Paplašinātā meklēšana
Meklējam sāk..
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (6128):
- sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
- son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
- krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
- egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
- Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
- PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- exegi monumentum "Uzcēlis esmu es pieminekli" (Horācija "Odu" 3. grāmatas 30. odas sākums).
- (sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti
- grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
- ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem)
- (pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- no (pašiem, arī pamatu) pamatiem (paša) sākuma
- (pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pēc noteiktā laika, kad jāsākas lekcijai vai tml.
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- kambarnieki 18. gs. un 19. gs. sākumā hernhūtieši, kas pulcējās saiešanas namos jeb kambaros.
- kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
- ārieši 19. gs. ar vārdu "ārieši" sāka apzīmēt tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
- aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
- rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes. Tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva.
- aizsargu pulks 1920. gadu sākumā apriņķu aizsargu nodaļas pārveidoja par pulkiem, bet nodaļa aptvēra pagasta teritoriju.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- neoekspresionisms 20. gs. beigu tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji lieto gadsimta sākuma ekspresionistu paņēmienus.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- neoprotestantisms 20. gs. sākumā radušies protestantisma virzieni.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
- absolūtā nulle absolūtās temperatūras skalas sākumpunkts; temperatūra, kurā atomu un molekulu enerģija ir minimāla, atbilst -273,15 °C
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
- Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
- metums Adījuma sākums, zeķei pirmās acu rindas.
- aizadi Adījuma valnis vai raksti; aizsākts adījums.
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem.
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
- segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa
- izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
- aitiopisms Āfrikas krāsaino kristīgo tautu brīvības kustība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
- ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā).
- agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
- sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas.
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
- centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē.
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
- ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- aizseperēt Aiziet (par bērniem, kas tikko sāk staigāt).
- Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
- contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt.
- drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
- celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs.
- dzīt pirmo vagu aizsākt ko jaunu, svarīgu, nozīmīgu
- turpinājums Aizsākta teksta, izteikuma, domas u. tml. nākamais posms, daļa.
- turpināšana aizsākta teksta, izteikuma, domas, attēla u. tml. nākamā posma, daļas veidošana
- turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
- turpinājums Aizsāktas darbības, norises, stāvokļa nākamais posms
- turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
- ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
- sakrenkstēt Aizsmakt vai sākt klepot.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu.
- aizskriet aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.)
- piedurt nagus aiztikt, paņemt ko, sākt ko darīt
- preciroze Aknu cirozes sākumstadija, kad vēl nav cirozei raksturīgo simptomu.
- akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu.
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
- aktivizēšanās Aktīvas darbības uzsākšana.
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
- alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
- grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
- informacionālais drošums algoritma vai programmas spēja pareizi funkcionēt kļūdainu sākuma datu gadījumā
- azulēchi Alvētas glūdas plātnes, ko Spānijas mauri 13. gs. sāka lietot klonu un sienu izgreznošanai.
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
- Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
- machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
- džingo Angļu (sākotnēji) un amerikāņu urāpatriotu un šovinistu iesauka.
- bītli angļu grupa no Liverpūles, sāka koncertēt 1960. gadā
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
- guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta.
- sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija
- augšupejošā aorta aortas sākuma daļa (no sirds līdz aortas lokam)
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls
- saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā
- arhicitula Apaugļota olšūna kodola veidošanās sākuma stadijā.
- kaskadieris Apdrošināšanas aģents (sākotnēji tikai kasko apdrošinājumu).
- Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
- Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
- Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts
- piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
- dreskods apģērba [etiķete]{s:2470}; norādījumi vai ieteikumi apģērba izvēlei, apmeklējot kādu pasākumu
- vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam.
- aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās).
- encēt Aplūkot, uzsākt.
- saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti
- iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi
- taisnošana Apstrādes process, kurā likvidē metāla iespiedumus, izspiedumus, viļņojumu, izliekumu, atjaunojot metāla sākotnējo stāvokli.
- Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km
- Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
- Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem.
- fotoshēma Apvidus fotoattēls, kas iegūts samontējot netransformētas aerofotoainas pēc to kopīgiem punktiem un sākumvirzieniem.
- puse apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes
- kontrapgaismība Apzīmējums 18. gs. beigu un 19. gs. sākuma kustībai, kas bija vērsta pret apgaismību un noveda pie plurālisma idejas rašanās.
- dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību
- sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
- pārvīst apžūt un sākt izkalst
- virzns Apžuvis, kļuvis sausāks.
- noturēt Ar aktīvu darbību., ticību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme); arī novadīt (11).
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- atslēgkadrs Ar datorgrafiku veidotās animācijas kadrs, kurš norāda objekta kustības sākuma vai beigu pozīciju.
- izstūkāt Ar grūtībām kaut ko uzsākt.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu.
- aizsargāt ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.)
- ar diegiem nav aršana ar nemākuļiem nav ko iesākt
- valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
- pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību; saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsot Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
- aizsargāt ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu)
- iezvanīt Ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem).
- raut vaļā ar sparu sākt kaut ko darīt
- bīstamības robeža ar stoderēm vai citām navigācijas zīmēm apzīmēta vieta, kur sākas kuģošanu apdraudoši navigācijas šķēršļi
- tvikšnās Ar tvitera palīdzību organizēts pasākums (piemēram, interešu grupu tikšanās, preses konference, jaunu produktu demonstrācija).
- ieskaustīt Ar vāli sākt kulstīt (linus).
- iegalvot Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
- epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā.
- dzelzs laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
- restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
- joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis.
- bule Aristrokrātiskajās un oligarhiskajās polisās (līdz 5. gs. sāk. p. m. ē.) - aristrokrātu varas institūcija.
- Amanors armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas nes pirmos jaunā gada augļus (pēc seno armēņu kalendāra tas sākas augustā)
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
- Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas.
- dašnakcutjuns Armēņu politiskā partija, kas radās 19. gs. 90. gadu sākumā Kaukāzā un Turcijā, uzstājās par armēņu pašnoteikšanos, sākotnēji par Rietumarmēnijas autonomiju Turcijas sastāvā.
- husani Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem; gusani.
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
- iearties Arot iemācīties labi art; art, kamēr aršana sāk veikties.
- patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
- dehelmintizācija Ārstnieciski profilaktisku pasākumu komplekss parazītisko tārpu (helmintu) iznīcināšanai.
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas
- ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus
- ekskursija artikulācijas sākums
- mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
- Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi
- lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām
- Koipera josla asteroīdu vai komētu josla, kas sākas ārpus Neptūna orbītas; tās pastāvēšanu teorētiski paredzēja jau iepriekš, bet pirmos objektus atklāja 1992. gadā
- baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā
- heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā
- ģeocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Zemes centrā; praksē šo sistēmu izmanto galvenokārt astrometrijā
- baricentrs astronomisko koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts atbilst attiecīgās debess ķermeņu sistēmas masas centram
- jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas.
- tēvocis Sems ASV valdības iesauka, kas radusies 19. gs. sākumā; onkulis Sems.
- Jaunais kurss ASV valdības sociālo un ekonomisko pasākumu sistēma, kas tika īstenota no 1933. g. līdz 1938. g.
- piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
- drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
- atsavēsināties Atdzist, kļūt vēsākam (par ēdienu).
- atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju
- gamēlions Atiskā kalendāra septītais mēnesis (janvāra otrā puse un februāra sākums), kad visvairāk slēdza laulības.
- pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast
- atzilgt Atkal iesākt zaļot, atgūties.
- atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
- no jauna, arī par jaunu atkal, vēlreiz; no sākuma, no gala
- refrēna zīme atkārtojuma zīme, ko liek rindas sākumā un beigās, tautas dziesmu u. c. dziedājumu iespiedumos
- pārsēja Atkārtota sēja, vietās, kur sākotnēji nav iesēts.
- ielīņāties Atkārtoti mazliet sākt līt.
- ielīņoties Atkārtoti mazliet sākt līt.
- atņemu ņemām atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot
- atņemu atņemām atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot
- atņemu ņemdamies atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot
- klāt vaļā atklāti, vaļsirdīgi sākt stāstīt, klāstīt
- glasnostj Atklātība - viens no lozungiem reformu laikā, ko aizsāka M. Gorbačovs PSRS.
- attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku; novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos).
- palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
- pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
- revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika
- Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi
- reklāmlapa Atraktīva informācijas lapa, kas parasti nodrošina atlaides tās uzrādītājam, pērkot biļeti uz publisku maksas pasākumu (koncerts, festivāls).
- uzņemt pēdas atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni)
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
- traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt
- mesties Ātri sākt (ko darīt); ātri doties (ko darīt).
- ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- Benfas nacionālais parks atrodas Albertas provincē, Kanādā, izveidošana uzsākta 1885. g. nelielā teritorijā, kas tagad paplašināta aptuveni 250 reizes, platība - 6641 km^2^
- Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā
- Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves
- Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu
- Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
- Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā (spāņu _Desierto de Atacama_), Antofagastas un Atakamas reģionā, Klusā okeāna piekrastē, sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms
- Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi
- Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
- Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss
- Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
- Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
- Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss
- Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
- Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu
- Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža
- Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts
- Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta
- Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs
- Āraišu ezerpils atrodas uz salas Āraišu ezerā, kopplatība - \~2000 m^2^, apdzīvoja latgaļi 9.-10. gs., 1981. g. sākta rekonstrukcija, uzbūvētas 16 senās celtnes (2002. g.)
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
- Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas)
- klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
- dirsu atsist atsacīties no kaut kā uz īsāku vai garāku laiku
- atdzīvāties Atsākt (no jauna) augt, zaļot.
- atsadzīvināties Atsākt (no jauna) augt.
- celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
- norauties Atsākt dzert (pēc atturības perioda).
- pavadāties Atsākt slaukt (pēc atnešanās).
- pasākt Atsākt.
- aiziet Atsākties (parasti par ko nevēlamu).
- precīza atskaņa atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas
- izspēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņdarbu).
- nospēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņuplati).
- apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas.
- aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē) atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi; uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas
- aiziet plašajā pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi; uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas
- aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi; uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas
- diverģence Atšķirību rašanās; atšķiršanās no kā kopīga, sākotnēja.
- diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
- bloku atstarpe attālums starp viena bloka ieraksta beigām un otra bloka ieraksta sākumu datu vidē, piemēram, magnētiskajā lentē vai diskā
- mest plinti krūmos atteikties no iecerētā, uzsāktā, apstāties grūtību priekšā
- nokratīt pīšļus no kājām atteikties no visa līdzšinējā, bijušā, lai sāktu ko citu
- demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti
- bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā.
- serovakcinācija Attiecīga seruma iepotēšana kādas slimības agrīnā sākuma stadijā vai profilaktiski.
- fokomēlija Attīstības kroplība, kad plaukstas un pēdas sākas no pleciem un gūžām.
- encefalizācija Attīstības process, kurā smadzeņu garoza sāk dominēt pār zemākajiem (spinālajiem) centriem.
- aizmetnis Attīstības sākuma forma (lapām, zariem u. tml.).
- aizmetnis Attīstības sākuma forma (organismam vai tā daļām).
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- pirmaizmetums Attīstības, veidošanās pirmā, sākotnējā stadija (piemēram, augiem).
- iztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- atskrullēties Atvīties, attīties, ieņemot sākumstāvokli.
- lentes atzīme atzīme magnētiskajā lentē, kas norāda datnes vai lentes sākumu vai beigas
- bāze atziņas, fakti, kas ir pamatā kādam pasākumam, darbībai
- uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
- noraidīt Atzīt (kādu) par nepiemērotu, nepieņemt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- aizmats Auduma sākums (stellēs).
- aizaudi Auduma sākums; diegu gali, ko apsien ap bomi audekla sākumā; dzija ar ko iesāk aust.
- aizauds Auduma sākums.
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs
- izkopta audze audze, kurā paredzētajā laikā kvalitatīvi veikti visi vajadzīgie mežsaimnieciskie pasākumi
- endotelioma Audzējs, kas sastāv no endotēlijam līdzīgām šūnām vai sākas no limfvadu, sīko asinsvadu vai serozo dobumu endotēlija.
- Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m
- asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
- pirmdīglis Auga organisms savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
- augu aizsardzība augkopības nozare, kurā pēta kultūraugiem kaitīgo organismu bioloģiju un ekoloģiju, izstrādā un realizē to ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus
- kārtējais krājas pieaugums augošo koku krāja perioda beigās, no kuras atskaitīta augošo koku krāja perioda sākumā un pieskaitīta periodā nokaltušo un izcirsto koku krāja
- izadoties Augot, attīstoties sākt līdzināties kam.
- cenzorāts Augstākā kontroles un uzraudzības institūcija Ķīnā 14. gs. - 20. gs. sāk., kuras kompetencē ietilpa visu valsts ierēdņu uzraudzība un cīņa pret varas ļaunprātīgu izmantošanu.
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi
- rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- purkāja augstāka un sausāka vieta purvā, kur aug diezgan labs mežs
- purvkāja augstāka un sausāka vieta purvā, kur aug diezgan labs mežs
- pilsētvaldis Augstākā valsts amatpersona Novgorodā 12.-15. gs. un Pleskavā 14.-16. gs. sākumā.
- Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- veidotājaudi Augu audi, kas dod sākumu citiem, patstāvīgiem audiem.
- aukstais starts aukstā sāknēšana
- motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu
- Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei
- AUM AUM Šinrikjo - starptautiska reliģiska budisma organizācija, kuru nodibināja 1989. g. Japānā, apvienojot sākotnējā un Tibetas budisma, indiešu un himalajiešu jogas un daoisma mācības.
- ausa Ausma, blāzma; dienas sākums.
- svīst Aust (par rīta gaismu); sākties, iestāties (par rītu, dienu).
- iejosta Aust iesākta josta.
- alčeringa Austrālijas aborigēnu reliģijā - mitoloģisks laiks (kuram ir sākums, bet nav beigu), kā arī sarežģīts ticējumu un rituālu komplekss, kurā liela nozīme ir totēmismam.
- lendlers Austriešu (tautas) deja, līdzīga lēnajam valsim, 3/4 vai 3/8 taktsmērā. 19. gs. sāk. bija modes deja.
- Arga ledus kupols Austrumantarktīdas ledus vairoga paaugstinājums, izvietojies apmēram pa vidu starp Lemberta glečera sākumu un Dienvidpolu, augstums - līdz 4093 m
- burgundi Austrumģermāņu cilts, ap m. ē. sākumu ieceļojuši no Bornholmas salas, 5. gs. v. Ronas upes baseinā nodibināja agrā feod. valsti (534 to iekaroja franki).
- anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme.
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu
- komerctransports Automašīnas, ko lieto preču vai darbaspēka pārvadāšanai kā daļu no tirdzniecības pasākuma.
- darba cikls automātiskas mašīnas darbību kopa, sākot ar sagataves vai materiāla iepildīšanu un beidzot ar apstrādātās detaļas (gatavā izstrādājuma) noņemšanu, kas periodiski atkārtojas
- sailentbloks Automobiļa balstiekārtas stieņu un sviru savienojums ar gumijas elementiem, kas nodrošina klusāku darbību.
- fāzēšana Autonomu sistēmu spriegumu vienādu sākuma fāžu noteikšana.
- autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā.
- neoavangardisms Avangardisma izpausmes literatūrā un mākslā sākot ar 20. gs. otro pusi.
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē.
- bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči.
- sadrauvēties Baidīties (ko) iesākt.
- didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt.
- afterītis ballīte, kas tiek rīkota pēc galvenā pasākuma, koncerta vai filmas pirmizrādes
- Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas.
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
- akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā.
- akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē.
- Brestļitovska Baltkrievijas pilsētas Brestas nosaukums līdz XX gs. sākumam.
- pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu.
- Lauma Baltu mitoloģijā - sākotnēji zemes un dzemdību dieviete, vēlāk burve.
- latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē
- sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados
- zemgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām; runāta 1. gt. un 2. gt. sākumā galvenokārt Rietumzemgalē un tai tuvākajos Lietuvas novados
- TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma.
- laisties Bēgt (no kādas vietas); bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma).
- slēgt Beigt (kādu pasākumu, darbības periodu).
- šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
- drempeļsiena Bēniņu ārsiena starp pēdējā stāva pārsegumu un jumta slīpēs sākumu.
- audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
- pūtēlis bērns, kas ātri uztraucas un sāk raudāt
- čābulis Bērns, kurš tikko sāk staigāt.
- takainis Bērns, kurš tikko sāk staigāt.
- asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
- statiskā berze berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
- nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (sākotnēji ASV).
- maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu); jaukties (4).
- jaukties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
- joksīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā).
- ķezēties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, jaukties (darīšanās, pasākumos).
- akefalisks Bez virsraksta; grāmatas un rakstu krājumi, kuru sākumi pazuduši.
- lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš
- griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties
- kā dieva nepieņemts bezdarbībā, bez noteikta uzdevuma, neziņā, ko iesākt
- reģistrētā bezdarba līmenis bezdarbnieku uzskaitē reģistrēto personu (arī aktivizācijas pasākumos iekļauto personu) īpatsvars visu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā
- hiperfokālais attālums bezgalības sākums – uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
- pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
- Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve.
- teksta kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstu ar mērķi noteikt tā sākotnējo veidu un uzrakstīšanas nolūku.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
- krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos.
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera
- piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām; biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
- bioreversibls Bioapgriezenisks, tāds, kas organismā notiekošo procesu ietekmē spēj atgūt savu sākotnējo ķīmisko uzbūvi.
- sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā sākt pastāvēt (jaunā stadijā).
- infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
- biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai un to produktivitātes palielināšanai.
- mātes kāzu lidojums bišu mātes lidojums ārpus stropa vairāku kilometru attāluma no dravas, kura laikā notiek apsēklošanās ar traniem; jaunās mātes izlido, sākot ar 4. dienu
- kadra sākuma norobežotājs bitu secība, kas norāda pārraidāmā kadra sākumu
- kadra sākuma ierobežotājs bitu virkne, kas norāda kadra pārraides sākumu
- menologijs Bizantiešu hagiogrāfijas vielas krājums, kas diezgan plaši atstāstot atsevišķo svēto dzīvi, sakārto vielu pēc atsevišķām gada dienām, sekojot mēneša datumiem pēc kārtas, sākot ar septembri.
- sabizināt Bizinot panākt, ka sāk bizot (vairāki, daudzi dzīvnieki); bizinot panākt, ka sāk bizot (lielāks daudzums dzīvnieku).
- bugivugi Blūza paveids, ko spēlē uz klavierēm; radās ap 20. gs. sāk. ASV D štatos un 30. un 40. gados kļuva populārs visā pasaulē, basa melodija atkārtojas, diskantā dzīvas, improvizētas melodijas.
- Boanna Boinas upes (Īrijā) dieviete vai dievišķs gars, kas sākumā bija upes dieva Nehtana sieva, bet vēlāk kļuva par Boinas upi.
- pieņemšanas boja boja, kas uzstādīta ostā ievedošā kuģu ceļa (fārvatera) sākumā un no tās sākas pēc laterālās sistēmas ar navigācijas zīmēm aprīkots ievedceļš ostā
- iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
- laist (arī spert) gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- spert (arī laist) gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- saplekt Bojāties, sākt pelēt.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju.
- maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru
- gadumija Brīdis, kad viens gads beidzas un nākamais sākas.
- BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.).
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
- medusmēnesis brīvdienas, ceļojums, kurā jaunlaulātie dodas pēc kāzām; pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē; medmēnesis
- slīgt Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
- mielags Brokastis agri no rīta, pirms darba uzsākšanas; arī uz darbu līdzi ņemamais ēdiens.
- guļbūvju kultūra bronzas laikmeta kultūra (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopkopība, zemkopība
- pūlis Brūce, kas sāk pūžņot.
- briežraga eļļa brūns, smirdošs, kā lopu eļļa lietojams šķidrums, ko sākotnēji gatavoja no dedzinātiem staltbrieža ragiem, vēlāk no dedzinātiem kauliem
- papīra brūsoneja brūsoneju suga ("Broussonetia papyrifera"), kuru kopš 19. gs. sākuma mēģināts audzēt, bet Latvijā tā nav ziemcietīga
- Amitājuss Budisma mitoloģijā - ilga mūža dievs, sākotnēji ir Amitābhas epitets, vēlāk tā ir īpaša viņa izpausmes forma.
- finansēšanas plāns budžeta finansētas institūcijas vai pasākuma ieņēmumu un izdevumu sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
- parastihs Burtu rinda, vārsmu sākumā vai beigās, kuri sastāda sevišķus vārdus.
- caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
- overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
- lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja).
- Virdžīnijas burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis virginiana"), kas Latvijā introducēta 19. gs. sākumā, bargā ziemā var arī apsalt
- pacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
- sacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
- celties kā spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
- pieņemt Būt ar mieru veikt (amata pienākumus); uzsākt (amata pienākumu) veikšanu.
- pieklibot Būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
- klibot Būt ar trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
- būt bērna autiņos būt attīstības sākumstadijā
- kūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos) Būt attīstības sākumstadijā.
- būt kājās būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties
- būt uz pekām būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties
- turēt pulveri sausu būt gatavam uzsākt cīņu, kaut ko paveikt
- plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt
- izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
- (iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
- (iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
- sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis; veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
- būt nagos būt kļūmīgā situācijā, nelaimē, nezināt, ko iesākt
- rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
- sagriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi.
- sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
- paasināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk.
- satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju.
- izraisīt Būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises, procesi u. tml.).
- viest Būt par cēloni, ka sāk mitināties (kur).
- iezīmēt Būt par ievadījumu, sākumu (laikmetam, laika posmam).
- ievadīt Būt par ievadu, sākumu (piemēram, daiļdarbam, skaņdarbam).
- ievadīt Būt par sākumu (laika posmam, laikmetam).
- aizmaitāt Būt posta, bojāejas sākumam.
- vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai); arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
- apknidis Būt sākušam viscaur kņudēt, niezēt (no netīrības).
- morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
- morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
- viešāties Būt viesim, apmeklēt pasākumu.
- nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
- iepriekšsaspriegtās konstrukcijas būvksonstrukcijas, kuru elementos izgatavošanas vai montāžas procesā tiek radīts sākotnējs spriegumstāvoklis
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
- apanāžas zemes cara ģimenes locekļu īpašumi Krievijā 18. gs. b. - 20. gs. sākumā
- gaponiāde Carisma pasākumi valdības kontrolētu legālu strādnieku organizāciju radīšanai Krievijā 20. gs. sākumā.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta
- Bebrenes muižas pils celta eklektisma stilā, celtniecība pabeigta 1896. g., sākotnēji bijusi divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, bet pēc 2. pasaules kara mansards aizstāts ar 3. stāvu
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta
- ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas
- piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- dentālosteoma Cementa un dentīna audzējs, kas sākas no zoba.
- rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
- jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
- kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
- gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
- rinocerebrālā mukormikoze cerebrālā mukormikoze, kuras sākotnējā infekcijas vieta ir deguna, pieres vai augšžokļa dobumi vai dažos gadījumos rīkles aukslējas
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti
- fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
- bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
- apdedzināt nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā
- apdedzināt pirkstus (arī nagus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā
- sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā
- apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, zaudējumus, uzsākot ko riskantu, rīkojoties pārsteidzīgi
- raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
- (uz)raut (arī (uz)vilkt) sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
- uzraut sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
- vilkt (arī raut) sērkociņu cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
- uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
- epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves.
- dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
- van Cilts vadonis Senajā Ķīnā; valdnieka apzīmējums no 16. gs. p. m. ē., arī valdnieka ģimenes locekļu apzīmējums sākot no \~200. g. p. m. ē.
- seja Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
- izmantošana Cilvēka iesaistīšana kāda uzdevuma izpildē vai pasākumā.
- dzīves rīts cilvēka mūža sākumposms; bērnība, jaunība
- vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; [vecums]{s:1821}.
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
- dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
- plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks.
- pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
- biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
- pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas _u. tml._ cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
- līdzbiedrs Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
- līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
- iniciators Cilvēks, cilvēku grupa vai organizācija, kas ierosina, uzsāk (kādu pasākumu).
- balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
- brahikerks Cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu.
- ielūdzējs cilvēks, kas (kādu) ielūdz (uz pasākumu, svinībām)
- pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
- bītniks Cilvēks, kas ar savu morāli, uzvedību un apģērbu protestē pret sabiedrības tradicionālo dzīvesveidu (gk. rietumvalstu jaunietis 20. gs. 50. gados un 60. gadu sākumā).
- klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
- rīkotājs cilvēks, kas dara nepieciešamo, lai notiktu (pasākums, svinības), organizētājs
- vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
- adnaličniks Cilvēks, kas nebija iestājies kolhozā 20. gs. 40. gadu beigās un 50. g. sākumā.
- atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
- tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā; cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu; sportists, kas specializējies tūrismā.
- pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
- vēstnesis cilvēks, kas popularizē, reklamē kādu pasākumu, akciju, preci u. tml.
- sācējs Cilvēks, kas sāk (kādu darbu).
- apguvējs cilvēks, kas sākt izmantot, ietvert savā darbības lokā (piemēram, jaunu teritoriju)
- dristīns Cilvēks, kas steigā un pavirši strādā, nepabeidz iesākto (darbu).
- šovmenis Cilvēks, kas vada pasākumu, izklaidējot publiku ar dziesmām, dejām, jokiem u. tml.
- dibinātājs Cilvēks, kas veicot organizatoriskus pasākumus, (ko) rada, izveido.
- hipomorfs Cilvēks, kura garums kāju īsuma dēļ stāvot ir relatīvi īsāks nekā sēžot.
- ilgstošais bezdarbnieks cilvēks, kurš ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavs sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā
- rekreants Cilvēks, kurš veic rekreatīvas darbības; galvenokārt tādi ir lielo pilsētu un pilsētu aglomerāciju iedzīvotāji, kuri apmeklē rekreācijas vietas, lai veiktu rekreatīvo darbību dienas garumā vai īsākā laikā.
- kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers.
- kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers.
- partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
- štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs)
- fiziskā audzināšana cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma; attiecīgais mācību priekšmets
- hurrā Cīņas, prieka sauciens, sākumā lietots medībās suņu rīdīšanai; urrā.
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās
- mazais cirslis ciršļu suga ("Sorex minutus"), kas mīt sausākās vietās un māju tuvumā
- grenadins Citronu un apelsīnu (sākotnēji granātābolu) limonāde.
- introducēšana Citzemju augu vai dzīvnieku ieaudzēšana vide, kura ir citādi dabas apstākli nekā sākotnējie.
- atspure Cūka, kurai sari, sākot no pusmuguras, aug pretējā virzienā.
- tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.).
- Čimalkans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievība, ko sākotnēji attēloja kā sikspārni, vēlāk tas pārtapa par spalvoto čūsku - Kecalkoatlu.
- Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja.
- sinti čigānu jeb romu tautības atzars, ieceļojuši Centrālajā Eiropā sākot ar 16. gs.
- H-stunda D-dienas noteikta stunda, kurā plānots sākt pavēlē noteikto operāciju.
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
- ģeogrāfiskais komplekss dabas teritoriālais komplekss, ar ko apzīmē jebkuru Zemes ģeogrāfiskā apvalka teritoriālās struktūras taksonomisko vienību, sākot no ģeogrāfiskajām fācijām un beidzot ar plašiem planetāriem kompleksiem – ģeogrāfiskām zemēm, subkontinentiem, kontinentiem, okeāniem
- Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
- augsnes zinātne dabaszinātņu nozare, kurā pēta augsni, tās izcelsmi un attīstību, uzbūvi, sastāvu un īpašības, ģeogrāfisko izplatību, racionālas izmantošanas un auglības celšanas pasākumus
- genuīns Dabisks; īsts; iedzimts, sākotnējs.
- ničevoki Dadaisma ietekmē 20. gs. 20. gadu sākumā radusies literātu grupa Krievijā, kas uzskatīja, ka viss dzejā, tāpat dzīvē rodas no nekā, un dzejā nekā nav, izņemot viņus pašus.
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā.
- ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam.
- vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusposms (1).
- vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- pirmā puse daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum
- paja daļa, parasti naudas summa, ko atsevišķs dalībnieks iegulda kādā kopīgā pasākumā
- Hruščova "atkusnis" daļēja PSRS staļiniskās politikas un ekonomiskās sistēmas liberalizācija 20. gs. 50. gadu 2. pusē un 60. gadus sākumā
- paliatīvs Daļējs, arī pagaidu līdzeklis, pasākums.
- šeņ Daoisma metafizikā cilvēka garīgā sākotne, kas saistīta ar saprātu un tā funkcijām.
- sociālā vēsture darba dokuments, kuru izveido sociālais darbinieks, tajā ietipst sākuma lapa, klienta sociālās problēmas raksturojums un definējums, klienta sociālo apstākļu un resursu uzskaitījums, sociālās palīdzības procesa mērķu, uzdevumu un satura apraksts, novērtēšanas rezultātu apkopojums, pielietojmās metodes
- darba kārtība darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.); pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.)
- rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme; pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
- programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
- nepilns darba laiks darba laiks, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku un par kuru darba devējs un darbinieks vienojas darba līgumā
- darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā
- fabriku likumdošana darba likumdošanas pirmsākumi, kas attiecās uz fabriku strādnieku tiesisko aizsardzību
- profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu
- drošība darba tirgū darba tiesību, nodarbinātības un darba aizsardzības politiku īstenošanas pasākumu rezultāts
- sardze Darbība --> sargāt(1); pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
- pozicionēšana darbība (gk. tirgvedības pasākumi), ar kuru cenšas nodrošināt, lai jauna prece tirgū būtu konkurētspējīga
- vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
- pretspiegošana Darbība, lai atklātu spiegošanu un veiktu pretspiegošanas pasākumus.
- pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
- pakalpojums darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu – parasti par samaksu; šādu darbību, pasākumu kopums
- lieta darbība, pasākums, norise, parādība, apstāklis
- akcija darbība, rīcība, pasākumu kopums (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai
- inženierizlūkošana Darbības apvidus izlūkošana pirms katra inženiernodrošinājuma pasākuma, lai ar mazākiem zaudējumiem un pūlēm izpildītu uzdevumu.
- nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3).
- iniciatīva Darbības uzsākšana, aktīva virzīšana; arī ierosme.
- nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2).
- norise Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu).
- iestatīšana darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei; iestādīšana
- palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
- Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks)
- piedalīšanās darbošanās kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.)
- piedalīties darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.)
- uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2).
- mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
- mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
- velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
- praenumerando Darījumos lietots apzīmējums, lai izteiktu, ka samaksai jānotiek sākumā.
- darība Darījums, pasākums; rīcība.
- teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
- nodarboties Darīt kādu darbu; nodoties kādam darbam, pasākumam.
- taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1).
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt).
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1).
- izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
- pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties.
- kolofons Dati grāmatas beigās par iespiešanas vietu, gadu, iespiedēja vārdu utt.; mūsdienās šī informācija parasti atrodas grāmatas sākumā.
- hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji
- aukstā sāknēšana datora iedarbināšana, sākot ar barošanas sistēmas ieslēgšanu un operētājsistēmas ielādi
- sākumvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas sākumu; bet dažās programmās var būt arī atšķirīgas funkcijas
- zaļdatorika Datoru izgatavotājfirmu pakāpeniska virzība uz energoekonomijas pasākumu veikšanu, izstrādājot sistēmas un aparatūru.
- pakešu atstarpe datoru tīklos laika intervāls starp vienas paketes nosūtīšanas (saņemšanas) beigām un nākošās paketes nosūtīšanas (saņemšanas) sākumu
- asinhronais režīms datu apstrādes vai pārraides veids, kad katras konkrētas operācijas izpilde sākas pēc iepriekšējās operācijas beigu signāla saņemšanas
- izsaukuma ventilis datu ieraksts mikroprocesora reģistrā vai atmiņā, kas satur apakšprogrammas, subrutīnas vai procedūras sākuma adresi un citus parametrus; kā arī ir uzdota vienīgā atļautā sākuma adrese un tas ir starpposms vadības nodošanai attiecīgajai programmatūras struktūrvienībai
- iesākums Datu pārraidē - ziņojuma sākuma daļa, kurā ir vadības informācija, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojuma tipu un tā prioritātes līmeni.
- startstopa režīms datu pārraides asinhronais režīms, kuru izpildot pārraides sākums un beigas tiek noteiktas ar start- un stopbitiem
- datu iekapsulēšana datu pārraides tīklu protokolos - kadra konstruēšana, pievienojot datu paketei papildus vadības informāciju (sākuma un beigu norobežotājus, kadra pārbaudes sekvenci u. c.)
- aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
- neapoliešu skola daudzi komponisti 17. gs. beigās Neapolē kompozīcijā novērsās no florenciešu pasāktā "reprezentatīvā stila", pievēršot vairāk vērības noapaļotām ārijām un atstājot novārtā rečitatīvu izstrādāšanu starp ārijām
- Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda.
- Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
- Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone.
- Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē.
- Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava.
- Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte.
- Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka.
- Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
- Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze).
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe.
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā.
- apraktais ledus dažāda biezuma un lieluma nekustīgs ledus, kas sākumā atradies zemes virspusē un vēlāk nosegts ar nogulumiežiem
- psiholoģiskais karš dažāda veida propagandas pasākumi, lai mazinātu naidīgas valsts iedzīvotāju pretošanās gribu
- navābs Dažādu Indijas muhamedāņu valdnieku tituls, sākumā augstu valdības ierēdņu tituls lielmogula valstī.
- degls Dažādu krāsu salikums, kuru vidū ir melns, melnraibs (visvairāk par cūkām, sivēniem); sākotnējā nozīme - tāds, kam ir apdegumi, apdedzis; dagls.
- konservācija Dažādu līdzekļu un pasākumu kopums, ar kuru nodrošina asins, audu u. tml. uzglabāšanos.
- neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms.
- jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms.
- iesildīšanās Dažādu manevru, paņēmienu un darbību atkārtošana pirms starta, lai labāk uzsāktu sacensības.
- demogrāfiskā efektivitāte dažādu pasākumu un programmu īstenošanas efekts, bieži ģimenes plānošanas programmas efekts vai specifisku kontraceptīvo līdzekļu ietekme uz iedzīvotāju skaita pieaugumu vai samazinājumu
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms.
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- Vindava Dažos dokumentos minēts Ventspils nosaukums (19. gs. un 20. gs. sākumā).
- topocentriskās koordinātas debess ķermeņa stāvoklis koordinātu sistēmā, par kuras sākumpunktu izraudzīta novērošanas vieta
- ziemas saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas ziemas saulgriežos; tas iestājas ap 21. decembri, un tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena
- plastiskā (neelastiskā) deformācija deformācija, kurā pēc slodzes noņemšanas deformētais ķermenis neatgūst sākotnējo formu un izmērus
- deģenerescence Deģenerācijas sākuma stadija.
- žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu
- diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji - skaņuplašu) pavadījumā.
- Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē
- deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju
- decuma Desmitā daļa, Romas fiska ienākums no valsts zemēm, ko sākumā ņēma graudā, parasti 1/10 ražas, bet vēlāk ļāva arī izpirkt naudā.
- elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu.
- jaungramatiķi Diahroniskās valodniecības virziena pārstāvji 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā, kuru galvenie principi - vēsturiskums un psiholoģisms; virziens aizsākās Leipcigas universitātē.
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- dīžāt Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžļāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžļoties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžot Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- nodīdzināt Diedzēt, likt dīgt, sākt augt.
- pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru; vakara sākuma daļa; pievakare; laiks pēc pulksten 3 pēcpusdienā.
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos).
- strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
- presbirojs Dienests, ko izveido žurnālistu informēšanai kādu lielu pasākumu rīkotāji.
- vācu aitu suns dienestu suņu šķirne, ko sākumā izmantoja aitu ganāmpulku uzraudzīšanai; mūsdienās izmanto par redzes invalīdu pavadoni, policijā, glābšanas darbos u. c.
- dīgšanas ilgums dienu skaits no sēklas diedzēšanas sākuma līdz tās izdīgšanai
- para- Dienvidamerikas vietu, īpaši upju nosaukumos vārdu sākumā nozīmē: lietus, daudz ūdens, liela upe.
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
- Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m
- Pta Dievs seno ēģiptiešu reliģijā; sākotnēji (3. gt. p. m. ē.) uzskatīts par mākslas un amatu aizbildni.
- Košī problēma diferenciālvienādojuma atrisinājuma atrašana, ievērojot dotos sākumnosacījumus
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti
- dīgļaizmetnis Dīglis attīstības sākuma posmā.
- nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
- sākumdirektorijs Direktorijs, kas piekārtots lietotāja kontam, no kura tas uzsāk darbību un kurā tas glabā savas datnes.
- aliterācija Disfāzijas veids, kurā slimnieks lieto vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu līdzskani.
- pusaugstais diskdzinis diskdzinis, kura augstums ir puse no sākotnējā firmas _IBM_ personālo datoru diskdziņu augstuma, kas bija 3 collas
- starta disks disks, kurā ir sistēmas apslēptās datnes un datne _COMMAND.COM_, kas nepieciešama datora darbības uzsākšanai
- moderators Diskusijas, programmas, pasākuma vadītājs.
- darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas.
- Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu.
- aizsākts Divd. --> aizsākt.
- daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu.
- robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību
- malkasjancis Divmastu burukuģis 19. gs. un 20. gs. sākumā, kas gk. no Vidzemes jūrmalas pārvadāja kokmateriālus līdz Rīgai un Pēterpilij.
- fāžu nobīde divu vienāda perioda sinusoidālu funkciju sākuma fāžu starpība
- fāžu diference divu vienādas frekvences sinusoidālu svārstību sākuma fāžu savstarpēja nobīde kādā laika momentā, piem., strāvas stipruma un sprieguma acumirklīgās vērtības nobīde maiņstrāvai
- iesmidzināšanas apsteidzes leņķis dīzeļmotora kloķvārpstas pagrieziena leņķis no degvielas iesmidzināšanas sākuma cilindrā līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu
- Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu
- parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru
- Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas.
- viscerālisms Doktrīna, ka visām slimībām ir sākums iekšējos orgānos.
- rindkopa Dokumenta daļa, kas tekstapstrādes procesā sākas ar vienu speciālu rindkopas zīmi un beidzas ar otru.
- iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns; nodomātais pasākums.
- jaunmītisms Domāšanas veids un literārais virziens, kas 19. gs. 2. pusē un 20. gs. sākumā uzsāka mēģinājumus atjaunot mītisko domāšanu un mītisko pasaules uztveri.
- Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES.
- Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas.
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
- reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
- mest Dot (ko) kopējam pasākumam; arī ziedot.
- mest kolekti Dot (ko) kopējam pasākumam.
- mest naudu dot naudu kopējam pasākumam
- sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
- griezt ilksis atpakaļ doties atpakaļ; pārtraukt ko, sākt ko citu
- malajalu valoda dravīdu valodu saimes valoda, rakstu pieminekļi no 10. gs. sākuma, lieto vienu no indiešu rakstu paveidiem
- iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt.
- autentificēšana drošības pasākumi sakaru sistēmas aizsargāšanai pret nesankcionētu ziņojumu pārraidi
- jumis Druvu auglības dievība (arī ar lielo sākumburtu).
- Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
- Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem.
- bada dzeguze dzeguze, kas sāk kūkot ļoti agri pirms lapu plaukšanas
- rondo Dzejas forma (rondeles variants), kurā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- anacikls Dzejas pants, kas lasot no sākuma un beigām tāpat saprotams kā otrādi lasot.
- klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
- Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus.
- meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā.
- tautogramma Dzejolis, kurā visi vārdi vai rindas sākas ar vienu un to pašu burtu.
- pentacrinus Dzeloņādainu jūras dzīvnieku ģints, sastopami sākot ar triasu līdz tagadnei, sevišķi juras nogulumos.
- Huanhe Dzeltenā upe, otra lielākā upe Ķīnā, garums - \~5460 km, sākas Tibetas austrumu daļā >4000 m vjl., liec lielu loku uz ziemeļiem caur Iekšējo Mongoliju un ietek Dzeltenajā jūrā, bieži pārplūst.
- Vāveres ezera purvs dzērvenāju liegums 1977.-1999. g., platība - 165,5 ha, šī dabas lieguma sākotnējais nosaukums
- priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
- saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); teicējs (2).
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
- iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu).
- riņķa dziesma (tekstā) dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie
- romaneska Dziesmiņa, kuras melodiju kopš 17. gs. sākuma bieži lietojuši daudzi sonatu un kantātu komponisti.
- tineklis Dzijas šķetere, kas iesākta tīt.
- sieviešu dzimte dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti
- uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā.
- iekūlības Dzīres kuļamam laikam sākoties, ar nolūku sargāt riju un pārējās saimniecības ēkas pret ugunsgrēku.
- hiroteriji Dzīvnieki, kas dzīvojuši paleozoja beigās un mezozoja sākumā; pazīstami tikai pēc pēdu nospiedumiem, kas līdzīgi cilvēka rokas nospiedumam.
- mazulis Dzīvnieks savas attīstības sākuma posmā.
- tafocenoze Dzīvnieku (arī augu) kopums apbedīšanas sākotnējā stadijā, pirms to mineralizēšanās.
- Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos.
- regtaims Džezā - ritmiski uzsvērta, asi sinkopēta muzicēšana (viena no džeza sākotnējām formām).
- kūldžezs Džeza mūzikas stils, kam raksturīgs mierīgs, atturīgs skanējums; radās 20. gs. 50. gadu sākumā.
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. sākumā ASV dienvidu štatos; polifonisks, improvizatorisks spēles veids, vienkāršs ritms; noteikts orķestra instrumentālais sastāvs.
- Ādams Kadmons ebreju mistiskajā tradīcijā - jau pirms laika sākuma pastāvošais ideālā cilvēka prototips, kas sevī ietver gan materiālās, gan garīgās pasaules līdzību
- Hadrianopolis Edirne - pilsēta Turcijā, tās sākotnējais nosaukums.
- Gonkūru akadēmija Edmona Gonkūra dibināta apvienība, kas publisku darbību uzsāka 1902. g.
- mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811.
- osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos.
- Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie.
- Nuns Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, pirmatnējo ūdeņu, pasaules okeāna un sākotnējā haosa personifikācija.
- Ptahs ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, sākotnēji kā visa esošā radītājs, vēlāk mākslas un amatu aizbildnis; Pta
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
- Šu Ēģiptiešu mitoloģijā - starp debesīm un zemi esošā gaisa dievs, viens no Visuma pirmsākumiem un pirmelementiem, viens no mirušo tiesas kolēģijas locekļiem.
- Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole
- osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos.
- galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
- eirobudžets Eiropas Savienības budžets, kas ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, kurus Eiropas Savienība īsteno viena gada laikā.
- EMU Eiropas Savienības ekonomiskā un monetārā ūnija (angļu "Economic and Monetary Union"), darbību uzsāka 1999, kopējo valūtu (eiro) ieviesa 2002.
- pirmbalti Eiropeīdā tipa cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā 3. gt. beigās un 2. gt. sākumā p. m. ē., bija auklas keramikas kultūras pārstāvji un piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
- pamest līkumu Ejot vai braucot neizmantot īsāko ceļu.
- ekotehnoloģija Ekoloģiskā inženierija - inženiertehniskie pasākumi, kas nodrošina enerģētisko ieguldījumu samazināšanu.
- reizulis Ekonomikas zinātnē - pieņēmums, ka ieguldījumi, piem., jaunā ražotnē, stimulēs arī nacionālā ienākuma pieaugumu, kas vairākkārt pārsniegs sākotnējo ieguldījumu.
- ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu
- apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_
- eksportbaļķis Eksportam noderīga koka stumbra (parsti priežu, egļu) labākā apakšējā daļa, garumā sākot no 5,5 m
- protonefrīdiji Ektodermālas izcelsmes zaroti kanāli parenhīmā, kas sākas ar īpašu zvaigžņveida (terminālo) šūnu, kuras iekšienē ir skropstiņu pušķis.
- autoekzematizācija Ekzēmas izplatīšanās sākumā lokāli un vēlāk daudz plašāk no norobežotā ekzēmas centra.
- elastāns Elastošķiedra, kas veidota no vismaz 85% masas segmentēta poliuretāna un kas pēc trīskāršas izstiepšanās tūlīt atgūst sākotnējo garumu.
- stara atpakaļgājiens elektronu kūļa strauja refrakcija pēc rindas izvērses pabeigšanas uz nākamās rindas sākumu
- elzevīrs Elzevīra burti - burti, kurus izveidojuši ievērojamie holandiešu grāmatu iespiedēji un izdevēji Elzevīri (16. gs. beigas - 18. gs. sākums).
- embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu
- hipotaksija Emocionāls saskaņas stāvoklis hipnozes sākumā starp slimnieku un hipnotizētāju.
- pervēt vaļā enerģiski iesākt
- ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko)
- vasot Enerģiski sākt strādāt.
- ekforija Engrammas atjaunošana atmiņā, atkārtojot sākotnējo stimulu.
- Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi.
- remedello kultūra enolīta un agrā bronzas laikmeta kultūra (3. gt. p. m. ē. beigas - 2. gt. p. m. ē. sākums) Ziemeļitālijā
- divgalvainais ērglis ērglis ar divām galvām; iesākumā likts vācu-romiešu (austriešu) ķeizaru un krievu caru ģerboņos
- krenācija Eritrocītu sarukšana, ko panāk, pakļaujot tos gaisa ietekmei vai ievietojot hipertoniskā nātrija hlorīda šķīdumā; to izskats sāk atgādināt zobratu.
- PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
- Anninga Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - mēness personifikācija, kas sākumā bijis cilvēks.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
- Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos.
- Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi.
- reevakuācija Evakuēto iedzīvotāju, uzņēmumu, iestāžu, īpašuma atvešana atpakaļ sākotnējā atrašanās vietā.
- Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe.
- Isaku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 6,0 ha; Isaka ezers; Isāka ezers
- Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers
- Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers
- prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo
- triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu.
- Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi.
- koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
- kopiholds Feodāli atkarīgo zemnieku nomas saimniecību pamatforma Anglijā viduslaiku beigās un jauno laiku sākumā.
- Livonija Feodālu valstiņu konfederācija Baltijā, kurā ietilpa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un 3 bīskapijas; likvidēta Livonijas kara sākumā.
- muižas tiesa feodāļa (muižas īpašnieka) tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm; Latvijas teritorijā pastāvēja no 14. gs. līdz 19. gs. sākumam
- karodziņš Fiksēta bitu secība, kas paredzēta kadra sākuma un beigu iezīmēšanai.
- rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
- antitrinitāriji Filoloģijā virziens 19. gadsimteņa sākumā, kas atzina, ka Homēra dzejas cēlušās no viena autora; ūnitāriji.
- ūnitāriji Filoloģijā virziens 19. gadsimteņa sākumā, kas atzina, ka Homēra dzejas cēlušās no viena autora.
- demiurgs Filozofijā - radošais elements, radošais sākums; teoloģijā - Dievs kā pasaules radītājs.
- monisms Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- pirmmatērija Filozofiskajā alķīmijā sākotnējā matērija, kas eksistēja pirms pasaules radīšanas.
- pirmviela Filozofiskajā alķīmijā sākotnējā matērija, kas eksistēja pirms pasaules radīšanas.
- mahisms Filozofiskās domas virziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālās institūcijas izsniedz vietējām institūcijām ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo institūciju līdzekļi.
- virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma
- standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā
- personālais dators "Apple II" firmas "Apple"personālo datoru saime, kas tiek uzskatīta par mikrodatoru attīstības pirmsākumu un ko plaši lietoja skolās un sadzīvē
- efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
- elektriskā caursite fizikāls process, kad neliels skaits sākuma brīvo lādiņnesēju izraisa to strauju vairošanos; notiek lielas intensitātes elektriskajā laukā
- vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi
- sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- apsargājamais objekts fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi
- bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
- iezīme fizisks ieraksts ārējā datu vidē, kas nosaka sējuma vai datnes sākumu, iezīmi ieraksta apkalpojošā rutīna
- flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai.
- florīns Florences 13. gs. zelta monēta, pēc kuras parauga daudzas Eiropas valstis sāka kalt zelta, vēlāk arī sudraba monētas.
- protēze Fonētikā - segmenta pievienošana vārda sākumā.
- pārīsums Fonētiska kvalitāte, kas norāda, ka skaņa ir īsāka par īsu skaņu.
- epentēze Fonētisks process; skaņas iespraudums vārdā, kurā sākotnēji tās nav bijis.
- programmēšanas valoda formāla valoda, kas kalpo datora programmu aprakstam. Ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām
- Ciolkovska formula formula, kas izsaka raķetes beigu ātruma atkarību no tās sākuma ātruma, sadegšanas produktu izplūdes relatīvā ātruma, raķetes korpusa masas un kopējās degvielas masas kustības sākumā
- kalamiti Fosili kosveida augi, izskatījās kā 10-12 m augsti koki, auga galvenokārt tropu zonā; bija izplatīti no karbona sākuma līdz perma perioda beigām.
- konētabls Francijā no 13. gs. sākuma līdz 17. gs. - armijas virspavēlnieks.
- gabelle Francijā sākumā nodokļi vispār, tad - nodokļi no precēm un pārtikas līdzekļiem, no 16. gs. - sāls nodoklis.
- monarhomahi Francijā un citās Rietumeiropas zemēs 16. gs. un 17. gs. sākumā - rakstnieki, kas vērsās pret absolūtismu.
- federāti Francijas buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gs. beigās - brīvprātīgie, kas revolucionāro cīņu sākumā devās uz fronti un sevi tā sauca sakarā ar to, ka viņu lozungs bija Francijas apvienošana uz komūnu revolucionārās brālības pamatiem.
- sillon Franču katoļu kustība un apvienība ticības un cilvēku sabiedrības labā, 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- ministeriāli Franku valstī sākumā augstākās amatpersonas karaļa galmā, vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvji valsts novados.
- epigrāfs Frāze vai citāts (daiļdarba vai kādas tā daļas sākumā) temata vai temata risinājuma raksturošanai.
- Faberžē nams G. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmums, kurā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pēterburgā darināja izsmalcinātus zelta un emaljas izstrādājumus, gk. galma vajadzībām.
- jaungads Gada pirmā diena; gada sākums.
- samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
- gs. sāk. gadsimta sākums
- ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
- vecā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas; Jūlija kalendārs
- Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs
- jaunā stila (arī Gregora) kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma
- vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu.
- mācību gaisakuģis gaisakuģis pilotu sākumapmācībai un lidotāju trenēšanai, kas aprīkots ar dubultu vadības ierīču sistēmu, lai varētu pilotēt studentpilots un pilots instruktors
- gadskārtas agrīnā koksne gaišā un irdenā koksnes gadskārtas iekšējā daļa, kas veidojusies veģetācijas perioda sākumā
- švītrēties Gaišam kļūt, sākties (dienai).
- švītroties Gaišam kļūt, sākties (dienai).
- šķērsotās spirālveida galaktikas galaktikas, kurām ir izstiepts centrālais sablīvējums, t. s. šķērsis, kura galos sākas spirālzari
- melnsimtnieks galēji reakcionāru organizāciju biedrs 20. gs. sākumā Krievijā
- capo Galva, sākums.
- galvas tiesu galvas garumu (garāks, īsāks nekā citi)
- par galvas tiesu Galvas garumu (garāks, īsāks nekā citi).
- matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (piemēram, kādā nozarē, pasākumā).
- mājaslapa galvenā tīmekļvietnes lapa, sākumlapa
- pamatapstrādāšana Galvenā, arī sākotnējā apstrādāšana; pamatapstrāde.
- pamatapstrāde Galvenā, arī sākotnējā apstrāde.
- Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
- Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā
- pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piemēram, dejā).
- pamats Galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais.
- foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk.
- ilgtermiņa aizdevums galvenokārt paredzēti kapitālieguldījumiem vai citiem mērķiem ar ilgāku kreditējamā pasākuma atmaksāšanas termiņu; var piešķirt arī obligāciju veidā, ķīlu zīmēs utt.
- Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.).
- Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
- Kemijoki garākā upe Somijā (somu val. _Kemijoki_), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
- špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai.
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- abecedārijs Garīgas dziesmas, kuru panti sākas ar burtiem alfabēta kārtībā.
- Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas
- organizēt Gatavot, rīkot (piemēram, pasākumu, kādu darbību).
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
- dasataisīties Gatavoties uzsākt kādu darbu.
- Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
- Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
- Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
- Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
- Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
- Juglas kanāls Gaujas-Daugavas ūdensceļš, ko izbūvēja 20. gs. sākumā koku pludināšanai.
- tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- iegavēnis Gavēņa laika sākums.
- gavēnis Gavēņa laiks pirms Lieldienām, sākas Pelnu dienā.
- promoters Gēna struktūrelements, ar ko sākas attiecīgā gēna teksts.
- pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā.
- avikula Gliemju ģints, izplatīta siltās jūrās, sākot no silūra līdz mūsdienām.
- gļotēt Glumēt, sākt pārklāties ar gļotām.
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
- govs norauj pienu govs sāk dot mazāk piena
- aulakogēns Grābenam līdzīga ieplaka platformās; dziļumā vairāki km, garums - vairāki simti km, platums - desmitiem km; veidojas visbiežāk platformu attīstības sākuma stadijās.
- viesugrāmata Grāmata ar sākotnēji neaizpildītām lapām tukšām tabulām, kur viesi ieraksta savu vārdu vai izsaka pateicību, vēlējumu.
- izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās.
- gaisakuģa formulārs grāmata, ko sāk aizpildīt, būvējot gaisakuģi, un beidz ar ierakstu par tā norakstīšanu; ieraksta visus notikumus ekspluatācijas laikā
- liber Grāmata, resp. katrs lielāks sacerējums, sākumā uz vaska galdiņiem, vēlāk uz pergamenta; viduslaikos arī kāda sacerējuma lielākā daļa.
- ievadraksts Grāmatas sākumā iespiestais patstāvīgais raksts, kas raksturo publicējamo materiālu vai tā utoru.
- nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
- grāmatvedības kontu atvēršana grāmatvedības kontu nosaukumu piešķiršanas procedūra ar sākuma saldo nozīmi (ja tādi atrodas)
- izmaksu princips grāmatvedības pamatnostādne: iegūtie līdzekļi un saņemtie pakalpojumi sākotnēji jānorāda atbilstīgi to iegādes vai ražošanas izmaksām
- apgrozījumu pārskats grāmatvedības uzskaites reģistrs, kurā uzrāda debeta un kredīta apgrozījumus pārskata periodā, kā arī sākuma un beigu atlikumus
- kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem.
- četverka Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 18. gs., 19. gs. un 20. gs. sākumā - 6,55942 litri.
- osmina Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 104,95 litri.
- grūzdināt Grauzdēt, cept; panākt, ka sāk gruzdēt.
- protopepsija Gremošanas procesa sākumposms, piem., cietes sašķelšana ar siekalām.
- kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot.
- kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust.
- sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam; senie grieķi.
- krāsis Grieķu gramatikā viena vārda beigu patskaņa savilkums ar sekojošā vārda sākuma patskani.
- kolometrija Grieķu metrikā garāku strofu iedalīšana īsākās daļās jeb locekļos (kolos).
- prokatalēktisks Grieķu metrikā pants, kam sākumā atkritusi pēdas neuzsvērtā daļa.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu
- Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles.
- Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja
- Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās
- Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne).
- hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs
- Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
- Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt
- Erots grieķu mitoloģijā - mīlas dievs, dievietes Afrodītes dēls, kurš līdzās Haosam, Gajai un Tartaram ir viens no četriem kosmogoniskajiem pirmsākumiem
- Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu.
- Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu
- Hermejs grieķu mitoloģijā - sākumā lopkopju un ganu dievs, vēlāk Olimpa dievu vēstnesis, arī tirdzniecības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilda Merkurs
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
- Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku.
- Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai
- Atīds grieķu mitoloģijā - zemes auglības dievs, kura kults ir saistīts ar pavasara nāves un atdzimšanas svētkiem, kas sākotnēji radušies Frīģijā
- Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā
- Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā
- Haoss Grieķu mitoloģijā un Hēsioda poēmā "Teogonija" - pirmsākums, kas pastāvēja pirms pasaules radīšanas.
- kristus Grieķu vārds, kas atbilst vārdam mesija; sākotnēji to attiecināja uz Jēzu no Nācaretes, bet vēlāk tas sāka funkcionēt vairāk kā Jēzus vārds un nevis tituls.
- iegriešanās Griezējinstrumenta iedziļināšanās apstrādājamā ķermeņa materiālā apstrādes procesa sākumposmā, līdz griezējasmens sāk veidot apstrādāto virsmu.
- kritiskais grodums grodums, kuru palielinot, sāk samazināties dzijas vai pavediena stiprība
- fundus Gruntsgabals kā dzimtsīpašums senā Romā, sākotnēji 2 jūgeru (ap 0,5 ha) lielumā.
- slēgta grupa grupas organizācijas veids kurā no tās sākuma līdz beigām piedalās vieni un tie paši dalībnieki, kas nodrošina augstāku konfidencialitātes pakāpi, lielāku psiholoģisko drošību un uzticēšanos, nemainīgais dalībnieku sastāvs ļauj ievērot iepriekš izstrādātā tematiskā plāna secīgumu
- supergrupa grupas, kuru dalībnieki jau pirms kopīgās darbības uzsākšanas guvuši ievērību citās grupās vai arī individuāli
- grūtniecības iestāšanās grūtniecības sākšanās
- ingiloji Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Abhāzijas Republikā, lielākā daļa - musulmaņi (šiīti; kopš persiešu iebrukuma XVII gs. sākumā).
- Boči Gruzīnu mitoloģijā - dievs, kas valda septiņos Kaukāza kalnu grēdas atzaros, sākotnēji bija auglības dievs un dzīvnieku aizgādnis.
- ļekstēt Gurt, sākt pagurt.
- tikt pie kāda gala gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā); tikt skaidrībā (par ko)
- tikt pie gala gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā); tikt skaidrībā (par ko)
- jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts
- sfingomielinoze Ģeneralizēta pārmantota fosfatīdu tezaurismoze agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas pirmajos dzīves mēnešos.
- filoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī visas ģenētiska materiāla un tā elementu pārvērtības, sākot ar ģenētiskā materiāla pārkombinēšanos dzimumvairošanās procesā un mutācijām un beidzot ar ģenētiskā sastāva pārmaiņām populācijās.
- austrumu garums ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz austrumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna)
- rietumu garums ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna)
- Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- tīringi Ģermāņu cilšu grupa, kas 5. gs. sākumā Elbas un Donavas augšteces baseinā nodibināja karalisti; 531. g. to iekaroja franki un sakši.
- juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi.
- alemaņi Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
- markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā.
- heruski Ģermāņu cilts; m. ē. sākumā dzīvoja Vezēras upes vidusteces apvidū; 4. gs. m. ē. to pakļāva romieši un tā saplūda ar sakšiem.
- frīzi Ģermāņu tauta, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Ziemeļjūras piekrasti.
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
- Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu
- šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā līdz 20. gadsimta sākumam); amata rullis.
- ģimenes dzīves cikls ģimenes dzīves nozīmīgākie posmi; parasti: laulāto kopdzīve līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu audzināšana līdz pēdējā bērna patstāvīgas dzīves sākumam, vēlīnā laulāto kopdzīve divatā
- Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977.
- allo Hallo - telefona sarunas sākumā lietots izsauksmes vārds.
- Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina.
- makrospora Heterosporaugu sievišķā gametofīta sākotnējā šūna; megaspora.
- mikrospora Heterosporaugu vīrišķā gametofīta sākotnējā šūna, kas turpmāk veidojas par ziedputeksni.
- Daugavpils hidroelektrostacija hidrotehnikas būves projekts Daugavas hidoelektrostaciju kaskādē, kuras projektēšana tika uzsākta 20. gs. 70. gados, 1979. g. tika uzsākti celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1986. g. tika uzsākta kampaņa presē par šī projekta kā ekoloģiski un ekonomiski neattaisnojamās būves celtniecības pārtraukšanu
- lejupejošā programmēšana hierarhiska programmas izstrādāšanas metode, kuru izmantojot programmēšanu sāk ar vispārējiem priekšrakstiem un pakāpeniski tos detalizē, veidojot apakšprogrammu kopu
- saknes direktorijs hierarhiskas datņu sistēmas sākuma direktorijs, no kura atzarojas dažādi direktoriji un apakšdirektoriji
- psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā pasākumus psihisko slimību novēršanai.
- radiācijas higiēna higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
- Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā
- lokapalas Hindu mitoloģijā - debespušu dievības un sargi, sākotnēji mītos pieminēti četri, bet vēlāk to skaits pieaug līdz astoņiem.
- Dhanvantari Hindu mitoloģijā - dievu dziednieks, acīmredzot sākumā identificēts ar sauli, "kas virzās pa loku".
- Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
- Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu.
- Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu.
- kala Hinduisma metafizikā Lielais Laiks jeb Mūžība, ko uztver kā augstāko kosmisko principu jeb sākotnējo esību.
- om Hinduisma svētvārds, ar ko sākas lūgšana un kas atrodas grāmatas sākumā un beigās.
- dekreolizācija Hipotētiska parādība (notikums), kad pēc ilgāka laika kreoliskā valoda atgūst savu sākotnējo pirmspidžina valodas stāvokli.
- fibrīnglobulīns Hipotētiska viela, kas it kā varēja rasties asins sarecēšanas procesā, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem.
- probionti Hipotētiskas dzīvības sākuma formas, pusbūtnes.
- rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu).
- fibrīnferments Hipotētisks ferments, kas kalpoja asins sarecēšanas parādību skaidrošanai, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem.
- Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu.
- Lielais Sprādziens hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta (iespējamie sākuma izmēri 10^-35^ m, blīvums 10^97^ kg/m^3^) izveidojies Visums; Visuma attīstības sākumposms pirms aptuveni 10-15 miljardiem gadu
- elzevīras Holandiešu grāmatu iespiedēju Elzevīru (16. gs. beigas - 18. gs. sākums) izdoti iespieddarbi.
- neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi.
- ortodromiskais kurss horizontāls leņķis starp nosacīta meridiāna (piemēram, maršruta sākuma punkta ģeogrāfiskā meridiāna) ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu
- tīmiskā makroģenitosomija hormonāli traucējumi primāra aizkrūtes dziedzera audzēja gadījumā: aptaukošanās, pārmērīgi attīstīta muskulatūra, dzimumorgānu hipertrofija; slimība sākas agrā bērnībā
- intensīvais hortikulturālisms hortikulturālisms, kas raksturīgs ar līdumu līšanu, kuri tiek izmantoti īsāku vai garāku laiku, pēc tam pārceļot aktivitātes uz citu vietu
- duplikācija Hromosomu pārveide, kāda hromosomas iecirkņa (sākot no viena nukleoīda līdz vairākiem gēniem) dubultojums.
- gusani Husani - Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem.
- Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba.
- Tilža Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 40 km, kritums - 30 m, sākas Ploskenas purva ziemeļrietumu malā.
- centrifugālisms Ide pirmdzejā ievērota tendence vārdu izkārtojumā rindā: īsākie vārdi atradās rindas sākumā, garākie - rindas beigās.
- darī Ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, 9. gs. b. - 16. gs. sāk. persiešu, tadžiku u. c. irāņu literārā valoda, vēlāk izveidojās 3 varianti: literārā persiešu valoda, literārā tadžiku valoda un literārā darī (saukta arī fārsī-kābulī), oficiālā valoda (līdzās puštu) Afganistānā, lieto arābu rakstu.
- atgriezenisks process idealizēts teorētisks termodinamisks process, kurā sistēma var nonākt no beigu stāvokļa sākumstāvoklī, atgriežoties pa to pašu ceļu kā tiešajā procesā, tikai ejot pretējā virzienā
- ēģiptiešu raksts ideogrāfisks raksts, viena no senākajām raksta sistēmām pasaulē; sākotnēji - hieroglifu raksts, no kura attīstījās ātrraksta veidi
- eritromēlija Idiopātiska ādas atrofija; sarkanvioleta marmorizēta āda, sākumā tajā veidojas mezgliņi, vēlāk mīklveida konsistences infiltrāti, kas pāriet hroniskā atrofijā.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- iežverkstēties Iečīkstēties, sākt čīkstēt, vēkšķēt.
- susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; arī žāvēt.
- ņemt galvā (arī prātā) iedomāties, sākt domāt (ko)
- ņemt prātā (arī galvā) iedomāties, sākt domāt (ko)
- samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot.
- samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u.tml.) - par vairākiem, daudziem.
- autoserviss Iedzīvotāju automobiļu apkalpošanas iestāžu un pasākumu kopums.
- se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
- nākt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, sākt aptvert, kur kādu meklēt, kā noskaidrot vajadzīgo
- uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli; sākt darboties.
- iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot); uzzināt (ko).
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
- saņemt (arī paņemt) (vadību, varu) savās rokās iegūt varu; sākt valdīt
- ieputroties Iejaukties (riskantā pasākumā).
- attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
- iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
- paliekošā deformācija iekārtu, to mezglu vai detaļu deformācija, kas pilnībā neizzūd, beidzoties deformējošo spēku iedarbībai, un paliekoši izmaina sākotnējo formu un/vai izmērus
- aizkukoties iekliegties; sākt kūkot un pārtraukt kūkot
- iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
- ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
- ielavīties Iekļūt ar viltu (kādā kolektīvā, pasākumā).
- ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties.
- iepeņķēties Iekļūt nepatikšanās; iesaistīties (kādā nevēlamā pasākumā).
- aizņurīt iekost, sākt ēst, bet nepabeigt.
- duguliani Iekšējās Mongolijas (Ķīnā) mongoļu - aratu demokrātiska atbrīvošanās kustības dalībnieki 19. gs. 2. p. - 20. gs. sāk.
- iebīties Iekšēji sākt baidīties.
- NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām.
- iegarēties Iekurties, sākt kārtīgi degt.
- ievēdināties Iekustēties, sākt šūpoties.
- ievējoties Iekustēties, sākt šūpoties.
- iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
- ieļauties Ielaisties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha.
- apmauties Iemauroties, sākt maurot.
- iepēkšties Iemesties un sākt izplatīties.
- aizdzirkstēties Iemirdzēties, sākt spīdēt.
- paņemties Ieņemties, pasākt.
- izlietotais iepakojums iepakojums vai iepakojuma materiāls, kas nav izmantojams tā sākotnējam uzdevumam un kvalificējams kā atkritumi
- atkārtoti lietojamais iepakojums iepakojums, kuru var izmantot atkārtoti tā sākotnējam uzdevumam
- paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.).
- plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība; attiecīgais teksts, dokuments.
- satikšanās Iepriekš noteikta kuģu vai kuģu vienību sastapšanās noteiktā jūras (okeāna) rajonā noteiktā laikā, norādot pienākšanas kursus un savstarpējas atpazīšanas pasākumus.
- fotosesija Iepriekš plānots pasākums, kurā fotogrāfs uzņem attēlu sēriju ar cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- vārda robeža iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā)
- pirmējais Iepriekšējais; sākotnējais.
- zilbes robeža iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā)
- prevencija Iepriekšēji izsargāšanās pasākumi.
- sistēmas inicializācija iepriekšēju darbību komplekss, kuru jāveic pirms operētājsistēmas vai kādas citas sarežģītas programmas palaišanas, piemēram, dažādu skaitītāju, adrešu un indikatoru iestādīšana sākuma stāvoklī, kā arī citi sagatavošanas darbi
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
- iemodēties Ierast, iesākt (ko lietot, darīt).
- izmest enkuru ierasties un iekārtoties uz īsāku vai ilgāku laiku; apmesties, palikt uz dzīvi (kur)
- nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
- aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt.
- demodifikators ierīce datorā, kas pārveidoto kodu atjauno sākotnējā, izejas veidā
- katapulta Ierīce sākuma ātruma piešķiršanai (piemēram, lidaparātam, torpēdai).
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu
- repetīcija Ierīce, kas klavieru āmuriņu atgriež sākumstāvoklī.
- žiroazimuts Ierīce, kas paredzēta, lai saglabātu izvēlāto azimuta virzienu, pēc kura sākumā bija noorientēta tā galvenā ass, kā arī lai izmērītu objekta pagriezienu leņķus ap vertikālo asi.
- ugunsdrošības sistēma ierīces un pasākumi ugunsnelaimes novēršanai, signalizēšanai, ugunsgrēka dzēšanai vai lokalizācijai
- ierīcība Ierīkošana, iekārtošana; pasākumu kopums (kā) ierīkošanai, iekārtošanai.
- gals Ierobežojums, sākums un beigas (piemēram, laikā un telpā).
- pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri
- pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri
- saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti
- sabuntot Ierosināt (vairākus, daudzus) sacelties, sākt nemierus.
- aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
- iniciēt Ierosināt; uzsākt.
- ierūdīt Ierūdināt - panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kādā notikumā, pasākumā u. tml.).
- iekļaut Iesaistīt (cilvēku, piemēram, kolektīvā, pasākumā).
- ieķezēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķibelēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- iepiņķerēt Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- iepīt Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
- iedoties Iesaistīties (kādā darījumā); saistīties (ar kādu) kopējos pasākumos, darījumos.
- sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā.
- iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā).
- skriet postā (arī nelaimē) iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami
- iesalaisties Iesaistīties darījumā, pasākumā.
- pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus
- pirkt sivēnu maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus
- iesapīties Iesaistīties kādā, parasti nevēlamā, darbībā, pasākumā.
- iepiņķerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (kādā nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķeskāties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķezēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķimerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- iegramstīties Iesaistīties, tikt iejauktam (kādā pasākumā).
- aizblīst Iesāk aust.
- incipit Iesākas: teksta sākuma formula vecos rokrakstos un iespiedumos.
- uzburbuļot Iesāki burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
- saperināt iesākot perēt un neturpinot sabojāt olu.
- iestāšanās iesākšanās un turpināšanās (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu)
- atsākt Iesākt (atkal, no jauna to pašu).
- pasākt Iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt.
- aizvērpt Iesākt (domu, sarunu).
- uzjemt Iesākt (dziedāt), uzņemt (melodiju).
- sasasākties Iesākt (ko darīt) - par vairākiem, daudziem.
- iemuļļāt Iesākt (ko darīt), bet nepabeigt.
- ietaisīties Iesākt (ko darīt); sagatavoties (ko darīt).
- iecūkāt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
- ieķēzīt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
- aizsākt Iesākt (ko) lietot.
- aizsākt Iesākt (ko).
- ievērpt Iesākt (parasti domu, sarunu).
- aizadīt Iesākt adīt un uzadīt nelielu adījuma daļu.
- ieadīt Iesākt adīt, bet nepabeigt.
- iezagt Iesākt apzagt.
- iebirzīt Iesākt ar sēšanas joslu iezīmēšanu tīrumā.
- ieārdīt Iesākt ārdīt.
- aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
- ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
- uzčalot Iesākt ātri, jautri runāt un apklust.
- iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
- ieauroties Iesākt aurot un tūlīt pārstāt.
- uzaurot Iesākt aurot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot (1).
- aizaust Iesākt aust (par gaismu, dienu u. tml.).
- aizaust Iesākt aust, bet nepabeigt.
- iebalēt Iesākt balēt; mazliet, arī vietumis nobālēt.
- uzbalsnīt Iesākt balsnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, balsnīt.
- iebangoties Iesākt bangot; īsu brīdi bangot.
- uzbangot Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
- ierāties Iesākt bārties un aizrauties ar bāršanos.
- iebaukšķēties Iesākt baukšķēt un tūlīt apklust.
- iebauroties Iesākt baurot un tūlīt apklust; iemauroties.
- aizbēdāt Iesākt bēdāties.
- ieblarkšēties Iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieblarkšķēties Iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieblaukšēties Iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieblaukšķēties Iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieblāvoties Iesākt blāvot; īsu brīdi blāvot.
- uzblāzmot Iesākt blāzmot (parasti par gaismu, gaismas avotu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
- uzbrāzmot Iesākt blāzmot (piemēram, par veļu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
- ieblāzmoties Iesākt blāzmot; īsu brīdi blāzmot.
- ieblēties Iesākt blēt un tūlīt apklust.
- iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
- iebrakšēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrākšēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrākšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrāzmoties Iesākt brāzmot un tūlīt pārstāt.
- uzbrāzt Iesākt brāzt (par vēju, vētru u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt; uzbrāzties (3).
- uzbrāzties Iesākt brāzties (par vēju, vētru, u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
- aizbrēkties Iesākt brēkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebrēkties.
- iebriest Iesākt briest, nogatavoties.
- aizbrīkšēties Iesākt brīkšēt un tūlīt pārstāt; iebrīkšēties.
- aizbrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt; iebrikšķēties (biežāk).
- aizbrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt; iebrīkšķēties.
- aizbrikšēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrikšēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebruikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrīkšēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrīkstēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iešņikstēties Iesākt brīkšķēt vai brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebriukšķēties Iesākt briukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust (par Zirgu).
- aizbubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebubināties.
- iebūkšēties Iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebūkšķēties Iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebuldurēties Iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru).
- ieburbulēties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
- ieburbuļoties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
- ieburkšēties Iesākt burkšēt (1) un tūlīt pārstāt.
- ieburkšķēties Iesākt burkšķēt (1) un tūlīt pārstāt.
- uzburzgulēt Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
- uzburzguļot Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
- iedurt skatienu iesākt cieši skatīties (kur)
- iesamīties Iesākt cīkstēties, spēkoties.
- iecirpt Iesākt cirpt, bet nepabeigt.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
- aizčabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečabēties.
- iečabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt.
- iečabēt Iesākt čabēt uz īsu brīdi.
- iečabināties Iesākt čabināties un tūlīt pārstāt.
- iečakstēties Iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko).
- iečakstināties Iesākt čakstināt (1) un tūlīt pārstāt.
- iečamstēties Iesākt čāpstināt, elsot (pēkšņi, uz īsu brīdi) un apklust.
- iečarkstēties Iesākt čarkstēt un tūlīt pārstāt (parasti par vistām).
- aizčaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečaukstēties.
- iečaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt.
- aizčaukstēt Iesākt čaukstēt.
- iečēkšēties Iesākt čēkstēt un tūlīt pārstāt.
- iečerkstēties Iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečērkstēties Iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- aizčiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečiepstēties.
- iečiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust.
- aizčīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečīkstēties.
- aizķīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; iečīkstēties.
- iečīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizčinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečinkstēties.
- iečinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust.
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
- aizčirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečirkstēties.
- iečivināties Iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečūkstēties Iesākt čūkstēt un tūlīt pārstāt.
- iečukstēties Iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt.
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas).
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par šķidrumu).
- iedarboties Iesākt darboties (par mehānismu, ierīci).
- pielēkt Iesākt darboties (par motoru).
- iemostīties Iesākt darbu un pamest to nepabeigtu.
- iedārdēties Iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem); īsu brīdi dārdēt.
- iedārdēties Iesākt dārdēt (par skaņu); īsu brīdi dārdēt.
- uzdārdināt Iesākt dārdināt un pabeigt.
- ietaisīt Iesākt darināt, gatavot, bet nepabeigt.
- iedarināt Iesākt darināt.
- iedarīt Iesākt darīt, bet nepabeigt.
- pieķerties Iesākt darīt, veikt (ko).
- iedegties Iesākt degt (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- uzliesmot Iesākt degt ar liesmu, liesmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu, liesmot.
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- iedegties Iesākt degt, izstarojot gaismu.
- aizdegties Iesākt degt; uzliesmot.
- iedēvēt Iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes); iesaukt.
- iedīkties Iesākt dīkt un tūlīt pārstāt (par dažiem kukaiņiem).
- iedimdēties Iesākt dimdēt (par mūzikas instrumentiem); īsu brīdi dimdēt.
- iedimdēties Iesākt dimdēt (par skaņām); īsu brīdi dimdēt.
- iedimdēties Iesākt dimdēt (par vietu, telpu); īsu brīdi dimdēt.
- iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem); īsu brīdi dimdēt.
- iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par zemi); īsu brīdi dimdēt.
- aizdīrāt Iesākt dīrāt, bet nepabeigt.
- iedīrāt Iesākt dīrāt, bet nepabeigt.
- iesajaukties Iesākt draiskuļoties.
- iedrāzt Iesākt drāzt (piemēram, koku, mizu), bet nepabeigt.
- aizdrāzt Iesākt drāzt, bet neturpināt.
- iedrebēties Iesākt drebēt (par priekšmetiem); īsu brīdi drebēt.
- iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties.
- aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedrebēties.
- aizdrebēt Iesākt drebēt.
- iegulties dreifā iesākt dreifēt (parasti par kuģi)
- iedrupt Iesākt drupt.
- aizducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieducināties.
- ieducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt.
- iedūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust (parasti par baložiem).
- aizdūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedūdoties.
- iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); iesākt dūkt un tūlīt pārstāt.
- iedūkties Iesākt dūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.); īsu brīdi dūkt.
- aizdūkties Iesākt dūkt; īsu brīdi dūkt; _(biežāk)_ iedūkties.
- iedūmoties Iesākt dūmot.
- iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem); īsu brīdi dunēt.
- iedunēties Iesākt dunēt (par skaņām); īsu brīdi dunēt.
- iedunēties Iesākt dunēt (par vietu, telpu); īsu brīdi dunēt.
- iedunēties Iesākt dunēt (piemēram, par zemi); īsu brīdi dunēt.
- aizdunēties Iesākt dunēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedunēties.
- iedungoties Iesākt dungot; iesākt dungot un tūlīt apklust.
- iesasirdīties Iesākt dusmoties.
- iedzalkstīties Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi dzalkstīt.
- uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
- aizdzert Iesākt dzert, bet neizdzert līdz galam.
- iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
- iedziedāties Iesākt dziedāt (par dažiem putniem); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
- paņemt Iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā); ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu).
- ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas; iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
- aizdziedāties Iesākt dziedāt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedziedāties.
- aizskandināt Iesākt dziedāt.
- iedzirksteļoties Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi dzirksteļot.
- uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm); īsu brīdi dzirkstēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem).
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties (1).
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi dzirkstēt, atstarojot gaismu.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstīt; iedzirkstēties (1).
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt, atstarojot gaismu; īsu brīdi dzirkstīt, atstarojot gaismu.
- aizdzirkstīties Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi dzirkstīt; _(biežāk)_ iedzirkstīties.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt; uzdzirkstēt.
- ieriest Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
- ieriezt Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
- iemesties Iesākt dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
- nomesties Iesākt dzīvot (kur), arī palikt (kur kādu laiku) - par dzīvniekiem.
- iedžinkstēties Iesākt džinkstēt un tūlīt pārstāt.
- ieecēt Iesākt ecēt, bet nepabeigt.
- uzelsot Iesākt elsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
- ieelsties Iesākt elst; iesākt elst un tūlīt pārstāt.
- ieņagāt Iesākt ēst bez vajadzības, aiz palaidnības.
- noņērgāt Iesākt ēst, bet neapēst.
- iegāgināties Iesākt gagināt un tūlīt apklust.
- iegagināties Iesākt gāgināt un tūlīt apklust.
- iegailēties Iesākt gailēt (par acīm); īsu brīdi gailēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par spīdumu.
- aizgailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm); iekvēloties; _(biežāk)_ iegailēties.
- iegailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm); īsu brīdi gailēt.
- iegailēties Iesākt gailēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi gailēt, atstarojot gaismu.
- uzgailēt Iesākt gailēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
- aizdegties Iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu); pēkšņi kļūt gaišam, spožam.
- aizgārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegārgties.
- iegārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust.
- iegaršoties Iesākt garšot, iepatikties (par ēdienu, ko ēd).
- iegaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust (parasti par suni, vilku).
- aizgaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegaudojies.
- uzgaudot Iesākt gaudot; īsu brīdi gaudot.
- aizagavēties Iesākt gavēt.
- aizgrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegrabēties.
- iegrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt.
- iegrabināties Iesākt grabināties un tūlīt pārstāt.
- iegrandēties Iesākt grandīt un tūlīt pārstāt.
- iegrauties Iesākt graut 2(1) un tūlīt pārstāt.
- aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt; mazliet, viegli apgrauzdēt.
- aizgrauzt Iesākt grauzt, bet nepabeigt; nograuzt kādu gabalu; _(biežāk)_ iegrauzt.
- iegriezt Iesākt griezt; daļēji, arī vietumis sagriezt vai pārgriezt.
- aizgriezt Iesākt griezt; mazliet iegriezt.
- aizgruzdēt Iesākt gruzdēt; mazliet apgruzdēt.
- iegruzdēties Iesākt gruzdēt.
- ieguldzēties Iesākt guldzēt un tūlīt pārstāt.
- iegulgoties Iesākt gulgot un tūlīt pārstāt.
- aizgurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegurkstēties.
- iegurkšēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
- iegurkšķēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
- iegurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieīdēties.
- ieīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust.
- ieieskāt Iesākt ieskāt.
- ieieties Iesākt iet un pierast pie iešanas.
- iesaieties Iesākt iet un pierast pie iešanas.
- iesalaisties Iesākt iet, braukt.
- ieirt Iesākt irt.
- ienicināt Iesākt izjust naidu; sākt nicināt.
- ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
- ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
- uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- ierunāties Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu; arī uzliesmot (2).
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (parasti par apgaismes ķermeņiem); īsu brīdi izstarot gaismu.
- iekvēloties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni).
- iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem).
- iejāties Iesākt jāt un pierast pie jāšanas; ievingrināties jāšanā.
- pašķirt (arī pavērt, retāk atvērt) jaunu lappusi iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- pavērt (arī pašķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- aizstrādāt Iesākt kādu darbu.
- iekapāt Iesākt kapāt, sakapāt nelielu daudzumu.
- aizkaplēt Iesākt kaplēt, bet nepabeigt.
- aizkāsēties Iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekāsēties.
- iekaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku).
- aizkaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekaukties.
- aizkaut Iesākt kaušanu, bet nepabeigt.
- aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabēties.
- ieklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt.
- uzkrakšināt Iesākt klabināt un pārtraukt (par stārķi).
- aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabināties.
- ieklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt.
- aizkladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekladzināties.
- iekladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust.
- ieklaigāties Iesākt klaigāt un tūlīt apklust.
- ieklakstēties Iesākt klakstēt un tūlīt pārstāt.
- ieklakšēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieklakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklaudzēties.
- ieklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt.
- ieklauvēties Iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt.
- ieklepoties Iesākt klepot un tūlīt pārstāt.
- aizkliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekliegties.
- iekliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust.
- ieklinkšēties Iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieklinkšķēties Iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieklukstēties.
- ieklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust.
- aizknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakstēties.
- ieknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt.
- aizknakšēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties.
- aizknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties.
- ieknakšēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknaukstēties Iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt.
- aizknaukšēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties.
- aizknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties.
- ieknaukšēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknikstēties Iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt.
- aizknikšēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties.
- aizknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties.
- ieknikšēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknosīties Iesākt knosīties un tūlīt pārtraukt.
- ieknukstēties Iesākt knukstēt un tūlīt apklust.
- iekņudēties Iesākt kņudēt un tūlīt pārstāt.
- iemēģināt roku iesākt ko darīt; pārbaudīt savu veiksmi
- iesataisīties Iesākt ko nepārtraukti, ilgstoši darīt.
- aizkrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrakstēties.
- iekrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt.
- aizkrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrakšķēties.
- iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- aizkrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrākties.
- iekrāsot Iesākt krāsot, bet nepabeigt.
- iekraukāties Iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt.
- iekraukstēties Iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt.
- iekraukšēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekstēties Iesākt krekstēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšķināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
- iekrikstēties Iesākt krikstēt un tūlīt pārstāt.
- iekrikšēties Iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekriukšēties Iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust.
- iekriukšķēties Iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust.
- iekūkoties Iesākt kūkot un tūlīt apklust (par dzeguzi).
- iekunkstēties Iesākt kunkstēt un tūlīt apklust.
- uzkūpt Iesākt kūpēt, dūmot.
- iekūpēties Iesākt kūpēt; īsu brīdi kūpēt.
- aizkurēties Iesākt kurēties.
- iekurēties Iesākt kurēties.
- aizkurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkstēties.
- iekurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust.
- ievarkšķēties Iesākt kurkstēt, brēkt, ķērkt, činkstēt.
- aizkurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkšķēties.
- iekurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust.
- iekurnēties Iesākt kurnēt.
- iekust Iesākt kust; mazliet izkust.
- iekustēt Iesākt kustēt.
- iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iesakustēties Iesākt kustēties.
- iekutēties Iesākt kutēt un tūlīt pārstāt.
- iekvarkšķēties Iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt.
- iekvarkstēties Iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt.
- aizkvēloties Iesākt kvēlot (par gaismas avotu); īsu brīdi kvēlot; _(biežāk)_ iekvēloties.
- iekvēloties Iesākt kvēlot (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- iekvēloties Iesākt kvēlot, izstarojot gaismu.
- uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
- aizkvēpināt Iesākt kvēpināt.
- iekviekties Iesākt kviekt un tūlīt apklust.
- ieķaukstēties Iesākt ķaukstēt un tūlīt apklust.
- ieķērkstēties Iesākt ķērkstēt un tūlīt apklust.
- ieķērkties Iesākt ķērkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
- ieķildoties Iesākt ķildoties, iekļūt ķildā.
- iedegties Iesākt labi degt.
- ielaistīties Iesākt laistīties; īsu brīdi laistīties.
- ielaizīt Iesākt laizīt.
- ielamāties Iesākt lamāties, nedaudz.
- ielasīt Iesākt lasīt (grāmatu, žurnālu u. tml.).
- aizlasīt Iesākt lasīt, bet nepabeigt.
- ielāsmēt Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
- ielāsmot Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
- ielāsmoties Iesākt lāsmot; īsu brīdi lāsmot.
- uzlāsmot Iesākt lāsmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsmot.
- uzlāsēt Iesākt lāsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsot 2.
- uzlāsot Iesākt lāsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsot 2.
- ielauzt Iesākt lauzt, bet nenolauzt; aizlauzt.
- aizlauzt Iesākt lauzt, bet nenolauzt.
- izlidāt Iesākt lidojumu (par lidaparātiem).
- izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātiem).
- izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- ieliesmoties Iesākt liesmot; īsu brīdi liesmot.
- palīkt Iesākt līgt, bet nesalīgt.
- ielieņoties Iesākt līņāt uz ilgāku laiku.
- ielīst Iesākt līst (līdumu).
- ielīties Iesākt līt un turpināties ilgstoši.
- ielīņāt Iesākt līt.
- ielīt Iesākt līt.
- ielobīt Iesākt lobīt; mazliet, arī vietumis atlobīt.
- ielocīties Iesākt locīties; īsu brīdi locīties.
- ielupināt Iesākt lupināt.
- aizlūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt; ielūzt.
- ielūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt.
- ieskolot Iesākt mācīt.
- uzmargot Iesākt margot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, margot.
- iemauroties Iesākt maurot un tūlīt apklust.
- iemauties Iesākt maut un tūlīt apklust.
- iemekšķināties Iesākt mekšķināt un tūdaļ pārtraukt.
- iemēļot Iesākt mēļot.
- iemēzt Iesākt mēslus mēzt.
- iemiglot Iesākt miglot.
- uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par acīm); īsu brīdi mirdzēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi mirdzēt, atstarojot gaismu.
- aizmirdzēties Iesākt mirdzēt; īsu brīdi mirdzēt; _(biežāk)_ iemirdzēties.
- apzibēt Iesākt mirdzēt.
- uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
- iemirgoties Iesākt mirgot; īsu brīdi mirgot.
- uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
- iemirguļoties Iesākt mirguļot; īsu brīdi mirguļot.
- iemirkšķināties Iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt.
- aizmizot Iesākt mizot, bet nepabeigt; daļēji nomizot.
- iemizāt Iesākt mizot, bet nepabeigt.
- ielaupīt Iesākt mizot; mazliet, arī vietumis nomizot.
- iemurkšēties Iesākt murkšēt un tūlīt pārstāt.
- iemurkšķēties Iesākt murkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iemurmināties Iesākt murmināt un tūlīt pārstāt.
- aizbubināt Iesākt murmināt, klusi zviegt.
- iemurmuļoties Iesākt murmuļot un tūlīt pārstāt.
- uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
- aizderglīt Iesākt nekārtīgi ēst.
- ieniezēties Iesākt niezēt un tūlīt pārstāt.
- aizasākties Iesākt nodarboties (ar ko).
- aizsākties Iesākt norisēt, izpausties, parādīties; _(biežāk)_ iesākties.
- ieritēt Iesākt norisināties, risināties.
- iesirmt Iesākt nosirmot.
- aizņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust: _(biežāk)_ ieņaudēties.
- ieņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust.
- ieņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt apklust.
- aizņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieņerkstēties.
- ieņirbēties Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
- uzņirbēt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
- uzņirbt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
- ieņirbties Iesākt ņirbt; īsu brīdi ņirbt.
- ieņirgties Iesākt ņirgt un tūlīt pārstāt.
- ieņirkstēties Iesākt ņirkstēt un tūlīt pārstāt.
- ieņirkšēties Iesākt ņirkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieņurdēties.
- ieņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust.
- ieņurkstēties Iesākt ņurkstēt un tūlīt apklust.
- ieņurkšēties Iesākt ņurkšēt un tūlīt apklust.
- ieņurkšķēties Iesākt ņurkšķēt un tūlīt apklust.
- ieņurrāties Iesākt ņurrāt un tūlīt apklust.
- iepakšēties Iesākt pakšēt un tūlīt pārstāt.
- iepakšināties Iesākt pakšināt un tūlīt pārstāt.
- iepakšķēties Iesākt pakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepakšķināties Iesākt pakšķināt un tūlīt pārstāt.
- iezīlēt Iesākt pareģot.
- ieparkšēties Iesākt parkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieparkšināties Iesākt parkšināt un tūlīt pārstāt.
- ieparkšķēties Iesākt parkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieparkšķināties Iesākt parkšķināt un tūlīt pārstāt.
- iepatikties Iesākt patikt.
- iepēkšēties Iesākt pēkšēt un tūlīt apklust.
- ieprēkšķināties Iesākt pēkšķēt un apklust.
- iepēkšķēties Iesākt pēkšķēt un tūlīt apklust.
- aizpelēt Iesākt pelēt; iepelēt.
- aizperēt Iesākt perēt; perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
- ieperēt Iesākt perēt.
- ieperināt Iesākt perēt.
- iebriesties Iesākt piebriest, uzbriest, augt.
- iesaistīties Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- ierietēt Iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni); rasties tesmenī (par pienu).
- aizpīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iepīkstēties.
- iepīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust.
- iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
- uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties.
- uzplaiksnīties Iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties; uzplaiksnīt.
- ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties.
- uzplandīt Iesākt plandīt (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt; uzplandīties.
- uzplandīties Iesākt plandīties (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīties; uzplandīt.
- ieplarkšēties Iesākt plarkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieplarkšķēties Iesākt plarkšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizplaukt Iesākt plaukt.
- ieplerkšēties Iesākt plerkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieplerkšķēties Iesākt plerkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplīkšēties Iesākt plīkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplinkšēties Iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplinkšķēties Iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepliukšēties Iesākt pliukšēt un tūlīt pārstāt.
- iepliukšķēties Iesākt pliukšķēt un tūlīt pārstāt.
- saplivināties Iesākt plivināties un tūlīt pārstāt.
- aizplīvoties Iesākt plīvot; īsu brīdi plīvot.
- uzplīvot Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
- ieplucināt Iesākt plucināt.
- aizplūkt Iesākt plūkt, daļēji noplūkt.
- ieplunkšēties Iesākt plunkšēt un tūlīt pārstāt.
- ieplunčēties Iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplunkšķēties Iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt.
- uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties.
- iepļekšēties Iesākt pļāpāt un pārstāt; ierunāties.
- iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
- iecērtāt Iesākt pļaut, pļaustīt (vairākās vietās, ne visai intensīvi).
- aizpļaut Iesākt pļaut; daļēji nopļaut.
- iepļerkšēties Iesākt pļerkšēt un tūlīt pārstāt.
- iepļerkšķēties Iesākt pļerkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepogoties Iesākt pogot un tūlīt apklust.
- iepostīt Iesākt postīt.
- iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujākā ritmā) - par sirdi; īsu brīdi pukstēt.
- aizpukstēties Iesākt pukstēt; īsu brīdi pukstēt; iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt; _(biežāk)_ iepukstēties.
- iepukšēties Iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepukšķēties Iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepulsēties Iesākt pulsēt (parasti straujākā ritmā); īsu brīdi pulsēt.
- uzpulsēt Iesākt pulsēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pulsēt.
- iesisties Iesākt pūst (kādā virzienā) - par vēju; iegriezties 1.
- iepūst Iesākt pūst (noteiktā virzienā) - par vēju.
- iegulties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju); iegriezties.
- iegriezties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
- uzpūst Iesākt pūst (par vēju, gaisa plūsmu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
- sagriezties Iesākt pūst no citas puses, iegriezties (par vēju).
- iepūsties Iesākt pūst; īsu brīdi pūst.
- ieputot Iesākt putot.
- ierēkties Iesākt radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt asu, skarbu, skaļu troksni.
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
- iečaloties Iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.); īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
- ierēkties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- iebest Iesākt rakt un pārtraukt rakšanu.
- iemaukt Iesākt rakt.
- aizraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieraudāties.
- ieraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt.
- ieklupt matos (arī cekulā) iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt.
- ieravēt Iesākt ravēt, bet nepabeigt.
- ierecēt Iesākt recēt; mazliet sarecēt.
- ierēkties Iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
- aizrībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierībēties.
- ierībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt.
- ierībināties Iesākt rībēt, nodārdēt.
- aizrībēt Iesākt rībēt.
- aizrībināt Iesākt rībināt; īsu brīdi rībināt.
- aizrieties Iesākt riet un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierieties.
- ierieties Iesākt riet un tūlīt apklust.
- ierisināt Iesākt risināt (piemēram, sarunu, domu).
- ierist Iesākt rist, ārdīties; iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
- ieritināt Iesākt ritināt.
- iegramzdot Iesākt rīvēt; sarīvēt kādu daļu (no kā) un pievienot (kam).
- iegremzdot Iesākt rīvēt; sarīvēt kādu daļu (no kā) un pievienot (kam).
- ierubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni).
- aizrubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierubināties.
- uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
- ierūgt Iesākt rūgt.
- aizrukšēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties.
- aizrukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties.
- ierukšēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust.
- ierukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust.
- ierūkties Iesākt rūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.); īsu brīdi rūkt.
- ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
- ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
- aizrūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierūkties.
- ierunāties Iesākt runāt (par ko), īsi pateikt (ko).
- aizbilst Iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai).
- aizrunāties Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ierunāties.
- ierunāties Iesākt runāt; iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
- iesarunāties Iesākt runāt.
- aizrūsēt Iesākt rūsēt; mazliet aprūsēt.
- aizsanēties Iesākt sanēt; īsu brīdi sanēt; _(biežāk)_ iesanēties.
- iesanēties Iesākt sanēt; īsu brīdi sanēt.
- iesenēties Iesākt sanēt; īsu brīdi sanēt.
- apsāpēties Iesākt sāpēt, mazliet sāpēt.
- aizsāpēties Iesākt sāpēt; īsu brīdi sāpēt; _(biežāk)_ iesāpēties.
- iesāpēties Iesākt sāpēt; īsu brīdi sāpēt.
- aizieties Iesākt sāpēt.
- uzkniebt Iesākt sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); īsu brīdi sāpīgi kairināt.
- iesarkties Iesākt sarkt un pārstāt.
- aizsarkt Iesākt sārtoties, kļūt sārtam.
- iesārtoties Iesākt sārtoties; kļūt iesārtam.
- iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē; īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
- iesaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iekliegties.
- aizsaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iesaukties _(biežāk);_ iekliegties.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (dzīvnieku) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot vārdu.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot nosaukumu.
- iesaukāt Iesākt saukt, saukāt kādā vārdā vai vārdu savienojumā; dot iesauku.
- iesēkties Iesākt sēkt un tūlīt apklust.
- aizsērt Iesākt sērt (riju), bet nepabeigt.
- iesīkties Iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm); īsu brīdi sīkt.
- aizsīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iesīkties.
- iesīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust.
- iesilt Iesākt sildīt (par sauli).
- iesirmēt Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- iesirmot Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- uzskulbināt Iesākt skandināt un tūlīt pārtraukt.
- aizskandināt Iesākt skandināt.
- ieskandināt Iesākt skandināt.
- ierunāties Iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
- iekukot Iesākt skanēt dzeguzes balsij.
- iekūkot Iesākt skanēt dzeguzes balsij.
- aizskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskanēties.
- ieskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrabēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
- aizskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskrabināties.
- ieskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapstināties Iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšēties Iesākt skrapšēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšināties Iesākt skrapšināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšķēties Iesākt skrapšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšķināties Iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt.
- ieskribināt Iesākt skribināt, bet nepabeigt.
- ieskribināties Iesākt skribināties un tūlīt pārstāt.
- aizskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt; ieskrubināt.
- ieskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt.
- ieskrubināties Iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt.
- ieskūpstīt Iesākt skūpstīt, dot pirmo skūpstu.
- aizskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
- ieskūt Iesākt skūt, bet nepabeigt.
- aizslaukt Iesākt slaukt, bet nepabeigt.
- ieslaukt Iesākt slaukt; iesākt slaukt, bet nepabeigt.
- uzsmakot Iesākt smakot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smakot.
- aizsmaržoties Iesākt smaržot; _(biežāk)_ iesmaržoties.
- iesmaržoties Iesākt smaržot; īsu brīdi smaržot.
- uzsmaržot Iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
- aizsmārdīt Iesākt smaržot.
- iesmēķēt Iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.); aizsmēķēt.
- aizsmelgties Iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt; _(biežāk)_ iesmelgties.
- iesmelgties Iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt.
- iesmidzināties Iesākt smidzināt; īsu brīdi smidzināt.
- ieķiķināties Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
- iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
- iesasmieties Iesākt smieties.
- iesmilkstēties Iesākt smilkstēt un tūlīt apklust.
- iesmīnēties Iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt.
- iesmirdēties Iesākt smirdēt; īsu brīdi smirdēt.
- iesnausties Iesākt snaust; īsu brīdi snaust.
- iesnigt Iesākt snigt (par pirmo sniegu).
- iesparkšēties Iesākt sparkšēt un tūlīt pārstāt.
- iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un tūlīt pārstāt.
- uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
- iekrist Iesākt spēcīgi pūst (kur iekšā) - par vēju.
- iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu reģistru).
- aizspēlēt Iesākt spēlēt.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
- iedegties Iesākt spīdēt (parasti no spuldzēm), par gaismu, ugunīm.
- uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
- iespīdēties Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
- uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
- iespiegties Iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku).
- uzspīgot Iesākt spīgot; īsa brīdi, parasti spēcīgi, spīgot.
- iespīguļoties Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
- uzspīguļot Iesākt spīguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīguļot.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties.
- uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- iespindzēties Iesākt spindzēt un tūlīt pārstāt.
- iespirināties Iesākt spirināties un pārtraukt.
- uzliesmot Iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); īsu brīdi spoži spīdēt.
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- uzliesmot Iesākt spraigi norisēt (par sarunu, diskusiju u. tml.); īsu brīdi spraigi norisēt.
- iesprakstēties Iesākt sprakstēt un tūlīt pārstāt.
- uzsprakstēt Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
- iesprakšēties Iesākt sprakšēt un tūlīt pārstāt.
- iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un tūlīt pārstāt.
- uzsprakšēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
- uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
- iesprauslāties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
- iesprausloties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
- iesprēgāties Iesākt sprēgāt (par ko degošu); īsu brīdi sprēgāt.
- uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni).
- iesprikstēties Iesākt sprikstēt un tūlīt pārstāt.
- uzsprikstēt Iesākt sprikstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprikstēt.
- iespulgoties Iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot.
- uzspulgot Iesākt spulgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spulgot.
- iespurgties Iesākt spurgt (parasti par putniem).
- iespurkšēties Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iespurkšķēties Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
- uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- iestaroties Iesākt starot; īsu brīdi starot.
- uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
- iestenēties Iesākt stenēt un tūlīt apklust.
- iestingt Iesākt stingt; kļūt stingam.
- iemostīt Iesākt stostīties.
- iestāties Iesākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
- iestrādāt Iesākt strādāt.
- uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzkūsot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- iestrinkšēties Iesākt strinkšēt un tūlīt pārstāt.
- aizstrinkšēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties.
- aizstrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties.
- iestrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iesūrstēties Iesākt sūrstēt; īsu brīdi sūrstēt.
- aizsvilināt Iesākt svilināt; aizdedzināt.
- iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
- aizšviļpāt Iesākt svilpot.
- iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- aizsvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iesvilpties.
- uzsvilpt Iesākt svilpt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, svilpt.
- aizsvilt Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
- aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
- uzšalkot Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
- aizšalkties Iesākt šalkt; iesākt šalkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešalkties.
- iešalkties Iesākt šalkt; iesākt šalkt un tūlīt pārstāt.
- uzšalkt Iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
- ierunāties Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
- iešķaudīties Iesākt šķaudīt un tūlīt apklust; īsi, viegli nošķaudīties.
- aizšķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt; iešķelt.
- iešķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt.
- iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
- iešķetināties Iesākt šķetināties.
- aizšķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešķindēties.
- iešķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt.
- aizšķindēt Iesākt šķindēt; iešķindēties.
- iešļakstēties Iesākt šļāksiet un tūlīt pārstāt.
- iešļupstēties Iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt.
- iešmīkstēties Iesākt šmīkstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņakstēties Iesākt šņakstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- aizšņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešņākties.
- iešņaukāties Iesākt šņaukāties un pātraukt.
- iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņukstēties Iesākt šņukstēt un tūlīt pārstāt.
- iešūpoties Iesākt šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
- iešvīkstēties Iesākt švīkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizšvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešvirkstēties.
- iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt.
- uzšvirkstēt Iesākt švirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, švirkstēt.
- ietamborēt Iesākt tamborēt, bet nepabeigt.
- ietarkšēties Iesākt tarkšēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
- ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
- aiztarkšēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietarkšķēties.
- aiztarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietarkšķēties.
- uztarkšināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
- uztarkšķināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
- aiztaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ietaurēties.
- ietaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt.
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
- ietērēt Iesākt tērēt (naudu).
- iekantēt Iesākt tēst (kantēt), bet nepabeigt.
- ietēst Iesākt tēst, bet nepabeigt.
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
- ietikšēties Iesākt tikšēt un tūlīt pārstāt.
- ietikšķēties Iesākt tikšķēt un tūlīt pārstāt.
- ietinkšēties Iesākt tinkšēt un tūlīt pārstāt.
- aiztinkšēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietinkšķēties.
- aiztinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietinkšķēties.
- ietinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ietirkšēties Iesākt tirkšēt un tūlīt pārstāt.
- ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ietrakoties Iesākt trakot, arī plosīties; arī satrakoties.
- ietrallināties Iesākt trallināt; iesākt trallināt un tūlīt apklust.
- satrailāt Iesākt trallināt.
- ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
- aiztrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietrīcēties.
- satrinkšēt Iesākt trinkšēt un pārtraukt.
- satrimšķināt Iesākt trinkšķināt un pārtraukt.
- ietrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
- aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties _(biežāk);_ aiztrīcēties, ietrīcēties.
- aiztrīsēt Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties.
- ietrīsuļoties Iesākt trīsuļot un tūlīt pārstāt.
- ietrokšņoties Iesākt trokšņot un tūlīt pārstāt.
- ietusnīties Iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt.
- ieūjināties Iesākt ūjināt un tūlīt apklust.
- stirkāties Iesākt un pamest nepabeigtu darbu.
- iestāt Iesākt un turpināt (parasti darbību).
- ieurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; daļēji izurbt.
- aizurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; ieurbt.
- ieurkšēties Iesākt urkšēt un tūlīt apklust.
- ieurkšķēties Iesākt urkšķēt un tūlīt apklust.
- aizvaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievaidēties.
- ievaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust.
- apvaidēt Iesākt vaidēt, jo sākas dzemdību sāpes.
- ievaimanāties Iesākt vaimanāt un tūlīt apklust.
- ievankšēties Iesākt vankšēt un tūlīt apklust.
- aizvankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievankšķēties.
- ievankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust.
- iesavirties Iesākt vārīties.
- ievaukšēties Iesākt vaukšēt un tūlīt apklust.
- ievaukšķēties Iesākt vaukšķēt un tūlīt apklust.
- iemegžt Iesākt veidot (acis tīklam).
- aizamesties Iesākt veidoties (parasti par augļiem).
- ievēkšēties Iesākt vēkšēt un tūlīt apklust.
- ievēkšķēties Iesākt vēkšķēt un tūlīt apklust.
- iesprēst Iesākt vērpt un uzpildīt vērpumu uz kā.
- ievērpt Iesākt vērpt, bet nepabeigt.
- aizvērpt Iesākt vērpt.
- uzvēsmot Iesākt vēsmot; īsu brīdi vēsmot.
- ievibrēties Iesākt vibrēt; īsu brīdi vibrēt.
- ievidžināties Iesākt vidžināt un tūlīt apklust.
- iešķērēt Iesākt vilkt velkus uz velku kokiem, bet nepabeigt.
- uzvilnīt Iesākt vilnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vilnīt.
- uzviļņot Iesākt viļņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, viļņot.
- ieviļņoties Iesākt viļņoties; īsu brīdi viļņoties.
- ievīpsnāties Iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt.
- uzvirmot Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
- ievirmoties Iesākt virmot un tūlīt pārstāt.
- uzvirpuļot Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
- aizvīst Iesākt vīst; apvīst.
- aizvīt Iesākt vīt; novīt (līdz zināmai vietai).
- aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievīteroties.
- ievīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust.
- ievizēties Iesākt vizēt (par acīm); īsu brīdi vizēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- ievizēties Iesākt vizēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi vizēt.
- aizvizēties Iesākt vizēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ievizēties.
- ievizēties Iesākt vizēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi vizēt, atstarojot gaismu.
- uzvizēt Iesākt vizēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizēt.
- ievizmoties Iesākt vizmot; īsu brīdi vizmot.
- uzvizmot Iesākt vizmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizmot.
- ievizuļoties Iesākt vizuļot; īsu brīdi vizuļot.
- uzvizuļot Iesākt vizuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizuļot.
- aizzāģēt Iesākt zāģēt, bet nepabeigt; iezāģēt.
- iezāģēt Iesākt zāģēt, bet nepabeigt.
- iezaigoties Iesākt zaigot (par acīm); īsu brīdi zaigot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezaigoties Iesākt zaigot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zaigot.
- iezaigoties Iesākt zaigot, atstarojot gaismu; īsu brīdi zaigot, atstarojot gaismu.
- uzzaigot Iesākt zaigot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zaigot.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zalgot.
- iezalgoties Iesākt zalgot, atstarojot gaismu; īsu brīdi zalgot, atstarojot gaismu.
- uzzalgot Iesākt zalgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zalgot.
- iezaļot Iesākt zaļot.
- iesmakt Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
- iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu; mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
- iesmakt Iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- aizzelt Iesākt zelt, zaļot.
- iezelt Iesākt zelt.
- iezibēties Iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezibēties Iesākt zibēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zibēt.
- iezibēties Iesākt zibēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi zibēt, atstarojot gaismu.
- uzzibēt Iesākt zibēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibēt.
- uzzibināt Iesākt zibināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibināt.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
- aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezibsnīties.
- iezibsnīties Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
- uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot; uzzibsnīt.
- iezilgmoties Iesākt zilgani spīdēt; īsu brīdi zilgani spīdēt.
- iezilnēties Iesākt zili spīdēt; īsu brīdi zili spīdēt.
- iezīst Iesākt zīst.
- iezuzēties Iesākt zuzēt un tūlīt pārstāt.
- aizzvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezvanīties.
- iezvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt.
- iezvēroties Iesākt zvērot; īsu brīdi zvērot.
- iezviegties Iesākt zviegt un tūlīt apklust.
- iezvīļoties Iesākt zvīļot; īsu brīdi zvīļot.
- uzzvīļot Iesākt zvīļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zvīļot.
- uzžadzināt Iesākt žadzināt un pārtraukt žadzināt.
- iežadzināties Iesākt žadzināt un tūlīt apklust.
- iežagoties Iesākt žagoties un tūlīt pārstāt.
- aizžāvāties iesākt žāvāties un pārtraukt
- iežāvēt Iesākt žāvēt (piemēram, gaļu, zivis), bet nepabeigt; daļēji nožāvēt.
- iežļakstēties Iesākt žļakstēt, atskanēt atsevišķam žlakstam.
- iežvadzēt Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
- iezvadzēties Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
- iežvadzēties Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
- aizžvakstēties Iesākt žvadzēt.
- iežvarkstēties Iesākt žvarkstēt un tūlīt pārstāt.
- iežvīgoties Iesākt žvīgot.
- iežvikstēties Iesākt žvikstēt un tūlīt pārstāt.
- iežvīkstēties Iesākt žvīkstēt un tūlīt pārstāt.
- iecelties Iesākt, ierast celties (noteiktā laikā).
- pielaicīties Iesākt, ķerties klāt.
- ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
- izdarīt Iesākt, pasākt.
- padarīt Iesākt, pasākt.
- iesajemties Iesākt, prasti labi, augt (par augiem).
- cominciare Iesākt.
- sasākt Iesākt.
- klunkucis Iesākta perēt, bet neizperēta ola.
- klunkuris Iesākta perēt, bet neizperēta ola.
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
- aizvērpties Iesākties (par domu, sarunu).
- pastāt Iesākties (par nākamo mūža gadu).
- pastupīt Iesākties (par nākamo mūža gadu).
- atnākt Iesākties (par pārdzīvojumiem, izjūtām u. tml.).
- iekustēties Iesākties (par runu, sarunu).
- ievīties Iesākties (par sarunu).
- pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
- ievērpties Iesākties (parasti par domu, sarunu).
- pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); atmosties (2).
- uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); pamosties (2); atmosties (2).
- iesastāties Iesākties un turpināties (par parādībām dabā).
- iestāties Iesākties un turpināties (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu).
- pastupīt Iesākties un turpināties kādu laiku (par parādībām dabā).
- pienākt Iesākties, iestāties (par laikposmu).
- uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu); kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
- uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu).
- iesasākties Iesākties.
- uzsākties Iesākties.
- adeklis Iesākts adījums, cimds vai zeķe kopā ar adatām.
- aizbars Iesākts bars (labības vai zāles sleja) jeb spaile, labību pļaujot.
- darīklis Iesākts darbs.
- aizlasīts Iesākts, bet lasīt nepabeigts.
- pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
- aizrisināts Iesākts.
- ievads Iesākums (kam).
- pirmis Iesākums, vispirms.
- iesāka Iesākums.
- iesākas Iesākums.
- uzsākums Iesākums.
- iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt.
- iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- aizsprāgt Iesprāgt, ieplaisāt, sākt plaisāt, sprēgāt.
- Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
- īstenotājiestāde Iestāde, kas īsteno kādu pasākumu.
- bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu.
- iestādījums Iestāde, valsts institūts, organizācija; arī pasākums.
- atkalizmantošana Iestādes rīcībā esošās informācijas izmantošana, ko veic iestāde vai privātpersona komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis; atkārtota izmantošana.
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
- pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
- ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu); sākt aust (par gaismu).
- atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu); pienākt.
- uznākt Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu).
- iestādīšana Iestatīšana - darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei.
- ieraudāt Iešņukstēties; iesākt raudāt.
- seperēt Iet (par bērniem, kas sāk staigāt).
- mest sev cilpu kaklā iet nāvē; iesaistīties riskantā pasākumā
- iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
- pēcietekme Ietekme, kas sākas, pastāv pēc kādas iedarbības, kāda faktora izbeigšanās.
- iedrebināties Ietrīsēties, sākt drebēt.
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos.
- iezvanīt Ievadīt, iesākt (ko jaunu).
- darbu rinda ievadīto darbu saraksts, kuru izpilde vēl nav iesākta
- ieskaņa Ievads, ievadījums, arī sākums (kādai norisei, notikumam).
- prelūdija ievads, priekšspēle, sākums
- ieskaņa Ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, arī daiļdarbā).
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
- uzstādījums ievirze; aktuālas problēmas pieteikums; diskusijas aizsākums
- iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
- ultrametamorfisms Iežu reģionālā metamorfisma procesa augstākā stadija; sākas iežu pārvēršanās par magmu un veidojas migmatīti vai granīti.
- Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas
- algriim Igauņu tautas dzejas regiversa skaniskās organizācijas veids, kas sasaista divu vai vairāku vārdu sākuma līdzskaņus vai patskaņus.
- ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu
- piekaukāt Ilgāku laiku, daudz kaucot, pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) izraisās, sākas.
- maratons ilgstoša norise; pasākumi, kas seko cits citam
- iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
- marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
- garums Ilgums no sākuma līdz beigām (kādam laika posmam, norisei).
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu - process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- seminoli Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes, 20. gs. sākumā vēl bija sastopami arī Floridas dienvidos purvu džungļos.
- Meherbaba Indiešu garīgais vadonis (dzīvoja 1894.-1969. g.), kuru viņa sekotāji uzskatīja par avatāru; sākot ar 1925. gadu līdz savas nāves brīdim viņš ne reizi neierunājās.
- asūri Indiešu mitoloģijā - dēmoni, sākotnēji mītos raksturoti kā dievu pretinieki, taču vēlākajā tradīcijā tie galvenokārt ir cilvēku ienaidnieki.
- tretajuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc kritajugas, kas ildzis 1296000 gadu, kad pasauli pamazām piemeklējušas dažādas nelaimes, šajā laikā sākusies upurēšana dieviem.
- siki Indiešu reliģiskās kustības locekļi; sikisms radās 16. gs. sāk., nošķiroties no hinduisma; tic vienam dievam un noliedz kastu sistēmu; tic dvēseles pārceļošanai un tiecas sasniegt nirvānu; sikhi.
- Sipaju dumpis indiešu sacelšanās Britu Indijā 1857-59, kas sākās vietējo karavīru (sipaju) vidū
- brahmans Indiešu tradīcijā pasaules dvēsele, visa pirmsākums, absolūts, dievišķs Visuma gars.
- pārvarēšanas mehānismi indivīda uzvedības modeļi, kas tiek lietoti, lai pārvarētu problēmas, piemērotos apkārtējās vides spiedienam vai prasībām, neatmetot sākotnējos mērķus
- emocionālais komforts individuāla personiskās uzmanības un mīlestības norma, kas nepieciešama emocionālo kontaktu vajadzības apmierināšanai, sākot no zīdaiņa vecuma, kad šī vajadzība ir primārā un galvenā, līdz dzīves beigām
- uzdruka Informācija, kas ir uzdrukāta vai uzspiesta uz kartes vai plāna papildus sākotnēji uzdrukātai informācijai, lai pievērstu uzmanību datiem, kam ir īpaša nozīme vai kas ir paredzēti īpašiem mērķiem.
- papildinformācija Informācija, ko iegūst, sniedz, kas pastāv papildus sākotnējai, jau esošajai informācijai.
- progresīvā kodēšana informācijas saspiešanas paņēmiens, kas ļauj nosūtīt saņēmējam attēlu sākotnēji ar zemu izšķirtspēju, bet pēc tam pakāpeniski šo izšķirtspēju palielināt
- produkta datu pārvaldība informācijas sistēma izstrādājuma veidošanai, sākot no izstrādājuma uzsākšanas brīža līdz tā izveidošanai un uzturēšanai. Šī sistēma apstrādā datus, kas nepieciešami visām attīstības fāzēm, - tajā ietverti plāni, ģeometriski modeļi, attēli, programmas, kā arī visi attiecīgā projekta dati, dažādas piezīmes un dokumenti
- programmatūras validēšana informācijas sistēmas pārbaude, kas apliecina, ka sistēma izveidota pareizi un ka tā atbilst sākotnējo prasību funkcionālai specifikācijai
- anonsēt Informēt par gaidāmiem (parasti kultūras) pasākumiem; izsludināt.
- veselības aprūpes sistēma infrastruktūras, resursu, institūciju, politikas un organizatorisku pasākumu kopums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem
- inkohatīvs Inhoatīvs - tāds, kas apzīmē darbības sākumu.
- inkvīzīts Inkvizīcijas procesā persona, kas apvainota smagā noziegumā un kuras nopratināšana pēc punktiem ir sākusies.
- priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu; plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas); arī ievads; prelūdija.
- aksiometrs Instruments dažos ģeodēzijas aparātos, ar kuru mērī aparāta ass attālumu (novirzi) no sākumplaknes.
- idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM.
- mezozojiskā krokošanās intensīva kalnveidošanās un granītiska sastāva iežu intrūziju veidošanās cikls, kas sākās triasa beigās un beidzās paleogēna sākumā
- elektroniskā uzraudzība intensīvas kontroles pasākumi, ko noteic tiesa, lai ierobežotu notiesātā brīvu pārvietošanos
- sasajemties Intensīvi sākt (ko darīt).
- eritromelalģija Intensīvs locekļu sārtums, kas sākas no plaukstām un pēdām un lēnām iet tālāk; saistīts ar neiralģiskām sāpēm un trofiskiem traucējumiem.
- antefāze Interfāzes jeb kariostāzes stadija tieši pirms mitozes vai mejozes stadijas, kurā notiek enerģijas producēšanās un uzkrāšanās šūnas netiešās dalīšanās procesam un sākas hromosomu reprodukcija.
- kušanas temperatūras intervāls intervāls starp kušanas sākuma un beigu temperatūru
- intersistole Intervāls starp priekškambara sistoles beigām un kambara sistoles sākumu.
- vides inženierija inženiertehniskie pasākumi vides piesārņojuma novēršanai, dabas resursu racionālai izmantošanai un aizsardzībai, degradēto vides un ainavas elementu atjaunošanai un atveseļošanai
- hidrotehniskā meliorācija inženiertehnisku pasākumu kopums, kas radikāli palielina augsnes auglību, uzlabojot tās aerāciju un mitruma režīmu
- gāzelīgums Īpašība, kas piemīt peldlīdzeklim, kurš nelielas (mazas) sākotnējās korpusa formas pretestības dēļ viegli sveras no vienas malas (gala) uz otru.
- vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību
- bijušais pašvaldības īpašuma objekts īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis pašvaldības īpašums
- bijušais valsts īpašuma objekts īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis valsts īpašums
- pekūnija Īpašums, manta, nauda Senajā Romā; sākotnēji tiesības uz ganāmpulku, vēlāk soda nauda, nauda vispār, beidzot jebkurš īpašums.
- miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes.
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru
- stupa Īpatnējs sakrālās celtniecības tips Indijā, sākumā veidots kā vienkāršs kapu kalns, vēlāk kā memoriāla celtne, ticības simbols vai relikviju glabātava, dažāda lieluma un formas.
- dihkans Irānā un Vidusāzijā agrajos viduslaikos aristokrāts; no 13. gs. šo vārdu sāka lietot, apzīmējot zemniekus; dehkans.
- dehkans Irānā un Vidusāzijas zemēs - sākotnēji - zemes īpašnieks, feodālis, vēlāk - zemnieks.
- hvarna irāņu pirmszoroastrisma reliģijā un zoroastrismā dievišķs spēks, nepersonificēts abstrakts vai konkrēts (materiāls simbols) sakrāls pirmsākums
- homrūls Īrijas autonomijas programma 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā.
- Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos.
- Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos.
- Irtišas-Karaghandi kanāls Irtišas-Karaghandi kanāls - apūdeņošanas un ūdensapgādes kanāls Kazahstānā, sākas no Irtišas pie Aksu, stiepjas līdz Karaghandi rūpniecības rajoniem, izbūvēts 1966.-1971. g., garums - 451 km, platums - 20-40 m, dziļums - 5-7 m, apūdeņo 120000 ha zemes.
- ātrais sekss īsa seksuāla satikšanās, kurā dzimumakts sākas bez priekšspēles un beidzas bez pēcspēles
- karoč Īsāk sakot, vārdu sakot, nu tad, tad.
- karoče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- karoči Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- koroče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- mora Īsākā ritma vienība antīkajā versifikācijas sistēmā: laiks, kas nepieciešams īsas zilbes izrunai.
- ortodroma Īsākā sfēras vai citas rotācijas virsmas līnija, kas savieno divus šās virsmas punktus; lieto navigācijā.
- spēka plecs īsākais attālums no dotā centra vai punkta līdz spēka darbības taisnei
- ģeodēziskā līnija īsākais attālums starp diviem punktiem uz kādas virsas
- spēkpāra plecs īsākais attālums starp spēkpāra spēkiem
- īksumi Īsākie salmi, linu šķiedras daļas u. tml.
- šļaupsti Īsākie stāvkoki zelmiņa sienā; tas pats kas zelminis.
- zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm
- strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām.
- iniciāļsaliktenis īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciālisms
- iniciālisms īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciāļsaliktenis
- notrīsa Īslaicīga kustība ar atgriešanos sākuma stāvoklī.
- simptomātiskā paramiotonija īslaicīgs sastingums, kustību sākot; novērots trīcošās paralīzes gadījumā
- kalāma Islāma sholastiskā teoloģija, par pamatlicēju tiek uzskatīts 10. gs. sāk. teologs Ašarī; islāma tradicionālās teoloģijas teorētiķi šo mācību uzskata par novirzīšanos no islāma teoloģijas.
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe.
- Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe.
- biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
- kolete īss balta vilnas auduma mundieris Eiropas valstu armijās 17.-20. gs. sākumā
- klips Īss kinofilmas fragments (sākotnēji); īsa muzikāla vai reklāmas filma, gk. demonstrēšanai televīzijā.
- švanks Īss, satīrisks stāstiņš (sākumā dzejā, vēlāk prozā) vācu v-laiku literatūrā 13.-17. gs.
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
- nodarbinātības politika īstenotie darba tirgus veicināšanas pasākumi, sniedzot atbalstu iesaistei darba tirgū un nepieciešamo informāciju darba tirgus dalībniekiem, kā arī bezdarbniekiem
- sazvadzināt Īsu brīdi skandināt, iesākt skandināt un pārtraukt.
- aiztikšēties Īsu brīdi tikšķēt, iesākt sprakstēt, par īsu tikšķošu skaņu.
- aiztikšķēties Īsu brīdi tikšķēt, iesākt sprakstēt, par īsu tikšķošu skaņu.
- commedia Itāliešu literatūra, sākumā katrs itāliešu valodā sacerēts dzejas darbs ar bēdīgu sākumu un priecīgām beigām.
- kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15. gs. vidu.
- madrigāls Itāliešu vienstrofas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
- karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
- trečento Itāļu apzīmējums laikam no 1300. līdz 1400. gadam; šajā laikā turpinājās dučento aizsākusies protorenesanse, kas kvatročento sākumā pārgāja agrīnajā renesansē.
- kurante Itāļu cilmes galma deja, sākotnēji 2/4 vēlāk 3/4 taktsmērā.
- opričņina Ivana Bargā pasākumu sistēma patvaldības nostiprināšanai 1565.-1572. g.; cara daliena, kurā bija īpaša pārvaldes sistēma un savs karaspēks.
- apbeigties Izbeigties, sākt trūkt.
- izrozīties Izcelties, rasties, veidoties, sākt dīgt.
- sagatavoties izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
- aizvaukšēties Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt.
- aizvaukšķēt Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt.
- aizurkšķēties Izdot rukšķošas skaņas, sākt rukšķēt.
- sākviela Izejviela, sākotnējā viela (kādā procesā).
- novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
- izputināt Izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
- izčibēt Izjukt (par norisi, pasākumu).
- paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi); izputēt (3).
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- pačibēt Izjukt, parasti daļēji (piemēram, par norisi, pasākumu).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); iemīlēt (2).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā).
- apkārtceļojums Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī; kruīzs.
- kruīzs Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī.
- aiztilāt Izklātiem sākt balot (par liniem).
- aiztilēt Izklātiem sākt balot (par liniem).
- plukt Izkrist, izkristies (miesā, formā u. tml.), zaudēt sākotnējo izskatu.
- elidēt Izlaist; izlaist vārda pēdējo patskani, ja nākamais vārds sākas ar patskani vai mēmo h.
- izlasīt no vāka līdz vākam izlasīt no sākuma līdz beigām
- pagriezties Izmainīt virzienu un sākt pūst (no citas puses) - par vēju.
- iegriezties Izmainīties, iesākt pūst no citas puses (par vēju).
- australopiteks Izmiris cilvēkpērtiķis ("Australopithecus"), kuram ir gan cilvēka, gan pērtiķa pazīmes; dzīvojis terciāra beigās un kvartāra sākumā.
- kļēbāt Izmirkt, sākt pūt (par labību).
- propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem.
- Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
- bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu.
- polabu valoda izmirusi rietumslāvu valoda, atsevišķu vārdu un izteicienu krājums saglabājies vairākās 18. gs. sākuma vārdnīcās
- ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas.
- kalamāriācejas Izmirušu augu grupa skostaugu rindā ar kokveidīgu stumbru, gk. karbona florā, bet sākaš jau devonā un izmira permā.
- akantodes Izmirušu zivju klase ("Acanthodii"), kas dzīvoja no silūra beigām līdz perma sākumam, Latvijas teritorijā zināmas 4 kārtas, 6 dzimtas, 14 ģintis, \~40 sugu; žokļžauņi.
- izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (nodarbību, pasākumu u. tml.).
- partie de plaisir izpriecas pasākums (pastaiga, brauciens)
- iepūdēt Izraisīt strutu rašanos, ļaut sākt pūt.
- iepūdināt Izraisīt strutu rašanos, ļaut sākt pūt.
- nostāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu
- stāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu
- aiziet tā kunga plosts izsaucas, pavēstījot, ka kaut kas sākas, ka kaut kur jādodas
- aiziet jūriņā izsaucas, vēstījot kaut kā (parasti brauciena) sākšanos
- vaskinai Izsauciens vienlaicīgai kādas darbības uzsākšanai; arī uzsauciens zirgam kustības uzsākšanai.
- čuš Izsauciens, ko lieto, kad kāds pasākums neizdodas, kāds darbs tiek pamests pusdarīts.
- sabrukšana Izstrādājuma kompaktuma zaudēšana dažādu faktoru (mehānisko, ķīmisko u. c.) iedarbībā; sākumposmā zūd izstrādājuma vienlaidums (veidojas plaisas, poras), pēc tam izstrādājums sadalās daļās.
- termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu
- augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei).
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
- izdruka Izvadierīces iespiestais teksts, kas satur programmu tās sākotnējā vai translētajā formā, kā arī norāžu tabulas, diagnostikos ziņojumus un citu informāciju, ko pieprasa lietotājs.
- Londonas latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1914. g. bija \~400 latviešu, 1950. gados - \~1000 latviešu, 21. gs. sākumā darbība apsīkusi
- Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
- Linkolnas latviešu kopiena izveidojās 1948. g., kad ASV sāka ieceļot latvieši - 2. pasaules kara bēgļi, 1950. gadu sākumā bija \~700-1000 latviešu, 1990. gadu vidū - \~350 latviešu
- Indianapolisas latviešu biedrība izveidojās 1949. g., kad tur apmetās \~1200 latviešu bēgļu un arī 1990. gados latviešu skaits bija aptuveni tāds pats, starp tiem ir \~300 latgaliešu, tādēļ notiek īpaši latgaliešu kultūras pasākumi
- Losandželosas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1920. gados bija \~300 latviešu un Losandželosā darbojās Latvijas konsulāts, ap 1950. g. ieceļoja \~500 latviešu, 1980. gados bija \~3500-4000 latviešu
- Mineapolisas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1930. gados bija \~200 latviešu, 1950.-1990. g. - \~2000 latviešu, darbojās latviešu svētdienas skola, 1971. g. atvērts Latviešu nams
- Portlendas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1950.-1951. g. apmetās \~200 latviešu, 1980. gados bija 400-450 latviešu, 1977. g. atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, darbojas Oregonas latviešu pamatskola
- Stokholmas latviešu kopiena izveidojās jau 20. gs. sākumā, 1944.-1945. g. ieradās daudz bēgļu, 1990. gados bija \~1000 latviešu, darbojas dažādas latviešu organizācijas, Stokholmas latviešu koris (dibināts 1946. g.), Stokholmas latviešu skola (dibināta 1953. g., 2007./2008. mācību gadā bija \~45 skolēni)
- Akmenes latviešu kopiena izveidojusies Akmenē un tās apkaimē 19. gs. sākumā, un 21. gs. sākumā Akmenē vēl dzīvoja \~30 latviešu ģimeņu, visā Akmenes rajonā \~360 latviešu
- nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- uzmest Izveidot (sākuma valdziņus adīklim).
- uzmetināt Izveidot (sākuma valdziņus adīklim).
- paplašināt Izvērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.).
- papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus; būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās.
- deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
- meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
- iedrenēt Izžūt, sākt trūdēt.
- loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai
- darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem
- Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam.
- Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē.
- renga Japāņu klasiskās dzejas žanrs, kas radās kā sacensība improvizācijas mākslā, kur vairāki dalībnieki tematiski papildina iesākto pa 2 vai 3 rindām, kamēr pietiek spēka un iedvesmas.
- Ame Minakanusi japāņu mitoloģijā — viena no galvenajām dievībām sintoisma kosmogoniskajā ciklā, pirmais dievs, kas pēc Zemes atdalīšanās no Debesīm sāka no Visuma haosa veidot pasauli
- kājniekošanās Jātnieku un artilēristu nokāpšana no zirgiem, lai uzsāktu darbību kājām.
- atzīdelis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt.
- atzīdenis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt.
- piņķerēt Jaukt, iesaistīt (kādā, parasti nepatīkamā pasākumā, notikumā u. tml.).
- Jaunais gads jaunā gada pirmā diena; gada sākuma svētki
- Marka evaņģēlijs Jaunās Derības otrā grāmata, viens no trijiem sinoptiskajiem (līdzīgajem) evaņģēlijiem, īsākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem (16 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Markam, apustuļa Pētera skolniekam.
- sasniegšana jaunas stadijas iesākšanās bioloģiskās attīstības gaitā
- panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls.
- sveķupiens Jaunpienu slaucot pirmie izdalījumi no tesmeņa slaukšanu uzsākot.
- jaunreālisti Jaunreālisma pārstāvji 20. gs. sākuma rakstniecībā.
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
- jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana
- karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
- jāris Jautrs, skaļš pasākums.
- saistīšanās Javas plūstamības zudums cietēšanas sākumā.
- maksātnespējas procedūra jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu
- vecāka gadagājuma personas jēdziens, ar kuru apzīmē personas vēlīnā brieduma vecumā, kas sākas aptuveni 65–70 gados
- pietiekami labs vecāks jēdziens, kuru sāka izmantot 20. gs. 50. gados, to attiecinot uz vecāku spējām pietiekami veselīgi un dabiski reaģēt uz jaundzimušā vajadzībām
- hrommiecēšana Jēlādu miecēšana ar hroma sāļu šķīdumiem ūdenī; process īsāks nekā sarkanmiecēšana un taukmiecēšana, iegūtā āda poraināka.
- Agnus Dei jērs ar krustu vai karogu kā Kristus zīme; katoļu baznīcas dievkalpojuma daļa, kas sākas ar šiem vārdiem; _burtiski_: "Dieva jērs"
- johannieši Joanieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi.
- johanitieši Johannieši - 12. gadsimta sākumā dibināta katoļu mūku bruņinieku ordeņa locekļi.
- koordinētā sfēra joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem
- zīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienība SI mērvienību sistēmā; apz. Sv.; 1 Sv liela ekvivalentā doza ir jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tajā netieši radušos lādēto daļiņu sākotnējās kinētiskās enerģijas summa ir 1 džouls (J).
- pļertags Juceklīgs pasākums.
- Šeola Jūdaisma reliģijā un mitoloģijā - mirušo valstība, pazeme; vēlākos laikos to sāka uzskatīt par soda vietu grēciniekiem un ļaundariem.
- akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos.
- maizes laušana jūdu mājastēva lūgšanu un svētību darbības, sākot maltīti
- zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis.
- žēloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā.
- Akiba Jūdu skolotājs (dzīvoja 50.-135. g.), kurš attīstīja mišnas metodi, sāka sistematizēt Toras interpretācijas.
- nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums
- Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes.
- lāčpakaļa Jumts, kam gali pārkaras pār zelmeni un kas īsāki kā sānos.
- atkraste Jūras piekrastes zona, kas sākas no jūras krasta un turpinās dziļjūrā un kurā notiek saimnieciskā darbība.
- ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
- atpakaļejošā darbība juridiskā akta īpašība izraisīt juridiskas sekas attiecībā uz notikušiem faktiem līdz tā spēkā stāšanās un piemērošanas sākumam
- faktiskais sastāvs juridisko faktu sistēma, kas ir nepieciešama, lai iestātos juridiskās sekas, uzsāktos tiesiskas attiecības, notiktu izmaiņas šajās attiecībās
- aizsardzība juridisko, organizatorisko vai tehnisko pasākumu un līdzekļu kopums, kas ierobežo vai liedz nesankcionētu piekļuvi aparatūrai, programmām un datiem
- legisti juristi - romiešu tiesību piekritēji Rietumeiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā.
- Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
- Asari Jūrmalas pilsētas daļa, izveidojusies bijušā Saušu zvejniekciema teritorijā, apbūve sākusies 19. gs. 2. pusē.
- Dubulti Jūrmalas pilsētas daļa, Jūrmalas administratīvais centrs, kā apdzīvota vieta sāka veidoties 18. gs., 1863. g. ieguva miesta tiesības, 1920.-1945. g. bija Rīgas Jūrmalas sastāvā, 1945.-1959. g. Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvā, 1959. g. iekļauta Jūrmalas pilsētā.
- jūras līmenis jūru un okeānu brīvās virsas stāvoklis, ko, pastāvot nosacītam sākumpunktam, fiksē pa vertikāli, atbilstoši vidējam ilggadējam līmenim
- nemetriskā kamera k amera, kas sākotnēji nav paredzēta fotogrammetrisko darbu veikšanai un kurai ir nestabila iekšējā ģeometrija ar nezināmu iekšējo orientējumu
- starptermiņš Kā darbība, norise, stāvoklis starp attiecīgā termiņa sākuma un beigu posmu.
- come prima kā sākumā
- atbalsts Kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni).
- uzmetumdokuments kāda dokumenta sākotnējā, darba versija, kas var tikt mainīta un papildināta
- agri kāda dzīves posma sākumā
- agri kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā
- pārtraukšana kāda procesa apturēšana, kuru izraisa, piemēram, signāls, ko ģenerē ievadizvades iekārta vai komanda programmā, un kas tiek veikta tā, lai procesa izpildi varētu atsākt
- pārtraukums Kāda procesa, piem., datora programmas izpildes, apturēšana, kuru izraisa, piem., signāls, ko ģenerē ievadizvades iekārta vai komanda programmā un kuru veic tā, lai procesa izpildi varētu atsākt.
- izejpunkts Kādas darbības sākuma nosacījumi.
- sākotnēji Kādas darbības, norises sākumā, pirmajā posmā.
- atklāšana kādas darbības, pasākuma u. tml. sākšana, ievadīšana
- pirmā bezdelīga kādas parādības pirmās iezīmes, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts
- hibrīdkarš Kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu.
- ģeogrāfiskais garums kādas vietas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā
- dālderis Kadastrāls zemes mērs Vidzemē; 17. gs. beigās arklā sāka skaitīt 60 dālderus.
- sākuma norobežotājs kadra sākuma norobežotājs
- pienelītis Kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums).
- stibiķis Kāds, kurš klibo, jo viena kāja īsāka.
- saklibāties Kādu laiku ejot sākt klibot.
- antropogēns Kainozoja ēras jaunākais, 2-2,5 miljonu gadu ilgais periods, kurš aptver kvartāru un neogēna beigu posmu un kura sākumā parādījās cilvēks.
- kvartārs Kainozoja ēras pēdējais periods, kas sākās aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu un turpinās arī mūsdienās.
- kvērcināt Kaitinot saraudināt vai panākt, ka sāk kviekt.
- ieķircināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka sāk dusmoties.
- obliterējošais trombangīts kāju obliterējošā endarterīta paveids: slimība sākas vidējos gados, noris ar recidīvu un remisiju miju
- kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas.
- rahiasms Kakla mugurējo muskuļu krampji, piem., epilepsijas lēkmes sākumā.
- čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem); skausts.
- republikāniskais kalendārs kalendārs, ko 1793. gadā Francijā ieviesa Konvents; šajā kalendārā mēnešiem bija šādi nosaukumi: vandemjērs, brimērs, frimērs, nivozs, pluviozs, ventozs, žermināls, floreāls, preriāls, mesidors, termidors, fruktidors; gads sākās 22. septembrī - republikas pasludināšanas dienā; kalendārs pastāvēja līdz 1806. gadam
- Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
- kalnu atzari kalnu grēdu sānzari, kas visbiežāk sākas no galvenās grēdas augstākās vietas
- kaledoniskā krokošanās kalnveidošanās etaps un procesu kopums, kas sākās kembrijā un beidzās devona periodā
- Kamčatka Kamčatkas straume - aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, sākas Beringa jūrā, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Kamčatkas pussalas austrumu krastu, platums - >300 km, ātrums - līdz 2 km/h, pāriet Kuriļu straumē.
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes
- kapitalizācija Kapitālistisku attiecību veidošanas pasākumu sistēma.
- akciju sabiedrības pamatkapitāls kapitāls, kas nepieciešams akciju sabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā
- ieguldījums Kapitāls, naudas summa, ko iegulda (parasti kādā pasākumā).
- mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
- karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
- neuzbrukšana Karadarbības, agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
- dienests Karadienests; pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu.
- ceremoniālmaršs Karaspēka gājiens saskaņā ar stingri noteiktu reglamentu (ceremoniālu) ar mūziku (bungām) parādēs, ierindas skatēs, dažādos svinīgos pasākumos.
- aktivizēšana Karaspēka specifiskas vienības, posteņa, nometnes, stacijas utt. pilnas vai daļējas darbības uzsākšana, pamatojoties uz oficiālu pavēli vai rīkojumu.
- karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
- ķivere Karavīra cepure no ādas vai vadmalas (no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam).
- janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā 14.-19. gs.; sākumā to komplektēja no jauniem karagūstekņiem, vēlāk - no Osmaņu impērijas kristīgajiem iedzīvotājiem.
- seksuālā revolūcija kardināla uzskatu maiņa jautājumā par cilvēku seksuālo dzīvi, atbrīvošanas no seksuālo dzīvi ierobežojošiem stereotipiem, kas aizsākās 20. gadsimta 60. gados
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
- Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
- uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
- preventīvais karš karš, ko uzsāk, apsteidzot pretinieku, kurš gatavojas uzbrukumam
- turku pupas kāršu pupu nosaukums bijušajā Krievijas impērijā, kur tās sākotnēji (18. gs.) ieveda no Turcijas
- atgrieze Kārtējā simbola izvade uz displeja ekrāna ar jaunas rindas sākumu.
- procedūra Kārtība, kādā veic secīgus pasākumus, darbības; secīgu darbību, pasākumu kopums.
- nokārtot Kārtot un pabeigt kārtot (piemēram, darījumu, pasākumu).
- riktēties Kārtoties, gatavoties (ko darīt, kādam pasākumam, norisei).
- paralelograma likums kārtula divu nekolineāru vektoru grafiskai saskaitīšanai: vektoru a un b summa a+b ir šo vektoru veidotā paralelograma diagonālei atbilstošs vektors ar to pašu sākumpunktu
- kas pirmais brauc, tas pirmais maļ kas kaut ko sāk darīt ātrāk par citiem, tam tiek kāds labums
- genetisks Kas zīmējas uz aplūkojamā priekšmeta sākotni un attīstīšanos.
- minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā.
- okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
- kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats
- kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.).
- introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri.
- miserere Katoļu lūgsnas sākuma vārdi (latīņu "apžēlojies").
- kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā.
- heirmoss Katra kanona dziedājuma sākuma strofa Austrumu baznīcā.
- kristalizācijas kritiskie punkti katram materiālam raksturīga temperatūra, kas norāda uz stāvokļa vai struktūras maiņas procesa sākumu un beigām; nosaka ar termisko analīzi
- omne initium difficile est katrs iesākums ir grūts
- Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis.
- narti Kaukāza tautu eposa varoņi, kas cīnījās ar svešzemju iebrucējiem un naidīgiem dabas spēkiem; eposu sāka pierakstīt 19. gs. v. un tā nacionālie varianti papildināti ar vietējo folkloru.
- kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- apgūšana kaut kā jauna (teritoriju, resursu) ietveršana savā darbības lokā, izmantošanas sākšana
- apguve kaut kā jauna (teritoriju, resursu) ietveršana savā darbības lokā, izmantošanas sākšana; [apgūšana]{s:417}.
- aizsargāšana kaut kā nodrošināšana pret ienaidnieka uzbrukumu, izmantojot militārus pasākumus un līdzekļus
- sācenīte Kaut kas, kas ir iesākts.
- zamuķiķ Kaut ko pasākt.
- zavariķ Kaut ko pasākt.
- žuzas Kazahu cilšu apvienība un to apdzīvotās teritorijas 15. gs. beigās un 16. gs. sākumā izveidojās Kazahu hanistē; 17. gs. tās kļuva par patstāvīgām hanistēm, 1731.-1846. g. pievienotas Krievijai.
- Kons Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dievs, saules dēls, kas pasaules sākumā pirmais nonāca vietā, kur vēlāk dzīvoja indiāņu, radīja cilvēkus un deva tiem visu nepieciešamo sadzīvei, taču cilvēki viņu sadusmoja.
- mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas
- Eiropas kizils kizilu dzimtas suga ("Cornus mas"), ko Latvijā audzē kā krāšnumaugu kopš 19. gs. sākuma
- signāldēlis Klabata - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste.
- vecklasika Klasicisma sākumposms (17. gadsimtā); šī posma skaņdarbu kopums.
- bindu Klasiskajā indiešu metafizikā - pašdzimstošais esamības un apziņas grauds, ko cilvēks nespēj ne redzēt, ne iztēloties; sākotnējā enerģija "dīgļa" stadijā.
- vagars Klaušu darbu uzraugs 19. gs. un 20. gs. sākumā, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
- klavicimbale Klavieru attīstības versija ar pieaugošiem stīgu garumiem un trijstūrainu kasti, lietoja līdz 19. gs. sākumam.
- meno forte klusāk; ne tik skaļi
- kušāk Klusāk.
- kušāki Klusāk.
- smagkļūda Kļūda, kas neļauj programmai atsākt normālu funkcionēšanu.
- samazināšanās kļūšana mazākam, vājākam, īsākam utt. nekā iepriekš
- izdzist Kļūt aizvien klusākam, līdz nav vairs dzirdams (par skaņu).
- nodzist Kļūt aizvien klusākam, līdz vairs nav dzirdams (par skaņu); izdzist (4).
- izkust Kļūt arvien klusākam (par skaņu).
- asināties Kļūt asākam, vērīgākam (parasti par prātu).
- patrūkties Kļūt bailīgam, sākt raizēties.
- nobrūnēt Kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu (par priekšmetiem).
- aizgremzties Kļūt dusmīgam, sākt dusmoties.
- pagausināties Kļūt gausākam.
- aizdzeltēt Kļūt iedzeltenam, iesākt dzeltēt (par lapām, kokiem).
- raukties Kļūt īsākam (par laikposmu, parasti par dienu).
- rauties Kļūt īsākam (par laikposmu).
- dilt Kļūt īsākam (piemēram, par dienu, nakti).
- klibt Kļūt klibam, sākt klibot.
- paklust Kļūt klusākam (piemēram, par skaņām); uz neilgu laiku apklust.
- pierimt Kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu).
- noplakt Kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- nogrimt Kļūt klusākam, arī nedzirdamam (par skaņu).
- rimt Kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par skaņu.
- plakt Kļūt klusākam, vājāk dzirdamam (par skaņām).
- dzist Kļūt klusākam; (par skaņām).
- klusināties Kļūt klusam (3) vai klusākam.
- klust Kļūt klusam vai klusākam (par vietu, laikposmu).
- klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
- pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
- ielabēties Kļūt labam, sākt labāk uzvesties.
- saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
- iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
- saļupt Kļūt mīkstam un sākt locīties (mitrumā).
- zekšķēt Kļūt netīram, sākt bojāties.
- nokļūt uz skatuves kļūt par aktieri; sākt piedalīties izrādēs
- iepazīt Kļūt pazīstamam (ar kādu); iesākt pazīt (kādu); iepazīties (1).
- atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
- kalst Kļūt sausam vai sausākam (piemēram, par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- kalst Kļūt sausam vai sausākam, zaudēt parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
- aizastaigāties Kļūt tādam, kam sākas grūtniecība.
- atdzīvoties Kļūt tādam, kur atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība.
- uzziedēt Kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt (par pļavu, dārzu u. tml.).
- mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu).
- uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku).
- samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
- ļiverēt Kļūt vaļīgam un sākt kustēties.
- ļiverēties Kļūt vaļīgam un sākt kustēties.
- atvēst Kļūt vēsākam vai vēsam (par gaisu, šķidrumu u. tml.).
- atdzist Kļūt vēsākam vai vēsam, arī aukstam.
- padzist Kļūt vēsākam.
- izsausēt Kļūt viscaur sausam vai sausākam; izžūt.
- zilēt Kļūt zilam (zaudējot savu sākotnējo krāsu).
- sažēlēt Kļūt žēl vai sākt bēdāties.
- sadilt Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu).
- sarauties Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par laikposmu, parasti dienu).
- saplakt Kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- sabrūnēt Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
- virzans Kļuvis sausāks, apžuvis.
- kniest Knist, sākt dīgt (parasti par sēklām).
- atkodēšana Kodētas informācijas pārveidošana sākotnējā formā; kodēšanai pretējs process.
- dešifrēšana Kodētu tekstu, ciparu u. c. datu pārveides process to sākotnējā vai citā nolasīšanai ērtā formā.
- dekodēt Kodētus datus pārveidot sākotnējā formā; dešifrēt.
- motto Kodolīgs izteiciens (citāts, sakāmvārds u. tml.), ko liek raksta sākumā kā tā satura vai tendences norādījumu; moto 1.
- lāzers koherenta, monohromatiska starojuma ģenerators (avots), kas savā darbībā izmanto gaismas inducēto (uzspiesto) emisiju - procesu, kad sākotnējais fotons, mijiedarbojoties ar aktīvās vides ierosinātu atomu vai molekulu, inducē šā atoma vai molekulas atgriešanos zemākā enerģētiskā stāvoklī, izstarojot sekundāro fotonu; optiskais kvantu ģenerators
- kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā.
- Mithow Koka pils nosaukums, ko 1265. g. sāka celt vēlākās Jelgavas vietā.
- bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus
- veļdine koks auduma saturēšanai pirms ietīšanas audums veltnī aušanas sākumā un velku saturēšanai, aušanu beidzot
- ugunskoks Koks, kas noteiktā laikā sāk pats degt.
- reaktīvā koksne koksne ar atšķirīgām anatomiskajām īpašībām, kas izveidojušās stumbra un zara līkajās un slīpajās daļās, kokam cenšoties atgūt sākuma stāvokli
- koksnes kaltēšana koksnes mitruma samazināšana, viens no galvenajiem pasākumiem koka konstrukciju un izstrādājumu ilgizturības palielināšanai un kvalitātes paaugstināšanai
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
- koksnes maksimālais nožuvums koksnes rukums ar sākotnējo mitrumu, kas vienāds vai lielāks par koksnes šūnu sieniņu piesūcināšanas robežu, izdalot no tās saistīto ūdeni
- koksnes liecamība koksnes spēja izliekties ārējo spēku iedarbībā un atjaunot sākotnējo formu pēc iedarbības beigšanās
- koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju
- medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
- kuļtpahods Kolektīvs gājiens (uz kultūras pasākumu, arī ekskursijā).
- kuļtpohod Kolektīvs gājiens (uz kultūras pasākumu, arī ekskursijā).
- upursvētki Kolektīvs upurēšanas pasākums, upurēšanas ceremonija; upura pieņemšanas svinības.
- Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
- operatora komanda komanda, ar kuru operators no datora vai termināļa pults vēršas pie vadības programmas, lai saņemtu nepieciešamo informāciju, mainītu datu apstrādes gaitu, uzsāktu jaunas darbības vai pārtrauktu notiekošās
- boks Komanda, ko tiesnesis dod bokseriem ringā, lai tie sāktu vai turpinātu cīņu.
- komandķēde Komandējošo virsnieku secība, sākot no augstākā līdz zemākajam, kādā tiek nodotas pavēles, rīkojumi u. tml. līdz to izpildītājiem.
- bizness Komercdarbība, uzņēmējdarbība; peļņas darījums, komerciāli izdevīgs pasākums.
- sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu
- taktels Kompānijas "DuPont" zīmols: elastīga sintētiska šķiedra, tās ražošana uzsākta 1983. gadā.
- devastācija Komplekss pasākumu kopums infekcijas un invāzijas slimību ierosinātāju iznīcināšanai visās to attīstības stadijās un atrašanās vietās.
- aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ.
- galvgalis komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai
- galvgals komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai
- caurteku komutators komutators, kas uzsāk ieejas datu izvadi pirms paketes pilnīgas saņemšanas
- Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km
- svahilu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu valodām; senākie rakstu piemin, no 12. gs. arābu rakstā, no 20. gs. sāk. rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- ģeneratīvs tests konkrēta testēšanas mērķa sasniegšanai nepieciešamo darbību specifikācija, kurā norādīts testa rumpis un tā izpildes sākumstāvoklis
- dekonservācija Konservācijas izbeigšana; darbības, darba atsākšana.
- arābu raksts konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies 6. gs. sākumā, 28 burti līdzskaņu apzīmēšanai, trīs no tiem (ā, ū, ī) tiek izmantoti arī garo patskaņu apzīmēšanai, savienojoties savā starpā burti maina grafisko formu, daudziem iespējami četri veidi (izolētais, sākuma, vidus un beigu veds), raksta līmeniski no labās puses uz kreiso
- neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu.
- Antarktīda Kontinents dienvidu puslodē, Antarktikas centrālajā daļā ap dienvidpolu (angļu valodā "Antarctica"), aukstākais, vējainākais, sausākais, pēc vidējā augstuma (2350 m) augstākais pasaules kontinents, platība - 14 miljoni kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju.
- faktisko un gaidāmo rezultātu analīze kontrolinga metode, kas pamatojas uz sākotnējo mērķu vai faktisko rezultātu salīdzinājumu ar gaidāmajiem rezultātiem
- noviržu analīzes ziņojums kontrolinga nodaļas (speciālista) sagatavots dokuments, kurā raksturotas uzņēmuma darbības faktisko rādītāju novirzes no plāna rādītājiem, ieteikti korekcijas pasākumi, sniegtas prognozes
- tirgvedības kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir atbalstīt tirgvedību, koordinēt noieta (preču realizācijas) plānošanu, kontroli un informāvijas plūsmu
- sagādes kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir sagādes procesa efektivitātes kāpināšana un drošuma kaldināšana, uzticamu un izdevīgu piegādātāju atrašana, visu sagādes darbību koordinēšana, pārvaldības lēmumu optimizēšana sagādes jautājumos
- ieguldījumu kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir atbalstīt pārvaldības pasākumus kapitālieguldījumu jomā
- frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu, brīvības simbols franču revolūcijas laikā; sākotnēji valkāja grieķi Frīģijā
- kredītkooperatīvi Kooperatīvas kreditēšanas iestādes, kas Latvijas teritorijā sāka dibināties 19. gs. vidū un pastāvēja līdz 1940. g.
- globālā ģeocentriskā koordinātu sistēma koordinātu sistēma ar sākumpunktu Zemes centrā, fiksēta ar novērošanas staciju tīklu, kas izveidots Zemes rotācijas mērījumiem; sistēmu izmanto kosmiskās ģeodēzijas problēmu risināšanai
- aerofotoainas koordinātu sistēma koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts ir pretējās rāmja markas savienojošo līniju krustpunkts
- koplieta Kopējā lieta, pasākums.
- Melanēzija Kopējs Klusā okeāna rietumu daļas salu apzīmējums, sākot no Bismarka arhipelāga ziemeļos līdz Fidži salām dienvidaustrumos.
- koppasākums Kopējs pasākums.
- mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
- Haihe Koptekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Haihe"), garums - 69 km, sākas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos satekot Baihei, Veihei u. c., ietek Bohai jūras Bohai līcī, izmanto apūdeņošanai.
- nelineārā korelācija korelācija, kurā, vienas pazīmes lielumam pieaugot, otras pazīmes lielums pieaug līdz zināmai robežai, bet pēc tam saglabā savu vērtību vai sāk samazināties
- korporaķivņiks korporatīvais pasākums
- brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu
- ķīļlapjveidīgie Kosveidīgo klase paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi ar stumbra dalījumu mezglos un posmos, kokveida formas izmirušas triasa sākumā, saglabājusies tikai kosa.
- Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums).
- pamatkrājumi Krājumi, ar ko pietiek, lai izpildītu apstiprinātus operatīvos plānus iepriekš noteiktam sākotnējam periodam.
- stenions Kraniometrisks punkts deniņu bedrē, deniņu apvidus īsākā šķērsdiametra galos.
- kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā
- refinansēšana Kredītiestādes naudas līdzekļu iegūšanas pasākumi citās kredītiestādēs un valsts centrālajā bankā, pārdodot vai ieķīlājot vērtspapīrus; valsts centrālās bankas īstermiņa kredītu piešķiršana komercbankām.
- bursa Krievijā 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē - garīgā semināra nosaukums (sākumā semināra kopmītne, kur dzīvoja valsts uzturētie audzēkņi).
- Aleksandrs III Krievijas cars (dzīv. 1845.-1894. g., cars no 1881. g., Aleksandra II dēls), pārtrauca Aleksandra II iesāktās reformas, izvērsa pārkrievošanas kampaņu, uzsāka ebreju vajāšanu.
- Jura krusts Krievijas militārais apbalvojums, dibināts 1807. g., no 1914. g., kad sākās 1. pasaules karš, tika piešķirts visi bieži, saņēmuši arī daudzi latvieši - 1. pasaules kara dalībnieki.
- Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju.
- berkovecs Krievu birkavs = 10 pudu = 400 mārciņu = 163,8 kg, Latvijas teritorijā ieviests 1845. g. un lietots līdz 20. gs. sākumam, kad ieviesta metriskā mēru sistēma.
- jaunkrievs Krievu jaunbagātnieki, kas radās 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā; par vienu no raksturīgākajām jaunā krieva pazīmēm kļuva ārišķīga statusa apliecināšana.
- oberiuti Krievu literātu un mākslinieku grupējums Ļeņingradā 20. gs. 20. gadu beigās un 30 gadu sākumā, kas uzstājās pret reālismu kā seklu, virspusēju, nemāksliniecisku virzienu, piedāvājot aizsākumu absurda mākslai.
- panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
- paškovieši Krievu pareizticības sekta 19. gs. un 20. gs. sākumā, nodarbojās arī ar filantropiju.
- anakrūza Krievu sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā - liekas (t. i., tādas, kas pārsniedz zilbju skaitu pēda) zilbes ritmiskā perioda sākumā.
- Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai
- drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
- kriminālvajāšana kriminālprocesa posms, par kura sākumu uzskatāms prokurora lēmums par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai
- krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu
- kriolitozona Kriosfēras daļa, Zemes garozas virsējais slānis, kurā visu gadu vai arī īsāku laiku ir negatīva iežu un augsnes temperatūra.
- divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
- apustulieši Kristiešu sekta, kas apvienoja zemnieku un plebeju antifeodālās kustības dalībniekus 13. gs. 2. p. - 14. gs. sāk. Z-Itālijā; prasīja atjaunot sociālo vienlīdzību agrās kristietības izpratnē.
- mūsu Tēvs, arī Tēvs Mūsu kristietībā - galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svēta lūgšana
- Vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- Eons Kristietībā apzīmē gan mūžību, gan pasauli, kas ietver cilvēces garīgās attīstības laikmetu, kas sākas ar pasaulles radīšanu un beidzas ar tās iznīcināšanu un pārveidošanos par Dieva Valstību.
- iedzimtais grēks kristietībā sākotnējais grēcīgums, kurš pastāv kopš cilvēces pirmsākumiem un kurā piedzimst katrs cilvēks
- Toms Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - viens no 12 apustuļiem, kurš nebija kopā ar pārējiem mācekļiem, kad pie viņiem ieradās augšāmcēlies Jēzus Kristus, un sākotnēji atteicās tam ticēt.
- pirmkristiānisms Kristietības vēstures posms no tās izcelšanās līdz katoliskās baznīcas sākumiem.
- advente Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim; advents.
- klērs Kristīgo garīdznieku un baznīcas kalpotāju kopums kristietībā (kristiešu garīdzniekus sākumā izraudzījās ar lozēšanu).
- ihtiozaurs Krīta perioda sākumā izmirusi rāpuļu klases kārta ("Ichthyosauria"), jūras dzīvnieks ar garu zivjveidīgu ķermeni (garums - 1-13 m) un pleznveida ekstremitātēm.
- atzīšanas koks kritiskās domāšanas sākums
- sertaons Krūmu, mežu un krūmāju formācija Brazīlijas vidienes sausākos novados, kas iedalās kātingas un serado paveidos.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- parazitoīdi Kukaiņu kāpuri, kas attīstības sākumstadijās ir parazīti, bet vēlāk kļūst par plēsējiem.
- dižmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu.
- Kuldīga Kuldīgas lūzumzona - Rietumkurzemes izciļņa robežās izsekojamā nomatu sērija ar iegrimušu dienvidu un dienvidaustrumu spārnu, garums - \~60 km, nomatu amplitūda 60-200 m, visintensīvāk veidojusies silūra beigās un devona sākumā.
- Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m)
- Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu
- Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā
- mākslas dienas kultūras pasākumu komplekss mākslas popularizēšanai, ko no 1959. g. ik gadu aprīlī organizēja visā PSRS, pilsētās un laukos tika rīkotas izstādes, mākslinieku tikšanās ar skatītājiem izstāžu zālēs muzejos, mākslinieku darbnīcās un arī rūpnīcās; mākslinieku dienas (līdz 1973. g.)
- ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi.
- kūlīšu sienamais aparāts kultūraugu, galvenokārt linu, novākšanas mašīnu sastāvdaļa stiebru savākšanai kūlīšos un to sasiešanai ar speciālu auklu; sākotnēji izmantoja arī labības pļāvējos
- iešana pār štagu kursa maiņa, jahtai ejot pie vēja, kuras rezultātā tā saņem vēju no otras puses un sāk iet ar otru halzi
- amobija Kurvjziežu dzimtas augs, cēlies no Austrālijas, augstums - 50 cm, ziedi balti ar dzeltenu vidu, Latvijā sēj aprīlī siltumnīcās un izstāda dobēs jūnija sākumā, zied no jūlija līdz oktobrim.
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē.
- enoze Kustība par Kipras apvienošanos ar Grieķiju, kas sākās 20. gs. 30. gados un noveda pie ūnijas ar Grieķiju pasludināšanas 1974. g., Turcijas iebrukuma Kiprā un salas sadalīšanas divās zonās.
- feminisma teoloģija kustība, kas sākotnēji attīstījās ASV un kas par kristīgās domas, tradīcijas un prakses kritiska atspoguļojuma pamatu izmanto sieviešu dzīves pieredzi sabiedrībā, kurā valda vīrieši
- radīšanas teoloģija kustība, kas uzskata radīšanu par kristīgās mācības un morāles sākumpunktu un akcentē domu par visu dzīves formu savstarpējo saistību un nepieciešamību izjust atbildību par Zemes resursu tālāku izmantošanu
- starts Kustības sākums (transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem); arī vieta, no kurienes sāk kustību.
- iečākstēt Kūstot sākt kļūt nedaudz irdenam (par ledu).
- kvadrinnāle Kvadriennāle - pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados.
- kvadrināle Kvadriennāle - pasākums, kas notiek reizi četros gados.
- pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu.
- eopleistocēns Kvartāra stratigrāfiskā (ģeohronoloģiskā) vienība, sākotnēji (no 1932. g.) tā nosauca kvartāra apakšējo nodaļu (agro epohu), vēlāk termins lietots gk. pleistocēna nodaļas apakšējā stāva nozīmē.
- Švābu Alba kvestu grēda Vācijas dienvidos (vācu val. "Schwaebische Alb"), garums - \~200 km, augstākā virsotne - 1015 m, dienvidu nogāzē sākas Donavas izteka
- Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
- Turhs Truits ķeltu mitoloģijā - milzīgs burvju meža kuilis, sākotnēji valdnieks, kuru dievs sodīja par viņa ļaunumu, pārvēršot par zvēru
- beltane Ķeltu pavasara svētki, sākotnējie Maija svētki.
- samhains Ķeltu svētki, kas iezīmē ziemas sākšanos; tos svin 1. novembrī un to laikā rīko dzīres; tas ir periods ārpus ierastās laika plūsmas, un tā laikā mirušie var atgriezties, lai brīvi kontaktētos ar dzīvajiem.
- biturigi Ķeltu tauta Gallijā, p. m. ē. un m. ē. sākumā.
- iezākāt Ķengājoties sākt bieži apsaukāt.
- brīvā krišana ķermeņa brīva pārvietošanās telpā bez sākuma ātruma, uz to darbojoties tikai debess ķermeņa pievilkšanas spēkam, piemēram, Zemes gravitācijas spēkam, ievērojot vides (gaisa, ūdens) pretestību
- didims Ķīmiska viela, ko sākotnēji (no 1839. g.) uzskatīja par ķīmisku elementu, bet 1885. g. to sadalīja 2 jaunos elementos - neodīmā un prazeodīmā.
- komplekssālis Ķīmiskie savienojumi, sāļi kuros zūd sākotnējo vielu īpašības un to vietā rodas jauna grupa, kas šķīdumā dod citu jonu.
- bokseris Ķīnas 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma slepenās patriotiskās biedrības loceklis.
- Amnokgana Ķīnas un Korejas TDR robežupes nosaukums korejiešu valodā (_Amnok-gang_), garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana (_Yalu Jiang_).
- taidzi Ķīniešu filozofijā mūžīgais avots un visa pirmsākums.
- Houdzi ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, kurš tiek uzskatīts par senlaiku džou cilts pirmsenci, no viņa sākas "prosas ēdāju" džou tauta, kas 1122. g. p. m. ē. iekaroja Ķīnu.
- sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus
- Di-Dzjuņs Ķīniešu mitoloģijā - sākotnēji uzskatīts par iņu cilšu pirmsenci, bija pirmais, kas sāka apstrādāt zemi un šo prasmi nodeva tālāk savam dēlam.
- Didzjuņs ķīniešu mītu tēls - sākotnēji uzskatīts par iņu cilšu pirmsenci, bija pirmais, kas sāka apstrādāt zemi un šo prasmi nodeva tālāk savam dēlam
- Tjaņs Ķīniešu valodas vārds "debesis", ar ko dažkārt apzīmē augstāko dievu; sākot ar aptuveni 1000. gadu p. m. ē., sāka uzskatīt, ka Ķīnas imperatori valda saskaņā ar viņiem dotu debesu mandātu.
- Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe.
- štucernieki Labākie šāvēji, kurus Krievijas armijā, sākot ar 1842. g., sešus katrā rotā apbruņoja ar štuceriem (īsas šautenes ar vītnēm).
- prihods Labsajūta, narkotiku iedarbības sākums.
- latentums laika intervāls datorā starp datu pieprasījuma brīdi un brīdi, kad tiek uzsākta datu pārsūtīšana
- brīvās krišanas laiks laika intervāls no ķermeņa brīvās krišanas sākuma līdz tā saskaršanās momentam ar Zemes (planētas) virsmu
- pieejas laiks laika intervāls no lasīšanas vai ierakstīšanas komandas padošanas līdz lasīšanas vai ierakstīšanas procesa sākumam
- trieciena pirmā fāze laika intervāls no trieciena sākuma momenta līdz brīdim, kurā normālā reakcija sadursmes punktā sasniedz savu maksimālo vērtību
- aizkave Laika intervāls starp pieprasījuma nodošanu un tā izpildes sākumu.
- atbildes laiks laika intervāls, kas sākas tad, kad dators saņem lietotāja pieprasījumu, un beidzas ar pieprasījuma izpildi vai ziņojumu, ka pieprasījums nav izpildāms
- seanss laika intervāls, kurā interaktīvā režīmā izpildāmā programma saņem sākotnējo informāciju, apstrādā to un sniedz atbildi uz lietotāja jautājumiem
- sesija laika intervāls, kurā interaktīvā režīmā izpildāmā programma saņem sākotnējo informāciju, apstrādā to un sniedz atbildi uz lietotāja jautājumiem
- sadursmes logs laika intervāls, kurā pēc pārraides sākuma CSMA/CD tīklos stacija var sagaidīt sadursmi
- laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
- palaišanas laiks laika moments, kurā sākas programmas izpilde
- ziemas saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju (ap 22. decembri), kad tā atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā un zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena
- dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
- atstatums Laika posms (kas pagājis no kāda sākuma momenta, notikuma).
- ilgums Laika posms no (kā) sākuma līdz beigām.
- atomlaikmets Laika posms no 20. gadsimta vidus, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
- Meža dienas laika posms no aprīļa beigām līdz maija nogalei, kad visā valsts teritorijā tiek organizēta koku un krūmu stādīšana un citi pasākumi
- jaunākie laiki laika posms no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām; jaunāko laiku vēsturi ir pieņemts iedalīt trīs posmos: 1. posms -- 1914.--1945. (no Pirmā pasaules kara sākuma līdz Otrā pasaules kara beigām); 2. posms -- 1945.-1989.; 3. posms -- 1989.--1991. gadu revolucionārie notikumi un pārmaiņas Eiropā
- putnu dienas laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai
- pārbaudes stāžs laika posms, kurā darbu uzsākušais gūst pieredzi un profesijā nepieciešamās iemaņas, bet darba devējs novērtē viņa spējas
- atriokarotiskais intervāls laika sprīdis no priekškambara sistoliskā viļņa sākuma līdz miega artērijas pulsa viļņa sākumam
- kardioaortālais intervāls laika sprīdis starp sirds galotnes grūdienu un pulsa viļņa sākumu aortā
- reģente Laikmets Francijas kultūrā 18. gs. sākumā, kad Orleānas Filips bija nepilngadīgā Luija XV reģents, pārejas laiks no baroka uz rokoko.
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma
- pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis; vēlāk.
- pirms laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis
- kodollaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
- rīts Laikposms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai; dienas sākums.
- bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks
- dzimumnobriešanas periods laikposms, kad dzīvnieks strauji aug un attīstās; intensīvi attīstās iekšējās sekrēcijas dziedzeri, sevišķi – dzimumdziedzeri; šis periods beidzas, kad dzīvnieku sāk izmantot vaislai
- sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes).
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums, pasākums.
- vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- apslēptais (slimības) periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam
- slēptais slimības periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam
- inkubācijas perioda ilgums laiks no perēšanas sākuma līdz putnu mazuļu šķilšanās sākumam; vistām – 19, tītariem – 26, pīlēm – 25, zosīm – 29 dienas
- izometriskais intervāls laiks no sirds kambara kontrakcijas sākuma līdz asins izgrūšanas sākumam
- atvāržas Laiks pēc Jāņiem, kad dienas pakāpeniski paliek īsākas un sākas saules atceļš no visaugstākā punkta uz viszemāko.
- priekšmeklēšanās Laiks pirms meklēšanās, kad sākas izmaiņas dzīvnieka dzimumorgānos un uzvedībā.
- dundurnīca Laiks, kad dunduri sāk lidot un govis bizot.
- parudze Laiks, kad rudzi sāk nogatavoties.
- pirmplauka laiks, kad sāk plaukt
- gonadarhe Laiks, kad sākas dzimumdziedzeru aktivitāte.
- apgrozījumlaiks Laiks, kas nepieciešams, lai izpildītu darbu no sākuma līdz beigām.
- aizklausināt Laikus savās interesēs sākt pēc kaut kā taujāt.
- pulka Laivai līdzīgas kamanas (sākotnēji - lapiem), ko velk ziemeļbrieži.
- aizsūkāt Laizot sākt sūkāt, zīst (pēc kā radies pārtraukums).
- maijkoks Lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā. Šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols).
- pielape Lapas plātnes izaugums, kas atrodas pie lapas pamata un sākumā aizsargā jaunās lapas.
- latence Latents infekcijas stāvoklis, laiks no kairinājuma sākuma līdz uzbudinājuma stāvokļa pirmajām pazīmēm.
- Koknese Latgaļu un sēļu apdzīvots novads 12. gs. un 13. gs. sākumā, iespējams, ka aizņēma teritoriju starp Daugavu, Lokmani, Lobes ezeru un Lobi, bet dažos avotos minēta daudz lielāka teritorija, ietverot arī Madlienas un Ērgļu apkārtni.
- Jersika Latgaļu valsts 13. gs. sākumā, nestabila novadu apvienība, ar varbūtējām robežām no Daugavpils līdz Cēsīm.
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā (_Bobrovka_), Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem.
- Atlantas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV Džordžijas štatā, Atlantas pilsētā, izveidojusies 20. gs. 60. gadu sākumā, bet 70. gados saruka, 80. gados Atlantā dzīvoja tikai \~50 sabiedriski aktīvu latviešu, kas uzturēja sakarus ar latviešu organizācijām ASV.
- Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns"
- Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu
- paziema latviešu mitoloģijā - laika posms no Mārtiņiem līdz decembra sākumam
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- biedrinieki Latviešu zemnieki, kas viduslaikos un jauno laiku sākumā kopēji valdīja zemi; šo zemi sauca par biedru zemi jeb biedru gabaliem.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- Helsinki-86 Latvijas cilvēktiesību aizstāvju grupa, dibināta 1986. g. jūlijā Liepājā, 1987. g. organizēja 14. jūnija demonstrāciju un 23. augusta demonstrāciju, kā arī bija vairāku citu trešās atmodas prasību un pasākumu iniciatori.
- baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde.
- pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi.
- publiska persona Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas; tās darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem.
- Augstākā Padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās Padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima.
- tiešā pārvalde Latvijas Republikas, kā sākotnējās publiskās personas, iestādes un amatpersonas.
- late Latvijas vēstures avotos, sākot ar 1382. g. minēts nosaukums trijlauku sistēmā iedalītu muižas tīrumu "laukam"; tīruma gabals.
- arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.)
- agrorūpnieciskais komplekss lauksaimniecības produktu ražošanā tehnoloģiski, organizatoriski un ekonomiski saistītu nozaru kopums; tika veidoti PSRS 1980. gadu otrajā pusē ar mērķi paplašināt lauksaimniecības produkcijas ražošanu un uzlabot iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem un citām patēriņa precēm; beidza pastāvēt 1990. gadu sākumā
- iztece Lauktranzistora elektrods, no kura lādiņnesēji uzsāk savu kustību kanālā.
- iežogošana Lauku kopienu zemes sistēmas likvidēšanas un zemniecības masveida ekspropriācijas veids dažās R-Eiropas zemēs; klasiskā formā bija attīstīta Anglijā 15. gs. b. - 19. gs. sāk.
- desentīna Laukuma mērs Krievijā no 15. gs. līdz 1927. g.; sākotnēji kvadrāts, kura malu garums 0,1 versts, no 1753. g. 2400 kvadrātasis (1,0925 ha).
- morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā); sākotnēji apzīmēja zemes platību, ko viens arājs varēja uzart rīta cēlienā līdz pusdienai.
- gaidamaki Laupītāju bandas 18. gs. sākumā Ukrainā; 1917. g. Ukrainas centrālās radas, bet pēc tam Skoropadska un direktorijas karaspēks.
- knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
- raunis Leduslaikmeta beiguposma intervāls pirms 13,7-13,1 tk. g. un šim laikam atbilstošie nogulumi; Latvijā šajā laikā augstienes pilnīgi atbrīvojās no ledus, vietumis sāka ieviesties koki.
- bruģēšana Leikocītu novietošanās gar asinsvadu sienām iekaisuma sākumā.
- krūšu aorta lejupejošās aortas proksimālā daļa no sākuma līdz diafragmai
- ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, mācību kursu, lekciju ciklu).
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu.
- bārbija Lelle, kuru 1959. gadā sāka ražot amerikānietes Rūtas Handleres uzņēmums; rotaļlieta nosaukta Rūtas meitas Barbaras vārdā.
- polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos); šīs dejas mūzika.
- kūčāties Lēnām kustēties uz priekšu (par bērnju, kurš sāk staigāt).
- iežūrēt Lēnām sākt līt bez vēja un pērkona negaisa.
- tedeska Lendleram un valsim tuva deja trijdaļu metrā; izplatīta Eiropā 18. gs. un 19. gs. sākumā.
- klimša Lēnīgs cilvēks, kas bieži kaut ko uzsāk, bet nepabeidz.
- sākuma fāze leņķa vērtība laika atskaites sākuma momentā
- bīdes leņķis leņķis starp ķermeņa vielas slāņiem perpendikulārā nogriežņa sākuma un pagrieziena stāvoklī bīdes deformācijas gadījumā
- astrolabs Leņķu mērīšanas instruments, ko lietoja līdz 18. gs. sākumam debess spīdekļu stāvokļa noteikšanai, bet vēlāk - ģeodēziskajos mērījumos; mūsdienās astrolabu aizstājis teodolīts.
- džadidisms Liberāla nacionālistiska kustība Krimā, Pievolgā, Vidusāzijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- Jelgab Lībiešu nosaukums ostai un tirgotāju apmetnei, kas 13. gs. sākumā atradās vēlākās Jelgavas pilsētas vietā.
- pacelšanās Lidmašīnas pacelšanās - lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu.
- ieskrējiens Lidmašīnas pacelšanās posms, kad tiek sasniegts atraušanās ātrums un sākas vadāms lidojums.
- atledošana Lidmašīnu atledošana - lidaparāta korpusa atbrīvošana no apledojuma, ko veic īpaši iekārtotos laukumos lidostās īsi pirms lidojuma sākuma; lidaparāta korpusu apsmidzina ar siltu, glikolu saturošu līdzekli, lai atbrīvotu no ledus, sniega un sarmas.
- lidmašīnas pacelšanās lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu
- turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot)
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
- dalība Līdzdarbošanās (kādā notikumā, pasākumā); iesaistīšanās, ieinteresētība, piedalīšanās (kur); līdzdalība.
- izolācija Līdzekļi un pasākumi, ar kuriem būvkonstrukcijas, un ēkas, kā arī iekārtas, aparātus u. tml. aizsargā pret nevēlamiem fizikāliem, ķīmiskiem faktoriem (ūdeni, siltumu, aukstumu, trokšņiem u. c.).
- kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā
- fonētiskā anafora līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu sākumā
- alveolārs līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu
- jotācija Līdzskaņa "j" rašanās patskaņa priekšā vārda sākumā vai starp patskaņiem.
- alliterācija Līdzskaņu vienādība uzsvērto zilbju sākumā; vienādu līdzskaņu atkārtošana.
- izspiest (kādu) asaru liekuļojot sākt raudāt
- aorta Lielā asinsrites loka galvenā artērija; sākas no kreisā sirds kambara.
- Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā.
- maksimālais zilbes sākums lielākais fonoloģiski iespējamais zilbes sākums
- Fedčenko šļūdonis lielākais ieleju šļūdonis Eirāzijā, atrodas Pamira ziemeļrietumos, Tadžikistānā, garums - 77 km, platums - 2600 m, platība - 650 kvadrātkilometru, sākas 6280 m vjl., noslīd līdz 2910 m augstumam, ledus biezums - 700-1000 m, kustības ātrums vidusdaļā - >200 m gadā
- Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
- iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
- Augstākā Būtne Lielās franču revolūcijas beigu posmā jakobiāņu diktatūras laikā veidotā jaunā reliģija, kas pastāvēja sptuveni 3 mēnešus, sākot no 1794. g. maija, oficiāli likvidēts pēc gada, pieņemot jauno konstitūciju.
- Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā.
- Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus.
- lapa lieli lapām klāti zari, kurus liek siena gubai apakšā, lai to pārvietotu (uz šķūni, uz sausāku vietu)
- reivs Lieli, sākotnēji nelegāli pasākumi pamestās noliktavās, fabrikās vai brīvā dabā, kuru centrā ir dejas visas nakts garumā skaļas un ritmiskas mūzikas pavadībā.
- versālijas Lielie iesākuma burti.
- Amāzija Lielkontinents, kura veidošanās sākums paredzams aptuveni pēc 100 miljoniem gadu saplūstot Amerikas un Āzijas kontinentiem.
- ielielīt Lielot panākt, ka kāds (ko) sāk uzskatīt par labu.
- atrautenis Liels (100 m un vairāk) iežu blāķis, kuru ledājs pārvietojis no sākotnējā saguluma vietas.
- pulks Liels (cilvēku) daudzums, kopums (parasti kādā pasākumā).
- šļurba Liels pasākums ar daudz dalībniekiem (piemēram, kāzas, kulšana).
- zāle Lielu izmēru telpa ar noteiktām funkcijām (piemēram, reprezentatīviem, svētku pasākumiem).
- sporta zāle lielu izmēru telpa vingrošanai, sporta pasākumiem
- lineārās izplešanās termiskais koeficients lielums, kas raksturo materiāla lineāro izmēru maiņu karsējot – karsēšanā iegūtā parauga pagarinājuma attiecība pret sākotnējo garumu un temperatūras intervālu
- atlikusī bilances vērtība lielums, ko iegūst, no aktīva sākotnējās vērtības atskaitot nolietojumu (amortizāciju)
- Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete.
- Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m
- Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis.
- Libava Liepājas pilsētas nosaukuma variants 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- greituls liepas vai kārkla lūks (satīts ap roku, sākot no lūka resnākā gala) vīzu pīšanai vai lāpīšanai
- tenho Lieta bronzas monēta Japānā 1835.-71. g., 20 g svarā, ovālas formas ar kvadrātveidīgu caurumu vidū, sākumā vienāda ar 100, vēlāk 10 seniem jeb kešiem.
- gam Lieto "zem" vietā pirms vārdiem, kas sākas ar burtu "g".
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- assā Lieto kā uzbrukuma, kautiņa sākuma signālu.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību.
- aiziet Lieto, lai norādītu uz kādas darbības strauju sākšanos.
- pietikt Lieto, lai norādītu, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
- hopā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
- opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
- op Lieto, lai pamudinātu celt ko smagu; lieto, lai pamudinātu vairākus sākt celt ko smagu reizē.
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- kušā Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- hops Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) sākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
- hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju darbību, parasti augšup.
- sistēmas Gopher serveris lietojumprogramma, kas apgādā ar dokumentiem un izvēlnēm _Gopher_ klientus un ļauj tiem uzsākt nepieciešamās informācijas meklēšanu
- stingrais lappuses pārtraukums lietotāja ievadīts lappuses pārtraukums, kurš piespiež programmu sākt drukāt jaunā lappusē
- Conradsruhe Līgatnes sākotnējais vāciskais nosaukums no 1814. g.
- uzņēmuma līgums līgums par darbu, ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
- hodogrāfs Līkne, kas ir laikā mainīga vektora galapunktu ģeometriskā vieta, ja vektora sākumpunkts paliek nemainīgs.
- izmantot Likt (kādam) izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā).
- nodarbināt Likt strādāt, iesaistīt darbā, kādā pasākumā.
- atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu
- prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
- izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai
- pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
- retroaktīvs likums likums, kura darbība sākas ar atpakaļejošu datumu
- likvidusa Likvidusa līnija - līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī.
- benediktīns Liķieris, ko sākotnēji gatavoja benediktiešu ordeņa klosteros.
- hematosarkoma Limfomu grupas hematoloģisks audzējs, kas sākas limfmezglos vai limfoidālajos audos.
- gala efekts lineārās elektriskās mašīnās – magnētiskā skrejlauka sadalījuma īpatnības magnētvada sākuma un gala zonā
- pārvades funkcija lineāras stacionāras sistēmas reakcija uz delta funkcijas iedarbību ar sākuma stāvokļa nulles noteikumiem
- izodrosoterma Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu rasas punktu jeb temperatūru, kurā tvaiki sāk kondensēties.
- likvidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī
- rudzīši Linu nezāle, par vārpiņu īsākām kausplēksnēm, lielāko tiesu bezakotu ziediem, mazākām, eliptiskām, dzeltenzaļām vārpiņām, ar 4-8 ziediem.
- trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā "Trauksme".
- vētras un dziņu laikmets literāra kustība, pirmsromantisma strāvojums, ko 18. gs. 70. gados aizsāka vācu jaunās paaudzes rakstnieki un dzejnieki
- unanimisms Literāra strāva Francijā 20. gs. sākumā, kuras pārstāvji (Ž. Romēns, Ž. Diamels. Š. Vildraks u. c.) pasludināja sevi par simbolisma pretiniekiem, pievērsās sociālai tematikai, tiecās pēc stila skaidrības.
- prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu
- literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
- literatūras vēsture literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūrvēsture
- Dunaburg Livonijas ordeņa pils, ko sāka celt 1275. gadā un 16. gadsimtā izveidojās pilsēta - Daugavpils.
- Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
- parestētiskā makromēlija locekļu uzbriešanas, palielināšanās sajūta akromegālijas sākumstadijā un hiperpituitārisma latentā formā
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
- iestāžu automatizācijas protokols lokālā tīkla savstarpēji saistītu protokolu kopa, ko sākotnēji izvirzīja firma _Boeing_ kā iestāžu automatizācijas unificētu projektu; to bieži izmanto kopā ar ražošanas automatizācijas protokolu _MAP_ un uz šim izstrādnēm kopā parasti atsaucas kā uz standartu _MAP/TOP_.
- darba kārtības noteikumi lokāls tiesību akts, kas 2 mēnešu laikā no darbības uzsākšanas jāpieņem darba devējam kopīgi ar arodorganizācijām vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem, kas nosaka darba kārtību
- rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
- augšupejošā zarna lokzarnas sākuma posms, kas ir resnās zarnas daļa, sākumā tā robežojas ar aklo zarnu, bet turpinājumā pāriet šķērszarnā
- Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē.
- Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu.
- Aljē Luāras kreisā krasta pieteka Francijā, garums - 410 km, sākas Sevēnu rietumos 1432 m vjl.
- lugeris Lugertakelēts buru peldlīdzeklis, neliels 2 vai 3 mastu buru kuģis (19. gs. - 20. gs. sākums) zvejai un militārām vajadzībām.
- orācija Lūgšana dievkalpojuma sākumdaļā.
- bronhokarcinoma Ļaundabīgs plaušu audzējs, kas sākas bronhu gļotādā.
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist; panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
- ļeckans Ļengans, mīksts, tāds, kas zaudējis sākotnējo tvirto veidolu.
- raibas lietas ļoti dažādi pasākumi, darījumi
- iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
- forlana Ļoti jautra deja 6/4 vai 6/8 taktī, sastopama 18. gs. sākumā, piem., Baha un Telemana darbos.
- panhondrīts Ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns.
- gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
- markizets Ļoti viegls, smalks, porains kokvilnas un (vai) ķīmisko šķiedru audums (pārviju) ažūrpinumā; sākotnēji no zīda - pretmoskītu tīkliem (markīzēm).
- kompaņonnāža Mācekļu, zeļļu sabiedrība Francijā, kuras sākotne sniedzas atpakaļ vidus laikos.
- organogenija Mācība par organisku ķermeņu sākotni un izcelšanos.
- Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- ievadīt Mācot panākt, ka sāk apgūt (piemēram, kādas iemaņas).
- ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
- Ļaudonas Odziena Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas “Mētriena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas
- laiksprauga Maģistrāles tīkla laika parametrs, kas nosaka, kad stacija var atsākt pārraidi.
- 14. baktuns maiju 14. ēra, kas sākās 2012. g. 21. decembrī pēc mūsdienu gregoriāņu kalendāra
- nokļūt Mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt atrasties (kādā stāvoklī).
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- maizdona Maizes klaips, kas ir iesākts lietot, griezt.
- hobgoblins Mājas gariņa veids angļu folklorā, palīdz mājas darbos, patīk uzturēties siltumā; apvainojas, ja saimnieki sāk taupīt uz siltuma rēķina un tad kļūst neciešams, ļaunprātīgi kaitējot.
- repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem.
- plasticitātes augšējā (plūstamības) robeža maksimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā sāk izplūst pašsvara ietekmē
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
- empire Mākslas stils, kas valdīja Francijā pirmās ķeizarvalsts laikā, 19. gs. sākumā, un bija iespaidots no antiskiem paraugiem.
- futūrisms Mākslas un literatūras virziens 20. gs. sākumā Eiropā; noliedza pagātnes kultūru, absolutizēja dinamismu, kustības un ātruma izpausmes, poetizēja urbānismu un tehniku.
- menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā); arī popārts.
- kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu.
- avangardisms Mākslas virzienu kopums 20. gs. sākumā, kurus pārstāv dažādas modernismam raksturīgas stilistiskas izpausmes (kubisms, futūrisms, konstruktīvisms u. c.).
- mecenātisms Mākslas, zinātnes, arī sporta, dažādu kultūras un labdarības pasākumu finansiāla un materiāla atbalstīšana.
- dekadents mākslinieks, kura darbos izpaužas dekadence; sākotnēji (19. gs. 80. gados) - kādas franču rakstnieku grupas pārstāvis
- raideris mākslinieku vajadzību pieprasījums organizatoriem un pasākuma norises vietai
- Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā.
- Amma Mali dzīvojošo dogonu mītos ola, kas pastāvēja pasaules radīšanas pirmsākumos un bija kosmosa sēkla; citos mītos - augstākā dievība, demiurgs, kas vispirms radīja sauli un mēnesi, pēc tam zemi un visu pārējo pasaulē.
- heredium Mantojams zemes gabals Romā, sākumā 2 jūgerus liels.
- Rona Maoru mitoloģijā - dievs, kas cīnās ar mēnesi, atsākot kauju pilnmēnesī, līdz mēness nogurst un sāk dilt.
- akcija mārketinga pasākums, kas vērsts uz kādas preces vai pakalpojuma noieta stimulēšanu
- bavāri Markomāņu izcelsmes ģermāņu cilts, pirmoreiz minēti 6. gs. sāk., kļuva par austriešu un vācu tautas sastāvdaļu.
- ludīts Masu nemieru dalībnieks Anglijā rūpniecības apvērsuma laikmetā, cīnījās pret mašīnu ieviešanu (18. gs. pēdējā trešdaļa - 19. gs. sākums, ar maksimumu 1811.-1816. g.).
- lasītāju konference masu pasākums, kurā lasītāji apspriež grāmatas, dažkārt arī bibliotēkas darbu
- iegājiens Mašīnas darba uzsākšanas fāze.
- ātruma iestatīšana mašīnas izpildietaises piedziņas elementu nomaiņa vai pārslēgšana pirms apstrādes procesa sākuma, lai izpildietaise apstrādes procesā pārvietotos ar uzdoto ātrumu
- piestrāde Mašīnu detaļu saskarvirsmu pielaikošanās to darbības sākumstadijā; piestrādināt.
- stabilitātes teorija matemātikas nozare, kurā pēta diferenciālvienādojumu atrisinājumu - dinamisko sistēmu trajektoriju u. c. objektu, kā arī skaitļošanas procesu stabilitāti, t. i., atkarību no sākumnosacījumu maiņas
- korekta problēma matemātikas problēma (parasti diferenciālvienādojuma pētīšanā), kuras atrisinājumam piemīt stabilitāte pret sākumdatu (nosacījumu) maiņu
- loģistika Matemātiskā loģika (20. gs. sākumā).
- sākuma stāvoklis materiālā objekta stāvoklis pret atskaites sistēmu kustības pētīšanas sākumā
- sponsorēt Materiāli veicināt (kādu pasākumu) - par organizāciju, uzņēmumu, personu.
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi, kas nepieciešami kādam pasākumam, darbībai.
- pamatkapitāls materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami uzņēmējsabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kuru veido visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma (izlaisto akciju nominālvērtību kopsumma)
- matica Mātes kase, mātes fonds, slāvu kultūras organizācijas Austijā, Vācijā un Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- transponētā matrica matrica, ko iegūst, kādu matricu atspoguļojot pret tās galveno diagonāli, t.i, sākotnējās matricas rindas pārvēršot par kolonnām un kolonnas par rindām
- pčolka Matu griezuma veids - īsāki mati pieres daļā; ponijs, cekuls.
- tekatne Maza meitene (kas nesen sākusi staigāt).
- vistiņi mazi garkula kūlīši, ar kuriem iesāk jumt salmu jumtus
- iekarst Mazliet sakarst; iesākt kļūt karstam.
- aizkniest Mazliet sākt dīgt.
- aizknist Mazliet sākt dīgt.
- pasakužināties Mazliet sarosīties ko darīt, uzsākt.
- paputināt Mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
- pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
- ļekainis Mazs bērns, kas jau sāk rāpot.
- jeķis Mazs bērns, kurš sāk izslieties.
- spudiņš Mazs salmu saišķītis, ar ko iesāk jumtu jumt no apakšas.
- drauģelis Mazvērtīgs cilvēks, ar kuru biedrojas parasti sliktos pasākumos.
- neolītiskā revolūcija medības, zveju, barības augu vākšanu sāka nomainīt zemkopība un lopkopība (9000.-8000. g. p. m. ē.); pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību
- medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem
- higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
- zobārstniecība Medicīnas nozare, kas pievēršas zobu slimību ārstēšanai un profilaksei (no 20. gadsimta sākuma - stomatoloģijas sastāvdaļa); arī stomatoloģija.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
- grāns Medicīnas un aptiekas svaru mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,06220885 grami.
- jēgers Mednieks - medību saimniecības algots darbinieks, atbildīgs par medniecības pasākumiem viņa uzraugāmajā teritorijā.
- belzt Mēģinājumi sākt staigāt (par mazu bērnu).
- laidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo vienmērīga, pakāpeniska darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga laidena ieslēgšana notiek bez vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, un tas dod iespēju kustību uzsākt vienmērīgi
- meitu junkurs meitu mednieks - vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai
- diplotēna Mejozes profāzes stadija, kuras laikā starp konjugējošajām homoloģiskajām hromosomām veidojas hiasmas, bet vietās starp hiasmām konjugējošās hromosomas sāk izšķirties un attālināties cita no citas.
- Yahoo meklētājprogramma, ko sāka veidot 1994. g., savācot un sadalot pa kategorijām tīmekļa lappuses, bet 1996. g. sadarbībā ar firmu _Alta Vista_ tika izveidota iespēja iegūt informāciju no meklētājprogrammas _Alta Vista_ atrastajām teksta lappusēm
- Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km
- melioratīvā ainava meliorācijas darbu rezultātā radusies kultūrainava, ko raksturo meliorācijas pasākumu radītās funkcionālās pārmaiņas sākotnēji dabiski attīstošos vai cilvēka saimnieciskās darbības ietekmētos ainavu kompleksos
- nosusināšana Meliorācijas pasākumu komplekss - liekā ūdens novadīšana no saimnieciskai darbībai izmantojamām zemes platībām; nosusinātā augsnē kultūraugu ražība ir lielāka.
- tavafs Melnā akmens pielūgšanas rituāls, ko musulmaņu svētceļnieki izpilda hādža sākumā un beigās.
- tumsība Melnā tumsība - saskaņā ar tibetiešu un mongoļu pirmsbudisma pasaules radīšanas mītiem - melnā gaisma, ka kopā ar mirdzumu (balto gaismu) pastāvēja pasaules pirmsākumos.
- perpers Melnkalnes naudas vienība 20. gs. sākumā; no 1909. g. kaltais sudraba perpers līdzinājās Austroungārijas sudraba kronai, no 1910. g. kaltas arī zelta 10, 20 un 100 perperu monētas.
- Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis.
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
- sindi Meotu cilts Tamaņas pussalā un Melnās jūras ZA piekrastē 1. gt. p. m. ē.; m. ē. sākumā asimilējās ar sarmantiem.
- Lielais mēris mēra epidēmija 18. gs. sākumā, sākās 1707. g. Ungārijā, 1709. g. izplatījās Polijā, 1710. g. janvārī konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi Kurzemē, Liepājas apkārtnē, 1710. g. vasarā izplatījās arī Vidzemē, dažos apvidos dzīvi palikuši 4-16% iedzīvotāju
- Arda Meričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos, Grieķijā un Turcijā (_Árdas_), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus.
- sākummeridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; pēc starptautiskas vienošanās 1884. gadā par tādu pieņemts toreizējās Griničas observatorijas (Londonā) meridiāns; sākuma meridiāns; nulles meridiāns; nullmeridiāns, Griničas meridiāns; galvenais meridiāns
- nulles meridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākummeridiāns
- sākuma (arī nulles, Griničas) meridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākummeridiāns
- nulles punkts mērinstrumenta skalas sākuma iedaļas apzīmējums; arī robeža starp skalas pozitīvo un negatīvo iedaļu rindām; nullpunkts
- demogrāfiskā politika mērķtiecīga valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju rīcība demogrāfisko procesu regulēšanai, īstenojot sociālus, ekonomiskus, juridiskus u. c. pasākumus; valsts sociālekonomiskās politikas sastāvdaļa
- heterotelija Mērķu rašanās no blakus, nereti negaidītiem apstākļiem, pie kam šie mērķi sākumā ir negaidīti un negribēti.
- kirasas Metāla bruņas, kuras uzlika uz muguras un krūtīm, lai izsargātos no auksto ieroču triecieniem; 20. gs. sākumā kirasas vēl bija dažu armiju kavalērijā kā parādes formas tērpa piederums.
- nostiprinošais pārklājums metāla izstrādājumu nostiprināšanas paņēmiens – cietu, izturīgu materiāla kārtu uzklāj detaļas virsmai, veidojot pārklājumu, kas palielina virsmas nodilumizturību, kalpošanas ilgumu un dod iespēju kompensēt detaļas nodilumu un atjaunot sākotnējos izmērus
- prometabolija Metamorfo dzīvnieku attīstības stadija, kad vērojma kūniņas stadijas sākotnējā attīstība.
- lacerna mētelis vai apmetnis no tumšas rupjas drānas, ko sāka valkāt 1. gs. p. m. ē. romiešu kareivji, pēc tam arī pilsoņi uz togas; vēlāk arī dažādās krāsās, un to valkāja arī teātrī un cirkā
- atpumpurošana Metode skujkoku, galvenokārt priedes, izaudzēšanai ar bezzarainu stumbru, ik gadu izlaužot galotnē visus sānpumpurus (sākot ar 3. mieturi), līdz koks sasniedz iecerēto augstumu (baļķiem 6-7 m).
- nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija nosūta speciālu sastrēgumsignālu, lai pārraides vidi iegūtu monopollietošanai un derīgās informācijas pārraides laikā nepieļautu sadursmes
- nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu
- sociālās uzvedības korekcija metodoloģiski organizēts pasākumu kopums, kura mērķis ir integrēt personu sabiedrībā
- naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
- Ertebele Mezolīta un neolīta kultūra (5. gt. - 3. gt. sāk. p. m. ē.) Ziemeļeiropā.
- beigizmantošana Mežaudzes nociršana izmantošanas vecumā, atšķirībā no t. s. starpizmantošanas jeb starpcirtes, ko sākot ar mežaudzes agro jaunību atkārto ik pēc 5-10 g. vienīgi kopšanas nolūkā.
- agromežmeliorācija Mežsaimniecisku pasākumu komplekss aramzemes mitruma režīma uzlabošanai ierīkojot mežu joslas.
- Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā
- augšupējs akūts mielīts mielīts, kas sākas muguras smadzeņu lejasdaļa un izplatās virzienā uz augšu
- civilā aizsardzība miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus
- bosanova Mierīga sambai līdzīga deja, cēlusies Brazīlijā, 20. gs. 60. gadu sākumā.
- četrkanšu Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
- četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
- migranta izcelsme migranta sākotnējā dzīves vieta
- Miķeļi Miķeļa diena (29. septembris); ziemas sākuma svētki latviešu mitoloģijā.
- mīla (arī mīlestība) no pirmā acu uzmetiena mīla, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās
- mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās
- poma amore mīlestības ābols jeb ēdamā tomāta sākotnējs nosaukums Eiropā, kad tas audzēts kā krāšņumaugs
- iznīcinātāju bataljoni militāras vienības PSRS 20. gs. 40. gados, Latvijas teritorijā izveidoti 1944. g. 2. pusē, cīņai pret nacionālajiem partizāniem, izformēti 1950. gadu sākumā
- landvērs Militāri formējumi Vācijas (1813.-1918. g.), Austrijas un Šveices (19. gs. un 20. gs. sāk.) armijās, veidojās no veca gadagājuma rezervistiem; 1935 Vācijā tika atjaunots, likvidēts 1945.
- aizsardzība militāri pasākumi un līdzekļi aizsargāšanai, nodrošināšanai
- Ziemeļlatvijas brigāde militārs formējums Latvijas Brīvības cīņu laikā, dibināts 1919. g. 31. martā Tērbatā, tajā tika iekļautas latviešu militārās vienības, ko saskaņā ar Latvijas un Igaunijas valdības vienošanos sāka komplektēt Pērnavā, Tallinā un Tērbatā, bija pakļauta Igaunijas armijas vadībai; 1919. g. 19. jūlijā Rīgā to pārformēja par Latvijas armijas Vidzemes divīziju
- patruļdienests Militāru pasākumu sistēma kādu militāru objektu vai karaspēka pārvietošanās maršrutu pastiprinātai apsardzei, arī kārtības uzturēšanai.
- reliktie minerāli minerāli, kas, sākotnējā ieža uzbūvei un minerālsastāvam mainoties, ir saglabājušies nemainīgi
- pirmais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu - 7,9 km/s; riņķa ātrums
- riņķa ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu; pirmais kosmiskais ātrums
- kritiskais rūdīšanas ātrums minimālais dzesēšanas ātrums, kas ļauj saglabāt karsēšanas procesā iegūto austenītu līdz martensīta pārvērtību sākuma temperatūrai
- plasticitātes apakšējā (izveltnējamības) robeža minimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā vēl ir plastiska – sāk plaisāt deformējošu spēku ietekmē
- valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados
- mirstības varbūtība mirstības tabulu rādītājs; attiecība starp mirušo skaitu kādā vecuma intervālā un šī intervāla sākuma vecumu sasniegušo skaitu
- Misūri Misisipi lielākā pieteka ASV (angļu val. "Missouri"), garums - 4740 km, sākas Klinšu kalnos 1220 m vjl., satekot Džfersonai, Madisonai un Gelatinai, Montānas štata dienvidaustrumu daļā.
- Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem
- Jeloustona Misūri labā krasta pieteka ASV (angļu val. "Yellowstone"), garums - 1080 km, sākas Klinšu kalnos, Vaiomingā, augštecē līdz 360 m dziļi kanjoni ar ūdenskritumiem, šķērso Montānu, ieteka Misūri Ziemeļdakotā.
- Milka Misūri pieteka ASV un Kanādā (angļu val. "Milk"), garums - 1173 km, sākas Klinšu kalnos.
- preprofāze Mitotiskā cikla stadija starp dezoksiribonukleīnskābes sintēzi un profāzes sākumu; G2 periods.
- prometafāze Mitozes fāze, kas sākas ar kodola membrānas izzušanu; šūnas centrā vērojama zona ar palielinātu šķidruma daudzumu, kurā hromosomas kustas brīvi un noteiktā secībā ekvatora virzienā.
- ieplaukt Mitruma iedarbībā sākt plukt.
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
- žāvēšanas kritiskais punkts mitruma pakāpe papīrā, kuru sasniedzot, pastāvīgais žūšanas ātrums sāk samazināties
- aizsust Mitrumā un siltumā sākt pūt.
- līdzsavienojums Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kas ļauj uzsāktas sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošiem izsaukumiem pārslēgt savienojumu, neizvienojot iepriekšējo.
- supremātisms Modernisma novirziens tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs vienkāršāko ģeometrisko formu izmantojums.
- akmeisms Modernisma strāva ar dekadentisku ievirzi krievu dzejā 20. gadsimta sākumā.
- Rīgas feniņš monētas, ko Rīgā sāka kalt 1211. gadā
- īsgājiena motors motors, kuram virzuļa gājiens ir īsāks par cilindra diametru
- kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
- samudināt Mudinot panākt, ka (kāds) sāk ko darīt, rīkoties.
- ševals Muhamedāņu kalendārā desmitais mēnesis, kas sākas 7. jūlijā.
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai
- gēzi Muižnieku savienības locekļi, kas Nīderlandes revolūcijas (16. gs.) sākumā bija opozīcijā pret Spānijas valdību; vēlāk tautas partizāni.
- sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
- Cvikavas Mulde Muldes kreisā satekupe, Saksijā, garums - 128 km, sākas Rūdu kalnos.
- Freibergas Mulde Muldes labā satekupe, Saksijā, garums 102 km, sākas Rūdu kalnos.
- Ceraukste Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novadā, garums - 32 km (Latvijā 23 km), kritums - 23 m, sākas Lietuvā, reljefa pacēlumā starp Mūsu un Mēmeli.
- iekšējais muskulis muskulis, kura sākums un piestiprinājums atrodas vienā ķermeņa daļā vai loceklī vai vienā orgānā
- ārējais muskulis muskulis, kura sākums un piestiprinājums neatrodas vienā ķermeņa daļā vai loceklī vai kura sākums atrodas ārpus orgāna, bet piestiprinājums - orgānā
- protospazma Muskuļa vai muskuļu grupas sākotnējā spazma vispārēju krampju sākumā.
- Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
- Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
- hidžra Musulmaņu ēras nosaukums, kurā gadu skaitīšana sākas ar šo notikumu.
- basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
- fetva Musulmaņu zemēs - muftija slēdziens par kāda pasākuma vai darbības pieļaujamību no korāna vai šariata viedokļa.
- reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu; mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
- komplekcija Mūzikā iesākums vai papildinājums, kas der par saišķi starp daļām vai arī par iesākuma atkārtojumu.
- sarsuela Muzikāli skatuviska darba nacionālais paveids Spānijā, tuvs operetes žanram, radies 17. gs. sākumā.
- kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
- renasimjento Nacionālās atdzimšanas kustība Spānijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- jaunafgāņi Nacionāli patriotiskas kustības dalībnieki Afganistānā 20. gs. sākumā; to valdīšanas laikā (1919-29) tika izdarītas vairākas reformas, nostiprināta valsts neatkarība.
- fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību.
- iredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- irredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- oniholīze Naga atdalīšanās no gultnes, kas sākas naga brīvajā malā un pakāpeniski virzās uz sakni.
- ienadzis Naga sākums zem valnīša.
- brunsfelsijas Nakteņu dzimtas nelieli krūmi ar mūžzaļām lapām, savvaļā sastop Dienvidamerikā, ziedi sākumā tumši violeti, vēlāk izbalo un kļūst balti.
- ievadnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; sākumnarkoze.
- jasaks Naturālais nodoklis; ar to aplika nekrievu tautības iedzīvotājus, kas nodarbojās ar medniecību Pievolgā (15.-18. gs.) un Sibīrijā (17.-20. gs. sāk.).
- sietiņi Naturālās nodevas luteriešu draudzes mācītājam no 16. gs. līdz 20. gs. sākumam; dažkārt maksāja arī draudzes skolotājam un ķesterim.
- sākumcena Naudā izteikta sākotnējā preces vērtība.
- riska kapitāls nauda, ar ko specializētas firmas, komercbankas vai atsevišķas personas finansē vidēji ilgus komercpasākumus - gk. jaunu firmu izveidošanu vai jau izveidotu firmu paplašināšanu
- subordinētais kapitāls naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas
- refinansēšana Naudas līdzekļu sagādāšana kāda projekta vai pasākuma finansēšanai; parādu dzēšana ar jauniem aizņēmumiem.
- grasis naudas vienība dažās valstīs no 12. gs. beigām līdz 20. gs. sākumam; attiecīgā naudas zīme, monēta
- kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā.
- Areops-Enaps Nauru (Okeānija) iedzīvotāju mitoloģijā - pirmatnējais zirneklis, kas sāka jūras un debesu radīšanu.
- skalpelis Nazis, kam asmens daļa ir divas līdz trīs reizes īsāka par tā spalu un ko parasti izmanto audu pāršķelšanai ķirurģiskās operācijās, preparēšanā.
- nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt
- nevierīties Neapstāties, kamēr nav pabeigts iesāktais.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli); neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- rokregulēšana neautomātiska regulēšana ar rokām. Spēkratu mezglu rokregulēšanu iedala iestatīšanas regulēšanā, ar kuru sākotnēji panāk vēlamos darbības parametrus, un pieregulēšanā, precizējot vai atjaunojot šos parametrus
- plakarēties Nebeidzot vienu darbu, sākt citu.
- nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
- brut necukurots, sauss (par vīnu); šampanieša sausākais paveids
- palikt Nedoties prom (piemēram, no kādas vietas, pasākuma).
- diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai
- grūtnieču nefropātija nefropātija, kas sākas grūtniecības otrajā pusē un noris ar hipertensiju, albuminūriju un tūsku
- iegrausties Negaidīti, pārāk skaļi un neskaidri sākt runāt.
- ieķeverot Neglīti iesākt veidot pinumnu (grozu vai vīzes).
- afēra Negodīgs, arī bīstams pasākums; blēdīgs darījums.
- nomaļus Neiesaistoties, nepiedaloties (darbībā, pasākumā).
- cēls Neiesākts; neaizskarts.
- uz (arī pie) sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma, arī kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākumā
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt.
- ascendējošais neirīts neirīts, kas sākas nerva perifērijā un izplatās centrālajā virzienā
- unipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums; cilvēkam tāds ir neiroblasts līdz dendrītu attīstības sākumam
- iepenterēt Nekārtīgi iesākt.
- ieķerlāt Nekārtīgi paņemt un pamest; nekārtīgi iesākt darbu un nepabeigt; iesaistīt.
- ķerties vērsim pie ragiem nekavējoties sākt rīkoties; pievērsties būtiskajam, galvenajam
- rādiusvektors nekustīgs vektors, kas rāda materiāla punkta stāvokli telpā no dotās atskaites sistēmas sākumpunkta
- Krustpils sala neliela akumulatīva, neapdzīvota sala Daugavā, Jēkabpils teritorijā. garums — 500 m, platums — līdz 100 m, pilsētas masu pasākumu vieta, pavasarī, ledus sastrēguma laikā applūst; Ādamsona saliņa
- eipireksija Neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās infekcijas slimības sākumā, organisma aizsargreakcija.
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts.
- pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
- kvarķirņiks neliels mājas koncerts vai pasākums
- sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk staigāt.
- vinjete Neliels tēlaini vispārināts attēls vai ornamentāls rotājums teksta sākumā vai beigās.
- atstumt Neļaut vairs piedalīties (kādā pasākumā), ieņemt (kādu amatu).
- iezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laika posmu, parādībām dabā).
- piezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laikposmu, parādībām dabā).
- retorsija Nemilitāri pasākumi, ko viena valsts vērš pret otru valsti vai tās pilsoņiem, nepārkāpdama starptautisko tiesību normas, un kas saistīti ar otras valsts nedraudzīgu rīcību (piem., muitas karš).
- šaudelīgs nenoteikts; tāds, kas kaut ko iesāk, bet nepabeidz
- jukt Nenotikt (par iecerētu norisi, pasākumu), nerealizēties (par nodomu, ieceri u. tml.).
- pajukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.); izjukt (3).
- izjukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.).
- pašķīst Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi); nerealizēties (par nodomu).
- uzbrukt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- uzklupt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- uzkrist Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- kuluāri Neoficiālas situācijas un apstākļi, arī neoficiālas tikšanās (parasti vienlaicīgi ar kādu oficiālu pasākumu).
- Amras kultūra neolīta kultūra (4. gt. sāk. p. m. ē.)
- bedru kultūra neolīta laikm. arheol. kult. (3. gt. 2. p. - 2. gt. sāk. p. m. ē.), izplatīta A-Eiropas stepēs, mirušie apbedīti saliekti zemē izraktās bedrēs, virs apbedījuma izveidoti uzkalniņi, saimn. - lopk., kapļa zemk., medības
- neofolklorisms Neoprimitīvisms - virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neobarbarisms.
- neobarbarisms Neoprimitīvisms - virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neofolklorisms.
- pamest pusratā nepabeigt (ko iesāktu)
- atstāt pusceļā nepabeigt (ko iesāktu)
- pamest (arī atstāt) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam
- atstāt (arī pamest) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam
- ieķirmināt Nepareizi iesākt kaut ko darīt.
- režgas Nepareizi sākts, sabojāts darbs.
- caurs Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu.
- ievilkt Nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ieildzināt.
- speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības
- izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
- nebrīdis Nepiemērots brīdis (piemēram, kādam pasākumam).
- nereize Nepiemērots, neizdevīgs brīdis (piemēram, kādam pasākumam).
- pietakts Nepilna takts skaņdarba vai tā daļas sākumā; uztakts.
- Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja.
- cerebrospinālais nervs nervs, kas sākas no galvas vai muguras smadzenēm
- saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas
- grafospazma Nervu slimība - krampji, kas rodas pirkstos, tiklīdz ar šādu slimību saslimis cilvēks sāk rakstīt.
- iegrodojums Nesagrodotas un sagrodotas dzijas vai pavediena garuma starpība; izsaka procentos no sākotnējā garuma.
- anakolūtija Nesakarība teikumu uzbūvē, kad teikuma beigu daļa formāli nesaskan ar sākumu.
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
- jaunuzplēsts Nesen no kokiem un krūmiem atbrīvots lauks, kur uzsākta lauksaimnieciska darbība.
- jaunuzsākts Nesen, no jauna uzsākts.
- determinatīvs Neskaidras nozīmes vārda saknes elements, kas pievienojies ide sākotnējai saknei.
- ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā.
- pasīvā eitanāzija netiek pielietoti dzīvību uzturoši pasākumi vai arī tie tiek pārtraukti
- palikt pusceļā netikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam
- stāvēt Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu); netikt apstrādātam, izstrādātam.
- lomens Netīra lieta vai šaubīgs pasākums.
- laist (kādu) mierā netraucēt, neaizskart (kādu); neiesaistīt darbībā, pasākumā
- gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības).
- nogaidīt Neuzsākt, arī neturpināt (ko), kamēr uzzina, noskaidro (kādus apstākļus, faktus u. tml.).
- piesiets kā pie poļu vezuma nevarēt tikt vaļā no kaut kā paša uzsākta
- tērpāt neveikli iet, kā mazam bērnam, kas tikko sāk staigāt
- kokains Neveikls, neizdevies (par pasākumu, situāciju).
- šķībt Neveikties, sākt bojāties.
- pasprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.).
- izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem).
- olmeki Nezināma indiāņu cilts, pēc arheoloģiskiem izrakumiem (2. gt. p. m. ē. - m. ē. sāk.) Meksikā.
- stuiver Nīderlandes bilona graša monēta, ko sāka kalt no 15. gs. vidus.
- arminieši Nīderlandes kalvinistu reliģiski politisks grupējums 17. gs. sākumā, kas noraidīja kalvinisma mācību par predestināciju.
- gomaristi Nīderlandes kalvinistu reliģiski politisks grupējums 17. gs. sākumā.
- pielonefrīts Nieru iekaisums, kas bieži sākas ar nieru bļodiņu iekaisumu.
- glomerulonefrīts Nieru iekaisums, kas sākotnēji un pārsvarā lokalizēts nieru kamoliņos.
- kalst Nīkt aiz sausuma (par augiem); kļūt sausam vai sausākam, zūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.).
- nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā).
- no sākta (arī paša) gala no (paša) sākuma (ko darīt)
- no paša (arī sākta) gala no (paša) sākuma (ko darīt)
- uiguru raksts no 1. gt. b. lietots oriģināls fonogrāfisks uiguru raksts (daļa uiguru to lietoja līdz pat 18.-19. gs. b.); no 11.-12. gs. to sāka aizstāt arābu raksts
- atplīsums no apaļkoka gala sākusies caurejoša sānu plaisa; rodas mežmateriālu sagatavošanas un sagarumošanas gaitā
- vieskapteinis No citas valsts darbā uzaicināts kuģa kapteinis, kas bija izplatīts 19. gs., kad sāka būvēt trīsmastu burukuģus, bet nepietika jūrnieku ar starptautiski atzītu diplomu.
- dalmatika No Dalmācijas cēlies, romiešu tunikai līdzīgs tērps, ko lietoja Romā sākot ar 2. gs.; vēlāk katoļu garīdznieku amata tērpa daļa.
- īsinājums No garāka apzīmējuma veidots viena un tā paša jēdziena apzīmējums, ko darina, atmetot kādu daļu no garākā vai izvēloties īsāku sinonīmisku vārddaļu.
- ab ovo usque ad mala no olām līdz āboliem (senie romieši pusdienas sāka ar olām un beidza ar augļiem); no sākuma līdz beigām
- ab origine no paša sākuma
- ab ovo no paša sākuma; _burtiski_: "no olas"
- no (retāk kopš) sākta (biežāk laika) gala no paša sākuma; no seniem laikiem
- no (retāk kopš) laika (retāk sākta) gala no paša sākuma; no seniem laikiem
- no pirmā acu uzmetiena no pirmā skatiena; no paša sākuma
- no pirmā acu uzmetiena, arī pirmajā acu uzmetienā no pirmā skatiena; no paša sākuma
- no raduma no sākta gala, no dzimšanas
- ab initio no sākuma
- no pirmienes no sākuma
- aizbarot No sākuma barot bagātīgi.
- aizkalpot No sākuma kalpot, lai pēc tam par to kaut ko iegūtu.
- no a līdz z no sākuma līdz beigām; pilnīgi
- no a līdz z (cet, zet) no sākuma līdz beigām; pilnīgi
- no "A" līdz "Z (Zet)" no sākuma līdz beigām; pilnīgi
- no viena gala līdz otram no sākuma līdz beigām; pilnīgi; viscaur
- no (paša) pirmā gala, retāk pirmā galā no sākuma, sākumā
- no (pašas) mazas gaismiņas no tā brīža, kad sāk parādīties rīta gaisma
- keitonijas No triasa beigām līdz krīta perioda sākumam izmirušu sēklpaparžu rinda.
- akronīms No vairāku vārdu sākuma burtiem veidots nosaukums.
- izskaņa Nobeigums (piemēram, pasākumam, sarīkojumam).
- gals Nobeigums vai sākums (ēkai, telpai, teritorijai); daļa (ēkai, telpai, teritorijai), kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
- gals Nobeigums vai sākums (parasti garenam priekšmetam, veidojumam); daļa (priekšmetam, veidojumam), kas veido šādu nobeigumu, sākumu.
- nobirzties Nobirt (par sakaltušām lapām, ziediem, arī gatavām sāklām).
- sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu).
- koksnes sānu nobrūnēšana nobrūnēšana, kas sākas no apaļkoku sānu virsmas un izplatās uz to centru
- Lielais Ķīnas mūris nocietinājuma siena Ķīnas ziemeļos, celtniecība sākta IV gs. p. m. ē., nostiprināts un papildināts līdz XV gs., kopējais garums \~5000 km (pilnīgi nav saglabājies), augstums — 6,6 m (ar uzzobjiem līdz 8-10 m), platums — 6,5 m (pamatā) — 5 m (augšā), ik pēc dažiem simtiem m — sargtorņi, pēc 10 km — novērošanas un signālu torņi, kalnu pārkāpēs — cietokšņi
- norobīt Nocirst (ar neasu cirvi); ierobojot (ar grūtībām) nogriezt, nocirst; apgriežot padarīt īsāku.
- koris Nodalījums baznīcā, kur atrodas galvenais altāris, parasti vistālāk austrumpusē; sākotnēji - vieta, kur stāvēja dziedātāji.
- izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta.
- piekopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu), piedalīties (kādā pasākumā).
- smērēties Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā.
- Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Mērsraga novads nodibināts 2010. g. beigās atdaloties no Rojas novada un patstāvīgu darbu uzsāka 2011. g. janvārī, ietvēra tikai bijušo Mērsraga pagastu, robežojās ar Tukuma, Talsu un Rojas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. atjaunots Mērsraga pagasts, kas iekļauts Talsu novadā
- desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā
- dūms Nodokļu aplikuma vienība slāvu valstīs 9. gs. - 20. gs. sākumam; ar to aplika zemnieku saimniecību pēc darba lopu skaita.
- izlaist tirgū nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai; iesākt pārdot
- likt pie mutes (arī lūpām) nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko)
- likt pie lūpām (arī mutes) nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko)
- apaļais kokmateriāls nogāzts, atzarots koka stumbrs bez galotnes, ko parasti var sadalīt īsākos nogriežņos (lietkoksnes sortimentos); apaļkoksne
- dolomitizācija Nogulu vai iežu (gk. kaļķakmens) sākotnējo sastāvdaļu sekundāra aizstāšanās ar dolomītu.
- glaciokarsts Nogulumu sākotnējā saguluma traucējumi un noslēgtu katliežveida ieplaku veidošanās, izkūstot aprimuša ledāja ledus blāķiem.
- Eparha grāmata nolikumu kopojums Bizantijā, kas reglamentēja Konstantinopoles tirdzniecības un amatniecības korporāciju darbību, sastādīta 10. gs. sāk.
- pārņemt Nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt veikt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
- uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.).
- sibazons Nomierinošs ārstniecības līdzeklis, ko izmanto panikas lēkmju ārstēšanas sākuma stadijā.
- calando Nomierinoties; klusāk un lēnāk topot.
- kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot
- kārt (ubaga) tarbu (retāk kuli) plecos (biežāk kaklā) nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot
- kārt kaklā ubaga kuli nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot
- kārt plecos ubaga tarbu nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot
- putināt noņemt putas no gaļas zupas, kad tā sāk vārīties
- uz- Norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi.
- iz- Norāda uz darbības sākumu, arī momentānumu.
- sa- Norāda uz darbības sākumu, pēkšņumu, arī īslaicīgumu.
- pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam beidzoties, sākas cita darbība, norise, cits stāvoklis.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- no Norāda uz darbību, notikumu, ar ko sākas kāda norise, stāvoklis.
- arh- Norāda uz galveno, pirmo; anatomijā un bioloģijā - uz pirmsākumu, cilmi.
- līdz Norāda uz laikposmu starp kā sākumu un beigām.
- no Norāda uz laikposmu starp kā sākumu un beigām.
- vēl norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
- te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
- pirms tam norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis
- no Norāda uz laiku, laikposmu, kurā sākas darbība, norise, stāvoklis; arī kopš (1).
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
- viss Norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām.
- kopš Norāda uz noteiktu laiku, laikposmu, no kura sākot norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
- proto- Norāda uz pirmo, sākotnējo, iepriekšējo, pirmējo.
- vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir tur, kur kas notiek, norisinās; norāda uz stāvokli, kad (kāds) piedalās (kādā norisē, pasākumā), atrodas (kur, pie kā).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (parādības dabā).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, fizioloģisks process).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, notikums).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, psihisks process).
- no Norāda uz to (parasti vietu), kur sākas un noris darbība, kas ir vērsta uz kādiem objektiem.
- no Norāda uz to, kur kas (parasti redzams) sākas un izplatās tālāk.
- no Norāda uz to, kur sākas virzība, kustība lejā, ārā, prom, nost.
- līdz Norāda uz to, par ko sāk runāt, domāt u. tml. pēc kā cita.
- kuriene Norāda uz vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- no Norāda uz vietu, kurā sākas virzība, kustība, izplatīšanās.
- kuriene Norāda uz virzības sākuma vai beigu vietas pieļāvumu.
- tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, laikposms) turpinās, tiek turpināts.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto iesāk, ievada (ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sākumā.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- arhi- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
- pēc- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā kas sākas, pastāv, noris.
- robež- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā laikposma sākas kas cits.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām.
- sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
- pirm- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv pēc kā.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv, noris pēc kā.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- dubultkrustiņš Norādes zīme tekstā uz zemsvītras paskaidrojumu, kā arī šī paskaidrojuma sākuma iezīme.
- iezīmēt Norādīt (parasti uz kādas vietas sākumu).
- nolikt Norīkot darbā (parasti pie kādas ierīces, mašīnas, arī kāda pasākuma veikšanai); iecelt (amatā).
- gaita Norise (piemēram, notikumam, pasākumam, darbībai, procesam).
- darba aizsardzība normatīvo aktu un tiem atbilstošu ekonomisko, organizatorisko, tehnisko, sanitāri higiēnisko un ārstnieciski profilaktisko pasākumu sistēma, kas garantē drošu darbu, novērš nelaimes gadījumus un arodslimības, kā arī saglabā strādājošo darba spējas visā darba procesā
- hardingfelle Norvēģu lociņinstruments, kas pēc formas līdzīgs vijolei, bet tā izmērs ir daudz mazāks, kakls īsāks, vāks vairāk izliekts.
- dzelzceļa diennakts nosacīti pieņemts 24 stundu ilgs laika posms, kas Latvijā sākas plkst. 8.00.
- Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums
- iedalīt Nosūtīt, norīkot (darbā, pasākumā); likt atrasties (kādā vienībā, grupā); arī ieskaitīt.
- nošatslēga Nošu raksta zīme līnijkopas sākumā, kas norāda, kāda nots noteiktā vietā (uz vai starp līnijām un palīglīnijām) atrodas, mūsdienās parasti izmanto vijoles jeb Sol, basa jeb Fa un alta jeb Do atslēgu.
- uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās.
- norobežot Noteikt sākumu un beigas (posmam).
- valutēt Noteikt termiņu, ar kuru sākas procentu skaitīšana debetējamām vai kreditējamām summām.
- atcelt Noteikt, paziņot, ka nenotiks (nodarbības, pasākums u. tml.).
- triecienlīnija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā.
- triecienpozīcija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā.
- posms noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, piemēram, sacensību) norises secībā
- marķieris noteikta bitu secība, ko pārraida viena lokālā tīkla stacija otrai, lai uzrādītu staciju, kurai ir tiesības sākt pārraidi
- zemesgrāmatu akts noteiktas teritorijas nekustamā īpašuma uzskaites sākotnējās uzskaites dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un atzīmē ar to saistītās tiesības
- sākuma stāvoklis noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu); pamatstāvoklis
- pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu); sākuma stāvoklis.
- kārta Noteikts posms (piemēram, pasākuma, procesa) norises secībā.
- metējlādiņš Noteikts šaujampulvera daudzums, lai izmestu artilērijas šāviņu (mīnu, lodi) ar noteiktu sākumātrumu no ieroča stobra kanāla.
- marķiera nodošanas procedūra noteikumu kopums, kas lokālajā tīklā, kurā tiek pārraidīts marķieris, nosaka, kā stacija saņem, izmanto un nodod marķieri. Ar šīs procedūras starpniecību tiek novērsta situācija, kad vairākas stacijas var vienlaicīgi uzsāk pārraidi un izsaukt sadursmi
- elektrodrošība Noteikumu un pasākumu komplekss, kas jāievēro strādājot ar elektroiekārtām.
- režīms Noteikumu, pasākumu kopums, kas nepieciešams kāda mērķa sasniegšanai.
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas
- lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju
- Latviešu etnogrāfiskā izstāde notika Rīgā 1896. g. un bija pirmais lielākais latviešu organizētais pasākums, kas iepazīstināja apmeklētājus ar latviešu tautas vēsturi un kultūru
- izdoties Notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu).
- Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu
- sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarba), ar ko sākas darbība, iezīmējas konflikts.
- stāsts notikums, notikumu virkne vai situācija, ko kāds uztver kā vienotu veselumu ar sākumu un beigām
- hronika Notikumu, faktu u. tml. reģistrējums hronoloģiskā secībā; pasākuma, darbības u. tml. secīgs apraksts.
- atstrupēt Notrulināties, kļūt īsākam, neasam.
- novadēt Novadēties - izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
- līdzināt ceļu novērst šķēršļus, kavēkļus (kādai darbībai, pasākumam)
- nolīdzināt ceļu novērst šķēršļus, kavēkļus (kādai darbībai, pasākumam)
- glabāšana novietotu spēkratu turēšana īsākam vai ilgākam darba pārtraukumam, izmantojot garāžas, mašīnu šķūņus, nojumes un atklātus stāvlaukumus; atbilstoši izšķir slēgto, atklāto glabāšanu un glabāšanu nojumē
- austromarksisms Novirziens austriešu sociāldemokrātijā 19. gs. b. - 20. gs. sākums.
- kreisie arodnieki novirziens strādnieku kustībā Latvijā 20. gs. 20. gados - 30. gadu sākumā, bija saistīti ar komunistisko ideoloģiju un īpaši uzsvēra politiskās cīņas nozīmi; lielāko daļu arodbiedrību, kas pārstāvēja šo kustību, Latvijas valdība 1931. g. slēdza
- reģistrētie noziegumi noziegumi, par kuriem ziņots iekšlietu iestādēm un par kuriem uzsākta iepriekšējā izmeklēšana
- ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piemēram, kādā pasākumā, nozarē).
- Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
- Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
- Bobra Odras kreisā krasta pieteka Polijas dienvidrietumos, garums - 268 km, sākas Karkonošes kalnos (Sudetos).
- Līčupe Ogres labā krasta pieteka Amatas un Ogres novadā, garums - 40 km, kritums - 95 m, sākas Amatas novada Zaubes pagastā; Līce.
- deokupācija Okupācijas pārtraukšana, pasākumi, kuru mērķis ir likvidēt okupāciju un tās sekas.
- bodesolekts Olekts, kas ir nedaudz īsāka par parasto.
- bodsolekts Olekts, kas ir nedaudz īsāka par parasto.
- pārdalījums onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; dekompozīcija
- dekompozīcija onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; pārdalījums
- enkurķēdes ievilkšana operācija, ar kuru sāk enkura izcelšanas manevru
- Rica metode operatoru vienādojumu skaitliskās risināšanas tuvinātā metode, ko 20. gs. sākumā izveidojis matemātiķis un fiziķis V. Rics.
- Vecais ceplis operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālais muzejs Madonas novada Indrānu pagasta Meirānos, kas regulāri rīko J. Zābera piemiņas pasākumus
- punktdatne Operētājsistēmā "UNIX" - datnes vārds, kas sākas ar punktu.
- somatiskā partenoģenēze organisma attīstībai sākoties, atjaunojas diploidālais hromosomu komplekts, vai arī mejozē nav notikusi reduktīvā dalīšanās
- iestrādāšanās Organisma darbspēju pakāpeniska paaugstināšanās kustību izpildes sākuma periodā.
- preagonija Organisma dzīvības izbeigšanās sākotnējā stadija, kad raksturīgs motorisks uzbudinājums, asinsspiediena pazemināšanās, pulsa paātrināšanās, asinsrites traucējumi u. c. komplikācijas, kas var ilgt arī vairākas diennaktis.
- attīstība organisma morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko izmaiņu kopums, t. i., organisma kvalitatīvās izmaiņas - no sākotnējām šūnām rodas jaunas šūnas ar citām īpašībām
- higrofobi organismi, kas vairās no pārāk mitrām vietām (piemēram, skudras mitrās pļavās apmetīsies uz sausākiem ciņiem)
- sponsors Organizācija, uzņēmums, persona, kas piedalās kāda pasākumu finansēšanā.
- maldināšana Organizatoriska vai tehniska rakstura pasākumi, dažādu darbību kopums, kuru mērķis ir maldināt pretinieku un mudināt to darboties pretēji savām interesēm.
- kopienas organizācija organizatorisko pasākumu sistēma, lai palīdzētu indivīdiem, ģimenēm un grupām ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā ģeogrāfiskā vietā risināt sociālās problēmas un sasniegt sociālo labklājību plānotā kolektīvā darbībā
- radiomaskēšanās Organizatorisko un tehnisko pasākumu komplekss, kura mērķis ir pretdarbība pretinieka radioizlūkošanai, tā ir sakaru drošības pasākumu sastāvdaļa.
- kodoldrošība Organizatorisku un tehnisku pasākumu sistēma kodolobjektu bezavārijas izmantošanai un starojumam pakļauto darbību aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.
- apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings)
- saimniekot Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā, kādā tās nozarē.
- saimniekot Organizēt, vadīt, arī veikt ar (parasti lauksaimniecisko) ražošanu saistītos darbus, pasākumus.
- pasāciens organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; pasākums
- algotie pagaidu sabiedriskie darbi organizēts aktīvās nodarbinātības pasākums bezdarbniekiem sociālo iemaņu un prasmju uzturēšanai, īpaši sociāli ekonomiskās krīzes un bezdarba pieauguma apstākļos
- pasāciens organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; pasākums
- transfērs Organizēts maksas vai bezmaksas transporta pakalpojums pasažieru pārvešanai pārsēšanās gadījumā, vai klientu atvešana no pasažieru termināļa uz tūrisma mītni vai pasākumu norises vietu; pārvešanas un pārsēšanās pakalpojumi ir viens no tirgvedības pasākumiem klientu piesaistīšanai un vienlaikus arī uzņēmuma vai pasākuma reklamēšanai.
- nodarbība Organizēts pasākums, kurā (kāda vadībā), parasti vairāki, dalībnieki apgūst teorētiskas zināšanas, praktiskas iemaņas.
- diena Organizēts, tematisks pasākums, kas notiek vairāku dienu garumā, var būt tradicionāls, ikgadējs.
- rudiments Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd; rudimentārs orgāns.
- divpusēja virsma orientējama virsma; pārvietojot normālvektoru šādā virsmā pa jebkuru slēgtu līkni, tas vienmēr atgriežas sākuma stāvoklī
- Gvavjare Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Guaviare"), garums - 1300 km, sākas Austrumkoldirjerā, lejtece Orinoko zemienē.
- Meta Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Meta"), lejtecē Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - >1000 km, sākas Ziemeļrietumu Andos, Austrumkordiljerā.
- šafīti Ortodoksa islāma tiesību skola, kas dibināta 9. gs. sākumā un lika pamatus islāma tiesību zinātnei.
- oski Osku valodas dialektos runājošas senitāļu ciltis (samnīti, sabīņi, lukāni, peligni, marucīni u. c.), kas 2. gt. beigās p. m. ē. - m. ē. sāk. dzīvoja Itālijas centrālajā un D daļā.
- Ossolineum Osoliņska institūts, poļu bibliotēka un muzejs Ļvivā, kur glabājās reti izdevumi, rokraksti sākot no 12. gs., starp tiem arī svarīgi Latgales muižu dokumenti no 17.-19. gs.
- hematogēnais osteomielīts osteomielīts ar akūtu sākumu, ko ierosina stafilokoki; lokalizējas epifīzes diafizārajā daļā
- Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā _Hamburg_), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci.
- Kurzemes apledojums otrais viduspleistocēna apledojums Latvijā, kura morēnas nogulumi sākotnēji nodalīti un nereti sastopami atsegumos Rietumkurzemē
- re Otrās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
- pa taisno pa visīsāko ceļu (virzīt, virzīties)
- taisnā līnijā pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai)
- uzbeigt Pabeigt darīt (ko iesāktu).
- izlaist Pabeigt sagatavošanu un nodot izrādīšanai, iesākt izrādīt (parasti kinofilmu, teātra izrādi).
- pielikt punktu pabeigt uzsākto, pārtraukt notiekošo
- liesināt Padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot smiltis.
- appūst Padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju).
- apraut Padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju, sauli, salu).
- sabojāt Padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri).
- paīksināt Padarīt īsāku; paīsināt.
- noīsināt Padarīt īsāku.
- paīsināt Padarīt īsāku.
- pievaldīt Padarīt klusāku, mierīgāku (piemetām, balsi, izturēšanos).
- saīsināt Padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
- apsausināt Padarīt sausāku (parasti no virspuses); apsusināt.
- smaidināt Padarīt smaidīgu, panākt, ka (kāds) sāk smaidīt.
- atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu (gaisu, šķidrumu u. tml.).
- apdzesēt Padarīt vēsāku; ļaut mazliet atdzist; padzesēt.
- divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki.
- pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
- pagasta magazīna pagasta labības krātuve neražas gadiem, ko sāka dibināt 1799. g.; beidza darboties 1917. g.
- magazīna Pagasta labības rezervju noliktava (19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā).
- Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja
- Aglonas pagasta teritorija pagasts pirmo reizi nodibināts 1936. g. Daugavpils apriņķī, nodalot to no Kapiņu pagasta teritorijas; pēckara teritoriālo maiņu rezultātā šajā teritorijā 1990. g. tika nodibināts arī Rušonas (Rušonu) pagasts, kas aizņem lielāko daļu no sākotnējā Aglonas pagasta teritorijas
- Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen
- Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu
- exc. Pagatavojis; sākot no 16-18 gs. uz vara gravējumiem u. c. pielikums apgādātāja vārdam.
- iet pār štagu pagriezt buru laivas priekšgalu pretī vējam, līdz tas sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi laiva maina kursu un halzi
- slopt pagurt, sākt nogurt
- iegurt Pagurt, sākt nogurt.
- konstrukciju nogurums pakāpeniska bojājumu uzkrāšanās atkārtoti mainīga slogojuma iedarbībā, kā rezultātā rodas plaisas un sākas konstrukcijas sabrukšana
- ieaugt Pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā); arī iedzīvoties, iejusties.
- pāriet Pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos).
- niesēt Pakāpeniski kļūt neasākam.
- kraniofaringioma Pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija.
- pierast Pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu.
- pierast Pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) - par dzīvniekiem.
- mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā).
- mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām sabiedrībā).
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
- IP pakete pakete, ko izmantojot standarta protokolu _IP_, pārsūta pa internetu. Tā sākas ar galveni, kurā iekļauta adresēšanas un sistēmas vadības informācija, tās garums var mainīties atkarībā no pārsūtāmajiem datiem
- Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
- raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
- paņemt rokā grāmatu (arī avīzi, žurnālu u. tml.) palasīt, iesākt lasīt (grāmatu, avīzi, žurnālu u. tml.)
- paņemt rokā žurnālu (arī grāmatu, avīzi u. tml.) palasīt, iesākt lasīt (žurnālu, grāmatu, avīzi u. tml.)
- uzvest uz ceļa Palīdzēt izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- pabalstīt Palīdzēt, sekmēt (ar aktīvu darbību kāda pasākuma realizēšanu).
- pieķert roku palīdzēt; sākt ko darīt
- palikt pusratā palikt nepabeigtam (par iesāktu darbu); nepabeigt
- paātrinātā nolietojuma metode pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas (amortizācijas) metode, kura pirmajos pamatlīdzekļu lietošanas gados paredz norakstīt lielu daļu no sākotnējās vērtības, bet vēlāk mazāku
- tramplīns Pamats, arī sākums (kā) tālākai attīstībai, darbībai.
- avots Pamats, arī sākums (ziņām, baumām u. tml.).
- gultne Pamats, uz ko balstās (kāds pasākums vai parādība).
- zaļā aprūpe pamattermins plašam veselības veicināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumu un pakalpojumu spektram, kur izmanto dzīvo dabu telpā vai tās dabiskajā vidē; mērķis ir saglabāt un veicināt personas sociālās, fiziskās un garīgās spējas, kā arī paaugstināt dzīves kvalitāti, izmantojot dabas elementus
- spadēties pampt, sākt uzpampt
- su Pamudinājums sunim sākt medības, medījuma meklēšanu.
- dzesināt Panākt (parasti, aktīvi iedarbojoties, - maisot, laistot u. tml.), ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
- iediedzēt Panākt, arī ļaut, ka sāk dīgt.
- palaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) virzās, arī sāk virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvs.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
- uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai klusas skaņas.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas.
- pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas.
- sakutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) sāk, parasti ļoti, kutēt; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļa) sāk, parasti ļoti, kutēt.
- iesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- ierūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- saraudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
- iesnaudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk snaust.
- ieļaunot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk turēt ļaunu prātu.
- mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti skaņa) kļūst maigāks, klusāks.
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, pasākums) vairs nenotiek.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss.
- uzvēdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- pagausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gausāks.
- pasausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks; pasausēt.
- iesausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks.
- pasausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks.
- sausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; sausināt.
- sausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
- vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (1) vai vēsāks.
- vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (3) vai vēsāks.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piedalās, pievienojas (piemēram, darbam, pasākumam, organizācijai).
- iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
- ietricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt.
- ietrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt.
- ietrīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīsēt.
- ietrūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trūdēt.
- ievibrēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk vibrēt.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk viļņoties.
- ziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk ziedēt (1).
- sapurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā.
- saplandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, plandīties.
- savirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
- sakratīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās.
- samutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk mutuļot.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) sāk kustēties.
- sakaucināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti suns) sāk kaukt.
- uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt; nonākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst zemāka, arī klusāka.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp organizāciju, pasākumu u. tml. un cilvēkiem) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
- uzmutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) Iesāk mutuļot; panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļo.
- uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties (piemēram, smarža, vēsma); panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, smarža, vēsma).
- jūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās jūsma, ka sāk jūsmot.
- izsausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst viscaur sauss, vai sausāks.
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
- ieraut Panākt, būt par cēloni, ka piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā); panākt, būt par cēloni, ka nokļūst kādā (parasti nevēlamā, situācijā).
- iejūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas iejūsma, ka sāk jūsmot, aizraujas.
- iekaucināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kaukt.
- iekaitināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kļūt dusmīgs, nikns.
- saplēsināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot.
- ieraudināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk raudāt.
- ietracināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk trakot, arī plosīties.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.).
- izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
- paīsināt Panākt, ka (darbības, norises, stāvokļa laiks) kļūst īsāks.
- pievaldīt Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
- paklusināt Panākt, ka (kāds, kas) kļūst klusāks.
- iejaukt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā); panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
- ieputrāt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (riskantā pasākumā).
- ieputrot Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (riskantā pasākumā).
- pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
- piedabūt Panākt, ka (kāds) sāk (ko) darīt, strādāt.
- iesmīdināt Panākt, ka (kāds) sāk smieties.
- ieviest Panākt, ka (kādu jauninājumu) sāk plaši lietot (kādā nozarē).
- sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
- sakurināt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā.
- palaist Panākt, ka (kas) plūst, izplatās, arī sāk plūst, izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
- iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
- iešķindināt Panākt, ka (kas) sāk šķindēt.
- ietirkšināt Panākt, ka (kas) sāk tirkšēt.
- ietirkšķināt Panākt, ka (kas) sāk tirkšķēt.
- iekurt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurināt.
- iekurināt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurt.
- izkustināt Panākt, ka (parasti ķermeņa daļas) sāk kustēties, darboties.
- palaist Panākt, ka (piemēram, transportlīdzeklis) virzās, arī sāk virzīties (kur, kāda virziena u. tml.).
- uzkurt Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurināt (1).
- uzkurināt Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurt (1).
- plēsināt Panākt, ka cilvēki sāk naidoties, kauties.
- uzgriezt gaismu (arī uguni) panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu
- iedegt (arī aizdegt, uzdegt, ieslēgt, iegriezt, uzgriezt) gaismu panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu
- ņemt varu savās rokās panākt, ka gūst varu; sākt valdīt
- ņemt vadību (arī varu) savās rokās panākt, ka gūst varu; sākt valdīt
- ņemt varu (arī vadību) savās rokās panākt, ka gūst varu; sākt valdīt
- ierūcināt Panākt, ka iesāk rūkt (dzinējs, ierīce).
- ietvaicēt Panākt, ka iesāk tvaicēties; mazliet iztvaicēt.
- uzkveldināt Panākt, ka no jauna sāk kvēlot.
- uzkvēlināt Panākt, ka no jauna sāk kvēlot.
- aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
- laist dibenā Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
- atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
- sabadināt Panākt, ka sāk badīties.
- iebrēcināt Panākt, ka sāk brēkt.
- iebriedināt Panākt, ka sāk briest.
- iečaukstināt Panākt, ka sāk čaukstēt.
- iedarbināt Panākt, ka sāk darboties (piemēram, mehānisms, ierīce).
- aizdedzināt Panākt, ka sāk degt; iededzināt.
- iedīdzināt Panākt, ka sāk dīgt.
- aizdimdināt Panākt, ka sāk dimdēt.
- (sa)jaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest citādi
- sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi
- iedrebināt Panākt, ka sāk drebēt.
- uzgailināt Panākt, ka sāk gailēt, spīdēt.
- sagāzelēt Panākt, ka sāk gāzelēties.
- gruzdināt Panākt, ka sāk gruzdēt.
- ieīdināt Panākt, ka sāk īdēt; pieradināt īdēt.
- aizkurt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurināt, iekurt.
- aizkurināt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurt, iekurināt.
- iekutināt Panākt, ka sāk kutēt.
- uzzvērināt Panākt, ka sāk kvēlot (ogles).
- aizdedzināt Panākt, ka sāk kvēlot, izstarot gaismu.
- aizkvēlināt Panākt, ka sāk kvēlot.
- iekvēlēt Panākt, ka sāk kvēlot.
- iekvēlināt Panākt, ka sāk kvēlot.
- iekvēlot Panākt, ka sāk kvēlot.
- uzkvīcināt Panākt, ka sāk kviekt.
- salaist ragos panākt, ka sāk ķildoties, sanaidojas (parasti divi)
- izlidināt Panākt, ka sāk lidot; panākt, ka izlido.
- ieliesmot Panākt, ka sāk liesmot.
- samaldīt Panākt, ka sāk maldīties, uz laiku apmaldās.
- samaudināt Panākt, ka sāk maurot, baurot.
- spradzināt Panākt, ka sāk plaisāt, šķelties.
- ieplaucēt Panākt, ka sāk plaukt.
- plūksnināt Panākt, ka sāk plūksnoties.
- uzraudināt Panākt, ka sāk raudāt.
- ieriņķot Panākt, ka sāk riņķot.
- ieripināt Panākt, ka sāk ripot.
- ieraudzēt Panākt, ka sāk rūgt.
- uzsmīdināt Panākt, ka sāk smieties.
- stinkšināt Panākt, ka sāk stinkšēt un turpina stinkšēt kādu laiku.
- iestrinkšināt Panākt, ka sāk strinkšēt.
- aizstrinkšināt Panākt, ka sāk strinkšķēt.
- aizstrinkšķināt Panākt, ka sāk strinkšķēt.
- iestrinkšķināt Panākt, ka sāk strinkšķēt.
- aiztrīsināt Panākt, ka sāk trīsēt.
- sažāvināt Panākt, ka sāk žāvāties.
- pieslēgt Panākt, ka sākas (piemēram, elektriskās enerģijas, ūdens, gāzes) piegāde (kam).
- atrietināt Panākt, ka tesmenī pirms slaukšanas sāk rasties, pieplūst piens (slaucamiem mājdzīvniekiem).
- ieaudzināt Panākt, ka tesmenī sāk rasties piens.
- aizdegt Panākt, ka uzreiz sāk degt; iedegt.
- piedzīt zobratu panākt, ka zobrats sāk rotēt
- dabūt uz ciņa (kādu) panākt, lai kāds varētu sākt patstāvīgu dzīvi; uzaudzināt; palīdzēt kādam izkļūt no grūtībām
- ķēde Pantu vai divu strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
- pakare Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu.
- starpkadru pāreja paņēmiens, ar kādu tiek veikta attēlu nomaiņa montāžas vietā; piemēram, diafragmas atvēršanās – kadra sākums, attēlam atklājoties no tumsas pieaugošā aplī, vai arī satumsums un izgaismošanās – attēla satumšana līdz pilnīgi melnam ekrānam kadra beigās un izgaismošanās no pilnīgi melna ekrāna nākamā kadra sākumā
- pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, lai turpinātu tā iesākto darbību.
- reģistra veltnīši papīrmašīnas sieta galda sākuma sastāvdaļa; šo veltnīšu daudzums atkarīgs no sieta galda garuma un veltnīšu diametra
- lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem.
- pienākt Par laika momentu, laikposmu, kurā sākas vai beidzas kāda darbība, norise.
- pagasta dzīres par pagasta iedzīvotāju līdzekļiem rīkots mielasts feodālās rentes vai nodokļu ievācējiem (12. gs. - 17. gs. sākumam) Latvijā
- reprezentabls Par pasākumu, darbību.
- izmaksāt Par saviem līdzekļiem nopirkt kādam, parasti biļeti (uz kādu pasākumu).
- paracelzisti Paracelza piekritēji, kas radās gk. pēc viņa nāves un tiecās izmantot viņa praktiskos atzinumus, medicīnā sāka attīstīt ķīmisku preparātu izmantošanu.
- sarkanmatainība Parādība, kad cilvēka matiem ir sarkana krāsa, sākot no vāji sarkani-blondās līdz koši sarkani-brūnai krāsai, kas uzskatāma par vienu no sevišķas ķermeņa konstitūcijas (2) pazīmēm.
- anticipācija Parādības vai darbības sākšanās pirms laika, kad tai vajadzētu sākties pēc likuma vai paraduma; parādsaistību pirmstermiņa izpilde.
- postimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi; pēcimpresionisms.
- pēcimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi; postimpresionisms.
- pieteikt sevi Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu); izpausties, sākt izpausties.
- parādīties pie apvāršņa parādīties noteiktā sabiedrībā, ierasties, sākt kur darboties
- izdīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
- sadīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, vairākiem zobiem).
- Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja.
- pārsātināt Pārāk aizņemt (laikposmu), piemēram, ar pasākumiem, darbībām.
- pārkarsēties Pārāk ilgi karsēties tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā.
- pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- parāls Parālā metode - mācīšana, attīstot sākotnēji apgūto.
- konservatīvā novērtēšana paralēlā apstrādē izmantota tehnoloģija, kad nekāda novērtēšana netiek uzsākta, pirms nav skaidri zināms, ka tā ir nepieciešama
- spekulatīvā novērtēšana paralēlā apstrādē izmantota tehnoloģija, saskaņā ar kuru novērtēšana tiek uzsākta, nezinot, vai tā maz būs vajadzīga
- Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā.
- brīvgadi Parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi.
- celties Parasti savienojumā "celties kājās" vai "celties augšā"; sākt aktīvi darboties.
- iesākt Parasti savienojumā "ko iesākt": darīt, rīkoties; paveikt.
- pasākt Parasti savienojumā "ko pasākt": darīt, rīkoties.
- likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu).
- ar Parasti savienojumā ar "sākt" formām: norāda uz kādu notikumu vai stāvokli, kas ir kādas darbības vai norises sākumposmā.
- Džami mošeja parasti tā dēvē lielās mošejas, savos pirmsākumos - vienīgās, kurās bija minarets
- Pārdaugavas province Pārdaugavas hercogistes sākotnējais nosaukums no 1562. g. līdz 1566. g.
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu).
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru.
- atlikšana Paredzētā pasākuma pārcelšana uz vēlāku laiku.
- hauruspekss Pareģis romiešu reliģijā, kurš pareģoja nākotni, aplūkojot upurētu dzīvnieku iekšas; sākotnēji šie pareģi bija etruski.
- zošpēdiņas Pareizrakstības zīmes, ko lieto atkārtotu teikumu sākumā un beigās.
- klēmēt Pārgatavoties un sākt bojāties.
- Bastīlija Parīzes cietoksnis (14.-18. gs.), kurā atradās valsts cietums; viens no Francijas absolūtisma balstiem; 1789. g. 14. jūlijā, kad sākās Lielā franču revolūcija, sacēlusies tauta to ieņēma un sagrāva.
- kibitka Pārjumti rati vai kamanas (Krievijā, līdz 20. gs. sāk.).
- dislokācija Pārkārtots, pārveidojies sākotnējais (arī pareizais, normālais) stāvoklis; process --> dislocēt (2).
- aizbļaut Pārkliegt; iekliegties, sākt kliegt.
- aizbrēkt Pārkliegt; iesākt kliegt, raudāt.
- koksnainie spraudeņi pārkoksnējušos dzinumu spraudeņi (apm. 10-30 cm gari ar vismaz 2-3 pumpuriem), ko sagatavo augu miera periodā, pēc lapu nobiršanas rudenī līdz pumpuru briešanas sākumam pavasarī
- diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna.
- dislokācija pārmaiņa iežu slāņu sākotnējā sagulumā tektonisko kustību, karsta procesu, ledāja spiediena, noslīdeņu u. c. iespaidā
- facioskapulohumerālā miodistrofija pārmantotu autosomali dominantu anomāliju komplekss: lēni progresējoša muskuļu distrofija sejas, lāpstiņu un plecu apvidū; slimība sākas bērnībā, un tās pirmās pazīmes ir sejas un plecu joslas muskuļu vājums
- patrukt Pārplīst, sākt pūžņot, tecēt (par augoni).
- vērtums Pārraidīto ziņojumu informatīvā daļa, kurā nav ietverta ne ziņojuma sākuma daļa - vadības informācija, piemēram, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojumu tipu un tā prioritātes līmeni, ne arī ziņojuma noslēgums ar identifikācijas vai vadības informāciju, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās.
- Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km
- pāriet Pārrēķināt (citās mērvienībās); sākt lietot (citu mērvienību sistēmu).
- datoratkarība Pārspīlēta un slimīga tieksme darboties ar datoru, nespēja pārtraukt iesāktās datornodarbības, depresijas sajūta, ja netiek pie datora.
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām); kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
- sponsorpartija Partija, kas sponsorē (kādu pasākumu).
- kartelis Partiju apvienība vai nolīgums veikt kopīgus pasākumus kādā politiskā jautājumā.
- atgavēties Pārtraucot gavēt atsākt ēst gaļu.
- atmest Pārtraukt (parasti ko iesāktu); pamest.
- atlaisties Pārtraukt (pasākumu, darbu u. tml.), atteikties (no iecerēm).
- izstāties Pārtraukt piedalīties (kādā pasākumā).
- atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko); novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
- izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
- sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi.
- pamest (biežāk atmest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
- atmest (retāk pamest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
- atmest (retāk pamest) visam ar roku pārtraukt, neturpināt (visu iesākto)
- atmest ar roku Pārtraukt, pamest (ko iesāktu); atstāt (ko) novārtā.
- norudenes Parudenes, rudens sākums.
- starptautiskie gaisa pārvadājumi pārvadājumi, kuru sākumpunkts, apstāšanās vieta vai galapunkts atrodas vairāku valstu teritorijās
- lauzt ceļu (kaut kam) pārvarot grūtības, šķēršļus, aizsākt ko jaunu, sekmēt vēlamā realizēšanos
- izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko) - piemēram, par darbību, pasākumu.
- Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas.
- sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- turpgaita Pārvietošanās, kustība uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības sākuma vietas, punkta).
- doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.)
- doties pārvietoties, lai iesaistītos (kādā darbībā, pasākumā)
- nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
- iemanīties Pasākt (ko darīt).
- dienas kārtība pasākuma vai darba plānotā kārtība, gaita
- aktīvā eitanāzija pasākumi ar tūlītēju nāvējošu iedarbību (piem., morfija pārdozēšana)
- agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju)
- algoti pagaidu sabiedriskie darbi pasākumi bezdarbnieku darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, kuri rada sociālu labumu sabiedrībai un kurus īsteno pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos bez nolūka gūt peļņu
- darbība Pasākumi tiesvedībā; kodeksā paredzēto pasākumu realizēšana.
- pieejamības nodrošināšana pasākumi un procedūras, ko veic sociālās institūcijas, lai padarītu to pakalpojumus piejamākus klientūrai
- personāla attīstība pasākumi un programmas noteiktas sociālās institūcijas ietvaros, kas paredzētas, lai veicinātu personāla spējas pildīt ar darbu saistītās prasības
- sanācija pasākumi uzņēmuma, bankas vai nozares finansiālā stāvokļa uzlabošanai, bankrota novēršanai
- aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi.
- diskontpolitika Pasākumi, ar kuriem centrālā emisijas banka regulē īstermiņa saistību diskonta procenta lielumu (mainot diskonta procentu, regulē un ietekmē vekseļa kursu, cenu līmeni, naudas apgrozību, ārējo tirdzniecību, uzņēmēju peļņu, brīvo kapitālu ieplūšanu bankā vai valstī).
- dzimstības kontrole pasākumi, ar kuru palīdzību tiek novērsta nevēlama grūtniecība, izsargājoties no apaugļošanās (kontraceptīvie līdzekļi, "drošie periodi", sterilizācija)
- civilās aviācijas drošības programma pasākumi, kas nepieciešami civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem
- emisijas ierobežošana pasākumi, kas nodrošina emisijas limitēšanu, arī emisijas robežvērtības vai ierobežojumi un nosacījumi emisijas ietekmei, raksturam vai citām tās iezīmēm vai piesārņojošās darbības norises apstākļiem, kas ietekmē emisiju
- radiopretdarbība Pasākumi, kas pretiniekam liedz vai apgrūtina tā radiotehnisko līdzekļu izmantošanu.
- iekšējais dienests pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem
- garnizona dienests pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību
- bērna aizsardzība pasākumi, kas tiek veikti, lai pasargātu bērnus no tīšām vai neuzmanības dēļ nodarīta ļaunuma
- darbība Pasākumi, ko darbošanās laikā realizē, piemēram, iestāde, komisija u. tml.
- observācija pasākumi, ko veic, lai izolētu un medicīniski novērotu cilvēkus, ja ir aizdomas, ka viņi var būt inficējušies ar kādu lipīgu slimību
- dzimstības kontroles politika pasākumi, kurus realizē valsts, lai regulētu dzimstības procesu, galvenokārt ar mērķi samazināt dzimstību
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (dabā).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai saglabātu un stiprinātu veselību.
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
- grāmatvedības kontrole pasākumi, metodes un paņēmieni, ar kuru palīdzību uzrauga uzņēmuma līdzekļu saglabāšanu, saimniecisko darījumu atbilstību likumiem, uzņēmuma statūtiem un iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī nodrošina grāmatvedības uzskaites informācijas pareizību
- kvadriennāle Pasākums (piem., izstāde, festivāls), kas notiek reizi četros gados.
- triennāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi trīs gados.
- pasene Pasākums (skolā).
- aizsargpasākums Pasākums aizsardzības nodrošināšanai.
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai
- apsardzes pakalpojumi pasākums vai pasākumu kopums, ko veic, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus
- izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam); arī eksperiments.
- avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām).
- padarīšana Pasākums, darbība; lieta (2).
- dzela Pasākums, darbība.
- pretpasākums Pasākums, kas ir vērsts (pret ko).
- pēcpusdiena Pasākums, kas noris šādā laikposmā.
- papildpasākums Pasākums, kas notiek papildus iepriekš paredzētajam pasākumam.
- intervence pasākums, ko valsts veic savas zemes iekšējā naudas vai preču tirgū, lai ietekmētu valūtas kursu vai preču cenas
- skate pasākums, kurā (ko, piemēram, mākslas darbus, zinātnes un tehnikas sasniegumus, priekšmetus) publiski demonstrē un novērtē
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- sapulce pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus; šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadošas institūcijas funkcijas
- izstāde pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) tiek izstādīts
- inscenējums pasākums, lai kādu maldinātu
- laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības; laimesspēle (2).
- laimesspēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības.
- uzņēmiens Pasākums.
- salāgošana Pasākumu komplekss elektrotehnikā un radiotehnikā, kura nolūks ir panākt, lai no elektriskās strāvas avota uz slodzi varētu pārvadīt maksimālo jaudu.
- sievietes higiēna pasākumu komplekss ginekoloģisko slimību novēršanai
- atkonservācija pasākumu komplekss mašīnu ievadīšanai ekspluatācijā pēc konservācijas, t. i. pēc ilgstošas glabāšanas, noņemot uzklātās konservējošās vielas, iepakojumu u. tml.; dekonservācija
- meža aizsardzība pasākumu komplekss meža slimību, kaitēkļu un bojājumu, kā arī to seku, novēršanai vai mazināšanai
- ūdens apgāde pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni; ūdensapgāde
- ūdensapgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni.
- karantīna pasākumu komplekss pret kaitīgu augu un dzīvnieku izplatīšanos
- meža apsardzība pasākumu komplekss pret meža ugunsgrēkiem, nelikumīgu ciršanu u. c. rīcību, kas kaitē mežam
- maskēšanās Pasākumu komplekss pretinieka maldināšanai.
- civilās aviācijas drošība pasākumu komplekss un cilvēku un materiālie resursi, kas paredzēti civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem tās darbībā
- pretkļūdu aizsardzība pasākumu komplekss, kas nodrošina datu apstrādes sistēmas pareizu darbību un ietver sevī kļūdu atklājošu un labojošu kodu izmantošanu, operāciju izpildes pārbaudi, dažādu parametru un operandu pieļaujamo vērtību kontroli u. c.
- norūdīšanās Pasākumu komplekss, kas palielina organisma pretestību nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem faktoriem.
- ainavu aizsardzība pasākumu komplekss, kura mērķis ir nodrošināt ainavu ekoloģisko stabilitāti, saglabāt to savdabīgumu un skaistumu, radīt apstākļus to izmantošanai; ietver ainavu kopšanu, veidošanu, pārveidošanu, atjaunošanu, plānošanu, projektēšanu, kontroli
- sociālā ārstēšana pasākumu komplekss, kura mērķis ir noteikt sociālo diagnozi un sniegt palīdzību sociālās krīzes situācijās
- karantīna Pasākumu komplekss, kura mērķis ir novērst infekcijas slimību izplatīšanos.
- apsaimniekošanas sistēma pasākumu komplekss, kuru īstenojot tiek organizēta, vadīta un veikta attiecīgo atkritumu savākšana un pārstrāde vai reģenerācija vai arī izvešana pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus
- mežmeliorācija pasākumu komplekss, lai pasargātu lauksaimniecībā izmantojamās platības no vējerozijas un ūdenserozijas, uzlabotu aramzemes mitruma režīmu, gk. koku un krūmu atstāšana upju krastos un meža joslu ierīkošana lielās aramzemes platībās
- apgāde Pasākumu kopums (iedzīvotāju, organizāciju) materiālo vajadzību apmierināšanai.
- ilgtermiņa aprūpe pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes saglabāšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu (garīgo, fizisko) dēļ nepieciešams pastāvīgs atbalsts ikdienas dzīves aktivitāšu veikšanā, tostarp pašaprūpē
- rehabilitācija Pasākumu kopums darbaspēju, veselības atgūšanai (pēc slimošanas, traumas u.tml.).
- ieguldītāju aizsardzības sistēma pasākumu kopums ieguldītāju interešu aizsardzībai, šai aizsardzībai nepieciešamo finansu līdzekļu nodrošināšanai un kompensāciju izmaksai saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likumu
- kultūrtehnika Pasākumu kopums lauksaimniecībā neizmantojamu zemju pārvēršanai par lauksaimniecībā izmantojamām; arī augsnes ielabošna.
- ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanai un jaunu, ražīgāku šķirņu un ganāmpulku izveidošanai.
- postpenitenciārā palīdzība pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē
- psihohigiēna Pasākumu kopums psihisko slimību novēršanai.
- agrikultūra Pasākumu kopums zemkopības uzlabošanai, pilnveidošanai.
- apdrošināšana Pasākumu kopums, kas aptver mantiska rezerves fonda izveidošanu un šā fonda līdzekļu izmantošanu, lai segtu zaudējumus, kuri radušies nelaimes gadījuma rezultātā (piemēram, īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā).
- veselības plānošana pasākumu kopums, kas ietver slimību aizkavēšanu un agrīnu diagnostiku, kā arī ārstēšanu un turpmāko aprūpi
- higiēna Pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu.
- profesionālā rehabilitācija pasākumu kopums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim
- zāģbaļķu uzglabāšana pasākumu kopums, kas nodrošina zāģbaļķu kvalitātes saglabāšanu zāģbaļķu krautuvē siltajā gadalaikā
- drošs sekss pasākumu kopums, kas palīdz izvairīties no inficēšanās ar HIV.
- darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, organizācijas u. tml. darbībai.
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā
- sociālās aprūpes pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās
- fiziskā drošība pasākumu kopums, ko izmanto, lai nodrošinātu datoru tīkla resursu aizsardzību pret iepriekš plānotiem vai gadījuma rakstura draudiem
- meliorācija Pasākumu kopums, kura mērķis ir augsnes ielabošana uz ilgāku laiku.
- racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.; šādu pasākumu kopuma realizēšana.
- ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir pasargāt no ugunsgrēka, nepieļaut tā izcelšanos.
- negatīvā eigēnika pasākumu kopums, lai aizkavētu nevēlamu gēnu nodošanu nākamajām paaudzēm
- sociālā iekļaušana pasākumu kopums, lai cilvēkiem, kuri atrodas neizdevīgā sociālā situācijā, uzlabotu līdzdalību sabiedrībā
- zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai
- kultūrizglītība pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus
- pozitīvā eigēnika pasākumu kopums, lai pavairotu vai saglabātu gēnus, kuri nosaka vēlamo fenotipu
- biotehniskie pasākumi pasākumu sistēma dzīvnieku pavairošanai, saglabāšanai un aizsardzībai
- psiholoģiskā rehabilitācija pasākumu sistēma nolūkā veicināt cilvēka psiholoģisko spēju atjaunošanu
- ugunsdzēsība Pasākumu sistēma ugunsgrēku dzēšanai un to profilaksei.
- valsts drošība pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai
- drošības tehnika pasākumu sistēma veselībai nekaitīgu darba apstākļu radīšanai, ražošanas traumatisma, saslimšanas, saindēšanās u. tml. novēršanai
- mežierīcība Pasākumu sistēma, kas ietver meža inventarizāciju, mežsaimniecības organizācijas un attīstības plāna sastādīšanu.
- kinofikācija Pasākumu sistēma, kas nodrošina regulāras kinofilmu izrādes.
- ražošanas organizēšana pasākumu sistēma, kas nosaka racionālu darbaspēka un ražošanas līdzekļu savienošanu vienotā ražošanas procesā
- estētiskā audzināšana pasākumu sistēma, kas veido cilvēka spējas izprast, novērtēt un radīt daiļo, cildeno dzīvē un mākslā
- pamatierīcība Pasākumu sistēma, ko realizē, lai kādā noteiktā teritorijā veiktu visu meža inventarizāciju un izstrādātu šai teritorijai vienotu meža apsaimniekošanas projektu.
- robežuzraudzība Pasākumu sistēma, ko savu pilnvaru ietvaros veic valsts varas institūcijas valsts robežas un teritorijas aizsardzībai.
- vietējā pretgaisa aizsardzība pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam)
- dozimetriskā kontrole pasākumu sistēma, lai atomrūpniecības uzņēmumos un zinātniskajās laboratorijās nodrošinātos pret jonizējošo starojumu
- darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē; darbība (3).
- vēlēšanas pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei
- diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
- Lielā depresija pasaules ekonomikas krīze 20. gs. 20. gadu beigās - 30. gadu sākumā, ko izraisīja Volstrītas banku sabrukums 1929. gada 29. oktobrī, kad dažās stundās ASV akciju kopējā vērtība nokritās par vairākiem miljoniem dolāru
- viesnīckuģis Pasažieru kuģis, kas ir pietauvots piestātnē, lai tūrisma vietā papildinātu naktsmītņu ietilpību dažādu liela mēroga pasākumu laikā.
- apakšaugs Pasējas kultūra - lauksaimniecības kultūra (piem., āboliņš, lucerna, stiebrzāles, seradella, viengadīgā airene), ko audzē vienā platībā ar virsaugu (parasti labību) un kas veģetācijas perioda sākumā aug un attīstās lēnāk nekā virsaugs un sējas gadā ražu parasti nedod; sēj reizē ar virsaugu vai vēlāk.
- ievadpiezīme Paskaidrojoša piezīme, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, kādu rakstu).
- komentārs Paskaidrojums, secinājums, spriedums (par kādu notikumu, pasākumu u. tml.).
- Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm
- Melburnas latviešu kopiena pastāvēja jau 1930. gados (~30 cilvēku), 1947. g. sāka ieceļot 2. pasaules kara bēgļi, 1950. gadu sākumā bija \~5000 latviešu, 1970. gados - \~7000, 1990. gados - >3000, 1955. g. iegādāts Latviešu nams, kurā atrodas lielākā latviešu grāmatu krātuve ārpus Latvijas (~17000 sējumi)
- Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts
- Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes
- uzsaukt Pasūtīt, apmaksāt (kādam ko, piem., dzērienu, maksas pasākumu) par saviem līdzekļiem.
- kapustņiks Pašdarbniecisks komisks uzvedums, kurā izsmietas vietējās negācijas un netikumi; sākotnēji vārds apzīmēja jautru pasēdēšanu aktieru kompānijā, mielojoties ar kāpostu pīrāgiem.
- ābece Paši pirmsākumi, pamati kādā nozarē vai kādā atsevišķā jautājumā.
- sašausmināties Pašiedvesmas vai iedomu rezultātā sākt pārdzīvot šausmas, bailes.
- Pēclitorīnas jūra pašreizējā Baltijas jūras attīstības stadija, kas sākās pirms \~2800 gadiem, kad bija beigusies Litorīnas jūras otrā transgresija, to raksturo neliela līmeņa pazemināšanās un ūdens sāļuma samazināšanās
- iedīglis Pats pirmais sākums, pati pirmā sākotnējā izpausme (kādai parādībai); pirmsākums.
- pirmais sākums pats sākums, iesākums
- aizsākums Pats sākums; iesākums.
- sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos.
- eskortserviss Pavadoņserviss, nodrošina sievietei vai vīrietim attiecīga dzimuma pavadoni dažādu pasākumu apmeklēšanai u. tml.
- rumulas Pavasara atmodas rituāli un darbības - savstarpēja laistīšanās ar ūdeni, kad pirmo reizi dzina lopus ganos, uzsākta zemes aparšanu vai pēc mēslu talkas; pirmās ganu dienas svinēšana.
- puspavasaris Pavasara sākums (kad vēl nav jūtamas īsta pavasara pazīmes).
- pirmpavasaris pavasara sākums, agrs pavasasris
- priekšziedonis Pavasara sākums.
- hamsins Pavasara vējš Ēģiptē, kas sākas martā un ilgst 50 dienas; šajā laikā spēcīgs vējš no dienvidiem vai dienvidaustrumiem nes karsto tuksneša smilšu mākoņus.
- ietaupīt Paveicot (ko) īsākā laikā, arī ātrāk, atlicināt (laiku).
- sarīkot Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek.
- pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- paskatīties Pavērot, padomāt, pārbaudīt (pirms kā izlemšanas, uzsākšanas, pamēģināšanas).
- pacelt ieroci pavērst ieroci (pret ko); sākt bruņotu cīņu
- iezvanīt Pavēstīt par (kā) sākumu (par zvanu).
- Paulshafen Pāvilostas vāciskais nosaukums, ko plaši lietoja 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- sagriezties Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties).
- izdzeltēt Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam.
- meklēšanās simptomi pazīmju un uzvedības atšķirību kopums, kas norāda uz meklēšanās sākumu
- prasījumu un saistību dzēšana pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra
- bezspārņi Pēc senāka iedalījuma - kukaiņu apakšklase ("Apterygota"), kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni; šīs apakškārtas kukaiņi.
- ēters Pēc sengrieķu filozofu uzskatiem - gaisa augšējais, mirdzošais slānis; viens no sākotnējiem materiālajiem elementiem.
- svilpēt vēju pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš
- svilpēt vējamāti pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš
- postumi Pēc tēva nāves dzimušie, kuriem romiešu tiesībās sākotnēji nebija mantošanas iespēju.
- hruščovka pēc tipveida projekta 20. gs. 60. gadu sākumā celta (parasti balto ķieģeļu, piecstāvu) māja (316. sērija)
- Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča.
- nobeigums Pēdējais posms (kādā darbībā, procesā, pasākumā u. t ml.).
- noslēgums Pēdējais posms (kādā darbībā, procesā, pasākumā u. tml.).
- gals Pēdējais; tāds, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
- zibakcija Pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai; flašmobs; flešmobs.
- grūdiens Pēkšņa, arī spēcīga ierosme, pamudinājums, cēlonis (darbībai, pasākumam, procesam).
- ieklēgāties Pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt kliegt (kā zosis).
- ieklaukšēties Pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt trokšņot (klabēt).
- rīstīties pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
- pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko)
- sviesties pēkšņi ātri mesties vai sākt skriet (citā virzienā)
- iesvilties Pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju).
- iekrist Pēkšņi iesākt runāt, pārtraucot citu runātāja.
- sasacelties Pēkšņi iesākties, izraisīties (par parādībām dabā).
- izcelties Pēkšņi iesākties, rasties.
- pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam
- izacelties Pēkšņi rasties, iesākties.
- sprukt Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā.
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā).
- uzgribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties; sagribēt.
- sagribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties.
- saķepuroties Pēkšņi sākt ķepuroties, spārdīties.
- uznīst Pēkšņi sākt nīst.
- sist (arī sisties) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu)
- sisties (arī sist) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu)
- attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms).
- iesisties Pēkšņi sākt strauji pulsēt, strauji pieplūst (parasti galvā, sejā) - par asinīm.
- sprukt Pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) - piemēram, par vielu.
- uztīkot Pēkšņi sākt tīkot, vēlēties.
- uzskriet Pēkšņi sākties (par lietu, vēju u. tml.).
- iedegties Pēkšņi sākties un asi izpausties (par sāpēm).
- iekvēloties Pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.); iedegties (5).
- iedegties Pēkšņi sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.).
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt.
- spert (arī šaut) vaļā pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt
- šaut Pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt.
- pasacelties Pēkšņi, negaidīti iesākties.
- satrukt Pēkšņi, strauji (parasti satraukumā) sākt ko darīt, rīkoties.
- sprāgt Pēkšņi, strauji sākt virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt čabēt, čaukstēt, grabēt.
- aizdungāties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt dungot (melodiju).
- aizgrabēties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
- aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
- aizgraust Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
- aizdūcināt Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt.
- psihoplēģija Pēkšņs psihiskas slimības sākums.
- skačoks Pēkšņs, iepriekš negatavots pasākums.
- sastreipuļoties Pēķšņi sākt streipuļot.
- munsturrullis Peldlīdzekļa komandas saraksts, kurā ierakstīti komandas locekļu amati, pases dati, uzrādīts kuģa vārds, tā īpašnieks, pieraksta osta, reisa sākums un beigu osta.
- stiltons Pelējuma siers, kura dzimtene ir Anglija; nosaukums pēc vietas, kur, kā vēsta nostāsti, 17. gadsimtā tika uzsākta šīs siera šķirnes tirdzniecība.
- duālkarte Perfokarte, kas veic gan datu tehniskā nesēja, gan sākotnējā dokumenta funkciju.
- tehniskā stāvokļa pārbaude periodiski izpildāmu pārbaudes operāciju kopums, ko veic, lai izzinātu spēkratu vai citu mašīnu un to sistēmu faktisko tehnisko stāvokli. Spēkratu tehniskā stāvokļa pārbaudi regulāri, piemēram, pirms ikdienas darba uzsākšanas, izdara vadītājs vai cita kompetenta persona, lai vajadzības gadījumā veiktu iespējamos preventīvos pasākumus tehniskās kārtības uzturēšanai
- gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
- klīniskā nāve periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam
- bioloģiskā nāve periods, kad izbeidzas normāla vielmaiņa un sākas audu sairšana
- Kūmu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Novadnieku un Kursīšu pagastā, \~18 km no Brocēniem, platība 272,2 ha, derīgās slāņkopas dziļums 7,5-21,1 m, segkārta 5-12 m, kaļķakmens ieguve sākta 1988. g., izmanto gk. cementa ražošanas uzņēmumā "Brocēni"
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai); persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- kurators Persona, kas profesionāli organizē kādu mākslas, muzejniecisku vai cita rakstura pasākumu un pārrauga tā norisi (piemēram, izstādes kurators).
- éminence grise persona, kura nav augstā amatā, bet kurai ir vara un ietekme (sākotnēji tā dēvēja kardināla Rišeljē privātsekretāru P. Žozefu); _burtiski_: "pelēkais kardināls"
- ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka persona, kuru nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piemēram, piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
- personāla plānošana personālvadības pasākums, kurā nosaka uzņēmuma vajadzības pēc personāla un to segumu, ņemot vērā darbaspēka daudzumu , kvalitāti, izmantošanas termiņu, laiku un vietu
- labprātīga atteikšanās personas pilnīga un labprātīga atteikšanās no uzsākta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam, pastāvot faktiskai iespējai to izdarīt un apzinoties šo iespēju
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
- pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta.
- Academia Petrina Pētera akadēmija, izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. b. - 19. gs. sākumā.
- rekognoscēt Pētīt (piemēram, apvidu, klimatiskos apstākļus) pirms kādu darbu sākšanas.
- ripe Pie aužamo stāvu riestuves piestiprināta koka ripa (velku sākotnējā stāvokļa saglabāšanai).
- primordijs Pieaugšanas sākumstadija.
- ciršanas vecums pieaugušo audžu vecuma zemākā robeža, ar kuru var uzsākt galveno izmantošanu
- sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums
- iziet Piedalīties (kādā pasākumā, kas parasti saistīts ar pārvietošanos) un pabeigt piedalīties.
- turēt Piedalīties (pasākumā, darbībā u. tml.); rīkot, arī veikt (pasākumu, darbību u. tml.).
- izballēt Piedalīties ballē (no sākuma līdz beigām).
- iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi; uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.)
- Lailatulbarāhs Piedošanas nakts, musulmaņu svētki divas nedēļas pirms ramadāna gavēņa sākuma; laiks, kad var lūgt piedošanu un piedot.
- rota Piedziedājums dažām vasaras sākuma rita dziesmām.
- vesterns Piedzīvojumu filmas žanrs, kurš izveidojās Ziemeļamerikas rietumu štatos 19. gadsimta beigās un kurā sākotnēji tēlota kovboju dzīve; šāda žanra filma.
- problēmā bāzētā izglītība pieeja izglītības procesam, kura sākas ar reālas dzīves problēmas izvirzīšanu, kas mācību procesa laikā tiek atrisināta, pirms tam noskaidrojot zināšanas un prasmes, kuras nepieciešams apgūt, lai līdz atrisinājumam nonāktu
- ieeja Piekļuve (pasākumam, telpām); ieiešana; darbība --> ieiet (1).
- sol Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
- susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks.
- uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdedzināt.
- uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdegt.
- sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt; ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
- iededzināt Pieliekot uguni, panākt, ka sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka sāk degt (uguns); iedegt 1.
- iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka uzreiz degt (uguns); iededzināt (1).
- ietrupināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sāk trupēt.
- sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
- pamest Pieļaut, ka paliek bez uzraudzības, vadības (piemēram, iestāde, pasākums); atteikties no turpmākas līdzdalības (piemēram, pasākumā).
- iesmacēt Pieļaut, ka sāk bojāties un smakot.
- aizpūdēt Pieļaut, ka sāk pūt.
- zilās govis piena govju šķirne, viena no vecākajām govju šķirnēm Latvijā, bieži minēta lībiešu folklorā, 19. gs. sāka ieviest citas šķirnes, kas pamazām izspieda zilās
- sadumēt pieņemt vecuma smaku, sākt bojāties (par pārtikas produktiem)
- post scriptum pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar P. S.
- iesadzīvāties Pierast un sākt justies labi (jaunos apstākļos).
- iedzīvoties Pierast un sākt justies labi, ērti (jaunā vietā, jaunos apstākļos u. tml.).
- ievilkt Pierunājot panākt, ka (kāds) piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā, sarunā).
- saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) paklausa, sāk rīkoties.
- piņķelēt piesaistīt, iepīt (pasākumā, darbībā)
- piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
- aizkustināt Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt; iekustināt, sakustināt.
- spaideklis Piespiedu pasākums.
- uzspurdzināt Piespiest uzspurgt, uzsākt lidot.
- atdarīt muti kādam piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt
- parastā piestenīte piestenīšu suga ("Crucibulum laeve"), sēnes augļķermeņi gandrīz apaļi, vēlāk cilindriski, 0,5—1 cm augsti, sākumā okerdzelteni, vēlāk rūsganbrūni līdz melngani
- karstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru ar pašu ražoto enerģiju, pēc aukstās piestrādes; šo piestrādi sāk, motoru darbinot bez slodzes (brīvgaitas režīmā), un turpina, pakāpeniski slogojot motoru ar stenda bremzēšanas iekārtu
- inicializēt Piešķirt parametriem to sākotnējo vērtību.
- finansējums piešķirtie naudas līdzekļi (parasti pasākumam, iestādei, uzņēmumam vai tml.)
- uztakts Pietakts; nepilna takts skaņdarba vai tā daļas sākumā.
- semikols pieturzīme ( ; ), ko galvenokārt lieto, lai krasāk nošķirtu atsevišķas komplicēta salikta teikuma daļas, retāk - lielā mērā patstāvīgus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai lielākas vienlīdzīgu teikuma locekļu kopas; ar semikolu nodala arī garākas uzskaitījuma vienības
- vakarpuse Pievakare; vakara sākuma daļa.
- sadalīt Pievērst (piemēram, uzmanību), veltīt (piemēram, spēku, spējas) vairākām darbībām, pasākumiem u. tml.
- ķerties pie lietas pievērsties būtiskajam, galvenajam (kādā darbā, pasākumā)
- ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- dasasviesties Pievienoties, piebiedroties kādā pasākumā.
- ķurpt Pildīties ar netīrumiem, sākt dambēties.
- izbeigt Pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli).
- izmaksāt Pilnīgi samaksāt (maksājot pa daļām ilgākā laika posmā, parasti par lauku īpašumiem 19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā).
- galu no gala pilnīgi visu, no sākuma līdz beigām
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (starptautiskā pasākumā).
- Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris
- Širšāla Pilsēta Alžīrijā ("Cherchell"), Tibisas vilājā, kūrorts Vidusjūras krastā, 48000 iedzīvotāju (2008. g.), pastāv sākot no IV gs. p. m. ē.
- Pitsburga Pilsēta ASV ("Pittsburgh"), Pensilvānijas štatā, osta Ohaijo upes sākumā (pie Alegeini un Monongahilas satekas), 305400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ajageza pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.), sākusi veidoties 1931. g. sakarā ar dzelzceļa būvi, pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
- Stende Pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi.
- Zilupe Pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību.
- Kārsava Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, Ludzas novadā, (2009.-2021. g. novada centrs; 1963.-2009. g. Ludzas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 280 km no Rīgas un 28 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 1825. g., kas 20. gs. sākumā atņemtas bet 1924. g. atjaunotas, pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g. 11. februārī, 2260 iedzīvotāju (2015. g.).
- Olaine Pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (līdz 2008. g. Rīgas rajonā) 24 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1967. gada, no 1965. g. pilsētciemats, sāka veidoties 1962. g. pilnīgi jaunā vietā un vienlaikus ar ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu celtniecību.
- Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
- Madona Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2008. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs) 172 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām), pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1921. gada, sākusi veidoties 1899. g. Biržu muižas vietā.
- Pļaviņas Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidaustrumos, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1991.-2009. g. Aizkraukles rajonā, 1967.-1990. g. Stučkas rajonā) 123 km no Rīgas un 35 km no Aizkraukles, pilsētas tiesības kopš 1927. g., miesta tiesības no 1922. g., vēstures avotos minēta kā zviedru kara nometne 17. gs. sākumā.
- Ķegums Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu.
- Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
- Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis
- Saulkrasti Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos.
- Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
- Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā
- Mazsalaca Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 142 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miests sāka veidoties 1864. gadā, kad darbu sāka tekstilfabrika, rakstiskas ziņas kā par apdzīvotu vietu no 1528. gada.
- Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
- Seda Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi.
- Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
- Halīla Pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona.
- Stšelce Opolske pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 14. gs. sākuma
- Medīna Pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba.
- Abdera Pilsēta senlaiku Trāķijā, kuras iedzīvotāji izcēlās ar savu naivumu, no 352. g. p. m. ē. līdz mūsu ēras sākumam piederēja maķedoniešiem, pēc tam romiešiem.
- Huskvarna Pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Bulvāru loks pilsētbūvniecības ansamblis Rīgas centrā, atrodas bijušā Rīgas cietokšņa un citadeles glasisa teritorijā (starp Aspazijas, Basteja un Kronvalda bulvāri, Elizabetes ielu un Centrālo dzelzceļa staciju), izveidots 19. gs. 2. pusē - 20. gs. sākumā pēc Rīgas veco nocietinājumu vaļņu nojaukšanas
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs.
- Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs
- Melnais kalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~25 m augsts paugurs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, tādēļ zaudējis savu sākotnējo formu, spriežot pēc atrastajām senlietām bijis apdzīvots līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem
- Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils.
- Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe"
- Klosterkalns Pilskalns Dobeles novada Tērvetes pagastā, Tērvetes dabas parkā, Tērvetes kreisajā krastā, paugurs ar vairākām terasēm paceļas 22 m virs Tērvetes līmeņa, plakums - \~42 x 16 m, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras sākuma.
- Stāvais kalns pilskalns Krāslavas novada Kalniešu pagastā, starp Stirnu un Ustubnīku ezeru, ir \~15 m augsts paugurs, izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo formu, plakums - 150 x 80 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~5 gs.; Peļņiku stāvais kalns
- Bantenišķu gaisa kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, savrups paaugstinājums Ildzīša ezera ziemeļrietumu krastā, kas daļēji zaudējis sākotnējo formu, plakumā (80 x 100 m) konstatēts kultūrslānis, atrastas 1. gt. 2. puses keramikas lauskas
- Dievukalns Pilskalns Lielvārdē, zemes stūrī starp Daugavu un tās pieteku Rumbiņu, bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras sākuma līdz 6. vai. 8 gs., no jauna apdzīvots 13.-15. gs., kad tur bijušas arī mūra ēkas, postīts ar kara laika ierakumiem, pusi kalna noskalojusi Daugava.
- Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti
- Rubuļu pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Rubuļu ciemā, \~10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, plakums sākotnēji — 17 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā
- Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils
- Pabērzkalns Pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, Ventas labajā krastā, plakums - \~100 x 10-20 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. sākumam, izrakumos atrasti arī daudz skandināviskas izcelsmes priekšmeti.
- Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns
- jebļa piņķerīgs pasākums
- čakars Piņķerīgs pasākums; piņķerīgs darbs.
- OSPF pirmā atvērtā īsāka ceļa protokols (angļu "Open Shortest Path First protocol")
- kaptācija Pirmā hipnotisma stadija, transa sākumfaze.
- Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja
- Augusts Pirmā Romas imperatora tituls, kurš sākotnēji bija pazīstams kā Oktaviāns un valdīja no 31. g. p. m. ē. līdz m. ē. 14. gadam; jau dzīves laikā tika pasludināts par dievu un pēc viņa nāves tika pielūgts visā valstī.
- serebreņiks Pirmā senkrievu sudraba monēta, kalta 10. gs. beigās un 11. gs. sākumā nelielā daudzumā, pavisam atrasts \~340 šo monētu.
- Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece
- pirmapdare Pirmā, sākotnējā (kā) apdare, kurā (to) sagatavo galīgai apdarei.
- pirmapstrāde Pirmā, sākotnējā (kā) apstrāde, kurā (to) sagatavo galīgai apstrādei.
- pirmatklāsme Pirmā, sākotnējā (kā) atklāsme.
- pirmapmācība Pirmā, sākotnējā apmācība (parasti kā elementāro pamatu, iemaņu apguvei).
- pirmuzskaite Pirmā, sākotnējā uzskaite.
- pirmstadija Pirmais (kā) stadijas periods, sākuma posms.
- sākuma posms pirmais (kādas darbības, norises u. tml.) posms; pirmais (teksta, skaņdarba u. tml.) posms; sākumposms
- Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem
- medus mēnesis pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē; brīvdienas, ceļojums, kurā jaunlaulātie dodas pēc kāzām
- medmēnesis Pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
- Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīkls ARPANET pirmais pakešu komutācijas tīkls, ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātās firmas, sāka darboties 1969. g.
- agrais akmens laikmets pirmais zināmais cilvēces vēstures laikmets, kas sākās apmēram pirms 2,5 miljoniem gadu un beidzās apmēram pirms 12000 gadu
- pirmmateriāls Pirmais, sākotnējais (kā izveides) materiāls; arī izejmateriāls.
- pirmveidojums Pirmais, sākotnējais (kā, piemēram, mākslas darba) veidojums.
- pirmmets Pirmais, sākotnējais (kā) mets.
- pirmparaugs Pirmais, sākotnējais (kā) paraugs.
- pirmprodukts Pirmais, sākotnējais (kā) produkts.
- pirmprojekts Pirmais, sākotnējais (kā) projekts.
- pirmteksts Pirmais, sākotnējais (kā) teksts; arī oriģināls.
- pirmuzmetums Pirmais, sākotnējais (kā) uzmetums.
- pirmvariants Pirmais, sākotnējais (kā) variants.
- pirmveids Pirmais, sākotnējais (kā) veids.
- pirmelements Pirmais, sākotnējais elements (piemēram, mākslas darbā).
- pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
- pirmiespaids Pirmais, sākotnējais iespaids.
- pirmsignāls Pirmais, sākotnējais signāls.
- sākšana pirmās (pasākuma, darbības, norises) daļas, posma veikšana
- pirmlapa Pirmās iespieduma loksnes vai salikuma nodalījuma manuskripta lapa, kur atzīmēta teksta sākuma vieta.
- Lielbritānijas latviešu kopienas pirmās kopienas radās 20. gs. sākumā, kad pēc 1905. g. revolūcijas Lielbritānijā ieceļoja latviešu politiskie emigranti, 20. gs. 30. gados Lielbritānijā bija \~500 latviešu, pēc 2. pasaules kara apmetās \~18000 latviešu, kas vēlāk daļēji izceļoja uz ASV, Austrāliju, Vāciju u. c. valstīm, \~1970.-1980. gados vēl bija \~9000 latviešu
- Baltkrievijas latviešu kopiena pirmās latviešu apmetnes tagadējās Baltkrievijas teritorijā izveidojās jau 17. gadsimtā, lielāks skaits latviešu ieceļoja 19. gs. 2. pusē, kad latvieši iepirka zemes īpašumus Vitebskas un Mogiļovas guberņā un 20. gs. sākumā tur dzīvoja \~19000 latviešu, bet stipri cieta 1937.-1938. g. represiju laikā, daļa 2. pasaules kara laikā atgriezās Latvijā
- asns Pirmās, sākotnējās pazīmes (kādai parādībai).
- Nareau Pirmatnējā dievība Gilberta salu (Okeānija) iedzīvotāju mitoloģijā, kura aizsāka pasaules radīšanu, pierunājot zuti, lai tas nošķir debesis no zemes.
- arhimorula Pirmatnējā morula, dīgļa attīstības sākumstadija, kas seko arhicitulai.
- pirmsenči Pirmatnējie, sākotnējie (parasti dzīvnieku) senči.
- agape Pirmbaznīcas kristiešu sadraudzības mielasts, kas sākotnēji ietvēra Svētā Vakarēdiena svinēšanu.
- puruša Pirmcilvēks senindiešu mitoloģijā; no viņa radušies kosmosa elementi, Visuma dvēsele, "es"; mūžīgais, ar apziņu apveltītais, bet inertais pirmsākums, kas savienojumā ar sākotnējo substanci (prakriti) ir lietu pasaules un attīstības sākums.
- Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā)
- pirmdati Pirmie, sākotnējie dati, ko izmanto turpmākajam darbībām.
- kosmiskā ola pirmmatērijas sākotnējā sabiezinājuma tēlains priekšstats
- menarhe Pirmo menstruāciju iestāšanās laiks, menstruāciju sākums.
- ierūkt Pirmo reizi (gadā) iesākt rūkt (par pērkonu).
- oriģinālforma Pirmreizējā, sākotnējā, arī īstā (kā) forma.
- prasījumu un saistību neto ieskaits pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība
- vispirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā.
- vitamīnsiens Pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā nopļautas zāles (piemēram, tauriņziežu) siens, kas ir bagāts ar vitamīniem.
- sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piemēram, parādībai, tautai, dzimtai).
- pirmdīglis Pirmsākums, aizsākums; pirmā, sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
- grauds Pirmsākums, iedīglis.
- dīglis Pirmsākums, sākotnējā forma, arī sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
- gramūklis pīta zāles grīste, ko slimai govij iesien mutē, lai sāktu gremot
- Arhimēda spirāle plaknes līkne, ko iegūst, punktam vienmērīgi kustoties pa staru, kas vienmērīgi rotē ap savu sākumpunktu
- kalendarizēt Plānot (darbību, pasākumu u. tml. kopumu) pa noteiktām laika vienībām.
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- programma Plāns (tālākai darbībai, rīcībai, darbam); iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu kopums, lai veiktu, realizētu (ko).
- kalendārplāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām; kalendāra plāns.
- kalendāra plāns plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām; kalendārplāns
- sporta pils plaša celtne, kas paredzēta sporta sacensībām, masu pasākumiem fiziskajā kultūrā
- komunikācijas teorijas plaša daudzveidīgu teoriju grupa, kas skaidro komunikācijas procesus, problēmas un efektus un kuru aizsākumi saistāmi ar Platona filozofiju un Aristoteļa retoriku; mūsdienās aptver dažādu zinātnes nozaru teorijas
- halle plaša telpa, zāle publiskiem pasākumiem, uzgaidāmā telpa viesnīcā, kinoteātrī
- lielas lietas plaši pasākumi, darījumi
- bronhopneimonija Plaušu iekaisums, kas sākas sīkajos bronhos un skar plaušu daiviņas.
- terebratula Pleckāju ģints ar ovālu, gludu, bieži arī krokotu vāka virsmu, kas fosilā veidā sastopama sākot ar triasu, bet tagad apdzīvo siltas jūras no 11 m līdz lielam dziļumam.
- lācis Plēsēju kārtas dzimta ("Ursidae"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti, 6 ģintis, 7 sugas, Latvijā sastopams tikai brūnais lācis, 21. gs. sākumā \~10 īpatņi.
- sīpollapu plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon porrifolius"), kas minēta tikai 20. gs. sākuma avotos
- pārplūkāt linus plūcot tikai garākos linu stiebrus, atstājot īsākos augšanai
- kale Plūme, kas sāk augt bez kodola un drīz aiziet bojā.
- lielas enerģijas pneimatiskais ierocis pneimatiskais ierocis, kura lādiņa sākumenerģija ir lielāka par 12 džouliem
- mazas enerģijas pneimatiskais ierocis pneimatiskais ierocis, kura lādiņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus
- velēnu podzolētās gleja augsnes podzolēto gleja augšņu apakštips, kas veidojies vāji vai vidēji izteikta sezonāla vai pastāvīga pārmitruma apstākļos; raksturīgākais veidošanās process ir glejošanās, kam līdztekus var norisēt kūdrošanās sākuma procesi
- atiestates poga poga vai slēdzis, kas ļauj izpildīt datora restartu - silto sāknēšanu
- iemaši Pogas svārkiem uz muguras; vieta, no kurienes sākas šķēre uz svārku muguras.
- kastelāns Polijas ierēdnis katrā Vidzemes apriņķī (sākot ar 1598. g.), kurš bija atbildīgs par jātnieku dienestu.
- timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem.
- ciklopolimerizācija Polimerizācija, kuras rezultātā polimēru makromolekulās veidojas tādas cikliskas grupas, kuru nav sākotnējos monomēros.
- herpesveida dermatīts polimorfiska dermatoze ar hronisku pārtraukumainu norisi: slimība sākas ar plankumainu, niezošu eritēmu, pēc tam ātri izveidojas herpesveidīgi pūslīši
- peptoni Polipeptīdu maisījums, kas rodas olbaltumvielu sākotnējās sašķelšanās procesā.
- revanšisms Politika, politisks virziens, kura mērķis ir gūt revanšu (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- afrikāņu nacionālisms politiska Āfrikas apvienošanas kustība, ko veidoja gk. brīvlaisti vergi un to pēcnācēji, sākot no XIX gs., pēc 1958. g. daļēji iekļāvās plašākās Trešās pasaules kustībās; 1963. gada maijā nodibinājās Āfrikas Vienības orgamizācija (ĀVO)
- osmanisms Politiska doktrīna Osmaņu impērijā, ko izveidoja jaunturki 19. gs. beigās, sākotnēji deklarēja pavalstnieku vienlīdzību, vēlāk centās attaisnot turku virskundzību.
- Pērkoņkrusts politiska organizācija Latvijā; dibināta 1932. g. janvārī Rīgā, 1934. g. tika aizliegta, vācu okupācijas sākumā darbību atjaunoja, bet 1941. g. augustā likvidēta
- rasu diskriminācija politiski, ekonomiski un sociāli pasākumi, kas ierobežo zināmu iedzīvotāju grupu tiesības kādā valstī viņu rasu piederības dēļ.
- bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī
- milerānisms Politisks virziens Francijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas izraisīja šķelšanos Sociālistu partijā.
- ekonomisms Politisks virziens Krievijas sociāldemokrātijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas uzskatīja, ka strādniekiem jācīnās par ekonomiskām tiesībām, bet ar politiku lai nodarbojas liberāļi.
- kvartņiks Poļu sudraba sīknauda, ko sāka kalt Vladislava Jagaiļa laikā 14. gs. beigās.
- Jaunais laikmets populāra reliģiska kustība, kas sākās 20. gs. 80. gados Kalifornijā, to raksturo holistiska orientācija, garīgā līdzsvara meklējumi sevī un apkārtējā pasaulē, dabas pielūgsme, pievēršanās Austrumu kultūrai un reliģijām, aizraušanās ar okultismu un parapsiholoģiju
- patako Portugāles XIX gs. sākuma bronzas monēta, = 40 reisiem.
- pesa Portugāles zelta monēta, ko sāka kalt 18. gs. 1. pusē, sākotnēji 1/2 dobras = 4 eskudo = 6400 reisu vērtībā.
- vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vidusdaļa Posms (darbībai, norisei, parādībai u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vidusposms Posms (darbībai, norisei, parādībai u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- starpposms Posms, daļa starp citiem (galvenajiem) posmiem, arī starp (darbības, norises) sākumu un beigām.
- metanefrīdiji Posmtārpiem caurulītes, kas sākas ar skropstainu piltuvi celomā un atveras ar izvadporu ārvidē; pa pāriem atkārtojas katrā posmtārpu posmā un veido posmtārpu izvadsistēmu.
- izejpozīcija pozīcija, no kuras sāk uzbrukumu; izejas pozīcija, sākuma pozīcija
- izejas pozīcija pozīcija, no kuras sāk uzbrukumu; izejpozīcija
- tīrienesa Pozitīvs darbības rezultāts, ko aprēķina, atskaitot no brutto ienesas (ieņēmumiem) visas izmaksas, t. i. noslēdzot zaudējumu un peļņas kontu, vai atskaitot no slēguma kapitāla sākuma kapitālu.
- izmēģināt Praksē pārbaudīt (piemēram, kādu, parasti jaunu, pasākumu).
- sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai.
- Elisa pravietis, kas 9. gs. sākumā un vidū p. m. ē. darbojās izraēlas valstī kopā ar pravieti Eliju
- Kontinentālā blokāde pret Lielbritāniju vērsta Francijas politisko un ekonomisko pasākumu sistēma 1806.-1809. g., kuru ieviesa ar Napoleona I dekrētu 1806. g. 21. novembrī un kas aizliedza visām Francijai pakļautajām un sabiedrotajām valstīm tirdzniecības, pasta u. c. sakarus ar Lielbritāniju; to atcēla 1814. g. pēc Napoleona I atteikšanās no troņa
- uzgrūdējs Pretatgrūdes ierīču agregāts, kas paredzēts artilērijas ieroča (lielgabala, haubices) atgrūdes daļu atgriešanai sākuma stāvoklī.
- pretepidēmijas Pretepidēmijas pasākumi - pasākumi infekcijas slimību izplatīšanās apturēšanai un to likvidēšanai.
- pretepizootisks Pretepizootiskie pasākumi - pasākumi dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanās apturēšanai un novēršanai.
- lejupregulācija Pretestības vai tolerances attīstība, ko izraisa atkārtota farmakoloģiski vai fizioloģiski aktīvas vielas ievadīšana; bieži raksturīga sākotnēji samazināta receptoru afinitāte pret noteikto vielu ar sekojošu receptoru skaita samazināšanos.
- kontrmaršs Pretmaršs, marša manevrs, ko uzsāk, lai likvidētu ienaidnieka maršu-manevru un pēc tam to sakautu.
- pretsoļi pretpasākumi; pretdarbība
- darba aizsardzības pasākumi preventīvi tiesiski, saimnieciski, sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības
- defektu profilakse preventīvu pasākumu kopums iespējamo defektu novēršanai. Parasti tie ir plānoti pasākumi, ko veic laikus, lai aizkavētu vai novērstu defektu rašanos un izsargātos no tiem. Tā var būt arī pārbaude ar nolūku konstatēt, vai iekārtas ir tehniskā kārtībā, un pasargāt tās no bojāšanās un priekšlaicīgas nolietošanās
- līksme Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību.
- pieteikums Priekšdarbs, arī iesākums (lielākam, plašākam darbam).
- priekšdziedzera anedoma priekšdziedzera palielināšanās sakarā ar labdabīga audzēja attīstību dziedzeraudos ap urīnizvadkanāla sākumdaļu
- pa priekšu Priekšgalā, sākumā (virzīties, ko virzīt).
- izsole ar augšupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu
- ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma vai daļa.
- postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros; arī aksioma.
- Fermā princips princips, pēc kura gaismas stars, izplatoties starp diviem punktiem un ceļā tiekot atstarots un lauzts, kustas pa tādu ceļu, kas atbilst ekstremālam (visīsākajam vai arī visilgākajam) izplatīšanās laikam starp šiem punktiem
- hakatons problēmu un jauno tehnoloģiju izmantošanas iespēju izpētes pasākums, kad entuziasti ierobežotā laika posmā kopīgi izstrādā inovācijas, kas saistītas ar iepriekš definētu konkrētu izaicinājumu
- restarta procedūra procedūra, kas dod iespēju turpināt datu apstrādi no pēdējā kontrolpunkta, bet nevis no programmas sākuma
- pēckļūmes atkopšana procedūra, kas nodrošina datu apstrādes sistēmas darbības atsākšanu pēc kļūmes tā, lai ierobežotu vai samazinātu tās nepareizās darbības iespējas
- caurskatpārbaude Procedūra, kur auditors izskata noteikta veida darījumus un ar to saistītās kontroles no paša operācijas sākuma līdz tās pabeigšanai.
- drošības akreditēšana procedūra, kurā tiek sniegta oficiāla atļauja izmantot konkrēto datoru vai datoru tīklu tikai pēc tam, kad veikti nepieciešamie pasākumi pret nesankcionētu piekļuvi
- anatocisms Procentu ņemšana no procentiem, procentu aprēķināšana ne vien no sākotnējās summas, bet arī no attiecīgajā periodā klāt nākušajiem procentiem; augļu augļi.
- gaidstāve Procesa pilnīga vai daļēja apstāšanās līdz darbības atsākšanas signāla saņemšanai.
- intervāls procesa temperatūras diapazons; laikposms starp diviem stāvokļiem (piemēram, saistvielas javas saistīšanās sākumu un beigām)
- sinhronizācija procesa uzsākšanas momenta piekārtošana kādam noteiktam notikumam sistēmā
- aizsākšana procesa, darbības u. tml. iesākšana
- kollikvācija Process dažās slimībās, kur audi sāk izšķīst.
- elektroslapināšans Process, kad elektrovadītāja šķidruma piliens, kam pievada strāvu, maina formu, sākot slapināt virsmu; kā arī pretējs process - kad pilienu mehāniski deformē, tas ģenerē elektrisko lādiņu.
- mecistāze Process, kurā muskulis pagarinās, bet nezaudē sākotnējo spraiguma pakāpi.
- valodas atdzimšana process, kurā, apzināti īstenojot noteiktu valodas politikas pasākumu kompleksu, tiek atjaunota izzudusi valoda
- lītiskais cikls process, kurš sākas ar viena mērenā vai virulentā bakteriofāga iekļūšanu baktērijas šūnā un tā savairošanos, un beidzas ar šūnas līzi un jaunas bakteriofāgu paaudzes iziešanu apkārtējā vidē
- nogaides saraksts procesu saraksts, kuri gaida kādu citu darbību pabeigšanu, lai varētu atsākt izpildi procesā, un kuru atsākšanu vada, izmantojot semaforus vai citus sinhronizācijas mehānismus
- fenolspirti produkti, kas veidojas fenola un formaldehida polikondensācijas sākumstadijā sārmainā vidē temperatūrā, kura nav augstāka par 80 °C.
- arodrehabilitācija Profesionālā rehabilitācija - sociālās rehabilitācijas veids, pasākumu kopums darba spēju atjaunošanai vai darba spēju zudumam atbilstošai pārkvalificēšanai.
- maiņas tehniskā apkope profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas veicams katras spēkratu darba maiņas laikā un samazina spēkratu nolietošanās intensitāti, šos darbus veic maiņas sākumā un pēc darba maiņas beigām
- dzemdībpalīdzība Profilaktorisku un ārstniecisku pasākumu sistēma sievietes veselības aprūpei grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī jaundzimušo veselības aprūpei pirmajās dzīves dienās.
- Lavala sprausla profilēts kanāls – sākumā sašaurināts un tālāk paplašināts, lai iegūtu virsskaņas izplūdes ātrumu; lieto reaktīvajos dzinējos, virsskaņas un hiperskaņas aerodinamiskajās caurulēs
- minimālā programma programma sākotnējo uzdevumu veikšanai (kāda galamērķa realizēšanā)
- sākumadrese Programmas (datu) sākuma absolūtā adrese, no kuras aprēķina šīs programmas (datu) pārējās adreses.
- automātiskais restarts programmas atkārtota palaišana tās izpildes gaitā bez otrreizējas uzdevuma ievades; programmas automātiska atsākšana tieši no pārtraukšanas vietas var notikt arī pēc sistēmas atteices
- restarts Programmas darbības atsākšana, izmantojot kontrolpunkta datus, kas ierakstīti atmiņā.
- pārtrauce Programmas izpildes procesa apstādināšana, lai (atbilstoši programmu prioritātei) atsāktu un zināmu laiku turpinātu citas programmas izpildi.
- palaišana Programmas izpildes uzsākšana.
- semantiskā kļūda programmas kļūda, kas nav saistīta ar programmēšanas valodas sintakses likumu pārkāpšanu, bet, piemēram, uzdevuma risināšanas algoritma nepareizu aprakstu, nepareizu mainīgo noteikšanu, sākotnējo datu un algoritmu nesaderību
- DOS paplašinātājs programmatūra, kas, sākot ar personālajiem datoriem, kuri izveidoti uz mikroprocesoru _Intel 80286_ bāzes, ļauj lietojumprogrammām izmantot atmiņu, kas pārsniedz 1 megabaitu
- valoda C programmēšanas valoda, kas izstrādāta 70. gadu sākumā, lai atvieglotu programmatūras pārnešanu no viena datoru uz otru, tajā apvienotas augsta līmeņa mašīnneatkarīgas valodas un asamblervalodas iespējas un tā ir operētājsistēmas UNIX pamatvaloda
- atgrieze Programmisks paņēmiens, ar kuru skaitļošanas procesu var atsākt no programmas (apakšprogrammas) izsaukuma vietas, saglabājot iepriekšējos datus.
- raidīšana Programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija).
- apraide Programmu veidošana (komplektēšana) un sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai; programmu nodošana izplatīšanai starp uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), lai nodrošinātu to sākotnējo izplatīšanu publiskai uztveršanai.
- metodisms Protestantisma virziens, sākotnēji anglikāņu baznīcas atzars, ko 1729. g. Anglijā iedibināja brāļi Vesleji.
- pārraides vadības protokols / intertīkla protokols protokolu sistēma, ko sākotnēji izstrādājusi ASV aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu aģentūra _DARPA_, tajā ietilpst desmit protokolu (_TCP_, _IP_, _UDP_, _FTP_, u. c.), kas kļuvuši pa interneta bāzi
- izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk rīkoties, runāt.
- maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija
- funkcionālisms psiholoģijas virziens ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas psihiskos procesus, apziņas darbību gk. pētīja kopsakarā ar izturēšanos, pielāgošanos videi un reālajām dzīves situācijām
- Čatokvas konference PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju konference Jūrmalā 1986. g. 15.-19. septembrī, tika rīkota, lai propagandētu PSRS uzsāktās reformas jeb t. s. pārkārtošanos.
- komentārs Publicistikas žanrs - operatīvs materiāls, kurā īsi analizēts un vērtēts kāds sabiedrisks vai politisks notikums, pasākums u. tml.
- virtuāls privātais tīkls publiska datoru tīkla mezglu kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai kā datu pārsūtīšanas vidi izmantotu internetu, un izmantojot šifrēšanu un citus drošības pasākumus nodrošina piekļuvi tikai autorizētiem lietotājiem
- zemes izmantošanas plānošana publiskās politikas nozare, kas ietver pasākumus zemes efektīvas izmantošanas sakārtošanai un regulēšanai
- vērdiņsēne Pūkaiņu dzimtas ģints ("Collybia"), augļķermeņi nelieli, bez plīvura, cepurīte parasti plāna, sākumā izliekta, ar ieritinātu malu, vēlāk izpletusies vai ieliekta, 70 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās.
- reāllaika pulkstenis pulkstenis datorā, kas vienmēr rāda faktisko laiku, ģenerē ciparsignālu vai periodiskus impulsus, ko dators var izmantot kā laika intervāla starp dažādiem notikumiem, tā arī kāda procesa sākuma momenta noteikšanai
- nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas.
- Galenieku purvs purvs Bauskas novada Codes pagastā, platība — 600 ha, kūdras slāņa lielākais biezums — 5,2 m, 1969. g. purvā sākta pakaišu kūdras ieguve; Lakstīgalu purvs
- zemais purvs purvs, kurš veidojas ieplakās, upju ielejās, kur pieplūst gruntsūdeņi vai upju ūdeņi, kā arī aizaugot ezeriem; pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi
- zemais (arī zāļu) purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi
- zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi; zemais purvs
- koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots)
- koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots)
- metāla pūšamie (arī pūšamie metāla) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja un arī mūsdienās izgatavo no metāla (piemēram, mežrags, trompete, trombons, tuba)
- pušausu Pušausu gaismiņa - rīta ausmas sākuma gaisma.
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk degt, liesmot, kvēlot.
- dīgļa disks putna olas dzeltenuma sastāvdaļa, no kuras pēc apaugļošanās sākas embrija attīstība
- klejotāji putni putni, kas rudeņos neaizceļo uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām
- putnu apgrozības koeficients putnkopības saimniecības darbības rādītājs, kas ir atkarīgs no ganāmpulkā ieskaitāmo jaunputnu skaita un no gada sākumā un beigās esošā vidējā putnu skaita
- dējības bioloģiskais cikls putnu produktīvais periods no olu dēšanas sākuma līdz spalvu mešanai
- serdes plaisa radiāli vērsta kodola plaisa, kas sākas no serdes un tālu izplatās sortimenta garumā; rodas augošā kokā un palielinās nocirstā koksnē, tai žūstot
- mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati
- komentēt Radio vai televīzijas reportāžās stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
- kristadīns Radiotehnikas attīstības sākumposmā lietots detektoruztvērējs, ko baro neliela baterija.
- veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
- apaugļot Radīt sākumu jaunam organismam (saplūstot vīrišķai dzimumšūnai ar sievišķo dzimumšūnu).
- iegāzt Radīt, izraisīt (piemēram, kāda pasākuma) nelabvēlīgu iznākumu.
- dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- momenta rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības stāvokli noteiktā laika momentā, piemēram, mēneša beigās, gada sākumā u. tml.
- glotohronoloģija Radniecīgu valodu dalīšanās laika noteikšana, procentos aprēķinot to vārdu daudzumu, kas saglabājušies no sākotnējā vārdu krājuma visbiežāk sastopamo ikdienišķo parādību apzīmēšanai.
- diedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka sāk dīgt.
- servēt Raidīt (bumbu, bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
- ņemt rokā spalvu (arī zīmuli) rakstīt, sākt rakstīt
- tvert spalvu (arī zīmuli), biežāk ņemt rokā spalvu (arī zīmuli) rakstīt, sākt rakstīt
- tvert zīmuli (arī spalvu), biežāk ņemt rokā zīmuli (arī spalvu) rakstīt, sākt rakstīt
- atkāpe Rakstīta, iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- jaunreālisms Rakstniecībā atgriešanās pie dabas, cilvēka un viņa reālās dzīves, kad dzīves noliedzējs simbolisms bija zaudējis pamatu 20. gs. sākumā; apzīmē 19. gs. pēdējās puses reālisma un naturālisma tālāku attīstību un augstāku pakāpi.
- gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- pirmssajūta Raksturīga sajūta, kas liecina par kāda fizioloģiska vai psihiska procesa sākšanos.
- akords Raksturīgs (kāda notikuma) moments, iezīme (sākums vai nobeigums).
- pirmatnējs Raksturīgs cilvēka, cilvēces attīstības sākumam, saistīts ar to; tāds, kas ir saglabājies no cilvēka, cilvēces attīstības sākuma.
- norobežotājs Rakstzīme vai rakstzīmju virkne, ko izmanto dažu elementu un valodas konstrukciju atdalīšanai, kā arī to sākuma un beigu apzīmēšanai.
- atsoļa sekvence rakstzīmju sekvence, kas sākas ar atsoļa rakstzīmi un kam seko viena vai vairākas rakstzīmes, kuru apvienojums liek izpildīt komandu kādai ierīcei vai programmai, piemēram, mainīt krāsas displeja ekrānā, veidot speciālas uzvednes, mainīt printera iestatījumu no viena burtveidola uz otru
- Skrundas radiolokācijas stacija raķešu uzbrukuma agrās atklāšanas stacija, ko PSRS armijas vajadzībām uzbūvēja 1960-os gados, tajā darbojās 2 lokatori, kas turpināja darbu līdz 1998. g. 31. augustam, 1999. g. 21. oktobrī Latvija pārņēma teritoriju savā jurisdikcijā; tika uzsākta arī lielāka lokatora būve, kas pēc starpvalstu vienošanās tika uzspridzināta 1995. g. 4. maijā
- daudzpakāpju raķete raķete, kas sastāv no vairākām lidojuma gaitā atdalāmām raķetes pakāpēm, kuras darbojas secīgi cita pēc citas, sākot ar apakšējo pakāpi
- uzpelēt Rasties atsevišķiem pelējuma plankumiem, sākt pelēt.
- izraisīties Rasties, iesākties (par cilvēka darbību, par norisēm sabiedrībā).
- izraisīties Rasties, iesākties (par norisēm dabā, procesiem ierīcēs u. tml.).
- sacelties Rasties, iesākties, parasti pēkšņi (par parādībām dabā).
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
- ķinkāt Raudāt, kamēr puņķi no deguna sāk tecēt.
- grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri); sākt pārklāties ar grumbām (par ādu).
- sakaņģerēt Raustot grožus, vicinot pātagu u. tml., saskubināt, panākt, piemēram, ka sāk skriet.
- ventēt Raut, sākt.
- atjaunošana Ražošanas atsākšana, ja tā uz laiku bijusi pārtraukta.
- kolonāts Ražošanas un tiesiskās attiecības starp lielajiem zemes īpašniekiem un sīkajiem nomniekiem (koloniem) Romas impērijā, uz kuru pamata sāka veidoties feodālās attiecības.
- kritizētājs reālisms reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi
- prēdiālservitūts Reālservitūta sākotnējā stadija, kurā tika prasīta nekustamo īpašumu atrašanās kaimiņos.
- ievadraksts Redakcijas raksts (laikraksta vai žurnāla numura sākumā) par kādu nozīmīgu, aktuālu jautājumu.
- talamuss Redzes pauguri - pelēkās vielas sakopojumi galvas smadzenēs; centrs, kurā pienāk impulsi no visiem maņu orgāniem (tikai ne no ožas orgāniem) un kur noris šo impulsu sākotnējā analīze un sintēze.
- ievadreferāts Referāts, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, konferenci, sanāksmi).
- atjaunoties Refl. --> atjaunot (2); atsākties.
- atsākties Refl. --> atsākt.
- socīnisms Reformācijas virziens gk. Žečpospolitā 16. gs. b. un 17. gs. sākumā, kas pauda iecietību ticības jautājumos un aizstāvēja apziņas brīvību.
- valdensi Reformu kustība katoļu baznīcā, ko aizsāka francūzis Pjērs Valdo (1176); tika vajāta līdz 1848. g.; Itālijā mūsdienās veido evaņģēlisku baznīcu.
- recesija Regresīvu saimniecisko procesu kopums, kas raksturīgs ekonomiskās lejupslīdes sākumam.
- pierakstīt Reģistrējot (datus par kādu), iekļaut (to, piemēram, pasākumā, cilvēku kopumā).
- Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas.
- reklamēties Reklamēt savus izstrādājumus, savu uzņēmumu, pasākumu u. tml.
- lacrimosa Rekviēma daļa, kas sākas ar vārdiem "Lacrimosa dies illa" (latīņu "Asaru pilna būs šī diena") un pauž dziļas skumjas, ciešanas.
- Jēkaba skola rēķinu skola Rīgā, dibināta 17. gs. 40. gadu sākumā, gatavoja tirdzniecības darbiniekus, līdztekus lasīšanai un rakstīšanai apguva arī aritmētiskas darbības un grāmatvedības iemaņas, 1705. g. tajā mācījās 125 zēni un 96 meitenes, 1885. g. iekļauta 1. apvienotajā elementārskolā
- pirmmonoteisms Reliģijas izcelšanās mācība, kas uzskata, ka sākotnēji pastāvējis monoteisms.
- preanimisms Reliģiju vēstures virziens, kritizē un apkaro animisma uzskatu, it kā dvēseļu ticība būtu vienīgais īstais un loģiskais reliģijas sākums un būtība.
- harmonīti Reliģiska sekta, kas 19. gs. sākumā (~700 cilvēku) apmetās Z-Amerikā pie Pitsburgas meža biezoknī.
- skopci Reliģiska sekta, kas radās Krievijas centrālajās guberņās 18. gs. 60.-70. gados, atdaloties no hlistiem, sākotnēji izcēlās ar galēju askētismu, veica savu locekļu kastrāciju; pastāvēja līdz 20. gs. 20. gadiem.
- vehisms Reliģiski filozofisks virziens krievu inteliģences aprindās (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā).
- krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām
- puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (angļu un skotu sabiedrībā 16. un 17. gadsimtā), kuras sākotnējais mērķis bija atbrīvot anglikāņu baznīcu no katolicisma elementiem.
- mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā.
- Valdaja augstiene reljefa paaugstinājums uz ziemeļrietumiem no Maskavas augstienes, augstākā virsotne - 346 m, apkārtnē sākas Volga, Dņepra un Daugava (Zapadnaja Dvina)
- agrīnā renesanse renesanses pirmais periods (14. gs. beigas - 15. gs. vidus), kas sekoja protorenesansei; šo periodu aizsāka trīs Florences mākslinieki - Mazačo glezniecībā, Donatello tēlniecībā un F. Brunelleski arhitektūrā
- rezorbcija Resorbcija - vielu uzsākšana, uzsūkšanās (kādā sistēmā), saistīšanās (ar kādu sistēmu).
- reģenerēt Restaurējot atjaunot (piemēram, pilsētas daļu, celtni) sākotnējā veidā.
- fungoīdā mikoze reta ādas slimība, kas sākas ar niezošiem izsitumiem; vēlāk rodas infiltrati, beidzot čūlojoši mezgli; slimība ilgst gadiem, rada kaheksiju, beidzas letāli
- poikilodermatomiozīts reti sastopama ģeneralizēta dermatomiozīta forma ar poikilodermiju: sākumā hroniska, febrila dermatomiozīta klīniskā aina ar iniciālām muskuļu sāpēm un pietūkumu; vēlāk iestājas sekundāra muskulatūras atrofija un funkcionāls muskuļu vājums
- demielogēnā leikodistrofija reti sastopama leikodistrofijas forma agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas ar augstu temperatūru un krampju lēkmēm; progresējoša hidrocefālija; attīstība apstājas
- bertrānisms Reti sastopama perversija, seksuālas tieksmes uz sadalīties sākušu vai pat pussatrūdējušu līķi.
- spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas
- termidors Revolūcijas beigas, kontrrevolūcijas sākums (šajā mēnesī tika gāzta jakobīņu diktatūra).
- Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka.
- preventīvie pasākumi rīcība vai pasākumi, ko uzņēmumā veic vai plāno visos darba posmos, lai novērstu vai mazinātu darba vides riskus
- aizsargāšana rīcība, dažādi pasākumi, kas nodrošina pret ko ļaunu, nevēlamu
- aizsardzība rīcība, pasākumi, lai aizstāvētu vai aizsargātu pret ko, no kā
- darbība Rīcība, pasākumi, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
- plēsināt Rīdot, kaitinot (parasti suņus), panākt, ka (tie) sāk plēsties; rīdīt.
- makadēmija Rieksti, kurus ražo "Macadamia ternifolia"; sākotnēji tie uzieti Austrālijā; vieni no pašiem dārgākajiem riekstiem.
- Faro Rietumāfrikas bambaru mitoloģijā - viens no diviem demiurgiem, kas radušies pasaules pirmsākumos, kurš radīja debesis un dzīvās radības uz zemes.
- Kuldīgas lūzumzona Rietumkurzemes izciļņa robežās izsekojamā nomatu sērija ar iegrimušu dienvidu un dienvidaustrumu spārnu, garums — \~60 km, nomatu amplitūda 60-200 m, visintensīvāk veidojusies silūra beigās un devona sākumā.
- oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms).
- lasts Rīgā un Vidzemē 45 (sākumā 42) pūri rudzu.
- 1297.–1330. gada karš Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas karš pret Livonijas ordeni, ko izraisīja Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa sāncensība par politisko hegemoniju Livonijā un Livonijas ordeņa centieni palielināt savu varu, kas izvērtās savstarpējos uzbrukumos un postījumos; 1329. g. oktobrī Livonijas ordenis sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu, kā rezultātā 1330. g. 18. martā Rīgas rāte nolēma kapitulēt un 20. martā parakstīja Mīlgrāvja līgumu.
- Imanta Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā uz ziemeļiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, izveidojusies bijušā Imantciema, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas teritorijā, sākta apbūvēt 20. gs. 20. gadu beigās.
- Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai.
- Lastādija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas daļas, ko vēsturiski dēvēja par Maskavas priekšpilsētu, sākotnējais nosaukums, aptuveni līdz 16. gs.
- Getliņi Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas ekoloģiskais poligons, atrodas Stopiņu pagastā, platība - 86 ha, darbojās kopš 1973. gada kā Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuve, kas 21. gs. sākumā modernizēta.
- Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi.
- piesers Rijas daļa netālu no krāsns ar īsākiem (perpendikulāri īstajiem ārdiem novietotiem) ārdiem; sera krāvums uz šiem ārdiem.
- uzripelēt Rīkojot, skubinot u. tml. panākt, ka pieceļas, sāk (ko) darīt.
- izsludināt Rīkot un oficiāli paziņot; oficiāli paziņot (par kādu pasākumu).
- taisīt Rīkot, organizēt (pasākumu).
- darboties Rīkoties, veikt noteiktus pasākumus (parasti ilgākā laika posmā), lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- alīnija Rindkopas sākums.
- Marakana Riodežaneiro (Brazīlija) municipālais stadions, kas ir lielākais pasaulē ar \~80 tūkstošiem sēdvietu, bet sākotnējā kopējā ietilpība ļāva piedalītes līdz 200000 skatītājiem.
- domu pavediens risināmais jautājums, tas, par ko aizsākts domāt
- turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt (par aizsāktu darbību, stāvokli, tekstu, domu, tradīciju u. tml.); refl. --> turpināt; tikt turpinātam.
- brahmanda Rituāla skulptūra pagarinātas olas veidā, Visuma sākotnējās vienības simbols.
- zīleskanna Ritualizēta alus dzeršana ar nolūku, lai pasākums, norise izdotos.
- mūžības vārti robeža starp zemes dzīvi un aizsauli, robeža, aiz kuras sākas aizsaule
- elastības robežas robeža, līdz kurai materiālu var deformēt, pirms sākas paliekoša deformācija, skaitliski to izsaka ar spēku (kg uz kvadrātmilimetru), kas paliekošo deformāciju sāk izraisīt
- bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piemēram, telpa, laika); tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā).
- mīksttapšanas temperatūra robežtemperatūra, virs kuras amorfie materiāli sāk pāriet plastiskā stāvoklī
- roki Rokeri - ādas jakās tērpušies pusaudži motociklisti, kas pzīstami ar savu huligānisko uzvedību (sākotnēji Anglijā 20. gs. 60. gados); arī pārnestā nozīmē.
- Trincstok Rokfestivāls Latvijā (pēc sākotnējās norises vietas pie Tukuma novada Trincu mājām un asociācijām ar ASV notikušo Vudstokas festivālu).
- milicija Romas pilsoņu karaspēks Senās Romas impērijas sākumposmā; pēc pastāvīgas armijas izveidošanas tā sauca tikai uz kara laiku sapulcinātās neprofesionālās armijas vienības.
- lorika Romiešu krūšu bruņas; sākotnēji no ādas, vēlāk no metāla.
- Jānuss Romiešu mitoloģijā - laika un katra iesākuma dievs, arī durvju un vārtu sargs, upju un avotu radītājs, jūrniecības aizbildnis; viņu attēloja ar divām sejām (viena vērsta pagātnē, otra - nākotnē).
- saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos.
- aurejs Romiešu zelta monēta, ko sāka kalt Jūlija Cēzara valdīšanas laikā.
- agrimēnsors Romiešu zemes mērnieks, kas sākotnēji strādāja karaspēkā, sadalot nometnes un zemes gabalus.
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- Jellivares kalns rūdas atradne Lapzemes ziemeļaustrumu daļā ("Gaellivare"), otra lielākā dzelzsrūdas atradne Zviedrijā, kas bija zināma jau 18. gs., plašāka mēroga rūdas ieguve sākās 19. gs. 80. gados
- parudens Rudens sākuma posms; arī atvasara.
- pierudens Rudens sākuma posms.
- ierudens Rudenspuse; rudens sākums.
- pakāpju rūdīšana rūdīšana, kas nerada iekšējos spriegumus un deformācijas, – detaļu atdzesē vidē, kuras temperatūra ir 50–100 °C virs martensīta veidošanās sākuma temperatūras, izkausē sāļu vannā, iztur, kamēr izlīdzinās temperatūra visā detaļas šķērsgriezumā, pēc tam atdzesē gaisā
- kupačot Rūgstot sākt pārklāties ar putām.
- aizputot Rūgstot sākt putot.
- starta kadri ruļļa sākumā pieķepēts (reizēm pielīmēts) lentes posms ar informāciju filmu demonstrējošajam kinomehāniķim
- ievadruna Runa, ar kuru ievada, iesāk (sapulci, konferenci u. tml.).
- uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada, iesāk (sapulci, konferenci, kādu pasākumu u. tml.).
- izrunāt no prāta (arī no galvas) runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi
- divkāršs slēgums runas orgānu vienlaicīga sakļaušanās divās pozīcijās, uz īsāku vai ilgāku laiku dubulti noslēdzot gaisa plūsmu
- izņemt cauri rūpīgi izanalizēt, pārrunāt, izlasīt (piemēram, mācību vielu) no sākuma līdz beigām
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
- patronese Sabiedrībā pazīstama dāma, kas publiski atbalsta kādus svētkus, pasākumu u.tml.
- fiziskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu; cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem
- statūtu fonds sabiedrības nauda u. c. mantiskās vērtības, kas nepieciešamas sabiedrības darbības uzsākšanai un turpmākās darbības nodrošināšanai un kas veidojas no pajām - sabiedrības dalībnieku apvienotā (ieguldītā) kapitāla
- narodņicisms Sabiedriska un politiska kustība (Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām.
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- klezēt Sabiezēt un sākt veidoties kunkuļiem.
- kupucēt Sabiezēt, sākt sarecēt pikās.
- uzlaist (arī uzspert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- uzspert (arī uzlaist) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- (uz)laist (arī (uz)spert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem.
- apsmakt Sabojāties, sākt smakot (gaļa).
- sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt.
- sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu.
- saspicēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem); sasmailēt.
- sasmailēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem).
- skarāt sadalīties skarās, arī sākt skrandot
- vienādranga sakari sadarbība starp tīkla ierīcēm, kas darbojas tīklā ar vienādranga arhitektūru, kur abi sadarbības partneri ir tiesīgi seansus uzsākt, iniciēt un pabeigt
- sarīkoties Sagatavoties (kāda darba, darbības, pasākuma u. tml.) veikšanai.
- savīstīties Sagatavoties (kādai darbībai, pasākumam).
- sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- iešūpoties Sagatavoties un iesākt (piemēram, darbu, kādu pasākumu).
- mādīties Sagatavoties, uzsākt.
- sadalīt Sagrupēt, norīkot (cilvēkus), piemēram, darba, pasākuma veikšanai.
- ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
- pīt Saistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
- laisties Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā).
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, pasākuma, kādas darbības) gatavošanu, rīkošanu, šādai gatavošanai, rīkošanai raksturīgs.
- riskobizness Saistīts ar kapitāla (riskokapitāls) ieguldīšanu novatoriskā ražošanā vai citā ekonomiskā pasākumā.
- priecīgs Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
- elastisks Saistīts ar spēju atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas, tai raksturīgs.
- svinīgs Saistīts ar svinībām, svētkiem u. tml., tiem raksturīgs (par pasākumu, darbību, norisi u. tml); tāds, kurā ir svinību, svētku u. tml. elementi.
- virslūpa sāk plaukt sāk augt ūsas (vīrietim)
- iet uzbrukumā sāk uzbrukt; uzbrukt
- uzsust Saka par augoni, kas sāk pūžņot, atvērties.
- tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties
- dzērves atnes launagu saka par laiku, kad diena kļūst garāka, un cilvēki sāk ieturēt launagu
- kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt
- karāties diega galā (arī diegā, diedziņā) saka par nedrošu, nenoteiktu, šaubīgu stāvokli, pasākumu
- karāties diega galā saka par nedrošu, nenoteiktu, šaubīgu stāvokli, pasākumu
- mūk (arī bēg) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu
- bēg (arī mūk) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu
- bēg kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu
- Ņujorkas latviešu kopiena sāka veidoties 19. gs. beigās, Latviešu biedrība dibināta 1893. g., pēc 1905. g. palielinājās kreisi noskaņoto latviešu emigrantu īpatsvars, 1930. gados bija 5000-7000 latviešu, 1946.-1952. g. ieceļoja >17000 latviešu, 1960. g. dzīvoja 16,7 tk latviešu, pēc tam skaits samazinājās
- Klīvlendas latviešu kopiena sāka veidoties 19. un 20. gs mijā, 1930. gados bija \~1000 latviešu, 1949.-1950. g. ieceļoja \~2000 latviešu, 1980. gados Klīvlendā bija \~2000 latviešu
- Kalamazū latviešu kopiena sāka veidoties 1949. g., kad tur no Eiropas ieradās \~2000 latviešu bēgļu, no kuriem aptuveni puse palika uz pastāvīgu dzīvi pilsētā vai apkārtnē, 1990. gados bija \~600 latviešu, 1981.-1996. g. Kalamazū pastāvēja Latviešu studiju centrs ar arhīvu (deponēts Latvijas valsts arhīvā) un bibliotēku, kas bija lielākā letonikas krātuve ārpus Latvijas
- Vecauces miests sāka veidoties ap 1889. gadu, kad Vecauces muižas zemi izdeva apbūvei uz obroka tiesībām un 1921. gadā tam piešķirtas miesta tiesības, 1924. g. ieguva pilsētas tiesības un Auces nosaukumu
- Jaunzēlandes latviešu kopiena sāka veidoties pēc 1905. g., 1949.-1950. g. ieceļoja \~500 latviešu, 1960. gados kopienā bija \~800 cilvēku, 2004. g. \~200 latviešu
- Deitonas latviešu kopiena sāka veodoties 1950. g., kad tur apmetās \~150 latviešu bēgļu, 20. gs. 70. gados Deitonā dzīvoja 25 latviešu ģimenes, ir latviešu evanģēliski luteriskā draudze, bibliotēka, darbojas vairākas interešu kopas
- ar dieva palīgu saka, dodoties ceļā, uzsākot kādu darbu
- nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā)
- kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt
- mēle atraisās kādam saka, ja cilvēks kļūst runīgs, pēc klusēšanas sāk runāt
- seja izplūst smaidā saka, ja cilvēks sāk smaidīt
- loks noslēdzas saka, ja darbība, norise atgriežas pie sākotnējā objekta, rada sākotnējo stāvokli
- gaisma iedegas saka, ja gaismas avots sāk darboties
- maisam gals ir vaļā saka, ja ir labvēlīgi apstākļi, lai kaut kas sāktos
- ledus sakustējies saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti pārvarot grūtības)
- ledus sāk kustēties saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības)
- nekust, arī netiek (ne) no vietas saka, ja kāda darbība, process nesākas, kavējas
- ar diegiem nav aršana Saka, ja kāda pasākuma dalībnieki, apstākļi, līdzekļi nenodrošina pasākuma veiksmi.
- pirmā roka ir kādam saka, ja kādam ir priekšroka, ja kas jāsāk pirmajam
- rokas niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt
- nagi niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt, ja kāds ko ļoti vēlas
- mēle kā piesieta saka, ja kāds aiz uztraukuma, bailēm, pārsteiguma nespēj parunāt, sākt sarunu
- zaķa pastalas saka, ja kāds bēg, iet projām, pēkšņi sāk skriet
- atgriezts rieciens saka, ja kāds ir zaudējis kopības izjūtu, saikni ar kaut ko, ja neizjūt piederību pie kā sākotnēji tuva, neatdalāma
- kā pazudis saka, ja kāds nezina, ko iesākt, ir samulsis, nomākts
- mute atdarās (arī atveras) saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā
- mute atdarās saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā
- mute atveras saka, ja kāds pēc īsākas vai garākas klusēšanas sāk runāt
- uguns pakulās saka, ja kāds pēkšņi sadusmojas, ir ļoti sašutis vai ja sākas tracis
- kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko)
- asaras izsprāgst no acīm saka, ja kāds sāk raudāt
- mute veras saka, ja kāds sāk runāt
- iet no rokas saka, ja kas (parasti darbs), veicas, šķiras, pasāktais izdodas, ja kaut ko ātri var pārdot
- iet vaļā saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris
- uzkrīt kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas
- kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas
- vēders (pie) prasa savu (tiesu) saka, ja sāk gribēties ēst.
- didas nāk saka, ja sākas drebuļi
- drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta.
- drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noskrien (arī skrien, pārskrien, iet) pa kauliem (arī pa muguru, pa miesu, pār kauliem, pār muguru, pār miesu) saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu
- ledus sakustas saka, ja sākas kāda darbība, process (parasti pēc grūtību pārvarēšanas)
- pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas
- pār seju (arī pāri sejai) pārlaižas (arī nolaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas
- pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas
- sirds (pār)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
- sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
- sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
- hlopš Saka, ko sākot.
- atiet Saka, lai pamudinātu sākt kādu darbību.
- stukāt Sakalt īsāku.
- vienaudžu attiecības sakari starp cilvēkiem savā vecumā, kas sāk veidoties, sākot jau ar pirmsskolas vecumu
- tīkls Sakarīgs orientēts grafs bez kontūriem, kam ir sākuma virsotne (ieeja) un beigu virsotne (izeja).
- aiziet gaisā sākas (televīzijas vai radio) pārraide
- Panamerikas autoceļš sākas Aļaskā un ved cauri visam Amerikas kontinentam līdz Ugunszemei, ar vairākiem atzariem un atsevišķiem pārrāvumiem, kur tiek nodrošināta prāmju satiksme
- Linkuvas valnis sākas Auces apkaimē, lokveidā iesniedzas Lietuvas ziemeļdaļā līdz Linkuvai un austrumos aizstiepjas līdz Skaistkalnei, lēzens 2,5-3,5 km plats, viļņotās virsas augstums — 70-85 m vjl.
- auglis noiet sākas spontāns aborts
- duālā sāknēšana sāknēšana, kas dod iespēju uzsākt datora darbību, izmantojot vienu no divām datora atmiņā ievadītām operētājsistēmām
- programmas sākumielāde sāknēšanas programma, kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu
- de novo sākot vēlreiz (no sākuma)
- aizdevuma pamatsumma sākotnējā aizdevuma summa, kurā nav iekļauti aizdevuma procenti un citi izdevumi
- krāsu korekcija sākotnējā attēla krāsu maiņa, kas nepieciešama, lai varētu tās precīzi drukāt vai panāktu kādu speciālu efektu
- specifikācija IGES sākotnējā grafikas apmaiņas specifikācija
- iedzīvotāju nulles pieaugums sākotnējā iedzīvotāju skaita saglabāšanās
- in statu quo ante sākotnējā stāvoklī
- standarts 10 Base 5 sākotnējais datoru tīkla "Ethernet"standarts, kas paredz izmantot koaksiālo kabeli, kura maksimālais garums var būt 500 m
- bezlaicība Sākotnējais haoss, pasaules vai cilvēka atgriešanās sākotnējā haosa situācijā; laika sajūtas izzušana.
- prototips Sākotnējais, vienkāršākais (kā vēlāk attīstīta) veidojums; kādas mašīnas, transportlīdzekļa u. tml. sākotnējais vai izmēģinājuma modelis.
- morālais nolietojums sākotnējās vērtības pazemināšanās tehniskā progresa dēļ; spēkrati vai to agregāti morāli nolietojas sakarā ar iespējām to vietā izmantot jaunus, modernākus vai efektīvākus
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
- smokings sākotnēji 19. gs. smēķētavā valkājama britu džentelmeņa virsjaka
- aizsargu nodaļa sākotnēji aizsargu organizācijas struktūrvienības apriņķos, vēlāk pagastos
- foršmaks sākotnēji Austrumeiropas ēdiens, kas gatavots no sāļas maltas zivs vai gaļas; dažādi šī ēdiena varianti ir īpaši izplatīti Aškenazi ebreju un somu virtuvē; dažas šķirnes ir zināmas arī ukraiņu, poļu un krievu virtuvē
- Ašūrs sākotnēji lokāla dievība Ašūras pilsētā Divupes ziemeļos, 2. gt. vidū p. m. ē. Asīrijas lielvalsts veidošanās laikā asīriešu panteona galvenais dievs, kara un gudrības dievs
- pirmajā laikā sākotnēji, sākumā
- datu reducēšana sākotnējo datu (jēldatu) pārveidošana kompaktākā, strukturētākā vai citādāk labāk izmantojamā formā, lietojot filtrēšanu, mērogošanu, sakārtošanu vai citas metodes, ko parasti veic pirms datu nodošanas apstrādei lietojumprogrammām
- pirmatīgs sākotnējs, sākotnīgs
- sākt (atkal) no gala sākt (atkal) no sākuma, sākt vēlreiz, no jauna
- pucēt vaļā sākt (intensīvi) ko darīt
- kāpt uz korķa sākt (parasti ilgstošu) dzeršanu
- uzņemt Sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā).
- sugot sākt aizsalt (par ūdeni ūdenskrātuvē, kad tas aukstumā paliek biezs)
- celties kājās (arī augšā) sākt aktīvi darboties
- celties spārnos sākt aktīvi darboties
- parādīties uz skatuves sākt aktīvi darboties, iegūt nozīmīgu stāvokli
- sūnēt sākt apaugt ar sūnām
- pārnest uguni sākt apšaudīt citu mērķi, citu vietu
- dot kājām vaļu sākt ātri skriet; bēgt projām
- nākt Sākt augt, veidoties (par augiem, to daļām); sākot augt, kļūt redzamam, parādīties.
- krist Sākt bārt, rāt (kādu), sākt pārmest (kādam).
- palaisties dzeršanā sākt bieži lietot alkoholiskos dzērienus, kļūt par dzērāju
- aizcept sākt cept, bet nepabeigt cept
- celties kājās sākt cīnīties, aktīvi darboties
- aizčirpstēties sākt čirpstēt un tūlīt pārstāt
- atvērt sākt darbināt programmu vai ar noteiktām darbībām piekļūt datu kopā esošajai informācijai (par programmām, lietotnēm, e-pastiem); attaisīt vaļā
- stāties (kam) klāt sākt darboties (ap ko), sākt apstrādāt (ko)
- (at)vērt durvis sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm)
- spert pirmo soli sākt darboties jaunā nozarē
- noiet pagrīdē sākt darboties nelegāli
- sarosīties Sākt darboties, rīkoties, arī sākt klāt iedarbīgam.
- pāriet no vārdiem pie darbiem sākt darīt ko (pēc runāšanas, pārrunām u. tml.)
- spert pirmo soli sākt darīt ko jaunu, būt sācējam, virzītājam
- pāriet (no vārdiem) pie darbiem sākt darīt ko.
- ņemties sākt darīt un darīt (ko)
- sagriezties Sākt dejot ar straujām riņķveida kustībām; kļūt tādam, kur sāk dejot ar straujām riņķveida kustībām (par vietu, telpu).
- aiziet krievos sākt dienēt armijā (parasti par padomju laiku)
- ielapot Sākt dīgt, sākt veidot lapas.
- noraut pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem)
- noraut (arī apraut) pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem)
- atnākt slaucamai sākt dot pienu pēc grūsnības laika
- nākt (arī atnākt) slaucamai sākt dot pienu pēc grūsnības laika
- vālēt vaļā sākt enerģiski rīkoties
- likties (arī mesties) darbā sākt enerģiski strādāt
- aizņurīt sākt griezt, bet nenogriezt
- pielikt spēku sākt iedarboties ar spēku (uz ko)
- ķerties Sākt izgatavot, veidot, apstrādāt (ko), sākt rīkoties, darboties (ap ko).
- iemīlēt Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu); sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
- iemīļot Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu); sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
- sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
- samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
- uzlikt masku sākt izlikties, slēpt savu īsto dabu, būtību
- uzņemt Sākt izmantot (brīvo laikposmu); sākt svinēt (svētkus).
- iepazīties sākt izprast, iegūt priekšstatu (par kādu, kāda raksturu u.tml.)
- šķebēt sākt izsaukt nelabumu, riebumu, nepatiku
- uzsēsties uz astes sākt izsekošanu
- šķirt (arī vērt) jaunu lappusi sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- atliekt muguru taisnu sākt justies brīvam, neatkarīgam
- ķerties pie ieročiem sākt karu, uzbrukumu
- mesties uz galvas (kaut kur) sākt kaut ko bez apdomas, riskēt
- šaut vaļā sākt kaut ko darīt
- atdarīt ausis sākt klausīties un saprast
- sājēt sākt kļūt rūgtam
- viksēt vaļā sākt ko darīt
- likties kopā sākt kopā dzīvot, darboties, strādāt
- mest kauliņus kopā (ar kādu) sākt kopdzīvi
- uzņemt (retāk uzsākt) gaitu sākt kustību, virzību
- uzsākt (biežāk uzņemt) gaitu sākt kustību, virzību
- celt ķildu sākt ķildu
- celties spārnos sākt lidot (par putniem)
- sacelties spārnos sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem)
- atvērt slūžas sākt liecināt pratināšanā
- līcin sākt sākt liekties, sākt ļodzīties
- laist darbā sākt lietot
- uzkāpt uz adatas sākt lietot injicējamas narkotiskās vielas
- uzsēsties uz adatas sākt lietot injicējamas narkotiskās vielas
- vērt (arī šķirt) jaunu lappusi sākt ļaunu posmu (kā attīstībā, norisē)
- piesēsties pie grāmatas sākt mācīties no grāmatas; sākt lasīt
- saplainīties sākt nekārtīgi runāt vai rīkoties
- iziet uz ledus Sākt nodarboties ar slidošanu (piemēram, sezonas sākumā)
- ķerties pie naža sākt operāciju; arī operēt
- aizburbēt Sākt palikt porainam, izburbējušam, sākt pūt, trupēt.
- rožot sākt pārklāties ar leduspuķēm
- glīmēt Sākt pārklēties ar gļotām, sākt glumēt.
- laisties peldus sākt peldēt
- aibūbēt sākt pelēt
- pacelt galvu sākt pieauguša cilvēka dzīvi
- piebiedroties Sākt piedalīties (kur), pievienoties (piemēram, pasākumam, kādai norisei).
- iesākt Sākt pierast (ko darīt); pasākt.
- iet armijā sākt pildīt aktīvo karadienestu
- iet zaldātos sākt pildīt aktīvo karadienestu
- aizlaist uz korķa sākt pļēgurot
- aizlaist uz plosta sākt pļēgurot
- apseglot Pēgasu sākt rakstīt dzejas, kļūt par dzejnieku
- ķerties pie spalvas sākt rakstīt, ko sacerēt
- laist biļļas vaļā sākt raudāt
- laist vaļā savu tauri sākt raudāt skaļā balsī
- spert kādu soli sākt realizēt ko iecerētu, noteiktu, darīt kaut ko, rīkoties, izzināt ko vairāk
- nokļūt uz slidena ceļa sākt rīkoties amorāli, pagrimt
- nonākt (arī nokļūt) uz slidena ceļa sākt rīkoties neatbilstoši morāles, juridiskajām normām
- ieiet sliedēs sākt ritēt normāli, ierastajā gaitā
- sūrt sākt rūgtēt
- paplest muti sākt runāt, izteikt kaut ko.
- vērt vaļā muti sākt runāt, izteikt savas domas
- šauties starpā sākt runāt, pārtraucot citu runātāju
- krist vidū (arī starpā) sākt runāt, pārtraucot citu runātāju
- krist starpā (arī vidū) sākt runāt, pārtraucot, citu runātāju
- sasūrkstēt sākt sāpēt, bēdīgam kļūt
- tikt jēgā sākt saprast, aptvert
- pieņemt delegāciju sākt sarunas ar savas valsts vai ārvalsts sabiedrības pārstāvjiem vai ārvalsta diplomātiem
- atvērt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību
- atvērt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību
- atdarīt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību
- atdarīt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību
- laist meldiņu vaļā sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem)
- izplūst vaimanās sākt skaļi, nesavaldīgi vaimanāt
- mesties (arī laisties) skriet sākt skriet
- laist kājas vaļā sākt skriet; bēgt
- dot kājām ziņu sākt skriet; bēgt
- laist ļekas vaļā sākt skriet; bēgt projām
- krist atpakaļ sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās
- uzņemt Sākt spēlēt, dziedāt (noteiktā toņkārtā, augstumā); sākt (kā) atskaņojumu.
- sarūsīt sākt spīdēt rūsganā krāsā (par debesu pamali)
- izplūst asarās sākt stipri raudāt
- izplūst smieklos sākt stipri smieties
- stāties uz strīpas sākt strādāt
- stāties Sākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.); sākt pildīt (kādus pienākumus).
- atklāt uguni sākt šaut
- sagriezt Sākt vadīt (kādu) dejā ar straujām riņķveida kustībām; sākt dejot (kādu deju) ar straujām riņķveida kustībām.
- aizmesties Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
- ieretēt Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
- uzņemt(ies) uz saviem pleciem sākt veikt (parasti) ko grūtu
- uzņemt uz saviem pleciem sākt veikt (parasti) ko grūtu
- uzņemties uz saviem pleciem sākt veikt (parasti) ko grūtu
- savemties sākt vemt
- aizsausēt sākt žūt; sākt kļūt sausam
- apsākt Sākt, iesākt.
- atklāt Sākt, ievadīt (kādu darbību, pasākumu u. tml.); paziņot, ka sākas.
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt stāvokli (par priekšmetiem); kļūt tādam, kura stāvokli sāk, parasti pēkšņi, mainīt.
- saplikšķināt sākt, parasti pēkšņi, plikšķināt
- sākt (ies) (atkal) no gala sākt, tikt sāktam (atkal) no sākuma, sākt, tikt sāktam vēlreiz, no jauna
- sācēt sākt.
- latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908.
- latgaliešu rakstu valoda sākta veidot 18. gs. augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu atspoguļošanai rakstos; principi vairākkārt pārstrādāti, pareizrakstība noteikta 1927.-1929. g. latgaliešu ortogrāfijas komisijas lēmumos
- būt kājās sākties, izcelties
- in limine sākumā
- sāku kapitāls sākuma kapitāls
- atklātne sākuma posms šaha vai dambretes partijā
- Tempo primo sākuma tempā
- nulle Sākuma vērtība, punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
- sāku Sākuma, iesākuma.
- uzplaiksnījuma ekrāns sākumekrāns, ko tieši pirms starta izspīdina lietojumprogramma; tajā parasti norādīts firmas nosaukums un tās logotips, dažkārt arī kustīga grafika
- Griničas laiks sākummeridiāna jeb Griničas meridiāna vietējais laiks, kas sakrīt ar 0. joslas laiku; pasaules laiks
- Griničas zvaigžņu laiks sākummeridiāna zvaigžņu laiks
- sākuma meridiāns sākummeridiāns
- galvenais meridiāns sākummmeridiāns jeb nulles meridiāns
- sākuma gals sākums
- pirmiene sākums
- pirmais solis sākums (kam), sākums kam jaunam, neierastam (kādā darbībā, pasākumā)
- alfa un omega sākums un beigas; galvenais, visa pamats
- sākums un gals sākums un beigas; visa pamats
- pirmība sākums, iesākums
- galva Sākums, sākuma daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).
- pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam).
- sāk. Sākums; sākuma-; sākumā.
- pirmaisgals Sākums; sākumposms.
- bērnu autiņos sākumstadijā
- Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas
- sarkankvēle Saķeršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu.
- Moricsala Sala Usmas ezera rietumu daļā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 83 ha, apdzīvota kopš 20. gs. sākuma, senāk dēvēta par Usmas kalvu vai Zivju salu.
- Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle.
- Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m
- saīsinājumu saliktenis saliktenis, ko darina no vārdu savienojuma vai salikteņa sastāvdaļu sākumburtiem
- forms Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz līdzību ar parādību, kas minēta vārda sākumā.
- seks- Salikteņu sākuma daļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdiem sekss, seksuāls.
- saīsināt Samazināt attālumu starp sākuma un beigu punktu (parasti kustībai).
- sabēgt samazināties, īsākam kļūt, zust
- sapatisti Sapatas Nacionālā atbrīvošanās armija (EZLN) - sadumpojušies indiāņi Meksikas dienvidu štatā Čjapasā; dumpis sākās 1994. g. janvārī, mērķis - indiāņu pilsoņu tiesības.
- kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums
- sapūšot saposot, sākt strutot
- Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām.
- Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja.
- saiešana Sapulcēšanās; pasākums, kurā sapulcējas, parasti daudzi, cilvēki; arī viesības.
- saraksta galva saraksta elements, kas satur saraksta sākuma adresi un, iespējams, arī citu papildu informāciju, piemēram, elementu skaitu sarakstā un pēdējā saraksta elementa adresi
- izprašana Sarežģīts domāšanas process, kurš sākas ar vēlēšanos saprast to, kas nav skaidrs šajā brīdī, un beidzas ar savas nesaprašanas noskaidrošanu.
- tusene Sarīkojums, ballīte, saviesīgs pasākums.
- bērnu rīts sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai)
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieka spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensība (2).
- sacensība Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēļu pārbaude un salīdzināšana.
- uzrīkot Sarīkot (svinības, pasākumu u. tml.).
- iztaisīt Sarīkot, noorganizēt, arī paveikt (kādu pasākumu).
- zvans saruna, kurā informācijas pārraidīšanai izmantota elektroierīce un par kuras sākšanos signalizē šīs ierīces raidīts paziņojums
- START Sarunas un līgumi starp ASV un PSRS/Krieviju par stratēģisko ieroču samazināšanu (angļu "Strategic Arms Reduction Treaty"), kas iesākās 1985. g.; START-1 parakstīja 1991. g., START-2 - 1993. g.
- šķērbalains saskābis rūgušpiens, kas sāk savilkties gabalos
- izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
- atspiešana Saspiestas datnes atjaunošana sākotnējā formā, lai to varētu vai nu apskatīt, vai izdrukāt, vai kā citādi apstrādāt.
- izsprēgt Sasprāgt, sākt sprēgāt; izsprēgāt.
- izsprēgāt Sasprāgt, sākt sprēgāt.
- saposāt sastrutot, sākt pūžņot
- saposot Sastrutot, sākt pūžņot.
- saruņģēt Satīt, sarotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus).
- aiztemst Satumst, sākt palikt tumšam.
- patiesais pusdienas laiks Saules patiesais augšējās kulminācijas moments, izteikts pēc patiesā vai vidējā laika, tad Saules augstums virs horizonta ir vislielākais un priekšmetu ēnas ir visīsākās.
- iedzirkle Sausāka zemes strēle, kas iestiepjas purvā.
- Arīšs sausgultne Ēģiptē (_‘Arīsh, Wādī al_), lietus periodā sākas no Agmas plato un ieplūst Vidudjūrā pie Arīšas
- samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra
- savirt savārīties (vāroties izzust vai zaudēt sākotnējo izskatu)
- dāņu nauda savdabīgas nodevas, ko maksāja Anglijas valdnieki un arī franki, lai atpirktos no dāņu un norvēģu sirotāju uzbrukumiem (10.-11. gs.); pirmo reizi (991. g.) "dāņu naudu" saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Olavs Trigvasons; no 11. gs. sākuma dāņu nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163. g.
- sašviukšināt Savicinot pātagu sākt plīkšķināt, plaukšķināt.
- sašviukšķināt Savicinot pātagu sākt plīkšķināt, plaukšķināt.
- Volgas-Donas kanāls savieno Volgu ar Donu, garums - 110 km (45 km kuģuceļš upēs un ūdenskrātuvēs), sākas Volgogradas dienvidu daļā, beidzas Donā izveidotās Cimļanskas ūdenskrātuves augštecē
- kritizētājs Savienojumā "kritizētājs reālisms": reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- lēkšana Savienojumā "lēkšana no tramplīna": ūdensslēpošanas disciplīna - planējums uz priekšu, iegūstot sākuma augstumu uz ūdenī novietota tramplīna.
- nulle Savienojumā "nulle nulle" aiz diennakts stundas nosaukuma: norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
- saspļaut Savienojumā "saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās": uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas.
- vainags Savienojumā "sonetu vainags": piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
- sācan Savienojumā ar "sākt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sācien Savienojumā ar "sākt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sācin Savienojumā ar "sākt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- laist Savienojumā ar "vaļā": sākt darbināt, ieslēgt (piemēram, ierīci, mašīnu).
- laist Savienojumā ar "vaļā": sākt spēcīgi veidot (skaņas).
- puse savienojumā ar gadalaika vai diennakts daļas nosaukumu: attiecīgais laiks, tā sākums
- pirmais Savienojumā ar laika nozīmes lietvārdiem: sākotnējs, tāds, kas ir, noris pašā sākumā, iesākumā.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības ierobežojumu: darbības sākumu, darbības īslaicīgumu (ar verbu refleksīvajā formā), darbības daļēju norisi.
- at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības iesākumu, aizsākumu.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības sākumu vai īslaicīgumu.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka tiek ierosināts kādas darbības, stāvokļa sākums.
- narkotiskas vielas savienojumi, kas neatgriezeniski, graujoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, sākotnēji izraisot miegu, halucinācijas, eiforiju u. c. sajūtas; šo vielu lietošana rada pieradumu un tieksmi pēc tām.
- afterpārtija Saviesīga daļa pēc pasākuma.
- hatings Saviesīgs pasākums vai vakars.
- burziņš Saviesīgs pasākums.
- bēru kases savstarpējās palīdzības iestādes Latvijā 19. gs. beigās un 20. gs sākumā
- aktivizācijas politika savstarpēji atbalstošu politiku kopums, kas attiecas uz tādiem darba tirgus un sociālās iekļaušanas pasākumiem, kam raksturīga materiālā atbalsta saistīšana ar nodarbinātību un sociālo līdzdalību (piemēram, līdzdalība sabiedriskajos darbos vai apmācībā ir nosacījums cita atbalsta saņemšanai)
- budžeta programma savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās saskaņā ar likumu un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji
- dzīvnieku reintrodukcija savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana teritorijā, kur tie kādreiz ir dzīvojuši, bet izzuduši vai iznīcināti, piemēram, Latvijā sekmīgi reintroducēts staltbriedis, kas bija izzudis 2. gt. sākumā, bet Lietuvā saglabājies līdz 16. gadsimtam
- termodinamiskais cikls secīgi norisošu termodinamisko procesu kopums, kuru gaitā darbķermeņa parametri iegūst cikla sākuma stāvokļa vērtības (piemēram, Kārno cikls)
- investīciju projekts secīgu aktivitāšu kopums ar noteiktu realizācijas grafiku, kurā paredzēti pasākumi materiālu vai nemateriālu vērtību iegādei vai radīšanai un kuram ir noteikta investīciju projekta realizācijas organizatoriskā struktūra un realizācijai nepieciešamo resursu pamatojums
- ieguldījumu projekts secīgu pasākumu kopa ar noteiktu īstenošanas grafiku, kas ietver pasākumus, lai iegādātos un radītu materiālus labumus un sasniegtu projektā minētos mērķus, un kuram ir noteikta realizācijas struktūra un īstenošanai nepieciešamo resursu pamatojums
- pasedlis Sega, ko klāja uz zirga muguras zem segliem, kas sākotnēji bija izgatavoti no koka.
- sēre Sēklis, kas sākas tieši no ūdenstilpes krasta; sanešu kopums ūdenstilpē, kurš mazūdens apstākļos iznirst virs ūdens līmeņa.
- šelfs Seklūdens josla ap kontinentu starp jūras krastu un vietu, kur sākas krasta dziļuma nogāze.
- atbalstīt Sekmēt (ar aktīvu darbību kādas ieceres, pasākuma realizēšanu).
- balstīt Sekmēt (ar aktīvu darbību kādas ieceres, pasākuma realizēšanu).
- atbalstīt Sekmēt (kādu militāru pasākumu, piemēram, ar ieroču uguni).
- sociālā pedagoga darbības mērķis sekmēt indivīda socializācijas procesa norisi, nodrošināt sociālās audzināšanas pasākumus, kā rī veikt sociālpedagoģisku darbību negatīvās socializācijas cēloņu un seku ierobežošanu
- iet kāda pēdās sekot kāda paraugam, turpināt kāda tradīcijas, aizsākto darbu
- agrīnā koksne sekundārās koksnes gadskārtas daļa, kas veidojas veģetācijas perioda sākumā un kurai salīdzinājumā ar vēlīno koksni ir mazāks blīvums
- Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam.
- sabeisms Sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi.
- nokturns Senā baznīcā - nakts dievkalpojums, ko sākotnēji turēja tikai lieldienas naktī, vēlāk arī naktīs uz svētdienām un svētkiem, klosteros arī ik nakti.
- ekijs sena franču zelta vai sudraba monēta, ko sāka kalt 1266. gadā, bija apgrozībā līdz 18. gs.
- pūrvieta Sena laukuma mērvienība - 0,364962 hektāri; sākotnēji atbilda laukumam, uz kā izsēts 1 pūrs rudzu.
- dukāts Sena naudas vienība; sākotnēji sudraba (Itālijā, Sicīlijas hercogistē 1140. g.), vēlāk visplašāk izplatītā zelta monēta Eiropā; sākot ar 1523. g., kalta arī Latvijā.
- puberes Senā Romā pilngadīgie, sākotnēji zēni no 14 g. vecuma un meitenes no 12 g. vecuma.
- suplicijs Senā Romā sākumā akts, kur notiesātais nometās ceļos, lai viņu sistu ar pletni un pēc tam viņam nocirstu galvu.
- populiscitum Senā Romā tautas sapulces lēmums, sākotnēji romiešu tautas ("populus Romanus"), vēlāk visas tautas (ieskaitot plebejus) lēmums, pretstatā vienīgi plebeju lēmumiem (plebiscītiem) viņu sapulcēs.
- Asīrija Sena valsts tagadējās Irākas teritorijā, kas sāka veidoties ap 20. gs. p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza ap 9.-7. gs. p. m. ē., bet ap 600. g. p. m. ē. to sagrāva Babilonija un Mēdija.
- Atons Senajā Ēģiptē - Saules disks kā vienīgās dievības simbols; sākotnēji - viena no saules dieva Atuma izpausmēm.
- efēbi Senajā Grieķijā - pilngadīgi jaunekļi (sākot ar 18 gadiem), kas mācījās kara mākslu, apmeklēja retoru, filozofu u. c. skolas.
- hiposkaņkārtas Senajā mūzikas teorijā skaņkārtas, kuru skaņurinda konstruēta sākot no dominanates, un tās tonika atrodas vidū.
- elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks).
- prokurācijas Senāk - katoļu baznīcas nodevas, ko saņēma bīskapi, pāvesta legāti un citi kūrijas sūtņi, inspicēdami baznīcu, - sākumā naturālijās, vēlāk naudā.
- alīnijas zīme senāk lietota rindkopas sākuma zīme; tagad tās vietā lieto atkāpi
- Židiņu starpleduslaikmets senākais Latvijā konstatētais starpleduslaikmets, kas pastāvējis vidējā pleistocēna sākumā
- Ģipkas apmetnes senas dzīvesvietas Talsu novada Rojas pagastā, Rīgas-Kolkas autoceļa abās pusēs, atklātas 1993. g., postītas ar 20. gs. sākumā ierīkojot ceļu
- Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties).
- pontifiks Senās Romas augstākās priesteru kolēģijas loceklis; no 5. gs. šo titulu sāka attiecināt uz kristiešu bīskapiem, parasti uz pāvestu.
- miliarisijs Senās Romas un Bizantijas sudraba monēta, sāka kalt 4. gs. 1. pusē, Latvijas teritorijā atrasti 7.-12. gs. Bizantijā kalti.
- pirmatne Senatne; arī (kā) sākotne.
- ahaji Sengrieķu cilts, kas dzīvoja Tesālijā (Grieķijas ziemeļos), bet 2. gt. sāk. p. m. ē. apmetās arī Peloponēsāun vēlāk arī vairākās Egejas jūras salās; viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aijolieši, jonieši, dorieši).
- parods Sengrieķu traģēdijas uzveduma sākumdaļa - kora uznākšana uz skatuves un ievadījuma dziesma.
- Kelifas Uzboja sengultne Karakuma dienvidaustrumos, gk. Turkmenistānā, senāk Balhabas upes (sākas Afganistānā) gultne, tagad solončaku ieplaku sistēma, garums — 180 km, platums — 400-1500 m, \~100 km garš posms ietverts Karakuma kanālā
- rūnu raksts senģermāņu raksts, kurā īpašas grafiskas zīmes tika iegrieztas kokā, izkaltas akmenī u. tml. un sākotnēji tika izmantotas kā maģiskas zīmes
- targums Seni Vecās Derības tulkojumi aramiešu valodā; sākotnēji mutisks tulkojums sinagogas dievkalpojuma laikā.
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais
- upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi (sanskritā), kas saistīti ar vēdām un skaidro to dziļāko jēgu; saglabājušies 108 upanišadu teksti, kas radušies no 6. gs. p. m. ē. līdz 15. gs. m. ē.; upanišadas ietekmējušas indiešu filozofisko domu, kā arī Eiropas filozofus, sākot ar A. Šopenhaueru.
- Djauss Senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, debesu personifikācija, kas kopā ar dievieti Prithivī veido sākotnējo laulāto pāri.
- rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs
- gandharvas Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, sākotnēji saistīti ar saules gaismu, vēlāk tos uzskatīja par cilvēkiem naidīgiem, ļaunumu nesošiem gaisa, mežu un ūdeņu gariem.
- Virādža senindiešu mitoloģijā - sievišķā radošā pirmsākuma personifikācija
- Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums.
- Ikšvāku Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kurš dzīvoja tretājugas sākumā un viņu uzskata par Saules dinastijas nodibinātāju, kuram bija simt dēlu.
- prakriti Senindiešu mitoloģijā un filozofijā - jēdziens, kas apzīmē sākotnējo spēku un dabas radošo enerģiju, objektu pasaules pirmcēloni, kas nav matērija, bet gan pati materialitātes ideja, kas rada iluzoro "matēriju", no kuras sastāv redzamā pasaule.
- višišta advaita senindiešu reliģiski filozofisks novirziens, kas saistīts ar Rāmānudžas darbību un kam bija liela ietekme , sākot ar 11.-12. gs.; monistiska mācība; atzina pasaules realitāti un kritizēja mācības, kas pasauli uzskatīja par maiju (ilūziju)
- Aizkalnes senkapi senkapi Preiļu novada Aizkalnē, Dubnas pietekas Jāšas labajā krastā, attiecināmi uz 9. gs. - 11. gs. sākumam, izmantoti gk. 10 gadsimtā
- pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību.
- kants Senlaicīga, vairākbalsīga, sākotnēji reliģiska, vēlāk arī laicīga dziesma bez instrumentāla pavadījuma.
- čaturanga Seno indiešu sākotnējā šaha spēle četratā.
- jan Seno ķīniešu mitoloģijā - gaišā, vīrišķā sākotne, parasti savienojumā "iņ un jan", kur iņ - tumšā, sievišķā sākotne.
- iņ Seno ķīniešu mitoloģijā - tumšā, sievišķā sākotne.
- antiprologs Seno lugu sākums, kas skaidroja lugas saturu un nozīmi.
- pils-sēta Senpilsēta - amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils; sāka veidoties Eiropā 10. gs., pamazām pils-sētas pārrauga viduslaiku pilsētās.
- Teišebaini Senpilsēta Armēnijā, Erevānas tuvumā, Urartu cietoksnis, pilsēta VII gs. - VI gs. sāk. p. m. ē., \~585 g. p. m. ē. vietējās un skitu ciltis to sagrāva.
- Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni.
- Arsinoja Senpilsēta Kipras salas austrumos, tagadējās Ammohostas pilsētas pirmsākums, dibināta III gs. p. m. ē.
- Teotivakana Senpilsēta Meksikā ("Teotihuacan"), Mehiko pavalstī, kultūras centrs no II gs. p. m. ē. līdz m. ē. IX gs., saglabājušās Saules piramīdas ar tempļu drupām, skulptūras, ciļņi, freskas, izrakumi kopš XIX gs. sākuma.
- Nipura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), seno šumeru cilšu savienības centrs (sākot ar IV gt. p. m. ē.), tagad drupu pakalns.
- Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.).
- Kartāga Senpilsēta Ziemeļāfrikā ("Carthage"), Tunisas līča krastā (tagadējā Tunisijā), dibināta - 825. g. p. m. ē., romieši nopostīja - 146. g. p. m. ē., arheoloģiskie izrakumi uzsākti XIX gs. vidū.
- prūšu valoda senprūšu valoda - indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda; izmirusi 17. gs. b. - 18. gs. sāk., prūšiem pārvācojoties; senākais rakstu piemineklis sarakstīts ap 1400. g.; rakstībā izmantoja latīņu alfabētu
- rēdiņi Sens augšzemnieku nosaukums, kas sākotnēji šķiet attiecināts tikai uz sēļiem.
- urasa Sens jakutu vasaras mājoklis no koka stabiem un kārtīm, apļveida ar pavardu vidū; lietoja līdz pat 20. gs. sākumam.
- tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem.
- Rubikona Sens nosaukums - upe, kas ieplūda Adrijas jūrā un veidoja Jūlija Cēzara provinces robežu; 49. g. p. m. ē. viņš pretēji senāta aizliegumam to pārgāja ar saviem leģioniem, izsaukdamies "Kauliņi ir mesti!" (latīņu "Alea iacta est!"); ar to sākās pilsoņu karš, kurā Cēzars ieņēma Romu.
- upurrituāls sens rituāls, kurā tiek veikts ziedojums, sastopams visā pasaulē un sniedzas līdz cilvēces aizvēsturei; sākotnēji daudzviet bija saistīts arī ar cilvēku upurēšanu
- hiksi Senu cilšu grupa, kas ap 1700. g. p. m. ē. no Priekšāzijas pāri Suecas zemesšaurumam iebruka Ēģiptē un apmetās Lejasēģiptē, 16. gs. sāk. p. m. ē. ēģiptieši piespieda tos atkāpties uz Palestīnu.
- iekrāsojums Sēņu vai baktēriju (retāk miecvielu) darbības rezultātā mainījusies aplievas vai kodolkoksnes krāsa; trupes sākumstadija, kurā koksne vēl saglabā mehāniskās īpašības.
- si Septītās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
- četniki Serbu monarhistisko nacionālo vienību dalībnieki, kuru sākotnējais mērķis bija visu serbu apvienošana vienā valstī.
- Oglaine Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 20 km, kritums - \~8 m, sākas Lietuvā netālu no Latvijas robežas; Ogulaine.
- la Sestā pakāpe diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
- sēsties airos sēsties laivā un sākt airēt
- karantīnas kaitēkļi sevišķi bīstami augu kaitēkļi, kuru izplatības ierobežošanai un apkarošanai izstrādāta speciāla karantīnas pasākumu sistēma
- karantīnas nezāles sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai veicami īpaši karantīnas pasākumi
- priekšdarbība Sevišķs maģiskās darbības veids pirms kāda darba iesākšanas, pieskaitāms pie sākuma ritiem.
- niša Sfēra, nozare, sektors u. tml., kas piemērots specifiskai darbībai vai vēl ir relatīvi brīvs, lai tajā varētu uzsākt veiksmīgu darbību.
- saimniece Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
- zīmogkoki Sigilārijas - izmiruši lepidodendru rindas koki, kas parādījās karbona vidū un izmira perma sākumā, līdz 30 m (biežāk 10-15 m) augsti ar taisnu, kolonveidīgu, galotnē dihotomiski sazarotu stumbru.
- rindas blankēšana signāla slāpēšana telekamerā vai televizorā uz laiku, kamēr izvērses plankums atgriežas nākamās rindas sākumā
- klabata Signāldēlis - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste.
- izklapēt Signalizēt (par darba atsākšanu pēc pārtraukuma), sitot, piemēram, vienu metāla gabalu pret otru.
- sastrēgumsignāls Signāls, ko pārraida maģistrāles tīkla stacija, lai informētu citas stacijas par to, ka tās nedrīkst sākt pārraidi.
- nucula Sīka kodolveidīga gliemene, sastopama sākot no silūra līdz mūsdienām.
- ass Sīka seno romiešu monēta un svara vienība, kas sākotnēji bija vienāda ar romiešu svara mārciņu (327,45 g).
- sīkuļot Sildot sākt šņākt un sīki burbuļot (par ūdeni).
- sīkuļoties Sildot sākt šņākt un sīki burbuļot (par ūdeni).
- Floridas straume silta jūras straume, kas sākas Meksikas līcī un caur Floridas šaurumu ieplūst Atlantijas okeānā; ātrums līdz 1,5 m/s.
- Antiļu straume siltā straume Atlantijas okeānā uz ziemeļaustrumiem no Lielajām Antiļu salām, sākas uz austrumiem no Puertoriko (Ziemeļpasātu straumes turpinājums), ziemeļu daļā pievienojas Golfa straumei, ātrums 0,9-1,9 km/h.
- Brazīlijas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sankori raga, uz dienvidiem no Laplatas, sastopoties ar auksto Folklendu straumi, ieplūst Rietumvēju straumē
- Gvajānas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas Ziemeļamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sanroki raga (Brazīlijā), virzās gar Gvajānas krastiem un, savienojusies ar Ziemeļpasātu straumi, ieplūst Karību jūrā, ātrums — >3 km/h.
- Austrumaustrālijas straume siltā straume Klusajā okeānā pie Austrālijas austrumu krastiem, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas Koraļļu jūras rietumu daļā, plūst no ziemeļiem uz dienvidiem, pie Tasmanijas pagriežas uz austrumiem, ātrums līdz 2 km/h.
- Kurosio straume silto straumju sistēma Klusajā okeānā ("Kuro-Shio"), sākas pie Filipīnu salām, plūst gar Japānas dienvidu un austrumu krastiem, no Austrumķīnas jūras izplūstošās Ziemeļpasātu straumes turpinājums, platums \~170 km, dziļums - līdz 700 m, ātrums - \~6 km/h, ziemeļu daļā - 1-2 km/h.
- aizzīme Simbols (parasti aplis vai kvadrāts) teksta rindiņas sākumā, kas norāda, ka ar šo rindiņu sākas kāda īpaša teksta daļa vai kāda saraksta elements.
- atzīme Simbols vai simbolu secība, kas nosaka datnes, datu bloka, ieraksta vai vārda sākumu vai beigas.
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce
- pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība
- dezoksimorfīns Sintētisks morfīna derivāts, kas ir spēcīgāks, bet arī indīgāks par morfīnu; darbojas īsāku laiku.
- Ņihongi Sintoisma raksti, kuros aprakstīts japāņu radīšanas mīts un leģendas par dieviem; sākotnēji tas bija rakstīts ķīniešu valodā.
- kardiaorta Sirdij vistuvākais aortas posms, sākot no izejas vietas līdz augšdelma un galvas stumbra (bezvārda artērijas) sākumam.
- andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos.
- arteriozais konuss sirds labā kambara konusveida paaugstinājums vietā, kur sākas plaušu stumbrs
- Bistrica Siretas labā krasta pieteka Rumānijā ("Bistrita"), garums - 272 km, sākas Austrumkarpatos, Rodnas kalnos.
- kapināt Sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku (parasti izkapti).
- nāves cēloņu klasifikācija sistēma, kas izveidota tipisku nāves cēloņu grupēšanas rezultātā; sākot ar 1996. gadu, Latvijā tiek lietota Pasaules veselības organizācijas izstrādātā starptautiskās klasifikācijas 10. redakcija
- atiestate Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestādīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī.
- atiestatīšana Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestādīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī.
- atgriešana Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestatīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī.
- verifikācija Sistēmas pārbaude, ko parasti veic tās izstrādāšanas gaitā, lai pārliecinātos, vai izstrādāšanas procesā aplūkojamā posma rezultāti atbilst tā sākumā definētajiem noteikumiem un prasībām.
- pašregulācija sistēmas spējas ar pašas spēkiem uzturēt noteiktu darba režīmu, atjaunot sākotnējo stāvokli tad, kad ārējās iedarbības dēļ sistēma zaudē sakārtotību t.i., atgriezties iepriekšējā stāvoklī vai meklēt pārējos ceļus uz attīstības jauno līmeni, kas nodrošina sistēmas normālu darbību
- cirkulārā kauzalitāte sistēmiskajā pieejā un analīzē izmantots jēdziens, kas atspoguļo izpratni par cēloņsakarībām kā apļiem: cēloņu un seku secība, kuru raksturo atkārtota atgriešanās pie sākotnējā cēloņa un tā nostiprināšana vai mainīšana, tādējādi radot jaunu cēloņu un seku secību un sakarību
- Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla.
- izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
- tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi
- sāncensība Situācija, kurā pārraides vides pieejas protokols ļauj vairākām lokālā tīkla stacijām sākt datu pārraidi vienā laikā, riskējot ar sadursmes rašanos.
- pieslāpt Skābekļa trūkuma dēļ sākt degt vājāk (piemēram, par uguni, liesmām).
- aptuvens skaitlis skaitlis, kas izsaka lieluma vērtību ar zināmu kļūdu vai (salīdzinājuma ar sākotnējo skaitli) vienkāršotā veidā
- nobīde skaitlis, kas norāda attālumu no datnes vai atmiņas adrešu sākumpunkta. Pieskaitot šo skaitli bāzes adresei, iegūst absolūto adresi. Datnēs šis skaitlis norāda rakstzīmes (baita) novietojumu, skaitot no datnes sākuma
- kvēlskaitlis Skaitlis, kas raksturo aizdedzes sveces siltumīpašības; tas ir proporcionāls vidējam indicētam spiedienam, kurā, sveci izmēģinot speciālā viencilindra motorā, no sakarsušā sveces elektroda vai izolatora sākas darbmaisījuma kvēlaizdedze.
- nuļļu nomākšana skaitļa nenozīmīgo sākuma vai beigu nuļļu atmešana. Nenozīmīgas ir tās nulles, kas atrodas skaitļa kreisajā pusē pirms tā veselās daļas un skaitļa labajā pusē aiz tā daļveida daļas
- selenogrāfiskās koordinātas skaitļi, kas nosaka punkta stāvokli uz Mēness virsmas attiecībā pret Mēness ekvatoru un sākummeridiānu
- logaritmiskā skala skala, uz kuras punktu attālumi līdz sākuma punktam ir proporcionāli to skaitļu logaritmiem, kas ir atzīmēti uz skalas
- tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu.
- ambrāža Skaļš, vētrains pasākums vai notikums; uzdzīve; izdarības.
- Gulveiga Skandināvu mitoloģijā - ļauna burve no vānu cilts, kuras ierašanās pie āsiem kļuva par iemeslu tam, lai sāktos āsu un vānu karš - pirmais karš pasaulē.
- ragnarjoks skandināvu mitoloģijā - pasaules un dievu bojāeja, pēc kuras sāksies jauna kārtība (senislandiešu "ragnarök" - dievu liktenis (bojāeja)
- Liva un Livtrasirs skandināvu mitoloģijā - sieviete un vīrietis, kas ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi, lai atkal atsāktos cilvēku dzimums
- alfi Skandināvu zemākā līmeņa mitoloģijā - dabas gari, sākotnēji, iespējams, mirušo dvēseles.
- mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai meditācijā maksimāli koncentrētos (sākotnēji hinduismā un budismā).
- artikulācijas sākums skaņas izrunas sākumdaļa, kurā runas orgāni pāriet no iepriekšējā stāvokļa uz stāvokli, kāds nepieciešams skaņas izrunai; ekskursija (3)
- mīkstā ataka skaņas sākums, kad balss saites nav pilnībā sakļautas un skaņa nav tik stipra
- cietā ataka skaņas sākums, kad gaiss ar sparu izlaužas caur sakļautām balss saitēm
- ataka Skaņas sākums, pāreja no elpošanas uz skaņveides režīmu dziedāšanā un pūšaminstrumentu spēlē.
- piano pianissimo skaņas visklusākā pakāpe
- pamattonalitāte Skaņdarba galvenā tonalitāte, kurā tas parasti sākas un beidzas.
- atskaņa Skaņu grupa, kas atkārtojas dzejoļa rindu nobeigumos, sākot ar pēdējo uzsvērto patskani.
- daktils Skaņu grupa, kas sastāv no vienas garas skaņas un divām īsākām skaņām.
- terasskara skara, kam pirmās pakāpes zari virzienā uz augšu kļūst pakāpeniski īsāki
- lakacis Skarblapju dzimtas ģints ("Pulmonaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- tribīne Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.); šādā būvē esošie skatītāji.
- vasarasbērns Skolnieks, kas apmeklē skolu arī pavasarī un vasaras sākumā.
- stērbelēt Skrandoties, sākt dalīties stērbelēs.
- saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
- Vedogoņs Slāvu mitoloģijā - cilvēka vai dzīvnieka gars, kas parasti mēdza parādīties, rudenim tuvojoties, kad gaisā sāka virmot zirnekļu tīkli, kurus uzskatīja par viņa iemiesojumu.
- Mara slāvu mitoloģijā - ļaunais gars, sākotnēji (arī Marena) nāves, mēra iemiesojums, vēlāk daļēji zaudēja sakaru ar nāvi, bet saglabāja cilvēkam kaitīgo raksturu, spēju pārvērsties par dzīvnieku un atkal par cilvēku
- Babajaga Slāvu mitoloģijā - sākotnēji labvēlīga dievība, tradīciju aizstāve; vēlāk - meža vecene burve.
- Kostruboņka Slāvu mitoloģijā - vīriešu potences un auglības simbols, ko ziemas beigās vai pavasara sākumā izgatavoja kā salmu lelli, sadedzināja ugunskurā un apbedīja, lai apvidū būtu bagātīga raža.
- kamorra Slepena polītiska savienība Itālijā 18.-20. gs. (sākotnēji Neapoles karaļvalstī), nodarbojās arī ar slepkavošanu, bandītismu u. tml.; to slepeni atbalstīja valdība, kurai tā piegādāja spiegus un bendes.
- heterijas Slepenas grieķu biedrības 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā; to galvenais mērķis bija tautas atbrīvošana no turku jūga.
- konspirācija Slepenības nodrošināšanas pasākumu sistēma un metodes, ko lieto nelegālas organizācijas.
- telemarks Slēpošanas nobraucienā no kalna pagrieziena veids, kad nobraucienu sāk pietupienā un pāriet klupienā.
- priekšslimība Slimība, kas noris pirms citas slimības; slimība sākotnējā formā.
- spondilartrīts Slimība, kas sākas ar nenoteiktām muguras sāpēm, kā lēni progresējošs iekaisums un vēlāk rada deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā; Behtereva slimība.
- latentais periods slimības bezsimptomu periods - laika intervāls no momenta, kad sākas kairinātāja iedarbība uz orgāniem, audiem, šūnām, līdz organisma atbildes reakcijai
- ģeneralizācija Slimības izplatīšanās organismā no ierobežota sākotnējā perēkļa; fizioloģiska procesa izplatīšanās pāri sākotnējām robežām.
- autoimūnslimības Slimības, kas rodas, ja ārējo faktoru (dažādu vielu, baktēriju, vīrusu) ietekmē limfocīti sāk ražot pretvielas, kuras bojā vai noārda paša organisma audu sastāvdaļas.
- anamnēze Slimnieka vai viņa tuvinieku stāstījums par slimības sākumu, norisi, kā arī apstākļiem, kas sekmējuši saslimšanu.
- pasars Smalkāks un īsāki sars, kas aug starp lielākiem un garākiem sariem.
- faberžē Smalki zelta un emaljas izstrādājumi, kādus 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā darināja Pēterburgā, galvenokārt galma vajadzībām.
- ņirbeklis Smalks rokdarbs, uz kuru skatoties acis sāk ņirbēt.
- sniega kušana sniega segas un tajā esošā ledus pārvēršanās ūdenī; process norisinās 2 fāzēs: 1) sniegs sablīvējas, un mainās tā struktūra; kūstošā sniega ūdens nekrājas uz augsnes virsas; 2) sniega sega ir piesātināta ar kušanas ūdeni, un sākas tā notece
- apmetņu kustība sociālā darba vēsturē nozīmīga kustība, kas sākās 19. gs. beigās Anglijā un ASV ar mērķi tuvināt sabiedrības turīgākos iedzīvotājus un strādnieku šķiru gan sociāli, gan teritoriāli
- sociālo prasmju atjaunošana sociālās rehabilitācijas procesa elements; šī procesa laikā tiek atjaunotas indivīda vai grupas sākotnējās sociālās funkcionēšanas spējas un dzīves prasmes vai arī tās tiek uzlabotas
- bernšteinisms Sociāldemokrātiskās kustības novirziens Vācijā 19. gs. 90. gados un 20. gs. sākumā (pamatlicējs – E. Bernšteins).
- gadskārtu svētki solārajam ciklam jeb secīgai gadalaiku maiņai pieskaņoti svētki, kas bija saistīti ar svarīgu lauku darbu uzsākšanu vai pabeigšanu un tajos ar dažādiem rituāliem vajadzēja nodrošināt veselību un auglību nākamajam ciklam; noderēja arī kā orientieris, lai sekotu gada ritumam (kalendāram)
- saistība Solījums, apņemšanās (piemēram, paveikt noteiktu darba apjomu, saražot ko, veikt kādu pasākumu).
- Leravulans Soloru (Austrumindonēzija) mitoloģijā - augstākā dievība, visa esošā cēlonis un sākums.
- Jumala Somugru mitoloģijā - dievība, pārdabiska būtne un debesu gars; pēc kristietības ieviešanas ar šo vārdu sāka apzīmēt kristiešu Dievu.
- aprietināt Spaidot apglāstīt govs pupus pirms slaukšanas (un nogaidīt, līdz sāk plūst piens).
- sovrana Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or".
- sovrano Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or".
- suvrendors Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or".
- tonadilja spāņu muzikālā komēdija 18. gs. un 19. gs. sākumā
- dastāt Sparīgi sākt (ko darīt).
- slazds speciāla ierīce, programmatūra vai aparatūra, ar kuru tiek fiksētas noteiktas situācijas (pārtraukumi, kļūdas, instrukciju izpildes sākums u. c.), kas rodas programmas izpildes vai atkļūdošanas gaitā
- atzīme Speciāla rakstzīme, ko izmanto teksta procesors, lai atšķirtu rediģēto tekstu no sākotnējā.
- mērķa iedzīvotāji speciālas iedzīvotāju grupas, kurām domātas iedzīvotāju programmas vai atseviški pasākumi
- izstāžu komplekss speciāli iekārtota ēka vai ēku grupa ar daudzām plašām telpām un laukumiem ārpus tās, kas galvenokārt tiek izmantoti liela apjoma izstādēm, kas var notikt vienlaikus, vai var tikt izmantoti vairāku savstarpēji nesaistītu publisku pasākumu organizēšanai
- atkritumu poligons speciāli ierīkota un aprīkota atkritumu apglabāšanas vieta, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi
- veselības aprūpe specializētu pasākumu kopums, kura mērķis ir sniegt medicīnisko palīdzību, veikt preventīvus pasākumus, noteikt fiziska un psihiska rakstura traucējumus, kā arī veicināt cilvēku fizisko un psihosociālo labklājību
- adreses atzīme speciāls kods vai fizikāla iezīme uz magnētiskā diska celiņa, kas norāda adreses sektora sākumu un sinhronizē atmiņas vadības shēmas darbību datu nolasīšanas procesā
- starteris Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā; starterbarība.
- starterbarība Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā; starteris (2).
- preambula speciālu signālu secība, ko pievieno datu blokam vai ierakstam datora atmiņā, lai datu pārraides vai nolasīšanas sākumā sinhronizētu datu avota un datu saņēmēja aparatūru
- psoas Spēcīgs kājas muskulis (ciska, gurns), kas sākas no jostas skriemeļiem un beidzas pie ciskas kaula augšējās daļas; arī psoas muskulis.
- steberīgs Spēcīgs, vingrs (par bērnu, kas sāk staigāt).
- elastība Spēja atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas.
- elasticitāte Spēja atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas.
- dzīvotspēja Spēja eksistēt un attīstīties (idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- reproducējamība spēja iegūt vienādus rezultātus, atkārtojot eksperimentu, pētījumu vai analīzi (izmantojot tās pašas metodes, datus un procedūras, kas izmantotas sākotnēji)
- spontaneitate Spēja pašam no sevis iesākt kaut ko, pašnoteikšanās.
- atrauties Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem; pacelties gaisā (par lidaparātiem).
- potenciālie spēki spēki, kuru veiktais darbs atkarīgs tikai no ceļa sākuma un beigu koordinātām, bet nav atkarīgs no trajektorijas veida un ķermeņa kustības likuma
- ekspluatācijas diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu, to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbi notiek to ekspluatācijas periodā; parasti tie ir spēkratu pārbaudes, kontroles darbi pirms pamatdarba sākuma, darba laikā un pēc darba maiņas beigām, kā arī novērtējot ievērotos traucējumus darba gaitā; ekspluatatīvā diagnostika
- relatīvā ilgizturība spēkratu, agregāta vai mezgla bāzes detaļu vidējais kalpošanas laiks konkrētajos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai (ieskaitot darbību pēc kapitālajiem remontiem) un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju
- absolūtā ilgizturība spēkratu, agregāta, mezgla vai detaļas kopējais kalpošanas laiks konkrētos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai vai kapitālajam remontam un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju; absolūtais ilgmūžīgums
- vakuumspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī UV starojuma īsviļņu apgabalu un mīksto rentgenstarojumu (viļņu garumu diapazons \~200-0,4 nm); tā kā šo starojumu stipri absorbē gaiss, tad visas iekārtas (sākot ar starojuma avotu un beidzot ar starojuma uztvērēju) jānovieto vakuumā vai arī cēlgāzu atmosfērā.
- triecienešelons Spēku apakšvienība, kuras plānotais uzdevums ir dot sākotnējo triecienu objekta zonai.
- aktīva atpūta spēku, enerģijas atjaunošana no ikdienas darba atšķirīgās nodarbībās (piemēram, piedaloties sporta vai kultūras dzīves pasākumos)
- partija Spēle (piemēram, šahā, dambretē, kāršu spēlē) no sākuma līdz beigām.
- kuģu lādēšana spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu
- izturēt Spēt (ilgāku laiku) veikt (iesākto), spēt paveikt (iesākto).
- epirācija spirta rektifikācijas procesa sākumdaļa, kurā atdala esteru - aldehīdu frakciju
- platispondilija Spontāna aseptiska skriemeļu epifizeonekroze (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): parasti slimo 2-15 g. v. zēni; slimība sākas pakāpeniski, bieži pēc traumas; sāpes mugurā, kuras izstaro uz vēderu, muskuļu vājums, nestabila gaita; pēc dažiem gadiem rodas kifoze.
- Aiters Spožais augšējais gaiss ("ēters"), viena no pirmatnējām dievībām, kas saskaņā ar Hēsioda "Teogoniju" piedzima pasaules radīšanas sākumā.
- tecēšanas robežspriegums spriegums, kurā sākas materiāla tecēšana (deformācija pieaug pastāvīgā slodzē)
- uzspurgt Spurdzot uzsākt lidot; spurdzot uzlidot (parasti par putniem).
- starpstadija Stadija starp kādas darbības, norises sākumu un beigām.
- stabkoki Staipekņveidīgo klases izmiruši koki, kas auga devona beigās un karbonā, izmira perma sākumā, 40-45 m augsti dažādsporu koki ar resniem stumbriem (līdz 2 m diametrā), kam galā kupolveida vai piramīdveida vainags.
- kadru pārbaudes sekvence standartizēta 16 bitu cikliskās redundances pārbaude, ko izmanto protokolā _HDLC_ un kadru retranslēšanā, lai atklātu kļūdas kadra bitos, kas atrodas starp kadra sākumu un kadra pārbaudes sekvenci
- sistēmu lietojumu arhitektūra standartu kopa, kas nosaka sakarus starp dažāda tipa firmas _IBM_ datoriem, sākot no personālajiem datoriem līdz lieldatoriem, to veido trīs sastāvdaļas: vienotais sakaru nodrošinājums. vienotā programmēšanas saskarne, vienotā lietotāja piekļuves arhitektūra
- attīstības psiholoģija starpdisciplināra un integratīva psiholoģijas nozare, kas pēta likumsakarības cilvēka uzvedībā, psihiskajos procesos un to īpašībās visos vecumposmos, sākot no prenatālā perioda līdz vēlīnam pieaugušā vecumam
- dēka Starpgadījumiem vai dīvainiem notikumiem bagāts piedzīvojums; šāda rakstura pasākums.
- kārtējā krājas izmaiņa starpība starp augošo koku krāju perioda beigās un augošo koku krāju perioda sākumā
- Sarkanā Pusmēness biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai
- Sarkanā Krusta biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
- IMPAC Dublinas literārā prēmija starptautiska literāra balva (angļu "The International IMPAC Dublin Literary Award"), ko piešķir Dublinas pilsētas padome un uzņēmums IMPAC, bet pasākumu administrē Dublinas pilsētas publiskā bibliotēka, pretendentus izvirza pasaules valstu bibliotēkas
- masons Starptautiska organizācija (sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos; brīvmūrnieks.
- brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (sākot no 18. gs.), kuras locekļi aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos; masonis.
- masonisms Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; brīvmūrniecība.
- brīvmūrniecība Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; masonisms.
- ultimāts Starptautiskajās tiesībās - tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- skauti starptautiskās jaunatnes neformālās audzināšanas kustības dalībnieki, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis
- ITU-T Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (angļu "International Telecommunication Union") komiteja, kas nodarbojas arelektrosakaru standartu izstrādāšanu; līdz 1990. g. sākumam bija pazīstama kā Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komiteja (CCITT).
- ūdeņu aizsardzība starptautisku pasākumu sistēma, kas vērsta uz ūdens resursu ilgstošu izmantošanu, to taupīšanu un kvalitātes saglabāšanu nākamajām paaudzēm
- vides aizsardzība starptautisku, valsts, likumdošanas, sabiedrisku, organizatorisku un tehnisku pasākumu kompleksa sistēma, kas virzīta uz apkārtējās vides (dabas) saglabāšanu, tās bagātību vairošanu un aizsardzību no cilvēku tehnoloģiskās darbības negatīvajam sekām (piesārņošanas)
- intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā.
- radīšanas mīts stāsts, kas izskaidro konkrētas tautas, vietas vai visas pasaules dievišķo sākotni
- akcijas nominālvērtība statūtos sākotnēji noteiktā vienas akcijas vērtība naudā; akciju sabiedrības pamatkapitāls sastāv no akcijas nominālvērtības, kas reizināta ar akciju skaitu
- pusrats Stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam.
- nodarbinātība Stāvoklis, kad cilvēki ir iesaistīti darbā, kādā pasākumā.
- prodroms Stāvoklis, kas liecina par slimības iestāšanos, sākšanos; agrīns simptoms.
- degošs jautājums steidzama dienas jautājuma apzīmējums Vācijas parlamentā, sākot ar 19 gs. 40. gadiem
- skriešana Steigā veicami darbi, pasākumi
- Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā).
- trīcule Stiebrzāle ar sagrieztām lapām, sastopama nabadzīgās, nemēslotās, sausākās augsnēs, lapu platnes augšgals griežas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam; zālājus mēslojot izzūd.
- anafora Stilistiska figūra - vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) sākumā.
- amorfa Stilistiska figūra - vārda vai vārdu savienojuma atkārtojums vairāku teikumu vai dzejas rindu sākumā.
- simploka Stilistiska figūra, kurā diviem runas posmiem ir vienāds sākums un vienādas beigas (anaforas un epiforas apvienojums).
- anadiploze Stilistiska figūra: teksta daļa (vārsma, teiciens) sākas ar vārdiem, ar kuriem beidzas iepriekšējā daļa.
- birete Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem.
- līķa stingums stingums ķermeņa muskulatūrā, kas iestājas pēc nāves; pēc vairākām diennaktīm stingums izzūd, jo ķermeņa audi sāk sabrukt
- kailsals Stiprs sals bez sniega (parasti ziemas sākumā).
- arodveselība Strādājošo veselības nodrošināšanas sistēma, kuras mērķis ir veicināt un saglabāt jebkurā profesijā strādājošo cilvēku augstu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības līmeni, veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu veselības traucējumus un riskus.
- vazot Strādāt; strauji sākt strādāt.
- Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma
- stūres impulss strauja īslaicīga kādas vadības stūres atliekšana un atgriešana sākumstāvoklī, nemainot citu lidmašīnas vadības ierīču stāvokli
- uzplūdenis Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies.
- uzplūdiens Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies.
- krist Strauji mesties (pie ēdiena) un sākt steidzīgi ēst.
- pucēt Strauji sākt (parasti fizisku darbību).
- raut (arī plēst) vaļā strauji sākt (parasti ko dziedat, spēlēt, dejot)
- raut Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
- dakrist Strauji sākt darīt (ko).
- mesties virsū Strauji sākt darīt (ko).
- laist vaļā strauji sākt ko darīt
- rauties Strauji sākt virzīties, arī strauji virzīties (par transportlīdzekļiem).
- mesties Strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); strauji, enerģiski veikt (kādu darbu).
- likties Strauji, enerģiski sākt strādāt, darīt ko (kādā vietā).
- jemt Strauji, pēkšņi sākt.
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
- Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples
- sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
- jaunais vilnis strāvojums franču kino, kas sākās 20. gs. 50. gados un bija vērsts pret tolaik dominējošām kino tendencēm
- dāšīties Strīdēties, sākt kaulēties, ķildoties.
- cērpties Strīdēties, uzsākt strīdu.
- krist matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties
- krist (arī klupt) matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties
- kopla Strofiskā forma spāņu dzejā, kas sastāv no 12 rindām, kuras ar atskaņu palīdzību sadalītas divās sešrindēs, turklāt 3. un 6. rinda īsāka nekā pārējās.
- virelē Strofiska forma, kuras pirmsākumi rodami franču viduslaiku dzejā (īpaši 13. gs.), bija populāra 14.-15. gs., pēc tam sastopama tikai stilizācijās; sešrindu strofa, kas dalās divās trīsrindēs, divas pirmās rindas ir savstarpēji atskaņotas, bet trešā - īsākā - tiek atskaņota ra otrā panta īsāko - trešo rindu.
- iestumt Stumjot panākt, ka (parasti transportlīdzeklis) sāk kustēties.
- optiskais neiromielīts subakūta encefalomielopātija ar izteiktu redzes nervu un muguras smadzeņu demielinizāciju: akūts slimības sākums ar aklumu; akūts transversāls mielīts ar di- vai tetraplēģiju; slimības sākumā nereti disociēti jušanas traucējumi
- emo kultūra subkultūra, kura 21. gs. sākumā atzarojās no gotu kultūras, slavina "atklātu emociju izpausmi"
- rekursīvā subrutīna subrutīna, kas var izsaukt pati sevi, vai arī subrutīna, kas izsauc tādu subrutīnu, kura savukārt realizē sākotnējās subrutīnas izsaukumu
- trīspelhers Sudraba monēta 1,5 graša vērtībā, jeb 1/60 dāldera; no 1620. g. kalti arī Rīgā un Jelgavā, zviedru laikā tos sāka saukt par vērdiņiem; bijuši apgrozībā vēl 18. gs. 30. gados.
- ārtigs Sudraba monēta Livonijā 14.-15. gs.; 1/24 markas vai 1/3 ēres vai 3 Lībekas tipa feniņi; pēc 1425. g. sāka saukt par šiliņiem.
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis
- ārtava Sudraba naudas vienība, sākumā 8,5 g svara; 14.-16. gs. līdzīga 1 šiliņam, 17. gs. vairs tikai puse šiliņa.
- nakšbandija Sūfistu brālība, kas nosaukta vadītāja Baha ad dina Našbanda vārdā un sākot ar 15. gadsimtu bija viena no ievērojamākajām sūfistu brālībām.
- glaciālrelikts Suga, kuras ieviešanās sākumi apgabalos, kas bijuši zem šļūdoņa vai atradušies tuvumā, datējami pēdējā ledus laikmetā.
- Manukmanuka Sumatras mitoloģijā - zilā kosmiskā vista, kas sāka pasaules radīšanu izdējot trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi, kas radīja trīs Visuma līmeņus: debesis, virszemes pasauli un pazemes valstību.
- cenas atlaide summa vai procenti, par kādu pārdevējs samazina sākotnēji noteikto preces vai pakalpojuma cenu
- Neņdzjana Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Nen Jiang"), garums - 1089 km, sākas Lielā Hingāna Ilhurialiņa grēdā 1500-1700 m vjl.; Nuņdzjana.
- krievu kurts suņu šķirne, garena, šaura galva, gara aste; garmatains, viļņains apmatojums vairākās krāsās; sākotnēji dzinējsuns
- supratkas Supretkas - vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka.
- sākumfāze Svārstību process sākummomentā.
- svaki Sveķupiens - jaunpienu slaucot pirmie izdalījumi no tesmeņa slaukšanu uzsākot.
- sveķīši Sveķupiens - jaunpienu slaucot pirmie izdalījumi no tesmeņa slaukšanu uzsākot.
- sveķi Sveķupiens - jaunpienu slaucot, pirmie izdalījumi no tesmeņa, slaukšanu uzsākot.
- septuagesima Svētdiena, ar ko iesākas apm. 70 dienu garais sagatavošanās laiks (ar grēku nožēlošanu) Lieldienām, trešā pirms gavēņa sākuma.
- Tērvete Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums - 68 km, kritums - 74 m, sākas pie Lietuvas robežas Ukru pagastā, ietek Svētē pie Jelgavas.
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe.
- Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile.
- uzsvilpēt Svilpojot panākt, ka sāk pūst (vējš).
- atklāšana Svinīga ceremonija, pasākums, kurā pēc celtniecības, izveides (ko) nodod lietošanai, padara pieejamu, skatāmu.
- parāde Svinīgs (kāda organizēta pasākuma dalībnieku) gājiens.
- Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora.
- Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem.
- gājiens Šāda pasākuma dalībnieki.
- zars Šāda veidojuma sākuma vieta (koka stumbrā, no tā pagatavotajā dēli).
- augšupejā līnija šāds kopums, ko aplūko, sākot ar jaunākajām paaudzēm un beidzot ar vecākajām
- dāma Šaha figūra, kurai ir vislielākā vērtība (spēles sākumā).
- bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā).
- tornis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst piecu bandinieku vērtībai.
- laidnis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst trīs bandinieku vērtībai.
- meredits Šaha uzdevums (divvilcis), kura sākuma stāvoklī nav vairāk kā divpadsmit figūru.
- Līkupe Šarlotes kreisā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 38 km, kritums - 46,2 m, sākas uz dienvidiem no Striķiem.
- novirzīšana Šaujamieroču uguns pārtraukšana uz vienu mērķi un uzsākšana uz citu mērķi, nemainot ugunspozīciju.
- dzega Šaura līnija vai rotājums (parasti lappuses platumā vai garumā) pirms teksta (nodaļas, daļas) sākuma.
- tiesību jaunrade šaurā nozīmē - pats tiesību normu veidošanas process; plašā nozīmē - process, kas iesākās ar tiesību normas ieceri, sagatavošanu un beidzās ar normas realizāciju
- raķete Šāviņš, kas kustību uzsāk ar reaktīvu vilkmi.
- hic iacet šeit dus (kapa uzraksta sākums)
- atšifrēšana Šifrēta ziņojuma apstrāde, ko veic tā saņēmējs, lai atklātu ziņojuma sākotnējo saturu.
- zemestauki Šīs dzimtas ģints ("Phallus"), sēnes, kuru jaunie olveida augļķermeņi, kas ietverti stingrā, bālganā apvalkā, sākumā attīstās zemē, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- hebefrēnija Šizofrēnijas forma, kas parasti sākas pubertātes vecumā, izpaužas polimorfā abortīvā simptomātikā un ātri noved dziļā psihes degradācijā.
- škaļiks Šķidrumu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,0615 litri.
- sotka Šķidrumu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,1299 litri.
- sorokovka Šķidrumu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,3074 litri.
- šiepties šķiebties, sākt plaisāt
- šķirkļa galva šķirkļa sākuma daļa līdz tulkojumam vai nozīmes skaidrojumam
- škļaupsti Šļaupsti - īsākie stāvkoki zelmiņa sienā; tas pats kas zelminis.
- šļaupstas Šļaupsti - īsākie stāvkoki zelmiņa sienā; tas pats kas zelminis.
- Maldrovs Šļūdonis Aļaskā ("Muldrow"), slīd no Makinlija masīva firna laukiem (1900 kvadrātkilometru) uz ziemeļiem, garums - \~50 km, sākas Makinlijas upe; iekļauts Mauntmakinlija nacionālajā parkā.
- Upsalas šļūdonis šļūdonis Andos, Argentīnā, garums - 60 km (garākais Dienvidamerikā), sākas Patagonijas dienvidu ledājā, ieslīd Lagoarhentina ezerā, iekļauts Losglasjaresas nacionālajā parkā
- Bīrdmora šļūdonis šļūdonis Antarktīdā (angļu val. "Beardmore Glacier"), viens no lielākajiem šļūdoņiem pasaulē, garums - \~160 km, platums - \~40 km, sākas Antarktīdas plato, iekļaujas Rosa šelfa ledājā
- Semjonova šļūdonis šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Saridžaza grēdas ziemeļu nogāzē, Saridžazas augšteces apvidū, Kirgizstānā, garums - 21 km, platība 69,4 kvadrātkilometri, sākas Semjonova-Tjanšanska smailes piekājē 4300 m vjl., noslīd līdz 3320 m vjl.
- Santadeo Šļūdonis Čīlē ("San Tadeo"), Andu rietumu nogāzē, garums - 57 km, platums - 8 km, sākas Patagonijas ziemeļu ledājā, ieslīd Ofki zemesšauruma zemienē.
- Nabesnas šļūdonis šļūdonis Vrangeļa kalnu nogāzē, Aļaskas dienvidaustrumos, ASV, garums — 70 km, platība — 2000 kvadrātkilometru, sākas 3500-4000 m vjl.
- Dreiliņupīte Šmerļupītes pieteka Rīgas teritorijā, garums - 5,2 km, sākas Rīgas austrumu pierobežā Lubānas šosejas rajonā, iztaisnota, pie Hipokrāta ielas ievadīta cauruļvadā, senāk lejtece dēvēta arī par Gaiļupīti.
- Ninmaha Šumeru mitoloģijā - dieve cilvēku radītāja, pirmsākuma dieves Nammu meita, zemes dzīļu dieve.
- Enkidu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mednieks un karotājs, varoņeposā sākotnēji Gilgameša kalps, bet vēlāk līdzgaitnieks un tuvākais draugs.
- Etana Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varoņmītā leģendārais Kišas pilsētvalsts pirmais valdnieks, sākotnēji gans.
- Anzuds Šumeru-akadiešu mitoloģijā - milzīgs dievišķas izcelsmes putns, ko sākotnēji attēloja kā ērgli ar lauvas galvu, bet vēlāk tikai kā ērgli, viņš ietvēra sevī gan labā, gan ļaunā pirmsākumu, bija starpnieks starp debesu un dievu, zemes un cilvēku, kā arī pazemes un veļu valstību.
- kolagenoblasts Šūna, kas attīstās no fibroblasta un nobriestot sāk piedalīties kolagēna producēšanā; k. proliferējas hroniska iekaisuma vietā.
- dzimumšūna Šūna, no kuras sāk savu attīstību jaunais organisms.
- pusēzelis Tā dažkārt sauc Āzijas savvaļas ēzeļa sugas, kas ar savu (ne pelēko) krāsu un īsākām ausīm atšķiras no pārējām ēzeļu sugām.
- atbirums Tā kolektīva daļa, kas neturpina pasākto.
- recesīvā pazīme tā no vecākiem pārmantotā pazīme, kura neattīstās pirmās paaudzes pēctečiem, ir nomākta, pretstatā attīstītai, spēcīgākai jeb dominantai (dominējošajai) pazīmei; recesīvā pazīme daļai indivīdu parādās sākot ar otro paaudzi
- pusdarbs Tā, ka ir iesākts veidot, bet nav līdz galam izveidots.
- vidū Tā, ka kas pastāv, noris laikposmā, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- tuvu tā, ka līdz (kā, piemēram, kāda stāvokļa, darbības) sākumam ir samērā īss laikposms
- papildus Tā, ka tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- ar mazu gaismiņu (arī gaismu) tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma
- ar gaismu tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma
- ar gaismiņu (arī gaismu) tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma
- dekadence Tāda literatūras un mākslas strāva, kas atsakās no reālisma, sociālajām un nacionālajām idejām, pievēršas subjektīvajam, anormālajam, amorālajam, misticiskajam; tradicionāli par dekadenci sauc 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma norises Eiropas literatūrā un mākslā.
- spontanitāte Tāda norises sākšanās, kurai nav ārēju cēloņu (t. i., kuras cēlonis meklējams tikai pašā norises subjektā); patvaļīgums.
- monarhiānisms Tāda ticība kristīgajai Trīsvienībai, kas nesadalītu Dieva vienotību (bija izplatīta 3. gs. sākumā).
- sistēmas implementācija tādas darbspējīgas sistēmas radīšana, kas atbilst sākotnējam projektam vai specifikācijai
- bezspēcīgs Tāds (pasākums, darbība), kas nerada vajadzīgo, vēlamo vai parasto rezultātu; neiedarbīgs.
- ārpusklases Tāds (pasākums, nodarbība), kas neietilpst obligātajā mācību programmā un tiek organizēts ārpus mācību laika.
- izeja Tāds (piemēram, produkts), kas ir (kāda procesa, norises u. tml.) sākumā.
- sinhronais elektrodzinējspēks tāds elektrodzinējspēks, kura amplitūda, frekvence un sākuma fāze vienāda ar otra salīdzināmā elektrodzinējspēka vai sprieguma attiecīgiem lielumiem
- preventīvs pasākums tāds pasākums, notikums, darbība, kas pasargā, novērš, aizsargā
- sīks Tāds, kam ir ļoti mazs attālums starp sākuma un beigu punktu.
- galīgs Tāds, kam ir noteikta robeža, sākums un beigas; ierobežots (piemēram, laikā, telpā).
- sirms Tāds, kam ir pelēcīgi balti, savu sākotnējo krāsu zaudējuši mati.
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- laicīgs Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots laikā; pārejošs.
- neliels Tāds, kam ir samērā mazs attālums starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- pasīks Tāds, kam ir samērā mazs attālums starp sākuma un beigu punktu (parasti par kustību).
- sīks Tāds, kam ir samērā niecīgas darbības iespējas (ražošanā, tirdzniecībā) - par uzņēmumu, pasākumu u. tml.
- monoplastisks Tāds, kam ir viena forma vai kas saglabā savu sākotnējo formu.
- rekordīss Tāds, kam ir visīsākais ilgums, kāds jebkad ir bijis.
- neierobežots Tāds, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā); bezgalīgs.
- bezgalīgs Tāds, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā); neierobežots.
- truls Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgu pārdzīvojumu).
- plašs Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (par kustībām, žestiem).
- plats Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (par kustībām).
- rafinēts Tāds, kas (sākotnēji vai pēc apstrādes) nesatur piemaisījumus (parasti par pārtikas produktiem).
- nomaļš Tāds, kas aktīvi nepiedalās, neiesaistās darbībā, pasākumā; nesabiedrisks.
- paagrs Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu; tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā.
- inhoatīvs Tāds, kas apzīmē darbības sākumu, piem., inhoatīvie darbības vārdi (piem., aizdegties).
- nepabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli bez attieksmes pret sākuma un beigu momentu (parasti par darbības vārdu, tā veidu); imperfektīvs.
- uztraucīgs Tāds, kas ātri sāk uztraukties.
- milzīgs Tāds, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).
- milzu Tāds, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).
- mazs Tāds, kas atrodas samērā tuvu skaitļu ass sākuma punktam (par skaitli).
- gals Tāds, kas atrodas tuvu šādam nobeigumam vai sākumam; tāds, kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
- klātesošs Tāds, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
- agrīns Tāds, kas attiecas uz (laika perioda vai parādības) sākuma posmu; agrs (1).
- agrs Tāds, kas attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu: tāds, kas noris kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā.
- agrs Tāds, kas attiecas uz kāda posma (bērnības, jaunības) sākumu cilvēka mūžā.
- progestacionāls Tāds, kas attiecas uz menstruālā cikla fāzi pirms menstruācijas sākuma, uz dzeltenā ķermeņa funkcionālās aktivitātes periodu.
- perinātais Tāds, kas attiecas uz periodu, kurš sākas 28. grūtniecības nedēļā un beidzas septītajā dienā pēc dzemdībām.
- verzāls Tāds, kas balstās uz sākotnējo nosacījumu izpēti.
- monofilisks Tāds, kas cēlies no kopīga pirmsākuma, vienas kopīgas izejformas.
- darbīgs Tāds, kas darbojas vai (jebkurā brīdī) var sākt darboties (par parādībām dabā).
- daudzdaris Tāds, kas iesāk darīt vairākas lietas, bet tās nepabeidz (ar nopeļošu nozīmi).
- pusšūts Tāds, kas iesākts šūt, bet nav pašūts.
- turpejošs Tāds, kas iet, virzās uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- pussmēķēts Tāds, kas ii iesākts smēķēt, bet nav izsmēķēts.
- kareivīgs Tāds, kas ir gatavs sākt konfliktu, strīdu; tāds, kam piemīt tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
- pusbūvēts Tāds, kas ir iesākts būvēt, bet nav uzbūvēts.
- puscelts Tāds, kas ir iesākts celt, bet nav uzcelts (par celtni).
- puscepts Tāds, kas ir iesākts cept, bet nav izcepts.
- pusdarīts Tāds, kas ir iesākts darīt, bet nav līdz galam padarīts.
- pusdzerts Tāds, kas ir iesākts dzert, bet nav izdzerts.
- pusēsts Tāds, kas ir iesākts ēst, bet nav apēsts.
- pusmazgāts Tāds, kas ir iesākts mazgāt, bet nav izmazgāts, nomazgāts.
- pusperēts Tāds, kas ir iesākts perēt, bet nav izperēts.
- puspļauts Tāds, kas ir iesākts pļaut, bet nav nopļauts.
- pusslaukts Tāds, kas ir iesākts slaukt, bet nav izslaukts.
- pusteikts Tāds, kas ir iesākts teikt, bet nav pateikts līdz galam.
- pusvārīts Tāds, kas ir iesākts vārīt, bet nav izvārīts.
- pusžāvēts Tāds, kas ir iesākts žāvēt, bet nav izžāvēts.
- nenobeigts Tāds, kas ir iesākts, bet nav pabeigts.
- aizsākts Tāds, kas ir iesākts.
- pirmējs Tāds, kas ir izveidojies, noticis agrāk par ko citu līdzīgu; sākotnējais; pirmais.
- priekšējs Tāds, kas ir kādas secības, virknes u. tml. pašā sākumā; arī pirmais.
- saviesīgs Tāds, kas ir paredzēts, organizēts kādiem sabiedriskiem, parasti atpūtas, izklaidēšanās, pasākumiem.
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi uzrakstīts, sacerēts, izstrādāts (piemēram, par tekstu); tāds, kura veidošana ir pilnīgi pabeigta (piemēram, par priekšnesumu, pasākumu).
- pirmējs Tāds, kas ir pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
- rudimentārs tāds, kas ir pirmsākuma, dīgļa stadijā
- neapstrādāts Tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā; tāds, kas nav bijis pakļauts mērķtiecīgai cilvēka iedarbībai.
- regresīvs Tāds, kas ir saistīts ar valodas elementa sākuma daļu, virzienu uz šādu daļu.
- respektabls Tāds, kas ir vērienīgs, izraisa ievērību (piemēram, par pasākumu, darbību).
- sirms Tāds, kas ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par matiem, bārdu u. tml.).
- solīds Tāds, kas izraisa uzticību (piemēram, par uzņēmumu, pasākumu).
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- dirselīgs Tāds, kas mēdz solīt noorganizēt lielu pasākumu, bet nespēj neko izdarīt.
- parasts Tāds, kas nav īpaši izvērsts, neizceļas ar ko īpašu, arī ikdienišķs (par darbību, pasākumu, arī stāvokli).
- nepiederošs Tāds, kas nav piederīgs (piemēram, pie kāda kolektīva, organizācijas); tāds, kas nav aktīvs līdzdalībnieks (piemēram, kādā pasākumā); tāds, kam nav tiesību atrasties (kur); nepiederīgs (1).
- kampaņveida Tāds, kas nav regulārs, sistemātisks; tāds, kas noris atsevišķu, parasti uz laiku sasprindzinātu, darbību, pasākumu veidā.
- neapstrādāts Tāds, kas nav saimnieciski izmantots, tāds, kurā nav veikti nekādi agrotehniskie pasākumi (par zemes gabalu).
- neatgriezenisks Tāds, kas neatgriežas iepriekšējā, sākotnējā stāvoklī (par procesu, norisi); tāds, kas neatkārtojas.
- klātneesošs Tāds, kas neatrodas, neuzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), nepiedalās (kādā norisē, pasākumā).
- mazs Tāds, kas nesasniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu; arī īss (1).
- vēls Tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma.
- plašs Tāds, kas noris, izpaužas intensīvi, arī daudzveidīgi (par darbību, norisi, pasākumu); tāds, kurā piedalās, iesaistās daudzi.
- vērienīgs Tāds, kas noris, izpaužas, tiek veikts plašā apjomā, arī daudzveidīgi (piemēram, par darbību, norisi, pasākumu).
- iepriekšējs Tāds, kas notiek pirms kā cita, atšķirīga (par pasākumu, darbību).
- tūlītējs Tāds, kas notiek, sāk pastāvēt, ir darāms, veicams tūlīt.
- dislocēt Tāds, kas novirzīts no sākotnējā (arī pareizā, normālā) stāvokļa.
- sausējošs Tāds, kas padara sausu, sausāku.
- liels Tāds, kas pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- pirmsdarba Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms darba procesa sākšanās.
- pirmssezonas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms sezonas sākuma.
- pirmsskolas Tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā.
- pirmstiesas Tāds, kas pastāv, noris pirms tiesas procesa sākšanās.
- pirmsveģetācijas Tāds, kas pastāv, noris pirms veģetācijas sākuma.
- akūts Tāds, kas pēkšņi sākas, spēcīgi izpaužas un strauji progresē.
- sākotnējs Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piemēram, par izskatu, formu, krāsu).
- holangiogēns Tāds, kas saistīts ar aknu izvadkanāliem vai kas sākas no tiem.
- grābs Tāds, kas sāk jaunu darbu, nepabeidzot iepriekšējo.
- vēlākais Tāds, kas sāk pastāvēt, norisēt pēc kāda laikposma.
- pleirogēnisks Tāds, kas sākas no pleiras.
- pleirogēns Tāds, kas sākas no pleiras.
- paroksismāls Tāds, kas sākas pēkšņi, lēkmjveidīgi (par slimību).
- rinogēns Tāds, kas sākas vai rodas degunā.
- proktogēns Tāds, kas sākas, iziet no taisnās zarnas.
- pēcdzemdību Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc dzemdībām.
- pēcinfarkta Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc infarkta.
- pēckarš Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc kara.
- pēcoperācijas Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc ķirurģiskas operācijas.
- pēcmiega Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc miega.
- pēcsvētki Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc svētkiem.
- pēctraumatisks Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc traumas; pēctraumas.
- pēctraumas Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc traumas; pēctraumatisks.
- pēcatvaļinājuma Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc atvaļinājuma.
- pēcdarbs Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc darba, arī pēc darba laika izbeigšanās.
- postembrionāls Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc embrionālās attīstības; pēcembrionāls.
- pēcembrionāls Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc embrionālās attīstības.
- pēcgarantijas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc garantijas laika izbeigšanās.
- pēciekaisuma Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc iekaisuma.
- pēckāzu Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc kāzām.
- postkomunistisks Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc komunistiskās ideoloģijas valdīšanas sabrukuma; postkomunisma.
- postkomunisma Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc komunistiskās ideoloģijas valdīšanas sabrukuma.
- pēckongresa Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc kongresa.
- pēclietus Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc lietus.
- pēcnāve Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc nāves.
- pēcpļaujas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc pļaujas.
- pēcskolas tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc skolas mācību pabeigšanas vai pārtraukšanas
- pēcslaukšanas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc slaukšanas.
- pēcfiniša Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc tam, kad sacensību dalībnieks ir finišējis.
- pēcvētras Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc vētras.
- pēcpusdiena Tāds, kas sākas, pastāv, noris šādā laikposmā.
- postpadomju Tāds, kas sākas, pastāv, notiek pēc padomju varas likvidēšanas bijušās Padomju Savienības teritorijā.
- lielisks Tāds, kas sevišķi labi noris, izdodas (piemēram, par pasākumu).
- elastīgs Tāds, kas spēj atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas.
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj eksistēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- saimniecisks Tāds, kas spēj lietpratīgi veikt ar praktisko dzīvi saistītos darbus, pasākumus; tāds, kas prot racionāli izmantot materiālās vērtības, naudas līdzekļus.
- papildu Tāds, kas tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- neklātiene Tāds, kas veidojas (kāda) iztēlē, bez (viņa) tiešas saiknes ar īstenību (parasti par pasākumu).
- atgriezenisks Tāds, kas vērsts atpakaļ, iedarbojas iepriekšējā, sākotnējā virzienā.
- absolūts Tāds, ko attiecina uz noteiktu sākumpunktu vai skaita no tā (absolūtā temperatūra).
- neatgriežams Tāds, ko nav iespējams atgriezt sākotnējā stāvoklī (piemēram, par procesu, norisi).
- relatīvs Tāds, ko neattiecina uz noteiktu sākuma punktu vai neskaita no tā.
- jaunapgūstams Tāds, ko pašlaik sāk saimnieciski izmantot vai ko drīzumā paredzēts sākt saimnieciski izmantot (parasti par zemi).
- straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību); tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
- sirms Tāds, kura apmatojums vai apspalvojums ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par dzīvniekiem).
- līksmīgs Tāds, kurā ir daudz prieka, jautrības, pacilātības (par pasākumu, norisi).
- līksms Tāds, kurā ir daudz prieka, jautrības, pacilātības (par pasākumu, norisi).
- kareivīgs Tāds, kurā izpaužas gatavība sākt konfliktu, strīdu; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
- vērienīgs Tāds, kurā noris šādas darbības, pasākumi (par laikposmu).
- bruņots Tāds, kura rīcībā ir darba rīki, piederumi (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
- iepriekšsaspriegts Tāds, kuram ir sākotnējs spriegumstāvoklis.
- izeja Tāds, no kura uzsāk ko (piemēram, par vietu, stāvokli).
- taisns Tāds, pa kuru visīsākā laika sprīdī var nokļūt līdz kādai vietai (par ceļu).
- homoloģija Tādu orgānu vienādība, kuriem ir līdzīga uzbūve un līdzīgs pirmsākums, bet dažādas funkcijas; šādus orgānus sauc par homologiem orgāniem.
- taisni Taisnā virzienā, arī pa visīsāko ceļu (virzīt, virzīties).
- koordinātu ass taisne, uz kuras izvēlēts pozitīvais virziens, sākuma punkts un mērvienība
- stars Taisnes nogrieznis, kura sākums ir fiksēts noteiktā punktā.
- kokaudzes vecums taksācijas pazīme, ko izmanto meža fonda raksturošanai pa atsevišķām koku sugām, kā arī mežsaimniecisko un meža izmantošanas pasākumu plānošanai
- kontramarka talons, ko izsniedz apmeklētājiem, kuri uz laiku atstāj pasākuma norises telpas vai vietu
- tačikava Tantriska budisma skola, kas 11., 12. gs. atdalījās no japāņu sektas singona un centās atjaunot sākotnējo hindu tantrismu ar tam raksturīgajiem seksuālajiem rituāliem, oficiāli tika aizliegta, taču turpināja darboties līdz 1689. g.
- vedāčāra Tantrista garīgās attīstības sākumstadija: vēdu studēšana,rituāla vēdidko dievu pielūgšana un galveno reliģisko likumu stingra oievērošana.
- robežpunkts Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml. kā attīstības gaitā), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- robežstabs Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- robežzīme Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- iesācējs Tas (tāds), kas tikko sāk vai ir sācis (piemēram, mācīties, strādāt) un kam vēl nav pietiekamu zināšanu, iemaņu.
- Krimuldas viduslaiku pils tās atliekas atrodas Siguldā pie tagadējā rehabilitācijas centra "Krimulda", celta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, būvēta no laukakmeņiem un ķieģeļiem vietā, no kuras labi pārredzama apkārtne, 16. gs. beigu revīzijas materiālos celtnes minētas jau kā drupas
- ievads Tas, ar ko ievada, iesāk.
- galvgalis tas, kas atrodas (kā) priekšgalā, sākumā
- senkatolisks Tas, kas attiecas uz posmu kristīgās baznīcas vēsturē no 2. gs. vidus līdz 3. gs. sākumam.
- aizsācējs Tas, kas iesāk (ko darīt).
- aizsākts Tas, kas ir iesākts.
- celmlauzis Tas, kas sāk iekopt celmotu līdumu.
- iedaris Tas, kas sāk vai ir sācis kādu darbu.
- iesācējs tas, kurš iesāk (ko darīt); veic pirmo (darbības, norises) posmu
- sasniedzējs tas, kurš pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.)
- Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda.
- sabantujs Tatāru un baškīru tautas svētki sakarā ar pavasara lauku darbu beigšanu un pļaujas uzsākšanu.
- metiloksidēšanās Taukskābju oksidēšanās organismā, kas sākas ar metilgrupu molekulas galā (omega stāvoklī).
- gājtauriņi Tauriņi, kas līdzīgi gājputniem, rudeņos ceļo no vairošanās vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros vai vasaras sākumā atgriežas atpakaļ.
- māņtinējs Tauriņu kārtas dzimta ("Cochylidae"), sīki un nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-25 mm), taustekļi īsāki par priekšspārnu, vairākums sugu dzīvo uz kurvjziežu un čemurziežu dzimtu augiem, Latvijā konstatētas 43 sugas.
- sulukode Tauriņu kārtas dzimta ("Phyllocnistidae"), ļoti sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-8 mm), galva spīdīga, gluda, taustekļi īsāki par priekšspārnu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- priežu galotņu tinējs tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Rhyacionia buoliana"), spārnu plētums 16-23 mm, priekšspārni sarkandzelteni, vidusdaļā tumšāki, ar sudrabotām šķērsjoslām, kas galotnes daļā ir īsākas, pakaļspārni pelēki, galva un krūtis oranžas
- kursortaustiņi Taustiņi, ar kuriem pa displeja ekrānu pārvieto kursoru; bulttaustiņi un paplašinātās tastatūras taustiņi: sākumvietas taustiņš, beigvietas taustiņš, tabulēšanas taustiņš, augšupšķiršanas taustiņš un lejupšķiršanas taustiņš.
- navigācijas taustiņš taustiņš rādītāja pārvietošanai pa displeja ekrānu, tādi ir četri: augšupšķiršanas taustiņš, lejupšķiršanas taustiņš, sākumvietas taustiņš un beigvietas taustiņš
- sataustīt Taustot sameklēt (ko); taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko); taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- dargi Tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- knownothings Tautas nosaukums t. s. amerikāņu partijai, dibinātai ASV 1852. g., kas sākumā bija slepena savienība, kuras locekļiem uz jautājumiem par savienības mērķiem bija jāatbild "Es nezinu".
- ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību; pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
- veče Tautas sapulce Krievzemē līdz 16. gadsimta sākumam.
- umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei.
- karnevāls tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā; mūsu dienās īpaši populāri Latīņamerikā)
- gurki Tautas, kas dzīvo Nepālas centrālajā un dienvidrietumu daļā, kas gk. cēlušās, ienācējiem no Indijas sajaucoties ar vietējiem himalajiešiem; no XIX gs. par gurkiem sauca Nepālā vervētos kareivjus, kas veidoja izlases karaspēka vienības, sākotnēji - britu-indiešu, vēlāk - indiešu armijā.
- fori Tautība, dzīvo Sudānā, Darfuras plato, valoda pieder pie Austrumsudānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms), no XVI gs. līdz XX gs. sākumam veidoja Darfuras sultanāta etnisko pamatu.
- nationes Tautību grupas, kas 12. gs. sākumā izveidojās Boloņas skolā un vēlāk ieguva korporāciju formu.
- indoeiropieši Tautu grupa ar kopīgu pirmvalodu, no kuras izveidojušies vairāki atzari un daudz valodu; par šo tautu sākotnējo dzimteni ir dažādas hipotēzes (Āzija, Dienvideiropa u. c.).
- konservācija tehniski pasākumi materiālu, izstrādājumu, mašīnu tehniskā stāvokļa pasliktināšanās novēršanai un aizsargāšanai pret koroziju ilgstošas glabāšanas vai transportēšanas laikā
- konservācija Tehniski pasākumi, ar kuriem nodrošina, lai kādu iemeslu dēļ darbu pārtraucis uzņēmums, atradne, raktuve vai nepabeigts būvobjekts noteiktu vai nenoteiktu laiku saglabātos drošā stāvoklī.
- ierobežota piekļuve tehnisks pasākums (līdzeklis), saskaņā ar kuru piekļuve aizsargātam pakalpojumam iespējama, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja iepriekšēju piekrišanu vai individuālu atļauju
- tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.)
- Anduvāns teiksmaina persona Latvijas vēsturē (9. gs. beigas - 10. gs. sākums), iespējams, ka bijis valdnieks Daugmalē, minēts (latīņu "Handuwanus") hronista Sakša Gramatiķa sarakstītajā Dānijas vēsturē
- determinants Teikuma komponents, kas paplašina teikuma predikatīvo kodolu vai visu teikumu; parasti atrodas teikuma sākumā.
- anakolūts Teikuma sākuma un beigu gramatiska nesaderība, kas visbiežāk saistīta ar izlaidumu; to izmanto par stilistisku figūru.
- procedūras deklarācija teikumu kopa, kas satur procedūras nosaukumu, parametrus, kurus procedūras izsaukuma gadījumā aizvieto ar konkrētām vērtībām, kā arī operatorus, kas nosaka procedūras sākumu un beigas
- adaptācija teksta (piemēram, daiļdarba) pielāgošana (atvieglošana) bērniem, kā arī tiem, kas sāk mācīties svešvalodu
- paragrāfs teksta daļa (parasti apzīmēta ar cipariem un paragrāfa zīmi), kas sākas ar jaunu rindu un kam ir samērā patstāvīga nozīme
- kreisā sabīde teksta horizontāla izlīdzināšana attiecībā pret kreiso dokumenta malu, panākot, ka katra rindiņa sākas vienā un tai pašā vietā un tai pašā pozīcijā, bet rindiņu garums var būt arī dažāds
- labējā sabīde teksta horizontālā izlīdzināšana attiecībā pret labo dokumenta malu, panākot, ka katra rindiņa beidzas vienā un tajā pašā pozīcijā, bet rindiņas var sākties dažādās pozīcijās; labējā taisnošana
- rindkopa Teksta rindu kopums (arī viena rinda), kurš parasti sākas ar atkāpi un kurā pausta teksta satura samērā patstāvīga daļa.
- priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.).
- ievads Teksts (iespieddarba sākumā), kas ievada (šajā darbā).
- nospēlēt Tēlojot atveidot no sākuma līdz beigām (izrādi, iestudējumu, tā daļu).
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar 19. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- mitoloģiskais žanrs tēlotājas mākslas paveids ar mitoloģisku saturu, Latvijā pirmsākumi rodami lielāko piļu interjeru dekorā 18. gs. 2. pusē un tālāk attīstās 19. un 20. gs., arī Brīvības pieminekļa ansamblī
- popārts Tēlotajas mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi veidojumi no reāliem priekšmetiem, apkārtējās vides fragmentiem u. tml.
- foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur publika var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
- kuluāri Telpas (pie skatītāju zāles), kur publika var uzturēties pirms izrādēm un citiem pasākumiem vai to starpbrīžos.
- aerofotoainu punktu telpiskās koordinātas telpiskās taisnleņķa koordinātas sistēmā, kuras sākumpunkts ir aerofotogrāfēšanas punkts jeb projekcijas centrs
- izstāžu centrs telpu grupa vai ēka ar attīstītu masu pasākumu apkalpošanas infrastruktūru un plašām telpām izstāžu un citu publisku pasākumu rīkošanai
- rasas punkts, arī rasas punkta temperatūra temperatūra, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedz simts procentus un tvaiki sāk kondensēties
- rasas punkts temperatūra, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedz simts procentus un tvaiki sāk kondensēties
- Kelvina skala temperatūras skala, kuras sākumpunkts ir absolūtā nulle, kas atbilst -273,15° pēc Celsija skalas
- mirkļbirka Tēmturis - vārds vai frāze (bez atstarpēm), kas sākas ar "restītes" zīmi un norāda ziņojuma tematiku vai pieņemto apzīmējumu; haštags.
- haštags Tēmturis - vārds vai frāze (bez atstarpēm), kas sākas ar "restītes" zīmi un norāda ziņojuma tematiku vai pieņemto apzīmējumu; mirkļbirka.
- Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts
- saimniecību formas teorētisks koku sugu vai to grupu dalījums pēc ekonomiskiem, dabas un vēsturiskiem apstākļiem; realizējot mežsaimniecības pasākumus, šis iedalījums konkrētos apstākļos dod iespēju veiksmīgāk sasniegt izvirzītos mērķus
- bankrots Teoriju, uzskatu, pasākumu sabrukums.
- antropozofija Teozofijas paveids - mācība par cilvēku un tā garaspēju attīstīšanu līdz garīgai varai pār dabu (izveidojis vācu misticists R. Šteiners 20. gs. sākumā); antropozofi radīja Valdorfa pedagoģiju.
- simts Teritoriāli saimnieciska vienība kontinentālajā Rietumeiropā mūsu ēras sākumā un agrajos viduslaikos, kas sastāvēja no 100 vienas cilts vai radniecīgu cilšu savienības lielģimeņu mājām.
- ģenerālkapteinija Teritorija spāņu kolonijās Amerikas kontinentā 16. gs. - 19. gs. sāk., ko pārvaldīja ģenerālkapteinis, kuru iecēla Spānijas karalis.
- Lebensraum teritorija, kāda pēc valsts vai nācijas uzskatiem nepieciešama tās normālai attīstībai; _burtiski_: "dzīves telpa" (sākotnēji, 20. gs. 30. gados, par dzīves telpu runāts attiecībā uz Vāciju)
- auglīgais pusloks teritorijas Tuvajos Austrumos (mūsdienu Turcija, Izraēla, Irāka, Irāna, Sīrija, Ēģiptes ziemeļdaļa), kuras bija izvietotas it kā puslokā; tajās ap 6000. g. p. m. ē. sākās pāreja uz ražotājsaimniecību
- protogrāfs Termins, ar kuru bibliogrāfisko avotu zinātnē saprot sākotnējo rokrakstu, kas noderējis par pamatu vēlākiem norakstiem, kopijām, redakcijām.
- atbalstam Termins, kas apzīmē atbalstu, ko sniedz kādai citai vienībai, formējumam vai organizācijai, saglabājot sākotnējo pavēlniecības pakļautību.
- valutēšana Termiņa noteikšana, ar kuru sākas procentu skaitīšana debetējamām un kreditējamām summām.
- ciklisks process termodinamisks process, kurā fizikālā sistēma, pakāpeniski mainot savu stāvokli, atgriežas sākumstāvoklī
- nuļļa punkts termometriem punkts, kur sāk grādus skaitīt: uz augšu siltuma, uz leju aukstuma
- saustvaices terpentīns terpentīns, ko atdestilē darvas tecināšanas sākumperiodā
- sarkanās cepures Tibetas budisma nereformētais atzars, kura prakse atgādina daudzus sākotnējās Tibetas bona reliģijas elementus.
- lungs Tibetas tantristu tradīcijā iesvētīšana zemākajā pakāpē, kas nepieciešama, gatavojoties jebkurai garīgai attīstībai, sākot ar alfabēta mācīšanos vai reliģiskas grāmatas lasīšanu, līdz mantru runāšanai un meditācijai.
- La Tibetiešu mitoloģijā - cilvēka dzīvības spēks, kurš mēneša sākumā un beigās atrodas vīriešu kreisajā papēdī un sieviešu labajā papēdī.
- Lhathothori Tibetiešu un mongoļu mitoloģijā - leģendārs Tibetas valdnieks (valdījis 433.-493. g.), kurš pirmais sāka pielūgt budisma tēlus un tekstus.
- padilt Tiekot lietotam, kļūt plānākam, arī neasākam (piemēram, par darbarīkiem).
- ierosināšana Tiesas procesa aizsākšana.
- ierosinājums tiesas procesa aizsākums
- tiesību normu socializācija tiesību normas realizācijas procesa sastāvdaļa, kurā tās tiek darītas zināmas sabiedrībai - publicēšana, skaidrojumi masu mēdijos, publiskas lekcijas, bukleti, apmācība skolās u. c. pasākumi
- krimināltiesību zinātne tiesību zinātnes nozare, kas izstrādā un zinātniski pamato cīņas metodes un pasākumus noziegumu izskaušanai
- maksātnespējas process tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi
- zemes ierīcība tiesiski, ekonomiski un tehniski pasākumi, lai sakārtotu nekustamā īpašuma vai zemes gabala teritoriju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
- tiesneša palīgs tiesu resora amatpersona, kuras pienākums ir pieņemt apmeklētājus un viņu iesniegumus, veikt nepieciešamos pasākumus lietu sagatavošanai izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pildīt citus tiesneša dotos uzdevumus
- pirmavots Tiešs pamats, arī sākums (ziņām, baumām u. tml.).
- divpadsmitpirkstu zarna tievās zarnas sākumdaļa; atrodas starp kuņģi un tievo zarnu; garums vienāds \~12 pirkstu platumam, t. i., 25-30 cm.
- atsevišķais bataljons tika izveidots 1919. g. 5. janvārī Jelgavā no karaspēka vienībām, kas pulkveža O. Kalpaka vadībā bija atkāpušās no Rīgas, sākotnēji 2 rotas, 28. janvārī iekļauta arī atsevišķā studentu rota, pastāvēja līdz 1919. g. 21. martam; Kalpaka bataljons
- kacens Tikko adīt iesākts cimds.
- iemeklis Tīkls, kas iesākts gatavot.
- notikt tikt darītam, veiktam, organizētam (par darbību, pasākumu)
- rasties Tikt dibinātam, izveidotam (kādu organizatorisku pasākumu rezultātā).
- sagult Tikt ieguldītam, (kādā pasākumā), izmantotam (kādā nolūkā) - parasti par ievērojamiem līdzekļiem, pūliņiem.
- aizķerties Tikt kavētam (sākt, turpināt kādu pasākumu); aizkavēties.
- nojukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu); sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi; izjukt (2).
- izjukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
- jukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
- pajukt Tikt pārtrauktam, parasti daļēji (par norisi, pasākumu); arī izjukt (2).
- sajukt Tikt pārtrauktam, sākt norisēt, parasti pilnīgi citādi, nekārtīgi (par norisi, pasākumu); nerealizēties (par ieceri, nodomu).
- iesasākties Tikt radītam, izgatavotam, izveidotam sākuma posmā.
- sākties (atkal) no gala tikt sāktam (atkal) no sākuma; tikt sāktam vēlreiz, no jauna
- griežams tilts tilts ar trīs punktos (galos un vidū) atbalstītu kopni (fermu) un vidējā balstā ierīkotu zobratu pārvadu, kas kopni (fermu) var pagriezt horizontāli par 90 grādiem no sākuma stāvokļa
- Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai
- ieteikumu tirgvedība tirgvedības reklāma, kurā, parasti pozitīvo, vērtējumu vai ieteikumu par kādu tūrisma objektu vai pasākumu vispirms paziņu un tuvinieku saskarsmē (kā baumas) izsaka viens otram, cits citam popularizējot attiecīgo objektu vai pasākumu
- meklēt kašķi tīšuprāt, apzināti uzsākt strīdu
- ruņģēt Tīt, rotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus).
- galvas titri titri ar filmas nosaukumu un afišas titriem filmas sākumā
- turku valoda tjurku valodu grupas valoda; runā iedzīvotāju vairākums Turcijā un minoritātes Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā un citur; no 1928 rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, sākotnēji tika lietots arābu raksts
- mašikuli Torņa vai mūra augšmalā uzkārta šaujamlūka, kas, sākotnējo funkciju zaudējusi, saglabājās kā arhitektonisks dekors.
- frontālais traktorarkls traktorarkls saistīgu augšņu aršanai; arot aramsloksni apvērš par 180° un noklāj atpakaļ sākotnējā vietā
- apritums transportlīdzekļa pārvietošanās slēgtā kustības ciklā no sākumpunkta uz galapunktu un atpakaļ
- jaukt Traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); būt par cēloni tam, ka tiek traucēts (piemēram, pasākums, norise).
- kerings Treka riteņbraukšanas disciplīna, kurā riteņbraucēji sākumā brauc aiz motocikla.
- paleozojs trešā ēra no Zemes ģeoloģiskās vēstures sākuma, pirms 570-230 miljoniem gadu, attīstījās abinieki, rāpuļi, paparžveidīgie augi un kailsēkļi, iedalās 6 periodos: kembrijs, ordoviks, silūrs, devons, karbons, perms
- dvāparajuga Trešā no četrām jugām jeb laikmetiem hinduisma laika ciklā; tā sākas dienā kad Krišna pamet šo planētu un turpinās 864 tūkstošus gadu.
- mi Trešās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
- tekodonti Triasa perioda sauszemes mugurkaulnieku grupa, kas pieder pie arhozauru klases; sākotnējā forma, no kuras pamazām attīstījās krokodili, dinozauri, pterozauri un putni; tekodontu (tāpat kā citu arhozauru) zobi turējās atsevišķās ligzdās - alveolās.
- restaurācijas koeficients trieciena teorijā - fizikāls lielums, kas rāda, kāda daļa no ķermeņa relatīvā sākumātruma atjaunojas šo ķermeņu trieciena beigās; šis lielums raksturo tos ķermeņu mehāniskās enerģijas zudumus triecienā, kuru cēlonis ir paliekošā deformācija un šo ķermeņu sasilšana
- Elles ķēķis trimdas latviešu literātu (pārsvarā dzejnieku) un mākslinieku - modernistu grupa, kas izveidojās 20. gs. 50. gadu sākumā Ņujorkā
- jaungaitnieki Trimdas literātu grupa, kas pulcējās ap žurnālu "Jaunā Gaita" (sāka iznākt 1955. g.), bija tā autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji.
- driass Trīs pēdējā leduslaikmeta beigu posma vēsākās fāzes (agrais, vidējais un vēlais driass), kuras atdalīja siltāka klimata fāzes "bēlings" un "alerods".
- puspoltina Trīsstūrveida sudraba monēta 25 kapeiku vērtībā 17. gs.; 25 kapeiku sudraba monētas nosaukums līdz 19. gs. sākumam.
- neuztveramzona Tukšā zona radiālā novērošanas radiolokatora ekrānpults stara sākumā.
- uz pēdām tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties u. tml.)
- pa pēdām, arī uz pēdām tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties)
- surdotulkojums Tulkojums zīmju valodā (piemēram, televīzijā, publiskā pasākumā).
- domestikācija tulkošanas stratēģija, kas pieskaņojas tulkojuma mērķvalodas valodas kultūrai, un var ietvert sākotnējā teksta informācijas zudumu
- izpindzelēties Tūļīgi, gausi sagatavoties un iesākt (ko darīt).
- papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi
- kemalisms Turku nacionālās atbrīvošanās kustība, kas sākās 1919. g. un nosaukta tās vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera - vārdā.
- pārņemt stafeti turpināt kāda iesākto darbu, darbību
- nākt Tuvoties, sākties (par laikapstākļiem); parādīties, parasti virs apvāršņa (par sauli).
- apdūcis gaiss tveicīgs, drūms laiks pirms negaisa sākšanās
- Ilinoisas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Mičigana ezeru ar Misisipi ("Illinois waterway"), ASV, garums 520 km, sākas Čikāgā, tālāk izmantota Despleinsas un Ilinoisas upe, izbūvēts 1900.-1933. g.
- aiztece Ūdensrijēja kompleksa sākums, ūdens pazemē aiztecēšanas vieta.
- pārvelce Ūdensšķirtnes apvidus, kur divas kuģojamas upes atrodas vistuvāk un kur pa visīsāko sauszemes ceļu var pārvilkt laivas un kravu no vienas upes otrā.
- Miglupīte ūdenstece Babītes pagastā, ietek Babītes ezerā, sākas Cenas tīreļa rietumu malā; Annaskroga upe.
- Kerije ūdenstece Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas kalnos pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
- Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas Dienvidurālos, sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
- ugunszemieši Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāji, 3 indiāņu ciltis - alakalufi, jagani un oni, XIX gs. vidū bija \~10000 cilvēku, bet sakarā ar argentīniešu un čīliešu aitkopju un zelta meklētāju iespiešanos tie strauji sāka izmirt.
- Apurimaka Ukajali kreisā satekupe Peru (_Apurimac, Rio_), Amazones garākā iztekupe, garums - 1250 km, sākas ziemeļrietumos no Titikakas ezera.
- gromadas Ukraiņu inteliģences kultūrizglītības organizācijas 19. gs. 2. pusē un 20. gs. sākumā.
- Rbija Umm Rbija - upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā.
- Ūjpešta Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļu daļa ("Ūjpest"), atrodas Donavas kreisajā krastā, sākusi veidoties XIX-XX gs. mijā, iekļauta Budapeštā 1949. g.
- binārie sinhronie sakari unificēta procedūra (protokols), ko izmanto bināro datu sinhronai pārraidei starp datoru tīklu stacijām; šīs procedūras izmantošana nosaka nepieciešamību sinhronizēt kā nosūtītājierīču, tā saņēmējierīču darbību pirms datu pārraides uzsākšanas
- mastodīnija Unilaterālas vai bilaterālas sāpes krūšu dziedzeros bez lokālām pārmaiņām; parasti novēro jaunām sievietēm, retāk - meitenēm pirms menstruāciju sākšanās, vēl retāk - vīriešiem.
- Jukona Upe (angļu val. "Yukon") Kanādā un ASV (Aļaskā), garums - 3185 km, sākas Ziemeļamerikas Kordiljeru Piekrastes grēdās, ietek Bēringa jūras Nortona līcī.
- Morgāba Upe Afganistānā ("Morghāb"), lejtece Turkmenistānā, kur saucas - Murgapa ("Murgap"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā.
- Kabula Upe Afganistānā un Pakistānā ("Kabul"), Indas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Hindukuša Babas grēdā.
- Balha upe Afganistānā, Balhas vilajetā, sākas Turkestānas grādas austrumos, izsīkst tuksnesī
- Bandeamīra upe Afganistānā, Bāmijānas un Balhas vilajetā, Balhas kreisā krasta pieteka, sākas Bābas grēdas ziemeļu nogāzē
- Tedžena Upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda.
- Hāšrūda Upe Afganistānas dienvidrietumos, Daštimargas tuksneša ziemeļu malā, sākas Zanga grēdas dienvidu malā, lietus periodā ietek Pūzaka ezerā, sausajā periodā izsīkst.
- Atbara upe Āfrikā (_‘Ațbarah_), Nīlas labā krasta pieteka Etiopijā un Sudānā, garums - 1120 km, sākas Etiopijas kalnienē, uz ziemeļiem no Tanas ezera, Nīlā ietek tikai lietus sezonā (jūnijs-novembris), sausajā sezonā izsīkst
- Aruvimi upe Āfrikā (_Aruvimi_), Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē, 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata
- Kvando Upe Āfrikā ("Kwando"), Angolā un Namībijā, Namībijas un Zambijas, kā arī Botsvānas un Namībijas robežupe, Zambezi labā krasta pieteka, garums - \~800 km, sākas Bje plakankalnē.
- Benue Upe Āfrikā (angļu val. "Benue"), Nigēras kreisā krasta un lielākā pieteka Kamerūnā un Nigērijā, garums – \~1300 km, sākas Adamavas kalnienē.
- Kvango Upe Āfrikā (angļu val. "Kwango", port. val. "Cuango"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai kreisā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Lundas plato; Kuanga.
- Kvilu Upe Āfrikā (fr. val. "Kouilou"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvango labā krasta pieteka, garums - \~1050 km, sākas Luandas plato.
- Lomami Upe Āfrikā (fr. val. "Lomami"), Kongo kreisā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - 1500 km, sākas Katangas plato.
- Kvanza Upe Āfrikā (port. val. "Cuanza"), Angolā, garums - 960 km, sākas Bje plakankalnē, ietek Atlantijas okeānā; Kuanza.
- Kunene Upe Āfrikā (port. val. "Cunene"), Angolā, lejtecē Angolas un Namībijas robežupe, garums - 945 km, sākas Biē plakankalnē, ietek Atlantijas okeānā.
- Volta Upe Āfrikā, Ganā (angļu val. "Volta"), veidojas satekot Baltajai un Melnajai Voltai, kas abas sākas Burkinfaso teritorijā, garums - 1600 km (kopā ar Melno Voltu), ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī.
- Tana upe Āfrikas austrumu daļā (_Tana_), Kenijā, garums - \~800 km, sākas Aberdera kalnos, ietek Indijas okeānā, grīvā smilšu bārs
- Limpopo Upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā.
- Zambezi Upe Āfrikas dienvidu daļā, Angolā, Zambijā, Mozambikā, Zambijas un Namībijas, Zambijas un Zimbabves robežupe, garums - 2574 km, sākas Lundas plato (Zambijā), ietek Indijas okeāna Mozambikas šaurumā, veidojot plašu deltu.
- Senegāla Upe Āfrikas rietumu daļā, Gvinejā, Mali, Senegālas un Mauritānijas robežupe, garums - 1430 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā.
- Avaša upe Āfrikas ziemeļaustrumos (_Āwash Wenz_), Etiopijā, garums - \~750 km, sākas Etiopijas kalnienē, ietek Afāras ielejas Abes ezerā, lejtecē bieži izsīkst
- Šebele Upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle.
- Mulūja Upe Āfrikas ziemeļrietumos ("Oued Moulouya"), Marokā, garums - 520 km, sākas Vidusatlasā, ietek Vidusjūrā.
- Draa Upe Āfrikas ziemeļrietumos, Marokā, garums 1150 km, sākas Augstā Atlasa dienvidu nogāzē, pastāvīga tece 200 km (gandrīz visu ūdeni izmanto apūdeņošanai), Atlantijas okeānu sasniedz tikai kalnu sniega kušanas periodā.
- Lokmene upe Aizkraukles un Ogres novadā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu robežupe, garums - 21 km, sākas pie Iršiem, ietek Lobes ezera ziemeļrietumu galā, netālu no Lobes upes iztekas un dažkārt tiek uzskatīta par Lobes pieteku; Lokamane; Lokmane; Lokmenīte
- Devoli Upe Albānijas vidienē ("Devoll"), Semani labā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 181 km
- Osumi upe Albānijas vidienē ("Osum"), Semani kreisā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 126 km
- Semani Upe Albānijas vidienē ("Semani"), izveidojas, satekot Devoli un Osumi, kas abas sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 85 km, lejtece piejūras zemienē meandrē, ietek Adrijas jūrā.
- Kuskokvima Upe Aļaskā ("Kuskokwim"), garums - 1300 km, sākas Aļaskas grēdas ziemeļu nogāzē satekot Nortforkai un Īstforkai, šķērso Kuskokvimu kalnus, ietek Beringa jūrā, veidojot garu estuāru.
- Kakuluvara Upe Angolā, Kunenes labā krasta pieteka, sākas Lubango plakankalnes rietumu daļā.
- Okavango Upe Angolā, Namībijā, Bostvanā un Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Okavango"), garums - 1600 km, sākas Bjē plakankalnē Angolā (nosaukums Kubango), Kalahari ieplakā veido purvainu deltu, kuras dienvidu atzars plūdu laikā ietek Ngami ezerā, ziemeļu atzars (periodiski) - Zambezes pietekā Kvando.
- Salado Upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Paranas labā krasta pieteka, garums - 1300 km, sākas Andos; Riosalado.
- Čubuta Upe Argentīnā, garums 810 km, sākas Andu austrumu nogāzē, šaurā, dziļā ielejā šķērso Patagonijas plato un piekrastes zemieni, ietek Atlantijas okeānā.
- Riodulse Upe Argentīnas ziemeļrietumos ("Rio Dulce"), garums - \~650 km, sākas Andos, Akonkihas grēdā, sausajā Grančako līdzenumā veido attekas, ietek Marčikitas ezerā, vasarā uzplūdieni.
- Ārkanzasa upe ASV (_Arkansas River_), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2410 km, sākas Klinšu kalnos, tek pa Lielajiem un Centrālajiem līdzenumiem
- Redrivera upe ASV (_Red River_), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2050 km, sākas Ljano Estakado plato, lejtecē sadalās Oldriverā (ietek Misisipi) un Ačafalajā (ietek Meksikas līcī)
- Kolvila Upe ASV ("Colville"), Aļaskā, garums - 800 km, sākas Bruksa grēdā, līdz 120 m dziļā aizā šķērso krīta plato, ietek Boforta jūrā.
- Kamberlenda Upe ASV ("Cumberland River"), Ohaijo kreisā krasta pieteka, garums - 1109 km, sākas Apalačos, augštecē līdz 100 m dziļas aizas.
- Kanzasa Upe ASV ("Kansas"), Kanzasas štatā, Misūri labā krasta pieteka, veidojas satekot Ripablikanai un Smokihilai, kas sākas Augstajos līdzenumos, garums - 275 km (kopā ar Smokihilu - \~1000 km).
- Nabesna Upe ASV ("Nabesna"), Aļaskā, sākas no šļūdoņa Vrangeļa kalnu nogāzē, garums - 117 km, satekot ar Čisanu izveido Jukonas kreisā krasta pieteku Tananu.
- Ohaio Upe ASV ("Ohio River"), Misisipi kreisā krasta pieteka, garums - 1579 km, sākas 214 m vjl., satekot divām upēm, kuru iztekas ir Apalaču kalnos.
- Potomaka Upe ASV ("Potomac"), garums (kopā ar Sautpotomaku) - 590 km, ar estuāru - 780 km, sākas Apalačos satekot Nortpotomakai un Sautpotomakai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī.
- Savana Upe ASV ("Savannah"), garums - 725 km, sākas Apalačos, šķērso Pidmonta plato un Pieatlantijas zemieni, ietek Atlantijas okeānā, uzplūdieni pavasarī.
- Brazosa Upe ASV (angļu val. "Brazos"), Teksasas štatā, garums - 1530 km, sākas Ļanoestakadā, satekot Soltforkai un Dablmauntinforkai, ietek Meksikas līcī.
- Kolorādo Upe ASV (angļu val. "Colorado"), Teksasas štatā, garums - 1450 km, sākas Ljano-Estakado plato, ietek Meksikas līcī; Austrumkolorādo.
- Plata Upe ASV (angļu val. "Platte River"), Misūri labā krasta pieteka, garums - 510 km (kopā ar Nortplatu 1415 km), satekupes Nortplata un Sautplata sākas Klinšu kalnos.
- Sneika Upe ASV (angļu val. "Snake River"), Kolumbijas kreisā krasta pieteka, garums - 1670 km, sākas Klinšu kalnos, Jeloustounas Nacionālajā parkā, kanjonos 2 ūdenskritumi (55 un 65 m).
- Apalačikola upe ASV dienvidaustrumu daļā (_Apalachicola River_), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojama līdz Kolumbusai
- Flinta Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Flint River"), Džordžijas štatā, Apalačikolas kreisā satekupe, sākas Apalaču dienvidos.
- Hīla Upe ASV dienvidrietumos ("Gila"), Arizonas štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka, garums - 1040 km, sākas Meksikas kalnienē, augštece un vidustece - kanjonveida ielejā, lejtecē bieži izsīkst; Džīla.
- Pekosa Upe ASV dienvidrietumos ("Pecos"), Riograndes kreisā krasta pieteka, garums - 1480 km, sākas Klinšu kalnos.
- Sentdžona Upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē ("Saint John River"), sākas Notrdamas kalnu dienvidaustrumu nogāzē, ietek Atlantijas okeāna Fandi līcī.
- Ziemeļu Redrivera upe ASV un Kanādā (“Red River of the North”), garums — 920 km, sākas Minesotas štatā, satekot Bua de Sū un Oterteilai, plūst pa Centrālajiem līdzenumiem, ir Minesotas robežupe ar Dienvidakotu un Ziemeļdakotu, ietek Vinipega ezerā
- Kolorādo Upe ASV un Meksikā (angļu val. "Colorado"), garums - 2740 km, sākas Klinšu kalnu Priekšējā grēdā, ietek Klusā okeāna Kalifornijas līcī, šķērsojot Kolorādo plato veido kanjonus; Rietumkolorādo.
- Riogrande Upe ASV un Meksikā (angļu val. "Rio Grande", sp. val. "Rio Bravo"), gk. robežupe, garums - 3034 km, sākas Klinšu kalnos, ietek Meksikas līcī; Riobravo.
- Kaneidjana Upe ASV, Arkanzas labā krasta pieteka ("Canadian River"), garums - 1458 km, sākas Klinšu kalnu Sangredekristo grēdā.
- Delavēra Upe ASV, garums 600 km, sākas Ketskila kalnos (Apalačos) 600 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Delavēras līcī, plūdmaiņas 210 km augšpus grīvas.
- Hudzona Upe ASV, Ņujorkas štatā ("Hudson River"), garums - 510 km, sākas Adirondaka masīvā 600 m vjl., ietek Atlantijas okeānā pie Ņujorkas, plūdmaiņas līdz Trojai (242 km), ar kanāliem savienota ar Ēri un Ontārio ezeru un Sentlorensu.
- Brisbena Upe Austrālijā ("Brisbane River"), Kvīnslendas štata dienvidaustrumos, garums 344 km, sākas Stenlija kalnā, ietek Koraļļu jūras Mortona līcī.
- Dārlinga Upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Darling"), Marejas lielākā pieteka, Austrālijas garākā upe - 2739 km, sākas Jaunanglijas grēdas rietumu nogāzē, ietek Marejā 245 km no tās grīvas.
- Laklana Upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Lachlan"), Murumbigi labā krasta pieteka, garums - 1500 km, sākas Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz ziemeļiem no Kanberas.
- Bērdekina Upe Austrālijas ziemeļaustrumos, Kvīnslendā, garums – 680 km, sākas Atertonas plato, ietek Koraļļu jūrā, sausajā sezonā gandrīz izsīkst, no lietus XII-III spēcīgi uzplūdieni.
- Flindersa Upe Austrālijas ziemeļos ("Flinders"), garums - 830 km, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, ietek Arafuru jūras Karpentārija līcī.
- Klonkari Upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Cloncurry"), Flindersas kreisā krasta pieteka, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, garums - 900 km
- Saksbi Upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Saxby"), Flindersas labā krasta pieteka, sākas Gregorija grēdas rietumu nogāzē.
- Ensa Upe Austrijā ("Enns"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 320 km, sākas Zemā Tauerna masīvā Alpos.
- Leha upe Austrijā un Vācijā (_Lech_), Donavas labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas Forarlbergā 1865 m vjl.
- Ruvuma Upe Austrumāfrikā ("Ruvuma"), Tanzānijas un Mozambikas robežupe, garums - \~800 km, sākas kalnos uz Austrumiem no Nasjas ezera, ietek Indijas okeānā.
- Rufidži Upe Austrumāfrikā (angļu val. "Rufiji"), Tanzānijā, garums (kopā ar Luvegu) - \~1400 km, sākas kalnos uz austrumiem no Ņasas ezera, satekot Luvegu un Kilombero, ietek Indijas okeānā.
- Talačaja Upe Azerbaidžānā, Žagatalas rajonā, Ganihas kreisā krasta pieteka, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē.
- Hongha Upe Āzijas austrumos (vjetnamiešu val. "Song Hong"), garums - 1183 km, sākas Juņnaņas kalnienē (Ķīnā, nosaukums Juaņdzjana) ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līcī (Vjetnamā).
- Iravadi upe Āzijas dienvidaustrumos ("Irrawaddy"), Ķīnā un Mjanmā, garums - 2150 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidaustrumu nogāzē, ietek Andamanu jūrā
- Salvina upe Āzijas dienvidaustrumos, Ķīnā (nosaukums Naga, Nagču, Ģamonulčhu un Nudzjana) un Mjanmā, daļēji Mjanmas un Taizemes robežupe, garums - \~3000 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdas ledājos \~5000 m vjl., pa 2 atzariem ietek Andamanu jūras Motamas līcī
- Tigra Upe Āzijas dienvidrietumos, Turcijā un Irākā, Sīrijas un Turcijas robežupe (angļu val. "Tigris"), garums - 1850 km, sākas Armēnijas kalnienes nogāzēs, lejtecē satekot ar Eifratu, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
- Pripete Upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras lielākā pieteka, garums – 761 km, sākas Volīnijas augstienē, augštecē Pinskas purvos gultne daļēji iztaisnota, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
- Ščara Upe Baltkrievijā, Brestas un Grodņas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 325 km, sākas Baltkrievijas grēdas dienvidu nogāzē.
- Bjarezina Upe Baltkrievijā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 613 km, sākas uz ziemeļiem no Minskas augstienes.
- Svislača Upe Baltkrievijā, garums - 327 km, Bjarezinas labā krastā pieteka, sākas Minskas augstienē.
- Pciča Upe Baltkrievijā, Minskas, Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 486 km, sākas Minskas augstienē.
- Beni Upe Bolīvijā ("Rio Beni"), Madeiras kreisā satekupe, garums – \~1500 km, sākas Andos, augštecē krāčaina, lejtecē meandri.
- Mamore Upe Bolīvijā ("Rio Mamore"), Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande.
- Bermeho Upe Bolīvijā un Argentīnā ("Rio Bermejo"), Paragvajas labā krasta pieteka, garums – 1450 km, sākas Centrālo Andu austrumu nogāzē.
- Paranaiba Upe Brazīlijā ("Paranaiba"), Paranas labā satekupe, garums - 860 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mata da Kordas grēdā, tek pa dziļu ieleju, krāčaina.
- Žekitinjonja Upe Brazīlijā (port. val. "Jequitinhonha"), garums - 1030 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Espinjasu grēdā, ietek Atlantijas okeānā.
- Paragvaja Upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato.
- Šingu Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Xingu"), garums - 1980 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato, lejtecē platums - 8-12 km, dziļums - 44 m
- Sanfransisku Upe Brazīlijā, garums - 2830 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Kanastras grēdā 1400 m vjl., ietek Atlantijas okeānā.
- Riubranku Upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km
- Tiete Upe Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā.
- Paraiba du Sula upe Brazīlijas dienvidaustrumos (“Rio Paraibo do Sul”), Riodežaneiro štatā, garums — 1150 km (kopā ar Paraitingu), sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā, ietek Atlantijas okeānā
- Igvasu Upe Brazīlijas dienvidaustrumos, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1320 km, sākas Mara grēdā netālu no Atlantijas okeāna, tek rietumu virzienā, lejtecē veido robežu ar Argentīnu.
- Itapekuru Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Itapicuru"), Maranjaunas štatā, garums - 1650 km, sākas Brazīlijas plakankalnē, ietek Atlantijas okeāna Sanžozē līcī.
- Parnaiba Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Parnaiba"), garums - \~1500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Šapada das Mangabeirasa kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Mesta Upe Bulgārijā ("Mesta"), lejtece Grieķijā, kur saucas - Nesta, kopējais garums - 273 km, sākas Rilas masīvā, tek starp Pirina un Rodopu kalniem, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā.
- Tundža Upe Bulgārijā un Turcijā (turku val. "Tunca"), Maricas kreisā krasta pieteka, garums - 405 km (345 km Bulgārijā), sākas Staraplaninā pie Boteva kalna.
- Kamčija Upe Bulgārijas austrumos, garums - 244 km (kopā ar Goļama Kamčiju), sākas Staraplaninā, lejtece (40 km) pārplūstošajā Longoza zemienē (sanešiem aizpildīts limāns), ietek Melnajā jūrā.
- Marica Upe Bulgārijas dienvidos, lejtecē Turcijas (kur saucas - Meriča) un Grieķijas (kur saucas - Evra) robežupe, garums - 525 km, sāks Rilas masīvā, pie Muasalas kalna, tek gk. pa Augštrāķijas zemieni, ietek Trāķijas jūrā, veido purvainu deltu.
- Jantra Upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā.
- Osema Upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 314 km, sākas Staraplaninā.
- Kasai Upe Centrālajā Āfrikā ("Kasai", lejtecē "Kva"), Kongo (Zairas) lielākā, kreisā krasta, pieteka (Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā), garums - 2153 km, sākas Lundas plato, lejtecē Kongo ieplakā līdz 6 km plati ezerveida paplašinājumi.
- Kongo Upe Centrālajā Āfrikā, garums - 4320 km, sākas Šabas plato dienvidos 1435 m vjl., ietek Atlantijas okeānā veidojot \~700 km garu un līdz 19 km platu estuāru.
- Kerulena Upe Centrālajā Āzijā (mong. val. "Kherueln"), Mongolijā un Ķīnā, garums - 1264 km (Mongolijā 1090 km), sākas Henteja grēdas dienvidaustrumu nogāzēs 1750 m vjl., ietek Dalainora ezerā.
- Morāva Upe Čehijā ("Morava"), Čehijas un Slovākijas robežupe, kā arī Slovākijas un Austrijas robežupe (vācu val. "March"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 352 km, sākas Sudetos pie Sņežnika kalna 1380 m vjl., tek gar Jesenīku kalniem, starp Karpatiem un Čehijas-Morāvijas augstieni.
- Vltava Upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā.
- Elba upe Čehijā un Vācijā (čehu val. _Labe_, vācu val. _Elbe_), garums - 1165 km, sākas Sudetos Čehijā 1400 m vjl., augštecē veido 70 m augstu ūdenskritumu, ietek Ziemeļjūrā, veidojot 100 km garu estuāru
- Odera Upe Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu val., poļu val. "Odra", vācu val. "Odera"), garums - 854 km, izteka sākas Morāvijas ziemeļu daļā 633 m vjl., ietek Baltijas jūras Ščecinas līcī.
- Loa Upe Čīlē ("Loa"), garums - \~440 km, sākas Centrālajos Andos Rietumkordiljerā \~4000 m vjl., augštece dziļā aizā, šķērso Atakamas tuksnesi, ietek Klusajā okeānā.
- Biobio Upe Čīles vidusdaļā, garums - 380 km, sākas Patagonijas Andos, ietek Klusajā okeānā pie Konsepsjonas.
- Oranža Upe Dienvidāfrikā, Lesoto, DĀR, Namībijā (afrikandu val. "Oranje", angļu val. "Orange"), garums - 1860 km, sākas Drakonu kalnos 3000 m vjl., ietek Atlantijas okeānā, lejtecē Namībijas un DĀR robežupe.
- Olifantsa Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Olifants"), Rietumkāpas provincē, garums - 250 km, sākas Olifantsriveras kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Tugela Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Tugela"), garums - \~480 km, sākas Drakonu kalnos, ietek Indijas okeānā, augštecē ūdenskritums.
- Vāla Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Vaal"), Oranžas labā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Drakonu kalnos.
- Gvapore Upe Dienvidamerikā ("Guapore"), Mamores labā krasta pieteka, garums 1150 km, lielāko daļu garuma ir Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, sākas Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes rietumos.
- Esekibo Upe Dienvidamerikā, Gajānā ("Essequibo"), garums - 970 km, sākas Gvajānas plakankalnes kalnos, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 25 km platu grīvlīci.
- Brahmaputra upe Dienvidāzijā (Ķīnā, Indijā un Bangladešā, angļu val. "Brahmaputra"), garums - \~2900 km, sākas Tibetā (nos. _Cangpo_, _Jarluna_), saplūstot vairākām iztekām no Himalaju ziemeļu un Kailasa dienvidu nogāzēm, ietek Bengālijas līcī kopā ar Gangu
- Hangana Upe Dienvidkorejā ("Hangang"), garums - 514 km, sākas Austrumkorekas kalnos, ietek Dzeltenās jūras Kanvamana līcī, krastos Seula.
- Mazirbe upe Dundagas un Kolkas pagastā, Irves līdzenumā, ietek Baltijas jūras Irbes šaurumā pie Mazirbes, garums - 26 km, kritums - \~26 m, sākas purvainos mežos uz ziemeļiem no Slīteres Zilo kalnu rietumu gala; Reinupe; Siliņupe; Upe.
- Reina upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. _Rhein_, fr. val. _Rhin_, hol. val. _Rijn_), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā
- Drava Upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
- Dņestra Upe Eiropas dienvidaustrumos, Ukrainā un Moldovā (moldāvu val. "Nistru"), garums - 1352 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē \~900 m vjl., ietek Melnajā jūrā.
- Endra Upe Francijā ("Indre"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 282 km, sākas Centrālā masīva ziemeļu malā.
- Jonna Upe Francijā ("Yonne"), Sēnas kreisā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Morvāna masīvā, lejtece Parīzes baseinā.
- Sambra upe Francijā un Beļģijā (_Sambre_), Māsas kreisā krasta pieteka, garums - 190 km, sākas Ardēnu augstienes rietumos 210 m vjl.
- Dū upe Francijas austrumos (_Doubs_), Sonas kreisā krasta pieteka, garums 440 km, sākas Juras austrumu nogāzē
- Māsa upe Francijas austrumos, Beļģijā un Nīderlandē (fr. val. _Meuse_, flāmu val. _Maas_), garums - 925 km, sākas Langras plato 384 m vjl., ietek Reinas deltas kreisajā atzarā - Vālā; Mēza.
- Izēra Upe Francijas dienvidaustrumos ("Isere"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Grajas Alpos 2400 m vjl., šķērso Savojas Alpus.
- Dordoņa upe Francijas dienvidrietumos (_Dordogne_), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 472 km, sākas pie Mondora masīva, ietekot Garonnā kopā ar to veido estuāru Žirondu
- Adūra Upe Francijas dienvidrietumos ("Adour"), garums - 335 km, sākas Centrālajos Pirenejos, 1930 m vjl., ietek Biskajas līcī, kuģojama 132 km, grīvā Bajonas osta.
- Tarna Upe Francijas dienvidrietumos ("Tarn"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Sevēnos, >500 m dziļā aizā šķērso Grankosa plato.
- Garonna Upe Francijas dienvidrietumos (fr. val. "Garonne"), garums - 650 km, sākas Spānijā, Pirenejos, Aneto masīva ziemeļu nogāzēs, ietekot Biskajas līcī veido estuāru (garums - 75 km, platums - 3-10 km), sniegūdeņu un lietus ūdeņu uzplūdieni (līdz 12 m), estuāra paisums (5 m).
- Šaranta Upe Francijas rietumos ("Charente"), garums - 360 km, sākas Centrālā masīva rietumu atzaros, tek pa Garonnas zemienes ziemeļu malu, ietek Biskajas līcī uz ziemeļiem no Žirondas, veido estuāru.
- Vjenna Upe Francijas rietumos ("Vienne"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 372 km, sākas Centrālā masīva ziemeļrietumos, tek pa Luāras zemieni.
- Sarta Upe Francijas rietumu daļā ("Sarthe"), garums - 285 km, sākas Armorikas augstienē, tek pa Luāras zemieni, meandrē, satekot ar Majennu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā.
- Ēna upe Francijas ziemeļos (_Aisne_), Uāzas kreisā krasta pieteka, garums 280 km, sākas Argonas augstienē
- Vilēna Upe Francijas ziemeļrietumos ("Vilaine"), garums - 225 km, sākas Armorikas augstienes dienvidos, ietek Biskajas līcī.
- Ogove Upe Gabonā ("Ogowe"), augštece Kongo Republikā, garums - 850 km, sākas Dienvidgvinejas augstienē, ietek Gvinejas līcī, veido plašu deltu.
- Aheloja upe Grieķijā (_Achelóos_), Tesālijas un Rietumgrieķijas perifērijā, sākas Atamana grēdas ziemeļu daļā, ietek Jonijas jūrā
- Aljakmona upe Grieķijā (_Aliákmon_), Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijā, garums - 314 km, sākas Pinda kalnu ziemeļu daļā, ietek Egejas jūras Termes līcī; Vistrica
- Pinja Upe Grieķijā, Tesālijas perifērijā, garums - 205 km, sākas Pinda kalnos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
- Chenisckali Upe Gruzijā ("Tsenistskali"), Rioni labā krasta pieteka, sākas Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzes ledājos, ieteka Kolhidas zemienē.
- Alazani upe Gruzijā un Azerbaidžānā (arī robežupe; _Alazani_), Kūras kreisā krasta pieteka, garums - 351 km, kritums - 2741 m, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē
- Jori Upe Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - 320 km, sākas Lielajā Kaukāzā, ietek Mingečauras ūdenskrātuvē.
- Iori Upe Gruzijā un Azerbaidžānā, Kūras kreisā krasta pieteka, sākas Kartiljas grēdas ziemeļaustrumu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē.
- Inguri Upe Gruzijā, garums - 213 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ledājos 2614 m vjl., lejtece Kolhīdas zemienē, ietek Melnajā jūrā.
- Rioni Upe Gruzijā, garums - 327 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzes ledājos, Kolhidas zemienē sadalās attekās, veido salas, vecupes un Melnajā jūrā ietek pa divām attekām.
- Usumasinta Upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu.
- Pasjona Upe Gvatemalā, Usumasintas labā krasta pieteka, sākas Maiju kalnos pie Belizas robežas.
- Kupa Upe Horvātijā ("Kupa"), Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, sākas Dināru kalnienē, lejtece līdzenumā.
- Pernu Upe Igaunijā, Jervas un Pērnavas apriņķī, sākas Pandiveres augstienē, garums - 144 km, ietek Pērnavas līcī.
- Halliste upe Igaunijā, Navesti kreisā krasta pieteka, sākas Viljandi apriņķa dienvidos
- Kazari upe Igaunijas rietumos, garums - 109 km, sākas purvos 15 km uz ziemeļiem no Raplas, ietek Matsalu līcī, kritums 62 m, ūdenslīmeņa svārstības līdz 2,5 m
- Kāveri Upe Indijā ("Kaveri"), Dekānas plakankalnes dienvidu robeža, garums - \~800 km, sākas Rietumgatu nogāzēs 1745 m vjl., ietek Bengālijas līcī.
- Mahanadi Upe Indijā ("Mahanadi"), Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos, garums - \~900 km, sākas Austrumgatu rietumu daļā 600 m vjl., ietek Bengālijas līcī, veidojot kopēju deltu ar Brahmani, Baltarani u. c. upēm.
- Tāpi Upe Indijā ("Tāpi"), Indostānas pussalas ziemeļrietumos, garums - 720 km, sākas Satpūras kalnos, ietek Arābijas jūras Khambhātas līcī.
- Ganga Upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m).
- Čināba Upe Indijā un Pakistānā (angļu val. "Chenab", augštecē Čandra, lejtecē Trimaba), Satledžas labā krasta pieteka, garums - 1100 km, sākas Himalaju rietumu daļā.
- Džheluma Upe Indijā un Pakistānā, Činābas labā krasta pieteka (Indas bas.), garums - \~800 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, tek caur Vulara ezeru, musonu režīms, pali vasarā.
- Rāvi Upe Indijā un Pakistānā, Činābas lielākā kreisā krasta pieteka, garums - 725 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, musonu režīms, uzplūdieni vasarā, izmanto apūdeņošanai, noteci regulē aizsprosti.
- Damodara Upe Indijā, garums 580 km, sākas Čotanagpūras plato, ietek Gangas attekā Hugli, musonu režīms, pali vasarā.
- Mekonga upe Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mekong"), Ķīnā, Laosā, Kambodžā un Vjetnamā (daļēji arī Laosas, Mjanmas un Taizemes robežupe), garums - \~4500 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdā \~6500 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūrā; Dzačhu
- Menamčaopraja Upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama.
- Batanhari Upe Indonēzijā ("Batanghari"), Sumatras salas dienvidu daļā, garums - \~600 km, sākas Barisana grēdas ziemeļaustrumu nogāzē, ietek Berhalas šaurumā.
- Mahakama Upe Indonēzijā ("Mahakam"), Kalimantānas salas austrumu daļā, garums - \~720 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Makasaras šaurumā, veido plašu deltu.
- Narmada Upe Indostānas pussalā (angļu val. "Narmada"), Indijā, garums - 1312 km, sākas Maikala grēdā (Dekānas plakankalnes ziemeļos), ietek Arābijas jūras Kambejas līcī, veido estuāru, hinduistu svētā upe; Narbada.
- Godāvari Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Godavari"), Indijā, garums - 1450 km, sākas Rietumgatu austrumu nogāzē (80 km no Arābijas jūras piekrastes), ietek Bengālijas līcī, hinduistu svētā upe.
- Krišna Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Krishna"), Indijā, garums - 1400 km, sākas Rietumgatos 1337 m vjl., 64 km no Arābijas jūras piekrastes, ietek Bengālijas līcī.
- Ābdānāna upe Irānā (_Ābdānān, Rūdkhāneh-ye_), Ilāmas ostānā, sākas Kabirkūha kalnos, izsīkst ostāna dienvidos pie Irākas robežas
- Kārūna Upe Irānā ("Kārūn"), garums - 820 km, sākas Zerdkuha kalnu nogāzēs, lejtecē veido deltu, viens atzars ietek Šatelarabā, otrs - Persijas līcī.
- Atraka upe Irānā un Turkmenistānā (_Atrak, Rūd-e_), daļēji robežupe, garums - 669 km, sākas Kopetdagā, palu laikā ietek Kaspijas jūrā (pārējā laikā visu ūdeni izmanto apūdeņošanai)
- Hilmenda Upe Irānas kalnienē (angļu val. "Helmand River"), Afganistānā un Irānā, garums - 1150 km, sākas Hindukuša Babas grēdā 4500 m vjl., ietek Sistānas beznoteces ieplakas Hāmūna ezeros.
- Ada upe Itālijā (_Adda_), Po kreisā krasta pieteka Itālijas ziemeļos, garums - 313 km, sākas Rētijas Alpos, caurtek Komo ezeru
- Anjo upe Itālijā (_Agno_), Venēcijas reģionā, sākas Dolomītalpu dienvidos, ietek Venēcijas līcī
- Arno upe Itālijā (_Arno_), Toskānas reģionā, plūst cauri Florencei un Pizai, ietek Ligūrijas jūrā, garums - 245 km, sākas Apenīnos 1350 m vjl., kuģojama līdz Florencei
- Tibra Upe Itālijas vidienē (it. "Tevere", lat. "Tiberis"), garums - 405 km, sākas Centrālajos Apenīnos 1268 m vjl., augštecē krāces, 108 m augsta kaskāde, lejtecē meandrē, ietek Tirēnu jūrā.
- Oljo upe Itālijas ziemeļos (_Oglio_), Po kreisā krasta pieteka, garums - 280 km, sākas Ortlesa masīva dienvidos
- Adidže upe Itālijas ziemeļu daļā (_Adige_), garums - 410 km, sākas Rētijas Alpos 1586 vjl., ietek Adrijas jūrā, veidojot daļēji kopēju deltu ar Po.
- Po Upe Itālijas ziemeļu daļā (it. val. "Po"), garums - 652 km, sākas Kotas Alpos, ietek Adrijas jūrā.
- Jordāna Upe Izraēlā un Jordānijā, kuras kreiso krastu, Rietumkrastu, 1967. g. okupēja Izraēla, sākas Hermona kalnā Sīrijas dienvidos un ietek Nāves jūrā, garums - \~35O km
- Isikari Upe Japānā ("Ishikari"), Hokaido salā, garums - 365 km, sākas Daisecuzdana grēdā, ietek Japāņu jūras Isikari līcī, pavasaros pārplūst.
- Tone Upe Japānā ("Tone gawa"), Honsju salas vidienē, garums - 322 km, sākas Ečigo grēdā, tek pa Kanto līdzenumu, ietek Klusajā okeānā.
- Flaja Upe Jaungvinejas salas dienvidos ("Fly"), Papuā-Jaungvinejā, garums - 1130 km, sākas Centrālajos kalnos, ietek Koraļļu jūras Papuas līcī, veidojot līdz 80 km platu estuāru, paisuma vilnis (5 m) līdz 320 km no grīvas.
- Mamberano Upe Jaungvinejas salas rietumos ("Mamberano"), Indonēzijā, satekupes Tarika un Taritata sākas Maokes kalnos, garums (kopā ar Taritatu) - \~750 km, ietek Klusajā okeānā pie d'Irvila raga.
- Klūta Upe Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos ("Clutha"), garums - 322 km, sākas Dienvidalpos pie Aspairinga kalna, tek caur Vanakas ezeru, Otagas plato vietām aizā, ietek Klusajā okeānā.
- Barito Upe Kalimantānas salā ("Barito"), Indonēzijā, garums - 885 km, sākas Millera kalnu dienvidos, satekot Nurungai un Busangai, ietek Javas jūrā, kuģojama 400 km
- Kapuasa Upe Kalimantānas salas rietumos (indonēziešu val. "Sungai Kapuas"), Indonēzijā, garums - 1040 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Natunas jūrā, kuģojama 902 km
- Liārda Upe Kanādā ("Liard"), Jukonā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Makenzi kreisā krasta pieteka, garums - 1215 km, sākas Peli kalnos, augštecē krāces, kanjoni.
- Nortsaskačevana Upe Kanādā ("North Saskatchewan"), Saskačevanas satekupe, garums - 1223 km, sākas Klinšu kalnos Albertas provinces rietumos, lejtece Saskačevanas provinces vidusdaļā.
- Otava Upe Kanādā (angļu val. "Ottawa", fr. val. "Outaouais"), Sentlorensas kreisā krasta pieteka, garums - 1271 km, sākas Lorenca augstienē.
- Sautsaskačevana Upe Kanādas dienvidos ("South Saskattchewan"), Saskačevanas satekupe garums - 1364 km, sākas Klinšu kalnos, augštecē saucas - Bova.
- Saskačevana Upe Kanādas dienvidos (angļu val. "Saskatchewan"), veidojas, satekot Nortsaskačevanai un Sautsaskačevanai, kas sākas Klinšu kalnos, garums - 540 km, kopā ar Sautsaskačevanu 1930 km, ietek Vinipega ezerā.
- Atabaska upe Kanādas rietumos (_Athabasca_), Makenzi baseinā, garums - 1231 km, sākas Klinšu kalnos, ietek Atabaskas ezerā
- Freizera Upe Kanādas rietumos (angļu val. "Fraser"), garums - 1310 km, sākas Klinšu kalnos, pie Vankūveras ietek Klusā okeāna Džordžijas šaurumā.
- Dubonta Upe Kanādas ziemeļos ("Dubawnt"), garums 830 km, sākas Saskačevanas ziemeļu daļā \~450 m vjl., tek caur Voldajas, Dubonta, Vortona ezeru, saplūst ar Telonu un caur Eberdīna, Šulca, Beikera ezeru ietek Česterfīlda līcī (Hudzona līča baseina ziemeļrietumos).
- Baka upe Kanādas ziemeļos, garums - 973 km, sākas Lorensa augstienē nelielā ezerā 390 m vjl., tek caur Peli, Gara, Makdugala, Franklina ezeru, ietek Ziemeļu Ledus okeāna Čantri līcī
- Arisa upe Kazahstānā (_Arıs_), Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā
- Eleka Upe Kazahstānā ("Elek"), Urālas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Iļeka, garums 623 km, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
- Sarisu Upe Kazahstānā ("Sarisw"), garums - 761 km, sākas, satekot Žaksisarisu un Žamansarisu, tek pa Kazahstānas sīkpauguraini un Betpakdalas tuksnesi, ietek Telekola ezerā.
- Išima Upe Kazahstānā (Esila) un Krievijā, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 2450 km, sākas Kazahstānas sīksopkainē, lejtecē palos pārplūst līdz 15 km platumā.
- Irghiza Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs.
- Saghiza Upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums - 511 km, sākas Mugodžaru rietumu malā, tek pa Piekaspijas zemieni, izsīkst solončakos 60-70 km attālumā no Kaspijas jūras.
- Žema Upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums 712 km, sākas Mughalžara rietumu nogāzē, tek pa sausām stepēm, lejtecē pa Piekaspijas pustuksnesi un tuksnesi, bieži izsīkst, nesasniegusi Kaspijas jūru.
- Uila upe Kazahstānā, Aktebes, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalā, garums - 800 km, sākas Mugodžaru rietumu daļā, izsīkst Piekaspijas zemienē
- Aksu Upe Kazahstānā, Almati apgabalā, garums - 316 km, sākas Džungārijas Alatava šļūdoņos, ietek Balhašā.
- Ajageza Upe Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, garums - 492 km, sākas Tarbaghataja ziemeļu nogāzē, tek pa pustuksnešainu ieleju, ietek (palu laikā) Balhaša austrumu daļā.
- Lepsi Upe Kazahstānā, garums - 417 km, sākas Džungārijas Alatau ziemeļu nogāzes ledājos, tek pa Semirečjes stepēm un smiltājiem, kur to intensīvi izmanto apūdeņošanai, ietek Balhaša ezera austrumu daļā, kas daļēji izžūst.
- Nura Upe Kazahstānas vidienē, garums - 978 km, sākas Keregetasa kalnos 970 m vjl., ietek Tengiza ezerā.
- Šu Upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 1186 km, satekupes Džuanarika un Kočkora sākas no Iekšējā Tjanšana ledājiem, ūdeņus plaši izmanto apūdeņošanā un upe izsīkst Aščikola ieplakā, nesasniedzot Sirdarju.
- Karadarja Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km
- Narina Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā satekupe, garums - 807 km, sākas Centrālā Tjanšana ledājos.
- Kuršaba Upe Kirgizstānā, Karadarjas kreisā krasta pieteka, garums 157 km, sākas Altaja grēdas ziemeļu nogāzē, vasarā bieži lejtecē izsīkst, jo ūdens tiek izmantots apūdeņošanai.
- Ponoja Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, garums - 410 km, sākas Keivi augstienē, ietek Baltajā jūrā, lejtece kanjonveida ielejā, krāčaina.
- Neči Upe Kolumbijā ("Rio Nechi"), Kaukas labā krasta pieteka, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā.
- Kauka Upe Kolumbijā (sp. val. "Cauca"), Magdalenas kreisā krasta pieteka, garums - 1350 km, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā.
- Magdalena Upe Kolumbijā (sp. val. "Magdalena"), garums - 1550 km, sākas Andos (Centrālajā Kordiljerā), ietek Karību jūrā.
- Lulva Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - \~900 km, sākas Lundas plato 1000 m vjl., strauja, krāces un ūdenskritumi.
- Sankuru Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - 1200 km, sākas Lundas plato.
- Vele Upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Uele"), Ubangi kreisā satekupe, garums - >1000 km, sākas Zilajos kalnos uz ziemeļrietumiem no Alberta ezera; Uele.
- Anadira upe Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, garums - 1150 km, sākas Anadiras plakankalnē, ietek Beringa jūras Anadiras līcī, grīvā līdz 7 km plata
- Iļeka Upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
- Belaja Upe Krievijā (gk. Baškortostānas Republikā, baškīru val. "Agizela"), Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 1430 km, sākas Dienvidurālos pie lielā Iremela kalna.
- Oļokma Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos.
- Gazimura Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Arguņas kreisā krasta pieteka, garums - 592 km, sākas Ņerčas grēdā.
- Čara Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļokmas kreisā krasta pieteka, garums - 851 km, sākas Kodara dienvidu nogāzē.
- Ingoda Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, satekot ar Ononu veido Šilku, garums - 708 km, sākas Henteja grēdā, sekla, strauja, krāčaina.
- Čumiša Upe Krievijā, Altaja novadā, Obas labā krasta pieteka, garums 644 km, sākas Salairas skraustā.
- Čariša Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka, garums 547 km, sākas Korgonas grēdas nogāzēs.
- Katuņa Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, satekot ar Biju, veido Obu, garums - 688 km, sākas Beluhas kalna dienvidu nogāzē no Katuņas šļūdoņa 1970 m vjl.
- Selemdža Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka, garums - 647 km, sākas pie Jamalina un Ezopa grēdu saskares, lejtece - Zejas-Burejas līdzenumā.
- Giļuja Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē.
- Ciļma Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā.
- Oņega Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, garums 416 km, sākas Lačas ezerā, ietek Baltās jūras Oņegas līcī.
- Peza Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai.
- Sula Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 321 km, sākas Timana skrausta nogāzēs.
- Ustja Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Vagas labā krasta pieteka, garums - 484 km, sākas purvos.
- Vitima Upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā.
- Sakmara Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Uraltava grēdas austrumu nogāzē.
- Ika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 571 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
- Inzera Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Simas kreisā krasta pieteka, garums - 307 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava piekājē.
- Psjola Upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Cipa Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka, garums 692 km, sākas Ikatas grēdas nogāzēs.
- Jurjuzaņa Upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē.
- Miasa Upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Čusovaja Upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Boļšojaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km
- Malijaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km
- Hopjora Upe Krievijā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 979 km, sākas Pievolgas augstienē.
- Učura Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos.
- Maja Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē.
- Judoma Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), lejtecē robežupe, Majas labā krasta pieteka, garums 820 km, sākas Suntarhajatas grēdā.
- Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska
- Ļena Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 4400 km, sākas Baikāla grēdas rietumu nogāzē, ietek Laptevu jūrā.
- Ija Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - 486 km, sākas Austrumsajānu ziemeļu nogāzē, ietek Bratskas ūdenskrātuvē.
- Kirenga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 746 km, sākas Baikāla grēdā 856 m vjl., satekot divām upēm.
- Ņepa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā.
- Baksana upe Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Terekas kreisā krasta pieteka, sākas no Elbrusa ledājiem
- Penžina Upe Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļos, garums - 713 km, sākas Kolimas kalnienē, ietek Ohotskas jūras Penžinas līcī.
- Kamčatka Upe Krievijā, Kamčatkas novadā, garums - 758 km, sākas Vidusgrēdā, tek pa mežaino Kamčatkas ieplaku, ietek Klusā okeāna Kamčatkas līcī.
- Boļšaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, garums - 133 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas labā satekupe
- Malaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas kreisā satekupe
- Učkulana Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa.
- Ullukama Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja.
- Iņa Upe Krievijā, Kemerovas un Novosibirskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 633 km, sākas Kuzņeckas ieplakā.
- Mezeņa upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, garums - 966 km, sākas Timana skrausta rietumos, ietek Baltajā jūrā
- Iliča Upe Krievijā, Komi Republikā, Pečoras labā krata pieteka, garums - 411 km, sākas Ziemeļurālu piekājē, lejtece Pečoras zemienē.
- Kostroma Upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā.
- Meža Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka, garums - 186 km, veidojas satekot Koņugai un Mičugai, kuras sākas Ziemeļuvālos.
- Kana Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 629 km, sākas Austrumsajānos.
- Kureika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 888 km, sākas Putoranas plato dienvidu nogāzē.
- Kočečuma Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tunguskas labā krasta pieteka, garums - 733 km, sākas uz dienvidiem no Putoranas plato.
- Gižiga Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, sākas Kolimas augstienā, ietek Ohotskas jūras Šeļihova līcī, garums - \~150 km
- Nara Upe Krievijā, Maskavas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 158 km, sākas Maskavas augstienē.
- Kļazma Upe Krievijā, Maskavas un Vladimiras apgabalā, nelielā posmā Ivanovas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Maskavas augstienē.
- Ņiva Upe Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 36 km, sākas Imandras ezerā, tek caur Pinezeru, Pļosezeru, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī.
- Pola Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, garums - 267 km, sākas Valdajas ziemeļrietumu nogāzē (Tveras apgabalā), ietek Ilmeņa ezerā.
- Sjasa Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 260 km, sākas Tihvinas grēdas dienvidaustrumos, ietek Lādogas ezerā.
- Luga Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 353 km, sākas Tjosovskas purvos, ietek Somu līča Lugas grīvlīcī.
- Tara Upe Krievijā, Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 806 km, sākas Vasjugaņjes purvos, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Djoma Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē.
- Boļšojkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē.
- Soka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
- Sosna Upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Mokša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju.
- Kolva Upe Krievijā, Permas apgabalā, Višeras labā krasta pieteka (Kamas baseinā), garums - 400 km, sākas Urālu ziemeļu daļas nogāzēs.
- Jaiva Upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 303 km, sākas Kvarkuša grēdas dienvidrietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Proņa Upe Krievijā, Rjazaņas un Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 336 km, sākas Viduskrievijas augstienē, krasti augsti, stāvi.
- Sala Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā).
- Kaļitva Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Doņecas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, sākas Donas grēdas dienvidu nogāzē.
- Čira upe Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums 360 km, sākas Donas grēdas austrumos, ietek Cimļanskas ūdenskrātuvē
- Oļeņoka Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā.
- Hroma Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 685 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Austrumsibīrijas jūrā, veidojot grīvlīci.
- Čondona Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 606 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Laptevu jūrā.
- Moma Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas labā krasta pieteka, garums - 406 km, sākas Ulahančistaja grēdā.
- Sartanga Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā satekupe, garums 620 km, sākas Verhojanskas grēdāja ziemeļu nogāzē, lejtece Janas-Oimjakonas kalnienē, gk. sniegūdeņu pieplūde.
- Ožogina Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka, garums - 523 km, sākas Momas grēdā, satekot Sulakanai un Deļkju.
- Aldana Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē.
- Marha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos
- Gonama Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Učuras kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē.
- Alazeja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Anabara Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, garums - 939 km, sākas Anabaras plato dienvidu daļā, ietek Laptevu jūras Anabaras līcī, baseinā dimantu atradnes.
- Čapajevka Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst.
- Ilovļa Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs.
- Medvedica Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 745 km, sākas Pievolgas augstienē, tek pa plašu ieleju, līkumaina.
- Jeruslana Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Obščijsirta dienvidrietumu malā.
- Kalausa Upe Krievijā, Stavropoles novadā, Maničas labā krasta pieteka, garums - 436 km, sākas Stavropoles augstienē.
- Lozjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā satekupe, garums - 637 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē.
- Sosjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā satekupe, garums - 635 km, sākas Urālu austrumu nogāzē.
- Silva Upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci.
- Tura upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka, garums - 1030 km, sākas Urālu kalnu vidusdaļā
- Pišma Upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Turas labā krasta pieteka, garums - 603 km, sākas Urālu austrumu nogāzē, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Severnaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Malaja Obas kreisā krasta pieteka, garums — 754 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē, Obas ielejā sadalās attekās
- Čepca Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē.
- Sura Upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē.
- Kama Upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves.
- Juga Upe Krievijā, Vologdas un Kirovas apgabalā, satekot ar Suhonu veido Ziemeļu Dvinu, garums - 574 km, sākas Ziemeļuvālos.
- Vorskla Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē.
- Urāla Upe Krievijas Čeļabinskas, Orenburgas appgabalā un Kazahstānā, garums - 2428 km, sākas Dienvidurālos Uraltava grēdas nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā.
- Samura Upe Krievijas Dagestānas Republikā un Azerbaidžānā (kā robežupe), garums - 213 km, sākas Lielā Kaukāza Taklika grēdā, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Gjuļgeričaju kopēju deltu.
- Čirahčaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas kreisā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas ziemeļaustrumu nogāzē.
- Kuraha Upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas labā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzē.
- Gjuļgeričaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, izveidojas, satekot Čirahčajai un Kurahai, kas abas sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Samuru kopēju deltu.
- Volga upe Krievijas Eiropas daļā (garākā Eiropā), garums - 3530 km, sākas Valdaja augstienē, ietek Kaspijas jūrā
- Dona Upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos, garums - 1870 km, sākas Viduskrievijas augstienes austrumu nogāzē, ietek Azovas jūras Taganrogas līcī.
- Oka Upe Krievijas Eiropas daļas vidienē, 2. lielākā Volgas pieteka, garums - 1500 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumos, ietek Volgā pie Ņižnijnovgorodas.
- Pečora Upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomajā apvidū, garums - 1800 km, sākas Ziemeļurālos 675 m vjl., ietek Barenca jūras dienvidaustrumu daļā, veidojot \~45 km platu deltu.
- Uda Upe Krievijas Habarovskas novadā, garums - 457 km (kopā ar satekupi Aņjandžu - 520 km), sākas Džagdi grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Ohotskas jūras Udas līcī.
- Toma Upe Krievijas Hakasijas Republikā, Kemerovas un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 827 km, sākas Abakanas grēdas rietumu nogāzē.
- Sunža Upe Krievijas Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē.
- Suna Upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 280 km, sākas Rietumkarēlijas augstienē, tek caur ezeriem, ietek Oņegas ezera Kondopogas līcī, krāčaina, ūdenskritumi.
- Vjatka Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē.
- Vičegda Upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā.
- Pečoras Pižma upe Krievijas Komi Republikā, garums — 389 km, sākas Timana skrausta austrumu nogāzē, gk. sniegūdeņu pieplūde
- Paga Upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka, sākas Polārajos Urālos.
- Ižma Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 531 km, sākas Timana skrausta dienvidos; Izjva.
- Boļšaja Siņa upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Piepolārajos Urālos
- Kosju Upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Piepolārajos Urālos.
- Ļemva Upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Polāro Urālu dienvidrietumu nogāzēs.
- Boļšaja Usa upe Krievijas Komi Republikā, Usas satekupe, garums — 98 km, sākas Polāro Urālu ziemeļrietumu nogāzē
- Malaja Usa upe Krievijas Komi Republikā, Usas satekupe, sākas Polāro Urālu ziemeļrietumu nogāzē
- Vima Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka, garums 499 km, sākas Timana skrausta nogāzēs.
- Tuba Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, veidojas satekot Kazirai un Amilai, kuras sākas Austrumsajānos, garums - 119 km (kopā ar Kaziru - 507 km), tek pa paugurainu stepi, plašajā palienē sadalā vairākos atzaros, ietek Krasnojarskas ūdenskrātuvē.
- Seima Upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Oskola Upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Oma Upe Krievijas Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 1091 km, sākas Vasjuganas līdzenuma dienvidaustrumos, pie ietekas Omska.
- Višera Upe Krievijas Permas apgabalā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 415 km, sākas Ziemeļurālu rietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Veļikaja Upe Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 430 km, sākas Bežaņicu augstienē un tek caur 18 ezeriem, ietek Pleskavas ezerā.
- Timptona Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 644 km, sākas Stanovojā, tek pa Aldanas kalnieni.
- Omoloja Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 593 km, sākas Sijetindes grēdā (Verhojanskas grēdājā), tek uz ziemeļiem gar Kulara grēdu, ietek Laptevu jūras Buorhajas līcī.
- Ujandina Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka, garums - 586 km, sākas Polousnija skrausta atzaros.
- Ļinde Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina.
- Tjukjana Upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē.
- Boļšojuzeņa Upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
- Soža Upe Krievijas Smoļenskas apgabalā un Baltkrievijas Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, lejtecē \~15 km garā posmā arī Baltkrievijas un Ukrainas robežupe, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 648 km, sākas Smoļenskas augstienē.
- Ugra Upe Krievijas Smoļenskas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, sākas Smoļenskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, krasti stāvi, vietām krauji.
- Jegorlika Upe Krievijas Stavropoles novadā un Rostovas apgabalā, Maničas kreisā krasta pieteka, garums - 448 km, sākas Stavropoles augstienē, sniegūdeņu un gruntsūdeņu pieplūde.
- Taza Upe Krievijas Tjumeņas apgabala un Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļos, garums - 1401 km, sākas Sibīrijas Uvālos, ietek Karas jūras Obas līcī, veidojot grīvlīci.
- Upa Upe Krievijas Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 345 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Kiļmeza Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros.
- Vaga Upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 575 km, sākas purvos, tek pa mežainu apvidu.
- Unža Upe Krievijas Vologdas, Kostromas, Ivanovas apgabalā, garums - 426 km, iztekas Kema un Lundonga sākas Ziemeļurālu rietumu daļā, ietek Gorkijas ūdenskrātuvē.
- Alma upe Krimā (_Alma_), sākas Krimas kalnos, ietek Melnajā jūrā Kalamitas līča dienvidos
- Kača Upe Krimā, sākas Krimas kalnos, ietek Melnajā jūrā pussalas rietumu krastā, \~20 km uz ziemeļiem no Sevastopoles.
- Salgira Upe Krimas pussalā, garums - 204 km, sākas Krimas kalnu Galvenās grēdas ziemeļu nogāzē, augštece šaurā aizā, ietek Sivaša līcī.
- Aļma upe Krimas pussalas dienvidu daļā, sākas Krimas kalnos, ietek Melnās jūras Kalamitas līcī
- Užava Upe Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 67 km, kritums - 46 m, sākas netālu no Gudeniekiem satekot grāvjiem, ietek Baltijas jūrā; Dižupe; Zirgmežupe.
- Venta Upe Kurzemē (augštece Lietuvā), garums - 348 km (Latvijā 178 km, 3 km Latvijas un Lietuvas robežupe), kritums - 166 m, sākas Žemaitijas augstienē, ietek Baltijas jūrā.
- Bārta Upe Kurzemes dienvidrietumos un Lietuvā ("Bartuva"), garums - 98 km (Latvijā 43 km), kritums - 155 m (Latvijā 11 m), sākas Lietuvā Žemaitijas augstienē, ietek Liepājas ezera dienvidu daļā.
- Aibaga upe Ķīnā (_Aibag He_), Iekšējās Mongilojas autonomajā reģionā, sākas Iņšaņa kalnienē, izsīkst Gobi tuksnesī
- Atatkana upe Ķīnā (_Atatkan He_), sākas Čimantaga kalnos, ietek Gaskela sālsezerā, sausajā periodā lejtecē izsīkst
- Jalundzjana Upe Ķīnā ("Yalong Jiang"), Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - \~1500 km, sākas Tibetas kalnienē, Bajanharaulas grēdā, ieleja šaura, dziļa, krasti stāvi.
- Jaludzjana Upe Ķīnā ("Yalu Jiang"), robežupe ar Ziemeļkoreju, kur saucas - Amnokgana, garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī.
- Jandzi Upe ķīnā ("Yangzi"), garākā un ūdeņainākā upe Eirāzijas kontinentā, garums - 5800 km, sākas Tibetas kalnienes centrālajā daļā no Tanglas un Kukušili grēdas ledājiem (5500 m vjl.), ietek Austrumķīnas jūrā, veidojot plašu deltu; Jandzidzjana; Čandzjana; Zilā upe.
- Arguņa Upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km).
- Manāsa upe Ķīnā, Butānā un Indijā, Brahmaputras labā krasta pieteka, sākas Tibetas dienvidos
- Inda Upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, garums - 3180 km, sākas Tibetas kalnienes Kailaša grēdas nogāzēs \~5300 m vjl., tek starp Himalajiem un Hindukušu pa 3000 m dziļu aizu, deltā sadalās 11 atzaros un ieplūst Arābijas jūrā.
- Satledža Upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, Indas lielākā pieteka (angļu val. "Sutlej"), garums - 1536 km (1050 km Indijas ter.), sākas Tibetas kalnienē, Kailasa grēdā.
- Dzjalindzjana Upē Ķīnā, Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - 119 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē.
- Ghāghara upe Ķīna, Nepālā un Indijā (_Ghāghara_), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 950 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, Nepālā šķērso Himalajus
- Kosī Upe Ķīnā, Nepālā un Indijā ("Kosi"), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 730 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, uz austrumiem no Makalu kalna dziļā aizā šķērso Himalajus.
- Narina upe Ķīnā, sākas Cjinhai provinces rietumu daļā, izsīkst solončakā provinces vidusdaļā
- Jurunkaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamanaka tuksnesī
- Gaņdzjana Upe Ķīnas austrumu daļā ("Gan Jiang"), Jandzi sistēmā, garums - 760 km, sākas Nanlina kalnos, ietek Pojanhu ezerā.
- Huaihe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Huai He"), garums (atkarībā no ietekas) - 813-1087 km, sākas Tunbošaņa kalnos, daļa ūdens pa ezeru un kanālu sistēmu ieplūst Jandzi, kanāli savieno ar Dzelteno jūru un Huanhi.
- Jundinhe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni.
- Sjandzjana Upe Ķīnas austrumu daļā ("Xiang Jiang"), garums - \~800 km, sākas Haijanšana grēdā, ietek Duntinhu ezerā.
- Sidzjana Upe Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Xun Jiang"), garums - 2130 km, sākas Juņnaņas kalnienē, augštecē nosaukums Judzjana, ietek Dienvidķīnas jūrā, veidojot kopēju deltu ar Beidzjanu un Dundzjanu.
- Kašgara Upe Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar") un Kirgizstānā (augštecē nosaukums - Kizilsu), garums - 765 km, sākas Alaja un Aizalaja grēdā, lejtece Tarimas līdzenumā, izsīkst Tograkuma smiltājos (senāk ietecēja Jarkendā).
- Hotana Upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi.
- Čerčena upe Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, garums \~725 km, sākas Arkataga grēdā, lejtecē izsīkst, palu laikā (jūlijā-augustā) aizplūst līdz purviem Lopnūra (Lobnora) ezera dienvidrietumos
- Mudaņdzjana Upe Ķīnas ziemeļaustrumos ("Mudan Jiang"), Sungari labā krasta pieteka, garums - \~700 km, sākas Džanguancailina grēdas dienvidos.
- Luanhe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Luanhe"), garums - 877 km, sākas Veičanas plato, ietek Dzeltenās jūras Bohaivana līcī.
- Liaohe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He"), garums - 1430 km, sākas Hingāna un Žehes kalnu sadurā, ietek Dzeltenās jūras Liaodunas līcī.
- Jarkanta Upe Ķīnas ziemeļrietumos ("Yarkant He"), Tarimas vidējā satekupe, garums - \~1000 km, sākas Karakoruma ledājos, šķērso Kunluna atzarus, Tarimas līdzenumu.
- Žosuja Upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi.
- Akmenīca upe Latgales augstienē Rēzeknes un Krāslavas novadā, sākas Rāznavas paugurainē 6 km uz dienvidaustrumiem no Rāznas ezera, garums - 16 km, kritums - 24,4 m, ietek Ūdrejas ezerā
- Īslīce Upe Latvijā (daļēji), Lielupes kreisā pieteka Bauskas un Jelgavas novados, garums - 70 km (Latvijā 49 km), sākas Lietuvā, kritums - 48 m; Islica; Īslica; Īslīca; Īslīcis (Lietuvā Īslīkis).
- Alekšupīte Upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe.
- Ālande Upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande.
- Eksa Upe Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā, Kornvolas pussalā, sākas Eksmūras augstienē, ietek Lamanša Laima līcī.
- Ērna Upe Lielbritānijā, Skotijā, sākas Grempjanu kalnos, ietek Ziemeļjūras Fērtofteja līcī.
- Nēre upe Lietuvā (liet. val. _Neris_), Nemunas lielākā pieteka, garums - 510 km, augštece Baltkrievijā, kur saucas Vilija, sākas ziemeļos no Minskas augstienes
- Minija Upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 213 km, sākas Didova ezerā Žemaitijas augstienē, satekot ar Nemunas atteku Atmatu, veido deltu, Klaipēdas kanāls savieno ar Kuršu jomu.
- Kriauna Upe Lietuvā, sākas Latvijā, Ilūkstes novadā, kur saucas - Kreuna, ietek Sartu ezerā.
- Radžana Upe Malaizijā ("Rajang"), Saravakas štatā, Kalimantānas salas ziemeļrietumos, garums - \~600 km, sākas Irana grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā, ūdenīga, augštecē un vidustecē krāces.
- Umm Rbija upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā
- Neriņa Upe Mārupes novadā, ietek Babītes ezerā, garums - 18 km, kritums - 10 m, sākumu veido novadgrāvji starp Bieriņu un Mēdema purvu; Neriņš.
- Riogrande de Santjago upe Meksikā (“Rio Grande de Santiago”), garums — 965 km, sākas Vulkāniskajā grēdā (agštece līdz Čapalas ezeram saucas — Lerma), ietek Klusajā okeānā, krāčaina
- Reuta Upe Moldovā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas un tek pa Beļcu stepi.
- Onona Upe Mongolijā un Krievijā, Šilkas labā satekupe (Amūras baseins), garums - 1032 km, sākas Henteja grēdas ziemeļaustrumu nogāzē.
- Halhingola Upe Mongolijā un Ķīnā ("Khalkh River"), garums - 233 km, sākas Lielā Hingāna rietumu nogāzē, ietek Buinūra ezerā (atteka Orčungolā).
- Dzavhana Upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol"), garums - 808 km, sākas Hangaja grēdas dienvidrietumos, satekot Bujantgolai un Šarausgolai, ietek Airagnura ezerā, kas savienots ar Hirgisnura ezeru.
- Tola Upe Mongolijas vidienē ("Tuul Gol"), Orhonas labā krasta pieteka, garums - 704 km, sākas Henteja grēdā.
- Orhona Upe Mongolijas ziemeļu daļā (angļu val. "Orhon"), Selengas labā krasta pieteka, garums - 1124 km, sākas Hangaja grēdā 3500 m vjl.
- Eisela Upe Nīderlandē (_Ijssel_), Reinas lejteces labās attekas Lekas atzars uz ziemeļiem, garums 123 km, sākas pie Arnemas, ietek Eselmēra līcī.
- Leka upe Nīderlandē (_Lek_), Reinas lejteces labais atzars, sākas augšpus Arnemas, ietek Ziemeļjūrā
- Vāla Upe Nīderlandē ("Waal"), Reinas lejteces kreisais (galvenais) atzars, garums - 91 km, sākas augšpus Neimegenas, ietek Ziemeļjūrā.
- Tāna upe Norvēģijā (_Tana_), robežupe ar Somiju, kur saucas - Teno (_Teno_, senāk arī _Tenojoki_), garums - 344 km, satekupes Kārāšjohka un Inarijoki sākas Mānselkes ziemeļu nogāzē, ietek Barenca jūras Tanafjordā
- Esterdālelvena Upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas kreisā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos Norvēģijā, garums - 280 km
- Vesterdālelvena Upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas labā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos.
- Logene Upe Norvēģijas dienvidos, garums - 342 km, sākas Skandināvijas kalnu Hārdangervidas plato, ietek Skageraka Bohusas līcī.
- Kolorado Upe Patagonijas ziemeļos (sp. val. "Rio Colorado"), Argentīnā, garums - 1200 km, sākas Andos, satekot Riograndei un Barankasai, ietek Atlantijas okeāna Elrinkona līcī; Riokolorado.
- Valjaga Upe Peru ("Huallaga"), Maranjonas labā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Peru Andos Rietumkordiljerā \~5000 m vjl., tek pa dziļu ieleju, lietus sezonā (septembris-marts) lejtecē līmenis ceļas par 6-7 m
- Javari Upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari.
- Žurua Upe Peru (kur saucas - Žurva) un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3280 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs) \~500 m vjl.
- Madre de Djosa upe Peru un Bolīvijā ("Madre de Dios"), Beni kreisā krasta pieteka, garums - 1450 km, sākas Peru Andos, grīvā 1,4 km plata, pali XII-V.
- Purusa Upe Peru un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3200 km, sākas Montanjā \~500 m vjl., ieteka \~200 km augšpus Manausas.
- Maranjona Upe Peru, Amazones kreisā satekupe, garums - 1600 km, sākas Peru Andos, Rietumkordiljeras austrumu nogāzē 4840 m vjl., satekot ar Ukajali veido Amazoni.
- Ebro upe Pireneju pussalas ziemeļaustrumos, Spānijā, garums - 928 km, sākas Kantabrijas Kordiljerā 850 m vjl., ietek Vidusjūrā
- Doru Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Portugālē (port. val. "Douro"), Spānijā - Dvero (sp. val. "Duero"), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Dvero Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Spānijā (sp. val. _Duero_), Portugālē - Doru (port. val. _Douro_), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Pilica Upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei.
- Šešupe Upe Polijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 299 km, sākas Baltijas grēdā.
- Lina Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, sākas Mazuru ezeru augstienē, tek caur Laņskes u. c. mazākiem ezeriem, lejtece - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Lava, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 289 km, no tiem Polijā - 215 km
- Drvenca Upe Polijā, Vislas labā krasta pieteka, garums 207 km, sākas Mazuru ezeru augstienē, ieteka augšpus Toruņas.
- Dunajeca Upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas.
- Tereka Upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā.
- Kreuna upe Prodes pagastā un Lietuvā, garums - Latvijā 6 km, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Subates, ietek Sartu ezerā Lietuvā; Krauna; Lietuvā - Kriauna
- Gambija Upe Rietumāfrikā (angļu val. "Gambia"), Gvinejā, Senegālā un Gambijā, garums - 1200 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 20 km platu estuāru.
- Nigēra Upe Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), Gvinejā, Mali, Nigērā un Nigērijā, trešā lielākā upe Āfrikā (aiz Nīlas un Kongo), garums - 4200 km, sākas Leones-Libērijas augstienē (nosaukums Džoliba) 850 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī.
- Lielā Jugla upe Rīgas pilsētā un Garkalnes, Ropažu un Mālpils novadā, garums — 62 km, kritums — 70,6 m, sākas Mālpils novadā satekot Mērgupei un Sudai, pirms ietekas Juglas ezerā satek ar Mazo Juglu
- Līgupe Upe Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 20 km, apvadkanāls 8 km, kritums - 29 m, sākas purvainā apvidū netālu no Lietuvas robežas, ieplūst Papes ezera apvadkanālā, un tās notece pa Papes ezera kanālu tiek ievadīta Baltijas jūrā (senāk ietecēja Papes ezera); Līgotņupe; Līgupis.
- Dimbovica Upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst.
- Kereša Upe Rumānijā un Ungārijā, Tisas kreisā krasta pieteka, veidojas no 3 satekupēm, kas sākas Apusenos, garums - 580 km
- Kolima Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Jana Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, garums - 872 km (kopā ar Sartangu 1492 km), satekupes Dulgalaha un Sartanga sākas Verhojanskas grēdāja dienvidos, ietek Laptevu jūrā.
- Pēterupe upe Siguldas un Saulkrastu novadā, ietek Rīgas jūras līcī Saulkrastu pilsētas dienvidu daļā, garums - 46 km, kritums - 52 m, sākas kā grāvis netālu no Aģes ezera, \~10 km posmā arī Limbažu novada robežupe
- Hrona Upe Slovākijā ("Hron"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Zemajos Tatros 977 m vjl., lejtece Vidusdonavas līdzenumā, kur pavasaros pārplūst.
- Slana Upe Slovākijā, Šajo kreisā satekupe, garums - 111 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu austrumu daļā, uz Ungārijas robežas sateka ar Rimavu.
- Rimava Upe Slovākijā, Šajo labā satekupe, garums - \~90 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu vidusdaļā, uz Ungārijas robežas satek ar Slanu.
- Kokemeenjoki upe Somijas dienvidrietumos (_Kokemaenjoki_), ezeru plato rietumos, garums - \~400 km, sākas pie Tamperes, ietek Botnijas līcī pie Pori.
- Henila Upe Spānijā ("Genil"), Gvadalkiviras kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Sjerranevadā, Mulasena nogāzē 2900 m vjl., šķērso Andalūzijas kalnus, lejtece Andalūzijas zemienē.
- Hukara Upe Spānijas austrumos ("Jucar"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, garums - 506 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūras Valensijas līcī.
- Turija Upe Spānijas austrumos, garums - 243 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūrā pie Valensijas.
- Segre Upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā.
- Pisverga Upe Spānijas ziemeļos ("Pisuerga"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Dvero labā krasta pieteka, garums - 283 km, sākas Kantabrijas Kordiljērā, dziļā ielejā tek pa Veckastīlijas plakankalni.
- Mahaveli Upe Šrilankas austrumos ("Mahaweli"), garums - \~330 km, sākas centrālajā kalnienē, ietek Bengālijas līcī.
- Rona Upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī.
- Kofarnihona Upe Tadžikistānā ("Kafirnigan"), Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 387 km, sākas Hisaras grēdā.
- Zarafšona Upe Tadžikistānā un Uzbekistānā, garums - 877 km, sākas no šļūdoņa Koksas grēdā, pie Samarkandas sadalās 2 atzaros un izveido salu, izsīkst tuksnesī nesasniegusi Amudarju (~25 km).
- Kizilsu Upe Tadžikistānā, Pjandžas labā krasta pieteka, garums - 235 km, sākas Vahšas grēdas dienvidu nogāzē.
- Huo upe Taivānā, sākas Sjiņdžu apriņķa dienvidaustrumos, ietek Taivānas šaurumā
- Vidusupe Upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs.
- Ķikans Upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna.
- Slampe Upe Tukuma novada Slampes un Džūkstes pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, no satekas ar Džūksti sākas Kauguru kanāls, kas novada ūdeņus uz Lielupi.
- Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce
- Kūra upe Turcijā, Gruzijā un Azerbaidžānā (turku val. _Kura_, gruz. val. _Mtkvari_, azerb. val. _Kuer_), garums - 1364 km, sākas Turcijā, Armēnijas kalnienē, 2742 m vjl., ietek Kaspijas jūrā
- Araksa Upe Turcijā, Irānā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Kūras lielākā pieteka (labā krasta), garums - 1072 km, sākas Bingelas grēdā (Turcijā), ir Armēnijas un Turcijas robežupe, Armēnijas un Irānas robežupe, arī Azerbaidžānas un Irānas robežupe, ietek Kūrā pie Sabirabadas.
- Eifrata Upe Turcijā, Sīrijā un Irākā ("Euphrates"), veidojas satekot Muratai un Karasu, garums kopā Muratu - 3065 km, sākas Armēnijas kalnienē, satekot ar Tigru, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
- Murata Upe Turcijas austrumos ("Murat Nehri"), satekot ar Karasu, veido Eifratu, garums - 610 km, sākas Aladaga grēdā, tek pa Armēnijas kalnieni.
- Lielā Menderesa upe Turcijas rietumos, garums — 380 km, sākas Anatolijas plakankalnes dienvidrietumos, ietek Egejas jūrā, veido deltu
- Kizilirmaka Upe Turcijas ziemeļos ("Kizilirmak"), garums - 1151 km, sākas Tedžeras kalnu grēdā, šķērso Anatolijas plakankalni, ietek Melnajā jūrā.
- Sakarja Upe Turcijas ziemeļrietumos ("Sakaraya"), garums - \~790 km, sākas Anatolijas plakankalnē, ietek Melnajā jūrā.
- Murgapa Upe Turkmenistānā ("Murgap"), augštece Afganistānā, kur saucas - Morgāba ("Morghāb"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā.
- Horiņa Upe Ukrainā un Baltkrievijā (kur saucas - Hariņa), garums - 659 km, sākas Kremeņecas augstienē.
- Stira Upe Ukrainā un Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 494 km, sākas Podolijas augstienē.
- Miusa Upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, garums - 258 km, sākas Doņecas skrausta dienvidu nogāzē, ietek Azovas jūras Miusas limānā.
- Dienvidbuga upe Ukrainā, garums 806 km, sākas Podolijas augstienē, caur Dņepras limānu ietek Melnajā jūrā
- Sluča Upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji.
- Pruta Upe Ukrainā, kā arī Moldovas un Rumānijas robežupe, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 953 km, sākas Austrumkarpatos (Ukrainā), Goverlas masīva apkaimē.
- Inhula Upe Ukrainā, Kirovohradas un Nikolajevas apgabalā, garums - 354 km, sākas Piedņestras augstienē, lejtecē sazarojas un ietek Dienvidbugā.
- Inhuleca Upe Ukrainā, Kirovohradas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Hersonas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 549 km, sākas Piedņestras augstienē.
- Strija Upe Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 230 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē.
- Tisa upe Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā (ukraiņu, slovāku un serbu val. "Tisa", ungāru val. "Tisza"), Donavas lielākā pieteka, garums - 966 km, sākas Austrumkarpatos \~2000 m vjl., satekot Bila Tisai un Čorna Tisai
- Rosa Upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē.
- Vovča Upe Ukrainā, Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka, garums - 323 km, sākas Doņecas skrausta rietumu nogāzē.
- Teteriva Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
- Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
- Kaškadarja Upe Uzbekistānā, garums - 378 km, sākas Zeravšanas un Hisaras grēdas atzaros, augštecē dziļas aizas un kanjoni, vidustece plašā ielejā, izsīkst Karši stepē.
- Allere upe Vācijā (_Aller_), Vēzeres labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas 150 m vjl. Berdes augstienē
- Īzāra upe Vācijā (_Isar_), Bavārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Karvendela grēdā, Alpos 1788 m vjl. (Austrijā)
- Lāna upe Vācijā (_Lahn_), Reinas labā krasta pieteka, garums - 245 km, sākas Vestervaldē 602 m vjl.
- Hāfele Upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m
- Lipe Upe Vācijā ("Lippe"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 237 km, sākas Teitoburgas Meža dienvidaustrumos.
- Ohrže Upe Vācijā un Čehijā (vācu val. "Eger", čehu val. "Ohre"), Labas kreisā krasta pieteka, garums - 316 km (247 km Čehijā), sākas Fihtela kalnos, tek pa ieplakām Rūdu kalnu piekājē.
- Seda upe Valkas un Valmieras novadā, vidustecē nepilnu 18 km posmā ir šo novadu robežupe, garums - 62 km, kritums - \~8,5 m, sākas dumbrainā mežā \~4 km uz dienvidaustrumiem no Valkas, ietek Burtniekā
- Apure upe Venecuēlā (_Apure, Rio_), Orinoko kreisā krasta pieteka, garums - 1580 km, veidojas satekot Uribantei un Sararei, kas sākas Andos
- Orinoko Upe Venecuēlā (sp. val. "Rio Orinoco"), Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - 2730 km, sākas Gvajānas plakankalnes Parimas grēdā 1047 m vjl., ietek Atlantijas okeānā; Orinoka.
- Lūžupe Upe Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā pie Lūžņas, garums - 10 km, senāk iztecēja no Klāņezera, tagad šī izteka ir aizsērējusi un par tās sākumu uzskata Lūžņas purvu; Lužna; Lužņa; Lūžņa; Nabele; Nobele; augštecē Nābeļupe.
- Amudarja Upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā.
- Donava upe Viduseiropā (vācu val. _Donau_, slovāku val. _Dunaj_, ungāru val. _Duna_, serbu un bulgāru _Dunav_, rumāņu val. _Dunarea_), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā
- Bebrupe Upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe.
- Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai)
- Kafue Upe Zambijā ("Kafue"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~1000 km, sākas Kongo-Zambezes ūdensšķirtnes plato, tek gk., pa zemu, purvainu apvidu, vidustecē 26 km garā posmā dziļa aiza.
- Kubaņa Upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni).
- Tedongana Upe Ziemeļkorejas ziemeļrietumu daļā ("Taedong-gang"), garums - 439 km, sākas Nannimas grēdā, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī.
- Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas
- Jungana upe Zviedrijā (_Ljungan_), garums - 350 km, sākas no Hēlagfjella, ietek Botnijas līcī pie Sundsvallas, vairākas HES.
- Jūsnana upe Zviedrijā (_Ljusnan_), garums - 430 km, sākas Skarsfjelletā pie Norvēģijas robežas, ietek Botnijas līcī pie Jūsnes
- Ongermanelvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 450 km, sākas Skandināvijas kalnos, dziļā ielejā tek pa Norlandes plakankalni, ietek Botnijas līcī
- Kālikselvena upe Zviedrijas ziemeļos (_Kalixaelven_), Norbotenas filkē, garums - 430 km, sākas Skandināvijas kalnos uz dienvidiem no Kebnekaises kalna, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
- Pīte Upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 305 km, sākas Skandivānijas kalnos, tek caur šauru ezeru virkni, ūdenskritumi vairākās pakāpēs, ietek Botnijas līcī.
- Lūlelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 450 km, sākas Norvēģijā, ietek Botnijas līcī pie Lūleo.
- Ūmelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, garums - 460 km, sākas Everumana ezerā 520 m vjl., Norlandes plakankalnē tek pa dziļu ieleju caur ezeriem, ietek Botnijas līcī
- ledus sablīvējums upes gultnes aizsprostojums ar iekšledu un vižņiem rudens ledus iešanas laikā vai ledstāves sākumā
- mute Upes izteka; sākums.
- urīnkanāls Urīnpūšļa izvads, kas sākas urīnpūšļa kaklā, tēviņiem, savienojoties ar sēklvadu, veido urogenitālo kanālu, mātītēm atrodas iegurņa dobumā ventrāli no maksts.
- itāliešu (arī itāļu) uvertīra uvertīra trijdaļu formā ar ātru sākumu un beigu daļu
- franču uvertīra uvertīra trijdaļu formā ar lēnu sākumu un beigu daļu
- aizčapstināties Uz īsu brīdi sākt ķert gaisu.
- pie darba uzaicinājums sākt ko darīt
- aizasināt Uzasināt; sākt asināt.
- pavele uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem
- paveļs uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem; pavele
- Krimuldas pils uzcelta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, 1601. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nopostīta, 1861.-1863. g. dažas ēkas daļēji atraktas no drupām
- Klīvlendas Latviešu kultūras centrs uzcelts 1971. g., tur bieži rīkotas latviešu trimdas organizāciju sanāksmes, kultūras un sporta pasākumi
- problēmas apraksts uzdevuma risināšanas mērķa un metožu formulējums, kas sevī ietver uzdevuma nostādni, risināšanas metožu izklāstu, sākotnējo datu aprakstu, rezultātu attēlošanas veidus, kā arī prasības attiecībā pret uzdevuma risināšanai izmantojamajiem algoritmiem un programmām
- izdoties Uzdoties (par kādu citu), sākt saukt sevi citā vārdā.
- sasveilēt Uzkarsēt, panākt. ka sāk kvēlot.
- nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku.
- operētājsistēmas MS-DOS čaula uzlabota izvēļņvadāma lietotāju saskarne, kas, sākot ar versiju 5.0 ir operētājsistēmas _MS-DOS_ sastāvdaļa. _MS-DOS_ čaula nodrošina izvēļņvadāmu piekļuvi vairumam _MS-DOS_ komandu, tādējādi paplašinot šīs operētājsistēmas funkcionalitāti un izmantošanas iespējas
- budžeta kontrole uzņēmējdarbības kontroles sistēma, kas ietver uzņēmējdarbības mērķim atbilstošu sākotnējo plānu izstrādi, to pārbaudi un korekcijas plāna paziņošanu uzņēmuma struktūrvienībām, faktisko rezultātu salīdzināšanu ar plānotajiem, noviržu analīzi un pamatojumu, kā arī iespējamās darbības izmaiņas
- impresārijs Uzņēmējs, profesionāls aģents, kas organizē izrādes un koncertus vai angažē māksliniekus šādiem pasākumiem.
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- stāties (kāda, kā) vietā uzņemties, sākt pildīt cita pienākumus; aizstāt (ko)
- darba aizsardzības speciālists uzņēmuma darbinieks vai dienesta attiecībās esoša persona, kuras pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
- pašapdrošināšanās Uzņēmuma pasākumu komplekss, kuru mērķis ir samazināt iespējamos zudumus, neizmantojot apdrošināšanas kompānijas pakalpojumus.
- kontrolings Uzņēmuma vadības mērķtiecīgu pasākumu kopums pārvaldības procesa - plānošanas, vadīšanas, kontroles un informācijas aprites - koordinēšanā un efektivitātes paaugstināšanā.
- operatīvā krīzes pārvaldība uzņēmuma vadības pasākumi akūtās uzņēmuma krīzes apstākļos: jaunu uzņēmējdarbības virzienu uzsākšana; produkcijas sortimentu atbrīvošana no precēm, kurām dzīves cikls tuvojas finālam; izmaksu samazināšana; ražošanas jaudu diversifikācija; ļoti radikāla cenu politika; agresīva tirgvedība; produkcijas un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana, enerģiska sanācija, darbinieku atlaišana; kreditoru prasību apmierināšana utt.
- personālvadība Uzņēmuma vadības pasākumi kvalitatīva personāla nodrošināšanā un izmantošanā.
- sabiedriskās attiecības uzņēmuma, iestādes sabiedriskā tēla veidošana, šo pasākumu mērķis - reklāmas, labdarības un citu pasākumu rezultātā iegūt sabiedrības simpātijas; sadarbība ar sabiedrību
- ēdinātājs uzņēmums, kas (kādā pasākumā vai iestādē) rūpējas par ēdināšanu
- pārnest vārdu (jaunā rindā) uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā
- pārnest vārdu jaunā rindā uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā
- pieņemt Uzsākt (militāra pretdarbību, cīņu), parasti pretinieka radītajā situācijā; darboties (sacensībās) atbilstoši pretinieka radītajai situācijai.
- sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- saslieties Uzsākt aktīvu darbību (pret ko); aktīvi izpaust pretestību (pret ko).
- atjaunot Uzsākt atkal, no jauna; atsākt.
- blokēt Uzsākt blokādi, ielenkt.
- izbraukt Uzsākt braucienu.
- satverties uzsākt cīņu
- iziet cīņā uzsākt cīņu (pret ko), uzsākt apkarot (ko)
- pieteikt karu Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
- sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem; izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko).
- atsāknēt Uzsākt darbināt datoru, atkārtoti ielādējot operētājsistēmu.
- aiziet Uzsākt darboties (piem., par motoru).
- ieķērnāties Uzsākt darbu, ko nevar pabeigt.
- sadumpoties Uzsākt dumpi, sacelties.
- iebalsot Uzsākt dziedāt vai uzdot (norādīt) toni.
- uzvilkt Uzsākt dziedāt; uzdziedāt.
- aizadīt Uzsākt gatavot vīzi, savelkot tās purngalu vai gatavojot dubultu zoli.
- dasalikties Uzsākt kādu darbu.
- dasastāties Uzsākt kādu darbu.
- iedzievāt Uzsākt kādu darbu.
- atklāt fronti uzsākt kara darbību
- pieņemt Uzsākt kārtējo (darba, dienesta, sabiedriska) pienākuma veikšanu, nomainot šī pienākuma iepriekšējo veicēju.
- pasacilāties Uzsākt ko darīt.
- sasalikties Uzsākt kopdzīvi, nereģistrējot laulību.
- atstāt Uzsākt kustību (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
- atiet Uzsākt kustību, braucienu (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
- pacelties spārnos uzsākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- ierumulēt Uzsākt lopu ganīšanas sezonu ar rumulēšanos.
- iziet dzīvē uzsākt patstāvīgu darba dzīvi (piemēram, pēc skolas beigšanas)
- stāties (darba) ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu; arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma).
- stāties darba ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu; arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma).
- nostāties uz kājām uzsākt patstāvīgu dzīvi; kļūt patstāvīgam
- nostāties uz savām kājām uzsākt patstāvīgu dzīvi; kļūt patstāvīgam
- iebildināt Uzsākt sarunu vai to ierosināt.
- iziet uz ledus uzsākt slidošanu no ledus laukuma malas; arī izslidot
- ievadīt lietu (pret kādu) uzsākt, ierosināt tiesas procesu
- ievadīt lietu uzsākt, ierosināt tiesas procesu
- ievadīt Uzsākt, iesākt (ko).
- dragāt vaļā Uzsākt.
- vīkšēt Uzsākt.
- sic transit gloria mundi uzsauciens jaunievēlētajam pāvestam, sākot viņa iesvētīšanu
- skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sākuma momentu.
- atomisms Uzskats, ka visa saimnieciskā dzīve ir atsevišķo indivīdu saimnieciskās darbības summa un ka tāpēc par tautsaimnieciskās pētīšanas sākuma punktu jāņem atsevišķā indivīda saimnieciskā rīcība.
- drakšt Uzsūkt mitrumu, sākt bojāties.
- nodot stafeti uzticēt citam turpināt iesākto darbu, darbību
- sajust Uztvert, sākt uztvert (ar maņu orgāniem).
- landesvērs Vācijā (19. gs. un 20. gs. sāk.) - otrā karadienestam pakļauto rezervju kategorija, kā arī karaspēka daļas, ko formēja no karadienestam pakļauto personu kontingentiem.
- abvērs Vācijas militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas dienests, kura dibināšana sākta 1919. g., bet pavēle parakstīta ar 1921. g. 1. janvāri, pastāvēja līdz 1944. g., kad pēc atentāta pret Hitleru to iekļāva Galvenajā impērijas drošības pārvaldē.
- nazareji Vācu mākslinieku grupa, kas ar Fr. Overbeku priekšgalā 19. gadsimteņa sākumā centās atjaunot reliģisku glezniecību, atgriezdamās pie itāliešu 15. gadsimta skolas.
- Frauenburga Vācu ordeņa mūra pils tagadējās Saldus pilsētas vietā, ko uzcēla 15. gs. sākumā un 1505. g. vēstures avotos minēts arī tās pilsētas iecirknis, pils iznīcināta Ziemeļu kara laikā un lielā mēra laikā 1710.-1711. g. lielākā daļa apkārtnes iedzīvotāju aizgāja bojā.
- kobolds vācu tautas ticējumos zemes un mājas gars, sākumā pavarda uguns dievība
- nācarieši vācu un austriešu gleznotāju romantiķu grupējums "Svētā Lūkas savienība", kas 19. gs. sākumā izveidojās Vīnē, bet darbojās Romā.
- Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna.
- rakstatgrieze Vadības rakstzīme, kas kursoram vai printerim dod rīkojumu atgriezties aplūkojamās rindiņas sākumā.
- atsoļa rakstzīme vadības rakstzīme, ko bieži izmanto atsevišķi vai arī apvienojumā ar citām rakstzīmēm, tā parasti norāda atsoļa sekvences sākumu un to ievada ar atsoļa taustiņa palīdzību
- vest vadīt (piemēram, saimniecību, pasākumu)
- končertato Vairākbalsīgas kompozīcijas atskaņotāju solistu sastāvs 17. gs. sākumā.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- iedejoties Vairākkārt dejojot, iemācīties labi dejot; dejot, kamēr dejošana sāk labi veikties.
- aizplaisāt Vairākkārt ieplaisāt, līdz sāk veidoties plaisa.
- nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
- iepļauties Vairākkārt pļaujot, iemācīties labi pļaut; pļaut, kamēr pļaušana sāk labi veikties.
- ierakstīties Vairākkārt rakstot, iemācīties labi rakstīt; rakstīt, kamēr rakstīšana sāk labi veikties.
- ūjināt Vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu.
- uzūjināt Vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu.
- rokraksts Vairākos eksemplāros ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam), kam piemita grāmatas funkcijas un ārējās pazīmes.
- žuburs Vairāku ceļu, upes gultņu, alu u. tml. kopums, kas parasti sākas vienā un tai pašā vietā.
- freons Vairāku fluoru saturošu ogļūdeņražu apzīmējums (sākotnēji preču zīme), izmanto par aukstuma aģentu ledusskapjos un saldētavās un kā aktīvo (izsmidzinošo) līdzekli aerosolu flakonos; izplūstot atmosfērā, freons veicina ozona slāņa noārdīšanos.
- iepriekšēja vienošanās vairāku personu vienošanās uzsākt kopīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu
- dēmons Vairākumā pasaules reliģiju ļauns gars, spēks vai sākotne, kas ir pretējs Augstākajā Dievībā iemiesotajam Absolūtajam Labajam.
- supraka vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka
- supretkas Vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka.
- fašings Vakars un nakts priekš Pelnu dienas, kad rīko mielastus, masku gājienus utt., sākumā pavasara svētki.
- jaunās rindiņas rakstzīme valdības rakstzīme, kas norāda, ka kursoram ekrānā vai printera drukājošajam mehānismam jāpārvietojas uz nākošas rindiņas sākumu
- pamatvaldziņš Valdziņš, ko veido adījuma sākumā.
- argo Valodas paveids, ko lieto kāda sociāla vai profesionāla grupa; sākotnēji - noziedznieku žargons.
- desemantizēšanās Valodas vienības (parasti vārda vai morfēmas) sākotnējās nozīmes pilnīgs vai daļējs zudums.
- Barbarosas valstis valstis Z-Afrikā, tag. Maroka, Alžīrija, Tunisija un Lībija, kas no 17. gs. v. līdz 19. gs. sāk. nodarbojās ar laupīšanu uz jūras, sevišķi Vidusjūrā
- veselības aizsardzība valstisku, sociālu, ekonomisku, medicīnisku u. c. pasākumu komplekss cilvēka veselības nostiprināšanai
- ievalstīt Valstot panākt, ka sāk virzīties.
- pašaizsardzība Valsts aizsardzības pasākumu sistēma.
- valsts budžeta ilgtermiņa saistības valsts funkciju, valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamiem pakalpojumiem, saskaņā ar kuru noteikumiem budžeta finansēta institūcija veic maksājumus saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados
- valsts drošības iestādes valsts institūcijas, kuras uzdevumu realizēšanai un mērķu sasniegšanai veic izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības un operatīvās darbības pasākumus
- sociālā politika valsts institūciju izstrādāta stratēģija un veiktie pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku ekonomisko un sociālo aizsardzību
- Tērbatas bīskapija valsts Livonijā, dibināta 1224. g., platība \~9600 km^2^, aizņēma tagadējo Igaunijas dienvidaustrumu daļu - bijušo Ugaunijas zemi un dažas kaimiņteritorijas, tās centrs atradās Tērbatā (tagadējā Tartu), pārvaldīja bīskaps un domkapituls; beidza pastāvēt Livonijas kara sākumā 1558. g., kad iebruka Krievijas karaspēks
- mājokļu politika valsts pasākumu kopums tiesību aktu, finansiālo iniciatīvu un programmu īstenošanā, kas tieši vai netieši ietekmē mājokļa piedāvājumu, pieejamību, standartus un pilsētplānošanu
- sociālā aizsardzība valsts pasākumu sistēma indivīdu, sociālo grupu un sabiedrības sociālās drošības nodrošināšanai un sociālā taisnīguma principa realizēšanai
- sociālā drošība valsts pieņemtie likumi un veiktie pasākumi iedzīvotāju aizsardzībai; stāvoklis, kurā indivīds jūtas aizsargāts un drošs sociālā riska gadījumā
- procesa virzītāji valsts pilnvarotas iestādes un amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus vienpersonīgi vai koleģiāli nolūkā uzsākt, vadīt un virzīt kriminālprocesu, lai noskaidrotu lietā patiesību un taisītu pamatotu un taisnīgu spriedumu
- prevencija Valsts realizēts pasākumu kopums, kas vērsts uz to, lai kavētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valstī vai kādā tās reģionā.
- Vēlā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 1070. g. p. m. ē. un nomainīja sairušo Jauno valsti; pastāvēja līdz 331. g. p. m. ē., kad Seno Ēģipti iekaroja Maķedonijas Aleksandrs, un tās vēsturē sākās grieķu-romiešu periods
- Senā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 2800. g. p. m. ē. un nomainīja Agro valsti; tās galvaspilsēta bija Memfisa; sākās piramīdu celtniecība
- imigrācijas politika valsts stratēģiskās nostādnes un pasākumi attiecībā uz ārvalstnieku ieceļošanu
- valūtas politika valsts un centrālo banku veicamie pasākumi naudas apgrozības un valūtas attiecību sfērā, kuru mērķis ir ietekmēt naudas pirktspēju, valūtas kursus un valsts ekonomiku kopumā
- nacionālā drošība valsts un sabiedrības mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības stabilitāte un brīva attīstība
- dabas aizsardzība valsts un sabiedrisko pasākumu sistēma atsevišķu dabas objektu (zemes, tās dzīļu, ūdeņu, mežu, floras un faunas, atmosfēras gaisa) un visas dabas vides aizsardzībai ar tiesību normu un valsts un sabiedrisko institūciju aktīvas darbības palīdzību
- kvotēšana Valsts vai starptautisku institūciju ieviests ārējās ekonomiskās darbības regulēšanas pasākumu veids preču ražošanas, eksporta vai importa ierobežošanai.
- masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem
- kriminālpolitika valsts varas un pārvaldes iestāžu noteiktā laikposmā un noteiktā teritorijā realizēts pasākumu un darbību kopums noteiktu mērķu sasniegšanai noziedzības ierobežošanā un profilaksē, konkrētu noziegumu veidu ierobežošanā un profilaksē, kā arī personu rīcības atzīšanā par noziedzīgu (krimināli sodāmu)
- noziegumu profilakse valsts varas un pārvaldes iestāžu, pašvaldības vai personu grupu, vai arī atsevišķu indivīdu veikto pasākumu un darbību kopums noteiktu noziedzīgu nodarījumu veidu ierobežošanā vai novēršanā, vai arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu novēršanā
- noziedzības profilakse valsts varas un pārvaldes institūciju noteikto darbību un pasākumu kopums, kas vērsts uz noziedzību nosakošo un veicinošo apstākļu ietekmes samazināšanu un ierobežošanu
- uzticības izteikšana valstu parlamentu kreatīvās un kontroles funkciju īstenošanas metode attiecībā uz valdības un tās atsevišķo locekļu pilnvarošanu uzsākt vai turpināt savu darbību, vienlaikus ir arī politiskās atbildības uzņemšanās un izpausmes forma
- elīzija Vārda beigu patskaņa zudums nākošā vārda sākuma patskaņa vai mēmā h priekšā.
- iekšējā forma vārda morfoloģiskās struktūras saikne ar vārda celma morfēmu sākotnējo semantiku
- prolepse Vārda vai vārdu savienojuma izolēts izvirzījums teikuma sākumā.
- teleskopēšana Vārddarināšanas paveids, ko izmanto terminoloģijā, - terminu darināšana, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
- inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdus izkārto alfabēta secībā, sākot ar pēdējo burtu un parasti nolīdzinot pēc labās puses
- tēmturis Vārds vai frāze (bez atstarpēm), kas sākas ar "restītes" zīmi un norāda ziņojuma tematiku vai pieņemto apzīmējumu; mirkļbirka; haštags.
- lietotājvārds Vārds, ar kuru lietotājs piesakās interneta tīklā; tas veido interneta tīklā lietotāja elektroniskā pasta adreses sākuma daļu (līdz simbolam @).
- Sudarbe Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, augštece Vectilžas pagastā, garums - 22 km, kritums - 26 m, sākas Orlovas purvā; Sidarbe; Sudraba upe; Sudrabe.
- pusmēness vārstuļi vārstuļi no sirds atejošo asinsvadu (aortas un plaušu stumbra) sākumā
- Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele.
- ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās
- parudenis Vasaras beigu posms, rudens sākums.
- pentakosti Vasarsvētku draudze; šīs draudzes locekļi; protestantisma paveids, kas 20. gs. sākumā radies ASV un kura ticības centrā ir Svētā Gara saņemšana Vasarsvētkos.
- dankeri Vecā vācu baptistu brālība - dibināta 1723. g. ASV, lielākā sekta, kas atdalījusies no sākotnējā baptistu virziena vāciski runājošās valstīs, mūsdienās ASV ap 4000 dalībnieku.
- Bolupe Vecpededzes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 82 km, kritums - 17 m, sākas Adzeles pacēlumā; Balupe; Balvupe; lejtecē Pērdeja.
- menarhs Vecums, kad sākas pirmās menstruācijas.
- oigarhs Vecums, kad zēniem sākas pirmās pollūcijas.
- apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā - sievišķīgas būtnes, sākumā ūdens nimfām līdzīgas; mākoņu un ūdens dievības hinduismā un budismā; debess iemītnieku aplaimotājas, pielīdzinātas islāma ticīgo hurijām
- agništoma Vēdisma ugunsdieva Agni slavināšana vēdiskajā rituālā - somas^3^ ziedošana piecas dienas pēc kārtas pavasarī, kad noteiktajā dienā sāk no auga izspiest sulu.
- tuvināt Veicināt (kā) drīzāku sākšanos, iestāšanos.
- strādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- sastrādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, sagatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- nodrošināt Veicot apsardzības un aizsardzības pasākumus, pasargāt (karaspēku, kādu objektu) no nejaušībām, zaudējumiem.
- nodrošināt Veicot attiecīgus pasākumus, aizsargāt (piemēram, pret nelaimes gadījumiem, materiāliem zaudējumiem).
- nodibināt Veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, dokumentu, apbalvojumu).
- blefaroplasts Veidojums, no kura sākas protozoja viciņa.
- jaunība Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai).
- pavasaris Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai).
- ziedonis Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai).
- turpināt Veidot (aizsāktam tekstam, izteikumam, domai, attēlam u. tml.) nākamo posmu, daļu.
- īsināt Veidot īsāku.
- kārt šūpuli (kam) veidot sākumu (parādībām sabiedrībā), dibināt
- nākt Veidoties, iestāties, iesākties (piemēram, par kādu stāvokli, parādību).
- inhoatīvs veids veids, kas izsaka darbības sākumu, piemēram, latviešu valodā inhoatīva veida nozīme ir priedēkļverbiem "iekurt", "aizsmēķēt"; iesākuma veids
- iesākuma veids veids, kas izsaka darbības sākumu; inhoatīvs veids
- apstrādāt Veikt agrotehniskus pasākumus, sagatavojot (zemi, tīrumu) sējai vai kopjot sējumus, stādījumus.
- turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību).
- ielabot Veikt pasākumus (augsnes) auglības celšanai.
- rehabilitēties Veikt pasākumus sevis rehabilitācijai.
- kinoficēt Veikt pasākumus, kas nodrošina regulāras kinofilmu izrādes.
- uzsākt Veikt pašu pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu; iesākt (1).
- sākt Veikt pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu.
- ierosināt Veikt sākotnējās darbības tiesas procesā.
- rīkot Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai varētu notikt (piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums); organizēt
- daļa veikums, devums (parasti kopīgā pasākumā, darbā)
- pārvietojums vektors, kas vērsts no kustības sākumpunkta uz kustības galapunktu
- Lisas ezermītne vēlā dzelzs laikmeta sākumposma latgaļu dzīvesvieta, atrodas Pinteļa (Lisas) ezera vidusdaļā, \~200 m no ziemeļu krasta, bijusi ierīkota uz \~25 x 30 m liela sēkļa
- svidru kultūra vēlā paleolīta beigu un mezolīta sākuma kultūra, kas 10.-9. gt. p. m. ē. bija izplatīta tagadējās Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā, raksturīgas sezonālas ziemeļbriežu mednieku apmetnes upju un ezeru krastos, saistīta ar pirmo cilvēku ienākšanu Latvijas teritorijā 8500.-7600. g. p. m. ē.
- neolīts Vēlais akmens laikmets (no 6. vai 5. gadu tūkstoša līdz 2. gadu tūkstotim p. m. ē.), kad sākās pāreja uz ražojošo saimniecību (zemkopību, lopkopību), attīstījās keramika, jauni materiālu apstrādes veidi (slīpēšana, urbšana u. c.).
- da capo vēlreiz, no sākuma (atkārtošanas zīme)
- Liepna Veļikajas pietekas Vēdas (Vjadas) kreisā krasta pieteka Alūksnes un Balvu novadā (7 km lejteces Krievijā, bijušajā Abrenes apriņķī), garums — 47 km, kritums — 66,7 m, sākas Liepnas pagastā, satekot meliorācijas grāvjiem.
- Ēnava Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 41,9 m, sākas pie Sieksātes, ietek Ventā pie Raņķiem.
- Padure Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 62 m, sākas no novadgrāvjiem netālu no Īvandes; augštecē arī Kimele, Ķimele, Sausgale, Sausgalupe.
- Lētīža Ventas kreisā krasta pieteka Vaiņodes un Skrundas novadā, garums - 32 km, kritums - 100 m, sākas Vaiņodes apkaimē; Leitiža; Leitīža; Letiža; Lētiža.
- Rudupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 18 km, sākas purvainā mežā uz rietumiem no Ozolu tīreļa; Rūdupe; Ruda; Rusāte.
- Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne.
- Vadakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Auces novadā, garums - 82 km, kritums - 54 m, sākas 5 km uz austrumiem no Auces, 67 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Vadakstis.
- Klūga Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 53 m, sākas mežu masīvā uz ziemeļiem no Pampāļiem, Vārmes nolaidenumā; Grāverupe.
- ievalks Vērpjot pie spoles piesiets pavediena sākums.
- izvērst Vērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.).
- boikotēt Vērsties (pret kādu sabiedrisku pasākumu), atsakoties piedalīties (tajā).
- sākumvērtība Vērtība, ko piešķir mainīgajam uzdevuma sākotnējā risināšanas etapā.
- Vitkomba spārniņi vertikālas aerodinamiskas plāksnes lidmašīnas spārna galos, priekšējā uz augšu, pakaļējā (īsākā) – uz leju
- dereģistrācija Vērtspapīru uzskaites pārvietošana no sākotnējā reģistra otrreizējo reģistru Latvijas Centrālajā depozitārijā un uz vērtspapīru kontiem bankās vai brokeru sabiedrībās.
- savervēt Vervējot iesaistīt (cilvēkus) kādā organizācijā, pasākumā, darbā u. tml.; vervējot izveidot (cilvēku grupu).
- jundīt Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos).
- Marienburga Vēsturē lietots vācu nosaukums Austrumprūsijas (sākotnēji - Teitoņu ordeņa) cietoksnim Malborkā (Polijā).
- jūdze vēsturiska garuma mērvienība, kas līdz 19. gs. sākumam bija galvenais ceļa mērs, sākotnēji apzīmēja attālumu, ko varēja nobraukt bez zirga atpūtināšanas, t. i. izjūgšanas, Livonijas kara laikā Latvijas teritorijā lietotās jūdzes garums bija 6,3-7 km
- Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a.
- gnomons Vēsturisks astronomijas instruments, kas sastāv no vertikāla stieņa uz horizontāla pamata; pēc stieņa ēnas garuma nosaka Saules leņķisko augstumu, bet pēc īsākās ēnas virziena - pusdienas līnijas virzienu.
- Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā.
- Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.).
- Transilvānija Vēsturisks novads Rumānijas vidienē ("Transilvania"), kur I gs. izveidojās daku valsts, IX gs. sāka apmesties valahi, vēlāk ungāri, 1920. g. iekļauta Rumānijā.
- Besarābija Vēsturisks novads starp Dņestru, Prutu un Donavas lejteci, Moldovā un Ukrainā, līdz XIX gs. sākumam tā sauca tikai Prutas un Dņestras upstarpas dienvidu daļu.
- Horezma Vēsturisks novads un sena valsts Vidusāzijā, Amudarjas lejteces apvidū, kas sāka veidoties tāda paša nosaukuma oāzē 7.-6. gs. p. m. ē. un ar pārtraukumiem pastāvēja līdz 1512. g.
- diskomūzika Vidējā tempa popmūzika ar dejošanai piemērotu pamatritmu (populārs virziens 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā).
- Piedrujas sala vidēji liela akumulācijas sala Daugavā, Daugavas ielejas sašaurinājuma sākumā iepretī Piedrujai (Latvijā) un Drujai (Baltkrievijā), garums — līdz 0,8 km, platums — 0,5 km, augstums — līdz 8-11 m; Drujas sala
- prākrits Vidusindiešu sākotnējo dialektu kopums un rakstu valoda (5. gs. p. m. ē. - 10. gs. m. ē.).
- inkulpāts viduslaikos inkvīzīcijas procesā - persona, kas apvainota smagā noziegumā, pirms sākusies nopratināšana pēc apsūdzības punktiem
- Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves.
- bruņinieks bez bailēm un bez vainas viduslaiku bruņinieku goda tituls, sākotnēji tā godāja drošsirdīgo fr. karavadoni Teraiju de Baijāru (Terrail de Bayard; 1476.-1524. g.)
- lē Viduslaiku franču dzejā astoņzilbju lirisks vai episks dzejolis, kura sākotne meklējama bretoņu folklorā.
- Novgorodas hronikas viduslaiku vēstures avots 5 hronikās, vecākās (pirmās) no tām sākumdaļā aprakstīti notikumi no 11. gs. līdz 1234. g., rakstīšana turpinājusies līdz 17. gs., tajās ir ziņas par krievu karagājieniem uz Atzeli 1111. un 1180. g., sirojumiem Latgalē 1200. g., kā arī par Livonijas ordeņa cīņām 13.-14. gs. ar Novgorodu un Pleskavu, izdotas vairākkārt krievu (senkrievu) valodā
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- pilstiesa Vidzemē zviedru laikos tiesa ar ierobežotu kriminālo jurisdikciju, kas izskatīja parādu piedziņas lietas un dažas policijas un valsts domēņu uzraudzības funkcijas, sākotnēji Rīgā Tērbatā un Koknesē, bet no 1639. g. tikai Rīgā, 17. gs. beigās likvidēta un tās funkcijas nodotas kārtības tiesai un galma tiesai.
- Liepupe Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Limbažu un Liepupes pagastā, ietek Rīgas līcī, garums - 17 km, kritums - 43 m, sākas purvā uz rietumiem no Riebezera.
- aerodinamo Vieglas konstrukcijas dinamo mašīna, ko lietoja lidmašīnās aviācijas pirmsākumos.
- zaķis Vieglatlētikā - skrējējs, kas pēc norunas iesāk (vidējās vai garās distances) skrējienu īpaši ātrā tempā un vēlāk izstājas.
- Liebfraumilch viegls Reinas apgabala baltvīns, ko sākotnēji ražoja sieviešu klosterī, kura aizbildne bija Jaunava Marija (_Liebfrau_)
- kamelots Viegls, audeklam līdzīgs vilnas audums, sākumā tikai no Angoras aitu vilnas, vēlāk arī no kamgarna dzijas ar kokvilnas, zīda vai linu metiem, ko sauc arī par orleanu, zīda vai puszīda kamelotu.
- pirmviela Viela tās sākotnēja stāvoklī.
- ieraugs Vielu kopums, kas aizsāk, izraisa (kā) rūgšanu.
- nogabalu numurēšana viena kvartāla robežās nogabalus numurē, sākot no ziemeļrietumu stūra pa rindām uz dienvidaustrumiem
- okoļņičijs Viena no augstākajām dienesta pakāpēm un amatiem Krievijas galmā no 13. gs. līdz 18. gs. sākumam.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
- kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
- zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
- sēļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā līdz 13. gadsimtam apdzīvoja teritoriju Daugavas kreisajā krastā (uz austrumiem no tagadējā Vecumnieku novada).
- vaišjas Viena no četrām varnām Senajā Indijā; pie šās varnas piederēja brīvie kopienu ļaudis - tirgotāji, zemkopji, lopkopji (mūsu ēras sākumā daudzus no tiem sāka uzskatīt par šūdrām); vaišji.
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām, sākotnējā nozīme - "ceļš", vēlāk - "lietu dabiskā kārtība", "likumsakarība", "pareiza rīcība".
- Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu
- firma "IBM" viena no lielākajām firmām ASV un pasaulē, kas izstrādā un ražo kā datorus tā programmatūru. Pirmo personālo datoru _PC_ uz mikroprocesora _Intel 8088_ bāzes tā sāka ražot 1981. g.
- vidēja vecuma audze viena no piecām kokaudzes vecumgrupām, no jaunaudzes vecuma beigām līdz briestaudzes vecuma sākumam
- Latviešu rokasgrāmata viena no pirmajām grāmatām latviešu valodā, kuras izveidošanu topošās evaņģēliski luteriskās baznīcas vajadzībām 16. gs. 20. gados aizsāka vairāki Rīgas latviešu draudzes mācītāji; sākumā tika izmantoti rokraksti
- personcentrēta plānošana viena no plānošanas pieejām, kas sākotnēji izstrādāta darbam ar cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, bet vēlāk arī ar citām mērķa grupām (piemēram, bērniem ar speciālām vajadzībām, cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem); strukturētu metožu kopums, kas atbalsta sniedzējiem palīdz plānot to, kā nodrošināt atbalstāmās personas vajadzībām atbilstošu dzīves kvalitāti
- prākrits viena no senindiešu filozofijas kategorijām, kas apzīmē visu materiālo un garīgo lietu sievišķo sākotni
- sociālo aktivitāšu plānošana viena no sociālā darba ar kopienu metodēm, kas vērsta uz indivīda, grupas vai ģimenes iesaistīšanu dažādos kopienas pasākumos, to attīstīšanā un izveidē, vienlaikus mobilizējot kopienas resursus
- senoni Viena no varenākajām ķeltu tautām senā Gallijā, kas Cēzaram ierodoties Gallijā sākotnēji bija romiešu sabiedrotie, bet vēlāk piedalījās sazvērestībā pret Cēzaru un kļuva par nesamierināmiem romiešu ienaidniekiem.
- Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, dibināta 1691. g. kā Ķēniņa aptieka, no 1867. g. - Dzeltenā aptieka, no 1888. g. - Lauvas aptieka, sākotnēji atradās Šķūņu ielā iepretī Tirgoņu ielai, no 1867. g. - Šķūņu ielā 6, no 1892. g. - Kaļķu ielā 14 (tagad 20); slēgta 1939. g.
- turiāde Viena un tā paša veida tūrisma pasākums, kurā tūristu grupa vai grupas veic pārgājienus noteiktā apvidū.
- diagonāllīnija Viena vai divkārša diagonāla līnija (sākot ar 6 punktiem un vairāk) ķīmisku formulu salikumiem.
- gredzens Vienāda vai līdzīga posma atkārtojums (daiļdarba vai tā atsevišķu daļu) sākumā un beigās.
- pensums Vienai dienai iedalīts darbs, sevišķi skolniekiem; sākotnēji Romā ar svaru dota vilna, kas verdzenei dienā bija jāsvērpj.
- pārošanās Vienas sugas vīrišķā un sievišķā īpatņa sadošanās dzimuma kopdzīvē uz īsāku vai visu laiku.
- aferēze Vienas vai vairāku vārda sākuma skaņu zudums.
- sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piemēram, mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
- pirmā (medicīniskā) palīdzība vienkāršāko neatliekamo medicīnisko pasākumu komplekss pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos
- procentu aprēķins vienkāršos procentus no kapitāla K laikā t ar procentu likmi p aprēķina pēc formulas (K-t-p):100; aprēķinot saliktos procentus (procentus no procentiem), uzkrāto procentu summa tiek pieskaitīta sākotnējam kapitālam, un procenti tiek rēķināti no pieaugušā kapitāla
- triviālais datņu pārsūtīšanas protokols vienkāršs datņu pārsūtīšanas protokols, ko izmanto sāknēšanas programmu lejupielādei bezdisku darbstacijās
- sadarēt Vienlaicīgi uzsākt (kādu darbu, darbību) - par vairākiem, daudziem.
- atlēciens Vienreizēja darbība --> atlēkt (1); atgrūdiens (no kā) lēciena sākumā.
- lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles.
- mahājāna Viens no budisma pamatvirzieniem (ziemeļu budisms), kas izveidojās m. ē. sākumā; atzīst, ka pestīšanu var iemantot visi ticīgie.
- hinajana Viens no budisma pamatvirzieniem, kas izveidojās m. ē. sākumā un sludina stingrus tikumības principus, atzīst, ka cilvēka pilnveidošanās un atbrīvošanās panākama tikai mūka dzīvē; theravāda.
- strūdzinieks Viens no cilvēkiem, kas, ejot gar krastu, vilka ūdens transportlīdzekli, parasti strūgu, vai airēja to (16. gs. b.-20. gs. sāk.).
- Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā
- līdzgaitnieks Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas darbojas kopā, vienlaikus kādā pasākumā un ir tuvi pēc uzskatiem.
- analītiskā psiholoģija viens no dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzieniem, kuru 20. gs. sākumā, atdaloties no Zigmunda Freida psihoanalīzes pieejas, izstrādāja un attīstīja Šveices ārsts psihiatrs Karls Gustavs Jungs; to sauc arī par Junga analīzi vai Junga psiholoģiju
- atslodzes diena viens no dzīvnieku ierobežotas ēdināšanas veidiem - dienas, kurās dzīvniekiem regulāri (katru otro, trešo vai septīto dienu vai citā intervālā) nedod barību; izmanto dzīvnieku ēdināšanā, lai palēninātu pārāk strauju augšanu un dējības uzsākšanu (jaunputniem), ekonomētu darbaspēku un barību (nobarojamām cūkām, liellopiem), pielāgotu barības režīmu dabiskiem apstākļiem (kažokzvēriem un vairākām dzīvnieku sugām zooloģiskajos dārzos
- luterisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums; luterānisms.
- luterānisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums; luterisms.
- padziļinātā izvērtēšana viens no izvērtēšanas veidiem, kas visbiežāk seko pēc sākotnējās izvērtēšanas un ir vērsts uz vienas sociālās problēmas (piemēram, atkarības, vardarbības) izvērtēšanu
- Jaunpilsēta Viens no Jaunjelgavas nosaukumiem tās pirmsākumos ap 15.-16. gs.
- Jaunpilsētiņa Viens no Jaunjelgavas nosaukumiem tās pirmsākumos ap 15.-16. gs.
- prezbiteriānisms Viens no kalvinisma virzieniem, kas sāka veidoties Lielbritānijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- abservācija Viens no pasākumu veidiem, lai bioloģisko ieroču lietošanas gadījumā kontrolētu slimību pārņemtos rajonus.
- dzimumidentitāte Viens no personības identitātes komponentiem, kas paredz daudzpusīgu identifikāciju un salīdzinājumu ar attiecīgā dzimuma pārstāvjiem, sākot ar ārējo izskatu un izturēšanos līdz rakstura īpašībām un interesēm.
- satīru drāma viens no sengrieķu dramatiskās poēzijas veidiem: satīru drāmu pievienoja traģēdiju triloģijai kā ceturto drāmu, kurai bija uzjautrinošs, traģēdijas noskaņojumam pretējs raksturs; tās galvenie varoņi sākotnēji bija Dionīsa pavadoņi - satīri
- neuzbrukšanas princips viens no starptautisko tiesību pamatprincipiem, kas atzīst agresīvā kara prettiesiskumu; starptautiskajās tiesībās šo principu sāka atzīt 20. gs. divdesmitajos gados
- oktāva Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu do un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
- Brahma Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem; indiešu dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva) augstākā dievība, kas personificē radošo un vadošo pirmsākumu.
- tusaks Viesības, ballīte, saviesīgs pasākums.
- minjona Viesību deja, trīs ceturtdaļu taktsmērā; pēc sava rakstura tuva valsim; radās 19. gs. beigās (20. gs. sākumā).
- konsjeržs Viesnīcas darbinieks, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos, izklaidēs un nodarbēs gan viesnīcā, gan ārpus tās; viesu aprūpētājs.
- Pirmais Ķeizardārzs Viestura dārza nosaukums 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā.
- pagrieziens Vieta (piemēram, ceļam, upei), kur (tai) sākas cits virziens.
- perēklis Vieta (sistēmā, vidē u. tml.), kurā sākas un no kurienes izplatās kāds fizikāls process.
- sākumvieta Vieta no kuras sāk, kas atrodas sākumā.
- restarta punkts vieta programmā, no kuras var tikt atsākta tās izpilde
- apakša Vieta zem priekšmeta, no kuras sākas kustības virziens.
- sākuma punkts vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml; sākumpunkts
- sākumpunkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.; sākuma punkts.
- tribīne Vieta, arī pasākums, kurā (kāds) uzstājas, pauž savus uzskatus.
- mala Vieta, kas atrodas (kādas rindas) sākumā vai beigās; vieta, kas atrodas (kādas kopas) ārpusē, parasti samērā tuvu pie (tās) robežām.
- čegums Vieta, kur beidzas kakls (spranda) un sākas mugurkauls.
- izteka Vieta, kur sākas upe, strauts.
- iemeti Vieta, no kurienes sākas šķēlums svārku mugurpusē.
- iemati Vieta, no kurienes sākas šķēre uz svārku muguras.
- vietraugs Vietas izraudzīšana, aplūkošana (pirms apmešanās kur), apstākļu izlūkošana (pirms kā uzsākšanas kādā vietā).
- Bērzes muiža vietējas nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bērzes ciemā, ēku komplekss, sākotnēji piederējusi Livonijas ordenim, pēc 1795. g. — valsts muiža, ko pārvaldījis pārvaldnieks, lielākā daļa ēku celtas 19. gs. un daļēji saglabājušās līdz mūsdienām
- Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš.
- Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele.
- minstināties Vilcināties sākt, turpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
- ievilināt Vilinot iesaistīt (piemēram, sarunā, kādā pasākumā).
- (ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā
- (ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) valgos (biežāk tīklos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā
- vilināt (arī vilkt) (savos) tiklos (retāk valgos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā
- vilkt (arī vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā
- ievilināt (savos) tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā
- ievilināt (savos) valgos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā
- ievilkt savos tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt kādu sev vēlamā rīcībā, pasākumā, dabūt savā varā
- vilnas elastība vilnas matiņu spēja pēc to izstiepšanas vai saspiešanas ieņemt sākuma stāvokli
- Tjunga Viļujas kreisā krasta pieteka (Ļenas baseins), Krievijā, garums - 1092 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu nogāzē.
- vīndarināšana Vīna gatavošanas process sākot no augļu šķirošanas, sulas izspiešanas un raudzēšanas līdz iepildīšanai pudelēs.
- vinčesters Vinčesterdisks, personālo datoru cieto disku sākotnējais nosaukums.
- krēsls Nr. 14 Vīnes mēbeļu meistara M. Toneta radītais krēsls, ko pirmo sāka ražot rūpnieciski (1859. g.).
- mežvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Parthenocissus"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs, 15 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma.
- Amerikas vīnkoks vīnkoku suga ("Vitis labrusca"), ko Latvijā audzē kopš 19. gs. sākuma
- lapsu vīnkoks vīnkoku suga ("Vitis vulpina syn. Vitis riparia"), ko Latvijā audzē kopš 19. gs. sākuma
- Eleja Vircavas kreisā krasta pieteka Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Elejas, Platones un Vircavas pagastā, garums - 32 km, kritums - 32 m, sākas Lietuvā.
- Audruve Vircavas kreisā pieteka Jelgavas novadā, garums - 52 km (Latvijā 20 km), kritums - 59 m, sākas Lietuvā pie Noraičiem, 7 km uz ziemeļiem no Jonišķiem; Audruvis.
- falla kults vīrieša dzimumlocekļa kā dzīvības un auglības simbola dievināšana; šā kulta pirmsākumi meklējami pirmsģints sabiedrībā
- priekšdziedzeris Vīrieša nepāra dzimumorgāns, kas aptver urīnizvadkanāla sākumdaļu; prostata.
- babņiks Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs.
- sieviešu mednieks vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai
- meitbāliņš Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- meitģēģeris Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- meitkuilis Vīrietis, kas mēdz uzsākt mīlas dēkas; mīlas dēku meklētājs.
- nenoteiktība virknes vai funkcijas robežas vērtība 0/0, ∞/∞, 0·∞, ∞–∞, 0^0^, 1^∞^ vai 0^∞^, ko novērš, pārveidojot sākotnējo izteiksmi
- spenceris Virsdrēbju piekļāvīgi īsā virsjaka, parasti līdz viduklim; sākotnēji līdz pakrūtei (kā 1790.-1825. g. ampīrkleitu papildinājumos).
- augsne Virsējā zemes kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi), kurā iespējama augu augšana.
- Šhara Virsotne Galvenā Kaukāza grēdā, atrodas uz Krievijas un Gruzijas robežas, augstums - 5068 m, nogāzēs sākas Bezengi un Šharas šļūdonis.
- Kebnekajse virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos (_Kebnekaise_), augstākā virsotne Zviedrijā, augstums 2117 m, sākas vairāki šļūdoņi; Kiebnekaisi
- orfejisms Virziens 20. gs. sākumā Parīzes glezniecībā: agrā modernisma paveids, kura pamatā ir spektrālo krāsu toņos veidotas abstrahētu plakņu kompozīcijas.
- ģenerālkurss Virziens attiecībā pret īsto meridiānu, ko novelk ar taisni no kuģa atrašanās vietas gājiena sākumā līdz tā pienākšanas punktam gājiena beigās.
- panbabilonisms Virziens historiogrāfijā, kas par pasaules kultūras pamatu uzskatīja Babiloniju; 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā to iedibināja vācu orientālisti.
- metafiziskā glezniecība virziens itāļu glezniecībā 20. gs. sākumā - dzīvās dabas vietā tēlota sastingusi, tuksnesīga, no cilvēka atsvešināta pasaule, bet ikdienišķos priekšmetos meklēta noslēpumaina, maģiska jēga
- klasicisms Virziens mākslā, mākslas metode un estētikas teorija, kas par normu un paraugu izvirza antīko mākslu (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam Eiropā un no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam Krievijā).
- neoprimitīvisms Virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neobarbarisms; neofolklorisms.
- legālisms Virziens strādnieku politiskajā kustībā (piemēram, 20. gs. sākumā Krievijā, arī Latvijā), kurš neatzīst dažādas nelegālās cīņas metodes.
- kubisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kas reālās pasaules atveidu shematizēja, izmantojot ģeometriskus laukumus un apjomus.
- averroisms Virziens viduslaiku filozofijā, ko 12. gs aizsāka arābu domātājs Ibn Rušds (Averroess); aizstāvēja divējādās patiesības teoriju, zināšanas nostatot pretī ticībai, filozofiju - teoloģijai.
- gultne Virziens, kādā noris, attīstās (piemēram, process, darbība, pasākums).
- starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
- slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, auduma gabalu, kādu rīku, arī roku, panākt, ka (tas) kļūst sauss vai sausāks.
- sagatavošanās visa nepieciešamā izdarīšana (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
- rīkošana visa vajadzīgā izdarīšana, lai varētu notikt (piemēram, svinības, pasākums)
- tarifa attālums visīsākais kravas pārvadājumu attālums starp divām stacijām pa sliežu ceļiem, pēc kura aprēķina pārvadāšanas izmaksas
- hronaksija Visīsākais laika sprīdis, kas nepieciešams, lai līdzstrāva, kuras spriegums ir divas reizes lielāks par sliekšņa spriegumu, iedarbotos uz dzīvnieka organisma audiem un izraisītu fizioloģisku reakciju; hronaksija raksturo dzīvās matērijas kairināmību un tās atkarību no kairinātāja iedarbības ilguma.
- rekordlaiks Visīsākais laikposms, kādā ko paveic, izdara.
- burbons Viskijs, kas tiek destilēts no masas, kurā vismaz 51 procents ir kukurūza; nosaukums sākotnēji saistīts ar Burbonas grāfisti ASV Kentuki štatā (kas savukārt nosaukta tā laika Francijas karaliskās ģimenes vārdā).
- aizdedzes potenciāls vismazākā potenciālu diference starp elektrodiem, kas nepieciešama, lai sāktos patstāvīgā izlāde gāzē
- adījuma raports vismazākais cilpu rindu vai cilpu stabiņu skaits, pēc kura sākas cilpu rindu vai cilpu stabiņu atkārtošanās
- furtum Vispārējā nozīmē zādzība; bet senajā Romā vēsturiski mainīgs jēdziens, sākot no veiksmīga kara laupījuma līdz krimināli sodāmiem noziegumiem.
- jaunie laiki vispārīgās vēstures periods, kas sākās ap 15. un 16. gs. miju (1492. gadā - K. Kolumbs atklāja Ameriku) un turpinājās līdz 20. gs. sākumam, kad sākās Pirmais pasaules karš
- līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību; līksme (2).
- sirmums Vispārināta īpašība --> sirms(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, kad mati zaudē savu sākotnējo krāsu un kļūst pelēcīgi balti.
- pirm Vispirms, sākums, iesākums; agrāk.
- vispirmais Vispirms; pašā sākumā.
- programmatūras dzīves cikls viss programmatūras pastāvēšanas laiks - no tās izstrādāšanas sākuma līdz brīdim, kad tā ir zaudējusi savu praktisko vērtību; tas ietver projektēšanu, izstrādāšanu, ekspluatāciju un, iespējams, arī modernizēšanu
- cēls Viss, no sākuma līdz beigām (par laikposmu).
- pirmdzimtene Vissenākā, sākotnējā (parasti cilts, cilšu grupas) uzturēšanās vieta, teritorija.
- pirmbūtne Vissenākā, sākotnējā būtne.
- vēdas Vissenākie indiešu literatūras teksti, kas sarakstīti sanskritā (sākot no 15. gs. p. m. ē.), hinduisma svētās grāmatas.
- slēgtais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura telpas tilpums, ko aizņem Visums, ir galīgs, kaut gan pati telpa ir neierobežota, telplaika liekums ir pozitīvs; ar laiku Visuma izplešanos nomaina saraušanās līdz sākumstāvoklim, pēc kura iespējama atkārtota izplešanās.
- entelehija Vitālismā - īpaša nemateriāla sākotne, kas virza organismu attīstību.
- skreja Vītņstobru šaujamieroču stobra kanāla daļa starp patrontelpu un vītņotās daļas sākumu.
- skrejsāka Vītņstobru šaujamieroču stobra kanāla daļa starp patrontelpu un vītņotās daļas sākumu.
- Kira Vjadas labā krasta pieteka Krievijā, augštece Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 59 km (Latvijā 33 km), kritums - 58 m, sākas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, uz dienvidiem no Viļakas.
- Ahtuba Volgas kreisā krasta atteka Krievijā, Volgogradas un Astrahaņas apgabalā, garums - 537 km, sākas augšpus Volgogradas, kuģojama tikai palu laikā.
- Samara Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, garums - 594 km, sākas Obščijsirta augstienē.
- Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Boļšojirgiza Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, garums - 675 km, sākas Obščijsirtā.
- mediatizācija XIX gs. sākumā - daudzu neatkarīgu vācu firstu - patstāvīgu un tiešu vācu ķeizarvalsts savienības locekļu pakļaušana kādai citai - lielākai vācu valstij, kas arī ietilpa ķeizarvalsts savienībā.
- dzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
- nodzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
- padzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt mazliet, daļēji dzeltenam.
- vadēt Zaudēt sākotnējo īpašību intensitāti.
- tomans zelta monēta Irānā (18. gs. beigās - 20. gs. sāk.); 1930.-1932. g. aizstāta ar riālu; tumans
- dzinējmateriāls Zemas pakāpes sprāgstviela vai pirotehniskais sastāvs, kuram degot kontrolējamā apjomā, izdalās gāzes, kas nodrošina lodes (šāviņa, mīnas, granātas) sākumātrumu, kad tā izlido no stobra, vai arī raķetes reaktīvajai kustībai nepieciešamo enerģiju.
- nife Zemes kodols, nosaukums radies 20. gs. sākumā, kad daudzi zinātnieki domāja, ka Zemes kodols sastāv no niķeļa un dzelzs un to oksīdiem.
- Griničas meridiāns Zemes meridiāns, kas iet caur Griniču; pēc 1884. g. starptautiskas vienošanās, meridiāns, kas toreiz gāja caur Griničas observatorijas pasāžinstrumentu, tika pieņemts par nulles jeb sākuma meridiānu; sākummeridiāns.
- nullmeridiāns Zemes meridiāns, no kura tiek skaitīts ģeogrāfiskais garums; sākummeridiāns; nulles meridiāns; Griničas meridiāns; galvenais meridiāns.
- pacila Zemes pacēlums (mikropaaugstinājums - atgāzta velēna, rabate, kupica u. tml.), kas izveidots, apstrādājot augsni, lai radītu labākus sākotnējās augšanas apstākļus stādiem mitrākās meža kultūru platībās.
- valaka Zemes platības mērvienība Latgalē = 21,36 ha, sākotnēji apzīmēja tīruma platību, ko varēja apart vai noecēt 1 dienā; tika lietota muižas laukos 17.-19. gs. vidum.
- repartimjenta Zemes, vietējo iedzīvotāju un preču sadalīšana starp kolonistiem Spānijas kolonijās Amerikā, sākot ar 15. gs. beigām.
- rekognoscija Zemeszinātnēs - apvidus iepazīšana pirms pētījumu uzsākšanas.
- Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā.
- jūgs Zemnieku un ārpilsētas ļaužu naudas un naturālās nodevas valstij Krievijā 15. gs. - 18. gs. sākumā; no 18. gs. līdz 19. gs. vidum nosacīta nodokļu aplikuma vienība muižnieka labā.
- Ziemeļrietumu grēda zemūdens grēda Klusā okeāna ziemeļos, sākas uz dienvidiem no Komandora salām, garums - \~3000 km, dienvidos - Havaju grēda, virsotnes paceļas līdz 1000, 1500 m virs okeāna gultnes (Milvoki sēklī - 11 m dziļumā)
- Rietumeiropas lielieplaka zemūdens ieplaka Atlantijas okeānā, sākas Biskajas līcī un stiepjas līdz 800 km garumā, rietumu galā dziļums līdz 5023 m, austrumos - 5120 m
- kaguangs Zīdītāju kārtas, kaķa lieluma slaids dzīvnieks ar lidādu sānos, kas sākoties no kakla apņem abējus locekļus, Dienvidaustrumāzijā.
- baltais zīdkoks zīdkoku suga ("Morus alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma
- ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums.
- tīstenis Ziedkopas veids, kas pieder žuburoņu grupai, sagriezts sirpis ar ziedēšanas sākumā ieritinātu galotni; raksturīgs asinszālēm u. c.
- boreālā transgresija Ziemeļu Ledus okeāna eistatiskā transgresija neopleistocēna sākumā.
- zilbes kodols zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām; latviešu valodā fonoloģiski nozīmīgu zilbes kodolu galvenokārt veido patskanis vai divskanis, retāk - diftongisks savienojums
- devanagari zilbju raksta zīmes, uz kurām pamatojas lielākā daļa no mūsdienu Ziemeļindijas valodu burtu rakstiem; to sākums meklējams senindiešu brahmi zilbju alfabētā
- gaišzilā zīlīte zīlīšu suga ("Parus cyanus"), Latvijā reģistrēta tikai 20. gs. sākumā
- Zimmentāle Zimmes ieleja Šveicas Priekšalpos, uz dienvidrietumiem, no Tūnas ezera, sākas Bernes Alpu ziemeļu piekājē, garums - \~50 km, terases iekultivētas, piena lopkopība un sierniecība.
- asignēšana Zināmas naudas summas atvēlēšana kādam noteiktam mērķim, pasākumam, programmai utt.
- komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību - tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
- mācīšana zināšanu, informācijas vai praktisku iemeņu sniegšana (kādam); attiecīgo paņēmienu, pasākumu kopums
- medicīna Zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums.
- toksikoloģija Zinātnes nozare, kas pētī indīgu vielu iedarbību uz organismu, kā arī izstrādā pretindes un pasākumus saindēšanās profilaksei un ārstēšanai.
- sinerģētika Zinātnes nozare, kas pētī pašorganizēšanās procesus un likumsakarības lielās daudzkomponentu sistēmās nedzīvā un dzīvā dabā, kuru rezultātā sākotnēji nesakārtotās, haotiskās sistēmās veidojas regulāras laikā vai/un telpā sakārtotas struktūras.
- deduktīva teorija zinātniskas teorijas veids, kurā visus apgalvojumus (teorēmas) iegūst no sākumā pieņemtajiem pamatterminiem un aksiomām dedukcijas (loģiskās secināšanas, izveduma) ceļā
- iekultivēšana Zinātniski pamatots agrotehnikas un meliorācijas pasākumu komplekss augsnes īpašību uzlabošanai, mazauglīgas augsnes pārveidošanai auglīgā augsnē - mitruma regulēšana, akmeņu un krūmu novākšana, augsnes virsmas nolīdzināšana, aramkārtas padziļināšana, mēslošana, skābo augšņu kaļķošana.
- ziņojuma iesākums ziņojuma sākumdaļā ierakstītā informācija: ziņas par sūtītāju un adresātu, ziņojuma garums un tā nosūtīšanas laiks
- smagie braucamzirgi zirgi, kas veidoti transportam, – ar vidēji lielu vilcējspēku izbraukumiem ar karietēm nelielos attālumos; vēlāk sākti izmantot lauksaimniecības darbos
- vieglie braucamzirgi (rikšotāji) zirgi, ko izmanto vieglā aizjūgā rikšu gaitā; sākotnēji veidoti kā ātri braucamzirgi regulārām transporta trasēm lielā attālumā un pilsētu transportā; darbaspējas pārbauda hipodromos
- hiperboloīdpārvads Zobpārvads, kura sazobes elementu sākotnējās virsmas ir rotācijas hiperboloīda daļas.
- pirmzvaigzne Zvaigzne pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
- piezvanīt Zvanot (pa telefonu), noraidīt signālu, lai uzsāktu sarunu.
- iezvanīt Zvanot pavēstīt par (reliģiskas ceremonijas) sākumu.
- iezvanīt Zvanot paziņot par (kā) sākumu.
- Āķagals Zvejnieku sētas nosaukums, kura atradās vietā, kur 1879. g. sāka celt Pāvilostas ciematu, tāpēc reizēm šis nosaukums tiek piedēvēts arī Pāvilostas pilsētai.
- Hipokrata zvērests zvērests, ko dod mediķi, uzsākot savu profesionālo darbību; mediķu profesionālās ētikas kodekss
- Spilves kauja Zviedrijas un Saksijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1701. g. 19. jūlijā Spilves pļavās pie Rīgas, kurā zviedri sakāva sakšus, kas nodrošināja Zviedrijai pārsvaru Ziemeļu kara sākumposmā; atkāpjoties sakši uzspridzināja Kobronskansti.
- SAAB Zviedru "Svenska Aeroplan Aktiebolaget" autobūves uzņēmums un automobiļu marka; sākotnēji būvēja lidaparātus.
- lakunārā angīna žāvas mandeļu iekaisums ar saliņveida aplikumiem uz mandeles virsas, kuri sākas no lakūnām; aplikumi sastāv no leikocītiem, baktērijām un detrīta; reizēm saliņas saplūst kopā; cēlonis parasti ir streptokoku infekcija
- apžūt Žūstot kļūt mazliet sausākam.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sāk..