, no tīkla vai vadošā datora.
- tepat Tagad; arī tūlīt.
- praesens Tagadējs, tūlītējs; tagadne.
- Erithacus colliope taigas rubīnrīklīte.
- Parus cinctus taigas zīlīte.
- bazilika Taisnstūrveida celtne, kuras iekšpuse ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai piecās gareniskās daļās (jomos).
- rīkjosla Taisnstūrveida josla loga augšējā daļā, kur izdalīti ar labi atšķiramam ikonām apzīmēti laukumiņi (pogas), kas pārstāv bieži lietojamas komandas.
- skaldītājjosla Taisnstūrveida josla, ko pārvietojot, var sadalīt logu horizontālās vai vertikālās daļās.
- takale Takalīte.
- tālpārraidījums Tālruņa vai televīzijas pārraidījums no cita kontinenta vai pasaules telpas satelīta.
- aptamborēt Tamborējot izveidot malas rotājumu (piem., apkaklītei, piedurknēm).
- puraščarana Tantriska pūdža, ko izpilda tūlīt pēc iesvētīšanas; dažkārt tā var ilgt vairākas dienas.
- apendikostomija Tārpveida piedēkļa iešūšana vēdera sienas griezumā un tā galotnes atvēršana resnās zarnas skalošanai, piem., ulcerozā kolīta gadījumā.
- spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti; tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
- padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
- ūdeņraža mākonis tas pats, kas difūzais miglājs, tikai iedalīts pēc ūdeņraža molekulu vai atomu jonizācijas pakāpes.
- velnaģīmis Tas, kas atgādina velnu; neglītenis.
- izglītotājs Tas, kas kaut ko padara izkoptu, glītu.
- gaisma Tas, kas padara dzīvi labu, skaistu (piemēram, izglītība, zināšanas).
- izpildījums tas, kas veikts, īstenots (kas bijis ieplānots, iecerēts, uzdots, apsolīts)
- novēteklis Tas, kas vētīšanas rezultātā ir atdalīts no graudiem, arī sīkie graudi; sēnalas.
- spalvspārnis Tauriņu kārtas dzimta ("Pterophoridae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi ar dziļi ierobotiem spārniem, kas sadalīti atsevišķos lēveros, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 34 sugas.
- Viola papilionacea tauriņziedu vijolīte.
- ķekarcītizs Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lembotropis"), kas nodalīta no slotzaru (cītizu) ģints ("Cytisus"), tikai viena suga.
- faba Tauriņziežu dzimtas ģints, kas nodalīta no vīķu ģints.
- dzēšanas taustiņš taustiņš, kas apvienots ar decimāldalītāja taustiņu un izvietots firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras cipartastatūras daļā, kā arī paplašinātās tastatūras rediģēšanas taustiņu blokā starp tastatūras pamatdaļu un cipartastatūru. Dzēšanas taustiņam dažādās programmās un lietojumos var būt atšķirīgas funkcijas.
- spiedulis Taustiņš, mēlīte.
- nivhi Tauta Krievijas Habarovskas novadā, arī Sahalīnas ziemeļos, valoda savrupa paleoaziātu valodu grupā, Amūras baseina paleolīta iedzīvotāju tiešie pēcteči.
- buriški Tauta, dzīvo Karakoruma augstkalnu ielejās (Kašmiras ziemeļos), apdzīvotās vietas līdz 5000 m vjl., runā savrupajā burušaski valodā, reliģija - islāms (ismailīti, šiīti); buruši; veršiki.
- čitralieši Tauta, dzīvo Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (gk. ismailītu sekta).
- svipaste Tautas dziesmu epitets ķēvei un zīlītei.
- narkompross Tautas izglītības komisariāts, PSRS izglītības ministrijas nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissariat prosveščeņija").
- TIM Tautas izglītības ministrija.
- TIN Tautas izglītības nodaļa.
- TMS Tautas mākslas studija (kopā ar nosaukumu, piem., TMS "Kamolītis").
- eklēsija Tautas sapulce Senajās Atēnās, kas īstenoja likumdošanas, izpildu un tiesu varu, vēlēja amatpersonas, tajā varēja piedalīties visi 20 g. vecumu sasniegušie pilsoņi.
- nosa tautasdziesmās priedēklis, kas dažreiz joprojām atdalīts no darbības vārda.
- mundžani Tautība Afganistānas ziemeļaustrumos, kā arī Pakistānas ziemeļos, viena no pamiriešu tautībām, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (šīīti ismailīti).
- notecināt Tecinot atdalīt (šķidrumu produktam).
- notecināt Tecinot atdalīt nost (daļa no kā).
- notecināt Tecinot atdalīt šķidrumu (kam).
- datorlauzis Tehniski izglītots datoru entuziasts, kas savas zināšanas un prasmi izmanto, lai nepilnvaroti piekļūtu aizsargātiem resursiem.
- urķis Tehniski izglītots datoru entuziasts.
- koksnes produktu nanotehnoloģijas tehnoloģijas, kurās izmanto produktus, kas veidoti no 1-100 nm lielām daļiņām, tie var būt pulveri, emulsijas, plēves, kompozītmateriāli, monolīti materiāli.
- notecēt Tekot atdalīties nost (no kā).
- notecēties Tekot atdalīties nost; būt tādam, no kura notek šķidrums (piemēram, par produktu).
- zemsvītra Teksta paskaidrojums, kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un kas atdalīts no tā ar taisnu svītru; arī parinde.
- jēlmateriāls Tekstilizstrādājums (jēlaudums, jēltrikotāža), ko pakļauj apstrādei lai atdalītu dabas un tehnoloģiskos piemaisījumus.
- platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
- taksofons Telefona aparāts sarunām par tūlītēju apmaksu (piemēram, ar monētām, žetoniem, magnētiskām kartītēm).
- talīte Telīte.
- klase Telpa (parasti vispārizglītojošajā skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības.
- telpas lādiņš telpā sadalīts elektriskais lādiņš, ko gāzizlādes procesā rada brīvie elektroni vai joni.
- paplīte Telpa zem plīts.
- tilpumlādiņš Telpas lādiņš - elektriskais lādiņš, ko uzskata par sadalītu tilpumā; veidojas elektrodu tuvumā, ja ja strāva plūst caur elektrolītu, uz dažādas vadītspējas pusvadītāju robežas, elektriskajā gāzizlādē elektrodu sieniņu tuvumā.
- Celsija skala temperatūras mērīšanas skala (simbols °C), kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu (pieņemts par 0 grādu) un ūdens viršanas punktu (pieņemts par 100 grādu) sadalīts vienādās daļās, kas nosauktas par Celsija grādu.
- taheometrs Teodolīta paveids - ģeodēzijas instruments ātrai horizontālā attāluma un vietas augstuma noteikšanai.
- mezomērijas teorija teorija, kas apraksta organiskās vielas molekulas, kurās ir konjugētas dubultsaites un atomi ar nesadalītajiem elektronu pāriem.
- hic et nunc tepat un tūlīt.
- dalītā datu banka teritoriāli nošķirtu lokālu datu banku sistēma, kuras apvieno ar datoru tīkla palīdzību un to vienotas funkcionēšanas vadību realizē, izmantojot dalītās datu bāzes koncepciju un dalītu datu bāzes pārvaldības sistēmu.
- Mongolija Teritorija Centrālāzijas austrumos, starp Sibīriju ziemeļos un Ķīnu dienvidos, platība - \~3 mlj kvadrātkilometru, reti apdzīvots augstkalnes plato, sadalīta Mongolijas Republikā (Ārējā Mongolija) un Iekšējā Mongolijā, kas ir autonomais reģions Ķīnā.
- klimatiskā rajonēšana teritorijas iedalīšana rajonos ar vairāk vai mazāk vienveidīgiem klimatiskajiem apstākļiem, Latvijā nodalīti 4 klimatiskie rajoni.
- vēstures pieminekļi teritorijas, vietas, ēkas, būves vai priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēstures notikumiem un personām un kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme.
- nedalāma manta termins savstarpējā testamentā, kas nozīmē, ka mantu nedrīkst sadalīt pirms pārdzīvojušā laulātā nāves.
- antilope Termins, ar kuru populārā literatūrā apzīmē graciozus, ragainus zālēdājus, kas mīt silto zemju stepēs un savannās; zinātniskajā klasifikācijā šie dzīvnieki tiek iedalīti dažādās dzimtās, ģintīs un sugās, kuru nosaukumā bieži saglabājas vārds vai vārda daļa "antilope".
- Eiropas Savienības zilā karte termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz ārzemniekam, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē vai kuram ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē.
- uzpūsts perlīts termiski apstrādāts (1000–1200 °C) perlīts – porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus (piemēram, vieglbetonu), un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai.
- kausēt Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt.
- kobralizīns Termolabils hemolītisks toksīns kobras indē.
- notēst Tēšot atdalīt (kam) mizu.
- notēst Tēšot atdalīt nost.
- attest Tēšot atdalīt.
- elektronu gāze tie elektroni metālos vai pusvadītājos, kuri var brīvi pārvietoties pa vielas tilpumu un līdz ar to piedalīties strāvas pārnesē.
- norīvēties Tiekot berztam, atdalīties nost.
- izaberzties Tiekot berztam, izdalīties, atdalīties.
- iztecēt taukos tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
- pļauties Tiekot pļautam, dalīties nost (par to, ko pļauj).
- nosarauties Tiekot rautam, atdalīties.
- nosālīties Tiekot sālītam, sasniegt vajadzīgo gatavības pakāpi.
- trūkt Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties divās daļās (parasti par ko samērā tievu); tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
- izasukāties Tiekot sukātam, atdalīties (piemēram, par spaļiem, pakulām).
- plīst Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos.
- pārplīst Tiekot šķeltam, pārdalīties.
- šķiroties Tiekot šķirotam (piemēram, ierīcē, mašīnā), dalīties (pa grupām, šķirām).
- sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
- zāģēties Tiekot zāģētam, dalīties.
- separātisms Tieksme, tendence (parasti tautai, sociālai grupai) atdalīties, nošķirties (no kā sabiedrībā).
- pārtiesāt Tiesājot izdalīt, sadalīt (īpašumu).
- padomdevēja balss tiesība piedalīties jautājuma apspriešanā, bet ne izlemšanā.
- lēmēja balss tiesība piedalīties jautājuma izšķiršanā.
- balsstiesības Tiesības piedalīties balsošanā.
- likumu bruņinieks tiesību doktora tituls Rietumeiropā 12.-16. gs., jo viduslaikos akadēmiskā izglītība deva personiskas muižnieka tiesības.
- izglītības programmas akreditācija tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi; akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti.
- tiesību institūts tiesību normu grupa, kura var tikt nosacīti izdalīta no vienas tiesību nozares vai apkopota no vairākām nozarēm un kura regulē vienu sabiedrisko attiecību vai cieši saistītu attiecību kopu.
- izglītības programmas licencēšana tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu.
- tautas nobalsošana tieša tautas līdzdalība valsts varas leģitimēšanā un īstenošanā, var piedalīties visi LR pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu.
- OLAP tiešaistes analītiskā apstrāde (angļu "Online Analytical Processing").
- OLAP apstrāde tiešsaistes analītiskā apstrāde (angļu "Online Analytical Processing").
- OLAP datu bāze tiešsaistes analītiskās apstrādes datu bāze (angļu "OLAP database").
- Gyroweisia tenuis tievā gredzenvācelīte.
- adata Tieva metāla stieplīte vai caurulīte ar smailu galu duršanai vai dūrienveida pieskarei.
- acābola iekšējais apvalks tīklene, kurā atrodas fotoreceptori - nūjiņas un vālītes.
- kriptoglioma Tīklenes gliomas stadija, kurā tās augšanu maskē ciklīts un acs ābola sarukšana.
- segmentēts tīkls tīkls, kurš tiek sadalīts sastāvdaļās, lai ierobežotu apraides trafiku un uzlabotu veiktspēju.
- iet Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).
- iedalīties Tikt iedalītam, būt iedalītam (daļās, grupās).
- iedalīties Tikt iedalītam, būt iedalītam (sīkākās mērvienībās).
- sašķelties Tikt sašķeltam (1); sadalīties (gabalos, daļās u. tml.).
- kuniņš Tinamais kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens; tītelītis.
- attīt Tinot atdalīt (no kā); notīt.
- nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem.
- tireolizīns Tireolītisks serums.
- spottirgus Tirgus ar tūlītēju piegādi un samaksu, tirgojot, piem., naftu; pastāv līdzās piegādēm uz ilgtermiņa kontraktu pamata.
- cišķi Tīri, šķīsti, glīti.
- iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
- notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas).
- mazgāt Tīrot ko, atdalīt un aizskalot (netīrumus) no tā.
- klīrs Tīrs, glīts.
- Paramecium aurelia tīrūdeņu tupelīte.
- Viola arvensis tīruma vijolīte.
- ķauces spolēt tīt dziju uz spolītēm, ko aužot likt atspolē.
- piuls Tītelītis.
- pīvuls Tītelītis.
- fabisms Toksiski alerģisks stāvoklis, ko novēro Vidusjūras zemēs; to raksturo hemolītiskā anēmija, tas rodas no laku pupu ("Vicia faba") lietošanas uzturā vai to ziedputekšņu ieelpošanas; slimība attīstās tikai tad, ja trūkst glukozo-6-fosfātdehidrogenāzes.
- aflatoksīni Toksiski metabolīti, ko noteiktos apstākļos ražo noteiktas sēnes.
- matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta: no izdobta koka darinātas lellītes, kas ieliekamas cita citā.
- Hepatica transsylvanica Transilvānijas vizbulīte.
- transportētājs Transportieris (2) - 180 grādos sadalīta pusapļa veida ierīce leņķu mērīšanai rasējumā vai to konstruēšanai.
- dobuma rezonators Trauks, kuru ar apkārtējo vidi savieno neliels caurums vai kakliņš; atrodoties ārējā skaņas laukā, tas pastiprina tikai noteiktas frekvences skaņas, tā dodot iespēju izdalīt harmoniskās komponentes; Helmholca rezonators.
- šiepline trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- atraiknīši Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- atraiknīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- atraiknītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- atraitnīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- atraitnītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- bārenīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- bārenītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- bārinīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- bezdelīgactiņas Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- bezdelīguactiņš Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- bratuškeņš Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- ģīmiņš Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- ģīmīši Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- laukatraitnīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- laukģīmīši Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- laukpamātiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- pamāmiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- pamātiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- pamātīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- santapuķīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- santene Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- santenītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- sautene Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- sēda Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- sērdienīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- šķīkmuterīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- šķīkmuterītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- stīfmuteres Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- stikmuteres Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- štīpmuters Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- tīrumatraiknīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- vārnactiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
- Viola tricolor trejkrāsu vijolīte (arī atraitnīšu izejforma).
- tīruma atraiknīte trejkrāsu vijolīte.
- lauka atraitnīte trejkrāsu vijolīte.
- tritomaria Trejsmailītes.
- trenēties Trenēt (1) sevi, piedalīties (parasti sporta) treniņos.
- Indijas okeāns trešais lielākais (aiz Klusā un Atlantijas okeāna) pasaules okeāns, atrodas starp Āfriku, Āziju, Austrāliju un Antarktīdu, no Atlantijas okeāna un Klusā okeāna tiek atdalīts ar robežu, kas nosacīti vilkta pa meridiānu, kurš iet caur Adatas ragu Āfrikā un Dienvidu ragu Tasmānijā, robeža ar Dienvidu okeānu tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli, platība — 68,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7729 m.
- nokapāt Triecoties pret (ko), atdalīt nost (par lodēm, šāviņiem).
- bullītis Trijstūrains dēlītis spīļu arklam kartupeļus vagojot.
- triplokorija Trīs zīlītes vienā acī.
- sarsaparilla Tropu Amerikas "Smilax" ģints augu sakne, kas satur trīs hemolītiskus saponīnus - smilasaponīnu, sarsasaponīnu un parilīnu; agrāk lietota sifilisa ārstēšanai.
- pārtrūdēt Trūdot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
- pārdrunēt Trūdot sadalīties, pārtrūkt.
- satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties, parasti pilnīgi.
- pārtrepēt Trūdot, pūstot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
- pārtrūkt Trūkstot pārdalīties.
- satrūkt Trūkstot sadalīties.
- trūkumzāle Trūkumzālīte ("Herniaria").
- herniaria Trūkumzālītes.
- trulis Trulītis ("Calidris minuta").
- Calidris minuta trulītis.
- Mazais Šķaunacītis Trumulītis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Mazais Šķaunacīts Trumulītis, ezers Veclaicenes pagastā.
- pārtrunēt Trunot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
- pārtrupēt Trupot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
- tūdaliņas Tūdaļ, tūlīt.
- tūkstošveselība Tūkstošveselības zālīte - čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- pašsinhronizācija Tukšgaitā rotējošas neierosinātas sinhronas mašīnas sinhronizācijas process, kurā mašīnu ierosina vai nu ieslēgšanas brīdī vai tūlīt pēc ieslēgšanas.
- tū Tūliņ, tūlīt; tuvs.
- tūdaļ Tūliņ, tūlīt.
- tūdaliņ Tūliņ, tūlīt.
- tulinās Tūliņ, tūlīt.
- tulīnās Tūliņ, tūlīt.
- tulitenās Tūliņ, tūlīt.
- tulītenās Tūliņ, tūlīt.
- (pa)klausīt uz vārda tūlīt (pa)klausīt.
- uz karstām pēdām, retāk pa karstām pēdām tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
- pa karstām pēdām tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
- BRB Tūlīt būšu atpakaļ (angļu "be right back"; īsziņās).
- klausīt uz vārda (arī uz pēdām) tūlīt klausīt.
- paklausīt uz vārda (arī uz pēdām) tūlīt paklausīt.
- uz pēdām tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties u. tml.).
- pa pēdām, arī uz pēdām tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties)
- no skolas sola tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā
- de Tūlīt pēc.
- uz karstām pēdām tūlīt, acumirklī, nekavējoties.
- kā uz pavēli tūlīt, bez kavēšanas, reizē.
- taisnā ceļā tūlīt, bez kavēšanās.
- nupat Tūlīt, ļoti drīz.
- steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
- uz līdzenas vietas tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
- kruši Tūlīt, nekavējoties; ātri, veikli.
- dīpat Tūlīt, tagad, nupat; tagadīt pat.
- uz aci tūlīt, uzreiz.
- subitamente Tūlīt; nekavējoties, bez kavēšanās.
- Davai tango! Tūlīt! Bez kavēšanās!
- momentā Tūlīt.
- toj Tūlīt.
- tūļ Tūlīt.
- tūle Tūlīt.
- tūleņ Tūlīt.
- tūliņās Tūlīt.
- tulīņes Tūlīt.
- tūlitan Tūlīt.
- tūlītan Tūlīt.
- tūlītanās Tūlīt.
- tūlitās Tūlīt.
- tūlītās Tūlīt.
- tūlītēm Tūlīt.
- tūliten Tūlīt.
- tūlītēs Tūlīt.
- krīzes intervence tūlītēja īstermiņa palīdzība ar mērķi sniegt atbalstu indivīdiem, ģimenēm vai grupām krīzes situācijā tās pārvarēšanā, lai atjaunotu to biopsihosociālās funkcionēšanas līdzsvaru un mazinātu vai novērstu ilgstošas psiholoģiskas traumas veidošanās iespējamību.
- tūlītpiegāde Tūlītēja piegāde.
- korolārijs Tūlītējs secinājums; apgalvojums, kas tieši izriet no jau pierādīta apgalvojuma.
- tūdalīgs Tūlītējs, steidzams.
- tūlājs Tūlītējs.
- tūlinējs Tūlītējs.
- tumsonis Tumsonīgs cilvēks - tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu.
- braģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
- kraģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
- kozari Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kazuri.
- kazuri Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kozari.
- pārkaras Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
- paramēcijas Tupelītes, infuzoriju ģints, kuras dažādas sugas lieto par eksperimenta dzīvniekiem, jo tie ir diezgan lieli un viegli kultivējami.
- paramecium Tupelītes.
- škurstīties Turēties savrup; atdalīties no pārējiem kādas grupas locekļiem.
- TSK Tūrisma satelītkonts.
- mērķtirgus Tūrisma tirgvedībā izdalīts segments, uz ko tūrisma uzņēmumi orientē savus pakalpojumus, tas var būt gan noteikta teritorija, gan klientu grupa.
- dabas tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos.
- šlācene Ūdens strūklas sadalītājs, smidzinātājs, lejkanna.
- ezervālītes Ūdens un purvu augi ar ziediem cilindriskās vārpās vai vālītēs, gara ziedkāta galā.
- sālims Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- sālīms Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- sviestiņas Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- Stenlija ūdenskritumi ūdenskritumi Lualabas upē (Kongo augštece) augšpus Kisangani pilsētas, Kongo Demokrātiskajā Republikā, \~150 km garā posmā 7 ievērojamas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums — \~40 m, gar kreiso krastu dzelzceļš savieno kuģojamos posmus.
- Elatine hydropiper ūdenspiparu sīkeglīte.
- gromadas Ukraiņu inteliģences kultūrizglītības organizācijas 19. gs. 2. pusē un 20. gs. sākumā.
- UFC Universālās cīņas čempionāts (angļu "Ultimate Fighting Championship"): sacensības, kurās var piedalīties visdažādāko cīņas sporta veidu pārstāvji, kas savstarpējā cīniņā noskaidro labāko.
- Mazirbe upe Dundagas un Kolkas pagastā, Irves līdzenumā, ietek Baltijas jūras Irbes šaurumā pie Mazirbes, garums - 26 km, kritums - \~26 m, sākas purvainos mežos uz ziemeļiem no Slīteres Zilo kalnu rietumu gala; Reinupe; Siliņupe; Upe.
- Arālīte Upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa.
- Jiesa upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka.
- Peršēķe upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka.
- hemolitolīze Urīnceļu akmeņu medikamentoza izšķīdināšana dzerot daudz šķidruma un lietojot spazmolītiskus līdzekļus.
- utilītprogramma PING utilītprogramma, kas nosaka, vai kāda interneta _IP_ adrese ir sasniedzama.
- censors Uz 5 gadiem izvēlēts maģistrāts senajā Romā, kura uzdevums bija novērot pilsoņu ienākumus, sadalīt tos pa šķirām, uzlikt tiem nodevas un vispārini uzraudzīt viņu tikumisko dzīvi.
- pirmais Faradeja likums uz elektroda elektroķīmiski izreaģējušas vielas masa (m) ir proporcionāla caur elektrolītu izplūdušajam elektrības daudzumam.
- lielās bungas uz pamatnes vertikāli novietotas bungas, ko spēlē ar koka vālīti, kuras gals apvilkts ar tūbu vai gumiju.
- pletdzelze Uz plīts karsējams gludeklis.
- nikties virsū uzbāzties, uzplīties.
- uzkāmēties Uzbāzties, uzplīties.
- mielavas Uzcienāšana baznīcā tūlīt pēc laulību ceremonijas.
- brašāt Uzdzīvot, trokšņot, plītēt.
- brasēt Uzdzīvot, trokšņot, plītēt.
- uzdarināt Uzlīt (par lietu).
- uzlāsēt Uzlīt, parasti mazliet (par lietu).
- uzlāsot Uzlīt, parasti mazliet (par lietu).
- uzkāst Uzlīt.
- uzkraupēties Uzmāktie, uzplīties.
- kraupēties Uzmākties, uzplīties (ar vārdiem, meklējot ķildu).
- uzmarnīties Uzmākties, uzplīties, uzbāzties.
- brist virsū uzmākties, uzplīties.
- gremzt Uzmākties, uzplīties.
- krūties Uzmākties, uzplīties.
- mārgoties Uzmākties, uzplīties.
- mārnīties Uzmākties, uzplīties.
- māržoties Uzmākties, uzplīties.
- uzkrauties Uzmākties, uzplīties.
- uzlauzties Uzmākties, uzplīties.
- uznīkties Uzmākties, uzplīties.
- uzpīties Uzmākties, uzplīties.
- teodolītuzmērīšana Uzmērīšana, kurā horizontālos leņķus un virzienus mēra ar teodolītu.
- elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi (par augiem).
- elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi (par cilvēku vai dzīvnieku).
- galvot Uzņemties saistības, apliecināt, solīt, ka persona pēc likuma izpildīs saistībā, apliecinājumā, solījumā noteiktās prasības.
- apgrozāmie līdzekļi uzņēmuma preces, naudas līdzekļi utt., kas paredzēti tūlītējai izmantošanai uzņēmumā vai realizēšanā ārpus tā.
- elgt Uzplīties, uzbāzties.
- švirnīties Uzplīties, uzbāzties.
- kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
- kurināties Uzplīties, vienam otru uzkūdīt.
- uzdiedelēties Uzplīties.
- uzplijāties Uzplīties.
- iesarošties Uzposties; apģērbties glīti.
- Brachythecium turgidum uzpūstā īsvācelīte.
- uz vietas uzreiz, tūlīt, arī nekavējoties.
- dežūrradio Uztvērēja pastāvīga uzturēšana ieslēgtā stāvoklī kopā ar kalibrētu un pieejamu raidītāju, kam nav obligāti jābūt pieejamam tūlītējai lietošanai.
- izšķirt Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma); domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
- griezējs Vabole smecernieku dzimtā; vabolīte dēj oliņas ābeļu jaunos dzinumos, tos aizgraužot, kāpuri barojas no atmirušo dzinumu audiem.
- grieta Vabolīte, mārīte.
- grietiņa Vabolīte, mārīte.
- pūkdumbrene Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Eubria"), \~200 sugu, dažkārt to mēdz nodalīt atsevišķā dzimtā ("Eubriidae").
- putekšņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Kateretidae"), 1,5-2,8 mm garas vaboles, segspārni īsi, nenosedz vēdera galu, taustekļi ar divposmainu vai trīsposmainu vālīti, sastopamas uz augu ziediem, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- līķskudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Korynetidae"), Latvijā konstatētas 3-4 sugas, vaboļu ķermenis 4-5 mm garš, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, bojātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kūpinātas gaļas, dažkārt grauž vilnu vai pat sālītu speķi.
- skarabejs Vaboļu kārtas dzimta ("Scarabaeidae"), kurā apvienotas vaboles, kam raksturīgi elkoņveida taustekļi, kuru galā ir plāksnīšveida vālīte, tiek iedalīta daudzās apakšdzimtās, >2000 sugu, Latvijā - 90 sugu (neskaitot mūmijvaboles, ko arī dažkārt iekļauj skarabeju dzimtā).
- gremzdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Scolytidae syn. Ipidae"); sīkas 2-4 mm garas vabolītes, kas zem koku mizas veido ejas un ir vienas no mežu lielākajiem postītājiem, >5000 sugu, Latvijā konstatētas 58 sugas.
- graudeņi Vaboļu kārtas dzimta, mazas, veiklas, labi lidojošas vabolītes, izplatītas Eiropā un Amerikā.
- Vabulīša Vabulīša ezers - Vabulītis Vietalvas pagastā.
- Baltažu ezers Vabulītis, ezers Vietalvas pagastā.
- traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes.
- uzdevumu pārvaldība vadības programmas funkcijas, kas nosaka, kā uzdevuma izpildei tiek iedalīts procesors un citi resursi, izņemot ievadizvades ierīces.
- direktrisa Vadule, analītiskā ģeometrijā vispārīgi līnija, pret ko pastāvīgi jāatspiežas kādai citai līnijai (veidulei), lai veidotu zināmu virsmu.
- organizēta grupa vairāk nekā divu persona izveidota stabila apvienība, kurā iepriekšējas vienošanās laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi, un tā radīta ar nolūku kopīgi izdarīt noziedzīgu nodarījumu.
- polikorija Vairākas zīlītes acī.
- skutalēt Vairākkārt atdalīt (piemēram, apmatojumu miecējamām ādām).
- atšķurstīt Vairākkārt atdalīt vai daudzus nodalīt.
- graizīt Vairākkārt griezt (ar ko asu), lai sasmalcinātu, sadalītu.
- lauzīt Vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
- plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, radīt (kam) plaisas, caurumus.
- dauzīt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
- klopēt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atdalītu ko, atbrīvotu no kā; spēcīgi purināt.
- pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem atdalīt (ko pielipušu).
- atsolīt Vairākkārt solīt, bet neiedot.
- izsolīties Vairākkārt solīt.
- dakolīt Vairākkārt, arī bieži lielīt (kādu).
- kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
- mītiņot Vairākkārt, regulāri piedalīties mītiņos; vairākkārt, regulāri rīkot mītiņus.
- laiksakritības vadība vairāku vienlaicīgi izpildāmu programmu vai datu apstrādes procesu vadīšana dalītās datu apstrādes sistēmās.
- vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos.
- mazizglītība Vājas zināšanas, izglītības trūkums.
- hromskābe Vāji disociēta skābe, veidojas, šķīstot ūdenī hroma anhidrīdam; brīvā veidā nav izdalīta.
- herkons vājstrāvas relejs, kura feromagnētiska materiāla kontaktu plāksnītes hermētiski iekausētas stikla caurulītē; tā darbību vada caurulītei uztītā tinumā plūstošās strāvas magnētiskais lauks.
- valbīties Valbīt acis; bolīties (2).
- zvalbīt Valbīt, bolīt.
- žvalbstīt Valbīt, bolīt.
- senjorālā monarhija valdīšanas forma valstu veidošanās laikā Eiropā 10.-13. gs., kad valsts un politiskā vara bija sadalīta starp monarhu un dažādu līmeņu feodāļiem.
- vālītes Vālīte.
- valns Valna - aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
- mācībvaloda Valoda, kurā tiek apgūtas zināšanas izglītības sistēmas ietvaros.
- analītiskās valodas valodas, kurām raksturīgs analītisko formu pārsvars; šajās valodās gramatiskās nozīmesgalvenokārt izsaka ar palīgvārda un patstāvīga vārda kombināciju, vārdu kārtu, teikuma intonāciju.
- Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu.
- profesionālās kvalifikācijas dokuments valsts atzīts profesionālās izglītības dokuments, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju.
- gaisa spēki valsts bruņoto spēku daļa, kuras uzdevums ir kontrolēt un aizsargāt valsts gaisa telpu, piedalīties meklēšanas un glābšanas darbos, kā arī veikt gaisa transporta uzdevumus.
- VISC Valsts izglītības satura centrs.
- mācību priekšmeta vai kursa standarts valsts izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka mācību priekšmeta vai kursa galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmeta vai kursa obligāto saturu, izglītības sasniegumu novērtēšanas formas un kārtību.
- Kultūras ministrija valsts pārvaldes institūcija, kas veido un koordinē valsts kultūrpolitiku un kultūrizglītības politiku.
- licence valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
- izglītības pārvaldes iestāde valsts vai pašvaldību iestāde, kas pilda izglītības pārvaldes funkcijas.
- izglītības atbalsta iestāde valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, psiholoģisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm.
- izglītības iestāde valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem.
- Prūsija valsts, vēlāk zeme Vācijā, izveidojās 1618. g., kad apvienojās Brandenburgas kūrfirstiste un Prūsijas hercogiste, 1701. g. kļuva par karalisti, 1871. g. proklamētajā Vācu impērijā ieguva vadošo stāvokli, 1918. g. kļuva par vienu no Vācijas zemēm, 1945.g. sadalīta.
- CDDI Vara kabeļu dalīto datu saskarne - standarta "FDDI" versija, kurā par datu nesēju izmanto vara kabeli.
- standarts CDDI vara kabeļu dalīto datu saskarne (angļu "Copper Distributed Data Interface").
- eneolīts vara-akmens laikmets jeb vara laikmets, kad līdz ar pirmo vara darba rīku parādīšanos vēl arvien tika lietoti un bija pārsvarā akmens darba rīki; pāreja no neolīta uz bronzas laikmetu; \~4.-2. gt. p. m. ē.
- iridokinēze Varavīksnenes kustības, kas sašaurina vai paplašina zīlīti.
- iridotomija Varavīksnenes pārgriešana, veidojot mākslīgu zīlīti.
- palīgvārds Vārds, ko lieto saistījumā ar citiem vārdiem (piemēram, šo vārdu analītisko formu veidošanā, modalitātes izteikšanai).
- sadižoties Vareni salielīties, dižoties.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- Scleranthus annuus vasaras žultszālīte.
- vecene Veca sieviete; arī neglīta, ļauna sieviete.
- kacere Veca, kalsna, neglīta meita.
- virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā - bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
- kristālisks šīferis vecāko formāciju silikātakmeņi: gneiss, vizlas šīfera granulīts u. c., - pa daļai ar sedimentu, pa daļai ar eruptīvu raksturu.
- ģevčatņiks Vecmeitu ballīte.
- beķene Vecs, neglīts trauks (piemēram, krūze, bļoda).
- beķens Vecs, neglīts trauks (piemēram, krūze, bļoda).
- zvanars Vecs, slikts, neglīts pulkstenis.
- Aquilegia flabellata vēdekļainā ozolīte.
- Višvakarmans vēdiskajā un hindu mitoloģijā - dievišķais Visuma radītājs, cēlājs, dzejnieks, viņš ir rīkotājs un sadalītājs, kam piemīt ātra doma, zināšanas par visām būtnēm un vietām, arī labestība.
- pārrobīt Veidojot robu, pārdalīt.
- parcelēt veidot tekstā vārdu savienojumu, vārdu, kas pēc struktūras atgādina teikuma daļu, locekli, locekļu grupu un no pārējā teksta ir atdalīts intonatīvi vai ar gala pieturzīmēm.
- dudzēt Veidoties, atdalīties nogulsnēm.
- pavadīt Veikt (kādu darbību) vienlaicīgi ar citu darbību vai tūlīt pēc tās.
- izpildīt Veikt, īstenot (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto).
- pildīt Veikt, īstenot (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto).
- spēka komponente vektoriāls lielums, dotā rezultejošā spēka (kopspēka) sastāvdaļa; saskaitot spēka komponetes spēka pielikšanas punktā, iegūst rezultējošo spēku; attiecīgi rezultējošo spēku (kopspēku) iespējams sadalīt vairākās tam līdzvērtīgās komponentēs.
- Eiņu apmetne vēlā neolīta dzīvesvieta Madonas novada Ošupes pagastā, Aiviekstes pietekas Abaines labajā krastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Eiņu ezera, datējama ar 2. gt. p. m. ē. 1. pusi.
- Aboras apmetne I vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta (2. gt. - 1. gt. p. m. ē.), atrodas Madonas novada Indrānu pagastā, uz sauszemes pacēluma Aboras labajā krastā pie tās ietekas Abainē, platība - >15000 m^2^.
- Lagažas apmetne vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Lazdukalna pagastā, 300 m no Lagaža ietekas Aiviekstē, platība >1 ha, atklāta 1964. g., atsegtas stāvkoku celtņu paliekas.
- svidru kultūra vēlā paleolīta beigu un mezolīta sākuma kultūra, kas 10.-9. gt. p. m. ē. bija izplatīta tagadējās Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā, raksturīgas sezonālas ziemeļbriežu mednieku apmetnes upju un ezeru krastos, saistīta ar pirmo cilvēku ienākšanu Latvijas teritorijā 8500.-7600. g. p. m. ē.
- Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas.
- atvelēt Velējot atdalīt (netīrumus).
- novilkt Velkot aiz gala, malas, atdalīt nost (mizu, plēvi u. tml.).
- berzt Velkot un spiežot (ar ko), dalīt nost, tīrīt (ko).
- Vella Vella ala - Lielā Ellīte, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta Priekuļu novada Liepas pagastā.
- juraņina Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- ķemmītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- mīgženītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- sisine Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- varnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- vārnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- vārnekļi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- vārnnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- Erodium cicutarium velnarutku grābeklīte.
- Geranium cicutarium velnarutku grābeklītes "Erodium cicutarium" nosaukuma sinonīms.
- izčančēt Vēlreiz izkratīt jau izkultu labību, lai atdalītu atlikušos graudus.
- mangale Veltenisks koks drēbju uzritināšanai; robains dēlītis veļas izvelēšanai; mangalis.
- mangalis Veltenisks koks drēbju uzritināšanai; robains dēlītis veļas izvelēšanai.
- ierievene Veļas beržamais dēlītis.
- veļas kabe veļas spīlīte.
- Krāslavas slāņkopa venda statigrāfiskā vienība Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums — līdz 95,5 m, nodalīta Krāslavas 104. urbuma intervālā 669,5-765,0 m dziļumā.
- Zūru slāņkopa venda stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 30 m, nodalīta Piltenes 30. urbuma intertvālā 1233,9-1219,0 m dziļumā.
- limfogranuloma Venēriskā limfogranuloma - slimība, kuras izraisītājs ir "Chlamydia trachomatis": nedēļu pēc inficēšanās uz dzimumorgāniem veidojas primārafekts (pūslītis vai papula) vai arī attīstās uretrīts; vīriešiem pēc 2-4 nedēļām parasti izveidojas "bubo inguinalis" ar strutojošām fistulām; sievietēm iekaisums aptver audus ap maksti un taisno zarnu; bieži attīstās ģenitālā un anorektālā apvidus elefantiāze.
- ventrikuloencefalīts Ventrikulīts vienlaikus ar encefalītu.
- vaķis Vērpjamā ratiņa daļa - dēlītis, pie kura piesprauž kodaļu.
- blīnis Vērpjamā ratiņa dēlītis uz kura uztin linu gursti un iesprauž ratiņa rociņā.
- blinis Vērpjamā ratiņa dēlītis, ap ko aptīti lini.
- paraboliskā antena vērstā antena ar parabolisku reflektora spoguli, kura fokusā atrodas aktīvā antena; izmanto radaros, radioteleskopos un satelīttelevīzijas raidījumu uztveršanai.
- boikotēt Vērsties (pret kādu sabiedrisku pasākumu), atsakoties piedalīties (tajā).
- summatīvā vērtēšana vērtēšanas veids, ko organizē temata, kursa, mācību gada, programmas vai izglītības pakāpes nobeigumā un ko izsaka ar atzīmi, līmeni vai procentiem
- menhīrs Vertikāli zemē ierakts vai nostatīts akmens stabs (pa vienam vai paralēlās rindās), viens no megalītu veidiem; izplatīti neolīta beigās, eneolītā un bronzas laikmetā (visvairāk ZR Eiropā); domājams, ka tiem bijusi arī sakrāla nozīme.
- dalāmība Vesela skaitļa spēja dalīties bez atlikuma ar kādu citu skaitli.
- Kāpa Vēsturiska province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Province", būru val. "Kaapland"), kas mūsdienās sadalīta 3 atsevišķās provincēs - Ziemeļkāpa, Rietumkāpa un Austrumkāpa.
- Armēnija Vēsturiska teritorija Āzijas dienvidrietumu daļā, starp Melno un Kaspijas jūru, ko apdzīvoja gk. armēņi, turki un kurdi, politiski sadalīta Armēnijā, Turcijā un Irānā.
- tiesību avots vēsturiski izveidojies un valsts atzīts tiesību normu fiksēšanas veids; vēsturiski tie iedalīti spēkā esošajos un vēsturiskajos, kas savukārt sadalīti normatīvos aktos, normatīvos līgumos, tiesas un administratīvos precedentos, paražu tiesībās.
- Rietumfjordi vēsturisks novads Islandes salas ziemeļrietumos ar ļoti izrobotu krasta līniju un atdalīts no pārējās salas ar samērā šauru pārejas joslu.
- Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina).
- atvētīt Vētījot atdalīt (ko no kā).
- aizvētīt Vētījot atdalīt, aizmest.
- atvētījums Vētījot atdalītais; atbiras; poraņči.
- atniekāt Vētot atdalīt.
- olenus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Olenidae", ar mēness veida galvas vairogu, ķermenis sadalīts 12-15 šauros segmentos, vadfosīlija augšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā.
- sida Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Sididae"), vēžu galva izteikti nodalīta no krūtīm, 8 ģintis, gk. saldūdeņos, Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā viena suga.
- buferšķīdums Vide, kas spēj stabilizēt pati savu skābuma vai bāziskuma pakāpi; lieto ķīmijas tehnoloģijā, analītiskajā ķīmijā.
- Aboras apmetne II vidējā neolīta dzīvesvieta (3. gt. p. m. ē.), atrodas Madonas novada Indrānu pagastā, Aboras kreisajā krastā, uz dienvidiem no Aboras apmetnes I, platība - \~500 m^2^.
- Dzedziekstes apmetne vidējā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta, atrodas Madonas novada Indrānu pagastā, Aiviekstes labajā krastā, iepretī Abaines ietekai.
- Circaea x intermedia vidējā raganzālīte.
- arodģimnāzija Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā apgūst sevišķi sarežģītas profesijas un vidējo izglītību.
- Rīgas licejs vidēja vispārizglītojoša mācību iestāde ("Schola Carolina) Rīgā, 1675. g. - 1804. g., gatavoja ierēdņus guberņu un pilsētu administrācijas iestādēm.
- vidusskola Vidējā vispārizglītojošā, arī vidējā speciālā mācību iestāde.
- mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) - pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
- Corydalis intermedia vidējais cīrulītis.
- arodvidusskola Vidējās izglītības iestāde, kurā iegūst arodizglītību.
- videoklips Videominiatūra, kurā mūzikas skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis.
- interdikts Viduslaikos - katoļu baznīcas (Romas pāvesta) soda līdzeklis - aizliegums rīkot dievkalpojumus un reliģiskas ceremonijas noteiktā teritorijā (lokālais interdikts) vai aizliegums piedalīties šādās ceremonijās (personālais interdikts).
- kvadrīvijs Viduslaiku skolā - paplašināts izglītības kurss, kurā ietilpa četri priekšmeti: mūzika, aritmētika, ģeometrija un astronomija.
- Uhaku horizonts vidusordovika Landeilas stāva apakšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 12-14 m, nodalīts Ziemeļigaunijā.
- Kukruzes horizonts vidusordovika statigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 7-30 m, nodalīts Ziemeļigaunijā.
- Jehvi horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā iespējams nodalīt tikai nosacīti, tādēļ tas apvienots ar zemāk iegulušo Idaveres horizontu.
- Lasnamē horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 7-10 m, nodalīts Ziemeļigaunijā Tallinas apkaimē.
- Keilas horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums 10-36 m, nodalīts nosacīti.
- Rakveres horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums — līdz 11 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, kur to veido viendabīgu mikrokristālisku kaļķakmeņu slāņkopa.
- Sudrabu slāņi viduspleistocēna Lētīžas apledojuma beiguposma nogulumi Latvijā, biezums - 3-5 m, konstatēti Akmeņraga, Sakas un Ulmales apkārtnē, nodalīti Sudrabu griezumā.
- mezenterons Viduszarna, embrija entodermas caurulītes daļa, kas saistīta ar dzeltenuma eju; no tās attīstās lielākā daļa zarnu.
- VPIC Vidzemes Profesionālās izglītības centrs.
- apmargot Viegli aplīt.
- lēcināt Viegli dauzot atdalīt mizu (piemēram, stabulīti gatavojot).
- lijināt Viegli līt.
- izdakstīt Vieglprātīgi atdot prom, izdalīt, izšķērdēt; izdāstīt.
- izdāstīt Vieglprātīgi atdot prom, izdalīt, izšķērdēt.
- troponīns viela, kas tiek izdalīta asinīs sirds muskuļa - miokarda bojājuma gadījumos; sastāv no trīs proteīniem - troponīna C, troponīna I, troponīna T.
- antikatalizators Viela, kas traucē katalizatora darbību; katalītiska inde.
- tauksviedri Viela, kas veidojas no ķermeņa izdalīto tauku un sviedru savienojuma.
- levigācija Vielas saberšana smalkā pulveri un uzdulķošana ūdenī ar sekojošu frakcionētu sedimentāciju, lai atdalītu rupjākās daļiņas.
- kredītlīnija Vienā kredītā noformēts aizdevums, ko dalīti piešķir zināmā laika posmā.
- imitācija Viena motīva, tēmas tūlītējs atkārtojums citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- puspants Viena no divām panta dalām, kas ir atdalīta ar lielo cezūru.
- puslode Viena no divām pusēm, kādās nosacīti pēc noteiktām pazīmēm sadalīta zemeslode (debess ķermenis) un debess sfēra.
- puse viena no divām, parasti līdzīgām, sastāvdaļām, kuras veido veselo vai kurās sadalīts veselais.
- Faradeja konstante viena no fizikas konstantēm, kas vienāda ar elektrības daudzumu, kuram izplūstot caur elektrolītu, pie elektrodiem izdalās viens gramekvivalents vielas.
- auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra.
- attālās testēšanas metode viena no protokolu realizāciju konformances testēšanas metodēm, kas izmanto no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbību ar šo sistēmu nodrošina atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu serviss.
- transakciju analīze viena no psihoanalītiskā virziena teorijām psiholoģijā, arī psihoterapijas metode, kura izveidojās 20. gs. 50. gados; tās ietvaros identificē un analizē cilvēka sociālo mijiedarbību jeb transakcijas starp viņa un citu cilvēku dažādajiem Ego stāvokļiem; lielākoties izmanto zīmētas transakciju shēmas, kas uzskatāmi attēlo mijiedarbību.
- ielu sociālais darbs viena no sociālā darba jomām – darbs ar grūti sasniedzamiem indivīdiem un grupām: 1) kuras neuztur kontaktus ar formālām atbalsta sistēmām; 2) kurām bieži nav noteiktas dzīvesvietas; 3) kuru vienīgā atbalsta sistēma nereti ir tikai ielas vide; 4) kur pastāv augsti apdraudējuma riski (vardarbība, nosalšana, pārtikas trūkums); 5) kur pastāv augsti sociālās funkcionēšanas traucējumu riski (vājas saites ar izglītības, veselības un nodarbinātības jomām, atkarības, sociālā atstumtība).
- akasha Viena no tatvām - tumši zila olveida elipse, mazs aplītis, vai otrādi apgriezts komats - mūžīgās gudrības, smalkā elementa "ēters" un ādžņa čakras simbols.
- isothecium Vienādvācelītes.
- pensums Vienai dienai iedalīts darbs, sevišķi skolniekiem; sākotnēji Romā ar svaru dota vilna, kas verdzenei dienā bija jāsvērpj.
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- vālīšaugi Viendīglapju dzimta ar vairākās velteniskās vālītēs vai bumbveidīgās galviņās sakopotiem ziediem.
- skalbjaugi Viendīgļlapju augu dzimta, tikai vienu veltenisku (cilindrisku) ziedvālīti; araceju augi.
- doņi Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem un ložņājošu sakneni vai bārkšsakni, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis: doņi (20 sugu) un zemzālītes (5 sugas).
- eriokaulonaugs Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases komelīnu rindas dzimta ("Eriocaulaceae"), \~1200 sugu, ko dažkārt mēdz nodalīt kā patstāvīgu rindu.
- pandāns Viendīgļlapju klases palmu apakšklases pandānu rindas dzimta ("Pandanaceae"), krūmi, liānas, koki ar cietām, šaurām, līdz 4 m garām lapām, kas sakārtotas pušķos zaru galā, ziedi vālītēs vai galviņās, kas sakārtotas skarās, 3 ģintis, \~900 sugu.
- pandanales Viendīgļlapju ziedaugu rinda ar kāta galā vālītes veida ziedkopās sakopotiem ziediem, kam nenoteikts putekšlapu un augļlapu skaits, pa daļai lakstaugi purvainās vietās un ūdeņos, pa daļai koki un krūmi (tropos).
- melnsēklīte Viengadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar dalītām lapām un gaišziliem ziediem; audzē kā krāšņumaugu.
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
- šantraks Vienkārši, ne visai glīti svārki, kamzolis vai pusmētelis.
- dalīšanās Vienkāršo organismu šķelšanās bezdzimuma vairošanās procesā; process --> dalīties (2).
- poncele Vienkāršs (māla) trauks, pods (parasti ne visai glīts, arī vecs).
- bullis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām; bullītis.
- šļākāt Vienlaicīgi līt un snigt.
- nodraņķēt Vienlaikus līt un snigt (visu laikposmu), un pārstāt līt, snigt.
- nodraņķot Vienlaikus līt un snigt (visu laikposmu), un pārstāt līt, snigt.
- šlogāt Vienlaikus līt un snigt.
- vides taisnīgums vienlīdzīgas pieejas īstenošana vides resursu izmantošanā, vides aizsardzībā, kā arī tādu vides noteikumu izstrādāšanā un īstenošanā, kas nodrošina vienlīdzīgu pieeju neatkarīgi no cilvēku rases, kultūras, ienākumu līmeņa, izglītības un citām sociālajām atšķirībām.
- nedalāmība Vienotība, monolītums.
- monolīts Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām.
- viengabalains Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām.
- Dzūkija Viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju.
- arhibīskaps Viens no augstākajiem baznīcas amatiem, vidū starp bīskapu un metropolītu.
- Olgas kalns viens no augstākajiem monolītiem pasaulē, relatīvais augstums — 500 m, atrodas Austrālijas vidienē, uz ziemeļiem no Masgreiva grēdas.
- vermikulītbetons Viens no īpaši viegla betona veidiem: tajā pildītājs ir uzpūsts vermikulīts; izmanto būvniecībā siltumizolācijas un skaņu izolācijas nodrošināšanai.
- izolizergīnskābe Viens no melno graudu alkaloīdu hidrolītiskiem šķelproduktiem.
- plīts riņķis viens no metāla riņķiem, kas sedz malkas plīts caurumu un ko izmanto tā atvēruma lieluma mainīšanai.
- kinestētiķis Viens no neirolingvistiskajā programmēšanā nodalītajiem reprezentatīvās sistēmas tipiem.
- saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
- lizosoma Viens no sīkajiem graudiņiem citoplazmā, kas saredzami elektronmikroskopā; satur dažādus enzīmus, gk. hidrolītiskos.
- oktāva Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu do un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
- monosifilīds Viens vienīgs sifilītisks izsitums uz ādas vai gļotādas.
- tusaks Viesības, ballīte, saviesīgs pasākums.
- hausepartī Viesības, ballīte.
- dzīvokļu viesnīca viesnīca, kur lielākā daļa ir dzīvokļveida numuri, kas iekārtoti atsevišķos stāvos un ir atdalīti no pārējiem numuriem vai atrodas citā ēkā; šādas viesnīcas parasti orientējas uz viesiem, kuri izmitināšanas pakalpojumus izmanto ilgāku laiku.
- aizugune Vieta aiz uguns, aiz plīts.
- atmiņas apgabals vieta atmiņā, kas iedalīta noteiktu datu uzglabāšanai.
- plītsapakša Vieta zem plīts, ko izmantoja iekuru glabāšanai, dazkārt arī (kā) žāvēšanai.
- pārdzenāt Vietumis, ne visai rūpīgi atdalīt (mizu kokam ar īpašu lāpstiņu).
- Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte.
- Saintpaulia ionantaha vijolīšu sanpaulija jeb Uzambāras vijolīte.
- vijole Vijolīte ("Viola").
- vijoles Vijolīte ("Viola").
- vijolīši Vijolīte ("Viola").
- vijolītes Vijolīte ("Viola").
- zilactiņas Vijolīte ("Viola").
- viola Vijolītes.
- novīlēt Vīlējot atdalīt nost.
- pārvīlēt Vīlējot pārdalīt.
- viliss Vilītis.
- villiss Vilītis.
- dīrāt Vilkt, atdalīt (ādu beigtam dzīvniekam).
- bungu vāle vilkvālīte ("Typha").
- bunguvāle Vilkvālīte ("Typha").
- bungvāles Vilkvālīte ("Typha").
- doņi Vilkvālīte ("Typha").
- vilkuvāle Vilkvālīte ("Typha").
- vilkvāle Vilkvālīte ("Typha").
- vilkvālītes Vilkvālīte ("Typha").
- vilku vāle vilkvālīte (1).
- vilku (arī vilka) vāle, arī vilku (arī vilka) vālīte vilkvālīte (1).
- vālīna Vilkvālīte.
- vālīte Vilkvālīte.
- ērkuļi Vilkvālītes ("Typha").
- ezerkalmji Vilkvālītes ("Typha").
- madžgales Vilkvālītes ("Typha").
- vālītes Vilkvālītes ("Typha").
- vilkkalmes Vilkvālītes ("Typha").
- typha Vilkvālītes.
- talets Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; tallīts.
- filarets Viļņas universitātes poļu studentu slepenas organizācijas loceklis (1820.-1823. g.), kas simpatizēja poļu nacionālās atbrīvošanās kustībai; mērķis bija pašizglītošanās un savstarpēja palīdzība; 1823. g. biedrus apcietināja un izsūtīja trimdā.
- jodopsīns Violetais redzes pigments, ar proteīnu saistīts karotinoīds tīklenes vālītēs.
- Adulīte Virānes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, iztek no Adulienas ezera, garums - 7 km; Aduliena; Audilīte.
- peipulītis Vīriešu loceklis; peipulīte.
- plaga Virs vaļēja pavarda vai plīts pie griestiem piestiprināta dēļu lāva, kas no apakšas piemesta ar māliem, dzirksteļu norobežošanai no griestu baļķiem.
- Aster amellus virsāja miķelīte.
- skulda virtuves plīts.
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- trešās personas visas līgumā minētās personas, kas nav līdzēji (vecāki, aizbildņi, Valsts darba inspekcija), bet var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību.
- izliedēties Viscaur salīt.
- sasālīties Viscaur, stipri iesālīties.
- sotka vismazākā degvīna pudelīte (100 g).
- peļu vienība vismazākā grūsno ķēvju asins seruma deva, kas izraisa dzimumuzbudinājumu baltajai pelītei, kuras dzīvmasa ir 7-8 g; PV.
- arodpamatskola Vispārējās izglītības divgadīga skola vienkāršāko profesiju apguvei, kurā uzņem jauniešus ar pamatskolas izglītību, arī tadus, kuri nav apguvuši pilnu pamatskolas kursu.
- speciālās izglītības klase vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes klase, kurā mācās bērni ar speciālām vajadzībām.
- estētiskais Vispārīgais parādību kopumā, kuras cilv. atzinis par skaistām, cildenām, harmoniskām, traģiskām, komiskām, neglītām, zemiskām.
- analītiskums Vispārināta īpašība --> analītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glītums Vispārināta īpašība --> glīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monolītums Vispārināta īpašība --> monolīts 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monolītums Vispārināta īpašība --> monolīts 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilsētas skola vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs).
- Aleksandra ģimnāzija vispārizglītojoša mācību iestāde zēniem, dibināta 1868. g., no 1873. g. atradās Suvorova (tagadējā Kr. Barona) ielā 1, viena no pirmajām krievu vidējām mācību iestādēm Rīgā, 1911.-1912. g. bija lielākā vidējā mācību iestāde Rīgā (960 skolnieku), beidza darboties 1. pasaules kara laikā.
- internātskola Vispārizglītojoša skola (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti.
- vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un zināšanas apgūst strādājošie.
- Lomonosova ģimnāzija vispārizglītojoša vidējā mācību iestāde sievietēm, dibināta 1868. g. Rīgā, no 1871. g. atradās Troņmantnieka (tagadējā Raiņa) bulvārī 29, mācības notika krievu valodā, 1893./1894. mācību gadā bija 311 audzēkņu, I pasaules kara laikā tika evakuēta un Rīgā darbību vairs neatjaunoja.
- licejs vispārizglītojoša vidējā mācību iestāde vairākās pasaules valstīs.
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatizglītību.
- gatavības eksāmeni vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanas eksāmeni.
- jaunākās klases vispārizglītojošo skolu pirmās trīs vai četras klases.
- vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
- furkācija Vispārizglītojošo vidusskolu vecāko klašu mācību plānu izveide pēc novirzieniem vai cikliem agrīnas specializācijas nolūkā.
- geiša Vispusīgi izglītota, profesionāli sagatavota japāņu dziedātāja un dejotāja, kas kavē laiku viesiem, piemēram, tējnīcās, viesībās.
- pūku vilnas (dūnvilnas) šķiedras vissmalkākās, mīkstākās, stiprākās šķiedras, cirtainas šķiedras, kuru šķērsgriezumā var izdalīt divus slāņus – zvīņu un korteksa slāni.
- atvīst Vīstot atdalīties.
- miķēlnīca Vītolu miķelīte ("Asyter salignus").
- precene Vītolu miķelīte ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius").
- kārkliņi Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
- miķele Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
- miķelene Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
- miķēlene Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
- miķelītis Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
- miķeļnica Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
- miķeļnīces Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
- miķeļpuķe Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
- rudinspuķe Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
- vītoloņi Vītolu miķelīte ("Aster salignus").
- Aster salignus vītolu miķelīte, sastopama kā dārzbēglis samērā reti.
- vīvuļa Vīvaļa - dziju tinamais kociņš; tītelītis.
- vīvulis Vīvaļa - dziju tinamais kociņš; tītelītis.
- vizbule Vizbulis ("Anemone"); arī vizbulīte.
- spīgulīte vizbulīte.
- žibacteņa vizbulīte.
- vizbulis Vizbulīte.
- hepatica Vizbulītes.
- zilgalvītes Vizbulītes.
- Vēremas ezers Vizulītis, ezers Vērēmu pagastā.
- Viziķu ezers Vizulītis, ezers Vērēmu pagastā.
- Viziņu ezers Vizulītis, ezers Vērēmu pagastā.
- Vizuļu ezers Vizulītis, ezers Vērēmu pagastā.
- Labvāržu ezers Vizulītis, ezers Vērēmu pagastā.
- magnētelektriskais voltmetrs voltmetrs līdzsprieguma mērīšanai; spēka momentu rada pastāvīgā magnēta magnētiskā lauka iedarbība uz vadu rāmīti; skala sadalīta vienmērīgi.
- elektromagnētiskais voltmetrs voltmetrs, kurā spēka momentu rada spoles magnētiskā lauka iedarbība uz metāla plāksnīti; skala sadalīta nevienmērīgi – var mērīt gan līdzspriegumu, gan maiņspriegumu.
- noliktavu zaglītis zaglīšu dzimtas suga (“Ptinus raptor”), vaboles ar 3-4 mm garu ķermeni, virspuse ar gaišiem plankumiem, sastopamas telpās, putnu būrīšos, bišu stropos u. c.; cekulainais zaglītis
- zaglis Zaglītis.
- zaglīts Zaglītis.
- izzāģēt Zāģējot atdalīt (piemēram, koka zarus); nozāģēt no kāda kopuma (piemēram, kokus mežā).
- nozāģēt Zāģējot atdalīt nost.
- atzāģēt Zāģējot atdalīt; nozāģēt.
- pārzāģēt Zāģējot pārdalīt.
- sazāģēt Zāģējot sadalīt, sasmalcināt.
- Paramecium bursaria zaļā tupelīte.
- kosmārija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Cosmarium"), vienšūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala 2 simetriskās pusēs, kuras nav dalītas daivās, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 130 sugu, kas izplatītas gk. augsto jeb sūnu purvu ūdeņos un starp sfagniem.
- klostērija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Closteriaceae"), vienšūnas zaļaļģes, kam abas simetriskās šūnas puses nodalītas ar jostu vai svītru, 1 ģints.
- pommes frites zaļi, šķēlītēs sagriezti taukos cepti kartupeļi.
- tektura Zāļu pudelītes vai oblātes cepurīte.
- poterium Zaļvālītes.
- Aquilegia viridiflora zaļziedu ozolīte.
- žērklis Zaraina, mitra, sasalusi eglīte.
- kolipielīts Zarnu nūjiņu ierosināts pielīts.
- kantilja Zelta vai sudraba diegs (stieplīte) izšuvumiem.
- piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- Aquilegia chrysantha zeltziedu ozolīte.
- tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola cariskajā Krievijā.
- atgriezums Zemes gabals, kas, pārkārtojot zemes valdījuma attiecības, tiek atdalīts (no kādas citas platības).
- bloks Zemes garozas daļa, kas nodalīta ar tektoniskiem lūzumiem.
- geoglossum Zemesmēlītes.
- snorkelēšana Zemūdens peldēšana, lietojot elpošanas caurulīti; snorkelings.
- peldmaska Zemūdens peldēšanai paredzēta sejas maska ar skābekļa balonu vai elpojamo caurulīti.
- luzula Zemzālītes - viendīgļlapju augu ģints doņu dzimtā.
- luzula Zemzālītes.
- flešmobs Zibakcija - performances veids, kuras dalībnieki, parasti liels cilvēku pūlis sapulcējas vienā vietā, veic neparastas darbības un tūlīt pēc izklīst.
- khadaks Zīda vai muslīna šalle, ko rituālos pasniedz dievībām un lamām, kā arī cienījamiem cilvēkiem svīnīgos gadījumos; auduma strēmelītes, ko Burjatijas un Jakutijas budisti iekar savu svēto koku zaros, arī ir miniatūri khadaki, ko pasniedz vietējām dievībām.
- dīlināt Zīdīt; dīlīt.
- papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru.
- vārpste Ziedu sastats, vārpa ar gaļainu resnu asi (vālīte).
- Scleranthus perennis ziemas žultszālīte.
- dekoratīvie materiāli Ziemassvētku eglītes, meijas, zari un citi mežmateriāli telpu vai āra platību dekorēšanai; to ieguve nedrīkst nodarīt kaitējumu mežam vai tam piegulošām lauksaimniecības zemēm un ceļiem.
- Thryothorus ludovovicianus ziemeļu ceplītis.
- Cyphorhinus arada ziemeļu paceplītis.
- egle Ziemsvētku, Jaungada eglīte.
- zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu.
- šeterzāle Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis", senāk "Anemone hepatica").
- ēnulīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- mežpuķīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- palagzde Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- palagzdene Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- palagzdīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- palazde Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- palazdīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- palegzde Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- piparlapas Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- šķeterzāle Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- spīaces Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- spīdacis Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- štukmarītes Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- vējotne Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- vēžupuķīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- vizbalīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- vizbals Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- vizbula Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- vizbulīši Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- zilactiņa Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- zilactiņas Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- zilgalvīši Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- zilgalvīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- zilvizbule Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- zilziedīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis").
- Hepatica nobilis zilā vizbulīte.
- Parus caeruleus zilā zīlīte jeb zilzīlīte.
- Necrobia violacea zilais līķskudrulītis.
- zilās puķītes zilās vizbulītes.
- zilpuķītes Zilās vizbulītes.
- lielā zīlīte zīlīšu suga ("Parus major"), Latvijā sastopama bieži; tauku zīlīte.
- zīle Zīlīte 1 (2).
- zīle Zīlīte 2.
- zeltzīlīte Zīlīte.
- korektopija Zīlītes ekscentrisks, nepareizs stāvoklis.
- koreometrija Zīlītes mērīšana.
- koropareklīze Zīlītes nobīdīšana sāņus radzenes daļējas necaurspīdības gadījumā, lai nostādītu to pret caurspīdīgo daļu.
- koroparelkīze Zīlītes nobīdīšana sāņus radzenes daļējas necaurspīdības gadījumā, nostādot to pret caurspīdīgo daļu.
- korediastāze Zīlītes paplašināšanās.
- midriāze Zīlītes patoloģiska paplašināšanās.
- koreoplastika Zīlītes plastiska operācija.
- koroftīze Zīlītes progresējoša sašaurināšanās.
- hipuss Zīlītes ritmiska, mainīga sašaurināšanās un paplašināšanās neatkarīgi no gaismas.
- korestenoma Zīlītes sašaurinājums (anatomisks).
- ķī Zīlītes sauciens.
- iridoplēģija Zīlītes slēdzējmuskuļa paralīze; zīlītes rigiditāte.
- parus Zīlītes.
- zizināt Zīlītes^2^ balss skaņas.
- Slīteres Zilie kalni Zilo kalnu Slīteres krauja Dundagas pagastā.
- eringija Zilpodzes - čemurziežu dzimtas ģints, lakstaugi, lapas veselas, staraini šķeltas vai dalītas, ar dzeloņaini zobainu malu, ziedi zili vai balti galviņveida čemurā; \~230 sugu, Latvijā 2 sugas, reti.
- Erithacus svecicus zilrīklīte.
- cyanosylvia Zilrīklītes.
- špuļa Zīmīte, mazs vīstoklītis vai priekšmets, ko slēpj tūplī.
- kultūras kapitāls zināšanas un prasmes, ko veido formālā un neformālā izglītība, kā arī kultūras artefakti (piemēram, īpašumā esoši mākslas priekšmeti).
- ģimenes mācība zināšanu kopums par ģimenes veidošanos un attīstību; mācību priekšmets vispārizglītojošās skolās.
- priekšizglītība Zināšanu kopums, kas veido pamatu pilnīgas vai pilnīgākas izglītības ieguvei.
- tēlu pazīšana zinātnes disciplīna, kas pētī problēmas, kā izdalīt kādu noteiktu tēlu citu tēlu kopā.
- pedagoģija zinātnes nozare par mācīšanu, audzināšanu, izglītību
- vadībzinātne Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku grupu darbību, ir 3 apakšnozares: uzņēmējdarbības vadība, sabiedrības vadība un izglītības vadība.
- apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana, tautas izglītošana.
- zooloģiskais dārzs Zinātniska un izglītojoša iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus, lai parādītu to daudzveidību, kā arī saglabātu retās un izzūdošās sugas.
- botāniskais dārzs zinātniska un izglītojoša iestāde, kurā atrodas plašas augu kolekcijas no dažādām zemeslodes ģeogrāfiskajām vietām, kā arī vāc augus pēc noteiktas sistēmas, audzē, pētī tos un veido ekspozīcijas.
- muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
- master Zinātniskais grāds angļu un amerikāņu izglītības sistēmā.
- planetārijs Zinātniski izglītojoša iestāde, kur lasa lekcijas astronomijā un ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē debess sfēras ainas; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
- ķencele Zirgiem auzu kulīte, zebenieks.
- ķenzeķe Zirgiem auzu kulīte, zebenieks.
- sapiķelēt Zivis sālīt.
- kūris Zivju sālītava jūrmalas ciemos.
- navigācijas ZMP ZMP, kas ar satelītnavigācijas paņēmieniem nodrošina kuģu, lidmašīnu u. c. objektu atrašanās vietas (ģeogrāfisko koordinātu) precīzu noteikšanu.
- peristoms Zobiņi sūnu sporu vācelītes atveres malā.
- zolmanis Zolītes spēlētājs.
- kutikulārviela Zooloģijā vienslāņainā epitēlija atdalīta viela, kas sacietē un sedz epitēliju.
- zootehniķis Zootehnikas speciālists (parasti ar vidējo izglītību).
- irt zūdot saistījumam, dalīties, raisīties (piemēram, par adījumu, audumu, vīli)
- mēle Zvana sastāvdaļa - garena, kustīgi iestiprināta vālīte zvana vidū, kas piesitoties rada skaņu.
- šķindeklis Zvaniņš, grabulītis.
- ponka Zvejas palīgrīks zivju baidīšanai, dzīšanai - kārts ar nelielu dēlīti galā.
- vimbūksis Zvejas rīks, tīkls, ar kuru pavasarī zvejoja tūlīt pēc ledus iziešanas un ko auda no smalkām linu vai kokvilnas dzijām.
- Euphrasia suecica Zviedrijas žibulītis.
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas zīlīšu ģints suga ("Parus caeruleus"), neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi.
- fašīns Žagaru kūlītis, ko lieto lauku apcietināšanas darbos ierakumu nogāžu (sienu) apģērbšanai un sevišķi aizdambējumos ūdens kavēkļu radīšanai.
- Seišelu žagaterickiņš žagaterickiņu suga ("Copsychus sechellarum"); Seišelu sarkanrīklīte.
- strimala Žāvētas vai sālītas brētliņas.
- otolītu membrāna želatīnveida plēve, kas satur otolītus un klāj dzirdes plankumu sensoriskā epitēlija brīvo virsmu.
- atraitnītes Žibulītis ("Euphrasia").
- čebes Žibulītis ("Euphrasia").
- laukeglītes Žibulītis ("Euphrasia").
- tējpuķīte Žibulītis ("Euphrasia").
- zemessiliņš Žibulītis ("Euphrasia").
- žibulīši Žibulītis ("Euphrasia").
- cebe Žibulītis ("Euphrasisa").
- tējpuķe Žibulītis.
- žultszālītes Žultszālīte ("Scleranthus").
- žultszāle Žultszālītes ("Scleranthus").
- scleranthus Žultszālītes.
- plītmanis Žūpa, uzdzīvotājs; plītnieks.
- žampot Žūpot, plītēt.
- žampoties Žūpot, plītēt.
- žanckāties Žūpot, plītēt.
līt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
LTG T